Volibris

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

16-07-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
ambrisentan
Pieejams no:
GlaxoSmithKline (Ireland) Limited
ATĶ kods:
C02KX02
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
ambrisentan
Ārstniecības grupa:
Antihipertensīvie līdzekļi,
Ārstniecības joma:
Hipertensija, plaušu slimība
Ārstēšanas norādes:
Volibris ir indicēts plaušu arteriālās hipertensijas (PAO) ārstēšanai pieaugušiem pacientiem no PVO funkcionālās klase (FC) no II līdz III, ieskaitot kombinēto terapiju. Efektivitāte ir pierādīta idiopātiskajā PAH (IPAH) un PAH, kas saistīta ar saistaudu slimību.
Produktu pārskats:
Revision: 20
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000839
Autorizācija datums:
2008-04-20
EMEA kods:
EMEA/H/C/000839

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

16-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

16-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

16-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

16-07-2019

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Volibris 5 mg apvalkotās tabletes

Volibris 10 mg apvalkotās tabletes

ambrisentanum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas

attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Volibris un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Volibris lietošanas

Kā lietot Volibris

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Volibris

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Volibris un kādam nolūkam to lieto

Volibris satur aktīvo vielu ambrisentānu. Tas pieder pie zāļu grupas, ko sauc par citiem

antihipertensīviem līdzekļiem (lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai).

To lieto pulmonālas arteriālas hipertensijas (PAH) ārstēšanai pieaugušajiem. PAH ir paaugstināts

asinsspiediens asinsvados (plaušu artērijās), kas transportē asinis no sirds uz plaušām. Cilvēkiem ar

PAH šīs artērijas sašaurinās, tādēļ sirdij ir jāstrādā smagāk, lai caur tām izsūknētu asinis. Tā rezultātā

cilvēki jūtas noguruši, viņiem reibst galva un trūkst elpas.

Volibris paplašina plaušu artērijas, atvieglojot sirdij asiņu sūknēšanu caur tām. Tas izraisa

asinsspiediena pazemināšanos un mazina simptomus.

Volibris var lietot arī kombinācijā ar citām zālēm, ko izmanto PAH ārstēšanai.

2.

Kas Jums jāzina pirms Volibris lietošanas

Nelietojiet Volibris šādos gadījumos:

ja Jums ir

alerģija

pret ambrisentānu, soju vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir grūtniecība,

Jūs

plānojat grūtniecību

vai Jums

var iestāties grūtniecība

, jo Jūs

nelietojat drošu pretapaugļošanās līdzekli (kontracepciju). Lūdzu, izlasiet sadaļā "Grūtniecība"

norādīto informāciju;

ja Jūs

barojat bērnu ar krūti

. Lūdzu, izlasiet sadaļā "Barošana ar krūti" norādīto informāciju;

ja Jums

ir aknu slimība

. Konsultējieties ar savu ārstu, kurš noteiks, vai šīs zāles ir Jums

piemērotas;

ja Jums ir nezināmas izcelsmes

sarētojumi plaušās

(idiopātiska plaušu fibroze).

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir:

traucēta aknu darbība;

anēmija (samazināts sarkano asins šūnu skaits);

plaukstu, potīšu vai pēdu pietūkums šķidruma uzkrāšanās dēļ (

perifēra tūska

plaušu slimība, kad ir aizsprostotas plaušu vēnas (

plaušu vēnu oklūzijas slimība

→ Ārsts

noteiks

, vai Volibris ir Jums piemērots.

Jums būs regulāri jāveic asins analīzes

Pirms Jūs sākat lietot Volibris un regulāri tā lietošanas laikā ārsts ņems Jūsu asins paraugus, lai

pārbaudītu:

vai Jums nav anēmija;

vai Jūsu aknas darbojas pilnvērtīgi.

Ir svarīgi, lai Jūs veiktu šīs regulārās asins pārbaudes visu Volibris lietošanas laiku.

Pazīmes, kas var liecināt par Jūsu aknu nepilnvērtīgu darbību, ir šādas:

ēstgribas zudums;

slikta dūša;

vemšana;

paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis);

sāpes vēderā;

ādas vai acu baltumu dzeltena nokrāsa (dzelte);

tumšas krāsas urīns;

ādas nieze.

Ja Jūs novērojat kādas no šīm pazīmēm:

→ nekavējoties pastāstiet to savam ārstam.

Bērni un pusaudži

Volibris nav ieteicams bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 18 gadiem, jo lietošanas drošums un

efektivitāte šajā vecuma grupā nav zināma.

Citas zāles un Volibris

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Jūsu ārstam var būt nepieciešams pielāgot Jūsu Volibris devu, ja Jūs sākat lietot ciklosporīnu A (zāles,

ko lieto pēc transplantācijas vai psoriāzes ārstēšanai).

Ja lietojat rifampicīnu (antibiotiku smagu infekciju ārstēšanai), ārsts Jūs uzraudzīs, kad pirmo reizi

sāksiet lietot Volibris.

Ja lietojat citas zāles PAH ārstēšanai (piemēram, iloprostu, epoprostenolu, sildenafilu), ārstam varētu

būt Jūs jāuzrauga.

→ Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam

, ja lietojat kādas no šīm zālēm.

Grūtniecība

Volibris var kaitēt bērnam, kas ieņemts pirms ārstēšanas, tās laikā vai neilgi pēc tam.

→ Ja iespējams, ka Jums var iestāties grūtniecība, lietojiet drošu pretapaugļošanās līdzekli

(kontracepciju) Volibris lietošanas laikā. Konsultējieties ar savu ārstu par šo jautājumu.

→ Nelietojiet Volibris, ja Jums ir iestājusies grūtniecība vai Jūs plānojat grūtniecību.

Ja

Volibris lietošanas laikā

Jums iestājas grūtniecība vai Jūs domājat, ka Jums varētu būt

iestājusies grūtniecība

nekavējoties vērsieties pie ārsta.

Ja Jūs esat sieviete, kam var iestāties grūtniecība, Jūsu ārsts lūgs Jums veikt grūtniecības testu

pirms Volibris lietošanas uzsākšanas un regulāri šo zāļu lietošanas laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai Volibris izdalās mātes pienā.

Nebarojiet bērnu ar krūti Volibris lietošanas laikā.

Konsultējieties ar savu ārstu par šo

jautājumu.

Fertilitāte

Ja esat vīrietis, kas lieto Volibris, iespējams, Volibris var samazināt Jūsu spermatozoīdu skaitu.

Konsultējieties ar savu ārstu, ja Jums rodas kādi jautājumi vai neskaidrības.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Volibris var izraisīt blakusparādības, piemēram, pazeminātu asinsspiedienu, reiboni, nogurumu

(skatīt

4. punktu), kas var traucēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

Arī Jūsu

slimības simptomi var ietekmēt Jūsu autovadīšanas vai mehānismu apkalpošanas spējas.

→ Nevadiet transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, ja nejūtaties labi.

Volibris satur laktozi, lecitīnu (sojas), alūra sarkano AC alumīnija laku

(E129) un nātriju

Volibris tabletes nelielā daudzumā satur cukuru, ko sauc par laktozi. Ja ārsts Jums teicis, ka nepanesat

kādus cukurus:

→ sazinieties ar savu ārstu

pirms Volibris lietošanas.

Volibris tabletes satur no sojas iegūtu lecitīnu.

Ja Jums ir alerģija pret soju, nelietojiet šīs zāles (skatīt

2. punktu „Nelietojiet Volibris šādos gadījumos”).

Volibris tabletes satur krāsvielu, ko sauc par alūra sarkano AC alumīnija laku (E129), kas var izraisīt

alerģiskas reakcijas (skatīt 4. punktu).

Volibris tabletes satur mazāk par 1mmol nātrija (23 mg), - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

3.

Kā lietot Volibris

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis.

Neskaidrību gadījumā

vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Cik daudz Volibris ir jālieto

Parastā Volibris deva ir viena 5 mg tablete reizi dienā. Jūsu ārsts var izlemt palielināt Jūsu devu līdz

10 mg reizi dienā.

Ja Jūs lietojat ciklosporīnu A, nelietojiet Volibris vairāk kā vienu 5 mg tableti vienu reizi dienā.

Kā lietot Volibris

Vislabāk tabletes lietot katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Norijiet tableti veselu, uzdzerot glāzi

ūdens, nedaliet, nesasmalciniet un nesakodiet tableti. Jūs varat lietot Volibris kopā ar ēdienu vai

atsevišķi.

Tabletes izņemšana

Šīs tabletes ir iepakotas īpašā iepakojumā, lai tās nevarētu izņemt bērni.

1. Atdaliet vienu tableti:

plēsiet pa norādītajām līnijām, lai no plāksnītes atdalītu vienu „kabatu”.

2.

Atplēsiet ārējo slāni

: paceliet ārējo slāni iekrāsotajā stūrī un velciet pār „kabatu”.

3.

Izspiediet tableti:

viegli izspiediet vienu tabletes galu caur folijas slāni.

Ja esat lietojis Volibris vairāk nekā noteikts

Ja esat ieņēmis pārāk daudz tablešu, Jums ir lielāka iespēja rasties blakusparādībām, piemēram,

galvassāpēm, pietvīkumam, reibonim, sliktai dūšai (nelabumam) vai pazeminātam asinsspiedienam,

kas var izraisīt pirmsģīboņa sajūtu:

→ lūdziet padomu savam ārstam vai farmaceitam,

ja esat lietojis vairāk tablešu, nekā parakstīts

.

Ja esat aizmirsis lietot Volibris

Ja esat aizmirsis ieņemt Volibris devu, ieņemiet tableti, tiklīdz par to atceraties, un pēc tam turpiniet

tablešu lietošanu kā iepriekš.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Nepārtrauciet Volibris lietošanu, nekonsultējoties ar ārstu.

Volibris ir ārstēšanas līdzeklis, ko Jums būs jāturpina lietot, lai kontrolētu PAH.

Nepārtrauciet Volibris lietošanu, izņemot gadījumus, kad Jūs par to vienojaties ar savu ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Traucējumi, kuriem Jums un ārstam jāpievērš uzmanība

Alerģiskas reakcijas

Tā ir bieži sastopama blakusparādība, kas var skart

ne vairāk kā vienu no 10

cilvēkiem. Jums

iespējami izsitumi vai nieze, un pietūkums (parasti sejas, lūpu, mēles vai rīkles), kas var apgrūtināt

elpošanu vai rīšanu.

Pietūkums (tūska), īpaši potīšu un pēdu pietūkums

Tā ir ļoti bieži sastopama blakusparādība, kas var skart

vairāk nekā vienu no 10

cilvēkiem.

Sirds mazspēja

Tā rodas, ja sirds nesūknē pietiekami daudz asiņu, izraisot elpas trūkumu, stipru nogurumu un potīšu

un kāju pietūkumu. Tā ir bieži sastopama blakusparādība, kas var skart

ne vairāk kā vienu no

10

cilvēkiem.

Anēmija (samazināts sarkano asinsķermenīšu skaits)

Šīs asins sastāva izmaiņas var izraisīt nogurumu, vājumu, elpas trūkumu un sliktu pašsajūtu. Reizēm

tās dēļ ir nepieciešama asins pārliešana. Tā ir ļoti bieži sastopama blakusparādība, kas var skart

vairāk

nekā vienu no 10

cilvēkiem.

Hipotensija (pazemināts asinsspiediens)

Tā var izraisīt pirmsģīboņa sajūtu. Tā ir bieži sastopama blakusparādība, kas var skart

ne vairāk kā

vienu no 10

cilvēkiem.

Nekavējoties izstāstiet ārstam,

ja Jums rodas šīs blakusparādības vai tās rodas pēkšņi pēc Volibris

lietošanas.

Ir svarīgi regulāri veikt asins analīzes

, lai pārbaudītu, vai nav radusies anēmija un vai Jūsu aknas

darbojas pilnvērtīgi.

Noteikti izlasiet arī informāciju 2. punktā

„Jums būs regulāri jāveic asins

analīzes” un „Pazīmes, kas var liecināt par Jūsu aknu nepilnvērtīgu darbību”.

Citas blakusparādības

Ļoti bieži sastopamas blakusparādības:

galvassāpes;

reibonis;

sirdsklauves (paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība);

elpas trūkuma pastiprināšanās drīz pēc Volibris lietošanas sākuma;

iesnas vai aizlikts deguns, tūska vai sāpes deguna blakusdobumos;

slikta dūša;

caureja;

noguruma sajūta.

Kombinācijā ar tadalafilu (citas zāles PAH ārstēšanai)

Papildus iepriekš minētajam:

pietvīkums (ādas apsārtums);

vemšana;

sāpes/nepatīkama sajūta krūškurvī.

Bieži sastopamas blakusparādības

redzes miglošanās vai citas redzes pārmaiņas;

ģībonis;

aknu funkciju rādītāju izmaiņas asins analīzēs;

iesnas;

aizcietējums;

sāpes vēderā;

sāpes vai nepatīkama sajūta krūškurvī;

pietvīkums (ādas apsārtums);

vemšana;

vājuma sajūta;

deguna asiņošana;

izsitumi.

Kombinācijā ar tadalafilu

Papildus iepriekš minētajam, izņemot aknu funkciju rādītāju izmaiņas asinsanalīzēs:

džinkstēšana ausīs, tikai lietojot kombinēto terapiju.

Retākas blakusparādības

aknu bojājums;

aknu iekaisums, kura cēlonis ir organisma aizsardzība pašam pret sevi (

autoimūns hepatīts

Kombinācijā ar tadalafilu

pēkšņs dzirdes zudums.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas

arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas

kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Volibris

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc „Derīgs līdz”

vai „Der. līdz”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Volibris satur

Aktīvā viela ir ambrisentāns.

Katra apvalkotā tablete satur 5 mg vai 10 mg ambrisentāna.

Citas sastāvdaļas ir: laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, kroskarmelozes nātrija sāls,

magnija stearāts, polivinilspirts, talks (E553b), titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, lecitīns (sojas)

(E322) un alūra sarkanā AC alumīnija laka (E129).

Volibris ārējais izskats un iepakojums

Volibris 5 mg apvalkotā tablete (tablete) ir gaiši sārta, kvadrātveida, izliekta tablete ar iespiedumu

"GS" vienā pusē un "K2C" otrā pusē.

Volibris 10 mg apvalkotā tablete (tablete) ir koši sārta, ovāla, izliekta tablete ar iespiedumu "GS"

vienā pusē un "KE3" otrā pusē.

Volibris ir pieejams kā 5 mg un 10 mg apvalkotās tabletes, blisteros ar vienu devu kontūrligzdā pa

10x1 vai 30x1 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

GlaxoSmithKline (Ireland) Limited

12 Riverwalk

Citywest Business Campus

Dublin 24

Īrija

Ražotājs

Aspen Bad Oldesloe GmbH

Industriestrasse 32-36

D-23843 Bad Oldesloe

Vācija

Glaxo Operations UK Ltd

(trading as GlaxoWellcome Operations)

Harmire Road

Barnard Castle

Co. Durham DL12 8DT

Lielbritānija

GlaxoSmithKline Trading Services Limited

12 Riverwalk,

Citywest Business Campus

Dublin 24,

Īrija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

GlaxoSmithKline Pharmaceuticals s.a./n.v.

Tél/Tel: + 32 (0) 10 85 52 00

Lietuva

GlaxoSmithKline Lietuva UAB

Tel: + 370 5 264 90 00

info.lt@gsk.com

България

ГлаксоСмитКлайн ЕООД

Teл.: + 359 2 953 10 34

Luxembourg/Luxemburg

GlaxoSmithKline Pharmaceuticals s.a./n.v.

Belgique/Belgien

Tél/Tel: + 32 (0) 10 85 52 00

Česká republika

GlaxoSmithKline s.r.o.

Tel: + 420 222 001 111

cz.info@gsk.com

Magyarország

GlaxoSmithKline Kft.

Tel.: + 36 1 225 5300

Danmark

GlaxoSmithKline Pharma A/S

Tlf: + 45 36 35 91 00

dk-info@gsk.com

Malta

GlaxoSmithKline (Malta) Limited

Tel: + 356 21 238131

Deutschland

GlaxoSmithKline GmbH & Co. KG

Tel.: + 49 (0)89 36044 8701

produkt.info@gsk.com

Nederland

GlaxoSmithKline BV

Tel: + 31 (0)30 6938100

nlinfo@gsk.com

Eesti

GlaxoSmithKline Eesti OÜ

Tel: + 372 6676 900

estonia@gsk.com

Norge

GlaxoSmithKline AS

Tlf: + 47 22 70 20 00

Ελλάδα

GlaxoSmithKline A.E.B.E.

Τηλ: + 30 210 68 82 100

Österreich

GlaxoSmithKline Pharma GmbH

Tel: + 43 (0)1 97075 0

at.info@gsk.com

España

GlaxoSmithKline, S.A.

Tel: + 34 902 202 700

es-ci@gsk.com

Polska

GSK Services Sp. z o.o.

Tel.: + 48 (0)22 576 9000

France

Laboratoire GlaxoSmithKline

Tél: + 33 (0)1 39 17 84 44

diam@gsk.com

Portugal

GlaxoSmithKline – Produtos Farmacêuticos, Lda.

Tel: + 351 21 412 95 00

FI.PT@gsk.com

Hrvatska

GlaxoSmithKline d.o.o.

Tel: + 385 1 6051 999

România

GlaxoSmithKline (GSK) S.R.L.

Tel: + 4021 3028 208

Ireland

GlaxoSmithKline (Ireland) Limited

Tel: + 353 (0)1 4955000

Slovenija

GlaxoSmithKline d.o.o.

Tel: + 386 (0)1 280 25 00

medical.x.si@gsk.com

Ísland

Vistor hf.

Sími: + 354 535 7000

Slovenská republika

GlaxoSmithKline Slovakia s. r. o.

Tel: + 421 (0)2 48 26 11 11

recepcia.sk@gsk.com

Italia

GlaxoSmithKline S.p.A.

Tel: + 39 (0)45 9218 111

Suomi/Finland

GlaxoSmithKline Oy

Puh/Tel: + 358 (0)10 30 30 30

Finland.tuoteinfo@gsk.com

Κύπρος

GlaxoSmithKline (Cyprus) Ltd

Τηλ: + 357 22 39 70 00

gskcyprus@gsk.com

Sverige

GlaxoSmithKline AB

Tel: + 46 (0)8 638 93 00

info.produkt@gsk.com

Latvija

GlaxoSmithKline Latvia SIA

Tel: + 371 67312687

lv-epasts@gsk.com

United Kingdom

GlaxoSmithKline UK Ltd

Tel: + 44 (0)800 221441

customercontactuk@gsk.com

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

{MM/GGGG}

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

. Tur ir arī saites uz citām tīmekļa vietnēm par retām slimībām un to

ārstēšanu.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Volibris 5 mg apvalkotās tabletes

Volibris 10 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Volibris 5 mg apvalkotās tabletes

Katra tablete satur 5 mg ambrisentāna (

ambrisentanum

Volibris 10 mg apvalkotās tabletes

Katra tablete satur 10 mg ambrisentāna (

ambrisentanum).

Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību:

Volibris 5 mg apvalkotās tabletes

Katra tablete satur aptuveni 95 mg laktozes (monohidrāta veidā), aptuveni 0,25 mg lecitīna (sojas)

(E322) un aptuveni 0,11 mg alūra sarkanās AC alumīnija lakas (E129).

Volibris 10 mg apvalkotās tabletes

Katra tablete satur aptuveni 90 mg laktozes (monohidrāta veidā), aptuveni 0,25 mg lecitīna (sojas)

(E322) un aptuveni 0,45 mg alūra sarkanās AC alumīnija lakas (E129).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tablete).

Volibris 5 mg apvalkotās tabletes

Gaiši sārta, kvadrātveida, izliekta apvalkotā tablete ar iespiedumu "GS" vienā pusē un "K2C" otrā

pusē.

Volibris 10 mg apvalkotās tabletes

Koši sārta, ovāla, izliekta apvalkotā tablete ar iespiedumu "GS" vienā pusē un "KE3" otrā pusē.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Volibris indicēts pulmonālas arteriālās hipertensijas (PAH) ārstēšanai pieaugušiem pacientiem, kuru

slimība atbilst II vai III funkcionālajai klasei (

functional class

– FC) pēc PVO klasifikācijas, tai skaitā

lietošanai kombinētā terapijā (skatīt 5.1. apakšpunktu). Efektivitāte ir pierādīta idiopātiskas PAH

(IPAH) un ar saistaudu slimību saistītas PAH gadījumā.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Ārstēšana jāuzsāk ārstam, kam ir pieredze PAH ārstēšanā.

Devas

Ambrisentāna monoterapija

Volibris jālieto iekšķīgi, sākotnēji pa 5 mg reizi dienā; atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas un

panesamības devu var palielināt līdz 10 mg dienā.

Ambrisentāns kombinācijā ar tadalafilu

Lietojot kombinācijā ar tadalafilu, Volibris deva jātitrē līdz 10 mg vienu reizi dienā.

Pētījumā AMBITION pacienti pirmās 8 nedēļas lietoja pa 5 mg ambrisentāna dienā, pēc tam devu

palielinot līdz 10 mg atkarībā no panesamības (skatīt 5.1. apakšpunktu). Lietojot kombinācijā ar

tadalafilu, pacientiem sākotnēji ordinēja 5

mg ambrisentāna un 20

mg tadalafila. Atkarībā no

panesamības tadalafila devu pēc 4 nedēļām palielināja līdz 40 mg, bet ambrisentāna devu pēc

8 nedēļām palielināja līdz 10 mg. Šādu devu sasniedza vairāk nekā 90% pacientu. Atkarībā no

panesamības devas var arī samazināt.

Ierobežots datu daudzums liecina, ka pēkšņa ambrisentāna lietošanas pārtraukšana nav saistīta ar

atsitiena veida PAH pastiprināšanos.

Lietojot vienlaikus ar ciklosporīnu A, ambrisentāna deva nedrīkst būt lielāka par 5 mg vienu reizi

dienā, un pacients ir rūpīgi jānovēro (skatīt 4.5. un 5.2. apakšpunktu).

Īpašas pacientu grupas

Gados vecākiem pacientiem

Pacientiem pēc 65 gadu vecuma devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2.

apakšpunktu). Pieredze par ambrisentāna lietošanu cilvēkiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem

(kreatinīna klīrenss < 30 ml/min) ir ierobežota; šai pacientu apakšgrupai terapija jāuzsāk uzmanīgi un

jāievēro īpaša piesardzība, ja deva tiek palielināta līdz 10 mg ambrisentāna.

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

Ambrisentāna lietošana cilvēkiem ar aknu darbības traucējumiem (ar aknu cirozi vai bez tās) nav

pētīta. Tā kā ambrisentāna galvenie metabolisma ceļi ir glikuronizācija un oksidācija, kam seko

izvadīšana ar žulti, paredzams, ka aknu darbības traucējumu gadījumā varētu palielināties

ambrisentāna iedarbība (C

un AUC). Tādēļ ambrisentāna lietošanu nedrīkst uzsākt pacientiem ar

smagiem aknu darbības traucējumiem vai klīniski nozīmīgi paaugstinātu aknu aminotransferāžu līmeni

(vairāk nekā 3 reizes virs augšējās normas robežas (>3xANR); skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Ambrisentāna drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, nav

pierādīta. Klīniskie dati nav pieejami (skatīt 5.3. apakšpunktu par pieejamiem datiem jauniem

dzīvniekiem).

Lietošanas veids

Tableti ieteicams norīt veselu, un to var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizēm. Tableti nav

ieteicams dalīt, sasmalcināt vai košļāt.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, soju vai kādu no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Grūtniecība (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Reproduktīvā vecuma sievietes, kas nelieto drošu kontracepcijas līdzekli (skatīt 4.4. un

4.6. apakšpunktu).

Barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Smagi aknu darbības traucējumi (ar cirozi vai bez tās) (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Sākotnējās aknu aminotransferāžu (aspartāta aminotransferāzes (ASAT) un/vai alanīna

aminotransferāzes (ALAT)) vērtības >3xANR (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Idiopātiska pulmonāla fibroze (IPF) ar sekundāru pulmonālu hipertensiju vai bez tās (skatīt

5.1. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

mbrisentāns nav pētīts pietiekamam skaitam pacientu, lai noteiktu guvuma/riska attiecību PVO I

funkcionālās klases PAH gadījumā.

mbrisentāna efektivitāte monoterapijā pacientiem ar PVO IV funkcionālās klases PAH nav noteikta.

Ja klīniskais stāvoklis pasliktinās, jāapsver terapija, kas ieteicama smagas slimības gadījumā

(piemēram, epoprostenols).

Aknu darbība

Ar PAH ir saistīti aknu darbības traucējumi. Lietojot ambrisentānu, novēroti ar autoimūno hepatītu

saistīti gadījumi, ieskaitot iespējamu jau esoša autoimūna hepatīta paasinājumu, aknu bojājumu un

aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanos, kas potenciāli saistīti ar terapiju (skatīt 4.8. un

5.1. apakšpunktu). Tādēļ pirms ambrisentāna lietošanas uzsākšanas jānosaka aknu aminotransferāžu

(ALAT un ASAT) līmenis, un ārstēšanu nedrīkst uzsākt pacientiem, kam sākotnējā ALAT un/vai

ASAT vērtība ir >3xANR (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacienti jānovēro, lai konstatētu, vai nerodas aknu bojājuma pazīmes, un ieteicams reizi mēnesī

kontrolēt ALAT un ASAT līmeni. Ja pacientam rodas ilgstoša, neizskaidrojama, klīniski nozīmīga

ALAT un/vai ASAT līmeņa paaugstināšanās, vai ja ALAT un/vai ASAT līmeņa paaugstināšanos

pavada aknu bojājuma pazīmes vai simptomi (piemēram, dzelte), ambrisentāna terapija ir jāpārtrauc.

Pacientiem bez aknu bojājuma klīniskiem simptomiem vai dzeltes ambrisentāna terapijas atsākšanu

var apsvērt pēc aknu enzīmu līmeņa normalizēšanās. Ieteicama hepatologa konsultācija.

Hemoglobīna koncentrācija

Ar endotelīna receptoru antagonistu (ERA), tai skaitā ambrisentāna, lietošanu ir bijusi saistīta

hemoglobīna koncentrācijas un hematokrīta samazināšanās. Vairumā gadījumu šo samazināšanos

konstatēja pirmo 4 terapijas nedēļu laikā, un pēc tam hemoglobīna līmenis parasti stabilizējās. Vidējais

hemoglobīna koncentrācijas samazinājums, salīdzinot ar sākumstāvokli, (robežās no 0,9 līdz 1,2 g/dl)

ilgstošā, atklātā 3. fāzes pivotālo klīnisko pētījumu pagarinājumā saglabājās četrus ambrisentāna

terapijas gadus. Pēcreģistrācijas periodā ziņots par anēmijas gadījumiem, kad bija nepieciešama asins

šūnu pārliešana (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ambrisentāna terapijas uzsākšana nav ieteicama pacientiem ar klīniski nozīmīgu anēmiju.

Ambrisentāna terapijas laikā ieteicams noteikt hemoglobīna un/vai hematokrīta līmeni, piemēram, pēc

1 mēneša, 3 mēnešiem un pēc tam periodiski atbilstoši klīniskajai praksei. Ja tiek novērota klīniski

nozīmīga hemoglobīna vai hematokrīta līmeņa pazemināšanās un citi cēloņi ir izslēgti, jāapsver devas

samazināšana vai terapijas pārtraukšana. Ja ambrisentānu lietoja kombinācijā ar tadalafilu, anēmijas

sastopamība bija lielāka (blakusparādības biežums 15%) nekā tad, ja ambrisentānu un tadalafilu lietoja

monoterapijas veidā (attiecīgi 7% un 11%).

Šķidruma aizture

Lietojot ERA, tai skaitā ambrisentānu, ir novērota perifēriska tūska. Klīniskos pētījumos vairumā

gadījumu perifēriskā tūska, lietojot ambrisentānu, bija viegla vai vidēji smaga, lai gan ≥65 gadus

veciem pacientiem tā var rasties biežāk un būt smagāka. Īslaicīgos klīniskajos pētījumos, lietojot

10 mg ambrisentāna, par perifērisku tūsku ziņots biežāk (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Saņemti pēcreģistrācijas ziņojumi par šķidruma aizturi dažas nedēļas pēc ambrisentāna terapijas

sākuma, un dažos gadījumos bija nepieciešama iejaukšanās, lietojot diurētiskus līdzekļus, vai

hospitalizācija šķidruma aiztures mazināšanai vai sakarā ar dekompensētu sirds mazspēju. Ja

pacientiem jau ir konstatēts pārmērīgs šķidruma daudzums organismā, tas klīniski piemērotā veidā

jānovērš pirms ambrisentāna terapijas uzsākšanas.

Ja ambrisentāna terapijas laikā attīstās klīniski nozīmīga šķidruma aizture ar ķermeņa masas

palielināšanos vai bez tās, jāveic turpmāka izmeklēšana, lai noteiktu cēloni, piemēram, ambrisentāns

vai sirds mazspēja, un jānovērtē iespējamā specifiskas ārstēšanas vai ambrisentāna terapijas

pārtraukšanas nepieciešamība. Ja ambrisentānu lietoja kombinācijā ar tadalafilu, perifēriskas tūskas

sastopamība bija lielāka (blakusparādības biežums 45%) nekā tad, ja ambrisentānu un tadalafilu lietoja

monoterapijas veidā (attiecīgi 38% un 28%). Visbiežāk perifēriska tūska radās pirmajā mēnesī pēc

ārstēšanas uzsākšanas.

Reproduktīvā vecuma sievietes

Volibris terapiju nedrīkst uzsākt reproduktīvā vecuma sievietēm, izņemot gadījumus, kad pirms

terapijas veiktā grūtniecības testa rezultāts ir negatīvs un tiek lietots drošs kontracepcijas līdzeklis. Ja

ir šaubas par to, kādu padomu sniegt pacientei par kontracepciju, jāapsver ginekologa konsultācijas

nepieciešamība. Ārstēšanas laikā ar ambrisentānu reizi mēnesī ieteicams veikt grūtniecības testu

(skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Okluzīva plaušu vēnu slimība

Lietojot asinsvadus paplašinošas zāles, piemēram, ERA, pacientiem ar okluzīvu plaušu vēnu slimību,

ziņots par plaušu tūskas gadījumiem. Līdz ar to, ja pacientiem ar PAH ambrisentāna terapijas laikā

rodas akūta plaušu tūska, jāapsver okluzīvas plaušu vēnu slimības iespējamība.

Lietošana vienlaikus ar citām zālēm

Sākot ārstēšanu ar rifampicīnu pacientiem, kas saņem ambrisentānu, jāveic stingra uzraudzība (skatīt

4.5. un 5.2. apakšpunktu).

Palīgvielas

Volibris tabletes satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes

nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsobciju.

Volibris tabletes satur azokrāsvielu alūra sarkano alumīnija laku (E129), kas var izraisīt alerģiskas

reakcijas.

Volibris tabletes satur no sojas iegūtu lecitīnu. Ja pacientam ir paaugstināta jutība pret soju,

ambrisentānu nedrīkst lietot (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Volibris tabletes satur mazāk par 1mmol nātrija (23 mg), - būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Ambrisentāns neinhibē un neinducē I vai II fāzes zāles metabolizējošos enzīmus klīniski nozīmīgā

koncentrācijā

in vitro

in vivo

veiktos neklīniskos pētījumos, kas liecina par ambrisentāna mazo

spēju ietekmēt šādā veidā metabolizēto zāļu profilu.

Ambrisentāna spēja inducēt CYP3A4 aktivitāti tika pētīta veseliem brīvprātīgiem, un rezultāti liecina,

ka ambrisentānam nepiemīt inducējoša ietekme uz CYP3A4 izoenzīmu.

Ciklosporīns A

Vienlaicīga ambrisentāna un ciklosporīna A lietošana līdzsvara koncentrācijā divas reizes pastiprināja

ambrisentāna iedarbību veseliem brīvprātīgajiem. Tas, iespējams, skaidrojams ar to, ka ciklosporīns A

inhibē transporta sistēmas un metabolizējošos enzīmus, kas iesaistīti ambrisentāna farmakokinētikā.

Tādēļ ambrisentāna deva nedrīkst būt lielāka par 5 mg vienu reizi dienā, ja to lieto vienlaikus ar

ciklosporīnu A (skatīt 4.2. apakšpunktu). Atkārtotas ambrisentāna devas neietekmēja ciklosporīna A

iedarbību, un ciklosporīna A deva nav jāpielāgo.

Rifampicīns

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā ar rifampicīnu (organiskā anjonu transporta polipeptīda [OATP]

inhibitora – spēcīga CYP3A un 2C19 induktora, kā arī P-gp un uridīn-difosfo-glikuronoziltransferāžu

[UGT] induktora) pēc sākotnējo devu lietošanas veseliem brīvprātīgajiem īslaicīgi (aptuveni

divas reizes) palielinājās ambrisentāna iedarbība. Taču 8. dienā rifampicīna lietošana līdzsvara

koncentrācijā neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz ambrisentāna iedarbību. Sākot ārstēšanu ar

rifampicīnu, pacienti, kas lieto ambrisentānu, rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Fosfodiesterāzes inhibitori

Ambrisentāna lietošana vienlaikus ar fosfodiesterāzes inhibitoru sildenafilu vai tadalafilu (abi ir

CYP3A4 substrāti) veseliem brīvprātīgajiem nozīmīgi neietekmēja fosfodiesterāzes inhibitora vai

ambrisentāna farmakokinētiku (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Cita veida PAH mērķterapija

Ambrisentāna lietošanas efektivitāte un drošums, lietojot vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem PAH

ārstēšanai (piemēram, prostanoīdiem un šķīstošās guaniātlciklāzes stimulatoriem), pacientiem ar PAH

kontrolētos klīniskos pētījumos nav specifiski pētīts (skatīt 5.1. apakšpunktu). Pamatojoties uz

zināmajiem datiem par biotransformāciju, specifiska šo zāļu mijiedarbība ar šķīstošās guanilātciklāzes

stimulatoriem vai prostanoīdiem nav gaidāma (skatīt 5.2. apakšpunktu). Taču specifiski pētījumi par

šo zāļu mijiedarbību ar citām zālēm nav veikti. Tādēļ vienlaicīgas lietošanas gadījumā ieteicams

ievērot piesardzību.

Perorālie pretapaugļošanās līdzekļi

Klīniskā pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem 10 mg ambrisentāna lietošana vienu reizi dienā

līdzsvara koncentrācijā būtiski neietekmēja kombinētā perorālās kontracepcijas līdzekļa komponentu

etinilestradiola un noretindrona atsevišķas devas farmakokinētiku (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pamatojoties uz šo farmakokinētikas pētījumu, netiek sagaidīts, ka ambrisentāns varētu būtiski

ietekmēt estrogēnu vai progestagēnu saturošu kontracepcijas līdzekļu iedarbību.

Varfarīns

Ambrisentāns pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem neietekmēja varfarīna līdzsvara stāvokļa

farmakokinētiku un tā antikoagulanta iedarbību (skatīt 5.2. apakšpunktu). Varfarīnam arī nebija

klīniski nozīmīgas ietekmes uz ambrisentāna farmakokinētiku. Turklāt, lietojot pacientiem,

ambrisentānam nebija vispārējas ietekmes uz varfarīna tipa antikoagulantu nedēļas devu, protrombīna

laiku (PT) un starptautisko normalizēto attiecību (INR).

Ketokonazols

Ketokonazola (spēcīga CYP3A4 inhibitora) lietošana līdzsvara koncentrācijā neizraisīja klīniski

nozīmīgu ambrisentāna iedarbības pastiprināšanos (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Ambrisentāna ietekme uz ksenobiotiskām transportvielām

In vitro

ambrisentānam klīniski nozīmīgā koncentrācijā nepiemīt inhibējoša ietekme uz cilvēka

transportvielām, to vidū P-glikoproteīnu (Pgp), krūts vēža rezistences proteīnu (BCRP -

breast cancer

resistance protein ),

vairāku zāļu rezistences proteīnu-2 (MRP2 -

multi-drug resistance related protein

2

), žults sāļu eksporta sūkni (BSEP), organisko anjonu transporta polipeptīdiem (OATP1B1 un

OATP1B3) un no nātrija atkarīgo tauroholāta kotransporta polipeptīdu (NTCP -

sodium-dependent

taurocholate co-transporting polypeptide

Ambrisentāns ir Pgp mediētas izplūdes substrāts.

In vitro

pētījumos ar žurku hepatocītiem arī konstatēts, ka ambrisentāns neinducēja Pgp, BSEP vai

MRP2 proteīnu ekspresiju.

Piesātināšanas stadijā ambrisentāna lietošana veseliem brīvprātīgajiem neradīja klīniski nozīmīgu

ietekmi uz Pgp substrāta digoksīna vienas devas farmakokinētiku (skatīt 5.2. apakšpunktu).

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Reproduktīvā vecuma sievietes

Ambrisentāna terapiju nedrīkst sākt reproduktīvā vecuma sievietēm, izņemot gadījumus, kad pirms

terapijas veiktā grūtniecības testa rezultāts ir negatīvs un tiek lietots drošs kontracepcijas līdzeklis.

Ārstēšanas laikā ar ambrisentānu ieteicams reizi mēnesī veikt grūtniecības testu.

Grūtniecība

Ambrisentāns ir kontrindicēts grūtniecības laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu). Pētījumos ar dzīvniekiem

pierādīts, ka ambrisentāns ir teratogēnisks. Pieredzes ar cilvēkiem nav.

Sievietēm, kas saņem ambrisentānu, jāsniedz informācija par kaitējuma risku auglim un, ja iestājas

grūtniecība, jāuzsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3., 4.4. un 5.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai ambrisentāns cilvēkiem izdalās mātes pienā. Ambrisentāna izdalīšanās ar mātītes

pienu dzīvniekiem nav pētīta. Tādēļ pacientēm, kas lieto ambrisentānu, ir aizliegts barot bērnu ar krūti

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

Vīriešu fertilitāte

Ar hronisku ERA, tai skaitā ambrisentāna, lietošanu ir saistīta sēklinieku kanāliņu atrofija dzīvnieku

tēviņiem (skatīt 5.3. apakšpunktu). Kaut arī ARIES-E pētījumā netika iegūti skaidri pierādījumi par

ambrisentāna ilgstošas iedarbības kaitīgu ietekmi uz spermatozoīdu skaitu, ilgstoša ambrisentāna

lietošana bija saistīta ar spermatoģenēzes marķieru izmaiņām. Tika novērota inhibīna B koncentrācijas

samazināšanās plazmā un FSH koncentrācijas palielināšanās plazmā. Ietekme uz vīriešu fertilitāti nav

zināma, bet spermatoģenēzes pasliktināšanos izslēgt nav iespējams. Hroniska ambrisentāna lietošana

klīniskos pētījumos nebija saistīta ar testosterona līmeņa pārmaiņām plazmā.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ambrisentāns maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Apsverot pacienta spēju veikt darbu, kas prasa spriešanas, motoriskas vai kognitīvas iemaņas, jāņem

vērā pacienta klīniskais stāvoklis un ambrisentāna iespējamās blakusparādības (piemēram, hipotensija,

reibonis, astēnija, nogurums) (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pirms transportlīdzekļa vadīšanas vai

mehānismu apkalpošanas pacientam jāzina, kā ambrisentāns varētu viņu ietekmēt.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Lietošanas drošuma raksturojuma kopsavilkums

Ambrisentāna monoterapijas un/vai kombinētās terapijas drošums vērtēts klīniskajos pētījumos vairāk

nekā 1200 pacientiem ar PAH (skatīt 5.1. apakšpunktu). Tālāk atbilstoši orgānu sistēmai un

sastopamības biežumam norādītas blakusparādības, kas konstatētas 12 nedēļu ilgā ar placebo

kontrolētā klīniskā pētījumā. Tālāk sniegta arī informācija, kas iegūta ilgākos, ar placebo

nekontrolētos pētījumos (ARIES-E un AMBITION (kombinācija ar tadalafilu)). Lietojot ambrisentānu

ilgstoši vai kombinācijā ar tadalafilu, nav atklātas iepriekš nezināmas blakusparādības. Veicot ilgāku

novērošanu nekontrolētos pētījumos (vidējais novērošanas ilgums 79 nedēļas), drošuma profils bija

līdzīgs tam, kādu novēroja īslaicīgos pētījumos. Sniegti arī plānveida farmakovigilances dati.

Perifēra tūska, šķidruma aizture un galvassāpes (tai skaitā deguna blakusdobumu iekaisuma izraisītas

galvassāpes, migrēna) bija biežākās ambrisentāna lietošanas gadījumā novērotās blakusparādības.

Īslaicīgos klīniskajos pētījumos lielākā deva (10 mg) biežāk izraisīja šīs blakusparādības, un perifērā

tūska parasti smagāka bija 65 gadus veciem un vecākiem pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Blakusparādību saraksts tabulas veidā

Izmantotas šādas biežuma definīcijas: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz <1/10); retāk (≥ 1/1000

līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti (<1/10 000) un nav zināms (nevar noteikt pēc

pieejamajiem datiem). No devas atkarīgām blakusparādībām norādītais biežums attiecas uz lielāko

ambrisentāna devu. Biežuma grupas neatspoguļo citus faktorus, to vidū atšķirīgo pētījuma ilgumu,

esošos veselības traucējumus un pacienta raksturojumu pētījuma sākumā. Blakusparādību biežuma

grupas, kurās blakusparādības iedalītas, balstoties uz klīniskā pētījumā gūto pieredzi, var neatspoguļot

blakusparādību biežumu parastas klīniskās prakses laikā. Katrā sastopamības biežuma grupā

nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Ambrisentāns

(ARIES-C un

pēcreģistrācijas

uzraudzība)

Ambrisentāns

(AMBITION un

ARIES-E)

Kombinācija ar

tadalafilu

(AMBITION)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Anēmija (samazināta hemoglobīna

koncentrācija, samazināta

hematokrīta vērtība)

Bieži

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Imūnās sistēmas traucējumi

Paaugstinātas jutības reakcijas

(piemēram, angioedēma, izsitumi,

nieze)

Retāk

Bieži

Bieži

Nervu sistēmas traucējumi

Galvassāpes (arī sinusa galvassāpes,

migrēna)

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Reibonis

Bieži

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Acu bojājumi

Redzes miglošanās, redzes

pasliktināšanās

Nav zināmi

Bieži

Bieži

Ausu un labirinta bojājumi

Troksnis ausīs

Bieži

Pēkšņs dzirdes zudums

Retāk

Sirds funkcijas traucējumi

Sirds mazspēja

Bieži

Bieži

Bieži

Sirdsklauves

Bieži

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipotensija

Bieži

Bieži

Bieži

Pietvīkums

Bieži

Bieži

Ļoti bieži

Ģībonis

Retāk

Bieži

Bieži

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Deguna asiņošana

Bieži

Bieži

Bieži

Elpas trūkums

Bieži

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Augšējo elpceļu (piemēram, deguna,

deguna blakusdobumu) gļotādas

tūska, sinusīts, nazofaringīts, rinīts

Bieži

Nazofaringīts

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Sinusīts, rinīts

Bieži

Bieži

Aizlikts deguns

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Slikta dūša, vemšana, caureja

Bieži

Slikta dūša

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Vemšana

Bieži

Ļoti bieži

Caureja

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Sāpes vēderā

Bieži

Bieži

Bieži

Aizcietējums

Bieži

Bieži

Bieži

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Aknu bojājums (skatīt

4.4. apakšpunktu)

Retāk

3, 8

Autoimūns hepatīts (skatīt

4.4. apakšpunktu)

Retāk

Palielināta aknu transamināžu

koncentrācija

Bieži

Ādas un zemādas audu bojājumi

Izsitumi

Bieži

Bieži

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Perifēriska tūska, šķidruma aizture

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Ļoti bieži

Sāpes/diskomforts krūškurvī

Bieži

Bieži

Ļoti bieži

Astēnija

Bieži

Bieži

Bieži

Nogurums

Bieži

Ļoti bieži

Ļoti bieži

NZ – nav ziņots

Skatīt sadaļu “

Atsevišķu blakusparādību apraksts”

Galvassāpju sastopamība bija lielāka, lietojot 10 mg ambrisentāna.

Dati iegūti plānveida farmakovigilances uzraudzībā, un sastopamības biežums pamatojas uz placebo

kontrolētos klīniskos pētījumos iegūto pieredzi.

Dati iegūti plānveida farmakovigilances uzraudzībā.

Vairums ziņoto sirds mazspējas gadījumu bija saistīti ar šķidruma aizturi. Dati iegūti plānveida

farmakovigilances uzraudzībā, sastopamības biežums pamatojas uz placebo kontrolētos klīniskos

pētījumos iegūto datu statistisku modelēšanu.

Neilgi pēc ambrisentāna terapijas sākšanas ziņots par neskaidras etioloģijas dispnojas pastiprināšanās

gadījumiem.

Deguna aizlikuma sastopamība ārstēšanas laikā ar ambrisentānu bija atkarīga no devas.

Ambrisentāna terapijas laikā ziņots par autoimūna hepatīta gadījumiem, ieskaitot autoimūna hepatīta

paasinājumus, un par aknu bojājumiem.

Izsitumi ietver eksantematozus izsitumus, ģeneralizētus izsitumus, papulozus izsitumus un niezošus

izsitumus.

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Pazemināts hemoglobīna līmenis

Pēcreģistrācijas periodā ziņots par anēmijas gadījumiem, kad bijusi nepieciešama asins ķermenīšu

pārliešana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pazemināts hemoglobīna līmenis (anēmija) biežāk novērots,

lietojot 10 mg ambrisentāna. 12 nedēļas ilgos placebo kontrolētos 3. fāzes klīniskos pētījumos vidējā

hemoglobīna koncentrācija pazeminājās ambrisentāna grupu pacientiem, un tas tika konstatēts jau 4.

nedēļā (samazināšanās par 0,83 g/dl); vidējās pārmaiņas no sākotnējā stāvokļa stabilizējās nākamo

8 nedēļu laikā. Ambrisentāna terapijas grupās kopumā 17 pacientiem (6,5%) hemoglobīna līmenis

pazeminājās par ≥15% no sākotnējā stāvokļa un bija zem apakšējās normas robežas.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Nav pieredzes par ambrisentāna lietošanu PAH slimniekiem dienas devās, kas lielākas par 10 mg.

Veseliem brīvprātīgajiem atsevišķas 50 un 100 mg devas (kas 5 līdz 10 reizes pārsniedz maksimālo

ieteicamo devu), bija saistītas ar galvassāpēm, pietvīkumu, reiboni, sliktu dūšu un aizliktu degunu.

Darbības mehānisma dēļ ambrisentāna pārdozēšana potenciāli var izraisīt hipotensiju (skatīt 5.3.

apakšpunktu). Izteiktas hipotensijas gadījumā var būt nepieciešama aktīva sirds un asinsvadu sistēmu

uzturoša terapija. Specifisks antidots nav pieejams.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: antihipertensīvi līdzekļi, citi antihipertensīvi līdzekļi, ATĶ kods:

C02KX02

Darbības mehānisms

Ambrisentāns ir perorāli aktīvs propionskābes grupas, pret endotelīna A (ET

) receptoru selektīvs

ERA. Endotelīnam ir nozīmīga loma PAH patofizioloģijā.

Ambrisentāns ir spēcīgs (Ki 0,016 nM) un ļoti selektīvs ET

antagonists (aptuveni 4000 reižu

selektīvāks pret ET

nekā pret ET

Ambrisentāns bloķē ET

receptora apakštipu, kas atrodas galvenokārt uz asinsvadu gludās

muskulatūras šūnām un sirds miocītiem. Tas novērš endotēlija mediētu otrās signālsistēmas

aktivizāciju, kā rezultātā notiek asinsvadu sašaurināšanās un gludās muskulatūras šūnu

proliferācija.

Paredzams, ka ambrisentāna selektivitāte vairāk pret ET

nekā ET

receptoru saglabās ET

receptora mediētu vazodilatatoru slāpekļa oksīda un prostaciklīna sintēzi.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Tika veikti divi randomizēti, dubultmaskēti, daudzcentru, placebo kontrolēti 3. fāzes pivotāli pētījumi

(ARIES-1 un 2). ARIES-1 pētījumā bija iekļauts 201 pacients, un tajā tika salīdzināti 5 mg un 10 mg

ambrisentāna ar placebo. ARIES-2 pētījumā bija iekļauti 192 pacienti, un tajā tika salīdzināti 2,5 mg

un 5 mg ambrisentāna ar placebo. Abos pētījumos ambrisentāns tika pievienots pacientu

balstterapijai/pamata zālēm, kurā varēja ietilpt digoksīna, antikoagulantu, diurētisko līdzekļu, skābekļa

un vazodilatatoru (kalcija kanālu blokatoru, AKE inhibitoru) kombinācija. Iesaistītajiem pacientiem

bija IPAH vai ar saistaudu slimību saistīta PAH (PAH-SS). Vairumam pacientu bija PVO II (38,4%)

vai III (55,0%) funkcionālajai klasei atbilstoši simptomi. Pacienti ar esošu aknu slimību (cirozi vai

klīniski nozīmīgi paaugstinātu aminotransferāžu līmeni) un pacienti, kas lietoja citu mērķētu terapiju

PAH ārstēšanai (piemēram, prostanoīdus), tika izslēgti. Hemodinamiskos raksturlielumus šajos

pētījumos nevērtēja.

Trešās fāzes pētījumiem definētais primārais mērķkritērijs bija slodzes izturības uzlabošanās, ko

vērtēja pēc 6 minūtēs noietā attāluma (6MWD) izmaiņām 12. nedēļā, salīdzinot ar sākotnējo. Abos

pētījumos, veicot ārstēšanu ar ambrisentānu, konstatēja nozīmīgu 6MWD uzlabošanos katrai

ambrisentāna devai.

Placebo pielāgota vidējā 6MWD uzlabošanās 12. nedēļā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, ARIES 1 un

2 pētījumos bija attiecīgi 30,6 m (95% TI: 2,9 - 58,3; p=0,008) un 59,4 m (95% TI: 29,6 - 89,3;

p<0,001) 5 mg grupai. Placebo pielāgotā vidējā 6MWD uzlabošanās 12. nedēļā 10 mg grupas

pacientiem ARIES-1 pētījumā bija 51,4 m (95% TI: 26,6 - 76,2; p <0,001).

Tika veikta iepriekš noteikta kombinēta 3. fāzes pētījumu (ARIES-C) analīze. Placebo pielāgotā

6MWD vidējā uzlabošanās bija 44,6 m (95% TI: 24,3 - 64,9; p<0,001) 5 mg devai un 52,5 m (95% TI:

28,8 - 76,2; p<0,001) 10 mg devai.

ARIES-2 pētījumā ambrisentāns (kombinētas devas grupā) nozīmīgi aizkavēja laiku līdz PAH

klīniskam pasliktinājumam, salīdzinot ar placebo (p<0,001), riska attiecība liecināja par 80% lielu

samazinājumu (95% TI: 47% - 92%). Vērtētie raksturlielumi bija šādi: nāve, plaušu transplantācija,

hospitalizācija PAH dēļ, priekškambaru septostomija, citu PAH terapijas līdzekļu pievienošana un

agrīnas izstāšanās kritēriji. Kombinētas devas grupai novēroja statistiski nozīmīgu SF-36 veselības

anketas fiziskās funkcionēšanas skalas vērtējuma palielināšanos (3,41 ± 6,96), salīdzinot ar placebo (-

0,20 ± 8,14, p=0,005). Ārstēšana ar ambrisentānu radīja statistiski nozīmīgu Borga dispnojas indeksa

(BDI) uzlabošanos 12. nedēļā (placebo pielāgots BDI -1,1 (95% TI: -1,8 līdz -0,4; p=0,019;

kombinētas devas grupa)).

Ilgtermiņa dati

ARIES-1 un 2 iesaistītie pacienti bija piemēroti iesaistīšanai ilgstošā, atklātā pētījuma pagarinājumā

ARIES-E (n=383). Vidējā kombinētā iedarbība bija aptuveni 145 ± 80 nedēļas, un maksimālā

iedarbība bija aptuveni 295 nedēļas. Galvenie primārie šī pētījuma galaiznākumi bija ar ilgstošu

ambrisentāna iedarbību saistīto blakusparādību biežums un smaguma pakāpe, tai skaitā seruma LFT.

Ar lietošanas drošumu saistītas atrades, kas novērotas ilgstošas ambrisentāna terapijas laikā šajā

pētījumā, kopumā atbilda tām, kas novērotas 12 nedēļu ilgajos placebo kontrolētajos pētījumos.

Novērotā izdzīvotība pacientiem, kuri saņēma ambrisentānu (kombinētās ambrisentāna devas grupa),

pēc 1, 2 un 3 gadiem bija attiecīgi 93%, 85% un 79%.

Atklātā pētījumā (AMB222) ambrisentāns tika pētīts 36 pacientiem, lai novērtētu palielinātas seruma

aminotransferāžu koncentrācijas sastopamību pacientiem, kas iepriekš pārtraukuši citu ERA terapiju

aminotransferāžu noviržu dēļ. Vidēji 53 nedēļas ilga ārstēšanas perioda laikā ar ambrisentānu

nevienam no iesaistītajiem pacientiem nebija apstiprināts ALAT līmenis serumā > 3x ANR, kā dēļ

pilnībā būtu jāpārtrauc terapija. Piecdesmit procentiem pacientu šai laikā deva tika palielināta no 5 mg

līdz 10 mg.

Seruma transamināžu novirzes >3xANR kumulatīvā sastopamība visos 2. un 3. fāzes pētījumos (arī

atbilstošos atklātos pagarinājumos) bija 17 no 483 pacientiem vidēji 79,5 nedēļu ilgas iedarbības laikā.

Tas ir 2,3 gadījumi uz 100 pacientgadiem ambrisentāna iedarbības. ARIES-E atklātā ilgtermiņa

pagarinājuma pētījumā seruma aminotransferāzes līmeņa paaugstināšanās >3 x NAR divu gadu risks

ar ambrisentānu ārstētiem pacientiem bija 3,9%.

Cita klīniska informācija

Otrās fāzes pētījumā (AMB220) pēc 12 nedēļām pacientiem ar PAH novēroja hemodinamisko

raksturlielumu uzlabošanos (n=29). Veicot ārstēšanu ar ambrisentānu, palielinājās vidējais kardiālais

indekss, samazinājās vidējais spiediens pulmonālajā artērijā un vidējā plaušu asinsvadu pretestība.

Veicot ārstēšanu ar ambrisentānu, ziņots par sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos.

Placebo kontrolētos klīniskos pētījumos, kas ilga 12 nedēļas, sistoliskais un diastoliskais

asinsspiediens pētījuma beigās vidēji pazeminājās par attiecīgi 3 mmHg un 4,2 mmHg, salīdzinot ar

sākumstāvokli. Vidējais sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena pazeminājums ilgtermiņa atklātā

ARIES E pētījumā saglabājās četrus ambrisentāna terapijas gadus.

Zāļu mijiedarbības pētījumā veseliem brīvprātīgajiem nekonstatēja klīniski nozīmīgu ietekmi uz

ambrisentāna vai sildenafila farmakokinētiku, un kombinācijas panesamība bija laba. Pacientu skaits,

kas vienlaikus saņēma ambrisentānu un sildenafilu ARIES-E un AMB222 pētījumos, bija attiecīgi 22

(5,7%) un 17 pacienti (47%). Attiecībā uz šiem pacientiem nekonstatēja nekādus ar zāļu drošumu

saistītus papildu aspektus.

Klīniskā efektivitāte, lietojot kombinācijā ar tadalafilu

Veikts daudzcentru, dubultmaskēts, ar aktīvu vielu salīdzinošs, gadījumus vērtējošs 3. fāzes

galarezultātu pētījums (AMB112565/AMBITION), lai sākotnējas ambrisentāna un tadalafila

kombinācijas efektivitāti salīdzinātu ar ambrisentāna vai tadalafila monoterapijas efektivitāti

500 iepriekš neārstētiem pacientiem ar PAH, kas bija randomizēti attiecībā 2:1:1. Neviens pacients

nesaņēma tikai placebo. Primārā analīze bija kombinētās terapijas grupu salīdzinājums ar apvienotiem

monoterapijas grupu datiem. Kombinētās terapijas grupu papildus salīdzināja arī ar katru no

monoterapijas grupām. Pamatojoties uz pētnieka kritērijiem, netika iekļauti pacienti ar izteiktu

anēmiju, šķidruma aizturi vai retām tīklenes slimībām. Netika iekļauti arī pacienti, kuriem sākotnēji

konstatētā AlAT un AsAT vērtība > 2x pārsniedza ANR.

Sākotnēji 96% pacientu iepriekš nebija saņēmuši nekādu specifisku terapiju PAH ārstēšanai, un laika

mediāna no diagnozes noteikšanas līdz iekļaušanai pētījumā bija 22 dienas. Sākotnēji pacienti lietoja

ambrisentānu 5 mg devā un tadalafilu 20 mg devā, bet 4. nedēļā tadalafila devu palielināja līdz 40 mg

un 8. nedēļā ambrisentāna devu palielināja līdz 10 mg, ja vien nebija ar panesību saistītu problēmu.

Dubultmaskētas kombinētās terapijas ilguma mediāna bija vairāk nekā 1,5 gadi.

Primārais mērķa kritērijs bija laiks līdz pirmajam klīniskas neveiksmes gadījumam, ko definēja kā:

nāves iestāšanos vai

hospitalizāciju PAH paasinājuma dēļ,

slimības progresēšanu;

neapmierinošu klīnisko atbildes reakciju ilgtermiņā.

Visu pacientu vidējais vecums bija 54 gadi (SN 15; diapazons 18–75 gadi). Pacienti pētījuma sākumā

atbilda II (31%) vai III (69%) PVO FC. Biežākā etioloģija pētījuma populācijā bija idiopātiska vai

pārmantojama PAH (56%), kam sekoja saistaudu bojājumu izraisīta PAH (37%), ar zālēm un

toksīniem saistīta PAH (3%), koriģēta vienkārša iedzimta sirds slimība (2%) un HIV (2%). Pacientiem

ar II vai III PVO FC vidējā 6MWD vērtība pētījuma sākumā bija 353 metri.

Galarezultāta mērķa kritēriji

Ārstēšanā izmantojot kombinēto terapiju, risks attiecībā uz kombinēto klīniskās neveiksmes mērķa

kritēriju līdz pēdējai novērtējuma vizītei samazinājās par 50% (riska attiecība [

hazard ratio

, HR]

0,502; 95% TI: no 0,348 līdz 0,724; p=0,0002), salīdzinot ar apvienoto monoterapijas grupu [1. attēls

un 1. tabula]. Ārstēšanas efektu noteica par 63% mazāks hospitalizācijas gadījumu skaits kombinētās

terapijas grupā, un šis efekts bija agrīns un noturīgs. Kombinētās terapijas efektivitāte, vērtējot

primāro mērķa kritēriju, saglabājās arī tad, ja to salīdzināja ar katru no monoterapijas grupām, kā arī

dažādās pacientu apakšgrupās atkarībā no vecuma, etniskās izcelsmes, ģeogrāfiskā reģiona un

etioloģijas (iPAH /hPAH un PAH-CTD). Ietekme bija nozīmīga gan FC II, gan FC III pacientiem.

1. attēls

1. tabula

Ambrisentāns

+ tadalafils

(N=253)

Monoterapija,

apvienoti dati

(N=247)

Ambrisentāna

monoterapija

(N=126)

Tadalafila

monoterapija

(N=121)

Laiks līdz pirmajam klīniskas neveiksmes notikumam (apstiprināts (adjudicated))

Klīniska neveiksme, skaits

46 (18%)

77 (31%)

43 (34)

34 (28)

Riska attiecība (95% TI)

0,502

(0,348; 0,724)

0,477

(0,314; 0,723)

0,528

(0,338; 0,827)

P vērtība,

Log-rank

tests

0,0002

0,0004

0,0045

Komponents kā pirmais klīniskas neveiksmes notikums (apstiprināts (adjudicated))

Nāve (jebkāds cēlonis)

9 (4%)

8 (3%)

2 (2)

6 (5)

Hospitalizācija PAH

paasinājuma dēļ

10 (4%)

30 (12%)

18 (14)

12 (10)

Slimības progresēšana

10 (4%)

16 (6%)

12 (10)

4 (3)

Neapmierinoša klīniskā

atbildes reakcija

ilgtermiņā

17 (7%)

23 (9%)

11 (9)

12 (10)

Laiks līdz pirmajai hospitalizācijai PAH paasinājuma dēļ (apstiprināts (adjudicated))

Pirmā hospitalizācija, skaits

19 (8%)

44 (18%)

27 (21%)

17 (14%)

Riska attiecība (95% TI)

0,372

0,323

0,442

P vērtība,

Log-rank

tests

0,0002

<0,0001

0,0124

Sekundārie mērķa kritēriji

Tika vērtēti sekundārie mērķa kritēriji:

2. tabula

Sekundārie mērķa

kritēriji (izmaiņas no

pētījuma sākuma līdz

24. nedēļai)

Ambrisentāns

+ tadalafils

Monoterapija,

apvienoti dati

Starpība un

ticamības

intervāls

p vērtība

NT-proBNP (%

samazinājums)

-67,2

-50,4

% starpība

-33,8; 95% TI:

-44,8; -20,7

p<0,0001

Pētāmās personas, kam

24. nedēļā bija

apmierinoša klīniskā

atbildes reakcija (%)

Izredžu

attiecība 1,56;

95% TI: 1,05;

2,32

p=0,026

6MWD (metri, izmaiņu

mediāna)

49,0

23,8

22,75 m; 95%

TI: 12,00;

33,50

p<0,0001

Idiopātiska pulmonāla fibroze

Tika veikts pētījums, kurā piedalījās 492 pacienti (ambrisentāna grupā N=329, placebo grupā N=163)

ar idiopātisku pulmonālu fibrozi (IPF), 11% šo pacientu bija sekundāra pulmonāla hipertensija (3.

grupa pēc PVO klasifikācijas) (ARTEMIS-IPF pētījums). Bet šo pētījumu pārtrauca priekšlaikus, kad

noskaidrojās, kas nav iespējams sasniegt primāro efektivitātes galaiznākumu. Ambrisentāna grupā

novēroja deviņpadsmit (27%) IPF progresēšanas (tai skaitā hospitalizācijas gadījumus elpošanas

traucējumu dēļ) vai nāves gadījumus, salīdzinot ar 28 gadījumiem (17%) placebo grupā. Tādēļ

ambrisentāns ir kontrindicēts IPF slimniekiem ar sekundāru pulmonālu hipertensiju vai bez tās (skatīt

4.3. apakšpunktu).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Cilvēkiem ambrisentāns uzsūcas strauji. Pēc perorālas lietošanas ambrisentāna maksimālā

koncentrācija plazmā (C

) parasti tiek sasniegta aptuveni 1,5 stundas pēc devas lietošanas gan tukšā

dūšā, gan pēc ēšanas. C

un laukums zem plazmas koncentrācijas-laika līknes (AUC) terapeitisko

devu diapazonā palielinās proporcionāli devai. Līdzsvara stāvoklis parasti tiek sasniegts pēc 4 dienas

ilgas atkārtotas lietošanas.

Uztura ietekmes pētījums, lietojot ambrisentānu veseliem brīvprātīgajiem tukšā dūšā un kopā ar augsta

tauku satura maltīti, liecināja, ka C

samazinās par 12%, bet AUC nemainās. Šī maksimālās

koncentrācijas samazināšanās nav klīniski nozīmīga, un tādēļ ambrisentānu var lietot ēšanas laikā vai

neatkarīgi no ēdienreizes.

Izkliede

Ambrisentāns izteikti saistās ar plazmas olbaltumvielām.

In vitro

ambrisentāna saistīšanās apjoms ar

plazmas olbaltumvielām bija vidēji 98,8% un neatkarīgs no koncentrācijas 0,2 – 20 mikrogrami/ml

robežās. Ambrisentāns primāri saistās ar albumīnu (96,5%) un mazākā mērā ar alfa

skābo

glikoproteīnu.

Ambrisentāna izkliede sarkanajās asins šūnās ir neliela, vidējā attiecība starp asinīm un plazmu

attiecīgi vīriešiem un sievietēm ir 0,57 un 0,61.

Biotransformācija

Ambrisentāns ir ne-sulfonamīda (propionskābes) ERA.

Ambrisentāna glikuronizāciju veic vairāki UGT izoenzīmi (UGT1A9S, UGT2B7S un UGT1A3S),

veidojot ambrisentāna glikuronīdu (13%). Ambrisentāns tiek pakļauts arī oksidatīvam metabolismam,

ko veic galvenokārt CYP3A4 un mazākā mērā CYP3A5 un CYP2C19, veidojot 4-

hidroksimetilambrisentānu (21%), kas tiek tālāk glikuronizēts par 4-hidroksimetilambrisentāna

glikuronīdu (5%). 4-hidroksimetilambrisentāna saistīšanās afinitāte ar cilvēka endotēlija receptoru ir

65 reizes mazāka nekā ambrisentānam. Tādēļ nav paredzams, ka plazmā konstatētajā koncentrācijā

(aptuveni 4%, salīdzinot ar ambrisentāna pamatsavienojumu) 4-hidroksimetilambrisentāns veicinātu

ambrisentāna farmakoloģisko aktivitāti.

In vitro

dati liecina, ka ambrisentāns 300 μM koncentrācijā mazāk nekā par 50% inhibēja UGT1A1,

UGT1A6, UGT1A9, UGT2B7 (līdz 30%) vai citohroma P450 enzīmus 1A2, 2A6, 2B6, 2C8, 2C9,

2C19, 2D6, 2E1 un 3A4 (līdz 25%).

In vitro

ambrisentānam klīniski nozīmīgā koncentrācijā nav

inhibējošas iedarbības uz cilvēka transportvielām, to vidū Pgp, BCRP, MRP2, BSEP, OATP1B1,

OATP1B3 un NTCP. Ambrisentāns arī neinducē MRP2, Pgp vai BSEP proteīnu ekspresiju žurku

hepatocītos. Vērtējot kopā,

in vitro

dati liecina, ka ambrisentāns klīniski nozīmīgā koncentrācijā (C

plazmā līdz 3,2 μM) nevarētu ietekmēt UGT1A1, UGT1A6, UGT1A9, UGT2B7 vai citohroma P450

enzīmus 1A2, 2A6, 2B6, 2C8, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1, 3A4, vai transportu ar BSEP, BCRP, Pgp,

MRP2, OATP1B1/3 vai NTCP starpniecību.

20 veseliem brīvprātīgajiem tika vērtēta ambrisentāna (10 mg reizi dienā) līdzsvara koncentrācijas

ietekme uz vienreizējas varfarīna devas (25 mg) farmakokinētiku un farmakodinamiku, nosakot pēc

PT un INR. Ambrisentānam nepiemīt klīniski nozīmīga ietekme uz varfarīna farmakokinētiku vai

farmakodinamiku. Līdzīgi lietošana vienlaikus ar varfarīnu neietekmēja arī ambrisentāna

farmakokinētiku (skatīt 4.5. apakšpunktu).

7 dienas

ilgas sildenafila (20 mg trīs reizes dienā) lietošanas ietekmi uz ambrisentāna vienreizējas

devas farmakokinētiku un 7 dienas ilgas ambrisentāna lietošanas (10 mg reizi dienā) ietekmi uz

vienreizējas sildenafila devas farmakokinētiku pētīja 19 veseliem brīvprātīgajiem. Izņemot sildenafila

palielināšanos par 13% pēc lietošanas vienlaikus ar ambrisentānu, citas sildenafila, N-

dezmetilsildenafila un ambrisentāna farmakokinētisko raksturlielumu pārmaiņas nenovēroja. Nelielo

sildenafila C

koncentrācijas palielināšanos neuzskata par klīniski nozīmīgu (skatīt

4.5. apakšpunktu).

Ietekme, ko rada ambrisentāna lietošana līdzsvara apstākļos (10 mg vienu reizi dienā) uz atsevišķas

tadalafila devas farmakokinētiku, un ietekme, ko rada tadalafila lietošana līdzsvara apstākļos (40 mg

vienu reizi dienā) uz atsevišķas ambrisentāna devas farmakokinētiku, tika pētīta 23 veseliem

brīvprātīgajiem. Ambrisentāns neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz tadalafila farmakokinētiku.

Līdzīgi arī tadalafila vienlaikus lietošana neietekmēja ambrisentāna farmakokinētiku (skatīt

4.5. apakšpunktu).

Atkārtotu ketokonazola devu (400 mg reizi dienā) lietošanas ietekmi uz vienreizējas ambrisentāna

10 mg devas farmakokinētiku pētīja 16 veseliem brīvprātīgajiem. Ambrisentāna ietekme, nosakot pēc

(0-inf)

un C

, palielinājās attiecīgi par 35% un 20%. Šī iedarbības atšķirība nav klīniski nozīmīga,

un tādēļ ambrisentānu var lietot vienlaikus ar ketokonazolu.

Atkārtotu ciklosporīna A devu (100–150 mg divas reizes dienā) ietekme uz ambrisentāna (5 mg vienu

reizi dienā) farmakokinētiku līdzsvara apstākļos, kā arī atkārtotu ambrisentāna devu (5 mg vienu reizi

dienā) ietekme uz ciklosporīna A (100–150 mg divas reizes dienā) farmakokinētiku līdzsvara

apstākļos tika pētīta veseliem brīvprātīgajiem. Atkārtotu ciklosporīna A devu klātbūtnē ambrisentāna

Cmax un AUC(0–t) palielinājās (attiecīgi par 48% un 121%). Ņemot vērā šīs izmaiņas, ambrisentāna

deva nedrīkst būt lielāka par 5 mg vienu reizi dienā, ja tas tiek lietots vienlaikus ar ciklosporīnu A

(skatīt 4.2. apakšpunktu). Taču atkārtotas ambrisentāna devas klīniski nozīmīgā veidā neietekmēja

ciklosporīna A iedarbību, un ciklosporīna A devas pielāgošana nav nepieciešama.

Akūtas un atkārtotas rifampicīna lietošanas (pa 600 mg vienreiz dienā) ietekmi uz ambrisentāna

farmakokinētiku līdzsvara apstākļos (lietojot pa 10 mg vienreiz dienā) pētīja veseliem brīvprātīgajiem.

Pēc sākotnējo rifampicīna devu lietošanas novēroja īslaicīgu ambrisentāna AUC(0–

) palielināšanos

(121% un 116% attiecīgi pēc pirmās un otrās rifampicīna devas), iespējams, rifampicīna mediētas

OATP inhibīcijas dēļ. Tomēr pēc vairāku rifampicīnu devu lietošanas klīniski nozīmīgu ietekmi uz

ambrisentāna iedarbību 8. dienā nenovēroja. Sākot ārstēšanu ar rifampicīnu, pacienti, kas lieto

ambrisentānu, rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Atkārtotu ambrisentāna devu (10 mg) lietošanas ietekme uz vienreizējas digoksīna devas

farmakokinētiku tika pētīta 15 veseliem brīvprātīgajiem. Vairākas ambrisentāna devas izraisīja nelielu

digoksīna AUC

0-pēdējā

un minimālās koncentrācijas palielināšanos, un digoksīna C

koncentrācijas

palielināšanos par 29%. Digoksīna iedarbības pastiprināšanās, ko novēroja, lietojot vairākas

ambrisentāna devas, netika uzskatīta par klīniski nozīmīgu, un digoksīna devas pielāgošana nebija

nepieciešama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Divpadsmit dienas ilgas ambrisentāna lietošanas (10 mg vienu reizi dienā) ietekme uz perorālā

kontracepcijas līdzekļa, kurā ietilpst etinilestradiols (35 µg) un noretindrons (1 mg), atsevišķas devas

farmakokinētiku tika pētīta veselām brīvprātīgajām. C

un AUC

(0–∞)

bija nedaudz samazināti

etinilestradiolam (attiecīgi 8% un 4%) un nedaudz palielināti noretindronam (attiecīgi 13% un 14%).

Šīs etinilestradiola un noretindrona koncentrāciju izmaiņas bija nelielas, un nav ticams, ka tās varētu

būt klīniski nozīmīgas (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Eliminācija

Ambrisentāns un tā metabolīti tiek izvadīti galvenokārt ar žulti pēc metabolizēšanās aknās un/vai

ārpus tām. Aptuveni 22% lietotās devas tiek konstatēti urīnā pēc perorālas lietošanas, 3,3% ir

neizmainīts ambrisentāns. Plazmas eliminācijas pusperiods cilvēkiem ir robežās no 13,6 līdz

16,5 stundām.

Īpašas pacientu grupas

Balstoties uz populācijas farmakokinētikas analīzi veseliem brīvprātīgajiem un pacientiem ar PAH,

dzimums vai vecums ambrisentāna farmakokinētiku būtiski neietekmēja (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Ambrisentāns netiek pakļauts nozīmīgam metabolismam nierēs vai nieru klīrensam (izvadīšanai caur

nierēm). Populācijas farmakokinētikas analīzē konstatēts, ka kreatinīna klīrenss ir statistiski nozīmīga

kovariante, kas ietekmē ambrisentāna perorālo klīrensu. Perorālā klīrensa samazināšanās apjoms

pacientiem ar mēreniem nieru darbības traucējumiem ir vidējs (20 - 40%), un tādēļ tam nav klīniskas

nozīmes. Tomēr attiecībā uz pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem jāievēro piesardzība

(skatīt 4.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Ambrisentāna metabolisma galvenie ceļi ir glikuronizācija un oksidācija ar sekojošu elimināciju ar

žulti, un tādēļ paredzams, ka aknu darbības traucējumi varētu palielināt ambrisentāna iedarbību (C

un AUC). Populācijas farmakokinētikas analīzē konstatēts, ka perorālais klīrenss samazinās kā

bilirubīna līmeņa palielināšanās funkcija. Tomēr bilirubīna ietekmes apjoms ir mērens (salīdzinot ar

parastu pacientu, kam bilirubīna līmenis ir 0,6 mg/dl, pacientam ar paaugstinātu bilirubīna līmeni

4,5 mg/dl būtu par aptuveni 30% mazāks ambrisentāna perorālais klīrenss). Ambrisentāna

farmakokinētika pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (ar cirozi vai bez tās) nav pētīta. Tādēļ

ambrisentāna lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem vai klīniski nozīmīgi

paaugstinātu aknu transamināžu līmeni (>3xANR) nedrīkst uzsākt (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Grupas primārās farmakoloģiskās ietekmes dēļ liela vienreizēja ambrisentāna deva (t.i., pārdozēšana)

var pazemināt arteriālo asinsspiedienu un izraisīt hipotensiju un ar vazodilatāciju saistītus simptomus.

Nav pierādīts, ka ambrisentāns būtu žultsskābju transporta inhibitors vai radītu pārliecinošu toksisku

ietekmi uz aknām.

Grauzējiem novērots deguna dobuma epitēlija iekaisums un pārmaiņas pēc ilgstošas lietošanas,

sasniedzot ekspozīciju, kas ir zemāka par cilvēkiem sasniegto terapeitisko līmeni. Suņiem novēroja

nelielas iekaisuma reakcijas pēc ilgstošas ambrisentāna lielu devu lietošanas, sasniedzot ekspozīciju,

kas vairāk nekā 20 reizes pārsniedz pacientiem novēroto.

Ar ambrisentānu ārstēto žurku deguna dobumos pie ekspozīcijas, kas 3 reizes pārsniedz klīnisko AUC,

novērota deguna kaula etmoidālo gliemežnīcu hiperplāzija. Ar ambrisentānu ārstētām pelēm vai

suņiem deguna kaula hiperplāzija nav novērota. Balstoties uz pieredzi, kas iegūta ar citiem

savienojumiem, žurkām deguna gliemežnīcu kaula hiperplāzija tiek uzskatīta par reakciju pret deguna

iekaisumu.

Pārbaudot augstās koncentrācijās zīdītāju šūnās

in vitro

, ambrisentāns bija klastogēnisks. Ar

baktērijām vai divos

in vivo

veiktos pētījumos ar grauzējiem, nekonstatēja mutagēniskas vai

genotoksiskas ambrisentāna ietekmes pierādījumus.

Divus gadus ilgos perorālos pētījumos ar žurkām un pelēm nebija nekādu kancerogēnas iedarbības

pierādījumu. Tikai lietojot lielāko devu, žurku tēviņiem nedaudz biežāk bija krūts dziedzera

fibroadenoma – labdabīgs audzējs. Ambrisentāna sistēmiskā iedarbība (balstoties uz līdzsvara stāvokļa

AUC) žurku tēviņiem, lietojot šo devu, bija 6 reizes lielāka nekā sistēmiskā iedarbība, kas tiek

sasniegta, lietojot klīnisko devu 10 mg dienā.

Perorālu atkārtotu devu toksicitātes un auglības pētījumos žurku un peļu tēviņiem bez drošuma

robežas novēroja sēklinieku kanāliņu atrofiju, kas dažkārt bija saistīta ar aspermiju. Vērtētajos zāļu

nelietošanas periodos sēklinieku pārmaiņas pilnībā neizzuda. Tomēr līdz 39 nedēļas ilgos pētījumos ar

suņiem pie ekspozīcijas, kas 35 reizes pārsniedz cilvēkam novēroto, nosakot pēc AUC, sēklinieku

pārmaiņas nekonstatēja. Žurku tēviņiem ambrisentāns nevienā no pārbaudītajām devām (līdz

300 mg/ kg dienā) neietekmēja spermatozoīdu kustīgumu. Tika novērots neliels (<10%) morfoloģiski

normālo spermatozoīdu īpatsvara samazinājums, ievadot devu 300 mg/kg dienā, bet tas netika

novērots pie devas 100 mg/kg dienā (klīniskā iedarbība >9 reizes pārsniedz iedarbību, ko izraisa deva

10 mg/kg/dienā). Ambrisentāna ietekme uz vīriešu auglību nav zināma.

Pierādīts, ka ambrisentāns ir teratogēnisks žurkām un trušiem. Lietojot jebkuru pārbaudīto devu,

konstatētas apakšžokļa, mēles un/vai aukslēju anomālijas. Turklāt pētījumā ar žurkām biežāk

konstatēti kambaru starpsienas defekti, ķermeņa asinsvadu defekti, vairogdziedzera un aizkrūts

dziedzera patoloģijas, pamatnes sfenoīdā kaula pārkaulošanās un nabas artērija, kas atrodas urīnpūšļa

kreisajā, bet ne labajā pusē. Teratogenitāte ir iespējama ERA grupas ietekme.

Ambrisentāna lietošana žurku mātītēm no vēlīna grūsnības laika līdz laktācijas periodam ar 3 reizes

lielāku AUC nekā rada maksimālā cilvēkam ieteicamā deva izraisīja nelabvēlīgu ietekmi uz mātītes

uzvedību, samazinātu mazuļu dzīvildzi un pēcnācēju vairošanās spējas pavājināšanos (ar maziem

sēkliniekiem autopsijā).

Lietojot ambrisentānu perorāli vienu reizi dienā postnatālajā periodā no 7. līdz 26., 36. vai 62. dienai

jaunām

žurkām,

samazinājās

smadzeņu

masa

līdz

-8%)

morfoloģiskām

neiroloģiskām uzvedības izmaiņām, pēc tam kad novēroja elpošanas trokšņus, apnoju un hipoksiju.

Šāda iedarbība radās, lietojot devas, kuru iedarbība aptuveni 1,8 – 7 reizes pārsniedz pediatrisko devu

iedarbību cilvēkiem, lietojot 10 mg devu (vecumā no 9 līdz 15 gadiem), pamatojoties uz AUC. Šīs

atrades klīniskā nozīme pediatriskajā populācijā nav pilnībā skaidra.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Kroskarmelozes nātrija sāls

Magnija stearāts

Apvalks

Polivinilspirts (daļēji hidrolizēts)

Talks (E553b)

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Lecitīns (sojas) (E322)

Alūra sarkanā AC alumīnija laka (E129)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

PVH/PVDH/alumīnija folijas blisteris. Iepakojumi ar vienu devu kontūrligzdā pa 10x1 vai

30x1 apvalkotām tabletēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

GlaxoSmithKline (Ireland) Limited

12 Riverwalk

Citywest Business Campus

Dublin 24

Īrija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Volibris 5 mg apvalkotās tabletes

EU/1/08/451/001

EU/1/08/451/002

Volibris 10 mg apvalkotās tabletes

EU/1/08/451/003

EU/1/08/451/004

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2008. gada 21. aprīlis

Pārreģistrācijas datums: 2013. gada 14. janvāris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

{MM/GGGG}

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

Official address

Domenico Scarlattilaan 6

1083 HS Amsterdam

The Netherlands

An agency of the European Union

Address for visits and deliveries

Refer to www.ema.europa.eu/how-to-find-us

Send us a question

Go to www.ema.europa.eu/contact

Telephone

+31 (0)88 781 6000

© European Medicines Agency, 2019. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/178169/2019

EMEA/H/C/000839

Volibris (ambrisentāns)

Volibris pārskats un kāpēc tās ir reģistrētas ES

Kas ir Volibris un kāpēc tās lieto?

Volibris ir zāles, ko lieto vienas pašas vai kombinācijā ar citām zālēm, lai pieaugušajiem ārstētu plaušu

arteriālo hipertensiju (PAH).

PAH ir patoloģiski augsts asinsspiediens plaušu artērijās. Volibris lieto pacientiem ar II vai

III funkcionālās klases slimību. “Funkcionālā klase” norāda slimības smaguma pakāpi: “II funkcionālā

klase” nozīmē nelielu fiziskās aktivitātes ierobežojumu, un “III funkcionālā klase” nozīmē izteiktu

fiziskās aktivitātes ierobežojumu. Volibris ir efektīvas zāles nenoskaidrotas izcelsmes PAH un saistaudu

slimības izraisītas PAH ārstēšanai.

Volibris satur aktīvo vielu ambrisentānu.

Kā lieto Volibris?

Volibris var iegādāties tikai pret recepti, un ārstēšanu drīkst sākt ārsts ar pieredzi PAH ārstēšanā.

Volibris ir pieejamas tabletēs (5 un 10 mg). Ārstēšanu sāk ar 5 mg devu vienreiz dienā, un ārsts devu

var palielināt līdz 10 mg dienā atkarībā no atbildes reakcijas un pacientam novērotajām

blakusparādībām. Palielināto 10 mg devu iesaka, ja zāles lieto kopā ar tadalafilu (citām zālēm PAH

ārstēšanai). Pacienti, kuri lieto ciklosporīnu (zāles, kas mazina imūnsistēmas darbību), drīkst lietot ne

vairāk kā 5 mg Volibris dienā, un ārstam šie pacienti rūpīgi jāuzrauga.

Papildu informāciju par Volibris lietošanu skatīt zāļu lietošanas instrukcijā vai jautāt ārstam vai

farmaceitam.

Volibris darbojas?

PAH ir novārdzinoša slimība, kas saistīta ar plaušu asinsvadu izteiktu sašaurināšanos. Tā izraisa

paaugstinātu asinsspiedienu asinsvados, kas asinis no sirds nogādā plaušās, un asins plūsmas uz

plaušām samazināšanos. Tā rezultātā samazinās skābekļa daudzums, kas no plaušām var nonākt

asinīs, tādējādi apgrūtinot fiziskas aktivitātes. Volibris aktīvā viela ambrisentāns bloķē receptorus, kas

Volibris (ambrisentāns)

EMA/178169/2019

2. lpp. no 3

uztver hormonu endotelīnu, kurš izraisa asinsvadu sašaurināšanos. Bloķējot endotelīna iedarbību,

Volibris ļauj asinsvadiem paplašināties, palīdzot pazemināt asinsspiedienu un novērst simptomus.

Kādi Volibris ieguvumi atklāti pētījumos?

Dažādas Volibris devas (2,5 mg, 5 mg un 10 mg) tika salīdzinātas ar placebo (fiktīvu ārstēšanu) divos

pamatpētījumos, iesaistot kopumā 394 pacientus ar PAH, no kuriem vairākumam bija II vai

III funkcionālās klases slimība, kuras cēlonis nebija zināms vai kuru izraisījusi saistaudu slimība.

Rezultāti liecināja, ka Volibris bija efektīvākas nekā placebo, uzlabojot slodzes panesamību (spēju veikt

fiziskas aktivitātes). Galvenais efektivitātes rādītājs bija izmaiņas attālumā, ko pacienti spēja veikt

sešu minūšu laikā pēc 12 nedēļu ilgas ārstēšanas.

Kopumā abos pētījumos iesākumā pacienti sešās minūtēs varēja noiet apmēram 345 m. Pēc 12 nedēļu

ārstēšanas pacienti, kuri saņēma 5 mg Volibris vienreiz dienā, varēja noiet vidēji par 36 m vairāk, bet

pacienti, kuri saņēma placebo, varēja noiet par 9 m mazāk. Pacienti ar III funkcionālās klases slimību

un pacienti ar saistaudu slimības izraisītu PAH vairāk ieguva no 10 mg devas nekā no 5 mg devas.

Turklāt ārstēšanu ar Volibris (10 mg) un tadalafila kombināciju salīdzināja gan ar Volibris, gan ar

tadalafilu vienām pašām citā pamatpētījumā, iesaistot 605 pacientus ar PAH. Galvenais efektivitātes

rādītājs bija to pacientu īpatsvars, kuri gāja bojā vai kuru slimība progresēja. Rezultāti liecināja, ka

18 % pacientu (46 no 253), kuri saņēma kombinētu ārstēšanu, gāja bojā vai viņu slimība progresēja,

salīdzinot ar 31 % pacientu (77 no 247), kuri saņēma Volibris vai tadalafilu vienas pašas. Slimības

progresēšanas vai nāves iestāšanās risks gada laikā bija 11 % pacientu, kuri saņēma kombinētu

ārstēšanu, un 24 % pacientu, kuri saņēma zāles atsevišķi (Volibris vai tadalafilu). Trīs gadu periodā

slimības progresēšanas varbūtība bija 32 %, lietojot kombinētu terapiju, un 44 % atsevišķi lietotu zāļu

gadījumā.

Kāds risks pastāv, lietojot Volibris?

Visbiežākās Volibris blakusparādības (kas var rasties vairāk nekā 1 no 10 pacientiem) ir galvassāpes

(tostarp sinusa galvassāpes un migrēna), perifērā tūska (pietūkums, jo īpaši potīšu un pēdu

pietūkums) un šķidruma aizture. Pilnu visu ziņoto blakusparādību sarakstu, lietojot Volibris, skatīt zāļu

lietošanas instrukcijā.

Volibris nedrīkst lietot cilvēki ar paaugstinātu jutību (alerģiju) pret soju, ambrisentānu vai kādu citu šo

zāļu sastāvdaļu. Tā kā Volibris var būt par cēloni iedzimtiem defektiem, tās nedrīkst lietot grūtnieces

vai sievietes, kurām iespējama grūtniecības iestāšanās, ja vien viņas nelieto drošu kontracepcijas

metodi. Šīs zāles nedrīkst lietot sievietes, kuras baro bērnu ar krūti, kā arī pacienti ar smagiem aknu

darbības traucējumiem vai augstu aknu enzīmu līmeni asinīs. Tās nedrīkst lietot pacienti ar idiopātisku

plaušu fibrozi (ilgstošu slimību, kad plaušās nepārtraukti veidojas cieti saistaudi) ar vai bez sekundārās

plaušu hipertensijas (paaugstināta asinsspiediena plaušās).

Kāpēc Volibris ir reģistrētas ES?

Eiropas Zāļu aģentūra nolēma, ka ieguvums, lietojot Volibris, pārsniedz šo zāļu radīto risku un zāles

var reģistrēt lietošanai ES.

Kas tiek darīts, lai garantētu drošu un efektīvu Volibris lietošanu?

Uzņēmums, kas piedāvā tirgū Volibris, nodrošinās pacienta kartīti ar būtisku informāciju par zāļu

blakusparādībām un nepieciešamību izvairīties no grūtniecības iestāšanās zāļu lietošanas laikā.

Volibris (ambrisentāns)

EMA/178169/2019

3. lpp. no 3

Turklāt zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā tika ietverti ieteikumi un piesardzības pasākumi, kas

jāievēro veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem, lai garantētu drošu un efektīvu Volibris

lietošanu.

Tāpat kā par visām zālēm, dati par Volibris lietošanu tiek pastāvīgi uzraudzīti. Ziņotās ar Volibris

lietošanu saistītās blakusparādības tiek rūpīgi izvērtētas, un tiek veikti visi pacientu aizsardzībai

nepieciešamie pasākumi.

Cita informācija par Volibris

2008. gada 21. aprīlī Volibris saņēma reģistrācijas apliecību, kas derīga visā ES.

Sīkāka informācija par Volibris ir atrodama aģentūras tīmekļa vietnē:

ema.europa.eu/medicines/human/EPAR/volibris

Šis kopsavilkums pēdējo reizi atjaunināts 02.2019.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju