Refludan

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

27-07-2012

Aktīvā sastāvdaļa:
lepirudin
Pieejams no:
Celgene Europe Ltd.
ATĶ kods:
B01AE02
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
lepirudin
Ārstniecības grupa:
Antithrombotic,pārstāvji,
Ārstniecības joma:
Trombembolija, Trombocitopēnija
Ārstēšanas norādes:
Antikoagulanti pieaugušiem pacientiem ar heparīna izraisītu II tipa trombocitopēniju un trombemboliska slimība, kas nosaka parenterālo antitrombotisko terapiju. Diagnoze jāapstiprina ar heparīna izraisītu trombocītu aktivācijas tests, vai līdzvērtīgu pārbaudi.
Produktu pārskats:
Revision: 15
Autorizācija statuss:
Atsaukts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000122
Autorizācija datums:
1997-03-13
EMEA kods:
EMEA/H/C/000122

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

27-07-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

27-07-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

27-07-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

27-07-2012

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Zāles vairs nav reğistrētas

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

Refludan 20 mg pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai

Lepirudin

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.

Saglabājiet šo instrukciju. Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas vēl kādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas Jums. Tās nedrīkst dot citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.

Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no

minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, izstāstiet to savam ārstam vai

farmaceitam.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Refludan un kādam nolūkam to lieto

Pirms Refludan lietošanas

Kā lietot Refludan

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Refludan

Sīkāka informācija

1.

KAS IR REFLUDAN UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO

Refludan ir antitrombotisks medikaments.

Antitrombotiskie preparāti ir medikamenti, kas aizkavē asins trombu (trombozes) rašanos.

Refludan lieto asins sarecēšanas novēršanai pieaugušiem pacientiem, kas slimo ar II tipa heparīna

izraisītu trombocitopēniju (heparin-induced thrombocytopenia - HIT) un tromboembolisko slimību,

kam ir nepieciešamas antitrombotisku medikamentu injekcijas. II tipa HIT ir slimība, kas var rasties

pēc heparīnu saturošu medikamentu lietošanas. Tā ir sava veida alerģija pret heparīnu. Tā rezultātā var

rasties pārāk zems trombocītu daudzums un/vai trombi asinsvados (tromboze).

Tas var izraisīt arī trombu uzkrāšanos orgānos.

2.

PIRMS REFLUDAN LIETOŠANAS

Nelietojiet Refludan šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret lepirudinu, hirudīniem vai jebkuru citu Refludan

sastāvdaļu.

ja esat stāvoklī vai zīdāt bērnu.

Īpaša piesardzība, lietojot Refludan, nepieciešama šādos gadījumos

Ja jums ir nosliece uz asiņošanu, jūsu ārsts izvērtēs Refludan lietošanas risku un tā sniegto labumu.

Tādēļ, lūdzu, informējiet savu ārstu, ja jums ir vai ir bijis:

nesena lielu asinsvadu vai orgānu punkcija

asinsvadu vai orgānu anomālija

nesen pārciests insults, notikums vai ķirurģiska iejaukšanās

paaugstināts asinsspiediens

sirds iekšējā apvalka iekaisums

progresējoši nieru darbības traucējumi

progresējoša nosliece uz asiņošanu

nesen veikta nopietna kirurģiska iejaukšanās

nesen pārciesta asiņošana (piemēram, smadzenēs, kuņģa-zarnu traktā, acīs, plaušās)

Zāles vairs nav reğistrētas

ir acīmredzamas asiņošanas pazīmes

nesena aktīva peptiskā čūla

esat vecāks par 65 gadiem

Lūdzu, informējiet ārstu, ja jums ir vājināta nieru darbība vai slimojat ar aknu cirozi (progresējoša

aknu slimība), jo tad ārsts samazinās jūsu devu.

Jums ārsts ir jāinformē arī tad, ja kādreiz jau esat lietojis Refludan, hirudīnu vai hirudīna analogu.

Citu medikamentu lietošana:

Lūdzu, informējiet ārstu vai farmaceitu, ja lietojat vai nesen esat lietojis jebkādas citas zāles, pat ja tās

izsniedz bez receptes.

Medikamenti, kas paredzēti trombu izšķīdināšanai, vai tabletes trombu veidošanās novēršanai

(kumarīni), var palielināt asiņošanas risku, ja tos saņem vienlaicīgi.

Grūtniecība un zīdīšanas periods

Pirms jebkādu zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Refludan nedrīkst lietot grūtnieces un mātes, kas zīda bērnu ar krūti.

3.

KĀ LIETOT REFLUDAN

Jūsu ārsts noteiks un kontrolēs Refludan devu un ārstēšanās ilgumu saskaņā ar jūsu klīnisko stāvokli,

ķermeņa svaru, kā arī ņemot vērā noteiktu laboratorisko izmeklējumu rezultātus.

Ja jums šķiet, ka Refludan iedarbība ir pārāk spēcīga vai pārāk vāja, konsultējieties ar savu ārstu vai

farmaceitu.

Kad Refludan ir izšķīdināts attiecīgajā šķīdumā, tas tiek ievadīts vēnā injekcijas veidā un pēc tam

infūzijas veidā.

4.

IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

Tāpat kā citi medikamenti, arī Refludan var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ļoti bieži (vismaz 1 no 10 cilvēkiem)

Asiņošana

Gadījumos, kad ir ziņots par asiņošanu, ir novērotas šādas pazīmes: anēmija vai hemoglobīna līmeņa

samazināšanās bez acīmredzama asiņošanas avota, zilumi, asiņošana no punkciju vietas, deguna

asiņošana, asinis urīnā, kuņģa-zarnu trakta asiņošana, maksts asiņošana, asinsizplūdums plaušās,

asiņošana krūšu kurvī un sirds apvidū pēc ķirurģiskas iejaukšanās, asinsizplūdums smadzenēs.

Smaga asiņošana un sevišķi asiņošana smadzenēs var izraisīt nāvi. Padziļinātā pēcreģistrācijas

novērošanā II tipa HIT gadījumā par asiņošanu, kas izraisījusi nāvi, ir ziņots 1%, bet par asiņošanu

galvaskausa iekšienē ir ziņots 0,2 % gadījumu. Smaga asiņošana var izraisīt cirkulējošā asins tilpuma

samazināšanos, pazeminātu asinsspiedienu, šoku, kā arī to klīniskas komplikācijas.

Reti (tiek pakļauti mazāk par 1 no 1000 cilvēkiem)

Alerģiskas ādas reakcijas (tai skaitā izsitumus), niezi, karstuma uzplūdus, drudzi, drebuļus.

Anafilaktiskas/oīdas reakcijas, ka ietver nātreni, apgrūtinātu elpošanu (piemēram, ko rada

spazmas), klepu, asus trokšņus elpojot, šķidruma uzkrāšanos organismā un asinsvadu iekšējās sieniņās

(ieskaitot sejas tūsku, mēles tūsku, rīkles tūsku). Smagos gadījumos tas var izraisīt šoku un nāvi.

reakcijas injekcijas vietā, ieskaitot sāpes.

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja kāda no blakusparādībām kļūst nopietna vai Jūs novērojat jebkādas blakusiedarbības, kas nav

minētas šajā instrukcijā, lūdzu, informējiet savu ārstu vai farmaceitu.

5.

KĀ UZGLABĀT REFLUDAN

Uzglabāt medikamentu bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.

Nelietot Refludan pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma un uz flakona aiz EXP.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25

C. Nesasaldēt.

Flakonu uzglabāt ārējā iepakojumā.

Nelietot Refludan, ja pagatavotais šķīdums ir duļķains vai satur sīkas daļiņas.

Pagatavotais šķīdums ir jāizlieto nekavējoties.

Neizlietotais šķīdums ir jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

6.

SĪKĀKA INFORMĀCIJA

Ko satur Refludan

Aktīvā viela ir lepirudīns (lepirudin), rekombinants DNS produkts, kas iegūts no rauga šūnām.

Citas sastāvdaļas: mannīts (E421) un nātrija hidroksīds.

Kā izskatās Refludan un iepakojuma saturs

Refludan ir pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai, kas ir pieejams flakonos, kas satur

20 mg lepirudīna. Refludan pieejams iepakojumos pa 1 vai 10 flakoniem. Visi iepakojuma lielumi

tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Celgene Europe Ltd., 1 Longwalk Road, Stockley Park, Uxbridge, UB11 1DB, Lielbritānija

Raţotājs

CSL Behring GmbH, Emil-von-Behring- Straße 76, 35041 Marburg, Vācija.

Šī lietošanas instrukcija akceptēta {datums}

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūra (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

<------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai medicīnas un veselības aprūpes profesionāļiem:

Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un izmantošanu:

Vispārēji ieteikumi

Izšķīdināšana un papildus atšķaidīšana jāveic sterilos apstākļos.

Izšķīdināšanai ir jālieto injekciju ūdens vai nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdums.

Papildus atšķaidīšanai ir piemērots 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda vai 5 % glikozes šķīdums.

Lai ātri un pilnīgi izšķīdinātu, injicējiet 0,4 ml šķīdinātāja vakuuma flakonā un viegli to

sakratiet. Pēc izšķīdināšanas parasti mazāk kā 3 minūšu laikā rodas caurspīdīgs, dzidrs šķīdums.

Nelietot šķīdumus, kas ir duļķaini vai satur sīkas daļiņas.

Pagatavotais šķīdums ir jāizlieto nekavējoties.

Pirms ievadīšanas, preparāts ir jāsasilda līdz istabas temperatūrai.

Neizlietotais šķīdums ir jāiznīcina pienācīgā veidā.

Injekcijām drīkst izmantot tikai polipropilēna šļirces.

Refludan šķīduma, kura koncentrācija ir 5 mg/ml, sagatavošana

Intravenozai, bolus injekcijai ir nepieciešams šķīdums, kura koncentrācija ir 5 mg/ml:

Izšķīdiniet viena flakona saturu (20 mg lepirudīna) 0,4 ml ūdens injekcijām vai nātrija hlorīda

9 mg/ml (0,9 %) šķīduma.

Galīgo 5 mg/ml koncentrāciju iegūst, ievelkot šķīdumu sterilā, vienreizējas lietošanas šļircē

(kuras tilpums ir vismaz 5 ml) un vēl atšķaidot, līdz kopējam 4 ml tilpumam, izmantojot

9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda vai 5 % glikozes šķīdumu.

Galīgais šķīdums ir jāievada atkarībā no ķermeņa masas.

Refludan šķīduma, kura koncentrācija ir 2 mg/ml, sagatavošana

Ilgstošai intravenozai ievadīšanai ir nepieciešams šķīdums, kura koncentrācija ir 2 mg/ml:

Izšķīdiniet divu flakonu saturu (katrs flakons satur 20 mg lepirudīna), katru 0,4 ml ūdens

injekcijām vai nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīduma.

Galīgo 2 mg/ml koncentrāciju iegūst, ievelkot abus šķīdumus sterilā, vienreizējas lietošanas

perfuzora šļircē (kuras tilpums ir 50 ml) un vēl atšķaidot, līdz kopējam 20 ml tilpumam,

izmantojot 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda vai 5 % glikozes šķīdumu.

Infūzijas ātrums perfuzora automātā ir jāiestāda atkarībā no ķermeņa masas..

Perfuzora šļirce ir jāmaina vismaz ik pēc 12 stundām pēc infūzijas sākšanas.

Zāles vairs nav reğistrētas

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA LIETOTĀJAM

Refludan 50 mg pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai

Lepirudin

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.

Saglabājiet šo instrukciju. Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja jums rodas vēl kādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas Jums. Tās nedrīkst dot citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.

Ja Jūs noverojat jebkādas blakusparadības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no

minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, izstāstiet to savam ārstam vai

farmaceitam.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Refludan un kādam nolūkam to lieto

Pirms Refludan lietošanas

Kā lietot Refludan

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Refludan

Sīkāka informācija

1.

KAS IR REFLUDAN UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO

Refludan ir antitrombotisks medikaments.

Antitrombotiskie preparāti ir medikamenti, kas aizkavē asins trombu (trombozes) rašanos.

Refludan lieto asins sarecēšanas novēršanai pieaugušiem pacientiem, kas slimo ar II tipa heparīna

izraisītu trombocitopēniju (HIT) un tromboembolisko slimību, kam ir nepieciešamas antitrombotisku

medikamentu injekcijas. II tipa HIT ir slimība, kas var rasties pēc heparīnu saturošu medikamentu

lietošanas. Tā ir sava veida alerģija pret heparīnu. Tā rezultātā var rasties pārāk zems trombocītu

daudzums vai/un trombi asinsvados (tromboze).

Tas var izraisīt arī trombu uzkrāšanos orgānos.

2.

PIRMS REFLUDAN LIETOŠANAS

Nelietojiet Refludan šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret lepirudinu, hirudīniem vai jebkuru citu Refludan

sastāvdaļu.

ja esat stāvoklī vai zīdāt bērnu.

Īpaša piesardzība, lietojot Refludan, nepieciešama šādos gadījumos:

Ja jums ir nosliece uz asiņošanu, jūsu ārsts izvērtēs Refludan lietošanas risku un tā sniegto labumu.

Tādēļ, lūdzu, informējiet savu ārstu, ja jums ir vai ir bijis:

nesena lielu asinsvadu vai orgānu punkcija

asinsvadu vai orgānu anomālija

nesen pārciests insults, ar smadzenēm saistīta trauma vai ķirurģiska iejaukšanās

paaugstināts asinsspiediens

sirds iekšējā apvalka iekaisums

progresējoši nieru darbības traucējumi

progresējoša nosliece uz asiņošanu

nesen veikta nopietna ķirurģiska iejaukšanās

nesen pārciesta asiņošana (piemēram, smadzenēs, kuņģī/zarnās, acīs, plaušās)

Zāles vairs nav reğistrētas

ir acīmredzamas asiņošanas pazīmes

nesena aktīva peptiskā čūla

esat vecāks par 65 gadiem

Lūdzu, informējiet ārstu, ja jums ir vājināta nieru darbība vai slimojat ar aknu cirozi (progresējoša

aknu slimība), jo tad ārsts samazinās jūsu devu.

Jums ārsts ir jāinformē arī tad, ja kādreiz jau esat lietojis Refludan, hirudīnu vai hirudīna analogu.

Citu medikamentu lietošana:

Lūdzu, informējiet ārstu vai farmaceitu, ja lietojat vai nesen esat lietojis jebkādas citas zāles, pat ja tās

izsniedz bez receptes.

Medikamenti, kas paredzēti trombu izšķīdināšanai, vai tabletes trombu veidošanās novēršanai

(kumarīni), var palielināt asiņošanas risku, ja tos saņem vienlaicīgi.

Grūtniecība un zīdīšanas periods

Pirms jebkādu zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Refludan nedrīkst lietot grūtnieces un mātes, kas zīda bērnu ar krūti.

3.

KĀ LIETOT REFLUDAN

Jūsu ārsts noteiks un kontrolēs Refludan devu un ārstēšanās ilgumu saskaņā ar jūsu klīnisko stāvokli,

ķermeņa svaru, kā arī ņemot vērā noteiktu laboratorisko izmeklējumu rezultātus.

Ja jums šķiet, ka Refludan iedarbība ir pārāk spēcīga vai pārāk vāja, konsultējieties ar savu ārstu vai

farmaceitu.

Kad Refludan ir izšķīdināts attiecīgajā šķīdumā, tas tiek ievadīts vēnā ar injekciju un pēc tam ar

infūziju.

4.

IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

Tāpat kā citi medikamenti, arī Refludan var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ļoti bieži (vismaz 1 no 10 cilvēkiem)

Asiņošana

Gadījumos, kad ir ziņots par asiņošanu, ir novērotas šādas pazīmes: anēmija vai hemoglobīna līmeņa

samazināšanās bez acīmredzama asiņošanas avota, zilumi, asiņošana no punkciju vietas, deguna

asiņošana, asinis urīnā, kuņģa-zarnu trakta asiņošana, maksts asiņošana, asinsizplūdums plaušās,

asiņošana krūšu kurvī un sirds apvidū pēcķirurģiskas iejaukšanās, asinsizplūdums smadzenēs.

Smaga asiņošana un sevišķi asiņošana galvaskausa iekšienē var izraisīt nāvi. Padziļinātā

pēcreģistrācijas novērošanā II tipa HIT gadījumā par asiņošanu, kas izraisījusi nāvi, ir ziņots 1%, bet

par asiņošanu galvaskausa iekšienē ir ziņots 0,2 % gadījumu. Smaga asiņošana var izraisīt cirkulējošā

asins tilpuma samazināšanos, pazeminātu asinsspiedienu, šoku, kā arī to klīniskas komplikācijas.

Reti (tiek pakļauti mazāk par 1 no 1000 cilvēkiem)

Alerģiskas ādas reakcijas (tai skaitā izsitumus), niezi, karstuma uzplūdus, drudzi, drebuļus.

Anafilaktiskas/oīdas reakcijas, ka ietver nātreni, apgrūtinātu elpošanu (piemēram, ko rada

spazmas), klepu, asus trokšņus elpojot, šķidruma uzkrāšanos organismā un asinsvadu iekšējās sieniņās

(ieskaitot sejas tūsku, mēles tūsku, rīkles tūsku). Smagos gadījumos tas var izraisīt šoku un nāvi.

Injekcijas vietas reakcijas, ieskaitot sāpes.

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja kāda no blakusparādībām kļūst nopietna vai Jūs novērojat jebkādas blakusiedarbības, kas nav

minētas šajā instrukcijā, lūdzu, informējiet savu ārstu vai farmaceitu.

5.

KĀ UZGLABĀT REFLUDAN

Uzglabāt medikamentu bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.

Nelietot Refludan pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma un uz flakona aiz EXP.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25

C. Nesasaldēt.

Flakonu uzglabāt ārējā iepakojumā.

Nelietot Refludan, ja pagatavotais šķīdums ir duļķains vai satur sīkas daļiņas.

Pagatavotais šķīdums ir jāizlieto nekavējoties.

Neizlietotais šķīdums ir jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

6.

SĪKĀKA INFORMĀCIJA

Ko satur Refludan

Aktīvā viela ir lepirudīns (lepirudin), rekombinants DNS produkts, kas iegūts no rauga šūnām.

Citas sastāvdaļas: mannīts (E421) un nātrija hidroksīds.

Kā izskatās Refludan un iepakojuma saturs

Refludan ir pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai, kas ir pieejams flakonos, kas satur

50 mg lepirudin. Refludan pieejams iepakojumos pa 1 vai 10 flakoniem. Iespējams, ka pārdošanā ir

pieejami ne visi iepakojuma veidi.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Celgene Europe Ltd., 1 Longwalk Road, Stockley Park, Uxbridge, UB11 1DB, Lielbritānija

Raţotājs

CSL Behring GmbH, Emil-von-Behring- Straße 76, 35041 Marburg, Vācija.

Šī lietošanas instrukcija akceptēta {datums}

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūra (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

<------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai medicīnas un veselības aprūpes profesionāļiem:

Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un izmantošanu:

Vispārēji ieteikumi

Izšķīdināšana un papildus atšķaidīšana jāveic sterilos apstākļos.

Izšķīdināšanai ir jālieto ūdens injekcijām vai nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdums.

Papildus atšķaidīšanai ir piemērots 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda vai 5 % glikozes šķīdums.

Lai ātri un pilnīgi izšķīdinātu, injicējiet 1 ml šķīdinātāja vakuuma flakonā un viegli to sakratiet.

Pēc izšķīdināšanas parasti mazāk kā 3 minūšu laikā rodas caurspīdīgs, dzidrs šķīdums.

Nelietot šķīdumus, kas ir duļķaini vaisatur sīkas daļiņas.

Pagatavotais šķīdums ir jāizlieto nekavējoties.

Pirms ievadīšanas, preparāts ir jāsasilda līdz istabas temperatūrai.

Neizlietotais šķīdums ir jāiznīcina pienācīgā veidā.

Injekcijām drīkst izmantot tikai polipropilēna šļirces.

Refludan šķīduma, kura koncentrācija ir 5 mg/ml, sagatavošana

Intravenozai, bolus injekcijai ir nepieciešams šķīdums, kura koncentrācija ir 5 mg/ml:

Izšķīdiniet viena flakona saturu (50 mg lepirudīna) ar 1 ml ūdens injekcijām vai nātrija hlorīda 9

mg/ml (0,9 %) šķīduma.

Galīgo 5 mg/ml koncentrāciju iegūst, ievelkot šķīdumu sterilā, vienreizējas lietošanas šļircē

(kuras tilpums ir vismaz 10 ml) un vēl atšķaidot, līdz kopējam 10 ml tilpumam, izmantojot 9

mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīdu vai 5 % glikozes šķīdumu.

Galīgais šķīdums ir jāievada atkarībā no ķermeņa masas.

Refludan šķīduma, kura koncentrācija ir 2 mg/ml, sagatavošana

Ilgstošai intravenozai ievadīšanai ir nepieciešams šķīdums, kura koncentrācija ir 2 mg/ml:

Izšķīdiniet divu flakonu saturu (katrs flakons satur 50 mg lepirudīna), katru ar 1 ml ūdens

injekcijām vai nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīduma.

Galīgo 2 mg/ml koncentrāciju iegūst, ievelkot abus šķīdumus sterilā, vienreizējas lietošanas

perfuzora šļircē (kuras tilpums ir 50 ml) un vēl atšķaidot, līdz kopējam 50 ml tilpumam,

izmantojot 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīdu vai 5 % glikozes šķīdumu.

Infūzijas ātrums perfuzora automātā ir jāiestāda atkarībā no ķermeņa masas.

Perfuzora šļirce ir jāmaina vismaz ik pēc 12 stundām pēc infūzijas sākšanas.

Zāles vairs nav reğistrētas

PIELIKUMS I

ZĀĻU APRAKSTS

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Refludan 20 mg pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur 20 mg lepirudīna (lepirudin).

(Lepirudīns ir rekombinants DNS produkts, kas iegūts no rauga šūnām)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

Pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai.

Balts vai gandrīz balts liofilizēts pulveris.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

Antikoagulācija pieaugušiem pacientiem, kas slimo ar II tipa heparīna izraisītu trombocitopēniju (HIT)

un tromboembolisko slimību, kam ir nepieciešama parenterāla antitrombotiska terapija.

Diagnoze ir jāapstiprina ar heparīna izraisītu trombocītu aktivizēšanas testu (heparin induced platelet

activation assay - HIPAA) vai līdzīgu testu.

4.2

Devas un lietošanas veids

Ārstēšanu ar Refludan jāuzsāk tāda ārsta vadībā, kam ir pieredze asins recēšanas traucējumu

ārstēšanā..

Sākumdeva

Antikoagulācija pieaugušiem pacientiem, kas slimo ar II tipa HIT un tromboembolisko slimību:

0,4 mg / kg ķermeņa svara intravenozi kā bolus deva

pēc tam jāievada 0,15 mg / kg ķermeņa svara / stundā ilgstošās intravenozas infūzijas veidā 2-

10 dienu laikā vai ilgāk, ja tas ir klīniski nepieciešams.

Parasti deva ir atkarīga no pacienta ķermeņa svara. Šāds aprēķins ir derīgs, ja ķermeņa svars

nepārsniedz 110 kg. Ja pacienta ķermeņa svars pārsniedz 110 kg, deva nebūtu jāpalielina, pārsniedzot

devu, kura paredzēta 110 kg ķermeņa svaram (sk. tālāk arī 2. un 3. tabulu).

Novērošana un Refludan devas mainīšana

Standarta ieteikumi

Novērošana:

Parasti deva (infūzijas ātrums) tiek saskaņota ar aktivētu parciālo tromboplastīna laiku (aPTT).

Pirmā aPTT pārbaude jāveic 4 stundu laikā pēc Refludan terapijas sākšanas.

aPTT ir jāpārbauda vismaz vienu reizi dienā. Iespējams, ka var būt nepieciešams veikt biežākas

pārbaudes, piemēram, pacientiem ar nieru mazspēju vai palielinātu asiņošanas risku.

Zāles vairs nav reğistrētas

aPTT mērķa diapazons (terapeitiskās iedarbības platums):

Izmantojot "Actin FS" vai "Neothromtin" automātiskajos koagulometros, aPTT mērķa

diapazons ir palielināt normālo kontroles lielumu 1,5 reizi vai 3 reizes.

Izmantojot citus reaktīvus, aPTT terapeitiskās iedarbības platuma augšējā robeža ir

jāsamazina līdz normālā kontroles lieluma palielināšanai 2,5 reizes.

Lai iegūtu specifiskas un precīzas aPTT robežas, izmantotās laboratorijas iekārtas / testa

reaktīvus var kalibrēt, standartizētai cilvēka plazmai pievienojot 0,15

g/ml lepirudina

(apakšējā robeža) un 1,5

g/ml lepirudina (augšējā robeža).

Devas mainīšana:

Jebkurš mērķa diapazona aPTT lielums ir uzreiz jāapstiprina, pirms izdarīt secinājumus

attiecībā uz devas mainīšanu, ja vien nav klīniska nepieciešamība reaģēt nekavējoties.

Ja apstiprinātais aPTT lielums pārsniedz mērķa diapazonu, infūzija ir jāpārtrauc uz divām

stundām. Atsākot, infūzijas ātrums ir jāsamazina par 50 % (papildus intravenozu bolus devu

ievadīt nedrīkst). aPTT ir atkārtoti jāpārbauda pēc 4 stundām.

Ja apstiprinātais aPTT lielums ir mazāks par mērķa diapazonu, infūzijas ātrums ir jāpalielina par

20 %. aPTT ir atkārtoti jāpārbauda pēc 4 stundām.

Parasti infūzijas ātrumu 0,21 mg/kg/stundā nedrīkst palielināt bez koagulācijas noviržu

pārbaudes, kas var kavēt pienācīgu aPTT reakciju.

Lietošanas ieteikumi pacientiem, kam paredzēta pāreja uz perorāliem antikoagulantiem

Paredzētā Ja pacientam ir nozīmēta kumarīna atvasinājumu (K vitamīna antagonistu) lietošana

perorālai antikoagulācijai pēc Refludan terapijas, ir jāievēro sekojošais: kumarīna atvasinājumu

lietošanu drīkst sākt tikai pēc tam, kad ir normalizējies trombocītu skaits. uzturēšanas deva jāsāk bez

slodzes devas. Lai izvairītos no protrombotiskas iedarbības uzsākot kumarīna lietošanu, 4 līdz 5 dienas

ir jāturpina parenterāla antikoagulācija (informācijai izlasiet perorālā antikoagulanta lietošanas

instrukciju). Parenterālā līdzekļa lietošanu var pārtraukt, kad starptautiskais normalizētais rādītājs

(INR) atrodas vēlamā mērķa diapazona ietvaros.

Lietošanas ieteikumi pacientiem ar nieru mazspēju

Tā kā lepirudins tiek izvadīts un metabolizējas gandrīz tikai nierēs (sk. arī 5.2 punktu), pirms preparāta

lietošanas ir jāpārbauda pacienta nieru funkciju. Pavājinātas nieru funkciju gadījumā standarta devas

režīma gadījumā var gadīties relatīva pārdozēšana. Tādēļ bolus deva un infūzijas ātrums ir jāsamazina,

ja ir zināms par nieru mazspēju vai par to ir aizdomas (kreatinīna klīrenss zem 60 ml/min vai

kreatinīna daudzums pārsniedz 15 mg/l [133

mol/l]).

Klīniskajos pētījumos ārstēšana ar Refludānu netika nozīmēta II tipa HIT pacientiem ar izteiktiem

nieru darbības traucējumiem. Sekojošās rekomendācijas par devām balstās uz vienas devas

pētījumiem, kas veikti nelielam skaitam pacientu ar nieru darbības traucējumiem. Tādēļ šīs

rekomendācijas ir tikai eksperimentālas.

Ikreiz, kad tas ir iespējams, devu pielāgošanai ir jābalstās uz kreatinīna klīrensa rādītājiem, kas iegūti

ar uzticamu metodi (24 stundu urīna paraugu ņemšana). Visos citos gadījumos devu pielāgošana ir

balstīta uz kreatinīna daudzumu.

Jebkurā gadījumā, bolus deva ir jāsamazina līdz 0,2 mg/kg ķermeņa svara.

Infūzijas ātrums ir jāsamazina saskaņā ar 1. tabulu. Obligāti jāveic papildus aPTT novērošana.

Zāles vairs nav reğistrētas

1. tabula: Infūzijas ātruma samazināšana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Kreatinīna klīrenss

[ml/min]

Kreatinīna daudzums

[mg/l (

mol/l)]

Pielāgotais infūzijas ātrums

[% no oriģinālās devas]

45 – 60

16 – 20 (141 - 177)

50 %

30 – 44

21 – 30 (178 - 265)

30 %

15 – 29

31 - 60 (266 - 530)

15 %

zem 15*

virs 60 (530)*

neizmantojiet vai PĀRTRAUCIET

infūziju !*

Hemodialīzes pacientiem vai akūtas nieru mazspējas (kreatinīna klīrenss ir zem 15 ml/min vai

kreatinīna daudzums pārsniedz 60 mg/l [530

mol/l]) gadījumā Refludan infūziju jāpārtrauc vai

jāatceļ..

Tikai tad, ja aPTT rādītāji ir samazinājušies zem zemākās terapeitiskās robeža (sk. Novērošana:

mērķa diapazons), katru otro dienu drīkst ievadīt bolus devas pa 0,1 mg / kg ķermeņa svara.

Ievadīšanas veids

Izšķīdiniet liofilizātu kā aprakstīts 6.6 punktā.

Sākotnēja intravenoza bolus injekcija:

Intravenozai bolus injekcijai ir nepieciešams šķīdums, kura koncentrācija ir 5 mg/ml.

Intravenozā injekcija ir jāveic lēni.

2. tabula: Standarta injekcijas tilpuma piemēri, atbilstoši ķermeņa svaram

Ķermeľa svars

Injekcijas tilpums [ml]

[kg]

Deva 0,4 mg / kg ķermeņa svara

Deva 0,2 mg / kg ķermeņa svara

Intravenoza infūzija:

Ilgstošai intravenozai infūzijai ir nepieciešams šķīdums, kura koncentrācija ir 2 mg/ml.

Perfuzora automāta ātrums [ml stundā] ir jānoregulē atkarībā no ķermeņa svara.

3. tabula: Standarta infūzijas ātruma piemēri, atbilstoši ķermeņa svaram

Ķermeľa svars

Infūzijas ātrums [ml/st]

[kg]

Deva 0,15 mg / kg ķermeņa svara

/ st

Deva 0,1 mg / kg ķermeņa svara

/ st

Zāles vairs nav reğistrētas

4.3

Kontrindikācijas

Zināma paaugstināta jutība pret lepirudinu, hirudīniem vai jebkuru no palīgvielām

Grūtniecība un zīdīšana (sk. 4.6 punktu)

Gadījumos, kad ir aktīva asiņošana vai ir nosliece uz asiņošanu, parasti Refludan lietošana nav

ieteicama. Ārstam ir jāizvērtē Refludan lietošanas risks un tā paredzamais ieguvums, ņemot vērā

iespējamos pasākumus asiņošanas kontrolei.

Tas īpaši ir saistīts ar sekojošajām situācijām, kas rada pastiprinātu asiņošanas risku:

nesena lielu asinsvadu punkcija vai orgānu biopsija

asinsvadu vai orgānu anomālija

nesen pārciests cerebrovaskulārais notikums , insults vai smadzeņu operācija

smaga nekontrolējama hipertensija

bakteriālais endokardīts

progresējoša nieru mazspēja

hemorāģiska diatēze

nesen veikta nopietna ķirurģiska iejaukšanās

nesen pārciesta asiņošana (piemēram, smadzenēs, kuņģa - zarnu traktā, acīs, plaušās)

acīmredzamas asiņošanas pazīmes

nesena aktīva peptiskā čūla

vecums ir lielāks par 65 gadiem

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Anafilakse: Refludan var izraisīt alerģiskas reakcijas, ieskaitot anafilaksi vai šoku (sk.

apakšpunktu 4.8). Ir ziņots par nāvi izraisošām anafilaktiskām reakcijām pacientiem, kas otrā

vai sekojošā ārstēšanas kursā atkārtoti ir saņēmuši Refludan. Tādēļ pirms lēmuma pieņemšanas

par atkārtotu Refludan nozīmēšanu pacientam, ir jāapsver alternatīvas terapijas iespējas. Tā kā

šīs reakcijas ir saistītas ar imūno sistēmu, pacienti, kas nesen ir saņēmuši hirudīnu vai hirudīna

analogu, var būt apdraudēti. Ārstēšanu ar Refludan drīkst sākt tikai vietā, kur ir nekavējoties

pieejama medicīniskā palīdzība, un ir pieejama anafilaktisku reakciju ārstēšana.

Pacienti ir jāinformē par to, ka viņi ir saņēmuši Refludan.

Nieru darbības traucējumu gadījumā relatīvā pārdozēšana var notikt pat standarta dozēšanas

režīmā. Tādēļ ārstējošajam ārstam ir rūpīgi jāizvērtē lietošanas risks un tā paredzamais

ieguvums. Iespējams, ka pacientus ar nieru darbības traucējumiem nāksies izslēgt no ārstēšanas

ar lepirudina režīmu. Infūzijas ātrums ir jāsamazina, ja ir zināms vai aizdomas par nieru

mazspēju (sk. punktus 4.2 un 5.2).

Nav pieredzes lepirudina lietošanā pacientiem ar izteiktu aknu mazspēju. Aknu ciroze var

ietekmēt arī lepirudina elimināciju no nierēm. Smagi aknu bojājumi (piem., aknu ciroze) var

veicināt lepirudina antikoagulatīvo iedarbību, ko izraisa koagulācijas defekti papildus no K

vitamīna atkarīgu koagulācijas faktoru samazinātai radīšanai.

Antihirudīna antivielu veidošanās ir novērota aptuveni 40% II tipa HIT pacientiem un par to ir

ziņots sevišķi gadījumos, kad ārstēšanas periods pārsniedz piecas dienas. Tā rezultātā var rasties

pastiprināta lepirudina antikoagulācijas iedarbība, ko, iespējams, izraisa novēlota aktīvo

lepirudina-antihirudīna kompleksu eliminācija no nierēm. Tādēļ arī ilgstošas terapijas laikā ir

nepieciešama stingra aPTT kontrole. Nav atklāti nekādi pierādījumi par lepirudina neitralizāciju

vai alerģiskām reakcijām, kas saistītas ar pozitīviem antivielu testa rezultātiem.

Pieredze par kombinētās terapijas ar trombolītiskajiem līdzekļiem lietošanu pacientiem ar II tipa

HIT ir ļoti ierobežota. Tā kā šajā situācijā pastāv nopietnas asiņošanas risks, Refludan deva ir

būtiski jāsamazina. Refludan optimālās devas režīms šādos apstākļos nav zināms.

Lietošanā pediatrijā: Drošība un efektivitāte pediatrijas pacientiem nav noskaidrota.

Vecāka gadagājuma pacienti: Šādiem pacientiem ir palielināts risks, ka var sākties asiņošanas

komplikācijas ar antikoagulāciju. Attiecībā uz lepirudina devu, ir jāņem vērā, ka padzīvojušiem

pacientiem var būt nieru darbības traucējumi. Nekāda īpaša devas pielāgošana padzīvojušiem

pacientiem netiek veikta. Devas pielāgošana ir balstīta uz nieru darbību, svaru un aPTT (sk.

punktu 4.2).

Zāles vairs nav reğistrētas

4.5

Mijiedarbība ar citiem medikamentiem un citi mijiedarbības veidi

Nekādi mijiedarbības pētījumi nav veikti.

Vienlaicīga ārstēšana ar trombolītiskiem līdzekļiem (piem., rt-PA vai streptokinēzi) var:

palielināt asiņošanas komplikācijas risku

ievērojami pastiprināt Refludan iedarbību un aPTT prolongāciju.

Vienlaicīga ārstēšana ar kumarīna atvasinājumiem (K vitamīna antagonistiem) un medikamentiem, kas

ietekmē trombocītu funkciju, arī var palielināt asiņošanas risku.

Lietošana vienlaikus ar:

antitrombocītu vielām, izņemot acetilsalicilskābi, piemēram, tiklopidīnu vai klopidogrelu,

GpIIb/IIIa receptoru antagonistiem, piemēram, eptifibatidu, tirofibanu vai abciksimabu,

citiem trombīnu inhibitoriem, piemēram, mazmolekulāriem heparīniem

nav novērtēta.

4.6

Grūtniecība un zīdīšana

Refludan nekaitīgums grūtniecības un zīdīšanas laikā nav noskaidrots.

Standarta embrija-augļa toksiskuma pētījumā tika konstatēta pazemināta augļa un mātes izdzīvošana.

Šobrīd nav pieejama nekāda informācija par Refludan lietošanu zīdīšanas laikā.

Tādēļ Refludan nedrīkst ordinēt grūtniecēm un mātēm, kas zīda bērnu ar krūti

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav piemērojama.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Lielākā daļa nevēlamo blakusparādību, kas radušās ar Refludan ārstētiem pacientiem, bija,

galvenokārt, saistīta ar asiņošanu (>1/10). Par dzīvību apdraudošu asiņošanu (tai skaitā asiņošanu

smadzenēs ziņots retāk (> 1/ 1000, <1/ 100) pacientiem ar akūtu koronāro sindromu, kas bija iekļauti

klīniskajos pētījumos. Padziļinātā II tipa HIT pacientu pēcreģistrācijas novērošanā par nāvi izraisošu

asiņošanu tika ziņots 1% gadījumu, bet par asiņošanu galvaskausa iekšienē ir ziņots 0,2 % gadījumu.

Par Refludan ziņotās nevēlamās blakusparādības norādītas tabulā zemāk:

Zāles vairs nav reğistrētas

Ļoti bieži (>1/10); Bieži (>1/100, <1/10); Retāk (>1/1,000 <1/100); Reti (>1/10,000 <1/1,000);

Ļoti reti (<1/10,000)

Sistēmas orgānu klase

Ļoti bieži

Reti

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiskas/oīdas reakcijas

Asinsvadu sistēmas

traucējumi

Anēmiju vai hemoglobīna

līmeņa samazināšanos bez

acīmredzama asiņošanas

avota

Hematoma

Asiņošana no punkciju

vietām

Deguna asiņošana

Hematūrija,

asiņošana no kuņģa-zarnu

trakta,

Maksts asiņošana

Taisnās zarnas asiņošana

Plaušu asiņošana,

Pēcoperāciju hemotorakss

Asiņošana perikardā

Asiņošana smadzenēs

Karstuma uzplūdes

Šoks, ieskaitot šoku, kas izraisa

nāvi

Respiratorās, krūšu kurvja

un videnes slimības

Klepus

Stridors

Aizdusa

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Alerģiskas ādas reakcijas (tai

skaitā izsitumi)

Nieze

Nātrene

Angioneirotiska tūska (ieskaitot:

sejas tūsku, mēles tūsku,

balsenes tūsku)

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā

Drudzis

Drebuļi

Reakcijas injekcijas vietā,

ieskaitot sāpes.

4.9

Pārdozēšana

Pārdozēšanas gadījumā var palielināties asiņošanas risks.

Šobrīd pret lepirudinu nav pieejams spacifiskais antidots. Ja sākas dzīvību apdraudoša asiņošana un ir

aizdomas par pārāk lieliem lepirudina plazmas līmeņiem, jāievēro šādi norādījumi:

Nekavējoties PĀRTRAUCIET Refludan ievadīšanu

Pienācīgā veidā pārbaudiet aPTT un citus koagulācijas parametrus

Pārbaudiet hemoglobīna līmeni un sagatavojieties asins pārliešanai

Sekojiet esošajiem šoka terapijas norādījumiem.

Bez tam, ziņojumi par atsevišķiem gadījumiem un in-vitro dati norāda, ka šādā situācijā var lietot vai

nu hemofiltrāciju vai hemodialīzi (izmantojot lielas plūsmas dialīzes membrānas ar 50000 daltonu

noslēgšanas vietu).

Rezultāti, kas iegūti pētījumos ar cūkām, liecina, ka fon Villebranda faktora (vWF, 66 SV/kg ķermeņa

svara) piemērošana, ievērojami samazināja asiņošanas laiku.

Zāles vairs nav reğistrētas

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Antitrombotisks līdzeklis – tiešais trombīnu kavētājs, ATC kods:

B01AE02.

Lepirudins ([Leu1, Thr2]-63-desulfohirudīns) ir rekombinants hirudīns, kas iegūts no rauga šūnām. Šī

polipeptīda, kas sastāv no 65 aminoskābēm, molekulsvars ir 6979,5 daltoni. Dabisko hirudīnu kā

augsti homologu izopolipeptīdu grupu ļoti mazā daudzumā izstrādā dēle Hirudo medicinalis.

Lepirudins ir ļoti specifisks tiešais trombīna inhibitors. Tā aktivitāte tiek mērīta hromogēnā pārbaudē.

Viena antitrombīna vienība (anti-thrombin unit-ATU) ir hirudīna daudzums, kas neitralizē vienu PVO

trombīna preparāta 89/588 vienību. Lepirudina īpatnējā aktivitāte ir aptuveni 16 000 ATU/mg.

Tā darbības veids nav atkarīgs no antitrombīna III. Trombocītu faktors 4 nenomāc lepirudinu. Viena

hirudīna molekula piesaistās vienai trombīna molekulai un tādējādi bloķē trombīna trombogēno

darbību.

Tā rezultātā tiek ietekmētas visas no trombīna atkarīgās koagulācijas pārbaudes, piem., aPTT lielums

palielinās atkarībā no devas.

Klīniskā informācija par II tipa HIT šajā zāļu aprakstā balstās uz datiem, kas iegūti divos prospektīvos

pētījumos, kas kopumā aptver 198 II tipa HIT pacientus, ko ārstēja ar Refludan. II tipa HIT ar

tromboembolisko slimību indikāciju (125 pacienti) gadījumā vispārējā mirstība pētījuma laikā bija

aptuveni 9%, savukārt amputācijas un jaunas tromboemboliskas komplikācijas tika konstatētas

attiecīgi 6 % un 10 % gadījumu.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Lepirudina farmakokinētiskās īpašības pēc tā intravenozas ievadīšanas labi raksturo divdaļīgs modelis.

Izkliedi būtiski ierobežo ārpusšūnu šķidrumi un to raksturo sākotnējais pusperiods, kas ir aptuveni 10

minūtes. Eliminācija seko pirmā loka procesam un to raksturo galīgais pusperiods, kas ir aptuveni 1,3

stundas jaunos veselīgos brīvprātīgajos.

Gan eliminācija, gan metabolisms notiek nierēs un aptuveni 45% no ievadītās devas ir atrodami urīnā.

Aptuveni 35 % no devas tiek izvadīti kā nemainīts savienojums.

Lepirudina sistēmiskais klīrenss samazinās proporcionāli pastāvošajam glomerulārajam filtrācijas

ātrumam. Sievietēm šis sistēmiskais klīrenss notiek par aptuveni 25% lēnāk, nekā vīriešiem.

Padzīvojušiem pacientiem lepirudina sistēmiskais klīrenss notiek par aptuveni 25% lēnāk nekā gados

jauniem pacientiem. Tikai vecums vien izraisa 7 % klīrensa samazināšanos vecumā no 30 līdz 70

gadiem. Lielākā daļa klīrensa atšķirību starp gados jauniem un padzīvojušiem pacientiem rodas nieru

darbības atšķirību dēļ. Pacientiem ar pēdējās stadijas nieru mazspēju klīrensa pusperiods bija aptuveni

2 dienas.

5.3

Preklīniskie dati par drošību

Vispārējā toksicitāte

Vienreizējas un atkārtotas devas toksicitātes pētījums pelēm, žurkām un pērtiķiem liecināja par

negatīvu reakciju, ko varēja sagaidīt no pārspīlētas lepirudina farmakodinamiskās iedarbības.

Pērtiķiem bija novērojami asinsizplūdumi tīklenē. Bez tam, žurkām tika novērota viegla līdz vidēja

reģionālo limfmezglu sinushistiocitoze un samazinātas hemosiderina uzkrājumi liesā. Antivielas pret

hirudīnu, kas parādījās vairākiem pērtiķiem, kam tika ievadīts šis preparāts, paildzināja tā galīgo

pusperiodu, un pastiprināja pakļautību lepirudina iedarbībai.

Zāles vairs nav reğistrētas

Mutagenitāte

Speciālajās standarta pārbaudēs lepirudina mutagenitāte vai klastogēniskums netika konstatēts.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Mannīts

Nātrija hidroksīds pH koriģēšanai līdz 7

6.2

Nesaderība

Zāles ar citiem preparātiem (izņemot punktā 6.6 minētos) sajaukt (lietot maisījumā) nedrīkst.

6.3

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Pēc atšķaidīšanas izlietot nekavējoties.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25

Nesasaldēt.

Flakonu uzglabāt ārējā iepakojumā.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

Injekciju flakons:

Caurspīdīgs stikla flakons (I hidrolītiskās klases stikls), kas noslēgts ar bromobutila gumijas aizbāzni

infūzijām un alumīnija vāciņu ar noņemamu plastmasas virsmu.

Pieejams:

Iepakojums ar 1 flakonu

Iepakojums ar 10 flakoniem

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Vispārēji ieteikumi

Izšķīdināšana un papildus atšķaidīšana jāveic sterilos apstākļos.

Izšķīdināšanai ir jālieto ūdens injekcijām vai nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdums.

Papildus atšķaidīšanai ir piemērots 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda vai 5 % glikozes šķīdums.

Lai ātri un pilnīgi izšķīdinātu, injicējiet 0,4 ml šķīdinātāja vakuuma flakonā un viegli to

sakratiet. Pēc šķīdināšanas parasti mazāk kā 3 minūšu laikā rodas caurspīdīgs, dzidrs šķīdums.

Nelietot šķīdumus, kas ir duļķaini vai satur sīkas daļiņas.

Pagatavotais šķīdums ir jāizlieto nekavējoties.

Pirms ievadīšanas, preparāts ir jāsasilda līdz istabas temperatūrai.

Neizlietotais šķīdums ir jāiznīcina pienācīgā veidā.

Injekcijām drīkst izmantot tikai polipropilēna šļirces.

Refludan šķīduma, kura koncentrācija ir 5 mg/ml, sagatavošana

Intravenozai, bolus injekcijai ir nepieciešams šķīdums, kura koncentrācija ir 5 mg/ml:

Izšķīdiniet viena flakona saturu (20 mg lepirudina) 0,4 ml ūdens injekcijām vai nātrija hlorīda

9 mg/ml (0,9 %) šķīduma.

Zāles vairs nav reğistrētas

Galīgo 5 mg/ml koncentrāciju iegūst, ievelkot šķīdumu sterilā, vienreizējas lietošanas šļircē

(kuras tilpums ir vismaz 5 ml) un vēl atšķaidot, līdz kopējam 4 ml tilpumam, izmantojot nātrija

hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdumu vai 5 % glikozes šķīdumu.

Galīgais šķīdums ir jāievada atkarībā no ķermeņa masas (sk. apakšpunktu 4.2 ).

Refludan šķīduma, kura koncentrācija ir 2 mg/ml, sagatavošana

Ilgstošai intravenozai ievadīšanai ir nepieciešams šķīdums, kura koncentrācija ir 2 mg/ml:

Izšķīdiniet divu flakonu saturu (katrs flakons satur 20 mg lepirudīna), katru 0,4 ml ūdens

injekcijām vai nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīduma.

Galīgo 2 mg/ml koncentrāciju iegūst, ievelkot abus šķīdumus sterilā, vienreizējas lietošanas

perfuzora šļircē (kuras tilpums ir 50 ml) un vēl atšķaidot, līdz kopējam 20 ml tilpumam,

izmantojot 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīdumu vai 5 % glikozes šķīdumu.

Infūzijas ātrums perfuzora automātā ir jāiestāda atkarībā no ķermeņa masas (sk. apakšpunktu

4.2).

Perfuzora šļirce ir jāmaina vismaz ik pēc 12 stundām pēc infūzijas sākšanas.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Celgene Europe Ltd., 1 Longwalk Road, Stockley Park, Uxbridge, UB11 1DB, Lielbritānija

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURSI

EU/1/97/035/003

REFLUDAN 20 mg – Pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai –

1 flakons

EU/1/97/035/004

REFLUDAN 20 mg - Pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai –

10 flakoni

9.

REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 13.03.1997

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 05.03.2007

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zalēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūra (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

MEDIKAMENTA NOSAUKUMS

Refludan 50 mg pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur 50 mg lepirudīna (lepirudin)

(Lepirudīns ir rekombinants DNS produkts, kas iegūts no rauga šūnām)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

Pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai

Balts vai gandrīz balts liofilizēts pulveris.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

Antikoagulācija pieaugušiem pacientiem, kas slimo ar II tipa heparīna izraisītu trombocitopēniju (HIT)

un tromboembolisko slimību, kam ir nepieciešama parenterāla antitrombotiska terapija.

Diagnoze ir jāapstiprina ar heparīna izraisītu trombocītu aktivizēšanas testu (heparin induced platelet

activation assay - HIPAA) vai līdzīgu testu.

4.2

Devas un lietošanas veids

Ārstēšanu ar Refludan jāuzsāk tāda ārsta vadībā, kam ir pieredze asins recēšanas traucējumos.

Sākotnējā deva

Antikoagulācija pieaugušiem pacientiem, kas slimo ar II tipa HIT un tromboembolisko slimību:

0,4 mg / kg ķermeņa svara intravenozi kā bolus deva

pēc tam jāievada 0,15 mg / kg ķermeņa svara / stundā kā ilgstoša intravenoza infūzija 2-10

dienu vai ilgāk, ja tas ir klīniski nepieciešams.

Parasti deva ir atkarīga no pacienta ķermeņa svara. Šāds aprēķins ir derīgs, ja ķermeņa svars

nepārsniedz 110 kg. Ja pacienta ķermeņa svars pārsniedz 110 kg, deva nebūtu jāpalielina, pārsniedzot

devu 110 kg ķermeņa svaram (sk. tālāk 2. un 3. tabulu).

Novērošana un Refludan devas mainīšana

Standarta ieteikumi

Novērošana:

Parasti deva (infūzijas ātrums) tiek saskaņota ar aktivētu daļēju tromboplastīna laiku (aPTT).

Pirmā aPTT pārbaude jāveic 4 stundu pēc Refludan terapijas sākšanas.

aPTT ir jāpārbauda vismaz vienu reizi katru dienu. Iespējams, ka var būt nepieciešams veikt

biežākas pārbaudes, piemēram, pacientiem ar pavājinātu nieru darbību vai palielinātu

asiņošanas risku.

Zāles vairs nav reğistrētas

aPTT mērķa diapazons (terapeitiskās iedarbības platums):

Izmantojot "Actin FS" vai "Neothromtin" automātiskajos koagulometros, aPTT mērķa

diapazons ir palielināt normālo kontroles lielumu 1,5 reizi vai 3 reizes.

Izmantojot citus reaktīvus, aPTT terapeitiskās iedarbības platuma augšējā robeža ir

jāsamazina līdz normālā kontroles lieluma palielināšanai 2,5 reizes.

Lai iegūtu specifiskas un precīzas aPTT robežas, izmantotās laboratorijas iekārtas / testa

reaktīvus var kalibrēt, standartizētai cilvēka plazmai pievienojot 0,15

g/ml lepirudina

(apakšējā robeža) un 1,5

g/ml lepirudina (augšējā robeža).

Devas mainīšana:

Jebkurš mērķa diapazona aPTT lielums ir uzreiz jāapstiprina, pirms izdarīt secinājumus

attiecībā uz devas mainīšanu, ja vien nav klīniska nepieciešamība reaģēt nekavējoties.

Ja apstiprinātais aPTT lielums pārsniedz mērķa diapazonu, infūzija ir jāpārtrauc uz divām

stundām. Atsākot, infūzijas ātrums ir jāsamazina par 50 % (papildus intravenozu bolus devu

ievadīt nedrīkst). aPTT ir atkārtoti jāpārbauda pēc 4 stundām.

Ja apstiprinātais aPTT lielums ir mazāks par mērķa diapazonu, infūzijas ātrums ir jāpalielina par

20 %. aPTT ir atkārtoti jāpārbauda pēc 4 stundām.

Parasti infūzijas ātrumu 0,21 mg/kg/stundā nedrīkst palielināt bez koagulācijas noviržu

pārbaudes, kas var kavēt pienācīgu aPTT reakciju.

Paredzētā Ja pacientam ir nozīmēta kumarīna atvasinājumu (K vitamīna antagonistu) lietošana

perorālai antikoagulācijai pēc Refludan terapijas, ir jāievēro sekojošais: kumarīna atvasinājumu

lietošanu drīkst sākt tikai pēc tam, kad ir normalizējies trombocītu skaits. uzturēšanas deva jāsāk bez

slodzes devas. Lai izvairītos no protrombotiskas iedarbības uzsākot kumarīna lietošanu, 4 līdz 5 dienas

ir jāturpina parenterāla antikoagulācija (informācijai izlasiet perorālā antikoagulanta lietošanas

instrukciju). Parenterālā līdzekļa lietošanu var pārtraukt, kad starptautiskais normalizētais rādītājs

(INR) atrodas vēlamā mērķa diapazona ietvaros.

Lietošanas ieteikumi pacientiem ar nieru mazspēju

Tā kā lepirudins tiek izvadīts un metabolizējas gandrīz tikai nierēs (sk. arī 5.2 punktu), pirms preparāta

lietošanas ir jāpārbauda pacienta nieru funkciju. Pavājinātas nieru funkciju gadījumā standarta devas

režīma gadījumā var gadīties relatīva pārdozēšana. Tādēļ bolus deva un infūzijas ātrums ir jāsamazina,

ja ir zināms par nieru mazspēju vai par to ir aizdomas (kreatinīna klīrenss zem 60 ml/min vai

kreatinīna daudzums pārsniedz 15 mg/l [133

mol/l]).

Klīniskajos pētījumos ārstēšana ar Refludānu netika nozīmēta II tipa HIT pacientiem ar izteiktiem

nieru darbības traucējumiem. Sekojošās rekomendācijas par devām balstās uz vienas devas

pētījumiem, kas veikti nelielam skaitam pacientu ar nieru darbības traucējumiem. Tādēļ šīs

rekomendācijas ir tikai eksperimentālas.

Ikreiz, kad tas ir iespējams, devu pielāgošanai ir jābalstās uz kreatinīna klīrensa rādītājiem, kas iegūti

ar uzticamu metodi (24 stundu urīna paraugu ņemšana). Visos citos gadījumos devu pielāgošana ir

balstīta uz kreatinīna daudzumu.

Jebkurā gadījumā, bolus deva ir jāsamazina līdz 0,2 mg/kg ķermeņa svara.

Infūzijas ātrums ir jāsamazina saskaņā ar 1. tabulu. Obligāti jāveic papildus aPTT novērošana.

Zāles vairs nav reğistrētas

1. tabula: Infūzijas ātruma samazināšana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Kreatinīna klīrenss

[ml/min]

Kreatinīna daudzums

[mg/l (

mol/l)]

Pielāgotais infūzijas ātrums

[% no oriģinālās devas]

45 – 60

16 – 20 (141 - 177)

50 %

30 – 44

21 – 30 (178 - 265)

30 %

15 – 29

31 - 60 (266 - 530)

15 %

zem 15*

virs 60 (530)*

neizmantojiet vai PĀRTRAUCIET

infūziju !*

Hemodialīzes pacientiem vai akūtas nieru mazspējas (kreatinīna klīrenss ir zem 15 ml/min vai

kreatinīna daudzums pārsniedz 60 mg/l [530

mol/l]) gadījumā Refludan infūziju jāpārtrauc vai

jāatcel..

Tikai tad, ja aPTT rādītāji ir samazinājušies zem zemākās terapeitiskās robeža (sk. Novērošana:

mērķa diapazons), katru otro dienu drīkst ievadīt bolus devas pa 0,1 mg / kg ķermeņa svara.

Ievadīšanas veids

Izšķīdiniet liofilizatu kā aprakstīts 6.6 punktā.

Sākotnēja intravenoza bolus injekcija:

Intravenozai bolus injekcijai ir nepieciešama šķīdums, kura koncentrācija ir 5 mg/ml.

Intravenozā injekcija ir jāveic lēni.

2. tabula: Standarta injekcijas tilpuma piemēri, atbilstoši ķermeņa svaram

Ķermeľa svars

Injekcijas tilpums [ml]

[kg]

Deva 0,4 mg / kg ķermeņa svara

Deva 0,2 mg / kg ķermeņa svara

Intravenoza infūzija:

Ilgstošai intravenozai infūzijai ir nepieciešams šķīdums, kura koncentrācija ir 2 mg/ml.

Perfuzora automāta ātrums [ml stundā] ir jānoregulē atkarībā no ķermeņa svara.

3. tabula: Standarta infūzijas ātruma piemēri, atbilstoši ķermeņa svaram

Ķermeľa svars

Infūzijas ātrums [ml/st]

[kg]

Deva 0,15 mg / kg ķermeņa svara

/ st

Deva 0,1 mg / kg ķermeņa svara

/ st

Zāles vairs nav reğistrētas

4.3

Kontrindikācijas

Novērota paaugstināta jutība pret lepirudinu, hirudīniem vai jebkuru no palīgvielām

Grūtniecība un zīdīšana (sk. 4.6 punktā)

Gadījumos, kad ir aktīva asiņošana vai ir nosliece uz asiņošanu, parasti Refludan lietošana nav

ieteicama. Ārstam ir jāizvērtē Refludan lietošanas risks un tā paredzamais labums, ņemot vērā

iespējamos pasākumus asiņošanas ierobežošanai.

Tas īpaši ir saistīts ar sekojošajām situācijām, kas rada pastiprinātu asiņošanas risku:

nesena lielu asinsvadu punkcija vai orgānu biopsija

asinsvadu vai orgānu anomālija

nesen pārciesta cerebrovaskulāra trauma, insults vai smadzeņu operācija

smaga nekontrolēta hipertensija

bakteriāls endokardīts

progresējoši nieru darbības traucējumi

hemorāģiska diatēze

nesen veikta nopietna ķirurģiska iejaukšanās

nesen pārciesta asiņošana (piemēram, smadzenēs, kuņģī/zarnās, acīs, plaušās)

acīmredzamas asiņošanas pazīmes

nesena aktīva peptiskā čūla

vecums ir lielāks par 65 gadiem

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Anafilakse: Refludan var izraisīt alerģiskas reakcijas, ieskaitot anafilaksi vai šoku (sk.

apakšpunktu 4.8). Ir ziņots par nāvi izraisošām anafilaktiskām reakcijām pacientiem, kas otrā

vai sekojošā ārstēšanas kursā atkārtoti ir saņēmuši Refludan. Tādēļ pirms lēmuma pieņemšanas

par atkārtotu Refludan nozīmēšanu pacientam, ir jāapsver alternatīvas terapijas iespējas. Tā kā

šīs reakcijas ir saistītas ar imūno sistēmu, pacienti, kas nesen ir saņēmuši hirudīnu vai hirudīna

analogu, var būt apdraudēti. Ārstēšanu ar Refludan drīkst sākt tikai vietā, kur ir nekavējoties

pieejama medicīniskā palīdzība, un ir pieejama anafilaktisku reakciju ārstēšana.

Pacienti ir jāinformē par to, ka viņi ir saņēmuši Refludan.

Nieru darbības traucējumu gadījumā relatīvā pārdozēšana var notikt pat standarta dozēšanas

režīmā. Tādēļ ārstējošajam ārstam ir rūpīgi jāizvērtē lietošanas risks un tā paredzamais labums.

Iespējams, ka pacientus ar nieru darbības traucējumiem nāksies izslēgt no ārstēšanas ar

lepirudina režīmu. Infūzijas ātrums ir jāsamazina, ja ir zināms vai aizdomas par nieru mazspēju

(sk. punktus 4.2 un 5.2).

Nav pieredzes lepirudina lietošanā pacientiem ar nopietniem aknu darbības traucējumiem. Aknu

ciroze var ietekmēt arī lepirudina elimināciju no nierēm. Smagi aknu bojājumi (piem., aknu

ciroze) var veicināt lepirudina antikoagulatīvo iedarbību, ko izraisa koagulācijas defekti

papildus no K vitamīna atkarīgu koagulācijas faktoru samazinātai radīšanai.

Antihirudīna antivielu veidošanās ir novērota aptuveni 40% II tipa HIT pacientiem un par to ir

ziņots sevišķi gadījumos, kad ārstniecība periods pārsniedz piecas dienas. Tā rezultātā var

rasties pastiprināta lepirudina antikoagulācijas iedarbība, ko, iespējams, izraisa novēlota aktīvo

lepirudina-antihirudīna kompleksu eliminācija no nierēm. Tādēļ arī ilgstošas terapijas laikā ir

nepieciešama stingra aPTT kontrole. Nav atklāti nekādi pierādījumi par lepirudina neitralizāciju

vai alerģiskām reakcijām, kas saistītas ar pozitīviem antivielu testa rezultātiem.

Pieredze par kombinētās terapijas ar trombolītiskajiem līdzekļiem lietošanu pacientiem ar II tipa

HIT ir ļoti ierobežota. Tā kā šajā situācijā pastāv nopietnas asiņošanas risks, Refludan deva ir

būtiski jāsamazina. Refludan optimālās devas režīms šādos apstākļos nav zināms.

Lietošanā pediatrijā: Drošība un efektivitāte pediatrijas pacientiem nav noskaidrota.

Padzīvojuši pacienti: Šādiem pacientiem ir palielināts risks, ka var sākties asiņošanas

komplikācijas ar antikoagulāciju. Attiecībā uz lepirudina devu, ir jāņem vērā, ka padzīvojušiem

pacientiem var būt nieru darbības traucējumi. Nekāda īpaša devas pielāgošana padzīvojušiem

pacientiem netiek veikta. Devas pielāgošana ir balstīta uz nieru darbību, svaru un aPTT (sk.

punktu 4.2).

Zāles vairs nav reğistrētas

4.5

Mijiedarbība ar citiem medikamentiem un citi mijiedarbības veidi

Nekādi mijiedarbības pētījumi nav veikti.

Vienlaicīga ārstēšana ar trombolītiskajiem līdzekļiem (piem., rt-PA vai streptokinēzi) var:

palielināt asiņošanas komplikāciju risku

ievērojami pastiprināt Refludan iedarbību un aPTT prolongāciju.

Vienlaicīga ārstēšana ar kumarīna atvasinājumiem (K vitamīna antagonistiem) un medikamentiem, kas

ietekmē trombocītu darbību, arī var palielināt asiņošanas risku.

Lietošana vienlaikus ar:

antitrombocītu vielām, izņemot acetilsalicilskābi, piemēram, tiklopidīnu vai klopidogrelu,

GpIIb/IIIa receptoru antagonistiem, piemēram, eptifibatidu, tirofibanu vai abciksimabu,

citiem trombīnu inhibitoriem, piemēram, maza molekulārā svara heparīniem

nav novērtēta.

4.6

Grūtniecība un zīdīšana

Refludan nekaitīgums grūtniecības un zīdīšanas laikā nav noskaidrots.

Standarta embrija-augļa toksiskuma pētījumā tika konstatēta pazemināta augļa un mātes izdzīvošana.

Šobrīd nav pieejama nekāda informācija par Refludan lietošanu zīdīšanas laikā.

Tādēļ Refludan nedrīkst ordinēt grūtniecēm un mātēm, kas zīda bērnu ar krūti.

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav piemērojama.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Lielākā daļa nevēlamo blakusparādību, kas radušās ar Refludan ārstētiem pacientiem, bija,

galvenokārt, saistīta ar asiņošanu (>1/10). Par dzīvību apdraudošu asiņošanu (tai skaitā asiņošanu

galvaskausa iekšienē) ir ziņots retāk (> 1/ 1000 līdz <1/ 100) pacientiem ar akūtu koronāro sindromu,

kas bija iekļauti klīniskajos pētījumos. Padziļinātā II tipa HIT pacientu pēcreģistrācijas novērošanā par

nāvi izraisošu asiņošanu tika ziņots 1% gadījumu, bet par asiņošanu galvaskausa iekšienē ir ziņots

0,2 % gadījumu.

Par Refludan ziņotās nevēlamās blakusparādības norādītas tabulā zemāk:

Zāles vairs nav reğistrētas

Ļoti bieži (>1/10); Bieži (>1/100, <1/10); Retāk (>1/1,000 <1/100); Reti (>1/10,000 <1/1,000);

Ļoti reti (<1/10,000)

Sistēmas orgānu klase

Ļoti bieži

Reti

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiskas/oīdas reakcijas

Asinsvadu sistēmas

traucējumi

Anēmiju vai hemoglobīna

līmeņa samazināšanos bez

acīmredzama asiņošanas

avota

Hematoma

Asiņošana no punkciju

vietām

Deguna asiņošana

Hematūrija

Kuņģa-zarnu trakta

asiņošana Maksts asiņošana

Taisnās zarnas asiņošana

Asins izplūdumi plaušās

Pēcoperāciju hemotorakss

Hemoperikardija

Asiņošana galvaskausa

iekšienē

Karstuma uzplūdes

Šoks, ieskaitot šoku, kas izraisa

nāvi

Respiratorās, krūšu kurvja

un videnes slimības

Klepus

Stridors

Aizdusa

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Alerģiskas ādas reakcijas (tai

skaitā izsitumi)

Nieze

Nātrene

Angiodēma (ieskaitot: sejas

tūsku, mēles tūsku, balsenes

tūsku)

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā

Drudzis

Drebuļi

Injekcijas vietas reakcijas,

ieskaitot sāpes.

4.9

Pārdozēšana

Pārdozēšanas gadījumā var palielināties asiņošanas risks.

Šobrīd pret lepirudinu nav pieejams speciāls pretlīdzeklis. Ja sākas dzīvību apdraudoša asiņošana un ir

aizdomas par pārāk lieliem lepirudina plazmas līmeņiem, jāievēro šādi norādījumi:

Nekavējoties PĀRTRAUCIET Refludan ievadīšanu

Pienācīgā veidā pārbaudiet aPTT un citus koagulācijas parametrus

Pārbaudiet hemoglobīna līmeni un sagatavojieties asins pārliešanai

Sekojiet esošajiem šoka terapijas norādījumiem.

Bez tam, ziņojumi par atsevišķiem gadījumiem un in-vitro dati norāda, ka šādā situācijā var lietot vai

nu hemofiltrāciju vai hemodialīzi (izmantojot lielas plūsmas dialīzes membrānas ar 50000 daltonu

noslēgšanas vietu).

Rezultāti, kas iegūti pētījumos ar cūkām, liecina, ka fon Villebranda faktora (vWF, 66 SV./kg ķermeņa

svara) piemērošana, ievērojami samazināja asiņošanas laiku.

Zāles vairs nav reğistrētas

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antitrombotiķi – tiešais trombīnu kavētājs, ATC kods: B01AX E02

Lepirudins ([Leu1, Thr2]-63-desulfohirudīns) ir rekombinants hirudīns, kas iegūts no rauga šūnām. Šī

polipeptīda, kas sastāv no 65 aminoskābēm, molekulsvars ir 6979,5 daltoni. Dabisko hirudīnu kā

augsti homologu izopolipeptīdu grupu ļoti mazā daudzumā izstrādā dēle Hirudo medicinalis.

Lepirudins ir ļoti specifisks tiešais trombīna inhibitors. Tā aktivitāte tiek mērīta hromogēniskā

pārbaudē. Viena antitrombīna vienība (anti-thrombin unit-ATU) ir hirudīna daudzums, kas neitralizē

vienu PVO trombīna preparāta 89/588 vienību. Lepirudina īpatnējā aktivitāte ir aptuveni 16 000

ATU/mg.

Tā darbības veids nav atkarīgs no antitrombīna III. Trombocītu faktors 4 nenomāc lepirudinu. Viena

hirudīna molekula piesaistās vienai trombīna molekulai un tādējādi bloķē trombīna tromboģēnisko

darbību.

Tā rezultātā tiek ietekmētas visas no trombīna atkarīgās koagulācijas pārbaudes, piem., aPTT lielums

palielinās atkarībā no devas.

Klīniskā informācija par II tipa HIT šajā zāļu aprakstā balstās uz datiem, kas iegūti divos prospektīvos

pētījumos, kas kopumā aptver 198 II tipa HIT pacientus, ko ārstēja ar Refludan. II tipa HIT ar

tromboembolisko slimību indikāciju (125 pacienti) gadījumā vispārējā mirstība pētījuma laikā bija

aptuveni 9%, savukārt amputācijas un jaunas tromboemboliskas komplikācijas tika konstatētas

attiecīgi 6 % un 10 % gadījumu.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Lepirudina farmakokinētiskās īpašības pēc tā intravenozas ievadīšanas labi raksturo divdaļīgs modelis.

Izkliedi būtiski ierobežo ārpusšūnu šķidrumi un to raksturo sākotnējais pusperiods, kas ir aptuveni 10

minūtes. Eliminācija seko pirmā loka procesam un to raksturo galīgais pusperiods, kas ir aptuveni 1,3

stundas jaunos veselīgos brīvprātīgajos.

Gan eliminācija, gan metabolisms notiek nierēs un aptuveni 45% no ievadītās devas ir atrodami urīnā.

Aptuveni 35 % no devas tiek izvadīti kā nemainīts savienojums.

Lepirudina sistēmiskais klīrenss samazinās proporcionāli pastāvošajam glomerulārajam filtrācijas

ātrumam. Sievietēm šis sistēmiskais klīrenss notiek par aptuveni 25% lēnāk, nekā vīriešiem.

Padzīvojušiem pacientiem lepirudina sistēmiskais klīrenss notiek par aptuveni 25% lēnāk nekā gados

jauniem pacientiem. Tikai vecums vien izraisa 7 % klīrensa samazināšanos vecumā no 30 līdz 70

gadiem. Lielākā daļa klīrensa atšķirību starp gados jauniem un padzīvojušiem pacientiem rodas nieru

darbības atšķirību dēļ. Pacientiem ar pēdējās stadijas nieru mazspēju klīrensa pusperiods bija aptuveni

2 dienas.

5.3

Preklīniskie dati par drošību

Vispārējā toksicitāte

Vienreizējas un atkārtotas devas toksicitātes pētījums pelēm, žurkām un pērtiķiem liecināja par

negatīvu reakciju, ko varēja sagaidīt no pārspīlētas lepirudina farmakodinamiskās iedarbības.

Pērtiķiem bija novērojami asinsizplūdumi tīklenē. Bez tam, žurkām tika novērota viegla līdz vidēja

reģionālo limfmezglu sinushistiocitoze un samazinātas hemosiderina nogulas liesā. Antivielas pret

hirudīnu, kas parādījās vairākiem pērtiķiem, kam tika ievadīts šis preparāts, paildzināja tā galīgo

pusperiodu, un pastiprināja pakļautību lepirudina iedarbībai.

Zāles vairs nav reğistrētas

Mutagenitāte

Speciālajās standarta pārbaudēs lepirudina mutagenitāte vai klastogēniskums netika konstatēts.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Mannīts

Nātrija hidroksīds pH koriģēšanai līdz 7

6.2

Nesaderība

Zāles ar citiem preparātiem (izņemot punktā 6.6 minētos) sajaukt (lietot maisījumā) nedrīkst.

6.3

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Pēc atšķaidīšanas izlietot nekavējoties.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25

Nesasaldēt.

Flakonu uzglabāt ārējā iepakojumā.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

Injekciju flakons:

Caurspīdīgs stikla flakons (I klases stikls), kas noslēgts ar bromobutila gumijas aizbāzni infūzijām un

alumīnija vāciņu ar noņemamu plastmasas virsmu.

Pieejams:

Iepakojums ar 1 flakonu

Iepakojums ar 10 flakoniem

Iespējams, ka pārdošanā ir pieejami ne visi iepakojuma veidi.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Vispārēji ieteikumi

Izšķīdināšana un papildus atšķaidīšana jāveic sterilos apstākļos.

Izšķīdināšanai ir jālieto ūdens injekcijām vai nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīdums.

Papildus atšķaidīšanai ir piemērots 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda vai 5 % glikozes šķīdums.

Lai ātri un pilnīgi izšķīdinātu, injicējiet 1 ml šķīdinātāja vakuuma flakonā un viegli to sakratiet.

Pēc izšķīdināšanas parasti mazāk kā 3 minūšu laikā rodas caurspīdīgs, dzidrs šķīdums.

Nelietot šķīdumus, kas ir duļķaini vai satur sīkas daļiņas.

Pagatavotais šķīdums ir jāizlieto nekavējoties.

Pirms ievadīšanas, preparāts ir jāsasilda līdz istabas temperatūrai.

Neizlietotais šķīdums ir jāiznīcina pienācīgā veidā.

Injekcijām drīkst izmantot tikai polipropilēna šļirces.

Refludan šķīduma, kura koncentrācija ir 5 mg/ml, sagatavošana

Intravenozai, bolus injekcijai ir nepieciešams šķīdums, kura koncentrācija ir 5 mg/ml:

Izšķīdiniet viena flakona saturu (50 mg lepirudīna) ar 1 ml ūdens injekcijām vai nātrija hlorīda 9

mg/ml (0,9 %) šķīduma.

Zāles vairs nav reğistrētas

Galīgo 5 mg/ml koncentrāciju iegūst, ievelkot šķīdumu sterilā, vienreizējas lietošanas šļircē

(kuras tilpums ir vismaz 10 ml) un vēl atšķaidot, līdz kopējam 10 ml tilpumam, izmantojot 9

mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīdu vai 5 % glikozes šķīdumu.

Galīgais šķīdums ir jāievada atkarībā no ķermeņa masas.(sk. apakšpunktu 4.2).

Refludan šķīduma, kura koncentrācija ir 2 mg/ml, sagatavošana

Ilgstošai intravenozai ievadīšanai ir nepieciešams šķīdums, kura koncentrācija ir 2 mg/ml:

Izšķīdiniet divu flakonu saturu (katrs flakons satur 50 mg lepirudīna), katru ar 1 ml ūdens

injekcijām vai nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9 %) šķīduma.

Galīgo 2 mg/ml koncentrāciju iegūst, ievelkot abus šķīdumus sterilā, vienreizējas lietošanas

perfuzora šļircē (kuras tilpums ir 50 ml) un vēl atšķaidot, līdz kopējam 50 ml tilpumam,

izmantojot 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīdu vai 5 % glikozes šķīdumu.

Infūzijas ātrums perfuzora automātā ir jāiestāda atkarībā no ķermeņa masas (sk. apakšpunktu

4.2 ).

Perfuzora šļirce ir jāmaina vismaz ik pēc 12 stundām pēc infūzijas sākšanas.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Celgene Europe Ltd., 1 Longwalk Road, Stockley Park, Uxbridge, UB11 1DB, Lielbritānija

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURSI

EU/1/97/035/001

REFLUDAN - 50 mg - Pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai

- 1 flakons

EU/1/97/035/002

REFLUDAN - 50 mg - Pulveris injekciju vai infūziju šķīduma pagatavošanai

- 10 flakoni

9.

REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 13.03.1997.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 05.03.2007.

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūra (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

European Medicines Agency

7 Westferry Circus, Canary Wharf, London E14 4HB, UK

Tel. (44-20) 74 18 84 00 Fax (44-20) 74 18 84 16

E-mail: mail@emea.europa.eu http://www.emea.europa.eu

European Medicines Agency, 2009. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMEA/H/C/122

EIROPAS PUBLISKĀ NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS (EPAR)

REFLUDAN

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Šis dokuments ir Eiropas publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums. Tajā ir

paskaidrots, kā Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja veiktos pētījumus, pirms

sniegt ieteikumus par šo zāļu lietošanu.

Ja Jums ir vajadzīgas sīkākas ziņas par savu veselības stāvokli vai ārstēšanu, izlasiet zāļu

lietošanas pamācību (kas arī ir daļa no EPAR) vai sazinieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Ja

Jums ir vajadzīgas sīkākas ziņas, kas pamato CHMP ieteikumus, izlasiet zinātnisko iztirzājumu

(kas arī ir daļa no EPAR).

Kas ir Refludan?

Refludan

ir pulveris, ko izšķīdina, lai pagatavotu šķīdumu injekcijai vai infūzijai (ievadīšanai vēnā pa

pilienam). Tās satur aktīvo vielu lepirudīnu.

Kāpēc lieto Refludan?

Refludan

liet

, lai novērstu asins recēšanu. Tās lieto pieaugušie ar heparīna inducētu trombocitopēniju

(HIT

,

noteikta veida alerģiju pret heparīnu, kas izraisa samazinātu trombocītu skaitu asinīs vai asins

recekļu veidošanos asinsvados), kā arī tromboemboliskās slimības gadījumā (anomāla trombu

veidošanās), kad nepieciešams injicēt zāles pret asins recēšanu, parasti – heparīnu. Diagnoze

jāapstiprina ar īpašiem testiem, piemēram, heparīna inducētu trombocītu agregācijas testu (

HIPAA

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Refludan?

Ārstēšanu ar

Refludan

drīkst u

sākt ārsti ar pieredzi koagulācijas (asinsreces) traucējumu ārstēšanā.

Ieteicamā deva ir 0,4 mg uz kilogramu ķermeņa svara, ko ievada ar vienu injekciju vēnā, kam seko

nepārtraukta infūzija devā 0,15 mg/kg ķermeņa svara stundā divu līdz desmit dienu laikā vai ilgāk, ja

ir vajadzība. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jāsaņem mazākas devas.

Refludan darbojas?

Refludan

ir a

ntitrombotiskas zāles (zāles asins recēšanas novēršanai).

Refludan

aktīvā viela lepirudīns

ir gandrīz identiska hirudīnam – antikoagulantam, ko izdala dēles. Lepirudīns selektīvi bloķē vielu, ko

dēvē par trombīnu, kas ir izšķirošs visā asins recēšanas procesā.

Refludan

ievērojami samazina

asinsrecekļu veidošanās risku, novēršot iespējamās sekas.

Lepirudīnu ražo, izmantojot tā dēvēto „rekombinantās DNS tehnoloģiju”: to ražo šūnas, kurās ir

ievadīts gēns (DNS), kas nodrošina lepirudīna sintēzi.

Kā noritēja Refludan iz

pēte?

Refludan

pētīja divos pam

atpētījumos, iesaistot 198 pacientus, no kuriem 125 pacientiem bija HIT un

tromboemboliskā slimība. Pētījumos reģistrēja nāves gadījumus, amputācijas un jaunas

tromboemboliskās (asinsreces) komplikācijas. Šajos pētījumos

Refludan

nesalīdzināja ar citām zālēm;

rezultātus izvērtēja, izmantojot agrākos datus (agrākos pētījumos paredzamos rezultātus neārstētiem

pacientiem).

Zāles vairs nav reğistrētas

Kāds ir Refludan iedarbīgums šajos pētījumos?

Pētījumu

laikā kopējā mirstība bija 9% (11 no 125), amputācijas veiktas 6% gadījumu (7 no 125), un

jaunas tromboemboliskās komplikācijas bija 10% pacientu (12 no 125). Salīdzinājums ar agrāk

iegūtiem kontroles datiem rāda, ka abos pētījumos

Refludan

ievērojami samazināja tromboembolisko

komplikāciju biežumu un nedaudz palielināja ilgdzīvi.

Kāds pastāv risks, lietojot Refludan?

Tāpat kā citām

antitrombotiskajām zālēm, visbiežāk novērotās

Refludan

blakusparādības (vairāk nekā

vienam pacientam no desmit) ir asiņošana. Asiņošana, kas izraisa nāvi, novērota aptuveni vienam

pacientam no simts. Pilns visu

Refludan

izraisīto blakusparādību apraksts ir atrodams zāļu lietošanas

pamācībā.

Refludan

nedrīkst lietot cilvēki ar paaugstinātu jutību (alerģiju) pret lepirudīnu, kādu citu hirudīna

atvasinājumu vai citu šo zāļu sastāvdaļu. Tās nedrīkst lietot pacientes, kam ir iestājusies grūtniecība

vai kas baro bērnu ar krūti.

To lietošana nav ieteicama pacientiem

, kuriem novēro asiņošanu vai

kuriem tā var sākties pēc nesen veiktas biopsijas, insulta vai smagas operācijas, vai, cita starpā, ja

pacienti ir vecāki par 65 gadiem. Pilns ierobežojumu saraksts ir atrodams zāļu lietošanas pamācībā.

Dažiem pacientiem otrreizēja

Refludan

lietošana var izraisīt smagu alerģisko šoku. Ārstiem jābūt ļoti

piesardzīgiem, atkārtoti ordinējot šīs zāles.

Kāpēc Refludan tik

a apstiprinātas?

Tā kā šī sli

mība ir ļoti smaga un nav apstiprinātas citas efektīvas zāles tās ārstēšanai, Cilvēkiem

paredzēto zāļu komiteja (

CHMP

) secināja, ka pacienta ieguvums, lietojot

Refludan

, lai ārstētu

heparīna inducētu trombocitopēniju un tromboembolisko slimību, pārsniedz šo zāļu radīto risku.

Komiteja ieteica izsniegt

Refludan

reģistrācijas apliecību.

Cita informācija par Refludan.

Eiropas Komisija 1997. gada 13. martā izsniedza

Refludan

reģistrācijas apliecību, kas derīga visā

Eiropas Savienībā. Reģistrācijas apliecību atjaunoja 2002. gada 13. martā un 2007. gada 13. martā.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks ir

Celgene Europe Ltd

Pilns

Refludan EPAR

teksts ir atrodams šeit

Šo kopsavilkumu pēdējo reiz

i atjaunināja 04./2009.

Zāles vairs nav reğistrētas

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju