Imatinib Amomed 100 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

26-10-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

26-10-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
Imatinibs
Pieejams no:
Amomed Pharma GmbH, Austria
ATĶ kods:
L01XE01
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Imatinib
Deva:
100 mg
Zāļu forma:
Apvalkotās tabletes
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Remedica Ltd, Cyprus; Pharmadox Healthcare Ltd, Malta
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Ir apstiprināta
Autorizācija numurs:
13-0270

SASKAŅOTS ZVA 06-10-2016

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Imatinib Amomed 100mg apvalkotās tabletes

Imatinib

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Imatinib Amomed un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Imatinib Amomed lietošanas

Kā lietot Imatinib Amomed

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Imatinib Amomed

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Imatinib Amomed un kādam nolūkam tās lieto

Imatinib Amomed ir zāles, kas satur aktīvo vielu imatinibu. Šīs zāles darbojas, kavējot patoloģisko

šūnu augšanu turpmāk uzskaitīto slimību gadījumā. Šīs slimības ietver dažus vēža veidus.

Imatinib Amomed ir zāles pieaugušajiem un bērniem ar hronisko mieloleikozi (HML). Leikoze

ir balto asins šūnu vēzis. Parasti šīs baltās šūnas palīdz organismam cīnīties ar infekciju. Hroniskā

mieloleikoze ir leikozes veids, kura gadījumā sākas noteiktu patoloģisku balto šūnu (kuras sauc par

mieloīdajām šūnām) nekontrolēta augšana.

Pieaugušajiem pacientiem Imatinib Amomed lieto, lai ārstētu hroniskās mieloleikozes vēlīnu stadiju,

ko sauc par blastu krīzi. Tomēr bērniem un pusaudžiem, tās var izmantot, lai ārstētu visas slimības

stadijas.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi par to, kā darbojas Imatinib Amomed vai kāpēc šīs zāles ir

parakstītas Jums, vaicājiet savam ārstam.

2.

Kas Jums jāzina pirms Imatinib Amomed lietošanas

Imatinib Amomed Jums parakstīts tikai ārsts ar pieredzi asins vēža ārstēšanā.

Rūpīgi ievērojiet visus sava ārsta norādījumus pat tad, ja tie atšķiras no vispārējās informācijas šajā

instrukcijā.

Nelietojiet Imatinib Amomed šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret imatinibu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Ja tas attiecas uz Jums, nelietojiet Imatinib Amomed un pastāstiet par to savam ārstam.

Konsultējieties ar savu ārstu, ja Jūs domājat, ka Jums varētu būt alerģija, bet neesat par to pārliecināts.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

SASKAŅOTS ZVA 06-10-2016

Pirms Imatinib Amomed lietošanas konsultējieties ar savu ārstu:

ja Jums ir vai jebkad ir bijusi aknu, nieru vai sirds slimība;

ja Jūs lietojat zāles levotiroksīnu sakarā ar izoperētu vairogdziedzeri.

Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums, pirms Imatinib Amomed lietošanas pastāstiet par to

savam ārstam.

Ja ārstēšanas laikā ar Imatinib Amomed Jūs strauji pieņematies svarā, nekavējoties pastāstiet par

to savam ārstam. Imatinib Amomed var izraisīt šķidruma uzkrāšanos Jūsu organismā (izteikta

šķidruma aizture).

Imatinib Amomed lietošanas laikā Jūsu ārsts regulāri pārbaudīs, vai zāles iedarbojas. Jums veikts arī

asins analīzes un Jūs regulāri nosvērs.

Bērni un pusaudži

Imatinib Amomed ir arī zāles bērniem ar HML. Pieredzes par lietošanu bērniem ar HML līdz 2 gadu

vecumam nav.

Dažiem bērniem un pusaudžiem Imatinib Amomed lietošanas laikā var būt lēnāka augšana nekā

parasti. Ārsts regulāro vizīšu laikā pārbaudīs augšanu.

Citas zāles un Imatinib Amomed

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes (piemēram, paracetamolu) un ieskaitot augu

izcelsmes zāles (piemēram, divšķautņu asinszāli). Dažas zāles var ietekmēt Imatinib Amomed

iedarbību, ja tās lieto vienlaicīgi. Tās var pastiprināt vai samazināt Imatinib Amomed iedarbību,

pastiprinot blakusparādības vai samazinot Imatinib Amomed efektivitāti. Tieši tāpat Imatinib

Amomed var ietekmēt citas zāles.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai

plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Imatinib Amomed lietošana grūtniecības laikā nav ieteicama, ja vien tas nav absolūti

nepieciešams, jo tā lietošana var kaitēt Jūsu bērnam. Ārsts pārrunās ar Jums iespējamo risku,

lietojot Imatinib Amomed grūtniecības laikā.

Sievietēm, kurām grūtniecība ir iespējama, terapijas laikā ieteicams izmantot efektīvu

kontracepcijas metodi.

Laikā, kad ārstējaties ar Imatinib Amomed, nebarojiet bērnu ar krūti.

Pacientiem, kuriem Imatinib Amomed lietošanas laikā ir bažas par savu auglību, ieteicams

konsultēties ar savu ārstu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Šo zāļu lietošanas laikā Jums var būt reibonis, miegainība vai neskaidra redze. Ja Jums rodas kāds no

šiem simptomiem, nevadiet transportlīdzekļus un nelietojiet ierīces un mehānismus līdz brīdim, kad

atkal jutīsieties labi.

3.

Kā lietot Imatinib Amomed

Jūsu ārsts ir parakstījis Imatinib Amomed, jo Jums ir smaga slimība. Imatinib Amomed var Jums

palīdzēt cīnīties ar šo slimību.

Tomēr vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Svarīgi, lai Jūs tās lietotu

tik ilgi, cik to noteicis ārsts vai farmaceits. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

SASKAŅOTS ZVA 06-10-2016

Nepārtrauciet lietot Imatinib Amomed, ja vien ārsts Jums neliek to darīt. Ja Jūs nespējat lietot zāles,

kā ārsts Jums ir nozīmējis, vai Jums liekas, ka tās Jums vairs nav vajadzīgas, nekavējoties sazinieties

ar savu ārstu.

Cik daudz lietot

Lietošana pieaugušajiem

Ārsts Jums pateiks, cik tieši Imatinib Amomed tabletes jālieto.

Parastā sākotnējā deva ir 600 mg, kas jālieto kā 6 tabletes vienu reizi dienā.

Jūsu ārsts var parakstīt lielāku vai mazāku devu, atkarībā no Jūsu atbildes reakcijas uz ārstēšanu. Ja

Jūsu dienas deva ir 800 mg (8 tabletes), Jums jālieto 4 tabletes no rīta un 4 tabletes vakarā.

Lietošana bērniem

Ārsts Jums pateiks, cik daudz Imatinib Amomed tabletes jādod Jūsu bērnam. Lietotais Imatinib

Amomed daudzums būs atkarīgs no Jūsu bērna vispārējā stāvokļa, ķermeņa masas un garuma. Kopējā

deva bērniem nedrīkst pārsniegt 800 mg. Zāles var dot bērnam vai nu kā vienu devu dienā, vai sadalīt

divās lietošanas reizēs (puse no rīta un puse vakarā).

Kad un kā lietot Imatinib Amomed

Lietojiet Imatinib Amomed ēdienreizes laikā. Tas palīdzēs aizsargāt Jūsu kuņģi Imatinib

Amomed lietošanas laikā.

Norijiet tabletes veselas, uzdzerot lielu glāzi ūdens.

Ja Jūs nespējat norīt tabletes, varat tās izšķīdināt glāzē negāzēta ūdens vai ābolu sulas.

Lietojiet apmēram 50 ml katrai 100 mg tabletei.

Apmaisiet glāzes saturu ar karoti, līdz tabletes ir pilnīgi izšķīdušas.

Tiklīdz tabletes ir izšķīdušas, nekavējoties izdzeriet visu glāzes saturu. Glāzē var palikt

niecīgs daudzums izšķīdināto tablešu.

Cik ilgi lietot Imatinib Amomed

Turpiniet lietot Imatinib Amomed katru dienu tik ilgi, cik norādījis Jūsu ārsts.

Ja esat lietojis vairāk Imatinib Amomed nekā noteikts

Ja esat nejauši lietojis pārāk daudz tablešu, nekavējoties konsultējieties ar savu ārstu. Jums var būt

nepieciešama medicīniskā palīdzība. Ņemiet līdzi zāļu iepakojumu.

Ja esat aizmirsis lietot Imatinib Amomed

Ja esat aizmirsis lietot devu, iedzeriet to tiklīdz atceraties. Tomēr, ja tuvojas nākamās devas

lietošanas laiks, izlaidiet aizmirsto devu.

Tad turpiniet lietot plānotajā laikā.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jums ir jebkādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Tās parasti ir vieglas vai vidēji smagas.

Šīs blakusparādības var rasties ar noteiktu biežumu, kas definēts šādi:

ļoti bieži: var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem;

SASKAŅOTS ZVA 06-10-2016

bieži: var ietekmēt 1 no 10 cilvēkiem;

retāk: var ietekmēt 1 no 100 cilvēkiem;

reti: var ietekmēt 1 no 1000 cilvēkiem;

ļoti reti: var ietekmēt 1 no 10000 cilvēkiem;

nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem.

Dažas blakusparādības var būt nopietnas. Nekavējoties ziņojiet savam ārstam, ja Jums rodas

kāda no šādām blakusparādībām:

Ļoti biežas vai biežas blakusparādības:

strauja ķermeņa masas palielināšanās. Imatinib Amomed var izraisīt šķidruma uzkrāšanos

Jūsu organismā (smagu šķidruma aizturi);

infekcijas pazīmes, piemēram, drudzis, spēcīgi drebuļi, kakla iekaisums vai čūlas mutē.

Imatinib Amomed var ievērojami samazināt balto asins šūnu skaitu, tāpēc Jums vieglāk var

rasties infekcijas;

negaidīta asiņošana vai zilumu rašanās (kad Jūs neesat sevi savainojis);

Retākas vai retas blakusparādības:

sāpes krūtīs, neregulāra sirdsdarbība (sirds funkcijas traucējumu pazīmes);

klepus, apgrūtināta elpošana vai sāpes elpojot (plaušu bojājuma pazīmes);

apreibums, reiboņi vai ģībonis (zema asinsspiediena pazīmes);

slikta dūša, ēstgribas zudumu, gaišas krāsas urīns, ādas vai acu dzelte (aknu darbības

traucējumu pazīmes);

izsitumi, ādas apsārtums ar pūšļiem uz lūpām, ādas vai mutē; ādas lobīšanās, drudzis, piepacelti

sarkani vai violeti ādas apgabali, niezoša, dedzinoša sajūta, strutaini izsitumi (ādas slimību

pazīmes).

stipras sāpes vēderā, asinis atvemtajās masās, fekālijās vai urīnā, melnas fekālijas (kuņģa-zarnu

trakta darbības traucējumu pazīmes);

stipri samazināta urīna izdalīšanās, slāpes (nieru darbības traucējumu pazīmes);

slikta dūša ar caureju un vemšanu, sāpes vēderā vai drudzis (zarnu darbības traucējumu

pazīmes);

stipras galvassāpes, ekstremitāšu vai sejas vājums vai paralīze, runas traucējumi, pēkšņs

samaņas zudums (nervu darbības traucējumu pazīmes);

bāla āda, nogurums un elpas trūkums un tumšs urīns (zema sarkano asins šūnu līmeņa

pazīmes);

sāpes acīs vai redzes pasliktināšanās;

sāpes gūžās vai apgrūtināta staigāšana;

nejūtīgi vai auksti kāju un roku pirksti (Reino sindroma pazīmes);

pēkšņs ādas pietūkums un apsārtums (ādas infekcijas, ko sauc par celulītu, pazīmes);

dzirdes traucējumi;

muskuļu vājums un spazmas ar izmainītu sirds ritmu (kālija līmeņa izmaiņu asinīs pazīmes);

zilumi;

sāpes vēderā ar sliktu dūšu;

muskuļu spazmas ar drudzi, sarkanbrūns urīns, sāpes vai vājums muskuļos (muskuļu darbības

traucējumu pazīmes);

sāpes iegurnī, dažreiz ar sliktu dūšu un vemšanu, ar negaidītu asiņošanu no maksts, reibonis vai

ģībonis zema asinsspiediena dēļ (olnīcu vai dzemdes traucējumu pazīmes);

slikta dūša, elpas trūkums, neregulāra sirdsdarbība, duļķains urīns, nogurums un/vai

diskomforts locītavās, kas saistīts ar izmainītiem laboratorijas testu rezultātiem (piem., augsts

kālija, urīnskābes un fosfora līmenis un zems kalcija līmenis asinīs).

Ja Jums rodas kāda no iepriekšminētajām blakusparādībām, nekavējoties pastāstiet par to savam

ārstam.

Citas blakusparādības var būt šādas.

SASKAŅOTS ZVA 06-10-2016

Ļoti biežas blakusparādības:

galvassāpes vai nogurums;

slikta dūša, vemšana, caureja vai gremošanas traucējumi;

izsitumi;

muskuļu krampji vai locītavu, muskuļu vai kaulu sāpes;

pietūkums, piemēram, ap jūsu potītēm vai pietūkušas acis;

ķermeņa masas palielināšanās.

Ja kāda no šīm blakusparādībām Jums izpaužas smagi, pastāstiet par to savam ārstam.

Biežas blakusparādības:

anoreksija, ķermeņa masas samazināšanās vai garšas sajūtas traucējumi;

reibonis vai vājums;

miega traucējumi (bezmiegs);

izdalījumi no acs ar niezi, apsārtumu un pietūkumu (konjunktivīts), acu asarošana vai neskaidra

redze;

deguna asiņošana;

sāpes vai pietūkums vēdera dobumā, gāzu uzkrāšanās, grēmas vai aizcietējumi;

nieze;

neparasta matu izkrišana vai tie kļūst retāki;

nejūtīgums plaukstās vai pēdās;

čūlas mutē;

locītavu sāpes ar pietūkumu;

sausa mute, sausa āda vai sausas acis;

pazemināta vai paaugstināta ādas jutība;

karstuma viļņi, drebuļi vai svīšana naktī.

Ja kāda no šīm blakusparādībām Jums izpaužas smagi, pastāstiet par to savam ārstam.

Nav zināms:

plaukstu un pēdu apsārtums un/vai pietūkums, kas var būt kopā ar tirpšanu un dedzinošām

sāpēm;

augšanas aizture bērniem un pusaudžiem.

Ja kāda no šīm blakusparādībām Jums izpaužas smagi, pastāstiet par to savam ārstam.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas

arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371

67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām,

Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Imatinib Amomed

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma. Derīguma termiņš

attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

SASKAŅOTS ZVA 06-10-2016

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Imatinib Amomed satur

Aktīvā viela ir imatiniba mesilāts. Katra Imatinib Amomed 100 mg apvalkotā tablete satur

imatiniba mesilātu, kas atbilst 100 mg imatiniba.

Citas sastāvdaļas ir: mikrokristāliskā celuloze (E460), mazaizvietota hidroksipropilceluloze

(E463), povidons (E1201), krospovidons (A tipa) (E1201), koloidālais bezūdens silīcija

dioksīds, magnija stearāts (E572).

Tablešu apvalks ir pagatavots no hipromelozes (E464), makrogola 400, talka (E553b),

sarkanā dzelzs oksīda (E172), dzeltenā dzelzs oksīda (E172).

Imatinib Amomed ārējais izskats un iepakojums

Imatinib Amomed 100 mg apvalkotās tabletes ir tumši dzeltenas līdz brūngani oranžas, apaļas

apvalkotas tabletes 10,1 mm (± 5%) diametrā ar dalījuma līniju vienā pusē un „100” otrā pusē. Tableti

var sadalīt vienādās devās.

Zāles ir pieejamas iepakojumos ar 30, 60, 90, 120, 180 apvalkotajām tabletēm, bet visi iepakojuma

lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Amomed Pharma GmbH

Nikolsdorfergasse 1/15

A-1050 Wien

Austrija

Ražotājs

Pharmadox Healthcare Ltd

KW 20A – Kordin Industrial Park – Paola, PLA 3000

Malta

Remedica LTD

Limassol Industrial Estate

Aharnon Street P.O BOX 51706

Kipra

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Nīderlande: Imatinib Amomed 100mg Filmomhulde tabletten

Bulgārija: Imatinib Amomed 100mg филмирани таблетки

Čehija: Imatinib Amomed 100mg potahované tablety

Vācija: Imatinib Amomed 100mg Filmtabletten

Igaunija: Imatinib Amomed

Ungārija: Imatinib Amomed 100mg Filmtabletta

Lietuva: Imatinib Amomed 100mg Plėvele dengtos tabletės

Latvija: Imatinib Amomed 100mg apvalkotās tabletes

Polija: Imatinib Amomed

Rumānija: Imatinib Amomed 100mg Comprimate filmate

Slovēnija Imatinib Amomed Pharma 100mg Filmsko obložene tablete

Slovākija Imatinib Amomed

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 11/2013

SASKAŅOTS ZVA 06-10-2016

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Imatinib Amomed 100 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 100 mg imatiniba (Imatinib) (imatiniba mesilāta formā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Tumši dzeltenas līdz brūngani oranžas, apaļas, apvalkotas tabletes 10,1 mm (± 5%) diametrā, ar

dalījuma līniju vienā pusē un „100” otrā pusē.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Imatinib Amomed ir paredzēts, lai ārstētu:

pediatrijas pacientus ar nesen diagnosticētu Filadelfijas hromosomas (bcr-abl) pozitīvu (Ph+)

hronisko mieloleikozi (HML), kuriem kaulu smadzeņu transplantācija nav paredzēta kā pirmās

kārtas terapija;

pediatrijas pacientus ar Ph+ HML hroniskajā fāzē pēc neveiksmīgas terapijas ar interferonu alfa

vai akselerācijas fāzē;

pieaugušos un pediatrijas pacientus ar Ph+ HML blastu krīzē.

Imatiniba ietekme uz kaulu smadzeņu transplantācijas iznākumu nav noskaidrota.

Imatiniba efektivitāti pieaugušajiem un pediatrijas pacientiem pamato kopējās hematoloģiskās un

citoģenētiskās atbildes reakcijas rādītāji un dzīvildze bez HML progresēšanas. Kontrolēti pētījumi,

kas pierādītu klīnisku ieguvumu vai lielāku dzīvildzi attiecībā uz šo slimību, izņemot nesen

diagnosticētas hroniskas fāzes HML gadījumā, nav.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Terapija ir jāuzsāk ārstam, kuram ir pieredze pacientu ar attiecīgām hematoloģiskām ļaundabīgām

slimībām ārstēšanā.

Ja deva ir 400 mg vai lielāka (skatīt ieteikumus par devām zemāk), ir pieejamas 400 mg tabletes.

Ordinēto devu lieto iekšķīgi kopā ar ēdienu un lielu glāzi ūdens, lai mazinātu kuņģa-zarnu trakta

kairinājuma risku. 400 mg vai 600 mg devas jālieto vienu reizi dienā, bet 800 mg dienas deva jālieto

pa 400 mg divreiz dienā, no rīta un vakarā.

Pacientiem, kuri nespēj norīt apvalkotās tabletes, tabletes var izšķīdināt glāzē ūdens vai ābolu sulas.

Nepieciešamais tablešu skaits ar4 karoti jāiemaisa pietiekamā dzēriena tilpumā (aptuveni 50 ml 100

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

mg tabletei un 200 ml 400 mg tabletei). Pēc tablešu pilnīgas izšķīšanas suspensija nekavējoties

jāizdzer.

Devas HML terapijai pieaugušajiem

Ieteicamā Imatinib Amomed deva pacientiem blastu krīzē ir 600 mg/dienā. Blastu krīze tiek definēta

blastu

skaits

asinīs

kaulu

smadzenēs

ekstramedulārā

slimība,

izņemot

hepatosplenomegāliju.

Ārstēšanas ilgums: terapijas pārtraukšanas sekas pēc tam, kad panākta pilnīga citoģenētiska atbildes

reakcija, nav noskaidrotas.

Iespēju palielināt devu no 600 mg līdz maksimāli 800 mg (lieto pa 400 mg divreiz dienā) pacientiem

ar blastu krīzi var apsvērt gadījumā, ja nenovēro smagas nevēlamas blakusparādības vai smagu, ar

leikozi nesaistītu neitropēniju vai trombocitopēniju

šādos apstākļos: apmierinošu hematoloģisku

atbildes reakciju neizdodas panākt pēc vismaz 3 mēnešus ilgas terapijas; citoģenētisku atbildes

reakciju neizdodas panākt pēc 12 mēnešus ilgas terapijas; vai iepriekš panāktās hematoloģiskās un/vai

citoģenētiskās atbildes reakcijas zudums. Ņemot vērā, ka, lietojot lielākas zāļu devas, var pieaugt

nevēlamo blakusparādību biežums, pacienti pēc zāļu devas palielināšanas ir rūpīgi jākontrolē.

Devas HML terapijai bērniem

Devas bērniem jānosaka, pamatojoties uz ķermeņa virsmas laukumu (mg/m

). Bērniem ar HML

hroniskā un progresējošā fāzē ir ieteicamas deva 340 mg/m

dienā (nepārsniegt kopējo devu 800 mg)

Devu var lietot vienā reizē vai alternatīvi sadalīt divās lietošanas reizēs, vienu lieto no rīta, otru–

vakarā. Ieteiktās devas pašlaik pamatojas uz neliela pediatrisko pacientu skaita iegūtajiem datiem

(skatīt 5.1. un 5.2. apakšpunktu).

Pieredzes par bērnu, kuri jaunāki par 2 gadiem, ārstēšanu nav.

Devas palielināšanu no 340 mg/m

dienā līdz 570 mg/m

dienā (nepārsniegt kopējo devu 800 mg) var

apsvērt gadījumā, ja nenovēro smagas nevēlamas blakusparādības vai smagu, ar leikozi nesaistītu

neitropēniju vai trombocitopēniju šādos apstākļos: slimības progresēšana (jebkurā laikā); apmierinošu

hematoloģisku atbildes reakciju neizdodas panākt pēc vismaz 3 mēnešus ilgas terapijas; citoģenētisku

atbildes

reakciju

neizdodas

panākt

pēc

mēnešus

ilgas

terapijas;

iepriekš

panāktās

hematoloģiskās un/vai citoģenētiskās atbildes reakcijas zudums. Ņemot vērā, ka, lietojot lielākas zāļu

devas, var pieaugt nevēlamo blakusparādību biežums, pacienti pēc zāļu devas palielināšanas ir rūpīgi

jākontrolē.

Devas pielāgošana nevēlamu blakusparādību gadījumā

Nehematoloģiskās blakusparādības

Ja lietošanas laikā attīstās smagas, nehematoloģiska rakstura nevēlamas blakusparādības, nākamās

devas lietošana ir jāatliek, līdz parādību simptomi izzūd. Vēlāk, ja nepieciešams, atkarīgi no nevēlamo

blakusparādību sākotnējā smaguma, terapiju var atsākt.

Ja bilirubīns paaugstinājies vairāk nekā 3 reizes virs normas augšējās robežas (Upper Limit of Normal

– ULN jeb NAR) iestādē vai aknu transamināzes paaugstinās > 5 reizes virs NAR, Imatinib Amomed

lietošanu ir jāatliek, līdz bilirubīna līmenis atjaunojas līdz < 1,5 x NAR un transamināžu līmenis

atjaunojas līdz < 2,5 x NAR. Pēc tam terapiju var atsākt, samazinot Imatinib Amomed dienas devu.

Pieaugušajiem deva ir jāsamazina no 600 līdz 400 mg, vai no 800 mg līdz 600 mg, bet bērniem – no

340 līdz 260 mg/m

/dienā.

Hematoloģiskas blakusparādības

Smagas neitropēnijas vai trombocitopēnijas gadījumā ieteicams samazināt zāļu devu vai pārtraukt

terapiju, kā norādīts turpmākajā tabulā.

Devu pielāgošana neitropēnijas un trombocitopēnijas gadījumā:

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

HML hroniskā fāze pediatrijas

pacientiem

(deva 340 mg/m

ANS < 1,0 x 10

un/vai

trombocīti < 50 x 10

1. Pārtraukt Imatinib Amomed lietošanu līdz ANS ≥

1,5 x 10

/l un trombocīti ≥ 75 x 10

2. Atsākt ārstēšanu ar Imatinib Amomed iepriekšējā

devā

(t.i.,

kādu

lietoja

pirms

smagās

blakusparādības rašanās).

3. Gadījumā, ja recidivē ANS < 1,0 x10

/l un/vai

trombocīti< 50 x10

/l, atkārtot 1. punktu un terapiju

ar Imatinib Amomed atsāk samazinātā devā

mg/m

HML blastu krīze (sākotnējā

deva

600 mg)

ANS < 0,5 x 10

un/vai

trombocīti < 10 x 10

1. Pārbauda, vai citopēnija nav saistīta ar leikozi

(kaulu smadzeņu aspirāts vai biopsija).

citopēnija

saistīta

leikozi,

Imatinib

Amomed devu samazina līdz 400 mg.

3. Ja citopēnija saglabājas 2 nedēļas, devu samazina

vēl vairāk

līdz 300 mg.

4. Ja citopēnija saglabājas 4 nedēļas un joprojām

nav saistīta ar leikozi, Imatinib Amomed lietošanu

pārtrauc, līdz ANS ≥ 1 x 10

/l un trombocīti ≥ 20 x

/l, pēc tam terapiju ārstēšanu atsāk ar 300 mg.

akcelerācijas

fāze

blastu

krīze

pediatrijas

pacientiem (sākotnējā deva

340 mg/m2)

ANS < 0,5 x 109/l

un/vai

trombocīti < 10 x 109/l

1. Pārbauda, vai citopēnija nav saistīta ar leikozi

(kaulu smadzeņu aspirāts vai biopsija).

citopēnija

saistīta

leikozi,

Imatinib

Amomed devu samazina līdz 260 mg/m2.

3. Ja citopēnija saglabājas 2 nedēļas, samaziniet vēl

līdz 200 mg/m2.

4. Ja citopēnija saglabājas 4 nedēļas un joprojām

nav saistīta ar leikozi, Imatinib Amomed lietošanu

pārtrauc, līdz ANS ≥ 1 x 109/l un trombocīti ≥ 20 x

109/l, pēc tam ārstēšanu atsāk ar 200 mg/m

ANS = absolūtais neitrofilo leikocītu skaits.

iestājas pēc ne mazāk kā 1

mēnesi ilgas terapijas.

Lietošana pediatrijā: pieredzes par lietošanu bērniem ar HML līdz 2 gadu vecumam nav (skatīt 5.1.

apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi: imatinibs galvenokārt metabolizējas aknās. Pacientiem ar viegliem, vidēji

smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem jālieto mazākā ieteicamā deva 400 mg dienā. Ja

nav pietiekamas panesamības, devu var samazināt (skatīt 4.4.; 4.8, un 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumu klasifikācija:

Aknu darbības traucējumi

Aknu funkcionālie testi

Viegli

Kopējais bilirubīns: = 1,5 NAR

ASAT: >NAR (var būt normāla vai <NAR, ja kopējais bilirubīns >NAR)

Vidēji smagi

Kopējais bilirubīns: >1,5–3,0 NAR

ASAT: jebkāda

Smagi

Kopējais bilirubīns: >3–10 NAR

ASAT: jebkāda

NAR = normas augšējā robeža iestādē.

ASAT = aspartāta aminotransferāze.

Nieru darbības traucējumi: tā kā imatiniba nieru klīrenss ir nenozīmīgs, pacientiem ar nieru mazspēju

nav sagaidāma brīvā imatiniba klīrensa samazināšanās. Pacientiem ar vieglas vai vidēji smagas

pakāpes nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss = 20– 59 ml/min) kā sākuma deva jālieto

minimālā ieteicamā deva 400 mg dienā. Lai gan pieejama tikai ļoti ierobežota informācija, pacientiem

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 20 ml/min) vai tiem, kuriem veic

dialīzi, kā sākuma deva jālieto tā pati deva 400 mg dienā. Tomēr, ārstējot šos pacientus, jāievēro

piesardzība. Devu var samazināt, ja pacients to nepanes, vai palielināt, ja nav pietiekamas efektivitātes

(skatīt 4.4.un 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti: specifiski imatiniba farmakokinētikas pētījumi gados vecākiem pacientiem nav

veikti. Klīnisko pētījumu laikā, iekļaujot vairāk kā 20 % pacientu vecumā no 65 gadiem un vecākiem,

nozīmīgas zāļu farmakokinētikas izmaiņas, kas saistītas ar pacienta vecumu, nav konstatētas. Speciāli

ieteikumi par devām gados vecākiem pacientiem nav nepieciešami.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ja imatinibu nozīmē vienlaicīgi ar citām zālēm, ir iespējama zāļu mijiedarbība. Lietojot imatinibu

kopā ar ketokonazolu vai citiem spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, CYP3A4 substrātiem ar šauru

terapeitisko indeksu (piem., ciklosporīnu vai pimozīdu), vai CYP2C9 substrātiem ar šauru terapeitisko

indeksu (piem., varfarīnu vai citiem kumarīna atvasinājumiem) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Vienlaicīga

imatiniba

zāļu,

inducē

CYP3A4

(piemēram,

deksametazona,

fenitoīna,

karbamazepīna, rifampicīna, fenobarbitāla vai Hypericum perforatum, pazīstami arī kā asinszāles

preparāti)

lietošana

ievērojami

samazināt

imatiniba

iedarbību

iespējams,

paaugstināt

terapeitiskas neveiksmes risku. Tāpēc ir jāizvairās vienlaicīgi ordinēt imatinibu un spēcīgus CYP3A4

induktorus (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Hipotireoze

Pacientiem, kuriem veikta tireoīdektomija, un kuri saņem levotiroksīna aizstājterapiju imatiniba

terapijas

laikā,

ziņots

klīniskiem

hipotireozes

gadījumiem

(skatīt

4.5.

apakšpunktu).

Šiem

pacientiem

rūpīgi

jākontrolē

vairogdziedzeri

stimulējošo

hormona

(TSH

-

thyroid-stimulating

hormone) līmenis.

Hepatoksicitāte

Imatiniba metabolisms galvenokārt notiek aknās, un tikai 13% devas izdalās caur nierēm. Pacientiem

ar aknu darbības traucējumiem (viegliem, vidēji smagiem vai smagiem) rūpīgi jākontrolē perifērā

asinsaina un aknu enzīmu līmenis (skatīt 4.2.; 4.8. un 5.2. apakšpunktu). Jāņem vērā, ka pacientiem

ar stromas audzēju kuņģa – zarnu traktā (Gastrointestinal Stromal Tumor - GIST) var būt metastāzes

aknās, kā dēļ ir iespējami aknu darbības traucējumi.

Saistībā ar imatiniba lietošanu saņemti ziņojumi par aknu bojājumiem, tajā skaitā aknu mazspēju un

aknu nekrozi. Kombinējot imatinibu ar lielu devu ķīmijterapijas shēmām, novērots palielināts skaits

smagu ar aknām saistītu blakusparādību. Nepieciešams rūpīgi kontrolēt aknu darbību gadījumos, kad

imatinibs tiek kombinēts ar ķīmijterapijas shēmām, kas ir saistītas ar aknu darbības traucējumiem

(skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Šķidrumu aizture

Aptuveni 2,5% pacientu ar nesen diagnosticētu HML, kuri lieto imatinibu, ir aprakstīta smaga

šķidruma aizture (izsvīdums pleirā, tūska, plaušu tūska, ascīts, virspusēja tūska). Tādēļ ir ļoti

ieteicams regulāri kontrolēt pacienta svaru. Negaidīts, straujš pacienta ķermeņa masas pieaugums ir

rūpīgi

jāizmeklē

nepieciešams,

jāordinē

piemēroti

uzturoši

terapeitiski

pasākumi.

Klīniskajos

pētījumos

šīs

blakusparādības

biežāk

novēroja

gados

vecākiem

pacientiem,

arī

pacientiem ar sirds slimību anamnēzē. Tādēļ, ārstējot pacientus ar sirds darbības traucējumiem, ir

jāievēro piesardzība.

Pacienti ar sirds slimību

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

Pacieti ar sirds slimībām, sirds mazspējas riska faktoriem vai nieru mazspējas anamnēzē, ir rūpīgi

jānovēro, un ikviens pacients ar sirds vai nieru mazspēju saistītām pazīmēm vai simptomiem ir

jāizmeklē un jāārstē.

Pacientiem

hipereozinofīlijas

sindromu

(HES)

sirdsdarbības

traucējumiem

bijuši

atsevišķi

kardiogēnā šoka/kreisā kambara disfunkcijas gadījumi, kas saistīti ar imatiniba terapijas uzsākšanu.

Ziņots, ka šis stāvoklis bija atgriezenisks, kad tika nozīmēti sistēmiskie steroīdi, asinsriti nodrošinoši

pasākumi un uz laiku tika pārtraukta imatiniba lietošana. Tā kā saistībā ar imatiniba lietošanu saņemti

retāki blakusparādību ziņojumi par sirdsdarbības traucējumiem, pirms imatiniba lietošanas HES/hroniskas

eozinofīlās leikozes (chronic eosinophilic leukaemia - CEL) pacientiem nepieciešams rūpīgi izvērtēt

imatiniba terapijas ieguvuma/riska attiecību.

Mielodisplastiskas/mieloproliferatīvas slimības ar PDGFR gēnu pārkārtošanos var būt saistītas ar

augstu

eozinofilo

leikocītu

līmeni.

Tāpēc

pacientiem

HES/CEL

pacientiem

mielodisplastisku/mieloproliferatīvu slimību, kas saistīta ar augstu eozinofilo leikocītu līmeni, pirms

imatiniba

lietošanas

apsverama

konsultācija

kardioloģijas

speciālista,

ehokardiogrammas

veikšana un troponīna noteikšana serumā. Ja kādas no šiem izmeklējumiem ir novirzes, ārstēšanas

sākumā apsverama kardioloģijas speciālista uzraudzība un profilaktiska sistēmisko steroīdu (1-2

mg/kg) lietošana vienu vai divas nedēļas vienlaikus ar imatinibu.

Asiņošana no kuņģa- zarnu trakta

Klīniskā pētījumā pacientiem ar nerezecējamu un/vai metastātisku GIST ir aprakstīta gan kuņģa-zarnu

trakta,

audzēja

asiņošana

(skatīt

4.8.

apakšpunktu).

Pamatojoties

pieejamajiem

datiem,

predisponējoši

faktori

(piem.,

audzēja

lielums,

audzēja

lokalizācija,

koagulācijas

traucējumi),

paaugstina jebkāda veida asiņošanas risku GIST pacientiem nav konstatēti. Tā kā palielināts asinsvadu

daudzums audos un nosliece uz asiņošanu ir daļa no GIST klīniskās gaitas īpašībām, visiem pacientiem ir

jāpiemēro standarta pieeja un procedūras asiņošanas kontrolei un terapijai.

Audzēja sabrukšanas sindroms

Saistībā ar iespējamu audzēja sabrukšanas sindroma (ASS) rašanos, pirms imatiniba terapijas

uzsākšanas ieteicams koriģēt klīniski nozīmīgu dehidratāciju un ārstēt augstu urīnskābes līmeni

asinīs (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Laboratoriskie izmeklējumi

Imatiniba terapijas laikā ir regulāri jākontrolē pilna asinsaina. HML pacientu ārstēšana ar imatinibu

ir saistīta ar neitropēniju un trombocitopēniju. Tomēr šo citopēniju parādīšanās, visticamāk ir saistīta

ar ārstējamās slimības stadiju, un tās biežāk novēroja pacientiem ar HML akselerācijas fāzē vai

blastu krīzē, salīdzinot ar pacientiem, kuriem HML ir hroniskā fāzē. Ārstēšanu ar imatinibu var

pārtraukt vai samazināt zāļu devu atbilstoši ieteikumiem 4.2. apakšpunktā.

Pacientiem,

saņem

imatinibu,

regulāri

jākontrolē

aknu

darbība

(transamināzes,

bilirubīns,

sārmainā fosfatāze).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem imatiniba koncentrācija plazmā ir lielāka nekā pacientiem ar

normālu nieru darbību, iespējams, sakarā ar paaugstināto alfa skābā glikoproteīna (AGP) (olbaltumvielas,

kas saista imatinibu) līmeni plazmā šiem pacientiem. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jālieto

mazākā sākuma deva. Pacietiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem ārstēšanā jāievēro piesardzība.

Devu var samazināt, ja rodas nepanesība (skatīt 4.2. un 5.2 apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Saņemti ziņojumi par augšanas aizturi bērniem un pusaudžiem, kurus ārstēja ar imatinibu.

Ilgstošas

ārstēšanas

imatinibu

ietekme

bērnu

augšanu

ilgtermiņā

zināma.

Tādēļ

ārstēšanas laikā ar Imatinib Amomed ieteicama regulāra bērna augšanas kontrole (skatīt 4.8.

apakšpunktā).

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

Aktīvās vielas, kas var paaugstināt imatiniba koncentrāciju plazmā

Vielas, kas inhibē citohroma P450 izoenzīma CYP3A4 aktivitāti (t.i., ketokonazols, itrakonazols,

eritromicīns, klaritromicīns), var palēnināt imatiniba metabolismu un paaugstināt tā koncentrāciju.

Veseliem pētījumu subjektiem, lietojot imatinibu vienlaicīgi ar vienu ketokonazola devu (CYP3A4

inhibitors), novēroja nozīmīgu imatiniba iedarbības pastiprināšanos (vidējās C

un AUC vērtības

palielinājās attiecīgi par 26% un 40%). Vienlaicīgi ordinējot imatinibu un CYP3A4 grupas enzīmu

inhibitorus, ir jāievēro piesardzība.

Aktīvās vielas, kas var samazināt imatiniba koncentrāciju plazmā

Vielas, kas inducē CYP3A4 aktivitāti (t.i., deksametazons, fenitoīns, karbamazepīns, rifampicīns,

fenobarbitāls, fosfenitoīns, primidons vai Hypericum perforatum, kas pazīstami arī kā asinszāles

preparāti) var ievērojami samazināt imatiniba iedarbību un, iespējams, paaugstināt terapeitiskas

neveiksmes risku. Pēc iepriekšējas vairākkārtējas 600 mg lielu rifampicīna devu lietošanas, kam

sekoja viena 400 mg imatiniba deva, C

un AUC(

0-∞)

samazinājās attiecīgi par vismaz 54% un 74%.

Līdzīgi rezultāti tika novēroti pacientiem ar ļaundabīgu gliomu, kuri terapijas laikā ar imatinibu

saņēma

enzīmus

inducējošus

pretepilepsijas

līdzekļus

(EIPEL),

piemēram,

karbamazepīnu,

okskarbazepīnu un fenitoīnu. Imatiniba plazmas AUC samazinājās par 73%, salīdzinot ar pacientiem,

kas nelietoja EIPEL. No vienlaicīgas imatiniba un rifampicīna vai citu spēcīgu CYP4A4 induktoru

lietošanas ir jāizvairās.

Aktīvās vielas, kuru koncentrāciju plazmā var mainīt imatinibs

Imatinibs attiecīgi 2 un 3,5 reizes palielina simvastatīna (CYP3A4 substrāts) vidējo C

un AUC, kas

liecina, ka tas inhibē Imatiniba CYP3A4. Tādējādi, vienlaicīgi nozīmējot imatinibu un CYP3A4 substrātus

ar šauru terapeitisko indeksu (piemēram, ciklosporīnu vai pimozīdu), ieteicams ievērot piesardzību.

Imatinibs var paaugstināt citu CYP3A4 metabolizēto zāļu (t.i., triazolbenzodiazepīnu, dihidropiridīna

grupas kalcija kanālu blokatoru, dažu HMG– CoA reduktāzes inhibitoru, t.i., statīnu u.c.) koncentrāciju

plazmā.

varfarīna

metabolismu

nodrošina

CYP2C9,

pacientiem,

kuriem

nepieciešami

antikoagulanti, ir jāievada mazmolekulārais vai standarta heparīns.

In vitro imatinibs koncentrācijās, kas ir tuvas tām, kas ietekmē CYP3A4 aktivitāti, inhibē citohroma

P450 izoenzīma CYP2D6 aktivitāti. Lietojot imatiniba 400 mg devu divas reizes dienā, novēroja

CYP2D6 mediētā metoprolola metabolisma nomākums, kur metoprolola C

un AUC paaugstinājās

par aptuveni 23% (90% TI [1,16-1,30]).Lietojot imatinibu kombinācijā ar CYP2D6 substrātiem, devas

pielāgošana nav nepieciešama, tomēr ieteicams ievērot piesardzību, lietojot CYP2D6 substrātus ar

šauru terapeitiskās darbības indeksu, piemēram, metoprololu. Pacientiem, kuri lieto metoprololu,

jāapsver klīniskas uzraudzības iespēja.

In vitro imatinibs inhibē paracetamola O-glikuronidāciju ar K

vērtību 58,5 mikromol/l. Šī inhibīcija

nav novērota in vivo pēc 400 mg imatiniba un 1000 mg paracetamola lietošanas. Lielākas imatiniba un

paracetamola devas nav pētītas.

Tādēļ, lietojot vienlaikus lielas imatiniba un paracetamola devas, jāievēro piesardzība.

Pacientiem,

kuriem

veikta

tireoīdektomija

kuri

saņem

levotiroksīnu

vienlaicīgi

imatinibu,

pazemināties levotiroksīna līmenis asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu). Tādēļ ir ieteicama piesardzība. Tomēr,

novērotās mijiedarbības mehānisms šobrīd nav skaidrs.

Ir pieejama klīniskā pieredze par imatiniba lietošanu kombinācijā ar ķīmijterapiju (skatīt 5.1. apakšpunktu)

Ph+ ALL pacientiem, bet imatiniba un ķīmijterapijas shēmu zāļu-zāļu mijiedarbība nav pilnībā noskaidrota.

Iespējama

imatiniba

izraisīto

blakusparādību,

piemēram,

hepatotoksicitātes,

mielosupresijas

citu

blakusparādību, pastiprināšanās, un saņemti ziņojumi, ka vienlaicīga lietošana ar L-asparagināzi var būt

saistīta ar palielinātu hepatotoksicitāti (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tādēļ, lietojot imatinibu kombinācijā,

jāievēro īpaša piesardzība.

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par imatiniba lietošanu grūtniecēm ir ierobežoti. Tomēr pētījumi ar dzīvniekiem pierāda

reproduktīvo

toksicitāti

(skatīt

5.3.

apakšpunktu),

potenciālais

risks

auglim

zināms.

Imatinibu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien nav absolūta nepieciešamība. Ja zāles lieto

grūtniecības laikā, paciente ir jāinformē par potenciālo risku auglim.

Sievietēm reproduktīvā vecumā ārstēšanās laikā jāiesaka izmantot efektīvu kontracepcijas metodi.

Barošana ar krūti

Pieejama

ierobežota

informācija

imatiniba

izplatīšanos

cilvēka

pienā.

Pētījumos

divām

sievietēm, kuras baroja bērnu ar krūti, konstatēts, ka gan imatinibs, gan tā aktīvais metabolīts var

izdalīties cilvēka pienā. Pētījumā vienai pacientei noteikts, ka attiecība starp imatiniba un tā

metabolīta koncentrāciju mātes pienā un asinīs ir attiecīgi 0,5 un 0,9, kas liecina, ka imatiniba

metabolīts

pārsvarā

izdalās

mātes

pienu.

Ņemot

vērā

imatiniba

metabolīta

kopējo

koncentrāciju un

zīdaiņa

maksimālo dienā uzņemto

piena daudzumu,, sagaidāmā kopējā zāļu

iedarbība būs zema (~10% no terapeitiskās devas). Tomēr, tā kā nav zināma nelielu imatiniba devu

iedarbība zīdaiņiem, sievietes, kuras lieto imatinibu, nedrīkst barot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Neklīniskajos pētījumos nekonstatēja ietekmi uz žurku tēviņu un mātīšu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Pētījumi pacientiem, kas saņēma imatinibu, nav veikti, un tā ietekme uz fertilitāti un gametoģenēzi nav

izvērtēta. Pacientiem, kuriem ārstēšanās laikā ar imatinibu ir bažas par savu fertilitāti, jākonsultējas ar savu

ārstu.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacienti ir jābrīdina, ka imatiniba terapijas laikā tiem ir iespējamas nevēlamas blakusparādības,

piemēram, reibonis, neskaidra redze vai miegainība. Tādēļ, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot

mehānismus, ir ieteicams ievērot piesardzību.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Pacientiem

progresējošām

ļaundabīgām

slimībām

iespējami

dažādi

neskaidras

izcelsmes

medicīniski stāvokļi, kuru dēļ sakarā ar pamatslimības simptomu dažādību, tās progresēšanu un

vairāku zāļu vienlaicīgu lietošanu ir grūti novērtēt nevēlamo blakusparādību cēloņus.

klīniskajos

pētījumos

2,4%

pacientu

pirmreizēju

diagnozi,

pacientu

slimības

vēlīnajā

hroniskajā fāzē pēc neveiksmīgas interferona terapijas, 4% pacientu akcelerācijas fāzē pēc neveiksmīgas

interferona terapijas un 5% pacientu blastu krīzes apstākļos pēc neveiksmīgas interferona terapijas pārtrauca

zāļu lietošanu sakarā ar to izraisītām nevēlamām blakusparādībām. GIST pētījumā 4% pacientu pārtrauca

zāļu lietošanu sakarā ar zāļu izraisītām nevēlamām blakusparādībām.

Visu indikāciju gadījumā novērotās nevēlamās blakusparādības, neskaitot divus izņēmumus, bija

līdzīgas. Salīdzinot ar GIST pacientiem, HML gadījumā biežāk novēro kaulu smadzeņu nomākumu,

kas, iespējams, ir saistīts ar pamatslimību. Klīniskā pētījumā pacientiem ar nerezecējamu vai

metastātisku

GIST,

(5%)

pacientiem

novēroja

smaguma

pakāpes

(pēc

terminoloģijas) asiņošanu kuņģa – zarnu traktā (3 pacientiem), 3 pacientiem – audzēja asiņošanu,

un 1 pacientam – vienlaicīgi abas blakusparādības. Audzēji kuņģa – zarnu traktā var būt kuņģa –

zarnu

trakta

asiņošanas

cēlonis

(skatīt

4.4.

apakšpunktu).

Kuņģa

zarnu

trakta

audzēja

asiņošana var būt smaga un dažkārt letāla. Visbiežāk (≥ 10% gadījumu), abos gadījumos ziņotās, ar

šo zāļu lietošanu saistītās nevēlamās blakusparādības bija viegli izteikta slikta dūša, vemšana,

caureja, sāpes vēderā, vājums, muskuļu sāpes un krampji, kā arī izsitumi. Visos pētījumos bieži

novēroja virspusējas tūskas, galvenokārt

– periorbitālu tūsku un apakšējo ekstremitāšu tūsku.

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

Tomēr šīs tūskas reti bija smagas, un tās varēja kontrolēt ar diurētiskiem līdzekļiem, citiem

uzturošiem pasākumiem, vai samazinot imatiniba devu.

Pacientiem ar Ph+ ALL, kombinējot imatinibu ar lielu devu ķīmijterapijas shēmām, var novērot

pārejošu aknu toksicitāti transamināžu paaugstināšanās un hiperbilirubinēmijas veidā.

Dažādas nevēlamās blakusparādības, piemēram, izsvīdumu pleirā, ascītu, plaušu tūsku un strauju

svara pieaugumu ar virspusēju tūsku vai bez tās, var apzīmēt ar kopīgu apzīmējumu “ šķidruma

aizture”. Parasti šīs reakcijas iespējams ārstēt, uz laiku pārtraucot imatiniba lietošanu un izmantojot

diurētiskos

līdzekļus

citus

piemērotus

uzturošas

aprūpes

pasākumus.

Tomēr

dažas

šīm

blakusparādībām var būt smagas vai dzīvībai bīstamas, un dažiem pacientiem blastu krīzes apstākļos

un komplicētu klīnisku anamnēzi - izsvīdumu pleirā, sastrēguma sirds mazspēju un nieru mazspēju, ir

iestājusies

nāve.

Pediatriskajos

klīniskajos

pētījumos

īpaši

nozīmīgi

dati,

kas attiecas

uz zāļu

lietošanas drošību, nav konstatēti.

Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamās

blakusparādības,

aprakstītas

biežāk

tikai

atsevišķos

gadījumos

uzskaitītas

turpmāk pēc orgānu sistēmu klasifikācijas un biežuma. Uzskaitītām blakusparādībām rašanās biežums

definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz<1/100); reti (≥1/10000

līdz<1/1000); ļoti reti (<1/10000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā

sastopamības

biežuma

grupā

nevēlamās

blakusparādības

sakārtotas

pēc

sastopamības

biežuma, norādot biežākās vispirms.

1. tabulā minētās blakusparādības un to biežums pamatojas uz galvenajiem reģistrācijas pētījumiem.

1.

tabula.

Nevēlamās blakusparādības klīniskajos pētījumos

Infekcijas un infestācijas

Retāk

Herpes

zoster,

herpes simplex, nazofaringīts,

pneimonija

, sinusīts, celulīts,

augšējo elpceļu infekcija, gripa, urīnceļu infekcija,, gastroenterīts, sepse

Reti

Sēnīšu infekcija

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Reti

Audzēja sabrukšanas sindroms

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Neitropēnija, trombocitopēnija, anēmija

Bieži

Pancitopēnija, febrila neitropēnija

Retāk

Trombocitēmija,

limfopēnija,

kaulu

smadzeņu

nomākums,

eozinofīlija, limfadenopātija

Reti

Hemolītiskā anēmija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Anoreksija

Retāk

Hipokaliēmija,

pastiprināta

ēstgriba,

hipofosfatēmija,

samazināta

ēstgriba,

dehidratācija,

podagra,

hiperurikēmija,

hiperkalcēmija,

hiperglikēmija, hiponatriēmija

Reti

Hiperkaliēmija, hipomagnēmija

Psihiskie traucējumi

Bieži

Bezmiegs

Retāk

Depresija, pavājināta dzimumtieksme, trauksme

Reti

Apjukuma stāvoklis

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Galvassāpes

Bieži

Reibonis, parestēzija, garšas sajūtas izmaiņas, jušanas traucējumi

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

Retāk

Migrēna,

miegainība,

sinkope,

perifēra

neiropātija,

atmiņas

traucējumi,

sēžas

nerva

iekaisums,

nemierīgo

kāju

sindroms,

trīce,

asinsizplūdums

smadzenēs

Reti

Paaugstināts intrakraniālais spiediens, krampji, redzes nerva iekaisums

Acu bojājumi

Bieži

Plakstiņu

pietūkums,

pastiprināta

asarošana,

konjunktīvas

asiņošana,

konjunktivīts, sausas acis, neskaidra redze

Retāk

Acu kairinājums, sāpes acīs, orbītas tūska, sklēras asiņošana, tīklenes asiņošana,

blefarīts, makulas tūska

Reti

Katarakta, glaukoma, papillas tūska

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Vertigo, troksnis ausīs, dzirdes zudums

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk

Sirdsklauves, tahikardija, sastrēguma sirds mazspēja

, plaušu tūska

Reti

Aritmija,

priekškambaru

fibrilācija,

sirds

apstāšanās,

miokarda

infarkts,

stenokardija, izsvīdums perikardā

Asinsvadu sistēmas traucējumi

4

Bieži

Pietvīkums, asiņošana

Retāk

Hipertensija, hematoma, perifēriska salšanas sajūta, hipotensija, Reino sindroms

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Aizdusa, deguna asiņošana, klepus

Retāk

Izsvīdums pleirā

, faringolaringeālas sāpes, faringīts

Reti

Pleiras

sāpes,

plaušu

fibroze,

pulmonāla

hipertensija,

plaušu

asiņošana

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Slikta dūša, caureja, vemšana, dispepsija, sāpes vēderā

Bieži

Meteorisms, vēdera pūšanās, gastroezofageāls atvilnis, aizcietējumi, sausa

mute, gastrīts

Retāk

Stomatīts, čūlas mutes dobumā, kuņģa-zarnu trakta asiņošana

, atraugas, melēna,

ezofagīts, ascīts, kuņģa čūla, hematemēze, heilīts, disfāgija, pankreatīts

Reti

Kolīts, ileuss, iekaisīga zarnu slimība

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

1 Par pneimoniju visbiežāk ziņots pacientiem ar transformētu HML un pacientiem ar GIST.

2 Galvassāpes visbiežāk novērotas pacientiem ar GIST.

3 Pamatojoties uz datiem par pacientgadiem, sirdsdarbības traucējumus, tostarp sastrēguma sirds mazspēju

novēroja biežāk pacientiem ar transformētu HML nekā pacientiem ar hronisku HML.

4 Pietvīkumu visbiežāk novēroja pacientiem ar GIST, un asiņošanu (hematoma, asiņošana) visbiežāk

novēroja pacientiem ar GIST un transformētu HML (HML-AP un HML-BC).

5 Par izsvīdumu pleirā biežāk ziņots pacientiem ar GIST un pacientiem ar transformētu HML

(HML-AP un HML-BC) nekā pacientiem ar hronisku HML.

6+7 Sāpes vēderā un kuņģa-zarnu trakta asiņošanu visbiežāk novēroja GIST pacientiem.

8 Ziņots par dažiem letāliem aknu mazspējas un aknu nekrozes gadījumiem.

9 Muskuļu un kaulu sāpes un ar tām saistītie traucējumi biežāk novēroti pacientiem ar HML nekā pacientiem ar GIST.

Par turpmāk minētajiem reakciju veidiem ziņots galvenokārt imatiniba pēcreģistrācijas lietošanas

periodā. Tie ietver spontānos gadījumu ziņojumus, kā arī notiekošajos pētījumos, paplašinātas

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Retāk

Hiperbilirubinēmija, hepatīts, dzelte

Reti

Aknu mazspēja

, aknu nekroze

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži

Periorbitāla tūska, dermatīts/ekzēma/izsitumi

Bieži

Nieze, sejas tūska, sausa āda, eritēma, alopēcija, svīšana naktī, fotosensibilizācijas

reakcija

Retāk

Pustulāri izsitumi, kontūzija, pastiprināta svīšana, nātrene, ekhimozes, palielināta

zilumu veidošanās tendence, hipotrihoze, ādas hipopigmentācija, eksfoliatīvs

dermatīts,

onihoklāze,

folikulīts,

petehijas,

psoriāze,

purpura,

ādas

hiperpigmentācija, bullozi izsitumi

Reti

Akūta

febrila

neitrofīla

dermatoze

(Svīta

sindroms),

nagu

krāsas

izmaiņas,

angioneirotiska tūska, vezikulāri izsitumi, erythema multiforme, leikocitoklastisks

vaskulīts, Stīvensa-Džonsona sindroms, akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze

(AĢEP)

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti bieži

Muskuļu spazmas un krampji, muskuļu un kaulu sāpes, arī mialģija, artralģija,

kaulu sāpes

Bieži

Locītavu pietūkums

Retāk

Muskuļu un locītavu stīvums

Reti

Muskuļu vājums, artrīts, rabdomiolīze/miopātija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Nieru sāpes, hematūrija, akūta nieru mazspēja, palielināts urinēšanas biežums

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Ginekomastija,

erektilā

disfunkcija,

menorāģija,

neregulāras

menstruācijas,

seksuāla disfunkcija, sāpes krūšu galos, krūšu dziedzeru palielināšanās, sēklinieku

maisiņu tūska

Reti

Corpus luteum asiņošana/asiņojoša olnīcu cista

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži

Šķidrumu aizture un tūska, nogurums

Bieži

Vājums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, anasarka, vēsuma sajūta, drebuļi

Retāk

Sāpes krūtīs, savārgums

Izmeklējumi

Ļoti bieži

Ķermeņa masas palielināšanās

Bieži

Ķermeņa masas samazināšanās

Retāk

Kreatinīna

līmeņa

paaugstināšanās

asinīs,

kreatīnfosfokināzes

līmeņa

paaugstināšanās

asinīs,

laktātdehidrogenāzes

līmeņa

paaugstināšanās

asinīs,

sārmainās fosfotāzes līmeņa paaugstināšanās asinīs

Reti

Amilāzes līmeņa paaugstināšanās asinīs

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

pieejamības

programmās,

klīniskās

farmakoloģijas

pētījumos

neapstiprinātu

indikāciju

zinātniskajos pētījumos novērotās nopietnas blakusparādības. Tā kā par šīm reakcijām ziņots

nenoteikta lieluma populācijai, vienmēr nav iespējams droši novērtēt to biežumu vai cēloņsakarību

ar imanitiba iedarbību.

tabula.

Pēcreģistrācijas periodā novērotās blakusparādības

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (cistas un polipus ieskaitot)

Nav zināmi

Audzēja asiņošana/audzēja nekroze

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Anafilaktiskais šoks

Nervu sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Smadzeņu tūska

Acu slimības

Nav zināmi

Stiklveida ķermeņa asiņošana

Sirds funkcijas traucējumi

Nav zināmi

Perikardīts, sirds tamponāde

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Tromboze/embolija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Nav zināmi

Akūta elpošanas mazspēja

, intersticiāla plaušu slimība

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Nav zināmi

Ileuss/zarnu nosprostojums, kuņģa-zarnu trakta perforācija, divertikulīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nav zināmi

Palmāri-plantārais eritrodizestēzijas sindroms

Nav zināmi

Lihenoīdā keratoze, lichen planus

Nav zināmi

Toksiska epidermas nekrolīze

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināmi

Avaskulāra nekroze/gūžas nekroze

Nav zināmi

Augšanas aizture bērniem

1 Ziņots

letāliem

gadījumiem

pacientiem

progresējošu

slimību,

smagu

infekciju,

smagu

neitropēniju un citiem nopietniem vienlaicīgiem stāvokļiem.

Laboratorisko izmeklējumu rezultātu patoloģijas

Hematoloģija

HML gadījumā visos pētījumos ir konstatētas citopēnijas, jo īpaši – neitropēnija un trombocitopēnija,

norādot uz to biežuma palielināšanos, lietojot lielas zāļu devas ≥ 750 mg (I fāzes pētījums). Taču citopēniju

biežums bija viennozīmīgi atkarīgs arī no slimības stadijas. 3. vai 4. smaguma pakāpes neitropēniju (ANS

< 1,0 x 10

/l) un trombocitopēniju (trombocīti < 50 x 10

/l) pacientiem ar blastu krīzi vai slimības

akcelerācijas fāzē (59% līdz 64% un 44% līdz 63% novēro attiecīgi neitropēniju un trombocitopēniju)

novēro 4 un 6 reizes biežāk nekā pacientiem, kuriem nesen diagnosticēta HML hroniskā fāzē (16,7%

novēro neitropēniju un 8,9% - trombocitopēniju). Pacientiem, kuriem nesen diagnosticēta HML hroniskā

fāzē, 4 smaguma pakāpes neitropēniju (ANS < 0,5 x 10

/l) un trombocitopēniju (trombocīti < 10 x 10

novēro attiecīgi 3,6% un < 1% pacientu. Neitropēnijas un trombocitopēnijas epizožu vidējais ilgums

parasti bija attiecīgi robežās no 2 līdz 3 un no 3 līdz 4 nedēļām. Šīs parādības parasti var ārstēt, vai nu

samazinot zāļu devu, vai pārtraucot imatiniba lietošanu, bet retos gadījumos ir nepieciešams terapiju

pilnībā pārtraukt. Pediatrijas pacientiem ar HML visbiežāk novērotās toksicitātes parādības bija 3. vai 4.

smaguma pakāpes citopēnijas, tajā skaitā neitropēnija, trombocitopēnija un anēmija. Šīs parādības parasti

radās pirmo dažu mēnešu laikā pēc terapijas uzsākšanas.

Klīniskajā pētījumā ar pacientiem ar nerezecējamu un/vai metastātisku GIST par 3. un 4. smaguma

pakāpes anēmiju tika ziņots attiecīgi 5,4% un 0,7% pacientu, un vismaz dažiem pacientiem šī anēmija var

būt saistīta ar asiņošanu kuņģa – zarnu traktā vai audzēja asiņošanu. 3. un 4. smaguma pakāpes neitropēniju

novēroja attiecīgi 7,5% un 2,7% pacientu, bet 3. smaguma pakāpes trombocitopēniju – 0,7% pacientu. 4.

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

smaguma pakāpes trombocitopēnija neattīstījās nevienam pacientam. Leikocītu (White Blood Cells - WBC)

un neitrofilo leikocītu skaita samazināšanos galvenokārt novēroja pirmo sešu terapijas nedēļu laikā, vēlāk

attiecīgo rādītāju vērtības bija relatīvi stabilas.

Bioķīmiskie rādītāji

pacientiem

novēroja

izteiktu

transamināžu

(<5%)

bilirubīna

(<1%)

līmeņa

paaugstināšanos, un to parasti ārstēja, samazinot devu vai pārtraucot zāļu lietošanu (šo epizožu

vidējais ilgums bija aptuveni viena nedēļa).

Aknu darbības laboratorisko rādītāju noviržu dēļ

ārstēšanu pilnībā pārtrauca mazāk nekā 1% HML pacientu. GIST pacientiem (B2222 pētījums) 6,8%

gadījumu novēroja 3. vai 4. pakāpes ALAT (alanīna aminotransferāzes) līmeņa paaugstināšanos un

4,8% gadījumu – 3. vai 4. pakāpes ASAT (aspartāta aminotransferāzes) līmeņa paaugstināšanos.

Bilirubīna līmeņa pieaugums bija zem 3%.

Ir bijuši citolītiska un holestātiska hepatīta un aknu mazspējas gadījumi, no kuriem daži ir bijuši

letāli (ieskaitot vienu pacientu, kas bija saņēmis lielu paracetamola devu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Pieredze

zāļu

devām, kas

pārsniedz ieteicamo terapeitisko devu, ir ierobežota. Literatūrā

aprakstīti un saņemti spontāni ziņojumi par atsevišķiem imatiniba pārdozēšanas gadījumiem.

Pārdozēšanas

gadījumā,

pacients

jānovēro

jānodrošina

atbilstoša

simptomātiska

terapija.

Kopumā

šajos

gadījumos

ziņotais

iznākums

bija

"stāvokļa

uzlabošanās"

vai "atveseļošanās".

Saņemtie ziņojumi attiecas uz dažādiem devu intervāliem un ir šādi.

Pieaugušo populācija

No 1200 līdz 1600 mg (ārstēšanas ilgums svārstās no 1 līdz 10 dienām): slikta dūša, vemšana, caureja,

izsitumi, eritēma, tūska, pietūkums, nogurums, muskuļu spazmas, trombocitopēnija, pancitopēnija,

sāpes vēderā, galvassāpes, samazināta ēstgriba.

1800

līdz

3200

(maksimāli

3200

dienā

dienu

laikā):

nespēks,

mialģija,

kreatīnfosfokināzes līmeņa paaugstināšanās, bilirubīna līmeņa paaugstināšanās, sāpes kuņģa-zarnu

traktā.

6400 mg (viena deva): literatūrā aprakstīts viens gadījums par pacientu, kuram radās slikta dūša,

vemšana, sāpes vēderā, paaugstināta ķermeņa temperatūra, sejas pietūkums, samazināts neitrofilo

leikocītu skaits, paaugstinājās transamināžu līmenis.

No 8 līdz 10 g (viena deva): saņemti ziņojumi par vemšanu un sāpēm kuņģa-zarnu traktā.

Pediatriskā populācija

Vienam 3 gadus vecam zēnam pēc vienas 400 mg devas lietošanas radās vemšana, caureja un

anoreksija, savukārt citam 3 gadus vecam zēnam pēc vienas 980 mg devas lietošanas samazinājās

leikocītu skaits asinīs un radās caureja.

Pārdozēšanas gadījumā pacients jānovēro un jānodrošina atbilstoša uzturoša terapija.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: proteīnu-tirozīnkināzes inhibitors, ATĶ kods: L01XE01

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

Darbības mehānisms

Imatinibs ir mazmolekulārs proteīnu – tirozīnkināzes inhibitors, kas spēcīgi inhibē Bcr-Abl tirozīnkināzi

(TK),

arī

vairākus

receptorus:

Kit,

cilmes

šūnu

faktora

(SCF)

receptoru,

kodē

c-Kit

protoonkogēns, diskoidīna domēna receptorus (DDR1 un DDR2), koloniju stimulējošā faktora receptoru

(CSF-1R) un trombocitārā augšanas faktora alfa un beta receptoru (PDGFR-alfa un PDGFR-beta). Imatinibs

var arī inhibēt šo receptoru kināžu aktivācijas meditētos procesus šūnā.

Farmakodinamiskā iedarbība

Imatinibs ir proteīnu – tirozīnkināzes inhibitors, kas in vitro, šūnās un in vivo spēcīgi inhibē Bcr-Abl

tirozīnkināzi. Viela selektīvi inhibē proliferāciju un ierosina apoptozi Bcr-Abl pozitīvās šūnās, kā arī svaigās

leikēmiskās šūnās, kas ņemtas no Filadelfijas hromosomas pozitīviem HML pacientiem.

In vivo, izmantojot Bcr-Abl pozitīvas audzēja šūnas dzīvnieku modeļos, savienojumam kā atsevišķai

vielai ir pretaudzēju aktivitāte.

Hroniskas mieloleikozes klīniskie pētījumi

Imatiniba efektivitāte ir pamatojas uz kopējās hematoloģiskās un citoģenētiskās atbildes reakcijas

rādītājiem un dzīvildzi bez slimības progresēšanas. Nav kontrolētu klīnisku pētījumu, kuru rezultāti

pierāda klīnisko ieguvumu, piemēram, ar slimību saistīto simptomu uzlabošanos vai dzīvildzes

pieaugumu.

Plašs,

starptautisks,

atklāts,

nekontrolēts

fāzes

pētījums

veikts,

iesaistot

pacientus

Filadelfijas hromosomas pozitīvu (Ph+) HML blastu krīzē. Turklāt, divos I fāzes (iesaistīti pacienti

ar HML vai Ph+ akūtu leikozi) un vienā II fāzes pētījumā ir ārstēti bērni.

Klīniskajos pētījumos 38% pacientu vecums bija ≥ 60 gadiem, un 12% pacientu vecums bija ≥ 70 gadiem.

Mieloīdo blastu krīze: pētījumā tika iekļauti 260 pacienti ar mieloīdo blastu krīzi. 95 (37%) iepriekš

bija saņēmuši ķīmijterapiju (“iepriekš ārstētie” pacienti) slimības akcelerācijas fāzes vai blastu krīzes

ārstēšanai,

pacienti

(63%)

nesaņēma

(“iepriekš

neārstētie”

pacienti).

Pirmajiem

pacientiem terapiju sāka ar 400 mg; Lai būtu iespējams izmantot lielākas zāļu devas, pētījuma

protokols vēlāk tika izmainīts un pārējiem 223 pacientiem sākuma deva bija 600 mg.

Primārais efektivitātes kritērijs bija hematoloģiskas atbildes reakcijas rādītājs, ko aprakstīja vai nu

kā pilnīgu hematoloģisku atbildes reakciju, leikozes simptomu trūkumu, vai HML atgriešanos

hroniskajā fāzē. Šajā pētījumā, 31% pacientu sasniedza hematoloģisku atbildes reakciju (36%

iepriekš neārstēto un 22% iepriekš ārstēto pacientu). Atbildes reakcijas rādītājs arī bija augstāks

pacientiem, kurus ārstēja ar 600 mg devu (33%) nekā pacientiem, kurus ārstēja ar 400 mg (16%,

p=0,0220). Pašlaik noteiktā vidējā dzīvildze iepriekš ārstētiem un iepriekš neārstētiem pacientiem ir

attiecīgi 7,7 un 4,7 mēneši.

Limfoīdo blastu krīze: I fāzes pētījumā iekļauto pacientu skaits bija ierobežots (n=10). Hematoloģiskās

atbildes reakcijas rādītājs bija 70%, tās ilgums - no 2 līdz 3 mēnešiem.

3. tabula.

Atbildes reakcija pieaugušajiem HML pētījumā

Pētījums 0102

mēneša dati

Mieloīdo blastu krīze

(n=260)

% pacientu (95% TI)

Hematoloģiska atbildes reakcija

Pilnīga hematoloģiska atbildes reakcija (CHR)

Nav leikozes simptomu (No evidence of leukaemia-NEL)

Atgriešanās hroniskajā fāzē (Return to chronic phase

RTC)

31% (25,2

36,8)

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

Nozīmīga citoģenētiska atbildes reakcija

15% (11,2

20,4)

Pilnīga

(Apstiprināta

) [95% TI]

(2%) [0,6

4,4]

Daļēja

1

Hematoloģiskās atbildes reakcijas kritēriji (visas atbildes reakcijas jāapstiprina pēc 4

nedēļām):

CHR: pētījumā 0102 [ANS ≥ 1.5 x 10

/l, trombocīti ≥ 100 x 10

/l, asinīs nav blastu, BM

blasti < 5% un nav ekstramedulāras patoloģijas].

NEL: tādi paši kritēriji kā CHR, bet ANS ≥ 1 x 10

/l un trombocīti ≥ 20 x 10

RTC :< 15% blasti BM un PB, < 30% blasti+promielocīti BM un PB, < 20% bazofilie leikocīti

PB, nav ekstramedulāras patoloģijas, izņemot liesu un aknas.

BM = kaulu smadzenes, PB = perifērās asinis.

2

Citoģenētiskās atbildes reakcijas kritēriji:

nozīmīga citoģenētiska atbildes reakcija ietver gan pilnīgu, gan daļēju atbildes reakciju: pilnīga

(0% Ph+ metafāzes), daļēja (1

35%).

Pilnīga citoģenētiska atbildes reakcija ir apstiprināta ar otro kaulu smadzeņu citoģenētisko

novērtējumu, kas veikts vismaz vienu mēnesi pēc sākotnējā kaulu smadzeņu izmeklējuma.

Pediatriskie pacienti: kopā 26 pediatriskie pacienti vecumā < 18 gadiem ar HML hroniskā fāzē

(n=11) vai blastu krīzē vai akūtu Ph+ leikozi (n=15) tika iekļauti I fāzes devas paaugstināšanas

pētījumā. Šī pacientu grupa iepriekš bija saņēmusi spēcīgu iepriekšēju terapiju – 46% pacientu agrāk

bija veikta kaulu smadzeņu transplantācija (BMT), bet 73% pacientu – ķīmijterapija ar vairākām

zālēm. Pacienti tika ārstēti ar imatiniba devām 260 mg/m

/dienā (n=5), 340 mg/m

/dienā (n=9), 440

mg/m

/dienā (n=7) un 570 mg/m

/dienā (n=5). No 9 pacientiem ar HML hroniskā fāzē, par kuriem

pieejami citoģenētiskie dati, attiecīgi 4 (44%) un 3 (33%) pacienti sasniedza pilnīgu vai daļēju

citoģenētisku atbildes reakciju ar nozīmīgas citoģenētiskās atbildes reakcijas rādītājs bija 77%.

Kopumā 51 pediatrijas pacients ar nesen diagnosticētu un neārstētu HML hroniskā fāzē tika iesaistīts

atklātā, daudzcentru, vienas grupas, II fāzes pētījumā. Pacienti bez pārtraukuma saņēma imatinibu

340 mg/m

/dienā devu, jo netika novērota devu ierobežojoša toksicitāte. Imatiniba terapija pediatrijas

pacientiem ar nesen diagnosticētu HML izraisīja strauju atbildes reakciju ar pilnīgu hematoloģiskās

atbildes reakciju (CHR) 78% 8 nedēļas pēc terapijas uzsākšanas. Augstais CHR rādītājs bija

vienlaicīgi

pilnīgu

citoģenētiskās

atbildes

reakciju

(CCyR)

65%,

salīdzināma

pieaugušajiem

pacientiem

novēroto

rezultātu.

tam,

daļēju

citoģenētisku

atbildes

reakciju

novēroja vēl 16% pacientu , kur nozīmīgas citoģenētiskās atbildes reakcijas (MCyR) rādītājs bija

81%. Vairākums pacientu, kuri sasniedza pilnīgu citoģenētisku atbildes reakciju (CCyR), šo atbildes

reakciju sasniedza vidēji 3 – 10 mēnešu laikā, ar vidējo laiku līdz atbildes reakcijai - 5,6 mēneši,

pamatojoties un Kaplāna-Meijera aprēķiniem.

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus imatinibam visās

pediatriskās

populācijas

apakšgrupās

pacientiem

Filadelfijas

hromosomas

(bcr-abl

translokācija)

pozitīvu

hronisku

mieloleikozi

(informāciju

lietošanu

bērniem

skatīt

4.2.

apakšpunktā).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Imatiniba farmakokinētika

Imatiniba farmakokinētika ir vērtēta devu robežās no 25 mg līdz 1000 mg. Farmakokinētiskais

profils plazmā ir analizēts pirmajā dienā un vai nu 7., vai 28. dienā, kad zāļu koncentrācija plazmā

ir sasniegusi līdzsvara koncentrāciju.

Uzsūkšanās

Imatiniba vidējā absolūtā biopieejamība ir 98%. Imatiniba plazmas AUC mainība starp pacientiem pēc

vienas perorālas devas lietošanas bija augsta. Lietojot imatinibu kopā ar augsta tauku satura maltīti, tā

absorbcijas ātrums nedaudz samazinājās (C

samazinājās par 11% un t

pagarinājās par 1,5 st.),

nedaudz

samazinoties

(7,4%),

salīdzinot

zāļu

lietošanu

tukšā

dūšā.

Iepriekšējas

gastrointestinālas operācijas ietekme uz zāļu absorbciju nav pētīta.

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

Izkliede

Pamatojoties uz in vitro eksperimentiem, klīniski nozīmīgās koncentrācijās imatiniba saistīšanās ar

plazmas olbaltumvielām, galvenokārt ar albumīniem un alfa-skābajiem glikoproteīniem, bija aptuveni

95%, mazākā mērā novērota saistība ar lipoproteīniem.

Biotransformācija

Galvenais cilvēka organismā cirkulējošais metabolīts ir N-demetilētais piperazīna atvasinājums,

kura aktivitāte in vitro ir līdzīga pamatsavienojuma aktivitātei. Šī metabolīta plazmas AUC ir tikai

16% no imatiniba AUC. N-demetilētā metabolīta saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām ir līdzīga

kā pamatsavienojumam.

Imatiniba un tā N-demetilētais metabolīts kopā nodrošina aptuveni 65% cirkulējošo radioaktivitātes (AUC

(0–

48st)

). Atlikušo cirkulējošo radioaktivitāti nodrošina vairāki mazākā daudzumā konstatējamie metabolīti.

In vitro pētījumu rezultāti liecina, ka CYP3A4 ir galvenais P450 enzīms, kas cilvēka organismā

katalizē imatiniba biotransformāciju. No daudzām zālēm (acetaminofēns, aciklovīrs, allopurinols,

amfotericīns, citarabīns, eritromicīns, flukonazols, hidroksiurīnviela, norfloksacīns, penicilīns V),

kas varētu tikt lietotas vienlaicīgi (ar imatinibu), tikai eritromicīns (IC50 μM) un flukonazols

(IC50 118 μM) spēj klīniski nozīmīgi inhibēt imatiniba metabolismu.

Ir pierādīts, ka in vitro imatinibs ir konkurējošs CYP2C9, CYP2D6 un CYP3A4/5 substrātu – marķieru

inhibitors. Cilvēka aknu mikrosomās attiecīgās K

vērtības ir attiecīgi 27, 7,5 un 7,9 μmol/l. Maksimālā

imatiniba koncentrācija pacientu plazmā ir 2-4 μml/l, tātad ir iespējama vienlaicīgi lietotu zāļu CYP2D6

un CYP3A4/5 mediētā metabolisma inhibīcija. Imatinibs neietekmē 5-fluoruracila biotransformāciju, bet,

konkurējošas CYP2C8 inhibīcijas rezultātā (Ki = 34,7 μM), inhibē paklitaksela metabolismu. Šī Ki

vērtība ir daudz augstāka kā gaidāmā imatiniba koncentrācija pacientu plazmā, tātad, vienlaicīgi lietojot 5-

fluoruracilu vai paklitakselu, mijiedarbība nav gaidāma.

Eliminācija

Pamatojoties uz atklāto atgūto vielu daudzumu pēc perorālas ar

C iezīmētas imatiniba devas,

aptuveni 81% devas 7 dienu laikā tika atklāts fēcēs (68% devas) un urīna (13% devas). Nemainīts

imatinibs atbilst 25% devas (5% – urīnā, 20% – fēcēs). Devas atlikums izdalās metabolītu veidā.

Farmakokinētika plazmā

Veseliem brīvprātīgajiem pēc iekšķīgi lietotas devas, t½ bija aptuveni 18 stundas; tas liecina, ka

zālēm ir piemērota lietošana vienu reizi dienā. Pēc perorālas devas lietošanas vidējā AUC pieaugums

bija lineārs un proporcionāls devas lielumam devu robežās no 25 mg līdz 1000 mg. Lietojot

atkārtotas

devas,

imatiniba

kinētika

nemainās,

zāles

lieto

vienu

reizi

dienā,

līdzsvara

koncentrācijā zāles kumulē 1,5 līdz 2,5 reizes.

Farmakokinētika GIST pacientiem

GIST pacientiem zāļu iedarbība līdzsvara koncentrācijas apstākļos bija 1,5 reizes lielāka nekā novēro

pacientiem,

lietojot

tādu

pašu

devu

(400

dienā).

Ņemot

vērā

sākotnējo

populācijas

farmakokinētikas analīzi GIST pacientiem, bija trīs mainīgie lielumi (albumīns, leikocītu skaits un

bilirubīna koncentrācija), kuriem ir konstatēta statistiski nozīmīga saistība ar imatiniba farmakokinētiku.

Samazināts albumīnu vai palielināts leikocītu daudzums samazina klīrensu (CL/f). Tomēr šīs sakarības

nav pietiekami izteiktas, lai būtu iespējams sniegt ieteikumus par devas pielāgošanu. Šajā pacientu grupā

metastāzes aknās potenciāli var izraisīt aknu mazspēju un metabolisma samazināšanos.

Populācijas farmakokinētika

Pamatojoties uz populācijas farmakokinētikas datiem HML pacientiem, ir novērota neliela pacienta

vecuma ietekme uz vielas izkliedes tilpumu (pacientiem, kuru vecums > 65 gadiem, tas pieaug par

12%). Domājams, ka šādām izmaiņām nav klīniska nozīme. Ķermeņa masas ietekme uz imatiniba

klīrensu ir tāda, ka pacientam, kura ķermeņa masa ir 50 kg, klīrenss ir 8,5 l/h, bet pacientam, kura

ķermeņa masa ir 100 kg, klīrenss paaugstināsies līdz 11,8 l/h. Uzskata, ka šīs izmaiņas nav pietiekami

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

lielas, lai būtu nepieciešama devas pielāgošana atbilstoši pacienta ķermeņa masai. Dzimumam nav

ietekmes uz imatiniba kinētiku.

Farmakokinētika bērniem

Gan I fāzes, gan II fāzes pētījumos kā pieaugušajiem, tā arī bērniem imatinibs pēc iekšķīgas

lietošanas uzsūcās ātri. Bērniem lietotās 260 mg/m

un 340 mg/m

dienas devas līdzīgu zāļu

iedarbību, kādu pieaugušajiem nodrošina 400 mg un 600 mg lielas imatiniba devas. Salīdzinot

(0-24)

8. un 1. dienā pēc 340 mg/m

lielas dienas devas lietošanas, pēc atkārtotām devām, kas

lietotas vienu reizi dienā, ir konstatēta 1,7 – kārtēja devas kumulācija.

Orgānu darbības traucējumi

Imatinibs un tā metabolīti neizdalās caur nierēm ievērojamā daudzumā. Pacientiem, ar viegliem un vidēji

smagiem nieru darbības traucējumiem, koncentrācija plazmā ir augstāka nekā pacientiem ar normālu

nieru darbību. Šī palielināšanās ir aptuveni 1,5 līdz 2 reizes, kas atbilst par 1,5 reizēm palielinātam

plazmas AGP, ar ko imatinibs cieši saistās. Iespējams, ka brīvā imatiniba klīrenss ir līdzīgs pacientiem ar

nieru darbības traucējumiem un pacientiem ar normālu nieru darbību, jo izdalīšanās caur nierēm ir tikai

neliels imatiniba eliminācijas ceļš (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Lai gan farmakokinētiskās analīzes rezultāti liecināja, ka pastāv nozīmīgas atšķirības cilvēku vidū,

imatiniba vidējā iedarbība pacientiem ar dažādas pakāpes aknu darbības traucējumiem nepalielinājās,

salīdzinot ar pacientiem, kuriem ir normāla nieru darbība (skatīt 4.2., 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Imatiniba preklīniskais drošības profils ir vērtēts žurkām, suņiem, pērtiķiem un trušiem.

Atkārtotu devu toksicitātes pētījumi liecina par vieglām vai vidēji smagām hematoloģiskām izmaiņām

žurkām, suņiem un pērtiķiem, vienlaikus ar izmaiņām kaulu smadzenēs žurkām un suņiem.

Žurkām un suņiem mērķa orgāns bija aknas. Abām dzīvnieku sugām novēroja nelielu vai vidēja

smaguma transamināžu paaugstināšanos un nelielu holesterīna, triglicerīdu, kopējo olbaltumvielu

un albumīnu koncentrācijas samazināšanos. Žurku aknās histopatoloģiska rakstura izmaiņas nav

konstatētas. Suņiem, kas zāles saņēma 2 nedēļas, novēroja spēcīgu toksisku ietekmi uz aknām, kas

izpaudās kā aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, aknu šūnu un žults ceļu nekroze, kā arī žults ceļu

hiperplāzija.

Pērtiķiem, kas zāles saņēma 2 nedēļas, novēroja toksisku ietekmi uz nierēm, kas izpaudās kā fokālā

mineralizācija, kā arī nieru tubulu paplašināšanās un tubulāra nefroze. Dažiem no šiem dzīvniekiem

novēroja asins atlieku slāpekļa (BUN) un kreatinīna un urīnvielas koncentrācijas paaugstināšanos.

Žurkām 13 nedēļas ilgā pētījumā, lietojot ≥ 6 mg/kg lielas zāļu devas, novēroja nieru papillas un

urīnpūšļa pārejas epitēlija hiperplāziju bez pārmaiņām seruma vai urīna rādītājos. Ilgstošas imatiniba

terapijas rezultātā tika novērots palielināts oportūnistisko infekciju rādītājs.

39 nedēļas ilgā pētījumā ar pērtiķiem, lietojot zemāko devu – 15 mg/kg, kas ir aptuveni viena trešā daļa no

maksimālās cilvēkam paredzētās devas (800 mg), kas aprēķināta pēc ķermeņa virsmas laukuma, netika

noteikta deva, kuru lietojot, nenovēro blakusparādības (NOAEL-no observed adverse effect level). Šiem

dzīvniekiem terapijas sekas bija parastos apstākļos nomākto malārijas infekciju saasinājums.

Pārbaudot in vitro baktēriju šūnu testā (Ames tests), in vivo zīdītāju šūnu testā (peļu limfomas tests), kā arī in

vivo

žurku

mikrokodoliņu

testā,

imatinibam

genotoksiskas

ietekmes

nebija.

Pozitīvi

imatiniba

genotoksicitātes rezultāti ir iegūti in vitro zīdītāju šūnu testā ar Ķīnas kāmju olnīcu audiem, pētot

klastogenitāti (hromosomu aberācijas tests) metaboliskas aktivācijas apstākļos. Divi ražošanas procesā

iegūtie starpprodukti, kas atrodas arī gala produktā, ir mutagēni pēc Ames testa rezultātiem. Viens no šiem

starpproduktiem pozitīvu mutagenitāti uzrāda arī peļu limfomas testā.

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

Fertilitātes pētījumā žurku tēviņiem, kas pirms pārošanās 70 dienas saņēma 60 mg/kg imatiniba, devu, kas

atbilst maksimālajai klīniskajā praksē izmantojamajai devai (800 mg), kas aprēķināta pēc ķermeņa virsmas

laukuma,

samazinājās

sēklinieku

piedēkļu

masa,

arī

kustīgo

spermatozoīdu

īpatsvars.

nenovēroja, lietojot ≤ 20 mg/kg devu. Arī suņiem, perorāli lietojot ≥ 30 mg/kg imatiniba devas, novēroja

vieglu vai vidēju spermatoģenēzes samazināšanos. Ja zāles 14 dienas pirms pārošanās un 6 dienas pēc

grūsnības iestāšanas deva žurku mātītēm, ietekmi uz pārošanos vai grūsno žurku skaitu nenovēroja. Lietojot

60 mg/kg lielu devu, žurku mātītēm bija ievērojama pēcimplantācijas augļa bojāeja un dzīvo augļu skaita

samazinājums. To nenovēroja, lietojot ≤ 20 mg/kg devu.

Prenatālās un postnatālās attīstības pētījumos ar žurkām novēroja sarkanus izdalījumus no maksts grūsnības

14. vai 15. dienā tajā dzīvnieku grupā, kas saņēma perorāli 45 mg/kg dienā. Tādas pašas devas lietošanas

gadījumā pieauga arī nedzīvi dzimušu mazuļu, kā arī 0. vai 4. pēcdzemdību dienā mirušo mazuļu skaits.

Pēcnācēju 1. paaudzē (F1), lietojot minēto devu, vidējā ķermeņa masa no dzimšanas līdz dzīvnieku

nonāvēšanai, metienu skaits, kas sasniedza prepūcija separācijas kritērijus, nedaudz samazinājās. F1

paaudzes pēcnācējiem fertilitāte traucēta nav, lai gan, lietojot 45 mg/kg dienā, paaugstinājās (augļa)

resorbcijas biežums un samazinājās dzīvo augļu skaits. Deva, kuru lietojot nenovēro ietekmi (NOEL- no

observed effect level) dzīvnieku mātītēm un F1 paaudzes pēcnācējiem bija 15 mg/kg dienā (atbilst ceturtajai

daļai maksimālās cilvēkam paredzētās devas 800 mg).

Imatinibs bija teratogēns žurkām, kad to organoģenēzes laikā ievadīja devā ≥100 mg/kg, kas aptuveni atbilst

maksimālajai cilvēkam paredzētajai devai

800 mg/dienā, aprēķinātai pēc ķermeņa virsmas laukuma.

Teratogēnā iedarbība ietver eksencefāliju vai galvas smadzeņu trūci, iztrūkstošus/samazinātus frontālos un

iztrūkstošus parietālos kaulus. Šādu iedarbību nenovēroja, lietojot devu ≤ 30 mg/kg.

2 gadu kancerogenitātes pētījumā ar žurkām, kuras saņēma imatinibu 15, 30 un 60 mg/kg/dienā,

konstatēja statistiski ticamu dzīves ilguma samazināšanos tēviņiem, kuri saņēma 60 mg/kg/dienā un

mātītēm, kuras saņēma ≥ 30 mg/kg/dienā. Mirušo histopatoloģiskā izmeklēšanā kā galvenie nāves iemesli

tika konstatēti kardiomiopātija (abiem dzimumiem), hroniska progresējoša nefropātija (mātītēm) un

prepūcija dziedzera papilomas, kas bija nāves cēlonis vai nonāvēšanas iemesls. Neoplastisko izmaiņu

mērķa

orgāni

bija nieres,

urīnpūslis, urīnizvadkanāls, prepūcija un klitora dziedzeris, tievā zarna,

epitēlijķermenīši, virsnieres un kuņģa daļa bez dziedzeriem.

Prepūcija/klitora dziedzera papiloma/karcinoma tika novērota, lietojot 30 mg/kg/dienā un lielāku

devu, kas aptuveni 0,5 vai 0,3 reizes pārsniedz cilvēka dienas devu (pēc AUC) 400 mg/dienā vai 800

mg/dienā, un attiecīgi 0,4 reizes pārsniedz bērna dienas devu (pēc AUC) 340 mg/m

/dienā. Deva,

kuru lietojot, nenovēroja iedarbību (NOEL - no observed effect level), bija 15 mg/kg/dienā. Nieru

adenomu/karcinomu,

urīnpūšļa

urīnizvadkanāla

papilomas,

tievās

zarnas

adenokarcinomas,

epitēlijķermenīšu adenomas, virsnieru serdes labdabīgus un ļaundabīgus audzējus un kuņģa daļas bez

dziedzeriem papilomas/karcinomas novēroja, lietojot devu 60 mg/kg/dienā, kas aptuveni 1,7 vai 1

reizi pārsniedz cilvēka dienas devu (pēc AUC) 400 mg/dienā vai 800 mg/dienā, un attiecīgi 1,2 reizes

pārsniedz bērna dienas devu (pēc AUC) 340 mg/m

/dienā. Deva, kuru lietojot, nenovēroja iedarbību

(NOEL - no observed effect level) bija 30 mg/kg/dienā.

Šīs atrades mehānisms kancerogenitātes pētījumos ar žurkām un tā nozīme cilvēkiem pagaidām

nav skaidra.

Neneoplastiski bojājumi, kas iepriekšējos preklīniskajos pētījumos netika novēroti, saistīti ar sirds-

asinsvadu sistēmu, aizkuņģa dziedzeri, endokrīnās sistēmas orgāniem un zobiem. Visnopietnākās

izmaiņas ietvēra sirds hipertrofiju un dilatāciju, kas dažiem dzīvniekiem izraisīja sirds mazspējas

pazīmes.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

SASKAŅOTS ZVA 28-11-2013

Tabletes kodols:

Mikrokristāliskā celuloze (E460)

Mazaizvietota hidroksipropilceluloze (E463)

Povidons (E1201)

Krospovidons (A tipa) (E1201)

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts E572)

Tabletes apvalks:

Hipromeloze (E464)

Makrogols 400

Talks (E553b)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

PVH/PE/PVDH/Alu blisteris

Iepakojumi ar 30, 60, 90, 120, 180 apvalkotajām tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Amomed Pharma GmbH

Nikolsdorfergasse 1/15

A-1050 Wien

Austrija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2013. gada novembris

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju