Xaluprine (previously Mercaptopurine Nova Laboratories)

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

11-06-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
6-merkaptopurīna monohidrāts
Pieejams no:
Nova Laboratories Ireland Limited
ATĶ kods:
L01BB02
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
mercaptopurine
Ārstniecības grupa:
Antineoplastiskie līdzekļi,pārstāvji,
Ārstniecības joma:
Leikēmija, limfoīds
Ārstēšanas norādes:
Xaluprine ir norādīts attiecībā uz akūtu limfoblastisku leikēmiju (visi), pieaugušie, pusaud iem un bērniem.
Produktu pārskats:
Revision: 10
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/002022
Autorizācija datums:
2012-03-09
EMEA kods:
EMEA/H/C/002022

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

11-06-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

11-06-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

11-06-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

11-06-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

11-06-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

27-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

11-06-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

11-06-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

11-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

11-06-2020

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Xaluprine 20 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai

Mercaptopurine

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām

blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Xaluprine

un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Xaluprine

lietošanas

Kā lietot Xaluprine

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Xaluprine

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Xaluprine un kādam nolūkam to lieto

Xaluprine

satur merkaptopurīnu. Tās pieder zāļu grupai, ko sauc par citotoksiskiem līdzekļiem (saukta

arī par ķīmijterapiju).

Xaluprine

lieto akūtas limfoleikozes (saukta arī par ALL) ārstēšanai. Tā ir strauji progresējoša slimība,

kuras gadījumā palielinās jauno balto asins šūnu skaits. Šīs jaunās baltās asins šūnas ir nenobriedušas

(nav pilnībā izveidojušās) un nevar augt un pienācīgi darboties. Tāpēc tās nevar cīnīties pret

infekcijām un var izraisīt asiņošanu.

Vaicājiet savam ārstam, ja vēlaties saņemt plašāku skaidrojumu par šo slimību.

2.

Kas Jums jāzina pirms Xaluprine lietošanas

Nelietojiet Xaluprine

, ja Jums ir alerģija pret merkaptopurīnu vai kādu citu (6. punktā minēto)

šo zāļu

sastāvdaļu.

Nevakcinējieties

pret dzelteno drudzi, kamēr lietojat Xaluprine, jo tas var izraisīt nāvi.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Xaluprine lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu:

ja Jūs esat vakcinēts ar dzeltenā drudža vakcīnu;

ja Jums ir nieru vai aknu darbības traucējumi, jo Jūsu ārstam būs jāpārbauda, vai tās pienācīgi

darbojas;

ja Jūsu organisms ražo pārāk maz enzīma, ko sauc par TPMT (tiopurīna metiltransferāzi), jo

Jūsu ārstam būs jāpielāgo deva;

ja Jūs plānojat bērnu. Tas attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm. Xaluprine

var bojāt Jūsu

spermu vai olšūnas (skatīt „Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”).

Ja saņemat imūno sistēmu nomācošu terapiju, Xaluprine lietošana var paaugstināt risku, ka Jums

radīsies:

audzēji, tajā skaitā ādas vēzis. Tādēļ Xaluprine lietošanas laikā jāizvairās no pārāk intensīvas

saules staru iedarbības, jāvalkā aizsargājošs apģērbs un jālieto aizsargkrēms pret sauli ar augstu

aizsardzības pakāpi;

limfoproliferatīvie traucējumi.

Ārstēšana ar Xaluprine paaugstina risku, ka Jums radīsies vēža veids, ko sauc par

limfoproliferatīviem traucējumiem. Lietojot terapijas shēmu, kas satur vairākus

imūno sistēmu nomācošus līdzekļus (tajā skaitā tiopurīnu), ir iespējama arī nāve.

Vīrusu infekciju dēļ vienlaicīga vairāku imūno sistēmu nomācošu līdzekļu

lietošana paaugstina limfātiskās sistēmas darbības traucējumu (ar Epšteina-Barra

vīrusa (EBV) infekciju saistītu limfoproliferatīvo traucējumu) risku.

Xaluprine lietošana var paaugstināt risku, ka Jums radīsies

nopietna patoloģija, ko sauc par makrofāgu aktivācijas sindromu (pārmērīga ar iekaisuma

procesiem saistīto leikocītu aktivizēšanās), kas parasti tiek novērots pacientiem ar noteiktām

artrīta formām.

Dažiem pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību, kuri saņēma 6-merkaptopurīnu, attīstījās reta un

agresīva veida vēzis, ko sauc par hepatosplēnisku T šūnu limfomu (skatīt 4. punktu – Iespējamās

blakusparādības).

Infekcijas

Lietojot Xaluprine, ir palielināts vīrusu, sēnīšu un bakteriālu infekciju risks, un infekcijas var būt

smagākas. Skatīt arī 4. punktu.

Pirms ārstēšanas uzsākšanas pastāstiet ārstam, vai Jums ir vai nav bijušas vējbakas, jostas rozes vai B

hepatīts (vīrusa izraisīta aknu slimība).

NUDT15 gēna mutācija

Ja Jums ir iedzimta NUDT15 gēna mutācija (šis gēns ir saistīts ar Xaluprine noārdīšanos organismā),

Jums ir lielāks infekciju un matu izkrišanas risks, un tādā gadījumā ārsts Jums var lietot mazāku devu.

Izvairieties no Xaluprine

nonākšanas saskarē ar ādu, acīm vai degunu. Ja zāles nejauši iešļakstās acīs

vai degunā, izskalojiet šo zonu ar ūdeni.

Ja Jūs neesat pārliecināts, vai kaut kas no norādītā attiecas uz Jums, konsultējieties ar savu ārstu vai

farmaceitu pirms Xaluprine

lietošanas.

Bērni un pusaudži

Bērniem dažreiz novēro zemu cukura līmeni asinīs; lielākoties bērniem, kuri jaunāki par sešiem

gadiem, vai kuriem ir zems ķermeņa masas indekss. Konsultējieties ar bērna ārstu, ja tas tiek novērots.

Citas zāles un Xaluprine

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot, ieskaitot zāles.

Īpaši pastāstiet savam ārstam, medmāsai vai farmaceitam, ja lietojat kādas no šeit norādītajām zālēm:

citas citotoksiskas zāles (ķīmijterapiju) – lietojot kopā ar Xaluprine, pastāv lielāka

blakusparādību, piemēram, anēmijas iespēja;

allopurinolu vai febuksostatu (lieto podagras ārstēšanai);

iekšķīgi lietojamus antikoagulantus (lieto asins šķidrināšanai);

olsalazīnu vai mesalazīnu (lieto kuņģa darbības traucējuma, ko sauc par čūlaino kolītu,

ārstēšanai);

sulfasalazīnu (lieto reimatoīdā artrīta vai čūlainā kolīta ārstēšanai);

pretepilepsijas zāles, piemēram, fenitoīnu, karbamazepīnu. Iespējams, ka nepieciešams kontrolēt

pretepilepsijas zāļu koncentrāciju asinīs un nepieciešamības gadījumā pielāgot devas.

Vakcinācija Xaluprine lietošanas laikā

Ja plānojat vakcinēties, pirms tam ir svarīgi konsultēties ar savu ārstu vai medmāsu. Vakcinācija ar

dzīvajām vakcīnām (piemēram, poliomielīta, masalu, cūciņu un masaliņu) nav ieteicama, jo šīs

vakcīnas var izraisīt infekciju, ja vakcinējieties, kamēr lietojat Xaluprine.

Xaluprine kopā ar uzturu un dzērienu

Xaluprine

var lietot kopā ar pārtiku vai tukšā dūšā, taču katru dienu jāievēro viena un tā pati kārtība.

Nelietojiet Xaluprine

vienlaicīgi ar pienu vai piena produktiem, jo tie var mazināt zāļu efektivitāti.

Xaluprine

jālieto vismaz 1 stundu pirms vai 2 stundas pēc piena vai piena produktu lietošanas.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs plānojat bērnu, nelietojiet Xaluprine, vispirms nekonsultējoties ar ārstu. Tas attiecas gan uz

vīriešiem, gan sievietēm. Xaluprine

var bojāt Jūsu spermu vai olšūnas. Kamēr Jūs vai Jūsu partneris

lieto Xaluprine, jāizmanto droša kontracepcijas metode, lai izvairītos no grūtniecības. Gan vīriešiem,

gan sievietēm jāturpina lietot kontracepcijas līdzekļi vismaz 2 mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

Ja jau esat stāvoklī, pirms Xaluprine

lietošanas Jums jākonsultējas ar savu ārstu.

Ar Xaluprine

nedrīkst rīkoties grūtnieces vai sievietes, kuras plāno grūtniecību vai baro bērnu ar krūti.

Nebarojiet bērnu ar krūti, kamēr lietojat Xaluprine

.

Vaicājiet padomu savam ārstam, farmaceitam vai

vecmātei.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nav paredzams, ka Xaluprine

ietekmēs Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus,

taču nav veikti pētījumi, lai to apstiprinātu.

Xaluprine satur aspartāmu, nātrija metilparahidroksibenzoātu (E219), nātrija

etilparahidroksibenzoātu (E215) un saharozi

Šīs zāles

satur 3 mg aspartāmu (E951) katrā 1 ml. Aspartāms ir fenilalanīna avots. Tas var būt kaitīgs,

ja Jums ir fenilketonūrija (PKU), kas ir reta ģenētiska slimība, kurā uzkrājas fenilalanīns, jo ķermenis

nespēj to pareizi izvadīt.

Xaluprine

satur arī nātrija metil-p-hidroksibenzoātu (E219) un nātrija etil-p-hidroksibenzoātu (E215),

kas var izraisīt alerģisku reakciju (iespējams, novēlotu).

Xaluprine satur saharozi. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles,

konsultējieties ar ārstu. Var kaitēt zobiem.

3.

Kā lietot Xaluprine

Xaluprine

Jums drīkst dot tikai ārsts–speciālists, kuram ir pieredze asins traucējumu ārstēšanā.

Kamēr Jūs lietojat Xaluprine, ārsts veiks regulāras asins analīzes. Tas ir nepieciešams, lai

pārbaudītu Jūsu asins šūnu skaitu un veidu, un pārliecinātos, ka Jūsu aknas darbojas pareizi.

Jūsu ārsts var lūgt veikt arī citas asins un urīna analīzes, lai kontrolētu Jūsu urīnskābes līmeni.

Urīnskābe ir dabiska ķīmiska viela organismā, kuras līmenis Xaluprine

lietošanas laikā var

paaugstināties.

Šo analīžu rezultātā ārsts var dažreiz izmainīt Jūsu Xaluprine

devu.

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam. Parastā sākuma deva pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem ir 25-75 mg/m

ķermeņa virsmas laukuma katru dienu. Ārsts izrakstīs Jums pareizo devu. Reizēm ārsts var izmainīt

Jūsu Xaluprine

devu, piemēram, dažādu analīžu rezultātā. Ja neesat pārliecināts, cik zāļu lietot,

vienmēr vaicājiet savam ārstam vai medmāsai.

Lai zāles būtu efektīvākas, ir svarīgi dzert Xaluprine

vakarā.

Jūs varat lietot zāles kopā ar pārtiku vai tukšā dūšā, taču jāievēro viena un tā pati kārtība. Jums jālieto

zāles vismaz 1 stundu pirms vai 2 stundas pēc piena vai piena produktu lietošanas.

Jūsu Xaluprine

iepakojumā ir zāļu flakons, vāciņš, flakona adapteris un divas dozēšanas šļirces

(purpurkrāsas 1 ml šļirce un balta 5 ml šļirce). Zāļu lietošanai vienmēr izmantojiet pievienotās šļirces.

Ir svarīgi, lietojot šīs zāles, izmantot attiecīgo dozēšanas šļirci. Jūsu ārsts vai farmaceits ieteiks, kuru

šļirci lietot atkarībā no nozīmētās devas. Mazākā 1 ml šļirce (purpurkrāsas), uz kuras atzīmētas iedaļas

no 0,1 ml līdz 1 ml, ir paredzēta, lai nomērītu devas, kas mazākas par vai vienādas ar 1,0 ml. Jums

jālieto šī šļirce, ja kopējais daudzums, kas Jums jālieto, ir mazāks par vai vienāds ar 1 ml (katra 0,1 ml

iedaļa atbilst 2 mg merkaptopurīna).

Lielākā 5 ml šļirce (balta), uz kuras atzīmētas iedaļas no 1 ml līdz 5 ml, ir paredzēta, lai nomērītu

devas, kas pārsniedz 1 ml. Jums jālieto šī šļirce, ja kopējais daudzums, kas Jums jālieto, ir lielāks par

1 ml (katra 0,2 ml iedaļa atbilst 4 mg merkaptopurīna).

Ja Jūs esat bērna vecāks vai aprūpētājs, kas dod šīs zāles, nomazgājiet rokas pirms devas došanas un

pēc tam. Izšļakstījušās zāles nekavējoties saslaukiet. Lai samazinātu iedarbības risku, rīkojoties ar

Xaluprine, jālieto vienreizējās lietošanas cimdi.

Ja Xaluprine

nonāk saskarē ar ādu, acīm vai degunu, skartās vietas nekavējoties un rūpīgi jānomazgā

ar ziepēm un ūdeni.

Lietojot zāles, ievērojiet šos norādījumus:

1. Pirms rīkošanās ar Xaluprine, uzvelciet vienreizējās lietošanas cimdus.

Kārtīgi sakratiet flakonu vismaz 30 sekundes,

lai nodrošinātu, ka zāles ir kārtīgi sajaukušās

(1. attēls)

3. Noņemiet flakona vāciņu

(2. attēls)

un uzspiediet adapteri stingri uz flakona, atstājiet to uz flakona

turpmāko devu paņemšanai

(3. attēls)

4. Iespiediet dozēšanas šļirces galu adaptera atverē

(4. attēls)

Ārsts vai farmaceits pastāstīs Jums,

kuru šļirci izmantot, vai nu 1

ml (purpurkrāsas šļirce), vai 5

ml (baltā šļirce), lai iegūtu pareizo

devu

5. Apgrieziet flakonu otrādi

(5. attēls)

6. Atvelciet šļirces virzuli tā, lai zāles tiktu ievilktas no flakona šļircē. Pastumiet virzuli atpakaļ līdz

vietai uz skalas, kas atbilst izrakstītajai devai

(5. attēls)

. Ja Jūs neesat pārliecināts, cik zāļu ievilkt

šļircē, vienmēr vaicājiet padomu savam ārstam vai medmāsai.

7. Pagrieziet flakonu ar kakliņu uz augšu un uzmanīgi noņemiet šļirci no adaptera, turot to aiz korpusa

un nevis aiz virzuļa.

8. Uzmanīgi ielieciet šļirces galu mutē un vaiga iekšpusē.

9. Lēni un uzmanīgi nospiediet uz leju virzuli, lai aiz vaiga nonāktu zāļu deva, un norijiet to.

NESPIEDIET virzuli ar spēku un neizšļāciet zāles mutes dobuma aizmugurējā daļā vai kaklā, jo Jūs

varat aizrīties.

10. Izņemiet šļirci no mutes.

11. Norijiet suspensijas iekšķīgai lietošanai devu, tad uzdzeriet nedaudz ūdens, lai nodrošinātu, ka

mutē nepaliek zāles.

12. Uzlieciet vāciņu atpakaļ uz flakona, atstājot adapteri vietā. Raugieties, lai vāciņš ir cieši noslēgts.

13. Izmazgājiet šļirci ar siltu ūdeni un kārtīgi izskalojiet. Turiet šļirci zem ūdens, bīdot virzuli uz

augšu un leju vairākas reizes, līdz šļirce ir tīra. Ļaujiet šļircei pilnīgi nožūt ar gaisu, pirms atkal

izmantojiet šo šļirci dozēšanai. Neslaukiet to. Uzglabājiet šļirci tīrā vietā kopā ar zālēm.

Atkārtojiet norādīto procedūru katrai devai atbilstoši sava ārsta vai farmaceita norādījumiem.

Ja esat lietojis Xaluprine vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Xaluprine

vairāk nekā noteikts, nekavējoties pastāstiet to savam ārstam vai dodieties uz

slimnīcu. Jums var būs slikta dūša, vemšana var caureja. Paņemiet līdz zāļu iepakojumu un šo

instrukciju.

Ja esat aizmirsis lietot Xaluprine

Pastāstiet savam ārstam.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Xaluprine

Nepārtrauciet lietot zāles, ja ārsts nav licis Jums to darīt, jo Jūsu slimība var atkārtoties.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā citas zāles, šīs zāles

var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja Jums rodas kāda no šādām blakusparādībām, nekavējoties konsultējieties ar savu ārstu-

speciālistu vai dodieties uz slimnīcu.

Alerģiska reakcija, pazīmes var ietvert:

ādas niezi,

augstu temperatūru,

locītavu sāpes,

pietūkušu seju.

Jebkādas drudža vai infekcijas pazīmes (iekaisis kakls, iekaisusi mute vai urinēšanas traucējumi).

Jebkādi

pēkšņi

zilumi vai asiņošana, jo tas var nozīmēt, ka tiek ražots pārāk maz noteiktā veida asins

šūnu.

Ja Jūs

pēkšņi

jūtaties slikti (pat ar normālu temperatūru) un Jums ir sāpes vēderā un slikta dūša, jo tā

var būt iekaisuša aizkuņģa dziedzera pazīme.

Jebkāda acu baltumu vai ādas dzeltēšana (dzelte).

Ja Jums ir caureja.

Konsultējieties ar savu ārstu, ja Jums ir kāda no šādām blakusparādībām, kas arī ir iespējamas, lietojot

šīs zāles.

Ļoti bieži (ietekmē vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

balto asins šūnu un trombocītu skaita samazināšanās (var parādīties asins analīzēs).

Bieži (ietekmē mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

slikta dūša (slikta dūša vai vemšana);

aknu bojājums – tas var parādīties asins analīzēs;

sarkano asins šūnu skaita samazināšanās – anēmija – kas var izraisīt nogurumu, vājumu vai

elpas trūkumu;

ēstgribas zudums;

caureja;

mutes dobuma iekaisums (stomatīts).

Retāk (ietekmē mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem):

mutes dobuma čūlas;

iekaisis aizkuņģa dziedzeris;

locītavu sāpes;

ādas nieze;

drudzis;

pastāvīgs aknu bojājums (aknu nekroze).

Reti (ietekmē mazāk nekā 1 no 1000 cilvēkiem):

matu izkrišana;

vīriešiem: īslaicīgs spermatozoīdu skaita samazinājums;

pietūkusi seja;

dažādi vēža veidi, tajā skaitā asins, limfātisko audu un ādas vēzis.

Ļoti reti (ietekmē mazāk nekā 1 no 10 000 cilvēkiem):

cits leikozes veids, ne tas, kuru ārstē;

zarnu čūlas.

Citas blakusparādības (biežums nav zināms):

reta veida vēzis (hepatosplēniskā T šūnu limfoma), (skatīt 2. punktu – Brīdinājumi un

piesardzība lietošanā);

jutība pret saules gaismu, kas izraisa ādas reakcijas.

Papildus blakusparādības bērniem un pusaudžiem

Zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija) - biežums nav zināms.

Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām

blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt savam ārstam vai farmaceitam.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas

arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas

kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Xaluprine

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā, vēlams aizslēgtā skapītī. Nejauša

norīšana bērniem var būt letāla.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes un flakona pēc

„Derīgs līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25ºC.

Uzglabāt flakonu cieši noslēgtu, lai novērstu zāļu bojāšanos un samazinātu nejaušas

izšļakstīšanās risku.

Pēc flakona pirmās atvēršanas neizlietoto saturu iznīcināt pēc 56 dienām.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Xaluprine satur

Aktīvā viela ir merkaptopurīns (monohidrāta veidā). Viens ml suspensijas satur 20 g merkaptopurīna

monohidrāta.

Citas sastāvdaļas ir ksantāna sveķi, aspartāms (E951), koncentrēta aveņu sula, saharoze, nātrija

metilhidroksibenzoāts (E219), nātrija etilhidroksibenzoāts (E215), kālija sorbāts (E202), nātrija hidroksīds,

un attīrīts ūdens (skatīt 2. punktu, lai iegūtu vairāk informācijas par aspartāmu, nātrija metilhidroksibenzoātu

(E219), nātrija etilhidroksibenzoātu (E215) un saharozi).

Xaluprine ārējais izskats un iepakojums

Xaluprine ir rozā līdz brūnas krāsas suspensija iekšķīgai lietošanai. Tā pieejama 100 ml stikla

flakonos, kas noslēgti ar bērniem neatveramu vāciņu. Katrā iepakojumā ir viens flakons, flakona

adapteris un divas dozēšanas šļirces (purpurkrāsas šļirce ar 1 ml iedaļām un balta šļirce ar 5 ml

iedaļām). Jūsu ārsts vai farmaceits Jums ieteiks, kuru no šļircēm izmantot atkarībā no izrakstītās

devas.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Nova Laboratories Ireland Limited

3rd Floor, Ulysses House

Foley Street, Dublin 1

D01 W2T2

Īrija

Ražotājs

Nova Laboratories Limited

Martin House, Gloucester Crescent

Wigston, Leicester

LE18 4YL

Lielbritānija

MIAS Pharma Limited

Suite 2, Stafford House, Strand Road

Postmarnock, Co. Dublin

D13H525

Īrija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē:

http://www.ema.europa.eu

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Xaluprine 20 mg/ml suspensija iekšķīgai lietošanai

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens ml suspensijas satur 20 mg merkaptopurīna (

mercaptopurine

) monohidrāta veidā.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību:

Viens ml suspensijas satur 3 mg aspartāma, 1 mg metilhidroksibenzoāta (kā nātrija sāli), 0,5 mg

etilhidroksibenzoāta (kā nātrija sāli) un saharozi (niecīgos daudzumos).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3.

ZĀĻU FORMA

Suspensija iekšķīgai lietošanai.

Suspensijas krāsa ir rozā līdz brūna.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Xaluprine ir paredzēta akūtas limfoleikozes (ALL) ārstēšanai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Ārstēšana ar Xaluprine jāuzrauga ārstam vai citiem veselības aprūpes speciālistiem, kuriem ir pieredze

ALL pacientu ārstēšanā.

Devas

Devu regulē, rūpīgi kontrolējot hematotoksicitāti, un deva uzmanīgi jāpielāgo, lai tā atbilstu

konkrētajam pacientam saskaņā ar izmantoto ārstēšanas protokolu. Atkarībā no ārstēšanas posma,

sākuma vai mērķa devas parasti ir robežās no 25 līdz 75 mg/m

ķermeņa virsmas laukuma (

ĶVL

dienā, taču tām jābūt mazākām pacientiem, kuriem ir pazemināta tiopurīna metiltransferāzes (TPMT)

enzīmu aktivitāte vai tādas nav vispār (skatīt 4.4. apakšpunktu).

25 mg/m2

50 mg/m

2

75 mg/m

2

ĶVL (m

Deva

(mg)

Tilpums

(ml)

ĶVL (m

Deva

(mg)

Tilpums

(ml)

ĶVL (m

Deva

(mg)

Tilpums

(ml)

0,20 - 0,29

0,20 - 0,23

0,20 - 0,23

0,30 - 0,36

0,24 - 0,26

0,24 - 0,26

0,37 - 0,43

0,27 - 0,29

0,27 - 0,34

0,44 - 0,51

0,30 - 0,33

0,35 - 0,39

0,52 - 0,60

0,34 - 0,37

0,40 - 0,43

0,61 - 0,68

0,40 - 0,44

0,44 - 0,49

0,69 - 0,75

0,45 - 0,50

0,50 - 0,55

0,76 - 0,84

0,51 - 0,58

0,56 - 0,60

0,85 - 0,99

0,59 - 0,66

0,61 - 0,65

1,0 - 1,16

0,67 - 0,74

0,66 - 0,70

1,17 - 1,33

0,75 - 0,82

0,71 - 0,75

1,34 - 1,49

0,83 - 0,90

0,76 - 0,81

1,50 - 1,64

0,91 - 0,98

0,82 - 0,86

1,65 - 1,73

0,99 - 1,06

0,87 - 0,92

1,07 - 1,13

0,93 - 0,97

1,14 - 1,22

0,98 - 1,03

1,23 - 1,31

1,04 - 1,08

1,32 - 1,38

1,09 - 1,13

1,39 - 1,46

1,14 - 1,18

1,47 - 1,55

1,19 - 1,24

1,56 - 1,63

1,25 - 1,29

1,64 - 1,70

1,30 - 1,35

1,71 - 1,73

1,36 - 1,40

1,41 - 1,46

1,47 - 1,51

1,52 - 1,57

1,58 - 1,62

1,63 - 1,67

1,68 - 1,73

6-merkaptopurīnu metabolizē polimorfiskais TPMT enzīms. Pacientiem, kuriem ir zema iedzimtā

TPMT aktivitāte vai tās nav vispār, pastāv paaugstināts nopietnas toksicitātes risks, ko izraisa

merkaptopurīna standarta devas, un parasti nepieciešama ievērojama devas samazināšana. Lai noteiktu

pacientus ar pazeminātu TPMT aktivitāti vai bez TPMT aktivitātes, var izmantot TPMT genotipa vai

fenotipa noteikšanu. TPMT testēšana nevar aizvietot hematoloģisko kontroli pacientiem, kas saņem

Xaluprine

.

Optimālā sākuma deva pacientiem ar homozigotu deficītu nav noteikta (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Īpaši pētījumi gados vecākiem pacientiem nav veikti. Taču šiem pacientiem ieteicams kontrolēt nieru

un aknu darbību, un, ja ir kādi darbības traucējumi, jāapsver Xaluprine

devas samazināšana.

Nieru darbības traucējumi

Tā kā 6-merkaptopurīna farmakokinētika nav oficiāli pētīta nieru darbības traucējumu gadījumā, nav

iespējams sniegt konkrētus ieteikumus par devu. Tā kā nieru darbības traucējumi var izraisīt lēnāku

merkaptopurīna un tā metabolītu izdalīšanos un līdz ar to lielāku kumulatīvo iedarbību, pacientiem ar

nieru darbības traucējumiem jāapsver sākuma devas samazināšana. Pacienti rūpīgi jānovēro, vai

neparādās ar devu saistītas nevēlamas blakusparādības.

Aknu darbības traucējumi

Tā kā 6-merkaptopurīna farmakokinētika nav oficiāli pētīta aknu darbības traucējumu gadījumā, nav

iespējams sniegt konkrētus ieteikumus par devu. Tā kā pastāv samazinātas merkaptopurīna izdalīšanās

iespēja, pacientiem ar aknu darbības traucējumiem jāapsver sākuma devas samazināšana. Pacienti

rūpīgi jānovēro, vai neparādās ar devu saistītas nevēlamas blakusparādības (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pāreja no tabletēm uz suspensiju iekšķīgai lietošanai un otrādi

6-merkaptopurīns ir pieejams arī tablešu veidā. 6-merkaptopurīna suspensija iekšķīgai lietošanai un

tablete nav bioekvivalentas attiecībā uz maksimālo koncentrāciju plazmā, un tāpēc, mainot zāļu formu,

ieteicama intensīvāka pacienta hematoloģiskā kontrole (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Kombinācija ar ksantīna oksidāzes inhibitoriem

Allopurinols un citi ksantīna oksidāzes inhibitori pazemina 6-merkaptopurīna katabolismu. Ja

vienlaicīgi lieto allopurinolu un 6-merkaptopurīnu, ir svarīgi, lai tiktu lietota tikai viena ceturtā daļa no

parastās 6-merkaptopurīna devas. No citu ksantīna oksidāzes inhibitoru lietošanas ir jāizvairās (skatīt

4.5. apakšpunktu).

Pacienti ar NUDT15 variantu

Pacientiem ar iedzimtu NUDT15 gēna mutāciju ir palielināts smagas 6-merkaptopurīna toksicitātes

risks (skatīt 4.4. apakšpunktu). Šiem pacientiem parasti nepieciešama devas samazināšana, it īpaši

pacientiem ar homozigotu NUDT15 variantu (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pirms 6-merkaptopurīna

terapijas uzsākšanas var apsvērt NUDT15 variantu genotipēšanu. Jebkurā gadījumā nepieciešams

rūpīgi monitorēt asinsainu.

Lietošanas veids

Xaluprine ir paredzētas iekšķīgai lietošanai, un pirms lietošanas tās atkārtoti jāsamaisa (spēcīgi kratot

vismaz 30 sekundes).

Precīzai nozīmētās iekšķīgi lietojamās suspensijas devas noteikšanai ir pievienotas divas dozēšanas

šļirces (purpurkrāsas ar 1 ml iedaļām un balta ar 5 ml iedaļām). Ieteicams, lai veselības aprūpes

speciālists norādītu pacientam vai aprūpētājam, kuru šļirci izmantot, lai nodrošinātu, ka tiek lietots

pareizais tilpums.

Xaluprine var lietot ēšanas laikā vai tukšā dūšā, taču pacientiem jāievēro viens lietošanas veids. Devu

nedrīkst lietot ar pienu vai piena produktiem (skatīt 4.5. apakšpunktu). Xaluprine

jālieto vismaz

1 stundu pirms vai 2 stundas pēc piena vai piena produktu lietošanas.

6-merkaptopurīna farmakokinētika un efektivitāte diennakts laikā svārstās. Lietošana vakarā var

pazemināt recidīva risku salīdzinājumā ar lietošanu no rīta. Tāpēc Xaluprine dienas deva jālieto

vakarā.

Lai veicinātu precīzu un pastāvīgu devas nonākšanu kuņģī, pēc katras Xaluprine devas jāiedzer ūdens.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Vienlaicīga lietošana ar dzeltenā drudža vakcīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu)

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Citotoksicitāte un hematoloģiskā kontrole

Ārstēšana ar 6-merkaptopurīnu izraisa kaulu smadzeņu nomākumu, kas izraisa leikopēniju un

trombocitopēniju, retāk anēmiju. Terapijas laikā rūpīgi jākontrolē hematoloģiskie rādītāji. Leikocītu

un trombocītu skaits turpina samazināties pēc ārstēšanas pārtraukšanas, tāpēc ārstēšana nekavējoties

jāpārtrauc, parādoties pirmajām patoloģiski liela skaita samazināšanās pazīmēm. Kaulu smadzeņu

nomākums ir atgriezenisks, ja pietiekami ātri tiek pārtraukta 6-merkaptopurīna lietošana.

Ir cilvēki ar iedzimtu TPMT enzīmu aktivitātes deficītu, kuriem ir nosliece uz ātrāku kaulu smadzeņu

nomākuma rašanos pēc ārstēšanas ar 6-merkaptopurīnu uzsākšanas. Šo problēmu var saasināt

vienlaicīga lietošana kopā ar aktīvajām vielām, kas nomāc TPMT, piemēram, olsalazīnu, mesalazīnu

vai sulfasalazīnu. Dažas laboratorijas piedāvā veikt TPMT deficīta analīzes, lai gan nav pierādīts, ka

šīs analīzes var atklāt visus pacientus, kuriem pastāv smagas toksicitātes risks. Tāpēc nepieciešama

rūpīga asinsainas kontrole. Parasti homozigotiem pacientiem ar TPMT deficītu nepieciešama būtiska

devas samazināšana, lai izvairītos no dzīvībai bīstama kaulu smadzeņu nomākuma rašanās.

Pacientiem, kuri saņem 6-merkaptopurīnu kombinācijā ar citām citotoksiskām zālēm, ir ziņots par

iespējamu saistību starp pazeminātu TPMT aktivitāti un sekundāro leikozi un mielodisplāziju (skatīt

4.8. apakšpunktu).

Imūnsupresija

Imunizācija ar dzīva mikroorganisma vakcīnu var izraisīt infekciju personām ar imūnās sistēmas

traucējumiem. Tāpēc imunizācija ar dzīva mikroorganisma vakcīnu nav ieteicama.

Hepatotoksicitāte

Xaluprine ir hepatotoksiskas, un ārstēšanas laikā katru nedēļu jākontrolē aknu darbības rādītāji.

Biežāka kontrole var būt ieteicama pacientiem ar iepriekšēju aknu slimību vai pacientiem, kuri saņem

citu potenciāli hepatotoksisku terapiju. Pacientiem jānorāda, ka Xaluprine lietošana nekavējoties

jāpārtrauc, ja parādās dzelte (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Nieru toksicitāte

Remisijas indukcijas laikā, kad notiek strauja šūnu līze, jākontrolē urīnskābes līmenis asinīs un urīnā,

jo var izveidoties hiperurikēmija un/vai hiperurikozūrija ar urīnskābes nefropātijas risku. Hidratācija

un urīna sārmināšana var mazināt iespējamās nieru komplikācijas.

Pankreatīts, lietojot neapstiprinātu indikāciju gadījumā, pacientu ar hronisku iekaisīgu zarnu slimību

ārstēšanai

Ārstējot pacientus ar neapstiprinātu indikāciju – iekaisīgu zarnu slimību, par pankreatītu ir ziņots no

≥ 1/100 līdz < 1/10 (bieži sastopams) pacientiem.

Mutagenitāte un kancerogenitāte

Pacientiem,

kuri

saņem

imūnsupresīvu

terapiju,

tajā

skaitā

merkaptopurīnu,

paaugstināts

limfoproliferatīvo

traucējumu

citu

ļaundabīgo

slimību,

īpaši

ādas

vēža

(melanomas

nemelanomas), sarkomas (Kapoši sarkomas un citu sarkomu) un dzemdes kakla vēža

in situ

, rašanās

risks. Riska paaugstināšanās ir saistīta ar imūnās sistēmas nomākuma pakāpi un ilgumu. Ir ziņots, ka

imūnsupresantu lietošanas pārtraukšana var daļēji novērst limfoproliferatīvos traucējumus.

Tādēļ

terapijas

shēmas,

satur

vairākus

imūnsupresantus

(tajā

skaitā

tiopurīnu),

jālieto

piesardzīgi, jo var rasties limfoproliferatīvi traucējumi, daži ar letālu iznākumu. Vienlaicīga vairāku

imūnsupresantu

lietošana

paaugstina

Epšteina-Barra

vīrusa

(EBV)

izraisītu

limfoproliferatīvo

traucējumu risku.

Hromosomu aberāciju biežuma palielināšanos novēroja leikozes pacientu perifērajos limfocītos,

vienam nieru šūnu karcinomas pacientam, kurš saņēma nenoskaidrotu 6-merkaptopurīna devu, un

pacientiem ar hronisku nieru slimību, kuri saņēma devas 0,4 - 1,0 mg/kg/dienā.

Ņemot vērā 6-merkaptopurīna iedarbību uz šūnu dezoksiribonukleīnskābi (DNS), tas ir potenciāli

kancerogēns, un jāapsver ar šo ārstēšanu saistītais teorētiskais kancerogenitātes risks.

Pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību*, kas ārstēta ar azatioprīnu (6-merkaptopurīna prekursors) vai

6-merkaptopurīnu, ar vai bez vienlaicīgas ārstēšanas ar antivielām pret TNF alfa, ir ziņots par

hepatosplēnisku T šūnu limfomu. Šim retajam T šūnu limfomas veidam ir agresīva slimības gaita, un

tas parasti ir letāls (skatīt 4.8. apakšpunktu).

*iekaisīga zarnu slimība (IZS) ir neapstiprināta indikācija.

Makrofāgu aktivācijas sindroms

Makrofāgu aktivācijas sindroms (MAS) ir pazīstama, dzīvībai bīstama patoloģija, kas var attīstīties

pacientiem

autoimūniem

traucējumiem,

īpaši

pacientiem

iekaisīgām

zarnu

slimībām

(neapstiprināta indikācija), un pēc merkaptopurīna lietošanas var palielināties nosliece uz šī sindroma

attīstību. Ja ir radies MAS vai ir aizdomas par to, pēc iespējas drīzāk ir jāsāk pacienta izmeklēšana un

ārstēšana, kā arī jāpārtrauc merkaptopurīna lietošana. Ārstiem jāpievērš īpaša uzmanība infekciju,

piemēram, EBV un citomegalovīrusa (CMV) izraisītajiem simptomiem, jo šie vīrusi ir zināmi kā MAS

ierosinātāji.

Infekcijas

Pierādīts, ka pacientiem, kuri lieto 6-merkaptopurīnu vienu pašu vai kombinācijā ar citiem

imūnsistēmu nomācošiem līdzekļiem, tostarp kortikosteroīdiem, ir palielināta uzņēmība pret vīrusu,

sēnīšu un bakteriālām infekcijām, tostarp smagām vai atipiskām infekcijām, un vīrusu reaktivāciju.

Šādiem pacientiem infekcijas slimības un to komplikācijas var būt smagākas nekā pacientiem, kuri

nesaņem šādu terapiju.

Pirms ārstēšanas sākuma jāņem vērā iepriekšēja saskare ar

varicella zoster

vīrusu vai tā infekcija. Var

ņemt vērā vietējās vadlīnijas, ietverot profilaktisku terapiju, ja tas nepieciešams. Pirms ārstēšanas

sākuma jāapsver iespēja veikt B hepatīta seroloģisku testēšanu. Var ņemt vērā vietējās vadlīnijas,

ietverot profilaktisku terapiju gadījumā, ja seroloģiskajā testēšanā konstatēts pozitīvs statuss. Ziņots

par gadījumiem, kad pacientiem, kuri lietojuši 6-merkaptopurīnu ALL ārstēšanai, bijusi neitropēniska

sepse.

Pacienti ar NUDT15 variantu

Pacientiem ar iedzimtu NUDT15 gēna mutāciju ir palielināts smagas 6-merkaptopurīna toksicitātes ,

piemēram, agrīnas leikopēnijas un alopēcijas, risks, lietojot parastās tiopurīnu terapijas devas. Viņiem

parasti nepieciešama devas samazināšana, it īpaši tad, ja ir homozigots NUDT15 variants (skatīt

4.2. apakšpunktu). NUDT15 c.415C>T biežuma ziņā pastāv etniskas variācijas: tas ir aptuveni 10 %

Austrumāzijas iedzīvotāju, 4 % spāņu rases pārstāvju, 0,2 % eiropiešu un 0 % āfrikāņu. Jebkurā

gadījumā rūpīgi jākontolē asinsaina.

Pediatriskā populācija

Simptomātiskas hipoglikēmijas gadījumi ir ziņoti bērniem ar akūtu limfoleikozi (ALL), kuri saņēma

6-merkaptopurīnu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Vairums ziņoto gadījumu bija bērniem, kuri jaunāki par

sešiem gadiem vai kuriem ir zems ķermeņa masas indekss.

Mijiedarbības

Ja vienlaicīgi ar 6-merkaptopurīnu tiek lietoti iekšķīgi lietojami antikoagulanti, ieteicama pastiprināta

INR (Starptautiskā standartizētā koeficienta) kontrole (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Palīgvielas

Šīs zāles satur aspartāmu (E951), kas ir fenilalanīna avots. Tas var būt kaitīgs cilvēkiem ar

fenilketonūriju. Nav pieejami ne neklīniskie, ne klīniskie dati, lai izvērtētu aspartāma izmantošanu

zīdaiņiem, kuri jaunāki par 12 nedēļām.

Tās satur arī nātrija metilparahidroksibenzoātu un nātrija etilparahidroksibenzoātu, kas var izraisīt

alerģisku reakciju (iespējams, novēlotu).

Tā kā šo zāļu sastāvā ir saharoze, šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes

nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharozes-izomaltāzes nepietiekamību.

Ilgstoša lietošana paaugstina zobu kariesa risku, un ir svarīgi ievērot atbilstošu zobu higiēnu.

Droša rīkošanās ar suspensiju

Vecākiem un aprūpētājiem jāizvairās no Xaluprine saskares ar ādu vai gļotādu. Ja suspensija nonāk

saskarē ar ādu vai gļotādu, tā nekavējoties un rūpīgi jānomazgā ar ziepēm un ūdeni (skatīt

6.6. apakšpunktu).

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

6-merkaptopurīna lietošana kopā ar pārtiku var nedaudz mazināt sistēmisko iedarbību, taču tas nav

klīniski nozīmīgi. Tāpēc Xaluprine var lietot ēšanas laikā vai tukšā dūšā, taču pacientiem jāievēro

viens lietošanas veids. Devu nedrīkst lietot ar pienu vai piena produktiem, jo tie satur ksantīna

oksidāzi, enzīmu, kas metabolizē 6-merkaptopurīnu, tāpēc tas var izraisīt samazinātu merkaptopurīna

koncentrāciju plazmā.

Merkaptopurīna iedarbība uz citām zālēm

Kontrindicēta vienlaicīga lietošana ar dzeltenā drudža vakcīnu, jo pacientiem ar imūnās sistēmas

darbības traucējumiem pastāv letālas slimības risks (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacientiem ar imūnās sistēmas darbības traucējumiem nav ieteicama vakcinācija ar citu dzīvu

mikroorganismu vakcīnām (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ir ziņots par varfarīna antikoagulējošās iedarbības inhibīciju, lietojot to kopā ar 6-merkaptopurīnu.

Nozīmējot vienlaicīgi ar iekšķīgi lietojamiem antikoagulantiem, ieteicams kontrolēt INR

(Starptautiskā standartizētā koeficienta) rādītāju.

Citotoksiskie līdzekļi var samazināt fenitoīna uzsūkšanos zarnās. Ieteicama rūpīga fenitoīna līmeņa

serumā kontrole. Iespējams, ka var mainīties arī citu pretepilepsijas zāļu līmeņi. Ārstēšanas ar

Xaluprine laikā rūpīgi jākontrolē pretepilepsijas līdzekļu līmenis serumā, nepieciešamības gadījumā

pielāgojot devu.

Citu zāļu iedarbība uz merkaptopurīnu

Ja vienlaicīgi lieto allopurinolu un Xaluprine, ir svarīgi, lai tiktu lietota tikai viena ceturtā daļa parastās

Xaluprine

devas, jo allopurinols samazina 6-merkaptopurīna metabolismu ar ksantīna oksidāzes

palīdzību. Merkaptopurīna metabolismu var samazināt arī citi ksantīna oksidāzes inhibitori, piemēram,

febuksostats, un, tā kā nav pieejami pietiekami dati, lai noteiktu atbilstošu devas samazinājumu,

vienlaicīga lietošana nav ieteicama.

Tā kā pastāv

in vitro

pierādījumi, ka aminosalicilāta atvasinājumi (piemēram, olsalazīns, mesalazīns

vai sulfasalazīns) inhibē TPMT enzīmu, kas metabolizē 6-merkaptopurīnu, pacientiem, kuri saņem

vienlaicīgu Xaluprine

terapiju, tie jālieto piesardzīgi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Pierādījumi par 6-merkaptopurīna teratogenitāti cilvēkiem ir apšaubāmi. Ārstēšanas laikā un vismaz

trīs mēnešus pēc pēdējās devas saņemšanas gan seksuāli aktīviem vīriešiem, gan sievietēm jālieto

efektīva kontracepcijas metode. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina par embriotoksisku un embrioletālu

iedarbību (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Grūtniecība

Rūpīgi neizvērtējot riska un ieguvumu attiecību, Xaluprine

nedrīkst lietot pacientēm grūtniecības

laikā, vai ja grūtniecība ir iespējama.

Ir ziņots par priekšlaicīgām dzemdībām un zemu dzimšanas svaru pēc 6-merkaptopurīna lietošanas

grūtniecības laikā. Ir ziņots arī par iedzimtām anomālijām un spontāniem abortiem pēc tam, kad māte

vai tēvs ir lietojuši šīs zāles. Ir ziņots par multiplām iedzimtām anomālijām pēc tam, kad māte

saņēmusi ārstēšanu ar 6-merkaptopurīnu kombinācijā ar citiem ķīmijterapijas līdzekļiem.

Jaunākais epidemioloģiskais ziņojums liecina, ka sievietēm, kuras grūtniecības laikā lietojušas

merkaptopurīnu, nepastāv paaugstināts priekšlaicīgu dzemdību, zema dzimšanas svara vai iedzimtu

anomāliju risks.

Ieteicama to jaundzimušo uzraudzība, kuri dzimuši mātēm, kas saņēmušas merkaptopurīnu

grūtniecības laikā, lai konstatētu iespējamus hematoloģiskus un imūnās sistēmas traucējumus.

Barošana ar krūti

6-merkaptopurīns ir konstatēts sieviešu, kuras saņem azatioprīna terapiju, pirmpienā un pienā, tāpēc

sievietes, kuras saņem Xaluprine, nedrīkst barot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

6-merkaptopurīna terapijas iedarbība uz cilvēku fertilitāti nav zināma, taču ir ziņojumi par sekmīgu

kļūšanu par māti/tēvu pēc ārstēšanās bērnībā vai pusaudža gados. Ir ziņots par pārejošu pilnīgu

oligospermiju pēc 6-merkaptopurīna lietošanas kombinācijā ar kortikosteroīdiem.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pētījumi par ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav veikti.

Pamatojoties uz aktīvās vielas farmakoloģiju, nav iespējams paredzēt negatīvu ietekmi uz šīm

darbībām.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Galvenā ārstēšanas ar 6-merkaptopurīnu nevēlamā blakusparādība ir kaulu smadzeņu nomākums, kas

izraisa leikopēniju un trombocitopēniju.

Trūkst mūsdienīgas klīniskās dokumentācijas par merkaptopurīnu, kas varētu kalpot kā pierādījums,

lai precīzi noteiktu nevēlamo blakusparādību biežumu.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulā

Tālāk uzskaitītās parādības ir apzinātas kā nevēlamās blakusparādības. Nevēlamās blakusparādības ir

uzskaitītas pēc orgānu sistēmas klasifikācijas un biežuma: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz

< 1/10), retāk (≥1/1000 līdz < 1/100), reti (≥1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000)

un nav

zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās

blakusparādības uzskaitītas to nopietnības samazināšanās secībā.

Orgānu sistēmu

klasifikācija

Biežums

Nevēlamā blakusparādība

Infekcijas un infestācijas

Retāk

Bakteriālas un vīrusu

infekcijas, ar neitropēniju

saistītas infekcijas

Labdabīgi, ļaundabīgi un

neprecizēti audzēji (ieskaitot

cistas un polipus)

Reti

Ļaundabīgi audzēji, tajā

skaitā limfoproliferatīvi

traucējumi, ādas vēzis

(melanomas un

nemelanomas), sarkomas

(Kapoši sarkoma un citas

sarkomas), dzemdes kakla

vēzis

in situ

(skatīt

4.4. apakšpunktu).

Ļoti reti

Sekundāra leikoze un

mielodisplāzija

Nav zināmi

Hepatosplēniska T šūnu

limfoma* (skatīt

4.4. apakšpunktu)

Asins un limfātiskās sistēmas

traucējumi

Ļoti bieži

Kaulu smadzeņu nomākums;

leikopēnija un

trombocitopēnija

Bieži

Anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk

Artralģija, ādas nieze, zāļu

izraisīts drudzis

Reti

Sejas tūska

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

Bieži

Anoreksija

Nav zināmi

Hipoglikēmija

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Bieži

Stomatīts, caureja, vemšana,

slikta dūša

Retāk

Pankreatīts, mutes dobuma

čūlas

Ļoti reti

Zarnu čūlas

Aknu un/vai žults izvades

sistēmas traucējumi

Bieži

Žults stāze, hepatoksicitāte

Retāk

Aknu nekroze

Nav zināmi

Portāla hipertensija*,

mezglaina reģeneratīvā

hiperplāzija*, sinusoidālas

obstrukcijas sindroms*

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Reti

Alopēcija

Nav zināmi

Fotosensivitātes reakcija

Reproduktīvās sistēmas

traucējumi un krūts slimības

Reti

Pārejoša oligospermija

*Pacientiem ar iekaisīgu zarnu slimību (IZS), neapstiprināta indikācija.

† Pediatriskajā populācijā.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

6-merkaptopurīns ir hepatotoksisks dzīvniekiem un cilvēkiem. Histoloģiskajos izmeklējumos

cilvēkiem ir uzrādīta aknu nekroze un žults stāze.

Hepatotoksicitātes sastopamība ir ļoti atšķirīga un var attīstīties, lietojot jebkuru devu, taču biežāk

gadījumos, kad pārsniegta ieteicamā deva.

Aknu funkcijas rādītāju kontrole var ļaut agri konstatēt hepatotoksicitāti. Parasti tā ir atgriezeniska, ja

6-merkaptopurīna terapija tiek pārtraukta pietiekami ātri, tomēr ir bijuši arī letāli aknu bojājumi.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Simptomi un pazīmes

Iedarbība uz kuņģa-zarnu traktu, tajā skaitā slikta dūša, vemšana un caureja, kā arī anoreksija var būt

agrīni simptomi, kas liecina, ka notikusi pārdozēšana. Galvenā toksiskā iedarbība ir uz kaulu

smadzenēm, kā rezultātā veidojas mielosupresija. Hematoloģiskā toksicitāte visticamāk būs izteiktāka

hroniskas, nevis vienreizējas Xaluprine pārdozēšanas gadījumā. Var rasties arī aknu darbības

traucējumi un gastroenterīts.

Pārdozēšanas risks ir paaugstināts arī tad, ja vienlaicīgi ar 6-merkaptopurīnu tiek lietoti ksantīna

oksidāzes inhibitori (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ārstēšana

Tā kā nav zināma antidota, rūpīgi jākontrolē asinsaina un jāveic vispārēji atbalstoši pasākumi kopā ar

piemērotu asins transfūziju, ko uzsāk nepieciešamības gadījumā. Aktīvi pasākumi (piemēram,

aktivētās ogles lietošana vai kuņģa skalošana) 6-merkaptopurīna pārdozēšanas gadījumā var nebūt

efektīvi, ja šo procedūru nevar uzsākt 60 minūšu laikā pēc norīšanas.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzekļi, antimetabolīti, purīna analogi, ATĶ kods: L01BB02

Darbības mehānisms

6-merkaptopurīns ir neaktīvas priekšzāles, kas darbojas kā purīna antagonists, bet kuru citotoksiskai

iedarbībai vispirms nepieciešama uzsūkšanās šūnās un intracelulārais anabolisms, lai pārvērstos par

tioguanīna nukleotīdiem, iegūstot citotoksisku iedarbību. 6-merkaptopurīna metabolīti kavē

de novo

purīna sintēzi un purīna nukleotīdu interkonversijas. Tioguanīna nukleotīdi tiek iekļauti nukleīnskābēs,

un tas pastiprina aktīvās vielas citotoksisko iedarbību.

Parasti starp 6-merkaptopurīnu un 6-tioguanīnu pastāv krusteniskā rezistence.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Iekšķīgi lietojamā 6-merkaptopurīna biopieejamībai ir ievērojama mainība pacientu starpā, ko,

iespējams, izraisa tā pirmā loka metabolisms. Lietojot iekšķīgi devu 75 mg/m

7 pediatriskiem

pacientiem, vidējā biopieejamība bija 16 % ievadītās devas, robežās no 5 līdz 37 %.

Salīdzinošā biopieejamības pētījumā, kurā piedalījās veseli pieaugušie brīvprātīgie (n=60), tika

pierādīts, ka 50 mg Xaluprine suspensija iekšķīgai lietošanai ir bioekvivalenta atsauces 50 mg tabletei

attiecībā uz AUC, bet ne C

max.

Vidējā (90 % TI) C

suspensijai iekšķīgai lietošanai bija par 39 %

(22 % - 58 %) augstāka nekā tabletei, lai gan mainība starp cilvēkiem (% C.V) bija mazāka, lietojot

suspensiju iekšķīgai lietošanai (46 %) nevis tableti (69 %).

7 Westferry Circus

Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom

Telephone

+44 (0)20 7418 8400

Facsimile

+44 (0)20 7418 8416

E-mail

info@ema.europa.eu

Website

www.ema.europa.eu

An agency of the European Union

© European Medicines Agency, 2012. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/622244/2012

EMEA/H/C/002022

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Xaluprine

merkaptopurīns

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Xaluprine. Tajā ir paskaidrots,

kā Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles pirms sniegt pozitīvu atzinumu par

reģistrācijas apliecības piešķiršanu un ieteikumus par Xaluprine lietošanu.

Kas ir Xaluprine?

Xaluprine ir zāles, kas satur aktīvo vielu merkaptopurīnu. Tas ir pieejams iekšķīgi lietojamas

suspensijas veidā.

Kāpēc lieto Xaluprine?

Xaluprine lieto, lai ārstētu bērnus, pusaudžus un pieaugušos, kuriem ir akūta limfoblastiska leikoze

(ALL), limfocītu (balto asins šūnu paveida) vēzis.

Sakarā ar to, ka ALL pacientu skaits ir mazs, slimību uzskata par retu, un 2009. gada 30. aprīlī

Xaluprine tika apstiprinātas kā zālēs retu slimību ārstēšanai.

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Xaluprine?

Ārstēšana ar šīm zālēm jāuzrauga veselības aprūpes speciālistam, kam ir pieredze ALL pacientu

ārstēšanā.

Zāles lieto iekšķīgi, izmantojot iepakojumā esošo šļirci, vienreiz dienā vakarā. Devu nosaka katram

pacientam, galvenokārt atbilstoši ķermeņa virsmas laukumam, un to var pielāgot atbilstoši zāļu

iedarbībai asinīs. To var lietot kopā ar ēdienu (izņemot piena produktus) vai tukšā dūšā, bet katru

dienu vienā un tai pašā veidā. Plašāku informāciju skatīt zāļu aprakstā (kas arī ir daļa no EPAR).

Xaluprine darbojas?

Šo zāļu aktīvajai vielai merkaptopurīnam ir līdzīga ķīmiskā struktūra kā purīnam, kas ir viena no

pamata ķīmiskajām vielām, kas veido DNS. Organismā 6-merkaptopurīns šūnās tiek pārveidots par

vielu, kas ietekmē jaunas DNS veidošanos. Tas novērš šūnu dalīšanos. ALL gadījumā limfocīti vairojas

pārāk ātri un dzīvo pārāk ilgi. 6-merkaptopurīns novērš to dalīšanos, un tie iet bojā, tādējādi palēninās

leikozes progresēšana. Merkaptopurīnu saturošas zāles tablešu formā Eiropas Savienībā ALL pacientu

ārstēšanai jau tiek lietotas daudzus gadus.

Kā noritēja Xaluprine izpēte?

6-merkaptopurīns tablešu veidā Eiropas Savienībā ALL ārstēšanai tiek lietots vairākus gadus, tādēļ

uzņēmums iesniedza rezultātus, kas pieejami literatūrā no iepriekš ar merkaptopurīna tabletēm veiktos

pētījumos.

Pētījumu veica arī, lai salīdzinātu Xaluprine suspensijas iekšķīgai lietošanai un tablešu biopieejamību.

Biopieejamības pētījumā salīdzināja veidu, kādā divas dažādas vienu un to pašu zāļu formas uzsūcas

cilvēka organismā, un aktīvās vielas līmeni, ko tās nodrošina.

Kādas bija Xaluprine priekšrocības šajos pētījumos?

6-merkaptopurīna efektivitāte ALL progresēšanas palēnināšanā ir jau labi zināma, jo tas tiek lietots jau

daudzus gadus. Xaluprine pievienotā vērtība ir tā, ka tas kā suspensija iekšķīgai lietošanai nodrošinās

precīzāku dozēšanu un to ir vieglāk lietot bērniem. Biopieejamības pētījums liecināja, ka Xaluprine ir

salīdzināms ar tabletēm, bet darbojas paredzamāk un tam ir raksturīga ātrāka uzsūkšanās, kādēļ,

pacientam mainot vienu zāļu formu uz citu, būs jāpielāgo deva.

Kāds risks pastāv, lietojot Xaluprine?

Visbiežāk novērotās merkaptopurīna blakusparādības (vairāk nekā 1 pacientam no 10) ir leikopēnija

(mazs balto asins šūnu skaits) un trombocitopēnija (mazs trombocītu skaits). Pilns blakusparādību

saraksts ir atrodams zāļu lietošanas instrukcijā.

Xaluprine nedrīkst lietot cilvēkiem, kam ir paaugstināta jutība (alerģija) pret merkaptopurīnu vai kādu

citu sastāvdaļu. To nedrīkst lietot vienlaikus ar vakcīnu pret dzelteno drudzi.

Kāpēc Xaluprine tika apstiprinātas?

CHMP ņēma vērā, ka merkaptopurīns ir nozīmīgs ALL ārstēšanas līdzeklis un ka vienīgā Eiropas

Savienībā reģistrētā forma ir 50 mg tablete, kas apgrūtina devas pielāgošanu mazākiem bērniem.

Komiteja ņēma vērā, ka suspensija iekšķīgai lietošanai ļauj veikt precīzāku dozēšanu, un tā ir ērtāk

lietojama bērniem, kuri nevar norīt tabletes. CHMP ņēma vērā arī, ka zāļu lietošanas radītais risks ir

labi zināms.

Komiteja nolēma, ka pacientu ieguvums, lietojot Xaluprine, pārsniedz šo zāļu radīto risku, un ieteica

izsniegt šo zāļu reģis

trācijas apliecību.

Cita informācija par Xaluprine

Eiropas Komisija 2012. gada 9. martā izsniedza Xaluprine reģistrācijas apliecību, kas derīga visā

Eiropas Savienībā.

Xaluprine

2. lappuse no 3

Xaluprine

3. lappuse no 3

Pilns Xaluprine EPAR teksts ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find

medicine/Human medicines/European Public Assessment Reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar

Xaluprine pieejama zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī ir daļa no EPAR) vai, sazinoties ar ārstu vai

farmaceitu.

Retu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu komitejas atzinuma kopsavilkums par Xaluprine atrodams

aģentūras tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find medicine/Human medicines/Rare disease designations

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 09.2012.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju