Torvacard 40 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

03-09-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

18-07-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Atorvastatīns
Pieejams no:
Zentiva, k.s., Czech Republic
ATĶ kods:
C10AA05
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Atorvastatin
Deva:
40 mg
Zāļu forma:
Apvalkotā tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Saneca Pharmaceuticals a.s., Slovakia; Zentiva, k.s., Czech Republic
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Ir apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
05-0331

SASKAŅOTS ZVA 03-09-2020

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

TORVACARD

10 mg apvalkotās tabletes

TORVACARD

20 mg apvalkotās tabletes

TORVACARD

40 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju,

jo tā satur Jums

svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas vēl kādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt

ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām,

kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir TORVACARD un kādam nolūkam tās lieto

2. Kas Jums jāzina pirms TORVACARD lietošanas

3. Kā lietot TORVACARD

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt TORVACARD

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir TORVACARD un kādam nolūkam tās lieto

TORVACARD pieder pie zāļu grupas, ko sauc par statīniem, kas ir lipīdu

(tauku) līmeni regulējoši līdzekļi.

TORVACARD lieto, lai pazeminātu lipīdu, proti, holesterīna un triglicerīdu

līmeni asinīs, ja tas nav izdevies ar pazemināta tauku satura diētu un

dzīvesveida maiņu. Ja Jums ir paaugstināts sirds slimības risks, TORVACARD

var izmantot šī riska mazināšanai arī tad, ja holesterīna līmenis ir normāls.

Ārstēšanās laikā Jums jāturpina holesterīnu pazeminošā diēta.

2. Kas Jums jāzina pirms TORVACARD lietošanas

Nelietojiet TORVACARD šādos gadījumos:

− ja Jums ir alerģija pret atorvastatīnu vai pret kādu citu

(6. punktā minēto) šo

zāļu sastāvdaļu;

− ja Jums ir vai kādreiz ir bijusi aknu slimība;

− ja Jums kādreiz ir bijušas izmainītas un grūti izskaidrojamas ar aknu

funkcijām saistītas asins analīzes;

ja Jūs lietojat glekaprevīra/ pibrentasvīra kombināciju C hepatīta ārstēšanai;

− ja Jūs esat sieviete dzemdētspējīgā vecumā un nelietojat drošu

kontracepcijas metodi;

CZ/H/0108/001-003/IA/048

SASKAŅOTS ZVA 03-09-2020

− ja Jūs esat grūtniece vai ja Jūs vēlaties palikt stāvoklī;

− ja Jūs barojat bērnu ar krūti.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms TORVACARD lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.

TORVACARD var nebūt Jums piemērots šādos gadījumos:

ja Jums ir smagi elpošanas traucējumi;

ja Jūs lietojat vai pēdējo 7 dienu laikā esat lietojis zāles ar nosaukumu

fuzidīnskābe (zāles, ko lieto pret bakteriālu infekciju) iekšķīgi vai

injekciju veidā. Fuzidīnskābes un TORVACARD kombinācija var izraisīt

nopietnus muskuļu bojājumus (rabdomiolīzi);

ja Jums agrāk ir bijis insults ar asinsizplūdumu smadzenēs, vai, ja Jums ir saglabājušies

nelieli norobežoti šķidruma daudzumi smadzenēs no agrākiem insultiem;

ja Jums ir nieru slimība;

ja Jums ir nepietiekami aktīvs vairogdziedzeris (hipotireoze);

ja Jums ir atkārtotas vai neizskaidrojamas sāpes vai smeldze muskuļos,

vai arī, ja Jums vai Jūsu ģimenē ir bijušas problēmas ar muskuļiem;

ja Jums ir bijušas problēmas ar muskuļiem, lietojot citas lipīdus

pazeminošas zāles (piemēram, citu statīnu, vai fibrātu);

ja Jūs regulāri lielā daudzumā lietojat alkoholu;

ja Jums agrāk ir bijusi aknu slimība;

ja Jūs esat vecāks par 70 gadiem.

Ja kāds no šiem punktiem attiecas uz Jums, ārstam vajadzēs veikt asins

analīzi pirms ārstēšanās ar TORVACARD un varbūt arī tās laikā, lai laikus

pamanītu ar muskuļiem saistītu blakusparādību risku.

Zināms, ka palielināts ar

muskuļiem saistītu blakusparādību risks ir gadījumos, kad noteiktas zāles tiek lietotas vienlaikus

(skatīt 2. punktu „Citas zāles un TORVACARD”).

Tāpat pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jums ir pastāvīgs muskuļu vājums. Var būt

nepieciešami papildus testi un zāles, lai uzstādītu diagnozi un ārstētu šo problēmu.

Ja Jums ir cukura diabēts vai Jums ir diabēta rašanās risks, ārsts Jūs rūpīgi novēros šo zāļu

lietošanas laikā. Jums iespējams diabēta rašanās risks, ja Jums ir augsts cukura un tauku līmenis

asinīs, ja Jums ir palielināta ķermeņa masa vai Jums ir augsts asinsspiediens.

Citas zāles un TORVACARD

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai

varētu lietot.

Dažas zāles var izmainīt TORVACARD iedarbību vai otrādi- to iedarbību var izmainīt

TORVACARD. Šis mijiedarbības veids var padarīt vienu vai abas zāles mazāk efektīvas. Tāpat

tās var palielināt blakusparādību attīstīšanās risku vai to smaguma pakāpi, ieskaitot nopietnu, ar

muskuļu masas zudumu saistītu stāvokli, kas zināma kā rabdomiolīze un kas aprakstīta 4. sadaļā:

zāles, kas maina imūnsistēmas darbību, piemēram, ciklosporīns,

dažas antibiotikas un pretsēnīšu preparāti, piemēram, eritromicīns,

klaritromicīns, telitromicīns, ketokonazols, itrakonazols, vorikonazols,

flukonazols, posakonazols, rifampicīns, fuzidīnskābe,

citi lipīdu līmeni pazeminoši līdzekļi, piemēram, gemfibrozils, citi fibrāti,

holestipols,

CZ/H/0108/001-003/IA/048

SASKAŅOTS ZVA 03-09-2020

daži kalcija kanālu blokatori, ko lieto stenokardijas vai paaugstināta

asinsspiediena ārstēšanai, piemēram, amlodipīns, diltiazēms, zāles

sirds aritmijas ārstēšanai, piemēram, digoksīns, verapamils,

amiodarons,

zāles, ko lieto HIV ārstēšanai, piemēram, ritonavīrs, lopinavīrs,

atazanavīrs, indinavīrs, darunavīrs, tipranavīra/ ritonavīra kombinācija

u.c.,

dažas zāles, ko lieto C hepatīta ārstēšanai, piemēram, telaprevīrs,

boceprevīrs un elbasvīra/ grazoprevīra kombinācija,

citas zāles, kuras mijiedarbojas ar TORVACARD, tai skaitā ezetimibs

(pazemina holesterīna līmeni), varfarīns (kavē asins sarecēšanu),

perorālie kontraceptīvie līdzekļi, stiripentols (pretkrampju līdzeklis

epilepsijas ārstēšanai), cimetidīns (grēmu un peptisku čūlu ārstēšanai),

fenazons (pretsāpju līdzeklis), kolhicīns (podagras ārstēšanai) un

antacīdie līdzekļi (alumīniju un magniju saturošie līdzekļi gremošanas

traucējumu novēršanai),

bezrecepšu zāles: asinszāles preparāti,

ja Jums ir iekšķīgi jālieto fuzidīnskābe, lai ārstētu bakteriālu infekciju, Jums būs uz laiku

jāpārtrauc lietot šīs zāles. Ārsts Jums pateiks, kad ir droši atsākt lietot TORVACARD.

TORVACARD lietošana kopā ar fuzidīnskābi retos gadījumos var izraisīt muskuļu

vājumu, jutīgumu un sāpes (rabdomiolīzi). Vairāk informācijas par rabdomiolīzi skatiet

4. punktā

TORVACARD kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Norādījumus par TORVACARD lietošanu skatīt 3. punktā. Lūdzu, ievērojiet sekojošo:

Greipfrūtu sula

Nedzeriet vairāk par vienu vai divām nelielām glāzēm greipfrūtu sulas dienā,

jo liels daudzums greipfrūtu sulas var mainīt TORVACARD iedarbību.

Alkohols

Nelietojiet pārāk daudz alkohola, ārstējoties ar šīm zālēm. Sīkāku informāciju

skatīt 2. sadaļā “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai

plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Nelietojiet TORVACARD grūtniecības laikā vai tad, ja Jūs cenšaties palikt stāvoklī.

Nelietojiet TORVACARD, ja esat sieviete dzemdētspējīgā

vecumā, ja vien nelietojiet

piemērotu kontracepcijas metodi.

Nelietojiet TORVACARD, barojot bērnu ar krūti.

TORVACARD drošums grūtniecības laikā un, barojot bērnu ar krūti, vēl nav pierādīts.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Parasti šīs zāles neietekmē Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot

mehānismus. Tomēr, ja zāles pavājina Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli,

nedariet to. Nelietojiet darbarīkus vai iekārtas, ja

zāļu ietekmē ir apgrūtināta

rīkošanās ar tām.

TORVACARD satur laktozes monohidrātu un nātriju

CZ/H/0108/001-003/IA/048

SASKAŅOTS ZVA 03-09-2020

Šīs zāles satur laktozes monohidrātu. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kādu cukuru

nepanesība, konsultējieties ar ārstu pirms šo zāļu lietošanas.

Šīs zāles

satur mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija katrā apvalkotājā tabletē, būtībā tās ir

“nātriju nesaturošas”.

3. Kā lietot TORVACARD

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā

vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Pirms terapijas uzsākšanas ārsts Jums nozīmēs diētu ar zemu holesterīna saturu, kura Jums

jāievēro visu TORVACARD lietošanas laiku.

Parastā TORVACARD sākuma deva

pieaugušiem un bērniem no 10 gadu vecuma

ir 10

mg vienu reizi dienā. Ja nepieciešams, Jūsu ārsts to var palielināt līdz tiek

sasniegta Jums piemērotā deva. Devu pielāgošanu ārsts veiks ar 4 nedēļu vai

garākiem intervāliem. Maksimālā TORVACARD deva ir 80 mg vienu reizi

dienā.

TORVACARD tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni. Tās var ieņemt jebkurā

laikā neatkarīgi no ēdienreizes. Tomēr mēģiniet lietot tableti katru dienu

vienā un tai pašā laikā.

TORVACARD lietošanas ilgumu noteiks Jūsu ārsts.

Ja Jums liekas, ka TORVACARD iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar savu

ārstu.

Ja esat lietojis TORVACARD vairāk nekā noteikts

Ja Jūs nejauši esat lietojis par daudz TORVACARD tabletes (vairāk nekā Jums

noteiktā dienas deva), konsultējieties ar savu ārstu vai tuvākajā slimnīcā.

Ja esat aizmirsis lietot TORVACARD

Ja esat aizmirsis lietot paredzēto devu, nākamo devu lietojiet parastajā laikā.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucat lietot TORVACARD

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, arī šīs zāles var izraisīt blakusparādības

kaut arī ne visiem

tās izpaužas.

Ja Jūs novērojat kādu no tālāk minētajām nopietnajām blakusparādībām vai simptomiem,

pārtrauciet zāļu lietošanu un nekavējoties pastāstiet savam ārstam vai griezieties pēc

palīdzības tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Reti: var rasties līdz 1 no 1000 lietotāju:

CZ/H/0108/001-003/IA/048

SASKAŅOTS ZVA 03-09-2020

nopietna alerģiska reakcija, kas izraisa sejas, mēles un kakla pietūkumu un kas var apgrūtināt

elpošanu;

nopietna saslimšana ar smagu ādas pietūkumu un lobīšanos, čūlām uz ādas, mutē, acīs,

dzimumorgānos un drudzi. Izsitumi uz ādas ar rozīgi- sarkanām pūtītēm, it īpaši uz plaukstām

un pēdām, kas var pārklāties ar čulgām;

muskuļu vājums, jutīgums, sāpīgums, plīsums vai sarkanīgi brūna urīna krāsa, it īpaši tad, ja

vienlaikus ir sagurums vai paaugstināta temperatūra, to var izraisīt muskuļu šūnu sabrukums

(rabdomiolīze). Patoloģisks muskuļu šūnu sabrukums ne vienmēr izzūd, pārtraucot

atorvastatīna lietošanu, un var būt dzīvībai bīstams un izraisīt nieru problēmas.

Ļoti reti: var rasties līdz 1 no 10000 lietotāju:

sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms (tostarp izsitumi, locītavu bojājums un

asins šūnu izmaiņas);

ja Jums bez iemesla rodas asiņošana vai parādās zilumi, tas var liecināt par

aknu bojājumu. Jums pēc iespējas ātrāk jākonsultējas ar savu ārstu.

Citas iespējamās TORVACARD blakusparādības:

Biežas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 lietotāju) ir:

deguna eju gļotādas iekaisums (iesnas), sāpes kaklā, deguna asiņošana,

alerģiskas reakcijas,

cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs (ja Jums ir cukura diabēts, jāturpina rūpīgi sekot cukura

līmenim asinīs), kreatīnkināzes līmeņa paaugstināšanās asinīs,

galvassāpes,

slikta dūša, aizcietējums, vēdera pūšanās, gremošanas traucējumi, caureja,

sāpes locītavās, locītavu pietūkums, muskuļu sāpes, muskuļi spazmas, sāpes rokās un kājās un

sāpes mugurā,

asins analīžu rezultāti, kas uzrāda, ka Jūsu aknu darbība ir traucēta.

Retākas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 100 lietotāju) ir:

anoreksija (apetītes zudums), svara pieaugums, cukura līmeņa pazemināšanās asinīs (ja Jums

ir cukura diabēts, jāturpina rūpīgi sekot cukura līmenim asinīs),

murgi, bezmiegs,

reibonis, nejutīguma vai tirpšanas sajūta roku vai kāju pirkstos, samazināta sāpju vai

pieskāriena sajūta, atmiņas zudums,

neskaidra redze,

zvanīšana ausīs un/vai galvā,

vemšana, atraugas, sāpes vēdera augšējā un apakšējā daļā, pankreatīts (aizkuņģa dziedzera

iekaisums, kas izraisa sāpes kuņģī),

hepatīts (aknu iekaisums),

izsitumi, izsitumi uz ādas un nieze, nātrene, matu izkrišana,

sāpes skaustā, muskuļu vājums,

nogurums, sajūta, ka nav vesels, nespēks, sāpes krūtīs, pietūkums, it īpaši potītēs (tūska),

paaugstināta temperatūra,

pozitīvs leikocītu tests urīna analīžu rezultātos.

Retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 1000 lietotāju) ir:

redzes traucējumi,

asiņošana vai zilumi bez iemesla,

holestāze (āda un acu baltumi kļūst dzelteni),

cīpslas pārrāvums.

CZ/H/0108/001-003/IA/048

SASKAŅOTS ZVA 03-09-2020

Ļoti retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10

000 lietotāju) ir:

alerģiska reakcija – simptomi var ietvert pēkšņu sēkšanu un sāpes krūtīs vai sasprindzinājumu,

plakstiņu, sejas, lūpu, mutes, mēles vai kakla pietūkumu, apgrūtinātu elpošanu, ģīboni,

dzirdes zudums,

ginekomastija (krūšu palielināšanās vīriešiem).

Nav zināmi (nevar noteikt no pieejamiem datiem):

pastāvīgs muskuļu vājums.

Iespējamas blakusparādības, kas ziņotas dažiem statīniem (tāda paša tipa zālēm):

seksuāla disfunkcija,

depresija,

elpošanas traucējumi, ieskaitot pastāvīgu klepu un/vai aizdusu vai drudzi,

diabēts. Tas ir vairāk iespējams, ja Jums ir augsts cukura un tauku līmenis asinīs, ja Jums ir

palielināta ķermeņa masa vai, ja Jums ir augsts asinsspiediens. Ārsts regulāri sekos Jūsu

veselības stāvoklim šo zāļu lietošanas laikā.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne:

www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt TORVACARD

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietojiet šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz ārējā iepakojuma pēc „EXP”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt redzamas bojājuma pazīmes.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles,

kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko TORVACARD satur

Aktīvā viela ir atorvastatīns.

Viena apvalkotā tablete satur 10 mg, 20 mg vai 40 mg atorvastatīna

(atorvastatīna kalcija sāls veidā).

Citas sastāvdaļas ir: mikrokristāliskā celuloze (E460), smagais magnija

oksīds, laktozes monohidrāts, nātrija kroskarmeloze, mazaizvietota

CZ/H/0108/001-003/IA/048

SASKAŅOTS ZVA 03-09-2020

hidroksipropilceluloze, bezūdens koloidālais silīcija dioksīds, magnija stearāts,

hipromeloze (E464), makrogols 6000, titāna dioksīds (E171), talks.

TORVACARD ārējais izskats un iepakojums

TORVACARD 10 mg apvalkotās tabletes ir baltas līdz bālganas, abpusēji

izliektas ovālas formas apvalkotās tabletes apmēram 9,0 x 4,5 mm.

TORVACARD 20 mg apvalkotās tabletes ir baltas līdz bālganas, abpusēji

izliektas ovālas formas apvalkotās tabletes apmēram 12,0 x 6,0 mm.

TORVACARD 40 mg apvalkotās tabletes ir baltas līdz bālganas, abpusēji

izliektas ovālas formas apvalkotās tabletes apmēram 13,9 x 6,9 mm.

Iepakojuma lielums: 30 un 90 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Zentiva k.s., U kabelovny 130, Dolní Měcholupy, 102 37 Praha 10, Čehija

Ražotājs

Zentiva k.s., U kabelovny 130, Dolní Měcholupy, 102 37 Praha 10, Čehija

Saneca Pharmaceuticals a.s., Nitrianska 100, 920 27, Hlohovec, Slovākija

Šīs zāles Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Čehijā

TORVACARD

Igaunijā

TORVACARD 10/20 MG

Ungārijā

TORVACARD 10/20/40 MG FILMTABLETTA

Lietuvā

TORVACARD 10/20 mg plėvele dengtos tabletės

Latvijā

TORVACARD 10/20/40 mg apvalkotās tabletes

Polijā

TORVACARD 10/20/40

Slovākijā

TORVACARD 10/20/40

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 06/2020.

CZ/H/0108/001-003/IA/048

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

TORVACARD

10 mg apvalkotās tabletes

TORVACARD

20 mg apvalkotās tabletes

TORVACARD

40 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

TORVACARD

10 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg atorvastatīna (Atorvastatinum) (atorvastatīna kalcija sāls veidā).

Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:

Katra apvalkotā tablete satur 26,30 mg laktozes monohidrāta un 0,20 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

TORVACARD

20 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 20 mg atorvastatīna (Atorvastatinum) (atorvastatīna kalcija sāls veidā).

Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:

Katra apvalkotā tablete satur 52,60 mg laktozes monohidrāta un 0,41 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

TORVACARD

40 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 40 mg atorvastatīna (Atorvastatinum) (atorvastatīna kalcija sāls veidā).

Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:

Katra apvalkotā tablete satur 105,20 mg laktozes monohidrāta un 0,81 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

TORVACARD 10 mg apvalkotās tabletes: baltas līdz bālganas, abpusēji izliektas ovālas formas apvalkotās

tabletes apmēram 9,0 x 4,5 mm.

TORVACARD 20 mg apvalkotās tabletes: baltas līdz bālganas, abpusēji izliektas ovālas formas apvalkotās

tabletes apmēram 12,0 x 6,0 mm.

TORVACARD 40 mg apvalkotās tabletes: baltas līdz bālganas, abpusēji izliektas ovālas formas apvalkotās

tabletes apmēram 13,9 x 6,9 mm.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Hiperholesterinēmija

TORVACARD indicēts kā piedeva diētai, lai pazeminātu pārāk augstu kopējā holesterīna (kopējā H), ZBL

holesterīna (ZBL H), apolipoproteīna B un triglicerīdu līmeni plazmā pieaugušiem, pusaudžiem un bērniem

no 10 gadu vecuma ar primāro hiperholesterinēmiju, tostarp pārmantoto hiperholesterinēmiju (heterozigoto

formu) un kombinēto (jaukto) hiperlipidēmiju (atbilst IIa vai IIb tipam pēc Fredriksona klasifikācijas) tad, ja

diēta un citi nemedikamentozās ārstēšanas pasākumi nav pietiekami iedarbīgi.

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

TORVACARD indicēts kopējā holesterīna un ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanai pieaugušiem ar

pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigoto formu vai nu kā papildu līdzeklis citai lipīdus pazeminošai

terapijai (piem., ZBL aferēzei) vai arī tad, ja šāda veida ārstēšanas metodes nav pieejamas.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Kardiovaskulāru notikumu profilaksei pieaugušiem pacientiem ar augstu pirmreizēja kardiovaskulāra

notikuma risku (skatīt 5.1. apakšpunktu) papildus pārējo riska faktoru korekcijai.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

TORVACARD paraksta pacientiem, kuri jau ievēro standarta diētu holesterīna pazemināšanai, un viņiem šī

diēta jāturpina arī visu TORVACARD lietošanas laiku.

Devu izvēlas individuāli atkarībā no ZBL holesterīna sākumskaitļa, terapijas mērķa un pacienta reakcijas uz

terapiju.

Parastā sākumdeva ir 10 mg reizi dienā. Devu pielāgošanu veic ar 4 nedēļu vai vēl garākiem intervāliem.

Maksimālā deva ir 80 mg reizi dienā.

Lietošana vienlaicīgi ar citām zālēm

Pacientiem, kuri pretvīrusa līdzekļus C hepatīta ārstēšanai elbasvīru/grazoprevīru lieto vienlaicīgi ar

atorvastatīnu, atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg/dienā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Primārā hiperholesterinēmija un kombinētā (jauktā) hiperlipidēmija

Lielākai daļai pacientu lipīdu kontrolei ir pietiekama atorvastatīna 10 mg deva reizi dienā. Ārstnieciskā

iedarbība izpaužas 2 nedēļu laikā, un maksimālais terapeitiskais efekts parasti tiek sasniegts 4 nedēļās.

Ilgstošas terapijas laikā iedarbība saglabājas.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma

Terapija jāsāk ar 10 mg atorvastatīna reizi dienā. Devu pielāgo individuāli ik pēc 4 nedēļām līdz dienas devai

40 mg. Pēc tam vai nu devu palielina – maksimāli līdz 80 mg dienā, vai arī 40 mg atorvastatīna devu

kombinē ar žultsskābes saistītājiem sveķiem.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigotā forma

Pieejami ierobežoti dati (skatīt apakšpunktu 5.1).

Atorvastatīna deva homozigotās pārmantotās hiperholesterinēmijas pacientiem ir no 10 līdz 80 mg dienā

(skatīt 5.1. apakšpunktu). Šiem pacientiem atorvastatīnu ordinē kā papildu līdzekli līdztekus citai lipīdus

pazeminošai terapijai (piem., ZBL aferēzei) vai tad, ja šāda terapija nav pieejama.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Sākotnējos profilakses pētījumos tika izmantota deva 10 mg dienā. Lai panāktu pašreizējām vadlīnijām

atbilstošu ZBL holesterīna līmeni, var būt nepieciešamas lielākas devas.

Nieru mazspēja

Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu mazspēja

TORVACARD jālieto piesardzīgi pacientiem ar aknu mazspēju (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

TORVACARD ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu aknu slimību (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

Ieteicamo devu iedarbīgums un lietošanas drošums pacientiem, vecākiem par 70 gadiem, ir tāds pats kā

kopējā populācijā.

Pediatriskā populācija

Hiperholesterinēmija

Bērnu ārstēšanu drīkst veikt tikai speciālists, kuram ir pieredze bērnu hiperlipidēmijas ārstēšanā, un

pacientiem regulāri jānovērtē stāvokļa uzlabošanās.

Pacientiem ar pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vecumā virs 10 gadiem ieteicamā

sākuma deva ir 10 mg dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Devu var palielināt līdz 80 mg dienā atbilstoši atbildes

reakcijai un panesamībai. Devas ir individuāli jāpielāgo atbilstoši rekomendētajam terapijas mērķim. Devas

izmaiņas jāveic ne ātrāk kā pēc 4 nedēļu intervāla. Devas titrēšanu līdz 80 mg dienā atbalsta dati no

pētījumiem ar pieaugušajiem un ierobežoti klīniskie dati no pētījumiem ar bērniem ar pārmantotās

hiperholesterinēmijas heterozigoto formu (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Pieejamie drošuma un efektivitātes dati, kas iegūti atklātos pētījumos ar bērniem ar pārmantotās

hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vecumā no 6 līdz 10 gadiem ir ierobežoti. Atorvastatīns nav

paredzēts lietošanai bērniem līdz 10 gadu vecumam. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2.

apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Šai populācijai piemērotākas var būt citas zāļu formas/stiprumi.

Lietošanas veids

TORVACARD ir paredzēts iekšķīgai lietošanai. Visa atorvastatīna dienas deva tiek lietota vienā reizē. To var

lietot jebkurā laikā, gan kopā ar ēdienu, gan starp ēdienreizēm.

4.3.

Kontrindikācijas

TORVACARD kontrindicēts pacientiem:

ar paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai pret jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām;

ar aktīvu aknu slimību vai nenoskaidrota iemesla dēļ pastāvīgi paaugstinātu seruma transamināžu

līmeni, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu;

ar miopātiju;

grūtniecības laikā, krūts barošanas periodā un sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto

piemērotu kontracepcijas metodi (skatīt 4.6. apakšpunktu);

kas lieto pretvīrusu līdzekļus C hepatīta ārstēšanai glekaprevīru/pibrentasvīru.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz aknām

Pirms ārstēšanas sākuma un regulāri tās laikā jāpārbauda aknu funkcionālie testi.

Pacientiem, kam ārstēšanās gaitā parādās aknu bojājuma pazīmes vai simptomi, jāveic aknu funkcionālie

testi. Pacienti, kam paaugstinājies transamināžu līmenis, jānovēro līdz šī parādība izzūd. Gadījumos, kad

ilgstoši pieturas transamināžu līmenis, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu (NAR),

ieteicams samazināt TORVACARD devu vai pārtraukt zāļu lietošanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Piesardzīgi TORVACARD ordinējams pacientiem, kuri ievērojamā daudzumā lieto alkoholu un/vai kam

anamnēzē ir aknu slimība.

Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu (SPARCL ─

Stroke Prevention by Aggressive

Reduction in Cholesterol Levels

)

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

Post hoc analizējot insulta apakštipus pacientiem bez koronāras sirds slimības (KSS), kuri nesen pārcietuši

insultu vai tranzitoru išēmisku lēkmi (TIL), konstatēts, ka pacientiem, kuriem sākta ārstēšana ar 80 mg

atorvastatīna dienā, hemorāģisks insults sastopams biežāk nekā placebo saņēmušo pacientu grupā.

Paaugstināts hemorāģiskā insulta risks sevišķi raksturīgs pacientiem ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu

un lakunāru infarktu pirms pētījuma sākuma. Pacientiem, kuri agrāk pārcietuši hemorāģisku insultu, riska un

ieguvuma attiecību, ārstējot viņus ar 80 mg atorvastatīna, nav iespējams droši izsvērt, un, iekams sākt šādu

pacientu ārstēšanu, rūpīgi jānovērtē hemorāģiska insulta potenciālais risks (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ietekme uz skeleta muskulatūru

Atorvastatīns tāpat kā visi HMG-CoA reduktāzes inhibitori retos gadījumos var skart skeleta muskuļus un

izraisīt mialģiju, miozītu vai miopātiju, kas var progresēt līdz rabdomiolīzei - iespējami dzīvību apdraudošam

stāvoklim, kas raksturīgs ar ievērojamu KFK līmeņa pieaugumu (> 10 reizes pārsniedzot normas augšējo

robežu (NAR)), mioglobinēmiju un mioglobinūriju, kura var radīt nieru mazspēju.

Ļoti reti dažu statīnu terapijas laikā vai pēc to terapijas ziņots par imūnmediētas nekrotizējošas miopātijas

(IMNM) gadījumiem. IMNM izpaužas kā pastāvīgs proksimālo muskuļu vājums un paaugstināts

kreatīnkināzes līmenis serumā, kas saglabājas arī pēc statīnu terapijas pārtraukšanas.

Pirms lietošanas

Atorvastatīns piesardzīgi ordinējams pacientiem ar rabdomiolīzi predisponējošiem faktoriem. Sekojošos

gadījumos pirms statīnu terapijas vajadzētu noteikt kreatīna fosfokināzes (KFK) līmeni:

nieru bojājums;

hipotireoze;

iedzimtas muskuļu slimības personīgi vai ģimenē;

anamnēzē muskuļu toksicitāte, lietojot statīnus vai fibrātus;

anamnēzē aknu slimība un/vai pārmērīga alkohola lietošana;

gados vecākiem cilvēkiem (vecumā > 70 gadiem), šāda mērījuma nepieciešamība tiek apsvērta atbilstoši

citu rabdomiolīzes predisponējošo faktoru esamībai;

situācijās, kad iespējama zāļu līmeņa plazmā palielināšanās, piemēram, zāļu mijiedarbība (skatīt 4.5.

apakšpunktu), un īpašās populācijās, ieskaitot ģenētiskas subpopulācijas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Šajos gadījumos ārstēšanas risks būtu jāapsver attiecībā pret iespējamo ieguvumu un ieteicama klīniskā

novērošana.

Ja KFK līmenis sākumā ir būtiski paaugstināts (> 5 reizes pārsniedzot NAR), terapiju nevajadzētu uzsākt.

Kreatīna fosfokināzes mērījums

Kreatīna fosfokināzi (KFK) nevajadzētu noteikt pēc smagas nodarbes vai jebkura ticama alternatīva KFK

palielinājuma iemesla esamības, kas padara šo mērījumu interpretāciju sarežģītu. Ja KFK līmenis sākumā ir

būtiski paaugstināts (> 5 reizes pārsniedzot NAR), mērījums būtu jāatkārto pēc 5-7 dienām, apstiprinot

rezultātus.

Terapijas laikā

Pacienti jālūdz nekavējoties ziņot, ja viņiem rastos muskuļu sāpes, krampji vai vājums, īpaši tad, ja tas

saistās ar savārgumu vai drudzi.

Ja šādi simptomi parādās pacientam lietojot atorvastatīna terapiju, būtu jānosaka KFK līmeni. Ja tas ir

būtiski palielināts (> 5 reizes pārsniedzot NAR), terapija būtu jāpārtrauc.

Ja muskuļu simptomātika ir izteikta un rada diskomfortu ikdienā, pat ja KFK līmenis ir palielināts ≤ 5

reizēm pārsniedzot NAR, terapijas pārtraukšana būtu apsverama.

Ja simptomi pāriet un KFK līmenis normalizējas, varētu apsvērt atkārtotu atorvastatīna vai kāda cita statīna

terapiju zemākās devās, pacientam nodrošinot novērošanu.

Atorvastatīna lietošana jāpārtrauc, ja rodas klīniski nozīmīgs KFK līmeņa paaugstināšanās (> 10 reizes

pārsniedz NAR) vai pastāv aizdomas par rabdomiolīzi vai tā tiek diagnosticēta.

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

Vienlaikus terapija ar citām zālēm

Rabdomiolīzes risks pieaug, ja atorvastatīnu lieto kopā ar zālēm, kas var palielināt atorvastatīna koncentrāciju

plazmā, tādām kā spēcīgi CYP3A4 inhibitori vai transporta proteīni (piemēram, ciklosporīns, telitromicīns,

klaritromicīns, delavirdīns, stiripentols, ketokonazols, vorikonazols, itrakonazols, posakonazols un HIV

proteāzes inhibitori, ieskaitot ritonavīru, lopinavīru, atazanavīru, indinavīru, darunavīru,

tipranavīru/ritonavīru u.c.). Miopātijas risku var paaugstināt arī gemfibrozila un citu fibrīnskābes

atvasinājumu, pretvīrusu līdzekļu C hepatīta (HCV) ārstēšanai (boceprevīra, telaprevīra,

elbasvīra/grazoprevīra), eritromicīna, nikotīnskābes vai ezetimiba līdztekus lietošana. Ja iespējams, šo zāļu

vietā jāizvēlas alternatīvi (bez mijiedarbības) terapijas līdzekļi.

Gadījumos, kad nepieciešama šo zāļu lietošana līdztekus atorvastatīnam, rūpīgi jāapsver ieguvums no šādas

kombinētas terapijas un tās potenciālais risks. Pacientiem, kuri lieto zāles, kas paaugstina atorvastatīna

koncentrāciju plazmā, ieteicams lietot mazāko atorvastatīna maksimālo devu. Bez tam, ja pacients lieto

spēcīgu CYP3A4 inhibitoru, ieteicams parakstīt mazāku atorvastatīna sākumdevu un šādi pacienti rūpīgi

jānovēro klīniski (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Atorvastatīnu nedrīkst lietot kopā ar sistēmiski lietotu fuzidīnskābi vai 7 dienu laikā kopš fuzidīnskābes

lietošanas pārtraukšanas. Pacientiem, kuriem sistēmiski lietota fuzidīnskābe tiek uzskatīta par neaizstājamu,

statīna terapija ir jāpārtrauc visa fuzidīnskābes lietošanas perioda laikā. Ir ziņots par rabdomiolīzes

gadījumiem (ieskaitot dažus letālus gadījumus) pacientiem, kuri saņēma fuzidīnskābes un statīna kombināciju

(skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacients ir jābrīdina nekavējoties griezties pie ārsta, ja viņš izjūt jebkādus muskuļu

vājuma, sāpju vai jutīguma simptomus.

Statīna terapiju var atsākt septiņas dienas pēc pēdējās fuzidīnskābes devas.

Ārkārtas gadījumos, kad ir nepieciešama ilgstoša fuzidīnskābes lietošana, piemēram, smagu infekciju

ārstēšanai, vajadzība pēc vienlaicīgas TORVACARD un fuzidīnskābes lietošanas ir jāapsver katrā gadījumā

individuāli, un tā jāveic ciešā medicīniskā uzraudzībā.

Pediatriskā populācija

3 gadu ilgā pētījumā, kurā novērtēja kopējo nobriešanu un attīstību, novērtēja Tannera stadiju un veica

auguma un svara mērījumus, netika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz augšanu un dzimumnobriešanu

(skatīt 4.8. apakšpunktu).

Intersticiāla plaušu slimība

Ir ziņots par atsevišķiem intersticiālas plaušu slimības gadījumiem dažu statīnu lietošanas laikā, īpaši, ja

terapija bija ilgstoša (skatīt 4.8. apakšpunktu). iespējamās pazīmes var būt dispnoja, neproduktīvs klepus un

vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās (nogurums, ķermeņa masas zudums un drudzis). Ja rodas

aizdomas, ka pacientam attīstās intersticiāla plaušu slimība, terapija ar statīniem jāpārtrauc.

Cukura diabēts

Ir dati, kas liecina, ka statīnu grupas preparāti paaugstina glikozes līmeni asinīs un dažiem pacientiem,

kuriem ir augsts risks nākotnē attīstīties cukura diabētam, var radīt tādu hiperglikēmijas līmeni, kad

neieciešama diabēta terapija. Tomēr šo risku atsver statīnu lietošanas noteiktā vaskulārā riska samazināšanās

un tāpēc tas nevarētu būt iemesls statīnu terapijas pārtraukšanai. Riska pacientiem (glikozes līmenis tukšā

dūšā 5,6 – 6,9 mmol/l, ĶMI > 30 kg/m

, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija) jāveic gan klīniskā,

gan bioķīmiskā novērošana atbilstoši nacionālajām vadlīnijām.

Palīgvielas

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

TORVACARD satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu

galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju. TORVACARD satur

mazāk nekā 1 mmol (23 mg) nātrija katrā apvalkotājā tabletē, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaikus lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīnu

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P450 3A4 (CYP3A4) un tas ir aknu transportvielu substrāts, organisko

anjonu transporta polipeptīdu 1B1 (OATP1B1) un 1B3 (OATP1B3) transportviela. Atorvastatīna metabolīti

ir OATP1B1 substrāti. Ir noteikts, ka atorvastatīns ir arī multizāļu rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts

vēža rezistences proteīna (BCRP) substrāts, kas var ierobežot atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un žults

klīrensu (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Tādu zāļu, kas ir CYP1A4 inhibitori vai transporta proteīni vienlaikus

lietošana var izraisīt paaugstinātu atorvastatīna līmeni plazmā un paaugstinātu miopātijas risku. Paaugstināts

risks var būt arī ar citu zāļu vienlaikus lietošanu, kas var izraisīt miopātiju, tādām kā fibrīnskābes

atvasinājumi un ezetimibs (skatīt 4.4. apakšpunktu).

CYP3A4 inhibitori

Pierādīts, ka spēcīgi CYP3A4 inhibitori var izraisīt ievērojami paaugstinātu atorvastatīna koncentrāciju

(skatīt 1. tabulu un specifisku informāciju zemāk). Ja iepējams, jāizvairās no spēcīgu CYP3A4 inhibitoru

(piemēram, ciklosporīna, telitromicīna, klaritromicīna, delavirdīna, stiripentola, ketokonazola, vorikonazola,

itrakonazola, posakonazola, dažu pretvīrusu līdzekļu, ko lieto HCV ārstēšanā (piem., elbasvīra/grazoprevīra),

un HIV proteāzes inhibitoru, ieskaitot ritonavīru, lopinavīru, atazanavīru, indinavīru, darunavīru u.c)

līdztekus lietošanas. Gadījumos, kad no šo zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, jāapsver

zemākas atorvastatīna sākuma devas un zemākas maksimālās devas izvēle, un tiek ieteikta atbilstoša pacientu

novērošana (skatīt 1. tabulu).

Mērenas darbības CYP3A4 inhibitori (piemēram, eritromicīns diltiazems, verapamils un flukonazols) var

paaugstināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā (skatīt 1. tabulu). Lietojot eritromicīnu kombinācijā ar

statīniem, novērots paaugstināts miopātijas attīstīšanās risks. Mijiedarbības pētījumi, kas izvērtētu

amiodarona vai verapamila ietekmi uz atorvastatīnu, nav veikti. Ir zināms, ka gan amiodarons, gan

verapamils inhibē CYP3A4 aktivitāti un vienlaikus lietošana ar atorvastatīnu var izraisīt paaugstinātu

atorvastatīna iedarbību. Tādēļ, lietojot vienlaikus mērenas darbības CYP3A4 inhibitorus, jāizvēlas zemākā

maksimālā atorvastatīna deva un tiek ieteikta atbilstoša pacientu klīniskā novērošana. Atbilstoša klīniskā

novērošana tiek rekomendēta pēc terapijas uzsākšanas vai sekojošas inhibitora devas pielāgošanas.

CYP3A4 inducētāji

Atorvastatīna un citohroma P450 3A inducētāju (piemēram, efavirenza, rifampicīna, asinszāles preparātu)

vienlaikus lietošana var izraisīt mainīgu atorvastatīna koncentrācijas plazmā samazinājumu. Rifampicīna

dubultā mijiedarbības mehānisma dēļ (citohroma P450 3A inducēšana un hepatocītu saistīšanas trasportiera

OATP1B1 inhibīcija), atorvastatīna un rifampicīna vienlaicīga lietošana tiek rekomendēta, jo novēlota

atorvastatīna lietošana pēc rifampicīna lietošanas tika saistīta ar ievērojamu atorvastatīna koncentrācijas

plazmā samazināšanos. Lai gan rifampicīna ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma,

pacientiem rūpīgi jānovēro zāļu efektivitāte, ja no zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties.

Transporta inhibitori

Transporta proteīnu inhbitori (piem, ciklosporīns) var paaugstināt sistēmiskā atorvastatīna iedarbību (skatīt 1.

tabulu). Aknu saistīšanas transportieru inhibīcijas ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav

zināma. Ja no zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, tiek rekomendēta devas samazināšana un

efektivitātes klīniskā novērošana (skatīt 1. tabulu).

Gemfibrozils /fibrīnskābes atvasinājumi

Fibrātu lietošana pati par sevi ir saistīta ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, ieskaitot rabdomiolīzi. Šo

blakusparādību attīstīšanās risks var būt lielāks, lietojot fibrīnskābes atvasinājumus vienlaikus ar

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

atorvastatīnu. Ja no zāļu vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties, jālieto zemākā atorvastatīna deva, kas

sasniedz terapeitisko mērķi un pacienti rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ezetimibs

Ezetimiba lietošana pati par sevi ir saistīta ar muskuļiem saistītām blakusparādībām, ieskaitot rabdomiolīzi.

Tādēļ šo blakusparādību rašanās risks var būt lielāks, lietojot ezetimibu un atorvastatīnu vienlaikus. Šiem

pacientiem tiek rekomendēta atbilstoša klīniskā uzraudzība.

Holestipols

Vienlaikus lietojot holestipolu un atorvastatīnu, atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu līmenis plazmā bija

zemāks (atorvastatīna koncentrācijas attiecība: 0,74). Tomēr lipīdu līmeni pazeminošais efekts, kombinējot

atorvastatīnu ar holestipolu, bija lielāks nekā tad, ja šīs zāles lietoja monoterapijas veidā.

Fuzidīnskābe

Miopātijas, ieskaitot rabdomiolīzi, risks var pieaugt, ar statīniem vienlaikus lietojot sistēmisku fuzidīnskābi.

Šīs mijiedarbības mehānisms (farmakodinamiskais, famarkokinētiskais vai abi kopā) pašreiz nav zināms. Ir

ziņots par rabdomiolīzes gadījumiem (ieskaitot dažus letālus gadījumus) pacientiem, kuri saņēma šo zāļu

kombināciju.

Ja ir nepieciešama ārstēšana ar sistēmisku fuzidīnskābi, atorvastatīna lietošana ir jāpārtrauc visa

fuzidīnskābes ārstēšanas perioda laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kolhicīns

Lai gan mijiedarbības pētījumi ar atorvastatīnu un kolhicīnu nav veikti, ir ziņots par miopātijas gadījumiem,

lietojot atorvastatīnu un kolhicīnu vienlaikus, un, parakstot atorvastatīnu un kolhicīnu vienlaikus, jāievēro

piesardzība.

Atorvastatīna ietekme uz vienlaicīgi lietotām zālēm

Digoksīns

Kad vienlaikus tika lietotas vairākas digoksīna devas un 10 mg atorvastatīna, digoksīna līmenis vienmērīgas

koncentrācijas apstākļos plazmā nedaudz palielinājās. Pacienti, kuri lieto digoksīnu, atbilstoši jānovēro.

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi

Atorvastatīna vienlaikus lietošana ar perorāliem kontraceptīviem līdzekļiem paaugstina noretindrona un

etinilestradiola līmeni plazmā.

Varfarīns

Klīniskā pētījumā pacientiem, kuri saņēma ilgstošu varfarīna terapiju, 80 mg atorvastatīna dienā lietošana

vienlaikus ar varfarīnu izraisīja nelielu protrombīna laika samazināšanos par apmēram 1,7 sekundēm pirmo

četru dienu laikā, kas atgriezās normas robežās pēc 15 atorvastatīna lietošanas dienām. Lai gan tikai ļoti retos

gadījumos ziņots par klīniski nozīmīgu antikoagulantu mijiedarbību, protrombīna laiks jānosaka pirms

atorvastatīna lietošanas uzsākšanas pacientiem, kuri saņem kumarīnu grupas antikoagulantus, kā arī

pietiekami bieži terapijas laikā, lai pārliecinātos, ka nenotiek nozīmīgas protrombīna laika izmaiņas. Tiklīdz

ir apstiprinājies stabils protrombīna laiks, tas var tikt uzraudzīts tādos intervālos, kādi parasti tiek

rekomendēti kumarīnu grupas antikoagulantu pacientiem. Šī procedūra ir jāatkārto, ja atorvastatīna deva tiek

mainīta vai tā lietošana tiek pārtraukta. Atorvastatīna lietošana netiek saistīta ar asiņošanu vai izmaiņām

protrombīna laikā pacientiem, kuri nelieto antikoagulantus.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušiem. Mijiedarbību apjoms pediatriskā populācijā nav zināms.

Iepriekš minētā zāļu mijiedarbība pieaugušiem un 4.4. apakšpunktā minētie brīdinājumi jāņem vērā arī

pediatriskai populācijai.

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

Zāļu mijiedarbība

1. tabula: Vienlaikus lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīna farmakokinētiku

Vienlaikus lietotās zāles un

dozēšana

Atorvastatīns

Deva (mg)

&

attiecība

Klīniskie ieteikumi

Glekaprevīrs 400 mg OD/

Pibrentasvīrs 120 mg OD,

7 dienas

10 mg OD 7 dienas

Vienlaikus lietošana ar

glekaprevīru vai pibrentasvīru

saturošiem preparātiem ir

kontrindicēta (skatīt 4.3.

apkšpunktu).

Tipranavīrs 500 mg BID/

Ritonavīrs 200 mg BID, 8

dienas (14. līdz 21.diena)

40 mg 1. dienā, 10 mg

20.dienā

Gadījumos, kad ir

nepieciešama vienlaikus

lietošana ar atorvastatīnu,

nepārsniegt atorvastatīna devu

10 mg dienā. Šiem pacientiem

tiek ieteikta klīniskā

uzraudzība.

Telaprevīrs 750 mg ik pēc

8 h, 10 dienas

20 mg SD

Ciklosporīns 5.2

mg/kg/dienā, stabila deva

10 mg OD 28 dienas

Lopinavīrs 400 mg BID/

Ritonavīrs 100 mg BID, 14

dienas

20 mg OD 4 dienas

Gadījumos, kad ir

nepieciešama vienlaikus

lietošana ar atorvastatīnu, tiek

rekomendēta zemāka

atorvastatīna uzturošā deva. Ja

atorvastatīna deva pārsniedz

20 mg, tiek ieteikta šo pacientu

klīniskā uzraudzība.

Klaritromicīns 500 mg

BID, 9 dienas

80 mg OD 8 dienas

Sahinavīrs 400 mg BID/

Ritonavīrs (300 mg BID no

5. līdz 7.dienai,

paaugstināta līdz 400 mg

BID 8.dienā), 4.-18. dienai,

30 minūtes pēc

atorvastatīna lietošanas

40 mg OD 4 dienas

Gadījumos, kad ir

nepieciešama vienlaikus

lietošana ar atorvastatīnu, tiek

rekomendēta zemāka

atorvastatīna uzturošā deva. Ja

atorvastatīna deva pārsniedz

40 mg, tiek ieteikta šo pacientu

klīniskā uzraudzība.

Darunavīrs 300 mg BID/

Ritonavīrs 100 mg BID, 9

dienas

10 mg OD 4 dienas

Itrakonazols 200 mg OD, 4

dienas

40 mg SD

Fosamprenavīrs 700 mg

BID/ Ritonavīrs 100 mg

BID, 14 dienas

10 mg OD 4 dienas

Fosamprenavīrs 1400 mg

BID, 14 dienas

10 mg OD 4 dienas

Elbasvīrs 50 mg OD/

Grazoprevīrs 200 mg OD,

13 dienas

10 mg SD

1,95

Gadījumā, kad vienlaikus tiek

lietoti elbasvīru vai

grazoprevīru saturoši preparāti,

atorvastatīna deva nedrīkst

pārsniegt dienas devu 20 mg.

Nelfinavīrs 1250 mg BID,

14 dienas

10 mg OD 28 dienas

1,74

Nav īpašu ieteikumu.

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

Greipfrūtu sula, 240 mL

OD *

40 mg, SD

1,37

Neiesaka vienlaikus lietot

atorvastatīnu un lielu

daudzumu greipfrūtu sulas.

Diltiazems 240 mg OD, 28

dienas

40 mg, SD

1,51

Pēc terapijas uzsākšanas vai

sekojošas devas pielāgošanas,

šiem pacientiem tiek ieteikta

atbilstoša klīniskā uzraudzība.

Eritromicīns 500 mg QID,

7 dienas

10 mg, SD

1,33

Šiem pacientiem tiek ieteikta

mazāka maksimālā deva un

klīniskā uzraudzība.

Amlodipīns 10 mg,

vienreizēja deva

80 mg, SD

1,18

Nav īpašu ieteikumu.

Cimetidīns 300 mg QID, 2

nedēļas

10 mg OD 2 nedēļas

1,00

Nav īpašu ieteikumu.

Holestipols 10 g BID, 8

nedēļas

40 mg OD 28 nedēļas

0,74**

Nav īpašu ieteikumu.

Magnija un alumīnija

hidroksīdu antacīdā

suspensija, 30 mL QID, 17

dienas

10 mg OD 15 dienas

0,66

Nav īpašu ieteikumu.

Efavirenzs 600 mg OD, 14

dienas

10 mg for 3 days

0,59

Nav īpašu ieteikumu.

Rifampicīns 600 mg OD, 7

dienas (vienlaikus

lietošana)

40 mg SD

1,12

Ja no vienlaikus lietošanas nav

iespējams izvairīties,

atorvastatīna vienlaicīga

lietošana ar rifampicīnu ir

rekomendēta ar klīnisko

uzraudzību.

Rifampicīns 600 mg OD, 5

dienas (dalītas devas)

40 mg SD

0,20

Gemfibrozils 600 mg BID,

7 dienas

40 mg SD

1,35

Šiem pacientiem tiek

rekomendēta zemāka sākuma

deva un klīniskā uzraudzība.

Fenofibrāts 160 mg OD, 7

dienas

40mg SD

1,03

Šiem pacientiem tiek

rekomendēta zemāka sākuma

deva un klīniskā uzraudzība.

Boceprevīrs 800 mg TID, 7

dienas

40 mg SD

Šiem pacientiem tiek

rekomendēta zemāka sākuma

deva un klīniskā uzraudzība.

Atorvastatīna deva nedrīkst

pārsniegt 20 mg dienā, lietojot

kopā ar boceprevīru.

&

Norāda uz terapiju attiecību (vienlaicīgi ievadītās zāles un atovastatīns salīdzinājumā ar atorvastatīnu vienu

pašu).

Klīniskam nozīmīgumam skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu.

* Satur vienu vai vairākus komponentus, kas inhibē CYP3A4 un var paaugstināt līmeni plazmā

zālēm, kuras tiek metabolizētas ar CYP3A4. 240 ml glāzes greipfrūtu sulas lietošana arī izraisīja

aktīvā ortohidroksi metabolīta AUC samazināšanos par 20,4%. Liela daudzuma greipfrūtu sulas

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

lietošana (vairāk nekā 1,2 l dienā 5 dienas) paaugstināja atorvastatīna AUC 2,5 reizes un aktīvo

(atorvastatīns un metabolīti) HMG-CoA reduktāzes inhibitoru AUC 1,3 reizes.

** Attiecība noteikta no viena parauga, kas paņemts 8–16 stundas pēc devas.

OD = vienreiz dienā; SD = vienreizēja deva; BID = divreiz dienā; TID = trīsreiz dienā; QID = četras reizes

dienā.

2. tabula: Atorvastatīna ietekme uz vienlaikus lietoto zāļu farmakokinētiku

Atorvastatīns un dozēšana

Vienlaikus lietotās zāles

Zāles/Deva (mg)

&

attiecība

Klīniskie ieteikumi

80 mg OD 10 dienas

Digoksīns 0,25 mg OD,

20 dienas

1,15

Pacienti, kuri lieto

digoksīnu, rūpīgi jānovēro.

40 mg OD 22 dienas

Perorālie kontraceptīvie

līdzekļi OD, 2 mēneši

- noretindrons 1 mg

-etinilestradiols 35 μg

1,28

1,19

Nav specifisku

rekomendāciju.

80 mg OD 15 dienas

* Fenazons, 600 mg SD

1,03

Nav specifisku

rekomendāciju.

10 mg, SD

Tipranavīrs 500 mg

BID/ritonavīrs 200 mg

BID, 7 dienas

1,08

Nav specifisku

rekomendāciju.

10 mg, OD 4 dienas

Fosamprenavīrs 1400

mg BID, 14 dienas

0,73

Nav specifisku

rekomendāciju.

10 mg OD 4 dienas

Fosamprenavīrs 700 mg

BID/ritonavīrs 100 mg

BID, 14 dienas

0,99

Nav specifisku

rekomendāciju.

&

Norāda uz terapiju attiecību (vienlaicīgi ievadītās zāles un atorvastatīns salīdzinājumā ar atorvastatīnu vienu

pašu).

* Atkārtota atorvastatīna un fenazona vienlaikus lietošana uzrādīja nelielu vai nenosakāmu ietekmi uz

fenazona klīrensu.

OD = vienreiz dienā; SD = vienreizēja deva.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā

Sievietēm reproduktīvā vecumā terapijas laikā jālieto atbilstoša kontracepcijas metode (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Grūtniecība

TORVACARD ir kontrindicēts grūtniecēm (skatīt 4.3. apakšpunktu). Zāļu drošums grūtniecības laikā

pagaidām nav pierādīts. Kontrolēti klīniskie pētījumi ar atorvastatīna lietošanu grūtniecēm nav veikti.

Saņemti reti ziņojumi par iedzimtām anomālijām pēc HMG-CoA reduktāzes inhibitoru lietošanas. Pētījumi

dzīvniekiem uzrāda zāļu toksisku iedarbību uz vairošanos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Mātes ārstēšana ar atorvastataīnu var samazināt augļa mevalonāta līmeni, kas ir holesterīna sintēzes

prekursors. Ateroskleroze ir hronisks process, un parasti lipīdu līmeni pazeminošo līdzekļu lietošanas

pārtraukšanai grūtniecības laikā ir neliela riska ietekme ilgtermiņā, saistībā ar primāro hiperholesterinēmiju.

Tādēļ TORVACARD nevajadzētu lietot grūtniecēm, sievietēm, kuras cenšas palikt stāvoklī vai domā, ka

varētu būt stāvoklī. Ārstēšana ar TORVACARD jāpārtrauc grūtniecības laikā vai līdz brīdim, kad tiek

apstiprināts, ka sieviete nav stāvoklī (skatīt 4.3. apakšpunktu)

Barošana ar krūti

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

Nav zināms, vai atorvastatīns vai tā metabolīti nonāk mātes pienā. Žurkām atorvastatīna un tā aktīvo

metabolītu līmenis plazmā ir līdzīgs to līmenim pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ņemot vērā nopietnu

blakusparādību rašanās iespēju, sievietēm, kuras lieto TORVACARD nevajadzētu barot ar krūti savus bērnus

(skatīt 4.3. apakšpunktu). Atorvastatīna lietošana ir kontrindicēta krūts barošanas laikā (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Fertilitāte

Pētījumos dzīvniekiem atorvastatīns neuzrādīja ietekmi uz vīrišķo vai sievišķo fertilitāti (skatīt 5.3.

apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Atorvastatīns praktiski neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Pēc placebo kontrolēto klīnisko pētījumu datiem, no 16066 pacientiem (8755 atorvastatīna salīdzinot ar 7311

placebo), kuri lietoja atorvastatīnu vidēji 53 nedēļas, blakusparādību dēļ pētījumu pārtrauca 5,2%

atorvastatīna grupas pacienti, salīdzinot ar 4,0% placebo grupas pacientu.

Pēc klīnisko pētījumu datiem un ilgstošu pēcreģistrācijas uzraudzības pieredzi tālāk uzrādīts atorvastatīna

blakusparādību profils.

Konstatēto blakusparādību biežums sadalīts šādās gradācijās: bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥1/1000 līdz

<1/100), reti (≥1/10000 līdz <1/1000) un ļoti reti (≤1/10000), nav zināmi (nevar novērtēt no pieejamiem

datiem).

Infekcijas un infestācijas:

Bieži: nazofaringīts.

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

Reti: trombocitopēnija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži: alerģiskas reakcijas.

Ļoti reti: anafilakse.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: hiperglikēmija.

Retāk: hipoglikēmija, svara pieaugums, anoreksija.

Psihiskie traucējumi

Retāk: murgi, bezmiegs.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvas sāpes.

Retāk: reibonis, parestēzija, hipoestēzija, disgeizija (garšas uztveres traucējumi), amnēzija.

Reti: perifēra neiropātija.

Acu slimības

Retāk: neskaidra redze.

Reti: redzes traucējumi.

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk: tinnīts.

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

Ļoti reti: dzirdes zudums.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: sāpes rīklē un kaklā, deguna asiņošana.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: aizcietējums, vēdera uzpūšanās, dispepsija, slikta dūša, caureja.

Retāk: vemšana, sāpes vēderā, atraugas, pankreatīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk: hepatīts.

Reti: holestāze.

Ļoti reti: aknu mazspēja.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: nātrene, izsitumi uz ādas, nieze, alopēcija.

Reti: angioedēma, bullozs dermatīts, ieskaitot multiformo eritēmu, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisku

epidermālo nekrolīzi.

Skeleta - muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: mialģija, artralģija, sāpes ekstremitātēs, muskuļu spazmas, locītavu pietūkums, sāpes mugurā.

Retāk: sāpes skausta rajonā, muskuļu vājums.

Reti: miopātija, miozīts, rabdomiolīze, muskuļa plīsums, tendinopātija, kas dažreiz komplicējas ar cīpslas

plīsumu.

Ļoti reti: sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms.

Nav zināmi: imunoloģiskas izcelsmes nekrotizējoša miopātija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti reti: ginekomastija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk: savārgums, astēnija, sāpes krūtīs, perifēra tūska, nogurums, drudzis.

Izmeklējumi

Bieži: izmainīti aknu funkcionālie testi, paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs.

Retāk: leikocīti urīnā.

Tāpat kā citu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru lietošanas laikā pacientiem, kuri ārstējas ar atorvastatīnu,

novērota transamināžu līmeņa paaugstināšanās serumā. Šīs novirzes parasti bija nelielas un pārejošas, un to

dēļ nebija jāpārtrauc ārstēšanās. Klīniski būtisks transamināžu līmeņa pieaugums serumā (vairāk nekā 3

reizes pārsniedza NAR) konstatēts 0,8% ar atorvastatīnu ārstēto pacientu. Šī paaugstināšanās bija atkarīga no

devas un atgriezeniska visiem pacientiem.

Kreatīnfosfokināzes (KFK) līmeņa pieaugums serumā, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedza NAR, klīniskajos

pētījumos novērots 2,5% ar atorvastatīnu ārstēto pacientu - tāpat kā lietojot citus HMG-CoA reduktāzes

inhibitorus. KFK līmenis, kas vairāk nekā 10 reizes pārsniedza NAR, novēroja 0,4% pacientu, kas lietoja

atorvastatīnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Ar atorvastatīnu ārstētiem pediatriskiem pacientiem vecumā no 10 līdz 17 gadiem nevēlamo blakusparādību

profils kopumā bija līdzīgs pacientiem, kuri tika ārstēti ar placebo, un visbiežākās nevēlamās blakusparādības

abās grupās, neatkarīgi no cēlonības izvērtējuma, bija infekcijas. 3 gadu ilgā pētījumā, kurā novērtēja kopējo

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

nobriešanu un attīstību, novērtēja Tannera stadiju un veica auguma un svara mērījumus, netika novērota

klīniski nozīmīga ietekme uz augšanu un dzimumnobriešanu. Pediatriskiem pacientiem drošuma un

panesamības profils bija līdzīgs zināmajam atorvastatīna drošuma profilam pieaugušajiem pacientiem.

Klīnisko pētījumu datubāze satur drošuma datus par 520 pediatriskiem pacientiem, kuri saņēma atorvastatīnu.

Starp tiem 7 pacienti bija vecumā līdz 6 gadiem, 121 pacienti bija vecumā no 6 līdz 9 gadiem, un 392 pacienti

bija vecumā no 10 līdz 17 gadiem.

Balstoties uz pieejamiem datiem, paredzamais blakusparādību biežums, veids un nopietnība bērniem ir tāds

pats kā pieaugušiem.

Šādas blakusparādības ir ziņots saistībā ar dažu statīnu lietošanu:

Seksuāla disfunkcija,

Depresija,

Atsevišķi intersticiālas plaušu slimības gadījumi, īpaši ilgstošas terapijas laikā (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Cukura diabēts: biežums atkarīgs, vai ir riska faktori (glikozes līmenis asinīs tukšā dūšā ≥ 5,6

mmol/l, ĶMI > 30 kg/m

, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija anamnēzē), vai to nav.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9.

Pārdozēšana

Atorvastatīna pārdozēšanas gadījumā specifiskas terapijas nav. Ja notikusi pārdozēšana, pacients jāārstē

simptomātiski un, pēc nepieciešamības jāuzsāk uzturošie pasākumi. Jāveic aknu funkcionālie testi un jāseko

KFK līmenim serumā. Tā kā atorvastatīns intensīvi saistās ar plazmas proteīniem, nav sagaidāms, ka

hemodialīze būtiski paātrinās atorvastatīna klīrensu.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Lipīdus pārveidojošie līdzekļi,

HMG-CoA reduktāzes inhibitori,

ATĶ kods: C10AA05

Atorvastatīns ir selektīvs, konkurējošs HMG-CoA reduktāzes inhibitors. HMG-CoA reduktāze ir enzīms, no

kura atkarīga 3-hidroksi-3-metil-glutaril-koenzīma A pārvēršanās mevalonātā - sterolu, tostarp holesterīna,

priekštecī. Aknās triglicerīdi un holesterīns tiek iekļauti ļoti zema blīvuma lipoproteīnu (ĻZBL) struktūrā,

kuri nonāk plazmā un tiek transportēti uz perifērajiem audiem. No ĻZBL veidojas zema blīvuma lipoproteīni

(ZBL), kas tiek katabolizēti galvenokārt ar receptoru starpniecību, kuriem piemīt augsta afinitāte pret ZBL

(ZBL receptori).

Atorvastatīns pazemina holesterīna un lipoproteīnu līmeni serumā, inhibējot HMG-CoA reduktāzi un tādējādi

kavējot holesterīna biosintēzi aknās, kā arī palielina ZBL receptoru skaitu uz hepatocītu virsmas, tādējādi

paātrinot ZBL saistīšanos un katabolismu.

Atorvastatīns kavē ZBL veidošanos un reducē ZBL daļiņu skaitu. Atorvastatīns izteikti un ilglaicīgi

paaugstina ZBL receptoru aktivitāti, vienlaikus radot labvēlīgas kvalitatīvas pārmaiņas cirkulējošo ZBL

daļiņu struktūrā. Atorvastatīns samazina ZBL holesterīna daudzumu arī homozigotās pārmantotās

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

hiperholesterinēmijas pacientiem, proti, ir efektīvs populācijā, kas līdz šim nav reaģējusi uz lipīdus

samazinošiem medikamentiem.

Dažādu devu iedarbības pētījumos pierādīts, ka atorvastatīns samazina kopējā holesterīna (30%-46%), ZBL

holesterīna (41%-61%), apolipoproteīna B (34%-50%) un triglicerīdu (14%-33%) koncentrāciju, vienlaikus

vairāk vai mazāk paaugstinot ABL holesterīna un apolipoproteīna A1 līmeni. Šie rezultāti attiecas uz

pacientiem ar pārmantotu heterozigotu hiperholesterinēmiju, nepārmantotām hiperholesterinēmijas formām

un jaukto hiperlipidēmiju, tostarp pacientiem ar neinsulinējamo cukura diabētu.

Pierādīts, ka kopējā holesterīna, ZBL holesterīna un apolipoproteīna B līmeņa krišanās samazina

kardiovaskulāru epizožu un kardiovaskulārās mirstības risku.

Pārmantotas hiperholesterinēmijas homozigotā forma

Daudzcentru 8 nedēļu atklātā līdzjūtīgas ārstēšanas pētījumā ar dažāda ilguma izvēles pagarinājuma fāzi, tika

iesaistīti 335 pacienti, no kuriem 89 tika identificēti kā pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigtās formas

pacienti. No šiem 89 pacientiem vidējais ZBL holesterīna samazinājums bija aptuveni 20%. Atorvastatīns

tika lietots devās līdz 80mg/ dienā.

Ateroskleroze

Pētījumā par aterosklerozes reversibilitāti ar agresīvu lipīdus pazeminošu terapiju (Reversing Atherosclerosis

with Aggressive Lipid-Lowering Study (REVERSAL)) pacientiem ar koronāro sirds slimību novērtēja

intensīvas lipīdus pazeminošas terapijas efektu ar 80 mg atorvastatīna un standarta lipīdus pazeminošu

terapiju ar 40 mg pravastatīna uz koronāro aterosklerozi, izvērtējot ar intravaskulāro ultrasonogrāfiju (IVUS)

angiogrāfijas laikā. Šajā randomizētā, dubult-aklā, multicentru, kontrolētā klīniskā pētījumā 502 pacientiem

IVUS tika veikta pētījumu uzsākot un pēc 18 mēnešiem. Atorvastatīna grupā (n=253) ateroskleroze nebija

progresējusi.

Ateromas kopējā tilpuma vidējās izmaiņas procentuāli (primārais pētījuma kritērijs) salīdzinot ar pētījuma

sākumu bija – 0,4% (p=0,98) atorvastatīna grupā un + 2,7% (p=0,001) pravastatīna grupā (n=249). Salīdzinot

ar pravastatīnu, atorvastatīna efekts bija statistiski ticams (p=0,02). Šajā pētījumā netika novērtēta intensīvās

lipīdus pazeminošās terapijas ietekme uz kardiovaskulāriem galarezultātiem (piemēram, revaskularizācijas

nepieciešamība, nefatāls miokarda infarkts, koronāra nāve).

Atorvastatīna grupā ZBL holesterīna pazeminājums bija vidēji līdz 2,04 mmol/l ± 0,8 (78,9 mg/dl ± 30),

pētījumu uzsākot 3,89 mmol/l ± 0,7 (150 mg/dl ± 28) un pravastatīna grupā ZBL holesterīns vidēji tika

samazināts līdz 2,85 mmol/l ± 0,7 (110 mg/dl ± 26), pētījumu uzsākot 3,89 mmol/l ± 0,7 (150 mg/dl ± 26)

(p=0,0001). Atorvastatīns arī būtiski samazināja kopējā holesterīna daudzumu par 34,1% (pravastatīns: -

18,4%, p<0,0001), vidējo triglicerīdu līmeni par 20% (pravastatīns: - 6,8%, p=0,0009) un vidējo

apolipoproteīna B līmeni par 39,1% (pravastatīns: - 22,0%, p<0,0001). Atorvastatīns vidēji palielināja ABL

holesterīnu par 2,9% (pravastatīns: + 5,6%, p=nav ticams). Atorvastatīna grupā CRO vidēji samazinājās par

36,4% salīdzinājumā ar 5,2% pravastatīna grupā (p<0,0001).

Pētījuma rezultāti tika iegūti, lietojot 80 mg lielu devu. Tādēļ tos nevar attiecināt uz zemākām zāļu devām.

Drošuma un panesamības profili abās terapijas grupās bija līdzīgi.

Šajā pētījumā netika izvērtēta intensīvas lipīdu līmeņa samazināšanas ietekme uz galvenajiem

kardiovaskulārajiem galarezultātiem. Tādēļ šo rezultātu klīniskais nozīmīgums saistībā ar kardiovaskulāro

notikumu primāro un sekundāro novēršanu nav zināma.

Akūts koronārs sindroms

MIRACL pētījumā novērtēta 80 mg liela atorvastatīna deva 3086 pacientiem (atorvastatīns n=1538; placebo

n=1548) ar akūtu koronāro sindromu (MI bez Q zoba vai nestabilo stenokardiju). Terapija tika uzsākta

akūtajā periodā uzreiz pēc stacionēšanas un turpinājās 16 nedēļas. Terapija ar atorvastatīnu 80 mg/dienā

pagarināja laiku līdz kombinētajam primārajam galarezultātam, kurš definēts kā jebkura cēloņa izraisīta nāve,

nefatāls MI, atdzīvināšana pēc sirds apstāšanās vai stenokardija ar miokarda išēmijas pazīmēm, kādēļ

nepieciešama hospitalizācija, liecinot par riska samazinājumu par 16% (p=0,048). To veidoja galvenokārt

atkārtotas hospitalizācijas gadījumu skaita samazināšanās par 26% stenokardijas un miokarda išēmijas dēļ

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

(p=0,018). Atšķirības pēc citiem, sekundāriem galarezultātiem nebija statistiski nozīmīgas (kopumā: placebo

− 22,2%, atorvastatīns − 22,4%).

Atorvastatīna drošuma profils MIRACL pētījumā neatšķīrās no 4.8. apakšpunktā aprakstītā.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Atorvastatīna ietekme uz fatālu un nefatālu sirds koronāro slimību (KSS) vērtēta randomizētā, dubultmaskētā,

placebo kontrolētā pētījumā − angļu-skandināvu kardiālo rezultātu pētījuma lipīdu līmeņa pazemināšanas

atzarā (ASCOT-LLA − Anglo-Scandinavian Cardiac Outcomes Trial Lipid Lowering Arm). Pētījumā

iekļautie pacienti bija hipertensīvi, 40−79 gadus veci, bez miokarda infarkta vai stenokardijas ārstēšanas

anamnēzes, ar triglicerīdu līmeni TG ≤6.5 mmol/l (251 mg/dl). Visiem pacientiem bija ne mazāk kā 3

iepriekš definēti riska faktori: vīrieša dzimums, vecums ≥ 55 gadi, smēķēšana, cukura diabēts, KSS pirmās

pakāpes radiniekam, TG:ABL holesterīns >6, perifēro asinsvadu slimība, kreisā ventrikula hipertrofija,

pārciests cerebrovaskulārs notikums, specifiskas EKG pārmaiņas, proteinūrija/ albuminūrija. Ne visiem

pacientiem bija augsts pirmreizēja kardiovaskulāra notikuma risks.

Pacienti saņēma hipotensīvu terapiju (amlodipīnu vai atenololu) un, vai nu atorvastatīnu 10 mg dienā

(n=5168), vai placebo (n=5137).

Absolūtā un relatīvā riska samazinājums atorvastatīna ietekmē bija šāds:

Notikums

Relatīvā riska

samazinājums (%)

Notikumu skaits

(atorvastatīns vs

placebo)

Absolūtā riska

samazinājums

Fatāla KSS + nefatāls MI

100 vs 154

1,1%

0,0005

Kardiovaskulāro notikumu un

revaskularizācijas procedūru

kopskaits

389 vs 483

1,9%

0,0008

Koronāro notikumu kopskaits

178 vs 247

1,4%

0,0006

Pēc notikumu aptuvenā skaita starpības vidēji 3,3 gadus ilgā novērošanas periodā. KSS − sirds koronārā

slimība, MI − miokarda infarkts.

Būtiski nesamazinājās kopējā un kardiovaskulārā mirstība (185 vs 212 atgadījumi, p=0,17 un 74 vs 82

atgadījumi, p=0,51). Apakšgrupu analīzē pēc dzimuma (81% vīriešu, 19% sieviešu) konstatēts labvēlīgs

atorvastatīna efekts vīriešiem, bet ne sievietēm, iespējams, tādēļ, ka sieviešu apakšgrupā novērots neliels

notikumu skaits. Vispārējā un kardiovaskulārā mirstība bija lielāka sievietēm (38 vs 30 un 17 vs 12), tomēr šī

atrade nebija statistiski nozīmīga. Novērota būtiska sakarība ar hipotensīvo pamatterapiju. Atorvastatīns

ievērojami samazināja primārā gala iznākuma (fatālas KSS + nefatāla MI) iestāšanos ar amlodipīnu ārstētiem

pacientiem (HR 0,47 (0,32−0,69) p=0,00008), turpretim ar atenololu ārstēto pacientu grupā tas nenotika (HR

0,83 (0,59−1,17 ), p= 0,287).

Atorvastatīna ietekme uz fatālu un nefatālu kardiovaskulāro slimību vērtēta arī randomizētā, dubultmaskētā,

multicentru, placebo kontrolētā pētījumā − Atorvastatīna kolaboratīvā pētījumā diabēta pacientiem (CARDS

Collaborative Atorvastatin Diabetes Study) − kurā bija ietverti pacienti ar 2.tipa cukura diabētu vecumā no

40−75 gadiem, bez kardiovaskulāras slimības anamnēzē, kam ZBL-H ≤4,14 mmol/l (160 mg/dl) un TG ≤6,78

mmol/l (600 mg/dl). Visiem pacientiem bija vismaz 1 no šādiem riska faktoriem: hipertensija, smēķēšanas

turpināšana, retinopātija, mikroalbuminūrija vai makroalbuminūrija.

Pacienti vidēji 3,9 gadus lietoja vai nu atorvastatīnu pa 10 mg dienā (n=1428), vai placebo (n=1410).

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

Absolūtā un relatīvā riska samazinājums atorvastatīna ietekmē bija šāds:

Notikums

Relatīvā riska

samazinājums

Notikumu skaits

(atorvastatīns vs

placebo)

Absolūtā riska

samazinājums

Nozīmīgi kardiovaskulārie notikumi

(fatāli un nefatāli AMI, “mēmi” MI,

akūta koronāra nāve, nestabilā

stenokardija, koronāro artēriju

šuntēšana, perkutānā transluminālā

koronārā angioplastija,

revaskularizācijas, insulti)

83 vs 127

3,2%

0,0010

MI (fatāli un nefatāli, “mēmi” MI)

38 vs 64

1,9%

0,0070

Insulti (fatāli un nefatāli)

21 vs 39

1,3%

0,0163

Pēc notikumu aptuvenā skaita starpības vidēji 3,9 gadus ilgā novērošanas periodā. AMI − akūts miokarda

infarkts; MI − miokarda infarkts.

Terapijas efekta atkarība no pacienta dzimuma, vecuma vai sākotnējā ZBL holesterīna līmeņa netika

konstatēta. Novērota pozitīva tendence mirstības ziņā (82 nāves gadījumi placebo grupā un 61 nāves

gadījums atorvastatīna grupā; p=0,0592).

Atkārtots insults

Pētījumā “Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu” (SPARCL) novērtēts 80 mg

atorvastatīna vai placebo efekts 4731 pacientam bez koronārās sirds slimības anamnēzē, kuri pēdējo 6

mēnešu laikā pārcietuši insultu vai pārejošu išēmisku lēkmi (TIL). 60% no viņiem bija vīrieši, pacienti bija

vecumā no 21-92 gadiem (vidējais vecums – 63 gadi), un ZBL līmenis pētījuma sākumā vidēji bija 133 mg/dl

(3,4 mmol/l). Vidējais ZBL-C, saņemot atorvastatīnu, bija 73 mg/dl (1,9 mmol/l), bet lietojot placebo –

129 mg/dl (3,3 mmol/l). Vidējais novērošanas laiks bija 4,9 gadi.

80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazināja primārā galarezultāta – fatāla vai nefatāla insulta –

risku par 15% (riska attiecība 0,85; 95% ticamības intervāls, 0,72-1,00; p=0,05 vai 0,84; 95% TI, 0,71-0,99;

p=0,03 pēc pielāgošanas sākumstāvokļa faktoriem). Kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 9,1%

(216/2365), bet placebo grupā – 8,9% (211/2366).

Post hoc analīzē konstatēts, ka 80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazina išēmiskā insulta biežumu

(218/2365, 9,2% vs 274/2366, 11,6%; p=0,01) un palielina hemorāģiskā insulta biežumu (55/2365, 2,3% vs

33/2366, 1,4%; p=0,02).

Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši hemorāģisku insultu

(7/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 4,06; 95% TI, 0,84-19,57), bet išēmiskā

insulta risks abās grupās bija praktiski vienāds (3/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā;

RA 1,64; 95% TI, 0,27--9,82).

Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši lakunāru infarktu

(20/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 4/701 placebo grupā; RA 4,99; 95% TI, 1,71-14,61), vienlaikus

šiem pacientiem bija mazāks išēmiskā insulta risks (79/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 102/701

placebo grupā; RA 0,76; 95% TI, 0,57-1,02). Iespējams, ka lakunāru infarktu pārcietušiem pacientiem, kas

ārstējas ar 80 mg atorvastatīna dienā, insulta neto risks ir paaugstināts.

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 15,6%

(7/45), bet placebo grupā – 10,4% (5/48). Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu lakunāru infarktu kopējā

mirstība atorvastatīna grupā bija 10,9% (77/708), bet placebo grupā – 9,1% (64/701).

Pediatriskā populācija

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma pediatriskiem pacientiem vecumā no 6 līdz

17 gadiem

Tika veikts 8 nedēļu atklāts pētījums bērniem un pusaudžiem ar ģenētiski apstiprinātu pārmantoto

hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un izejas ZBL holesterīnu ≥4 mmol/L, lai izvērtētu atorvastatīna

farmakokinētiku, farmakodinamiku, drošumu un panesamību. Kopumā pētījumā tika iesaistīti 39 bērni un

pusaudži vecumā no 6 līdz 17 gadiem. A grupā bija iekļauti 15 bērni vecumā no 6 līdz 12 gadiem un I stadiju

pēc Tannera klasifikācijas. B grupā bija iekļauti 24 bērni vecumā no 10 līdz 17 gadiem un ≥ II stadiju pēc

Tannera klasifikācijas.

Atorvastatīna sākuma deva A grupā bija 5 mg košļājamā tablete dienā un B grupā 10 mg tablete dienā.

Atorvastatīna devu tika atļauts dubultot, ja 4. nedēļā subjekts nesasniedza mērķa rezultātu ZBL holesterīns

<3,35 mmol/l un ja atorvastatīna panesamība bija laba.

Pēc 2 nedēļām ZBL holesterīna, kopējā holesterīna, ļoti zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna un

apolipoproteīna B vidējie rādītāji samazinājās visiem subjektiem. Subjektiem, kuri saņēma dubultu devu,

papildus samazinājums tika novērots jau 2 nedēļas pēc devas palielinājuma, salīdzinot ar sākuma

novērtējumu. Procentuāli vidējie lipīdu samazināšanās rādītāji bija līdzīgi abās grupās, neskatoties uz to, vai

subjektiem tika saglabāta sākuma deva, vai arī tā tika dubultota. 8.nedēļā vidējās procentuālās izmaiņas,

salīdzinot ar sākuma stāvokli ZBL holesterīnam un kopējam holesterīnam bija aptuveni 40% un 30%.

Otrā atklātā, vienas grupas pētījumā tikai iekļauts 271 vīriešu un sieviešu dzimuma bērns vecumā no 6 līdz 15

gadiem ar HeFH (Heterozygous Familial Hypercholesterolaemia, pārmantotā hiperholesterinēmijas

heterozigotā forma), kuri periodā līdz trīs gadiem saņēma atorvastatīnu. Iekļaušanai pētījumā bija

nepieciešama apstiprināta HeFH un ZBL holesterīna līmenis

4 mmol/l (aptuveni 152 mg/dl)

sākumstāvoklī. Pētījumā tika iekļauti 139 bērni ar Tannera 1. attīstības stadiju (kas parasti aptver 6 līdz 10

gadu vecuma periodu). Atorvastatīna deva (reizi dienā) tika uzsākta ar 5 mg (košļājamā tablete) bērniem, kuri

bija jaunāki par 10 gadiem. Bērniem vecumā no 10 gadiem tika uzsākta 10 mg atorvastatīna terapija (reizi

dienā). Visiem bērniem deva varēja tikt titrēta uz augstāku devu, lai sasniegtu mērķi < 3,35 mmol/l ZBL

holesterīna. Vidējā svērtā deva bērniem no 6 līdz 9 gadu vecumam bija 19,6 mg, un vidējā svērtā deva

bērniem vecumā no 10 gadiem bija 23,9 mg.

Vidējā (+/- SN) sākumstāvokļa ZBL holesterīna vērtība bija 6,12 (1,26) mmol/l, kas ir aptuveni 233 (48) mg/

dl. Galīgos rezultātus skatīt 4. tabulā.

Dati bija atbilstoši tam, ka zāles neuzrādīja ietekmi uz nevienu augšanas un attīstības parametru (tas ir,

garumu, svaru, ĶMI, Tannera stadiju, pētnieka novērtējumu par vispārējo nobriešanu un attīstību)

pediatriskajiem un pusaudžu pacientiem ar HeFH, kuri saņēma atorvastatīna terapiju 3 gadu ilgā pētījuma

laikā. Pētnieka novērtētā zāļu ietekme uz garumu, svaru, ĶMI pēc vecuma un pēc dzimuma vizītēs netika

reģistrēta.

4. tabula. Atorvastatīna lipīdu samazinošā ietekme pusaudžu zēniem un meitenēm ar pārmantoto

hiperholesterinēmiju heterozigotā formā (mmol/l)

Laika

punkts

TC (SN)

ZBL (SN)

ABL (SN)

TG (SN)

Apo B (SN)#

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

Sākum-

stāvoklis

7,86(1,30)

6,12(1,26)

1,314(0,2663)

0,93(0,47)

1,42(0,28)**

30. mēnesis

4,95(0,77)*

3,25(0,67)

1,327(0,2796)

0,79(0,38)*

0,90(0,17)*

36. mēnesis

/terapijas

beigas

5,12(0,86)

3,45(0,81)

1,308(0,2739)

0,78(0,41)

0,93(0,20)***

TC= kopējais holesterīns; ZBL = zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns; ABL = augsta blīvuma

lipoproteīnu holesterīns; TG = triglicerīdi; Apo B = apolipoproteīns B; “36. mēnesis/terapijas beigas”

iekļauj gala vizītes datus par pētāmajām personām, kuras pabeidza dalību pirms plānotā 36. mēneša laika

punkta, un pilnus 36 mēnešu datus par pētāmajām personām, kuras pabeidza 36 mēnešu ilgo dalību; “*”=

30. mēnesī N šim parametram bija 207; “**”= Sākumstāvokļa N šim parametram bija 270; “***” = 36.

mēnesī/terapijas beigās N šim parametram bija 243; “#”=Apo B norādītā mērvienība ir g/l.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma pediatriskiem pacientiem vecumā no 10 līdz

17 gadiem

Pēc atklātā pētījuma tika veikts dubultmaskēts, placebo kontrolēts pētījums, kurā tika iekļauti 187 zēni un

meitenes pēc menstruāciju sākšanās vecumā no 10 līdz 17 gadiem (vidējais vecums 14,1 gads) ar pārmantotu

hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vai smagu hiperholesterinēmiju, un kuri uz 26 nedēļām tika

randomizēti atorvastatīna grupā (n=140) vai placebo grupā (n=47), bet pēc tam 26 nedēļas visi saņēma

atorvastatīnu. Atorvastatīna deva bija 10 mg vienu reizi dienā pirmajās 4 nedēļās un pēc tam tika palielināta

līdz 20 mg, ja ZBL holesterīna līmenis bija >3,36 mmol/L. Atorvastatīns ievērojami samazināja kopējā

holesterīna, ZBL holesterīna, triglicerīdu un apolipoproteīna B līmeni plazmā 26 nedēļu ilgās dubultmaskētās

fāzes laikā. 26 nedēļu ilgās dubultmaskētās fāzes laikā vidējais sasniegtais ZBL holesterīna līmenis

atorvastatīna grupā bija 3,38 mmol/l (amplitūda: 1,81- 6,26 mmol/l, salīdzinot ar 5,91 mmol/l (amplitūda:

3,93-9,96 mmol/l) placebo grupā.

Papildus pediatriskie pētījumi, salīdzinot atorvastatīna un kolestipola iedarbību 10 līdz 18 gadus veciem

pacientiem ar hiperholesterinēmiju, parādīja, ka atorvastatīns (N=25) izraisīja ievērojamu ZBL holesterīna

līmeņa samazināšanos 26. nedēļā (p<0,05), salīdzinājumā ar kolestipolu (N=31).

Individuālas ārstēšanas (Compassionate use) pētījumā pacientiem ar smagu hiperholesterinēmiju (tai skaitā

hiperholesterinēmijas homozigoto formu) tika iekļauti 46 ar atorvastatīnu ārstēti pediatriskie pacienti, un

devas tika titrētas atbilstoši atbildes reakcijai (daži subjekti saņēma 80 mg dienā). Pētījums ilga 3 gadus: ZBL

holesterīna līmenis tika pazemināts par 36%.

Nav izvērtēta atorvastatīna lietošanas ilgtermiņa ietekme uz bērniem ar mērķi samazināt saslimstību un

mirstību pieauguša cilvēka dzīves laikā.

Eiropas zāļu aģentūra neizvirza prasību iesniegt atorvastatīna pētījuma rezultātus bērniem vecumā no 0 līdz 6

gadiem ar hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem ar

hiperholesterinēmijas homozigoto formu, kombinētu hiperholesterinēmiju, primāru hiperholesterinēmiju un

kardiovaskulāro notikumu novēršanai (skatīt 4.2. apakšpunktu par lietošanu bērniem).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas atorvastatīns strauji uzsūcas; maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) tiek sasniegta

pēc 1-2 stundām. Absorbētais apjoms palielinās proporcionāli atorvastatīna devai. Atorvastatīna apvalkoto

tablešu biopieejamība, salīdzinot ar perorālo šķīdumu, ir 95-99%. Atorvastatīna absolūtā biopieejamība ir ap

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

12%, un HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes sistēmiskā pieejamība - ap 30%. Zemās sistēmiskās

pieejamības iemesls ir presistēmiskais klīrenss kuņģa-zarnu trakta gļotādā un/vai primārā metabolizācija

aknās.

Izkliede

Atorvastatīna vidējais izplatīšanās tilpums ir aptuveni 38 litri. Vairāk nekā 98% atorvastatīna saistās ar

plazmas proteīniem.

Biotransformācija

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P450 3A4 līdz ortohidroksilētiem un parahidroksilētiem derivātiem, kā

arī dažādiem beta oksidācijas produktiem. Atsevišķi no citiem ceļiem šie produkti tālāk metabolizējas caur

glikuronidāciju. In vitro ortohidroksilēto un parahidroksilēto HMG-CoA reduktāzi inhibējošā aktivitāte ir

ekvivalenta atorvastatīna aktivitātei. Ap 70% no cirkulējošās, HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes

saista ar aktīvajiem metabolītiem.

Eliminācija

Atorvastatīns pēc hepatiskas un/vai ekstrahepatiskas metabolizēšanās izdalās galvenokārt ar žulti. Tomēr

nozīmīga enterohepātiska recirkulācija, acīm redzot, nenotiek. Atorvastatīna vidējais eliminācijas pusperiods

no plazmas cilvēkam ir ap 14 stundām. HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes pusperiods ir apmēram

20-30 stundas, jo tās realizācijā piedalās aktīvie metabolīti.

Atorvastatīns ir aknu transportvielu substrāts, organisko anjonu transporta polipeptīdu 1B1 (OATP1B1) un

1B3 (OATP1B3) transportviela. Atorvastatīna metabolīti ir OATP1B1 substrāti. Ir noteikts, ka atorvastatīns ir

arī noplūdes tranportvielu multizāļu rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts vēža rezistences proteīna

(BCRP) substrāts, kas var ierobežot atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un žults klīrensu.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Veseliem, gados vecākiem cilvēkiem atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā ir augstāka

nekā gados jauniem pieaugušiem; bet to efekts uz lipīdiem ir samērā līdzīgs tam, kādu novēro gados jaunāku

pacientu populācijā.

Pediatriskā populācija

8 nedēļu atklātā pētījumā 6-17 gadus veci pediatriskie pacienti ar pārmantotu hiperholesterinēmijas

heterozigoto formu un izejas ZBL holesterīnu ≥4 mmol/L tika ārstēti ar atorvastatīna 5 mg vai 10 mg

košļājamām tabletēm vai 10 mg vai 20 mg apvalkotām tabletēm vienu reizi dienā attiecīgi I stadijas (N=15)

vai ≥II stadijas (N=24) grupā pēc Tannera klasifikācijas. Ķermeņa svars bija vienīgais nozīmīgais

atorvastatīna populācijas farmakokinētikas izmaiņu veids. Novērotais atorvastatīna orālais klīrenss

pediatriskiem pacientiem ir līdzīgs kā pieaugušiem, nosakot alometriski pēc ķermeņa svara. Tika novērots

konsekvents ZBL holesterīna un kopējā holesterīna līmeņa samazinājums pēc atorvastatīna un o-

hidroksiatorvastatīna ekspozīcijas.

Dzimums

Atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija sievietēm atšķiras no koncentrācijas vīriešiem (sievietēm

ir aptuveni par 20% augstāks, savukārt zemlīknes laukums (AUC) ir par 10% mazāks). Šai atšķirībai

nebija klīniskas

nozīmes, jo tā neradīja nekādas klīniski nozīmīgas lipīdu līmeņa atšķirības vīriešiem un

sievietēm.

Nieru darbības traucējumi

Nieru slimība neietekmē atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrāciju plazmā vai iedarbību uz

lipīdiem.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar alkohola izraisītu hronisku aknu slimību (Child-Pugh B) atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu

koncentrācija plazmā ir izteikti paaugstināta (C

aptuveni 16 reizes un AUC aptuveni 11 reizes).

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

SLOC1B1 polimorfisms

Visu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru, ieskaitot atorvastatīna, pārveidošanā aknās iesaistīts OATP1B1

transportieris. Pacientiem ar SLOC1B1 polimorfismu ir paaugstināts atorvastatīna iedarbības rsks, kas var

izraisīt paaugstinātu rabdomiolīzes attīstīšanās risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Polimorfisms gēnu šifrējumā

OATP1B1 (SLCO1B1 c.521CC) ir saistīts ar 2,4 reizes lielāku atorvastatīna iedarbību (AUC), nekā

indivīdiem bez genotipa veida (c.521TT). Šiem pacientiem ir iespējama ģenētiski bojāta atorvastatīna

pārveidošana aknās. Iespējamais iedarbības rezultāts nav zināms.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

4 in vitro pārbaudēs un 1 in vivo pārbaudē atorvastatīnam neizpaudās ne mutagēns, ne klastogēns potenciāls.

Atorvastatīns nebija kancerogēns žurkām, bet lielas devas pelēm (izpaudās kā 6-11 reizes palielinājums,

0-24

stundas sasniedza cilvēkiem augstāko ieteicamo devu) izraisīja hepatocelulārās adenomas pieaugumu

tēviņiem un hepatocelulārās karcinomas biežuma pieaugumu mātītēm. Pētījumos dzīvniekiem ir atrasti

pierādījumi, ka HMG-CoA reduktāzes inhibitori var ietekmēt embrija vai augļa attīstību. Žurkām, trušiem un

suņiem atorvastatīns neietekmēja fertilitāti un tas nebija teratogēns, tomēr žurkām un trušiem pie mātei

toksiskām devām tika novērota augļa toksicitāte. Žurku pēcnācēju attīstība bija kavēta un izdzīvošana

pēcdzemdību laikā bija samazināta pēc mātes pakļaušanas lielu atorvastatīna devu iedarbībai. Pētījumos

žurkām ir atrasti pierādījumi placentārai pārejai. Atorvastatīna koncentrācija plazmā žurkām ir līdzīga tā

koncentrācijai pienā. Nav zināms, vai atorvastatīns un tā metabolīti izdalās mātes pienā cilvēkiem.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliskā celuloze (E460)

Smagais magnija oksīds

Laktozes monohidrāts

Nātrija kroskarmeloze

Mazaizvietota hidroksipropilceluloze

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Hipromeloze (E464)

Makrogols 6000

Titāna dioksīds (E171)

Talks.

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Al/Al blisteriepakojums, salokāma papīra kārbiņa.

Iepakojuma lielums: 30 un 90 apvalkotās tabletes.

CZ/H/0108/001-003/IB/044

SASKAŅOTS ZVA 18-07-2019

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu

Nav īpašu norādījumu.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Zentiva k.s., U kabelovny 130, Dolní Měcholupy, 102 37 Praha 10, Čehija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

TORVACARD

10 mg apvalkotās tabletes: 05-0329

TORVACARD

20 mg apvalkotās tabletes: 05-0330

TORVACARD

40 mg apvalkotās tabletes: 05-0331

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 01.08.2005

Pāreģistrācijas datums: 23.03.2010

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2019.gada maijs

CZ/H/0108/001-003/IB/044

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju