Porcilis APP suspensija injekcijām

Latvija - latviešu - Pārtikas un veterinārais dienests, Zemkopības ministrija

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

22-06-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

22-06-2018

Aktīvā sastāvdaļa:
Actinobacillus pleuropneumoniae antigēnus
Pieejams no:
Intervet International B.V., Nīderlande
ATĶ kods:
QI09AB07
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Actinobacillus pleuropneumoniae antigens
Zāļu forma:
suspensija injekcijām
Receptes veids:
Tikai praktizējošam veterinārārstam
Ražojis:
Intervet International Booxmer, Nīderlande
Ārstniecības grupa:
cūkas
Produktu pārskats:
V/NRP/96/0380-01 - - Flakons, 10 deva - Nav informācijas; V/NRP/96/0380-02 - - Flakons, 25 deva - Nav informācijas; V/NRP/96/0380-03 - - Flakons, 50 deva - Nav informācijas
Autorizācija statuss:
Nav informācijas
Autorizācija numurs:
V/NRP/96/0380
Autorizācija datums:
2010-10-15

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

V/DCP/16/0041

Boflox flavour 20 mg tabletes suņiem un kaķiem

1.

REĢISTRĀCIJAS

APLIECĪBAS

ĪPAŠNIEKA

UN

RAŽOŠANAS

LICENCES

TURĒTĀJA, KURŠ ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI, NOSAUKUMS UN ADRESE, JA

DAŽĀDI

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

LIVISTO Int’l, S.L.

Av. Universitat Autònoma, 29

08290 Cerdanyola del Vallès (Barselona)

Spānija

Par sērijas izlaidi atbildīgais ražotājs:

aniMedica GmbH

Im Südfeld 9

48308 Senden-Bösensell

Vācija

2.

VETERINĀRO ZĀĻU NOSAUKUMS

Boflox flavour 20 mg tabletes suņiem un kaķiem

Marbofloxacin

3.

AKTĪVO VIELU UN CITU VIELU NOSAUKUMS

Katra tablete satur:

Aktīvā viela:

Marbofloksacīns 20 mg

Apaļas, bēšas tabletes ar dalījuma līnijām un brūniem plankumiem.

Tabletes var sadalīt uz pusēm vai ceturtdaļās.

4.

INDIKĀCIJA(-S)

Infekciju ārstēšanai, ko izraisījuši pret marbofloksacīnu jutīgi mikroorganismu celmi.

Suņiem:

ādas un mīksto audu infekcijas (ādas kroku pioderma, impetigo, folikulīts, furunkuloze, celulīts);

urīnceļu infekcijas, kas ir saistītas vai nav saistītas ar prostatītu vai epididimītu;

elpceļu infekcijas.

Kaķiem:

ādas un mīksto audu infekcijas (brūces, abscesi, flegmonas);

augšējo elpceļu infekcijas.

5.

KONTRINDIKĀCIJAS

Marbofloksacīnu nelietot suņiem, kas ir jaunāki par 12 mēnešiem vai 18 mēnešiem ļoti lielu šķirņu

suņiem, piemēram, dogiem, briāriem, Bernes ganu suņiem un mastifiem, kam ir ilgāks augšanas

periods.

Nelietot kaķiem, kas ir jaunāki par 16 nedēļām.

Nelietot gadījumos, ja konstatēta pastiprināta jutība pret fluorohinoloniem vai kādu no palīgvielām.

Nelietot, ja konstatēta mikrobiāla rezistence pret hinoloniem, jo pastāv gandrīz pilnīga krusteniskā

rezistence pret citiem fluorohinoloniem.

Zāles nav piemērotas infekcijām, ko izraisa obligāti anaerobi mikroorganismi, raugi vai sēnītes.

6.

IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

Lietojot ieteikto terapeitisko devu, smagas blakusparādības suņiem un kaķiem nav sagaidāmas.

Lietojot ieteikto devu, klīniskos pētījumos nenovēroja locītavu bojājumus. Taču retos gadījumos var

rasties locītavu sāpes un/vai neiroloģiski simptomi (ataksija, agresivitāte, konvulsijas, depresija).

Ir novērotas īslaicīgas alerģiskas ādas reakcijas iespējamas histamīna atbrīvošanās dēļ.

Reizēm var rasties vieglas blakusparādības – vemšana, mīkstākas fekālijas, slāpju izmaiņas vai

pārejošs aktivitātes pieaugums. Šīs pazīmes pēc ārstēšanas pāriet spontāni, un bez vajadzības ārstēšanu

pārtraukt.

Veterināro zāļu blakusparādību sastopamības biežums norādīts sekojošā secībā:

- ļoti bieži (vairāk nekā 1 no 10 ārstētajiem dzīvniekiem novērotas nevēlamas blakusparādības viena

ārstēšanas kursa laikā);

- bieži (vairāk nekā 1, bet mazāk nekā 10 ārstētajiem dzīvniekiem no 100 dzīvniekiem);

- retāk (vairāk nekā 1, bet mazāk nekā 10 ārstētajiem dzīvniekiem no 1000 dzīvniekiem);

- reti (vairāk nekā 1, bet mazāk nekā 10 ārstētajiem dzīvniekiem no 10000 dzīvniekiem);

ļoti

reti

(mazāk

nekā

dzīvniekam

10000

ārstētajiem

dzīvniekiem,

ieskaitot

atsevišķus

ziņojumus).

Ja novērojat jebkuras būtiskas blakusparādības vai citu iedarbību, kas nav minētas šajā lietošanas

instrukcijā, lūdzu, informējiet par tām savu veterinārārstu.

7.

MĒRĶA SUGAS

Suņi, kaķi.

8.

DEVAS ATKARĪBĀ NO DZĪVNIEKU SUGAS, LIETOŠANAS VEIDA UN METODES

Iekšķīgai lietošanai.

Ieteicamā deva ir 2 mg/kg/d (1 tablete uz 10 kg dienā), lietojot vienu reizi dienā. Lai nodrošinātu

precīzu devu, ķermeņa svars ir jānosaka pēc iespējas precīzāk, lai novērstu pārāk zemas devas

lietošanu.

20 mg tableti var viegli precīzi salauzt četrās vienādās daļās, ar īkšķi uzspiežot uz augšpuses dalījuma

līnijas.

Ārstēšanas ilgums:

Suņiem:

Ādas un mīksto audu infekcijas gadījumā ārstēšanas ilgums ir vismaz 5 dienas. Atkarībā no

slimības gaitas to var pagarināt līdz 40 dienām.

Urīnceļu infekcijas gadījumā ārstēšanas ilgums ir vismaz 10 dienas. Atkarībā no slimības

gaitas to var pagarināt līdz 28 dienām.

Elpceļu infekcijas gadījumā ārstēšanas ilgums ir vismaz 7 dienas. Atkarībā no slimības gaitas

to var pagarināt līdz 21 dienai.

Kaķiem:

Ādas un mīksto audu infekcijas gadījumā (brūces, abscesi, flegmonas) ārstēšanas ilgums ir 3

līdz 5 dienas.

Augšējo elpceļu infekciju gadījumā ārstēšanas ilgums ir 5 dienas.

9.

IETEIKUMI PAREIZAI LIETOŠANAI

Nav.

10.

IEROBEŽOJUMU PERIODS(-I) DZĪVNIEKU PRODUKCIJAS IZMANTOŠANĀ

Nav piemērojams.

11.

ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NORĀDĪJUMI

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Šīm veterinārajām zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.

Uzglabājiet blisterus oriģinālajā iepakojumā.

Ja tabletes sadala, atlikušās puses un ceturtdaļas jāievieto blistera kabatiņā.

Atdalītās tablešu puses un ceturtdaļas pēc 4 dienām ir jāizmet.

Nelietot pēc zāļu derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kastes pēc „EXP”.

Derīguma termiņš attiecināms uz mēneša pēdējo dienu.

12.

ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI

Īpaši brīdinājumi katrai dzīvnieku sugai:

Zems urīna pH līmenis var palēnināt marbofloksacīna darbību.

Īpaši piesardzības pasākumi, lietojot dzīvniekiem:

konstatēts,

fluorohinoloni

izraisa

locītavu

skrimšļu

eroziju

jauniem

suņiem,

jāievēro

piesardzība, precīzi nosakot devas, jo īpaši jauniem dzīvniekiem.

zināms,

fluorohinoloni

izraisīt

arī

neiroloģiskas

blakusparādības.

Ieteicams

ievērot

piesardzību, lietojot suņiem un kaķiem, kam diagnosticēta epilepsija.

Fluorohinoloni jāizvēlas tikai tādu klīnisko stāvokļu ārstēšanai, kas vāji vai iespējami vāji

reaģē uz ārstēšanu ar citu grupu pretmikrobajiem līdzekļiem. Kad vien iespējams, zāļu lietošana

jāpamato ar ierosinātāja jutības testa rezultātiem. Lietojot veterinārās zāles atšķirīgi no zāļu aprakstā

dotajiem norādījumiem, var palielināties baktēriju izplatība, kuras rezistentas pret fluorohinoloni un

pavājināties ārstēšanas efektivitāte ar hinoloniem, līdz pat iespējamai krusteniskai rezistencei.

Lietojot šīs veterinārās zāles, jāņem vērā vispārpieņemtie antibakteriālo zāļu lietošanas pamatprincipi.

Īpaši piesardzības pasākumi, kas jāievēro personai, kura lieto veterinārās zāles dzīvnieku ārstēšanai:

Cilvēkiem, kam ir zināma paaugstināta jūtība pret (fluoro)hinoloniem, jāizvairās no saskares ar šīm

veterinārajām zālēm.

notikusi

nejauša

norīšana,

nekavējoties

meklēt

medicīnisko

palīdzību

uzrādīt

lietošanas

instrukciju vai iepakojuma marķējumu ārstam.

Pēc lietošanas nomazgāt rokas.

Grūsnība un laktācija:

Pētījumos

grūsnām

žurkām

trušiem

nekonstatēja

blakusparādības

attiecībā

grūsnību.

Grūsnām kucēm un kaķenēm nav veikti pētījumi.

Grūsniem un laktējošiem dzīvniekiem zāles jālieto saskaņā ar ieguvumu un riska novērtējumu, ko veic

atbildīgais veterinārārsts.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi:

Ir zināms, ka fluorohinoloni mijiedarbojas ar iekšķīgi lietotiem katjoniem (alumīniju, kalciju, magniju,

dzelzi). Tādos gadījumos var samazināties to biopieejamība.

Nelietot kopā ar tetraciklīniem, makrolīdiem, jo ir iespējama antagonistiska iedarbība.

Ievadot kopā ar teofilīnu, palielinās sadalīšanās pusperiods un palielinās arī teofilīna koncentrācija

plazmā. Tāpēc teofilīna deva ir jāsamazina.

Pārdozēšana (simptomi, rīcība ārkārtas situācijā, antidoti):

Pārdozēšana var izraisīt locītavu skrimšļa bojājumus un akūtas izpausmes neiroloģiskos traucējumus

(piemēram, siekalošanās, asarojošas acis, trīcēšana, mioklonija, krampji), kas jāārstē simptomātiski.

Nesaderība:

Nav piemērojama.

13.

ĪPAŠI NORĀDĪJUMI NEIZLIETOTU VETERINĀRO ZĀĻU VAI TO ATKRITUMU

IZNĪCINĀŠANAI

Jebkuras neizlietotas veterinārās zāles vai to atkritumi jāiznīcina saskaņā ar nacionālajiem tiesību

aktiem.

14.

DATUMS,

KAD

LIETOŠANAS

INSTRUKCIJA

PĒDĒJO

REIZI

TIKA

APSTIPRINĀTA

05/2018

15.

CITA INFORMĀCIJA

Iepakojuma izmēri:

Alumīnija / PA alumīnija PVC blisteru iepakojums, katrā pa 10 tabletēm.

Kastes ar 10 tabletēm (1 blistera iepakojums), kastes ar 20 tabletēm (2 blistera iepakojumi), kastes ar

50 tabletēm (5 blistera iepakojumi), kastes ar 100 tabletēm (10 blistera iepakojumi), kastes ar 150

tabletēm (15 blistera iepakojumi), kastes ar 200 tabletēm (20 blistera iepakojumi).

Ne visi iepakojuma izmēri var tikt izplatīti.

Recepšu veterinārās zāles.

Izplatītājs:

Magnum Veterinārija SIA

Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021, Latvija

Tel. +371 6716 0091

Fax. +371 6716 0095

www.magnumvet.lv

VETERINĀRO ZĀĻU APRAKSTS

V/DCP/16/0041

1.

VETERINĀRO ZĀĻU NOSAUKUMS

Boflox flavour 20 mg tabletes suņiem un kaķiem

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur:

Aktīvā viela:

Marbofloksacīns 20 mg

Palīgvielas:

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

Apaļas, bēšas tabletes ar dalījuma līnijām un brūniem plankumiem.

Tabletes var sadalīt uz pusēm vai ceturtdaļās.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Mērķa sugas

Suņi, kaķi.

4.2.

Lietošanas indikācijas, norādot mērķa sugas

Infekciju ārstēšanai, ko izraisījuši pret marbofloksacīnu jutīgi mikroorganismu celmi.

Suņiem:

ādas un mīksto audu infekcijas (ādas kroku pioderma, impetigo, folikulīts, furunkuloze, celulīts);

urīnceļu infekcijas, kas ir saistītas vai nav saistītas ar prostatītu vai epididimītu;

elpceļu infekcijas.

Kaķiem:

ādas un mīksto audu infekcijas (brūces, abscesi, flegmonas);

augšējo elpceļu infekcijas.

4.3

Kontrindikācijas

Marbofoloksacīnu nelietot suņiem, kas ir jaunāki par 12 mēnešiem vai 18 mēnešiem ļoti lielu šķirņu

suņiem, piemēram, dogiem, briāriem, Bernes ganu suņiem un mastifiem, kam ir ilgāks augšanas

periods.

Nelietot kaķiem, kas ir jaunāki par 16 nedēļām.

Nelietot gadījumos, ja konstatēta pastiprināta jutība pret fluorohinoloniem vai kādu no palīgvielām.

Nelietot, ja konstatēta mikrobiāla rezistence pret hinoloniem, jo pastāv gandrīz pilnīga krusteniskā

rezistence pret citiem fluorohinoloniem.

Zāles nav piemērotas infekcijām, ko izraisa obligāti anaerobi mikroorganismi, raugi vai sēnītes.

4.4

Īpaši brīdinājumi katrai mērķa sugai

Zems urīna pH līmenis var palēnināt marbofloksacīna darbību.

4.5

Īpaši piesardzības pasākumi lietošanā

Īpaši piesardzības pasākumi, lietojot dzīvniekiem

konstatēts,

fluorohinoloni

izraisa

locītavu

skrimšļu

eroziju

jauniem

suņiem,

jāievēro

piesardzība, precīzi nosakot devas, jo īpaši jauniem dzīvniekiem.

Ir zināms, ka fluorohinoloni var izraisīt arī neiroloģiskas blakusparādības.

Ieteicams ievērot piesardzību, lietojot suņiem un kaķiem, kam diagnosticēta epilepsija.

Fluorohinoloni jāizvēlas tikai tādu klīnisko stāvokļu ārstēšanai, kas vāji vai iespējami vāji reaģē uz

ārstēšanu ar citu grupu pretmikrobajiem līdzekļiem.

vien

iespējams,

zāļu

lietošana

jāpamato

ierosinātāja

jutības

testa

rezultātiem.

Lietojot

veterinārās zāles atšķirīgi no zāļu aprakstā dotajiem norādījumiem, var palielināties baktēriju izplatība,

kuras rezistentas pret fluorohinoloniem un pavājināties ārstēšanas efektivitāte ar hinoloniem, līdz pat

iespējamai krusteniskai rezistencei.

Lietojot šīs veterinārās zāles, jāņem vērā vispārpieņemtie antibakteriālo zāļu lietošanas pamatprincipi.

Īpaši piesardzības pasākumi, kas jāievēro personai, kura lieto veterinārās zāles dzīvnieku ārstēšanai

Cilvēkiem, kam ir zināma paaugstināta jūtība pret (fluoro)hinoloniem, jāizvairās no saskares ar šīm

veterinārajām zālēm.

notikusi

nejauša

norīšana,

nekavējoties

meklēt

medicīnisko

palīdzību

uzrādīt

lietošanas

instrukciju vai iepakojuma marķējumu ārstam.

Pēc lietošanas nomazgāt rokas.

4.6

Iespējamās blakusparādības (biežums un bīstamība)

Lietojot ieteikto terapeitisko devu, smagas blakusparādības suņiem un kaķiem nav sagaidāmas.

Lietojot ieteikto devu, klīniskos pētījumos nenovēroja locītavu bojājumus. Taču retos gadījumos var

rasties locītavu sāpes un/vai neiroloģiski simptomi (ataksija, agresivitāte, konvulsijas, depresija).

Ir novērotas īslaicīgas alerģiskas ādas reakcijas iespējamās histamīna atbrīvošanās dēļ.

Reizēm var rasties vieglas blakusparādības – vemšana, mīkstākas fekālijas, slāpju izmaiņas vai

pārejošs aktivitātes pieaugums. Šīs pazīmes pāriet spontāni pēc ārstēšanas, un nav vajadzības ārstēšanu

pārtraukt.

Veterināro zāļu blakusparādību sastopamības biežums norādīts sekojošā secībā:

- ļoti bieži (vairāk nekā 1 no 10 ārstētajiem dzīvniekiem novērotas nevēlamas blakusparādības viena

ārstēšanas kursa laikā);

- bieži (vairāk nekā 1, bet mazāk nekā 10 dzīvniekiem no 100 ārstētajiem dzīvniekiem);

- retāk (vairāk nekā 1, bet mazāk nekā 10 dzīvniekiem no 1000 ārstētajiem dzīvniekiem);

- reti (vairāk nekā 1, bet mazāk nekā 10 dzīvniekiem no 10000 ārstētajiem dzīvniekiem);

ļoti

reti

(mazāk

nekā

dzīvniekam

10000

ārstētajiem

dzīvniekiem,

ieskaitot

atsevišķus

ziņojumus).

4.7

Lietošana grūsnības, laktācijas vai dēšanas laikā

Pētījumos ar grūsnām žurkām un trušiem nekonstatēja blakusparādības attiecībā uz grūsnību.

Grūsnām kucēm un kaķenēm nav veikti pētījumi.

Grūsniem un laktējošiem dzīvniekiem zāles jālieto saskaņā ar ieguvumu un riska novērtējumu, ko veic

atbildīgais veterinārārsts.

4.8

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ir zināms, ka fluorohinoloni mijiedarbojas ar iekšķīgi lietotiem katjoniem (alumīniju, kalciju, magniju,

dzelzi). Tādos gadījumos var samazināties to biopieejamība.

Nelietot kopā ar tetraciklīniem, makrolīdiem, jo ir iespējama antagonistiska iedarbība.

Ievadot

kopā

teofilīnu,

palielinās

sadalīšanās

pusperiods

tādējādi

pieaug

arī

teofilīna

koncentrācija plazmā. Tāpēc teofilīna deva ir jāsamazina.

4.9

Devas un lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Ieteicamā deva ir 2 mg/kg/d (1 tablete uz 10 kg dienā), lietojot vienu reizi dienā. Lai nodrošinātu

precīzu devu, ķermeņa svars ir jānosaka pēc iespējas precīzāk, lai novērstu pārāk zemas devas

lietošanu.

20 mg tableti var viegli precīzi salauzt četrās vienādās daļās, ar īkšķi piespiežot uz augšpuses dalījuma

līnijas.

Ārstēšanas ilgums:

Suņiem:

Ādas un mīksto audu infekcijas gadījumā ārstēšanas ilgums ir vismaz 5 dienas. Atkarībā no

slimības gaitas to var pagarināt līdz 40 dienām.

Urīnceļu infekcijas gadījumā ārstēšanas ilgums ir vismaz 10 dienas. Atkarībā no slimības

gaitas to var pagarināt līdz 28 dienām.

Elpceļu infekcijas gadījumā ārstēšanas ilgums ir vismaz 10 dienas. Atkarībā no slimības gaitas

to var pagarināt līdz 21 dienai.

Kaķiem:

Ādas un mīksto audu infekcijas gadījumā (brūces, abscesi, flegmonas) ārstēšanas ilgums ir 3

līdz 5 dienas.

Augšējo elpceļu infekciju gadījumā ārstēšanas ilgums ir 5 dienas.

4.10

Pārdozēšana (simptomi, rīcība ārkārtas situācijā, antidoti), ja nepieciešams

Pārdozēšana var izraisīt locītavu skrimšļa bojājumus un akūtas izpausmes neiroloģiskos traucējumus

(piemēram, siekalošanās, asarojošas acis, trīcēšana, mioklonija, krampji), kas jāārstē simptomātiski.

4.11

Ierobežojumu periods(-i) dzīvnieku produkcijas izmantošanā

Nav piemērojams.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakoterapeitiskā grupa: pretmikrobie līdzekļi sistēmiskai lietošanai, fluorohinoloni.

ATĶ vet kods: QJ01MA93.

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Marbofloksacīns ir sintētisks, baktericīds, pretmikrobu līdzeklis, kas pieder fluorohinolonu grupai un

iedarbojas, inhibējot DNS girāzi. Tas efektīvi iedarbojas uz plašu grampozitīvo un gramnegatīvo

baktēriju spektru, iedarbīgums īpaši konstatēts attiecībā uz:

ādas un mīksto audu infekcijām, ko izraisa Staphylococcus spp. (S. aureus un S. intermedius), E.

coli, Pasteurella multocidaun Pseudomonas aeruginosa;

urīnceļu infekcijām, ko izraisa Staphylococcus spp. (S. aureus un S. intermedius), Streptococcus

spp., Enterobacteriaceae (E. coli, Proteus spp., Klebsiella spp., Citrobacter freundii, Enterobacter

cloacae) un Pseudomonas aeruginosa;

elpceļu

infekcijām, ko izraisa

Pasteurella multocida,

Enterobacteriaceae

(E. coli,

Klebsiella

pneumoniae),

Staphylococcus

spp.

(S.

aureus,

S.

intermedius),

Pseudomonas

aeruginosa,

Bordetella bronchiseptica un Streptococcus spp.

Rezistences gadījumi novēroti attiecībā uz Streptococcus.

Ādas infekciju celmi kaķiem un ādas un urīnceļu infekcijas suņiem ar MIK < 1 µg/ml ir jutīgi pret

marbofloksacīnu (CLSI, 2008), bet celmi ar MIK ≥ 4 µg/ml ir rezistenti pret marbofloksacīnu.

Rezistence pret fluorohinoloniem veidojas hromosomu mutācijas ceļā ar trīs mehānismu palīdzību:

baktēriju šūnu sieniņu caurlaidības mazināšanās, noplūdes sūkņa ekspresija vai mutācija enzīmos, kas

nodrošina molekulu saistīšanos.

Marbofloksacīns neiedarbojas uz anaerobiem mikroorganismiem, raugiem un sēnītēm.

5.2

Farmakokinētiskie dati

Pēc ieteiktās devas 2 mg/kg iekšķīgas lietošanas suņiem un kaķiem marbofloksacīns viegli uzsūcas un

2 stundās sasniedz maksimālo koncentrāciju asins plazmā 1,5 µg/ml.

Tā biopieejamība ir tuvu 100%.

Tas vāji saistās ar plazmas proteīniem (mazāk nekā 10%), plaši izplatās un lielākajā daļā audu (aknas,

nieres, āda, plaušas, urīnpūslis, gremošanas trakts) sasniedz augstāku koncentrācijas līmeni nekā

plazmā. Marbofloksacīns tiek izvadīts lēni (eliminācijas pusperiods suņiem ir 14 stundas un kaķiem –

10 stundas), galvenokārt aktīvā veidā ar urīnu (2/3) un fekālijām (1/3).

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts

Celuloze, pulveris

Povidons

Krospovidons

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Kalcija behenāts

Raugs

Liellopu gaļas aromatizētājs

6.2

Būtiska nesaderība

Nav piemērojama.

6.3

Derīguma termiņš

Veterināro zāļu derīguma termiņš izplatīšanai paredzētā iepakojumā: 3 gadi.

Pustabletes un tabletes ceturtdaļas derīguma termiņš: 4 dienas.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm veterinārajām zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.

Uzglabājiet blisterus oriģinālajā iepakojumā.

Ja tabletes sadala, atlikušās puses un ceturtdaļas jāievieto blistera kabatiņā.

Atdalītās tablešu puses un ceturtdaļas pēc 4 dienām ir jāizmet.

6.5

Tiešā iepakojuma veids un saturs

Alumīnija / PA alumīnija PVC blisteru iepakojums, katrā pa 10 tabletēm.

Kastes ar 10 tabletēm (1 blistera iepakojums), kastes ar 20 tabletēm (2 blistera iepakojumi), kastes ar

50 tabletēm (5 blistera iepakojumi), kastes ar 100 tabletēm (10 blistera iepakojumi), kastes ar 150

tabletēm (15 blistera iepakojumi), kastes ar 200 tabletēm (20 blistera iepakojumi).

Ne visi iepakojuma izmēri var tikt izplatīti.

6.6

Īpaši norādījumi neizlietotu veterināro zāļu vai to atkritumu iznīcināšanai

Jebkuras neizlietotas veterinārās zāles vai to atkritumi jāiznīcina saskaņā ar nacionālajiem tiesību

aktiem.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

LIVISTO Int’l, S.L.

Av. Universitat Autònoma, 29

08290 Cerdanyola del Vallès (Barselona)

Spānija

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I)

V/DCP/16/0041

9.

REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 29/12/2016

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

05/2018

RAŽOŠANAS,

IEVEŠANAS,

IZPLATĪŠANAS,

TIRDZNIECĪBAS,

PIEGĀDES

UN/VAI

LIETOŠANAS AIZLIEGUMS

Recepšu veterinārās zāles.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju