Zelboraf

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

30-01-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
vemurafenib
Pieejams no:
Roche Registration GmbH
ATĶ kods:
L01XE15
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
vemurafenib
Ārstniecības grupa:
Antineoplastiskie līdzekļi,pārstāvji,
Ārstniecības joma:
Melanoma
Ārstēšanas norādes:
Vemurafenibs ir indicēts monoterapijā, lai ārstētu pieaugušos pacientus ar BRAF-V600 mutāciju pozitīvu nerezecējamu vai metastātisku melanomu.
Produktu pārskats:
Revision: 19
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/002409
Autorizācija datums:
2012-02-17
EMEA kods:
EMEA/H/C/002409

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

30-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

30-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

30-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

30-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

12-04-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

30-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

30-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

30-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

30-01-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

12-04-2018

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Zelboraf 240 mg apvalkotās tabletes

vemurafenib

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam ārstam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām

blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Zelboraf un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Zelboraf lietošanas

Kā lietot Zelboraf

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Zelboraf

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Zelboraf un kādam nolūkam tās lieto

Zelboraf ir pretvēža zāles, kuru aktīvā viela ir vemurafenibs. Tās lieto, lai ārstētu pieaugušus pacientus

ar melanomu, kas ir izplatījusies uz citām ķermeņa daļām vai kuru nav iespējams izoperēt.

Tās var lietot tikai tajā gadījumā, ja melanomai ir konstatētas izmaiņas (mutācija) BRAF gēnā. Šīs

izmaiņas var izraisīt melanomas attīstību.

Zelboraf iedarbojas uz izmainītā gēna radītajiem proteīniem, palēninot vai apturot audzēja attīstību.

2.

Kas Jums jāzina pirms Zelboraf lietošanas

Nelietojiet Zelboraf šādos gadījumos:

ja Jums ir

alerģija

pret vemurafenibu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Alerģiskas reakcijas simptomi var būt sejas, lūpu vai mēles pietūkums, apgrūtināta elpošana,

izsitumi vai samaņas zuduma sajūta.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Zelboraf lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Alerģiskas reakcijas

Zelboraf lietošanas laikā var rasties alerģiskas reakcijas, un tās var būt smagas.

Nekavējoties pārtrauciet Zelboraf lietošanu un meklējiet medicīnisku palīdzību, ja Jums radies

kāds no alerģiskas reakcijas simptomiem, piemēram, sejas, lūpu vai mēles pietūkums,

apgrūtināta elpošana, izsitumi vai samaņas zuduma sajūta.

Smagas ādas reakcijas

Zelboraf lietošanas laikā var rasties smagas ādas reakcijas.

Nekavējoties pārtrauciet

Zelboraf lietošanu un konsultējieties ar savu ārstu, ja Jums rodas izsitumi un kāds no šādiem

simptomiem: pūšļi uz ādas, pūšļi vai čūlas mutes dobumā, ādas lobīšanās, drudzis, sejas,

plaukstu vai pēdu apsārtums un pietūkums.

Iepriekš bijis ļaundabīgs audzējs

Pastāstiet ārstam, ja Jums bez melanomas ir bijis arī cita veida ļaundabīgs audzējs.

Zelboraf var veicināt noteiktu ļaundabīgu audzēju veidu attīstību.

Staru terapijas izraisītas reakcijas

Pastāstiet ārstam, ja Jums ir bijusi vai tiek plānota staru terapija,

jo Zelboraf var

pastiprināt staru terapijas blakusparādības.

Sirdsdarbības traucējumi

Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir sirdsdarbības traucējumi, piemēram, sirds elektriskās

aktivitātes pārmaiņas, ko sauc par „QT intervāla pagarināšanos”.

Pirms ārstēšanas ar Zelboraf sākšanas un tās laikā Jūsu ārsts veiks izmeklējumus, pārbaudot, vai

Jūsu sirds darbojas pareizi. Ja nepieciešams, Jūsu ārsts var izlemt ārstēšanu pārtraukt uz laiku

vai pilnīgi.

Acu bojājumi

Zelboraf lietošanas laikā ārstam ir jāpārbauda Jūsu acis.

Nekavējoties paziņojiet savam

ārstam, ja zāļu lietošanas laikā Jums rodas acu sāpes, pietūkums, apsārtums, redzes miglošanās

vai citas redzes pārmaiņas.

Skeleta-muskuļu/saistaudu sistēmas bojājumi

Ja Jūs novērojat neparastu plaukstu audu sabiezēšanu

kopā ar audu savilkumu zem

pirkstiem un to ieliekšanos vai neparastu pēdu zoles sabiezēšanu, kas var būt sāpīgi,

pastāstiet

par to savam ārstam.

Ādas pārbaudes pirms ārstēšanas, tās laikā un pēc ārstēšanas

Ja šo zāļu lietošanas laikā ievērojat jebkādas ar ādu saistītas izmaiņas, lūdzam pēc iespējas

ātrāk pastāstīt par to savam ārstam.

Ārstēšanas laikā un 6 mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas Jūsu ārstam regulāri ir jāveic ādas

izmeklējumi, lai pārbaudītu, vai nerodas vēža veids, ko sauc par „plakanšūnu vēzi”.

Parasti šis ādas bojājums attīstās uz saules staru apdedzinātas ādas, ir lokālas dabas un ir

ārstējams ķirurģiski.

Ja Jūsu ārsts atklāj šo ādas vēža veidu, viņš veiks pasākumus tā ārstēšanai vai nosūtīs Jūs

ārstēšanai pie cita ārsta.

Bez tam ārstam ir regulāri jāizmeklē Jūsu galva, kakls, mutes dobums, limfmezgli, un Jums

regulāri jāveic DT skenēšana. Tas ir piesardzības pasākums, lai atklātu, vai Jūsu ķermenī nav

radies plakanšūnu vēža bojājums. Pirms terapijas un pēc tās beigām ieteicami dzimumorgānu

izmeklējumi (sievietēm) un anālā apvidus izmeklējumi.

Zelboraf lietošanas laikā Jums var rasties jauni melanomas bojājumi. Šie bojājumi parasti tiek

ķirurģiski izoperēti, un pacienti turpina zāļu lietošanu. Šo bojājumu kontrole notiek tāpat, kā

iepriekš norādīts ādas plakanšūnu vēža gadījumā.

Nieru vai aknu darbības traucējumi

Ja Jums ir nieru vai aknu darbības traucējumi, pastāstiet par to savam ārstam.

Tas var

ietekmēt Zelboraf iedarbību. Aknu un nieru darbības pārbaudei pirms Zelboraf lietošanas

sākšanas un ārstēšanas laikā ārsts Jums veiks arī dažas asins analīzes.

Aizsardzība pret saules stariem

Zelboraf lietošanas laikā Jums var rasties lielāka jutība pret saules stariem un Jūs varat iegūt

ādas apdegumus, kas var būt arī nopietni. Terapijas laikā

izvairieties no tiešas saules gaismas

ietekmes uz Jūsu ādu.

Ja plānojat uzturēties ārpus telpām saulē:

valkājiet apģērbu, kas aizsargā ādu, tostarp aizsargājot galvu un seju, rokas un kājas;

lietojiet lūpu balzamu un plaša spektra sauļošanās aizsarglīdzekļus (minimālais saules

aizsargfaktors (

Sun Protection Factor-SPF

) 30, uzklājot atkārtoti ik pēc 2–3 stundām).

Tas palīdzēs aizsargāties pret saules staru radītiem ādas apdegumiem.

Bērni un pusaudži

Zelboraf nav ieteicams bērniem un pusaudžiem. Zelboraf ietekme uz cilvēkiem līdz 18 gadu vecumam

nav zināma.

Citas zāles un Zelboraf

Pirms sākat ārstēšanu, pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat

lietojis vai varētu lietot

(ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes). Tas ir ļoti svarīgi, jo

vienlaicīga vairāk nekā vienu zāļu lietošana var pastiprināt vai pavājināt zāļu iedarbību.

It īpaši pastāstiet savam ārstam, ja lietojat šādas zāles:

zāles, kas var ietekmēt sirdsdarbību:

zāles sirds ritma traucējumu ārstēšanai (piemēram, hinidīnu, amiodaronu);

zāles depresijas ārstēšanai (piemēram, amitriptilīnu, imipramīnu);

zāles bakteriālu infekciju ārstēšanai (piemēram, azitromicīnu, klaritromicīnu);

zāles pret sliktu dūšu un vemšanu (piemēram, ondansetronu, domperidonu);

zāles, kuras izvada galvenokārt metabolizējošas olbaltumvielas CYP1A2 (piemēram, kofeīns,

olanzapīns, teofilīns), CYP3A4 (piemēram, daži perorālie kontraceptīvie līdzekļi) vai tā saukto

CYP2C8;

zāles, kas ietekmē olbaltumvielu P-gp vai BCRP (piemēram, verapamils, ciklosporīns,

ritonavīrs, hinidīns, itrakonazols, gefitinibs);

zāles, kuras var ietekmēt olbatumviela, ko sauc par P-gp (piemēram,aliskerēns, kolhicīns,

digoksīns, everolims, feksofenadīns) vai olbaltumviela, ko sauc par BCRP (piemēram,

metotreksāts, mitoksantrons, rosuvastatīns);

zāles, kas stimulē metabolizējošo olbaltumvielu CYP3A4 vai vielmaiņas procesu, ko sauc par

glikuronidāciju (piemēram, rifampicīns, rifabutīns, karbamazepīns, fenitoīns vai divšķautņu

asinszāle);

zāles, kas spēcīgi kavē metabolizējošās olbaltumvielas, kuras nosaukums ir CYP3A4, darbību

(piemēram, ritonavīrs, sahinavīrs, telitromicīns, ketokonazols, itrakonazols, vorikonazols,

posakonazols, nefazodons, atazanavīrs);

zāles asins trombu veidošanās novēršanai, ko sauc par varfarīnu;

zāles, ko sauc par ipilimumabu, citas zāles melanomas ārstēšanai. Šo zāļu vienlaicīga lietošana

ar Zelboraf nav ieteicama paaugstinātas aknu toksicitātes dēļ.

Ja lietojat kādu no minētajām zālēm (vai arī neesat par to pārliecināts), pirms Zelboraf lietošanas,

lūdzam pastāstīt par to savam ārstam.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Zāļu lietošanas laikā

un vismaz 6 mēnešus pēc ārstēšanas beigām

izmantojiet piemērotu

kontracepcijas metodi.

Zelboraf var mazināt dažu perorālo kontraceptīvo līdzekļu efektivitāti.

Pastāstiet savam ārstam, ja lietojat perorālos kontraceptīvos līdzekļus.

Zelboraf lietošana nav ieteicama grūtniecības laikā, ja vien ārsts neuzskata, ka ieguvums mātei

pārsniedz risku bērnam. Drošuma dati par Zelboraf lietošanu grūtniecēm nav pieejami. Pastāstiet

savam ārstam, ja esat grūtniece vai plānojat grūtniecību.

Nav zināms, vai Zelboraf sastāvdaļas nonāk mātes pienā. Ārstēšanas laikā ar Zelboraf nav

ieteicams barot bērnu ar krūti.

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Zelboraf izraisītās blakusparādības var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot

mehānismus. Sargieties no noguruma un redzes traucējumiem, kas var būt iemesls, lai nevadītu

transportlīdzekli.

Svarīga informācija par kādu no Zelboraf sastāvdaļām

Vienā šo zāļu tabletē ir mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg), tātad tās būtībā ir nātriju nesaturošas.

3.

Kā lietot Zelboraf

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.

Cik tabletes ir jālieto

Ieteicamā deva ir 4 tabletes divas reizes dienā (kopā 8 tabletes).

Lietojiet 4 tabletes no rīta. Tad lietojiet 4 tabletes vakarā.

Ja Jums rodas blakusparādības, Jūsu ārsts var izlemt turpināt terapiju, bet ar mazāku devu.

Vienmēr lietojiet Zelboraf tieši tā, kā ārsts Jums ir stāstījis.

Vemšanas gadījumā turpiniet lietot Zelboraf kā parasti un nelietojiet papildu devu.

Tablešu lietošana

Nelietojiet Zelboraf regulāri tukšā dūšā.

Norijiet tabletes veselas, uzdzerot glāzi ūdens. Nesakošļājiet un nesasmalciniet šīs tabletes.

Ja esat lietojis Zelboraf vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Zelboraf vairāk nekā noteikts, nekavējoties pastāstiet par to savam ārstam. Pārāk liela

Zelboraf daudzuma lietošana var palielināt blakusparādību rašanās iespēju un smaguma pakāpi. Nav

novēroti Zelboraf pārdozēšanas gadījumi.

Ja esat aizmirsis lietot Zelboraf

Ja esat aizmirsis lietot devu un līdz nākamās devas lietošanai ir vairāk nekā 4 stundas, lietojiet

savu zāļu devu, tiklīdz to atceraties. Lietojiet nākamo zāļu devu parastajā laikā.

Ja līdz nākamās devas lietošanai ir atlikušas mazāk nekā 4 stundas, izlaidiet aizmirsto devu. Pēc

tam lietojiet nākamo zāļu devu parastajā laikā.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja pārtraucat lietot Zelboraf

Ir svarīgi turpināt Zelboraf lietot tik ilgi, cik noteicis Jūsu ārsts. Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu

lietošanu, jautājiet ārstam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, Zelboraf var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nopietnas alerģiskas reakcijas

Ja Jums attīstās kāda no šādām reakcijām:

sejas, lūpu vai mēles pietūkums;

apgrūtināta elpošana;

izsitumi;

sajūta, ka ģībsiet,

nekavējoties kontaktējieties ar ārstu. Nelietojiet Zelboraf, līdz neesat runājis ar ārstu.

Pacientiem, kuri pirms Zelboraf terapijas, tās laikā vai pēc tās ārstēti ar staru terapiju, var

pastiprināties starojuma izraisītās blakusparādības. Tās var skart apstaroto vietu, piemēram, ādu,

barības vadu, urīnpūsli, aknas, taisno zarnu un plaušas.

Nekavējoties informējiet ārstu, ja Jums rodas kāds no šādiem simptomiem:

ādas izsitumi, pūšļu veidošanās, lobīšanās vai krāsas izmaiņas;

elpas trūkums, kas var izpausties kopā ar klepu, drudzi vai drebuļiem (pneimonīts);

rīšanas traucējumi vai sāpes rijot, sāpes krūtīs, grēmas vai kuņģa skābes atvilnis (ezofagīts).

Lūdzam pastāstīt savam ārstam pēc iespējas ātrāk, ja novērojat jebkādas ar ādu saistītas

izmaiņas.

Tālāk uzskaitītas blakusparādības atkarībā no to biežuma.

Ļoti bieži (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

izsitumi, nieze, sausa vai zvīņaina āda;

ādas bojājumi, tostarp kārpas;

ādas vēža veids (plakanšūnu vēzis);

pēdu un plaukstu sindroms (t.i., apsārtums, ādas lobīšanās un pūšļi uz plaukstām un pēdām);

saules staru radīts apdegums

,

paaugstināta jutība pret saules stariem;

apetītes zudums;

galvassāpes;

garšas sajūtas izmaiņas;

caureja;

aizcietējumi;

nelabuma sajūta (slikta dūša), vemšana;

matu izkrišana;

locītavu, muskuļu un kaulu sāpes;

sāpes ekstremitātēs;

muguras sāpes;

noguruma sajūta;

reibonis;

drudzis;

pietūkums, parasti kājās (perifēra tūska);

klepus.

Bieži (var rasties līdz 1 cilvēkam no 10):

ādas vēžu veidi (bazālo šūnu karcinoma, jauna primāra melanoma);

plaukstas audu sabiezēšana, kas var izraisīt audu savilkumu zem pirkstiem un to ieliekšanos

(smagos gadījumos ir iespējama invaliditāte);

acs iekaisums (uveīts);

Bella paralīze (noteikta veida sejas paralīze, kas bieži vien ir atgriezeniska);

durstoša un dedzinoša sajūta plaukstās un pēdās;

locītavu iekaisums;

matu saknīšu iekaisums;

ķermeņa masas samazināšanās;

asinsvadu iekaisums;

nervu traucējumi, kas var radīt sāpes, jutīguma zudumu un/vai muskuļu vājumu (perifēra

neiropātija);

izmaiņas aknu darbības izmeklējumu rezultātos (paaugstināts ALAT, sārmainās fosfatāzes un

bilirubīna līmenis);

sirds elektroaktivitātes pārmaiņas (QT intervāla pagarināšanās);

zemādas tauku kārtas iekaisums (panikulīts);

izmaiņas nieru darbības izmeklējumu rezultātos asins analīzēs (paaugstināts kreatinīna līmenis);

izmaiņas aknu darbības izmeklējumu rezultātos (paaugstināts GGT līmenis);

samazināts balto asins šūnu skaits (neitropēnija).

Retāk (var rasties līdz 1 cilvēkam no 100):

alerģiskas reakcijas, kas var ietvert sejas pietūkumu un apgrūtinātu elpošanu;

nobloķēta asins plūsma uz vienu acs daļu (tīklenes vēnas oklūzija);

aizkuņģa dziedzera iekaisums;

izmaiņas aknu darbības laboratorisko izmeklējumu rezultātos vai aknu bojājums, tai skaitā

smags aknu bojājums, kura gadījumā aknu bojājums ir tik plašs, ka tās nespēj pilnvērtīgi pildīt

savas funkcijas;

vēža veids (ne-ādas plakanšūnu vēzis);

pēdu zoles dziļo audu sabiezēšana, kas smagos gadījumos var izraisīt invaliditāti.

Reti (var rasties līdz 1 cilvēkam no 1000)

noteikta veida jau esoša vēža ar RAS mutāciju (hroniskas mielomonocitāras leikozes, aizkuņģa

dziedzera adenokarcinomas) progresēšana;

smaga ādas reakcija, kurai ir raksturīgi izsitumi, drudzis un iekšējo orgānu iekaisumi, piemēram,

aknu un nieru;

Iekaisīga slimība, kas galvenokārt skar ādu, plaušas un acis (sarkoidoze)

nieru bojājuma veidi, kam raksturīgs iekaisums (akūts intersticiāls nefrīts) vai nieru kanāliņu

bojājums (akūta tubulāra nekroze).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamajām

blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši,

izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Zelboraf

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot Zelboraf pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes vai blistera pēc „Derīgs

līdz/EXP:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Zelboraf satur

Aktīvā viela ir vemurafenibs. Katra apvalkotā tablete satur 240 miligramus (mg) vemurafeniba

(vemurafeniba un hipromelozes acetāta sukcināta kombinētu nogulšņu formā).

Citas sastāvdaļas ir:

tabletes kodols:

koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, kroskarmelozes nātrija sāls,

hidroksipropilceluloze, magnija stearāts;

tabletes apvalks: sarkanais dzelzs oksīds, makrogols 3350, polivinilspirts, talks, titāna

dioksīds.

Zelboraf ārējais izskats un iepakojums

Zelboraf 240 mg apvalkotās tabletes ir iesārti baltas vai oranži baltas, ovālas ar gravējumu “VEM”

vienā pusē.

Tās ir pieejamas perforētos dozējamu vienību blisteros no alumīnija iepakojumā pa 56 x 1 tabletēm.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Roche Registration GmbH

Emil-Barell-Strasse 1

79639 Grenzach-Wyhlen

Vācija

Ražotājs

Roche Pharma AG

Emil-Barell-Strasse 1

D-79639

Grenzach-Wyhlen

Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

N.V. Roche S.A.

Tél/Tel: +32 (0) 2 525 82 11

Lietuva

UAB “Roche Lietuva”

Tel: +370 5 2546799

България

Рош България ЕООД

Тел: +359 2 818 44 44

Luxembourg/Luxemburg

(Voir/siehe Belgique/Belgien)

Česká republika

Roche s. r. o.

Tel: +420 - 2 20382111

Magyarország

Roche (Magyarország) Kft.

Tel: +36 - 23 446 800

Danmark

Roche a/s

Tlf: +45 - 36 39 99 99

Malta

(ara Renju Unit)

Deutschland

Roche Pharma AG

Tel: +49 (0) 7624 140

Nederland

Roche Nederland B.V.

Tel: +31 (0) 348 438050

Eesti

Roche Eesti OÜ

Tel: + 372 - 6 177 380

Norge

Roche Norge AS

Tlf: +47 - 22 78 90 00

Ελλάδα

Roche (Hellas) A.E.

Τηλ: +30 210 61 66 100

Österreich

Roche Austria GmbH

Tel: +43 (0) 1 27739

España

Roche Farma S.A.

Tel: +34 - 91 324 81 00

Polska

Roche Polska Sp.z o.o.

Tel: +48 - 22 345 18 88

France

Roche

Tél: +33 (0) 1 47 61 40 00

Portugal

Roche Farmacêutica Química, Lda

Tel: +351 - 21 425 70 00

Hrvatska

Roche d.o.o.

Tel: +385 1 4722 333

România

Roche România S.R.L.

Tel: +40 21 206 47 01

Ireland

Roche Products (Ireland) Ltd.

Tel: +353 (0) 1 469 0700

Slovenija

Roche farmacevtska družba d.o.o.

Tel: +386 - 1 360 26 00

Ísland

Roche a/s

c/o Icepharma hf

Sími: +354 540 8000

Slovenská republika

Roche Slovensko, s.r.o.

Tel: +421 - 2 52638201

Italia

Roche S.p.A.

Tel: +39 - 039 2471

Suomi/Finland

Roche Oy

Puh/Tel: +358 (0) 10 554 500

Kύπρος

Γ.Α.Σταμάτης & Σια Λτδ.

Τηλ: +357 - 22 76 62 76

Sverige

Roche AB

Tel: +46 (0) 8 726 1200

Latvija

Roche Latvija SIA

Tel: +371 - 6 7039831

United Kingdom

Roche Products Ltd.

Tel: +44 (0) 1707 366000

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta <{MM/GGGG}>

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Zelboraf 240 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena tablete satur 240 mg vemurafeniba (vemurafeniba un hipromelozes acetāta sukcināta kombinētu

nogulšņu formā) (

vemurafenib

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tablete).

Iesārti baltas vai oranži baltas, ovālas, abpusēji izliektas, aptuveni 19 mm lielas apvalkotās tabletes,

kurām vienā pusē ir gravējums „VEM”.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Vemurafenibs ir indicēts monoterapijā nerezecējamas vai metastātiskas BRAF V600 mutācijas

pozitīvas melanomas ārstēšanai pieaugušajiem pacientiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Vemurafeniba terapija jāsāk un jāuzrauga kvalificētam ārstam, kuram ir pieredze pretvēža līdzekļu

lietošanā.

Pirms vemurafeniba lietošanas pacientiem ir jānosaka BRAF V600 pozitīvs mutācijas statuss,

izmantojot apstiprinātu testa metodi (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Devas

Ieteicamā vemurafeniba deva ir 960 mg (4 tabletes pa 240 mg) divas reizes dienā (kopējās 1920 mg

dienas devas ekvivalents). Vemurafenibu drīkst lietot ar vai bez ēdiena, bet vajadzētu izvairīties

konsekventi lietot abas dienas devas tukšā dūšā (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Ārstēšanas ilgums

Ārstēšana ar vemurafenibu ir jāturpina, līdz slimības progresēšanai vai nepieņemamas toksicitātes

attīstībai (skatīt 1. un 2. tabulu tālāk tekstā).

Aizmirstās devas

Ja pacients ir aizmirsis lietot devu, tā ir jālieto ne vēlāk kā 4 stundas pirms nākamās devas lietošanas,

saglabājot lietošanas režīmu — divas reizes dienā. Nedrīkst abas devas lietot vienlaicīgi.

Vemšana

Ja pēc vemurafeniba lietošanas ir vemšana, pacients nedrīkst lietot zāļu papildu devu, bet ārstēšana

jāturpina, kā ierasts.

Devas pielāgošana

Blakusparādību vai QTc intervāla pagarināšanās kontrolei var būt nepieciešama devas samazināšana,

terapijas pagaidu apturēšana un/vai pārtraukšana (skatīt 1. un 2. tabulu). Devas pielāgošana, nozīmējot

mazāku par 480 mg devu divas reizē dienā, nav ieteicama.

Ja pacientam attīstās ādas plakanšūnu vēzis (

cuSCC - Cutaneous Squamous Cell Carcinoma

ārstēšanu ieteicams turpināt, nemainot vemurafeniba devu (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

1. tabula. Devas pielāgošanas shēma, pamatojoties uz jebkuras nevēlamās blakusparādības (NB)

smaguma pakāpi

Pakāpe (CTC-AE)

(a)

Ieteicamā devas pielāgošana

1. un 2. pakāpe (panesama)

Saglabāt vemurafeniba 960 mg devu divas reizes dienā.

2. pakāpe (nepanesama) vai

3. pakāpe

Pirmā reize, kad rodas jebkāda 2. vai

3. pakāpes NB

Pārtraukt ārstēšanu, līdz ir sasniegta 0. vai 1. pakāpe. Atsākt

zāļu lietošanu ar 720 mg devu divas reizes dienā (vai 480 mg

divas reizes dienā, ja deva jau tikusi samazināta).

Otrā reize, kad rodas jebkāda 2. vai 3.

pakāpes NB, vai tā saglabājas pēc

terapijas pārtraukšanas

Pārtraukt ārstēšanu, līdz ir sasniegta 0. vai 1. pakāpe. Atsākt

zāļu lietošanu ar 480 mg devu divas reizes dienā (vai pilnīgi

pārtraukt zāļu lietošanu, ja deva jau tikusi samazināta līdz

480 mg divas reizes dienā).

Trešā reize, kad rodas jebkāda 2. vai

3. pakāpes NB, vai tā saglabājas pēc

otrās devas mazināšanas

Pilnīgi pārtraukt zāļu lietošanu.

4. pakāpe

Pirmā reize, kad rodas jebkāda 4.

pakāpes NB

Pilnīgi vai uz laiku pārtraukt tā lietošanu, līdz ir sasniegta

0. vai 1. pakāpe.

Atsākt zāļu lietošanu ar 480 mg devu divas reizes dienā (vai

pilnīgi pārtraukt zāļu lietošanu, ja deva jau tikusi samazināta

līdz 480 mg divas reizes dienā).

Otrā reize, kad rodas jebkāda

4. pakāpes NB, vai jebkāda 4. pakāpes

NB saglabājas pēc pirmās devas

mazināšanas

Pilnīgi pārtraukt zāļu lietošanu.

Klīnisko blakusparādību intensitāte ir noteikta pēc Nacionālā Vēža institūta vispārējo blakusparādību

terminoloģijas kritēriju (

Common Terminology Criteria for Adverse Events

— CTC-AE) versijas 4.0.

Nekontrolētā, atklātā II fāzes pētījumā, kurā piedalījās terapiju iepriekš saņēmuši pacienti ar

metastātisku melanomu, tika novērota no zāļu kopējās iedarbības atkarīgs QTc intervāla

pagarināšanās. Ārstējot QT

intervāla pagarināšanos, var būt nepieciešami speciāli kontroles

pasākumi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

2. tabula. Devas pielāgošana atkarībā no QT intervāla pagarinājuma

QTc vērtība

Ieteicamā devas pielāgošana

Pirms terapijas sākuma QTc>500 ms

Zāļu lietošana nav ieteicama.

QTc >500 ms un, salīdzinot ar vērtību pirms

terapijas sākuma, tā mainījusies par >60 ms.

Pilnīgi pārtraukt zāļu lietošanu.

Terapijas laikā QTc>500 ms pirmo reizi, bet,

salīdzinot ar vērtību pirms terapijas sākuma, tā

saglabājusies <60 ms.

Uz laiku pārtraukt zāļu lietošanu, līdz QT

samazinās zem 500 ms.

Kontroles pasākumus skatīt 4.4. apakšpunktā.

Atsākt zāļu lietošanu pa 720 mg divas reizes

dienā (vai pa 480 mg divas reizes dienā, ja deva

jau tikusi samazināta).

Terapijas laikā QTc>500 ms otro reizi, bet,

salīdzinot ar vērtību pirms terapijas sākuma, tā

saglabājusies <60 ms.

Uz laiku pārtraukt zāļu lietošanu, līdz QT

samazinās zem 500 ms.

Kontroles pasākumus skatīt 4.4. apakšpunktā.

Atsākt zāļu lietošanu pa 480 mg divas reizes

dienā (vai pilnīgi pārtraukt zāļu lietošanu, ja deva

jau tikusi samazināta līdz 480 mg divas reizes

dienā).

Terapijas laikā QTc>500 ms trešo reizi, bet,

salīdzinot ar vērtību pirms terapijas sākuma, tā

saglabājusies <60 ms.

Pilnīgi pārtraukt zāļu lietošanu.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem (> 65 gadi) devas pielāgošana nav nepieciešama.

Nieru darbības traucējumi

Par pacientiem ar nieru darbības traucējumiem pieejamie dati ir ierobežoti. Pacientiem ar smagiem

nieru darbības traucējumiem nevar izslēgt paaugstinātu zāļu iedarbības risku. Pacienti ar smagiem

nieru darbības traucējumiem rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Par pacientiem ar aknu darbības traucējumiem pieejamie dati ir ierobežoti. Tā kā vemurafenibs tiek

izvadīts caur aknām, pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem var būt

palielināta zāļu iedarbība un šādi pacienti rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Vemurafeniba drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 18 gadiem, nav pierādīta. Pašlaik

pieejamie dati aprakstīti 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Pacienti, kas nav baltās rases pārstāvji

Vemurafeniba drošums un efektivitāte, lietojot pacientiem, kas nav baltās rases pārstāvji, līdz šim nav

pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Vemurafeniba tabletes paredzētas iekšķīgai lietošanai. Tabletes ir jānorij veselas kopā ar ūdeni. Tās

nedrīkst košļāt vai sasmalcināt.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms vemurafeniba lietošanas pacientiem ir jānosaka BRAF V600 pozitīvas mutācijas audzēja

statuss. Vemurafeniba lietošanas efektivitāte un drošums pacientiem ar retas, nevis V600E vai V600K

BRAF V600 mutācijas eksprimējošu audzēju pārliecinoši nav noskaidrota (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Vemurafenibu nedrīkst lietot pacientiem ar pirmatnēja tipa (

wild type

) BRAF ļaundabīgo melanomu.

Paaugstinātas jutības reakcija

Saistībā ar vemurafeniba lietošanu ir saņemti ziņojumi par nopietnām paaugstinātas jutības reakcijām,

tostarp anafilaksi (skatīt 4.3. un 4.8. apakšpunktu). Smagas paaugstinātas jutības reakcijas var būt

Stīvensa-Džonsona sindroms, ģeneralizēti izsitumi, eritēma vai hipotensija. Pacientiem, kuriem rodas

smagas paaugstinātas jutības reakcijas, vemurafeniba lietošana pilnīgi jāpārtrauc.

Dermatoloģiskas reakcijas

Reģistrācijas klīniskajā pētījumā pacientiem, kuri saņēma vemurafenibu ziņots par smagām

dermatoloģiskām reakcijām, tai skaitā retiem Stīvensa-Džonsona sindroma un toksiskas epidermālās

nekrolīzes gadījumiem. Pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par vemurafeniba saistību ar zāļu

izraisītu reakciju ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (

Drug reaction with eosinophilia and

systemic symptoms

- DRESS) (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem radusies smaga

dermatoloģiska reakcija, vemurafeniba lietošana pilnīgi jāpārtrauc.

Staru terapijas toksicitātes pastiprināšanās

Pacientiem, kuri pirms vemurafeniba terapijas, tās laikā vai pēc tās saņēmuši staru terapiju, ziņots par

staru terapijas atcelšanas sindromu un paaugstinātu jutību pret staru terapiju. Vairums gadījumu skāra

ādu, taču daži gadījumi, kuros tika skarti viscerālie orgāni, bija ar letālu iznākumu (skatīt 4.5. un

4.8. apakšpunktu).

Ja vemurafenibu lieto vienlaikus vai secīgi ar staru terapiju, jāievēro piesardzība.

QT intervāla pagarināšanās

Nekontrolētā, atklātā II fāzes pētījumā iepriekš ārstētiem pacientiem ar metastātisku melanomu tika

novērota no zāļu lietošanas atkarīga QT intervāla pagarināšanās (skatīt 4.8. apakšpunktu). QT

intervāla pagarināšanās var paaugstināt ventrikulāras aritmijas, tai skaitā

torsade de pointes,

risku.

Pacientiem, kuriem ir nekoriģējama elektrolītu (tai skaitā magnija) līmeņa patoloģija, QT intervāla

pagarināšanās sindroms vai kuri lieto zāles, kas pagarina QT intervālu, ārstēšana ar vemurafenibu nav

ieteicama.

Pirms ārstēšanas ar vemurafenibu, vienu mēnesi pēc terapijas sākuma un pēc devas pielāgošanas,

visiem pacientiem nepieciešama elektrokardiogrammas (EKG) un elektrolītu (tai skaitā magnija)

līmeņa kontrole.

Turpmākā kontrole pirmajos 3 terapijas mēnešos reizi mēnesī, pēc tam to turpinot ik pēc 3 mēnešiem

vai biežāk atkarībā no klīniskajām indikācijām ieteicama īpaši pacientiem ar vidēji smagiem un

smagiem aknu darbības traucējumiem. Vemurafeniba lietošanu nav ieteicams sākt pacientiem, kuriem

QTc>500 milisekundes (ms). Ja ārstēšanas laikā QTc intervāls pārsniedz 500 ms, ārstēšana ar

vemurafenibu uz laiku jāpārtrauc, jākoriģē elektrolītu līmeņa (arī magnija) patoloģija un QT

pagarināšanās kardiālie riska faktori (piemēram, sastrēguma sirds mazspēja, bradiaritmija). Ārstēšanu

var atsākt ar mazāku devu, tiklīdz QTc intervāls ir mazāks par 500 ms, kā norādīts 2. tabulā.

Vemurafeniba lietošanu ieteicams pārtraukt pilnīgi, ja QTc intervāls ir > 500 ms un tā pārmaiņa ir

>60 ms, salīdzinot ar vērtību pirms terapijas sākšanas.

Oftalmoloģiskas reakcijas

Saņemti ziņojumi par nopietnām oftalmoloģiskām reakcijām, tai skaitā uveītu, irītu un tīklenes vēnas

oklūziju. Regulāri kontrolējiet, vai pacientiem nerodas oftalmoloģiskas reakcijas.

Ādas plakanšūnu vēzis (

cuSCC - Cutaneous Squamous Cell Carcinoma

Pacientiem, kuri lietojuši vemurafenibu, ziņots par ādas plakanšūnu vēža (

cuSCC

) gadījumiem (tai

skaitā tādiem, kas klasificēti kā keratoakantoma un jauktas keratoakantomas apakštips) (skatīt

4.8. apakšpunktu).

Visiem pacientiem pirms terapijas sākšanas ieteicama dermatoloģiska izmeklēšana, bet terapijas laikā

– regulāras pārbaudes. Jāveic visu aizdomīgu ādas bojājumu ekscīzija, paraugs jānosūta ādas

patoloģijas novērtēšanai un jāārstē, piemērojot vietējo standarta aprūpi. Ārstam, kurš paraksta zāles,

cuSCC

ārstēšanas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām pacienta izmeklēšana jāveic reizi mēnesī.

Pacientiem, kuriem rodas

cuSCC

, ārstēšanu ieteicams turpināt, bez devas pielāgošanas. Kontrole

jāturpina vēl 6 mēnešus pēc vemurafeniba lietošanas pārtraukšanas vai līdz brīdim, kad tiek sākta cita

pretvēža terapija. Pacientiem jādod norādījumi informēt savu ārstu par visām ar ādu saistītām

izmaiņām.

Ne-ādas plakanšūnu vēzis (

non-cuSCC

Non-Cutaneous Squamous Cell Carcinoma

Klīniskajos pētījumos, kuros pacienti saņēma vemurafenibu, ziņots par ne-ādas plakanšūnu vēža (

non-

cuSCC)

gadījumiem. Pirms terapijas sākšanas un ik pēc 3 mēnešiem terapijas laikā pacientiem ir

jāpārbauda galva un kakls, tai skaitā vismaz vizuāla mutes dobuma gļotādas apskate un limfmezglu

palpāciju. Bez tam pirms terapijas sākšanas un ik pēc 6 mēnešiem tās laikā pacientiem jāveic

krūškurvja datortomogrāfiska (DT) skenēšana.

Pirms terapijas, tās beigās un tad, ja tas ir klīniski indicēts, jāveic taisnās zarnas un mazā iegurņa

(sievietēm) izmeklēšana.

Pēc vemurafeniba lietošanas pārtraukšanas ne-ādas plakanšūnu vēža kontrole jāturpina vēl 6 mēnešus

vai līdz brīdim, kad tiek sākta cita pretvēža terapija. Patoloģiskās atradnes jāārstē atbilstoši klīniskajai

praksei.

Jauna primāra melanoma

Klīniskajos pētījumos ziņots par jauniem primāras melanomas gadījumiem. Šajos gadījumos ārstēšanu

veica, izdarot ekscīziju, un pacienti turpināja lietot zāles bez devas pielāgošanas. Ādas bojājumu

kontroli veic, kā norādīts iepriekš apakšpunktā par ādas plakanšūnu vēzi.

Citi ļaundabīgi audzēji

Ņemot vērā zāļu darbības mehānismu, vemurafenibs var izraisīt ar RAS mutācijām saistītu audzēju

progresēšanu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Rūpīgi jāapsver ieguvumus un riskus pirms vemurafeniba

lietošanas pacientiem, kuriem iepriekš ir bijis vai pašlaik ir diagnosticēts ar RAS mutāciju saistīts

ļaundabīgs audzējs.

Pankreatīts

Ar vemurafenibu ārstētiem pacientiem tika ziņots par pankreatīta gadījumiem. Neizskaidrojamas sāpes

vēderā nekavējoties ir jāizmeklē (ieskaitot amilāzes un lipāzes rādītājus sērumā). Pēc pankreatīta

epizodes, atsākot ārstēšanu ar vemurafenibu, pacienti ir rūpīgi jānovēro.

Aknu bojājums

Vemurafeniba lietošanas laikā ziņots par aknu bojājuma, tai skaitā smaga aknu bojājuma, gadījumiem

(skatīt 4.8. apakšpunktu). Pirms ārstēšanas sākšanas jāpārbauda aknu enzīmu (transamināžu un

sārmainās fosfatāzes) un bilirubīna līmenis, un tie turpmāk jākontrolē katru mēnesi ārstēšanas laikā vai

atbilstoši klīniskai nepieciešamībai. Laboratorisko raksturlielumu patoloģiju kontrolēšanai var uz laiku

samazināt devu vai pilnīgi pārtraukt ārstēšanu (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu).

Toksiska iedarbība uz nierēm

Saistībā ar vemurafeniba lietošanu ziņots par toksisku iedarbību uz nierēm – no kreatinīna līmeņa

paaugstināšanās serumā līdz akūtam intersticiālam nefrītam un akūtai tubulārai nekrozei. Kreatinīna

līmenis serumā jānosaka pirms ārstēšanas sākšanas un ārstēšanas laikā jākontrolē, atbilstoši

klīniskajām indikācijām (skatīt 4.2. un 4.8. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama. Pacientiem,

kuriem ir aknu metastāžu izraisīti viegli aknu darbības traucējumi un nav hiperbilirubinēmijas,

kontroli var veikt atbilstoši vispārējiem ieteikumiem. Par pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem

aknu darbības traucējumiem pieejami tikai ierobežoti dati. Pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem

aknu darbības traucējumiem zāļu iedarbība var būt lielāka (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tādēļ

nepieciešama stingra kontrole, sevišķi pēc pāris pirmajām terapijas nedēļām, jo ilgstošā laika posmā

(dažu nedēļu laikā) zāles var akumulēties. Bez tam pirmo trīs mēnešu laikā reizi mēnesī ieteicama

EKG kontrole.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem sākumdevas pielāgošana nav

nepieciešama. Par pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem pieejami tikai ierobežoti dati

(skatīt 5.2. apakšpunktu). Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem vemurafenibs jālieto

piesardzīgi, un šādi pacienti stingri jāuzrauga.

Fotosensibilizācija

Pacientiem, kas klīniskajos pētījumos lietoja vemurafenibu, ziņots par viegliem līdz smagiem

fotosensibilizācijas gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu). Visiem pacientiem jāiesaka vemurafeniba

lietošanas laikā izvairīties no tiešas saules iedarbības. Zāļu lietošanas laikā pacientiem, uzturoties

ārpus telpām, ieteicams nēsāt aizsargājošu apģērbu un lietot plaša spektra A ultravioletās (UVA)/B

ultravioletās (UVB) gaismas pretiedeguma līdzekļus un lūpu balzamu (SPF ≥ 30), lai izvairītos no

ādas apdeguma.

2. pakāpes (nepanesama) vai spēcīgākas fotosensibilizācijas gadījumā ieteicama devas pielāgošana

(skatīt 4.2. apakšpunktu).

Dipitrēna kontraktūra un plantāra fasciju fibromatoze

Pēc vemurafeniba lietošanas ir ziņots par Dipitrēna kontraktūru un plantāro fasciju fibromatozi.

Vairumā gadījumu šo patoloģiju smagums atbilda 1. vai 2. pakāpei, tomēr ir ziņots arī par invaliditāti

izraisījušiem Dipitrēna kontraktūras gadījumiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Šādi gadījumi ir kontrolējami, samazinot zāļu devu vai īslaicīgi vai pilnīgi pārtraucot terapiju (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Vemurafeniba ietekme uz citām zālēm

Vemurafenibs var palielināt galvenokārt CYP1A2 metabolizēto zāļu iedarbību plazmā un samazināt

galvenokārt CYP3A4 metabolizēto zāļu iedarbību plazmā. Vemurafeniba vienlaicīga lietošana ar

CYP1A2 un CYP3A4 metabolizētiem līdzekļiem ar šauru terapeitisko intervālu nav ieteicama. Pirms

vienlaicīgas ārstēšanas ar vemurafenibu, ņemot vērā to terapeitisko intervālu, jāpielāgo to zāļu devas,

kuras metabolizē galvenokārt CYP1A2 vai CYP3A4 (skatīt 4.5. un 4.6. apakšpunktu).

Lietojot vemurafenibu vienlaikus ar varfarīnu, jāievēro piesardzība un jāapsver papildu INR

(starptautiskā standartizētā koeficienta) kontrole.

Vemurafenibs var palielināt zāļu, kas ir P-gp substrāti, iedarbību plazmā. Jāievēro piesardzība, ja

vemurafenibs tiek lietots vienlaicīgi ar P-gp substrātiem. Lietojot vemurafenibu vienlaicīgi ar P-gp

substrāta zālēm ar šauru terapeitisko indeksu (

narrow therapeutic index

-NTI) (piemēram, digoksīns,

dabigatrāna eteksilāts, aliskirēns), un jāapsver devas samazināšanu vai papildus zāļu koncentrācijas

līmeņa kontrole (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Citu zāļu ietekme uz vemurafenibu

Spēcīgu CYP3A4, P-gp un glikuronidācijas inducētāju (piemēram, rifampicīna, rifabutīna,

karbamazepīna, fenitoīna un divšķautņu asinszāles [hipericīna]) vienlaicīga lietošana var samazināt

vemurafeniba iedarbību, un no tās ir pēc iespējas jāizvairās (skatīt 4.5. apakšpunktu). Lai saglabātu

vemurafeniba efektivitāti, jāapsver alternatīva terapija ar mazāku inducēšanas potenciālu. Lietojot

vemurafenibu ar spēcīgiem CYP3A4/P-gp inhibitoriem, jāievēro piesardzība. Pacienti rūpīgi

jākontrolē, pievēršot uzmanību zāļu drošumam, un jāpielāgo deva, ja tas ir klīniski indicēts (skatīt 1.

tabulu 4.2. apakšpunktā).

Lietošana vienlaicīgi ar ipilimumabu

Pirmās fāzes pētījumā, lietojot vienlaicīgi ipilimumabu (3 mg/kg) un vemurafenibu (960 mg divreiz

dienā vai 720 mg divreiz dienā), ziņots par asimptomātisku 3. pakāpei atbilstošu transamināžu

(ALT/AST >5 x NAR (normas augšējā robeža)) un bilirubīna (kopējais bilirubīns >3x NAR) līmeņa

paaugstināšanos. Pamatojoties uz šiem sākotnējiem datiem, ipilimumaba un vemurafeniba vienlaicīga

lietošana nav ieteicama.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Vemurafeniba iedarbība uz zāles metabolizējošajiem enzīmiem

Zāļu mijiedarbības

in vivo

pētījuma

par pacientiem ar metastātisku melanomu rezultāti parādīja, ka

vemurafenibs ir mērens CYP1A2 inhibitors un CYP3A4 inducētājs.

Vemurafeniba vienlaicīga lietošana ar līdzekļiem, kurus metabolizē CYP1A2, ar šauru terapeitisko

intervālu (piemēram, agomelatīnu, alosetronu, duloksetīnu, melatonīnu, ramelteonu, takrīnu,

tizanidīnu, teofilīnu) nav ieteicama. Ja no vienlaicīgas lietošanas izvairīties nav iespējams, ievērojiet

piesardzību, jo vemurafenibs var palielināt zāļu, kas ir CYP1A2 substrāti, koncentrāciju plazmā. Var

apsvērt vienlaicīgi lietoto zāļu, kas ir CYP1A2 substrāti, devu samazināšanu, ja tas ir klīniski indicēts.

Vienlaicīga lietošana ar vemurafenibu klīniskajā pētījumā 2,6 reizes palielināja kofeīna (CYP1A2

substrāts) koncentrāciju plazmā (AUC). Citā klīniskajā pētījumā vemurafenibs paaugstināja

vienreizējas 2 mg tizanidīna devas (CYP1A2 substrāts) C

un AUC

līmeni attiecīgi apmēram 2,2

reizes un 4,7 reizes.

Vemurafeniba vienlaicīga lietošana ar līdzekļiem ar šauru terapeitisko intervālu, kurus metabolizē

CYP3A4, nav ieteicama. Ja no vienlaicīgas lietošanas izvairīties nav iespējams, ir jāņem vērā, ka

vemurafenibs var samazināt CYP3A4 substrātu koncentrāciju plazmā un līdz ar to negatīvi ietekmēt

efektivitāti. Tādēļ, lietojot vienlaikus ar vemurafenibu, var samazināties CYP3A4 metabolizētu

kontracepcijas tablešu efektivitāte. Ja tas klīniski indicēts, var apsvērt to CYP3A4 substrātu devu

pielāgošanu, kuriem ir šaurs terapeitiskais intervāls (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Klīniskajā pētījumā vienlaicīgi lietots vemurafenibs samazināja midazolāma (CYP3A4 substrāts)

AUC vidēji par 39% (maksimālais samazinājums līdz 80%).

In vitro

novērota vemurafeniba izraisīta viegla CYP2B6 inducēšana, ja vemurafeniba koncentrācija

bija 10 μM. Pašlaik nav zināms, vai vemurafeniba līmenis plazmā 100 μM, kāds pacientiem novērots

līdzsvara stāvoklī (aptuveni 50 μg/ml), var mazināt vienlaikus lietotu CYP2B6 substrātu, piemēram,

bupropiona, koncentrāciju plazmā.

Vemurafeniba vienlaicīgas lietošanas rezultāts bija S-varfarīna (CYP2C9 substrāts) AUC

palielināšanās par 18%. Lietojot vemurafenibu vienlaikus ar varfarīnu, ir jāievēro piesardzība un

jāapsver INR (starptautiskā normalizētā koeficienta) papildus kontrole (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vemurafenibs mēreni inhibē CYP2C8

in vitro.

Šīs atradnes svarīgums

in vivo

nav zināms, bet nevar

izslēgt klīniski saistītu efektu vienlaikus lietojot CYP2C8 substrātus. CYP2C8 substrātu ar šauriem

terapeitiskiem intervāliem vienlaicīga lietošana ir jāīsteno piesardzīgi, jo vemurafenibs var paaugstināt

to koncentrācijas.

Tā kā vemurafenibam ir ilgs eliminācijas pusperiods, tā inhibējošā ietekme uz vienlaikus lietotām

zālēm var izpausties tikai pēc 8 dienas ilgas vemurafeniba lietošanas.

Lai izvairītos no mijiedarbības ar nākamās terapijas līdzekļiem, pēc vemurafeniba lietošanas

pārtraukšanas nepieciešams vismaz 8 dienas ilgs vemurafeniba izvadīšanas laika posms.

Staru terapija

Pacientiem, kuri lietojuši vemurafenibu, ziņots par staru terapijas toksicitātes pastiprināšanos (skatīt

4.4. un 4.8. apakšpunktu). Vairumā gadījumu pacienti bija saņēmuši staru terapijas shēmas ar devu,

kas atbilst 2 Gy dienā vai lielāku (hipofrakcionētās shēmas).

Vemurafeniba iedarbība uz zāļu vielu transporta sistēmām

In vitro

pētījumos ir pierādīts, ka vemurafenibs ir izplūdes transportmolekulas P-glikoproteīna (P-gp)

un krūts vēža rezistences proteīna (

breast cancer resistance protein

– BCRP) inhibitors.

Klīniskā zāļu mijiedarbības pētījumā tika pierādīts, ka vairākas iekšķīgi lietojamās vemurafeniba

devas (960 mg divas reizes dienā) palielināja digoksīna (kas ir P-gp substrāts) iedarbību pēc

vienreizējas perorālas devas, paaugstinot digoksīna AUC

last

un C

attiecīgi apmēram 1,8 un 1,5

reizes.

Jāievēro piesardzība lietojot vemurafenibu vienlaikus ar P-gp substrātiem (piemēram, aliskirēnu,

ambrisentānu, kolhicīnu, dabigatrāna eteksilātu, digoksīnu, everolimu, feksofenadīnu, lapatinibu,

maraviroku, nilotinibu, posakonazolu, ranolazīnu, sirolimu, sitagliptīnu, talinololu, topotekānu) un var

apsvērt vienlaikus lietoto zāļu devas samazināšanu, ja tas klīniski indicēts. P-gp substrāta zālēm ar

šauru terapeitisko indeksu (piemēram, digoksīns, dabigatrāna eteksilāts, aliskirēns) var apsvērt

papildus zāļu koncentrācijas līmeņa kontroli (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vemurafeniba ietekme uz zālēm, kas ir BCRP substrāti, nav zināma. Nav iespējams izslēgt, ka

vemurafenibs varētu palielināt BCRP transportēto zāļu (piemēram, metotreksāta, mitoksantrona,

rosuvastatīna) iedarbība.

Daudzas pretvēža zāles ir BCRP transportmolekulas substrāti, tādēļ teorētiski pastāv risks

mijiedarbībai ar vemurafenibu.

Iespējamā vemurafeniba ietekme uz citām transportmolekulām pašlaik nav zināma.

Vienlaicīgas zāļu lietošanas iedarbība uz vemurafenibu

In vitro

pētījumi liecina, ka vemurafeniba metabolismu nodrošina CYP3A4 metabolisms un

glikuronidācija. Vēl viens svarīgs šo zāļu izvadīšanas veids ir ekskrēcija ar žulti.

Pētījumi

in vitro

pierādījuši, ka vemurafenibs ir izplūdes transportolbaltumvielu P-gp un BCRP

substrāts. Šobrīd nav zināms, vai vemurafenibs ir arī citu transportolbaltumvielu substrāts. Vienlaicīga

stipru CYP3A4 inhibitoru vai inducētāju vai transportolbaltumvielu aktivitātes inhibitoru/inducētāju

lietošana var izmainīt vemurafeniba koncentrāciju.

Spēcīga CYP3A4/P-gp inhibitora itrakonazola vienlaicīga lietošana aptuveni par 40% palielināja

vemurafeniba AUC līdzsvara stāvoklī. Kombinācijā ar stipriem CYP3A4, glikuronidācijas un/vai

transportolbaltumvielu inhibitoriem (piemēram, ritonavīru, sahinavīru, telitromicīnu, ketokonazolu,

itrakonazolu, vorikonazolu, posakonazolu, nefazodonu, atazanaviru) vemurafenibs jālieto piesardzīgi.

Pacienti, kas tiek vienlaicīgi ārstēti ar šādām zālēm, rūpīgi jākontrolē, pievēršot uzmanību zāļu

drošumam, un jāpielāgo deva, ja tas ir klīniski indicēts (skatīt 1. tabulu 4.2. apakšpunktā).

Klīniskajā pētījumā novērots, ka vienreizējas 960 mg vemurafeniba devas vienlaicīga lietošana ar

rifampicīnu nozīmīgi samazināja vemurafeniba iedarbību plazmā par aptuveni 40%.

Lietojot vienlaikus ar stipriem P-gp, glikuronidācijas un/vai CYP3A4 induktoriem (piemēram,

rifampicīnu, rifabutīnu, karbamazepīnu, fenitoīnu vai divšķautņu asinszāli [

Hypericum perforatum

vemurafeniba iedarbība var nebūt pietiekama un no šādas lietošanas jāizvairās.

To P-gp un BCRP inhibitoru, kuri nav spēcīgi CYP3A4 inhibitori, ietekme nav zināma. Nevar izslēgt,

ka vemurafeniba farmakokinētiku šādas zāles var ietekmēt, jo tās ietekmē P-gp (piemēram,

verapamils, ciklosporīns, hinidīns) vai BCPR (piemēram, ciklosporīns, gefitinibs).

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā/ kontracepcijas metodes sievietēm

Sievietēm reproduktīvā vecumā ārstēšanas laikā un vismaz 6 mēnešus pēc ārstēšanas beigām jālieto

efektīva kontracepcijas metode.

Vemurafenibs var samazināt hormonālo kontraceptīvo līdzekļu efektivitāti (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Grūtniecība

Nav datu par vemurafeniba lietošanu grūtniecēm.

Nav pierādīta vemurafeniba teratogenitāte žurku vai trušu embrijos/augļos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Pētījumos ar dzīvniekiem atklāts, ka vemurafenibs šķērso placentu. Pamatojoties uz darbības

mehānismu, vemurafenibs, ja to ievada grūtniecei, varētu kaitēt auglim. Vemurafenibu nedrīkst lietot

grūtniecēm, ja vien iespējamais ieguvums mātei neatsver auglim iespējamo radīto risku.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai vemurafenibs izdalās mātes pienā cilvēkiem. Nevar izslēgt

jaundzimušajiem/zīdaiņiem radīto risku. Ir jāizlemj, vai nu pārtraukt bērna barošanu ar krūti vai

pārtraukt vemurafeniba terapiju, ņemot vērā krūts barošanas ieguvumu bērnam un terapijas ieguvumu

sievietei.

Fertilitāte

Nav veikti īpaši vemurafeniba pētījumi ar dzīvniekiem, lai novērtētu tā ietekmi uz fertilitāti. Tomēr

atkārtotu devu toksicitātes pētījumos ar suņiem un žurkām mātītēm un tēviņiem netika konstatētas

histopatoloģiskas atrades reproduktīvajos orgānos (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Vemurafenibs maz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacienti jābrīdina

par iespējamu nogurumu vai redzes traucējumiem, kas varētu būt iemesls tam, ka nedrīkst vadīt

transportlīdzekļus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežāk saistībā ar vemurafeniba lietošanu ir saņemti ziņojumi par šādām jebkuras pakāpes

nevēlamajām blakusparādībām (NB) (>30%): artralģija, nogurums, izsitumi, fotosensibilizācijas

reakcijas, alopēcija, slikta dūša, caureja, galvassāpes, nieze, vemšana, ādas papilomas un

hiperkeratoze. Visbiežāk sastopamās (≥ 5%) 3. pakāpes NB bija ādas plakanšūnu vēzis,

keratoakantoma, izsitumi, artralģija un paaugstināts gamma-glutamiltransferāzes (GGT) līmenis. Ādas

plakanšūnu vēzis visbiežāk ārstēts ar lokālu ekscīziju.

Blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā

NB, par kurām ziņots, ārstējot pacientus ar melanomu, ir uzskaitītas turpmāk atbilstoši

Medical

Dictionary for Regulatory Activities

(MedDRA) orgānu sistēmu klasifikācijai, sastopamības

biežumam un smaguma pakāpei. Sastopamības biežuma klasifikācija tiek noteikta, lietojot šādu

shēmu:

ļoti bieži ≥1/10;

bieži ≥1/100 līdz <1/10;

retāk ≥1/1 000 līdz <1/100;

reti ≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000;

ļoti reti < 1/10 000.

Šajā apakšpunktā blakusparādības pamatojas uz rezultātiem, kas iegūti III fāzes randomizētā, atklātā

pētījumā, iesaistot 468 pieaugušos pacientus ar BRAF V600 pozitīvas mutācijas nerezecējamu vai

IV stadijas melanomu, kā arī II fāzes vienas grupas pētījumā pacientiem ar BRAF V600 pozitīvas

mutācijas nerezecējamu vai IV stadijas melanomu, kuriem iepriekš ir bijusi neveiksmīga vismaz viena

sistēmiska terapija (skatīt 5.1. apakšpunktu). Norādītas arī NB, kas minētas visu klīnisko pētījumu

drošuma un pēcreģistrācijas perioda ziņojumos. Visi iekļautie termini pamatojas uz augstāko

procentuālo rādītāju, kas novērots II un III fāzes klīniskajos pētījumos. Katrā biežuma grupā NB

minētas to smaguma pakāpes samazinājuma secībā, un par tām ticis ziņots atbilstoši Nacionālā Vēža

institūta vispārējo blakusparādību terminoloģijas kritēriju (

Nacional Cancer Institute – Common

Terminology Criteria for Adverse Events

— NCI-CTCAE) versijai 4.0 (vispārējie toksicitātes kritēriji)

toksicitātes noteikšanai.

30 Churchill Place

Canary Wharf

London E14 5EU

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 3660 6000

Facsimile

+44 (0)20 3660 5555

Send a question via our website

www.ema.europa.eu/contact

© European Medicines Agency, 2018. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/107042/2018

EMEA/H/C/002409

Zelboraf (vemurafenibs)

Zelboraf pārskats un kāpēc tās ir reģistrētas ES

Kas ir Zelboraf un kāpēc tās lieto?

Zelboraf ir pretvēža zāles, ko lieto, lai ārstētu pieaugušos, kuriem ir melanoma (ādas vēža veids), kas

ir izplatījies uz citām ķermeņa daļām vai ko nav iespējams izoperēt. Zelboraf ir paredzēts tikai tādiem

pacientiem, kuriem melanomas šūnām ir specifiska mutācija (ģenētiskas izmaiņas), ko dēvē par “BRAF

V600”.

Zelboraf satur aktīvo vielu vemurafenibu.

Kā lieto Zelboraf?

Zelboraf var iegādāties tikai pret recepti, un ārstēšana ir jāsāk un jāuzrauga vēža ārstēšanā

pieredzējušam specializētam ārstam. Pirms ārstēšanas sākuma jāveic pārbaude, lai pārliecinātos, ka

pacienta audzējam ir BRAF V600 mutācija.

Zelboraf ir pieejamas tabletēs (240 mg). Ieteicamā deva ir 960 mg (četras tabletes) divreiz dienā.

Pirmo devu lieto no rīta, otro devu lieto pēc aptuveni 12 stundām – vakarā. Katru devu var lietot

neatkarīgi no uztura, taču Zelboraf katru dienu jālieto vienā un tai pašā veidā.

Ārstēšana jāturpina, līdz slimības gaita pasliktinās vai blakusparādības kļūst pārāk smagas.

Papildu informāciju par Zelboraf lietošanu skatīt zāļu lietošanas instrukcijā vai jautāt ārstam vai

farmaceitam.

Kā Zelboraf darbojas?

Zelboraf aktīvā viela vemurafenibs ir BRAF inhibitors, t. i., proteīns, kas iesaistīts šūnu dalīšanās

procesa stimulēšanā. Melanomai ar BRAF V600 mutāciju ir patoloģiska BRAF forma, kurai ir nozīme

vēža attīstībā, jo tā ļauj audzēja šūnām nekontrolēti dalīties. Bloķējot patoloģiskā BRAF darbību,

Zelboraf palīdz palēnināt vēža augšanu un izplatīšanos.

Kādi Zelboraf ieguvumi atklāti pētījumos?

Galvenajā pētījumā, iesaistot 675 pacientus, kuriem ir melanoma ar BRAF V600 mutāciju, kas ir

izplatījusies vai nav operējama, Zelboraf tika salīdzinātas ar pretvēža zālēm dakarbazīnu. Pacienti

Zelboraf (vemurafenibs)

EMA/107042/2018

. lpp. no 2/2

lietoja vienas no šīm zālēm, līdz slimības gaita pasliktinājās vai ārstēšana kļuva pārāk toksiska.

Galvenie iedarbīguma rādītāji bija pacientu dzīvildze (kopējā dzīvildze) un pacientu dzīvildze līdz

brīdim, kad slimības gaita pasliktinājās (dzīvildze bez slimības progresēšanas).

Pierādīja, ka Zelboraf efektīvi pagarina pacientu mūžu un aizkavē slimības gaitas pasliktināšanos.

Pētījumā konstatēja, ka pacienti, kuri lieto Zelboraf, nodzīvo vidēji 13,2 mēnešus salīdzinājumā ar

9,9 mēnešiem pacientiem, kuri lieto dakarbazīnu. Zelboraf grupā slimības gaita pasliktinājās vidēji pēc

5,3 mēnešiem, salīdzinot ar 1,6 mēnešiem dakarbazīna grupā.

Kāds risks pastāv, lietojot Zelboraf?

Visbiežāk novērotās Zelboraf blakusparādības (kas var rasties vairāk nekā 3 no 10 pacientiem) ir

artralģija (locītavu sāpes), nogurums, izsitumi, fotosensitivitātes reakcija (saules izraisītam

apdegumam līdzīgas reakcijas pēc gaismas iedarbības), slikta dūša un vemšana (nelabums un

vemšana), alopēcija (matu izkrišana), caureja, galvassāpes, nieze, ādas papiloma (kārpas) un

hiperkeratoze (ādas sabiezēšana un sacietēšana). Visbiežāk novērotas šādas smagas blakusparādības:

cita veida ādas vēzis, ko dēvē par ādas plakanšūnu karcinomu un ko parasti ārstē, veicot lokālu

operāciju, keratoakantoma (labdabīgs ādas audzējs), izsitumi, artralģija un aknu funkcionālo testu

rezultātu pārmaiņas (paaugstināts gamma-glutamiltransferāzes [GGT] līmenis).

Pilnu visu blakusparādību un ierobežojumu sarakstu, lietojot Zelboraf, skatīt zāļu lietošanas instrukcijā.

Kāpēc Zelboraf ir reģistrētas ES?

Eiropas Zāļu aģentūra nolēma, ka ieguvums, lietojot Zelboraf, pārsniedz šo zāļu radīto risku, un zāles

var tikt reģistrētas lietošanai ES. Aģentūra ņēma vērā, ka ir pārliecinoši pierādīts, ka Zelboraf uzlabo

kopējo dzīvildzi un aizkavē tādas BRAF V600 pozitīvas melanomas progresēšanu, kas ir izplatījusies vai

nav operējama. Attiecībā uz risku, galvenajā pētījumā aptuveni pusei Zelboraf lietojošo pacientu radās

smaga blakusparādība, un aptuveni piektdaļai pacientu attīstījās ādas plakanšūnu karcinoma. Aģentūra

uzskatīja, ka blakusparādības ir kontrolējamas, un iekļāva zāļu informācijā ārstiem ieteikumus, kas

palīdzētu mazināt risku.

Kas tiek darīts, lai garantētu drošu un efektīvu Zelboraf lietošanu?

Zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā tika ietverti ieteikumi un piesardzības pasākumi, kas jāievēro

veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem, lai garantētu drošu un efektīvu Zelboraf lietošanu.

Tāpat kā par visām zālēm, dati par Zelboraf lietošanu tiek pastāvīgi uzraudzīti. Ziņotās ar Zelboraf

lietošanu saistītās blakusparādības tiek rūpīgi izvērtētas, un tiek veikti visi pacientu aizsardzībai

nepieciešamie pasākumi.

Cita informācija par Zelboraf

Zelboraf 2012. gada 17. februārī saņēma reģistrācijas apliecību, kas derīga visā ES.

Sīkāka informācija par Zelboraf ir atrodama aģentūras tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find

medicine/Human medicines/European Public Assessment Reports.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 2.2018.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju