Levetiracetam PharmaSwiss 250 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

26-10-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

26-10-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
Levetiracetāms
Pieejams no:
PharmaSwiss Česka Republika s.r.o., Czech Republic
ATĶ kods:
N03AX14
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Levetiracetam
Deva:
250 mg
Zāļu forma:
Apvalkotās tabletes
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Synthon BV, Netherlands; Valeant sp. z.o.o. sp.j., Poland; ICN Polfa Rzeszow S.A., Poland; PharmaSwiss d.o.o., Slovenia; Synthon
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Ir apstiprināta
Autorizācija numurs:
12-0056

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Levetiracetam PharmaSwiss 250 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam PharmaSwiss 500 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam PharmaSwiss 750 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam PharmaSwiss 1000 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetamum

Pirms Jūs vai Jūsu bērns sākat lietot šīs zāles, uzmanīgi izlasiet visu lietošanas instrukciju, jo tā

satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas

arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Levetiracetam PharmaSwiss un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Levetiracetam PharmaSwiss lietošanas

Kā lietot Levetiracetam PharmaSwiss

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Levetiracetam PharmaSwiss

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Levetiracetam PharmaSwiss un kādam nolūkam tās lieto

Levetiracetam PharmaSwiss ir pretepilepsijas zāles (zāles, ko lieto krampju ārstēšanai epilepsijas

gadījumā).

Levetiracetam PharmaSwiss lieto:

kā vienīgo līdzekli pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma ar pirmreizēji diagnosticētu

epilepsiju, lai ārstētu noteiktas formas epilepsiju. Epilepsija ir stāvoklis, kad pacientam ir

atkārtotas lēkmes (krampji). Levetiracetāmu lieto epilepsijas formām, kad lēkmes iesākumā skar

tikai vienu smadzeņu pusi, bet vēlāk var izplatīties uz lielākiem rajoniem abās smadzeņu pusēs

(sākotnēji parciāli krapmpji ar vai bez sekundāras ģeneralizācijas). Levetiracetāmu Jums nozīmēs

ārsts, lai samazinātu lēkmju skaitu.

kā papildterapiju kopā ar citām pretepilepsijas zālēm, lai ārstētu:

parciālus krapmjus ar ģeneralizāciju vai bez tās pieaugušajiem, pusaudžiem, bērniem un

zīdaiņiem vecumā no 1 mēneša;

miokloniskus krampjus (īsu, šokam līdzīgu, muskuļu vai kādas muskuļu grupas raustīšanos)

pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar juvenīlu mioklonisku epilepsiju;

primāri ģeneralizētus toniski-kloniskus krampjus (stipras lēkmes, ieskaitot samaņas zudumu)

pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar idiopātisku ģeneralizētu epilepsiju

(epilepsijas veidu, kuram, kā uzskata, ir ģenētisks cēlonis).

2.

Kas Jums jāzina pirms Levetiracetam PharmaSwiss lietošanas

Nelietojiet Levetiracetam PharmaSwiss šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija pret levetiracetāmu, pirolidona atvasinājumiem vai kādu citu (6. punktā

minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Levetiracetam PharmaSwiss lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, ievērojiet ārsta norādījumus. Ārsts var izlemt, ka jāpielāgo

zāļu deva.

Ja Jūs novērojat bērna palēninātu augšanu vai arī neparedzētu dzimumnobriešanu, lūdzu,

sazinieties ar savu ārstu.

Nelielam cilvēku skaitam, kuri ārstēšanā lietojuši tādas pretepilepsijas zāles kā levetiracetāmu,

ir bijušas paškaitējuma vai pašnāvības domas. Ja Jums ir jebkādi depresijas simptomi un/vai

domas par pašnāvību, lūdzu, sazinieties ar savu ārstu.

Bērni un pusaudži

Levetiracetam PharmaSwiss nav paredzēts atsevišķai lietošanai (monoterapijā) bērniem un

pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam.

Citas zāles un Levetiracetam PharmaSwiss

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu

lietot.

Nelietojiet makrogolu (zāles, caurejas veicināšanai) vienu stundu pirms un vienu stundu pēc tam, kad

saņemts levetiracetāms, jo var samazināties tā iedarbība.

Levetiracetam PharmaSwiss lietošana kopā ar uzturu

Jūs varat lietot levetiracetāmu gan ēšanas laikā, gan starp ēdienreizēm.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Levetiracetāmu grūtniecības laikā nedrīkst lietot, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Nav iespējams

pilnīgi izslēgt iedzimtu defektu risku Jūsu nedzimušajam bērnam. Levetiracetāmam ir konstatēta

nevēlama ietekme uz reproduktīvajām funkcijām pētījumos ar dzīvniekiem, lietojot devas, kas ir

lielākas nekā Jums būtu jālieto, lai kontrolētu krampjus.

Ārstēšanas laikā bērna barošana ar krūti nav ieteicama.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Levetiracetāms var ietekmēt spējas vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot jebkāda veida ierīces vai

mehānismus, jo levetiracetāms var radīt miegainību. Šādu iedarbību biežāk novēro ārstēšanas sākumā

vai pēc devas palielināšanas. Jūs nedrīkstat vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, līdz nav

skaidrs, ka zāļu lietošana neietekmē Jūsu spējas veikt šādas darbības.

Levetiracetam PharmaSwiss 750 mg tabletes satur saulrieta dzelteno (E110).

Krāsviela E 110 var izraisīt alerģiskas reakcijas.

3.

Kā lietot Levetiracetam PharmaSwiss

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Lietojiet tik daudz tablešu, cik norādījis Jūsu ārsts. Levetiracetāms jālieto divas reizes dienā – vienu

reizi no rīta un vienu reizi vakarā, katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā.

Monoterapija

Deva pieaugušajiem un pusaudžiem ( no 16 gadu vecuma)

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

Pamatdeva: no 1000 mg līdz 3000 mg katru dienu.

Pirmo reizi uzsākot levetiracetāma lietošanu, ārsts Jums pirmās 2 nedēļas izrakstīs mazāku

devu, pirms Jums tiks nozīmēta vismazākā pamatdeva.

Piemērs: ja Jūsu dienas deva ir 1000 mg,

tad Jūsu samazinātā sākumdeva ir

divas 250 mg

tabletes no rīta un divas 250 mg tabletes vakarā.

Papildterapija

Deva pieaugušajiem un pusaudžiem (vecumā no 12 līdz 17 gadiem), kuru ķermeņa masa ir

50 kg vai vairāk

Pamatdeva: no 1000 mg līdz 3000 mg katru dienu.

Piemērs: ja Jūsu dienas deva ir 1000 mg, Jums jālieto divas 250 mg tabletes no rīta un divas

250 mg tabletes vakarā.

Devas zīdaiņiem (vecumā no 1 līdz 23 mēnešiem), bērniem (vecumā no 2 līdz 11 gadiem)

un pusaudžiem (vecumā no 12 līdz 17 gadiem), kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg

Ārsts Jums nozīmēs vispiemērotāko zāļu formu atbilstoši vecumam, ķermeņa masai un devai.

Zīdaiņiem un bērniem jaunākiem par 6 gadiem un bērniem un pusaudžiem (no 6 līdz 17 gadiem), kuru

ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg, un, kad tabletes zāļu forma nepieļauj devas pielāgošanu,

vispiemērotākais ir levetiracetāma 100 mg/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai.

Lietošanas veids

Norijiet levetiracetāma tabletes, uzdzerot pietiekošu šķidruma daudzumu (piemēram, glāzi ūdens).

Ārstēšanās ilgums

Levetiracetāms paredzēts ilgstošai lietošanai. Jums jāturpina levetiracetāma terapija tik ilgi, cik

ārsts to ir norādījis.

Nepārtrauciet terapiju, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu, jo terapijas pārtraukšana var pastiprināt

krampjus.

Ja esat lietojis Levetiracetam PharmaSwiss vairāk nekā noteikts

Iespējamās blakusparādības pēc levetiracetāma pārdozēšanas ir miegainība, uzbudinājums, agresija,

uzmanības samazināšanās, elpošanas nomākums un koma.

Sazinieties ar savu ārstu, ja esat lietojis vairāk tablešu nekā vajadzētu. Jūsu ārsts nozīmēs labāko

iespējamo pārdozēšanas terapiju.

Ja esat aizmirsis lietot Levetiracetam PharmaSwiss

Sazinieties ar savu ārstu, ja esat aizmirsis iedzert vienu vai vairākas devas. Nelietojiet dubultu devu,

lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja Jūs pārtraucat lietot Levetiracetam PharmaSwiss

Levetiracetāma lietošana jāpārtrauc pakāpeniski, lai novērstu krampju pastiprināšanos.

Ja ārsts izlems,

ka nepieciešams pātraukt ārstēšanu ar Levetiracetam PharmaSwiss, viņš/viņa Jūs informēs, kā

pakāpeniski pārtraukt lietot Levetiracetam PharmaSwiss.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties informējiet ārstu vai dodieties uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības

nodaļu, ja Jums rodas:

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

vājums, ģībšanas sajūta vai reibonis vai ir apgrūtināta elpošana, jo tās var būt nopietnas

alerģiskas (anafilaktiskas) reakcijas pazīmes;

sejas, lūpu, mēles un rīkles pietūkums (Kvinkes tūska);

gripai līdzīgi simptomi un izsitumi uz sejas, kas kļūst plašāki un ar augstu temperatūru,

paaugstināts aknu enzīmu līmenis, ko konstatē asins analīzēs, palielināts balto asins šūnu skaits

(eozinofīlija) un palielināti limfmezgli (zāļu izraisītas reakcijas ar eozinofīliju un sistēmiskiem

simptomiem [DRESS]);

simptomi, piemēram, mazs urīna apjoms, nogurums, slikta dūša, vemšana, apjukums un kāju,

potīšu vai pēdu pietūkums, jo tie var būt pēkšņi pavājinātas nieru darbības pazīmes;

izsitumi uz ādas, kas var veidot pūšļus un izskatīties kā nelieli mērķi (tumšs laukums vidū, ko

aptver bālāka zona, ar tumšu gredzenu ap malu) (daudzformu eritēma);

plaši izsitumi ar pūšļiem un ādas lobīšanos, īpaši ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem

(Stīvensa-Džonsona sindroms);

smagāka izsitumu forma, kad rodas plaša ādas lobīšanās, kas skar vairāk nekā 30% ķermeņa

virsmas (toksiska epidermas nekrolīze);

smagu garīgu izmaiņu pazīmes, vai ja kāds Jums pamana apjukuma, miegainības, amnēzijas

(atmiņas zudums), atmiņas traucējumu (aizmāršība), izmainītas uzvedības pazīmes vai citas

neiroloģiskas pazīmes, tai skaitā netīšas vai nekontrolētas kustības. Tie varētu būt

encefalopātijas simptomi.

Visbiežāk novērotās blakusparādības bija nazofaringīts, somnolence (miegainība), galvassāpes,

nogurums un reibonis. Ārstēšanas sākumā vai devas palielināšanas laikā dažas no blakusparādībām,

piemēram, miegainība, nogurums un reibonis, var būt biežāk novērojamas. Šīm blakusparādībām laika

gaitā vajadzētu samazināties.

Ļoti bieži: var skart vairāk nekā 1 lietotāju no 10 cilvēkiem

nazofaringīts;

somnolence (miegainība), galvassāpes.

Bieži: var skart 1 līdz 10 lietotājus no 100 cilvēkiem

anoreksija (apetītes zudums);

depresija, naidīgums vai agresija, nemiers, bezmiegs, nervozitāte vai aizkaitināmība;

konvulsijas, līdzsvara traucējumi, reibonis (nestabilitātes sajūta), letarģija (enerģijas un

entuziasma trūkums), trīce (neapzināti drebuļi);

vertigo (griešanās sajūta);

klepus;

sāpes vēderā, caureja, dispepsija (gremošanas traucējumi), vemšana, slikta dūša;

izsitumi;

astēnija/nogurums.

Retāk: var skart 1 līdz 10 lietotājus no 1 000 cilvēkiem

samazināts trombocītu skaits, samazināts leikocītu skaits;

ķermeņa masas samazināšanās, ķermeņa masas pieaugums;

pašnāvības mēģinājums un domas par pašnāvību, garīgi traucējumi, uzvedības traucējumi,

halucinācijas, dusmas, apjukums, panikas lēkme, emocionāla nestabilitāte/garastāvokļa

svārstības, uzbudinājums;

amnēzija (atmiņas zudums), atmiņas traucējumi (aizmāršība), koordinācijas traucējumi/ataksija

(traucētas koordinētas kustības), parestēzijas (tirpšana), uzmanības traucējumi (koncentrācijas

spēju zudums);

diplopija (redzes dubultošanās), neskaidra redze;

paaugstināti/izmainīti rādītāji aknu provēs;

matu izkrišana, ekzēma, nieze;

muskuļu vājums, mialģija (sāpes muskuļos);

traumas.

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

Reti: var skart 1 līdz 10 lietotājus no 10 000 cilvēkiem

infekcija;

samazināts visu veidu asins šūnu skaits;

smagas alerģiskas reakcijas (DRESS sindroms, anafilaktiska reakcija [smaga un nopietna

alerģiska reakcija], Kvinkes tūska [sejas, lūpu, mēles un rīkles pietūkums]);

samazināta nātrija koncentrācija asinīs;

pašnāvība, personības traucējumi (uzvedības traucējumi), domāšanas traucējumi (lēna

domāšana, nespēja koncentrēties);

nekontrolējamas muskuļu spazmas, kas skar galvu, ķermeni un locekļus, nespēja kontrolēt

kustības, hiperkinēze (hiperaktivitāte);

pankreatīts;

aknu mazspēja, hepatīts;

pēkšņi pavājināta nieru darbība;

izsitumi, kas var kļūt par čūlām un izskatīties pēc nelieliem šaušanas mērķiem (centrā tumšs

plankums, kuru aptver bālāka ādas zona ar tumšu gredzenu gar malu) (daudzformu eritēma),

plaši izsitumi ar ādas pūšļiem un lobīšanos, sevišķi ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem

(Stīvensa-Džonsona sindroms) un daudz smagāki izsitumi, kuru dēļ nolobās vairāk nekā 30%

ķermeņa virsmas ādas (toksiskā epidermas nekrolīze);

rabdomiolīzes (muskuļu audu sairšana) un ar to saistītas paaugstinātas kreatīnfosfokināzes

asinīs simptomi. Izplatība ir ievērojami augstāka japāņu izcelsmes pacientiem, salīdzinot ar ne-

japāņu izcelsmes pacientiem.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši

Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; fakss: +371

67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt

nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Levetiracetam PharmaSwiss

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kārbas un blistera pēc “Derīgs

līdz:” un ”Exp”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Levetiracetam PharmaSwiss satur

Aktīvā viela ir levetiracetāms.

Viena Levetiracetam PharmaSwiss 250 mg apvalkotā tablete satur 250 mg levetiracetāma.

Viena Levetiracetam PharmaSwiss 500 mg apvalkotā tablete satur 500 mg levetiracetāma.

Viena Levetiracetam PharmaSwiss 750 mg apvalkotā tablete satur 750 mg levetiracetāma.

Viena Levetiracetam PharmaSwiss 1000 mg apvalkotā tablete satur 1000 mg levetiracetāma.

Citas sastāvdaļas ir:

Tabletes kodols: koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, hidroksipropilceluloze, mazaizvietota

mikrokristāliskā celuloze, magnija stearāts.

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

Apvalks: polivinilspirts, makrogols (PEG 3350), talks, titāna dioksīds (E171), krāsvielas*.

* Krāsvielas ir:

250 mg tabletēm: indigo karmīns (E132).

500 mg tabletēm: dzeltenais dzelzs oksīds (E172).

750 mg tabletēm: sarkanais dzelzs oksīds (E172), saulrieta dzeltenais FCF (E110).

1000 mg tabletēm: nav papildu krāsvielu.

Levetiracetam PharmaSwiss ārējais izskats un iepakojums

Levetiracetam PharmaSwiss 250 mg apvalkotās tabletes ir zilas, iegarenas, abpusēji izliektas

apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs un iespiedumu L9TT/250 vienā pusē.

Levetiracetam PharmaSwiss 500 mg apvalkotās tabletes ir dzeltenas, iegarenas, abpusēji izliektas

apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs un iespiedumu L9TT/500 vienā pusē.

Levetiracetam PharmaSwiss 750 mg apvalkotās tabletes ir oranžas, iegarenas, abpusēji izliektas

apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs un iespiedumu L9TT/750 vienā pusē.

Levetiracetam PharmaSwiss 1000 mg apvalkotās tabletes ir baltas, iegarenas, abpusēji izliektas

apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs un iespiedumu L9TT vienā pusē un 1000 otrā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes sadalīšanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai

vienādās devās.

Kartona kārbās ir 10, 20, 30, 50, 60, 100, 120 vai 200 apvalkotās tabletes. Visi iepakojuma lielumi

tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

PharmaSwiss Česká republika s.r.o.

Jankovcova 1569/2c

170 000 Prague 7

Čehija

Ražotājs

Synthon, B.V.

Microweg 22

Nijmegen

Nīderlande

Synthon Hispania, S.L.

Castelló

1 - Poligono Las Salinas

Sant Boi de Llobregat –Barcelona

Spānija

PharmaSwiss, d.o.o.

Brodišče 32, 1236 Trzin

Slovēnija

ICN Polfa Rzeszów S.A.

Przemyslowa Street 2

35-959, Rzeszów

Polija

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

Valeant sp. z o. o. sp. j.

Przemysłowa Street 2

35 – 959 Rzeszów

Polija

Šīs zāles Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Latvija

Levetiracetam PharmaSwiss 250 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam PharmaSwiss 500 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam PharmaSwiss 750 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam PharmaSwiss 1000 mg apvalkotās tabletes

Polija

Levetiracetam PharmaSwiss

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 03/2017.

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Levetiracetam PharmaSwiss 250 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam PharmaSwiss 500 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam PharmaSwiss 750 mg apvalkotās tabletes

Levetiracetam PharmaSwiss 1000 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 250 mg levetiracetāma (levetiracetamum).

Katra apvalkotā tablete satur 500 mg levetiracetāma (levetiracetamum).

Katra apvalkotā tablete satur 750 mg levetiracetāma (levetiracetamum).

Katra apvalkotā tablete satur 1000 mg levetiracetāma (levetiracetamum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Katra Levetiracetam PharmaSwiss 750 mg apvalkotā tablete satur 0,31 mg saulrieta dzeltenā FCF

(E110).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

Levetiracetam PharmaSwiss 250 mg apvalkotās tabletes:

Zilas, iegarenas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs un iespiedumu

L9TT/250 vienā pusē.

Levetiracetam PharmaSwiss 500 mg apvalkotās tabletes:

Dzeltenas, iegarenas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs un iespiedumu

L9TT/500 vienā pusē.

Levetiracetam PharmaSwiss 750 mg apvalkotās tabletes:

Oranžas, iegarenas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs un iespiedumu

L9TT/750 vienā pusē.

Levetiracetam PharmaSwiss 1000 mg apvalkotās tabletes:

Baltas, iegarenas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju abās pusēs un iespiedumu

L9TT vienā pusē un 1000 otrā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai

vienādās devās.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

Levetiracetam PharmaSwiss ir indicēts monoterapijā parciālo lēkmju ar sekundāru ģeneralizāciju vai

bez tās ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 16 gadu vecuma ar pirmreizēji diagnosticētu

epilepsiju.

Levetiracetam PharmaSwiss ir indicēts papildterapijai:

parciālo lēkmju ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās ārstēšanai pieaugušajiem, pusaudžiem,

bērniem un zīdaiņiem no 1 mēneša vecuma, kuri slimo ar epilepsiju;

mioklonisko krampju ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma, kuri slimo ar

juvenīlo mioklonisko epilepsiju;

primāri ģeneralizētu toniski-klonisko krampju ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no

12 gadu vecuma, kuri slimo ar idiopātisku ģeneralizētu epilepsiju.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Monoterapija pieaugušajiem un pusaudžiem no 16

gadu vecuma

Ieteicamā sākuma deva ir 250 mg divas reizes dienā, ko pēc divām nedēļām palielina līdz sākotnējai

terapeitiskai devai 500 mg divas reizes dienā. Devu turpmāk var palielināt par 250 mg divas reizes

dienā ik pēc divām nedēļām atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas. Maksimālā deva ir 1500 mg divas

reizes dienā.

Papildterapija pieaugušajiem (≥18

gadi) un pusaudžiem (vecumā no 12

līdz 17

gadiem), kuru ķermeņa

masa ir 50

kg vai vairāk

Sākotnējā terapeitiskā deva ir 500 mg divas reizes dienā. Šādu devu var nozīmēt jau pirmajā ārstēšanas

dienā.

Atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un panesamības dienas devu var palielināt līdz 1500 mg divas

reizes dienā. Devu var palielināt vai samazināt par 500 mg divas reizes dienā ik pēc divām līdz

četrām nedēļām.

Pārtraukšana

Ja levetiracetāma lietošana jāpārtrauc, tad ieteicams to darīt pakāpeniski (piemēram, pieaugušajiem

un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 50 kg: devu samazināt pa 500 mg divreiz dienā ik

pēc divām līdz četrām nedēļām; zīdaiņiem, vecākiem par 6 mēnešiem, bērniem un pusaudžiem, kuru

ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg: devu samazināt par ne vairāk kā 10 mg/kg divas reizes dienā ik

pēc divām nedēļām; zīdaiņiem (jaunākiem par 6 mēnešiem): devu samazināt par ne vairāk kā 7

mg/kg divas reizes dienā ik pēc divām nedēļām).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti ( no 65

gadu vecuma)

Gados vecākiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ieteicama devas pielāgošana (skatīt tālāk

„Nieru darbības traucējumi”).

Nieru darbības traucējumi

Dienas deva jāpielāgo individuāli atbilstoši nieru funkcijai.

Lai pielāgotu devu pieaugušiem pacientiem, skatiet tālāk attēloto tabulu un atbilstoši norādījumiem

pielāgojiet devu. Lai izmantotu šo dozēšanas tabulu, nepieciešams aprēķināt pacienta kreatinīna

klīrensu (CLcr- creatinine clearance) ml/min. Pieaugušajiem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir

50 kg un vairāk, CLcr ml/min var aprēķināt no seruma kreatinīna rādītāja (mg/dl), izmantojot šādu

formulu:

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

[140-vecums (gados)] x ķermeņa masa (kg)

CLcr (ml/min) = ---------------------------------------- (x 0,85 sievietēm)

72 x seruma kreatinīns (mg/dl)

Pēc tam CLcr koriģē atbilstoši ķermeņa virsmas laukumam (ĶVL):

CLcr (ml/min)

CLcr (ml/min/1,73 m

) = ---------------------------- x 1,73

personas ĶVL (m

Devas pielāgošana pieaugušajiem pacientiem un pusaudžiem ar nieru darbības traucējumiem, kuru

ķermeņa masa ir vairāk kā 50 kg.

Grupa

Kreatinīna klīrenss

(ml/min/1,73 m

2

)

Deva un lietošanas biežums

Normāla funkcija

> 80

500 līdz 1500 mg divas reizes dienā

Viegli nieru darbības traucējumi

50-79

500 līdz 1000 mg divas reizes dienā

Vidēji smagi nieru darbības

traucējumi

30-49

250 līdz 750 mg divas reizes dienā

Smagi nieru darbības traucējumi

< 30

250 līdz 500 mg divas reizes dienā

Pacienti ar nieru slimību

terminālā stadijā, kuri saņem

dialīzi

500 līdz 1000 mg vienu reizi dienā

Pirmajā levetiracetāma lietošanas dienā ieteicams nozīmēt piesātinošo devu 750 mg.

Pēc dialīzes ieteicams nozīmēt papildu devu no 250 līdz 500 mg.

Bērniem ar nieru darbības traucējumiem levetiracetāma deva jāpielāgo atkarībā no nieru funkcijas, jo

levetiracetāma klīrenss ir saistīts ar nieru funkciju. Šis ieteikums pamatojas uz pētījumu pieaugušiem

pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Gados jauniem pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem CLcr ml/min/1,73 m

var aprēķināt no seruma

kreatinīna rādītāja (mg/dl), izmantojot šādu formulu (Švarca formula):

Garums (cm) x ks

CLcr (ml/min/1,73 m

) = ---------------------------------------------

Seruma kreatinīns (mg/dl)

ks = 0,45 iznēsātiem zīdaiņiem līdz 1 gada vecumam; ks = 0,55 bērniem, kuri jaunāki par 13 gadiem;

ks = 0,7 vīriešu dzimuma pusaudžiem.

Devas pielāgošana zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem ar nieru darbības traucējumiem, kuru ķermeņa

masa ir mazāka

par 50 kg.

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

Grupa

Kreatinīna

klīrenss

(ml/min/1,73 m

2

)

Devu lietošanas biežums

(1)

Zīdaiņi vecumā no

1 līdz 6 mēnešiem

Zīdaiņi vecumā no 6 līdz

23 mēnešiem un pusaudži,

kuri ķermeņa masa ir

mazāka par 50 kg

Normāla funkcija

> 80

7 līdz 21 mg/kg

(0,07 līdz 0,21 ml/kg)

divas reizes dienā

10 līdz 30 mg/kg (0,10 līdz

0,30 ml/kg) divas reizes dienā

Viegli nieru darbības

traucējumi

50-79

7 līdz 14 mg/kg

(0,07 līdz 0,14 ml/kg)

divas reizes dienā

10 līdz 20 mg/kg (0,10 līdz

0,20 ml/kg) divas reizes dienā

Vidēji

smagi

nieru

darbības traucējumi

30-49

3,5 līdz 10,5 mg/kg

(0,035 līdz

0,105 ml/kg) divas

reizes dienā

5 līdz 15 mg/kg (0,05 līdz

0,15 ml/kg) divas reizes dienā

Smagi nieru darbības

traucējumi

< 30

3,5 līdz 7 mg/kg

(0,035 līdz 0,07 ml/kg)

divas reizes dienā

5 līdz 10 mg/kg (0,05 līdz

0,10 ml/kg) divas reizes dienā

Pacienti ar nieru

slimību terminālā

stadijā, kuri saņem

dialīzi

7 līdz 14 mg/kg

(0,07 līdz 0,14 ml/kg)

reizi dienā

(2) (4)

10 līdz 20 mg/kg (0,10 līdz

0,20 ml/kg) reizi dienā

(3) (5)

Devām, kas mazākas par 250 mg, gadījumos, kad ieteicamā deva nevar tikt sasniegta, lietojot

vairākas 250 mg tabletes, un pacientiem, kuri nevar norīt tabletes, jālieto levetiracetāma šķīdums

iekšķīgai lietošanai.

Pirmajā levetiracetāma lietošanas dienā ieteicama piesātinošā deva 10,5 mg/kg (0,105 ml/kg).

Pirmajā levetiracetāma lietošanas dienā ieteicama piesātinošā deva 15 mg/kg (0,15 ml/kg).

Pēc dialīzes ieteicama papildu deva 3,5 līdz 7 mg/kg (0,035 līdz 0,07 ml/kg).

Pēc dialīzes ieteicama papildu deva 5 līdz 10 mg/kg (0,05 līdz 0,10 ml/kg).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav

nepieciešama. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem kreatinīna klīrenss var nenorādīt

nieru mazspējas pakāpi. Tādēļ, ja kreatinīna klīrenss ir < 60 ml/min/1,73 m

, dienas uzturošo devu

ieteicams samazināt par 50%.

Pediatriskā populācija

Ārstam vajadzētu nozīmēt vispiemērotāko zāļu formu, iepakojumu un stiprumu atkarībā no pacienta

vecuma, ķermeņa masas un zāļu devas.

Tablešu zāļu forma nav piemērota lietošanai zīdaiņiem un bērniem jaunākiem par 6 gadiem. Šajā

populācija piemērotākā zāļu forma ir levetiracetāma šķīdums iekšķīgai lietošanai. Bez tam pieejamo

tablešu stiprumi nav piemēroti sākotnējai terapijai bērniem, kuru ķermeņa masa ir mazāka par 25 kg,

kā arī pacientiem, kuri nespēj norīt tabletes vai lietošanai devās, kuras mazākas par 250 mg. Visos

iepriekš minētajos gadījumos lietojams levetiracetāma šķīdums iekšķīgai lietošanai.

Monoterapija

Levetiracetāma drošums un efektivitāte, lietojot monoterapijā bērniem un pusaudžiem vecumā līdz

16 gadiem, nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Papildterapija zīdaiņiem vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem, bērniem (vecumā no 2 līdz 11 gadiem) un

pusaudžiem (vecumā no 12 līdz 17 gadiem), kuru ķermeņa masa ir mazāka par 50 kg

Bērniem jaunākiem par 6 gadiem piemērotākā zāļu forma ir levetiracetāma šķīdums iekšķīgai

lietošanai.

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

Bērniem no 6 gadu vecuma un vecākiem, Levetiracetāma šķīdums iekšķīgai lietošanai jālieto

gadījumos, kad devas ir mazākas par 250 mg, gadījumos, kad ieteicamā deva nevar tikt sasniegta,

lietojot vairākas 250 mg tabletes, un pacientiem, kuri nespēj norīt tabletes.

Jālieto vismazākā efektīvā deva. Sākuma devai bērniem un pusaudžiem, kuru ķermeņa masa ir 25 kg,

jābūt 250 mg divas reizes dienā līdz maksimālajai devai 750 mg divas reizes dienā.

Devas bērniem, kuru ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk, ir tādas pašas kā pieaugušajiem.

Papildterapija zīdaiņiem vecumā no 1 mēneša līdz 6 mēnešiem

Zīdaiņiem piemērota zāļu forma ir šķīdums iekšķīgai lietošanai.

Lietošanas veids

Apvalkotās tabletes jālieto iekšķīgi, uzdzerot pietiekošu šķidruma daudzumu, un tās var lietot gan

ēšanas laikā, gan starp ēdienreizēm. Dienas deva tiek sadalīta divās vienādās devās.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai citu pirolidona atvasinājumu, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā

uzskaitītajām palīgvielām.

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Nieru darbības traucējumi

Nozīmējot levetiracetāmu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, var būt nepieciešama devas

pielāgošana. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem pirms devas izvēles ieteicams

novērtēt nieru funkciju (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Akūts nieru bojājums

Levetiracetāma lietošana ļoti retos gadījumos ir saistīta ar akūtu nieru bojājumu, kas var rasties dažas

dienas līdz vairākus mēnešus pēc zāļu lietošanas.

Asins šūnu skaits

Retos gadījumos saistībā ar levetiracetāma lietošanu, parasti ārstēšanas sākumā, aprakstīts samazināts

asins šūnu skaits (neitropēnija, agranulocitoze, leikopēnija, trombocitopēnija un pancitopēnija).

Ieteicams veikt pilnu asins ainu pacientiem ar izteiktu vājumu, drudzi, atkārtotām infekcijām vai

koagulācijas traucējumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pašnāvība

Pacientiem, kuri lieto pretepilepsijas līdzekļus (ieskaitot levetiracetāmu), ziņots par pašnāvībām,

pašnāvības mēģinājumiem, pašnāvības domām un uzvedību. Randomizētu, placebo kontrolētu

pretepilepsijas zāļu pētījumu metaanalīze liecina par nedaudz palielinātu pašnāvības domu un

uzvedības risku. Šī riska veidošanās mehānisms nav zināms.

Tādēļ jānovēro, vai pacientiem neparādās depresijas pazīmes un/vai pašnāvības domas un uzvedība, kā

arī jāapsver atbilstošas terapijas uzsākšana. Pacientiem (un pacientu aprūpētājiem) jāiesaka meklēt

medicīnisku palīdzību, ja parādās depresijas pazīmes un/vai pašnāvības domas vai uzvedība.

Pediatriskā populācija

Tablešu zāļu forma nav piemērota lietošanai zīdaiņiem un bērniem līdz 6 gadu vecumam.

Dati, kas pieejami par bērniem, neliecina par ietekmi uz augšanu un dzimumnobriešanu. Tomēr,

bērniem nav datu par ilgstošas lietošanas ietekmi uz mācīšanos, prāta spējām, augšanu, endokrīno

funkciju, dzimumnobriešanu un reprodukcijas spējām.

Palīgvielas

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

Levetiracetam PharmaSwiss 750 mg apvalkotās tabletes satur krāsvielu E110, kas var izraisīt

alerģiskas reakcijas.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pretepilepsijas zāles

Pirmsreģistrācijas perioda klīniskajos pētījumos pieaugušajiem iegūtie dati liecina, ka levetiracetāms

neietekmē

pašreiz

izmantoto

pretepilepsijas

zāļu

(fenitoīns,

karbamazepīns,

valproiskābe,

fenobarbitāls, lamotrigīns, gabapentīns un primidons) seruma koncentrāciju, un ka šīs pretepilepsijas

zāles neietekmē levetiracetāma farmakokinētiku.

Tāpat kā pieaugušo grupā, arī pediatriskās populācijas pacientiem, kuri lietoja līdz 60 mg/kg

levetiracetāma dienā, netika iegūti pierādījumi par klīniski nozīmīgu zāļu mijiedarbību.

Veicot retrospektīvu farmakokinētiskās mijiedarbības izvērtēšanu bērniem un pusaudžiem (vecumā no

4 līdz 17 gadiem) ar epilepsiju, tika konstatēts, ka papildterapija ar iekšķīgi lietotu levetiracetāmu

neietekmē vienlaicīgi lietota karbamazepīna un valproāta seruma līdzsvara koncentrāciju. Tomēr

iegūtie dati norādīja uz 20% lielāku levetiracetāma klīrensu bērniem, kuri lietoja enzīmus inducējošas

pretepilepsijas zāles. Devas pielāgošana nav nepieciešama.

Probenecīds

Ir pierādīts, ka probenecīds (500 mg četras reizes dienā) – nieru tubulāro sekrēciju bloķējošs līdzeklis,

inhibē primārā metabolīta, bet ne paša levetiracetāma, klīrensu nierēs. Tomēr šī metabolīta

koncentrācija saglabājas zema.

Metotreksāts

Ir ziņots, ka vienlaicīgi lietojot levetiracetāmu un metotreksātu, samazinās metotreksāta klīrenss,

izraisot palielinātu/pagarinātu metotreksāta koncentrāciju asinīs, līdz pat potenciāli toksiskam

līmenim. Metotreksāta un levetiracetāma līmenis asinīs rūpīgi jāvēro pacientiem, kuri vienalaikus

ārstēti ar abām zālēm.

Perorālās kontracepcijas līdzekļi un citas farmakokinētiskās mijiedarbības

1000 mg levetiracetāma dienas deva neietekmēja perorālās kontracepcijas līdzekļu (etinilestradiola un

levonorgestrela) farmakokinētiku; endokrīnie rādītāji (luteinizējošais hormons un progesterons)

nemainījās. 2000 mg levetiracetāma dienas deva neietekmēja digoksīna un varfarīna farmakokinētiku;

protrombīna laiks nemainījās.

Vienlaicīga lietošana kopā ar digoksīnu, perorālās kontracepcijas

līdzekļiem un varfarīnu neietekmēja levetiracetāma farmakokinētiku.

Caurejas līdzekļi

Saņemti atsevišķi ziņojumi par samazinātu levetiracetāma efektivitāti pēc iekšķīgas levetiracetāma

lietošanas vienlaikus ar osmotisko caurejas līdzekli makrogolu. Tādēļ makrogolu nedrīkst iekšķīgi

lietot vienu stundu pirms un vienu stundu pēc levetiracetāma lietošanas.

Pārtika un alkoholiskie dzērieni

Levetiracetāma absorbcijas apjomu neietekmēja vienlaicīga lietošana ar pārtiku, bet absorbcijas

ātrums nedaudz samazinājās.

Nav datu par levetiracetāma mijiedarbību ar alkoholiskiem dzērieniem.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pēcreģistrācijas dati no vairākiem prospektīviem grūtniecību reģistriem ir dokumentējuši galarezultātus

vairāk nekā 1000 sievietēm, kas grūtniecības pirmā trimestra laikā saņēmušas levetiracetāma

monoterapiju. Kopumā šie dati neliecina par nopietnu iedzimtu malformāciju riska būtisku

palielināšanos, lai arī teratogenitātes risku nevar pilnīgi izslēgt. Terapija ar vairākiem pretepilepsijas

līdzekļiem ir saistīta ar lielāku iedzimtu malformāciju risku nekā monoterapija, tādēļ jāapsver

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

monoterapijas lietošana. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt

5.3. apakšpunktu).

Levetiracetāmu grūtniecības laikā un sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas

līdzekļus, lietot nav ieteicams, ja vien tas nav klīniski nepieciešams.

Fizioloģiskās izmaiņas, kas notiek grūtniecības laikā, var ietekmēt levetiracetāma koncentrāciju.

Grūtniecības laikā novēro levetiracetāma plazmas koncentrācijas samazināšanos. Šis samazinājums ir

izteiktāks trešā trimestra laikā (līdz 60% no sākotnējās koncentrācijas pirms grūtniecības). Jānodrošina

atbilstoša grūtnieču, kuras lieto levetiracetāmu, klīniskā aprūpe. Pretepilepsijas līdzekļu lietošanas

pārtraukšana vai izraisīt slimības paasinājumu, kas var radīt kaitējumu mātei un auglim.

Barošana ar krūti

Levetiracetāms izdalās cilvēka pienā. Tādēļ bērna barošana ar krūti nav ieteicama. Tomēr, ja ārstēšana

ar levetiracetāmu ir nepieciešama barošanas ar krūti laikā, ir jāizvērtē terapijas ieguvums/risks, ņemot

vērā krūts barošanas nozīmi.

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem nav konstatēta ietekme uz fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Klīniskie dati

nav pieejami, potenciālais risks cilvēkiem nav zināms.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Levetiracetāms maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tā kā

ir iespējama atšķirīga individuāla jutība uz zālēm, dažiem pacientiem var rasties miegainība vai citi ar

centrālās nervu sistēmas darbību saistīti simptomi, īpaši terapijas sākumā vai pēc devas palielināšanas.

Tādēļ šiem pacientiem ieteicams ievērot piesardzību, veicot darbības, kurām nepieciešamas īpašas

prasmes, piem., vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus. Pacientiem iesaka nevadīt

transportlīdzekļus un neapkalpot mehānismus, līdz nav skaidrs, ka zāļu lietošana neietekmē spējas

veikt šādas darbības.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežāk novērotās blakusparādības bija nazofaringīts, miegainība, galvassāpes, nogurums un

reibonis. Zemāk norādītais blakusparādību profils pamatojas uz apvienotajiem placebo kontrolēto

klīnisko pētījumu datiem, kuros pētītas visas indikācijas un kuros kopumā iesaistīti 3416 ar

levetiracetāmu ārstēti pacienti. Šos datus papildina dati par levetiracetāma lietošanu atklātos

pagarinājuma pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzes dati. Kopumā levetiracetāma drošības profils ir

līdzīgs visās vecuma grupās (pieaugušie un bērni) un visās apstiprinātajās epilepsijas indikācijās.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots klīnisko pētījumu laikā (pieaugušajiem, pusaudžiem,

bērniem un zīdaiņiem, kuri vecāki par 1 mēnesi) vai arī pēcreģistrācijas periodā, ir uzskaitītas turpmāk

attēlotajā tabulā atbilstoši orgānu sistēmu klasifikācijai un biežumam. Nevēlamās blakusparādības

sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā, un to novērotais biežums izteikts šādi: ļoti bieži

(≥1/10); bieži (≥1/100, <1/10); retāk (≥1/1 000, <1/100); reti (≥1/10 000, <1/1 000) un ļoti reti

(<1/10 000).

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

Me

d

DRA

orgānu sistēmu

klasifikācija

Biežums

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Infekcijas un

infestācijas

Nazofaringīts

Infekcija

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Trombocitopēnija,

leikopēnija

Pancitopēnija,

neitropēnija,

agranulocitoze

Imūnās

sistēmas

traucējumi

Reakcija pret zālēm

ar eozinofiliju un

vispārējiem

simptomiem

(DRESS sindroms),

paaugstināta jutība

(tai skaitā,

angioedēma un

anafilakse)

Vielmaiņas un

uztures

traucējumi

Anoreksija

Ķermeņa masas

samazināšanās,

ķermeņa masas

pieaugums

Hiponatrēmija

Psihiskie

traucējumi

Depresija,

naidīgums/agresivitāte,

trauksme, bezmiegs,

nervozitāte/

aizkaitināmība

Pašnāvības

mēģinājums,

domas par pašnāvību,

psihotiski traucējumi,

neadekvāta uzvedība,

halucinācijas,

dusmas, apjukums,

panikas lēkme,

afektīvā

labilitāte/garastāvokļa

svārstības,

uzbudinājums

Pašnāvība,

personības

traucējumi,

domāšanas

traucējumi

Nervu sistēmas

traucējumi

Miegainība,

galvassāpes

Konvulsijas,

līdzsvara traucējumi,

reibonis, letarģija,

trīce

Amnēzija, atmiņas

traucējumi,

koordinācijas

traucējumi/ataksija,

parestēzija, uzmanības

traucējumi

Horeoatetoze

diskinēzija,

hiperkinēzes

Acu bojājumi

Diplopija,

neskaidra redze

Ausu un

labirinta

bojājumi

Vertigo

Elpošanas

sistēmas

traucējumi,

krūšu

kurvja un

videnes

slimības

Klepus

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

Kuņģa-zarnu

trakta

traucējumi

Sāpes vēderā,

caureja, dispepsija,

vemšana, slikta dūša

Pankreatīts

Aknu un/vai

žults izvades

sistēmas

traucējumi

Izmanīti aknu

funkciju testi

Aknu mazspēja,

hepatīts

Ādas un

zemādas audu

bojājumi

Izsitumi

Alopēcija, ekzēma,

nieze

Toksiska

epidermas

nekrolīze,

Stīvena-

Džonsona

sindroms,

erythema

multiforme

Skeleta-

muskuļu un

saistaudu

sistēmas

bojājumi

Muskuļu vājums,

mialģija

Rabdomiolīze un

paaugstināts

kreatīnfosfokināzes

līmenis asinīs*

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Akūts nieru

bojājums

Vispārēji

traucējumi un

reakcijas

ievadīšanas

vietā

Astēnija/nogurums

Traumas,

saindēšanās un

manipulācijām

saistītas

komplikācijas

Trauma

* Izplatība ir ievērojami augstāka japāņu izcelsmes pacientiem, salīdzinot ar ne-japāņu izcelsmes

pacientiem.

Retos gadījumos pēc levetiracetāma lietošanas novēroja encefalopātiju. Šīs nevēlamās blakusparādības

parasti novēroja ārstēšanas sākumā (dažas dienas līdz daži mēneši) un tās bija atgriezeniskas pēc

ārstēšanas pārtraukšanas.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību raksturojums

Anoreksijas risks ir augstāks, ja vienlaicīgi ar levetiracetāmu tiek lietots topiramāts.

Vairākos alopēcijas gadījumos tika novērota problēmas izzušana, kad levetiracetāma lietošana tika

pārtraukta. Dažos pancitopēnijas gadījumos tika atklāts kaula smadzeņu nomākums.

Pediatriskā populācija

Kopumā 190 pacienti vecumā no 1 mēneša līdz 4 gadiem tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo

kontrolētos pētījumos un atklātos pagarinājuma pētījumos. Sešdesmit (60) no šiem pacientiem tika

ārstēti ar levetiracetāmu placebo kontrolētos pētījumos. Vecumā no 4 līdz 16 gadiem kopumā 645

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

pacienti tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo kontrolētos pētījumos un atklātos pagarinājuma

pētījumos. 233 no šiem pacientiem tika ārstēti ar levetiracetāmu placebo kontrolētos pētījumos. Šie

dati abās pediatrisko pacientu grupās tika papildināti ar levetiracetāma lietošanas pēcreģistrācijas

pieredzes datiem.

Papildus, 101 zīdainis, jaunāks par 12 mēnešiem, tika iekļauts kādā no pēcreģistrācijas drošuma

pētījumiem. Netika atklātas jaunas bažas par levetiracetāma drošumu zīdaiņiem ar epilepsiju,

jaunākiem par 12 mēnešiem.

Kopumā levetiracetāma blakusparādību profils ir līdzīgs visās vecuma grupās un visās apstiprinātajās

epilepsijas indikācijās. Drošības izvērtējums pediatriskās populācijas pacientiem placebo kontrolētos

klīniskos pētījumos atbilda levetiracetāma drošuma profilam pieaugušajiem, izņēmums bija uzvedības

un psihiskās nevēlamās blakusparādības, kuras biežāk novēroja bērniem nekā pieaugušajiem.

Bērniem un pusaudžiem vecumā no 4 līdz 16 gadiem, vemšanu (ļoti bieži, 11,2%), uzbudinājums

(bieži, 3,4%), garastāvokļa svārstības (bieži, 2,1%), afektīvo labilitāti (bieži, 1,7%), agresivitāti (bieži,

8,2%), uzvedības traucējumus (bieži, 5,6%) un letarģiju (bieži, 3,9%) novēroja daudz biežāk nekā

citās vecuma grupās vai drošuma profilā kopumā. Zīdaiņiem un bērniem vecumā no 1 mēneša līdz 4

gadiem aizkaitināmību (ļoti bieži, 11,7%) un koordinācijas traucējumus (bieži, 3,3%) novēroja daudz

biežāk nekā citās vecuma grupās vai drošības profilā kopumā.

Dubultmaskētā, placebo kontrolētā pediatrisko pacientu drošuma pētījumā ar līdzvērtīgas iedarbības

noteikšanas dizainu tika izvērtēta levetiracetāma ietekme uz kognitīvām un neiropsiholoģiskām

funkcijām bērniem vecumā no 4 līdz 16 gadiem ar parciāliem krampjiem. Izvērtējot Leitera-R testa

"Uzmanības un atmiņas, daļas atmiņas filtrēšanas saliktā punktu skaita" (Leiter-R Attention and

Memory, Memory Screen Composite score) izmaiņas salīdzinājumā ar sākuma stāvoklī, tika secināts,

ka populācijai, kura atbilda protokolam, levetiracetāma iedarbība neatšķīrās (bija līdzvērtīga) no

placebo. Uzvedības un emocionālo funkciju izvērtēšanas rezultāti norādīja uz pasliktināšanos

levetiracetāma lietošanas gadījumā – agresīvu uzvedību, kas tika izvērtēta standartizētā un

sistematizētā veidā, izmantojot validētu instrumentu (CBCL – Achenbach Child Behavior Checklist

Ahenbaha Bērnu uzvedības kontrolsaraksts).

Tomēr personām, kuras ilgstoši lietoja levetiracetāmu atklātā novērošanas pētījumā, kopumā

nenovēroja uzvedības un emocionālo funkciju pasliktināšanos, īpaši jāatzīmē, ka agresīva uzvedība

netika novērota biežāk kā sākuma stāvoklī.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15,

Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Simptomi

Levetiracetāma pārdozēšanas gadījumos tika novērota miegainība, uzbudinājums, agresivitāte, apziņas

traucējumi, elpošanas nomākums un koma.

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Pēc akūtas pārdozēšanas kuņģa saturu var iztukšot, veicot kuņģa skalošanu vai ierosinot vemšanu.

Levetiracetāmam nav specifiska antidota. Pārdozēšanas ārstēšanai jābūt simptomātiskai un var tikt

izmantota hemodialīze. Izmantojot hemodialīzi, iespējams izdalīt 60% levetiracetāma un 74% primārā

metabolīta.

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi, ATĶ kods: N03AX14.

Aktīvā viela levetiracetāms, ir pirolidona atvasinājums (α-etil-2-okso-1-pirolidīna acetamīda S-

enantiomērs), ķīmiskās uzbūves ziņā nesaistīts ar kādu no esošajām pretepilepsijas līdzekļu aktīvajām

vielām.

Darbības mehānisms

Levetiracetāma darbības mehānisms joprojām nav pilnībā skaidrs. In vitro un in vivo veiktie pētījumi

liecina, ka levetiracetāms neizmaina šūnu pamatfunkcijas un normālo neirotransmisiju.

In vitro pētījumos konstatēts, ka levetiracetāms ietekmē intraneironālo Ca

jonu līmeni, daļēji

inhibējot N tipa Ca

jonu plūsmu un samazinot Ca

jonu izdalīšanos no intraneironālā depo. Turklāt,

tas daļēji iedarbojas atgriezeniski uz GABA un glicīna regulēto jonu plūsmas samazinājumu, ko

ierosina cinks un β-karbolīni. Turklāt in vitro pētījumos konstatēts, ka levetiracetāms saistās ar

specifisku piesaistes vietu grauzēju smadzeņu audos. Šī piesaistes vieta ir sinaptiskā pūslīša

proteīns 2A, kas, šķiet, ir iesaistīts pūslīšu saplūšanā un neirotransmiteru eksocitozē. Levetiracetāms

un ar to saistītie analogi uzrāda no kategorijas atkarīgu afinitāti piesaistei pie sinaptiskā pūslīša

proteīna 2A, kas korelē ar to lēkmes novēršanas potenciālu audiogēni modelētas epilepsijas gadījumā

pelēm. Šī atradne liek domāt, ka zāļu pretepilepsijas darbības mehānismu nodrošina mijiedarbība starp

levetiracetāmu un sinaptiskā pūslīša proteīnu 2A.

Farmakodinamiskā iedarbība

Levetiracetāms nodrošina aizsardzību pret lēkmēm ļoti dažādos dzīvnieku modeļos ar parciālām un

primāri ģeneralizētām lēkmēm, neradot prokonvulsanta efektu. Primārais metabolīts ir neaktīvs.

Cilvēkiem levetiracetāma plašo farmakoloģiskā profila spektru ir apstiprinājusi tā aktivitāte gan

parciālo, gan ģeneralizēto epilepsijas formu (epileptiformas izlādes/fotoparoksizmālas atbildes)

gadījumos.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Papildterapija parciālo krampju ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās ārstēšanā pieaugušajiem,

bērniem un zīdaiņiem no 1 mēneša vecuma ar epilepsiju

Pieaugušajiem levetiracetāma efektivitāte ir pierādīta 3 dubultmaskētos, placebo kontrolētos

pētījumos, lietojot devas 1000 mg, 2000 mg vai 3000 mg/dienā, kas sadalītas 2 devās, laika posmā līdz

18 nedēļām. Apvienotā analīzē 50% vai lielāku parciālo lēkmju biežuma samazinājumu nedēļā

salīdzinājumā ar sākuma stāvokli, lietojot nemainīgu devu (12/14 nedēļas), sasniedza 27,7%, 31,6%

un 41,3% pacientu, kuri attiecīgi saņēma 1000, 2000 vai 3000 mg levetiracetāma, kā arī 12,6%

pacientu placebo grupā.

Pediatriskā populācija

Pediatriskās populācijas pacientiem (vecumā no 4 līdz 16 gadiem) levetiracetāma efektivitāte tika

noteikta dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās 198 pacienti, lietojot terapiju līdz

14 nedēļām. Šajā pētījumā pacienti saņēma fiksētu levetiracetāma devu 60 mg/kg dienā (lietošana

divas reizes dienā).

44,6% pacientu levetiracetāma grupā un 19,6% pacientu placebo grupā sasniedza 50% vai lielāku

parciālo lēkmju biežuma samazinājumu nedēļā salīdzinājumā ar sākuma stāvokli. Turpinot terapiju

ilgstoši, 11,4% pacientu lēkmes neveidojās vismaz 6 mēnešus un 7,2% pacientu lēkmes neveidojās

vismaz 1 gadu.

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

Pediatriskās populācijas pacientiem (vecumā no 1 mēneša līdz 4 gadiem) levetiracetāma efektivitāte

tika noteikta dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās 116 pacienti, lietojot terapiju

5 dienas. Šajā pētījumā pacientiem, atkarībā no vecumam atbilstošās devas titrēšanas shēmas tika

nozīmēta iekšķīgi lietojama šķīduma deva 20 mg/kg, 25 mg/kg, 40 mg/kg vai 50 mg/kg dienā. Šajā

pētījumā zīdaiņiem vecumā no viena mēneša līdz 6 mēnešiem tika izmantota deva 20 mg/kg, ko

titrēja līdz 40 mg/kg/dienā, un zīdaiņiem un bērniem vecumā no 6 mēnešiem līdz 4 gadiem –

25 mg/kg, ko titrēja līdz 50 mg/kg/dienā. Kopējā dienas deva tika sadalīta divās reizes devās.

Primārais efektivitātes rādītājs bija pacientu ar atbildes reakciju skaits (pacientu procentuālā attiecība,

kurai vidējais parciālo lēkmju biežums dienā samazinājās par ≥ 50% salīdzinājumā ar sākuma

stāvokli), ko izvērtēja, izmantojot maskētu centrālo lasītāju ar 48 stundu video EEG. Efektivitātes

analīzē tika iekļauti 109 pacienti, kuriem bija veikts vismaz 24 stundas garš video EEG pieraksts gan

sākuma stāvoklī, gan izvērtēšanas periodos. 43,6% pacientu levetiracetāma grupā un 19,6% pacientu

placebo grupā tika uzskatīti par pacientiem ar atbildes reakciju. Vecuma grupā iegūtie rezultāti bija

līdzīgi. Turpinot terapiju ilgstoši, 8,6% pacientu lēkmes neveidojās vismaz 6 mēnešus un 7,8%

pacientu lēkmes neveidojās vismaz 1 gadu.

35 zīdaiņi, jaunāki par 1 gada vecumu ar parciāliem krampjiem, no kuriem 13 bija jaunāki par 6

mēnešiem, tika iekļauti placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos.

Monoterapija parciālo krampju ar sekundāru ģeneralizāciju vai bez tās ārstēšanā pacientiem no

16 gadu vecuma ar pirmreizēji diagnosticētu epilepsiju

Levetiracetāma monoterapijas efektivitāte tika noteikta dubultmaskētā, paralēlu grupu, līdzvērtīgas

efektivitātes pētījumā salīdzinājumā ar kontrolētas izdalīšanās (CR) karbamazepīnu 576 pacientiem

vecumā no 16 gadiem vai vecākiem ar pirmreizēji vai nesen diagnosticētu epilepsiju. Pētījumam

atbilda tikai pacienti ar neprovocētām parciālām lēkmēm vai ģeneralizētām toniski-kloniskām

lēkmēm. Pacienti tika randomizēti karbamazepīna CR 400 – 1 200 mg/dienā grupā vai levetiracetāma

1000 – 3000 mg/dienā grupā, ārstēšana ilga līdz 121 nedēļai atkarībā no atbildes reakcijas.

73,0% pacientiem levetiracetāma grupā un 72,8% pacientiem karbamazepīna CR grupā lēkmes

neveidojās turpmākos sešus mēnešus, koriģētā absolūtā atšķirība starp terapijas grupām bija 0,2% (95%

TI: -7,8 8,2). Vairāk nekā pusei personu lēkmes neveidojās 12 mēnešus (56,6% un 58,8% personu

attiecīgi levetiracetāma grupā un karbamazepīna CR grupā).

Pētījumā, kurā atspoguļojās klīniskā prakse, vienlaicīgi lietoto citu pretepilepsijas līdzekli varēja

atcelt ierobežotam pacientu skaitam, kam novēroja labu atbildes reakciju uz levetiracetāma

papildterapiju (36 no 69 pieaugušiem pacientiem).

Papildterapija mioklonisko krampju ārstēšanā pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma ar

juvenīlo mioklonisko epilepsiju

Levetiracetāma efektivitāte tika noteikta dubultmaskētā, placebo kontrolētā 16 nedēļu pētījumā, kurā

piedalījās pacienti no 12 gadu vecuma un vecāki, kuriem bija idiopātiska ģeneralizēta epilepsija ar

miokloniskiem krampjiem, kas izpaudās dažādu sindromu veidā. Vairumam pacientu bija juvenīla

miokloniska epilepsija.

Šajā pētījumā tika lietota levetiracetāma deva 3000 mg/dienā, ko sadalīja divās reizes devās.

58,3% pacientu levetiracetāma grupā un 23,3% pacientu placebo grupā mioklonisko lēkmju biežums

nedēļā samazinājās vismaz par 50%. Turpinot terapiju ilgstoši, 28,6% pacientu miokloniskās lēkmes

neveidojās vismaz 6 mēnešus un 21,0% pacientu miokloniskās lēkmes neveidojās vismaz 1 gadu.

Papildterapija primāri ģeneralizētu toniski–klonisku krampju ārstēšanā pieaugušajiem un

pusaudžiem no 12 gadu vecuma, kuri slimo ar idiopātisku ģeneralizētu epilepsiju

Levetiracetāma efektivitāte tika noteikta 24 nedēļas ilgā dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā,

kurā piedalījās pieaugušie, pusaudži un limitēts bērnu skaits, kuri slimo ar idiopātisku ģeneralizētu

epilepsiju ar primāri ģeneralizētām toniski-kloniskām (PĢTK) lēkmēm, kas izpaudās dažādu sindromu

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

veidā (juvenīlā miokloniskā epilepsija, juvenīlā absansu epilepsija, bērnu absansu epilepsija vai

epilepsija ar lielajām (grand mal) lēkmēm pamostoties). Šajā pētījumā pieaugušie un pusaudži saņēma

3000 mg levetiracetāma dienā, savukārt bērni – 60 mg/kg/dienā, sadalot devu 2 reizes devās.

72,2% pacientu levetiracetāma grupā un 45,2% pacientu placebo grupā PĢTK lēkmju biežums nedēļā

samazinājās par 50% vai vairāk. Turpinot terapiju ilgstoši, 47,4% pacientu neveidojās toniski-

kloniskās lēkmes vismaz 6 mēnešus un 31,5% pacientu neveidojās toniski-kloniskās lēkmes vismaz

1 gadu.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Levetiracetāms ir ļoti labi šķīstošs savienojums ar labu izplatīšanās spēju. Farmakokinētiskais profils ir

lineārs ar zemu intrapersonālo un interpersonālo variabilitāti. Pēc atkārtotas lietošanas nenovēro

izmaiņas klīrensā. Nav pierādījumu par būtisku variabilitāti atkarībā no dzimuma, rases vai diennakts

laika. Farmakokinētiskais profils veseliem brīvprātīgajiem un pacientiem ar epilepsiju ir līdzīgs.

Levetiracetāma pilnīgās un lineārās absorbcijas dēļ plazmas koncentrāciju var paredzēt, zinot iekšķīgi

lietojamo levetiracetāma devu, kas izteikta mg/kg ķermeņa masas.

Tādejādi nav nepieciešams

monitorēt levetiracetāma koncentrāciju plazmā.

Pieaugušajiem un bērniem konstatēta nozīmīga korelācija starp koncentrāciju siekalās un plazmā

(siekalu/plazmas koncentrācijas attiecība bija diapazonā no 1 līdz 1,7 iekšķīgi lietojamo tablešu zāļu

formai un 4 stundas pēc šķīduma iekšķīgai lietošanai zāļu formas lietošanas).

Pieaugušie un pusaudži

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas levetiracetāms ātri uzsūcas. Absolūtā biopieejamība pēc iekšķīgas lietošanas

ir līdz 100%.

Maksimālā plazmas koncentrācija (c

) tiek sasniegta 1,3 stundas pēc devas lietošanas. Līdzsvara

koncentrācija tiek sasniegta pēc divu dienu zāļu lietošanas divas reizes dienā.

Maksimālā koncentrācija (c

) parasti ir 31 un 43 µg/ml attiecīgi pēc vienreizējas 1000 mg devas un

atkārtotas 1000 mg devas divas reizes dienā lietošanas.

Uzsūkšanās apjoms nav atkarīgs no devas un to neietekmē uzņemtā pārtika.

Izkliede

Nav datu par sadalījumu cilvēka audos.

Ne levetiracetāms, ne tā primārais metabolīts būtiski nesaistās ar plazmas olbaltumvielām (< 10%).

Levetiracetāma izkliedes tilpums ir aptuveni 0,5 līdz 0,7 l/kg – šis rādītājs gandrīz atbilst kopējam

ķermeņa ūdens tilpumam.

Biotransformācija

Levetiracetāms cilvēka organismā netiek plaši metabolizēts. Galvenais metabolisma ceļš (24% no

devas) ir enzimātiska acetamīda grupas hidrolīze. Primārā metabolīta – ucb L057, veidošanās procesā

netiek iesaistītas aknu citohroma P

izoformas. Acetamīda grupas hidrolīze ir nosakāma daudzos

audos, to skaitā arī asins šūnās. Metabolīts ucb L057 ir farmakoloģiski neaktīvs.

Identificēti arī divi mazsvarīgāki metabolīti. Viens tika iegūts pirolidona gredzena hidroksilācijas

rezultātā (1,6% no devas), otrs – pāršķeļot pirolidona gredzenu (0,9% no devas). Citi neidentificēti

komponenti veidoja tikai 0,6% no devas.

In vivo novēroja ne levetiracetāma, ne tā primārā metabolīta enantiomēru savstarpēju konversiju.

In vitro levetiracetāms un tā primārais metabolīts neinhibēja galvenās cilvēka aknu citohroma P

izoformas (CYP3A4, 2A6, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 1A2), glikuroniltransferāzes (UGT1A1 un

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

UGT1A6) un epoksīda hidrolāzi. Levetiracetāms neietekmēja arī valproiskābes glikuronidāciju in

vitro.

Cilvēka hepatocītu kultūrā levetiracetāms neietekmēja vai nedaudz ietekmēja CYP1A2, SULT1E1 vai

UGT1A1. Levetiracetāms izraisīja nelielu CYP2B6 un CYP3A4 indukciju. In vitro un in vivo dati par

mijiedarbību ar perorāliem kontracepcijas līdzekļiem, digoksīnu un varfarīnu liecināja, ka nav

sagaidāma būtiska enzīmu indukcija in vivo. Tādēļ mijiedarbība starp levetiracetāmu un citām vielām

(vai otrādāk) ir maz ticama.

Eliminācija

Plazmas eliminācijas pusperiods pieaugušajiem ir 7±1 stunda, un tas nemainījās, mainot devu,

lietošanas veidu vai ievadot zāles atkārtoti. Vidējais kopējais klīrenss ir 0,96 ml/min/kg.

Galvenais izdalīšanās ceļš ir ar urīnu – tādā veidā izdalās vidēji 95% no devas (apmēram 93% no

devas izdalās 48 stundu laikā). Ar fēcēm izdalās tikai 0,3% no devas.

Levetiracetāma un tā primārā metabolīta kumulatīvā izdale ar urīnu pirmo 48 stundu laikā ir attiecīgi

66% un 24% no devas.

Levetiracetāma un ucb L057 renālais klīrenss ir attiecīgi 0,6 un 4,2 ml/min/kg, kas norāda, ka

levetiracetāms izdalās glomerulārās filtrācijas ceļā ar tai sekojošu tubulāru reabsorbciju un ka

primārais metabolīts papildus glomerulārai filtrācijai tiek izdalīts arī aktīvas tubulāras sekrēcijas ceļā.

Levetiracetāma eliminācija korelē ar kreatinīna klīrensu.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem eliminācijas pusperiods palielinās par apmēram 40% (10 līdz 11 stundas).

Tas ir saistīts ar nieru funkcijas pavājināšanos šajā pacientu grupā (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Levetiracetāma un tā primārā metabolīta šķietamais organisma klīrenss korelē ar kreatinīna klīrensu.

Tādēļ pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem levetiracetāma uzturošo

dienas devu ieteicams pielāgot, ņemot vērā kreatinīna klīrensu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pieaugušiem pacientiem nieru mazspējas terminālā stadijā ar anūriju eliminācijas pusperiods ir

aptuveni 25 un 3,1 stunda attiecīgi periodā starp dialīzēm un dialīzes laikā.

Levetiracetāma frakcionētā izdale tipiskas 4 stundu dialīzes laikā bija 51%.

Aknu darbības traucējumi

Personām ar viegliem un vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem levetiracetāma klīrenss būtiski

nemainījās. Vairumam personu ar smagiem aknu darbības traucējumiem levetiracetāma klīrenss

samazinājās par vairāk nekā 50% vienlaicīgu nieru darbības traucējumu dēļ (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Bērni (vecumā no 4

līdz 12

gadiem)

Pēc vienreizējas iekšķīgas devas lietošanas (20 mg/kg) bērniem ar epilepsiju (vecumā no 6 līdz

12 gadiem) levetiracetāma eliminācijas pusperiods bija 6,0 stundas. Šķietamais klīrenss, kas koriģēts

atbilstoši ķermeņa masai, bija par aptuveni 30% lielāks nekā pieaugušiem pacientiem ar epilepsiju.

Pēc atkārtotas iekšķīgas devas lietošanas (20 līdz 60 mg/kg/dienā) bērniem ar epilepsiju (vecumā no

4 līdz 12 gadiem) levetiracetāms ātri uzsūcās. Maksimālā koncentrācija plazmā tika sasniegta 0,5 līdz

1,0 stundu pēc devas lietošanas. Maksimālā koncentrācija plazmā un laukums zem līknes pieauga

lineāri un proporcionāli devai. Eliminācijas pusperiods bija aptuveni 5 stundas. Šķietamais organisma

klīrenss bija 1,1 ml/min/kg.

Zīdaiņi un bērni (vecumā no 1

mēneša līdz 4

gadiem)

Pēc vienreizējas devas lietošanas (20 mg/kg), izmantojot 100 mg/ml šķīdumu iekšķīgai lietošanai,

bērniem ar epilepsiju (vecumā no 1 mēneša līdz 4 gadiem) levetiracetāms ātri uzsūcās, un maksimālā

koncentrācija plazmā tika sasniegta apmēram 1 stundu pēc devas lietošanas. Farmakokinētikas

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

rezultāti liecina, ka eliminācijas pusperiods bija īsāks (5,3 stundas) nekā pieaugušajiem (7,2 stundas)

un šķietamais klīrenss bija ātrāks (1,5 ml/min/kg) nekā pieaugušajiem (0,96 ml/min/kg).

Populācijas farmakokinētisko datu analīzē, ko veica pacientiem no 1 mēneša līdz 16 gadu vecumam,

tika konstatēts, ka ķermeņa svars būtiski korelē ar šķietamo klīrensu (klīrenss palielinājās, palielinoties

ķermeņa svaram) un šķietamo sadalījuma tilpumu. Abus parametrus ietekmēja arī vecums. Šis efekts

bija izteiktāks jaunākiem zīdaiņiem un samazinājās, palielinoties vecumam, līdz vecumā ap 4 gadiem

kļuva nenozīmīgs.

Abu populāciju farmakokinētiskajās analīzēs levetiracetāma šķietamais klīrenss palielinājās par

aptuveni 20%, ja to nozīmēja vienlaicīgi ar enzīmus inducējošiem pretepilepsijas līdzekļiem.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, genotoksicitāti un

kancerogēno potenciālu neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Nevēlamās blakusparādības, kas netika novērotas klīniskajos pētījumos, bet tika novērotas žurkām un

mazākā mērā pelēm, izmantojot cilvēkiem līdzīgas devas un iedarbības ilgumu, un kam varētu būt

nozīme klīniskā lietošanā, bija šādas: aknu izmaiņas, kas liecināja par adaptīvu atbildes reakciju,

piemēram, svara palielināšanos un centrilobulāru hipertrofiju, tauku infiltrācija un palielināts aknu

enzīmu līmenis plazmā.

Žurkām lietojot devas līdz 1800 mg/kg/dienā (x 6 maksimālā ieteicamā deva cilvēkam, pamatojoties

uz mg/m

vai iedarbību), netika novērota nevēlama ietekme uz tēviņu vai mātīšu fertilitāti vai

reproduktivitāti ne vecākiem, ne F1 paaudzei.

Žurkām

tika

veikti

divi

embriofetālās

attīstības

(EFA)

pētījumi,

lietojot

400,

1200

3600 mg/kg/dienā. Lietojot 3600 mg/kg/dienā, tikai vienā no 2 EFA pētījumiem novēroja nedaudz

samazinātu augļa svaru, kas bija saistīts ar palielinātu skeleta variāciju/nelielu anomāliju skaitu, kas

atbilda robežrādītājiem. Netika novērota ietekme uz embriju mirstību, kā arī nepieauga malformāciju

skaits. LNNB (līmenis, līdz kuram netiek novērotas blakusparādības) bija 3600 mg/kg/dienā grūsnām

žurku

mātītēm

12 maksimālā

ieteicamā

deva

cilvēkam,

pamatojoties

mg/m

1200 mg/kg/dienā augļiem.

Trušiem tika veikti četri embriofetālās attīstības pētījumi, lietojot devas 200, 600, 800, 1200 un

1800 mg/kg/dienā. Deva 1800 mg/kg/dienā izraisīja izteiktu toksicitāti mātītēm un samazinātu augļa

svaru, kas bija saistīts ar palielinātu kardiovaskulāru/skeleta anomāliju sastopamības biežumu augļiem.

LNNB bija <200 mg/kg/dienā mātītēm un 200 mg/kg/dienā augļiem (atbilst maksimālai ieteicamai

devai cilvēkam, pamatojoties uz mg/m

Žurkām tika veikts pre- un postnatālās attīstības pētījums, izmantojot levetiracetāma devas 70, 350 un

1800 mg/kg/dienā.

LNNB bija ≥ 1800 mg/kg/dienā F0 mātītēm, kā arī F1 pēcnācējiem līdz to

atšķiršanai no krūts attiecībā uz izdzīvošanas, augšanas un attīstības rādītājiem (x 6 maksimālā

ieteicamā deva cilvēkam, pamatojoties uz mg/m

Pētījumos ar žurku un suņu mazuļiem un jauniem īpatņiem netika novērota nevēlama ietekme nevienā

no standarta attīstības vai nobriešanas mērķa kritērijiem, lietojot devas līdz 1800 mg/kg/dienā

(x 6-17 maksimālā ieteicamā deva cilvēkam, pamatojoties uz mg/m

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

Tablete

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Hidroksipropilceluloze, mazaizvietota

Mikrokristāliskā celuloze

Magnija stearāts

Tabletes apvalks

Levetiracetam PharmaSwiss 250 mg:

Opadry II zilais (85F20694):

Polivinilspirts

Makrogols (PEG 3350)

Talks

Titāna dioksīds (E171)

Indigo karmīns (E132)

Levetiracetam PharmaSwiss 500 mg:

Opadry II dzeltenais (85F32004):

Polivinilspirts

Makrogols (PEG 3350)

Talks

Titāna dioksīds (E171)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Levetiracetam PharmaSwiss 750 mg:

Opadry II oranžais (85F23452):

Polivinilspirts

Makrogols (PEG 3350)

Talks

Titāna dioksīds (E171)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Saulrieta dzeltenais FCF (E110)

Levetiracetam PharmaSwiss 1000 mg:

Opadry II baltais (85F18422):

Polivinilspirts

Makrogols (PEG 3350)

Talks

Titāna dioksīds (E171)

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

30 mēneši.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

SASKAŅOTS ZVA 09-03-2017

Levetiracetam PharmaSwiss tabletes ir iepakotas PVH/alumīnija blisteros (katrs blisteris satur

10 tabletes), kas ievietoti kartona kārbās, kas satur 10, 20, 30, 50, 60, 100, 120 vai 200 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

PharmaSwiss Česká republika s.r.o.

Jankovcova 1569/2c

170 000 Prague 7

Čehija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Levetiracetam PharmaSwiss 250 mg: 12-0056

Levetiracetam PharmaSwiss 500 mg: 12-0057

Levetiracetam PharmaSwiss 750 mg: 12-0058

Levetiracetam PharmaSwiss 1000 mg: 12-0059

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2012. gada 20. marts.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 4. februāris.

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2017

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju