Hepsera

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

08-08-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
adefovir dipivoxil
Pieejams no:
Gilead Sciences Ireland UC
ATĶ kods:
J05AF08
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
adefovir dipivoxil
Ārstniecības grupa:
Nucleoside and nucleotide reverse transcriptase inhibitors
Ārstniecības joma:
B hepatīts, hronisks
Ārstēšanas norādes:
Hepsera ir indicēts, lai ārstētu hronisku B hepatītu pieaugušajiem ar:kompensēta aknu slimība, ar pierādījumi par aktīvu vīrusu replikāciju, pastāvīgi paaugstinātu seruma alanīna-aminotransferase (ALAT) līmeni un histoloģiski pierādījumi par aktīvu aknu iekaisums un fibroze. Uzsākšanas Hepsera ārstēšanai, jāapsver tikai tad, kad izmantot alternatīvu pretvīrusu līdzeklis ar augstāku ģenētisko šķērslis pretestība nav pieejami, vai arī ir vajadzīgs (sk 5. 1);decompensated aknu slimība kopā ar otro aģents, bez krusta-izturība pret Hepsera.
Produktu pārskats:
Revision: 26
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000485
Autorizācija datums:
2003-03-06
EMEA kods:
EMEA/H/C/000485

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

08-08-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

08-08-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

08-08-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

08-08-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

08-08-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

27-05-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

08-08-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

08-08-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

08-08-2019

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Hepsera 10 mg tabletes

Adefovīra dipivoksils (Adefovir dipivoxil)

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Hepsera un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Hepsera lietošanas

Kā lietot Hepsera

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Hepsera

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Hepsera un kādam nolūkam to lieto

Kas ir Hepsera

Hepsera pieder zāļu grupai, ko sauc par pretvīrusu zālēm.

Kādam nolūkam tās/to lieto

Hepsera lieto hroniska B hepatīta vīrusa (HBV) infekcijas ārstēšanai pieaugušajiem. B hepatīta vīrusa

infekcija izraisa aknu bojājumu. Hepsera mazina vīrusu daudzumu Jūsu organismā, un pierādīts, ka tas

mazina aknu bojājumu.

2.

Kas Jums jāzina pirms Hepsera lietošanas

Nelietojiet Hepsera šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija

pret adefovīru, adefovīra dipivoksilu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo

zāļu sastāvdaļu.

Nekavējoties pastāstiet ārstam

, ja pastāv iespēja, ka Jums var būt alerģija pret adefovīru,

adefovīra dipivoksilu vai kādu citu Hepsera sastāvdaļu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Hepsera lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Pastāstiet ārstam, ja Jums iepriekš bijusi nieru slimība

vai izmeklējumos ir atklāti nieru

darbības traucējumi. Hepsera var ietekmēt Jūsu nieru darbību. Ilgstoša Hepsera lietošana

palielina šo risku. Jūsu ārstam jānozīmē izmeklējumi, lai pārbaudītu Jūsu nieru un aknu darbību

pirms ārstēšanas un ārstēšanas laikā. Atkarībā no rezultātiem Jūsu ārsts var mainīt Hepsera

lietošanas biežumu.

Ja esat vecāks par 65 gadiem, ārstam ieteicams uzraudzīt Jūsu veselības stāvokli biežāk.

Nepārtrauciet Hepsera lietošanu

, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu.

Pēc Hepsera ārstēšanas pārtraukšanas nekavējoties pastāstiet ārstam

par jebkuriem

jauniem, neparastiem vai smagākiem simptomiem, ko pamanījāt pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

Dažiem pacientiem, pārtraucot ārstēšanu ar Hepsera, ir bijuši simptomi vai asins analīžu

rezultāti, kas liecinājuši par hepatīta pasliktināšanos. Tāpēc ieteicams, lai pēc Hepsera

ārstēšanas pārtraukšanas ārsts uzraudzītu Jūsu veselības stāvokli. Iespējams, Jums būs jāveic

asins analīžu pārbaudes vēl vairākus mēnešus pēc ārstēšanas.

Pēc Hepsera lietošanas uzsākšanas:

vērojiet iespējamās laktātacidozes izpausmes

– skatīt 4. sadaļu, Iespējamās

blakusparādības.

ārstam jānozīmē asins analīzes katrus trīs mēnēšus

, lai pārbaudītu, vai Jūsu zāles

kontrolē hroniskā B hepatīta infekcijas gaitu.

Ievērojiet atbilstošu piesardzību, lai novērstu citu cilvēku inficēšanu

. Hepsera nemazina

risku nodot HBV citiem dzimumkontakta ceļā vai ar inficētām asinīm. Jums jāturpina ievērot

piesardzību, lai izvairītos no tā. Ir pieejama vakcīna, kas pasargā riska grupu cilvēkus no

inficēšanās ar HBV.

Ja esat HIV pozitīvs, ar šo zāļu palīdzību nebūs iespējams kontrolēt Jūsu HIV infekciju.

Bērni un pusaudži

Hepsera nedrīkst lietot bērni

un pusaudži līdz 18 gadu vecumam.

Citas zāles un Hepsera

Nelietojiet Hepsera, ja lietojat citas zāles, kas satur tenofovīru.

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam

par visām zālēm,

kuras

lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai

varētu lietot, ieskaitot zāles un homeopātiskos līdzekļus, ko var iegādāties bez receptes.

Īpaši svarīgi pastāstīt ārstam

, ja pašlaik lietojat vai nesen esat lietojis kādas no sekojošām

zālēm, kas var kaitēt Jūsu nierēm vai mijiedarboties ar Hepsera:

vankomicīns un aminoglikozīdi, kurus lieto bakteriālo infekciju ārstēšanai;

amfotericīns B sēnīšu infekciju ārstēšanai;

foskarnets, cidofovīrs vai tenofovīra disoproksilafumarāts, vīrusa infekciju ārstēšanai;

pentamidīns citu infekciju tipu ārstēšanai.

Hepsera kopā ar uzturu un dzērienu

Hepsera

var lietot kopā ar uzturu vai bez.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jus esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Nekavējoties pastāstiet ārstam

, ja esat grūtniece vai plānojat grūtniecību. Nav zināms, vai

Hepsera lietošana cilvēkiem grūtniecības laikā ir droša.

Lietojiet efektīvu kontracepcijas metodi

, lai izsargātos no grūtniecības, ja esat reproduktīvā

vecuma sieviete un lietojiet Hepsera.

Nebarojiet bērnu ar krūti, ja lietojat Hepsera.

Nav zināms, vai šo zāļu aktīvā viela izdalās ar

mātes pienu.

Hepsera satur laktozi

Ja Jums ir laktozes nepanesamība, vai arī ja Jums kādreiz ir teikts, ka Jums ir kādu cukuru nepanesība,

konsultējaties ar ārstu pirms Hepsera lietošanas.

3.

Kā lietot Hepsera

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis.

Tas nepieciešams, lai nodrošinātu zāļu

pilnīgu efektivitāti un mazinātu rezistences veidošanos pret ārstēšanu. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā deva

ir viena 10 mg tablete katru dienu kopā ar uzturu vai bez.

Pacientiem ar

nieru darbības traucējumiem

var tikt parakstītas

citas devas

Ja esat lietojis Hepsera vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat lietojis pārāk daudz Hepsera tablešu, nepieciešams nekavējoties vērsties pie ārsta vai

tuvākajā slimnīcā.

Ja esat aizmirsis lietot Hepsera vai Jums ir vemšana

Ir svarīgi, lai Jūs neizlaistu nevienu devu.

Ja esat izlaidis

Hepsera

devu

, ieņemiet to, cik ātri vien iespējams, un nākamo plānoto devu

lietojiet parastajā laikā.

Ja ir gandrīz pienācis nākamās devas lietošanas laiks

izlaisto devu nelietojiet. Nogaidiet un

lietojiet nākamo devu parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu (divas devas ar mazu starplaiku).

Ja Jums ir bijusi slikta dūša (vemšana) mazāk kā stundu pēc Hepsera lietošanas

, lietojiet

vēl vienu tableti. Jums nav jālieto papildus Hepsera tablete, ja nelabums bijis ilgāk nekā stundu

pēc Hepsera lietošanas.

Ja pārtraucat lietot Hepsera

Nekavējoties pastāstiet ārstam par jebkuriem jauniem

, neparastiem vai smagākiem

simptomiem, ko pamanījāt pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Plašākai informācijai skatīt 2 sadaļu.

Nepārtrauciet Hepsera lietošanu

bez ārsta konsultācijas.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ļoti retas blakusparādības

(var izpausties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem)

Laktātacidoze ir nopietna, bet ļoti reta Hepsera lietošanas blakusparādība

. Tā var izraisīt

paaugstinātu pienskābes līmeni asinīs un aknu palielināšanos. Laktātacidoze biežāk izpaužas

sievietēm, īpaši sievietēm ar lieko svaru. Cilvēkiem ar aknu darbības traucējumiem arī varētu

pastāvēt šis risks.

Dažas no laktātacidozes izpausmēm ir:

Slikta dūša (nelabums) un vemšana;

Sāpes vēderā.

Nekavējoties konsultējieties ar Jūsu ārstu

, ja Jums parādās kāds no šiem simptomiem.

Parasti tie ir tādi paši kā biežas Hepsera blakusparādības. Ja tie ir novērojami, visdrīzāk tie nav

nopietni, taču Jums tomēr jāsazinās ar ārstu. Hepsera lietošanas laikā Jūsu ārsts Jūs regulāri

pārbaudīs.

Retākas blakusparādības

(var izpausties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem)

Nieru kanāliņu šūnu bojājumi

.

Biežas blakusparādības

(var izpausties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

Galvassāpes;

Slikta dūša (nelabums);

Caureja;

Gremošanas traucējumi, ieskaitot vēdera pūšanos un nepatīkamas izjūtas pēc ēšanas;

Sāpes vēderā;

Nieru darbības traucējumi, kas atspoguļojas asins analīzēs.

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jūs uztrauc kāda no augstākminētajām blakusparādībām.

Ļoti biežas blakusparādības

(var izpausties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)

Vājuma sajūta.

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jūs uztrauc kāda no augstākminētajām blakusparādībām.

Blakusparādības pirms vai pēc aknu transplantācijas

Dažiem pacientiem tika konstatēti:

Izsitumi un nieze – bieži;

Slikta dūša un vemšana – bieži;

Nieru mazspēja – bieži;

Nieru darbības traucējumi – ļoti bieži.

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jūs uztrauc kāda no augstākminētajām blakusparādībām.

Analīzēs var uzrādīties fosfātu līmeņa samazināšanās (bieži) vai kreatinīna koncentrācijas

paaugstināšanās asinīs (ļoti bieži).

Citas iespējamās blakusparādības

Tālāk norādīto blakusparādību biežums nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

Nieru mazspēja;

Nieru slimības var izraisīt kaulu mīkstināšanos (kas izraisa kaulu sāpes un reizēm lūzumus) un

muskuļu sāpes vai vājumu;

Aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Hepsera

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz pudeles un kastītes pēc {Derīgs līdz}.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC (86ºF). Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Uzglabāt cieši noslēgtā pudelē.

Atdodiet neizlietotās tabletes farmaceitam. Saglabājiet tās tikai tad, ja to ieteicis Jūsu ārsts. Neizmetiet

zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs

nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Hepsera satur

Hepsera Aktīvā viela

ir adefovīra dipivoksils. Katra tablete satur 10 mg adefovīra dipivoksila

Adefovir dipivoxil

Citas sastāvdaļas ir: preželatinizēta ciete, kroskarmelozes nātrija sāls, laktozes monohidrāts,

talks un magnija stearāts.

Hepsera ārējais izskats un iepakojums

Hepsera 10 mg tabletes ir baltas vai gandrīz baltas apaļas tabletes. Tām ir uzraksts “GILEAD” un “10”

vienā pusē, un stilizēts aknu apveids otrā pusē. Hepsera 10 mg tabletes ir pieejamas pudelēs pa

30 tabletēm katrā ar silikagela mitruma absorbentu. Silikagela mitruma absorbentu, kurš atrodas vai nu

atsevišķā maisiņā, vai nelielā kārbiņā, nedrīkst norīt.

Pieejami šāda lieluma iepakojumi: kartona kastītes, kuras satur 1 pudeli ar 30 tabletēm un kartona

kastītes, kuras satur 90 (3 pudeles x 30) tabletes. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

Gilead Sciences Ireland UC

Carrigtohill

County Cork, T45 DP77

Īrija

Ražotājs:

Gilead Sciences Ireland UC

IDA Business & Technology Park

Carrigtohill

County Cork

Īrija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

Gilead Sciences Belgium SPRL-BVBA

Tél/Tel: + 32 (0) 24 01 35 50

Lietuva

Gilead Sciences Poland Sp. z o.o.

Tel: + 48 22 262 8702

България

Gilead Sciences Ireland UC

Тел.: + 353 (0) 1 686 1888

Luxembourg/Luxemburg

Gilead Sciences Belgium SPRL-BVBA

Tél/Tel: + 32 (0) 24 01 35 50

Česká republika

Gilead Sciences s.r.o.

Tel: + 420 (0) 910 871 986

Magyarország

Gilead Sciences Ireland UC

Tel: + 353 (0) 1 686 1888

Danmark

Gilead Sciences Sweden AB

Tlf: + 46 (0) 8 5057 1849

Malta

Gilead Sciences Ireland UC

Tel: + 353 (0) 1 686 1888

Deutschland

Gilead Sciences GmbH

Tel: + 49 (0) 89 899890-0

Nederland

Gilead Sciences Netherlands B.V.

Tel: + 31 (0) 20 718 36 98

Eesti

Gilead Sciences Poland Sp. z o.o.

Tel: + 48 22 262 8702

Norge

Gilead Sciences Sweden AB

Tlf: + 46 (0) 8 5057 1849

Ελλάδα

Gilead Sciences Ελλάς Μ.ΕΠΕ.

Τηλ: + 30 210 8930 100

Österreich

Gilead Sciences GesmbH

Tel: + 43 1 260 830

España

Gilead Sciences, S.L.

Tel: + 34 91 378 98 30

Polska

Gilead Sciences Poland Sp. z o.o.

Tel: + 48 22 262 8702

France

Gilead Sciences

Tél: + 33 (0) 1 46 09 41 00

Portugal

Gilead Sciences, Lda.

Tel: + 351 21 7928790

Hrvatska

Gilead Sciences Ireland UC

Tel: + 353 (0) 1 686 1888

România

Gilead Sciences Ireland UC

Tel: + 353 (0) 1 686 1888

Ireland

Gilead Sciences Ireland UC

Tel: + 353 (0) 214 825 999

Slovenija

Gilead Sciences Ireland UC

Tel: + 353 (0) 1 686 1888

Ísland

Gilead Sciences Sweden AB

Sími: + 46 (0) 8 5057 1849

Slovenská republika

Gilead Sciences Slovakia s.r.o.

Tel: + 421 (0) 232 121 210

Italia

Gilead Sciences S.r.l.

Tel: + 39 02 439201

Suomi/Finland

Gilead Sciences Sweden AB

Puh/Tel: + 46 (0) 8 5057 1849

Κύπρος

Gilead Sciences Ελλάς Μ.ΕΠΕ.

Τηλ: + 30 210 8930 100

Sverige

Gilead Sciences Sweden AB

Tel: + 46 (0) 8 5057 1849

Latvija

Gilead Sciences Poland Sp. z o.o.

Tel: + 48 22 262 8702

United Kingdom

Gilead Sciences Ltd

Tel: + 44 (0) 8000 113 700

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

MM/GGGG

.

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

Šī lietošanas instrukcija ir pieejama visās ES/EEZ valodās Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē.

IV PIELIKUMS

ZINĀTNISKIE SECINĀJUMI UN REĢISTRĀCIJAS

NOSACĪJUMU IZMAIŅU PAMATOJUMS

Zinātniskie secinājumi

Ņemot vērā Farmakovigilances riska vērtēšanas komitejas (

Pharmacovigilance Risk Assessment

Committee — PRAC

) novērtējuma ziņojumu par adefovīra PADZ, Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejas

Committee for Medicinal Products for Human Use — CHMP

) zinātniskie secinājumi ir šādi:

Pamatojoties uz

PRAC

pieprasījumu, RAĪ ir pārskatījis Fankoni sindroma un proksimālās nieru

tubulopātijas biežuma kategorijas Hepsera ZA. Tika pārskatīti drošuma dati, kas tika iegūti no

5 galvenajiem randomizētiem kontrolētiem pētījumiem, kuros kopumā tika iekļauti 1174 pacienti.

Pamatojoties uz algoritmu, kas nosaka iespējamu proksimālo nieru tubulopātiju un/vai Fankoni

sindromu kā apstiprinātās pataloģijas, klīniskā drošuma datubāzē tika konstatēti 28 proksimālās nieru

tubulopātijas gadījumi (tai skaitā iespējams Fankoni sindroms). Pēc gadījumu aprakstu pārskatīšanas,

5 gadījumu aprakstos iespējamie nieru tubulopātijas un/vai Fankoni sindroma gadījumi bija

pietiekami labi dokumentēti, bez alternatīvas etioloģijas un/vai kuriem bija laika saistība ar Hepsera

terapiju. Pamatojoties uz šiem datiem, šo nevēlamo blakusparādību biežums tiek aprēķināts kā 0,4%,

kas atbilst retāk sastopamas blakusparādības biežuma kategorijai. Rezultātā Hepsera ZA

4.8. apakšpunktā un atbilstošajā lietošanas instrukcijas punktā proksimālās nieru tubulopātijas un

Fankoni sindroma biežuma kategorijas tiek mainītas no „nav zināmi” uz „retāk”. Turklāt, lai

uzsvērtu, ka sastopamības biežums ir vairāk saistīts ar biežāk sastopamo proksimālo nieru

tubulopātiju, šie termini tiek apvienoti šādi: „Proksimālā nieru tubulopātija (tai skaitā Fankoni

sindroms)”, nevis rakstīti atsevišķi.

CHMP

piekrīt

PRAC

sagatavotajiem zinātniskajiem secinājumiem.

Reģistrācijas nosacījumu izmaiņu pamatojums

Pamatojoties uz zinātniskajiem secinājumiem par adefovīru,

CHMP

uzskata, ka ieguvuma un riska

līdzsvars zālēm, kas satur aktīvo vielu adefovīru, ir nemainīgs, ja tiek veiktas ieteiktās izmaiņas zāļu

informācijā.

CHMP

iesaka mainīt reģistrācijas nosacījumus.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Hepsera 10 mg tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 10 mg adefovīra dipivoksila

(Adefovir dipivoxil)

Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:

Katra tablete satur 113 mg laktozes monohidrātu.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

Baltas vai gandrīz baltas, apaļas tabletes ar plakanu virsmu un slīpi nogrieztām malām 7 mm diametrā,

ar uzrakstu “GILEAD” un “10” vienā pusē, un stilizētu aknu apveidu otrā pusē.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Hepsera ir paredzēts lietošanai hroniska B hepatīta ārstēšanai pieaugušajiem ar:

kompensētu aknu slimību, kam ir aktīvas vīrusu replikācijas pazīmes, pastāvīgi paaugstināts

alanīna aminotransferāzes (ALAT) līmenis serumā un histoloģiskas akūta aknu iekaisuma un

fibrozes pazīmes. Ārstēšanas uzsākšanu ar Hepsera jāapsver tikai tad, kad alternatīvs pretvīrusu

līdzeklis ar augstāku ģenētisko barjeru pret rezistenci nav pieejams vai tā izmantošana nav

piemērota (skatīt 5.1. apakšpunktu).

dekompensētu aknu slimību, kombinācijā ar otru līdzekli, kuram nav krusteniskās rezistences

pret Hepsera.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Terapija jāuzsāk hroniska B hepatīta ārstēšanā pieredzējušam ārstam.

Devas

Pieaugušajiem:

Ieteicamā Hepsera deva ir 10 mg (viena tablete) reizi dienā iekšķīgi kopā ar uzturu vai

bez.

Lielākas devas nedrīkst lietot.

Optimālais ārstēšanas ilgums nav zināms. Saistība starp atbildes reakciju pret ārstēšanu un ilgtermiņa

iznākumiem, piemēram, hepatocelulāru karcinomu vai dekompensētu cirozi, nav zināma.

Pacientiem ar dekompensētu aknu slimību, adefovīrs vienmēr jālieto kombinācijā ar otru līdzekli,

kuram nav krusteniskās rezistences pret adefovīru, lai samazinātu rezistences risku un panāktu strauju

vīrusu nomākumu.

Pacientiem jāpārbauda B hepatīta bioķīmiskie, viroloģiskie un seroloģiskie marķieri ik pēc sešiem

mēnešiem.

Ārstēšanas pārtraukšanu var apsvērt šādos gadījumos:

HBeAg pozitīviem pacientiem bez cirozes ārstēšanu vajadzētu turpināt vismaz 6-12 mēnešus

pēc tam, kad ir apstiprināta HBe serokonversija (HBeAg zudums un HBV DNS zudums ar

anti-HBe parādīšanos) vai līdz HBs serokonversijai, vai līdz brīdim, kad novēro efektivitātes

zudumu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pēc ārstēšanas pārtraukšanas regulāri jākontrolē ALAT un

HBV DNS seruma līmenis, lai atklātu vēlīnu viroloģisku recidīvu.

HBeAg negatīviem pacientiem bez cirozes ārstēšanu vajadzētu turpināt vismaz līdz

HBs serokonversijai vai līdz brīdim, kad novēro efektivitātes zudumu. Ja tiek veikta ilgstoša

ārstēšana ilgāk kā 2 gadus, ieteicams veikt regulāras pārbaudes, lai apstiprinātu, ka izvēlētās

terapijas turpināšana ir piemērota pacientam.

Pacientiem ar dekompensētu aknu slimību vai cirozi ārstēšanu nav ieteicams pārtraukt (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecākiem cilvēkiem:

Nav pieejami dati, balstoties uz kuriem varētu sniegt ieteikumus par

devām pacientiem, kuri vecāki par 65 gadiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi:

Adefovīrs tiek izvadīts ekskrēcijas veidā caur nierēm, un pacientiem,

kuriem kreatinīna klīrenss ir < 50 ml/min vai tiem, kuriem nepieciešama dialīze, jāpielāgo devas

lietošanas starplaiki. Nedrīkst pārsniegt nieru darbībai atbilstošo ieteikto devas lietošanas starplaikus

(skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Ieteiktās devas lietošanas starplaika maiņa pamatojas uz ierobežotu

datu ekstrapolāciju, kas iegūti pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā (NSBS), un var nebūt

optimāla.

Pacienti, kuriem kreatinīna klīrenss ir starp 30 un 49 ml/min:

Šiem pacientiem ieteicams lietot adefovīra dipivoksilu (vienu 10 mg tableti) ik pēc 48 stundām. Nav

pieejami pietiekami daudz datu par devu lietošanas starplaiku pielāgošanu vadlīniju drošību un

efektivitāti. Tādēļ šiem pacientiem stingri jākontrolē klīniskā atbildes reakcija pret ārstēšanu un nieru

darbība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir < 30 ml/min un pacientiem, kuriem nepieciešama dialīze:

Nav informācijas par drošību un efektivitāti, kas atbalstītu adefovīra dipivoksila lietošanu pacientiem

ar kreatinīna klīrensu < 30 ml/min vai tiem, kuriem nepieciešama dialīze. Tādējādi adefovīra

dipivoksila lietošana šiem pacientiem nav ieteicama un izmantojama tikai, ja potenciālie ieguvumi

atsver iespējamo risku. Šādā gadījumā ierobežotu datu pieejamība liecina, pacientiem, kuriem

kreatinīna klīrenss ir starp 10 un 29 ml/min, adefovīra dipivoksilu (viena 10 mg tablete) var lietot ik

pēc 72 stundām; pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, adefovīra dipivoksilu (viena 10 mg

tablete) var lietot ik pēc 7 dienām, sekojot 12 stundu dialīzei (vai 3 dialīzes seansi, katrs 4 stundas

ilgs). Stingri jākontrolē, vai šiem pacientiem nerodas iespējamās blakusparādības, kā arī lai

nodrošinātu efektivitātes saglabāšanos (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Nav pieejami devas lietošanas

starplaika ieteikumi citiem dialīzes pacientiem (piemēram, ambulatoriskas peritoneālās dialīzes

pacientiem) vai nehemodializētiem pacientiem, kuriem kreatinīna līmenis ir zemāks par 10 ml/mg.

Aknu darbības traucējumi:

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo (skatīt

5.2. apakšpunktu).

Klīniskā rezistence

: Pacientus, kuriem nav atbildes reakcijas uz ārstēšanu ar lamivudīnu, un pacientus,

kuriem ir HBV ar pierādījumiem par rezistenci pret lamivudīnu (mutācijas rtL180M, rtA181T un/vai

rtM204I/V), nevajadzētu ārstēt ar adefovīra dipivoksila monoterapiju, lai samazinātu rezistences risku

pret adefovīru. Pacientiem, kuriem nav atbildes reakcijas uz ārstēšanu ar lamivudīnu, un pacientiem,

kuriem ir HBV ar rtL180M un/vai rtM204I/V mutācijām, adefovīrs jālieto kombinācijā ar lamivudīnu.

Tomēr pacientiem, kuriem ir HBV ar rtA181T mutāciju, vajadzētu apsvērt alternatīvu terapijas režīmu

izmantošanu, jo pastāv risks, ka samazināsies jutība pret adefovīru (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Lai samazinātu rezistences risku pacientiem, kas saņem adefovira dipivoksila monoterapiju, jāapsver

terapijas maiņa, ja pēc 1 gada vai ilgākas ārstēšanas seruma HBV DNS saglabājas augstāks par

1 000 kopijām/ml.

Pediatriskā populācija:

Hepsera lietošana nav ieteicama bērniem līdz 18 gadu vecumam, jo pieejamie

dati par drošību un efektivitāti ir ierobežoti (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Hepsera tabletes jālieto reizi dienā, iekšķīgi kopā ar uzturu vai bez.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārēji norādījumi:

Pacienti jāinformē, ka nav pierādīts, ka terapija ar adefovīra dipivoksilu

mazinātu B hepatīta vīrusa pārnešanas risku citiem, tādēļ jāturpina ievērot atbilstoša piesardzība.

Nieru darbība:

Adefovīrs tiek izvadīts caur nierēm kombinētas glomerulārās filtrācijas un aktīvas

tubulārās sekrēcijas veidā. Ārstēšana ar adefovīra dipivoksilu var izraisīt nieru darbības traucējumus.

Ilgstoša ārstēšana ar adefovīra dipivoksilu var palielināt nieru darbības traucējumu risku. Lai gan

kopējais nieru darbības traucējumu risks pacientiem ar adekvātu nieru darbību ir zems, tas ir īpaši

svarīgi gan riska grupas pacientiem, kā arī pacientiem ar jau esošu nieru darbības traucējumu, gan arī

pacientiem, kuri saņem zāles, kuras varētu bojāt nieru darbību.

Pirms adefovīra dipivoksila terapijas uzsākšanas visiem pacientiem ieteicams aprēķināt kreatinīna

klīrensu un pirmajā gadā ik pēc četrām nedēļām un vēlāk ik pēc trim mēnešiem pārbaudīt nieru

darbību (kreatinīna klīrenss un fosfātu līmenis serumā). Pacientiem, kuriem pastāv nieru darbības

traucējumu risks, ir jāapsver biežāka nieru darbības pārbaužu nepieciešamība.

Pacientiem, kam attīstās nieru mazspēja un ir progresējoša aknu slimība vai ciroze, jāapsver

nepieciešamība pielāgot adefovīra devas lietošanas starplaiku vai pāriet uz alternatīvu B hepatīta

terapiju. Hroniska B hepatīta ārstēšanas pārtraukšana šiem pacientiem nav ieteicama.

Pacienti, kuriem kreatinīna klīrenss ir starp 30 un 49 ml/min:

Šiem pacientiem ir jāpielāgo adefovīra dipivoksila devu lietošanas starplaiki (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Turklāt, šo pacientu nieru darbība jākontrolē stingri ar starplaikiem, kas pielāgoti katra pacienta

medicīniskajam stāvoklim.

Pacienti, kuriem kreatinīna klīrenss ir < 30 ml/min, vai pacienti, kuriem nepieciešama dialīze:

Adefovīra dipivoksila lietošana pacientiem ar kreatinīna klīrensu < 30 ml/min vai tiem, kuriem

nepieciešama dialīze nav ieteicama un izmantojama tikai, ja potenciālie ieguvumi atsver iespējamo

risku. Ja adefovīra dipivoksila terapija tiek uzskatīta par nepieciešamu, jāpielāgo devu lietošanas

starplaikus (skatīt 4.2. apakšpunktu). Stingri jākontrolē, vai šiem pacientiem nerodas iespējamās

blakusparādības, kā arī lai nodrošinātu efektivitātes saglabāšanos.

Pacienti, kuri saņem zāles, kas iespējams ietekmē nieru darbību:

Adefovīra dipivoksilu nedrīkst lietot kopā ar tenofovira dizoproksila fumarātu (Viread).

Pacientiem, kuri saņem citas zāles, kuras varētu ietekmēt nieru darbību vai tiek izvadītas caur nierēm

(piemēram, ciklosporīnu un takrolimu, intravenozi ievadāmus aminoglikozīdus, amfotericīnu B,

foskarnetu, pentamidīnu, vankomicīnu vai zāles, kuras tiek izdalītas ar to pašu renālo transportaģentu

– cilvēka organisko anjonu transportaģentu 1

(human Organic Anion Transporter 1

(hOAT1))

piemēram, cidofoviru), jāievēro piesardzība. Šiem pacientiem, lietojot 10 mg adefovīra dipivoksila

vienlaikus ar šīm zālēm, var palielināties vai nu adefovīra, vai vienlaikus lietoto zāļu koncentrācija

serumā. Šo pacientu nieru darbība jākontrolē stingri ar starplaikiem, kas pielāgoti katra pacienta

medicīniskajam stāvoklim.

Nieru darbības drošībai pacientiem pirms un pēc aknu transplantācijas, kuriem ir lamivudīnu rezistenti

HBV, skatīt 4.8. apakšpunktu.

Aknu darbība:

Diezgan bieži vērojama spontāna hroniska B hepatīta paasināšanās un ir raksturīga

pārejoša seruma ALAT paaugstināšanās. Pēc pretvīrusu terapijas sākšanas dažiem pacientiem var

paaugstināties seruma ALAT, kā arī seruma HBV DNS līmeņa pazemināšanās. Pacientiem ar

kompensētu aknu slimību šīs seruma ALAT paaugstināšanās laikā parasti nav vērojama bilirubīna

koncentrācijas palielināšanās serumā vai aknu dekompensācija (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem ar progresējošu aknu slimību vai cirozi var būt lielāks aknu dekompensācijas risks pēc

hepatīta paasinājuma, kas var būt letāls. Šiem pacientiem, tostarp pacientiem ar dekompensētu aknu

slimību, nav ieteicama ārstēšanas pārtraukšana, un terapijas laikā šie pacienti stingri jānovēro.

Gadījumā, ja šiem pacientiem attīstās nieru mazspēja, skatīt iepriekš

Nieru darbība.

Ja ārstēšanas pārtraukšana ir nepieciešama, pacienti stingri jānovēro vairākus mēnešus pēc ārstēšanas

pārtraukšanas, jo pēc 10 mg adefovīra dipivoksila lietošanas pārtraukšanas ir bijuši hepatīta

paasinājuma gadījumi. Šos paasinājumus vēroja bez HBeAg serokonversijas un tie izpaudās kā seruma

ALAT līmeņa paaugstināšanās un HBV DNS daudzuma palielināšanās serumā. ALAT līmeņa

paaugstināšanos serumā, kas radās ar 10 mg adefovīra dipivoksila ārstētiem pacientiem ar kompensētu

aknu darbību, nepavadīja vienlaicīgas klīniskās un laboratoriskās izmaiņas, kuras liecinātu par aknu

dekompensāciju. Pacienti pēc ārstēšanas pārtraukšanas stingri jānovēro. Vairumu pēc ārstēšanas

hepatīta paasinājuma gadījumu tika novēroti 12 nedēļu laikā pēc 10 mg adefovīra dipivoksila

lietošanas pārtraukšanas.

Laktātacidoze un smaga hepatomegālija ar steatozi:

lietojot nukleozīdu analogu, ir ziņots par

laktātacidozi (bez hipoksēmijas), reizēm letālu, parasti saistīta ar smagu hepatomegāliju un aknu

steatozi. Tā kā adefovīrs ir strukturāli radniecīgs nukleozīdu analogiem, šo risku nevar izslēgt. Ja

strauji paaugstinās aminotransferāžu līmenis, rodas progresējoša hepatomegālija vai nezināmas

etioloģijas metaboliskā acidoze/laktātacidoze, tad ārstēšana ar nukleozīdu analogiem ir jāpārtrauc. Par

laktātacidozes attīstību var liecināt labdabīgi gremošanas simptomi, piemēram, slikta dūša, vemšana

un sāpes vēderā. Smagi gadījumi, kas reizēm bija ar letālu iznākumu, tika saistīti ar pankreatītu, aknu

mazspēju/aknu steatozi, nieru mazspēju un paaugstinātu laktāta līmeni serumā. Jāievēro piesardzība,

parakstot nukleozīdu analogus jebkuram pacientam (īpaši sievietēm ar lieko svaru) ar hepatomegāliju,

hepatītu vai citiem zināmiem aknu slimības riska faktoriem. Šie pacienti stingri jānovēro.

Lai atšķirtu transamināžu līmeņa paaugstināšanos ārstēšanas ietekmē no paaugstināšanās, kas varētu

būt saistīta ar laktātacidozi, ārstam jāpārliecinās, ka ALAT līmeņa pārmaiņa ir saistīta ar citu

laboratorisko hroniska B hepatīta marķieru uzlabošanos.

Vienlaikus C vai D hepatīta infekcija:

Nav ziņu par adefovīra dipivoksila efektivitāti pacientiem,

kuriem vienlaikus ir C vai D hepatīta infekcija.

Vienlaikus HIV infekcija:

Nav daudz datu par 10 mg adefovīra dipivoksila lietošanas drošību un

efektivitāti pacientiem ar hronisku B hepatītu, kuriem vienlaikus ir HIV infekcija. Līdz šim nav iegūti

pierādījumi, ka 10 mg adefovīra dipivoksila lietošana ikdienā izraisītu ar adefovīru saistītas rezistences

mutācijas HIV reversajā transkriptāzē. Taču pastāv potenciāls risks izveidoties HIV celmiem, kas ir

rezistenti pret adefovīru, ar iespējamu krustenisku rezistenci pret citām pretvīrusu zālēm.

Cik vien iespējams, B hepatīta ārstēšana ar adefovīra dipivoksilu pacientiem, kuriem vienlaikus ir arī

HIV infekcija, jāveic tikai tādiem pacientiem, kuriem HIV RNS daudzums ir kontrolēts. Nav pierādīts,

ka ārstēšana ar 10 mg adefovīra dipivoksila būtu efektīva pret HIV replikāciju, tāpēc to nedrīkst lietot

HIV infekcijas kontrolēšanai.

Gados vecākiem pacientiem:

Klīniskā pieredze par pacientu, kuri vecāki par 65 gadiem, ārstēšanu ir

ļoti neliela. Parakstot adefovīra dipivoksilu gados vecākiem pacientiem, jāievēro piesardzība,

atceroties, ka šiem pacientiem biežāk ir pavājināta nieru vai sirds funkcija, kā arī blakusslimības, vai

arī tie vienlaikus lieto citas zāles.

Rezistence

: Rezistences pret adefovīra dipivoksilu (skatīt 5.1. apakšpunktu) rezultātā var rasties vīrusa

slodzes atgriešanās, kas var izraisīt B hepatīta paasinājumu un samazinātās aknu funkcijas dēļ novest

pie aknu dekompensācijas un iespējama letāla iznākuma. Pacientiem, kas tiek ārstēti ar adefovīru

dipivoksilu, stingri jākontrolē virusoloğiskā atbildreakcija, katrus 3 mēnešus nosakot HBV DNS. Ja

notiek vīrusa atgriešanās, jāveic rezistences pārbaude. Rezistences rašanās gadījumā, jāmaina

ārstēšana.

Hepsera satur laktozes monohidrātu. Tādēļ, šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu

galaktozes nepanesību,

Lapp

laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Ņemot vērā

in vitro

eksperimentu rezultātus, kuros adefovīrs neietekmēja nevienu no biežāk

sastopamajām CYP izoformām, kas, kā zināms, piedalās zāļu metabolismā cilvēka organismā, kā arī

ņemot vērā zināmo adefovīra eliminācijas ceļu, kurā iesaistītā CYP450 mijiedarbības potenciāla

iespēja starp adefovīru un citām zālēm ir maza. Klīniskā pētījumā pacientiem pēc aknu transplantācijas

nenovēroja farmakokinētisku mijiedarbību, ja adefovīra dipivoksilu 10 mg vienu reizi dienā nozīmēja

vienlaicīgi ar takrolimu, imunosupresantu, kas pārsvarā tiek metabolizēts caur CYP450 sistēmu. Arī

adefovīra un imunosupresanta-ciklosporīna farmakokinētiska mijiedarbība tiek uzskatīta par maz

iespējamu, jo ciklosporīns iziet to pašu metabolisma ceļu kā takrolims. Tomēr, pieņemot, ka takrolims

un ciklosporīns var ietekmēt nieru darbību, ir ieteicama stingra novērošana, kad kāds no šiem

līdzekļiem tiek lietots vienlaikus ar adefovīra dipivoksilu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga 10 mg adefovīra dipivoksila un 100 mg lamivudīna lietošana nemainījās abu šo zāļu

farmakokinētiskās īpašības.

Adefovīrs tiek izvadīts caur nierēm kombinētas glomerulāras filtrācijas un aktīvas tubulāras sekrēcijas

veidā. 10 mg adefovīra dipivoksila lietošana vienlaikus ar citām zālēm, kas tiek izvadītas tubulārā

sekrēcijā vai izmaina tubulāro darbību, var paaugstināt vai nu adefovīra, vai vienlaikus lietoto zāļu

koncentrāciju serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pegilētā interferona lielās farmakokinētiskās variabilitātes dēļ nav iespējams veikt secinājumus par

vienlaikus lietota adefovīra un pegilētā interferona ietekmi uz abu šo zāļu farmakokinētiskajām

īpašībām. Lai gan farmakokinētiskā mijiedarbība ir mazticama, ņemot vēro to, ka abas zāles tiek

izvadītas pa dažādiem ceļiem, lietojot zāles vienlaikus, ir ieteicams ievērot piesardzību.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Adefovīra dipivoksila terapijas laikā jālieto efektīva kontracepcijas metode.

Grūtniecība

Dati par adefovīra dipivoksila lietošanu grūtniecēm ir ierobežoti.

Pētījumi ar dzīvniekiem, kam adefovīru ievadīja intravenozi, pierāda reproduktīvo toksicitāti

(skatīt5.3. apakšpunktu). Pētījumi ar dzīvniekiem, kam devu ievadīja perorāli, neuzrāda teratogēnu vai

fetotoksisku ietekmi.

Adefovīra dipivoksilu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot

kontracepcijas līdzekļus, lietot nav ieteicams. Adefovīra dipivoksils grūtniecības laikā jālieto tikai tādā

gadījumā, ja iespējamais ieguvums atsver potenciālo risku auglim.

Nav datu par adefovīra dipivoksila ietekmi uz HBV pārnešanu no mātes zīdainim. Tādēļ, lai novērstu

jaundzimušā inficēšanos ar HBV, jāievēro ieteiktās jaundzimušo standarta imunizācijas procedūras.

Barošana ar krūti

Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Mātēm, kuras tiek ārstētas ar adefovīra dipivoksilu,

ieteicams nebarot zīdaiņus ar krūti.

Fertilitāte

Nav pieejami dati par adefovīra dipivoksila ietekmi uz cilvēka fertilitāti. Pētījumi ar dzīvniekiem

neuzrāda kaitīgu adefovīra dipivoksila ietekmi uz vīriešu vai sieviešu fertilitāti.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tomēr, pamatojoties uz adefovīra dipivoksila drošības profilu un darbības mehānismu, sagaidāms, ka

šīs zāles neietekmēs vai nedaudz ietekmēs šīs spējas.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

a. Drošības profila kopsavilkums

Pacientiem ar kompensētu aknu slimību 48 nedēļas ilgajā ārstēšanas laikā ar adefovīra dipivoksilu

visbiežāk tika ziņots par šādām blakusparādībām: astēnija (13 %), galvassāpes (9 %), sāpes vēderā

(9 %) un slikta dūša (5 %).

Pacientiem ar dekompensētu aknu slimību līdz 203 nedēļu ilgas ārstēšanas laikā ar adefovīra

dipivoksilu visbiežāk ziņots par šādām blakusparādībām: kreatinīna koncentrācijas paaugstināšanos

(7 %) un astēniju (5 %).

b. Blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Blakusparādību vērtējums pamatojas uz pieredzi, kas iegūta pēcreģistrācijas novērošanā un trīs

galvenajos klīniskajos pētījumos pacientiem ar hronisku B hepatītu:

diviem placebo kontrolētiem pētījumiem, kuros 522 pacienti ar hronisku B hepatītu un

kompensētu aknu slimību saņēma dubultmaskētu ārstēšanu ar 10 mg adefovīra dipivoksila

(n = 294) vai placebo (n = 228) 48 nedēļas.

atklātu pētījumu, kurā pacienti, kuriem ir pret lamivudīnu rezistents HBV, pirms aknu

transplantācijas (n = 226) un pēc aknu transplantācijas (n = 241) tika ārstēti ar 10 mg adefovīra

dipivoksila reizi dienā līdz 203 nedēļu ilgumam (vidējais ārstēšanas ilgums attiecīgi 51 un

99 nedēļas).

Blakusparādības, ko uzskatīja par vismaz iespējami saistītām ar ārstēšanu, minētas tālāk pēc ķermeņa

orgānu grupu sistēmu klasifikācijas un pēc sastopamības biežuma (skatīt 1. tabulu). Katrā

sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma

secībā. Biežums definēts kā ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100, < 1/10), retāk (

1/1000, < 1/100) vai

nav zināmi (atklātas pēcreģistrācijas drošības novērošanā un biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem

datiem).

1. tabula. Ar adefovīra dipivoksila lietošanu saistīto blakusparādību apkopojums tabulas veidā,

pamatojoties uz klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas pieredzi

Sastopamības

biežums

Adefovīra dipivoksils

Nervu sistēmas traucējumi:

Bieži:

Galvassāpes

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

Bieži:

Caureja, vemšana, sāpes vēderā, dispepsija, slikta dūša, meteorisms

Nav zināmi:

Pankreatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi:

Bieži:

Izsitumi, nieze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi:

Nav zināmi:

Osteomalācija (izpaužas kā kaulu sāpes, reti izraisot lūzumus) un miopātija,

abas saistītas ar proksimālu nieru tubulopātiju

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi:

Ļoti bieži:

Kreatinīna līmeņa paaugstināšanās

Bieži:

Nieru mazspēja, nieru darbības traucējumi, hipofosfatēmija

Retāk:

Proksimāla nieru tubulopātija (tai skaitā Fankoni sindroms)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā:

Ļoti bieži:

Astēnija

c. Atsevišķu blakusparādību apraksts

Hepatīta paasinājums:

Pēc ārstēšanas pārtraukšanas ar 10 mg adefovīra dipivoksilu radās klīniskas un laboratoriskas hepatīta

paasinājuma pazīmes (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ilgstoši drošības dati pacientiem ar kompensētu slimību:

ilgstošā drošības pētījumā 125 HBeAg negatīviem pacientiem ar kompensētu aknu slimību

blakusparādību spektrs kopumā nemainījās pēc vidējā ārstēšanas ilguma 226 nedēļām. Klīniski

nozīmīgas nieru funkcijas pārmaiņas nenovēroja. Tomēr par vieglu vai vidēji izteiktu kreatinīna

koncentrācijas paaugstināšanos serumā, hipofosfatēmiju un samazinātu karnitīna koncentrāciju ziņots

attiecīgi 3 %, 4 % un 6 % pacientu, kam turpināja terapiju.

Ilgstošā drošības pētījumā 65 HBeAg pozitīviem pacientiem ar kompensētu aknu slimību (pēc

234 nedēļu vidēji ilgas iedarbības) 6 pacientiem (9 %) tika novērota kreatinīna koncentrācijas

paaugstināšanās serumā vismaz par 0,5 mg/dl no sākotnējā stāvokļa un šī iemesla dēļ no šiem

6 pacientiem 2 tika no pētījuma izslēgti. Pacientiem ar paaugstinātu kreatinīna koncentrāciju vairāk

nekā ≥ 0,3 mg/dl 48 nedēļā bija statistiski nozīmīgi paaugstināts risks sasniegt secīgu kreatinīna

koncentrācijas paaugstināšanos vairāk nekā ≥ 0,5 mg/dl. Hipofosfatēmija un karnitīna koncentrācijas

samazināšanās tika novērota 3 % pacientu, kam turpināja terapiju.

Pamatojoties uz pēcreģistrācijas datiem, ilgstoša ārstēšana ar adefovīra dipivoksilu var izraisīt

progresējošas izmaiņas nieru darbībā, kā rezultātā var rasties nieru darbības traucējumi (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Drošība pacientiem ar dekompensētu slimību:

Nieru toksicitāte ir būtisks adefovīra dipivoksila drošības profila rādītājs pacientiem ar dekompensētu

aknu slimību. Klīniskajos pētījums pacientiem, kas gaida transplantāciju, un pacientiem pēc

transplantācijas 4 % (19/467) pacientu ārstēšanu ar adefovīra dipivoksilu pārtrauca nieru

blakusparādību dēļ.

d. Pediatriskā populācija

Tā kā nav pietiekami dati par drošību un efektivitāti Hepsera nedrīkst lietot bērniem līdz 18 gadu

vecumam (skatīt 4.2. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Lietojot adefovīra dipivoksila pa 500 mg dienā 2 nedēļas un pa 250 mg dienā 12 nedēļas, novēroja

iepriekš minētos kuņģa-zarnu trakta traucējumus un anoreksiju.

Ja notiek pārdozēšana, jānovēro, vai pacientam nerodas toksicitātes pazīmes, un nepieciešamības

gadījumā jāveic standarta uzturoša ārstēšana.

Adefovīru var izvadīt ar hemodialīzi; vidējais adefovīra hemodialīzes klīrenss ir 104 ml/min.

Adefovīra izvadīšana ar peritoneālo dialīzi nav pētīta.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa:

nukleozīdu un nukleotīdu reversās transkriptāzes inhibitori, ATĶ kods:

J05AF08.

Darbības mehānisms un farmakodinamiskā iedarbība:

Adefovīra dipivoksils ir perorālas adefovīra – adenozīna monofosfāta acikliska nukleotīdu fosfonāta

analoga – priekšzāles, kas tiek aktīvi transportētas uz zīdītāju šūnām, kur šūnas enzīmi to pārvērš par

adefovīra difosfātu. Adefovīra difosfāts inhibē vīrusu polimerāzes, konkurējot par tiešo saistīšanos ar

dabisko substrātu (dezoksiadenozīna trifosfātu), un, pēc iekļaušanās vīrusa DNS, tiek pārtraukta DNS

ķēde. Adefovīra difosfāts selektīvi inhibē HBV DNS polimerāzes 12, 700 un 10 reižu zemākā

koncentrācijā nekā koncentrācija, kas nepieciešama attiecīgi cilvēka DNS α, β, un γ polimerāzes

nomākšanai. Adefovīra difosfāta intracelulārais pusperiods aktivētos limfocītos un limfocītos miera

stāvoklī ir 12–36 stundas.

Adefovīrs darbojas pret hepadnavīrusiem

in vitro

, tostarp pret visām biežāk sastopamām lamivudīnu

rezistentām HBV formām (rtL180M, rtM204I, rtM204V, rtL180M/rtM204V), famciklovira izraisītām

mutācijām (rtV173L, rtP177L, rtL180M, rtT184S vai rtV207I) un B hepatīta imūnglobulīna

izvairīšanās gadījuma mutācijām (rtT128N un rtW153Q), kā arī

in vivo

hepadnavīrusu replikācijas

dzīvnieku modeļos.

Klīniskā efektivitāte un drošums:

Adefovīra dipivoksila lietderības pierādījumi pamatojas uz histoloģisko, viroloģisko, bioķīmisko un

seroloģisko atbildes reakciju pieaugušajiem ar:

HBeAg pozitīvu un HBeAg negatīvu hronisku B hepatītu ar kompensētu aknu slimību.

pret lamivudīnu rezistentu HBV, vai nu kompensētas vai dekompensētas aknu slimības

gadījumā, tostarp pacientiem pirms un pēc aknu transplantācijas vai ar vienlaicīgu

HIV infekciju. Vairumā šo pētījumu 10 mg adefovīra dipivoksila pievienoja esošai lamivudīna

terapijai pacientiem, kuriem lamivudīna terapija bija neveiksmīga.

Šajos klīniskajos pētījumos pacientiem bija aktīva vīrusu replikācija (HBV DNS

≥ 100 000 kopijas/ml) un paaugstināti ALAT līmeņi (≥ 1,2 x pārsniedz augšējo normas robežu

(ANR)).

Pieredze pacientiem ar kompensētu aknu slimību:

Divos placebo kontrolētos pētījumos (kopā n = 522)

HBeAg pozitīviem vai HBeAg negatīviem hroniska B hepatīta pacientiem ar kompensētu aknu

slimību nozīmīgi vairāk pacientiem (p < 0,001) 10 mg adefovīra dipivoksila grupās (attiecīgi 53 un

64 %) 48. nedēļā novēroja histoloģisku uzlabošanos salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli nekā placebo

grupās (25 un 33 %). Uzlabošanos definēja, kā pazeminājumu par diviem vai vairāk punktiem no

sākotnējā stāvokļa

Knodell

nekro-iekaisuma skalā bez vienlaicīgas pasliktināšanās pēc

Knodell

fibrozes skalas. Histoloģisku uzlabošanos novēroja neatkarīgi no sākotnējā demogrāfiskā un B hepatīta

raksturojuma, tostarp iepriekšējas alfa interferona terapijas. Sākotnēji augstie ALAT līmeņi

(≥ 2 x ANR) un

Knodell

Histoloģijas Aktivitātes Indeksa (HAI) punktu skaits (≥ 10) un mazs

HBV DNS daudzums (< 7,6 log

kopijas/ml) bija saistīts ar labāku histoloģisko uzlabošanos. Gan

nekro-iekaisuma aktivitātes un gan fibrozes maskēts pakāpju vērtējums sākotnēji un 48. nedēļā

pierādīja, ka ar 10 mg adefovīra dipivoksila ārstētiem pacientiem bija labāki nekro-iekaisuma un

fibrozes raksturlielumi nekā ar placebo ārstētiem pacientiem.

Fibrozes pārmaiņu vērtējums pēc 48 nedēļu ārstēšanas, izmantojot

Knodell

skalu, apstiprina, ka ar

10 mg adefovīra dipivoksila ārstētiem pacientiem bija lielāka fibrozes regresija un mazāka

progresēšana nekā ar placebo ārstētiem pacientiem.

Divos iepriekš minētajos pētījumos ārstēšana ar 10 mg adefovīra dipivoksila bija saistīta ar nozīmīgu

HBV DNS daudzuma samazināšanos serumā (attiecīgi 3,52 un 3,91 log

kopijas/ml salīdzinājumā ar

0,55 un 1,35 log

kopijas/ml), lielāku pacientu daļu, kuriem normalizējās ALAT (48 un 72 %

salīdzinājumā ar 16 un 29 %), vai lielāku pacientu daļu, kuriem serumā HBV DNS bija zem

noteikšanas robežas (< 400 kopijas/ml

Roche Amplicor Monitor PCR

pārbaude) (21 un 51 %

salīdzinājumā ar 0 %), salīdzinot ar placebo. Pētījumā HBeAg pozitīviem pacientiem HBeAg

serokonversiju (12 %) un HBeAg izzušanu (24 %) pēc 48 ārstēšanas nedēļām nozīmīgi biežāk

novēroja pacientiem, kuri saņēma 10 mg adefovīra dipivoksila, nekā pacientiem, kuri saņēma placebo

(attiecīgi 6 % un 11 %).

Pētījumā ar HBeAg pozitīviem pacientiem par 48 nedēļām ilgāka ārstēšana vēl vairāk pazemināja

HBV DNS līmeni serumā un palielinājās to pacientu daļa, kuriem normalizējās ALAT, izzuda HBeAg

un tika konstatēta serokonversija.

HBeAg negatīvi pētījuma pacienti, kuri lietoja adefovīra dipivoksilu (0 – 48 nedēļas), tika maskētā

veidā pēc nejaušības principa atkal iedalīti turpmākai adefovīra dipivoksila vai placebo lietošanai vēl

sekojošās 48 nedēļas. 96. nedēļā pacientiem, kuri turpināja 10 mg adefovīra dipivoksila lietošanu,

konstatēja ilgstošu seruma HBV supresiju, saglabājoties 48. nedēļā novērotajam pazeminājumam.

Vairāk nekā divām trešdaļām pacientu HBV DNS supresija serumā bija saistīta ar ALAT līmeņa

normalizēšanos. Vairumam pacientu, kuri pārtrauca ārstēšanu ar adefovīra dipivoksilu, HBV DNS un

ALAT līmenis serumā atjaunojās sākotnējā līmenī.

Ārstēšana ar adefovīra dipivoksilu izraisīja aknu fibrozes uzlabošanos, no sākotnējā stāvokļa līdz

96. terapijas nedēļai, kad tika veikta analīze, izmantojot

Ishak

skalu (vidējā pārmaiņa: ∆ = -1). Pēc

Knodell

fibrozes skalas punktu skaita nebija nekādu vidējās fibrozes raksturlielumu atšķirību starp

grupām.

Pacientiem, kas pabeidza pirmās 96 nedēļas HBeAg negatīvā pētījumā un saņēma adefovīra

dipivoksila terapiju laikā no 49. līdz 96. nedēļai, tika piedāvāta iespēja saņemt atklātu ārstēšanu ar

adefovīra dipivoksilu no 97. nedēļas līdz 240. pētījuma nedēļai. HBV DNS līmenis serumā palika

nenosakāms, un ALAT līmenis normalizējās aptuveni divām trešdaļām pacientu pēc ārstēšanas ar

adefovīra dipivoksilu līdz 240 nedēļām ilgi. Klīniski un statistiski nozīmīgu fibrozes uzlabošanos

novēroja pārmaiņas

Ishak

skalā no adefovīra dipivoksila terapijas sākuma līdz pētījuma beigām

(240. nedēļai) (vidējās pārmaiņas: Δ = -1). Pētījuma beigās 7 no 12 pacientiem (58 %) ar progresējošu

fibrozi

(bridging fibrosis)

vai cirozi pētījuma sākumā uzlabojās

Ishak

fibrozes skalas rādītājs par

≥ 2 punktiem. Pieciem pacientiem tika sasniegta un saglabāta HBsAg serokonversija (HBsAg

negatīvs/HBsAb pozitīvs).

Pieredze pacientiem pirms un pēc aknu transplantācijas, kuriem ir lamivudīnu rezistenti HBV:

Klīniskā pētījumā 394 hroniska B hepatīta pacientiem ar HBV, kas ir rezistenti pret lamivudīnu (pirms

aknu transplantācijas (n = 186) un pēc aknu transplantācijas (n = 208)), ārstēšana ar 10 mg adefovīra

dipivoksila 48. nedēļā izraisīja HBV DNS daudzuma samazināšanos serumā vidēji attiecīgi par 4,1 un

4,2 log

kopijām/ml. Pirms aknu transplantācijas un pēc aknu transplantācijas grupās 77 no 109

(71 %) pacientiem un 64 no 159 (40 %) pacientiem attiecīgi sasniedza nenosakāmu HBV DNS līmeni

48. nedēļā (< 1 000 kopijas/ml

Roche Amplicor Monitor PCR

pārbaude). Ārstēšana ar 10 mg adefovīra

dipivoksila bija vienlīdz efektīva neatkarīgi no DNS polimerāzes mutācijas veida sākotnēji, kas

izraisīja HBV rezistenci pret lamivudīnu. Novēroja uzlabošanos vai stabilizāciju pēc

Child-Pugh-

Turcotte

skalas. 48. nedēļā novēroja ALAT, albumīna, bilirubīna un protrombīna laika normalizēšanos

51 – 85 % pacientiem.

Pirms aknu transplantācijas grupā 25 no 33 (76 %) pacientiem tika sasniegts nenosakāms HBV DNS

līmenis un 84 % pacientu ALAT normalizējās 96 nedēļās. Pēc aknu transplantācijas grupā 61 no 94

(65 %) un 35 no 45 (78 %) pacientiem sasniedza nenosakāmu HBV DNS līmeni, attiecīgi 96.un

144. nedēļās, un 70 % un 58 % pacientu ALAT normalizējās šī pētījuma ietvaros. Šo novērojumu

klīniskā nozīme attiecībā uz histoloģisko uzlabošanos nav zināma.

Pieredze pacientiem ar kompensētu aknu slimību un lamivudīnu rezistentiem HBV:

Dubultmaskētā

salīdzinošā pētījumā hroniska B hepatīta pacientiem ar HBV, kas ir rezistenti pret lamivudīnu (n = 58),

pēc 48 ārstēšanas nedēļām ar lamivudīnu, nekonstatēja HBV DNS daudzuma vidēju samazināšanos

salīdzinājumā ar sākotnējo līmeni. 48 nedēļas ārstējot ar 10 mg adefovīra dipivoksila monoterapiju vai

kombinācijā ar lamivudīnu, konstatēja vienādi nozīmīgu vidējā HBV DNS līmeņa pazemināšanos

serumā salīdzinājumā ar sākumstāvokli (attiecīgi 4,04 log

kopijas/ml un 3,59 log

kopijas/ml).

Novērotā HBV DNS daudzuma pārmaiņu klīniskā nozīme nav noskaidrota.

Pieredze pacientiem ar dekompensētu aknu slimību un lamivudīnu rezistentiem HBV:

40 HBeAg

pozitīviem vai HBeAg negatīviem pacientiem ar HBV, kas ir rezistenti pret lamivudīnu, un

dekompensētu aknu slimību, saņemot ārstēšanu ar 100 mg lamivudīna un papildus saņemot ārstēšanu

ar 10 mg adefovīra dipivoksila 52 nedēļas, izraisīja vidējo HBV DNS daudzuma samazināšanos par

4,6 log

kopijām/ml. Pēc viena gada ārstēšanas novēroja arī aknu funkcijas uzlabošanos.

Pieredze pacientiem ar vienlaicīgu HIV infekciju un pret lamivudīnu rezistentiem HBV:

Pētniekiem

atklātā pētījumā 35 hroniska B hepatīta pacientiem ar HBV, kas ir rezistenti pret lamivudīnu, un

vienlaicīgu HIV infekciju, turpmāka ārstēšana ar 10 mg adefovīra dipivoksila izraisīja progresējošu

HBV DNS un ALAT līmeņa pazemināšanos serumā visā 144 nedēļu ārstēšanas periodā.

Otrajā atklātajā, viena veida grupas pētījumā 18 vienlaicīgi ar HIV/HBV inficētiem pacientiem ar

lamivudīna rezistenci, HBV esošai lamivudīna terapijai tika pievienots 10 mg adefovīra dipivoksila un

pegilētais interferons alfa-2a. Visi pacienti bija HBeAg pozitīvi, un vidējais CD4 šūnu skaits bija

441 šūnas/mm

(nevienam pacientam bija CD4 skaits < 200 šūnas/mm

). Terapijas laikā HBV DNS

līmenis serumā bija ievērojami zemāks, salīdzinājumā ar sākumstāvokli, līdz 48 terapijas nedēļām;

ALAT līmenis progresīvi pazeminājās no 12 nedēļas. Terapijas HBV DNS atbildes reakcija netika

uzturēta pēc terapijas, jo visiem pacientiem novēroja HBV DNS līmeņa atgriešanos pēc adefovīra

dipivoksila un pegilētā interferona alfa-2a lietošanas pārtraukšanas. Neviens pacients pētījuma laikā

nekļuva HBsAg vai HBeAg negatīvs. Mazās pacientu grupas dēļ un pētījuma veida dēļ, it īpaši

pegilētā interferona alfa-2a monoterapijas un adefovīra monoterapijas grupu trūkuma dēļ, nav

iespējams veikt secinājumus par optimālo terapeitisko stratēģiju vienlaicīgi ar HIV/HBV inficētiem

pacientiem ar lamivudīna rezistenci.

Klīniskā rezistence pacientiem, kas saņem adefovīra dipivoksilu monoterapijas veidā un kombinācijā

ar lamivudīnu:

Vairākos klīniskajos pētījumos (HBeAg pozitīvi pacienti, HBeAg negatīvi pacienti,

pirms un pēc aknu pārstādīšanas ar pret lamivudīnu rezistentiem HBV pacientiem, un ar pret

lamivudīnu rezistentiem HBV pacientiem, kas vienlaikus ir HIV inficēti) no 379 no kopumā

629 pacientiem, kuri tika ārstēti ar adefovīra dipivoksilu 48 nedēļas, iegūtiem HBV izolātiem veica

genotipēšanu. Veicot genotipēšanu pacientiem sākumā un 48. nedēļā, neatklāja nekādas HBV DNS

polimerāzes mutācijas, kas būtu saistītas ar rezistenci pret adefovīru. Pēc 96, 144, 192 un

240 ārstēšanas nedēļām ar adefovīra dipivoksilu rezistences uzraudzību veica attiecīgi 293, 221, 116

un 64 pacientiem. HBV polimerāzes gēnā tika atklātas divas jaunas mutācijas (rtN236T un rtA181V)

uzglabātā vietā, kas izraisīja klīnisku rezistenci pret adefovīra dipivoksilu. Ar šo adefovīru saistīto

rezistences mutāciju izveidošanos kumulatīvās varbūtības visiem ar adefovīra dipivoksilu ārstētiem

pacientiem bija 0 % pēc 48 nedēļām un aptuveni 2 %, 7 %, 14 % un 25 % attiecīgi pēc 96, 144,

192 un 240 nedēļām.

Klīniskā rezistence monoterapijas pētījumos ar nukleozīdiem neārstētiem pacientiem:

Pacientiem,

kas saņem adefovīra dipivoksila monoterapiju (HBeAg negatīvs pētījums) ar adefovīru saistītu

rezistences mutāciju izveidošanās kumulatīvā varbūtība bija 0 %, 3 %, 11 %, 18 % un 29 % attiecīgi

pēc 48, 96, 144, 192 un 240 nedēļām. Turklāt ilgtermiņa (4–5 gadi) rezistences veidošanās pret

adefovīra dipivoksilu bija nozīmīgi zemāka pacientiem, kam seruma HBV DNS bija zem kvantitatīvi

nosakāmās robežas (< 1 000 kopijas/ml) 48. nedēļā, salīdzinot ar pacientiem, kam HBV DNS

48. nedēļā bija vairāk nekā 1 000 kopijas/ml. HBeAg pozitīviem pacientiem, adefovīra saistītā

rezistences mutāciju sastopamība pēc vidējās iedarbības 135, 189 un 235 nedēļas bija attiecīgi 3 %

(2/65), 17 % (11/65) un 20 % (13/65).

Klīniskā rezistence pētījumos, kuros adefovīra dipivoksilu pievienoja lamivudīnam pacientiem ar

rezistenci pret lamivudīnu:

Atklātā pētījumā pacientiem pirms un pēc aknu transplantācijas ar

klīniskiem pierādījumiem par lamivudīna rezistentu HBV, 48. nedēļā nenovēroja ar adefovīru

saistītas rezistences mutācijas. Līdz 3 gadus ilgas iedarbības gadījumā nevienam no pacientiem, kas

saņēma gan adefovīra dipivoksilu, gan lamivudīnu, neizveidojās rezistence pret adefovīra

dipivoksilu. Tomēr 4 pacientiem, kas pārtrauc lamivudīna terapiju, izveidojās rtN236T mutācija,

saņemot adefovīra dipivoksila monoterapiju, un visiem konstatēja HBV atgriešanos serumā.

Pašlaik pieejamie

in vitro

un arī pacientu dati liecina, ka HBV, kurš veido adefofira rezistentu

mutāciju rtN236T, ir jutīgi pret lamivudīnu. Pašlaik pieejamie klīniskie dati liecina, ka ar adefovīru

saistītā rezistences mutācija rtA181V var izraisīt jutības samazināšanos pret lamivudīnu un ar

lamivudīnu saistītā mutācija rtA181T var izraisīt jutības samazināšanos pret adefovīra dipivoksilu.

Pediatriskā populācijā:

Adefovīra dipivoksila 0,25 mg/kg līdz 10 mg/kg dienas devu efektivitāte un drošība tika novērtēta

bērniem (vecumā no 2 līdz < 18 gadiem) dubultmaskētā, randomizētā, placebo kontrolētā pētījumā

173 pediatrijas pacientiem ar HBeAg pozitīvu hronisku B hepatītu, paaugstinātu seruma ALAT līmeni

≥ 1,5 x pārsniedzot augšējo normas robežu (ANR) un kompensētu aknu slimību (115 lietoja adefovīra

dipivoksilu, 58 lietoja placebo). 48. nedēļā bērniem vecumā no 2 līdz 11 gadiem netika novērotas

statistiski nozīmīgas atšķirības starp placebo grupu un adefovīra dipivoksila grupu pacientu

proporcijās, kas sasniedza primāro beigu punktu seruma HBV DNS < 1 000 kopijas/ml un normālus

ALAT līmeņus. Pusaudžu populācijā (n = 83) (vecumā no 12 līdz < 18 gadiem) būtiski lielāka daļa

pacientu, kas tika ārstēti ar adefovīra dipivoksilu, sasniedza primāro efektivitātes beigu punktu un

nozīmīgu samazinājumu seruma HBV DNS (23 %), salīdzinot ar placebo ārstētiem pacientiem (0 %).

Tomēr to pacientu proporcija, kura sasniedza HBeAg serokonversiju 48. nedēļā bija līdzīga (11 %)

starp placebo grupu un 10 mg adefovīra dipivoksila grupu pusaudžu pacientiem.

Kopumā, adefovīra dipivoksila drošības profils bērniem saskanēja ar jau zināmo drošības profilu

pieaugušajiem pacientiem. Tomēr tika novērotas paaugstinātas apetītes zuduma un/vai samazinātas

pārtikas uzņemšanas pazīmes adefovīra grupā, salīdzinot ar placebo grupu. 48. un 96. nedēļā vidējās

novirzes svarā un ĶMI Z raksturlielumos no sākotnējā stāvokļa uzrādīja tendenci samazināties ar

adefovīra dipivoksilu ārstētiem pacientiem. 48. nedēļā visiem ar placebo ārstētiem indivīdiem, kuriem

nekonstatēja HBeAg vai HBsAg serokonversiju, un visiem ar adefovīra dipivoksilu ārstētiem

indivīdiem tika piedāvāta iespēja saņemt atklātu ārstēšanu ar adefovīra dipivoksilu no 49. pētījuma

nedēļas līdz 240. pētījuma nedēļai. Lielam skaitam pacientu (30 %) pēc adefovīra dipivoksila

lietošanas pārtraukšanas pētījuma 3 gadu ilgā atklātā posma laikā ziņots par aknu darbības

pasliktināšanos. Turklāt tiem dažiem pacientiem, kuri 240. nedēļā (n = 12) turpināja zāļu lietošanu,

ĶMI Z raksturlielums bija zemāks nekā parasti viņu vecumam un dzimumam novērotais. Atsevišķiem

pacientiem 5 gadu laikā attīstījās ar adefovīru saistītas mutācijas; tomēr pacientu skaits, kas turpināja

lietot zāles 96. nedēļā, bija ierobežots.Ierobežotie pieejamie klīniskie dati neļauj izdarīt secinājumus

par adefovīra ieguvumu/riska attiecību lietošanai bērniem ar hronisku B hepatītu (skatīt 4.2.

apakšpunktu).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Adefovīra dipivoksils ir aktīvās vielas adefovīra dipivaloiloksimetilestera priekšzāles – aciklisks

nukleotīda analogs, kas tiek aktīvi transportētas uz šūnām, kur šūnas enzīmi to pārvērš par adefovīra

difosfātu.

Uzsūkšanās:

Adefovīra perorālā bioloģiskā pieejamība no 10 mg adefovīra dipivoksila ir 59 %. Pēc

perorālas atsevišķas 10 mg adefovīra dipivoksila devas lietošanas pacientiem ar hronisku B hepatītu

vidējā (robežās) maksimālā koncentrācija serumā (C

) tika sasniegta pēc 1,75 h (0,58–4,0 h). Vidējie

un AUC

0-∞

raksturlielumi bija attiecīgi 16,70 (9,66–30,56) ng/ml un 204,40 (109,75–

356,05) ng

·

h/ml. Sistēmiskā adefovīra iedarbība nemainījās, ja 10 mg adefovīra dipivoksila tika lietoti

treknas maltītes laikā. Divas stundas vēlāk tika sasniegts t

Izkliede:

Preklīniskie pētījumi liecina, ka pēc perorālas adefovīra dipivoksila lietošanas adefovīrs

izplatās vairumā audos, augstāko koncentrāciju sasniedzot nieru, aknu un zarnu audos.

In vitro

adefovīra saistīšanās ar cilvēka plazmas vai cilvēka seruma olbaltumiem ir ≤ 4 %, ja adefovīra

koncentrācija ir 0,1–25 μg/ml robežās. Izplatības tilpums līdzsvara stāvoklī pēc intravenozas

ievadīšanas 1,0 vai 3,0 mg/kg dienā ir attiecīgi 392 ± 75 un 352 ± 9 ml/kg.

Biotransformācija:

Pēc perorālas lietošanas adefovīra dipivoksils tiek ātri pārvērsts par adefovīru.

Daudz augstākā koncentrācijā (> 4 000 reižu) nekā tā, kas novērota

in vivo

, adefovīrs neinhibēja

nevienu no šīm cilvēka CYP450 izoformām: CYP1A2, CYP2D6, CYP2C9, CYP2C19, CYP3A4.

Ņemot vērā šo

in vitro

eksperimentu rezultātus un zināmo adefovīra eliminācijas ceļu, kurā iesaistītā

CYP450 mijiedarbības potenciālā iespēja starp adefovīru un citām zālēm ir maza.

Eliminācija:

Adefovīrs tiek izvadīts caur nierēm kombinētas glomerulāras filtrācijas un aktīvas

tubulāras sekrēcijas ceļā. Vidējais (min-max) adefovīra nieru klīrenss indivīdiem ar normālu nieru

darbību (CL

> 80 ml/min) ir 211 ml/min (172–316 ml/min), kas ir aptuveni divreiz lielāks par

aprēķināto kreatinīna klīrensu (Cockroft-Gault metode). Pēc atkārtotas 10 mg adefovīra dipivoksila

lietošanas, 45 % devas adefovīra izdalās urīnā 24 stundu laikā. Adefovīra koncentrācija plazmā

pazeminās bieksponenciāli ar 7,22 h (4,72–10,70 h) vidējo beigu eliminācijas pusperiodu.

Linearitāte/nelinearitāte:

Adefovīra farmakokinētika ir proporcionāla devai, kad to lieto adefovīra

dipivoksila 10–60 mg devas robežās. Atkārtota 10 mg adefovīra dipivoksila lietošana reizi dienā

neietekmēja adefovīra farmakokinētiku.

Dzimums, vecums un etniskā piederība:

Adefovīra farmakokinētika vīriešu un sieviešu kārtas

pacientiem ir līdzīga. Farmakokinētiskie pētījumi gados vecākiem cilvēkiem nav veikti.

Farmakokinētiskie pētījumi veikti galvenokārt baltās rases (kaukāzieša tipa) pacientiem. Pieejamie

dati neliecina par jebkādām rases noteiktām farmakokinētikas atšķirībām.

Nieru darbības traucējumi:

Vidējos (± SD) adefovīra farmakokinētiskas parametrus noteica pēc

vienreizējas 10 mg adefovīra dipivoksila devas lietošanas pacientiem ar dažādas pakāpes nieru

darbības traucējumiem, kas sniegti tabulā:

Nieru funkcijas grupa

Bez traucējumiem

Viegli

Vidēji

smagi

Smagi

Sākotnējais kreatinīna

klīrenss (ml/min)

> 80

(n = 7)

50

80

(n = 8)

30

49

(n = 7)

10

29

(n = 10)

(ng/ml)

17,8 ± 3,2

22,4 ± 4,0

28,5 ± 8,6

51,6 ± 10,3

0-∞

·

h/ml)

201 ± 40,8

266 ± 55,7

455 ± 176

1 240 ± 629

CL/F (ml/min)

469 ± 99,0

356 ± 85,6

237 ± 118

91,7 ± 51,3

nieru

(ml/min)

231 ± 48,9

148 ± 39,3

83,9 ± 27,5

37,0 ± 18,4

Četru stundu hemodialīzes seansā tiek izvadīti aptuveni 35 % adefovīra devas. Peritoneālās dialīzes

ietekme uz adefovīra izvadīšanu nav vērtēta.

10 mg adefovīra dipivoksila devu lietošanas starplaikus ieteicams pielāgot pacientiem ar kreatinīna

klīrensu starp 30 līdz 49 ml/min. Adefovīra dipivoksila lietošana pacientiem ar kreatinīna klīrensu

< 30 ml/min vai tiem, kuriem tiek veikta dialīze, nav ieteicama (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi:

Farmakokinētiskās īpašības bija līdzīgas pacientiem ar viduvēji smagiem

un smagiem aknu darbības traucējumiem salīdzinājumā ar veseliem brīvprātīgajiem (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija:

Adefovīra dipivoksila farmakokinētika tika novērota adefovīra dipivoksila

0,25 mg/kg līdz 10 mg/kg dienas devas efektivitātes un drošības pētījumā bērniem (vecumā no 2 līdz

< 18 gadiem). Farmakokinētikas analīze parādīja, ka adefovīra līmenis ir salīdzināms trijās vecuma

grupās, 2–6 gadi (0,3 mg/kg), 7–11 gadi (0,25 mg/kg) un 12–17 gadi (10 mg) un visas vecuma grupas

sasniedza adefovīra līmeņa norādīto apjomu (efektivitātes rezultātus skatīt 5.1. apakšpunktā).

Norādītais apjoms attiecās uz adefovīra plazmas koncentrāciju pieaugušiem pacientiem ar hronisku B

hepatītu un ar pastāvošu drošības un efektivitātes profilu.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Primārā devu ierobežojošā toksiskā iedarbība, kas saistīta ar adefovīra dipivoksila lietošanu

dzīvniekiem (pelēm, žurkām un pērtiķiem), bija nieru tubulārā nefropātija, kam raksturīgas

histoloģiskas pārmaiņas un/vai urīnskābes slāpekļa daudzuma asinīs un seruma kreatinīna līmeņa

palielināšanās. Nefrotoksisko ietekmi dzīvniekiem novēroja, ja sistēmiskā iedarbība vismaz 3–10 reižu

pārsniedza to, kas tiek sasniegta cilvēka organismā, lietojot ieteikto terapeitisko devu – 10 mg dienā.

Lietojot adefovīra dipivoksilu perorāli, žurkām nekonstatēja nekādu ietekmi uz tēviņu vai mātīšu

auglību vai ar reprodukciju saistīto uzvedību, žurkām un trušiem nekonstatēja embriotoksisku vai

teratogēnu ietekmi.

Adefovīru ievadot intravenozi grūsnām žurkām devās, kas izraisīja manāmu toksisku ietekmi mātītei

(sistēmiskā iedarbība 38 reizes pārsniedza to, kas tiek iegūta cilvēkam, lietojot terapeitisko devu),

novēroja embriotoksicitāti un lielāku augļa kroplību sastopamību (ģeneralizētu masīvu tūsku

(anasarca), iegrimušus acs ābolus, nabas saites trūci un savītu asti). Ja sistēmiskā iedarbība bija

aptuveni 12 reizes lielāka nekā tā, kas tiek sasniegta cilvēkam, lietojot terapeitisko devu, nelabvēlīgu

ietekmi uz attīstību nenovēroja.

Adefovīra dipivoksils bija mutagēns

in vitro

peles limfomas šūnu testā (ar metabolisku aktivāciju vai

bez), bet nebija klastogēns

in vivo

peles kodoliņu testā.

Adefovīras nebija mutagēns mikrobu mutagenitātes testos, iekļaujot

Salmonella tiphymurium

(Eimsa)

Escherichia coli

metaboliskas aktivācijas klātbūtnē vai bez tās. Adefovīrs ierosināja hromosomu

aberācijas

in vitro

cilvēka perifēro asiņu limfocītu testā bez metaboliskas aktivācijas.

Tā kā ilgstoši kancerogenitātes pētījumi žurkām un pelēm ar adefovīra dipivoksilu ārstēšanu, ne

pelēm, ne žurkām neatklāja audzēju saistītu sastopamības palielināšanos (sistēmiskā iedarbība

aptuveni attiecīgi 10 un 4 reizes lielāka nekā tā, kas tiek sasniegta cilvēkam, lietojot terapeitisko

devu – 10 mg dienā).

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Preželatinizēta ciete

Kroskarmelozes nātrija sāls

Laktozes monohidrāts

Talks

Magnija stearāts

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30ºC. Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma. Uzglabāt cieši

noslēgtā pudelē.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Hepsera ir pieejams augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudelēs ar bērniem neatveramu aizdari. Katra

pudele satur 30 tabletes, silikagela mitruma absorbentu un šķiedras iepakojuma materiālu.

Pieejami šāda lieluma iepakojumi: kartona kastītes, kuras satur 1 pudeli ar 30 tabletēm un kartona

kastītes, kuras satur 90 (3 pudeles x 30) tabletes. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Gilead Sciences Ireland UC

Carrigtohill

County Cork, T45 DP77

Īrija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/03/251/001

EU/1/03/251/002

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2003. gada 6. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2008. gada 6. marts

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

{MM/GGGG}

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

EMA/297985/2013

EMEA/H/C/000485

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Hepsera

adefovira dipivoksils

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Hepsera. Tajā ir paskaidrots, kā

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles, pirms sniegt pozitīvu atzinumu par

reģistrācijas apliecības piešķiršanu un ieteikumus par Hepsera lietošanu.

Kas ir Hepsera?

Hepsera ir zāles, kas satur aktīvo vielu adefovira dipivoksilu. Tās ir pieejamas tabletēs (10

).Kāpēc lieto Hepsera?

Hepsera lieto pieaugušu pacientu ārstēšanā, kuriem ir hronisks (ilgstošs) B hepatīts (aknu slimība, ko

izraisa inficēšanās ar B hepatīta vīrusu). Tās lieto, lai ārstētu pacientus ar:

kompensētu aknu slimību (kad aknas ir bojātas, taču darbojas normāli), kuriem tomēr ir pazīmes,

ka vīruss turpina vairoties un kuriem ir konstatētas aknu bojājuma pazīmes (paaugstināts aknu

fermenta alanīnaminotransferāzes [ALT] līmenis un mikroskopā redzami aknu audu bojājumi). Tā

kā ar laiku B hepatīta vīruss var izveidot rezistenci pret Hepsera, ārsts drīkst parakstīt Hepsera

tikai tad, ja nav iespējams izmantot citus ārstēšanas veidus, kas izraisa mazāku rezistences

veidošanās risku;

dekompensētu aknu slimību (kad aknas ir bojātas un to funkcija ir traucēta). Lai samazinātu

rezistences veidošanās risku, Hepsera ir jālieto kombinācijā ar citām zālēm pret B hepatītu, kas

neizraisa rezistences veidošanos tādā pašā veidā kā Hepsera.

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Hepsera?

Ārstēšana ar Hepsera jāuzsāk ārstam ar pieredzi hroniskā B hepatīta ārstēšanā. Ieteicamā deva ir 10

mg vienreiz dienā. Terapijas ilgums ir atkarīgs no pacienta stāvokļa un reakcijas uz ārstēšanu. Šie

rādītāji ir jāpārbauda ik pēc sešiem mēnešiem. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem Hepsera ir

jālieto retāk.

7 Westferry Circus

Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 7418 8400

Facsimile

+44 (0)20 7418 8416

E-mail

info@ema.europa.eu

Website

www.ema.europa.eu

© European Medicines Agency, 2013. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

Hepsera lietošana nav ieteicama pacientiem ar smagu nieru slimību un pacientiem, kuriem tiek veikta

dialīze (asins attīrīšana) – šo zāļu lietošanu vajadzētu apsvērt vienīgi tad, ja potenciālie ieguvumi

pārsniedz potenciālo risku.

Papildu informācija ir pieejama zāļu aprakstā (kas arī ir EPAR daļa).

Hepsera darbojas?

Hepsera aktīvā viela adefovira dipivoksils ir „priekšzāles”, kas organismā tiek pārvērsta adefovirā.

Adefovirs ir „nukleozīdu analogu” klases pretvīrusu līdzeklis. Adefovirs kavē vīrusa fermenta, ko dēvē

par DNS polimerāzi, darbību, bet šīs ferments ir iesaistīts vīrusa DNS veidošanā. Adefovirs aptur

vīrusa DNS sintēzi un novērš tā vairošanos un izplatīšanos.

Kā noritēja Hepsera izpēte?

Hepsera tika novērtētas divos pamatpētījumos, kuros tās salīdzināja ar placebo (fiktīvu ārstēšanu).

Pirmajā pētījumā bija iekļauti 511 „HBeAg pozitīvi” pacienti (inficēti ar parasto B hepatīta vīrusa tipu),

bet otrajā pētījumā – 184 „HBeAg negatīvi” pacienti (inficēti ar mutējušu [izmainītu] vīrusu, kura

izraisītais hroniskais B hepatīts ir grūtāk ārstējams). Abos pētījumos zāļu efektivitāte tika noteikta ar

aknu biopsijas palīdzību (proti, paņemot aknu audu paraugu un izpētot to zem mikroskopa), lai

novērtētu aknu bojājuma izmaiņas pēc 48 nedēļu ilgas ārstēšanas.

Kādas bija Hepsera priekšrocības šajos pētījumos?

Hepsera iedarbīgāk nekā placebo palēnināja aknu slimības attīstību. Biopsijas analīzēs aknu bojājuma

mazināšanos novēroja 53% HBeAg pozitīvo un 64% HBeAg negatīvo pacientu, kas lietoja Hepsera,

salīdzinājumā ar attiecīgi 25% un 33% pacientu, kas lietoja placebo.

Kāds risks pastāv, lietojot Hepsera?

Visbiežāk sastopamās Hepsera blakusparādības (vairāk nekā 1 pacientam no 10) ir paaugstināts

kreatinīna (nieru slimību marķiera) līmenis un astēnija (vājums). Pilns visu Hepsera izraisīto

blakusparādību apraksts ir atrodams zāļu lietošanas instrukcijā.

Hepsera nedrīkst lietot cilvēki ar paaugstinātu jutību (alerģiju) pret adefovira dipivoksilu vai kādu citu

šo zāļu sastāvdaļu.

Kāpēc Hepsera tika apstiprinātas?

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) nolēma, ka pacientu ieguvums, lietojot Hepsera, pārsniedz

šo zāļu radīto risku, un ieteica izsniegt šo zāļu reģistrācijas apliecību.

Cita informācija par Hepsera

Eiropas Komisija 2003. gada 6. martā izsniedza Hepsera reģistrācijas apliecību, kas derīga visā Eiropas

Savienībā.

Pilns Hepsera EPAR teksts ir pieejams Aģentūras tīmekļa vietnē:

ema.europa.eu/Find medicine/Human

medicines/European public assessment reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar Hepsera ir

atrodama zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī ir EPAR daļa) vai sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 05.2013.

Hepsera

EMA/297985/2013

2. lappuse no 2

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju