Atorvastatin Actavis 20 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

11-04-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

11-07-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Atorvastatīns
Pieejams no:
Actavis Group PTC ehf., Iceland
ATĶ kods:
C10AA05
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Atorvastatin
Deva:
20 mg
Zāļu forma:
Apvalkotā tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Actavis ehf., Iceland; Balkanpharma-Dupnitsa AD, Bulgaria
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Ir apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
07-0113

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Atorvastatin Actavis 10 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatin Actavis 20 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatin Actavis 40 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Atorvastatin Actavis un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Atorvastatin Actavis lietošanas

Kā lietot Atorvastatin Actavis

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Atorvastatin Actavis

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Atorvastatin Actavis un kādam nolūkam tās lieto

Atorvastatin Actavis pieder zāļu grupai, ko sauc par statīniem, kas ir lipīdu (tauku) līmeni regulējoši

līdzekļi.

Atorvastatin Actavis lieto, lai pazeminātu lipīdu, proti, holesterīna un triglicerīdu, līmeni asinīs, ja tas

nav izdevies ar maza satura tauku diētu un dzīvesveida maiņu. Ja Jums ir palielināts sirds slimības

risks, Atorvastatin Actavis var lietot šī riska mazināšanai arī tad, ja holesterīna līmenis Jums ir

normāls. Ārstēšanās laikā Jums jāturpina ievērot standarta holesterīnu pazeminošā diēta.

2.

Kas Jums jāzina pirms Atorvastatin Actavis lietošanas

Nelietojiet Atorvastatin Actavis šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret atorvastatīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir vai kādreiz ir bijusi jebkāda aknu slimība;

ja Jums ir kādreiz bijušas izmainītas un grūti izskaidrojamas analīzes, kas raksturo aknu

darbību;

ja Jūs esat sieviete dzemdētspējīgā vecumā un neizmantojat drošu kontracepcijas metodi;

ja Jūs esat grūtniece vai arī Jūs plānojat grūtniecību;

ja Jūs barojat bērnu ar krūti;

ja C hepatīta ārstēšanai Jūs lietojat glekaprevīra/pibrentasvīra kombināciju.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Atorvastatin Actavis lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir smagi elpošanas traucējumi;

ja Jūs lietojat vai pēdējo 7 dienu laikā esat iekšķīgi lietojis vai saņēmis injekcijas veidā zāles, ko

sauc par fuzidīnskābi (zāles bakteriālu infekciju ārstēšanai). Fuzidīnskābes un Atorvastatin

Actavis vienlaicīga lietošana var izraisīt nopietnus muskuļu bojājumus (rabdomiolīzi);

ja Jums agrāk ir bijis insults ar asinsizplūdumu smadzenēs, vai arī Jums ir saglabājušās mazas

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

šķidruma kabatiņas smadzenēs no agrākiem insultiem;

ja Jums ir nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir pavājināta vairogdziedzera darbība (hipotireoīdisms);

ja Jums ir bijušas atkārtotas vai neizskaidrojamas sāpes muskuļos, vai arī Jums vai kādam no

Jūsu ģimenes locekļiem bijušas problēmas ar muskuļiem;

ja Jums bijušas problēmas ar muskuļiem, lietojot citus holesterīnu pazeminošus līdzekļus

(piemēram, citas zāles, kas satur statīnu vai fibrātu);

ja Jūs regulāri lielā daudzumā lietojat alkoholu;

ja Jums agrāk bijusi aknu slimība;

ja esat vecāks par 70 gadiem.

Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, ārstam vajadzēs veikt asins analīzes pirms ārstēšanās

ar Atorvastatin Actavis un varbūt arī terapijas laikā, lai laikus pamanītu risku, kas saistīts ar muskuļu

blakusparādībām. Zināms, ka palielināts muskuļu blakusparādību, piemēram, rabdomiolīzes, risks ir

gadījumos, kad noteiktas zāles tiek lietotas vienlaicīgi (skatīt 2. punktā „Citas zāles un Atorvastatin

Actavis”).

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jums ir pastāvīgs muskuļu vājums. Šī stāvokļa diagnostikai un

ārstēšanai var būt vajadzīgi papildu izmeklējumi un zāles.

Laikā, kad Jūs lietosit šīs zāles, Jūsu ārsts Jūs rūpīgi novēros, ja Jums ir diabēts vai arī diabēta

attīstības risks. Jums iespējams diabēta attīstības risks, ja Jums ir augsta cukura un tauku koncentrācija

asinīs, Jums ir liekais svars vai arī Jums ir paaugstināts asinsspiediens.

Citas zāles un Atorvastatin Actavis

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu

lietot.

Dažas zāles var ietekmēt Atorvastatin Actavis iedarbību un Atorvastatin Actavis var ietekmēt citu zāļu

iedarbību. Šī mijiedarbība var padarīt vienas vai abas šīs zāles mazāk efektīvas, turklāt tas var

palielināt blakusparādību risku un to smaguma pakāpi, tai skaitā būtisku stāvokli, kad noārdās muskuļi

(rabdomiolīze – skatīt 4. punktu):

zāles, ko lieto, lai ietekmētu Jūsu imūnsistēmas darbību (piemēram, ciklosporīns);

daži antibiotiskie līdzekļi vai pretsēnīšu līdzekļi (piemēram, eritromicīns, klaritromicīns,

telitromicīns, ketokonazols, itrakonazols, vorikonazols, flukonazols, posakonazols, rifampīns,

fuzidīnskābe);

pārtrauciet šo zāļu lietošanu, ja Jums nepieciešams iekšķīgi lietot fuzidīnskābi, lai ārstētu

bakteriālu infekciju. Jūsu ārsts Jums paziņos, kad ir droši atsākt Atorvastatin Actavis lietošanu.

Atorvastatin Actavis un fuzidīnskābes vienlaicīga lietošana var retos gadījumos izraisīt muskuļu

vājumu, jutīgumu vai sāpes (rabdomiolīze). Sīkāku informāciju par rabdomiolīzi skatīt 4.

punktā;

citas zāles, kas regulē lipīdu līmeni (piemēram, gemfibrozils, citi fibrāti, kolestipols);

daži kalcija kanālu blokatori, ko lieto stenokardijas vai paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai

(piemēram, amlodipīns, diltiazems), zāles, kas regulē sirdsdarbību (piemēram, digoksīns,

verapamils, amiodarons);

zāles, ko lieto HIV ārstēšanai, piemēram, ritonavīrs, lopinavīrs, atazanavīrs, indinavīrs,

darunavīrs,

tipranavīra/ritonavīra kombinācija

u.c.;

dažas zāles, ko lieto hepatīta C ārstēšanai, piemēram, telaprevīrs, boceprevīrs un

elbasvīra/grazoprevīra kombinācija;

citas zāles, kuras var mijiedarboties ar Atorvastatin Actavis, ir ezetimibs (pazemina holesterīna

līmeni), varfarīns (samazina asinsreces spējas), perorālie kontracepcijas līdzekļi, stiripentols

(pretkrampju līdzeklis epilepsijas ārstēšanai), cimetidīns (grēmu vai peptisku čūlu ārstēšanai),

fenazons (pretsāpju līdzeklis), kolhicīns (lieto podagras ārstēšanai) un antacīdi (zāles

gremošanas traucējumu ārstēšanai, kas satur alumīniju vai magniju);

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

bezrecepšu zāles: divšķautņu asinszāle.

Atorvastatin Actavis kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Norādījumus par Atorvastatin Actavis lietošanu skatīt 3. punktā. Lūdzu, ievērojiet sekojošo:

Greipfrūtu sula

Nedzeriet vairāk par vienu vai divām nelielām glāzēm greipfrūtu sulas dienā, jo liels daudzums

greipfrūtu sulas var izmainīt Atorvastatin Actavis iedarbību.

Alkohols

Šo zāļu lietošanas laikā Jums jāizvairās lietot lielu alkohola daudzumu. Sīkāku informāciju skatīt 2.

punktā „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Nelietot Atorvastatin Actavis, ja Jūs esat grūtniece vai arī plānojat grūtniecību.

Nelietot Atorvastatin Actavis, ja Jums iespējama grūtniecības iestāšanās, ja vien Jūs neizmantojat

drošas kontracepcijas metodes.

Nelietot Atorvastatin Actavis, ja Jūs barojat bērnu ar krūti.

Atorvastatin Actavis drošums grūtniecēm un mātēm, kuras baro bērnu ar krūti, līdz šim vēl nav

pierādīts. Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Parasti šīs zāles neietekmē Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Tomēr, ja zāles

ietekmē Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli, nedariet to. Nelietojiet darbarīkus vai mehānismus, ja šo

zāļu ietekmē ir apgrūtināta rīkošanās ar tiem.

Atorvastatin Actavis satur nātriju

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā apvalkotajā tabletē, - būtībā tās ir “nātriju

nesaturošas”.

3.

Kā lietot Atorvastatin Actavis

Pirms terapijas uzsākšanas ārsts Jums nozīmēs diētu ar zemu holesterīna līmeni, kura Jums jāievēro

visu Atorvastatin Actavis lietošanas laiku.

Atorvastatin Actavis parastā sākuma deva pieaugušajiem un pusaudžiem no 10 gadu vecuma ir 10 mg

vienu reizi dienā. Ārsts var devu palielināt, līdz tiek sasniegta Jums piemērotā deva. Devas

pielāgošanu Jūsu ārsts veiks ar 4 nedēļu vai vēl garākiem intervāliem. Maksimālā Atorvastatin Actavis

deva ir 80 mg vienu reizi dienā.

Atorvastatin Actavis tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni. Tās var lietot jebkurā dienas laikā, gan

ēdienreižu laikā, gan starp ēdienreizēm. Tomēr mēģiniet lietot savu tableti katru dienu vienā un tai

pašā laikā.

Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar sava ārsta vai farmaceita norādījumiem. Neskaidrību gadījumā

vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Atorvastatin Actavis terapijas ilgumu noteiks Jūsu ārsts.

Ja Jums liekas, ka Atorvastatin Actavis iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu.

Ja esat lietojis Atorvastatin Actavis vairāk nekā noteikts

Ja Jūs nejauši esat lietojis vairāk Atorvastatin Actavis tabletes nekā noteikts (vairāk nekā Jūsu parastā

dienas deva), sazinieties ar ārstu vai tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Ja esat aizmirsis lietot Atorvastatin Actavis

Ja esat aizmirsis lietot devu, nākamo devu lietojiet parastajā laikā.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Atorvastatin Actavis

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu vai arī Jūs vēlaties pārtraukt šo zāļu lietošanu, jautājiet

ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja Jūs novērojat kādu no zemāk minētajām nopietnajām blakusparādībām vai simptomiem,

pārtrauciet savu tablešu lietošanu un nekavējoties pastāstiet par to ārstam vai vēršaties pēc

palīdzības tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā.

Reti: var rasties līdz 1 cilvēkam no 1000

nopietna alerģiska reakcija, kas izraisa sejas, mēles un kakla pietūkumu, un, kas var apgrūtināt

elpošanu;

nopietna saslimšana ar smagu ādas pietūkumu un lobīšanos, čūlām uz ādas, mutē, acīs,

dzimumorgānos un drudzi. Izsitumi uz ādas ar sārti - sarkanām pūtītēm, it īpaši uz plaukstām un

pēdām, kas var pārklāties ar čulgām.

muskuļu vājums, jutīgums, sāpes, plīsums vai sarkanbrūns urīns, it īpaši tad, ja vienlaicīgi ir

sagurums vai paaugstināta ķermeņa temperatūra; to var izraisīt muskuļu šūnu noārdīšanās

(rabdomiolīze). Pārtraucot lietot zāles, ne visos gadījumos muskuļu sabrukums tiek apturēts un

tas var apdraudēt dzīvību un izraisīt nieru darbības traucējumus.

Ļoti reti:

var rasties līdz 1 cilvēkam no 10 000

vilkēdei līdzīgas slimības sindroms (ieskaitot izsitumus, locītavu bojājumus un ietekmi uz asins

šūnām);

ja Jums bez iemesla rodas asiņošana vai zemādas asiņošana, tas var liecināt par aknu bojājumu.

Jums pēc iespējas ātrāk jākonsultējas ar ārstu.

Citas iespējamās blakusparādības, lietojot Atorvastatin Actavis, ir:

Bieži: var rasties līdz 1 cilvēkam no 10

deguna eju iekaisums, sāpes kaklā, asiņošana no deguna;

alerģiskas reakcijas;

palielināts cukura līmenis asinīs (ja Jums ir diabēts, Jums jāturpina rūpīgi sekot cukura līmenim

asinīs), palielināts kreatinīnfosfokināzes līmenis asinīs;

galvassāpes;

slikta dūša, aizcietējums, vēdera pūšanās, gremošanas traucējumi, caureja;

sāpes locītavās, muskuļu sāpes un muguras sāpes;

asins analīžu rezultāti, kas uzrāda, ka Jums ir aknu darbības traucējumi.

Retāk: var rasties līdz 1 cilvēkam no 100

anoreksija (apetītes zudums), ķermeņa masas palielināšanās, cukura līmeņa pazemināšanās

asinīs (ja Jums ir diabēts, Jums jāturpina rūpīgi sekot cukura līmenim asinīs);

nakts murgi, bezmiegs;

reibonis, nejutīguma vai tirpšanas sajūta roku vai kāju pirkstos, samazināta sāpju vai pieskāriena

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

sajūta, garšas sajūtu izmaiņas, atmiņas zudums;

neskaidra redze;

zvanīšana ausīs un/vai galvā;

vemšana, atraugas, sāpes vēdera augšējā un apakšējā daļā, pankreatīts (aizkuņģa dziedzera

iekaisums, kas izraisa sāpes vēderā);

hepatīts (aknu iekaisums);

izsitumi, izsitumi uz ādas un nieze, nātrene, matu izkrišana;

sāpes skaustā, muskuļu vājums;

nogurums, slikta pašsajūta, nespēks, sāpes krūškurvī, pietūkums, it īpaši potītēs (tūska),

paaugstināta ķermeņa temperatūra;

pozitīvs balto asins šūnu tests urīna analīžu rezultātos.

Reti: var rasties līdz 1 cilvēkam no 1000

redzes traucējumi;

negaidīta asiņošana vai zemādas asiņošana;

holestāze (ādas un acs ābolu dzelte);

cīpslu bojājums.

Ļoti reti: var rasties līdz 1 cilvēkam no 10 000

alerģiska reakcija – simptomi var ietvert pēkšņu sēkšanu un sāpes vai spiediena sajūtu

krūškurvī, plakstiņu, sejas, lūpu, mutes, mēles vai kakla pietūkumu, apgrūtinātu elpošanu,

kolapsu;

dzirdes zudums;

ginekomastija (krūšu dziedzeru palielināšanās vīriešiem).

Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem

-

pastāvīgs

muskuļu vājums.

Saistībā ar dažu statīnu (līdzīgu zāļu) lietošanu ziņots par sekojošām blakusparādībām:

seksuāla disfunkcija;

depresija;

elpošanas traucējumi, tai skaitā nepārejošs klepus un/vai elpas trūkums vai drudzis;

diabēts. Tas visdrīzāk iespējams, ja Jums ir augsta cukura un tauku koncentrācija asinīs, Jums ir

liekais svars vai arī Jums ir paaugstināts asinsspiediens. Šo zāļu lietošanas laikā ārsts Jūs

novēros.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, vai medmāsu. Tas

attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne:

www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Atorvastatin Actavis

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz pudelītes un ārējā iepakojuma pēc

„EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko satur Atorvastatin Actavis

Aktīvā viela ir atorvastatīns.

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg, 20 mg vai 40 mg atorvastatīna (atorvastatīna kalcija sāls

veidā).

Citas sastāvdaļas ir mannīts (E421), mikrokristāliskā celuloze, kalcija karbonāts, povidons,

kroskarmelozes nātrija sāls, nātrija laurilsulfāts, bezūdens koloidālais silīcija dioksīds, magnija

stearāts, hipromeloze, titāna dioksīds (E171) un makrogols 6000.

Atorvastatin Actavis ārējais izskats un iepakojums

10 mg: baltas, apaļas, abpusēji izliektas, 7 mm apvalkotās tabletes.

20 mg: baltas, apaļas, abpusēji izliektas, 9 mm apvalkotās tabletes.

40 mg: baltas, ovālas, abpusēji izliektas, 8,2 x 17 mm apvalkotās tabletes.

Iepakojumi

Blisteri (alumīnija/alumīnija) pa 4, 7, 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 84, 98, 100, 200 (10x20) un 500

tabletēm visiem stiprumiem.

Plastmasas pudelītes (ABPE) ar aizspiežamu vāciņu (ZBPE) pa 10, 20, 30, 50, 100 un 200 tabletēm

visiem stiprumiem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Šīs zāles ir pieejamas kā 10 mg, 20 mg un 40 mg apvalkotās tabletes.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks:

Actavis Group PTC ehf., Reykjavikurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Ražotājs:

Actavis ehf, Reykjavíkurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

Balkanpharma – Dupnitsa AD, 3 Samokovsko Str., Dupnitsa 2600, Bulgārija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Īslande

Atacor 10, 20, 40 mg and 80 mg

Čehija

Atorvastatin Actavis

Slovākija

Atorvastatin Actavis 10, 20, 40, 80

Igaunija

Atorvastatin Actavis

Lietuva

Atorvastatin Actavis

Latvija

Atorvastatin Actavis

Polija

Torvalipin

Malta

Atacor 10, 20, 40, 80 mg

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 05/2019

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Atorvastatin Actavis 10 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatin Actavis 20 mg apvalkotās tabletes

Atorvastatin Actavis 40 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg, 20 mg vai 40 mg atorvastatīna (Atorvastatinum), atorvastatīna

kalcija sāls veidā.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

10 mg: baltas, apaļas, abpusēji izliektas, 7 mm, apvalkotās tabletes.

20 mg: baltas, apaļas, abpusēji izliektas, 9 mm, apvalkotās tabletes.

40 mg: baltas, ovālas, abpusēji izliektas, 8,2 x 17 mm, apvalkotās tabletes.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Hiperholesterinēmija

Atorvastatin Actavis ir paredzēts kā piedeva diētai, lai pazeminātu pārāk augstu kopējā holesterīna

(kopējais H), ZBL holesterīna (ZBL-H), apolipoproteīna B un triglicerīdu līmeni plazmā pieaugušiem,

pusaudžiem un bērniem no 10 gadu vecuma ar primāro hiperholesterinēmiju, tai skaitā pārmantoto

hiperholesterinēmiju (heterozigoto formu) vai kombinēto (jaukto) hiperlipidēmiju (atbilst IIa un IIb

tipam pēc Fredriksona klasifikācijas), ja diēta un citi nemedikamentozās ārstēšanas pasākumi nav

pietiekami iedarbīgi.

Atorvastatin Actavis indicēts kopējā holesterīna un ZBL holesterīna līmeņa pazemināšanai

pieaugušajiem ar pārmantotu hiperholesterinēmijas homozigoto formu - vai nu kā papildus līdzeklis

citai lipīdus pazeminošai terapijai (piemēram, ZBL aferēzei), vai arī, ja šāda veida ārstēšanās metodes

nav pieejamas.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Kardiovaskulāru notikumu profilaksei pacientiem ar augstu pirmreizēja kardiovaskulāra notikuma

risku (skatīt 5.1. apakšpunktu) papildus pārējo riska faktoru korekcijai.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Pirms Atorvastatin Actavis lietošanas uzsākšanas pacientiem jāievēro standarta holesterīna līmeni

pazeminošo diētu, un šī diēta jāturpina visu Atorvastatin Actavis lietošanas laiku.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Devu izvēlas individuāli atkarībā no ZBL holesterīna sākuma līmeņa, terapijas mērķa un pacienta

atbildes reakcijas uz terapiju.

Parastā sākuma deva ir 10 mg vienu reizi dienā. Devas pielāgošanu veic ar 4 nedēļu vai vēl garākiem

intervāliem. Maksimālā deva ir 80 mg vienu reizi dienā.

Primārā hiperholesterinēmija un kombinētā (jauktā) hiperlipidēmija

Vairumam pacientu lipīdu kontrolei ir pietiekama 10 mg Atorvastatin Actavis deva vienu reizi dienā.

Terapeitiskā atbildes reakcija novērojama 2 nedēļu laikā, un maksimālais terapeitiskais efekts parasti

tiek sasniegts 4 nedēļās. Ilgstošas terapijas laikā iedarbība saglabājas.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma

Terapija jāsāk ar 10 mg Atorvastatin Actavis dienā. Devu pielāgo individuāli ik pēc 4 nedēļām līdz

dienas devai 40 mg. Pēc tam vai nu devu palielina - maksimāli līdz 80 mg dienā, vai arī 40 mg

atorvastatīna devu kombinē ar žultsskābes saistošām sveķvielām.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas homozigotā forma

Pieejami tikai ierobežoti dati (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Atorvastatīna deva pārmantotās homozigotās hiperholesterinēmijas pacientiem ir no 10 līdz 80 mg

dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Šiem pacientiem atorvastatīns jālieto kā papildus līdzeklis citai lipīdus

pazeminošai terapijai (piemēram, ZBL aferēzei) vai arī, ja šāda terapija nav pieejama.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Sākotnējos profilakses pētījumos izmantotā deva bija 10 mg/dienā. Lai panāktu pašreizējām

vadlīnijām atbilstošu ZBL holesterīna līmeni, var būt nepieciešamas lielākas devas.

Vienlaicīga lietošana ar citām zālēm

Pacientiem, kuri lieto C hepatīta pretvīrusu zāles elbasvīru/grazoprevīru vienlaicīgi ar atorvastatīnu,

atorvastatīna deva nedrīkst pārsniegt 20 mg dienā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Atorvastatin Actavis jālieto piesardzīgi pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4. un 5.2.

apakšpunktu). Atorvastatin Actavis ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu aknu slimību (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Ieteicamo devu efektivitāte un lietošanas drošums pacientiem, kuri vecāki par 70 gadiem, ir tāds pats

kā kopējā populācijā.

Pediatriskā populācija

Hiperholesterinēmija

Bērnu ārstēšanu drīkst veikt tikai speciālists, kuram ir pieredze hiperlipidēmijas ārstēšanā bērniem, un

pacienti regulāri jānovērtē, lai izvērtētu terapijas progresu.

Pacientiem ar pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigoto formu, kuri vecāki par 10 gadiem,

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

ieteicamā atorvastatīna sākuma deva ir 10 mg dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Devu var palielināt līdz

80 mg dienā atbilstoši atbildes reakcijai un panesamībai. Devas ir individuāli jāpielāgo atbilstoši

rekomendētajam terapijas mērķim. Devas izmaiņas jāveic ne ātrāk kā pēc 4 nedēļu intervāla. Devas

titrēšanu līdz 80 mg dienā atbalsta dati no pētījumiem ar pieaugušajiem un ierobežoti klīniskie dati no

pētījumiem ar bērniem ar pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigoto formu (skatīt 4.8. un

5.1. apakšpunktu).

Pieejamie drošuma un efektivitātes dati, kas iegūti atklātos pētījumos ar bērniem ar pārmantotās

hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vecumā no 6 līdz 10 gadiem ir ierobežoti. Atorvastatīns nav

paredzēts lietošanai bērniem līdz 10 gadu vecumam. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 4.8., 5.1. un

5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Šai populācijai piemērotākas var būt citas zāļu formas/stiprumi.

Lietošanas veids

Atorvastatin Actavis ir paredzēts iekšķīgai lietošanai. Visa atorvastatīna dienas deva jālieto vienā

reizē. To var lietot jebkurā laikā, gan ēdienreižu laikā vai to starplaikā.

4.3.

Kontrindikācijas

Atorvastatin Actavis ir kontrindicēts pacientiem:

ar paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām;

ar aktīvu aknu slimību vai neizskaidrojami pastāvīgi paaugstinātu seruma transamināžu līmeni,

kas vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu;

grūtniecības laikā, barošanas ar krūti periodā un sievietēm reproduktīvā vecumā, kuras nelieto

piemērotu kontracepcijas metodi (skatīt 4.6. apakšpunktu);

kuri tiek ārstēti ar C hepatīta pretvīrusu zālēm glecaprevīru/pibrentasvīru.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz aknām

Pirms ārstēšanās sākuma un regulāri tās laikā jāveic aknu funkcionālās pārbaudes. Pacientiem, kuriem

ārstēšanās gaitā parādās aknu bojājuma pazīmes vai simptomi, jāveic aknu funkcijas pārbaude.

Pacienti, kuriem paaugstinājies transamināžu līmenis, jānovēro, līdz šī parādība izzūd. Ja transamināžu

līmenis ilgāku laiku vairāk nekā 3 reizes pārsniedz normas augšējo robežu, ieteicams samazināt

Atorvastatin Actavis devu vai pārtraukt zāļu lietošanu (skatīt 4.8.apakšpunktu).

Pacientiem, kuri lieto alkoholu lielos daudzumos un/vai kuriem ir aknu bojājumi anamnēzē, ārstēšana

ar Atorvastatin Actavis jāveic īpaši piesardzīgi.

Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu (SPARCL)

Insulta apakštipu post-hoc analīze pacientiem bez koronārās sirds slimības (KSS), kuri nesen

pārcietuši insultu vai pārejošu išēmisku lēkmi (PIL), konstatēts, ka pacientiem, kuriem sākta ārstēšana

ar 80 mg atorvastatīna, hemorāģisks insults sastopams biežāk nekā placebo saņēmušo pacientu grupā.

Palielināts hemorāģiskā insulta risks sevišķi raksturīgs pacientiem ar agrāk pārciestu hemorāģisko

insultu vai lakunāru infarktu uzsākot pētījumu. 80 mg atorvastatīna riska/ieguvuma attiecība

pacientiem ar hemorāģisku insultu un lakunāru infarktu anamnēzē nav noteikta. Pirms terapijas

sākuma rūpīgi jāizvērtē hemorāģiska insulta iespējamais risks (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ietekme uz skeleta muskulatūru

Atorvastatīns tāpat kā citi HMG CoA reduktāzes inhibitori retos gadījumos var ietekmēt skeleta

muskulatūru un izraisīt mialģiju, miozītu un miopātiju, kas var progresēt līdz rabdomiolīzei –

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

iespējami dzīvību apdraudošam stāvoklim, kas raksturīgs ar ievērojamu kreatinīnfosfokināzes (KFK)

līmeņa palielināšanos (>10 reizes pārsniedzot normas augšējo robežu (NAR)), mioglobinēmiju un

mioglobinūriju, kura var izraisīt nieru mazspēju.

Ļoti reti dažu statīnu terapijas laikā vai pēc to terapijas ziņots par imūnmediētas nekrotizējošas

miopātijas (IMNM) gadījumiem. IMNM klīniski izpaužas kā pastāvīgs proksimālo muskuļu vājums un

paaugstināts kreatīnkināzes līmenis serumā, kas saglabājas arī pēc statīnu terapijas pārtraukšanas.

Pirms terapijas sākuma

Atorvastatīns piesardzīgi jālieto pacientiem ar rabdomiolīzes riska faktoriem.

Pirms tiek sākta statīnu terapija, KFK līmenis jānosaka šādos gadījumos:

nieru darbības traucējumi;

hipotireoīdisms;

iedzimtas muskuļu slimības personīgajā vai ģimenes anamnēzē;

statīnu vai fibrātu izraisīta muskuļu toksicitāte anamnēzē;

aknu darbības traucējumi anamnēzē un/vai pārmērīga alkohola lietošana;

gados vecākiem pacientiem (vecākiem par 70 gadiem) šādas pārbaudes nepieciešamība

jāapsver, vadoties no rabdomiolīzes riska faktoru esamības;

situācijās, kad iespējama zāļu plazmas koncentrācijas palielināšanās, piemēram, zāļu

mijiedarbība (skatīt 4.5. apakšpunktu), un īpašās pacientu grupās, ieskaitot ģenētiskas

subpopulācijas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Šajos gadījumos ārstēšanas risks būtu rūpīgi jāapsver attiecībā pret iespējamo ieguvumu un ieteicama

rūpīga klīniskā novērošana.

Ja KFK līmenis ir būtiski palielināts (>5 reizes pārsniedzot NAR), terapiju nevajadzētu uzsākt.

Kreatinīnfosfokināzes (KFK) mērījumi

KFK vērtības nevajadzētu noteikt pēc smagas slodzes vai jebkura ticama alternatīva KFK

palielinājuma iemesla gadījumā, kas padara šo mērījumu interpretāciju sarežģītu. Ja KFK līmenis

sākumā ir būtiski palielināts (>5 reizes pārsniedzot NAR), mērījums būtu jāatkārto pēc 5 – 7 dienām,

lai apstiprinātu rezultātus.

Terapijas laikā

Pacientam jāpaskaidro, ka svarīgi ir nekavējoties ziņot par muskuļu sāpēm, krampjiem vai

vājumu, īpaši, ja šos simptomus pavada sagurums un drudzis.

Ja šādi simptomi rodas atorvastatīna lietošanas laikā, pacientam jānosaka KFK līmenis un, ja tas

ir būtiski palielināts (>5 reizes pārsniedzot NAR), ārstēšana jāpārtrauc.

Ja muskuļu simptomi ir smagi un rada diskomfortu ikdienā, jāapsver terapijas pārtraukšana arī

tad, ja KFK līmenis pārsniedz normas augšējo robežu mazāk kā piecas reizes.

Ja simptomi izzūd un KFK atgriežas normas robežās, var apsvērt turpmāku atorvastatīna vai cita

statīna lietošanu ar mazāku devu un uzmanīgi novērojot pacienta stāvokli.

Ja būtiski palielinās KFK līmenis (>10 reizes pārsniedzot NAR) vai ir aizdomas par

rabdomiolīzi vai arī tā tiek diagnosticēta, atorvastatīna lietošana jāpārtrauc.

Vienlaicīga terapija ar citām zālēm

Rabdomiolīzes risks ir lielāks, ja vienlaicīgi ar atorvastatīnu tiek lietotas noteiktas citas zāles, kas var

palielināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā, piemēram, spēcīgi CYP3A4 inhibitori vai transporta

proteīni (piemēram, ciklosporīns, telitromicīns, klaritromicīns, delavirdīns, stiripentols, ketokonazols,

vorikonazols, itrakonazols, posakonazols un HIV proteāzes inhibitori, ieskaitot ritonavīru, lopinavīru,

atazanavīru, indinavīru, darunavīru, tipranavīru/ritonavīru u.c.). Miopātijas risku var palielināt arī

vienlaicīga gemfibrozila un citu fibrīnskābes atvasinājumu, pretvīrusu zāļu C hepatīta (CHV)

ārstēšanai (boceprevīra, telaprevīra, elbasvīra/grazoprevīra), eritromicīna, niacīna vai ezetimiba

vienlaicīga lietošana. Ja iespējams, šo zāļu vietā jāizvēlas alternatīvi (bez mijiedarbības) terapijas

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

līdzekļi.

Gadījumos, kad nepieciešama šo zāļu lietošana vienlaicīgi ar atorvastatīnu, rūpīgi jāapsver ieguvums

no šādas kombinētas terapijas un tās iespējamais risks. Pacientiem, kuri lieto zāles, kas palielina

atorvastatīna koncentrāciju plazmā, ieteicams nozīmēt mazāku atorvastatīna maksimālo devu.

Bez tam, pacientiem, kuri lieto spēcīgus CYP3A4 inhibitorus, jāizvēlas mazāka atorvastatīna sākuma

deva, un pacienti klīniski rūpīgi jānovēro (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Nav ieteicams lietot atorvastatīnu vienlaicīgi ar fuzidīnskābi. Fuzidīnskābes lietošanas laikā var būt

nepieciešama pagaidu atorvastatīna lietošanas pārtraukšana (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

3 gadu ilgā pētījumā, kurā novērtēja kopējo nobriešanu un attīstību, novērtēja Tannera stadiju un veica

auguma un ķermeņa masas mērījumus, netika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz augšanu un

dzimumnobriešanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Intersticiāla plaušu slimība

Saistībā ar dažiem statīniem, it īpaši ilgstošas lietošanas gadījumā, ziņots par atsevišķiem intersticiālas

plaušu slimības gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Iespējamie simptomi ir elpas trūkums,

neproduktīvs klepus un vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās (nogurums, ķermeņa masas

samazināšanās un drudzis). Ja pastāv aizdomas, ka pacientiem ir intersticiāla plaušu slimība,

jāpārtrauc terapija ar statīniem.

Cukura diabēts

Daži pierādījumi liecina, ka statīnu grupas zāles palielina glikozes līmeni asinīs un dažiem pacientiem

ar palielinātu diabēta risku, var izraisīt hiperglikēmiju, kad nepieciešama standarta diabēta aprūpe. Šo

risku tomēr atsver statīnu izraisītais asinsvadu slimības riska samazinājums, un tāpēc tas nav par

iemeslu terapijas pārtraukšanai. Riska grupas pacientiem (glikozes līmenis tukšā dūšā 5,6 līdz 6,9

mmol/l, ĶMI > 30 kg/m2, palielināts triglicerīdu līmenis, hipertensija) nepieciešama klīniska un

bioķīmiska novērošana atbilstoši nacionālajām vadlīnijām).

Palīgvielas

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā apvalkotajā tabletē, - būtībā tās ir “nātriju

nesaturošas”.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vienlaicīgi lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīnu

Atorvastatīnu metabolizē citohroms P540 3A4 (CYP3A4), un tas ir aknu transportvielu, organiskos

anjonus transportējošā polipeptīda 1B1 (OATP1B1) un 1B3 (OATP1B3) transportvielas, substrāts.

Atorvastatīna metabolīti ir OATP1B1 substrāti. Atorvastatīns ir identificēts arī kā vairāku zāļu

rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts vēža rezistences proteīna (BCRP) substrāts, kas var ierobežot

atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un izdalīšanos ar žulti (skatīt 5.2. apakšpunktu). Vienlaicīga zāļu, kas

ir CYP1A4 inhibitori vai transporta proteīni, lietošana var izraisīt palielinātu atorvastatīna

koncentrāciju plazmā un palielināt miopātijas risku. Palielināts risks var būt arī lietojot vienlaicīgi

citas zāles, kas var izraisīt miopātiju, piemēram, fibrīnskābes atvasinājumi un ezetimibs (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

CYP3A4 inhibitori

Pierādīts, ka spēcīgi CYP3A4 inhibitori var izraisīt ievērojami palielinātu atorvastatīna koncentrāciju

(skatīt 1. tabulu un specifisku informāciju zemāk). Ja iespējams, jāizvairās no vienlaicīgas spēcīgu

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

CYP3A4 inhibitoru (piemēram, ciklosporīna, telitromicīna, klaritromicīna, delavirdīna, stiripentola,

ketokonazola, vorikonazola, itrakonazola, posakonazola,

dažu CHV ārstēšanā lietoto pretvīrusu

zāļu (piemēram, elbasvīra/grazoprevīra) un HIV proteāzes inhibitoru, ieskaitot ritonavīru, lopinavīru,

atazanavīru, indinavīru, darunavīru u.c.) lietošanas. Gadījumos, kad nav iespējams izvairīties no

vienlaicīgas šo zāļu lietošanas, jāapsver nepieciešamība lietot mazākas atorvastatīna sākuma devas un

maksimālās devas, un ieteicams pacientu atbilstoši klīniski novērot (skatīt 1. tabulu).

Vidēji spēcīgi CYP3A4 inhibitori (piemēram, eritromicīns diltiazems, verapamils un flukonazols) var

palielināt atorvastatīna koncentrāciju plazmā (skatīt 1. tabulu). Lietojot eritromicīnu kombinācijā ar

statīniem, novērots palielināts miopātijas risks. Mijiedarbības pētījumi, kas izvērtētu amiodarona vai

verapamila ietekmi uz atorvastatīnu, nav veikti. Ir zināms, ka gan amiodarons, gan verapamils inhibē

CYP3A4 aktivitāti un vienlaicīga lietošana ar atorvastatīnu var izraisīt pastiprinātu atorvastatīna

iedarbību. Tādēļ, lietojot vienlaicīgi vidēji spēcīgus CYP3A4 inhibitorus, jāapsver nepieciešamība

lietot mazākas atorvastatīna maksimālās devas, un ieteicams pacientu atbilstoši klīniski novērot.

Atbilstoša klīniskā novērošana ieteicama pēc terapijas uzsākšanas vai sekojošas inhibitora devas

pielāgošanas.

CYP3A4 induktori

Vienlaicīga atorvastatīna lietošana ar citohroma P450 3A4 induktoriem (piemēram, efavirenzu,

rifampicīnu vai divšķautņu asinszāli (Hypericum perforatum)) var izraisīt dažādu atorvastatīna

plazmas koncentrācijas samazinājumu. Sakarā ar rifampicīna divējādo mijiedarbības mehānismu

(citohroma P450 3A4 indukcija un olbaltumvielu transportiera OATP1B1 saistīšanās bloķēšana

hepatocītos) ieteicams atorvastatīnu lietot vienlaicīgi ar rifampicīnu, jo novērots, ka lietojot

atorvastatīnu vēlāk – pēc rifampicīna lietošanas – atorvastatīna koncentrācija plazmā ir ievērojami

mazāka. Lai gan rifampicīna ietekme uz atorvastatīna koncentrāciju hepatocītos nav zināma,

pacientiem rūpīgi jānovēro zāļu efektivitāte, ja nav iespējams izvairīties no vienlaicīgas šo zāļu

lietošanas.

Transporta inhibitori

Transporta proteīnu inhibitori (piemēram, ciklosporīns) var pastiprināt atorvastatīna sistēmisko

iedarbību (skatīt 1. tabulu). Aknu saistīšanas transportieru inhibīcijas ietekme uz atorvastatīna

koncentrāciju hepatocītos nav zināma. Ja nav iespējams izvairīties no vienlaicīgas šo zāļu lietošanas,

ieteicama devas samazināšana un klīniska efektivitātes novērošana (skatīt 1. tabulu).

Gemfibrozils/fibrīnskābes atvasinājumi

Fibrātu lietošana monoterapijā ir saistīta ar blakusparādībām, kas skar muskuļus, ieskaitot

rabdomiolīzi. Šo blakusparādību risks var būt lielāks, lietojot fibrīnskābes atvasinājumus vienlaicīgi ar

atorvastatīnu. Ja nav iespējams izvairīties no vienlaicīgas šo zāļu lietošanas, jālieto mazākā efektīvā

atorvastatīna deva un pacienti rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ezetimibs

Ezetimiba lietošana monoterapijā ir saistīta ar blakusparādībām, kas skar muskuļus, ieskaitot

rabdomiolīzi. Tādēļ šo blakusparādību risks var būt lielāks, lietojot ezetimibu vienlaicīgi ar

atorvastatīnu. Šos pacientus ieteicams atbilstoši klīniski novērot.

Kolestipols

Vienlaicīgi lietojot kolestipolu un atorvastatīnu, atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu līmenis plazmā

bija mazāks (atorvastatīna koncentrācijas attiecība: 0,74). Tomēr lipīdu līmeni pazeminošais efekts,

vienlaicīgas kolestipola un atorvastatīna lietošanas gadījumā, bija lielāks nekā tad, ja šīs zāles lietoja

atsevišķi.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Fuzidīnskābe

Miopātijas, ieskaitot rabdomiolīzi, risks var pieaugt, ar statīniem vienlaikus lietojot sistēmisku

fuzidīnskābi. Šīs mijiedarbības mehānisms (farmakodinamiskais, farmakokinētiskais vai abi kopā)

pašreiz nav zināms. Ir ziņots par rabdomiolīzes gadījumiem (ieskaitot dažus letālus gadījumus)

pacientiem, kuri saņēma šo zāļu kombināciju.

Ja ir nepieciešama ārstēšana ar sistēmisku fuzidīnskābi, atorvastatīna lietošana ir jāpārtrauc visa

fuzidīnskābes ārstēšanas perioda laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kolhicīns

Lai gan mijiedarbības pētījumi ar atorvastatīnu un kolhicīnu nav veikti, ir ziņots par miopātijas

gadījumiem, lietojot atorvastatīnu un kolhicīnu vienlaikus, un, parakstot atorvastatīnu un kolhicīnu

vienlaikus, jāievēro piesardzība.

Atorvastatīna ietekme uz vienlaicīgi lietotām zālēm

Digoksīns

Lietojot vienlaicīgi vairākas digoksīna devas un 10 mg atorvastatīna, nedaudz palielinājās digoksīna

līdzsvara koncentrācijas līmenis plazmā. Pacienti, kuri lieto digoksīnu, atbilstoši jānovēro.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi

Vienlaicīga atorvastatīna un perorālo kontracepcijas līdzekļu lietošana izraisa noretisterona un

etinilestradiola koncentrācijas palielināšanos plazmā.

Varfarīns

Klīniskajā pētījumā pacientiem, kuri ilgstoši lietoja varfarīnu, vienlaicīga 80 mg/dienā atorvastatīna

lietošana ar varfarīnu izraisīja nelielu protrombīna laika samazināšanos par apmēram 1,7 sekundēm

pirmo četru dienu laikā, kas atgriezās normas robežās pēc 15 atorvastatīna lietošanas dienām. Lai gan

tikai ļoti retos gadījumos ziņots par klīniski nozīmīgu antikoagulantu mijiedarbību, protrombīna laiks

pacientiem, kuri saņem kumarīna tipa antikoagulantus, jānosaka pirms atorvastatīna lietošanas

uzsākšanas, kā arī pietiekami bieži terapijas laikā, lai pārliecinātos, ka nenotiek nozīmīgas

protrombīna laika izmaiņas. Tiklīdz ir apstiprinājies stabils protrombīna laiks, tas var tikt novērots ar

tādiem intervāliem, kādi parasti tiek rekomendēti pacientiem, kuri lieto kumarīna tipa antikoagulantus.

Šī procedūra ir jāatkārto, ja atorvastatīna deva tiek mainīta vai tā lietošana tiek pārtraukta.

Atorvastatīna lietošana nav saistīta ar asiņošanu vai izmaiņām protrombīna laikā pacientiem, kuri

nelieto antikoagulantus.

Pediatriskā populācija

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem. Mijiedarbību apjoms pediatriskā populācijā nav

zināms. Iepriekš minētā zāļu mijiedarbība pieaugušajiem un 4.4. apakšpunktā minētie brīdinājumi

jāņem vērā arī pediatriskai populācijai.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Zāļu mijiedarbība

1. tabula: Vienlaicīgi lietoto zāļu ietekme uz atorvastatīna farmakokinētiku

Vienlaicīgi lietotās zāles un devu

shēmas

Atorvastatīns

Deva (mg)

attiecība

&

Klīniskie ieteikumi

Glekaprevīrs 400 mg reizi dienā/

pibrentasvīrs 120 mg reizi dienā,

7 dienas

10 mg reizi

dienā 7 dienas

Vienlaicīga lietošana ar zālēm,

kas satur glekaprevīru vai

pibrentasvīru, ir kontrindicēta

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Tipranavirs 500 mg divas reizes

dienā/ritonavirs 200 mg divas reizes

dienā, 8 dienas ilgi (14. līdz

21.diena)

40 mg 1.

dienā, 10 mg

20.dienā

Gadījumos, kad ir nepieciešama

vienlaicīga atorvastatīna

lietošana, nepārsniegt

atorvastatīna devu 10 mg dienā.

Šos pacientus ieteicams klīniski

novērot.

Telaprevīrs 750 mg ik pēc 8 h,

10 dienas

20 mg reizes

deva

Ciklosporīns 5,2 mg/kg/dienā,

stabila deva

10 mg vienu

reizi dienā 28

dienas ilgi

Elbasvīrs 50 mg reizi dienā/

grazoprevīrs 200 mg reizi dienā,

13 dienas

10 mg reizes

deva

1,95

Lietojot vienlaicīgi ar zālēm, kas

satur elbasvīru vai grazoprevīru,

atorvastatīna dienas deva nedrīkst

pārsniegt 20 mg.

Lopinavirs 400 mg divas reizes

dienā/ritonavirs 100 mg divas reizes

dienā, 14 dienas ilgi

20 mg vienu

reizi dienā 4

dienas ilgi

Gadījumos, kad ir nepieciešama

vienlaicīga atorvastatīna

lietošana, ieteicama mazāka

atorvastatīna uzturošā deva. Ja

atorvastatīna deva pārsniedz 20

mg, šos pacientus ieteicams

klīniski novērot.

Klaritromicīns 500 mg divas reizes

dienā, 9 dienas ilgi

80 mg vienu

reizi dienā 8

dienas ilgi

Sakvinavirs 400 mg divas reizes

dienā/ritonavirs (300 mg divas

reizes dienā no 5. līdz 7.dienai,

palielinot līdz 400 mg divas reizes

dienā 8.dienā), no 5.-18. dienai, 30

minūtes pēc atorvastatīna lietošanas

40 mg vienu

reizi dienā 4

dienas ilgi

Gadījumos, kad ir nepieciešama

vienlaicīga atorvastatīna

lietošana, ieteicama mazāka

atorvastatīna uzturošā deva. Ja

atorvastatīna deva pārsniedz 40

mg, šos pacientus ieteicams

klīniski novērot.

Darunavirs 300 mg divas reizes

dienā/ritonavirs 100 mg divas reizes

dienā, 9 dienas ilgi

10 mg vienu

reizi dienā 4

dienas ilgi

Itrakonazols 200 mg vienu reizi

dienā, 4 dienas ilgi

40 mg reizes

deva

Fosamprenavirs 700 mg divas reizes

dienā/ritonavirs 100 mg divas reizes

dienā, 14 dienas ilgi

10 mg vienu

reizi dienā 4

dienas ilgi

Fosamprenavirs 1400 mg divas

reizes dienā, 14 dienas ilgi

10 mg vienu

reizi dienā 4

dienas ilgi

Nelfinavirs 1250 mg divas reizes

dienā, 14 dienas ilgi

10 mg vienu

reizi dienā 28

dienas ilgi

1,74

Nav īpašu ieteikumu.

Greipfrūtu sula 240 ml vienu reizi

dienā*

40 mg reizes

deva

1,37

Nav ieteicams lietot vienlaicīgi

atorvastatīnu un lielu daudzumu

greipfrūtu sulas.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Diltiazems 240 mg vienu reizi

dienā, 28 dienas ilgi

40 mg reizes

deva

1,51

Pēc terapijas uzsākšanas vai

sekojošas diltiazēma devas

pielāgošanas, šos pacientus

ieteicams klīniski novērot.

Eritromicīns 500 mg četras reizes

dienā, 7 dienas ilgi

10 mg reizes

deva

1,33

Šiem pacientiem ieteicama

mazāka maksimālā deva un šos

pacientus ieteicams klīniski

novērot.

Amlodipīns 10 mg, vienreizēja deva

80 mg reizes

deva

1,18

Nav īpašu ieteikumu.

Cimetidīns 300 mg četras reizes

dienā, 2 nedēļas ilgi

10 mg vienu

reizi dienā 4

nedēļas ilgi

1,00

Nav īpašu ieteikumu.

Kolestipols 10 mg divas reizes

dienā, 24 nedēļas

40 mg vienu

reizi dienā 8

nedēļas ilgi

0,74**

Nav īpašu ieteikumu.

Magnija un alumīnija hidroksīda

antacīda suspensija, 30 ml četras

reizes dienā, 17 dienas ilgi

10 mg vienu

reizi dienā 15

dienas ilgi

0,66

Nav īpašu ieteikumu.

Efavirenzs 600 mg vienu reizi

dienā, 14 dienas ilgi

10 mg 3

dienas ilgi

0,59

Nav īpašu ieteikumu.

Rifampīns 600 mg vienu reizi dienā,

7 dienas ilgi (vienlaicīga lietošana)

40 mg reizes

deva

1,12

Ja nav iespējams izvairīties no

vienlaicīgas lietošanas,

vienlaicīgas atorvastatīna un

rifampīna lietošanas gadījumā

ieteicams pacientu klīniski

novērot.

Rifampīns 600 mg vienu reizi dienā,

5 dienas ilgi (dalītas devas)

40 mg reizes

deva

0,20

Gemfibrozils 600 mg divas reizes

dienā, 7 dienas ilgi

40 mg reizes

deva

1,35

Šiem pacientiem ieteicama

mazāka sākuma deva un šos

pacientus ieteicams klīniski

novērot.

Fenofibrāts 160 mg vienu reizi

dienā, 7 dienas ilgi

40 mg reizes

deva

1,03

Šiem pacientiem ieteicama

mazāka sākuma deva un šos

pacientus ieteicams klīniski

novērot.

Boceprevīrs 800 mg trīs reizes

dienā, 7 dienas ilgi

40 mg reizes

deva

Šiem pacientiem ieteicama

mazāka sākuma deva un šos

pacientus ieteicams klīniski

novērot. Vienlaikus lietojot ar

boceprevīru, atorvastatīna deva

nedrīkst pārsniegt 20 mg dienā.

& Norāda uz terapiju attiecību (vienlaicīgi ievadītās zāles un atorvastatīns salīdzinājumā ar

atorvastatīnu vienu pašu).

# Klīnisko interpretāciju skatīt 4.4 un 4.5. apakšpunktā.

* Satur vienu vai vairākas CYP3A4 inhibējošas sastāvdaļas un var palielināt CYP3A4 metabolizēto

zāļu koncentrāciju plazmā. Vienas 240 ml glāzes greipfrūtu sulas izdzeršana izraisīja arī aktīvā

ortohidroksimetabolīta AUC samazināšanos par 20,4%. Liels greipfrūtu sulas daudzums (vairāk nekā

1,2 l dienā 5 dienas) 2,5 reizes palielināja atorvastatīna AUC un aktīvo (atorvastatīns un metabolīti)

HMG-CoA reduktāzes inhibitoru AUC 1,3 reizes.

** Attiecība noteikta no viena parauga, kas paņemts 8–16 stundas pēc devas.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

2. tabula: Atorvastatīna ietekme uz vienlaicīgi lietoto zāļu farmakokinētiku

Atorvastatīns un

devu shēmas

Vienlaicīgi lietotās zāles

Zāles/deva (mg)

AUC attiecība

&

Klīniskie ieteikumi

80 mg vienu reizi

dienā 10 dienas ilgi

Digoksīns 0,25 mg vienu reizi

dienā, 20 dienas ilgi

1,15

Pacienti, kuri lieto

digoksīnu, rūpīgi

jānovēro.

40 mg vienu reizi

dienā 22 dienas ilgi

Perorālie kontracepcijas līdzekļi

vienu reizi dienā, 2 mēnešus ilgi:

noretindrons 1 mg;

etinilestradiols 35 μg.

1,28

1,19

Nav īpašu ieteikumu.

80 mg vienu reizi

dienā 15 dienas ilgi

* Fenazons, 600 mg reizes deva

1,03

Nav īpašu ieteikumu.

Vienreizēja deva ir

10 mg

Tipranavīrs 500 mg

BID/ritonavīrs 200 mg divas

reizes dienā, 7 dienas

1,08

Nav īpašu ieteikumu.

10 mg vienu reizi

dienā 4 dienas ilgi

Fosamprenavīrs 1400 mg divas

reizes dienā, 14 dienas

0,73

Nav īpašu ieteikumu.

10 mg vienu reizi

dienā 4 dienas ilgi

Fosamprenavīrs 700 mg divas

reizes dienā/ritonavīrs 100 mg

divas reizes dienā, 14 dienas

0,99

Nav īpašu ieteikumu.

& Norāda uz terapiju attiecību (vienlaicīgi ievadītās zāles un atorvastatīns salīdzinājumā ar

atorvastatīnu vienu pašu).

Vienlaicīga vairāku atorvastatīna devu un fenazona lietošana uzrādīja nelielu vai nenosakāmu

ietekmi uz fenazona klīrensu.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes dzemdētspējīgā vecumā

Sievietēm dzemdētspējīgā vecumā terapijas laikā jālieto atbilstoša kontracepcijas metode (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Grūtniecība

Atorvastatin Actavis ir kontrindicēts grūtniecēm (skatīt 4.3.apakšpunktu). Zāļu drošums grūtniecības

laikā pagaidām nav pierādīts. Kontrolēti klīniskie pētījumi par atorvastatīna lietošanu grūtniecēm nav

veikti. Saņemti reti ziņojumi par iedzimtām anomālijām pēc HMG-CoA reduktāzes inhibitoru

lietošanas. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par zāļu reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Mātes ārstēšana ar atorvastatīnu var samazināt augļa mevalonāta līmeni, kas ir holesterīna sintēzes

prekursors. Ateroskleroze ir hronisks process, un parasti lipīdu līmeni pazeminošo līdzekļu lietošanas

pārtraukšanai grūtniecības laikā ir neliela riska ietekme ilgtermiņā, attiecībā uz primāro

hiperholesterinēmiju.

Tādēļ Atorvastatin Actavis nevajadzētu lietot grūtniecēm, sievietēm, kuras plāno grūtniecību, vai

sievietēm, kurām ir aizdomas par grūtniecības iestāšanos. Ārstēšana ar Atorvastatin Actavis jāpārtrauc

grūtniecības laikā vai līdz brīdim, kad tiek apstiprināts, ka sievietei nav iestājusies grūtniecība (skatīt

4.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai atorvastatīns, vai tā metabolīti izdalās mātes pienā. Žurkām atorvastatīna un tā aktīvo

metabolītu līmenis plazmā ir līdzīgs to līmenim pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ņemot vērā nopietnu

blakusparādību rašanās risku, sievietēm, kuras lieto Atorvastatin Actavis, nevajadzētu barot ar krūti

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

savus bērnus (skatīt 4.3. apakšpunktu). Atorvastatīna lietošana ir kontrindicēta mātēm, kuras baro

bērnu ar krūti (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Pētījumos ar dzīvniekiem atorvastatīns neuzrādīja ietekmi uz vīrišķo vai sievišķo auglību (skatīt 5.3.

apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Atorvastatīns praktiski neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Pēc placebo kontrolēto atorvastatīna klīnisko pētījumu datiem, no 16066 pacientiem (8755

atorvastatīna grupā un 7311 placebo grupā), kuri tika ārstēti vidēji 53 nedēļas, blakusparādību dēļ

pētījumu pārtrauca 5,2 % atorvastatīna grupas pacienti, salīdzinot ar 4,0 % placebo grupas pacientu.

Pēc klīnisko pētījumu datiem un plašiem pēcreģistrācijas ziņojumiem izveidots sekojošs atorvastatīna

blakusparādību profils.

Novēroto blakusparādību sastopamības biežums ir sekojošs: bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1000

līdz <1/100), reti (>1/10000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10000), nav zināms (nav iespējams noteikt pēc

pieejamiem datiem).

Infekcijas un infestācijas

Bieži: nazofaringīts.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti: trombocitopēnija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži: alerģiskas reakcijas.

Ļoti reti: anafilakse.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: hiperglikēmija.

Retāk: hipoglikēmija, ķermeņa masas palielināšanās, anoreksija.

Psihiskie traucējumi

Retāk: nakts murgi, bezmiegs.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: galvassāpes.

Retāk: reibonis, parestēzija, hipoestēzija, dizgeizija, amnēzija.

Reti: perifēra neiropātija.

Acu bojājumi

Retāk: neskaidra redze.

Reti: redzes traucējumi.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk: tinnīts.

Ļoti reti: dzirdes zudums.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: sāpes rīklē un kaklā, deguna asiņošana.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: aizcietējums, flatulence, dispepsija, slikta dūša, caureja.

Retāk: vemšana, sāpes vēdera augšdaļā un apakšdaļā, atraugas, pankreatīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk: hepatīts.

Reti: holestāze.

Ļoti reti: aknu mazspēja.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk: nātrene, izsitumi uz ādas, nieze, alopēcija.

Reti: angioedēma, bullozi izsitumi (tai skaitā erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms un

toksiska epidermas nekrolīze).

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: mialģija, artralģija, sāpes ekstremitātēs, muskuļu spazmas, locītavu pietūkums, muguras sāpes.

Retāk: sāpes skausta rajonā, muskuļu vājums.

Reti: miopātija, miozīts, rabdomiolīze, muskuļu plīsums, tendinopātija, kas dažkārt izraisa cīpslas

plīsumu.

Ļoti reti: vilkēdei līdzīgs sindroms.

Nav zināms: imūnmediēta nekrotizējoša miopātija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Ļoti reti: ginekomastija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk: savārgums, astēnija, sāpes krūškurvī, perifēra tūska, nogurums, drudzis.

Izmeklējumi

Bieži: izmaiņas aknu funkcionālajos rādītājos, palielināts kreatinīna līmenis asinīs.

Retāk: leikocīti urīnā.

Tāpat kā lietojot citus HMG CoA reduktāzes inhibitorus, ar atorvastatīnu ārstētiem pacientiem

konstatēts palielināts transamināžu līmenis serumā. Šīs izmaiņas parasti bija viegli izteiktas un

pārejošas, un nebija nepieciešams pārtraukt terapiju. Klīniski būtiska seruma transamināžu līmeņa

palielināšanās (vairāk nekā 3 reizes pārsniedza vidējo normas augšējo robežu) tika novērota 0,8 %

pacientu, kuri tika ārstēti ar atorvastatīnu. Šī palielināšanās bija atkarīga no devas un tā visiem

pacientiem bija atgriezeniska.

Klīniskajos pētījumos palielinātu kreatinīnfosfokināzes (KFK) līmeni serumā (vairāk nekā 3 reizes

pārsniedza vidējo normas augšējo robežu) novēroja 2,5 % pacientu, kuri saņēma atorvastatīnu, kas ir

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

līdzīgi, kā lietojot citus HMG CoA reduktāzes inhibitorus. Vērtības, kas vairāk nekā 10 reizes

pārsniedza vidējo normas augšējo robežu, novēroja 0,4 % pacientu, kuri lietoja atorvastatīnu (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Ar atorvastatīnu ārstētiem pediatriskiem pacientiem vecumā no 10 līdz 17 gadiem nevēlamo

blakusparādību profils kopumā bija līdzīgs pacientiem, kuri tika ārstēti ar placebo, un visbiežākās

nevēlamās blakusparādības abās grupās, neatkarīgi no cēlonības izvērtējuma, bija infekcijas. Trīs gadu

ilgā pētījumā, kurā novērtēja kopējo nobriešanu un attīstību, novērtēja Tannera stadiju un veica

auguma un ķermeņa masas mērījumus, netika novērota klīniski nozīmīga ietekme uz augšanu un

dzimumnobriešanu. Pediatriskiem pacientiem drošuma un panesamības profils bija līdzīgs zināmajam

atorvastatīna drošuma profilam pieaugušajiem pacientiem.

Klīnisko pētījumu datubāze satur drošuma datus par 520 pediatriskiem pacientiem, kuri saņēma

atorvastatīnu. Starp tiem 7 pacienti bija vecumā līdz 6 gadiem, 121 pacients bija vecumā no 6 līdz

9 gadiem, un 392 pacienti bija vecumā no 10 līdz 17 gadiem. Pamatojoties uz pieejamiem datiem,

nevēlamo blakusparādību biežums, veids un smagums bērniem bija līdzīgs kā pieaugušajiem.

Saistībā ar dažu statīnu lietošanu ziņots par sekojošām blakusparādībām:

seksuāla disfunkcija;

depresija;

atsevišķi intersticiālas plaušu slimības gadījumi, it īpaši ilgstošas terapijas gadījumā (skatīt 4.4.

apakšpunktu);

cukura diabēts: sastopamības biežums būs atkarīgs no riska faktoru esamības vai to neesamības

(glikozes koncentrācija asinīs tukšā dūšā ≥ 5,6 mmol/l, ĶMI > 30 kg/m

, palielināts triglicerīdu

līmenis, hipertensija anamnēzē).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Atorvastatīna pārdozēšanas gadījumā nav specifiskas terapijas. Pārdozēšanas gadījumā pacientam, ja

nepieciešams, jāveic simptomātiska ārstēšana un jāveic atbalstoši pasākumi. Jānovēro aknu darbība un

jākontrolē KFK līmenis serumā. Nav sagaidāms, ka hemodialīze palīdzēs ātrāk izvadīt atorvastatīnu,

jo atorvastatīns plaši saistās ar plazmas olbaltumvielām.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Lipīdus pārveidojošie līdzekļi, HMG-CoA reduktāzes inhibitori, ATĶ

kods: C10AA05

Atorvastatīns ir selektīvs, konkurējošs HMG-CoA reduktāzes inhibitors, no kura atkarīga 3-hidroksi-3-

metil-glutaril-koenzīma A pārvēršanās mevalonātā - sterolu, to skaitā holesterīna, priekštecī. Aknās

triglicerīdi un holesterīns tiek iekļauti ļoti zema blīvuma lipoproteīnu (ĻZBL) struktūrā, kuri nonāk

plazmā un tiek transportēti uz perifērajiem audiem. No ĻZBL veidojas zema blīvuma lipoproteīni

(ZBL), kas tiek katabolizēti galvenokārt ar receptoru starpniecību, kuriem piemīt augsta afinitāte pret

ZBL (ZBL receptoriem).

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Atorvastatīns pazemina holesterīna līmeni plazmā un lipoproteīnu līmeni serumā, inhibējot HMG-CoA

reduktāzi un holesterīna biosintēzi aknās, un palielina aknu ZBL receptoru skaitu uz šūnu virsmas

aknās, tādējādi paātrinot ZBL saistīšanos un katabolismu.

Atorvastatīns kavē ZBL veidošanos un samazina ZBL daļiņu skaitu. Atorvastatīns izteikti un ilglaicīgi

palielina ZBL receptoru aktivitāti, vienlaicīgi radot labvēlīgas kvalitatīvas pārmaiņas cirkulējošo ZBL

daļiņu struktūrā. Atorvastatīns ievērojami samazina ZBL holesterīna daudzumu arī pārmantotas

homozigotās hiperholesterinēmijas pacientiem – pacientiem, kuri līdz šim nav reaģējuši uz lipīdu

līmeni pazeminošu terapiju.

Dažādu devu iedarbības pētījumos pierādīts, ka atorvastatīns samazina kopējā holesterīna (30 – 46 %),

ZBL holesterīna (41 – 61 %), apolipoproteīna B (34 – 50 %) un triglicerīdu (14 – 33 %) koncentrāciju,

vienlaicīgi vairāk vai mazāk palielinot ABL holesterīna un apolipoproteīna A1 līmeni.

Šie rezultāti attiecas uz pacientiem ar pārmantotu heterozigotu hiperholesterinēmiju, ar

nepārmantotām hiperholesterinēmijas formām un jaukta tipa hiperlipidēmiju, tai skaitā arī uz

pacientiem ar insulīnneatkarīgu cukura diabētu.

Ir apstiprinājies, ka kopējā holesterīna, ZBL holesterīna un apolipoproteīna B koncentrācijas

pazemināšanās samazina kardiovaskulāru traucējumu un kardiovaskulāras mirstības risku.

Pārmantotas hiperholesterinēmijas homozigotā forma

Multicentru, 8 nedēļu atklātā līdzcietīgas ārstēšanas (Compassionate use) pētījumā ar dažāda ilguma

izvēles pagarinājuma fāzi, tika iesaistīti 335 pacienti, no kuriem 89 tika identificēti kā pārmantotās

hiperholesterinēmijas homozigotās formas pacienti. No šiem 89 pacientiem vidējais ZBL holesterīna

samazinājums bija aptuveni 20 %. Atorvastatīns tika lietots devās līdz pat 80 mg/dienā.

Ateroskleroze

Pētījumā par aterosklerozes reversibilitāti ar agresīvu lipīdus pazeminošu terapiju (Reversing

Atherosclerosis with Aggressive Lipid-Lowering Study (REVERSAL)) pacientiem ar koronāro sirds

slimību novērtēja intensīvas lipīdus pazeminošas terapijas efektivitāti ar 80 mg atorvastatīna un

standarta lipīdus pazeminošu terapiju ar 40 mg pravastatīna uz koronāro aterosklerozi (izmantojot

intravaskulāro ultrasonogrāfiju (IVUS) angiogrāfijas laikā). Šajā randomizētā, dubultaklā, multicentru,

kontrolētā klīniskajā pētījumā 502 pacientiem IVUS tika veikta pētījumu uzsākot un pēc 18 mēnešiem.

Atorvastatīna grupā (n=253) ateroskleroze nebija progresējusi.

Ateromas kopējā tilpuma vidējās izmaiņas procentuāli (primārais pētījuma kritērijs), salīdzinot ar

pētījuma sākumu, bija –0,4 % (p=0,98) atorvastatīna grupā un +2,7 % (p=0,001) pravastatīna grupā

(n=249). Salīdzinot ar pravastatīnu, atorvastatīna efekts bija statistiski nozīmīgs (p=0,02). Šajā

pētījumā netika novērtēta intensīvās lipīdus pazeminošās terapijas ietekme uz kardiovaskulārajiem

gala uzstādījumiem (piemēram, revaskularizācijas nepieciešamība, neletāls miokarda infarkts,

koronāra nāve).

Atorvastatīna grupā ZBL holesterīna pazeminājums bija vidēji līdz 2,04 mmol/l ± 0,8 (78,9 mg/dl ±

30) salīdzinot ar rādītājiem pētījumu uzsākot - 3,89 mmol/l ± 0,7 (150 mg/dl ± 28). Pravastatīna grupā

ZBL holesterīns vidēji tika samazināts līdz 2,85 mmol/l ± 0,7 (110 mg/dl ± 26) salīdzinot ar rādītājiem

pētījumu uzsākot - 3,89 mmol/l ± 0,7 (150 mg/dl ± 26) (p<0,0001). Atorvastatīns arī būtiski

samazināja kopējā holesterīna daudzumu par 34,1 % (pravastatīns: - 18,4 %, p<0,0001), vidējo

triglicerīdu līmeni par 20 % (pravastatīns: - 6,8 %, p<0,0009) un vidējo apolipoproteīna B līmeni par

39,1 % (pravastatīns: - 22,0 %, p<0,0001). Atorvastatīns ABL holesterīna līmeni palielināja vidēji par

2,9 % (pravastatīns: + 5,6 %, p=nav ticams). Atorvastatīna grupā c-reaktīvās olbaltumvielas (CRO)

vidēji samazinājās par 36,4 % salīdzinājumā ar 5,2 % pravastatīna grupā (p<0,0001).

Pētījuma rezultāti tika iegūti, lietojot 80 mg lielu atorvastatīna devu. Tādēļ, tos nevar attiecināt uz

mazākām zāļu devām.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Drošuma un panesamības profili abās terapijas grupās bija salīdzināmi.

Šajā pētījumā netika novērtēta atorvastatīna intensīvās lipīdus pazeminošās terapijas ietekme uz

galvenajiem kardiovaskulārajiem mērķa kritērijiem. Šā iemesla dēļ, šo rezultātu klīniskā nozīme uz

primāro un sekundāro kardiovaskulāro notikumu profilaksi nav zināma.

Akūta koronārā slimība

MIRACL (Early Reccurent Ischaemic Events in Acute coronary Syndromes) pētījumā izvērtēta 80 mg

liela atorvastatīna deva 3086 pacientiem (atorvastatīns n=1538; placebo n=1548) ar akūtu koronāro

slimību, tai skaitā nestabilu stenokardiju vai miokarda infarkts bez Q zoba). Terapija tika uzsākta

akūtajā fāzē pēc hospitalizācijas un tā tika turpināta 16 nedēļas ilgi. Terapija ar 80 mg atorvastatīnu

dienā samazināja kombinētā primārā gala uzstādījuma risku par 16 % (p=0,048), kurš definēts kā

jebkura cēloņa izraisīta nāve, neletāls miokarda infarkts, atdzīvināšana pēc sirds apstāšanās vai

stenokardija ar miokarda išēmijas pazīmēm, kad bija nepieciešama hospitalizācija. To veidoja

galvenokārt atkārtotas hospitalizācijas, saistībā ar stenokardiju ar miokarda išēmijas

pazīmēm(p=0,018), gadījumu skaita samazināšanās par 26 %. Atšķirības pēc citiem, sekundāriem gala

uzstādījumiem nebija statistiski nozīmīgas starp atorvastatīna un placebo grupām (kopumā: placebo −

22,2 %, atorvastatīns − 22,4 %).

Atorvastatīna drošuma profils MIRACL pētījumā neatšķīrās no 4.8. apakšpunktā aprakstītā.

Kardiovaskulārās slimības profilakse

Atorvastatīna ietekme uz letālu un neletālu sirds koronāro slimību ir izvērtēta randomizētā, dubultaklā,

ar placebo kontrolētā pētījumā – angļu - skandināvu kardiālo rezultātu pētījuma lipīdu līmeņa

pazemināšanas atzarā (ASCOT-LLA − Anglo-Scandinavian Cardiac Outcomes Trial Lipid Lowering

Arm). Pētījumā iekļautie pacienti bija hipertensīvi, 40 − 79 gadus veci, bez miokarda infarkta vai

stenokardijas ārstēšanas anamnēzē, ar triglicerīdu līmeni ≤ 6,5 mmol/l (251 mg/dl). Visiem pacientiem

bija ne mazāk kā 3 iepriekš definēti kardiovaskulārā riska faktori: vīrieša dzimums, vecums ≥ 55 gadi,

smēķēšana, diabēts, SKS pirmās pakāpes radiniekam anamnēzē, triglicerīdi: ABL holesterīns > 6,

perifēro asinsvadu slimība, kreisā sirds kambara hipertrofija, pārciests cerebrovaskulārs notikums,

specifiskas EKG pārmaiņas, proteinūrija/albuminūrija. Ne visiem šiem pacientiem bija liels

pirmreizēja kardiovaskulāra notikuma risks.

Pacienti saņēma hipotensīvu terapiju (amlodipīnu vai atenololu) un vai nu 10 mg atorvastatīna dienā

(n=5168) vai placebo (n=5137).

Absolūtā un relatīvā riska samazinājums atorvastatīna ietekmē bija šāds:

Notikums

Relatīvā riska

samazinājums

Notikumu skaits

(Atorvastatīns

salīdzinājuma ar

placebo)

Absolūtā riska

samazinājums

p-vērtība

Letāls KSS un neletāls MI

36 %

100 pret 154

1,1 %

0,0005

Kopējais kardiovaskulāro

notikumu un

revaskularizācijas

procedūru skaits

20 %

389 pret 483

1,9 %

0,0008

Kopējais koronāro

notikumu skaits

29 %

178 pret 247

1,4 %

0,0006

Pēc atgadījumu aptuvenā skaita starpības vidēji 3,3 gadus ilgā novērošanas periodā.

KSS – koronārā sirds slimība.

MI − miokarda infarkts.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Būtiski nesamazinājās kopējā un kardiovaskulārā mirstība (185 pret 212 notikumiem, p=0,17 un 74

pret 82 notikumiem, p=0,51). Apakšgrupu analīzē pēc dzimuma (81 % vīriešu, 19 % sieviešu)

konstatēta labvēlīga atorvastatīna iedarbība vīriešiem, bet ne sievietēm, iespējams, tādēļ, ka sieviešu

apakšgrupā novērots neliels notikumu skaits. Vispārējā un kardiovaskulārā mirstība skaitliski bija

lielāka sievietēm (38 pret 30 un 17 pret 12), tomēr tas nebija statistiski nozīmīgi. Novērota būtiska

mijiedarbība ar hipotensīvo pamatterapiju. Atorvastatīns ievērojami samazināja primārā gala iznākuma

(letāla sirds koronārā slimība un neletāls miokarda infarkts) iestāšanos ar amlodipīnu ārstētiem

pacientiem (RA 0,47 (0,32 − 0,69), p=0,00008), turpretim ar atenololu ārstēto pacientu grupā tas

nenotika (RA 0,83 (0,59 − 1,17), p= 0,287).

Atorvastatīna ietekme uz letālu un neletālu kardiovaskulāro slimību izvērtēta arī randomizētā,

dubultmaskētā, multicentru, ar placebo kontrolētā pētījumā− Atorvastatīna kolaboratīvā pētījumā

diabēta pacientiem (CARDS − Collaborative Atorvastatin Diabetes Study) − kurā bija ietverti pacienti

ar 2.tipa diabētu vecumā no 40 − 75 gadiem, bez kardiovaskulāras slimības anamnēzē, kuriem ZBL

holesterīns bija ≤ 4,14 mmol/l (160 mg/dl) un triglicerīdi ≤ 6,78 mmol/l (600 mg/dl). Visiem

pacientiem bija vismaz 1 no šādiem riska faktoriem: hipertensija, smēķēšanas turpināšana, retinopātija,

mikroalbuminūrija vai makroalbuminūrija.

Pacienti vidēji 3,9 gadus (novērošanas periods) lietoja vai nu 10 mg atorvastatīnu dienā (n=1428), vai

placebo (n=1410).

Absolūtā un relatīvā riska samazinājums atorvastatīna ietekmē bija šāds:

Notikums

Relatīvā riska

samazinājums

Notikumu skaits

(Atorvastatīns

salīdzinājuma ar

placebo)

Absolūtā riska

samazinājums

p-vērtība

Nozīmīgi kardiovaskulārie

notikumi (letāli un neletāli AMI,

latenti MI, akūta KSS izraisīta

nāve, nestabila stenokardija,

KAŠ, PTKA, revaskularizācijas,

insulti)

37 %

83 pret 127

3,2 %

0,001

MI (letāli un neletāli, AMI,

latenti MI)

42 %

38 pret 64

1,9 %

0,0070

Insulti (letāli un neletāli)

48 %

21 pret 39

1,3 %

0,0163

Pēc notikumu aptuvenā skaita starpības vidēji 3,9 gadus ilgā novērošanas periodā.

AMI – akūts miokarda infarkts.

KAŠ - koronāro artēriju šuntēšana.

KSS - koronāra sirds slimība.

MI – miokarda infarkts.

PTKA - perkutānā transluminālā koronārā angioplastija.

Terapijas efekta atkarība no pacienta dzimuma, vecuma vai sākotnējā ZBL-holesterīna līmeņa netika

konstatēta. Novērota pozitīva tendence mirstības ziņā (82 nāves gadījumi placebo grupā un 61 nāves

gadījums atorvastatīna grupā; p=0,0592).

Atkārtots insults

Pētījumā “Insulta novēršana ar holesterīna līmeņa agresīvu pazemināšanu” (SPARCL - Stroke

Prevention by Aggressive Reduction in Cholesterol Levels) izvērtēts 80 mg atorvastatīna dienā,

salīdzinājumā ar placebo, efekts 4731 pacientam bez koronārās sirds slimības (KSS) anamnēzē, kuri

pēdējo 6 mēnešu laikā pārcietuši insultu vai pārejošu išēmisku lēkmi (PIL). 60 % no viņiem bija

vīrieši vecumā no 21 – 92 gadiem (vidējais vecums – 63 gadi), un ZBL holesterīna līmenis pētījuma

sākumā vidēji bija 133 mg/dl (3,4 mmol/l). Vidējais ZBL-holesterīna līmenis, saņemot atorvastatīnu,

bija 73 mg/dl (1,9 mmol/l), bet lietojot placebo – 129 mg/dl (3,3 mmol/l). Vidējais novērošanas laiks

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

bija 4,9 gadi.

80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazināja primārā gala uzstādījuma – letāla vai neletāla

insulta – risku par 15 % (RA 0,85; TI 95%, 0,72 − 1,00; p=0,05 vai 0,84; TI 95%, 0,71 − 0,99; p=0,03

pēc dažu faktoru pielāgošanas sākuma stadijā). Kopējā mirstība (jebkāda cēloņa izraisīta) atorvastatīna

grupā bija 9,1 % (216/2365), bet placebo grupā – 8,9 % (211/2366).

Post hoc analīzē konstatēts, ka 80 mg atorvastatīna, salīdzinot ar placebo, samazina išēmiskā insulta

rašanās biežumu (218/2365, 9,2 % salīdzinājumā ar 274/2366, 11,6 %; p=0,01) un palielina

hemorāģiskā insulta rašanās biežumu (55/2365, 2,3 % salīdzinājumā ar 33/2366, 1,4 %; p=0,02).

Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kuri pirms pētījuma bija pārcietuši

hemorāģisku insultu (7/45 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 4,06; TI 95

%, 0,84−19,57), bet išēmiskā insulta risks abās grupās bija praktiski vienāds (3/45 atorvastatīna

grupā, salīdzinot ar 2/48 placebo grupā; RA 1,64; TI 95 %, 0,27 – 9,82).

Hemorāģiskā insulta risks bija lielāks pacientiem, kuri pirms pētījuma bija pārcietuši lakunāru

infarktu (20/708 atorvastatīna grupā, salīdzinot ar 4/701 placebo grupā; RA 4,99; TI 95 %, 1,71

− 14,61), vienlaikus šiem pacientiem bija mazāks išēmiskā insulta risks (79/708 atorvastatīna

grupā, salīdzinot ar 102/701 placebo grupā; RA 0,76; TI 95 %, 0,57 − 1,02). Iespējams, ka

lakunāru infarktu pārcietušiem pacientiem, kuri lietoja 80 mg atorvastatīna dienā, ir palielināts

kopējais insulta risks.

Pacientu apakšgrupā ar agrāk pārciestu hemorāģisko insultu kopējā mirstība (jebkāda cēloņa izraisīta)

atorvastatīna grupā bija 15,6 % (7/45), bet placebo grupā – 10,4 % (5/48). Pacientu apakšgrupā ar

agrāk pārciestu lakunāru infarktu jebkāda cēloņa izraisīta mirstība atorvastatīna grupā bija 10,9 %

(77/708), bet placebo grupā – 9,1 % (64/701).

Pediatriskā populācija

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma bērniem vecumā no 6 līdz 17 gadiem

Tika veikts 8 nedēļu atklāts pētījums ar bērniem un pusaudžiem ar ģenētiski apstiprinātu pārmantoto

hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un ZBL holesterīna sākuma stāvokli ≥4 mmol/l, lai izvērtētu

atorvastatīna farmakokinētiku, farmakodinamiku, drošumu un panesamību. Kopumā pētījumā tika

iesaistīti 39 bērni un pusaudži vecumā no 6 līdz 17 gadiem. A grupā bija iekļauti 15 bērni vecumā no 6

līdz 12 gadiem un Tanner Stage 1. B grupā bija iekļauti 24 bērni vecumā no 10 līdz 17 gadiem un

Tanner Stage ≥ 2.

Atorvastatīna sākuma deva A grupā bija 5 mg košļājamā tablete dienā un B grupā 10 mg košļājamā

tablete dienā. Atorvastatīna devu tika atļauts dubultot, ja 4. nedēļā pacients nesasniedza mērķa ZBL

holesterīnu < 3,35 mmol/l un ja atorvastatīna panesamība bija laba.

Pēc 2 nedēļām ZBL holesterīna, kopējā holesterīna, ĻZBL holesterīna un apolipoproteīna B vidējie

rādītāji samazinājās visiem pacientiem. Pacientiem, kuri saņēma dubultu devu, papildus samazinājums

tika novērots jau 2 nedēļas pēc devas palielinājuma, salīdzinot ar sākuma novērtējumu. Procentuāli

vidējie lipīdu samazināšanās rādītāji bija līdzīgi abās grupās, neskatoties uz to, vai pacientiem tika

saglabāta sākuma deva, vai arī tā tika dubultota. 8.nedēļā vidējās procentuālās izmaiņas, salīdzinot ar

sākuma stāvokli ZBL holesterīnam un kopējam holesterīnam, bija attiecīgi aptuveni 40 % un 30 %.

Otrā atklātā, vienas grupas pētījumā tikai iekļauts 271 vīriešu un sieviešu dzimuma bērns vecumā no 6

līdz 15 gadiem ar HeFH (Heterozygous Familial Hypercholesterolaemia, pārmantotā

hiperholesterinēmijas heterozigotā forma), kuri periodā līdz trīs gadiem saņēma atorvastatīnu.

Iekļaušanai pētījumā bija nepieciešama apstiprināta HeFH un ZBL holesterīna līmenis

4 mmol/l

(aptuveni 152 mg/dl) sākumstāvoklī. Pētījumā tika iekļauti 139 bērni ar Tannera 1. attīstības stadiju

(kas parasti aptver 6 līdz 10 gadu vecuma periodu). Atorvastatīna deva (reizi dienā) tika uzsākta ar

5 mg (košļājamā tablete) bērniem, kuri bija jaunāki par 10 gadiem. Bērniem vecumā no 10 gadiem tika

uzsākta 10 mg atorvastatīna terapija (reizi dienā). Visiem bērniem deva varēja tikt titrēta uz augstāku

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

devu, lai sasniegtu mērķi < 3,35 mmol/l ZBL holesterīna. Vidējā svērtā deva bērniem no 6 līdz 9 gadu

vecumam bija 19,6 mg, un vidējā svērtā deva bērniem vecumā no 10 gadiem bija 23,9 mg.

Vidējā (+/- SN) sākumstāvokļa ZBL holesterīna vērtība bija 6,12 (1,26) mmol/l, kas ir aptuveni

233 (48) mg/dl. Galīgos rezultātus skatīt 3. tabulā.

Atbilstoši datiem zāles neuzrādīja ietekmi ne uz vienu augšanas un attīstības parametru (tas ir,

garumu, ķermeņa masu, ĶMI, Tannera stadiju, pētnieka novērtējumu par vispārējo nobriešanu un

attīstību) pediatriskajiem un pusaudžu pacientiem ar HeFH, kuri saņēma atorvastatīna terapiju 3 gadu

ilgā pētījuma laikā. Pētnieka novērtētā zāļu ietekme uz garumu, ķermeņa masu, ĶMI pēc vecuma un

pēc dzimuma vizītēs netika reģistrēta.

3. tabula: Atorvastatīna lipīdu samazinošā ietekme pusaudžu zēniem un meitenēm ar pārmantoto

hiperholesterinēmiju heterozigotā formā (mmol/l)

Laika

punkts

TC (SN)

ZBL (SN)

ABL (SN)

TG (SN)

Apo B (SN)#

Sākum-

stāvoklis

7,86(1,30)

6,12(1,26)

1,314(0,2663)

0,93(0,47)

1,42(0,28)**

30. mēnesis

4,95(0,77)*

3,25(0,67)

1,327(0,2796)

0,79(0,38)*

0,90(0,17)*

36. mēnesis

/terapijas

beigas

5,12(0,86)

3,45(0,81)

1,308(0,2739)

0,78(0,41)

0,93(0,20)***

TC= kopējais holesterīns; ZBL = zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns; ABL = augsta blīvuma

lipoproteīnu holesterīns; TG = triglicerīdi; Apo B = apolipoproteīns B; “36. mēnesis/terapijas beigas”

iekļauj gala vizītes datus par pētāmajām personām, kuras pabeidza dalību pirms plānotā 36. mēneša laika

punkta, un pilnus 36 mēnešu datus par pētāmajām personām, kuras pabeidza 36 mēnešu ilgo dalību;

“*”= 30. mēnesī N šim parametram bija 207; “**”= Sākumstāvokļa N šim parametram bija 270; “***” =

36. mēnesī/terapijas beigās N šim parametram bija 243; “#”=Apo B norādītā mērvienība ir g/l.

Pārmantotās hiperholesterinēmijas heterozigotā forma bērniem vecumā no 10 līdz 17 gadiem

Pēc atklātā pētījuma tika veikts dubultmaskēts, placebo kontrolēts pētījums, kurā tika iekļauti 187 zēni

un meitenes pēc menstruāciju sākšanās vecumā no 10 līdz 17 gadiem (vidējais vecums 14,1 gads) ar

pārmantotu hiperholesterinēmijas heterozigoto formu vai smagu hiperholesterinēmiju, un kuri uz 26

nedēļām tika randomizēti atorvastatīna grupā (n=140) vai placebo grupā (n=47), bet pēc tam 26

nedēļas visi saņēma atorvastatīnu. Atorvastatīna deva bija 10 mg vienu reizi dienā pirmajās 4 nedēļās

un pēc tam tā tika palielināta līdz 20 mg, ja ZBL holesterīna līmenis bija >3,36 mmol/L. Atorvastatīns

ievērojami samazināja kopējā holesterīna, ZBL holesterīna, triglicerīdu un apolipoproteīna B līmeni

plazmā 26 nedēļu ilgās dubultmaskētās fāzes laikā. 26 nedēļu ilgās dubultmaskētās fāzes laikā vidējais

sasniegtais ZBL holesterīna līmenis atorvastatīna grupā bija 3,38 mmol/l (robežās no 1,81 līdz 6,26

mmol/l, salīdzinot ar 5,91 mmol/l (robežās no 3,93 līdz 9,96 mmol/l) placebo grupā.

Papildus pediatriskie pētījumi, salīdzinot atorvastatīna un kolestipola iedarbību 10 līdz 18 gadus

veciem pacientiem ar hiperholesterinēmiju, parādīja, ka atorvastatīns (N=25) izraisīja ievērojamu ZBL

holesterīna līmeņa samazināšanos 26. nedēļā (p<0,05), salīdzinājumā ar kolestipolu (N=31).

Līdzcietīgas zāļu lietošanas (Compassionate use) pētījumā pacientiem ar smagu hiperholesterinēmiju

(tai skaitā hiperholesterinēmijas homozigoto formu) tika iekļauti 46 ar atorvastatīnu ārstēti bērni, un

devas tika pielāgotas atbilstoši atbildes reakcijai (daži pacienti saņēma 80 mg atorvastatīna dienā).

Pētījums ilga 3 gadus: ZBL holesterīna līmenis tika pazemināts par 36 %.

Nav izvērtēta atorvastatīna lietošanas ilgtermiņa ietekme uz bērniem ar mērķi samazināt saslimstību

un mirstību pieauguša cilvēka dzīves laikā.

Eiropas zāļu aģentūra neizvirza prasību iesniegt atorvastatīna pētījuma rezultātus par bērniem vecumā

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

no 0 līdz 6 gadiem ar hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un par bērniem vecumā no 0 līdz 18

gadiem ar pārmantotu hiperholesterinēmijas homozigoto formu, kombinētu (jauktu)

hiperholesterinēmiju, primāru hiperholesterinēmiju un kardiovaskulāro notikumu novēršanai (par

lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas atorvastatīns ātri uzsūcas; maksimālā koncentrācija (C

) plazmā tiek

sasniegta pēc 1 - 2 stundām. Uzsūkšanās apjoms palielinās proporcionāli atorvastatīna devai. Iekšķīgas

lietošanas gadījumā atorvastatīna apvalkoto tablešu biopieejamība, salīdzinot ar atorvastatīna šķīdumu,

ir 95 – 99 %.

Absolūtā atorvastatīna biopieejamība ir aptuveni 12 %, un HMG-CoA reduktāzi inhibējošā sistēmiskā

iedarbība ir aptuveni 30 %. Slikto sistēmisko pieejamību parasti saista ar presistēmisko klīrensu kuņģa

– zarnu trakta gļotādā un/vai pirmā loka metabolismu aknās.

Izkliede

Atorvastatīna vidējais izkliedes tilpums ir aptuveni 381 litrs. Ar plazmas olbaltumvielām saistās

≥ 98 % atorvastatīna.

Biotransformācija

Atorvastatīns ar citohroma P450 3A4 starpniecību tiek metabolizēts par orto- un parahidroksilētajiem

metabolītiem un dažādiem beta oksidācijas produktiem. Papildus citiem metabolisma veidiem, šie

savienojumi pēc tam tiek metabolizēti caur glikuronidāciju. In vitro HMG-CoA reduktāzi inhibējošā

iedarbība orto- un parahidroksilētiem metabolītiem ir tāda pati kā atorvastatīnam. Aptuveni 70 % no

inhibējošās iedarbības uz HMG-CoA reduktāzi nosaka aktīvie metabolīti.

Eliminācija

Atorvastatīns pārsvarā izdalās ar žulti pēc metabolisma aknās un/vai ārpus tām. Neraugoties uz to,

nenotiek ievērojama zāļu enterohepatiskā recirkulācija. Cilvēka organismā atorvastatīna vidējais

plazmas eliminācijas pusperiods ir aptuveni 14 stundas. Pateicoties aktīvo metabolītu klātbūtnei,

HMG-CoA reduktāzi inhibējošās aktivitātes pusperiods ir aptuveni 20-30 stundas.

Atorvastatīns ir aknu transportvielu, organiskos anjonus transportējošā polipeptīda 1B1 (OATP1B1)

un 1B3 (OATP1B3) transportvielas, substrāts. Atorvastatīna metabolīti ir OATP1B1 substrāti.

Atorvastatīns ir identificēts arī kā vairāku zāļu rezistences proteīna 1 (MDR1) un krūts vēža

rezistences proteīna (BCRP) substrāts, kas var ierobežot atorvastatīna uzsūkšanos zarnās un

izdalīšanos ar žulti.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti: Atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā veseliem gados

vecākiem indivīdiem ir lielāka kā jauniem pieaugušajiem, bet asins lipīdus reducējošā darbība ir

līdzīga kā jaunāku pacientu populācijā.

Pediatriskā populācija: 8 nedēļu atklātā pētījumā Tanner Stage 1 (N=15) un Tanner Stage ≥ 2 (N24)

bērni vecumā no 6 līdz 17 gadiem ar pārmantotu hiperholesterinēmijas heterozigoto formu un ZBL

holesterīna sākuma līmeni ≥ 4 mmol/l tika ārstēti ar attiecīgi 5 mg vai 10 mg košļājamām tabletēm vai

10 mg vai 20 mg apvalkotajām tabletēm. Ķermeņa masa bija vienīgais nozīmīgais atorvastatīna

populācijas farmakokinētikas izmaiņu veids. Šķietamais atorvastatīna perorālais klīrenss bērniem ir

līdzīgs kā pieaugušajiem, nosakot alometriski atbilstoši ķermeņa masai. Tika novērots konsekvents

ZBL holesterīna un kopējā holesterīna līmeņa samazinājums pēc atorvastatīna un

ohidroksiatorvastatīna iedarbības.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Dzimums: Atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija sievietēm ir atšķirīga no tās, kāda

novērojama vīriešiem (sievietēm C

ir aptuveni par 20 % lielāka un AUC ir par apmēram 10 %

mazāks). Šīs atšķirības nav klīniski nozīmīgas un nav saistītas ar klīniski nozīmīgām atšķirībām

ietekmē uz lipīdiem starp vīriešiem un sievietēm.

Nieru darbības traucējumi: Nieru slimības neietekmē atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu

koncentrāciju plazmā vai tā iedarbību uz lipīdiem.

Aknu darbības traucējumi: Pacientiem ar alkohola izraisītu hronisku aknu slimību (Child-Pugh B)

atorvastatīna un tā aktīvo metabolītu koncentrācija plazmā ir ievērojami palielināta (C

un AUC ir

attiecīgi apmēram 16 un 11 reižu lielāks).

SLOC1B1 polimorfisms: Visu HMG-CoA reduktāzes inhibitoru, tai skaitā atorvastatīna, pārveidošanā

aknās iesaistīts OATP1B1 transportieris. Pacientiem ar SLOC1B1 polimorfismu ir palielināts

atorvastatīna iedarbības risks, kas var izraisīt palielinātu rabdomiolīzes risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Polimorfisms gēnu šifrējumā OATP1B1 (SLCO1B1 c.521CC) ir saistīts ar 2,4 reizes lielāku

atorvastatīna iedarbību (AUC), nekā indivīdiem bez šī genotipa veida (c.521TT). Šiem pacientiem ir

iespējama ģenētiski bojāta atorvastatīna pārveidošana aknās. Iespējamā ietekme uz efektivitāti nav

zināma.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Četros in vitro pētījumos ar vai bez metaboliskās aktivācijas un vienā in vivo pētījumā atorvastatīnam

netika novērota ne mutagenitāte, ne arī klastogēnais potenciāls. Atorvastatīns nebija kancerogēns

žurkām, bet lielu devu lietošana pelēm (izpaudās kā 6-11 reizes lielāks AUC0

-24 st.

, nekā tas tiek

sasniegts cilvēkiem lietojot maksimālo ieteicamo devu) izraisīja hepatocelulārās adenomas tēviņiem

un hepatocelulārās karcinomas mātītēm.

Pētījumos ar dzīvniekiem ir atrasti pierādījumi, ka HMG-CoA reduktāzes inhibitori var ietekmēt

embrija vai augļa attīstību. Žurkām, trušiem un suņiem atorvastatīns neietekmēja fertilitāti un tas

nebija teratogēns, tomēr žurkām un trušiem, lietojot mātītēm toksiskas devas, tika novērota augļa

toksicitāte. Žurku pēcnācēju attīstība bija aizkavēta un izdzīvošana pēcdzemdību laikā bija samazināta,

ja mātīte tika pakļauta lielu atorvastatīna devu iedarbībai. Pētījumos ar žurkām iegūti pierādījumi par

pārnesi cauri placentai. Atorvastatīna koncentrācija plazmā žurkām ir līdzīga tā koncentrācijai pienā.

Nav zināms, vai atorvastatīns un tā metabolīti izdalās mātes pienā cilvēkiem.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Mannīts (E421)

Mikrokristāliskā celuloze

Kalcija karbonāts

Povidons (K-30 tips)

Kroskarmelozes nātrija sāls

Nātrija laurilsulfāts

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Tabletes apvalks

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 6000

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

Blisteri:

2 gadi.

Pudelītes:

18 mēneši.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Blisteri (alumīnija/alumīnija) pa 4, 7, 10, 14, 20, 28, 30, 50, 56, 84, 98, 100, 200 (10x20) un 500

tabletēm visiem stiprumiem.

Pudelītes (ABPE) ar aizspiežamu vāciņu (ZBPE) pa 10, 20, 30, 50, 100 un 200 tabletēm visiem

stiprumiem.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Actavis Group PTC ehf., Reykjavikurvegi 76-78, 220 Hafnarfjörður, Īslande

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Atorvastatin Actavis 10 mg apvalkotās tabletes (07-0112);

Atorvastatin Actavis 20 mg apvalkotās tabletes (07-0113);

Atorvastatin Actavis 40 mg apvalkotās tabletes (07-0114);

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 24. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 27. februāris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2019

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju