Voltaren Akti 12,5 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

16-01-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

16-01-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
Diklofenaka kālija sāls
Pieejams no:
GlaxoSmithKline Dungarvan Ltd., Ireland
ATĶ kods:
M01AB05
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Diclofenacum kalicum
Deva:
12,5 mg
Zāļu forma:
Apvalkotā tablete
Receptes veids:
bez receptes
Ražojis:
FAMAR L' AIGLE, France; GlaxoSmithKline Consumer Healthcare GmbH & Co. KG, Germany
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Ir apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
04-0291

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Voltaren Akti

12,5 mg apvalkotās tabletes

Diclofenacum kalicum

Pirms šo zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu

informāciju.

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā aprakstīts šajā instrukcijā, vai arī tā, kā ārsts vai farmaceitts

Jums teicis(-kusi).

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums nepieciešama papildus informācija vai padoms, vaicājiet farmaceitam.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas

attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4.

punktu.

Ja sāpju gadījumā pēc 5 dienām vai drudža gadījumā pēc 3 dienām nejūtaties labāk vai

jūtaties sliktāk, Jums jākonsultējas ar ārstu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Voltaren Akti un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Voltaren Akti lietošanas

Kā lietot Voltaren Akti

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Voltaren Akti

Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Voltaren Akti un kādam nolūkam tās lieto

Voltaren Akti satur diklofenaku, kas pieder pie zāļu grupas, ko sauc par “nesteroīdiem

pretiekaisuma līdzekļiem” (NPL). Voltaren Akti ir pretsāpju līdzeklis, kas arī samazina iekaisumu

(pietūkumu) un pazemina temperatūru.

Voltaren Akti nodrošina ātru sāpju mazināšanu tādos gadījumos, kā:

muskuļu, locītavu, muguras sāpes, galvassāpes, zobu sāpes un menstruāciju sāpes;

gripas un saaukstēšanās gadījumos (ieskaitot sāpes, nepatīkamas sajūtas, iekaisis kakls).

Tas arī mazina drudzi.

Kā Voltaren Akti darbojas

Voltaren Akti samazina iekaisuma simptomus, tādus kā sāpes un pietūkums, bloķējot molekulu

(prostaglandīnu) sintēzi, kas atbildīgas par iekaisumu, sāpēm un drudzi. Tas neiedarbojas uz

iekaisuma vai drudža cēloni.

Ja Jums ir kādi papildus jautājumi par Voltaren Akti iedarbību, vaicājiet padomu ārstam vai

farmaceitam.

Ja sāpju gadījumā pēc 5 dienām vai drudža gadījumā pēc 3 dienām nejūtaties labāk vai jūtaties

sliktāk, Jums jākonsultējas ar ārstu.

2. Kas Jums jāzina pirms Voltaren Akti lietošanas

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

Ja šīs zāles Jums ir izrakstījis ārsts, rūpīgi ievērojiet visus ārsta sniegtos norādījumus. Tie var

nedaudz atšķirties no vispārējiem norādījumiem, kas sniegti šajā instrukcijā.

Nelietojiet Voltaren Akti šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret diklofenaku vai kādu citu (6.punktā vai 2.punkta beigās minēto) šo

zāļu sastāvdaļu;

ja Jums jebkad ir bijusi alerģiska reakcija pret pretsāpju līdzekļiem, pretiekaisuma vai

pretdrudža līdzekļiem, tādiem kā, diklofenaks, ibuprofēns vai acetilsalicilskābe (aspirīns)

(līdzeklis, ko lieto arī asins recēšanas novēršanai). Alerģiska reakcija var izpausties kā

astma, sēkšana, ādas izsitumi, sejas pietūkums, sāpes krūšu kurvī, iesnas. Ja neesat

pārliecināts, vaicājiet padomu ārstam vai farmaceitam;

ja Jums ir diagnosticēta sirds slimība un/vai cerebrovaskulāra slimība, piemēram, Jums ir

bijis miokarda infarkts, insults, mini insults, pārejoša išēmiska lēkme vai asinsvadu, kas

ved uz sirdi vai smadzenēm, nosprostojums vai operācija, lai atbrīvotos no nosprostojuma

vai to apietu;

ja Jums ir vai ir bijušas problēmas ar asins cirkulāciju (perifēro artēriju slimība);

ja Jums ir vai agrāk ir bijusi kuņģa vai zarnu čūla, čūlas asiņošana vai perforācija;

ja pamanāt, ka Jūsu izkārnījumos ir asinis vai tie ir melni (kuņģa – zarnu trakta asiņošanas

vai perforācija simptomi, kas saistīta ar iepriekšēju NPL lietošanu);

ja Jums ir vai ir bijusi aktīva peptiskā čūla slimības vēsturē/asiņošana (divas vai vairākas

noteiktas čūlas vai asiņošanas epizodes);

ja Jums ir smaga sirds mazspēja;

ja Jums ir smaga aknu vai nieru mazspēja;

ja esat kādā no pēdējiem trim grūtniecības mēnešiem.

Pirms Voltaren Akti lietošanas pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja kaut kas no augstāk minētā

attiecas uz Jums, jo tādā gadījumā šo zāļu lietošana Jums nav piemērota.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā:

Pirms Voltaren Akti lietošanas pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam

ja Jums jebkad ir bijuši kuņģa – zarnu trakta darbības traucējumi, tādi kā kuņģa čūla,

asiņošana vai melni izkārnījumi;

ja pēc pretsāpju vai pretiekaisuma līdzekļu lietošanas ir bijusi diskomforta sajūta vai

dedzināšanas sajūta vēderā;

ja Jums ir zarnu darbības traucējumi (tādi kā čūlainais kolīts vai Krona slimība);

ja Jums nesen ir bijusi vai ir plānota kuņģa vai zarnu trakta ķirurģiskā operācija, jo Voltaren

Akti reizēm var pasliktināt rētu dzīšanu zarnās pēc operācijas;

ja lietojat citus pretsāpju vai pretiekaisuma līdzekļus;

ja Jums ir kāda alerģiska slimība ar sēkšanu, elpas trūkumu vai deguna polipiem;

ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir vai jebkad ir bijuši sirdsdarbības traucējumi vai augsts asinsspiediens;

ja Jums ir pietūkušas kājas;

ja Jums pastāv dehidratācijas risks (piemēram, slimības dēļ, ja Jums ir caureja, pirms vai pēc

nopietnas ķirurģiskas operācijas);

ja Jums ir asinsteces vai asinsreces traucējumi, vai citas asins sastāva izmaiņas, ieskaitot retu

aknu slimību sauktu par aknu porfīriju;

Ja Jums rodas smaga ādas reakcija.

Pirms Voltaren Akti lietošanas pārliecinieties, ka Jūsu ārstam vai farmaceitam ir zināms, ka

Jūs smēķējat;

Jums ir cukura diabēts;

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

Jums ir stenokardija, trombi, augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna vai

triglicerīdu līmenis.

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama

simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku.

Ja kaut kas no augstāk minētā attiecas uz Jums, pirms Voltaren Akti lietošanas vaicājiet padomu

ārstam vai farmaceitam.

Citi brīdinājumi

Jums būtu jāzina, ka tādas zāles, kā diklofenaks var nedaudz palielināt sirdslēkmes

(„miokarda infarkts”) vai triekas (insulta) rašanās risku.

Ļoti retos gadījumos diklofenaks, tāpat kā citi NPL, var izraisīt smagas alerģiskas ādas

reakcijas. Ja Jums rodas ādas reakcijas, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

Nepārsniedziet ieteicamo devu: līdz 6 tabletēm dienā un ne ilgāk kā 5 dienas sāpju

gadījumā un ne ilgāk kā 3 dienas drudža gadījumā.

Ja Jums ir sistēmiskā sarkanā vilkēde un jauktā saistaudu slimība, Jums varētu būt

paaugstināts aseptiskā meningīta risks.

Ja jebkurā Voltaren Akti lietošanas laikā Jums parādās jebkādas pazīmes vai simptomi

problēmām, kas saistīti ar sirdi vai asinsvadiem, tādi kā sāpes krūškurvī, elpas trūkums,

vājums vai neskaidra runa, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

Voltaren Akti var mazināt infekcijas simptomus (piem., galvassāpes, augsta temperatūra),

kā dēļ var būt apgrūtinoša infekcijas konstatēšana. Ja nejūtaties labi un apmeklējat ārstu,

neaizmirstiet viņam pastāstīt, ka lietojat Voltaren Akti.

Ilgstoša jebkura veida pretsāpju līdzekļu lietošana galvassāpju gadījumā var tās tikai

paildzināt. Ja domājat, ka tas varētu attiekties uz Jums, vaicājiet padomu ārstam.

Citas zāles un Voltaren Akti

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai

varētu lietot, īpaši, ja lietojat kādu no sekojošajiem līdzekļiem:

litiju vai selektīvos serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitorus (SSAI) (lieto depresijas

ārstēšanai);

digoksīnu (lieto sirds slimību ārstēšanai);

AKE inhibitorus vai bēta-blokatorus (lieto augsta asinsspiediena un sirdsdarbības

traucējumu ārstēšanai);

diurētiskie līdzekļi (zāles urīna daudzuma palielināšanai);

zāles, kuras lieto diabēta ārstēšanai, izņemot insulīnu;

citus pretiekaisuma vai pretsāpju līdzekļus, tādus kā acetilsalicilskābe (aspirīns) vai

ibuprofēns;

kortikosteroīdus (lieto iekaisumu mazināšanai);

zāles, ko lieto asins recēšanas novēršanai („asins šķidrinātājus” vai antikoagulantus);

metotreksātu (lieto dažu veidu vēža un artrīta ārstēšanai);

ciklosporīnu, takrolimu (lieto pacietiem, kam ir transplantēti orgāni);

trimetoprimu (lieto urīnceļu infekciju profilaksei un ārstēšanai);

hinolonu grupas antibakteriālie līdzekļi (dažas zāles, ko lieto pret infekcijām);

sulfinpirazonu (lieto podagras ārstēšanai) vai vorikonazolu (lieto sēnīšu infekciju

ārstēšanai);

fenitoīnu (lieto krampju ārstēšanai);

holestipolu un holestiramīnu (holesterīna līmeņa regulēšanai);

zidovudīnu (zāles HIV infekcijas ārstēšanai);

zāles, kas izraisa hiperkaliēmiju.

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par zālēm, kuras lietojat vai nesen esat lietojuši, ieskaitot tās,

kuras var iegādāties bez receptes.

Voltaren Akti kopā ar uzturu un dzērienu

Lai no zāļu lietošanas gūtu pēc iespējas lielāku labumu, Voltaren Akti tabletes jālieto ēšanas

laikā vai pēc tās.

Gados vecāki pacienti

Līdzīgi kā ar citiem pretsāpju līdzekļiem, gados vecāki pacienti varbūt jutīgāki pret Voltaren Akti

iedarbību, nekā citi pieaugušie. Rūpīgi sekojiet lietošanas norādījumiem un lietojiet mazāko

efektīvo devu simptomu mazināšanai. Īpaši gados vecākiem pacientiem ir svarīgi ziņot ārstam par

novērotajām blakusparādībām.

Bērni un pusaudži (jaunāki par 14 gadiem)

Nelietojiet Voltaren Akti bērniem un pusaudžiem jaunākiem par 14 gadiem.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Grūtniecība

Ja esat stāvoklī vai domājat, ka esat stāvoklī, pastāstiet par to ārstam un nelietojiet Voltaren

Akti.

Īpaši svarīgi ir izvairīties no Voltaren Akti lietošanas grūtniecības pēdējos 3 mēnešos, jo tas var

nodarīt ļaunumu Jūsu vēl nedzimušajam mazulim vai radīt sarežģījumus dzemdībās.

Barošana ar krūti

Nelietojiet Voltaren Akti, ja barojat bērnu ar krūti, jo tas var nodarīt ļaunumu Jūsu mazulim.

Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Līdzīgi kā citiem pretiekaisuma līdzekļiem, arī Voltaren Akti aktīvā viela diklofenaks, var traucēt

palikt stāvoklī. Tas pāriet, pārtraucot zāļu lietošanu. Tomēr pastāstiet ārstam, ja plānojat

grūtniecību vai Jums ir grūtības palikt stāvoklī.

Grūtniecības un bērna barošanas ar krūti periodā pirms jebkuru zāļu lietošanas vaicājiet padomu

ārstam vai farmaceitam.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Parasti Voltaren Akti neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus. Tomēr,

līdzīgi kā lietojot citus pretsāpju līdzekļus, retos gadījumos pacienti var novērot redzes

traucējumus, reiboni vai miegainību. Ja novērojat šādus simptomus, izvairieties no

transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas. Pēc iespējas ātrāk sazinieties ar ārstu.

Voltaren Akti satur laktozi

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar

ārstu.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) vienā tabletē, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

3. Kā lietot Voltaren Akti

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

Cik daudz Voltaren Akti lietot

Nelietojiet vairāk par ieteicamo devu. Ir svarīgi, lai Jūs lietotu pēc iespējas mazāku devu, kas

mazina Jūsu simptomus, kā arī, lai Jūs nelietotu Voltaren Akti ilgāk kā noteikts.

Pieaugušie un pusaudži no 14 gadu vecuma un vecāki

Parādoties pirmajiem simptomiem, lietojiet sākuma devu - 2 tabletes. Ja nepieciešams, lietojiet 1

vai 2 tabletes ik pēc 4- 6 stundām. Nelietojiet vairāk par 6 tabletēm 24 stundu laikā.

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci un vecāki)

Sākuma devas pielāgošana gados vecākiem pacientiem nav nepieciešama.

Kā lietot Voltaren Akti

Tabletes norijiet veselas, uzdzerot ūdeni.

Lai no zāļu lietošanas iegūtu pēc iespējas lielāku labumu, lietojiet tabletes ēšanas laikā vai

pēc tās.

Cik ilgi lietot Voltaren Akti

Nelietojiet Voltaren Akti ilgāk par 5 dienām sāpju gadījumā vai ilgāk par 3 dienām drudža

gadījumā.

Ja slimības simptomi saglabājas vai kļūst izteiktāki, konsultējieties ar ārstu, lai izslēgtu kādu

nopietnu slimību.

Ja esat lietojis Voltaren Akti vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Voltaren Akti vairāk nekā noteikts, nekavējoties sazinieties ar ārstu vai

farmaceitu vai dodieties uz neatliekamās palīdzības nodaļu. Jums var būt nepieciešama

medicīniskā palīdzība.

Ja esat aizmirsis lietot Voltaren Akti

Ja esat aizmirsis lietot Voltaren Akti, iedzeriet zāles tiklīdz to atceraties. Ja ir jau gandrīz laiks

nākamās devas lietošanai, nākamo tableti lietojiet parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai

aizvietotu aizmirsto devu.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Dažas blakusparādības var būt nopietnas.

Dažas no retāk (var novērot 1 līdz 10 no katriem 1 000 cilvēkiem) sastopamajām

blakusparādībām var būt nopietnas, it īpaši lietojot lielas devas (150 mg) ilgāku laiku:

sirdsklauves, pēkšņas spiedošas sāpes krūšu kurvī (miokarda infarkta vai sirdstriekas

pazīmes);

aizdusa, apgrūtināta elpošana guļus stāvoklī, pēdu vai kāju pietūkums (sirds mazspējas

simptomi).

Dažas no reti (var novērot līdz 1 no katriem 1 000 cilvēkiem) un ļoti reti (var novērot līdz 1 no

katriem 10 000 cilvēkiem) sastopamajām blakusparādībām var būt nopietnas:

stipras sāpes vēderā, asinis izkārnījumos vai melni izkārnījumi, asiņu vemšana, asiņaina

caureja;

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

alerģiskas reakcijas ieskaitot apgrūtinātu elpošanu vai norīšanu, sejas, mutes, mēles vai

rīkles pietūkumu, bieži saistīts ar izsitumiem uz ādas. Kolapss (samaņas zudums);

pēkšņa apgrūtināta elpošana un spiedoša sajūta krūšu kurvī ar sēkšanu un klepu (astmas

pazīmes vai pneimonīta pazīmes, ja ir drudzis);

augsts asinsspiediens;

pēkšņas un stipras galvassāpes, slikta dūša, reibonis, nejutīgums, nespēja vai grūtības runāt,

ekstremitāšu vai sejas vājums vai paralīze (cerebrovaskulāro notikumu vai insulta

pazīmes);

pēkšņas un stipras galvassāpes, stīvs kakls (aseptiska meningīta pazīmes);

krampji;

ādas izsitumi ar tulznām, ādas lobīšanās, sarkani ādas bojājumi, mutes vai acu čūlošana,

ādas iekaisumi ar plēkšņu veidošanos un lobīšanos;

roku, plaukstu, kāju un pēdu pietūkums (tūska);

jebkādas izmaiņas urīna daudzumā un urinēšanas biežumā, asinis urīnā;

acu vai ādas dzelte (hepatīta pazīmes/aknu darbības traucējumi);

neparasta asiņošana vai zilumi (trombocitopēnijas pazīmes), augsta temperatūra vai

pastāvīgas sāpes kaklā, biežas infekcijas (agranulocitozes pazīmes), izteikts bālums vai

vājums;

paaugstināta ādas jutība pret sauli.

Tādas zāles, kā diklofenaks var nedaudz palielināt sirdsdarbības traucējumu („miokarda infarkts”)

vai triekas (insulta) rašanās risku.

Dažas blakusparādības ar nezināmu biežumu var būt nopietnas:

viegli krampji vēderā un vēdera jūtīgums, kas rodas neilgi pēc Voltaren Akti lietošanas

uzsākšanas un kam seko asiņošanas no taisnās zarnas vai asiņaina caureja, kas parasti rodas

24 stundu laikā pēc vēdera sāpju sākšanas (biežums nav zināms, nevar noteikt no

pieejamiem datiem).

sāpes krūšu kurvī, kas var būt pazīme potenciāli nopietnai alerģiskai reakcijai, ko dēvē par

Kounis sindromu.

Ja Jūs novērojat kādu no šīm blakusparādībām, nekavējoties pārtrauciet Voltaren Akti

lietošanu un sazinieties ar ārstu.

Citas blakusparādības

Citas iespējamās blakusparādības parasti ir vidēji smagas. Dažas no blakusparādībām novērotas

lietojot diklofenaku, Voltaren Akti aktīvo sastāvdaļu, lielās devās un ilgstoši. Ja kāda no tām

kļūst traucējoša, sazinieties ar ārstu vai farmaceitu.

Dažas blakusparādības ir bieži novērotas (var novērot līdz 1 no katriem 10 cilvēkiem):

sāpes vēderā, caureja, slikta dūša, vemšana, vēdera pūšanās, gremošanas traucējumi,

samazināta ēstgriba;

galvassāpes, reibonis;

izsitumi uz ādas;

vertigo;

paaugstināts aknu enzīmu līmenis asinīs.

Dažas blakusparādības ir reti novērotas (var novērot līdz 1 no katriem 1 000 cilvēkiem):

-

miegainība;

niezoši izsitumi, paaugstināta jutība, anafilaktiskas un anafilaktoīdas reakcijas (ieskaitot

hipotensiju un šoku);

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

astma;

gastrīts, kuņģa-zarnu trakta asiņošana, hematemēze, asiņaina caureja, melēna, čūla kuņģa-

zarnu traktā (ar vai bez asiņošanas, gastrointestinālā stenoze vai perforācija, kas var izraisīt

peritonītu), ;

hepatīts, dzelte, aknu darbības traucējumi;

nātrene;

tūska.

Dažas blakusparādības ir ļoti reti novērotas (var novērot līdz 1 no katriem 10 000 cilvēkiem):

aizcietējums, čūlas mutē (stomatīta (ieskaitot čūlainā stomatīta) pazīmes), pietūkusi,

sarkana un iekaisusi mēle (glosīta pazīmes), garšas traucējumi, krampji vēdera augšdaļā,

īpaši pēc ēšanas (zarnu diafragmas slimības pazīmes);

ādas nieze un apsārtums, matu izkrišana;

roku vai pirkstu tirpšana vai stīvums, trīce;

traucēta redze, troksnis ausīs, dzirdes traucējumi;

garastāvokļa maiņa, miega traucējumi, apjukums;

dezorientācija, depresija, bezmiegs, murgi, aizkaitināmība, psihotiski traucējumi;

trombocitopēnija, leikopēnija, anēmija (ieskaitot hemolītisko anēmiju un aplastisko

anēmiju), agranulocitoze;

angioedēma (ieskaitot sejas tūsku);

parestēzija, atmiņas traucējumi, krampji, trauksme, trīce, aseptisks meningīts,

cerebrovaskulāri traucējumi;

sirdsklauves, sāpes krūtīs, sirdsdarbības traucējumi, miokarda infarkts;

hipertensija, vaskulīts;

pneimonīts;

kolīts, (ieskaitot kolītu ar asiņošanu un čūlainā kolīta un Krona slimības paasināšanos),

aizcietējumi, stomatīts (ieskaitot čūlaino stomatītu), glosīts, barības vada bojājumi, zarnu

diafragmas slimība, pankreatīts;

zibensveida hepatīts, aknu nekroze, aknu mazspēja;

bullozi izsitumi, ekzēma, eritēma, multiforma eritēma, Stevens-Johnson (Stīvensa-

Džonsona) sindroms, toksiska epidermas nekrolīze (Laiela sindroms), eksfoliatīvs

dermatīts, matu izkrišana, fotosensibilizācijas reakcijas, purpura, Henoch-Schonlein

(Henoha-Šēnleina) purpura, nieze;

akūti nieru darbības traucējumi, hematūrija, proteinūrija, nefrotiskais sindroms,

tubulointersticiāls nefrīts, papilāra nieru nekroze.

Blakusparādības ar biežumu nav zināmi: Kounisa sindroms

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne:

www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu

drošumu.

5. Kā uzglabāt Voltaren Akti

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25

Nelietot Voltaren Akti pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma pēc „Derīgs

līdz: „ un „EXP:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles,

kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Voltaren Akti satur

Aktīvā viela ir diklofenaka kālija sāls. Katra Voltaren Akti tablete satur 12,5 mg aktīvo vielu

diklofenaka kālija sāli (Diclofenacum kalicum).

Citas sastāvdaļas: tabletes satur arī šādas palīgvielas: koloidālais silīcija dioksīds, laktozes

monohidrāts, kukurūzas ciete, cietes nātrija glikolāts, polividons, mikrokristāliskā celuloze,

magnija stearāts, metilhidroksipropilceluloze, stearīnskābe un titāna dioksīds (E171).

Voltaren Akti ārējais izskats un iepakojums:

Voltaren Akti ir nelielas, viegli norijamas, baltas apvalkotas tabletes, pieejamas 10 un 20 tablešu

iepakojumā.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

GlaxoSmithKline Dungarvan Limited

Knockbrack

Dungarvan

Co Waterford

Īrija

Ražotājs

Famar l'Aigle

ZI N°1-Secteur Ouest

Route de Crulai

61300 L'Aigle,

Francija

GlaxoSmithKline Consumer Healthcare GmbH & Co. KG

Barthstraße 4

80339 München, Vācija

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas

apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību: GlaxoSmithKline Latvia SIA, tālr.

+371 6731 2687, e-pasts: lv

epasts@gsk.com

Šī lietošanas instrukcija pārskatīta: 12/2019

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Voltaren Akti 12,5 mg apvalkotās tabletes.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra Voltaren Akti tablete satur 12,5 mg diklofenaka kālija sāls (Diclofenacum kalicum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: Viena apvalkotā tablete satur 33,450 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Baltas kapsulas formas apvalkotās tabletes.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Voltaren Akti atvieglo galvassāpes, zobu, menstruāciju, reimatiskas izcelsmes, muskuļu un

muguras sāpes. Atvieglo simptomus gripas un saaukstēšanās gadījumos, ieskaitot sāpes,

nepatīkamas sajūtas un iekaisumu kaklā. Mazina drudzi.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama

simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pieaugušie un pusaudži no 14 gadu vecuma

Parādoties simptomiem, sākuma deva - 2 tabletes. Vēlāk pa 1 vai 2 tabletēm ik pēc 4 līdz 6

stundām pēc nepieciešamības. Nelietot vairāk kā 6 tabletes (75 mg) 24 stundu laikā.

Ja simptomu stāvoklis nemainās un/vai pasliktinās, jāapsver kopējā riska un ieguvumu attiecība.

Gados vecāki pacienti (65 gadus veci un vecāki)

Sākuma devas pielāgošana gados vecākiem pacientiem nav nepieciešama.

Voltaren Akti paredzēts īstermiņa lietošanai, bez konsultēšanās ar ārstu ne ilgāk par 5 dienām

sāpju gadījumā vai ne ilgāk par 3 dienām drudža gadījumā.

Tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni.

Lai panāktu pilnu darbības efektu, tabletes lietojamas ēšanas laikā vai pēc tās.

Tikai iekšķīgai lietošanai.

Nepārsniedziet ieteicamo diennakts devu.

Maksimālā diennakts deva ir 75 mg.

Īpašās pacientu grupas

Bērni un pusaudži jaunāki par 14 gadiem

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

Voltaren Akti tabletes nav ieteicams lietot bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem.

Nieru darbības traucējumi

Voltaren Akti lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar nieru mazspēju (GFĀ <15 mL/min/1.73m2)

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Nav veikti īpaši pētījumi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem; tāpēc nav iespējams sniegt

atbilstošas devas pielāgošanas rekomendācijas. Piesardzība jāievēro nozīmējot Voltaren Akti

lietošanu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Voltaren Akti lietošana ir kontrindicēta pacientiem ar aknu mazspēju (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Nav veikti īpaši pētījumi pacientiem ar aknu darbības traucējumiem; tāpēc nav iespējams sniegt

atbilstošas devas pielāgošanas rekomendācijas. Piesardzība jāievēro nozīmējot Voltaren Akti

pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām.

Aktīva kuņģa vai zarnu čūla, asiņošana vai perforācija.

Kuņģa-zarnu trakta asiņošana slimības vēsturē vai perforācija, kas saistīta ar iepriekšēju NPL

lietošanu. Aktīva vai rekurenta peptiskā čūla slimības vēsturē/asiņošana (divas vai vairākas

noteiktas čūlas vai asiņošanas epizodes).

Grūtniecības pēdējais trimestris (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Aknu mazspēja (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nieru mazspēja (GFĀ <15mL/min/1,73m

Diagnosticēta sastrēguma sirds mazspēja (NYHA II - IV), sirds išēmiskā slimība, perifēro

artēriju slimība un/vai cerebrovaskulāra slimība.

Līdzīgi kā citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), arī diklofenaka lietošana ir

kontrindicēta pacientiem, kam acetilsalicilskābe (aspirīns) vai jebkura cita NPL lietošana

izraisa bronhiālās astmas lēkmi, angioedēmu, nātreni vai akūtu rinītu.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārēji brīdinājumi

Nevēlamās blakusparādības var samazināt lietojot pēc iespējas mazāko efektīvo devu un lietojot

zāles pēc iespējas īsāku laika periodu, kas nepieciešams simptomu samazināšanai (skatīt 4.2.

apakšpunktu un Ietekme uz kuņģa-zarnu traktu un Ietekme uz sirds asinsvadu sistēmas darbību

tālāk šajā nodaļā).

Jāizvairās no diklofenaka vienlaicīgas lietošanas ar citiem NPL, ieskaitot ciklooksigenāzes – 2

selektīvos inhibitorus, jo pastāv blakusparādību attīstības risks.

Piesardzība jāievēro gados vecākiem pacientiem. Pamatā, novājinātiem gados vecākiem

pacientiem un pacientiem ar mazu ķermeņa masu ieteicams lietot mazāko efektīvo zāļu devu.

Līdzīgi kā lietojot citus NPL, retos gadījumos iespējams novērot alerģiskas reakcijas, ieskaitot

anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas, pat ja iepriekš nav bijusi reakcija pret diklofenaku.

Paaugstinātas jutības reakcijas var arī attīstīties par Kounis sindromu, nopietnu alerģisku reakciju,

kas var izraisīt miokarda infarktu. Novērojamie šādu reakciju simptomi var būt sāpes krūšu kurvī,

kas rodas saistībā ar alerģisku reakciju pret diklofenaku.

Ņemot vērā farmakodinamiskās īpašības, līdzīgi kā citi NPL, diklofenaks var maskēt infekcijas

simptomus un pazīmes.

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

Mazo devu, īslaicīgai lietošanai, orālās diklofenaka formas galvassāpēm

Ilgstoša visu veidu pretsāpju līdzekļu lietošana galvassāpju mazināšanai var padarīt tās tikai

spēcīgākas. Ja šāda situācija novērojama vai ir paredzama, jāvaicā medicīnas darbinieku padoms

un ārstēšana jāpārtrauc. Pacientiem, kam bieži vai katru dienu novērojamas galvassāpes neskatoties

uz pretsāpju līdzekļu lietošanu vai pretsāpju līdzekļu izraisītas galvassāpes, jāapsver diagnozes -

zāļu pārdozēšanas izraisītas galvassāpes (ZPIG) iespēja.

Pacientiem ar sistēmisko sarkano vilkēdi un jauktām saistaudu slimībām var būt paaugstināts

aseptiskā meningīta attīstības risks.

Ietekme uz kuņģa – zarnu traktu

Ar jebkura NPL lietošanu, ieskaitot diklofenaku, iespējama kuņģa – zarnu trakta asiņošana, čūlu

rašanās vai perforācija, pat ar letālu iznākumu. Tā var parādīties jebkurā ārstēšanas laikā ar vai bez

iepriekšējām brīdinošām pazīmēm vai iepriekš novērotiem kuņģa - zarnu trakta darbības

traucējumiem anamnēzē. Nopietnākas sekas lielākoties novērotas gados veciem pacientiem. Ja

lietojot diklofenaku sākas kuņģa – zarnu trakta asiņošana vai rodas čūlas, zāļu lietošana jāpārtrauc.

Līdzīgi kā lietojot citus NPL, ieskaitot diklofenaku, pacientiem ar simptomiem, kas var norādīt uz

kuņģa – zarnu trakta traucējumiem vai ar kuņģa vai zarnu čūlu, asiņošanu vai perforāciju anamnēzē

(skatīt 4.8. apakšpunktu) diklofenaks jālieto ārstu uzraudzībā un piesardzīgi. Kuņģa – zarnu trakta

asiņošanas risks ir lielāks, lietojot lielas NPL devas, kā arī pacientiem ar čūlu veidošanos

anamnēzē, īpaši, ja bijušas komplikācijas ar asiņošanu vai perforāciju. Gados vecākiem pacientiem

NPL lietošanas laikā ir palielināts blakusparādību novērošanas risks, jo īpaši kuņģa – zarnu trakta

asiņošanas un perforācijas risks, ar iespējami letālām sekām.

Lai mazinātu kuņģa – zarnu trakta toksicitātes rašanās risku pacientiem ar čūlu veidošanos

anamnēzē, īpaši, ja bijušas komplikācijas ar asiņošanu vai perforāciju, kā arī gados vecākiem

pacientiem, ārstēšana jāuzsāk un terapija jāturpina ar mazāko efektīvo zāļu devu.

Šiem pacientiem, kā arī pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto acetilsalicilskābi mazās devās vai citas

zāles, kuras varētu pastiprināt kuņģa – zarnu trakta blakusparādību rašanās risku, vienlaicīgi

jānozīmē gastroprotektori, piemēram, protonu sūkņa inhibitors vai mizoprostols (skatīt turpmāk un

4.5. apakšpunktu).

Pacientiem, kam ir kuņģa – zarnu trakta toksicitāte slimības vēsturē, īpaši gados vecākiem

pacientiem, jāziņo par jebkuru neparastu simptomu, kas saistīts ar vēdera darbību (īpaši par kuņģa

– zarnu trakta asiņošanu). Piesardzība jāievēro pacientiem, kas vienlaicīgi lieto zāles, kuras varētu

pastiprināt čūlu veidošanās vai asiņošanas rašanās risku, piemēram, sistēmiski lietojamie

kortikosteroīdie līdzekļi, antikoagulanti (piemēram, varfarīns), antitrombotiskie līdzekļi

(piemēram, acetilsalicilskābe) vai selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori (skatīt 4.5.

apakšpunktu).

Pacientiem ar čūlaino kolītu vai Krona slimību nepieciešama rūpīga medicīniska novērošana un

piesardzība, jo viņu stāvoklis var pasliktināties (skatīt 4.8. apakšpunktu).

NPL, tostarp diklofenaks, var būt saistīti ar paaugstinātu kuņģa-zarnu trakta anastomotiskas

noplūdes risku. Ja diklofenaku lieto pēc kuņģa-zarnu trakta ķirurģiskās operācijas, ieteicams veikt

rūpīgu medicīnisko uzraudzību un ievērot piesardzību.

Ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu un galvas smadzeņu asinsriti

Ziņojumi liecina par NPL lietošanas saistību ar šķidruma aizturi organismā, arteriālu hipertensiju

un tūsku. Tāpēc pacientiem, kuriem diagnosticēta arteriālā hipertensija un/vai sirds mazspēja

(NYHA-1), pirms NPL lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu un jāievēro piesardzība.

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

Pacientiem ar nozīmīgiem sirds un asinsvadu riska faktoriem (piemēram, hipertensija,

hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana) ārstēšana ar diklofenaku jāsāk tikai pēc rūpīgas

izvērtēšanas.

Tā kā diklofenaka sirds asinsvadu risks var palielināties proporcionāli devai un lietošanas

ilgumam, jālieto mazākā efektīvā deva, iespējami īsāku laiku. Pacientiem jāiesaka meklēt

medicīnisko palīdzību, ja simptomi saglabājas vai tie nemazinās noteiktajā terapijas laikā.

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati konsekventi norāda uz ar diklofenaka lietošanu

saistītu palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku, īpaši

lietojot ilgstoši un lielā devā (150 mg dienā).

Pacientiem jāpievērš uzmanība vai nerodas smagu trombotisku blakusparādību pazīmes un

simptomi (piemēram, sāpes krūškurvī, elpas trūkums, vājums, neskaidra runa), kas var parādīties

bez iepriekšējām brīdinošām pazīmēm. Pacienti jābrīdina, ka šādā gadījumā nekavējoties jāmeklē

medicīniska palīdzība.

Ietekme uz aknu darbību

Ja pacientiem ar aknu darbības traucējumiem tiek nozīmēts diklofenaks, viņi rūpīgi jānovēro, jo šo

pacientu stāvoklis var pasliktināties.

Līdzīgi kā lietojot citu NPL, ieskaitot diklofenaku, var pieaugt viena vai vairāku aknu enzīmu

rādītāji. Ilgstošas diklofenaka lietošanas gadījumā, kā piesardzības pasākums ir indicēta aknu

funkciju novērošana. Ja novirzes aknu funkciju rādītājos saglabājas vai pasliktinās, ja parādās

klīniskas pazīmes vai simptomi, kas liecina par aknu slimību, vai izpaužas kādi citi simptomi

(piemēram, eozinofīlija vai izsitumi), diklofenaka lietošana jāpārtrauc. Diklofenaka lietošana laikā

var sākties hepatīts bez prodromāliem simptomiem.

Piesardzība jāievēro gadījumā, ja diklofenaku nozīmē aknu porfīrijas slimniekam, jo tas var izraisīt

lēkmi.

Ietekme uz nieru darbību

Ņemot vērā šķidruma aizturi un tūsku, kas novērota saistībā ar NPL terapiju, ieskaitot diklofenaku,

īpaša piesardzība jāievēro pacientiem ar traucētu sirds vai nieru funkciju, pacientiem ar

hipertensiju anamnēzē, gados veciem cilvēkiem, pacientiem, kas vienlaicīgi lieto diurētiskos

līdzekļus vai zāles, kas var ievērojami ietekmēt nieru darbību, un tiem, kam jebkura iemesla dēļ,

piemēram, pirms un pēc lielas operācijas, ir samazināts ekstracelulārā šķidruma daudzums (skatīt

4.3. apakšpunktu). Šādos gadījumos kā piesardzības pasākums diklofenaka lietošanas laikā

jākontrolē nieru funkcija. Pārtraucot terapiju, parasti atjaunojas stāvoklis, kāds tas bija pirms

ārstēšanas.

Ietekme uz ādu

Ļoti retos gadījumos saņemti ziņojumi par smagām ādas reakcijām (dažas ar letālu iznākumu), ko

saista ar NPL, ieskaitot diklofenaku, lietošanu: tostarp eksfoliatīvo dermatītu, Stīvensa – Džonsona

sindromu un toksisko epidermas nekrolīzi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lielāks nevēlamu

blakusparādību risks pacientiem ir terapijas sākumā: vairumā gadījumu blakusparādības novēro

ārstēšanas pirmajā mēnesī. Diklofenaka lietošana jāpārtrauc, tiklīdz rodas izsitumi, gļotādas

bojājumi vai jebkuras citas paaugstinātas jutības pazīmes.

Ietekme uz asins sistēmu

Diklofenaka ilgstošas lietošanas gadījumā, līdzīgi kā lietojot citus NPL, ieteicama asins ainas

kontrole.

Līdzīgi kā citi NPL, diklofenaks var uz laiku pazemināt trombocītu agregāciju. Pacienti ar

asinreces traucējumiem ir rūpīgi jānovēro.

Ja iepriekš bijusi astma

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

Pacientiem ar astmu, sezonālu alerģisku rinītu, deguna gļotādu pietūkumu (t.i. deguna polipiem),

hroniskām obstruktīvām plaušu slimībām vai hroniskām elpošanas sistēmas infekcijām (īpaši, ja

novērojami alerģiskajam rinītam līdzīgi simptomi) biežāk kā citiem pacientiem NPL lietošanas

laikā novērojami tādi simptomi kā astmas saasināšanās (tā dēvētā sāpju remdinošo līdzekļu

nepanesība/ sāpju remdinošo līdzekļu izraisīta astma), Kvinkes tūska vai nātrene. Šiem pacientiem

nepieciešama īpaša piesardzība (jābūt gatavībā sniegt neatliekamo palīdzību). Tas pats attiecas arī

uz pacientiem, kas ir alerģiski pret citām vielām, piemēram, pacientiem ar ādas reakcijām, niezi vai

nātreni.

Informācija par palīgvielām

Voltaren Akti satur laktozi, tādēļ tās nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes

nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes – galaktozes malabsorbciju.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Šeit minētas iespējamās mijiedarbības, kas novērotas, lietojot diklofenaka kuņģī nešķīstošās

tabletes un/vai citas diklofenaka zāļu formas.

Litijs: lietojot vienlaicīgi, diklofenaks par palielināt litija koncentrāciju plazmā. Ieteicams veikt

litija līmeņa serumā kontroli.

Digoksīns: lietojot vienlaicīgi, diklofenaks par palielināt digoksīna koncentrāciju plazmā.

Ieteicams veikt digoksīna līmeņa serumā kontroli.

Diurētiskie līdzekļi un antihipertensīvie līdzekļi: līdzīgi kā ar citiem NPL, vienlaicīga diklofenaka

un diurētisko vai antihipertensīvo līdzekļu (piem., bēta blokatoru, angiotensīnu konvertējošo

enzīmu inhibitoru (AKE)), lietošana var samazināt to antihipertensīvo iedarbību. Tāpēc, šo

līdzekļu vienlaicīga lietošana nozīmējama piesardzīgi un pacientiem, īpaši gados vecākiem,

periodiski veicama asinsspiediena kontrole. Pamatā diurētisko līdzekļu un AKE inhibitoru

iedarbības dēļ, pacientiem jālieto šķidrums pietiekamā daudzumā un jāapsver nieru darbības

novērošana vienlaicīgu zāļu lietošanu uzsākot, kā arī regulāri to lietošanas laikā, jo tie var

pastiprināt nieru toksicitātes rašanās risku. (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citi NPL un kortikosteroīdie līdzekļi: vienlaicīga diklofenaka un citu sistēmiski lietojamo NPL

lietošana vai kortikosteroīdu lietošana var palielināt ar kuņģa – zarnu traktu saistīto blakusparādību

biežumu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Antikoagulanti un antiagreganti: vienlaicīga zāļu ievadīšana var palielināt asiņošanas risku, tādēļ

ieteicams ievērot piesardzību. Lai gan klīnisko pētījumu dati neliecina par diklofenaka ietekmi uz

antikoagulantu darbību, tika saņemti ziņojumi par palielinātu asiņošanas risku pacientiem, kuri

saņem diklofenaku un antikoagulantus vienlaicīgi. Tāpēc šādiem pacientiem ieteicama cieša

klīniskā uzraudzība.

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanas inhibitori (SSAI): vienlaicīga sistēmisko NPL, ieskaitot

diklofenaka, un SSAI lietošana var palielināt kuņģa – zarnu trakta asiņošanas risku (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Pretdiabēta līdzekļi: klīnisko pētīju laikā ir pierādīts, ka diklofenaku ir iespējams ordinēt kopā ar

iekšķīgi lietojamiem pretdiabēta līdzekļiem, neietekmējot to klīnisko iedarbību. Tomēr ir bijuši

atsevišķi ziņojumi gan par hipo-, gan hiperglikemizējošu ietekmi, kā dēļ diklofenaka terapijas laikā

ir bijis nepieciešams koriģēt pretdiabēta zāļu devu. Tādēļ vienlaicīgas terapijas laikā kā

piesardzības pasākums ir ieteicama glikozes koncentrācijas kontrole asinīs. Ir saņemti arī atsevišķi

ziņojumi par metabolisko acidozi, lietojot diklofenaku vienlaicīgi ar metformīnu, īpaši pacientiem

ar nieru darbības traucējumiem.

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

Metotreksāts: diklofenaks var veicināt metotreksāta nieru tubulāro klīrensu, tā palielinot

metotreksāta koncentrāciju. Jāievēro piesardzība, ja NPL, ieskaitot diklofenaku, lietošana tiek

nozīmēta mazāk kā 24 stundas pirms vai pēc terapijas ar metotreksātu, jo pastāv iespēja

palielināties metotreksāta koncentrācijai asinīs un pieaugt šīs vielas toksicitātei.

Ciklosporīns: diklofenaka, līdzīgi kā citu NPL ietekmes uz nieru prostaglandīniem dēļ var

palielināties ciklosporīna nefrotoksicitāte. Tādēļ, pacientiem, kas vienlaicīgi lieto ciklosporīnu

lietojama mazākā diklofenaka deva.

Zāles, kas izraisa hiperkaliēmiju: vienlaicīga kāliju aizturošu diurētisku līdzekļu, ciklosporīna,

takrolima vai trimetoprima lietošana var izsaukt paaugstinātu kālija līmeni serumā, tāpēc tas

regulāri jākontrolē (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Hinolona grupas antibakteriālie līdzekļi: ir atsevišķi ziņojumi par krampjiem, kas varētu būt

saistīti ar vienlaicīgu hinolonu un NPL lietošanu.

Fenitoīns: lietojot vienlaicīgi ar diklofenaku, ieteicams novērot fenitoīna koncentrāciju plazmā, jo

pastāv pastiprinātas fenitoīna ietekmes risks.

Holestipols un holestiramīns: šīs vielas var samazināt vai kavēt diklofenaka uzsūkšanos. Tāpēc

ieteicams lietot diklofenaku vismaz vienu stundu pirms vai 4 - 6 stundas pēc

holestipola/holestiramīna lietošanas.

CYP2C9 inhibitori: piesardzība jāievēro lietojot diklofenaku vienlaicīgi ar CYP2C9 inhibitoriem

(tādiem kā, sulfinpirazonu un vorikonazolu), kas var ievērojami paaugstināt maksimālo

koncentrāciju plazmā un pastiprināt diklofenaka iedarbību diklofenaka metabolisma nomākuma

dēļ.

Zidovudīns: lietojot vienlaicīgi, var būt paaugstināts hematoloģiskās toksicitātes risks.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Prostaglandīnu sintēzes nomākums var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecību un/vai embrija/augļa

attīstību. Epidemioloģisko pētījumu rezultāti pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas

agrīnas grūtniecības laikā norāda uz paaugstinātu priekšlaicīgu dzemdību risku un sirds defektu un

gastrošīzes rašanās risku. Kopējais kardiovaskulāro defektu novērošanas risks palielinājās no

mazāk kā 1% līdz apmēram 1,5%.

Risks palielinās, palielinot devu un terapijas ilgumu. Dzīvniekiem, prostaglandīnu sintēzes

inhibitoru lietošana izraisīja augļa zaudēšanu un embrija/augļa nāvi.

Turklāt, dzīvniekiem lietojot prostaglandīnu sintēzes inhibitorus augļa orgānu attīstīšanās periodā,

tika novērotas dažādas malformācijas, ieskaitot kardiovaskulārās. Grūtniecības pirmajā un otrajā

trimestrī diklofenaku lietot nedrīkst, ja vien nav absolūti nepieciešams. Jā sieviete plāno

grūtniecību vai ir pirmajā vai otrajā grūtniecības trimestrī, diklofenaks jālieto pēc iespējas mazākā

devā un pēc iespējas īsāku laiku.

Trešajā grūtniecības trimestrī visu veidu prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošana var ietekmēt

augli:

var rasties kardiopulmonāla toksicitāte (ar priekšlaicīgu ductus arteriosus slēgšanos un

pulmonālu hipertensiju); var rasties nieru disfunkcija, kas var progresēt līdz nieru mazspējai

ar oligo-hidroaminozi;

grūtniecības beigās arī mātei un jaundzimušajam:

iespējama asiņošanas laika pagarināšanās, anti-agregācijas efekts, ko var novērot lietojot pat

ļoti mazas devas;

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

var rasties dzemdes kontrakciju nomākums, kā rezultātā var būt aizkavētas vai ieilgušas

dzemdības.

Tātad, diklofenaka lietošana grūtniecības trešajā trimestrī ir kontrindicēta.

Barošana ar krūti

Līdzīgi kā citi NPL, diklofenaks nelielās devās izdalās mātes pienā. Tādēļ, lai izvairītos no

iespējamas nevēlamas iedarbības jaundzimušajam, diklofenaku nedrīkst lietot bērna barošanas ar

krūti laikā.

Fertilitāte

Tāpat kā citi NPL, arī diklofenaks var samazināt sievietes auglību un nav ieteicams gadījumos, kad

sieviete mēģina palikt stāvoklī. Sievietēm, kurām ir apgrūtināta grūtniecības iestāšanās vai kuras

izmeklē attiecībā uz neauglību, ir jāapsver nepieciešamība pārtraukt diklofenaka lietošanu.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, kam diklofenaka lietošanas laikā novērojami redzes traucējumi, reibonis, vertigo,

miegainība vai citi centrālās nervu sistēmas traucējumi, jāizvairās no transportlīdzekļu vadīšanas

un mehānismu apkalpošanas.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Zemāk uzskaitītās nevēlamās blakusparādības ir sagrupētas pēc orgānu sistēmu klasēm un pēc

sastopamības biežuma. Izmantoti šādi apzīmējumi: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10);

retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināmi:

nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem. Katrā grupā vispirms minētas smagākās blakusparādības.

Novērotas šādas blakusparādības, ieskaitot tās, kas novērotas gan pēc ilgstošas, gan pēc īslaicīgas

lietošanas.

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

Orgānu sistēmu klases

Novērošanas biežums

Novērotās blakusparādības

Asins un limfātiskās

sistēmas traucējumi

Ļoti reti:

agranulocitoze, anēmija (ieskaitot hemolītisko anēmiju un

aplastisko anēmiju), leikopēnija, trombocitopēnija.

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti:

anafilaktiskas un anafilaktoīdas reakcijas (ieskaitot hipotensiju

un šoku), paaugstināta jutība.

Ļoti reti:

angioedēma (ieskaitot sejas tūsku).

Psihiskie traucējumi

Ļoti reti:

psihotiski traucējumi, dezorientācija, depresija, bezmiegs, murgi,

uzbudināmība.

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži:

galvassāpes, reibonis.

Reti:

miegainība.

Ļoti reti:

cerebrovaskulāri traucējumi, aseptisks meningīts, krampji,

trauksme, atmiņas traucējumi, trīce, parestēzija, disgeizija.

Acu bojājumi

Ļoti reti:

redzes traucējumi, neskaidra redze, diplopija.

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži:

vertigo.

Ļoti reti:

dzirdes traucējumi, troksnis ausīs.

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk*:

miokarda infarkts, sirds mazspēja, sirdsklauves, sāpes krūšu

kurvī.

Nav zināmi:

Kounis sindroms

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Ļoti reti:

hipertensija, vaskulīts.

Elpošanas sistēmas traucējumi,

krūšu kurvja un videnes slimības

Reti:

astma (ieskaitot aizdusu).

Ļoti reti:

pneimonīts.

Kuņģa – zarnu trakta traucējumi

Bieži:

vemšana, caureja, slikta dūša, dispepsija, vēdera sāpes, gāzu

uzkrāšanās, samazināta ēstgriba.

Reti:

kuņģa – zarnu trakta asiņošana, hematemēze, asiņaina caureja,

melēna, čūla kuņģa – zarnu traktā (ar vai bez asiņošanas,

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

gastrointestinālā stenoze vai perforācija, kas var izraisīt

peritonītu), gastrīts.

Ļoti reti:

kolīts, (ieskaitot kolītu ar asiņošanu un čūlainā kolīta un Krona

slimības paasināšanos), pankreatīts, barības vada traucējumi,

zarnu diafragmas bojājumi, aizcietējumi, stomatīts, glosīts.

Nav zināmi:

išēmisks kolīts.

Aknu un/vai žults izvades

sistēmas traucējumi

Bieži:

paaugstināts transamināžu līmenis.

Reti:

hepatīts, dzelte, aknu darbības traucējumi.

Ļoti reti:

aknu mazspēja, zibensveida hepatīts, aknu nekroze.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži:

izsitumi.

Reti:

nātrene.

Ļoti reti:

toksiska epidermas nekrolīze (Laiela sindroms), Stevens-Johnson

(Stīvensa-Džonsona) sindroms, daudzformu eritrēma, Henoch-

Schonlein (Henoha-Šēnleina) purpura, bullozi izsitumi, ,

eksfoliatīvs dermatīts, purpura, ekzēma, eritrēma, alopēcija,

fotosensibilizācijas reakcijas,nieze.

Nieru un urīnizvades sistēmas

traucējumi

Ļoti reti:

akūti

nieru

darbības

traucējumi,

papilāra

nieru

nekroze,

tubulointersticiāls

nefrīts,

nefrotisks

sindroms,

hematūrija,

proteinūrija.

Vispārēji traucējumi un reakcijas

ievadīšanas vietā

Reti:

tūska.

* Biežums atspoguļo datus, ja zāles lietotas ilgstoši un lielās devās (150 mg/dienā)

Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati konsekventi norāda uz ar diklofenaka lietošanu saistītu

palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku, īpaši lietojot lielās

devās (150 mg dienā) un ilgstoši (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot

par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15,

Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Simptomi

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

Nav raksturīgu, ar diklofenaka pārdozēšanu saistītu simptomu. Pārdozēšana var izraisīt sekojošus

simptomus: vemšanu, kuņģa-zarnu trakta asiņošanu, caureju, reiboni, tinnītu vai krampjus. Smagas

pārdozēšanas gadījumā ir iespējami akūti nieru un aknu darbības traucējumi.

Terapija

Akūtas NPL pārdozēšanas gadījumā galvenokārt ir jāveic uzturošie pasākumi un simptomātiska

ārstēšana. Tas jāievēro, ja novērojamas tādas blakusparādības kā hipotensija, nieru darbības

traucējumi, krampji, kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi un elpošanas nomākums (elpas

trūkums).

Specifiski pasākumi kā mākslīgi izraisīta diurēze, dialīze vai asinspārliešana nebūtu piemērota,

ņemot vērā NPL augsto saistīšanos ar olbaltumiem un plašo metabolismu.

Turpmāk terapija jāveic atbilstoši klīniskām indikācijām vai saskaņā ar valsts toksikoloģijas centra

ieteikumiem, ja tādi pieejami.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi, ne-steroīdi, etiķskābes

atvasinājumi un līdzīgas darbības vielas; ATĶ kods M01A B05

Voltaren Akti tabletes satur kālija diklofenaku, nesteroīdu pretiekaisuma līdzekli (NPL) ar

izteiktām analgētiskām, pretiekaisuma un antipirētiskām īpašībām. Darbības mehānisma pamatā ir

prostaglandīnu sintēzes inhibīcija. Prostaglandīniem ir galvenā loma iekaisuma, sāpju un drudža

izcelsmē.

Voltaren Akti tabletēm raksturīgs ātrs darbības sākums, kas īpaši ieteicams akūtu sāpju stāvokļu

ārstēšanai, kā arī drudža mazināšanai. Voltaren Akti iedarbojas analgētiski un strauji mazina sāpes.

Diklofenaka kālija sāls koncentrācijā, kas ekvivalenta tai, kas sasniegta cilvēkā, in vitro nenomāc

proteoglikāna biosintēzi skrimslī.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Diklofenaks uzsūcas ātri un pilnībā. Pēc divu 12,5 mg tablešu ieņemšanas vidējā maksimālā vielas

koncentrācija (638 ng/ml/l) plazmā tiek sasniegti vidēji 30 minūšu laikā (vid.T

Diklofenaka absorbēšanos var samazināt lietojot to pēc ēšanas (C

zemāks, t

ilgāks), salīdzinot

ar lietošanu pirms ēšanas.

Tā kā aptuveni puse diklofenaka metabolizējas, pirmo reizi izkļūstot caur aknām (sakarā ar “pirmā

loka metabolismu”), vielas koncentrācijas zemlīknes laukums (AUC) pēc iekšķīgas lietošanas ir

aptuveni uz pusi mazāks nekā pēc atbilstošas parenterālas devas.

Pēc atkārtotas lietošanas vielas farmakokinētiskās īpašības nemainās. Ja ievēro laika intervālu starp

devām, vielas akumulāciju nenovēro.

Izkliede

99,7% diklofenaka saistās ar seruma olbaltumvielām, galvenokārt albumīniem (99,4%). Šķietamais

izkliedes tilpums ir aprēķināts 0,12-0,17 l/kg.

Diklofenaks iekļūst sinoviālajā šķidrumā, kur maksimālo vielas koncentrāciju novēro 2–4 stundas

pēc tam, kad viela augstāko koncentrāciju ir sasniegusi plazmā. Šķietamais eliminācijas pusperiods

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

no sinoviālā šķidruma ir 3–6 stundas. Divas stundas pēc tam, kad tiek sasniegta vielas augstākā

koncentrācija plazmā, aktīvās vielas koncentrācija sinoviālajā šķidrumā jau ir augstāka nekā

plazmā un paliek augstāka līdz pat 12 stundām.

Biotransformācija

Diklofenaka biotransformācija daļēji notiek, glikuronizējoties neskartai molekulai, tomēr galvenie

procesi ir vienreizēja un vairākkārtēja hidroksilācija un metoksilācija, kā rezultātā veidojas vairāki

fenola struktūras metabolīti. Vairums šo savienojumu pārveidojas par glikuronīdu konjugātiem.

Divi no šiem fenola struktūras metabolītiem ir bioloģiski aktīvi, tomēr salīdzinot ar diklofenaku, to

aktivitāte ir daudz mazāka.

Eliminācija

Kopējais sistēmiskais diklofenaka klīrenss no plazmas ir 263 ±56 ml/min (vidējā vērtība ±SN).

Terminālais plazmas pusperiods ir 1–2 stundas. Četru metabolītu, tostarp arī divu aktīvo

metabolītu, pusperiods arī ir īss–1–3 stundas. Piektā metabolīta (3’-hidroksi-4’-

metoksidiklofenaka) pusperiods plazmā ir daudz ilgāks, tomēr šis savienojums ir praktiski

neaktīvs.

Aptuveni 60% lietotās devas izdalās ar urīnu kā neskartas molekulas glikuronīdu konjugāts, kā arī

kā metabolīti, vairums, no kuriem arī ir glikuronīdu konjugātu formā. Mazāk nekā 1% vielas

izdalās nemainītā veidā. Devas atlikusī daļa metabolītu formā eliminējas kopā ar žulti un

izkārnījumiem.

Linearitāte/nelinearitāte

Absorbētais vielas daudzums (AUC) ir lineāri proporcionāls devas lielumam.

Vielas raksturojums pacienta organismā

No pacienta vecuma atkarīgas zāļu vielas absorbcijas, metabolisma vai ekskrēcijas izmaiņas nav

novērotas.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ievērojot vienreizējas devas kinētiku, izmantojot

parasto terapijas shēmu, neizmainītas aktīvās vielas akumulāciju nenovēro. Ja kreatinīna klīrenss ir

<10 ml/min, aprēķinātā hidroksimetabolītu koncentrācija plazmā stabilas koncentrācijas apstākļos

ir aptuveni 4 reizes lielāka nekā pacientiem ar normālu nieru darbību. Tomēr metabolīti visbeidzot

izdalās kopā ar žulti.

Pacientiem ar hronisku hepatītu vai nedekompensētu cirozi diklofenaka kinētikas un metabolisma

parametri neatšķiras no tiem, kas novēroti pacientiem, kam aknu slimību nav.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Preklīnisko pētījumu dati, kas iegūti vienreizēju un atkārtotu diklofenaka devu toksicitātes

pētījumos, kā arī genotoksicitātes, mutagenitātes un kancerogēnā potenciāla pētījumos iegūtie dati

gadījumos, kad lieto paredzētās terapeitiskās devas, par īpašu risku cilvēkam neliecina. Standarta

preklīniskajos pētījumos ar dzīvniekiem, pelēm, žurkām un trušiem nav iegūti pierādījumi par

vielas teratogenitāti. Diklofenaks neietekmē žurku auglību. Izņemot gadījumus, kad lietotas

grūtniecībai toksiskas devas, tikai novērota neliela embrionāla ietekme, ietekme uz pēcnācēju pre-,

peri- vai postnatālo attīstību nav novērota.

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Kodols:

Koloidālais silīcija dioksīds,

Laktozes monohidrāts,

Kukurūzas ciete,

Cietes nātrija glikolāts,

Polividons,

Mikrokristāliskā celuloze,

Magnija stearāts;

Apvalks:

Metilhidroksipropilceluloze,

Mikrokristāliskā celuloze,

Stearīnskābe,

Titāna dioksīds (E171).

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Necaurspīdīgās vai caurspīdīgās polivinilhlorīda/ polihlorotrifluoroetilēna/ polivinilhlorīda plēves

un lakotās alumīnija folijas vai orientētā poliamīda/ alumīnija/ polivinilhlorīda plēves un alumīnija

folijas blisteri.

Iepakojumā: 10, 20 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

GlaxoSmithKline Dungarvan Limited

Knockbrack

Dungarvan

Co Waterford

Īrija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

Reģ.Nr. 04 – 0291

SASKAŅOTS ZVA 16-01-2020

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistācijas datums: 2004. gada 29. aprīlis

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 3. augusts

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2019

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju