Vpriv

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

13-08-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
velaglucerase alfa
Pieejams no:
Shire Pharmaceuticals Ireland Ltd 
ATĶ kods:
A16AB10
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
velaglucerase alfa
Ārstniecības grupa:
Citas gremošanas trakta un metabolisma produkti,
Ārstniecības joma:
Gošē slimība
Ārstēšanas norādes:
Vpriv ir indicēts ilgstošai enzīmu aizstājterapijai (ERT) pacientiem ar 1. tipa Gošē slimību.
Produktu pārskats:
Revision: 13
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/001249
Autorizācija datums:
2010-08-26
EMEA kods:
EMEA/H/C/001249

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

13-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

13-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

13-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

13-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

01-07-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

13-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

13-08-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

13-08-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

13-08-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

01-07-2016

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

VPRIV 400 vienību pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai

velaglucerase alfa

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām

blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir VPRIV un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms VPRIV lietošanas

Kā lietot

VPRIV

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt VPRIV

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir VPRIV un kādam nolūkam to lieto

VPRIV ir ilgstoša enzīmu aizstājterapija (EAT), ko lieto 1. tipa Gošē slimības gadījumā

Gošē slimība rodas ģenētisku traucējumu dēļ, ko izraisa enzīms glikocerebrozidāze, kā trūkst vai kas

nedarbojas. Ja šī enzīma trūkst vai tas nedarbojas, kā paredzēts, organisma šūnās uzkrājas

glikocerebrozīds, kas izraisa Gošē slimības pazīmes un simptomus.

VPRIV satur vielu, ko sauc par alfa velaglicerāzi un kas ir paredzēta aizstāt trūkstošo vai bojāto

enzīmu, glikocerebrozidāzi, pacientiem ar Gošē slimību.

2.

Kas Jums jāzina pirms VPRIV lietošanas

Nelietojiet VPRIV šādos gadījumos:

ja Jums ir smaga alerģija pret alfa velaglicerāzi vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu

sastāvdaļu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms VPRIV lietošanas konsultējieties ar ārstu

Ja Jūs tiekat ārstēts ar VPRIV, Jums iespējama blakusparādību rašanās infūzijas laikā vai pēc tās

(skatīt 4. punktu “Iespējamās blakusparādības”). Šādi tiek sauktas ar infūziju saistītas reakcijas,

un tās var izpausties kā paaugstinātas jutības reakcija ar tādiem simptomiem kā slikta dūša,

izsitumi, grūtības elpojot, sāpes mugurā, nepatīkamas sajūtas krūškurvī (spiedoša sajūta

krūškurvī), nātrene, sāpes locītavās vai galvassāpes.

Ārpus paaugstinātas jutības reakciju simptomiem ar infūziju saistītās reakcijas var izpausties kā

reibonis, augsts asinsspiediens, nogurums, drudzis, nieze vai neskaidra redze.

Ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem,

Jums nekavējoties jāziņo par to savam ārstam

Jums var dot papildu zāles, lai palīdzētu ārstēt vai novērst turpmākās reakcijas. Šādas zāles var

būt, piemēram, antihistamīni, pretdrudža līdzekļi un kortikosteroīdi.

Ja reakcija būs smaga, Jūsu ārsts nekavējoties pārtrauks intravenozo infūziju un sāks Jums

atbilstošu medicīnisko ārstēšanu.

Ja reakcijas būs smagas un/vai zudīs šo zāļu iedarbība, Jūsu ārsts veiks asins analīzi, lai noteiktu

antivielas, kas var ietekmēt ārstēšanas iznākumu.

Jūsu ārsts vai medmāsa var pieņemt lēmumu turpināt VPRIV lietošanu pat tad, ja Jums rodas ar

infūziju saistīta reakcija. Jūsu veselības stāvoklis tiks rūpīgi novērots.

Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir iepriekš bijusi ar infūziju saistīta reakcija, lietojot cita veida EAT

Gošē slimības ārstēšanai.

Bērni

VPRIV nevajadzētu lietot bērniem, kas jaunāki par 4 gadiem, jo nav datu par zāļu lietošanu šajā

vecuma grupā.

Citas zāles un VPRIV

Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Grūtniecība

Grūtniecības laikā un dažas nedēļas pēc dzemdībām Gošē slimība var kļūt aktīvāka. Sievietēm ar Gošē

slimību, kurām iestājusies grūtniecība vai kuras plāno grūtniecību, pirms tiek lietotas šīs zāles, vēlams

konsultējieties ar ārstu.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai VPRIV var nonākt mātes pienā. Ja barojat bērnu ar krūti vai plānojat to darīt, pirms

tiek lietotas šīs zāles, konsultējieties ar ārstu. Pēc tam ārsts Jums palīdzēs izlemt, vai ir jāpārtrauc

bērna barošana ar krūti vai VPRIV lietošana, ņemot vērā ieguvumu no bērna barošanas ar krūti un

VPRIV lietošanas ieguvumu mātei.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

VPRIV neietekmē vai pavisam nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot

mehānismus.

VPRIV satur nātriju

Šīs zāles satur 12,15 mg nātrija (galvenā pārtikā lietojamās/vārāmās sāls sastāvdaļa) katrā flakonā. Tas

ir līdzvērtīgi 0,6% ieteicamās maksimālās nātrija dienas devas pieaugušajam.

3.

Kā lietot VPRIV

Šīs zāles drīkst lietot tikai tāda ārsta medicīniskajā uzraudzībā, kuram ir zināšanas par Gošē slimības

ārstēšanu. Zāles ievada ārsts vai medmāsa intravenozas infūzijas veidā.

Deva

Ieteicamā deva ir 60 vienības/kg, ko lieto katru otro nedēļu.

Ja Jums pašreiz ārstē Gošē slimību ar cita veida EAT un Jūsu ārsts vēlas veikt Jums pāreju uz VPRIV,

sākumā Jūs varat saņemt VPRIV tādā pašā devā un tikpat bieži kā otru EAT.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

VPRIV var lietot bērniem un pusaudžiem (no 4 līdz 17 gadiem) tādās pašās devās un tikpat bieži kā

pieaugušajiem.

Lietošana gados vecākiem cilvēkiem

VPRIV var lietot gados vecākiem cilvēkiem (vecākiem par 65 gadiem) tādās pašās devās un tikpat

bieži kā pieaugušajiem.

Atbildreakcija uz ārstēšanu

Ārsts kontrolēs Jūsu atbildreakciju uz ārstēšanu un laika gaitā var mainīt Jūsu devu (palielināt vai

samazināt to).

Ja Jūs labi panesat infūzijas slimnīcā, Jūsu ārsts vai medicīnas māsa var veikt Jums infūzijas arī mājas

apstākļos.

Ievadīšana

VPRIV ir iepildīts flakonā kompakta pulvera veidā, ko pirms intravenozās infūzijas sajauc ar sterilu

ūdeni pēc tam atšķaida ar 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda šķīdumu infūzijām.

Pēc pagatavošanas Jūsu ārsts vai medicīnas māsa lietos Jums šīs zāles, pilinot vēnā (intravenoza

infūzija) 60 minūšu laikā.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Bieži (var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem) pacientiem radās smaga alerģiska reakcija ar apgrūtinātu

elpošanu, nepatīkamām sajūtām krūškurvī (spiedienu krūškurvī), sliktu dūšu, sejas, lūpu, mēles vai

rīkles pietūkumu (anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas). Bieži rodas arī tādas alerģiskas ādas

reakcijas kā nātrene, izteikti izsitumi vai nieze. Ja Jums rodas kāda no šīm reakcijām, nekavējoties

informējiet ārstu.

Lielākā daļa blakusparādību, tostarp alerģiskās reakcijas, radās infūzijas laikā vai neilgi pēc tās. Tās ir

ar infūziju saistītas reakcijas. Citas ar infūziju saistītas reakcijas, kas radās ļoti bieži (var ietekmēt

vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem), ietver:

galvassāpes,

reiboni,

drudzi/palielinātu ķermeņa temperatūru,

muguras sāpes, locītavu sāpes un nogurumu, kā arī augstu asinsspiedienu (bieži ziņots)

un neskaidru redzi (ziņots retāk). Ja Jums rodas kāda no šīm blakusparādībām, nekavējoties

informējiet ārstu.

Citas blakusparādības ietver

Ļoti biežas blakusparādības (var ietekmēt vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem) ir:

kaulu sāpes,

vājums/spēka trūkums,

sāpes vēderā.

Biežas blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 no 10 cilvēkiem) ir:

pagarināts asiņošanas apstāšanās laiks pēc griezuma var izraisīt vieglu/spontānu,

asiņošanu/vieglu ievainojamību,

ādas pietvīkums,

paātrināta sirdsdarbība,

izsitumi/nātrene,

antivielu izveidošanās pret VPRIV (skatīt 2. punktu),

pazemināts asinsspiediens.

Retākas blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 no 100 cilvēkiem) ir:

vemšana.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī

tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt VPRIV

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes marķējuma pēc "Derīgs līdz".

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt ledusskapī (2 °C –8 °C).

Nesasaldēt.

Uzglabāt ārējā iepakojumā. Sargāt no gaismas.

Šķīdumu nedrīkst lietot, ja tas mainījis krāsu vai tajā redzami svešķermeņi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko VPRIV satur

Aktīvā viela ir alfa velaglicerāze.

Katrs flakons satur 400 vienības alfa velaglicerāzes.

Pēc atšķaidīšanas vienā mililitrā šķīduma ir 100 vienības alfa velaglicerāzes.

Citas sastāvdaļas ir saharoze, nātrija citrāta dihidrāts, citronskābes monohidrāts un

polisorbāts 20 (skatīt 2. sadaļu „VPRIV satur nātriju”).

VPRIV ārējais izskats un iepakojums

20 ml stikla flakons, kurā ir balts vai dzeltenbalts pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai.

Iepakojumā 1, 5 vai 25 flakoni.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Shire Pharmaceuticals Ireland Limited

Block 2 & 3 Miesian Plaza

50 – 58 Baggot Street Lower

Dublin 2

Īrija

Tel: + 800 66838470

E-mail: medinfoEMEA@shire.com

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta .

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu. Tur ir arī saites uz citām tīmekļa vietnēm par retām slimībām un to

ārstēšanu.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem.

VPRIV ir pulveris infūzijām paredzēta šķīduma pagatavošanai. To nepieciešams atšķaidīt, un tas

paredzēts intravenozām infūzijām. VPRIV ir vienreizējai lietošanai un jāievada caur 0,22 µm filtru.

Iznīciniet visu neizlietoto šķīdumu. VPRIV nedrīkst ievadīt infūzijas veidā kopā ar citiem preparātiem

vienas infūzijas laikā, jo nav novērtēta šī šķīduma saderība ar citiem preparātiem. Viss infūzijas

tilpums jāievada 60 minūšu laikā.

Izmantojiet aseptiskas metodes.

VPRIV jāsagatavo šādi:

Izšķīdināšanai nepieciešamo flakonu skaitu nosaka, pamatojoties uz konkrētā pacienta ķermeņa

masu un viņam parakstīto devu.

Vajadzīgais skaits flakonu jāizņem no ledusskapja. Izšķīdināšana jāveic, izmantojot sterilu ūdeni

injekcijām:

Flakona izmērs

Sterils ūdens injekcijām

400 vienības

4,3 ml

Pirms šķīdināšanas uzmanīgi saskalojiet flakonus. Nesakratīt.

Pirms atšķaidīšanas vizuāli pārbaudiet flakonos esošo šķīdumu; tam jābūt dzidram līdz viegli

lāsumainam un bezkrāsainam; ja šķīdums ir mainījis krāsu vai tajā ir redzami svešķermeņi,

šķīdumu nedrīkst lietot.

Aprēķinātais zāļu tilpums jāpaņem no attiecīga skaita flakonu. Flakonā var palikt nedaudz

preparāta.

Flakona izmērs

Iegūstamais tilpums

400 vienības

4,0 ml

Kopējo nepieciešamo tilpumu atšķaidiet ar 100 ml 9 mg/ml (0,9 %) nātrija hlorīda infūziju

šķīduma. Uzmanīgi saskalojiet. Nesakratīt. Infūzija jāsāk 24 stundu laikā pēc izšķīdināšanas.

No mikrobioloģijas viedokļa preparāts jāizlieto nekavējoties. Ja preparātu neizlieto nekavējoties, par

glabāšanas ilgumu un nosacījumiem pirms lietošanas atbild lietotājs, un tas nedrīkst pārsniegt

24 stundas temperatūrā 2 °C –8 °C.

Zāles nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem vai kanalizācijā. Neizlietotās zāles vai izlietotie

materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

Reģistrēšana

Lai uzlabotu bioloģisko zāļu izsekojamību, ir skaidri jāreģistrē lietoto zāļu nosaukums un sērijas

numurs.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

VPRIV 400 vienību pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs flakons satur 400 vienības* alfa velaglicerāzes (velaglucerase alfa)**.

Pēc izšķīdināšanas viens mililitrs šķīduma satur 100 vienības alfa velaglicerāzes.

*Enzīma vienību definē kā nepieciešamo enzīma daudzumu, lai vienu mikromolu p-nitrofenil-β-D-

glikopiranozīda vienas minūtes laikā 37 ºC temperatūrā pārveidotu par p-nitrofenolu.

**Iegūst HT–1080 cilvēka fibroblastu šūnu līnijā, izmantojot rekombinanto DNS tehnoloģiju.

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katrs flakons satur 12,15 mg nātrija.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Pulveris infūziju šķīduma pagatavošanai.

Balts līdz bālgans pulveris.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

VPRIV ir indicēts ilgstošai enzīmu aizstājterapijai (EAT) pacientiem ar 1. tipa Gošē slimību.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Terapija ar VPRIV jāuzrauga ārstam, kuram ir pieredze, aprūpējot pacientus ar Gošē slimību.

Devas

Ieteicamā deva ir 60 vienības/kg, ko lieto katru otro nedēļu.

Atkarībā no terapeitisko mērķu sasniegšanas un saglabāšanas, var veikt individuālu devas pielāgošanu.

Klīniskajos pētījumos ir novērtētas devas amplitūdā no 15 līdz 60 vienībām/kg katru otro nedēļu.

Pētījumi, lietojot devas virs 60 vienībām/kg, nav veikti.

Pacienti, kuriem 1. tipa Gošē slimība pašreiz tiek ārstēta ar imiglicerāzes enzīmu aizstājterapiju, var

pāriet uz VPRIV terapiju, lietojot zāles tādās pašās devās un tikpat bieži.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti (≥65 gadus veci)

Gados vecākus pacientus var ārstēt ar tādām pašām devām (15 līdz 60 vienības/kg) kā citus

pieaugušos pacientus (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pamatojoties uz pašreizējām zināšanām par alfa velaglicerāzes farmakokinētiku un farmakodinamiku,

devas koriģēšana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav ieteicama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pamatojoties uz pašreizējām zināšanām par alfa velaglicerāzes farmakokinētiku un farmakodinamiku,

devas koriģēšana pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav ieteicama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Divdesmit no 94 pacientiem (21 %), kas saņēma alfa velaglicerāzi klīnisko pētījumu laikā, bija bērni

vai pusaudži (4 līdz 17 gadi). Drošības un efektivitātes raksturlielumi pediatriskajā populācijā un

pieaugušajiem pacientiem bija līdzīgi (vairāk informācijas skatīt 5.1. apakšpunktā).

Alfa velaglicerāzes drošums un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 4 gadiem, līdz šim nav

pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Tikai intravenozai lietošanai.

Jāievada 60 minūtes ilgas intravenozas infūzijas veidā.

Jālieto caur 0,22 µm filtru.

Zāļu lietošanu mājās veselības aprūpes speciālista uzraudzībā var apsvērt tikai tiem pacientiem, kuri ir

saņēmuši vismaz trīs infūzijas un labi tās panes. Atbilstīgam medicīniskam atbalstam, kas nozīmē arī

neatliekamās palīdzības sniegšanā adekvāti izglītotus speciālistus, jābūt nekavējoties pieejamam, kad

tiek ievadīta alfa velaglicerāze. Ja attīstās anafilaktiska vai cita akūta reakcija, infūzija nekavējoties

jāpārtrauc un jāsāk piemērota ārstēšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ieteikumus par zāļu sagatavošanu un atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.

Kontrindikācijas

Smaga alerģiska reakcija pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Izsekojamība

Lai uzlabotu bioloģisko zāļu izsekojamību, ir skaidri jāreģistrē lietoto zāļu nosaukums un sērijas

numurs.

Paaugstināta jutība

Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā ir ziņots par paaugstinātas jutības reakcijām

pacientiem, starp tām ir arī simptomi, kas atbilst anafilaksei. Vairākums paaugstinātas jutības reakciju

parasti attīstās ne vēlāk kā 12 stundas pēc infūzijas. Paaugstinātas jutības simptomi, par kuriem ziņots

visbiežāk, ir slikta dūša, izsitumi, aizdusa, sāpes mugurā, diskomforts krūškurvī (arī spiedoša sajūta

krūškurvī), nātrene, artralģija un galvassāpes.

Ar infūziju saistītas reakcijas

Ar infūziju saistīta reakcija tiek definēta kā jebkura blakusparādība uz zālēm, kas attīstās 24 stundās

pēc alfa velaglicerāzes infūzijas sākšanas. Klīniskajos pētījumos ar infūziju saistītās reakcijas

infusion-related reactions

IRR

) bija visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības ārstētajiem

pacientiem.

IRR

bieži izpaužas kā paaugstinātas jutības reakcija. Paaugstinātas jutības simptomi, par

kuriem ziņots visbiežāk, ir slikta dūša, izsitumi, aizdusa, sāpes mugurā, diskomforts krūškurvī (arī

spiedoša sajūta krūškurvī), nātrene, artralģija un galvassāpes. Par simptomiem, kas atbilst anafilaksei,

ziņots pacientiem klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā. Līdzās simptomiem, kas tiek

saistīti ar paaugstinātas jutības reakciju,

IRR

var izpausties kā nogurums, reibonis, drudzis,

asinsspiediena paaugstināšanās, nieze vai neskaidra redze. Iepriekš neārstētiem pacientiem ar infūziju

saistītās reakcijas lielākoties radās pirmo 6 terapijas mēnešu laikā.

Ar infūziju saistītu reakciju profilakse un pārvaldība, ieskaitot paaugstinātas jutības reakcijas

Aprūpējot pacientus, kuriem radušās ar infūzijām saistītas reakcijas, jāvadās no reakciju smaguma

pakāpes, un aprūpei jāietver infūzijas ātruma samazināšana, terapija ar tādām zālēm kā antihistamīni,

pretdrudža līdzekļi un/vai kortikosteroīdi, un/vai ārstēšanas pārtraukšana un atsākšana ar pagarinātu

infūzijas laiku.

Paaugstinātas jutības reakciju (arī anafilakses) attīstības riska dēļ atbilstīgam medicīniskam atbalstam,

kas nozīmē arī neatliekamās palīdzības sniegšanā adekvāti izglītotus speciālistus, jābūt nekavējoties

pieejamam, kad tiek ievadīta alfa velaglicerāze. Ja ārstniecības iestādē vai mājas apstākļos attīstās

anafilaktiska vai citas akūtas reakcijas, infūzija nekavējoties jāpārtrauc un jāuzsāk piemērota ārstēšana.

Pacientiem, kam anafilakse attīstās mājas apstākļos, jāapsver ārstēšanas turpināšana ārstniecības

iestādē.

Piesardzība jāievēro to pacientu ārstēšanā, kam pret alfa velaglicerāzi vai citu enzīmu aizstājterapiju

izpaudušies paaugstinātas jutības simptomi.

Gadījumos, kad bijusi nepieciešama simptomātiska ārstēšana, turpmākas reakcijas iespējams novērst,

veicot premedikāciju ar antihistamīniem un/vai kortikosteroīdiem.

Imunitātes veidošanās

Lietojot alfa velaglicerāzi, antivielas var ietekmēt ar ārstēšanu saistītās reakcijas. Lai turpmāk izvērtētu

antivielu ietekmi smagās ar infūziju saistītās reakcijās un gadījumos, kad zālēm nav iedarbības uz

pacientu vai tā ir zudusi, jāpārbauda antivielu klātbūtne un par rezultātiem jāziņo kompānijai.

Klīniskajos pētījumos vienam no 94 pacientiem (1%) izveidojās IgG grupas antivielas pret alfa

velaglicerāzi. Šajā vienā gadījumā antivielu neitralizēšanas spēju noteica ar in vitro testa starpniecību.

Ar infūziju saistītas reakcijas šim pacientam netika konstatētas. IgE antivielas pret alfa velaglicerāzi

neizveidojās nevienam pacientam.

Nātrijs

Šīs zāles satur 12,15 mg nātrija katrā flakonā. .

Tas ir līdzvērtīgi 0,6 % no PVO ieteiktās maksimālās 2

g nātrija dienas devas pieaugušajiem.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi nav veikti.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Reproduktīvā vecuma sievietes

Pacientēm ar Gošē slimību, kurām iestājas grūtniecība, grūtniecības un dzemdību laikā iespējama

palielināta slimības aktivitāte. Grūtniecības gadījumā nepieciešams riska un ieguvuma novērtējums

sievietēm ar Gošē slimību, kuras plāno grūtniecību.

Grūtniecība

Dati par alfa velaglicerāzes lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti vai nav pieejami. Pētījumi ar

dzīvniekiem neuzrāda tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz grūtniecību, embrionālo/augļa attīstību,

dzemdībām vai pēcdzemdību attīstību. Lai individualizētu terapiju, nepieciešama grūtniecības un Gošē

slimības klīnisko izpausmju rūpīga novērošana. Lietojot sievietēm grūtniecības laikā, jāievēro

piesardzība.

Barošana ar krūti

Informācija par alfa velaglicerāzes/metabolītu izdalīšanos cilvēka pienā nav pietiekama. Velaglicerāze

ir bēta-glikocerebrozidāzes sintētiska forma, kas ir cilvēka piena normāla sastāvdaļa. Pētījumos ar

citām enzīma formām mātes pienā ir atklāti ļoti zemi enzīma līmeņi. Lēmums pārtraukt barošanu ar

krūti vai pārtraukt/atturēties no terapijas ar VPRIV jāpieņem, izvērtējot krūts barošanas ieguvumu

bērnam un ieguvumu no terapijas sievietei.

Fertilitāte

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par auglības traucējumiem (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

VPRIV neietekmē vai nenozīmīgi ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Nopietnākās nevēlamās blakusparādības klīniskajos pētījumos pacientiem bija paaugstinātas jutības

reakcijas (2,1%).

Visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības bija ar infūziju saistītas reakcijas (39,4%). Visbiežāk

novērotie ar infūzijām saistīto reakciju simptomi bija šādi: galvassāpes, reibonis, hipotensija,

hipertensija, slikta dūša, nogurums/astēnija, kā arī drudzis/paaugstināta ķermeņa temperatūra (vairāk

informācijas skatīt 4.4. apakšpunktā). Vienīgā nevēlamā blakusparādība, kuras dēļ bija jāpārtrauc

ārstēšana, bija ar infūziju saistīta reakcija.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots pacientiem ar 1. tipa Gošē slimību, ir uzskaitītas

1. tabulā. Informācija atbilstoši MedDRA konvencijai sakārtota pēc orgānu sistēmu klasēm un

biežuma. Biežums definēts kā “ļoti bieži” (

1/10), “bieži” (

1/100 līdz <1/10) un “retāk” (≥1/1 000

līdz <1/100). Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības minētas to nopietnības samazinājuma

secībā.

1. tabula. Nevēlamās blakusparādības, par ko ziņots, pacientiem ar 1. tipa Gošē slimību lietojot

VPRIV.

Orgānu sistēmu

klasifikācija

Nevēlamās blakusparādības

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Imūnās sistēmas

traucējumi

Paaugstinātas jutības

reakcijas (starp tām ir

alerģiskais dermatīts un

anafilaktiskas*/anafilaktoīdas

reakcijas)

Nervu sistēmas

traucējumi

Galvassāpes, reibonis

Acu bojājumi

Neskaidra redze*

Sirds funkcijas

traucējumi

Tahikardija

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu

kurvja un videnes

slimības

Aizdusa*

Asinsvadu sistēmas

traucējumi

Hipertensija, hipotensija,

pietvīkums

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Vēdersāpes/sāpes

vēdera augšējā daļā

Slikta dūša

Vemšana*

Ādas un zemādas

audu bojājumi

Izsitumi, nātrene, nieze*

Skeleta-muskuļu un

saistaudu sistēmas

bojājumi

Kaulu sāpes,

artralģija, muguras

sāpes

Vispārēji traucējumi

un reakcijas

ievadīšanas vietā

Ar infūziju saistīta

reakcija,

astēnija/nogurums,

pireksija/paaugstināta

ķermeņa temperatūra

Diskomforts krūškurvī*

Izmeklējumi

Paildzināts aktivētais

parciālais tromboplastīna

laiks, pozitīvs neitralizējošo

antivielu titrs

* Nevēlamās blakusparādības, kas noteiktas pēcreģistrācijas periodā

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Vemšana

Dažos gadījumos vemšana var būt nopietna un smaga. Vemšana visbiežāk notiek infūzijas laikā un

līdz 24 stundām pēc infūzijas.

Gados vecāki pacienti (≥65 gadus veci)

Klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās pacienti no 65 gadu vecuma, VPRIV drošuma profils bija

līdzīgs kā citiem pieaugušajiem pacientiem novērotais.

Pediatriskā populācija

Klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās bērni un pusaudži no 4 līdz 17 gadu vecumam, VPRIV

drošuma profils bija līdzīgs kā pieaugušajiem novērotais.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Ir pieejama ierobežota informācija par alfa velaglicerāzes pārdozēšanu. Vairumā gadījumu, kad ziņots

par pārdozēšanu, netika novērotas papildu nevēlamas blakusparādības. Tomēr nejaušas vai tīšas

pārdozēšanas gadījumā pacienti rūpīgi jānovēro un jāveic simptomātiska un atbalstoša terapija.

Antidots nav pieejams. Alfa velaglicerāzes maksimālā deva klīniskajos pētījumos bija 60 vienības/kg

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi gremošanas traktu un vielmaiņu ietekmējošie līdzekļi, enzīmi, ATĶ

kods: A16AB10.

Gošē slimība ir autosomāla recesīva slimība, ko izraisa mutācija GBA gēnā, kuras rezultāts ir

lizosomālā enzīma bēta glikocerebrozidāzes deficīts. Šī enzīma deficīts izraisa glikocerebrozīda

uzkrāšanos, galvenokārt makrofāgos, kuri pārvēršas putu šūnās jeb “Gošē šūnās”. Šī lizosomālās

glabāšanas traucējuma (LGT) gadījumā klīnisko izpausmju pamatā ir Gošē šūnu izplatība aknu, liesas,

kaulu smadzeņu, skeleta un plaušu šūnās. Glikocerebrozīda uzkrāšanās aknās un liesā noved pie

organomegālijas. Slimībai skarot kaulus, izveidojas skeleta novirzes un deformācija, kā arī kaulu sāpju

krīzes. Uzkrāšanās kaulu smadzenēs un liesas sekvestrācija izraisa klīniski nozīmīgu anēmiju un

trombocitopēniju.

VPRIV aktīvā viela ir alfa velaglicerāze, ko iegūst ar gēnu aktivācijas tehnoloģijas palīdzību,

izmantojot cilvēka šūnu līniju. Alfa velaglicerāze ir glikoproteīns. Monomēra lielums ir aptuveni

63 kDa, to veido 497 aminoskābes, un aminoskābju secība ir tāda pati kā dabiskajā cilvēka enzīmā

glikocerebrozidāzē. Molekulai ir 5 iespējamās N-glikolizācijas vietas, no kurām četras ir aizņemtas.

Alfa velaglicerāzi iegūst tādā veidā, lai tā saturētu galvenokārt augstākos mannozes tipa glikānus,

veicinot enzīma internalizāciju fagocītiskajās mērķa šūnās, tam iedarbojoties uz mannozes receptoru.

Alfa velaglicerāze papildina vai aizstāj bēta glikocerebrozidāzi – enzīmu, kurš lizosomā katalizē

glikocerebrozīda hidrolīzi līdz glikozei un keramīdam, samazinot uzkrātā glikocerebrozīda daudzumu

un koriģējot Gošē slimības patofizioloģiju. Alfa velaglicerāze pacientiem ar 1. tipa Gošē slimību

paaugstina hemoglobīna koncentrāciju un palielina trombocītu skaitu, kā arī samazina aknu un liesas

apjomu.

Pētījumos 025EXT un 034 pacientiem piedāvāja saņemt terapiju mājas apstākļos. Pētījumā 025EXT 7

no 10 pacientiem vismaz vienu reizi 60 mēnešu laikā saņēma terapiju mājas apstākļos. Pētījumā 034

25 no 40 pacientiem vismaz vienu reizi 12 mēnešu pētījuma laikā saņēma terapiju mājas apstākļos.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Pētījumi, kuros piedalījušies iepriekš neārstēti pacienti

Pētījums 025 bija 9 mēnešus ilgs nemaskēts pētījums, kurā piedalījās 12 pieauguši pacienti (vecums

≥18 gadi), kam iepriekš nebija veikta EAT (to definēja kā neveiktu EAT vismaz 12 mēnešus pirms

iestāšanās pētījumā). Pirmajiem 3 pacientiem alfa velaglicerāzi sākotnēji lietoja, kāpinot devu (15, 30,

60 vienības/kg), bet pārējiem 9 pacientiem ārstēšanu sāka ar 60 vienībām/kg.

Pēc alfa velaglicerāzes terapijas uzsākšanas, salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem, klīniski

nozīmīgu hemoglobīna koncentrācijas un trombocītu skaita rādītāju uzlabojumu novēroja jau pēc

3 mēnešiem, bet aknu un liesas apjoma rādītāju uzlabojumu – gan pēc 6, gan 9 mēnešiem.

Desmit pacienti, kuri pabeidza dalību pētījumā 025, iesaistījās nemaskētā pētījuma pagarinājumā

(025EXT); 8 no šiem pacientiem pētījumu pabeidza. Pēc vismaz 12 mēnešus ilgas nepārtrauktas

ārstēšanas ar alfa velaglicerāzi visiem pacientiem bija iespējama alfa velaglicerāzes devas pakāpeniska

samazināšana no 60 uz 30 vienībām/kg, kad bija sasniegti vismaz 2 no 4 “1. gada” EAT mērķiem EAT

1. tipa Gošē slimības gadījumā. Pacienti saņēma VPRIV devā no 30 līdz 60 vienībām/kg (vidējā deva

35 vienības/kg) katru otro nedēļu līdz 84 mēnešus (7 gadus). Ārstēšanas laikā tika demonstrēta ilgstoša

klīniskā aktivitāte, kas izpaudās kā hemoglobīna koncentrācijas un trombocītu skaita rādītāju

uzlabojums un aknu un liesas apjoma samazinājums.

Sasniedzot 57. mēnesi 8 no 8 pacientiem mugurkaula jostas daļas kaula smadzeņu slodzes indekss

(Bone Marrow Burden – BMB) saskaņā ar MRI rezultātiem bija samazinājies par vismaz 2. punktiem.

Pozitīvas mugurkaula jostas daļas un augšstilba kaula kakliņa vidējā kaula minerālā blīvuma (Bone

Mineral Density – BMD) standartvērtību izmaiņas, salīdzinot ar izejas datiem, tika konstatētas

attiecīgi 24. mēnesī (0,4; 95% TI 0,1 - 0,7) un 33. mēnesī (0,4; 95% TI 0,2 - 0,6). Pēc septiņiem

ārstēšanas gadiem standartvērtības, salīdzinot ar izejas datiem, bija pieaugušas vidēji par 0,7 (95% TI

0,4 - 1,0) mugurkaula jostas daļai un 0,5 (95% TI 0,2 - 0,7) augšstilba kaula kakliņam. Saskaņā ar

PVO kaulu blīvuma klasifikāciju, stāvokļa pasliktināšanās, salīdzinot ar izejas datiem, netika

konstatēta nevienam pacientam.

Pētījums 032 bija 12 mēnešus ilgs nejaušināts, dubultmaskēts paralēlo grupu efektivitātes pētījums,

kurā piedalījās 25 pacienti vecumā no 2 gadiem, kam iepriekš nebija veikta EAT (to definēja kā

neveiktu EAT vismaz 30 mēnešus pirms iestāšanās pētījumā). Pacientiem bija jābūt ar Gošē slimību

saistītai anēmijai un trombocitopēnijai vai organomegālijai. Pacientus nejaušināja, lai viņi katru otro

nedēļu saņemtu alfa velaglicerāzi vai nu devā 45 vienības/kg (N=13), vai 60 vienības/kg (N=12).

Alfa velaglicerāze devā 60 vienības/kg, lietota intravenozi katru otro nedēļu, salīdzinājumā ar

sākotnējiem datiem uzrādīja klīniski nozīmīgu vidējās hemoglobīna koncentrācijas pieaugumu

(+2,4 g/dl) un trombocītu skaita palielināšanos (+50,9 x 10

/l); aknu apjoms samazinājās no

1,46 reizes pārsniegtas normas līdz 1,22 reizes pārsniegtai normai (vidējais samazinājums 17 %), un

liesas apjoms samazinājās no 14,0 reizes pārsniegtas normas līdz 5,75 reizes pārsniegtai normai

(vidējais samazinājums 50 %). 45 vienību/kg grupā novēroja nozīmīgu hemoglobīna koncentrācijas un

trombocītu skaita pieaugumu (attiecīgi +2,4 g/dl un +40.9 x 10

/l); aknu apjoms samazinājās no

1,40 reizes pārsniegtas normas līdz 1,24 reizes pārsniegtai normai (vidējais samazinājums 6 %),

savukārt liesas apjoms no 14,5 reizes pārsniegtas normas samazinājās līdz 9,50 reizes pārsniegtai

normai (vidējais samazinājums 40 %).

Pētījums 039 bija 9 mēnešus ilgs nejaušināts, dubultmaskēts vismaz vienlīdzīgas iedarbības pētījums,

ietverot aktīvu salīdzinošo preparātu (imiglicerāzi), kurā piedalījās 34 pacienti vecumā no 2 gadiem,

kam iepriekš nebija veikta EAT (to definēja kā neveiktu EAT vismaz 12 mēnešus pirms iestāšanās

pētījumā). Pacientiem bija jābūt ar Gošē slimību saistītai anēmijai un trombocitopēnijai vai

organomegālijai. Pacienti katru otro nedēļu saņēma vai nu 60 vienības/kg alfa velaglicerāzes (N=17),

vai 60 vienības/kg imiglicerāzes (N=17).

Vidējais absolūtais hemoglobīna koncentrācijas pieaugums pēc 9 mēnešus ilgas ārstēšanas ar alfa

velaglicerāzi salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem bija 1,624 g/dl (±0,223 SN). Tika pierādīts, ka

šāds hemoglobīna koncentrācijas pieaugums klīniski un statistiski bija vismaz līdzvērtīgs tam, ko

novēroja ar imiglicerāzi (vidējā izmaiņu atšķirība starp abiem terapijas veidiem no pētījuma sākuma

līdz 9 mēnešu perioda beigām [alfa velaglicerāze – imiglicerāze]: (0,135 g/dl). Attiecībā uz trombocītu

skaita un aknu un liesas izmēra izmaiņām, kā arī uz laiku līdz pirmajai hemoglobīna vērtības

atbildreakcijai (ko definēja kā koncentrācijas pieaugumu par 1 g/dl, salīdzinot ar sākotnējiem

rādītājiem) pēc 9 mēnešus ilgas ārstēšanas ar alfa velaglicerāzi statistiski nozīmīgas atšķirības starp

alfa velaglicerāzi un imiglicerāzi nenovēroja.

Pētījums, kurā piedalījās pacienti, kam tika veikta pāreja no imiglicerāzes terapijas uz VPRIV

Pētījums 034 bija 12 mēnešus ilgs nemaskēts drošuma pētījums, kurā piedalījās 40 pacienti vecumā no

2 gadiem, kas iepriekš vismaz 30 mēnešus pēc kārtas bija saņēmuši ārstēšanu ar imiglicerāzi devās no

15 līdz 60 vienībām/kg. Pacientiem vismaz 6 mēnešus pirms iesaistīšanas pētījumā bija jābūt

lietojušiem nemainīgu imiglicerāzes devu. Veicot ārstēšanu ar alfa velaglicerāzi, tika izmantots tāds

pats vienību skaits un ārstēšanas shēma kā imiglicerāzes terapijas gadījumā. Hemoglobīna

koncentrāciju un trombocītu skaitu novērtēja kā izmaiņas salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem, ko

definēja kā rādītājus, kurus noteica, noslēdzot pacientu ārstēšanu ar imiglicerāzi.

Pacientiem, kuriem tika veikta pāreja no imiglicerāzes uz alfa velaglicerāzi, hemoglobīna

koncentrācija un trombocītu skaits 12 mēnešus ilgās ārstēšanas gaitā saglabājās terapeitiskajās

robežās.

Pētījums 058 bija atklāts klīnisks drošuma pētījums 211 pacientiem, tostarp 205 pacientiem, kas

iepriekš ārstēti ar imiglicerāzi, 6 iepriekš neārstētiem pacientiem un 57 pacientiem, kuru vecums ir

65 gadi un vairāk (56 no 57 bija pārgājuši no imiglicerāzes uz alfa velaglicerāzi). Pacienti, kuriem

nomainīja terapiju no imiglicerāzes, saņēma alfa velaglicerāzes infūzijas reizi divās nedēļās ar tādu

pašu vienību skaitu, kāds atbilst imiglicerāzes devai 15 – 60 vienības/kg. Pacienti, kas iepriekš

lietojuši < 15 vienības/kg devu, saņēma alfa velaglicerāzes devu 15 vienības/kg.

Ar imiglicerāzi iepriekš ārstēti pacienti saņēma vidēji 8 alfa velaglicerāzes infūzijas, un vidējais

ārstēšanas ilgums bija 15,1 nedēļa. Drošuma īpašības šiem pacientiem bija līdzīgas tām, kādas

novērotas citos klīniskos pētījumos. Tikai 1 no 163 pacientiem pētījuma laikā radās antivielas pret alfa

velaglicerāzi.

Turklāt pacientiem, kas iepriekš ārstēti ar imiglicerāzi, vidējā hemoglobīna koncentrācija un

trombocītu skaits saglabājās visu pētījuma laiku un bija normas robežās.

Pētījuma pagarinājums 044

Atklātā pētījuma pagarinājumā iesaistījās kopā 95 pacienti (73 pieaugušie un 22 pediatrijas pacienti),

kas bija piedalījušies pētījumā 032, 034 un 039, un šie pacienti tika ārstēti ar alfa velaglicerāzi.

57 pacienti iepriekš nebija ārstēti. Visiem pacientiem vismaz 2 gadus veica EAT, un pacientus

novēroja vidēji 4,5 gadus (min. 2,3 gadi, maks. 5,8 gadi).

Šajā pētījumā pacientiem, kuri iepriekš nebija ārstēti, pēc 24 ārstēšanas mēnešiem tika novērtēta

hemoglobīna koncentrācija, trombocītu skaits, aknu apjoms un liesas apjoms. Rezultāti sniegti

2. tabulā.

2. tabula. Rezultāti 24. mēnesī – izmaiņas, salīdzinot ar izejas datiem – pētījuma 044 ITT

populācija

Klīniskie parametri

Kopējā alfa

velaglicerāzes grupa

(N=39)

-

Vidējās izmaiņas,

salīdzinot ar izejas

datiem (95% TI)

Pacienti, kuri

9 mēnešus tika

ārstēti ar

imiglicerāzi un

pēc tam

15 mēnešus ar

alfa velaglicerāzi

(N=16)

-

Vidējās

izmaiņas,

salīdzinot ar

izejas datiem

(95% TI)

Pacienti, kuri

pārtrauca ilgstošu

imiglicerāzes terapiju

un sāka lietot alfa

velaglicerāzi (N=38)

-

Vidējās izmaiņas,

salīdzinot ar izejas

datiem (95% TI)

Hemoglobīna

koncentrācija (g/dl)

2,75

(2,28, 3,22)

2,00

(1,25, 2,75)

-0,05

(-0,34, 0,25)

Trombocītu skaits (x 10

87,85

(72,69, 103,00)

160,94

(117,22, 204,66)

9,03

(-2,60, 20,66)

Normalizēts aknas

apjoms*

(% no ķermeņa masas)

-1,21

(-1,50, -0,91 )

-1,69

(-2,16, -1,21)

-0,03

(-0,10, 0,05)

Normalizēts liesas

apjoms*

(% no ķermeņa masas)

-2,66

(-3,50, -1,82)

-3,63

(-7,25, - 0,02)

-0,11

(-0,19, -0,03)

Nav iekļauti pacienti, kuriem ir splenektomija. N=30, 6 un 34 trīs norādītajām grupām.

*Aknas un liesas apjoms ir normalizēts kā procentuālā daļa no ķermeņa masas. Normāla liesa tiek

noteikta kā 0,2% no ķermeņa masas; normāla akna kā 2,5% no ķermeņa masas

Piezīme. Attiecībā uz nepastāvīgi trūkstošiem datiem tika izmantota aprēķināšana.

Šajā pētījumā tika novērtēts BMD, izmantojot mugurkaula jostas daļas un augšstilba kaula kakliņa

duālās enerģijas rentgenstaru absorbciometriju. 31 iepriekš neārstēta, pieauguša pacienta grupā, kas

ārstēta ar alfa velaglicerāzi, mugurkaula jostas daļas BMD vidējās standartvērtības izejas datos bija

-1,820 (95% TI: -2,21, -1,43) un 24 mēnešus pēc ārstēšanas ar alfa velaglicerāzi, pieauga par 0,62

(95% TI: 0,39, 0,84), salīdzinot ar izejas datiem. Līdzīgi rezultāti tika novēroti pacientiem, kas

iepriekš nebija ārstēti un 9 mēnešus lietoja imiglicerāzi, un pēc tam 15 mēnešus lietoja alfa

velaglicerāzi. Pacientiem, kuri pārtrauca ilgstošu imiglicerāzes terapiju un sāka lietot alfa

velaglicerāzi, mugurkaula jostas daļas BMD tika uzturēts 24 mēnešus. Turpretī netika konstatētas

būtiskas augšstilba kaula kakliņa BMD izmaiņas.

Pediatriskajā populācijā (pētīti vecumā no 4 līdz 17 gadiem) kopējā iepriekš neārstētu pacientu

populācijā vidējais auguma garuma standartvērtību pieaugums tika novērots 60 terapijas mēnešus,

norādot, ka alfa velaglicerāzes terapija iedarbojas labvēlīgi attiecībā uz lineāro augšanu. Līdzīga

terapijas iedarbība 48 mēnešus tika novērota pediatrijas populācijai, kura 9 mēnešus lietoja

imiglicerāzi un pēc tam lietoja alfa velaglicerāzi. Pediatrijas populācijai, kura pārtrauca ilgstošu

imiglicerāzes terapiju un sāka lietot alfa velaglicerāzi, pētījumā 034 sākotnēji bija lielākas vidējās

auguma garuma standartvērtības, un šīs vidējās auguma garuma standartvērtības laika gaitā bija

stabilas.

Šī terapijas iedarbība uz hemoglobīnu, trombocītu skaitu, orgānu apjomu, kaulu minerālo blīvumu un

auguma garumu saglabājās līdz pētījuma beigām.

Pediatriskā populācija

Zāļu lietošanu vecuma grupā no 4 līdz 17 gadiem atbalsta kontrolēti pētījumi, kuros piedalījušies

pieauguši pacienti un bērni [20 no 94 pacientiem (21 %)]. Drošuma un efektivitātes raksturlielumi

pediatriskajā populācijā un pieaugušajiem pacientiem bija līdzīgi. Pētījumos atļāva iekļaut bērnus,

kuru vecums ir 2 gadi un vairāk, un ir paredzams, ka drošuma un efektivitātes raksturlielumi bērniem,

kas jaunāki par 2 gadiem, būs līdzīgi. Taču nav pieejami dati par bērniem, kas jaunāki par 4 gadiem.

Iedarbība uz auguma garumu tika novērtēta pētījumā 044 (skatīt 5.1. apakšpunkta daļu

Pētījuma

pagarinājums 044).

Lai izpētītu alfa velaglicerāzes EAT efektivitāti un drošumu iepriekš neārstētiem bērniem un

pusaudžiem ar 3. tipa Gošē slimību, tika veikts I/II fāzes pētījums HGT-GCB-068. Tas bija

daudzcentru, atvērta plānojuma pētījums, kur 6 pacientiem (kas iekļaušanas brīdī bija 2 –17 gadus

veci) ar apstiprinātu 3. tipa Gošē slimības diagnozi 12 mēnešus katru otro nedēļu (

every other week

EOW

) intravenozas infūzijas veidā ievadīja 60 vienības/kg alfa velaglicerāzes.

Šajā nelielajā pētnieciskajā izpētē intravenozi ievadītas alfa velaglicerāzes neneiroloģiskas

efektivitātes atrades un drošuma profils 3. tipa Gošē slimības pacientiem atbilda 1. tipa Gošē slimības

pacientiem novērotajām atradēm. Šajā pētījumā nekonstatēja norādījumus par 3. tipa Gošē slimības

neneiroloģisko izpausmju nozīmīgiem uzlabojumiem, izņemot vienam pacientam.

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus par VPRIV lietošanu

visās pediatriskās populācijas apakšgrupās ar 2. tipa Gošē slimību (informāciju par lietošanu bērniem

skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Farmakokinētiskas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ar 1. tipa Gošē slimību nekonstatēja.

Farmakokinētikas pētījumos antivielas pret alfa velaglicerāzi farmakokinētikas vērtēšanas dienās

30 Churchill Place

Canary Wharf

London E14 5EU

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 3660 6000

Facsimile

+44 (0)20 3660 5555

Send a question via our website

www.ema.europa.eu/contact

© European Medicines Agency, 2016. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/447417/2016

EMEA/H/C/001249

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Vpriv

alfa-velaglicerāze

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Vpriv. Tajā ir paskaidrots, kā

Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles, pirms sniegt pozitīvu atzinumu par

reģistrācijas apliecības piešķiršanu un ieteikumus par Vpriv lietošanu.

Kas ir Vpriv?

Vpriv ir zāles, kas satur aktīvo vielu alfa-velaglicerāzi. Tās ir pieejamas kā pulveris, no kura pagatavo

šķīdumu infūzijai (ievadīšanai vēnā pa pilienam).

Kāpēc lieto Vpriv?

Vpriv lieto Gošē slimības pacientu ilgstošai ārstēšanai. Gošē slimība ir reta, iedzimta slimība, kad

cilvēkiem trūkst fermenta glikocerebrozidāzes, kas parasti noārda lipīdu, kuru dēvē par

glikocerebrozīdu. Bez šā fermenta glikocerebrozīds uzkrājas organismā, parasti aknās, liesā un kaulos,

kā rezultātā attīstās slimības simptomi — anēmija (mazs sarkano asinsšūnu skaits), nogurums, nelieli

zilumi un nosliece uz asiņošanu, palielināta liesa un aknas, kā arī kaulu sāpes un lūzumi.

Vpriv lieto pacientiem, kuriem ir 1. tipa Gošē slimība; tā parasti skar aknas, liesu un kaulus.

Tā kā Gošē slimības pacientu skaits ir mazs, slimību uzskata par retu, un 2010. gada 9. jūnijā Vpriv

apstiprināja kā zāles retu slimību ārstēšanai.

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Vpriv?

Terapija ar Vpriv jāuzrauga ārstam, kuram ir pieredze, aprūpējot pacientus ar Gošē slimību.

Ieteicamā Vpriv deva ir 60 vienības uz kg ķermeņa svara, ko vienreiz divās nedēļās ievada vienu

stundu ilgas infūzijas veidā. Devu var pielāgot atkarībā no pacientu simptomiem un reakcijas uz

ārstēšanu. Slimnīcā ievada pirmās trīs infūzijas, bet pacientiem ar labu šo zāļu panesamību turpmākās

Vpriv

EMA/447417/2016

2. lappuse no 3

infūzijas var veikt mājas apstākļos. Infūzijas mājas apstākļos jāuzrauga veselības aprūpes

speciālistam, kurš apmācīts neatliekamās palīdzības sniegšanā.

Vpriv darbojas ?

Gošē slimību izraisa fermenta glikocerebrozidāzes trūkums. Alfa velaglicerāze aizstāj trūkstošo

fermentu Gošē slimības pacientiem, palīdzot noārdīt glikocerebrozīdu un novēršot tā uzkrāšanos

organismā.

Kā noritēja Vpriv izpēte?

Vienā pamatpētījumā iekļaujot 35 pacientus (tostarp 9 bērnus) ar 1. tipa Gošē slimību, Vpriv

salīdzināja ar imiglicerāzi (citām zālēm Gošē slimības ārstēšanai). Galvenais efektivitātes rādītājs bija

anēmijas — viena no slimības simptomiem — mazināšanās pēc 41 nedēļas. Turklāt pētījumā novērtēja

citu slimības pazīmju kontroli, piemēram, trombocītu skaita palielināšanos asinīs, kā arī aknu un liesas

izmēru samazināšanos.

Kādas bija Vpriv priekšrocības šajos pētījumos?

Vpriv bija tikpat iedarbīgas anēmijas mazināšanā kā imiglicerāze. Vpriv palielināja hemoglobīna

(sarkano asins šūnu olbaltumvielas, kas piegādā skābekli) apjomu par aptuveni 1,6 g decilitrā (no

11,4 g/dl), bet imiglicerāze palielināja hemoglobīna apjomu par vidēji 1,5 g/dl (no 10,6 g/dl). Turklāt

pētījumā pierādīja, ka Vpriv bija tikpat efektīvas kā imiglicerāze Gošē slimības citu simptomu kontrolē.

Kāds risks pastāv, lietojot Vpriv?

Visbiežāk novērotās Vpriv blakusparādības (vairāk nekā 1 pacientam no 10) ir tādas ar infūziju

saistītās reakcijas kā galvassāpes, reibonis, hipotensija (pazemināts asinsspiediens), hipertensija

(paaugstināts asinsspiediens), nelabums (slikta dūša), astēnija (vājums) jeb nogurums (nespēks) un

pireksija (drudzis) jeb paaugstināta ķermeņa temperatūra. Vissmagākās blakusparādības ir

paaugstinātas jutības (alerģiskas) reakcijas.

Vpriv nedrīkst lietot cilvēkiem ar smagu alerģisku reakciju pret alfa velaglicerāzi vai kādu citu šo zāļu

sastāvdaļu.

Pilns visu Vpriv izraisīto blakusparādību un ierobežojumu saraksts ir atrodams zāļu lietošanas

instrukcijā.

Kāpēc Vpriv tika apstiprinātas?

CHMP nolēma, ka pacienta ieguvums, lietojot Vpriv, pārsniedz šo zāļu radīto risku, un ieteica izsniegt

to reģistrācijas apliecību.

Kas tiek darīts, lai nodrošinātu nekaitīgu un efektīvu Vpriv lietošanu?

Uzņēmums, kas ražo Vpriv, nodrošinās izglītojošus materiālus visiem ārstiem un pacientiem, kuri lietos

Vpriv, informējot par to, kā pārvaldīt ar infūziju saistītu reakciju risku, kad zāles tiek lietotas mājas

apstākļos.

Zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā ir ietverti arī ieteikumi un piesardzības pasākumi, kas jāievēro

veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem nekaitīgas un efektīvas Vpriv lietošanas nolūkos.

Vpriv

EMA/447417/2016

3. lappuse no 3

Cita informācija par Vpriv

Eiropas Komisija 2010. gada 26. augustā izsniedza Vpriv reģistrācijas apliecību, kas derīga visā Eiropas

Savienībā.

Pilns Vpriv EPAR teksts atrodams Aģentūras tīmekļa vietnē:

EMA website/Find medicine/Human

medicines/European Public Assessment Reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar Vpriv pieejama

zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī ir EPAR daļa) vai sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Retu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu komitejas atzinuma kopsavilkums par Vpriv ir pieejams

Aģentūras tīmekļa vietnē EMA website/Find medicine/Human medicines/Rare disease designations

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 06.2016.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju