Quixidar

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

16-05-2008

Aktīvā sastāvdaļa:
fondaparinuksa nātrijs
Pieejams no:
Glaxo Group Ltd.
ATĶ kods:
B01AX05
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
fondaparinux sodium
Ārstniecības grupa:
Antithrombotic,pārstāvji,
Ārstniecības joma:
Vēnu Tromboze, Plaušu Embolija, Miokarda Infarkts, Stenokardija, Nestabila
Ārstēšanas norādes:
5 mg / 0. 3 ml un 2 ml. 5 mg / 0. 5 ml, šķīdums injekcijām:, novērš Venozās Trombembolisku Notikumu (VTE) pacientiem lielus ortopēdiskās ķirurģijas apakšējo ekstremitāšu, piemēram, gūžas lūzumu, galvenais ceļgala operācija, vai gūžas locītavas ķirurģija. Novērst Vēnu Trombembolisku Notikumu (VTE) pacientiem veikta vēdera operācija, kas tiek uzskatītas par augsta riska trombembolisku komplikāciju, piemēram, pacientiem, kam veic vēdera dobuma vēža operācijas (skatīt 5. iedaļu. Novērst Vēnu Trombembolisku Notikumu (VTE) medicīnas pacientiem, kuri tiek uzskatīti par augsta riska VTE un kuras ir izņemtas no apgrozības sakarā ar akūtu slimību, piemēram, sirds mazspēju un/vai akūtas elpošanas traucējumi un/vai akūtas infekcijas vai iekaisuma slimībām. , 2. 5 mg / 0. 5 ml, šķīdums injekcijām:, Attieksmi pret nestabilu stenokardiju vai bez ST segmenta paaugstinājuma miokarda infarkta (UA/NSTEMI) pacientiem, kuriem steidzami (< 120 min) invazīvo vadība (PCI) nav norādīts (skatīt 4. 4 un 5. , Ārstēšana ST segmenta paa
Produktu pārskats:
Revision: 10
Autorizācija statuss:
Atsaukts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000404
Autorizācija datums:
2002-03-21
EMEA kods:
EMEA/H/C/000404

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

16-05-2008

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

16-05-2008

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

16-05-2008

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

16-05-2008

Zāles vairs nav reğistrētas

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Zāles vairs nav reğistrētas

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

Quixidar 1,5 mg/0,3 ml šķīdums injekcijām

Nātrija fondaparinukss (

fondaparinux

sodium

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tieši Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.

Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no

minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu izstāstiet to savam ārstam vai

farmaceitam.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

1.

Kas ir Quixidar un kādam nolūkam to lieto

2.

Pirms Quixidar lietošanas

3.

Kā lietot Quixidar

4.

Iespējamās blakusparādības

5.

Kā uzglabāt Quixidar

6.

Sīkāka informācija

1.

KAS IR QUIXIDAR UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO

Quixidar ir zāles pret trombozi palīdz novērst asins recekļu veidošanos asinsvados

prettrombotisks līdzeklis

Quixidar sastāvā ir sintētiska sastāvdaļa, ko sauc par nātrija fondaparinuksu. Tas aptur Xa („desmit-

A”) asinsreces faktora darbību un tādejādi novērš nevēlamu asins recekļu veidošanos (trombozi)

asinsvados.

Quixidar tiek lietots, lai

novērstu asins recekļu veidošanos kāju vai plaušu asinsvados pēc ortopēdiskas operācijas

(piemēram, pēc gūž

as un ceļa locītavas operācijas) vai operācijas vēdera dobumā,

novērstu asins recekļu veidošanos ierobežota kustīguma periodā akūtas slimības dēļ vai neilgi

pēc šī perioda.

2.

PIRMS QUIXIDAR LIETOŠANAS

Nelietojiet Quixidar šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija

paaugstināta jutība

) pret nātrija fondaparinuksu vai kādu citu Quixidar

sastāvdaļu;

ja Jums ir stipra asiņošana;

ja Jums ir bakteriāla sirds infekcija;

ja Jums ir ļoti smaga nieru slimība

Pastāstiet savam ārstam

, ja domājat, ka kaut kas no minētā attiecas uz Jums. Ja tā ir, Jūs

nedrīks

tat

lietot Quixidar.

Īpaša piesardzība, lietojot Quixidar, nepieciešama šādos gadījumos:

Jūsu ārstam jāzina pirms Jūs sākat lietot Quixidar:

ja Jums ir

nekontrolētas asiņošanas

hemorāģijas

) risks, ieskaitoti:

kuņģa čūla,

asiņošanas traucējumi,

Zāles vairs nav reğistrētas

nesen bijusi

asiņošana smadzenēs

intrakraniāla asiņošana),

nesen bijusi

galvas smadzeņu, mugurkaula vai acu

operācija

ja Jums ir smaga aknu slimība;

ja Jums ir nieru slimība;

ja Jums ir 75 vai vairāk gadi;

ja Jūs sverat mazāk nekā 50 kg

Pastāstiet savam ārstam,

ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums.

Bērni

Quixidar nav pārbaudīts lietošanai bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 17 gadiem.

Citu zāļu lietošana

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat

vai pēdējā laikā esat lietojis,

ieskaitot zāles, ko var iegādāt

ies bez receptes. Dažas zāles var ietekmēt Quixidar darbību vai Quixidar

var ietekmēt šo zāļu darbību.

Grūtniecība un zīdīšanas periods

Quixidar nedrīkst parakstīt grūtniecēm, ja vien nav absolūta nepieciešamība.

Zīdīšana nav ieteicama ārstēšanas laikā ar Quixidar. Ja esat

grūtniece

, ja Jums ir aizdomas par

grūtniecību vai ja Jūs

zīdāt bērnu

pastāstiet par to savam ārstam vai farmaceitam.

Svarīga informācija par kādu no Quixidar sastāvdaļām

Šīs zāles satur mazāk par 23 mg nātrija vienā devā un tādējādi tās būtībā nes

atur nātriju.

3.

KĀ LIETOT QUIXIDAR

Vienmēr lietojiet Quixidar tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Parastā deva ir 2,5 mg reizi dienā, ko katru dienu injicē apmēram vienā laikā.

Ja Jums ir nieru slimība, devu var samazināt līdz 1,5 mg reizi dienā.

Kā lietot Quixidar

Quixidar injicē zem ādas (

subkutāni

) ādas krokā vēdera lejasdaļā. Šļircēs ir iepildīta precīza

Jums nepieciešamā deva. 2,5 mg un 1,5 mg devai ir atšķirīgas šļirces.

Sīkākus norādījumus

lūdzam meklēt lapas otrā pusē

Neinjicējiet

Quixidar muskulī.

Cik ilgi jālieto Quixidar

Jums jāturpina ārstēšana ar Quixidar, cik ilgi ārsts noteicis, jo Quixidar novērš nopietna stāvokļa

rašanos.

Ja esat injicējis Quixidar vairāk nekā noteikts

Sazinieties ar ārstu vai farmaceitu, lai saņemtu padomu, cik drīz vien iespējams, jo ir palielināts

asiņošanas risks.

Ja esat aizmirsis lietot Quixidar

Ievadiet devu, tiklīdz atceraties. Neinjicējiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja neesat pārliecināts, kā rīkoties,

vaicājiet ār

stam vai farmaceitam.

Zāles vairs nav reğistrētas

Nepārtrauciet lietot Quixidar bez konsultēšanās

Ja Jūs pārtraucat ārstēšanu pirms ārsta noteiktā laika, Jums pastāv risks izveidoties asins receklim kāju

vai plaušu vēnās.

Pirms ārstēšanas pārtraukšanas sazinieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šī produkta lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4.

IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

Tāpat kā citas zāles, Quixidar var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Biežas blakusparādības

Tās var rasties

vairāk nekā 1 no 100 cilvēkiem,

kas ārstēti ar Quixidar. –

asiņošana

(piemēram, asiņošana operācijas vietā, esošas kuņģa čūlas asiņošana, deguna

asiņošana),

anēmija

(sarkano asins šūnu skaita samazināšanās).

Retākas blakusparādības

Tās var rasties

līdz pat 1 no 100 cilvēkiem,

kas ārstēti ar Quixidar.

zilumu rašanās vai pietūkums (

tūska

slikta dūša vai vemšana,

sāpes krūtīs,

elpas trūkums,

izsitumi vai ādas nieze,

operācijas brūces sulošana,

drudzis,

trombocītu (asins šūnas, kas nodrošina asinsreci) skaita samazināšanās vai palielināšanās,

dažu aknu izdalītu ķīmisko vielu (

enzīmu

) līmeņa

paaugstināšanās.

Retas blakusparādības

Tās var rasties

līdz pat 1 no 1000 cilvēkiem,

kas ārstēti ar Quixidar.

alerģiskas reakcijas,

iekšēja asiņošana smadzenēs vai vēdera dobumā,

nemiers vai apmulsums,

galvassāpes,

ģībonis vai reibonis, pazemināts asinsspiediens,

miegainība vai nogurums,

pietvīkums,

klepus,

sāpes kājās vai vēderā,

caureja vai aizcietējums,

gremošanas traucējumi,

brūc

es infekcija,

bilirubīna (aknu izdalītas vielas) līmeņa paaugstināšanās asinīs,

kālija līmeņa samazināšanās asinīs.

Ja Jums rodas blakusparādības

Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam,

ja novērojat

jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai

kāda no minētajām blakusparādībām

Jums izpaužas smagi

vai ir traucējoša

5.

KĀ UZGLABĀT QUIXIDAR

Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.

Nesasaldēt.

Zāles vairs nav reğistrētas

Quixidar nav jāuzglabā ledusskapī.

Nelietojiet Quixidar:

pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes un kastītes;

ja Jūs ievērojat šķīdumā jebkādas daļiņas vai tas ir mainījis krāsu;

ja Jūs ievērojat, ka šļirce ir bojāta;

ja Jūs esat atvēris šļirci un uzreiz to neizmantojat.

Šļirču likvidēšana

Zāles un šļirces

nedrīkst

izmest kopā ar saimniecības atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet

farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

SĪKĀKA INFORMĀCIJA

Ko Quixidar satur

Aktīvā viela ir 1,5 mg nātrija fondaparinuksa 0,3 ml šķīduma injekcijām.

Citas sastāvdaļas ir nātrija hlorīds, ūdens injekcijām, sālsskābe un/vai nātrija hidroksīds, lai

pielāgotu pH.

Quixidar nesatur no dzīvnieku valsts iegūtus produktus.

Quixidar ārējais izskats un iepakojums

Quixidar ir dzidrs un bezkrāsains šķīdums injekcijām. Tas pieejams vienreizējas lietošanas pilnšļircē,

kas aprīkota ar automātisku drošības sistēmu, lai palīdzētu novērst iespējamo saduršanos ar adatu pēc

tās izlietošanas. Tas pieejams iepakojumā pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm (visi iepakojuma lielumi tirgū

var nebūt pieejami).

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpa

šnieks:

Glaxo Group Ltd, Greenford, Middlesex, UB6 0NN, Lielbritānija.

Ražotājs:

Glaxo Wellcome Production, 1 rue de l'Abbaye, F-76960 Notre Dame de Bondeville, Francija.

Šī lietošanas instrukcija akceptēta

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam kontaktēties ar Reģistrācijas apliecības

īpašnieka vietējo pārstāvniecību.

België/Belgique/Belgien

GlaxoSmithKline s.a./n.v.

Tél/Tel: + 32 (0)2 656 21 11

Luxembourg/Luxemburg

GlaxoSmithKline s.a./n.v.

Belgique/Belgien

Tél/Tel: + 32 (0)2 656 21 11

България

ГлаксоСмитКлайн ЕООД

Teл.: + 359 2 953 10 34

Magyarország

GlaxoSmithKline Kft.

Tel.: + 36 1 225 5300

Česká republika

GlaxoSmithKline s.r.o.

Tel: + 420 222 001 111

gsk.czmail@gsk.com

Malta

GlaxoSmithKline Malta

Tel: + 356 21 238131

Danmark

GlaxoSmithKline Pharma A/S

Tlf: + 45 36 35 91 00

info@glaxosmithkline.dk

Nederland

GlaxoSmithKline BV

Tel: + 31 (0)30 6938100

nlinfo@gsk.com

Deutschland

GlaxoSmithKline GmbH & Co. KG

Tel.: + 49 (0)89 36044 8701

produkt.info@gsk.com

Norge

GlaxoSmithKline AS

Tlf: + 47 22 70 20 00

firmapost@gsk.no

Eesti

GlaxoSmithKline Eesti OÜ

Tel: + 372 6676 900

estonia@gsk.com

Österreich

GlaxoSmithKline Pharma GmbH

Tel: + 43 (0)1 97075 0

at.info@gsk.com

Ελλάδα

GlaxoSmithKline A.E.B.E.

Τηλ: + 30 210 68 82 100

Polska

GSK Commercial Sp. z o.o.

Tel.: + 48 (0)22 576 9000

España

laxoSmithKline, S.A.

Tel: + 34 902 202 700

es-ci@gsk.com

Portugal

GlaxoSmithKline – Produtos Farmacêuticos, Lda.

Tel: + 351 21 412 95 00

FI.PT@gsk.com

France

Laboratoire GlaxoSmithKline

Tél.: + 33 (0)1 39 17 84 44

diam@gsk.com

România

GlaxoSmithKline (GSK) S.R.L.

Tel: + 4021 3028 208

Ireland

GlaxoSmithKline (Ireland) Limited

Tel: + 353 (0)1 4955000

Slovenija

GlaxoSmithKline d.o.o.

Tel: + 386 (0)1 280 25 00

medical.x.si@gsk.com

Ísland

GlaxoSmithKline ehf.

Sími: + 354 530 3700

Slovenská republika

GlaxoSmithKline Slovakia s. r. o.

Tel: + 421 (0)2 48 26 11 11

recepcia.sk@gsk.com

Zāles vairs nav reğistrētas

Italia

GlaxoSmithKline S.p.A.

Tel: + 39 (0)45 9218 111

Suomi/Finland

GlaxoSmithKline Oy

Puh/Tel: + 358 (0)10 30 30 30

Finland.tuoteinfo@gsk.com

Κύπρος

GlaxoSmithKline Cyprus Ltd

Τηλ: + 357 22 89 95 01

Sverige

GlaxoSmithKline AB

Tel: + 46 (0) 8 638 93 00

info.produkt@gsk.com

Latvija

GlaxoSmithKline Latvia SIA

Tel: + 371 7312687

lv-epasts@gsk.com

United Kingdom

GlaxoSmithKline UK

Tel: + 44 (0)800 221441

customercontactuk@gsk.com

Lietuva

GlaxoSmithKline Lietuva UAB

Tel: + 370 5 264 90 00

info.lt@gsk.com

Zāles vairs nav reğistrētas

Drošības šļirces sastāvdaļas

Stingrs adatas aizsargs

Vāciņš

Virzulis

Rokturis

Drošības uzmava

Šļirce PIRMS LIETOŠANAS

Šļirce PĒC LIETOŠANAS

QUIXIDAR LIETOŠANAS PAMĀCĪBA

Lietošanas instrukcija

1. Rūpīgi nomazgājiet rokas

ar ziepēm un ūdeni. Noslaukiet ar dvieli.

2. Izņemiet šļirci no kastītes un pārbaudiet:

vai nav beidzies derīguma termiņš,

vai šķīdums ir caurspīdīgs un bezkrāsains un nesatur daļiņas,

vai šļirce nav atvērta vai bojāta.

3.

Apsēdieties vai atgulieties ērtā pozā.

Izvēlieties vietu vēdera lejasdaļā, vismaz 5 cm attālumā zem

nabas (

A

attēls).

Mainiet

injekcijas vietu

labajā vai kreisajā pusē

vēdera

lejasdaļā katrā in

jicēšanas reizē. Tas palīdzēs mazināt

nepatīkamas sajūtas injicēšanas vietā.

Ja vēdera apakšdaļā injekciju izdarīt nav iespējams,

konsultējieties ar medicīnas māsu vai ārstu.

A attēls

4.

Notīriet injekcijas vietu ar spirta tamponu.

5. Turiet šļirces korpusu stingri vienā rokā.

Novelkot noņemiet vāciņu, kas aizsargā virzuli (

B

attēls).

Izmetiet virzuļa vāciņu.

B attēls

Zāles vairs nav reğistrētas

6.

Noņemiet adatas aizsargu

, vispirms to pagriežot un pēc

tam taisnā virzienā velkot projām no šļirces korpusa (

C

attēls).

Izmetiet adatas aizsargu.

Svarīga piezīme

Pirms injekcijas

nepieskarieties adatai

un neļaujiet tai

saskarties ar kādu virsmu.

Ir normāli, ja šļircē ir mazs gaisa burbulis.

Nemēģiniet

izvadīt šo gaisa burbuli pirms injekcijas veikšanas

, lai

nezaudētu zāles.

C attēls

7.

Uzmanīgi satveriet notīrīto ādas laukumu, veidojot

kroku.

Visas injekcijas laikā turiet kroku ar īkšķi un

rādītājpirkstu (

D

attēls).

D attēls

8.

Stingri turiet šļirci aiz roktura.

Ieduriet adatu perpendikulāri visā garumā ādas krokā taisnā

leņķī (

E

attēls).

E attēls

9.

Injicējiet VISU šļirces saturu, nospiežot virzuli līdz

galam.

Tādā veidā tiks aktivēta automātiskā adatas

aizsargsistēma (

F

attēls).

F attēls

10.

Atlaidiet virzuli

un adata automātiski iznāks no ādas un

tiks ievilkta drošības uzmavā, kur tā tiks neatgriezeniski

ieslēgta (

G

attēls).

G attēls

Neizmetiet izlietoto šļirci saimniecības atkritumos.

Izmetiet to, kā Jums teicis ārsts vai farmaceits.

Zāles vairs nav reğistrētas

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

Quixidar 2,5 mg/0,5 ml šķīdums injekcijām

Nātrija fondaparinukss (

fondaparinux

sodium

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tieši Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šķiet,

ka šiem cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.

Ja Jūs novērojat kādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no

minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu izstāstiet to savam ārstam vai

farmaceitam.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

1.

Kas ir Quixidar un kādam nolūkam to lieto

2.

Pirms Quixidar lietošanas

3.

Kā lietot Quixidar

4.

Iespējamās blakusparādības

5.

Kā uzglabāt Quixidar

6.

Sīkāka informācija

1.

KAS IR QUIXIDAR UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO

Quixidar ir zāles, kas palīdz novērst asins recekļu veidošanos asinsvados

prettrombotisks

līdzeklis

Quixidar satur sintēt

isku vielu, kuru sauc par nātrija fondaparinuksu. Tas apstādina Xa ("desmit-A")

asinsreces faktora darbību asinīs, un tādējādi novērš nevēlamu asins recekļu veidošanos (trombozi)

asinsvados.

Quixidar tiek lietots, lai:

novērstu asins recekļu veidošanos kāju vai plaušu asinsvados pēc ortopēdiskas operācijas

(piemēram, pēc gūžas un ceļa locītavas operācijas) vai operācijas vēdera dobumā;

novērstu asins recekļu veidošanos ierobežota kustīguma periodā akūtas slimības dēļ vai neilgi

pēc šī perioda;

ārstētu dažu veidu sirdslēkmes un smagu stenokardiju (sāpes, ko izraisa artēriju sašaurināšanās

sirdī).

2.

P

IRMS QUIXIDAR LIETOŠANAS

Nelietojiet Quixidar šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija

paaugstināta jutība

) pret nātrija fondaparinuksu vai kādu citu Quixidar

sastāvdaļu;

ja Jums ir stipra asiņošana;

ja Jums ir bakteriāla sirds infekcija;

ja Jums ir ļoti smaga nieru slimība.

Pastāstiet savam ārstam

, ja domājat, ka kāds no šiem gadījumiem attiecas uz Jums. Ja tā ir, Jūs

nedrīkstat

lietot Quixidar.

Zāles vairs nav reğistrētas

Īpaša piesardzība, lietojot Quixidar, nepieciešama šādos gadījumos:

Jūsu ārstam jāzina, pirms Jūs sākat lietot Quixidar:

ja Jums ir nekontrolētas asiņošanas

hemorāģijas

) risks, ieskaitot:

kuņģa čūla,

asinsreces traucējumi

nesen bijusi

asiņošana smadzenēs

intrakraniāla asiņošana

nesen bijusi

galvas smadzeņu, mugurkaula vai acu

operācija

ja Jums ir smaga aknu slimība;

ja Jums ir nieru slimība;

ja Jums ir 75 vai vairāk gadi;

ja Jūs sverat mazāk nekā 50 kg.

Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums,

pastāstiet to ārstam

Bērni

Quixidar lietošana nav pārbaudīta bērniem un pusaudžiem jaunākiem par 17 gadiem.

Citu zāļu lietošana

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja lietojat citas zāles

vai esat tās lietojis nesen. Tas attiecas arī

uz zālēm, ko esat iegādājies bez receptes. Dažas citas zāles var ietekmēt Quixidar iedarbību vai

Quixidar var ietekmēt to iedarbību.

Grūtniecība un zīdīšanas periods

Quixidar nedrīkst parakstīt grūtniecēm, ja vien nav absolūta nepieciešamība.

Zīdīšana nav ieteicama ārstēšanas laikā ar Quixidar.Ja Jums ir iestājusies

grūtniecība

, Jūs domājat, ka

tā ir, vai

barojat bērnu ar krūti

Jums par to jāpastāsta ārstam vai farmaceitam.

Svarīga informācija par kādu no Quixidar sastāvdaļām

Šīs zāles satur mazāk par 23 mg nātrija vienā devā un tādējādi tās būtībā nesatur nātriju.

3.

KĀ LIETOT QUIXIDAR

Vienmēr lietojiet Quixidar tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Parastā deva ir 2,5 mg reizi dienā, kuru ievada katru dienu aptuveni vienā laikā.

Ja Jums ir nieru slimība, devu var mazināt līdz 1,5 mg reizi dienā.

Kā Quixidar tiek ievadīts

Quixidar injicē zem ādas (

subkutāni

) ādas krokā vēdera lejasdaļā. Šļirces ir pildītas ar precīzu

Jums nepieciešamo devu. 2,5 mg un 1,5 mg devai ir atšķirīgas šļirces.

Sīkākus norādījumus

par lietošanu skatīt instrukcijas otrā pusē.

Lai ārstētu dažu formu sirdslēkmes, veselības

aprūpes speciālists var Jums ievadīt pirmo devu vēnā (

intravenozi

Neinjicējiet

Quixidar muskulī.

Cik ilgi jālieto Quixidar

Jums jāturpina ārstēšana ar Quixidar, cik ilgi ārsts noteicis, jo Quixidar novērš nopietna stāvokļa

rašanos.

Ja esat injicējis Quixidar vairāk nekā noteikts

Sazinieties ar ārstu vai farmaceitu, cik ātri vien iespējams, jo ir palielināts asiņošanas risks.

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja esat aizmirsis lietot Quixidar

Ievadiet devu, tiklīdz atceraties.

Neinjicējiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja neesat pārliecināts, kā rīkoties

, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Nepārtrauciet lietot Quixidar bez ārsta ieteikuma

Ja Jūs pārtraucat ārstēšanu pirms ārsta noteiktā laika, pastāv risks, ka var izveidoties asins receklis kājā

vai plaušās.

Pirms ārstēšanas pārtraukšanas sazinieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par to, kā lietot šo produktu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4.

IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

Tāpat kā citas zāles, Quixidar var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

B

iežas blakusparādības

Tās var rasties

vairāk nekā 1 no 100 cilvēkiem

, kas ārstēti ar Quixidar.

asiņošana

(piemēram, asiņošana operācijas vietā, esošas kuņģa čūlas asiņošana, deguna

asiņošana, smaganu asiņošana)

anēmija

(sarkano asins šūnu skaita samazināšanās).

Retākas blakusparādības

Tās var rasties

līdz

1 no 100 cilvēkiem

, kas ārstēti ar Quixidar.

zilumu rašanās vai pietūkums (tūska)

slikta dūša vai vemšana

sāpes krūtīs

elpa

s trūkums

izsitumi vai ādas nieze

operācijas brūces sulošana

drudzis

trombocītu (asins recēšanai nepieciešamu asins šūnu) skaita samazināšanās vai palielināšanās

dažu aknu izdalītu ķīmisko vielu (

enzīmu

) līmeņa paaugstināšanās.

Retas blakusparādības

Tās var rasties

līdz 1 no 1000 cilvēkiem

, kas ārstēti ar Quixidar.

alerģiskas reakcijas

iekšķīga asiņošana smadzenēs vai vēdera dobumā

nemiers vai apmulsums

lvassāpes

ģībonis vai reibonis, pazemināts asinsspiediens

miegainība vai nogurums

pietvīkums

klepus

sāpes kājās vai vēderā

caureja vai aizcietējums

gremošanas traucējumi

brūču infekcija

bilirubīna (aknu izdalītas vielas) līmeņa paaugstināšanās asinīs

kālija līmeņa mazināšanās asinīs

Ja Jums rodas blakusparādības

pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam,

ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā

instrukcijā nav minētas, vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi vai kļūst

traucējoša.

Zāles vairs nav reğistrētas

5.

KĀ UZGLABĀT QUIXIDAR

Uzglabāt zāles bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.

Nesasaldēt.

Quixidar nav nepieciešams uzglabāt ledusskapī.

Nelietojiet Quixidar:

pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes un kastītes;

ja Jūs ievērojat, ka šķīdumā ir daļiņas vai tas ir mainījis krāsu;

ja Jūs ievērojat, ka šļirce ir bojāta;

ja Jūs esat atvēris šļirci un neizmantojat uzreiz.

Šļirču iznīcināšana:

Zāles un šļir

nedrīkst

izmest kopā ar saimniecības atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet

farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

SĪKĀKA INFORMĀCIJA

Ko Quixidar satur

Aktīvā viela ir 2,5 mg nātrija fondaparinuksa 0,5 ml šķīduma injekcijām.

Citas sastāvdaļas ir nātrija hlorīds, ūdens injekcijām, sālsskābe un/vai nātrija hidroksīds, lai

pielāgotu pH.

Quixidar nesatur dzīvnieku izcelsmes produktus.

Quixidar

ārējais izskats un iepakojums

Quixidar ir dzidrs un bezkrāsains šķīdums injekcijām. Tas pieejams vienreizējas lietošanas pilnšļircē,

kas aprīkota ar automātisku drošības sistēmu, lai palīdzētu novērst iespējamo saduršanos ar adatu pēc

tās izlietošanas. Tas pieejams iepakojumā pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm (visi iepakojuma lielumi tirgū

var nebūt pieejami).

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpa

šnieks:

Glaxo Group Ltd, Greenford, Middlesex, UB6 0NN, Lielbritānija.

Ražotājs:

Glaxo Wellcome Production, 1 rue de l'Abbaye, F-76960 Notre Dame de Bondeville, Francija.

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi akceptēta

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu/

Zāles vairs nav reğistrētas

Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam kontaktēties ar Reģistrācijas apliecības

īpašnieka vietējo pārstāvniecību.

België/Belgique/Belgien

GlaxoSmithKline s.a./n.v.

Tél/Tel: + 32 (0)2 656 21 11

Luxembourg/Luxemburg

GlaxoSmithKline s.a./n.v.

Belgique/Belgien

Tél/Tel: + 32 (0)2 656 21 11

България

ГлаксоСмитКлайн ЕООД

Teл.: + 359 2 953 10 34

Magyarország

GlaxoSmithKline Kft.

Tel.: + 36 1 225 5300

Česká republika

GlaxoSmithKline s.r.o.

Tel: + 420 222 001 111

gsk.czmail@gsk.com

Malta

GlaxoSmithKline Malta

Tel: + 356 21 238131

Danmark

GlaxoSmithKline Pharma A/S

Tlf: + 45 36 35 91 00

info@glaxosmithkline.dk

Nederland

GlaxoSmithKline BV

Tel: + 31 (0)30 6938100

nlinfo@gsk.com

Deutschland

GlaxoSmithKline GmbH & Co. KG

Tel.: + 49 (0)89 36044 8701

produkt.info@gsk.com

Norge

GlaxoSmithKline AS

Tlf: + 47 22 70 20 00

firmapost@gsk.no

Eesti

GlaxoSmithKline Eesti OÜ

Tel: + 372 6676 900

estonia@gsk.com

Österreich

GlaxoSmithKline Pharma GmbH

Tel: + 43 (0)1 97075 0

at.info@gsk.com

Ελλάδα

GlaxoSmithKline A.E.B.E.

Τηλ: + 30 210 68 82 100

Polska

GSK Commercial Sp. z o.o.

Tel.: + 48 (0)22 576 9000

España

GlaxoSmithKline, S.A.

Tel: + 34 902 202 700

s-ci@gsk.com

Portugal

GlaxoSmithKline – Produtos Farmacêuticos, Lda.

Tel: + 351 21 412 95 00

FI.PT@gsk.com

France

Laboratoire GlaxoSmithKline

Tél.: + 33 (0)1 39 17 84 44

diam@gsk.com

România

GlaxoSmithKline (GSK) S.R.L.

Tel: + 4021 3028 208

Ireland

GlaxoSmithKline (Ireland) Limited

Tel: + 353 (0)1 4955000

Slovenija

GlaxoSmithKline d.o.o.

Tel: + 386 (0)1 280 25 00

medical.x.si@gsk.com

Ísland

GlaxoSmithKline ehf.

Sími: + 354 530 3700

Slovenská republika

GlaxoSmithKline Slovakia s. r. o.

Tel: + 421 (0)2 48 26 11 11

recepcia.sk@gsk.com

Zāles vairs nav reğistrētas

Italia

GlaxoSmithKline S.p.A.

Tel: + 39 (0)45 9218 111

Suomi/Finland

GlaxoSmithKline Oy

Puh/Tel: + 358 (0)10 30 30 30

Finland.tuoteinfo@gsk.com

Κύπρος

GlaxoSmithKline Cyprus Ltd

Τηλ: + 357 22 89 95 01

Sverige

GlaxoSmithKline AB

Tel: + 46 (0) 8 638 93 00

info.produkt@gsk.com

Latvija

GlaxoSmithKline Latvia SIA

Tel: + 371 7312687

lv-epasts@gsk.com

United Kingdom

GlaxoSmithKline UK

Tel: + 44 (0)800 221441

customercontactuk@gsk.com

Lietuva

GlaxoSmithKline Lietuva UAB

Tel: + 370 5 264 90 00

info.lt@gsk.com

Zāles vairs nav reğistrētas

Drošības šļirces sastāvdaļas

Stingrs adatas aizsargs

Vāciņš

Virzulis

Rokturis

Drošības uzmava

Šļirce PIRMS LIETOŠANAS

Šļirce PĒC LIETOŠANAS

SĪKĀKI NORĀDĪJUMI PAR QUIXIDAR LIETOŠANU

Instrukcijas lietošanai

1. Rūpīgi nomazgājiet rokas

ar ziepēm un ūdeni un noslaukiet tās ar dvieli.

2. Izņemiet šļirci no kastītes un pārbaudiet, ka:

nav pienākušas derīguma termiņa beigas

šķidrums ir dzidrs un bezkrāsains un nesatur daļiņas

šļirce nav tikusi atvērta vai bojāta

3. Apsēdieties vai atgulieties ērtā pozā.

Izvēlieties vietu vēdera lejasdaļā, vismaz 5 cm attālumā zem

nabas (

A

attēls).

Mainiet injekcijas vietu

vēdera lejasdaļas

labajā va

i

kreisajā pusē

katrā injicēšanas reizē. Tas palīdzēs mazināt

diskomfortu injekcijas vietās.

Ja vēdera apakšdaļā injekciju izdarīt nav iespējams,

konsultējieties ar medicīnas māsu vai ārstu.

A attēls

4. Notīriet injekcijas vietu ar spirta tamponu.

5. Turiet šļirces korpusu stingri vienā rokā.

Novelkot noņemiet vāciņu, kas aizsargā virzuli (

B

attēls).

Izmetiet virzuļa vāciņu.

B attēls

Zāles vairs nav reğistrētas

6. Noņemiet adatas aizsargu

, vispirms to pagriežot un pēc

tam taisnā virzienā velkot projām no šļirces korpusa (

C

attēls).

Izmetiet adatas aizsargu.

Svarīga piezīme

Pirms injekcijas

nepieskarieties adatai

un neļaujiet tai

saskarties ar kādu virsmu.

Ir normāli, ja šļircē ir mazs gaisa burbulis.

Nemēģiniet

izvadīt šo gaisa burbuli pirms injekcijas veikšanas,

nezaudētu zāles.

C attēls

7. Uzmanīgi satveriet notīrīto ādas laukumu, veidojot

kroku.

Visas injekcijas laikā turiet kroku ar īkšķi un

rādītājpirkstu (

D

attēls).

D attēls

8. Stingri turiet šļirci aiz roktura.

Ieduriet adatu perpendikulāri visā garumā ādas krokā (

E

attēls).

E attēls

9. Injicējiet VISU šļirces saturu, nospiežot virzuli līdz

galam.

Tā tiks aktivēta automātiskā adatas aizsargsistēma (

F

attēls).

F attēls

10.

Atlaidiet virzuli

un adata automātiski iznāks no ādas un

tiks ievilkta drošības uzmavā, kur tā tiks neatgriezeniski

ieslēgta (

G

attēls).

G attēls

Neizmetiet izlietotās šļirces kopā ar mājsaimniecības atkritumiem.

Iznīciniet tās, kā ārsts vai

farmaceits Jums norādījis.

Zāles vairs nav reğistrētas

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

Quixidar 5 mg/0,4 ml šķīdums injekcijām

Quixidar 7,5 mg/0,6 ml šķīdums injekcijām

Quixidar 10 mg/0,8 ml šķīdums injekcijām

Nātrija fondaparinukss (

fondaparinux

sodium

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tieši Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.

Ja Jūs novērojat kādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no

minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu izstāstiet to savam ārstam vai

farmaceitam.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

1.

Kas ir Quixidar un kādam nolūkam to lieto

2.

Pirms Quixidar lietošanas

3.

Kā lietot Quixidar

4.

Iespējamās blakusparādības

5.

Kā uzglabāt Quixidar

6.

Sīkāka informācija

1.

KAS IR QUIXIDAR UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO

Quixidar ir zāles, kas palīdz novērst asins recekļu veidošanos asinsvados

prettrombotisks

līdzeklis

Quixidar sastāvā ir sintētiska sastāvdaļa, ko sauc par nātrija fondaparinuksu. Tas aptur Xa („desmit-

A”) asinsreces faktora darbību asinīs un tādējādi novērš nevēlamu asins recekļu veidošanos (trombozi)

asinsvados.

Quixidar lieto, lai

ārstētu pacientus, kam ir asins recekļi kāju vēnās (dziļo vēnu t

romboze) un/vai plaušu vēnās

(plaušu embolija).

2.

PIRMS QUIXIDAR LIETOŠANAS

Nelietojiet Quixidar šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija

paaugstināta jutība

) pret nātrija fondaparinuksu vai kādu citu Quixidar

sastāvdaļu;

ja Jums ir stipra asiņošana;

ja Jums ir bakteriāla sirds infekcija;

ja Jums ir smaga nieru slimība.

Pastāstiet savam ārstam,

ja domājat, ka kaut kas no minētā attiecas uz Jums. Ja tā ir, Jūs

nedrīkstat

lietot Quixidar.

Īpaša piesardzība, lietojot Quixidar, nepieciešama šādos gadījumos:

Jūsu ārstam jāzina pirms Jūs sākat lietot Quixidar:

ja Jums ir

nekontrolētas asiņo

šanas

hemorāģijas

risks

, ieskaitot:

kuņģa čūla,

asiņošanas traucējumi,

Zāles vairs nav reğistrētas

nesen bijusi

asiņošana smadzenēs

intrakraniāla asiņošana),

nesen bijusi

galvas smadzeņu, mugurkaula vai acu

operācija

ja Jums ir smaga aknu slimība;

ja Jums ir nieru slimība;

ja Jums ir 75 vai vairāk gadi.

Pastāstiet savam ārstam,

ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums.

Bērni

Quixidar nav pārbaudīts lietošanai bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 17 gadiem.

Citu zāļu lietošana

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat

vai pēdējā laikā esat lietojis,

ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Dažas zāles var ietekmēt Quixidar darbību vai Quixidar

var ietekmēt šo zāļu dar

bību.

Grūtniecība un zīdīšanas periods

Quixidar nedrīkst parakstīt grūtniecēm, ja vien nav absolūta nepieciešamība.

Zīdīšana nav ieteicama ārstēšanas laikā ar Quixidar. Ja esat

grūtniece

, ja Jums ir aizdomas par

grūtniecību vai ja Jūs

zīdāt bērnu

pastāstiet par to savam ārstam vai farmaceitam.

Svarīga informācija par kādu no Quixidar sastāvdaļām

Šīs zāles satur mazāk par 23 mg nātrija vienā devā un tādējādi tās būtībā nes

atur nātriju.

3.

KĀ LIETOT QUIXIDAR

Vienmēr lietojiet Quixidar tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Jūsu ķermeņa masa

Parastā deva

Zem 50 kg

5 mg reizi dienā

50 - 100 kg

7,5 mg reizi dienā

Virs 100 kg

10 mg reizi dienā. Šo devu var samazināt līdz

7,5 mg reizi dienā, ja Jums ir vidēji smaga nieru

slimība.

Jums jāinjicē zāles katru dienu apmēram vienā laikā.

Kā lietot Quixidar

Quixidar injicē zem ādas (

subkutāni

) ādas krokā vēdera lejasdaļā. Šļircēs iepildīta precīzi Jums

nepieciešamā deva. 5 mg, 7,5 mg un 10 mg devai ir atšķirīgas šļirces.

Sīkākus norādījumus

lūdzam meklēt lapas otrā pusē.

Neinjicējiet

Quixidar muskulī.

Cik ilgi jālieto Quixidar

Jums jāturpina ārstēšana ar Quixidar, cik ilgi ārsts noteicis, jo Quixidar novērš nopietna stāvokļa

rašanos. Tas parasti būs v

ismaz 5 dienas.

Ja esat injicējis Quixidar vairāk nekā noteikts

Sazinieties ar ārstu vai farmaceitu, lai saņemtu padomu, cik drīz vien iespējams, jo ir palielināts

asiņošanas risks.

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja esat aizmirsis lietot Quixidar

Ievadiet devu, tiklīdz atceraties.

Neinjicējiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja neesat pārliecināts, kā rīkoties

, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Nepārtrauciet lietot Quixidar bez konsultēšanās

Ja Jūs pārtraucat ārstēšanu pirms ārsta noteiktā laika, asins receklis var netikt ārstēts pareizi un Jums

var būt arī risks izveidoties jaunam asins receklim kāju vai plaušu vēnās.

Pirms ārstēšanas

pārtraukšanas sazinieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šī produkta lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4.

IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

Tāpat kā citas zāles, Quixidar var izraisīt

blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Biežas blakusparādības

Tās var rasties

vairāk nekā 1 no 100 cilvēkiem,

kas ārstēti ar Ouixidar.

asiņošana

(piemēram, operācijas vietā, esošas kuņģa čūlas, deguna asiņošana, zilumi)

Retākas blakusparādības

Tās var rasties

līdz pat 1 no 100 cilvēkiem

, kas ārstēti ar Quixidar.

pietūkums (tūska),

galvassāpes,

sāpes,

slikta dūša vai vemšana,

mazs sarkano asins šūnu skaits (anēmija),

mazs trombocītu skaits (asins šūnas, kas nepieciešamas asins recei),

dažu

aknās veidotu ķīmisku vielu (

enzīmu

) līmeņa palielināšanās.

Retas blakusparādības

Tās var rasties

līdz pat 1 no 1000 cilvēkiem

, kas ārstēti ar Quixidar.

alerģiska reakcija,

iekšēja asiņošana smadzenēs, aknās vai vēderā,

izsitumi,

reibonis,

sāpes un pietūkums injekcijas vietā,

liels trombocītu (asins šūnas, kas nodrošina asinsreci) skaits,

palielināts ar olbaltumiem nesaistītā slāpekļa daudzums asinīs.

Ja Jums rodas blakusparādības

Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam,

ja Jūs novērojat kādas blakusparādības, kas šajā

instrukcijā nav minētas vai

kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi

vai

traucējoši

5.

KĀ UZGLABĀT QUIXIDAR

Uzglabāt zāles bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.

Nesasaldēt.

Quixidar nav jāuzglabā ledusskapī.

Nelietojiet Quixidar:

pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes un kastītes;

ja Jūs ievērojatšķīdumā jebkādas daļiņas vai tas ir mainījis krāsu;

Zāles vairs nav reğistrētas

ja Jūs ievērojat, ka šļirce ir bojāta;

ja Jūs esat atvēris šļirci un uzreiz to neizmantojat.

Šļirču likvidēšana

Zāles un šļirces nedrīkst izmest kopā ar saimniecības atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet

farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

SĪKĀKA INFORMĀCIJA

Ko Quixidar satur

Aktīvā viela ir:

5 mg nātrija fondaparinuksa 0,4 ml šķīduma injekcijām

7,5 mg nātrija fondaparinuksa 0,6 ml šķīduma injekcijām

10 mg nātrija fondaparinuksa 0,8 ml šķīduma injekcijām

Citas sastāvdaļas ir nātrija hlorīds, ūdens injekcijām, sālsskābe un/vai nātrija hidroksīds, lai pielāgotu

Quixidar nesatur no dzīvnieku valsts iegūtus produktus.

Quixidar ārējais izskats un iepakojums

Quixidar ir dzidrs un bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķīdums injekcijām. Tas pieejams pilnšļircē, kas

aprīkota ar automātisku drošības sistēmu, lai palīdzētu novērst iespējamo saduršanos ar adatu pēc tās

izlietošanas.

Tas pieejams iepakojumā pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm (visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt

pieejami).

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģis

trācijas apliecības īpašnieks:

Glaxo Group Ltd, Greenford, Middlesex, UB6 0NN, Lielbritānija.

Ražotājs:

Glaxo Wellcome Production, 1 rue de l'Abbaye, F-76960 Notre Dame de Bondeville, Francija.

Šī lietošanas instrukcija akceptēta

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam kontaktēties ar Reģistrācijas apliecības

īpašnieka vietējo pārstāvniecību.

België/Belgique/Belgien

GlaxoSmithKline s.a./n.v.

Tél/Tel: + 32 (0)2 656 21 11

Luxembourg/Luxemburg

GlaxoSmithKline s.a./n.v.

Belgique/Belgien

Tél/Tel: + 32 (0)2 656 21 11

България

ГлаксоСмитКлайн ЕООД

Teл.: + 359 2 953 10 34

Magyarország

GlaxoSmithKline Kft.

Tel.: + 36 1 225 5300

Česká republika

GlaxoSmithKline s.r.o.

Tel: + 420 222 001 111

gsk.czmail@gsk.com

Malta

GlaxoSmithKline Malta

Tel: + 356 21 238131

Danmark

GlaxoSmithKline Pharma A/S

Tlf: + 45 36 35 91 00

info@glaxosmithkline.dk

Nederland

GlaxoSmithKline BV

Tel: + 31 (0)30 6938100

nlinfo@gsk.com

Deutschland

GlaxoSmithKline GmbH & Co. KG

Tel.: + 49 (0)89 36044 8701

produkt.info@gsk.com

Norge

GlaxoSmithKline AS

Tlf: + 47 22 70 20 00

firmapost@gsk.no

Eesti

GlaxoSmithKline Eesti OÜ

Tel: + 372 6676 900

estonia@gsk.com

Österreich

GlaxoSmithKline Pharma GmbH

Tel: + 43 (0)1 97075 0

at.info@gsk.com

Ελλάδα

GlaxoSmithKline A.E.B.E.

Τηλ: + 30 210 68 82 100

Polska

GSK Commercial Sp. z o.o.

Tel.: + 48 (0)22 576 9000

España

laxoSmithKline, S.A.

Tel: + 34 902 202 700

es-ci@gsk.com

Portugal

GlaxoSmithKline – Produtos Farmacêuticos, Lda.

Tel: + 351 21 412 95 00

FI.PT@gsk.com

France

Laboratoire GlaxoSmithKline

Tél.: + 33 (0)1 39 17 84 44

diam@gsk.com

România

GlaxoSmithKline (GSK) S.R.L.

Tel: + 4021 3028 208

Ireland

GlaxoSmithKline (Ireland) Limited

Tel: + 353 (0)1 4955000

Slovenija

GlaxoSmithKline d.o.o.

Tel: + 386 (0)1 280 25 00

medical.x.si@gsk.com

Ísland

GlaxoSmithKline ehf.

Sími: + 354 530 3700

Slovenská republika

GlaxoSmithKline Slovakia s. r. o.

Tel: + 421 (0)2 48 26 11 11

recepcia.sk@gsk.com

Zāles vairs nav reğistrētas

Italia

GlaxoSmithKline S.p.A.

Tel: + 39 (0)45 9218 111

Suomi/Finland

GlaxoSmithKline Oy

Puh/Tel: + 358 (0)10 30 30 30

Finland.tuoteinfo@gsk.com

Κύπρος

GlaxoSmithKline Cyprus Ltd

Τηλ: + 357 22 89 95 01

Sverige

GlaxoSmithKline AB

Tel: + 46 (0) 8 638 93 00

info.produkt@gsk.com

Latvija

GlaxoSmithKline Latvia SIA

Tel: + 371 7312687

lv-epasts@gsk.com

United Kingdom

GlaxoSmithKline UK

Tel: + 44 (0)800 221441

customercontactuk@gsk.com

Lietuva

GlaxoSmithKline Lietuva UAB

Tel: + 370 5 264 90 00

info.lt@gsk.com

Zāles vairs nav reğistrētas

Drošības šļirces sastāvdaļas

Stingrs adatas aizsargs

Vāciņš

Virzulis

Rokturis

Drošības uzmava

Šļirce PIRMS LIETOŠANAS

Šļirce PĒC LIETOŠANAS

QUIXIDAR LIETOŠANAS PAMĀCĪBA

Lietošanas instrukcija

1. Rūpīgi nomazgājiet rokas

ar ziepēm un ūdeni. Noslaukiet ar dvieli.

2. Izņemiet šļirci no kastītes un pārbaudiet:

vai nav beidzies derīguma termiņš,

vai šķīdums ir caurspīdīgs un bezkrāsains un nesatur daļiņas,

vai šļirce nav atvērta vai bojāta.

3. Apsēdieties vai atgulieties ērtā pozā.

Izvēlieties vietu vēdera lejasdaļā, vismaz 5 cm attālumā zem

nabas (

A

attēls).

Mainiet

injekcijas vietu

labajā vai kreisajā pusē

vēdera

lejasdaļā katrā injicēšanas reizē. Tas palīdzēs mazināt

nepatīk

amas sajūtas injicēšanas vietā.

Ja vēdera apakšdaļā injekciju izdarīt nav iespējams,

konsultējieties ar medicīnas māsu vai ārstu.

A attēls

4. Notīriet injekcijas vietu ar spirta tamponu.

Zāles vairs nav reğistrētas

5. Turiet šļirces korpusu stingri vienā rokā.

Novelkot noņemiet vāciņu, kas aizsargā virzuli (

B

attēls).

Izmetiet virzuļa vāciņu.

B attēls

6.

Noņemiet adatas aizsargu

, vispirms to pagriežot un pēc

tam taisnā virzienā velkot projām no šļirces korpusa (

C

attēls).

Izmetiet adatas aizsargu.

Svarīga piezīme

Pirms injekcijas

nepieskarieties adatai

un neļaujiet tai

saskarties ar kādu virsmu.

Ir normāli, ja šļircē ir mazs gaisa burbulis.

Nemēģiniet

izvadīt šo gaisa burbuli pirms injekcijas veikšanas

, lai

nezaudētu zāles.

C attēls

7.

Uzmanīgi satveriet notīrīto ādas laukumu, veidojot

kroku.

Visas injekcijas laikā turiet kroku ar īkšķi un

rādītājpirkstu (

D

attēls).

D attēls

8.

Stingri turiet šļirci aiz roktura.

Ieduriet adatu perpendikulāri visā garumā ādas krokā taisnā

leņķī (

E

attēls).

E attēls

9.

Injicējiet VISU šļirces saturu, nospiežot virzuli līdz

galam.

Tādā veidā tiks aktivēta automātiskā adatas

aizsargsistēma (

F

attēls).

F attēls

10.

Atlaidiet virzuli

un adata automātiski iznāks no ādas un

tiks ievilkta drošības uzmavā, kur tā tiks neatgriezeniski

ieslēgta (

G

attēls).

G attēls

Neizmetiet izlietoto šļirci saimniecības atkritumos.

Izmetiet to, kā Jums teicis ārsts vai farmaceits.

Zāles vairs nav reğistrētas

PIELIKUMS I

ZĀĻU APRAKSTS

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Quixidar 1,5 mg/0,3 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce (0,3 ml) satur 1,5 mg nātrija fondaparinuksa (fondaparinux sodium).

Palīgviela(-s): Satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā

un tādējādi būtībā nesatur

nātriju

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains šķidrums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kam tiek veikta liela ortopēdiska apakšējo

ekstremitāšu operācija, piemēram, gūžas kaula lūzuma gadījumā, liela ceļa locītavas operācija vai

gūžas locītavas endoprotezēšanas operācija.

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kam tiek veikta operācija vēdera dobumā , ja tiek

izlemts, ka viņiem ir augsts trombembolisko komplikāciju risks, piemēram, pacientiem, kuriem tiek

veikta operācija sakarā ar

vēzi vēdera dobumā (skat. apakšpunktu 5.1).

Venozās trombembolijas profilakse terapeitiski ārstētiem pacientiem, kam ir augsts VT risks un kas ir

nekustīgi tādas akūtas slimības kā sirds mazspēja un/vai akūtu elpošanas traucējumu un/vai akūtas

infekcijas vai iekaisuma slimības dēļ.

4.2

Devas un lietošanas veids

Pacienti, kuriem tiek veiktas lielas ortopēdiskas vai vēdera dobuma operācijas

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir

2,5 mg reizi dienā, lietojot pēc operācijas subkutānas injekcijas

veidā.

Sākumdeva jāievada 6 stundas pēc ķirurģiskas brūces slēgšanas, ja ir nodrošināta hemostāze.

Ārstēšana jāturpina, kamēr samazinās venozas trombembolijas risks, parasti līdz brīdim, kad pacients

tiek izrakstīts ambulatoriskai aprūpei, vismaz 5 – 9 dienas pēc operācijas. Pieredze liecina, ka

pacientiem, kam tiek veikta operācija gūžas kaula lūzuma dēļ, VT risks saglabājas ilgāk nekā 9 dienas

pēc operācijas. Šiem pacientiem jāapsver ilgstoša profilakse ar fondaparinuksu līdz papildus 24

dienām (skatīt apakšpunktu 5.1).

Terapeitiski ārstēti pacienti, kam ir augsts trombembolisku komplikāciju risks, ņemot vērā individuālā

risk

a vērtējumu

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg reizi dienā subkutānas injekcijas veidā. Terapeitiski ārstētiem

pacientiem klīniski pētīts ārstēšanas ilgums 6 – 14 dienas (skatīt apakšpunktu 5.1).

Zāles vairs nav reğistrētas

Īpašas pacientu grupas

Pacientiem, kam veic operāciju, pirmās fondaparinuksa injekcijas laiks stingri jāievēro ≥ 75 gadus

veciem pacientiem un/vai tiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, un/vai pacientiem ar nieru mazspēju, ja

kreatinīna klīrenss ir 20 – 50 ml/min.

Fondaparinuksu pirmo reizi drīkst ievadīt ne ātrāk kā 6 stundas pēc operācijas pabeigšanas. Injekciju

nedrīkst veikt, ja nav nodrošināta hemostāze (skatīt apakšpunktu 4.4).

Nieru mazspēja -

Fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir < 20 ml/min

(skatīt apakšpunktu 4.3). Pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir 20 – 50 ml/min, devu jāsamazina līdz

1,5 mg reizi dienā (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2). Devu nav jāsamazina pacientiem ar viegliem nieru

funkciju traucējumiem (kreatinīna klīrenss > 50 ml/min).

Aknu mazspēja

- Deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar smagu aknu mazspēju fondaparinukss jālieto

uzmanīgi (skatīt ap

akšpunktu 4.4 ).

Bērniem

- Fondaparinuksu neiesaka lietot bērniem līdz 17 gadu vecumam drošības un efektivitātes

datu trūkuma dēļ.

Lietošanas veids

Fondaparinuksu ievada dziļas subkutānas injekcijas veidā, pacientam atrodoties guļus stāvoklī.

Ievadīšanas vieta jāmaina starp vēdera priekšējās sienas kreiso un labo priekšējo sānu un kreiso un

labo mugurējo sānu apvidu. Lai izvairītos no zāļu zuduma, lietojot pilnšļirci, pirms injekcijas

neizvadiet no šļirces gaisa burbuli. Adata visā tās garumā jāiedur perpendikulāri ādas krokā, kas

satverta ar īkšķi un rādītājpirkstu; ādas kroka jātur visu injekcijas laiku.

Papildus norādījumus par lietošanu, sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu skatīt apakšpunktā 6.6.

4.3

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Aktīva klīniski nozīmīga asiņošana.

Akūts bakteriāls endokardīts.

Smaga nieru mazspēja, ja kreatinīna klīrenss ir < 20 ml/min.

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Fondaparinukss paredzēts tikai subkutānai lietošanai. Nelietot intramuskulāri

.

Asiņošana

Fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam ir palielināts asiņošanas risks, piemēram, tiem, kam

ir iedzimti vai iegūti asiņošanas traucējumi (piemēram, trombocītu skaits < 50 000/mm

), aktīva

kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība un nesen bijusi intrakraniāla asiņošana, vai neilgi pēc smadzeņu,

mugurkaula vai acu operācijas, kā arī īpašām pacientu grupām, kas minētas tālāk.

Zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, nedrīkst lietot vienlaikus ar fondaparinuksu. Šīs zāles ir

dezirudīns, fibrinolītiskie līdzekļi, GP IIb/IIIa receptoru antagonisti, heparīns, heparinoīdi vai zemas

molekulārmasas heparīns (ZMMH). Nepieciešamības gadījumā vienlaicīgi jāveic terapija ar K

vitamīna antagonistu atbilstoši 4.5 nodaļā sniegtai informācijai. Citas prettrombocītu zāles

(acetilsalicilskābe, dipiridamols, sulfīnpirazons, tiklopidīns vai klopidogrels) un NPL jālieto uzmanīgi.

Ja ir svarīgi lietot zāles vienlaikus, jāveic stingra kontrole.

Spinālā/epidurālā anestēzija

Pacientiem, kam veic lielu ortopēdisku operāciju, lietojot vienlaikus fondaparinuksu un

spinālu/epidurālu anestēziju vai veicot spinālu punkciju, nevar noliegt epidurālas vai spinālas

hematomas veidošanos, kas var izraisīt ilgstošu vai pastāvīgu paralīzi. Šo reti sastopamo traucējumu

Zāles vairs nav reğistrētas

risks var būt lielāks, lietojot pēc operācijas epidurālus ilgkatetrus vai vienlaikus lietojot citas

hemostāzi ietekmējošas zāles.

Gados veci pacienti

Gados veciem cilvēkiem ir palielināts asiņošanas risks. Tā kā nieru darbība līdz ar vecumu parasti

vājinās, gados veciem pacientiem var būt samazināta eliminācija un pastiprināta fondaparinuksa

iedarbība (skatīt apakšpunktu 5.2 ). Fondaparinuksu gados veciem cilvēkiem jālieto uzmanīgi (skatīt

apakšpunktu 4.2 ).

Maza ķermeņa masa

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, ir palielināts asiņošanas risks. Fondaparinuksa eliminācija

mazinās līdz ar ķermeņa masu. Fondaparinuksu šiem pacientiem jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu

4.2 ).

Nieru mazspēja

nāms, ka fondaparinukss tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm. Pacientiem, kam kreatinīna klīrenss

ir < 50 ml/min, ir palielināts asiņošanas un VTE risks, un viņi jāārstē uzmanīgi (skatīt apakšpunktus

4.2, 4.3 un 5.2). Pieejams maz klīnisko datu par pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir mazāks par

30 ml/min.

Smaga aknu mazspēja

Fondaparinuksa deva nav jāpielāgo. Tomēr fondaparinuksa lietošana jāapsver uzmanīgi, jo pacientiem

ar smagu aknu mazspēju ir palielināts asiņošanas risks asinsreces faktoru deficīta dēļ (skatīt

apakšpunktu 4.2).

Pacienti ar heparīna inducētu trombocitopēniju

Fondaparinukss nesaistās ar trombocītu 4. faktoru un tam nepiemīt krusteniska reakcija ar serumu, kas

iegūts no pacientiem ar 2. tipa heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Fondaparinuksa efektivitāte

un drošība nav formāli pētīt

a pacientiem ar 2. tipa HIT.

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot vienlaikus fondaparinuksu un zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, palielinās asiņošanas

risks (skatīt apakšpunktu 4.4 ).

Perorālie antikoagulanti (varfarīns), trombocītu inhibitori (acetilsalicilskābe), NPL (piroksikāms) un

digoksīns neietekmē fondaparinuksa farmakokinētiku. Fondaparinuksa deva (10 mg) mijiedarbības

pētījumos bija lielāka nekā ieteicamā deva šīm indikācijām. Fondaparinukss neietekmēja ne varfarīna

ietekmi uz INR, ne asinsteces laiku acetilsalicilskābes vai piroksikāma lietošanas laikā, ne digoksīna

farmakokinētiku līdzsvara koncentrācijā.

Turpmāka terapija ar citu antikoagulantu

Ja turpmākā terapija jāsāk ar

heparīnu vai ZMMH, pirmā injekcija parasti jāveic vienu dienu pēc

pēdējās fondaparinuksa injekcijas.

Ja nepieciešama turpmāka terapija ar K vitamīna antagonistu, ārstēšana ar fondaparinuksu jāturpina,

līdz tiek sasniegts mērķa INR.

4.6

Grūtniecība un zīdīšana

Nav datu par fondaparinuksa lietošanu sievietēm grūtniecības laikā. Ierobežotās iedarbības dēļ

pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību,

dzemdībām un attīstību pēc dzemdībām. Fondaparinuksu grūtniecēm drīks

t ordinēt tikai galējas

nepieciešamības gadījumā.

Fondaparinukss izdalās pienā žurkām, bet nav zināms, vai fondaparinukss izdalās mātes pienā

cilvēkam. Ārstēšanas laikā ar fondaparinuksu nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr uzsūkšanās

pēc iekšķīgas ieņemšanas bērniem nav raksturīga.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Fondaparinuksa 2,5 mg

drošību vērtēja 3595 pacientiem, kam veica lielu ortopēdisku apakšējo

ekstremitāšu operāciju un kas tika ārstēti 9 dienas, 327 pacientiem, kam veica operāciju gūžas kaula

lūzuma dēļ un kas tika ārstēti 3 nedēļas pēc sākotnējas 1 nedēļu ilgas profilakses, 1407 pacientiem,

kam tika veiktas operācijas vēdera dobumā un kas tika ārstēti līdz 9 dienām, un 425 medikamentozi

ārstētiem pacientiem, kam ir trombembolisku komplikāciju risks un kas tika ārstēti 14 dienas.

Nevēlamās blakusparādības, par kurām pētnieki ziņojuši kā par iespējami saistītām ar fondaparinuksa

lietošanu, norādītas atbilstoši sastopamības biežumam (ļoti bieži

/10; bieži:

1/100 līdz < 1/10;

retāk:

1/1000 līdz ≤ 1/100; reti:

1/10 000 līdz ≤ 1/1000; ļoti reti: ≤ 1/10 000) un orgānu sistēmai,

kā pirmās minot nopietnākās nevēlamās blakusparādības; šīs nevēlamās blakusparādības jāvērtē

ķirurģiskā un terapeitiskā kontekstā.

Orgānu sistēmu

klasifikācija

MedDRA

Nevēlamās blakusparādības pacientiem,

kam veic lielu ortopēdisku apakšējo

ekstremitāšu operāciju un/ vai operāci

ju

vēdera dobumā

Nevēlamās

blakusparādības

medikamentozi ārstētiem

pacientiem

Infekcijas un

parazitozes

Reti:

pēcoperācijas brūces infekcija

Asins un limfatiskās

sistēmas traucējumi

Bieži

: pēcoperācijas asiņošana, anēmija

Retāk

: asiņošana (deguna asiņošana, kuņģa-

zarnu trakta asiņošana, klepus ar asinīm,

hematūrija, hematoma), trombocitopēnija,

purpura, trombocitēmija, izmainīti

trombocīti , koagulācijas traucējumi

Bieži

: asiņošana

(hematoma, hematūrija,

klepus ar asinīm, smaganu

asiņošana)

Retāk:

anēmija

Imūnās sistēmas

traucējumi

Reti:

alerģiskas reakcijas

Metabolisma un

barošanās traucējumi

Reti

: hipokaliēmija

Nervu sistēmas

traucējumi

Reti

: nemiers, miegainība, vertigo, reibonis,

galvassāpes, apmulsums

Asinsvadu sistēmas

traucējumi

Reti: hipotensija

Respiratorās, krūšu

kurvja un videnes

slimības

Reti

: dispnoja, klepus

Retāk

: dispnoja

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Retāk

: slikta dūša, vemšana

Reti

: sāpes vēderā, dispepsija, gastrīts,

aizcietējums, caureja

Aknu un/vai žultsceļu

traucējumi

Retāk

: aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās,

aknu funkcijas traucējumi

Reti

: bilirubinēmija

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Retāk

: izsitumi, nieze

Retāk

: izsitumi, nieze

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas

vietā

Retāk

: tūska, perifēra tūska, drudzis,

izdalījumi no brūces

Reti

: sāpes krūtīs, nogurums, karstuma viļņi,

sāpes kājās, dzimumorgānu tūska,

pietvīkums, sinkope

Retāk

: sāpes krūtīs

Zāles vairs nav reğistrētas

Citos pētījumos vai lietojot zāles pēc reģistrācijas, retos gadījumos ziņots par

intrakraniālu/intracerebrālu un retroperitoneālu asiņošanu.

4.9

Pārdozēšana

Lietojot lielāku fondaparinuksa devu nekā ieteikts, var palielināties asiņošanas risks. Nav zināms

fondaparinuksa antidots.

Ja pārdozēšanas gadījumā rodas asiņošanas sarežģījumi, ārstēšana ir jāpārtrauc un jāmeklē primārais

cēlonis. Jāapsver terapija, piemēram, ķirurģiska hemostāze, asins aizstājterapija, svaigas plazmas

transfūzijas un plazmaferēze.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBA

S

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: prettrombotiskie līdzekļi.

ATĶ kods: B01AX05

Farmakodinamiskā iedarbība

Fondaparinukss ir sintētisks un selektīvs aktivēta X (Xa) faktora inhibitors. Fondaparinuksa

prettrombotiskā darbība ir saistīta ar antitrombīna III (ATIII) mediētu selektīvu Xa faktora

nomākšanu. Selektīvi saistoties ar ATIII, fondaparinukss pastiprina (aptuveni 300 reizes) dabisko

ATIII veikto Xa faktora neitralizēšanu. Xa faktora neitralizēšana pārtrauc asinsreces kaskādi un nomāc

gan trombīna veidošanos, gan trombu rašanos. Fondaparinukss neinaktivē trombīnu (aktivētu II

faktoru) un neietekmē trombocītus.

Lietojot 2,5 mg devu, fondaparinukss neietekmē parasto asinsreces testu rezultātus, piemēram,

aktivēto parciālo tromboplastīna laiku (aPTT – activated partial thromboplastin time), aktivēto

asinsreces laiku (ACT – activated clotting time) vai protrombīna laiku (PT – prothrombin

time)/starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalized ratio) plazmā, kā arī

asinsteces laiku un fibrinolītisko aktivitāti.

Fondaparinuksam nepiemīt krusteniska reakcija ar serumiem, kas iegūti no pacientiem ar heparīna

inducētu trombocitopēniju.

Klīni

skie pētījumi

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kuriem tiek veiktas lielas ortopēdiskas apakšējo

ekstremitāšu operācijas, līdz 9 dienām ilgi

Fondaparinuksa klīniskā programma bija plānota, lai pierādītu fondaparinuksa efektivitāti venozās

trombembolijas (VT) novēršanā, t.i., proksimālās un distālās dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu

embolijas (PE) novēršanā pacientiem, kam veic lielu ortopēdisku apakšējo ekstremitāšu operāciju,

piemēram, gūžas kaula lūzuma gadījumā, lielu ceļa locītavas operāciju vai gūžas endoprotezēšanas

operāciju. Kontrolētos 2. un 3. fāzes klīniskos pētījumos pētīja vairāk nekā 8000

pacientu (gūžas kaula

lūzums – 1711, gūžas locītavas endoprotezēšana – 5829, liela ceļa locītavas operācija – 1367). 2,5 mg

fondaparinuksa reizi dienā sāka lietot 6 – 8 stundas pēc operācijas, rezultātu salīdzināja ar 40 mg

enoksaparīna, ko reizi dienā sāka lietot 12 stundas pirms operācijas vai ar 30 mg, ko divreiz dienā sāka

lietot 12 – 24 stundas pēc operācijas.

Veicot apkopotu šo pētījumu analīzi, ieteicamā fondaparinuksa dozēšanas shēma, salīdzinot ar

enoksaparīnu, nozīmīgi mazināja (54%

95% TI, 44%; 63%) VT sastopamību līdz 11. pēcoperācijas

dienai, neatkarīgi no veiktās operācijas veida. Vairumu rezultātu diagnosticēja ar iepriekš plānotu

venogrāfi

ju, un tie ietvēra galvenokārt distālu DzVT, bet nozīmīgi mazinājās arī proksimālas DzVT

sastopamība. Simptomātisku VT, tostarp PE, sastopamība būtiski neatšķīrās starp terapijas grupām.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pētījumos, veicot salīdzināšanu ar 40 mg enoksaparīna, ko reizi dienā sāka lietot 12 stundas pirms

operācijas, masīvu asiņošanu novēroja 2,8% ar ieteicamo fondaparinuksa devu ārstēto pacientu,

salīdzinot ar 2,6% ar enoksaparīnu ārstēto pacientu.

Venozās trombembolijas novēršana pacientiem, kuriem tiek veiktas operācijas gūžas kaula

lūzuma dēļ un kas ārstēti 24 dienas pēc sākotnējas 1 nedēļu ilgas profilakses

Randomizētā dubultmaskētā klīniskā pētījumā 737 pacientus ārstēja ar 2,5 mg fondaparinuksa reizi

dienā 7 +/- 1 dienas pēc operācijas gūžas kaula lūzuma dēļ. Šī p

erioda beigās 656 pacienti pēc

nejaušības principa saņēma 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā vai placebo vēl papildus 21 +/- 2

dienas. Fondaparinukss nozīmīgi mazināja VT kopējo sastopamību, salīdzinot ar placebo [attiecīgi 3

pacienti (1,4%) pret 77 pacientiem (35%)]. Vairums (70/80) no reģistrētiem VT gadījumiem bija

venogrāfiski atklāta bezsimptomu DzVT. Fondaparinukss nozīmīgi mazināja arī simptomātisku VT

(DzVT un/vai PE) sastopamību [attiecīgi 1 pacients (0,3%) pret 9 (2,7%) pacientiem], tostarp placebo

grupā novēroti divi letāli PE gadījumi. Masīvu asiņošanu (visos gadījumos no operācijas brūces un

nevienā gadījumā ar letālu iznākumu) novēroja 8 ar 2,5 mg fondaparinuksa ārstētiem pacientiem

(2,4%), salīdzinot ar 2 ar placebo ārstētiem pacientiem (0,6%).

Ve

nozās trombembolijas profilakse pacientiem, kam tiek veikta operācija vēdera dobumā, ja

tiek izlemts, ka viņiem ir augsts trombembolisku komplikāciju risks

piemēram, pacientiem,

kam tiem veiktas vēža operācijas vēdera dobumā

Dubultaklā klīniskajā pētījumā 2927 pacienti tika randomizēti, lai saņemtu fondaparinuksu 2,5 mg

vienu reizi dienā vai dalteparīnu 5000 SV vienu reizi dienā ar vienu 2500 SV injekciju pirms

operācijas un pirmo 2500 SV injekciju pēc operācijas 7+2 dienas. Biežāk veiktās operācijas bija resnās

zarnas un taisnās zarnas operācijas, kuņģa, aknu operācijas, holecistektomija vai citas žultsceļu

operācijas. Sešdesmit deviņiem procentiem pacientu tika veikas vēža operācijas. Pētījumā netika

iekļauti pacienti, kam tika veiktas uroloģiskas operācijas (izņemt nieru) vai ginekoloģisk

as operācijas,

laparoskopiskas operācijas vai asinsvadu operācijas.

Šajā pētījumā kopējais venozās trombembolijas (VT) biežums terapijā ar fondaparinuksu bija 4,6%

(47/1027), salīdzinot ar 6,1% (62/1021) terapijā ar dalteparīnu: priekšrocību īpatsvara samazinājums

[95%CI] = -25.8% [-49.7%, 9.5%]. Atšķirību starp terapijas grupām attiecībā uz kopējo VT skaitu,

kura nebija statistiski nozīmīga, galvenokārt noteica asimptomātiskas distālas dziļo vēnu trombozes

(DVT) samazināšanās. Simptomātiskas DVT biežums terapijas grupās bija līdzīgs: 6 pacientiem

(0,4%), kuri saņēma fondaparinuksu, un 5 pacientiem (0,3%), kuri saņēma dalteparīnu. Pacientu

apakšgrupā, kuriem tika veiktas vēža operācijas, (69% no pacientu populācijas), VT biežums

pacientiem, kuri saņēma fondaparinuksu, bija 4,7%, salīdzinot ar 7,7% pacientiem, kuri saņēma

teparīnu.

Smaga asiņošana tika novērota 3,4% pacientu, kuri saņēma fondaparinuksu, un 2,4% pacientu, kuri

saņēma dalteparīnu.

Venozās trombembolijas profilakse medikamentozi ārstētiem pacientiem, kam ir augsts

trombembolisku komplikāciju risks ierobežota kustīguma dēļ akūtas slimības laikā

Randomizētā, dubultmaskētā klīniskā pētījumā 839 pacienti tika ārstēti ar 2,5 mg fondaparinuksa reizi

dienā vai placebo 6 – 14 dienas. Šajā pētījumā bija iekļauti akūti slimi medikamentozi ārstēti pacienti

60 g.v., kam paredzams gultas režīms vismaz četras dienas un kas bija hospitalizēti III/IV pakāpes

sastrēguma sirds mazspējas dēļ (pēc NYHA klasifikācijas) un/vai akūtas elpceļu s

limības un/vai

akūtas infekcijas vai iekaisuma slimības dēļ. Fondaparinukss nozīmīgi samazināja kopējo VT

biežumu, salīdzinot ar placebo [attiecīgi 18 pacienti (5,6%) pret 34 pacientiem (10,5%)]. Lielākajā

daļā gadījumu traucējumi bija asimptomātiska distāla DzVT. Fondaparinukss arī nozīmīgi samazināja

konstatētas letālas PE biežumu [attiecīgi 0 pacienti (0,0%) pret 5 pacientiem (1,2%)]. Masīvu

asiņošanu novēroja 1 pacientam (0,2%) katrā grupā.

Zāles vairs nav reğistrētas

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas fondaparinukss uzsūcas pilnīgi un ātri (absolūtā bioloģiskā pieejamība ir

100%). Pēc vienreizējas subkutānas 2,5 mg fondaparinuksa injekcijas jauniem veseliem cilvēkiem

maksimālā koncentrācija plazmā (vidējā C

= 0,34 mg/l) tiek sasniegta 2 stundas pēc devas

ievadīšanas. Puse no vidējās C

koncentrācijas plazmā tiek sasniegta 25 minūtes pēc devas

ievadīšanas.

Gados veciem cilvēkiem fondaparinuksa farmakokinētika ir lineāra, ievadot 2 – 8 mg subkutāni. Pēc

lietošanas reizi dienā līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 3 – 4 dienām, C

un AUC

palielinās 1,3 reizes.

Vidējā (SK%) fondaparinuksa farmakokinētisko raksturlielumu vērtība pacientiem, kam veic gūžas

locītavas endoprotezēšanas operāciju un kas saņem 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā: C

(mg/l) –

0,39 (31%), T

(h) – 2,8 (18%) un C

(mg/l) – 0,14 (56%). Pacientiem ar gūžas kaula lūzumu

lielāka vecuma dēļ fondaparinuksa līdzsvara koncentrācija plazmā ir šāda: C

(mg/l) – 0,50 (32%),

(mg/l) – 0,19 (58%).

Izkliede

Fondaparinuksa izkliedes tilpums ir ierobežots (7 – 11 litri).

In vitro

fondaparinukss izteikti un

specifiski saistās ar antitrombīna olbaltumu no devas atkarīgā veidā atkarībā no koncentrācijas

plazmā (98,6%

97,0%, ja koncentrācija ir 0,5 – 2 mg/l). Fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar

citiem plazmas olbaltumiem, tostarp 4. trombocītu faktoru (TF4).

Tā kā fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar plazmas olbaltumiem, izņemot ATIII, nav raksturīga

mijiedarbība ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem.

Metabolisms

Lai gan nav pilnīgi izpētīts, nav pierādījumu par fondaparinuksa metabolismu un īpaši nav

pierādījumu par aktīvu metabolītu veidošanos.

In vitro

fondaparinukss nenomāc CYP450 (CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6,

CYP2E1 v

ai CYP3A4). Tādējādi

in vivo

fondaparinuksam nav raksturīga mijiedarbība ar citām

zālēm, nomācot CYP mediētu metabolismu.

Ekskrēcija/eliminācija

Eliminācijas pusperiods (t

) ir aptuveni 17 stundas veseliem jauniem cilvēkiem un aptuveni 21 stunda

veseliem gados veciem cilvēkiem. 64 – 77% fondaparinuksa tiek izvadīti caur nierēm nemainīta

savienojuma veidā.

Īpašas pacientu grupas

Bērni

- Fondaparinukss nav pētīts šai pacientu grupai.

Gados veci pacienti

- Līdz ar vecumu var vājināties nieru darbība, un tādēļ gados veciem cilvēkiem

var mazināties fondaparinuksa eliminācijas spēja. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem kam veic

ortopēdisku operāciju, aprēķinātais plazmas klīrenss bija 1,2 – 1,4 reizes mazāks nekā par 65 gadiem

jaunākiem pacientiem.

Nieru mazspēja

- Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min),

pacientiem ar vieglu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) plazmas klīrenss ir 1,2 – 1,4

reizes mazāks un pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) –

vidēji 2 reizes mazāks. Smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna k

līrenss < 30 ml/min) plazmas

klīrenss ir aptuveni 5 reizes mazāks nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Terminālais pusperiods

bija 29 h pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju un 72 h pacientiem ar smagu nieru mazspēju.

Zāles vairs nav reğistrētas

Dzimums

- Pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa masai atšķirības starp dzimumiem nekonstatēja.

Rase

- Farmakokinētiskās atšķirības rases dēļ nav prospektīvi pētītas. Tomēr ar veseliem aziātiem

(japāņiem) veiktos pētījumos nekonstatēja atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar

veseliem baltās rases pārstāvjiem. Līdzīgi nenovēroja plazmas klīrensa atšķirības starp melnādainiem

un baltās rases pacientiem, kam veic ortopēdisku operāciju.

Ķermeņa masa -

Fondaparinuksa plazmas klīrenss palielinās līdz

ar ķermeņa masu

(palielinājums par

9% uz 10 kg).

Aknu mazspēja

- Fondaparinuksa farmakokinētika nav pētīta aknu mazspējas gadījumā.

5.3

Preklīniskie dati par drošību

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti un

genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Ierobežotas iedarbības dēļ pētījumi ar dzīvniekiem

ir nepietiekami, lai novērtētu toksisko ietekmi uz reproduktīvo spēju.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

Sāls

skābe

Nātrija hidroksīds

6.2

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt ar citiem produktiem.

6.3

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Nesasaldēt.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

1. klases stikla korpuss (1 ml), kam pievienota 27 gaudžu x 12,7 mm adata un kas noslēgts ar

brombutila vai hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāzni.

Quixidar

ir pieejams iepakojumā

pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm ar dzeltenu automātisku drošības

sistēmu. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Subkutānu injekciju veic tāpat kā ar parastu šļirci.

Pirms lietošanas jāapskata, vai parenterāli lietojamie šķīdumi nesatur sīkas daļiņas un vai nav

mainījusies to krāsa.

Norādījumi, kā zāles injicēt pašam, sniegti lietošanas instrukcijā.

Zāles vairs nav reğistrētas

Quixidar pilnšļirces adatas aizsargsistēma ir veidota ar automātisku drošības sistēmu, lai novērstu

saduršanās iespēju ar adatu pēc injekcijas.

Neizlietotais preparāts vai atkritumi jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Glaxo Group Ltd

Greenford

Middlesex

UB6 0NN

Lielbritānija

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURI

EU/1/02/207/005-008

9.

REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2002. gada 21. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 21. marts

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSK

ATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Quixidar 2,5 mg/0,5 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce (0,5 ml) satur 2,5 mg nātrija fondaparinuksa (fondaparinux sodium).

Palīgviela(-s): Satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā un tādējādi būtībā nesatur nātriju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains šķidrums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

enozās trombembolijas profilakse pacientiem, kam tiek veikta liela ortopēdiska apakšējo

ekstremitāšu operācija, piemēram, gūžas kaula lūzuma gadījumā, liela ceļa locītavas operācija vai

gūžas locītavas endoprotezēšanas operācija.

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kam tiek veikta operācija vēdera dobumā, ja tiek

izlemts, ka viņiem ir augsts trombembolisko komplikāciju risks, piemēram, pacientiem, kuriem tiek

veikta operācija sakarā ar vēzi vēdera dobumā (skat. apakšpunktu 5.1).

Venozās trombembolijas profilakse terapeitiski ārstētiem pacientiem, kam ir augsts VT risks un kas ir

nekustīgi tādas akūtas slimības kā sirds mazspēja un/vai akūtu elpošanas traucējumu un/vai akūtas

infekcijas vai iekaisuma slimības dēļ.

Nestabilas stenokardijas vai miokarda infarkta bez ST segmenta pacēlum

a (NS/MIBSTP) ārstēšana

pacientiem, kuriem nav indicēta neatliekama (<120 min.) invazīva terapija (perkutāna koronāra

iejaukšanās - PKI) (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.1).

Miokarda infarkta ar ST segmenta pacēlumu (MISTP) ārstēšana pacientiem, kuru ārstēšanā tiek

izmantoti trombolītiski līdzekļi vai kuri sākotnēji nesaņem nekādu citu reperfūzijas terapijas veidu.

4.2

Devas un lietošanas veids

Pacienti, kuriem tiek veiktas lielas ortopēdiskas vai vēdera dobuma operācijas

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir

2,5 mg reizi dienā, lietojot pēc operācijas subkutānas injekcijas

veidā.

Sākumdeva jāievada 6 stundas pēc ķirurģiskas brūces slēgšanas, ja ir nodrošināta hemostāze.

Ārstēšana jāturpina, kamēr samazinās venozas trombembolijas risks, parasti līdz brīdim, kad pacients

tiek izrakstīts ambulatoriskai aprūpei, vismaz 5 – 9 dienas pēc operācijas. Pieredze liecina, ka

pacientiem, kam tiek veikta operācija gūžas kaula lūzuma dēļ, VT risks saglabājas ilgāk nekā 9 dienas

pēc operācijas. Šiem pacientiem jāapsver ilgstoša profilakse ar fondaparinuksu līdz papildus 24

dienām (skatīt apakšpunktu 5.1).

Zāles vairs nav reğistrētas

Terapeitiski ārstēti pacienti, kam ir augsts trombembolisku komplikāciju risks, ņemot vērā individuālā

riska vērtējumu

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg reizi dienā subkutānas injekcijas veidā. Terapeitiski ārstētiem

pacientiem klīniski pētīts ārstēšanas ilgums 6 – 14 dienas (skatīt apakšpunktu 5.1).

Nestabilas stenokardijas/miokarda infarkta bez ST segmenta pacēluma (NS/MIBSTP) terapija

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg vienu reizi dienā subkutānas injekcijas veidā. Terapija

jāuzsāk, cik ātri vien iespējams pēc diagnozes noteikšanas, un jāturpina ne vairāk par 8 dienām vai līdz

pacienta izrakstīšanai no slimnīcas, ja tā notiek ātrāk.

Ja pacientam paredzēts veikt perkutānu koronāru iejaukšanos (PKI), PKI laikā jāi

evada nefrakcionēts

heparīns (NFH) atbilstoši vietējai praksei, ievērojot pacienta potenciālo asiņošanas risku, tai skaitā

laiku kopš pēdējās fondaparinuksa devas (skatīt apakšpunktu 4.4). Laiku, kad pēc katetra izņemšanas

tiek atsākta subkutāna fondaparinuksa ievadīšana, nosaka, balstoties uz klīnisko vērtējumu. Galvenajā

NS/MIBSTP klīniskajā pētījumā terapija ar fondaparinuksu tika atsākta ne agrāk par 2 stundām pēc

katetra izņemšanas.

Miokarda infarkta ar ST segmenta pacēlumu (MISTP) terapija

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 2,5 mg vienu reizi dienā. Pirmā fondaparinuksa deva jāievada

intravenozi, bet nākamās devas –subkutānas injekcijas veidā. Terapija jāuzsāk, cik ātri vien iespējams

pēc diagnozes noteikšanas, un jāturpina ne ilgāk

par 8 dienām vai līdz pacienta izrakstīšanai no

slimnīcas, ja tā notiek ātrāk.

Ja pacientam paredzēts veikt neprimāru PKI, PKI laikā jāievada nefrakcionēts heparīns (NFH)

atbilstoši vietējai praksei, ievērojot pacienta potenciālo asiņošanas risku, tai skaitā laiku kopš pēdējās

fondaparinuksa devas (skatīt apakšpunktu 4.4). Laiku, kad pēc katetra izņemšanas tiek atsākta

subkutāna fondaparinuksa ievadīšana, nosaka, balstoties uz klīnisko vērtējumu. Galvenajā MISTP

klīniskajā pētījumā terapija ar fondaparinuksu tika atsākta ne agrāk par 3 stundām pēc katetra

izņemšanas.

MISTP vai NS/MIBSTP pacientiem, kam paredzēts veikt koronārās artērijas šuntēšanu (K

AŠ), ja vien

iespējams, fondaparinuksu nedrīkst ievadīt 24 stundas pirms ķirurģiskās operācijas un to drīkst atsākt

lietot 48 stundas pēc operācijas.

Īpašas pacientu grupas

VT profilakse pēc ķirurģiskas operācijas

Pacientiem, kam veic operāciju, pirmās fondaparinuksa injekcijas laiks stingri jāievēro ≥ 75 gadus

veciem pacientiem un/vai tiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, un/vai pacientiem ar nieru mazspēju, ja

kreatinīna klīrenss ir 20 – 50 ml/min.

Fondaparinuksu pirmo reizi drīkst ievadīt ne ātrāk kā 6 stundas pēc operācijas pabeigšanas. Injekciju

nedrīkst veikt, ja nav nodrošināta hemostāze (skatīt apakšpunktu 4.4).

Nieru mazspēja

VTE profilakse –

Fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir

< 20 ml/min (skatīt apakšpunktu 4.3). Pacientiem, kam kreatinīna klīrenss ir 20 – 50 ml/min, devu

jāsamazina līdz 1,5 mg reizi dienā (skatīt apakšpunktus 4.4 un 5.2). Devu nav jāsamazina

pacientiem ar viegliem nieru funkciju traucējumiem (kreatinīna klīrenss > 50 ml/min).

NS/MIBSTP un MISTP terapija

– fondaparinuksu nedrīk

st lietot pacientiem, kam kreatininīna

klīrenss ir < 20 ml/min (skatīt apakšpunktu 4.3). Devas mazināšana pacientiem, kuriem

kreatinīna klīrenss ir > 20 ml/min, nav nepieciešama.

Aknu mazspēja

- Deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar smagu aknu mazspēju fondaparinukss jālieto

uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.4).

Zāles vairs nav reğistrētas

Bērniem

- Fondaparinuksu neiesaka lietot bērniem līdz 17 gadu vecumam drošības un efektivitātes

datu trūkuma dēļ.

Lietošanas veids

Subkutāna ievadīšana

Fondaparinuksu ievada dziļas subkutānas injekcijas veidā, pacientam atrodoties guļus stāvoklī.

Ievadīšanas vieta jāmaina starp vēdera priekšējās sienas kreiso un labo priekšējo sānu un kreiso un

labo mugurējo sānu apvidu. Lai izvairītos no zāļu zuduma, lietojot pilnšļirci, pirms injekcijas

neizvadiet no šļirces gaisa burbuli. Adata visā tās garumā jāiedur perpendikulāri ādas krokā, kas

satverta ar īkšķi un rādītājpirkstu; ādas kroka jātur visu injekcijas laiku.

Intravenoza ievadīšana (tikai pirmā deva pacientiem ar MISTP)

Intravenozu ievadīšanu ir jāveic caur esošu intravenozo sistēmu vai nu tieši, vai arī izmantojot

neliela tilpuma (25 vai 50 ml) 0,9% nātrija hlorīda minimaisu. Lai izvarītos n

o zāļu zuduma,

izmantojot pilnšļirci, pirms injekcijas no šļirces neizspiediet gaisa burbuli. Pēc injekcijas

intravenozās sistēmas caurules labi jāizskalo ar nātrija hlorīda šķīdumu, lai nodrošinātu, ka

organismā nonācis viss zāļu daudzums. Ievadot ar minimaisu, infūzija jāveic 1 - 2 minūšu laikā.

Papildus norādījumus par lietošanu, sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu skatīt apakšpunktā 6.6.

4.3

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Aktīva klīniski nozīmīga asiņošana.

Akūts bakteriāls endokardīts.

Smaga nieru mazspēja, ja kreatinīna klīrenss ir < 20 ml/min.

4.4

Īpaši

brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Fondaparinuksu nedrīkst ievadīt intramuskulāri

.

Asiņošana

Fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam ir palielināts asiņošanas risks, piemēram, tiem, kam

ir iedzimti vai iegūti asiņošanas traucējumi (piemēram, trombocītu skaits < 50 000/mm

), aktīva

kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība un nesen bijusi intrakraniāla asiņošana, vai neilgi pēc smadzeņu,

mugurkaula vai acu operācijas, kā arī īpašām pacientu grupām, kas minētas tālāk.

VTE profilaksei zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, nedrīkst lietot vienlaikus ar fondaparinuksu.

Šīs zāles ir dezirudīns, fibrinolītiskie līdzekļi, GP IIb/IIIa receptoru antagonisti, heparīns, heparinoīdi

vai zemas molekulārmasas heparīns (ZMMH). Nepieciešamības gadījumā vienlaicīgi jāveic terapija ar

K vitamīna antagonistu atbilstoši apakšpunktā 4.5 sniegtajai informācijai. Citas prettrombocītu zāles

(acetilsalicilskābe, dipiridamols, sulfīnpirazons, tiklopidīns vai klopidogrels) un NPL jālieto uzmanīgi.

Ja ir svarīgi

lietot zāles vienlaikus, jāveic stingra kontrole.

NS/MIBSTP un MISTP terapijā

fondaparinukss piesardzīgi jālieto pacientiem, kas vienlaikus tiek

ārstēti ar citām zālēm, kuras palielina asiņošanas risku (piemēram, GPIIb/IIIa inhibitori vai

trombolītiski līdzekļi).

PKI un vadošā katetra trombozes risks

Pacientiem ar MISTP, kuriem tiek veikta primāra PKI, fondaparinuksa lietošana pirms PKI un tās

laikā nav ieteicama. Tāpat arī pacientiem ar NS/MIBSTP, kam ir dzīvībai bīstamas slimības, kuru dēļ

nepieciešama neatliekama revaskularizācija, fondaparinuksa lietošana pirms PKI un tās laikā nav

ieteicama. Tie ir pacienti ar rezistentu vai recidivējošu stenokardiju, kas saistīta ar dinamisku ST

novirzi, sirds mazspēju, dzīvībai bīstamām aritmijām vai hemodinamisku nestabilitāti.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pacientiem ar NS/MIBSTP un MISTP, kuriem tiek veikta neprimāra PKI, fondaparinuksa kā vienīgā

antikoagulanta lietošana PKI laikā nav ieteicama, tādēļ jālieto NFH atbilstoši vietējai praksei (skatīt

apakšpunktu 4.2).

Ir maz datu par NFH lietošanu neprimāras PKI laikā pacientiem, kas ārstēti ar fondaparinuksu (skatīt

apakšpunktu 5.1). Pacientiem, kam neprimāra PKI tika veikta 6-24 stundas pēc pēdējās

fondaparinuksa devas, vidējā NFH deva bija 8000 SV un nopietnas asiņošanas biežums bija 2%

(2/98). Pacientiem, kam neprimāra PKI tika veikta < 6 stundas pēc pēdējās fondaparinuksa devas,

vidējā NFH deva bija 5000 SV un nopietnas asiņošanas biežums – 4,1% (2/49).

Klīniskos pētījumos konstatēts zems, taču palielināts vadošā katetra trombozes risks pacientiem, kas

koagulācijas nomākšanai PKI laikā saņēma fondaparinuksu, salīdzinot ar kontroles līdzekļi.

Sast

opamības biežums neprimāras PKI gadījumā NS/MIBSTP slimniekiem bija 1,0% pret 0,3%

(fondaparinukss pret enoksaparīnu) un primāras PKI gadījumā MISTP slimniekiem 1,2% pret 0%

(fondaparinukss pret kontroles līdzekli).

Spinālā/epidurālā anestēzija

Pacientiem, kam veic lielu ortopēdisku operāciju, lietojot vienlaikus fondaparinuksu un

spinālu/epidurālu anestēziju vai veicot spinālu punkciju, nevar noliegt epidurālas vai spinālas

hematomas veidošanos, kas var izraisīt ilgstošu vai pastāvīgu paralīzi. Šo reti sastopamo traucējumu

risks var būt lielāks, lietojot pēc operācijas epidurālus ilgkatetrus vai vienlaikus lietojot citas

hemostāzi ietekmējošas zāles.

Gados veci pacienti

Gados veciem cilvēkiem ir palielināts asiņošanas risks. Tā kā nieru darbība līdz ar vecumu parasti

vājinās, g

ados veciem pacientiem var būt samazināta eliminācija un pastiprināta fondaparinuksa

iedarbība (skatīt apakšpunktu 5.2). Fondaparinuksu gados veciem cilvēkiem jālieto uzmanīgi (skatīt

apakšpunktu 4.2).

Maza ķermeņa masa

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, ir palielināts asiņošanas risks. Fondaparinuksa eliminācija

mazinās līdz ar ķermeņa masu. Fondaparinuksu šiem pacientiem jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu

4.2).

Nieru mazspēja

VTE profilakse -

Zināms, ka fondaparinukss tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm. Pacientiem,

kam kreatinīna klīrenss ir < 50 ml/min, ir palielināts asiņošanas un VTE risks, un viņi jāārstē

uzmanīgi (skatīt apakšpunktus 4.2, 4.3 un 5.2). Pieejams maz klīnisko datu par pacientiem, kam

kreatinīna klīrenss ir mazāks par

30 ml/min.

NS/MIBSTP un MISTP terapija

- Attiecībā uz NS/MIBSTP un MISTP terapiju pieejams maz

klīnisko datu par fondaparinuksa lietošanu pa 2,5 mg vienu reizi dienā pacientiem, kam kreatinīna

klīrenss ir no 20 līdz 30 ml/min. Tādēļ ārstam jānosaka, vai ieguvums no terapijas attaisno risku

(skatīt apakšpunktu 4.2 un 4.3).

Smaga aknu mazspēja

Fondaparinuksa deva nav jāpielāgo. Tomēr fondaparinuksa lietošana jāapsver uzmanīgi, jo pacientiem

ar smagu aknu mazspēju ir palielināts asiņošanas risks asinsreces faktoru deficīta dēļ (skatīt

apakšpunktu 4.2).

Pacienti ar heparīna inducētu trombocitopēniju

Fondaparinukss nesaistās ar trombocītu 4. faktoru un tam nepiemīt krusteniska reakcija ar serumu, kas

iegūts no pacientiem ar 2. tipa heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Fondaparinuksa efektivitāte

un drošība nav formāli pētīta pacientiem ar 2. tipa HIT.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot vienlaikus fondaparinuksu un zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, palielinās asiņošanas

risks (skatīt apakšpunktu 4.4).

Perorālie antikoagulanti (varfarīns), trombocītu inhibitori (acetilsalicilskābe), NPL (piroksikāms) un

digoksīns neietekmē fondaparinuksa farmakokinētiku. Fondaparinuksa deva (10 mg) mijiedarbības

pētījumos bija lielāka nekā ieteicamā deva šīm indikācijām. Fondaparinukss neietekmēja ne varfarīna

ietekmi uz INR, ne asinsteces laiku acetilsalicilskābes vai piroksikāma lietošanas laikā, ne digoksīna

farmakokinētiku līdzsvara koncentrācijā.

Turpmāka terapija ar citu antikoagulantu

Ja turpmākā terapija jāsāk ar heparīnu vai ZMMH, pirmā injek

cija parasti jāveic vienu dienu pēc

pēdējās fondaparinuksa injekcijas.

Ja nepieciešama turpmāka terapija ar K vitamīna antagonistu, ārstēšana ar fondaparinuksu jāturpina,

līdz tiek sasniegts mērķa INR.

4.6

Grūtniecība un zīdīšana

Nav datu par fondaparinuksa lietošanu sievietēm grūtniecības laikā. Ierobežotās iedarbības dēļ

pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību,

dzemdībām un attīstību pēc dzemdībām. Fondaparinuksu grūtniecēm drīkst ordinēt tikai galējas

nepie

ciešamības gadījumā.

Fondaparinukss izdalās pienā žurkām, bet nav zināms, vai fondaparinukss izdalās mātes pienā

cilvēkam. Ārstēšanas laikā ar fondaparinuksu nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr uzsūkšanās

pēc iekšķīgas ieņemšanas bērniem nav raksturīga.

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Fondaparinuksa 2,5 mg

drošību vērtēja:

3595 pacientiem, kam veica lielu ortopēdisku apakšējo ekstremitāšu operāciju un kas tika ārstēti 9

dienas

327 pacientiem, kam veica operāciju gūžas kaula lūzuma dēļ un kas tika ārstēti 3 nedēļas pēc

sākotnējas 1 nedēļu ilgas profilakses

1407 pacientiem, kuriem tika veiktas operācijas vēdera dobumā un kas tika ārstēti līdz 9 dienām

425 medikamentozi ārstētiem pacientiem, kam ir trombembolisku komplikāciju risks un kas tika

ārstēti 14 dienas

10 057 pacientiem, kam tiek veikta NS vai MIBSTP AKS terapija

6 036 pacientiem, kam tiek veikta MISTP AKS terapija.

Lietojot VT profilaksei, nevēlamās blakusparādības, par kurām pētnieki ziņojuši kā par ie

spējami

saistītām ar fondaparinuksa lietošanu, norādītas atbilstoši sastopamības biežumam (ļoti bieži

1/10;

bieži:

1/100 līdz < 1/10; retāk:

1/1000 līdz ≤ 1/100; reti:

1/10 000 līdz ≤ 1/1000; ļoti reti:

≤ 1/10 000) un orgānu sistēmai, kā pirmās minot nopietnākās nevēlamās blakusparādības; šīs

blakusparādības jāvērtē ķirurģiskā un terapeitiskā kontekstā.

Zāles vairs nav reğistrētas

Orgānu sistēmu

klasifikācija

MedDRA

Nevēlamās blakusparādības

pacientiem, kam veic lielu ortopēdisku

apakšējo ekstremitāšu operāciju un/ vai

operāciju vēdera dobumā

Nevēlamās

blakusparādības

medikamentozi ārstētiem

pacientiem

Infekcijas un parazitozes

Reti:

pēcoperācijas brūces infekcija

Asins un limfatiskās

sistēmas traucējumi

Bieži

: pēcoperācijas asiņošana, anēmija

Retāk

: asiņošana (deguna asiņošana,

kuņģa- zarnu trakta asiņošana, klepus ar

asinīm, hematūrija, hematoma),

trombocitopēnija, purpura,

trombocitēmija, izmainīti trombocīti,

koagulācijas traucējumi

Bieži

: asiņošana (hematoma,

hematūrija, klepus ar asinīm,

smaganu asiņošana)

Retāk:

anēmija

Imūnās sistēmas

traucējumi

Reti:

alerģiskas reakcijas

Metabolisma un

barošanās traucējumi

Reti

: hipokaliēmija

Nervu sistēmas

traucējumi

Reti

: nemiers, miegainība, vertigo,

reibonis, galvassāpes, apmulsums

Asinsvadu sistēmas

traucējumi

Reti: hipotensija

Respiratorās, krūšu

kurvja un videnes

slimības

Reti

: dispnoja, klepus

Retāk

: dispnoja

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Retāk

: slikta dūša, vemšana

Reti

: sāpes vēderā, dispepsija, gastrīts,

aizcietējums, caureja

Aknu un/vai žultsceļu

traucējumi

Retāk

: aknu enzīmu līmeņa

paaugstināšanās, aknu funkcijas

traucējumi

Reti

: bilirubinēmija

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Retāk

: izsitumi, nieze

Retāk

: izsitumi, nieze

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas

vietā

Retāk

: tūska, perifēra tūska, drudzis,

izdalījumi no brūces

Reti

: sāpes krūtīs, nogurums, karstuma

viļņi, sāpes kājās, dzimumorgānu tūska,

pietvīkums, sinkope

Retāk

: sāpes krūtīs

Citos pētījumos vai lietojot zāles pēc reģistrācijas, retos gadījumos ziņots par

intrakraniālu/intracerebrālu un retroperitoneālu asiņošanu.

AKS programmā ziņotais nevēlamo blakusparādību profils atbilst blakusparādībām, kas konstatētas

VT profilakses laikā.

Asiņošana bija biežāk ziņotā nevēlamā blakusparādība pacientiem ar NS/MIBSTP un MISTP.

Izspriestas masīvas asiņošanas biežums līdz III fāzes NS/MIBSTP pētījuma 9. dienai, to ieskaitot, bija

2,1% (fondaparinukss) pret 4,1% (enoksaparīns), bet izspriestas smagas asiņošanas biežums pēc

modificētiem TIMI kritērijiem līdz III fāzes MISTP pētījuma 9. dienai, to ieskaitot, bija 1,1%

(fondaparinukss) pret 1,4% (kontroles līdz

eklis [NFH]/placebo).

III fāzes NS/MIBSTP pētījumā biežāk ziņotās, ar asiņošanu nesaistītās nevēlamās blakusparādības

(ziņotas vismaz 1% dalībnieku, kas saņēma fondaparinuksu) bija galvassāpes, sāpes krūtīs un

priekškambaru mirgošana.

III fāzes pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar MISTP, biežāk ziņotās, ar asiņošanu nesaistītas

nevēlamās blakusparādības (ziņotas vismaz 1% dalībnieku, kas saņēma fondaparinuksu) bija

Zāles vairs nav reğistrētas

priekškambaru mirgošana, pireksija, sāpes krūtīs, galvassāpes, ventrikulāra tahikardija, vemšana un

hipotensija.

4.9

Pārdozēšana

Lietojot lielāku fondaparinuksa devu nekā ieteikts, var palielināties asiņošanas risks. Nav zināms

fondaparinuksa antidots.

Ja pārdozēšanas gadījumā rodas asiņošanas sarežģījumi, ārstēšana ir jāpārtrauc un jāmeklē primārais

cēlonis. Jāapsver terapija, piemēram, ķirurģiska hemostāze, asins aizstājterapija, svaigas plazmas

transfūzijas un plazmaferēze.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā g

rupa: prettrombotiskie līdzekļi.

ATĶ kods: B01AX05

Farmakodinamiskā iedarbība

Fondaparinukss ir sintētisks un selektīvs aktivēta X (Xa) faktora inhibitors. Fondaparinuksa

prettrombotiskā darbība ir saistīta ar antitrombīna III (ATIII) mediētu selektīvu Xa faktora

nomākšanu. Selektīvi saistoties ar ATIII, fondaparinukss pastiprina (aptuveni 300 reizes) dabisko

ATIII veikto Xa faktora neitralizēšanu. Xa faktora neitralizēšana pārtrauc asinsreces kaskādi un nomāc

gan trombīna veidošanos, gan trombu rašanos. Fondaparinukss neinaktivē trombīnu (aktivētu II

faktoru) un neietekmē trombocītus.

Lietojot 2,5 mg devu, fondaparinukss neietekmē parasto asinsreces testu rezultātus, piemēram,

aktivēto parciālo tromboplastīna laiku (aPTT – activated partial thromboplastin time), aktivēto

asinsreces laiku (ACT – activated clotting time) vai protrombīna laiku (PT – prothrombin

time)/starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalised ratio) plazmā, kā arī

asinsteces laiku un fibrinolītisko aktivitāti.

Fondaparinuksam nepiemīt krusteniska reakcija ar serumiem, kas iegūti no pacientiem ar heparīna

inducētu trombocitopēniju.

Zāles vairs nav reğistrētas

Klīniskie pētījumi

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kuriem tiek veiktas lielas ortopēdiskas apakšējo

ekstremitāšu operācijas, līdz 9 dienām ilgi

Fondaparinuksa klīniskā programma bija plānota, lai pierādītu fondaparinuksa efektivitāti venozās

trombembolijas (VT) novēršanā, t.i., proksimālās un distālās dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu

embolijas (PE) novēršanā pacientiem, kam veic lielu ortopēdisku apakšējo ekstremitāšu operāciju,

piemēram, gūžas kaula lūzuma gadījumā, lielu ceļa locītavas operāciju vai gūžas endoprotezēšanas

operāciju. Kontrolētos 2. un 3. fāzes klīniskos pētījumos pētīja vairāk nekā 8000

pacientu (gūžas kaula

lūzums – 1711, gūžas locītavas endoprotezēšana – 5829, liela ceļa locītavas operācija – 1367). 2,5 mg

fondaparinuksa reizi dienā sāka lietot 6 – 8 stundas pēc operācijas, rezultātu salīdzināja ar 40 mg

enoksaparīna, ko reizi dienā sāka lietot 12 stundas pirms operācijas vai ar 30 mg, ko divreiz dienā sāka

lietot 12 – 24 stundas pēc operācijas.

Veicot apkopotu šo pētījumu analīzi, ieteicamā fondaparinuksa dozēšanas shēma, salīdzinot ar

enoksaparīnu, nozīmīgi mazināja (54%

95% TI, 44%; 63%) VT sastopamību līdz 11. pēcoperācijas

dienai, neatkarīgi no veiktās operācijas veida. Vairumu rezultātu diagnosticēja ar iepriekš plānotu

venogrāfi

ju, un tie ietvēra galvenokārt distālu DzVT, bet nozīmīgi mazinājās arī proksimālas DzVT

sastopamība. Simptomātisku VT, tostarp PE, sastopamība būtiski neatšķīrās starp terapijas grupām.

Pētījumos, veicot salīdzināšanu ar 40 mg enoksaparīna, ko reizi dienā sāka lietot 12 stundas pirms

operācijas, masīvu asiņošanu novēroja 2,8% ar ieteicamo fondaparinuksa devu ārstēto pacientu,

salīdzinot ar 2,6% ar enoksaparīnu ārstēto pacientu.

Venozās trombembolijas novēršana pacientiem, kuriem tiek veiktas operācijas gūžas kaula

lūzuma dēļ un kas ārstēti 24 dienas pēc sākotnējas 1 nedēļu ilgas profilakses

Random

izētā dubultmaskētā klīniskā pētījumā 737 pacientus ārstēja ar 2,5 mg fondaparinuksa reizi

dienā 7 +/- 1 dienas pēc operācijas gūžas kaula lūzuma dēļ. Šī perioda beigās 656 pacienti pēc

nejaušības principa saņēma 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā vai placebo vēl papildus 21 +/- 2

dienas. Fondaparinukss nozīmīgi mazināja VT kopējo sastopamību, salīdzinot ar placebo [attiecīgi 3

pacienti (1,4%) pret 77 pacientiem (35%)]. Vairums (70/80) no reģistrētiem VT gadījumiem bija

venogrāfiski atklāta bezsimptomu DzVT. Fondaparinukss nozīmīgi mazināja arī simptomātisku VT

(DzVT un/vai PE) sastopamību [attiecīgi 1 pacients (0,3%) pret 9 (2,7%) pacientiem], tostarp placebo

grupā novēroti divi letāli PE gadīju

mi. Masīvu asiņošanu (visos gadījumos no operācijas brūces un

nevienā gadījumā ar letālu iznākumu) novēroja 8 ar 2,5 mg fondaparinuksa ārstētiem pacientiem

(2,4%), salīdzinot ar 2 ar placebo ārstētiem pacientiem (0,6%).

Venozās trombembolijas profilakse pacientiem, kam tiek veikta operācija vēdera dobumā, ja

tiek izlemts, ka viņiem ir augsts trombembolisku komplikāciju risks

piemēram, pacientiem,

kam tiem veiktas vēža operācijas vēdera dobumā

Dubultaklā klīniskajā pētījumā 2927 pacienti tika randomizēti, lai saņemtu fondaparinuksu 2,5 mg

vienu reizi dienā vai dalteparīnu 5000 SV vienu reizi dienā ar vienu 2500 SV injekciju pirms

operācijas un pirmo 2500 SV injekciju pēc operācijas 7+2 dienas. Biežāk veiktās operācijas bija resnās

arnas un taisnās zarnas operācijas, kuņģa, aknu operācijas, holecistektomija vai citas žultsceļu

operācijas. Sešdesmit deviņiem procentiem pacientu tika veikas vēža operācijas. Pētījumā netika

iekļauti pacienti, kam tika veiktas uroloģiskas operācijas (izņemt nieru) vai ginekoloģiskas operācijas,

laparoskopiskas operācijas vai asinsvadu operācijas.

Šajā pētījumā kopējais venozās trombembolijas (VT) biežums terapijā ar fondaparinuksu bija 4,6%

(47/1027), salīdzinot ar 6,1% (62/1021) terapijā ar dalteparīnu: priekšrocību īpatsvara samazinājums

[95%CI] = -25.8% [-49.7%, 9.5%]. Atšķirību starp terapijas grupām attiecībā uz kopējo VT skaitu,

kura nebija statistiski nozīmīga, galvenokārt noteica asimptomātiskas distālas dziļo vēnu t

rombozes

(DVT) samazināšanās. Simptomātiskas DVT biežums terapijas grupās bija līdzīgs: 6 pacientiem

(0,4%), kuri saņēma fondaparinuksu, un 5 pacientiem (0,3%), kuri saņēma dalteparīnu. Pacientu

apakšgrupā, kuriem tika veiktas vēža operācijas, (69% no pacientu populācijas), VT biežums

pacientiem, kuri saņēma fondaparinuksu, bija 4,7%, salīdzinot ar 7,7% pacientiem, kuri saņēma

dalteparīnu.

Zāles vairs nav reğistrētas

Smaga asiņošana tika novērota 3,4% pacientu, kuri saņēma fondaparinuksu, un 2,4% pacientu, kuri

saņēma dalteparīnu.

Venozās trombembolijas profilakse medikamentozi ārstētiem pacientiem, kam ir augsts

trombembolisku komplikāciju risks ierobežota kustīguma dēļ akūtas slimības laikā

Randomizētā, dubultmaskētā klīniskā pētījumā 839 pacienti tika ārstēti ar 2,5 mg fondaparinuksa reizi

dienā vai placebo 6 – 14 dienas. Šajā pētījumā bija iekļauti akūti slimi medikamentozi ārstēti pacienti

60 g.v., kam paredzams gultas režīms vismaz četras dienas un kas bija hospitalizēti III/IV pakāpes

sastrēguma sirds mazspējas dēļ (pēc NYHA klasifikācijas) un/vai akūtas elpceļu slimības un/vai

akūtas i

nfekcijas vai iekaisuma slimības dēļ. Fondaparinukss nozīmīgi samazināja kopējo VT

biežumu, salīdzinot ar placebo [attiecīgi 18 pacienti (5,6%) pret 34 pacientiem (10,5%)]. Lielākajā

daļā gadījumu traucējumi bija asimptomātiska distāla DzVT. Fondaparinukss arī nozīmīgi samazināja

konstatētas letālas PE biežumu [attiecīgi 0 pacienti (0,0%) pret 5 pacientiem (1,2%)]. Masīvu

asiņošanu novēroja 1 pacientam (0,2%) katrā grupā.

Nestabilas stenokardijas vai miokarda infarkta bez ST segmenta pacēluma (NS/MIBSTP)

terapija

OASIS 5 bija dubultmaskēts, randomizēts, nepārākuma (

non-inferiority

) klīniskais pētījums, kurā

fondaparinuksu pa 2,5 mg subkutāni vienu reizi dienā salīdzināja ar enoksaparīnu pa 1 mg/kg

subkutāni divas reizes dienā apt

uveni 20 000 pacientiem ar NS/MIBSTP. Visi pacienti saņēma

NS/MIBSTP medicīnisko standartterapiju, un 34% pacientu tika veikta PKI, bet 9% – KAŠ. Vidējais

terapijas ilgums fondaparinuksa grupā bija 5,5 dienas, bet enoksaparīna grupā – 5,2 dienas. Ja tika

veikta PKI, pacienti papildterapijā saņēma vai nu fondaparinuksu intravenozi (pacienti fondaparinuksa

grupā), vai arī pēc ķermeņa masas koriģētu NFH intravenozi (pacienti enoksaparīna grupā) atkarībā no

pēdējās subkutānās devas laika un plānotās GP IIb/IIIa inhibitora lietošanas. Vidējais pacientu vecums

bija 67 gadi, un aptuveni 60% pacientu bija vismaz 65 gadus veci. Aptuveni 40% un 17% pacientu

bija attiecīgi viegli (kreatinīna klīrenss ≥50 līdz <80 ml/min) vai vidēji izteikti (kreatinīna klīrenss

≥30 līdz <50 ml/min) nieru darbības traucējumi.

Primārais izspriestais gala kritērijs bija nāves, miokarda infarkta (MI) un rezistentas išēmijas (RI)

gadījumu kopējais skaits 9 dienu laikā pēc random

izācijas. 5,8% pacientu fondaparinuksa grupā

komplikācija radās līdz 9. dienai, salīdzinot ar 5,7% pacientu enoksaparīnu saņēmušo pacientu grupā

(riska attiecība 1,01, 95% TI, 0,90;1,13, vienpusējā nepārākuma p vērtība = 0,003).

Līdz 30. dienai visu cēloņu izraisītāmirstība būtiski samazinājās- no 3,5% enoksaparīna grupā līdz

2,9% fondaparinuksa grupā (riska attiecība 0,83, 95% TI, 0,71;0,97, p = 0,02). Ietekmē uz saslimstību

ar MI un RI nebija statistiskas atšķirības starp fondaparinuksa un enoksaparīna terapijas grupām.

9. dienā masīvas asiņošanas biežums fondaparinuksa un enoksaparīna grupā bija atbilstoši 2,1% un

4,1% (riska attiecība 0,52, 95% TI, 0,44;0,61, p < 0,001).

Efektivitāti raksturojošās a

tradnes un rezultāti attiecībā uz masīvu asiņošanu bija pastāvīgi dažādās

iepriekšnoteiktās apakšgrupās, piemēram, gados veci cilvēki, pacienti ar nieru darbības traucējumiem,

vienlaikus lietojamo trombocītu agregācijas inhibitoru tipi (aspirīns, tienopiridīni vai GP IIb/IIIa

inhibitori).

To fondaparinuksu vai enoksaparīnu saņēmušo pacientu apakšgrupā, kuriem tika veikta PKI, 9 dienu

laikā pēc randomizācijas nāve/MI/RI iestājās attiecīgi 8,8% un 8,2% pacientu (riska attiecība 1,08,

95% TI, 0,92;1,27). Šai apakšgrupā masīvas asiņošanas biežums 9. dienā fondaparinuksa un

enoksaparīna grupā bija attiecīgi 2,2% un 5,0% (riska attiecība 0,43, 95% TI, 0,33;0,57).

Miokarda infarkta ar ST segmenta pacēlumu (MISTP) terapija

OASIS 6 bija dubultmaskēts, randomizēts pētījums, kurā fondaparinuksa drošība u

n efektivitāte,

lietojot to pa 2,5 mg vienu reizi dienā, vērtēta, salīdzinot ar parasto aprūpi (placebo (47%) vai NFH

(53%)), aptuveni 12 000 pacientu ar MISTP. Visi pacienti saņēma standarta MISTP terapiju, tai skaitā

primāru PKI (31%), trombolītiskus līdzekļus (45%) vai nesaņēma reperfūziju (24%). 84% pacientu,

kas saņēma trombolītisku līdzekli, tika ārstēti ar nespecifisku fibrinolītisku līdzekli (galvenokārt

Zāles vairs nav reğistrētas

streptokināzi). Vidējais terapijas ilgums fondaparinuksa grupā bija 6,2 dienas. Vidējais pacientu

vecums bija 61 gads, bet aptuveni 40% pacientu bija vismaz 65 gadu veci. Aptuveni 40% un 14%

pacientu bija attiecīgi viegli (kreatinīna klīrenss ≥50 līdz <80 ml/min) vai vidēji smagi (kreatinīna

klīrenss ≥30 līdz <50 ml/min) nieru darbības traucējumi.

Primārais izspriestais gala kritērijs bija nāve un atkārtots MI (at-MI) 30 dienu laikā pēc

randomizācijas.Nāves/at-MI biežums līdz 30. dienai būtiski samazinājās- no 11,1% kontroles grupā

līdz 9,7% fondaparinuksa grupā (riska attiecība 0,86, 95% TI, 0,77;0,96, p = 0,008). Iepriekšnoteiktā

slānī, salīdzinot fondaparinuksu ar placebo (t.i., pacienti, kas ārstēti ar nespecifiskiem fibrinolītiskiem

līdzekļiem (77,3%), neveicot reperfūziju (22%), ar specifiskiem fibrinolītiskiem līdzekļiem (0,3%),

primāru P

KI (0,4%)), nāves/at-MI biežums līdz 30. dienai būtiski samazinājās- no 14,0% placebo

grupā līdz 11,3% (riska attiecība 0,80, 95% TI, 0,69;0,93, p = 0,003). Iepriekšnoteiktā slānī, salīdzinot

fondaparinuksu ar NFH (pacienti, kam veikta primāra PKI (58,5%), kas ārstēti ar specifiskiem

fibrinolītiskiem līdzekļiem (13%), nespecifiskiem fibrinolītiskiem līdzekļiem (2,6%) un neveicot

reperfūziju (25,9%)), fondaparinuksa un NFH ietekme uz nāves/at-MI biežumu līdz 30. dienai nebija

statiski atšķirīga- attiecīgi 8,3% pret 8,7% (riska attiecība 0,94, 95% TI, 0,79;1,11, p = 0,460). Taču

šajā slānī indicētās populācijas apakšgrupā, kam tika veikta trombolīze vai netika veikta reperfūzija

(t.i., pacienti, kam netika veikta primāra PKI), nāves/at-MI biežums līdz 30. dienai būtiski

samazinājās- no 14,3% NFH grupā līdz 11,5% fondaparinuksa grupā (

riska attiecība 0,79, 95% TI,

0,64;0,98, p = 0,03).

Līdz 30. dienai visu cēloņu izraisītā mirstība arī būtiski samazinājās- no 8,9% kontroles grupā līdz

7,8% fondaparinuksa grupā(riska attiecība 0,87, 95% TI, 0,77;0,98, p = 0,02). Atšķirība mirstības

biežumā bija statistiski nozīmīga 1. slānī (salīdzinot ar placebo), bet ne 2. slānī (salīdzinot ar NFH).

Labvēlīgā ietekme uz mirstību, kas tika konstatēta fondaparinuksa grupā, saglabājās līdz uzraudzības

beigām 180. dienā.

Pacientiem, kas tika revaskularizēti ar trombolītisku līdzekli, fondaparinukss 30. dienā nozīmīgi

zināja nāves/at-MI biežumu- no 13,6% kontroles grupā līdz 10,9% (riska attiecība 0,79, 95% TI,

0,68;0,93, p = 0,003). Pacientiem, kam sākotnēji netika veikta reperfūzija, nāves/at-MI biežums

30. dienā būtiski samazinājās- no 15% kontroles grupā līdz 12,1% fondaparinuksa grupā (riska

attiecība 0,79, 95% TI, 0,65;0,97, p = 0,023). Pacientiem, kam tika veikta primāra PKI, nāves/at-MI

biežums 30. dienā statistiski neatšķīrās abās grupās [6.0% fondaparinuksa grupā pret 4.8% kontroles

grupā; riska attiecība 1,26, 95% TI, 0,96; 1,66)].

Līdz 9. dienai 1,1% pacientu, kas saņēma fondaparinuksu, un 1,4% kontroles pacientu radās smaga

asiņošana. No pacientiem, kam tika lietots trombolītisks līdzeklis, smaga asiņošana radās 1,3%

pacientu fonadaparinuksa grupā un 2,0% kontroles grupā. Pacientiem, kas sākotnēji nesaņēma

reperfūzijas terapiju, smagas asiņošanas biežums bija 1,2% fondaparinuksa grupā, salīdzinot ar 1,5%

kontroles grupā. P

acientiem, kam tika veikta primāra PKI, smagas asiņošanas biežums bija 1,0%

fondaparinuksa grupā un 0,4% kontroles grupā.

Efektivitāti raksturojošās atradnes un rezultāti attiecībā uz masīvu asiņošanu bija pastāvīgi dažādās

iepriekšnoteiktās apakšgrupās, piemēram, gados veci cilvēki, pacienti ar nieru darbības traucējumiem,

vienlaikus lietojamo trombocītu agregācijas inhibitoru tipi (aspirīns, tienopiridīni).

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas fondaparinukss uzsūcas pilnīgi un ātri (absolūtā bioloģiskā pieejamība ir

100%). Pēc vienreizēj

as subkutānas 2,5 mg fondaparinuksa injekcijas jauniem veseliem cilvēkiem

maksimālā koncentrācija plazmā (vidējā C

= 0,34 mg/l) tiek sasniegta 2 stundas pēc devas

ievadīšanas. Puse no vidējās C

koncentrācijas plazmā tiek sasniegta 25 minūtes pēc devas

ievadīšanas.

Zāles vairs nav reğistrētas

Gados veciem cilvēkiem fondaparinuksa farmakokinētika ir lineāra, ievadot 2 – 8 mg subkutāni. Pēc

subkutānas lietošanas reizi dienā līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 3 – 4 dienām, C

AUC palielinās 1,3 reizes.

Vidējā (SK%) fondaparinuksa farmakokinētisko raksturlielumu vērtība pacientiem, kam veic gūžas

locītavas endoprotezēšanas operāciju un kas saņem 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā: C

(mg/l) –

0,39 (31%), T

(h) – 2,8 (18%) un C

(mg/l) – 0,14 (56%). Pacientiem ar gūžas kaula lūzumu

lielāka vecuma dēļ fondaparinuksa līdzsvara koncentrācija plazmā ir šāda: C

(mg/l) – 0,50 (32%),

(mg/l) – 0,19 (58%).

Izkliede

Fondaparinuksa izkliedes tilpums ir ierobežots (7 – 11 litri).

In vitro

fondaparinukss izteikti un

specifiski saistās ar antitrombīna olbaltumu no devas atkarīgā veidā atkarībā no koncentrācijas

plazmā (98,6%

97,0%, ja koncentrācija ir 0,5 – 2 mg/l). Fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar

citiem plazmas olbaltumiem, tostarp 4. trombocītu faktoru (TF4).

Tā kā fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar plazmas olbaltumiem, izņemot ATIII, nav raksturīga

mijiedarbība ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem.

Metabolisms

Lai gan nav pilnīgi izpētīts, nav pierādījumu par fondaparinuksa metabolismu un īpaši nav

pierādījumu par aktīvu metabolītu veidošanos.

In vitro

fondaparinukss nenomāc CYP450 (CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6,

CYP2E1 v

ai CYP3A4). Tādējādi

in vivo

fondaparinuksam nav raksturīga mijiedarbība ar citām

zālēm, nomācot CYP mediētu metabolismu.

Ekskrēcija/eliminācija

Eliminācijas pusperiods (t

) ir aptuveni 17 stundas veseliem jauniem cilvēkiem un aptuveni 21 stunda

veseliem gados veciem cilvēkiem. 64 – 77% fondaparinuksa tiek izvadīti caur nierēm nemainīta

savienojuma veidā.

Īpašas pacientu grupas

Bērni

- Fondaparinukss nav pētīts šai pacientu grupai.

Gados veci pacienti

- Līdz ar vecumu var vājināties nieru darbība, un tādēļ gados veciem cilvēkiem

var mazināties fondaparinuksa eliminācijas spēja. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem kam veic

ortopēdisku operāciju, aprēķinātais plazmas klīrenss bija 1,2 – 1,4 reizes mazāks nekā par 65 gadiem

jaunākiem pacientiem.

Nieru mazspēja

- Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min),

pacientiem ar vieglu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) plazmas klīrenss ir 1,2 – 1,4

reizes mazāks un pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) –

vidēji 2 reizes mazāks. Smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna k

līrenss < 30 ml/min) plazmas

klīrenss ir aptuveni 5 reizes mazāks nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Terminālais pusperiods

bija 29 h pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju un 72 h pacientiem ar smagu nieru mazspēju.

Dzimums

- Pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa masai atšķirības starp dzimumiem nekonstatēja.

Rase

- Farmakokinētiskās atšķirības rases dēļ nav prospektīvi pētītas. Tomēr ar veseliem aziātiem

(japāņiem) veiktos pētījumos nekonstatēja atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar

veseliem baltās rases pārstāvjiem. Līdzīgi nenovēroja plazmas klīrensa at

šķirības starp melnādainiem

un baltās rases pacientiem, kam veic ortopēdisku operāciju.

Ķermeņa masa

Fondaparinuksa plazmas klīrenss palielinās līdz ar ķermeņa masu

(palielinājums par

9% uz 10 kg).

Zāles vairs nav reğistrētas

Aknu mazspēja -

Fondaparinuksa farmakokinētika nav pētīta aknu mazspējas gadījumā.

5.3

Preklīniskie dati par drošību

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti un

genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Ierobežotas iedarbības dēļ pētījumi ar dzīvniekiem

ir nepietiekami, lai novērtētu toksisko ietekmi uz reproduktīvo spēju.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

Sālsskābe

Nātrija hidroksīds

6.2

Nesaderība

Saderība

s pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt ar citiem produktiem.

6.3

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Ja fondaparinuksa nātrija sāli pievieno 0,9% nātrija hlorīda šķīdumam minimaisā, ideālā gadījumā tas

jāievada infūzijas veidā nekavējoties, taču to var uzglabāt istabas temperatūrā līdz 24 stundām.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Nesasaldēt.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

1. klases stikla korpuss (1 ml), kam pievienota 27 gaudžu x 12,7 mm adata un kas noslēgts ar

brombutila vai hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāzni.

Quixidar

ir pieejams iepakojumā

pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm ar zilu automātisku drošības sistēmu.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Subkutānu injekciju veic tāpat kā ar parastu šļirci. Intravenoza ievadīšana jāveic caur esošu

intravenozu sistēmu vai nu tieši, vai arī izmantojot neliela tilpuma (25 vai 50 ml) 0,9% nātrija hlorīda

šķīduma minimaisu.

Pirms lietošanas jāapskata, vai parenterāli lietojamie šķīdumi nesatur sīkas daļiņas un vai nav

mainījusies to krāsa.

Norādījumi, kā zāles injicēt pašam subkutānas injekcijas veidā, iekļauti lietošanas instrukcijā.

Quixidar pilnšļirces adatas aizsargsistēma ir veidota ar automāti

sku drošības sistēmu, lai novērstu

saduršanās iespēju ar adatu pēc injekcijas.

Neizlietotais preparāts vai atkritumi jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Zāles vairs nav reğistrētas

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Glaxo Group Ltd

Greenford

Middlesex

UB6 0NN

Lielbritānija

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURI

EU/1/02/207/001-004

9.

REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2002. gada 21. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 21. marts

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Quixidar 5 mg/0,4 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce satur 5 mg nātrija fondaparinuksa (fondaparinux sodium) 0,4 ml šķīduma injekcijām.

Palīgviela(-s): Satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā un tādējādi būtībā nesatur nātriju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķidrums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās i

ndikācijas

Dziļo vēnu trombozes (DzVT) un akūtas plaušu embolijas (PE) ārstēšana, izņemot hemodinamiski

nestabiliem pacientiem vai pacientiem, kam nepieciešama trombolīze vai plaušu embolektomija.

4.2

Devas un lietošanas veids

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 7,5 mg (pacientiem ar ķermeņa masu

100 kg) reizi dienā

subkutānas injekcijas veidā. Pacientiem, kam ķermeņa masa ir

50 kg, ieteicamā deva ir 5 mg.

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir > 100 kg, ieteicamā deva ir 10 mg.

Ārstēšana jāturpina vismaz 5 dienas un kamēr tiek sasniegta atbilstoša antikoagulācija (starptautiskā

normalizētā attiecība 2 – 3). Vienlaikus perorāla antikoagulācija jāsāk pēc iespējas ātrāk un parasti 72

stundu laikā. Vidējais lietošanas ilgums klīniskos pētīju

mos bija 7 dienas, un klīniskā pieredze par

ārstēšanu ilgāk nekā 10 dienas ir nepietiekama.

Īpašas pacientu grupas

Gados veciem pacientiem

- Devas pielāgošana nav nepieciešama. 75 gadus veciem un vecākiem

pacientiem fondaparinukss jālieto uzmanīgi, jo līdz ar vecumu pavājinās nieru darbība (skatīt

apakšpunktu 4.4).

Nieru mazspēja -

Pacientiem ar mērenu nieru mazspēju fondaparinuksu jālieto uzmanīgi (skatīt

apakšpunktu 4.4).

Nav pieredzes pacientu apakšgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju

(kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šai apakšgrupai pēc sākotnējas 10 mg dienas devas var apsvērt

dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz farmakokinētikas izmaiņām (skatīt

apakšpunktu 4.4).

Fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min)

(skatīt apakšpunktu 4.3).

Aknu mazspēja

- Deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar smagu aknu mazspēju fondaparinuksu jālieto

uzmanīgi (skatīt ap

akšpunktu 4.4).

Zāles vairs nav reğistrētas

Bērniem

- Fondaparinuksu neiesaka lietot bērniem līdz 17 gadu vecumam drošības un efektivitātes

datu trūkuma dēļ.

Lietošanas veids

Fondaparinuksu ievada dziļas subkutānas injekcijas veidā, pacientam atrodoties guļus stāvoklī.

Ievadīšanas vieta jāmaina starp vēdera priekšējās sienas kreiso un labo priekšējo sānu un kreiso un

labo mugurējo sānu apvidu. Lai izvairītos no zāļu zuduma, lietojot pilnšļirci, pirms injekcijas

neizvadiet no šļirces gaisa burbuli. Adata visā tās garumā jāiedur perpendikulāri ādas krokā, kas

satverta ar īkšķi un rādītājpirkstu; ādas kroka jātur visu injekcijas laiku.

Papildus norādījumus par lietošanu, sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu skatīt apakšpunktā 6.6.

4.3

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Aktīva klīniski nozīmīga asiņošana.

Akūts bakteriāls endokardīts.

Smaga nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Fondaparinukss paredzēts tikai subkutānai lietošanai. Nelietot intramuskulāri

.

Nav pietiekamas pieredzes par hemodinamiski nestabilu pacientu ārstēšanu ar fondaparinuksu un nav

pieredzes par šo zāļu lietošanu pacientiem, kam nepieciešama trombolīze, embolektomija vai

v. cava

filtra ievietošana.

Asiņošana

Fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam ir palielināts asiņošanas risks, piemēram, tiem, kam

ir iedzimti vai iegūti asiņošanas traucējumi (piemēram, trombocītu skaits < 50 000/mm

), aktīva

kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība un nesen bijusi intrakraniāla asiņošana, vai neilgi pēc smadzeņu,

mugurkaula vai acu operācijas, kā arī īpašām pacientu grupām, kas minētas tālāk.

Tāpat kā citi antikoagulanti, fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam nesen veikta operācija

(< 3 dienas) un tikai tad, kad nodrošināta ķirurģiska hemostāze.

Zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, nedrīkst lietot vienlaikus ar fondaparinuksu. Šīs zāles ir

dezirudīns, fibrinolītiskie līdzekļi, GP IIb/IIIa receptoru antagonisti, heparīns, heparinoīdi vai zemas

molekulārmasas heparīns (ZMMH). VTE ārstēšanas laikā vienlaicīgi jāveic terapija ar K vitamīna

antag

onistu atbilstoši apakšpunktā 4.5 sniegtai informācijai. Citas pretrombocītu zāles

(acetilsalicilskābe, dipiridamols, sulfīnpirazons, tiklopidīns vai klopidogrels) un NPL jālieto uzmanīgi.

Ja ir svarīgi lietot zāles vienlaikus, jāveic stingra kontrole.

Spinālā/epidurālā anestēzija

Pacientiem, kas saņem fondaparinuksu VTE ārstēšanai, nevis profilaksei, ķirurģisku procedūru laikā

nedrīkst izmantot spinālo/epidurālo anestēziju.

Gados veci pacienti

Gados veciem cilvēkiem ir palielināts asiņošanas risks. Tā kā nieru darbība līdz ar vecumu parasti

vājinās, gados veciem pacientiem var būt samazināta eliminācija un pastiprināta fondaparinuksa

iedarbība (skatīt apakšpunktu 5.2). Asiņoša

nas traucējumu sastopamība pacientiem, kas saņem

ieteicamo shēmu DzVT vai PE ārstēšanai un ir < 65 gadus, 65 – 75 un > 75 gadus veci, bija attiecīgi

3,0%, 4,5% un 6,5%. Atbilstošā sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu

DzVT ārstēšanai, bija attiecīgi 2,5%, 3,6% un 8,3%, bet sastopamība pacientiem, kas saņem ieteikto

NFH shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 5,5%, 6,6% un 7,4%. Fondaparinuksu gados veciem

cilvēkiem jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.2).

Zāles vairs nav reğistrētas

Maza ķermeņa masa

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, klīniskā pieredze ir nepietiekama. Šai pacientu grupai

fondaparinuksu jālieto uzmanīgi 5 mg dienas devā (skatīt apakšpunktus 4.2 un 5.2).

Nieru mazspēja

Pavājinoties nieru darbībai, palielinās asiņošanas risks. Zināms, ka fondaparinukss izdalās galvenokārt

caur nierēm. Asiņošanas traucējumu sastopamība pacientiem ar normālu nieru darbību, vieglu nieru

mazspēju, mērenu nieru mazspēju un smagu nieru mazspēju, kas saņem ieteicamo shēmu DzVT vai

PE ārstēšanā, bija attiecīgi 3,0% (34/1132), 4,4% (32/733), 6,6% (21/318) un 14,5% (8/55). Atbilstošā

sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu DzVT ārstēšanai, bija attiecīgi

2,3% (13/559), 4,6% (17/368), 9,7% (14/145) un 11,1% (2/18), un pacientiem, kas saņem ieteicamo

nefrakcionāta h

eparīna shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 6,9% (36/523), 3,1% (11/352), 11,1%

(18/162) un 10,7% (3/28).

Fondaparinukss ir kontrindicēts smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min),

un pacientiem ar mērenu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) jālieto uzmanīgi.

Ārstēšanas ilgums nedrīkst pārsniegt klīniskā pētījumā novērtēto (vidēji 7 dienas) (skatīt apakšpunktus

4.2 , 4.3 un 5.2).

Nav pieredzes pacientu apakšpgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju

(kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šiem pacientiem fondaparinuksu jālieto uzmanīgi. Pēc sākotnējas

10 mg dienas devas lietošanas var apsvērt dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz

farmakokinētik

as izmaiņām (skatīt apakšpunktu 4.2).

Smaga aknu mazspēja

Fondaparinuksa lietošana jāapsver uzmanīgi, jo ir palielināts asiņošanas risks asinsreces faktoru

deficīta dēļ pacientiem ar smagu aknu mazspēju (skatīt apakšpunktu 4.2).

Pacienti ar heparīna inducētu trombocitopēniju

Fondaparinukss nesaistās ar 4. trombocītu faktoru un tam nepiemīt krusteniska reaktivitāte ar serumu,

kas iegūts no pacientiem ar 2. tipa heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Fondaparinuksa

efektivitāte un drošība pacientiem ar 2. tipa HIT nav formāli pētīta.

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot vienlaikus fondaparinuksu un zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, palielinās asiņošanas

risks (skatīt apakšpunktu 4.4).

Ar fondaparinuksu veiktos klīniskos pētījumos perorāl

iem antikoagulantiem (varfarīnam) nebija

vērojama mijiedarbība ar fondaparinuksa farmakokinētiku; 10 mg devā, kas lietota mijiedarbības

pētījumos, fondaparinukss neietekmēja varfarīna antikoagulācijas kontroles raksturlieluma (INR)

aktivitāti.

Trombocītu inhibitoriem (acetilsalicilskābei), NPL (piroksikāmam) un digoksīnam nekonstatēja

mijiedarbība ar fondaparinuksa farmakokinētiku. 10 mg devā, ko lietoja mijiedarbības pētījumos,

fondaparinukss neietekmēja asiņošanas laiku, veicot ārstēšanu ar acetilsalicilskābi vai piroksikāmu, ne

arī digoksīna farmakokinētiku līdzsvara apstākļos.

4.6

Grūtniecība un zīdīšana

Nav pieejami klīniskie dati par lietošanu grūtniecības laikā. Ierobežotās iedarbības

dēļ pētījumi ar

dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām

un attīstību pēc dzemdībām. Fondaparinuksu grūtniecēm drīkst ordinēt tikai galējas nepieciešamības

gadījumā.

Fondaparinukss izdalās pienā žurkām, bet nav zināms, vai fondaparinukss izdalās mātes pienā

Zāles vairs nav reğistrētas

cilvēkam. Ārstēšanas laikā ar fondaparinuksu nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr uzsūkšanās

pēc iekšķīgas ieņemšanas bērniem nav raksturīga.

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Fondaparinuksa drošība vērtēta 2517 pacientiem, kas ārstēti venozas trombembolijas dēļ un kas ar

fondaparinuksu ārstēti vidēji 7 dienas. Biežāk sastopamās nevēlamās blakusparādība

s bija asiņošanas

komplikācijas (skatīt apakšpunktu 4.4).

Nevēlamās blakusparādības, par kurām pētnieki ziņojuši kā par iespējami saistītām ar fondaparinuksa

lietošanu, norādītas atbilstoši sastopamības biežumam (ļoti bieži

1/10; bieži:

1/100 līdz < 1/10;

retāk:

1/1000 līdz ≤ 1/100; reti:

1/10 000 līdz ≤ 1/1000; ļoti reti: ≤ 1/10 000) un orgānu sistēmai,

kā pirmās minot nopietnākās nevēlamās blakusparādības

Orgānu sistēma pēc

MedDRA klasifikācijas

Nevēla

mās blakusparādības pacientiem, kam ārstēta VTE

1

Asins un limfatiskās

sistēmas traucējumi

Bieži:

asiņošana (kuņģa-zarnu trakta asiņošana, hematūrija,

hematoma, deguna asiņošana, klepus ar asinīm, dzemdes un

vagināla asiņošana, hemartroze, acu asiņošana, purpura, zilumi)

Retāk:

anēmija, trombocitopēnija

Reti:

cita veida asiņošana (aknu, retroperitoneāla,

intrakraniāla/intracerebrāla), trombocitēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

alerģiska reakcija

Metabolisma un barošanās

traucējumi

Reti:

ne-olbaltumu slāpekļa (Nos)

daudzuma palielināšanās

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk

: galvassāpes

Reti:

reibonis

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Retāk:

slikta dūša, vemšana

Aknu un/vai žultsceļu

traucējumi

Retāk

: aknu funkcijas traucējumi

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Reti:

eritematozi izsitumi

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

sāpes, tūska,

Reti:

reakcija injekcijas vietā

(1) atsevišķas blakusparādības nav norādītas, izņemot gadījumus, kad tās ir medicīniski nozīmīgas.

(2) Nos nozīmē ne-olbaltumu slāpeklis, piemēram, urīnviela, urīnskābe, aminoskābes u.c.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.9

Pārdozēšana

Lietojot lielāku fondaparinuksa devu nekā ieteikts, var palielināties asiņošanas risks. Fondaparinuksam

nav zināma antidota.

Ja pārdozēšanas gadījumā rodas asiņošanas sarežģījumi, ārstēšana ir jāpārtrauc un jāmeklē primārais

cēlonis. Jāapsver terapija, piemēram, ķirurģiska hemostāze, asins aizstājterapija, svaigas plazmas

transfūzijas un plazmaferēze.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: prettrombotiskie līdzekļi.

ATĶ kods: B01AX05

Farmakodinamiskā iedarbība

Fondaparinukss ir sintētisks un selektīvs aktivēta X (Xa) faktora inhibitors. Fondaparinuksa

prettrombotiskā darbība ir saistīta ar antitrombīna III (antitrombīna) mediētu selektīvu Xa faktora

nomākšanu. Selektīvi saistoties ar antitrombīnu, fondaparinukss pastiprina (aptuveni 300 reizes)

dabisko antitrombīna veikto Xa faktora neitralizēšanu. Xa faktora neitralizēšana pārtrauc asinsreces

kaskādi un nomāc gan trombīna veidošanos, gan trombu rašanos. Fondaparinukss neinaktivē trombīnu

(aktivētu II faktoru) un neietekmē trombocītus.

Lietojot ārstēšanai izmantotās devas, fondaparinukss klīniski nozīmīgi neietekmē parasto asinsreces

testu rezultātus, piemēram, aktivēto parciālo tromboplastīna laiku (aPTT – activated partial

thromboplastin time), aktivēto asinsreces laiku (ACT – activated clotting time) vai protrombīna laiku

(PT – prothrombin time)/starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalised ratio)

plazmā, kā arī asinsteces laiku un fibrinolīti

sko aktivitāti. Lietojot lielākas devas, iespējamas mērenas

aPTL pārmaiņas. Lietojot 10 mg devu mijiedarbības pētījumos, fondaparinukss nozīmīgi neietekmēja

varfarīna antikoagulanta aktivitāti (INR).

Fondaparinuksam nepiemīt krusteniska reakcija ar serumiem, kas iegūti no pacientiem ar heparīna

inducētu trombocitopēniju.

Klīniskie pētījumi

Fondaparinuksa klīniskā programma venozas trombembolijas ārstēšanā bija plānota, lai pierādītu

fondaparinuksa efektivitāti dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu embolijas (PE) ārstēšanā. Vairāk

nekā 4874 pacientus pētīja kontrolētos 2. un 3. fāzes klīniskos pētījumos.

Dziļo vēnu trombozes ārstēšana

Randomizētā, dubultmaskētā klīniskā pētījumā pacientiem ar apstiprinātu akūtas simptomātiskas

DzVT diagnozi fondaparinuksa 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa

50 kg,

kg) vai 10 mg (ķermeņa m

asa > 100 kg) s.c. reizi dienā salīdzināja ar nātrija enoksaparīnu 1 mg/kg s.c.

divreiz dienā. Kopumā tika ārstēti 2192 pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz

26 dienām ilgi (vidēji 7 dienas). Abās ārstēšanas grupās pacienti saņēma K vitamīna antagonista

terapiju, ko parasti sāka 72 stundas pēc pirmās pētījuma zāļu lietošanas un turpināja 90

7 dienas,

regulāri pielāgojot devu, lai sasniegtu INR 2 – 3. Primārās efektivitātes rezultāts bija salikts no

apstiprinātas simptomātiskas recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz 97.

dienai. Pierādīts, ka ārstēšana ar fondaparinuksu nav sliktāk

a par enoksaparīna terapiju (VTE biežums

attiecīgi 3,9% un 4,1%).

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,1% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar

1,2% ar enoksaparīnu ārstētiem pacientiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

Plaušu embolijas ārstēšana

Randomizēts, atklāts klīniskais pētījums tika veikts pacientiem ar akūtu simptomātisku PE . Diagnozi

apstiprināja ar objektīvām pārbaudēm (plaušu skenēšana, pulmonāla angiogrāfija vai spirāles KT

skenēšana). Pacienti, kam bija nepieciešama trombolīze, embolektomija vai

v. cava

filtrs, tika izslēgti

no pētījuma. Randomizētie pacienti iepriekš varēja būt ārstēti ar NFH atlases fāzē, bet pacienti, kas

ilgāk nekā 24 stundas bija ārstēti ar antikoagulanta terapeitisku devu vai kam bija nekontrolēta

hipertensija, tika izslēgti no pētījuma. Fondaparinuksa 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg

(ķermeņa masa ≥ 50 kg,

100 kg) vai 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) s.c. reizi dienā sa

līdzināja ar

nefrakcionāta heparīna i.v. bolus injekciju (5000 SV), pēc tam veicot ilgstošu i.v. infūziju, to

pielāgojot, lai uzturētu aPTT 1,5 – 2,5 reizes virs kontroles vērtības. Kopumā tika ārstēti 2184

pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz 22 dienām ilgi (vidēji 7 dienas).

Pacienti abās ārstēšanas grupās saņēma K vitamīna antagonista terapiju, ko parasti sāka 72 stundu

laikā pēc pirmās pētījuma zāļu devas lietošanas un turpināja 90

7 dienas, regulāri pielāgojot devu, lai

sasniegtu INR 2 – 3. Primārais efektivitātes rezultāts bija salikts no apstiprinātas simptomātiskas

recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz

97. dienai. Pierādīja, ka ārstēšana ar

fondaparinuksu nav sliktāka par nefrakcionēta heparīna terapiju (VTE biežums attiecīgi 3,8% un

5,0%).

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,3% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar

1,1% ar nefrakcionētu heparīnu ārstēto pacientu.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Fondaparinuksa nātrija farmakokinētika ir atvasināta no fondaparinuksa koncentrācijas plazmā, kas

kvantitatīvi izteikta ar anti Xa faktora aktivitāti. Lai kalibrētu anti-Xa testu, var lietot tikai

fondaparinuksu (starptautiskie heparīna vai ZMMH standarti nav piemēroti šim nolūkam). Rezultātā

fondaparinuksa koncentrācija tiek izteikta miligramos (mg).

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas iev

adīšanas fondaparinukss uzsūcas pilnīgi un ātri (absolūtā bioloģiskā pieejamība ir

100%). Pēc vienreizējas subkutānas 2,5 mg fondaparinuksa injekcijas jauniem veseliem cilvēkiem

maksimālā koncentrācija plazmā (vidējā C

= 0,34 mg/l) tiek sasniegta 2 stundas pēc devas

ievadīšanas. Puse no vidējās C

koncentrācijas plazmā tiek sasniegta 25 minūtes pēc devas

ievadīšanas.

Gados veciem cilvēkiem fondaparinuksa farmakokinētika ir lineāra, ievadot 2 – 8 mg subkutāni. Pēc

lietošanas reizi dienā līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 3 – 4 dienām, C

un AUC

palielinās 1,3 reizes.

Vidējā (SK%) fondaparinuksa farmakokinētisko raksturlielumu vērtība pacientiem, kam veic gūžas

locītavas endoprotezēšanas operāciju un kas saņem 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā: C

(mg/l) –

0,39 (31%), T

(h) – 2,8 (18%) un C

(mg/l) – 0,14 (56%). Pacientiem ar gūžas kaula lūzumu

lielāka vecuma dēļ fondaparinuksa līdzsvara koncentrācija plazmā ir šāda: C

(mg/l) – 0,50 (32%),

(mg/l) – 0,19 (58%).

Veicot DzVT un PE ārstēšanu, pacientiem, kas saņem fondaparinuksu 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg),

7,5 mg (ķermeņa masa 50 – 100 kg ieskaitot) un 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) reizi dienā, ķermeņa

masai pielāgotās devas sniedz līdzīgu iedarbību visām ķermeņa masas grupām. Vidējo (SK%)

līdzsvara farmakokinētikas raksturlielumu aprēķini ar fondaparinuksu ārstētiem VTE pacientiem, kas

saņem ieteikto fondaparinuksa dozēšanas shēmu reizi dienā, ir šādi: C

(mg/l) – 1,41 (23%), T

– 2,4 (8%) un C

(mg/l) – 0,52 (45%). Atbilstošā 5. un 95. percentīle ir attiecīgi 0,97 un 1,92 C

(mg/l) un 0,24 un 0,95 C

(mg/l).

Izkliede

Fondaparinuksa izkliedes tilpums ir ierobežots (7 – 11 litri).

In vitro

fondaparinukss izteikti un

specifiski saistās ar antitrombīna olbaltumu no devas atkarīgā veidā atkarībā no koncentrācijas

Zāles vairs nav reğistrētas

plazmā (98,6%

97,0%, ja koncentrācija ir 0,5 – 2 mg/l). Fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar

citiem plazmas olbaltumiem, tostarp 4. trombocītu faktoru (TF4).

fondaparinukss

nozīmīgi

nesaistās

plazmas

olbaltumiem,

izņemot

antitrombīnu,

raksturīga mijiedarbība ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem.

Metabolisms

Lai gan nav pilnīgi izpētīts, nav pierādījumu par fondaparinuksa metabolismu un īpaši nav

pierādījumu par aktīvu metabolītu veidošanos.

In vitro

fondaparinukss nenomāc CYP450 (CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6,

CYP2E1 vai CYP3A4). Tādējādi

in vivo

fondaparinuksam nav raksturīga mijiedarbība ar citām

zālēm, nomācot C

YP mediētu metabolismu.

Ekskrēcija/eliminācija

Eliminācijas pusperiods (t

) ir aptuveni 17 stundas veseliem jauniem cilvēkiem un aptuveni 21 stunda

veseliem gados veciem cilvēkiem. 64 – 77% fondaparinuksa tiek izvadīti caur nierēm nemainīta

savienojuma veidā.

Īpašas pacientu grupas

Bērni

- Fondaparinukss nav pētīts šai pacientu grupai.

Gados veci pacienti

- Līdz ar vecumu var vājināties nieru darbība, un tādēļ gados veciem cilvēkiem

var mazināties fondaparinuksa eliminācijas spēja. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem, kam veic

ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, aprēķinātais plazmas klīrenss

bija 1,2 – 1,4 reizes mazāks nekā par 65 gadiem jaunākiem pacientiem. Līdzīgu tendenci novēroja

pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Nieru mazspēja

- Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min),

kam veic ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, pacientiem ar vieglu

nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) plazmas klīren

ss ir 1,2 – 1,4 reizes mazāks un

pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) – vidēji 2 reizes

mazāks. Smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) plazmas klīrenss ir

aptuveni 5 reizes mazāks nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Terminālais pusperiods bija 29 h

pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju un 72 h pacientiem ar smagu nieru mazspēju. Līdzīgu

tendenci novēroja pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Ķermeņa masa

Fondaparinuksa plazmas klīrenss palielinās līdz ar ķermeņa masu

(palielinājums par

9% uz 10 kg).

Dzimums

- Pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa masai atšķirības starp dzimumiem nekonstatēja.

Rase

armakokinētiskās atšķirības rases dēļ nav prospektīvi pētītas. Tomēr ar veseliem aziātiem

(japāņiem) veiktos pētījumos nekonstatēja atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar

veseliem baltās rases pārstāvjiem. Līdzīgi nenovēroja plazmas klīrensa atšķirības starp melnādainiem

un baltās rases pacientiem, kam veic ortopēdisku operāciju.

Aknu mazspēja -

Fondaparinuksa farmakokinētika nav pētīta aknu mazspējas gadījumā.

5.3

Preklīniskie dati par drošību

Ne-klīniskajos standartpētījum

os iegūtie dati par farmakoloģisko drošību un genotoksicitāti neliecina

par īpašu risku cilvēkam. Atkārtotu devu un reproduktīvās toksicitātes pētījumi neliecināja par īpašu

risku, bet nesniedza atbilstošu dokumentāciju par drošības robežām nepietiekamas iedarbības dēļ

dzīvnieku sugām.

Zāles vairs nav reğistrētas

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

Sālsskābe

Nātrija hidroksīds

6.2

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt ar citiem produktiem.

6.3

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Nesasaldēt.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

1. klases stikla korpuss (1 ml), kam pievienota 27 gaudžu x 12,7 mm adata un kas noslēgts ar

hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāzni.

Quixidar

5 mg/0,4 ml

ir pieejams iepakojumā

pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm ar oranžu automātisku

drošības sistēmu. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Subkutānu injekciju veic tāpat kā ar parastu šļirci.

Pirms lietošanas jāapskata, vai parenterāli lietojamie šķīdumi nesatur sīkas daļiņas un vai nav

mainījusies to krāsa.

Norādījumi, kā zāles injicēt pašam, sniegti lietošanas instrukcijā.

Quixidar pilnšļirces ir veidota ar automātisku adatas aizsargsistēmu, lai novērstu saduršanās iespēju ar

adatu pēc injekcijas.

Neizlietotais preparāts vai atkritumi jāiznīcina atbilstoši vietējām p

rasībām. Šīs zāles ir paredzētas

tikai vienreizējai lietošanai.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Glaxo Group Ltd

Greenford

Middlesex

UB6 0NN

Lielbritānija

Zāles vairs nav reğistrētas

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURI

EU/1/02/207/009-011, 018

9.

REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2002. gada 21. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 21. marts

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Quixidar 7,5 mg/0,6 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce satur 7,5 mg nātrija fondaparinuksa (fondaparinux sodium) 0,6 ml šķīduma

injekcijām.

Palīgviela(-s): Satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā un tādējādi būtībā nesatur nātriju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķidrums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās i

ndikācijas

Dziļo vēnu trombozes (DzVT) un akūtas plaušu embolijas (PE) ārstēšana, izņemot hemodinamiski

nestabiliem pacientiem vai pacientiem, kam nepieciešama trombolīze vai plaušu embolektomija.

4.2

Devas un lietošanas veids

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 7,5 mg (pacientiem ar ķermeņa masu

100 kg) reizi dienā

subkutānas injekcijas veidā. Pacientiem, kam ķermeņa masa ir

50 kg, ieteicamā deva ir 5 mg.

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir > 100 kg, ieteicamā deva ir 10 mg.

Ārstēšana jāturpina vismaz 5 dienas un kamēr tiek sasniegta atbilstoša antikoagulācija (starptautiskā

normalizētā attiecība 2 – 3). Vienlaikus perorāla antikoagulācija jāsāk pēc iespējas ātrāk un parasti 72

stundu laikā. Vidējais lietošanas ilgums klīniskos pētīju

mos bija 7 dienas, un klīniskā pieredze par

ārstēšanu ilgāk nekā 10 dienas ir nepietiekama.

Īpašas pacientu grupas

Gados veciem pacientiem

- Devas pielāgošana nav nepieciešama. 75 gadus veciem un vecākiem

pacientiem fondaparinukss jālieto uzmanīgi, jo līdz ar vecumu pavājinās nieru darbība (skatīt

apakšpunktu 4.4).

Nieru mazspēja -

Pacientiem ar mērenu nieru mazspēju fondaparinuksu jālieto uzmanīgi (skatīt

apakšpunktu 4.4).

Nav pieredzes pacientu apakšgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju

(kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šai apakšgrupai pēc sākotnējas 10 mg dienas devas var apsvērt

dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz farmakokinētikas izmaiņām (skatīt

apakšpunktu 4.4).

Fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min)

(skatīt apakšpunktu 4.3).

Zāles vairs nav reğistrētas

Aknu mazspēja

- Deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar smagu aknu mazspēju fondaparinuksu jālieto

uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.4).

Bērniem

- Fondaparinuksu neiesaka lietot bērniem līdz 17 gadu vecumam drošības un efektivitātes

datu trūkuma dēļ.

Lietošanas veids

Fondaparinuksu ievada dziļas subkutānas injekcijas veidā, pacientam atrodoties guļus stāvoklī.

Ievadīšanas vieta jāmaina starp vēdera priekšējās sienas kreiso un labo priekšējo sānu un kreiso un

labo mugurējo sānu apvidu. Lai izvairītos no zāļu zuduma, lietojot pilnšļirci, pirms injekcijas

neizvadiet no šļirces gaisa burbuli. Adata visā tās garumā jāiedur perpendikulāri ādas krokā, kas

satverta ar īkšķi un rādītājpirkstu; ādas kroka jātur visu injekcijas laiku.

Papildus norādījumus par lietošanu, sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu skatīt apakšpunktā 6.6.

4.3

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Aktīva klīniski nozīmīga asiņošana.

Akūts bakteriāls endokardīts.

Smaga nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Fondaparinukss paredzēts tikai subkutānai lietošanai. Nelietot intramuskulāri

.

Nav pietiekamas pieredzes par hemodinamiski nestabilu pacientu ārstēšanu ar fondaparinuksu un nav

pieredzes par šo zāļu lietošanu pacientiem, kam nepieciešama trombolīze, embolektomija vai

v. cava

filtra ievietošana.

Asiņošana

Fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam ir palielināts asiņošanas risks, piemēram, tiem, kam

ir iedzimti vai iegūti asiņošanas traucējumi (piemēram, trombocītu skaits < 50 000/mm

), aktīva

kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība un nesen bijusi intrakraniāla asiņošana, vai neilgi pēc smadzeņu,

mugurkaula vai acu operācijas, kā arī īpašām pacientu grupām, kas minētas tālāk.

Tāpat kā citi antikoagulanti, fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam nesen veikta operācija

(< 3 dienas) un tikai tad, kad nodrošināta ķirurģiska hemostāze.

Zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, nedrīkst lietot vienlaikus ar fondaparinuksu. Šīs zāles ir

dezirudīns, fibrinolītiskie līdzekļi, GP IIb/IIIa receptoru antagonisti, heparīns, heparinoīdi vai zemas

molekulārmasas heparīns (ZMMH). VTE ārstēšanas laikā vienlaicīgi jāveic terapija ar K vitamīna

antag

onistu atbilstoši apakšpunktā 4.5 sniegtai informācijai. Citas prettrombocītu zāles

(acetilsalicilskābe, dipiridamols, sulfīnpirazons, tiklopidīns vai klopidogrels) un NPL jālieto uzmanīgi.

Ja ir svarīgi lietot zāles vienlaikus, jāveic stingra kontrole.

Spinālā/epidurālā anestēzija

Pacientiem, kas saņem fondaparinuksu VTE ārstēšanai, nevis profilaksei, ķirurģisku procedūru laikā

nedrīkst izmantot spinālo/epidurālo anestēziju.

Gados veci pacienti

Gados veciem cilvēkiem ir palielināts asiņošanas risks. Tā kā nieru darbība līdz ar vecumu parasti

vājinās, gados veciem pacientiem var būt samazināta eliminācija un pastiprināta fondaparinuksa

iedarbība (skatīt apakšpunktu 5.2). Asiņoša

nas traucējumu sastopamība pacientiem, kas saņem

ieteicamo shēmu DzVT vai PE ārstēšanai un ir < 65 gadus, 65 – 75 un > 75 gadus veci, bija attiecīgi

3,0%, 4,5% un 6,5%. Atbilstošā sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu

DzVT ārstēšanai, bija attiecīgi 2,5%, 3,6% un 8,3%, bet sastopamība pacientiem, kas saņem ieteikto

Zāles vairs nav reğistrētas

NFH shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 5,5%, 6,6% un 7,4%. Fondaparinuksu gados veciem

cilvēkiem jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.2).

Maza ķermeņa masa

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, klīniskā pieredze ir nepietiekama. Šai pacientu grupai

fondaparinukss jālieto uzmanīgi 5 mg dienas devā (skatīt apakšpunktus 4.2 un 5.2).

Nieru mazspēja

Pavājinoties nieru darbībai, palielinās asiņošanas risks. Zināms, ka fondaparinukss izdalās galvenokārt

caur nierēm. Asiņošanas traucējumu sastopamība pacientiem ar normālu nieru darbību, vieglu nieru

mazspēju, mērenu nieru mazspēju un smagu nieru mazspēju, kas saņem ieteicamo shēmu DzVT vai

PE ārstēšanā, bija attiecīgi 3,0% (34/1132), 4,4% (32/733), 6,6% (21/318) un 14,5% (8/55). Atbilstošā

sastopamība pa

cientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu DzVT ārstēšanai, bija attiecīgi

2,3% (13/559), 4,6% (17/368), 9,7% (14/145) un 11,1% (2/18), un pacientiem, kas saņem ieteicamo

nefrakcionāta heparīna shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 6,9% (36/523), 3,1% (11/352), 11,1%

(18/162) un 10,7% (3/28).

Fondaparinukss ir kontrindicēts smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min),

un pacientiem ar mērenu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) jālieto uzmanīgi.

Ārstēšanas ilgums nedrīkst pārsniegt klīniskā pētījumā novērtēto (vidēji 7 dienas) (skatīt apakšpunktus

4.2 , 4.3 un 5.2).

Nav pieredzes pacientu apakšpgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju

(kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šiem pacientiem fondaparinukss jālieto uzmanīgi

. Pēc sākotnējas

10 mg dienas devas lietošanas var apsvērt dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz

farmakokinētikas izmaiņām (skatīt apakšpunktu 4.2).

Smaga aknu mazspēja

Fondaparinuksa lietošana jāapsver uzmanīgi, jo ir palielināts asiņošanas risks asinsreces faktoru

deficīta dēļ pacientiem ar smagu aknu mazspēju (skatīt apakšpunktu 4.2).

Pacienti ar heparīna inducētu trombocitopēniju

Fondaparinukss nesaistās ar 4. trombocītu faktoru un tam nepiemīt krusteniska reaktivitāte ar serumu,

kas iegūts no pacientiem ar 2. tipa heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Fondaparinuksa

efektivitāte un drošība pacientiem ar 2. tipa HIT nav formāli pētīta.

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot vienlaikus fondaparinuksu un zāles, kas var palielināt asiņoš

anas risku, palielinās asiņošanas

risks (skatīt apakšpunktu 4.4).

Ar fondaparinuksu veiktos klīniskos pētījumos perorāliem antikoagulantiem (varfarīnam) nebija

vērojama mijiedarbība ar fondaparinuksa farmakokinētiku; 10 mg devā, kas lietota mijiedarbības

pētījumos, fondaparinukss neietekmēja varfarīna antikoagulācijas kontroles raksturlieluma (INR)

aktivitāti.

Trombocītu inhibitoriem (acetilsalicilskābei), NPL (piroksikāmam) un digoksīnam nekonstatēja

mijiedarbību ar fondaparinuksa farmakokinētiku. 10 mg devā, ko lietoja mijiedarbības pētījumos,

fondaparinukss neietekmēja asiņošanas laiku, veicot ārstēšanu ar acetilsalicilskābi vai piroksikāmu, ne

arī digoksīna farmakokinētiku līdzsvara apstākļos.

4.6

Grūtniecība un

zīdīšana

Nav pieejami klīniskie dati par lietošanu grūtniecības laikā. Ierobežotās iedarbības dēļ pētījumi ar

dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām

un attīstību pēc dzemdībām. Fondaparinuksu grūtniecēm drīkst ordinēt tikai galējas nepieciešamības

gadījumā.

Zāles vairs nav reğistrētas

Fondaparinukss izdalās pienā žurkām, bet nav zināms, vai fondaparinukss izdalās mātes pienā

cilvēkam. Ārstēšanas laikā ar fondaparinuksu nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr uzsūkšanās

pēc iekšķīgas ieņemšanas bērniem nav raksturīga.

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Fondaparinuksa drošība vērtēta 2517 pacientiem, kas ārstēti venozas trombembolijas dēļ un kas ar

fondaparinuksu ārstēti

vidēji 7 dienas. Biežāk sastopamās nevēlamās blakusparādības bija asiņošanas

komplikācijas (skatīt apakšpunktu 4.4).

Nevēlamās blakusparādības, par kurām pētnieki ziņojuši kā par iespējami saistītām ar fondaparinuksa

lietošanu, norādītas atbilstoši sastopamības biežumam (ļoti bieži

1/10; bieži:

1/100 līdz < 1/10;

retāk:

1/1000 līdz ≤ 1/100; reti:

1/10 000 līdz ≤ 1/1000; ļoti reti: ≤ 1/10 000) un orgānu sistēmai,

kā pirmās minot nopietnākās nevēlamās blakusparādības

Orgānu sistēma pēc

MedDRA klasifikācijas

Nevēlamās blakusparādības pacientiem, kam ārstēta VTE

1

Asins un limfatiskās

sistēmas traucējumi

Bieži:

asiņošana (kuņģa-zarnu trakta asiņošana, hematūrija,

hematoma, deguna asiņošana, klepus ar asinīm, dzemdes un

vagināla asiņošana, hemartroze, acu asiņošana, purpura, zilumi)

Retāk:

anēmija, trombocitopēnija

Reti:

cita veida asiņošana (aknu, retroperitoneāla,

intrakraniāla/intracerebrāla), trombocitēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

alerģiska reakcija

Metabolisma un barošanās

traucējumi

Reti:

ne-olbaltumu slāpekļa (Nos)

daudzuma palielināšanās

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk

: galvassāpes

Reti:

reibonis

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Retāk:

slikta dūša, vemšana

Aknu un/vai žultsceļu

traucējumi

Retāk

: aknu funkcijas traucējumi

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Reti:

eritematozi izsitumi

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk:

sāpes, tūska,

Reti:

reakcija injekcijas vietā

(1) atsevišķas blakusparādības nav norādītas, izņemot gadījumus, kad tās ir medicīniski nozīmīgas.

(2) Nos nozīmē ne-olbaltumu slāpeklis, piemēram, urīnviela, urīnskābe, aminoskābes u.c.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.9

Pārdozēšana

Lietojot lielāku fondaparinuksa devu nekā ieteikts, var palielināties asiņošanas risks. Fondaparinuksam

nav zināma antidota.

Ja pārdozēšanas gadījumā rodas asiņošanas sarežģījumi, ārstēšana ir jāpārtrauc un jāmeklē primārais

cēlonis. Jāapsver terapija, piemēram, ķirurģiska hemostāze, asins aizstājterapija, svaigas plazmas

transfūzijas un plazmaferēze.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: prettrombotiskie līdzekļi.

ATĶ kods: B01AX05

Farmakodinamiskā iedarbība

Fondaparinukss ir sintētisks un selektīvs aktivēta X (Xa) faktora inhibitors. Fondaparinuksa

prettrombotiskā darbība ir saistīta ar antitrombīna III (antitrombīna) mediētu selektīvu Xa faktora

nomākšanu. Selektīvi saistoties ar antitrombīnu, fondaparinukss pastiprina (aptuveni 300 reizes)

dabisko antitrombīna veikto Xa faktora neitralizēšanu. Xa faktora neitralizēšana pārtrauc asinsreces

kaskādi un nomāc gan trombīna veidošanos, gan trombu rašanos. Fondaparinukss neinaktivē trombīnu

(aktivētu II faktoru) un neietekmē trombocītus.

Lietojot ārstēšanai izmantotās devas, fondaparinukss klīniski nozīmīgi neietekmē parasto asinsreces

testu rezultātus, piemēram, aktivēto parciālo tromboplastīna laiku (aPTT – activated partial

thromboplastin time), aktivēto asinsreces laiku (ACT – activated clotting time) vai protrombīna laiku

(PT – prothrombin time)/starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalised ratio)

plazmā, kā arī asinsteces laiku un fibrinolīti

sko aktivitāti. Lietojot lielākas devas, iespējamas mērenas

aPTL pārmaiņas. Lietojot 10 mg devu mijiedarbības pētījumos, fondaparinukss nozīmīgi neietekmēja

varfarīna antikoagulanta aktivitāti (INR).

Fondaparinuksam nepiemīt krusteniska reakcija ar serumiem, kas iegūti no pacientiem ar heparīna

inducētu trombocitopēniju.

Klīniskie pētījumi

Fondaparinuksa klīniskā programma venozas trombembolijas ārstēšanā bija plānota, lai pierādītu

fondaparinuksa efektivitāti dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu embolijas (PE) ārstēšanā. Vairāk

nekā 4874 pacientus pētīja kontrolētos 2. un 3. fāzes klīniskos pētījumos.

Dziļo vēnu trombozes ārstēšana

Randomizētā, dubultmaskētā klīniskā pētījumā pacientiem ar apstiprinātu akūtas simptomātiskas

DzVT diagnozi fondaparinuksa 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa

50 kg,

kg) vai 10 mg (ķermeņa m

asa > 100 kg) s.c. reizi dienā salīdzināja ar nātrija enoksaparīnu 1 mg/kg s.c.

divreiz dienā. Kopumā tika ārstēti 2192 pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz

26 dienām ilgi (vidēji 7 dienas). Abās ārstēšanas grupās pacienti saņēma K vitamīna antagonista

terapiju, ko parasti sāka 72 stundas pēc pirmās pētījuma zāļu lietošanas un turpināja 90

7 dienas,

regulāri pielāgojot devu, lai sasniegtu INR 2 – 3. Primārās efektivitātes rezultāts bija salikts no

apstiprinātas simptomātiskas recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz 97.

dienai. Pierādīts, ka ārstēšana ar fondaparinuksu nav sliktāk

a par enoksaparīna terapiju (VTE biežums

attiecīgi 3,9% un 4,1%).

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,1% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar

1,2% ar enoksaparīnu ārstētiem pacientiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

Plaušu embolijas ārstēšana

Randomizēts, atklāts klīniskais pētījums tika veikts pacientiem ar akūtusimptomātisku PE . Diagnozi

apstiprināja ar objektīvām pārbaudēm (plaušu skenēšana, pulmonāla angiogrāfija vai spirāles KT

skenēšana). Pacienti, kam bija nepieciešama trombolīze, embolektomija vai

v. cava

filtrs, tika izslēgti

no pētījuma. Randomizētie pacienti iepriekš varēja būt ārstēti ar NFH atlases fāzē, bet pacienti, kas

ilgāk nekā 24 stundas bija ārstēti ar antikoagulanta terapeitisku devu vai kam bija nekontrolēta

hipertensija, tika izslēgti no pētījuma. Fondaparinuksu 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg

(ķermeņa masa

50 kg,

100 kg) vai 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) s.c. reizi dienā sa

līdzināja ar

nefrakcionāta heparīna i.v. bolus injekciju (5000 SV), pēc tam veicot ilgstošu i.v. infūziju, to

pielāgojot, lai uzturētu aPTT 1,5 – 2,5 reizes virs kontroles vērtības. Kopumā tika ārstēti 2184

pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz 22 dienām ilgi (vidēji 7 dienas).

Pacienti abās ārstēšanas grupās saņēma K vitamīna antagonista terapiju, ko parasti sāka 72 stundu

laikā pēc pirmās pētījuma zāļu devas lietošanas un turpināja 90

7 dienas, regulāri pielāgojot devu, lai

sasniegtu INR 2 – 3. Primārais efektivitātes rezultāts bija salikts no apstiprinātas simptomātiskas

recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz

97. dienai. Pierādīja, ka ārstēšana ar

fondaparinuksu nav sliktāka par nefrakcionēta heparīna terapiju (VTE biežums attiecīgi 3,8% un

5,0%).

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,3% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar

1,1% ar nefrakcionētu heparīnu ārstēto pacientu.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Fondaparinuksa nātrija farmakokinētika ir atvasināta no fondaparinuksa koncentrācijas plazmā, kas

kvantitatīvi izteikta ar anti Xa faktora aktivitāti. Lai kalibrētu anti-Xa testu, var lietot tikai

fondaparinuksu (starptautiskie heparīna vai ZMMH standarti nav piemēroti šim nolūkam). Rezultātā

fondaparinuksa koncentrācija tiek izteikta miligramos (mg).

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas iev

adīšanas fondaparinukss uzsūcas pilnīgi un ātri (absolūtā bioloģiskā pieejamība ir

100%). Pēc vienreizējas subkutānas 2,5 mg fondaparinuksa injekcijas jauniem veseliem cilvēkiem

maksimālā koncentrācija plazmā (vidējā C

= 0,34 mg/l) tiek sasniegta 2 stundas pēc devas

ievadīšanas. Puse no vidējās C

koncentrācijas plazmā tiek sasniegta 25 minūtes pēc devas

ievadīšanas.

Gados veciem cilvēkiem fondaparinuksa farmakokinētika ir lineāra, ievadot 2 – 8 mg subkutāni. Pēc

lietošanas reizi dienā līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 3 – 4 dienām, C

un AUC

palielinās 1,3 reizes.

Vidējā (SK%) fondaparinuksa farmakokinētisko raksturlielumu vērtība pacientiem, kam veic gūžas

locītavas endoprotezēšanas operāciju un kas saņem 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā: C

(mg/l) –

0,39 (31%), T

(h) – 2,8 (18%) un C

(mg/l) – 0,14 (56%). Pacientiem ar gūžas kaula lūzumu

lielāka vecuma dēļ fondaparinuksa līdzsvara koncentrācija plazmā ir šāda: C

(mg/l) – 0,50 (32%),

(mg/l) – 0,19 (58%).

Veicot DzVT un PE ārstēšanu, pacientiem, kas saņem fondaparinuksu 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg),

7,5 mg (ķermeņa masa 50 – 100 kg ieskaitot) un 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) reizi dienā,

ķermeņa masai pielāgotās devas sniedz līdzīgu iedarbību visām ķermeņa masas grupām. Vidējo

(SK%) līdzsvara farmakokinētikas raksturlielumu aprēķini ar fondaparinuksu ārstētiem VTE

pacientiem, kas saņem ieteikto fondaparinuksa dozēšanas shēmu reizi dienā, ir šādi: C

(mg/l) –

1,41 (23%), T

(h) – 2,4 (8%) un C

(mg/l) – 0,52 (45%). Atbilstošā 5. un 95. percentīle ir attiecīgi

0,97 un 1,92 C

(mg/l) un 0,24 un 0,95 C

(mg/l).

Izkliede

Fondaparinuksa izkliedes tilpums ir ierobežots (7 – 11 litri).

In vitro

fondaparinukss izteikti un

specifiski saistās ar antitrombīna olbaltumu no devas atkarīgā veidā atkarībā no koncentrācijas

Zāles vairs nav reğistrētas

plazmā (98,6%

97,0%, ja koncentrācija ir 0,5 – 2 mg/l). Fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar

citiem plazmas olbaltumiem, tostarp 4. trombocītu faktoru (TF4).

fondaparinukss

nozīmīgi

nesaistās

plazmas

olbaltumiem,

izņemot

antitrombīnu,

raksturīga mijiedarbība ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem.

Metabolisms

Lai gan nav pilnīgi izpētīts, nav pierādījumu par fondaparinuksa metabolismu un īpaši nav

pierādījumu par aktīvu metabolītu veidošanos.

In vitro

fondaparinukss nenomāc CYP450 (CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6,

CYP2E1 vai CYP3A4). Tādējādi

in vivo

fondaparinuksam nav raksturīga mijiedarbība ar citām

zālēm, nomācot C

YP mediētu metabolismu.

Ekskrēcija/eliminācija

Eliminācijas pusperiods (t

) ir aptuveni 17 stundas veseliem jauniem cilvēkiem un aptuveni 21 stunda

veseliem gados veciem cilvēkiem. 64 – 77% fondaparinuksa tiek izvadīti caur nierēm nemainīta

savienojuma veidā.

Īpašas pacientu grupas

Bērni

- Fondaparinukss nav pētīts šai pacientu grupai.

Gados veci pacienti

- Līdz ar vecumu var vājināties nieru darbība, un tādēļ gados veciem cilvēkiem

var mazināties fondaparinuksa eliminācijas spēja. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem, kam veic

ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, aprēķinātais plazmas klīrenss

bija 1,2 – 1,4 reizes mazāks nekā par 65 gadiem jaunākiem pacientiem. Līdzīgu tendenci novēroja

pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Nieru mazspēja

- Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min),

kam veic ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, pacientiem ar vieglu

nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) plazmas klīren

ss ir 1,2 – 1,4 reizes mazāks un

pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) – vidēji 2 reizes

mazāks. Smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) plazmas klīrenss ir

aptuveni 5 reizes mazāks nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Terminālais pusperiods bija 29 h

pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju un 72 h pacientiem ar smagu nieru mazspēju. Līdzīgu

tendenci novēroja pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Ķermeņa masa

Fondaparinuksa plazmas klīrenss palielinās līdz ar ķermeņa masu

(palielinājums par

9% uz 10 kg).

Dzimums

- Pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa masai atšķirības starp dzimumiem nekonstatēja.

Rase

armakokinētiskās atšķirības rases dēļ nav prospektīvi pētītas. Tomēr ar veseliem aziātiem

(japāņiem) veiktos pētījumos nekonstatēja atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar

veseliem baltās rases pārstāvjiem. Līdzīgi nenovēroja plazmas klīrensa atšķirības starp melnādainiem

un baltās rases pacientiem, kam veic ortopēdisku operāciju.

Aknu mazspēja -

Fondaparinuksa farmakokinētika nav pētīta aknu mazspējas gadījumā.

5.3

Preklīniskie dati par drošību

Ne-klīniskajos standartpētījum

os iegūtie dati par farmakoloģisko drošībuun genotoksicitāti neliecina

par īpašu risku cilvēkam. Atkārtotu devu un reproduktīvās toksicitātes pētījumi neliecināja par īpašu

risku, bet nesniedza atbilstošu dokumentāciju par drošības robežām nepietiekamas iedarbības dēļ

dzīvnieku sugām.

Zāles vairs nav reğistrētas

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

Sālsskābe

Nātrija hidroksīds

6.2

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt ar citiem produktiem.

6.3

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Nesasaldēt.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

1. klases stikla korpuss (1 ml), kam pievienota 27 gaudžu x 12,7 mm adata un kas noslēgts ar

hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāzni.

Quixidar

7,5 mg/0,6 ml

ir pieejams iepakojumā

pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm ar fuksīna automātisku

drošības sistēmu. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Subkutānu injekciju veic tāpat kā ar parastu šļirci.

Pirms lietošanas jāapskata, vai parenterāli lietojamie šķīdumi nesatur sīkas daļiņas un vai nav

mainījusies to krāsa.

Norādījumi, kā zāles injicēt pašam, sniegti lietošanas instrukcijā.

Quixidar pilnšļirces ir veidota ar automātisku adatas aizsargsistēmu, lai novērstu saduršanās iespēju ar

adatu pēc injekcijas.

Neizlietotais preparāts vai atkritumi jāiznīcina atbilstoši vietējām p

rasībām. Šīs zāles ir paredzētas

tikai vienreizējai lietošanai.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Glaxo Group Ltd

Greenford

Middlesex

UB6 0NN

Lielbritānija

Zāles vairs nav reğistrētas

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURI

EU/1/02/207/012-014, 019

9.

REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2002. gada 21. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 21. marts

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Quixidar 10 mg/0,8 ml šķīdums injekcijām pilnšļircē.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra pilnšļirce satur 10 mg nātrija fondaparinuksa (fondaparinux sodium) 0,8 ml šķīduma injekcijām.

Palīgviela(-s): Satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā un tādējādi būtībā nesatur nātriju.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām.

Šķīdums ir dzidrs un bezkrāsains vai gaiši dzeltens šķidrums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās i

ndikācijas

Dziļo vēnu trombozes (DzVT) un akūtas plaušu embolijas (PE) ārstēšana, izņemot hemodinamiski

nestabiliem pacientiem vai pacientiem, kam nepieciešama trombolīze vai plaušu embolektomija.

4.2

Devas un lietošanas veids

Ieteicamā fondaparinuksa deva ir 7,5 mg (pacientiem ar ķermeņa masu

100 kg) reizi dienā

subkutānas injekcijas veidā. Pacientiem, kam ķermeņa masa ir

50 kg, ieteicamā deva ir 5 mg.

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir > 100 kg, ieteicamā deva ir 10 mg.

Ārstēšana jāturpina vismaz 5 dienas un kamēr tiek sasniegta atbilstoša antikoagulācija (starptautiskā

normalizētā attiecība 2 – 3). Vienlaikus perorāla antikoagulācija jāsāk pēc iespējas ātrāk un parasti 72

stundu laikā. Vidējais lietošanas ilgums klīniskos pētīju

mos bija 7 dienas, un klīniskā pieredze par

ārstēšanu ilgāk nekā 10 dienas ir nepietiekama.

Īpašas pacientu grupas

Gados veciem pacientiem

- Devas pielāgošana nav nepieciešama. 75 gadus veciem un vecākiem

pacientiem fondaparinukss jālieto uzmanīgi, jo līdz ar vecumu pavājinās nieru darbība (skatīt

apakšpunktu 4.4).

Nieru mazspēja -

Pacientiem ar mērenu nieru mazspēju fondaparinuksu jālieto uzmanīgi (skatīt

apakšpunktu 4.4).

Nav pieredzes pacientu apakšgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju

(kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šai apakšgrupai pēc sākotnējas 10 mg dienas devas var apsvērt

dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz farmakokinētikas izmaiņām (skatīt

apakšpunktu 4.4).

Fondaparinuksu nedrīkst lietot pacientiem ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min)

(skatīt apakšpunktu 4.3).

Aknu mazspēja

- Deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar smagu aknu mazspēju fondaparinuksu jālieto

uzmanīgi (skatīt ap

akšpunktu 4.4).

Zāles vairs nav reğistrētas

Bērniem

- Fondaparinuksu neiesaka lietot bērniem līdz 17 gadu vecumam drošības un efektivitātes

datu trūkuma dēļ.

Lietošanas veids

Fondaparinuksu ievada dziļas subkutānas injekcijas veidā, pacientam atrodoties guļus stāvoklī.

Ievadīšanas vieta jāmaina starp vēdera priekšējās sienas kreiso un labo priekšējo sānu un kreiso un

labo mugurējo sānu apvidu. Lai izvairītos no zāļu zuduma, lietojot pilnšļirci, pirms injekcijas

neizvadiet no šļirces gaisa burbuli. Adata visā tās garumā jāiedur perpendikulāri ādas krokā, kas

satverta ar īkšķi un rādītājpirkstu; ādas kroka jātur visu injekcijas laiku.

Papildus norādījumus par lietošanu, sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu skatīt apakšpunktā 6.6.

4.3

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Aktīva klīniski nozīmīga asiņošana.

Akūts bakteriāls endokardīts.

Smaga nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Fondaparinukss paredzēts tikai subkutānai lietošanai. Nelietot intramuskulāri

.

Nav pietiekamas pieredzes par hemodinamiski nestabilu pacientu ārstēšanu ar fondaparinuksu un nav

pieredzes par šo zāļu lietošanu pacientiem, kam nepieciešama trombolīze, embolektomija vai

v. cava

filtra ievietošana.

Asiņošana

Fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam ir palielināts asiņošanas risks, piemēram, tiem, kam

ir iedzimti vai iegūti asiņošanas traucējumi (piemēram, trombocītu skaits < 50 000/mm

), aktīva

kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība un nesen bijusi intrakraniāla asiņošana, vai neilgi pēc smadzeņu,

mugurkaula vai acu operācijas, kā arī īpašām pacientu grupām, kas minētas tālāk.

Tāpat kā citi antikoagulanti, fondaparinukss jālieto uzmanīgi pacientiem, kam nesen veikta operācija

(< 3 dienas) un tikai tad, kad nodrošināta ķirurģiska hemostāze.

Zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, nedrīkst lietot vienlaikus ar fondaparinuksu. Šīs zāles ir

dezirudīns, fibrinolītiskie līdzekļi, GP IIb/IIIa receptoru antagonisti, heparīns, heparinoīdi vai zemas

molekulārmasas heparīns (ZMMH). VTE ārstēšanas laikā vienlaicīgi jāveic terapija ar K vitamīna

antag

onistu atbilstoši apakšpunktā 4.5 nsniegtai informācijai. Citas prettrombocītu zāles

(acetilsalicilskābe, dipiridamols, sulfīnpirazons, tiklopidīns vai klopidogrels) un NPL jālieto uzmanīgi.

Ja ir svarīgi lietot zāles vienlaikus, jāveic stingra kontrole.

Spinālā/epidurālā anestēzija

Pacientiem, kas saņem fondaparinuksu VTE ārstēšanai, nevis profilaksei, ķirurģisku procedūru laikā

nedrīkst izmantot spinālo/epidurālo anestēziju.

Gados veci pacienti

Gados veciem cilvēkiem ir palielināts asiņošanas risks. Tā kā nieru darbība līdz ar vecumu parasti

vājinās, gados veciem pacientiem var būt samazināta eliminācija un pastiprināta fondaparinuksa

iedarbība (skatīt apakšpunktu 5.2). Asiņoša

nas traucējumu sastopamība pacientiem, kas saņem

ieteicamo shēmu DzVT vai PE ārstēšanai un ir < 65 gadus, 65 – 75 un > 75 gadus veci, bija attiecīgi

3,0%, 4,5% un 6,5%. Atbilstošā sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu

DzVT ārstēšanai, bija attiecīgi 2,5%, 3,6% un 8,3%, bet sastopamība pacientiem, kas saņem ieteikto

NFH shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 5,5%, 6,6% un 7,4%. Fondaparinuksu gados veciem

cilvēkiem jālieto uzmanīgi (skatīt apakšpunktu 4.2).

Zāles vairs nav reğistrētas

Maza ķermeņa masa

Pacientiem, kam ķermeņa masa ir < 50 kg, klīniskā pieredze ir nepietiekama. Šai pacientu grupai

fondaparinukss jālieto uzmanīgi 5 mg dienas devā (skatīt apakšpunktus 4.2 un 5.2).

Nieru mazspēja

Pavājinoties nieru darbībai, palielinās asiņošanas risks. Zināms, ka fondaparinukss izdalās galvenokārt

caur nierēm. Asiņošanas traucējumu sastopamība pacientiem ar normālu nieru darbību, vieglu nieru

mazspēju, mērenu nieru mazspēju un smagu nieru mazspēju, kas saņem ieteicamo shēmu DzVT vai

PE ārstēšanā, bija attiecīgi 3,0% (34/1132), 4,4% (32/733), 6,6% (21/318) un 14,5% (8/55). Atbilstošā

sastopamība pacientiem, kas saņem ieteicamo enoksaparīna shēmu DzVT ārstēšanai, bija attiecīgi

2,3% (13/559), 4,6% (17/368), 9,7% (14/145) un 11,1% (2/18), un pacientiem, kas saņem ieteicamo

nefrakcionāta h

eparīna shēmu PE ārstēšanai, bija attiecīgi 6,9% (36/523), 3,1% (11/352), 11,1%

(18/162) un 10,7% (3/28).

Fondaparinukss ir kontrindicēts smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min),

un pacientiem ar mērenu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) jālieto uzmanīgi.

Ārstēšanas ilgums nedrīkst pārsniegt klīniskā pētījumā novērtēto (vidēji 7 dienas) (skatīt apakšpunktus

4.2 , 4.3 un 5.2).

Nav pieredzes pacientu apakšpgrupai ar lielu ķermeņa masu (> 100 kg) un mērenu nieru mazspēju

(kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min). Šiem pacientiem fondaparinukss jālieto uzmanīgi. Pēc sākotnējas

10 mg dienas devas lietošanas var apsvērt dienas devas samazināšanu līdz 7,5 mg, pamatojoties uz

farmakokinētik

as izmaiņām (skatīt apakšpunktu 4.2).

Smaga aknu mazspēja

Fondaparinuksa lietošana jāapsver uzmanīgi, jo ir palielināts asiņošanas risks asinsreces faktoru

deficīta dēļ pacientiem ar smagu aknu mazspēju (skatīt apakšpunktu 4.2).

Pacienti ar heparīna inducētu trombocitopēniju

Fondaparinukss nesaistās ar 4. trombocītu faktoru un tam nepiemīt krusteniska reaktivitāte ar serumu,

kas iegūts no pacientiem ar 2. tipa heparīna inducētu trombocitopēniju (HIT). Fondaparinuksa

efektivitāte un drošība pacientiem ar 2. tipa HIT nav formāli pētīta.

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lietojot vienlaikus fondaparinuksu un zāles, kas var palielināt asiņošanas risku, palielinās asiņošanas

risks (skatīt apakšpunktu 4.4).

Ar fondaparinuksu veiktos klīniskos pētījumos perorāl

iem antikoagulantiem (varfarīnam) nebija

vērojama mijiedarbība ar fondaparinuksa farmakokinētiku; 10 mg devā, kas lietota mijiedarbības

pētījumos, fondaparinukss neietekmēja varfarīna antikoagulācijas kontroles raksturlieluma (INR)

aktivitāti.

Trombocītu inhibitoriem (acetilsalicilskābei), NPL (piroksikāmam) un digoksīnam nekonstatēja

mijiedarbību ar fondaparinuksa farmakokinētiku. 10 mg devā, ko lietoja mijiedarbības pētījumos,

fondaparinukss neietekmēja asiņošanas laiku, veicot ārstēšanu ar acetilsalicilskābi vai piroksikāmu, ne

arī digoksīna farmakokinētiku līdzsvara apstākļos.

4.6

Grūtniecība un zīdīšana

Nav pieejami klīniskie dati par lietošanu grūtniecības laikā. Ierobežotās iedarbības

dēļ pētījumi ar

dzīvniekiem ir nepietiekami, lai novērtētu ietekmi uz grūtniecību, embrija/augļa attīstību, dzemdībām

un attīstību pēc dzemdībām. Fondaparinuksu grūtniecēm drīkst ordinēt tikai galējas nepieciešamības

gadījumā.

Fondaparinukss izdalās pienā žurkām, bet nav zināms, vai fondaparinukss izdalās mātes pienā

Zāles vairs nav reğistrētas

cilvēkam. Ārstēšanas laikā ar fondaparinuksu nav ieteicams barot bērnu ar krūti. Tomēr uzsūkšanās

pēc iekšķīgas ieņemšanas bērniem nav raksturīga.

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Fondaparinuksa drošība vērtēta 2517 pacientiem, kas ārstēti venozas trombembolijas dēļ un kas ar

fondaparinuksu ārstēti vidēji 7 dienas. Biežāk sastopamās nevēlamās blakusparādība

s bija asiņošanas

komplikācijas (skatīt apakšpunktu 4.4).

Nevēlamās blakusparādības, par kurām pētnieki ziņojuši kā par iespējami saistītām ar fondaparinuksa

lietošanu, norādītas atbilstoši sastopamības biežumam (ļoti bieži

1/10; bieži:

1/100 līdz < 1/10;

retāk:

1/1000 līdz ≤ 1/100; reti:

1/10 000 līdz ≤ 1/1000; ļoti reti: ≤ 1/10 000) un orgānu sistēmai,

kā pirmās minot nopietnākās nevēlamās blakusparādības

Orgānu sistēma pēc

MedDRA klasifikācijas

Nevēla

mās blakusparādības pacientiem, kam ārstēta VTE

1

Asins un limfatiskās

sistēmas traucējumi

Bieži:

asiņošana (kuņģa-zarnu trakta asiņošana, hematūrija,

hematoma, deguna asiņošana, klepus ar asinīm, dzemdes un

vagināla asiņošana, hemartroze, acu asiņošana, purpura, zilumi)

Retāk:

anēmija, trombocitopēnija

Reti:

cita veida asiņošana (aknu, retroperitoneāla,

intrakraniāla/intracerebrāla), trombocitēmija

Imūnās sistēmas

traucējumi

Reti:

alerģiska reakcija

Metabolisma un

barošanās traucējumi

Reti:

ne-olbaltumu slāpekļa (Nos)

daudzuma palielināšanās

Nervu sistēmas traucējumi

Retāk

: galvassāpes

Reti:

reibonis

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Retāk:

slikta dūša, vemšana

Aknu un/vai žultsceļu

traucējumi

Retāk

: aknu funkcijas traucējumi

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Reti:

eritematozi izsitumi

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas

vietā

Retāk:

sāpes, tūska,

Reti:

reakcija injekcijas vietā

(1) atsevišķas blakusparādības nav norādītas, izņemot gadījumus, kad tās ir medicīniski nozīmīgas.

(2) Nos nozīmē ne-olbaltumu slāpeklis, piemēram, urīnviela, urīnskābe, aminoskābes u.c.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.9

Pārdozēšana

Lietojot lielāku fondaparinuksa devu nekā ieteikts, var palielināties asiņošanas risks. Fondaparinuksam

nav zināma antidota.

Ja pārdozēšanas gadījumā rodas asiņošanas sarežģījumi, ārstēšana ir jāpārtrauc un jāmeklē primārais

cēlonis. Jāapsver terapija, piemēram, ķirurģiska hemostāze, asins aizstājterapija, svaigas plazmas

transfūzijas un plazmaferēze.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: prettrombotiskie līdzekļi.

ATĶ kods: B01AX05

Farmakodinamiskā iedarbība

Fondaparinukss ir sintētisks un selektīvs aktivēta X (Xa) faktora inhibitors. Fondaparinuksa

prettrombotiskā darbība ir saistīta ar antitrombīna III (antitrombīna) mediētu selektīvu Xa faktora

nomākšanu. Selektīvi saistoties ar antitrombīnu, fondaparinukss pastiprina (aptuveni 300 reizes)

dabisko antitrombīna veikto Xa faktora neitralizēšanu. Xa faktora neitralizēšana pārtrauc asinsreces

kaskādi un nomāc gan trombīna veidošanos, gan trombu rašanos. Fondaparinukss neinaktivē trombīnu

(aktivētu II faktoru) un neietekmē trombocītus.

Lietojot ārstēšanai izmantotās devas, fondaparinukss klīniski nozīmīgi neietekmē parasto asinsreces

testu rezultātus, piemēram, aktivēto parciālo tromboplastīna laiku (aPTT – activated partial

thromboplastin time), aktivēto asinsreces laiku (ACT – activated clotting time) vai protrombīna laiku

(PT – prothrombin time)/starptautisko normalizēto attiecību (INR – international normalised ratio)

plazmā, kā arī asinsteces laiku un fibrinolīti

sko aktivitāti. Lietojot lielākas devas, iespējamas mērenas

aPTL pārmaiņas. Lietojot 10 mg devu mijiedarbības pētījumos, fondaparinukss nozīmīgi neietekmēja

varfarīna antikoagulanta aktivitāti (INR).

Fondaparinuksam nepiemīt krusteniska reakcija ar serumiem, kas iegūti no pacientiem ar heparīna

inducētu trombocitopēniju.

Klīniskie pētījumi

Fondaparinuksa klīniskā programma venozas trombembolijas ārstēšanā bija plānota, lai pierādītu

fondaparinuksa efektivitāti dziļo vēnu trombozes (DzVT) un plaušu embolijas (PE) ārstēšanā. Vairāk

nekā 4874 pacientus pētīja kontrolētos 2. un 3. fāzes klīniskos pētījumos.

Dziļo vēnu trombozes ārstēšana

Randomizētā, dubultmaskētā klīniskā pētījumā pacientiem ar apstiprinātu akūtas simptomātiskas

DzVT diagnozi fondaparinuksa 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg (ķermeņa masa

50 kg,

kg) vai 10 mg (ķermeņa m

asa > 100 kg) s.c. reizi dienā salīdzināja ar nātrija enoksaparīnu 1 mg/kg s.c.

divreiz dienā. Kopumā tika ārstēti 2192 pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz

26 dienām ilgi (vidēji 7 dienas). Abās ārstēšanas grupās pacienti saņēma K vitamīna antagonista

terapiju, ko parasti sāka 72 stundas pēc pirmās pētījuma zāļu lietošanas un turpināja 90

7 dienas,

regulāri pielāgojot devu, lai sasniegtu INR 2 – 3. Primārās efektivitātes rezultāts bija salikts no

apstiprinātas simptomātiskas recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz 97.

dienai. Pierādīts, ka ārstēšana ar fondaparinuksu nav sliktāk

a par enoksaparīna terapiju (VTE biežums

attiecīgi 3,9% un 4,1%).

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,1% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar

1,2% ar enoksaparīnu ārstētiem pacientiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

Plaušu embolijas ārstēšana

Randomizēts, atklāts klīniskais pētījums tika veikts pacientiem ar akūtu simptomātisku PE diagnozi.

Diagnozi apstiprināja ar objektīvām pārbaudēm (plaušu skenēšana, pulmonāla angiogrāfija vai spirāles

KT skenēšana). Pacienti, kam bija nepieciešama trombolīze, embolektomija vai

v. cava

filtrs, tika

izslēgti no pētījuma. Randomizētie pacienti iepriekš varēja būt ārstēti ar NFH atlases fāzē, bet pacienti,

kas ilgāk nekā 24 stundas bija ārstēti ar antikoagulanta terapeitisku devu vai kam bija nekontrolēta

hipertensija, tika izslēgti no pētījuma. Fondaparinuksa 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg), 7,5 mg

(ķermeņa masa

50 kg,

100 kg) vai 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) s.c. reizi dienā sa

līdzināja ar

nefrakcionāta heparīna i.v. bolus injekciju (5000 SV), pēc tam veicot ilgstošu i.v. infūziju, to

pielāgojot, lai uzturētu aPTT 1,5 – 2,5 reizes virs kontroles vērtības. Kopumā tika ārstēti 2184

pacienti; abās grupās pacientus ārstēja vismaz 5 dienas un līdz 22 dienām ilgi (vidēji 7 dienas).

Pacienti abās ārstēšanas grupās saņēma K vitamīna antagonista terapiju, ko parasti sāka 72 stundu

laikā pēc pirmās pētījuma zāļu devas lietošanas un turpināja 90

7 dienas, regulāri pielāgojot devu, lai

sasniegtu INR 2 – 3. Primārais efektivitātes rezultāts bija salikts no apstiprinātas simptomātiskas

recidivējošas ne-letālas VTE un letālas VTE, par ko ziņots līdz

97. dienai. Pierādīja, ka ārstēšana ar

fondaparinuksu nav sliktāka par nefrakcionēta heparīna terapiju (VTE biežums attiecīgi 3,8% un

5,0%).

Masīvu asiņošanu sākumterapijas laikā novēroja 1,3% ar fondaparinuksu ārstēto pacientu, salīdzinot ar

1,1% ar nefrakcionētu heparīnu ārstēto pacientu.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Fondaparinuksa nātrija farmakokinētika ir atvasināta no fondaparinuksa koncentrācijas plazmā, kas

kvantitatīvi izteikta ar anti Xa faktora aktivitāti. Lai kalibrētu anti-Xa testu, var lietot tikai

fondaparinuksu (starptautiskie heparīna vai ZMMH standarti nav piemēroti šim nolūkam). Rezultātā

fondaparinuksa koncentrācija tiek izteikta miligramos (mg).

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas iev

adīšanas fondaparinukss uzsūcas pilnīgi un ātri (absolūtā bioloģiskā pieejamība ir

100%). Pēc vienreizējas subkutānas 2,5 mg fondaparinuksa injekcijas jauniem veseliem cilvēkiem

maksimālā koncentrācija plazmā (vidējā C

= 0,34 mg/l) tiek sasniegta 2 stundas pēc devas

ievadīšanas. Puse no vidējās C

koncentrācijas plazmā tiek sasniegta 25 minūtes pēc devas

ievadīšanas.

Gados veciem cilvēkiem fondaparinuksa farmakokinētika ir lineāra, ievadot 2 – 8 mg subkutāni. Pēc

lietošanas reizi dienā līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc 3 – 4 dienām, C

un AUC

palielinās 1,3 reizes.

Vidējā (SK%) fondaparinuksa farmakokinētisko raksturlielumu vērtība pacientiem, kam veic gūžas

locītavas endoprotezēšanas operāciju un kas saņem 2,5 mg fondaparinuksa reizi dienā: C

(mg/l) –

0,39 (31%), T

(h) – 2,8 (18%) un C

(mg/l) – 0,14 (56%). Pacientiem ar gūžas kaula lūzumu

lielāka vecuma dēļ fondaparinuksa līdzsvara koncentrācija plazmā ir šāda: C

(mg/l) – 0,50 (32%),

(mg/l) – 0,19 (58%).

Veicot DzVT un PE ārstēšanu, pacientiem, kas saņem fondaparinuksu 5 mg (ķermeņa masa < 50 kg),

7,5 mg (ķermeņa masa 50 – 100 kg ieskaitot) un 10 mg (ķermeņa masa > 100 kg) reizi dienā, ķermeņa

masai pielāgotās devas sniedz līdzīgu iedarbību visām ķermeņa masas grupām. Vidējo (SK%)

līdzsvara farmakokinētikas raksturlielumu aprēķini ar fondaparinuksu ārstētiem VTE pacientiem, kas

saņem ieteikto fondaparinuksa dozēšanas shēmu reizi dienā, ir šādi: C

(mg/l) – 1,41 (23%), T

– 2,4 (8%) un C

(mg/l) – 0,52 (45%). Atbilstošā 5. un 95. percentīle ir attiecīgi 0,97 un 1,92 C

(mg/l) un 0,24 un 0,95 C

(mg/l).

Izkliede

Fondaparinuksa izkliedes tilpums ir ierobežots (7 – 11 litri).

In vitro

fondaparinukss izteikti un

specifiski saistās ar antitrombīna olbaltumu no devas atkarīgā veidā atkarībā no koncentrācijas

Zāles vairs nav reğistrētas

plazmā (98,6%

97,0%, ja koncentrācija ir 0,5 – 2 mg/l). Fondaparinukss nozīmīgi nesaistās ar

citiem plazmas olbaltumiem, tostarp 4. trombocītu faktoru (TF4).

fondaparinukss

nozīmīgi

nesaistās

plazmas

olbaltumiem,

izņemot

antitrombīnu,

raksturīga mijiedarbība ar citām zālēm izstumšanas dēļ no saistīšanās vietām ar olbaltumiem.

Metabolisms

Lai gan nav pilnīgi izpētīts, nav pierādījumu par fondaparinuksa metabolismu un īpaši nav

pierādījumu par aktīvu metabolītu veidošanos.

In vitro

fondaparinukss nenomāc CYP450 (CYP1A2, CYP2A6, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6,

CYP2E1 vai CYP3A4). Tādējādi

in vivo

fondaparinuksam nav raksturīga mijiedarbība ar citām

zālēm, nomācot C

YP mediētu metabolismu.

Ekskrēcija/eliminācija

Eliminācijas pusperiods (t

) ir aptuveni 17 stundas veseliem jauniem cilvēkiem un aptuveni 21 stunda

veseliem gados veciem cilvēkiem. 64 – 77% fondaparinuksa tiek izvadīti caur nierēm nemainīta

savienojuma veidā.

Īpašas pacientu grupas

Bērni

- Fondaparinukss nav pētīts šai pacientu grupai.

Gados veci pacienti

- Līdz ar vecumu var vājināties nieru darbība, un tādēļ gados veciem cilvēkiem

var mazināties fondaparinuksa eliminācijas spēja. Par 75 gadiem vecākiem pacientiem, kam veic

ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, aprēķinātais plazmas klīrenss

bija 1,2 – 1,4 reizes mazāks nekā par 65 gadiem jaunākiem pacientiem. Līdzīgu tendenci novēroja

pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Nieru mazspēja

- Salīdzinot ar pacientiem ar normālu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 80 ml/min),

kam veic ortopēdisku operāciju un kas saņem fondaparinuksu 2,5 mg reizi dienā, pacientiem ar vieglu

nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 50 – 80 ml/min) plazmas klīren

ss ir 1,2 – 1,4 reizes mazāks un

pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss 30 – 50 ml/min) – vidēji 2 reizes

mazāks. Smagas nieru mazspējas gadījumā (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) plazmas klīrenss ir

aptuveni 5 reizes mazāks nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību. Terminālais pusperiods bija 29 h

pacientiem ar vidēji smagu nieru mazspēju un 72 h pacientiem ar smagu nieru mazspēju. Līdzīgu

tendenci novēroja pacientiem, kam ārstēja DzVT un PE.

Ķermeņa masa

Fondaparinuksa plazmas klīrenss palielinās līdz ar ķermeņa masu

(palielinājums par

9% uz 10 kg).

Dzimums

- Pēc devas pielāgošanas atbilstoši ķermeņa masai atšķirības starp dzimumiem nekonstatēja.

Rase

armakokinētiskās atšķirības rases dēļ nav prospektīvi pētītas. Tomēr ar veseliem aziātiem

(japāņiem) veiktos pētījumos nekonstatēja atšķirīgas farmakokinētiskās īpašības, salīdzinot ar

veseliem baltās rases pārstāvjiem. Līdzīgi nenovēroja plazmas klīrensa atšķirības starp melnādainiem

un baltās rases pacientiem, kam veic ortopēdisku operāciju.

Aknu mazspēja -

Fondaparinuksa farmakokinētika nav pētīta aknu mazspējas gadījumā.

5.3

Preklīniskie dati par drošību

Ne-klīniskajos standartpētījum

os iegūtie dati par farmakoloģisko drošību un genotoksicitāti neliecina

par īpašu risku cilvēkam.

Atkārtotu devu un reproduktīvās toksicitātes pētījumi neliecināja par īpašu risku, bet nesniedza

atbilstošu dokumentāciju par drošības robežām nepietiekamas iedarbības dēļ dzīvnieku sugām.

Zāles vairs nav reğistrētas

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

Sālsskābe

Nātrija hidroksīds

6.2

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt ar citiem produktiem.

6.3

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Nesasaldēt.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

1. klases stikla korpuss (1 ml), kam pievienota 27 gaudžu x 12,7 mm adata un kas noslēgts ar

hlorbutila elastomēra virzuļa aizbāzni.

Quixidar

10 mg/0,8 ml

ir pieejams iepakojumā

pa 2, 7, 10 un 20 pilnšļircēm ar violetu automātisku

drošības sistēmu. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Subkutānu injekciju veic tāpat kā ar parastu šļirci.

Pirms lietošanas jāapskata, vai parenterāli lietojamie šķīdumi nesatur sīkas daļiņas un vai nav

mainījusies to krāsa.

Norādījumi, kā zāles injicēt pašam, sniegti lietošanas instrukcijā.

Quixidar pilnšļirces ir veidota ar automātisku adatas aizsargsistēmu, lai novērstu saduršanās iespēju ar

adatu pēc injekcijas.

Neizlietotais preparāts vai atkritumi jāiznīcina atbilstoši vietējām p

rasībām. Šīs zāles ir paredzētas

tikai vienreizējai lietošanai.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Glaxo Group Ltd

Greenford

Middlesex

UB6 0NN

Lielbritānija

Zāles vairs nav reğistrētas

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURI

EU/1/02/207/015-017, 020

9.

REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2002. gada 21. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 21. marts

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā

http://www.emea.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

European Medicines Agency

7 Westferry Circus, Canary Wharf, London E14 4HB, UK

Tel. (44-20) 74 18 84 00 Fax (44-20) 74 18 84 16

E-mail: mail@emea.europa.eu http://www.emea.europa.eu

EMEA 2007 Reproduction and/or distribution of this document is authorised for non commercial purposes only provided the EMEA is acknowledged

EMEA/H/C/404

EIROPAS PUBLISKĀ NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS (EPAR)

QUIXIDAR

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Šis dokuments ir Eiropas publiskā novērtējuma

(EPAR)

kopsavilkums. Tajā ir paskaidrots, kā

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja

(CHMP

) novērtēja veiktos pētījumus, pirms sniegt ieteikumus

par šo zāļu lietošanu.

Ja Jums ir vajadzīgas sīkākas ziņas par savu veselības stāvokli vai ārstēšanu, izlasiet zāļu

lietošanas pamācību (kas arī ir daļa no

EPAR

) vai sazinieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Ja

Jums ir vajadzīgas sīkākas ziņas, kas pamato

CHMP

ieteikumus, izlasiet zinātnisko iztirzājumu

(kas arī ir daļa no

EPAR

).

Kas ir Quixidar?

Quixidar

ir injekcijas šķīdums pilnšļircē.

Quixidar

satur aktīvo vielu – fondaparinuksa nātrija sāli (1,5; 2,5; 5; 7,5 vai 10 mg vienā pilnšļircē).

Kāpēc lieto Quixidar?

Quixidar

(1,5 un

2,5 mg)

lieto

vēnu

tromboembolijas

profilaksei

(VTE

izraisa

asins

recekļi)

pacientiem, kam veic nopietnas operācijas kājās, piemēram, gūžas locītavas rekonstrukciju vai ceļa un

gūžas locītavas lūzuma gadījumā. To var lietot arī augsta riska (vecuma vai slimības dēļ) pacienti, kad

viņiem veic operāciju vēdera apvidū, jo īpaši vēža gadījumā, vai kad viņiem ir jāievēro gultas režīms

akūtas slimīb

as dēļ.

Lielākā koncentrācijā (5; 7,5 un 10 mg)

Quixidar

lieto vēnu tromboembolijas ārstēšanai, piemēram,

dziļo vēnu trombozes (DVT, asins recekļu veidošanās kājās) vai plaušu embolijas (PE, asins receklis

plaušās) ārstēšanai.

2,5 mg devu lieto pacientiem ar nestabilo stenokardiju (dažāda smaguma sāpes krūtīs) vai pacientiem,

kam ir miokarda infarkts (sirdslēkme):

bez ST segmenta pacēluma (neregulāras elektrokardiogrammas vai EKG vērtības) pacientiem, kam

nav paredzēta steidzama angioplastika (divu stundu laikā) — angioplastika vai perkutāna koronārā

intervence (PKI) ir operācija, ko veic, lai atbrīvotu sirds asinsvadus;

ar ST segmenta pacēlumu pacientiem, kas lieto trombolītiskas zāles („trombu likvidētājus”) vai

pacientiem, kam tuvākā laikā nav paredzēta kāda cita t

erapija, lai normalizētu asinsriti ap sirdi.

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Quixidar?

Ieteicamā

Quixidar

deva VTE profilaksei ir 2,5 mg vienreiz dienā, veicot subkutānu (zemādas)

injekciju. Pacientiem, kam veic operāciju, pirmo devu ievada sešas stundas pēc operācijas beigām.

Ārstēšana ir jāturpina, kamēr pastāv VTE risks. Parasti šis risks samazinās vismaz piecas līdz deviņas

dienas pēc operācijas. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Quixidar

var būt nepiemērots, vai

var lietot mazāko 1,5 mg devu.

Ieteicamā deva DVT vai PE ārstēšanā ir 7,5 mg vienreiz dienā, veicot subkutānu injekciju parasti

septiņas dienas. Deva jāpielāgo atkarībā no ķerm

eņa masas.

Pacientiem ar nestabilo stenokardiju vai miokarda infarktu ieteicamā deva ir 2,5 mg vienreiz dienā,

veicot subkutānu injekciju, bet pirmā deva ir jāievada intravenozi (vēnā) caur esošo līniju vai infūzijas

Zāles vairs nav reğistrētas

EMEA 2007

veidā (pa pilienam) pacientiem ar ST segmenta pacēlumu. Ārstēšana jāuzsāk, cik ātri vien iespējams,

pēc diagnozes noteikšanas un jāturpina līdz astoņām dienām vai līdz brīdim, kad pacients tiek

izrakstīts no slimnīcas.

Quixidar

nav ieteicams lietot pacientiem, kam tuvākā laikā paredzēts veikt

noteikta veida PKI.

Papildu informācija ir atrodama zāļu aprakstā (kas arī ir daļa no

EPAR

Quixidar darbojas?

Ja asinsrite ir traucēta, pastāv trombu veidošanās iespēja.

Quixidar

ir antikoagulants; tas kavē asins

recēšanu (trombu veidošanos).

Quixidar

aktīvā sastāvdaļa, fondaparinuksa nātrija sāls, aptur vienas no

asinsrecē iesaistīto vielu (faktoru), proti, faktora Xa, darbību. Kad tas ir bloķēts, nevar veidoties

trombīns (cits faktors) un nenotiek recekļu (trombu) veidošanās. Lietojot

Quixidar

pēc operācijas,

ievērojami samazinās trombu veidošanās risks. Samazinot trombu skaitu,

Quixidar

var arī palīdzēt

normalizēt sirds apgādi ar asinīm pacientiem ar stenokardiju vai tiem, kam ir sirdslēkme.

Kā noritēja Quixidar izpēte?

Quixidar

efektivitāti pētīja VTE profilaksē un ārstēšanā. Profilakses pētīju

Quixidar

salīdzināja ar

citiem antikoagulantiem: enoksaparīnu (gūžas vai ceļa operācijās, vairāk nekā 8 000 pacientu) vai

dalteparīnu (vēdera dobuma operācijās, 2927 pacienti). To salīdzināja arī ar placebo (zāļu imitāciju),

ārstējot pacientus ar akūtu slimību (839 pacienti), kā arī pacientus, kas saņēma zāles vēl 24 dienas pēc

operācijas,

veikta

gūžas

lūzuma

dēļ

(656

pacienti).

Ārstējot

VTE,

Quixidar

salīdzināja

enoksaparīnu

(DVT;

2192

pacienti)

nefrakcionētu

heparīnu

(PE:

2184

pacienti).

Visos

pētījumos galvenais iedarbīguma kritēri

js bija kopējais trombotisko traucējumu skaits (asins recekļu

radītās problēmas).

Turklāt

Quixidar

pētīja divos galvenajos pētījumos ar pacientiem, kam ir nestabilā stenokardija vai

miokarda

infarkts.

Pirmajā

pētījumā

Quixidar

iedarbību

salīdzināja

enoksaparīna

iedarbību,

iesaistot 20000 pacientus ar nestabilo stenokardiju vai miokarda infarktu bez ST segmenta pacēluma,

un otrajā pētījumā

Quixidar

salīdzināja ar standarta terapiju (ar nefrakcionētu heparīnu šim pētījumam

izraudzītajiem pacientiem vai placebo), iesaistot 12000 pacientus ar miokarda infarktu ar ST segmenta

pacēlumu. Galvenais iedarbīguma kritērijs bija tā pacientu daļa, kas miruši, vai tie, kam bija išēmiski

traucējumi (ierobežota asins apgāde kādam orgāna

m, tostarp sirdij).

Kāds ir Quixidar iedarbīgums šajos pētījumos?

Ārstējot

pacientus

Quixidar

ievērojami

samazinājās

kopējo

trombotisko

gadījumu

biežums,

salīdzinot ar pacientiem, kurus ārstēja ar placebo vai enoksaparīnu (pacientiem, kam veica kāju

operāciju);

iedarbības

ziņā

līdzinājās

enoksaparīnam

(DVT

ārstēšana),

dalteparīnam

nefrakcionētam heparīnam.

Quixidar

bija mazāk efektīvs nekā enoksaparīns nāves gadījumu vai išēmisko traucējumu novēršanā

pacientiem ar nestabilo stenokardiju vai miokarda infarktu bez ST segmenta pacēluma; 5% pacientu

katrā grupā nomira vai tiem bija išēmiskie traucēju

mi pēc deviņām dienām. Pētījumā, kas attiecas uz

miokarda infarktu ar ST segmenta pacēlumu,

Quixidar

samazināja nāves gadījumu vai vēl vienas

sirdslēkmes risku par 14% pēc 30 dienām salīdzinājumā ar standarta terapiju. Tomēr šie rezultāti

nebija pietiekami, lai noskaidrotu, vai

Quixidar

ir efektīvāks par nefrakcionētu heparīnu.

Kāds pastāv risks, lietojot Quixidar?

Tāpat kā citām antitrombotiskajām zālēm,

Quixidar

visbiežāk izraisītās blakusparādības ir asiņošana.

Pilns visu

Quixidar

izraisīto blakusparādību apraksts ir atrodams zāļu lietošanas pamācībā.

Quixidar

nedrīkst lietot cilvēki, kam

var būt paaugstināta jutība (alerģija) pret fondaparinuksa nātrija

sāli vai kādu citu šo zāļu sastāvdaļu, kam jau ir asiņošana, kam ir akūts bakteriāls endokardīts (sirds

infekcija)

nopietnas

nieru

problēmas.

Pilns

ierobežojumu

saraksts

atrodams

zāļu

lietošanas pamācībā.

Kāpēc Quixidar tika apstiprināts?

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (

CHMP

) secināja, ka ieguvumi, lietojot

Quixidar

vēnu trombotisko

gadījumu, nestabilās stenokardijas un miokarda infarkta profilaksei un ārstēšanai, pārsniedz šo zāļu

radīto risku. Komiteja ieteica izsniegt

Quixidar

reģistrācijas apliecību.

Zāles vairs nav reğistrētas

EMEA 2007

Cita informācija par Quixidar

Eiropas Komisija 2002. gada martā izsniedza

Quixidar

reģistrācijas apliecību, kas derīga visā Eiropas

Savienībā. Reģistrācijas apliecība tika atjaunota 2007. gada martā. Reģistrācijas apliecības īpašnieks ir

Glaxo Group Ltd

Pilns

Quixidar

EPAR

teksts ir atrodams šeit

Šis kopsavilkums pēdējo reizi tika atjaunināts 09.-2007.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju