Elaprase

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

24-06-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
idursulfase
Pieejams no:
Shire Human Genetic Therapies AB
ATĶ kods:
A16AB09
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
idursulfase
Ārstniecības grupa:
Citas gremošanas trakta un metabolisma produkti,
Ārstniecības joma:
Mucopolysaccharidosis II
Ārstēšanas norādes:
Elaprase tiek norādīts par ilgtermiņa attieksmi pret pacientiem ar mednieku sindroms (mucopolysaccharidosis II, MPS II). Klīniskajos pētījumos netika pētītas heterozigotas sievietes.
Produktu pārskats:
Revision: 20
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000700
Autorizācija datums:
2007-01-08
EMEA kods:
EMEA/H/C/000700

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

24-06-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

24-06-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

24-06-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

24-06-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

26-10-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

24-06-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

24-06-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

24-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

24-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

26-10-2016

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Elaprase 2 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

idursulfase

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām

blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu, vai medmāsu. Tas

attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Elaprase un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Elaprase lietošanas

Kā lietot Elaprase

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Elaprase

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Elaprase un kādam nolūkam to lieto

Elaprase lieto kā enzīmu aizstājterapiju, lai bērniem un pieaugušajiem ārstētu Hantera sindromu (II

tipa mukopolisaharidozi), kura cēlonis ir pazemināts enzīma induronāta-2-sulfatāzes līmenis

organismā, palīdzētu uzlabot slimības simptomus. Ja Jūs slimojat ar Hantera sindromu, ogļhidrāts, ko

sauc par glikozaminoglikānu, kas parasti organismā sadalās, nesadalās un pamazām uzkrājas dažādās

Jūsu organisma šūnās. Tas izraisa šūnu darbības traucējumus, tādējādi radot dažādu orgānu darbības

traucējumus, kas var izraisīt audu sabrukšanu un orgānu sistēmu darbības traucējumus un disfunkciju.

Orgāni, kur parasti uzkrājas glikozaminoglikāni, ir liesa, aknas, plaušas, sirds un saistaudi. Dažiem

pacientiem glikozaminoglikāni uzkrājas arī smadzenēs. Elaprase satur aktīvo vielu idursulfāzi, kas

iedarbojas kā enzīma, kurš ir nepietiekamā daudzumā, aizstājējs, tādējādi noārdot šo ogļhidrātu

bojātajās šūnās.

Enzīmu aizstājterapiju parasti nozīmē kā ilgstošu terapiju.

2.

Kas Jums jāzina pirms Elaprase lietošanas

Nelietojiet Elaprase šādos gadījumos

ja Jums ir bijušas smagas vai potenciāli dzīvībai bīstamas alerģiskas reakcijas pret idursulfāzi vai kādu

citu šo (6. punktā minēto) zāļu sastāvdaļu un šīs alerģiskās reakcijas nevar kontrolēt ar atbilstošu zāļu

terapiju.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai medmāsu.

Ja Jūs tiekat ārstēts ar Elaprase

,

Jums infūzijas laikā vai pēc tās var rasties blakusparādības (skatīt

4. punktu Iespējamās blakusparādības). Visbiežākie simptomi ir nieze, izsitumi, nātrene, drudzis,

galvassāpes, paaugstināts asinsspiediens un pietvīkums (apsārtums). Lielākajā daļā gadījumu Jūs

varēsiet saņemt šīs zāles arī tad, ja šie simptomi attīstīsies. Ja pēc šo zāļu ievadīšanas Jums rodas

alerģiskas blakusparādības, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu. Lai ārstētu vai palīdzētu novērst

alerģiskas reakcijas, Jums iespējams ievadīs papildu zāles, piemēram, antihistamīnu grupas līdzekļus

vai kortikosteroīdu grupas līdzekļus.

Ja Jums attīstīsies smagas alerģiskas reakcijas, Jūsu ārsts nekavējoties pārtrauks infūziju un sāks

piemērotu terapiju. Iespējams, Jums būs jāārstējas slimnīcā.

Jūsu genotipa veids (ģenētika sastāv no visiem cilvēka šūnās esošajiem aktīvajiem gēniem, kas nosaka

personas specifiskās, individuālās raksturiezīmes) var ietekmēt terapeitisko atbildes reakciju pret šīm

zālēm, kā arī palielināt antivielu un ar infūziju saistītu blakusparādību rašanās risku. Atsevišķos

gadījumos var attīstīties tā sauktās „neitralizējošās antivielas”, kas var mazināt Elparase aktivitāti un

Jūsu reakciju uz ārstēšanu. Antivielu rašanās ietekme uz reakciju uz ārstēšanu ilgtermiņā nav noteikta.

Lai saņemtu papildus informāciju, lūdzu, konsultējieties ar savu ārstu.

Informācijas saglabāšana

Lai uzlabotu bioloģisko zāļu izsekojamību, jūsu veselības aprūpes speciālistam ir skaidri jāreģistrē

lietoto zāļu nosaukums un sērijas numurs. Ja neesat pārliecināts, konsultējieties ar savu veselības

aprūpes speciālistu.

Citas zāles un Elaprase

Informācijas par šo zāļu mijiedarbību ar citām zālēm nav.

Pastāstiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis

vai varētu lietot.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Šīs zāles neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Elparase satur nātriju

Šīs zāles satur 11,1 mg nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa) katrā flakonā. Tas

ir līdzvērtīgi 0,6% ieteicamās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajam.

3.

Kā lietot Elaprase

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.

Šīs zāles drīkst ievadīt tikai ārsta vai medmāsas, kurai ir pieredze Hantera sindroma vai citu iedzimtu

vielmaiņas traucējumu ārstēšanā, uzraudzībā.

Ieteicamā deva ir 0,5 mg (puse miligrama) infūzijas uz katru kg Jūsu ķermeņa masas.

Pirms lietošanas Elaprase ir jāizšķīdina 9 mg/ml (0,9%) infūzijām paredzētā nātrija hlorīda šķīdumā.

Pēc izšķīdināšanas šīs zāles Jums ievadīs vēnā (ar sistēmu). Parasti infūzija ilgst no vienas līdz trim

stundām, un tā tiks veikta katru nedēļu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Ieteicamās devas bērniem un pusaudžiem ir tādas pašas kā pieaugušajiem.

Ja esat lietojis Elaprase vairāk nekā noteikts

Ja esat pārdozējis šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Ja esat aizmirsis lietot Elaprase

Ja Jūs neesat saņēmis Elaprase infūziju, lūdzu, sazinieties ar savu ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai medmāsai.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Lielākā daļa blakusparādību ir vieglas vai mērenas un saistītas ar infūziju, tomēr dažas blakusparādības

var būt nopietnas. Laika gaitā šo ar infūziju saistīto reakciju skaits samazinās.

Ja Jums rodas elpošanas traucējumi

, kuriem var pievienoties zilgana ādas nokrāsa,

nekavējoties

pastāstiet par to savam ārstam un meklējiet tūlītēju medicīnisku palīdzību.

Ļoti bieži sastopamas blakusparādības (var būt vairāk nekā 1 cilvēkam no katriem 10) ir

Galvassāpes

Pietvīkums (apsārtums)

Apgrūtināta elpošana, sēkšana

Sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, bieža vēdera izeja un/vai caureja

Sāpes krūšu kurvī

Nātrene, izsitumi, nieze, ādas apsārtums

Drudzis

Ar infūziju saistīta reakcija (skatiet apakšpunktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”)

Bieži sastopamas blakusparādības (var būt 1 cilvēkam no katriem 10) ir

Reibonis, trīce

Paātrināta sirdsdarbība, neregulāra sirdsdarbība, zilgana āda

Paaugstināts asinsspiediens, pazemināts asinsspiediens

Apgrūtināta elpošana, klepus, zems skābekļa līmenis asinīs

Mēles pietūkums, gremošanas traucējumi

Sāpes locītavās

Pietūkums infūzijas vietā, locekļu pietūkums, sejas pietūkums

Retāk sastopamas blakusparādības (var būt ne vairāk kā 1 cilvēkam no katriem 100) ir

Paātrināta elpošana

Blakusparādības, kuru sastopamības biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem), ir:

Smagas alerģiskas reakcijas

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas

arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas

kontaktinformāciju Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Elaprase

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kastītes pēc Derīgs

līdz/EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt ledusskapī (2

C – 8

Nesasaldēt

Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt krāsas maiņu vai svešu daļiņu klātbūtni.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Elaprase satur

Aktīvā viela ir idursulfāze, cilvēka enzīma iduronāta-2-sulfatāzes formā. Idursulfāzi iegūst no cilvēka

šūnu kultūras ar gēnu inženierijas tehnoloģijas palīdzību (ģenētiskā informācija tiek ievadīta cilvēka

šūnās laboratorijā, pēc tam veidojas vēlamais produkts).

Katrs Elaprase flakons satur 6 mg idursulfāzes. Katrs ml satur 2 mg idursulfāzes.

Citas sastāvdaļas ir: polisorbāts 20, nātrija hlorīds, nātrija hidrogēnfosfāta heptahidrāts, nātrija

dihidrogēnfosfāta monohidrāts un ūdens injekcijām.

Elaprase ārējais izskats un iepakojums:

Šīs zāles ir koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai. Tas ir iepakots stikla flakonā un ir dzidrs vai

nedaudz lāsmojošs, bezkrāsains šķīdums.

Katrs flakons satur 3 ml

koncentrāta infūziju šķīduma pagatavošanai.

Elaprase piegādā kārbās, katrā no kurām ir 1, 4 vai 10 flakoni. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt

pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Shire Human Genetic Therapies AB

Vasagatan 7

111 20 Stockholm

Zviedrija

Tel: +44(0)1256 894 959

E-mail: medinfoEMEA@shire.com

Ražotājs

Shire Pharmaceuticals Ireland Limited

Block 2 & 3 Miesian Plaza

50 – 58 Baggot Street Lower

Dublin 2

Īrija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta .

Šīs zāles ir reģistrētas „izņēmuma kārtā ”. Tas nozīmē, ka sakarā ar šīs slimības retumu nav bijis

iespējams iegūt pilnīgu informāciju par šīm zālēm.

Eiropas Zāļu aģentūra ik gadu pārbaudīs visu jauniegūto informāciju par šīm zālēm un vajadzības

gadījumā atjauninās šo lietošanas instrukciju.

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu. Tur ir arī saites uz citām tīmekļa vietnēm par retām slimībām un to

ārstēšanu.

Šī lietošanas instrukcija ir pieejama visās ES/EEZ valodās Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem:

Norādījumi par sagatavošanu lietošanai, izmantošanu un iznīcināšanu

Aprēķiniet ievadāmo devu un to, cik daudz Elaprase flakonu būs nepieciešams.

Infūziju šķīduma pagatavošanai nepieciešamo Elaprase koncentrāta tilpumu izšķīdiniet 100 ml

nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīduma infūzijām. Ieteicams ievadīt kopējo infūzijas tilpumu,

izmantojot 0,2 µm iekšējo filtru. Lai nodrošinātu sagatavoto šķīdumu sterilitāti, ir jārīkojas

rūpīgi, jo Elaprase nesatur konservantus, nedz arī bakteriostatiskas vielas, tāpēc ir jāizmanto

aseptiskas metodes. Pēc izšķīdināšanas šķīdums ir saudzīgi jāsamaisa, taču to nedrīkst kratīt.

Šķīdums pirms ievadīšanas ir vizuāli jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka tajā nav daļiņu, un tas nav

mainījis krāsu. Nekratīt.

Ievadīšanu ir ieteicams sākt pēc iespējas ātrāk. Atšķaidīta šķīduma fizikālā un ķīmiskā

stabilitāte ir pierādīta 8 stundas 25°C temperatūrā.

Elaprase nedrīkst ievadīt vienā sistēmā vienlaicīgi ar citām zālēm.

Tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši

vietējām prasībām.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām

iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām

blakusparādībām.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Elaprase 2 mg/ml koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur 6 mg idursulfāzes (idursulfase). Katrs ml satur 2 mg idursulfāzes*.

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katrs flakons satur 0,482 mmol nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

* idursulfāze tiek iegūta, izmantojot rekombinanto DNS tehnoloģiju ilgstoši pavairojamās cilvēku

šūnās.

3.

ZĀĻU FORMA

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai (sterils koncentrāts).

Dzidrs vai viegli lāsmojošs, bezkrāsains šķīdums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Elaprase ir indicēts, lai ilgstoši ārstētu pacientus ar Hantera sindromu (II tipa mukopolisaharidozi

[MPS II]).

Klīniskajos pētījumos netika apsekotas heterozigotas sievietes.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Šo ārstēšanu drīkst veikt tikai tāda ārsta vai cita veselības aprūpes profesionāļa uzraudzībā, kuram ir

pieredze Hantera sindroma vai citu iedzimtu vielmaiņas slimību ārstēšanā.

Devas

Elaprase ievada katru nedēļu devā 0,5 mg/kg ķermeņa masas, izmantojot intravenozu infūziju trīs

stundu laikā. Ja pacientam neattīstās ar infūziju saistītas reakcijas (skatīt 4.4. apakšpunktu), infūzijas

laiku var pakāpeniski samazināt līdz vienai stundai.

Ieteikumus par zāļu lietošanu skatīt 6.6. apakšpunktā.

Infūziju mājās var nozīmēt pacientiem, kuri vairākus mēnešus ārstējušies klīnikā un kuriem ir laba

panesība pret infūzijām. Infūzijas mājās jāveic ārsta vai cita medicīnas profesionāļa uzraudzībā.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Nav klīniskas pieredzes par lietošanu pacientiem, kuru vecums pārsniedz 65 gadus.

Pacienti ar nieru vai aknu darbības traucējumiem

Nav klīniskas pieredzes par lietošanu pacientiem ar nieru vai aknu mazspēju (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Pusaudžiem un bērniem noteiktā deva ir tāda pati kā pieaugušajiem, 0,5 mg/kg ķermeņa masas katru

nedēļu.

Lietošanas veids

Ieteikumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.

Kontrindikācijas

Smaga vai dzīvībai bīstama paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā

uzskaitītajām palīgvielām, ja paaugstināto jutību nevar kontrolēt.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ar infūziju saistītas reakcijas

Ar idursulfāzi ārstētiem pacientiem var attīstīties ar infūziju saistītas reakcijas (skatīt

4.8. apakšpunktu). Klīnisko pētījumu laikā visbiežāk sastopamās ar infūziju saistītas reakcijas bija

ādas reakcijas (izsitumi, nieze, nātrene), pireksija, galvassāpes, hipertensija un pietvīkums. Ar infūziju

saistītas reakcijas tika novērstas vai atvieglotas, palēninot infūzijas ātrumu, uz brīdi pārtraucot infūziju

vai arī ievadot zāles, piemēram, antihistamīnu grupas līdzekļus, antipirētiķus, kortikosteroīdus mazās

devās (prednizonu un metilprednizonu), vai arī, izmantojot bēta-agonistu aerosolus. Klīnisko pētījumu

laikā neviens pacients nepārtrauca ārstēšanu ar infūziju saistītu reakciju dēļ.

Īpaši uzmanīgam ir jābūt, ievadot zāles pacientiem ar smagu elpošanas ceļu slimību. Šie pacienti ir

rūpīgi jāuzrauga, un zāles ir jāievada atbilstošā klīniskā vidē. Kontrolējot šādu pacientu stāvokli vai

ārstējot viņus, ir jārīkojas ļoti piesardzīgi, ierobežojot vai arī rūpīgi kontrolējot antihistamīnu grupas

līdzekļu vai citu zāļu ar nomierinošu iedarbību lietošanu. Iespējams, dažreiz būs nepieciešams

nodrošināt pozitīvu spiedienu elpošanas ceļos.

Ja pacientam ir akūta elpošanas ceļu slimība, kuru pavada drudzis, ir jālemj par kārtējās infūzijas

atlikšanu. Ja pacients papildus izmanto skābekli, tam ir jābūt pieejamam infūzijas laikā, gadījumā, ja

attīstās ar infūziju saistīta reakcija.

Anafilaktoīdas/anafilaktiskas reakcijas

Dažiem pacientiem, kurus ārstēja ar idursulfāzi, vairāku gadu periodā pēc ārstēšanas sākšanas tika

novērotas dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas/anafilaktiskas reakcijas. Vēlīnie anafilaktoīdu/anafilaktisko

reakciju simptomi un pazīmes parādījās 24 stundu laikā pēc pirmās ievadīšanas reizes.

Anafilaktoīdas/anafilaktiskas reakcijas gadījumā injicēšana nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša

ārstēšana un novērošana. Ir jāievēro spēkā esošie neatliekamās palīdzības medicīniskie standarti.

Pacientiem ar smagu vai grūti ārstējamu anafilaktoīdu/anafilaktisku reakciju var būt nepieciešama

ilgstoša klīniska novērošana. Pacientiem, kuriem ir bijušas anafilaktoīdas/anafilaktiskas reakcijas,

atkārtoti lietojot ārstēšanā idursulfāzi, jāievēro piesardzība; infūzijas jāveic atbilstoši apmācītam

personālam un izmantošanai ārkārtas gadījumos infūziju laikā jābūt pieejamam atdzīvināšanas

aprīkojumam (tostarp epinefrīnam). Smagas vai potenciāli dzīvībai bīstamas paaugstinātas jutības

gadījumā ievadīt zāles atkārtoti ir kontrindicēts, ja paaugstinātu jutību nevar kontrolēt (skatīt

4.3. apakšpunktu).

Pacienti ar pilnas delēcijas/izteiktas pārkārtošanās genotipu

Kā atbildes reakcija uz idursulfāzes ievadīšanu, pediatriskiem pacientiem ar pilnas delēcijas/izteiktas

pārkārtošanās

(complete deletion/large rearrangement)

genotipu pastāv liela antivielu, tostarp

neitralizējošu antivielu attīstības varbūtība. Pacientiem ar šo genotipu, salīdzinot ar pacientiem, kuriem

ir kodona nomaiņas mutācijas

(missense)

genotips, pastāv lielāka ar infūziju saistītu blakusparādību

rašanās iespējamība un mēdz būt lēnāka atbildes reakcija, ko novērtē pēc glikozaminoglikāna

izdalīšanās samazināšanās ar urīnu, aknu izmēriem un liesas tilpuma. Lēmums par pacientu ārstēšanu

jāpieņem, izvērtējot katru atsevišķu gadījumu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Nātrijs

Šīs zāles satur 0,482 mmol (vai 11,1 mg) nātrija katrā flakonā, kas ir līdzvērtīgi 0,6% no PVO ieteiktās

maksimālās 2 g nātrija diens devas pieaugušajiem.

Izsekojamība

Lai uzlabotu bioloģisko zāļu izsekojamību, ir skaidri jāreģistrē lietoto zāļu nosaukums un sērijas

numurs.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Oficiāli pētījumi par idursulfāzes mijiedarbību ar citām zālēm nav veikti.

Ņemot vērā metabolismu šūnu lizosomās, idursulfāze nepiedalās citohroma P450 izraisītās

mijiedarbībās.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par idursulfāzes lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar

dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi saistītu ar reproduktīvo toksicitāti (skatīt

5.3. apakšpunktu). Piesardzības nolūkos ieteicams atturēties no idursulfāzes lietošanas grūtniecības

laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai idursulfāze izdalās cilvēka pienā. Pieejamie dati dzīvniekiem liecina par idursulfāzes

izdalīšanos pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Lēmums

pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar idursulfāzi, jāpieņem izvērtējot krūts

barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Reproduktivitātes pētījumos, kuros izmantoja žurku tēviņus, ietekme uz dzīvnieku auglību netika

konstatēta.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Idursulfāze neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Nevēlamas blakusparādības, kas attīstījās 32 pacientiem, kuri II/III fāzes 52 nedēļu garā placebo

kontrolētā pētījumā TKT024 katru nedēļu saņēma 0,5 mg/kg idursulfāzes, gandrīz visas bija tikai

vieglas vai vidēji smagas. Visbiežāk tika konstatētas ar infūziju saistītas reakcijas, no kurām 202

attīstījās 22 no 32 pacientiem pēc 1580 infūziju veikšanas. Placebo grupā 21 no 32 pacientiem pēc

kopumā ievadītām 1612 infūzijām, tika konstatētas 128 ar infūziju saistītas reakcijas. Tā kā vienas

infūzijas laikā varēja attīstīties vairāk nekā viena ar infūziju saistīta reakcija, iepriekš minētie skaitļi,

ļoti iespējams, pārspīlē ar infūziju saistīto reakciju patieso sastopamību. Placebo grupā konstatētās

reakcijas pēc savas dabas un smaguma atbilda reakcijām, kas attīstījās zāles saņēmušajiem indivīdiem.

Visbiežāk sastopamās ar infūziju saistītas reakcijas bija ādas reakcijas (izsitumi, nieze, nātrene un

eritēma), pireksija, piesarkums, sēkšana, aizdusa, galvassāpes, vemšana, sāpes vēderā, slikta dūša un

sāpes krūtīs. Terapijai turpinoties, ar infūziju saistīto reakciju sastopamība pakāpeniski samazinājās.

Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums tabulas formātā

Nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas 1. tabulā, informāciju izklāstot atbilstoši sistēmas orgānu

klasei un sastopamībai. Parādības ir atzītas par ļoti bieži sastopamām (≥1/10), bieži sastopamām

(≥1/100 līdz <1/10) vai retāk sastopamām (

1/1 000 līdz <1/100). Vienam pacientam konstatētā

blakusparādība ir definēta kā bieži sastopama, ņemot vērā ārstēto pacientu skaitu. Katrā sastopamības

biežuma grupā blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā. Zāļu blakusparādības,

par kurām ziņots tikai pēc zāļu laišanas tirgū, arī ir iekļautas tabulā ar sastopamības kategoriju „nav

zināmi” (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

1. tabula. Nevēlamas blakusparādības no klīniskajiem pētījumiem un pēcreģistrācijas perioda

pacientiem, kuri tika ārstēti ar Elaprase

Orgānu sistēmu

klasifikācija

Nevēlamas blakusparādības (ieteicamais termins)

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināmi

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktoīda/

anafilaktiska

reakcija

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes

Reibonis, trīce

Sirds funkcijas traucējumi

Cianoze, aritmija,

tahikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pietvīkums

Hipertensija,

hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Sēkšana, aizdusa

Hipoksija,

bronhospazmas,

klepus

Paātrināta

elpošana

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sāpes vēderā,

slikta dūša,

caureja, vemšana

Mēles pietūkums,

dispepsija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nātrene, izsitumi,

nieze, eritēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Artralģija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Drudzis, sāpes

krūšu kurvī

Pietūkums infūzijas

vietā, sejas tūska,

perifēra tūska

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Ar infūziju

saistīta reakcija

Izvēlēto blakusparādību apraksts

Apkopojot vairāku klīnisko pētījumu rezultātus, nopietnas nevēlamas blakusparādības kopumā tika

konstatētas 5 pacientiem, kuri saņēma 0,5 mg/kg katru nedēļu vai katru otro nedēļu. Četriem

pacientiem vienas vai vairāku infūziju laikā bija hipoksija, kuras novēršanai 3 pacientiem ar smagām

obstruktīvām elpošanas ceļu slimībām (2 ar jau esošu traheostomiju) bija nepieciešama skābekļa

terapija. Vissmagākā epizode radās pacientam, kuram bija elpošanas ceļu slimība ar drudzi un bija

saistīta ar hipoksiju infūzijas laikā, kuras rezultātā radās īslaicīga krampju lēkme. Ceturtajam

pacientam, kura slimība bija mazāk smaga, stāvoklis spontāni uzlabojās drīz pēc infūzijas

pārtraukšanas. Šīs epizodes neatkārtojās turpmākajās infūzijās, kurās palēnināja infūzijas ātrumu un

pirms infūzijas ievadīja zāles, parasti steroīdu nelielā devā, antihistamīnu grupas līdzekļus, kā arī bēta-

agonistu aerosolus. Piektajam pacientam ar iepriekš diagnosticētu kardiopātiju, pētījuma laikā

diagnosticēja kambaru ekstrasistoles un plaušu artērijas emboliju.

Pēcreģistrācijas periodā ir bijuši ziņojumi par anafilaktoīdām/anafilaktiskām reakcijām. Sīkāku

informāciju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar pilnas delēcijas/izteiktas pārkārtošanās genotipu pastāv lielāka ar infūziju saistītu

blakusparādību rašanās iespējamība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Imunogenitāte

Apkopojot 4 pētījumu (TKT008, TKT018, TKT024 un TKT024EXT) rezultātus, 53 no

107 pacientiem (50%) izveidojās IgG antivielas pret idursulfāzi. Kopumā neitralizējošās antivielas tika

konstatētas 26 no 107 pacientiem (24%).

Analizējot pētījuma TKT024/024EXT post-hoc imunogenitātes datus, tika konstatēts, ka 51% (32/63)

pacientu, kas lietoja idursulfāzi 0,5 mg/kg vienu reizi nedēļā, bija vismaz viens asins paraugs, kurā

tika konstatētas antivielas pret idursulfāzi, un 37% (23/63) pacientu asins paraugos tika konstatētas

antivielas vismaz 3 secīgās pētījuma vizītēs. Divdesmit vienam procentam (13/63) pacientu asins

paraugos vismaz vienu reizi tika konstatēta neitralizējošu antivielu klātbūtne un 13% (8/63) pacientu

neitralizējošu antivielu klātbūtne tika konstatēta vismaz 3 secīgās pētījuma vizītēs.

Klīniskajā pētījumā HGT-ELA-038 tika novērtēta imunogenitāte bērniem vecumā no 16 mēnešiem

līdz 7,5 gadiem. Pētījumā, kas ilga 53 nedēļas, 67,9% pacientu (19 pacientiem no 28) vismaz vienā no

asins paraugiem tika konstatētas antivielas pret idursulfāzi un 57,1% pacientu (15 pacientiem no 28)

tika konstatētas antivielas vismaz trīs secīgās pētījuma vizītēs. Turklāt 54% pacientu tika konstatētas

arī neitralizējošas antivielas asins paraugā vismaz vienā pētījuma vizītē un pusei no pacientiem asins

paraugos tika konstatētas arī neitralizējošas antivielas vismaz 3 secīgās pētījuma vizītēs.

Visiem pacientiem ar pilnas delēcijas/izteiktas pārkārtošanās genotipu veidojās antivielas, un

vairumam no tiem (7/8) tika konstatētas arī neitralizējošas antivielas vismaz 3 secīgos gadījumos.

Visiem pacientiem ar rāmja nobīdes/savienojumu vietas mutācijas (

frameshift/splice site mutation

genotipu veidojās antivielas un 4 no 6 pacientiem tika konstatētas arī neitralizējošas antivielas vismaz

3 secīgās pētījuma vizītēs. Antivielas netika konstatētas tikai to pacientu grupā, kuriem bija kodona

nomaiņas mutācijas (

missense

) genotips (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Pediatriskajā populācijā novērotās blakusparādības kopumā bija līdzīgas kā pieaugušajiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Informācija par Elaprase pārdozēšanas gadījumiem ir ierobežota. Pierādījumi liecina, ka dažiem

pacientiem pārdozēšanas dēļ var rasties anafilaktoīda reakcija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi gremošanas traktu un vielmaiņu ietekmējošie līdzekļi – enzīmi, ATĶ

kods: A16AB09

.

Darbības mehānisms

Hantera sindroms ir ar X hromosomu saistīta slimība, ko rada nepietiekams lizosomu enzīma

iduronāta-2- sulfatāzes daudzums. Atdalot oligosaharīdam pievienotās sulfātu grupas, iduronāta-2-

sulfatāze sadala glikozaminoglikānus (GAG): dermatāna sulfātu un heparāna sulfātu. Tā kā Hantera

sindroma slimniekiem iduronāta-2-sulfatāzes nav vai arī šis enzīms ir nepietiekamā daudzumā,

glikozaminoglikāni pakāpeniski uzkrājas šūnās, izraisot šūnu uzblīšanu, organomegāliju, audu

sabrukšanu un orgānu sistēmu disfunkciju.

Idursulfāze ir lizosomu enzīma iduronāta-2-sulfatāzes attīrīta forma. To iegūst, izmantojot cilvēku

šūnu kultūru, un tas nodrošina dabiskajam enzīmam līdzvērtīgu glikozilācijas profilu. Idursulfāze tiek

izdalīta kā 525 aminoskābes garš glikoproteīns, kas satur 8 N- glikozilācijas vietas, kuros ir

pievienotas saliktas, hibridizētas un daudz mannozes atlikumu saturošas oligosaharīdu ķēdes.

Idursulfāzes aptuvenā molekulmasa ir 76 kD.

Hantera sindroma slimnieku ārstēšana ar intravenozi ievadītu idursulfāzi ļauj eksogēnu enzīmu uzņemt

šūnu lizosomās. Mannozes-6-fosfāta (MP6) atlikumi oligosaharīdu ķēdēs nodrošina enzīma specifisku

piesaisti MP6 receptoriem uz šūnu virsmas, šādi ļaujot enzīmam nonākt to iekšienē, pie

intracelulārajām lizosomām, kurās tas sadalīs uzkrātos GAG.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Elaprase lietošanas drošums un efektivitāte tika pārbaudīta trīs klīniskajos pētījumos: divos

randomizētos, ar placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos (TKT008 un TKT024), piedaloties

pieaugušajiem un bērniem vecākiem par 5 gadiem, un atklātā drošuma pētījumā (HGT-ELA-038),

piedaloties bērniem vecumā no 16 mēnešiem līdz 7,5 gadiem.

Divos randomizētos, placebo kontrolētos pētījumos kopumā tika iekļauti 108 vīrieši ar Hantera

sindromu, kuriem bija plašs simptomu spektrs. 106 turpināja ārstēšanos, piedaloties divos pētījuma

atklātos turpinājumos.

Pētījums TKT024

52 nedēļu garā randomizētā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā klīniskajā pētījumā 96 pacienti

vecumā no 5 līdz 31 gadam saņēma 0,5 mg/kg Elaprase katru nedēļu (n=32) vai 0,5 mg/kg Elaprase

katru otro nedēļu (n=32), vai placebo (n=32). Pētījumā tika iekļauti pacienti ar dokumentētu iduronāta-

2-sulfatāzes enzīma aktivitātes nepietiekamību (prognozētais FVC <80%) un plašu slimības

intensitātes spektru.

Efektivitātes primārais mērķa kritērijs tika noteikts, apvienojot divus komponentus: no kuriem viens

bija laikā no sākotnējā stāvokļa līdz pētījuma beigām summētās izmaiņas sešās minūtēs veiktajā

attālumā (6-minūšu gaitas tests, jeb 6MWT), kas ļāva novērtēt izturību, bet otrs- procenti no

paredzamās forsētās kapacitātes (FVC), kas ļāva novērtēt plaušu stāvokli. Grupā, kas katru nedēļu

saņēma zāles, pacientu rezultāti būtiski atšķīrās no placebo grupas rezultātiem (p=0,0049).

Tāpat klīniskais ieguvums tika analizēts, izmantojot primārā mērķa kritērija atsevišķos komponentus,

absolūtās izmaiņas FCV, urīnā esošo GAG daudzuma izmaiņas, aknu un liesas izmērus, forsētas

izelpas tilpumu vienā sekundē (FEV

) un kreisā kambara masas izmaiņas (KKM). Rezultāti

atspoguļoti 2. tabulā.

2. tabula. Rezultāti no galvenā klīniskā pētījuma, lietojot 0,5 mg/kg nedēļā (pētījums TKT024)

Mērķa kritērijs

Terapijas 52 nedēļas

0,5 mg/kg nedēļā

Minimālais vidējais (standarta

kļūda) svērtais

Terapijas grupas

atšķirība no placebo

(Standarta kļūda)

vidēji

P-vērtība

(Salīdzinot ar

placebo)

Idursulfāze

Placebo

Apvienotais

(6MWT un %FVC)

74,5 (4,5)

55,5 (4,5)

19,0 (6,5)

0,0049

6MWT (m)

43,3 (9,6)

8,2 (9,6)

35,1 (13,7)

0,0131

% no paredzētā

4,2 (1,6)

-0,04 (1,6)

4,3 (2,3)

0,0650

FVC absolūtais

tilpums (l)

0,23 (0,04)

0,05 (0,04)

0,19 (0,06)

0,0011

GAG līmenis urīnā

(μg GAG/mg

kreatinīna)

-223,3 (20,7)

52,23 (20,7)

-275,5 (30,1)

<0,0001

Aknu izmēra

izmaiņas %

-25,7 (1,5)

-0,5 (1,6)

-25,2 (2,2)

<0,0001

Liesas izmēra

izmaiņas %

-25,5 (3,3)

7,7 (3,4)

-33,2 (4,8)

<0,0001

Salīdzinot ar 5 pacientiem no 31 (16%) placebo grupā, 11 pacientiem no 31 (36%) iknedēļas terapijas

grupā FEV

pētījuma beigās vai pirms pētījuma beigām bija pieaudzis par vismaz 0,2 l, apliecinot, ka

ir notikusi ar devu saistīta elpceļu aizsprostojuma samazināšanās. Iknedēļas terapijas grupas

pacientiem pētījuma beigās tika konstatēts klīniski nozīmīgs vidēji 15% liels FEV

uzlabojums.

50% pacientu, kuri saņēma iknedēļas terapiju, GAG daudzums urīnā samazinājās līdz tādam, kas ir

mazāks par normas augšējo robežu (definēta kā 126,6 µg GAG/mg kreatinīna).

25 no iknedēļas terapijas grupā iekļautajiem pacientiem pirms terapijas uzsākšanas bija patoloģiski

lielas aknas, un 80% šo pacientu (20 cilvēkiem) aknu izmērs līdz pētījuma beigām bija samazinājies

līdz normālam.

Deviņiem no iknedēļas terapijas grupā iekļautajiem pacientiem pirms terapijas uzsākšanas bija

patoloģiski liela liesa un trijiem no viņiem liesas izmērs līdz pētījuma beigām bija normalizējies.

Apmēram pusei iknedēļas terapijas grupā iekļauto pacientu (15 no 32, tas ir 47%) pirms pētījuma

sākšanas bija konstatēta kreisā kambara hipertrofija, tātad viņu KKM indekss bija lielāks par 103 g/m

6 no viņiem (40%) KKM bija normalizējies līdz pētījuma beigām.

Šī pētījuma (TKT024EXT) pagarinājumā visi pacienti saņēma idursulfāzi reizi nedēļā līdz 3,2 gadus

ilgi.

Pacientiem, kuri pētījumā TKT024 jau sākotnēji pēc nejaušināšanas bija saņēmuši idursulfāzi reizi

nedēļā, vidējo maksimālo sešās minūtēs noietā attāluma rādītāja uzlabojumu novēroja 20. mēnesī, bet

vidējo procentuālo prognozēto FVC maksimumu — 16. mēnesī.

Visiem pacientiem lielākajā daļā pārbaužu novēroja statistiski nozīmīgu pieaugumu no ārstēšanas

sākuma brīža (TKT024 sākotnējie rādītāji pacientiem, kuri pētījumā TKT024 saņēma idursulfāzi, un

53. nedēļas sākotnējie rādītāji pacientiem, kuri pētījumā TKT024 saņēma placebo), vērtējot sešās

minūtēs noieto attālumu; nozīmīgā vidējā vērtība un procentuālais pieaugums bija robežās no 13,7 m

līdz 41,5 m (maksimums 20. mēnesī) un no 6,4 % līdz attiecīgi 13,3 % (maksimums 24. mēnesī).

Pacientiem, kuri bija no pētījuma TKT024 iknedēļas terapijas grupas, lielākajā daļā pārbaužu noietā

attāluma pieaugums bija lielāks nekā pacientiem no 2 pārējām grupām.

16. mēnesī visiem pacientiem bija vērojams nozīmīgs vidējās prognozētās procentuālās FVC vērtības

pieaugums, lai gan 36. mēnesī tas bija identisks sākotnējiem rādītājiem. Pacientiem ar sākotnēji

smagākajiem plaušu funkcijas traucējumiem (ko noteica pēc izmērītā prognozētā procentuālā FVC

rādītāja) bija tendence uz vismazāko uzlabojumu.

Statistiski nozīmīgu FVC vērtību pieaugumu no ārstēšanas sākuma lielākajā daļā vizīšu novēroja visās

ārstēšanas grupās un katrā grupā, kura iepriekš bija saņēmusi ārstēšanu pētījumā TKT024. Vidējās

izmaiņas bija robežās no 0,07 l līdz 0,31 l, un procentuālās izmaiņas — no 6,3 % līdz 25,5 %

(maksimums 30. mēnesī). Visās pārbaudēs vislielākās vidējās un procentuālās izmaiņas no ārstēšanas

sākuma novēroja tai pacientu grupai no pētījuma TKT024, kuri bija saņēmuši zāles reizi nedēļā.

Pēdējā vizītē 21 pacientam no 31 pētījuma TKT024 iknedēļas terapijas grupas, 24 pacientiem no 32 no

TKT024 grupas, kurā zāles lietoja reizi divās nedēļās, un 18 pacientiem no 31 no TKT024 placebo

grupas pētījuma beigās bija normalizējies GAG līmenis urīnā, proti, tas bija zemāks par normas

augšējo robežvērtību. GAG līmeņa urīnā rādītāja izmaiņas bija pirmā klīniskā uzlabojuma pazīme,

lietojot idursulfāzi, un izteiktāko GAG līmeņa urīnā pazemināšanos visās ārstēšanas grupās novēroja

pirmajos 4 ārstēšanas mēnešos; izmaiņas laikā no 4. līdz 36. mēnesim bija nelielas. Jo augstāks bija

GAG līmenis urīnā pētījuma sākumā, jo izteiktāks GAG vērtības samazinājums bija vērojams ar

idursulfāzes terapiju.

Visiem pacientiem neatkarīgi no iepriekš saņemtās ārstēšanas pētījuma pagarinājumā (TKT024EXT)

saglabājās pētījuma TKT024 beigās (53. nedēļā) konstatētais aknu un liesas tilpuma samazinājums.

73 % pacientu (52 no 71), kam sākotnēji bija hepatomegālija, normāls aknu tilpums bija sasniegts līdz

24. mēnesim. Turklāt visiem iepriekš ārstētajiem pacientiem maksimālajam apmēram tuvs vidējā aknu

tilpuma samazinājums tika konstatēts 8. mēnesī, bet 36. mēnesī novēroja nelielu pieaugumu. Vidējā

aknu tilpuma samazinājumu novēroja neatkarīgi no vecuma, slimības smaguma, IgG antivielu

klātbūtnes vai neitralizējošo antivielu klātbūtnes. Liesas tilpuma normalizēšanos 12. un 24. mēnesī

novēroja 9,7 % pacientu ar splenomegāliju pētījuma TKT024 grupā, kurā ārstēšanu saņēma reizi

nedēļā.

Visās pētījuma TKT024 ārstēšanas grupās 36 mēnešu garumā, kamēr tika saņemta idursulfāzes

terapija, saglabājās nemainīgs vidējais sirds KKMI (kreisā kambara masas indekss).

Analizējot pētījuma TKT024 un TKT024EXT post-hoc imunogenitātes datus (skatīt

4.8. apakšpunktu), tika konstatēta kodona nomaiņas (

missense

) mutācija vai fāzes nobīdes (

nonsense

mutācija. Pēc idursulfāzes lietošanas 105 nedēļas tika konstatēts, ka antivielu statuss vai genotips

neietekmē aknu vai liesas izmēra samazināšanos, 6 minūtēs noieto attālumu pārvietošanās testā vai

forsētās vitālās kapacitātes mērījumu rādītājus. Pacienti, kuru asins paraugos tika konstatētas

antivielas, uzrādīja mazāku glikozaminoglikāna izdalīšanās samazināšanos ar urīnu, nekā pacienti,

kuru asins paraugos netika konstatētas antivielas. Antivielu veidošanās iedarbība uz klīnisko rezultātu

ilgtermiņā nav noskaidrota.

Pētījums HGT-ELA-038

Tas bija atklāts, daudzcentru, vienas grupas pētījums par idursulfāzes infūzijām vīriešu dzimuma

pacientiem ar Hantera sindromu vecumā no 16 mēnešiem līdz 7,5 gadiem.

Ārstēšanas ar idursulfāzi rezultātā līdz pat 60% samazinājās glikozaminoglikāna izdalīšanās ar urīnu,

kā arī samazinājās aknu izmēri un liesas tilpums: iegūtie rādītāji bija salīdzināmi ar pētījumā TKT024

iegūtajiem datiem. Samazināšanās bija konstatējama 18. nedēļā un saglabājās līdz 53. nedēļai.

Pacientiem, kuriem veidojās augsts antivielu titrs, tika konstatēta lēnāka atbildes reakcija uz

idursulfāzi, ko novērtēja pēc glikozaminoglikāna izdalīšanās ar urīnu un aknu izmēriem un liesas

tilpuma.

Pacientu genotipu analizēšana pētījumā HGT-ELA-038

Pacienti tika iedalīti šādās grupās: ar kodona nomaiņas (13), pilnas delēcijas/izteiktas pārkārtošanās

(8) un rāmja nobīdes/savienojumu vietas mutācijas (5) genotipu. Viens pacients netika iekļauts/nebija

iekļaujams nevienā grupā.

Pilnas delēcijas/izteiktas pārkārtošanās genotips visbiežāk bija saistīts ar augstu antivielu un

neitralizējošu antivielu titra veidošanos pret idursulfāzi, kā arī ar vislielāko iespēju, ka atbildes

reakcija uz šīm zālēm būs lēnāka. Tomēr, ņemot vērā antivielu atbildes reakciju un genotipu, nebija

iespējams precīzi paredzēt individuālu klīnisko rezultātu.

Klīnisko datu par pozitīvo ietekmi uz slimības neiroloģiskajām izpausmēm nav.

Šīs zāles ir reģistrētas „izņēmuma kārtā”. Tas nozīmē, ka sakarā ar šīs slimības retumu nav bijis

iespējams iegūt pilnīgu informāciju par šīm zālēm.

Eiropas zāļu aģentūra ik gadu pārbaudīs jauniegūto informāciju par šīm zālēm un vajadzības gadījumā

atjauninās šo zāļu aprakstu.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Idursulfāze tiek uzņemta organismā, pateicoties selektīviem receptoru meditētiem mehānismiem,

kuros ietilpst saistīšanās pie mannozes-6-fosfāta receptoriem. Šūnās nonākušais līdzeklis tiek ietverts

šūnu lizosomās, līdz ar to ierobežojot proteīna izplatīšanos. Idursulfāze tiek sadalīta kopumā labi

izprastā proteīnu hidrolīzes mehānismā. Rezultātā veidojas nelieli peptīdi un aminoskābes, tāpēc nieru

vai aknu funkciju traucējumiem nevajadzētu ietekmēt idursulfāzes farmakokinētiku.

Farmakokinētiskie parametri, kurus noteica pirmās infūzijas laikā pētījuma TKT024 (pacientu grupa,

ievadot 0,5 mg/kg reizi nedēļā) un HGT-ELA-038 1. nedēļā, ir apkopoti attiecīgi 3. un 4. tabulā,

aprēķinos izmantojot pacientu vecuma un ķermeņa masas rādītājus.

3. tabula. Pētījuma TKT024 un HGT-ELA-038 farmakokinētiskie parametri 1. nedēļā,

aprēķinos izmantojot pacientu vecuma rādītājus

Pētījums

HGT-ELA-038

TKT024

Vecums (gadi)

1,4 līdz 7,5

(n=27)

5 līdz 11

(n=11)

12 līdz 18

(n=8)

> 18

(n=9)

(μg/ml)

Vidējais ± SD

1,3 ± 0,8

1,6 ± 0,7

1,4 ± 0,3

1,9 ± 0,5

0-∞

(min*μg/ml)

Vidējais ± SD

224,3 ± 76,9

238 ± 103,7

196 ± 40,5

262 ± 74,5

(ml/min/kg)

Vidējais ± SD

2,4 ± 0,7

2,7 ± 1,3

2,8 ± 0,7

2,2 ± 0,7

(ml/kg)

Vidējais ± SD

394 ± 423

217 ± 109

184 ± 38

169 ± 32

Pacienti pētījumā TKT024 un HGT-ELA-038 tika arī papildus iedalīti piecās ķermeņa masas

kategorijās, kā parādīts tabulā tālāk.

EMA/529536/2016

EMEA/H/C/000700

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Elaprase

idursulfāze

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Elaprase Tajā ir paskaidrots, kā

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles, pirms sniegt pozitīvu atzinumu par

reģistrācijas apliecības piešķiršanu un ieteikumus par Elaprase lietošanu.

Kas ir Elaprase?

Elaprase ir zāles, kas satur aktīvo vielu idursulfāzi. Tās ir pieejamas kā koncentrāts infūziju

(ievadīšanai vēnā pa pilienam) šķīduma pagatavošanai.

Kāpēc lieto Elaprase?

Elaprase lieto, lai ārstētu pieaugušos ar Hantera sindromu. Šīs zāles ir paredzētas ilgstošai lietošanai.

Hantera sindroms, ko dēvē arī par II tipa mukopolisaharidozi, ir reta iedzimta slimība, ar ko pārsvarā

slimo vīriešu dzimuma pacienti. Pacientiem ar Hantera sindromu neveidojas ferments iduronāt-2-

sulfatāze. Šis ferments ir nepieciešams par glikozaminoglikāniem (GAG) sauktu vielu noārdīšanai

organismā. Tā kā pacienti ar Hantera sindromu nespēj šīs vielas noārdīt, GAG pakāpeniski uzkrājas

vairumā ķermeņa orgānu un bojā tos. Tas izraisa veselu rindu simptomu, sevišķi elpošanas un

pārvietošanās grūtības. Ja slimību neārstē, šie simptomi ar laiku kļūst smagāki.

Tā kā Hantera sindroma pacientu skaits ir mazs, slimību uzskata par retu, un 2001. gada 11. decembrī

Elaprase apstiprināja kā zāles retu slimību ārstēšanai.

Šis zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Elaprase?

Elaprase terapija jāuzrauga ārstam vai citam veselības aprūpes speciālistam ar pieredzi Hantera

sindroma vai citu iedzimtu, vielmaiņu ietekmējošu slimību ārstēšanā.

30 Churchill Place

Canary Wharf

London E14 5EU

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 3660 6000

Facsimile

+44 (0)20 3660 5555

Send a question via our website

www.ema.europa.eu/contact

© European Medicines Agency, 2016. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

Elaprase ievada vēnā katru nedēļu infūzijas veidā 0,5 mg devā uz kilogramu ķermeņa svara. Infūzija ir

jāveic trīs stundu garumā. Tomēr, ja infūzija neizraisa blakusparādības (izsitumus, niezi, drudzi,

galvassāpes, paaugstinātu asinsspiedienu vai piesarkumu), zāles var ievadīt ātrāk, pakāpeniski saīsinot

infūzijas ilgumu līdz vienai stundai.

Pacienti, kas infūziju labi panesuši klīnikā vairāku mēnešu garumā, drīkst to ievadīt mājās. Infūzijas

mājās jāveic ārsta vai medmāsas uzraudzībā.

Elaprase darbojas?

Elaprase aktīvā viela ir idursulfāze ir cilvēka fermenta iduronāt-2-sulfatāzes kopija. Šī viela Hantera

sindroma pacientiem aizvieto trūkstošo vai bojāto fermentu. Šā fermenta nodrošināšana palīdzēs

noārdīt glikozaminoglikānus (GAG) un pārtrauks to uzkrāšanos organismā, tādējādi palīdzot mazināt

slimības simptomus.

Kā noritēja Elaprase izpēte?

Elaprase pamatpētījumā bija iesaistīti 96 vīriešu dzimuma pacienti vecumā no pieciem līdz 31 gadam,

un tajā zāļu iedarbīgumu salīdzināja ar placebo (fiktīvu ārstēšanu). Galvenie iedarbīguma rādītāji, ar

kuriem vērtēja slimības kopējo ietekmi uz sirdi, plaušām, locītavām un citiem orgāniem, bija plaušu

funkcija (forsētais plaušu tilpums jeb maksimālais gaisa daudzums, ko pacients var izelpot) un

attālums, ko pacients var nosoļot sešās minūtēs. Šos rādītājus noteica pirms terapijas un pēc gadu

ilgušas terapijas.

Kādas bija Elaprase priekšrocības šajos pētījumos?

Elaprase uzlaboja pacientu plaušu funkciju un viņu staigātspēju. Pētījuma sākumā pacienti sešās

minūtēs varēja noiet vidēji aptuveni 395 metrus. Pēc gada pacienti, kuri saņēma Elaprase, varēja noiet

vidēji par 43 metriem lielāku attālumu, bet placebo grupas pacienti varēja noiet par 8 metriem lielāku

attālumu. Turklāt šo zāļu lietošana uzlaboja plaušu funkciju, turpretī placebo grupas pacientiem

novēroja nelielu plaušu funkcijas pavājināšanos.

Kāds risks pastāv, lietojot Elaprase?

Visbiežāk novērotās Elaprase blakusparādības (vairāk nekā 1 pacientam no 10) ir saistītas ar infūziju,

ieskaitot ādas reakcijas (izsitumus vai niezi), drudzi, galvassāpes, paaugstinātu asinsspiedienu un

apsārtumu. Citas blakusparādības, ko novēroja vairāk nekā 1 pacientam no 10, ir sēcoša elpa,

dispneja (apgrūtināta elpošana), sāpes vēderā, slikta dūša, dispepsija (grēmas), caureja, vemšana,

pietūkums izfūzijas vietā un sāpes krūtīs. Dažiem pacientiem, kuri lietoja Elaprase, novērotas smagas

alerģiskas reakcijas. Pilns visu ziņoto blakusparādību saraksts, lietojot Elaprase skatīt zāļu lietošanas

instrukcijā.

Elaprase nedrīkst lietot pacientiem, kuriem ir bijusi smaga vai dzīvībai bīstama paaugstināta jutība

(alerģija) pret idursulfāzi vai kādu citu šo zāļu sastāvdaļu, ja alerģiju nav iespējams kontrolēt. Ja šīs

zāles dod pacientiem, kuriem agrāk ir bijusi smaga vai dzīvībai bīstama paaugstināta jutība, Elaprase

jālieto ar piesardzību, proti, infūzija jāievada apmācīta veselības aprūpes speciālista klātbūtnē un

tuvumā jābūt pieejamam reanimācijas aprīkojumam.

Elaprase

Error! Unknown document property name.

2. lappuse no3

Kāpēc Elaprase tika apstiprinātas?

CHMP secināja, ka pētījumā novērotie uzlabojumi, kaut arī ierobežoti, ir klīnisks ieguvums Hantera

sindroma terapijā. Komiteja nolēma, ka pacienta ieguvums, lietojot Elaprase, pārsniedz šo zāļu radīto

risku, un ieteica izsniegt Elaprase reģistrācijas apliecību.

Elaprase ir reģistrētas ”izņēmuma kārtā”. Tas nozīmē, ka sakarā ar Hantera sindroma retumu nav bijis

iespējams iegūt pilnīgu informāciju par Elaprase. Eiropas Zāļu aģentūra ik gadu pārbauda visu

pieejamo jauno informāciju un vajadzības gadījumā atjaunina šo kopsavilkumu.

Kāda informācija par Elaprase vēl ir sagaidāma?

Uzņēmums, kas ražo Elaprase, pētīs šo zāļu ilgtermiņa iedarbību, jo īpaši uz plaušām, sirdi un

asinsvadiem, un noskaidros, vai tās rosina tādu antivielu sintēzi organismā, kas varētu ietekmēt šo

zāļu drošumu un iedarbīgumu.

Kas tiek darīts, lai nodrošinātu drošu un efektīvu Elaprase lietošanu?

Zāļu apraksta kopsavilkumā un lietošanas instrukcijā ir ietverti arī ieteikumi un piesardzības pasākumi,

kas jāievēro veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem drošas un efektīvas Elaprase lietošanas

nolūkos.

Cita informācija par Elaprase

Eiropas Komisija 2007. gada 8. janvārī izsniedza Elaprase reģistrācijas apliecību, kas derīga visā

Eiropas Savienībā.

Pilns ElapraseEPAR teksts ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē:

ema.europa.eu/Find medicine/Human

medicines/European public assessment reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar Elaprase

pieejama zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī ir EPAR daļa) vai sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Retu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu komitejas atzinuma kopsavilkums par Elaprase ir atrodams

aģentūras tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find medicine/Human medicines/Rare disease designation

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 9.2016.

Elaprase

Error! Unknown document property name.

3. lappuse no3

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju