Zofistar Plus 30 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

11-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

11-07-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Zofenoprilum kalcija, Hydrochlorothiazidum
Pieejams no:
Menarini International Operations Luxembourg S.A., Luxembourg
ATĶ kods:
C09BA15
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Zofenoprilum calcium, Hydrochlorothiazidum
Deva:
30 mg/12,5 mg
Zāļu forma:
Apvalkotā tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Menarini-Von Heyden GmbH, Germany; A. Menarini Manufacturing Logistic and Services s.r.l., Italy
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
13-0177

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Zofistar Plus 30 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Zofenoprilum calcium/Hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu

informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad,

ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas

attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcija. Skatīt 4.

punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir Zofistar Plus, un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Zofistar Plus lietošanas

Kā lietot Zofistar Plus

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Zofistar Plus

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Zofistar plus, un kādam nolūkam to lieto

Zofistar Plus sastāvā ir aktīvās vielas – 30 mg zofenoprila kalcija sāls un 12,5 mg

hidrohlortiazīda.

Zofenoprila kalcija sāls ir sirds un asinsvadu zāles, kas pieder pie asinsspiedienu

pazeminošo zāļu grupas, ko sauc par angiotenzīnu konvertējošā enzīma (AKE)

inhibitoriem.

Hidrohlortiazīds ir urīndzenošs līdzeklis, kas darbojas, palielinot izdalītā urīna

daudzumu.

Zofistar Plus lieto viegli vai mēreni paaugstināta asinsspiediena (hipertensijas) ārstēšanai, kad

tikai ar zofenoprilu to nevar pietiekami kontrolēt.

2.

Kas Jums jāzina

pirms Zofistar plus lietošanas

Nelietojiet Zofistar Plus šādos gadījumos:

ja esat 3. vai vēlākā grūtniecības mēnesī (arī grūtniecības sākumā vēlams izvairīties no

Zofistar Plus lietošanas – skatīt punktā par grūtniecību);

ja Jums ir alerģija pret zofenoprila kalcija sāli vai hidrohlortiazīdu, vai kādu citu šo zāļu

sastāvdaļu (norādītas 6. punktā);

ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret citiem sulfonamīdu atvasinājumiem

(līdzīgiem hidrohlortiazīdam, kas ir sulfonamīdu atvasinājums);

ja Jums agrāk bijusi alerģiska reakcija pret kādu citu AKE inhibitoru, piemēram, pret

kaptoprilu vai enalaprilu;

ja Jums agrāk bijis stiprs pietūkums un nieze sejas, deguna un kakla apvidū (angioedēma)

saistībā ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju vai Jums ir iedzimta/idiopātiska

angioedēma (straujš ādas, audu, gremošanas trakta un citu orgānu pietūkums);

13-0177_PL_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

hron

āts

(s trauja z emādas pi etūkuma, pi emēra m, rī kl es apvi dū) ris ks ;

ja Jums ir smagi aknu vai nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir sašaurinātas nieru artērijas;

Ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu

saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Zofistar Plus lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir:

aknu vai nieru darbības traucējumi;

paaugstināts asinsspiediens, ko izraisījusi nieru slimība vai nieru artērijas sašaurināšanās

(renovaskulāra hipertensija);

nesen pārstādīta niere;

tiek veikta dialīze;

tiek veikta ZBL aferēze (procedūra, kas līdzīga nieru dialīzei un attīra asinis no kaitīgā

holesterīna);

pārmērīgi augsts hormona aldosterona līmenis asinīs (primārs aldosteronisms) vai

pazemināts hormona aldosterona līmenis asinīs (hipoaldosteronisms);

sirds vārstuļa sašaurinājums (aortas atveres stenoze) vai sirds sieniņu sabiezējums

(hipertrofiska kardiomiopātija);

vai agrāk bijusi psoriāze (ādas slimība, kam raksturīgi zvīņaini, rozā plankumi);

saņemat desensibilizācijas terapiju (‘alerģijas injekcijas’) pret kukaiņu kodumiem;

sistēmas sarkanā vilkēde (imūnsistēmas – organisma aizsargsistēmas – traucējums);

bieži zems kālija līmenis asinīs, īpaši, ja ciešat no pagarināta QT intervāla sindroma

(novirze EKG) vai lietojat sirds glikozīdus (palīdz sirdij sūknēt asinis);

cukura diabēts;

stenokardija vai traucējumi, kas ietekmē galvas smadzeņu darbību, jo pazemināts

asinsspiediens var izraisīt sirdstrieku (infarktu) vai trieku (insultu);

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena

ārstēšanai:

- angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram,

valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru

darbības traucējumi,

- aliskirēnu.

ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm, var būt palielināts angioedēmas risks:

- racekadotrilu – zāles, kuras lieto caurejas ārstēšanai;

- zāles, kuras lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai un vēža ārstēšanai (piemēram,

temsirolimu, sirolimu, everolimu);

- vildagliptīnu – zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai; ja Jums ir bijis ādas vēzis

vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu,

īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas vēža

(nemelanomas ādas vēža) risku. Zofistar Plus lietošanas laikā aizsargājiet ādu pret saules

gaismas un UV staru iedarbību.

Ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram,

kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Zofistar Plus šādos gadījumos”.

Zofistar Plus sastāvā esošais hidrohlortiazīds var izraisīt palielinātu ādas jutību pret saules

gaismu vai mākslīgo UV gaismu. Pārtrauciet Zofistar Plus lietošanu un paziņojiet ārstam, ja

ārstēšanās laikā Jums rodas izsitumi, niezoši plankumi vai jūtīga āda (skatīt arī 4. punktu).

13-0177_PL_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Antidopinga tests: Zofistar Plus var izraisīt pseidopozitīvu antidopinga testa rezultātu.

Pēc Zofistar Plus lietošanas Jūsu asinsspiediens var pazemināties pārmērīgi, īpaši pēc

pirmās devas (vairāk tas iespējams, ja lietojat arī urīndzenošus līdzekļus, ja organisms ir

zaudējis pārāk daudz šķidruma vai ievērojat mazsāls diētu). Ja tā notiek, nekavējoties

pasakiet ārstam un atgulieties uz muguras (skatīt arī 4. punktu).

Ja jums tiek veikta operācija, pirms narkozes saņemšanas pasakiet anesteziologam, ka

lietojat Zofistar Plus. Tas viņam palīdzēs operācijas laikā kontrolēt Jūsu asinsspiedienu un

sirdsdarbības ātrumu.

Jums jāizstāsta ārstam, ja ir aizdomas par (vai varētu iestāties) grūtniecība. Zofistar Plus nav

ieteicams grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot no 3. grūtniecības mēneša, jo tas var

nopietni kaitēt Jūsu bērnam, lietojot šajā laikā (skatiet punktā par grūtniecību).

Bērni un pusaudži

Nedodiet šīs zāles bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo tas varētu nebūt droši.

Citas zāles un Zofistar Plus

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai

varētu lietot.

Noteikti pasakiet ārstam, ja lietojat:

kāliju saturošus uztura bagātinātājus (tai skaitā sāls aizvietotājus), kāliju aizturošos

diurētiskos līdzekļus un citas zāles, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs (piemēram,

trimetoprimu un kotrimoksazolu b

isī

i); ciklosporīnu –

imunitāti nomācošu līdzekli, kuru lieto pārstādīta orgāna atgrūšanas novēršanai, un

heparīnu zāles, kuras lieto asins šķidrināšanai un trombu veidošanās novēršanai);

citas zāles, kas ietekmē ķīmisko vielu daudzumu asinīs (adrenokortikotropo hormonu –

AKTH –, ko lieto, lai veicinātu dažu hormonu izdali organismā, amfotericīnu B

injekcijās, karbenoksolonu, stimulējošos caurejas līdzekļus);

litiju (lieto garastāvokļa traucējumu ārstēšanai);

anestēzijas līdzekļus;

narkotiskas zāles (piemēram, morfīnu);

antipsihotiskas zāles (lieto šizofrēnijas un līdzīgu slimību ārstēšanai);

tricikliskos antidepresantus, piemēram, amitriptilīnu un klomipramīnu;

barbiturātus (lieto trauksmes, bezmiega un krampju ārstēšanai);

citas zāles pret paaugstinātu asinsspiedienu un asinsvadus paplašinošus līdzekļus (to vidū

bēta blokatorus, alfa blokatorus un urīndzenošus līdzekļus, piemēram, hidrohlortiazīdu,

furosemīdu, torasemīdu).

Ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības

pasākumus:

ja Jūs lietojat angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī

informāciju punktā „Nelietojiet Zofistar Plus šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un

piesardzība lietošanā”);

nitroglicerīnu un citus nitrātus, ko lieto pret sāpēm krūtīs (stenokardiju);

antacīdos līdzekļus, arī cimetidīnu (lieto grēmu/dedzināšanas un kuņģa čūlas ārstēšanai);

ciklosporīnu (lieto pēc orgānu pārstādīšanas) un citus imūnsupresantus (zāles, kas nomāc

organisma imūnsistēmas aizsargspējas);

zāles podagras ārstēšanai (piemēram, probenecīdu, sulfīnpirazonu un allopurinolu);

insulīnu un perorālos pretdiabēta līdzekļus;

citostatiskos līdzekļus (lieto, lai ārstētu vēzi vai slimības, kas ietekmē organisma

imūnsistēmas aizsargspējas);

kortikosteroīdus (spēcīgas pretiekaisuma zāles);

prokaīnamīdu (lieto neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);

nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL, piemēram, aspirīnu vai ibuprofēnu);

13-0177_PL_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

simpatomimētiskos līdzekļus (zāles, kas ietekmē nervu sistēmu, to vidū arī tādas, ko lieto

astmas un siena drudža ārstēšanai, un kateholamīnus, piemēram, adrenalīnu);

kalcija sāļus;

sirds glikozīdus (palīdz sirdij sūknēt asinis);

holestiramīnu un kolestipola sveķus (lieto holesterīna līmeņa pazemināšanai);

zāles muskuļu atslābināšanai (piemēram, tubokurarīnu);

amantadīnu (pretvīrusu zāles);

racekadotrilu (lieto pret caureju), zāles, ko lieto, lai izvairītos no pārstādīta orgāna

atgrūšanas un vēža ārstēšanai (piemēram, temsirolimu, sirolimu, everolimu), un

vildagliptīnu (lieto cukura diabēta ārstēšanai). Var palielināties angioedēmas risks.

Zofistar Plus kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Zofistar Plus var lietot gan ēšanas laikā, gan tukšā dūšā, taču tabletei vienmēr jāuzdzer ūdens.

Alkohols pastiprina Zofistar Plus hipotensīvo (asinsspiedienu pazeminošo) iedarbību. Lūdziet

ārsta padomu par alkohola lietošanu ārstēšanas laikā ar šīm zālēm.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai

plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ārstam

vajadzētu ieteikt Jums pārtraukt Zofistar Plus lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai

līdzko uzzināt, ka grūtniecība iestājusies. Ārsts Zofistar Plus vietā ieteiks Jums citas zāles.

Zofistar Plus nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības

mēneša, jo iespējams nopietns kaitējums bērnam, ja šīs zāles tiek lietotas pēc trešā

grūtniecības mēneša.

Barošana ar krūti

Ja barojat bērnu ar krūti vai plānojat to darīt, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Zofistar Plus nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Ārsts var izvēlēties jums citu

ārstēšanu, ja vēlaties barot ar krūti, īpaši, jaundzimušo vai priekšlaikus dzimušu bērnu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Šīs zāles var izraisīt reiboni vai nogurumu. Ja tā notiek, nevadiet transportlīdzekli un

neapkalpojiet iekārtas.

Zofistar Plus satur laktozi

Šo zāļu sastāvā ir laktoze (piena cukurs). Ja zināt, ka jums ir kādu cukuru

nepanesamība, sazinieties ar ārstu pirms šo zāļu lietošanas.

3.

Kā lietot Zofistar plus

Vienmēr lietojiet Zofistar Plus tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam.

Ieteicamā Zofistar Plus deva ir viena tablete dienā.

Zofistar Plus var lietot vai nu ēšanas laikā, vai tukšā dūšā. Tabletei vēlams uzdzert ūdeni.

Dalījuma līnija paredzēta, tikai lai tableti varētu sadalīt uz pusēm, ja Jums ir grūti to norīt.

Ja esat vecāks par 65 gadiem un jums ir nieru darbības traucējumi, Zofistar Plus var nebūt

jums piemērots (skatīt arī 2. punktā “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

13-0177_PL_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Šīs zāles nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Ja esat lietojis Zofistar Plus vairāk nekā noteikts

Ja nejauši ieņemat pārāk daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvāko

neatliekamās palīdzības nodaļu (ņemot līdzi visas atlikušās tabletes, iepakojuma kastīti vai šo

instrukciju, ja iespējams).

Biežākie pārdozēšanas simptomi ir pazemināts asinsspiediens ar ģīboni (hipotensija), ļoti lēna

sirdsdarbība (bradikardija), asins ķīmiskā sastāva (elektrolītu) pārmaiņas, nieru darbības

traucējumi, pastiprināta urīna izdalīšanās un tās izraisīts šķidruma zudums organismā, slikta

dūša un miegainība, muskuļu spazmas, sirds ritma traucējumi (īpaši, ja lietojat arī sirds

glikozīdus vai zāles sirds ritma traucējumu ārstēšanai).

Ja esat aizmirsis lietot Zofistar Plus

Ja esat aizmirsis ieņemt devu, lietojiet nākamo devu, līdzko atceraties. Taču, ja tuvu ir jau

nākamās devas lietošanas brīdis, izlaidiet aizmirsto devu un lietojiet nākamo paredzēto

normālo devu parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja pārtraucat lietot Zofistar Plus

Vienmēr pirms Zofistar Plus terapijas pārtraukšanas konsultējieties ar ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā citas zāles, arī Zofistar Plus var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās

izpaužas.

Zofistar Plus klīniskajos pētījumos ziņots par turpmāk minētajām blakusparādībām.

Bieži vērojamas blakusparādības (var skart ne vairāk kā 1 no 10 pacientu):

reibonis;

galvassāpes;

klepus.

Retāk vērojamas blakusparādības (var skart ne vairāk kā 1 no 100 pacientu):

spējš pietūkums, īpaši lūpu, vaigu, plakstiņu, mēles, aukslēju, balsenes pietūkums ar

iespējamu pēkšņi apgrūtinātu elpošanu (angioedēma). Ja jums rodas kāds no šiem

simptomiem, tas nozīmē, ka jums ir smaga alerģija pret Zofistar Plus. Jums var būt

nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība vai ievietošana slimnīcā;

infekcija;

bronhīts;

kakla iekaisums;

holesterīna un/vai citu lipīdu līmeņa paaugstināšanās asinīs, paaugstināts glikozes, kālija,

urīnskābes, kreatinīna un aknu enzīmu līmenis asinīs;

pazemināts kālija līmenis asinīs;

bezmiegs;

miegainība, ģībonis, muskuļu stīvums (hipertonija);

stenokardija, sirdstrieka (miokarda infarkts), priekškambaru plandīšanās, sirdsklauves;

pietvīkums, zems asinsspiediens, augsts asinsspiediens;

slikta dūša, gremošanas traucējumi, gastrīts, smaganu iekaisums, sausums mutē, sāpes

vēderā;

13-0177_PL_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

ādas slimība ar zvīņainiem, rozā plankumiem (psoriāze), pinnes, sausa āda, nieze,

nātrene;

muguras sāpes;

pastiprināta urinēšana (poliūrija);

vispārējs vājums (astēnija), gripai līdzīgi simptomi, perifēra tūska (parasti ap potītēm);

impotence.

Papildus tām blakusparādībām, par ko ziņots Zofistar Plus lietošanas gadījumā, tālāk minētās

blakusparādības novērotas zofenoprila kalcija sāls un/vai citu AKE inhibitoru lietošanas

gadījumā, tāpēc iespējamas arī Zofistar Plus lietošanas gadījumā:

nogurums (nespēks). Stipri pazemināts asinsspiediens ārstēšanas sākumā vai devas

palielināšanas laikā ar reiboni, redzes traucējumiem, ģīboni, kā arī asinsspiediena

pazemināšanās pieceļoties;

sāpes krūtīs, muskuļu sāpes un/vai krampji;

apziņas traucējumi, pēkšņs reibonis, pēkšņi redzes traucējumi vai vājums, un/vai

pieskāriena sajūtas zudums vienā ķermeņa pusē (tranzitora išēmiska lēkme vai insults);

pavājināta nieru darbība, diennaktī izdalītā urīna daudzuma pārmaiņa, olbaltumvielas

urīnā (proteinūrija);

vemšana, caureja, aizcietējums;

alerģiskas ādas reakcijas ar lobīšanos, apsārtumu, atslāņošanos un čūlošanos (toksiska

epidermas nekrolīze), psoriāzes pastiprināšanās, matu izkrišana (alopēcija);

pastiprināta svīšana;

garastāvokļa pārmaiņa, depresija;

mainīta ādas jutība, piemēram, dedzināšana, durstīšana vai tirpšana (parestēzija);

līdzsvara traucējumi, apjukums, troksnis ausīs, garšas sajūtas traucējumi, redzes

miglošanās;

apgrūtināta elpošana, elpceļu sašaurināšanās plaušās (bronhu spazmas), sinusīts, iesnas

vai aizlikts deguns (rinīts), mēles iekaisums (glosīts);

ādas dzelte, aknu vai aizkuņģa dziedzera iekaisums (hepatīts, pankreatīts), zarnu

aizsprostojums (ileuss);

asins analīžu rezultātu, piemēram, sarkano asinsķermenīšu, balto asinsķermenīšu vai

trombocītu skaita, pārmaiņa vai visu asins šūnu skaita samazināšanās (pancitopēnija).

Sazinieties ar ārstu, ja atklājat, ka Jums vieglāk rodas zilumi vai ir neizskaidrojams

kakla iekaisums vai drudzis;

paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs, paaugstināts urīnvielas līmenis asinīs;

anēmija sarkano asinsķermenīšu sabrukšanas dēļ (hemolītiskā anēmija), kas var rasties, ja

ciešat no G6FD (glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes) deficīta.

Par turpmāk minētajām blakusparādībām nav ziņots Zofistar Plus klīniskajos pētījumos, taču

par tām ziņots hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā, tāpēc tās iespējamas arī Zofistar Plus

lietošanas gadījumā:

traucēta jaunu asins šūnu veidošanās kaulu smadzenēs (kaulu smadzeņu mazspēja);

drudzis, vispārēja alerģiska reakcija (anafilaktiska reakcija);

organisma šķidruma daudzuma samazināšanās (atūdeņošanās) un asins ķīmisko elementu

(elektrolītu) daudzuma pārmaiņa, podagra, cukura diabēts, metabolā alkaloze;.

apātija, nervozitāte, nemiers;

krampji, apziņas traucējumi, koma, parēze;

viss izskatās dzeltens (ksantopsija), tuvredzības pastiprināšanās, samazināta asaru

izdalīšanās;

vertigo (reibonis);

sirds ritma traucējumi (aritmijas), izmaiņas elektrokardiogrammā;

trombu veidošanās vēnās (tromboze) un embolija, asinsrites kolapss (šoks);

13-0177_PL_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

respiratorais distress, plaušu iekaisums (pneimonīts), fibrozu audu veidošanās plaušās

(intersticiāla plaušu slimība), šķidruma uzkrāšanās plaušās (plaušu tūska);

slāpes, ēstgribas zudums (anoreksija), zarnu kustību apstāšanās (paralītisks ileuss),

pārmērīgs gāzu daudzums kuņģī, siekalu dziedzeru iekaisums (sialadenīts), paaugstināts

amilāzes (aizkuņģa dziedzera fermenta) daudzums asinīs (hiperamilazēmija), žultspūšļa

iekaisums (holecistīts);

sārti plankumi uz ādas (purpura), pastiprināta ādas jutība pret saules gaismu, izsitumi

(īpaši uz sejas) un/vai plankumains apsārtums, kas var izraisīt rētu veidošanos (ādas

sarkanā vilkēde), asinsvadu iekaisums, kas izraisa audu atmiršanu (nekrotizējošs

vaskulīts);

akūta nieru mazspēja (ar samazinātu urīna veidošanos un šķidruma un šlakvielu

uzkrāšanos organismā), saistaudu iekaisums nierēs (intersticiāls nefrīts), glikoze urīnā;

iežums “nav zināmi”: ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas

arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo

zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Zofistar plus

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un plāksnītes pēc

”EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Vienmēr glabājiet tabletes oriģinālajā iepakojumā.

Zāles nedrīkst izmest kopā ar saimniecības atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet

farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Zofistar Plus satur

Aktīvās vielas ir 30 mg zofenoprila kalcija sāls un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Citas sastāvdaļas ir šādas:

-

tabletes kodols: mikrokristāliska celuloze, laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete,

hipromeloze, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts;

-

tabletes apvalks: Opadry Pink 02B24436 (hipromeloze, titāna dioksīds (E 171),

makrogols 400, sarkanais dzelzs oksīds (E 172)), makrogols 6000.

(Skatīt 2. punktā “Zofistar Plus satur laktozi”)

Zofistar Plus ārējais izskats un iepakojums

Zofistar 30 mg/12,5 mg tabletes ir pasteļsarkanas, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas

apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē. Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes

salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes dalīšanai vienādās devās. Tabletes ir

iepakojumā pa 14, 28, 30, 50, 56, 90 vai 100 tabletēm.

13-0177_PL_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Menarini International Operations Luxembourg S.A.

1, Avenue de la Gare, L-1611

Luxembourg, Luksemburga

Ražotājs

A. Menarini Manufacturing Logistics and Services S.r.l.

Campo di Pile, L’Aquila (AQ), 67100, Itālija

Menarini – Von Heyden GmbH

Leipziger Strasse 7-13

01097 – Dresden, Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem

nosaukumiem:

Austrija: Zofenil Plus

Bulgārija: Zofen Plus

Dānija: Zofenil Plus

Igaunija: Zofistar Plus

Somija: Zofenil Comp

Francija: Zofenilduo

Vācija: Zofenil Plus

Grieķija: Zofepril-Plus

Īrija: Zofenil Plus

Itālija: Zozide

Islande: Zofenil Comp

Latvija: Zofistar Plus

Lietuva: Zofistar Plus

Luksemburga: Zofenil Plus

Norvēģija: Zofenil Comp

Polija: Zofenil Plus

Portugāle: Zofenil Plus

Rumānija: Zomen Plus 30 mg/12.5 mg comprimate filmate

Slovākija: Zofaril Plus

Slovēnija: Tenzopril HCT

Spānija: Zofenil Diu

Nīderlande: Zofil HCTZ

Lielbritānija: Zozide

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2019. gada maijā.

13-0177_PL_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Zofistar

Plus 30 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 28,7 mg zofenoprila 30 mg zofenoprila kalcija sāls (zofenoprilum

calcium) veidā un 12,5 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazidum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

katra apvalkotā tablete satur 56,20 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

Pasteļsarkanas, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas, 9 mm tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē.

Dalījuma līnija paredzēta tikai tabletes salaušanai, lai atvieglotu tās norīšanu, nevis tabletes

dalīšanai vienādās devās.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Vieglas vai vidēji smagas arteriālās hipertensijas ārstēšana.

Šī fiksētā devas kombinācija indicēta pacientiem, kuriem asinsspiediens nevar pietiekami

kontrolēt tikai ar zofenoprilu.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušajiem

Pirms pārejas uz fiksētās devas kombināciju ieteicams titrēt atsevišķo sastāvdaļu (t. i., zofenoprila

un hidrohlortiazīda) devu.

Klīniski atbilstošos gadījumos var apsvērt pāreju tieši no monoterapijas uz fiksēto devu

kombināciju.

Pacienti, kuriem nav hipovolēmijas vai sāļu deficīta

Parastā efektīvā deva ir viena tablete vienu reizi dienā.

Pacienti, kuriem ir aizdomas par hipovolēmiju vai sāļu deficītu

Zofistar Plus nav ieteicams lietot.

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Gados vecāki cilvēki (vecāki par 65 gadiem)

Gados vecākiem cilvēkiem ar normālu kreatinīna klīrensu deva nav jāpielāgo.

Gados vecākiem cilvēkiem ar samazinātu kreatinīna klīrensu (mazāku par 45 ml/min) Zofistar

Plus nav ieteicams lietot.

Zinot kreatinīna līmeni serumā, kreatinīna klīrensu var aprēķināt pēc Kokrofta-Golta formulas.

(140 – vecums) x ķermeņa masa (kg)

CrCl (ml/min) =

72 x kreatinīna līmenis serumā (mg/dl)

Pēc šīs formulas var aprēķināt kreatinīna klīrensu vīriešiem. Sievietēm iegūtais rezultāts jāreizina

ar 0,85.

Pediatriskā populācija

Zofistar Plus lietošanas drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem nav pierādīta.

Tādēļ to nav ieteicams lietot.

Nieru darbības traucējumi un dialīze

Hipertensijas pacientiem ar vieglas pakāpes nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss > 45

ml/min) var lietot tādu pašu Zofistar Plus devu vienu reizi dienā kā pacientiem ar normālu nieru

darbību.

Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 45

ml/min) tā lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) Zofistar

Plus ir kontrindicēts (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Hipertensijas slimniekiem, kuriem tiek veikta dialīze, Zofistar Plus lietošana nav ieteicama.

Aknu darbības traucējumi

Hipertensijas slimniekiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, kad

sasniegta 30 mg zofenoprila monoterapijas deva, var lietot tādu pašu devu kā pacientiem ar

normālu aknu darbību.

Hipertensijas slimniekiem ar smagu aknu mazspēju Zofistar Plus lietošana ir kontrindicēta.

Lietošanas veids

Zofistar Plus jālieto vienu reizi dienā vai nu ēšanas laikā, vai neatkarīgi no ēdienreizēm.

Lai atvieglotu norīšanu, tabletes var sadalīt divās daļās un norīt vienu tabletes pusi pēc otras

parakstītajā lietošanas laikā.

4.3. Kontrindikācijas

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Paaugstināta jutība pret zofenoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru.

Paaugstināta jutība pret hidrohlortiazīdu vai citiem sulfonamīdu atvasinājumiem.

Paaugstināta jutība pret kādu no 6.1. apakšpunktā minētajām palīgvielām.

Anamnēzē angioedēma pēc AKE inhibitora lietošanas.

Zofistar Plus

apakš pu nkt u) .

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Iedzimta/idiopātiska angioedēma.

Smagi aknu darbības traucējumi.

Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

Abpusēja nieru artērijas stenoze vai vienīgās nieres artērijas stenoze.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m

Zofistar Plus lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un

5.1. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

ZOFENOPRILS

Hipotensija

Tāpat kā citi AKE inhibitori, Zofistar Plus var izraisīt izteiktu asinsspiediena pazemināšanos,

īpaši pēc pirmās devas lietošanas, lai gan slimniekiem ar nekomplicētu hipertensiju

simptomātiska hipotensija attīstās reti.

Tā biežāk attīstās pacientiem, kuriem ir hipovolēmija un elektrolītu samazināšanās diurētisko

līdzekļu lietošanas, samazināta sāls patēriņa, dialīzes, caurejas vai vemšanas dēļ, vai arī

pacientiem ar smagu renīn-atkarīgu hipertensiju (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Pacientiem ar sirds mazspēju un ar to saistītu nieru mazspēju vai bez tās novērota simptomātiska

hipotensija. Vairāk tā iespējama pacientiem ar smagākas pakāpes sirds mazspēju, par ko liecina

lielas cilpas diurētiku devas, hiponatriēmija vai funkcionāli nieru darbības traucējumi.

Pacientiem ar palielinātu simptomātiskas hipotensijas risku ārstēšana jāsāk stingrā medicīniskā

uzraudzībā, vēlams slimnīcā, ar mazām devām un rūpīgu devu titrēšanu. Ja iespējams, sākot

ārstēšanu ar Zofistar Plus, uz laiku jāpārtrauc ārstēšana ar diurētiskiem līdzekļiem.

Tas attiecas arī uz pacientiem, kuriem ir stenokardija vai cerebrovaskulāra slimība un kuriem

pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās varētu izraisīt miokarda infarktu vai insultu.

Ja attīstās hipotensija, pacients jānogulda. Var būt nepieciešama cirkulējošā tilpuma atjaunošana,

intravenozi ievadot fizioloģisko sāls šķīdumu. Neskatoties uz hipotensijas attīstību pēc

sākumdevas lietošanas, turpmāk zāļu devu var piesardzīgi palielināt.

Pacienti ar renovaskulāru hipertensiju

Ārstējot pacientus ar renovaskulāru hipertensiju un abpusēju nieru artēriju stenozi vai ar vienīgās

nieres artērijas stenozi ar AKE inhibitoriem, ir palielināts smagas hipotensijas un nieru mazspējas

risks. Ārstēšana ar diurētiskiem līdzekļiem var būt veicinošs faktors. Nieru funkcijas

pasliktināšanās var izpausties tikai ar nelielām kreatinīna līmeņa pārmaiņām serumā pat

pacientiem ar vienpusēju nieres artērijas stenozi.

Šiem pacientiem ārstēšana jāsāk slimnīcā stingrā medicīniskā uzraudzībā ar mazām devām, deva

jāpalielina uzmanīgi un jākontrolē nieru darbība.

Pacienti ar nieru mazspēju

Terapijas laikā rūpīgi jākontrolē nieru darbība. Lietojot AKE inhibitorus, ziņots par nieru

mazspējas gadījumiem, galvenokārt, pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai nieru pamatslimību,

tostarp nieru artērijas stenozi. Dažiem pacientiem bez iepriekš diagnosticētas nieru slimības

palielinājās atlieku slāpekļa un kreatinīna koncentrācija asinīs, īpaši lietojot preparātu vienlaicīgi

ar diurētisku līdzekli. Var būt jāsamazina atsevišķo sastāvdaļu deva. Pirmās terapijas nedēļās

ieteicams rūpīgi kontrolēt nieru darbību.

Pacienti, kuriem veic dialīzi

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Pacientiem, kuriem tiek veikta dialīze ar augsti caurlaidīgām poliakrilnitrila membrānām

(piemēram, AN 69) un kuri tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem, dažu minūšu laikā pēc hemodialīzes

sākšanas var attīstīties anafilaktoīdas reakcijas, piemēram, sejas pietūkums, pietvīkums,

hipotensija un dispnoja. Ieteicams izmantot citu membrānu vai citas antihipertensīvas zāles.

Zofenoprila efektivitāte un drošums pacientiem ar miokarda infarktu, kuriem veic hemodialīzi,

nav pierādīti. Tādēļ šiem pacientiem zāles nedrīkst lietot.

Pacienti, kuriem veic ZBL aferēzi

Pacientiem, kurus ārstē ar AKE inhibitoru un kuriem veic ZBL aferēzi ar dekstrāna sulfātu, var

attīstīties anafilaktoīdas reakcijas, līdzīgi kā pacientiem, kuriem veic hemodialīzi ar augsti

caurlaidīgām membrānām (skatīt iepriekš). Šiem pacientiem ieteicams lietot citas grupas

antihipertensīvas zāles.

Anafilaktiskas reakcijas desensitizācijas laikā vai pēc kukaiņu kodumiem

Reti pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus desensibilizācijas terapijas laikā (piemēram, ar

plēvspārņu indi), vai pēc kukaiņu kodumiem attīstās dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas.

Šiem pacientiem no šīm reakcijām varēja izvairīties, uz laiku pārtraucot AKE inhibitora

lietošanu, bet pēc nejaušas atkārtotas zāļu lietošanas tās parādījās atkal. Tāpēc pacientiem, kuri

tiek ārstēti ar AKE inhibitoriem un kuriem tiek veiktas šādas desensibilizācijas procedūras,

jāievēro piesardzība.

Nieru transplantācija

Nav pieredzes par Zofistar Plus lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieru transplantācija.

Tāpēc šādiem pacientiem Zofistar Plus lietošana nav ieteicama.

Primārais aldosteronisms

Pacientiem ar primāru aldosteronismu parasti nebūs atbildreakcijas pret antihipertensīviem

līdzekļiem, kas darbojas, nomācot renīna – angiotenzīna sistēmu. Tādēļ zofenoprilu lietot nav

ieteicams.

Paaugstināta jutība/Angioedēma

Ar AKE inhibitoriem ārstētiem pacientiem var attīstīties sejas, ekstremitāšu, lūpu, gļotādu, mēles,

uzbalseņa un/vai balsenes angioedēma, kas biežāk rodas pirmajās ārstēšanas nedēļās. Tomēr retos

gadījumos smaga angioedēma var attīstīties pēc ilgstošas ārstēšanas ar angiotenzīnu konvertējošā

enzīma inhibitoru. Ārstēšana ar AKE inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc un jāaizstāj ar citas

antihipertensīvo zāļu grupas līdzekli.

Mēles, uzbalseņa vai balsenes angioedēma var būt letāla. Jāveic neatliekama ārstēšana, tostarp,

bet ne tikai, nekavējoties zemādā jāievada adrenalīna šķīdums 1:1000 (0,3 – 0,5 ml) vai lēnām

intravenozi jāievada 1 mg/ml adrenalīna (atšķaidot saskaņā ar norādījumiem), rūpīgi kontrolējot

EKG un asinsspiedienu. Pacientu nepieciešams hospitalizēt un jānovēro vismaz 12 – 24 stundas.

Pacientu nedrīkst izrakstīt no slimnīcas, līdz simptomi nav pilnīgi izzuduši.

Pat tādos gadījumos, kad tūska skar tikai mēli bez elpošanas traucējumiem, pacientiem var būt

nepieciešama uzraudzība, jo var nepietikt ar prethistamīna līdzekļu un kortikosteroīdu terapiju.

Angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori melnādainiem pacientiem angioedēmu izraisa

biežāk nekā citu rasu pārstāvjiem.

Pacientiem ar angioedēmu anamnēzē, kas nav bijusi saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, var būt

palielināts angioedēmas risks, AKE inhibitoru terapijas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu

Kontrindikācijas).

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

cēta

āta

ilu/v

ēc Zofistar Plus

. Ā

ar Zofistar Plus

apakš pu nkt u) .

, te

āt a

ūkum

a ar e

a, e

a, te

Klepus

Ārstēšanas laikā ar AKE inhibitoriem var attīstīties sauss un neproduktīvs klepus, kas izzūd pēc

zāļu lietošanas pārtraukšanas. AKE inhibitoru izraisīts klepus jāņem vērā klepus

diferenciāldiagnozē.

Aknu mazspēja

Retos gadījumos AKE inhibitoru lietošana bijusi saistīta ar sindromu, kas sākas ar holestatisku

dzelti un progresē līdz zibensveida aknu nekrozei un (reizēm) līdz nāvei. Šī sindroma mehānisms

nav izprasts. Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai stipri

paaugstinās aknu enzīmu līmenis, jāpārtrauc AKE inhibitora lietošana un jāatrodas atbilstošā

medicīniskā uzraudzībā.

Kālija līmenis serumā

āc a

līš

. Iete

Taču

em ar

ā t

a. Kā

em AKE

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna

lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (ieskaitot akūtu

nieru mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus,

angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un

5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības

aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis

asinīs un asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar

diabētisku nefropātiju.

Operācija/narkoze

AKE inhibitori var izraisīt hipotensiju vai pat hipotensīvo šoku pacientiem, kuriem veic lielu

ķirurģisku iejaukšanos, vai narkozes laikā, jo tie var bloķēt angiotenzīna II veidošanos sekundāri

kompensatorai renīna atbrīvošanai. Ja nav iespējams pārtraukt AKE inhibitora lietošanu, rūpīgi

jākontrolē intravaskulārais un plazmas tilpums.

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze/hipertrofiska kardiomiopātija

AKE inhibitori uzmanīgi jālieto pacientiem ar mitrālā vārstuļa stenozi un kreisā kambara izplūdes

trakta obstrukciju, un no to lietošanas jāizvairās kardiogēna šoka un hemodinamiski nozīmīgas

obstrukcijas gadījumā.

Neitropēnija/agranulocitoze

Pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus, ziņots par neitropēniju/agranulocitozi, trombocitopēniju

un anēmiju. Neitropēnijas risks ir atkarīgs no devas, zāļu veida un pacienta klīniskā stāvokļa.

Neitropēnija reti novērota pacientiem, kuriem slimība norit bez sarežģījumiem, bet tā var

attīstīties pacientiem ar zināmu nieru mazspējas pakāpi, īpaši kolagēnas asinsvadu slimības,

piemēram, sistēmas sarkanās vilkēdes, sklerodermijas, dēļ un veicot ārstēšanu ar imūnsupresīvām

zālēm, allopurinolu vai prokaīnamīdu, vai pacientiem ar šo komplicējošo faktoru kombināciju.

Dažiem no šiem pacientiem radās nopietnas infekcijas, kas dažos gadījumos nereaģēja pret

intensīvu ārstēšanu ar antibiotikām.

Ja zofenoprilu lieto šādiem pacientiem, pirms ārstēšanas, ik pēc 2 nedēļām ārstēšanas gaitā

pirmajos 3 zofenoprila terapijas mēnešos un periodiski pēc tam ietiecams noteikt leikocītu skaitu

un asins ainu. Ārstēšanas laikā visiem pacientiem jānorāda ziņot par jebkādām infekcijas

pazīmēm (piemēram, kakla iekaisumu, drudzi), kad jānosaka diferenciālais leikocītu skaits. Ja

tiek atklāta neitropēnija (neitrofilu skaits nepārsniedz 1000/mm

) vai par to ir aizdomas,

zofenoprila un citu vienlaicīgi lietoto zāļu (skatīt 4.5. apakšpunktu) lietošana ir jāpārtrauc.

Psoriāze

Pacientiem ar psoriāzi AKE inhibitori jālieto piesardzīgi.

Proteinūrija

Var attīstīties proteinūrija, īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem vai lietojot relatīvi

lielas AKE inhibitoru devas. Pacientiem, kuriem iepriekš bijusi nieru slimība, pirms ārstēšanas un

periodiski pēc tam jānosaka proteīns urīnā (ar teststrēmeli pirmajā rīta urīna porcijā).

Cukura diabēta slimnieki

Cukura diabēta slimniekiem, kuri iepriekš ārstēti ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem vai

insulīnu, pirmajos ārstēšanas mēnešos ar AKE inhibitoru stingri jākontrolē glikēmijas līmenis

(skatīt 4.5. apakšpunktu).

Litijs

Litija un Zofistar Plus kombināciju parasti neiesaka (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Etniskās atšķirības

Tāpat kā citi angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori, zofenoprils melnādainiem cilvēkiem

var mazāk efektīvi pazemināt asinsspiedienu nekā citu rasu pārstāvjiem.

Angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitori melnādainiem pacientiem biežāk izraisa

angioneirotisku tūsku nekā pacientiem ar citu ādas krāsu.

Grūtniecība

AKE inhibitoru lietošanu nedrīkst sākt grūtniecības laikā. Ja vien AKE inhibitoru terapijas

turpināšana netiek uzskatīta par ļoti svarīgu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, jāsāk alternatīva

antihipertensīvā terapija, kurai ir apstiprināts lietošanas drošums grūtniecības laikā.

Diagnosticējot grūtniecību, ārstēšana ar AKE inhibitoriem jāpārtrauc nekavējoties, un, ja tas ir

atbilstoši, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

HIDROHLORTIAZĪDS

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru slimību iespējama tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu izraisīta azotēmija.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem šī aktīvā viela var uzkrāties, Ja parādās progresējoša

nieru bojājuma pazīmes, par ko liecina slāpekli saturošo vielmaiņas galaproduktu koncentrācijas

palielināšanās asinīs, terapija uzmanīgi jāpārskata, apsverot diurētiskā līdzekļa lietošanas

pārtraukšanas nepieciešamību.

Aknu darbības traucējumi

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi uzmanīgi lietojami pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

vai progresējošu aknu slimību, jo nelielas šķidruma un elektrolītu līdzsvara pārmaiņas var izraisīt

aknu komu.

Ietekme uz vielmaiņu un endokrīno sistēmu

Tiazīdu terapija var samazināt glikozes toleranci. Var būt nepieciešama insulīna un perorālo

hipoglikēmisko līdzekļu devas pielāgošana (skatīt 4.5. apakšpunktu). Tiazīdu terapijas laikā

var izpausties latents cukura diabēts.

Tiazīdu diurētisko līdzekļu terapija saistās ar holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos.

Noteiktiem pacientiem tiazīdu terapija var paātrināt hiperurikēmijas un/vai podagras rašanos.

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Periodiski jānosaka elektrolītu līmenis serumā, tāpat kā jebkuram pacientam, kurš saņem

diurētisku līdzekli.

Tiazīdi, tostarp hidrohlortiazīds, var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus

(hipokaliēmiju, hiponatriēmiju un hipohlorēmisku alkalozi). Šķidruma vai elektrolītu līdzsvara

traucējumu brīdinošie simptomi ir sausuma sajūta mutē, slāpes, vājums, letarģija, miegainība,

nemiers, muskuļu sāpes vai krampji, muskuļu nespēks, hipotensija, oligūrija, tahikardija un

kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi, piemēram, slikta dūša vai vemšana.

Lai gan tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas gadījumā iespējama hipokaliēmija,

vienlaicīga ārstēšana ar zofenoprilu var mazināt diurētiskā līdzekļa izraisito hipokaliēmiju.

Hipokaliēmijas risks ir lielāks pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem, kuriem ir intensīva diurēze,

pacientiem, kuri saņem perorāli elektrolītus nepietiekamā daudzumā, kā arī pacientiem, kuri

vienlaicīgi saņem kortikosteroīdu vai AKTH terapiju (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacientiem ar tūskām karstā laikā var rasties dilūcijas hiponatriēmija. Hlorīda deficīts parasti ir

mērens, un tā ārstēšana parasti nav nepieciešama.

Tiazīdi var mazināt kalcija izdalīšanos ar urīnu un izraisīt pārejošu un nelielu kalcija līmeņa

paaugstināšanos serumā, ja nav diagnosticēti kalcija metabolisma traucējumi. Izteikta

hiperkalciēmija var liecināt par slēptu hiperparatireoidismu. Pirms epitēlijķermenīšu funkciju

noteikšanas jāpārtrauc tiazīdu lietošana.

Konstatēts, ka tiazīdi palielina magnija izdalīšanos ar urīnu, kas var izraisīt hipomagniēmiju.

Sistēmiskā sarkanā vilkēde

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas gadījumā ziņots par sistēmiskās vilkēdes

paasināšanos vai aktivēšanos.

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja

paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku,

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme

varētu darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms. Pacientiem, kuri

lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku, jāiesaka regulāri

pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem aizdomīgajiem

ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie profilaktiskie

pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša

aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli

ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda

lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

Antidopinga tests

Šo zāļu sastāvā esošais hidrohlortiazīds antidopinga testā var dot pozitīvu rezultātu.

Citi

Pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu anamnēzē iespējamas alerģiskas reakcijas.

Reti ziņots par fotosensitivitāti, kas saistīta ar tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanu (skatīt

4.8. apakšpunktu). Ieteicams ārstēšanu partraukt, ja tās laikā rodas fotosensitivitāte. Ja

nepieciešams atsākt ārstēšanu, tad ieteicams aizsargāt atklātās ķermeņa daļas no saules vai

mākslīgās UVA gaismas.

ZOFENOPRILA/HIDROHLORTIAZĪDA KOMBINĀCIJA

Papildus brīdinājumiem, kas saistīti ar atsevišķām aktīvajām vielām, jāņem vērā arī turpmāk

minētais.

Grūtniecība

Zofistar Plus neiesaka lietot pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Ņemot vērā zofenoprila un hidrohlortiazīda iedarbību pacientiem ar nieru darbības traucējumiem,

Zofistar Plus nevajadzētu lietot pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem nieru darbības

traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 45 ml/min).

Hipokaliēmijas risks

AKE inhibitora un tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa kombinācija neizslēdz hipokaliēmijas

rašanās iespējamību. Regulāri jāpārbauda kālija līmenis serumā.

Glikozes nepanesamība, Lapp laktāzes deficīts, glikozes-galaktozes malabsorbcija

Šo zāļu sastāvā ir laktoze. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes

nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes–galaktozes malabsorbcijas sindromu.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

ZOFENOPRILS

l

e

s

,

k

as

p

a

s

t

i

pr

i

n

a a

ng

i

o

e

d

ē

m

as

r

is

k

u

cēta,

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu,

everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas risku (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kālij saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls

aizvietotāji

Lai gan kālija līmenis serumā parasti saglabājas normas robežās, dažiem ar zofenoprilu

ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija.

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi( piemēram,

spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši

sāls aizvietotāji var būtiski paaugstināt kālija līmeni serumā. P

zofenoprilu

. Tā

ēļ

zofenoprila

a ar

mi nētajām z āl ēm nav i etei cama.

Ja indicēta vienlaicīga lietošana, šīs zāles jālieto uzmanīgi un

bieži jākontrolē kālija līmenis serumā.

AKE inhibitori, angiotenzīna II receptoru blokatori vai aliskirēns

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde,

lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir

saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta

nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS,

lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

Diurētiskie līdzekļi (tiazīdi un cilpas diurētikas): iepriekšēja ārstēšana ar lielām diurētisko

līdzekļu devām var izraisīt šķidruma zudumu un hipotensijas risku, sākot terapiju ar zofenoprilu

(skatīt 4.4. apakšpunktu). Hipotensīvo iedarbību var mazināt, pārtraucot diurētiskā līdzekļa

lietošanu, palielinot tilpumu vai sāls uzņemšanu vai sākot ārstēšanu ar mazu zofenoprila devu.

Anestēzijas līdzekļi: AKE inhibitori var pastiprināt atsevišķu anestēzijas līdzekļu hipotensīvo

darbību.

Narkotiskie līdzekļi/tricikliskie antidepresanti/antipsihotiskie līdzekļi/barbiturāti: var

attīstīties ortostatiska hipotensija.

Citi antihipertensīvie līdzekļi (piemēram, beta blokatori, alfa blokatori, kalcija antagonisti):

iespējama papildinoša hipotensīvā iedarbība vai tās pastiprināšanās. Ārstēšana ar nitroglicerīnu

vai citiem nitrātiem, vai citiem vazodilatatoriem jāveic uzmanīgi.

Cimetidīns: var palielināt hipotensīvas iedarbības risku.

Ciklosporīns: li

t AKE

ar c

Iete

kont rol ēt kāli ja lī meni serumā.

He

p

a

r

ī

n

s

t AKE

a. Iete

rumā

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Allopurinols, prokaīnamīds, sistēmiski kortikosteroīdi, citostatiskie līdzekļi un

imūnsupresanti: palielināts alerģisku reakciju risks, lietojot vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem.

Dati par citiem AKE inhibitoriem liecina par palielinātu leikopēnijas risku, lietojot vienlaicīgi.

Pretdiabēta līdzekļi: retos gadījumos AKE inhibitori cukura diabēta slimniekiem var pastiprināt

insulīna un perorālo pretdiabēta līdzekļu, piemēram, sulfonilurīnvielas atasinājumu, glikozes

līmeni pazeminošo darbību asinīs. Šādos gadījumos vienlaicīgas ārstēšanas laikā ar AKE

inhibitoriem var būt jāsamazina pretdiabēta līdzekļu deva.

Hemodialīze ar stipri caurlaidīgām dialīzes membrānām: palielināts anafilaktoīdu reakciju

risks, lietojot vienlaikus ar AKE inhibitoriem.

Simpatomimētiskie līdzekļi: var mazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo iedarbību; pacienti

uzmanīgi jāuzrauga, lai pārliecinātos, ka sasniegta vēlamā iedarbība.

Antacīdi: mazina AKE inhibitoru bioloģisko pieejamību.

Uzturs: var mazināt zofenoprila uzsūkšanās ātrumu, bet nevis apjomu.

Zelts: pacientiem, kuri saņem AKE inhibitoru terapiju, biežāk ziņots par nitritoīda reakcijām

(vazodilatācijas simptomiem, piemēram, par pietvīkumu, sliktu dūšu, reiboni un hipotensiju, kas

var būt ļoti smaga) pēc injicējamo zelta preparātu (piemēram, nātrija aurotiomalāta) ievadīšanas.

Papildu informācija

CYP enzīmi: nav tiešu klīnisku datu par zofenoprila mijiedarbību ar citām zālēm, ko metabolizē

CYP enzīmi. Tomēr in vitro veiktie metabolisma pētījumi ar zofenoprilu neliecina par

mijiedarbību ar CYP enzīmu metabolizētām zālēm.

HIDROHLORTIAZĪDS

Vienlaikus jālieto piesardzīgi

Kolestiramīns un kolestipola sveķi: anjonu apmaiņas sveķu klātbūtnē ir traucēta

hidrohlortiazīda uzsūkšanās. Atsevišķas kolestiramīna vai kolestipola devas saistās ar

hidrohlortiazīdu un mazina tā uzsūkšanos no kuņģa-zarnu trakta līdz pat attiecīgi 85% un 43%.

Sulfonamīdu grupas diurētiskie līdzekļi jālieto vismaz vienu stundu pirms vai 4 – 6 stundas pēc

šo zāļu lietošanas.

Kortikosteroīdu, AKTH, amfotericīns B (parenterāli), karbenoksolons, stimulējoši caurejas

līdzekļi: lietojot vienlaicīgi ar hidrohlortiazīdu, var pastiprināties elektrolītu līdzsvara

traucējumus, īpaši hipokaliēmiju.

Kalcija sāļi: lietojot vienlaicīgi ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, var paaugstināties

kalcija līmenis serumā, sakarā ar samazinātu tā izdalīšanos no organisma.

Sirds glikozīdi: tiazīdu izraisīta hipokaliēmija vai hipomagniēmija var veicināt sirds glikozīdu

izraisītas sirds aritmijas rašanos.

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Zāles, kas izraisa torsades de pointes:

hipokaliēmijas riska dēļ, piesardzība jāievēro, lietojot

hidrohlortiazīdu vienlaicīgi ar zālēm, kas var izraisaīt torsades de pointes, piemēram, daži

antiaritmiski līdzekļi, daži antipsihotiski līdzekļi un citas zāles, kas izraisa torsades de pointes..

Kateholamīni (piemēram, adrenalīns): var pavājināties kateholamīnu iedarbība, bet ne tik

daudz, lai nedrīkstētu lietot hidrohlortiazīdu.

Nedepolarizējošie miorelaksanti (piemēram, tubokurarīns): hidrohlortiazīds var pastiprināt

nedepolarizējošo miorelaksantu iedarbību.

Amantadīns: tiazīdi var palielināt amantadīna izraisīto blakusparādību risku.

Podagras ārstēšanai izmantojamās zāles (probenecīds, sulfīnpirazons un allopurinols): var

būt jāpielāgo urikozūrisko zāļu deva, jo hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni

serumā. Nepieciešamības gadījumā probenecīda vai sulfīnpirazona deva var būt jāpalielina.

Vienlaicīga tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana var palielināt alerģisku reakciju rašanās

biežumu pret allopurinolu.

Papildu informācija

Mijiedarbība ar laboratorijas testiem: ietekmes dēļ un kalcija metabolismu tiazīdi var ietekmēt

epitēlijķermenīšu funkcijas testu rezultātus.

ZOFENOPRILA/HIDROHLORTIAZĪDA KOMBINĀCIJA

Papildus mijiedarbībai, kas saistīta ar atsevišķajām sastāvdaļām, jāņem vērā arī turpmāk minētais.

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Litijs: tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu vienlaicīga lietošana var palielināt litija toksicitātes risku

un pastiprināt jau palielināto litija toksicitātes risku, lietojot vienlaicīgi ar AKE inhibitoriem.

Tādēļ Zofistar Plus nav ieteicams lietot vienlaicīgi ar litiju, un, ja šāda kombinācija nepieciešama,

uzmanīgi jākontrolē litija koncentrācija serumā.

Klīniskā bioķīmija: tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var pazemināt ar olbaltumiem saistītā joda

līmenis serumā bez vairogdziedzera darbības traucējuma pazīmēm.

Vienlaicīgi jālieto piesardzīgi

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) (arī acetilsalicilskābe >3 g dienā): NPL lietošana

var samazināt AKE inhibitora un diurētiskā līdzekļa antihipertensīvo ietekmi. Turklāt aprakstīts,

ka NPL un AKE inhibitoriem piemīt papildinoša ietekme uz kālija līmeņa palielināšanos serumā

un tas var izraisīt nieru darbības pasliktināšanos. Šī ietekme parasti ir atgriezeniska un pārsvarā

rodas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem. Reti var rasties akūta nieru mazspēja, īpaši

pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, piemēram, gados vecākiem cilvēkiem vai

dehidratētiem pacientiem.

Alkohols: pastiprina AKE inhibitora un diurētiskā līdzekļa antihipertensīvo iedarbību.

Trimetoprims: AKE inhibitora un diurētiskā līdzekļa lietošana vienlaicīgi ar trimetoprimu

palielina hiperkalcēmijas risku.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Zofenoprils un hidrohlortiazīds

Ņemot vērā atsevišķo šī kombinētā preparāta sastāvdaļu ietekmi uz grūtniecību, Zofistar Plus nav

ieteicams

lietot pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu). Zofistar Plus lietošana ir

kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Zofenoprils

AKE inhibitorus nav ieteicams

lietot pirmajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.4. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un

4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi par teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru iedarbības pirmajā

grūtniecības trimestrī nav viennozīmīgi. Tomēr nedaudz palielinātu risku nevar izslēgt. Ja vien

AKE inhibitora terapijas turpināšana netiek uzskatīta par būtiski nepieciešamu, pacientēm, kuras

plāno grūtniecību, jāsāk lietot alternatīvs antihipertensīvs līdzeklis, kuram ir apstiprināts

lietošanas drošums grūtniecības laikā. Kad tiek diagnosticēta grūtniecība, ārstēšana ar AKE

inhibitoriem nekavējoties jāpārtrauc, un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

Zināms, ka AKE inhibitora terapijas ietekme otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī izraisa

fetotoksisku iedarbību cilvēkam (pavājināta nieru darbība, oligohidramnijs, aizkavēta

galvaskausa pārkaulošanās) un jaundzimušā toksicitāti (nieru mazspēja, hipotensija,

hiperkaliēmija) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja auglis ticis pakļauts AKE inhibitora iedarbībai no

otrā grūtniecības trimestra, ieteicams veikt nieru darbības un galvaskausa ultraskaņas

izmeklējumu. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, uzmanīgi jāuzrauga, vai tiem

nerodas hipotensija (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Hidrohlortiazīds

Ir maz pieredzes par hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības laikā, īpaši pirmajā trimestrī. Ar

dzīvniekiem veikto pētījumu dati ir nepietiekami.

Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Ņemot vērā hidrohlortiazīda farmakoloģisko darbības

mehānismu, tā lietošana 2. un 3. trimestrī var pavājināt augļa-placentas apasiņošanu un izraisīt

traucējumus auglim un jaundzimušajam, piemēram, dzelti, elektrolītu līdzsvara traucējumus un

trombocitopēniju.

Hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas un

preeklampsijas ārstēšanai, jo pastāv samazināta plazmas tilpuma un placentas hipoperfūzijas risks

bez labvēlīgas ietekmes uz slimības gaitu.

Hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot esenciālas hipertensijas ārstēšanai grūtniecēm, izņemot retus

gadījumus, kad citu terapiju nevar izmantot.

Barošana ar krūti

Nav pieejama informācija par Zofistar Plus lietošanu barošanas ar krūti laikā, tāpēc Zofistar Plus

nav ieteicams, un vēlama ir alternatīva terapija ar zālēm, kurām ir labāks lietošanas drošuma

profils barošanas ar krūti laikā, īpaši barojot ar krūti jaundzimušo vai neiznēsātu bērnu.

Hidrohlortiazīds

Hidrohloritazīds mātes pienā izdalās nelielā daudzumā. Tiazīdi lielā devā, kas izraisa intensīvu

diurēzi, var kavēt piena veidošanos. Zofistar Plus nav ieteicams lietot barošanas ar krūti laikāā. Ja

Zofistar Plus lieto barošanas ar krūti laikā, devai jābūt pēc iespējas mazākai.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Nav veikti pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Vadot

transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus, jāatceras, ka dažkārt var attīstīties miegainība,

reibonis vai nogurums.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros piedalījās 597 pacienti, kuriem bija iedalīts saņemt

zofenoprilu plus hidrohlortiazīdu, netika novērotas nekādas nevēlamas blakusparādības īpaši pret

šīm kombinētajām zālēm. Bija tikai tās blakusparādības, kas jau agrāk novērotas zofenoprila

kalcija sāls vai hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā. Nevēlamo blakusparādību sastopamības

biežums nebija atkarīgs no pacienta vecuma.

Blakusparādību saraksts tabulā

Tabulā norādītas visas klīniskajos pētījumos novērotās blakusparādības, kas varētu būt vismaz

varbūtēji-iespējami saistītas ar ārstēšanu ar zofenoprilu/hidrohlortiazīdu 30 mg/12,5 mg. Tās

sakārtotas atbilstoši orgānu sistēmām un sastopamības biežumam, izmantojot šādu iedalījumu:

ļoti bieži (>1/10), bieži (>1/100, <1/10), retāk (>1/1000, <1/100), reti (>1/10 000, <1/1000), ļoti

reti (<1/10 000).

MedDRA

orgānu sistēmu grupa

Nevēlamās blakusparādības

Biežums

Infekcijas un infestācijas

Infekcija

Retāk

Bronhīts

Retāk

Faringīts

Retāk

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hiperholesterinēmija

Retāk

Hiperglikēmija

Retāk

Hiperlipidēmija

Retāk

Hipokaliēmija

Retāk

Hiperkaliēmija

Retāk

Hiperurikēmija

Retāk

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis

Bieži

Galvassāpes

Bieži

Miegainība

Retāk

Ģībonis

Retāk

Hipertonija

Retāk

Psihiskie traucējumi

Bezmiegs

Retāk

Sirds funkcijas traucējumi

Stenokardija

Retāk

Priekškambaru plandīšanās

Retāk

Miokarda infarkts

Retāk

Sirdsklauves

Retāk

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Pietvīkums

Retāk

Hipotensija

Retāk

Hipertensija

Retāk

Elpošanas sistēmas traucējumi,

krūšu kurvja un videnes slimības

Klepus

Bieži

Aizdusa

Retāk

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša

Retāk

Dispepsija

Retāk

Gastrīts

Retāk

Gingivīts

Retāk

Sausa mute

Retāk

Sāpes vēderā

Retāk

Ādas un zemādas audu bojājumi

Angioedēma

Retāk

Psoriāze

Retāk

Akne

Retāk

Sausa āda

Retāk

Nieze

Retāk

Nātrene

Retāk

Skeleta-muskuļu un saistaudu

sistēmas bojājumi

Muguras sāpes

Retāk

Nieru un urīnizvades sistēmas

traucējumi

Poliūrija

Retāk

Vispārēji traucējumi un reakcijas

ievadīšanas vietā

Astēnija

Retāk

Gripai līdzīga slimība

Retāk

Perifēra tūska

Retāk

Reproduktīvās sistēmas traucējumi

un krūts slimības

Erektilā disfunkcija

Retāk

Izmeklējumi

Paaugstināts kreatinīna līmenis

Retāk

aknu funkcionālo testu rezultātu

novirzes

Retāk

Papildu informācija par atsevišķām sastāvdaļām

Sastāvdaļu atsevišķas lietošanas gadījumā zināmās blakusparādības iespējamas arī Zofistar Plus

lietošanas gadījumā.

Zofenoprils

Biežāk novērotās tipiskās AKE inhibitoru blakusparādības, kas radušās klīniskos pētījumos ar

zofenoprilu ārstētiem pacientiem

MedDRA

orgānu sistēmu grupa

Nevēlamās blakusparādības

Biežums

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Nervu sistēmas traucējumi

Reibonis

Bieži

Galvassāpes

Bieži

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu

kurvja un videnes slimības

Klepus

Bieži

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša

Bieži

Vemšana

Bieži

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Retāk

Angioedēma

Reti

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas

bojājumi

Muskuļu krampji

Retāk

Vispārēji traucējumi un reakcijas

ievadīšanas vietā

Nogurums

Bieži

Astēnija

Retāk

Lietojot AKE inhibitorus, novērotas šādas blakusparādības.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Dažiem pacientiem iespējama agranulocitoze un pancitopēnija.

Saņemti ziņojumi par hemolītisko anēmiju pacientiem ar glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes

deficītu.

Endokrīnie traucējumi

Nav zināms sastopamības biežums – neatbilstoša antidiurētiskā hormona sekrēcija.

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti ir hipoglikēmija.

Psihiskie traucējumi

Reti ir depresija, mainīts garastāvoklis, miega traucējumi, apjukuma stāvoklis.

Nervu sistēmas traucējumi

Reizēm ir parestēzija, disgeizija, līdzsvara traucējumi.

Acu bojājumi

Reti ir redzes miglošanās.

Ausu un labirinta bojājumi

Reti ir troksnis ausīs.

Sirds funkcijas traucējumi

AKE inhibitoru lietošanas gadījumā saistībā ar hipotensiju ziņots par atsevišķiem tahikardijas,

sirdsklauvju, aritmijas, stenokardijas, miokarda infarkta gadījumiem.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Sākot terapiju vai palielinot devu, attīstījās smaga hipotensija. Smaga hipotensija īpaši attīstās

atsevišķām riska grupām (skatīt apakšpunktu Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Saistībā ar hipotensiju var attīstīties tādi simptomi kā reibonis, vājuma sajūta, pavājināta redze,

reti – apziņas traucējumi (sinkope).

Retos gadījumos rodas pietvīkums.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Reti ziņots par elpas trūkumu, sinusītu, rinītu, glosītu, bronhītu un bronhu spazmām. AKE

inhibitoru lietošana nelielai pacientu apakšgrupai bijusi saistīta ar angioedēmas rašanos, skarot

seju un mutes un rīkles gala audus. Atsevišķos gadījumos augšējo elpceļu angioedēma izraisīju

letālu elpceļu aizsprostojumu.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Dažkārt var būt sāpes vēderā, caureja, aizcietējums un sausums mutē.

Saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu aprakstīti atsevišķi pankreatīta un zarnu noprostojuma

gadījumi.

Ļoti reti ir tievo zarnu angioedēma.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Saistībā ar AKE inhibitoru lietošanu aprakstīti atsevišķi holestatiskas dzeltes un hepatīta

gadījumi.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Dažkārt var attīstīties alerģiskas un palielinātas jutības reakcijas, piemēram, izsitumi, nātrene,

erythema multiforme, Stīvensa–Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, psoriāzei

līdzīgi izsitumi, alopēcija.

Šīs reakcijas var būt vienlaicīgi ar drudzi, mialģiju, artralģiju, eozinofiliju un/vai palielinātiem

ANA titriem.

Reti rodas hiperhidroze.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Reizēm iespējama mialģija.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Var attīstīties vai pastiprināties nieru mazspēja. Ziņots par akūtu nieru mazspēju (skatīt

apakšpunktā Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā).

Retos gadījumos rodas urinēšanas traucējumi.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Reti ir erektīlā disfunkcija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti reti ir perifēra tūska un sāpes krūtīs.

Izmeklējumi

Iespējama atlieku slāpekļa un kreatinīna līmeņa palielināšanās asinīs, kas izzūd, pārtraucot

preparāta lietošanu, īpaši nieru mazspējas, smagas sirds mazspējas un renovaskulāras

hipertensijas gadījumā.

Dažiem pacientiem ziņots par hemoglobīna, hematokrīta, trombocītu un leikocītu skaita

mazināšanos.

Ziņots arī par aknu enzīmu un bilirubīna līmeņa palielināšanos serumā.

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Hidrohlortiazīds

Tikai hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā ziņots par šādām blakusparādībām.

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Biežums “nav zināmi”: nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu

karcinoma)

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem,

novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi

(skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Leikopēnija, neitropēnija, agranulocitoze, trombocitopēnija, aplastiskā anēmija, hemolītiskā

anēmija, kaulu smadzeņu nomākums.

Imūnās sistēmas traucējumi

Anafilaktiskas reakcijas.

Metabolisma un barošanās traucējumi

Anoreksija, dehidratācija, podagra, cukura diabēts, metabola alkaloze, hiperurikēmija, elektrolītu

līdzsvara traucējumi (tostarp hiponatriēmija, hipokaliēmija, hipomagnēmija, hipohlorēmija un

hiperkalcēmija), hiperglikēmija, hiperamilazēmija.

Psihiskie traucējumi

Apātija, apjukums, depresija, nervozitāte, nemiers, miega traucējumi.

Nervu sistēmas traucējumi

Krampji, apziņas nomākums, koma, galvassāpes, reibonis, parestēzija, parēze.

Acu bojājumi

Ksantopsija, neskaidra redze, miopija (pastiprināta), samazināta asaru izdalīšanās.

Ausu un labirinta bojājumi

Vertigo.

Sirds funkcijas traucējumi

Sirds aritmijas, sirdsklauves.

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Ortostatiska hipotensija, tromboze, embolija, šoks.

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Pneimonīts, intersticiāla plaušu slimība, plaušu tūska.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Sausuma sajūta mutē, slikta dūša, vemšana, diskomforts kuņģa apvidū, caureja, aizcietējums,

sāpes vēderā, paralītisks ileuss, meteorisms, sialadenīts, pankreatīts.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Holestātiska dzelte, holecistīts.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nieze, purpura, nātrene, fotosensitivitātes reakcijas, izsitumi, sistēmiskā sarkanā vilkēde (ādas

forma), nekrotizējošs vaskulīts, toksiska epidermas nekrolīze.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Muskuļu spazmas, muskuļu sāpes.

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nieru darbības traucējumi, akūta nieru mazspēja, intersticiāls nefrīts, glikozūrija.

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts dziedzera slimības

Erektīlā disfunkcija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Vājums, drudzis, nogurums, slāpes.

Izmeklējumi

Izmaiņas elektrokardiogrammā, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, paaugstināts triglicerīdu

līmenis asinīs.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot

par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15,

Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pārdozēšanas simptomi ir smaga hipotensija, šoks, stupors, bradikardija, elektrolītu līdzsvara

traucējumi un nieru mazspēja.

Ārstēšana ir simptomātiska un uzturoša. Pēc pārdozēšanas pacientiem jāatrodas stingrā

uzraudzībā, vēlams intensīvās terapijas nodaļā. Bieži jākontrolē elektrolītu un kreatinīna līmenis

serumā. Ārstēšana atkarīga no simptomu veida un smaguma pakāpes. Ja zāles ieņemtas nesen, var

veikt pasākumus zāļu uzsūkšanās mazināšanai, piemēram, kuņģa skalošanu, lietot adsorbentus un

nātrija sulfātu. Ja attīstās hipotensija, pacients jānovieto šoka pozā un jāapsver šķidruma

aizstājterapija un/vai ārstēšana ar angiotenzīnu II. Bradikardija vai pastiprinātas vagālas reakcijas

jāārstē ar atropīnu. Var apsvērt sirds stimulatora izmantošanu. AKE inhibitorus no asinsrites var

izvadīt ar hemodialīzi. Jāizvairās no stipri caurlaidīgu poliakrilnitrila membrānu lietošanas.

Hidrohlortiazīda pārdozēšana ir saistīta ar elektrolītu zudumu (hipokaliēmiju, hipohlorēmiju) un

dehidratāciju pastiprinātas diurēzes dēļ. Biežākās pārdozēšanas pazīmes ir slikta dūša un

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

miegainība. Hipokaliēmija var izraisīt muskuļu spazmas un/vai pastiprināt sirds aritmijas, kas

saistītas ar vienlaicīgu sirds glikozīdu vai noteiktu antiaritmisko līdzekļu lietošanu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: AKE inhibitori un diurētiskie līdzekļi

ATĶ kods: C09BA15.

Zofenoprila/hidrohlortiazīda kombinācija

Zofistar Plus ir kombinēts fiksētas devas preparāts, kurā ir zofenoprils – angiotenzīnu

konvertējošā enzīma (AKE) inhibitors – un hidrohlortiazīds – tiazīdu grupas diurētisks līdzeklis.

Abu sastāvdaļu darbības mehānismi viens otru papildina, un antihipertensīvā iedarbība ir

pastiprināta.

Zofenoprils ir sulfhidrila AKE inhibitors, kas spēj bloķēt angiotenzīna I konversiju

vazokonstriktīvajā peptīdā angiotenzīnā II katalizējošo enzīmu, izraisot samazinātu vazopresoro

aktivitāti un samazinātu aldosterona sekrēciju. Šī pēdējā iedarbība var izraisīt kālija

koncentrācijas palielināšanos serumā līdz ar nātrija un šķidruma izvadi. Angiotenzīna II negatīvās

atgriezeniskās saites pārtraukšana uz renīna sekrēciju izraisa renīna aktivitātes palielināšanos

plazmā. Uzskata, ka mehānisms, ar kādu zofenoprils pazemina asinsspiedienu, primāri ir renīna–

angiotenzīna–aldosterona sistēmas nomākšana. AKE ir identiska kinināzei II – enzīmam, kas šķeļ

spēcīgo vazodilatējošos peptīdu bradikinīnu, kam, šķiet, ir nozīme terapeitiskajā AKE inhibitoru

iedarbībā.

Hidrohlortiazīds ir diurētisks un antihipertensīvs līdzeklis. Tas ietekmē elektrolītu reabsorbcijas

mehānismu nieru distālajos kanāliņos, aptuveni vienādā daudzumā palielinot gan nātrija, gan

hlorīdu izvadi. Natriurēze var būt saistīta ar kālija un bikarbonātu izvadi. Bloķējot renīna–

angiotenzīna–aldosterona sistēmu, vienlaicīga zofenoprila lietošana mazina ar šī diurētiskā

līdzekļa lietošanu saistīto kālija izvadi. Hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā diurēze sākas pēc

aptuveni 2 stundām un maksimālā iedarbība ir 4 stundas pēc devas ieņemšanas, darbība ilgst

aptuveni 6 – 12 stundas.

Cita informācija

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan

Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The

Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes ) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar

angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai

cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu.

VA NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu

sistēmas iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru

bojājumu un/vai hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu

līdzīgās farmakodinamiskās īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un

angiotenzīna II receptoru blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot

pacientiem ar diabētisku nefropātiju.

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease

Endpoints) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta

ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura

diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā.

Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā,

salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta

gadījumus, un aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām

blakusparādībām un interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju,

hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Nemelanomas ādas vēzis: pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem,

novēroja no kumulatīvās devas atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas

vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas

gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462

populācijas kontroles gadījumiem. Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50

000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95 % TI: 1,23–

1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un 3,98 (95 % TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas

gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp

kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi

(plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar

63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika

pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju

2,1 (95 % TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu devu (~25 000 mg) gadījumā un

līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg) gadījumā (skatīt arī 4.4.

apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Zofenoprila un hidrohlortiazīda vienlaicīga lietošana maz ietekmē katras aktīvās vielas

biopieejamību vai neietekmē to vispār. Kombinētās tabletes lietošana ir bioekvivalenta atsevišķu

aktīvo vielu lietošanai.

ZOFENOPRILS

Zofenoprils ir neaktīvs savienojums, jo aktīvais inhibitors ir brīvs sulfhidrilsavienojums

zofenoprilāts, kas veidojas tioestera hidrolīzes rezultātā.

Uzsūkšanās

Lietojot perorāli, zofenoprils uzsūcas ātri un pilnīgi un gandrīz pilnībā tiek pārvērsta par

zofenoprilātu, kas maksimālo līmeni plazmā sasniedz 1,5 h pēc perorālas zofenoprila lietošanas.

Lietojot 10 – 80 mg zofenoprila, vienreizējas devas kinētika ir lineāra. Lietojot 15 – 60 mg

zofenoprila 3 nedēļas, uzkrāšanās nenotiek. Uzturs kuņģī un zarnu traktā mazina uzsūkšanās

ātrumu, bet nevis apjomu, un zofenoprilāta AUC tukšā dūšā un pēc ēšanas ir gandrīz vienāds.

Izkliede

Aptuveni 88% cirkulējošās radioaktivitātes, kas konstatēta ex vivo pēc radioloģiski iezīmēta

zofenoprila devas lietošanas, saistās ar plazmas olbaltumiem, un līdzsvara izkliedes tilpums ir 96

litri.

Biotransformācija

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Pēc radioloģiski iezīmētas zofenoprila lietošanas cilvēka urīnā konstatēja 8 metabolītus, kas veido

76% urīnā konstatētās radioaktivitātes. Galvenais metabolīts ir zofenoprilāts (22%), kas pēc tam

tika metabolizēts dažādos ceļos, tostarp ir glikuronīda konjugācija (17%), ciklizēšana un

glikuronīda konjugācija (13%), cisteīna konjugācija (9%) un tiolgrupas S–metilēšana (8%).

Eliminācija

Pēc intravenozas radioloģiski iezīmēta zofenoprilāta ievadīšanas tas izdalās ar urīnu (76%) un

izkārnījumiem (16%), bet pēc radioloģiski iezīmēta zofenoprila perorālas lietošanas 69% un 26%

radioaktivitātes konstatēti attiecīgi urīnā un izkārnījumos, kas liecina par divējādu izvadi (caur

nierēm un aknām). Pēc perorālas zofenoprila lietošanas zofenoprilāta eliminācijas pusperiods ir

5,5 h un kopējais organisma klīrenss ir 1300 ml/min.

Farmakokinētika īpašās pacientu grupās

Farmakokinētika gados vecākiem cilvēkiem

Gados vecākiem cilvēkiem, ja nieru darbība ir normāla, deva nav jāpielāgo.

Farmakokinētika nieru darbības traucējumu gadījumā

Ņemot vērā zofenoprilāta galveno farmakokinētisko raksturlielumu salīdzinājumu pēc

radioloģiski iezīmētas zofenoprila perorālas lietošanas, pacientiem ar viegliem nieru darbības

traucējumiem (kreatinīna klīrenss > 45 un < 90 ml/min) zofenoprils no organisma izdalās tādā pat

ātrumā kā veseliem cilvēkiem (kreatinīna klīrenss > 90 ml/min).

Pacientiem ar vidēji smagu vai smagu nieru mazspēju (7 – 44 ml/min) izvadīšanas ātrums

mazinās aptuveni par 50% no normālā.

Pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā, kuriem tiek veikta hemodialīze un peritoneālā dialīze,

izvadīšanas ātrums mazinās līdz 25% no normālā līmeņa.

Farmakokinētika aknu darbības traucējumu gadījumā

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem, lietojot vienreizēju

radioloģiski iezīmētas zofenoprila devu, zofenoprilāta Cmax un Tmax raksturlielumi bija līdzīgi

kā veseliem cilvēkiem, bet AUC pacientiem ar aknu cirozi bija aptuveni divreiz lielāks nekā

veseliem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības

traucējumiem zofenoprila sākumdevai jābūt uz pusi mazākai nekā pacientiem ar normālu aknu

darbību.

Nav datu par zofenoprila un zofenoprilāta farmakokinētiku pacientiem ar smagiem aknu darbības

traucējumiem, tādēļ zofenoprila lietošana šiem pacientiem ir kontrindicēta.

HIDROHLORTIAZĪDS

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas hidrohlortiazīds labi uzsūcas organismā (65 – 75%). Tā koncentrācija

plazmā lineāri atbilst lietotajai devai. Hidrohlortiazīda uzsūkšanās nav atkarīga no tā kustības

ātruma zarnās, t. i., tā nepalielinās, ja zarnu satura kustības ātrums samazinās, piemēram, zāles

lietojot ēšanas laikā. 24 stundas novērojot aktīvās vielas līmeni plazmā, tika konstatēts, ka

pusperiods plazmā mainās no 5,6 līdz 14,8 stundām un ka maksimālā koncentrācija plazmā tiek

sasniegta 1 – 5 h laikā pēc zāļu lietošanas.

Izkliede

Tiazīdi labi sadalās organisma šķidrumos un daudz (92%) saistās ar plazmas olbaltumiem, īpaši

albumiņiem, un aizstātās molekulas ir visstiprāk saistītās. Tādējādi mazinās nieru klīrenss,

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

salīdzinot ar iepriekšējiem savienojumiem, un paildzinās iedarbība. Nav pierādīta sakarība starp

hidrohlortiazīda līmeni plazmā un asinsspiediena pazemināšanās pakāpi.

Eliminācija

Hidrohlortiazīds izvadās galvenokārt caur nierēm. Tiazīdi pārsvarā tiek izvadīti urīnā nemainītā

veidā, un 3 – 6 stundas pēc zāļu iekšķīgas lietošanas urīnā ir vairāk kā 95% nemainīta

hidrohlortiazīda. Pacientiem ar nieru slimību hidrohlortiazīda koncentrācija plazmā paaugstinās

un eliminācijas pusperiods pagarinās. Hidrohlortiazīds šķērso placentu, bet ne hematoencefālisko

barjeru.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par akūtu toksicitāti, atkārtotu devu toksicitāti un

genotoksicitāti neliecina par īpašu zofenoprila un hidrohlortiazīda kombinācijas risku cilvēkam.

Vairošanās toksiskuma pētījumos zāļu kombinācija pētīta žurkām un trušiem, un zofenoprils un

HCTZ nebija teratogēni. Tomēr grūsnām žurkām un trusenēm zāļu kombinācija stipri palielināja

zofenoprila izraisīto toksicitāti mātītei.

Kanceroģenēzes pētījumi ar zofenoprila un hidrohlortiazīda kombināciju nav veikti.

Ar zofenoprilu veiktos kanceroģenēzes pētījumos pelēm un žurkām kanceroģenēzes pazīmes

nekonstatēja.

Preklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par HCTZ farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu

toksicitāti, genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mikrokristāliska celuloze

Laktozes monohidrāts

Kukurūzas ciete

Hipromeloze

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Tabletes apvalks

Opadry Pink 02B24436:

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E 171)

Makrogols 400

Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)

Makrogols 6000

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

3 gadi.

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Ar PVDH pārklāti PVH/alumīnija blisteri.

14, 28, 30, 50, 56, 90 vai 100 apvalkotu tablešu iepakojumā.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Menarini International Operations Luxembourg S.A.

1, Avenue de la Gare, L-1611

Luxembourg, Luksemburga

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

13-0177

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2013. gada 15. augusts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2018. gada 23. marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2019. gada maijs

13-0177_SmPC_LV_033

. lpp.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju