Epclusa

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

31-03-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
Sofosbuvir, velpatasvir
Pieejams no:
Gilead Sciences Ireland UC
ATĶ kods:
J05A
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
sofosbuvir / velpatasvir
Ārstniecības grupa:
Pretvīrusu līdzekļi sistēmiskai lietošanai,
Ārstniecības joma:
C hepatīts, hronisks
Ārstēšanas norādes:
Epclusa ir indicēts hroniskas C hepatīta vīrusa (HCV) infekcijas ārstēšanai pieaugušajiem.
Produktu pārskats:
Revision: 12
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/004210
Autorizācija datums:
2016-07-06
EMEA kods:
EMEA/H/C/004210

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

31-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

31-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

31-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

31-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

28-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

31-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

31-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

31-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

31-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

28-07-2016

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Epclusa 400 mg/100 mg apvalkotās tabletes

sofosbuvirum/velpatasvirum

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām

blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Epclusa un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Epclusa lietošanas

Kā lietot Epclusa

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Epclusa

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Epclusa un kādam nolūkam to lieto

Epclusa ir zāles, kas satur aktīvās vielas — sofosbuvīru un velpatasvīru — vienā tabletē. To lieto

hroniskas (ilglaicīgas) aknu vīrusa infekcijas, ko sauc par C hepatītu, ārstēšanai pieaugušajiem vecumā

no 18 gadiem.

Šo zāļu aktīvās vielas sadarbojas, bloķējot divas dažādas olbaltumvielas, kas vīrusam nepieciešamas,

lai attīstītos un pavairotu sevi, ļaujot infekciju pilnībā izdalīt no organisma.

Reizēm Epclusa lieto ar vēl vienām zālēm, kuru nosaukums ir ribavirīns.

Ļoti svarīgi ir izlasīt arī citu, ar Epclusa vienlaicīgi lietoto zāļu lietošanas instrukcijas. Ja Jums ir

jebkādi jautājumi par Jūsu zālēm, lūdzu, uzdodiet tos savam ārstam vai farmaceitam.

2.

Kas Jums jāzina pirms Epclusa lietošanas

Nelietojiet Epclusa šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija

pret sofosbuvīru, velpatasvīru vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu

sastāvdaļu.

Ja minētais attiecas uz Jums,

nelietojiet Epclusa un nekavējoties pastāstiet par to ārstam.

Ja Jūs šobrīd lietojat jebkuras no šīm zālēm:

rifampicīnu

rifabutīnu

(antibiotiskie līdzekļi, ko lieto infekciju, tajā skaitā

tuberkulozes, ārstēšanai);

asinszāli

(augu valsts preparāts, ko izmanto depresijas ārstēšanai);

karbamazepīnu

fenobarbitālu

fenitoīnu

(zāles, ko lieto epilepsijas un krampju

novēršanai).

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Konsultējieties ar savu ārstu, ja Jums ir:

aknu slimības

, kas nav C hepatīts, piemēram:

ja Jums

pašlaik

ir

vai kādreiz ir bijusi

B hepatīta

vīrusinfekcija, jo šajā gadījumā ārsts,

iespējams, Jūs vēlēsies novērot stingrāk;

ja Jums ir paredzēta aknu transplantācija;

nieru darbības traucējumi vai tiek veikta nieru dialīze

, jo Epclusa nav pilnībā pārbaudīts ar

pacientiem, kam ir smagi nieru darbības traucējumi;

šobrīd tiek ārstēta HIV infekcija,

jo Jums var būt nepieciešama stingrāka ārsta uzraudzība.

Pirms Epclusa lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:

Jūs pašlaik lietojat vai pēdējo pāris mēnešu laikā neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai esat

lietojis amiodaronu, jo tas var izraisīt dzīvībai bīstamu sirdsdarbības palēnināšanos. Ja esat

lietojis šīs zāles, ārsts var izvēlēties citus ārstēšanas veidus. Ja nepieciešama ārstēšana ar

Epclusa, Jums var būt nepieciešama papildu sirds uzraudzība.

ja Jums ir cukura diabēts. Uzsākot ārstēšanu ar Epclusa, var būt nepieciešams rūpīgāk uzraudzīt

glikozes līmeni asinīs un/vai pielāgot pretdiabēta zāļu lietošanu. Dažiem cukura diabēta

pacientiem, uzsākot ārstēšanu ar tādām zālēm kā Epclusa, tika novērots pazemināts cukura

līmenis asinīs (hipoglikēmija).

Nekavējoties pastāstiet ārstam,

ja šobrīd lietojat vai pēdējo mēnešu laikā esat lietojis jebkādas zāles

sirds slimību ārstēšanai un ārstēšanas laikā Jums rodas kāds no šiem simptomiem:

lēna vai neregulāra sirdsdarbība vai sirds ritma traucējumi;

elpas trūkums vai esošā elpas trūkuma pasliktināšanās;

sāpes krūtīs;

apreibums;

sirdsklauves;

drīza ģīboņa sajūta vai ģībonis.

Asins analīzes

Ārsts veiks Jums asins analīzes pirms un pēc ārstēšanas ar Epclusa, kā arī tās laikā. Tas nepieciešams

tāpēc, lai:

ārsts varētu izlemt, vai Jums jālieto Epclusa, un cik ilgi tas jālieto;

ārsts varētu apstiprināt ārstēšanas efektivitāti un atbrīvošanos no C hepatīta vīrusa.

Bērni un pusaudži

Nedodiet šīs zāles bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem. Epclusa lietošana bērniem un

pusaudžiem līdz šim nav pētīta.

Citas zāles un Epclusa

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam

par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai

varētu lietot.

Varfarīns un citas līdzīgas zāles, ko sauc par K vitamīna antagonistiem un ko lieto asins

sašķidrināšanai. Ārstam var būt nepieciešams veikt biežāk asins analīzes, lai pārbaudītu, cik labi var

sarecēt Jūsu asinis.

C hepatīta ārstēšanas laikā var rasties izmaiņas Jūsu aknu darbībā, kas var ietekmēt citu zāļu iedarbību

(piemēram, zāles, kuras lieto imūnsistēmas nomākšanai, u.c.). Ārstam pēc Epclusa terapijas

uzsākšanas var būt nepieciešams rūpīgi uzraudzīt Jūsu lietotās zāles un pielāgot to devu.

Ja neesat pārliecināts, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Dažas zāles nedrīkst lietot kopā ar Epclusa.

Nelietojiet jebkādas citas zāles, kuras satur sofosbuvīru — vienu no Epclusa aktīvajām

vielām.

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam,

ja lietojat kādu no turpmāk minētajām zālēm:

amiodaronu

, ko lieto neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai;

rifapentīnu

(antibiotisks līdzeklis, ko lieto infekciju, tostarp tuberkulozes, ārstēšanai);

okskarbazepīnu

(zāles, ko lieto epilepsijas un krampju novēršanai);

tenofovīra disoproksila fumarātu

vai kādu no zālēm, kas satur tenofovīra disoproksila

fumarātu, ko izmanto HIV infekcijas ārstēšanai;

efavirenzu

, ko lieto HIV infekcijas ārstēšanai;

digoksīnu

, ko izmanto sirds slimību ārstēšanai;

dabigatrānu

, ko lieto asins šķidrināšanai;

modafinilu

, ko lieto miega traucējumu ārstēšanai;

rosuvastatīnu

citus statīnus

, ko lieto augsta holesterīna ārstēšanai.

Epclusa lietošana kopā ar kādām no šīm zālēm var ietekmēt pareizu zāļu darbību vai pastiprināt

blakusparādības. Ārsts var Jums nozīmēt citas zāles vai pielāgot jau lietoto zāļu devu. Šīs izmaiņas var

attiekties uz Epclusa vai citām zālēm, ko lietojat.

Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu

, ja lietojat zāles, ko izmanto

kuņģa čūlas,

dedzināšanas pakrūtē vai skābes atviļņa

ārstēšanai, jo tās var samazināt velpatasvīra

dauzumu Jūsu asinīs. Pie šīm zālēm pieder:

antacīdi (piemēram, alumīnija/magnija hidroksīds vai kalcija karbonāts). Šīs zāles jālieto

vismaz 4 stundas pirms vai 4 stundas pēc Epclusa;

protonu sūkņa inhibitori (piemēram, omeprazols, lansoprazols, rabeprazols, pantoprazols

un esomeprazols). Epclusa ir jālieto kopā ar uzturu 4 stundas pirms protonu sūkņa

inhibitora lietošanas.

receptoru antagonisti (piemēram, famotidīns, cimetidīns, nizatidīns vai ranitidīns). Ja

Jums ir nepieciešama lielāka šo zāļu deva, ārsts to vietā var Jums nozīmēt citas zāles vai

pielāgot jau lietoto zāļu devu.

Šīs zāles var samazināt velpatasvīra daudzumu asinīs. Ja lietojat kādas no šīm zālēm, ārsts Jums vai nu

nozīmēs citas zāles, vai ieteiks kādā veidā un laikā lietot zāles, lai ārstētu kuņģa čūlu, dedzināšanu

pakrūtē vai skābes atvilni.

Grūtniecība un kontracepcija

Epclusa iedarbība grūtniecības laikā nav zināma. Ja Jūs esat grūtniece, ja domājat, ka Jums varētu būt

grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Epclusa reizēm lieto kopā ar ribavirīnu. Ribavirīns var kaitēt Jūsu nedzimušajam bērnam. Tāpēc ir ļoti

svarīgi, lai Jums (vai Jūsu partnerei) ārstēšanas laikā vai kādu laiku pēc ārstēšanās beigām neiestātos

grūtniecība. Obligāti ļoti rūpīgi izlasiet ribavirīna lietošanas instrukcijas punktu „Grūtniecība”.

Palūdziet, lai ārsts Jums un Jūsu partnerei/partnerim iesaka piemērotu efektīvu kontracepcijas metodi.

Barošana ar krūti

Nebarojiet bērnu ar krūti Epclusa lietošanas laikā.

Nav zināms, vai sofosbuvīrs vai velpatasvīrs —

abas Epclusa aktīvās vielas — izdalās cilvēka krūts pienā.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Epclusa nevajadzētu ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai lietot jebkādus instrumentus vai

mehānismus.

3.

Kā lietot Epclusa

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Ieteicamā deva

Ieteicamā deva ir

viena tablete vienu reizi dienā 12 nedēļas

Norijiet tableti veselu kopā ar uzturu vai bez tā. Nekošļājiet, nesmalciniet un nesadaliet tableti, jo tai ir

ļoti rūgta garša.

Ja lietojat antacīdu

, lietojiet to vismaz 4 stundas pirms vai vismaz 4 stundas pēc Epclusa.

Ja lietojat protonu sūkņa inhibitoru

, lietojiet Epclusa kopā ar uzturu 4 stundas pirms protonu sūkņa

inhibitora lietošanas.

Ja Jums pēc Epclusa lietošanas ir vemšana

, tas var ietekmēt Epclusa daudzumu asinīs. Tas var

pavājināt Epclusa darbību.

Ja Jums ir vemšana

3 stundu laikā

pēc Epclusa lietošanas, ieņemiet vēl vienu tableti.

Ja Jums ir vemšana

vēlāk nekā 3 stundas pēc

Epclusa lietošanas, nākamā tablete jālieto

ierastajā laikā.

Ja esat lietojis Epclusa vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat pārsniedzis ieteicamo devu, Jums nekavējoties jāsazinās ar ārstu vai jādodas uz tuvāko

neatliekamās palīdzības punktu, lai saņemtu konsultāciju. Ņemiet līdzi tablešu pudeli, lai varētu

pastāstīt, kādas zāles esat lietojis.

Ja esat aizmirsis lietot Epclusa

Ir svarīgi neizlaist šo zāļu devu.

Ja Jūs izlaižat devu, aprēķiniet, cik ilgs laiks ir pagājis kopš pēdējās Epclusa lietošanas reizes.

Ja pamanāt to 18 stundu laikā

kopš brīža, kad parasti lietojat Epclusa, lietojiet tableti, cik drīz

vien iespējams. Nākamo devu lietojiet ierastajā laikā.

Ja pagājušas vairāk nekā 18 stundas

kopš brīža, kad parasti lietojat Epclusa, nogaidiet un

lietojiet nākamo devu ierastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu (divas devas ar nelielu laika

atstarpi).

Nepārtrauciet lietot Epclusa

Nepārtrauciet lietot šīs zāles, ja vien ārsts nav devis šādus norādījumus. Ir ļoti svarīgi saņemt pilnu

ārstēšanas kursu, lai zāles efektīvi iedarbotos pret C hepatīta vīrusa infekciju.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Bieži sastopamas blakusparādības

(var rasties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

izsitumi

Retāk sastopamās blakusparādības

(var rasties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem)

sejas, lūpu, mēles vai rīkles pietūkums (angioedēma)

Citas blakusparādības, kuras iespējams novērot sofosbuvīra terapijas laikā

Šo blakusparādību sastopamības biežums nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem

datiem):

plaši izplatīti smagi izsitumi ar ādas lobīšanos, kas var būt kopā ar drudzi, gripai līdzīgiem

simptomiem, čūliņām mutē, acīs un /vai ap dzimumorgāniem (Stīvensa–Džonsona sindroms).

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Tas attiecas arī

uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas

kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Epclusa

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz pudeles un kastītes pēc „Der. līdz”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Epclusa satur

Aktīvās vielas ir

sofosbuvīrs un velpatasvīrs. Katra apvalkotā tablete satur 400 mg sofosbuvīra

un 100 mg velpatasvīra.

Citas sastāvdaļas ir

Tabletes kodols:

kopovidons, mikrokristāliskā celuloze, kroskarmelozes nātrija sāls, magnija stearāts.

Apvalks:

polivinilspirts, titāna dioksīds, polietilēnglikols, talks, sarkanais dzelzs oksīds.

Epclusa ārējais izskats un iepakojums

Apvalkotās tabletes ir sārtas, rombveida tabletes ar iegravētu uzrakstu „GSI” vienā pusē un „7916”

otrā pusē. Tabletes garums ir 20 mm un platums – 10 mm.

Pieejami šādi iepakojumu lielumi:

kastītes, kas satur 1 pudeli ar 28 apvalkotām tabletēm,

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Gilead Sciences Ireland UC

Carrigtohill

County Cork, T45 DP77

Īrija

Ražotājs

Gilead Sciences Ireland UC

IDA Business & Technology Park

Carrigtohill

County Cork

Īrija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

Gilead Sciences Belgium SPRL-BVBA

Tél/Tel: + 32 (0) 24 01 35 50

Lietuva

Gilead Sciences Poland Sp. z o.o.

Tel: +48 (0) 22 262 8702

България

Gilead Sciences Ireland UC

Тел.: + 353 (0) 1 686 1888

Luxembourg/Luxemburg

Gilead Sciences Belgium SPRL-BVBA

Tél/Tel: + 32 (0) 24 01 35 50

Česká republika

Gilead Sciences s.r.o.

Tel: + 420 910 871 986

Magyarország

Gilead Sciences Ireland UC

Tel: + 353 (0) 1 686 1888

Danmark

Gilead Sciences Sweden AB

Tlf: + 46 (0) 8 5057 1849

Malta

Gilead Sciences Ireland UC

Tel: + 353 (0) 1 686 1888

Deutschland

Gilead Sciences GmbH

Tel: + 49 (0) 89 899890-0

Nederland

Gilead Sciences Netherlands B.V.

Tel: + 31 (0) 20 718 36 98

Eesti

Gilead Sciences Poland Sp. z o.o.

Tel: +48 (0) 22 262 8702

Norge

Gilead Sciences Sweden AB

Tlf: + 46 (0) 8 5057 1849

Ελλάδα

Gilead Sciences Ελλάς Μ.ΕΠΕ.

Τηλ: + 30 210 8930 100

Österreich

Gilead Sciences GesmbH

Tel: + 43 1 260 830

España

Gilead Sciences, S.L.

Tel: + 34 91 378 98 30

Polska

Gilead Sciences Poland Sp. z o.o.

Tel: + 48 22 262 8702

France

Gilead Sciences

Tél: + 33 (0) 1 46 09 41 00

Portugal

Gilead Sciences, Lda.

Tel: + 351 21 7928790

Hrvatska

Gilead Sciences Ireland UC

Tel: + 353 (0) 1 686 1888

România

Gilead Sciences Ireland UC

Tel: + 353 (0) 1 686 1888

Ireland

Gilead Sciences Ireland UC

Tel: +353 (0) 214 825 999

Slovenija

Gilead Sciences Ireland UC

Tel: + 353 (0) 1 686 1888

Ísland

Gilead Sciences Sweden AB

Sími: + 46 (0) 8 5057 1849

Slovenská republika

Gilead Sciences Slovakia s.r.o.

Tel: + 421 232 121 210

Italia

Gilead Sciences S.r.l.

Tel: + 39 02 439201

Suomi/Finland

Gilead Sciences Sweden AB

Puh/Tel: + 46 (0) 8 5057 1849

Κύπρος

Gilead Sciences Ελλάς Μ.ΕΠΕ.

Τηλ: + 30 210 8930 100

Sverige

Gilead Sciences Sweden AB

Tel: + 46 (0) 8 5057 1849

Latvija

Gilead Sciences Poland Sp. z o.o.

Tel: +48 (0) 22 262 8702

United Kingdom

Gilead Sciences Ltd.

Tel: + 44 (0) 8000 113 700

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

IV PIELIKUMS

ZINĀTNISKIE SECINĀJUMI UN REĢISTRĀCIJAS

NOSACĪJUMU IZMAIŅU PAMATOJUMS

Zinātniskie secinājumi

Ņemot vērā Farmakovigilances riska vērtēšanas komitejas (Pharmacovigilance Risk Assessment

Committee — PRAC) novērtējuma ziņojumu par sofosbuvīra/velpatasvīra PADZ, Cilvēkiem

paredzēto zāļu komitejas (Committee for Medicinal Products for Human Use — CHMP) zinātniskie

secinājumi ir šādi:

Reģistrācijas apliecības īpašnieks atkārtoti izvērtēja visus līdz 2019. gada 27. jūnijam novērotos

bradiaritmijas gadījumus, kad sofosbuvīru saturošas zāles lietotas kopā ar amiodaronu. Izvērtēšanā

tika konstatēti 40 novērtējami gadījumi, no kuriem 31 notika pēc 2015. gada 5. marta, kad tika ieviesti

brīdinājumi saistībā ar bradiaritmiju. No šiem 5 gadījumos amiodarona lietošana tika pārtraukta pirms

sofosbuvīru saturošu shēmu izmantošanas. Lai gan tas liecina, ka daļa ārstu apzinās bradiaritmijas

risku un pārtrauc amiodarona terapiju pirms sofosbuvīru saturošu zāļu lietošanas uzsākšanas, tomēr ne

visi ārsti ņem vērā amiodarona ilgo eliminācijas periodu, kas norādīts uz esošāmarķējuma.

Īpaši jāatzīmē, ka divos gadījumos tika ziņots par amiodarona lietošanas pārtraukšanu tajā pašā dienā,

kad tika sākta sofosbuvīru saturošas shēmas lietošana, kā rezultātā pacienta plazmā sofosbuvīra

lietošanas laikā būtu novērojams būtisks amiodarona daudzums. Vairākumā gadījumu, kad vienlaicīgi

tika lietots amiodarons, netika ziņots par vienlaicīgas lietošanas iemesliem. Gadījumos, kad par tiem

tika ziņots, kā vienlaicīgas lietošanas iemesls tika minēta zāļu izrakstīšanas kļūda, pacienta kļūda,

medicīniska nepieciešamība vai hepatologa neinformētība par vienlaicīgi lietoto amiodaronu. Šajā

kontekstā tiek uzskatīts, ka jāizmanto iedarbīgāki brīdinājumi par bradiaritmiju un ieteikumu veikt

sirds uzraudzību.

CHMP piekrīt PRAC sagatavotajiem zinātniskajiem secinājumiem.

Reģistrācijas nosacījumu izmaiņu pamatojums

Pamatojoties uz zinātniskajiem secinājumiem par sofosbuvīru/velpatasvīru, CHMP uzskata, ka

ieguvuma un riska līdzsvars zālēm, kas satur aktīvās vielas sofosbuvīru/velpatasvīru, ir nemainīgs, ja

tiek veiktas ieteiktās izmaiņas zāļu informācijā.

CHMP iesaka mainīt reģistrācijas nosacījumus.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām

iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām

blakusparādībām.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Epclusa 400 mg/100 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 400 mg sofosbuvīra (

Sofosbuvirum

) un 100 mg velpatasvīra

Velpatasvirum

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Sārta, rombveida apvalkotā tablete 20 mm x 10 mm izmērā ar iegravētu uzrakstu „GSI” vienā pusē un

„7916” otrā pusē.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Epclusa ir paredzēts lietošanai hroniska C hepatīta (CHV) ārstēšanai pieaugušajiem (skatīt 4.2., 4.4. un

5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Epclusa terapija jāuzsāk un jāuzrauga ārstam ar pieredzi CHV pacientu ārstēšanā.

Devas

Ieteicamā Epclusa deva ir viena tablete iekšķīgi vienu reizi dienā kopā ar uzturu vai bez tā (skatīt

5.2. apakšpunktu).

1. tabula. Ieteicamā ārstēšana un ilgums visiem CHV genotipiem

Pacientu populācija

a

Ārstēšana un ilgums

Pacienti bez cirozes un pacienti ar

kompensētu cirozi

Epclusa 12 nedēļas.

3. genotipa inficētiem pacientiem ar kompensētu cirozi var apsvērt

ribavirīna pievienošanu (skatīt 5.1. apakšpunktu)

Pacienti ar dekompensētu cirozi

Epclusa + ribavirīns 12 nedēļas

a. Ietver pacientus ar cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vienlaicīgu infekciju un pacientus ar CHV recidīvu pēc aknu

transplantācijas (skatīt 4.4. apakšpunktu)

.

Lietojot kombinācijā ar ribavirīnu, skatiet arī ribavirīnu saturošu zāļu aprakstu.

Ja ribavirīns ir sadalīts divās dienas devās un tiek lietots kopā ar pārtiku, ir ieteicamas šādas devas:

2. tabula: Norādījumi par ribavirīna devām, ja to lieto kopā ar Epclusa pacientiem ar

dekompensētu cirozi

Pacients

Ribavirīna deva

B klases dekompensēta ciroze pēc

Child-Pugh-Turcotte

skalas (CPT)

pirms transplantācijas:

1000 mg dienā pacientiem, kuru svars ir < 75 kg, un 1200 mg dienā

pacientiem, kuru svars ir ≥ 75 kg

C klases ciroze pēc CPT pirms

transplantācijas

B vai C klase pēc CPT pēc

transplantācijas

Ja sākuma devas 600 mg panesamība ir laba, to var palielināt līdz ne

vairāk kā 1000/1200 mg (1000 mg pacientiem ar ķermeņa masu

< 75 kg un 1200 mg pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 75 kg). Ja sākuma

devas panesamība nav laba, deva jāsamazina atbilstoši klīniskajām

indikācijām, pamatojoties uz hemoglobīna rādītājiem

Ja ribavirīns tiek lietots 3. genotipa inficētiem pacientiem ar kompensētu cirozi (pirms vai pēc

transplantācijas), ribavirīna ieteicamā deva ir 1000/1200 mg (1000 mg pacientiem ar ķermeņa masu

< 75 kg un 1200 mg pacientiem ar ķermeņa masu ≥ 75 kg).

Informāciju par ribavirīna devu izmaiņām skatīt ribavirīnu saturošo zāļu aprakstā.

Pacienti jāapmāca, ka, ja 3 stundu laikā pēc devas lietošanas sākas vemšana, jālieto vēl viena Epclusa

tablete. Ja vemšana sākas vairāk nekā 3 stundas pēc devas lietošanas, papildu Epclusa deva nav jālieto

(skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ja Epclusa deva ir izlaista un pagājušas mazāk nekā 18 stundas pēc parastā lietošanas laika, pacientiem

jānorāda lietot tableti, cik drīz vien iespējams, un pēc tam lietot nākamo devu ierastajā laikā. Ja

pagājušas vairāk nekā 18 stundas, pacientiem jānorāda nogaidīt un pēc tam lietot nākamo Epclusa

devu ierastajā laikā. Pacienti jābrīdina, ka nedrīkst lietot dubultu Epclusa devu.

Pacienti, kuriem iepriekš neefektīva ir bijusi NS5A saturoša terapija

Var apsvērt Epclusa + ribavirīna lietošanu 24 nedēļas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Devas pielāgošana gados vecākiem pacientiem nav paredzēta (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Epclusa devas pielāgošana pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem

nav nepieciešama.

Dati par drošumu pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (aptuvenais glomerulārās

filtrācijas ātrums [eGFR] < 30 ml/min/1,73 m

) un ar nieru slimību terminālā stadijā (ESRD), kam

nepieciešama hemodialīze, ir ierobežoti. Epclusa šiem pacientiem var lietot bez devas pielāgošanas, ja

nav pieejamas citas piemērotas ārstēšanas iespējas (skatīt 4.4., 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Epclusa devas pielāgošana pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības

traucējumiem (A, B vai C klase pēc CPT) nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu). Epclusa

drošums un efektivitāte ir vērtēta, lietojot pacientiem ar B klases cirozi pēc CPT, bet nav vērtēta,

lietojot pacientiem ar C klases cirozi pēc CPT (skatīt 4.4., 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Epclusa drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, līdz šim nav

pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Pacienti jāinformē, ka tablete jānorij vesela kopā ar uzturu vai bez tā (skatīt 5.2. apakšpunktu). Rūgtās

garšas dēļ apvalkoto tableti nav ieteicams košļāt vai sasmalcināt.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Lietošana kopā ar spēcīgiem P-gp un spēcīgiem CYP induktoriem

Zāles, kuras ir spēcīgi P-glikoproteīna (P-gp) un/vai spēcīgi citohroma P450 (CYP) induktori

(karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns, rifampicīns, rifabutīns un asinszāle). Vienlaicīga lietošana ar

tām būtiski samazina sofosbuvīra vai velpatasvīra koncentrāciju plazmā un var samazināt Epclusa

efektivitāti (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Epclusa nedrīkst lietot vienlaicīgi ar citām sofosbuvīru saturošām zālēm.

Smaga bradikardija un sirds blokāde

Lietojot sofosbuvīru saturošas shēmas kombinācijā ar amiodaronu, ir ziņots par dzīvībai bīstamas

smagas bradikardijas un sirds blokādes gadījumiem. Bradikardija parasti parādījās dažu stundu vai

dienu laikā, taču ilgākos gadījumos lielākoties līdz 2 nedēļām pēc CHV terapijas uzsākšanas.

Pacientiem, kuri lieto Epclusa, amiodaronu drīkst lietot tikai tad, ja ir citu alternatīvu antiaritmisko

līdzekļu terapijas nepanesība vai tā ir kontrindicēta.

Ja vienlaicīga amiodarona lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, pacientiem ieteicams veikt

kardioloģisku uzraudzību stacionārā pirmās 48 stundas pēc vienlaicīgas lietošanas, pēc tam katru

dienu jāveic ambulatora sirdsdarbības uzraudzība vai sirdsdarbības paškontrole, vismaz pirmās

2 ārstēšanas nedēļas.

Amiodarona garā eliminācijas pusperioda dēļ arī pacientiem, kuri dažu pēdējo mēnešu laikā ir

pārtraukuši amiodarona lietošanu un sāks lietot Epclusa, jāveic kardioloģiska uzraudzība, kā aprakstīts

iepriekš.

Visi pacienti, kas vienlaicīgi lieto vai nesen ir lietojuši amiodaronu, jābrīdina par bradikardijas un sirds

blokādes simptomiem un jānorāda, ka to parādīšanās gadījumā nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskas

konsultācijas.

CHV/BHV (B hepatīta vīruss) vienlaicīga infekcija

Saņemti ziņojumi par B hepatīta vīrusa (BHV) reaktivācijas gadījumiem tiešas darbības pretvīrusu

līdzekļu lietošanas laikā vai pēc tam. Dažkārt šie gadījumi beigušies letāli. Pirms ārstēšanas sākšanas

visiem pacientiem jāveic BHV skrīnings. Ar BHV/CHV inficētiem pacientiem ir BHV reaktivācijas

risks, tāpēc tie jānovēro un jāārstē atbilstoši spēkā esošajām klīniskajām vadlīnijām.

Pacienti, kuriem iepriekš neefektīva ir bijusi NS5A saturoša terapija

Nav klīnisko datu, kuri apstiprinātu sofosbuvīra/velpatasvīra efektivitāti, ārstējot pacientus, kuriem

neefektīva ir izrādījusies citu NS5A inhibitoru saturoša terapija. Tomēr, ņemot vērā ar rezistenci pret

NS5A saistītos variantus (NS5A

resistance associated variants

— RAV), ko tipiski konstatē

pacientiem, kuriem neveiksmīga ir izrādījusies citu NS5A inhibitoru saturoša terapija, velpatasvīra

in vitro

farmakoloģiju un ārstēšanas iznākumu, lietojot sofosbuvīru/velpatasvīru ar NS5A iepriekš

neārstētiem pacientiem ar sākotnējiem NS5A RAV ASTRAL pētījumos, ārstēšanu ar Epclusa + RBV

24 nedēļu garumā var apsvērt pacientiem, kuriem neefektīva ir izrādījusies NS5A saturoša terapija un

kuri tiek uzskatīti par tādiem, kuriem ir augsts slimības klīniskās progresēšanas risks un nav

alternatīvu ārstēšanas iespēju.

Nieru darbības traucējumi

Dati par drošumu pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (aptuvenais glomerulārās

filtrācijas ātrums [eGFR] < 30 ml/min/1,73 m

) un TNS, kam nepieciešama hemodialīze, ir ierobežoti.

Epclusa šiem pacientiem var lietot bez devas pielāgošanas, ja nav pieejamas citas piemērotas

ārstēšanas iespējas (skatīt 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktu). Lietojot Epclusa kombinācijā ar ribavirīnu,

skatiet arī ribavirīna zāļu aprakstā esošo informāciju par pacientiem ar kreatinīna klīrensu < 50 ml/min

(skatīt 5.2. apakšpunktu).

Lietošana kopā ar mēreniem P-gp induktoriem un/vai mēreniem CYP induktoriem

Zāles, kuras ir mēreni P-gp un/vai mēreni CYP induktori (piemēram, efavirenzs, modafinils,

okskarbazepīns vai rifapentīns), var samazināt sofosbuvīra vai velpatasvīra koncentrāciju plazmā un

samazināt Epclusa terapeitisko iedarbību. Šādu zāļu vienlaicīga lietošana ar Epclusa nav ieteicama

(skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lietošana kopā ar atsevišķām HIV pretretrovīrusu shēmām

Konstatēts, ka Epclusa pastiprina tenofovīra iedarbību, īpaši ja to lieto kopā ar HIV shēmu, kas satur

tenofovīra disoproksila fumarātu un farmakokinētikas pastiprinātāju (ritonavīru vai kobicistatu).

Tenofovīra disoproksila fumarāta drošums, lietojot vienlaicīgi ar Epclusa un farmakokinētikas

pastiprinātāju, nav pierādīts. Jāņem vērā iespējamie riski un ieguvumi, kas saistīti ar vienlaicīgu

Epclusa un fiksētas devas kombinācijas tableti, kas satur elvitegravīru/kobicistatu/emtricitabīnu/

tenofovīra disoproksila fumarātu, vai tenofovīra disoproksila fumarāta lietošanu kombinācijā ar

papildinātu HIV proteāzes inhibitoru (piem., atazanavīru vai darunavīru), it īpaši pacientiem ar

palielinātu nieru disfunkcijas risku. Pacientiem, kuri vienlaicīgi ar Epclusa lieto elvitegravīru/

kobicistatu/emtricitabīnu/tenofovīra disoproksila fumarātu vai tenofovīra disoproksila fumarātu un

papildinātu HIV proteāzes inhibitoru, jāuzrauga ar tenofovīru saistītās nevēlamās blakusparādības.

Ieteikumus par nieru funkcijas uzraudzību skatiet tenofovīra disoproksila fumarāta, emtricitabīna/

tenofovīra disoproksila fumarāta vai elvitegravīra/kobicistata/emtricitabīna/tenofovīra disoproksila

fumarāta zāļu aprakstā.

Lietošana cukura diabēta pacientiem

Uzsākot C hepatīta vīrusa (CHV) infekcijas ārstēšanu ar tiešas darbības pretvīrusu līdzekļiem (

direct-

acting antivirals

— DAA), cukura diabēta pacientiem var uzlaboties glikozes kontrole, kas potenciāli

var izraisīt simptomātisku hipoglikēmiju. Cukura diabēta pacientiem, kuriem uzsākta ārstēšana ar

DAA, ir rūpīgi jākontrolē cukura līmenis, jo īpaši ārstēšanas pirmo 3 mēnešu laikā, un

nepieciešamības gadījumā jāmaina diabēta medikamentozā terapija. Par diabēta ārstēšanu atbildīgais

pacienta ārsts ir jāinformē par ārstēšanas uzsākšanu ar DAA.

CPT C klases ciroze

Pacientiem ar CPT C klases cirozi Epclusa drošums un efektivitāte nav vērtēta (skatīt 4.8. un

5.1. apakšpunktu).

Pacienti, kuriem ir veikta aknu transplantācija

Epclusa drošums un efektivitāte, lietojot CHV infekcijas ārstēšanai pacientiem pēc aknu

transplantācijas, nav vērtēta. Ārstējot ar Epclusa ieteiktajās devās (skatīt 4.2. apakšpunktu), ir jāņem

vērā iespējamo ieguvumu un risku novērtējums katram pacientam individuāli.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tā kā Epclusa satur sofosbuvīru un velpatasvīru, Epclusa lietošanas laikā ir iespējama jebkura

mijiedarbība, kas ir konstatēta katrai šai aktīvajai vielai atsevišķi.

Epclusa iespējamā ietekme uz citām zālēm

Velpatasvīrs ir zāļu transportvielas P-gp, krūts vēža rezistences proteīna, organiskos anjonus

transportējošo polipeptīdu (OATP) 1B1 un OATP1B3 inhibitors. Lietojot Epclusa vienlaicīgi ar

zālēm, kuras ir šo transportvielu substrāti, ir iespējama šo zāļu iedarbības pastiprināšanās.

Mijiedarbības ar sensitīviem P-gp (digoksīns), BCRP (rosuvastatīns) un OATP (pravastatīns)

substrātiem piemērus skatīt 3. tabulā.

Citu zāļu iespējamā ietekme uz Epclusa

Sofosbuvīrs un velpatasvīrs ir zāļu transportvielu P-gp un BCRP substrāti. Velpatasvīrs ir arī zāļu

transportvielas OATP1B substrāts.

In vitro

ir konstatēts lēns velpatasvīra metabolisms CYP2B6,

CYP2C8 un CYP3A4 ietekmē. Zāles, kuras ir spēcīgi P-gp induktori un/vai spēcīgi CYP2B6,

CYP2C8 vai CYP3A4 induktori (piem., karbamazepīns, fenobarbitāls un fenitoīns, rifampicīns,

rifabutīns un asinszāle), var samazināt sofosbuvīra un velpatasvīra koncentrāciju plazmā un samazināt

sofosbuvīra/velpatasvīra terapeitisko iedarbību. Šādu zāļu vienlaicīga lietošana ar Epclusa ir

kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu). Zāles, kuras ir mēreni P-gp induktori un/vai mēreni CYP

induktori (piemēram, efavirenzs, modafinils, okskarbazepīns vai rifapentīns), var samazināt

sofosbuvīra vai velpatasvīra koncentrāciju plazmā un samazināt Epclusa terapeitisko iedarbību. Šādu

zāļu vienlaicīga lietošana ar Epclusa nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lietošana vienlaicīgi ar

zālēm, kuras inhibē P-gp vai BCRP, var palielināt sofosbuvīra vai velpatasvīra koncentrāciju plazmā.

Zāles, kuras inhibē OATP, CYP2B6, CYP2C8 vai CYP3A4, var palielināt velpatasvīra koncentrāciju

plazmā. Klīniski nozīmīga zāļu mijiedarbība ar Epclusa, kurā kā mediatori darbojas P-gp, BCRP,

OATP vai CYP450 inhibitori, nav sagaidāma; Epclusa drīkst lietot vienlaikus ar P-gp, BCRP, OATP

un CYP inhibitoriem.

Pacienti, kas tiek ārstēti ar K vitamīna antagonistiem

Tā kā ārstēšanas laikā ar Epclusa var izmainīties aknu darbība, ieteicama rūpīga starptautiskās

normalizētās attiecības (INR) rādītāju uzraudzība.

DAA terapijas ietekme uz zālēm, kuras tiek metabolizētas aknās

Aknās metabolizētu zāļu (piemēram, imūnsupresantu, kā kalcineirīna inhibitoru) farmakokinētiku var

ietekmēt izmaiņas aknu darbībā, kas izpaužas DAA terapijas laikā un ir saistītas ar HCV vīrusa

klīrensu.

Epclusa mijiedarbība ar citām zālēm

3. tabulā attēlota zināmā vai iespējamā klīniski nozīmīgā zāļu mijiedarbība (kur pēc mazāko kvadrātu

metodes aprēķinātās vidējās ģeometriskās vērtības [

geometric least squares mean

— GLSM] 90%

ticamības intervāls [TI] atradās „↔”, pārsniedza „↑” vai nesasniedza „↓” iepriekš definētās

mijiedarbības robežas). Aprakstītajai zāļu mijiedarbībai par pamatu izmantoti vai nu

sofosbuvīra/velpatasvīra pētījumi, vai velpatasvīra un sofosbuvīra kā atsevišķu vielu pētījumi, vai arī

prognozētā zāļu mijiedarbība, kura ir iespējama, lietojot sofosbuvīru/velpatasvīru. Tabula neietver

visus iespējamos variantus.

3. tabula. Epclusa

mijiedarbība ar citām zālēm

Zāles atbilstoši terapeitiskajām

grupām/iespējamajam

mijiedarbības mehānismam

Ietekme uz zāļu koncentrāciju.

Vidējā attiecība (90% ticamības

intervāls)

a,b

Ieteikumi par vienlaicīgu

lietošanu ar Epclusa

Aktīvā viela

C

max

AUC

C

min

SKĀBES SEKRĒCIJU MAZINOŠI LĪDZEKĻI

Palielinoties pH, samazinās

velpatasvīra šķīdība.

Paredzams, ka zāles, kuras

palielina kuņģa pH, samazinās

velpatasvīra koncentrāciju.

Antacīdi

piem., alumīnija vai magnija

hidroksīds, kalcija karbonāts

(palielina kuņģa pH)

Mijiedarbība nav pētīta.

Paredzams:

↔ Sofosbuvīrs

↓ Velpatasvīrs

Starp antacīda un Epclusa

lietošanu ieteicams ievērot

4 stundu pārtraukumu.

Zāles atbilstoši terapeitiskajām

grupām/iespējamajam

mijiedarbības mehānismam

Ietekme uz zāļu koncentrāciju.

Vidējā attiecība (90% ticamības

intervāls)

a,b

Ieteikumi par vienlaicīgu

lietošanu ar Epclusa

Aktīvā viela

C

max

AUC

C

min

H

2

receptoru antagonisti

Famotidīns

(40 mg vienreizēja

deva)/sofosbuvīrs/velpatasvīrs

(400/100 mg vienreizēja deva)

Famotidīns, lietojot vienlaicīgi ar

Epclusa

Cimetidīns

Nizatidīns

Ranitidīns

(palielina kuņģa pH)

Sofosbuvīrs

receptoru antagonistus var

lietot vienlaicīgi vai dažādos

laikos ar Epclusa devā, kas

nav lielāka par devu, kas

atbilst 40 mg famotidīna divas

reizes dienā.

Velpatasvīrs

0,80

(0,70;

0,91)

0,81

(0,71;

0,91)

Famotidīns

(40 mg vienreizēja

deva)/sofosbuvīrs/velpatasvīrs

(400/100 mg vienreizēja deva)

Famotidīns, lietojot 12 stundas

pirms Epclusa

(palielina kuņģa pH)

Sofosbuvīrs

0,77

(0,68;

0,87)

0,80

(0,73;

0,88)

Velpatasvīrs

Protonu sūkņa inhibitori

Omeprazols

(20 mg vienreizēja deva)/

sofosbuvīrs/velpatasvīrs

(400/100 mg vienreizēja deva

tukšā dūšā)

Omeprazols, lietojot vienlaicīgi ar

Epclusa

Lansoprazols

Rabeprazols

Pantoprazols

Esomeprazols

(palielina kuņģa pH)

Sofosbuvīrs

0,66

(0,55;

0,78)

0,71

(0,60;

0,83)

Nav ieteicams lietot kopā ar

protonu sūkņa inhibitoriem. Ja

ir nepieciešams lietot kopā,

Epclusa jālieto kopā ar uzturu

un jāieņem 4 stundas pirms

protonu sūkņa inhibitoriem

maksimālās devās, kas atbilst

20 mg omeprazola

Velpatasvīrs

0,63

(0,50;

0,78)

0,64

(0,52;

0,79)

Omeprazols

(20 mg vienreizēja deva)/

sofosbuvīrs/velpatasvīrs

(400/100

mg vienreizēja deva pēc

ēšanas)

Omeprazols, lietojot 4 stundas

pēc Epclusa

(palielina kuņģa pH)

Sofosbuvīrs

0,79

(0,68;

0,92)

Velpatasvīrs

0,67

(0,58;

0,78)

0,74

(0,63;

0,86)

Zāles atbilstoši terapeitiskajām

grupām/iespējamajam

mijiedarbības mehānismam

Ietekme uz zāļu koncentrāciju.

Vidējā attiecība (90% ticamības

intervāls)

a,b

Ieteikumi par vienlaicīgu

lietošanu ar Epclusa

Aktīvā viela

C

max

AUC

C

min

ANTIARITMISKIE LĪDZEKĻI

Amiodarons

Ietekme uz amiodarona, velpatasvīra un

sofosbuvīra koncentrāciju nav zināma.

Amiodarona lietošana

vienlaicīgi ar sofosbuvīru

saturošu shēmu var izraisīt

nopietnu simptomātisku

bradikardiju.

Lietojiet tikai, ja citas

alternatīvas nav pieejamas. Ja

šīs zāles lieto kopā ar Epclusa,

ieteicama rūpīga uzraudzība

(skatīt 4.4. un

4.8. apakšpunktu).

Digoksīns

Ir pētīta tikai mijiedarbība ar velpatasvīru.

Paredzams:

↔ Sofosbuvīrs

Epclusa lietošana vienlaicīgi

ar digoksīnu var palielināt

digoksīna koncentrāciju.

Lietojot vienlaicīgi ar Epclusa,

jāievēro piesardzība, un ir

ieteicama digoksīna

terapeitiskās koncentrācijas

uzraudzība.

Digoksīns (0,25 mg vienreizēja

deva)

/velpatasvīrs (100 mg

vienreizēja deva)

(inhibē P-gp)

Ietekme uz velpatasvīra iedarbību nav pētīta

Paredzams:

↔ Velpatasvīrs

Konstatēts:

Digoksīns

(1,7;

2,1)

(1,1;

1,6)

ANTIKOAGULANTI

Dabigatrāna eteksilāts

(inhibē P-gp)

Mijiedarbība nav pētīta.

Paredzams:

↑ Dabigatrāns

↔ Sofosbuvīrs

↔ Velpatasvīrs

Lietojot dabigatrāna eteksilātu

vienlaicīgi ar Epclusa,

ieteicama klīniskā uzraudzība,

lai atklātu asiņošanas vai

anēmijas pazīmes.

Koagulācijas testa veikšana

palīdz identificēt pacientus ar

palielinātu asiņošanas risku

pastiprinātas dabigatrāna

iedarbības dēļ.

K vitamīna antagonisti

Mijiedarbības pētījumi nav veikti.

Lietojot visus K vitamīna

antagonistus, ieteicams veikt

rūpīgu INR

uzraudzību. Tas ir

saistīts ar aknu darbības

izmaiņām ārstēšanas laikā ar

Epclusa.

PRETKRAMPJU LĪDZEKĻI

Fenitoīns

Fenobarbitāls

(Inducē P-gp un

CYP)

Mijiedarbība nav pētīta.

Paredzams:

↓ Sofosbuvīrs

↓ Velpatasvīrs

Epclusa ir kontrindicēts

lietošanai kopā ar

fenobarbitālu un fenitoīnu

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Karbamazepīns

(Inducē P-gp un CYP)

Mijiedarbība nav pētīta.

Paredzams:

↓ Velpatasvīrs

Epclusa ir kontrindicēts

lietošanai kopā ar

karbamazepīnu (skatīt

4.3. apakšpunktu).

Konstatēts:

Sofosbuvīrs

0,52

(0,43;

0,62)

0,52

(0,46;

0,59)

Zāles atbilstoši terapeitiskajām

grupām/iespējamajam

mijiedarbības mehānismam

Ietekme uz zāļu koncentrāciju.

Vidējā attiecība (90% ticamības

intervāls)

a,b

Ieteikumi par vienlaicīgu

lietošanu ar Epclusa

Aktīvā viela

C

max

AUC

C

min

Okskarbazepīns

(Inducē P-gp un CYP)

Mijiedarbība nav pētīta.

Paredzams:

↓ Sofosbuvīrs

↓ Velpatasvīrs

Paredzams, ka Epclusa

lietošana vienlaicīgi ar

okskarbazepīnu samazina

sofosbuvīra un velpatasvīra

koncentrāciju, samazinot

Epclusa terapeitisko iedarbību.

Vienlaicīga lietošana nav

ieteicama (skatīt

4.4. apakšpunktu).

PRETSĒNĪŠU LĪDZEKĻI

Ketokonazols

Ir pētīta tikai mijiedarbība ar velpatasvīru.

Paredzams:

↔ Sofosbuvīrs

Epclusa vai ketokonazola

devas pielāgošana nav

nepieciešama.

Ketokonazols (200 mg divas

reizes dienā)/velpatasvīrs

(100 mg vienreizēja deva)

(Inhibē P-gp un CYP)

Itrakonazols

Vorikonazols

Posakonazols

Izavukonazols

Ietekme uz ketokonazola iedarbību nav

pētīta

Paredzams:

↔ Ketokonazols

Konstatēts:

Velpatasvīrs

(1,0;

1,6)

(1,4;

2,2)

ANTIMIKOBAKTERIĀLI LĪDZEKĻI

Rifampicīns (600 mg reizi

dienā)/sofosbuvīrs (400 mg

vienreizēja deva)

(Inducē P-gp un CYP)

Ietekme uz rifampicīna iedarbību nav pētīta.

Paredzams:

↔ Rifampicīns

Epclusa ir kontrindicēts

lietošanai kopā ar rifampicīnu

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Konstatēts:

Sofosbuvīrs

0,23

(0,19;

0,29)

0,28

(0,24;

0,32)

Rifampicīns (600 mg vienu reizi

dienā)/velpatasvīrs (100 mg

vienreizēja deva)

(Inducē P-gp un CYP)

Ietekme uz rifampicīna iedarbību nav pētīta.

Paredzams:

↔ Rifampicīns

Konstatēts:

Velpatasvīrs

0,29

(0,23;

0,37)

0,18

(0,15;

0,22)

Rifabutīns

(Inducē P-gp un CYP)

Mijiedarbība nav pētīta.

Paredzams:

↓ Velpatasvīrs

Epclusa ir kontrindicēts

lietošanai kopā ar rifabutīnu

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Konstatēts:

Sofosbuvīrs

0,64

(0,53;

0,77)

0,76

(0,63;

0,91)

Zāles atbilstoši terapeitiskajām

grupām/iespējamajam

mijiedarbības mehānismam

Ietekme uz zāļu koncentrāciju.

Vidējā attiecība (90% ticamības

intervāls)

a,b

Ieteikumi par vienlaicīgu

lietošanu ar Epclusa

Aktīvā viela

C

max

AUC

C

min

Rifapentīns

(Inducē P-gp un CYP)

Mijiedarbība nav pētīta.

Paredzams:

↓ Sofosbuvīrs

↓ Velpatasvīrs

Paredzams, ka Epclusa

lietošana vienlaicīgi ar

rifapentīnu samazina

sofosbuvīra un velpatasvīra

koncentrāciju, samazinot

Epclusa terapeitisko iedarbību.

Vienlaicīga lietošana nav

ieteicama (skatīt

4.4. apakšpunktu).

HIV PRETVĪRUSU LĪDZEKĻI: REVERSĀS TRANSKRIPTĀZES INHIBITORI

Tenofovīra disoproksila fumarāts

Konstatēts, ka Epclusa pastiprina tenofovīra iedarbību (inhibē P-gp).

Tenofovīra iedarbības (AUC un C

) pastiprināšanās bija aptuveni 40-80%

laikā, kad notika vienlaicīga ārstēšanas ar Epclusa un tenofovīra disoproksila

fumarātu/emtricitabīnu dažādu HIV shēmu ietvaros.

Pacienti, kuri vienlaicīgi ar Epclusa lieto tenofovīra disoproksila fumarātu, ir

jāuzrauga, lai savlaicīgi konstatētu tenofovīra disoproksila fumarāta izraisītās

nevēlamās blakusparādības. Ieteikumus par nieru funkcijas uzraudzību skatīt

tenofovīra disoproksila fumarātu saturošu zāļu aprakstā (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Efavirenzs/emtricitabīns/teno-

fovīra disoproksila fumarāts

(600/200/300 mg/vienu reizi

dienā)/sofosbuvīrs/velpatasvīrs

(400/100 mg vienu reizi dienā)

c, d

Efavirenzs

Paredzams, ka Epclusa

lietošana vienlaicīgi ar

efavirenzu/

emtricitabīnu/tenofovīra

disoproksila fumarātu

samazina velpatasvīra

koncentrāciju. Epclusa

lietošana vienlaicīgi ar

terapiju, kurā tiek lietots

efavirenzs, nav ieteicama

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Sofosbuvīrs

(1,1;

1,7)

Velpatasvīrs

0,53

(0,43;

0,64)

0,47

(0,39;

0,57)

0,43

(0,36;

0,52)

Emtricitabīns/

rilpivirīns

/teno-

fovīra disoproksila fumarāts

(200/25/300 mg vienu reizi

dienā)/sofosbuvīrs/velpatasvīrs

(400/100 mg vienu reizi dienā)

c, d

Rilpivirīns

Epclusa vai

emtricitabīna/rilpivirīna/

tenofovīra disoproksila

fumarāta devas pielāgošana

nav nepieciešama.

Sofosbuvīrs

Velpatasvīrs

HIV PRETVĪRUSU LĪDZEKĻI: HIV PROTEĀZES INHIBITORI

Atazanavīrs

, kas pastiprināts ar

ritonavīru (300/100 mg vienu

reizi dienā) + emtricitabīns/

tenofovīra disoproksila fumarāts

(200/300 mg vienu reizi

dienā)/sofosbuvīrs/velpatasvīrs

(400/100 mg vienu reizi dienā)

c, d

Atazanavīrs

(1,2;

1,6)

Epclusa, atazanavīra (kas

pastiprināts ar ritonavīru) vai

emtricitabīna/tenofovīra

disoproksila fumarāta devas

pielāgošana nav nepieciešama.

Ritonavīrs

(1,5;

1,4)

Sofosbuvīrs

Velpatasvīrs

(1,4;

1,7)

(2,2;

2,6)

(3,6;

4,5)

Zāles atbilstoši terapeitiskajām

grupām/iespējamajam

mijiedarbības mehānismam

Ietekme uz zāļu koncentrāciju.

Vidējā attiecība (90% ticamības

intervāls)

a,b

Ieteikumi par vienlaicīgu

lietošanu ar Epclusa

Aktīvā viela

C

max

AUC

C

min

Darunavīrs

, kas pastiprināts ar

ritonavīru (800 mg/100 mg vienu

reizi dienā) + emtricitabīns/

tenofovīra disoproksila fumarāts

(200/300 mg vienu reizi dienā)/

sofosbuvīrs/velpatasvīrs

(400/100 mg vienu reizi dienā)

c, d

Darunavīrs

Epclusa, darunavīra (kas

pastiprināts ar ritonavīru) vai

emtricitabīna/tenofovīra

disoproksila fumarāta devas

pielāgošana nav nepieciešama.

Ritonavīrs

Sofosbuvīrs

0,62

(0,54;

0,71)

0,72

(0,66;

0,80)

Velpatasvīrs

0,76

(0,65;

0,89)

Lopinavīrs

, kas pastiprināts ar

ritonavīru (4x200 mg/50 mg

vienu reizi dienā) +

emtricitabīns/tenofovīra

disoproksila fumarāts

(200/300 mg vienu reizi dienā)/

sofosbuvīrs/velpatasvīrs

(400/100 mg vienu reizi dienā)

c, d

Lopinavīrs

Epclusa, lopinavīra (kas

pastiprināts ar ritonavīru) vai

emtricitabīna/tenofovīra

disoproksila fumarāta devas

pielāgošana nav nepieciešama.

Ritonavīrs

Sofosbuvīrs

0,59

(0,49;

0,71)

(0,6;

0,8)

Velpatasvīrs

0,70

(0,59;

0,83)

(1,4;

1,9)

HIV PRETVĪRUSU LĪDZEKĻI: INTEGRĀZES INHIBITORI

Raltegravīrs

(400 mg divas

reizes dienā)

+ emtricitabīns/

tenofovīra disoproksila fumarāts

(200/300 mg vienu reizi dienā)/

sofosbuvīrs/velpatasvīrs

(400/100 mg vienu reizi dienā)

c, d

Raltegravīrs

0,79

(0,42;

1,5)

Epclusa, raltegravīra vai

emtricitabīna/tenofovīra

disoproksila fumarāta devas

pielāgošana nav nepieciešama.

Sofosbuvīrs

Velpatasvīrs

Elvitegravīrs

/kobicistats/

emtri-citabīns/tenofovīra

alafenamīda fumarāts

(150/150/200 mg/10 mg vienu

reizi dienā)/sofosbuvīrs/

velpatasvīrs (400/100 mg vienu

reizi dienā)

c, d

Elvitegravīrs

Epclusa vai

elvitegravīra/kobicistata/

emtrici-tabīna/tenofovīra

alafenamīda fumarāta devas

pielāgošana nav nepieciešama.

Kobicistats

(1,7;

2,5)

Tenofovīra

alafenamīds

Sofosbuvīrs

(1,2;

1,5)

Velpatasvīrs

(1,2;

1,5)

(1,4;

1,7)

(1,4;

1,8)

Elvitegravīrs

/kobicistats/emtri-

citabīns/tenofovīra disoproksila

fumarāts

(150/150/200 mg/300 mg vienu

reizi dienā)/sofosbuvīrs/

velpatasvīrs (400/100 mg vienu

reizi dienā)

c, d

Elvitegravīrs

Epclusa vai

elvitegravīra/kobicistata/

emtricitabīna/tenofovīra

disoproksila fumarāta devas

pielāgošana nav nepieciešama.

Kobicistats

(1,5;

1,9)

Sofosbuvīrs

Velpatasvīrs

(1,2;

1,5)

Dolutegravīrs (50 mg vienu reizi

dienā)/sofosbuvīrs/

velpatasvīrs (400/100 mg vienu

reizi dienā)

Dolutegravīrs

Epclusa vai dolutegravīra

devas pielāgošana nav

nepieciešama.

Sofosbuvīrs

Velpatasvīrs

Zāles atbilstoši terapeitiskajām

grupām/iespējamajam

mijiedarbības mehānismam

Ietekme uz zāļu koncentrāciju.

Vidējā attiecība (90% ticamības

intervāls)

a,b

Ieteikumi par vienlaicīgu

lietošanu ar Epclusa

Aktīvā viela

C

max

AUC

C

min

ĀRSTNIECĪBAS AUGUS SATUROŠI UZTURA BAGĀTINĀTĀJI

Asinszāles (

Hypericum

perforatum

) preparāti

(Inducē P-gp un CYP)

Mijiedarbība nav pētīta.

Paredzams:

↓ Sofosbuvīrs

↓ Velpatasvīrs

Epclusa ir kontrindicēts

lietošanai kopā ar asinszāli

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

HMG-CoA REDUKTĀZES INHIBITORI

Atorvastatīns (40 mg vienreizēja

deva) + sofosbuvīrs/velpatasvīrs

(400/100 mg vienu reizi dienā)

Konstatēts:

atorvastatīns

(1,5;

1,9)

(1,5;

1,6)

Epclusa vai atorvastatīna

devas pielāgošana nav

nepieciešama.

Rosuvastatīns

Ir pētīta tikai mijiedarbība ar velpatasvīru.

Paredzams:

↔ Sofosbuvīrs

Vienlaicīga Epclusa lietošana

ar rosuvastatīnu palielina

rosuvastatīna koncentrāciju,

un tādējādi pastāv lielāks

miopātijas, tostarp

rabdomiolīzes, risks.

Rosuvastatīnu vienlaicīgi ar

Epclusa var lietot devā, kas

nepārsniedz 10 mg.

Rosuvastatīns (10 mg vienreizēja

deva)/velpatasvīrs (100 mg vienu

reizi dienā)

(Inhibē OATP1B un BCRP)

Konstatēts:

Rosuvastatīns

(2,3;

2,9)

(2,5;

2,9)

Ietekme uz velpatasvīra iedarbību nav pētīta

Paredzams:

↔ Velpatasvīrs

Pravastatīns

Ir pētīta tikai mijiedarbība ar velpatasvīru.

Paredzams:

↔ Sofosbuvīrs

Epclusa vai pravastatīna devas

pielāgošana nav nepieciešama.

Pravastatīns (40 mg vienreizēja

deva)/velpatasvīrs (100 mg vienu

reizi dienā)

(Inhibē OATP1B)

Konstatēts:

Pravastatīns

(1,1;

1,5)

(1,2;

1,5)

Ietekme uz velpatasvīra iedarbību nav pētīta

Paredzams:

↔ Velpatasvīrs

Citi statīni

Paredzams:

↑ statīni

Nevar izslēgt mijiedarbību ar

citiem HMG-CoA reduktāzes

inhibitoriem. Lietojot

vienlaicīgi ar Epclusa, ir

jānodrošina rūpīga uzraudzība,

lai savlaicīgi konstatētu statīnu

izraisītās nevēlamās

blakusparādības, un

nepieciešamības gadījumā ir

jāapsver statīnu devas

samazināšana.

Zāles atbilstoši terapeitiskajām

grupām/iespējamajam

mijiedarbības mehānismam

Ietekme uz zāļu koncentrāciju.

Vidējā attiecība (90% ticamības

intervāls)

a,b

Ieteikumi par vienlaicīgu

lietošanu ar Epclusa

Aktīvā viela

C

max

AUC

C

min

NARKOTISKIE PRETSĀPJU LĪDZEKĻI

Metadons

(Uzturošā metadona terapija

[no 30 līdz 130 mg/dienā])/

sofosbuvīrs (400 mg vienu reizi

dienā)

R-metadons

Epclusa vai metadona devas

pielāgošana nav nepieciešama.

S-metadons

Sofosbuvīrs

(1,0;

1,7)

Metadons

Ir pētīta tikai mijiedarbība ar sofosbuvīru.

Paredzams:

↔ Velpatasvīrs

IMŪNSUPRESANTI

Ciklosporīns

(600 mg vienreizēja

deva)/sofosbuvīrs (400 mg

vienreizēja deva)

Ciklosporīns

Uzsākot vienlaicīgu lietošanu,

Epclusa vai ciklosporīna devas

pielāgošana nav nepieciešama.

Vēlāk nepieciešama rūpīga

uzraudzība un var būt

nepieciešama ciklosporīna

devas pielāgošana.

Sofosbuvīrs

(1,9;

3,5)

(3,3;

6,3)

Ciklosporīns

(600 mg vienreizēja

deva)

/velpatasvīrs (100 mg

vienreizēja deva)

Ciklosporīns

0,88

(0,78;

1,0)

Velpatasvīrs

(1,2;

2,0)

(1,5;

2,7)

Takrolīms

(5 mg vienreizēja

deva)

/sofosbuvīrs (400 mg

vienreizēja deva)

Takrolīms

0,73

(0,59;

0,90)

(0,84;

1,4)

Uzsākot vienlaicīgu lietošanu,

Epclusa vai takrolīma devas

pielāgošana nav nepieciešama.

Pēc lietošanas nepieciešama

rūpīga uzraudzība un var būt

nepieciešama takrolīma devas

pielāgošana.

Sofosbuvīrs

0,97

(0,65;

1,4)

(0,81;

1,6)

Takrolīms

Ietekme uz velpatasvīra iedarbību nav

pētīta.

Paredzams:

↔ Velpatasvīrs

IEKŠĶĪGI LIETOJAMI KONTRACEPCIJAS LĪDZEKĻI

Norgestimāts/etinilestradiols

(norgestimāts 0,180 mg/

0,215 mg/0,25 mg/

etinilestradiols 0,025 mg)/

sofosbuvīrs (400 mg reizi dienā)

Norelgestromīns

Nav nepieciešama iekšķīgi

lietojamo kontracepcijas

līdzekļu devas pielāgošana.

Norgestrels

(0,98;

1,5)

(1,0;

1,5)

Etinilestradiols

Norgestimāts/etinilestradiols

(norgestimāts 0,180 mg/

0,215 mg/0,25 mg/

etinilestradiols 0,025 mg)/

velpatasvīrs (100 mg vienu reizi

dienā)

Norelgestromīns

Norgestrels

Etinilestradiols

(1,2;

1,7)

0,83

(0,65;

1,1)

Vienlaicīgi ar vienām pētījuma zālēm vai pētījuma zāļu kombināciju lietoto zāļu farmakokinētisko rādītāju vidējā

attiecība (90% TI). Nav ietekmes = 1,00.

b. Visi mijiedarbības pētījumi veikti veseliem brīvprātīgajiem.

Lietots kā Epclusa.

d. Nekonstatē farmakokinētisko mijiedarbību 70–143% robežās.

Šīs zāles ir vienā grupā, un tām ir līdzīga iespējamā mijiedarbība.

Bioekvivalence/ekvivalences robeža 80–125%.

g. Nekonstatē farmakokinētisko mijiedarbību 50–200% robežās.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par sofosbuvīra, velpatasvīra vai Epclusa lietošanu sievietēm grūtniecības laikā ir ierobežoti

(mazāk par 300 grūtniecības iznākumu) vai nav pieejami.

Sofosbuvīrs

Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi saistītu ar reproduktīvo toksicitāti

(skatīt 5.3. apakšpunktu).

Nav bijis iespējams pilnībā paredzēt sofosbuvīra iedarbības robežas žurkām, salīdzinājumā ar

iedarbību cilvēkiem, lietojot ieteicamo klīnisko devu (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Velpatasvīrs

Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka, iespējams, pastāv ietekme, kas saistīta ar reproduktīvo toksicitāti

(skatīt 5.3. apakšpunktu).

Piesardzības nolūkos Epclusa nav ieteicams lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai sofosbuvīrs, sofosbuvīra metabolīti vai velpatasvīrs izdalās cilvēka pienā.

Pieejamie farmakokinētiskie dati dzīvniekiem liecina par velpatasvīra un sofosbuvīra metabolītu

izdalīšanos pienā.

Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem. Tāpēc Epclusa nevajadzētu lietot barojot bērnu ar

krūti.

Fertilitāte

Dati par Epclusa ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda

kaitīgu sofosbuvīra vai velpatasvīra ietekmi uz fertilitāti.

Ja vienlaicīgi ar Epclusa tiek lietots ribavirīns, ribavirīna zāļu aprakstā skatīt detalizētas

rekomendācijas attiecībā uz grūtniecību, kontracepciju un barošanu ar krūti.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Epclusa neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Apkopotajā 3. fāzes klīniskajā pētījumā par pacientiem ar 1., 2., 3., 4., 5. vai 6. genotipa CHV

infekciju, nevēlamo blakusparādību dēļ terapija tika pilnībā pārtraukta 0,2% pacientu, un to pacientu

īpatsvars, kuriem tika konstatētas jebkādas nevēlamas blakusparādības, bija 3,2% pacientu, kuri

12 nedēļas saņēma Epclusa. Klīniskajos pētījumos visbiežāk (biežums ≥ 10%) ziņotās, ārstēšanas

izraisītās nevēlamās blakusparādības pacientiem, kuri 12 nedēļas tika ārstēti ar Epclusa, bija

galvassāpes, nogurums un slikta dūša. Šo un citu nevēlamo blakusparādību ziņošanas biežums placebo

lietotāju grupā un Epclusa lietotāju grupā 3. fāzes pivotālajos klīniskajos pētījumos bija līdzīgs.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Epclusa nevēlamo blakusparādību novērtējums pamatojas uz klīnisko pētījumu datiem par drošumu un

pieredzi pēcreģistrācijas laikā. Visas nevēlamās blakusparādības ir norādītas 4. tabulā. Tālāk sniegts

nevēlamo blakusparādību saraksts, kurā tās iedalītas pēc orgānu sistēmas un biežuma. Sastopamības

biežums definēts šādi: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti

(≥ 1/10 000 līdz < 1/1000) vai ļoti reti (< 1/10 000).

4. tabula. Nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar Epclusa

Biežums

Nevēlamā blakusparādība

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

izsitumi

Retāk

angioedēma

a. Nevēlamās blakusparādības, kas identificētas sofosbuvīru/velpatasvīru saturošo zāļu pēcreģistrācijas uzraudzības laikā.

Pacienti ar dekompensētu cirozi

Epclusa drošuma profils ir vērtēts vienā atklātā pētījumā, kurā pacienti ar B klases cirozi pēc CPT

skalas saņēma Epclusa 12 nedēļas (n = 90), Epclusa + RBV 12 nedēļas (n = 87) vai Epclusa

24 nedēļas (n = 90). Konstatētās nevēlamās blakusparādības atbilda sagaidāmajām dekompensētas

aknu slimības klīniskajām sekām vai zināmajam ribavirīna toksicitātes profilam pacientiem, kuri lieto

Epclusa kombinācijā ar ribavirīnu.

No 87 pacientiem, kuri tika ārstēti ar Epclusa + RBV 12 nedēļas, hemoglobīna pazemināšanās

ārstēšanas laikā zem 10 g/dl un 8,5 g/dl tika konstatēta attiecīgi 23% un 7% pacientu. Nevēlamo

blakusparādību dēļ ribavirīna lietošana tika pārtraukta 15% pacientu, kuri 12 nedēļas tika ārstēti ar

Epclusa + RBV.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Epclusa drošums ir vērtēts 12 nedēļu nekontrolētā pētījumā 59 pacientiem ar TNS, kam nepieciešama

dialīze (pētījums 4062). Šajos apstākļos sofosbuvīra metabolīta GS-331007 iedarbība palielinājās

20 reizes, pārsniedzot līmeni, pie kura preklīniskajos pētījumos tika konstatētas nevēlamās

blakusparādības. Veicot šīs ierobežotās klīniskā drošuma datu kopas analīzi, nevēlamo notikumu un

nāves gadījumu skaits būtiski neatšķīrās no rādītājiem, kas sagaidāmi TNS pacientiem.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Sirds aritmijas

Lietojot sofosbuvīru saturošas shēmas kombinācijā ar amiodaronu un/vai citas sirdsdarbību

palēninošas zāles, ir ziņots par smagas bradikardijas un sirds blokādes gadījumiem (skatīt 4.4. un

4.5. apakšpunktu).

Ādas bojājumi

Biežums nav zināms: Stīvensa–Džonsona sindroms

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Lielākās dokumentētās sofosbuvīra un velpatasvīra devas bija attiecīgi vienreizēja 1200 mg deva un

vienreizēja 500 mg deva. Lietojot šādas devas, pētījumos veseliem brīvprātīgajiem nenovēroja

nelabvēlīgu ietekmi, un ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums un smaguma pakāpe bija līdzīga

pacientiem placebo grupās. Lielāku devu/lielākas iedarbības ietekme nav zināma.

Nav pieejami specifiski antidoti lietošanai Epclusa pārdozēšanas gadījumā. Pēc pārdozēšanas pacientu

nepieciešams novērot, lai izvērtētu iespējamo toksicitāti. Ārstēšana Epclusa pārdozēšanas gadījumā

ietver vispārējus uzturošus pasākumus, ieskaitot vitālo pazīmju un pacienta klīniskā stāvokļa

novērošanu. Ar hemodialīzes palīdzību iespējams efektīvi, ar izvades koeficientu 53%, izvadīt no

organisma galveno sofosbuvīra cirkulējošo metabolītu GS-331007. Veicot hemodialīzi, velpatasvīrs,

visticamāk, netiks būtiski izvadīts, jo velpatasvīrs izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: tiešas iedarbības pretvīrusu līdzeklis, ATĶ kods: J05AP55

Darbības mehānisms

Sofosbuvīrs inhibē CHV NS5B RNS-atkarīgo RNS polimerāzi, kurai ir būtiska loma vīrusa

replikācijā, un iedarbojas uz visiem genotipiem. Sofosbuvīrs ir nukleotīdu priekšzāles, kas intracelulāri

metabolizējas par farmakoloģiski aktīvu uridīna analoga trifosfātu (GS-461203), kas, savukārt, ar

NS5B polimerāzes palīdzību var iekļauties CHV RNS un kļūt par ķēdes terminatoru. GS-461203

(sofosbuvīra aktīvais metabolīts) neinhibē ne cilvēka DNS un RNS polimerāzes, ne mitohondriju

RNS polimerāzi.

Velpatasvīrs ir CHV inhibitors, kas iedarbojas uz CHV NS5A proteīnu, kuram ir būtiska loma gan

RNS replikācijā, gan CHV virionu veidošanā.

In vitro

rezistences atlases un krusteniskās rezistences

pētījumos konstatēts, ka velpatasvīra darbības veids ir iedarbība uz NS5A.

Pretvīrusu aktivitāte

Sofosbuvīra un velpatasvīra 50% efektīvās koncentrācijas (EC

) vērtības pret pilna garuma vai

himēriskiem replikoniem, kas kodēja NS5B un NS5A secības laboratoriskajos celmos, ir norādītas

5. tabulā. Sofosbuvīra un velpatasvīra EC

vērtību salīdzinājums ar klīniskajiem izolātiem ir redzams

6. tabulā.

5. tabula. Sofosbuvīra un velpatasvīra aktivitāte salīdzinājumā ar pilna garuma vai himēriskiem

laboratoriskajiem replikoniem

Replikona genotips

Sofosbuvīra EC

50

, nM

a

Velpatasvīra EC

50

, nM

a

0,014

0,016

0,005–0,016

0,002–0,006

0,004

0,009

0,004

0,021–0,054

0,006–0,009

0,130

NA = nav pieejams

Vidējā vērtība no vairākiem eksperimentiem ar to pašu laboratorisko replikonu.

b. Pārbaudēm tika izmantoti stabili, himēriski 1b replikoni, kuri pārnēsā 2b, 5a vai 6a genotipa NS5B gēnus.

Dati par pilna garuma NS5A replikonu vai himērisku NS5A replikonu, kuri pārnēsā pilna garuma NS5A gēnus, kas satur

L31 vai M31 polimorfismus, dažādiem celmiem.

d. Dati par himērisku NS5A replikonu, kurš pārnēsā NS5A aminoskābes 9-184.

6. tabula. Sofosbuvīra un velpatasvīra aktivitātes salīdzinājums ar nepastāvīgiem replikoniem,

kuri satur NS5A vai NS5B no klīniskiem izolātiem

Replikona

genotips

Replikoni, kuri satur NS5B no klīniskiem

izolātiem

Replikoni, kuri satur NS5A no klīniskiem

izolātiem

Klīnisko izolātu

skaits

Vidējais sofosbuvīra

EC

50

, nM (diapazons)

Klīnisko izolātu

skaits

Vidējais velpatasvīra

EC

50

, nM (diapazons)

62 (29–128)

0,019 (0,011–0,078)

102 (45–170)

0,012 (0,005–0,500)

29 (14–81)

0,011 (0,006–0,364)

0,002 (0,0003–0,007)

81 (24–181)

0,005 (0,002–1,871)

0,002 (0,001–0,004)

0,007 (0,004–0,011)

0,003 (0,002–0,006)

0,005 (0,001–0,019)

0,007 (0,0005–0,113)

0,024 (0,005–0,433)

NA = nav pieejams

Cilvēka seruma klātbūtne 40% koncentrācijā neietekmēja sofosbuvīra anti-CHV aktivitāti, bet

13 reizes samazināja velpatasvīra anti-CHV aktivitāti pret 1a genotipa CHV replikoniem.

Vērtējot sofosbuvīru kombinācijā ar velpatasvīru, netika konstatēta antagonistiska iedarbība, mazinot

CHV RNS līmeņus replikonu šūnās.

Rezistence

Šūnu kultūrā

Šūnu kultūrā tika izdalīti daudzu genotipu, tai skaitā 1b, 2a, 2b, 3a, 4a, 5a un 6a, CHV replikoni ar

samazinātu jutību pret sofosbuvīru. Visos izmeklētajos replikonu genotipos samazināta jutība pret

sofosbuvīru tika saistīta ar primāro NS5B S282T substitūcijas mutāciju. Tēmēta S282T substitūcijas

mutaģenēze 1–6 genotipu replikonos izraisīja 2 līdz 18 kārtēju jūtības samazināšanos pret sofosbuvīru

un samazināja replikācijas virālo kapacitāti par 89% līdz 99% salīdzinājumā ar atbilstošo savvaļas

tipu. Bioķīmiskās analīzēs sofosbuvīra aktīvā trifosfāta (GS-461203) spēja inhibēt rekombinanto

NS5B polimerāzi no genotipiem 1b, 2a, 3a un 4a, ekspresējot S282T substitūciju, bija samazināta,

salīdzinot ar tā spēju inhibēt savvaļas tipa rekombinanto NS5B polimerāzi, par ko liecina 8,5- līdz

24-kārtējais 50% inhibējošās koncentrācijas (IC

) palielinājums.

Šūnu kultūrā

in vitro

tika izdalīti daudzu genotipu, tai skaitā 1a, 1b, 2a, 3a, 4a, 5a un 6a, CHV

replikoni ar samazinātu jutību pret velpatasvīru. Varianti tika izdalīti ar NS5A rezistenci saistītajās

pozīcijās 24, 28, 30, 31, 32, 58, 92 un 93. Ar rezistenci saistītie varianti (RSV), kuri tika izdalīti 2 vai

vairāk genotipos, bija F28S, L31I/V un Y93H. Tēmēta zināmu NS5A RSV mutaģenēze parādīja, ka

substitūcijas, kuras izraisa vairāk nekā 100-kārtēju jutības pret velpatasvīru samazinājumu, ir M28G,

A92K un Y93H/N/R/W 1a genotipā un A92K 1b genotipā, C92T un Y93H/N 2b genotipā, Y93H

3. genotipā un L31V un P32A/L/Q/R 6. genotipā. Individuālās substitūcijas, kuras tika pārbaudītas 2a,

4a vai 5a genotipā, neizraisīja vairāk nekā 100-kārtēju jutības pret velpatasvīru samazinājumu. Šo

variantu kombinācijām bieži tika konstatēts lielāks jutības pret velpatasvīru samazinājums nekā

atsevišķiem RSV vieniem pašiem.

Klīniskajos pētījumos

Pētījumi, kuros piedalījās pacienti bez cirozes un pacienti ar kompensētu cirozi

Veicot apkopoto datu analīzi pacientiem bez cirozes vai ar kompensētu cirozi, kuri trijos 3. fāzes

pētījumos 12 nedēļas saņēma Epclusa, 12 pacienti (2 ar 1. genotipu un 10 ar 3. genotipu)

virusoloģiskas neefektivitātes dēļ atbilda rezistences analīzes veikšanai izvirzītajiem kritērijiem. Viens

pacients, kuram pētījuma sākumā bija 3. genotipa CHV infekcija, pēc virusoloģiskas neefektivitātes

atkārtoti inficējās ar 1a genotipa CHV un tika izslēgts no virusoloģiskās analīzes. Pacientiem ar 2., 4.,

5. vai 6. genotipa CHV infekciju virusoloģiska neefektivitāte netika konstatēta.

No diviem augšminētajiem 1. genotipa pacientiem, kuriem tika konstatēta virusoloģiska neefektivitāte,

vienam virusoloģiskās neefektivitātes konstatēšanas brīdī bija vīruss ar radušos NS5A RSV Y93N, bet

otram bija vīruss ar radušos NS5A RSV L31I/V un Y93H. Abiem pacientiem pētījuma sākumā bija

vīruss ar NS5A RSV. NS5B nukleozīdus inhibējoši (NI) RSV šiem diviem pacientiem neefektivitātes

konstatācijas brīdī netika novēroti.

No 10 augšminētajiem 3. genotipa pacientiem, kuriem tika konstatēta virusoloģiska neefektivitāte,

visiem desmit neefektivitātes konstatācijas brīdī novēroja Y93H (6 no viņiem Y93H radās pēc

terapijas, bet 4 pacientiem Y93H bija pētījuma sākumā un pēc terapijas). NS5B NI RSV šiem

10 pacientiem neefektivitātes konstatācijas brīdī netika novēroti.

Pētījumi, kuros piedalījās pacienti ar dekompensētu cirozi

Vienā 3. fāzes pētījumā, kurā pacienti ar dekompensētu cirozi 12 nedēļas saņēma Epclusa + RBV,

3 pacienti (1 ar 1. genotipu un 2 ar 3. genotipu) virusoloģiskas neefektivitātes dēļ atbilda rezistences

analīzes veikšanai izvirzītajiem kritērijiem. Nevienam no pacientiem ar 2. vai 4. genotipa CHV

infekciju grupā, kurā pacienti 12 nedēļas lietoja Epclusa + RBV, virusoloģiska neefektivitāte netika

konstatēta.

Vienīgajam pacientam, kuram bija 1. genotipa CHV, neefektivitātes konstatācijas brīdī nebija nedz

NS5A, nedz NS5B RSV.

No 2 augšminētajiem 3. genotipa pacientiem, kuriem tika konstatēta virusoloģiska neefektivitāte,

vienam neefektivitātes konstatācijas brīdī bija radies NS5A RSV Y93H. Vēl vienam pacientam bija

vīruss ar Y93H pētījuma sākumā un virusoloģiska neefektivitāte, un arī viņam neefektivitātes

konstatācijas brīdī nelielā daudzumā (< 5%) bija radušies NS5B NI RSV N142T un E237G. Par šo

pacientu apkopotie farmakokinētikas dati liecināja par ārstēšanas režīma neievērošanu.

Šajā pētījumā 2 pacientiem, kuri 12 vai 24 nedēļas tika ārstēti ar Epclusa, nelietojot ribavirīnu, nelielos

daudzumos (< 5%) radās NS5B S282T, kā arī L159F.

Sākotnējā stāvoklī konstatēto ar CHV rezistenci asociēto variantu ietekme uz ārstēšanas iznākumu

Pētījumi, kuros piedalījās pacienti bez cirozes un pacienti ar kompensētu cirozi

Tika veiktas analīzes, lai noteiktu saistību starp pirms terapijas konstatēto sākotnējā stāvokļa

NS5A RSV un ārstēšanas iznākumu pacientiem bez cirozes vai ar kompensētu cirozi trīs 3. fāzes

klīniskajos pētījumos (ASTRAL-1, ASTRAL-2 un ASTRAL-3). No 1035 pacientiem, kuri šajos trīs

3. fāzes klīniskajos pētījumos tika ārstēti ar sofosbuvīru/velpatasvīru, NS5A RSV analīzē tika iekļauti

1023 pacienti; 7 pacienti tika izslēgti, jo viņiem nedz tika panākta noturīga virusoloģiskā atbildes

reakcija (NVAR12), nedz tika konstatēta virusoloģiska neefektivitāte, un vēl 5 pacienti tika izslēgti

neveiksmīgas NS5A gēnu sekvencēšanas dēļ. 3. fāzes pētījumu apkopotajā analīzē, 380 no 1023

(37%) pacientu vīrusam pētījuma sākumā bija NS5A RSV. Ar 2., 4. un 6. genotipa HCV inficētajiem

pacientiem NS5A RSV izplatība bija lielāka (attiecīgi 70%, 63% un 52% gadījumu) nekā ar

1. genotipa (23%), 3. genotipa (16%) un 5. genotipa (18%) CHV inficētajiem pacientiem.

Pētījuma sākumā konstatētajiem RSV nebija būtiskas ietekmes uz NVAR12 rādītājiem pacientiem ar

1., 2., 4., 5. un 6. genotipa CHV infekciju (skatīt kopsavilkumu 7. tabulā). Pacientiem ar 3. genotipa

infekciju un pētījuma sākumā konstatētu NS5A RSV Y93H bija zemāks NVAR12 rādītājs nekā

pacientiem bez Y93H pēc 12 nedēļas ilgas ārstēšanas ar Epclusa (skatīt kopsavilkumu 8. tabulā).

Pētījumā ASTRAL-3 Y93H RSV sākuma stāvoklī tika konstatēts 9% ar Epclusa ārstēto pacientu.

7. tabula. NVAR12 pacientiem ar vai bez sākuma stāvokļa NS5A RSV sadalījumā pa CHV

genotipiem (pētījumos ASTRAL-1, ASTRAL-2 un ASTRAL-3)

Epclusa 12 nedēļas

1. genotips

3. genotips

2., 4., 5. vai

6. genotips

Kopā

Ar jebkuru NS5A RSV

pētījuma sākumā

97% (73/75)

88% (38/43)

100% (262/262)

98% (373/380)

Bez NS5A RSV

pētījuma sākumā

100% (251/251)

97% (225/231)

100% (161/161)

99% (637/643)

8. tabula. NVAR12 pacientiem ar un bez Y93H pētījuma sākumā, 1% robežvērtība (rezistences

analīzes populācijas kopa) ASTRAL-3

Epclusa 12 nedēļas

Visi pacienti

(n = 274)

Ar cirozi

(n = 80)

Bez cirozes

(n = 197)

Kopumā

95,3% (263/274)

91,3% (73/80)

97,9% (190/194)

95% CI

No 92,9% līdz 98,0%

No 82,8% līdz 96,4%

No 92,8% līdz 98,6%

NVAR ar Y93H

84,0% (21/25)

50,0% (2/4)

90,5% (19/21)

95% CI

No 63,9% līdz 95,5%

No 6,8% līdz 93,2%

No 69,6% līdz 98,8%

NVAR bez Y93H

96,4% (242/249)

93,4% (71/76)

98,8% (171/173)

95% CI

No 94,3% līdz 98,9%

No 85,3% līdz 97,8%

No 95,9% līdz 99,9%

3. fāzes pētījumos nevienam pacientam sākotnējā stāvokļa NS5B sekvencē NS5B NI RSV S282T

netika konstatēts. NVAR12 tika panākts visiem 77 pacientiem, kuriem pētījuma sākumā bija

NS5B NI RSV, tostarp N142T, L159F, E/N237G, C/M289L/I, L320F/I/V, V321A/I un

S282G+V321I.

Pētījumi, kuros piedalījās pacienti ar dekompensētu cirozi (CPT B klase)

Tika veiktas analīzes, lai noteiktu saistību starp pirms terapijas konstatēto sākotnējā stāvokļa

NS5A RSV un ārstēšanas iznākumu pacientiem ar dekompensētu cirozi vienā 3. fāzes pētījumā

(ASTRAL-4). No 87 pacientiem, kuri tika ārstēti ar Epclusa + RBV, NS5A RSV analīzē tika iekļauti

85 pacienti; 2 pacienti tika izslēgti, jo viņiem nedz tika panākta NVAR12, nedz tika konstatēta

virusoloģiska neefektivitāte. No pacientiem, kuri 12 nedēļas tika ārstēti ar Epclusa + RBV, 29%

(25/85) pacientu pētījuma sākumā bija vīruss ar NS5A RSV: 29% (19/66), 75% (3/4), 15% (2/13) un

50% (1/2) pacientu ar attiecīgi 1., 2., 3. un 4. genotipa CHV.

NVAR12 pacientiem ar vai bez sākotnējā stāvokļa NS5A RSV grupā, kurā pacienti 12 nedēļas lietoja

Epclusa + RBV, ir parādīts 9. tabulā.

9. tabula. NVAR12 pacientiem ar vai bez sākuma stāvokļa NS5A RSV sadalījumā pa CHV

genotipiem (pētījumā ASTRAL-4)

Epclusa + RBV 12 nedēļas

1. genotips

3. genotips

2. vai 4. genotips

Kopā

Ar jebkuru NS5A RSV

pētījuma sākumā

100% (19/19)

50% (1/2)

100% (4/4)

96% (24/25)

Bez NS5A RSV pētījuma

sākumā

98% (46/47)

91% (10/11)

100% (2/2)

98% (58/60)

Vienīgajam 3. genotipa pacientam, kuram pētījuma sākumā bija NS5A RSV un kuram netika panākta

NVAR12, pētījuma sākumā bija NS5A substitūcija Y93H; par šo pacientu apkopotie farmakokinētikas

dati liecināja par ārstēšanas režīma neievērošanu.

Trīs pacientiem grupā, kurā pacienti 12 nedēļas lietoja Epclusa + RBV, pētījuma sākumā bija

NS5B NI RSV (N142T un L159F), un visiem trīs pacientiem tika panākta NVAR12.

Krusteniskā rezistence

In vitro

dati liecina, ka lielākā daļa NS5A RSV, kas liecina par rezistenci pret ledipasvīru un

daklatasvīru, palika jutīgi pret velpatasvīru. Velpatasvīrs bija pilnībā aktīvs pret NS5B ar rezistenci

pret sofosbuvīru saistīto substitūcijas mutāciju S282T, bet visas ar rezistenci pret velpatasvīru saistītās

NS5A substitūcijas mutācijas bija pilnībā jutīgas pret sofosbuvīru. Gan sofosbuvīrs, gan velpatasvīrs

saglabāja pilnu aktivitāti pret substitūcijas mutācijām, kas saistītas ar rezistenci pret citiem tiešas

darbības pretvīrusu līdzekļiem ar atšķirīgu darbības mehānismu, piemēram, NS5B nenukleozīdu

inhibitoriem un NS3 proteāžu inhibitoriem. Epclusa efektivitāte nav vērtēta pacientiem, kuriem

iepriekš neefektīva ir izrādījusies cita, kādu no NS5A inhibitoriem saturoša, terapija.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Epclusa efektivitāte tika vērtēta trīs 3. fāzes pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar 1. līdz 6. genotipa

CHV infekciju ar kompensētu cirozi vai bez tās, vienā 3. fāzes pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar 1.

līdz 6. genotipa CHV infekciju ar dekompensētu cirozi, vienā 3. fāzes pētījumā, kurā piedalījās

pacienti ar CHV/HIV-1 vienlaicīgu infekciju ar 1. līdz 6. genotipa CHV infekciju, un vienā 2. fāzes

pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar CHV infekciju un TNS, kam nepieciešama dialīze (skatīt

apkopojumu 10. tabulā).

10. tabula. Epclusa lietošanas pētījumi, kuros piedalījās pacienti ar 1., 2., 3., 4., 5. vai 6. genotipa

CHV infekciju

Pētījums

Populācija

Pētījuma grupas

(Ārstēto pacientu skaits)

ASTRAL-1

1., 2., 4., 5. un 6. genotips

TN un TE, bez cirozes vai ar kompensētu cirozi

Epclusa 12 nedēļas (624)

Placebo 12 nedēļas (116)

ASTRAL-2

2. genotips

TN un TE, bez cirozes vai ar kompensētu cirozi

Epclusa 12 nedēļas (134)

SOF+RBV 12 nedēļas (132)

ASTRAL-3

3. genotips

TN un TE, bez cirozes vai ar kompensētu cirozi

Epclusa 12 nedēļas (277)

SOF+RBV 24 nedēļas (275)

ASTRAL-4

1., 2., 3., 4., 5. un 6. genotips

TN un TE, ar B klases dekompensētu cirozi pēc CPT

skalas

Epclusa 12 nedēļas (90)

Epclusa + RBV 12 nedēļas (87)

Epclusa 24 nedēļas (90)

ASTRAL-5

1., 2., 3., 4., 5. un 6. genotips

TN un TE, bez cirozes vai ar kompensētu cirozi, ar

CHV/HIV-1 vienlaicīgu infekciju

Epclusa 12 nedēļas (106)

GS-US-342-4062

TN un TE, ar vai bez cirozes, ar TNS, kam nepieciešama

dialīze

Epclusa 12 nedēļas (59)

TN = neārstēti pacienti; TE = ārstēti pacienti (tostarp pacienti, kuriem neefektīva ir izrādījusies ārstēšana ar peginterferonu

alfa + ribavirīnu ar CHV proteāzes inhibitoru vai bez tā)

Ribavirīna deva bija atkarīga no svara (1000 mg dienā, lietojot divās dalītās devās pacientiem ar svaru

< 75 kg un 1200 mg pacientiem ar svaru ≥ 75 kg) un lietojot divās dalītās devās kombinācijā ar

sofosbuvīru pētījumos ASTRAL-2 un ASTRAL-3 vai kombinācijā ar Epclusa pētījumā ASTRAL-4.

Ribavirīna devu korekcijas tika veiktas saskaņā ar informāciju par ribavirīna ordinēšanu. Klīnisko

pētījumu laikā CHV RNS līmeni serumā mērīja ar COBAS AmpliPrep/COBAS Taqman CHV testu

(versija 2.0) ar zemāko kvantifikācijas robežvērtību (LLOQ) 15 SV/ml. Primārais gala uzstādījums

CHV izārstēšanas rādītāja noteikšanai bija noturīga virusoloģiskā atbildes reakcija (NVAR12), to

definējot kā CHV RNS līmeni zem LLOQ 12 nedēļas pēc ārstēšanas beigām.

Klīniskie pētījumi, kuros piedalījās pacienti bez cirozes un pacienti ar kompensētu cirozi

Pieaugušie ar 1., 2., 4., 5. un 6. genotipa CHV infekciju ASTRAL-1 (pētījums 1138)

ASTRAL-1 bija randomizēts, dubultmaskēts, ar placebo kontrolēts pētījums, kurā tika vērtēta

12 nedēļas ilga ārstēšana ar Epclusa salīdzinājumā ar 12 nedēļas ilgu placebo lietošanu pacientiem ar

1., 2., 4., 5. vai 6. genotipa CHV infekciju. Pacienti ar 1., 2., 4. vai 6. genotipa CHV infekciju pēc

nejaušības principa attiecībā 5:1 tika iedalīti grupās, kurās pacienti 12 nedēļas lietoja Epclusa vai

12 nedēļas lietoja placebo. Dalībai Epclusa lietotāju grupā tika apstiprināti pacienti ar 5. genotipa

CHV infekciju. Randomizāciju stratificēja pēc CHV genotipa (1., 2., 4., 6. un neskaidrs) un cirozes

esamības vai neesamības.

Demogrāfiskie un sākotnējā stāvokļa rādītāji Epclusa un placebo grupā bija līdzīgi. 740 ārstēto

pacientu vidējais vecums bija 56 gadi (diapazons: no 18 līdz 82); 60% pacientu bija vīrieši; 79% bija

baltās rases, 9% bija melnās rases; 21% pētījuma sākumā ķermeņa masas indekss bija vismaz

30 kg/m

; pacientu ar 1., 2., 4., 5. vai 6. genotipa CHV infekciju īpatsvars bija attiecīgi 53%, 17%,

19%, 5% un 7%; 69% bija IL28B alēles (CT vai TT) bez CC; 74% sākotnējā stāvokļa CHV RNS

līmeņi bija vismaz 800 000 SV/ml; 19% bija kompensēta ciroze, un 32% bija iepriekš ārstēti.

11. tabulā ir parādīta NVAR12 pētījumā ASTRAL-1 sadalījumā pa CHV genotipiem. Placebo grupā

NVAR12 netika panākta nevienam pacientam.

11. tabula. NVAR12 pētījumā ASTRAL-1 sadalījumā par CHV genotipiem

Epclusa 12 nedēļas

(n = 624)

Kopā

(visi GT)

(n = 624)

GT-1

GT-2

(n = 104)

GT-4

(n = 116)

GT-5

(n = 35)

GT-6

(n = 41)

GT-1a

(n = 210)

GT-1b

(n = 118)

Kopā

(n = 328)

NVAR12

(618/624)

(206/210)

(117/118)

(323/328)

100%

(104/104)

100%

(116/116)

(34/35)

100%

(41/41)

Iznākums pacientiem bez NVAR12

Virusolo-

ģiskā

neveiksme

ārstēšanas

laikā

0/624

0/210

0/118

0/328

0/104

0/116

0/35

0/41

Recidīvs

< 1%

(2/623)

< 1%

(1/209)

(1/118)

(2/327)

0/104

0/116

0/35

0/41

Cits

(4/624)

(3/210)

0/118

(3/328)

0/104

0/116

(1/35)

0/41

GT = Genotips

a. Recidīva rādītājs ir pacientu skaits ar CHV RNS līmeni < LLOQ pēdējā izvērtēšanas reizē ārstēšanas laikā.

b. Grupā „Citi” ir iekļauti pacienti, kuriem netika panākta NVAR12 un kuri neatbilda virusoloģiskās neefektivitātes

kritērijiem.

Pieaugušie ar 2. genotipa CHV infekciju ASTRAL-2 (pētījums 1139)

ASTRAL-2 bija randomizēts, atklāts pētījums, kurā tika vērtēta 12 nedēļas ilga ārstēšana ar Epclusa

salīdzinājumā ar 12 nedēļas ilgu ārstēšanu ar SOF+RBV pacientiem ar 2. genotipa CHV infekciju.

Pacienti pēc nejaušības principa attiecībā 1:1 tika iedalīti grupās, kurās pacienti 12 nedēļas lietoja

Epclusa vai 12 nedēļas lietoja SOF+RBV. Randomizāciju stratificēja pēc cirozes esamības vai

neesamības un iepriekšējās ārstēšanas (neārstēti

salīdzinājumā

ar ārstētiem).

Demogrāfiskie un sākotnējā stāvokļa rādītāji tika salīdzināti starp abām ārstēšanas grupām. 266 ārstēto

pacientu vidējais vecums bija 58 gadi (diapazons: no 23 līdz 81); 59% pacientu bija vīrieši; 88% bija

baltās rases, 7% bija melnās rases; 33% pētījuma sākumā ķermeņa masas indekss bija vismaz

30 kg/m

; 62% bija IL28B alēles (CT vai TT) bez CC; 80% sākotnējā stāvokļa CHV RNS līmeņi bija

vismaz 800 000 SV/ml; 14% bija kompensēta ciroze, un 15% bija iepriekš ārstēti.

12. tabulā ir parādīta NVAR12 pētījumā ASTRAL-2.

12. tabula. NVAR12 pētījumā ASTRAL-2 (CHV 2. genotips)

Epclusa

12 nedēļas

(n = 134)

SOF+RBV

12 nedēļas

(n = 132)

NVAR12

99% (133/134)

94% (124/132)

Iznākums pacientiem bez NVAR12

Virusoloģiskā neveiksme ārstēšanas laikā

0/134

0/132

Recidīvs

0/133

5% (6/132)

Cits

1% (1/134)

2% (2/132)

Recidīva rādītājs ir pacientu skaits ar CHV RNS līmeni < LLOQ pēdējā izvērtēšanas reizē ārstēšanas laikā.

b. Grupā „Citi” ir iekļauti pacienti, kuriem netika panākta NVAR12 un kuri neatbilda virusoloģiskās neefektivitātes

kritērijiem.

Ārstējot ar Epclusa 12 nedēļas, tika konstatēts statistisks pārsvars (p = 0,018) pār 12 nedēļas ilgu

ārstēšanu ar SOF+RBV (ārstēšanas metožu atšķirības rādītājs +5,2%; 95% ticamības intervāls: no

+0,2% līdz +10,3%).

Pieaugušie ar 3. genotipa CHV infekciju ASTRAL-3 (pētījums 1140)

ASTRAL-3 bija randomizēts, atklāts pētījums, kurā tika vērtēta 12 nedēļas ilga ārstēšana ar Epclusa

salīdzinājumā ar 24 nedēļas ilgu ārstēšanu ar SOF+RBV pacientiem ar 3. genotipa CHV infekciju.

Pacienti pēc nejaušības principa attiecībā 1:1 tika iedalīti grupās, kurās pacienti 12 nedēļas lietoja

Epclusa vai 24 nedēļas lietoja SOF+RBV. Randomizāciju stratificēja pēc cirozes esamības vai

neesamības un iepriekšējās ārstēšanas (neārstēti

salīdzinājumā

ar ārstētiem).

Demogrāfiskie un sākotnējā stāvokļa rādītāji tika salīdzināti starp abām ārstēšanas grupām. 552 ārstēto

pacientu vidējais vecums bija 52 gadi (diapazons: no 19 līdz 76); 62% pacientu bija vīrieši; 89% bija

baltās rases, 9% bija aziāti, 1% bija melnās rases; 20% pētījuma sākumā ķermeņa masas indekss bija

vismaz 30 kg/m

; 61% bija IL28B alēles (CT vai TT) bez CC; 70% sākotnējā stāvokļa CHV RNS

līmeņi bija vismaz 800.000 SV/ml; 30% bija kompensēta ciroze, un 26% bija iepriekš ārstēti.

13. tabulā ir parādīta NVAR12 pētījumā ASTRAL-3.

13. tabula. NVAR12 pētījumā ASTRAL-3 (CHV 3. genotips)

Epclusa

12 nedēļas

(n = 277)

SOF+RBV

24 nedēļas

(n = 275)

NVAR12

95% (264/277)

80% (221/275)

Iznākums pacientiem bez NVAR12

Virusoloģiskā neveiksme ārstēšanas laikā

0/277

< 1% (1/275)

Recidīvs

4% (11/276)

14% (38/272)

Cits

1% (2/277)

5% (15/275)

Recidīva rādītājs ir pacientu skaits ar CHV RNS līmeni < LLOQ pēdējā izvērtēšanas reizē ārstēšanas laikā.

b. Grupā „Citi” ir iekļauti pacienti, kuriem netika panākta NVAR12 un kuri neatbilda virusoloģiskās neefektivitātes

kritērijiem.

Ārstējot ar Epclusa 12 nedēļas, tika konstatēts statistisks pārsvars (p < 0,001) salīdzinājumā ar

24 nedēļas ilgu ārstēšanu ar SOF+RBV (ārstēšanas metožu atšķirības rādītājs +14,8%; 95% ticamības

intervāls: no +9,6% līdz +20,0%).

NVAR12 noteiktās apakšgrupās ir parādīta 14. tabulā.

14. tabula. NVAR12 noteiktās apakšgrupās pētījumā ASTRAL-3 (CHV 3. genotips)

Epclusa

12 nedēļas

SOF+RBV

24 nedēļas

a

NVAR12

Iepriekš neārstēti

(n = 206)

Iepriekš ārstēti

(n = 71)

Iepriekš neārstēti

(n = 201)

Iepriekš ārstēti

(n = 69)

Bez cirozes

98% (160/163)

91% (31/34)

90% (141/156)

71% (22/31)

Ar cirozi

93% (40/43)

89% (33/37)

73% (33/45)

58% (22/38)

Pieci pacienti, kuriem nebija datu par cirozes statusu, grupā, kurā pacienti 24 nedēļas lietoja SOF+RBV, tika izslēgti no

šīs apakšgrupas analīzes.

Klīniskie pētījumi, kuros piedalījās pacienti ar dekompensētu cirozi ASTRAL-4 (pētījums 1137)

ASTRAL-4 bija randomizēts, atklāts pētījums, kurā piedalījās pacienti ar 1., 2., 3., 4., 5. vai

6. genotipa CHV infekciju un B klases cirozi pēc CTP skalas. Pacienti pēc nejaušības principa

attiecībā 1:1:1 tika iedalīti grupās, kurās pacienti 12 nedēļas lietoja Epclusa, 12 nedēļas lietoja

Epclusa + RBV vai 24 nedēļas lietoja Epclusa. Randomizāciju stratificēja pēc CHV genotipa (1., 2., 3.,

4., 5., 6. un neskaidrs).

Demogrāfiskie un sākotnējā stāvokļa rādītāji terapijas grupās bija līdzīgi. 267 ārstēto pacientu vidējais

vecums bija 59 gadi (diapazons: no 40 līdz 73); 70% pacientu bija vīrieši; 90% bija baltās rases, 6%

bija melnās rases; 42% pētījuma sākumā ķermeņa masas indekss bija vismaz 30 kg/m

. Pacientu ar 1.,

2., 3., 4. vai 6. genotipa CHV infekciju īpatsvars bija attiecīgi 78%, 4%, 15%, 3% un < 1%

(1 pacients). Dalībai netika apstiprināts neviens pacients ar 5. genotipa CHV infekciju. 76% pacientu

bija IL28B alēles (CT vai TT) bez CC; 56% sākotnējā stāvokļa CHV RNS līmeņi bija vismaz

800 000 SV/ml, 55% bija iepriekš ārstēti; attiecīgi 90% un 95% pacientu pētījuma sākumā bija

B klases ciroze pēc CPT skalas un terminālas stadijas aknu slimības modeļa (MELD) rādītājs ≤ 15.

15. tabulā ir parādīta NVAR12 pētījumā ASTRAL-4 sadalījumā pa CHV genotipiem.

15. tabula. NVAR12 pētījumā ASTRAL-4 sadalījumā par CHV genotipiem

Epclusa

12 nedēļas

(n = 90)

Epclusa + RBV

12 nedēļas

(n = 87)

Epclusa

24 nedēļas

(n = 90)

NVAR12 kopumā

83% (75/90)

94% (82/87)

86% (77/90)

1. genotips

88% (60/68)

96% (65/68)

92% (65/71)

1a genotips

88% (44/50)

94% (51/54)

93% (51/55)

1b genotips

89% (16/18)

100% (14/14)

88% (14/16)

3. genotips

50% (7/14)

85% (11/13)

50% (6/12)

2., 4. un 6. genotips

100% (8/8)

100% (6/6)

86% (6/7)

n = 4 (2. genotipam) un n = 4 (4. genotipam)

b. n = 4 (2. genotipam) un n = 2 (4. genotipam)

n = 4 (2. genotipam), n = 2 (4. genotipam) un n = 1 (6. genotipam)

16. tabulā ir parādīts virusoloģiskais iznākums pacientiem ar 1. vai 3. genotipa CHV infekciju

pētījumā ASTRAL-4.

Pacientiem ar 2., 4. vai 6. genotipa CHV infekciju virusoloģiska neefektivitāte netika konstatēta.

16. tabula. Virusoloģiskais iznākums pacientiem ar 1. un 3. genotipa CHV infekciju pētījumā

ASTRAL-4

Epclusa 12 nedēļas

Epclusa + RBV 12 nedēļas

Epclusa 24 nedēļas

Virusoloģiska neefektivitāte (recidīvs vai neefektivitāte ārstēšanas laikā)

1a genotips

7% (5/68)

1% (1/68)

4% (3/71)

1a genotips

6% (3/50)

2% (1/54)

4% (2/55)

1b genotips

11% (2/18)

0% (0/14)

6% (1/16)

3. genotips

43% (6/14)

15% (2

/13)

42% (5

/12)

Cits

d

5% (4/82)

2% (2/81)

5% (4/83)

Pacientiem ar 1. genotipa CHV infekciju virusoloģiska neefektivitāte ārstēšanas laikā netika konstatēta.

b. Vienam pacientam tika konstatēta virusoloģiska neefektivitāte ārstēšanas laikā. Par šo pacientu apkopotie

farmakokinētikas dati liecināja par ārstēšanas režīma neievērošanu.

Vienam pacientam tika konstatēta virusoloģiska neefektivitāte ārstēšanas laikā.

d. Grupā „Citi” ir iekļauti pacienti, kuriem netika panākta NVAR12 un kuri neatbilda virusoloģiskās neefektivitātes

kritērijiem.

CPT rādītāju sistēmā esošo parametru izmaiņas pacientiem, kam pētījumā ASTRAL-4 (visas 3

shēmas) panākta SVR12, ir parādītas 17. tabulā.

17. tabula: Izmaiņas CPT rādītāju parametros no sākotnējā stāvokļa līdz 12. un 24. nedēļai pēc

ārstēšanas pacientiem, kuriem tika panākta SVR12, ASTRAL-4

Albumīns

Bilirubīns

INR

Ascīti

Encefalopātija

12. nedēļa pēc ārstēšanas (N = 236), % (n/N)

Samazināts rādītājs

(Uzlabojums)

34,5%

(79/229)

17,9%

(41/229)

2,2%

(5/229)

7,9%

(18/229)

5,2%

(12/229)

Bez izmaiņām

60,3%

(138/229)

76,4%

(175/229)

96,5%

(221/229)

89,1%

(204/229)

91,3%

(209/229)

Palielināts rādītājs

(Pasliktināšanās)

5,2% (12/229)

5,7% (13/229)

1,3% (3/229)

3,1% (7/229)

3,5% (8/229)

Nav vērtējuma

24. nedēļa pēc ārstēšanas (N = 236), % (n/N)

Samazināts rādītājs

(Uzlabojums)

39,4%

(84/213)

16,4%

(35/213)

2,3%

(5/213)

15,0%

(32/213)

9,4%

(20/213)

Bez izmaiņām

54,0%

(115/213)

80,8%

(172/213)

94,8%

(202/213)

81,2%

(173/213)

88,3%

(188/213)

Palielināts rādītājs

(Pasliktināšanās)

6,6% (14/213)

2,8% (6/213)

2,8% (6/213)

3,8% (8/213)

2,3% (5/213)

Nav vērtējuma

Piezīme: Ascītu sastopamība sākotnējā stāvoklī bija: 20% nav, 77% viegli/vidēji smagi, 3% smagi

Encefalopātijas sastopamība sākotnējā stāvoklī bija: 38% nav, 62% 1.-2. līmenis.

Klīniskie pētījumi, kuros piedalījās pacienti ar CHV/HIV-1 vienlaicīgu infekciju ASTRAL-5

(pētījums 1202)

Pētījumā ASTRAL-5 tika vērtēta 12 nedēļas ilga ārstēšana ar Epclusa pacientiem ar 1., 2., 3. vai

4. genotipa CHV infekciju, kuriem bija HIV-1 vienlaicīga infekcija (bija atļauts iekļaut pacientus ar 5.

un 6. genotipa CHV infekciju, bet šādi pacienti netika iekļauti). Pacientiem tika veikta stabila HIV-1

pretretrovīrusu terapija, kas ietvēra emtricitabīna/tenofovīra disoproksila fumarāta vai

abakavīra/lamivudīna lietošanu kopā ar proteāzes inhibitoru, kas pastiprināts ar ritonavīru

(atazanavīru, darunavīru vai lopinavīru), rilpivirīnu, raltegravīru vai emtricitabīnu/tenofovīra

disoproksila fumarātu/elvitegravīru/kobicistatu.

106 ārstēto pacientu vidējais vecums bija 57 gadi (diapazons: no 25 līdz 72 gadiem); 86% pacientu

bija vīrieši; 51% bija baltās rases, 45% bija melnās rases; 22% pētījuma sākumā ķermeņa masas

indekss bija ≥ 30 kg/m

; 19 pacientiem (18%) bija kompensēta ciroze, un 29% bija iepriekš ārstēti.

Kopējais vidējais CD4+ šūnu skaits bija 598 šūnas/μl (diapazons: 183−1513 šūnas/μl).

18. tabulā ir parādīta NVAR12 pētījumā ASTRAL-5 sadalījumā pa CHV genotipiem.

18. tabula. NVAR12 pētījumā ASTRAL-5 sadalījumā pa CHV genotipiem

Epclusa 12 nedēļas

(n = 106)

Kopā

(visi GT)

(n = 106)

GT-1

GT-2

(n = 11)

GT-3

(n = 12)

GT-4

(n = 5)

GT-1a

(n = 66)

GT-1b

(n = 12)

Kopā

(n = 78)

NVAR12

(101/106)

(63/66)

(11/12)

(74/78)

100%

(11/11)

(11/12)

100%

(5/5)

Iznākums pacientiem bez NVAR

Virusoloģiskā neveiksme

ārstēšanas laikā

0/106

0/66

0/12

0/78

0/11

0/12

Recidīvs

(2/103)

(2/65)

0/11

(2/76)

0/11

0/11

Cits

(3/106)

(1/66)

(1/12)

(2/78)

0/11

(1/12)

GT = Genotips

Recidīva rādītājs ir pacientu skaits ar CHV RNS līmeni < LLOQ pēdējā izvērtēšanas reizē ārstēšanas laikā.

b. Grupā „Citi” ir iekļauti pacienti, kuriem netika panākta NVAR12 un kuri neatbilda virusoloģiskās neefektivitātes

kritērijiem.

NVAR12 tika panākts 19 no 19 pacientiem ar cirozi. Nevienam pacientam nebija HIV-1 simptomu

saasināšanās pētījuma laikā, un ārstēšanās laikā CD4+ šūnu skaits bija stabils.

Klīniskie pētījumi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem – pētījums 4062

Pētījums 4062 bija atklāts klīniskais pētījums, kurā vērtēja 12 nedēļas ilgu ārstēšanu ar Epclusa

59 pacientiem ar CHV infekciju un TNS, kam nepieciešama dialīze. CHV infekcijas 1., 2., 3., 4., 6. vai

neskaidrs genotips bija attiecīgi 42%, 12%, 27%, 7% , 3% un 9% pacientu. Sākuma stāvoklī 29%

pacientu bija ciroze, 22% pacientu bija iepriekš saņēmuši ārstēšanu, 32% pacientu bija veikta nieres

transplantācija, 92% pacientu tika veikta hemodialīze un 8% pacientu tika veikta peritoneālā dialīze;

vidējais dialīzes ilgums bija 7,3 gadi (diapazons: no 0 līdz 40 gadiem). Kopējais NVAR rādītājs bija

95% (56/59); trīs pacienti nesasniedza NVAR12, no kuriem viens pacients pabeidza ārstēšanu ar

Epclusa un viņam radās recidīvs, bet divi pacienti neatbilda virusoloģiskās neveiksmes kritērijiem.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus sofosbuvīram vienā vai vairākās

pediatriskās populācijas apakšgrupās hroniska C hepatīta ārstēšanai (informāciju par lietošanu bērniem

skatīt 4.2. apakšpunktā).

Gados vecāki cilvēki

Epclusa klīniskajos pētījumos piedalījās 156 65 gadus veci vai vecāki pacienti (12% no kopējā

pacientu skaita 3. fāzes klīniskajos pētījumos). Ārstēšanas atbildes reakcijas rādītāji ≥ 65 gadus veciem

pacientiem visās ārstēšanas grupās bija līdzīgi ārstēšanas atbildes reakcijas rādītājiem < 65 gadus

veciem pacientiem.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Sofosbuvīra, GS-331007 un velpatasvīra farmakokinētiskās īpašības ir vērtētas veseliem

pieaugušajiem un pacientiem ar hronisku C hepatītu. Pēc Epclusa perorālas lietošanas sofosbuvīrs ātri

uzsūcās organismā, un maksimālā vidējā koncentrācija plazmā tika konstatēta 1 stundu pēc devas

lietošanas. Vidējā maksimālā GS-331007 koncentrācija plazmā tika sasniegta 3 stundas pēc devas

lietošanas. Vidējā maksimālā velpatasvīra koncentrācija plazmā tika konstatēta 3 stundas pēc devas

lietošanas.

Vadoties pēc populācijas farmakokinētikas analīzes datiem pacientiem ar CHV infekciju, sofosbuvīra

(n = 982), GS-331007 (n = 1428) un velpatasvīra (n = 1425) vidējā AUC

0-24

vērtība stabilā stāvoklī

bija attiecīgi 1260, 13 970 un 2970 ngh/ml. Sofosbuvīra, GS-331007 un velpatasvīra C

vērtība

stabilā stāvoklī bija attiecīgi 566, 868 un 259 ng/ml. Sofosbuvīra un GS-331007 AUC

0-24

un C

vērtības bija līdzīgas veselām pieaugušām personām un pacientiem ar CHV infekciju. Salīdzinot ar

veselām personām (n = 331), velpatasvīra AUC

0-24

un C

vērtības bija par attiecīgi 37% un 41%

zemākas nekā pacientiem ar CHV infekciju.

Uztura ietekme

Kas attiecas uz zāļu lietošanu tukšā dūšā, vienas Epclusa devas lietošana kopā ar vidēja tauku satura

(~600 kcal, 30% tauku) vai augsta tauku satura (~800 kcal, 50% tauku) maltīti izraisīja velpatasvīra

0-inf

palielināšanos par attiecīgi 34% un 21% un velpatasvīra C

palielināšanos par attiecīgi 31%

un 5%. Vidēja vai augsta tauku satura maltīte palielināja sofosbuvīra AUC

0-inf

par attiecīgi 60% un

78%, taču tai nebija būtiskas ietekmes uz sofosbuvīra C

. Vidēja vai augsta tauku satura maltīte

neizmainīja GS-331007 AUC

0-inf

, bet attiecīgi par 25% un 37% samazināja tā C

. Atbildes reakcijas

rādītāji 3. fāzes pētījumos pacientiem ar CHV infekciju, kuri saņēma Epclusa ar uzturu vai bez uztura,

bija līdzīgi. Epclusa var lietot neatkarīgi no uztura.

Izkliede

Aptuveni 61–65% sofosbuvīra saistās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām un 1 μg/ml līdz 20 μg/ml

intervālā zāļu saistīšanās notiek neatkarīgi no zāļu koncentrācijas. GS-331007 saistīšanās ar cilvēka

plazmas olbaltumvielām ir minimāli izteikta. Veselām personām pēc vienreizējas 400 mg [

sofosbuvīra devas [

C]-radioaktīvā izotopa asins un plazmas koncentrāciju attiecība bija aptuveni 0,7.

> 99,5% velpatasvīra saistās ar cilvēka plazmas olbaltumvielām, un 0,09 μg/ml līdz 1,8 μg/ml

intervālā zāļu saistīšanās notiek neatkarīgi no zāļu koncentrācijas. Veselām personām pēc vienreizējas

100 mg [

C]-velpatasvīra devas [

C]-radioaktīvā izotopa asins un plazmas koncentrāciju attiecība

bija intervālā no 0,52 līdz 0,67.

Biotransformācija

Sofosbuvīrs plaši metabolizējas aknās, veidojot farmakoloģiski aktīvu nukleozīdu analoga trifosfātu

GS-461203. Metabolās aktivācijas ceļš ietver secīgu karboksilestera grupas hidrolīzi, ko katalizē

cilvēka katepsīns A (CatA) vai karboksilesterāze 1 (CES1), un fosforamidāta šķelšanu ar histidīna

triādes nukleotīdu saistošā proteīna 1 (HINT1) palīdzību, kam seko fosforilēšana, ko nodrošina

pirimidīna nukleotīda biosintēzes ceļš. Defosforilēšanas rezultātā veidojas nukleozīdu metabolīts

GS-331007, ko nav iespējams efektīvi refosforilēt un kam nepiemīt anti-CHV aktivitāte

in vitro

Sofosbuvīrs un GS-331007 nav UGT1A1 substrāti vai inhibitori vai CYP3A4, CYP1A2, CYP2B6,

CYP2C8, CYP2C9, CYP2C19 un CYP2D6 enzīmi. Pēc vienas 400 mg perorālas [

C]-sofosbuvīra

devas aptuveni > 90% no kopējās sistēmiskās iedarbības nodrošina GS-331007.

Velpatasvīrs ir CYP2B6, CYP2C8 un CYP3A4 substrāts ar lēnu metabolismu. Pēc vienreizējas

100 mg [

C]-velpatasvīra devas lielāko daļu (> 98%) radioaktivitātes plazmā veidoja

pamatsavienojums. Cilvēka plazmā konstatētie metabolīti bija monohidroksilēts un demetilēts

velpatasvīrs. Neizmainīts velpatasvīrs ir arī galvenais savienojums, kas tiek izvadīts ar fēcēm.

Eliminācija

Pēc vienreizējas, perorāli lietotas [

C]-sofosbuvīra 400 mg devas vidējā kopējā [

C]-radioaktivitātes

atgūstamība bija lielāka par 92% — aptuveni 80% urīnā, 14% fēcēs un 2,5% izelpotajā gaisā. Lielāko

daļu sofosbuvīra devas atgūstamību urīnā veidoja GS-331007 (78%), bet sofosbuvīru atguva 3,5%. Šie

dati liecina, ka izdale caur nierēm ir nozīmīgākais GS-331007 eliminācijas ceļš. Vidējie terminālie

sofosbuvīra un GS 331007 eliminācijas pusperiodi pēc Epclusa lietošanas bija attiecīgi 0,5 un

25 stundas.

Pēc vienreizējas, perorāli lietotas [

C]-velpatasvīra 100 mg devas vidējā kopējā [

C]-radioaktivitātes

atgūstamība bija 95% — aptuveni 94% fēcēs un 0,4% urīnā. Fēcēs galvenokārt bija neizmainīts

velpatasvīrs — vidēji 77% no lietotās devas, kam sekoja monohidroksilēts velpatasvīrs (5,9%) un

demetilēts velpatasvīrs (3,0%). Šie dati liecina, ka galvenais velpatasvīra eliminācijas ceļš bija

pamatsavienojuma biliārā sekrēcija. Vidējais terminālais velpatasvīra eliminācijas pusperiods pēc

Epclusa lietošanas bija apmēram 15 stundas.

Linearitāte/nelinearitāte

Velpatasvīra AUC devu intervālā no 25 mg līdz 150 mg palielinās gandrīz proporcionāli devai. Devu

intervālā no 200 mg līdz 1200 mg sofosbuvīra un GS-331007 AUC vērtības ir gandrīz proporcionālas

devai.

Sofosbuvīra/velpatasvīra zāļu savstarpējās mijiedarbības potenciāls

in vitro

Sofosbuvīrs un velpatasvīrs ir, turpretim GS-331007 nav zāļu transportvielu P-gp un BCRP substrāti.

Velpatasvīrs ir arī OATP1B substrāts.

In vitro

ir konstatēts lēns velpatasvīra metabolisms CYP2B6,

CYP2C8 un CYP3A4 ietekmē.

Velpatasvīrs ir zāļu transportvielas P-gp, BCRP, OATP1B1 un OATP1B3 inhibitors, un tā iesaiste

zāļu mijiedarbībā ar šīm transportvielām galvenokārt aprobežojas ar uzsūkšanās procesu. Klīniski

nozīmīgā koncentrācijā plazmā velpatasvīrs neinhibē aknu transportvielas — žults sāļu eksporta sūkni

(BSEP), nātrija-tauroholāta kotransportvielu (NTCP), OATP2B1, OATP1A2 vai organisko katjonu

transportvielu (OCT) 1, nieru transportvielas — OCT2, OAT1, OAT3, ar rezistenci pret vairākām

zālēm saistīto proteīnu 2 (MRP2) vai vairāku zāļu un toksīnu ekstrūzijas proteīnu (MATE) 1, vai CYP

vai uridīna glikuronoziltransferāzes (UGT) 1A1 enzīmus.

Sofosbuvīrs un GS-331007 neinhibē zāļu transportvielas P--gp, BCRP, MRP2, BSEP, OATP1B1,

OATP1B3 un OCT1. GS-331007 neinhibē OAT1, OCT2 un MATE1.

Farmakokinētika īpašām populācijām

Rase un dzimums

Netika konstatētas klīniski nozīmīgas sofosbuvīra, GS-331007 vai velpatasvīra farmakokinētisko

rādītāju atšķirības rases vai dzimuma dēļ.

Gados vecāki cilvēki

Ar CHV inficētu pacientu populācijas farmakokinētikas dati liecināja, ka analizētajā vecuma intervālā

(18 līdz 82 gadi) vecumam nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz sofosbuvīra, GS-331007 vai

velpatasvīra iedarbību.

Nieru darbības traucējumi

Kopsavilkums par dažādu smaguma pakāpju nieru darbības traucējumu (NDT) ietekmi uz Epclusa

sastāvdaļu iedarbību salīdzinājumā ar pacientiem ar normālu nieru funkciju, kā aprakstīts turpmāk

tekstā, ir attēlots 19. tabulā.

19. tabula. Dažādu smaguma pakāpju nieru darbības traucējumu ietekme uz sofosbuvīra,

GS-331007 un velpatasvīra iedarbību (AUC) salīdzinājumā ar pacientiem ar normālu nieru

darbību

CHV negatīvi pacienti

Ar CHV inficēti pacienti

Viegli NDT

(aGFĀ

≥50 un

<80 ml/

min/

1,73 m

Vidēji

smagi NDT

(aGFĀ

≥30 un

<50 ml/min/

1,73 m

Smagi

(aGFĀ

<30 ml/

min/

1,73 m

ESRD, kam nepieciešama

dialīze

Smagi

(aGFĀ

<30 ml/

min/

1,73 m

TNS, kam

nepieciešam

a dialīze

Deva lietota

1 h pirms

dialīzes

Deva lietota

1 h pēc

dialīzes

Sofosbuvīrs

1,6 reizes↑

2,1 reizi↑

2,7 reizes↑

1,3 reizes↑

1,6 reizes↑

~2 reizes↑

1,8 reizes↑

GS-331007

1,6 reizes↑

1,9 reizes↑

5,5 reizi↑

≥10 reizes↑

≥20 reizes↑

~7 reizes↑

18 reizes↑

Velpatasvīrs

1,5 reizes↑

1,4 reizes↑

Sofosbuvīra farmakokinētika tika pētīta CHV negatīviem pacientiem ar viegliem (aGFĀ ≥ 50 un

< 80 ml/min/1,73 m

), vidēji smagiem (aGFĀ ≥ 30 un < 50 ml/min/1,73 m

) un smagiem nieru

darbības traucējumiem (aGFĀ < 30 ml/min/1,73 m

) un pacientiem ar TNS, kam nepieciešama

hemodialīze, pēc vienreizējas sofosbuvīra 400 mg devas, salīdzinot ar datiem par pacientiem ar

normālu nieru darbību (aGFĀ > 80 ml/min/1,73 m

). Ar hemodialīzes palīdzību no organisma

iespējams efektīvi izvadīt GS-331007 ar izvades koeficientu aptuveni 53%. Pēc vienreizējas 400 mg

sofosbuvīra devas lietošanas 4 stundu ilgā hemodialīzes seansā izvadījās aptuveni 18% no lietotās

devas.

Sofosbuvīra un GS-331007 farmakokinētika ar CHV inficētiem pacientiem ar smagiem nieru darbības

traucējumiem, kas ārstēšanā 24 nedēļas lietoja 200 mg sofosbuvīra ar ribavirīnu (n=10) vai 400 mg

sofosbuvīra ar ribavirīnu (n=10), vai 12 nedēļas lietoja 90/400 mg ledipasvīra/sofosbuvīra (n=18),

atbilda farmakokinētikai, ko konstatēja CHV negatīviem pacientiem ar smagiem nieru darbības

traucējumiem.

Velpatasvīra farmakokinētika, lietojot vienreizēju 100 mg velpatasvīra devu, tika pētīta

CHV negatīviem pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (aGFĀ < 30 ml/min, izmantojot

Kokrofta-Golta formulu).

Sofosbuvīra, GS-331007 un velpatasvīra farmakokinētika tika pētīta sofosbuvīra/velpatasvīra

2./3. fāzes pētījumos ar CHV inficētiem pacientiem ar TNS, kam nepieciešama dialīze, kas 12 nedēļas

lietoja Epclusa (n=59), salīdzinājumā ar pacientiem bez nieru darbības traucējumiem.

Aknu darbības traucējumi

Sofosbuvīra farmakokinētiku pētīja CHV inficētiem pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu

darbības traucējumiem (B un C klase pēc CPT skalas) pēc 7 sofosbuvīra lietošanas dienām 400 mg

devā. Salīdzinot ar datiem par pacientiem ar normālu aknu darbību, sofosbuvīra AUC

0-24

vērtība

pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem bija attiecīgi par 126% un

143% augstāka, bet GS-331007 AUC

0-24

vērtība bija augstāka par attiecīgi 18% un 9%. Populācijas

farmakokinētikas datu analīze CHV inficētiem pacientiem (ieskaitot dekompensētu cirozi) neuzrādīja

klīniski nozīmīgu cirozes ietekmi uz sofosbuvīra un GS-331007 iedarbību.

Velpatasvīra farmakokinētika, lietojot vienreizēju 100 mg velpatasvīra devu, tika pētīta CHV

negatīviem pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem (B un C klase pēc

CPT skalas). Salīdzinot ar pacientiem ar normālu aknu funkciju, velpatasvīra kopējā iedarbība plazmā

(AUC

) bija līdzīga pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem.

Populācijas farmakokinētikas datu analīze CHV inficētiem pacientiem (ieskaitot dekompensētu cirozi)

neuzrādīja klīniski nozīmīgu cirozes ietekmi uz velpatasvīra iedarbību (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ķermeņa masa

Saskaņā ar analizētajiem populācijas farmakokinētikas datiem ķermeņa svaram nebija nozīmīgas

ietekmes uz sofosbuvīra vai velpatasvīra iedarbību.

Pediatriskā populācija

Pediatriskiem pacientiem sofosbuvīra, GS-331007 un velpatasvīra farmakokinētika nav noteikta (skatīt

4.2. apakšpunktu).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Sofosbuvīrs

Pētījumos ar grauzējiem sofosbuvīra iedarbību nevarēja noteikt, visticamāk saistībā ar augsto esterāzes

aktivitāti, un tā vietā, lai noteiktu iedarbības robežas, tika izmantota galvenā metabolīta GS

331007.

Veicot vairākus

in vitro

in vivo

testus, tai skaitā baktēriju mutagenitātes testu, hromosomu

aberāciju testu ar cilvēka perifēriem limfocītiem un

in vivo

peļu mikrokodolu testu, sofosbuvīram

netika konstatēta genotoksicitāte. Sofosbuvīra attīstības toksicitātes pētījumos žurkām un trušiem

nenovēroja teratogēnu iedarbību. Sofosbuvīram nebija nelabvēlīgas ietekmes uz žurku pēcnācēju

uzvedību, vairošanos vai attīstību (prenatālā un postnatālā pētījumā).

Sofosbuvīrs nebija kancerogēns 2 gadus ilgajā kancerogenitātes pētījumā, kurā tika izmantotas peles

un žurkas un kurā GS-331007 iedarbība 15 līdz 9 reizes pārsniedza iedarbību uz cilvēku.

Velpatasvīrs

Veicot vairākus

in vitro

in vivo

testus, tai skaitā baktēriju mutagenitātes testu, hromosomu

aberāciju testu ar cilvēka perifēriem limfocītiem un

in vivo

žurku mikrokodolu testu, velpatasvīram

netika konstatēta genotoksicitāte.

Velpatasvīrs nebija kancerogēns 6 mēnešus ilgajā kancerogenitātes pētījumā, kurā tika izmantotas

rasH2 transgēnu peles, un 2 gadus ilgajā žurku kancerogenitātes pētījumā, kuros iedarbība attiecīgi

vismaz 50 reizes un 5 reizes pārsniedza iedarbību cilvēkam.

Velpatasvīram netika konstatēta nevēlama ietekme uz pārošanos un fertilitāti. Velpatasvīram attīstības

toksicitātes pētījumos pelēm un žurkām nenovēroja teratogēnu iedarbību, ja AUC rādītāji attiecīgi 31

un 6 reizes pārsniedza rādītājus cilvēkam, lietojot ieteikto klīnisko devu. Tomēr pētījumos trušiem bija

norādes uz iespējamu teratogēnu iedarbību, kad dzīvniekiem tika novērota vispārēju iekšējo orgānu

kroplību palielināšanās, ja AUC ietekmes rādītāji līdz par 0,7 reizēm pārsniedza rādītājus cilvēkam,

lietojot ieteikto klīnisko devu. Šī atklājuma saistība ar cilvēkiem nav zināma. Velpatasvīram nebija

nelabvēlīgas ietekmes uz žurku pēcnācēju uzvedību, vairošanos vai attīstību (prenatālā un postnatālā

pētījumā), ja AUC rādītāji apmēram 5 reizes pārsniedza rādītājus cilvēkam, lietojot ieteikto klīnisko

devu.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Kopovidons

Mikrokristāliskā celuloze

Kroskarmelozes nātrija sāls

Magnija stearāts

Apvalks

Polivinilspirts

Titāna dioksīds

Polietilēna glikols

Talks

Sarkanais dzelzs oksīds

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Epclusa tabletes tiek piegādātas augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudelēs, kurās ir 28 apvalkotās

tabletes un kuras ir ar bērniem neatveramu polipropilēna aizdari ar poliestera gredzenu.

Pieejami šādi iepakojumu lielumi: kastītes, kas satur 1 pudeli ar 28 apvalkotām tabletēm.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Gilead Sciences Ireland UC

Carrigtohill

County Cork, T45 DP77

Īrija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/16/1116/001

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2016. gada 06. jūlijā

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

30 Churchill Place

Canary Wharf

London E14 5EU

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 3660 6000

Facsimile

+44 (0)20 3660 5555

Send a question via our website

www.ema.europa.eu/contact

© European Medicines Agency, 2016. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/377142/2016

EMEA/H/C/004210

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Epclusa

sofosbuvīrs/velpatasvīrs

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Epclusa. Tajā ir paskaidrots, kā

aģentūra ir novērtējusi šīs zāles, lai ieteiktu tās reģistrēt Eiropas Savienībā un sniegtu lietošanas

nosacījumus. Tas nav paredzēts kā praktiski ieteikumi par Epclusa lietošanu.

Lai iegūtu praktisku informāciju par Epclusa lietošanu, pacientiem jāizlasa zāļu lietošanas instrukcija

vai jāsazinās ar ārstu vai farmaceitu.

Kas ir Epclusa un kāpēc tās lieto?

Epclusa ir pretvīrusu zāles, ko lieto pieaugušajiem hroniska (ilgtermiņa) C hepatīta (infekciozas

slimības, kas skar aknas un ko izraisa hepatīta C vīruss) ārstēšanai.

Epclusa satur aktīvās vielas sofosbuvīru un velpatasvīru.

Kā lieto Epclusa?

Epclusa var iegādāties tikai pret recepti, un ārstēšana ir jāsāk un jāuzrauga ārstam ar pieredzi

pacientu ar hronisku C hepatītu ārstēšanā.

Epclusa ir pieejamas kā tabletes, kas satur 400 mg sofosbuvīra un 100 mg velpatasvīra. C hepatīta

vīruss ir sastopams vairākos vīrusa paveidos (genotipos), un Epclusa var lietot jebkura vīrusa genotipa

izraisīta C hepatīta ārstēšanai. Ieteicamā deva ir viena tablete vienreiz dienā 12 nedēļas.

Pacientiem ar dekompensētu aknu slimību (kad aknas nedarbojas pareizi) Epclusa lieto kopā ar citām

zālēm, ko sauc par ribavirīnu. Ribavirīna pievienošanu terapijai ar Epclusa var apsvērt arī pacientiem,

kuriem ir kompensēta aknu ciroze (aknu rētošanās, bet ar saglabātu normālu aknu darbību) un kuri ir

inficēti ar 3. genotipa C hepatīta vīrusu — grūtāk ārstējamu vīrusa paveidu. Plašāka informācija

pieejama zāļu aprakstā (kas arī ir EPAR daļa).

Epclusa

EMA/377142/2016

2. lappuse no 3

Epclusa darbojas?

Epclusa aktīvās vielas sofosbuvīrs un velpatasvīrs bloķē divas olbaltumvielas, kas ir nepieciešamas, lai

C hepatīta vīruss varētu vairoties. Sofosbuvīrs bloķē par „NS5B RNS-atkarīgo RNS polimerāzi” dēvētā

enzīma darbību, bet velpatasvīrs iedarbojas uz proteīnu, ko dēvē par „NS5A”. Bloķējot šos proteīnus,

Epclusa aptur hepatīta C vīrusa vairošanos un jaunu šūnu inficēšanu.

Sofosbuvīrs ir reģistrēts kā Sovaldi kopš 2014. gada janvāra.

Kādas bija Epclusa priekšrocības šajos pētījumos?

Epclusa tika pētītas trijos pamatpētījumos, kopumā iesaistot 1446 pacientus, kuri inficējušies ar

C hepatīta (1. līdz 6. genotipa) vīrusu un kuru aknas vēl aizvien spēja normāli darboties, un dažus

pacientus ar kompensētu aknu cirozi. Visos trīs pētījumos galvenais iedarbīguma rādītājs bija to

pacientu skaits, kuriem asins analīzēs 12 nedēļas pēc ārstēšanas beigām nebija hepatīta C vīrusa

pazīmju. Apkopojot visu pētījumu rezultātus, 12 nedēļas pēc ārstēšanas beigām 98 % pacientu (1015

pacientiem no 1035), kuri 12 nedēļas lietoja Epclusa, uzrādīja negatīvu vīrusa testa rezultātu.

Papildu pētījumu veica 267 pacientiem ar C hepatītu, kuriem aknas nedarbojās pareizi (B klase pēc

Child-Pugh klasifikācijas). Rezultāti liecināja, ka pacienti, kuri 12 nedēļas tika ārstēti ar Epclusa

kombinācijā ar ribavirīnu, sasniedza vislabākos rezultātus — aptuveni 94 % pacientu (82 pacientiem no

87) vīrusa testa rezultāts bija negatīvs 12 nedēļas pēc ārstēšanas beigām. Šie dati ir salīdzināmi ar

84 % pacientu, kuri tika ārstēti tikai ar Epclusa.

Kāds risks pastāv, lietojot Epclusa?

Epclusa nedrīkst lietot kopā ar turpmāk norādītajām zālēm, jo tās var samazināt sofosbuvīra un

velpatasvīra līmeni asinīs un tādējādi pavājināt Epclusa iedarbību:

rifampicīns, rifabutīns (antibiotikas);

karbamazepīns, fenobarbitāls, fenitoīns (zāles epilepsijas ārstēšanai);

asinszāle (ārstniecības augu preparāts depresijas un nemiera ārstēšanai).

Pilns visu Epclusa izraisīto blakusparādību un ierobežojumu saraksts ir atrodams zāļu lietošanas

instrukcijā.

Kāpēc Epclusa tika apstiprinātas?

Tika pierādīts, ka Epclusa vienas pašas spēj ļoti efektīvi izvadīt C hepatīta vīrusu no pacientu asinīm

pacientiem, kuru aknas vēl aizvien spēj normāli darboties. Visu genotipu, tostarp 3. genotipa,

gadījumā novēroja vīrusa izdalīšanos no asinīm. Tāpat vīrusa izdalīšanos no asinīm ļoti lielā daudzumā

novēroja pacientiem, kuru aknas nedarbojās pareizi (B klases ciroze pēc Child-Pugh klasifikācijas),

lietojot Epclusa kombinācijā ar ribavirīnu. Epclusa bija labi panesamas ar labvēlīgu drošuma profilu.

Aģentūras Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) nolēma, ka Epclusa lietošanas priekšrocības

pārsniedz šo zāļu radīto risku, un ieteica izsniegt šo zāļu reģistrācijas apliecību ES.

Kas tiek darīts, lai nodrošinātu nekaitīgu un efektīvu Epclusa lietošanu?

Zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā ir ietverti arī ieteikumi un piesardzības pasākumi, kas jāievēro

veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem nekaitīgas un efektīvas Epclusa lietošanas nolūkos.

Epclusa

EMA/377142/2016

3. lappuse no 3

Cita informācija par Epclusa

Pilns Epclusa EPAR teksts ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find medicine/Human

medicines/European public assessment reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar Epclusa pieejama

zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī ir EPAR daļa) vai sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju