Xolair

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

24-08-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
omalizumab
Pieejams no:
Novartis Europharm Limited
ATĶ kods:
R03DX05
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
omalizumab
Ārstniecības grupa:
Zāles obstruktīvu elpceļu slimību,
Ārstniecības joma:
Astma, Nātrene,
Ārstēšanas norādes:
Alerģiskas asthmaXolair ir norādīts pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem (no 6 līdz.
Produktu pārskats:
Revision: 40
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000606
Autorizācija datums:
2005-10-25
EMEA kods:
EMEA/H/C/000606

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

24-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

24-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

24-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

24-08-2020

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Xolair 75 mg pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens flakons satur 75 mg omalizumaba

(omalizumabum)

Pēc izšķīdināšanas viens flakons satur 125 mg/ml omalizumaba (75 mg/0,6 ml).

*Omalizumabs ir humanizētas monoklonālas antivielas, kas iegūtas ar rekombinantas DNS

tehnoloģiju no Ķīnas kāmju olnīcu (CHO) zīdītāju šūnu līnijas.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai.

Pulveris: balts līdz gandrīz balts liofilizāts.

Šķīdinātājs: dzidrs un bezkrāsains šķīdums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Alerģiska astma

Xolair ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem (6 līdz <12 gadus veciem).

Iespēja uzsākt Xolair terapiju ir apsverama tikai pacientiem ar pārliecinošu diagnosticētu IgE

(imūnglobulīns E) mediētu bronhiālo astmu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pieaugušie un pusaudži (12 gadus veci un vecāki)

Xolair ir indicēts kā papildterapija astmas kontroles uzlabošanai pacientiem ar smagu persistējošu

alerģisku bronhiālo astmu, kam ir pozitīvs ādas tests vai

in vitro

noteikta reaktivitāte pret pastāvīgiem

aeroalergēniem un kam ir pavājināta plaušu darbība (FEV

<80%), kā arī bieži simptomi dienas laikā

vai pamošanās naktī un kam bijuši vairāki smagi dokumentēti bronhiālās astmas paasinājumi,

neskatoties uz lielu devu inhalējamo kortikosteroīdu lietošanu ikdienā kopā ar ilgstošas darbības

inhalējamu bēta-2 agonistu.

Bērni (6 līdz <12 gadus veci)

Xolair ir indicēts kā papildterapija astmas kontroles uzlabošanai pacientiem ar smagu persistējošu

alerģisku bronhiālo astmu, kuriem ir pozitīvs ādas tests vai

in vitro

noteikta reaktivitāte pret

pastāvīgiem aeroalergēniem un bieži simptomi dienas laikā vai pamošanās naktī, un kuriem bijuši

vairāki smagi dokumentēti bronhiālās astmas paasinājumi, neskatoties uz lielu devu inhalējamo

kortikosteroīdu lietošanu ikdienā kopā ar ilgstošas darbības inhalējamu bēta-2 agonistu.

Hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem (CRSwNP –

chronic rhinosinusitis with nasal polyps

Xolair ir indicēts kā papildterapija intranazāli lietojamiem kortikosteroīdiem (INK), lai ārstētu

pieaugušos (18 gadus vecus un vecākus) ar smagu CRSwNP, kuriem terapija ar INK nenodrošina

pietiekamu slimības kontroli.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Ārstēšanu ar Xolair drīkst uzsākt ārsti ar pieredzi smagas persistējošas bronhiālās astmas un hroniska

rinosinusīta ar deguna polipiem diagnostikā un ārstēšanā.

Devas

Nosakot devu, alerģiskas astmas un CRSwNP gadījumā piemēro tos pašus dozēšanas principus.

Atbilstošu Xolair devu un lietošanas biežumu šīm slimībām nosaka, ņemot vērā sākotnējo IgE līmeni

(SV/ml), ko mēra pirms ārstēšanas sākšanas, un ķermeņa masu (kg). Pirms sākumdevas ievadīšanas

devas noteikšanai pacientiem jānosaka IgE līmenis ar jebkuru komerciālu seruma kopējā IgE testu.

Ņemot vērā šos mērījumus, katrā lietošanas reizē var būt nepieciešami 75 līdz 600 mg Xolair

1-4 injekciju veidā.

Alerģiskas astmas pacientiem ar sākotnējo IgE mazāk nekā 76 SV/ml iespējams mazāks ieguvums

(skatīt 5.1. apakšpunktu). Ārstam, kurš ordinē šīs zāles, jāpārliecinās, ka pieaugušiem pacientiem un

pusaudžiem ar IgE mazāk nekā 76 SV/ml un bērniem (6 līdz <12 gadus veciem) ar IgE mazāk nekā

200 SV/ml pirms terapijas uzsākšanas ir nepārprotama

in vitro

reaktivitāte (RAST) pret pastāvīgiem

alergēniem.

Skatīt 1. tabulā pārvēršanas shēmu un 2. un 3. tabulā devas noteikšanas shēmas.

Pacientiem, kam sākotnējais IgE līmenis vai ķermeņa masa kilogramos pārsniedz devu tabulā

norādītās robežas, nedrīkst lietot Xolair.

Maksimālā ieteicamā deva ir 600 mg omalizumaba reizi divās nedēļās.

1. tabula.

Pāreja no devas uz flakonu skaitu, injekciju skaitu un kopējo injekciju tilpumu

katrai lietošanas reizei

Deva (mg)

Flakonu skaits

Injekciju skaits

Kopējais injekciju tilpums (ml)

75 mg

150 mg

0,6 ml = maksimālais no flakona iegūstamais tilpums (Xolair 75 mg).

1,2 ml = maksimālais no flakona iegūstamais tilpums (Xolair 150 mg).

vai lietot 0,6 ml no 150 mg flakona.

2. tabula.

LIETOŠANA REIZI 4 NEDĒĻĀS. Xolair devas (miligrami/devā), ko ievada

subkutānas injekcijas veidā ik pēc 4 nedēļām

Ķermeņa masa (kg)

Sākotnēja

is IgE

līmenis

(SV/ml)

≥20-25

>25-30

>30-4

>40-5

>50-6

>60-7

>70-8

>80-9

>90

>125

-150

30-100

>100-200

>200-300

>300-400

>400-500

>500-600

>600-700

>700-800

>800-900

LIETOŠANA REIZI 2 NEDĒĻĀS

SKATĪT 3. TABULU

>900-1000

>1000-

1100

* Ķermeņa masa, kas mazāka par 30 kg, CRSwNP galvenajos pētījumos netika pētīta.

3. tabula.

LIETOŠANA REIZI 2 NEDĒĻĀS. Xolair devas (miligrami/devā), ko ievada

subkutānas injekcijas veidā ik pēc 2 nedēļām

Ķermeņa masa (kg)

Sākotnēja

is IgE

līmenis

(SV/ml)

≥20-25

>25-30

>30-4

>40-5

>50-6

>60-7

>70-8

>80-9

>90

>125

-150

30-100

LIETOŠANA REIZI 4 NEDĒĻĀS

SKATĪT 2. TABULU

>100-200

>200-300

>300-400

>400-500

>500-600

>600-700

>700-800

>800-900

>900-1000

>1000-

1100

>1100-

1200

Nav pieejami dati devu rekomendācijai

>1200-

1300

>1300-

1500

* Ķermeņa masa, kas mazāka par 30 kg, CRSwNP galvenajos pētījumos netika pētīta.

Ārstēšanas ilgums, uzraudzība un devas pielāgošana

Alerģiska astma

Xolair paredzēts ilgstošai lietošanai. Klīniskajos pētījumos pierādīts, ka nepieciešamas vismaz

12-16 nedēļas, lai ārstēšana ar Xolair būtu efektīva. 16 nedēļas pēc Xolair terapijas sākšanas ārstam

jānovērtē terapijas efektivitāte pirms turpmāko injekciju veikšanas. Lēmums turpināt Xolair lietošanu

pēc 16. nedēļas vai līdzīgos gadījumos jāpieņem, ņemot vērā, vai ir vērojama nozīmīga vispārējās

astmas kontroles uzlabošanās (skatīt 5.1. apakšpunktu „Ārsta vispārējais terapijas efektivitātes

novērtējums”).

Hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem (CRSwNP)

CRSwNP klīniskajos pētījumos deguna polipu punktu skaita (NPS –

nasal polyps score

) un deguna

nosprostojuma punktu skaita (NCS –

nasal congestion score

) izmaiņas novēroja 4. nedēļā.

Nepieciešamība turpināt terapiju periodiski jāpārvērtē, ņemot vērā pacienta slimības smagumu un

simptomu kontroles līmeni.

Alerģiska astma un hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem (CRSwNP)

Pārtraucot ārstēšanu ar Xolair, parasti atkal paaugstinās brīvā IgE līmenis un atjaunojas ar to saistītie

simptomi. Ārstēšanas laikā kopējais IgE līmenis paaugstinās un saglabājas paaugstināts līdz vienam

gadam ilgi pēc terapijas pārtraukšanas. Tādēļ atkārtotu IgE līmeņa pārbaudi Xolair terapijas laikā

nevar izmantot par pamatu devas noteikšanai. Pēc terapijas pārtraukuma mazāka par 1 gadu deva

jānosaka, ņemot vērā IgE līmeni serumā, kas iegūts, nosakot sākumdevu. Kopējo IgE līmeni serumā

devas noteikšanai var pārbaudīt atkārtoti, ja terapija ar Xolair ir bijusi pārtraukta vienu gadu vai ilgāk.

Deva jāpielāgo, ja notiek nozīmīgas ķermeņa masas izmaiņas (skatīt 2. un 3. tabulu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki)

Nav pietiekamu datu par Xolair lietošanu par 65 gadiem vecākiem cilvēkiem, bet nav arī pierādījumu,

ka gados vecākiem pacientiem būtu nepieciešama citāda deva nekā jaunākiem pieaugušiem

pacientiem.

Nieru vai aknu darbības traucējumi

Nav pētījumu par nieru vai aknu darbības traucējumu ietekmi uz Xolair farmakokinētiku.

Omalizumaba klīrensā klīniskās devās dominē retikulārā endoteliālā sistēma (RES), tāpēc nav

paredzams, ka to ietekmēs nieru vai aknu darbības traucējumi. Lai arī šiem pacientiem nav

nepieciešama speciāla devas pielāgošana, ievadot Xolair jāievēro piesardzība (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Xolair drošums un efektivitāte alerģiskas astmas gadījumā, lietojot pacientiem, kas jaunāki par

6 gadiem, nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Xolair drošums un efektivitāte CRSwNP gadījumā, lietojot pacientiem, kas jaunāki par 18 gadiem, nav

pierādīta.

Lietošanas veids

Tikai subkutānai lietošanai. Xolair nedrīkst ievadīt intravenozi vai intramuskulāri.

Devas, kas lielākas par 150 mg (1. tabula), jāsadala ievadīšanai divās vai vairākās injekciju vietās.

Nav pietiekamas pieredzes par Xolair pulvera un šķīdinātāja injekciju šķīduma pagatavošanai

pašinjicēšanu. Tādēļ ārstēšana ar šo zāļu formu jāveic vienīgi veselības aprūpes speciālistam.

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā un arī lietošanas instrukcijas

punktā „Informācija veselības aprūpes speciālistam”.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Izsekojamība

Lai uzlabotu bioloģisko zāļu izsekojamību, ir skaidri jāreģistrē lietoto zāļu nosaukums un sērijas

numurs.

Vispārēji

Xolair nav indicēts akūtu bronhiālās astmas paasinājumu, akūtu bronhu spazmu vai astmatiskā

stāvokļa ārstēšanai.

Xolair nav pētīts pacientiem ar hiperimūnglobulīna E sindromu vai alerģisku bronhupulmonālu

aspergilozi vai anafilaktisku, tostarp pārtikas alerģijas izraisītu reakciju, atopiska dermatīta vai

alerģiska rinīta novēršanai. Xolair nav indicēts šo traucējumu ārstēšanai.

Xolair terapija nav pētīta pacientiem ar autoimūnām slimībām, imūno kompleksu meditētiem

stāvokļiem vai esošiem nieru vai aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Šīm pacientu

grupām Xolair jālieto uzmanīgi.

Strauja sistēmisko vai inhalējamo kortikosteroīdu lietošanas pārtraukšana pēc Xolair terapijas

uzsākšanas alerģiskas astmas vai CRSwNP gadījumā nav ieteicama. Kortikosteroīdu devas

samazināšana jāveic tiešā ārsta uzraudzībā un var rasties nepieciešamība samazināšanu veikt

pakāpeniski.

Imūnās sistēmas traucējumi

I tipa alerģiskas reakcijas

Lietojot omalizumabu, iespējamas vietējas vai sistēmiskas I tipa alerģiskas reakcijas, tostarp

anafilakse un anafilaktiskais šoks. Šīs reakcijas var izpausties pat pēc ilgstošas medikamenta

lietošanas. Tomēr lielāko daļu šo reakciju novēroja 2 stundu laikā pēc pirmreizējas un atkārtotas

Xolair injicēšanas, dažos gadījumos reakcijas izpaudās vēlāk kā pēc 2 un pat 24 stundām pēc

injekcijas veikšanas. Vairums anafilaktisku reakciju radās pirmo 3 Xolair devu lietošanas laikā.

Iepriekš bijusi anafilakse, kas nav saistīta ar omalizumabu, var būt riska faktors anafilaksei pēc Xolair

lietošanas. Tādēļ vienmēr jābūt pieejamām zālēm anafilaktisku reakciju ārstēšanai tūlītējai lietošanai

pēc Xolair ievadīšanas. Ja rodas anafilaktiska vai cita nopietna alerģiska reakcija, Xolair lietošana

nekavējoties jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana. Pacienti jāinformē, ka šādas reakcijas var

rasties un ja rodas alerģiskas reakcijas, nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība.

Klīniskajos pētījumos nelielam skaitam pacientu konstatēja antivielas pret omalizumabu (skatīt

4.8. apakšpunktu). Anti-Xolair antivielu klīniskā nozīme vēl nav noskaidrota.

Seruma slimība

Atsevišķos gadījumos pacientiem, kuri tika ārstēti ar humanizētām monoklonālām antivielām, tai

skaitā omalizumabu, attīstījās seruma slimība un seruma slimībai līdzīgas reakcijas, kas ir novēlotas

III tipa reakcijas. Patoloģiskās fizioloģijas mehānisma pamatā ir antivielu veidošanās pret

omalizumabu, kas savukārt izraisa imūnkompleksu veidošanos un uzkrāšanos organismā. Reakcija

parasti attīstās 1-5 dienas pēc pirmās vai atkārtotas injekcijas veikšanas, kā arī pēc ilgstošas ārstēšanas.

Seruma slimības simptomi ir artrīts/artraļģija, izsitumi (nātrene vai citas formas izsitumi), drudzis un

limfadenopātija. Šo traucējumu novēršanai vai ārstēšanai var izmantot prethistamīna līdzekļus un

kortikosteroīdus, un pacienti jāinformē par nepieciešamību ziņot par visiem novērotajiem

simptomiem.

Churg-Strauss sindroms un hipereozinofīlijas sindroms

Retos gadījumos pacientiem ar astmu smagā formā var attīstīties sistēmiskais hipereozinofīlijas

sindroms vai alerģisks eozinofīlijas granulomatozs asinsvadu iekaisums (

Churg-Strauss

sindroms). Šo

abu slimību ārstēšanai izmanto sistēmiskos kortikosteroīdus.

Retos gadījumos pacientiem, kuri saņem pretastmas zāles, tai skaitā omalizumabu, var attīstīties

sistēmiska eozinofīlija un vaskulīts. Šīs parādības bieži saistītas ar iekšķīgi lietojamo kortikosteroīdu

terapeitiskās devas samazināšanu.

Ārsts jābrīdina, ka šādiem pacientiem var attīstīties izteikta eozinofīlija, asinsvadu iekaisuma izraisīti

izsitumi, pulmonāro simptomu pasliktināšanās, paranazāli sīnusa traucējumi, sirdsdarbības traucējumi

un/vai neiropātija.

Ja kāds no iepriekš minētajiem imūnās sistēmas traucējumiem attīstās smagā formā, jāapsver iespēja

pārtraukt omalizumaba lietošanu.

Parazītiskas (tārpu) invāzijas

IgE var būt iesaistīts imunoloģiskā atbildreakcijā pret dažām tārpu invāzijām. Pacientiem ar ilgstošu

augstu tārpu invāzijas risku placebo kontrolētā pētījumā konstatēja nelielu invāziju biežuma

palielināšanos, lietojot omalizumabu, lai gan invāzijas gaita, smaguma pakāpe un atbildreakcija pret

ārstēšanu nemainījās. Tārpu invāzijas biežums kopējā klīniskā programmā, kas nebija paredzēta šādu

infekciju atklāšanai, bija mazāks par 1 uz 1 000 pacientiem. Tomēr pacientiem ar augstu tārpu

invāzijas risku var būt jāievēro piesardzība, īpaši ceļojot uz rajoniem, kur tārpu invāzijas ir

endēmiskas. Ja pacientam nav atbildreakcijas pret ieteikto prettārpu terapiju, jāapsver Xolair lietošanas

pārtraukšana.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tā kā IgE var būt iesaistīts imunoloģiskā atbildreakcijā pret dažām tārpu invāzijām, Xolair var netieši

samazināt tārpu vai citu parazītisku infekciju ārstēšanai paredzētu zāļu efektivitāti (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Citohroma P450 enzīmi, izplūdes sūkņi un saistīšanās mehānismi ar olbaltumiem nav iesaistīti

omalizumaba klīrensā; tādējādi pastāv maza zāļu savstarpējas mijiedarbības iespēja. Zāļu vai vakcīnu

mijiedarbības pētījumi ar Xolair nav veikti. Nav farmakoloģiska iemesla uzskatīt, ka bieži parakstītie

bronhiālās astmas vai CRSwNP ārstēšanas līdzekļi mijiedarbosies ar omalizumabu.

Alerģiska astma

Klīniskos pētījumos Xolair bieži lietoja kopā ar inhalējamiem vai perorāliem kortikosteroīdiem,

inhalējamiem īslaicīgas darbības un ilgstošas darbības bēta agonistiem, leikotriēna modificētājiem,

teofilīniem un perorāliem prethistamīna līdzekļiem. Nav norādījumu, ka, lietojot šīs citas bieži

izmantotās pretastmas zāles, mainītos Xolair drošums. Pieejams ierobežots daudzums datu par Xolair

lietošanu kombinācijā ar specifisku imūnterapiju (hiposensitizācijas terapiju). Klīniskajā pētījumā,

kurā Xolair lietoja kombinācijā ar imūnterapiju, Xolair terapijas drošums un efektivitāte kombinācijā

ar specifisku imūnterapiju neatšķīrās no Xolair monoterapijas.

Hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem (CRSwNP)

Klīniskajos pētījumos Xolair lietoja kopā ar intranazālu mometazona aerosolu atbilstoši protokolam.

Citas plaši lietotas vienlaikus lietotas zāles bija citi intranazāli kortikosteroīdi, bronhodilatatori,

antihistamīni, leikotriēna receptoru antagonisti, adrenerģiskie/simpatomimētiskie līdzekļi un vietējie

deguna anestēzijas līdzekļi. Nekas neliecināja, ka Xolair drošums būtu mainījies, vienlaikus lietojot šīs

citas plaši lietotās zāles.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ņemot vērā grūtniecības reģistra un pēcreģistrācijas perioda spontānos ziņojumus, dati par vidēju

skaitu (no 300-1000

grūtniecības iznākumu) sieviešu grūtniecības laikā neuzrāda malformācijas vai

toksisku ietekmi uz augli/jaundzimušo. Prospektīvs grūtniecības reģistra pētījums (EXPECT)

250 grūtniecēm ar astmu, kuras lietoja Xolair, uzrādīja līdzīgu (8,1% pret 8,9%) nozīmīgu iedzimtu

anomāliju izplatību EXPECT un atbilstošas slimības (vidēji smaga un smaga astma) pacientiem. Datu

interpretāciju var būt ietekmējuši pētījuma metodoloģiskie ierobežojumi, tajā skaitā mazs izlases

lielums un nerandomizēts pētījuma dizains.

Omalizumabs šķērso placentāro barjeru. Tomēr pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu

kaitīgu ietekmi saistītu ar reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Lietojot omalizumabu, konstatēta no vecuma atkarīga trombocītu skaita samazināšanās primātiem, kas

nav cilvēki, ar lielāku relatīvo jutību jauniem dzīvniekiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja ir klīniskas indikācijas, var apsvērt Xolair lietošanu grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Imūnglobulīns G (IgG) nokļūst cilvēka pienā, un tādēļ ir sagaidāms, ka omalizumabs nokļūs cilvēka

pienā. Pieejamie dati primātiem, kas nav cilvēki, liecina par omalizumaba izdalīšanos pienā (skatīt

5.3. apakšpunktu).

EXPECT pētījums ar 154 zīdaiņiem, kuri bija pakļauti Xolair iedarbībai grūtniecības laikā un

barošanas ar krūti laikā, neuzrādīja nevēlamas blakusparādības zīdainim, kas barots ar krūti. Datu

interpretāciju var būt ietekmējuši pētījuma metodoloģiskie ierobežojumi, tajā skaitā mazs izlases

lielums un nerandomizēts pētījuma dizains.

Lietojot iekšķīgi, zarnās notiek imūnglobulīna G proteīnu proteolīze un tiem ir vāja biopieejamība.

Ietekme uz jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav paredzama. Attiecīgi, ja ir klīniskas indikācijas, var

apsvērt Xolair lietošanu barošanas ar krūti laikā.

Fertilitāte

Nav datu par omalizumaba ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem. Īpaši plānotos preklīniskajos fertilitātes

pētījumos, tai skaitā vairošanās pētījumos primātiem, kas nepieder cilvēkveidīgo pērtiķu sugai, pēc

atkārtotu omalizumaba devu līdz 75 mg/kg ievadīšanas nekonstatēja ietekmi uz sieviešu vai vīriešu

fertilitāti. Turklāt atsevišķā preklīniskajā genotoksicitātes pētījumā nekonstatēja genotoksisku

iedarbību.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Xolair neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Alerģiska astma un hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem (CRSwNP)

Drošuma profila kopsavilkums

Alerģiskas astmas klīnisko pētījumu laikā pieaugušajiem un pusaudžiem vecumā no 12 gadiem vai

vecākiem visbiežāk novērotās blakusparādības bija galvassāpes un reakcijas injekcijas vietā, tostarp

sāpes injekcijas vietā, pietūkums, eritēma un nieze. Klīnisko pētījumu laikā bērniem vecumā no 6 līdz

<12 gadiem visbiežāk novērotās blakusparādības bija galvassāpes, drudzis un sāpes vēdera augšējā

daļā. Lielākā daļa reakciju bija vieglas vai vidēji smagas. Klīniskajos pētījumos ar CRSwNP

pacientiem, kas vecāki par 18 gadiem, visbiežāk novērotās blakusparādības bija galvassāpes, reibonis,

artralģija, sāpes vēdera augšdaļā un reakcijas injekcijas vietā.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

4. tabulā uzskaitītas blakusparādības, kas novērotas klīniskajos pētījumos kopējā alerģiskas astmas un

CRSwNP drošuma grupā, veicot ārstēšanu ar Xolair, atbilstoši MedDRA orgānu sistēmai un

biežumam. Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības

samazinājuma secībā. Biežums ir definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk

(≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000) un ļoti reti (<1/10 000). Pēcreģistrācijas periodā

reģistrēto reakciju biežums definēts kā nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Xolair 75 mg pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens flakons satur 75 mg omalizumaba

(omalizumabum)

Pēc izšķīdināšanas viens flakons satur 125 mg/ml omalizumaba (75 mg/0,6 ml).

*Omalizumabs ir humanizētas monoklonālas antivielas, kas iegūtas ar rekombinantas DNS

tehnoloģiju no Ķīnas kāmju olnīcu (CHO) zīdītāju šūnu līnijas.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai.

Pulveris: balts līdz gandrīz balts liofilizāts.

Šķīdinātājs: dzidrs un bezkrāsains šķīdums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Alerģiska astma

Xolair ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem (6 līdz <12 gadus veciem).

Iespēja uzsākt Xolair terapiju ir apsverama tikai pacientiem ar pārliecinošu diagnosticētu IgE

(imūnglobulīns E) mediētu bronhiālo astmu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pieaugušie un pusaudži (12 gadus veci un vecāki)

Xolair ir indicēts kā papildterapija astmas kontroles uzlabošanai pacientiem ar smagu persistējošu

alerģisku bronhiālo astmu, kam ir pozitīvs ādas tests vai

in vitro

noteikta reaktivitāte pret pastāvīgiem

aeroalergēniem un kam ir pavājināta plaušu darbība (FEV

<80%), kā arī bieži simptomi dienas laikā

vai pamošanās naktī un kam bijuši vairāki smagi dokumentēti bronhiālās astmas paasinājumi,

neskatoties uz lielu devu inhalējamo kortikosteroīdu lietošanu ikdienā kopā ar ilgstošas darbības

inhalējamu bēta-2 agonistu.

Bērni (6 līdz <12 gadus veci)

Xolair ir indicēts kā papildterapija astmas kontroles uzlabošanai pacientiem ar smagu persistējošu

alerģisku bronhiālo astmu, kuriem ir pozitīvs ādas tests vai

in vitro

noteikta reaktivitāte pret

pastāvīgiem aeroalergēniem un bieži simptomi dienas laikā vai pamošanās naktī, un kuriem bijuši

vairāki smagi dokumentēti bronhiālās astmas paasinājumi, neskatoties uz lielu devu inhalējamo

kortikosteroīdu lietošanu ikdienā kopā ar ilgstošas darbības inhalējamu bēta-2 agonistu.

Hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem (CRSwNP –

chronic rhinosinusitis with nasal polyps

Xolair ir indicēts kā papildterapija intranazāli lietojamiem kortikosteroīdiem (INK), lai ārstētu

pieaugušos (18 gadus vecus un vecākus) ar smagu CRSwNP, kuriem terapija ar INK nenodrošina

pietiekamu slimības kontroli.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Ārstēšanu ar Xolair drīkst uzsākt ārsti ar pieredzi smagas persistējošas bronhiālās astmas un hroniska

rinosinusīta ar deguna polipiem diagnostikā un ārstēšanā.

Devas

Nosakot devu, alerģiskas astmas un CRSwNP gadījumā piemēro tos pašus dozēšanas principus.

Atbilstošu Xolair devu un lietošanas biežumu šīm slimībām nosaka, ņemot vērā sākotnējo IgE līmeni

(SV/ml), ko mēra pirms ārstēšanas sākšanas, un ķermeņa masu (kg). Pirms sākumdevas ievadīšanas

devas noteikšanai pacientiem jānosaka IgE līmenis ar jebkuru komerciālu seruma kopējā IgE testu.

Ņemot vērā šos mērījumus, katrā lietošanas reizē var būt nepieciešami 75 līdz 600 mg Xolair

1-4 injekciju veidā.

Alerģiskas astmas pacientiem ar sākotnējo IgE mazāk nekā 76 SV/ml iespējams mazāks ieguvums

(skatīt 5.1. apakšpunktu). Ārstam, kurš ordinē šīs zāles, jāpārliecinās, ka pieaugušiem pacientiem un

pusaudžiem ar IgE mazāk nekā 76 SV/ml un bērniem (6 līdz <12 gadus veciem) ar IgE mazāk nekā

200 SV/ml pirms terapijas uzsākšanas ir nepārprotama

in vitro

reaktivitāte (RAST) pret pastāvīgiem

alergēniem.

Skatīt 1. tabulā pārvēršanas shēmu un 2. un 3. tabulā devas noteikšanas shēmas.

Pacientiem, kam sākotnējais IgE līmenis vai ķermeņa masa kilogramos pārsniedz devu tabulā

norādītās robežas, nedrīkst lietot Xolair.

Maksimālā ieteicamā deva ir 600 mg omalizumaba reizi divās nedēļās.

1. tabula.

Pāreja no devas uz flakonu skaitu, injekciju skaitu un kopējo injekciju tilpumu

katrai lietošanas reizei

Deva (mg)

Flakonu skaits

Injekciju skaits

Kopējais injekciju tilpums (ml)

75 mg

150 mg

0,6 ml = maksimālais no flakona iegūstamais tilpums (Xolair 75 mg).

1,2 ml = maksimālais no flakona iegūstamais tilpums (Xolair 150 mg).

vai lietot 0,6 ml no 150 mg flakona.

2. tabula.

LIETOŠANA REIZI 4 NEDĒĻĀS. Xolair devas (miligrami/devā), ko ievada

subkutānas injekcijas veidā ik pēc 4 nedēļām

Ķermeņa masa (kg)

Sākotnēja

is IgE

līmenis

(SV/ml)

≥20-25

>25-30

>30-4

>40-5

>50-6

>60-7

>70-8

>80-9

>90

>125

-150

30-100

>100-200

>200-300

>300-400

>400-500

>500-600

>600-700

>700-800

>800-900

LIETOŠANA REIZI 2 NEDĒĻĀS

SKATĪT 3. TABULU

>900-1000

>1000-

1100

* Ķermeņa masa, kas mazāka par 30 kg, CRSwNP galvenajos pētījumos netika pētīta.

3. tabula.

LIETOŠANA REIZI 2 NEDĒĻĀS. Xolair devas (miligrami/devā), ko ievada

subkutānas injekcijas veidā ik pēc 2 nedēļām

Ķermeņa masa (kg)

Sākotnēja

is IgE

līmenis

(SV/ml)

≥20-25

>25-30

>30-4

>40-5

>50-6

>60-7

>70-8

>80-9

>90

>125

-150

30-100

LIETOŠANA REIZI 4 NEDĒĻĀS

SKATĪT 2. TABULU

>100-200

>200-300

>300-400

>400-500

>500-600

>600-700

>700-800

>800-900

>900-1000

>1000-

1100

>1100-

1200

Nav pieejami dati devu rekomendācijai

>1200-

1300

>1300-

1500

* Ķermeņa masa, kas mazāka par 30 kg, CRSwNP galvenajos pētījumos netika pētīta.

Ārstēšanas ilgums, uzraudzība un devas pielāgošana

Alerģiska astma

Xolair paredzēts ilgstošai lietošanai. Klīniskajos pētījumos pierādīts, ka nepieciešamas vismaz

12-16 nedēļas, lai ārstēšana ar Xolair būtu efektīva. 16 nedēļas pēc Xolair terapijas sākšanas ārstam

jānovērtē terapijas efektivitāte pirms turpmāko injekciju veikšanas. Lēmums turpināt Xolair lietošanu

pēc 16. nedēļas vai līdzīgos gadījumos jāpieņem, ņemot vērā, vai ir vērojama nozīmīga vispārējās

astmas kontroles uzlabošanās (skatīt 5.1. apakšpunktu „Ārsta vispārējais terapijas efektivitātes

novērtējums”).

Hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem (CRSwNP)

CRSwNP klīniskajos pētījumos deguna polipu punktu skaita (NPS –

nasal polyps score

) un deguna

nosprostojuma punktu skaita (NCS –

nasal congestion score

) izmaiņas novēroja 4. nedēļā.

Nepieciešamība turpināt terapiju periodiski jāpārvērtē, ņemot vērā pacienta slimības smagumu un

simptomu kontroles līmeni.

Alerģiska astma un hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem (CRSwNP)

Pārtraucot ārstēšanu ar Xolair, parasti atkal paaugstinās brīvā IgE līmenis un atjaunojas ar to saistītie

simptomi. Ārstēšanas laikā kopējais IgE līmenis paaugstinās un saglabājas paaugstināts līdz vienam

gadam ilgi pēc terapijas pārtraukšanas. Tādēļ atkārtotu IgE līmeņa pārbaudi Xolair terapijas laikā

nevar izmantot par pamatu devas noteikšanai. Pēc terapijas pārtraukuma mazāka par 1 gadu deva

jānosaka, ņemot vērā IgE līmeni serumā, kas iegūts, nosakot sākumdevu. Kopējo IgE līmeni serumā

devas noteikšanai var pārbaudīt atkārtoti, ja terapija ar Xolair ir bijusi pārtraukta vienu gadu vai ilgāk.

Deva jāpielāgo, ja notiek nozīmīgas ķermeņa masas izmaiņas (skatīt 2. un 3. tabulu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (65 gadus veci un vecāki)

Nav pietiekamu datu par Xolair lietošanu par 65 gadiem vecākiem cilvēkiem, bet nav arī pierādījumu,

ka gados vecākiem pacientiem būtu nepieciešama citāda deva nekā jaunākiem pieaugušiem

pacientiem.

Nieru vai aknu darbības traucējumi

Nav pētījumu par nieru vai aknu darbības traucējumu ietekmi uz Xolair farmakokinētiku.

Omalizumaba klīrensā klīniskās devās dominē retikulārā endoteliālā sistēma (RES), tāpēc nav

paredzams, ka to ietekmēs nieru vai aknu darbības traucējumi. Lai arī šiem pacientiem nav

nepieciešama speciāla devas pielāgošana, ievadot Xolair jāievēro piesardzība (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Xolair drošums un efektivitāte alerģiskas astmas gadījumā, lietojot pacientiem, kas jaunāki par

6 gadiem, nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Xolair drošums un efektivitāte CRSwNP gadījumā, lietojot pacientiem, kas jaunāki par 18 gadiem, nav

pierādīta.

Lietošanas veids

Tikai subkutānai lietošanai. Xolair nedrīkst ievadīt intravenozi vai intramuskulāri.

Devas, kas lielākas par 150 mg (1. tabula), jāsadala ievadīšanai divās vai vairākās injekciju vietās.

Nav pietiekamas pieredzes par Xolair pulvera un šķīdinātāja injekciju šķīduma pagatavošanai

pašinjicēšanu. Tādēļ ārstēšana ar šo zāļu formu jāveic vienīgi veselības aprūpes speciālistam.

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā un arī lietošanas instrukcijas

punktā „Informācija veselības aprūpes speciālistam”.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Izsekojamība

Lai uzlabotu bioloģisko zāļu izsekojamību, ir skaidri jāreģistrē lietoto zāļu nosaukums un sērijas

numurs.

Vispārēji

Xolair nav indicēts akūtu bronhiālās astmas paasinājumu, akūtu bronhu spazmu vai astmatiskā

stāvokļa ārstēšanai.

Xolair nav pētīts pacientiem ar hiperimūnglobulīna E sindromu vai alerģisku bronhupulmonālu

aspergilozi vai anafilaktisku, tostarp pārtikas alerģijas izraisītu reakciju, atopiska dermatīta vai

alerģiska rinīta novēršanai. Xolair nav indicēts šo traucējumu ārstēšanai.

Xolair terapija nav pētīta pacientiem ar autoimūnām slimībām, imūno kompleksu meditētiem

stāvokļiem vai esošiem nieru vai aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.2. apakšpunktu). Šīm pacientu

grupām Xolair jālieto uzmanīgi.

Strauja sistēmisko vai inhalējamo kortikosteroīdu lietošanas pārtraukšana pēc Xolair terapijas

uzsākšanas alerģiskas astmas vai CRSwNP gadījumā nav ieteicama. Kortikosteroīdu devas

samazināšana jāveic tiešā ārsta uzraudzībā un var rasties nepieciešamība samazināšanu veikt

pakāpeniski.

Imūnās sistēmas traucējumi

I tipa alerģiskas reakcijas

Lietojot omalizumabu, iespējamas vietējas vai sistēmiskas I tipa alerģiskas reakcijas, tostarp

anafilakse un anafilaktiskais šoks. Šīs reakcijas var izpausties pat pēc ilgstošas medikamenta

lietošanas. Tomēr lielāko daļu šo reakciju novēroja 2 stundu laikā pēc pirmreizējas un atkārtotas

Xolair injicēšanas, dažos gadījumos reakcijas izpaudās vēlāk kā pēc 2 un pat 24 stundām pēc

injekcijas veikšanas. Vairums anafilaktisku reakciju radās pirmo 3 Xolair devu lietošanas laikā.

Iepriekš bijusi anafilakse, kas nav saistīta ar omalizumabu, var būt riska faktors anafilaksei pēc Xolair

lietošanas. Tādēļ vienmēr jābūt pieejamām zālēm anafilaktisku reakciju ārstēšanai tūlītējai lietošanai

pēc Xolair ievadīšanas. Ja rodas anafilaktiska vai cita nopietna alerģiska reakcija, Xolair lietošana

nekavējoties jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana. Pacienti jāinformē, ka šādas reakcijas var

rasties un ja rodas alerģiskas reakcijas, nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība.

Klīniskajos pētījumos nelielam skaitam pacientu konstatēja antivielas pret omalizumabu (skatīt

4.8. apakšpunktu). Anti-Xolair antivielu klīniskā nozīme vēl nav noskaidrota.

Seruma slimība

Atsevišķos gadījumos pacientiem, kuri tika ārstēti ar humanizētām monoklonālām antivielām, tai

skaitā omalizumabu, attīstījās seruma slimība un seruma slimībai līdzīgas reakcijas, kas ir novēlotas

III tipa reakcijas. Patoloģiskās fizioloģijas mehānisma pamatā ir antivielu veidošanās pret

omalizumabu, kas savukārt izraisa imūnkompleksu veidošanos un uzkrāšanos organismā. Reakcija

parasti attīstās 1-5 dienas pēc pirmās vai atkārtotas injekcijas veikšanas, kā arī pēc ilgstošas ārstēšanas.

Seruma slimības simptomi ir artrīts/artraļģija, izsitumi (nātrene vai citas formas izsitumi), drudzis un

limfadenopātija. Šo traucējumu novēršanai vai ārstēšanai var izmantot prethistamīna līdzekļus un

kortikosteroīdus, un pacienti jāinformē par nepieciešamību ziņot par visiem novērotajiem

simptomiem.

Churg-Strauss sindroms un hipereozinofīlijas sindroms

Retos gadījumos pacientiem ar astmu smagā formā var attīstīties sistēmiskais hipereozinofīlijas

sindroms vai alerģisks eozinofīlijas granulomatozs asinsvadu iekaisums (

Churg-Strauss

sindroms). Šo

abu slimību ārstēšanai izmanto sistēmiskos kortikosteroīdus.

Retos gadījumos pacientiem, kuri saņem pretastmas zāles, tai skaitā omalizumabu, var attīstīties

sistēmiska eozinofīlija un vaskulīts. Šīs parādības bieži saistītas ar iekšķīgi lietojamo kortikosteroīdu

terapeitiskās devas samazināšanu.

Ārsts jābrīdina, ka šādiem pacientiem var attīstīties izteikta eozinofīlija, asinsvadu iekaisuma izraisīti

izsitumi, pulmonāro simptomu pasliktināšanās, paranazāli sīnusa traucējumi, sirdsdarbības traucējumi

un/vai neiropātija.

Ja kāds no iepriekš minētajiem imūnās sistēmas traucējumiem attīstās smagā formā, jāapsver iespēja

pārtraukt omalizumaba lietošanu.

Parazītiskas (tārpu) invāzijas

IgE var būt iesaistīts imunoloģiskā atbildreakcijā pret dažām tārpu invāzijām. Pacientiem ar ilgstošu

augstu tārpu invāzijas risku placebo kontrolētā pētījumā konstatēja nelielu invāziju biežuma

palielināšanos, lietojot omalizumabu, lai gan invāzijas gaita, smaguma pakāpe un atbildreakcija pret

ārstēšanu nemainījās. Tārpu invāzijas biežums kopējā klīniskā programmā, kas nebija paredzēta šādu

infekciju atklāšanai, bija mazāks par 1 uz 1 000 pacientiem. Tomēr pacientiem ar augstu tārpu

invāzijas risku var būt jāievēro piesardzība, īpaši ceļojot uz rajoniem, kur tārpu invāzijas ir

endēmiskas. Ja pacientam nav atbildreakcijas pret ieteikto prettārpu terapiju, jāapsver Xolair lietošanas

pārtraukšana.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tā kā IgE var būt iesaistīts imunoloģiskā atbildreakcijā pret dažām tārpu invāzijām, Xolair var netieši

samazināt tārpu vai citu parazītisku infekciju ārstēšanai paredzētu zāļu efektivitāti (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Citohroma P450 enzīmi, izplūdes sūkņi un saistīšanās mehānismi ar olbaltumiem nav iesaistīti

omalizumaba klīrensā; tādējādi pastāv maza zāļu savstarpējas mijiedarbības iespēja. Zāļu vai vakcīnu

mijiedarbības pētījumi ar Xolair nav veikti. Nav farmakoloģiska iemesla uzskatīt, ka bieži parakstītie

bronhiālās astmas vai CRSwNP ārstēšanas līdzekļi mijiedarbosies ar omalizumabu.

Alerģiska astma

Klīniskos pētījumos Xolair bieži lietoja kopā ar inhalējamiem vai perorāliem kortikosteroīdiem,

inhalējamiem īslaicīgas darbības un ilgstošas darbības bēta agonistiem, leikotriēna modificētājiem,

teofilīniem un perorāliem prethistamīna līdzekļiem. Nav norādījumu, ka, lietojot šīs citas bieži

izmantotās pretastmas zāles, mainītos Xolair drošums. Pieejams ierobežots daudzums datu par Xolair

lietošanu kombinācijā ar specifisku imūnterapiju (hiposensitizācijas terapiju). Klīniskajā pētījumā,

kurā Xolair lietoja kombinācijā ar imūnterapiju, Xolair terapijas drošums un efektivitāte kombinācijā

ar specifisku imūnterapiju neatšķīrās no Xolair monoterapijas.

Hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem (CRSwNP)

Klīniskajos pētījumos Xolair lietoja kopā ar intranazālu mometazona aerosolu atbilstoši protokolam.

Citas plaši lietotas vienlaikus lietotas zāles bija citi intranazāli kortikosteroīdi, bronhodilatatori,

antihistamīni, leikotriēna receptoru antagonisti, adrenerģiskie/simpatomimētiskie līdzekļi un vietējie

deguna anestēzijas līdzekļi. Nekas neliecināja, ka Xolair drošums būtu mainījies, vienlaikus lietojot šīs

citas plaši lietotās zāles.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Ņemot vērā grūtniecības reģistra un pēcreģistrācijas perioda spontānos ziņojumus, dati par vidēju

skaitu (no 300-1000

grūtniecības iznākumu) sieviešu grūtniecības laikā neuzrāda malformācijas vai

toksisku ietekmi uz augli/jaundzimušo. Prospektīvs grūtniecības reģistra pētījums (EXPECT)

250 grūtniecēm ar astmu, kuras lietoja Xolair, uzrādīja līdzīgu (8,1% pret 8,9%) nozīmīgu iedzimtu

anomāliju izplatību EXPECT un atbilstošas slimības (vidēji smaga un smaga astma) pacientiem. Datu

interpretāciju var būt ietekmējuši pētījuma metodoloģiskie ierobežojumi, tajā skaitā mazs izlases

lielums un nerandomizēts pētījuma dizains.

Omalizumabs šķērso placentāro barjeru. Tomēr pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu

kaitīgu ietekmi saistītu ar reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Lietojot omalizumabu, konstatēta no vecuma atkarīga trombocītu skaita samazināšanās primātiem, kas

nav cilvēki, ar lielāku relatīvo jutību jauniem dzīvniekiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja ir klīniskas indikācijas, var apsvērt Xolair lietošanu grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Imūnglobulīns G (IgG) nokļūst cilvēka pienā, un tādēļ ir sagaidāms, ka omalizumabs nokļūs cilvēka

pienā. Pieejamie dati primātiem, kas nav cilvēki, liecina par omalizumaba izdalīšanos pienā (skatīt

5.3. apakšpunktu).

EXPECT pētījums ar 154 zīdaiņiem, kuri bija pakļauti Xolair iedarbībai grūtniecības laikā un

barošanas ar krūti laikā, neuzrādīja nevēlamas blakusparādības zīdainim, kas barots ar krūti. Datu

interpretāciju var būt ietekmējuši pētījuma metodoloģiskie ierobežojumi, tajā skaitā mazs izlases

lielums un nerandomizēts pētījuma dizains.

Lietojot iekšķīgi, zarnās notiek imūnglobulīna G proteīnu proteolīze un tiem ir vāja biopieejamība.

Ietekme uz jaundzimušajiem/zīdaiņiem nav paredzama. Attiecīgi, ja ir klīniskas indikācijas, var

apsvērt Xolair lietošanu barošanas ar krūti laikā.

Fertilitāte

Nav datu par omalizumaba ietekmi uz fertilitāti cilvēkiem. Īpaši plānotos preklīniskajos fertilitātes

pētījumos, tai skaitā vairošanās pētījumos primātiem, kas nepieder cilvēkveidīgo pērtiķu sugai, pēc

atkārtotu omalizumaba devu līdz 75 mg/kg ievadīšanas nekonstatēja ietekmi uz sieviešu vai vīriešu

fertilitāti. Turklāt atsevišķā preklīniskajā genotoksicitātes pētījumā nekonstatēja genotoksisku

iedarbību.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Xolair neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Alerģiska astma un hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem (CRSwNP)

Drošuma profila kopsavilkums

Alerģiskas astmas klīnisko pētījumu laikā pieaugušajiem un pusaudžiem vecumā no 12 gadiem vai

vecākiem visbiežāk novērotās blakusparādības bija galvassāpes un reakcijas injekcijas vietā, tostarp

sāpes injekcijas vietā, pietūkums, eritēma un nieze. Klīnisko pētījumu laikā bērniem vecumā no 6 līdz

<12 gadiem visbiežāk novērotās blakusparādības bija galvassāpes, drudzis un sāpes vēdera augšējā

daļā. Lielākā daļa reakciju bija vieglas vai vidēji smagas. Klīniskajos pētījumos ar CRSwNP

pacientiem, kas vecāki par 18 gadiem, visbiežāk novērotās blakusparādības bija galvassāpes, reibonis,

artralģija, sāpes vēdera augšdaļā un reakcijas injekcijas vietā.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

4. tabulā uzskaitītas blakusparādības, kas novērotas klīniskajos pētījumos kopējā alerģiskas astmas un

CRSwNP drošuma grupā, veicot ārstēšanu ar Xolair, atbilstoši MedDRA orgānu sistēmai un

biežumam. Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības

samazinājuma secībā. Biežums ir definēts šādi: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk

(≥1/1 000 līdz <1/100), reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000) un ļoti reti (<1/10 000). Pēcreģistrācijas periodā

reģistrēto reakciju biežums definēts kā nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Official address

Domenico Scarlattilaan 6

1083 HS Amsterdam

The Netherlands

An agency of the European Union

Address for visits and deliveries

Refer to www.ema.europa.eu/how-to-find-us

Send us a question

Go to

www.ema.europa.eu/contact

Telephone

+31 (0)88 781

6000

© European Medicines Agency,

2020. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/375834/2020

EMEA/H/C/000606

Xolair (omalizumabs)

Xolair pārskats un kāpēc tās ir reģistrētas ES

Kas ir Xolair un kāpēc tās lieto?

Xolair lieto, lai uzlabotu alerģijas izraisītas smagas persistentas astmas kontroli. Tās lieto kā

papildlīdzekli astmas ārstēšanai pacientiem no 6 gadu vecuma, ja astmu izraisa antiviela, ko sauc par

imūnglobulīnu E (IgE). Xolair drīkst lietot tikai pacientiem, kuriem:

ir bijis pozitīvs gaisā esoša alergēna (alerģiju izraisoša stimula), piemēram, mājas putekļu ērcīšu,

ziedputekšņu vai pelējuma, izraisītas alerģijas ādas testa rezultāts;

ir bieži simptomi dienas laikā vai pamostoties naktī;

ir bijis daudz smagu astmas lēkmju (kuru dēļ nepieciešama glābšanas terapija ar citām zālēm),

neraugoties uz ārstēšanu ar lielām inhalējamo kortikosteroīdu devām un ilgstošas darbības

inhalējamu beta-2 agonistu.

Pacientiem no 12 gadu vecuma drīkst lietot Xolair tikai tad, ja plaušu funkcijas apmērs ir mazāks par

80 % no normas.

Xolair lieto arī, lai ārstētu:

hronisku (ilgstošu) spontānu nātreni (niezošus izsitumus). Tās lieto papildus esošai terapijai

pacientiem no 12 gadu vecuma, kuriem ārstēšana ar antihistamīna līdzekli nav pietiekami

iedarbīga;

smagu hronisku rinosinusītu ar deguna polipiem (deguna un deguna blakusdobumu gļotādas

iekaisumu ar tūsku degunā) pieaugušajiem. Tās lieto kopā ar kortikosteroīdu, ievadot degunā, ja

nepietiek tikai ar viena paša kortikosteroīda iedarbību.

Xolair satur aktīvo vielu omalizumabu.

Kā lieto Xolair?

Xolair var iegādāties tikai pret recepti, un ārstēšana ir jāsāk ārstam ar pieredzi tādas slimības

ārstēšanā, kuras ārstēšanai lieto šīs zāles.

Xolair (omalizumabs)

EMA/375834/2020

2. lpp. no 4

Šīs zāles ir pieejamas divās formās: kā flakons ar pulveri un šķīdinātāju, no kā pagatavo šķīdumu

injekcijām, un kā pilnšļirce, kurā ir šķīdums injekcijām. Pulveri un šķīdinātāju drīkst ievadīt ārsts. Pēc

attiecīgas apmācības un ar nosacījumu, ka pacientam nav pret zālēm augsta smagas alerģiskas

reakcijas riska, pilnšļirci drīkst lietot pacients vai aprūpētājs.

Xolair deva un ievadīšanas biežums ir atkarīgi no ārstējamās slimības. Alerģiskas astmas un hroniska

rinosinusīta ar deguna polipiem gadījumā devu aprēķina, ņemot vērā pacienta ķermeņa masu un IgE

līmeni asinīs.

Papildu informāciju par Xolair lietošanu skatīt zāļu lietošanas instrukcijā vai jautāt ārstam vai

farmaceitam.

Xolair darbojas?

Xolair aktīvā viela omalizumabs ir monoklonāla antiviela, t. i., olbaltumvielas veids, kas izstrādāts, lai

piesaistītos pie IgE, kas lielā daudzumā tiek sintezēts alerģiskiem pacientiem un ierosina alerģisku

reakciju uz alergēnu. Piesaistoties pie IgE, omalizumabs “pieveic” asinīs esošo brīvo IgE. Tas nozīmē,

ka, organismam sastopoties ar alergēnu, ir pieejams mazāk brīva IgE alerģiskas reakcijas

ierosināšanai. Tas palīdz mazināt alerģijas simptomus, piemēram, astmas lēkmes. IgE ir iesaistīts arī

iekaisuma procesā un, samazinot IgE daudzumu, samazinās deguna polipi un uzlabojas simptomātika.

Lai gan nav skaidrības par IgE funkciju hroniskas spontānas nātrenes izraisīšanā, mazinot tā

pieejamību ar omalizumabu, iespējams mazināt iekaisumu un uzlabot simptomus.

Kādi Xolair ieguvumi atklāti pētījumos?

Alerģiska astma

Xolair tika pētītas vairāk nekā 2000 pacientu ar alerģisku astmu no 12 gadu vecuma piecos

pamatpētījumos. Vienā no tiem piedalījās 482 pacienti ar smagu alerģisku astmu, kas nebija kontrolēta

ar tradicionālām ārstēšanas metodēm. Visos pētījumos salīdzināja Xolair ar placebo (zāļu imitāciju),

lietojot abas terapijas papildus pacientu parastajai terapijai. Xolair samazināja astmas lēkmju skaitu

aptuveni uz pusi. Pirmo 28 vai 52 terapijas nedēļu laikā pirmajos trīs pētījumos bija aptuveni

0,5 astmas lēkmes gadā Xolair grupā un aptuveni viena lēkme gadā placebo grupā. Turklāt Xolair

lietotāju vidū astmas lēkmes bija mazākam skaitam pacientu nekā placebo lietotāju vidū. Ar Xolair

ārstētie pacienti ziņoja arī par izteiktāku dzīves kvalitātes uzlabošanos (vērtēšanai izmantojot

standarta anketas) un lietoja mazāk flutikazona (kortikosteroīda). Xolair ietekme pacientiem ar smagu

astmu bija lielāka.

Pētījumā pacientiem ar smagu alerģisku astmu Xolair un placebo lietošanas gadījumā astmas lēkmju

skaits bija vienāds, bet Xolair izraisīja līdzīgu astmas lēkmju skaita samazināšanos kā iepriekšējos

pētījumos.

Pētījumā ar 627 bērniem ar alerģisku astmu vecumā no 6 līdz 12 gadiem Xolair lietotājiem astmas

lēkmju skaits bija mazāks. Pētījumā ar 235 bērniem, kurus pirms pētījuma ārstēja ar lielām inhalējamu

kortikosteroīdu devām kopā ar ilgstošas darbības inhalējamu beta-2 agonistu, lietojot Xolair, bija vidēji

0,4 astmas lēkmes pirmo 24 terapijas nedēļu laikā salīdzinājumā ar 0,6 lēkmēm tiem, kuri saņēma

placebo.

Hroniska spontāna nātrene

Xolair tika pētītas trīs pamatpētījumos, iesaistot pavisam 978 pacientus ar hronisku spontānu nātreni,

kuriem nebija atbildes reakcijas uz terapiju uz antihistamīna bāzes. Visos pētījumos salīdzināja Xolair

Xolair (omalizumabs)

EMA/375834/2020

3. lpp. no 4

ar placebo, lietojot abas terapijas papildus pacientu esošajai terapijai. Galvenais efektivitātes rādītājs

bija niezes smaguma pakāpes pārmaiņas pēc 12 terapijas nedēļām, vērtējot skalā no 0 (niezes nav)

līdz 21 (maksimālā niezes smaguma pakāpe). Pēc 12 terapijas nedēļām Xolair 300 mg samazināja niezi

par 4,5–5,8 punktiem vairāk nekā placebo. Pēc 6 terapijas mēnešiem ietekme saglabājās.

Hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem

Divos pamatpētījumos ar kopumā 265 pacientiem konstatēja labvēlīgu Xolair ietekmi

pacientiem, kuriem ir hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem un kuru stāvoklis nav

pietiekami labi kontrolēts ar degunā ievadītiem kortikosteroīdiem. Visi pacienti turpināja

saņemt ārstēšanu, aplicējot degunā, ar mometazonu (kortikosteroīdu) kombinācijā ar Xolair

vai placebo. Pēc 24 nedēļām deguna polipu vērtējums (kas var būt diapazonā no 0 līdz 8)

uzlabojās par 0,99 punktiem ar Xolair ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar 0,13 punktiem

pacientiem, kuri saņēma placebo. Deguna aizlikuma vērtējums (kas var būt diapazonā no 0

līdz 3) uzlabojās par 0,80 punktiem ar Xolair ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar

0,28 punktiem pacientiem, kuri saņēma placebo.

Kāds risks pastāv, lietojot Xolair?

Visbiežākās Xolair blakusparādības (kas var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem) ir galvassāpes un reakcijas

injekcijas vietā, piemēram, sāpes, pietūkums, apsārtums un nieze.

Biežākās blakusparādības bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem ar alerģisku astmu ir drudzis (ļoti bieži)

un sāpes vēdera augšdaļā.

Pacientiem ar hronisku spontānu nātreni biežākās blakusparādības ir arī sāpes locītavās, sinusīts un

augšējo elpceļu infekcijas (deguna un rīkles infekcijas), bet pacientiem ar hronisku rinosinusītu un

deguna polipiem tās ir arī sāpes vēdera augšdaļā, reibonis un locītavu sāpes.

Pilnu visu blakusparādību un ierobežojumu sarakstu, lietojot Xolair, skatīt zāļu lietošanas instrukcijā.

Kāpēc Xolair ir reģistrētas ES?

Eiropas Zāļu aģentūra nolēma, ka ieguvums, lietojot Xolair, pārsniedz šo zāļu radīto risku un zāles var

reģistrēt lietošanai ES.

Aģentūra secināja, ka kopumā pētījumu rezultāti alerģiskas astmas, hroniskas spontānas nātrenes un

hroniska rinosinusīta ar deguna polipiem gadījumā liecina, ka Xolair efektīvi mazina slimības

simptomus, bet aģentūra atzīmēja, ka dati par lietošanu ilgāk par 6 mēnešiem hroniskas spontānas

nātrenes gadījumā ir ierobežoti. Xolair blakusparādības ir kontrolējamas.

Kas tiek darīts, lai garantētu drošu un efektīvu Xolair lietošanu?

Xolair zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā tika ietverti ieteikumi un piesardzības pasākumi, kas

jāievēro veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem, lai garantētu drošu un efektīvu lietošanu.

Tāpat kā par visām zālēm, dati par Xolair lietošanu tiek pastāvīgi uzraudzīti. Ziņotās ar Xolair lietošanu

saistītās blakusparādības tiek rūpīgi izvērtētas, un tiek veikti visi pacientu aizsardzībai nepieciešamie

pasākumi.

Xolair (omalizumabs)

EMA/375834/2020

4. lpp. no 4

Cita informācija par Xolair

2005. gada 25. oktobrī Xolair saņēma reģistrācijas apliecību, kas derīga visā ES.

Sīkāka informācija par Xolair ir atrodama aģentūras tīmekļa vietnē:

ema.europa.eu/medicines/human/EPAR/Xolair

Šis kopsavilkums pēdējo reizi atjaunināts 2020. gada augustā.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju