Biograstim

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

19-01-2017

Aktīvā sastāvdaļa:
filgrastim
Pieejams no:
AbZ-Pharma GmbH
ATĶ kods:
L03AA02
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
filgrastim
Ārstniecības grupa:
Koloniju stimulējošie faktori
Ārstniecības joma:
Neutropenia, Asinsrades Cilmes Šūnu Transplantācijas, Vēzis
Ārstēšanas norādes:
Biograstim ir norādīti samazināšanas ilgums neutropenia un sastopamība febrila neutropenia, pacientiem, kas ārstēti ar uzņēmējdarbību, citotoksiskas ķīmijterapijas par ļaunprātība (izņemot hroniska mieloīda leikēmija un mielodisplastiskais sindromi) un, lai samazinātu ilgums neutropenia, pacientiem, kam veic myeloablative terapiju sekoja ar kaulu smadzeņu transplantāciju, kas tiek uzskatītas par paaugstināta riska ilgstošas smagas neutropenia. Filgrastima drošība un efektivitāte ir līdzīga pieaugušajiem un bērniem, kas saņem citotoksisku ķīmijterapiju. Biograstim ir norādīts mobilizāciju perifēro asins cilmes šūnu (PBPC). Pacientiem, bērniem vai pieaugušajiem, kam ir smagas iedzimtas, cikliskie, vai idiopātiska neutropenia ar absolūtais neitrofīlu skaits (ANC) 0. 5 x 109/l, un anamnēzē ir smagas vai atkārtotas infekcijas, ilgtermiņa administrācija Biograstim ir norādīts, lai palielinātu neitrofīlu skaitu un samazināt to biežumu un ilgumu infekcija saistītiem notikumiem. Biograstim ir indicēts, lai ārstētu not
Produktu pārskats:
Revision: 8
Autorizācija statuss:
Atsaukts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000826
Autorizācija datums:
2008-09-15
EMEA kods:
EMEA/H/C/000826

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

19-01-2017

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

19-01-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

19-01-2017

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

19-01-2017

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Zāles vairs nav reğistrētas

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Biograstim 30 MSV/0,5 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām

Biograstim 48 MSV/0,8 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām

Filgrastim

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas

attiecas arī uz iespējamām

blakusparādībām, kas nav m

inētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir Biograstim un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Biograstim lietošanas

Kā lietot Biograstim

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Biograstim

Iepakojuma saturs un cita informācija

Informācija par zāļu patstāvīgu injicēšanu sev

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem

1.

Kas ir Biograstim un kādam nolūkam to lieto

Kas ir Biograstim

Biograstim satur aktīvo vielu filgrastimu. Filgrastims ir olbaltumviela, kas ar biotehnoloģiju metodi

iegūta no

Escherichia coli

baktērijām

. Tas pieder olbaltumvielu grupai, ko dēvē par citokīniem

, un ir

ļoti līdzīgs dabīgajai olbaltumvielai (granulocītu koloniju stimulētājfaktoram [

granulocyte–colony

stimulating factor

, G–CSF]), kas veidojas Jūsu organismā. Filgrastims stimulē kaulus smadzenes

(audi, kuros veidojas jaunas asins šūnas) veidot lielāku skaitu asins šūnu, īpaši noteikta veida

leikocītus. Leikocīti ir svarīgi, jo palīdz organismam cīņā ar infekciju.

Kādam nolūkam Biograstim lieto

Ārsts ir nozīmējis Biograstim, lai palīdzētu Jūsu organismam veidot vairāk balto asins šūnu. Jūsu ārsts

Jums pastāstīs, kāpēc Jūs ārstē ar Biograstim. Biograstim ir noderīgs vairākos tādos gadījum

os, kā:

ķīm

ijterapija;

kaulu smadzeņu transplantācija;

smaga hroniska neitropēnija (zems balto asins šūnu skaits);

neitropēnija pacientiem ar HIV infekciju;

perifērisko asins cilmes šūnu mobilizācija (asins cilmes šūnu donoriem).

2.

Kas Jums jāzina pirms Biograstim lietošanas

Nelietojiet Biograstim šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret filgrastimu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Biograstim lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu:

ja Jums ir klepus, drudzis un apgrūtināta elpošana. Tās var būt plaušu bojājuma sekas (skatīt

4. punktu „Iespējamās blakusparādības”);

Zāles vairs nav reğistrētas

ja Jums ir sirpjveida šūnu anēmija (iedzimta slimība, kuru raksturo sirpjveida sarkanās asins

šūnas);

ja Jums ir sāpes vēdera dobuma augšdaļā, kreisajā pusē, vai sāpes plecu galā. Tās var būt liesas

bojājuma sekas (skatīt 4. punktu „Iespējamās blakusparādības”).

ja Jums ir īpašas asins slimības (piemēram, Kostmana sindroms, mielodisplastiskais sindroms,

dažādu veidu leikēmija);

ja Jums ir osteoporoze. Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu kaulu blīvumu;

ja Jums ir kāda cita slimība, it īpaši, ja domājat, ka Jums ir infekcija.

Ja Jums notiek kaulu radioloģiskā izmeklēšana, pasakiet ārstam vai medmāsai, ka jūs ārstē ar

Biograstim.

Biograstim lietošanas laikā Jums būs regulāri jāveic asinsanalīzes, lai noteiktu neitrofilo leikocītu

skaitu un citu leikocītu skaitu Jūsu asinīs. Tas ļaus Jūsu ārstam

saprast, cik labi iedarbojas ārstēšana un

vai to nepieciešams turpināt.

Citas zāles un Biograstim

Pastāstiet

ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis

vai varētu lietot.

Nelietojiet Biograstim 24 stundas pirms vai 24 stundas pēc ķīmijterapijas.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Biograstim nav pārbaudīts grūtniecēm.

Tādēļ Jūsu ārsts varētu izlemt, ka Jūs nedrīkstat lietot šīs z

āles.

Nav zināms, vai filgrastims nokļūst mātes pienā. Tādēļ Jūsu ārsts var izlemt, ka Jūs nedrīkstat lietot šīs

zāles, ja barojat bērnu ar krūti.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Ja Jūs jūtat nogurumu, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.

Biograstim satur sorbītu un nātriju

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Šīs zāles satur m

azāk par 1 mm

ol nātrija (23 mg) katrā pilnšļircē, – būtībā tās ir „nātriju nesaturošas”.

3.

Kā lietot Biograstim

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā deva ir...

Jums vajadzīgais Biograstim daudzums ir atkarīgs no stāvokļa, kura dēļ Jūs lietojat Biograstim, kā arī

no Jūsu ķermeņa masas. Jūsu ārsts pastāstīs, kad Jums jāpārtrauc lietot Biograstim. Vairāki Biograstim

kursi ir ierasta lieta.

Biograstim un ķīmijterapija

Parastā deva ir 0,5 miljoni starptautisko vienību (MSV) uz kilogramu ķermeņa masas katru dienu.

Piemēram, ja Jūsu ķermeņa masa ir 60 kg, Jūsu dienas deva būs 30 miljoni starptautisko vienību

(MSV). Parasti pirmo Biograstim devu Jūs saņemsiet vismaz 24 stundas pēc ķīmijterapijas. Ārstēšanas

ilgums parasti ir aptuveni 14 dienas. Tomēr dažu slimību gadījumā var būt nepieciešama ilgāka

ārstēšana, proti, līdz viena mēneša garumā.

Biograstim un kaulu smadzeņu transplantācija

Zāles vairs nav reğistrētas

Parastā sākumdeva ir 1 miljons starptautisko vienību (MSV) uz kilogramu ķermeņa masas katru dienu.

Piemēram, ja Jūsu ķermeņa masa ir 60 kg, Jūsu dienas deva būs 60 miljoni starptautisko vienību

(MSV). Parasti pirmo Biograstim devu Jūs saņemsit vismaz 24 stundas pēc ķīmijterapijas, taču

24 stundu laikā pēc kaulu smadzeņu pārliešanas. Pēc tam Jūsu ārsts katru dienu pārbaudīs Jūsu asinis,

lai noteiktu, cik labi iedarbojas ārstēšana un atrastu Jums labāko devu. Ārstēšana tiks pārtraukta, kad

leikocīti sasniegs noteikto līmeni.

Biograstim un smaga hroniska neitropēnija

Parastā sākumdeva ir 0,5–1,2 miljoni starptautisko vienību (MSV) uz kilogramu ķermeņa masas katru

dienu, ievadot vienas devas veidā vai sadalot vairākās devās. Pēc tam Jūsu ārsts pārbaudīs Jūsu asinis,

lai noteiktu, cik labi iedarbojas ārstēšana un Jums piemērotāko devu. Neitropēnijas gadījumā vajadzīga

ilgstoša ārstēšana ar Biograstim.

Biograstim un neitropēnija pacientiem ar HIV infekciju

Parastā sākumdeva ir 0,1–0,4 miljoni starptautisko vienību (MSV) uz kilogramu ķermeņa masas katru

dienu. Jūsu ārsts regulāri pārbaudīs Jūsu asinis, lai noteiktu, cik labi iedarbojas ārstēšana. Kad

atjaunojies normāls leikocītu skaits asinīs, zāles var lietot retāk kā reizi dienā. Jūsu ārsts turpinās

regulāri pārbaudīt Jūsu asinis un ieteiks Jums piemērotāko zāļu devu. Lai saglabātu normālu leikocītu

skaitu Jūsu asinīs, var būt vajadzīga ilgstoša ārstēšana ar Biograstim.

Biograstim un perifērisko asins cilmes šūnu mobilizācija

Ja nododat cilmes šūnas savām vajadzībām, parastā deva ir 0,5–1 miljons starptautisko vienību (MSV)

uz kilogramu ķermeņa masas katru dienu. Biograstim terapija ilgs līdz 2 nedēļas, ārkārtas gadījumā —

arī ilgāk. Jūsu ārsts kontrolēs Jūsu asins rādītājus, lai noteiktu labāko laiku cilmes šūnu iegūšanai.

Ja esat cilmes šūnu donors citai personai, parastā deva ir 1 miljons starptautisko vienību (MSV) uz

kilogramu ķermeņa masas katru dienu. Biograstim terapija ilgs 4–5 dienas.

Lietošanas veids

Šīs zāles injicē vai nu intravenozas (i.v.) infūzijas veidā (pilinot ar sistēmu), vai subkutānas (s.c.)

injekcijas veidā (ievadot zemādas audos). Ja Jums šīs zāles ievada subkutānas injekcijas veidā, Jūsu

ārsts var ieteikt Jums apgūt zāļu patstāvīgu injicēšanu. Jūsu ārsts vai m

edicīnas māsa sniegs Jums

norādījumus, kā to izdarīt. Nemēģiniet ievadīt zāles patstāvīgi, ja neesat saņēmis šādu apmācību. Daļa

no nepieciešamās informācijas ir sniegta šīs lietošanas instrukcijas beigās, taču pareizai Jūsu slimības

ārstēšanai nepieciešama cieša un pastāvīga sadarbība ar ārstu.

Ja esat lietojis Biograstim vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Biograstim vairāk nekā noteikts, sazinieties ar savu ārstu vai farmaceitu, cik ātri vien

iespējams.

Ja esat aizmirsis lietot Biograstim

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto injekciju.

Ja pārtraucat lietot Biograstim

Pirms pārtraucat lietot Biograstim

, pārrunājiet to ar ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājum

i par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Svarīgas blakusparādības

Ir ziņots par alerģiskām reakcijām, piemēram, izsitumiem uz ādas, paceltiem, niezošiem ādas

laukumiem un nopietnām alerģiskām reakcijām ar nespēku, pazeminātu asinsspiedienu,

Zāles vairs nav reğistrētas

apgrūtinātu elpošanu un sejas tūsku. Ja domājat, ka Jums ir šāda veida reakcija, Jums jāpārtrauc

Biograstim injekcija un nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Ir ziņots par liesas palielināšanos un liesas plīsumiem. Daži liesas plīsuma gadījumi bija letāli.

Ja Jūs jūtat

sāpes vēdera augšējā kreisajā pusē vai kreisajā plecā

, ir svarīgi nekavējoties

sazināties ar ārstu, jo šādi simptomi var liecināt par problēmām ar liesu.

Klepus, drudzis un apgrūtināta vai sāpīga elpošana var būt smagu elpošanas sistēmas

blakusparādību, piemēram

, pneimonijas un akūta respiratorā distresa sindrom

a, pazīmes, kas var

būt letālas. Ja Jums ir drudzis vai kāds no šiem simptomiem, ir svarīgi nekavējoties sazinieties

ar ārstu.

Ir svarīgi nekavējoties sazināties ar ārstu, ja Jums ir kāda no šādām blakusparādībām vai to

kombinācija:

tūska vai pietūkums, kas var būt saistīts ar retāku urinēšanu, apgrūtināta elpošana, vēdera

pietūkums un pilnuma sajūta, un vispārēja noguruma sajūta. Šie simptomi parasti attīstās ātri.

Tie var būt simptomi retākam (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem) stāvoklim, ko sauc par

„kapilāru noplūdes sindrom

u”, kas organismā izraisa asiņu noplūdi no mazajiem

asinsvadiem,

un kura gadījumā nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība.

Ja Jums ir sirpjveida šūnu anēmija, noteikti informējiet par to ārstu, pirms sākat lietot

Biograstim. Dažiem pacientiem ar sirpjveida šūnu anēmiju, kas lietojuši filgrastimu, bijusi

sirpjveida šūnu krīze.

Ļoti bieža (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem) blakusparādība var būt kaulu un muskuļu

sāpes. Jautājiet ārstam, kuras zāles Jūs varat lietot, lai palīdzētu mazināt sāpes.

Turklāt Jums var būt arī šādas blakusparādības

Vēža pacientiem

Ļoti bieži

(var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

paaugstināts dažu aknu enzīmu vai asins enzīmu līmenis, augsta urīnskābes koncentrācija asinīs;

slikta vispārējā pašsajūta, vemšana;

sāpes krūtīs.

Bieži

(var ietekmēt 1 no 10 cilvēkiem):

galvassāpes;

klepus, iekaisis kakls;

aizcietējums, ēstgribas zudums, caureja, mukozīts, kas ir gremošanas trakta gļotādas sāpīgs

iekaisums un čūlu veidošanās tajā;

matu izkrišana, izsitumi;

nogurums, vispārējs vājum

Ret

āk

(var ietekmēt 1 no 100 cilv

ēkiem

nespecifiskas sāpes.

Reti

(var ietekmēt 1 no 1 000 cilvēkiem):

asinsvadu bojājumi, kas var izraisīt sāpes, apsārtumu un locekļu pietūkumu.

Ļoti reti

(var ietekmēt 1 no 10 000 cilvēkiem):

sāpīgu, paceltu, plūmju krāsas bojājumu rašanās uz ekstremitātēm un dažkārt uz sejas un kakla,

kopā ar drudzi (Svīta sindroms); asinsvadu iekaisums, bieži kopā ar izsitumiem;

reimatisku stāvokļu pasliktināšanās;

sāpīga vai apgrūtināta urinēšana.

Nav zināms

(biežum

u nevar noteikt pēc pieejamiem

datiem):

Zāles vairs nav reğistrētas

transplantēto kaulu smadzeņu atgrūšana;

pārejošs zems asinsspiediens;

locītavu sāpes un pietūkums, līdzīgi kā podagras gadījumā.

Parastiem cilmes šūnu donoriem

Ļoti bieži

(var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

leikocītu skaita pieaugums, trombocītu skaita samazināšanās, kas paaugstina asiņošanas un

asinsizplūdumu risku;

galvassāpes.

Bieži

(var ietekmēt 1 no 10 cilvēkiem):

paaugstināts dažu enzīmu līmenis asinīs;

Retāk

(var ietekmēt 1 no 100 cilvēkiem):

paaugstināts dažu aknu enzīmu līmenis, augsta urīnskābes koncentrācija asinīs;

reimatisku stāvokļu pasliktināšanās;

Nav zināms

(biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

klepus, drudzis un apgrūtināta elpošana vai asins atklepošana.

agas hroniskas neitropēnijas pacientiem

Ļoti bieži

(var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

eritrocītu skaita samazināšanās, kas var izraisīt bālu ādu un vājumu vai elpas trūkumu;

zems glikozes līmenis asinīs; paaugstināts dažu enzīmu līmenis asinīs, augsta urīnskābes

koncentrācija asinīs;

deguna asiņošana.

Bieži

(var ietekmēt 1 no 10 cilvēkiem):

trombocītu skaita samazināšanās, kas paaugstina asiņošanas un asinsizplūdumu risku;

galvassāpes;

caureja;

aknu palielināšanās;

matu izkrišana, asinsvadu iekaisums, bieži kombinācijā ar izsitumiem, sāpes injekcijas vietā,

izsitumi;

kalcija izzušana no kauliem

, sāpes locītavās.

Ret

āk

(var ietekmēt 1 no 100 cilvēkiem):

asinis urīnā, olbaltumvielas urīnā.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas

arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas

arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikum āminēto nacionālās ziņošanas sistēmas

kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Biograstim

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Zāles vairs nav reğistrētas

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz ārējā iepakojuma — kartona kārbiņas

un uz pilnšļirces pēc apzīmējuma “Derīgs līdz:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo

dienu.

Uzglabāt ledusskapī (2 °C - 8

C ).

Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt, ka tās ir duļķainas vai satur redzamas daļiņas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie

pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Biograstim satur

īvā viela ir filgrastims. Katrs ml šķīduma injekcijām vai infūzijām satur 60 miljonus

starptautisko vienību [MSV] (600 mikrogramus) filgrastima.

Biograstim 30 MSV/0,5 ml: katra pilnšļirce satur 30 miljonus starptautisko vienību [MSV]

(300 mikrogramus) filgrastima 0,5 ml šķīduma.

Biograstim 48 MSV/0,8 ml: katra pilnšļirce satur 48 miljonus starptautisko vienību [MSV]

(480 mikrogramus) filgrastima 0,8 ml šķīduma.

Citas sastāvdaļas ir: nātrija hidroksīds, ledus etiķskābe, sorbīts, polisorbāts 80, ūdens

injekcijām.

Biograstim ārējais izskats un iepakojums

Biograstim ir šķīdums injekcijām vai infūzijām pilnšļircē ar vai bez drošības ierīces. Biograstim ir

dzidrs bezkrāsas šķīdums. Katra pilnšļirce satur vai nu 0,5 ml, vai 0,8 ml šķīdum

Biograstim ir pieejams iepakojumā pa 1, 5 vai 10 pilnšļircēm

vai vairāku devu iepakojumā ar 10

(2iepakojumi pa 5) pilnšļircēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

AbZ-Pharma GmbH

Graf-Arco-Straße 3

89079 Ulm

Vācija

Ražotājs

Merckle Biotec GmbH

Dornierstraße 10

89079 Ulm

Vācija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

7.

Informācija par zāļu patstāvīgu injicēšanu sev

Šajā punktā sniegta informācija par to, kā patstāvīgi injicēt sev Biograstim. Ir svarīgi, lai Jūs

nemēģinātu patstāvīgi injicēt sev zāles, ja vien Jūsu ārsts vai medicīnas māsa nav īpaši apmācījuši Jūs

to darīt. Ja šaubāties par zāļu patstāvīgu injicēšanu sev vai ja Jums ir jautājumi, lūdziet palīdzību

ārstam vai medicīnas māsai.

Ir svarīgi, lai pēc izlietošanas Jūs šļirces izmestu necaurduramā atkritumu tvertnē.

Zāles vairs nav reğistrētas

Kā man patstāvīgi injicēt sev Biograstim?

Jums būs jāinjicē zāles zemādas audos. To dēvē par subkutānu injekciju. Jums būs jāinjicē zāles katru

dienu vienā un tajā pašā laikā.

Nepieciešamie piederumi

Lai veiktu sev subkutānu injekciju, Jums būs vajadzīgi šādi piederumi:

Biograstim pilnšļirce;

spirtu vai līdzīgu līdzekli saturošas salvetes;

necaurdurama tvertne (plastmasas tvertne, kas izsniegta slimnīcā vai aptiekā), lai Jūs varētu

drošā veidā iznīcināt izlietotās šļirces.

Kas jādara, pirms subkutānas Biograstim injekcijas veikšanas?

Centieties injicēt zāles aptuveni vienā un tajā pašā laikā katru dienu.

Izņem

iet no ledusskapja Biograstim pilnšļirci.

Pārbaudiet derīguma termiņu, kas norādīts pilnšļirces marķējumā (“Derīgs līdz:”). Nelietojiet

zāles, ja ir pagājusi norādītā mēneša pēdējā diena.

Pārbaudiet Biograstim izskatu. Tam jābūt dzidram bezkrāsainam šķidrumam. Ja šķidrumā ir

redzamas daļiņas, to nedrīkst lietot.

Lai injekcija būtu vieglāka, 30 minūtes paturiet pilnšļirci istabā, lai tā sasiltu līdz istabas

temperatūrai, vai dažas minūtes paturiet pilnšļirci rokā. Nesildiet Biograstim nekā citādi

(piemēram

, nesildiet to mikroviļņu krāsnī vai karsta ūdens peldē).

Nenoņemiet

uzgali no šļirces, pirms neesat gatavs veikt injekciju.

Rūpīgi nomazgājiet rokas.

Atrodiet ērtu, labi apgaismotu vietu un novietojiet visus nepieciešamos piederumus (Biograstim

pilnšļirci, spirtu saturošās salvetes un necaurduramo tvertni) ērti sasniedzamā attālumā.

Kā sagatavot Biograstim injekciju?

Pirms Biograstim injicēšanas Jums jārīkojas šādi.

Turiet šļirci un uzmanīgi noņemiet uzgali no adatas, negriežot to. Velciet taisni, kā parādīts

1. un 2. attēlā. Nepieskarieties adatai un nevirziet virzuli.

1

2

Pilnšļircē Jūs varat pamanīt nelielu gaisa pūslīti. Ja šļircē ir gaisa pūslīši, viegli uzsitiet pa to ar

pirkstiem, līdz gaisa pūslīši paceļas līdz šļirces augšai. Turiet šļirci uz augšu un izlaidiet no tās

visu gaisu, virzot virzuli uz augšu.

Uz šļirces cilindra ir skala. Virziet virzuli līdz tam ciparam (ml iedaļai) uz šļirces, kas atbilst

Biograstim devai, kādu Jums parakstījis ārsts.

Vēlreiz pārbaudiet šļirci, lai pārliecinātos, ka tajā ir pareizā Biograstim deva.

Tagad Jūs varat izmantot pilnšļirci.

Kurā ķermeņa daļā var injicēt zāles?

Piemērotākās ķermeņa daļas, kurās var patstāvīgi injicēt sev zāles, ir šādas:

augšstilbu

augšējā daļa;

vēders, izņemot zonu ap nabu (skatīt 3. attēlu).

Zāles vairs nav reğistrētas

3

4

Ja zāles Jums injicē kāds cits, var izmantot arī augšdelmu aizmugurējo daļu (skatīt 4. attēlu).

Labāk ir katru dienu mainīt injekcijas vietu, lai izvairītos no sāpīguma, injicējot zāles vienā un tajā

pašā vietā.

Kā injicēt zāles?

Dezinficējiet injekcijas vietu ar spirtu saturošās salvetes palīdzību un satveriet ādu starp īkšķi un

rādītājpirkstu, nesaspiežot to (skatīt 5. attēlu).

Pilnībā ievadiet adatu ādā, kā rādījusi medicīnas māsa vai ārsts (skatīt 6. attēlu).

Nedaudz pavirziet virzuli, lai pārliecinātos, ka nav pārdurts asinsvads. Ja šļircē redzamas asinis,

izņemiet adatu un atkārtoti ieduriet to citā vietā.

Lēni un vienmērīgi injicējiet šķidrumu, vienlaikus turot ādu satvertu.

Injicējiet tikai tādu devu, kādu Jums noteicis ārsts.

Pēc šķidruma injicēšanas izņemiet adatu un atlaidiet ādu.

Katru šļirci izmantojiet tikai vienai injekcijai. Nelietojiet šļircē palikušo Biograstim.

5

6

Atcerieties

Ja Jums ir jebkādas problēmas, droši lūdziet palīdzību un padomu ārstam vai medicīnas māsai.

Izlietoto šļirču iznīcināšana

Šļirces bez drošības ierīces:

Nelieciet uz izlietotajām adatām atpakaļ uzgali.

Ievietojiet izlietotās šļirces necaurduramā tvertnē un uzglabājiet to bērniem neredzamā un

nepieejamā vietā.

Pilno necaurduramo tvertni iznīciniet saskaņā ar Jūsu ārsta, medicīnas māsas vai farmaceita

norādījumiem.

Nekādā gadījumā nemetiet lietotās šļirces sadzīves atkritumu tvertnē.

8.

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem

Zāles vairs nav reğistrētas

Biograstim sastāvā nav konservantu. Ņemot vērā mikrobioloģiska piesārņojuma iespējamo risku,

Biograstim šļirces paredzētas vienreizējai lietošanai.

Ja Biograstim nejauši pakļauts sala iedarbībai, tā stabilitāte netiek negatīvi ietekmēta.

Biograstim nedrīkst atšķaidīt ar nātrija hlorīda šķīdumu. Šīs zāles nedrīkst jaukt ar citām zālēm,

izņemot zemāk minēto. Atšķaidītu filgrastimu var adsorbēt stikls vai

plastmasa, tas nav atšķaidīts tā, kā minēts zemāk.

Ja vajadzīgs, Biograstim var atšķaidīt ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām.

Nekādā

gadījumā nav ieteicams atšķaidījums

ar galīgo koncentrāciju zem 0,2 MSV (2 μg)/ml. Pirms lietošanas

šķīdums vizuāli jāpārbauda. Lietot drīkst vienīgi dzidru šķīdumu bez redzamām daļiņām.

Pacientiem, kurus ārstē ar filgrastimu, kas atšķaidīts līdz koncentrācijai zem 1,5 MSV (15 μg)/ml,

jāpievieno cilvēka seruma albumīni (HSA), lai galīgā koncentrācija būtu 2 mg/ml. Piemērs: ja

injekcijas galīgais tilpums ir 20 ml un filgrastima kopējā deva ir mazāka par 30 MSV (300 μg), tas

jāievada kopā ar 0,2 ml 200 mg/ml (20 %) cilvēka albumīnu šķīduma. Ja Biograstim ir atšķaidīts ar

50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdum

u infūzijām, tas ir savietojam

s ar stiklu un daudziem plastmasas

materiāliem, tostarp PVH, poliolefīnu (polipropilēna un polietilēna kopolimērs) un polipropilēnu.

Pēc atšķaidīšanas: atšķaidīts šķīdums infūzijām ir ķīmiski un fizikāli stabils 24 stundas, glabājot

temperatūrā no 2 °C - 8 °C. No mikrobioloģijas viedokļa atšķaidījums ir jāizlieto nekavējoties. Ja to

neizlieto nekavējoties, lietotājs ir atbildīgs par uzglabāšanas laiku un apstākļiem un tam nevajadzētu

pārsniegt 24 stundas 2 °C - 8 °C temperatūrā, ja atšķaidīšana veikta kontrolētos un apstiprinātos

aseptiskos apstākļos.

Zāles vairs nav reğistrētas

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Biograstim 30 MSV/0,5 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām

Biograstim 48 MSV/0,8 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām

Filgrastim

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas

attiecas arī uz iespējamām

blakusparādībām, kas nav m

inētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir Biograstim un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Biograstim lietošanas

Kā lietot Biograstim

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Biograstim

Iepakojuma saturs un cita informācija

Informācija par zāļu patstāvīgu injicēšanu sev

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem

1.

Kas ir Biograstim un kādam nolūkam to lieto

Kas ir Biograstim

Biograstim satur aktīvo vielu filgrastimu. Filgrastims ir olbaltumviela, kas ar biotehnoloģiju metodi

iegūta no

Escherichia coli

baktērijām

. Tas pieder olbaltumvielu grupai, ko dēvē par citokīniem

, un ir

ļoti līdzīgs dabīgajai olbaltumvielai (granulocītu koloniju stimulētājfaktoram [

granulocyte-colony

stimulating factor

, G-CSF]), kas veidojas Jūsu organismā. Filgrastims stimulē kaulus smadzenes (audi,

kuros veidojas jaunas asins šūnas) veidot lielāku skaitu asins šūnu, īpaši noteikta veida leikocītus.

Leikocīti ir svarīgi, jo palīdz organismam cīņā ar infekciju.

Kādam nolūkam Biograstim lieto

Ārsts ir nozīmējis Biograstim, lai palīdzētu Jūsu organismam veidot vairāk balto asins šūnu. Jūsu ārsts

Jums pastāstīs, kāpēc Jūs ārstē ar Biograstim. Biograstim ir noderīgs vairākos tādos gadījum

os, kā:

ķīm

ijterapija;

kaulu smadzeņu transplantācija;

smaga hroniska neitropēnija (zems balto asins šūnu skaits);

neitropēnija pacientiem ar HIV infekciju;

perifērisko asins cilmes šūnu mobilizācija (asins cilmes šūnu donoriem).

2.

Kas Jums jāzina pirms Biograstim lietošanas

Nelietojiet Biograstim šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret filgrastimu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Biograstim lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu:

ja Jums ir klepus, drudzis un apgrūtināta elpošana. Tās var būt plaušu bojājuma sekas (skatīt

4. punktu „Iespējamās blakusparādības”);

Zāles vairs nav reğistrētas

ja Jums ir sirpjveida šūnu anēmija (iedzimta slimība, kuru raksturo sirpjveida sarkanās asins

šūnas);

ja Jums ir sāpes vēdera dobuma augšdaļā, kreisajā pusē, vai sāpes plecu galā. Tās var būt liesas

bojājuma sekas (skatīt 4. punktu „Iespējamās blakusparādības”).

ja Jums ir īpašas asins slimības (piemēram, Kostmana sindroms, mielodisplastiskais sindroms,

dažādu veidu leikēmija);

ja Jums ir osteoporoze. Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu kaulu blīvumu;

ja Jums ir kāda cita slimība, it īpaši, ja domājat, ka Jums ir infekcija.

Ja Jums notiek kaulu radioloģiskā izmeklēšana, pasakiet ārstam vai medmāsai, ka jūs ārstē ar

Biograstim.

Biograstim lietošanas laikā Jums būs regulāri jāveic asinsanalīzes, lai noteiktu neitrofilo leikocītu

skaitu un citu leikocītu skaitu Jūsu asinīs. Tas ļaus Jūsu ārstam

saprast, cik labi iedarbojas ārstēšana un

vai to nepieciešams turpināt.

Citas zāles un Biograstim

Pastāstiet

ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Nelietojiet Biograstim 24 stundas pirms vai 24 stundas pēc ķīmijterapijas.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Biograstim nav pārbaudīts grūtniecēm.

Tādēļ Jūsu ārsts var izlemt, ka Jūs nedrīkstat lietot šīs z

āles.

Nav zināms, vai filgrastims nokļūst mātes pienā. Tādēļ Jūsu ārsts var izlemt, ka Jūs nedrīkstat lietot šīs

zāles, ja barojat bērnu ar krūti.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Ja Jūs jūtat nogurumu, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus.

Biograstim satur sorbītu un nātriju

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Šīs zāles satur mazāk par 1 m

mol n

ātrija (23 mg) katrā pilnšļircē, – būtībā tās ir „nātriju nesaturošas”.

3.

Kā lietot Biograstim

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā deva ir...

Jums vajadzīgais Biograstim daudzums ir atkarīgs no stāvokļa, kura dēļ Jūs lietojat Biograstim, kā arī

no Jūsu ķermeņa masas. Jūsu ārsts pastāstīs, kad Jums jāpārtrauc lietot Biograstim. Vairāki Biograstim

kursi ir ierasta lieta.

Biograstim un ķīmijterapija

Parastā deva ir 0,5 miljoni starptautisko vienību (MSV) uz kilogramu ķermeņa masas katru dienu.

Piemēram, ja Jūsu ķermeņa masa ir 60 kg, Jūsu dienas deva būs 30 miljoni starptautisko vienību

(MSV). Parasti pirmo Biograstim devu Jūs saņemsiet vismaz 24 stundas pēc ķīmijterapijas. Ārstēšanas

ilgums parasti ir aptuveni 14 dienas. Tomēr dažu slimību gadījumā var būt nepieciešama ilgāka

ārstēšana, proti, līdz viena mēneša garumā.

Biograstim un kaulu smadzeņu transplantācija

Zāles vairs nav reğistrētas

Parastā sākumdeva ir 1 miljons starptautisko vienību (MSV) uz kilogramu ķermeņa masas katru dienu.

Piemēram, ja Jūsu ķermeņa masa ir 60 kg, Jūsu dienas deva būs 60 miljoni starptautisko vienību

(MSV). Parasti pirmo Biograstim devu Jūs saņemsit vismaz 24 stundas pēc ķīmijterapijas, taču

24 stundu laikā pēc kaulu smadzeņu pārliešanas. Pēc tam Jūsu ārsts katru dienu pārbaudīs Jūsu asinis,

lai noteiktu, cik labi iedarbojas ārstēšana un atrastu Jums labāko devu. Ārstēšana tiks pārtraukta, kad

leikocīti sasniegs noteikto līmeni.

Biograstim un smaga hroniska neitropēnija

Parastā sākumdeva ir 0,5-1,2 miljoni starptautisko vienību (MSV) uz kilogramu ķermeņa masas katru

dienu, ievadot vienas devas veidā vai sadalot vairākās devās. Pēc tam Jūsu ārsts pārbaudīs Jūsu asinis,

lai noteiktu, cik labi iedarbojas ārstēšana un Jums piemērotāko devu. Neitropēnijas gadījumā vajadzīga

ilgstoša ārstēšana ar Biograstim.

Biograstim un neitropēnija pacientiem ar HIV infekciju

Parastā sākumdeva ir 0,1-0,4 miljoni starptautisko vienību (MSV) uz kilogramu ķermeņa masas katru

dienu. Jūsu ārsts regulāri pārbaudīs Jūsu asinis, lai noteiktu, cik labi iedarbojas ārstēšana. Kad

atjaunojies normāls leikocītu skaits asinīs, zāles var lietot retāk kā reizi dienā. Jūsu ārsts turpinās

regulāri pārbaudīt Jūsu asinis un ieteiks Jums piemērotāko zāļu devu. Lai saglabātu normālu leikocītu

skaitu Jūsu asinīs, var būt vajadzīga ilgstoša ārstēšana ar Biograstim.

Biograstim un perifērisko asins cilmes šūnu mobilizācija

Ja nododat cilmes šūnas savām vajadzībām, parastā deva ir 0,5-1 miljons starptautisko vienību (MSV)

uz kilogramu ķermeņa masas katru dienu. Biograstim terapija ilgs līdz 2 nedēļas, ārkārtas gadījumā —

arī ilgāk. Jūsu ārsts kontrolēs Jūsu asins rādītājus, lai noteiktu labāko laiku cilmes šūnu iegūšanai.

Ja esat cilmes šūnu donors citai personai, parastā deva ir 1 miljons starptautisko vienību (MSV) uz

kilogramu ķermeņa masas katru dienu. Biograstim terapija ilgs 4-5 dienas.

Lietošanas veids

Šīs zāles injicē vai nu intravenozas (i.v.) infūzijas veidā (pilinot ar sistēmu), vai subkutānas (s.c.)

injekcijas veidā (ievadot zemādas audos). Ja Jums šīs zāles ievada subkutānas injekcijas veidā, Jūsu

ārsts var ieteikt Jums apgūt zāļu patstāvīgu injicēšanu. Jūsu ārsts vai m

edicīnas māsa sniegs Jums

norādījumus, kā to izdarīt. Nemēģiniet ievadīt zāles patstāvīgi, ja neesat saņēmis šādu apmācību. Daļa

no nepieciešamās informācijas ir sniegta šīs lietošanas instrukcijas beigās, taču pareizai Jūsu slimības

ārstēšanai nepieciešama cieša un pastāvīga sadarbība ar ārstu.

Ja esat lietojis Biograstim vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Biograstim vairāk nekā noteikts, sazinieties ar savu ārstu vai farmaceitu, cik ātri vien

iespējams.

Ja esat aizmirsis lietot Biograstim

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto injekciju.

Ja pārtraucat lietot Biograstim

Pirms pārtraucat lietot Biograstim

, pārrunājiet to ar ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājum

i par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Svarīgas blakusparādības

Ir ziņots par alerģiskām reakcijām, piemēram, izsitumiem uz ādas, paceltiem, niezošiem ādas

laukumiem un nopietnām alerģiskām reakcijām ar nespēku, pazeminātu asinsspiedienu,

Zāles vairs nav reğistrētas

apgrūtinātu elpošanu un sejas tūsku. Ja domājat, ka Jums ir šāda veida reakcija, Jums jāpārtrauc

Biograstim injekcija un nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Ir ziņots par liesas palielināšanos un liesas plīsumiem. Daži liesas plīsuma gadījumi bija letāli.

Ja Jūs jūtat

sāpes vēdera augšējā kreisajā pusē vai kreisajā plecā

, ir svarīgi nekavējoties

sazināties ar ārstu, jo šādi simptomi var liecināt par problēmām ar liesu.

Klepus, drudzis un apgrūtināta vai sāpīga elpošana var būt smagu elpošanas sistēmas

blakusparādību, piemēram

, pneimonijas un akūta respiratorā distresa sindrom

a, pazīmes, kas var

būt letālas. Ja Jums ir drudzis vai kāds no šiem simptomiem, ir svarīgi nekavējoties sazinieties

ar ārstu.

Ir svarīgi nekavējoties sazināties ar ārstu, ja Jums ir kāda no šādām blakusparādībām vai to

kombinācija:

tūska vai pietūkums, kas var būt saistīts ar retāku urinēšanu, apgrūtināta elpošana, vēdera

pietūkums un pilnuma sajūta, un vispārēja noguruma sajūta. Šie simptomi parasti attīstās ātri.

Tie var būt simptomi retākam (var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem) stāvoklim, ko sauc par

„kapilāru noplūdes sindrom

u”, kas organismā izraisa asiņu noplūdi no mazajiem

asinsvadiem,

un kura gadījumā nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība.

Ja Jums ir sirpjveida šūnu anēmija, noteikti informējiet par to ārstu, pirms sākat lietot

Biograstim. Dažiem pacientiem ar sirpjveida šūnu anēmiju, kas lietojuši filgrastimu, bijusi

sirpjveida šūnu krīze.

Ļoti bieža (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem) blakusparādība var būt kaulu un muskuļu

sāpes. Jautājiet ārstam, kuras zāles Jūs varat lietot, lai palīdzētu mazināt sāpes.

Turklāt Jums var būt arī šādas blakusparādības

Vēža pacientiem

Ļoti bieži

(var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

paaugstināts dažu aknu enzīmu vai asins enzīmu līmenis, augsta urīnskābes koncentrācija asinīs;

slikta vispārējā pašsajūta, vemšana;

sāpes krūtīs.

Bieži

(var ietekmēt 1 no 10 cilvēkiem):

galvassāpes;

klepus, iekaisis kakls;

aizcietējums, ēstgribas zudums, caureja, mukozīts, kas ir gremošanas trakta gļotādas sāpīgs

iekaisums un čūlu veidošanās tajā;

matu izkrišana, izsitumi;

nogurums, vispārējs vājum

Ret

āk

(var ietekmēt 1 no 100 cilv

ēkiem

nespecifiskas sāpes.

Reti

(var ietekmēt 1 no 1000 cilvēkiem):

asinsvadu bojājumi, kas var izraisīt sāpes, apsārtumu un locekļu pietūkumu.

Ļoti reti

(var ietekmēt 1 no 10 000 cilvēkiem):

sāpīgu, paceltu, plūmju krāsas bojājumu rašanās uz ekstremitātēm un dažkārt uz sejas un kakla,

kopā ar drudzi (Svīta sindroms); asinsvadu iekaisums, bieži kopā ar izsitumiem;

reimatisku stāvokļu pasliktināšanās;

sāpīga vai apgrūtināta urinēšana.

Nav zināms

(biežum

u nevar noteikt pēc pieejamiem

datiem):

Zāles vairs nav reğistrētas

transplantēto kaulu smadzeņu atgrūšana;

pārejošs zems asinsspiediens;

locītavu sāpes un pietūkums, līdzīgi kā podagras gadījumā.

Parastiem cilmes šūnu donoriem

Ļoti bieži

(var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

leikocītu skaita pieaugums, trombocītu skaita samazināšanās, kas paaugstina asiņošanas un

asinsizplūdumu risku;

galvassāpes.

Bieži

(var ietekmēt 1 no 10 cilvēkiem):

paaugstināts dažu enzīmu līmenis asinīs;

Retāk

(var ietekmēt 1 no 100 cilvēkiem):

paaugstināts dažu aknu enzīmu līmenis, augsta urīnskābes koncentrācija asinīs;

reimatisku stāvokļu pasliktināšanās;

Nav zināms

(biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

klepus, drudzis un apgrūtināta elpošana vai asins atklepošana.

agas hroniskas neitropēnijas pacientiem

Ļoti bieži

(var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

eritrocītu skaita samazināšanās, kas var izraisīt bālu ādu un vājumu vai elpas trūkumu;

zems glikozes līmenis asinīs; paaugstināts dažu enzīmu līmenis asinīs, augsta urīnskābes

koncentrācija asinīs;

deguna asiņošana.

Bieži

(var ietekmēt 1 no 10 cilvēkiem):

trombocītu skaita samazināšanās, kas paaugstina asiņošanas un asinsizplūdumu risku;

galvassāpes;

caureja;

aknu palielināšanās;

matu izkrišana, asinsvadu iekaisums, bieži kombinācijā ar izsitumiem, sāpes injekcijas vietā,

izsitumi;

kalcija izzušana no kauliem

, sāpes locītavās.

Ret

āk

(var ietekmēt 1 no 100 cilvēkiem):

asinis urīnā, olbaltumvielas urīnā.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas

arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas

arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas

kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Biograstim

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Zāles vairs nav reğistrētas

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz ārējā iepakojuma - kartona kārbiņas un

uz pilnšļirces pēc apzīmējuma “Derīgs līdz:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo

dienu.

Uzglabāt ledusskapī (2 °C-8

C ).

Nelietojiet šīs zāles, ja pamanāt, ka tās ir duļķainas vai satur redzamas daļiņas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat. Šie

pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Biograstim satur

īvā viela ir filgrastims. Katrs ml šķīduma injekcijām vai infūzijām satur 60 miljonus

starptautisko vienību [MSV] (600 mikrogramus) filgrastima.

Biograstim 30 MSV/0,5 ml: katra pilnšļirce satur 30 miljonus starptautisko vienību [MSV]

(300 mikrogramus) filgrastima 0,5 ml šķīduma.

Biograstim 48 MSV/0,8 ml: katra pilnšļirce satur 48 miljonus starptautisko vienību [MSV]

(480 mikrogramus) filgrastima 0,8 ml šķīduma.

Citas sastāvdaļas ir: nātrija hidroksīds, ledus etiķskābe, sorbīts, polisorbāts 80, ūdens

injekcijām.

Biograstim ārējais izskats un iepakojums

Biograstim ir šķīdums injekcijām vai infūzijām pilnšļircē ar vai bez drošības ierīces. Biograstim ir

dzidrs bezkrāsas šķīdums. Katra pilnšļirce satur vai nu 0,5 ml, vai 0,8 ml šķīdum

Biograstim ir pieejams iepakojumā pa 1, 5 vai 10 pilnšļircēm

vai vairāku devu iepakojumā ar 10 (2

iepakojumi pa 5) pilnšļircēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

AbZ-Pharma GmbH

Graf-Arco-Straße 3

89079 Ulm

Vācija

Ražotājs

Merckle Biotec GmbH

Dornierstraße 10

89079 Ulm

Vācija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

7.

Informācija par zāļu patstāvīgu injicēšanu sev

Šajā punktā sniegta informācija par to, kā patstāvīgi injicēt sev Biograstim. Ir svarīgi, lai Jūs

nemēģinātu patstāvīgi injicēt sev zāles, ja vien Jūsu ārsts vai medicīnas māsa nav īpaši apmācījuši Jūs

to darīt. Ja šaubāties par zāļu patstāvīgu injicēšanu sev vai ja Jums ir jautājumi, lūdziet palīdzību

ārstam vai medicīnas māsai.

Kā man patstāvīgi injicēt sev Biograstim?

Zāles vairs nav reğistrētas

Jums būs jāinjicē zāles zemādas audos. To dēvē par subkutānu injekciju. Jums būs jāinjicē zāles katru

dienu vienā un tajā pašā laikā.

Nepieciešamie piederumi

Lai veiktu sev subkutānu injekciju, Jums būs vajadzīgi šādi piederumi:

Biograstim pilnšļirce;

spirtu vai līdzīgu līdzekli saturošas salvetes;

Kas jādara, pirms subkutānas Biograstim injekcijas veikšanas?

Centieties injicēt zāles aptuveni vienā un tajā pašā laikā katru dienu.

Izņemiet no ledusskapja Biograstim pilnšļirci.

Pārbaudiet derīguma termiņu, kas norādīts pilnšļirces marķējumā (“Derīgs līdz:”). Nelietojiet

zāles, ja ir pagājusi norādītā mēneša pēdējā diena.

Pārbaudiet Biograstim

izskatu. Tam jābūt dzidram bezkrāsainam

šķidrumam. Ja šķidrumā ir

redzamas daļiņas, to nedrīkst lietot.

Lai injekcija būtu vieglāka, 30 minūtes paturiet pilnšļirci istabā, lai tā sasiltu līdz istabas

temperatūrai, vai dažas minūtes paturiet pilnšļirci rokā. Nesildiet Biograstim nekā citādi

(piemēram, nesildiet to mikroviļņu krāsnī vai karsta ūdens peldē).

Nenoņemiet

uzgali no šļirces, pirms neesat gatavs veikt injekciju.

Rūpīgi nomazgājiet rokas.

Atrodiet ērtu, labi apgaismotu vietu un novietojiet visus nepieciešamos piederumus (Biograstim

pilnšļirci un spirtu saturošās salvetes) ērti sasniedzamā attālumā.

Kā sagatavot Biograstim

injekciju?

Pirms Biograstim injicēšanas Jum

s jārīkojas šādi.

Turiet šļirci un uzmanīgi noņemiet uzgali no adatas, negriežot to. Velciet taisni, kā parādīts

1. un 2. attēlā. Nepieskarieties adatai un nevirziet virzuli.

1

2

Pilnšļircē Jūs varat pamanīt nelielu gaisa pūslīti. Ja šļircē ir gaisa pūslīši, viegli uzsitiet pa to ar

pirkstiem, līdz gaisa pūslīši paceļas līdz šļirces augšai. Turiet šļirci uz augšu un izlaidiet no tās

visu gaisu, virzot virzuli uz augšu.

Uz šļirces cilindra ir skala. Virziet virzuli līdz tam ciparam (ml iedaļai) uz šļirces, kas atbilst

Biograstim devai, kādu Jums parakstījis ārsts.

Vēlreiz pārbaudiet šļirci, lai pārliecinātos, ka tajā ir pareizā Biograstim deva.

Tagad Jūs varat izmantot pilnšļirci.

Kurā ķermeņa daļā var injicēt zāles?

Piemērotākās ķermeņa daļas, kurās var patstāvīgi injicēt sev zāles, ir šādas:

augšstilbu

augšējā daļa;

vēders, izņemot zonu ap nabu (skatīt 3. attēlu).

Zāles vairs nav reğistrētas

3

4

Ja zāles Jums injicē kāds cits, var izmantot arī augšdelmu aizmugurējo daļu (skatīt 4. attēlu).

Labāk ir katru dienu mainīt injekcijas vietu, lai izvairītos no sāpīguma, injicējot zāles vienā un tajā

pašā vietā.

Kā injicēt zāles?

Dezinficējiet injekcijas vietu ar spirtu saturošās salvetes palīdzību un satveriet ādu starp īkšķi un

rādītājpirkstu, nesaspiežot to (skatīt 5. attēlu).

Pilnībā ievadiet adatu ādā, kā rādījusi medicīnas māsa vai ārsts (skatīt 6. attēlu).

Nedaudz pavirziet virzuli, lai pārliecinātos, ka nav pārdurts asinsvads. Ja šļircē redzamas asinis,

izņemiet adatu un atkārtoti ieduriet to citā vietā.

Lēni un vienmērīgi injicējiet šķidrumu, vienlaikus turot ādu satvertu.

Injicējiet tikai tādu devu, kādu Jums noteicis ārsts.

Noņemiet šļirci no injekcijas vietas, turot pirkstu uz virzuļa (skatīt 7. attēlu). Turiet adatu prom

no sevis un citiem un aktivējiet drošības ierīci, stingri nospiežot virzuli (skatīt 8. attēlu). Jūs

izdzirdēsiet klikšķi, kas apstiprinās drošības ierīces aktivēšanu. Adatu nosegs aizsargājoša

uzmava, lai Jūs nevarētu sevi sadurt.

5

6

7

8

Atcerieties

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja Jums ir jebkādas problēmas, droši lūdziet palīdzību un padomu ārstam vai medicīnas māsai.

Izlietoto šļirču iznīcināšana

Drošības ierīce pasargā no adatas dūriena ievainojumiem pēc lietošanas, tāpēc nav īpašu

norādījumu par atkritumu likvidēšanu. Izmetiet šļirces ar drošības ierīcēm saskaņā ar Jūsu ārsta,

medicīnas māsas vai farmaceita norādījumiem.

8.

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem

Biograstim sastāvā nav konservantu. Ņemot vērā m

ikrobioloģiska piesārņojuma iespējam

o risku,

Biograstim šļirces paredzētas vienreizējai lietošanai.

Ja Biograstim nejauši pakļauts sala iedarbībai, tā stabilitāte netiek negatīvi ietekmēta.

Biograstim nedrīkst atšķaidīt ar nātrija hlorīda šķīdumu. Šīs zāles nedrīkst jaukt ar citām zālēm,

izņemot zemāk minēto. Atšķaidītu filgrastimu var adsorbēt stikls vai plastmasa, ja tas nav atšķaidīts tā,

kā minēts zemāk.

Ja vajadzīgs, Biograstim var atšķaidīt ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām. Nekādā

gadījumā nav ieteicam

s atšķaidījums ar galīgo koncentrāciju zem

0,2 MSV (2 μg)/ml. Pirms lietošanas

šķīdums vizuāli jāpārbauda. Lietot drīkst vienīgi dzidru šķīdumu bez redzamām daļiņām.

Pacientiem, kurus ārstē ar filgrastimu, kas atšķaidīts līdz koncentrācijai zem 1,5 MSV (15 μg)/ml,

jāpievieno cilvēka seruma albumīni (HSA), lai galīgā koncentrācija būtu 2 mg/ml. Piemērs: ja

injekcijas galīgais tilpums ir 20 ml un filgrastima kopējā deva ir mazāka par 30 MSV (300 μg), tas

jāievada kopā ar 0,2 ml 200 mg/ml (20 %) cilvēka albumīnu šķīduma. Ja Biograstim ir atšķaidīts ar

50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām, tas ir savietojams ar stiklu un daudziem plastmasas

materiāliem, tostarp PVH, poliolefīnu (polipropilēna un polietilēna kopolimērs) un polipropilēnu.

Pēc atšķaidīšanas: atšķaidīts šķīdum

s infūzijām ir

ķīmiski un fizikāli stabils 24 stundas, glabājot

temperatūrā no 2 °C-8 °C. No mikrobioloģijas viedokļa atšķaidījums ir jāizlieto nekavējoties. Ja to

neizlieto nekavējoties, lietotājs ir atbildīgs par uzglabāšanas laiku un apstākļiem un tam nevajadzētu

pārsniegt 24 stundas 2 °C-8 °C temperatūrā, ja atšķaidīšana veikta kontrolētos un apstiprinātos

aseptiskos apstākļos.

Zāles vairs nav reğistrētas

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Biograstim 30 MSV/0,5 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml šķīduma injekcijām vai infūzijām satur 60 miljonus starptautisko vienību [MSV] (600 µg)

filgrastima (filgrastim).

Katra pilnšļirce satur 30 MSV (300 µg) filgrastima 0,5 ml šķīduma injekcijām vai infūzijām.

Filgrastimu (rekombinantais metionila cilvēka granulocītu koloniju stimulētājfaktors) ražo

Escherichia

coli

K802, izmantojot DNS rekombinanto tehnoloģiju.

Palīgviela

ar zināmu iedarbību

katrs mililitrs šķīduma satur 50 mg sorbīta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām vai infūzijām.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Biograstim

ir indicēts, lai mazinātu neitropēnijas ilgum

u un febrilas neitropēnijas rašanos pacientiem,

kuriem ar citotoksisku ķīmijterapiju ārstē ļaundabīgu audzēju (izņēmums ir hroniska mieloleikoze un

mielodisplastiskais sindroms), kā arī lai mazinātu neitropēnijas ilgumu pacientiem, kuri saņem

mieloablatīvo terapiju pēc kaulu smadzeņu transplantācijas un ir pakļauti paaugstinātam ilgstošas un

smagas neitropēnijas riskam. Filgrastima drošums un efektivitāte pieaugušajiem un bērniem, kuri

saņem citotoksisku ķīmijterapiju, ir līdzīgs.

Biograstim ir indicēts perifērisko asins cilmes šūnu (PBPC) mobilizācijai.

Pacientiem (bērniem vai pieaugušajiem) ar smagu iedzimtu ciklisku vai idiopātisku neitropēniju,

kuriem absolūtais neitrofilo leikocītu skaits (

absolute neutrophil count

— ANC) ir ≤ 0,5 x 10

/l un

kuriem anamnēzē ir smagas vai atkārtotas infekcijas, indicēta ilgstoša Biograstim lietošana, lai

palielinātu neitrofilo leikocītu skaitu un mazinātu ar infekciju saistītu traucējumu ilgumu.

Biograstim indicēts ilgstošas neitropēnijas ārstēšanai (ANC mazāks par vai vienāds ar 1,0 x 10

pacientiem ar progresējošu HIV infekciju, lai mazinātu bakteriālu infekciju risku, kad nevar izmantot

citas neitropēnijas kontrolēšanas iespējas.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Īpašas prasības

Filgrastima terapiju drīkst nozīmēt vienīgi sadarbībā ar onkoloģijas centru, kam ir pieredze darbā ar

granulocītu koloniju stimulētājfaktoru (

granulocyte-colony stimulating factor

— G-CSF) un

hematoloģijā, kā arī vajadzīgais diagnostikas aprīkojums. Mobilizācijas un aferēzes procedūras jāveic

Zāles vairs nav reğistrētas

sadarbībā ar onkoloģijas-hematoloģijas centru, kam ir pietiekama pieredze šajā jomā un kur iespējams

veikt atbilstošu asins cilmes šūnu kontroli.

Noteikta citotoksiska ķīmijterapija

Filgrastima ieteicamā deva ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā. Filgrastima pirmo devu nedrīkst ievadīt ātrāk

kā 24 stundas pēc citotoksiskās ķīmijterapijas. Filgrastimu var nozīmēt katru dienu subkutānu

injekciju veidā vai intravenozu infūziju veidā, atšķaidot ar glikozes 50 mg/ml (5 %) šķīdumu

infūzijām un ievadot 30 minūtes ilgas infūzijas veidā (norādījumus par atšķaidīšanu skatīt

6.6. apakšpunktā).

Vairumā gadījumu priekšroka tiek dota subkutānai lietošanai. Vienreizējas devas pētījumā ir konstatēti

daži fakti, kas ļauj domāt, ka intravenoza lietošana varētu saīsināt zāļu darbības ilgumu. To klīniskais

nozīmīgum

s attiecībā uz vairāku devu ievadīšanu nav noskaidrots. Zāļu ievadīšanas veida izvēlei,

jāpamatojas uz individu

āliem klīniskajiem apstākļiem. Randomizētos klīniskajos pētījumos tika

izmantota deva 23 MSV (230 μg)/m

dienā (4,0-8,4 μg/kg dienā), ko ievadīja subkutāni.

Filgrastima lietošana katru dienu jāturpina tik ilgi, līdz atjaunojies normāls neitrofilo leikocītu skaits

pēc tam, kad tas bijis sasniedzis zemāko punktu. Pēc ķīmijterapijas ierobežotu audzēju, limfomas vai

limfoleikozes ārstēšanai paredzamais terapijas ilgums, kāds vajadzīgs šo kritēriju izpildei, būs līdz

14 dienas. Pēc akūtas mieloleikozes ārstēšanas uzsākšanas un nostiprināšanas terapija būt ievērojami

ilgāka (līdz 38 dienas) atkarībā no pielietotās citotoksiskās ķīmijterapijas veida, devas un shēmas.

Pacientiem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, parasti 1-2 dienas pēc filgrastima terapijas

uzsākšanas novēro neitrofilo leikocītu skaita pārejošu palielināšanos. Tomēr, lai panāktu ilgtspējīgu

terapeitisko atbildreakciju, filgrastim

a terapiju nedrīkst pārtraukt, pirms neitrofilo leikocītu skaits nav

bijis sasniedzis zemāko punktu un pēc tam atgriezies norm

as robežās. Filgrastima terapijas

priekšlaicīga pārtraukšana pirms paredzamā neitrofilo leikocītu skaita viszemākā līmeņa sasniegšanas

nav ieteicama.

Pacienti, kuri pēc kaulu smadzeņu transplantācijas saņēmuši mieloablatīvo terapiju

Filgrastima ieteicamā sākumdeva ir 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, ievadot 30 minūtes vai 24 stundas

ilgas intravenozas infūzijas veidā, vai 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, ievadot 24 stundas ilgas

nepārtrauktas subkutānas infūzijas veidā. Filgrastims jāizšķīdina 20 ml 50 mg/ml (5 %) glikozes

šķīduma infūzijām (norādījumus par atšķaidīšanu skatīt 6.6. apakšpunktā).

Filgrastima pirmo devu nedrīkst ievadīt ātrāk kā 24 stundas pēc citotoksiskās ķīmijterapijas vai

24 stundas pēc kaulu smadzeņu infūzijas.

Pēc tam, kad neitrofilo leikocītu skaits sasniedzis zemāko punktu, filgrastima dienas deva jātitrē

atkarībā no neitrofilo leikocītu atbildreakcijas, vadoties pēc šādas shēmas.

Neitrofilo leikocītu skaits

Filgrastima devas pielāgošana

> 1,0 x 10

/l 3 dienas pēc kārtas

Samazināt līdz 0,5 MSV (5 µg)/kg dienā

Tad, ja ANC saglabājas > 1,0 x 10

/l vēl 3 dienas

pēc kārtas

Pārtraukt lietot filgrastimu

Ja ANC ārstēšanas laikā samazinās līdz < 1,0 x 10

/l, filgrastima deva atkal jāpalielina saskaņā ar iepriekš

sniegtajiem norādījumiem.

Veicot PBPC mobilizāciju pacientiem, kuri saņem mielosupresīvu vai mieloablatīvu terapiju, kam seko

autologu perifērisko asins cilmes šūnu transplantācija

Ja lieto tikai filgrastimu, tā ieteicamā deva PBPC mobilizācijas gadījumā ir 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā,

veicot nepārtrauktu subkutānu infūziju 24 stundu garumā vai vienu subkutānu injekcija dienā 5-

7 dienas pēc kārtas. Lai ievadītu filgrastimu ievadītu infūzijas veidā, tas jāizšķīdina 20 ml 50 mg/ml

(5 %) glikozes šķīduma infūzijām (norādījumus par atšķaidīšanu skatīt 6.6. apakšpunktā).

Zāles vairs nav reğistrētas

Leikoferēzes laiks: bieži vien pietiek ar 1 vai 2 leikoferēzes procedūrām 5. un 6. dienā. Citos apstākļos

var būt vajadzīgas papildu leikoferēzes procedūras. Filgrastima lietošana jāturpina līdz pēdējai

leikoferēzes procedūrai.

Filgrastima ieteicamā deva PBPC mobilizācijas gadījumā pēc mielosupresīvas ķīmijterapijas ir

0,5 MSV (5 μg)/kg dienā, ko ievada subkutānas injekcijas veidā, sākot ar pirmo dienu pēc

ķīmijterapijas beigām, līdz neitrofilo leikocītu skaits sasniedzis zemāko punktu un atgriezies normas

robežās. Leikoferēze jāveic laikposmā, kad ANC no < 0,5 x 10

/l pieaudzis līdz > 5,0 x 10

Pacientiem, kuriem nav veikta plaša ķīmijterapija, nereti pietiek ar vienu leikoferēzes procedūru. Citos

apstākļos ieteicamas papildu leikoferēzes procedūras.

PBPC mobilizācijai veseliem donoriem pirms alogēnas perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas

PBPC mobilizācijai veseliem donoriem filgrastims jālieto devā 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā subkutāni

4-5 dienas pēc kārtas. Piektajā dienā jāsāk leikoferēze, kas, ja nepieciešams, jāturpina līdz sestajai

dienai, lai iegūtu 4 x 10

CD34

šūnas uz kg recipienta ķermeņa masas.

Pacientiem ar smagu hronisku neitropēniju (SHN)

Iedzimta neitropēnija

Ieteicamā sākumdeva ir 1,2 MSV (12 μg)/kg dienā, ievadot subkutāni vienreizējas devas vai dalītu

devu veidā.

Idiopātiska vai cikliska neitropēnija

Ieteicamā sākumdeva ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā, ievadot subkutāni vienreizējas devas vai dalītu devu

veidā.

Devas pielāgošana

Filgrastims jālieto katru dienu subkutānu injekciju veidā, līdz sasniegts un noturēts neitrofilo leikocītu

skaits virs 1,5 x 10

/l. Kad panākta atbildreakcija, jānosaka minimālā efektīvā deva šāda līmeņa

saglabāšanai. Lai saglabātu atbilstošu neitrofilo leikocītu skaitu, vajadzīga ilgstoša zāļu lietošana katru

dienu. Pēc vienas vai divām ārstēšanas nedēļām atkarībā no pacienta atbildes reakcijas sākumdevu var

dubultot vai samazināt uz pusi. Pēc tam devu ik pēc 1 līdz 2 nedēļām var individuāli pielāgot, lai

vidējais neitrofilo leikocītu skaits saglabātos robežās no 1,5 x 10

/l līdz 10 x 10

/l. Pacientiem, kuriem

ir smagas infekcijas, var apsvērt straujāku devas kāpināšanu. Klīniskajos pētījumos 97 % pacientu,

kuriem novēroja atbildreakciju, tā bija pilnīga pie devas ≤ 2,4 MSV (24 μg)/kg dienā. Nav pierādīts

filgrastima drošums ilgtermiņā, ja to pacientiem ar SHN lieto devā virs 2,4 MSV (24 μg)/kg dienā.

Pacientiem ar HIV infekciju

Neitropēnijas novēršanai

Filgrastima ieteicamā sākumdeva ir 0,1 MSV (1 μg)/kg dienā, ievadot subkutānas injekcijas veidā, un

maksimālā titrējamā deva ir 0,4 MSV (4 μg)/kg dienā, līdz izdevies panākt un saglabāt normālo

neitrofilo leikocītu skaitu (ANC > 2,0 x 10

/l). Klīniskajos pētījumos šādām devām atbildreakciju

novēroja > 90 % pacientu, un neitropēniju novērst izdevās vidēji 2 dienās.

Nelielam skaitam pacientu (< 10 %) neitropēnijas novēršanai bija vajadzīgas devas līdz 1,0 MSV

(10 μg)/kg dienā.

Normāla neitrofilo leikocītu skaita saglabāšanai

Kad neitropēnija novērsta, jānosaka minimālā efektīvā deva normāla neitrofilo leikocītu skata

saglabāšanai. Ieteicams pielāgot sākumdevu, pārejot uz zāļu subkutānu injicēšanu katru otro dienu

devā 30 MSV (300 μg) dienā. Atkarībā no pacienta ANC, var būt nepieciešama arī tālāka devas

pielāgošana, lai neitrofilo skaits saglabātos > 2,0 x 10

/l. Klīniskajos pētījumos, lai ANC saglabātos

virs > 2,0 x 10

/l, devu 30 MSV (300 μg) bija nepieciešams ievadīt 1 līdz 7 dienas nedēļā, un vidējais

zāļu lietošanas biežums bija 3 dienas nedēļā. Lai ANC saglabātu > 2,0 x 10

/l, var būt nepieciešama

zāļu ilgstoša lietošana.

Zāles vairs nav reğistrētas

Specifiskas pacientu grupas

Vecāka gadagājuma pacienti

Filgrastima klīniskajos pētījumos ir piedalījies arī neliels skaits vecāka gadagājuma pacientu, taču

īpaši pētījumi ar šo pacientu grupu nav veikti, tādēļ īpašus ietiekamus par devām sniegt nevar.

Pacienti ar nieru vai aknu darbības traucējumiem

Pētījumos par filgrastima lietošanu pacientiem ar smagiem nieru vai aknu darbības traucējumiem

konstatēts, ka filgrastima farmakokinētika un farmakodinamika šādos gadījumos ir identiska kā

veseliem indivīdiem. Devas pielāgošana šādos apstākļos nav nepieciešama.

Lietošana bērniem SHN un vēža gadījumā

Sešdesmit pieci procenti pacientu SHN izmēģinājuma programmā bija jaunāki par 18 gadiem.

Ārstēšanas efektivitāte šajā grupā, ko galvenokārt veidoja pacienti ar iedzim

tu neitropēniju, bija

viennozīmīgi skaidra. Attiecībā uz bērniem, kuriem ārstēja sm

agu hronisku neitropēniju, drošuma

profila atšķirības netika novērotas.

Klīnisko pētījumu dati attiecībā uz bērniem liecina, ka filgrastima drošums un efektivitāte

pieaugušajiem un bērniem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, ir identisks.

Ieteicamās devas bērniem ir tādas pašas kā pieaugušajiem, kuri saņem mielosupresīvu citotoksisku

ķīmijterapiju.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpaši brīdinājumi

Filgrastimu nedrīkst lietot, lai palielinātu citotoksiskās ķīmijterapijas devu ārpus noteiktajām

lietošanas shēmām (skatīt tālāk).

Filgrastimu nedrīkst lietot pacientiem ar smagu iedzimtu neitropēniju (Kostmana sindromu), kuras

gadījumā ir patoloģiska citoģenētiska (skatīt tālāk).

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar akūtu mieloleikozi

Ļaundabīgo šūnu augšana

Granulocītu koloniju stimulētājfaktors var veicināt mieloīdo šūnu augšanu

in vitro

, un līdzīgu ietekmi

var novērot arī uz dažām ne-mieloīdām šūnām

in vitro

Filgrastima drošums un efektivitāte, lietojot to pacientiem ar mielodisplastisko sindromu vai hronisku

mieloleikozi, nav pierādīti. Tādēļ filgrastims nav indicēts šādu traucējumu ārstēšanai. Īpaša uzmanība

jāpievērš tam, lai hroniskas mieloleikozes saasinājumu atšķirtu no akūtas mieloleikozes.

Ņemot vērā ierobežotos datus par drošumu un efektivitāti, pacientiem ar sekundāru AML filgrastims

jālieto piesardzīgi.

Nav pierādīts filgrastima drošums un efektivitāte, lietojot to agrāk neārstētiem

AML pacientiem līdz

55 gadu vecuma

m ar labu citoģenētiku [t(8;21), t(15;17) un inv(16)].

Citi īpaši piesardzības pasākumi

Pacientiem ar vienlaikus esošām osteoporotiskām kaulu slimībām, kuri saņem nepārtrauktu filgrastima

terapiju vairāk kā 6 mēnešu garumā, var būt indicēta kaulu blīvuma kontrole.

Zāles vairs nav reğistrētas

Retos gadījumos pēc G-CSF lietošanas ir ziņots par nevēlamām blakusparādībām, kas skar plaušas.

Lielāks risks var būt pacientiem, kuriem nesen bijuši plaušu infiltrāti vai pneimonija. Plaušu

simptomu, piemēram, klepus, drudža un aizdusas sākums saistībā ar rentgenoloģiskām plaušu infiltrātu

pazīmēm un plaušu darbības pasliktināšanos var būt pazīmes, kas brīdina par pieaugušo respiratorā

distresa sindromu (RDS). Tādos gadījumos jāpārtrauc lietot filgrastims un jāveic atbilstoša ārstēšana.

Pēc G-CSF lietošanas ir ziņots par kapilāru noplūdes sindromu, ko raksturo hipotensija,

hipoalbuminēmija, tūska un hemokoncentrācija. Pacienti, kuriem attīstās kapilāru noplūdes sindroma

simptomi, rūpīgi jānovēro un viņiem

jāveic standarta simp

tomātiska ārstēšana, kas var ietvert

intensīvās aprūpes nepieciešamību (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar vēzi

Leikocitoze

Leikocītu skaits 100 x 10

/l vai lielāks tika novērots mazāk kā 5 % pacientu, kuri saņēma filgrastimu

devās virs 0,3 MSV/kg dienā (3 μg/kg dienā). Nav saņemti ziņojumi par nevēlamajām

blakusparādībām, kas būtu tieši saistāmas ar šādu leikocitozes pakāpi. Tomēr, ņemot vērā iespējamo

risku saistībā ar smagu leikocitozi, filgrastima terapijas laikā regulāri jānosaka leikocītu skaits. Ja pēc

paredzamā zemākā punkta leikocītu skaits pārsniedz 50 x 10

/l, filgrastima lietošana nekavējoties

jāpārtrauc. Tomēr, lietojot filgrastimu PBPC mobilizācijai, filgrastima lietošana jāpārtrauc vai tā deva

jāsamazina tad, ja leikocītu skaits pieaug līdz > 70 x 10

Ar palielinātu ķīmijterapijas devu saistītie riski

Īpaša piesardzība jāievēro, ārstējot pacientus ar lielām ķīmijterapijas devām, jo nav pierādīts labāks

iznākums saistībā ar audzēju, bet ķīmijterapijas līdzekļu intensificētās devas var izraisīt pastiprinātu

toksicitāti, tostarp kardiālu, pulmonālu, neiroloģisku un dermatoloģisku iedarbību (skatīt izmantotā

ķīmijterapijas līdzekļa zāļu aprakstu).

Filgrastima monoterapija neizslēdz trombocitopēniju un anēmiju mielosupresīvas ķīmijterapijas dēļ. Ja

pacients saņem lielākas ķīmijterapijas devas (piem., pilnas devas noteiktajā shēmā), viņam

var būt

paaugstināts trombocitopēnijas un anēmijas risks. Ieteicam

s regulāri kontrolēt trombocītu skaitu un

hematokrītu. Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot atsevišķus ķīmijterapijas līdzekļus vai to

kombinācijas, ja ir zināms, ka šie līdzekļi var izraisīt smagu trombocitopēniju.

Ir pierādīts, ka filgrastima mobilizētās PBPC samazina trombocitopēnijas smaguma pakāpi un ilgumu

pēc mielosupresīvas vai mieloablatīvas ķīmijterapijas.

Citi īpaši piesardzības pasākumi

Pētījumi par filgrastima iedarbību pacientiem ar būtiski samazinātu mieloīdo cilmes šūnu skaitu nav

veikti. Filgrastims primāri darbojas uz neitrofilo leikocītu prekursoriem

, palielinot neitrofilo leikocītu

skaitu. Tādēļ pacientiem ar samazinātu prekursoru skaitu (piemēram

, pacientiem, kuri ārstēti ar plašu

staru terapiju vai ķīmijterapiju, kā arī pacientiem ar kaulu smadzeņu infiltrāciju vai audzēju) var būt

pavājināta neitrofilo leikocītu reakcija.

Ziņots par transplantāta tremi un letāliem iznākumiem pacientiem, kuri saņēmuši G-CSF pēc alogēnas

kaulu smadzeņu transplantācijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Augšanas faktora terapijas rezultātā paaugstināta kaulu smadzeņu hematopoētiskā aktivitāte ir bijusi

saistīta ar pārejošām pozitīvām atradnēm kaulu radioloģiskajos izmeklējumos. Tas jāņem vērā,

interpretējot kaulu smadzeņu radioloģisko izmeklējumu rezultātus.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem, kuriem tiek veikta perifērisko asins cilmes šūnu mobilizācija

Mobilizācija

Prospektīvi, randomizēti abu ieteicamo mobilizācijas metožu (filgrastima monoterapija vai

kombinācija ar mielosupresīvu ķīmijterapiju) salīdzinājumi vienā un tajā pašā pacientu grupā nav

Zāles vairs nav reğistrētas

veikti. Individuālas atšķirības starp pacientiem un CD34

šūnu laboratoriskiem novērtējumiem

nozīmē, ka tieši salīdzināt dažādus pētījumus ir sarežģīti. Tādēļ ir grūti ieteikt optimālo metodi.

Mobilizācijas metodes izvēlē jāpamatojas uz vispārējiem ārstēšanas mērķiem individuālam pacientam.

Pirms citotoksisku līdzekļu lietošanas

Pacientiem, kuriem iepriekš veikta ļoti plaša mielosupresīva terapija, var nebūt iespējama pietiekama

PBPC mobilizācija, lai sasniegtu ieteikto minimālo rādītāju (2,0 x 10

CD34

šūnas/kg) vai līdzīgas

pakāpes trombocītu atjaunošanās paātrinājumu.

Dažiem citotoksiskiem līdzekļiem piemīt īpaša toksicitāte pret asins cilmes šūnām, un tas var negatīvi

ietekmēt cilmes šūnu mobilizāciju. Ja pirms mēģinājuma mobilizēt cilmes šūnas ilgstoši lietoti tādi

līdzekļi kā melfalāns, karmustīns (BCNU) vai karboplatīns, var būt samazināts cilmes šūnu skaits.

Tomēr ir pierādīts, ka cilmes šūnu mobilizācijā efektīva ir melfalāna, karboplatīna vai BCNU lietošana

kopā ar filgrastimu . Ja paredzama perifērisko asins cilmes šūnu transplantācija, ieteicams plānot

cilmes šūnu m

obilizāciju pacienta ārstēšanas kursa sākumā. Šādiem pacientiem

īpaša uzmanība

jāpievērš mobilizēto cilmes šūnu skaitam pirms ķīmijterapijas līdzekļu lietošanas lielās devās. Ja,

vērtējot pēc iepriekš minētajiem kritērijiem, skaits ir nepietiekams, var apsvērt alternatīvu ārstēšanu,

kas neietver cilmes šūnu atbalstu.

Cilmes šūnu skaita novērtēšana

Nosakot cilmes šūnu skaitu ar filgrastimu ārstētiem pacientiem, īpaša uzmanība jāpievērš kvantitatīvās

noteikšanas metodei. Nosakot CD34

šūnu skaitu ar plūsmas citometrijas metodi, rezultāti var

ievērojami variēt atkarībā no noteiktas izmantotās metodoloģijas un tādēļ ieteikumi par skaitu,

pamatojoties uz citās laboratorijās veiktiem pētījumiem, interpretējami piesardzīgi.

Statistiskā analīze, nosakot reinfuzēto CD34

šūnu skaita un trombocītu atjaunošanās ātruma pēc

lielām ķīmijterapijas devām savstarpējo sakarību, liecina par komplicētu, taču stabilu savstarpējo

sakarību.

Ieteiktais minimālais skaits, kas ir 2,0 x 10

CD34

šūnu/kg, pamatojas uz publicēto pieredzi, kā

rezultātā izdevies atbilstoši atjaunot hematoloģiskos rādītājus. Par minimālo skaitu lielāks ieguvums

korelē ar straujāku atveseļošanos, savukārt mazāks skaits — ar lēnāku atveseļošanos.

Īpaši piesardzības pasākumi veseliem donoriem, kuriem tiek veikta perifērisko asins cilmes šūnu

mobilizācija

PBPC mobilizācija veseliem donoriem nerada nekādus nepastarpinātus klīniskus ieguvumus, un tā

apsverama vienīgi alogēnas cilmes šūnu transplantācijas nolūkā.

PBPC mobilizācija apsverama vienīgi donoriem, kuri atbilst parastajiem klīniskajiem un

laboratoriskiem kritērijiem, lai kļūtu par cilmes šūnu donoru. Īpaša uzmanība jāpievērš

hematoloģiskajiem rādītājiem un infekcijas slimībām.

Filgrastima drošums un efektivitāte veseliem donoriem, kuri jaunāki par 16 gadiem vai vecāki par

60 gadiem, nav novērtēts.

35 % pētījumos piedalījušos pacientu pēc filgrastima lietošanas un leikoferēzes novēroja pārejošu

trombocitopēniju (trombocītu skaits < 100 x 10

/l). Tostarp divos gadījumos tika ziņots par leikocītu

skaitu < 50 x 10

/l, ko saistīja ar leikoferēzes procedūru.

Ja nepieciešama vairāk kā viena leikoferēzes procedūra, īpaša uzmanība jāpievērš donoriem, kuriem

trombocītu skaits pirms leikoferēzes ir < 100 x 10

/l; parasti leikoferēzi nedrīkst veikt, ja trombocītu

skaits < 75 x 10

Leikoferēzi nedrīkst veikt donoriem, kuri saņem antikoagulantus vai kuriem ir zināmi hemostāzes

traucējumi.

Zāles vairs nav reğistrētas

Filgrastima lietošana jāpārtrauc vai tā deva jāsamazina, ja leikocītu skaits pieaug līdz > 70 x 10

Donori, kuri saņēmuši G-CSF, lai panāktu PBPC mobilizāciju, jānovēro, līdz hematoloģiskie rādītāji

atgriežas normas robežās.

Veseliem donoriem pēc G-CSF lietošanas ir novērotas pārejošas citoģenētiskas izmaiņas. Šo izmaiņu

nozīmīgums attiecībā uz hematoloģisku ļaundabīgo audzēju veidošanos nav zināms. Donoru

ilgtermiņa novērošana, lai noteiktu drošumu, turpinās. Nevar izslēgt ļaundabīga mieloīda klona

veicināšanas risku. Aferēzes centrā ieteicams veikt cilmes šūnu donoru sistemātisku reģistrēšanu un

izsekošanu vismaz 10 gadus, lai nodrošinātu ilgtermiņa drošuma kontroli.

Veseliem donoriem un pacientiem pēc G-CSF lietošanas ir ziņots par biežiem, taču asimptomātiskiem

splenomegālijas gadījumiem

un ļoti retiem liesas plīsuma gadījumiem. Daži liesas plīsuma gadījumi

bija letāli. Tādēļ rūpīgi jākontrolē liesas izmērs (piem., ar klīniskas izmeklēšanas vai ultraskaņas

palīdzību). Donoriem un/vai pacientiem, kuri ziņo par sāpēm vēdera augšdaļā, kreisajā pusē vai pleca

galā, jāapsver liesas plīsuma diagnoze.

Parastiem donoriem pēcreģistrācijas periodā ļoti reti ziņots par pulmonālām blakusparādībām (asins

atkrēpošana, plaušu asiņošana, infiltrāti plaušās, aizdusa un hipoksija). Gadījumā, kad pastāv aizdom

par pulmonālām

blakusparādībām, vai kad tās jau ir konstatētas, jāapsver filgrastima terapijas

pārtraukšana un atbilstošas medicīniskās palīdzības sniegšana.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem, kuri saņem ar filgrastimu mobilizētas alogēnas PBPC

Pašreiz pieejamie dati liecina, ka imunoloģiska mijiedarbība starp alogēnajiem PBPC transplantātiem

un recipienta organismu var būt saistīta ar paaugstinātu akūtas un hroniskas transplantāta tremes risku,

salīdzinot ar kaulu smadzeņu transplantāciju.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar SHN

Asins šūnu skaits

Rūpīgi jākontrolē trombocītu skaits, jo īpaši filgrastima terapijas pirmajās nedēļās. Pacientiem, kuriem

rodas trombocitopēnija, t.i., trombocītu skaits konsekventi ir < 100 000/mm

, jāapsver iespēja uz laiku

pārtraukt filgrastima lietošanu vai samazināt filgrastima devu.

Rodas arī citas asins šūnu izmaiņas, tostarp anēmija un mieloīdo cilmes šūnu skaita pārejošs

pieaugums, kuru gadījumā jākontrolē šūnu skaits.

Transformācija uz leikozi vai mielodisplastisko sindromu

Nosakot smagas hroniskas neitropēnijas diagnozi, īpaši jāuzmanās, lai atšķirtu to no citiem asinsrades

traucējumiem, piemēram, aplastiskas anēmijas, mielodisplāzijas un mieloleikozes. Pirms ārstēšanas

jānosaka pilna asins aina ar leikocitāro formulu un trombocītu skaitu, kā arī jānovērtē kaulu smadzeņu

morfoloģija un kariotips.

Klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar SHN, un kurus ārstēja ar filgrastim

u, samērā reti

(aptuveni 3 % gad

ījumu) novēroja mielodisplastisko sindromu (MDS) vai leikozi. To novēroja vienīgi

pacientiem ar iedzimtu neitropēniju. MDS un leikoze ir slimības dabiskas komplikācijas un to saistība

ar filgrastima terapiju ir neskaidra. Aptuveni 12 % pacientu, kuriem sākotnējā citoģenētiskā

novērtējuma rezultāti bija normas robežās, vēlāk tika konstatētas patoloģijas, tostarp monosomija 7. Ja

pacientiem ar SHN rodas patoloģiski citoģenētiskie rādītāji, rūpīgi jāizvērtē filgrastima terapijas

radītais risks un ieguvumi; ja rodas MDS vai leikoze, filgrastima terapija jāpārtrauc. Šobrīd nav

skaidrs, vai ar SHN slimojošu pacientu ilgstoša ārstēšana paaugstina citoģenētisku patoloģiju, MDS

vai leikozes rašanās risku. Pacientiem

ieteicams regulāri (aptuveni reizi 12 mēnešos) veikt kaulu

smadze

ņu morfoloģiskās un citoģenētiskās analīzes.

Citi īpaši piesardzības pasākumi

Jāizslēdz pārejošas neitropēnijas cēloņi, piemēram, vīrusu infekcija.

Zāles vairs nav reğistrētas

Filgrastima terapijas tieša ietekme ir liesas palielināšanās. Pētījumos trīsdesmit vienam procentam

(31 %) pacientu tika konstatēta izpalpējama splenomegālija. Rentgenoloģiski noteikta liesas tilpuma

palielināšanās radās filgrastima terapijas sākumā, un tai bija tendence sasniegt līdzsvara stāvokli.

Devas samazināšana palēnināja vai apturēja liesas palielināšanos, bet 3 % pacientu bija nepieciešama

splenektomija. Liesas izmērs regulāri jānovērtē. Lai noteiktu liesas tilpuma patoloģisku palielināšanos,

pietiek ar izpalpēšanu.

Nelielam skaitam pacientu radās hematūrija vai proteīnūrija. Lai to kontrolētu, regulāri jāveic urīna

analīzes.

Preparāta drošums un efektivitāte jaundzimušajiem un pacientiem ar autoimūnu neitropēniju nav

pierādīta.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar HIV infekciju

Asins šūnu skaits

Rūpīgi jākontrolē ANC, jo īpaši filgrastima terapijas pirmajās nedēļās. Dažiem pacientiem var būt ļoti

strauja atbildreakcija uz filgrastima sākumdevu, kad novēro neitrofilo leikocītu skaita būtisku

pieaugumu. Filgrastima lietošanas pirmajās 2–3 dienās ieteicams noteikt ANC. Pēc tam pirmajās divās

nedēļās ANC ieteicams noteikt vismaz divreiz nedēļā, bet turpmāk balstterapijas laikā — reizi nedēļā

vai katru otro nedēļu. Neregulāri lietojot filgrastimu devā 30 MSV (300 μg) dienā, pacienta ANC laika

gaitā var ievērojami svārstīties. Lai noteiktu pacienta vidējo vai zemāko ANC, asins paraugus ANC

noteikšanai ieteicams ņemt tieši pirms plānotajām filgrastima lietošanas reizēm.

Risks, kas saistīts ar palielinātām mielosupresīvu līdzekļu devām

Ārstēšana tikai ar filgrastim

u neizslēdz trombocitopēniju un anēmiju m

ielosupresīvu līdzekļu dēļ. Ja

pacients kopā ar filgrastima terapiju saņem lielākas šādu līdzekļu devas vai vairākus šādus līdzekļus,

trombocitopēnijas un anēmijas risks viņam var būt paaugstināts. Ieteicams regulāri kontrolēt asinsainu

(skatīt iepriekš).

Infekcijas un ļaundabīgi procesi, kas izraisa mielosupresiju

Neitropēniju var izraisīt oportūnistiskas infekcijas, piemēram,

Mycobacterium avium

kompleksa

infekcija, kam raksturīga kaulu smadzeņu infiltrācija, vai ļaundabīgas slimības, piemēram, limfoma. Ja

ir zināms, ka pacientiem ir infekcija, kam raksturīga kaulu smadzeņu infiltrācija, vai ļaundabīga

slimība, papildus filgrastim

a lietošanai, lai novērstu neitropēniju, jāapsver piemērota terapija

pamatslimības ārstēšanai. Filgrastim

a ietekme uz neitropēniju, kuras cēlonis ir kaulu smadzenes

infiltrējoša infekcija vai ļaundabīga slimība, nav pilnībā apstiprināta.

Īpaši piesardzības pasākumi sirpjveida anēmijas gadījumā

Lietojot filgrastimu pacientiem ar sirpjveida šūnu anēmiju, ir ziņots par sirpjveida šūnu krīzi, kas

dažos gadījumos bijusi letāla. Apsverot iespēju lietot filgrastimu pacientiem ar sirpjveida šūnu

anēmiju, pacientiem jāievēro piesardzība un rūpīgi jāizvērtē iespējamais risks un ieguvumi.

Palīgvielas

Biograstim satur sorbītu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā pilnšļircē, – būtībā tās ir „nātriju nesaturošas”.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Filgrastima drošums un efektivitāte, lietojot tajā pašā dienā, kad veikta mielosupresīva citotoksiska

ķīmijterapija, nav skaidri pierādīts. Ņemot vērā strauji dalošos mieloīdo šūnu jutīgumu pret

mielosupresīvu citotoksisku ķīmijterapiju, filgrastimu neiesaka lietot 24 stundas pirms un 24 stundas

Zāles vairs nav reğistrētas

pēc ķīmijterapijas. Provizoriskie dati, kas iegūti, nelielu skaitu pacientu vienlaikus ārstējot ar

filgrastimu un 5–fluoruracilu, liecina, ka neitropēnija var kļūt smagāka.

Iespējamā mijiedarbība ar citiem asinsrades augšanas faktoriem un citokīniem klīniskajos pētījumos

līdz šim nav pētīta.

Tā kā litijs veicina neitrofilo leikocītu atbrīvošanos, tas varētu pastiprināt filgrastima darbību. Lai gan

oficiāli šāda mijiedarbība nav apstiprināta, nav datu, kas liecinātu par tās kaitīgumu.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par filgrastima lietošanu grūtniecības laikā nav pietiekami. Literatūrā ir ziņojumi, kuros ir

pierādīta filgrastima spēja šķērsot placentāro barjeru grūtnieces organismā. Pētījumi ar dzīvniekiem

pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms.

Filgrastimu grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai filgrastims izdalās cilvēka pienā. Filgrastima izdalīšanās dzīvnieku pienā nav pētīta.

Lēmums pārtraukt/turpināt bērna barošanu ar krūti vai pārtraukt/turpināt filgrastima terapiju jāpieņem,

izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no filgrastima terapijas sievietei.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Filgrastims maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja

pacients jūt nogurumu, jāievēro piesardzība, vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Klīniskajos pētījumos Biograstim lietoja 541 pacients ar vēzi un 188 veseli brīvprātīgie. Šajos

klīniskajos pētījumos novērotais Biograstim drošuma profils bija identisks kā šajos pētījumos

izmantotajām atsauces zālēm.

Par kapilāru noplūdes sindromu, kas ārstēšanas atlikšanas gadījumā var būt dzīvībai bīstams, vēža

pacientiem, kuri saņem ķīmijterapiju pēc G-CSF lietošanas un veseliem brīvprātīgajiem, kuriem veic

perifērisko asins cilmes šūnu mobilizāciju, ziņots retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); skatīt

4.4. apakšpunktu un „Izvēlētu blakusparādību apraksts” sadaļu 4.8. apakšpunktā.

Saskaņā ar publicēto informāciju, filgrastim

a terapijas laikā novērotās blakusparādības un to biežums

ir šādi.

Blakusparādības novērtē, ņemot vērā to rašanās biežumu.

Ļoti bieži:

≥ 1/10

Bieži:

≥ 1/100 līdz < 1/10

Retāk:

≥ 1/1 000 līdz < 1/100

Reti:

≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000

Ļoti reti:

< 1/10 000

Nav zināmi:

nevar noteikt pēc pieejamiem datiem

Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības minētas to nopietnības samazinājuma secībā.

Ar vēzi slimojošiem pacientiem

Klīniskajos pētījumos biežākā nevēlamā blakusparādība saistībā ar filgrastimu, lietojot ieteiktajā devā,

bija viegli izteiktas vai mērenas sāpes kaulos un skeleta muskuļos, kas radās 10 % pacientu, un smagas

Zāles vairs nav reğistrētas

sāpes kaulos un skeleta muskuļos, kas radās 3 % pacientu. Muskuļu sāpes parasti ārstē ar standarta

pretsāpju līdzekļiem. Mazāk izplatītas nevēlamās blakusparādības ir urīna izvades traucējumi,

lielākoties viegla vai mērena dizūrija.

Randomizētos, placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos filgrastims nepalielināja ar citotoksisku

ķīmijterapiju saistītu nevēlamo blakusparādību biežumu. Ar filgrastimu/ķīmijterapiju un

placebo/ķīmijterapiju ārstēti pacienti vienlīdz bieži ziņojuši par blakusparādībām, piemēram, sliktu

dūšu un vemšanu, alopēciju, caureju, nogurumu, anoreksiju, mukozītu, galvassāpēm, izsitumiem,

sāpēm k

rūtīs, vispārēju nespēku, iekaisušu kaklu, aizcietējumu

un nenoteikta rakstura sāpēm.

Lietojot ieteiktās devas, attiecīgi 50, 35 un 25 % pacientu paaugstinājās laktāta dehidrogenāzes (LDH)

un sārmainās fosfatāzes līmenis, kā arī urīnskābes un gamma–glutamiltransferāzes (GGT) līmenis

serumā; šī paaugstināšanās bija atgriezeniska, atkarīga no devas un parasti viegli vai mēreni izteikta.

Atsevišķos gadījumos ziņots par pārejošu asinsspiediena pazemināšanos, kura dēļ nebija vajadzīga

klīniska ārstēšana.

Ziņots par transplantāta tremi un letāliem iznākumiem pacientiem, kuri saņēmuši G-CSF pēc alogēnas

kaulu sm

adzeņu transplantācijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Atsevišķos gadījumos ir ziņots par asinsvadu slimībām, tostarp okluzīvu vēnu slimību, pacientiem, kas

saņem lielas ķīmijterapijas devas, kam seko autologa kaulu smadzeņu transplantācija. Cēloņsakarība ar

filgrastima lietošanu nav apstiprināta.

Ļoti retos gadījumos ir ziņots par ādas vaskulītu pacientiem, kuri ārstēti ar filgrastimu. Vaskulīta

mehānisms pacientiem, kuri saņem filgrastimu, nav zināms.

Atsevišķos gadījumos ir ziņots par Svīta sindroma (akūtas febrilas dermatozes) rašanos. Tomēr, tā kā

ievērojama daļa šādu pacientu slimoja ar leikozi, kam ir zināma saistība ar Svīta sindromu,

cēloņsakarība ar filgrastima lietošanu nav apstiprināta.

Atsevišķos gadījum

os it novērots reimatoīdā artrīta saasinājum

Ziņots par pseidopodagras gadījumiem pacientiem ar vēzi, kuri ārstēti ar filgrastimu.

Dažos gadījumos ir ziņots par nevēlamām plaušu blakusparādībām, tostarp intersticiālu pneimoniju,

plaušu tūsku un plaušu infiltrātiem, kā rezultātā radusies elpošanas mazspēja vai pieaugušo respiratorā

distresa sindroms (RDS), kam var būt letāls iznākums (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Alerģiskas reakcijas: ir ziņots par alerģiskām reakcijām, tostarp anafilaksi, izsitumiem, nātreni,

angioneirotisko tūsku, aizdusu un hipotensiju filgrastimu lietojošiem pacientiem, uzsākot vai turpinot

terapiju. Kopumā vairāk šādu ziņojumu tika saņemts pēc zāļu i.v. lietošanas. Dažos gadījumos

simptomi no jauna parādījušies, atsākot zāļu lietošanu, kas ļauj domāt par cēloņsakarību. Pacientiem,

kuriem rodas spēcīga alerģiska reakcija, filgrastim

a lietošana jāpārtrauc pilnīgi.

Atsevišķos gadījumo

s ir ziņots par sirpjveida šūnu krīzi pacientiem ar sirpjveida anēmiju (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži

Paaugstināts sārmainās fosfatāzes,

paaugstināts LDH, paaugstināts

urīnskābes līmenis

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Galvassāpes

Reti

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Kapilāru noplūdes sindroms*

Bieži

Klepus, iekaisis kakls

Elpošanas sistēmas traucējumi,

krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti reti

Plaušu infiltrāti

Ļoti bieži

Slikta dūša, vemšana

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Aizcietējums, anoreksija, caureja,

mukozīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas

traucējumi

Ļoti bieži

Paaugstināts GGT līmenis

Bieži

Alopēcija, izsitumi

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti reti

Svīta sindroms, ādas vaskulīts

Ļoti bieži

Sāpes krūtīs, kaulu un skeleta

muskuļu sāpes

Skeleta-muskuļu un saistaudu

sistēmas bojājumi

Ļoti reti

Reimatoīdā artrīta saasinājums

Nieru un urīnizvades sistēmas

traucējumi

Ļoti reti

Urīnizvades traucējumi

Bieži

Nogurums, vispārējs vājums

Retāk

Nenoteikta rakstura sāpes

Vispārēji traucējumi un reakcijas

ievadīšanas vietā

Ļoti reti

Alerģiska reakcija

*Skatīt „Izvēlētu blakusparādību apraksts” sadaļu 4.8. apakšpunktā

Veseliem donoriem, kuriem veic perifērisko asins cilmes šūnu mobilizāciju

Blakusparādība, par kuru ziņoja visbiežāk, bija viegli līdz mēreni izteiktas pārejošas sāpes kaulos un

skeleta muskuļos. Pēc filgrastima lietošanas un leikoferēzes 41 % donoru novēroja leikocitozi

(leikocītu skaits > 50 x 10

/l), bet 35 % donoru — pārejošu trombocitopēniju (trombocītu

skaits < 100 x 10

/l).

Ir ziņots par pārejošu nedaudz paaugstinātu sārmainās fosfatāzes, LDH, AsAT un urīnskābes līmeni

veseliem pacientiem, kuri saņēma filgrastimu; šīm blakusparādībām nebija klīnisku seku.

Ļoti retos gadījumos novērota artrīta simptomu pastiprināšanās.

Ļoti retos gadījumos ir ziņots par simptomiem, kas ļauj domāt par smagu alerģisku reakciju.

Pētījumos, kuros piedalījušies PBPC donori, ir ziņots par galvassāpēm, kuru cēlonis varētu būt

filgrastima lietošana.

Veseliem donoriem un pacientiem pēc G–CSF lietošanas ir ziņots par biežiem, taču asimptomātiskiem

splenomegālijas gadījumiem un ļoti retiem liesas plīsuma gadījumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Parastiem donoriem pēcreģistrācijas periodā ziņots par pulm

onālām blakusparādībām

(asins

atkrēpošana, plaušu asiņošana, infiltrāti plaušās, aizdusa un hipoksija) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Ļoti bieži

Leikocitoze, trombocitopēnija

Asins un limfātiskās sistēmas

traucējumi

Retāk

Liesas bojājumi

Bieži

Paaugstināts sārmainās fosfatāzes

līmenis, paaugstināts LDH

līmenis

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk

Paaugstināts AsAT līmenis,

hiperurikēmija

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Galvassāpes

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Kapilāru noplūdes sindroms*

Ļoti bieži

Sāpes kaulos un skeleta muskuļos

Skeleta-muskuļu un saistaudu

sistēmas bojājumi

Retāk

Reimatoīdā artrīta saasinājums

Vispārēji traucējumi un reakcijas

ievadīšanas vietā

Retāk

Smaga alerģiska reakcija

*Skatīt „Izvēlētu blakusparādību apraksts” sadaļu 4.8. apakšpunktā

Pacientiem ar SHN

Ir ziņots par nevēlamo blakusparādību rašanos pacientiem ar SHN; dažas no blakusparādībām laika

gaitā samazinās.

Visbiežāk saistībā ar filgrastimu novērotas sāpes kaulos, kā arī vispārējas sāpes kaulos un skeleta

muskuļos.

Pārējās nevēlamās blakusparādības ir liesas palielināšanās, kas dažos gadījumos var būt progresējoša,

un trombocitopēnija. Ir ziņots par galvassāpēm un caureju neilgi pēc filgrastima terapijas uzsākšanas;

parasti šādas blakusparādības novēro mazāk kā 10 % pacientu. Ziņots arī par anēm

iju un deguna

asiņošanu.

Novērota pārejoša urīnskābes līmeņa serumā paaugstināšanās, kā arī pienskābes dehidrogenāzes un

sārmainās fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās; šīs blakusparādības nebija saistītas ar klīniskiem

simptomiem. Novērota arī pārejoša, mēreni izteikta glikozes līmeņa paaugstināšanās tukšā dūšā.

Ar filgrastima terapiju iespējami saistītās nevēlamās blakusparādības, kas radās < 2 % pacientu ar

SHN, bija reakcijas injekcijas vietā, galvassāpes, hepatomegālija, artralģija, alopēcija, osteoporoze un

izsitum

Ilgstošas zāļu lietošanas laikā 2 % pacientu ar SHN radās ādas vaskulīts. Ir reģistrēti ar

ī daži

proteīnūrijas/hematūrijas gadījumi.

Zāles vairs nav reğistrētas

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Ļoti bieži

Anēmija, splenomegālija

Bieži

Trombocitopēnija

Asins un limfātiskās sistēmas

traucējumi

Retāk

Liesas bojājumi

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži

Pazemināts glikozes līmenis,

paaugstināts sārmainās fosfatāzes

līmenis, paaugstināts LDH

līmenis, hiperurikēmija

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Galvassāpes

Elpošanas sistēmas traucējumi,

krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti bieži

Deguna asiņošana

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas

traucējumi

Bieži

Hepatomegālija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Alopēcija, ādas vaskulīts, sāpes

injekcijas vietā, izsitumi

Ļoti bieži

Sāpes kaulos un skeleta muskuļos

Skeleta-muskuļu un saistaudu

sistēmas bojājumi

Bieži

Osteoporoze

Nieru un urīnizvades sistēmas

traucējumi

Retāk

Hematūrija, proteīnūrija

Pacientiem ar HIV infekciju

Klīniskajos pētījumos vienīgā blakusparādība, kuru varēja pamatoti uzskatīt par saistītu ar filgrastima

lietošanu, bija sāpes kaulos un skeleta muskuļos, galvenokārt viegli līdz mēreni izteiktas sāpes kaulos

un mialģija. Šo blakusparādību biežums bija tāds pats, kā pacientiem ar vēzi.

Mazāk nekā 3 % pacientu konstatēta liesas palielināšanās. Visos gadījumos, veicot fizisku

izmeklēšanu, tika konstatēts, ka tā ir viegli vai mēreni izteikta, un klīniskā norise bija labdabīga;

nevienam pacientam netika diagnosticēts hipersplenisms, kā arī netika veikta splenektomija. Tā liesas

palielināšanos ar HIV inficētiem pacientiem novēro samērā bieži un to dažādā smaguma pakāpe

novēro vairum

am pacientu ar AIDS, šīs parādības saistība ar filgrastima lietošanu ir neskaidra.

Orgānu sistēmu klasifik

ācija

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas

traucējumi

Bieži

Liesas bojājumi

Skeleta-muskuļu un saistaudu

sistēmas bojājumi

Ļoti bieži

Sāpes kaulos un skeleta muskuļos

Izvēlētu blakusparādību apraksts

Pēcreģistrācijas periodā, lietojot G-CSF, ziņots par kapilāru nolpūdes sindroma gadījumiem. Tie

parasti radās pacientiem ar progresējošām ļaundabīgām slimībām, sepsi, lietojot vairākas

ķīmijterapijas zāles, vai kuriem tika veikta aferēze (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Nav ziņots par pārdozēšanas gadījumiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pārtraucot filgrastima terapiju, cirkulējošo neitrofilo leikocītu skaits 1–2 dienu laikā parasti samazinās

par 50 %, bet pēc tam 1–7 dienu laikā atgriežas normas robežās.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: imūnstimulatori, koloniju stimulētājfaktori; ATĶ kods: L03AA02.

Biograstim ir līdzīgas bioloģiskās izcelsmes zāles. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Zāļu

aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/

Cilvēka G–CSF ir glikoproteīns, kas regulē funkcionālo neitrofilo leikocītu sintēzi un izdalīšanos no

kaulu smadzenēm. Biograstim, kura sastāvā ir r–metHuG–CSF (filgrastims), ievērojami palielina

neitrofilo leikocītu skaitu perifēriskajās asinīs 24 stundu laikā, nedaudz palielinot arī monocītu skaitu.

Dažiem pacientiem ar SHN filgrastims var izraisīt arī cirkulējošo eozinofilo un bazofilo leikocītu

skaita nelielu pieaugumu, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem; dažiem no šiem pacientiem pirms

ārstēšanas var būt eozinofilija vai bazofilija. Ieteicamo devu robežās neitrofilo leikocītu skaita

pieaugums ir atkarīgs no devas. Hemotakses un fagocitozes funkcijas testos filgrastima lietošanas

ietekmē radušies neitrofilie leikocīti uzrādīja normāli vai uzlabotu funkciju. Pēc filgrastima terapijas

pārtraukšanas cirkulējošo leikocītu skaits 1–2 dienu laikā samazinās par 50 %, un pēc tam 1–7 dienu

laikā tas atgriežas norm

as robežās.

Filgrastima lietošana pacientiem

, kuriem veic citotoksisku ķīmijterapiju, būtiski samazina

neitropēnijas un febrilas neitropēnijas biežumu, smaguma pakāpi un ilgumu. Ārstēšana ar filgrastimu

būtiski samazina febrilas neitropēnijas ilgumu, antibiotiku lietošanu un hospitalizāciju pēc

ķīmijterapijas sākšanas akūtas mieloleikozes gadījumā vai veicot mieloablatīvu terapiju, kam seko

kaulu smadzeņu transplantācija. Drudža biežuma un dokumentēto infekciju biežuma samazināšanās

nav konstatēta. Drudža ilgums nemazinājās pacientiem, kuriem tika veikta mieloablatīva terapija, kam

sekoja kaulu smadzeņu transplantācija.

Filgrastima monoterapija vai tā lietošana pēc ķīmijterapijas mobilizē asins cilmes šūnas perifēriskajās

asinīs. Šādas autologas PBPC var iegūt un infūzijas ceļā ievadīt pēc lielām citotoksiskas terapijas

devām, aizstājot vai papildinot kaulu sm

adzeņu transplantāciju. PBPC ievadīšana infūzijas ce

ļā

paātrina asinsrades atjaunošanos, tā mazinot ar asiņošanu saistītu komplikāciju riska ilgumu un

nepieciešamību pēc trombocītu pārliešanas.

Ar filgrastimu mobilizētu alogēnu PBPC recipientiem novēroja ievērojami straujāku hematoloģisku

atveseļošanos, kā rezultātā būtiski saīsinājās laiks, kādā bez atbalsta atjaunojās trombocītu funkcija,

salīdzinot ar alogēnu kaulu smadzeņu transplantāciju.

Viena Eiropā veiktā retrospektīvā pētījuma dati par G-CSF lietošanu pēc alogēnas kaulu smadzeņu

transplantācijas akūtas leikozes pacientiem

liecina par paaugstinātu transplantāta tremes risku, ar

ārstēšanu saistītu mirstību (

treatment related mortality

– TRM) un m

irstību pacientiem, kuri saņēmuši

G-CSF. Citā retrospektīvā starptautiskā pētījumā akūtas vai hroniskas mieloleikozes pacientiem netika

konstatēta ietekme uz transplantāta tremes, TRM un mirstības risku. Alogēno transplantāciju pētījumu

metaanalīzē, kurā tika ietverti rezultāti no deviņiem prospektīviem, randomizētiem pētījumiem,

8 retrospektīviem pētījumiem un 1 individuāla gadījuma-kontroles pētījuma, netika konstatēta ietekme

uz akūtas vai hroniskas transplantāta tremes vai ar ārstēšanu saistītas agrīnas mirstības risku.

Transplantāta tremes un TRM relatīvais risks (95% TI) pēc G-CSF lietošanas pēc alogēnas kaulu

smadzeņu transplantācijas

Publikācija

Pētījuma

periods

N

Akūta II–IV

pakāpes

transplantāta

treme

Hroniska

transplantāta

treme

TRM

Zāles vairs nav reğistrētas

Metaanalīze

(2003)

1986-2001

1 198

1,08

(0,87; 1,33)

1,02

(0,82; 1,26)

0,70

(0,38; 1,31)

Eiropas

retrospektīvais

pētījums

(2004)

1992-2002

1 789

1,33

(1,08; 1,64)

1,29

(1,02; 1,61)

1,73

(1,30; 2,32)

Starptautiskais

retrospektīvais

pētījums

(2006)

1995-2000

2 110

1,11

(0,86; 1,42)

1,10

(0,86; 1,39)

1,26

(0,95; 1,67)

Analīzē tika ietverti kaulu smadzeņu transplantācijas pētījumi šajā periodā; dažos pētījumos tika

izmantots GM-CSF (granulocītu–makrofāgu kolonijas stimulējošais faktors)

Analīzē tika ietverti pacienti, kuri šajā periodā saņēma kaulu smadzeņu transplantātu

Pirms alogēnas PBPC transplantācijas, filgrastima lietošana veseliem donoriem PBPC mobilizācijas

nolūkā no lielākās daļas donoru pēc divām leikoferēzes procedūrām ļauj iegūt 4 x 10

CD34

šūnas/kg

recipienta ķermeņa masas. Veseliem donoriem lieto devu 10 μg/kg dienā subkutānas injekcijas veidā

4–5 dienas pēc kārtas.

Filgrastima lietošana pacientiem (bērniem vai pieaugušajiem) ar smagu hronisku neitropēniju (smagu

iedzimtu (ciklisku vai idiopātisku) neitropēniju) uz ilgāku laiku palielina absolūto neitrofilo leikocītu

skaitu perifēriskajās asinīs un samazina infekciju un ar to saistīto traucējumu biežumu.

Filgrastima lietošana ar HIV inficētiem pacientiem saglabā normālu neitrofilo leikocītu skaitu, kas ļauj

ievērot pretvīrusu un/vai citu mielosupresīvu līdzekļu lietošanas shēmu. Nav pierādījumu, ka ar HIV

inficētiem pacientiem, kurus ārstē ar filgrastimu, pastiprinātos HIV replicēšanās.

Tāpat kā citiem asinsrades augšanas faktoriem, G–CSF

in vitro

ir pierādīta spēja stimulēt cilvēka

endotēlija šūnas.

Biograstim

efektivitāte un drošums ir novērtēts random

izētos, kontrolētos III fāzes pētījumos, kuros

piedalījušies pacienti ar krūts vēzi, plaušu vēzi un ne–Hodžkina limfomu. Netika konstatētas būtiskas

atšķirības starp Biograstim un atsauces preparātu attiecībā uz smagas neitropēnijas ilgumu un febrilas

neitropēnijas biežumu.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Randomizētā, aizklātā, krustotā, vienas devas pētījumā, kurā piedalījās 196 veseli brīvprātīgie, tika

konstatēts, ka Biograstim farmakokinētiskais profils pēc subkutānas un intravenozas lietošanas bija

pielīdzinām

s atsauces preparāta farmakokinētiskajam

profilam.

Gan pēc subkutānas, gan intravenozas lietošanas filgrastima klīrenss notika pēc pirmā loka

metabolisma principa. Filgrastima eliminācijas pusperiods serumā ir aptuveni 3,5 stundas, un tā

klīrenss ir aptuveni 0,6 ml/min/kg. Nepārtraukta filgrastima infūzija 28 dienu garumā pacientiem, kuri

atveseļojās pēc autologas kaulu smadzeņu transplantācijas, neradīja zāļu uzkrāšanos un tai

pielīdzināmu eliminācijas pusperiodu. Pastāv pozitīva lineāra sakarība starp filgrastima devu un

koncentrāciju serumā, neatkarīgi no tā, vai to ievada intravenozi, vai subkutāni. Pēc ieteicamās devas

subkutānas lietošanas koncentrācija serumā virs 10 ng/ml saglabājās 8–16 stundas. Izkliedes tilpums

asinīs ir aptuveni 150 ml/kg.

Pacientiem

, kuri slimo ar vēzi, Biograstim

a un atsauces preparāta farmakokinētiskais profils bija

salīdzināms gan pēc vienreizējas, gan atkārtotas subkutānas lietošanas.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, genotoksicitāti un lokālo

panesamību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Zāles vairs nav reğistrētas

Atkārtotu devu toksicitātes standartpētījumos iegūtie preklīniskie dati liecināja par paredzamu

farmakoloģisku iedarbību, tostarp leikocītu skaita pieaugumu, mieloīdu hiperplāziju kaulu smadzenēs,

asinsradi ārpus kaulu smadzenēm un liesas palielināšanos.

Ietekme uz žurku tēviņu vai mātīšu auglību, nedz arī uz žurku grūsnību netika konstatēta. Pētījumos ar

žurkām un trušiem nav iegūti dati, ka filgrastimam varētu būt teratogēna iedarbība. Trušiem novēroja

biežāku embrija bojāeju, taču kroplības netika novērotas.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Ledus etiķskābe

Nātrija hidroksīds

Sorbīts (E420)

Polisorbāts 80

Ūdens injekcijām

6.2.

Nesaderība

Biograstim

nedrīkst atšķaidīt ar nātrija hlorīda šķīdumu.

Šīs z

āles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Atšķaidītu filgrastimu var adsorbēt stikls un plastmasa, ja vien tas nav atšķaidīts saskaņā ar

6.6. apakšpunktā dotajiem norādījumiem.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

30 mēneši.

Pēc atšķaidīšanas: ir pierādīts, ka atšķaidīts šķīdum

s infūzijām ir

ķīmiski un fizikāli stabils 24 stundas,

uzglabājot temperatūrā 2 °C – 8 °C. No mikrobioloģijas viedokļa zāles jāizlieto nekavējoties. Ja tās

nelieto nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs, un

normālos apstākļos uzglabāšanas laikam nevajadzētu pārsniegt 24 stundas 2 °C – 8 °C temperatūrā, ja

atšķaidīšana veikta kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

I tipa stikla pilnšļirce ar pastāvīgi piestiprin

ātu nerūsējošā tērauda adatu ar vai bez drošības ierīces, lai

pasargātu no savainošanās ar adatu un atkārtotas lietošanas.

Iepakojumā ir 1, 5 vai 10 pilnšļirces ar 0,5 ml šķīduma vai vairāku devu iepakojums ar 10 (2

iepakojumi pa 5) pilnšļircēm ar 0,5 ml šķīduma.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja vajadzīgs, Biograstim var atšķaidīt ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām.

Nekādā gadījumā nav ieteicams atšķaidījums ar galīgo koncentrāciju zem 0,2 MSV (2 μg)/ml.

Pirms lietošanas šķīdums vizuāli jāpārbauda. Lietot drīkst vienīgi dzidru šķīdumu bez redzamām

daļiņām.

Pacientiem, kurus ārstē ar filgrastimu, kas atšķaidīts līdz koncentrācijai zem 1,5 MSV (15 μg)/ml,

jāpievieno cilvēka seruma albumīni (HSA), lai galīgā koncentrācija būtu 2 mg/ml.

Piemērs: ja injekcijas galīgais tilpums ir 20 ml un filgrastima kopējā deva ir mazāka par 30 MSV

(300 μg), tas jāievada kopā ar 0,2 m

l 200 mg/ml (20 %) cilvēka albumīnu šķīduma.

Ja Biograstim ir atšķaidīts ar 50 m

g/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām, tas ir savietojams ar stiklu

un daudziem plastmasas materiāliem, tostarp PVH, poliolefīnu (polipropilēna un polietilēna

kopolimērs) un polipropilēnu.

Biograstim sastāvā nav konservantu. Ņemot vērā mikrobioloģiska piesārņojuma iespējamo risku,

Biograstim šļirces paredzētas vienreizējai lietošanai.

Ja Biograstim nejauši tiek sasaldēts, tā stabilitāte netiek negatīvi ietekmēta.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AbZ-Pharma GmbH

Graf-Arco-Straße 3

89079 Ulm

Vācija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/08/450/001

EU/1/08/450/002

EU/1/08/450/003

EU/1/08/450/004

EU/1/08/450/009

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 2008.gada 15.septembris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. 25. jūlijs.

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Biograstim 48 MSV/0,8 ml šķīdums injekcijām vai infūzijām

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml šķīduma injekcijām vai infūzijām satur 60 miljonus starptautisko vienību [MSV] (600 µg)

filgrastima (filgrastim).

Katra pilnšļirce satur 48 MSV (480 µg) filgrastima 0,8 ml šķīduma injekcijām vai infūzijām.

Filgrastimu (rekombinantais metionila cilvēka granulocītu koloniju stimulētājfaktors) ražo

Escherichia

coli

K802, izmantojot DNS rekombinanto tehnoloģiju.

Palīgviela

ar zināmu iedarbību

katrs mililitrs šķīduma satur 50 mg sorbīta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām vai infūzijām.

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Biograstim

ir indicēts, lai mazinātu neitropēnijas ilgum

u un febrilas neitropēnijas rašanos pacientiem,

kuriem ar citotoksisku ķīmijterapiju ārstē ļaundabīgu audzēju (izņēmums ir hroniska mieloleikoze un

mielodisplastiskais sindroms), kā arī lai mazinātu neitropēnijas ilgumu pacientiem, kuri saņem

mieloablatīvo terapiju pēc kaulu smadzeņu transplantācijas un ir pakļauti paaugstinātam ilgstošas un

smagas neitropēnijas riskam. Filgrastima drošums un efektivitāte pieaugušajiem un bērniem, kuri

saņem citotoksisku ķīmijterapiju, ir līdzīgs.

Biograstim ir indicēts perifērisko asins cilmes šūnu (PBPC) mobilizācijai.

Pacientiem (bērniem vai pieaugušajiem) ar smagu iedzimtu ciklisku vai idiopātisku neitropēniju,

kuriem absolūtais neitrofilo leikocītu skaits (

absolute neutrophil count

— ANC) ir ≤ 0,5 x 10

/l un

kuriem anamnēzē ir smagas vai atkārtotas infekcijas, indicēta ilgstoša Biograstim lietošana, lai

palielinātu neitrofilo leikocītu skaitu un mazinātu ar infekciju saistītu traucējumu ilgumu.

Biograstim indicēts ilgstošas neitropēnijas ārstēšanai (ANC mazāks par vai vienāds ar 1,0 x 10

pacientiem ar progresējošu HIV infekciju, lai mazinātu bakteriālu infekciju risku, kad nevar izmantot

citas neitropēnijas kontrolēšanas iespējas.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Īpašas prasības

Filgrastima terapiju drīkst nozīmēt vienīgi sadarbībā ar onkoloģijas centru, kam ir pieredze darbā ar

granulocītu koloniju stimulētājfaktoru (

granulocyte-colony stimulating factor

— G-CSF) un

hematoloģijā, kā arī vajadzīgais diagnostikas aprīkojums. Mobilizācijas un aferēzes procedūras jāveic

Zāles vairs nav reğistrētas

sadarbībā ar onkoloģijas-hematoloģijas centru, kam ir pietiekama pieredze šajā jomā un kur iespējams

veikt atbilstošu asins cilmes šūnu kontroli.

Noteikta citotoksiska ķīmijterapija

Filgrastima ieteicamā deva ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā. Filgrastima pirmo devu nedrīkst ievadīt ātrāk

kā 24 stundas pēc citotoksiskās ķīmijterapijas. Filgrastimu var nozīmēt katru dienu subkutānu

injekciju veidā vai intravenozu infūziju veidā, atšķaidot ar glikozes 50 mg/ml (5 %) šķīdumu

infūzijām un ievadot 30 minūtes ilgas infūzijas veidā (norādījumus par atšķaidīšanu skatīt

6.6. apakšpunktā).

Vairumā gadījumu priekšroka tiek dota subkutānai lietošanai. Vienreizējas devas pētījumā ir konstatēti

daži fakti, kas ļauj domāt, ka intravenoza lietošana varētu saīsināt zāļu darbības ilgumu. To klīniskais

nozīmīgum

s attiecībā uz vairāku devu ievadīšanu nav noskaidrots. Zāļu ievadīšanas veida izvēlei,

jāpamatojas uz individu

āliem klīniskajiem apstākļiem. Randomizētos klīniskajos pētījumos tika

izmantota deva 23 MSV (230 μg)/m

dienā (4,0–8,4 μg/kg dienā), ko ievadīja subkutāni.

Filgrastima lietošana katru dienu jāturpina tik ilgi, līdz atjaunojies normāls neitrofilo leikocītu skaits

pēc tam, kad tas bijis sasniedzis zemāko punktu. Pēc ķīmijterapijas ierobežotu audzēju, limfomas vai

limfoleikozes ārstēšanai paredzamais terapijas ilgums, kāds vajadzīgs šo kritēriju izpildei, būs līdz

14 dienas. Pēc akūtas mieloleikozes ārstēšanas uzsākšanas un nostiprināšanas terapija būt ievērojami

ilgāka (līdz 38 dienas) atkarībā no pielietotās citotoksiskās ķīmijterapijas veida, devas un shēmas.

Pacientiem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, parasti 1–2 dienas pēc filgrastima terapijas

uzsākšanas novēro neitrofilo leikocītu skaita pārejošu palielināšanos. Tomēr, lai panāktu ilgtspējīgu

terapeitisko atbildreakciju, filgrastim

a terapiju nedrīkst pārtraukt, pirms neitrofilo leikocītu skaits nav

bijis sasniedzis zemāko punktu un pēc tam atgriezies norm

as robežās. Filgrastima terapijas

priekšlaicīga pārtraukšana pirms paredzamā neitrofilo leikocītu skaita viszemākā līmeņa sasniegšanas

nav ieteicama.

Pacienti, kuri pēc kaulu smadzeņu transplantācijas saņēmuši mieloablatīvo terapiju

Filgrastima ieteicamā sākumdeva ir 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, ievadot 30 minūtes vai 24 stundas

ilgas intravenozas infūzijas veidā, vai 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā, ievadot 24 stundas ilgas

nepārtrauktas subkutānas infūzijas veidā. Filgrastims jāizšķīdina 20 ml 50 mg/ml (5 %) glikozes

šķīduma infūzijām (norādījumus par atšķaidīšanu skatīt 6.6. apakšpunktā).

Filgrastima pirmo devu nedrīkst ievadīt ātrāk kā 24 stundas pēc citotoksiskās ķīmijterapijas vai

24 stundas pēc kaulu smadzeņu infūzijas.

Pēc tam, kad neitrofilo leikocītu skaits sasniedzis zemāko punktu, filgrastima dienas deva jātitrē

atkarībā no neitrofilo leikocītu atbildreakcijas, vadoties pēc šādas shēmas.

Neitrofilo leikocītu skaits

Filgrastima devas pielāgošana

> 1,0 x 10

/l 3 dienas pēc kārtas

Samazināt līdz 0,5 MSV (5 µg)/kg dienā

Tad, ja ANC saglabājas > 1,0 x 10

/l vēl 3 dienas

pēc kārtas

Pārtraukt lietot filgrastimu

Ja ANC ārstēšanas laikā samazinās līdz < 1,0 x 10

/l, filgrastima deva atkal jāpalielina saskaņā ar iepriekš

sniegtajiem norādījumiem.

Veicot PBPC mobilizāciju pacientiem, kuri saņem mielosupresīvu vai mieloablatīvu terapiju, kam seko

autologu perifērisko asins cilmes šūnu transplantācija

Ja lieto tikai filgrastimu, tā ieteicamā deva PBPC mobilizācijas gadījumā ir 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā,

veicot nepārtrauktu subkutānu infūziju 24 stundu garumā vai vienu subkutānu injekcija dienā 5–

7 dienas pēc kārtas. Lai ievadītu filgrastimu ievadītu infūzijas veidā, tas jāizšķīdina 20 ml 50 mg/ml

(5 %) glikozes šķīduma infūzijām (norādījumus par atšķaidīšanu skatīt 6.6. apakšpunktā).

Zāles vairs nav reğistrētas

Leikoferēzes laiks: bieži vien pietiek ar 1 vai 2 leikoferēzes procedūrām 5. un 6. dienā. Citos apstākļos

var būt vajadzīgas papildu leikoferēzes procedūras. Filgrastima lietošana jāturpina līdz pēdējai

leikoferēzes procedūrai.

Filgrastima ieteicamā deva PBPC mobilizācijas gadījumā pēc mielosupresīvas ķīmijterapijas ir

0,5 MSV (5 μg)/kg dienā, ko ievada subkutānas injekcijas veidā, sākot ar pirmo dienu pēc

ķīmijterapijas beigām, līdz neitrofilo leikocītu skaits sasniedzis zemāko punktu un atgriezies normas

robežās. Leikoferēze jāveic laikposmā, kad ANC no < 0,5 x 10

/l pieaudzis līdz > 5,0 x 10

Pacientiem, kuriem nav veikta plaša ķīmijterapija, nereti pietiek ar vienu leikoferēzes procedūru. Citos

apstākļos ieteicamas papildu leikoferēzes procedūras.

PBPC mobilizācijai veseliem donoriem pirms alogēnas perifērisko asins cilmes šūnu transplantācijas

PBPC mobilizācijai veseliem donoriem filgrastims jālieto devā 1,0 MSV (10 μg)/kg dienā subkutāni

4–5 dienas pēc kārtas. Piektajā dienā jāsāk leikoferēze, kas, ja nepieciešams, jāturpina līdz sestajai

dienai, lai iegūtu 4 x 10

CD34

šūnas uz kg recipienta ķermeņa masas.

Pacientiem ar smagu hronisku neitropēniju (SHN)

Iedzimta neitropēnija

Ieteicamā sākumdeva ir 1,2 MSV (12 μg)/kg dienā, ievadot subkutāni vienreizējas devas vai dalītu

devu veidā.

Idiopātiska vai cikliska neitropēnija

Ieteicamā sākumdeva ir 0,5 MSV (5 μg)/kg dienā, ievadot subkutāni vienreizējas devas vai dalītu devu

veidā.

Devas pielāgošana

Filgrastims jālieto katru dienu subkutānu injekciju veidā, līdz sasniegts un noturēts neitrofilo leikocītu

skaits virs 1,5 x 10

/l. Kad panākta atbildreakcija, jānosaka minimālā efektīvā deva šāda līmeņa

saglabāšanai. Lai saglabātu atbilstošu neitrofilo leikocītu skaitu, vajadzīga ilgstoša zāļu lietošana katru

dienu. Pēc vienas vai divām ārstēšanas nedēļām atkarībā no pacienta atbildes reakcijas sākumdevu var

dubultot vai samazināt uz pusi. Pēc tam devu ik pēc 1 līdz 2 nedēļām var individuāli pielāgot, lai

vidējais neitrofilo leikocītu skaits saglabātos robežās no 1,5 x 10

/l līdz 10 x 10

/l. Pacientiem, kuriem

ir smagas infekcijas, var apsvērt straujāku devas kāpināšanu. Klīniskajos pētījumos 97 % pacientu,

kuriem novēroja atbildreakciju, tā bija pilnīga pie devas ≤ 2,4 MSV (24 μg)/kg dienā. Nav pierādīts

filgrastima drošums ilgtermiņā, ja to pacientiem ar SHN lieto devā virs 2,4 MSV (24 μg)/kg dienā.

Pacientiem ar HIV infekciju

Neitropēnijas novēršanai

Filgrastima ieteicamā sākumdeva ir 0,1 MSV (1 μg)/kg dienā, ievadot subkutānas injekcijas veidā, un

maksimālā titrējamā deva ir 0,4 MSV (4 μg)/kg dienā, līdz izdevies panākt un saglabāt normālo

neitrofilo leikocītu skaitu (ANC > 2,0 x 10

/l). Klīniskajos pētījumos šādām devām atbildreakciju

novēroja > 90 % pacientu, un neitropēniju novērst izdevās vidēji 2 dienās.

Nelielam skaitam pacientu (< 10 %) neitropēnijas novēršanai bija vajadzīgas devas līdz 1,0 MSV

(10 μg)/kg dienā.

Normāla neitrofilo leikocītu skaita saglabāšanai

Kad neitropēnija novērsta, jānosaka minimālā efektīvā deva normāla neitrofilo leikocītu skata

saglabāšanai. Ieteicams pielāgot sākumdevu, pārejot uz zāļu subkutānu injicēšanu katru otro dienu

devā 30 MSV (300 μg) dienā. Atkarībā no pacienta ANC, var būt nepieciešama arī tālāka devas

pielāgošana, lai neitrofilo skaits saglabātos > 2,0 x 10

/l. Klīniskajos pētījumos, lai ANC saglabātos

virs > 2,0 x 10

/l, devu 30 MSV (300 μg) bija nepieciešams ievadīt 1 līdz 7 dienas nedēļā, un vidējais

zāļu lietošanas biežums bija 3 dienas nedēļā. Lai ANC saglabātu > 2,0 x 10

/l, var būt nepieciešama

zāļu ilgstoša lietošana.

Zāles vairs nav reğistrētas

Specifiskas pacientu grupas

Vecāka gadagājuma pacienti

Filgrastima klīniskajos pētījumos ir piedalījies arī neliels skaits vecāka gadagājuma pacientu, taču

īpaši pētījumi ar šo pacientu grupu nav veikti, tādēļ īpašus ietiekamus par devām sniegt nevar.

Pacienti ar nieru vai aknu darbības traucējumiem

Pētījumos par filgrastima lietošanu pacientiem ar smagiem nieru vai aknu darbības traucējumiem

konstatēts, ka filgrastima farmakokinētika un farmakodinamika šādos gadījumos ir identiska kā

veseliem indivīdiem. Devas pielāgošana šādos apstākļos nav nepieciešama.

Lietošana bērniem SHN un vēža gadījumā

Sešdesmit pieci procenti pacientu SHN izmēģinājuma programmā bija jaunāki par 18 gadiem.

Ārstēšanas efektivitāte šajā grupā, ko galvenokārt veidoja pacienti ar iedzim

tu neitropēniju, bija

viennozīmīgi skaidra. Attiecībā uz bērniem, kuriem ārstēja sm

agu hronisku neitropēniju, drošuma

profila atšķirības netika novērotas.

Klīnisko pētījumu dati attiecībā uz bērniem liecina, ka filgrastima drošums un efektivitāte

pieaugušajiem un bērniem, kuri saņem citotoksisku ķīmijterapiju, ir identisks.

Ieteicamās devas bērniem ir tādas pašas kā pieaugušajiem, kuri saņem mielosupresīvu citotoksisku

ķīmijterapiju.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpaši brīdinājumi

Filgrastimu nedrīkst lietot, lai palielinātu citotoksiskās ķīmijterapijas devu ārpus noteiktajām

lietošanas shēmām (skatīt tālāk).

Filgrastimu nedrīkst lietot pacientiem ar smagu iedzimtu neitropēniju (Kostmana sindromu), kuras

gadījumā ir patoloģiska citoģenētiska (skatīt tālāk).

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar akūtu mieloleikozi

Ļaundabīgo šūnu augšana

Granulocītu koloniju stimulētājfaktors var veicināt mieloīdo šūnu augšanu

in vitro

, un līdzīgu ietekmi

var novērot arī uz dažām ne–mieloīdām šūnām

in vitro

Filgrastima drošums un efektivitāte, lietojot to pacientiem ar mielodisplastisko sindromu vai hronisku

mieloleikozi, nav pierādīti. Tādēļ filgrastims nav indicēts šādu traucējumu ārstēšanai. Īpaša uzmanība

jāpievērš tam, lai hroniskas mieloleikozes saasinājumu atšķirtu no akūtas mieloleikozes.

Ņemot vērā ierobežotos datus par drošumu un efektivitāti, pacientiem ar sekundāru AML filgrastims

jālieto piesardzīgi.

Nav pierādīts filgrastima drošums un efektivitāte, lietojot to agrāk neārstētiem

AML pacientiem līdz

55 gadu vecuma

m ar labu citoģenētiku [t(8;21), t(15;17) un inv(16)].

Citi īpaši piesardzības pasākumi

Pacientiem ar vienlaikus esošām osteoporotiskām kaulu slimībām, kuri saņem nepārtrauktu filgrastima

terapiju vairāk kā 6 mēnešu garumā, var būt indicēta kaulu blīvuma kontrole.

Zāles vairs nav reğistrētas

Retos gadījumos pēc G–CSF lietošanas ir ziņots par nevēlamām blakusparādībām, kas skar plaušas.

Lielāks risks var būt pacientiem, kuriem nesen bijuši plaušu infiltrāti vai pneimonija. Plaušu

simptomu, piemēram, klepus, drudža un aizdusas sākums saistībā ar rentgenoloģiskām plaušu infiltrātu

pazīmēm un plaušu darbības pasliktināšanos var būt pazīmes, kas brīdina par pieaugušo respiratorā

distresa sindromu (RDS). Tādos gadījumos jāpārtrauc lietot filgrastims un jāveic atbilstoša ārstēšana.

Pēc G-CSF lietošanas ir ziņots par kapilāru noplūdes sindromu, ko raksturo hipotensija,

hipoalbuminēmija, tūska un hemokoncentrācija. Pacienti, kuriem attīstās kapilāru noplūdes sindroma

simptomi, rūpīgi jānovēro un viņiem

jāveic standarta simp

tomātiska ārstēšana, kas var ietvert

intensīvās aprūpes nepieciešamību (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar vēzi

Leikocitoze

Leikocītu skaits 100 x 10

/l vai lielāks tika novērots mazāk kā 5 % pacientu, kuri saņēma filgrastimu

devās virs 0,3 MSV/kg dienā (3 μg/kg dienā). Nav saņemti ziņojumi par nevēlamajām

blakusparādībām, kas būtu tieši saistāmas ar šādu leikocitozes pakāpi. Tomēr, ņemot vērā iespējamo

risku saistībā ar smagu leikocitozi, filgrastima terapijas laikā regulāri jānosaka leikocītu skaits. Ja pēc

paredzamā zemākā punkta leikocītu skaits pārsniedz 50 x 10

/l, filgrastima lietošana nekavējoties

jāpārtrauc. Tomēr, lietojot filgrastimu PBPC mobilizācijai, filgrastima lietošana jāpārtrauc vai tā deva

jāsamazina tad, ja leikocītu skaits pieaug līdz > 70 x 10

Ar palielinātu ķīmijterapijas devu saistītie riski

Īpaša piesardzība jāievēro, ārstējot pacientus ar lielām ķīmijterapijas devām, jo nav pierādīts labāks

iznākums saistībā ar audzēju, bet ķīmijterapijas līdzekļu intensificētās devas var izraisīt pastiprinātu

toksicitāti, tostarp kardiālu, pulmonālu, neiroloģisku un dermatoloģisku iedarbību (skatīt izmantotā

ķīmijterapijas līdzekļa zāļu aprakstu).

Filgrastima monoterapija neizslēdz trombocitopēniju un anēmiju mielosupresīvas ķīmijterapijas dēļ. Ja

pacients saņem lielākas ķīmijterapijas devas (piem., pilnas devas noteiktajā shēmā), viņam

var būt

paaugstināts trombocitopēnijas un anēmijas risks. Ieteicam

s regulāri kontrolēt trombocītu skaitu un

hematokrītu. Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot atsevišķus ķīmijterapijas līdzekļus vai to

kombinācijas, ja ir zināms, ka šie līdzekļi var izraisīt smagu trombocitopēniju.

Ir pierādīts, ka filgrastima mobilizētās PBPC samazina trombocitopēnijas smaguma pakāpi un ilgumu

pēc mielosupresīvas vai mieloablatīvas ķīmijterapijas.

Citi īpaši piesardzības pasākumi

Pētījumi par filgrastima iedarbību pacientiem ar būtiski samazinātu mieloīdo cilmes šūnu skaitu nav

veikti. Filgrastims primāri darbojas uz neitrofilo leikocītu prekursoriem

, palielinot neitrofilo leikocītu

skaitu. Tādēļ pacientiem ar samazinātu prekursoru skaitu (piemēram

, pacientiem, kuri ārstēti ar plašu

staru terapiju vai ķīmijterapiju, kā arī pacientiem ar kaulu smadzeņu infiltrāciju vai audzēju) var būt

pavājināta neitrofilo leikocītu reakcija.

Ziņots par transplantāta tremi un letāliem iznākumiem pacientiem, kuri saņēmuši G-CSF pēc alogēnas

kaulu smadzeņu transplantācijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Augšanas faktora terapijas rezultātā paaugstināta kaulu smadzeņu hematopoētiskā aktivitāte ir bijusi

saistīta ar pārejošām pozitīvām atradnēm kaulu radioloģiskajos izmeklējumos. Tas jāņem vērā,

interpretējot kaulu smadzeņu radioloģisko izmeklējumu rezultātus.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem, kuriem tiek veikta perifērisko asins cilmes šūnu mobilizācija

Mobilizācija

Prospektīvi, randomizēti abu ieteicamo mobilizācijas metožu (filgrastima monoterapija vai

kombinācija ar mielosupresīvu ķīmijterapiju) salīdzinājumi vienā un tajā pašā pacientu grupā nav

Zāles vairs nav reğistrētas

veikti. Individuālas atšķirības starp pacientiem un CD34

šūnu laboratoriskiem novērtējumiem

nozīmē, ka tieši salīdzināt dažādus pētījumus ir sarežģīti. Tādēļ ir grūti ieteikt optimālo metodi.

Mobilizācijas metodes izvēlē jāpamatojas uz vispārējiem ārstēšanas mērķiem individuālam pacientam.

Pirms citotoksisku līdzekļu lietošanas

Pacientiem, kuriem iepriekš veikta ļoti plaša mielosupresīva terapija, var nebūt iespējama pietiekama

PBPC mobilizācija, lai sasniegtu ieteikto minimālo rādītāju (2,0 x 10

CD34

šūnas/kg) vai līdzīgas

pakāpes trombocītu atjaunošanās paātrinājumu.

Dažiem citotoksiskiem līdzekļiem piemīt īpaša toksicitāte pret asins cilmes šūnām, un tas var negatīvi

ietekmēt cilmes šūnu mobilizāciju. Ja pirms mēģinājuma mobilizēt cilmes šūnas ilgstoši lietoti tādi

līdzekļi kā melfalāns, karmustīns (BCNU) vai karboplatīns, var būt samazināts cilmes šūnu skaits.

Tomēr ir pierādīts, ka cilmes šūnu mobilizācijā efektīva ir melfalāna, karboplatīna vai BCNU lietošana

kopā ar filgrastimu. Ja paredzama perifērisko asins cilmes šūnu transplantācija, ieteicams plānot

cilmes šūnu m

obilizāciju pacienta ārstēšanas kursa sākumā. Šādiem pacientiem

īpaša uzmanība

jāpievērš mobilizēto cilmes šūnu skaitam pirms ķīmijterapijas līdzekļu lietošanas lielās devās. Ja,

vērtējot pēc iepriekš minētajiem kritērijiem, skaits ir nepietiekams, var apsvērt alternatīvu ārstēšanu,

kas neietver cilmes šūnu atbalstu.

Cilmes šūnu skaita novērtēšana

Nosakot cilmes šūnu skaitu ar filgrastimu ārstētiem pacientiem, īpaša uzmanība jāpievērš kvantitatīvās

noteikšanas metodei. Nosakot CD34

šūnu skaitu ar plūsmas citometrijas metodi, rezultāti var

ievērojami variēt atkarībā no noteiktas izmantotās metodoloģijas un tādēļ ieteikumi par skaitu,

pamatojoties uz citās laboratorijās veiktiem pētījumiem, interpretējami piesardzīgi.

Statistiskā analīze, nosakot reinfuzēto CD34

šūnu skaita un trombocītu atjaunošanās ātruma pēc

lielām ķīmijterapijas devām savstarpējo sakarību, liecina par komplicētu, taču stabilu savstarpējo

sakarību.

Ieteiktais minimālais skaits, kas ir 2,0 x 10

CD34

šūnu/kg, pamatojas uz publicēto pieredzi, kā

rezultātā izdevies atbilstoši atjaunot hematoloģiskos rādītājus. Par minimālo skaitu lielāks ieguvums

korelē ar straujāku atveseļošanos, savukārt mazāks skaits — ar lēnāku atveseļošanos.

Īpaši piesardzības pasākumi veseliem donoriem, kuriem tiek veikta perifērisko asins cilmes šūnu

mobilizācija

PBPC mobilizācija veseliem donoriem nerada nekādus nepastarpinātus klīniskus ieguvumus, un tā

apsverama vienīgi alogēnas cilmes šūnu transplantācijas nolūkā.

PBPC mobilizācija apsverama vienīgi donoriem, kuri atbilst parastajiem klīniskajiem un

laboratoriskiem kritērijiem, lai kļūtu par cilmes šūnu donoru. Īpaša uzmanība jāpievērš

hematoloģiskajiem rādītājiem un infekcijas slimībām.

Filgrastima drošums un efektivitāte veseliem donoriem, kuri jaunāki par 16 gadiem vai vecāki par

60 gadiem, nav novērtēts.

35 % pētījumos piedalījušos pacientu pēc filgrastima lietošanas un leikoferēzes novēroja pārejošu

trombocitopēniju (trombocītu skaits < 100 x 10

/l). Tostarp divos gadījumos tika ziņots par leikocītu

skaitu < 50 x 10

/l, ko saistīja ar leikoferēzes procedūru.

Ja nepieciešama vairāk kā viena leikoferēzes procedūra, īpaša uzmanība jāpievērš donoriem, kuriem

trombocītu skaits pirms leikoferēzes ir < 100 x 10

/l; parasti leikoferēzi nedrīkst veikt, ja trombocītu

skaits < 75 x 10

Leikoferēzi nedrīkst veikt donoriem, kuri saņem antikoagulantus vai kuriem ir zināmi hemostāzes

traucējumi.

Zāles vairs nav reğistrētas

Filgrastima lietošana jāpārtrauc vai tā deva jāsamazina, ja leikocītu skaits pieaug līdz > 70 x 10

Donori, kuri saņēmuši G–CSF, lai panāktu PBPC mobilizāciju, jānovēro, līdz hematoloģiskie rādītāji

atgriežas normas robežās.

Veseliem donoriem pēc G–CSF lietošanas ir novērotas pārejošas citoģenētiskas izmaiņas. Šo izmaiņu

nozīmīgums attiecībā uz hematoloģisku ļaundabīgo audzēju veidošanos nav zināms. Donoru

ilgtermiņa novērošana, lai noteiktu drošumu, turpinās. Nevar izslēgt ļaundabīga mieloīda klona

veicināšanas risku. Aferēzes centrā ieteicams veikt cilmes šūnu donoru sistemātisku reģistrēšanu un

izsekošanu vismaz 10 gadus, lai nodrošinātu ilgtermiņa drošuma kontroli.

Veseliem donoriem un pacientiem pēc G–CSF lietošanas ir ziņots par biežiem, taču asimptomātiskiem

splenomegālijas gadījumiem

un ļoti retiem liesas plīsuma gadījumiem. Daži liesas plīsuma gadījumi

bija letāli. Tādēļ rūpīgi jākontrolē liesas izmērs (piem., ar klīniskas izmeklēšanas vai ultraskaņas

palīdzību). Donoriem un/vai pacientiem, kuri ziņo par sāpēm vēdera augšdaļā, kreisajā pusē vai pleca

galā, jāapsver liesas plīsuma diagnoze.

Parastiem donoriem pēcreģistrācijas periodā ļoti reti ziņots par pulmonālām blakusparādībām (asins

atkrēpošana, plaušu asiņošana, infiltrāti plaušās, aizdusa un hipoksija). Gadījumā, kad pastāv aizdom

par pulmonālām

blakusparādībām, vai kad tās ir jau konstatētas, jāapsver filgrastima terapijas

pārtraukšana un atbilstošas medicīniskās palīdzības sniegšana.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem, kuri saņem ar filgrastimu mobilizētas alogēnas PBPC

Pašreiz pieejamie dati liecina, ka imunoloģiska mijiedarbība starp alogēnajiem PBPC transplantātiem

un recipienta organismu var būt saistīta ar paaugstinātu akūtas un hroniskas transplantāta tremes risku,

salīdzinot ar kaulu smadzeņu transplantāciju.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar SHN

Asins šūnu skaits

Rūpīgi jākontrolē trombocītu skaits, jo īpaši filgrastima terapijas pirmajās nedēļās. Pacientiem, kuriem

rodas trombocitopēnija, t.i., trombocītu skaits konsekventi ir < 100 000/mm

, jāapsver iespēja uz laiku

pārtraukt filgrastima lietošanu vai samazināt filgrastima devu.

Rodas arī citas asins šūnu izmaiņas, tostarp anēmija un mieloīdo cilmes šūnu skaita pārejošs

pieaugums, kuru gadījumā jākontrolē šūnu skaits.

Transformācija uz leikozi vai mielodisplastisko sindromu

Nosakot smagas hroniskas neitropēnijas diagnozi, īpaši jāuzmanās, lai atšķirtu to no citiem asinsrades

traucējumiem, piemēram, aplastiskas anēmijas, mielodisplāzijas un mieloleikozes. Pirms ārstēšanas

jānosaka pilna asins aina ar leikocitāro formulu un trombocītu skaitu, kā arī jānovērtē kaulu smadzeņu

morfoloģija un kariotips.

Klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar SHN, un kurus ārstēja ar filgrastim

u, samērā reti

(aptuveni 3 % gad

ījumu) novēroja mielodisplastisko sindromu (MDS) vai leikozi. To novēroja vienīgi

pacientiem ar iedzimtu neitropēniju. MDS un leikoze ir slimības dabiskas komplikācijas un to saistība

ar filgrastima terapiju ir neskaidra. Aptuveni 12 % pacientu, kuriem sākotnējā citoģenētiskā

novērtējuma rezultāti bija normas robežās, vēlāk tika konstatētas patoloģijas, tostarp monosomija 7. Ja

pacientiem ar SHN rodas patoloģiski citoģenētiskie rādītāji, rūpīgi jāizvērtē filgrastima terapijas

radītais risks un ieguvumi; ja rodas MDS vai leikoze, filgrastima terapija jāpārtrauc. Šobrīd nav

skaidrs, vai ar SHN slimojošu pacientu ilgstoša ārstēšana paaugstina citoģenētisku patoloģiju, MDS

vai leikozes rašanās risku. Pacientiem

ieteicams regulāri (aptuveni reizi 12 mēnešos) veikt kaulu

smadze

ņu morfoloģiskās un citoģenētiskās analīzes.

Citi īpaši piesardzības pasākumi

Jāizslēdz pārejošas neitropēnijas cēloņi, piemēram, vīrusu infekcija.

Zāles vairs nav reğistrētas

Filgrastima terapijas tieša ietekme ir liesas palielināšanās. Pētījumos trīsdesmit vienam procentam

(31 %) pacientu tika konstatēta izpalpējama splenomegālija. Rentgenoloģiski noteikta liesas tilpuma

palielināšanās radās filgrastima terapijas sākumā, un tai bija tendence sasniegt līdzsvara stāvokli.

Devas samazināšana palēnināja vai apturēja liesas palielināšanos, bet 3 % pacientu bija nepieciešama

splenektomija. Liesas izmērs regulāri jānovērtē. Lai noteiktu liesas tilpuma patoloģisku palielināšanos,

pietiek ar izpalpēšanu.

Nelielam skaitam pacientu radās hematūrija vai proteīnūrija. Lai to kontrolētu, regulāri jāveic urīna

analīzes.

Preparāta drošums un efektivitāte jaundzimušajiem un pacientiem ar autoimūnu neitropēniju nav

pierādīta.

Īpaši piesardzības pasākumi pacientiem ar HIV infekciju

Asins šūnu skaits

Rūpīgi jākontrolē ANC, jo īpaši filgrastima terapijas pirmajās nedēļās. Dažiem pacientiem var būt ļoti

strauja atbildreakcija uz filgrastima sākumdevu, kad novēro neitrofilo leikocītu skaita būtisku

pieaugumu. Filgrastima lietošanas pirmajās 2–3 dienās ieteicams noteikt ANC. Pēc tam pirmajās divās

nedēļās ANC ieteicams noteikt vismaz divreiz nedēļā, bet turpmāk balstterapijas laikā — reizi nedēļā

vai katru otro nedēļu. Neregulāri lietojot filgrastimu devā 30 MSV (300 μg) dienā, pacienta ANC laika

gaitā var ievērojami svārstīties. Lai noteiktu pacienta vidējo vai zemāko ANC, asins paraugus ANC

noteikšanai ieteicams ņemt tieši pirms plānotajām filgrastima lietošanas reizēm.

Risks, kas saistīts ar palielinātām mielosupresīvu līdzekļu devām

Ārstēšana tikai ar filgrastim

u neizslēdz trombocitopēniju un anēmiju m

ielosupresīvu līdzekļu dēļ. Ja

pacients kopā ar filgrastima terapiju saņem lielākas šādu līdzekļu devas vai vairākus šādus līdzekļus,

trombocitopēnijas un anēmijas risks viņam var būt paaugstināts. Ieteicams regulāri kontrolēt asinsainu

(skatīt iepriekš).

Infekcijas un ļaundabīgi procesi, kas izraisa mielosupresiju

Neitropēniju var izraisīt oportūnistiskas infekcijas, piemēram,

Mycobacterium avium

kompleksa

infekcija, kam raksturīga kaulu smadzeņu infiltrācija, vai ļaundabīgas slimības, piemēram, limfoma. Ja

ir zināms, ka pacientiem ir infekcija, kam raksturīga kaulu smadzeņu infiltrācija, vai ļaundabīga

slimība, papildus filgrastim

a lietošanai, lai novērstu neitropēniju, jāapsver piemērota terapija

pamatslimības ārstēšanai. Filgrastim

a ietekme uz neitropēniju, kuras cēlonis ir kaulu smadzenes

infiltrējoša infekcija vai ļaundabīga slimība, nav pilnībā apstiprināta.

Īpaši piesardzības pasākumi sirpjveida anēmijas gadījumā

Lietojot filgrastimu pacientiem ar sirpjveida šūnu anēmiju, ir ziņots par sirpjveida šūnu krīzi, kas

dažos gadījumos bijusi letāla. Apsverot iespēju lietot filgrastimu pacientiem ar sirpjveida šūnu

anēmiju, pacientiem jāievēro piesardzība un rūpīgi jāizvērtē iespējamais risks un ieguvumi.

Palīgvielas

Biograstim satur sorbītu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā pilnšļircē, – būtībā tās ir „nātriju nesaturošas”.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Filgrastima drošums un efektivitāte, lietojot tajā pašā dienā, kad veikta mielosupresīva citotoksiska

ķīmijterapija, nav skaidri pierādīts. Ņemot vērā strauji dalošos mieloīdo šūnu jutīgumu pret

mielosupresīvu citotoksisku ķīmijterapiju, filgrastimu neiesaka lietot 24 stundas pirms un 24 stundas

Zāles vairs nav reğistrētas

pēc ķīmijterapijas. Provizoriskie dati, kas iegūti, nelielu skaitu pacientu vienlaikus ārstējot ar

filgrastimu un 5–fluoruracilu, liecina, ka neitropēnija var kļūt smagāka.

Iespējamā mijiedarbība ar citiem asinsrades augšanas faktoriem un citokīniem klīniskajos pētījumos

līdz šim nav pētīta.

Tā kā litijs veicina neitrofilo leikocītu atbrīvošanos, tas varētu pastiprināt filgrastima darbību. Lai gan

oficiāli šāda mijiedarbība nav apstiprināta, nav datu, kas liecinātu par tās kaitīgumu.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par filgrastima lietošanu grūtniecības laikā nav pietiekami Literatūrā ir ziņojumi, kuros ir

pierādīta filgrastima spēja šķērsot placentāro barjeru grūtnieces organismā. Pētījumi ar dzīvniekiem

pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkiem nav zināms.

Filgrastimu grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien nav absolūta nepieciešamība.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai filgrastims izdalās cilvēka pienā. Filgrastima izdalīšanās dzīvnieku pienā nav pētīta.

Lēmums pārtraukt/turpināt bērna barošanu ar krūti vai pārtraukt/turpināt filgrastima terapiju jāpieņem,

izvērtējot krūts barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no filgrastima terapijas sievietei.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Filgrastims maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja

pacients jūt nogurumu, jāievēro piesardzība, vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Klīniskajos pētījumos Biograstim lietoja 541 pacients ar vēzi un 188 veseli brīvprātīgie. Šajos

klīniskajos pētījumos novērotais Biograstim drošuma profils bija identisks kā šajos pētījumos

izmantotajām atsauces zālēm.

Par kapilāru noplūdes sindromu, kas ārstēšanas atlikšanas gadījumā var būt dzīvībai bīstams, vēža

pacientiem, kuri saņem ķīmijterapiju pēc G-CSF lietošanas un veseliem brīvprātīgajiem, kuriem veic

perifērisko asins cilmes šūnu mobilizāciju, ziņots retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); skatīt

4.4. apakšpunktu un „Izvēlētu blakusparādību apraksts” sadaļu 4.8. apakšpunktā.

Saskaņā ar publicēto informāciju, filgrastim

a terapijas laikā novērotās blakusparādības un to biežums

ir šādi.

Blakusparādības novērtē, ņemot vērā to rašanās biežumu.

Ļoti bieži:

≥ 1/10

Bieži:

≥ 1/100 līdz < 1/10

Retāk:

≥ 1/1 000, līdz < 1/100

Reti:

≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000

Ļoti reti:

< 1/10 000

Nav zināmi:

nevar noteikt pēc pieejamiem datiem.

Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības minētas to nopietnības samazinājuma secībā.

Ar vēzi slimojošiem pacientiem

Klīniskajos pētījumos biežākā nevēlamā blakusparādība saistībā ar filgrastimu, lietojot ieteiktajā devā,

bija viegli izteiktas vai mērenas sāpes kaulos un skeleta muskuļos, kas radās 10 % pacientu, un smagas

Zāles vairs nav reğistrētas

sāpes kaulos un skeleta muskuļos, kas radās 3 % pacientu. Muskuļu sāpes parasti ārstē ar standarta

pretsāpju līdzekļiem. Mazāk izplatītas nevēlamās blakusparādības ir urīna izvades traucējumi,

lielākoties viegla vai mērena dizūrija.

Randomizētos, placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos filgrastims nepalielināja ar citotoksisku

ķīmijterapiju saistītu nevēlamo blakusparādību biežumu. Ar filgrastimu/ķīmijterapiju un

placebo/ķīmijterapiju ārstēti pacienti vienlīdz bieži ziņojuši par blakusparādībām, piemēram, sliktu

dūšu un vemšanu, alopēciju, caureju, nogurumu, anoreksiju, mukozītu, galvassāpēm, izsitumiem,

sāpēm k

rūtīs, vispārēju nespēku, iekaisušu kaklu, aizcietējumu

un nenoteikta rakstura sāpēm.

Lietojot ieteiktās devas, attiecīgi 50, 35 un 25 % pacientu paaugstinājās laktāta dehidrogenāzes (LDH)

un sārmainās fosfatāzes līmenis, kā arī urīnskābes un gamma–glutamiltransferāzes (GGT) līmenis

serumā; šī paaugstināšanās bija atgriezeniska, atkarīga no devas un parasti viegli vai mēreni izteikta.

Atsevišķos gadījumos ziņots par pārejošu asinsspiediena pazemināšanos, kura dēļ nebija vajadzīga

klīniska ārstēšana.

Ziņots par transplantāta tremi un letāliem iznākumiem pacientiem, kuri saņēmuši G-CSF pēc alogēnas

kaulu sm

adzeņu transplantācijas (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Atsevišķos gadījumos ir ziņots par asinsvadu slimībām, tostarp okluzīvu vēnu slimību, pacientiem,

kuri saņem lielas ķīmijterapijas devas, kam seko autologa kaulu smadzeņu transplantācija.

Cēloņsakarība ar filgrastima lietošanu nav apstiprināta.

Ļoti retos gadījumos ir ziņots par ādas vaskulītu pacientiem, kuri ārstēti ar filgrastimu. Vaskulīta

mehānisms pacientiem, kuri saņem filgrastimu, nav zināms.

Atsevišķos gadījumos ir ziņots par Svīta sindroma (akūtas febrilas dermatozes) rašanos. Tomēr, tā kā

ievērojama daļa šādu pacientu slimoja ar leikozi, kam ir zināma saistība ar Svīta sindromu,

cēloņsakarība ar filgrastima lietošanu nav apstiprināta.

Atsevišķos gadījum

os it novērots reimatoīdā artrīta saasinājum

Ziņots par pseidopodagras gadījumiem pacientiem ar vēzi, kuri ārstēti ar filgrastimu.

Dažos gadījumos ir ziņots par nevēlamām plaušu blakusparādībām, tostarp intersticiālu pneimoniju,

plaušu tūsku un plaušu infiltrātiem, kā rezultātā radusies elpošanas mazspēja vai pieaugušo respiratorā

distresa sindroms (RDS), kam var būt letāls iznākums (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Alerģiskas reakcijas: ir ziņots par alerģiskām reakcijām, tostarp anafilaksi, izsitumiem, nātreni,

angioneirotisko tūsku, aizdusu un hipotensiju filgrastimu lietojošiem pacientiem, uzsākot vai turpinot

terapiju. Kopumā vairāk šādu ziņojumu tika saņemts pēc zāļu i.v. lietošanas. Dažos gadījumos

simptomi no jauna parādījušies, atsākot zāļu lietošanu, kas ļauj domāt par cēloņsakarību. Pacientiem,

kuriem rodas spēcīga alerģiska reakcija, filgrastima lietošana jāpārtrauc pilnīgi.

Atsevišķos gadījum

os ir ziņots par sirpjveida šūnu krīzi pacientiem

ar sirpjveida anēmiju (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži

Paaugstināts sārmainās fosfatāzes,

paaugstināts LDH, paaugstināts

urīnskābes līmenis

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Galvassāpes

Reti

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Kapilāru noplūdes sindroms*

Bieži

Klepus, iekaisis kakls

Elpošanas sistēmas traucējumi,

krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti reti

Plaušu infiltrāti

Ļoti bieži

Slikta dūša, vemšana

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Aizcietējums, anoreksija, caureja,

mukozīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas

traucējumi

Ļoti bieži

Paaugstināts GGT līmenis

Bieži

Alopēcija, izsitumi

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti reti

Svīta sindroms, ādas vaskulīts

Ļoti bieži

Sāpes krūtīs, kaulu un skeleta

muskuļu sāpes

Skeleta-muskuļu un saistaudu

sistēmas bojājumi

Ļoti reti

Reimatoīdā artrīta saasinājums

Nieru un urīnizvades sistēmas

traucējumi

Ļoti reti

Urīnizvades traucējumi

Bieži

Nogurums, vispārējs vājums

Retāk

Nenoteikta rakstura sāpes

Vispārēji traucējumi un reakcijas

ievadīšanas vietā

Ļoti reti

Alerģiska reakcija

*Skatīt „Izvēlētu blakusparādību apraksts” sadaļu 4.8. apakšpunktā

Veseliem donoriem, kuriem veic perifērisko asins cilmes šūnu mobilizāciju

Blakusparādība, par kuru ziņoja visbiežāk, bija viegli līdz mēreni izteiktas pārejošas sāpes kaulos un

skeleta muskuļos. Pēc filgrastima lietošanas un leikoferēzes 41 % donoru novēroja leikocitozi

(leikocītu skaits > 50 x 10

/l), bet 35 % donoru — pārejošu trombocitopēniju (trombocītu

skaits < 100 x 10

/l).

Ir ziņots par pārejošu nedaudz paaugstinātu sārmainās fosfatāzes, LDH, AsAT un urīnskābes līmeni

veseliem pacientiem, kuri saņēma filgrastimu; šīm blakusparādībām nebija klīnisku seku.

Ļoti retos gadījumos novērota artrīta simptomu pastiprināšanās.

Ļoti retos gadījumos ir ziņots par simptomiem, kas ļauj domāt par smagu alerģisku reakciju.

Pētījumos, kuros piedalījušies PBPC donori, ir ziņots par galvassāpēm, kuru cēlonis varētu būt

filgrastima lietošana.

Veseliem donoriem un pacientiem pēc G–CSF lietošanas ir ziņots par biežiem, taču asimptomātiskiem

splenomegālijas gadījumiem un ļoti retiem liesas plīsuma gadījumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Parastiem donoriem pēcreģistrācijas periodā ziņots par pulm

onālām blakusparādībām (asins

atkrēpošana, plaušu asiņošana, infiltrāti plaušās, aizdusa un hipoksija) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Ļoti bieži

Leikocitoze, trombocitopēnija

Asins un limfātiskās sistēmas

traucējumi

Retāk

Liesas bojājumi

Bieži

Paaugstināts sārmainās fosfatāzes

līmenis, paaugstināts LDH

līmenis

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk

Paaugstināts AsAT līmenis,

hiperurikēmija

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Galvassāpes

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Kapilāru noplūdes sindroms*

Ļoti bieži

Sāpes kaulos un skeleta muskuļos

Skeleta-muskuļu un saistaudu

sistēmas bojājumi

Retāk

Reimatoīdā artrīta saasinājums

Vispārēji traucējumi un reakcijas

ievadīšanas vietā

Retāk

Smaga alerģiska reakcija

*Skatīt „Izvēlētu blakusparādību apraksts” sadaļu 4.8. apakšpunktā

Pacientiem ar SHN

Ir ziņots par nevēlamo blakusparādību rašanos pacientiem ar SHN; dažas no blakusparādībām laika

gaitā samazinās.

Visbiežāk saistībā ar filgrastimu novērotas sāpes kaulos, kā arī vispārējas sāpes kaulos un skeleta

muskuļos.

Pārējās nevēlamās blakusparādības ir liesas palielināšanās, kas dažos gadījumos var būt progresējoša,

un trombocitopēnija. Ir ziņots par galvassāpēm un caureju neilgi pēc filgrastima terapijas uzsākšanas;

parasti šādas blakusparādības novēro mazāk kā 10 % pacientu. Ziņots arī par anēm

iju un deguna

asiņošanu.

Novērota pārejoša urīnskābes līmeņa serumā paaugstināšanās, kā arī pienskābes dehidrogenāzes un

sārmainās fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās; šīs blakusparādības nebija saistītas ar klīniskiem

simptomiem. Novērota arī pārejoša, mēreni izteikta glikozes līmeņa paaugstināšanās tukšā dūšā.

Ar filgrastima terapiju iespējami saistītās nevēlamās blakusparādības, kas radās < 2 % pacientu ar

SHN, bija reakcijas injekcijas vietā, galvassāpes, hepatomegālija, artralģija, alopēcija, osteoporoze un

izsitum

Ilgstošas zāļu lietošanas laikā 2 % pacientu ar SHN radās ādas vaskulīts. Ir reģistrēti ar

ī daži

proteīnūrijas/hematūrijas gadījumi.

Zāles vairs nav reğistrētas

Orgānu sistēmu klasifikācija

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Ļoti bieži

Anēmija, splenomegālija

Bieži

Trombocitopēnija

Asins un limfātiskās sistēmas

traucējumi

Retāk

Liesas bojājumi

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži

Pazemināts glikozes līmenis,

paaugstināts sārmainās fosfatāzes

līmenis, paaugstināts LDH

līmenis, hiperurikēmija

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Galvassāpes

Elpošanas sistēmas traucējumi,

krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti bieži

Deguna asiņošana

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas

traucējumi

Bieži

Hepatomegālija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Alopēcija, ādas vaskulīts, sāpes

injekcijas vietā, izsitumi

Ļoti bieži

Sāpes kaulos un skeleta muskuļos

Skeleta-muskuļu un saistaudu

sistēmas bojājumi

Bieži

Osteoporoze

Nieru un urīnizvades sistēmas

traucējumi

Retāk

Hematūrija, proteīnūrija

Pacientiem ar HIV infekciju

Klīniskajos pētījumos vienīgā blakusparādība, kuru varēja pamatoti uzskatīt par saistītu ar filgrastima

lietošanu, bija sāpes kaulos un skeleta muskuļos, galvenokārt viegli līdz mēreni izteiktas sāpes kaulos

un mialģija. Šo blakusparādību biežums bija tāds pats, kā pacientiem ar vēzi.

Mazāk nekā 3 % pacientu konstatēta liesas palielināšanās. Visos gadījumos, veicot fizisku

izmeklēšanu, tika konstatēts, ka tā ir viegli vai mēreni izteikta, un klīniskā norise bija labdabīga;

nevienam pacientam netika diagnosticēts hipersplenisms, kā arī netika veikta splenektomija. Tā liesas

palielināšanos ar HIV inficētiem pacientiem novēro samērā bieži un to dažādā smaguma pakāpe

novēro vairum

am pacientu ar AIDS, šīs parādības saistība ar filgrastima lietošanu ir neskaidra.

Orgānu sistēmu klasifik

ācija

Biežums

Nevēlamās blakusparādības

Asins un limfātiskās sistēmas

traucējumi

Bieži

Liesas bojājumi

Skeleta-muskuļu un saistaudu

sistēmas bojājumi

Ļoti bieži

Sāpes kaulos un skeleta muskuļos

Izvēlētu blakusparādību apraksts

Pēcreģistrācijas periodā, lietojot G-CSF, ziņots par kapilāru nolpūdes sindroma gadījumiem. Tie

parasti radās pacientiem ar progresējošām ļaundabīgām slimībām, sepsi, lietojot vairākas

ķīmijterapijas zāles, vai kuriem tika veikta aferēze (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Nav ziņots par pārdozēšanas gadījumiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pārtraucot filgrastima terapiju, cirkulējošo neitrofilo leikocītu skaits 1-2 dienu laikā parasti samazinās

par 50 %, bet pēc tam 1-7 dienu laikā atgriežas normas robežās.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: imūnstimulatori, koloniju stimulētājfaktori; ATĶ kods: L03AA02.

Biograstim ir līdzīgas bioloģiskās izcelsmes zāles. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Zāļu

aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu/

Cilvēka G–CSF ir glikoproteīns, kas regulē funkcionālo neitrofilo leikocītu sintēzi un izdalīšanos no

kaulu smadzenēm. Biograstim, kura sastāvā ir r–metHuG–CSF (filgrastims), ievērojami palielina

neitrofilo leikocītu skaitu perifēriskajās asinīs 24 stundu laikā, nedaudz palielinot arī monocītu skaitu.

Dažiem pacientiem ar SHN filgrastims var izraisīt arī cirkulējošo eozinofilo un bazofilo leikocītu

skaita nelielu pieaugumu, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem; dažiem no šiem pacientiem pirms

ārstēšanas var būt eozinofilija vai bazofilija. Ieteicamo devu robežās neitrofilo leikocītu skaita

pieaugums ir atkarīgs no devas. Hemotakses un fagocitozes funkcijas testos filgrastima lietošanas

ietekmē radušies neitrofilie leikocīti uzrādīja normāli vai uzlabotu funkciju. Pēc filgrastima terapijas

pārtraukšanas cirkulējošo leikocītu skaits 1-2 dienu laikā samazinās par 50 %, un pēc tam 1-7 dienu

laikā tas atgriežas norm

as robežās.

Filgrastima lietošana pacientiem

, kuriem veic citotoksisku ķīmijterapiju, būtiski samazina

neitropēnijas un febrilas neitropēnijas biežumu, smaguma pakāpi un ilgumu. Ārstēšana ar filgrastimu

būtiski samazina febrilas neitropēnijas ilgumu, antibiotiku lietošanu un hospitalizāciju pēc

ķīmijterapijas sākšanas akūtas mieloleikozes gadījumā vai veicot mieloablatīvu terapiju, kam seko

kaulu smadzeņu transplantācija. Drudža biežuma un dokumentēto infekciju biežuma samazināšanās

nav konstatēta. Drudža ilgums nemazinājās pacientiem, kuriem tika veikta mieloablatīva terapija, kam

sekoja kaulu smadzeņu transplantācija.

Filgrastima monoterapija vai tā lietošana pēc ķīmijterapijas mobilizē asins cilmes šūnas perifēriskajās

asinīs. Šādas autologas PBPC var iegūt un infūzijas ceļā ievadīt pēc lielām citotoksiskas terapijas

devām, aizstājot vai papildinot kaulu sm

adzeņu transplantāciju. PBPC ievadīšana infūzijas ce

ļā

paātrina asinsrades atjaunošanos, tā mazinot ar asiņošanu saistītu komplikāciju riska ilgumu un

nepieciešamību pēc trombocītu pārliešanas.

Ar filgrastimu mobilizētu alogēnu PBPC recipientiem novēroja ievērojami straujāku hematoloģisku

atveseļošanos, kā rezultātā būtiski saīsinājās laiks, kādā bez atbalsta atjaunojās trombocītu funkcija,

salīdzinot ar alogēnu kaulu smadzeņu transplantāciju.

Viena Eiropā veiktā retrospektīvā pētījuma dati par G-CSF lietošanu pēc alogēnas kaulu smadzeņu

transplantācijas akūtas leikozes pacientiem

liecina par paaugstinātu transplantāta tremes risku, ar

ārstēšanu saistītu mirstību (

treatment related mortality

– TRM) un m

irstību pacientiem, kuri saņēmuši

G-CSF. Citā retrospektīvā starptautiskā pētījumā akūtas vai hroniskas mieloleikozes pacientiem netika

konstatēta ietekme uz transplantāta tremes, TRM un mirstības risku. Alogēno transplantāciju pētījumu

metaanalīzē, kurā tika ietverti rezultāti no deviņiem prospektīviem, randomizētiem pētījumiem,

8 retrospektīviem pētījumiem un 1 individuāla gadījuma-kontroles pētījuma, netika konstatēta ietekme

uz akūtas vai hroniskas transplantāta tremes vai ar ārstēšanu saistītas agrīnas mirstības risku.

Transplantāta tremes un TRM relatīvais risks (95% TI) pēc G-CSF lietošanas pēc alogēnas kaulu

smadzeņu transplantācijas

Publikācija

Pētījuma

periods

N

Akūta II–IV

pakāpes

transplantāta

treme

Hroniska

transplantāta

treme

TRM

Zāles vairs nav reğistrētas

Metaanalīze

(2003)

1986-2001

1 198

1,08

(0,87; 1,33)

1,02

(0,82; 1,26)

0,70

(0,38; 1,31)

Eiropas

retrospektīvais

pētījums

(2004)

1992-2002

1 789

1,33

(1,08; 1,64)

1,29

(1,02; 1,61)

1,73

(1,30; 2,32)

Starptautiskais

retrospektīvais

pētījums

(2006)

1995-2000

2 110

1,11

(0,86; 1,42)

1,10

(0,86; 1,39)

1,26

(0,95; 1,67)

Analīzē tika ietverti kaulu smadzeņu transplantācijas pētījumi šajā periodā; dažos pētījumos tika

izmantots GM-CSF (granulocītu–makrofāgu kolonijas stimulējošais faktors)

Analīzē tika ietverti pacienti, kuri šajā periodā saņēma kaulu smadzeņu transplantātu

Pirms alogēnas PBPC transplantācijas, filgrastima lietošana veseliem donoriem PBPC mobilizācijas

nolūkā no lielākās daļas donoru pēc divām leikoferēzes procedūrām ļauj iegūt 4 x 10

CD34

šūnas/kg

recipienta ķermeņa masas. Veseliem donoriem lieto devu 10 μg/kg dienā subkutānas injekcijas veidā

4–5 dienas pēc kārtas.

Filgrastima lietošana pacientiem (bērniem vai pieaugušajiem) ar smagu hronisku neitropēniju (smagu

iedzimtu (ciklisku vai idiopātisku) neitropēniju) uz ilgāku laiku palielina absolūto neitrofilo leikocītu

skaitu perifēriskajās asinīs un samazina infekciju un ar to saistīto traucējumu biežumu.

Filgrastima lietošana ar HIV inficētiem pacientiem saglabā normālu neitrofilo leikocītu skaitu, kas ļauj

ievērot pretvīrusu un/vai citu mielosupresīvu līdzekļu lietošanas shēmu. Nav pierādījumu, ka ar HIV

inficētiem pacientiem, kurus ārstē ar filgrastimu, pastiprinātos HIV replicēšanās.

Tāpat kā citiem asinsrades augšanas faktoriem, G–CSF

in vitro

ir pierādīta spēja stimulēt cilvēka

endotēlija šūnas.

Biograstim

efektivitāte un drošums ir novērtēts random

izētos, kontrolētos III fāzes pētījumos, kuros

piedalījušies pacienti ar krūts vēzi, plaušu vēzi un ne–Hodžkina limfomu. Netika konstatētas būtiskas

atšķirības starp Biograstim un atsauces preparātu attiecībā uz smagas neitropēnijas ilgumu un febrilas

neitropēnijas biežumu.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Randomizētā, aizklātā, krustotā, vienas devas pētījumā, kurā piedalījās 196 veseli brīvprātīgie, tika

konstatēts, ka Biograstim farmakokinētiskais profils pēc subkutānas un intravenozas lietošanas bija

pielīdzinām

s atsauces preparāta farmakokinētiskajam

profilam.

Gan pēc subkutānas, gan intravenozas lietošanas filgrastima klīrenss notika pēc pirmā loka

metabolisma principa. Filgrastima eliminācijas pusperiods serumā ir aptuveni 3,5 stundas, un tā

klīrenss ir aptuveni 0,6 ml/min/kg. Nepārtraukta filgrastima infūzija 28 dienu garumā pacientiem, kuri

atveseļojās pēc autologas kaulu smadzeņu transplantācijas, neradīja zāļu uzkrāšanos un tai

pielīdzināmu eliminācijas pusperiodu. Pastāv pozitīva lineāra sakarība starp filgrastima devu un

koncentrāciju serumā, neatkarīgi no tā, vai to ievada intravenozi, vai subkutāni. Pēc ieteicamās devas

subkutānas lietošanas koncentrācija serumā virs 10 ng/ml saglabājās 8–16 stundas. Izkliedes tilpums

asinīs ir aptuveni 150 ml/kg.

Pacientiem

, kuri slimo ar vēzi, Biograstim

a un atsauces preparāta farmakokinētiskais profils bija

salīdzināms gan pēc vienreizējas, gan atkārtotas subkutānas lietošanas.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, genotoksicitāti un lokālo

panesamību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Zāles vairs nav reğistrētas

Atkārtotu devu toksicitātes standartpētījumos iegūtie preklīniskie dati liecināja par paredzamu

farmakoloģisku iedarbību, tostarp leikocītu skaita pieaugumu, mieloīdu hiperplāziju kaulu smadzenēs,

asinsradi ārpus kaulu smadzenēm un liesas palielināšanos.

Ietekme uz žurku tēviņu vai mātīšu auglību, nedz arī uz žurku grūsnību netika konstatēta. Pētījumos ar

žurkām un trušiem nav iegūti dati, ka filgrastimam varētu būt teratogēna iedarbība. Trušiem novēroja

biežāku embrija bojāeju, taču kroplības netika novērotas.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Ledus etiķskābe

Nātrija hidroksīds

Sorbīts (E420)

Polisorbāts 80

Ūdens injekcijām

6.2.

Nesaderība

Biograstim

nedrīkst atšķaidīt ar nātrija hlorīda šķīdumu.

Šīs z

āles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm (izņemot 6.6. apakšpunktā minētās).

Atšķaidītu filgrastimu var adsorbēt stikls un plastmasa, ja vien tas nav atšķaidīts saskaņā ar

6.6. apakšpunktā dotajiem norādījumiem.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

30 mēneši.

Pēc atšķaidīšanas: ir pierādīts, ka atšķaidīts šķīdum

s infūzijām ir

ķīmiski un fizikāli stabils 24 stundas,

uzglabājot temperatūrā 2 °C – 8 °C. No mikrobioloģijas viedokļa zāles jāizlieto nekavējoties. Ja tās

nelieto nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas atbild lietotājs, un

normālos apstākļos uzglabāšanas laikam nevajadzētu pārsniegt 24 stundas 2 °C - 8 °C temperatūrā, ja

atšķaidīšana veikta kontrolētos un apstiprinātos aseptiskos apstākļos.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2 °C – 8

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

I tipa stikla pilnšļirce ar pastāvīgi piestiprin

ātu nerūsējošā tērauda adatu ar vai bez drošības ierīces, lai

pasargātu no savainošanās ar adatu un atkārtotas lietošanas.

Iepakojumā ir 1, 5 vai 10 pilnšļirces ar 0,8 ml šķīduma vai vairāku devu iepakojums ar 10 (2

iepakojumi pa 5) pilnšļircēm ar 0,8 ml šķīduma.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja vajadzīgs, Biograstim var atšķaidīt ar 50 mg/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām.

Nekādā gadījumā nav ieteicams atšķaidījums ar galīgo koncentrāciju zem 0,2 MSV (2 μg)/ml.

Pirms lietošanas šķīdums vizuāli jāpārbauda. Lietot drīkst vienīgi dzidru šķīdumu bez redzamām

daļiņām.

Pacientiem, kurus ārstē ar filgrastimu, kas atšķaidīts līdz koncentrācijai zem 1,5 MSV (15 μg)/ml,

jāpievieno cilvēka seruma albumīni (HSA), lai galīgā koncentrācija būtu 2 mg/ml.

Piemērs: ja injekcijas galīgais tilpums ir 20 ml un filgrastima kopējā deva ir mazāka par 30 MSV

(300 μg), tas jāievada kopā ar 0,2 ml 200 mg/ml (20 %) cilvēka albumīnu šķīdum

Ja Biograstim ir atšķaidīts ar 50 mg

/ml (5 %) glikozes šķīdumu infūzijām, tas ir savietojams ar stiklu

un daudziem plastmasas materiāliem, tostarp PVH, poliolefīnu (polipropilēna un polietilēna

kopolimērs) un polipropilēnu.

Biograstim sastāvā nav konservantu. Ņemot vērā mikrobioloģiska piesārņojuma iespējamo risku,

Biograstim šļirces paredzētas vienreizējai lietošanai.

Ja Biograstim nejauši tiek sasaldēts, tā stabilitāte netiek negatīvi ietekmēta.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AbZ-Pharma GmbH

Graf-Arco-Straße 3

89079 Ulm

Vācija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIEC

ĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/08/450/005

EU/1/08/450/006

EU/1/08/450/007

EU/1/08/450/008

EU/1/08/450/010

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 2008.gada 15.septembris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. 25. jūlijs.

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

Zāles vairs nav reğistrētas

European Medicines Agency

7 Westferry Circus, Canary Wharf, London E14 4HB, UK

Tel. (44-20) 74 18 84 00 Fax (44-20) 74 18 84 16

E-mail: mail@emea.europa.eu http://www.emea.europa.eu

European Medicines Agency, 2008. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMEA/H/C/826

EIROPAS PUBLISKĀ NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS (EPAR)

BIOGRASTIM

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Šis dokuments ir Eiropas publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums. Tajā ir

paskaidrots, kā Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja veiktos pētījumus, pirms

sniegt ieteikumus par šo zāļu lietošanu.

Ja Jums ir vajadzīgas sīkākas ziņas par savu veselības stāvokli vai ārstēšanu, izlasiet zāļu

lietošanas pamācību (kas arī ir daļa no EPAR) vai sazinieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Ja

Jums ir vajadzīgas sīkākas ziņas, kas pamato CHMP ieteikumus, izlasiet zinātnisko iztirzājumu

(kas arī ir daļa no EPAR).

Kas ir Biograstim?

Biograstim ir koncentrāts injekcijas vai infūzijas (ievadīšanai pa pilienam vēnā) šķīduma

pagatavošanai. Tās satur aktīvo vielu filgrastīmu.

Biograstim ir „bioloģiski līdzīgas” zāles. Tas nozīmē, ka Biograstim ir līdzīgs bioloģiskas izcelsmes

zālēm, kas jau ir atļautas lietošanai Eiropas Savienībā (ES) un satur to pašu aktīvo vielu (ko sauc arī

par „atsauces zālēm”). Atsauces zāles Biograstim gadījumā ir Neupogen. Sīkāka informācija par

bioloģiskas izcelsmes zālēm ir atrodama jautājumu – atbilžu dokumentā šeit

Kāpēc lieto Biograstim?

Biograstim lieto, lai stimulētu balto asinsķermenīšu veidošanos, šādos gadījumos:

lai samazinātu neitropēnijas (zems neitrofilu (balto asinsķermenīšu paveida) līmenis) ilgumu un

febrīlas neitropēnijas (neitropēnija ar drudzi) saslimstības risku pacientiem, kas saņem

citotoksisko (šūnas iznīcinošo) ķīmijterapiju (vēža ārstēšanu);

neitropēnijas ilguma samazināšanai pacientiem, kas tiek ārstēti, lai tiem, pirmkārt, iznīcinātu kaulu

smadzeņu šūnas un tad veiktu kaulu smadzeņu pārstādīšanas operāciju (piemēram, dažiem

leikēmijas slimniekiem), ja tie neatrodas ilgtermiņa smagas formas neitropēnijas saslimstības riska

grupā;

lai palielinātu neitrofilu līmeni un samazi

nātu infekciju rašanās risku pacientiem ar neitropēniju,

kam ir bijušas smagas, atkārtotas infekcijas;

hroniskas neitropēnijas ārstēšanai pacientiem ar smagas formas cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV)

infekciju, lai samazinātu bakteriālo infekciju rašanās risku, kad citi terapijas veidi nav

piemērojami.

Biograstim var arī lietot pacientiem, kas tuvākā laikā plāno nodod asins cilmes šūnas nolūkā tās

pārstādīt, lai palīdzētu atbrīvot šīs šūnas no kaulu smadzenēm.

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Biograstim?

Biograstim ievada ar zemādas injekciju vai pa pilienam vēnā. Kādā veidā šīs zāles tiek lietotas, to

deva un ārstēšanas ilgu

ms ir atkarīgs no tā, kādos gadījumos tās tiek lietotas, pacienta svara un

atbildes reakciju uz terapiju. Biograstim parasti ievada īpašos terapijas centros, bet pacienti, kas saņem

zāles zemādas injekciju veidā un kas ir atbilstoši apmācīti, var ievadīt injekciju paši. Sīkāku

informācija ir atrodama zāļu lietošanas pamācībā.

Zāles vairs nav reğistrētas

Kā Biograstim darbojas?

Biograstim aktīvā viela – filgrastīms – ir ļoti līdzīgs cilvēka proteīnam ar nosaukumu granulocītu

kolonijas stimulējošais faktors (G-CSF). Filgrastīms tiek iegūts ar paņēmienu, ko sauc par

„rekombinantās DNS tehnoloģiju”. Šo vielu veido baktērija, kurā ievadīts gēns (DNS), tāda veidā

stimulējot šīs baktērijas spēju sintezēt filgrastimu. Aizstājējs darbojas tāpat kā dabīgi saražots G-CSF,

stimulējot kaulu smadzenes ražot vairāk balto asinsķermenīšu.

Kā noritēja Biograstim izpēte?

Biograstim pētīja, lai pierādītu, ka tās ir salīdzināmas ar atsauces zālēm

Neupogen.

Biograstim salīdzināja ar Neupogen un placebo (fiktīvu ārstēšanu) vienā pamatpētījumā, iesaistot 348

pacientes ar krūts vēzi. Pētījumā izskatīja smagas neitropēnijas ilgumu pacienšu pirmā citotoksiskās

ķīmijterapijas cikla laikā.

Lai pārbaudītu Biograstim nekaitīgumu, veica divus turpmākus pētījumus, iesaistot pacientus, kam

bija plaušu vēzis un ne-Hodžkina limfoma.

Kāds ir Biograstim iedarbīgums šajos pētījumos?

Biograstim terapija un Neupogen terapija radīja līdzvērtīgu smagas neitropēnijas ilguma

samazināšanās līmeni. Pirmā 21 dienu ilga kīmijterapijas cikla laikā pacientiem, kas lietojuši vai nu

Biograstim vai Neupogen, bija smagas formas neitropēnija, kas vidēji ilga 1,1 dienu, salīdzinājumā ar

3,8 dienām

tiem pacientiem, kas lietojuši placebo. Tādējādi tika pierādīts, ka Biograstim iedarbīgums

ir līdzvērtīgs Neupogen iedarbīgumam.

Kāds pastāv risks, lietojot Biograstim?

Visbiežāk novērotās nevēlamās Biograstim blakusparādības (vairāk nekā vienam pacientam no desmit)

ir sāpes muskuļos un kaulos. Citas nevēlamas blakusparādības novēro vairāk nekā vienam pacientam

no desmit, atkarībā no tā, kādas slimības ārstēšanai tiek lietotas Biograstim. Pilns visu Biograstim

izraisīto blakusparādību apraksts ir atrodams zāļu lietošanas pamācībā.

Biograstim nedrīkst lietot cilvēki, kam

ir paaugstināta jutība (alerģija) pret filgrastīmu vai kādu citu šo

zāļu sastāvdaļu.

Kāpēc Biograstim tika apstiprinātas?

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) uzskatīja, ka, atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, ir

pierādīta ar Biograstim salīdzināma Neupogen kvalitāte, nekaitīgums un efektivitātes profils. Tāpēc

CHMP uzskatīja, ka, tāpat kā Neupogen gadījumā, ieguvumi atsver identificēto risku. Komiteja ieteica

izsniegt Biograstim reģistrācijas apliecību.

Cita informācija par Biograstim

Eiropas Komisija 2008. gada 15. septembrī izsniedza Biograstim reģistrācijas apliecību, kas derīga

visā Eiropas Savienībā, uzņēm

umam CT Arzneimittel GmbH.

Pilns Biograstim EPAR teksts ir atrodams šeit.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 09/2008.

Zāles vairs nav reğistrētas

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju