Sepioglin

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

18-07-2013

Aktīvā sastāvdaļa:
pioglitazona hidrohlorīds
Pieejams no:
Vaia S.A.
ATĶ kods:
A10BG03
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
pioglitazone
Ārstniecības grupa:
Zāles, ko lieto cukura diabēta,
Ārstniecības joma:
Cukura diabēts, 2. tips
Ārstēšanas norādes:
Pioglitazone ir norādīts kā otrā vai trešā-line attieksmi pret 2. tipa cukura diabēts, kā aprakstīts tālāk:kā monotherapy:pieaugušiem pacientiem (īpaši lieko svaru, pacientiem) nepietiekami kontrolēts ar diētu un vingrinājumiem, par kuriem metformīns ir nevietā, jo ir kontrindikācijas vai nepanesamību;kā dual dobuma terapija kombinācijā ar:metformīns, pieaugušiem pacientiem (īpaši lieko svaru, pacientiem), kuriem nepietiek glycaemic kontroles neskatoties maksimālā pieļaujama devu monotherapy ar metformīnu;sulfonilurīnvielas pamata, tikai pieaugušiem pacientiem, kas liecina par neiecietību pret metformīnu vai kurām metformīns ir kontrindicēta, ar nepietiekamu glycaemic kontroles neskatoties maksimālā pieļaujama devu monotherapy ar sulfonilurīnvielas pamata;kā triple dobuma terapija kombinācijā ar:metformīns un sulfonilurīnvielas pamata, jo pieaugušiem pacientiem (īpaši lieko svaru, pacientiem), kuriem nepietiek glycaemic kontroles neskatoties uz dual dobuma terapija. Pioglitazone ir arī norādīts kopā ar insulī
Produktu pārskats:
Revision: 1
Autorizācija statuss:
Atsaukts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/002021
Autorizācija datums:
2012-03-09
EMEA kods:
EMEA/H/C/002021

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

18-07-2013

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

18-07-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

18-07-2013

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

18-07-2013

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Zāles vairs nav reğistrētas

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

Sepioglin 15 mg tabletes

pioglitazons

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas vēl kādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tieši Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.

Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no

minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu izstāstiet to savam ārstam vai

farm

aceitam

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir

Sepioglin

un kādam nolūkam to lieto

Pirms

Sepioglin

lietošanas

Kā lietot

Sepioglin

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt

Sepioglin

Sīkāka informācija

1.

KAS IR SEPIOGLIN UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO

Sepioglin satur pioglitazonu. Tās ir pretdiabēta zāles, ko lieto 2. tipa (insulīnneatkarīgā) cukura diabēta

ārstēšanai gadījumos, kad metformīns nav piemērots vai tā iedarbība nav bijusi pietiekama. Tas ir

diabēta veids, kas parasti rodas pieaugušajiem.

Sepioglin palīdz kontrolēt glikozes līmeni asinīs, ja Jums ir 2. tipa cukura diabēts, palīdzot

organism

labāk izmantot paša izstrādāto insulīnu. Uzsākot lietot Sepioglin, pēc 3 – 6 mēnešiem

Jūsu ārsts pārbaudīs, vai tas iedarbojas.

Sepioglin var lietot vienu pašu pacientiem, kuri nevar lietot metformīnu, un kuriem ārstēšana ar diētu

un fiziskiem vingrinājumiem nav bijusi pietiekama, lai kontrolētu cukura līmeni asinīs, vai arī to var

pievienot citiem līdzekļiem (tādiem kā metformīns, sulfonilurīnvielas atvasinājums vai insulīns), kuri

nav nodrošinājuši pietiekamu cukura līmeņa kontroli asinīs.

2.

PIRMS SEPIOGLIN LIETOŠANAS

Nelietojiet Sepioglin

šādos gadījumos

ja Jums ir paaugstināta jutība (alerģija) pret pioglitazonu vai kādu citu

Sepioglin

sastāvdaļu;

ja Jum

ir vai ir bijusi sirds mazspēja;

ja Jums ir aknu slimības;

ja Jums ir bijusi diabētiskā ketoacidoze (diabēta komplikāciju veids, kas izraisa strauju svara

zudumu, sliktu dūšu vai vemšanu);

ja Jums ir vai kādreiz ir bijis urīnpūšļa vēzis;

ja Jums ir asinis urīnā, ko nav pārbaudījis Jūsu ārsts.

Īpaša piesardzība, lietojot Sepioglin, nepieciešama šādos gadījumos

Pirms sākat lietot šīs zāles, tālāk minētajos gadījumos informējiet ārstu

ja Jums ir ūdens (šķidruma) aizture vai sirds mazspējas problēma, it īpaši, ja esat vecāks/a par

75 gadiem

ja Jums ir īpaša diabētiska acu slimība, kuras nosaukumus ir makulas tūska (acs aizmugurējās

daļas pietūkums);

Zāles vairs nav reğistrētas

ja Jums ir olnīcu cistas (policistisku olnīcu sindroms). Pastāv palielināta grūtniecības iestāšanās

iespējamība, jo

Sepioglin

lietošanas laikā Jums var atkārtoties ovulācija. Ja tas attiecas uz Jums,

lietojiet piemērotu kontracepciju, lai novērstu neplānotas grūtniecības iespējamību;

ja Jums ir aknu vai sirds slimība. Pirms uzsākt

Sepioglin

lietošanu, Jums būs jānodod asins

analīze, lai pārbaudītu aknu funkciju. Šo pārbaudi var periodiski atkārtot. Dažiem pacientiem ar

ilgstošu 2. tipa cukura diabētu un sirds slimību vai insultu anamnēzē, kuri tika ārstēti ar

Sepioglin

un insulīnu, tika novērota sirds mazspēja. Nekavējoties informējiet savu ārstu, ja

konstatējat sirds mazspējas pazīm

es, tādas kā neparasts elpas trūkum

s, strauja ķermeņa masas

palielināšanās, lokāls pietūkums (tūska).

Ja Jūs lietojat

Sepioglin

kopā ar citām diabēta ārstēšanai paredzētām zālēm, pastāv lielāka iespējamība,

ka cukurs Jūsu asinīs var pazemināties zem normālā līmeņa (hipoglikēmija).

Jums var arī samazināties asins šūnu skaits (anēmija).

Kaulu lūzumi

Lietojot pioglitazonu, sievietēm (bet ne vīriešiem) tika novērots lielāks kaulu lūzumu skaits. Jūsu ārsts

ņem

s to vērā, ārstējot Jūsu diabētu.

Bērni

Nav ieteicams lietot bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Citu zāļu lietošana

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras pēdējā laikā esat lietojis, arī par tādām, ko

izsniedz bez receptes.

Parasti, ārstējoties ar

Sepioglin

, Jūs varat turpināt citu zāļu lietošanu. Tomēr noteiktām zālēm piemīt

īpaša ietekme uz cukura līmeni Jūsu asinīs:

gemfibrozils (izmanto holesterīna līmeņa pazemināšanai),

rifampicīns (izmanto tuberkulozes un citu infekciju ārstēšanai).

Pastāstiet savam

ārstam

vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm. Tiks pārbaudīts cukura

līmenis Jūsu asinīs, un Jūsu

Sepioglin

devu iespējams vajadzēs mainīt.

Sepioglin

lietošana kopā ar uzturu

Tabletes varat lietot kopā ar ēdienu vai arī tukšā dūšā. Tabletes jānorij, uzdzerot glāzi ūdens.

Grūtniecība un zīdīšanas periods

Pastāstiet ārstam, ja:

Jūs esat grūtniece, Jums par to ir aizdomas vai arī, ja Jūs plānojat grūtniecību,

Jūs barojat bērnu ar krūti vai arī plānojat to darīt.

Ārsts ieteiks Jum

pārtraukt šo zāļu lietošanu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Pioglitazons neietekmēs Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus, bet ievērojiet

piesardzību, ja Jums parādās redzes traucējumi.

Svarīga informācija par kādu no Sepioglin

sastāvdaļām

Šo zāļu sastāvā ir laktozes monohidrāts. Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība,

pirms lietojat

Sepioglin

, konsultējieties ar savu ārstu.

3.

KĀ LIETOT SEPIOGLIN

Viena 15 mg pioglitazona tablete jālieto vienreiz dienā. Nepieciešamības gadījumā ārsts Jum

ordinēt citu devu.

Ja domājat, ka

Sepioglin

iedarbība ir pārāk vāja, konsultējieties ar ārstu.

Zāles vairs nav reğistrētas

Sepioglin

lietojot kombinācijā ar citām zālēm, ko izmanto cukura diabēta ārstēšanai (piemēram,

insulīnu, hlorpropamīdu, glibenklamīdu, gliklazīdu, tolbutamīdu), ārsts pateiks, vai Jums jālieto

mazāka šo zāļu deva.

Sepioglin

lietošanas laikā ārsts Jums periodiski lūgs veikt asinsanalīzes. Tas nepieciešams, lai

pārliecinātos, ka Jūsu aknas darbojas normāli.

Sepioglin

lietošanas laikā Jums jāturpina ievērot cukura diabēta slimnieka diēta.

Jums regulāri jāpārbauda ķermeņa masa; ja tā palielinās, informējiet ārstu.

Ja esat lietojis Sepioglin

vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat lietojis pārāk daudz tablešu, vai gadījumā, ja kāds cits vai bērns lietojis Jūsu zāles,

nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai farm

aceitu. Cukura līmenis Jūsu asinīs var samazināties zem

normas, un to var paaugstināt, uzņemot cukuru. Ieteicams, lai Jūs nēsātu līdzi cukura gabaliņu, kādus

saldumus, cepumus vai saldu augļu sulu.

Ja esat aizmirsis lietot Sepioglin

Lietojiet

Sepioglin

katru dienu, kā norādīts. Tomēr, ja izlaižat devu, zāļu lietošanu turpiniet ar nākamo

parasto devu. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja pārtraucat lietot Sepioglin

Sepioglin

darbotos pareizi, tas jālieto katru dienu. Ja Jūs pārtraucat lietot

Sepioglin

, cukura līmenis

Jūsu asinīs var paaugstināties. Konsultējieties ar ārstu, pirm

s pārtraukt

Sepioglin

lietošanu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4.

IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

Tāpat kā citas zāles, arī

Sepioglin

var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Pacientiem galvenokārt ir novērotas šādas nopietnas blakusparādības:

Sirds mazspēja bieži (1-10 lietotājiem no 100) tiek novērota pacientiem, kuri lieto pioglitazonu

kombinācijā ar insulīnu. Simptomi ir netipisks elpas trūkums, straujš svara pieaugums vai lokalizēta

tūska. Ja Jūs konstatējat kādu no šiem simptomiem, nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību –

īpaši, ja esat vecāks/a par 65 gadiem.

Urīnpūšļa vēzis pacientiem

, kuri lieto pioglitazonu, novērots reti (1-10 no 1000 lietotājiem). Pazīmes

un simptomi ietver asinsis urīnā, sāpes urinācijas laikā vai pēkšņu vajadzību urinēt. Ja Jums parādās

jebkurš no tiem, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Lokalizēta tūska ļoti bieži ir novērojama pacientiem, kuri lieto pioglitazonu kombinācijā ar insulīnu.

Ja Jūs konstatējat šo blakusparādību, sazinieties ar savu ārstu, cik drīz vien iespējams.

Kaulu lūzumi bieži (1-10 lietotājiem no 100) ir novēroti sievietēm, kuras lieto pioglitazonu. Ja Jūs

konstatējat šo blakusparādību, sazinieties ar savu ārstu, cik drīz vien iespējams.

Redzes miglošanās tūskas (vai šķidrum

uzkrāšanās) dēļ acs dibenā (biežums nav zināms) arī tiek

novērota pacientiem, kuri lieto pioglitazonu. Ja Jūs konstatējat šo simptomu pirmo reizi, sazinieties ar

savu ārstu, cik drīz vien iespējams. Pēc iespējas ātrāk sazinieties arī ar ārstu, ja Jums jau ir redzes

miglošanās un simptomi pasliktinās.

Zāles vairs nav reğistrētas

Citas blakusparādības, kas var attīstīties pacientiem, kuri lieto pioglitazonu, ir:

bieži (1-10 no 100 lietotājiem)

elpceļu infekcija

redzes traucējumi

ķermeņa masas palielināšanās

nejutīgums

retāk (1-10 no 1 000 lietotājiem)

deguna blakusdobumu iekaisums (sinusīts)

miega traucējumi (bezmiegs)

sastopamības biežums nav zināms (nav iespējams noteikt, balstoties uz pieejamo informāciju)

aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās

Citas blakusparādības, kas tika novērotas dažiem pacientiem, lietojot pioglitazonu vienlaicīgi ar citām

pretdiabēta zālēm:

ļoti bieži (vairāk nekā 1 no 10 lietotājiem)

pazem

ināts glikozes līmenis asinīs (hipoglikēmija)

bieži (1-10 no 100 lietotājiem)

galvassāpes

reibonis

sāpes locītavās

impotence

muguras sāpes

elpas trūkums

neliela sarkano asins šūnu daudzuma samazināšanās

vēdera pūšanās

retāk (1-10 no 1 000 lietotājiem)

cukurs urīnā, olbaltumvielas urīnā

enzīmu līmeņa paaugstināšanās

griešanās sajūta (vertigo)

svīšana

nogurum

palielināta ēstgriba

Ja novērojat kādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām

blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām ziņot ārstam vai farmaceitam.

5.

KĀ UZGLABĀT SEPIOGLIN

Uzglabāt zāles bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.

Nelietot

Sepioglin

pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc „Derīgs līdz”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm

nav nepieciešam

i īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Zāles nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam par

nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

Zāles vairs nav reğistrētas

6.

SĪKĀKA INFORMĀCIJA

Ko Sepioglin

satur

Aktīvā viela ir pioglitazons. Katra tablete satur 15 mg pioglitazona (hidrohlorīda veidā).

Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, hidroksipropilceluloze, karmelozes kalcija sāls un

magnija stearāts.

Sepioglin

ārējais izskats un iepakojums

Sepioglin

15 mg tabletes ir baltas, apaļas, plakanas tabletes, ar iespiestu “15” vienā pusē, aptuveni 5,5

mm diametrā. Tabletes ir PA/alumīnija/PVH/alumīnija blisteros pa 14, 28, 30, 50, 56, 90 un 98

tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Vaia S.A.

1, 28 Octovriou str., Ag. Varvara

123 51 Athens, Grieķija

Ražotājs

Specifar S.A.1, 28 Octovriou str., Ag. Varvara

123 51 Athens, Grieķija

Šī lietošanas instrukcija akceptēta

Sīkāka informācija par šīm zālēm

ir pieejam

a Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā

http://www.ema.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

Sepioglin 30 mg tabletes

pioglitazons

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas vēl kādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tieši Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.

Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no

minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu izstāstiet to savam ārstam vai

farm

aceitam

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir

Sepioglin

un kādam nolūkam to lieto

Pirms

Sepioglin

lietošanas

Kā lietot

Sepioglin

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt

Sepioglin

Sīkāka informācija

1.

KAS IR SEPIOGLIN UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO

Sepioglin satur pioglitazonu. Tās ir pretdiabēta zāles, ko lieto 2. tipa (insulīnneatkarīgā) cukura diabēta

ārstēšanai gadījumos, kad metformīns nav piemērots vai tā iedarbība nav bijusi pietiekama. Tas ir

diabēta veids, kas parasti rodas pieaugušajiem.

Sepioglin palīdz kontrolēt glikozes līmeni asinīs, ja Jums ir 2. tipa cukura diabēts, palīdzot

organism

labāk izmantot paša izstrādāto insulīnu. Uzsākot lietot Sepioglin, pēc 3 – 6 mēnešiem

Jūsu ārsts pārbaudīs, vai tas iedarbojas.

Sepioglin var lietot vienu pašu pacientiem, kuri nevar lietot metformīnu, un kuriem ārstēšana ar diētu

un fiziskiem vingrinājumiem nav bijusi pietiekama, lai kontrolētu cukura līmeni asinīs, vai arī to var

pievienot citiem līdzekļiem (tādiem kā metformīns, sulfonilurīnvielas atvasinājums vai insulīns), kuri

nav nodrošinājuši pietiekamu cukura līmeņa kontroli asinīs.

2.

PIRMS SEPIOGLIN LIETOŠANAS

Nelietojiet Sepioglin šādos gadījumos

ja Jums ir paaugstināta jutība (alerģija) pret pioglitazonu vai kādu citu

Sepioglin

sastāvdaļu;

ja Jum

ir vai ir bijusi sirds mazspēja;

ja Jums ir aknu slimības;

ja Jums ir bijusi diabētiskā ketoacidoze (diabēta komplikāciju veids, kas izraisa strauju svara

zudumu, sliktu dūšu vai vemšanu);

ja Jums ir vai kādreiz ir bijis urīnpūšļa vēzis;

ja Jums ir asinis urīnā, ko nav pārbaudījis Jūsu ārsts.

Īpaša piesardzība, lietojot Sepioglin, nepieciešama šādos gadījumos

Pirms sākat lietot šīs zāles tālāk minētos gadījumos, informējiet ārstu

ja Jums ir ūdens (šķidruma) aizture vai sirds mazspējas problēma, it īpaši, ja esat vecāks/a par

75 gadiem.

ja Jum

ir īpaša diabētiska acu slimība, kuras nosaukumus ir makulas tūska (acs aizmugurējās

daļas pietūkums).

Zāles vairs nav reğistrētas

ja Jums ir olnīcu cistas (policistisku olnīcu sindroms). Pastāv palielināta grūtniecības iestāšanās

iespējamība, jo

Sepioglin

lietošanas laikā Jums var atkārtoties ovulācija. Ja tas attiecas uz Jums,

lietojiet piemērotu kontracepciju, lai novērstu neplānotas grūtniecības iespējamību.

ja Jums ir aknu vai sirds slimība. Pirms uzsākt

Sepioglin

lietošanu, Jums būs jānodod asins

analīze, lai pārbaudītu aknu funkciju. Šo pārbaudi var periodiski atkārtot. Dažiem pacientiem ar

ilgstošu 2. tipa cukura diabētu un sirds slimību vai insultu anamnēzē, kuri tika ārstēti ar

Sepioglin

un insulīnu, tika novērota sirds mazspēja. Nekavējoties informējiet savu ārstu, ja

konstatējat sirds mazspējas pazīm

es, tādas kā neparasts elpas trūkum

s, strauja ķermeņa masas

palielināšanās, lokāls pietūkums (tūska).

Ja Jūs lietojat

Sepioglin

kopā ar citām diabēta ārstēšanai paredzētām zālēm, pastāv lielāka iespējamība,

ka cukurs Jūsu asinīs var pazemināties zem normālā līmeņa (hipoglikēmija).

Jums var arī samazināties asins šūnu skaits (anēmija).

Kaulu lūzumi

Lietojot pioglitazonu, sievietēm (bet ne vīriešiem) tika novērots lielāks kaulu lūzumu skaits. Jūsu ārsts

ņem

s to vērā, ārstējot Jūsu diabētu.

Bērni

Nav ieteicams lietot bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Citu zāļu lietošana

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras pēdējā laikā esat lietojis, arī par tādām, ko

izsniedz bez receptes.

Parasti, ārstējoties ar

Sepioglin

, Jūs varat turpināt citu zāļu lietošanu. Tomēr noteiktām zālēm piemīt

īpaša ietekme uz cukura līmeni Jūsu asinīs:

gemfibrozils (izmanto holesterīna līmeņa pazemināšanai)

rifampicīns (izmanto tuberkulozes un citu infekciju ārstēšanai)

Pastāstiet savam

ārstam

vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm. Tiks pārbaudīts cukura

līmenis Jūsu asinīs, un Jūsu

Sepioglin

devu iespējams vajadzēs mainīt.

Sepioglin

lietošana kopā ar uzturu

Tabletes varat lietot kopā ar ēdienu vai arī tukšā dūšā. Tabletes jānorij, uzdzerot glāzi ūdens.

Grūtniecība un zīdīšanas periods

Pastāstiet ārstam, ja:

Jūsesat grūtniece, Jums par to ir aizdomas vai arī ja Jūs plānojat grūtniecību.

Jūs barojat bērnu ar krūti vai arī plānojat to darīt.

Ārsts ieteiks Jum

pārtraukt šo zāļu lietošanu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Pioglitazons neietekmēs Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus, bet ievērojiet

piesardzību, ja Jums parādās redzes traucējumi.

Svarīga informācija par kādu no Sepioglin

sastāvdaļām

Šo zāļu sastāvā ir laktozes monohidrāts. Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība,

pirms lietojat Sepioglin, konsultējieties ar savu ārstu.

3.

KĀ LIETOT SEPIOGLIN

Viena 30 mg pioglitazona tablete jālieto vienreiz dienā. Nepieciešamības gadījumā ārsts Jum

s var

ordinēt citu devu.

Ja domājat, ka

Sepioglin

iedarbība ir p

ārāk vāja, konsultējieties ar ārstu.

Zāles vairs nav reğistrētas

Sepioglin

lietojot kombinācijā ar citām zālēm, ko izmanto cukura diabēta ārstēšanai (piemēram,

insulīnu, hlorpropamīdu, glibenklamīdu, gliklazīdu, tolbutamīdu), ārsts pateiks, vai Jums jālieto

mazāka šo zāļu deva.

Sepioglin

lietošanas laikā ārsts Jums periodiski lūgs veikt asinsanalīzes. Tas nepieciešams, lai

pārliecinātos, ka Jūsu aknas darbojas normāli.

Sepioglin

lietošanas laikā Jums jāturpina ievērot cukura diabēta slimnieka diēta.

Jums regulāri jāpārbauda ķermeņa masa; ja tā palielinās, informējiet ārstu.

Ja esat lietojis Sepioglin

vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat lietojis pārāk daudz tablešu, vai gadījumā, ja kāds cits vai bērns lietojis Jūsu zāles,

nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai farm

aceitu. Cukura līmenis Jūsu asinīs var samazināties zem

normas, un to var paaugstināt, uzņemot cukuru. Ieteicams, lai Jūs nēsātu līdzi cukura gabaliņu, kādus

saldumus, cepumus vai saldu augļu sulu.

Ja esat aizmirsis lietot Sepioglin

Lietojiet

Sepioglin

katru dienu, kā norādīts. Tomēr, ja izlaižat devu, zāļu lietošanu turpiniet ar nākamo

parasto devu. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu izlaisto tableti.

Ja pārtraucat lietot Sepioglin

Sepioglin

darbotos pareizi, tas jālieto katru dienu. Ja Jūs pārtraucat lietot

Sepioglin

, cukura

līmenis Jūsu asinīs var paaugstināties. Konsultējieties ar ārstu, pirm

s pārtraukt

Sepioglin

lietošanu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4.

IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

Tāpat kā citas zāles, arī

Sepioglin

var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Pacientiem galvenokārt ir novērotas šādas nopietnas blakusparādības:

Sirds mazspēja bieži (1-10 lietotājiem no 100) tiek novērota pacientiem, kuri lieto pioglitazonu

kombinācijā ar insulīnu. Simptomi ir netipisks elpas trūkums, straujš svara pieaugums vai lokalizēta

tūska. Ja Jūs konstatējat kādu no šiem simptomiem, nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību –

īpaši, ja esat vecāks/a par 65 gadiem.

Urīnpūšļa vēzis pacientiem

, kuri lieto pioglitazonu, novērots reti (1-10 no 1000 lietotājiem). Pazīmes

un simptomi ietver asinsis urīnā, sāpes urinācijas laikā vai pēkšņu vajadzību urinēt. Ja Jums parādās

jebkurš no tiem, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Lokalizēta tūska ļoti bieži ir novērojama pacientiem, kuri lieto pioglitazonu kombinācijā ar insulīnu.

Ja Jūs konstatējat šo blakusparādību, sazinieties ar savu ārstu, cik drīz vien iespējams.

Kaulu lūzumi bieži (1-10 lietotājiem no 100) ir novēroti sievietēm, kuras lieto pioglitazonu. Ja Jūs

konstatējat šo blakusparādību, sazinieties ar savu ārstu, cik drīz vien iespējams.

Redzes miglošanās tūskas (vai šķidrum

uzkrāšanās) dēļ acs dibenā (biežums nav zināms) arī tiek

novērota pacientiem, kuri lieto pioglitazonu. Ja Jūs konstatējat šo simptomu pirmo reizi, sazinieties ar

savu ārstu, cik drīz vien iespējams. Pēc iespējas ātrāk sazinieties arī ar ārstu, ja Jums jau ir redzes

miglošanās un simptomi pasliktinās.

Zāles vairs nav reğistrētas

Citas blakusparādības, kas var attīstīties pacientiem, kuri lieto pioglitazonu, ir:

bieži (1-10 no 100 lietotājiem)

elpceļu infekcija

redzes traucējumi

ķermeņa masas palielināšanās

nejutīgums

retāk (1-10 no 1 000 lietotājiem)

deguna blakusdobumu iekaisums (sinusīts)

miega traucējumi (bezmiegs)

sastopamības biežums nav zināms (nav iespējams noteikt, balstoties uz pieejamo informāciju)

aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās

Citas blakusparādības, kas tika novērotas dažiem pacientiem, lietojot pioglitazonu vienlaicīgi ar citām

pretdiabēta zālēm:

ļoti bieži (vairāk nekā 1 no 10 lietotājiem)

pazem

ināts glikozes līmenis asinīs (hipoglikēmija)

bieži (1-10 no 100 lietotājiem)

galvassāpes

reibonis

sāpes locītavās

impotence

muguras sāpes

elpas trūkums

neliela sarkano asins šūnu daudzuma samazināšanās

vēdera pūšanās

retāk (1-10 no 1 000 lietotājiem)

cukurs urīnā, olbaltumvielas urīnā

enzīmu līmeņa paaugstināšanās

griešanās sajūta (vertigo)

svīšana

nogurum

palielināta ēstgriba

Ja novērojat kādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām

blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām ziņot ārstam vai farmaceitam.

5.

KĀ UZGLABĀT SEPIOGLIN

Uzglabāt zāles bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.

Nelietot

Sepioglin

pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc „Derīgs līdz”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm

nav nepieciešam

i īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Zāles nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam par

nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

Zāles vairs nav reğistrētas

6.

SĪKĀKA INFORMĀCIJA

Ko Sepioglin

satur

Aktīvā viela ir pioglitazons. Katra tablete satur 30 mg pioglitazona (hidrohlorīda veidā).

Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, hidroksipropilceloluze, karmelozes kalcija sāls un

magnija stearāts.

Sepioglin

ārējais izskats un iepakojums

Sepioglin

30 mg tabletes ir baltas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un iespiestu

“30” otrā pusē, aptuveni 7,0 mm diametrā. Tabletes ir PA/alumīnija/PVH/alumīnija blisteros pa 14,

28, 30, 50, 56, 90 un 98 tabletēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Vaia S.A.

1, 28 Octovriou str., Ag. Varvara

123 51 Athens, Grieķija

Ražotājs

Specifar S.A.

1, 28 Octovriou str., Ag. Varvara

123 51 Athens, Grieķija

Šī lietošanas instrukcija akceptēta

Sīkāka informācija par šīm zālēm

ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā

http://www.ema.europa.eu.

Zāles vairs nav reğistrētas

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

Sepioglin 45 mg tabletes

pioglitazons

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas vēl kādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tieši Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgi simptomi.

Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no

minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu izstāstiet to savam ārstam vai

farm

aceitam

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir

Sepioglin

un kādam nolūkam to lieto

Pirms

Sepioglin

lietošanas

Kā lietot

Sepioglin

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt

Sepioglin

Sīkāka informācija

1.

KAS IR SEPIOGLIN UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO

Sepioglin satur pioglitazonu. Tās ir pretdiabēta zāles, ko lieto 2. tipa (insulīnneatkarīgā) cukura diabēta

ārstēšanai gadījumos, kad metformīns nav piemērots vai tā iedarbība nav bijusi pietiekama. Tas ir

diabēta veids, kas parasti rodas pieaugušajiem.

Sepioglin palīdz kontrolēt glikozes līmeni asinīs, ja Jums ir 2. tipa cukura diabēts, palīdzot

organism

labāk izmantot paša izstrādāto insulīnu. Uzsākot lietot Sepioglin, pēc 3 – 6 mēnešiem

Jūsu ārsts pārbaudīs, vai tas iedarbojas.

Sepioglin var lietot vienu pašu pacientiem, kuri nevar lietot metformīnu, un kuriem ārstēšana ar diētu

un fiziskiem vingrinājumiem nav bijusi pietiekama, lai kontrolētu cukura līmeni asinīs, vai arī to var

pievienot citiem līdzekļiem (tādiem kā metformīns, sulfonilurīnvielas atvasinājums vai insulīns), kuri

nav nodrošinājuši pietiekamu cukura līmeņa kontroli asinīs.

2.

PIRMS SEPIOGLIN LIETOŠANAS

Nelietojiet Sepioglin šādos gadījumos

ja Jums ir paaugstināta jutība (alerģija) pret pioglitazonu vai kādu citu

Sepioglin

sastāvdaļu;

ja Jum

ir vai ir bijusi sirds mazspēja;

ja Jums ir aknu slimības;

ja Jums ir bijusi diabētiskā ketoacidoze (diabēta komplikāciju veids, kas izraisa strauju svara

zudumu, sliktu dūšu vai vemšanu);

ja Jums ir vai kādreiz ir bijis urīnpūšļa vēzis;

ja Jums ir asinis urīnā, ko nav pārbaudījis Jūsu ārsts.

Īpaša piesardzība, lietojot Sepioglin, nepieciešama šādos gadījumos

Pirms sākat lietot šīs zāles tālāk minētos gadījumos, informējiet ārstu

ja Jums ir ūdens (šķidruma) aizture vai sirds mazspējas problēma, it īpaši, ja esat vecāks/a par

75 gadiem.

ja Jum

s ir īpaša diabētiska acu slimība, kuras nosaukumus ir makulas tūska (acs aizmugurējās

daļas pietūkums).

Zāles vairs nav reğistrētas

ja Jums ir olnīcu cistas (policistisku olnīcu sindroms). Pastāv palielināta grūtniecības iestāšanās

iespējamība, jo

Sepioglin

lietošanas laikā Jums var atkārtoties ovulācija. Ja tas attiecas uz Jums,

lietojiet piemērotu kontracepciju, lai novērstu neplānotas grūtniecības iespējamību.

ja Jums ir aknu vai sirds slimība. Pirms uzsākt

Sepioglin

lietošanu, Jums būs jānodod asins

analīze, lai pārbaudītu aknu funkciju. Šo pārbaudi var periodiski atkārtot. Dažiem pacientiem ar

ilgstošu 2. tipa cukura diabētu un sirds slimību vai insultu anamnēzē, kuri tika ārstēti ar

Sepioglin

un insulīnu, tika novērota sirds mazspēja. Nekavējoties informējiet savu ārstu, ja

konstatējat sirds mazspējas pazīm

es, tādas kā neparasts elpas trūkum

s, strauja ķermeņa masas

palielināšanās, lokāls pietūkums (tūska).

Ja Jūs lietojat

Sepioglin

kopā ar citām diabēta ārstēšanai paredzētām zālēm, pastāv lielāka iespējamība,

ka cukurs Jūsu asinīs var pazemināties zem normālā līmeņa (hipoglikēmija).

Jums var arī samazināties asins šūnu skaits (anēmija).

Kaulu lūzumi

Lietojot pioglitazonu, sievietēm (bet ne vīriešiem) tika novērots lielāks kaulu lūzumu skaits. Jūsu ārsts

ņem

s to vērā, ārstējot Jūsu diabētu.

Bērni

Nav ieteicams lietot bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Citu zāļu lietošana

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras pēdējā laikā esat lietojis, arī par tādām, ko

izsniedz bez receptes.

Parasti, ārstējoties ar

Sepioglin

, Jūs varat turpināt citu zāļu lietošanu. Tomēr noteiktām zālēm piemīt

īpaša ietekme uz cukura līmeni Jūsu asinīs:

gemfibrozils (izmanto holesterīna līmeņa pazemināšanai)

rifampicīns (izmanto tuberkulozes un citu infekciju ārstēšanai)

Pastāstiet savam

ārstam

vai farmaceitam, ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm. Tiks pārbaudīts cukura

līmenis Jūsu asinīs, un Jūsu

Sepioglin

devu iespējams vajadzēs mainīt.

Sepioglin

lietošana kopā ar uzturu

Tabletes varat lietot kopā ar ēdienu vai arī tukšā dūšā. Tabletes jānorij, uzdzerot glāzi ūdens.

Grūtniecība un zīdīšanas periods

Pastāstiet ārstam, ja:

Jūs esat grūtniece, Jums par to ir aizdomas vai arī ja Jūs plānojat grūtniecību,

Jūs barojat bērnu ar krūti vai arī plānojat to darīt.

Ārsts ieteiks Jum

pārtraukt šo zāļu lietošanu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Pioglitazons neietekmēs spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus, bet ievērojiet

piesardzību, ja Jums parādās redzes traucējumi.

Svarīga informācija par kādu no Sepioglin

sastāvdaļām

Šo zāļu sastāvā ir laktozes monohidrāts. Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība,

pirms lietojat

Sepioglin

konsultējieties ar savu ārstu.

3.

KĀ LIETOT SEPIOGLIN

Viena tablete 45 mg pioglitazona jālieto vienreiz dienā. Nepieciešamības gadījumā ārsts Jum

s var

ordinēt citu devu.

Ja domājat, ka

Sepioglin

iedarbība ir p

ārāk vāja, konsultējieties ar ārstu.

Zāles vairs nav reğistrētas

Sepioglin

lietojot kombinācijā ar citām zālēm, ko izmanto cukura diabēta ārstēšanai (piemēram,

insulīnu, hlorpropamīdu, glibenklamīdu, gliklazīdu, tolbutamīdu), ārsts pateiks, vai Jums jālieto

mazāka šo zāļu deva.

Sepioglin

lietošanas laikā ārsts Jums periodiski lūgs veikt asinsanalīzes. Tas nepieciešams, lai

pārliecinātos, ka Jūsu aknas darbojas normāli.

Sepioglin

lietošanas laikā Jums jāturpina ievērot cukura diabēta slimnieka diēta.

Jums regulāri jāpārbauda ķermeņa masa; ja tā palielinās, informējiet ārstu.

Ja esat lietojis Sepioglin

vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat lietojis pārāk daudz tablešu, vai gadījumā, ja kāds cits vai bērns lietojis Jūsu zāles,

nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai farm

aceitu. Cukura līmenis Jūsu asinīs var samazināties zem

normas, un to var paaugstināt, uzņemot cukuru. Ieteicams, lai Jūs nēsātu līdzi cukura gabaliņu, kādus

saldumus, cepumus vai saldu augļu sulu.

Ja esat aizmirsis lietot Sepioglin

Lietojiet

Sepioglin

katru dienu, kā norādīts. Tomēr, ja izlaižat devu, zāļu lietošanu turpiniet ar nākamo

parasto devu. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu izlaisto tableti.

Ja pārtraucat lietot Sepioglin

Sepioglin

darbotos pareizi, tas jālieto katru dienu. Ja Jūs pārtraucat lietot

Sepioglin

, cukura

līmenis Jūsu asinīs var paaugstināties. Konsultējieties ar ārstu, pirm

s pārtraukt

Sepioglin

lietošanu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4.

IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

Tāpat kā citas zāles, arī

Sepioglin

var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Pacientiem galvenokārt ir novērotas šādas nopietnas blakusparādības:

Sirds mazspēja bieži (1-10 lietotājiem no 100) tiek novērota pacientiem, kuri lieto pioglitazonu

kombinācijā ar insulīnu. Simptomi ir netipisks elpas trūkums, straujš svara pieaugums vai lokalizēta

tūska. Ja Jūs konstatējat kādu no šiem simptomiem, nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību –

īpaši, ja esat vecāks/a par 65 gadiem.

Urīnpūšļa vēzis pacientiem

, kuri lieto pioglitazonu, novērots reti (1-10 no 1000 lietotājiem). Pazīmes

un simptomi ietver asinsis urīnā, sāpes urinācijas laikā vai pēkšņu vajadzību urinēt. Ja Jums parādās

jebkurš no tiem, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Lokalizēta tūska ļoti bieži ir novērojama pacientiem, kuri lieto pioglitazonu kombinācijā ar insulīnu.

Ja Jūs konstatējat šo blakusparādību, sazinieties ar savu ārstu, cik drīz vien iespējams.

Kaulu lūzumi bieži (1-10 lietotājiem no 100) ir novēroti sievietēm, kuras lieto pioglitazonu. Ja Jūs

konstatējat šo blakusparādību, sazinieties ar savu ārstu, cik drīz vien iespējams.

Redzes miglošanās tūskas (vai šķidrum

uzkrāšanās) dēļ acs dibenā (biežums nav zināms) arī tiek

novērota pacientiem, kuri lieto pioglitazonu. Ja Jūs konstatējat šo simptomu pirmo reizi, sazinieties ar

savu ārstu, cik drīz vien iespējams. Pēc iespējas ātrāk sazinieties arī ar ārstu, ja Jums jau ir redzes

miglošanās un simptomi pasliktinās.

Zāles vairs nav reğistrētas

Citas blakusparādības, kas var attīstīties pacientiem, kuri lieto pioglitazonu, ir:

bieži (1-10 no 100 lietotājiem)

elpceļu infekcija

redzes traucējumi

ķermeņa masas palielināšanās

nejutīgums

retāk (1-10 no 1 000 lietotājiem)

deguna blakusdobumu iekaisums (sinusīts)

miega traucējumi (bezmiegs)

sastopamības biežums nav zināms (nav iespējams noteikt, balstoties uz pieejamo informāciju)

aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās

Citas blakusparādības, kas tika novērotas dažiem pacientiem, lietojot pioglitazonu vienlaicīgi ar citām

pretdiabēta zālēm:

ļoti bieži (vairāk nekā 1 no 10 lietotājiem)

pazem

ināts glikozes līmenis asinīs (hipoglikēmija)

bieži (1-10 no 100 lietotājiem)

galvassāpes

reibonis

sāpes locītavās

impotence

muguras sāpes

elpas trūkums

neliela sarkano asins šūnu daudzuma samazināšanās

vēdera pūšanās

retāk (1-10 no 1 000 lietotājiem)

cukurs urīnā, olbaltumvielas urīnā

enzīmu līmeņa paaugstināšanās

griešanās sajūta (vertigo)

svīšana

nogurum

palielināta ēstgriba

Ja novērojat kādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām

blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām ziņot ārstam vai farmaceitam.

5.

KĀ UZGLABĀT SEPIOGLIN

Uzglabāt zāles bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.

Nelietot

Sepioglin

pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc „Derīgs līdz”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm

nav nepieciešam

i īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Zāles nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam par

nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

Zāles vairs nav reğistrētas

6.

SĪKĀKA INFORMĀCIJA

Ko Sepioglin

satur

Aktīvā viela ir pioglitazons. Katra tablete satur 45 mg pioglitazona (hidrohlorīda veidā).

Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, hidroksipropilceluloze, karmelozes kalcija sāls un

magnija stearāts.

Sepioglin

ārējais izskats un iepakojums

Sepioglin

45 mg tabletes ir baltas, apaļas, plakanas tabletes ar iespiestu “45” vienā pusē, aptuveni 8,0

mm diametrā. Tabletes ir PA/alumīnija/PVH/alumīnija blisteros pa 14, 28, 30, 50, 56, 90 un 98

tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Vaia S.A.

1, 28 Octovriou str., Ag. Varvara

123 51 Athens, Grieķija

Ražotājs

Specifar S.A.

1, 28 Octovriou str., Ag. Varvara

123 51 Athens, Grieķija

Šī lietošanas instrukcija akceptēta

Sīkāka informācija par šīm zālēm

ir pieejam

a Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā

http://www.ema.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

PIELIKUMS I

ZĀĻU APRAKSTS

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Sepioglin 15 mg tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 15 mg pioglitazona (Pioglitazone) (hidrohlorīda veidā).

Palīgvielas:

Katra tablete satur 36,866 mg laktozes monohidrāta (skat. apakšpunktu 4.4).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

Baltas, apaļas, plakanas tabletes, ar iespiestu ”15” vienā pusē, aptuveni 5,5 mm diametrā.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

Pioglitazons indicēts kā otrās vai trešās kārtas līdzeklis 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai, kā aprakstīts

zemāk:

monoterapija

pieaugušiem pacientiem (īpaši pacientiem ar lieku ķermeņa m

asu), kuriem pietiekamu

kompensāciju nevar sasniegt ar diētu un fizisko slodzi un kuriem metformīna lietošana nav

piemērota kontrindikāciju vai nepanesības dēļ;

divkārša perorāla terapija

kombinācijā ar

metformīnu pieaugušiem pacientiem (īpaši pacientiem ar lieku ķermeņa masu) ar nepietiekamu

glikēmijas kontroli, neskatoties uz maksimālās panesamās metformīna devas monoterapiju,

sulfonilurīnvielas atvasinājumu tikai tiem pieaugušiem pacientiem, kuriem konstatēta

metformīna nepanesība vai kuriem metformīns ir kontrindicēts, ar nepietiekamu glikēmijas

kontroli, neskatoties uz maksimālās panesamās sulfonilurīnvielas atvasinājuma devas

monoterapiju;

trīskārša perorāla terapija

kombinācijā ar

metformīnu un sulfonilurīnvielas atvasinājum

pieaugušiem pacientiem (īpaši pacientiem ar

lieku ķermeņa masu) ar nepietiekamu glikēmijas kontroli, neskatoties uz divkāršu perorālu

terapiju.

Pioglitazons ir indicēts arī kombinācijā ar insulīnu pieaugušiem 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar

nepietiekamu glikēmijas kontroli, kuri lieto insulīnu, un kuri nevar lietot metformīnu kontrindikāciju

vai nepanesības dēļ (skatīt apakšpunktu 4.4).

3–6 mēnešus pēc pioglitazona terapijas uzsākšanas atkārtoti jāizvērtē pacientu stāvoklis, lai novērtētu,

vai atbildes reakcija uz ārstēšanu ir atbilstoša (piemēram, HbA1c vērtības samazinājums). Pacientiem,

kuriem nav vērojama atbilstoša atbildes reakcija, pioglitazona lietošana jāpārtrauc. Ņemot vērā

ilgstošas terapijas iespējamo risku, zāļu parakstītājiem

turpmākās regul

ārās pacientu pārbaudēs

jāpārliecinās, ka pioglitazona terapijas guvums joprojām ir saglabāts (skatīt apakšpunktu 4.4).

Zāles vairs nav reğistrētas

4.2

Devas un lietošanas veids

Devas

Pioglitazona lietošanu var sākt ar 15 mg vai 30 mg reizi dienā. Devu var pakāpeniski palielināt līdz

45 mg reizi dienā.

Kombinācijā ar insulīnu, uzsākot terapiju ar pioglitazonu, insulīna devu var saglabāt. Ja pacients ziņo

par hipoglikēmiju, insulīna deva ir jāsamazina.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem cilvēkiem deva nav jāpielāgo (skatīt apakšpunktu 5.2). Ārstēšana jāuzsāk ar zemāko

pieejamo devu un deva jāpalielina pakāpeniski, īpaši, ja pioglitazonu lieto kombinācijā ar insulīnu

(skatīt apakšpunktu 4.4 Šķidruma aizture un sirds mazspēja).

Pavājināta nieru darbība

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 4 ml/ min) devas pielāgošana nav

nepieciešama (skatīt apakšpunktu 5.2). Nav pieejama informācija par zāļu lietošanu pacientiem,

kuriem veic dialīzi, tādēļ šiem pacientiem pioglitazonu nedrīkst lietot.

Pavājināta aknu darbība

Pioglitazonu nedrīkst lietot pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (skatīt apakšpunktus 4.3 un

4.4).

Pediatriskā populācija

Nav pierādīts pioglitazona drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem, jaunākiem par 18 gadiem.

Šādi dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Pioglitazona tabletes lieto iekšķīgi vienreiz dienā kopā ar uzturu vai atsevišķi. Tabletes norij, uzdzerot

glāzi ūdens.

4.3

Kontrindikācijas

Pioglitazons kontrindicēts pacientiem ar:

paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām,

sirds mazspēju (arī anamnēzē) (

NYHA

1. – 4. pakāpe),

aknu darbības traucējumiem,

diabētisko ketoacidozi,

urīnpūšļa vēzi vai urīnpūšļa vēzi anamnēzē,

neprecizētu makroskopisku hematūriju.

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Šķidruma aizture un sirds mazspēja

Pioglitazons var izraisīt šķidrum

aizturi, kas var pastiprināt vai paātrināt sirds mazspējas attīstību.

Ārstējot pacientus, kuriem ir vismaz viens hroniskas sirds mazspējas attīstības riska faktors (piem.,

Zāles vairs nav reğistrētas

miokarda infarkts vai simptomātiska koronāro artēriju slimība anamnēzē, vai gados vecāki pacienti),

ārstam jāsāk ārstēšana ar viszemāko devu un tā jāpalielina pakāpeniski. Jānovēro, vai pacientiem, īpaši

tiem, kuriem ir samazināta sirds rezerve, neparādās sirds mazspējas, ķermeņa masas palielināšanās vai

tūskas pazīmes un simptomi. Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par sirds mazspējas

gadījumiem, lietojot pioglitazonu kopā ar insulīnu, kā arī pacientiem ar sirds mazspēju anamnēzē.

Lietojot pioglitazonu kombinācijā ar insulīnu, ir jāvēro, vai pacientam

neparādās sirds m

azspējas

pazīmes vai simptomi, svara pieaugums vai tūska. Tā kā gan insulīna, gan pioglitazona lietošanas

laikā novērota šķidruma aizture, vienlaicīga šo zāļu lietošana var palielināt tūskas attīstības risku.

Pasliktinoties sirdsdarbības, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

Ir veikts kardiovaskulāra iznākuma pētījums ar pioglitazonu pacientiem līdz 75 gadu vecumam ar

2. tipa cukura diabētu un smagu makrovaskulāru slimību anamnēzē. Pioglitazons vai placebo tika

pievienots esošai pretdiabēta un kardiovaskulārai terapijai līdz 3,5 gadus ilgi. Šajā pētījumā biežāk tika

ziņots par sirds mazspējas attīstības gadījumiem, taču mirstība šajā pētījumā nepalielinājās.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem

pacientiem

lietošana kombinācijā ar insulīnu jāizvērtē piesardzīgi, jo pastāv

paaugstināts smagas sirds mazspējas risks.

Ņemot vērā ar vecumu saistītos riskus (galvenokārt urīnpūšļa vēža, kaulu lūzumu un sirds mazspējas

risku), gados vecākiem cilvēkiem rūpīgi jāizvērtē risku un ieguvumu samērs gan pirms ārstēšanas, gan

tās laikā.

Urīnpūšļa vēzis

Veicot kontrolētu klīnisko pētījum

u metaanalīzi, tika konstatēts, ka pioglitazona grupā urīnp

ūšļa vēža

gadījumi bija biežāki (19 gadījumi uz 12506 pacientiem, 0,15 %) nekā kontroles grupās (7 gadījumi uz

10212 pacientiem, 0,07 %), RK=2,64 (95 % TI 1,11–6,31, P=0,029). Pēc tam, kad no analīzes tika

izslēgti pacienti, kuri urīnpūšļa vēža diagnosticēšanas brīdī pētījuma zāļu iedarbībai bija pakļauti

mazāk par gadu, pioglitazona grupā palika 7 gadījumi (0,06 %), bet kontroles grupās — 2 gadījumi

(0,02 %). Arī pieejamie epidemioloģiskie dati ļauj domāt par nedaudz paaugstinātu urīnpūšļa vēža

risku ar pioglitazonu ārstētiem diabēta pacientiem, īpaši tiem pacientiem, kuri tika ārstēti visilgāk un

ar visaugstākajām

ulatīvajām devām. Nevar arī izslēgt iespējamo risku pēc īstermiņa ārstēšanas.

Urīnpūšļa vēža riska faktori jāizvērtē pirms pioglitazona terapijas uzsākšanas (riska faktori ir vecums,

smēķēšanas anamnēze, atsevišķu arodfaktoru un ķīmijterapijas līdzekļu ietekme, piemēram,

ciklofosfamīds vai iepriekšēja staru terapija iegurņa rajonā). Pirms uzsāk terapiju ar pioglitazonu,

jāizmeklē jebkāda veida makroskopiska hematūrija.

Pacientiem jāsniedz norādījumi nekavējoties griezties pie ārsta, ja terapijas laikā parādās

kroskopiska hematūrija vai citi simptomi, tādi kā dizūrija vai neatliekama vajadzība urinēt.

Aknu darbības kontrole

Pēcreģistrācijas periodā saņemti reti ziņojumi par hepatocelulāru disfunkciju (skatīt apakšpunktu 4.8).

Tādēļ ar pioglitazonu ārstētiem pacientiem ieteicams regulāri pārbaudīt aknu enzīmu līmeni. Pirms

pioglitazona terapijas uzsākšanas aknu enzīmu līmenis jāpārbauda visiem pacientiem. Pioglitazona

terapiju nedrīkst sākt pacientiem ar sākotnēji paaugstinātu aknu enzīmu līmeni (AlAT > 2,5 reizes

pārsniedz normas augšējo robežu) vai ar kādām citām aknu slimības pazīmēm.

Pēc pioglitazona terapijas sākšanas aknu enzīm

s ieteicams pārbaudīt periodiski, ņemot vērā klīnisko

novērtējumu. Ja pioglitazona terapijas laikā AlAT līmenis līdz 3 reizēm pārsniedz normas augšējo

robežu, pēc iespējas ātrāk atkārtoti jāpārbauda visu aknu enzīmu līmenis. Ja AlAT līmenis saglabājas

vairāk nekā trīsreiz augstākā līmenī nekā normas augšējā robeža, ārstēšana jāpārtrauc. Ja kādam

pacientam rodas par aknu darbības traucējumiem liecinoši simptomi, piemēram, neizskaidrojama slikta

dūša, vemšana, sāpes vēderā, nogurum

s, anoreksija un/vai tum

šs urīns, jāpārbauda aknu enzīmi.

Zāles vairs nav reğistrētas

Lēmums par pioglitazona terapijas turpināšanu pacientam jāpieņem, ņemot vērā laboratorisko

izmeklējumu rezultātus. Ja rodas dzelte, zāļu lietošana jāpārtrauc.

Ķermeņa masas palielināšanās

Ar pioglitazonu veiktos klīniskajos pētījumos novērota ar devu saistīta ķermeņa masas palielināšanās,

kas var būt tauku uzkrāšanās dēļ, vai atsevišķos gadījumos saistīta ar šķidruma aizturi. Dažos

gadījumos ķermeņa masas palielināšanās var būt sirds mazspējas simptoms, un tāpēc rūpīgi jākontrolē

pacienta svars. Cukura diabēta ārstēšana ietver arī diētu. Pacientam

jāiesaka rūpīgi ievērot diētu ar

precīzu kaloriju daudzum

Hematoloģija

Ārstēšanas laikā ar pioglitazonu novērota neliela hemoglobīna (relatīvā samazināšanās par 4%) un

hematokrīta (relatīvā samazināšanās par 4,1%) pazemināšanās vienlaikus ar hemodilūciju. Līdzīgas

pārmaiņas novērotas ar metformīnu (hemoglobīna un hematokrīta līmeņa relatīva samazināšanās par

3–4% un 3,6–4,1%) un mazākā mērā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem un insulīnu ārstētiem

pacientiem

(hemoglobīna un hematokrīta līmeņa relatīva samazināšanās par 1–2% un 1–3,2%) veiktajā

salīdzinošā kontrolētā klīniskajā pētījumā ar pioglitazonu.

Hipoglikēmija

Paaugstinātas jutības pret insulīnu dēļ pacienti, kas saņem pioglitazonu divkāršā vai trīskāršā perorālā

terapijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai divkāršā terapijā ar insulīnu, var būt pakļauti ar devu

saistītam hipoglikēmijas riskam, un var būt nepieciešama sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai insulīna

devas sam

azināšana.

Acu slimības

Lietojot tiazolidīndionus, tostarp pioglitazonu, saņem

ti pēcreģistrācijas ziņojumi par pirmreizēju

diabētisku makulas tūsku ar samazinātu redzes asumu vai tās pastiprināšanos. Daudzi no šiem

pacientiem ziņoja par vienlaicīgu perifēru tūsku. Nav skaidrs, vai pastāv tieša saistība starp

pioglitazonu un makulas tūsku, bet, ja pacients sūdzas par redzes asuma traucējumiem, ārstiem jādomā

par makulas tūskas attīstības iespējamību un jāapsver nepieciešamība nosūtīt pacientu pie oftalmologa.

Citi

Palielināts kaulu lūzumu biežums sievietēm konstatēts, veicot randomizētu, kontrolētu, dubultmaskētu

klīnisko pētījumu apvienotu analīzi par kaulu lūzum

blakusparādībām vairāk nekā 8100 pacientiem,

kas lietoja pioglitazonu, un 7400 pacientiem, kas ārstēti ar salīdzināmu terapiju līdz 3,5 gadus ilgi.

Lūzumus novēroja 2,6% sieviešu, kas lietoja pioglitazonu, salīdzinot ar 1,7% sieviešu, kas tika ārstētas

ar salīdzināmu terapiju. Lūzumu biežuma palielināšanās vīriešiem, kas tika ārstēti ar pioglitazonu

(1,3%), vērtējot pret salīdzināmu terapiju (1,5%), netika novērota.

Aprēķinātais lūzumu biežums bija 1,9 lūzumi uz 100 pacientgadiem sievietēm, kas ārstētas ar

pioglitazonu, un 1,1 lūzums uz 100 pacientgadiem sievietēm, kas ārstētas ar salīdzināmu terapiju.

Tādēļ sievietēm, kas lietoja pioglitazonu, novērotā lūzum

u riska palielināšanās šai datu kop

ā ir

0,8 lūzumi uz 100 lietošanas pacientgadiem.

3,5 gadu laikā kardiovaskulārā riska

PROactive

pētījumā lūzumi bija 44/870 (5,1%; 1,0 lūzums uz

100 pacientgadiem) ar pioglitazonu ārstētām sievietēm, salīdzinot ar 23/905 (2,5%; 0,5 lūzumi uz 100

pacientgadiem) sievietēm, kas ārstētas ar salīdzināmu terapiju. Lūzumu biežuma palielināšanās ar

pioglitazonu ārstētiem vīriešiem (1,7%) pret salīdzināmu terapiju (2,1%) netika novērota.

Veicot ilgstošu ar pioglitazonu ārstētu sieviešu aprūpi, jāņem vērā lūzumu risks.

Zāles vairs nav reğistrētas

Insulīna darbības pastiprināšanās dēļ ārstēšana ar pioglitazonu pacientēm ar policistisku olnīcu

sindromu var izraisīt ovulācijas atjaunošanos. Šīm pacientēm var iestāties grūtniecība. Pacientēm

jāapzinās grūtniecības rašanās iespējamība un, ja paciente vēlas grūtniecību vai tā iestājas, ārstēšana

jāpārtrauc (skatīt apakšpunktu 4.6).

Pioglitazons jālieto ar piesardzību pacientiem, kas vienlaicīgi lieto arī citohroma P450 2C8 inhibitorus

(piemēram, gemfibrozilu) vai induktorus (piemēram, rifampicīnu). Stingri jāseko glikēmijas kontrolei.

Jāapsver pioglitazona devas pielāgošana ieteicamo devu robežās vai izmaiņas diabēta terapijā (skatīt

apakšpunktu 4.5).

Sepioglin

tabletes satur laktozes m

onohidrātu, un tāpēc tās nedrīkst lietot pacienti ar pārm

antotu

galaktozes nepanesamību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes - galaktozes malabsorbciju.

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka pioglitazons būtiski neietekmē digoksīna, varfarīna,

fenprokumona un metformīna farmakokinētiku un farmakodinamiku. Pioglitazona lietošana vienlaikus

ar sulfonilurīnvielas preparātiem neietekmē sulfonilurīnvielas atvasinājumu farmakokinētiku un

farmakodinamiku. Pētījumi cilvēkiem neliecina par citohroma P450, 1A, 2C8/9 un 3A4 apakštipu

indukciju.

In vitro

pētījumos nav konstatēta citohroma P450 apakštipu inhibēšana. Tādēļ mijiedarbība

ar vielām

, ko metabolizē šie enzīmi, piemēram, ar perorāliem pretapaugļošanās līdzekļiem,

ciklosporīnu, kalcija kanālu blokatoriem un hidroksimetilglutaril-koenzīma A reduktāzes (HMGCoA)

inhibitoriem, nav raksturīga.

Ziņots par vienlaicīgas pioglitazona lietošanas kopā ar gemfibrozilu (citohroma P540 2C8 inhibitors)

izraisītu trīskāršu pioglitazona AUC palielināšanos. Tā kā pastāv ar devu saistīta nevēlamu

blakusparādību pieauguma iespēja, vienlaicīgi lietojot gemfibrozilu, var būt nepieciešams samazināt

pioglitazona devu. Uzmanīgi jāseko glikēmijas kontrolei (skatīt apakšpunktu 4.4). Ziņots par

vienlaicīgas pioglitazona lietošanas kopā ar rifampicīnu (citohroma P540 2C8 induktors) izraisītu

pioglitazona AUC samazināšanos par 54%. Lietojot kopā ar rifampicīnu, var būt nepieciešams

palielināt pioglitazona devu. Uzm

nīgi jāseko glikēmijas kontrolei (skatīt apakšpunktu 4.4).

4.6

Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav pieejami atbilstoši klīniskie dati, lai varētu vērtēt pioglitazona lietošanas drošību grūtniecības

laikā. Pētījumos ar pioglitazonu dzīvniekiem novēroja augļa augšanas aizturi. Tas bija saistīts ar

pioglitazona darbību, samazinot mātītes hiperinsulinēmiju un palielināto rezistenci pret insulīnu, kas

attīstās grūtniecības laikā, tādējādi mazinot augļa augšanai nepieciešamo metabolisma substrātu

pieejamību. Šāda darbības mehānism

a nozīm

e cilvēkam nav skaidra, tāpēc pioglitazonu nedrīkst lietot

grūtniecības laikā.

Zīdīšanas periods

Pioglitazons konstatēts žurku mātīšu pienā. Nav zināms, vai pioglitazons izdalās ar mātes pienu

cilvēkam. Tādēļ pioglitazonu nedrīkst lietot sievietes zīdīšanas laikā.

Fertilitāte

Dzīvnieku fertilitātes pētījumos netika novērota ietekme uz pārošanos, apaugļošanos vai fertilitātes

rādītājiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Sepioglin

neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tomēr personām, kurām novēro redzes traucējumus, jāievēro piesardzība, vadot transportlīdzekļus vai

apkalpojot mehānismus.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādības, kas novērotas vairāk (> 0,5%) nekā placebo lietošanas gadījumā un vairāk nekā

atsevišķos gadījumos pacientiem, kuri lietojuši pioglitazonu dubultmaskētos pētījumos, minētas tālāk

saskaņā ar MedDRA ieteiktajiem

term

iniem pēc sistēmas orgānu grupas un absolūtās sastopamības.

Sastopamība noteikta šādi: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz

< 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināma (nav iespējams noteikt,

balstoties uz pieejamās informācijas). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības

sakārtotas to biežuma un nopietnības samazinājuma secībā.

Pioglitazona nevēlamo blakusparādību sastopamība atkarībā no

ārstēšanas režīma

Kombinācija

Blakusparādības

Mono-

terapija

ar metfor-

mīnu

ar sulfo-

nilurīnvielu

ar

metformīnu

un sulfo-

nilurīnvielu

ar

insulīnu

Infekcijas un

infestācijas

augšējo elpceļu

infekcijas

bieži

bieži

bieži

bieži

bieži

bronhīts

bieži

sinusīts

retāk

retāk

retāk

retāk

retāk

Asins un limfātiskās

sistēmas traucējumi

anēmija

bieži

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

hipoglikēmija

retāk

ļoti bieži

bieži

palielināta ēstgriba

retāk

Nervu sistēmas

traucējumi

hipoestēzija

bieži

bieži

bieži

bieži

bieži

galvassāpes

bieži

retāk

reibonis

bieži

bezmiegs

retāk

retāk

retāk

retāk

retāk

Acu bojājumi

redzes traucējumi

bieži

bieži

retāk

makulas tūska

nav zināma

nav zināma

nav zināma

nav zināma

zināma

Ausu un labirinta

bojājumi

vertigo

retāk

Sirds funkcijas

traucējumi

sirds mazspēja

bieži

Labdabīgi, ļaundabīgi

un neprecizēti audzēji

(ieskaitot cistas un

Zāles vairs nav reğistrētas

Pioglitazona nevēlamo blakusparādību sastopamība atkarībā no

ārstēšanas režīma

Kombinācija

Blakusparādības

Mono-

terapija

ar metfor-

mīnu

ar sulfo-

nilurīnvielu

ar

metformīnu

un sulfo-

nilurīnvielu

ar

insulīnu

polipus)

urīnpūšļa vēzis

retāk

retāk

retāk

retāk

retāk

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu

kurvja un videnes

slimības

apgrūtināta elpošana

bieži

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

vēdera uzpūšanās

retāk

bieži

Ādas un zemādas

audu bojājumi

svīšana

retāk

Skeleta-muskuļu un

saistaudu sistēmas

bojājumi

kaulu lūzumi

bieži

bieži

bieži

bieži

bieži

artralģija

bieži

bieži

bieži

muguras sāpes

bieži

Nieru un urīnizvades

sitēmas traucējumi

hematūrija

bieži

glikozūrija

retāk

proteinūrija

retāk

Reproduktīvās

sistēmas traucējumi

un krūts slimības

erekcijas traucējumi

bieži

Vispārēji traucējumi

un reakcijas

ievadīšanas vietā

tūska

ļoti bieži

nogurums

retāk

Izmeklējumi

ķermeņa masas

palielināšanās

bieži

bieži

bieži

bieži

bieži

paaugstināts

kreatīnfosfokināzes

līmenis asinīs

bieži

paaugstināts

laktātdehidrogenāzes

līmenis

retāk

paaugstināts

alanīnaminotransferāzes

līmenis

nav zināma

nav zināma

nav zināma

nav zināma

zināma

Zāles vairs nav reğistrētas

Par redzes traucējumiem ziņots galvenokārt ārstēšanas sākumā, un tie saistīti ar glikozes līmeņa

pārmaiņām asinīs, kas rada īslaicīgu lēcas pietūkumu un refrakcijas indeksa pārmaiņas, ko novēro arī

citu hipoglikemizējošo līdzekļu lietošanas gadījumā.

Kontrolētos klīniskajos pētījumos saņemti ziņojumi par tūsku no 6–9% ar pioglitazonu ārstētiem

pacientiem viena gada laikā. Tūskas sastopamība salīdzināmās grupās (sulfonilurīnvielas atvasinājumi,

metformīns) bija 2–5%. Tūska parasti bija viegli vai mēreni izteikta un ārstēšana nebija jāpārtrauc.

Kontrolētos klīniskajos pētījumos ziņojumi par sirds mazspēju pioglitazona terapijas gadījumā

saņemti tikpat bieži cik placebo, metformīna un sulfonilurīnvielas atvasinājumu lietotāju grupās, taču

ziņojumu skaits bija lielāks, lietojot pioglitazonu kombinācijā ar insulīnu. Pētījumā pacientiem ar

smagu makrovaskulāru slimību anamnēzē smagas sirds mazspējas biežums bija par 1,6% lielāks,

lietojot pioglitazonu (salīdzinot ar placebo), kad to pievienoja terapijai, kuras sastāvdaļa bija insulīns.

Tomēr mirstība šajā pētījumā nepalielinājās. Pioglitazona plašas lietošanas laikā par sirds mazspēju

ziņots reti, taču biežāk, ja pioglitazons tika lietots kombinācijā ar insulīnu, vai pacientiem

ar sirds

azspēju anamnēzē.

Tika veiktas apvienotas analīzes par kaulu lūzumu blakusparādību ziņojumiem randomizētos, ar

salīdzināmu terapiju kontrolētos, dubultmaskētos klīniskos pētījumos vairāk nekā 8100 pacientiem ar

pioglitazonu ārstētās grupās un 7400 ar salīdzināmu terapiju ārstētās grupās 3,5 gadus ilgi. Sievietēm,

kas lietoja pioglitazonu, tika novērots lielāks lūzumu biežums (2,6%) nekā sievietēm, kas lietoja

salīdzināmu terapiju (1,7%). Vīriešiem, kas tika ārstēti ar pioglitazonu (1,3%), netika novērota kaulu

lūzumu biežuma palielināšanās, vērtējot pret salīdzināmu terapiju (1,5%).

3,5 gadus ilgā

PROactive

pētījumā lūzum

bija 44/870 (5,1%) ar pioglitazonu ārstētām sievietēm,

salīdzinot ar 23/905 (2,5%) sievietēm, kas ārstētas ar salīdzināmu terapiju. Lūzumu biežuma

palielināšanās ar pioglitazonu ārstētiem vīriešiem (1,7%), vērtējot pret salīdzināmu terapiju (2,1%),

netika novērota.

Aktīvos salīdzinošos kontrolētos pētījumos, lietojot pioglitazonu monoterapijā, vidējā ķermeņa masas

palielināšanās bija 2–3 kg gada laikā. Tas ir tikpat cik novērots sulfonilurīnvielas atvasinājuma

aktīvajā salīdzinājuma grupā. Kombinētos pētījumos pioglitazona pievienošana metformīnam izraisīja

ķermeņa masas palielināšanos vidēji par 1,5 kg gada laikā, un pievienošana sulfonilurīnvielas

atvasinājumam – par 2,8 kg. Salīdzināmā grupā sulfonilurīnvielas atvasinājuma pievienošana

metformīnam izraisīja ķermeņa masas palielināšanos vidēji par 1,3 kg, un metformīna pievienošana

sulfonilurīnvielas atvasinājumam izraisīja ķerm

eņa m

asas samazināšanos vidēji par 1,0 kg.

Ar pioglitazonu veiktos klīniskajos pētījumos AlAT paaugstināšanās, vairāk nekā trīs reizes

pārsniedzot augšējo normas robežu, tika novērota tikpat bieži kā placebo grupā, bet retāk nekā

metformīna vai sulfonilurīnvielas atvasinājuma salīdzinājuma grupās. Ārstēšanas laikā ar pioglitazonu

pazeminājās vidējais aknu enzīmu līmenis. Pēcreģistrācijas pieredzes laikā bijuši reti aknu enzīmu

paaugstināšanās un hepatocelulāras disfunkcijas gadījumi. Lai gan ļoti retos gadījumos ziņots par

letālu iznākumu, cēloniska sakarība nav noteikta.

4.9

Pārdozēšana

Klīniskos pētījum

os pacienti ir lietojuši pioglitazonu lielākā devā nekā ieteiktā augstākā deva – 45 mg

dienā. Maksimālā deva, par ko ir ziņots, ir 120 mg dienā četras dienas, tad 180 mg dienā septiņas

dienas, un tas neizraisīja nekādus simptomus.

Hipoglikēmija var attīstīties, lietojot pioglitazonu kombinācijā ar sulfonilurīnvielas preparātiem vai

insulīnu. Pārdozēšanas gadījumā jāveic simptomātiska un vispārēja uzturoša ārstēšana.

Zāles vairs nav reğistrētas

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles diabēta ārstēšanai, hipoglikemizējošs līdzeklis, izņemot insulīnus;

ATĶ kods: A10BG03.

Pioglitazona darbība saistīta ar rezistences pret insulīnu samazināšanu. Pioglitazons darbojas, aktivējot

specifiskus kodolu receptorus (peroksisomu proliferatoraktivētos gamma receptorus), tādējādi

palielinot dzīvnieku aknu, taukaudu un skeleta muskuļu šūnu jutību pret insulīnu. Pierādīts, ka

ārstēšana ar pioglitazonu mazina glikozes izdalīšanos no aknām un palielina perifērisko glikozes

izmantošanu insulīna rezistences apstākļos.

Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu uzlabojas tukšas dūšas un postprandiālās glikēm

ijas kontrole.

Glikēmijas kontroles uzlabošanās saistīta ar insulīna koncentrācijas mazināšanos plazmā gan tukšā

dūšā, gan pēc ēšanas. Pioglitazona un gliklazīda monoterapijas salīdzinājuma klīniskais pētījums tika

pagarināts līdz diviem gadiem, lai novērtētu laiku līdz terapijas neefektivitātes brīdim (nosaka pēc

≥ 8,0% pēc pirmajiem sešiem terapijas mēnešiem). Kaplan-Meier analīze liecināja par īsāku

laiku līdz terapijas neefektivitātes brīdim ar gliklazīdu ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar

pioglitazona grupu. Pēc diviem gadiem glikēmijas kontrole (izteikta kā HbA

< 8,0%) saglabājās 69%

ar pioglitazonu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 50% pacientu, kuri saņēma gliklazīdu. Divus gadus

ilgā kombinētas terapijas pētījumā, kurā salīdzināja pioglitazonu un gliklazīdu, pievienojot tos

metformīnam, glikēmijas kontrole, izteikta kā vidējās HbA

pārmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējiem

raksturlielumiem, pēc viena gada ārstēšanas abās grupās bija vienāda. HbA

pasliktināšanās ātrums

otrā gada laikā pioglitazona lietošanas gadījumā bija mazāks nekā gliklazīda lietošanas gadījumā.

Ar placebo kontrolētā pētījumā pacienti ar nepietiekamu glikēmijas kontroli, neskatoties uz trīs

mēnešus ilgu insulīna optimizācijas periodu, tika randomizēti pioglitazona vai placebo grupās uz

12 mēnešiem. Pacientiem, kuri saņēma pioglitazonu, HbA

samazinājās vidēji par 0,45%, salīdzinot

ar tiem pacientiem, kuri turpināja saņemt insulīnu vienu pašu, kā arī samazinājās insulīna deva ar

pioglitazonu ārstēto pacientu grupā.

HOMA analīze liecina, ka pioglitazons uzlabo beta šūnu darbību, kā arī palielina jutību pret insulīnu.

Divus gadus ilgi klīniskie pētījumi liecina par šīs iedarbības saglabāšanos.

Vienu gadu ilgos klīniskajos pētījumos pioglitazons nemainīgi statistiski nozīmīgi pazemināja

albumīna/kreatinīna attiecību salīdzinājumā ar sākotnējo raksturlielumu.

Pioglitazona (45 mg monoterapijā salīdzinājumā ar placebo) iedarbība tika pētīta nelielā 18 nedēļu

pētījumā 2. tipa cukura diabēta slim

niekiem

. Pioglitazona terapijas laikā novēroja nozīmīgu ķermeņa

masas palielināšanos. Nozīmīgi mazinājās viscerālo tauku daudzums, bet ekstraabdominālo tauku

daudzums palielinājās. Vienlaikus ar pioglitazona izraisītajām tauku sadales pārmaiņām novēroja

insulīna jutības palielināšanos. Vairumā klīnisko pētījumu novērota kopējā plazmas triglicerīdu un

brīvo taukskābju daudzuma samazināšanās vienlaikus ar ABL holesterīna līmeņa palielināšanos

salīdzinājumā ar placebo, bet ZBL holesterīna līm

nis paaugstinājās nedaudz, taču ne klīniski

nozīmīgi.

Līdz divus gadus ilgos klīniskos pētījumos pioglitazons pazemināja kopējo plazmas triglicerīdu un

brīvo taukskābju līmeni un paaugstināja ABL holesterīna līmeni salīdzinājumā ar placebo, metformīnu

un gliklazīdu. Pioglitazons neizraisīja statistiski nozīmīgu ZBL holesterīna līmeņa paaugstināšanos

salīdzinājumā ar placebo, bet metformīna un gliklazīda lietošanas gadījumā novēroja tā

pazemināšanos. 20 nedēļu pētījumā pioglitazons ne tikai pazem

ināja triglicerīdu līm

eni tukšā dūšā, bet

arī samazināja postprandiālo hipertrigliceridēmiju, ietekmējot gan absorbētos, gan aknās sintezētos

triglicerīdus. Šī iedarbība nav atkarīga no pioglitazona ietekmes uz glikēmiju, un statistiski nozīmīgi

atšķiras no glibenklamīda ietekmes.

Zāles vairs nav reğistrētas

Kardiovaskulāro iznākumu pētījumā

PROactive

, 5238 pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un smagu

makrovaskulāru slimību anamnēzē tika randomizēti pioglitazona vai placebo grupā papildus esošai

pretdiabēta vai kardiovaskulārai terapijai uz laiku līdz 3,5 gadiem. Pētījuma subjektu vidējais vecums

bija 62 gadi; diabēta vidējais ilgums bija 9,5 gadi. Apmēram viena trešdaļa pacientu saņēma insulīnu

kombinācijā ar metformīnu un vai sulfonilurīnvielas atvasinājumu. Lai piedalītos pētījumā, pacientam

bija jābūt vienam no sekojošiem kritērijiem: miokarda infarkts, insults, perkutāna kardioloģiska

iejaukšanās vai koronārās artērijas šunts, akūts koronārs sindroms, koronāro artēriju slimība vai

perifēro artēriju obstruktīva slimība. Gandrīz pusei pacientu bija m

iokarda infarkts anam

nēzē, un

apmēram 20% bija insults. Apmēram pusei pētījuma subjektu bija vismaz divi no kardiovaskulārajiem

kritērijiem. Gandrīz visi subjekti (95%) saņēma kardiovaskulāros medikamentus (beta blokatori, ACE

inhibitori, angiotensīna II antagonisti, kalcija kanāla blokatori, nitrāti, diurētiski līdzekļi, aspirīns,

statīni, fibrāti).

Lai arī pētījumā netika sasniegts primārais mērķa kritērijs, kas bija apkopot visus mirstības cēloņus,

miokarda infarktus bez fatāla iznākuma, insultus, akūta koronāra sindroma gadījumus, kājas

amputācijas, koronāras revaskularizācijas gadījumus un kājas revaskularizācijas gadījum

s, rezultāti

liecina, ka nav novērotas ilgtermiņa kardiovaskulāras problēmas saistībā ar pioglitazona lietošanu.

Taču palielinājās tūskas, svara pieauguma un sirds mazspējas gadījumu skaits. Netika novērota

mirstības palielināšanās sirds mazspējas dēļ.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus par pioglitazonu visās

pediatriskās populācijas apakšgrupās ar 2. tipa cukura diabētu. Informāciju par lietošanu bērniem

skatīt apakšpunktā 4.2.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas pioglitazons uzsūcas ātri, un neizm

inīta pioglitazona maksimālā

koncentrācija plazmā parasti tiek sasniegta 2 h pēc lietošanas. Koncentrācija plazmā palielinājās

proporcionāli, lietojot 2–60 mg devas. Līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta pēc 4–7 zāļu lietošanas

dienām. Atkārtota devu lietošana neizraisa savienojuma vai tā metabolītu uzkrāšanos. Uztura lietošana

neietekmē uzsūkšanos. Absolūtā bioloģiskā pieejamība pārsniedz 80%.

Izkliede

Aprēķinātais izkliedes tilpums cilvēkam ir 0,25 l/kg.

Pioglitazons un visi aktīvie metabolīti plaši saistās ar plazmas olbaltumiem (> 99%).

Biotransformācija

Pioglitazons tiek plaši metabolizēts aknās alifātisko m

tilēngrupu hidroksilēšanas veidā. Tas

galvenokārt notiek ar citohroma P4502C8 palīdzību, lai gan mazākā mērā var būt iesaistītas citas

izoformas. Trīs no sešiem konstatētiem metabolītiem ir aktīvi (M-II, M-III un M-IV). Ja ņem vērā

aktivitāti, koncentrāciju un saistību ar olbaltumiem, pioglitazons un M-III metabolīts vienlīdz labi

nodrošina efektivitāti. Šai ziņā M-IV ieguldījums efektivitātē trīskārtīgi pārsniedz pioglitazona „daļu”,

turpretī M-II relatīvā efektivitāte ir minimāla.

In vitro

pētījumos netika konstatēts, ka pioglitazons inhibētu kādu citohroma P450 apakštipu.

Cilvēkam netiek inducēti galvenie inducējam

ie P450 izoenzīm

i 1A, 2C8/9 un 3A4.

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka pioglitazons būtiski neietekmē ne digoksīna, varfarīna,

fenprokumona un metformīna farmakokinētiku, ne farmakodinamiku. Ziņots par vienlaicīgas

pioglitazona lietošanas kopā ar gemfibrozilu (citohroma P540 2C8 inhibitors) vai rifampicīnu

Zāles vairs nav reğistrētas

(citohroma P450 2C8 induktors) izraisītu pioglitazona plazmas koncentrācijas attiecīgi palielināšanos

vai samazināšanos (skatīt apakšpunktu 4.5).

Eliminācija

Pēc perorālas radioloģiski iezīmēta pioglitazona lietošanas cilvēkam radioaktīvais elements tika

konstatēts galvenokārt izkārnījumos (55%) un mazākā daudzumā urīnā (45%). Dzīvniekiem gan urīnā,

gan izkārnījumos konstatējams tikai neliels neizmainīta pioglitazona daudzums. Neizmainīta

pioglitazona vidējais plazmas eliminācijas pusperiods cilvēkam ir 5–6 h, un tā kopējo aktīvo

metabolītu vidējais plazmas eliminācijas pusperiods ir 16–23 h.

Gados vecāki cilvēki

Farmakokinētika līdzsvara koncentrācijā ir līdzīga 65 gadus veciem

un vecākiem

pacientiem un

jauniem cilvēkiem.

Pacienti ar pavājinātu nieru darbību

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību pioglitazona un tā metabolītu koncentrācija plazmā ir zemāka

nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību, bet zāļu pamatvielas perorālais klīrenss ir līdzīgs. Tādējādi

brīvā (nesaistītā) pioglitazona koncentrācija nemainās.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pioglitazona kopējā koncentrācija plazmā nemainās, bet palielinās izkliedes tilpums. Tādēļ būtiski

azinās patiesais kl

īrenss vienlaikus ar nesaistītās pioglitazona frakcijas palielināšanos.

5.3

Preklīniskie dati par drošību

Toksikoloģijas pētījumos pēc atkārtotu devu lietošanas pelēm, žurkām, suņiem un pērtiķiem novēroja

plazmas tilpuma palielināšanos, kas izraisīja hemodilūciju, anēmiju un atgriezenisku ekscentrisku sirds

hipertrofiju. Novērota arī pastiprināta tauku izgulsnēšanās un infiltrācija. Šie novērojumi attiecināmi

uz visu sugu dzīvniekiem, ja koncentrācija plazmā <

4 reizes pārsniedza klīniskas lietošanas gadījumā

sasniedzamo koncentrāciju. Dzīvnieku pētījumos ar pioglitazonu konstatēta kavēta augļa augšana. To

attiecināja uz pioglitazona darbību, mazinot mātītes hiperinsulinēmiju un palielināto rezistenci pret

insulīnu, kas vērojama grūtniecības laikā, un tādējādi mazinot augļa augšanai nepieciešamo

metabolisma substrātu pieejamību.

Pioglitazons neuzrādīja genotoksiskas īpašības vairākos

in vivo

in vitro

veiktos genotoksicitātes

pētījumos. Palielinātu urīnpūšļa epitēlija hiperplāzijas (tēviņiem un mātītēm

) un audzēju (t

ēviņiem)

sastopamību konstatēja žurkām, kuras ar pioglitazonu ārstēja līdz 2 gadiem.

Tika pieņemts, ka urīnakmeņu veidošanās vai esamība ar sekojošu kairinājumu un hiperplāziju ir

mehānisms novērotajai tumorogēnajai reakcijai peļu tēviņiem. 24 mēnešu ilgi mehānisma pētījumi

peļu tēviņiem parādīja, ka pioglitazona lietošana paaugstināja hiperplastisku urīnpūšļa izmaiņu

incidenci. Uztura paskābināšana būtiski samazināja, bet pilnībā nenovērsa audzēju sastopamību.

Mikrokristālu klātbūtne saasināja hiperplastisko reakciju, bet netika uzskatīta par hiperplastisko

iņu primāro cēloni. Nevar izslēgt tumorogēnās atrades peļu tēviņiem nozīmi cilvēkam.

Kancerogēnu atbildes reakciju nekonstatēja abu dzimumu pelēm. Urīnpūšļa hiperplāziju nekonstatēja

suņiem vai pērtiķiem, kurus ārstēja ar pioglitazonu līdz 12 mēnešiem.

Ģimenes adenomatozās polipozes (

FAP)

dzīvnieku modelī ārstēšana ar diviem citiem

tiazolidīndioniem pastiprināja dažādu audzēju rašanos resnajās zarnās. Šī novērojuma nozīme nav

zināma.

Zāles vairs nav reğistrētas

Vides riska novērtējums: nav sagaidāma ietekme uz apkārtējo vidi pioglitazona klīniskas lietošanas

rezultātā.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Karmelozes kalcija sāls

Hidroksipropilceluloze

Laktozes monohidrāts

Magnija stearāts

6.2

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

PA/alumīnija/PVH/alumīnija blisteri, iepakojumā pa 14, 28, 30, 50, 56, 90 un 98 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Vaia S.A.

1, 28 Octovriou str.,

Ag. Varvara 123 51

Athens, Grieķija

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

9.

REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datum

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā

http://www.ema.europa.eu.

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Sepioglin 30 mg tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 30 mg pioglitazona (Pioglitazone) (hidrohlorīda veidā).

Palīgvielas:

Katra tablete satur 73,731 mg laktozes monohidrāta (skat. apakšpunktu 4.4).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

Baltas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un iespiestu ”30” otrā pusē, aptuveni

7,0 mm diametrā.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

Pioglitazons indicēts kā otrās vai trešās kārtas līdzeklis 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai, kā aprakstīts

zemāk:

monoterapija

pieaugušiem

pacientiem (īpaši pacientiem ar lieku ķermeņa masu), kuriem pietiekamu

kompensāciju nevar sasniegt ar diētu un fizisko slodzi un kuriem metformīna lietošana nav

piemērota kontrindikāciju vai nepanesības dēļ;

divkārša perorāla terapija

kombinācijā ar

metformīnu pieaugušiem pacientiem (īpaši pacientiem ar lieku ķermeņa masu) ar nepietiekamu

glikēmijas kontroli, neskatoties uz maksimālās panesamās metformīna devas monoterapiju

sulfonilurīnvielas atvasinājumu tikai tiem pieaugušiem pacientiem, kuriem konstatēta

metformīna nepanesība vai kuriem metformīns ir kontrindicēts, ar nepietiekamu glikēmijas

kontroli, neskatoties uz maksimālās panesamās sulfonilurīnvielas atvasinājuma devas

monoterapiju;

trīskārša perorāla terapija

ācijā ar

metformīnu un sulfonilurīnvielas atvasinājumu pieaugušiem pacientiem (īpaši pacientiem ar

lieku ķermeņa masu) ar nepietiekamu glikēmijas kontroli, neskatoties uz divkāršu perorālu

terapiju.

Pioglitazons ir indicēts arī kombinācijā ar insulīnu pieaugušiem 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar

nepietiekamu glikēmijas kontroli, kuri lieto insulīnu, un kuri nevar lietot metformīnu kontrindikāciju

vai nepanesības dēļ (skatīt apakšpunktu 4.4).

3–6 mēnešus pēc pioglitazona terapijas uzsākšanas atkārtoti jāizvērtē pacientu stāvoklis, lai novērtētu,

vai atbildes reakcija uz ārstēšanu ir atbilstoša (piemēram, HbA1c vērtības samazinājums). Pacientiem,

kuriem nav vērojama atbilstoša atbildes reakcija, pioglitazona lietošana jāpārtrauc. Ņemot vērā

ilgstošas terapijas iespējam

risku, zāļu parakstītājiem turpmākās regulārās pacientu pārbaudēs

jāpārliecinās, ka pioglitazona terapijas guvums joprojām ir saglabāts (skatīt apakšpunktu 4.4).

Zāles vairs nav reğistrētas

4.2

Devas un lietošanas veids

Devas

Pioglitazona lietošanu var sākt ar 15 mg vai 30 mg reizi dienā. Devu var pakāpeniski palielināt līdz

45 mg reizi dienā.

Kombinācijā ar insulīnu, uzsākot terapiju ar pioglitazonu, insulīna devu var saglabāt. Ja pacients ziņo

par hipoglikēmiju, insulīna deva ir jāsamazina.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem cilvēkiem deva nav jāpielāgo (skatīt apakšpunktu 5.2). Ārstēšana jāuzsāk ar zemāko

pieejamo devu un deva jāpalielina pakāpeniski, īpaši, ja pioglitazonu lieto kombinācijā ar insulīnu

(skatīt apakšpunktu 4.4 Šķidruma aizture un sirds mazspēja).

Pavājināta nieru darbība

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 4 ml/ min) devas pielāgošana nav

nepieciešama (skatīt apakšpunktu 5.2). Nav pieejama informācija par zāļu lietošanu pacientiem,

kuriem veic dialīzi, tādēļ šiem pacientiem pioglitazonu nedrīkst lietot.

Pavājināta aknu darbību

Pioglitazonu nedrīkst lietot pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (skatīt apakšpunktus 4.3 un

4.4).

Pediatriskā populācija

Nav pierādīts pioglitazona drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem, jaunākiem par 18 gadiem.

Šādi dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Pioglitazona tabletes lieto iekšķīgi vienreiz dienā kopā ar uzturu vai atsevišķi. Tabletes norij, uzdzerot

glāzi ūdens.

4.3

Kontrindikācijas

Pioglitazons kontrindicēts pacientiem ar:

paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām,

sirds mazspēju (arī anamnēzē) (

NYHA

1. – 4. pakāpe),

aknu darbības traucējumiem,

diabētisko ketoacidozi,

urīnpūšļa vēzi vai urīnpūšļa vēzi anamnēzē,

neprecizētu makroskopisku hematūriju.

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Šķidruma aizture un sirds mazspēja

Pioglitazons var izraisīt šķidrum

aizturi, kas var pastiprināt vai paātrināt sirds mazspējas attīstību.

Ārstējot pacientus, kuriem ir vismaz viens hroniskas sirds mazspējas attīstības riska faktors (piem.,

Zāles vairs nav reğistrētas

miokarda infarkts vai simptomātiska koronāro artēriju slimība anamnēzē, vai gados vecāki pacienti),

ārstam jāsāk ārstēšana ar viszemāko devu un tā jāpalielina pakāpeniski. Jānovēro, vai pacientiem, īpaši

tiem, kuriem ir samazināta sirds rezerve, neparādās sirds mazspējas, ķermeņa masas palielināšanās vai

tūskas pazīmes un simptomi. Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par sirds mazspējas

gadījumiem, lietojot pioglitazonu kopā ar insulīnu, kā arī pacientiem ar sirds mazspēju anamnēzē.

Lietojot pioglitazonu kombinācijā ar insulīnu, ir jāvēro, vai pacientam

neparādās sirds m

azspējas

pazīmes vai simptomi, svara pieaugums vai tūska. Tā kā gan insulīna, gan pioglitazona lietošanas laikā

novērota šķidruma aizture, vienlaicīga šo zāļu lietošana var palielināt tūskas attīstības risku.

Pasliktinoties sirdsdarbības, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

Ir veikts kardiovaskulāra iznākuma pētījums ar pioglitazonu pacientiem līdz 75 gadu vecumam ar

2. tipa cukura diabētu un smagu makrovaskulāru slimību anamnēzē. Pioglitazons vai placebo tika

pievienots esošai pretdiabēta un kardiovaskulārai terapijai līdz 3,5 gadus ilgi. Šajā pētījumā biežāk tika

ziņots par sirds mazspējas attīstības gadījumiem, taču mirstība šajā pētījumā nepalielinājās.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem

pacientiem

lietošana kombinācijā ar insulīnu jāizvērtē piesardzīgi, jo pastāv

paaugstināts smagas sirds mazspējas risks.

Ņemot vērā ar vecumu saistītos riskus (galvenokārt urīnpūšļa vēža, kaulu lūzumu un sirds mazspējas

risku), gados vecākiem cilvēkiem rūpīgi jāizvērtē risku un ieguvumu samērs gan pirms ārstēšanas, gan

tās laikā.

Urīnpūšļa vēzis

Veicot kontrolētu klīnisko pētījum

metaanalīzi, tika konstatēts, ka pioglitazona grupā urīnpūšļa vēža

gadījumi bija biežāki (19 gadījumi uz 12506 pacientiem, 0,15 %) nekā kontroles grupās (7 gadījumi uz

10212 pacientiem, 0,07 %), RK=2,64 (95 % TI 1,11–6,31, P=0,029). Pēc tam, kad no analīzes tika

izslēgti pacienti, kuri urīnpūšļa vēža diagnosticēšanas brīdī pētījuma zāļu iedarbībai bija pakļauti

mazāk par gadu, pioglitazona grupā palika 7 gadījumi (0,06 %), bet kontroles grupās — 2 gadījumi

(0,02 %). Arī pieejamie epidemioloģiskie dati ļauj domāt par nedaudz paaugstinātu urīnpūšļa vēža

risku ar pioglitazonu ārstētiem diabēta pacientiem, īpaši tiem

pacientiem, kuri tika ārstēti visilgāk un

ar visaugstākaj

ām kumulatīvajām devām. Nevar arī izslēgt iespējamo risku pēc īstermiņa ārstēšanas.

Urīnpūšļa vēža riska faktori jāizvērtē pirms pioglitazona terapijas uzsākšanas (riska faktori ir vecums,

smēķēšanas anamnēze, atsevišķu arodfaktoru un ķīmijterapijas līdzekļu ietekme, piemēram,

ciklofosfamīds vai iepriekšēja staru terapija iegurņa rajonā). Pirms uzsāk terapiju ar pioglitazonu,

jāizmeklē jebkāda veida makroskopiska hematūrija.

Pacientiem jāsniedz norādījumi nekavējoties griezties pie ārsta, ja terapijas laikā parādās

kroskopiska hematūrija vai citi simptomi, tādi kā dizūrija vai neatliekama vajadzība urinēt.

Aknu darbības kontrole

Pēcreģistrācijas periodā saņemti reti ziņojumi par hepatocelulāru disfunkciju (skatīt apakšpunktu 4.8).

Tādēļ ar pioglitazonu ārstētiem pacientiem ieteicams regulāri pārbaudīt aknu enzīmu līmeni. Pirms

pioglitazona terapijas uzsākšanas aknu enzīmu līmenis jāpārbauda visiem pacientiem. Pioglitazona

terapiju nedrīkst sākt pacientiem ar sākotnēji paaugstinātu aknu enzīmu līmeni (AlAT > 2,5 reizes

pārsniedz normas augšējo robežu) vai ar kādām citām aknu slimības pazīmēm.

Pēc pioglitazona terapijas sākšanas aknu enzīm

s ieteicams pārbaudīt periodiski, ņemot vērā klīnisko

novērtējumu. Ja pioglitazona terapijas laikā A1AT līmenis līdz 3 reizēm pārsniedz normas augšējo

robežu, pēc iespējas ātrāk atkārtoti jāpārbauda visu aknu enzīmu līmenis. Ja AlAT līmenis saglabājas

trīsreiz augstākā līmenī nekā normas augšējā robeža, ārstēšana jāpārtrauc. Ja kādam pacientam rodas

par aknu darbības traucējumiem liecinoši simptomi, piemēram, neizskaidrojama slikta dūša, vemšana,

sāpes vēderā, nogurum

s, anoreksija un/vai tumšs urīns, jāpārbauda aknu enzīmi

. Lēmums par

Zāles vairs nav reğistrētas

pioglitazona terapijas turpināšanu pacientam jāpieņem, ņemot vērā laboratorisko izmeklējumu

rezultātus. Ja rodas dzelte, zāļu lietošana jāpārtrauc.

Ķermeņa masas palielināšanās

Ar pioglitazonu veiktos klīniskajos pētījumos novērota ar devu saistīta ķermeņa masas palielināšanās,

kas var būt tauku uzkrāšanās dēļ vai atsevišķos gadījumos saistīta ar šķidruma aizturi. Dažos

gadījumos ķermeņa masas palielināšanās var būt sirds mazspējas simptoms, un tāpēc rūpīgi jākontrolē

pacienta svars. Cukura diabēta ārstēšana ietver arī diētu. Pacientam

jāiesaka rūpīgi ievērot diētu ar

precīzu kaloriju daudzum

Hematoloģija

Ārstēšanas laikā ar pioglitazonu novērota neliela hemoglobīna (relatīvā samazināšanās par 4%) un

hematokrīta (relatīvā samazināšanās par 4,1%) pazemināšanās vienlaikus ar hemodilūciju. Līdzīgas

pārmaiņas novērotas ar metformīnu (hemoglobīna un hematokrīta līmeņa relatīva samazināšanās par

3–4% un 3,6–4,1%) un mazākā mērā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem un insulīnu ārstētiem

pacientiem

(hemoglobīna un hematokrīta līmeņa relatīva samazināšanās par 1–2% un 1–3,2%) veiktajā

salīdzinošā kontrolētā klīniskajā pētījumā ar pioglitazonu.

Hipoglikēmija

Paaugstinātas jutības pret insulīnu dēļ pacienti, kas saņem pioglitazonu divkāršā vai trīskāršā perorālā

terapijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai divkāršā terapijā ar insulīnu, var būt pakļauti ar devu

saistītam hipoglikēmijas riskam, un var būt nepieciešama sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai insulīna

devas samazināšana.

Acu slimības

Lietojot tiazolidīndionus, tostarp pioglitazonu, saņem

ti pēcreģistrācijas ziņojum

i par pirmreizēju

diabētisku makulas tūsku ar samazinātu redzes asumu vai tās pastiprināšanos. Daudzi no šiem

pacientiem ziņoja par vienlaicīgu perifēru tūsku. Nav skaidrs, vai pastāv tieša saistība starp

pioglitazonu un makulas tūsku, bet, ja pacients sūdzas par redzes asuma traucējumiem, ārstiem jādomā

par makulas tūskas attīstības iespējamību un jāapsver nepieciešamība nosūtīt pacientu pie oftalmologa.

Citi

Palielināts kaulu lūzumu biežums sievietēm konstatēts, veicot randomizētu, kontrolētu, dubultmaskētu

klīnisko pētījumu apvienotu analīzi par kaulu lūzum

blakusparādībām vairāk nekā 8100 pacientiem,

kas lietoja pioglitazonu, un 7400 pacientiem, kas ārstēti ar salīdzināmu terapiju līdz 3,5 gadus ilgi.

Lūzumus novēroja 2,6% sieviešu, kas lietoja pioglitazonu, salīdzinot ar 1,7% sieviešu, kas tika ārstētas

ar salīdzināmu terapiju. Lūzumu biežuma palielināšanās vīriešiem, kas tika ārstēti ar pioglitazonu

(1,3%), vērtējot pret salīdzināmu terapiju (1,5%), netika novērota.

Aprēķinātais lūzumu biežums bija 1,9 lūzumi uz 100 pacientgadiem sievietēm, kas ārstētas ar

pioglitazonu, un 1,1 lūzums uz 100 pacientgadiem sievietēm, kas ārstētas ar salīdzināmu terapiju.

Tādēļ sievietēm, kas lietoja pioglitazonu, novērotā lūzum

u riska palielināšanās šai datu kop

ā ir

0,8 lūzumi uz 100 lietošanas pacientgadiem.

3,5 gadu laikā kardiovaskulārā riska

PROactive

pētījumā lūzumi bija 44/870 (5,1%; 1,0 lūzums uz

100 pacientgadiem) ar pioglitazonu ārstētām sievietēm, salīdzinot ar 23/905 (2,5%; 0,5 lūzumi uz

100 pacientgadiem) sievietēm, kas ārstētas ar salīdzināmu terapiju. Lūzumu biežuma palielināšanās ar

pioglitazonu ārstētiem vīriešiem (1,7%) pret salīdzināmu terapiju (2,1%) netika novērota.

Veicot ilgstošu ar pioglitazonu ārstētu sieviešu aprūpi, jāņem vērā lūzumu risks.

Zāles vairs nav reğistrētas

Insulīna darbības pastiprināšanās dēļ ārstēšana ar pioglitazonu pacientēm ar policistisku olnīcu

sindromu var izraisīt ovulācijas atjaunošanos. Šīm pacientēm var iestāties grūtniecība. Pacientēm

jāapzinās grūtniecības rašanās iespējamība un, ja paciente vēlas grūtniecību vai tā iestājas, ārstēšana

jāpārtrauc (skatīt apakšpunktu 4.6).

Pioglitazons jālieto ar piesardzību pacientiem, kas vienlaicīgi lieto arī citohroma P450 2C8 inhibitorus

(piemēram, gemfibrozilu) vai induktorus (piemēram, rifampicīnu). Uzmanīgi jāseko glikēmijas

kontrolei. Jāapsver pioglitazona devas pielāgošana ieteicamo devu robežās vai izmaiņas diabēta

terapijā (skatīt apakšpunktu 4.5).

Sepioglin

tabletes satur laktozes m

onohidrātu, un tāpēc tās nedrīkst lietot pacienti ar pārm

antotu

galaktozes nepanesamību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes - galaktozes malabsorbciju.

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka pioglitazons būtiski neietekmē digoksīna, varfarīna,

fenprokumona un metformīna farmakokinētiku un farmakodinamiku. Pioglitazona lietošana vienlaikus

ar sulfonilurīnvielas preparātiem neietekmē sulfonilurīnvielas atvasinājumu farmakokinētiku un

farmakodinamiku. Pētījumi cilvēkiem neliecina par citohroma P450, 1A, 2C8/9 un 3A4 apakštipu

indukciju.

In vitro

pētījumos nav konstatēta citohroma P450 apakštipu inhibēšana. Tādēļ m

ijiedarbība

ar vielām, ko metabolizē šie enzīmi, piemēram, ar perorāliem pretapaugļošanās līdzekļiem,

ciklosporīnu, kalcija kanālu blokatoriem un hidroksimetilglutaril-koenzīma A reduktāzes (HMGCoA)

inhibitoriem, nav raksturīga.

Ziņots par vienlaicīgas pioglitazona lietošanas kopā ar gemfibrozilu (citohroma P540 2C8 inhibitors)

izraisītu trīskāršu pioglitazona AUC pieaugumu. Tā kā pastāv ar devu saistīta nevēlamu

blakusparādību pieauguma iespēja, vienlaicīgi lietojot gemfibrozilu, var būt nepieciešams samazināt

pioglitazona devu. Uzmanīgi jāseko glikēmijas kontrolei (skatīt apakšpunktu 4.4). Ziņots par

vienlaicīgas pioglitazona lietošanas kopā ar rifampicīnu (citohroma P540 2C8 induktors) izraisītu

pioglitazona AUC samazināšanos par 54%. Lietojot kopā ar rifampicīnu, var būt nepieciešams

palielināt pioglitazona devu. Uzm

nīgi jāseko glikēmijas kontrolei (skatīt apakšpunktu 4.4).

4.6

Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav pieejami atbilstoši klīniskie dati, lai varētu vērtēt pioglitazona lietošanas drošību grūtniecības

laikā. Pētījumos ar pioglitazonu dzīvniekiem novēroja augļa augšanas aizturi. Tas bija saistīts ar

pioglitazona darbību, samazinot mātītes hiperinsulinēmiju un palielināto rezistenci pret insulīnu, kas

attīstās grūtniecības laikā, tādējādi mazinot augļa augšanai nepieciešamo metabolisma substrātu

pieejamību. Šāda darbības m

ehānisma nozīme cilvēkam nav skaidra, tāpēc pioglitazonu nedrīkst lietot

grūtniecības laikā.

Zīdīšanas periods

Pioglitazons konstatēts žurku mātīšu pienā. Nav zināms, vai pioglitazons izdalās ar mātes pienu

cilvēkam. Tādēļ pioglitazonu nedrīkst lietot sievietes zīdīšanas laikā.

Fertilitāte

Dzīvnieku fertilitātes pētījumos netika novērota ietekme uz pārošanos, apaugļošanos vai fertilitātes

rādītājiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Sepioglin

neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tomēr personām, kurām novēro redzes traucējumus, jāievēro piesardzība, vadot transportlīdzekļus vai

apkalpojot mehānismus.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādības, kas novērotas vairāk (> 0,5%) nekā placebo lietošanas gadījumā un vairāk nekā

atsevišķos gadījumos pacientiem, kuri lietojuši pioglitazonu dubultmaskētos pētījumos, minētas tālāk

saskaņā ar MedDRA ieteiktajiem

term

iniem pēc sistēmas orgānu grupas un absolūtās sastopamības.

Sastopamība noteikta šādi: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz

< 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināma (nav iespējams noteikt,

balstoties uz pieejamās informācijas). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības

sakārtotas to biežuma un nopietnības samazinājuma secībā.

Pioglitazona nevēlamo blakusparādību sastopamība atkarībā no

ārstēšanas režīma

Kombinācija

Blakusparādības

Mono-

terapija

ar metfor-

mīnu

ar sulfo-

nilurīnvielu

ar

metformīnu

un sulfo-

nilurīnvielu

ar

insulīnu

Infekcijas un

infestācijas

augšējo elpceļu

infekcijas

bieži

bieži

bieži

bieži

bieži

bronhīts

bieži

sinusīts

retāk

retāk

retāk

retāk

retāk

Asins un limfātiskās

sistēmas traucējumi

anēmija

bieži

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

hipoglikēmija

retāk

ļoti bieži

bieži

palielināta ēstgriba

retāk

Nervu sistēmas

traucējumi

hipoestēzija

bieži

bieži

bieži

bieži

bieži

galvassāpes

bieži

retāk

reibonis

bieži

bezmiegs

retāk

retāk

retāk

retāk

retāk

Acu bojājumi

redzes traucējumi

bieži

bieži

retāk

makulas tūska

nav zināma

nav zināma

nav zināma

nav zināma

zināma

Ausu un labirinta

bojājumi

vertigo

retāk

Sirds funkcijas

traucējumi

sirds mazspēja

bieži

Labdabīgi, ļaundabīgi

un neprecizēti audzēji

(ieskaitot cistas un

Zāles vairs nav reğistrētas

Pioglitazona nevēlamo blakusparādību sastopamība atkarībā no

ārstēšanas režīma

Kombinācija

Blakusparādības

Mono-

terapija

ar metfor-

mīnu

ar sulfo-

nilurīnvielu

ar

metformīnu

un sulfo-

nilurīnvielu

ar

insulīnu

polipus)

urīnpūšļa vēzis

retāk

retāk

retāk

retāk

retāk

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu

kurvja un videnes

slimības

apgrūtināta elpošana

bieži

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

vēdera uzpūšanās

retāk

bieži

Ādas un zemādas

audu bojājumi

svīšana

retāk

Skeleta-muskuļu un

saistaudu sistēmas

bojājumi

kaulu lūzumi

bieži

bieži

bieži

bieži

bieži

artralģija

bieži

bieži

bieži

muguras sāpes

bieži

Nieru un urīnizvades

sistēmas traucējumi

hematūrija

bieži

glikozūrija

retāk

proteinūrija

retāk

Reproduktīvās

sistēmas traucējumi

un krūts slimības

erekcijas traucējumi

bieži

Vispārēji traucējumi

un reakcijas

ievadīšanas vietā

tūska

ļoti bieži

nogurums

retāk

Izmeklējumi

ķermeņa masas

palielināšanās

bieži

bieži

bieži

bieži

bieži

paaugstināts

kreatīnfosfokināzes

līmenis asinīs

bieži

paaugstināts

laktātdehidrogenāzes

līmenis

retāk

paaugstināts

alanīnaminotransferāzes

līmenis

nav zināma

nav zināma

nav zināma

nav zināma

zināma

Zāles vairs nav reğistrētas

Par redzes traucējumiem ziņots galvenokārt ārstēšanas sākumā, un tie saistīti ar glikozes līmeņa

pārmaiņām asinīs, kas rada īslaicīgu lēcas pietūkumu un refrakcijas indeksa pārmaiņas, ko novēro arī

citu hipoglikemizējošo līdzekļu lietošanas gadījumā.

Kontrolētos klīniskajos pētījumos saņemti ziņojumi par tūsku no 6–9% ar pioglitazonu ārstētiem

pacientiem viena gada laikā. Tūskas sastopamība salīdzināmās grupās (sulfonilurīnvielas atvasinājumi,

metformīns) bija 2–5%. Tūska parasti bija viegli vai mēreni izteikta un ārstēšana nebija jāpārtrauc.

Kontrolētos klīniskajos pētījumos ziņojumi par sirds mazspēju pioglitazona terapijas gadījumā

saņemti tikpat bieži cik placebo, metformīna un sulfonilurīnvielas atvasinājumu lietotāju grupās, taču

ziņojumu skaits bija lielāks, lietojot pioglitazonu kombinācijā ar insulīnu. Pētījumā pacientiem ar

smagu makrovaskulāru slimību anamnēzē smagas sirds mazspējas biežums bija par 1,6% lielāks,

lietojot pioglitazonu (salīdzinot ar placebo), kad to pievienoja terapijai, kuras sastāvdaļa bija insulīns.

Tomēr mirstība šajā pētījumā nepalielinājās. Pioglitazona plašas lietošanas laikā par sirds mazspēju

ziņots reti, taču biežāk, ja pioglitazons tika lietots kombinācijā ar insulīnu, vai pacientiem

ar sirds

azspēju anamnēzē.

Tika veiktas apvienotas analīzes par kaulu lūzumu blakusparādību ziņojumiem randomizētos, ar

salīdzināmu terapiju kontrolētos, dubultmaskētos klīniskos pētījumos vairāk nekā 8100 pacientiem ar

pioglitazonu ārstētās grupās un 7400 ar salīdzināmu terapiju ārstētās grupās 3,5 gadus ilgi. Sievietēm,

kas lietoja pioglitazonu, tika novērots lielāks lūzumu biežums (2,6%) nekā sievietēm, kas lietoja

salīdzināmu terapiju (1,7%). Vīriešiem, kas tika ārstēti ar pioglitazonu (1,3%), netika novērota kaulu

lūzumu biežuma palielināšanās, vērtējot pret salīdzināmu terapiju (1,5%).

3,5 gadus ilgā

PROactive

pētījumā lūzum

bija 44/870 (5,1%) ar pioglitazonu ārstētām sievietēm,

salīdzinot ar 23/905 (2,5%) sievietēm, kas ārstētas ar salīdzināmu terapiju. Lūzumu biežuma

palielināšanās ar pioglitazonu ārstētiem vīriešiem (1,7%), vērtējot pret salīdzināmu terapiju (2,1%),

netika novērota.

Aktīvos salīdzinošos kontrolētos pētījumos, lietojot pioglitazonu monoterapijā, vidējā ķermeņa masas

palielināšanās bija 2–3 kg gada laikā. Tas ir tikpat cik novērots sulfonilurīnvielas atvasinājuma

aktīvajā salīdzinājuma grupā. Kombinētos pētījumos pioglitazona pievienošana metformīnam izraisīja

ķermeņa masas palielināšanos vidēji par 1,5 kg gada laikā, un pievienošana sulfonilurīnvielas

atvasinājumam – par 2,8 kg. Salīdzināmā grupā sulfonilurīnvielas atvasinājuma pievienošana

metformīnam izraisīja ķermeņa masas palielināšanos vidēji par 1,3 kg, un metformīna pievienošana

sulfonilurīnvielas atvasinājumam izraisīja ķerm

eņa m

asas samazināšanos vidēji par 1,0 kg.

Ar pioglitazonu veiktos klīniskajos pētījumos AlAT paaugstināšanās, vairāk nekā trīs reizes

pārsniedzot augšējo normas robežu, tika novērota tikpat bieži kā placebo grupā, bet retāk nekā

metformīna vai sulfonilurīnvielas atvasinājuma salīdzinājuma grupās. Ārstēšanas laikā ar pioglitazonu

pazeminājās vidējais aknu enzīmu līmenis. Pēcreģistrācijas pieredzes laikā bijuši reti aknu enzīmu

paaugstināšanās un hepatocelulāras disfunkcijas gadījumi. Lai gan ļoti retos gadījumos ziņots par

letālu iznākumu, cēloniska sakarība nav noteikta.

4.9

Pārdozēšana

Klīniskos pētījum

os pacienti ir lietojuši pioglitazonu lielākā devā nekā ieteiktā augstākā deva – 45 mg

dienā. Maksimālā deva, par ko ir ziņots, ir 120 mg dienā četras dienas, tad 180 mg dienā septiņas

dienas, un tas neizraisīja nekādus simptomus.

Hipoglikēmija var attīstīties, lietojot pioglitazonu kombinācijā ar sulfonilurīnvielas preparātiem vai

insulīnu. Pārdozēšanas gadījumā jāveic simptomātiska un vispārēja uzturoša ārstēšana.

Zāles vairs nav reğistrētas

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles diabēta ārstēšanai, hipoglikemizējošs līdzeklis, izņemotinsulīnus;

ATĶ kods: A10BG03.

Pioglitazona darbība saistīta ar rezistences pret insulīnu samazināšanu. Pioglitazons darbojas, aktivējot

specifiskus kodolu receptorus (peroksisomu proliferatoraktivētos gamma receptorus), tādējādi

palielinot dzīvnieku aknu, taukaudu un skeleta muskuļu šūnu jutību pret insulīnu. Pierādīts, ka

ārstēšana ar pioglitazonu mazina glikozes izdalīšanos no aknām un palielina perifērisko glikozes

izmantošanu insulīna rezistences apstākļos.

Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu uzlabojas tukšas dūšas un postprandiālās glikēm

ijas kontrole.

Glikēmijas kontroles uzlabošanās saistīta ar insulīna koncentrācijas mazināšanos plazmā gan tukšā

dūšā, gan pēc ēšanas. Pioglitazona un gliklazīda monoterapijas salīdzinājuma klīniskais pētījums tika

pagarināts līdz diviem gadiem, lai novērtētu laiku līdz terapijas neefektivitātes brīdim (nosaka pēc

≥ 8,0% pēc pirmajiem sešiem terapijas mēnešiem). Kaplan-Meier analīze liecināja par īsāku

laiku līdz terapijas neefektivitātes brīdim ar gliklazīdu ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar

pioglitazona grupu. Pēc diviem gadiem glikēmijas kontrole (izteikta kā HbA

< 8,0%) saglabājās 69%

ar pioglitazonu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 50% pacientu, kuri saņēma gliklazīdu. Divus gadus

ilgā kombinētas terapijas pētījumā, kurā salīdzināja pioglitazonu un gliklazīdu, pievienojot tos

metformīnam, glikēmijas kontrole, izteikta kā vidējās HbA

pārmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējiem

raksturlielumiem, pēc viena gada ārstēšanas abās grupās bija vienāda. HbA

pasliktināšanās ātrums

otrā gada laikā pioglitazona lietošanas gadījumā bija mazāks nekā gliklazīda lietošanas gadījumā.

Ar placebo kontrolētā pētījumā pacienti ar nepietiekamu glikēmijas kontroli, neskatoties uz trīs

mēnešus ilgu insulīna optimizācijas periodu, tika randomizēti pioglitazona vai placebo grupās uz

12 mēnešiem. Pacientiem, kuri saņēma pioglitazonu, HbA

samazinājās vidēji par 0,45%, salīdzinot

ar tiem pacientiem, kuri turpināja saņemt insulīnu vienu pašu, kā arī samazinājās insulīna deva ar

pioglitazonu ārstēto pacientu grupā.

HOMA analīze liecina, ka pioglitazons uzlabo beta šūnu darbību, kā arī palielina jutību pret insulīnu.

Divus gadus ilgi klīniskie pētījumi liecina par šīs iedarbības saglabāšanos.

Vienu gadu ilgos klīniskajos pētījumos pioglitazons nemainīgi statistiski nozīmīgi pazemināja

albumīna/kreatinīna attiecību salīdzinājumā ar sākotnējo raksturlielumu.

Pioglitazona (45 mg monoterapijā salīdzinājumā ar placebo) iedarbība tika pētīta nelielā 18 nedēļu

pētījumā 2. tipa cukura diabēta slim

niekiem

. Pioglitazona terapijas laikā novēroja nozīmīgu ķermeņa

masas palielināšanos. Nozīmīgi mazinājās viscerālo tauku daudzums, bet ekstraabdominālo tauku

daudzums palielinājās. Vienlaikus ar pioglitazona izraisītajām tauku sadales pārmaiņām novēroja

insulīna jutības palielināšanos. Vairumā klīnisko pētījumu novērota kopējā plazmas triglicerīdu un

brīvo taukskābju daudzuma samazināšanās vienlaikus ar ABL holesterīna līmeņa palielināšanos

salīdzinājumā ar placebo, bet ZBL holesterīna līm

nis paaugstinājās nedaudz, taču ne klīniski

nozīmīgi.

Līdz divus gadus ilgos klīniskos pētījumos pioglitazons pazemināja kopējo plazmas triglicerīdu un

brīvo taukskābju līmeni un paaugstināja ABL holesterīna līmeni salīdzinājumā ar placebo, metformīnu

un gliklazīdu. Pioglitazons neizraisīja statistiski nozīmīgu ZBL holesterīna līmeņa paaugstināšanos

salīdzinājumā ar placebo, bet metformīna un gliklazīda lietošanas gadījumā novēroja tā

pazemināšanos. 20 nedēļu pētījumā pioglitazons ne tikai pazem

ināja triglicerīdu līm

eni tukšā dūšā, bet

arī samazināja postprandiālo hipertrigliceridēmiju, ietekmējot gan absorbētos, gan aknās sintezētos

triglicerīdus. Šī iedarbība nav atkarīga no pioglitazona ietekmes uz glikēmiju, un statistiski nozīmīgi

atšķiras no glibenklamīda ietekmes.

Kardiovaskulāro iznākumu pētījumā

PROactive

, 5238 pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un smagu

makrovaskulāru slimību anamnēzē tika randomizēti pioglitazona vai placebo grupā papildus esošai

Zāles vairs nav reğistrētas

pretdiabēta vai kardiovaskulārai terapijai uz laiku līdz 3,5 gadiem. Pētījuma subjektu vidējais vecums

bija 62 gadi; diabēta vidējais ilgums bija 9,5 gadi. Apmēram viena trešdaļa pacientu saņēma insulīnu

kombinācijā ar metformīnu un vai sulfonilurīnvielas atvasinājumu. Lai piedalītos pētījumā, pacientam

bija jābūt vienam no sekojošiem kritērijiem: miokarda infarkts, insults, perkutāna kardioloģiska

iejaukšanās vai koronārās artērijas šunts, akūts koronārs sindroms, koronāro artēriju slimība vai

perifēro artēriju obstruktīva slimība. Gandrīz pusei pacientu bija miokarda infarkts anamnēzē, un

apmēram 20% bija insults. Apmēram pusei pētījuma subjektu bija vismaz divi no kardiovaskulārajiem

kritērijiem

. Gandrīz visi subjekti (95%) saņēm

a kardiovaskulāros medikamentus (beta blokatori, ACE

inhibitori, angiotensīna II antagonisti, kalcija kanāla blokatori, nitrāti, diurētiski līdzekļi, aspirīns,

statīni, fibrāti).

Lai arī pētījumā netika sasniegts primārais mērķa kritērijs, kas bija apkopot visus mirstības cēloņus,

miokarda infarktus bez fatāla iznākuma, insultus, akūta koronāra sindroma gadījumus, kājas

amputācijas, koronāras revaskularizācijas gadījumus un kājas revaskularizācijas gadījumus, rezultāti

liecina, ka nav novērotas ilgtermiņa kardiovaskulāras problēmas saistībā ar pioglitazona lietošanu.

Taču palielinājās tūskas, svara pieaugum

a un sirds m

azspējas gadījumu skaits. Netika novērota

mirstības palielināšanās sirds mazspējas dēļ.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus par pioglitazonu visās

pediatriskās populācijas apakšgrupās ar 2. tipa cukura diabētu. Informāciju par lietošanu bērniem

skatīt apakšpunktā 4.2.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas pioglitazons uzsūcas ātri, un neizmainīta pioglitazona maksimālā

koncentrācija plazmā parasti tiek sasniegta 2 h pēc lietošanas. Koncentrācija plazmā palielinājās

proporcionāli, lietojot 2–60 m

g devas. Līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta pēc 4–7 zāļu lietošanas

dienām. Atkārtota devu lietošana neizraisa savienojuma vai tā metabolītu uzkrāšanos. Uztura lietošana

neietekmē uzsūkšanos. Absolūtā bioloģiskā pieejamība pārsniedz 80%.

Izkliede

Aprēķinātais izkliedes tilpums cilvēkam ir 0,25 l/kg.

Pioglitazons un visi aktīvie metabolīti plaši saistās ar plazmas olbaltumiem (> 99%).

Biotransformācija

Pioglitazons tiek plaši metabolizēts aknās alifātisko metilēngrupu hidroksilēšanas veidā. Tas

galvenokārt notiek ar citohroma P450 2C8 palīdzību, lai gan mazākā mērā var būt iesaistītas citas

izoformas. Trīs no sešiem

konstat

ētiem metabolītiem ir aktīvi (M-II, M-III un M-IV). Ja ņem vērā

aktivitāti, koncentrāciju un saistību ar olbaltumiem, pioglitazons un M-III metabolīts vienlīdz labi

nodrošina efektivitāti. Šai ziņā M-IV ieguldījums efektivitātē trīskārtīgi pārsniedz pioglitazona „daļu”,

turpretī M-II relatīvā efektivitāte ir minimāla.

In vitro

pētījumos netika konstatēts, ka pioglitazons inhibētu kādu citohroma P450 apakštipu.

Cilvēkam netiek inducēti galvenie inducējamie P450 izoenzīmi 1A, 2C8/9 un 3A4.

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka pioglitazons būtiski neietekmē ne digoksīna, varfarīna,

fenprokumona un metformīna farmakokinētiku, ne farm

akodinam

iku. Ziņots par vienlaicīgas

pioglitazona lietošanas kopā ar gemfibrozilu (citohroma P540 2C8 inhibitors) vai rifampicīnu

(citohroma P450 2C8 inducētājs) izraisītu pioglitazona plazmas koncentrācijas attiecīgi pieaugumu vai

samazināšanos (skatīt apakšpunktu 4.5).

Zāles vairs nav reğistrētas

Eliminācija

Pēc perorālas radioloģiski iezīmēta pioglitazona lietošanas cilvēkam radioaktīvais elements tika

konstatēts galvenokārt izkārnījumos (55%) un mazākā daudzumā urīnā (45%). Dzīvniekiem gan urīnā,

gan izkārnījumos konstatējams tikai neliels neizmainīta pioglitazona daudzums. Neizmainīta

pioglitazona vidējais plazmas eliminācijas pusperiods cilvēkam ir 5–6 h, un tā kopējo aktīvo

metabolītu vidējais plazmas eliminācijas pusperiods ir 16–23 h.

Gados vecāki cilvēki

Farmakokinētika līdzsvara koncentrācijā ir līdzīga 65 gadus veciem un vecākiem pacientiem un

jauniem cilvēkiem.

Pacienti ar pavājinātu nieru darbību

Pacientiem

ar pavājinātu nieru darb

ību pioglitazona un tā metabolītu koncentrācija plazmā ir zemāka

nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību, bet zāļu pamatvielas perorālais klīrenss ir līdzīgs. Tādējādi

brīvā (nesaistītā) pioglitazona koncentrācija nemainās.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pioglitazona kopējā koncentrācija plazmā nemainās, bet palielinās izkliedes tilpums. Tādēļ būtiski

samazinās patiesais klīrenss vienlaikus ar nesaistītās pioglitazona frakcijas palielināšanos.

5.3

Preklīniskie dati par drošību

Toksikoloģijas pētījum

s pēc atkārtotu devu lietošanas pelēm, žurkām, suņiem un pērtiķiem novēroja

plazmas tilpuma palielināšanos, kas izraisīja hemodilūciju, anēmiju un atgriezenisku ekscentrisku sirds

hipertrofiju. Novērota arī pastiprināta tauku izgulsnēšanās un infiltrācija. Šie novērojumi attiecināmi

uz visu sugu dzīvniekiem, ja koncentrācija plazmā <

4 reizes pārsniedza klīniskas lietošanas gadījumā

sasniedzamo koncentrāciju. Dzīvnieku pētījumos ar pioglitazonu konstatēta kavēta augļa augšana. To

attiecināja uz pioglitazona darbību, mazinot mātītes hiperinsulinēmiju un palielināto rezistenci pret

insulīnu, kas vērojama grūtniecības laikā, un tādējādi mazinot augļa augšanai nepieciešamo

metabolisma substrātu pieejamību.

Pioglitazons neuzrādīja genotoksiskas īpašības vairākos

in vivo

in vitro

veiktos genotoksicitātes

pētījumos. Palielinātu urīnpūšļa epitēlija hiperplāzijas (tēviņiem un mātītēm

) un audzēju (t

ēviņiem)

sastopamību konstatēja žurkām, kuras ar pioglitazonu ārstēja līdz 2 gadiem.

Tika pieņemts, ka urīnakmeņu veidošanās vai esamība ar sekojošu kairinājumu un hiperplāziju ir

mehānisms novērotajai tumorogēnajai reakcijai peļu tēviņiem. 24 mēnešu ilgi mehānisma pētījumi

peļu tēviņiem parādīja, ka pioglitazona lietošana paaugstināja hiperplastisku urīnpūšļa izmaiņu

incidenci. Uztura paskābināšana būtiski samazināja, bet pilnībā nenovērsa audzēju sastopamību.

Mikrokristālu klātbūtne saasināja hiperplastisko reakciju, bet netika uzskatīta par hiperplastisko

iņu primāro cēloni. Nevar izslēgt tumorogēnās atrades peļu tēviņiem nozīmi cilvēkam.

Kancerogēnu atbildes reakciju nekonstatēja abu dzimumu pelēm. Urīnpūšļa hiperplāziju nekonstatēja

suņiem vai pērtiķiem, kurus ārstēja ar pioglitazonu līdz 12 mēnešiem.

Ģimenes adenomatozās polipozes (

FAP)

dzīvnieku modelī ārstēšana ar diviem citiem

tiazolidīndioniem pastiprināja dažādu audzēju rašanos resnajās zarnās. Šī novērojuma nozīme nav

zināma.

Vides riska novērtējum

: nav sagaidāma ietekme uz apkārtējo vidi pioglitazona klīniskas lietošanas

rezultātā.

Zāles vairs nav reğistrētas

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Karmelozes kalcija sāls

Hidroksipropilceluloze

Laktozes monohidrāts

Magnija stearāts

6.2

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

PA/alumīnija/PVH/alumīnija blisteri, iepakojumā pa 14, 28, 30, 50, 56, 90 un 98 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Vaia S.A.

1, 28 Octovriou str.,

Ag. Varvara 123 51

Athens,

Grieķija

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

9.

REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datum

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā

http://www.ema.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Sepioglin 45 mg tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 45 mg pioglitazona (Pioglitazone) (hidrohlorīda veidā).

Palīgvielas:

Katra tablete satur 110,596 mg laktozes monohidrāta (skat. apakšpunktu 4.4).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

Baltas, apaļas, plakanas tabletes, ar iespiestu ”45” vienā pusē, aptuveni 8,0 mm diametrā.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

Pioglitazons indicēts kā otrās vai trešās kārtas līdzeklis 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai, kā aprakstīts

zemāk:

monoterapija

pieaugušiem pacientiem (īpaši pacientiem ar lieku ķermeņa m

asu), kuriem pietiekamu

pensāciju nevar sasniegt ar diētu un fizisko slodzi un kuriem metformīna lietošana nav

piemērota kontrindikāciju vai nepanesības dēļ;

divkārša perorāla terapija

kombinācijā ar

metformīnu pieaugušiem pacientiem (īpaši pacientiem ar lieku ķermeņa masu) ar nepietiekamu

glikēmijas kontroli, neskatoties uz maksimālās panesamās metformīna devas monoterapiju

sulfonilurīnvielas atvasinājumu tikai tiem pieaugušiem pacientiem, kuriem konstatēta

metformīna nepanesība vai kuriem metformīns ir kontrindicēts, ar nepietiekamu glikēmijas

kontroli, neskatoties uz maksimālās panesamās sulfonilurīnvielas atvasinājuma devas

monoterapiju;

trīskārša perorāla terapija

kombinācijā ar

metformīnu un sulfonilurīnvielas atvasinājum

pieaugušiem pacientiem (īpaši pacientiem ar

lieku ķermeņa masu) ar nepietiekamu glikēmijas kontroli, neskatoties uz divkāršu perorālu

terapiju.

Pioglitazons ir indicēts arī kombinācijā ar insulīnu pieaugušiem 2. tipa cukura diabēta pacientiem ar

nepietiekamu glikēmijas kontroli, kuri lieto insulīnu, un kuri nevar lietot metformīnu kontrindikāciju

vai nepanesības dēļ (skatīt apakšpunktu 4.4).

3–6 mēnešus pēc pioglitazona terapijas uzsākšanas atkārtoti jāizvērtē pacientu stāvoklis, lai novērtētu,

vai atbildes reakcija uz ārstēšanu ir atbilstoša (piemēram, HbA1c vērtības samazinājums). Pacientiem,

kuriem nav vērojama atbilstoša atbildes reakcija, pioglitazona lietošana jāpārtrauc. Ņemot vērā

ilgstošas terapijas iespējamo risku, zāļu parakstītājiem

turpmākās regul

ārās pacientu pārbaudēs

jāpārliecinās, ka pioglitazona terapijas guvums joprojām ir saglabāts (skatīt apakšpunktu 4.4).

Zāles vairs nav reğistrētas

4.2

Devas un lietošanas veids

Devas

Pioglitazona lietošanu var sākt ar 15 mg vai 30 mg reizi dienā. Devu var pakāpeniski palielināt līdz

45 mg reizi dienā.

Kombinācijā ar insulīnu, uzsākot terapiju ar pioglitazonu, insulīna devu var saglabāt. Ja pacients ziņo

par hipoglikēmiju, insulīna deva ir jāsamazina.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem cilvēkiem deva nav jāpielāgo (skatīt apakšpunktu 5.2). Ārstēšana jāuzsāk ar zemāko

pieejamo devu un deva jāpalielina pakāpeniski, īpaši, ja pioglitazonu lieto kombinācijā ar insulīnu

(skatīt apakšpunktu 4.4 Šķidruma aizture un sirds mazspēja).

Pavājināta nieru darbība

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību (kreatinīna klīrenss > 4 ml/ min) devas pielāgošana nav

nepieciešama (skatīt apakšpunktu 5.2.). Nav pieejama informācija par zāļu lietošanu pacientiem,

kuriem veic dialīzi, tādēļ šiem pacientiem pioglitazonu nedrīkst lietot.

Pavājināta aknu darbība

Pioglitazonu nedrīkst lietot pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (skatīt apakšpunktu 4.3 un 4.4).

Pediatriskā populācija

Nav pierādīts pioglitazona drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem, jaunākiem par 18 gadiem.

Šādi dati nav pieejami

Lietošanas veids

Pioglitazona tabletes lieto iekšķīgi vienreiz dienā kopā ar uzturu vai atsevišķi. Tabletes norij, uzdzerot

glāzi ūdens.

4.3

Kontrindikācijas

Pioglitazons kontrindicēts pacientiem ar:

paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām,

sirds mazspēju (arī anamnēzē) (

NYHA

1. – 4. pakāpe),

aknu darbības traucējumiem,

diabētisko ketoacidozi,

urīnpūšļa vēzi vai urīnpūšļa vēzi anamnēzē,

neprecizētu makroskopisku hematūriju.

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Šķidruma aizture un sirds mazspēja

Pioglitazons var izraisīt šķidrum

aizturi, kas var pastiprināt vai paātrināt sirds mazspējas attīstību.

Ārstējot pacientus, kuriem ir vismaz viens hroniskas sirds mazspējas attīstības risks (piem., miokarda

infarkts vai simptomātiska koronāro artēriju slimība anamnēzē, vai gados vecāki pacienti), ārstam

Zāles vairs nav reğistrētas

jāsāk ārstēšana ar viszemāko devu un tā jāpalielina pakāpeniski. Jānovēro, vai pacientiem, īpaši tiem,

kuriem ir samazināta sirds rezerve, neparādās sirds mazspējas, ķermeņa masas palielināšanās vai

tūskas pazīmes un simptomi. Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par sirds mazspējas

gadījumiem, lietojot pioglitazonu kopā ar insulīnu, kā arī pacientiem ar sirds mazspēju anamnēzē;

lietojot pioglitazonu kombinācijā ar insulīnu, ir jāvēro, vai pacientam neparādās sirds mazspējas

pazīmes vai simptomi, svara pieaugums vai tūska. Tā kā gan insulīna, gan pioglitazona lietošanas

laikā novērota šķidrum

aizture, vienlaicīga šo zāļu lietošana var palielināt tūskas attīstības risku.

Pasliktinoties sirdsdarbības, pioglitazona lietošana jāpārtrauc.

Ir veikts kardiovaskulāra iznākuma pētījums ar pioglitazonu pacientiem līdz 75 gadu vecumam ar

2. tipa cukura diabētu un smagu makrovaskulāru slimību anamnēzē. Pioglitazons vai placebo tika

pievienots esošai pretdiabēta un kardiovaskulārai terapijai līdz 3,5 gadus ilgi. Šajā pētījumā biežāk tika

ziņots par sirds mazspējas attīstības gadījumiem, taču mirstība šajā pētījumā nepalielinājās.

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem

pacientiem lietošana kombinācijā ar insulīnu jāizvērt

ē piesardzīgi, jo pastāv

paaugstināts smagas sirds mazspējas risks.

Ņemot vērā ar vecumu saistītos riskus (galvenokārt urīnpūšļa vēža, kaulu lūzumu un sirds mazspējas

risku), gados vecākiem cilvēkiem rūpīgi jāizvērtē risku un ieguvumu samērs gan pirms ārstēšanas, gan

tās laikā.

Urīnpūšļa vēzis

Veicot kontrolētu klīnisko pētījumu metaanalīzi, tika konstatēts, ka pioglitazona grupā urīnpūšļa vēža

gadījum

i bija biežāki (19 gad

ījumi uz 12506 pacientiem, 0,15 %) nekā kontroles grupās (7 gadījumi uz

10212 pacientiem, 0,07 %), RK=2,64 (95 % TI 1,11–6,31, P=0,029). Pēc tam, kad no analīzes tika

izslēgti pacienti, kuri urīnpūšļa vēža diagnosticēšanas brīdī pētījuma zāļu iedarbībai bija pakļauti

mazāk par gadu, pioglitazona grupā palika 7 gadījumi (0,06 %), bet kontroles grupās — 2 gadījumi

(0,02 %). Arī pieejamie epidemioloģiskie dati ļauj domāt par nedaudz paaugstinātu urīnpūšļa vēža

risku ar pioglitazonu ārstētiem diabēta pacientiem, īpaši tiem pacientiem, kuri tika ārstēti visilgāk un

ar visaugstākajām kumulatīvajām devām.

Nevar arī izsl

ēgt iespējamo risku pēc īstermiņa ārstēšanas.

Urīnpūšļa vēža riska faktori jāizvērtē pirms pioglitazona terapijas uzsākšanas (riska faktori ir vecums,

smēķēšanas anamnēze, atsevišķu arodfaktoru un ķīmijterapijas līdzekļu ietekme, piemēram,

ciklofosfamīds vai iepriekšēja staru terapija iegurņa rajonā). Pirms uzsāk terapiju ar pioglitazonu,

jāizmeklē jebkāda veida makroskopiska hematūrija.

Pacientiem jāsniedz norādījumi nekavējoties griezties pie ārsta, ja terapijas laikā parādās

makroskopiska hematūrija vai citi simptomi, tādi kā dizūrija vai neatliekama vajadzība urinēt.

Aknu darbības kontrole

Pēcreģistrācijas periodā saņem

ti reti ziņojum

i par hepatocelulāru disfunkciju (skatīt apakšpunktu 4.8).

Tādēļ ar pioglitazonu ārstētiem pacientiem ieteicams regulāri pārbaudīt aknu enzīmu līmeni. Pirms

pioglitazona terapijas uzsākšanas aknu enzīmu līmenis jāpārbauda visiem pacientiem. Pioglitazona

terapiju nedrīkst sākt pacientiem ar sākotnēji paaugstinātu aknu enzīmu līmeni (AlAT > 2,5 reizes

pārsniedz normas augšējo robežu) vai ar kādām citām aknu slimības pazīmēm.

Pēc pioglitazona terapijas sākšanas aknu enzīmus ieteicams pārbaudīt periodiski, ņemot vērā klīnisko

novērtējum

. Ja pioglitazona terapijas laikā AlAT līmenis līdz 3 reizēm pārsniedz normas augšējo

robežu, pēc iespējas ātrāk atkārtoti jāpārbauda visu aknu enzīmu līmenis. Ja AlAT līmenis saglabājas

trīsreiz augstākā līmenī nekā normas augšējā robeža, ārstēšana jāpārtrauc. Ja kādam pacientam rodas

par aknu darbības traucējumiem liecinoši simptomi, piemēram, neizskaidrojama slikta dūša, vemšana,

sāpes vēderā, nogurums, anoreksija un/vai tumšs urīns, jāpārbauda aknu enzīmi. Lēmums par

Zāles vairs nav reğistrētas

pioglitazona terapijas turpināšanu pacientam jāpieņem, ņemot vērā laboratorisko izmeklējumu

rezultātus. Ja rodas dzelte, zāļu lietošana jāpārtrauc.

Ķermeņa masas palielināšanās

Ar pioglitazonu veiktos klīniskajos pētījumos novērota ar devu saistīta ķermeņa masas palielināšanās,

kas var būt tauku uzkrāšanās dēļ vai atsevišķos gadījumos saistīta ar šķidruma aizturi. Dažos

gadījumos ķermeņa masas palielināšanās var būt sirds mazspējas simptoms, un tāpēc rūpīgi jākontrolē

pacienta svars. Cukura diabēta ārstēšana ietver arī diētu. Pacientam

jāiesaka rūpīgi ievērot diētu ar

precīzu kaloriju daudzum

Hematoloģija

Ārstēšanas laikā ar pioglitazonu novērota neliela hemoglobīna (relatīvā samazināšanās par 4%) un

hematokrīta (relatīvā samazināšanās par 4,1%) pazemināšanās vienlaikus ar hemodilūciju. Līdzīgas

pārmaiņas novērotas ar metformīnu (hemoglobīna un hematokrīta līmeņa relatīva samazināšanās par

3–4% un 3,6–4,1%) un mazākā mērā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem un insulīnu ārstētiem

pacientiem

(hemoglobīna un hematokrīta līmeņa relatīva samazināšanās par 1–2% un 1–3,2%) veiktajā

salīdzinošā kontrolētā klīniskajā pētījumā ar pioglitazonu.

Hipoglikēmija

Paaugstinātas jutības pret insulīnu dēļ pacienti, kas saņem pioglitazonu divkāršā vai trīskāršā perorālā

terapijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai divkāršā terapijā ar insulīnu, var būt pakļauti ar devu

saistītam hipoglikēmijas riskam, un var būt nepieciešama sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai insulīna

devas samazināšana.

Acu slimības

Lietojot tiazolidīndionus, tostarp pioglitazonu, saņem

ti pēcreģistrācijas ziņojum

i par pirmreizēju

diabētisku makulas tūsku ar samazinātu redzes asumu vai tās pastiprināšanos. Daudzi no šiem

pacientiem ziņoja par vienlaicīgu perifēru tūsku. Nav skaidrs, vai pastāv tieša saistība starp

pioglitazonu un makulas tūsku, bet, ja pacients sūdzas par redzes asuma traucējumiem, ārstiem jādomā

par makulas tūskas attīstības iespējamību un jāapsver nepieciešamība nosūtīt pacientu pie oftalmologa.

Citi

Palielināts kaulu lūzumu biežums sievietēm konstatēts, veicot randomizētu, kontrolētu, dubultmaskētu

klīnisko pētījumu apvienotu analīzi par kaulu lūzum

blakusparādībām vairāk nekā 8100 pacientiem,

kas lietoja pioglitazonu, un 7400 pacientiem, kas ārstēti ar salīdzināmu terapiju līdz 3,5 gadus ilgi.

Lūzumus novēroja 2,6% sieviešu, kas lietoja pioglitazonu, salīdzinot ar 1,7% sieviešu, kas tika ārstētas

ar salīdzināmu terapiju. Lūzumu biežuma palielināšanās vīriešiem, kas tika ārstēti ar pioglitazonu

(1,3%), vērtējot pret salīdzināmu terapiju (1,5%), netika novērota.

Aprēķinātais lūzumu biežums bija 1,9 lūzumi uz 100 pacientgadiem sievietēm, kas ārstētas ar

pioglitazonu, un 1,1 lūzums uz 100 pacientgadiem sievietēm, kas ārstētas ar salīdzināmu terapiju.

Tādēļ sievietēm, kas lietoja pioglitazonu, novērotā lūzum

u riska palielināšanās šai datu kop

ā ir

0,8 lūzumi uz 100 lietošanas pacientgadiem.

3,5 gadu laikā kardiovaskulārā riska

PROactive

pētījumā lūzumi bija 44/870 (5,1%; 1,0 lūzums uz

100 pacientgadiem) ar pioglitazonu ārstētām sievietēm, salīdzinot ar 23/905 (2,5%; 0,5 lūzumi uz

100 pacientgadiem) sievietēm, kas ārstētas ar salīdzināmu terapiju. Lūzumu biežuma palielināšanās ar

pioglitazonu ārstētiem vīriešiem (1,7%) pret salīdzināmu terapiju (2,1%) netika novērota.

Veicot ilgstošu ar pioglitazonu ārstētu sieviešu aprūpi, jāņem vērā lūzumu risks.

Zāles vairs nav reğistrētas

Insulīna darbības pastiprināšanās dēļ ārstēšana ar pioglitazonu pacientēm ar policistisku olnīcu

sindromu var izraisīt ovulācijas atjaunošanos. Šīm pacientēm var iestāties grūtniecība. Pacientēm

jāapzinās grūtniecības rašanās iespējamība un, ja paciente vēlas grūtniecību vai tā iestājas, ārstēšana

jāpārtrauc (skatīt apakšpunktu 4.6).

Pioglitazons jālieto ar piesardzību pacientiem, kas vienlaicīgi lieto arī citohroma P450 2C8 inhibitorus

(piemēram, gemfibrozilu) vai induktorus (piemēram, rifampicīnu). Uzmanīgi jāseko glikēmijas

kontrolei. Jāapsver pioglitazona devas pielāgošana ieteicamo devu robežās vai izmaiņas diabēta

terapijā (skatīt apakšpunktu 4.5).

Sepioglin

tabletes satur laktozes m

onohidrātu, un tāpēc tās nedrīkst lietot pacienti ar pārm

antotu

galaktozes nepanesamību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes - galaktozes malabsorbciju.

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka pioglitazons būtiski neietekmē digoksīna, varfarīna,

fenprokumona un metformīna farmakokinētiku un farmakodinamiku. Pioglitazona lietošana vienlaikus

ar sulfonilurīnvielas preparātiem neietekmē sulfonilurīnvielas atvasinājumu farmakokinētiku un

farmakodinamiku. Pētījumi cilvēkiem neliecina par citohroma P450, 1A, 2C8/9 un 3A4 apakštipu

indukciju.

In vitro

pētījumos nav konstatēta citohroma P450 apakštipu inhibēšana. Tādēļ m

ijiedarbība

ar vielām, ko metabolizē šie enzīmi, piemēram, ar perorāliem pretapaugļošanās līdzekļiem,

ciklosporīnu, kalcija kanālu blokatoriem un hidroksimetilglutaril-koenzīma A reduktāzes (HMGCoA)

inhibitoriem, nav raksturīga.

Ziņots par vienlaicīgas pioglitazona lietošanas kopā ar gemfibrozilu (citohroma P540 2C8 inhibitors)

izraisītu trīskāršu pioglitazona AUC pieaugumu. Tā kā pastāv ar devu saistīta nevēlamu

blakusparādību pieauguma iespēja, vienlaicīgi lietojot gemfibrozilu, var būt nepieciešams samazināt

pioglitazona devu. Uzmanīgi jāseko glikēmijas kontrolei (skatīt apakšpunktu 4.4). Ziņots par

vienlaicīgas pioglitazona lietošanas kopā ar rifampicīnu (citohroma P540 2C8 induktors) izraisītu

pioglitazona AUC samazināšanos par 54%. Lietojot kopā ar rifampicīnu, var būt nepieciešams

palielināt pioglitazona devu. Uzm

nīgi jāseko glikēmijas kontrolei (skatīt apakšpunktu 4.4).

4.6

Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Grūtniecība

Nav pieejami atbilstoši klīniskie dati, lai varētu vērtēt pioglitazona lietošanas drošību grūtniecības

laikā. Pētījumos ar pioglitazonu dzīvniekiem novēroja augļa augšanas aizturi. Tas bija saistīts ar

pioglitazona darbību, samazinot mātītes hiperinsulinēmiju un palielināto rezistenci pret insulīnu, kas

attīstās grūtniecības laikā, tādējādi mazinot augļa augšanai nepieciešamo metabolisma substrātu

pieejamību. Šāda darbības m

ehānisma nozīme cilvēkam nav skaidra, tāpēc pioglitazonu nedrīkst lietot

grūtniecības laikā.

Zīdīšanas periods

Pioglitazons konstatēts žurku mātīšu pienā. Nav zināms, vai pioglitazons izdalās ar mātes pienu

cilvēkam. Tādēļ pioglitazonu nedrīkst lietot sievietes zīdīšanas laikā.

Fertilitāte

Dzīvnieku fertilitātes pētījumos netika novērota ietekme uz pārošanos, apaugļošanos vai fertilitātes

rādītājiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Sepioglin

neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tomēr personām, kurām novēro redzes traucējumus, jāievēro piesardzība, vadot transportlīdzekļus vai

apkalpojot mehānismus.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādības, kas novērotas vairāk (> 0,5%) nekā placebo lietošanas gadījumā un vairāk nekā

atsevišķos gadījumos pacientiem, kuri lietojuši pioglitazonu dubultmaskētos pētījumos, minētas tālāk

saskaņā ar MedDRA ieteiktajiem

term

iniem pēc sistēmas orgānu grupas un absolūtās sastopamības.

Sastopamība noteikta šādi: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz

< 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināma (nav iespējams noteikt,

balstoties uz pieejamās informācijas). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības

sakārtotas to biežuma un nopietnības samazinājuma secībā.

Pioglitazona nevēlamo blakusparādību sastopamība atkarībā no

ārstēšanas režīma

Kombinācija

Blakusparādības

Mono-

terapija

ar metfor-

mīnu

ar sulfo-

nilurīnvielu

ar

metformīnu

un sulfo-

nilurīnvielu

ar

insulīnu

Infekcijas un

infestācijas

augšējo elpceļu

infekcijas

bieži

bieži

bieži

bieži

bieži

bronhīts

bieži

sinusīts

retāk

retāk

retāk

retāk

retāk

Asins un limfātiskās

sistēmas traucējumi

anēmija

bieži

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

hipoglikēmija

retāk

ļoti bieži

bieži

palielināta ēstgriba

retāk

Nervu sistēmas

traucējumi

hipoestēzija

bieži

bieži

bieži

bieži

bieži

galvassāpes

bieži

retāk

reibonis

bieži

bezmiegs

retāk

retāk

retāk

retāk

retāk

Acu bojājumi

redzes traucējumi

bieži

bieži

retāk

makulas tūska

nav zināma

nav zināma

nav zināma

nav zināma

zināma

Ausu un labirinta

bojājumi

vertigo

retāk

Sirds funkcijas

traucējumi

sirds mazspēja

bieži

Labdabīgi, ļaundabīgi

un neprecizēti audzēji

(ieskaitot cistas un

Zāles vairs nav reğistrētas

Pioglitazona nevēlamo blakusparādību sastopamība atkarībā no

ārstēšanas režīma

Kombinācija

Blakusparādības

Mono-

terapija

ar metfor-

mīnu

ar sulfo-

nilurīnvielu

ar

metformīnu

un sulfo-

nilurīnvielu

ar

insulīnu

polipus)

urīnpūšļa vēzis

retāk

retāk

retāk

retāk

retāk

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu

kurvja un videnes

slimības

apgrūtināta elpošana

bieži

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

vēdera uzpūšanās

retāk

bieži

Ādas un zemādas

audu bojājumi

svīšana

retāk

Skeleta-muskuļu un

saistaudu sistēmas

bojājumi

kaulu lūzumi

bieži

bieži

bieži

bieži

bieži

artralģija

bieži

bieži

bieži

muguras sāpes

bieži

Nieru un urīnizvades

sitēmas traucējumi

hematūrija

bieži

glikozūrija

retāk

proteinūrija

retāk

Reproduktīvās

sistēmas traucējumi

un krūts slimības

erekcijas traucējumi

bieži

Vispārēji traucējumi

un reakcijas

ievadīšanas vietā

tūska

ļoti bieži

nogurums

retāk

Izmeklējumi

ķermeņa masas

palielināšanās

bieži

bieži

bieži

bieži

bieži

paaugstināts kreatīn

fosfokināzes līmenis

asinīs

bieži

paaugstināts

laktātdehidrogenāzes

līmenis

retāk

paaugstināts

alanīnaminotransferāzes

līmenis

nav zināma

nav zināma

nav zināma

nav zināma

zināma

Zāles vairs nav reğistrētas

Par redzes traucējumiem ziņots galvenokārt ārstēšanas sākumā, un tie saistīti ar glikozes līmeņa

pārmaiņām asinīs, kas rada īslaicīgu lēcas pietūkumu un refrakcijas indeksa pārmaiņas, ko novēro arī

citu hipoglikemizējošo līdzekļu lietošanas gadījumā.

Kontrolētos klīniskajos pētījumos saņemti ziņojumi par tūsku no 6–9% ar pioglitazonu ārstētiem

pacientiem viena gada laikā. Tūskas sastopamība salīdzināmās grupās (sulfonilurīnvielas atvasinājumi,

metformīns) bija 2–5%. Tūska parasti bija viegli vai mēreni izteikta un ārstēšana nebija jāpārtrauc.

Kontrolētos klīniskajos pētījumos ziņojumi par sirds mazspēju pioglitazona terapijas gadījumā

saņemti tikpat bieži cik placebo, metformīna un sulfonilurīnvielas atvasinājumu lietotāju grupās, taču

ziņojumu skaits bija lielāks, lietojot pioglitazonu kombinācijā ar insulīnu. Pētījumā pacientiem ar

smagu makrovaskulāru slimību anamnēzē smagas sirds mazspējas biežums bija par 1,6% lielāks,

lietojot pioglitazonu (salīdzinot ar placebo), kad to pievienoja terapijai, kuras sastāvdaļa bija insulīns.

Tomēr mirstība šajā pētījumā nepalielinājās. Pioglitazona plašas lietošanas laikā par sirds mazspēju

ziņots reti, taču biežāk, ja pioglitazons tika lietots kombinācijā ar insulīnu, vai pacientiem

ar sirds

azspēju anamnēzē.

Tika veiktas apvienotas analīzes par kaulu lūzumu blakusparādību ziņojumiem randomizētos, ar

salīdzināmu terapiju kontrolētos, dubultmaskētos klīniskos pētījumos vairāk nekā 8100 pacientiem ar

pioglitazonu ārstētās grupās un 7400 ar salīdzināmu terapiju ārstētās grupās 3,5 gadus ilgi. Sievietēm,

kas lietoja pioglitazonu, tika novērots lielāks lūzumu biežums (2,6%) nekā sievietēm, kas lietoja

salīdzināmu terapiju (1,7%). Vīriešiem, kas tika ārstēti ar pioglitazonu (1,3%), netika novērota kaulu

lūzumu biežuma palielināšanās, vērtējot pret salīdzināmu terapiju (1,5%).

3,5 gadus ilgā

PROactive

pētījumā lūzum

bija 44/870 (5,1%) ar pioglitazonu ārstētām sievietēm,

salīdzinot ar 23/905 (2,5%) sievietēm, kas ārstētas ar salīdzināmu terapiju. Lūzumu biežuma

palielināšanās ar pioglitazonu ārstētiem vīriešiem (1,7%), vērtējot pret salīdzināmu terapiju (2,1%),

netika novērota.

Aktīvos salīdzinošos kontrolētos pētījumos, lietojot pioglitazonu monoterapijā, vidējā ķermeņa masas

palielināšanās bija 2–3 kg gada laikā. Tas ir tikpat cik novērots sulfonilurīnvielas atvasinājuma

aktīvajā salīdzinājuma grupā. Kombinētos pētījumos pioglitazona pievienošana metformīnam izraisīja

ķermeņa masas palielināšanos vidēji par 1,5 kg gada laikā, un pievienošana sulfonilurīnvielas

atvasinājumam – par 2,8 kg. Salīdzināmā grupā sulfonilurīnvielas atvasinājuma pievienošana

metformīnam izraisīja ķermeņa masas palielināšanos vidēji par 1,3 kg, un metformīna pievienošana

sulfonilurīnvielas atvasinājumam izraisīja ķerm

eņa m

asas samazināšanos vidēji par 1,0 kg.

Ar pioglitazonu veiktos klīniskajos pētījumos AlAT paaugstināšanās, vairāk nekā trīs reizes

pārsniedzot augšējo normas robežu, tika novērota tikpat bieži kā placebo grupā, bet retāk nekā

metformīna vai sulfonilurīnvielas atvasinājuma salīdzinājuma grupās. Ārstēšanas laikā ar pioglitazonu

pazeminājās vidējais aknu enzīmu līmenis. Pēcreģistrācijas pieredzes laikā bijuši reti aknu enzīmu

paaugstināšanās un hepatocelulāras disfunkcijas gadījumi. Lai gan ļoti retos gadījumos ziņots par

letālu iznākumu, cēloniska sakarība nav noteikta.

4.9

Pārdozēšana

Klīniskos pētījum

os pacienti ir lietojuši pioglitazonu lielākā devā nekā ieteiktā augstākā deva – 45 mg

dienā. Maksimālā deva, par ko ir ziņots, ir 120 mg dienā četras dienas, tad 180 mg dienā septiņas

dienas, un tā neizraisīja nekādus simptomus.

Hipoglikēmija var attīstīties, lietojot pioglitazonu kombinācijā ar sulfonilurīnvielas preparātiem vai

insulīnu. Pārdozēšanas gadījumā jāveic simptomātiska un vispārēja uzturoša ārstēšana.

Zāles vairs nav reğistrētas

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles diabēta ārstēšanai, hipoglikemizējošs līdzeklis, izņemotinsulīnus;

ATĶ kods: A10BG03.

Pioglitazona darbība saistīta ar rezistences pret insulīnu samazināšanu. Pioglitazons darbojas, aktivējot

specifiskus kodolu receptorus (peroksisomu proliferatoraktivētos gamma receptorus), tādējādi

palielinot dzīvnieku aknu, taukaudu un skeleta muskuļu šūnu jutību pret insulīnu. Pierādīts, ka

ārstēšana ar pioglitazonu mazina glikozes izdalīšanos no aknām un palielina perifērisko glikozes

izmantošanu insulīna rezistences apstākļos.

Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu uzlabojas tukšas dūšas un postprandiālās glikēm

ijas kontrole.

Glikēmijas kontroles uzlabošanās saistīta ar insulīna koncentrācijas mazināšanos plazmā gan tukšā

dūšā, gan pēc ēšanas. Pioglitazona un gliklazīda monoterapijas salīdzinājuma klīniskais pētījums tika

pagarināts līdz diviem gadiem, lai novērtētu laiku līdz terapijas neefektivitātes brīdim (nosaka pēc

≥ 8,0% pēc pirmajiem sešiem terapijas mēnešiem). Kaplan-Meier analīze liecināja par īsāku

laiku līdz terapijas neefektivitātes brīdim ar gliklazīdu ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar

pioglitazona grupu. Pēc diviem gadiem glikēmijas kontrole (izteikta kā HbA

< 8,0%) saglabājās 69%

ar pioglitazonu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 50% pacientu, kuri saņēma gliklazīdu. Divus gadus

ilgā kombinētas terapijas pētījumā, kurā salīdzināja pioglitazonu un gliklazīdu, pievienojot tos

metformīnam, glikēmijas kontrole, izteikta kā vidējās HbA

pārmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējiem

raksturlielumiem, pēc viena gada ārstēšanas abās grupās bija vienāda. HbA

pasliktināšanās ātrums

otrā gada laikā pioglitazona lietošanas gadījumā bija mazāks nekā gliklazīda lietošanas gadījumā.

Ar placebo kontrolētā pētījumā pacienti ar nepietiekamu glikēmijas kontroli, neskatoties uz trīs

mēnešus ilgu insulīna optimizācijas periodu, tika randomizēti pioglitazona vai placebo grupās uz

12 mēnešiem. Pacientiem, kuri saņēma pioglitazonu, HbA

samazinājās vidēji par 0,45%, salīdzinot

ar tiem pacientiem, kuri turpināja saņemt insulīnu vienu pašu, kā arī samazinājās insulīna deva ar

pioglitazonu ārstēto pacientu grupā.

HOMA analīze liecina, ka pioglitazons uzlabo beta šūnu darbību, kā arī palielina jutību pret insulīnu.

Divus gadus ilgi klīniskie pētījumi liecina par šīs iedarbības saglabāšanos.

Vienu gadu ilgos klīniskajos pētījumos pioglitazons nemainīgi statistiski nozīmīgi pazemināja

albumīna/kreatinīna attiecību salīdzinājumā ar sākotnējo raksturlielumu.

Pioglitazona (45 mg monoterapijā salīdzinājumā ar placebo) iedarbība tika pētīta nelielā 18 nedēļu

pētījumā 2. tipa cukura diabēta slim

niekiem

. Pioglitazona terapijas laikā novēroja nozīmīgu ķermeņa

masas palielināšanos. Nozīmīgi mazinājās viscerālo tauku daudzums, bet ekstraabdominālo tauku

daudzums palielinājās. Vienlaikus ar pioglitazona izraisītajām tauku sadales pārmaiņām novēroja

insulīna jutības palielināšanos. Vairumā klīnisko pētījumu novērota kopējā plazmas triglicerīdu un

brīvo taukskābju daudzuma samazināšanās vienlaikus ar ABL holesterīna līmeņa palielināšanos

salīdzinājumā ar placebo, bet ZBL holesterīna līm

nis paaugstinājās nedaudz, taču ne klīniski

nozīmīgi.

Līdz divus gadus ilgos klīniskos pētījumos pioglitazons pazemināja kopējo plazmas triglicerīdu un

brīvo taukskābju līmeni un paaugstināja ABL holesterīna līmeni salīdzinājumā ar placebo, metformīnu

un gliklazīdu. Pioglitazons neizraisīja statistiski nozīmīgu ZBL holesterīna līmeņa paaugstināšanos

salīdzinājumā ar placebo, bet metformīna un gliklazīda lietošanas gadījumā novēroja tā

pazemināšanos. 20 nedēļu pētījumā pioglitazons ne tikai pazem

ināja triglicerīdu līm

eni tukšā dūšā, bet

arī samazināja postprandiālo hipertrigliceridēmiju, ietekmējot gan absorbētos, gan aknās sintezētos

triglicerīdus. Šī iedarbība nav atkarīga no pioglitazona ietekmes uz glikēmiju, un statistiski nozīmīgi

atšķiras no glibenklamīda ietekmes.

Zāles vairs nav reğistrētas

Kardiovaskulāro iznākumu pētījumā

PROactive

, 5238 pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un smagu

makrovaskulāru slimību anamnēzē tika randomizēti pioglitazona vai placebo grupā papildus esošai

pretdiabēta vai kardiovaskulārai terapijai uz laiku līdz 3,5 gadiem. Pētījuma subjektu vidējais vecums

bija 62 gadi; diabēta vidējais ilgums bija 9,5 gadi. Apmēram viena trešdaļa pacientu saņēma insulīnu

kombinācijā ar metformīnu un vai sulfonilurīnvielas atvasinājumu. Lai piedalītos pētījumā, pacientam

bija jābūt vienam no sekojošiem kritērijiem: miokarda infarkts, insults, perkutāna kardioloģiska

iejaukšanās vai koronārās artērijas šunts, akūts koronārs sindroms, koronāro artēriju slimība vai

perifēro artēriju obstruktīva slimība. Gandrīz pusei pacientu bija m

iokarda infarkts anam

nēzē, un

apmēram 20% bija insults. Apmēram pusei pētījuma subjektu bija vismaz divi no kardiovaskulārajiem

kritērijiem. Gandrīz visi subjekti (95%) saņēma kardiovaskulāros medikamentus (beta blokatori, ACE

inhibitori, angiotensīna II antagonisti, kalcija kanāla blokatori, nitrāti, diurētiski līdzekļi, aspirīns,

statīni, fibrāti).

Lai arī pētījumā netika sasniegts primārais mērķa kritērijs, kas bija apkopot visus mirstības cēloņus,

miokarda infarktus bez fatāla iznākuma, insultus, akūta koronāra sindroma gadījumus, kājas

amputācijas, koronāras revaskularizācijas gadījumus un kājas revaskularizācijas gadījum

s, rezultāti

liecina, ka nav novērotas ilgtermiņa kardiovaskulāras problēmas saistībā ar pioglitazona lietošanu.

Taču palielinājās tūskas, svara pieauguma un sirds mazspējas gadījumu skaits. Netika novērota

mirstības palielināšanās sirds mazspējas dēļ.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus par pioglitazonu visās

pediatriskās populācijas apakšgrupās ar 2. tipa cukura diabētu. Informāciju par lietošanu bērniem

skatīt apakšpunktā 4.2.

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas pioglitazons uzsūcas ātri, un neizm

inīta pioglitazona maksimālā

koncentrācija plazmā parasti tiek sasniegta 2 h pēc lietošanas. Koncentrācija plazmā palielinājās

proporcionāli, lietojot 2–60 mg devas. Līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta pēc 4–7 zāļu lietošanas

dienām. Atkārtota devu lietošana neizraisa savienojuma vai tā metabolītu uzkrāšanos. Uztura lietošana

neietekmē uzsūkšanos. Absolūtā bioloģiskā pieejamība pārsniedz 80%.

Izkliede

Aprēķinātais izkliedes tilpums cilvēkam ir 0,25 l/kg.

Pioglitazons un visi aktīvie metabolīti plaši saistās ar plazmas olbaltumiem (> 99%).

Biotransformācija

Pioglitazons tiek plaši metabolizēts aknās alifātisko m

tilēngrupu hidroksilēšanas veidā. Tas

galvenokārt notiek ar citohroma P450 2C8 palīdzību, lai gan mazākā mērā var būt iesaistītas citas

izoformas. Trīs no sešiem konstatētiem metabolītiem ir aktīvi (M-II, M-III un M-IV). Ja ņem vērā

aktivitāti, koncentrāciju un saistību ar olbaltumiem, pioglitazons un M-III metabolīts vienlīdz labi

nodrošina efektivitāti. Šai ziņā M-IV ieguldījums efektivitātē trīskārtīgi pārsniedz pioglitazona „daļu”,

turpretī M-II relatīvā efektivitāte ir minimāla.

In vitro

pētījumos netika konstatēts, ka pioglitazons inhibētu kādu citohroma P450 apakštipu.

Cilvēkam netiek inducēti galvenie inducējam

ie P450 izoenzīm

i 1A, 2C8/9 un 3A4.

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka pioglitazons būtiski neietekmē ne digoksīna, varfarīna,

fenprokumona un metformīna farmakokinētiku, ne farmakodinamiku. Ziņots par vienlaicīgas

pioglitazona lietošanas kopā ar gemfibrozilu (citohroma P540 2C8 inhibitors) vai rifampicīnu

Zāles vairs nav reğistrētas

(citohroma P450 2C8 inducētājs) izraisītu pioglitazona plazmas koncentrācijas attiecīgi pieaugumu vai

samazināšanos (skatīt apakšpunktu 4.5).

Eliminācija

Pēc perorālas radioloģiski iezīmēta pioglitazona lietošanas cilvēkam radioaktīvais elements tika

konstatēts galvenokārt izkārnījumos (55%) un mazākā daudzumā urīnā (45%). Dzīvniekiem gan urīnā,

gan izkārnījumos konstatējams tikai neliels neizmainīta pioglitazona daudzums. Neizmainīta

pioglitazona vidējais plazmas eliminācijas pusperiods cilvēkam ir 5–6 h, un tā kopējo aktīvo

metabolītu vidējais plazmas eliminācijas pusperiods ir 16–23 h.

Gados vecāki cilvēki

Farmakokinētika līdzsvara koncentrācijā ir līdzīga 65 gadus veciem

un vecākiem

pacientiem un

jauniem cilvēkiem.

Pacienti ar pavājinātu nieru darbību

Pacientiem ar pavājinātu nieru darbību pioglitazona un tā metabolītu koncentrācija plazmā ir zemāka

nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību, bet zāļu pamatvielas perorālais klīrenss ir līdzīgs. Tādējādi

brīvā (nesaistītā) pioglitazona koncentrācija nemainās.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pioglitazona kopējā koncentrācija plazmā nemainās, bet palielinās izkliedes tilpums. Tādēļ būtiski

azinās patiesais kl

īrenss vienlaikus ar nesaistītās pioglitazona frakcijas palielināšanos.

5.3

Preklīniskie dati par drošību

Toksikoloģijas pētījumos pēc atkārtotu devu lietošanas pelēm, žurkām, suņiem un pērtiķiem novēroja

plazmas tilpuma palielināšanos, kas izraisīja hemodilūciju, anēmiju un atgriezenisku ekscentrisku sirds

hipertrofiju. Novērota arī pastiprināta tauku izgulsnēšanās un infiltrācija. Šie novērojumi attiecināmi

uz visu sugu dzīvniekiem, ja koncentrācija plazmā <

4 reizes pārsniedza klīniskas lietošanas gadījumā

sasniedzamo koncentrāciju. Dzīvnieku pētījumos ar pioglitazonu konstatēta kavēta augļa augšana. To

attiecināja uz pioglitazona darbību, mazinot mātītes hiperinsulinēmiju un palielināto rezistenci pret

insulīnu, kas vērojama grūtniecības laikā, un tādējādi mazinot augļa augšanai nepieciešamo

metabolisma substrātu pieejamību.

Pioglitazons neuzrādīja genotoksiskas īpašības vairākos

in vivo

in vitro

veiktos genotoksicitātes

pētījumos. Palielinātu urīnpūšļa epitēlija hiperplāzijas (tēviņiem un mātītēm

) un audzēju (t

ēviņiem)

sastopamību konstatēja žurkām, kuras ar pioglitazonu ārstēja līdz 2 gadiem.

Tika pieņemts, ka urīnakmeņu veidošanās vai esamība ar sekojošu kairinājumu un hiperplāziju ir

mehānisms novērotajai tumorogēnajai reakcijai peļu tēviņiem. 24 mēnešu ilgi mehānisma pētījumi

peļu tēviņiem parādīja, ka pioglitazona lietošana paaugstināja hiperplastisku urīnpūšļa izmaiņu

incidenci. Uztura paskābināšana būtiski samazināja, bet pilnībā nenovērsa audzēju sastopamību.

Mikrokristālu klātbūtne saasināja hiperplastisko reakciju, bet netika uzskatīta par hiperplastisko

iņu primāro cēloni. Nevar izslēgt tumorogēnās atrades peļu tēviņiem nozīmi cilvēkam.

Kancerogēnu atbildes reakciju nekonstatēja abu dzimumu pelēm. Urīnpūšļa hiperplāziju nekonstatēja

suņiem vai pērtiķiem, kurus ārstēja ar pioglitazonu līdz 12 mēnešiem.

Ģimenes adenomatozās polipozes (

FAP)

dzīvnieku modelī ārstēšana ar diviem citiem

tiazolidīndioniem pastiprināja dažādu audzēju rašanos resnajās zarnās. Šī novērojuma nozīme nav

zināma.

Zāles vairs nav reğistrētas

Vides riska novērtējums: nav sagaidāma ietekme uz apkārtējo vidi pioglitazona klīniskas lietošanas

rezultātā.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Karmelozes kalcija sāls

Hidroksipropilceluloze

Laktozes monohidrāts

Magnija stearāts

6.2

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

PA/alumīnija/PVH/alumīnija blisteri, iepakojumā pa 14, 28, 30, 50, 56, 90 un 98 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Vaia S.A.

1, 28 Octovriou str.,

Ag. Varvara 123 51

Athens, Grieķija

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I)

9.

REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datum

10.

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras mājas lapā

http://www.ema.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

7 Westferry Circus

Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom

Telephone

+44 (0)20 7418 8400

Facsimile

+44 (0)20 7418 8416

E-mail

info@ema.europa.eu

Website

www.ema.europa.eu

An agency of the European Union

© European Medicines Agency, 2012. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMEA/H/C/002021

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Sepioglin

pioglitazons

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Sepioglin. Tajā ir paskaidrots,

kā Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles, pirms sniegt pozitīvu atzinumu par

reģistrācijas apliecības piešķiršanu un ieteikumus par Sepioglin lietošanu.

Kas ir Sepioglin?

Sepioglin ir zāles, kas satur aktīvo vielu pioglitazonu. Tās ir pieejamas tablešu veidā (15, 30 un

45 mg).

Sepioglin ir ģenēriskas zāles. Tas nozīmē, ka Sepioglin ir līdzīgas „atsauces zālēm”, kas jau ir

reģistrētas Eiropas Savienībā (ES) ar nosaukumu Actos. Plašāka informācija par ģenēriskām zālēm ir

atrodama jautājumu un atbilžu dokumentā šeit

Kāpēc lieto Sepioglin?

Sepioglin lieto, lai ārstētu 2. tipa diabētu pieaugušajiem (no 18 gadu vecuma), it īpaši pacientiem ar

lieko svaru. Tās lieto papildus diētai un fiziskiem vingrojumiem.

Sepioglin lieto vienas pašas pacientiem, kuriem nav piemērots metformīns (citas zāles pret diabētu).

Sepioglin var lietot arī kopā ar metformīnu, ārstējot pacientus, kuru stāvokli nevar pietiekami kontrolēt

tikai ar metformīnu, vai kopā ar sulfonilurīnvielu (citu pretdiabēta līdzekli), ja metformīns nav

piemērots ("duālā terapija").

Sepioglin var arī lietot kombinācijā ar metformīnu un sulfonilurīnvielu pacientiem, kuru stāvokli nevar

pietiekami kontrolēt pat ar iekšķīgu duālo terapiju ("trīskāršā terapija").

Sepioglin var arī lietot kopā ar insulīnu pacientiem, kuru stāvokli nevar pietiekami kontrolēt tikai ar

insulīnu un

kuri nevar lietot metformīnu

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Zāles vairs nav reğistrētas

Sepioglin

2. lappuse no 2

Kā lieto Sepioglin?

Ieteicamā Sepioglin sākumdeva ir 15 vai 30 mg vienreiz dienā. Šo devu var palielināt pēc vienas vai

divām nedēļām līdz 45 mg vienreiz dienā, ja nepieciešams labāk kontrolēt glikozes (cukura) līmeni

asinīs. Sepioglin nedrīkst lietot pacienti, kam nepieciešama dialīze (asins attīrīšanas metode, ko lieto

cilvēkiem ar nieru slimībām). Tabletes ieņem, uzdzerot ūdeni.

Sepioglin terapiju atkārtoti izvērtē pēc trim līdz sešiem mēnešiem, un to pārtrauc pacientiem, kuri

negūst pietiekamu labumu. Turpmākas izvērtēšanas laikā zāļu parakstītājiem jāapstiprina, ka pacients

joprojām gūst labumu.

Sepioglin darbojas?

2. tipa diabēts ir slimība, kuras gadījumā aizkuņģa dziedzeris neražo pietiekami daudz insulīna, lai

regulētu glikozes līmeni pacienta asinīs, vai arī organisms nespēj insulīnu izmantot efektīvi. Sepioglin

aktīvā viela pioglitazons padara taukaudus, muskuļaudus un aknu šūnas jutīgākas pret insulīnu, līdz ar

to ļaujot organismam labāk izmantot paša radīto insulīnu. Tā rezultātā samazinās glikozes līmenis

asinīs, palīdzot kontrolēt 2. tipa diabētu.

Kā noritēja Sepioglin izpēte?

Tā kā Sepioglin ir ģenēriskas zāles, pacientu pētījumos veica tikai testus, lai noteiktu šo zāļu

bioekvivalenci atsauces zālēm Actos. Divas zāles uzskata par bioekvivalentām, ja tās organismā

nodrošina vienādu aktīvās vielas līmeni.

Kāda ir ieguvumu un riska attiecība, lietojot Sepioglin?

Ņemot vērā, ka Sepioglin ir ģenēriskas zāles un ir bioekvivalentas atsauces zālēm, to ieguvumu un

riska attiecību uzskata par līdzvērtīgu atsauces zāļu ieguvumu un riska attiecībai.

Kāpēc Sepioglin tika apstiprinātas?

CHMP nolēma, ka saskaņā ar ES prasībām ir pierādīta Sepioglin kvalitātes līdzvērtība un bioekvivalence

zālēm Actos. Tāpēc CHMP uzskatīja, ka, tāpat kā Actos gadījumā, ieguvumi pārsniedz identificēto risku.

Komiteja ieteica izsniegt Sepioglin reģistrācijas apliecību.

Cita informācija par Sepioglin.

Eiropas Komisija 2012. gada 9. martā izsniedza Sepioglin reģistrācijas apliecību, kas derīga visā

Eiropas Savienībā.

Pilns Sepioglin EPAR teksts ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find medicine/Human

medicines/European Public Assessment Reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar Sepioglin

pieejama zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī ir daļa no EPAR) vai, sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Pilns atsauces zāļu EPAR teksts arī ir pieejams aģentūras tīmekļa vietnē.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 10.2011.

Zāles vairs nav reğistrētas

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju