Simvalimit 10 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

02-07-2015

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

02-07-2015

Aktīvā sastāvdaļa:
Simvastatīns
Pieejams no:
Grindeks, AS, Latvija
ATĶ kods:
C10AA01
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Simvastatinum
Deva:
10 mg
Zāļu forma:
Apvalkotā tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Grindeks, AS, Latvija
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Ir apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
02-0262

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

SIMVALIMIT 10 mg apvalkotās tabletes

SIMVALIMIT 20 mg apvalkotās tabletes

Simvastatinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu

informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad,

ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas

attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt

4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Simvalimit un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Simvalimit lietošanas

Kā lietot Simvalimit

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Simvalimit

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Simvalimit un kādam nolūkam to lieto

Simvalimit satur aktīvo vielu simvastatīnu.

Simvalimit ir zāles, ko lieto kopējā holesterīna, “sliktā” holesterīna (zema blīvuma

lipoproteīnu (ZBL) holesterīna) un taukvielu, ko sauc par triglicerīdiem, līmeņa

samazināšanai asinīs. Papildus Simvalimit paaugstina “labā” holesterīna (augsta blīvuma

lipoproteīnu (ABL) holesterīna) līmeni. Simvalimit pieder zāļu grupai, ko sauc par statīniem.

Holesterīns ir viena no vairākām asinīs esošajām taukvielām. Kopējo holesterīnu veido

galvenokārt ZBL un ABL holesterīns.

ZBL holesterīnu bieži dēvē par “slikto” holesterīnu, jo tas var uzkrāties uz artēriju sieniņām

un veidot aplikumu. Laika gaitā šī aplikuma uzkrāšanās var izraisīt artēriju aizsprostošanos.

Šī aizsprostošanās var palēnināt vai bloķēt asins plūsmu uz dzīvībai svarīgiem orgāniem,

tādiem kā sirds un smadzenes. Asins plūsmas bloķēšana var izraisīt sirds lēkmi vai insultu.

ABL holesterīnu bieži dēvē par “labo” holesterīnu, jo tas palīdz neļaut “sliktajam”

holesterīnam uzkrāties artērijās un aizsargā pret sirds slimībām.

Triglicerīdi ir vēl viena asinīs esoša taukviela, kas var paaugstināt sirds slimību risku.

Lietojot šīs zāles, Jums ir jāievēro holesterīna līmeni pazeminoša diēta.

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

Simvalimit tiek lietots papildus Jūsu holesterīna līmeni pazeminošai diētai, ja Jums ir:

-

paaugstināts holesterīna līmenis asinīs (primārā hiperholesterinēmija) vai paaugstināts

tauku līmenis asinīs (jauktā hiperlipidēmija);

-

iedzimta slimība (homozigoti pārmantota hiperholesterinēmija), kas izraisa holesterīna

līmeņa paaugstināšanos asinīs. Jūs varat saņemt arī citus ārstēšanas veidus;

-

koronārā sirds slimība (KSS) vai augsts KSS risks (ja Jums ir diabēts, bijis insults vai

citas asinsvadu slimības). Simvalimit var pagarināt Jūsu mūžu, samazinot sirds slimību

risku, neatkarīgi no holesterīna līmeņa Jūsu asinīs.

Lielākai daļai cilvēku nav tiešu augsta holesterīna līmeņa simptomu. Jūsu ārsts var noteikt

Jūsu holesterīna līmeni ar vienkāršu asins analīzi. Apmeklējiet savu ārstu regulāri,

kontrolējiet savu holesterīna līmeni un apspriediet savus mērķus ar ārstu.

2.

Kas Jums jāzina pirms Simvalimit lietošanas

Nelietojiet Simvalimit šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret simvastatīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu

sastāvdaļu;

Ja Jums pašlaik ir aknu darbības traucējumi;

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti;

Ja Jūs lietojat zāles kopā ar vienu vai vairāk nekā vienu no sekojošām aktīvajām

vielām:

itrakonazolu, ketokonazolu, posakonazolu vai vorikonazolu (lieto, lai ārstētu

sēnīšu infekcijas);

-

eritromicīnu, klaritromicīnu vai telitromicīnu (lieto, lai ārstētu infekcijas);

-

HIV proteāzes inhibitorus, piemēram, indinavīru, nelfinavīru, ritonavīru un

sahinavīru (HIV proteāzes inhibitorus lieto HIV infekciju ārstēšanai);

-

boceprevīru vai telaprevīru (lieto, lai ārstētu C hepatīta vīrusa infekciju);

-

nefazodonu (lieto, lai ārstētu depresiju);

-

kobicistats;

-

gemfibrozilu (lieto, lai pazeminātu holesterīnu);

-

ciklosporīnu (lieto orgānu transplantācijas pacientiem);

-

danazolu (mākslīgi radīts hormons, ko lieto, lai ārstētu endometriozi; stāvoklis,

kad dzemdes gļotāda aug ārpus dzemdes).

Ja Jūs lietojat, pēdējo 7 dienu laikā esat lietojis vai saņēmis zāles, ko sauc par

fuzidīnskābi (lieto, lai ārstētu bakteriālas infekcijas);

Nelietojiet vairāk par 40 mg Simvalimit, ja lietojat lomitapīdu (lieto, lai ārstētu smagu

un retu ģenētisku holesterīna slimību).

Konsultējieties ar ārstu, ja neesat pārliecināts, vai Jūsu zāles minētas iepriekš.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pastāstiet savam ārstam:

-

par visiem veselības traucējumiem, ieskaitot alerģijas;

-

ja lietojat lielu alkohola daudzumu;

-

ja Jums ir kādreiz bijusi aknu slimība. Simvastatīns var nebūt Jums piemērots;

-

ja Jums ir paredzēta operācija. Jums var būt nepieciešams uz laiku pārtraukt

Simvalimit tablešu lietošanu;

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

-

ja Jūs esat aziātu izcelsmes, jo Jums var būt nepieciešamas citas devas;

ja Jums ir smaga plaušu slimība.

Pirms simvastatīna lietošanas un, ja simvastatīna lietošanas laikā Jums ir kādi aknu darbības

traucējumu simptomi, Jūsu ārstam vajadzētu pārbaudīt asins analīzes. Tas nepieciešams, lai

zinātu, cik labi darbojas Jūsu aknas.

Jūsu ārsts var arī vēlēties veikt asins analīzes, lai pārbaudītu Jūsu aknu darbību pēc

ārstēšanas sākuma ar simvastatīnu.

Ja Jums ir cukura diabēts vai diabēta attīstības risks, ārsts Jūs rūpīgi novēros laikā, kamēr Jūs

lietojat šīs zāles. Ja Jums ir augsts cukura un tauku līmenis asinīs, liekais svars un augsts

asinsspiediens, Jums varētu būt risks saslimt ar cukura diabētu.

Nekavējoties informējiet ārstu, ja rodas neizskaidrojamas muskuļu sāpes, jūtīgums vai

vājums. Tas ir tāpēc, ka retos gadījumos muskuļu problēmas var būt nopietnas, tostarp

muskuļu sabrukums, kā rezultātā rodas nieru bojājums; ļoti reti cilvēki ir gājuši bojā.

Muskuļu sabrukuma risks ir lielāks, lietojot lielākas simvastatīna devas, īpaši 80 mg devas.

Muskuļu sabrukuma risks arī ir lielāks noteiktiem pacientiem. Konsultējieties ar savu ārstu,

ja kaut kas no turpmāk minētā attiecas uz Jums:

-

Jūs lietojat vai esat lietojis alkoholu lielā daudzumā;

-

Jums ir nieru darbības traucējumi;

-

Jums ir vairogdziedzera darbības traucējumi;

-

Jūs esat 65 gadus vecs vai vecāks;

-

Jūs esat sieviete;

-

Jums ir bijušas muskuļu problēmas, ārstējoties ar holesterīna līmeni pazeminošām

zālēm, ko sauc par “statīniem” vai fibrātiem;

-

Jums vai kādam tuvam ģimenes loceklim ir iedzimti muskuļu bojājumi.

Bērni un pusaudži

Drošums un efektivitāte ir pētīta 10-17 gadu veciem zēniem un meitenēm, kurām vismaz

pirms viena gada sākušās menstruācijas (mēnešreizes) (skatīt 3. punktu Kā lietot Simvalimit).

Simvastatīna lietošana nav pētīta bērniem, kuri jaunāki par 10 gadiem. Lai iegūtu papildus

informāciju, konsultējieties ar ārstu.

Citas zāles un Simvalimit

Pastāstiet ārstam, ja lietojat, pēdējā laikā esat lietojis, vai varētu lietot zāles ar kādu no

turpmāk minētajām aktīvajām vielām. Lietojot Simvalimit kopā ar kādu no šīm zālēm,

palielinās muskuļu bojājumu risks (dažas no tām jau minētas apakšpunktā Nelietojiet

Simvalimit šādos gadījumos):

-

ciklosporīns (bieži lieto pacienti ar transplantētiem orgāniem);

-

danazols (mākslīgi radīts hormons, ko lieto endometriozes ārstēšanai, stāvoklis, kad

dzemdes gļotāda aug ārpus dzemdes);

-

zāles ar tādu aktīvo vielu kā, piemēram, itrakonazols, ketokonazols, flukonazols,

posakonazols vai vorikonazols (lieto, lai ārstētu sēnīšu infekcijas);

-

fibrāti ar tādu aktīvo vielu kā, piemēram, gemfibrozils un bezafibrāts (lieto, lai

pazeminātu holesterīna līmeni);

-

eritromicīns, klaritromicīns, telitromicīns vai fuzidīnskābe (lieto, lai ārstētu bakteriālas

infekcijas). Nelietojiet fuzidīnskābi, kamēr lietojat šīs zāles. Skatīt arī šīs lietošanas

instrukcijas 4. punktu;

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

-

HIV proteāzes inhibitori, piemēram, indinavīrs, nelfinavīrs, ritonavīrs un sahinavīrs

(lieto, lai ārstētu AIDS);

-

boceprevīrs vai telaprevīrs (lieto, lai ārstētu C hepatīta vīrusa infekciju);

-

nefazodons (lieto, lai ārstētu depresiju);

-

zāles ar aktīvo vielu kobicistats;

-

amiodarons (lieto, lai ārstētu neregulāru sirds ritmu);

-

verapamils, diltiazems vai amlodipīns (lieto, lai ārstētu augstu asinsspiedienu, sāpes

krūtīs, kas saistītas ar sirds slimību vai citiem sirdsdarbības traucējumiem);

-

lomitapīds ( lieto, lai ārstētu smagu un retu ģenētisku holesterīna slimību);

-

kolhicīns (lieto, lai ārstētu podagru).

Tāpat kā par iepriekš minētajām zālēm, pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm,

kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, ieskaitot bezrecepšu.

Īpaši pastāstiet ārstam, ja lietojat zāles ar kādu no turpmāk minētajām aktīvajām vielām:

-

zāles ar aktīvo vielu, kas novērš trombu veidošanos asinīs, piemēram, varfarīns,

fenprokumons vai acenokumarols (antikoagulanti);

-

fenofibrāts (arī lieto, lai pazeminātu holesterīna līmeni);

-

niacīns (arī lieto, lai pazeminātu holesterīna līmeni);

-

rifampicīns (lieto, lai ārstētu tuberkulozi).

Tāpat pastāstiet ārstam, kurš Jums nozīmē jaunas zāles, ka Jūs lietojat Simvalimit.

Simvalimit kopā ar uzturu un dzērienu

Greipfrūtu sula satur vienu vai vairākas sastāvdaļas, kas izmaina organisma reakciju uz

dažām zālēm, arī Simvalimit. Tāpēc jāizvairās no greipfrūtu sulas lietošanas.

Grūtniecība, barošana ar krūti

Nelietojiet Simvalimit ja Jūs esat grūtniece, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai

plānojat grūtniecību. Ja Simvalimit lietošanas laikā iestājas grūtniecība, tad nekavējoties

pārtrauciet šo zāļu lietošanu un sazinieties ar ārstu.

Nelietojiet Simvalimit, ja barojat bērnu ar krūti, jo nav zināms, vai zāles izdalās mātes pienā.

Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nav paredzams, ka Simvalimit ietekmēs Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot

mehānismus. Tomēr jāņem vērā, ka dažiem pacietiem pēc simvastatīna lietošanas ir reibonis.

Simvalimit satur laktozes monohidrātu

Simvalimit satur cukuru, ko sauc par laktozes monohidrātu. Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir

kāda cukura nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

3.

Kā lietot Simvalimit

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā

vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Jūsu ārsts noteiks piemēroto tabletes stiprumu atkarībā no Jūsu veselības stāvokļa,

pašreizējās ārstēšanas un individuālā riska lieluma.

Ārstēšanās laikā ar Simvalimit Jums ir jāievēro holesterīnu samazinoša diēta.

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

Devas

Ieteicamā Simvalimit deva ir 10 mg, 20 mg, 40 mg vai 80 mg iekšķīgi vienreiz dienā.

Pieaugušie

Parastā sākumdeva ir 10 mg, 20 mg vai, dažos gadījumos, 40 mg dienā. Jūsu ārsts var

pielāgot Jūsu devu pēc ne mazāk kā 4 nedēļām līdz maksimāli 80 mg dienā. Nelietojiet

vairāk par 80 mg dienā.

Jūsu ārsts var nozīmēt mazāku devu, īpaši, ja Jūs lietojat noteiktas zāles, kas minētas

iepriekš, vai Jums ir noteikts nieru stāvoklis.

80 mg deva ieteicama tikai pieaugušiem pacientiem ar ļoti augstu holesterīna līmeni un

augstu sirds slimību risku, kas nav sasnieguši savu holesterīna mērķi ar mazākām devām.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Bērniem (10-17 gadus veciem) ieteicamā parastā sākumdeva ir 10 mg dienā vakarā.

Maksimālā ieteicamā deva ir 40 mg dienā.

Lietošanas veids un ilgums

Lietojiet Simvalimit vakarā. Jūs varat to lietot ar vai bez pārtikas. Turpiniet lietot šīs zāles, ja

vien ārsts Jums nav licis pārtraukt to lietošanu.

Ja Jūsu ārsts ir parakstījis Simvalimit kopā ar kādām citām zālēm holesterīna līmeņa

pazemināšanai, kas satur žultsskābes saistītāju, Jums Simvalimit jālieto vismaz 2 stundas

pirms vai 4 stundas pēc žultsskābes saistītāja lietošanas.

Ja esat lietojis Simvalimit vairāk nekā noteikts

Pārdozēšanas gadījumā nekavējoties griezieties pie ārsta.

Ja esat aizmirsis lietot Simvalimit

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu. Lietojiet Simvalimit parasto devu

ierastajā laikā nākamajā dienā.

Ja pārtraucat lietot Simvalimit

Konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu, jo Jūsu holesterīna līmenis atkal var

paaugstināties.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Tika ziņots par šādām retām smagām blakusparādībām.

Ja tiek konstatēta kāda no šīm smagajām blakusparādībām, pārtrauciet zāļu lietošanu

un nekavējoties informējiet ārstu, vai dodoties uz neatliekamās palīdzības nodaļu

tuvākajā slimnīcā.

-

Muskuļu sāpes, jutīgums, vājums vai krampji. Retos gadījumos šie muskuļu bojājumi

var būt nopietni, ieskaitot muskuļu sabrukumu, kas izraisa nieru bojājumus; un ļoti

retos gadījumos novēroti arī nāves gadījumi.

-

Paaugstinātas jutības (alerģiskas) reakcijas, ieskaitot:

sejas, mēles un kakla pietūkumu, kas var apgrūtināt elpošanu;

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

smagas muskuļu sāpes parasti plecos un gurnos;

izsitumus ar vājumu locekļos un kakla muskuļos;

locītavu sāpes vai iekaisumu (reimatiska polimialģija);

asinsvadu iekaisumu (vaskulīts);

netipiskus zilumus, ādas lobīšanos un pietūkumu (dermatomiozīts), nātreni, ādas

paaugstinātu jutību pret sauli, drudzi, pietvīkumu;

elpas trūkumu (aizdusa) un sliktu pašsajūtu;

vilkēdei līdzīgus simptomus (ieskaitot izsitumus, locītavu bojājumus un ietekmi uz

asins šūnām).

-

Aknu iekaisums ar šādiem simptomiem: dzeltena ādas un acu krāsa, nieze, tumšas

krāsas urīns un gaišas krāsas izkārnījumi, noguruma un vājuma sajūta, apetītes

zudums, aknu mazspēja (ļoti reti).

-

Aizkuņģa dziedzera iekaisums bieži ar spēcīgām vēdera sāpēm.

Reti (var var rasties mazāk nekā 1 no 1000 pacientiem):

-

mazs sarkano asins šūnu skaits (anēmija);

-

roku un kāju nejutīgums vai vājums;

-

galvassāpes, džinkstēšana, reibonis;

-

gremošanas traucējumi (aizcietējums, sāpes vēderā, gāzu uzkrāšanās, caureja, slikta

dūša, vemšana);

-

dzelte, hepatīts;

-

izsitumi, nieze, matu izkrišana;

-

nespēks;

-

dažu aknu funkcijas un muskuļu enzīmu laboratorisko asins analīžu rādītāju

paaugstināšanās.

Ļoti reti (var var rasties mazāk nekā 1 no 10 000 pacientiem):

-

bezmiegs;

-

atmiņas traucējumi, atmiņas zudums, apjukums;

-

aknu mazspēja ar letālu iznākumu un bez tā.

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

-

erektīla disfunkcija;

-

depresija;

-

neskaidra redze;

-

plaušu iekaisums, kas izraisa elpošanas traucējumus, tajā skaitā pastāvīgu klepu un/vai

elpas trūkumu vai drudzi;

-

pastāvīgs muskuļu vājums;

-

problēmas ar cīpslām, dažkārt ar cīpslas plīsumu kā komplikāciju;

Papildus iespējamas blakusparādības dažiem statīniem:

-

miega traucējumi, ieskaitot nakts murgus;

-

dzimumfunkcijas traucējumi;

-

diabēts. Ja Jums ir augsts cukura un tauku līmenis asinīs, liekais svars un augsts

asinsspiediens, Jums varētu būt lielāks risks. Jūsu ārsts Jūs rūpīgi uzraudzīs laikā,

kamēr Jūs lietojat šīs zāles;

-

muskuļu sāpes, jutīgums vai vājums, kas ir pastāvīgs, kas ļoti retos gadījumos var

nepāriet pēc Simvalimit lietošanas pārtraukšanas.

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

Laboratoriskie rādītāji

Dažos asins testos novēro paaugstinātu aknu funkciju un muskuļu enzīma (kreatīnkināzes)

paaugstināšanos.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas

arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003.

Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo

zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Simvalimit

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 ºC.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no gaismas un mitruma.

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „Derīgs

līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai kopā ar saimniecības atkritumiem. Vaicājiet farmaceitam,

kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Simvalimit satur

-

Aktīvā viela ir simvastatīns (Simvastatinum).

Viena apvalkotā tablete satur 10 mg vai 20 mg simvastatīna.

-

Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, mikrokristāliskā celuloze,

metilceluloze,

magnija

stearāts,

butilhidroksianisols,

askorbīnskābe,

citronskābes

monohidrāts, krāsvielas: Opadry II White 33G 28707 (hidroksipropilmetilceluloze (E 464),

titāna dioksīds (E 171), laktozes monohidrāts, makrogols 3000, glicerīna triacetāts), Opadry

II Pink 85F 24678 (polivinilspirts, daļēji hidrolizēts, titāna dioksīds (E 171), makrogols

3000, talks, karmozīns (azorubīns) (E 122), melnais dzelzs oksīds (E 172), dzeltenais dzelzs

oksīds (E 172)); karnaubas vasks.

Simvalimit ārējais izskats un iepakojums

10 mg apvalkotās tabletes: apaļas abpusēji izliektas apvalkotas tabletes baltā krāsā, lauzuma

vietā – redzams balts kodols.

Pa 10 tabletēm PVH/Al blisterī.

Pa 3 blisteriem (30 tabletēm) kartona kastītē.

20 mg apvalkotās tabletes: apaļas abpusēji izliektas apvalkotas tabletes gaiši rozā krāsā,

lauzuma vietā – redzams balts kodols.

Pa 10 tabletēm PVH/Al blisterī.

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

Pa 3 blisteriem (30 tabletēm) kartona kastītē.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

AS GRINDEKS.

Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057, Latvija

Tālr.: 67083205

Fakss: 67083505.

E-pasts: grindeks@grindeks.lv

Lai iegūtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības

īpašnieku.

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 06/2015

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Simvalimit 10 mg apvalkotās tabletes

Simvalimit 20 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena apvalkotā tablete satur 10 mg vai 20 mg simvastatīna (Simvastatinum).

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

Katra 10 mg tablete satur 55,95 mg laktozes monohidrāta.

Katra 20 mg tablete satur 111,90 mg laktozes monohidrāta un 0,00448 mg karmozīna

(azorubīnu) (E 122).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotās tabletes.

10 mg apvalkotās tabletes: apaļas abpusēji izliektas apvalkotas tabletes baltā krāsā, lauzuma

vietā – redzams balts kodols.

20 mg apvalkotās tabletes: apaļas abpusēji izliektas apvalkotas tabletes gaiši rozā krāsā,

lauzuma vietā – redzams balts kodols.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Hiperholesterinēmija

Primāras hiperholesterinēmijas vai jauktas dislipidēmijas terapijai kā papildinājumu diētai, ja

nav pietiekamas atbildes reakcijas uz diētu un citu nefarmakoloģisku ārstēšanu (piemēram,

fizisko aktivitāti, svara samazināšanu).

Homozigotas pārmantotas hiperholesterinēmijas ārstēšanai par papildlīdzekli diētai un citām

lipīdu līmeni pazeminošām ārstēšanas metodēm (piemēram, ZBL aferēzei) vai ja šāda

ārstēšana nav piemērota.

Sirds un asinsvadu slimību profilakse

Kardiovaskulārās

mirstības

saslimstības

mazināšanai

pacientiem

manifestu

aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību vai cukura diabētu, ar normālu vai palielinātu

holesterīna līmeni, kā papildinājumu citu riska faktoru korekcijai un citai kardioprotektīvai

terapijai (skatīt 5.1. apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Deva ir 5-80 mg dienā, lietojot perorāli vienas devas veidā vakarā. Ja nepieciešams, devas

pielāgošana jāveic ar vismaz 4 nedēļu starplaikiem, maksimāli līdz 80 mg dienā, lietojot

vienas devas veidā vakarā. 80 mg devu ieteicams lietot tikai pacientiem ar smagu

hiperholesterinēmiju un augstu kardiovaskulāru komplikāciju risku, ja terapijas mērķi nav

sasniegti ar mazākām devām un ja sagaidāmais ieguvums atsver iespējamo risku (skatīt 4.4.

un 5.1. apakšpunktu).

Hiperholesterinēmija

Pacientam jāievēro standarta holesterīna līmeni pazeminoša diēta un jāturpina ievērot šo

diētu ārstēšanas laikā ar simvastatīnu. Sākumdeva parasti ir 10-20 mg dienā, lietojot vienā

reizes devā vakarā. Pacientiem, kam nepieciešama nozīmīga ZBL-H pazemināšana (vairāk

par 45 %), ārstēšanu var sākt ar 20-40 mg dienā, lietojot vienā reizes devā vakarā. Devas

pielāgošana, ja nepieciešams, jāveic kā norādīts iepriekš.

Homozigota pārmantota hiperholesterinēmija

Ņemot vērā kontrolēta klīniskā pētījuma rezultātus, ieteicamā deva ir 40 mg simvastatīna

vakarā vai 80 mg dienā 3 dalītās devās pa 20 mg, 20 mg un 40 mg vakarā. Šiem pacientiem

simvastatīns jālieto papildus citiem lipīdu līmeni pazeminošiem līdzekļiem (piemēram, ZBL

aferēzei) vai ja šāda ārstēšana nav pieejama.

Sirds un asinsvadu slimību profilakse

Simvastatīna parastā deva ir 20-40 mg dienā, lietojot vienā reizes devā vakarā pacientiem ar

augstu koronārās sirds slimības (KSS ar hiperlipidēmiju vai bez tās) risku. Medikamentozo

terapiju var sākt vienlaikus ar diētu un fizisko aktivitāti. Ja nepieciešams, devas pielāgošana

jāveic iepriekš aprakstītajā veidā.

Vienlaicīga terapija

Simvastatīns ir efektīvs monoterapijā vai kombinācijā ar žultsskābju sekvestrantiem. Deva

jālieto vairāk kā 2 stundas pirms vai vairāk kā 4 stundas pēc žultsskābju sekvestrantu

lietošanas.

Lietojot simvastatīnu vienlaikus ar fibrātiem, izņemot gemfibrozilu (skatīt 4.3. apakšpunktu)

vai fenofibrātu, zāļu maksimālā ieteicamā dienas deva ir 10 mg. Pacientiem, kas vienlaikus

ar simvastatīnu lieto amiodaronu, verapamilu, diltiazēmu vai amlodipīnu maksimālā dienas

deva ir 20 mg (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar vidēji smagas pakāpes nieru mazspēju nav nepieciešams pielāgot devu.

Pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) par 10 mg dienā

lielākas devas lietošana jāapsver rūpīgi un, ja šāda deva tiek uzskatīta par nepieciešamu, tā

jālieto uzmanīgi.

Gados vecāki pacienti

Devas pielāgošana nav nepieciešama.

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

Pediatriskā populācija

Lietošana bērniem un pusaudžiem (no 10-17 gadu vecumam)

Bērniem un pusaudžiem (zēniem, kuri sasnieguši II pakāpi pēc Tannera klasifikācijas, un

meitenēm vismaz vienu gadu pēc menstruāciju sākšanās, no 10-17 gadu vecumam) ar

heterozigotu pārmantotu hiperholesterinēmiju ieteicamā sākuma deva parasti ir 10 mg dienā,

lietojot vakarā. Pirms terapijas uzsākšanas ar simvastatīnu bērniem un pusaudžiem jāievēro

standarta holesterīna līmeni pazeminošā diēta; diēta jāturpina arī simvastatīna terapijas laikā.

Ieteicamais devu intervāls ir 10-40 mg/dienā; maksimālā ieteicamā deva ir 40 mg/dienā.

Devas jāpielāgo individuāli, atbilstoši ieteicamajam terapijas mērķim, kā to rekomendē

terapijas vadlīnijas bērniem (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu). Pielāgošana jāveic ar 4 vai

vairāk nedēļu intervālu.

Informācija par simvastatīna lietošanu bērniem pirms pubertātes ir ierobežota.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām.

Akūta

aknu

slimība

neskaidras

izcelsmes

ilgstoši

paaugstināta

seruma

transamināžu aktivitāte.

Grūtniecība un barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Vienlaicīga spēcīgu CYP3A4 inhibitoru (zāles, kas palielina AUC aptuveni 5 reizes

vai vairāk) (piemēram, itrakonazola, ketokonazola, posakonazola, vorikonazola,

HIV proteāzes inhibitoru (piem., nelfinavīra), boceprevīra, telaprevīra, eritromicīna,

klaritromicīna, telitromicīna un nefazodona) lietošana (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Vienlaicīga gemfibrozīla, ciklosporīna vai danazola lietošana (skatīt 4.4. un 4.5.

apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Miopātija/Rabdomiolīze

Simvastatīns, tāpat kā citi HMG-CoA reduktāzes inhibitori, dažkārt izraisa miopātiju, kas

izpaužas ar muskuļu sāpēm, jutīgumu vai vājumu, un kreatīnkināze (KK) vairāk nekā 10

reizes pārsniedz augšējo normas robežu (ANR). Miopātija dažkārt izpaužas rabdomiolīzes

veidā ar akūtu nieru mazspēju sekundāri mioglobinūrijai vai bez tās, un ļoti reti novēroti

letāli gadījumi. Miopātijas risks palielinās līdz ar augstu HMG-CoA reduktāzes inhibējošo

aktivitāti plazmā.

Ļoti reti dažu statīnu terapijas laikā vai pēc to terapijas ziņots par imūnmediētas

nekrotizējošas miopātijas (IMNM) gadījumiem.

IMNM klīniski izpaužas kā pastāvīgs

proksimālo muskuļu vājums un paaugstināts kreatīnkināzes līmenis serumā, kas saglabājas

arī pēc statīnu terapijas pārtraukšanas.

Tāpat kā citiem HMG-CoA reduktāzes inhibitoriem, miopātijas/rabdomiolīzes risks ir

atkarīgs no devas. Klīnisko pētījumu datu bāzē, kur apkopoti dati par 41 413 ar simvastatīnu

ārstētiem pacientiem, no kuriem 24747 (aptuveni 60 %) tika novēroti vidēji 4 gadus pēc

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

pētījumu pabeigšanas, miopātiju attiecīgi novēroja 0,03 % (lietojot 20 mg devu), 0,08 %

(lietojot 40 mg devu), un 0,61 % (lietojot 80 mg devu) pacientu. Šajos pētījumos pacienti

tika rūpīgi novēroti un netika lietotas dažas zāles ar iespējamu mijiedarbību.

Klīniskajā pētījumā (vidējais novērošanas periods 6,7 gadi), kur simvastatīnu 80 mg dienā

lietoja pacienti ar miokarda infarktu anamnēzē, miopātijas biežums bija aptuveni 1,0 %,

salīdzinot ar 0,02 % gadījumu pacientiem, kuri lietoja 20 mg dienā. Aptuveni pusi no

miopātijās gadījumiem novēroja pirmā ārstēšanas gada laikā. Miopātijas gadījumu skaits

katra sekojošā gada laikā bija aptuveni 0,1 %. (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri lieto 80 mg simvastatīna devas, miopātijas risks ir lielāks nekā izmantojot

terapiju uz statīnu bāzes, kurai ir līdzīga ZBLH līmeni pazeminoša efektivitāte. Tādēļ 80 mg

simvastatīna devas drīkst lietot tikai pacientiem ar smagu hiperholesterinēmiju un lielu ar

sirds-asinsvadu sistēmu saistītu komplikāciju risku, kuri pēc mazāku devu lietošanas nav

sasnieguši terapeitiskos mērķus un kuriem paredzamais ieguvums atsver iespējamo risku.

80 mg simvastatīna devas lietojošiem pacientiem, kam vienlaikus jālieto mijiedarboties

spējīgas zāles, jāizmanto mazākas simvastatīna devas vai alternatīva statīnu shēma ar

mazāku mijiedarbības potenciālu (skatīt turpmāk, “Zāļu mijiedarbības izraisītas miopātijas

riska mazināšanas pasākumi” un 4.2., 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Klīniskā pētījumā, kura laikā pacienti ar lielu sirds-asinsvadu sistēmas slimību risku tika

ārstēti ar 40 mg simvastatīna dienas devām (vidējais novērošanas ilgums bija 3,9 gadi),

miopātijas

sastopamība

neķīniešu

izcelsmes

pacientiem

(n = 7367)

bija

0,05 %

salīdzinājumā ar 0,24 % ķīniešu izcelsmes pacientiem (n = 5468). Lai gan vienīgā šajā

pētījumā vērtētā Āzijas izcelsmes populācija bija ķīnieši, ordinējot simvastatīnu Āzijas

izcelsmes pacientiem, jāievēro piesardzība un obligāti jālieto vismazākā deva.

Samazināta transporta olbaltumvielu funkcija

Samazināta aknu organiskā anjonu transporta polipeptīdu (OATP) transporta olbaltumvielu

funkcija var palielināt simvastatīna sistēmisko iedarbību un miopātijas un rabdomiolīzes

risku. Samazinātu funkciju var izraisīt mijiedarbojošos medikamentu (piem., ciklosporīns)

inhibīcija; tāvar attīstīties arī pacientiem, kuri ir SLCO1B1 c.521T>C genotipa nesēji.

Pacientiem, kuri nes SLCO1B1 gēna alēles (c.521T>C) ar iekodētu mazāk aktīvu OATP1B1

olbaltumvielu, ir paaugstināta simvastatīna sistēmiskā iedarbība un lielāks miopātijas risks.

Kopumā, neveicot ģenētisko testēšanu, miopātijas risks, kas ir saistīts ar lielu (80 mg)

simvastatīna devu, ir apmēram 1%. Saskaņā ar Holesterīna un homocisteīna papildu

samazinājuma efektivitātes pētījuma (SEARCH - Study of the Effectiveness of Additional

Reductions in Cholesterol and Homocysteine) izmēģinājuma rezultātiem, izmantojot 80 mg

terapiju C alēles homozigotas nesējiem (t. s. CC), miopātijas risks gada laikā ir 15%, bet C

alēles heterozigotas nesējiem (CT) tas ir 1,5%. Attiecīgi pacientiem ar visizplatītāko

genotipu (TT) šis risks ir 0,3% (skatīt 5.2. apakšpunktu). Ja iespējams, ieguvumu un risku

izvērtējuma ietvaros jāapsver genotipēšana, lai noteiktu C alēles klātbūtni, pirms pacientiem

tiek izrakstīts 80 mg simvastatīna, un jāizvairās no lielu devu izrakstīšanas pacientiem, kuri

ir CC genotipa nesēji. Kaut arī genotipēšana neatklāj šī gēna klātbūtni, miopātijas risks

tomēr netiek izslēgts.

Kreatīnkināzes mērījums

Kreatīnkināzi (KK) nedrīkst mērīt pēc intensīvas slodzes vai cita alternatīva KK

palielināšanos izraisoša faktora ietekmes, jo tas apgrūtina vērtības interpretāciju. Ja sākotnēji

KK līmenis ir nozīmīgi palielināts (> 5 x ANR), līmenis jānosaka atkārtoti pēc 5-7 dienām,

lai apstiprinātu rezultātus.

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

Pirms ārstēšanas

Visi pacienti, kuri sāk terapiju ar simvastatīnu vai kuriem tiek palielināta simvastatīna

deva, jāinformē par miopātijas risku un viņiem jāpasaka, ka nekavējoties jāziņo par

jebkurām neizskaidrojamām muskuļu sāpēm, jutīgumu vai vājumu.

Piesardzība jāievēro pacientiem ar rabdomiolīzi predisponējošiem faktoriem. Lai noteiktu

kontroles sākotnējo līmeni, KK jāmēra pirms ārstēšanas šādās situācijās:

gados vecākiem cilvēkiem (≥ 65g.v.),

sievietēm,

nieru darbības traucējumi,

nekontrolēta hipotireoze,

iedzimti muskuļu bojājumi personīgā vai ģimenes anamnēzē,

anamnēzē toksiska ietekme uz muskuļiem, lietojot statīnu vai fibrātu,

pārmērīga alkohola lietošana.

Šādās situācijās ārstēšanas risks jāapsver attiecībā pret iespējamo ieguvumu un ieteicama

klīniska novērošana. Ja pacientam iepriekš, lietojot fibrātu vai statīnu, bijuši muskuļu

traucējumi, ārstēšana ar citu grupas līdzekli jāsāk uzmanīgi. Ja sākotnēji KK līmenis ir

nozīmīgi paaugstināts (> 5 x ANR), ārstēšanu nedrīkst sākt.

Ārstēšanas laikā

Ja laikā, kad pacients saņem ārstēšanu ar statīnu, rodas muskuļu sāpes, vājums vai krampji,

jānosaka KK līmenis. Ja bez lielas slodzes konstatēts, ka šis līmenis ir nozīmīgi paaugstināts

(> 5 x ANR), ārstēšana ir jāpārtrauc. Ja muskuļu simptomi ir smagi un rada diskomfortu

katru dienu, pat ja KK līmenis ir < 5 x ANR, var apsvērt ārstēšanas pārtraukšanu. Ja kāda

iemesla dēļ ir aizdomas par miopātiju, ārstēšana ir jāpārtrauc.

Ja simptomi izzūd un KK līmenis normalizējas, var apsvērt statīna lietošanas atsākšanu vai

alternatīva statīna lietošanu mazākajā devā un veicot stingru uzraudzību.

Lielāks miopātiju sastopamības biežums tika novērots pacientiem, kuriem deva tika titrēta

līdz 80 mg. Tiek ieteikts periodiski veikt KK mērījumus, jo tas var palīdzēt identificēt

neklīniskus miopātijas gadījumus. Tomēr nevar apgalvot, ka šie pasākumi pasargās no

miopātijas.

Terapija ar simvastatīnu uz laiku jāpārtrauc dažas dienas pirms lielas plānveida operācijas un

ja ir nozīmīga medicīniska vai ķirurģiska slimība.

Pasākumi

zāļu

mijiedarbības

izraisītas

miopātijas

riska

mazināšanai

(skatīt

4.5 apakšpunktu)

Miopātijas un rabdomiolīzes risks nozīmīgi palielinās, lietojot simvastatīnu vienlaikus ar

spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, itrakonazolu, ketokonazolu, posakonazolu,

vorikonazolu, eritromicīnu, klaritromicīnu, telitromicīnu, HIV proteāzes inhibitoriem (piem.,

nelfinavīru), boceprevīru, telaprevīru, nefazodonu), kā arī gemfibrozilu, ciklosporīnu un

danazolu. Šo zāļu lietošana ir kontraindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Miopātijas un rabdomiolīzes risks palielinās arī, lietojot vienlaikus amiodaronu, amlodipīnu,

verapamilu vai diltiazēmu ar lielākām simvastatīna devām (skatīt 4.2. un 4.5. apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

Miopātijas, ieskaitot rabdomiolīzes risks var palielināties vienlaicīgi lietojot fuzidīnskābi ar

statīniem (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Tādējādi

attiecībā

CYP3A4

inhibitoriem

simvastatīna

lietošana

vienlaikus

itrakonazolu, ketokonazolu, posakonazolu, vorikonazolu, HIV proteāzes inhibitoriem (piem.,

nelfinavīru),

boceprevīru,

telaprevīru,

eritromicīnu,

klaritromicīnu,

telitromicīnu un

nefazodonu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu). Ja nav iespējams izvairīties no

ārstēšanas ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (zāles, kas palielina AUC aptuveni 5 reizes

vai vairāk), terapijas kursa laikā ārstēšana ar simvastatīnu ir jāpārtrauc (jāizmanto alternatīvi

statīni). Turklāt jāievēro piesardzība, kombinējot simvastatīnu ar atsevišķiem vājākiem

CYP3A4 inhibitoriem: flukonazolu, verapamilu, diltiazemu (skatīt 4.2. un 4.5. apakšpunktu).

Jāizvairās no greipfrūtu sulas un simvastatīna vienlaikus lietošanas.

Vienlaicīga simvastatīna lietošana ar gemfibrozilu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Miopātijas un rabdomiolīzes paaugstināta riska dēļ simvastatīna deva nedrīkst pārsniegt

10 mg dienā pacientiem, kas lieto fibrātus (izņemot fenofibrātu) (skatīt 4.2. un 4.5.

apakšpunktu). Fenofibrāts vienlaikus ar simvastatīnu jānozīmē uzmanīgi, jo tie abi var

izraisīt miopātiju, lietojot monoterapijā.

Simvastatīnu nedrīkst lietot vienlaikus ar fuzidīnskābi. Ir bijuši ziņojumi par rabdomiolīzi

(ieskaitot dažus letālus gadījumus) pacientiem, kas saņem šo kombināciju (skatīt 4.5.

apakšpunktu). Pacientiem, kuriem nepieciešama sistēmiska fuzidīnskābes lietošana, statīnu

terapija jāpārtrauc tās lietošanas laikā. Pacientam jāiesaka nekavējoties meklēt medicīnisko

palīdzību, ja rodas tādi simptomi kā muskuļu vājums, sāpes vai jutīgums. Statīnu terapiju

var atkārtoti ieviest pēc septiņām dienām pēc pēdējās fuzidīnskābes devas lietošanas.

Izņēmuma gadījumos, ja ir nepieciešama ilgstoša sistēmiska fuzidīnskābes lietošana,

piemēram,

smagu

infekciju

ārstēšanas

gadījumā,

atsevišķi

jāapsver

vienlaicīgas

simvastatīna un fuzidīnskābes lietošanas nepieciešamība katrā gadījumā un stingrā ārsta

uzraudzībā.

Jāizvairās no simvastatīna lietošanas lielākā devā par 20 mg dienā kombinācijā ar

amiodaronu, verapamilu, diltiazēmu vai amlodipīnu. Pacientiem ar HoFH jāizvairās no

simvastatīna lietošanas (dienas deva nedrīkst pārsniegt 40 mg) kombinācijā ar lomitapīdu

(skatīt 4.2. 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem, kas vienlaikus ar simvastatīnu lieto zāles ar mērenu ietekmi uz CYP3A4, īpaši

tad, ja simvastatīna devas ir lielākas, var būt lielāks miopātijas risks. Lietojot simvastatīnu

vienlaikus ar vidēji spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (zālēm, kas aptuveni 2–5 reizes

palielina AUC), var būt jāpielāgo simvastatīna deva. Lietojot dažus vidēji spēcīgus

CYP3A4 inhibitorus, piemēram, diltiazemu, simvastatīna ieteicamā maksimālā deva ir

20 mg (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Retos gadījumos miopātiju/rabdomiolīzi varēja saistīt ar HMG-CoA reduktāzes inhibitoru un

lipīdu līmeni pazeminošu niacīna (nikotīnskābes) devu (≥ 1 g/dienā) vienlaikus lietošanu, jo

katrs no tiem, lietots atsevišķi, var izraisīt miopātiju.

Klīniskā pētījumā (vidējais novērošanas ilgums bija 3,9 gadi) ar pacientiem, kam bija liels

sirds-asinsvadu slimību risks un labi kontrolēts ZBLH līmenis, lietojot 40 mg simvastatīna

dienas devu kopā ar 10 mg ezetimiba devām vai bez tām, pēc terapijas shēmas

papildināšanas ar lipīdu līmeni ietekmējošām niacīna (nikotīnskābes) devām (≥ 1 g dienā) ar

sirds-asinsvadu iznākumiem saistīts papildu ieguvums netika novērots. Tādēļ ārstiem, kas

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

apsver kombinētu terapiju ar simvastatīnu un lipīdu līmeni ietekmējošām niacīna

(nikotīnskābes) devām (≥ 1 g dienā) vai niacīnu saturošām zālēm, rūpīgi jāsalīdzina

iespējamais ieguvums un risks, turklāt pacienti rūpīgi jākontrolē attiecībā uz jebkurām

muskuļu sāpju, jutīguma vai vājuma pazīmēm un simptomiem, īpaši terapijas pirmajos

mēnešos un pēc jebkuru zāļu devas palielināšanas.

Turklāt šajā pētījumā ķīniešu izcelsmes pacientiem, kas lietoja 40 mg simvastatīna devas vai

10/40 mg ezetimiba/simvastatīna devas, miopātijas sastopamība bija aptuveni 0,24%

salīdzinājumā ar 1,24% ķīniešu izcelsmes pacientiem, kas lietoja 40 mg simvastatīna devas

vai 10/40 mg ezetimiba/simvastatīna devas kombinācijā ar 2000/40 mg ilgstošas darbības

nikotīnskābes/laropipranta devām. Lai gan vienīgā šajā pētījumā vērtētā aziātu izcelsmes

populācija bija ķīnieši, Āzijas izcelsmes pacientiem simvastatīna lietošana vienlaikus ar

lipīdu līmeni ietekmējošām niacīna (nikotīnskābes) devām (≥ 1 g dienā) nav ieteicama, jo

ķīniešu izcelsmes pacientiem miopātijas sastopamība ir lielāka nekā neķīniešu izcelsmes

pacientiem.

Acipimoksa ķīmiskā struktūra ir līdzīga niacīna ķīmiskajai struktūrai. Lai gan acipimoksa

lietošana nav pētīta, toksiskā ietekme uz muskuļu audiem var būt līdzīga tai, kas novērota

pēc niacīna lietošanas.

Ietekme uz aknām

Klīniskajos pētījumos dažiem pieaugušiem pacientiem, kuri saņēma simvastatīnu, novēroja

ilgstošu seruma transamināžu līmeņa paaugstināšanos (pat > 3 x ANR). Ja šiem pacientiem

pārtrauca vai izbeidza simvastatīna lietošanu, transamināžu līmenis parasti lēnām

pazeminājās līdz līmenim, kāds noteikts pirms ārstēšanas.

Ieteicams veikt aknu funkcijas pārbaudi pirms ārstēšanas sākšanas un pēc tam, kad klīniski

indicēts. Pacientiem, kam devu titrē līdz 80 mg, jāveic papildus pārbaude pirms titrēšanas,

3 mēnešus pēc titrēšanas līdz 80 mg devai un periodiski pēc tam (piemēram, reizi pusgadā)

pirmo ārstēšanas gadu. Īpaša uzmanība jāpievērš pacientiem, kam palielinās transamināžu

līmenis serumā un šiem pacientiem mērījumi jāatkārto nekavējoties un pēc tam jāveic

biežāk. Ja transamināžu līmenim vērojama tendence progresēt, īpaši, ja tas paaugstinās līdz

3 x ANR un saglabājas, simvastatīna lietošana ir jāpārtrauc. Jāņem vērā, ka ALAT var

rasties no muskulatūras, tāpēc ALAT līmeņa pieaugums kopā ar KK var norādīt uz miopātiju

(skatīt iepriekš „Miopātija/rabdomiolīze”).

Ir bijuši reti pēcreģistrācijas ziņojumi par aknu mazspēju ar letālu iznākumu un bez tā

pacientiem, kuri lieto statīnus, ieskaitot simvastatīnu. Ja nopietni aknu bojājumi ar

klīniskiem simptomiem un/vai hiperbilirubinēmiju vai dzelti rodas ārstēšanas ar Simvalimit

laikā, terapija nekavējoties jāpārtrauc. Ja cits slimību cēlonis nav noskaidrots, Simvalimit

lietošanu nedrīkst atjaunot.

Zāles uzmanīgi jālieto pacientiem, kuri lieto alkoholu ievērojamā daudzumā.

Tāpat kā lietojot citus lipīdu līmeni pazeminošus līdzekļus, pēc ārstēšanas ar simvastatīnu

ziņots par mērenu (< 3 x ANR) seruma transamināžu līmeņa palielināšanos. Šīs pārmaiņas

radās drīz pēc ārstēšanas sākšanas ar simvastatīnu, bieži bija īslaicīgas, neizraisīja

simptomus, un ārstēšanas pārtraukšana nebija nepieciešama.

Cukura diabēts

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

Ir daži pierādījumi tam, ka statīnu grupas zāles paaugstina glikozes līmeni asinīs un dažiem

pacientiem ar paaugstinātu cukura diabēta attīstības risku var izraisīt tādu hiperglikēmijas

līmeni, ka jāveic standarta diabēta ārstēšana. Tomēr šo risku atsver vaskulārā riska

samazināšanās, statīnu lietošanas gadījumā, tādēļ tas nav iemesls pārtraukt ārstēšanu ar

statīniem. Riskam pakļautiem pacientiem (glikozes līmenis tukšā dūšā ir 5,6–6,9 mmol/l,

ĶMI > 30 kg/m

, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija) saskaņā ar nacionālajām

vadlīnijām jākontrolē gan klīniski, gan bioķīmiski.

Intersticiāla plaušu slimība

Saistībā ar dažu statīnu lietošanu, tostarp arī simvastatīna, īpaši, ja statīnu terapija bijusi

ilgstoša, ziņots par atsevišķiem intersticiālas plaušu slimības gadījumiem (skatīt 4.8.

apakšpunktu). Tai raksturīgie simptomi ietver apgrūtinātu elpošanu, neproduktīvu klepu un

vispārējā stāvokļa pasliktināšanos (nogurums, svara zudums un drudzis). Ja ir aizdomas par

intersticiālu plaušu slimību, ārstēšana ar statīniem jāpārtrauc.

Lietošana bērniem un pusaudžiem (no 10-17 gadu vecumam)

Simvastatīna drošums un efektivitāte pacientiem no 10 līdz 17 gadu vecumam ar

heterozigotu pārmantotu hiperholisterinēmiju tika vērtēta kontrolētā klīniskā pētījumā

pusaugu zēniem, kuri sasnieguši II vai augstāku pakāpi pēc Tannera klasifikācijas, un

meitenēm, kurām jau vismaz vienu gadu ir menstruācijas. Pacientiem, kurus ārstēja ar

simvastatīnu, novērotais blakusparādību profils visumā bija līdzīgs ar placebo ārstētiem

pacientiem. Šai populācijai nav pētītas par 40 mg lielākas devas. Šajā ierobežotajā

kontrolētajā pētījumā netika konstatēta ietekme uz pusaugu zēnu vai meiteņu augšanu vai

seksuālo attīstību, vai ietekme uz menstruālā cikla garumu meitenēm (skatīt 4.2., 4.8. un 5.1.

apakšpunktu). Pusaudzēm, kuras lieto simvastatīnu, jāiesaka atbilstoša kontracepcijas

metode (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu). Pacientiem, jaunākiem par 18 gadiem, drošums un

efektivitāte nav pētīta vairāk nekā 48 nedēļu ilgu ārstēšanas periodu, un ietekme uz fizisko,

garīgo un seksuālo attīstību ilgtermiņā nav zināma. Simvastatīns nav pētīts pacientiem, kuri

jaunāki par 10 gadiem, kā arī ne bērniem pirms pubertātes, ne meitenēm pirms menstruāciju

sākšanās.

Palīgvielas

Šīs zāles satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nedrīkst lietot pacienti ar retu iedzimtu

galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Farmakodinamiskā mijiedarbība

Mijiedarbība ar lipīdu līmeni pazeminošiem līdzekļiem, kas var izraisīt miopātiju, lietojot

monoterapijā

Miopātijas, tostarp rabdomiolīzes risks palielinās, lietojot vienlaikus fibrātus. Turklāt

vērojama farmakokinētiska mijiedarbība ar gemfibrozilu, kas izraisa simvastatīna līmeņa

palielināšanos plazmā (skatīt Farmakokinētiskā mijiedarbība un 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Lietojot simvastatīnu un fenofibrātu vienlaikus, nav pierādījumu, ka miopātijas risks

pārsniegtu abu līdzekļu risku summu. Citiem fibrātiem atbilstoši farmakovigilances un

farmakokinētiskie dati nav pieejami. Retos gadījumos miopātijas/rabdomialīzes attīstība

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

bijusi saistīta ar vienlaicīgu simvastatīna lietošanu kopā ar lipīdu līmeni pazeminošām

niacīna devām (≥ 1 g/dienā) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Farmakokinētiskā mijiedarbība

Zemāk tabulā apkopoti ieteikumi izrakstīšanai kopā ar zālēm, ar kurām novērota

mijiedarbība (papildinformācija – tekstā; skatīt arī 4.2., 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Zāļu mijiedarbība, kas saistīta ar palielinātu miopātijas/rabdomiolīzes risku

Zāles, ar ko novēro mijiedarbību

Ordinēšanas noteikumi

Spēcīgi CYP3A4 inhibitori:

Itrakonazols

Ketokonazols

Posakonazols

Vorikonazols

Eritromicīns

Klaritromicīns

Telitromicīns

HIV proteāzes inhibitori (piem.,

nelfinavīrs)

Telaprevīrs

Boceprevīrs

Nefazodons

Ciklosporīns

Danazols

Gemfibrozils

Kontrindicēts vienlaicīgai lietošanai ar

simvastatīnu

Citi fibrāti (izņemot fenofibrātu)

Nepārsniegt 10 mg simvastatīna dienā

Fuzidīnskābe

Nav ieteicams ar simvastatīnu

Niacīns (nikotīnskābe) (≥1 g/dienā)

Nav ieteicams ar simvastatīnu aziātiem

Amiodarons

Verapamils

Diltiazēms

Amlodipīns

Nepārsniegt 20 mg simvastatīna dienā

Greipfrūtu sula

Simvastatīna lietošanas laikā izvairieties

no greipfrūtu sulas lietošanas

Citu zāļu ietekme uz simvastatīnu

Mijiedarbība ar CYP3A4

Simvastatīns ir citohroma P450 3A4 substrāts. Spēcīgi citohroma P450 3A4 inhibitori

palielina miopātijas un rabdomiolīzes risku, palielinot HMG-CoA reduktāzes inhibējošās

aktivitātes koncentrāciju plazmā simvastatīna terapijas laikā. Šādi inhibitori ir itrakonazols,

ketokonazols, posakonazols, vorikonazols, eritromicīns, klaritromicīns, telitromicīns, HIV

proteāzes inhibitori (piem., nelfinavīrs), boceprivīrs, telaprevīrs un nefazodons un zāles, kas

satur kobicistatu. Lietojot vienlaicīgi ar itrakonazolu, vairāk nekā 10 reizes palielinājās

simvastatīna skābes (aktīvs bēta-hidroksiskābes metabolīts) ietekme. Telitromicīns izraisīja

11-kārtīgu simvastatīna skābes ietekmes palielināšanos.

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

Tādēļ

kombinācija

itrakonazolu,

ketokonazolu,

posakonazolu,

vorikonazolu,

HIV proteāzes inhibitoriem (piem., nelfinavīru), boceprevīru, telaprevīru, eritromicīnu,

klaritromicīnu, telitromicīnu un nefazodonu ir kontrindicēta, kā arī ar gemfibrozilu,

ciklosporīnu un danazolu ir kontrindicētas (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja nav iespējams

izvairīties no ārstēšanas ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (tādu, kuri aptuveni piecas

reizes vai vairāk palielina AUC), ārstēšana ar simvastatīnu terapijas kursa laikā ir jāpārtrauc

un jāizskata alternatīvu statīnu lietošana. Jāievēro piesardzība, kombinējot simvastatīnu ar

atsevišķiem citiem vājākiem CYP3A4 inhibitoriem: flukonazolu, verapamilu, diltiazemu

(skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Flukonazols

Ir bijuši ziņojumi par retiem rabdomiolīzes gadījumiem, kas saistīti ar vienlaicīgu

simvastatīna un flukonazola lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ciklosporīns

Miopātijas/rabdomiolīzes risks palielinās, vienlaikus lietojot ciklosporīnu ar simvastatīnu,

tādēļ simvastatīna lietošana ar ciklosporīnu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Lai gan mehānisms nav pilnīgi skaidrs, ciklosporīns palielina simvastatīna skābes

AUC daļēji CYP3A4 un/vai OATP1B1 inhibīcijas dēļ.

Danazols

Miopātijas/rabdomiolīzes risks ir palielināts, lietojot vienlaicīgi danazolu ar simvastatīnu,

tādēļ simvastatīna lietošana ar danazolu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Gemfibrozils

Gemfibrozils palielina simvastatīna skābes AUC 1,9 reizes, iespējams glikuronidācijas ceļa

un/vai OATP1B1 inhibīcijas dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Vienlaicīga lietošana ar

gemfibrozilu ir kontrindicēta.

Fuzidīnskābe

Lietojot sistēmiski fuzidīnskābi un statīnus vienlaikus var palielināties miopātijas, ieskaitot

rabdomiolīzi, risks.

Vienlaicīga šīs kombinācijas lietošana var izraisīt abu vielu palielinātu koncentrāciju plazmā.

Šīs mijiedarbības mehānisms (vai tas ir farmakodinamisks vai farmakokinētisks, vai abi),

pagaidām nav zināms. Ziņots par rabdomiolīzi (ieskaitot dažus letālus gadījumus)

pacientiem, kuri saņēma šo kombināciju. Ja ārstēšana ar fuzidīnskābi ir nepieciešama,

simvastatīna terapija jāpārtrauc visu fuzidīnskābes lietošanas laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Amiodarons

Miopātijas un rabdomiolīzes risks palielinās, vienlaikus lietojot amiodaronu ar simvastatīnu

(skatīt 4.4. apakšpunktu). Klīniskā pētījumā par miopātiju ziņots 6 % pacientu, kuri saņem

80 mg simvastatīna un amiodaronu. Tādēļ pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem amiodaronu,

simvastatīna dienas deva nedrīkst pārsniegt 20 mg dienā.

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

Kalcija kanālu blokatori

Verapamils

Miopātijas un rabdomiolīzes risks palielinās vienlaicīgi lietojot 40 mg vai 80 mg

simvastatīna un verapamilu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Farmakokinētikas pētījumā,

lietojot vienlaikus ar verapamilu, 2,3 reizes palielinājās simvastatīna skābes

ietekme, iespējams, daļēji CYP3A4 inhibīcijas dēļ. Tādēļ pacientiem, kuri

vienlaicīgi saņem verapamilu, simvastatīna dienas deva nedrīkst pārsniegt 20 mg

dienā.

Diltiazems

Miopātijas un rabdomiolīzes risks palielinās vienlaicīgi lietojot 80 mg simvastatīna

un diltiazemu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Farmakokinētikas pētījumā vienlaikus

diltiazema lietošana izraisīja simvastatīna skābes ietekmes palielināšanos 2,7 reizes,

iespējams CYP3A4 inhibīcijas dēļ. Tādēļ simvastatīna dienas deva pacientiem, kuri

vienlaikus saņem diltiazemu, nedrīkst pārsniegt 20 mg dienā.

Amlodipīns

Pacientiem, kuri lieto amlodipīnu un vienlaicīgi tiek ārstēti ar simvastatīnu, ir

paaugstināts miopātijas risks. Farmakokinētikas pētījumos vienlaikus amlodipīna

lietošana 1,6 reizes palielināja simvastatīna skābes iedarbību. Tādēļ pacientiem, kuri

vienlaicīgi lieto amlodipīnu, simvastatīna dienas deva nedrīkst pārsniegt 20 mg dienā.

Mēreni CYP3A4 inhibitori

Pacientiem, kuri lieto citas zāles ar mērenu CYP3A4 nomācošo darbību vienlaikus ar

simvastatīnu, īpaši simvastatīnu lielākās devās, var būt paaugstināts miopātijas risks (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Transportproteīna OATP1B1 inhibitori

Simvastatīna skābe ir transportproteīna OATP1B1 substrāts. Vienlaicīga lietošana ar zālēm,

kas ir transportproteīna OATP1B1 inhibitori var izraisīt simvastatīna skābes koncentrācijas

palielināšanos plazmā un palielinātu miopātijas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Niacīns (nikotīnskābe)

Retos gadījumos miopātijas/rabdomiolīzes gadījumi tika saistīti ar vienlaikus simvastatīna

un niacīna (nikotīnskābes) lipīdu līmeni pazeminošās devās (≥ 1 g/dienā) lietošanu.

Farmakokinētikas pētījumos nikotīnskābes ilgstošās darbības zāļu formas 2 g reizes devas

vienlaikus lietošana ar 20 mg simvastatīna izraisīja simvastatīna un simvastatīna skābes

AUC un simvastatīna skābes plazmas koncentrācijas C

nelielu paaugstināšanos.

Greipfrūtu sula

Greipfrūtu sula nomāc citohromu P450 3A4. Lietojot vienlaikus lielu daudzumu (vairāk

nekā 1 litru dienā) greipfrūtu sulas un simvastatīnu, simvastatīna skābes ietekme

palielinājās 7 reizes. Lietojot 240 ml greipfrūtu sulas no rīta un simvastatīnu vakarā, arī

novēroja ietekmes palielināšanos 1,9 reizes. Tādēļ jāizvairās no greipfrūtu sulas lietošanas

ārstēšanas laikā ar simvastatīnu.

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

Kolhicīns

Ir ziņots par miopātijas un rabdomiolīzes gadījumiem vienlaicīgi lietojot kolhicīnu un

simvastatīnu pacientiem ar nieru mazspēju. Ir ieteicama rūpīga klīniskā kontrole pacientiem,

kuri lieto šo kombināciju.

Rifampicīns

Tā kā rifampicīns ir spēcīgs P4503A4 induktors, pacientiem, kas saņem ilgstošu rifampicīna

terapiju (piemēram, tuberkulozes ārstēšanai) vienlaicīgi ar simvastatīnu, var samazināties

simvastatīna efektivitāte. Farmakokinētiskā pētījuma laikā ar veseliem brīvprātīgajiem

simvastatīnskābes AUC samazinājās par 93 %, vienlaicīgi lietojot rifampicīnu.

Simvastatīna ietekme uz citu zāļu farmakokinētiku

Simvastatīnam nepiemīt nomācoša ietekme uz citohromu P450 3A4. Tādēļ nav paredzams,

ka simvastatīns ietekmēs citohroma P450 3A4 metabolizētu vielu koncentrāciju plazmā.

Perorālie antikoagulanti

Divos klīniskajos pētījumos (viens veseliem brīvprātīgiem un otrs pacientiem ar

hiperholesterinēmiju) 20-40 mg simvastatīna dienā mēreni pastiprināja kumarīna tipa

antikoagulantu ietekmi: protrombīna laiks, izsakot Starptautiskās normalizētās attiecības

(INR) veidā, palielinājās no 1,7 sākotnēji līdz 1,8 un no 2,6 līdz 3,4 attiecīgi brīvprātīgo un

slimnieku grupā. Ļoti retos gadījumos ziņots par palielinātu INR. Pacientiem, kuri lieto

kumarīna tipa antikoagulantus, protrombīna laiks jānosaka pirms simvastatīna lietošanas

sākšanas un pietiekami bieži terapijas sākumā, lai pārliecinātos, ka nenotiek nozīmīgas

protrombīna laikā pārmaiņas. Kad dokumentēts stabils protrombīna laiks, to var kontrolēt ar

starplaikiem, kas parasti tiek ieteikti pacientiem, kuri lieto kumarīna antikoagulantus. Ja tiek

mainīta simvastatīna deva vai tā lietošana pārtraukta, jāatkārto tā pati procedūra.

Simvastatīna terapija nav saistīta ar asiņošanu vai protrombīna laika pārmaiņām pacientiem,

kuri nelieto antikoagulantus.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Simvastatīna lietošana grūtniecības laikā ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Drošums grūtniecēm nav noteikts. Kontrolēti klīniskie pētījumi ar simvastatīnu grūtniecēm

nav veikti. Saņemti reti ziņojumi par iedzimtām anomālijām pēc intrauterīnas HMG-CoA

reduktāzes inhibitoru ietekmes. Tomēr, analizējot aptuveni 200 prospektīvi novērotas

grūtniecības, kad pirmā trimestra laikā tika lietots simvastatīns vai cits ļoti līdzīgs

HMG-CoA reduktāzes inhibitors, iedzimto anomāliju sastopamība bija līdzīga tai, kāda

novērota vispārējā populācijā. Šis grūtniecību skaits bija statistiski pietiekams, lai izslēgtu

2,5 reizes vai lielāku iedzimto anomāliju biežuma palielināšanos, salīdzinot ar parasto

sastopamību.

Lai gan nav pierādījumu, ka iedzimtu anomāliju sastopamība simvastatīnu vai citu ļoti

līdzīgu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru lietojošu pacienšu pēcnācējiem atšķirtos no

sastopamības, kas novērota vispārējā populācijā, mātes ārstēšana ar simvastatīnu var

samazināt mevalonāta, kas ir holesterīna biosintēzes prekursors, līmeni augļa organismā.

Ateroskleroze ir hronisks process, parasti lipīdu līmeni pazeminošu līdzekļu lietošanas

pārtraukšana grūtniecības laikā nedaudz ietekmē ilgtermiņa risku, kas saistīts ar primāru

hiperholesterinēmiju. Tādēļ simvastatīnu nedrīkst lietot grūtniecēm, sievietēm, kuras vēlas,

lai viņām iestātos grūtniecība vai kurām ir aizdomas par grūtniecību. Ārstēšana ar

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

Simvalimit apvalkotām tabletēm jāpārtrauc uz grūtniecības laiku vai kamēr tiek noteikts, ka

sievietei nav grūtniecība (skatīt 4.3 un 5.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai simvastatīns vai tā metabolīti izdalās mātes pienā cilvēkam. Tā kā daudzas

zāles izdalās mātes pienā cilvēkam un tā kā iespējamas nopietnas blakusparādības, sievietes,

kas lieto simvastatīnu, nedrīkst barot bērnu ar krūti (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Nav klīnisko pētījumu datu par Simvalimit ietekmi uz cilvēka fertilitāti. Simvalimit

neietekmēja auglību žurku tēviņiem un mātītēm (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Simvastatīns neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus vai ietekmē

to nedaudz. Tomēr, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, jāņem vērā, ka

pēcreģistrācijas laikā reti ziņots par reiboni.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Tālāk minēto blakusparādību, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos un/vai pēcreģistrācijas

lietošanas laikā, biežums ir noteikts, ņemot vērā to sastopamības novērtējumu lielos,

ilgstošos, placebo kontrolētos klīniskos pētījumos tostarp HPS un 4S, attiecīgi ar 20 536 un

4444 pacientiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). HPS tika reģistrētas nopietnas blakusparādības,

kā arī mialģija, seruma transamināžu un KK līmeņa palielināšanās. 4S pētījumā tika

reģistrētas visas tālāk minētās blakusparādības. Ja sastopamības biežums, lietojot

simvastatīnu, bija mazāks vai līdzīgs kā placebo šajos pētījumos, un bija līdzīgi pamatoti

cēloniski saistīti spontāni ziņojumi, šīs blakusparādības ir klasificētas kā „retas”.

HPS (Heart Protection Study) pētījumā (skatīt 5.1. apakšpunktu), kurā iesaistīti 20 536 ar

40 mg simvastatīna dienā (n = 10 269) vai ar placebo (n = 10 267) ārstēti pacienti, drošuma

profils bija līdzīgs ar 40 mg simvastatīna un ar placebo ārstētiem pacientiem vidēji

5 pētījuma gadus. Terapijas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ bija līdzīgs (4,8% ar

40 mg simvastatīna ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar 5,1 % ar placebo ārstētiem

pacientiem). Ar 40 mg simvastatīna ārstētiem pacientiem miopātijas sastopamība bija <

0,1 %. Palielinātu transamināžu līmeni (> 3 x ANR, kas apstiprināts ar atkārtotu testu)

novēroja 0,21 % (n = 21) ar 40 mg simvastatīna ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar 0,09 %

(n = 9) ar placebo ārstētiem pacientiem.

Blakusparādības ir sakārtotas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu klasifikācijas datubāzei un

sastopamības biežuma iedalījumam: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk

(≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (> 1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000), nav zināmi

(nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti: anēmija.

Psihiskie traucējumi

Ļoti reti: bezmiegs.

Nav zināmi: depresija.

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

Nervu sistēmas traucējumi

Reti: galvassāpes, parestēzija, reibonis, perifēra neiropātija.

Ļoti reti: atmiņas traucējumi.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Nav zināmi: intersticiāla plaušu slimība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Reti: aizcietējums, sāpes vēderā, meteorisms, dispepsija, caureja, slikta dūša, vemšana,

pankreatīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti: dzelte, hepatīts.

Ļoti reti: aknu mazspēja ar letālu iznākumu un bez tā.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti: izsitumi uz ādas,

nieze, alopēcija.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Reti: miopātija* (tostarp miozīts), rabdomiolīze (kopā ar akūtu nieru mazspēju vai bez tās)

(skatīt 4.4. apakšpunktu), mialģija, muskuļu krampji.

* Klīniskā pētījumā ar 80 mg simvastatīna dienas devām ārstētiem pacientiem miopātija

radās biežāk nekā ar 20 mg dienas devām ārstētiem pacientiem (attiecīgi 1,0 % pret 2,0 %

pacientu; skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Nav zināmi: tendinopātija, dažkārt ar plīsuma komplikāciju, imūnmediēta nekrotizējoša

miopātija**(IMNM);

**Ļoti reti ziņots par imūnmediēta nekrotizējoša miopātija (IMNM), autoimūnu miopātiju

saistītu ar statīnu lietošanu. IMNM raksturo: proksimālo muskuļu vājums, paaugstināta

seruma kreatīnkināze, kas saglabājas neraugoties uz statīnu lietošanas pārtraukšanu; muskuļu

biopsija parāda nekrotizējošu miopātiju bez nozīmīga iekaisuma; uzlabojums vērojams

lietojot imūnsupresorus (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Nav zināmi: erektilā disfunkcija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Reti: astēnija.

Reti ziņots par hipersensitivitātes sindromu, kas ietvēra dažus no šiem simptomiem:

angioedēma, sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms, reimatiskā polimialģija, dermatomiozīts,

vaskulīts, trombocitopēnija, eozinofīlija, palielināts EGĀ, artrīts un artralģija, nātrene,

fotosensitivitāte, drudzis, pietvīkums, elpas trūkums un nespēks.

Izmeklējumi

Reti:

seruma transamināžu (alanīna aminotransferāzes, aspartāta aminotransferāzes,

-glutamiltranspeptidāzes) līmeņa palielināšanās (skatīt 4.4. apakšpunktu Ietekme uz

aknām), palielināts sārmainās fosfatāzes līmenis, palielināts KK līmenis serumā (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Ir bijuši reti pēcreģistrācijas ziņojumi par kognitīviem traucējumiem (piemēram, atmiņas

zudums, aizmāršība, amnēzija, atmiņas traucējumi, apjukums), kas saistīti ar statīnu,

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

ieskaitot simvastatīnu, lietošanu. Šie gadījumi parasti nav nopietni, ir atgriezeniski pēc

statīnu lietošanas pārtraukšanas, ar mainīgu laiku, līdz parādās simptomi (no 1 dienas līdz

vairākiem gadiem), un līdz simptomu novēršanai (vidēji 3 nedēļas).

Saistībā ar dažu statīnu lietošanu ziņots par šādām blakusparādībām:

miega traucējumi, tostarp murgi;

seksuāla disfunkcija;

cukura diabēts: sastopamība būs atkarīga no riska faktoriem (tie ir, piemēram, glikozes

koncentrācija asinīs tukšā dūšā

5,6 mmol/l, ĶMI > 30 kg/m

, paaugstināts triglicerīdu

līmenis vai hipertensija anamnēzē).

Bērni un pusaudži (no 10 līdz 17

gadu vecumam)

48 nedēļu pētījumā, kur tika iesaistīti bērni un pusaudži (zēni, kuri sasnieguši II vai augstāku

pakāpi pēc Tannera klasifikācijas, un meitenes vismaz vienu gadu pēc menstruāciju

sākšanās) no 10 līdz 17 gadu vecumam ar heterozigotu pārmantotu hiperholesterinēmiju

(n=175), drošuma un panesamības profils ar simvastatīnu ārstēto pacientu grupā bija līdzīgs

kā placebo grupā. Ilgtermiņā ietekme uz fizisko, garīgo un seksuālo attīstību nav zināma.

Pieejamie dati pēc viena gada ārstēšanas nav pietiekami (skatīt 4.2., 4.4. un 5.1.

apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi

zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek

lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai,

Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Līdz šim ziņots par dažiem pārdozēšanas gadījumiem; maksimālā lietotā deva – 3,6 g. Visi

pacienti atveseļojās bez sekām. Pārdozēšanas gadījumā specifiska terapija nav nepieciešama.

Šādā gadījumā jāveic simptomātiski un uzturoši pasākumi.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: HMG-CoA reduktāzes inhibitori, ATĶ kods: C10AA01

Pēc perorālas ieņemšanas simvastatīns, kas ir neaktīvs laktons, aknās tiek hidrolizēts par

atbilstošu aktīvu bēta hidroksiskābes formu, kam piemīt spēcīga HMG-CoA reduktāzi

(3 hidroksi – 3 metilglutaril CoA reduktāze) nomācoša ietekme. Šis enzīms katalizē

HMG-CoA pārvēršanos par mevalonātu – agrīnu un ātrumu ierobežojošu holesterīna

biosintēzes posmu.

Pierādīts, ka simvastatīns samazina gan normālu, gan paaugstinātu ZBL-H koncentrāciju.

ZBL veidojas no ļoti zema blīvuma olbaltuma (ĻZBL) un to katabolizē galvenokārt augstas

afinitātes ZBL receptors. Simvastatīna ZBL pazemināšanas mehānisms var ietvert gan ĻZBL

holesterīna (ĻZBL-H) koncentrācijas samazināšanu, gan ZBL receptora indukciju, kā

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

rezultātā samazinās ZBL-H veidošanās un pastiprinās tā katabolisms. Ārstēšanas laikā ar

simvastatīnu nozīmīgi samazinās arī apolipoproteīna B līmenis. Turklāt simvastatīns mēreni

palielina ABL-H līmeni un samazina plazmas TG līmeni. Šo pārmaiņu rezultātā samazinās

kopējā un ABL-H un ZBL-H un ABL-H attiecība.

Augsts koronārās sirds slimības (KSS) risks vai esoša koronārā sirds slimība

Sirds aizsardzības pētījumā (HPS- Heart Protection Study - ) simvastatīna terapijas ietekmi

novērtēja 20 536 pacientiem (40 – 80 g.v.) ar hiperlipidēmiju vai bez tās un ar koronāro sirds

slimību, citu okluzīvu artēriju slimību vai cukura diabētu. Šajā pētījumā 10 269 pacientus

ārstēja ar 40 mg simvastatīna dienā un 10 267 pacientus – ar placebo vidēji 5 gadus.

Sākotnēji 6793 pacientiem (33%) ZBL-H līmenis bija < 116 mg/dl; 5063 pacientiem (25%)

līmenis bija 116 – 135 mg/dl; un 8680 pacientiem (42%) līmenis pārsniedza 135 mg/dl.

Terapija ar 40 mg simvastatīna dienā salīdzinājumā ar placebo nozīmīgi samazināja visu

iemeslu mirstības risku (1328 [12,9%] ar simvastatīnu ārstētiem pacientiem, salīdzinot ar

1507 [14,7%] pacientiem, kas lieto placebo; p = 0,0003) sakarā ar koronārās nāves biežuma

samazināšanos par 18% (587 [5,7%] pret 707 [6,9%]; p = 0,0005; absolūtā riska

samazinājums 1,2%). Nevaskulāras nāves biežuma samazināšanās nesasniedza statistiski

nozīmīgu līmeni. Simvastatīns samazināja arī nozīmīgu koronāru notikumu risku (salikts

rezultāts, kas ietvēra neletālu MI vai KSS nāvi) par 27% (p < 0,0001). Simvastatīns

samazināja koronārās revaskularizācijas procedūru (tostarp koronārās artērijas šuntēšanas vai

perkutānas transluminālas koronāras angioplastijas) nepieciešamību un perifēru un citu

nekoronāru revaskularizācijas procedūru biežumu attiecīgi par 30% (p < 0,0001) un 16% (p

= 0,006). Simvastatīns samazināja insulta risku par 25% (p < 0,0001), kas attiecināms uz

išēmiskā insulta samazinājumu par 30% (p < 0,0001). Turklāt pacientu apakšgrupā ar cukura

diabētu

simvastatīns

samazināja

makrovaskulāru

komplikāciju,

tostarp

perifēru

revaskularizācijas procedūru (operācijas vai angioplastijas) nepieciešamību, apakšējo

ekstremitāšu amputācijas vai kājas čūlas par 21% (p = 0,0293). Notikumu biežuma

proporcionālā samazināšanās bija līdzīga katrā pētīto pacientu apakšgrupā, tostarp

pacientiem bez koronārās slimības, bet kuriem bija cerebrovaskulāra vai perifēro artēriju

slimība, vīriešiem un sievietēm, līdz 70 gadu veciem iekļaušanas brīdī pētījumā un

vecākiem, ar hipertensiju vai bez tās un īpaši tiem, kuriem iekļaušanas brīdī ZBL holesterīna

līmenis bija < 3,0 mmol/l.

4S (Scandinavian Simvastatin Survival Study) pētījumā simvastatīna terapijas ietekmi uz

kopējo mirstību novērtēja 4444 pacientiem ar KSS un sākotnējo holesterīna līmeni 212 -

309 mg/dl (5,5 - 8,0 mmol/l). Šajā daudzcentru, randomizētajā, dubultmaskētajā, placebo

kontrolētajā pētījumā pacientus ar stenokardiju vai pārciestu miokarda infarktu (MI) ārstēja

ar diētu, veica standarta aprūpi un lietoja 20 - 40 mg simvastatīna dienā (n = 2221) vai

placebo (n = 2223) vidēji 5,4 gadus. Simvastatīns samazināja nāves risku par 30%

(absolūtais riska samazinājums 3,3%). KSS nāves risks samazinājās par 42% (absolūtā riska

samazinājums 3,5%). Simvastatīns samazināja arī nozīmīgu kardiovaskulāru notikumu (KSS

nāves un slimnīcā apstiprināta un bezsimptomu neletāla MI) iespēju par 34%. Turklāt

simvastatīns nozīmīgi samazināja letālu un neletālu cerebrovaskulāru notikumu (insulta un

īslaicīgu išēmijas lēkmju) biežumu par 28%. Nenovēroja statistiski nozīmīgu atšķirību starp

grupām nekardiovaskulāras mirstības ziņā.

Pētījumā “Study of the Effectiveness of Additional Reductions in Cholesterol and

Homocysteine” (pētījums par efektivitāti, lai vēl vairāk pazeminātu holesterīna un

homocisteīna līmeni) jeb “SEARCH” tika vērtēta terapijas efektivitāte 12 064 pacientiem ar

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

miokarda infarktu anamnēzē, lietojot 80 mg devas un salīdzinot ar 20 mg devu lietošanu

(vidējais novērošanas ilgums bija 6,7 gadi) saistībā ar nozīmīgām asinsvadu sistēmas

notikumiem (NASP; definētām kā letāla KSS, neletāls MI, koronāras revaskularizācijas

procedūra, neletāls vai letāls insults vai perifēra revaskularizācijas procedūra). Abās grupās

netika novērota nozīmīgas NASP sastopamības atšķirības, salīdzinot 20 mg simvastatīna

devu lietošanu (n = 1553, 25,7%) ar 80 mg simvastatīna devu lietošanu (n = 1447, 24,5%).

RA 0,94, 95% TI 0,88–1,01). Pētījuma laikā abās grupās novērotā ZBLH līmeņa absolūtā

atšķirība visā pētījumā bija 0,35 ± 0,01 mmol/l. Abās terapijas grupās novērotās drošuma

īpašības bija līdzīgas, izņemot miopātijas sastopamību, kas 80 mg simvastatīna devas

saņēmušo pacientu grupā bija aptuveni 1,0% pret 0,02% 20 mg saņēmušo pacientu grupā.

Aptuveni puse no šiem miopātijas gadījumiem ir novēroti ārstēšanas pirmajā gadā. Katrā

nākamajā ārstēšanas gadā miopātijas sastopamība bija aptuveni 0,1%.

Primāra hiperholesterinēmija un kombinēta hiperlipidēmija

Pētījumos, kuros salīdzināja 10, 20, 40 un 80 mg simvastatīna dienas devas efektivitāti un

drošumu pacientiem ar hiperholesterinēmiju, vidējais ZBL-H samazinājums bija attiecīgi

30, 38, 41 un 47 %. Pētījumos pacientiem ar kombinētu (jauktu) hiperlipidēmiju, lietojot

40 mg un 80 mg simvastatīna dienā, vidējais triglicerīdu līmeņa samazinājums bija attiecīgi

28 % un 33 % (placebo: 2 %) un vidējais ABL-H pieaugums bija attiecīgi 13 % un 16 %

(placebo: 3 %).

Klīniskie pētījumi bērniem un pusaudžiem (vecumā no 10 līdz

gadiem

Dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā pētījumā ar 175 pacientiem (99 zēni vismaz II stadijā

pēc Tannera skalas un 76 meitenes, kam mēnešreizes bija sākušās vismaz pirms viena gada)

10–17 gadu

vecumā

(vidējais

vecums

bija

14,1 gads)

heterozigotu

ģimenes

hiperholesterinēmiju (heFH) tika randomizēti simvastatīna vai placebo lietošanai 24 nedēļas

(pamatpētījuma

laikā).

pacienti

būtu

iekļaujami

pētījumā,

viņu

sākotnējam

ZBLH līmenim bija jābūt 160–400 mg/dl, un vienam no vecākiem ZBLH līmenim bija jābūt

> 189 mg/dl. Simvastatīna deva (vienu reizi dienā vakarā) bija 10 mg pirmajās astoņās

nedēļās, 20 mg nākamajās astoņās nedēļās un 40 mg vēlāk. 24 nedēļas ilgā pagarinājuma

laikā turpmākai ārstēšanai tika izraudzīti 144 pacienti, kas saņēma 40 mg simvastatīna devas

vai placebo.

Simvastatīns ievērojami pazemināja ZBLH, triglicerīdu (TG) un Apo B līmeni plazmā.

48 nedēļas ilgā pagarinājuma laikā iegūtie rezultāti bija līdzīgi pamatpētījumā iegūtajiem

rezultātiem. Pēc 24 nedēļu ārstēšanas 40 mg simvastatīna devu grupā vidējā sasniegtā

ZBLH vērtība bija 124,9 mg/dl (64,0–289,0 mg/dl) salīdzinājumā ar 207,8 mg/dl (128,0–

334,0 mg/dl) placebo grupā.

Pēc 24 nedēļas ilgas ārstēšanas ar simvastatīnu (10 mg devu ik pēc astoņām nedēļām

palielinot līdz 20 un 40 mg) tas vidējo ZBLH līmeni pazemināja par 36,8% (placebo grupā

sākotnējais līmenis palielinājās par 1,1%), Apo B līmeni pazemināja par 32,4% (placebo

grupā par 0,5%) un vidējo TG līmeni pazemināja par 7,9% (placebo grupā par 3,2%), kā arī

vidējo ABLH līmeni paaugstināja par 8,3% (placebo grupā par 3,6%). Simvastatīna

sniegtais ieguvums saistībā ar sirds-asinsvadu notikumiem bērniem ar heFH nav zināms.

Par 40 mg lielāku dienas devu lietošanas drošums un efektivitāte bērniem ar heterozigotisku

ģimenes hiperholesterinēmiju nav pētīta. Bērnībā veiktas simvastatīna terapijas ilgtermiņa

efektivitāte, lai samazinātu pieaugušo mirstību un saslimstību, nav noteikta.

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Simvastatīns ir neaktīvs laktons, kas in vivo

viegli hidrolizējas par atbilstošu bēta

hidroksiskābi – spēcīgu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru. Hidrolīze notiek galvenokārt

aknās; hidrolīzes ātrums cilvēka plazmā ir ļoti lēns.

Farmakokinētiskās īpašības pētītas pieaugušajiem.

Farmakokinētikas dati bērniem un

pusaudžiem nav pieejami.

Uzsūkšanās

Cilvēka organismā simvastatīns uzsūcas labi un tiek pakļauts plašai pirmā loka ekstrakcijai

aknās. Ekstrakcija aknās ir atkarīga no aknu asins plūsmas. Aknas ir aktīvās formas primārā

darbības vieta. Konstatēts, ka bēta hidroksiskābes pieejamība sistēmiskā asinsritē pēc

perorālas simvastatīna lietošanas ir mazāka nekā 5 % no devas. Aktīvo inhibitoru maksimālā

koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni 1-2 stundas pēc simvastatīna lietošanas.

Lietošana vienlaikus ar uzturu neietekmē uzsūkšanos.

Vienreizējās un atkārtotu simvastatīna devu farmakokinētika liecināja, ka pēc vairāku devu

lietošanas zāļu uzkrāšanās nenotiek.

Izkliede

Simvastatīna un tā aktīvā metabolīta saistīšanās ar olbaltumiem ir > 95 %.

Eliminācija

Simvastatīns ir CYP3A4 substrāts (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu). Galvenie simvastatīna

metabolīti cilvēka plazmā ir bēta hidroksiskābe un četri papildus aktīvie metabolīti. Pēc

perorālas radioaktīvā simvastatīna lietošanas cilvēkam 13 % radioaktīvās vielas izdalījās ar

urīnu un 60 % ar izkārnījumiem 96 stundu laikā. Izkārnījumos konstatētais daudzums

atspoguļo uzsūkto zāļu daudzumu, kas izdalīts ar žulti, kā arī neuzsūkušās zāles. Pēc bēta

hidroksiskābes metabolīta intravenozas injekcijas tā eliminācijas pusperiods bija vidēji

1,9 stundas. Ar urīnu inhibitoru veidā izdalījās vidēji tikai 0,3 % no intravenozi ievadītās

devas.

Transportviela OATP1B1 aktīvi saista simvastatīna skābi hepatocītos.

Īpašas pacientu grupas

SLCO1B1 gēna c.521T > C alēles nēsātājiem OATP1B1 aktivitāte ir mazāka. Galvenā

aktīvā metabolīta, simvastatīna skābes, vidējā iedarbība (AUC) ir 120 % heterozigotas

C alēles (CT) nēsātājiem un 221 % homozigotiem (CC) nēsātājiem, salīdzinot ar pacientiem,

kuriem ir visbiežāk sastopamais genotips (TT). C alēles sastopamība Eiropas iedzīvotāju

vidū ir 18 %. Pacientiem ar SLCO1B1 polimorfismu ir palielinātas simvastatīna iedarbības

risks, kas var izraisīt rabdomiolīzes riska palielināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Ņemot vērā tradicionālo farmakodinamikas, atkārtotu devu toksicitātes, genotoksicitātes un

kanceroģenēzes pētījumu ar dzīvniekiem rezultātus, nepastāv cits risks pacientam, ko varētu

radīt farmakoloģiskais mehānisms. Lietojot maksimālās panesamās devas žurkām un

trušiem, simvastatīns neizraisīja augļa anomālijas un neietekmēja auglību, vairošanās

funkciju un jaundzimušā attīstību.

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Laktozes monohidrāts

Kukurūzas ciete

Mikrokristāliskā celuloze

Metilceluloze

Magnija stearāts

Butilhidroksianisols

Askorbīnskābe

Citronskābes monohidrāts

Tabletes apvalks

Krāsvielas:

-

Opadry II White33G 28707:

-

Hidroksipropilmetilceluloze (E 464)

-

Titāna dioksīds (E 171)

-

Laktozes monohidrāts

-

Makrogols 3000

-

Glicerīna triacetāts

-

Opadry II Pink 85F 24678:

-

Polivinilspirts, daļēji hidrolizēts

-

Titāna dioksīds (E 171)

-

Makrogols 3000

-

Talks

-

Karmoizīns (azorubīns) (E 122)

-

Melnais dzelzs oksīds

(E 172)

-

Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)

Karnaubas vasks

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no gaismas un mitruma.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Simvalimit 10 mg apvalkotās tabletes

SASKAŅOTS ZVA 02-07-2015

Pa 10 tabletēm PVH/Al blisterī.

Pa 3 blisteriem (30 tabletēm) kartona kastītē.

Simvalimit 20 mg apvalkotās tabletes

Pa 10 tabletēm PVH/Al blisterī.

Pa 3 blisteriem (30 tabletēm) kartona kastītē.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AS GRINDEKS.

Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057, Latvija

Tālr.: 67083205

Fakss: 67083505

E-pasts: grindeks@grindeks.lv

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Simvalimit 10 mg apvalkotās tabletes: 02-0262

Simvalimit 20 mg apvalkotās tabletes: 02-0263

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Simvalimit 10 mg apvalkotās tabletes

Reģistrācijas datums: 2002. gada 04. oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 25. jūlijs

Simvalimit 20 mg apvalkotās tabletes

Reģistrācijas datums: 2002. gada 04. oktobris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 25. jūlijs

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

06/2015

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju