Astator 60 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

05-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

15-08-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Atorvastatīns
Pieejams no:
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
ATĶ kods:
C10AA05
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Atorvastatin
Deva:
60 mg
Zāļu forma:
Apvalkotā tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
11-0206

SASKAŅOTS ZVA 05-12-2019

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Astator 30 mg apvalkotās tabletes

Astator 60 mg apvalkotās tabletes

Astator 80 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Astator un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Astator lietošanas

Kā lietot Astator

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Astator

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Astator un kādam nolūkam tās lieto

Astator pieder zāļu grupai, ko sauc par statīniem, kas ir lipīdu (tauku) līmeni regulējoši līdzekļi.

Astator lieto, lai pazeminātu lipīdu, proti, holesterīna un triglicerīdu līmeni asinīs, ja tas nav izdevies

ar maztauku diētu un dzīvesveida maiņu. Ja Jums ir paaugstināts sirds slimības risks, Astator var

izmantot šī riska mazināšanai arī tad, ja holesterīna līmenis ir normāls. Ārstēšanas laikā Jums jāturpina

holesterīnu pazeminošā diēta.

2.

Kas Jums jāzina pirms Astator lietošanas

Nelietojiet Astator šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret Astator vai kādām līdzīgām zālēm, ko lieto lipīdu pazemināšanai, vai

kādu citu (6. sadaļā minēto) zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir vai ir bijusi kāda aknu slimība;

ja Jums ir kādreiz bijušas grūti izskaidrojamas, ar aknu funkcijām saistītas, izmainītas

asinsanalīzes;

ja Jūs esat sieviete reproduktīvā vecumā, kura nelieto adekvātu kontracepcijas metodi;

ja Jūs esat grūtniece, vēlaties palikt stāvoklī;

ja Jūs barojat bērnu ar krūti;

ja C hepatīta ārstēšanai Jūs lietojat glekaprevīra/pibrentasvīra kombināciju.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Astator lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Tālāk norādīti gadījumi, kad Astator var nebūt Jums piemērots:

ja Jums iepriekš bijis insults ar asiņošanu galvas smadzenēs vai pēc iepriekšējā insulta

smadzenēs ir nelielas šķidruma kolekcijas;

ja Jums ir nieru slimība;

ja Jums ir nepietiekami aktīvs vairogdziedzeris (hipotireoze);

ja Jums mēdz būt atkārtotas vai nesaprotamas sāpes vai smelgšana muskuļos, vai arī Jums vai

Jūsu ģimenē bijušas problēmas ar muskuļiem. Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jums ir

SASKAŅOTS ZVA 05-12-2019

pastāvīgs muskuļu vājums. Šī stāvokļa diagnostikai un ārstēšanai var būt vajadzīgi papildu

izmeklējumi un zāles;

ja Jums bijušas problēmas ar muskuļiem, lietojot citus holesterīnu pazeminošus līdzekļus

(piemēram, citu statīnu vai fibrātu);

ja Jūs regulāri lielā daudzumā lietojat alkoholu;

ja Jums bijusi aknu slimība;

ja esat vecāks par 70 gadiem;

ja lietojat vai pēdējo 7 dienu laikā esat lietojis iekšķīgi vai saņēmis injekcijas veidā zāles, ko

sauc par fuzidīnskābi (zāles pret bakteriālu infekciju). Fuzidīnskābes un Astator vienlaicīga

lietošana var izraisīt nopietnus muskuļu darbības traucējumus (rabdomiolīzi).

Pirms Astator lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir smaga elpošanas mazspēja.

Ja kāds no šiem punktiem attiecas uz Jums, ārstam vajadzēs veikt asinsanalīzi pirms ārstēšanas ar

Astator un varbūt arī tās laikā, lai prognozētu Jums risku rasties ar muskuļiem saistītām

blakusparādībām. Zināms, ka palielināts risks rasties ar muskuļiem saistītām blakusparādībām,

piemēram, rabdomiolīzei, ir gadījumos, kad noteiktas zāles tiek lietotas vienlaikus (skatīt 2. punktu

„Citas zāles un Astator”).

Citas zāles un Astator:

Dažas zāles var izmainīt Astator iedarbību, vai to iedarbību var izmainīt Astator. Šis mijiedarbības

veids var padarīt vienu vai abas zāles mazāk efektīvas. Tāpat tās var palielināt blakusparādību

attīstīšanās risku vai to smaguma pakāpi, ieskaitot nopietnu, ar muskuļu masas zudumu saistītu

stāvokli, kas zināms kā rabdomiolīze un kas aprakstīts 4. sadaļā:

zāles, kas maina imūnsistēmas darbību, piemēram, ciklosporīns;

dažas antibiotikas un pretsēnīšu zāles, piemēram, eritromicīns, klaritromicīns, teltromicīns,

ketokonazols, itrakonazols, vorikonazols, flukonazols, posakonazols, rifampicīns, fuzidīnskābe;

citi lipīdu līmeni pazeminoši līdzekļi, piemēram, gemfibrozils, citi fibrāti, kolestipols;

daži kalcija kanālu blokatori, ko lieto stenokardijas vai paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai,

piemēram, amlodipīns, diltiazēms; zāles sirds aritmijas ārstēšanai, piemēram, digoksīns,

verapamils, amiodarons;

zāles HIV ārstēšanai, piemēram, ritonavīrs, lopinavīrs, atazanavīrs, indinavīrs, darunavīrs,

tipranavīra/ritonavīra kombinācija un citi;

dažas

zāles,

lieto

hepatīta

ārstēšanai,

piemēram,

telaprevīrs

boceprevīrs

elbasvīra/grazoprevīra kombinācija;

citas zāles, kas mijiedarbojas ar Astator, tostarp ezetimibs (pazemina holesterīna līmeni),

varfarīns (kavē asins sarecēšanu), perorālie kontraceptīvie līdzekļi, stiripentols (pretkrampju

zāles epilepsijas ārstēšanai), cimetidīns (grēmu un kuņģa čūlu ārstēšanai), fenazons (pretsāpju

zāles), kolhicīns (lieto podagras ārstēšanai) un antacīdi (alumīniju un magniju saturošas zāles

gremošanas traucējumu novēršanai);

bezrecepšu zāles: asinszāles preparāti;

ja Jums bakteriālu infekciju ārstēšanai jālieto iekšķīgi fuzidīnskābe, Jums uz laiku būs

jāpārtrauc šo zāļu lietošana. Ārsts Jums pateiks, kad varēsiet atsākt lietot Astator. Astator un

fuzidīnskābes lietošana var reti izraisīt muskuļu vājumu, jūtīgumu vai sāpes (rabdomiolīze).

Sīkāku informāciju par rabdomiolīzi skatīt 4. punktā.

Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Ja Jums ir cukura diabēts vai diabēta rašanās risks, šo zāļu lietošanas laikā ārsts Jūs rūpīgi uzraudzīs.

Ja Jums ir augsts cukura un tauku līmenis asinīs, liekais svars un augsts asinsspiediens, Jums pastāv

diabēta rašanās risks.

Astator kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Par Astator lietošanu skatīt 3. punktā. Lūdzu, ievērojiet sekojošo:

SASKAŅOTS ZVA 05-12-2019

Greipfrūtu sula

Nedzeriet vairāk par vienu vai divām nelielām glāzēm greipfrūtu sulas dienā, jo liels daudzums

greipfrūtu sulas var mainīt Astator iedarbību.

Alkohols

Nelietojiet pārāk daudz alkohola, ārstējoties ar šīm zālēm. Sīkāku informāciju skatīt 2. punktā

„Brīdinājumi un piesardzība lietošanā“.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Nelietojiet Astator, ja esat grūtniece vai ja Jūs cenšaties palikt stāvoklī.

Nelietojiet Astator, ja Jūs esat sieviete reproduktīvā vecumā, ja vien Jūs izmantojat piemērotu

kontracepcijas metodi.

Nelietojiet Astator, ja Jūs barojat ar krūti bērnu.

Astator lietošanas drošums grūtniecības un barošanas ar krūti laikā vēl nav pierādīts.

Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies

grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Parasti šīs zāles neietekmē Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Taču nevadiet

transportlīdzekli, ja šīs zāles ietekmē Jūsu spēju to darīt. Nelietojiet instrumentus un neapkalpojiet

mehānismus, ja šīs zāles ietekmē Jūsu spēju tos lietot.

Astator satur laktozi un nātriju

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles konsultējieties ar ārstu.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devas vienībā, būtībā tās ir "nātriju

nesaturošas".

3.

Kā lietot Astator

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Pirms terapijas uzsākšanas ārsts Jums nozīmēs diētu ar zemu holesterīna līmeni, kura Jums jāievēro

visu Astator lietošanas laiku.

Atorvastatīna parastā sākumdeva ir 10 mg vienu reizi dienā pieaugušajiem un bērniem no 10 gadu

vecuma. Ārsts devu var palielināt, līdz tiek sasniegta Jums piemērotā deva. Devas pielāgošanu veic ar

4 nedēļu vai vēl garākiem intervāliem. Maksimālā Astator deva ir 80 mg reizi dienā pieaugušajiem un

20 mg reizi dienā bērniem.

Astator tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni. Tās var lietot jebkurā laikā, gan ēšanas laikā, gan starp

ēdienreizēm. Tomēr mēģiniet lietot tableti vienā un tajā pašā laikā.

Astator lietošanas ilgumu noteiks Jūsu ārsts.

Lūdzu, konsultējieties ar ārstu, ja Jums šķiet, ka Astator iedarbība ir pārāk spēcīga vai pārāk vāja.

Ja esat lietojis Astator vairāk nekā noteikts

Ja netīšām esat lietojis par daudz Astator tablešu (vairāk nekā Jums noteiktā dienas deva), prasiet

padomu savam ārstam vai griezieties tuvākajā slimnīcā.

Ja esat aizmirsis lietot Astator

Ja esat aizmirsis lietot paredzēto devu, nākamo devu lietojiet parastajā laikā.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto.

SASKAŅOTS ZVA 05-12-2019

Ja pārtraucat lietot Astator

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu vai arī vēlaties pārtraukt ārstēšanu, jautājiet savam

ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja Jums rodas kāda no sekojošām nopietnām blakusparādībām vai sekojoši simptomi,

nekavējoties pārtrauciet tablešu lietošanu un informējiet savu ārstu vai dodieties uz tuvākās

slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.

Reti: var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem:

nopietna alerģiska reakcija ar sejas, mēles un rīkles pietūkuma rašanos, kas var ievērojami

apgrūtināt elpošanu;

nopietna saslimšana ar smagu ādas lobīšanos un pietūkšanu, pūšļu veidošanos uz ādas, mutes

dobumā, acīs, uz dzimumorgāniem, kā arī drudzi. Izsitumi uz ādas ar koši sarkaniem

plankumiem, īpaši uz delnām vai pēdu apakšpusēm; izsitumi var kļūt par pūšļiem;

muskuļu vājums, jutīgums, sāpes, plīsums vai sarkani brūna urīna krāsa un sevišķi gadījumos, kad

vienlaikus nejūtaties labi vai Jums ir augsta temperatūra, to var izraisīt patoloģiska muskuļa

noārdīšanās (rabdomiolīze). Pārtraucot lietot zāles, ne visos gadījumos muskuļu sabrukums tiek

apturēts un tas var apdraudēt dzīvību un izraisīt nieru darbības traucējumus.

Ļoti reti: var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem:

neizskaidrojama vai neparasta asiņošana vai zilumu veidošanās var liecināt par aknu darbības

traucējumiem. Jums jākonsultējas ar ārstu, cik ātri vien iespējams;

sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms (tostarp izsitumi, locītavu bojājumi un ietekme uz asins šūnām).

Citas iespējamās Astator blakusparādības:

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem) ir:

deguna eju iekaisums, sāpes rīklē, deguna asiņošana;

alerģiskas reakcijas;

paaugstināts cukura līmenis asinīs (ja Jums ir cukura diabēts, turpiniet rūpīgi kontrolēt cukura

līmeni asinīs), paaugstināts kreatīnkināzes līmenis asinīs;

galvassāpes;

slikta dūša, aizcietējums, meteorisms, gremošanas traucējumi, caureja;

locītavu sāpes, muskuļu sāpes un muguras sāpes;

asins izmeklējumu rezultāti, kas liecina, ka Jūsu aknu darbība var kļūt patoloģiska.

Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem) ir:

anoreksija (ēstgribas zudums), ķermeņa masas palielināšanās, cukura līmeņa pazemināšanās asinīs

(ja Jums ir cukura diabēts, jāturpina rūpīgi kontrolēt cukura līmenis asinīs);

murgi, bezmiegs;

reibonis, kāju un roku pirkstu nejutība vai tirpšana, vājāka sāpju vai pieskāriena sajūta, garšas

sajūtas pārmaiņas, atmiņas traucējumi;

redzes miglošanās;

džinkstēšana ausīs un/vai galvā;

vemšana, atraugas, sāpes vēdera augšdaļā un apakšdaļā, pankreatīts (aizkuņģa dziedzera

SASKAŅOTS ZVA 05-12-2019

iekaisums, kas izraisa vēdersāpes);

hepatīts (aknu iekaisums);

izsitumi, ādas izsitumi un nieze, nātrene, matu izkrišana;

sprandas sāpes, muskuļu nespēks;

nespēks, savārgums, vājums, sāpes krūškurvī, pietūkums, īpaši potīšu pietūkums (tūska),

paaugstināta ķermeņa temperatūra;

urīna izmeklējumi liecina par leikocītiem urīnā.

Retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem) ir:

redzes traucējumi;

neparasta asiņošana vai zilumi;

holestāze (āda un acu baltumi kļūst dzelteni);

cīpslu bojājums.

Ļoti retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem) ir:

alerģiska reakcija, kuras simptomi var būt pēkšņa sēkšana un sāpes vai spiediens krūškurvī,

plakstiņu, sejas, lūpu, mutes dobuma, mēles vai rīkles pietūkums, apgrūtināta elpošana, ģībonis;

dzirdes zudums;

ginekomastija (krūšu palielināšanās vīriešiem).

Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

pastāvīgs muskuļu vājums.

Iespējamās blakusparādības, par kurām ziņots dažu statīnu (šī paša veida zāles) lietošanas gadījumā:

dzimumdzīves traucējumi,

depresija,

elpošanas traucējumi, tostarp pastāvīgs klepus un/vai elpas trūkums, vai drudzis,

diabēts. Tā iespējamība ir lielāka, ja Jums ir augsts cukura un tauku līmenis asinīs, ja Jums ir

liekais svars un augsts asinsspiediens. Šo zāļu lietošanas laikā ārsts Jūs uzraudzīs.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz

plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Astator

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no mitruma.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas nosacījumi.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „EXP”. Derīguma

termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Astator satur:

SASKAŅOTS ZVA 05-12-2019

Aktīvā viela ir atorvastatīns. Katra Astator 30 mg, 60 mg, 80 mg apvalkotā tablete satur attiecīgi

30 mg, 60 mg, 80 mg atorvastatīna, atorvastatīna kalcija sāls veidā.

Citas sastāvdaļas ir nātrija hidroksīds, hidroksipropilceluloze (E463), laktozes monohidrāts

(skatīt 2. punktu "Astator satur laktozi un nātriju"), mikrokristāliskā celuloze (E460),

kroskarmelozes nātrija sāls, A tipa krospovidons, magnija stearāts (E470b) un polisorbāts 80

tabletes kodolā un polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3000 un talks (E553b)

tabletes apvalkā.

Astator ārējais izskats un iepakojums

30 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, apaļas, nedaudz izliektas apvalkotās tabletes slīpām malām,

tabletes diametrs ir 9 mm.

60 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, tabletes izmēri

ir 16 mm x 8,5 mm.

80 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, kapsulas formas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes,

tabletes izmēri ir 18 mm x 9 mm.

Kastītes ar 4, 7, 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 84, 90, 98 un 100 apvalkotajām tabletēm blisteros.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs:

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts

Zāļu nosaukums

Zviedrija, Slovēnija, Ungārija, Slovākija, Lietuva,

Latvija, Igaunija, Bulgārija

Astator

Čehija

Atorvastatin JS Partner

Polija

Atorvastatin Krka

Rumānija

Statorva

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 11/2019

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Astator 30 mg apvalkotās tabletes

Astator 60 mg apvalkotās tabletes

Astator 80 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Astator 30 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 30 mg atorvastatīna (Atorvastatinum), atorvastatīna kalcija sāls veidā.

Astator 60 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 60 mg atorvastatīna (Atorvastatinum), atorvastatīna kalcija sāls veidā.

Astator 80 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 80 mg atorvastatīna (Atorvastatinum), atorvastatīna kalcija sāls veidā.

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

30 mg tabletes

60 mg tabletes

80 mg tabletes

Laktozes monohidrāts

(mg/tabletē)

175 mg

350 mg

467 mg

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

30 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, apaļas, nedaudz izliektas apvalkotās tabletes ar slīpām

malām, tabletes diametrs ir 9 mm.

60 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes, tabletes izmēri

ir 16 mm x 8,5 mm.

80 mg tabletes: baltas vai gandrīz baltas, kapsulas formas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes,

tabletes izmēri ir 18 mm x 9 mm.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Hiperholesterinēmija

Astator indicēts kā papildlīdzeklis diētai paaugstināta kopējā holesterīna (kopējā-H), ZBL holesterīna

(ZBL-H), B apolipoproteīna un triglicerīdu līmeņa pazemināšanai pieaugušajiem, pusaudžiem un

bērniem no 10 gadu vecuma ar primāru hiperholesterinēmiju, tai skaitā pārmantojamu

hiperholesterinēmiju (heterozigotiskā forma) vai kombinēto (jaukto) hiperlipidēmiju (kas atbilst IIa un

IIb tipa hiperholesterinēmijai pēc Fredriksona klasifikācijas), ja diēta un cita veida nefarmakoloģiskie

pasākumi nav efektīvi.

Astator indicēts kopējā holesterīna un ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanai arī pārmantotās

hiperholesterinēmijas homozigotiskās formas pacientiem - vai nu kā papildlīdzeklis citai lipīdus

pazeminošai terapijai (piem., ZBL aferēzei), vai arī tad, ja šāda veida ārstēšanas metodes nav

pieejamas.

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 1 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Kardiovaskulāru notikumu profilaksei pieaugušiem pacientiem ar augstu pirmreizēja kardiovaskulāra

notikuma risku (skatīt 5.1. apakšpunktu) papildus pārējo riska faktoru korekcijai.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Astator paraksta pacientiem, kuri jau ievēro standarta diētu holesterīna līmeņa pazemināšanai, un

viņiem šī diēta jāturpina visu Astator lietošanas laiku.

Devu izvēlas individuāli atkarībā no ZBL holesterīna sākumskaitļa, terapijas mērķa un pacienta

reakcijas uz terapiju.

Parastā sākuma deva ir 10 mg reizi dienā. Devu pielāgošanu veic ar 4 nedēļu vai vēl garākiem

intervāliem. Maksimālā deva ir 80 mg reizi dienā.

Primārā hiperholesterinēmija un kombinētā (jauktā) hiperlipidēmija

Lielākai daļai pacientu lipīdu kontrolei ir pietiekama Astator 10 mg deva reizi dienā. Ārstnieciskā

iedarbība izpaužas 2 nedēļu laikā, un maksimālais terapeitiskais efekts parasti tiek sasniegts 4 nedēļās.

Ilgstošas terapijas laikā iedarbība saglabājas.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotiskā forma

Terapija jāsāk ar 10 mg Astator reizi dienā. Devu pielāgo individuāli ik pēc 4 nedēļām līdz dienas

devai 40 mg. Pēc tam vai nu devu palielina - maksimāli līdz 80 mg dienā, vai arī 40 mg atorvastatīna

devu kombinē ar žultsskābju saistītāju.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigotā forma

Pieejama tikai ierobežota informācija (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Atorvastatīna deva homozigotiskās pārmantotās hiperholesterinēmijas pacientiem ir no 10 līdz 80 mg

dienā (skatīt 5.1. apakšpunktā). Šiem pacientiem atorvastatīnu ordinē kā papildlīdzekli citai lipīdus

pazeminošai terapijai (piem., ZBL aferēzei) vai tad, ja šāda terapija nav pieejama.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Sākotnējos profilakses pētījumos izmantota deva 10 mg/dienā. Lai panāktu pašreizējām vadlīnijām

atbilstošu ZBL holesterīna līmeni, var būt nepieciešamas lielākas devas.

Nieru mazspēja

Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu mazspēja

Astator jālieto ar piesardzību pacientiem ar aknu mazspēju (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Astator ir

kontrindicēts pacientiem ar aktīvu aknu slimību (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Ieteicamo devu iedarbīgums un lietošanas drošums pacientiem, vecākiem par 70 gadiem, ir tāds pats

kā kopējā populācijā.

Bērni

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 2 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

Hiperholesterinēmija:

Lietošanu bērniem drīkst veikt tikai ārsti, kuriem ir pieredze bērnu hiperlipidēmijas ārstēšanā, un

pacienti regulāri jāizmeklē atkārtoti, lai novērtētu progresu.

Pacientiem ar pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vecumā virs 10 gadiem ieteicamā

sākuma deva ir 10 mg dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Devu var palielināt līdz 80 mg dienā atbilstoši

atbildes reakcijai un panesamībai. Devas ir individuāli jāpielāgo atbilstoši rekomendētajam terapijas

mērķim. Devas izmaiņas jāveic ne ātrāk kā pēc 4 nedēļu intervāla. Devas titrēšanu līdz 80 mg dienā

atbalsta dati no pētījumiem ar pieaugušajiem un ierobežoti klīniskie dati no pētījumiem ar bērniem ar

pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigoto formu (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Pieejamie drošuma un efektivitātes dati, kas iegūti atklātos pētījumos ar bērniem ar pārmantotās

hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vecumā no 6 līdz 10 gadiem ir ierobežoti. Atorvastatīns nav

paredzēts lietošanai bērniem līdz 10 gadu vecumam. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2.

apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Šai pacientu grupai piemērotākas var būt citas zāļu formas/stiprumi.

Vienlaicīga lietošana ar citām zālēm

Pacientiem, kuri lieto C hepatīta pretvīrusu zāles elbasvīru/grazoprevīru vienlaicīgi ar atorvastatīnu,

atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg/dienā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Astator paredzēts iekšķīgai lietošanai. Visas atorvastatīna dienas devas tiek lietotas vienā reizē, un tās

var lietot jebkurā dienas laikā kopā ar uzturu vai neatkarīgi no tā.

4.3.

Kontrindikācijas

Astator ir kontrindicēts pacientiem:

ar paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām;

ar aktīvu aknu slimību vai nenoskaidrota iemesla dēļ pastāvīgi paaugstinātu seruma

transamināžu līmeni, kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu;

grūtniecības laikā, krūts barošanas periodā un sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto

adekvātu kontracepcijas metodi (skatīt 4.6. apakšpunktu);

kuri tiek ārstēti ar C hepatīta pretvīrusu zālēm glecaprevīru/pibrentasvīru.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz aknām

Pirms ārstēšanas sākuma un regulāri tās laikā jāpārbauda aknu funkcionālie testi. Pacientiem, kuriem

ārstēšanās gaitā parādās aknu bojājuma pazīmes vai simptomi, jāveic aknu funkcionālie testi. Pacienti,

kuriem paaugstinājies transamināžu līmenis, jānovēro, līdz šī parādība izzūd. Ja transamināžu līmenis

ilgāku laiku vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu, ieteicams samazināt Astator devu

vai pārtraukt zāļu lietošanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Piesardzīgi Astator ordinējams pacientiem, kuri ievērojamā daudzumā lieto alkoholu un/vai kuriem

anamnēzē ir aknu slimība.

Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu (SPARCL ─ Stroke Prevention by

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 3 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

Aggressive Reduction in Cholesterol Levels)

Post hoc analizējot insulta apakštipus pacientiem bez koronāras sirds slimības (KSS), kuri nesen

pārcietuši insultu vai tranzistoru išēmijas lēkmi (TIL), konstatēts, ka pacientiem, kuriem sākta

ārstēšana ar 80 mg atorvastatīna dienā, hemorāģisks insults sastopams biežāk nekā placebo saņēmušo

pacientu grupā. Paaugstināts hemorāģiskā insulta risks sevišķi raksturīgs pacientiem ar agrāk pārciestu

hemorāģisko insultu un lakunāru infarktu pirms pētījuma sākuma. Pacientiem, kuri agrāk pārcietuši

hemorāģisku insultu, riska un ieguvuma attiecību, ārstējot viņus ar 80 mg atorvastatīna, nav iespējams

droši izsvērt, un, iekams sākt šādu pacientu ārstēšanu, rūpīgi jānovērtē hemorāģiska insulta

potenciālais risks (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ietekme uz skeleta muskulatūru

Atorvastatīns tāpat kā visi HMG CoA reduktāzes inhibitori retos gadījumos var skart skeleta muskuļus

un izraisīt mialģiju, miozītu vai miopātiju, kas var progresēt līdz rabdomiolīzei – potenciāli dzīvību

apdraudošam stāvoklim, kas raksturīgs ar ievērojamu kreatīnkināzes (KK) līmeņa pieaugumu (>10

reizes pārsniedzot normas augšējo robežu), mioglobinēmiju un mioglobinūriju, kura var radīt nieru

mazspēju.

Pirms lietošanas

Atorvastatīns piesardzīgi ordinējams pacientiem ar rabdomiolīzi predisponējošiem faktoriem.

Sekojošos gadījumos pirms statīnu terapijas vajadzētu noteikt kreatīna kināzes (KK) līmeni:

nieru darbības traucējumi;

hipotireoze;

iedzimtas muskuļu slimības personīgajā vai ģimenes anamnēzē;

anamnēzē muskuļu toksicitāte, lietojot statīnus vai fibrātus;

anamnēzē aknu slimība un/ vai pārmērīga alkohola lietošana;

gados vecākiem cilvēkiem (vecumā >70 gadiem), šāda mērījuma nepieciešamība tiek apsvērta

atbilstoši citu rabdomiolīzes predisponējošo faktoru esamībai;

gadījumi, kad var paaugstināties līmenis plazmā, piemēram, mijiedarbība (skatīt 4.5.

apakšpunktu), un īpašas pacientu grupas, tai skaitā ģenētiskās apakšgrupas (skatīt 5.2.

apakšpunktu).

Šajos gadījumos ārstēšanas risks būtu jāapsver attiecībā pret iespējamo ieguvumu un ieteicama

klīniskā novērošana.

Ja KK līmenis sākumā ir būtiski paaugstināts (>5 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu), terapiju

nevajadzētu uzsākt.

Kreatīnkināzes mērījums

Kreatīnkināzi (KK) nevajadzētu noteikt pēc smagas nodarbes vai jebkura ticama alternatīva KK

palielinājuma iemesla esamības, kas padara šo mērījumu interpretāciju sarežģītu. Ja KK līmenis

sākumā ir būtiski paaugstināts (>5 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu), mērījums būtu jāatkārto

pēc 5 – 7 dienām, apstiprinot rezultātus.

Terapijas laikā

Pacienti jālūdz nekavējoties ziņot, ja viņiem parādās muskuļu sāpes, krampji vai vājums

muskuļos, īpaši tad, ja tas saistās ar vājumu vai drudzi.

Ja šādi simptomi parādās, pacientam, lietojot atorvastatīna terapiju, būtu jānosaka KK līmenis.

Ja tas ir būtiski paaugstināts (>5 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu), terapija būtu

jāpārtrauc.

Ja muskuļu simptomātika ir ļoti izteikta un rada diskomfortu ikdienā, pat ja KK līmenis ir

palielināts, ≤5 reizēm pārsniedzot normas augšējo robežu, terapijas pārtraukšana būtu

apsverama.

Ja simptomi pāriet un KK līmenis normalizējas, var apsvērt atkārtotu atorvastatīna vai kāda cita

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 4 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

statīna terapiju zemākās devās, pacientam nodrošinot novērošanu.

Atorvastatīna lietošana jāpārtrauc, ja rodas klīniski nozīmīga KK līmeņa paaugstināšanās (>10

reizes pārsniedz normas augšējo robežu) vai pastāv aizdomas par rabdomiolīzi, vai tā tiek

diagnosticēta.

Lietošana vienlaikus ar citām zālēm

Rabdomiolīzes risks pieaug, ja atorvastatīnu lieto vienlaicīgi ar zālēm, kas var paaugstināt

atorvastatīna līmeni plazmā, piemēram, spēcīgi CYP3A4 inhibitori vai transporta proteīni (piemēram,

ciklosporīns, telitromicīns, klaritromicīns, delavirdīns, stiripentols, ketokonazols, vorikonazols,

itrakonazols, posakonazols un HIV proteāzes inhibitori, tostarp ritonavīrs, lopinavīrs, atazanavīrs,

indinavīrs, darunavīrs, tipranavīrs/ritonavīrs u.c.). Miopātijas risku var paaugstināt arī gemfibrozila un

citu fibrīnskābes atvasinājumu, pretvīrusu zāļu C hepatīta (CHV) ārstēšanai (boceprevīrs, telaprevīrs,

elbasvīrs/grazoprevīrs), eritromicīna, nikotīnskābes vai ezetimiba vienlaicīga lietošana. Ja iespējams,

šo zāļu vietā ir jāzvēlas alternatīvi (bez mijiedarbības) terapijas līdzekļi.

Ļoti reti dažu statīnu terapijas laikā vai pēc to terapijas ziņots par imūnmediētas nekrotizējošas

miopātijas (IMNM) gadījumiem. IMNM klīniski izpaužas kā pastāvīgs proksimālo muskuļu vājums un

paaugstināts kreatīnkināzes līmenis serumā, kas saglabājas arī pēc statīnu terapijas pārtraukšanas.

Gadījumos, kad nepieciešama šo zāļu lietošana vienlaicīgi ar atorvastatīnu, rūpīgi jāapsver ieguvums

no šādas kombinētas terapijas un tās potenciālais risks. Pacientiem, kuri lieto zāles, kas paaugstina

atorvastatīna koncentrāciju plazmā, ieteicams parakstīt mazāku atorvastatīna maksimālo devu. Bez

tam stipru CYP3A4 inhibitoru gadījumā jāapsver mazāka atorvastatīna sākumdeva un ieteicama

atbilstoša šādu pacientu klīniskā uzraudzība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Astator nedrīkst lietot vienlaikus ar sistēmisku fuzidīnskābi vai 7 dienu laikā pēc ārstēšanās

pārtraukšanas ar fuzidīnskābi. Pacientiem, kuriem sistēmiska fuzidīnskābes lietošana tiek uzskatīta par

būtisku, statīnu terapija jāpārtrauc uz visu fuzidīnskābes lietošanas laiku. Ir bijuši ziņojumi par

rabdomiolīzi (ieskaitot dažus letālus gadījumus) pacientiem, kas saņem fuzidīnskābes un statīnu

kombināciju (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientam jāiesaka nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību,

ja viņiem rodas tādi simptomi kā muskuļu vājums, sāpes vai jutīgums.

Statīnu terapiju var atsākt septiņas dienas pēc pēdējās fuzidīnskābes devas.

Izņēmuma gadījumos, kad ir nepieciešama ilgstoša sistēmiska fuzidīnskābes lietošana, piemēram, lai

ārstētu smagu infekciju, vienlaicīga Astator un fuzidīnskābes lietošanas nepieciešamība jāapsver katrā

gadījumā atsevišķi un stingrā ārsta uzraudzībā.

Pediatriskā populācija

3 gadu ilgā pētījumā, kurā novērtēja kopējo nobriešanu un attīstību, novērtēja Tannera stadiju un veica

auguma un svara mērījumus, netika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz augšanu un

dzimumnobriešanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Intersticiāla plaušu slimība

Saistībā ar dažu statīnu lietošanu, īpaši, ja statīnu terapija bijusi ilgstoša, ziņots par atsevišķiem

intersticiālas plaušu slimības gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tai raksturīgie simptomi ietver

apgrūtinātu elpošanu, neproduktīvu klepu un vispārējā stāvokļa pasliktināšanos (nogurums, ķermeņa

masas samazināšanās un drudzis). Ja ir aizdomas par intersticiālu plaušu slimību, ārstēšana ar

statīniem jāpārtrauc.

Cukura diabēts

Daži pierādījumi liecina, ka statīni kā zāļu grupa paaugstina glikozes līmeni asinīs un dažiem

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 5 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

pacientiem ar lielu diabēta risku nākotnē var izraisīt hiperglikēmiju tādā līmenī, ka jāpiemēro oficiāla

diabēta terapija. Tomēr šo risku atsver vaskulārā riska samazināšanās statīnu lietošanas gadījumā,

tādēļ tas nav iemesls, lai pārtrauktu ārstēšanu ar statīniem. Riskam pakļautiem pacientiem (glikozes

līmenis tukšā dūšā 5,6 – 6,9 mmol/l, ĶMI > 30 kg/m

, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija)

jāveic klīniskā un bioķīmiskā uzraudzība saskaņā ar nacionālajām vadlīnijām.

Palīgvielas

Laktoze

Astator satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību,

pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Nātrijs

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā devā, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīgi lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīnu

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P540 3A4 (CYP3A4), un tas ir aknu transportvielu, organiskos

anjonus transportējošā polipeptīda 1B1 (OATP1B1) un 1B3 (OATP1B3) transportvielas, substrāts.

Atorvastatīna metabolīti ir OATP1B1 substrāti. Atorvastatīns ir identificēts arī kā vairāku zāļu

rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts vēža rezistences proteīna (BCRP) substrāts, kas var ierobežot

atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un izdalīšanos ar žulti (skatīt 5.2. apakšpunktu). Zāļu, kas ir CYP3A4

vai transporta proteīnu inhibitori, vienlaicīga lietošana var izraisīt paaugstinātu atorvastatīna līmeni

plazmā un paaugstinātu miopātijas risku. Paaugstināts risks var būt arī ar citu zāļu vienlaicīgu

lietošanu, kas var izraisīt miopātiju, piemēram, fibrīnskābes atvasinājumi un ezetimibs (skatīt 4.3. un

4.4. apakšpunktu).

CYP3A4 inhibitori

Pierādīts, ka spēcīgi CYP3A4 inhibitori var izraisīt ievērojami paaugstinātu atorvastatīna

koncentrāciju (skatīt 1. tabulu un specifisku informāciju zemāk). Ja iespējams, jāizvairās no spēcīgu

CYP3A4 inhibitoru, piemēram, ciklosporīns, telitromicīns, klaritromicīns, delavirdīns, stiripentols,

ketokonazols, vorikonazols, itrakonazols, posakonazols, dažas CHV ārstēšanā lietotās pretvīrusu zāles

(piemēram, elbasvīrs/grazoprevīrs) un HIV proteāzes inhibitori, tostarp ritonavīrs, lopinavīrs,

atazanavīrs, indinavīrs, darunavīrs u.c.). Gadījumos, kad no šo zāļu vienlaicīgas lietošanas ar

atorvastatīnu nav iespējams izvairīties, ir jāapsver zemākas atorvastatīna sākuma zemas un zemākas

maksimālās devas izvēle, un tiek ieteikta atbilstoša pacientu novērošana (skatīt 1. tabulu).

Vidēji stipri CYP3A4 inhibitori (piemēram, eritromicīns, diltiazems, verapamils un flukonazols) var

izraisīt atorvastatīna koncentrācijas palielināšanos plazmā (skatīt 1. tabulu). Lietojot eritromicīnu

kombinācijā ar statīniem, novērots palielināts miopātijas risks. Nav veikti mijiedarbības pētījumi par

amiodarona vai verapamila ietekmi uz atorvastatīnu. Zināms, ka gan amiodarons, gan verapamils

inhibē CYP3A4 aktivitāti, un to lietošana vienlaikus ar atorvastatīnu var izraisīt lielāku atorvastatīna

sistēmisko iedarbību. Tādēļ, lietojot vienlaikus ar vidēji stipriem CYP3A4 inhibitoriem, jāapsver

mazāka maksimālā atorvastatīna deva un atbilstoša pacienta klīniskā uzraudzība. Pēc inhibitora

lietošanas sākšanas vai devas pielāgošanas ieteicama atbilstoša klīniskā kontrole.

CYP3A4 induktori

Atorvastatīna lietošana vienlaikus ar citohroma P450 3A induktoriem (piemēram, efavirenzu,

rifampīnu, asinszāles preparātiem) dažādā pakāpē var izraisīt atorvastatīna koncentrācijas

samazināšanos plazmā. Tā kā ir divējāds atrovastatīna un rifampīna mijiedarbības mehānisms

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 6 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

(citohroma P450 3A inducēšana un hepatocītu iekšējā transportproteīna OATP1B1 inhibēšana), šo

līdzekļu lietošana vienlaikus nav ieteicama, jo aizkavēta atorvastatīna lietošana pēc rifampīna

lietošanas tikusi saistīta ar nozīmīgu atorvastatīna koncentrācijas samazināšanos plazmā. Taču

rifampīna ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma, un tad, ja nav iespējams

izvairīties no lietošanas vienlaikus, pacientiem rūpīgi jākontrolē terapijas efektivitāte.

Transporta inhibitori

Transporta proteīnu inhibitori (piemēram, ciklosporīns) var palielināt atorvastatīna sistēmiskās

iedarbības intensitāti (skatīt 1. tabulu). Aknu transportproteīnu inhibēšanas ietekme uz atorvastatīna

koncentrāciju hepatocītos nav zināma. Ja nav iespējams izvairīties no lietošanas vienlaikus, ieteicama

devas mazināšana un efektivitātes klīniskā kontrole (skatīt 1. tabulu).

Gemfibrozils/fibrīnskābes atvasinājumi

Fibrātu lietošana monoterapijā dažkārt tikusi saistīta ar muskuļu sistēmas komplikācijām, tai skaitā

rabdomiolīzi. Šādu komplikāciju risks var palielināties, fibrīnskābes atvasinājumus lietojot vienlaikus

ar atorvastatīnu. Ja nav iespējams izvairīties no lietošanas vienlaikus, jāizmanto ārstēšanas mērķa

panākšanai nepieciešamā mazākā atorvastatīna deva un pacienti atbilstoši jākontrolē (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Ezetimibs

Ezetimiba lietošana monoterapijā ir saistīta ar muskuļu sistēmas komplikācijām, tai skaitā

rabdomiolīzi. Tādēļ šādu komplikāciju risks var palielināties, ezetimibu lietojot vienlaikus ar

atorvastatīnu. Ieteicama atbilstoša šādu pacientu klīniskā kontrole.

Kolestipols

Kolestipolu lietojot vienlaikus ar atorvastatīnu, atorvastatīna un tā aktīvo metabolisma produktu

koncentrācija plazmā samazinājās (atorvastatīna koncentrācijas attiecība: 0,74). Taču, lietojot

atorvastatīnu vienlaikus ar kolestipolu, ietekme uz lipīdu līmeni bija lielāka nekā tad, ja šie līdzekļi

tika lietoti monoterapijā.

Fuzidīnskābe

Vienlaicīgi lietojot sistēmisku fuzidīnskābi ar statīniem var palielināties miopātijas, tostarp

rabdomiolīzes risks. Šīs mijiedarbības mehānisms (vai tas ir farmakodinamisks vai farmakokinētisks,

vai abi kopā), pagaidām nav zināms. Ir bijuši ziņojumi par rabdomiolīzi (ieskaitot dažus letālus

gadījumus) pacientiem, kas saņem šo kombināciju.

Ja ārstēšana ar sistēmisku fuzidīnskābi ir nepieciešama, ārstēšana ar atorvastatīnu ir jāpārtrauc uz visu

fuzidīnskābes lietošanas laiku. Skatīt arī 4.4. apakšpunktu.

Kolhicīns

Lai gan mijiedarbības pētījumi ar atorvastatīnu un kolhicīnu nav veikti, ir ziņots par miopātijas

gadījumiem, lietojot atorvastatīnu un kolhicīnu vienlaikus, un, parakstot atorvastatīnu un kolhicīnu

vienlaikus, jāievēro piesardzība.

Atorvastatīna ietekme uz vienlaikus lietotām zālēm

Digoksīns

Ja vienlaikus tika lietotas vairākas digoksīna un 10 mg atorvastatīna devas, digoksīna līdzsvara

koncentrācija nedaudz palielinājās. Pacienti, kuri lieto digoksīnu, atbilstoši jāuzrauga.

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi

Atorvastatīna lietošana vienlaikus ar perorālu kontraceptīvo līdzekli izraisīja noretindrona un

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 7 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

etinilestradiola koncentrācijas palielināšanos plazmā.

Varfarīns

Klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās pacienti, kas saņēma ilgstošu varfarīna terapiju, 80 mg

atorvastatīna dienas devas lietošana vienlaikus ar varfarīnu pirmajās 4 lietošanas dienās izraisīja

nelielu protrombīna laika samazināšanos par 1,7 sekundēm, taču atorvastatīna terapijas 15 dienu laikā

tas normalizējās. Lai arī ziņojumi par klīniski nozīmīgu mijiedarbību ar antikoagulantiem saņemti ļoti

reti, pirms atorvastatīna lietošanas sākšanas un pietiekami bieži tā terapijas sākumposmā pacientiem,

kas lieto kumarīna grupas antikoagulantus, jānosaka protrombīna laiks, lai pārliecinātos, ka nav

nozīmīgu protrombīna laika pārmaiņu. Tiklīdz pierādīts, ka protrombīna laiks ir stabils, to var

kontrolēt ar starplaiku, kāds parasti ieteicams kumarīna grupas antikoagulantus lietojošiem pacientiem.

Ja tiek mainīta atorvastatīna deva vai tā lietošana tiek pārtraukta, šī procedūra jāatkārto. Atorvastatīna

lietošana pacientiem, kas nelieto antikoagulantus, nav tikusi saistīta ar asiņošanu vai protrombīna laika

pārmaiņām.

1. tabula. Vienlaicīgi lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīna farmakokinētiku

Vienlaicīgi lietotās zāles un

dozēšana

Atorvastatīns

Deva (mg)

&

attiecība

Klīniskie ieteikumi

Glekaprevīrs 400 mg VRD/

pibrentasvīrs 120 mg VRD, 7

dienas

10 mg VRD 7

dienas

Vienlaicīga lietošana ar zālēm,

kas satur glekaprevīru vai

pibrentasvīru, ir kontrindicēta

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Tipranavīrs 500 mg DRD/

Ritonavīrs 200 mg DRD, 8

dienas (14. līdz 21.diena)

40 mg 1. dienā,

10 mg 20.dienā

Gadījumos, kad ir nepieciešama

vienlaikus lietošana ar

atorvastatīnu, nepārsniegt

atorvastatīna devu 10 mg dienā.

Šiem pacientiem tiek ieteikta

klīniskā uzraudzība.

Telaprevīrs 750 mg ik pēc 8 h,

10 dienas

20 mg, VD

Ciklosporīns 5,2 mg/kg/dienā,

stabila deva

10 mg VRD 28

dienas

Lopinavīrs 400 mg DRD/

Ritonavīrs 100 mg DRD, 14

dienas

20 mg VRD 4

dienas

Gadījumos, kad ir nepieciešama

vienlaikus lietošana ar

atorvastatīnu, tiek rekomendēta

zemāka atorvastatīna uzturošā

deva. Ja atorvastatīna deva

pārsniedz 20 mg, tiek ieteikta šo

pacientu klīniskā uzraudzība.

Klaritromicīns 500 mg DRD, 9

dienas

80 mg VRD 8

dienas

Sahinavīrs 400 mg DRD/

Ritonavīrs (300 mg DRD no 5.

līdz 7.dienai, paaugstināta līdz

400 mg DRD 8.dienā), 4.-18.

dienai, 30 minūtes pēc

atorvastatīna lietošanas

40 mg VRD 4

dienas

Gadījumos, kad ir nepieciešama

vienlaikus lietošana ar

atorvastatīnu, tiek rekomendēta

zemāka atorvastatīna uzturošā

deva. Ja atorvastatīna deva

pārsniedz 40 mg, tiek ieteikta šo

pacientu klīniskā uzraudzība.

Darunavīrs 300 mg DRD/

Ritonavīrs 100 mg DRD, 9

dienas

10 mg VRD 4

dienas

Itrakonazols 200 mg VRD, 4

dienas

40 mg VD

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 8 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

Fosamprenavīrs 700 mg DRD/

Ritonavīrs 100 mg DRD, 14

dienas

10 mg VRD 4

dienas

Fosamprenavīrs 1400 mg

DRD, 14 dienas

10 mg VRD 4

dienas

Nelfinavīrs 1250 mg DRD, 14

dienas

10 mg VRD 28

dienas

1,74

Nav īpašu ieteikumu.

Greipfrūtu sula, 240 ml VRD *

40 mg, VD

1,37

Neiesaka vienlaikus lietot

atorvastatīnu un lielu daudzumu

greipfrūtu sulas.

Diltiazems 240 mg VRD, 28

dienas

40 mg, VD

1,51

Pēc terapijas uzsākšanas vai

sekojošas devas pielāgošanas,

šiem pacientiem tiek ieteikta

atbilstoša klīniskā uzraudzība.

Eritromicīns 500 mg ČRD, 7

dienas

10 mg, VD

1,33

Šiem pacientiem tiek ieteikta

mazāka maksimālā deva un

klīniskā uzraudzība.

Amlodipīns 10 mg, vienreizēja

deva

80 mg, VD

1,18

Nav īpašu ieteikumu.

Cimetidīns 300 mgČRD, 2

nedēļas

10 mg VRD 2

nedēļas

1,00

Nav īpašu ieteikumu.

Kolestipols 10 g DRD, 24

nedēļas

40 mg VRD 8

nedēļas

0,74**

Nav īpašu ieteikumu.

Magnija un alumīnija

hidroksīdu antacīdā suspensija,

30 ml ČRD, 17 dienas

10 mg VRD 15

dienas

0,66

Nav īpašu ieteikumu.

Efavirenzs 600 mg VRD, 14

dienas

10 mg 3 dienas

0,59

Nav īpašu ieteikumu.

Rifampicīns 600 mg VRD, 7

dienas (vienlaikus lietošana)

40 mg VD

1,12

Ja no vienlaikus lietošanas nav

iespējams izvairīties,

atorvastatīna vienlaicīga

lietošana ar rifampicīnu ir

rekomendēta ar klīnisko

uzraudzību.

Rifampicīns 600 mg VRD, 5

dienas (dalītas devas)

40 mg VD

0,20

Gemfibrozils 600 mg DRD, 7

dienas

40 mg VD

1,35

Šiem pacientiem tiek

rekomendēta zemāka sākuma

deva un klīniskā uzraudzība.

Fenofibrāts 160 mg VRD, 7

dienas

40 mg VD

1,03

Šiem pacientiem tiek

rekomendēta zemāka sākuma

deva un klīniskā uzraudzība.

Boceprevīrs 800 mg TRD,

7 dienas

40 mg VD

Šiem pacientiem tiek

rekomendēta zemāka sākuma

deva un klīniskā uzraudzība.

Vienlaikus lietojot ar

boceprevīru, atorvastatīna deva

nedrīkst pārsniegt 20 mg dienā.

Elbasvīrs 50 mg VRD/

grazoprevīrs 200 mg VRD, 13

dienas

10 mg VD

1,95

Lietojot vienlaicīgi ar zālēm,

kas satur elbasvīru vai

grazoprevīru, atorvastatīna

dienas deva nedrīkst pārsniegt

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 9 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

20 mg.

&

Norāda uz terapiju attiecību (vienlaicīgi ievadītās zāles un atorvastatīns salīdzinājumā ar

atorvastatīnu vienu pašu).

Klīniskam nozīmīgumam skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu.

Satur vienu vai vairākus komponentus, kas inhibē CYP3A4 un var paaugstināt līmeni plazmā

zālēm, kuras tiek metabolizētas ar CYP3A4. 240 ml glāzes greipfrūtu sulas lietošana arī izraisīja

aktīvā ortohidroksi metabolīta AUC samazināšanos par 20,4%. Liela daudzuma greipfrūtu sulas

lietošana (vairāk nekā 1,2 l dienā 5 dienas) paaugstināja atorvastatīna AUC 2,5 reizes un aktīvo

(atorvastatīns un metabolīti) HMG-CoA reduktāzes inhibitoru AUC 1,3 reizes.

** Attiecība noteikta no viena parauga, kas paņemts 8–16 stundas pēc devas.

VRD = vienreiz dienā; VD = vienreizēja deva; DRD = divreiz dienā; TRD = trīs reizes dienā; ČRD =

četras reizes dienā.

2. tabula. Atorvastatīna ietekme uz vienlaicīgi lietoto zāļu farmakokinētiku

Atorvastatīns un

dozēšana

Vienlaicīgi lietotās zāles

Zāles/Deva (mg)

&

attiecība

Klīniskie ieteikumi

80 mg VRD 10

dienas

Digoksīns 0,25 mg VRD, 20

dienas

1,15

Pacienti, kuri lieto digoksīnu

rūpīgi jānovēro.

40 mg VRD 22

dienas

Perorālie kontraceptīvie līdzekļi

VRD, 2 mēneši

- noretindrons 1 mg

- etinilestradiols 35 µg

1,28

1,19

Nav specifisku

rekomendāciju.

80 mg VRD 15

dienas

* Fenazons, 600 mg VD

1,03

Nav specifisku

rekomendāciju.

10 mg VD

Tipranavīrs 500 mg

DRD/ritonavīrs 200 mg DRD, 7

dienas

1,08

Nav specifisku

rekomendāciju.

10 mg VRD 4

dienas

Fosamprenavīrs 1400 mg DRD,

14 dienas

0,73

Nav specifisku

rekomendāciju.

10 mg VRD 4

dienas

Fosamprenavīrs 700 mg

DRD/ritonavīrs 100 mg DRD, 14

dienas

0,99

Nav specifisku

rekomendāciju.

&

Norāda uz terapiju attiecību (vienlaicīgi ievadītās zāles un atorvastatīns salīdzinājumā ar

atorvastatīnu vienu pašu).

Atkārtota atorvastatīna un fenazona vienlaikus lietošana uzrādīja nelielu vai nenosakāmu ietekmi

uz fenazona klīrensu.

VRD = vienreiz dienā; VD = vienreizēja deva, DRD = divreiz dienā.

Pediatriskā populācija

Zāļu mijiedarbības pētījumos piedalījušies tikai pieaugušie. Mijiedarbības pakāpe bērniem nav

zināma. Augstāk pieaugušajiem norādītās mijiedarbības un 4.4. apakšpunktā sniegtie brīdinājumi

jāievēro arī pediatriskā populācijā.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā

Sievietēm reproduktīvā vecumā ārstēšanās laikā jālieto efektīva kontracepcijas metode (skatīt 4.3.

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 10 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

apakšpunktu).

Grūtniecība

Astator ir kontrindicēts grūtniecības laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu). Lietošanas drošums grūtniecēm

nav zināma. Nav veikti kontrolēti atorvastatīna klīniskie pētījumi, kuros piedalītos grūtnieces. Pēc

HMG-CoA reduktāzes inhibitoru intrauterīnas sistēmiskas iedarbības saņemti reti ziņojumi par

iedzimtām anomālijām. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3.

apakšpunktu).

Grūtnieces ārstēšana ar atorvastatīnu var mazināt mevalonāta, kas ir holesterīna biosintēzes izejviela,

līmeni auglim. Ateroskleroze ir hroniska norise, un parasti lipīdu līmeni pazeminošu zāļu lietošanas

pārtraukšana grūtniecības laikā var tikai nedaudz ietekmēt ilglaicīgu risku, kas saistīts ar primāru

hiperholesterinēmiju.

Tādēļ Astator nevajadzētu lietot sievietēm, kurām ir iestājusies grūtniecība, kas cenšas panākt

grūtniecības iestāšanos vai kurām ir aizdomas par grūtniecības iestāšanos. Astator lietošana jāpārtrauc

grūtniecības laikā vai līdz brīdim, kad tiek noteikts, ka sievietei nav grūtniecības (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai atorvastatīns un tā metabolisma produkti izdalās cilvēka pienā. Žurkām atorvastatīna

un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā un pienā ir līdzīga (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nopietnu

nevēlamu reakciju iespējas dēļ, sievietes, kas lieto Astator, nedrīkst zīdaiņus barot ar krūti (skatīt 4.3.

apakšpunktu). Atorvastatīna lietošana krūts barošanas laikā ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem atorvastatīnam nebija ietekmes uz tēviņu un mātīšu fertilitāti (skatīt 5.3.

apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Astator praktiski neietekmē spēju vadīt transportīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Atorvastatīna ar placebo kontrolēto klīnisko pētījumu datu bāzē par 16 066 pacientiem

(8755 atorvastatīna grupā un 7311 placebo grupā), kuru terapijas vidējais ilgums bija 53 nedēļas,

blakusparādību dēļ terapiju pārtrauca 5,2% pacientu atorvastatīna grupā un 4,0% pacientu placebo

grupā.

Pēc klīnisko pētījumu datiem un plašas zāļu lietošanas rezultātiem pēcreģistrācijas laikā izveidots

sekojošs Astator blakusparādību uzskaitījums.

Konstatēto blakusparādību biežums sadalīts šādās gradācijās: ļoti bieži (≤1/10), bieži (≥1/100 līdz

<1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1000), ļoti reti (≤1/10 000), nav zināmi

(nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Infekcijas un infestācijas

Bieži: nazofaringīts.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 11 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

Retāk: trombocitopēnija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži: alerģiskas reakcijas.

Ļoti reti: anafilakse.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: hiperglikēmija.

Retāk: hipoglikēmija, ķermeņa masas palielināšanās, anoreksija.

Psihiskie traucējumi

Retāk: nakts murgi, bezmiegs.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvassāpes.

Retāk: reibonis, parestēzija, hipoestēzija, disgeizija, amnēzija.

Reti: perifēra neiropātija.

Acu bojājumi

Retāk: redzes miglošanās.

Reti: redzes traucējumi.

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk: troksnis ausīs.

Ļoti reti: dzirdes zudums.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības:

Bieži: faringo-laringālas sāpes, deguna asiņošana.

Kunģa- zarnu trakta darbības traucējumi

Bieži: aizcietējums, flatulence, dispepsija, slikta dūša, caureja.

Retāk: vemšana, sāpes vēderā, atraugas, pankreatīts.

Aknu un/vai žultsizvades sistēmas traucējumi

Retāk: hepatīts.

Reti: holestatiska dzelte.

Ļoti reti: aknu mazspēja.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: nātrene, ādas izsitumi, nieze, alopēcija.

Reti: angioedēma, bulloza eksantēma (tostarp multiformā eritēma, Stīvensa-Džonsona sindroms un

toksiskā epidermas nekrolīze).

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: mialģija, artralģija, sāpes ekstremitātē, muskuļa spazmas, locītavas pietūkšana, muguras sāpes.

Retāk: sprandas sāpes, muskuļu nespēks.

Reti: miopātija, miozīts, rabdomiolīze, muskuļu plīsums, tendinopātija, kuras komplikācija dažkārt ir

cīpslas plīsums.

Ļoti reti: sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms.

Biežums nav zināms: imūnmediēta nekrotizējoša miopātija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti reti: ginekomastija.

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 12 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk: savārgums, astēnija, sāpes krūškurvī, perifēriska tūska, nespēks, pireksija.

Izmeklējumi

Bieži: patoloģisks rezultāts aknu funkciju izmeklējumos, paaugstināts kreatīnkināzes līmenis asinīs.

Retāk: pozitīvs rezultāts leikocītu noteikšanai urīnā.

Tāpat kā citus HMG-CoA reduktāzes inhibitorus, arī atorvastatīnu lietojušiem pacientiem ziņots par

paaugstinātu transamināžu līmeni serumā. Šīs izmaiņas parasti bija vieglas, pārejošas, un to gadījumā

nebija nepieciešama terapijas pārtraukšana. Klīniski nozīmīgs transamināžu līmeņa paaugstinājums

serumā (>3 reizes lielāks par normas augšējo robežu) radās 0,8% atorvastatīnu lietojušo pacientu. Šis

paaugstinājums bija devatkarīgs un visiem pacientiem bija atgriezenisks.

Tāpat kā citu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru gadījumā, arī 2,5% atorvastatīnu lietojušo pacientu

klīniskajos pētījumos kreatīnkināzes (KK) līmenis serumā paaugstinājās vairāk nekā 3 reizes virs

normas augšējās robežas. 0,4% atorvastatīnu lietojušo pacientu tās līmenis pārsniedza normas augšējo

robežu vairāk nekā 10 reizes (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Ar atorvastatīnu ārstētiem pediatriskiem pacientiem vecumā no 10 līdz 17 gadiem nevēlamo

blakusparādību profils kopumā bija līdzīgs pacientiem, kuri tika ārstēti ar placebo, un visbiežākās

nevēlamās blakusparādības abās grupās, neatkarīgi no cēlonības izvērtējuma, bija infekcijas. 3 gadu

ilgā pētījumā, kurā novērtēja kopējo nobriešanu un attīstību, novērtēja Tannera stadiju un veica

auguma un svara mērījumus, netika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz augšanu un

dzimumnobriešanu. Pediatriskiem pacientiem drošuma un panesamības profils bija līdzīgs zināmajam

atorvastatīna drošuma profilam pieaugušajiem pacientiem.

Klīnisko pētījumu datubāze satur drošuma datus par 520 pediatriskiem pacientiem, kuri saņēma

atorvastatīnu. Starp tiem 7 pacienti bija vecumā līdz 6 gadiem, 121 pacients bija vecumā no 6 līdz 9

gadiem, un 392 pacienti bija vecumā no 10 līdz 17 gadiem. Pamatojoties uz pieejamiem datiem,

nevēlamo blakusparādību biežums, veids un smagums bērniem bija līdzīgs kā pieaugušajiem.

Dažu statīnu lietošanas gadījumā ziņots par sekojošām blakusparādībām:

seksuāla disfunkcija,

depresija,

atsevišķi intersticiālas plaušu slimības gadījumi, īpaši ilgstošas terapijas gadījumā (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

cukura diabēts: sastopamības biežums būs atkarīgs no riska faktoru (glikozes līmenis tukšā dūšā

≥5,6 mmol/l, ĶMI> 30 kg/m

, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija anamnēzē)

klātbūtnes vai neesamības.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Astator pārdozēšanas gadījumā specifiskas terapijas nav. Ja notikusi pārdozēšana, pacients jāārstē

simptomātiski un pēc indikācijām jānodrošina orgānu un sistēmu funkcijas. Jāveic aknu funkcionālie

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 13 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

testi un jāseko KK līmenim serumā. Tā kā atorvastatīns intensīvi saistās ar plazmas proteīniem, nav

sagaidāms, ka hemodialīze būtiski paātrinās atorvastatīna klīrensu.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: seruma lipīdus reducējoši līdzekļi, HMG-CoA reduktāzes inhibitors, ATĶ

kods: C10AA05.

Atorvastatīns ir selektīvs, konkurējošs HMG-CoA reduktāzes inhibitors. HMG-CoA reduktāze ir

enzīms, no kura atkarīga 3-hidroksi-3-metil-glutaril-koenzīma A pārvēršanās mevalonātā – t. i. sterolu,

to skaitā holesterīna, priekštecī. Aknās triglicerīdi un holesterīns tiek iekļauti ļoti zema blīvuma

lipoproteīnu (ĻZBL) struktūrā, kuri nonāk plazmā un tiek transportēti uz perifērajiem audiem. No

ĻZBL veidojas zema blīvuma lipoproteīni (ZBL), kas tiek katabolizēti galvenokārt ar receptoru

starpniecību, kuriem piemīt augsta afinitāte pret ZBL (ZBL receptori).

Atorvastatīns pazemina holesterīna un lipoproteīnu līmeni serumā, inhibējot HMG-CoA reduktāzi un

tādējādi kavējot holesterīna biosintēzi aknās, kā arī palielinot ZBL receptoru skaitu uz hepatocītu

virsmas, tādējādi paātrinot ZBL saistīšanos un katabolismu.

Atorvastatīns kavē ZBL veidošanos un reducē ZBL daļiņu skaitu. Atorvastatīns izteikti un ilglaicīgi

paaugstina ZBL receptoru aktivitāti, vienlaikus radot labvēlīgas kvalitatīvas pārmaiņas cirkulējošo

ZBL daļiņu struktūrā. Atorvastatīns samazina ZBL holesterīna daudzumu arī homozigotās

pārmantotās hiperholesterinēmijas pacientiem, proti, ir efektīvs populācijā, kas līdz šim nav reaģējusi

uz lipīdus samazinošiem medikamentiem.

Dažādu devu iedarbības pētījumos pierādīts, ka atorvastatīns samazina kopējā holesterīna (30-46%),

ZBL holesterīna (41-61%), apolipoproteīna B (34-50%) un triglicerīdu (14-33%) koncentrāciju,

vienlaikus vairāk vai mazāk paaugstinot ABL holesterīna un apolipoproteīna A1 līmeni.

Pierādīts, ka kopējā-H, ZBL-H un B apoproteīna līmeņa pazemināšanās mazina sirds un asinsvadu

sistēmas komplikāciju un kardiovaskulārās mirstības risku.

Homozigotiska pārmantojama hiperholesterinēmija

Daudzcentru, 8 nedēļas ilgā, atklātā

līdzjūtīgas

lietošanas pētījumā ar, dažāda ilguma, paplašinātu

posmu tika iesaistīti 355 pacienti, no tiem 89 tika atklāta homozigotiska pārmantojamā

hiperholesterinēmija. Šiem 89 pacientiem vidējais ZBL-H līmeņa pazeminājums procentos bija

aptuveni 20%. Atorvastatīns tika lietots devā līdz 80 mg dienā.

Ateroskleroze

Pētījumā par aterosklerozes reversibilitāti ar agresīvu, lipīdus pazeminošu terapiju (Reversing

Atherosclerosis with Aggressive Lipid-Lowering Study (REVERSAL)) pacientiem ar koronāro sirds

slimību novērtēja intensīvas lipīdus pazeminošas terapijas efektu ar 80 mg atorvastatīna un standarta

lipīdus pazeminošu terapiju ar 40 mg pravastatīna uz koronāro aterosklerozi, izvērtējot ar

intravaskulāro ultrasonogrāfiju (IVUS) angiogrāfijas laikā. Šajā randomizētā, dubultaklā, multicentru,

kontrolētā klīniskajā pētījumā 502 pacientiem IVUS tika veikta, pētījumu uzsākot un pēc 18

mēnešiem. Atorvastatīna grupā (n=253) ateroskleroze nebija progresējusi.

Ateromas kopējā tilpuma vidējās izmaiņas procentuāli (primārais pētījuma kritērijs), salīdzinot ar

pētījuma sākumu, bija – 0,4% (p=0,98) atorvastatīna grupā un + 2,7% (p=0,001) pravastatīna grupā

(n=249). Salīdzinot ar pravastatīnu, atorvastatīna efekts bija statistiski ticams (p=0,02). Šajā pētījumā

netika novērtēta intensīvās lipīdus pazeminošās terapijas ietekme uz kardiovaskulāriem mērķa kritērija

rādītājiem (piemēram, revaskularizācijas nepieciešamība, nefatāls miokarda infarkts, koronāra nāve).

Atorvastatīna grupā ZBL holesterīna pazeminājums bija vidēji līdz 2,04 mmol/l ± 0,8 (78,9 mg/dl

±30), pētījumu uzsākot 3,89 mmol/l ± 0,7 (150 mg/dl ± 28), un pravastatīna grupā ZBL holesterīns

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 14 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

vidēji tika samazināts līdz 2,85 mmol/l ± 0,7 (110 mg/dl ± 26), pētījumu uzsākot 3,89 mmol/l ± 0,7

(150 mg/dl ± 26) (p=0,0001). Atorvastatīns arī būtiski samazināja kopējā holesterīna daudzumu par

34,1% (pravastatīns: - 18,4%, p<0,0001), vidējo triglicerīdu līmeni par 20% (pravastatīns: - 6,8%,

p=0,0009) un vidējo apolipoproteīna B līmeni par 39,1% (pravastatīns: - 22,0%, p<0,0001).

Atorvastatīns vidēji palielināja ABL holesterīnu par 2,9% (pravastatīns: + 5,6%, p=nav ticams).

Atorvastatīna grupā CRO vidēji samazinājās par 36,4% salīdzinājumā ar 5,2% pravastatīna grupā

(p<0,0001).

Pētījuma rezultāti tika iegūti, lietojot 80 mg lielu devu, tādēļ tos nevar attiecināt uz zemākām zāļu

devām.

Drošuma un panesamības profili abās terapijas grupās bija līdzīgi.

Šī pētījuma laikā intensīvās atorvastatīna izraisītās lipīdu līmeņa pazemināšanās ietekme uz

kardiovaskulāro mirstību un saslimstību netika pētīta. Tādēļ šo iedomāto rezultātu klīniskā nozīme

attiecībā uz kardiovaskulāro notikumu primāro un sekundāro profilaksi nav zināma.

Akūts koronārs sindroms

Pētījumā MIRACL 80 mg atorvastatīna efektivitāte tika vērtēta 3 068 pacientiem (atorvastatīna grupā

n=1 538, placebo grupā n=1 548) ar akūtu koronāru sindromu (MI bez Q zoba vai nestabilā

stenokardija). Terapija tika sākta akūtās aprūpes posmā pēc pacienta iestāšanās slimnīcā un ilga

vismaz 16 nedēļas. Terapija ar 80 mg atorvastatīna palielināja laiku līdz kombinētajam primārajam

galarezultātam, kurš definēts kā jebkura cēloņa izraisīta nāve, neletāls MI, sirds apstāšanās ar

veiksmīgu reanimāciju vai stenokardija ar miokarda išēmijas pazīmēm, kad nepieciešama

hospitalizēšana, liecinot par riska samazinājumu par 16% (p=0,048). To veidoja galvenokārt atkārtotas

hospitalizācijas gadījumu skaita samazināšanās par 26% stenokardijas un miokarda išēmijas dēļ

(p=0,018). Atšķirības pēc citiem, sekundāriem raksturlielumiem nebija statistiski nozīmīgas (kopumā:

placebo − 22,2%, atorvastatīns − 22,4%).

Atorvastatīna drošuma īpašības pētījumā MIRACL atbilda tām īpašībām, kas aprakstītas 4.8.

apakšpunktā.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Atorvastatīna ietekme uz fatālu un nefatālu koronāro sirds slimību (KSS) vērtēta randomizētā,

dubultaklā, placebo kontrolētā pētījumā − angļu-skandināvu kardiālo rezultātu pētījuma lipīdu līmeņa

pazemināšanas atzarā (ASCOT-LLA − Anglo-Scandinavian Cardiac Outcomes Trial Lipid Lowering

Arm). Pētījumā iekļautiem pacientiem bija arteriālā hipertensija, 40−79 gadus veci, bez miokarda

infarkta vai stenokardijas ārstēšanas anamnēzes, ar triglicerīdu līmeni TG ≤6.5 mmol/l (251 mg/dl).

Visiem pacientiem bija ne mazāk kā 3 iepriekš definēti riska faktori: vīrieša dzimums, vecums ≥55

gadi, smēķēšana, cukura diabēts, KSS pirmās pakāpes radiniekam, TG:ABL-H >6, perifēro asinsvadu

slimība, kreisā kambara hipertrofija, pārciests cerebrovaskulārs notikums, specifiskas EKG pārmaiņas,

proteinūrija/ albuminūrija. Ne visiem pacientiem bija augsts pirmreizēja kardiovaskulāra notikuma

risks.

Pacienti saņēma hipotensīvu terapiju (amlodipīnu vai atenololu) un vai nu atorvastatīnu 10 mg dienā

(n=5168), vai placebo (n=5137).

Absolūtā un relatīvā riska samazinājums atorvastatīna ietekmē bija šāds:

Notikums

Relatīvā riska

samazinājums

Notikumu

skaits

(atorvastatīns

vs. placebo)

Absolūtā riska

samazinājums

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 15 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

Fatāls KSS + nefatāls MI

100 vs. 154

0,0005

Kardiovaskulāro notikumu

un revaskularizācijas

procedūru kopskaits

389 vs. 483

0,0008

Koronāro notikumu

kopskaits

178 vs. 247

0,0006

Pēc notikumu absolūtā skaita starpības vidēji 3,3 gadus ilgā novērošanas periodā.

KSS − koronārā sirds slimība, MI − miokarda infarkts.

Būtiski nesamazinājās kopējā un kardiovaskulārā mirstība (185, salīdzinot ar 212 atgadījumiem,

p=0,17 un 74, salīdzinot ar 82 atgadījumiem, p=0,51). Apakšgrupu analīzē pēc dzimuma (81% vīriešu,

19% sieviešu) konstatēts labvēlīgs atorvastatīna efekts vīriešiem, bet ne sievietēm, iespējams, tādēļ, ka

sieviešu apakšgrupā novērots neliels notikumu skaits. Vispārējā un kardiovaskulārā mirstība bija

lielāka sievietēm (38, salīdzinot ar 30 un 17, salīdzinot ar 12), tomēr šī atrade nebija statistiski

nozīmīga. Novērota būtiska sakarība ar hipotensīvo pamatterapiju. Atorvastatīns ievērojami

samazināja primārā gala iznākuma (fatālas KSS + nefatāla MI) iestāšanos ar amlodipīnu ārstētiem

pacientiem (HR 0,47 (0,32−0,69), p=0,00008), turpretim ar atenololu ārstēto pacientu grupā tas

nenotika (HR 0,83 (0,59−1,17), p= 0,287).

Atorvastatīna ietekme uz fatālu un nefatālu kardiovaskulāro slimību vērtēta arī randomizētā,

dubultaklā, daudzos centros veiktā, placebo kontrolētā pētījumā − Atorvastatīna kolaboratīvā pētījumā

diabēta pacientiem (CARDS − Collaborative Atorvastatin Diabetes Study) − kurā bija ietverti pacienti

ar 2. tipa cukura diabētu vecumā no 40−75 gadiem bez kardiovaskulāras slimības anamnēzē, kuriem

ZBL-H ≤4,14 mmol/l (160 mg/dl) un TG ≤6,78 mmol/l (600 mg/dl). Visiem pacientiem bija vismaz 1

no šādiem riska faktoriem: hipertensija, smēķēšana, retinopātija, mikroalbuminūrija vai

makroalbuminūrija.

Pacienti vidēji 3,9 gadus lietoja vai nu atorvastatīnu pa 10 mg dienā (n=1428), vai placebo (n=1410).

Absolūtā un relatīvā riska samazinājums atorvastatīna ietekmē bija šāds:

Notikums

Relatīvā riska

samazinājums

Notikumu

skaits

(atorvastatīns

vs. placebo)

Absolūtā riska

samazinājums

Nozīmīgi kardiovaskulārie

notikumi (fatāli un nefatāli

AMI, latenti MI, akūta

koronāra nāve, nestabilā

stenokardija, koronāro

artēriju šuntēšana, perkutānā

transluminālā koronārā

angioplastija,

revaskularizācijas, insulti)

83 vs. 127

0,001

MI (fatāli un nefatāli, latenti

38 vs. 64

0,007

Insulti (fatāli un nefatāli)

21 vs. 39

0,0163

Pēc notikumu aptuvenā skaita starpības vidēji 3,9 gadus ilgā novērošanas periodā.

AMI = akūts miokards infarkts; KAŠ = koronārās artērijas šunts; KSS = koronārā sirds

slimība; MI = miokarda infarkts; PTKA = perkutāna translumināla koronāra angioplastija

Terapijas efekta atkarība no pacienta dzimuma, vecuma vai sākotnējā ZBL-H līmeņa netika konstatēta.

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 16 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

Novērota pozitīva tendence mirstības ziņā (82 nāves gadījumi placebo grupā un 61 nāves gadījums

atorvastatīna grupā; p=0,0592).

Atkārtots insults

Pētījumā “Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu” (SPARCL) novērtēts 80 mg

atorvastatīna vai placebo efekts 4731 pacientam bez koronārās sirds slimības anamnēzē, kuri pēdējo 6

mēnešu laikā pārcietuši insultu vai tranzitoru išēmisku lēkmi (TIL). 60% no viņiem bija vīrieši,

pacienti bija vecumā no 21−92 gadiem (vidējais vecums – 63 gadi), un ZBL līmenis pētījuma sākumā

vidēji bija 133 mg/dl (3,4 mmol/l). Vidējais ZBL-H, saņemot atorvastatīnu, bija 73 mg/dl (1,9

mmol/l), bet, lietojot placebo – 129 mg/dl (3,3 mmol/l). Vidējais novērošanas laiks bija 4,9 gadi.

80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazināja primārā galarezultāta – fatāla vai nefatāla

insulta – risku par 15% (riska attiecība 0,85; 95% ticamības intervāls, 0,72−1,00; p=0,05 vai 0,84;

95% TI, 0,71−0,99; p=0,03 pēc pielāgošanas sākumstāvokļa faktoriem). Kopējā mirstība atorvastatīna

grupā bija 9,1% (216/2365), bet placebo grupā – 8,9% (211/2366).

Post hoc analīzē konstatēts, ka 80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazina išēmiskā insulta

biežumu (218/2365, 9,2% vs. 274/2366, 11,6%; p=0,01) un palielina hemorāģiskā insulta biežumu

(55/2365, 2,3% vs. 33/2366, 1,4%; p=0,02).

Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kuri pirms pētījuma bija pārcietuši

hemorāģisku insultu (7/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 4,06; 95%

TI, 0,84−19,57), bet išēmiskā insulta risks abās grupās bija praktiski vienāds (3/45 atorvastatīna

grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 1,64; 95% TI, 0,27−9,82).

Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kas pirms pētījuma bija pārcietuši lakunāru

infarktu (20/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 4/701 placebo grupā; RA 4,99; 95% TI,

1,71−14,61), vienlaikus šiem pacientiem bija mazāks išēmiskā insulta risks (79/708

atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 102/701 placebo grupā; RA 0,76; 95% TI, 0,57−1,02).

Iespējams, ka lakunāru infarktu pārcietušiem pacientiem, kuri ārstējas ar 80 mg atorvastatīna

dienā, insulta neto risks ir paaugstināts.

Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija

15,6% (7/45), bet placebo grupā – 10,4% (5/48). Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu

lakunāru infarktu kopējā mirstība atorvastatīna grupā bija 10,9% (77/708), bet placebo grupā – 9,1%

(64/701).

Pediatriskā populācija

Hetrozigotiska pārmantojama hiperholesterinēmija bērniem vecumā no 6

līdz 17

gadiem

Lai novērtētu atorvastatīna farmakokinētiku, farmakodinamiku, drošumu un panesamību bērniem un

pusaudžiem ar ģenētiski pierādītu heterozigotisku pārmantojamu hiperholesterinēmiju un ZBL-H

≥4 mmol/l pētījuma sākumā, tika veikts 8 nedēļas ilgs, atklāts pētījums. Pētījumā kopā tika iesaistīti

39 bērni un pusaudži no 6 līdz 17 gadu vecumam. A kohortu veidoja 15 bērni 6 - 12 gadu vecumā

Tannera 1. stadijā. B kohortā bija 24 bērni no 10 līdz 17 gadu vecumam Tannera ≥2. stadijā.

Atorvastatīna sākumdeva A kohortā bija 5 mg dienā košļājamo tablešu formā, bet B kohortā – 10 mg

dienā tablešu formā. Ja 4. nedēļā pētījuma dalībniekam nebija sasniegts vēlamais ZBL-H līmenis

<3,35 mmol/l un atorvastatīns tika labi panests, bija atļauts atorvastatīna devu palielināt divas reizes.

Līdz 2. nedēļai visiem pētījuma dalībniekiem samazinājās vidējās ZBL-H, KH, ĻZBL-H un Apo B

vērtības. Pētījuma dalībniekiem, kuru deva tika divkāršota, papildu pazeminājums tika novērots jau

pirmajā novērtēšanā 2 nedēļas pēc devas palielināšanās. Vidējais lipīdu raksturlielumu samazinājums

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 17 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

procentos abās kohortās bija līdzīgs neatkarīgi no līdzekļa lietošanas sākumdevā vai divkāršā devā.

8. nedēļā vidējā procentuālā ZBL-H un KH pārmaiņa dažādas sistēmiskās iedarbības gadījumā bija

attiecīgi aptuveni 40% un 30%.

Otrā atklātā, vienas grupas pētījumā tikai iekļauts 271 vīriešu un sieviešu dzimuma bērns vecumā no 6

līdz 15 gadiem ar HeFH (Heterozygous Familial Hypercholesterolaemia, pārmantotā

hiperholesterinēmijas heterozigotā forma), kuri periodā līdz trīs gadiem saņēma atorvastatīnu.

Iekļaušanai pētījumā bija nepieciešama apstiprināta HeFH un ZBL holesterīna līmenis

4 mmol/l

(aptuveni 152 mg/dl) sākumstāvoklī. Pētījumā tika iekļauti 139 bērni ar Tannera 1. attīstības stadiju

(kas parasti aptver 6 līdz 10 gadu vecuma periodu). Atorvastatīna deva (reizi dienā) tika uzsākta ar

5 mg (košļājamā tablete) bērniem, kuri bija jaunāki par 10 gadiem. Bērniem vecumā no 10 gadiem tika

uzsākta 10 mg atorvastatīna terapija (reizi dienā). Visiem bērniem deva varēja tikt titrēta uz augstāku

devu, lai sasniegtu mērķi < 3,35 mmol/l ZBL holesterīna. Vidējā svērtā deva bērniem no 6 līdz 9 gadu

vecumam bija 19,6 mg, un vidējā svērtā deva bērniem vecumā no 10 gadiem bija 23,9 mg.

Vidējā (+/- SN) sākumstāvokļa ZBL holesterīna vērtība bija 6,12 (1,26) mmol/l, kas ir aptuveni

233 (48) mg/dl. Galīgos rezultātus skatīt 3. tabulā.

Dati bija atbilstoši tam, ka zāles neuzrādīja ietekmi uz nevienu augšanas un attīstības parametru (tas ir,

garumu, svaru, ĶMI, Tannera stadiju, pētnieka novērtējumu par vispārējo nobriešanu un attīstību)

pediatriskajiem un pusaudžu pacientiem ar HeFH, kuri saņēma atorvastatīna terapiju 3 gadu ilgā

pētījuma laikā. Pētnieka novērtētā zāļu ietekme uz garumu, svaru, ĶMI pēc vecuma un pēc dzimuma

vizītēs netika reģistrēta.

3. TABULA. Atorvastatīna lipīdu samazinošā ietekme pusaudžu zēniem un meitenēm ar pārmantoto

hiperholesterinēmiju heterozigotā formā (mmol/l)

Laika

punkts

TC (SN)

ZBL (SN)

ABL (SN)

TG (SN)

Apo B (SN)#

Sākum-

stāvoklis

7,86(1,30)

6,12(1,26)

1,314(0,2663)

0,93(0,47)

1,42(0,28)**

30. mēnesis

4,95(0,77)*

3,25(0,67)

1,327(0,2796)

0,79(0,38)*

0,90(0,17)*

36. mēnesis

/terapijas

beigas

5,12(0,86)

3,45(0,81)

1,308(0,2739)

0,78(0,41)

0,93(0,20)***

TC= kopējais holesterīns; ZBL = zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns; ABL = augsta blīvuma

lipoproteīnu holesterīns; TG = triglicerīdi; Apo B = apolipoproteīns B; “36. mēnesis/terapijas beigas”

iekļauj gala vizītes datus par pētāmajām personām, kuras pabeidza dalību pirms plānotā 36. mēneša laika

punkta, un pilnus 36 mēnešu datus par pētāmajām personām, kuras pabeidza 36 mēnešu ilgo dalību; “*”=

30. mēnesī N šim parametram bija 207; “**”= Sākumstāvokļa N šim parametram bija 270; “***” = 36.

mēnesī/terapijas beigās N šim parametram bija 243; “#”=Apo B norādītā mērvienība ir g/l.

Heterozigotiska pārmantojama hiperholesterinēmija bērniem no 10

līdz 17

gadu vecumam

Dubultmaskētā, ar placebo kontrolētā pētījumā, kam sekoja atklāts pētījuma posms, 187 zēni un

meitenes pēc menarhes iestāšanās 10-17 gadu vecumā (vidējais vecums 14,1 gads) ar heterozigotisku

pārmantojamu hiperholesterinēmiju (PH) vai smagu hiperholesterinēmiju nejaušināti tika iedalīti

atorvastatīna (n=140) vai placebo (n=47) lietošanai 26 nedēļas, bet pēc tam visi pētījuma dalībnieki

26 nedēļas lietoja atorvastatīnu. Atorvastatīna deva (lietojot to vienu reizi dienā) bija 10 mg pirmās

4 nedēļās un tika palielināta līdz 20 mg, ja ZBL-H līmenis bija >3,36 mmol/l. 26 nedēļas ilgā,

dubultmaskētā pētījuma posma laikā atorvastatīns nozīmīgi pazemināja kopējā-H, ZBL-H, triglicerīdu

un B apolipoproteīna līmeni plazmā. 26 nedēļas ilgā pētījuma dubultmaskētā posma laikā panāktā

vidējā ZBL-H vērtība bija 3,38 mmol/l (intervāls: 1,81-6,26 mmol/l) atorvastatīna grupā un

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 18 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

5,91 mmol/l (intervāls: 3,93-9,96 mmol/l) placebo grupā.

Papildu pediatriskā pētījumā, kurā atorvastatīns tika salīdzināts ar kolestipolu 10 - 18 gadus veciem

pacientiem ar hiperholesterinēmiju, tika pierādīts, ka 26. nedēļā atorvastatīns (n=25) bija panācis

nozīmīgu ZBL-H līmeņa pazeminājumu (p<0,05), salīdzinot ar kolestipolu (n=31).

Līdzjūtīgas lietošanas pētījumā pacientiem ar smagu hiperholesterinēmiju (tai skaitā homozigotisku

hiperholesterinēmiju) piedalījās arī 46 atorvastatīnu lietojoši bērni, kuriem tā deva tika titrēta līdz

reakcijas panākšanai (daži pētījuma dalībnieki lietoja 80 mg atorvastatīna dienā). Pētījums ilga

3 gadus: ZBL holesterīna līmenis bija pazeminājies par 36%.

Atorvastatīna terapijas ilgtermiņa efektivitāte bērniem, lai mazinātu saslimstību un mirstību pieaugušo

vecumā, nav noskaidrota.

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt atorvastatīna pētījumu rezultātus par

heterozigotiskās hiperholesterinēmijas ārstēšanu bērniem no 0 līdz 6 gadu vecumam un

homozigotiskas pārmantojamas hiperholesterinēmijas, kombinētas (jauktās) hiperholesterinēmijas,

primāras hiperholesterinēmijas ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas komplikāciju profilaksi

bērniem no 0 līdz 18 gadu vecumam (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Atorvastatīns pēc perorālas lietošanas strauji uzsūcas; maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) tiek

sasniegta pēc 1-2 stundām. Absorbētais apjoms palielinās proporcionāli atorvastatīna devai.

Salīdzinājumā ar perorālo šķīdumu atorvastatīna apvalkoto tablešu biopieejamība ir 95-99%.

Atorvastatīna absolūtā biopieejamība ir ap 12%, un HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes

sistēmiskā pieejamība – ap 30%. Zemās sistēmiskās pieejamības iemesls ir presistēmiskais klīrenss

kuņģa-zarnu trakta gļotādā un/vai primārā metabolizācija aknās.

Sadalījums

Vidējais atorvastatīna izplatīšanās tilpums ir ap 381 l. Vairāk nekā 98% atorvastatīna saistās ar

plazmas proteīniem.

Biotransformācija

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P450 3A4 līdz ortohidroksilētiem un parahidroksilētiem

derivātiem, kā arī dažādiem beta oksidācijas produktiem. Neatkarīgi no citiem ceļiem šie produkti

tālāk metabolizējas caur glikuronidāciju. In vitro ortohidroksilēto un parahidroksilēto metabolītu

HMG - CoA reduktāzi inhibējošā aktivitāte ir ekvivalenta atorvastatīna aktivitātei. Ap 70% no

cirkulējošās, HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes saista ar aktīvajiem metabolītiem.

Eliminācija

Atorvastatīns pēc hepatiskas un/vai ekstrahepatiskas metabolizēšanās izdalās galvenokārt ar žulti.

Tomēr nozīmīga enterohepatiska recirkulācija acīmredzot nenotiek. Atorvastatīna vidējais eliminācijas

pusperiods no plazmas cilvēkam ir ap 14 stundām. HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes

pusperiods ir apmēram 20-30 stundas, jo tās realizācijā piedalās aktīvie metabolīti.

Atorvastatīns ir aknu transportvielu, organiskos anjonus transportējošā polipeptīda 1B1 (OATP1B1)

un 1B3 (OATP1B3) transportvielas, substrāts. Atorvastatīna metabolīti ir OATP1B1 substrāti.

Atorvastatīns ir identificēts arī kā vairāku zāļu rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts vēža

rezistences proteīna (BCRP) substrāts, kas var ierobežot atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un

izdalīšanos ar žulti.

Īpašas pacientu grupas

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 19 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

Gados vecāki cilvēki: veseliem, gados vecākiem cilvēkiem atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu

koncentrācija plazmā ir augstāka nekā gados jauniem pieaugušiem, bet to efekts uz lipīdiem ir samērā

līdzīgs tam, kādu novēro gados jaunāku pacientu populācijās.

Pediatriskā populācija: atklātā, 8 nedēļas ilgā pētījumā bērni (6 - 17 gadu vecumā) Tannera 1. stadijā

(n=15) un Tannera ≥2. stadijā (n=24), kuriem bija heterozigotiska pārmantojama hiperholesterinēmija

un ZBL-H ≥4 mmol/l pētījuma sākumā, lietoja attiecīgi 5 vai 10 mg košļājamās atorvastatīna tabletes

vai 10 vai 20 mg apvalkotās atorvastatīna tabletes vienu reizi dienā. Atorvastatīna populācijas FK

modelī vienīgais nozīmīgais kovariantais mainīgais bija ķermeņa masa. Atorvastatīna šķietamais

perorālais klīrenss bērniem līdzinājās pieaugušo klīrensam, ja tika alometriski mērogots pēc ķermeņa

masas. Noteiktā atorvastatīna un o-hidroksiatorvastatīna kopējās sistēmiskās iedarbības intervālā tika

novērota stabila ZBL-H un KH pazemināšanās.

Dzimums: atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija sievietēm atšķiras no koncentrācijas

vīriešiem (sievietēm ir aptuveni par 20% augstāks Cmax un par 10% mazāks zemlīkņu laukums). Šai

atšķirībai nebija klīniskas nozīmes, jo tā neradīja nekādas klīniski nozīmīgas lipīdu līmeņa atšķirības

vīriešiem un sievietēm.

Nieru mazspēja: nieru slimība neietekmē ne atorvastatīna koncentrāciju plazmā, ne atorvastatīna un tā

aktīvo metabolītu iedarbību uz lipīdiem.

Aknu mazspēja:

pacientiem ar hronisku alkoholisma izraisītu aknu slimību (Child - Pugh B)

atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā ir izteikti paaugstināta (Cmax aptuveni 16

reizes un AUC aptuveni 11 reizes).

SLCO1B1 polimorfisms: HMG-CoA reduktāzes inhibitoru, tai skaitā atorvastatīna, uzņemšana aknās ir

saistīta ar OATP1B1 transportproteīnu. Pacientiem ar SLCO1B1 polimorfismu ir palielinātas

atorvastatīna kopējās sistēmiskās iedarbības risks, kas var palielināt arī rabdomiolīzes risku (skatīt 4.4.

apakšpunktu). OATP1B1 kodējošā gēna polimorfisms (SLCO1B1 k.521CC) ir saistīts ar atorvastatīna

kopējo sistēmisku iedarbību (AUC), kas ir 2,4 reizes lielāka nekā personām bez šī genotipiskā varianta

(k.521TT). Šiem pacientiem iespējami arī ģenētisku pārmaiņu izraisīti atorvastatīna uzņemšanas

traucējumi aknās. Nav zināma iespējamā ietekme uz līdzekļa efektivitāti.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Pētījumu ciklā, ko veidoja 4 in vitro testi un 1 in vivo eksperimentālā metode, atorvastatīns neuzrādīja

mutagēnas vai klastogēnas potenciālu. Atorvastatīns žurkām nebija kancerogēns, bet, lietojot lielas tā

devas pelēm (sasniedza 6-11 reizes lielāku AUC

0-24h

nekā cilvēkiem, lietojot lielāko ieteicamo devu),

tēviņiem veidojās hepatocelulāras adenomas, bet mātītēm – hepatocelulāras karcinomas.

Eksperimentālos pētījumos ar dzīvniekiem ir iegūti pierādījumi, ka HMG-CoA reduktāzes inhibitori

var ietekmēt embrija vai augļa attīstību. Žurkām, trušiem un suņiem atorvastatīns neietekmēja

fertilitāti un nebija teratogēns, taču mātītei toksiskās devās žurkām un trušiem tika novērota toksicitāte

auglim. Žurku mazuļu attīstība bija aizkavēta, un pēc lielu atorvastatīna devu sistēmiskas ietekmes uz

mātītēm mazinājās pēcdzemdību dzīvildze. Žurkām iegūti pierādījumi par pārnesi cauri placentai.

Žurkām atorvastatīna koncentrācija plazmā ir līdzīga tā koncentrācijai pienā. Nav zināms, vai

atorvastatīns un tā metabolisma produkti tiek izvadīti cilvēka pienā.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 20 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

Tabletes kodols:

Nātrija hidroksīds

Hidroksipropilceluloze (E463)

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze (E460)

Kroskarmelozes nātrija sāls

A tipa krospovidons

Polisorbāts 80

Magnija stearāts (E470b)

Tabletes apvalks:

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3000

Talks (E553b)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, sargāt no mitruma.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas nosacījumi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Blisteri (OPA/AL/PVH- Al folija): 4, 7, 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 84, 90, 98 un 100 apvalkotās

tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Astator 30 mg apvalkotās tabletes: 11-0205

Astator 60 mg apvalkotās tabletes: 11-0206

Astator 80 mg apvalkotās tabletes: 11-0207

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 21 of 22

SASKAŅOTS ZVA 15-08-2019

Reģistrācijas datums: 2011. gada 24. maijs

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2019

SmPCPIL131372_1

25.04.2019 – Updated: 25.04.2019

Page 22 of 22

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju