Prestarium 5 mg mutē disperģējamās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

04-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

04-04-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Perindoprila arginīns
Pieejams no:
Les Laboratoires Servier, France
ATĶ kods:
C09AA04
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Perindopril arginine
Deva:
5 mg
Zāļu forma:
Mutē disperģējamā tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Les Laboratoires Servier Industries, France; Servier (Ireland) Industries Ltd, Ireland
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
10-0269

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Prestarium 5 mg mutē disperģējamās tabletes

perindoprili argininum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja

šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu.

Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt

4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Prestarium un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Prestarium lietošanas

Kā lietot Prestarium

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Prestarium

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Prestarium un kādam nolūkam to lieto

Prestarium ir angiotensīnu konvertējošā enzīma (AKE) inhibitors. Tas darbojas, paplašinot

asinsvadus, kas atvieglo sirds darbu, caur tiem sūknējot asinis.

Prestarium lieto:

paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai,

sirds mazspējas (stāvokļa, kad sirds nespēj sūknēt asinis organismam nepieciešamajā

apjomā) ārstēšanai,

lai samazinātu kardiovaskulāro notikumu, piemēram, sirdslēkmes, risku pacientiem ar

stabilu koronāro sirds slimību (stāvoklis, kad sirds apasiņošana ir samazināta vai bloķēta),

kam jau ir bijusi sirdslēkme un/vai kam ir veikta sirds asins apgādi uzlabojoša operācija,

paplašinot asinsvadus, kas apgādā sirdi.

2.

Kas Jums jāzina pirms Prestarium lietošanas

Nelietojiet Prestarium šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija pret perindoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru, vai kādu citu (6. punktā

minēto) šo zāļu sastāvdaļu,

ja jums ir bijuši tādi simptomi kā, piemēram, sēcoša elpošana, sejas, mēles vai rīkles tūska,

intensīva nieze vai smagi ādas izsitumi iepriekšējas AKE inhibitoru terapijas laikā vai ja

Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim šādi simptomi ir bijuši jebkādos citos apstākļos (šo

stāvokli dēvē par angioedēmu),

ja esat grūtniece ilgāk nekā 3 mēnešus (labāk arī izvairīties no Prestarium lietošanas

grūtniecības sākumā – skatīt punktu par grūtniecību),

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu

saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Version: 02-2019_vers_140-G

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

ja Jums tiek veikta dialīze vai jebkāda cita veida asiņu filtrācija. Atkarībā no izmantotās

iekārtas, Prestarium Jums var nebūt piemērots.

ja Jums ir nieru darbības traucējumi, kad ir samazināta nieru asinsapgāde (nieru artēriju

stenoze).

ja Jūs lietojat sakubitrilu/valsartānu, zāles sirds mazspējas ārstēšanai (skatīt “Brīdinājumi

un piesardzība lietošanā” un “Citas zāles un Prestarium”).

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ja kaut kas no turpmāk minētā attiecas uz Jums, lūdzam pirms Prestarium lietošanas konsultēties ar

ārstu, farmaceitu vai medmāsu, ja Jums:

ir aortas atveres stenoze (lielākā no sirds atejošā asinsvada sašaurināšanās), hipertrofiska

kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība) vai nieru artērijas stenoze (artērijas, kas nieres

apgādā ar asinīm, sašaurināšanās);

ir jebkādi citi sirds funkcijas traucējumi;

ir aknu darbības traucējumi;

ir nieru darbības traucējumi vai Jums veic dialīzi;

ja Jums ir patoloģiski paaugstināts hormona aldosterona līmenis asinīs (primārs

aldosteronisms);

ir kolagēna asinsvadu slimība (saistaudu slimība), piemēram,

sistēmiska

sarkanā

vilkēde vai sklerodermija;

ir cukura diabēts;

noteikta diēta ar ierobežotu sāls saturu vai ja lietojat kāliju saturošus sāls aizstājējus;

tiks veikta anestēzija un/vai plaša ķirurģiska operācija;

tiks veikta ZBL aferēze (ar kuru izvada holesterīnu no asinīm ar iekārtas palīdzību);

paredzēta desensibilizācijas terapija, lai mazinātu alerģijas izpausmes pēc bišu vai lapseņu

dzēlieniem;

nesen ir bijusi caureja vai vemšana vai ja Jūsu organisms ir dehidratēts;

ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība;

ārsts ir teicis, ka Jums ir fenilketonūrija;

lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

- angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram,

valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru

darbības traucējumi;

- aliskirēnu.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu

(piemēram, kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju sadaļā „Nelietojiet Prestarium šādos gadījumos”.

ir melnādaina izcelsme, Jums varētu būt lielāks angioedēmas risks un mazāk efektīva

asinsspiediena samazināšanās nekā pacientiem ar citu ādas krāsu;

ja lietojat jebkuras no tālāk minētajām zālēm, ir palielināts angioedēmas risks:

racekadotrils (lieto caurejas ārstēšanai);

sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kas pieder tā dēvēto mTOR inhibitoru

klasei (lieto, lai novērstu pārstādītu orgānu atgrūšanu);

sakubitrils (pieejams fiksētās devas kombinācijā ar valsartānu), ko lieto ilgstošas

sirds mazspējas ārstēšanai.

Angioedēma

Angioedēma (spēcīga alerģiska reakcija, kas izpaužas ar sejas, lūpu, mēles vai rīkles pietūkumu,

kas var izraisīt rīšanas vai elpošanas traucējumus) ir novērota pacientiem, kuri tiek ārstēti ar AKE

inhibitoriem, ieskaitot Prestarium. Tas var rasties jebkurā ārstēšanas brīdī. Ja Jūs novērojat šādus

simptomus, Jums nekavējoties jāpārtrauc lietot Prestarium un jāapmeklē ārsts. Skatīt arī 4. punktu.

Version: 02-2019_vers_140-G

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu būt iestājusies)

grūtniecība. Prestarium nav ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3.

mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja lietojat to šajā periodā (skatīt punktu

”Grūtniecība un barošana ar krūti”).

Bērni un pusaudži

Perindoprila lietošana bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadiem nav ieteicama.

Citas zāles un Prestarium

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai

varētu lietot.

Ārstēšanu ar Prestarium var ietekmēt citas zāles. Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu

devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus. Tās ir:

citas zāles paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, ieskaitot angiotensīna II receptoru

blokatoru (ARB), aliskirēnu (skatīt arī informāciju sadaļā „Nelietojiet Prestarium šādos

gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”), vai diurētiskos līdzekļus (zāles, kas

palielina urīna daudzumu, kas veidojas nierēs);

kāliju aizturošas zāles (piemēram, triamterēns, amilorīds), kāliju saturoši uztura

bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizstājēji, citas zāles, kas var palielināt kālija līmeni

Jūsu

organismā

(piemēram,

heparīns

ko-trimoksazols,

pazīst

arī

trimetoprimu/sulfametoksazolu);

kāliju aizturošas zāles, kuras lieto sirds mazspējas ārstēšanai: eplerenons un spironolaktons

devās no 12,5 mg – 50 mg dienā;

litija preparāti mānijas vai depresijas ārstēšanai;

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns) sāpju mazināšanai

vai lielas

aspirīna devas;

zāles diabēta ārstēšanai (tādas kā insulīns vai metformīns);

baklofēns (lieto, lai ārstētu muskuļu stīvumu, kas rodas tādu slimību gadījumā kā,

piemēram, multiplā skleroze);

zāles tādu garīgo slimību ārstēšanai kā depresija, trauksme, šizofrēnija u.c. (piemēram,

tricikliskie antidepresanti, antipsihotiskie līdzekļi);

imūnsupresanti (zāles, kas samazina organisma aizsargspējas) autoimūnu slimību

ārstēšanai vai pēc transplantācijas operācijas (piemēram, ciklosporīns, takrolims);

trimetoprims (infekciju ārstēšanai);

estramustīns (izmanto vēža ārstēšanā);

zāles, kuras visbiežāk lieto caurejas ārstēšanai (racekadotrils) vai lai novērstu pārstādītu

orgānu atgrūšanu (sirolims, everolims, temsirolims un citas zāles, kas pieder tā dēvēto

mTOR inhibitoru klasei). Skatīt punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”;

sakubitrils/valsartāns (lieto ilgstošas sirds mazspējas ārstēšanai). Skatīt punktu “Nelietojiet

Prestarium šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

allopurinols (podagras ārstēšanai);

prokaīnamīds (neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);

asinsvadus paplašinošie līdzekļi, tostarp arī nitrāti (zāles, kas paplašina asinsvadus);

zāles pazemināta asinsspiediena, šoka vai astmas ārstēšanai (piemēram, efedrīns,

noradrenalīns vai adrenalīns);

zelta sāļi, īpaši intravenozas ievadīšanas gadījumā (lieto reimatoīdā artrīta simptomu

ārstēšanai).

Prestarium kopā ar uzturu un dzērienu

Prestarium ieteicams lietot pirms ēšanas.

Version: 02-2019_vers_140-G

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies

grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai

farmaceitu.

Grūtniecība

Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu būt iestājusies)

grūtniecība. Parasti Jūsu ārsts ieteiks pārtraukt Prestarium lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās

vai tiklīdz uzzināsiet, ka Jums iestājusies grūtniecība, un Prestarium vietā ieteiks citas zāles.

Prestarium nav ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc grūtniecības 3. mēneša, jo

tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lieto pēc trešā grūtniecības mēneša.

Barošana ar krūti

Pastāstiet savam ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai ja plānojat to darīt. Prestarium nav ieteicams

mātēm, kas baro bērnu ar krūti, un Jūsu ārsts var Jums izvēlēties citas zāles, ja vēlaties barot bērnu

ar krūti, īpaši, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai dzimis priekšlaikus.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Prestarium parasti neietekmē modrību, bet saistībā ar asinsspiediena pazemināšanos dažiem

pacientiem var parādīties reibonis vai vājums. Ja šie simptomi parādās, Jūsu spēja vadīt

transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus var tikt traucēta.

Prestarium satur laktozi un aspartāmu

Ja Jūsu ārsts ir teicis, ka Jums ir dažu cukuru nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar

savu ārstu.

Tā kā Prestarium mutē disperģējamās tabletes satur arī fenilalanīna avotu (aspartāmu), tās var būt

kaitīgas cilvēkiem ar fenilketonūriju.

3.

Kā lietot Prestarium

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā

vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.

Uzlieciet tableti uz mēles, lai tā sadalās, un norijiet kopā ar siekalām vēlams vienā un tai pašā laikā

katru dienu no rīta pirms ēšanas.

Jūsu ārsts nolems, kāda ir Jums nepieciešamā deva.

Ieteicamās devas ir šādas:

Paaugstināts asinsspiediens: parastā sākumdeva un balstdeva ir 5 mg vienu reizi dienā. Pēc viena

mēneša vajadzības gadījumā devu var palielināt līdz 10 mg vienu reizi dienā. 10 mg ir maksimālā

ieteicamā deva paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Ja Jūsu vecums ir 65 gadi vai vairāk, parastā sākumdeva ir 2,5 mg vienu reizi dienā. Pēc viena

mēneša devu var palielināt līdz 5 mg vienu reizi dienā un pēc tam, ja nepieciešams – līdz 10 mg

vienu reizi dienā.

Sirds mazspēja: parastā sākumdeva ir 2,5 mg vienu reizi dienā. Pēc divām nedēļām to var palielināt

līdz 5 mg vienu reizi dienā, kas ir maksimālā ieteicamā deva sirds mazspējas ārstēšanai.

Stabila koronārā sirds slimība: parastā sākumdeva ir 5 mg vienu reizi dienā. Pēc divām nedēļām

to var palielināt līdz 10 mg vienu reizi dienā, kas ir maksimālā ieteicamā deva šīs indikācijas

gadījumā.

Ja Jūsu vecums ir 65 gadi vai vairāk, parastā sākumdeva ir 2,5 mg vienu reizi dienā. Pēc

vienas nedēļas to var palielināt līdz 5 mg vienu reizi dienā un pēc vēl vienas nedēļas – līdz 10 mg

vienu reizi dienā.

Version: 02-2019_vers_140-G

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.

Ja esat lietojis vairāk Prestarium nekā noteikts

Ja esat lietojis vairāk tablešu nekā noteikts, nekavējoties griezieties tuvākās slimnīcas neatliekamās

palīdzības nodaļā vai informējiet par to savu ārstu. Iespējamākais efekts pārdozēšanas gadījumā ir

pazemināts asinsspiediens, kas var izraisīt reiboni vai samaņas zaudēšanu. Ja tas notiek, var

palīdzēt atgulšanās, paceļot kājas uz augšu.

Ja esat aizmirsis lietot Prestarium

Ir svarīgi regulāri lietot Jums nozīmētās zāles katru dienu, jo regulāra zāļu lietošana nodrošina

labāku efektu. Tomēr, ja esat aizmirsis ieņemt Prestarium devu, lietojiet nākamo devu ierastajā

laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucat lietot Prestarium

Tā kā ārstēšana ar Prestarium parasti ilgst visu mūžu, Jums pirms šo zāļu lietošanas pārtraukšanas

jākonsultējas ar savu ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja Jums rodas jebkura no šādām blakusparādībām, kas var būt nopietna, pārtrauciet lietot

šīs zāles un nekavējoties vērsieties pie ārsta:

sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles tūska, apgrūtināta elpošana (angioedēma) (skatīt 2.

punktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”) (retāk, var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem),

stiprs reibonis vai ģībšana zema asinsspiediena dēļ (bieži, var rasties līdz 1 no

10 cilvēkiem),

neparasti ātra vai neregulāra sirdsdarbība, sāpes krūškurvī (stenokardija) vai sirdslēkme

(ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),

nespēks rokās vai kājās, vai runāšanas grūtības, kas var būt iespējama triekas pazīme (ļoti

reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),

pēkšņa sēcoša elpošana, sāpes krūtīs, elpas trūkums vai grūtības elpot (bronhospazmas)

(retāk, var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem),

aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt spēcīgas sāpes vēderā un mugurā, ko pavada

slikta pašsajūta (ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem),

ādas vai acu dzelte (dzeltenā kaite) kas var būt hepatīta pazīme (ļoti reti, var rasties līdz 1

no 10 000 cilvēkiem),

ādas izsitumi, kas bieži sākas ar sarkaniem, niezošiem plankumiem uz sejas, rokām vai

kājām (erythema multiforme) (ļoti reti, var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem).

Pastāstiet savam ārstam, ja novērojat kādu no sekojošajām blakusparādībām:

Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

galvassāpes,

reibonis,

vertigo,

tirpšana,

redzes traucējumi,

Version: 02-2019_vers_140-G

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

džinkstēšana ausīs,

klepus,

elpas trūkums (aizdusa),

kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumi (slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, garšas sajūtas

traucējumi, dispepsija vai gremošanas traucējumi, caureja, aizcietējums),

alerģiskas reakcijas (tādas kā izsitumi uz ādas, nieze),

muskuļu krampji,

noguruma sajūta.

Retāk (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem):

garastāvokļa svārstības,

miega traucējumi,

sausuma sajūta mutē,

intensīva nieze vai stipri ādas izsitumi,

pūšļu sakopojumu veidošanās uz ādas,

nieru darbības traucējumi,

impotence,

svīšana,

pārāk liels eozinofilo leikocītu (noteikts leikocītu veids) daudzums,

miegainība,

ģībonis,

sirdsklauves,

tahikardija,

vaskulīts (asinsvadu iekaisums),

fotosensibilizācijas reakcija (paaugstināta ādas jutība pret sauli),

artralģija (sāpes locītavās),

mialģija (sāpes muskuļos),

sāpes krūškurvī,

slikta pašsajūta,

perifēra tūska,

drudzis,

kritieni,

laboratorisko raksturlielumu vērtību novirzes: augsta kālija koncentrācija asinīs, kas ir

atgriezeniska, pārtraucot ārstēšanu, zema nātrija koncentrācija, hipoglikēmija (ļoti zema

cukura koncentrācija asinīs) pacientiem ar diabētu, paaugstināta urīnvielas un kreatinīna

koncentrācija asinīs.

Reti (var rasties līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

psoriāzes paasinājums,

laboratorisko vērtību izmaiņas: paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija, augsta bilirubīna

koncentrācija serumā.

Ļoti reti (var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

apjukums,

eozinofīlā pneimonija (rets pneimonijas veids),

rinīts (aizlikts deguns vai iesnas),

akūta nieru mazspēja,

asins raksturlielumu izmaiņas, piemēram, samazināts leikocītu un eritrocītu skaits, zemāks

hemoglobīna līmenis, samazināts trombocītu skaits.

Version: 02-2019_vers_140-G

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Koncentrēts urīns (tumšas krāsas), slikta dūša vai vemšana, muskuļu krampji, apmulsums un

krampju lēkmes, ko var izraisīt neatbilstoša ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēcija var rasties ar

AKE inhibitoriem. Ja Jums ir šādi simptomi, sazinieties ar ārstu, cik drīz vien iespējams.

Biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem): roku un kāju pirkstu krāsas pārmaiņas,

nejutīgums un sāpes (Reino sindroms).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas

attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne:

www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Prestarium

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un tablešu trauciņa.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt cieši noslēgtā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Prestarium 5 mg satur

Aktīvā viela ir perindoprila arginīns. Viena mutē disperģējamā tablete satur 3,395 mg

perindoprila (atbilst 5 mg perindoprila arginīna).

Citas mutē disperģējamo tablešu sastāvdaļas ir magnija stearāts (E470B), bezūdens

koloidālais silīcija dioksīds (E551), izsmidzinot žāvēts laktozes/cietes savienojums (85%

laktozes monohidrāta un 15% kukurūzas cietes), aspartāms (E591) un acesulfāma kālija

sāls (E950).

Prestarium 5 mg ārējais izskats un iepakojums

Prestarium 5 mg mutē disperģējamās tabletes ir baltas, apaļas tabletes.

Tabletes pieejamas trauciņos pa 5, 10, 14, 20, 30, 50, 60, 90, 100, 120 vai 500 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Les Laboratoires Servier

50, rue Carnot

92284 Suresnes cedex

Francija

Version: 02-2019_vers_140-G

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Ražotāji

Les Laboratoires Servier Industrie

905, route de Saran

45520 Gidy – Francija

Servier (Ireland) Industries Ltd

Gorey Road

Arklow - Co. Wicklow – Īrija

Šīs zāles Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Bulgārija

PRESTARIUM 5 mg Таблетка, диспергираща се в устата

Kipra

COVERSYL Orodispersible 5 mg

Čehija

PRESTARIUM NEO ORODISPERZNÍ Tablety

Igaunija

Prestarium Arginine 5 mg suus dispergeeruv tablett

Francija

COVERSYL 5 mg comprimé orodispersible

Grieķija

COVERSYL Orodispersible 5 mg

Īrija

COVERSYL Arginine 5 mg Orodispersible tablets

Latvija

PRESTARIUM 5 mg mutē disperġējamās tabletes

Lietuva

PRESTARIUM 5 mg burnoje disperguojamosios tabletės

Malta

COVERSYL Arginine 5 mg Orodispersible Tablets

Nīderlande

COVERSYL arg orodisper 5 mg

Portugāle

COVERSYL 5 mg comprimidos orodispersíveis

Rumānija

PRESTARIUM 5 mg Comprimate orodispersabile

Slovākija

PRESTARIUM A 5 mg orodispergovateľná tableta

Slovēnija

BIOPREXANIL 5 mg orodisperzibilne tablete

Spānija

COVERSORAL 5 mg

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 02/2019

Version: 02-2019_vers_140-G

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Prestarium 5 mg mutē disperģējamā

tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena mutē disperģējamā

tablete satur 3,395 mg perindoprila, kas atbilst 5 mg perindoprila arginīna

(perindoprili argininum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: 62,73 mg laktozes, 0,2 mg aspartāma.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Mutē disperģējamā tablete.

Baltas, apaļas tabletes.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Hipertensija

Hipertensijas ārstēšanai.

Sirds mazspēja

Simptomātiskas sirds mazspējas ārstēšanai.

Stabila koronārā sirds slimība

Kardiovaskulāro notikumu riska mazināšanai pacientiem ar miokarda infarktu un/vai revaskularizāciju

anamnēzē.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Deva jānosaka individuāli – atkarībā no pacienta vajadzībām (skatīt 4.4. apakšpunktu) un asinsspiediena

reakcijas.

Hipertensija

Prestarium var lietot monoterapijā un kombinācijā ar citām antihipertensīvo zāļu grupām (skatīt 4.3., 4.4.,

4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ieteicamā sākumdeva ir 5 mg vienu reizi dienā no rīta.

Pacientiem ar izteikti aktivētu renīna-angiotensīna–aldosterona sistēmu (īpaši renovaskulāru hipertensiju,

cirkulējošā šķidruma tilpuma samazināšanos un/vai sāls deficītu, sirds dekompensāciju vai smagu

hipertensiju) iespējama izteikta asinsspiediena pazemināšanās pēc pirmās devas lietošanas. Šādiem

pacientiem ieteicamā sākumdeva ir 2,5 mg no rīta, un ārstēšana jāsāk medicīniskā uzraudzībā.

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Pēc mēnesi ilgas ārstēšanas devu var palielināt līdz 10 mg vienu reizi dienā.

Uzsākot terapiju ar Prestarium, var rasties simptomātiska hipotensija; tā vairāk iespējama pacientiem,

kurus vienlaicīgi ārstē ar diurētiskajiem līdzekļiem. Tādēļ ieteicams ievērot piesardzību, jo šiem

pacientiem var būt cirkulējošā šķidruma tilpuma samazināšanās un/vai sāls deficīts.

Ja iespējams, diurētisko līdzekļu lietošana jāpārtrauc 2 - 3 dienas pirms Prestarium lietošanas uzsākšanas

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar hipertensiju, kuriem diurētisko līdzekļu lietošanu nevar pārtraukt, terapija jāsāk ar 2,5 mg

Prestarium devu. Regulāri jākontrolē nieru darbība un kālija līmenis serumā. Tālāka Prestarium devas

pielāgošana ir jāveic atbilstoši asinsspiediena atbildes reakcijai. Ja nepieciešams, var atsākt diurētisko

līdzekļu lietošanu.

Gados vecākiem pacientiem terapija jāsāk ar 2,5 mg devu, ko nepieciešamības gadījumā pēc viena

mēneša pakāpeniski var palielināt līdz 5 mg un pēc tam, ja nepieciešams, līdz 10 mg (atkarīgi no nieru

darbības, skatīt turpmāko tabulu).

Simptomātiska sirds mazspēja

Prestarium terapiju, ko parasti lieto kopā ar kāliju izvadošajiem diurētiskajiem līdzekļiem un/vai

digoksīnu un/vai bēta blokatoriem) ieteicams sākt stingrā medicīniskā uzraudzībā, ieteicamo sākumdevu

(2,5 mg) lietojot no rīta. Pēc 2 nedēļām šo devu var palielināt līdz 5 mg vienreiz dienā, ja pacients to

panes. Deva jāpielāgo, ņemot vērā konkrētā pacienta atbildes reakciju.

Smagas sirds mazspējas gadījumā un citām augsta riska pacientu grupām (pacientiem ar nieru darbības

traucējumiem un tendenci uz elektrolītu līdzsvara traucējumiem, pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem

diurētiskos un/vai asinsvadus paplašinošos līdzekļus), terapija jāsāk stingrā uzraudzībā (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar augstu simptomātiskas hipotensijas risku, piemēram, pacientiem ar sāļu deficītu ar

hiponatriēmiju vai bez tās, pacientiem ar hipovolēmiju vai pacientiem, kuri saņēmuši intensīvu terapiju ar

diurētiskajiem līdzekļiem, pirms terapijas ar Prestarium, ja tas iespējams, vispirms jākoriģē šie stāvokļi.

Pirms terapijas ar Prestarium un ārstēšanas laikā ir rūpīgi jākontrolē asinsspiediens, nieru funkcija un

kālija līmenis serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Stabila koronārā sirds slimība

Prestarium lietošana jāsāk, pirmās divas nedēļas lietojot 5 mg vienreiz dienā, pēc tam devu palielinot līdz

10 mg vienreiz dienā atkarībā no nieru funkcijas un ja 5 mg deva ir labi panesama. Gados vecākiem

pacientiem pirmajā nedēļā jāsaņem 2,5 mg vienreiz dienā, nākamajā nedēļā - 5 mg vienreiz dienā, tikai

pēc tam devu var palielināt līdz 10 mg atkarībā no nieru funkcijas (skatīt 1. tabulu “Devas pielāgošana

nieru darbības traucējumu gadījumā”). Devu drīkst palielināt tikai tad, ja pirms tam lietotā mazākā deva ir

labi panesama.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi

Deva pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir jāpielāgo atkarībā no kreatinīna klīrensa, kā norādīts

1. tabulā.

1. tabula: Devas pielāgošana nieru darbības traucējumu gadījumā

Kreatinīna klīrenss (ml/min)

Ieteicamā deva

≥ 60

5 mg dienā

30 < Kl

< 60

2,5 mg dienā

15 < Kl

< 30

2,5 mg katru otro dienu

Hemodializējamie pacienti*

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

< 15

2,5 mg dialīzes dienā

*Dialīzes klīrenss perindoprilātam ir 70 ml/min.

Pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, deva jāieņem pēc dialīzes.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. un

5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Perindoprila lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav

pierādīta.

Pašreiz pieejamie dati ir aprakstīti 5.1. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Tādēļ lietošana bērniem un pusaudžiem nav ieteicama.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Prestarium ieteicams lietot vienu reizi dienā — no rīta pirms ēšanas.

Tablete jānovieto uz mēles, kur tā sadalās, un jānorij ar siekalām.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām, vai

kādu citu AKE inhibitoru.

Anamnēzē ir angioedēma, kas saistīta ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Pārmantota vai idiopātiska angioedēma.

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Prestarium lietošana vienlaicīgi ar aliskirēnu saturošām zālēm pacientiem ar cukura diabētu vai nieru

darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m²) (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana ar sakubitrilu/valsartānu (skatīt 4.4 un 4.5. apakšpunktu).

Ekstrakorporāla terapija, kuras rezultātā asinis saskaras ar negatīvi lādētām virsmām (skatīt 4.5.

apakšpunktu).

Nozīmīga abpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenoze (skatīt

4.4. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Stabila koronārā sirds slimība

Ja perindoprila pirmā mēneša lietošanas laikā konstatē nestabilu stenokardiju (neatkarīgi no izpausmes

smaguma), pirms ārstēšanas turpināšanas jāveic rūpīga ieguvumu /riska analīze.

Hipotensija

AKE inhibitori var izraisīt asinsspiediena pazemināšanos. Pacientiem ar hipertensiju bez komplikācijām

simptomātiska hipotensija novērota reti, biežāk tā iespējama pacientiem ar cirkulējošā šķidruma tilpuma

samazināšanos, piemēram, sakarā ar diurētisko līdzekļu lietošanu, diētu ar ierobežotu sāls patēriņu,

dialīzi, caureju vai vemšanu, vai pacientiem ar smagu renīnatkarīgu hipertensiju (skatīt 4.5. un

4.8. apakšpunktu). Simptomātiska hipotensija novērota pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju kopā

ar nieru mazspēju vai bez tās. Tā biežāk iespējama pacientiem ar smagāku sirds mazspēju, par ko liecina

cilpas diurētisko līdzekļu lietošana lielās devās, hiponatriēmija vai funkcionāli nieru darbības traucējumi.

Pacientiem ar paaugstinātu simptomātiskās hipotensijas risku terapijas uzsākšana un devas pielāgošana

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

stingri jākontrolē (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu) Līdzīgi apsvērumi attiecas arī uz pacientiem ar

išēmisku sirds vai cerebrovaskulāru slimību, kuriem pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās var izraisīt

miokarda infarktu vai cerebrovaskulāru notikumu.

Ja attīstās hipotensija, pacients jānovieto guļus stāvoklī uz muguras un, ja nepieciešams, veic intravenozu

infūziju ar 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīdumu. Pārejoša hipotensijas reakcija nav kontrindikācija

turpmākajām devām, ko parasti var lietot bez grūtībām, kad asinsspiediens ir paaugstinājies pēc

cirkulējošā šķidruma tilpuma atjaunošanas.

Dažiem pacientiem ar sastrēguma sirds mazspēju, kuriem ir normāls vai pazemināts asinsspiediens,

Prestarium terapijas laikā asinsspiediens var pazemināties vēl vairāk. Šis efekts ir paredzams un parasti

nav iemesls terapijas pārtraukšanai. Ja hipotensija kļūst simptomātiska, var būt jāsamazina Prestarium

deva vai tā lietošana jāpārtrauc.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze/hipertrofiska kardiomiopātija

Tāpat kā citi AKE inhibitori, Prestarium piesardzīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi vai

kreisā kambara izplūdes trakta obstrukciju, piemēram, aortas atveres stenozes vai hipertrofiskas

kardiomiopātijas gadījumā.

Nieru darbības traucējumi

Nieru darbības traucējumu gadījumā (kreatinīna klīrenss < 60 ml/min) perindoprila sākumdeva jāpielāgo

atkarībā no pacienta kreatinīna klīrensa (skatīt 4.2. apakšpunktu) un tālāk - atkarībā no pacienta reakcijas

uz ārstēšanu. Regulāra kālija līmeņa un kreatinīna koncentrācijas kontrole ir šo pacientu novērošanas

sastāvdaļa (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Hipotensija pēc AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas pacientiem ar simptomātisku sirds mazspēju var

izraisīt tālāku nieru funkcijas pasliktināšanos. Šādā situācijā ir aprakstīta akūta nieru mazspēja, kas parasti

ir atgriezeniska.

Dažiem pacientiem ar bilaterālu nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi,

kuri ārstēti ar AKE inhibitoriem, novērota urīnvielas koncentrācijas paaugstināšanās asinīs un kreatinīna

koncentrācijas paaugstināšanās serumā, kas pēc terapijas pārtraukšanas parasti ir atgriezeniska. Tā īpaši

iespējama pacientiem ar nieru mazspēju. Ja pacientam ir arī renovaskulāra hipertensija, paaugstinās

smagas hipotensijas un nieru mazspējas risks. Šādu pacientu ārstēšana jāsāk stingrā medicīniskā

uzraudzībā ar zemām devām un piesardzīgu devas titrēšanu. Tā kā diurētisko līdzekļu lietošana var

veicināt iepriekš minēto stāvokļu attīstību, pirmajās Prestarium lietošanas nedēļās to lietošana jāpārtrauc

un jākontrolē nieru funkcija.

Dažiem pacientiem ar hipertensiju, kuriem nebija iepriekš diagnosticēta renovaskulāra slimība, ir

novērota paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs un paaugstināta kreatinīna koncentrācija serumā, kas

parasti ir bijusi viegla un pārejoša, īpaši, ja Prestarium ir lietots vienlaicīgi ar diurētisku līdzekli. Tas

biežāk iespējams pacientiem ar iepriekš diagnosticētiem nieru darbības traucējumiem. Var būt

nepieciešama diurētiskā līdzekļa un/vai Prestarium devas samazināšana un/vai lietošanas pārtraukšana.

Pacienti, kuriem veic hemodialīzi

Pacientiem, kuriem vienlaicīgi ar AKE inhibitoru terapiju veikta dialīze ar augstas caurlaidības

membrānām, ir aprakstītas anafilaktoīdas reakcijas. Šiem pacientiem jāapsver iespēja izmantot cita tipa

dialīzes membrānas vai lietot citas grupas antihipertensīvus līdzekļus.

Nieru transplantācija

Nav pieredzes par Prestarium lietošanu pacientiem pēc nesenas nieru transplantācijas.

Renovaskulāra hipertensija

Pacientam ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi lietojot

AKE inhibitorus, ir palielināts hipotensijas un nieru mazspējas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ārstēšana

ar diurētiskajiem līdzekļiem var būt veicinošs faktors.

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Nieru funkciju zudums var rasties jau nelielu kreatinīna koncentrācijas serumā izmaiņu gadījumā un pat

pacientiem ar vienpusēju nieru artēriju stenozi.

Paaugstināta jutība/

Angioedēma

Retos gadījumos ar AKE inhibitoriem, tostarp arī ar Prestarium ārstētajiem pacientiem aprakstīta sejas,

ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles, balss spraugas un/vai balsenes angioedēma (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Tā var attīstīties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Šādos gadījumos terapija ar Prestarium nekavējoties

jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša uzraudzība, kas jāturpina, līdz minētie simptomi ir pilnībā izzuduši.

Gadījumos, kad ir izolēta lūpu un sejas tūska, tā parasti pāriet bez ārstēšanas, tomēr simptomu

mazināšanai var būt lietderīga antihistamīna preparātu lietošana.

Angioedēma, kas saistīta ar balsenes tūsku, var būt letāla. Gadījumos, kad skarta mēle, balss sprauga vai

balsene, kas var izraisīt elpceļu aizsprostošanos, nekavējoties jāsniedz pirmā palīdzība. Tā var ietvert

adrenalīna lietošanu un/vai elpceļu caurlaidības nodrošināšanu. Pacientam ir jābūt stingrā medicīnas

personāla uzraudzībā līdz pilnīgai un stabilai simptomu izzušanai.

Pacientiem ar angioedēmu anamnēzē, kas nav saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, var būt lielāks

angioedēmas risks AKE inhibitoru terapijas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Retos gadījumos pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, ziņots par zarnu angioedēmu. Šiem

pacientiem bija sāpes vēderā (ar sliktu dūšu vai vemšanu vai bez tām); dažos gadījumos iepriekš nebija

novērojama sejas angioedēma, un C-1 esterāzes līmeņi bija normāli. Angioedēmu diagnosticēja,

izmantojot tādas procedūras kā vēdera DT izmeklējums, ultrasonogrāfija vai operācijas laikā, un

simptomi izzuda pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas. Pacientu, kuri lieto AKE inhibitorus un

kuriem ir sāpes vēderā, diferenciāldiagnozē jāiekļauj zarnu angioedēmas iespēja.

Perindoprila kombinācija ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta, palielināta angioedēmas riska dēļ

(skat. 4.3. apakšpunktu). Sakubitrilu/valsartānu nedrīkst sākt lietot, kamēr nav pagājušas 36 stundas pēc

perindoprila terapijas pēdējās devas lietošanas. Ja sakubitrila/valsartāna terapija ir pārtraukta, perindoprila

terapiju nedrīkst sākt, kamēr nav pagājušas 36 stundas kopš pēdējās sakubitrila/valsartāna devas

lietošanas (skat. 4.3. un 4.5. apakpšpunktu). Vienlaicīga citu neprilizīna (NEP) inhibitoru (piem.,

racekadotrils) un AKE inhibitoru lietošana arī var palielināt angioedēmas risku (skat. 4.5. apakšpunktā).

Tādēļ pirms ārstēšanas ar NEP inhibitoriem (piem., racekadotrils) uzsākšanas ir jāvērtē ieguvumu/riska

attiecība pacientiem, kuri saņem perindoprila terapiju.

Lietošana vienlaicīgi ar mTOR inhibitoriem (piem., sirolimu, everolimu, temsirolimu)

Pacientiem, kuri vienlaikus terapijā saņem mTOR inhibitorus (piem., sirolimu, everolimu, temsirolimu),

var būt palielināts angioedēmas (piem., elpceļu vai mēles pietūkums ar elpošanas pasliktināšanos vai bez

tās) risks (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Anafilaktoīdas reakcijas zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes laikā

Pacientiem, kuriem veic zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzi ar dekstrāna sulfātu un kuri saņem

AKE inhibitoru terapiju, novērotas dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šādām reakcijām var

izvairīties, pirms katras aferēzes īslaicīgi pārtraucot AKE inhibitora lietošanu.

Anafilaktiskās reakcijas desensibilizācijas laikā

Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, desensibilizācijas laikā (piemēram, ar plēvspārņu indi) retos

gadījumos ir bijušas anafilaktoīdas reakcijas. Tiem pašiem pacientiem no šādām reakcijām ir izdevies

izvairīties, AKE inhibitoru lietošanu īslaicīgi pārtraucot, bet šādas reakcijas atjaunojās, nejauši atkal

lietojot AKE inhibitoru.

Aknu mazspēja

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Retos gadījumos AKE inhibitoru lietošana bijusi saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un

progresē līdz zibenīgai aknu nekrozei un (dažreiz) nāvei. Šī sindroma mehānisms vēl nav izprasts.

Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitora terapiju un kuriem attīstās dzelte vai izteikta aknu enzīmu

koncentrācijas paaugstināšanās asinīs, ir jāpārtrauc AKE inhibitora lietošana un jāsaņem piemērota

medicīniska palīdzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Neitropēnija/Agranulocitoze/Trombocitopēnija/Anēmija

Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, aprakstīta neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija un

anēmija. Pacientiem ar normālu nieru funkciju un bez citām komplikācijām neitropēnija attīstās reti.

Perindoprils īpaši piesardzīgi jālieto pacientiem ar kolagēna asinsvadu slimību, kā arī vienlaicīgi ar

imūnās sistēmas darbību nomācošiem līdzekļiem, allopurinolu vai prokaīnamīdu, kā arī šo komplikācijas

izraisošo faktoru kombinācijas gadījumā, jo īpaši pacientiem ar iepriekš esošiem nieru darbības

traucējumiem. Dažiem no šiem pacientiem attīstījās nopietnas infekcijas, kas dažos gadījumos nereaģēja

uz intensīvu terapiju ar antibiotiskajiem līdzekļiem. Ja perindoprils lietots šādiem pacientiem, ieteicama

periodiska leikocītu skaita kontrole un pacientiem jānorāda ziņot par jebkuru infekcijas pazīmi

(piemēram, rīkles sāpēm, drudzi).

Rase

Melnādainiem pacientiem AKE inhibitori angioedēmu izraisa biežāk nekā pacientiem ar citu ādas krāsu.

Tāpat kā citi AKE inhibitori, arī perindoprils melnādainiem pacientiem asinsspiedienu var samazināt

mazāk efektīvi (iespējams tāpēc, ka melnādainiem hipertensijas slimniekiem biežāk sastopama zema

renīna koncentrācija organismā).

Klepus

Ir ziņojumi par klepu AKE inhibitoru lietošanas laikā. Raksturīgi, ka klepus ir neproduktīvs un pastāvīgs

un izzūd līdz ar terapijas pārtraukšanu. AKE inhibitoru izraisīts klepus jāuzskata par vienu no klepus

diferenciāldiagnozes sastāvdaļām.

Ķirurģiska iejaukšanās / anestēzija

Pacientiem lielas ķirurģiskas iejaukšanās gadījumā anestēzijas laikā ar zālēm, kas var izraisīt hipotensiju,

Prestarium pēc kompensējošas renīna atbrīvošanās var bloķēt angiotensīna II veidošanos. Ārstēšana ar

Prestarium ir jāpārtrauc vienu dienu pirms operācijas. Ja konstatē šādas ģenēzes hipotensiju, to var

koriģēt, palielinot cirkulējošo tilpumu.

Hiperkaliēmija

Dažiem ar AKE inhibitoriem (tostarp arī perindoprilu) ārstētiem pacientiem ir novērota kālija līmeņa

paaugstināšanās serumā. Hiperkaliēmijas riska faktori ir nieru mazspēja, nieru funkcijas pasliktināšanās,

vecums (> 70 gadi), cukura diabēts, interkurentas slimības, īpaši dehidratācija, akūta sirds

dekompensācija, metaboliska acidoze un vienlaicīga kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu (piemēram,

spironolaktona, eplerenona, triamterēna vai amilorīda), kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju

saturošu sāls aizvietotāju lietošana, kā arī hiperkaliēmijas riskam ir pakļauti pacienti, kuri lieto zāles, kas

paaugstina

kālija

līmeni

serumā

(piemēram,

heparīnu,

ko-trimoksazolu,

pazīst

arī

trimetoprimu/sulfametoksazolu). Kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu

vai kāliju saturošu sāls aizvietotāju lietošana var izraisīt ievērojamu kālija līmeņa palielināšanos serumā,

īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Hiperkaliēmija var izraisīt nopietnas aritmijas, dažreiz ar

letālu iznākumu. Ja vienlaicīgu iepriekš minēto preparātu lietošanu uzskata par nepieciešamu, tie jālieto

piesardzīgi, bieži kontrolējot kālija līmeni serumā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Diabēta slimnieki

Diabēta slimniekiem, kurus ārstē ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu, pirmajā AKE

inhibitoru lietošanas mēnesī stingri jākontrolē glikēmija (skatīt 4.5. apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Litijs

Parasti litija un perindoprila kombinācija nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Kāliju aizturošas zāles, kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji

Perindoprila lietošana kombinācijā ar kāliju aizturošām zālēm, kā arī kāliju saturošiem uztura

bagātinātājiem vai sāls aizstājējiem parasti nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna lietošana

palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru mazspēju)

risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru

blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības aprūpes

speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un

asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar

diabētisku nefropātiju.

Primārs aldosteronisms

Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nebūs atbildes reakcijas uz antihipertensīvajiem

līdzekļiem, kuri darbojas, inhibējot renīna-angiotenzīna sistēmu. Tāpēc šo zāļu lietošana nav ieteicama.

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību,

līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu

drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek

uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties

jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Palīgvielas

Šis medikaments satur laktozi, tādēļ to nedrīkst lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību,

glikozes - galaktozes malabsorbciju vai Lapp laktāzes deficītu.

Preparāts satur fenilalanīna avotu. Tas var būt kaitīgs cilvēkiem ar fenilketonūriju.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot

kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu

tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu

nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un

5.1. apakšpunktu).

Zāles, kas izraisa hiperkaliēmiju

Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmiju: aliskirēns, kālija sāļi, kāliju aizturošie diurētiskie

līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, NPL, heparīni, imūnsupresanti, piemēram,

ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims. Kombinēšana ar minētajām zālēm palielina hiperkaliēmijas

risku.

Vienlaicīga lietošana kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu)

Aliskirēns

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Pacientiem ar diabētu vai nieru darbības traucējumiem - hiperkaliēmijas risks, nieru darbības rādītāju

pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības pieaugums.

Ekstrakorporāla terapija

Ekstrakorporāla terapija, kuras rezultātā asinis saskaras ar negatīvi lādētām virsmām, piemēram, dialīze

vai hemofiltrācija ar noteiktām augstas caurlaidības spējas membrānām (piem., poliakrilonitrila

membrānām) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu, jo ir palielināts smagu

anafilaktoīdu reakciju risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja šāda terapija ir nepieciešama, jāapsver iespēja

izmantot cita veida dialīzes membrānu vai citas grupas antihipertensīvo līdzekli.

Sakubitrils/valsartāns

Perindoprila un sakubitrila/valsartāna vienlaicīga lietošana ir kontrindicēta, jo neprilizīna un AKE

vienlaicīga inhibēšana var palielināt angioedēmas risku. Sakubitrilu/valsartānu nedrīkst sākt lietot, kamēr

nav pagājušas 36 stundas kopš pēdējās perindoprila devas lietošanas. Perindoprilu nedrīkst sākt lietot,

kamēr nav pagājušas 36 stundas pēc pēdējās sakubitrila/valsartāna devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.4.

apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4.

apakšpunktu)

Aliskirēns

Pārējiem pacientiem, neskaitot pacientus ar diabētu vai nieru darbības traucējumiem, hiperkaliēmijas

risks, nieru darbības rādītāju pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības pieaugums.

Vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoru

Literatūrā ir ziņots, ka vienlaicīga ārstēšana ar AKE inhibitoru un angiotensīna receptoru blokatoru

pacientiem ar diagnosticētu aterosklerotisku slimību, sirds mazspēju vai diabētu, kad vērojami mērķa

orgānu bojājumi, ir saistīta ar lielāku hipotensijas, samaņas zuduma, hiperkaliēmijas un nieru darbības

rādītāju pasliktināšanās (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) biežumu nekā viena renīna-angiotensīna-

aldosterona sistēmu ietekmējoša līdzekļa lietošana. Dubulta blokāde (piem., kombinējot AKE inhibitoru

ar angiotensīna II receptoru antagonistu) pieļaujama tikai noteiktos atsevišķos gadījumos, nodrošinot

rūpīgu nieru darbības rādītāju, kālija koncentrācijas un asinsspiediena kontrolēšanu.

Estramustīns

Palielināts nevēlamo blakusparādību, piemēram, angioedēmas, risks.

Ko-trimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols)

Pacientiem, kuri vienlaikus lieto ko-trimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt palielināts

hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi

(piemēram, triamterēns, amilorīds) un kālija sāļi

Hiperkaliēmija (potenciāli ar letālu iznākumu), jo īpaši saistībā ar pavājinātu nieru funkciju

(hiperkaliēmiju izraisošās darbības summēšanās).

Perindoprila lietošana kombinācijā ar

iepriekš

minētajiem

preparātiem nav ieteicama

(skatīt

4.4. apakšpunktu). Ja tomēr vienlaicīga lietošana ir indicēta, tie jālieto piesardzīgi, bieži kontrolējot kālija

līmeni serumā. Par spironolaktona lietošanu pie sirds mazspējas skatīties zemāk.

Litijs

Vienlaicīgi lietojot litija preparātus un AKE inhibitorus, ir novērota atgriezeniska litija koncentrācijas

paaugstināšanās serumā un toksicitātes pastiprināšanās. Perindoprila lietošana kopā ar litija preparātiem

nav ieteicama, tomēr gadījumos, kad ir pierādīta kombinācijas lietošanas nepieciešamība, rūpīgi

jākontrolē litija jonu koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā jāievēro īpaša piesardzība

Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, perorālie hipoglikemizējošie līdzekļi)

Epidemioloģiskie pētījumi ļauj domāt, ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo

hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos

ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļās un

pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Baklofēns

Pastiprināta antihipertensīvā darbība.

Nepieciešama asinsspiediena kontrole un pēc vajadzības

antihipertensīvā līdzekļa dozēšanas režīma pielāgošana.

Kāliju neaizturoši diurētiskie līdzekļi

Pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus, jo īpaši tiem, kam ir šķidruma un/vai sāļu zudums, pēc AKE

inhibitoru terapijas uzsākšanas iespējama asinsspiediena pārmērīga pazemināšanās. Hipotensīvās

iedarbības iespējamību var samazināt, pārtraucot lietot diurētiskos līdzekļus vai palielinot šķidruma vai

sāļu uzņemšanu pirms terapijas uzsākšanas ar nelielām un pakāpeniski kāpinātām perindoprila devām.

Arteriālas hipertensijas gadījumā, kad iepriekš veikta diurētisko līdzekļu terapija ir izraisījusi sāļu vai

šķidruma zudumu, vai nu jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa lietošana pirms AKE inhibitoru terapijas

uzsākšanas (šādā gadījumā vēlāk var atsākt lietot kāliju neaizturošu diurētisko līdzekli), vai AKE

inhibitora lietošana jāsāk ar nelielu devu, ko pakāpeniski palielina.

Sastrēguma sirds mazspējas, ko ārstē ar diurētiskiem līdzekļiem, gadījumā AKE inhibitora lietošana jāsāk

ļoti nelielā devā, iespējams, pēc paralēli lietotā kāliju neaizturošā diurētiskā līdzekļa devas

samazināšanas.

Jebkurā gadījumā pirmajās AKE inhibitoru terapijas nedēļās jākontrolē nieru darbības rādītāji (kreatinīna

koncentrācija).

Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi (eplerenons, spironolaktons)

Ar eplerenonu vai spironolaktonu devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā un ar nelielām AKE inhibitoru

devām:

ārstējot II–IV pakāpes sirds mazspēju (NYHA), kad izsviedes frakcija ir <40% un iepriekš ir veikta

ārstēšana ar AKE inhibitoriem un cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, pastāv hiperkaliēmijas risks ar

iespējami letālu iznākumu, it īpaši tad, ja nav ievēroti ieteikumi par šādas kombinācijas lietošanu.

Pirms tiek sākta šādas kombinācijas lietošana, pārliecinieties, vai nav hiperkaliēmijas un nieru darbības

traucējumu.

Ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrāciju — pirmajā ārstēšanas mēnesī reizi nedēļā,

bet pēc tam — reizi mēnesī.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), ieskaitot aspirīnu ≥ 3 g/dienā

AKE inhibitorus lietojot vienlaicīgi ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (t.i., acetilsalicilskābi

pretiekaisuma devās, COX-2 inhibitoriem un neselektīvajiem NPL), var samazināties antihipertensīvais

efekts. Vienlaicīga AKE inhibitoru un NPL lietošana var palielināt nieru darbības pasliktināšanās risku,

tostarp arī akūtas nieru mazspējas un kālija līmeņa serumā palielināšanās risku, īpaši pacientiem ar sliktu

nieru darbību iepriekš. Šī kombinācija jālieto piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem

jābūt pietiekami hidratētiem un jāapsver nieru darbības kontrole pēc vienlaicīgas terapijas uzsākšanas un

periodiski arī vēlāk.

Racekadotrils

Zināms, ka AKE inhibitori (piem., perindoprils) var izraisīt angioedēmu. Ja tos lieto vienlaikus ar

racekadotrilu (zāles, ko lieto akūtas caurejas ārstēšanai), šis risks var būt palielināts.

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

mTOR inhibitori (piem., sirolims, everolims, temsirolims)

Pacientiem, kuri vienlaikus terapijā saņem mTOR inhibitorus, var būt palielināts angioedēmas risks

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana, kuras gadījumā jāievēro zināma piesardzība

Antihipertensīvie un asinsvadus paplašinošie līdzekļi

Vienlaicīga šo līdzekļu lietošana var pastiprināt perindoprila hipotensīvo efektu. Vienlaicīga

nitroglicerīna, citu nitrātu vai citu asinsvadus paplašinošo līdzekļu lietošana var vēl vairāk pazemināt

asinsspiedienu.

Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns)

Palielināts angioedēmas risks pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar AKE inhibitoru; tam pamatā ir

samazinātā dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV) aktivitāte gliptīnu ietekmē.

Tricikliskie antidepresanti/Antipsihotiskie līdzekļi/Anestēzijas līdzekļi

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar noteiktiem anestēzijas līdzekļiem, tricikliskajiem antidepresantiem

un antipsihotiskajiem līdzekļiem var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Simpatomimētiskie līdzekļi

Simpatomimētiskie līdzekļi var samazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo efektu.

Zelts

Pacientiem, kas saņem terapiju ar injicējamu zelta preparātu (aurotiomalāta nātrija sāls) vienlaicīgi ar

AKE inhibitora terapiju, tai skaitā perindoprilu, retos gadījumos ziņots par nitritoīdu reakcijām (simptomi

ir sejas pietvīkums, slikta dūša, vemšana un hipotensija).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE

inhibitoru

lietošana ir kontrindicēta otrajā un

trešajā grūtniecības

trimestrī

(skatīt

4.3.

4.4. apakšpunktu).

Nav pārliecinošu epidemioloģisku pētījumu laikā iegūtu pierādījumu par angiotensīnu konvertējošā

enzīma (AKE) inhibitoru lietošanas teratogenitātes risku pirmajā grūtniecības trimestrī, tomēr nedaudz

paaugstinātu risku nevar izslēgt. Pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāordinē cits antihipertensīvs

līdzeklis ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien AKE inhibitoru

lietošanas turpināšana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru

lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

Ir zināms, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa toksisku

ietekmi uz augli (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, kavētu galvaskausa pārkaulošanos) un

jaundzimušo (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu).

sākot ar otro grūtniecības trimestri,

paciente lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt

ultrasonogrāfiskus augļa nieru darbības un galvaskausa izmeklējumus.

Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi jākontrolē attiecībā uz hipotensiju (skatīt 4.3. un

4.4. apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Barošana ar krūti

Tā kā informācija par Prestarium lietošanu barošanas ar krūti laikā nav pieejama, Prestarium lietošana

šajā laikā nav ieteicama un vēlams ordinēt alternatīvu terapiju ar labāk noteiktu drošuma raksturojumu

barošanas ar krūti laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.

Fertilitāte

Netika novērota ietekme uz reproduktīvajām spējām vai fertilitāti.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Prestarium nepiemīt tieša ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, taču dažiem

pacientiem var rasties ar zemu asinsspiedienu saistītas individuālas reakcijas, īpaši ārstēšanas sākumā vai

lietojot kombinācijā ar citu antihipertensīvu līdzekli.

Tā rezultātā var būt traucēta spēja vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

a. Drošuma profila kopsavilkums

Perindoprila

drošuma

profils

līdzinās

kopējam

inhibitoru

drošuma

profilam.

Biežākās

blakusparādības, par ko ziņots klīniskajos pētījumos un kas novērotas saistībā ar perindoprilu, ir šādas:

reibonis, galvassāpes, parestēzija, vertigo, redzes traucējumi, troksnis ausīs, hipotensija, klepus, elpas

trūkums, vēdersāpes, aizcietējums, caureja, garšas sajūtas pārmaiņas, dispepsija, slikta dūša, vemšana,

nieze, izsitumi, muskuļu krampji un astēnija.

b. Blakusparādību saraksts tabulā

Perindoprila klīniskajos pētījumos un/vai lietojot pēc reģistrācijas

ir novērotas šādas nevēlamas

blakusparādības, kas sistematizētas pēc sastopamības biežuma:

ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100,<1/10); retāk (≥1/1000,<1/100); reti (≥ 1/10 000, <1/100), ļoti reti (<1/10

000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

MedDRA

orgānu sistēmklase

Nevēlamās blakusparādības

Biežums

Asins

un

limfātiskās

sistēmas traucējumi

Eozinofilija

Retāk*

Agranulocitoze vai pancitopēnija

Ļoti reti

Pazemināta

hemoglobīna

koncentrācija

samazināta hematokrīta vērtība

Ļoti reti

Leikopēnija/ neitropēnija

Ļoti reti

Hemolītiskā anēmija pacientiem ar iedzimtu G-

6PDH deficītu (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Trombocitopēnija

Ļoti reti

Vielmaiņas

un

uztures

traucējumi

Hipoglikēmija (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)

Retāk*

Hiperkaliēmija, kas ir atgriezeniska, pārtraucot

ārstēšanu (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk*

Hiponatriēmija

Retāk*

Psihiskie traucējumi

Garastāvokļa traucējumi

Retāk

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

MedDRA

orgānu sistēmklase

Nevēlamās blakusparādības

Biežums

Miega traucējumi

Retāk

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis

Bieži

Galvassāpes

Bieži

Parestēzija

Bieži

Vertigo

Bieži

Miegainība

Retāk*

Samaņas zudums

Retāk*

Apmulsums

Ļoti reti

Acu bojājumi

Redzes traucējumi

Bieži

Ausu

un

labirinta

bojājumi

Troksnis ausīs

Bieži

Sirds funkcijas traucējumi

Sirdsklauves

Retāk*

Tahikardija

Retāk*

Stenokardija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Aritmija

Ļoti reti

Miokarda

infarkts,

iespējams,

sekundāri

pārmērīgai

hipotensijai

augsta

riska

grupas

pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Hipotensija (un ar hipotensiju saistīta ietekme)

Bieži

Vaskulīts

Retāk*

Insults,

iespējams,

sekundāri

pārmērīgai

hipotensijai augsta riska grupas pacientiem (skatīt

4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Reino sindroms

Nav zināmi

Elpošanas

sistēmas

traucējumi, krūšu kurvja

un videnes slimības

Klepus

Bieži

Elpas trūkums

Bieži

Bronhospazma

Retāk

Eozinofiliska pneimonija

Ļoti reti

Rinīts

Ļoti reti

Kuņģa-zarnu

trakta

traucējumi

Sāpes vēderā

Bieži

Aizcietējums

Bieži

Caureja

Bieži

Disgeizija (garšas sajūtas traucējumi)

Bieži

Dispepsija

Bieži

Slikta dūša

Bieži

Vemšana

Bieži

Sausums mutē

Retāk

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

MedDRA

orgānu sistēmklase

Nevēlamās blakusparādības

Biežums

Pankreatīts

Ļoti reti

Aknu un/vai žults izvades

sistēmas traucējumi

Hepatīts — citolītisks vai holestātisks (skatīt

4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Nieze

Bieži

Izsitumi

Bieži

Nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk

Sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādas, mēles, balss

spraugas un/vai balsenes angioedēma (skatīt

4.4. apakšpunktu)

Retāk

Fotosensibilizācijas reakcijas

Retāk*

Pemfigoīds

Retāk*

Hiperhidroze

Retāk

Psoriāzes paasinājums

Reti*

Erythema multiforme

Ļoti reti

Skeleta-muskuļu

un

saistaudu

sistēmas

bojājumi

Muskuļu krampji

Bieži

Artralģija

Retāk*

Muskuļu sāpes

Retāk*

Nieru

un

urīnizvadsistēmas

darbības traucējumi

Nieru mazspēja

Retāk

Akūta nieru mazspēja

Ļoti reti

Reproduktīvās

sistēmas

traucējumi

un

krūts

slimības

Erektilā disfunkcija

Retāk

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā

Astēnija

Bieži

Sāpes krūškurvī

Retāk*

Slikta pašsajūta

Retāk*

Perifēra tūska

Retāk*

Paaugstināta temperatūra

Retāk*

Izmeklējumi

Paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs

Retāk*

Paaugstināta kreatinīna koncentrācija asinīs

Retāk*

Paaugstināta bilirubīna koncentrācija asinīs

Reti

Paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija

Reti

Traumas, saindēšanās un

ar manipulācijām saistītas

komplikācijas

Kritieni

Retāk*

* Spontāni ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums aprēķināts pēc klīnisko pētījumu datiem

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Ir ziņots par antidiurētiskā hormona (ADH) neatbilstošas sekrēcijas sindroma gadījumiem ar citiem AKE

inhibitoriem. ADH neatbilstošas sekrēcijas sindroms var tikt uzskatīts par ļoti retu blakusparādību, kas ir

saistīta ar AKE inhibitoru terapiju, ieskaitot perindoprilu.

Klīniskie pētījumi

Pētījuma EUROPA nejaušinātajā daļā tika apkopota informācija vienīgi par nopietnām blakusparādībām.

Būtiskas blakusparādības radās tikai dažiem pacientiem: 16 (0,3 %) no 6122 pacientiem, kuri saņēma

perindoprilu, un 12 (0,2 %) no 6107 pacientiem, kuri saņēma placebo. Ar perindoprilu ārstēto pacientu

grupā hipotensiju novēroja 6 pacientiem, angioedēmu — 3 pacientiem, bet pēkšņu sirdsdarbības

apstāšanos — 1 pacientam. Klepus, hipotensijas vai cita veida nepanesības dēļ no pētījuma izstājās vairāk

pacientu, kas lietoja perindoprilu, salīdzinot ar pacientiem, kas lietoja placebo, proti, 6,0 % (n = 366) pret

2,1 % (n = 129).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas.

Tādējādi zāļu

ieguvumu/risku attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pieejamie dati par pārdozēšanu cilvēkiem ir ierobežoti. Simptomi, saistīti ar AKE inhibitoru pārdozēšanu,

var būt hipotensija, cirkulators šoks, elektrolītu līdzsvara traucējumi, nieru mazspēja, hiperventilācija,

tahikardija, sirdsklauves, bradikardija, reibonis, nemiers un klepus.

Ieteicamā pārdozēšanas terapija ir intravenoza 9 mg/ml (0,9%) nātrija hlorīda šķīduma ievadīšana. Ja

attīstās hipotensija, pacients jānogulda šoka pozīcijā. Ja iespējams, var apsvērt arī terapiju ar angiotensīna

II infūziju un/vai intravenozu kateholamīnu ievadīšanu. Perindoprilu no asinsrites var izvadīt ar

hemodialīzes palīdzību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Terapija ar elektrokardiostimulatoru indicēta uz terapiju

nereaģējošas bradikardijas gadījumā. Regulāri jākontrolē organisma stāvokļa galvenie rādītāji, kā arī

elektrolītu un kreatinīna koncentrācija serumā.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori, nekombinēti, ATĶ kods: C09A A04

Darbības mehānisms

Perindoprils inhibē enzīmu, kas angiotensīnu I pārvērš par angiotensīnu II (angiotensīnu konvertējošais

enzīms jeb AKE). Šis konvertējošais enzīms jeb kināze ir eksopeptidāze, kas veic gan angiotensīna I

konversiju par angiotensīnu II, kas sašaurina asinsvadus, gan izraisa bradikinīna, kas paplašina

asinsvadus, noārdīšanos par neaktīvu heptapeptīdu. AKE inhibīcijas rezultātā plazmā samazinās

angiotensīna II koncentrācija, kas izraisa paaugstinātu renīna aktivitāti plazmā (inhibējot negatīvo renīna

atbrīvošanās atgriezenisko saiti) un samazinātu aldosterona sekrēciju. Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu,

AKE inhibīcijas rezultātā paaugstinās cirkulējošās un lokālās kalikreīna-kinīna sistēmas aktivitāte (un

tādēļ arī prostaglandīnu sistēmas aktivācija).

Iespējams, ka šis mehānisms AKE inhibitoru ietekmē veicina asinsspiediena samazināšanos un ir daļēji

atbildīgs arī par noteiktām blakusparādībām (piemēram, klepu).

Perindoprils darbojas ar tā aktīvā metabolīta perindoprilāta starpniecību. Citi metabolīti AKE aktivitātes

inhibīciju in vitro neuzrāda.

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Klīniskā efektivitāte un drošums

Hipertensija

Perindoprils ir aktīvs pie visām hipertensijas pakāpēm: vieglas, vidējas un smagas; sistoliskā un

diastoliskā asinsspiediena samazināšanās ir novērojama gan guļus, gan stāvus.

Perindoprils mazina perifēro asinsvadu pretestību, izraisot asinsspiediena pazemināšanos. Rezultātā

perifērijā pastiprinās asins plūsma bez ietekmes uz sirdsdarbības ātrumu.

Nierēs vienmēr pastiprinās asins plūsma, kamēr glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) parasti nemainās.

Hipotensīvās darbības maksimums tiek sasniegts 4–6 stundas pēc vienas perindoprila devas lietošanas un

saglabājas vismaz 24 stundas: efekts dozēšanas perioda beigās ir 87 - 100% no maksimuma.

Asinsspiediens pazeminās ātri. Pacientiem, kuri reaģē uz terapiju, asinsspiediena normalizācija tiek

sasniegta viena mēneša laikā un saglabājas bez tahifilaksijas.

Terapijas pārtraukšana neizraisa „atsitiena” efektu. Perindoprils mazina kreisā kambara hipertrofiju.

Ir apstiprināts, ka perindoprils cilvēka organismā paplašina asinsvadus. Tas uzlabo lielo artēriju elastību,

un mazajās artērijās samazina mēdijas/lūmena attiecību.

Papildterapija ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem izraisa papildinošu sinerģisku iedarbību. AKE

inhibitora un tiazīda kombinācija mazina arī diurētisko līdzekļu radīto hipokaliēmijas risku.

Sirds mazspēja

Perindoprils atvieglo sirds darbu, mazinot pirmsslodzi un pēcslodzi.

Pētījumi pacientiem ar sirds mazspēju ir pierādījuši:

kreisā un labā kambaru pildīšanās spiediena samazināšanos;

kopējās perifēro asinsvadu pretestības samazināšanos;

sirds izsviedes tilpuma palielināšanos un sirds indeksa uzlabošanos.

Salīdzinošos pētījumos, perindoprila pirmās 2,5 mg lielās devas ieņemšana pacientiem ar vieglu un vidēji

smagu sirds mazspēju nebija saistīta ar būtisku asinsspiediena pazemināšanos, salīdzinot ar placebo.

Pacienti ar stabilu koronāro sirds slimību

EUROPA bija daudzcentru, starptautisks, randomizēts, dubultakls, placebo kontrolēts klīnisks pētījums,

kas ilga 4 gadus.

Kopumā tika randomizēti divpadsmit tūkstoši divi simti astoņpadsmit (12 218) par 18 gadiem vecāki

pacienti ārstēšanai ar 8 mg perindoprila tercbutilamīna (ekvivalents 10 mg perindoprila arginīna) (n =

6110) vai placebo (n = 6108).

Pētījumā iekļautajiem pacientiem bija pierādīta koronārā sirds slimība bez klīniskām sirds

mazspējas pazīmēm. Kopumā 90% pacientu bija iepriekšējs miokarda infarkts un/vai iepriekšēja koronārā

revaskularizācija. Vairums pacientu pētāmās zāles saņēma papildus standartterapijai, tostarp trombocītu

agregācijas inhibitoriem, lipīdu līmeni pazeminošiem līdzekļiem un bēta blokatoriem.

Galvenais efektivitātes kritērijs bija kardiovaskulārās mirstības, nefatāla miokarda infarkta un/vai sirds

apstāšanās ar veiksmīgu atdzīvināšanu kombinācija. Terapijas ar 8 mg perindoprila tercbutilamīna

(ekvivalents 10 mg perindoprila arginīna) vienreiz dienā rezultātā nozīmīgi samazinājās primārā mērķa

kritērija absolūtā vērtība (par 1,9%), kas atbilst relatīvā riska samazinājumam par 20% (95% TI [9,4;

28,6] – p<0,001).

Pacientiem ar miokarda infarktu un/vai revaskularizāciju anamnēzē tika novērots absolūtais primārā

mērķa kritērija samazinājums par 2,2%, kas atbilst RRR (relatīvā riska samazinājumam) par 22,4% (95%

TI [12,0; 31,6] –p<0,001), salīdzinot ar placebo.

Lietošana bērniem

Perindoprila lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav

pierādīta.

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Atklātā nesalīdzinošā klīniskajā pētījumā ar 62 bērniem vecumā no 2 līdz 15 gadiem ar hipertensiju un

glomerulāro filtrācijas ātrumu >30ml/min/1,73m

, pacienti saņēma perindoprilu vidēji devā 0,07 mg/kg.

Deva tika pielāgota individuāli, lietojot līdz maksimālajai devai 0,135 mg/kg/dienā, atbilstoši katram

pacientam un asinsspiediena izmaiņām.

59 pacienti pabeidza trīs mēnešu pētījuma periodu un 36 pacienti pabeidza pētījuma pagarinājuma

periodu, t.i., tika apsekoti vismaz 24 mēnešus (vidējais pētījuma ilgums: 44 mēneši).

Ar citiem antihipertensīviem līdzekļiem iepriekš ārstētiem pacientiem sistoliskais un diastoliskais

asinsspiediens bija stabils no pētījumā iekļaušanas brīža līdz pēdējai pacientu novērtēšanai. Iepriekš

neārstētiem pacientiem asinsspiediens samazinājās.

Pēdējā pacientu novērtēšanā vairāk nekā 75% bērnu sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens bija zem

95. procentīles.

Perindoprila drošums atbilda zināmajam drošuma profilam.

Klīniskie pētījumi par renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulto blokādi

Divos lielos, nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan Alone

and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans Affairs

Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II receptoru

blokatoriem.

ONTARGET

pētījumā

piedalījās

pacienti,

kuriem

anamnēzē

sirds-asinsvadu

sistēmas

cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA

NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas

iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai

hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās

īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru

blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar

diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints) bija

pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE

inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku nieru

slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi

pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu,

skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar

placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām

blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas perindoprils uzsūcas ātri, un koncentrācijas maksimums tiek sasniegts 1 stundas

laikā. Perindoprila pusperiods plazmā ir 1 stunda.

Perindoprils ir aktīvās vielas pirmszāles. Divdesmit septiņi procenti ieņemtā perindoprila nonāk asinsritē

aktīvā metabolīta perindoprilāta veidā. Papildus aktīvajam perindoprilātam perindoprils sadalās vēl piecos

metabolītos, kas visi ir neaktīvi. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 – 4

stundu laikā.

Barības uzņemšana samazina pārveidi par perindoprilātu, kā arī biopieejamību, tādēļ perindoprila arginīna

sāls jālieto perorāli vienu reizi dienā no rīta pirms ēšanas.

Pierādīta lineāra sakarība starp perindoprila devu un tā koncentrāciju plazmā.

Izkliede

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

Brīvajam perindoprilātam izkliedes tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāta saistīšanās ar plazmas

proteīniem, galvenokārt ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu, ir 20%, tomēr tā ir atkarīga no

koncentrācijas.

Eliminācija

Perindoprilāts tiek eliminēts ar urīnu, un tā brīvās frakcijas terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni

17 stundas, stabilu koncentrāciju sasniedzot 4 dienās.

Īpašas pacientu grupas

Perindoprilāta eliminācija lēnāk notiek gados vecākiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar sirds vai nieru

mazspēju. Nieru mazspējas gadījumā terapija jāpielāgo atbilstoši traucējumu smaguma pakāpei

(kreatinīna klīrensam).

Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min.

Pacientiem ar cirozi perindoprila kinētika ir izmainīta: perindoprila pamatvielas aknu klīrenss samazinās

uz pusi. Tomēr perindoprilāta veidošanās daudzums nemainās, tādēļ deva nav jāpielāgo (skatīt 4.2. un

4.4. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Hroniskas perorālās toksicitātes pētījumos (ar žurkām un pērtiķiem) mērķa orgāni bija nieres, radot

atgriezenisku bojājumu.

Ne in vitro, ne in vivo pētījumos mutagenitāte nav novērota.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumi (ar žurkām, pelēm, trušiem un pērtiķiem) pierādīja, ka nav

embriotoksicitātes un teratogenitātes pazīmju. Tomēr angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem kā

klasei ir konstatēta nelabvēlīga ietekme uz vēlīno augļa attīstību, kā rezultātā tika novērota augļa nāve un

iedzimti defekti grauzējiem un trušiem: nieru bojājumi, augstāka peri- un postnatālā mirstība. Ne žurku

tēviņiem, ne mātītēm auglība netika ietekmēta.

Ilgstošos pētījumos ar žurkām un pelēm kancerogēns efekts netika novērots.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Magnija stearāts (E470B)

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds (E551)

Izsmidzinot žāvēts laktozes/cietes savienojums (85% laktozes monohidrāta, 15% kukurūzas cietes)

Aspartāms (E591)

Acesulfāma kālija sāls (E950)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt cieši noslēgtā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma

SASKAŅOTS ZVA 04-04-2019

6.5. Iepakojuma veids un saturs

5, 10, 14, 20, 30 vai 50 tabletes polipropilēna tablešu trauciņā ar zema blīvuma polietilēna plūsmas

samazinātāju un zema blīvuma polietilēna aizbāzni, kas satur baltu silikagela mitruma uztvērēju.

Iepakojumu lielumi: 1 x 5, 1 x 10, 1 x 14, 1 x 20, 1 x 30 vai 1 x 50 tabletes

2 x 30 vai 2 x 50 tabletes

3 x 30 tabletes

4 x 30 tabletes

10 x 50 tabletes

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Les Laboratoires Servier

50, rue Carnot

92284 Suresnes cedex

Francija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

10-0269

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2010. gada 21. maijs

Pārreģistrācijas datums: 2016. gada 4. februāris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

02/2019

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju