Eptifibatide Accord

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

30-04-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
eptifibatide
Pieejams no:
Accord Healthcare S.L.U.
ATĶ kods:
B01AC16
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
eptifibatide
Ārstniecības grupa:
Antithrombotic,pārstāvji,
Ārstniecības joma:
Miokarda infarkts
Ārstēšanas norādes:
Eptifibatide Accord ir paredzēts lietošanai ar acetilsalicilskābi un nefrakcionētu heparīnu. Eptifibatīdu Accord ir norādīts novērš priekšlaicīgu miokarda infarkts pieaugušajiem iepazīstinot ar nestabilu stenokardiju vai ne-Q zoba miokarda infarkts, ar pēdējo epizodi sāpes krūtīs rodas 24 stundu laikā un ar elektrokardiogrammu (EKG) pārmaiņas un/vai paaugstināts sirds fermenti. Pacientiem, visticamāk, lai gūtu labumu no Eptifibatīdu Accord ārstēšanu, ir tās, kurām ir augsts risks saslimt ar miokarda infarktu, pirmajās 3-4 dienas pēc parādīšanās akūtas stenokardijas simptomi, tostarp, piemēram, tiem, kas ir iespējamas priekšlaicīgas PTCA (Perkutāna Translumināla Koronārā Angioplastija).
Produktu pārskats:
Revision: 2
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/004104
Autorizācija datums:
2016-01-11
EMEA kods:
EMEA/H/C/004104

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

30-04-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

30-04-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

30-04-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

30-04-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

18-01-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

30-04-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

30-04-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

30-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

30-04-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

18-01-2016

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Eptifibatide Accord 0,75 mg/ml šķīdums infūzijām

eptifibatide

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai slimnīcas farmaceitam, vai medmāsai.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai slimnīcas farmaceitu, vai

medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā.

Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Eptifibatide Accord un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Eptifibatide Accord lietošanas

Kā lietot Eptifibatide Accord

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Eptifibatide Accord

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Eptifibatide Accord un kādam nolūkam to lieto

Eptifibatide Accord ir trombocītu salipšanas kavētājs. Tas nozīmē, ka tas palīdz novērst asins recekļu

veidošanos.

To lieto pieaugušajiem ar smagām koronāro asinsvadu mazspējas izpausmēm, par ko liecina spontānas

un nesen noteiktas sāpes krūškurvī ar patoloģiskiem elektrokardiogrāfijas rezultātiem vai bioloģiskām

pārmaiņām. Parasti to lieto kopā ar aspirīnu un nefrakcionēto heparīnu.

2.

Kas Jums jāzina pirms Eptifibatide Accord lietošanas

Nelietojiet Eptifibatide Accord šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret eptifibatīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu .

ja Jums nesen ir bijusi asiņošana no kuņģa, zarnām, urīnpūšļa vai citiem orgāniem, piemēram, ja

Jūs novērojāt patoloģisku asiņu piejaukumu izkārnījumiem vai urīnam (izņemot mēnešreizes)

iepriekšējo 30 dienu laikā.

ja iepriekšējo 30 dienu laikā Jums bija insults vai iepriekš pārciests insults ar asinsizplūdumu

(pārliecinieties, ka ārsts zina, ja Jūs iepriekš esat pārcietis insultu).

ja Jums bijis smadzeņu audzējs vai stāvoklis, kas ietekmē smadzeņu asinsvadus.

ja Jums pēdējo 6 nedēļu laikā veikta plaša operācija vai bijusi smaga trauma.

ja Jums pašreiz ir vai iepriekš bijuši ar asiņošanu saistīti sarežģījumi.

ja Jums pašreiz ir vai iepriekš bijusi apgrūtināta asins sarecēšana vai mazs trombocītu skaits.

ja Jums pašreiz ir vai iepriekš bijusi smaga hipertensija (augsts asinsspiediens).

ja Jums pašreiz ir vai iepriekš bijuši smagi nieru vai aknu darbības traucējumi.

ja Jūs tiekat ārstēts ar citām Eptifibatide Accord tipa zālēm.

Lūdzu, pastāstiet ārstam, ja uz Jums attiecas kāds no šiem nosacījumiem. Ja Jums rodas jebkādi

jautājumi, vaicājiet ārstam vai slimnīcas farmaceitam, vai medmāsai.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Eptifibatide Accord ieteicams lietot tikai pieaugušiem hospitalizētiem pacientiem kardioloģiskā

(koronāro sirds slimību terapijas) nodaļā;

Eptifibatide Accord neiesaka lietot bērniem vai pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam;

Pirms ārstēšanas uzsākšanas un ārstēšanas laikā ar Eptifibatide Accord, Jūsu asins paraugi tiks

pārbaudīti kā drošības līdzeklis, lai noteiktu negaidītas asiņošanas iespējamību;

Eptifibatide Accord terapijas laikā Jūs tiksiet rūpīgi pārbaudīts, lai noteiktu jebkuras neparastas

vai negaidītas asiņošanas pazīmes.

Pirms Eptifibatide Accord lietošanas konsultējieties ar ārstu, slimnīcas farmaceitu vai medmāsu.

Citas zāles un Eptifibatide Accord

Lai izvairītos no iespējamas mijiedarbības ar citām zālēm, lūdzu, pastāstiet ārstam vai slimnīcas

farmaceitam, vai medmāsai par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot,

ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Īpaši par:

asins šķidrinātājiem (iekšķīgi lietojamiem antikoagulantiem) vai

zālēm, kas novērš asins recekļu veidošanos, piemēram, varfarīnu, dipiridamolu, tiklopidīnu,

aspirīnu (izņemot tās, ko varat saņemt papildus Eptifibatide Accord terapijai).

Grūtniecība un barošana ar krūti

Eptifibatide Accord parasti neiesaka lietot grūtniecības laikā. Ja Jums iestājusies grūtniecība vai

barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība, vai to plānojat, pirms šo

zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Ārsts izvērtēs guvumu Jums, salīdzinot ar risku bērnam, ja

lietojat Eptifibatide Accord grūtniecības laikā.

Ja Jūs barojat bērnu ar krūti, barošana ar krūti terapijas laikā ir jāpārtrauc.

3.

Kā lietot Eptifibatide Accord

Eptifibatide Accord ievada vēnā tiešas injekcijas veidā, kam seko infūzija (pilienveida sistēma).

Ievadāmo devu aprēķina atbilstoši Jūsu ķermeņa masai. Ieteicamā deva ir 180 mikrogrami/kg, ko

ievada

bolus

(straujas intravenozas injekcijas) veidā, kam seko infūzija (pilienveida sistēma) ar ātrumu

2 mikrogrami/kg/min līdz 72 stundas ilgi. Ja Jums ir nieru slimība, infūzijas devu var samazināt līdz

1 mikrogramam/kg/min.

Ja Eptifibatide Accord terapijas laikā tiek veikta perkutāna koronāra iejaukšanās (PKI), intravenozo

šķīdumu var turpināt ievadīt līdz 96 stundas ilgi.

Jums jāsaņem arī aspirīna un heparīna devas (ja tas nav kontrindicēts Jūsu gadījumā).

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai slimnīcas farmaceitam, vai

medmāsai.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ļoti biežas blakusparādības

Tās var būt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem

neliela vai masīva asiņošana (piemēram, asiņu piejaukums urīnam, asiņu piejaukums

izkārnījumiem, vemšana ar asinīm vai asiņošana ķirurģisku procedūru laikā).

anēmija (samazināts sarkano asins šūnu skaits).

Biežas blakusparādības

Tās var būt līdz pat 1 no 10 cilvēkiem

vēnas iekaisums.

Retākas blakusparādības

Tās var būt līdz 1 no 100 cilvēkiem

trombocītu (asins šūnas, kas nepieciešamas asinsrecei) skaita samazināšanās.

pavājināta smadzeņu apgāde ar asinīm.

Ļoti retas blakusparādības

Tās var būt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem

smaga asiņošana (piemēram, asiņošana vēdera dobumā, smadzenēs un plaušās).

letāla asiņošana.

izteikta trombocītu (asins šūnas, kas nepieciešamas asinsrecei) skaita samazināšanās.

izsitumi uz ādas (piemēram, nātrene).

pēkšņa, smaga alerģiska reakcija.

Ja Jūs novērojat jebkādas asiņošanas pazīmes, nekavējoties paziņojiet par to ārstam vai slimnīcas

farmaceitam, vai medmāsai. Ļoti reti asiņošana var būt smaga, vai pat ar letālu iznākumu. Lai

izvairītos no šādiem gadījumiem, ir jāveic drošības pasākumi, tai skaitā jāveic asins analīzes un

veselības aprūpes speciālistiem Jūs ir rūpīgi jānovēro.

Ja Jums rodas smaga alerģiska reakcija vai nātrene, nekavējoties paziņojiet par to ārstam vai slimnīcas

farmaceitam, vai medmāsai.

Citas blakusparādības, kas var rasties pacientiem, kam nepieciešama šāda veida terapija, ir saistītas ar

slimību, kas tiek ārstēta, piemēram, strauja vai neregulāra sirdsdarbība, zems asinsspiediens, šoks vai

sirds apstāšanās.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, slimnīcas farmaceitu vai medmāsu.

Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas

kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Eptifibatide Accord

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kārbas un uz flakona pēc

„Der. līdz” vai „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt ledusskapī (2

C - 8

Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Taču lietošanas laikā nav nepieciešams

Eptifibatide Accord sargāt no gaismas.

Pirms lietošanas jāapskata flakona saturs.

Eptifibatide Accord nedrīkst lietot, ja ievērojat sīkas redzamas daļiņas vai tam ir mainījusies krāsa.

Pēc iepakojuma atvēršanas visi neizlietotie materiāli ir jāizmet.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet slimnīcas farmaceitam, kā izmest

zāles, kuras vairs nelietojat.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Eptifibatide Accord satur

Aktīvā viela ir eptifibatīds.

Eptifibatide Accord 0,75 mg/ml:

katrs ml šķīduma infūzijām satur 0,75 mg eptifibatīda.

Viens 100 ml flakons šķīduma infūzijām satur 75 mg eptifibatīda..

Citas sastāvdaļas ir citronskābes monohidrāts, nātrija hidroksīds un ūdens injekcijām.

Eptifibatide Accord ārējais izskats un iepakojums

Eptifibatide Accord 0,75 mg/ml šķīdums infūzijām: 100 ml flakons, iepakojumā ir viens flakons.

Eptifibatide Accord 0,75 mg/ml:

caurspīdīgs, bezkrāsains šķīdums 100 ml stikla flakonā, kas ir

noslēgts ar butilgumijas aizbāzni un alumīnija vāciņu ar noņemamu virsmu.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

Accord Healthcare S.L.U.

World Trade Center, Moll de Barcelona, s/n,

Edifici Est 6ª planta,

08039 Barcelona,

Spānija

Ražotājs:

Accord Healthcare Limited

Sage House

319, Pinner Road, Harrow

Middlesex HA1 4HF

Lielbritānija

Wessling Hungary Kft

Fòti ùt 56, Budapest 1047,

Ungārija

Accord Healthcare Polska Sp.z o.o.,

ul. Lutomierska 50,95-200 Pabianice, Polija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta <{MM/GGGG}>

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Eptifibatide Accord 2 mg/ml šķīdums injekcijām

eptifibatide

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai slimnīcas farmaceitam, vai medmāsai.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai slimnīcas farmaceitu, vai

medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā.

Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Eptifibatide Accord un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Eptifibatide Accord lietošanas

Kā lietot Eptifibatide Accord

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Eptifibatide Accord

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Eptifibatide Accord un kādam nolūkam to lieto

Eptifibatide Accord ir trombocītu salipšanas kavētājs. Tas nozīmē, ka tas palīdz novērst asins recekļu

veidošanos.

To lieto pieaugušajiem ar smagām koronāro asinsvadu mazspējas izpausmēm, par ko liecina spontānas

un nesen noteiktas sāpes krūškurvī ar patoloģiskiem elektrokardiogrāfijas rezultātiem vai bioloģiskām

pārmaiņām. Parasti to lieto kopā ar aspirīnu un nefrakcionēto heparīnu.

2.

Kas Jums jāzina pirms Eptifibatide Accord lietošanas

Nelietojiet Eptifibatide Accord šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret eptifibatīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu .

ja Jums nesen ir bijusi asiņošana no kuņģa, zarnām, urīnpūšļa vai citiem orgāniem, piemēram, ja

Jūs novērojāt patoloģisku asiņu piejaukumu izkārnījumiem vai urīnam (izņemot mēnešreizes)

iepriekšējo 30 dienu laikā.

ja iepriekšējo 30 dienu laikā Jums bija insults vai iepriekš pārciests insults ar asinsizplūdumu

(pārliecinieties, ka ārsts zina, ja Jūs iepriekš esat pārcietis insultu).

ja Jums bijis smadzeņu audzējs vai stāvoklis, kas ietekmē smadzeņu asinsvadus.

ja Jums pēdējo 6 nedēļu laikā veikta plaša operācija vai bijusi smaga trauma.

ja Jums pašreiz ir vai iepriekš bijuši ar asiņošanu saistīti sarežģījumi.

ja Jums pašreiz ir vai iepriekš bijusi apgrūtināta asins sarecēšana vai mazs trombocītu skaits.

ja Jums pašreiz ir vai iepriekš bijusi smaga hipertensija (augsts asinsspiediens).

ja Jums pašreiz ir vai iepriekš bijuši smagi nieru vai aknu darbības traucējumi.

ja Jūs tiekat ārstēts ar citām Eptifibatide Accord tipa zālēm.

Lūdzu, pastāstiet ārstam, ja uz Jums attiecas kāds no šiem nosacījumiem. Ja Jums rodas jebkādi

jautājumi, vaicājiet ārstam vai slimnīcas farmaceitam, vai medmāsai.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Eptifibatide Accord ieteicams lietot tikai pieaugušiem hospitalizētiem pacientiem kardioloģiskā

(koronāro sirds slimību terapijas) nodaļā;

Eptifibatide Accord neiesaka lietot bērniem vai pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam;

Pirms ārstēšanas uzsākšanas un ārstēšanas laikā ar Eptifibatide Accord, Jūsu asins paraugi tiks

pārbaudīti kā drošības līdzeklis, lai noteiktu negaidītas asiņošanas iespējamību;

Eptifibatide Accord terapijas laikā Jūs tiksiet rūpīgi pārbaudīts, lai noteiktu jebkuras neparastas

vai negaidītas asiņošanas pazīmes.

Pirms Eptifibatide Accord lietošanas konsultējieties ar ārstu, slimnīcas farmaceitu vai medmāsu.

Citas zāles un Eptifibatide Accord

Lai izvairītos no iespējamas mijiedarbības ar citām zālēm, lūdzu, pastāstiet ārstam vai slimnīcas

farmaceitam, vai medmāsai par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot,

ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Īpaši par:

asins šķidrinātājiem (iekšķīgi lietojamiem antikoagulantiem) vai

zālēm, kas novērš asins recekļu veidošanos, piemēram, varfarīnu, dipiridamolu, tiklopidīnu,

aspirīnu (izņemot tās, ko varat saņemt papildus Eptifibatide Accord terapijai).

Grūtniecība un barošana ar krūti

Eptifibatide Accord parasti neiesaka lietot grūtniecības laikā. Ja Jums iestājusies grūtniecība vai

barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība, vai to plānojat, pirms šo

zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu. Ārsts izvērtēs guvumu Jums, salīdzinot ar risku bērnam, ja

lietojat Eptifibatide Accord grūtniecības laikā.

Ja Jūs barojat bērnu ar krūti, barošana ar krūti terapijas laikā ir jāpārtrauc.

3.

Kā lietot Eptifibatide Accord

Eptifibatide Accord ievada vēnā tiešas injekcijas veidā, kam seko infūzija (pilienveida sistēma).

Ievadāmo devu aprēķina atbilstoši Jūsu ķermeņa masai. Ieteicamā deva ir 180 mikrogrami/kg, ko

ievada

bolus

(straujas intravenozas injekcijas) veidā, kam seko infūzija (pilienveida sistēma) ar ātrumu

2 mikrogrami/kg/min līdz 72 stundas ilgi. Ja Jums ir nieru slimība, infūzijas devu var samazināt līdz

1 mikrogramam/kg/min.

Ja Eptifibatide Accord terapijas laikā tiek veikta perkutāna koronāra iejaukšanās (PKI), intravenozo

šķīdumu var turpināt ievadīt līdz 96 stundas ilgi.

Jums jāsaņem arī aspirīna un heparīna devas (ja tas nav kontrindicēts Jūsu gadījumā).

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai slimnīcas farmaceitam, vai

medmāsai.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ļoti biežas blakusparādības

Tās var būt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem

neliela vai masīva asiņošana (piemēram, asiņu piejaukums urīnam, asiņu piejaukums

izkārnījumiem, vemšana ar asinīm vai asiņošana ķirurģisku procedūru laikā).

anēmija (samazināts sarkano asins šūnu skaits).

Biežas blakusparādības

Tās var būt līdz pat 1 no 10 cilvēkiem

vēnas iekaisums.

Retākas blakusparādības

Tās var būt līdz 1 no 100 cilvēkiem

trombocītu (asins šūnas, kas nepieciešamas asinsrecei) skaita samazināšanās.

pavājināta smadzeņu apgāde ar asinīm.

Ļoti retas blakusparādības

Tās var būt līdz 1 no 10 000 cilvēkiem

smaga asiņošana (piemēram, asiņošana vēdera dobumā, smadzenēs un plaušās).

letāla asiņošana.

izteikta trombocītu (asins šūnas, kas nepieciešamas asinsrecei) skaita samazināšanās.

izsitumi uz ādas (piemēram, nātrene).

pēkšņa, smaga alerģiska reakcija.

Ja Jūs novērojat jebkādas asiņošanas pazīmes, nekavējoties paziņojiet par to ārstam vai slimnīcas

farmaceitam, vai medmāsai. Ļoti reti asiņošana var būt smaga, vai pat ar letālu iznākumu. Lai

izvairītos no šādiem gadījumiem ir jāveic drošības pasākumi, tai skaitā jāveic asins analīzes un

veselības aprūpes speciālistiem Jūs ir rūpīgi jānovēro.

Ja Jums rodas smaga alerģiska reakcija vai nātrene, nekavējoties paziņojiet par to ārstam vai slimnīcas

farmaceitam, vai medmāsai.

Citas blakusparādības, kas var rasties pacientiem, kam nepieciešama šāda veida terapija, ir saistītas ar

slimību, kas tiek ārstēta, piemēram, strauja vai neregulāra sirdsdarbība, zems asinsspiediens, šoks vai

sirds apstāšanās.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai slimnīcas farmaceitu, vai

medmāsu. Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs

varat ziņot par blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas

sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Eptifibatide Accord

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kārbas un uz flakona pēc

„Der. līdz” vai „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt ledusskapī (2

C – 8

Uzglabāt flakonu ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas. Taču lietošanas laikā nav nepieciešams

Eptifibatide Accord

sargāt no gaismas.

Pirms lietošanas jāapskata flakona saturs.

Eptifibatide Accord

nedrīkst lietot, ja ievērojat sīkas redzamas daļiņas vai tam ir mainījusies krāsa.

Pēc iepakojuma atvēršanas visi neizlietotie materiāli ir jāizmet.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet slimnīcas farmaceitam, kā izmest

zāles, kuras vairs nelietojat.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Eptifibatide Accord satur

Aktīvā viela ir eptifibatīds.

Eptifibatide Accord 2mg/ml:

katrs ml šķīduma injekcijām satur 2 mg eptifibatīda. Viens 10 ml

flakons šķīduma infūzijām satur 20 mg eptifibatīda.

Citas sastāvdaļas ir citronskābes monohidrāts, nātrija hidroksīds un ūdens injekcijām.

Eptifibatide Accord ārējais izskats un iepakojums

Eptifibatide Accord 2 mg/ml

šķīdums injekcijām: 10 ml flakons, iepakojumā ir viens flakons.

Eptifibatide Accord 2mg/ml:

caurspīdīgs, bezkrāsains šķīdums 10 ml stikla flakonā, kas ir noslēgts

ar butilgumijas aizbāzni un alumīnija vāciņu ar noņemamu virsmu.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

Accord Healthcare S.L.U.

World Trade Center, Moll de Barcelona, s/n,

Edifici Est 6ª planta,

08039 Barcelona,

Spānija

Ražotājs:

Accord Healthcare Limited

Sage House

319, Pinner Road, Harrow

Middlesex HA1 4HF

Lielbritānija

Wessling Hungary Kft

Fòti ùt 56, Budapest 1047,

Ungārija

Accord Healthcare Polska Sp.z o.o.,

ul. Lutomierska 50,95-200 Pabianice, Polija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta <{MM/GGGG}>

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Eptifibatide Accord 0,75 mg/ml šķīdums infūzijām

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml šķīduma infūzijām satur

0,75 mg eptifibatīda (

eptifibatide

Viens 100 ml flakons šķīduma infūzijām satur 75 mg eptifibatīda.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

0,75 mg/ml : 1,72 mg/ml (0,075 mmol/ml) nātrija

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums infūzijām

Caurspīdīgs, bezkrāsains šķīdums

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Eptifibatide Accord paredzēts lietot kopā ar acetilsalicilskābi un nefrakcionētu heparīnu.

Eptifibatide Accord paredzēts agrīna miokarda infarkta profilaksei pieaugušajiem ar nestabilu

stenokardiju vai miokarda infarktu bez Q zoba, kam pēdējā sāpju lēkme krūškurvī radusies iepriekšējo

24 stundu laikā vai kam ir pārmaiņas elektrokardiogrammā (EKG) un/vai paaugstināts sirds enzīmu

līmenis.

Lielāks Eptifibatide Accord

terapijas guvums gaidāms pacientiem, kam ir liels miokarda infarkta risks

pirmajās 3-4 dienās pēc akūtas stenokardijas simptomu rašanās vai kam veic agrīnu PTCA (Perkutānu

transluminālu koronāru angioplastiju) (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Zāles paredzētas tikai lietošanai slimnīcā. Tas jāievada ārstam-speciālistam, kam ir pieredze akūtu

koronāru sindromu ārstēšanā.

Eptifibatide Accord šķīdums infūzijām jālieto papildus Eptifibatide Accord šķīdumam injekcijām.

Ieteicams vienlaikus lietot heparīnu, ja vien tas nav kontrindicēts tādu iemeslu dēļ kā trombocitopēnija

anamnēzē, kas saistīta ar heparīna lietošanu (skatīt ‘Heparīna lietošana’, 4.4. apakšpunkts).

Eptifibatide Accord paredzēts arī lietošanai vienlaikus ar acetilsalicilskābi, kas ietilpst standarta

terapijā pacientiem ar akūtiem koronāriem sindromiem, ja vien tā lietošana nav kontrindicēta.

Devas

Pieaugušajiem (≥ 18 gadu veciem) ar nestabilu stenokardiju (NS) un miokarda infarktu bez Q zoba

(MibQ)

Ieteicamā deva ir 180 mikrogrami/kg intravenozas

bolus

injekcijas veidā, ievadot to cik iespējams ātri

pēc diagnozes uzstādīšanas; tai seko ilgstoša infūzija ar 2 mikrogramiem/kg/minūtē līdz 72 stundām

ilgi vai līdz koronārās artērijas šuntēšanai (KAŠ) vai izrakstīšanai no slimnīcas (atkarībā no tā, kas

notiek vispirms). Ja eptifibatīda

terapijas laikā tiek veikta perkutāna koronāra iejaukšanās (PKI),

infūziju turpina ievadīt vēl 20–24 stundas pēc PKI, lai kopējais maksimālais terapijas ilgums būtu

96 stundas.

Neatliekama vai daļēji plānota operācija

Ja pacientam nepieciešama neatliekama vai steidzama sirds operācija eptifibatīda terapijas laikā,

infūziju nekavējoties pārtrauc. Ja pacientam nepieciešama daļēji plānota operācija, pārtrauciet

eptifibatīda infūziju atbilstošā brīdī, lai trombocītu darbība pagūtu atjaunoties normas robežās.

Aknu darbības traucējumi

Pieredze par pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir ļoti maza. Zāles jālieto piesardzīgi

pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, kam iespējami asinsreces traucējumi (skatīt

4.3. apakšpunktu, protrombīna laiks). Tās ir kontrindicētas pacientiem ar klīniski nozīmīgiem aknu

darbības traucējumiem.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ≥ 30- 50 ml/min)

jāievada 180 mikrogrami/kg intravenozi

bolus

veidā, pēc tam ilgstošā infūzijā visu terapijas laiku

ievada devu 1,0 mikrogrami/kg/min. Šis ieteikums pamatojas uz farmakodinamikas un

farmakokinētikas datiem. Tomēr pieejamie klīniskie pierādījumi nevar apstiprināt, ka šāda devas

maiņa sniedz pastāvīgu ieguvumu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Lietošana pacientiem ar smagiem nieru

darbības traucējumiem ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam drošuma un efektivitātes datu

trūkuma dēļ.

4.3.

Kontrindikācijas

Eptifibatide Accord nedrīkst lietot pacientiem, kam ir:

paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

apstiprināta asiņošana no gastrointestinālā trakta, masīva asiņošana no uroģenitālā trakta vai cita

veida akūta patoloģiska asiņošana 30 dienu laikā pirms terapijas.

insults iepriekšējo 30 dienu laikā vai hemorāģisks insults anamnēzē.

zināms no anamnēzes par intrakraniālu slimību (jaunveidojumu, arteriāli venozu malformāciju

vai aneirismu).

plaša ķirurģiska iejaukšanās vai smaga trauma pēdējo 6 nedēļu laikā.

anamnēzē hemorāģiska diatēze.

trombocitopēnija (< 100 000 trombocīti/mm

protrombīna laiks ir 1,2 reizes lielāks par normu vai Starptautiska normalizēta protrombīna

attiecība (

International Normalized Ratio

- INR)

2,0.

smaga hipertensija (sistoliskais asinsspiediens > 200 mm Hg vai diastoliskais asinsspiediens

> 110 mm Hg, saņemot antihipertensīvu terapiju).

smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) vai atkarība no nieru dialīzes

klīniski nozīmīgi aknu darbības traucējumi.

cita parenterāla glikoproteīna (GP) IIb/IIIa inhibitora vienlaikus lietošana vai plānota terapija.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Asiņošana

Eptifibatide Accord ir antitrombotisks līdzeklis, kas darbojas, kavējot trombocītu agregāciju; tādēļ

terapijas laikā pacienti rūpīgi jānovēro, vai nerodas asiņošanas pazīmes (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Sievietēm, gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar mazu ķermeņa masu vai ar vidēji smagiem nieru

darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss > 30 - < 50 ml/min)

var būt palielināts asiņošanas risks.

Asiņošanas iespējas dēļ šie pacienti rūpīgi jānovēro.

Paaugstinātu asiņošanas risku var novērot arī pacientiem, kuriem eptifibatīds tiek ievadīts agri

(piemēram, uzreiz pēc diagnozes noteikšanas), salīdzinot ar saņemšanu tieši pirms PKI, kā novērots

Early ACS

pētījumā. Atšķirībā no ES apstiprinātajām devām, visi pacienti šajā pētījumā saņēma

dubultu bolusa devu pirms infūzijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem, kam tiek veiktas perkutānas arteriālas procedūras, asiņošana biežāk rodas ievadīšanas

vietā artērijā. Visas iespējamās asiņošanas vietas (piemēram, katetra ievadīšanas vietas, arteriālas,

venozas punkcijas vai adatas dūriena vietas, amputācijas vietas; gastrointestinālais un uroģenitālais

trakts) rūpīgi jānovēro. Rūpīgi jāapsver arī citas iespējamās asiņošanas vietas, piemēram, centrālā un

perifēriskā nervu sistēma un retroperitoneālais dobums.

Tā kā Eptifibatide Accord kavē trombocītu agregāciju, jāievēro piesardzība, to lietojot vienlaikus ar

citām zālēm, kas ietekmē hemostāzi, piemēram, tiklopidīnu, klopidogrelu, trombolītiskiem līdzekļiem,

perorāliem antikoagulantiem, dekstrāna šķīdumu, adenozīnu, sulfīnpirazonu, prostaciklīnu,

nesteroidāliem pretiekaisuma līdzekļiem vai dipiridamolu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Nav pieredzes par eptifibatīda un zemas molekulmasas heparīnu lietošanu.

Nav pietiekamas pieredzes par eptifibatīda terapiju pacientiem, kam ir vispārīgas trombolītisko

līdzekļu lietošanas indikācijas (piemēram, akūts transmurāls miokarda infarkts ar jauniem

patoloģiskiem Q zobiem vai ST segmenta pacēlumiem vai Hisa kūlīša kreisās kājiņas blokāde EKG).

Tādēļ Eptifibatide Accord lietošana šais gadījumos nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Eptifibatide Accord infūzija nekavējoties jāpārtrauc, ja rodas stāvoklis, kura ārstēšanai nepieciešama

trombolītiska terapija, vai ja pacientam nekavējoties jāveic KAŠ operācija vai nepieciešams

intraaortāls balona sūknis.

Ja rodas nopietna asiņošana, ko neizdodas apstādināt ar spiedošu pārsēju, nekavējoties jāpārtrauc

Eptifibatide Accord infūzija, kā arī jebkura nefrakcionēta heparīna vienlaikus lietošana.

Arteriālas procedūras

Eptifibatīda terapijas laikā stipri palielinās asins tecēšanas laiks, īpaši augšstilba artērijas apvidū, kur

tiek ievadītas katetra slūžas. Ievērojiet piesardzību, lai tiktu caurdurta tikai augšstilba artērijas

priekšējā siena. Arteriālā katetra slūžas var izņemt, kad asinsrece atjaunojusies normas robežās

(piemēram, ja aktivētais recēšanas laiks (

activated clotting time

– ACT) ir mazāks par 180 sekundēm

(parasti 2–6 stundas pēc heparīna ievadīšanas pārtraukšanas). Pēc katetra slūžu izņemšanas

jānodrošina rūpīga hemostāze, cieši novērojot pacientu.

Trombocitopēnija un imunogenitāte, kas saistīta ar GP IIb/IIIa inhibitoriem

Eptifibatide Accord kavē trombocītu agregāciju, taču neietekmē trombocītu dzīvotspēju. Klīniskos

pētījumos pierādīts, ka trombocitopēnijas rašanās biežums bija neliels un līdzīgs pacientiem, ko ārstēja

ar eptifibatīdu un placebo. Eptifibatīda lietošanas laikā pēcreģistrācijas periodā tika novērota

trombocitopēnija, tai skaitā arī akūta smagas pakāpes trombocitopēnija (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Vai nu imūni un/vai neimūni mediēts mehānisms, ar ko eptifibatīds varētu izraisīt trombocitopēniju,

nav pilnībā izprasts. Taču ārstēšana ar eptifibatīdu bija saistīta ar antivielām, kas atpazīst eptifibatīda

aizņemtu GPIIb/IIIa, liecinot par imūni mediētu darbības mehānismu. Trombocitopēniju, kas rodas

pēc pirmās GPIIb/IIIa inhibitora iedarbības reizes, var izskaidrot ar faktu, ka antivielas dažiem

veseliem indivīdiem ir dabiski sastopamas.

Tā kā gan atkārtota jebkāda GP IIb/IIIa liganda mimētiska līdzekļa (piemēram, abciksimaba vai

eptifibatīda) iedarbība, gan pirmā GP IIb/IIIa inhibitora iedarbības reize var būt saistīta ar imūni

mediētu trombocitopēnisku atbildes reakciju, pacients ir jāuzrauga, t. i., jākontrolē trombocītu skaits

pirms ārstēšanas, 6 stundu laikā pēc ievadīšanas un vismaz reizi dienā pēc tam, kamēr tiek veikta

terapija, kā arī nekavējoties, ja parādās klīniskās pazīmes, kas liecina par negaidītu noslieci uz

asiņošanu.

Ja tiek apstiprināta trombocītu skaita mazināšanās līdz < 100 000/mm

vai konstatē akūtu, izteiktu

trombocitopēniju, nekavējoties jāapsver visu to zāļu, kurām ir zināma vai iespējama

trombocitopēniska ietekme, piemēram, eptifibatīda, heparīna un klopidogrela, lietošanas pārtraukšana.

Lēmums par trombocītu transfūzijas pielietošanu jāpieņem ņemot vērā katra individuāla gadījuma

klīnisko novērtējumu.

Par eptifibatīda lietošanu pacientiem, kuriem iepriekš citi parenterāli ievadīti GP IIb/IIIa inhibitori ir

izraisījuši imūni mediētu trombocitopēniju, datu nav. Tāpēc eptifibatīdu nav ieteicams lietot

pacientiem, kuriem GP IIb/IIIa inhibitori, arī eptifibatīds, iepriekš izraisījuši imūni mediētu

trombocitopēniju.

Heparīna lietošana

Heparīna lietošana ir ieteicama, ja vien nav kontrindikāciju (piemēram, anamnēzē heparīna izraisīta

trombocitopēnija).

NS/MibQ: pacientiem, kas sver

70 kg, ieteicamā deva ievadīšanai

bolus

veidā ir 5 000 vienību, kam

seko pastāvīga intravenoza infūzija ar 1 000 vienībām stundā. Ja pacients sver < 70 kg, ieteicamā

bolus

deva ir 60 vienību/kg, kam seko infūzija ar 12 vienībām/kg stundā. Jākontrolē aktivētais

parciālais tromboplastīna laiks (

activated partial thromboplastin time

- aPPT), lai to uzturētu 50–

70 sekunžu robežās; ja tas pārsniedz 70 sekundes, var palielināties asiņošanas risks.

Ja pacientiem ar NS/MibQ tiek veikts PKI, jānovēro aktivētais recēšanas laiks (ACT), lai to uzturētu

300–350 sekunžu robežās. Ja ACT pārsniedz 300 sekundes, pārtrauciet lietot heparīnu; nelietojiet to,

līdz ACT nav mazāks par 300 sekundēm.

Laboratorisko rezultātu novērošana

Lai noteiktu, vai nav hemostāzes traucējumu, pirms Eptifibatide Accord infūzijas ieteicams veikt

šādus laboratoriskos izmeklējumus: protrombīna laiku (PT) un aPTT, kreatinīna koncentrāciju serumā,

trombocītu skaitu, hemoglobīnu un hematokrītu. Hemoglobīns un hematokrīts un trombocītu skaits

jākontrolē arī 6 stundu laikā pēc terapijas sākšanas un terapijas laikā vismaz reizi dienā (vai biežāk, ja

redzama izteikta mazināšanās). Ja trombocītu skaits kļūst mazāks par 100 000/m

, nepieciešams

atkārtoti noteikt trombocītu skaitu, lai izslēgtu pseidotrombocitopēniju. Pārtrauciet lietot nefrakcionētu

heparīnu. Pacientiem, kam tiek veikta PKI, jānosaka arī ACT.

Nātrijs

Eptifibatide Accord 0,75 mg/ml šķīdums infūzijām satur

77,4 mg (3,37 mmol) nātrija maksimālajā

dienas devā. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Varfarīns un dipiridamols

Eptifibatīds nepalielināja masīvas un nelielas asiņošanas risku, ja to lietoja vienlaikus ar varfarīnu un

dipiridamolu. Pacientiem, ko ārstēja ar eptifibatīdu un kam protrombīna laiks (PT) bija

> 14,5 sekundes, vienlaikus varfarīna lietošana nepalielināja asiņošanas risku.

Eptifibatīds

un trombolītiskie līdzekļi

Nav pietiekami daudz datu par eptifibatīda lietošanu pacientiem, kas lieto trombolītiskos līdzekļus.

Pētījumā par PKI vai akūtu miokarda infarktu netika pierādīts, ka eptifibatīds palielina masīvas vai

nelielas asiņošanas risku saistībā ar audu plazminogēna aktivētāju. Pētījumā par akūtu miokarda

infarktu lietojot eptifibatīdu kopā ar streptokināzi, asiņošanas risks palielinājās. Akūta miokarda

infarkta (ar ST pacēlumu) pētījumā samazinātas devas tenekteplāzes un eptifibatīda kombinācijas

vienlaikus lietošana ievērojami palielināja gan nelielas, gan nopietnas asiņošanas risku, salīdzinot ar

placebo un eptifibatīda lietošanu.

Pētījumā par akūtu miokarda infarktu, kurā piedalījās 181 pacients, eptifibatīds tika lietots (terapijas

shēmās ar

bolus

injekcijas devām līdz 180 mikrogrami/kg, kam sekoja infūzija ar

2 mikrogramiem/kg/min līdz 72 stundas ilgi) vienlaikus ar streptokināzi (1,5 miljoni vienību

60 minūšu laikā). Pētījumos ievadot infūzijas ar lielāko ātrumu (1,3 mikrogrami/kg/min un

2,0 mikrogrami/kg/min), eptifibatīds biežāk izraisīja asiņošanu un asins pārliešanas nepieciešamību,

salīdzinot ar streptokināzi monoterapijā.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par eptifibatīda lietošanu grūtniecēm.

Lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību

attīstību, pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks

cilvēkiem nav zināms.

Eptifibatide Accord grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai eptifibatīds izdalās cilvēkam mātes pienā. Terapijas laikā ieteicams pārtraukt

barošanu ar krūti.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav būtiska, jo Eptifibatide Accord paredzēts lietot tikai hospitalizētiem pacientiem.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Lielāka daļa nevēlamo blakusparādību, kas radās ar eptifibatīdu ārstētiem pacientiem, parasti bija

saistītas ar asiņošanu vai kardiovaskulāriem notikumiem, kas bieži rodas šai pacientu grupai.

Klīniskie pētījumi

Datu avoti, kas tika izmantoti blakusparādību sastopamības biežuma raksturošanai, bija divi III fāzes

klīniskie pētījumi (PURSUIT un ESPRIT). Šie pētījumi īsumā aprakstīti tālāk.

PURSUIT: tas bija randomizēts, dubultmaskēts eptifibatīd

efektivitātes un lietošanas drošuma

novērtējums, salīdzinot ar placebo, mirstības un miokarda (re)infarkta mazināšanā pacientiem ar

nestabilu stenokardiju un miokarda infarktu bez Q zoba.

ESPRIT: tas bija dubultmaskēts, daudzcentru, randomizēts, paralēlu grupu, placebo kontrolēts

pētījums eptifibatīda terapijas drošuma un efektivitātes novērtēšanai pacientiem, kuriem plānots veikt

plānveida perkutānu koronāru iejaukšanos (PKI) ar stenta implantāciju.

PURSUIT pētījumā ar asiņošanu saistīti un ar asiņošanu nesaistīti notikumi tika apkopoti no

izrakstīšanās brīža no slimnīcas līdz 30. dienas vizītei. ESPRIT pētījumā par notikumiem, kas saistīti

ar asiņošanu, ziņoja pēc 48 stundām un par notikumiem, kas nav saistīti ar asiņošanu, ziņoja pēc

30 dienām. Masīvas un nelielas asiņošanas notikumu sastopamības raksturošanai gan PURSUIT, gan

ESPRIT pētījumā tika izmantoti trombolīzes miokarda infarkta gadījumā (

Thrombolysis in Myocardial

Infarction

; TIMI) asiņošanas kritēriji, taču PURSUIT dati tika apkopoti par 30 dienām, bet ESPRIT

dati bija tikai par notikumiem 48 stundu laikā vai līdz izrakstīšanas brīdim no slimnīcas – atkarībā no

tā, kas notika agrāk.

Nevēlamās blakusparādības norādītas pēc orgānu sistēmām un sastopamības biežuma. Sastopamības

biežums definēts kā ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥

1/10 000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Šis

ir absolūtais ziņotais sastopamības biežums, neņemot vērā placebo raksturlielumus. Ja par kādu

konkrētu blakusparādību dati bija pieejami gan no PURSUIT, gan ESPRIT, blakusparādības

sastopamības biežuma iedalījumam tika izmantots lielākais ziņotais sastopamības biežums.

Ņemiet vērā, ka visām blakusparādībām nav noskaidrota cēloniskā sakarība.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

asiņošana (masīva un neliela asiņošana, arī ievadīšanas vietā augšstilba artērijā,

saistīta ar KAŠ, gastrointestināla, uroģenitāla, retroperitoneāla, intrakraniāla,

hematemēze, hematūrija, orāla/orofaringeāla, pazemināts hemoglobīna

līmenis/hematokrīts un cita veida).

Retāk

trombocitopēnija.

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk

cerebrāla išēmija.

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

sirdsdarbības apstāšanās, kambaru fibrilācija, kambaru tahikardija, sastrēguma

sirds mazspēja, atrioventrikulāra blokāde, priekškambaru fibrilācija.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

šoks, hipotensija, flebīts.

Sirdsdarbības apstāšanās, sastrēguma sirds mazspēja, priekškambaru fibrilācija, hipotensija un šoks,

kas PURSUIT pētījumā bija bieži ziņotas blakusparādības, bija ar pamatslimību saistīti traucējumi.

Eptifibatīda lietošana ir saistīta ar masīvu un nelielu asiņošanas gadījumu, kas klasificēti pēc TIMI

pētījumu grupas kritērijiem, skaita palielināšanos. Lietojot ieteikto terapeitisko devu, kā tika darīts

PURSUIT pētījumā, kurā piedalījās gandrīz 11 000 pacientu, asiņošana bija biežāk vērojamā

komplikācija eptifibatīda terapijas laikā. Visbiežāk asiņošana bija saistīta ar invazīvām procedūrām

sirdī (ar koronārās artērijas šuntēšanu (KAŠ) saistītas vai ievadīšanas vietā augšstilba artērijā).

Neliela asiņošana PURSUIT pētījumā tika definēta kā spontāna makrohematūrija, spontāna

hematemēze, konstatēts asiņu zudums ar hemoglobīna pazemināšanos par vairāk nekā 3 g/dl vai

hemoglobīna pazemināšanās par vairāk nekā 4 g/dl, ja netiek atklāta asiņošanas vieta. Ārstēšanas laikā

ar eptifibatīd

šajā pētījumā neliela asiņošana bija ļoti bieži vērojama komplikācija (>1/10 jeb 13,1%

ar eptifibatīd

pret 7,6% ar placebo). Asiņošanas notikumi biežāk bija pacientiem, kuri vienlaikus

saņēma heparīnu, veicot PKI, kad ACL pārsniedza 350 sekundes (skatīt 4.4. apakšpunktu, Heparīna

lietošana).

Masīva asiņošana PURSUIT pētījumā tika definēta vai nu kā intrakraniāla asiņošana, vai hemoglobīna

koncentrācijas samazināšanās par vairāk nekā 5 g/dl. Masīvu asiņošanu arī novēroja ļoti bieži un

eptifibatīd

lietošanas gadījumā PURSUIT pētījumā par to ziņoja biežāk nekā placebo lietošanas

gadījumā (>1/10 jeb 10,8% pret 9,3%), bet vairumam pacientu, kuriem netika veikta KAŠ 30 dienu

laikā pirms iekļaušanas pētījumā, tā radās reti. Pacientiem, kuriem tika veikta KAŠ, eptifibatīd

nepalielināja asiņošanas biežumu, salīdzinot ar pacientiem, kuri tika ārstēti ar placebo. Pacientu

apakšgrupā, kuriem tika veikta PKI, masīvu asiņošanu novēroja bieži – 9,7% ar eptifibatīd

ārstēto

pacientu pret 4,6% ar placebo ārstēto pacientu.

Smagas vai dzīvību apdraudošas asiņošanas notikumu sastopamība eptifibatīd

lietošanas gadījumā

bija 1,9%, salīdzinot ar 1,1%, lietojot placebo. Ārstēšana ar eptifibatīd

nedaudz palielināja

nepieciešamību pēc asiņu pārliešanas (11,8% pret 9,3%, lietojot placebo).

Pārmaiņas ārstēšanas laikā ar eptifibatīdu izraisa tā zināmā farmakoloģiskā iedarbība, t.i., trombocītu

agregācijas inhibīcija. Tāpēc ar asiņošanu saistīto laboratorisko raksturlielumu (piemēram, asinsteces

laika) pārmaiņas rodas bieži, un tās ir paredzamas. Netika novērotas šķietamas aknu funkcionālo

raksturlielumu (SGOT/ASAT, SGPT/ALAT, bilirubīna, sārmainās fosfatāzes) vai nieru funkcionālo

raksturlielumu (seruma kreatinīna, atlieku slāpekļa) atšķirības pacientiem, kuri tika ārstēti ar

eptifibatīdu, un tiem, kuri tika ārstēti ar placebo.

Pēcreģistrācijas pieredze

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

letāla asiņošana (vairumā gadījumu bija centrālās un perifērās nervu sistēmas

traucējumi: cerebrāla vai intrakraniāla asiņošana); plaušu asiņošana, akūta

izteikta trombocitopēnija, hematoma.

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

anafilaktiskas reakcijas.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti reti

izsitumi, traucējumi ievadīšanas vietā, piemēram, nātrene.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Pieredze par eptifibatīda pārdozēšanu cilvēkam ir ļoti maza. Pēc nejaušas lielu devu ievadīšanas

bolus

veidā, straujas infūzijas, par ko ziņots kā par pārdozēšanu, vai lielām kumulatīvām devām netika

novērota smagu nevēlamu blakusparādību rašanās. PURSUIT pētījumā 9 pacienti saņēma

bolus

un/vai

infūzijas devu, kas divreiz pārsniedza ieteicamo devu, vai kam pētnieks noteica pārdozēšanu.

Nevienam no šiem pacientiem neradās pārmērīga asiņošana, lai gan vienam pacientam pēc KAŠ

operācijas novēroja vidēji smagu asiņošanu. Īpaši jāatzīmē, ka nevienam no pacientiem neradās

intrakraniāla asiņošana.

Teorētiski iespējams, ka eptifibatīda pārdozēšana varētu izraisīt asiņošanu. Īsā eliminācijas pusperioda

un ātrā klīrensa dēļ eptifibatīda darbību var viegli pārtraukt pēc infūzijas pārtraukšanas. Tādēļ, lai gan

eptifibatīdu var izvadīt ar dialīzi, nav domājams, ka tā nepieciešama.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Antitrombotisks līdzeklis (trombocītu agregācijas inhibitori, izņemot

heparīnu), ATĶ kods: B01AC16.

Darbības mehānisms

Eptifibatīds – sintētisks ciklisks heptapeptīds, kas satur sešas aminoskābes, to vidū vienu cisteīnamīdu

un vienu merkaptopropionila (dezaminocisteinil) atlikumu – ir trombocītu agregācijas inhibitors un

pieder pie RGD (arginīna-glicīna-aspartāta) mimētisku līdzekļu grupas.

Eptifibatīds atgriezeniski inhibē trombocītu agregāciju, novēršot fibrinogēna, fon Villenbranda faktora

un citu adhezīvu ligandu saistīšanos pie glikoproteīna (GP) IIb/IIIa receptoriem.

Farmakodinamiskā iedarbība

Eptifibatīds inhibē trombocītu agregāciju no devas un koncentrācijas atkarīgā veidā, ko pierādīja ar

trombocītu agregāciju

ex vivo

, lietojot adenozīda difosfātu (ADF) un citus agonistus, kas veicina

trombocītu salipšanu. Eptifibatīda darbību novēroja uzreiz pēc 180 mikrogramu/kg intravenozas

bolus

devas ievadīšanas. Pēc tam ievadot 2,0 mikrogramiem/kg/min ilgstošas infūzijas veidā, šādas terapijas

shēmas lietošana radīja > 80 % ADF izraisītas trombocītu agregācijas inhibīciju

ex vivo

vairāk nekā

80 % pacientu ar fizioloģisku kalcija koncentrāciju.

4 stundas pēc ilgstošas infūzijas 2,0 mikrogrami/kg/min pārtraukšanas trombocītu inhibīcija ātri

izzuda, trombocītu darbībai atjaunojoties līdz normālam līmenim (> 50 % trombocītu agregācija).

ADF izraisītas trombocītu agregācijas

ex vivo

mērījumi fizioloģiskas kalcija koncentrācijas (D-

fenilalanil-L-propil-L-arginīnhlormetilketona antikoagulantu) gadījumā pacientiem ar nestabilu

stenokardiju un miokarda infarktu bez Q zoba pierādīja no koncentrācijas atkarīgu inhibīciju ar IK

(50 % inhibējošā koncentrācija) aptuveni 550 ng/ml un IK

(80 % inhibējošā koncentrācija) –

aptuveni 1 100 ng/ml.

Ir maz datu par trombocītu inhibīciju pacientiem ar traucētu nieru darbību. Pacientiem ar vidēji

smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) 100% inhibīcija tika

sasniegta 24 stundas pēc 2 mikrogramu/kg/min ievadīšanas. Starp pacientiem ar smagiem nieru

darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min), kuriem ievadīja 1 mikrogramu/kg/min, vairāk

nekā 80% pacientu 80% inhibīcija tika sasniegta 24 stundās.

Klīniskā efektivitāte un drošums

PURSUIT pētījums

PURSUIT bija pivotāls klīniskais pētījums pacientiem ar nestabilu stenokardiju (NS)/ miokarda

infarktu bez Q zoba (MIbQ). Šis bija 726 centru, 27 valstu, dubultmaskēts, randomizēts, ar placebo

kontrolēts pētījums, kurā piedalījās 10 948 pacienti ar NS vai MIbQ. Pacientus varēja iekļaut pētījumā

tikai tad, ja viņiem iepriekšējo 24 stundu laikā bija radusies miokarda išēmija miera stāvoklī

10 minūtes) un bija

vai nu ST segmenta pārmaiņas: ST segmenta depresija > 0,5 mm mazāk nekā 30 minūtes vai

persistējošs ST segmenta pacēlums > 0,5 mm, kam nav nepieciešama reperfūzijas terapija vai

trombolītisko līdzekļu lietošana, T zoba inversija (> 1 mm),

vai palielināta KK-MB koncentrācija.

Pacienti tika randomizēti iedalīti grupās, lai saņemtu vai nu placebo, vai eptifibatīdu

180 mikrogramus/kg

bolus

veidā un pēc tam infūziju ar 2,0 mikrogramiem/kg/min (180/2,0) vai

eptifibatīdu 180 mikrogramus/kg

bolus

veidā un pēc tam infūziju 1,3 mikrogrami/kg/min (180/1,3).

Infūziju turpināja līdz izrakstīšanai no slimnīcas, līdz koronārās artērijas šuntēšanai (KAŠ) vai līdz

72 stundas ilgi, atkarībā no tā, kas notika vispirms. Ja tika veikta PKI, eptifibatīda infūziju turpināja

ievadīt 24 stundas pēc procedūras, ievērojot, lai kopējais infūzijas ilgums būtu līdz 96 stundas.

Saskaņā ar protokolu, 180/1,3 terapijas grupai tika pārtraukta zāļu lietošana pēc starpposma analīzes,

kad abām aktīvās terapijas grupām tika noteikta līdzīga asiņošanas gadījumu sastopamība.

Pacienti tika ārstēti atbilstoši parastiem pētījuma vietas standartiem; angiogrāfijas, PKI un KAŠ

biežums līdz ar to katrā pētījuma vietā un katrā valstī atšķiras. PURSUIT pētījumā 13 % pacientiem

eptifibatīda infūzijas laikā tika veikta PKI, no kuriem aptuveni 50 % tika ievietoti intrakoronāri stenti;

87 % tika ārstēti ar zālēm (bez PKI eptifibatīda infūzijas laikā).

Lielākā pacientu daļa saņēma acetilsalicilskābi (75–325 mg reizi dienā).

Nefrakcionēts heparīns tika lietots intravenozi vai subkutāni pēc ārsta ieskatiem, biežāk intravenozas

bolus

injekcijas veidā pa 5 000 V, kam sekoja ilgstoša infūzija ar 1 000 V/stundā. Ieteicamais mērķa

aPTT bija 50–70 sekundes. Kopumā 1 250 pacientiem 72 stundu laikā pēc nejaušināšanas tika veikta

PKI, kuras gadījumā viņi intravenozi saņēma nefrakcionētu heparīnu, lai uzturētu aktivēto recēšanas

laiku (ACT) 300–350 sekunžu robežās.

Pētījuma primārais iznākums 30 dienu laikā pēc nejaušināšanas bija nāve jebkura iemesla dēļ vai jauns

miokarda infarkts (MI) (ko slēptu datu veidā vērtēja Klīnisko Gadījumu Komiteja). MI varēja definēt

par asimptomātisku ar KK-MB enzīmu koncentrācijas palielināšanos vai jaunu Q zobu.

Salīdzinot ar placebo, eptifibatīda 180/2,0 lietošana nozīmīgi mazināja primārā iznākuma gadījumu

rašanos (1. tabula): tas nozīmē izvairīšanās no apmēram 15 gadījumiem uz 1 000 ārstētiem pacientiem:

1. tabula: nāves/KGK vērtētu MI gadījumu biežums („randomizēti ārstētā” populācijā)

Laiks

Placebo

Eptifibatīds

p raksturlielums

30 dienas

743/4697

(15,8 %)

667/4680

(14,3 %)

0,034

Pearson chi-square

tests par atšķirību starp placebo un eptifibatīdu.

Primārā mērķa kritērija rezultāti galvenokārt attiecas uz miokarda infarkta rašanos. Pacientiem, kas

saņēma eptifibatīdu, mērķa kritērija gadījumu biežums mazinājās terapijas sākumā (pirmo 72–

96 stundu laikā) un šī mazināšanās saglabājās 6 mēnešu laikā bez nozīmīgas ietekmes uz mirstību.

Lielāks eptifibatīda terapijas guvums gaidāms pacientiem, kam ir liels miokarda infarkta risks

pirmajās 3–4 dienas pēc akūtas stenokardijas simptomu rašanās.

Atbilstoši epidemioloģiskām atradēm, lielāka kardiovaskulāro gadījumu sastopamība saistīta ar

noteiktiem faktoriem, piemēram:

vecumu

paātrinātu sirdsdarbību vai paaugstinātu asinsspiedienu

pastāvīgām vai recidivējošām išēmiskām sāpēm sirdī

izteiktām pārmaiņām EKG (īpaši ST segmenta patoloģijas)

palielinātu sirds enzīmu vai marķieru (piemēram, KK-MB, troponīnu) koncentrāciju un

sirds mazspēju

PURSUIT tika veikts laikā, kad akūtu koronāro sindromu ārstēšanas standarti atšķīrās no mūsdienu

standartiem attiecībā uz tiēnpiridīna lietošanu un intrakoronāro stentu rutīnveida lietošanu.

ESPRIT pētījums

ESPRIT (Trombocītu IIb/IIIa receptora nomākšanas uzlabošana ar eptifibatīda terapiju) bija

dubultmaskēts, randomizēts, ar placebo kontrolēts pētījums (n = 2 064) par plānveida PKI ar

intrakoronāra stenta ievietošanu.

Visi pacienti saņēma parastu standartaprūpi un tika randomizēti izvēlēti vai nu placebo vai eptifibatīda

terapijai (divas 180 mikrogramu/kg

bolus

devas un ilgstoša infūzija līdz izrakstīšanai no slimnīcas vai

maksimāli 18–24 stundas).

Pirmā

bolus

injekcija tika sākta vienlaikus ar infūziju, tieši pirms PKI procedūras, kam sekoja otrā

bolus

injekcija, ko ievadīja 10 minūtes pēc pirmās. Infūzijas ātrums bija 2,0 mikrogrami/kg/min

pacientiem ar kreatinīna koncentrāciju serumā

175 mikromoli/l vai 1,0 mikrograms/kg/min, ja

kreatinīna koncentrācija serumā bija

>

175 mikromoli/l līdz 350 mikromoli/l.

Eptifibatīda terapijas grupā gandrīz visi pacienti (99,7 %) saņēma aspirīnu un 98,1 % saņēma

tiēnpiridīnu (95,4 % klopidogrelu un 2,7 % tiklopidīnu). PKI dienā pirms katetrizācijas 53,2 % saņēma

tiēnpiridīnu (52,7 % klopidogrelu un 0,5 % tiklopidīnu) – galvenokārt piesātinošas devas veidā

(300 mg un vairāk). Līdzīgi, zāles lietoja placebo grupā (aspirīnu – 99,7 %, klopidogrelu – 95,9 % un

tiklopidīnu – 2,6 %).

ESPRIT pētījumā PKI laikā tika lietota vienkāršota heparīna terapijas shēma, sākotnēji ievadot

60 vienības/kg

bolus

veidā, ar mērķa ACT 200–300 sekundes. Pētījuma primārais iznākums bija nāve

(N), MI, neatliekama bojāto asinsvadu revaskularizācija (

urgent target vessel revascularisation

UTVR) un neatliekama antitrombotiska ārstēšana ar GP IIb/IIa inhibitoru terapiju

(resque therapy

RT) 48 stundu laikā pēc nejaušinātās iedalīšanas grupās.

MI tika noteikts pēc KK-MB laboratoriskiem pamatkritērijiem. Šīs diagnozes uzstādīšanai 24 stundu

laikā pēc noteiktās PKI procedūras bija jānosaka vismaz divi KK-MB rezultāti, kas būtu

3 reizes

lielāki par augšējo normas robežu; šai gadījumā KGK apstiprinājums nebija vajadzīgs. Par MI varēja

norādīt arī pētnieka ziņojums pēc KGK lēmuma.

Primārā mērķa kritērija [četru sastāvdaļu: nāves, MI, neatliekama bojāto asinsvadu revaskularizācijas

(UTVR) un trombolītiskas ārstēšanas (TBO) 48 stundu laikā] analīze pierādīja tā relatīvu mazināšanos

par 37 % un absolūtu mazināšanos par 3,9 % eptifibatīda grupā (6,6 % gadījumu pret 10,5 %

gadījumu, p = 0,0015). Rezultāti par primāro mērķa kritēriju galvenokārt attiecās uz enzimātiska MI,

ko diagnosticēja ar agrīnu sirds enzīmu koncentrācijas paaugstināšanos pēc PKI (80 no 92 MI placebo

grupā un 47 no 56 MI eptifibatīda grupā), rašanās mazināšanu. Šāda enzimātiski pierādīta MI klīniskā

nozīme joprojām ir pretrunīga.

Līdzīgi rezultāti tika iegūti arī par 2 sekundāriem mērķa kritērijiem, ko vērtēja pēc 30 dienām un kas

sastāv no trim komponentiem: nāves, MI un UTVR, kā arī un ciešākas kombinācijas– nāve un MI.

Pacientiem, kas saņēma eptifibatīdu, mērķa kritērija gadījumu biežums mazinājās terapijas sākumā.

Vēlāk, līdz 1 gadu ilgi, netika novērota pastiprināta uzlabošanās.

Asins tecēšanas laika paildzināšanās

Eptifibatīda lietošana intravenozas

bolus

injekcijas un infūzijas veidā līdz 5 reizes palielina asins

tecēšanas laiku. Šāds palielinājums viegli izzūd pēc infūzijas pārtraukšanas, asins tecēšanas laikam

atjaunojoties normas robežās aptuveni 6 (2–8) stundu laikā. Lietojot monoterapijā, eptifibatīds nerada

nozīmīgu ietekmi uz protrombīna laiku (PT) vai aktivēto parciālo tromboplastīna laiku (aPTT).

EARLY-ACS klīniskais pētījums

EARLY ACS

(Early Glycoprotein IIb/IIIa Inhibition in Non-ST-segment Elevation Acute Coronary

Syndrome

; agrīna glikoproteīna IIb/IIIa inhibitoru lietošana pacientiem ar akūtu koronāro sindromu

bez ST-segmenta elevācijas) pētījumā pacientiem ar augsta riska AKS BSTE agrīna, standarta

eptifibatīda ievadīšana tika salīdzināta ar placebo (ar aizkavētu provizorisku eptifibatīda ievadīšanu

katetrizācijas laboratorijā) kombinācijā ar antitrombotisko terapiju (ASS, NFH, bivalirudīnu,

fondaparinuksu vai mazmolekulāru heparīnu). Pēc 12 - 96 stundas ilgas pētāmo zāļu ievadīšanas

pacientu turpmākā aprūpē bija paredzēta invazīva terapijas metode. Pacientiem varēja veikt

medikamentozu ārstēšanu, koronārās artērijas šuntēšanu (KAŠ) vai perkutānu koronāru iejaukšanos

(PKI). Atšķirībā no ES apstiprinātajām zāļu devām, pētījumā pirms infūzijas tika izmantota divkārša

pētāmo zāļu

bolus

injekcija (ar 10 minūšu starplaiku).

Agrīna, standarta eptifibatīda ievadīšana tādiem optimāli ārstētiem pacientiem ar augsta riska AKS

BSTE, kuru aprūpē tika izmantota invazīva stratēģija, neizraisīja statistiski nozīmīgu samazinājumu

attiecībā uz salikto primāro mērķa kritēriju, kas bija nāves, MI, akūtas iejaukšanās-neatliekamas

revaskularizācijas un TBO gadījumu procentuālais daudzums 96 stundu laikā, salīdzinot ar aizkavētu

provizorisku eptifibatīda lietošanu (9,3% pacientu agrīnas eptifibatīda lietošanas grupā un 10,0%

pacientu aizkavētas provizoriskas eptifibatīda lietošanas grupā; krusteniskā attiecība=0,920; 95%

TI=0,802 - 1,055; p=0,234). Smaga/dzīvībai bīstama asiņošana atbilstoši GUSTO kritērijiem radās

retāk, un tās biežums abās terapijas grupās bija līdzīgs (0,8%). Vidēji smaga vai smaga/dzīvībai

bīstama asiņošana atbilstoši GUSTO kritērijiem nozīmīgi biežāk radās agrīnas standarta eptifibatīda

lietošanas grupā (7,4%, salīdzinot ar 5,0% aizkavētas provizoriskas eptifibatīda lietošanas grupā,

p <0,001). Līdzīgas atšķirības bija novērojamas, vērtējot masīvas asiņošanas biežumu atbilstoši TIMI

kritērijiem (118 [2,5%] pacientiem agrīnas standarta lietošanas grupā un 83 [1,8%] pacientiem

aizkavētas provizoriskas lietošanas grupā; p=0,016).

To pacientu apakšgrupā, kuru aprūpē tika izmantota medikamentoza terapija, kā arī medicīniskās

aprūpes posmā pirms PKI vai KAŠ veikšanas netika novērots statistiski nozīmīgs agrīnas eptifibatīda

ievadīšanas standarta stratēģijas sniegts ieguvums.

EARLY ACS pētījuma

post hoc

analīzē devas samazināšanas radītais risks un guvums pacientiem ar

vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir nepārliecinošs. Kad eptifibatīds tika lietots agrīnā

standarta veidā, pacientiem, kuri saņēma samazinātu devu (1 mikrograms/kg/min), primārā mērķa

kritērija notikumu biežums bija 11,9%, salīdzinot ar 11,2% pacientiem, kuri saņēma standarta devu

(2 mikrogrami/kg/min) (p=0,81). Aizkavētas provizoriskas eptifibatīda lietošanas gadījumos notikumu

biežums pacientiem, kuri saņēma samazinātu devu, bija 10%, salīdzinot ar 11,5% pacientiem, kuri

saņēma standarta devu (p=0,61). Kad eptifibatīds tika lietots agrīnā standarta veidā, TIMI nozīmīga

asiņošana radās 2,7% pacientu, kuri saņēma samazinātu devu (1 mikrograms/kg/min), salīdzinot ar

4,2% pacientu, kuri saņēma standarta devu (2 mikrogrami/kg/min) (p=0,36). Aizkavētas provizoriskas

eptifibatīda lietošanas gadījumos TIMI nozīmīgi notikumi bija 1,4% un 2,0% pacientu, kuri attiecīgi

saņēma samazinātu devu un standarta devu (p=0,54). GUSTO netika novērotas nozīmīgas atšķirības

smagu asiņošanas gadījumu biežuma ziņā.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Lietojot

bolus

veidā 90 līdz 250 mikrogramu/kg devas un infūziju ar ievadīšanas ātrumu 0,5–

3,0 mikrogrami/kg/min, eptifibatīda farmakokinētika ir lineāra un proporcionāla devai.

Izkliede

Pacientiem ar koronāro sirds slimību ievadot infūziju ar 2,0 mikrogramiem/kg/min, vidējā eptifibatīda

līdzsvara koncentrācija ir 1,5 līdz 2,2 mikrogrami/kg/min. Šāda koncentrācija plazmā tiek ātri

sasniegta, ja pirms infūzijas ievada 180 mikrogramus/kg

bolus

veidā.

Biotransformācija

Aptuveni 25% eptifibatīda saistās ar cilvēka plazmas olbaltumu. Šajā pacientu grupā eliminācijas

pusperiods no plazmas ir aptuveni 2,5 stundas, plazmas klīrenss ir 55 līdz 80 ml/kg/stundā un sadales

tilpums ir aptuveni 185 līdz 260 ml/kg.

Eliminācija

Veseliem cilvēkiem izdalīšanās caur nierēm veido aptuveni 50 % kopējā organisma klīrensa; aptuveni

50 % zāļu daudzuma, kas izdalās no organisma, ir neizmainītā veidā. Pacientiem ar vidēji smagu vai

smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 50 ml/min) eptifibatīda klīrenss samazinās par apmēram

50 % un līdzsvara stāvokļa līmenis plazmā gandrīz divkāršojas.

Nav veikti formāli pētījumi par farmakokinētisku mijiedarbību. Tomēr populācijas farmakokinētikas

pētījumā netika pierādīta farmakokinētiska mijiedarbība starp eptifibatīdu un turpmāk norādītām

vienlaikus lietojamām zālēm: amlodipīnu, atenololu, atropīnu, kaptoprilu, cefazolīnu, diazepāmu,

digoksīnu, diltiazēmu, difenhidramīnu, enalaprilu, fentanilu, furosemīdu, heparīnu, lidokaīnu,

lizinoprilu, metoprololu, midazolamu, morfīnu, nitrātiem, nifedipīnu un varfarīnu.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Ar eptifibatīdu veiktie toksikoloģijas pētījumi ir vienreizējas un atkārtotu devu pētījumi žurkām,

trušiem un pērtiķiem, reprodukcijas spēju pētījumi žurkām un trušiem, ģenētiskas toksicitātes pētījumi

in vitro

in vivo

un kairinājuma, paaugstinātas jutības un antigenitātes pētījumi. Līdzeklim ar šādām

farmakoloģiskām īpašībām netika novērotas negaidītas toksiskas izpausmes un atrades bija atbilstošas

gaidāmai klīniskai pieredzei, kur asiņošana bija galvenā blakusparādība. Eptifibatīda lietošanas laikā

netika novērota genotoksiska ietekme.

Teratoloģiskie pētījumi tika veikti, lietojot ilgstošu intravenozu eptifibatīda infūziju grūsnām žurkām

ar kopējo dienas devu līdz 72 mg/kg dienā (apmēram 4 reizes vairāk par cilvēkam ieteicamo

maksimālo dienas devu, aprēķinot devu uz ķermeņa virsmas laukumu) un grūsniem trušiem ar kopējo

dienas devu līdz 36 mg/kg dienā (apmēram 4 reizes vairāk par cilvēkam ieteicamo maksimālo dienas

devu, aprēķinot devu uz ķermeņa virsmas laukumu). Šie pētījumi atklāja, ka eptifibatīds neizraisa

auglības traucējumus vai kaitējumu auglim. Nav pieejami reproduktīvās spējas pētījumi ar dzīvnieku

sugām, kur eptifibatīdam būtu pierādīta farmakoloģiskā darbība, kas līdzīga cilvēkam. Tādēļ šie

pētījumi nav piemēroti, lai vērtētu eptifibatīda toksisku ietekmi uz reproduktīvo spēju (skatīt

4.6. apakšpunktu).

Nav veikti ilgstoši pētījumi, lai vērtētu eptifibatīda kancerogenitāti.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Citronskābes monohidrāts

Nātrija hidroksīds

Ūdens injekcijām

6.2.

Nesaderība

Eptifibatide Accord ir nesaderīgs ar furosemīdu.

Saderības pētījumu trūkuma dēļ Eptifibatide Accord nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām

zālēm, izņemot 6.6. apakšpunktā minētās.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2

C – 8

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Viens 100 ml I hidrolītiskās klases stikla flakons ar butilgumijas aizbāzni, kas noslēgts ar alumīnija

vāciņu ar noņemamu virsmu.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Fizikālās un ķīmiskās saderības pētījumi liecina, ka Eptifibatide Accord var lietot intravenozā sistēmā

ar atropīna sulfātu, dobutamīnu, heparīnu, lidokaīnu, meperidīnu, metoprololu, midazolamu, morfīnu,

nitroglicerīnu, audu plazminogēna aktivētāju vai verapamilu. Eptifibatide Accord ķīmiski un fizikāli

ir saderīgs ar 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu infūzijām un ar 5 % dekstrozi Normosol R sastāvā, gan ar

kālija hlorīdu, gan bez tā līdz 92 stundām, uzglabājot 20 - 25°C temperatūrā. Lūdzu, izlasiet Normosol

R Zāļu aprakstu, lai iegūtu sīkāku informāciju par tā sastāvu.

Pirms lietošanas apskatiet flakona saturu. Nelietojiet to, ja tajā ir sīkas redzamas daļiņas vai

mainījusies krāsa.

Lietošanas laikā Eptifibatide Accord šķīdumu nav nepieciešams sargāt no gaismas.

Pēc iepakojuma atvēršanas neizlietotās zāles jāiznīcina.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Accord Healthcare S.L.U.

World Trade Center, Moll de Barcelona, s/n,

Edifici Est 6ª planta,

08039 Barcelona,

Spānija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/15/1065/001

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 11th Janvāris 2016

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Eptifibatide Accord 2 mg/ml šķīdums injekcijām

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml šķīduma injekcijām satur

2 mg eptifibatīda (

eptifibatide

Viens 10 ml flakons šķīduma injekcijām satur 20 mg eptifibatīda.

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

2 mg/ml : 3,45 mg/ml (0,150 mmol/ml) nātrija

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām

Caurspīdīgs, bezkrāsains šķīdums

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Eptifibatide Accord paredzēts lietot kopā ar acetilsalicilskābi un nefrakcionētu heparīnu.

Eptifibatide Accord paredzēts agrīna miokarda infarkta profilaksei pieaugušajiem ar nestabilu

stenokardiju vai miokarda infarktu bez Q zoba, kam pēdējā sāpju lēkme krūškurvī radusies iepriekšējo

24 stundu laikā vai kam ir pārmaiņas elektrokardiogrammā (EKG) un/vai paaugstināts sirds enzīmu

līmenis.

Lielāks Eptifibatide Accord

terapijas guvums gaidāms pacientiem, kam ir liels miokarda infarkta risks

pirmajās 3–4 dienās pēc akūtas stenokardijas simptomu rašanās vai kam veic agrīnu PTCA (Perkutānu

transluminālu koronāru angioplastiju) (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Zāles paredzētas tikai lietošanai slimnīcā. Tas jāievada ārsta-speciālista, kam ir pieredze akūtu

koronāru sindromu ārstēšanā, uzraudzībā.

Eptifibatide Accord šķīdums injekcijām jālieto papildus Eptifibatide Accord šķīdumam infūzijām.

Ieteicams vienlaikus lietot heparīnu, ja vien tas nav kontrindicēts tādu iemeslu dēļ kā trombocitopēnija

anamnēzē, kas saistīta ar heparīna lietošanu (skatīt ‘Heparīna lietošana’, 4.4. apakšpunkts).

Eptifibatide Accord paredzēts arī lietošanai vienlaikus ar acetilsalicilskābi, kas ietilpst standarta

terapijā pacientiem ar akūtiem koronāriem sindromiem, ja vien tā lietošana nav kontrindicēta.

Devas

Pieaugušajiem (≥ 18 gadu veciem) ar nestabilu stenokardiju (NS) un miokarda infarktu bez Q zoba

(MibQ)

Ieteicamā deva ir 180 mikrogrami/kg intravenozas

bolus

injekcijas veidā, ievadot to cik iespējams ātri

pēc diagnozes uzstādīšanas; tai seko ilgstoša infūzija ar 2 mikrogramiem/kg/minūtē līdz 72 stundām

ilgi vai līdz koronārās artērijas šuntēšanai (KAŠ) vai izrakstīšanai no slimnīcas (atkarībā no tā, kas

notiek vispirms). Ja eptifibatīda terapijas laikā tiek veikta perkutāna koronāra iejaukšanās (PKI),

infūziju turpina ievadīt vēl 20–24 stundas pēc PKI, lai kopējais maksimālais terapijas ilgums būtu

96 stundas.

Neatliekama vai daļēji plānota operācija

Ja pacientam nepieciešama neatliekama vai steidzama sirds operācija eptifibatīda terapijas laikā,

infūziju nekavējoties pārtrauc. Ja pacientam nepieciešama daļēji plānota operācija, pārtrauciet

eptifibatīda infūziju atbilstošā brīdī, lai trombocītu darbība pagūtu atjaunoties normas robežās.

Aknu darbības traucējumi

Pieredze par pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir ļoti maza. Zāles jālieto piesardzīgi

pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, kam iespējami asinsreces traucējumi (skatīt

4.3. apakšpunktu, protrombīna laiks). Tās ir kontrindicētas pacientiem ar klīniski nozīmīgiem aknu

darbības traucējumiem.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ≥ 30 - < 50 ml/min)

jāievada 180 mikrogrami/kg intravenozi

bolus

veidā, pēc tam ilgstošā infūzijā visu terapijas laiku

ievada devu 1,0 mikrogrami/kg/min. Šis ieteikums pamatojas uz farmakodinamikas un

farmakokinētikas datiem. Tomēr pieejamie klīniskie pierādījumi nevar apstiprināt, ka šāda devas

maiņa sniedz pastāvīgu ieguvumu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Lietošana pacientiem ar smagiem nieru

darbības traucējumiem ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam drošuma un efektivitātes datu

trūkuma dēļ.

4.3.

Kontrindikācijas

Eptifibatide Accord nedrīkst lietot pacientiem, kam ir:

paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

apstiprināta asiņošana no gastrointestinālā trakta, masīva asiņošana no uroģenitālā trakta vai cita

veida akūta patoloģiska asiņošana 30 dienu laikā pirms terapijas.

insults iepriekšējo 30 dienu laikā vai hemorāģisks insults anamnēzē.

zināms no anamnēzes par intrakraniālu slimību (jaunveidojumu, arteriāli venozu malformāciju

vai aneirismu).

plaša ķirurģiska iejaukšanās vai smaga trauma pēdējo 6 nedēļu laikā.

anamnēzē hemorāģiska diatēze.

trombocitopēnija (< 100 000 trombocīti/mm

protrombīna laiks ir 1,2 reizes lielāks par normu vai Starptautiska normalizēta protrombīna

attiecība (

International Normalized Ratio -

INR)

2,0.

smaga hipertensija (sistoliskais asinsspiediens > 200 mm Hg vai diastoliskais asinsspiediens

> 110 mm Hg, saņemot antihipertensīvu terapiju).

smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) vai atkarība no nieru dialīzes

klīniski nozīmīgi aknu darbības traucējumi.

cita parenterāla glikoproteīna (GP) IIb/IIIa inhibitora vienlaikus lietošana vai plānota terapija.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Asiņošana

Eptifibatide Accord ir antitrombotisks līdzeklis, kas darbojas, kavējot trombocītu agregāciju; tādēļ

terapijas laikā pacienti rūpīgi jānovēro, vai nerodas asiņošanas pazīmes (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Sievietēm, gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar mazu ķermeņa masu vai vidēji smagiem nieru

darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss > 30 - < 50 ml/min) var būt palielināts asiņošanas risks.

Asiņošanas iespējas dēļ šie pacienti rūpīgi jānovēro.

Paaugstinātu asiņošanas risku var novērot arī pacientiem, kuriem eptifibatīds tiek ievadīts agri

(piemēram, uzreiz pēc diagnozes noteikšanas), salīdzinot ar saņemšanu tieši pirms PKI, kā novērots

Early ACS

pētījumā. Atšķirībā no ES apstiprinātajām devām, visi pacienti šajā pētījumā saņēma

dubultu bolusa devu pirms infūzijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem, kam tiek veiktas perkutānas arteriālas procedūras, asiņošana biežāk rodas ievadīšanas

vietā artērijā. Visas iespējamās asiņošanas vietas (piemēram, katetra ievadīšanas vietas, arteriālas,

venozas punkcijas vai adatas dūriena vietas, amputācijas vietas; gastrointestinālais un uroģenitālais

trakts) rūpīgi jānovēro. Rūpīgi jāapsver arī citas iespējamās asiņošanas vietas, piemēram, centrālā un

perifēriskā nervu sistēma un retroperitoneālais dobums.

Tā kā Eptifibatide Accord kavē trombocītu agregāciju, jāievēro piesardzība, to lietojot vienlaikus ar

citām zālēm, kas ietekmē hemostāzi, piemēram, tiklopidīnu, klopidogrelu, trombolītiskiem līdzekļiem,

perorāliem antikoagulantiem, dekstrāna šķīdumu, adenozīnu, sulfīnpirazonu, prostaciklīnu,

nesteroidāliem pretiekaisuma līdzekļiem vai dipiridamolu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Nav pieredzes par eptifibatīda un zemas molekulmasas heparīnu lietošanu.

Nav pietiekamas pieredzes par eptifibatīda terapiju pacientiem, kam ir vispārīgas trombolītisko

līdzekļu lietošanas indikācijas (piemēram, akūts transmurāls miokarda infarkts ar jauniem

patoloģiskiem Q zobiem vai ST segmenta pacēlumiem vai Hisa kūlīša kreisās kājiņas blokāde EKG).

Tādēļ Eptifibatide Accord lietošana šais gadījumos nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Eptifibatide Accord infūzija nekavējoties jāpārtrauc, ja rodas stāvoklis, kura ārstēšanai nepieciešama

trombolītiska terapija, vai ja pacientam nekavējoties jāveic KAŠ operācija vai nepieciešams

intraaortāls balona sūknis.

Ja rodas nopietna asiņošana, ko neizdodas apstādināt ar spiedošu pārsēju, nekavējoties jāpārtrauc

Eptifibatide Accord infūzija, kā arī jebkura nefrakcionēta heparīna vienlaikus lietošana.

Arteriālas procedūras

Eptifibatīda terapijas laikā stipri palielinās asins tecēšanas laiks, īpaši augšstilba artērijas apvidū, kur

tiek ievadītas katetra slūžas. Ievērojiet piesardzību, lai tiktu caurdurta tikai augšstilba artērijas

priekšējā siena. Arteriālā katetra slūžas var izņemt, kad asinsrece atjaunojusies normas robežās

(piemēram, ja aktivētais recēšanas laiks (

activated clotting time –

ACT) ir mazāks par 180 sekundēm

(parasti 2–6 stundas pēc heparīna ievadīšanas pārtraukšanas). Pēc katetra slūžu izņemšanas

jānodrošina rūpīga hemostāze, cieši novērojot pacientu.

Trombocitopēnija un imunogenitāte, kas saistīta ar GP IIb/IIIa inhibitoriem

Eptifibatide Accord kavē trombocītu agregāciju, taču neietekmē trombocītu dzīvotspēju. Klīniskos

pētījumos pierādīts, ka trombocitopēnijas rašanās biežums bija neliels un līdzīgs pacientiem, ko ārstēja

ar eptifibatīdu un placebo. Eptifibatīda lietošanas laikā pēcreģistrācijas periodā tika novērota

trombocitopēnija, tai skaitā arī akūta smagas pakāpes trombocitopēnija (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Vai nu imūni un/vai neimūni mediēts mehānisms, ar ko eptifibatīds varētu izraisīt trombocitopēniju,

nav pilnībā izprasts. Taču ārstēšana ar eptifibatīdu bija saistīta ar antivielām, kas atpazīst eptifibatīda

aizņemtu GPIIb/IIIa, liecinot par imūni mediētu darbības mehānismu. Trombocitopēniju, kas rodas

pēc pirmās GPIIb/IIIa inhibitora iedarbības reizes, var izskaidrot ar faktu, ka antivielas dažiem

veseliem indivīdiem ir dabiski sastopamas.

Tā kā gan atkārtota jebkāda GP IIb/IIIa liganda mimētiska līdzekļa (piemēram, abciksimaba vai

eptifibatīda) iedarbība, gan pirmā GP IIb/IIIa inhibitora iedarbības reize var būt saistīta ar imūni

mediētu trombocitopēnisku atbildes reakciju, pacients ir jāuzrauga, t. i., jākontrolē trombocītu skaits

pirms ārstēšanas, 6 stundu laikā pēc ievadīšanas un vismaz reizi dienā pēc tam, kamēr tiek veikta

terapija, kā arī nekavējoties, ja parādās klīniskās pazīmes, kas liecina par negaidītu noslieci uz

asiņošanu.

Ja tiek apstiprināta trombocītu skaita mazināšanās līdz < 100 000/mm

vai konstatē akūtu, izteiktu

trombocitopēniju, nekavējoties jāapsver visu to zāļu, kurām ir zināma vai iespējama

trombocitopēniska ietekme, piemēram, eptifibatīda, heparīna un klopidogrela, lietošanas pārtraukšana.

Lēmums par trombocītu transfūzijas pielietošanu jāpieņem ņemot vērā katra individuāla gadījuma

klīnisko novērtējumu.

Par eptifibatīda lietošanu pacientiem, kuriem iepriekš citi parenterāli ievadīti GP IIb/IIIa inhibitori ir

izraisījuši imūni mediētu trombocitopēniju, datu nav. Tāpēc eptifibatīdu nav ieteicams lietot

pacientiem, kuriem GP IIb/IIIa inhibitori, arī eptifibatīds, iepriekš izraisījuši imūni mediētu

trombocitopēniju.

Heparīna lietošana

Heparīna lietošana ir ieteicama, ja vien nav kontrindikāciju (piemēram, anamnēzē heparīna izraisīta

trombocitopēnija).

NS/MibQ: pacientiem, kas sver

70 kg, ieteicamā deva ievadīšanai

bolus

veidā ir 5 000 vienību, kam

seko pastāvīga intravenoza infūzija ar 1 000 vienībām stundā. Ja pacients sver < 70 kg, ieteicamā

bolus

deva ir 60 vienību/kg, kam seko infūzija ar 12 vienībām/kg stundā. Jākontrolē aktivētais

parciālais tromboplastīna laiks (

activated partial thromboplastin time

- aPPT), lai to uzturētu 50–

70 sekunžu robežās; ja tas pārsniedz 70 sekundes, var palielināties asiņošanas risks.

Ja pacientiem ar NS/MibQ tiek veikts PKI, jānovēro aktivētais recēšanas laiks (ACT), lai to uzturētu

300–350 sekunžu robežās. Ja ACT pārsniedz 300 sekundes, pārtrauciet lietot heparīnu; nelietojiet to,

līdz ACT nav mazāks par 300 sekundēm.

Laboratorisko rezultātu novērošana

Lai noteiktu, vai nav hemostāzes traucējumu, pirms Eptifibatide Accord infūzijas ieteicams veikt

šādus laboratoriskos izmeklējumus: protrombīna laiku (PT) un aPTT, kreatinīna koncentrāciju serumā,

trombocītu skaitu, hemoglobīnu un hematokrītu. Hemoglobīns un hematokrīts un trombocītu skaits

jākontrolē arī 6 stundu laikā pēc terapijas sākšanas un terapijas laikā vismaz reizi dienā (vai biežāk, ja

redzama izteikta mazināšanās). Ja trombocītu skaits kļūst mazāks par 100 000/m

, nepieciešams

atkārtoti noteikt trombocītu skaitu, lai izslēgtu pseidotrombocitopēniju. Pārtrauciet lietot nefrakcionētu

heparīnu. Pacientiem, kam tiek veikta PKI, jānosaka arī ACT.

Nātrijs

Eptifibatide Accord 2 mg/ml šķīdums infūzijām satur 57,96 mg (2,52 mmol) nātrija maksimālajā

dienas devā. Jāievēro pacientiem ar kontrolētu nātrija diētu.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Varfarīns un dipiridamols

Eptifibatīds nepalielināja masīvas un nelielas asiņošanas risku, ja to lietoja vienlaikus ar varfarīnu un

dipiridamolu. Pacientiem, ko ārstēja ar eptifibatīdu un kam protrombīna laiks (PT) bija

> 14,5 sekundes, vienlaikus varfarīna lietošana nepalielināja asiņošanas risku.

Eptifibatīds un trombolītiskie līdzekļi

Nav pietiekami daudz datu par eptifibatīda lietošanu pacientiem, kas lieto trombolītiskos līdzekļus.

Pētījumā par PKI vai akūtu miokarda infarktu netika pierādīts, ka eptifibatīds palielina masīvas vai

nelielas asiņošanas risku saistībā ar audu plazminogēna aktivētāju. Pētījumā par akūtu miokarda

infarktu lietojot eptifibatīdu kopā ar streptokināzi, asiņošanas risks palielinājās. Akūta miokarda

infarkta (ar ST pacēlumu) pētījumā samazinātas devas tenekteplāzes un eptifibatīda kombinācijas

vienlaikus lietošana ievērojami palielināja gan nelielas, gan nopietnas asiņošanas risku, salīdzinot ar

placebo un eptifibatīda lietošanu.

Pētījumā par akūtu miokarda infarktu, kurā piedalījās 181 pacients, eptifibatīds tika lietots (terapijas

shēmās ar

bolus

injekcijas devām līdz 180 mikrogrami/kg, kam sekoja infūzija ar

2 mikrogramiem/kg/min līdz 72 stundas ilgi) vienlaikus ar streptokināzi (1,5 miljoni vienību

60 minūšu laikā). Pētījumos ievadot infūzijas ar lielāko ātrumu (1,3 mikrogrami/kg/min un

2,0 mikrogrami/kg/min), eptifibatīds biežāk izraisīja asiņošanu un asins pārliešanas nepieciešamību,

salīdzinot ar streptokināzi monoterapijā.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par eptifibatīda lietošanu grūtniecēm.

Lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību, dzemdībām vai pēcdzemdību

attīstību, pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks

cilvēkiem nav zināms.

Eptifibatide Accord grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai eptifibatīds izdalās cilvēkam mātes pienā. Terapijas laikā ieteicams pārtraukt

barošanu ar krūti.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav būtiska, jo Eptifibatide Accord paredzēts lietot tikai hospitalizētiem pacientiem.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Lielāka daļa nevēlamo blakusparādību, kas radās ar eptifibatīdu ārstētiem pacientiem, parasti bija

saistītas ar asiņošanu vai kardiovaskulāriem notikumiem, kas bieži rodas šai pacientu grupai.

Klīniskie pētījumi

Datu avoti, kas tika izmantoti blakusparādību sastopamības biežuma raksturošanai, bija divi III fāzes

klīniskie pētījumi (PURSUIT un ESPRIT). Šie pētījumi īsumā aprakstīti tālāk.

PURSUIT: tas bija randomizēts, dubultmaskēts eptifibatīda efektivitātes un lietošanas drošuma

novērtējums, salīdzinot ar placebo, mirstības un miokarda (re)infarkta mazināšanā pacientiem ar

nestabilu stenokardiju un miokarda infarktu bez Q zoba.

ESPRIT: tas bija dubultmaskēts, daudzcentru, randomizēts, paralēlu grupu, placebo kontrolēts

pētījums eptifibatīda terapijas drošuma un efektivitātes novērtēšanai pacientiem, kuriem plānots veikt

plānveida perkutānu koronāru iejaukšanos (PKI) ar stenta implantāciju.

PURSUIT pētījumā ar asiņošanu saistīti un ar asiņošanu nesaistīti notikumi tika apkopoti no

izrakstīšanās brīža no slimnīcas līdz 30. dienas vizītei. ESPRIT pētījumā par notikumiem, kas saistīti

ar asiņošanu, ziņoja pēc 48 stundām un par notikumiem, kas nav saistīti ar asiņošanu, ziņoja pēc

30 dienām. Masīvas un nelielas asiņošanas notikumu sastopamības raksturošanai gan PURSUIT, gan

ESPRIT pētījumā tika izmantoti trombolīzes miokarda infarkta gadījumā (

Thrombolysis in Myocardial

Infarction

; TIMI) asiņošanas kritēriji, taču PURSUIT dati tika apkopoti par 30 dienām, bet ESPRIT

dati bija tikai par notikumiem 48 stundu laikā vai līdz izrakstīšanas brīdim no slimnīcas – atkarībā no

tā, kas notika agrāk.

Nevēlamās blakusparādības norādītas pēc orgānu sistēmām un sastopamības biežuma. Sastopamības

biežums definēts kā ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥

1/10 000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Šis

ir absolūtais ziņotais sastopamības biežums, neņemot vērā placebo raksturlielumus. Ja par kādu

konkrētu blakusparādību dati bija pieejami gan no PURSUIT, gan ESPRIT, blakusparādības

sastopamības biežuma iedalījumam tika izmantots lielākais ziņotais sastopamības biežums.

Ņemiet vērā, ka visām blakusparādībām nav noskaidrota cēloniskā sakarība.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

asiņošana (masīva un neliela asiņošana, arī ievadīšanas vietā augšstilba artērijā,

saistīta ar KAŠ, gastrointestināla, uroģenitāla, retroperitoneāla, intrakraniāla,

hematemēze, hematūrija, orāla/orofaringeāla, pazemināts hemoglobīna

līmenis/hematokrīts un cita veida).

Retāk

trombocitopēnija.

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk

cerebrāla išēmija.

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

sirdsdarbības apstāšanās, kambaru fibrilācija, kambaru tahikardija, sastrēguma

sirds mazspēja, atrioventrikulāra blokāde, priekškambaru fibrilācija.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

šoks, hipotensija, flebīts.

Sirdsdarbības apstāšanās, sastrēguma sirds mazspēja, priekškambaru fibrilācija, hipotensija un šoks,

kas PURSUIT pētījumā bija bieži ziņotas blakusparādības, bija ar pamatslimību saistīti traucējumi.

Eptifibatīda lietošana ir saistīta ar masīvu un nelielu asiņošanas gadījumu, kas klasificēti pēc TIMI

pētījumu grupas kritērijiem, skaita palielināšanos. Lietojot ieteikto terapeitisko devu, kā tika darīts

PURSUIT pētījumā, kurā piedalījās gandrīz 11 000 pacientu, asiņošana bija biežāk vērojamā

komplikācija eptifibatīda terapijas laikā. Visbiežāk asiņošana bija saistīta ar invazīvām procedūrām

sirdī (ar koronārās artērijas šuntēšanu (KAŠ) saistītas vai ievadīšanas vietā augšstilba artērijā).

Neliela asiņošana PURSUIT pētījumā tika definēta kā spontāna makrohematūrija, spontāna

hematemēze, konstatēts asiņu zudums ar hemoglobīna pazemināšanos par vairāk nekā 3 g/dl vai

hemoglobīna pazemināšanās par vairāk nekā 4 g/dl, ja netiek atklāta asiņošanas vieta. Ārstēšanas laikā

ar eptifibatīdu šajā pētījumā neliela asiņošana bija ļoti bieži vērojama komplikācija (>1/10 jeb 13,1%

ar eptifibatīdu pret 7,6% ar placebo). Asiņošanas notikumi biežāk bija pacientiem, kuri vienlaikus

saņēma heparīnu, veicot PKI, kad ACL pārsniedza 350 sekundes (skatīt 4.4. apakšpunktu, Heparīna

lietošana).

Masīva asiņošana PURSUIT pētījumā tika definēta vai nu kā intrakraniāla asiņošana, vai hemoglobīna

koncentrācijas samazināšanās par vairāk nekā 5 g/dl. Masīvu asiņošanu arī novēroja ļoti bieži un

eptifibatīda lietošanas gadījumā PURSUIT pētījumā par to ziņoja biežāk nekā placebo lietošanas

gadījumā (>1/10 jeb 10,8% pret 9,3%), bet vairumam pacientu, kuriem netika veikta KAŠ 30 dienu

laikā pirms iekļaušanas pētījumā, tā radās reti. Pacientiem, kuriem tika veikta KAŠ, eptifibatīds

nepalielināja asiņošanas biežumu, salīdzinot ar pacientiem, kuri tika ārstēti ar placebo. Pacientu

apakšgrupā, kuriem tika veikta PKI, masīvu asiņošanu novēroja bieži – 9,7% ar eptifibatīdu ārstēto

pacientu pret 4,6% ar placebo ārstēto pacientu.

Smagas vai dzīvību apdraudošas asiņošanas notikumu sastopamība eptifibatīda lietošanas gadījumā

bija 1,9%, salīdzinot ar 1,1%, lietojot placebo. Ārstēšana ar eptifibatīdu nedaudz palielināja

nepieciešamību pēc asiņu pārliešanas (11,8% pret 9,3%, lietojot placebo).

Pārmaiņas ārstēšanas laikā ar eptifibatīdu izraisa tā zināmā farmakoloģiskā iedarbība, t.i., trombocītu

agregācijas inhibīcija. Tāpēc ar asiņošanu saistīto laboratorisko raksturlielumu (piemēram, asinsteces

laika) pārmaiņas rodas bieži, un tās ir paredzamas. Netika novērotas šķietamas aknu funkcionālo

raksturlielumu (SGOT/ASAT, SGPT/ALAT, bilirubīna, sārmainās fosfatāzes) vai nieru funkcionālo

raksturlielumu (seruma kreatinīna, atlieku slāpekļa) atšķirības pacientiem, kuri tika ārstēti ar

eptifibatīdu, un tiem, kuri tika ārstēti ar placebo.

Pēcreģistrācijas pieredze

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

letāla asiņošana (vairumā gadījumu bija centrālās un perifērās nervu sistēmas

traucējumi: cerebrāla vai intrakraniāla asiņošana); plaušu asiņošana, akūta

izteikta trombocitopēnija, hematoma.

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

anafilaktiskas reakcijas.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti reti

izsitumi, traucējumi ievadīšanas vietā, piemēram, nātrene.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Pieredze par eptifibatīda pārdozēšanu cilvēkam ir ļoti maza. Pēc nejaušas lielu devu ievadīšanas

bolus

veidā, straujas infūzijas, par ko ziņots kā par pārdozēšanu, vai lielām kumulatīvām devām netika

novērota smagu nevēlamu blakusparādību rašanās. PURSUIT pētījumā 9 pacienti saņēma

bolus

un/vai

infūzijas devu, kas divreiz pārsniedza ieteicamo devu, vai kam pētnieks noteica pārdozēšanu.

Nevienam no šiem pacientiem neradās pārmērīga asiņošana, lai gan vienam pacientam pēc KAŠ

operācijas novēroja vidēji smagu asiņošanu. Īpaši jāatzīmē, ka nevienam no pacientiem neradās

intrakraniāla asiņošana.

Teorētiski iespējams, ka eptifibatīda pārdozēšana varētu izraisīt asiņošanu. Īsā eliminācijas pusperioda

un ātrā klīrensa dēļ eptifibatīda darbību var viegli pārtraukt pēc infūzijas pārtraukšanas. Tādēļ, lai gan

eptifibatīdu var izvadīt ar dialīzi, nav domājams, ka tā nepieciešama.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Antitrombotisks līdzeklis (trombocītu agregācijas inhibitori, izņemot

heparīnu), ATĶ kods: B01AC16.

Darbības mehānisms

Eptifibatīds – sintētisks ciklisks heptapeptīds, kas satur sešas aminoskābes, to vidū vienu cisteīnamīdu

un vienu merkaptopropionila (dezaminocisteinil) atlikumu – ir trombocītu agregācijas inhibitors un

pieder pie RGD (arginīna-glicīna-aspartāta) mimētisku līdzekļu grupas.

Eptifibatīds atgriezeniski inhibē trombocītu agregāciju, novēršot fibrinogēna, fon Villenbranda faktora

un citu adhezīvu ligandu saistīšanos pie glikoproteīna (GP) IIb/IIIa receptoriem.

Farmakodinamiskā iedarbība

Eptifibatīds inhibē trombocītu agregāciju no devas un koncentrācijas atkarīgā veidā, ko pierādīja ar

trombocītu agregāciju

ex vivo

, lietojot adenozīda difosfātu (ADF) un citus agonistus, kas veicina

trombocītu salipšanu. Eptifibatīda darbību novēroja uzreiz pēc 180 mikrogramu/kg intravenozas

bolus

devas ievadīšanas. Pēc tam ievadot 2,0 mikrogramiem/kg/min ilgstošas infūzijas veidā, šādas terapijas

shēmas lietošana radīja > 80 % ADF izraisītas trombocītu agregācijas inhibīciju

ex vivo

vairāk nekā

80 % pacientu ar fizioloģisku kalcija koncentrāciju.

4 stundas pēc ilgstošas infūzijas 2,0 mikrogrami/kg/min pārtraukšanas trombocītu inhibīcija ātri

izzuda, trombocītu darbībai atjaunojoties līdz normālam līmenim (> 50 % trombocītu agregācija).

ADF izraisītas trombocītu agregācijas

ex vivo

mērījumi fizioloģiskas kalcija koncentrācijas (D-

fenilalanil-L-propil-L-arginīnhlormetilketona antikoagulantu) gadījumā pacientiem ar nestabilu

stenokardiju un miokarda infarktu bez Q zoba pierādīja no koncentrācijas atkarīgu inhibīciju ar IK

(50 % inhibējošā koncentrācija) aptuveni 550 ng/ml un IK

(80 % inhibējošā koncentrācija) –

aptuveni 1 100 ng/ml.

Ir maz datu par trombocītu inhibīciju pacientiem ar traucētu nieru darbību. Pacientiem ar vidēji

smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) 100% inhibīcija tika

sasniegta 24 stundas pēc 2 mikrogramu/kg/min ievadīšanas. Starp pacientiem ar smagiem nieru

darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min), kuriem ievadīja 1 mikrogramu/kg/min, vairāk

nekā 80% pacientu 80% inhibīcija tika sasniegta 24 stundās.

Klīniskā efektivitāte un drošums

PURSUIT pētījums

PURSUIT bija pivotāls klīniskais pētījums pacientiem ar nestabilu stenokardiju (NS)/ miokarda

infarktu bez Q zoba (MIbQ). Šis bija 726 centru, 27 valstu, dubultmaskēts, randomizēts, ar placebo

kontrolēts pētījums, kurā piedalījās 10 948 pacienti ar NS vai MIbQ. Pacientus varēja iekļaut pētījumā

tikai tad, ja viņiem iepriekšējo 24 stundu laikā bija radusies miokarda išēmija miera stāvoklī

10 minūtes) un bija

vai nu ST segmenta pārmaiņas: ST segmenta depresija > 0,5 mm mazāk nekā 30 minūtes vai

persistējošs ST segmenta pacēlums > 0,5 mm, kam nav nepieciešama reperfūzijas terapija vai

trombolītisko līdzekļu lietošana, T zoba inversija (> 1 mm),

vai palielināta KK-MB koncentrācija.

Pacienti tika randomizēti iedalīti grupās, lai saņemtu vai nu placebo, vai eptifibatīdu

180 mikrogramus/kg

bolus

veidā un pēc tam infūziju ar 2,0 mikrogramiem/kg/min (180/2,0) vai

eptifibatīdu 180 mikrogramus/kg

bolus

veidā un pēc tam infūziju 1,3 mikrogrami/kg/min (180/1,3).

Infūziju turpināja līdz izrakstīšanai no slimnīcas, līdz koronārās artērijas šuntēšanai (KAŠ) vai līdz

72 stundas ilgi, atkarībā no tā, kas notika vispirms. Ja tika veikta PKI, eptifibatīda infūziju turpināja

ievadīt 24 stundas pēc procedūras, ievērojot, lai kopējais infūzijas ilgums būtu līdz 96 stundas.

Saskaņā ar protokolu, 180/1,3 terapijas grupai tika pārtraukta zāļu lietošana pēc starpposma analīzes,

kad abām aktīvās terapijas grupām tika noteikta līdzīga asiņošanas gadījumu sastopamība.

Pacienti tika ārstēti atbilstoši parastiem pētījuma vietas standartiem; angiogrāfijas, PKI un KAŠ

biežums līdz ar to katrā pētījuma vietā un katrā valstī atšķiras. PURSUIT pētījumā 13 % pacientiem

eptifibatīda infūzijas laikā tika veikta PKI, no kuriem aptuveni 50 % tika ievietoti intrakoronāri stenti;

87 % tika ārstēti ar zālēm (bez PKI eptifibatīda infūzijas laikā).

Lielākā pacientu daļa saņēma acetilsalicilskābi (75–325 mg reizi dienā).

Nefrakcionēts heparīns tika lietots intravenozi vai subkutāni pēc ārsta ieskatiem, biežāk intravenozas

bolus

injekcijas veidā pa 5000 V, kam sekoja ilgstoša infūzija ar 1000 V/stundā. Ieteicamais mērķa

aPTT bija 50–70 sekundes. Kopumā 1250 pacientiem 72 stundu laikā pēc nejaušināšanas tika veikta

PKI, kuras gadījumā viņi intravenozi saņēma nefrakcionētu heparīnu, lai uzturētu aktivēto recēšanas

laiku (ACT) 300–350 sekunžu robežās.

Pētījuma primārais iznākums 30 dienu laikā pēc nejaušināšanas bija nāve jebkura iemesla dēļ vai jauns

miokarda infarkts (MI) (ko slēptu datu veidā vērtēja Klīnisko Gadījumu Komiteja). MI varēja definēt

par asimptomātisku ar KK-MB enzīmu koncentrācijas palielināšanos vai jaunu Q zobu.

Salīdzinot ar placebo, eptifibatīda 180/2,0 lietošana nozīmīgi mazināja primārā iznākuma gadījumu

rašanos (1. tabula): tas nozīmē izvairīšanās no apmēram 15 gadījumiem uz 1 000 ārstētiem pacientiem.

1. tabula: nāves/KGK vērtētu MI gadījumu biežums („randomizēti ārstētā” populācijā)

Laiks

Placebo

Eptifibatīds

p raksturlielums

30 dienas

743/4697

(15,8 %)

667/4680

(14,3 %)

0,034

Pearson chi-square

tests par atšķirību starp placebo un eptifibatīdu.

Primārā mērķa kritērija rezultāti galvenokārt attiecas uz miokarda infarkta rašanos. Pacientiem, kas

saņēma eptifibatīdu, mērķa kritērija gadījumu biežums mazinājās terapijas sākumā (pirmo 72–

96 stundu laikā) un šī mazināšanās saglabājās 6 mēnešu laikā bez nozīmīgas ietekmes uz mirstību.

Lielāks eptifibatīda terapijas guvums gaidāms pacientiem, kam ir liels miokarda infarkta risks

pirmajās 3–4 dienās pēc akūtas stenokardijas simptomu rašanās.

Atbilstoši epidemioloģiskām atradēm, lielāka kardiovaskulāro gadījumu sastopamība saistīta ar

noteiktiem faktoriem, piemēram:

vecumu

paātrinātu sirdsdarbību vai paaugstinātu asinsspiedienu

pastāvīgām vai recidivējošām išēmiskām sāpēm sirdī

izteiktām pārmaiņām EKG (īpaši ST segmenta patoloģijas)

palielinātu sirds enzīmu vai marķieru (piemēram, KK-MB, troponīnu) koncentrāciju un

sirds mazspēju

PURSUIT tika veikts laikā, kad akūtu koronāro sindromu ārstēšanas standarti atšķīrās no mūsdienu

standartiem attiecībā uz tiēnpiridīna lietošanu un intrakoronāro stentu rutīnveida lietošanu.

ESPRIT pētījums

ESPRIT (Trombocītu IIb/IIIa receptora nomākšanas uzlabošana ar eptifibatīda terapiju) bija

dubultmaskēts, randomizēts, ar placebo kontrolēts pētījums (n = 2 064) par plānveida PKI ar

intrakoronāra stenta ievietošanu.

Visi pacienti saņēma parastu standartaprūpi un tika randomizēti izvēlēti vai nu placebo vai eptifibatīda

terapijai (divas 180 mikrogramu/kg

bolus

devas un ilgstoša infūzija līdz izrakstīšanai no slimnīcas vai

maksimāli 18–24 stundas).

Pirmā

bolus

injekcija tika sākta vienlaikus ar infūziju, tieši pirms PKI procedūras, kam sekoja otrā

bolus

injekcija, ko ievadīja 10 minūtes pēc pirmās. Infūzijas ātrums bija 2,0 mikrogrami/kg/min

pacientiem ar kreatinīna koncentrāciju serumā

175 mikromoli/l vai 1,0 mikrograms/kg/min, ja

kreatinīna koncentrācija serumā bija

>

175 mikromoli/l līdz 350 mikromoli/l.

Eptifibatīda terapijas grupā gandrīz visi pacienti (99,7 %) saņēma aspirīnu un 98,1 % saņēma

tiēnpiridīnu (95,4 % klopidogrelu un 2,7 % tiklopidīnu). PKI dienā pirms katetrizācijas 53,2 % saņēma

tiēnpiridīnu (52,7 % klopidogrelu un 0,5 % tiklopidīnu) – galvenokārt piesātinošas devas veidā

(300 mg un vairāk). Līdzīgi, zāles lietoja placebo grupā (aspirīnu – 99,7 %, klopidogrelu – 95,9 % un

tiklopidīnu – 2,6 %).

ESPRIT pētījumā PKI laikā tika lietota vienkāršota heparīna terapijas shēma, sākotnēji ievadot

60 vienības/kg

bolus

veidā, ar mērķa ACT 200–300 sekundes. Pētījuma primārais iznākums bija nāve

(N), MI, neatliekama bojāto asinsvadu revaskularizācija (

urgent target vessel revascularisation-

UTVR) un neatliekama antitrombotiska ārstēšana ar GP IIb/IIa inhibitoru terapiju (

resque therapy -

RT) 48 stundu laikā pēc nejaušinātās iedalīšanas grupās.

MI tika noteikts pēc KK-MB laboratoriskiem pamatkritērijiem. Šīs diagnozes uzstādīšanai 24 stundu

laikā pēc noteiktās PKI procedūras bija jānosaka vismaz 2 KK-MB rezultāti, kas būtu

3 reizes lielāki

par augšējo normas robežu; šai gadījumā KGK apstiprinājums nebija vajadzīgs. Par MI varēja norādīt

arī pētnieka ziņojums pēc KGK lēmuma.

Primārā mērķa kritērija [četru sastāvdaļu: nāves, MI, neatliekama bojāto asinsvadu revaskularizācijas

(UTVR) un trombolītiskas ārstēšanas (TBO) 48 stundu laikā] analīze pierādīja tā relatīvu mazināšanos

par 37 % un absolūtu mazināšanos par 3,9 % eptifibatīda grupā (6,6 % gadījumu pret 10,5 %

gadījumu, p = 0,0015). Rezultāti par primāro mērķa kritēriju galvenokārt attiecās uz enzimātiska MI,

ko diagnosticēja ar agrīnu sirds enzīmu koncentrācijas paaugstināšanos pēc PKI (80 no 92 MI placebo

grupā un 47 no 56 MI eptifibatīda grupā), rašanās mazināšanu. Šāda enzimātiski pierādīta MI klīniskā

nozīme joprojām ir pretrunīga.

Līdzīgi rezultāti tika iegūti arī par 2 sekundāriem mērķa kritērijiem, ko vērtēja pēc 30 dienām un kas

sastāv no trim komponentiem: nāves, MI un UTVR, kā arī un ciešākas kombinācijas– nāve un MI.

Pacientiem, kas saņēma eptifibatīdu, mērķa kritērija gadījumu biežums mazinājās terapijas sākumā.

Vēlāk, līdz 1 gadu ilgi, netika novērota pastiprināta uzlabošanās.

Asins tecēšanas laika paildzināšanās

Eptifibatīda lietošana intravenozas

bolus

injekcijas un infūzijas veidā līdz 5 reizes palielina asins

tecēšanas laiku. Šāds palielinājums viegli izzūd pēc infūzijas pārtraukšanas, asins tecēšanas laikam

atjaunojoties normas robežās aptuveni 6 (2–8) stundu laikā. Lietojot monoterapijā, eptifibatīds nerada

nozīmīgu ietekmi uz protrombīna laiku (PT) vai aktivēto parciālo tromboplastīna laiku (aPTT).

EARLY-ACS klīniskais pētījums

EARLY ACS

(Early Glycoprotein IIb/IIIa Inhibition in Non-ST-segment Elevation Acute Coronary

Syndrome

; agrīna glikoproteīna IIb/IIIa inhibitoru lietošana pacientiem ar akūtu koronāro sindromu

bez ST-segmenta elevācijas) pētījumā pacientiem ar augsta riska AKS BSTE agrīna, standarta

eptifibatīda ievadīšana tika salīdzināta ar placebo (ar aizkavētu provizorisku eptifibatīda ievadīšanu

katetrizācijas laboratorijā) kombinācijā ar antitrombotisko terapiju (ASS, NFH, bivalirudīnu,

fondaparinuksu vai mazmolekulāru heparīnu). Pēc 12 - 96 stundas ilgas pētāmo zāļu ievadīšanas

pacientu turpmākā aprūpē bija paredzēta invazīva terapijas metode. Pacientiem varēja veikt

medikamentozu ārstēšanu, koronārās artērijas šuntēšanu (KAŠ) vai perkutānu koronāru iejaukšanos

(PKI). Atšķirībā no ES apstiprinātajām zāļu devām, pētījumā pirms infūzijas tika izmantota divkārša

pētāmo zāļu

bolus

injekcija (ar 10 minūšu starplaiku).

Agrīna, standarta eptifibatīda ievadīšana tādiem optimāli ārstētiem pacientiem ar augsta riska AKS

BSTE, kuru aprūpē tika izmantota invazīva stratēģija, neizraisīja statistiski nozīmīgu samazinājumu

attiecībā uz salikto primāro mērķa kritēriju, kas bija nāves, MI, akūtas iejaukšanās-neatliekamas

revaskularizācijas un TBO gadījumu procentuālais daudzums 96 stundu laikā, salīdzinot ar aizkavētu

provizorisku eptifibatīda lietošanu (9,3% pacientu agrīnas eptifibatīda lietošanas grupā un 10,0%

pacientu aizkavētas provizoriskas eptifibatīda lietošanas grupā; krusteniskā attiecība=0,920; 95%

TI=0,802 - 1,055; p=0,234). Smaga/dzīvībai bīstama asiņošana atbilstoši GUSTO kritērijiem radās

retāk, un tās biežums abās terapijas grupās bija līdzīgs (0,8%). Vidēji smaga vai smaga/dzīvībai

bīstama asiņošana atbilstoši GUSTO kritērijiem nozīmīgi biežāk radās agrīnas standarta eptifibatīda

lietošanas grupā (7,4%, salīdzinot ar 5,0% aizkavētas provizoriskas eptifibatīda lietošanas grupā,

p <0,001). Līdzīgas atšķirības bija novērojamas, vērtējot masīvas asiņošanas biežumu atbilstoši TIMI

kritērijiem (118 [2,5%] pacientiem agrīnas standarta lietošanas grupā un 83 [1,8%] pacientiem

aizkavētas provizoriskas lietošanas grupā; p=0,016).

To pacientu apakšgrupā, kuru aprūpē tika izmantota medikamentoza terapija, kā arī medicīniskās

aprūpes posmā pirms PKI vai KAŠ veikšanas netika novērots statistiski nozīmīgs agrīnas eptifibatīda

ievadīšanas standarta stratēģijas sniegts ieguvums.

EARLY ACS pētījuma

post hoc

analīzē devas samazināšanas radītais risks un guvums pacientiem ar

vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem ir nepārliecinošs. Kad eptifibatīds tika lietots agrīnā

standarta veidā, pacientiem, kuri saņēma samazinātu devu (1 mikrograms/kg/min), primārā mērķa

kritērija notikumu biežums bija 11,9%, salīdzinot ar 11,2% pacientiem, kuri saņēma standarta devu

(2 mikrogrami/kg/min) (p=0,81). Aizkavētas provizoriskas eptifibatīda lietošanas gadījumos notikumu

biežums pacientiem, kuri saņēma samazinātu devu, bija 10%, salīdzinot ar 11,5% pacientiem, kuri

saņēma standarta devu (p=0,61). Kad eptifibatīds tika lietots agrīnā standarta veidā, TIMI nozīmīga

asiņošana radās 2,7% pacientu, kuri saņēma samazinātu devu (1 mikrograms/kg/min), salīdzinot ar

4,2% pacientu, kuri saņēma standarta devu (2 mikrogrami/kg/min) (p=0,36). Aizkavētas provizoriskas

eptifibatīda lietošanas gadījumos TIMI nozīmīgi notikumi bija 1,4% un 2,0% pacientu, kuri attiecīgi

saņēma samazinātu devu un standarta devu (p=0,54). GUSTO ne

a novērotas nozīmīgas atšķirības

smagu asiņošanas gadījumu biežuma ziņā.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Lietojot

bolus

veidā 90–250 mikrogramu/kg devas un infūziju ar ievadīšanas ātrumu 0,5–

3,0 mikrogrami/kg/min, eptifibatīda farmakokinētika ir lineāra un proporcionāla devai.

Izkliede

Pacientiem ar koronāro sirds slimību ievadot infūziju ar 2,0 mikrogramiem/kg/min, vidējā eptifibatīda

līdzsvara koncentrācija ir 1,5–2,2 mikrogrami/kg/min. Šāda koncentrācija plazmā tiek ātri sasniegta, ja

pirms infūzijas ievada 180 mikrogramus/kg

bolus

veidā.

Biotransformācija

Aptuveni 25 % eptifibatīda saistās ar cilvēka plazmas olbaltumu. Šajā pacientu grupā eliminācijas

pusperiods no plazmas ir aptuveni 2,5 stundas, plazmas klīrenss ir 55 līdz 80 ml/kg/stundā un sadales

tilpums ir aptuveni 185 līdz 260 ml/kg.

Eliminācija

Veseliem cilvēkiem izdalīšanās caur nierēm veido aptuveni 50 % kopējā organisma klīrensa; aptuveni

50 % zāļu daudzuma, kas izdalās no organisma, ir nemainītā veidā. Pacientiem ar vidēji smagu vai

smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 50 ml/min) eptifibatīda klīrenss samazinās par apmēram

50 % un līdzsvara stāvokļa līmenis plazmā gandrīz divkāršojas.

Nav veikti formāli pētījumi par farmakokinētisku mijiedarbību. Tomēr populācijas farmakokinētikas

pētījumā netika pierādīta farmakokinētiska mijiedarbība starp eptifibatīdu un turpmāk norādītām

vienlaikus lietojamām zālēm: amlodipīnu, atenololu, atropīnu, kaptoprilu, cefazolīnu, diazepāmu,

digoksīnu, diltiazemu, difenhidramīnu, enalaprilu, fentanilu, furosemīdu, heparīnu, lidokaīnu,

lizinoprilu, metoprololu, midazolamu, morfīnu, nitrātiem, nifedipīnu un varfarīnu.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Ar eptifibatīdu veiktie toksikoloģijas pētījumi ir vienreizējas un atkārtotu devu pētījumi žurkām,

trušiem un pērtiķiem, reprodukcijas spēju pētījumi žurkām un trušiem, ģenētiskas toksicitātes pētījumi

in vitro

in vivo

un kairinājuma, paaugstinātas jutības un antigenitātes pētījumi. Līdzeklim ar šādām

farmakoloģiskām īpašībām netika novērotas negaidītas toksiskas izpausmes un atrades bija atbilstošas

gaidāmai klīniskai pieredzei, kur asiņošana bija galvenā blakusparādība. Eptifibatīda lietošanas laikā

netika novērota genotoksiska ietekme.

Teratoloģiskie pētījumi tika veikti, lietojot ilgstošu intravenozu eptifibatīda infūziju grūsnām žurkām

ar kopējo dienas devu līdz 72 mg/kg dienā (apmēram 4 reizes vairāk par cilvēkam ieteicamo

maksimālo dienas devu, aprēķinot devu uz ķermeņa virsmas laukumu) un grūsniem trušiem ar kopējo

dienas devu līdz 36 mg/kg dienā (apmēram 4 reizes vairāk par cilvēkam ieteicamo maksimālo dienas

devu, aprēķinot devu uz ķermeņa virsmas laukumu). Šie pētījumi atklāja, ka eptifibatīds neizraisa

auglības traucējumus vai kaitējumu auglim. Nav pieejami reproduktīvās spējas pētījumi ar dzīvnieku

sugām, kur eptifibatīdam būtu pierādīta farmakoloģiskā darbība, kas līdzīga cilvēkam. Tādēļ šie

pētījumi nav piemēroti, lai vērtētu eptifibatīda toksisku ietekmi uz reproduktīvo spēju (skatīt

4.6. apakšpunktu).

Nav veikti ilgstoši pētījumi, lai vērtētu eptifibatīda kancerogenitāti.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Citronskābes monohidrāts

Nātrija hidroksīds

Ūdens injekcijām

6.2.

Nesaderība

Eptifibatide Accord ir nesaderīgs ar furosemīdu.

Saderības pētījumu trūkuma dēļ, Eptifibatide Accord nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām

zālēm, izņemot 6.6. apakšpunktā minētās.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2

C – 8

C). Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Viens 10 ml I hidrolītiskās klases stikla flakons ar butilgumijas aizbāzni, kas noslēgts ar alumīnija

vāciņu ar noņemamu virsmu.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Fizikālās un ķīmiskās saderības pētījumi liecina, ka Eptifibatide Accord var lietot intravenozā sistēmā

ar atropīna sulfātu, dobutamīnu, heparīnu, lidokaīnu, meperidīnu, metoprololu, midazolamu, morfīnu,

nitroglicerīnu, audu plazminogēna aktivētāju vai verapamilu. Eptifibatide Accord ķīmiski un fizikāli ir

saderīgs ar 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu infūzijām un ar 5 % dekstrozi Normosol R sastāvā, gan ar

kālija hlorīdu, gan bez tā līdz 92 stundām, uzglabājot 20 - 25°C temperatūrā. Lūdzu, izlasiet Normosol

R Zāļu aprakstu, lai iegūtu sīkāku informāciju par tā sastāvu.

Pirms lietošanas apskatiet flakona saturu. Nelietojiet to, ja tajā ir sīkas redzamas daļiņas vai

mainījusies krāsa.

Lietošanas laikā Eptifibatide Accord šķīdumu nav nepieciešams sargāt no gaismas.

Pēc iepakojuma atvēršanas neizlietotās zāles jāiznīcina.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Accord Healthcare S.L.U.

World Trade Center, Moll de Barcelona, s/n,

Edifici Est 6ª planta,

08039 Barcelona,

Spānija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/15/1065/002

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 11th Janvāris 2016

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/

30 Churchill Place

Canary Wharf

London E14 5EU

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 3660 6000

Facsimile

+44 (0)20 3660 5555

Send a question via our website

www.ema.europa.eu/contact

© European Medicines Agency, 2016. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/785824/2015

EMEA/H/C/004104

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Eptifibatide Accord

eptifibatīds

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Eptifibatide Accord. Tajā ir

paskaidrots, kā aģentūra ir novērtējusi šīs zāles, lai ieteiktu tās reģistrēt Eiropas Savienībā un sniegtu

lietošanas nosacījumus. Tas nav paredzēts kā praktiski ieteikumi par Eptifibatide Accord lietošanu.

Lai iegūtu praktisku informāciju par Eptifibatide Accord lietošanu, pacientiem jāizlasa zāļu lietošanas

instrukcija vai jāsazinās ar ārstu vai farmaceitu.

Kas ir Eptifibatide Accord un kāpēc tās lieto?

Eptifibatide Accord ir zāles, ko lieto sirdslēkmju novēršanai pieaugušajiem pacientiem. Tās lieto šādām

pacientu grupām:

pacientiem ar nestabilu stenokardiju (sāpēm krūtīs, ko izraisa nepietiekama sirds muskuļa

asinsapgāde, kas var rasties, atrodoties miera stāvoklī vai bez acīmredzama iemesla);

pacientiem pēc miokarda infarkta bez Q zoba (sirdslēkmes veida), kuriem pēdējo 24 stundu laikā

novērotas sāpes krūtīs un konstatētas patoloģiskas izmaiņas elektrokardiogrammā (EKG) vai

sirdsdarbības traucējumu pazīmes asinīs.

Eptifibatide Accord tiek lietotas kopā ar aspirīnu un nefrakcionētu heparīnu (citām zālēm, kas novērš

asins recekļu veidošanos).

Eptifibatide Accord ir ieteicamas pacientiem ar paaugstinātu sirdslēkmes risku trīs līdz četras dienas

pēc akūtas (pēkšņas) stenokardijas. Tās ir ieteicamas arī pacientiem, kuriem veic perkutānu

transluminālo koronāro angioplastiku (PTKA — īpašu operāciju sirdi apasiņojošo artēriju attīrīšanai).

Šīs zāles satur aktīvo vielu eptifibatīdu.

Eptifibatide Accord

EMA/785824/2015

2. lappuse no 3

Eptifibatide Accord ir “ģenēriskas zāles”. Tas nozīmē, ka Eptifibatide Accord ir līdzīgas “atsauces

zālēm”, kas jau ir reģistrētas Eiropas Savienībā (ES) ar nosaukumu Integrilin. Sīkāka informācija par

ģenēriskām zālēm ir atrodama jautājumu un atbilžu dokumentā šeit.

Kā lieto Eptifibatide Accord?

Eptifibatide Accord var iegādāties tikai pret recepti, un tās drīkst ievadīt ārsts, kuram ir pieredze

sirdslēkmju un stenokardijas ārstēšanā. Tās ir pieejamas infūziju šķīduma veidā (pilienveidā) un

injekciju šķīduma veidā ievadīšanai vēnā.

Ieteicamā deva ir 180 mikrogrami uz kg ķermeņa svara, ievadot injekcijas veidā iespējami drīz pēc

diagnozes uzstādīšanas. Tam seko nepārtraukta infūzija 2,0 mikrogrami/kg/min., ko turpina līdz

72 stundām līdz sirds operācijas sākumam vai izrakstīšanai no slimnīcas (atkarībā no apstākļiem). Ja

pacientam veic perkutānu koronāro intervenci (PKI vai angioplastiku, ķirurģisku iejaukšanos, lai

atbrīvotu sašaurinātas sirds koronārās artērijas), Eptifibatide Accord infūziju var turpināt līdz

24 stundām pēc operācijas, bet maksimālais terapijas ilgums ir 96 stundas.

Pacientiem ar vidēji pavājinātu nieru darbību infūzijas devai jābūt zemākai. Eptifibatide Accord nedrīkst

lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem.

Eptifibatide Accord darbojas?

Eptifibatide Accord ir trombocītu agregācijas inhibitors. Tas nozīmē, ka šīs zāles palīdz novērst asins

šūnu, ko sauc par trombocītiem, salipšanu (agregāciju). Trombocītu salipšana ir būtisks asins recekļu

veidošanās priekšnosacījums un, ja šī salipšana notiek asinsvados, kas apgādā sirdi ar asinīm, tā var

izraisīt sirdslēkmi. Eptifibatide Accord aktīvā viela eptifibatīds pārtrauc trombocītu salipšanu, bloķējot

uz to virsmas esošo olbaltumvielu, ko sauc par glikoproteīnu IIb/III un kas veicina to salipšanu. Tas

samazina asins recekļa veidošanās risku un palīdz novērst sirdslēkmi.

Kā noritēja Eptifibatide Accord izpēte?

Uzņēmums sniedza datus par eptifibatīdu no publicētās literatūras. Tā kā Eptifibatide Accord ir

ģenēriskas zāles, ko ievada injekcijas un infūzijas veidā un kas satur to pašu aktīvo vielu kā atsauces

zāles Integrilin, papildpētījumi nebija nepieciešami.

Kāda ir Eptifibatide Accord ieguvumu un riska attiecība?

Tā kā Eptifibatide Accord ir ģenēriskas zāles, to ieguvumu un riska attiecību uzskata par līdzvērtīgu

atsauces zāļu ieguvumu un riska attiecībai.

Kāpēc Eptifibatide Accord tika apstiprinātas?

Aģentūras Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) secināja, ka saskaņā ar ES prasībām Eptifibatide

Accord un Integrilin ir pierādīta kvalitātes līdzvērtība. Tāpēc CHMP uzskatīja, ka, tāpat kā Integrilin

gadījumā, ieguvumi pārsniedz identificēto risku. Komiteja ieteica Eptifibatide Accord apstiprināt

lietošanai ES.

Kas tiek darīts, lai nodrošinātu nekaitīgu un efektīvu Eptifibatide Accord

lietošanu?

Lai nodrošinātu iespējami nekaitīgu Eptifibatide Accord lietošanu, ir izstrādāts riska pārvaldības plāns.

Pamatojoties uz šo plānu, Eptifibatide Accord zāļu aprakstā ir ietverta drošuma informācija, kā arī

Eptifibatide Accord

EMA/785824/2015

3. lappuse no 3

lietošanas instrukcija, tostarp, attiecīgi piesardzības pasākumi, kas jāievēro veselības aprūpes

speciālistiem un pacientiem.

Papildu informācija ir pieejama riska pārvaldības plāna kopsavilkumā

Cita informācija par Eptifibatide Accord

Pilns Eptifibatide Accord EPAR teksts un riska pārvaldības plāna kopsavilkums ir atrodams aģentūras

tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find medicine/Human medicines/European public assessment reports.

Plašāka informācija par ārstēšanu ar Eptifibatide Accord atrodama zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī ir

EPAR daļa) vai sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Pilns atsauces zāļu EPAR teksts arī ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju