Prialt

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

12-03-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
ziconotide
Pieejams no:
RIEMSER Pharma GmbH
ATĶ kods:
N02BG08
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
ziconotide
Ārstniecības grupa:
Pretsāpju līdzekļi
Ārstniecības joma:
Injekcijas, Mugurkaula Sāpes
Ārstēšanas norādes:
Ārstēšanai pacientiem, kuriem nepieciešama intrathecal (IT) analgēzija smagas, hroniskas sāpes ir norādīts Ziconotide.
Produktu pārskats:
Revision: 24
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000551
Autorizācija datums:
2005-02-21
EMEA kods:
EMEA/H/C/000551

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

12-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

12-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

12-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

12-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

12-03-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

12-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

12-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

12-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

12-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

12-03-2014

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Prialt 25 mikrogrami/ml šķīdums infūzijām

Zikonotīds (

Ziconotide

Pirms Jums tiek ievadītas šīs zāles, uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu

informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām

blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir Prialt un kādam nolūkam tās/to lieto

Kas Jums jāzina, pirms Jums ievada Prialt

Kā lietot Prialt

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Prialt

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Prialt un kādam nolūkam tās/to lieto

Prialt satur aktīvo vielu zikonotīdu, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par sāpju remdinošiem vai

pretsāpju līdzekļiem. Prialt lieto stipru, ilgstošu sāpju ārstēšanai pieaugušajiem, kam pretsāpju līdzekļi

jāievada intratekālas injekcijas veidā (injekcija telpā ap muguras smadzenēm un smadzenēm).

2.

Kas Jums jāzina, pirms Jums ievada Prialt

Jums nedrīkst ievadīt Prialt šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija pret zikonotīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Ja Jums ievada pretvēža zāles telpā ap muguras smadzenēm.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Jums ievada Prialt, konsultējieties ar ārstu.

Ilgstošas Prialt lietošanas sekas šobrīd nav skaidras, un vēl nav izslēgta iespēja, ka zāles

toksiski iedarbojas uz muguras smadzenēm. Ja nepieciešama ilgstoša ārstēšana, iespējams būs

vajadzīga rūpīga stāvokļa kontrole (par ko lems Jūsu ārsts).

Ja Jums ievada Prialt caur sūkni, kas atrodas ārpus Jūsu ķermeņa, ir svarīgi vienu reizi dienā

pārbaudīt, vai nav infekcijas pazīmju vietā, kur caurule ieiet ķermenī.

Ja Jūs pamanījāt infekcijas pazīmes ap cauruli, tādas kā ādas apsārtumu, pietūkumu, sāpes vai

izdalījumus, Jums nekavējoties jāsazinās ar ārstu un jāuzsāk infekcijas ārstēšana.

Ja Jums parādās jutīgums vietā ap cauruli bez infekcijas pazīmēm, Jums pēc iespējas ātrāk

jākonsultējas ar ārstu, jo jutīgums var būt infekcijas agrīna pazīme.

Ja Jums ievada Prialt caur sūkni, kas atrodas ārpus Jūsu ķermeņa, un kāda no infūzijas caurulēm

atvienojas, Jums nekavējoties jāsazinās ar ārstu vai medmāsu.

Ja Jums parādās kāds no sekojošiem simptomiem: augsta temperatūra, galvassāpes, stīvs kakls,

nogurums, apjukums, slikta dūša, vemšana vai periodiskas lēkmes, tie var būt meningīta

simptomi. Jums nekavējoties jāpaziņo ārstam, ja Jums ir kāds no augstāk minētiem

simptomiem.

Ja Jūs pamanījāt nelabvēlīgas izmaiņas savā domāšanā, garastāvoklī vai atmiņā, lūdzu, pasakiet

to savam ārstam.

Ja Jūs saņemat ķīmijterapiju, lūdzu, pasakiet to savam ārstam.

Iespējams, ka Jūsu asinīs paaugstināsies enzīma kreatīnkināzes līmenis un, lai gan tas parasti

neizraisa simptomus un nerada problēmas, Jūsu ārsts iespējams kontrolēs šī enzīma līmeni.

Turklāt Jums laiku pa laikam var rasties problēmas ar muskuļiem. Šādā gadījumā nekavējoties

vērsieties pie sava ārsta, kas iespējams izlems pārtraukt Prialt terapiju.

Nekavējoties izstāstiet ārstam, ja pēc zāļu ievadīšanas jūtat kādu no šiem simptomiem: pēkšņa

sēkšana, apgrūtināta elpošana, sāpes krūtīs, plakstiņu, sejas vai lūpu tūska, izsitumi vai nieze

(īpaši, ja tiek skarts viss ķermenis). Tās var būt smagas alerģiskas reakcijas pazīmes.

Pacientiem ar stiprām hroniskām sāpēm ir lielāks pašnāvību un pašnāvības mēģinājumu

biežums, nekā vidēji populācijā. Prialt tāpat var izraisīt vai pastiprināt depresiju cilvēkiem ar

slieksmi uz to. Ja Jums ir depresija vai kādreiz bijusi depresija, informējiet par to savu veselības

aprūpes speciālistu, pirms Jums tiek sākta terapija ar Prialt. Ja pēc Prialt ievades sākšanas

depresijas izpausmes pasliktinās vai parādās citi simptomi, kas ietekmē garastāvokli,

informējiet par to savu veselības aprūpes speciālistu.

Terapijas laikā Jūs varat izjust miegainību vai arī nespēju pilnībā uztvert apkārt esošo. Ja tas

notiek, nekavējoties informējiet savu ārstu, kas iespējams izlems pārtraukt Prialt terapiju.

Bērni un pusaudži

Prialt nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem.

Citas zāles un Prialt

Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot (piemēram,

baklofēnu, ko lieto muskuļu spasticitātes ārstēšanai, klonidīnu, ko lieto augsta asinsspiediena

ārstēšanai, bupivakaīnu, ko lieto vietējai anestēzijai, morfiju, ko lieto sāpju remdēšanai, propofolu, ko

lieto vispārējai anestēzijai, vai citas zāles, ko ievada intratekālas injekcijas veidā (injekcija telpā ap

muguras smadzenēm un smadzenēm)). Jūs varat just miegainību, lietojot Prialt vienlaicīgi ar citām

pretsāpju zālēm.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Prialt grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus,

lietot nav ieteicams.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Novērots, ka Prialt lietošana izraisa apjukumu un miegainību. Konsultējieties ar ārstu pirms vadīt

transportlīdzekli vai strādāt ar mehānismiem.

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā maksimālajā ieteicamajā intratekālajā

devā (21,6 μg/dienā), t. i., būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

3.

Kā lietot Prialt

Jūsu ārstēšanu ar Prialt nodrošinās ārsts, kuram ir pieredze zāļu ievadīšanā telpā ap muguras

smadzenēm, kā arī ārējo un iekšējo infūzijas sūkņu izmantošanā.

Ieteicamā sākuma deva ir ne vairāk kā 2,4 mikrogrami dienā. Ārsts pielāgos Prialt devu atkarībā no

sāpju stipruma, pievienojot ne vairāk kā 2,4 mikrogramus/dienā. Maksimālā deva ir

21,6 mikrogrami/dienā. Ārstēšanas sākumā ārsts var palielināt devu ik pēc 1–2 dienām un biežāk. Ja

nepieciešams, devu var samazināt vai pārtraukt ievadīšanu, ja ir pārāk izteiktas blakusparādības.

Prialt ievada ļoti lēnas nepārtrauktas injekcijas veidā telpā ap muguras smadzenēm (intratekālā

ievadē). Zāles tiks ievadītas nepārtraukti no sūkņa, kas ir implantēts Jūsu vēdera sienā vai novietots

ārpusē jostas somā. Ārsts apspriedīs ar Jums sūkņa veidu, kāds vislabāk derēs Jums, un pastāstīs, kad

Jums jāuzpilda sūknis.

Ja Jūs jūtat pārāk stipras sāpes, saņemot Prialt, vai parādās pārāk lielas blakusparādības, konsultējaties

ar ārstu.

Pirms iedot Jums Prialt, Jūsu ārsts var nolemt pārtraukt opiātu (cits zāļu veids, ko lieto sāpju

ārstēšanai) ievadīšanu Jūsu mugurkaulā un aizstāt tos ar alternatīvām pretsāpju zālēm.

Ja saņemat Prialt vairāk, nekā noteikts

Ja Jūs esat lietojis Prialt vairāk, nekā norādīja ārsts, Jūs varat justies slikti un var parādīties tādi

simptomi kā apjukums, problēmas ar runu, grūtības atrast vārdus, pārmērīga trīce, vieglprātība, slikta

dūša vai vemšana. Ja tas notiek, nekavējoties griezieties pie ārsta vai slimnīcā.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nopietnas blakusparādības

Ja Jūs novērojat šīs nopietnās blakusparādības, Jums nekavējoties jāpastāsta ārstam, jo Jums var būt

nepieciešama neatliekama medicīniska ārstēšana.

Meningīts (var skart ne vairāk kā 1 cilvēku no 100) ir smadzeņu apvalku iekaisums, ko parasti

izraisa infekcija. Meningīta simptomi ir galvassāpes, stīvs kakls, nepatika pret spilgtu gaismu,

drudzis, vemšana, apjukums un miegainība.

Krampji (var skart ne vairāk kā 1 cilvēku no 100) – krampji (lēkmes) izpaužas kā cilvēka

ķermeņa ātra un nekontrolējama raustīšanās. Krampju laikā cilvēka muskuļi vairākkārt saraujas

un atslābinās un cilvēks var zaudēt samaņu.

Domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājumi (var skart ne vairāk kā 1 cilvēku no 100).

Rabdomiolīze (var skart ne vairāk kā 1 cilvēku no 100) ir muskuļu šķiedru sairums, kas var

izraisīt nieru bojājumu. Rabdomiolīzes simptomi ir patoloģiskas krāsas urīns (brūnganā krāsā),

mazāka urīna veidošanās, muskuļu vājums, muskuļu sāpes un muskuļu jutīgums.

Koma (var skart ne vairāk kā 1 cilvēku no 100) ir bezsamaņas stāvoklis ar apgrūtinātu reaģēšanu

un nākšanu pie samaņas.

Anafilaktiska reakcija (nav zināms, cik daudziem cilvēkiem attīstās) – tā ir smaga alerģiska

reakcija, kuras pazīmes ir pēkšņa sēkšana, apgrūtināta elpošana, sāpes krūtīs, plakstiņu, sejas vai

lūpu tūska, izsitumi vai nieze (īpaši, ja tiek skarts viss ķermenis).

Citas blakusparādības

Ļoti bieži (var skart vairāk nekā 1 lietotāju no 10)

Apjukums, reibonis, neskaidra redze, galvassāpes, ātras acu kustības, atmiņas zudums vai traucējumi

(aizmāršība), vemšana, slikta dūša, vispārējs vājums un miegainība.

Bieži (var skart 1–10 lietotājus no 100)

Samazināta ēstgriba, trauksme vai pieaugoša trauksme, halucinācijas, nespēja aizmigt vai gulēt,

satraukums, dezorientācija, depresija vai depresijas pastiprināšanās, nervozitāte, garastāvokļa

izmaiņas, izmaiņas psihiskajā stāvoklī (domāšanas traucējumi, apjukums), paranoja, aizkaitināmība,

pieaugošs apjukums, grūtības mācīties, atmiņas vai domāšanas traucējumi, zuduši vai samazināti

refleksi, problēmas ar vārdu izteikšanu un saprašanu, neskaidra runa, apgrūtināta runa vai runas spējas

zudums, lēnums, līdzsvara vai koordinācijas traucējumi, dedzinoša sajūta, pastiprinātas neparastas

sajūtas, samazināts apziņas līmenis (nereaģē vai gandrīz bezsamaņā), sedācija, grūtības koncentrēties,

problēmas ar ožu, izmainīta vai zuduša garšas sajūta, trīce, notirpums, redzes dubultošanās, redzes

traucējumi, gaismas nepanesamība, troksnis ausīs, reibonis vai griešanās sajūta, vieglprātība vai

reibonis, stāvot pazemināts asinsspiediens, elpas trūkums, sausums mutē, sāpes vēderā, slikta dūša,

caureja, aizcietējums, svīšana, nieze, muskuļu vājums, muskuļu spazmas, muskuļu krampji, sāpes

muskuļos vai locītavās, apgrūtināta vai sāpīga urinēšana, grūtības sākt vai kontrolēt urinēšanu,

nervozitātes sajūta, krišana, sāpes vai pastiprinātas sāpes, nogurums, aukstuma sajūta, sejas, kāju vai

pēdu pietūkums, sāpes krūtīs, izmaiņas asins ķīmiskajā sastāvā, intelektuālās darbības traucējumi un

ķermeņa masas samazināšanās.

Retāk (var skart 1–10 lietotājus no 1000)

Asinssaindēšanās, delīrijs (garīgs apjukums), psihotiski traucējumi (patoloģiskas domas un uztvere),

domāšanas traucējumi, patoloģiski sapņi, nesakarība (nespēja sakarīgi izteikties), samaņas zudums,

stupors (reakcijas trūkums/pasivitāte), insults, encefalopātija (galvas smadzeņu bojājumi),

agresivitāte, patoloģisks sirds ritms, apgrūtināta elpošana, gremošanas traucējumi, izsitumi, muskuļu

iekaisums, sāpes mugurā, muskuļu raustīšanās, sāpes sprandā, akūta nieru mazspēja, patoloģiskas

izmaiņas elektrokardiogrammā (EKG), paaugstināta ķermeņa temperatūra, apgrūtināta staigāšana.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām

blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši,

izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Prialt

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kastītes pēc

„Der. līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).

Nesasaldēt.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu to no gaismas.

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā pierādīta 60 dienas pie 37°C.

No mikrobioloģiskā viedokļa, ja zāles ir atšķaidītas, tās nekavējoties jāievada infūzijas sūknī. Ja tās

netiek lietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un nosacījumiem pirms lietošanas ir atbildīgs

lietotājs, un tas nedrīkst pārsniegt 24 stundas pie 2°C – 8°C, ja vien atšķaidīšana nav notikusi

kontrolētā aseptiskā vidē.

Šīs zāles nedrīkst lietot, ja pamanāt to krāsas maiņu vai duļķainumu vai ja ir redzamas daļiņas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Prialt satur

Aktīvā viela ir zikonotīds.

Viens ml šķīduma satur 25 mikrogramus zikonotīda (acetāta veidā).

Katrs 20 ml flakons satur 500 mikrogramus zikonotīda (acetāta veidā).

Citas sastāvdaļas ir metionīns, nātrija hlorīds, ūdens injekcijām, sālsskābe un nātrija hidroksīds.

Prialt ārējais izskats un iepakojums

Prialt ir šķīdums infūzijām (infūzijām). Šķīdums ir caurspīdīgs un bezkrāsains. Prialt tiek piegādāts

iepakojumā, kas satur vienu 20 ml flakonu.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

RIEMSER Pharma GmbH

An der Wiek 7

17493 Greifswald-Insel Riems

Vācija

Ražotājs

RIEMSER Pharma GmbH

Bahnhofstr. 44b

17489 Greifswald

Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Duitsland/Allemagne/Deutschland)

Lietuva

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Vokietija)

България

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Германия)

Luxembourg/Luxemburg

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Allemagne/Deutschland)

Česká republika

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Německo)

Magyarország

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Németország)

Danmark

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Tyskland)

Malta

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Il-Ġermanja/Germany)

Deutschland

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

Nederland

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Duitsland)

Eesti

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Saksamaa)

Norge

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Tyskland)

Ελλάδα

RIEMSER Pharma GmbH

Τηλ: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Γερμανία)

Österreich

AGEA Pharma GmbH

Tel: +43 (0)1 336 01 41

office@ageapharma.com

España

Riemser Iberia S.L.

Tel.: +34 (0)91 794 22 39

informacion@riemser.com

Polska

IMED POLAND Sp. z o.o.

Tel: +48 (0)22 663 43 03

imed@imed.com.pl

France

KEOCYT

Tél: +33 (0)1 42 31 07 10

contact@keocyt.com

Portugal

BCN Farma

Tel: +34 (0)932 684 208

info@bcnfarma.com

(Spānija)

Hrvatska

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Njemačka)

România

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Germania)

Ireland

Intrapharm Laboratories Ltd

Tel: + 44 (0)1628 771800

medinfo@intrapharmlabs.com

(United Kingdom)

Slovenija

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Nemčija)

Ísland

RIEMSER Pharma GmbH

Sími: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Þýskaland)

Slovenská republika

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Nemecko)

Italia

Euromed S.R.L.

Tel: +39 (0)081 241 5204

moreinfo@euromed.it

Suomi/Finland

RIEMSER Pharma GmbH

Puh/Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Saksa/Tyskland)

Κύπρος

RIEMSER Pharma GmbH

Τηλ: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Γερμανία)

Sverige

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Tyskland)

Latvija

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Vācija)

United Kingdom

Intrapharm Laboratories Ltd

Tel: + 44 (0)1628 771800

medinfo@intrapharmlabs.com

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu. Tur ir arī saites uz citām tīmekļa vietnēm par retām slimībām un to

ārstēšanu.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem

Norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Prialt ir caurspīdīgs un bezkrāsains šķīdums vienreizējās lietošanas flakonos. Pirms ievadīšanas

vizuāli jāpārbauda, vai nav daļiņu un krāsas maiņas. Šķīdumu nedrīkst lietot, ja šķīduma krāsa

izmainījusies, tas kļuvis duļķains vai redzamas daļiņas.

Tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām

prasībām.

Ja nepieciešama atšķaidīšana, pirms lietošanas Prialt jāatšķaida aseptiski ar konservantu nesaturošu

nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu injekcijām. Infūzijas sūknī izmantojamā šķīduma

koncentrācija nedrīkst būt mazāka par 5 μg/ml zikonotīda ārējam sūknim un 25 μg/ml iekšējam

sūknim.

Jāievēro stingras aseptiskas procedūras infūzijas šķīduma pagatavošanas un sūkņa uzpildes laikā.

Pacientam un veselības speciālistam jāzina, kā sagatavot ārējās un iekšējās infūzijas sistēmu un

jāievēro piesardzības pasākumi pret infekciju.

Sūkņu lietošanai no ražotāja jāsaņem īpašas instrukcijas.

Pierādīta Prialt ķīmiskā un fizikālā saderība ar implantējamo Synchromed sūkni un ārējo

CADD-mikrosūkni ar augstāk norādīto koncentrācijas pakāpi. Ķīmiskā un fizioloģiskā stabilitāte

lietošanas laikā pierādīta 14 dienas pie 37ºC Synchromed sūknī, kad sūknis iepriekš netika pakļauts

zāļu iedarbībai. Tāpēc sākotnēji ievadītais šķīdums jānomaina pēc 14 dienām.

Prialt ir stabils 60 dienas pie 37°C Synchromed sūknī, kurš iepriekš tika pakļauts zāļu iedarbībai.

Stabilitāte tika pierādīta 21 dienu istabas temperatūrā CADD-mikrosūknī.

Tehniskie dati ir sniegti tikai kā informācija, un tiem nav jāierobežo veselības aprūpes speciālistu

izvēle. Zikonotīda ievadīšanai jāizmanto CE iezīmēti sūkņi, kas ir līdzvērtīgi Synchromed un

CADD-mikrosūkņiem.

Sūkņi, kas iepriekš lietoti citu zāļu ievadīšanai, jāizmazgā trīs reizes ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%)

šķīdumu injekcijām (bez konservantiem) pirms uzpildīt ar Prialt. Pēc iespējas jāsamazina gaisa

ievadīšanu sūkņa rezervuārā vai kārtridžā, jo skābeklis var sabojāt zikonotīdu.

Pirms uzsākt ārstēšanu, iekšējais sūknis jāizskalo trīs reizes ar 2 ml Prialt koncentrācijā 25 μg/ml.

Prialt koncentrācija sākotnējā sūknī var samazināties adsorbcijas dēļ uz ierīces virsmām, un/vai

atšķaidīšanas dēļ ierīces starptelpā. Tāpēc pēc Prialt pirmās lietošanas, rezervuārs jāiztukšo un

jāuzpilda pēc 14 dienām. Vēlāk sūknis jāiztukšo un jāuzpilda ik pēc 60 dienām

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Prialt 100 mikrogrami/ml šķīdums infūzijām

Zikonotīds (

Ziconotide

Pirms Jums tiek ievadītas šīs zāles, uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu

informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām

blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir Prialt un kādam nolūkam tās/to lieto

Kas Jums jāzina, pirms Jums ievada Prialt

Kā lietot Prialt

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Prialt

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Prialt un kādam nolūkam tās/to lieto

Prialt satur aktīvo vielu zikonotīdu, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par sāpju remdinošiem vai

pretsāpju līdzekļiem. Prialt lieto stipru, ilgstošu sāpju ārstēšanai pieaugušajiem, kam pretsāpju līdzekļi

jāievada intratekālas injekcijas veidā (injekcija telpā ap muguras smadzenēm un smadzenēm).

2.

Kas Jums jāzina, pirms Jums ievada Prialt

Jums nedrīkst ievadīt Prialt šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija pret zikonotīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Ja Jums ievada pretvēža zāles telpā ap muguras smadzenēm.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Jums ievada Prialt, konsultējieties ar ārstu.

Ilgstošas Prialt lietošanas sekas šobrīd nav skaidras, un vēl nav izslēgta iespēja, ka zāles

toksiski iedarbojas uz muguras smadzenēm. Ja nepieciešama ilgstoša ārstēšana, iespējams būs

vajadzīga rūpīga stāvokļa kontrole (par ko lems Jūsu ārsts).

Ja Jums ievada Prialt caur sūkni, kas atrodas ārpus Jūsu ķermeņa, ir svarīgi vienu reizi dienā

pārbaudīt, vai nav infekcijas pazīmju vietā, kur caurule ieiet ķermenī.

Ja Jūs pamanījāt infekcijas pazīmes ap cauruli, tādas kā ādas apsārtumu, pietūkumu, sāpes vai

izdalījumus, Jums nekavējoties jāsazinās ar ārstu un jāuzsāk infekcijas ārstēšana.

Ja Jums parādās jutīgums vietā ap cauruli bez infekcijas pazīmēm, Jums pēc iespējas ātrāk

jākonsultējas ar ārstu, jo jutīgums var būt infekcijas agrīna pazīme.

Ja Jums ievada Prialt caur sūkni, kas atrodas ārpus Jūsu ķermeņa, un kāda no infūzijas caurulēm

atvienojas, Jums nekavējoties jāsazinās ar ārstu vai medmāsu.

Ja Jums parādās kāds no sekojošiem simptomiem: augsta temperatūra, galvassāpes, stīvs kakls,

nogurums, apjukums, slikta dūša, vemšana vai periodiskas lēkmes, tie var būt meningīta

simptomi. Jums nekavējoties jāpaziņo ārstam, ja Jums ir kāds no augstāk minētiem

simptomiem.

Ja Jūs pamanījāt nelabvēlīgas izmaiņas savā domāšanā, garastāvoklī vai atmiņā, lūdzu, pasakiet

to savam ārstam.

Ja Jūs saņemat ķīmijterapiju, lūdzu, pasakiet to savam ārstam.

Iespējams, ka Jūsu asinīs paaugstināsies enzīma kreatīnkināzes līmenis un, lai gan tas parasti

neizraisa simptomus un nerada problēmas, Jūsu ārsts iespējams kontrolēs šī enzīma līmeni.

Turklāt Jums laiku pa laikam var rasties problēmas ar muskuļiem. Šādā gadījumā nekavējoties

vērsieties pie sava ārsta, kas iespējams izlems pārtraukt Prialt terapiju.

Nekavējoties izstāstiet ārstam, ja pēc zāļu ievadīšanas jūtat kādu no šiem simptomiem: pēkšņa

sēkšana, apgrūtināta elpošana, sāpes krūtīs, plakstiņu, sejas vai lūpu tūska, izsitumi vai nieze

(īpaši, ja tiek skarts viss ķermenis). Tās var būt smagas alerģiskas reakcijas pazīmes.

Pacientiem ar stiprām hroniskām sāpēm ir lielāks pašnāvību un pašnāvības mēģinājumu

biežums, nekā vidēji populācijā. Prialt tāpat var izraisīt vai pastiprināt depresiju cilvēkiem ar

slieksmi uz to. Ja Jums ir depresija vai kādreiz bijusi depresija, informējiet par to savu veselības

aprūpes speciālistu, pirms Jums tiek sākta terapija ar Prialt. Ja pēc Prialt ievades sākšanas

depresijas izpausmes pasliktinās vai parādās citi simptomi, kas ietekmē garastāvokli,

informējiet par to savu veselības aprūpes speciālistu.

Terapijas laikā Jūs varat izjust miegainību vai arī nespēju pilnībā uztvert apkārt esošo. Ja tas

notiek, nekavējoties informējiet savu ārstu, kas iespējams izlems pārtraukt Prialt terapiju.

Bērni un pusaudži

Prialt nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem.

Citas zāles un Prialt

Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot (piemēram,

baklofēnu, ko lieto muskuļu spasticitātes ārstēšanai, klonidīnu, ko lieto augsta asinsspiediena

ārstēšanai, bupivakaīnu, ko lieto vietējai anestēzijai, morfiju, ko lieto sāpju remdēšanai, propofolu, ko

lieto vispārējai anestēzijai, vai citas zāles, ko ievada intratekālas injekcijas veidā (injekcija telpā ap

muguras smadzenēm un smadzenēm)). Jūs varat just miegainību, lietojot Prialt vienlaicīgi ar citām

pretsāpju zālēm.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Prialt grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus,

lietot nav ieteicams.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Novērots, ka Prialt lietošana izraisa apjukumu un miegainību. Konsultējieties ar ārstu pirms vadīt

transportlīdzekli vai strādāt ar mehānismiem.

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā maksimālajā ieteicamajā intratekālajā

devā (21,6 μg/dienā), t. i., būtībā tās ir “nātriju nesaturošs”.

3.

Kā lietot Prialt

Jūsu ārstēšanu ar Prialt nodrošinās ārsts, kuram ir pieredze zāļu ievadīšanā telpā ap muguras

smadzenēm, kā arī ārējo un iekšējo infūzijas sūkņu izmantošanā.

Ieteicamā sākuma deva ir ne vairāk kā 2,4 mikrogrami dienā. Ārsts pielāgos Prialt devu atkarībā no

sāpju stipruma, pievienojot ne vairāk kā 2,4 mikrogramus/dienā. Maksimālā deva ir

21,6 mikrogrami/dienā. Ārstēšanas sākumā ārsts var palielināt devu ik pēc 1–2 dienām un biežāk. Ja

nepieciešams, devu var samazināt vai pārtraukt ievadīšanu, ja ir pārāk izteiktas blakusparādības.

Prialt ievada ļoti lēnas nepārtrauktas injekcijas veidā telpā ap muguras smadzenēm (intratekālā

ievadē). Zāles tiks ievadītas nepārtraukti no sūkņa, kas ir implantēts Jūsu vēdera sienā vai novietots

ārpusē jostas somā. Ārsts apspriedīs ar Jums sūkņa veidu, kāds vislabāk derēs Jums, un pastāstīs, kad

Jums jāuzpilda sūknis.

Ja Jūs jūtat pārāk stipras sāpes, saņemot Prialt, vai parādās pārāk lielas blakusparādības, konsultējaties

ar ārstu.

Pirms iedot Jums Prialt, Jūsu ārsts var nolemt pārtraukt opiātu (cits zāļu veids, ko lieto sāpju

ārstēšanai) ievadīšanu Jūsu mugurkaulā un aizstāt tos ar alternatīvām pretsāpju zālēm.

Ja saņemat Prialt vairāk, nekā noteikts

Ja Jūs esat lietojis Prialt vairāk, nekā norādīja ārsts, Jūs varat justies slikti un var parādīties tādi

simptomi kā apjukums, problēmas ar runu, grūtības atrast vārdus, pārmērīga trīce, vieglprātība, slikta

dūša vai vemšana. Ja tas notiek, nekavējoties griezieties pie ārsta vai slimnīcā.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nopietnas blakusparādības

Ja Jūs novērojat šīs nopietnās blakusparādības, Jums nekavējoties jāpastāsta ārstam, jo Jums var būt

nepieciešama neatliekama medicīniska ārstēšana.

Meningīts (var skart ne vairāk kā 1 cilvēku no 100) ir smadzeņu apvalku iekaisums, ko parasti

izraisa infekcija. Meningīta simptomi ir galvassāpes, stīvs kakls, nepatika pret spilgtu gaismu,

drudzis vemšana, apjukums un miegainība.

Krampji (var skart ne vairāk kā 1 cilvēku no 100) – krampji (lēkmes) izpaužas kā cilvēka

ķermeņa ātra un nekontrolējama raustīšanās. Krampju laikā cilvēka muskuļi vairākkārt saraujas

un atslābinās un cilvēks var zaudēt samaņu.

Domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājumi (var skart ne vairāk kā 1 cilvēku no 100).

Rabdomiolīze (var skart ne vairāk kā 1 cilvēku no 100) ir muskuļu šķiedru sairums, kas var

izraisīt nieru bojājumu. Rabdomiolīzes simptomi ir patoloģiskas krāsas urīns (brūnganā krāsā),

mazāka urīna veidošanās, muskuļu vājums, muskuļu sāpes un muskuļu jutīgums.

Koma (var skart ne vairāk kā 1 cilvēku no 100) ir bezsamaņas stāvoklis ar apgrūtinātu reaģēšanu

un nākšanu pie samaņas.

Anafilaktiska reakcija (nav zināms, cik daudziem cilvēkiem attīstās) – tā ir smaga alerģiska

reakcija, kuras pazīmes ir pēkšņa sēkšana, apgrūtināta elpošana, sāpes krūtīs, plakstiņu, sejas vai

lūpu tūska, izsitumi vai nieze (īpaši, ja tiek skarts viss ķermenis).

Citas blakusparādības

Ļoti bieži (var skart vairāk nekā 1 lietotāju no 10)

Apjukums, reibonis, neskaidra redze, galvassāpes, ātras acu kustības, atmiņas zudums vai traucējumi

(aizmāršība), vemšana, slikta dūša, vispārējs vājums un miegainība.

Bieži (var skart 1–10 lietotājus no 100)

Samazināta ēstgriba, trauksme vai pieaugoša trauksme, halucinācijas, nespēja aizmigt vai gulēt,

satraukums, dezorientācija, depresija vai depresijas pastiprināšanās, nervozitāte, garastāvokļa

izmaiņas, izmaiņas psihiskajā stāvoklī (domāšanas traucējumi, apjukums), paranoja, aizkaitināmība,

pieaugošs apjukums, grūtības mācīties, atmiņas vai domāšanas traucējumi, zuduši vai samazināti

refleksi, problēmas ar vārdu izteikšanu un saprašanu, neskaidra runa, apgrūtināta runa vai runas spējas

zudums, lēnums, līdzsvara vai koordinācijas traucējumi, dedzinoša sajūta, pastiprinātas neparastas

sajūtas, samazināts apziņas līmenis (nereaģē vai gandrīz bezsamaņā), sedācija, grūtības koncentrēties,

problēmas ar ožu, izmainīta vai zuduša garšas sajūta, trīce, notirpums, redzes dubultošanās, redzes

traucējumi, gaismas nepanesamība, troksnis ausīs, reibonis vai griešanās sajūta, vieglprātība vai

reibonis, stāvot pazemināts asinsspiediens, elpas trūkums, sausums mutē, sāpes vēderā, slikta dūša,

caureja, aizcietējums, svīšana, nieze, muskuļu vājums, muskuļu spazmas, muskuļu krampji, sāpes

muskuļos vai locītavās, apgrūtināta vai sāpīga urinēšana, grūtības sākt vai kontrolēt urinēšanu,

nervozitātes sajūta, krišana, sāpes vai pastiprinātas sāpes, nogurums, aukstuma sajūta, sejas, kāju vai

pēdu pietūkums, sāpes krūtīs, izmaiņas asins ķīmiskajā sastāvā, intelektuālās darbības traucējumi un

ķermeņa masas samazināšanās.

Retāk (var skart 1–10 lietotājus no 1000)

Asinssaindēšanās, delīrijs (garīgs apjukums), psihotiski traucējumi (patoloģiskas domas un uztvere),

domāšanas traucējumi, patoloģiski sapņi, nesakarība (nespēja sakarīgi izteikties), samaņas zudums,

stupors (reakcijas trūkums/pasivitāte), insults, encefalopātija (galvas smadzeņu bojājumi),

agresivitāte, patoloģisks sirds ritms, apgrūtināta elpošana, gremošanas traucējumi, izsitumi, muskuļu

iekaisums, sāpes mugurā, muskuļu raustīšanās, sāpes sprandā, akūta nieru mazspēja, patoloģiskas

izmaiņas elektrokardiogrammā (EKG), paaugstināta ķermeņa temperatūra, apgrūtināta staigāšana.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām

blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši,

izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Prialt

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kastītes pēc

„Der. līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).

Nesasaldēt.

Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai pasargātu to no gaismas.

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā pierādīta 60 dienas pie 37°C.

No mikrobioloģiskā viedokļa, ja zāles ir atšķaidītas, tās nekavējoties jāievada infūzijas sūknī. Ja tās

netiek lietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un nosacījumiem pirms lietošanas ir atbildīgs

lietotājs, un tas nedrīkst pārsniegt 24 stundas pie 2°C – 8°C, ja vien atšķaidīšana nav notikusi

kontrolētā aseptiskā vidē.

Šīs zāles nedrīkst lietot, ja pamanāt to krāsas maiņu vai duļķainumu vai ja ir redzamas daļiņas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Prialt satur

Aktīvā viela ir zikonotīds.

Viens ml šķīduma satur 100 mikrogramus zikonotīda (acetāta veidā).

Katrs 1 ml flakons satur 100 mikrogramus; katrs 2 ml flakons satur 200 mikrogramus; katrs

5 ml flakons satur 500 mikrogramus.

Citas sastāvdaļas (palīgvielas) ir metionīns, nātrija hlorīds, ūdens injekcijām, sālsskābe un

nātrija hidroksīds.

Prialt ārējais izskats un iepakojums

Prialt ir šķīdums infūzijām (infūzijām). Šķīdums ir caurspīdīgs un bezkrāsains. Prialt tiek piegādāts

iepakojumā, kas satur vienu 1 ml, 2 ml vai 5 ml flakonu. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt

pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

RIEMSER Pharma GmbH

An der Wiek 7

17493 Greifswald-Insel Riems

Vācija

Ražotājs:

RIEMSER Pharma GmbH

Bahnhofstr. 44b

17489 Greifswald

Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Duitsland/Allemagne/Deutschland)

Lietuva

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Vokietija)

България

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Германия)

Luxembourg/Luxemburg

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Allemagne/Deutschland)

Česká republika

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Německo)

Magyarország

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Németország)

Danmark

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Tyskland)

Malta

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Il-Ġermanja/Germany)

Deutschland

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

Nederland

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Duitsland)

Eesti

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Saksamaa)

Norge

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Tyskland)

Ελλάδα

RIEMSER Pharma GmbH

Τηλ: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Γερμανία)

Österreich

AGEA Pharma GmbH

Tel: +43 (0)1 336 01 41

office@ageapharma.com

España

Riemser Iberia S.L.

Tel.: +34 (0)91 794 22 39

informacion@riemser.com

Polska

IMED POLAND Sp. z o.o.

Tel: +48 (0)22 663 43 03

imed@imed.com.pl

France

KEOCYT

Tél: +33 (0)1 42 31 07 10

contact@keocyt.com

Portugal

BCN Farma

Tel: +34 (0)932 684 208

info@bcnfarma.com

(Spānija)

Hrvatska

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Njemačka)

România

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Germania)

Ireland

Intrapharm Laboratories Ltd

Tel: + 44 (0)1628 771800

medinfo@intrapharmlabs.com

(United Kingdom)

Slovenija

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Nemčija)

Ísland

RIEMSER Pharma GmbH

Sími: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Þýskaland)

Slovenská republika

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Nemecko)

Italia

Euromed S.R.L.

Tel: +39 (0)081 241 5204

moreinfo@euromed.it

Suomi/Finland

RIEMSER Pharma GmbH

Puh/Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Saksa/Tyskland)

Κύπρος

RIEMSER Pharma GmbH

Τηλ: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Γερμανία)

Sverige

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Tyskland)

Latvija

RIEMSER Pharma GmbH

Tel: +49 (0)30 338427-0

info@RIEMSER.com

(Vācija)

United Kingdom

Intrapharm Laboratories Ltd

Tel: + 44 (0)1628 771800

medinfo@intrapharmlabs.com

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu. Tur ir arī saites uz citām tīmekļa vietnēm par retām slimībām un to

ārstēšanu.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem

Norādījumi par sagatavošanu lietošanai

Prialt ir caurspīdīgs un bezkrāsains šķīdums vienreizējās lietošanas flakonos. Pirms ievadīšanas

vizuāli jāpārbauda, vai nav daļiņu un krāsas maiņas. Šķīdumu nedrīkst lietot, ja šķīduma krāsa

izmainījusies, tas kļuvis duļķains vai redzamas daļiņas.

Tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām

prasībām.

Ja nepieciešama atšķaidīšana, pirms lietošanas Prialt jāatšķaida aseptiski ar konservantu nesaturošu

nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu injekcijām. Infūzijas sūknī izmantojamā šķīduma

koncentrācija nedrīkst būt mazāka par 5 μg/ml zikonotīda ārējam sūknim un 25 μg/ml iekšējam

sūknim.

Jāievēro stingras aseptiskas procedūras infūzijas šķīduma pagatavošanas un sūkņa uzpildes laikā.

Pacientam un veselības speciālistam jāzina, kā sagatavot ārējās un iekšējās infūzijas sistēmu un

jāievēro piesardzības pasākumi pret infekciju.

Sūkņu lietošanai no ražotāja jāsaņem īpašas instrukcijas.

Pierādīta Prialt ķīmiskā un fizikālā saderība ar implantējamo Synchromed sūkni un ārējo

CADD-mikrosūkni ar augstāk norādīto koncentrācijas pakāpi. Ķīmiskā un fizioloģiskā stabilitāte

lietošanas laikā pierādīta 14 dienas pie 37ºC Synchromed sūknī, kad sūknis iepriekš netika pakļauts

zāļu iedarbībai. Tāpēc sākotnēji ievadītais šķīdums jānomaina pēc 14 dienām.

Prialt ir stabils 60 dienas pie 37°C Synchromed sūknī, kurš iepriekš tika pakļauts zāļu iedarbībai.

Stabilitāte tika pierādīta 21 dienu istabas temperatūrā CADD-mikrosūknī.

Tehniskie dati ir sniegti tikai kā informācija, un tiem nav jāierobežo veselības aprūpes speciālistu

izvēle. Zikonotīda ievadīšanai jāizmanto CE iezīmēti sūkņi, kas ir līdzvērtīgi Synchromed un

CADD-mikrosūkņiem.

Sūkņi, kas iepriekš lietoti citu zāļu ievadīšanai, jāizmazgā trīs reizes ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%)

šķīdumu injekcijām (bez konservantiem) pirms uzpildīt ar Prialt. Pēc iespējas jāsamazina gaisa

ievadīšanu sūkņa rezervuārā vai kārtridžā, jo skābeklis var sabojāt zikonotīdu.

Pirms uzsākt ārstēšanu, iekšējais sūknis jāizskalo trīs reizes ar 2 ml Prialt koncentrācijā 25 μg/ml.

Prialt koncentrācija sākotnējā sūknī var samazināties adsorbcijas dēļ uz ierīces virsmām, un/vai

atšķaidīšanas dēļ ierīces starptelpā. Tāpēc pēc Prialt pirmās lietošanas, rezervuārs jāiztukšo un

jāuzpilda pēc 14 dienām. Vēlāk sūknis jāiztukšo un jāuzpilda ik pēc 60 dienām.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Prialt 25 mikrogrami/ml šķīdums infūzijām

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml šķīduma satur 25 μg zikonotīda (

ziconotide

) (acetāta veidā).

Katrs 20 ml flakons satur 500 μg zikonotīda (acetāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums infūzijām (infūzijām).

Caurspīdīgs, bezkrāsains šķīdums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Zikonotīds ir paredzēts stipru, hronisku sāpju ārstēšanai pieaugušajiem, kuriem nepieciešama

intratekalā (IT) anestēzija.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Ārstēšanu ar zikonotīdu var veikt tikai intratekālajā zāļu ievadīšanā pieredzējuši ārsti.

Devas

Pieaugušie (ieskaitot vecākus pacientus ≥ 65 g.v.)

Ieteicamā sākotnējā zikonotīda deva ir 2,4 μg/dienā un tā ir jātitrē katram pacientam individuāli

atkarībā no pacienta analgētisko līdzekļu atbildes reakcijas un blakusparādībām. Pacientiem var

palielināt devu par ≤ 2,4 μg/dienā, līdz maksimālai devai 21,6 μg/dienā. Minimālais intervāls starp

devu palielināšanām ir 24 stundas, ieteicamais intervāls drošuma apsvērumu dēļ ir 48 stundas un

vairāk. Nepieciešamības gadījumā devu var samazināt par jebkuru daudzumu (ieskaitot infūzijas

pārtraukšanu) blakusparādību ārstēšanai. Apmēram 75% pacientu ar apmierinošu reakciju uz

ārstēšanu, ir nepieciešama deva ≤ 9,6 μg/dienā.

Nieru darbības traucējumi

Nav veikti pētījumi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Ievadot zikonotīdu pacientiem ar

nieru darbības traucējumiem, jāievēro piesardzības pasākumi.

Aknu darbības traucējumi

Nav veikti pētījumi pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Ievadot zikonotīdu pacientiem ar aknu

darbības traucējumiem, jāievēro piesardzības pasākumi.

Pediatriskā populācija

Zikonotīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem, nav pierādīta.

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Intratekālai lietošanai.

Zikonotīds jāievada kā nepārtraukta infūzija caur intratekālo katetru, izmantojot ārējo vai iekšējo

implantēto mehānisko infūzijas sūkni, kas spēj ievadīt precīzu infūzijas daudzumu. Tā kā sekundārā

meningīta risks pēc ilgstošas intratekālās telpas katetrizācijas ir lielāks, lietojot ārējā katetra infūzijas

sistēmu, ieteicams izmantot iekšējās sistēmas zikonotīda ievadīšanai ilgākajos periodos (skatīt

4.4. apakšpunktu). Ārējā katetra sistēmu vajadzētu lietot tikai tad, ja nevar implantēt iekšējo sistēmu.

Kad jāievada neliela zikonotīda deva, piemēram, sākot titrēšanu, zikonotīds pirms lietošanas

jāatšķaida ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu injekcijām bez konservantiem (skatīt

6.6. apakšpunktu).

Ieteikumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Lietošana kopā ar IT ķīmijterapiju (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ilgstoša lietošana

Kaut arī zikonotīds tika pētīts ilgtermiņa, atklātos efektivitātes un drošuma klīniskajos pētījumos,

netika veikti kontrolēti pētījumi, kas ilga vairāk par 3 nedēļām (skatīt 5.1. apakšpunktu). Netika

izslēgta ilgstoša vietējā toksiskā iedarbība uz muguras smadzenēm, ar to saistīti klīniskie dati ir

ierobežoti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tāpēc ilgstošas ārstēšanas gadījumā jāievēro piesardzības

pasākumi.

Infekciju risks

Zāļu ievadīšana intratekālajā (IT) ceļā ietver potenciāli smagu infekciju risku, tādu kā meningīts, kas

var apdraudēt dzīvību. Sakarā ar mikroorganismu iekļūšanu caur katetru vai infūzijas sistēmu nejaušu

inficēšanu, meningīts ir zināma komplikācija zāļu intratekālai ievadīšanai, īpaši lietojot ārējās

sistēmas.

Pacientiem un ārstiem jāuzmanās, ja parādās meningīta tipiskie simptomi un pazīmes.

Katetra gala zemāks novietojums var samazināt ar zikonotīdu saistītu neiroloģisku blakusparādību

biežumu. Rūpīgi jāapsver katetra gala novietojums, lai nodrošinātu adekvātu pieeju muguras

nociceptīviem segmentiem, samazinot zāļu koncentrāciju smadzeņu līmeņos.

Tikai neliels skaits pacientu vienlaicīgi saņēma sistēmisko ķīmijterapiju un IT zikonotīdu. Jāievēro

piesardzības pasākumi, ievadot zikonotīdu pacientiem, kas saņem sistēmisko ķīmijterapiju (skatīt

4.5. apakšpunktu).

Kreatīnkināzes līmeņa paaugstināšanās

Kreatīnkināzes līmeņa paaugstināšanos, kas parasti norit bez simptomiem, bieži novēro pacientiem,

kuri lieto intratekālo zikonotīdu. Kreatīnkināzes līmeņa strauju paaugstināšanos novēro reti. Tomēr

ieteicama kreatīnkināzes līmeņa novērošana. Kreatīnkināzes līmeņa straujas paaugstināšanās vai

klīniski nozīmīgas paaugstināšanās gadījumā vienlaicīgi ar miopātijas vai rabdomiolīzes klīniskām

pazīmēm jāapsver zikonotīda lietošanas pārtraukšana.

Paaugstinātas jutības reakcijas

Paaugstinātas jutības reakcijas, ieskaitot anafilaktisko šoku, netika novērotas klīniskos pētījumos un

IT ceļā ievadīta zikonotīda imunogenitāte ir zema. Tomēr nevar izslēgt smago alerģisko reakciju

iespēju un ir saņemti spontāni ziņojumi par anafilaktiskām reakcijām.

Kognitīvas un neiropsihiskas blakusparādības

Bieži novēro kognitīvās un neiropsihiskās blakusparādības pacientiem, kurus ārstē ar zikonotīdu.

Kognitīvie traucējumi parasti parādās pēc dažām ārstēšanas nedēļām. Pacientiem, kurus ārstē ar

zikonotīdu, novērotas akūto psihisko traucējumu epizodes, tādas kā halucinācijas, paranoidālās

reakcijas, naidīgums, agresivitāte, delīrijs, psihoze un maniakālās reakcijas. Ja attīstās kognitīvo

traucējumu vai neiropsihisko blakusparādību pazīmes vai simptomi, zikonotīda deva jāsamazina vai tā

lietošana jāpārtrauc, bet jāizvērtē arī citi veicinošie iemesli. Zikonotīda kognitīvas reakcijas ir

atgriezeniskas 1–4 nedēļu laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas, bet dažos gadījumos tās var

saglabāties. Pirms un pēc zikonotīda intratekālo infūziju sākšanas ieteicams, ka pacientus novērtē

neiropsihiatrijas speciālists.

Pacientiem ar stiprām hroniskām sāpēm ir lielāks pašnāvību un pašnāvības mēģinājumu biežums, nekā

vidēji populācijā. Jutīgiem pacientiem zikonotīds var izraisīt vai pastiprināt depresiju, kas saistīta ar

pašnāvības risku.

Centrālās nervu sistēmas (CNS) nomākums

Pacientiem zikonotīda lietošanas laikā tika novērota apziņas nomākšana. Pacients parasti paliek pie

samaņas un elpošana nav nomākta. Lēkme var pāriet pati, bet zikonotīda lietošana ir jāpārtrauc, kamēr

beidzas lēkme. Šādiem pacientiem turpmākā zikonotīda lietošana nav ieteicama. Jāapsver CNS

nomācošo zāļu vienlaicīgas lietošanas pārtraukšana, jo tas var novest pie uzbudinājuma

samazināšanās.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Formāli mijiedarbības klīniskie pētījumi starp zikonotīdu un citām zālēm nav veikti. Tomēr zema

zikonotīda koncentrācija plazmā, universālās peptidāzes metabolisms un relatīvi zems plazmas

saistošais proteīns (skatīt 5.2. apakšpunktu) padara neiespējamu uz metabolisma balstītu mijiedarbību

vai plazmas proteīna aizstāšanas tipa mijiedarbību starp zikonotīdu un citām zālēm.

Nav klīnisko datu par IT ķīmijterapiju un IT zikonotīda mijiedarbību. Zikonotīds ir kontrindicēts

vienlaicīgai lietošanai ar IT ķīmijterapiju (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Tikai neliels skaits pacientu saņēma sistēmisko ķīmijterapiju un IT zikonotīdu. Jāievēro piesardzības

pasākumi, ievadot zikonotīdu pacientiem, kas saņem sistēmisko ķīmijterapiju (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Zāles, kas ietekmē īpašas peptidāzes/proteāzes, neietekmē zikonotīda plazmas iedarbību. Balstoties uz

ļoti ierobežotiem klīniskiem pētījumiem, angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitoriem (piem.,

benazeprils, lizinoprils un moeksiprils) un HIV proteāzes inhibitoriem (piem., ritonavīrs, sakinavīrs,

indinavīrs) nav izteiktas ietekmes uz plazmas zikonotīda iedarbību.

Zikonotīds neiedarbojas uz opiātu receptoriem. Ja, uzsākot zikonotīda terapiju, pārtrauc opiātu

lietošanu, opiātu lietošanas pārtraukšanai jābūt pakāpeniskai. Pacientiem, kuriem atceļ IT opiātus,

dažu nedēļu laikā pakāpeniski jāsamazina IT opiātu infūzijas deva un tā jāaizstāj ar iekšējās lietošanas

opiātu līdzvērtīgu devu. IT morfija devu stabilizēšanai iespējama IT zikonotīda pievienošana (skatīt

5.1. apakšpunktu), bet tam nepieciešams pievērst īpašu uzmanību, jo pētījumā 202, neskatoties uz

zemajām zikonotīda devām, tika novērota augsta nevēlamu neiropsihiatrisko reakciju (kur dažas no

tām bija smagas) incidence (apjukums/anormāla domāšana, paranoidālas reakcijas un halucinācijas,

anormāla gaita). Pievienojot IT zikonotīdu IT morfijam, tika novērota vemšana un anoreksija, kā arī

perifērā tūska. IT morfija pievienošana IT zikonotīda devu stabilizēšanai ir labāk panesama (ir ticis

ziņots par niezi) (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Novērota miegainības biežuma palielināšanās, ievadot zikonotīdu vienlaicīgi ar sistēmisko baklofēnu,

klonidīnu, bupivakaīnu vai propofolu, tādēļ pagaidām šo zāļu vienlaicīga lietošana būtu jāizslēdz.

Nav klīnisko datu par daļējo opioīdu agonistu (piem., buprenorfīna) vienlaicīgu lietošanu ar

zikonotīdu.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par zikonotīda lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami.

Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Zikonotīdu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas

līdzekļus, lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai zikonotīds/metabolīti izdalās cilvēka pienā.

Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem.

Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar zikonotīdu jāpieņem,

izvērtējot ieguvumu no barošanas ar krūti bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Īpaši pētījumi, lai novērtētu zikonotīda lietošanas ietekmi uz cilvēku fertilitāti, nav veikti. Pētījumā

par žurku tēviņu un mātīšu fertilitāti ietekmi tēviņiem nenovēroja, turpretī mātītēm samazinājās

corpora lutea

(dzelteno ķermeņu), implantācijas vietu un dzīvo embriju skaits (skatīt

5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Zikonotīds mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Zikonotīds var izraisīt apjukumu, miegainību un citas neiroloģiskās blakusparādības, tāpēc pacientiem

jāiesaka nevadīt transportlīdzekli un nestrādāt ar mehānismiem.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Nepārtrauktas intratekālās infūzijas veidā ievadīta zikonotīda drošums ir novērtēts vairāk nekā

1400 pacientiem, kas piedalījās akūto un hronisko sāpju klīniskos pētījumos. Ārstēšanas ilgums

svārstījās no vienas stundas bolus infūzijas līdz vairāk nekā 6 gadu ilgstošai lietošanai. Vidējais

iedarbības laiks bija 43 dienas. Infūzijas devas bija 0,03–912 μg/dienā, ar vidējo beigu devu

7,2 μg/dienā.

Klīniskos pētījumos 88% pacientu novēroja blakusparādības. Visbiežākās blakusparādības, kas

novērotas ilglaicīgos klīniskos pētījumos, bija reibonis (42%), slikta dūša (30%), nistagms (23%),

apjukuma stāvoklis (25%), anormāla gaita (16%), atmiņas traucējumi (13%), neskaidra redze (14%),

galvassāpes (12%), astēnija (13%), vemšana (11%) un miegainība (10%). Lielākā daļa blakusparādību

bija nelielas vai mērenas un ar laiku pārgāja.

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Nevēlamās blakusparādības, kas novērotas intratekālajos klīniskajos pētījumos ar zikonotīdu

(īslaicīgas un ilgstošas iedarbības), tabulā apkopotas pēc sastopamības rādītājiem, ja vien nav norādīts

citādi. Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to biežuma samazinājuma secībā.

Ļoti bieži (≥ 1/10)

Bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)

Retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100)

Reti (

1/10 000 līdz < 1/1 000)

Ļoti reti (< 1/10 000)

Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Orgānu sistēmu

klasifikācija

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināms

Infekcijas un

infestācijas

sepse, meningīts

Imūnās sistēmas

traucējumi

Anafilaktiska

reakcija

Vielmaiņas un

uztures

traucējumi

samazināta ēstgriba,

anoreksija

Psihiskie

traucējumi

apjukuma

stāvoklis

trauksme, dzirdes

halucinācijas,

bezmiegs,

uzbudināmība,

dezorientācija,

halucinācijas, redzes

halucinācijas,

depresija, paranoja,

aizkaitināmība,

depresijas

saasinājums,

nervozitāte, afekta

labilitāte, izmaiņas

psihiskajā stāvoklī,

palielināta trauksme,

palielināts apjukums

delīrijs, psihotiskie

traucējumi, domas par

pašnāvību, pašnāvības

mēģinājums, bloķētas

domas, anormāli

sapņi, agresivitāte

Orgānu sistēmu

klasifikācija

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināms

Nervu sistēmas

traucējumi

reibonis,

nistagms,

atmiņas

traucējumi,

galvassāpes,

miegainība

dizartrija, amnēzija,

garšas traucējumi,

tremors, līdzsvara

traucējumi, ataksija,

afāzija, dedzinoša

sajūta,

nomierināšanās,

parestēzijas,

hipoestēzija,

uzmanības

traucējumi, runas

traucējumi,

arefleksija,

koordinācijas

traucējumi,

posturālais reibonis,

kognitīvie

traucējumi,

hiperestēzija,

hiporefleksija, garšas

zudums, nomākta

apziņa, jutīguma

traucējumi, ožas

traucējumi,

intelektuālās darbības

traucējumi

nesakarīgums,

bezsamaņa, koma,

stupors, konvulsijas,

cerebrovaskulārie

traucējumi,

encefalopātija

Acu bojājumi

neskaidra

redze

diplopija, redzes

traucējumi,

fotofobija

Ausu un labirinta

bojājumi

vertigo, tinīts

Sirds funkcijas

traucējumi

priekškambaru

fibrilācija

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

ortostatiskā

hipotensija,

hipotensija

Elpošanas

sistēmas

traucējumi, krūšu

kurvja un videnes

slimības

aizdusa

respiratorais distress

Kuņģa-zarnu

trakta traucējumi

slikta dūša,

vemšana

caureja, sausums

mutē, aizcietējums,

slikta dūša, sāpes

vēdera augšdaļā

dispepsija

Ādas un zemādas

audu bojājumi

nieze, pastiprināta

svīšana

izsitumi

Skeleta-muskuļu

un saistaudu

sistēmas bojājumi

sāpes locekļos,

mialģija, spazmas

muskuļos, krampji

muskuļos, muskuļu

vājums, artralģija,

rabdomiolīze, miozīts,

muguras sāpes,

muskuļu raustīšanās,

kakla sāpes

Orgānu sistēmu

klasifikācija

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināms

perifērā tūska

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

urīna retence, urīna

aizture, sāpīga un

apgrūtināta

urinēšana, urīna

nesaturēšana

akūta nieru mazspēja

Vispārēji

traucējumi un

reakcijas

ievadīšanas vietā

gaitas

traucējumi,

astēnija

nogurums,

hipertermija,

letarģija, perifērā

tūska, drebuļi,

ģībonis, sāpes krūtīs,

aukstuma sajūta,

sāpes, nervozitātes

sajūta, pastiprinātas

sāpes

apgrūtināta staigāšana

Izmeklējumi

paaugstināts kreatīna

fosfokināzes līmenis

asinīs, samazināta

ķermeņa masa

elektrokardiogrammas

anormalitātes,

paaugstināts aspartāta

aminotransferāzes un

kreatīna fosfokināzes

MM līmenis asinīs,

paaugstināta ķermeņa

temperatūra

a. No spontāniem ziņojumiem

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Meningīts

Zāļu ievadīšanai intratekālā ceļā ir potenciāli smagu infekciju risks, tādu kā meningīts, kas var

apdraudēt dzīvību. Pacientiem un ārstiem jāuzmanās, ja parādās meningīta tipiskie simptomi un

pazīmes (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kreatīna fosfokināzes līmeņa paaugstināšanās

Kreatīna fosfokināzes līmeņa paaugstināšanās parasti noritēja bez simptomiem. Kreatīnkināzes līmeni

ieteicams kontrolēt. Kreatīna fosfokināzes līmeņa straujas vai nozīmīgas paaugstināšanās un

vienlaikus novērotu miopātijas vai rabdomiolīzes klīnisku pazīmju gadījumā jāapsver zikonotīda

lietošanas pārtraukšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ar CNS saistītās nevēlamās blakusparādības

Pacientiem, kurus ārstē ar zikonotīdu, bieži novēro kognitīvās un neiropsihiskās blakusparādības.

Kognitīvie traucējumi parasti parādās pēc dažām ārstēšanas nedēļām. Pacientiem, kurus ārstē ar

zikonotīdu, novērotas akūtu psihisku traucējumu epizodes, piemēram, halucinācijas, paranoidālās

reakcijas, naidīgums, agresivitāte, delīrijs, psihoze un maniakālās reakcijas. Ja attīstās kognitīvo

traucējumu vai neiropsihisko blakusparādību pazīmes vai simptomi, zikonotīda deva jāsamazina vai tā

lietošana jāpārtrauc, bet jāizvērtē arī citi veicinošie cēloņi. Zikonotīda kognitīvā iedarbība ir

atgriezeniska parasti 1–4 nedēļu laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas, bet dažos gadījumos tā var

saglabāties. Pirms un pēc zikonotīda intratekālo infūziju sākšanas ieteicams, ka pacientus novērtē

neiropsihiatrijas speciālists (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Pētījumos ar intravenozu infūziju veseli vīrieši – brīvprātīgie saņēma zikonotīdu devās līdz

70000 μg/dienā vai 3200 reizes maksimālo ieteicamo dienas intratekālās infūzijas devu. Gandrīz

visiem pacientiem, kas saņēma lielas zikonotīda devas intravenozi, tika novērota posturālā hipotensija.

Maksimālā ieteicamā intratekālā deva ir 21,6 μg/dienā. Maksimālā paredzētā intratekālā zikonotīda

deva klīniskos pētījumos sastādīja 912 μg/dienā pēc pieaugošas titrēšanas 7 dienu laikā.

Simptomi

Vienā klīniskā pētījumā vīrietis – vēža slimnieks saņēma nejaušu IT zikonotīda pārdozēšanu 744 μg

24 stundu laikā (31 μg/stundā) un atsāka ārstēšanu ar paredzēto devu pēc sāpju intensitātes vizuālā

analoga skala (SIVAS) samazināšanas no 82 līdz 2,5 mm. Dažiem pacientiem, kas saņēma intratekālās

devas, kuras pārsniedza maksimālo ieteicamo devu, novēroja pastiprinātus farmakoloģiskos efektus,

piem., ataksiju, nistagmu, reiboni, stuporu, nomāktu apziņu, muskuļu spazmas, apjukuma stāvokli,

sedāciju, hipotensiju, afāziju, runas traucējumus, sliktu dūšu un vemšanu. Nebija norādījumu par

respiratoru nomākšanu. Lielākā daļa novērotu pacientu atguvās 24 stundu laikā pēc zāļu atcelšanas.

Kontrole

Pacientiem pēc pārdozēšanas jāveic vispārējie medicīniskie atbalsta pasākumi, kamēr netiks likvidēts

zāļu pastiprinātais farmakoloģiskais efekts.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretsāpju līdzekļi, citi pretsāpju un pretdrudža līdzekļi, ATĶ kods:

N02BG08

Darbības mehānisms

Zikonotīds ir ω-konopeptīda sintētiskais analogs, MVIIA, kas tika atrasts

Conus magus

jūras gliemeža

indē. Tas ir N-tipa kalcija kanālu blokators NKKB

(NCCB – N-type calcium channel blocker).

regulē neiromediatoru izdali specifiskos neironos, kuri atbild par sāpju apstrādi muguras smadzenēs.

Savienojumā ar šiem neirāliem NKK zikonotīds inhibē pret spriegumu jutīgu kalcija plūsmas

primāros centrtieces nociceptoros, kas beidzas muguras smadzeņu mugurējā raga virspusējos slāņos.

Savukārt, tas inhibē to neiromediatoru izdali (ieskaitot vielu P) un tādējādi muguras smadzeņu sāpju

signāla parādīšanos.

Farmakodinamiskā iedarbība

Kaut gan tika novērotas statistiski nozīmīgas saistības un pieņemama korelācija starp iedarbību uz

cerebrospinālo šķidrumu CSŠ

(CSF – cerebrospinal fluid)

un (ASC, C

) klīnisko reakciju pakāpi 1

stundu pēc IT ievadīšanas, tomēr netika noteiktas labi definētas saistības starp devu, koncentrāciju un

atbildi. Daudzi pret terapiju uzņēmīgi pacienti saņem gandrīz maksimālo pretsāpju līdzekļu devu dažu

stundu laikā pēc piemērotas devas iedošanas. Tomēr, dažiem pacientiem maksimālie efekti var tikt

aizkavēti apmēram uz 24 stundām. Ņemot vērā atsāpināšanu un blakusparādības pie līdzīgām devām,

ieteicamais intervāls starp devu palielināšanos ir 48 stundas vai vairāk. Ja nepieciešams, devu var

samazināt par jebkuru daudzumu (ieskaitot infūzijas pārtraukšanu), lai novērstu blakusparādības.

Nervu sistēmas blakusparādības, īpaši reibonis, slikta dūša un gaitas traucējumi korelē ar iedarbību uz

CSŠ, kaut gan noteikta saistība netika definēta.

Zema plazmas iedarbība notiek IT infūzijas laika sakarā ar zemu ieteiktu IT infūzijas rādītāju un

relatīvi ātru plazmas attīrīšanos (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tādējādi ar sistēmisko iedarbību saistītiem

farmakoloģiskiem efektiem jābūt minimāliem.

Vidējā deva pie reakcijas ir apmēram 6,0 μg/dienā un apmēram 75% pacientiem, kuriem ir reakcija, ir

nepieciešama deva ≤ 9,6 μg/dienā. Lai ierobežotu nopietnu blakusparādību biežumu, ir ieteicama

maksimālā deva 21,6 μg/dienā. Tomēr, klīniskos pētījumos tika novērots, ka pacienti, kas panes devas

21,6 μg/dienā pēc lēnas titrēšanas 3 – 4 nedēļu periodā, galvenokārt panes lielākas devas līdz pat

48,0 μg/dienā.

Nav pierādījumu par farmakoloģiskās tolerances attīstību pret zikonotīdu pacientiem. Tomēr, ņemot

vērā ierobežotus datus, nevar izslēgt tolerances attīstību. Jāveic intratekālā katetra caurlaidības

pārbaude, ja nepieciešama zikonotīda deva pakāpeniski pieaug un nav ieguvuma vai blakusparādību

pieauguma.

Alternatīvi devu režīmi, piemēram, mazāku zikonotīda devu ievades sākšana un ievadīšana bolus

injekciju veidā, izpētīti tikai dažos pētījumos, par kuriem pieejami dati literatūrā.

Mazāku devu lietošana nepārtrauktā ievadīšanā tika pierādīta nolūkā sasniegt labāku iedarbību, bet ar

mazāku skaitu blakusparādību.

Pētījumi par bolus ievadi liecina, ka devu ievadīšana bolus veidā var noderēt to pacientu noteikšanā,

kam varētu būt ieguvumi no zikonotīda lietošanas ilgtermiņā, tomēr tad var rasties vairāk

blakusparādību nekā pēc nepārtrauktām infūzijām.

Šie pētījumi vedina domāt, ka šie alternatīvie zikonotīda ievadīšanas paņēmieni ir iespējami, tomēr

ierobežotā pacientu skaita dēļ rezultāti ir nepārliecinoši un šobrīd nav pieejami pietiekami

pierādījumi, lai izteiktu galīgus ieteikumus šādiem alternatīviem devu ievades režīmiem.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Tika veikti trīs placebo kontrolēti IT zikonotīda klīniskie pētījumi.

Divi īstermiņa pētījumi, 95-001 (ļaundabīgās sāpes) un 96-002 (neļaundabīgās sāpes), kas iekļauj 366

pacientus, pierādīja intratekālā zikonotīda efektivitāti stipru hronisku sāpju ārstēšanā, izmantojot

procentu izmaiņas sāpju intensitātes vizuālā analoga skalā SIVAS (

VASPI – visual analog scale of

pain intensity

) kā pirmo efektivitātes mērījumu. Šie pētījumi bija īstermiņa, 5 un 6 dienas attiecīgi, un

tajos lietoja ātrāku devu palielināšanu un lielākās devas nekā ieteikts 4.2. apakšpunktā.

Pētījuma 95-001 efektivitātes rezultāti

Sākotnējā rezultāta nozīmējums

Parametrs

Zikonotīds (n = 71)

Placebo (n = 40)

p-vērtība

Vidējais SIVAS rezultāts

sākumpunktā, mm (SN)

74,1 (± 13,82)

77,9 (± 13,60)

Vidējais SIVAS rezultāts

sākotnējas titrēšanas beigās,

mm (SN)

35,7 (± 33,27)

61,0 (± 22,91)

SIVAS rezultāta uzlabošanas

% sākotnējās titrēšanas

beigās (SN)

51,4 (± 43,63)

18,1 (± 28,28)

< 0,001

Reaģējušie pacienti

n (%)

34 (47,9%)

7 (17,5%)

0,001

Deva titrēšanas beigās (μg/st)

Vidēji

Mediāna

Diapazons

0,91

0,60

0,074 – 9,36

Reaģējuši pacienti tika noteikti kā pacienti, kuriem 1) novēroja ≥ 30% SIVAS (sāpju intensitātes

vizuālā analoga skala) rezultātu samazināšanos salīdzinājumā ar sākumpunktu; 2) vienlaicīgi saņēma

stabilus vai samazinātus opioīdu pretsāpju līdzekļus; un 3) bija nemainīgs opiātu tips no preinfūzijas,

ja saņēma opiātus.

SN – standarta novirze.

Efektivitātes rezultāti no pētījuma 96-002

Sākotnējā rezultāta nozīmējums

Parametrs

Zikonotīds (n = 169)

b

Placebo (n = 86)

p-vērtība

Vidējais SIVAS rezultāts

sākumpunktā, mm (SN)

80,1 (± 15,10)

76,9 (± 14,58)

Vidējais SIVAS rezultāts

sākotnējas titrēšanas beigās,

mm (SN)

54,4 (± 29,30)

71,9 (± 30,93)

SIVAS rezultāta uzlabošanas

% sākotnējās titrēšanas

beigās (SN)

31,2 (± 38,69)

6,0 (± 42,84)

< 0,001

Reaģējuši pacienti

n (%)

57 (33,7%)

11 (12,8%)

< 0,001

Deva titrēšanas beigās (μg/hr)

Vidēji

Mediāna

Diapazons

1.02

0.50

0,019 – 9,60

Reaģējuši pacienti tika noteikti kā pacienti, kuriem 1) novēroja ≥ 30% SIVAS rezultātu

samazināšanos salīdzinājumā ar sākumpunktu; 2) vienlaicīgi saņēma stabilus vai samazinātus opioīdu

pretsāpju līdzekļus; un 3) bija nemainīgs opiātu tips no preinfūzijas, ja saņēma opiātus.

164 pacientiem bija zikonotīda SIVAS rezultāti titrēšanas beigās.

SN – standarta novirze.

Sāpju etioloģija pētījumos 95-001 (ļaundabīgas sāpes) un 96-002 (neļaundabīgas sāpes) bija dažādas

un ietvēra sāpes kaulos (n = 38), galvenokārt kaulu metastāžu dēļ (n = 34), mielopātiju (n = 38), pusei

no viņiem bija mugurkaula ievainojums ar paralīzi (n = 19), neiropātiju (n = 79), radikulopātiju

(n = 24), sāpes mugurkaulā (n = 91), galvenokārt neveiksmīgas mugurkaula operācijas dēļ (n = 82), un

citas etioloģijas (n = 82). Dažiem pacientiem bija vairāk par vienu sāpju cēloni. IT zikonotīda

efektivitāte bija acīmredzama visās grupās.

Pētījums 301 (n = 220) bija ilgstošs (21 dienu), kas iekļāva piesardzīgāku titrēšanu un IT zikonotīda

zemākas devas, tajā piedalījās visgrūtāk ārstējamo pacientu grupa no trīs pētījumiem. Visiem

pacientiem pētījumā 301 IT terapija kopā ar pretsāpju līdzekļiem bija neveiksmīga un viņu ārsti

uzskatīja, ka 97% pacientu bija grūti ārstējami, lietojot pašlaik pieejamas ārstēšanas metodes. Lielākai

daļai bija sāpes mugurkaulā (n = 134), īpaši pēc neveiksmīgas mugurkaula operācijas (n = 110);

mazākam skaitam bija neiropātija (n = 36). Tikai pieciem pacientiem bija ļaundabīgas sāpes.

Primārais kritiskais punkts bija procentu izmaiņas SIVAS skalā. IT zikonotīda efektivitāte pētījumā

301 bija zemāka nekā divos iepriekšējos īslaicīgos pētījumos. Blakusparādību biežums un smagums

arī bija zemāki.

Efektivitātes rezultāti no pētījuma 301

Sākotnējā rezultāta nozīmējums

Parametrs

Zikonotīds (n = 112)

Placebo (n = 108)

p-vērtība

Vidējais SIVAS rezultāts

sākumpunktā, mm (SN)

80,7 (± 14,98)

80,7 (± 14,91)

Vidējais SIVAS rezultāts

sākotnējas titrēšanas beigās,

mm (SN)

67,9 (± 22,89)

74,1 (± 21,28)

SIVAS rezultāta uzlabošanas %

sākotnējās titrēšanas beigās

(SN)

14,7 (± 27,71)

7,2 (± 24,98)

0,0360

Reaģējuši pacienti

n (%)

18 (16,1%)

13 (12,0%)

0,390

Deva titrēšanas beigās (μg/hr)

Vidēji

Mediāna

Diapazons

0,29

0,25

0,0 – 0,80

Reaģējuši pacienti tika noteikti kā pacienti, kuriem novēroja ≥ 30% SIVAS rezultātu samazināšanos

salīdzinājumā ar sākumpunktu.

SN – standarta novirze.

Kombināciju pētījumi ar IT morfiju.

Klīniskie pētījumi 201 un 202 norādīja, ka IT zikonotīda un IT morfija kombinācija var efektīvi

samazināt sāpes un samazināt sistēmisko opioīdu lietošanu ilgstošā laika periodā pacientiem, kuru

sāpes nav iespējams adekvāti kontrolēt, izmantojot viņu maksimāli panesamo IT zikonotīda devu

(mediānā 8,7 µg/dienā, vidējā 25,7 µg/dienā – pētījums 201) vai kombinējot ar tikai ar IT morfiju

(pētījums 202). Ja tiek pievienots IT zikonotīds IT morfija devu stabilizēšanai, tāpat kā uzsākot IT

zikonotīda monoterapiju, iespējama psihopātisku blakusparādību izpausme (piemēram, halucinācijas,

paranoīdas reakcijas) vai arī var būt nepieciešama medikamentu lietošanas pārtraukšana sakarā ar

blakusparādību pastiprināšanos (skatīt 4.5. apakšpunktu).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Zikonotīda CSŠ farmakokinētiskās īpašības tika pētītas vienu stundu pēc IT infūzijas 1–10 μg

zikonotīda pacientiem ar hroniskām sāpēm. Vēl tika pētītās plazmas farmakokinētiskās īpašības pēc

intravenozām devām (0,3–10 μg/kg/24 st). IT un intravenozie farmakokinētiskie dati ir apkopoti

zemāk.

Zikonotīda CSŠ un plazmas farmakokinētiskās īpašības [vidēji ± SD (vidēji)]

Ievadīšanas

ceļš

Šķidru

ma

matri

kss

Pacientu

skaits

KL (ml/min)

Sd (ml)

t

½

(st)

Intratekālais

CSŠ

0,38 ± 0,56

(0,26)

155 ± 263

(99)

4,6 ± 0,9

(4,5)

Intravenozais

Plazma

270 ± 44

(260)

30460 ± 6366

(29320)

1,3 ± 0,3

(1,3)

KL = klīrenss; Sd = sadales daudzums; t½ = sadale

Uzsūkšanās

Pēc vienas stundas IT ievadīšanas (1–10 μg), gan kumulatīvās iedarbības (ASC; diapazons: 83,6–

608 ng/h/ml) un lielākās iedarbības (C

; diapazons: 16,4–132 ng/ml) vērtības bija mainīgas un

atkarīgas no devas, bet parādījās tikai aptuveni proporcionāli devām. Plazmas koncentrācijas pēc

nepārtrauktām (≥ 48 st) IT infūzijām (≤ 21,6 μg/dienā) bija relatīvi zemas un parasti

nediagnosticējamas (piem., apmēram 80% no plazmas paraugiem, kas paņemti no pacientiem ar

sāpēm, nesatur mērāmās zāles; < 0,04 ng/ml). Netika novērota zikonotīda uzkrāšana plazmā pēc

ilgstošās IT ievadīšanas (līdz 9 mēnešiem).

Izkliede

Vidējais zikonotīda CSŠ izkliedes tilpums (Sd: 99 ml) ir starp muguras smadzeņu CSŠ daudzumu

(apmēram 75 ml) un kopējo CSŠ daudzumu (apmēram 130 ml). Zikonotīds tiek sadalīts galvenokārt

CSŠ, pirms tas ieiet sistēmiskā cirkulācijā. Sasniedzot sistēmisko cirkulāciju, zikonotīds tiek sadalīts

plašāk, balstoties uz plazmas izkliedes tilpumu kas sastāda apmēram 30 l, un sastāda tikai 53% no

robežas (nespecifiskā) cilvēku plazmas proteīna.

Biotransformācija

Zikonotīds ir peptīds, kas sastāv no 25 dabiskām L-konfigurācijas aminoskābēm, un ievērojami

nemetabolizējas CSŠ. Pēc iziešanas sistēmiskajā cirkulācijā, zikonotīds pirmkārt ir jutīgs

proteolitiskai šķelšanai, ko veic dažādas universālās peptidāzes/proteāzes, kas atrodas lielākajā daļā

orgānu (piem., nierēs, aknās, plaušās, muskuļos utt.), un tādējādi tiek sadalīts peptīdu fragmentos un

individuālās brīvās aminoskābēs. Ražotās brīvas aminoskābes uznesīs šūnu nesējsistēmas un tās tiks

pakļautas normālam starpmetabolismam vai izmantotas kā pamats būtiskiem biosintētiskiem

procesiem. Sakarā ar šo peptidāžu plašu izplatīšanu aknu vai nieru bojājumiem nevajadzētu skart

zikonotīda sistēmisko klīrensu. Dažādu proteolitiskās šķelšanas produktu bioloģiskā aktivitāte netika

novērtēta. Maz iespējams, ka zikonotīda šķelšanas produktiem būs ievērojama bioloģiskā aktivitāte, jo

peptīdiem, kas sastāv no atsevišķām peptīdu cilpu struktūrām, kā tika atklāts, ir saistošā līdzība ar

N-tipa sprieguma jūtīgiem kalcija kanāliem, kuri ir par dažām lieluma pakāpēm zemāki nekā

pamatsastāvdaļa (zikonotīda).

Eliminācija

Vidējais zikonotīda KL (0,38 ml/min) aptuveni atbilst pieaugušā cilvēka CSŠ apgrozījuma

koeficentam (0,3 – 0,4 ml/min). Tādējādi, zikonotīds tiks izvadīts no CSŠ (vidējais t

= 4,6 st.) ar

CSŠ tilpuma plūsmu no CNS caur arahnoidālā apvalka bārkstiņām ar turpmāko pārnesi sistēmiskajā

cirkulācijā. Ļoti lēni cirkulējošās plazmas zikonotīda koncentrācijas var novērot pēc IT ievadīšanas

sakarā ar zemu IT infūzijas koeficentu un relatīvi ātru plazmas klīrensu. Vidējais plazmas eliminācijas

pusperiods (t

) ir 1,3 st. Zikonotīds ir peptīds ar relatīvi mazu molekulāro masu (MS = 2639) un to

filtrē nieru kamoliņi, bet tikai minimālais zikonotīda daudzums (< 1%) ir atrodams cilvēka urīnā pēc

intravenozās ievadīšanas. Tas notiek tāpēc, ka lielākā daļa izfiltrētās aktīvas vielas ir ātri uzsūkta

šūnās un tiek ātri transportēta atpakaļ uz sistēmisko cirkulāciju.

Nieru un aknu darbības traucējumi

Nav ticis veikts neviens formāls pētījums, kas novērtētu ietekmi nieru vai aknu traucējumu gadījumā;

tomēr, ņemot vērā to, ka peptidāzes atrodas dažādos ķermeņa orgānos, nav paredzams, ka nieru vai

aknu traucējumi ievērojami ietekmēs zikonotīda iedarbību.

Citas īpašas pacientu grupas

Kaut gan ir pieejami tikai ierobežoti dati, nav nepārprotamu rases, auguma, ķermeņa masas, dzimuma

vai vecuma efektu uz CSŠ zikonotīda iedarbību pēc IT ievadīšanas.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iedarbību novēroja vienīgi tad, ja izmantotās devas un iedarbības

ilgums pārsniedza cilvēkam maksimāli pieļaujamos. Tas liecina, ka klīniskajā praksē šī iedarbība nav

būtiska.

Subhroniskās nepārtrauktas intratekālās infūzijas pētījumos žurkām un suņiem tika novērota iedarbība

uz uzvedību pie devām ≥ 8 reizēs lielākām nekā maksimāli ieteicamā klīniskās intratekālās infūzijas

deva 21,6 μg/dienā (uz mg/kg pamata). Šie efekti tika noteikti, pārsniedzot zikonotīda farmakoloģisko

devu, nevis neirotoksisko bojājumu vai mērķorgānu toksicitātes dēļ. Novērojumi iekļāva pārejošus un

atgriezeniskus neiroloģiskus efektus, kas ietvēra tremoru, nekoordinētas kustības un hiper- un

hipoaktivitāti.

Ilgstošā N-tipa kalcija kanālu bloka neirālo funkciju ilgstošas sekas netika novērotas eksperimentos ar

dzīvniekiem. Eksperimentos ar dzīvniekiem netika pētītas neiroloģiskā signāla izmaiņas. Zikonotīds

neinducēja bakteriālo gēnu mutāciju un nebija genotoksisks. Netika veikti ilgstoši pētījumi uz

dzīvniekiem, lai izvērtētu zikonotīda kancerogēno potenciālu. Tomēr, zikonotīds neinducēja šūnu

transformāciju

in vitro

pārbaudē Sīrijas kāmju embrijiem (SKE) un nepaaugstināja šūnu proliferāciju

(pirmsaudzēja bojājuma veidošanās) vai apoptozi pēc subhroniskās intratekālās iedarbības suņiem.

Reproduktivitātes pētījumos žurkām netika novērota iedarbība uz tēviņiem, mātītēm tika novērotas

corpora lutea

, implantācijas vietu un dzīvo embriju skaita samazināšanās. Netika novērotas

blakusparādības mātīšu vairošanās vai postnatālai attīstībai žurkām pie sistēmiskās iedarbības līdz pat

2300 reizēm cilvēka iedarbības pie maksimāli ieteicamās intratekālās devas.

Zikonotīds nebija teratogēns žurkām un trušiem pie iedarbības < 100 reizes cilvēka plazmas līmeņa.

Šie rezultāti nenorāda uz ievērojamu risku cilvēkiem sakarā ar relatīvi augstu sistēmisko iedarbību,

kuru efektus uz žurkām un trušiem nepieciešams noskaidrot.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Metionīns

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

Sālsskābe (pH regulētājs)

Nātrija hidroksīds (pH regulētājs)

6.2.

Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3.

Uzglabāšanas laiks

4 gadi

Uzglabāšana lietošanas laikā (atšķaidītas zāles)

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā pierādīta 60 dienas pie 37°C.

No mikrobioloģiskā viedokļa, ja zāles ir atšķaidītas, tās nekavējoties jāievada infūzijas sūknī. Ja tās

netiek lietotas nekavējoties, par zāļu uzglabāšanas laiku un nosacījumiem pirms lietošanas ir atbildīgs

lietotājs, un šis laiks nedrīkst pārsniegt 24 stundas pie 2°C – 8°C, ja vien atšķaidīšana nav notikusi

kontrolētā aseptiskā vidē.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai

pasargātu to no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

I klases stikla flakons ar butilgumijas aizbāzni, kas pārklāts ar fluoru saturošu polimēru.

Katrs flakons satur 20 ml šķīduma infūzijām.

Viens flakons iepakojumā.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Ja nepieciešama atšķaidīšana, pirms lietošanas Prialt jāatšķaida aseptiski ar konservantu nesaturošu

nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu injekcijām. Infūzijas sūknī izmantojamā šķīduma

koncentrācija nedrīkst būt mazāka par 5 μg/ml zikonotīda ārējam sūknim un 25 μg/ml iekšējam

sūknim.

Jāievēro stingras aseptiskas procedūras infūzijas šķīduma pagatavošanas un sūkņa uzpildes laikā.

Pacientam un veselības speciālistam jāzina, kā sagatavot ārējās un iekšējās infūzijas sistēmu un

jāievēro piesardzības pasākumi pret infekciju.

Sūkņu lietošanai no ražotāja jāsaņem īpašas instrukcijas.

Pierādīta Prialt ķīmiskā un fizikālā saderība ar implantējamo Synchromed sūkni un ārējo

CADD-mikrosūkni ar augstāk norādīto koncentrācijas pakāpi. Ķīmiskā un fizioloģiskā stabilitāte

lietošanas laikā pierādīta 14 dienas pie 37ºC Synchromed sūknī, kad sūknis iepriekš netika pakļauts

zāļu iedarbībai. Tāpēc sākotnēji ievadītais šķīdums jānomaina pēc 14 dienām.

Prialt ir stabils 60 dienas pie 37°C Synchromed sūknī, kurš iepriekš tika pakļauts zāļu iedarbībai.

Stabilitāte tika pierādīta 21 dienu istabas temperatūrā CADD-mikrosūknī.

Tehniskie dati ir sniegti tikai kā informācija, un tiem nav jāierobežo veselības aprūpes speciālistu

izvēle. Prialt ievadīšanai jāizmanto CE iezīmēti sūkņi, kas ir līdzvērtīgi Synchromed un

CADD-mikrosūkņiem.

Sūkņi, kas iepriekš lietoti citu zāļu ievadīšanai, jāizmazgā trīs reizes ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%)

šķīdumu injekcijām (bez konservantiem) pirms uzpildīt ar Prialt. Pēc iespējas jāsamazina gaisa

ievadīšana sūkņa rezervuārā vai kārtridžā, jo skābeklis var sabojāt zikonotīdu.

Pirms uzsākt ārstēšanu, iekšējais sūknis jāizskalo trīs reizes ar 2 ml Prialt koncentrācijā 25 μg/ml.

Prialt koncentrācija sākotnējā sūknī var samazināties adsorbcijas dēļ uz ierīces virsmām, un/vai

atšķaidīšanas dēļ ierīces starptelpā. Tāpēc pēc Prialt pirmās lietošanas rezervuārs jāiztukšo un

jāuzpilda pēc 14 dienām. Vēlāk sūknis jāiztukšo un jāuzpilda ik pēc 60 dienām.

Prialt pirms ievadīšanas vizuāli jāpārbauda, vai nav daļiņu un krāsas maiņas. Šķīdumu nedrīkst lietot,

ja šķīduma krāsa izmainījusies, tas kļuvis duļķains vai redzamas daļiņas.

Tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām

prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

RIEMSER Pharma GmbH

An der Wiek 7

17493 Greifswald-Insel Riems

Vācija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/04/302/004 – 20 ml šķīdums infūzijām

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2005. gada 21. februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2014. gada 18. septembris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Prialt 100 mikrogrami/ml šķīdums infūzijām

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml šķīduma satur 100 μg zikonotīda (

ziconotide

) (acetāta veidā).

Katrs 1 ml flakons satur 100 μg zikonotīda (acetāta veidā).

Katrs 2 ml flakons satur 200 μg zikonotīda (acetāta veidā).

Katrs 5 ml flakons satur 500 μg zikonotīda (acetāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums infūzijām (infūzijām).

Caurspīdīgs, bezkrāsains šķīdums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Zikonotīds ir paredzēts stipru, hronisku sāpju ārstēšanai pieaugušajiem, kuriem nepieciešama

intratekalā (IT) anestēzija.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Ārstēšanu ar zikonotīdu var veikt tikai intratekālajā zāļu ievadīšanā pieredzējuši ārsti.

Devas

Pieaugušie (ieskaitot vecākus pacientus ≥ 65 g.v.)

Ieteicamā sākotnējā zikonotīda deva ir 2,4 μg/dienā un tā ir jātitrē katram pacientam individuāli

atkarībā no pacienta analgētisko līdzekļu atbildes reakcijas un blakusparādībām. Pacientiem var

palielināt devu par ≤ 2,4 μg/dienā, līdz maksimālai devai 21,6 μg/dienā. Minimālais intervāls starp

devu palielināšanām ir 24 stundas, ieteicamais intervāls drošuma apsvērumu dēļ ir 48 stundas un

vairāk. Nepieciešamības gadījumā devu var samazināt par jebkuru daudzumu (ieskaitot infūzijas

pārtraukšanu) blakusparādību ārstēšanai. Apmēram 75% pacientu ar apmierinošu reakciju uz

ārstēšanu, ir nepieciešama deva ≤ 9,6 μg/dienā.

Nieru darbības traucējumi

Nav veikti pētījumi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Ievadot zikonotīdu pacientiem ar

nieru darbības traucējumiem, jāievēro piesardzības pasākumi.

Aknu darbības traucējumi

Nav veikti pētījumi pacientiem ar aknu darbības traucējumiem. Ievadot zikonotīdu pacientiem ar aknu

darbības traucējumiem, jāievēro piesardzības pasākumi.

Pediatriskā populācija

Zikonotīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā no 0 līdz 18 gadiem, nav pierādīta.

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Intratekālai lietošanai.

Zikonotīds jāievada kā nepārtraukta infūzija caur intratekālo katetru, izmantojot ārējo vai iekšējo

implantēto mehānisko infūzijas sūkni, kas spēj ievadīt precīzu infūzijas daudzumu. Tā kā sekundārā

meningīta risks pēc ilgstošas intratekālās telpas katetrizācijas ir lielāks, lietojot ārējā katetra infūzijas

sistēmu, ieteicams izmantot iekšējās sistēmas zikonotīda ievadīšanai ilgākajos periodos (skatīt

4.4. apakšpunktu). Ārējā katetra sistēmu vajadzētu lietot tikai tad, ja nevar implantēt iekšējo sistēmu.

Kad jāievada neliela zikonotīda deva, piemēram, sākot titrēšanu, zikonotīds pirms lietošanas

jāatšķaida ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu injekcijām bez konservantiem (skatīt

6.6. apakšpunktu).

Ieteikumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Lietošana kopā ar IT ķīmijterapiju (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ilgstoša lietošana

Kaut arī zikonotīds tika pētīts ilgtermiņa, atklātos efektivitātes un drošuma klīniskajos pētījumos,

netika veikti kontrolēti pētījumi, kas ilga vairāk par 3 nedēļām (skatīt 5.1. apakšpunktu). Netika

izslēgta ilgstoša vietējā toksiskā iedarbība uz muguras smadzenēm ar to saistīti klīniskie dati ir

ierobežoti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Tāpēc ilgstošas ārstēšanas gadījumā jāievēro piesardzības

pasākumi.

Infekciju risks

Zāļu ievadīšana intratekālajā (IT) ceļā ietver potenciāli smagu infekciju risku, tādu kā meningīts, kas

var apdraudēt dzīvību. Sakarā ar mikroorganismu iekļūšanu caur katetru vai infūzijas sistēmu nejaušu

inficēšanu, meningīts ir zināma komplikācija zāļu intratekālai ievadīšanai, īpaši lietojot ārējās

sistēmas.

Pacientiem un ārstiem jāuzmanās, ja parādās meningīta tipiskie simptomi un pazīmes.

Katetra gala zemāks novietojums var samazināt ar zikonotīdu saistītu neiroloģisku blakusparādību

biežumu. Rūpīgi jāapsver katetra gala novietojums, lai nodrošinātu adekvātu pieeju muguras

nociceptīviem segmentiem, samazinot zāļu koncentrāciju smadzeņu līmeņos.

Tikai neliels skaits pacientu vienlaicīgi saņēma sistēmisko ķīmijterapiju un IT zikonotīdu. Jāievēro

piesardzības pasākumi, ievadot zikonotīdu pacientiem, kas saņem sistēmisko ķīmijterapiju (skatīt

4.5. apakšpunktu).

Kreatīnkināzes līmeņa paaugstināšanās

Kreatīnkināzes līmeņa paaugstināšanos, kas parasti norit bez simptomiem, bieži novēro pacientiem,

kuri lieto intratekālo zikonotīdu. Kreatīnkināzes līmeņa strauju paaugstināšanos novēro reti. Tomēr

ieteicama kreatīnkināzes līmeņa novērošana. Kreatīnkināzes līmeņa straujas paaugstināšanās vai

klīniski nozīmīgas paaugstināšanās gadījumā vienlaicīgi ar miopātijas vai rabdomiolīzes klīniskām

pazīmēm jāapsver zikonotīda lietošanas pārtraukšana.

Paaugstinātas jutības reakcijas

Paaugstinātas jutības reakcijas, ieskaitot anafilaktisko šoku, netika novērotas klīniskos pētījumos un

IT ceļā ievadīta zikonotīda imunogenitāte ir zema. Tomēr nevar izslēgt smago alerģisko reakciju

iespēju un ir saņemti spontāni ziņojumi par anafilaktiskām reakcijām.

Kognitīvas un neiropsihiskas blakusparādības

Bieži novēro kognitīvās un neiropsihiskās blakusparādības pacientiem, kurus ārstē ar zikonotīdu.

Kognitīvie traucējumi parasti parādās pēc dažām ārstēšanas nedēļām. Pacientiem, kurus ārstē ar

zikonotīdu, novērotas akūto psihisko traucējumu epizodes, tādas kā halucinācijas, paranoidālās

reakcijas, naidīgums, agresivitāte, delīrijs, psihoze un maniakālās reakcijas. Ja attīstās kognitīvo

traucējumu vai neiropsihisko blakusparādību pazīmes vai simptomi, zikonotīda deva jāsamazina vai tā

lietošana jāpārtrauc, bet jāizvērtē arī citi veicinošie iemesli. Zikonotīda kognitīvas reakcijas ir

atgriezeniskas 1–4 nedēļu laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas, bet dažos gadījumos tās var

saglabāties. Pirms un pēc zikonotīda intratekālo infūziju sākšanas ieteicams, ka pacientus novērtē

neiropsihiatrijas speciālists.

Pacientiem ar stiprām hroniskām sāpēm ir lielāks pašnāvību un pašnāvības mēģinājumu biežums, nekā

vidēji populācijā. Jutīgiem pacientiem zikonotīds var izraisīt vai pastiprināt depresiju, kas saistīta ar

pašnāvības risku.

Centrālās nervu sistēmas (CNS) nomākums

Pacientiem zikonotīda lietošanas laikā tika novērota apziņas nomākšana. Pacients parasti paliek pie

samaņas un elpošana nav nomākta. Lēkme var pāriet pati, bet zikonotīda lietošana ir jāpārtrauc, kamēr

beidzas lēkme. Šādiem pacientiem turpmākā zikonotīda lietošana nav ieteicama. Jāapsver CNS

nomācošo zāļu vienlaicīgas lietošanas pārtraukšana, jo tas var novest pie uzbudinājuma

samazināšanās.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Formāli mijiedarbības klīniskie pētījumi starp zikonotīdu un citām zālēm nav veikti. Tomēr zema

zikonotīda koncentrācija plazmā, universālās peptidāzes metabolisms un relatīvi zems plazmas

saistošais proteīns (skatīt 5.2. apakšpunktu) padara neiespējamu uz metabolisma balstītu mijiedarbību

vai plazmas proteīna aizstāšanas tipa mijiedarbību starp zikonotīdu un citām zālēm.

Nav klīnisko datu par IT ķīmijterapiju un IT zikonotīda mijiedarbību. Zikonotīds ir kontrindicēts

vienlaicīgai lietošanai ar IT ķīmijterapiju (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Tikai neliels skaits pacientu saņēma sistēmisko ķīmijterapiju un IT zikonotīdu. Jāievēro piesardzības

pasākumi, ievadot zikonotīdu pacientiem, kas saņem sistēmisko ķīmijterapiju (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Zāles, kas ietekmē īpašas peptidāzes/proteāzes, neietekmē zikonotīda plazmas iedarbību. Balstoties uz

ļoti ierobežotiem klīniskiem pētījumiem, angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitoriem (piem.,

benazeprils, lizinoprils un moeksiprils) un HIV proteāzes inhibitoriem (piem., ritonavīrs, sakinavīrs,

indinavīrs) nav izteiktas ietekmes uz plazmas zikonotīda iedarbību.

Zikonotīds neiedarbojas uz opiātu receptoriem. Ja, uzsākot zikonotīda terapiju, pārtrauc opiātu

lietošanu, opiātu lietošanas pārtraukšanai jābūt pakāpeniskai. Pacientiem, kuriem atceļ IT opiātus,

dažu nedēļu laikā pakāpeniski jāsamazina IT opiātu infūzijas deva un tā jāaizstāj ar iekšējās lietošanas

opiātu līdzvērtīgu devu. IT morfija devu stabilizēšanai iespējama IT zikonotīda pievienošana (skatīt

5.1. apakšpunktu), bet tam nepieciešams pievērst īpašu uzmanību, jo pētījumā 202, neskatoties uz

zemajām zikonotīda devām, tika novērota augsta nevēlamu neiropsihiatrisko reakciju (kur dažas no

tām bija smagas) incidence (apjukums/anormāla domāšana, paranoidālas reakcijas un halucinācijas,

anormāla gaita). Pievienojot IT zikonotīdu IT morfijam, tika novērota vemšana un anoreksija, kā arī

perifērā tūska. IT morfija pievienošana IT zikonotīda devu stabilizēšanai ir labāk panesama (ir ticis

ziņots par niezi) (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Novērota miegainības biežuma palielināšanās, ievadot zikonotīdu vienlaicīgi ar sistēmisko baklofēnu,

klonidīnu, bupivakaīnu vai propofolu, tādēļ pagaidām šo zāļu vienlaicīga lietošana būtu jāizslēdz.

Nav klīnisko datu par daļējo opioīdu agonistu (piem., buprenorfīna) vienlaicīgu lietošanu ar

zikonotīdu.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par zikonotīda lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami.

Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Zikonotīdu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas

līdzekļus, lietot nav ieteicams.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai zikonotīds/metabolīti izdalās cilvēka pienā.

Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem.

Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar zikonotīdu jāpieņem,

izvērtējot ieguvumu no barošanas ar krūti bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Īpaši pētījumi, lai novērtētu zikonotīda lietošanas ietekmi uz cilvēku fertilitāti, nav veikti. Pētījumā

par žurku tēviņu un mātīšu fertilitāti ietekmi tēviņiem nenovēroja, turpretī mātītēm samazinājās

corpora lutea

(dzelteno ķermeņu), implantācijas vietu un dzīvo embriju skaits (skatīt

5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Zikonotīds mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Zikonotīds var izraisīt apjukumu, miegainību un citas neiroloģiskās blakusparādības, tāpēc pacientiem

jāiesaka nevadīt transportlīdzekli un nestrādāt ar mehānismiem.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Nepārtrauktas intratekālās infūzijas veidā ievadīta zikonotīda drošums ir novērtēts vairāk nekā

1400 pacientiem, kas piedalījās akūto un hronisko sāpju klīniskos pētījumos. Ārstēšanas ilgums

svārstījās no vienas stundas bolus infūzijas līdz vairāk nekā 6 gadu ilgstošai lietošanai. Vidējais

iedarbības laiks bija 43 dienas. Infūzijas devas bija 0,03–912 μg/dienā, ar vidējo beigu devu

7,2 μg/dienā.

Klīniskos pētījumos 88% pacientu novēroja blakusparādības. Visbiežākās blakusparādības, kas

novērotas ilglaicīgos klīniskos pētījumos, bija reibonis (42%), slikta dūša (30%), nistagms (23%),

apjukuma stāvoklis (25%), anormāla gaita (16%), atmiņas traucējumi (13%), neskaidra redze (14%),

galvassāpes (12%), astēnija (13%), vemšana (11%) un miegainība (10%). Lielākā daļa blakusparādību

bija nelielas vai mērenas un ar laiku pārgāja.

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Nevēlamās blakusparādības, kas novērotas intratekālajos klīniskajos pētījumos ar zikonotīdu

(īslaicīgas un ilgstošas iedarbības), tabulā apkopotas pēc sastopamības rādītājiem, ja vien nav norādīts

citādi. Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to biežuma samazinājuma secībā.

Ļoti bieži (≥ 1/10)

Bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10)

Retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100)

Reti (

1/10 000 līdz < 1/1 000)

Ļoti reti (< 1/10 000)

Nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Orgānu sistēmu

klasifikācija

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināms

Infekcijas un

infestācijas

sepse, meningīts

Imūnās sistēmas

traucējumi

Anafilaktiska

reakcija

Vielmaiņas un

uztures

traucējumi

samazināta ēstgriba,

anoreksija

Psihiskie

traucējumi

apjukuma

stāvoklis

trauksme, dzirdes

halucinācijas,

bezmiegs,

uzbudināmība,

dezorientācija,

halucinācijas, redzes

halucinācijas,

depresija, paranoja,

aizkaitināmība,

depresijas

saasinājums,

nervozitāte, afekta

labilitāte, izmaiņas

psihiskajā stāvoklī,

palielināta trauksme,

palielināts apjukums

delīrijs, psihotiskie

traucējumi, domas par

pašnāvību, pašnāvības

mēģinājums, bloķētas

domas, anormāli

sapņi, agresivitāte

Orgānu sistēmu

klasifikācija

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināms

Nervu sistēmas

traucējumi

reibonis,

nistagms,

atmiņas

traucējumi,

galvassāpes,

miegainība

dizartrija, amnēzija,

garšas traucējumi,

tremors, līdzsvara

traucējumi, ataksija,

afāzija, dedzinoša

sajūta,

nomierināšanās,

parestēzijas,

hipoestēzija,

uzmanības

traucējumi, runas

traucējumi,

arefleksija,

koordinācijas

traucējumi,

posturālais reibonis,

kognitīvie

traucējumi,

hiperestēzija,

hiporefleksija, garšas

zudums, nomākta

apziņa, jutīguma

traucējumi, ožas

traucējumi,

intelektuālās darbības

traucējumi

nesakarīgums,

bezsamaņa, koma,

stupors, konvulsijas,

cerebrovaskulārie

traucējumi,

encefalopātija

Acu bojājumi

neskaidra

redze

diplopija, redzes

traucējumi,

fotofobija

Ausu un labirinta

bojājumi

vertigo, tinīts

Sirds funkcijas

traucējumi

priekškambaru

fibrilācija

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

ortostatiskā

hipotensija,

hipotensija

Elpošanas

sistēmas

traucējumi, krūšu

kurvja un videnes

slimības

aizdusa

respiratorais distress

Kuņģa-zarnu

trakta traucējumi

slikta dūša,

vemšana

caureja, sausums

mutē, aizcietējums,

slikta dūša, sāpes

vēdera augšdaļā

dispepsija

Ādas un zemādas

audu bojājumi

nieze, pastiprināta

svīšana

izsitumi

Skeleta-muskuļu

un saistaudu

sistēmas bojājumi

sāpes locekļos,

mialģija, spazmas

muskuļos, krampji

muskuļos, muskuļu

vājums, artralģija,

rabdomiolīze, miozīts,

muguras sāpes,

muskuļu raustīšanās,

kakla sāpes

Orgānu sistēmu

klasifikācija

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināms

perifērā tūska

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

urīna retence, urīna

aizture, sāpīga un

apgrūtināta

urinēšana, urīna

nesaturēšana

akūta nieru mazspēja

Vispārēji

traucējumi un

reakcijas

ievadīšanas vietā

gaitas

traucējumi,

astēnija

nogurums,

hipertermija,

letarģija, perifērā

tūska, drebuļi,

ģībonis, sāpes krūtīs,

aukstuma sajūta,

sāpes, nervozitātes

sajūta, pastiprinātas

sāpes

apgrūtināta staigāšana

Izmeklējumi

paaugstināts kreatīna

fosfokināzes līmenis

asinīs, samazināta

ķermeņa masa

elektrokardiogrammas

anormalitātes,

paaugstināts aspartāta

aminotransferāzes un

kreatīna fosfokināzes

MM līmenis asinīs,

paaugstināta ķermeņa

temperatūra

a. No spontāniem ziņojumiem

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Meningīts

Zāļu ievadīšanai intratekālā ceļā ir potenciāli smagu infekciju risks, tādu kā meningīts, kas var

apdraudēt dzīvību. Pacientiem un ārstiem jāuzmanās, ja parādās meningīta tipiskie simptomi un

pazīmes (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kreatīna fosfokināzes līmeņa paaugstināšanās

Kreatīna fosfokināzes līmeņa paaugstināšanās parasti noritēja bez simptomiem. Kreatīnkināzes līmeni

ieteicams kontrolēt. Kreatīna fosfokināzes līmeņa straujas vai nozīmīgas paaugstināšanās un

vienlaikus novērotu miopātijas vai rabdomiolīzes klīnisku pazīmju gadījumā jāapsver zikonotīda

lietošanas pārtraukšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ar CNS saistītās nevēlamās blakusparādības

Pacientiem, kurus ārstē ar zikonotīdu, bieži novēro kognitīvās un neiropsihiskās blakusparādības.

Kognitīvie traucējumi parasti parādās pēc dažām ārstēšanas nedēļām. Pacientiem, kurus ārstē ar

zikonotīdu, novērotas akūtu psihisku traucējumu epizodes, piemēram, halucinācijas, paranoidālās

reakcijas, naidīgums, agresivitāte, delīrijs, psihoze un maniakālās reakcijas. Ja attīstās kognitīvo

traucējumu vai neiropsihisko blakusparādību pazīmes vai simptomi, zikonotīda deva jāsamazina vai tā

lietošana jāpārtrauc, bet jāizvērtē arī citi veicinošie cēloņi. Zikonotīda kognitīvā iedarbība ir

atgriezeniska parasti 1–4 nedēļu laikā pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas, bet dažos gadījumos tā var

saglabāties. Pirms un pēc zikonotīda intratekālo infūziju sākšanas ieteicams, ka pacientus novērtē

neiropsihiatrijas speciālists (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Pētījumos ar intravenozu infūziju veseli vīrieši – brīvprātīgie saņēma zikonotīdu devās līdz

70000 μg/dienā vai 3200 reizes maksimālo ieteicamo dienas intratekālās infūzijas devu. Gandrīz

visiem pacientiem, kas saņēma lielas zikonotīda devas intravenozi, tika novērota posturālā hipotensija.

Maksimālā ieteicamā intratekālā deva ir 21,6 μg/dienā. Maksimālā paredzētā intratekālā zikonotīda

deva klīniskos pētījumos sastādīja 912 μg/dienā pēc pieaugošas titrēšanas 7 dienu laikā.

Simptomi

Vienā klīniskā pētījumā vīrietis – vēža slimnieks saņēma nejaušu IT zikonotīda pārdozēšanu 744 μg

24 stundu laikā (31 μg/stundā) un atsāka ārstēšanu ar paredzēto devu pēc sāpju intensitātes vizuālā

analoga skala (SIVAS) samazināšanas no 82 līdz 2,5 mm. Dažiem pacientiem, kas saņēma intratekālās

devas, kuras pārsniedza maksimālo ieteicamo devu, novēroja pastiprinātus farmakoloģiskos efektus,

piem., ataksiju, nistagmu, reiboni, stuporu, nomāktu apziņu, muskuļu spazmas, apjukuma stāvokli,

sedāciju, hipotensiju, afāziju, runas traucējumus, sliktu dūšu un vemšanu. Nebija norādījumu par

respiratoru nomākšanu. Lielākā daļa novērotu pacientu atguvās 24 stundu laikā pēc zāļu atcelšanas.

Kontrole

Pacientiem pēc pārdozēšanas jāveic vispārējie medicīniskie atbalsta pasākumi, kamēr netiks likvidēts

zāļu pastiprinātais farmakoloģiskais efekts.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretsāpju līdzekļi, citi pretsāpju un pretdrudža līdzekļi, ATĶ kods:

N02BG08

Darbības mehānisms

Zikonotīds ir ω-konopeptīda sintētiskais analogs, MVIIA, kas tika atrasts

Conus magus

jūras gliemeža

indē. Tas ir N-tipa kalcija kanālu blokators NKKB

(NCCB – N-type calcium channel blocker

). NKK

regulē neiromediatoru izdali specifiskos neironos, kuri atbild par sāpju apstrādi muguras smadzenēs.

Savienojumā ar šiem neirāliem NKK zikonotīds inhibē pret spriegumu jutīgu kalcija plūsmas

primāros centrtieces nociceptoros, kas beidzas muguras smadzeņu mugurējā raga virspusējos slāņos.

Savukārt, tas inhibē to neiromediatoru izdali (ieskaitot vielu P) un tādējādi muguras smadzeņu sāpju

signāla parādīšanos.

Farmakodinamiskā iedarbība

Kaut gan tika novērotas statistiski nozīmīgas saistības un pieņemama korelācija starp iedarbību uz

cerebrospinālo šķidrumu CSŠ

(CSF – cerebrospinal fluid)

un (ASC, C

) klīnisko reakciju pakāpi

1 stundu pēc IT ievadīšanas, tomēr netika noteiktas labi definētas saistības starp devu, koncentrāciju

un atbildi. Daudzi pret terapiju uzņēmīgi pacienti saņem gandrīz maksimālo pretsāpju līdzekļu devu

dažu stundu laikā pēc piemērotas devas iedošanas. Tomēr, dažiem pacientiem maksimālie efekti var

tikt aizkavēti apmēram uz 24 stundām. Ņemot vērā atsāpināšanu un blakusparādības pie līdzīgām

devām, ieteicamais intervāls starp devu palielināšanos ir 48 stundas vai vairāk. Ja nepieciešams, devu

var samazināt par jebkuru daudzumu (ieskaitot infūzijas pārtraukšanu), lai novērstu blakusparādības.

Nervu sistēmas blakusparādības, īpaši reibonis, slikta dūša un gaitas traucējumi korelē ar iedarbību uz

CSŠ, kaut gan noteikta saistība netika definēta.

Zema plazmas iedarbība notiek IT infūzijas laika sakarā ar zemu ieteiktu IT infūzijas rādītāju un

relatīvi ātru plazmas attīrīšanos (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tādējādi ar sistēmisko iedarbību saistītiem

farmakoloģiskiem efektiem jābūt minimāliem.

Vidējā deva pie reakcijas ir apmēram 6,0 μg/dienā un apmēram 75% pacientiem, kuriem ir reakcija, ir

nepieciešama deva ≤ 9,6 μg/dienā. Lai ierobežotu nopietnu blakusparādību biežumu, ir ieteicama

maksimālā deva 21,6 μg/dienā. Tomēr, klīniskos pētījumos tika novērots, ka pacienti, kas panes devas

21,6 μg/dienā pēc lēnas titrēšanas 3 – 4 nedēļu periodā, galvenokārt panes lielākas devas līdz pat

48,0 μg/dienā.

Nav pierādījumu par farmakoloģiskās tolerances attīstību pret zikonotīdu pacientiem. Tomēr, ņemot

vērā ierobežotus datus, nevar izslēgt tolerances attīstību. Jāveic intratekālā katetra caurlaidības

pārbaude, ja nepieciešama zikonotīda deva pakāpeniski pieaug un nav ieguvuma vai blakusparādību

pieauguma.

Alternatīvi devu režīmi, piemēram, mazāku zikonotīda devu ievades sākšana un ievadīšana bolus

injekciju veidā, izpētīti tikai dažos pētījumos, par kuriem pieejami dati literatūrā.

Mazāku devu lietošana nepārtrauktā ievadīšanā tika pierādīta nolūkā sasniegt labāku iedarbību, bet ar

mazāku skaitu blakusparādību.

Pētījumi par bolus ievadi liecina, ka devu ievadīšana bolus veidā var noderēt to pacientu noteikšanā,

kam varētu būt ieguvumi no zikonotīda lietošanas ilgtermiņā, tomēr tad var rasties vairāk

blakusparādību nekā pēc nepārtrauktām infūzijām.

Šie pētījumi vedina domāt, ka šie alternatīvie zikonotīda ievadīšanas paņēmieni ir iespējami, tomēr

ierobežotā pacientu skaita dēļ rezultāti ir nepārliecinoši un šobrīd nav pieejami pietiekami

pierādījumi, lai izteiktu galīgus ieteikumus šādiem alternatīviem devu ievades režīmiem.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Tika veikti trīs placebo kontrolēti IT zikonotīda klīniskie pētījumi.

Divi īstermiņa pētījumi, 95-001 (ļaundabīgās sāpes) un 96-002 (neļaundabīgās sāpes), kas iekļauj 366

pacientus, pierādīja intratekālā zikonotīda efektivitāti stipru hronisku sāpju ārstēšanā, izmantojot

procentu izmaiņas sāpju intensitātes vizuālā analoga skalā SIVAS

(VASPI – visual analog scale of

pain intensity)

kā pirmo efektivitātes mērījumu. Šie pētījumi bija īstermiņa, 5 un 6 dienas attiecīgi, un

tajos lietoja ātrāku devu palielināšanu un lielākās devas nekā ieteikts 4.2. apakšpunktā.

Pētījuma 95-001 efektivitātes rezultāti

Sākotnējā rezultāta nozīmējums

Parametrs

Zikonotīds (n = 71)

Placebo (n = 40)

p-vērtība

Vidējais SIVAS rezultāts

sākumpunktā, mm (SN)

74,1 (± 13,82)

77,9 (± 13,60)

Vidējais SIVAS rezultāts

sākotnējas titrēšanas beigās,

mm (SN)

35,7 (± 33,27)

61,0 (± 22,91)

SIVAS rezultāta uzlabošanas

% sākotnējās titrēšanas

beigās (SN)

51,4 (± 43,63)

18,1 (± 28,28)

< 0,001

Reaģējušie pacienti

n (%)

34 (47,9%)

7 (17,5%)

0,001

Deva titrēšanas beigās (μg/st)

Vidēji

Mediāna

Diapazons

0,91

0,60

0,074 – 9,36

Reaģējuši pacienti tika noteikti kā pacienti, kuriem 1) novēroja ≥ 30% SIVAS (sāpju intensitātes

vizuālā analoga skala) rezultātu samazināšanos salīdzinājumā ar sākumpunktu; 2) vienlaicīgi saņēma

stabilus vai samazinātus opioīdu pretsāpju līdzekļus; un 3) bija nemainīgs opiātu tips no preinfūzijas,

ja saņēma opiātus.

SN – standarta novirze.

Efektivitātes rezultāti no pētījuma 96-002

Sākotnējā rezultāta nozīmējums

Parametrs

Zikonotīds (n = 169)

b

Placebo (n = 86)

p-vērtība

Vidējais SIVAS rezultāts

sākumpunktā, mm (SN)

80,1 (± 15,10)

76,9 (± 14,58)

Vidējais SIVAS rezultāts

sākotnējas titrēšanas beigās,

mm (SN)

54,4 (± 29,30)

71,9 (± 30,93)

SIVAS rezultāta uzlabošanas

% sākotnējās titrēšanas

beigās (SN)

31,2 (± 38,69)

6,0 (± 42,84)

< 0,001

Reaģējuši pacienti

n (%)

57 (33,7%)

11 (12,8%)

< 0,001

Deva titrēšanas beigās (μg/hr)

Vidēji

Mediāna

Diapazons

1.02

0.50

0,019 – 9,60

Reaģējuši pacienti tika noteikti kā pacienti, kuriem 1) novēroja ≥ 30% SIVAS rezultātu

samazināšanos salīdzinājumā ar sākumpunktu; 2) vienlaicīgi saņēma stabilus vai samazinātus opioīdu

pretsāpju līdzekļus; un 3) bija nemainīgs opiātu tips no preinfūzijas, ja saņēma opiātus.

164 pacientiem bija zikonotīda SIVAS rezultāti titrēšanas beigās.

SN – standarta novirze.

Sāpju etioloģija pētījumos 95-001 (ļaundabīgas sāpes) un 96-002 (neļaundabīgas sāpes) bija dažādas

un ietvēra sāpes kaulos (n = 38), galvenokārt kaulu metastāžu dēļ (n = 34), mielopātiju (n = 38), pusei

no viņiem bija mugurkaula ievainojums ar paralīzi (n = 19), neiropātiju (n = 79), radikulopātiju

(n = 24), sāpes mugurkaulā (n = 91), galvenokārt neveiksmīgas mugurkaula operācijas dēļ (n = 82), un

citas etioloģijas (n = 82). Dažiem pacientiem bija vairāk par vienu sāpju cēloni. IT zikonotīda

efektivitāte bija acīmredzama visās grupās.

Pētījums 301 (n = 220) bija ilgstošs (21 dienu), kas iekļāva piesardzīgāku titrēšanu un IT zikonotīda

zemākas devas, tajā piedalījās visgrūtāk ārstējamo pacientu grupa no trīs pētījumiem. Visiem

pacientiem pētījumā 301 IT terapija kopā ar pretsāpju līdzekļiem bija neveiksmīga un viņu ārsti

uzskatīja, ka 97% pacientu bija grūti ārstējami, lietojot pašlaik pieejamas ārstēšanas metodes. Lielākai

daļai bija sāpes mugurkaulā (n = 134), īpaši pēc neveiksmīgas mugurkaula operācijas (n = 110);

mazākam skaitam bija neiropātija (n = 36). Tikai pieciem pacientiem bija ļaundabīgas sāpes.

Primārais kritiskais punkts bija procentu izmaiņas SIVAS skalā. IT zikonotīda efektivitāte pētījumā

301 bija zemāka nekā divos iepriekšējos īslaicīgos pētījumos. Blakusparādību biežums un smagums

arī bija zemāki.

Efektivitātes rezultāti no pētījuma 301

Sākotnējā rezultāta nozīmējums

Parametrs

Zikonotīds (n = 112)

Placebo (n = 108)

p-vērtība

Vidējais SIVAS rezultāts

sākumpunktā, mm (SN)

80,7 (± 14,98)

80,7 (± 14,91)

Vidējais SIVAS rezultāts

sākotnējas titrēšanas beigās,

mm (SN)

67,9 (± 22,89)

74,1 (± 21,28)

SIVAS rezultāta uzlabošanas %

sākotnējās titrēšanas beigās

(SN)

14,7 (± 27,71)

7,2 (± 24,98)

0,0360

Reaģējuši pacienti

n (%)

18 (16,1%)

13 (12,0%)

0,390

Deva titrēšanas beigās (μg/hr)

Vidēji

Mediāna

Diapazons

0,29

0,25

0,0 – 0,80

Reaģējuši pacienti tika noteikti kā pacienti, kuriem novēroja ≥ 30% SIVAS rezultātu samazināšanos

salīdzinājumā ar sākumpunktu.

SN – standarta novirze.

Kombināciju pētījumi ar IT morfiju.

Klīniskie pētījumi 201 un 202 norādīja, ka IT zikonotīda un IT morfija kombinācija var efektīvi

samazināt sāpes un samazināt sistēmisko opioīdu lietošanu ilgstošā laika periodā pacientiem, kuru

sāpes nav iespējams adekvāti kontrolēt, izmantojot viņu maksimāli panesamo IT zikonotīda devu

(mediānā 8,7 µg/dienā, vidējā 25,7 µg/dienā – pētījums 201) vai kombinējot ar tikai ar IT morfiju

(pētījums 202). Ja tiek pievienots IT zikonotīds IT morfija devu stabilizēšanai, tāpat kā uzsākot IT

zikonotīda monoterapiju, iespējama psihopātisku blakusparādību izpausme (piemēram, halucinācijas,

paranoīdas reakcijas) vai arī var būt nepieciešama medikamentu lietošanas pārtraukšana sakarā ar

blakusparādību pastiprināšanos (skatīt 4.5. apakšpunktu).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Zikonotīda CSŠ farmakokinētiskās īpašības tika pētītas vienu stundu pēc IT infūzijas 1–10 μg

zikonotīda pacientiem ar hroniskām sāpēm. Vēl tika pētītās plazmas farmakokinētiskās īpašības pēc

intravenozām devām (0,3–10 μg/kg/24 st). IT un intravenozie farmakokinētiskie dati ir apkopoti

zemāk.

Zikonotīda CSŠ un plazmas farmakokinētiskās īpašības [vidēji ± SD (vidēji)]

Ievadīšanas

ceļš

Šķidru

ma

matri

kss

Pacientu

skaits

KL (ml/min)

Sd (ml)

t

½

(st)

Intratekālais

CSŠ

0,38 ± 0,56

(0,26)

155 ± 263

(99)

4,6 ± 0,9

(4,5)

Intravenozais

Plazma

270 ± 44

(260)

30460 ± 6366

(29320)

1,3 ± 0,3

(1,3)

KL = klīrenss; Sd = sadales daudzums; t½ = sadale

Uzsūkšanās

Pēc vienas stundas IT ievadīšanas (1–10 μg), gan kumulatīvās iedarbības (ASC; diapazons: 83,6–

608 ng/h/ml) un lielākās iedarbības (C

; diapazons: 16,4–132 ng/ml) vērtības bija mainīgas un

atkarīgas no devas, bet parādījās tikai aptuveni proporcionāli devām. Plazmas koncentrācijas pēc

nepārtrauktām (≥ 48 st) IT infūzijām (≤ 21,6 μg/dienā) bija relatīvi zemas un parasti

nediagnosticējamas (piem., apmēram 80% no plazmas paraugiem, kas paņemti no pacientiem ar

sāpēm, nesatur mērāmās zāles; < 0,04 ng/ml). Netika novērota zikonotīda uzkrāšana plazmā pēc

ilgstošās IT ievadīšanas (līdz 9 mēnešiem).

Izkliede

Vidējais zikonotīda CSŠ izkliedes tilpums (Sd: 99 ml) ir starp muguras smadzeņu CSŠ daudzumu

(apmēram 75 ml) un kopējo CSŠ daudzumu (apmēram 130 ml). Zikonotīds tiek sadalīts galvenokārt

CSŠ, pirms tas ieiet sistēmiskā cirkulācijā. Sasniedzot sistēmisko cirkulāciju, zikonotīds tiek sadalīts

plašāk, balstoties uz plazmas izkliedes tilpumu, kas sastāda apmēram 30 l, un sastāda tikai 53% no

robežas (nespecifiskā) cilvēku plazmas proteīna.

Biotransformācija

Zikonotīds ir peptīds, kas sastāv no 25 dabiskām L-konfigurācijas aminoskābēm, un ievērojami

nemetabolizējas CSŠ. Pēc iziešanas sistēmiskajā cirkulācijā, zikonotīds pirmkārt ir jutīgs

proteolitiskai šķelšanai, ko veic dažādas universālās peptidāzes/proteāzes, kas atrodas lielākajā daļā

orgānu (piem., nierēs, aknās, plaušās, muskuļos utt.), un tādējādi tiek sadalīts peptīdu fragmentos un

individuālās brīvās aminoskābēs. Ražotās brīvas aminoskābes uznesīs šūnu nesējsistēmas un tās tiks

pakļautas normālam starpmetabolismam vai izmantotas kā pamats būtiskiem biosintētiskiem

procesiem. Sakarā ar šo peptidāžu plašu izplatīšanu aknu vai nieru bojājumiem nevajadzētu skart

zikonotīda sistēmisko klīrensu. Dažādu proteolitiskās šķelšanas produktu bioloģiskā aktivitāte netika

novērtēta. Maz iespējams, ka zikonotīda šķelšanas produktiem būs ievērojama bioloģiskā aktivitāte, jo

peptīdiem, kas sastāv no atsevišķām peptīdu cilpu struktūrām, kā tika atklāts, ir saistošā līdzība ar

N-tipa sprieguma jūtīgiem kalcija kanāliem, kuri ir par dažām lieluma pakāpēm zemāki nekā

pamatsastāvdaļa (zikonotīda).

Eliminācija

Vidējais zikonotīda KL (0,38 ml/min) aptuveni atbilst pieaugušā cilvēka CSŠ apgrozījuma

koeficentam (0,3–0,4 ml/min). Tādējādi, zikonotīds tiks izvadīts no CSŠ (vidējais t

= 4,6 st.) ar CSŠ

tilpuma plūsmu no CNS caur arahnoidālā apvalka bārkstiņām ar turpmāko pārnesi sistēmiskajā

cirkulācijā. Ļoti lēni cirkulējošās plazmas zikonotīda koncentrācijas var novērot pēc IT ievadīšanas

sakarā ar zemu IT infūzijas koeficentu un relatīvi ātru plazmas klīrensu. Vidējais plazmas eliminācijas

pusperiods (t

) ir 1,3 st. Zikonotīds ir peptīds ar relatīvi mazu molekulāro masu (MS = 2639) un to

filtrē nieru kamoliņi, bet tikai minimālais zikonotīda daudzums (< 1%) ir atrodams cilvēka urīnā pēc

intravenozās ievadīšanas. Tas notiek tāpēc, ka lielākā daļa izfiltrētās aktīvas vielas ir ātri uzsūkta

šūnās un tiek ātri transportēta atpakaļ uz sistēmisko cirkulāciju.

Nieru un aknu darbības traucējumi

Nav ticis veikts neviens formāls pētījums, kas novērtētu ietekmi nieru vai aknu traucējumu gadījumā;

tomēr, ņemot vērā to, ka peptidāzes atrodas dažādos ķermeņa orgānos, nav paredzams, ka nieru vai

aknu traucējumi ievērojami ietekmēs zikonotīda iedarbību.

Citas īpašas pacientu grupas

Kaut gan ir pieejami tikai ierobežoti dati, nav nepārprotamu rases, auguma, ķermeņa masas, dzimuma

vai vecuma efektu uz CSŠ zikonotīda iedarbību pēc IT ievadīšanas.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iedarbību novēroja vienīgi tad, ja izmantotās devas un iedarbības

ilgums pārsniedza cilvēkam maksimāli pieļaujamos. Tas liecina, ka klīniskajā praksē šī iedarbība nav

būtiska.

Subhroniskās nepārtrauktas intratekālās infūzijas pētījumos žurkām un suņiem tika novērota iedarbība

uz uzvedību pie devām ≥ 8 reizēs lielākām nekā maksimāli ieteicamā klīniskās intratekālās infūzijas

deva 21,6 μg/dienā (uz mg/kg pamata). Šie efekti tika noteikti, pārsniedzot zikonotīda farmakoloģisko

devu, nevis neirotoksisko bojājumu vai mērķorgānu toksicitātes dēļ. Novērojumi iekļāva pārejošus un

atgriezeniskus neiroloģiskus efektus, kas ietvēra tremoru, nekoordinētas kustības un hiper- un

hipoaktivitāti.

Ilgstošā N-tipa kalcija kanālu bloka neirālo funkciju ilgstošas sekas netika novērotas eksperimentos ar

dzīvniekiem. Eksperimentos ar dzīvniekiem netika pētītas neiroloģiskā signāla izmaiņas. Zikonotīds

neinducēja bakteriālo gēnu mutāciju un nebija genotoksisks. Netika veikti ilgstoši pētījumi uz

dzīvniekiem, lai izvērtētu zikonotīda kancerogēno potenciālu. Tomēr, zikonotīds neinducēja šūnu

transformāciju

in vitro

pārbaudē Sīrijas kāmju embrijiem (SKE) un nepaaugstināja šūnu proliferāciju

(pirmsaudzēja bojājuma veidošanās) vai apoptozi pēc subhroniskās intratekālās iedarbības suņiem.

Reproduktivitātes pētījumos žurkām netika novērota iedarbība uz tēviņiem, mātītēm tika novērotas

corpora lutea

, implantācijas vietu un dzīvo embriju skaita samazināšanās. Netika novērotas

blakusparādības mātīšu vairošanās vai postnatālai attīstībai žurkām pie sistēmiskās iedarbības līdz pat

2300 reizēm cilvēka iedarbības pie maksimāli ieteicamās intratekālās devas.

Zikonotīds nebija teratogēns žurkām un trušiem pie iedarbības < 100 reizes cilvēka plazmas līmeņa.

Šie rezultāti nenorāda uz ievērojamu risku cilvēkiem sakarā ar relatīvi augstu sistēmisko iedarbību,

kuru efektus uz žurkām un trušiem nepieciešams noskaidrot.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Metionīns

Nātrija hlorīds

Ūdens injekcijām

Sālsskābe (pH regulētājs)

Nātrija hidroksīds (pH regulētājs)

6.2.

Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

6.3.

Uzglabāšanas laiks

4 gadi

Uzglabāšana lietošanas laikā (atšķaidītas zāles)

Ķīmiskā un fizikālā stabilitāte lietošanas laikā pierādīta 60 dienas pie 37°C.

No mikrobioloģiskā viedokļa, ja zāles ir atšķaidītas, tās nekavējoties jāievada infūzijas sūknī. Ja tās

netiek lietotas nekavējoties, par zāļu uzglabāšanas laiku un nosacījumiem pirms lietošanas ir atbildīgs

lietotājs, un šis laiks nedrīkst pārsniegt 24 stundas pie 2°C – 8°C, ja vien atšķaidīšana nav notikusi

kontrolētā aseptiskā vidē.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C). Nesasaldēt. Uzglabāt flakonu ārējā kartona iepakojumā, lai

pasargātu to no gaismas.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

I klases stikla flakons ar butilgumijas aizbāzni, kas pārklāts ar fluoru saturošu polimēru.

Katrs flakons satur 1, 2 vai 5 ml šķīduma infūzijām.

Viens flakons iepakojumā.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Ja nepieciešama atšķaidīšana, pirms lietošanas Prialt jāatšķaida aseptiski ar konservantu nesaturošu

nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%) šķīdumu injekcijām. Infūzijas sūknī izmantojamā šķīduma

koncentrācija nedrīkst būt mazāka par 5 μg/ml zikonotīda ārējam sūknim un 25 μg/ml iekšējam

sūknim.

Jāievēro stingras aseptiskas procedūras infūzijas šķīduma pagatavošanas un sūkņa uzpildes laikā.

Pacientam un veselības speciālistam jāzina, kā sagatavot ārējās un iekšējās infūzijas sistēmu un

jāievēro piesardzības pasākumi pret infekciju.

Sūkņu lietošanai no ražotāja jāsaņem īpašas instrukcijas.

Pierādīta Prialt ķīmiskā un fizikālā saderība ar implantējamo Synchromed sūkni un ārējo

CADD-mikrosūkni ar augstāk norādīto koncentrācijas pakāpi. Ķīmiskā un fizioloģiskā stabilitāte

lietošanas laikā pierādīta 14 dienas pie 37ºC Synchromed sūknī, kad sūknis iepriekš netika pakļauts

zāļu iedarbībai. Tāpēc sākotnēji ievadītais šķīdums jānomaina pēc 14 dienām.

Prialt ir stabils 60 dienas pie 37°C Synchromed sūknī, kurš iepriekš tika pakļauts zāļu iedarbībai.

Stabilitāte tika pierādīta 21 dienu istabas temperatūrā CADD-mikrosūknī.

Tehniskie dati ir sniegti tikai kā informācija, un tiem nav jāierobežo veselības aprūpes speciālistu

izvēle. Prialt ievadīšanai jāizmanto CE iezīmēti sūkņi, kas ir līdzvērtīgi Synchromed un

CADD-mikrosūkņiem.

Sūkņi, kas iepriekš lietoti citu zāļu ievadīšanai, jāizmazgā trīs reizes ar nātrija hlorīda 9 mg/ml (0,9%)

šķīdumu injekcijām (bez konservantiem) pirms uzpildīt ar Prialt. Pēc iespējas jāsamazina gaisa

ievadīšana sūkņa rezervuārā vai kārtridžā, jo skābeklis var sabojāt zikonotīdu.

Pirms uzsākt ārstēšanu, iekšējais sūknis jāizskalo trīs reizes ar 2 ml Prialt koncentrācijā 25 μg/ml.

Prialt koncentrācija sākotnējā sūknī var samazināties adsorbcijas dēļ uz ierīces virsmām, un/vai

atšķaidīšanas dēļ ierīces starptelpā. Tāpēc pēc Prialt pirmās lietošanas rezervuārs jāiztukšo un

jāuzpilda pēc 14 dienām. Vēlāk sūknis jāiztukšo un jāuzpilda ik pēc 60 dienām.

Prialt pirms ievadīšanas vizuāli jāpārbauda, vai nav daļiņu un krāsas maiņas. Šķīdumu nedrīkst lietot,

ja šķīduma krāsa izmainījusies, tas kļuvis duļķains vai redzamas daļiņas.

Tikai vienreizējai lietošanai. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām

prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

RIEMSER Pharma GmbH

An der Wiek 7

17493 Greifswald-Insel Riems

Vācija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/04/302/001 – 1 ml šķīdums infūzijām.

EU/1/04/302/002 – 2 ml šķīdums infūzijām.

EU/1/04/302/003 – 5 ml šķīdums infūzijām.

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2005. gada 21. februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2014. gada 18. septembris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

7 Westferry Circus

Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 7418 8400

Facsimile

+44 (0)20 7418 8416

E-mail

info@ema.europa.eu

Website

www.ema.europa.eu

© European Medicines Agency, 2014. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/80652/2014

EMEA/H/C/00551

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Prialt

zikonotīds

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Prialt. Tajā ir paskaidrots, kā

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles pirms sniegt pozitīvu atzinumu par

reģistrācijas apliecības piešķiršanu un ieteikumus par Prialt lietošanu.

Kas ir Prialt?

Prialt ir šķīdums infūzijām, kas satur aktīvo vielu zikonotīdu.

Kāpēc lieto Prialt?

Prialt lieto smagu, ilglaicīgu sāpju ārstēšanai pieaugušiem, kam nepieciešama pretsāpju līdzekļa

intratekālā injekcija (injekcija apvidū ap muguras un galvas smadzenēm).

Ņemot vērā, ka pacientu skaits, kam ir ilglaicīgas sāpes un kuriem pretsāpju līdzekļi jāinjicē tieši

mugurā, ir mazs, šo slimību uzskata par ”retu”, un 2001. gada 9. jūlijā Prialt tika apstiprinātas kā zāles

retu slimību ārstēšanai.

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Prialt?

Ārstēšanu ar Prialt drīkst veikt tikai ārsts, kam ir pieredze intratekālo zāļu devu noteikšanā.

Prialt jāievada ar ļoti lēnu, nepārtrauktu infūziju pa intratekālu katetru (caurulīti, kas ievadīta

mugurkaula kanālā), izmantojot infūzijas sūkni, kas spēj ievadīt precīzu zāļu daudzumu. Prialt pirms

lietošanas var būt nepieciešams atšķaidīt, sevišķi zemākām devām ārstēšanas sākumā. Sākotnējā

Prialt deva ir 2,4 mikrogrami dienā. Devu pakāpeniski palielina, ieteicams – ik pēc divām vai vairāk

dienām, lai sasniegtu labāko līdzsvaru starp sāpju remdināšanu un blakusparādībām. Devu 24 stundu

laikā drīkst palielināt tikai vienu reizi. Vairumam pacientu vajadzīgas devas, kas ir mazākas par

9,6 mikrogramiem dienā. Maksimālā dienas deva ir 21,6 mikrogrami.

Prialt

2. lappuse no 3

Prialt darbojas?

Prialt aktīvā viela zikonotīds ir jūras gliemeža indes dabīgas vielas omega-konopeptīda kopija.

Zikonotīds darbojas, bloķējot īpašas poras, ko dēvē par kalcija kanāliem, uz sāpju signālus pārraidošo

nervu šūnu virsmas. Bloķējot kalcija ieplūdi nervu šūnās, zikonotīds traucē sāpju signālu pārraidi

mugurkaulā. Tas palīdz remdēt sāpes.

Kā noritēja Prialt izpēte?

Prialt salīdzināja ar placebo (fiktīvu ārstēšanu) trijos pamatpētījumos, iesaistot 589 pacientus ar

smagām ilglaicīgām sāpēm. Divi pētījumi bija īslaicīgi, ilgstot piecas vai sešas dienas: vienā pētījumā

sāpes bija izraisījis vēzis vai AIDS, un vienā pētījumā tām bija cits cēlonis, piemēram, nervu bojājumi.

Trešajā pētījumā noskaidroja šo zāļu lietošanu trīs nedēļas ilgā periodā. Visos pētījumos galvenais

efektivitātes rādītājs bija izmaiņas sāpju intensitātes vizuālā analoga skalā (VASPI). Tas ir vērtējums,

ko pacienti dod savām sāpēm skalā no 0 mm (sāpju nav) līdz 100 mm (maksimālas sāpes).

Kāds ir Prialt iedarbīgums šajos pētījumos?

Prialt bija efektīvākas par placebo pirmajos divos pētījumos. Pirms ārstēšanas pacientiem ar vēža vai

AIDS radītām sāpēm vidējais VASPI rādītājs bija 74 mm, un pacientiem ar cita veida sāpēm tas bija

80 mm. Pēc ārstēšanas šis rādītājs pacientiem, kas saņēma Prialt, samazinājās līdz attiecīgi 35 mm un

54 mm, savukārt pacientiem, kas saņēma placebo – attiecīgi, 61 un 72 mm.

Trešajā pētījumā Prialt bija tendence būt efektīvākām nekā placebo: VASPI rādītājs mainījās no 81 mm

pirms ārstēšanas uz 68 mm pacientiem, kas saņēma Prialt, un uz 74 mm pacientiem, kas saņēma

placebo.

Kāds risks pastāv, lietojot Prialt?

Visbiežāk novērotās blakusparādības (vairāk nekā vienam pacientam no desmit) ir apjukums, reibonis,

nistagms (patvaļīga acu kustība), atmiņas traucējumi (aizmāršība), galvassāpes, somnolence

(miegainība), redzes traucējumi, slikta dūša, vemšana, staigāšanas grūtības un astēnija (nespēks).

Prialt nedrīkst lietot pacientiem vienlaikus ar intratekālu ķīmijterapiju (pretvēža zālēm, ko injicē

mugurkaula kanālā). Pilns visu Prialt izraisīto blakusparādību saraksts ir atrodams zāļu lietošanas

instrukcijā.

Kāpēc Prialt tika apstiprinātas?

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) secināja, ka Prialt sniedz alternatīvu citiem intratekāliem

pretsāpju līdzekļiem, piemēram, opiātiem. Komiteja nolēma, ka ieguvumi pārsniedz šo zāļu radīto risku

un ieteica izsniegt Prialt reģistrācijas apliecību.

Sākotnēji Prialt bija reģistrētas

izņēmuma kārtā

, jo sakarā ar šīs slimības retumu apstiprināšanas

laikā pieejamā informācija bija nepietiekama. Tā kā uzņēmums iesniedza pieprasīto papildinformāciju,

statusu

izņēmuma kārtā

atcēla 2014. gada 17. janvārī.

Kāda informācija par Prialt vēl ir sagaidāma?

Uzņēmums, kas ražo Prialt, veic pētījumu par šo zāļu ilgstošu lietošanu, sevišķi pievēršot uzmanību

tam, vai pret šīm zālēm neveidojas tolerance (kad sākotnēji efektīvās zāļu devas ar laiku kļūst mazāk

efektīvas).

Prialt

3. lappuse no 3

Kas tiek darīts, lai nodrošinātu nekaitīgu un efektīvu Prialt lietošanu?

Lai nodrošinātu iespējami nekaitīgu Prialt lietošanu, ir izstrādāts riska pārvaldības plāns Pamatojoties

uz šo plānu, Prialt zāļu aprakstā ir ietverta drošuma informācija, kā arī lietošanas instrukcija, tostarp

attiecīgi piesardzības pasākumi, kas jāievēro veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem.

Cita informācija par Prialt.

Eiropas Komisija 2005. gada 21. februārī izsniedza Prialt reģistrācijas apliecību, kas derīga visā Eiropas

Savienībā.

Pilns Prialt EPAR teksts ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē:

ema.europa.eu/Find medicine/Human

medicines/European public assessment reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar Prialt pieejama

zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī ir EPAR daļa) vai, sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Retu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu komitejas atzinuma kopsavilkums par Prialt ir atrodams

aģentūras tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find medicine/Human medicines/Rare disease designation.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 02.2014.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju