Viramune

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

06-12-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
nevirapine
Pieejams no:
Boehringer Ingelheim International GmbH
ATĶ kods:
J05AG01
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
nevirapine
Ārstniecības grupa:
Pretvīrusu līdzekļi sistēmiskai lietošanai,
Ārstniecības joma:
HIV infekcijas
Ārstēšanas norādes:
Tabletes un mutvārdu apturēšanu Viramune ir norādīts kombinācijā ar citām pretvīrusu zālēm, lai ārstētu HIV-1 inficētiem pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem jebkurā vecumā. Lielākā daļa pieredze ar Viramune ir kopā ar nucleoside apgrieztā transkriptāze inhibitori (NRTIs). Izvēle turpmākā terapija pēc Viramune būtu balstīta uz klīnisko pieredzi un pretestības pārbaude. 50 - un 100 mg ilgstošas-release tablets Viramune ir norādīts kombinācijā ar citām pretvīrusu zālēm, lai ārstētu HIV-1 inficētiem pusaudžiem un bērniem trīs gadus un vairāk, un spēj norīt tabletes. Ilgstošas-atbrīvošanu tabletes nav piemērotas, lai 14 dienu sagatavošanās fāzē pacientiem, sākot nevirapine. Citi nevirapine formulējumiem, piemēram, tūlītēju atbrīvošanu tabletes vai mutes apturēšana būtu izmantot. Lielākā daļa pieredze ar Viramune ir kopā ar nucleoside apgrieztā transkriptāze inhibitori (NRTIs). Izvēle turpmākā terapija pēc Viramune būtu balstīta uz klīnisko pieredzi un pretestības pārbaude. 400-mg ilgstošas-release tablets Viramun
Produktu pārskats:
Revision: 38
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000183
Autorizācija datums:
1998-02-04
EMEA kods:
EMEA/H/C/000183

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

06-12-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

06-12-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

06-12-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

06-12-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

06-12-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

27-10-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

06-12-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

06-12-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

06-12-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

06-12-2019

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Viramune 200 mg tabletes

nevirapinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad,

ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Viramune un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Viramune lietošanas

Kā lietot Viramune

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Viramune

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Viramune un kādam nolūkam tās lieto

Viramune pieder pie zāļu grupas, ko sauc par antiretrovirālām zālēm un ko lieto cilvēka imūndeficīta

vīrusa (HIV-1) infekcijas ārstēšanai.

Jūsu zāļu aktīvo vielu sauc par nevirapīnu. Nevirapīns pieder HIV ārstēšanai paredzētu zāļu grupai, ko

sauc par nenukleozīdu tipa reversās transkriptāzes inhibitoriem (NNRTI). Reversā transkriptāze ir

enzīms, kas HIV nepieciešams, lai vairotos. Nevirapīns pārtrauc reversās transkriptāzes darbību.

Pārtraucot reversās transkriptāzes darbību, Viramune palīdz kontrolēt HIV-1 infekciju.

Viramune lieto, lai ārstētu HIV-1 inficētus pieaugušos, pusaudžus un visa vecuma bērnus. Viramune

Jums jālieto kombinācijā ar citiem antiretrovirāliem līdzekļiem. Ārsts ieteiks Jums vispiemērotākās

zāles.

Ja ārsts Viramune nozīmējis Jūsu bērnam, lūdzam ievērot, ka visa šajā lietošanas instrukcijā

sniegtā informācija attiecas uz Jūsu bērnu (šādā gadījumā „Jūs” jālasa kā „Jūsu bērns”).

2.

Kas Jums jāzina pirms Viramune lietošanas

Nelietojiet Viramune šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija pret nevirapīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Ja Jūs agrāk esat lietojis Viramune un ārstēšanās bijusi jāpārtrauc tādēļ, ka Jums bijuši:

smagi ādas izsitumi

ādas izsitumi kopā ar citiem simptomiem, piemēram:

drudzi

buloziem izsitumiem

čūlām mutes dobumā

acu iekaisumu

sejas tūsku

vispārēju tūsku

elpas trūkumu

muskuļu vai locītavu sāpēm

sliktu vispārēju pašsajūtu

sāpēm vēderā

paaugstinātas jutības (alerģiskām) reakcijām

aknu iekaisumu (hepatītu)

ja Jums ir smaga aknu slimība

ja Jūs agrāk esat pārtraucis ārstēšanos ar Viramune aknu darbības izmaiņu dēļ

ja Jūs lietojat asinszāli (Hypericum perforatum) saturošas augu izcelsmes zāles. Šis augu

preparāts var pārtraukt pareizu Viramune iedarbību.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Viramune lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Pirmās 18 Viramune terapijas nedēļas ir svarīgs periods, kad Jums un Jūsu ārstam jāveic

stingra kontrole, lai konstatētu aknu vai ādas reakcijas. Tās var kļūt smagas vai pat bīstamas

dzīvībai. Vislielākais šādu reakciju risks Jums ir pirmo 6 terapijas nedēļu laikā.

Ja Jums parādās smagi izsitumi vai paaugstinātas jutības reakcijas (alerģiskas reakcijas)

izsitumu veidā, kam pievienojas citas blakusparādības, tādas kā

drudzis,

bullozi izsitumi,

čūlas mutes gļotādā,

acu iekaisums,

sejas tūska,

vispārēja tūska,

elpas trūkums,

muskuļu un locītavu sāpes,

vispārēja slikta pašsajūta

vai sāpes vēderā

JUMS JĀPĀRTRAUC VIRAMUNE LIETOŠANA UN NEKAVĒJOTIES JĀMEKLĒ ārsta

palīdzība, jo šādas reakcijas var apdraudēt dzīvību vai būt nāvējošas.

Ja Jums parādās jebkādi izsitumi, lūdzu nekavējoties informējiet savu ārstu, lai viņs varētu

Jums ieteikt vai nepieciešams pārtraukt Viramune lietošanu.

Ja Jums parādās aknu bojājuma pazīmes, tādas kā

apetītes trūkums,

slikta dūša,

vemšana,

dzeltena āda (dzelte),

sāpes vēderā

Jums jāpārtrauc Viramune lietošana un nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.

Ja Jums Viramune lietošanas laikā parādās smagas aknu, ādas vai paaugstinātas jutības

reakcijas, NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NETURPINIET VIRAMUNE lietošanu bez ārsta

konsultācijas.

Jums jālieto ārsta nozīmētā Viramune deva. Tas ir sevišķi svarīgi pirmajās 14 ārstēšanas dienās

(sīkāku informāciju skatīt „Kā lietot Viramune”).

Šādi pacienti pieder paaugstinātai aknu bojājumu riska grupai:

sievietes,

inficētie ar B un C hepatītu,

izmainīti aknu funkcionālie testi,

iepriekš neārstēti pacienti ar lielāku CD4 šūnu skaitu Viramune terapiju uzsākot (sievietēm virs

250 šūnas/mm

, vīriešiem virs 400 šūnas/mm

iepriekš ārstēti pacienti ar nosakāmu HIV-1 plazmas vīrusu koncentrāciju un lielāku CD4 šūnu

skaitu Viramune terapijas sākumā (sievietēm vairāk nekā 250 šūnu/mm³, vīriešiem vairāk nekā

400 šūnu/mm³).

Dažiem pacientiem ar tālu progresējušu HIV infekciju (AIDS) un iepriekš zināmu saslimšanu ar kādu

oportūnistisko infekciju (AIDS izsaukta saslimšana), drīz pēc tam, kad uzsākta zāļu, kas darbojas pret

HIV infekciju, lietošana, var parādīties agrāko oportūnistisko infekciju izraisītas iekaisuma pazīmes un

simptomi. Pastāv uzskats, ka šos simptomus izraisa organisma imūnās atbildes reakcijas uzlabošanās,

kas tādā veidā dod iespēju organismam cīnīties ar infekcijām, kas iepriekš nebija pamanāmas. Ja Jūs

ievērojat jebkādas infekcijas pazīmes, lūdzu, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Pēc Jūsu HIV infekcijas ārstēšanai paredzētās terapijas uzsākšanas, papildus oportūnistiskajām

infekcijām, var parādīties arī autoimūni traucējumi (stāvoklis, kad imūnā sistēma uzbrūk organisma

veselajiem audiem). Autoimūni traucējumi var parādīties daudzus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas.

Ja Jūs novērojat jebkādas infekcijas pazīmes vai citus simptomus, tādus kā muskuļu vājumu, vājumu,

kas rodas plaukstās un pēdās, bet virzās tālāk, pārņemot ķermeni, sirdsklauves, trīci vai hiperaktivitāti,

lūdzu informējiet savu ārstu nekavējoties, lai pielāgotu nepieciešamo ārstēšanu.

Dažiem pacientiem, kas lieto kombinētu antiretrovirālu terapiju, var novērot organisma tauku

izmaiņas. Ja novērojat ķermeņa tauku izmaiņas, griezieties pie ārsta (skatīt 4. punktu „Iespējamās

blakusparādības”).

Dažiem pacientiem, kuri lieto kombinētās antiretrovirālās terapijas līdzekļus, var attīstīties slimība, ko

sauc par osteonekrozi (kaulaudu bojāeja, ko izraisa kaulu asins apgādes zudums). Kombinētās

antiretrovirālās terapijas ilgums, kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smags imūnsistēmas

vājums, palielināts ķermeņa masas indekss var būt daži no daudzajiem šīs slimības riska faktoriem.

Osteonekrozes pazīmes ir locītavu stīvums, smeldze un sāpes (īpaši gūžās, ceļos un plecos) un

apgrūtinātas kustības. Ja novērojat kādus no šiem simptomiem, lūdzu, informējiet savu ārstu.

Ja Jūs vienlaikus lietojat nevirapīnu un zidovudīnu, lūdzu, informējiet savu ārstu, jo viņam varētu būt

jāpārbauda Jūsu leikocīti.

Pat ja bijāt pakļauts HIV infekcijai, nelietojiet Viramune , kamēr Jums nav uzstādīta HIV diagnoze un

ārsts nav ieteicis tās lietot. Viramune neizārstē HIV infekciju. Tādēļ Jums var turpināties infekcijas un

citu ar HIV infekciju saistīto slimību attīstība. Tādēļ ir svarīgi visu Viramune terapijas laiku sazināties

ar savu ārstu. Lai gan efektīvas antiretrovirālas terapijas rezultātā risks mazinās, tomēr Jūs varat

turpināt izplatīt HIV arī šo zāļu lietošanas laikā. Pārrunājiet ar savu ārstu nepieciešamos piesardzības

pasākumus, lai izvairītos no citu cilvēku inficēšanas.

Prednizolonu nedrīkst lietot Viramune izraisītu izsitumu ārstēšanai.

Ja Viramune lietošanas laikā Jūs lietojat orālos kontracepcijas līdzekļus (kā piem. pretapaugļošanās

tabletes) vai citas hormonālas dzimstības regulēšanas metodes, Jums papildus jālieto barjeras

kontracepciju (piemēram, prezervatīvus), lai izsargātos no grūtniecības un tālākas HIV pārnešanas.

Ja lietojat postmenopauzes hormonālos līdzekļus, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Ja Jūs lietojat vai Jums ir izrakstīts rifampicīns tuberkulozes ārstēšanai, lūdzu, informējiet ārstu, pirms

šo zāļu lietošanas vienlaikus ar Viramune.

Bērni un pusaudži

Viramune tabletes drīkst lietot:

16 gadus veci vai vecāki bērni

bērni līdz 16 gadu vecumam, kuri:

sver 50 kg vai vairāk;

vai kuru ķermeņa virsmas laukums lielāks par 1,25 kvadrātmetriem.

Lietošanai mazākiem bērniem ir pieejama šķidra, iekšķīgi lietojama suspensija.

Citas zāles un Viramune

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu

lietot. Jums jāinformē savs ārsts par visām citām zālēm, kuras lietojāt pirms Viramune tablešu

lietošanas; ārsts izvērtēs, vai tām jau ir vēlamā iedarbība un vai ir nepieciešama devu pielāgošana.

Jums rūpīgi jāizlasa citu HIV ārstēšanai nozīmēto zāļu, kuras Jums būs jālieto kombinētā terapijā ar

Viramune, lietošanas instrukcija.

Īpaši svarīgi izstāstīt ārstam, ja lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis:

asinszāli (Hypericum perforatum, zāles depresijas ārstēšanai)

rifampicīnu (zāles tuberkulozes ārstēšanai)

rifabutīnu (zāles tuberkulozes ārstēšanai)

makrolīdus (piem., klaritromicīnu) (zāles bakteriālas infekcijas ārstēšanai)

flukonazolu (zāles sēnīšu infekcijas ārstēšanai)

ketokonazolu (zāles sēnīšu infekcijas ārstēšanai)

itrakonazolu (zāles sēnīšu infekcijas ārstēšanai)

metadonu (zāles opiātu atkarības ārstēšanai)

varfarīnu (zāles asins sarecēšanas mazināšanai)

hormonālu kontracepciju, piemēram, pretapaugļošanās tabletes

atazanavīru (citas zāles HIV ārstēšanai)

lopinavīru/ritonavīru (citas zāles HIV ārstēšanai)

fosamprenavīru (citas zāles HIV ārstēšanai)

efavirenzu (citas zāles HIV ārstēšanai)

etravirīnu (citas zāles HIV infekcijas ārstēšanai)

rilpivirīnu (citas zāles HIV infekcijas ārstēšanai)

delavirdīnu (citas zāles HIV infekcijas ārstēšanai)

zidovudīnu (citas zāles HIV ārstēšanai)

boceprevīru (zāles C hepatīta ārstēšanai)

telaprevīru (zāles C hepatīta ārstēšanai)

elvitegravīru/kobicistatu (citas zāles HIV ārstēšanai)

Jūsu ārsts rūpīgi kontrolēs Viramune un šo zāļu iedarbību, ja Jūs tās lietojat vienlaicīgi.

Ja Jums tiek veikta nieru dialīze, Jūsu ārsts var apsvērt Viramune devas pielāgošanu.

Tas nepieciešams tādēļ, ka Viramune dialīzes rezultātā var tikt daļēji izvadīts no Jūsu asinīm.

Viramune kopā ar uzturu un dzērienu

Nav ierobežojumu Viramune lietošanai kopā ar uzturu un dzērienu.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja lietojat Viramune, bērna barošana ar krūti jāpārtrauc. Ja Jums ir HIV infekcija, bērna barošana ar

krūti parasti nav ieteicama, jo Jūsu piens var inficēt bērnu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Jums var būt nogurums Viramune lietošanas laikā. Esiet uzmanīgs, veicot tādas aktivitātes kā

transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana. Ja jūtat nogurumu, Jums jāizvairās no tādu

potenciāli bīstamu uzdevumu veikšanas kā transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana.

Viramune satur laktozi un nātriju

Viramune tabletes satur laktozi (piena cukuru).

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Viramune tabletes satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, - būtībā tās ir “nātriju

nesaturošas”.

3.

Kā lietot Viramune

Lietot tikai Viramune Jums nav atļauts. Jums tas jālieto kopā ar vismaz divām citām antiretrovirālām

zālēm. Ārsts Jums ieteiks vislabākās zāles.

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Devas:

Deva ir viena 200 mg tablete dienā pirmajās 14 ārstēšanas dienās („ievadterapijas” periodā). Pēc 14

dienām parastā deva ir viena 200 mg tablete 2 reizes dienā.

Ir ļoti svarīgi pirmajās 14 dienās („ievadterapijas” periodā) lietot tikai vienu Viramune tableti dienā. Ja

Jums šajā periodā parādās jebkādi izsitumi, nepalieliniet devu, bet konsultējieties ar savu ārstu.

Ir pierādīts, ka 14 dienu ilgais „ievadterapijas” periods samazina ādas izsitumu risku.

Tā kā Viramune vienmēr jālieto kopā ar citām HIV ārstēšanai paredzētām antiretrovirālām zālēm,

Jums rūpīgi jāievēro norādījumi par citu savu zāļu lietošanu. Tie ir iekļauti šo zāļu lietošanas

instrukcijās.

Viramune ir pieejams arī šķidras, iekšķīgi lietojamas suspensijas formā. Tā ir īpaši piemērota, ja:

Jums ir grūti norīt tabletes;

ja esat bērns ar ķermeņa masu, kas mazāka par 50 kg;

ja esat bērns ar ķermeņa virsmas laukumu, kas mazāks par 1,25 kvadrātmetriem (Jūsu ķermeņa

virsmas laukumu noteiks Jūsu ārsts).

Jums jāturpina lietot Viramune, cik vien ilgi Jūsu ārsts tās nozīmējis.

Kā izskaidrots „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā” iepriekš, ārsts kontrolēs Jūsu aknu testus un

blakusparādību, piemēram, izsitumu parādīšanos. Atkarībā no pārbaudes rezultāta Jūsu ārsts var izlemt

pārtraukt ārstēšanu ar Viramune. Vēlāk Jūsu ārsts var lemt, vai atsākt ārstēšanu ar zemākām devām.

Viramune tabletes jālieto tikai iekšķīgi. Nesakošļājiet tabletes. Jūs drīkstat ieņemt Viramune kopā ar

uzturu vai bez tā.

Ja esat lietojis Viramune vairāk nekā noteikts

Nelietojiet lielāku par šajā lietošanas instrukcijā aprakstīto Viramune devu. Līdz šim ir maz

informācijas par Viramune pārdozēšanas ietekmi. Ja esat lietojis Viramune vairāk nekā noteikts,

konsultējieties ar savu ārstu.

Ja esat aizmirsis lietot Viramune

Centieties neaizmirst devu. Ja par aizmirsto devu atceraties 8 stundu laikā no paredzētā lietošanas

laika, lietojiet aizmirsto devu, cik ātri vien iespējams. Ja tas notiek vairāk kā 8 stundas pēc paredzētā

devas lietošanas laika, lietojiet tikai nākošo devu parastajā laikā.

Ja pārtraucat lietot Viramune

Visu devu lietošana pareizajā laikā:

ievērojami palielina Jūsu antiretrovirālo zāļu kombinācijas efektivitāti;

samazina iespēju, ka Jūsu HIV infekcija kļūs rezistenta pret Jūsu antiretrovirālām zālēm.

Ja vien Jūsu ārsts nav ieteicis lietošanu pārtraukt, ir svarīgi turpināt Viramune lietot pareizi, kā

aprakstīts iepriekš.

Ja Jūs pārtraucat lietot Viramune ilgāk par 7 dienām, Jūsu ārsts ieteiks atsākt ārstēšanu, ievērojot

14 dienu „ievadterapijas” periodu (kā aprakstīts iepriekš), pēc tam turpināt, lietojot devu 2 reizes

dienā.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

HIV infekcijas ārstēšanas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes

līmenis asinīs. Tas daļēji tiek saistīts ar veselības atgūšanu un dzīvesveidu, bet lipīdu līmeņa izmaiņu

gadījumā – dažreiz arī ar zālēm pret HIV. Jūsu ārsts veiks izmeklējumus, lai atklātu šīs izmaiņas.

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Kā minēts „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”, vissvarīgākā Viramune blakusparādība ir

smagas un dzīvībai bīstamas ādas reakcijas un nopietni aknu bojājumi. Parasti šīs reakcijas

novēro pirmajās 18 ārstēšanas nedēļās ar Viramune. Tādēļ šī svarīgā perioda laikā ārstam

rūpīgi jāveic pacienta novērošana.

Vienmēr, kad novērojat jebkādus izsitumu simptomus, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Parasti, ja parādās izsitumi, tie ir viegli vai mēreni. Taču, dažiem pacientiem izsitumi, kuri parādās kā

pūslīši uz ādas, var būt smagi vai dzīvībai bīstami (Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiskā

epidermālā nekrolīze), ziņots arī par nāvējošiem gadījumiem. Lielākajā daļā gadījumu smagi izsitumi

un viegli/mēreni izsitumi parādās pirmo 6 ārstēšanas nedēļu laikā.

Ja parādās izsitumi un arī slikta dūša, Jums nekavējoties jāpārtrauc ārstēšana un jākonsultējas ar ārstu.

Var parādīties paaugstinātas jutības (alerģiskas) reakcijas. Šādas reakcijas var izpausties kā anafilakse

(smaga alerģijas forma) ar tādiem simptomiem kā, piemēram:

izsitumi

sejas tūska

apgrūtināta elpošana (bronhu spazmas)

anafilaktisks šoks

Iespējamas arī paaugstinātas jutības reakcijas kopā ar tādām blakusparādībām kā, piemēram:

drudzis

bullozi izsitumi

čūlas mutes gļotādā

acu iekaisums

sejas tūska

vispārēja tūska

elpas trūkums

muskuļu vai locītavu sāpes

leikocītu skaita samazināšanās (granulocitopēnija)

vispārēja saslimšanas sajūta vai

nopietnas problēmas ar aknām vai nierēm (aknu vai nieru mazspēja).

Ja Jums parādās izsitumi vai kāda cita ar paaugstinātas jutības (alerģijas) reakcijām saistīta

blakusparādība, nekavējoties informējiet savu ārstu. Šādas reakcijas var būt bīstamas dzīvībai.

Ir ziņots, ka, lietojot Viramune, konstatētas aknu funkcijas izmaiņas. Tās ietver dažus aknu iekaisuma

(hepatīta) gadījumus, kas var būt pēkšņi un smagi (akūts hepatīts) un aknu mazspēju, kuri var būt

nāvējoši.

Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir kāds no klīniskajiem simptomiem, kas liecina par aknu

bojājumiem:

ēstgribas zudums,

slikta dūša,

vemšana,

dzeltena āda (dzelte),

sāpes vēderā.

Zemāk norādītās blakusparādības tika novērotas pacientiem, kuri lietoja Viramune:

Ļoti bieži (var skart vairāk kā 1 no 10 pacientiem):

- izsitumi

Bieži (var skart līdz 1 no 10 pacientiem):

- leikocītu skaita samazināšanās (granulocitopēniju)

- alerģiskas reakcijas (paaugstinātas jutības reakcijas)

- galvassāpes

- nelabums (slikta dūša)

- vemšana

- sāpes vēderā

- caureja

- aknu iekaisums (hepatīts)

- noguruma sajūta (nespēks)

- drudzis

- patoloģiski aknu funkcionālo testu rezultāti

Retāk (var skart līdz 1 no 100 pacientiem):

- alerģiskas reakcijas, kas izpaužas kā izsitumi, sejas tūska, apgrūtināta elpošana (bronhu spazmas) vai

anafilaktisks šoks

- eritrocītu skaita samazināšanās (anēmija)

- dzeltena āda (dzelte)

- smagi un dzīvībai bīstami ādas izsitumi (Stīvensa-Džonsona sindroms/toksiska epidermāla nekrolīze)

- nātrene

- šķidrums zemādā (angioedēma)

- locītavu sāpes (artralgija)

- muskuļu sāpes (mialģija)

- samazināts fosfātu līmenis asinīs

- paaugstināts asinsspiediens

Reti (var skart līdz 1 no 1000 pacientiem):

- pēkšņs un smags aknu iekaisums (zibensveida hepatīts)

- zāļu radīta reakcija ar sistēmiskiem simptomiem (zāļu radīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem

simptomiem)

Ja Viramune tiek lietots kombinācijā ar citiem antiretrovirāliem līdzekļiem, novērotas arī šādas

blakusparādības:

samazināts eritrocītu vai trombocītu skaits

aizkuņģa dziedzera iekaisums

ādas sajūtu samazināšanās vai novirzes

Šīs parādības parasti ir saistītas ar citu antiretrovirālu līdzekļu lietošanu, un tās varētu sagaidīt, ja

Viramune lieto kombinācijā ar citiem līdzekļiem; taču maz ticams, ka tās izraisa Viramune.

Papildu blakusparādības bērniem un pusaudžiem

Bērniem biežāk novēro leikocītu skaita samazināšanos (granulocitopēniju). Sarkano asins šūnu

samazināšanās, ko varētu saistīt ar nevirapīna lietošanu, arī ir biežāk novērota bērniem. Tāpat kā

izsitumu parādīšanās gadījumā, lūdzu, ziņojiet ārstam par jebkuru blakusparādību.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Viramune

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc “EXP”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Viramune satur

Aktīvā viela ir nevirapīns. Katra tablete satur 200 mg nevirapīna.

Citas sastāvdaļas ir:

mikrokristāliskā celuloze,

laktoze ( monohidrāta veidā),

povidons K25,

nātrija cietes glikolāts,

koloidāls silīcija dioksīds un

magnija stearāts.

Viramune ārējais izskats un iepakojums

Baltas, ovālas, abpusēji izliektas tabletes. Vienā pusē marķējuma kods „54 193” ar vienu dalījuma

līniju, atdalot „54” un „193”. Otrā pusē ir uzņēmuma logo. Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes

salaušanai.

Viramune tabletes pieejamas blisteros, kartona kārbā 14, 60 vai 120 tabletes. Visi iepakojuma lielumi

tirgū var nebūt pieejami.

Viramune ir pieejams arī kā suspensija iekšķīgai lietošanai.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Boehringer Ingelheim International GmbH

Binger Strasse 173

55216 Ingelheim am Rhein,

Vācija

Ražotājs

Boehringer Ingelheim Pharma GmbH & Co. KG

Binger Strasse 173

55216 Ingelheim am Rhein,

Vācija

Boehringer Ingelheim Ellas A.E.

5th km Paiania – Markopoulo

194 00 Koropi

Grieķija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

SCS Boehringer Ingelheim Comm.V

Tél/Tel: +32 2 773 33 11

България

Бьорингер Ингелхайм РЦВ ГмбХ и Ко КГ -

клон България

Тел: +359 2 958 79 98

Lietuva

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Lietuvos filialas

Tel.: +370 473922

Luxembourg/Luxemburg

SCS Boehringer Ingelheim Comm.V

Tél/Tel: +32 2 773 33 11

Česká republika

Boehringer Ingelheim spol. s r.o.

Tel: +420 234 655 111

Magyarország

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Magyarországi Fióktelepe

Tel.: +36 1 299 8900

Danmark

Boehringer Ingelheim Danmark A/S

Tlf: +45 39 15 88 88

Malta

Boehringer Ingelheim Ireland Ltd.

Tel: +35 31 295 9620

Deutschland

Boehringer Ingelheim Pharma GmbH & Co. KG

Tel: +49 (0) 800 77 90 900

Nederland

Boehringer Ingelheim b.v.

Tel: +31 (0) 800 22 55 889

Eesti

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Eesti filiaal

Tel: +372 612 8000

Norge

Boehringer Ingelheim Norway KS

Tlf: +47 66 76 13 00

Ελλάδα

Boehringer Ingelheim Ellas A.E.

Tηλ: +30 2 10 89 06 300

Österreich

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Tel: +43 1 80 105-7870

España

Boehringer Ingelheim España, S.A.

Tel: +34 93 404 51 00

Polska

Boehringer Ingelheim Sp. z o.o.

Tel.: +48 22 699 0 699

France

Boehringer Ingelheim France S.A.S.

Tél: +33 3 26 50 45 33

Portugal

Boehringer Ingelheim, Unipessoal, Lda

Tel: +351 21 313 53 00

Hrvatska

Boehringer Ingelheim Zagreb d.o.o.

Tel: +385 1 2444 600

Ireland

Boehringer Ingelheim Ireland Ltd.

Tel: +353 1 295 9620

România

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Viena - Sucursala Bucuresti

Tel: +40 21 302 2800

Slovenija

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Podružnica Ljubljana

Tel: +386 1 586 40 00

Ísland

Vistor hf.

Tel: +354 535 7000

Slovenská republika

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

organizačná zložka

Tel: +421 2 5810 1211

Italia

Boehringer Ingelheim Italia S.p.A.

Tel: +39 02 5355 1

Suomi/Finland

Boehringer Ingelheim Finland Ky

Puh/Tel: +358 10 3102 800

Κύπρος

Boehringer Ingelheim Ellas A.E.

Tηλ: +30 2 10 89 06 300

Sverige

Boehringer Ingelheim AB

Tel: +46 8 721 21 00

Latvija

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Latvijas filiāle

Tel: +371 67 240 011

United Kingdom

Boehringer Ingelheim Ltd.

Tel: +44 1344 424 600

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Viramune 50 mg/5 ml suspensija iekšķīgai lietošanai

nevirapinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Viramune un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Viramune lietošanas

Kā lietot Viramune

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Viramune

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Viramune un kādam nolūkam tās lieto

Viramune pieder pie zāļu grupas, ko sauc par antiretrovirālām zālēm un ko lieto cilvēka imūndeficīta

vīrusa (HIV-1) infekcijas ārstēšanai.

Jūsu zāļu aktīvo vielu sauc par nevirapīnu. Nevirapīns pieder HIV ārstēšanai paredzētu zāļu grupai, ko

sauc par nenukleozīdu tipa reversās transkriptāzes inhibitoriem (NNRTI). Reversā transkriptāze ir

enzīms, kas HIV nepieciešams, lai vairotos. Nevirapīns pārtrauc reversās transkriptāzes darbību.

Pārtraucot reversās transkriptāzes darbību, Viramune palīdz kontrolēt HIV-1 infekciju.

Viramune lieto, lai ārstētu HIV-1 inficētus pieaugušos, pusaudžus un visa vecuma bērnus. Viramune

Jums jālieto kombinācijā ar citiem antiretrovirāliem līdzekļiem. Ārsts ieteiks Jums vispiemērotākās

zāles.

Ja ārsts Viramune nozīmējis Jūsu bērnam, lūdzam ievērot, ka visa šajā lietošanas instrukcijā

sniegtā informācija attiecas uz Jūsu bērnu (šādā gadījumā „Jūs” jālasa kā „Jūsu bērns”).

2.

Kas Jums jāzina pirms Viramune lietošanas

Nelietojiet Viramune šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija pret nevirapīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Ja Jūs agrāk esat lietojis Viramune un ārstēšanās bijusi jāpārtrauc tādēļ, ka Jums bijuši:

smagi ādas izsitumi

ādas izsitumi kopā ar citiem simptomiem, piemēram:

drudzi

buloziem izsitumiem

čūlām mutes dobumā

acu iekaisumu

sejas tūsku

vispārēju tūsku

elpas trūkumu

muskuļu vai locītavu sāpēm

sliktu vispārēju pašsajūtu

sāpēm vēderā

paaugstinātas jutības (alerģiskām) reakcijām

aknu iekaisumu (hepatītu)

ja Jums ir smaga aknu slimība

ja Jūs agrāk esat pārtraucis ārstēšanos ar Viramune savu aknu darbības izmaiņu dēļ

ja Jūs lietojat asinszāli (Hypericum perforatum) saturošas augu izcelsmes zāles. Šis augu

preparāts var pārtraukt pareizu Viramune iedarbību.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Viramune lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Pirmās 18 Viramune terapijas nedēļas ir svarīgs periods, kad Jums un Jūsu ārstam

nepieciešama stingra kontrole, lai konstatētu aknu vai ādas reakcijas. Tās var kļūt smagas vai

pat bīstamas dzīvībai. Vislielākais šādu reakciju risks Jums ir pirmo 6 terapijas nedēļu laikā.

Ja Jums parādās smagi izsitumi vai paaugstinātas jutības reakcijas (alerģiskas reakcijas

izsitumu veidā), kam pievienojas citas blakusparādības, tādas kā

drudzis,

bullozi izsitumi,

čūlas mutes gļotādā,

acu iekaisums,

sejas tūska,

vispārēja tūska,

elpas trūkums,

muskuļu un locītavu sāpes,

vispārēja slikta pašsajūta,

vai sāpes vēderā

JUMS JĀPĀRTRAUC VIRAMUNE LIETOŠANA UN NEKAVĒJOTIES JĀMEKLĒ ārsta

palīdzība, jo šādas reakcijas var apdraudēt dzīvību vai būt nāvējošas.

Ja Jums parādās jebkādi izsitumi, lūdzu nekavējoties informējiet savu ārstu, lai viņs varētu

Jums ieteikt vai nepieciešams pārtraukt Viramune lietošanu.

Ja Jums parādās aknu bojājuma pazīmes, tādas kā

apetītes trūkums,

slikta dūša,

vemšana,

dzeltena āda (dzelte),

sāpes vēderā

Jums jāpārtrauc Viramune lietošana un nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.

Ja Jums Viramune lietošanas laikā parādās smagas aknu, ādas vai paaugstinātas jutības

reakcijas, NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NETURPINIET VIRAMUNE lietošanu bez ārsta

konsultācijas.

Jums jālieto ārsta nozīmētā Viramune deva. Tas ir sevišķi svarīgi pirmajās 14 ārstēšanas dienās

(sīkāku informāciju skatīt „Kā lietot Viramune”).

Šādi pacienti pieder paaugstinātai aknu bojājumu riska grupai:

sievietes,

inficētie ar B un C hepatītu,

izmainīti aknu funkcionālie testi,

iepriekš neārstēti pacienti ar lielāku CD4 šūnu skaitu Viramune terapiju uzsākot (sievietēm virs

250 šūnas/mm

, vīriešiem virs 400 šūnas/mm

iepriekš ārstēti pacienti ar nosakāmu HIV-1 plazmas vīrusu koncentrāciju un lielāku CD4 šūnu

skaitu Viramune terapijas sākumā (sievietēm vairāk nekā 250 šūnu/mm³, vīriešiem vairāk nekā

400 šūnu/mm³).

Dažiem pacientiem ar tālu progresējušu HIV infekciju (AIDS) un iepriekš zināmu saslimšanu ar kādu

oportūnistisko infekciju (AIDS izsaukta saslimšana), drīz pēc tam, kad uzsākta zāļu, kas darbojas pret

HIV infekciju, lietošana, var parādīties agrāko oportūnistisko infekciju izraisītas iekaisuma pazīmes un

simptomi. Pastāv uzskats, ka šos simptomus izraisa organisma imūnās atbildes reakcijas uzlabošanās,

kas tādā veidā dod iespēju organismam cīnīties ar infekcijām, kas iepriekš nebija pamanāmas. Ja Jūs

ievērojat jebkādas infekcijas pazīmes, lūdzu, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Pēc Jūsu HIV infekcijas ārstēšanai paredzētās terapijas uzsākšanas, papildus oportūnistiskajām

infekcijām, var parādīties arī autoimūni traucējumi (stāvoklis, kad imūnā sistēma uzbrūk organisma

veselajiem audiem). Autoimūni traucējumi var parādīties daudzus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas.

Ja Jūs novērojat jebkādas infekcijas pazīmes vai citus simptomus, tādus kā muskuļu vājumu, vājumu,

kas rodas plaukstās un pēdās, bet virzās tālāk, pārņemot ķermeni, sirdsklauves, trīci vai hiperaktivitāti,

lūdzu informējiet savu ārstu nekavējoties, lai pielāgotu nepieciešamo ārstēšanu.

Dažiem pacientiem, kas lieto kombinētu antiretrovirālu terapiju, var novērot organisma tauku

izmaiņas. Ja novērojat ķermeņa tauku izmaiņas, griezieties pie sava ārsta (skatīt 4. punktu „Iespējamās

blakusparādības”).

Dažiem pacientiem, kuri lieto kombinētās antiretrovirālās terapijas līdzekļus, var attīstīties slimība, ko

sauc par osteonekrozi (kaulaudu bojāeja, ko izraisa kaulu asins apgādes zudums). Kombinētās

antiretrovirālās terapijas ilgums, kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smags imūnsistēmas

vājums, palielināts ķermeņa masas indekss var būt daži no daudzajiem šīs slimības riska faktoriem.

Osteonekrozes pazīmes ir locītavu stīvums, smeldze un sāpes (īpaši gūžās, ceļos un plecos) un

apgrūtinātas kustības. Ja novērojat kādus no šiem simptomiem, lūdzu, informējiet savu ārstu.

Ja Jūs vienlaikus lietojat nevirapīnu un zidovudīnu, lūdzu, informējiet savu ārstu, jo viņam varētu būt

jāpārbauda Jūsu leikocīti.

Pat ja bijāt pakļauts HIV infekcijai, nelietojiet Viramune , kamēr Jums nav uzstādīta HIV diagnoze un

ārsts nav ieteicis tās lietot. Viramune neizārstē HIV infekciju, Tādēļ Jums var turpināties infekcijas un

citu ar HIV infekciju saistīto slimību attīstība. Tādēļ ir svarīgi visu Viramune terapijas laiku sazināties

ar savu ārstu. Lai gan efektīvas antiretrovirālas terapijas rezultātā risks mazinās, tomēr Jūs varat

turpināt izplatīt HIV arī šo zāļu lietošanas laikā. Pārrunājiet ar savu ārstu nepieciešamos piesardzības

pasākumus, lai izvairītos no citu cilvēku inficēšanas.

Prednizolonu nedrīkst lietot Viramune izraisītu izsitumu ārstēšanai.

Ja Viramune lietošanas laikā Jūs lietojat orālus kontracepcijas līdzekļus (kā piem. pretapaugļošanās

tabletes) vai citas hormonālas dzimstības regulēšanas metodes, Jums papildus jālieto barjeras

kontracepciju (piemēram, prezervatīvus), lai izsargātos no grūtniecības un tālākas HIV pārnešanas.

Ja lietojat postmenopauzes hormonālos līdzekļus, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Ja Jūs lietojat vai Jums ir izrakstīts rifampicīns tuberkulozes ārstēšanai, lūdzu, informējiet ārstu, pirms

šo zāļu lietošanas vienlaikus ar Viramune.

Bērni un pusaudži

Viramune suspensija iekšķīgai lietošanai var nozīmēt bērniem jebkurā vecumā. Vienmēr precīzi

sekojiet Jūsu bērna ārsta norādījumiem.

Bez tam Viramune ir pieejams arī tabletēs, Viramune tabletes var lietot:

bērni no 16 gadu vecuma;

bērni līdz 16 gadu vecumam, kuru:

ķermeņa masa ir 50 kg vai vairāk vai

kuru ķermeņa virsmas laukums ir virs 1,25 kvadrātmetriem.

Citas zāles un Viramune

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu

lietot. Jums jāinformē savs ārsts par visām citām zālēm, kuras Jūs lietojāt pirms Viramune. Jūsu

ārstam var būt jākontrolē, vai jūsu zāles joprojām iedarbojas un vai ir nepieciešama devu pielāgošana.

Jums rūpīgi jāizlasa visu citu HIV ārstēšanai nozīmēto zāļu, kuras Jums būs jālieto kombinētā terapijā

ar Viramune, lietošanas instrukciju.

Īpaši svarīgi izstāstīt ārstam, ja lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis:

asinszāli (Hypericum perforatum, zāles depresijas ārstēšanai)

rifampicīnu (zāles tuberkulozes ārstēšanai)

rifabutīnu (zāles tuberkulozes ārstēšanai)

makrolīdus (piem., klaritromicīnu) (zāles bakteriālas infekcijas ārstēšanai)

flukonazolu (zāles sēnīšu infekcijas ārstēšanai)

ketokonazolu (zāles sēnīšu infekcijas ārstēšanai)

itrakonazolu (zāles sēnīšu infekcijas ārstēšanai)

metadonu (zāles opiātu atkarības ārstēšanai)

varfarīnu (zāles asins sarecēšanas mazināšanai)

hormonālu kontracepciju, piemēram, pretapaugļošanās tabletes

atazanavīru (citas zāles HIV ārstēšanai)

lopinavīru/ritonavīru (citas zāles HIV ārstēšanai)

fosamprenavīru (citas zāles HIV ārstēšanai)

efavirenzu (citas zāles HIV ārstēšanai)

etravirīnu (citas zāles HIV infekcijas ārstēšanai)

rilpivirīnu (citas zāles HIV infekcijas ārstēšanai)

delavirdīnu (citas zāles HIV infekcijas ārstēšanai)

zidovudīnu (citas zāles HIV ārstēšanai)

boceprevīru (zāles C hepatīta ārstēšanai)

telaprevīru (zāles C hepatīta ārstēšanai)

elvitegravīru/kobicistatu (citas zāles HIV ārstēšanai)

Jūsu ārsts rūpīgi kontrolēs Viramune un šo zāļu iedarbību, ja Jūs tās lietojat vienlaicīgi.

Ja Jums tiek veikta nieru dialīze, Jūsu ārsts var apsvērt Viramune devas pielāgošanu. Tas nepieciešams

tādēļ, ka Viramune dialīzes rezultātā var tikt daļēji izvadīts no Jūsu organisma.

Viramune kopā ar uzturu un dzērienu

Nav ierobežojumu Viramune lietošanai kopā ar uzturu un dzērienu.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja lietojat Viramune, bērna barošana ar krūti jāpārtrauc. Ja Jums ir HIV infekcija, bērna barošana ar

krūti parasti nav ieteicama, jo Jūsu piens var inficēt bērnu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Jums var būt nogurums Viramune lietošanas laikā. Esiet uzmanīgs, veicot tādas aktivitātes kā

transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana. Ja jūtat nogurumu, Jums jāizvairās no tādu

potenciāli bīstamu uzdevumu veikšanas kā transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana.

Viramune satur saharozi, sorbītu, metilparahidroksibenzoātu, propilparahidroksibenzoātu un

nātriju

Katrs ml Viramune suspensijas iekšķīgai lietošanai satur 150 mg saharozes. Tas jāņem vērā cukura

diabēta slimniekiem. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles,

konsultējieties ar ārstu. Var kaitēt zobiem.

Katrs ml Viramune suspensijas iekšķīgai lietošanai satur 162 mg sorbīta. Sorbīts ir fruktozes avots. Ja

ārsts ir teicis, ka Jums (vai Jūsu bērnam) ir kāda cukura nepanesība, vai Jums ir diagnosticēta reta

ģenētiska slimība – iedzimta fruktozes nepanesība, kuras gadījumā organismā nesadalās fruktoze,

pirms lietojat vai saņemat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Viramune suspensija iekšķīgai lietošanai satur metilparahidroksibenzoātu un

propilparahidroksibenzoātu. Šīs sastāvdaļas laika gaitā var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Viramune suspensija iekšķīgai lietošanai satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tilpuma

vienībā, - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

3.

Kā lietot Viramune

Lietot tikai Viramune Jums nav atļauts. Jums tas jālieto kopā ar vismaz divām citām antiretrovirālām

zālēm. Ārsts Jums ieteiks vislabākās zāles.

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Parastā deva visiem pieaugušajiem ir vienāda (20 ml).

Jūsu bērnam devu aprēķinās ārsts. Aprēķinā tiks iekļauts Jūsu bērna vecums un svars vai ķermeņa

virsmas laukums. Pārliecinieties, ka bērna ārsts skaidri informē Jūs par Jūsu bērnam nepieciešamo

devu.

Pieaugušiem

Nevirapīna deva pieaugušajiem ir 20 ml (200 mg) suspensijas vienreiz dienā pirmajās 14 ārstēšanas

dienās (”ievadterapijas” perioda laikā). Pēc 14 dienām parastā deva ir 20 ml (200 mg) 2 reizes dienā.

Ir ļoti svarīgi pirmajās 14 dienās („ievadterapijas” periodā) lietot tikai 20 ml Viramune dienā. Ja Jums

šajā periodā parādās jebkādi izsitumi, nepalieliniet devu, bet konsultējieties ar savu ārstu.

Viramune ir pieejams arī 200 mg tablešu veidā, kas domātas pieaugušiem pacientiem (no 16 gadu

vecuma).

Bērniem

Pirmajās 14 terapijas dienās („ievadterapijas” periodā) visiem bērniem deva ir 4 mg/kg ķermeņa masas

vai 150 mg/m

ķermeņa virsmas laukuma vienreiz dienā. Pēc tam Jūsu bērnam būs jāpiemēro divreiz

dienā lietojama deva un Jūsu ārsts izvēlēsies pareizo devu pamatojoties uz bērna svaru vai ķermeņa

virsmas laukumu.

Ir ļoti svarīgi, ka pirmajās 14 dienās („ievadterapijas” periodā) Jūsu bērns Viramune lieto tikai vienu

reizi dienā. Ja Jūsu bērnam šajā periodā parādās jebkādi izsitumi, nepalieliniet devu, bet konsultējieties

ar savu ārstu.

Viramune pieejams arī 200 mg tablešu veidā vecākiem bērniem, īpaši pusaudžiem, ar svaru virs 50 kg

vai ķermeņa virsmas lielumu virs 1,25 m

. Jūsu bērna ārsts informēs Jūs par precīzi pareizu devu Jūsu

bērnam. Jūsu bērna ārsts nepārtraukti kontrolēs bērna svaru vai ķermeņa virsmas laukumu pareizas

devas nodrošināšanai.

Ja Jūs māc šaubas, droši vaicājiet bērna ārstam vai farmaceitam.

Precīzai devas nomērīšanai jāizmanto klāt pievienotā šļirce un adapteris; jārīkojas šādi:

Viegli sakratiet pudeli.

Atveriet pudeli.

Pievienojiet plastmasas adapteri pudeles kakliņam, vispirms piespiežot, pēc tam pagriežot.

Pārliecinieties, ka adapteris ir cieši nostiprināts.

Ievietojiet mēršļirci adapterī. Pārliecinieties, ka mēršļirce ir cieši piestiprināta.

Apgrieziet pudeli otrādi un lēni ievelciet mēršļircē nepieciešamo Viramune suspensijas

iekšķīgai lietošanai daudzumu.

Maksimālais tilpums, ko variet ievilkt vienā reizē ir 5 ml. Ja ir vajadzīga lielāka deva, atkārtojiet

punktu 4.-5.

Pudeli var uzglabāt, noslēdzot ar adaptera vāciņu.

Ja esat pieaudzis cilvēks un izvēlaties citu mērierīci, kā, piemēram, mērglāzi vai tējkaroti, lūdzu,

pārliecinieties, ka visa nepieciešamā deva ir iedzerta, jo daļa Viramune var palikt mērglāzē vai uz

karotes.

Ir pierādīts, ka 14 dienu ilgais „ievadterapijas” periods samazina ādas izsitumu risku.

Tā kā Viramune vienmēr jālieto kopā ar citām HIV ārstēšanai paredzētām antiretrovirālām zālēm,

Jums rūpīgi jāievēro norādījumi par citu zāļu lietošanu. Tie ir iekļauti šo zāļu lietošanas instrukcijās.

Jums jāturpina lietot Viramune tik ilgi, cik vien norādījis Jūsu ārsts.

Kā izskaidrots „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”, Jūsu ārsts kontrolēs Jūsu aknu testus un

iespējamo blakusparādību (piemēram, izsitumu) parādīšanos. Atkarībā no pārbaudes rezultāta Jūsu

ārsts var izlemt pārtraukt ārstēšanu ar Viramune. Vēlāk Jūsu ārsts var izlemt atsākt ārstēšanu ar

zemākām devām.

Viramune suspensija iekšķīgai lietošanai ir šķidra suspensija un tā jālieto tikai iekšķīgi.

Rūpīgi sakratiet pudeli pirms lietošanas.

Ja esat lietojis Viramune vairāk nekā noteikts

Nelietojiet lielāku par šajā lietošanas instrukcijā aprakstīto Viramune devu. Līdz šim ir maz

informācijas par Viramune pārdozēšanas ietekmi. Ja esat lietojis Viramune vairāk nekā noteikts,

konsultējieties ar savu ārstu.

Ja esat aizmirsis lietot Viramune

Centieties neaizmirst devu. Ja par aizmirsto devu atceraties 8 stundu laikā no paredzētā lietošanas

laika, lietojiet aizmirsto devu, cik ātri vien iespējams. Ja tas notiek vairāk kā 8 stundas pēc paredzētā

devas lietošanas laika, lietojiet tikai nākošo devu parastajā laikā.

Ja pārtraucat lietot Viramune

Visu devu lietošana pareizajā laikā:

ievērojami palielina Jūsu antiretrovirālo zāļu kombinācijas efektivitāti;

samazina iespēju, ka Jūsu HIV infekcija kļūs rezistenta pret Jūsu antiretrovirālām zālēm.

Ja vien Jūsu ārsts nav ieteicis lietošanu pārtraukt, ir svarīgi turpināt Viramune lietot pareizi, kā

aprakstīts iepriekš.

Ja Jūs pārtraucat lietot Viramune ilgāk par 7 dienām, Jūsu ārsts ieteiks atsākt ārstēšanu, ievērojot 14

dienu „ievadterapijas” periodu”(kā aprakstīts iepriekš), pēc tam atgriezties pie devas 2 reizes dienā.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

HIV infekcijas ārstēšanas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes

līmenis asinīs. Tas daļēji tiek saistīts ar veselības atgūšanu un dzīvesveidu, bet lipīdu līmeņa izmaiņu

gadījumā – dažreiz arī ar zālēm pret HIV. Jūsu ārsts veiks izmeklējumus, lai atklātu šīs izmaiņas.

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Kā minēts „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”, vissvarīgākā Viramune blakusparādība ir

smagas un dzīvībai bīstamas ādas reakcijas un nopietni aknu bojājumi. Parasti šīs reakcijas

novēro pirmajās 18 ārstēšanas nedēļās ar Viramune. Tādēļ šī svarīgā perioda laikā ārstam

rūpīgi jāveic pacienta novērošana.

Vienmēr, kad novērojat jebkādus izsitumu simptomus, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Parasti, ja parādās izsitumi, tie ir viegli vai mēreni. Taču, dažiem pacientiem izsitumi, kuri parādās kā

pūslīši uz ādas, var būt smagi vai dzīvībai bīstami (Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiskā

epidermālā nekrolīze), ziņots arī par nāvējošiem gadījumiem. Lielākajā daļā gadījumu smagi izsitumi

un viegli/mēreni izsitumi parādās pirmo 6 ārstēšanas nedēļu laikā.

Ja parādās izsitumi un arī slikta dūša, Jums nekavējoties jāpārtrauc ārstēšana un jākonsultējas ar ārstu.

Lūdzu, pievērsiet īpašu uzmanību visiem Jūsu bērna izsitumiem. Kaut gan tie var izlikties parasti

(piemēram, autiņu radīti izsitumi), patiesībā tie var būt Viramune izraisīti. Ja ir šaubas, jautājiet bērna

ārstam.

Var parādīties paaugstinātas jutības (alerģiskas) reakcijas. Šādas reakcijas var izpaustie kā anafilakse

(smaga alerģijas forma) ar tādiem simptomiem kā, piemēram:

izsitumi

sejas tūska

apgrūtināta elpošana (bronhu spazmas)

anafilaktisks šoks

Iespējamas arī paaugstinātas jutības reakcijas kopā ar tādām blakusparādībām kā, piemēram:

drudzis,

bullozi izsitumi

čūlas mutes gļotādā

acu iekaisums

sejas tūska

vispārēja tūska

elpas trūkums

muskuļu vai locītavu sāpes

leikocītu skaita samazināšanās (granulocitopēnija)

vispārēja saslimšanas sajūta vai

nopietnas problēmas ar aknām vai nierēm (aknu vai nieru mazspēja).

Ja Jums parādās izsitumi vai kāda cita ar paaugstinātas jutības (alerģijas) reakcijām saistīta

blakusparādība, nekavējoties informējiet savu ārstu. Šādas reakcijas var būt bīstamas dzīvībai.

Ir ziņots, ka, lietojot Viramune, konstatētas aknu funkcijas patoloģijas, ieskaitot dažus aknu iekaisuma

(hepatīta) gadījumus, kuri var būt pēkšņi un smagi (akūts hepatīts) un aknu mazspēju, kuri var būt

nāvējoši.

Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir kāds no klīniskajiem simptomiem, kas liecina par aknu

bojājumiem:

ēstgribas zudums,

slikta dūša,

vemšana,

dzeltena āda (dzelte),

sāpes vēderā.

Zemāk norādītās blakusparādības tika novērotas pacientiem, kuri lietoja Viramune:

Ļoti bieži (var skart vairāk kā 1 no 10 pacientiem):

- izsitumi

Bieži (var skart līdz 1 no 10 pacientiem):

- leikocītu skaita samazināšanās (granulocitopēnija)

- alerģiskas reakcijas (paaugstinātas jutības reakcijas)

- galvassāpes

- nelabums (slikta dūša)

- vemšana

- sāpes vēderā

- caureja

- aknu iekaisums (hepatīts)

- nogurums

- drudzis

- patoloģiski aknu funkcionālo testu rezultāti

Retāk (var skart līdz 1 no 100 pacientiem):

- alerģiskas reakcijas, kas izpaužas kā izsitumi, sejas tūska, apgrūtināta elpošana (bronhu spazmas) vai

anafilaktisks šoks

- eritrocītu skaita samazināšanās (anēmija)

- dzeltena āda (dzelte)

- smagi un dzīvībai bīstami ādas izsitumi (Stīvensa Džonsona sindroms/toksiska epidermāla nekrolīze)

- nātrene

- šķidrums zemādā (angioedēma)

- locītavu sāpes (artralgija)

- muskuļu sāpes (mialģija)

- samazināts fosfātu līmenis asinīs

- paaugstināts asinsspiediens

Reti (var skart līdz 1 no 1000 pacientiem):

- pēkšņs un smags aknu iekaisums (zibensveida hepatīts)

- zāļu radīta reakcija ar sistēmiskiem simptomiem (zāļu radīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem

simptomiem)

Ja Viramune tiek lietots kombinācijā ar citiem antiretrovirāliem līdzekļiem, novērotas šādas

blakusparādības:

- samazināts eritrocītu vai trombocītu skaits

- aizkuņģa dziedzera iekaisums

- ādas sajūtu samazināšanās vai novirzes.

Šīs parādības parasti ir saistītas ar citu antiretrovirālu līdzekļu lietošanu, un tās varētu sagaidīt, ja

Viramune lieto kombinācijā ar citiem līdzekļiem; taču maz ticams, ka tās izraisa Viramune.

Papildu blakusparādības bērniem un pusaudžiem

Bērniem biežāk novēro balto asins šūnu skaita samazināšanos (granulocitopēniju). Sarkano asins šūnu

samazināšanās, ko varētu saistīt ar Viramune lietošanu, arī ir biežāk novērota bērniem. Tāpat kā

izsitumu parādīšanās gadījumā, lūdzu, ziņojiet ārstam par jebkuru blakusparādību.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Viramune

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un pudeles pēc „ EXP”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu. Viramune jāizlieto 6 mēnešu laikā pēc

pudeles atvēršanas.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Viramune satur

Aktīvā viela ir nevirapīns. 5 ml satur 50 mg nevirapīna (hemihidrāta veidā).

Citas sastāvdaļas ir:

karbomērs,

metilparahidroksibenzoāts,

propilparahidroksibenzoāts,

sorbīts,

saharoze,

polisorbāts 80,

nātrija hidroksīds un

ūdens.

Viramune ārējais izskats un iepakojums

Viramune suspensija iekšķīgai lietošanai ir balta vai gandrīz balta homogēna suspensija.

Viramune suspensija iekšķīgai lietošanai pieejama plastikāta pudelēs pa 240 ml. Pareizas devas

nomērīšanai pievienota plastmasas mēršļirce.

Viramune ir pieejams arī 200 mg tabletēs, kas paredzētas vecākiem bērniem un pieaugušiem.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Boehringer Ingelheim International GmbH

Binger Strasse 173

55216 Ingelheim am Rhein,

Vācija

Ražotājs

Boehringer Ingelheim Pharma GmbH & Co. KG

Binger Strasse 173

55216 Ingelheim am Rhein,

Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

SCS Boehringer Ingelheim Comm.V

Tél/Tel: +32 2 773 33 11

България

Бьорингер Ингелхайм РЦВ ГмбХ и Ко КГ -

клон България

Тел: +359 2 958 79 98

Lietuva

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Lietuvos filialas

Tel.: +370 473922

Luxembourg/Luxemburg

SCS Boehringer Ingelheim Comm.V

Tél/Tel: +32 2 773 33 11

Česká republika

Boehringer Ingelheim spol. s r.o.

Tel: +420 234 655 111

Magyarország

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Magyarországi Fióktelepe

Tel.: +36 1 299 8900

Danmark

Boehringer Ingelheim Danmark A/S

Tlf: +45 39 15 88 88

Malta

Boehringer Ingelheim Ireland Ltd.

Tel: +35 31 295 9620

Deutschland

Boehringer Ingelheim Pharma GmbH & Co. KG

Tel: +49 (0) 800 77 90 900

Nederland

Boehringer Ingelheim b.v.

Tel: +31 (0) 800 22 55 889

Eesti

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Eesti filiaal

Tel: +372 612 8000

Norge

Boehringer Ingelheim Norway KS

Tlf: +47 66 76 13 00

Ελλάδα

Boehringer Ingelheim Ellas A.E.

Tηλ: +30 2 10 89 06 300

Österreich

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Tel: +43 1 80 105-7870

España

Boehringer Ingelheim España, S.A.

Tel: +34 93 404 51 00

Polska

Boehringer Ingelheim Sp. z o.o.

Tel.: +48 22 699 0 699

France

Boehringer Ingelheim France S.A.S.

Tél: +33 3 26 50 45 33

Portugal

Boehringer Ingelheim, Unipessoal, Lda

Tel: +351 21 313 53 00

Hrvatska

Boehringer Ingelheim Zagreb d.o.o.

Tel: +385 1 2444 600

Ireland

Boehringer Ingelheim Ireland Ltd.

Tel: +353 1 295 9620

România

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Viena - Sucursala Bucuresti

Tel: +40 21 302 2800

Slovenija

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Podružnica Ljubljana

Tel: +386 1 586 40 00

Ísland

Vistor hf.

Tel: +354 535 7000

Slovenská republika

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

organizačná zložka

Tel: +421 2 5810 1211

Italia

Boehringer Ingelheim Italia S.p.A.

Tel: +39 02 5355 1

Suomi/Finland

Boehringer Ingelheim Finland Ky

Puh/Tel: +358 10 3102 800

Κύπρος

Boehringer Ingelheim Ellas A.E.

Tηλ: +30 2 10 89 06 300

Sverige

Boehringer Ingelheim AB

Tel: +46 8 721 21 00

Latvija

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Latvijas filiāle

Tel: +371 67 240 011

United Kingdom

Boehringer Ingelheim Ltd.

Tel: +44 1344 424 600

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Viramune 100 mg ilgstošās darbības tabletes

nevirapinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad,

ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Viramune un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Viramune lietošanas

Kā lietot Viramune

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Viramune

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Viramune un kādam nolūkam tās lieto

Viramune pieder pie zāļu grupas, ko sauc par antiretrovirālām zālēm un ko lieto cilvēka imūndeficīta

vīrusa (HIV-1) infekcijas ārstēšanai.

Jūsu zāļu aktīvo vielu sauc par nevirapīnu. Nevirapīns pieder HIV ārstēšanai paredzētu zāļu grupai, ko

sauc par nenukleozīdu tipa reversās transkriptāzes inhibitoriem (NNRTI). Reversā transkriptāze ir

enzīms, kas HIV nepieciešams, lai vairotos. Nevirapīns pārtrauc reversās transkriptāzes darbību.

Pārtraucot reversās transkriptāzes darbību, Viramune palīdz kontrolēt HIV-1 infekciju.

Viramune lieto, lai ārstētu HIV-1 inficētus pusaudžus un bērnus no trīs gadu vecuma, kuri var norīt

tabletes. Viramune Jums jālieto kombinācijā ar citiem antiretrovirāliem līdzekļiem. Ārsts ieteiks Jums

vispiemērotākās zāles.

Viramune ilgstošās darbības tabletes jāuzsāk lietot tikai pēc 2-nedēļu cita tipa Viramune (tūlītējas

darbības tablešu vai suspensijas) lietošanas, un tikai pēc tam var pāriet uz Viramune ilgstošās darbības

formu.

Ja Viramune ir parakstīts Jūsu bērnam, lūdzu, ņemiet vērā, ka visa šajā lietošanas instrukcijā

sniegtā informācija ir paredzēta Jūsu bērnam (lūdzu, vārda „Jūs” vietā lasiet „Jūsu bērns”).

2.

Kas Jums jāzina pirms Viramune lietošanas

Nelietojiet Viramune šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija pret nevirapīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Ja Jūs agrāk esat lietojis Viramune un ārstēšanās bijusi jāpārtrauc tādēļ, ka Jums bijuši:

smagi ādas izsitumi

ādas izsitumi kopā ar citiem simptomiem, piemēram:

drudzi

buloziem izsitumiem

čūlām mutes dobumā

acu iekaisumu

sejas tūsku

vispārēju tūsku

elpas trūkumu

muskuļu vai locītavu sāpēm

sliktu vispārēju pašsajūtu

sāpēm vēderā

paaugstinātas jutības (alerģiskām) reakcijām

aknu iekaisumu (hepatītu)

ja Jums ir smaga aknu slimība

ja Jūs agrāk esat pārtraucis ārstēšanos ar Viramune aknu darbības izmaiņu dēļ

ja Jūs lietojat asinszāli (Hypericum perforatum) saturošas augu izcelsmes zāles. Šis augu

preparāts var pārtraukt pareizu Viramune iedarbību.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Viramune lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Pirmās 18 Viramune terapijas nedēļas ir svarīgs periods, kad Jums un Jūsu ārstam jāveic

stingra kontrole, lai konstatētu aknu vai ādas reakcijas. Tās var kļūt smagas vai pat bīstamas

dzīvībai. Vislielākais šādu reakciju risks Jums ir pirmo 6 terapijas nedēļu laikā.

Ja Jums parādās smagi izsitumi vai paaugstinātas jutības reakcijas (alerģiskas reakcijas)

izsitumu veidā, kam pievienojas citas blakusparādības, tādas kā

drudzis,

bullozi izsitumi,

čūlas mutes gļotādā,

acu iekaisums,

sejas tūska,

vispārēja tūska,

elpas trūkums,

muskuļu un locītavu sāpes,

vispārēja slikta pašsajūta

vai sāpes vēderā

JUMS JĀPĀRTRAUC VIRAMUNE LIETOŠANA UN NEKAVĒJOTIES JĀMEKLĒ ārsta

palīdzība, jo šādas reakcijas var apdraudēt dzīvību vai būt nāvējošas.

Ja Jums parādās jebkādi izsitumi, lūdzu nekavējoties informējiet savu ārstu, lai viņs varētu

Jums ieteikt vai nepieciešams pārtraukt Viramune lietošanu.

Ja Jums parādās aknu bojājuma pazīmes, tādas kā

apetītes trūkums,

slikta dūša,

vemšana,

dzeltena āda (dzelte),

sāpes vēderā

Jums jāpārtrauc Viramune lietošana un nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.

Ja Jums VIRAMUNE lietošanas laikā parādās smagas aknu, ādas vai paaugstinātas jutības

reakcijas, NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NETURPINIET Viramune lietošanu bez ārsta konsultācijas.

Jums jālieto ārsta nozīmētā Viramune deva. Tas ir sevišķi svarīgi pirmajās 14 ārstēšanas dienās

(sīkāku informāciju skatīt „Kā lietot Viramune”).

Šādi pacienti pieder paaugstinātai aknu bojājumu riska grupai:

sievietes

inficētie ar B un C hepatītu

izmainīti aknu funkcionālie testi

iepriekš neārstēti pacienti ar lielāku CD4 šūnu skaitu Viramune terapiju uzsākot (sievietēm virs

250 šūnas/mm

, vīriešiem virs 400 šūnas/mm

iepriekš ārstēti pacienti ar nosakāmu HIV-1 plazmas vīrusu koncentrāciju un lielāku CD4 šūnu

skaitu Viramune terapijas sākumā (sievietēm vairāk nekā 250 šūnu/mm³, vīriešiem vairāk nekā

400 šūnu/mm³)

Dažiem pacientiem ar tālu progresējušu HIV infekciju (AIDS) un iepriekš zināmu saslimšanu ar kādu

oportūnistisko infekciju (AIDS izsaukta saslimšana), drīz pēc tam, kad uzsākta zāļu, kas darbojas pret

HIV infekciju, lietošana, var parādīties agrāko oportūnistisko infekciju izraisītas iekaisuma pazīmes un

simptomi. Pastāv uzskats, ka šos simptomus izraisa organisma imūnās atbildes reakcijas uzlabošanās,

kas tādā veidā dod iespēju organismam cīnīties ar infekcijām, kas iepriekš nebija pamanāmas. Ja Jūs

ievērojat jebkādas infekcijas pazīmes, lūdzu, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Pēc Jūsu HIV infekcijas ārstēšanai paredzētās terapijas uzsākšanas, papildus oportūnistiskajām

infekcijām, var parādīties arī autoimūni traucējumi (stāvoklis, kad imūnā sistēma uzbrūk organisma

veselajiem audiem). Autoimūni traucējumi var parādīties daudzus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas.

Ja Jūs novērojat jebkādas infekcijas pazīmes vai citus simptomus, tādus kā muskuļu vājumu, vājumu,

kas rodas plaukstās un pēdās, bet virzās tālāk, pārņemot ķermeni, sirdsklauves, trīci vai hiperaktivitāti,

lūdzu informējiet savu ārstu nekavējoties, lai pielāgotu nepieciešamo ārstēšanu.

Dažiem pacientiem, kas lieto kombinētu antiretrovirālu terapiju, var novērot organisma tauku

izmaiņas. Ja novērojat ķermeņa tauku izmaiņas, griezieties pie ārsta (skatīt 4. punktu „Iespējamās

blakusparādības”).

Dažiem pacientiem, kuri lieto kombinētās antiretrovirālās terapijas līdzekļus, var attīstīties slimība, ko

sauc par osteonekrozi (kaulaudu bojāeja, ko izraisa kaulu asins apgādes zudums). Kombinētās

antiretrovirālās terapijas ilgums, kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smags imūnsistēmas

vājums, palielināts ķermeņa masas indekss var būt daži no daudzajiem šīs slimības riska faktoriem.

Osteonekrozes pazīmes ir locītavu stīvums, smeldze un sāpes (īpaši gūžās, ceļos un plecos) un

apgrūtinātas kustības. Ja novērojat kādus no šiem simptomiem, lūdzu, informējiet savu ārstu.

Ja Jūs vienlaikus lietojat nevirapīnu un zidovudīnu, lūdzu, informējiet savu ārstu, jo viņam varētu būt

jāpārbauda Jūsu leikocīti.

Pat ja bijāt pakļauts HIV infekcijai, nelietojiet Viramune , kamēr Jums nav uzstādīta HIV diagnoze un

ārsts nav ieteicis tās lietot. Viramune neizārstē HIV infekciju. Tādēļ Jums var turpināties infekcijas un

citu ar HIV infekciju saistīto slimību attīstība. Tādēļ ir svarīgi visu Viramune terapijas laiku sazināties

ar savu ārstu. Lai gan efektīvas antiretrovirālas terapijas rezultātā risks mazinās, tomēr Jūs varat

turpināt izplatīt HIV arī šo zāļu lietošanas laikā. Pārrunājiet ar savu ārstu nepieciešamos piesardzības

pasākumus, lai izvairītos no citu cilvēku inficēšanas.

Prednizolonu nedrīkst lietot Viramune izraisītu izsitumu ārstēšanai.

Ja Viramune lietošanas laikā Jūs lietojat orālus kontracepcijas līdzekļus (kā piem. pretapaugļošanās

tabletes) vai citas hormonālas dzimstības regulēšanas metodes, Jums papildus jālieto barjeras

kontracepciju (piemēram, prezervatīvus), lai izsargātos no grūtniecības un tālākas HIV pārnešanas.

Ja lietojat postmenopauzes hormonālos līdzekļus, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Ja Jūs lietojat vai Jums ir izrakstīts rifampicīns tuberkulozes ārstēšanai, lūdzu, informējiet ārstu, pirms

šo zāļu lietošanas vienlaikus ar Viramune.

Viramune ilgstošās darbības tabletes vai tablešu daļas pa laikam var tikt izvadītas un būt redzamas

izkārnījumos (fēcēs). Tās var izskatīties kā veselas tabletes, bet nav domājams, ka tas ietekmē

nevirapīna efektivitāti. Ziņojiet savam ārstam, ja izkārnījumos redzat tabletes daļas.

Bērni un pusaudži

Viramune 100 mg ilgstošās darbības tabletes drīkst lietot bērni no trīs gadu vecuma. Vienmēr precīzi

ievērojiet Jūsu bērna ārsta sniegtos norādījumus.

Lietošanai mazākiem bērniem no dzimšanas brīža ir pieejama šķidra, iekšķīgi lietojama suspensija.

Citas zāles un Viramune

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu

lietot. Jums jāinformē savs ārsts par visām citām zālēm, kuras lietojāt pirms Viramune tablešu

lietošanas; ārsts izvērtēs, vai tām jau ir vēlamā iedarbība un vai ir nepieciešama devu pielāgošana.

Jums rūpīgi jāizlasa citu HIV ārstēšanai nozīmēto zāļu, kuras Jums būs jālieto kombinētā terapijā ar

Viramune, lietošanas instrukcija.

Īpaši svarīgi izstāstīt ārstam, ja lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis:

asinszāli (Hypericum perforatum, zāles depresijas ārstēšanai)

rifampicīnu (zāles tuberkulozes ārstēšanai)

rifabutīnu (zāles tuberkulozes ārstēšanai)

makrolīdus (piem., klaritromicīnu) (zāles bakteriālas infekcijas ārstēšanai)

flukonazolu (zāles sēnīšu infekcijas ārstēšanai)

ketokonazolu (zāles sēnīšu infekcijas ārstēšanai)

itrakonazolu (zāles sēnīšu infekcijas ārstēšanai)

metadonu (zāles opiātu atkarības ārstēšanai)

varfarīnu (zāles asins sarecēšanas mazināšanai)

hormonālu kontracepciju, piemēram, pretapaugļošanās tabletes

atazanavīru (citas zāles HIV ārstēšanai)

lopinavīru/ritonavīru (citas zāles HIV ārstēšanai)

fosamprenavīru (citas zāles HIV ārstēšanai)

efavirenzu (citas zāles HIV ārstēšanai)

etravirīnu (citas zāles HIV infekcijas ārstēšanai)

rilpivirīnu (citas zāles HIV infekcijas ārstēšanai)

delavirdīnu (citas zāles HIV infekcijas ārstēšanai)

zidovudīnu (citas zāles HIV ārstēšanai)

boceprevīru (zāles C hepatīta ārstēšanai)

telaprevīru (zāles C hepatīta ārstēšanai)

elvitegravīru/kobicistatu (citas zāles HIV ārstēšanai)

Jūsu ārsts rūpīgi kontrolēs Viramune un šo zāļu iedarbību, ja Jūs tās lietojat vienlaicīgi.

Viramune kopā ar uzturu un dzērienu

Nav ierobežojumu Viramune lietošanai kopā ar uzturu un dzērienu.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja lietojat Viramune, bērna barošana ar krūti jāpārtrauc. Ja Jums ir HIV infekcija, bērna barošana ar

krūti parasti nav ieteicama, jo Jūsu piens var inficēt bērnu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Viramune lietošanas laikā iespējams nogurums. Ievērojiet piesardzību, veicot tādas darbības kā

transportlīdzekļa vadīšana, mehānismu vai iekārtu apkalpošana. Ja jūtat nogurumu, izvairieties no

iespējami bīstamām darbībām, piemēram, transportlīdzekļa vadīšanas vai kādu iekārtu vai mehānismu

apkalpošanas.

Viramune satur laktozi

Viramune ilgstošās darbības tabletes satur laktozi (piena cukuru).

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3.

Kā lietot Viramune

Lietot tikai Viramune Jums nav atļauts. Jums tas jālieto kopā ar vismaz divām citām antiretrovirālām

zālēm. Ārsts Jums ieteiks vislabākās zāles.

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Devas

Pieaugušajiem

Viramune 100 mg ilgstošās darbības tabletes nedrīkst lietot pieaugušajiem. To vietā pēc ievadperioda

jālieto Viramune 400 mg ilgstošās darbības tabletes.

Bērniem

Viramune ilgstošās darbības tabletes lietojamas tikai bērniem no trīs gadu vecuma. Jaunākiem bērniem

kopš dzimšanas brīža ir pieejama suspensija iekšķīgai lietošanai.

Jūsu bērna ārsts aprēķinās devu Jūsu bērnam. Aprēķinā tiks ņemts vērā Jūsu bērna vecums un ķermeņa

masa vai ķermeņa virsmas laukums. Pārliecinieties, vai Jūsu bērna ārsts Jums skaidri pasaka, kāda

deva Jums jādod bērnam.

Deva bērniem ir 4 mg/kg ķermeņa masas vai 150 mg/m

ķermeņa virsmas laukuma vienreiz dienā

pirmās 14 terapijas dienas (”ievadperiods”) ar Viramune suspensiju iekšķīgai lietošanai. Pēc tam Jūsu

bērns pāries uz Viramune ilgstošas darbības tablešu lietošanu vienreiz dienā un Jūsu bērna ārsts

pieņems lēmumu par pareizo devu un tablešu stiprumu, ņemot vērā Jūsu bērna ķermeņa masu vai

ķermeņa virsmas laukumu.

Ir ļoti svarīgi, lai Jūsu bērns lietotu Viramune suspensiju iekšķīgai lietošanai tikai vienreiz dienā

pirmās 14 dienas ("ievadperiods”). Ja Jūsu bērnam šajā laikā rodas izsitumi, nesāciet Viramune

ilgstošās darbības tablešu lietošanu, bet konsultējieties ar bērna ārstu.

Jūsu bērna ārsts nepārtraukti pārbaudīs Jūsu bērna vecumu, ķermeņa masu vai ķermeņa virsmas

laukumu, lai nodrošinātu pareizas devas lietošanu. Ja neesat drošs, lūdzu, jautājiet padomu sava bērna

ārstam.

Ir pierādīts, ka 14 dienu ilgais „ievadterapijas” periods samazina ādas izsitumu risku.

Pacienti, kuri lieto tūlītējas darbības tabletes vai suspensiju iekšķīgai lietošanai, var sākt ilgstošas

darbības tablešu lietošanu bez „ievadperioda”.

Tā kā Viramune vienmēr jālieto kopā ar citām HIV ārstēšanai paredzētām antiretrovirālām zālēm,

Jums rūpīgi jāievēro norādījumi par citu savu zāļu lietošanu. Tie ir iekļauti šo zāļu lietošanas

instrukcijās.

Viramune ir pieejams arī kā 400 mg ilgstošās darbības tabletes lietošanai vienreiz dienā pēc ievadfāzes

bērniem atkarībā no vecuma un ķermeņa masas (ķerneņa virsmas laukuma). Jūsu bērna ārsts informēs

Jūs par pareizo devu Jūsu bērnam.

Jums jāturpina lietot Viramune, cik vien ilgi Jūsu ārsts tās nozīmējis.

Kā izskaidrots „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā” iepriekš, ārsts kontrolēs Jūsu aknu testus un

blakusparādību, piemēram, izsitumu parādīšanos. Atkarībā no pārbaudes rezultāta Jūsu ārsts var izlemt

pārtraukt ārstēšanu ar Viramune. Vēlāk Jūsu ārsts var lemt, vai atsākt ārstēšanu ar zemākām devām.

Ja Jums ir jebkādas pakāpes nieru vai aknu disfunkcija, lietojiet tikai Viramune 200 mg tabletes vai

Viramune 50 mg/5 ml suspensiju iekšķīgai lietošanai.

Viramune ilgstošās darbības tabletes jālieto tikai iekšķīgi. Nesakošļājiet ilgstošās darbības tabletes. Jūs

drīkstat ieņemt Viramune kopā ar uzturu vai bez tā.

Ja esat lietojis Viramune vairāk nekā noteikts

Nelietojiet lielāku par šajā lietošanas instrukcijā aprakstīto Viramune devu. Līdz šim ir maz

informācijas par Viramune pārdozēšanas ietekmi. Ja esat lietojis Viramune vairāk nekā noteikts,

konsultējieties ar savu ārstu.

Ja esat aizmirsis lietot Viramune

Centieties neaizmirst devu. Ja par aizmirsto devu atceraties 12 stundu laikā no paredzētā lietošanas

laika, lietojiet aizmirsto devu, cik drīz vien iespējams. Ja tas notiek vairāk nekā 12 stundas pēc

paredzētā devas lietošanas laika, lietojiet nākamo devu ierastajā laikā.

Ja pārtraucat lietot Viramune

Visu devu lietošana pareizajā laikā:

ievērojami palielina Jūsu antiretrovirālo zāļu kombinācijas efektivitāti;

samazina iespēju, ka Jūsu HIV infekcija kļūs rezistenta pret Jūsu antiretrovirālām zālēm.

Ja vien Jūsu ārsts nav ieteicis lietošanu pārtraukt, ir svarīgi turpināt Viramune lietot pareizi, kā

aprakstīts iepriekš.

Ja Jūs pārtraucat lietot Viramune ilgāk par 7 dienām, Jūsu ārsts ieteiks atsākt ārstēšanu, ievērojot

14 dienu „ievadterapijas” periodu ar Viramune suspensiju iekšķīgai lietošanai (kā aprakstīts iepriekš),

pēc tam turpināt, lietojot Viramune ilgstošās darbības tabletes vienreiz dienā.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

HIV infekcijas ārstēšanas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes

līmenis asinīs. Tas daļēji tiek saistīts ar veselības atgūšanu un dzīvesveidu, bet lipīdu līmeņa izmaiņu

gadījumā – dažreiz arī ar zālēm pret HIV. Jūsu ārsts veiks izmeklējumus, lai atklātu šīs izmaiņas.

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Kā minēts „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”, vissvarīgākā Viramune blakusparādība ir

smagas un dzīvībai bīstamas ādas reakcijas un nopietni aknu bojājumi. Parasti šīs reakcijas

novēro pirmajās 18 ārstēšanas nedēļās ar Viramune. Tādēļ šī svarīgā perioda laikā ārstam

rūpīgi jāveic pacienta novērošana.

Vienmēr, kad novērojat jebkādus izsitumu simptomus, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Parasti, ja parādās izsitumi, tie ir viegli vai mēreni. Taču, dažiem pacientiem izsitumi, kuri parādās kā

pūslīši uz ādas, var būt smagi vai dzīvībai bīstami (Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiskā

epidermālā nekrolīze), ziņots arī par nāvējošiem gadījumiem. Lielākajā daļā gadījumu smagi izsitumi

un viegli/mēreni izsitumi parādās pirmo 6 ārstēšanas nedēļu laikā.

Ja parādās izsitumi un arī slikta dūša, Jums nekavējoties jāpārtrauc ārstēšana un jākonsultējas ar ārstu.

Var parādīties paaugstinātas jutības (alerģiskas) reakcijas. Šādas reakcijas var izpaustie kā anafilakse

(smaga alerģijas forma) ar tādiem simptomiem kā, piemēram:

izsitumi

sejas tūska

apgrūtināta elpošana (bronhu spazmas)

anafilaktisks šoks

Iespējamas arī paaugstinātas jutības reakcijas kopā ar tādām blakusparādībām kā, piemēram:

drudzis

bullozi izsitumi

čūlas mutes gļotādā

acu iekaisums

sejas tūska

vispārēja tūska

elpas trūkums

muskuļu vai locītavu sāpes

leikocītu skaita samazināšanās (granulocitopēnija)

vispārēja saslimšanas sajūta vai

nopietnas problēmas ar aknām vai nierēm (aknu vai nieru mazspēja).

Ja Jums parādās izsitumi vai kāda cita ar paaugstinātas jutības (alerģijas) reakcijām saistīta

blakusparādība, nekavējoties informējiet savu ārstu. Šādas reakcijas var būt bīstamas dzīvībai.

Ir ziņots, ka, lietojot Viramune, konstatētas aknu funkcijas izmaiņas. Tās ietver dažus aknu iekaisuma

(hepatīta) gadījumus, kas var būt pēkšņi un smagi (akūts hepatīts) un aknu mazspēju, kuri var būt

nāvējoši.

Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir kāds no klīniskajiem simptomiem, kas liecina par aknu

bojājumiem:

ēstgribas zudums

slikta dūša

vemšana

dzeltena āda (dzelte)

sāpes vēderā

Zemāk norādītās blakusparādības tika novērotas pacientiem, kuri lietoja Viramune 200 mg tabletes

14 dienu ievadfāzes laikā:

Bieži (var skart līdz 1 no 10 pacientiem):

izsitumi

drudzis

galvassāpes

sāpes vēderā

slikta dūša (nelabums)

mīksti izkārnījumi (caureja)

noguruma sajūta (nespēks)

Retāk (var skart līdz 1 no 100 pacientiem):

alerģiskas reakcijas (paaugstināta jutība)

alerģiska reakcija, kas raksturīga ar izsitumiem, sejas tūsku, apgrūtinātu elpošanu (bronhu

spazmām) vai anafilaktisku šoku

zāļu izraisīta reakcija ar sistēmiskiem simptomiem (zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un

sistēmiskiem simptomiem)

pēkšņs un spēcīgs aknu iekaisums (zibensveida hepatīts)

izteikti un dzīvībai bīstami izsitumi uz ādas (Stīvensa-Džonsona sindroms/toksiska epidermas

nekrolīze)

dzeltena āda (dzelte)

nātrene

šķidrums zem ādas (angioedēma)

vemšana

muskuļu sāpes (mialģija)

locītavu sāpes (artralģija)

samazināts balto asins šūnu skaits (granulocitopēnija)

patoloģiski aknu funkcionālo testu rezultāti

pazemināts fosfora līmenis asinīs

paaugstināts asinsspiediens

Reti (var skart līdz 1 no 1000 pacientiem):

aknu iekaisums (hepatīts)

samazināts sarkano asins šūnu skaits (anēmija)

Tālāk aprakstītas blakusparādības ir radušās pacientiem, kam lietotas Viramune ilgstošas darbības

tabletes vienreiz dienā balstterapijas fāzes laikā:

Bieži (var skart līdz 1 no 10 pacientiem):

izsitumi

galvassāpes

sāpes vēderā

slikta dūša (nelabums)

aknu iekaisums (hepatīts)

noguruma sajūta (nespēks)

patoloģiski aknu funkcionālo testu rezultāti

drudzis

vemšana

mīksti izkārnījumi (caureja)

Retāk (var skart līdz 1 no 100 pacientiem):

alerģiskas reakcijas (paaugstināta jutība)

alerģiska reakcija, kam raksturīgi izsitumi, sejas pietūkums, apgrūtināta elpošana (bronhu

spazmas) vai anafilaktisks šoks

zāļu izraisīta reakcija ar sistēmiskiem simptomiem (zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un

sistēmiskiem simptomiem)

pēkšņs un spēcīgs aknu ieskaisums (zibensveida hepatīts)

smagi un dzīvībai bīstami ādas izsitumi (Stīvensa-Džonsona sindroms/toksiska epidermas

nekrolīze)

samazināts sarkano asins šūnu skaits (anēmija)

samazināts balto asins šūnu skaits (granulocitopēnija)

dzeltena āda (dzelte)

nātrene

šķidrums zem ādas (angioedēma)

muskuļu sāpes (mialģija)

locītavu sāpes (artralģija)

pazemināts fosfora līmenis asinīs

paaugstināts asinsspiediens

Ja Viramune tiek lietots kombinācijā ar citiem antiretrovirāliem līdzekļiem, novērotas arī šādas

blakusparādības:

samazināts eritrocītu vai trombocītu skaits

aizkuņģa dziedzera iekaisums

ādas sajūtu samazināšanās vai novirzes

Šīs parādības parasti ir saistītas ar citu antiretrovirālu līdzekļu lietošanu, un tās varētu sagaidīt, ja

Viramune lieto kombinācijā ar citiem līdzekļiem; taču maz ticams, ka tās izraisa Viramune.

Papildu blakusparādības bērniem un pusaudžiem

Bērniem biežāk novēro leikocītu skaita samazināšanos (granulocitopēniju). Sarkano asins šūnu

samazināšanās, ko varētu saistīt ar nevirapīna lietošanu, arī ir biežāk novērota bērniem. Tāpat kā

izsitumu parādīšanās gadījumā, lūdzu, ziņojiet ārstam par jebkuru blakusparādību.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Viramune

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un pudeles pēc „ EXP”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Viramune jāizlieto 2 mēnešu laikā pēc pudeles atvēršanas.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Viramune satur

Aktīvā viela ir nevirapīns. Katra ilgstošās darbības tablete satur 100 mg nevirapīna.

Citas sastāvdaļas ir laktoze (monohidrāta veidā), hipromeloze, dzeltenais dzelzs oksīds un

magnija stearāts.

Viramune ārējais izskats un iepakojums

Viramune 100 mg ilgstošās darbības tabletes ir dzeltenas, apaļas un abpusēji izliektas. Ilgstošās

darbības tablešu diametrs ir aptuveni 9 mm, vienā pusē ir iespiedums V01, bet otrā pusē – uzņēmuma

logo. Viramune 100 mg ilgstošās darbības tabletes tiek piegādātas pudelēs pa 90 ilgstošās darbības

tabletēm.

Viramune ir pieejams arī kā suspensija iekšķīgai lietošanai, tabletes vai ilgstošās darbības tabletes ar

lielāku stiprumu.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Boehringer Ingelheim International GmbH

Binger Strasse 173

55216 Ingelheim am Rhein,

Vācija

Ražotājs

Boehringer Ingelheim Pharma GmbH & Co. KG

Binger Strasse 173

55216 Ingelheim am Rhein,

Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

SCS Boehringer Ingelheim Comm.V

Tél/Tel: +32 2 773 33 11

България

Бьорингер Ингелхайм РЦВ ГмбХ и Ко КГ -

клон България

Тел: +359 2 958 79 98

Lietuva

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Lietuvos filialas

Tel.: +370 473922

Luxembourg/Luxemburg

SCS Boehringer Ingelheim Comm.V

Tél/Tel: +32 2 773 33 11

Česká republika

Boehringer Ingelheim spol. s r.o.

Tel: +420 234 655 111

Magyarország

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Magyarországi Fióktelepe

Tel.: +36 1 299 8900

Danmark

Boehringer Ingelheim Danmark A/S

Tlf: +45 39 15 88 88

Malta

Boehringer Ingelheim Ireland Ltd.

Tel: +35 31 295 9620

Deutschland

Boehringer Ingelheim Pharma GmbH & Co. KG

Tel: +49 (0) 800 77 90 900

Nederland

Boehringer Ingelheim b.v.

Tel: +31 (0) 800 22 55 889

Eesti

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Eesti filiaal

Tel: +372 612 8000

Norge

Boehringer Ingelheim Norway KS

Tlf: +47 66 76 13 00

Ελλάδα

Boehringer Ingelheim Ellas A.E.

Tηλ: +30 2 10 89 06 300

Österreich

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Tel: +43 1 80 105-7870

España

Boehringer Ingelheim España, S.A.

Tel: +34 93 404 51 00

Polska

Boehringer Ingelheim Sp. z o.o.

Tel.: +48 22 699 0 699

France

Boehringer Ingelheim France S.A.S.

Tél: +33 3 26 50 45 33

Portugal

Boehringer Ingelheim, Unipessoal, Lda

Tel: +351 21 313 53 00

Hrvatska

Boehringer Ingelheim Zagreb d.o.o.

Tel: +385 1 2444 600

România

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Viena - Sucursala Bucuresti

Tel: +40 21 302 2800

Ireland

Boehringer Ingelheim Ireland Ltd.

Tel: +353 1 295 9620

Slovenija

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Podružnica Ljubljana

Tel: +386 1 586 40 00

Ísland

Vistor hf.

Tel: +354 535 7000

Slovenská republika

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

organizačná zložka

Tel: +421 2 5810 1211

Italia

Boehringer Ingelheim Italia S.p.A.

Tel: +39 02 5355 1

Suomi/Finland

Boehringer Ingelheim Finland Ky

Puh/Tel: +358 10 3102 800

Κύπρος

Boehringer Ingelheim Ellas A.E.

Tηλ: +30 2 10 89 06 300

Sverige

Boehringer Ingelheim AB

Tel: +46 8 721 21 00

Latvija

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Latvijas filiāle

Tel: +371 67 240 011

United Kingdom

Boehringer Ingelheim Ltd.

Tel: +44 1344 424 600

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Viramune 400 mg ilgstošās darbības tabletes

nevirapinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad,

ja šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Viramune un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Viramune lietošanas

Kā lietot Viramune

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Viramune

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Viramune un kādam nolūkam tās lieto

Viramune pieder pie zāļu grupas, ko sauc par antiretrovirālām zālēm un ko lieto cilvēka imūndeficīta

vīrusa (HIV-1) infekcijas ārstēšanai.

Jūsu zāļu aktīvo vielu sauc par nevirapīnu. Nevirapīns pieder HIV ārstēšanai paredzētu zāļu grupai, ko

sauc par nenukleozīdu tipa reversās transkriptāzes inhibitoriem (NNRTI). Reversā transkriptāze ir

enzīms, kas HIV nepieciešams, lai vairotos. Nevirapīns pārtrauc reversās transkriptāzes darbību.

Pārtraucot reversās transkriptāzes darbību, Viramune palīdz kontrolēt HIV-1 infekciju.

Viramune lieto, lai ārstētu HIV-1 inficētus pieaugušos, pusaudžus un bērnus no trīs gadu vecuma, kuri

var norīt tabletes. Viramune Jums jālieto kombinācijā ar citiem antiretrovirāliem līdzekļiem. Ārsts

ieteiks Jums vispiemērotākās zāles.

Viramune ilgstošās darbības tabletes jāuzsāk lietot tikai pēc 2-nedēļu cita tipa Viramune (tūlītējas

darbības tablešu vai suspensijas) lietošanas, un tikai pēc tam var pāriet uz Viramune ilgstošās darbības

formu.

2.

Kas Jums jāzina pirms Viramune lietošanas

Nelietojiet Viramune šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija pret nevirapīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Ja Jūs agrāk esat lietojis Viramune un ārstēšanās bijusi jāpārtrauc tādēļ, ka Jums bijuši:

smagi ādas izsitumi

ādas izsitumi kopā ar citiem simptomiem, piemēram:

drudzi

buloziem izsitumiem

čūlām mutes dobumā

acu iekaisumu

sejas tūsku

vispārēju tūsku

elpas trūkumu

muskuļu vai locītavu sāpēm

sliktu vispārēju pašsajūtu

sāpēm vēderā

paaugstinātas jutības (alerģiskām) reakcijām

aknu iekaisumu (hepatītu)

ja Jums ir smaga aknu slimība

ja Jūs agrāk esat pārtraucis ārstēšanos ar Viramune aknu darbības izmaiņu dēļ

ja Jūs lietojat asinszāli (Hypericum perforatum) saturošas augu izcelsmes zāles. Šis augu

preparāts var pārtraukt pareizu Viramune iedarbību.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Viramune lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Pirmās 18 Viramune terapijas nedēļas ir svarīgs periods, kad Jums un Jūsu ārstam jāveic

stingra kontrole, lai konstatētu aknu vai ādas reakcijas. Tās var kļūt smagas vai pat bīstamas

dzīvībai. Vislielākais šādu reakciju risks Jums ir pirmo 6 terapijas nedēļu laikā.

Ja Jums parādās smagi izsitumi vai paaugstinātas jutības reakcijas (alerģiskas reakcijas)

izsitumu veidā, kam pievienojas citas blakusparādības, tādas kā

drudzis,

bullozi izsitumi,

čūlas mutes gļotādā,

acu iekaisums,

sejas tūska,

vispārēja tūska,

elpas trūkums,

muskuļu un locītavu sāpes,

vispārēja slikta pašsajūta

vai sāpes vēderā

JUMS JĀPĀRTRAUC VIRAMUNE LIETOŠANA UN NEKAVĒJOTIES JĀMEKLĒ ārsta

palīdzība, jo šādas reakcijas var apdraudēt dzīvību vai būt nāvējošas.

Ja Jums parādās jebkādi izsitumi, lūdzu nekavējoties informējiet savu ārstu, lai viņs varētu

Jums ieteikt vai nepieciešams pārtraukt Viramune lietošanu.

Ja Jums parādās aknu bojājuma pazīmes, tādas kā

apetītes trūkums,

slikta dūša,

vemšana,

dzeltena āda (dzelte),

sāpes vēderā

Jums jāpārtrauc Viramune lietošana un nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.

Ja Jums Viramune lietošanas laikā parādās smagas aknu, ādas vai paaugstinātas jutības

reakcijas, NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NETURPINIET VIRAMUNE lietošanu bez ārsta

konsultācijas.

Jums jālieto ārsta nozīmētā Viramune deva. Tas ir sevišķi svarīgi pirmajās 14 ārstēšanas dienās

(sīkāku informāciju skatīt „Kā lietot Viramune”).

Šādi pacienti pieder paaugstinātai aknu bojājumu riska grupai:

sievietes,

inficētie ar B un C hepatītu,

izmainīti aknu funkcionālie testi,

iepriekš neārstēti pacienti ar lielāku CD4 šūnu skaitu Viramune terapiju uzsākot (sievietēm virs

250 šūnas/mm

, vīriešiem virs 400 šūnas/mm

iepriekš ārstēti pacienti ar nosakāmu HIV-1 plazmas vīrusu koncentrāciju un lielāku CD4 šūnu

skaitu Viramune terapijas sākumā (sievietēm vairāk nekā 250 šūnu/mm³, vīriešiem vairāk nekā

400 šūnu/mm³).

Dažiem pacientiem ar tālu progresējušu HIV infekciju (AIDS) un iepriekš zināmu saslimšanu ar kādu

oportūnistisko infekciju (AIDS izsaukta saslimšana), drīz pēc tam, kad uzsākta zāļu, kas darbojas pret

HIV infekciju, lietošana, var parādīties agrāko oportūnistisko infekciju izraisītas iekaisuma pazīmes un

simptomi. Pastāv uzskats, ka šos simptomus izraisa organisma imūnās atbildes reakcijas uzlabošanās,

kas tādā veidā dod iespēju organismam cīnīties ar infekcijām, kas iepriekš nebija pamanāmas. Ja Jūs

ievērojat jebkādas infekcijas pazīmes, lūdzu, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Pēc Jūsu HIV infekcijas ārstēšanai paredzētās terapijas uzsākšanas, papildus oportūnistiskajām

infekcijām, var parādīties arī autoimūni traucējumi (stāvoklis, kad imūnā sistēma uzbrūk organisma

veselajiem audiem). Autoimūni traucējumi var parādīties daudzus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas.

Ja Jūs novērojat jebkādas infekcijas pazīmes vai citus simptomus, tādus kā muskuļu vājumu, vājumu,

kas rodas plaukstās un pēdās, bet virzās tālāk, pārņemot ķermeni, sirdsklauves, trīci vai hiperaktivitāti,

lūdzu informējiet savu ārstu nekavējoties, lai pielāgotu nepieciešamo ārstēšanu.

Dažiem pacientiem, kas lieto kombinētu antiretrovirālu terapiju, var novērot organisma tauku

izmaiņas. Ja novērojat ķermeņa tauku izmaiņas, griezieties pie ārsta (skatīt 4. punktu „Iespējamās

blakusparādības”).

Dažiem pacientiem, kuri lieto kombinētās antiretrovirālās terapijas līdzekļus, var attīstīties slimība, ko

sauc par osteonekrozi (kaulaudu bojāeja, ko izraisa kaulu asins apgādes zudums). Kombinētās

antiretrovirālās terapijas ilgums, kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smags imūnsistēmas

vājums, palielināts ķermeņa masas indekss var būt daži no daudzajiem šīs slimības riska faktoriem.

Osteonekrozes pazīmes ir locītavu stīvums, smeldze un sāpes (īpaši gūžās, ceļos un plecos) un

apgrūtinātas kustības. Ja novērojat kādus no šiem simptomiem, lūdzu, informējiet savu ārstu.

Ja Jūs vienlaikus lietojat nevirapīnu un zidovudīnu, lūdzu, informējiet savu ārstu, jo viņam varētu būt

jāpārbauda Jūsu leikocīti.

Pat ja bijāt pakļauts HIV infekcijai, nelietojiet Viramune , kamēr Jums nav uzstādīta HIV diagnoze un

ārsts nav ieteicis tās lietot. Viramune neizārstē HIV infekciju. Tādēļ Jums var turpināties infekcijas un

citu ar HIV infekciju saistīto slimību attīstība. Tādēļ ir svarīgi visu Viramune terapijas laiku sazināties

ar savu ārstu. Lai gan efektīvas antiretrovirālas terapijas rezultātā risks mazinās, tomēr Jūs varat

turpināt izplatīt HIV arī šo zāļu lietošanas laikā. Pārrunājiet ar savu ārstu nepieciešamos piesardzības

pasākumus, lai izvairītos no citu cilvēku inficēšanas.

Prednizolonu nedrīkst lietot Viramune izraisītu izsitumu ārstēšanai.

Ja Viramune lietošanas laikā Jūs lietojat orālus kontracepcijas līdzekļus (kā piem. pretapaugļošanās

tabletes) vai citas hormonālas dzimstības regulēšanas metodes, Jums papildus jālieto barjeras

kontracepciju (piemēram, prezervatīvus), lai izsargātos no grūtniecības un tālākas HIV pārnešanas.

Ja lietojat postmenopauzes hormonālos līdzekļus, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Ja Jūs lietojat vai Jums ir izrakstīts rifampicīns tuberkulozes ārstēšanai, lūdzu, informējiet ārstu, pirms

šo zāļu lietošanas vienlaikus ar Viramune.

Viramune ilgstošās darbības tabletes vai tablešu daļas pa laikam var tikt izvadītas un būt redzamas

izkārnījumos ( fēcēs). Tās var izskatīties kā veselas tabletes, bet nav domājams, ka tas ietekmē

nevirapīna efektivitāti. Ziņojiet savam ārstam, ja izkārnījumos redzat tabletes daļas.

Bērni un pusaudži

Viramune 400 mg ilgstošās darbības tabletes var lietot arī bērni šādos gadījumos:

- vecums

8 gadi un ķermeņa masa 43,8 kg vai vairāk;

- vecums no 3 līdz 8 gadiem un ķermeņa masa 25 kg vai vairāk;

- ķermeņa virsmas laukums 1,17 kvadrātmetri vai lielāks.

Lietošanai mazākiem bērniem no dzimšanas brīža ir pieejamas mazākas ilgstošās darbības tabletes vai

šķidra, iekšķīgi lietojama suspensija.

Citas zāles un Viramune

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu

lietot. Jums jāinformē savs ārsts par visām citām zālēm, kuras lietojāt pirms Viramune tablešu

lietošanas; ārsts izvērtēs, vai tām jau ir vēlamā iedarbība un vai ir nepieciešama devu pielāgošana.

Jums rūpīgi jāizlasa citu HIV ārstēšanai nozīmēto zāļu, kuras Jums būs jālieto kombinētā terapijā ar

Viramune, lietošanas instrukcija.

Īpaši svarīgi izstāstīt ārstam, ja lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis:

asinszāli (Hypericum perforatum, zāles depresijas ārstēšanai)

rifampicīnu (zāles tuberkulozes ārstēšanai)

rifabutīnu (zāles tuberkulozes ārstēšanai)

makrolīdus (piem., klaritromicīnu) (zāles bakteriālas infekcijas ārstēšanai)

flukonazolu (zāles sēnīšu infekcijas ārstēšanai)

ketokonazolu (zāles sēnīšu infekcijas ārstēšanai)

itrakonazolu (zāles sēnīšu infekcijas ārstēšanai)

metadonu (zāles opiātu atkarības ārstēšanai)

varfarīnu (zāles asins sarecēšanas mazināšanai)

hormonālu kontracepciju, piemēram, pretapaugļošanās tabletes

atazanavīru (citas zāles HIV ārstēšanai)

lopinavīru/ritonavīru (citas zāles HIV ārstēšanai)

fosamprenavīru (citas zāles HIV ārstēšanai)

efavirenzu (citas zāles HIV ārstēšanai)

etravirīnu (citas zāles HIV infekcijas ārstēšanai)

rilpivirīnu (citas zāles HIV infekcijas ārstēšanai)

delavirdīnu (citas zāles HIV infekcijas ārstēšanai)

zidovudīnu (citas zāles HIV ārstēšanai)

boceprevīru (zāles C hepatīta ārstēšanai)

telaprevīru (zāles C hepatīta ārstēšanai)

elvitegravīru/kobicistatu (citas zāles HIV ārstēšanai)

Jūsu ārsts rūpīgi kontrolēs Viramune un šo zāļu iedarbību, ja Jūs tās lietojat vienlaicīgi.

Viramune kopā ar uzturu un dzērienu

Nav ierobežojumu Viramune lietošanai kopā ar uzturu un dzērienu.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja lietojat Viramune, bērna barošana ar krūti jāpārtrauc. Ja Jums ir HIV infekcija, bērna barošana ar

krūti parasti nav ieteicama, jo Jūsu piens var inficēt bērnu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Viramune lietošanas laikā iespējams nogurums. Ievērojiet piesardzību, veicot tādas darbības kā

transportlīdzekļa vadīšana, mehānismu vai iekārtu apkalpošana. Ja jūtat nogurumu, izvairieties no

iespējami bīstamām darbībām, piemēram, transportlīdzekļa vadīšanas vai kādu iekārtu vai mehānismu

apkalpošanas.

Viramune satur laktozi

Viramune ilgstošās darbības tabletes satur laktozi (piena cukuru).

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3.

Kā lietot Viramune

Lietot tikai Viramune Jums nav atļauts. Jums tas jālieto kopā ar vismaz divām citām antiretrovirālām

zālēm. Ārsts Jums ieteiks vislabākās zāles.

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Devas

Pieaugušajiem:

Deva ir viena 200 mg Viramune tablete dienā pirmās 14 terapijas dienas („ievadperiods”). Šim

ievadperiodam ir pieejams atsevišķš terapijas uzsākšanas iepakojums ar Viramune 200 mg tabletēm.

Pēc 14 dienām parastā deva ir viena 400 mg ilgstošās darbības tablete vienreiz dienā.

Ir ļoti svarīgi, lai Jūs lietotu Viramune tableti tikai vienreiz dienā pirmās 14 dienas ("ievadperiods”). Ja

Jums šajā laikā rodas izsitumi, nesāciet Viramune ilgstošās darbības tablešu lietošanu, bet

konsultējieties ar ārstu.

Ir pierādīts, ka 14 dienu ilgais „ievadterapijas” periods samazina ādas izsitumu risku.

Pacienti, kuri jau lieto tūlītējas darbības tabletes vai suspensiju iekšķīgai lietošanai, var sākt ilgstošas

darbības tablešu lietošanu bez „ievadperioda”.

Tā kā Viramune vienmēr jālieto kopā ar citām HIV ārstēšanai paredzētām antiretrovirālām zālēm,

Jums rūpīgi jāievēro norādījumi par citu savu zāļu lietošanu. Tie ir iekļauti šo zāļu lietošanas

instrukcijās.

Viramune ir pieejams arī kā mazākas ilgstošās darbības tabletes (bērniem no 3 gadu vecuma pēc

ievadperioda) vai kā suspensija iekšķīgai lietošanai (visām vecuma grupām).

Jums jāturpina lietot Viramune, cik vien ilgi Jūsu ārsts tās nozīmējis.

Kā izskaidrots „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā” iepriekš, ārsts kontrolēs Jūsu aknu testus un

blakusparādību, piemēram, izsitumu parādīšanos. Atkarībā no pārbaudes rezultāta Jūsu ārsts var izlemt

pārtraukt ārstēšanu ar Viramune. Vēlāk Jūsu ārsts var lemt, vai atsākt ārstēšanu ar zemākām devām.

Ja Jums ir jebkādas pakāpes nieru vai aknu disfunkcija, lietojiet tikai Viramune 200 mg tabletes vai

Viramune 50 mg/5 ml suspensiju iekšķīgai lietošanai.

Viramune ilgstošās darbības tabletes jālieto tikai iekšķīgi. Nesakošļājiet ilgstošās darbības tabletes. Jūs

drīkstat ieņemt Viramune kopā ar uzturu vai bez tā.

Ja esat lietojis Viramune vairāk nekā noteikts

Nelietojiet lielāku par šajā lietošanas instrukcijā aprakstīto Viramune devu. Līdz šim ir maz

informācijas par Viramune pārdozēšanas ietekmi. Ja esat lietojis Viramune vairāk nekā noteikts,

konsultējieties ar savu ārstu.

Ja esat aizmirsis lietot Viramune

Centieties neaizmirst devu. Ja par aizmirsto devu atceraties 12 stundu laikā no paredzētā lietošanas

laika, lietojiet aizmirsto devu, cik drīz vien iespējams. Ja tas notiek vairāk nekā 12 stundas pēc

paredzētā devas lietošanas laika, lietojiet nākamo devu ierastajā laikā.

Ja pārtraucat lietot Viramune

Visu devu lietošana pareizajā laikā:

ievērojami palielina Jūsu antiretrovirālo zāļu kombinācijas efektivitāti

samazina iespēju, ka Jūsu HIV infekcija kļūs rezistenta pret Jūsu antiretrovirālām zālēm.

Ja vien Jūsu ārsts nav ieteicis lietošanu pārtraukt, ir svarīgi turpināt Viramune lietot pareizi, kā

aprakstīts iepriekš.

Ja Jūs pārtraucat lietot Viramune ilgāk par 7 dienām, Jūsu ārsts ieteiks atsākt ārstēšanu, ievērojot

14 dienu „ievadterapijas” periodu ar Viramune tabletēm (kā aprakstīts iepriekš), pēc tam turpināt,

lietojot Viramune ilgstošās darbības tabletes vienreiz dienā.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

HIV infekcijas ārstēšanas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes

līmenis asinīs. Tas daļēji tiek saistīts ar veselības atgūšanu un dzīvesveidu, bet lipīdu līmeņa izmaiņu

gadījumā – dažreiz arī ar zālēm pret HIV. Jūsu ārsts veiks izmeklējumus, lai atklātu šīs izmaiņas.

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Kā minēts „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”, vissvarīgākā Viramune blakusparādība ir

smagas un dzīvībai bīstamas ādas reakcijas un nopietni aknu bojājumi. Parasti šīs reakcijas

novēro pirmajās 18 ārstēšanas nedēļās ar Viramune. Tādēļ šī svarīgā perioda laikā ārstam

rūpīgi jāveic pacienta novērošana.

Vienmēr, kad novērojat jebkādus izsitumu simptomus, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Parasti, ja parādās izsitumi, tie ir viegli vai mēreni. Taču, dažiem pacientiem izsitumi, kuri parādās kā

pūslīši uz ādas, var būt smagi vai dzīvībai bīstami (Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiskā

epidermālā nekrolīze), ziņots arī par nāvējošiem gadījumiem. Lielākajā daļā gadījumu smagi izsitumi

un viegli/mēreni izsitumi parādās pirmo 6 ārstēšanas nedēļu laikā.

Ja parādās izsitumi un arī slikta dūša, Jums nekavējoties jāpārtrauc ārstēšana un jākonsultējas ar ārstu.

Var parādīties paaugstinātas jutības (alerģiskas) reakcijas. Šādas reakcijas var izpaustie kā anafilakse

(smaga alerģijas forma) ar tādiem simptomiem kā, piemēram:

izsitumi

sejas tūska

apgrūtināta elpošana (bronhu spazmas)

anafilaktisks šoks

Iespējamas arī paaugstinātas jutības reakcijas kopā ar tādām blakusparādībām kā, piemēram:

drudzis

bullozi izsitumi

čūlas mutes gļotādā

acu iekaisums

sejas tūska

vispārēja tūska

elpas trūkums

muskuļu vai locītavu sāpes

leikocītu skaita samazināšanās (granulocitopēnija)

vispārēja saslimšanas sajūta vai

nopietnas problēmas ar aknām vai nierēm (aknu vai nieru mazspēja).

Ja Jums parādās izsitumi vai kāda cita ar paaugstinātas jutības (alerģijas) reakcijām saistīta

blakusparādība, nekavējoties informējiet savu ārstu. Šādas reakcijas var būt bīstamas dzīvībai.

Ir ziņots, ka, lietojot Viramune, konstatētas aknu funkcijas izmaiņas. Tās ietver dažus aknu iekaisuma

(hepatīta) gadījumus, kas var būt pēkšņi un smagi (akūts hepatīts) un aknu mazspēju, kuri var būt

nāvējoši.

Pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir kāds no klīniskajiem simptomiem, kas liecina par aknu

bojājumiem:

ēstgribas zudums,

slikta dūša,

vemšana,

dzeltena āda (dzelte),

sāpes vēderā.

Zemāk norādītās blakusparādības tika novērotas pacientiem, kuri lietoja Viramune 200 mg tabletes

14 dienu ievadfāzes laikā:

Bieži (var skart līdz 1 no 10 pacientiem):

izsitumi

drudzis

galvassāpes

sāpes vēderā

slikta dūša (nelabums)

mīksti izkārnījumi (caureja)

noguruma sajūta (nespēks)

Retāk (var skart līdz 1 no 100 pacientiem):

alerģiskas reakcijas (paaugstināta jutība)

alerģiska reakcija, kas raksturīga ar izsitumiem, sejas tūsku, apgrūtinātu elpošanu (bronhu

spazmām) vai anafilaktisku šoku

zāļu izraisīta reakcija ar sistēmiskiem simptomiem (zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un

sistēmiskiem simptomiem)

pēkšņs un spēcīgs aknu iekaisums (zibensveida hepatīts)

izteikti un dzīvībai bīstami izsitumi uz ādas (Stīvensa-Džonsona sindroms/toksiska epidermas

nekrolīze)

dzeltena āda (dzelte)

nātrene

šķidrums zem ādas (angioedēma)

vemšana

muskuļu sāpes (mialģija)

locītavu sāpes (artralģija)

samazināts balto asins šūnu skaits (granulocitopēnija)

patoloģiski aknu funkcionālo testu rezultāti

pazemināts fosfora līmenis asinīs

paaugstināts asinsspiediens

Reti (var skart līdz 1 no 1000 pacientiem):

aknu iekaisums (hepatīts)

samazināts sarkano asins šūnu skaits (anēmija)

Tālāk aprakstītas blakusparādības ir radušās pacientiem, kam lietotas Viramune ilgstošas darbības

tabletes vienreiz dienā balstterapijas fāzes laikā:

Bieži (var skart līdz 1 no 10 pacientiem):

izsitumi

galvassāpes

sāpes vēderā

slikta dūša (nelabums)

aknu iekaisums (hepatīts)

noguruma sajūta (nespēks)

patoloģiski aknu funkcionālo testu rezultāti

drudzis

vemšana

mīksti izkārnījumi (caureja)

Retāk (var skart līdz 1 no 100 pacientiem):

alerģiskas reakcijas (paaugstināta jutība)

alerģiska reakcija, kam raksturīgi izsitumi, sejas pietūkums, apgrūtināta elpošana (bronhu

spazmas) vai anafilaktisks šoks

zāļu izraisīta reakcija ar sistēmiskiem simptomiem (zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un

sistēmiskiem simptomiem)

pēkšņs un spēcīgs aknu ieskaisums (zibensveida hepatīts)

smagi un dzīvībai bīstami ādas izsitumi (Stīvensa-Džonsona sindroms/toksiska epidermas

nekrolīze)

samazināts sarkano asins šūnu skaits (anēmija)

samazināts balto asins šūnu skaits (granulocitopēnija)

dzeltena āda (dzelte)

nātrene

šķidrums zem ādas (angioedēma)

muskuļu sāpes (mialģija)

locītavu sāpes (artralģija)

pazemināts fosfora līmenis asinīs

paaugstināts asinsspiediens

Ja Viramune tiek lietots kombinācijā ar citiem antiretrovirāliem līdzekļiem, novērotas arī šādas

blakusparādības:

samazināts eritrocītu vai trombocītu skaits

aizkuņģa dziedzera iekaisums

ādas sajūtu samazināšanās vai novirzes

Šīs parādības parasti ir saistītas ar citu antiretrovirālu līdzekļu lietošanu, un tās varētu sagaidīt, ja

Viramune lieto kombinācijā ar citiem līdzekļiem; taču maz ticams, ka tās izraisa Viramune.

Papildu blakusparādības bērniem un pusaudžiem

Bērniem biežāk novēro leikocītu skaita samazināšanos (granulocitopēniju). Sarkano asins šūnu

samazināšanās, ko varētu saistīt ar nevirapīna lietošanu, arī ir biežāk novērota bērniem. Tāpat kā

izsitumu parādīšanās gadījumā, lūdzu, ziņojiet ārstam par jebkuru blakusparādību.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Viramune

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera vai pudeles pēc

„EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Viramune jāizlieto 2 mēnešu laikā pēc pudeles atvēršanas.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Viramune satur

Aktīvā viela ir nevirapīns. Katra ilgstošās darbības tablete satur 400 mg nevirapīna.

Citas sastāvdaļas ir laktoze (monohidrāta veidā), hipromeloze, dzeltenais dzelzs oksīds, magnija

stearāts.

Viramune ārējais izskats un iepakojums

Dzeltenas, ovālas, abpusēji izliektas ilgstošās darbības tabletes. Ilgstošās darbības tabletes ir aptuveni

9,3 x 19,1 mm lielas ar iespiedumu V04 vienā pusē un uzņēmuma logo otrā pusē. Viramune 400 mg

ilgstošās darbības tabletes ir iepakotas blisteros pa 30 vai 90 ilgstošās darbības tabletēm kastītē.

Viramune 400 mg ilgstošās darbības tabletes ir iepakotas arī pudelēs pa 30 ilgstošās darbības tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Viramune ir pieejams arī kā suspensija iekšķīgai lietošanai, tabletes vai ilgstošās darbības tabletes ar

mazāku stiprumu.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Boehringer Ingelheim International GmbH

Binger Strasse 173

55216 Ingelheim am Rhein,

Vācija

Ražotājs

Boehringer Ingelheim Pharma GmbH & Co. KG

Binger Strasse 173

55216 Ingelheim am Rhein,

Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

SCS Boehringer Ingelheim Comm.V

Tél/Tel: +32 2 773 33 11

Lietuva

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Lietuvos filialas

Tel.: +370 473922

България

Бьорингер Ингелхайм РЦВ ГмбХ и Ко КГ -

клон България

Тел: +359 2 958 79 98

Luxembourg/Luxemburg

SCS Boehringer Ingelheim Comm.V

Tél/Tel: +32 2 773 33 11

Česká republika

Boehringer Ingelheim spol. s r.o.

Tel: +420 234 655 111

Magyarország

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Magyarországi Fióktelepe

Tel.: +36 1 299 8900

Danmark

Boehringer Ingelheim Danmark A/S

Tlf: +45 39 15 88 88

Malta

Boehringer Ingelheim Ireland Ltd.

Tel: +35 31 295 9620

Deutschland

Boehringer Ingelheim Pharma GmbH & Co. KG

Tel: +49 (0) 800 77 90 900

Nederland

Boehringer Ingelheim b.v.

Tel: +31 (0) 800 22 55 889

Eesti

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Eesti filiaal

Tel: +372 612 8000

Norge

Boehringer Ingelheim Norway KS

Tlf: +47 66 76 13 00

Ελλάδα

Boehringer Ingelheim Ellas A.E.

Tηλ: +30 2 10 89 06 300

Österreich

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Tel: +43 1 80 105-7870

España

Boehringer Ingelheim España, S.A.

Tel: +34 93 404 51 00

Polska

Boehringer Ingelheim Sp. z o.o.

Tel.: +48 22 699 0 699

France

Boehringer Ingelheim France S.A.S.

Tél: +33 3 26 50 45 33

Portugal

Boehringer Ingelheim, Unipessoal, Lda

Tel: +351 21 313 53 00

Hrvatska

Boehringer Ingelheim Zagreb d.o.o.

Tel: +385 1 2444 600

România

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Viena - Sucursala Bucuresti

Tel: +40 21 302 2800

Ireland

Boehringer Ingelheim Ireland Ltd.

Tel: +353 1 295 9620

Slovenija

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Podružnica Ljubljana

Tel: +386 1 586 40 00

Ísland

Vistor hf.

Tel: +354 535 7000

Slovenská republika

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

organizačná zložka

Tel: +421 2 5810 1211

Italia

Boehringer Ingelheim Italia S.p.A.

Tel: +39 02 5355 1

Suomi/Finland

Boehringer Ingelheim Finland Ky

Puh/Tel: +358 10 3102 800

Κύπρος

Boehringer Ingelheim Ellas A.E.

Tηλ: +30 2 10 89 06 300

Sverige

Boehringer Ingelheim AB

Tel: +46 8 721 21 00

Latvija

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG

Latvijas filiāle

Tel: +371 67 240 011

United Kingdom

Boehringer Ingelheim Ltd.

Tel: +44 1344 424 600

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Viramune 200 mg tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 200 mg nevirapīna (nevirapinum) (bezūdens).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību

Katra tablete satur 318 mg laktozes ( monohidrāta veidā).

Katra tablete satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg), - būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Tablete

Baltas, ovālas, abpusēji izliektas tabletes. Vienā pusē ir gravējums “54 193”, kurš sadalīts ar svītriņu

uz pusēm kā ”54”un ”193”. Otrā pusē ir uzņēmuma logo. Dalījuma līnija nav paredzēta tabletes

salaušanai.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Viramune ir paredzēts lietošanai kombinētas antiretrovirālas terapijas sastāvā HIV-1 inficētiem

pieaugušajiem, pusaudžiem un visa vecuma bērniem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Vislielākā pieredze ar Viramune ir kombinācijā ar nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem

(NRTI). Turpmākas terapijas izvēle pēc Viramune jāpamato ar klīnisku pieredzi un rezistences

pārbaudi (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Viramune drīkst ordinēt ārsts, kuram ir pieredze HIV infekcijas ārstēšanā.

Devas

Pacienti no 16 gadu vecuma

Ieteicamā Viramune deva ir viena 200 mg tablete dienā pirmajās 14 dienās (ir konstatēts, ka šis

sākotnējais periods jāievēro, lai samazinātu izsitumu biežumu), pēc tam ordinē pa vienai 200 mg

tabletei divas reizes dienā kombinācijā ar vismaz diviem papildus antiretrovirāliem līdzekļiem.

Ja aizmirstās devas fakts ir konstatēts 8 stundu laikā, pacientam deva jālieto pēc iespējas ātrāk. Ja ir

pagājušas vairāk kā 8 stundas no vajadzīgā brīža, pacientam jālieto jau nākošā deva paredzētajā laikā.

Devas korekcijas apsvērumi

Pacientiem, kuriem 14 dienu ievadperiodā, lietojot pa 200 mg dienā, rodas izsitumi, Viramune devu

drīkst palielināt tikai pēc izsitumu izzušanas. Lokalizēti izsitumi rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4.

apakšpunktu). Zāļu lietošanu pa 200 mg reizi dienā nedrīkst turpināt ilgāk par 28 dienām, kad

iespējamā pārāk mazas devas un rezistences riska dēļ jāmeklē alternatīva terapija.

Pacientiem, kuri pārtrauc nevirapīna lietošanu uz vairāk nekā 7 dienām, jāatsāk zāļu lietošana ar

ieteikto divu nedēļu ievadperiodu.

Var rasties toksiska iedarbība, kuras dēļ jāpārtrauc ārstēšana ar Viramune (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Nevirapīna lietošana pacientiem pēc 65 gadu vecuma nav īpaši pētīta.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem, kam nepieciešama dialīze, tiek rekomendēta papildus

200 mg nevirapīna deva pēc katras dialīzes. Pacientiem ar CLcr ≥ 20 ml/min nav nepieciešama devas

korekcija, skatīt 4.4. un 5.2.apakšpunktu.

Aknu darbības traucējumi

Nevirapīnu nevajadzētu lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh-C,

skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem

devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Augstāk minētā Viramune 200 mg tablešu dozēšanas shēma ir derīga lielākiem bērniem, īpaši

pusaudžiem, jaunākiem par 16 gadiem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 50 kg vai kuru ķermeņa

virsmas laukums pēc Mostellera formulas pārsniedz 1,25 m

. Bērniem šajā vecuma grupā, kuru

ķermeņa masa ir zem 50 kg vai kuru ķermeņa virsmas laukums mazāks par 1,25 m

, pieejama iekšķīgi

lietojama suspensija, kuru var dozēt atbilstoši ķermeņa masai vai ķermeņa virsmas laukumam (lūdzu

skatīt zāļu aprakstu Viramune suspensija iekšķīgai lietošanai).

Bērni līdz 3 gadu vecumam

Pacientiem līdz 3 gadu vecumam un visām pārējām vecuma grupām ir pieejama tūlītējas darbības

suspensija iekšķīgai lietošanai (lūdzu skatīt atbilstošu zāļu aprakstu).

Lietošanas veids

Tabletēm jāuzdzer šķidrums, tās nedrīkst sasmalcināt vai košļāt. Viramune var lietot gan ēšanas laikā,

gan neatkarīgi no ēdienreizēm.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Atkārtota ordinēšana pacientiem, kuriem bijis nepieciešams ilgstošs pārtraukums stipri izteiktu

izsitumu, izsitumu un paaugstinātas jutības reakciju vai klīniska hepatīta dēļ nevirapīna lietošanas

laikā.

Pacienti ar smagiem aknu bojājumiem (Child-Pugh C), kā arī gadījumos, kad pirms terapijas ASAT

vai ALAT pārsniedz 5 ULN (5 normas augšējās robežas), terapiju drīkst sākt tikai tad, kad

ASAT/ALAT stabilizējas zem 5 ULN (5 normas augšējās robežas).

Atkārtota nozīmēšana pacientiem, kuriem iepriekšējā nevirapīna lietošanas reizē ASAT vai ALAT >

5 ULN (5 normas augšējās robežas) un agrāk, atkārtoti ordinējot nevirapīnu, novērotas aknu funkcijas

novirzes (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana ar asinszāli (Hypericum perforatum) saturošiem preparātiem, jo var pazemināties

nevirapīna plazmas koncentrācija un samazināties tā klīniskā iedarbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Viramune drīkst lietot tikai kopā ar vismaz 2 citiem antiretrovirāliem līdzekļiem (skatīt 5.1.

apakšpunktu).

Viramune nedrīkst lietot kā vienīgo antiretrovirālo līdzekli, jo monoterapija ar jebkuru antiretrovirālo

līdzekli izraisa vīrusa rezistenci.

Pirmās 18 terapijas nedēļas ar nevirapīnu ir kritiskais periods, kad nepieciešama stingra

pacienta kontrole, lai izslēgtu iespējamo smago un dzīvību apdraudošo ādas reakciju

parādīšanos (ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindroma (SJS) gadījumus un toksisko epidermālo

nekrolīzi (TEN)) un smagu hepatītu/aknu mazspēju. Vislielākais aknu un ādas reakciju risks

vērojams pirmo 6 terapijas nedēļu laikā. Tomēr, jebkura aknu bojājuma risks turpinās ilgāk

par šo periodu un monitorēšana jāturpina ar nelieliem intervāliem. Sieviešu dzimums un

paaugstināts CD4 šūnu skaits (>250/mm

3

pieaugušām sievietēm un >400/mm

3

pieaugušiem

vīriešiem), uzsākot nevirapīna terapiju, palielina aknu blakusparādību risku, ja pacientam ir

konstatēta HIV-1 RNS vīrusu koncentrācijā plazmā ≥50 kopijām/ml nevirapīna terapijas

sākumā. Tā kā nopietna un dzīvībai bīstama hepatotoksicitāte tika novērota kontrolētos un

nekontrolētos pētījumos pārsvarā pacientiem ar HIV-1 vīrusu koncentrāciju plazmā

50 kopijas/ml vai vairāk, nevirapīna terapiju nedrīkst sākt pieaugušām sievietēm ar CD4 šūnu

skaitu virs 250 šūnas/ mm

3

vai pieaugušiem vīriešiem ar CD4 šūnu skaitu virs 400 šūnas/ mm

3

,

kuriem plazmā ir konstatēta HIV-1 RNS, kamēr vien ieguvums nepārspēj risku.

Dažos gadījumos aknu bojājums ir progresējis, neskatoties uz ārstēšanas pārtraukšanu.

Pacientiem, kuriem attīstās hepatīta pazīmes vai simptomi, smagas ādas reakcijas vai

paaugstinātas jutības reakcijas, jāpārtrauc nevirapīna lietošana un nekavējoties jāveic

medicīniska izmeklēšana. Nevirapīnu nedrīkst atsākt pēc smagām aknu, ādas vai paaugstinātas

jutības reakcijām (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Stingri jāievēro devas, īpaši 14 dienu sākuma periodā (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ādas reakcijas

Pacientiem, kurus ārstēja ar nevirapīnu, galvenokārt pirmo 6 terapijas nedēļu laikā novēroja smagas un

dzīvībai bīstamas ādas reakcijas, ieskaitot nāves gadījumus. Tās ietvēra Stīvensa-Džonsona sindromu,

toksisku epidermālu nekrolīzi un paaugstinātas jutības reakcijas ar izsitumiem, konstitucionālām

izmaiņām un orgānu traucējumiem. Pirmo 18 ārstēšanas nedēļu laikā pacients intensīvi jākontrolē.

Pacienti uzmanīgi jākontrolē, ja parādās izolēti izsitumi. Ārstēšana ar nevirapīnu ilgstoši jāpārtrauc, ja

pacientam parādās stipri izteikti izsitumi, vai izsitumi, kam pievienojas konstitucionāli simptomi

(piemēram, drudzis, bullu veidošanās, mutes dobuma bojājumi, konjunktivīts, sejas tūska, muskuļu vai

locītavu sāpes vai vispārējs vājums), ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindromu vai toksisko epidermālo

nekrolīzi. Nevirapīna lietošana ilgstoši jāpārtrauc, ja pacientam parādās paaugstinātas jutības reakcijas

(izsitumi ar konstitucionāliem simptomiem vienlaikus ar orgānu traucējumiem, piemēram, hepatītu,

eozinofīliju, granulocitopēniju un nieru disfunkciju), skatīt 4.4. apakšpunktu.

Viramune ordinēšana devās, kas pārsniedz ieteicamās devas, var palielināt ādas reakciju, piemēram,

Stīvensa-Džonsona sindroma un toksiskās epidermālās nekrolīzes, biežumu un smagumu.

Pacientiem, kam Viramune lietošanas laikā parādījās ādas un/vai aknu reakcijas, tika novērota

rabdomiolīze.

Ir zināms, ka, lietojot kopā ar prednizonu (40 mg/dienā pirmo 14 ārstēšanas dienu laikā ar Viramune),

ar nevirapīnu saistīto izsitumu biežums nesamazinājās, izsitumu pastiprināšanās varēja būt saistīta ar

nevirapīna terapiju pirmo 6 nedēļu laikā.

Ir identificēti daži nopietnu ādas reakciju attīstības riska faktori, tie ir 200 mg dienā sākumdevas

neievērošana, uzsākot ārstēšanas kursu, un novilcināta konsultācija ar ārstu, parādoties sākotnējiem

simptomiem. Sievietēm ir augstāks izsitumu attīstības risks nekā vīriešiem, lietojot nevirapīnu vai

nevirapīnu nesaturošu terapiju.

Pacienti jāinformē, ka vislielākā nevirapīna toksicitāte saistīta ar izsitumiem. Pacientiem jāzina, ka,

parādoties jebkādiem izsitumiem, nekavējoties jāinformē ārsts, pēc sākotnējo izsitumu parādīšanās

ārsta konsultāciju nekādā gadījumā nevajag novilcināt. Lielākajā daļā gadījumu ar nevirapīnu

lietošanu saistītie izsitumi parādās pirmo 6 terapijas nedēļu laikā. Tāpēc pacientu šajā periodā rūpīgi

jānovēro, lai varētu konstatēt izsitumu parādīšanos. Pacients jāinformē, ka, parādoties izsitumiem,

divu pirmo terapijas nedēļu laikā, nedrīkst paaugstināt devu, kamēr izsitumi neizzūd. 200 mg dienas

devu nevajadzētu lietot ilgāk par 28 dienām, kad arī jāizlemj par alternatīvas terapijas uzsākšanu,

sakarā ar iespējamo nepietiekamas iedarbības un rezistences risku.

Jebkuram pacientam ar izteiktiem izsitumiem vai izsitumiem kopā ar konstitucionāliem simptomiem,

piemēram, drudzi, bulloziem izsitumiem, mutes dobuma bojājumiem, konjunktivītu, sejas tūsku,

muskuļu vai locītavu sāpēm vai vispārēju vājumu, jāpārtrauc šo zāļu lietošana un nekavējoties jāveic

medicīniska izmeklēšana. Šādiem pacientiem nevirapīna lietošanu nedrīkst atsākt.

Ja ir aizdomas, ka izsitumi pacientiem saistīti ar nevirapīna lietošanu, jāveic aknu funkcijas pārbaudes

tests. Pacientiem ar mērenu un smagu enzīmu paaugstināšanos (ASAT vai ALAT > 5 ULN), ilgstoši

jāpārtrauc nevirapīna lietošana.

Ja parādās paaugstinātas jutības reakcijas ar izsitumiem un konstitucionāliem simptomiem, piemēram,

drudzi, artralģiju, mialģiju un limfadenopātiju, un iesaistās orgānu traucējumi, piemēram, hepatīts,

eozinofīlija, granulocitopēnija un nieru disfunkcija, nevirapīna terapija vienmēr jāpārtrauc, un to

nedrīkst atjaunot (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu reakcijas

Pacientiem, kurus ārstēja ar nevirapīnu, novēroja smagu, dzīvībai bīstamu hepatotoksicitāti, ieskaitot

fatālu, akūtu hepatītu. Pirmās 18 terapijas nedēļas ir kritiskais periods, kad nepieciešama rūpīga

uzraudzība. Vislielākais aknu reakciju risks vērojams pirmo 6 terapijas nedēļu laikā. Tomēr risks

saglabājas arī pēc šī perioda, tāpēc monitorēšana pastāvīgos laika intervālos jāturpina visu terapijas

laiku.

Pacientiem, kam nevirapīna lietošanas laikā parādījās ādas un/vai aknu reakcijas, tika novērota

rabdomiolīze.

Paaugstināts ASAT vai ALAT līmenis (≥ 2,5 ULN (2,5 normas augšējās robežas)) un/vai vienlaikus B

un/vai C hepatīts antiretrovirālās terapijas sākumā saistīts ar lielāku aknu blakusparādību risku

vispārējās antiretrovirālās terapijas laikā, ieskaitot terapijas shēmas ar nevirapīnu.

Iepriekš neārstētām sieviešu dzimuma pacientēm ar paaugstinātu CD4 šūnu skaitu nevirapīna terapijas

sākumā ir paaugstināts aknu blakusparādību risks. Sievietēm ir trīsreiz lielāks simptomātisku, bieži ar

izsitumiem saistītu aknu notikumu risks nekā vīriešiem (5,8% salīdzinot ar 2,2%), un abu dzimumu

iepriekš neārstētiem pacientiem ar nosakāmām HIV-1 RNS plazmā un ar palielinātu CD4 šūnu skaitu,

uzsākot nevirapīna lietošanu, ir palielināts simptomātisku aknu notikumu risks. Retrospektīvā

pārskatā, pārsvarā par pacientiem ar HIV-1 vīrusu slodzi 50 vai vairāk kopiju/ml plazmā, sievietēm ar

CD4 šūnu skaitu > 250 šūnām/mm

bija 12 reizes augstāks simptomātisku aknu blakusparādību risks,

salīdzinot ar sievietēm, kurām CD4+ šūnu skaits bija < 250 šūnām/mm

(11,0% salīdzinot ar 0,9%).

Palielinātu risku konstatēja vīriešiem ar nosakāmām HIV-1 RNS plazmā un CD4 šūnu skaitu >

400 šūnām/mm

, salīdzinot ar vīriešiem, kuriem CD4 šūnu skaits bija < 400 šūnām/mm

(6,3%

salīdzinot ar 1,2%). Šis palielinātais toksicitātes risks, pamatojoties uz CD4 skaita sliekšņiem, netika

konstatēts pacientiem ar nenosakāmu HIV-1 vīrusu slodzi plazmā (<50 kopiju/ml).

Pacienti jāinformē, ka aknu reakcijas ir nozīmīgākā nevirapīna toksicitāte, un tāpēc pirmo 18

ārstēšanas nedēļu laikā nepieciešama stingra kontrole. Pacienti jāinformē, ka simptomu parādīšanās

gadījumā, kas norāda uz hepatītu, jāapsver nevirapīna pārtraukšana un nekavējoties jāveic medicīniska

izmeklēšana, ieskaitot aknu funkcionālo testu pārbaudi.

Aknu darbības uzraudzība

Pirms nevirapīna ārstēšanas uzsākšanas un terapijas laikā ar noteiktiem intervāliem jāveic klīniskās

bioķīmijas testi, ieskaitot aknu funkcijas testus.

Ir ziņots par novirzēm aknu funkcijas testos nevirapīna lietošanas laikā, dažreiz terapijas pirmajās

nedēļās.

Bieži aprakstīta asimptomātiska aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, un tās dēļ nav bijis

nepieciešams pārtraukt nevirapīna lietošanu. Asimptomātiska GGT paaugstināšanās nav

kontrindikācija terapijas turpināšanai.

Aknu testi jākontrolē ik pēc divām nedēļām pirmo 2 ārstēšanas mēnešu laikā, trešajā mēnesī un pēc

tam pārbaudes jāveic regulāri. Aknu testi jāpārbauda, ja pacientam parādās pazīmes vai simptomi, kas

liecina par hepatītu un/vai paaugstinātu jutību.

Ja pirms terapijas vai tās laikā ASAT vai ALAT ≥ 2,5 ULN, tad aknu testi jākontrolē biežāk, regulāru

klīnisku vizīšu laikā. Nevirapīnu nedrīkst lietot pacienti, kuriem ASAT vai ALAT pirms terapijas

pārsniedz 5 ULN, kamēr ASAT/ALAT nestabilizējas < 5 ULN (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ārstam un pacientam jābūt piesardzīgam, lai konstatētu hepatīta pirmās pazīmes, tās var būt

anoreksija, slikta dūša, dzelte, bilirubīnūrija, aholiski izkārnījumi, hepatomegālija vai aknu sāpīgums.

Pacients jāinformē, ka, parādoties šiem simptomiem, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.

Ja terapijas laikā ASAT vai ALAT palielinās > 5 ULN, nevirapīna lietošana nekavējoties

jāpārtrauc. Ja ASAT vai ALAT atgriežas līdz pamatrādītājam un pacientam nav klīnisku

hepatīta, izsitumu, konstitucionālu traucējumu vai orgānu bojājumu pazīmju vai simptomu,

individuāli izvērtējot, var būt iespējams atsākt nevirapīna lietošanu, sākumā ordinējot pa

200 mg/dienā 14 dienas, turpinot ar 400 mg dienā. Šajos gadījumos nepieciešama biežāka aknu

kontrole. Ja aknu funkcijas traucējumi atkārtojas, nevirapīna lietošana vienmēr jāpārtrauc.

Ja parādās klīnisks hepatīts, kam raksturīga anoreksija, slikta dūša, vemšana, dzelte UN

laboratorijas testu rezultāti (kā piemēram, mērenas vai smagas aknu funkcijas novirzes,

neskaitot GGT), nevirapīna lietošana vienmēr jāpārtrauc. Viramune nedrīkst atkārtoti ordinēt

pacientiem, kam nevirapīna lietošanas ilgstoša atsaukšana bija nepieciešama nevirapīna izraisīta

klīniskā hepatīta dēļ.

Aknu slimības

Viramune drošums un efektivitāte, lietojot pacientiem ar smagām aknu pamatslimībām, nav pierādīta.

Viramune ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu bojājumiem (Child-Pugh C, skatīt 4.3.

apakšpunktu). Farmakokinētisko pētījumu rezultāti liecina, ka jāievēro piesardzība, ja nevirapīnu

ordinē pacientiem ar mērenu aknu disfunkciju (Child-Pugh B). Pacientiem ar hronisku B vai C

hepatītu, kurus ārstē ar kombinētu antiretrovirālu terapiju, ir paaugstināts smagu un potenciāli dzīvībai

bīstamu aknu blakusparādību risks. Ja pacients vienlaikus lieto antivirālu terapiju B vai C hepatītam,

lūdzu iepazīstaties ar atbilstošu produktu informāciju.

Pacientiem ar iepriekš pastāvošu aknu disfunkciju, tajā skaitā hronisku aktīvu hepatītu, kombinētas

antiretrovirālas terapijas laikā palielinās aknu funkcijas traucējumu biežums, uzraudzība jāveic

atbilstoši standarta praksei. Ja šādiem pacientiem pasliktinās aknu slimība, jāapsver terapijas

pārtraukšana vai atcelšana.

Citi brīdinājumi

Pēc ekspozīcijas profilakse: ir ziņots, ka ar HIV-neinficētiem indivīdiem, kuri saņēma daudzkārtīgas

Viramune devas pēc-ekspozīcijas-profilaksē (PEP), novēroja smagu hepatotoksicitāti, ieskaitot aknu

mazspēju ar nepieciešamu transplantāciju; lietošana nebija aprobēta. Viramune lietošana specifiskā

PEP pētījumā nav izvērtēta, īpaši attiecībā uz ārstēšanās ilgumu, un tādēļ ir ļoti neieteicama.

Nevirapīns kombinētajā terapijā nav ārstniecības līdzeklis HIV-1 infekcijas gadījumā; pacientiem var

turpināties HIV-1 infekcijas progresēšana, ieskaitot oportūnistiskās infekcijas.

Lai gan ir pierādīts, ka efektīva vīrusu supresija, lietojot antiretrovirālu terapiju, būtiski mazina

seksuālas transmisijas risku, nevar izslēgt noteiktu atlikušo risku. Jāveic piesardzības pasākumi

transmisijas novēršanai saskaņā ar nacionālajām vadlīnijām.

Hormonālas dzimstības regulēšanas metodes, izņemot Depo- medroksiprogesterona acetātu (DMPA),

sievietēm, kas lieto Viramune, nedrīkst izmantot kā vienīgo kontracepcijas metodi, jo nevirapīns var

samazināt šo zāļu plazmas koncentrāciju. Šī iemesla dēļ un arī, lai mazinātu HIV transmisijas risku,

rekomendē barjeras kontracepciju (piemēram, prezervatīvus). Turklāt, ja nevirapīna lietošanas laikā

izmanto postmenopauzes hormonālos līdzekļus, tā terapeitiskais efekts jākontrolē.

Ķermeņa masa un vielmaiņas raksturlielumi:

Antiretrovirālas terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes

līmenis asinīs. Šīs izmaiņas daļēji var būt saistītas ar slimības kontroli un ar dzīvesveidu. Dažos

gadījumos iegūti pierādījumi par terapijas ietekmi uz lipīdu līmeni, bet nav pārliecinošu pierādījumu,

kas ķermeņa masas palielināšanos ļautu saistīt ar kādu noteiktu ārstēšanas līdzekli. Par lipīdu un

glikozes līmeņa kontroli asinīs sniegta atsauce uz oficiālām HIV ārstēšanas vadlīnijām. Lipīdu līmeņa

traucējumi jāārstē atbilstoši klīniskām indikācijām.

Klīnisko pētījumu laikā Viramune lietošana ir bijusi saistīta ar ABL holesterīna koncentrācijas

palielināšanos un vispārēju kopējās un ABL holesterīna koncentrācijas attiecības uzlabošanos. Tomēr

tā kā specifiski pētījumi nav veikti, šo konstatēto faktu klīniskā nozīme nav zināma. Bez tam,

Viramune lietošana nav izraisījusi glikozes traucējumus.

Osteonekroze: tiek ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar progresējošu HIV-

slimību un/vai pacientiem, kuri ilgstoši saņēmuši kombinēto antiretrovirālo terapiju (combination

antiretroviral therapy - CART), lai gan tiek uzskatīts, ka etioloģiju nosaka vairāki faktori (tai skaitā

kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smaga imūnsupresija, palielināts ķermeņa masas

indekss). Ja rodas locītavu smeldze un sāpes, locītavu stīvums vai kļūst apgrūtinātas kustības,

pacientam jāiesaka konsultēties ar ārstu.

Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms: HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot kombinēto

antiretrovirālo terapiju (combination antiretroviral therapy - CART), ir smags imūndeficīts, var

parādīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūnistiskajiem patogēnajiem

mikroorganismiem. Iekaisuma reakcija var novest pie smaga klīniskā stāvokļa vai pasliktināt

simptomu izpausmes. Parasti šādas reakcijas ir novērotas dažu pirmo nedēļu vai mēnešu laikā pēc

CART uzsākšanas. Nozīmīgākie šādu reakciju piemēri ir citomegalovīrusu izraisīts tīklenes iekaisums,

ģeneralizētas un/vai vietējas mikobaktēriju izraisītas infekcijas un Pneumocystis jiroveci pneimonija.

Visas iekaisuma reakciju pazīmes ir jāizvērtē, un nepieciešamības gadījumā jāordinē ārstēšana.

Ir saņemti ziņojumi par autoimūniem traucējumiem (tādiem kā Graves slimība un autoimūns hepatīts),

kas notiek imūnsistēmas reaktivācijas apstākļos; tomēr laiks līdz to rašanās sākumam ir mainīgāks un

šie notikumi var parādīties daudzus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas.

Pieejamie farmakokinētiskie dati liecina, ka nav ieteicams vienlaicīgi lietot rifampicīnu un nevirapīnu.

Bez tam, nav ieteicama Viramune un sekojošu preparātu vienlaicīga lietošana: efavirenzs,

ketokonazols, delavirdīns, etravirīns, rilpivirīns, elvitegravīrs (kombinācijā ar kobicistatu), atazanavīrs

(vienlaicīgi lietots ar ritonavīru), boceprevīrs, fosamprenavīrs (ja netiek lietots vienlaicīgi ar zemas

devas ritonavīru) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ar zidovudīnu bieži ir saistīta granulocitopēnija. Tādēļ pacientiem, kuri vienlaikus saņem nevirapīnu

un zidovudīnu, jo īpaši pediatriskajiem pacientiem, kā arī pacientiem, kuri saņem lielākas zidovudīna

devas, un pacientiem ar nepietiekamām kaulu smadzeņu rezervēm, jo īpaši pacientiem ar progresējošu

HIV izraisītu saslimšanu, ir palielināts granulocitopēnijas risks. Šādiem pacientiem rūpīgi jāseko līdzi

hematoloģiskajiem raksturlielumiem.

Laktoze: Viramune tabletes maksimāli ieteicamajā dienas devā satur 636 mg laktozes. Šīs zāles

nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai

glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nevirapīns ir CYP3A un potenciāls CYP2B6 induktors, kura maksimālā ierosinošā darbība rodas 2 – 4

nedēļu laikā pēc daudzu devu terapijas sākšanas.

Šādi metabolizējamu savienojumu koncentrācija plazmā var samazināties, lietojot kopā ar nevirapīnu.

Lietojot kombinācijā ar nevirapīnu, ieteicama P450 metabolizētu zāļu terapeitiskās efektivitātes rūpīga

uzraudzība.

Nevirapīna absorbciju neietekmē ēdiens, antacīdi vai zāles, kas veidotas ar sārmainu bufervielu.

Mijiedarbības dati ir prezentēti kā ģeometriskais vidējais ar 90% ticamības intervālu (90% TI), kad

šādi dati bija pieejami. NN = Nav nosakāms, ↑ = Palielināts, ↓ = Samazināts,

= Nav efekta

Zāles pēc

terapeitiskās grupas

Mijiedarbība

Ieteikumi par vienlaicīgu

lietošanu

PRETINFEKCIJAS LĪDZEKĻI

ANTIRETROVIRĀLI LĪDZEKĻI

NRTI

Didanozīns 100 –

150 mg 2 reizes dienā

Didanozīna AUC

1,08 (0,92-1,27)

Didanozīna C

Didanozīna C

0,98 (0,79-1,21)

Didanozīnu vienlaikus ar Viramune

var lietot bez devas pielāgošanas.

Emtricitabīns

Emtricitabīns nav cilvēka CYP 450

enzīmu inhibitors.

Emtricitabīnu vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Abakavīrs

Abakavīrs neinhibē citohroma P450

izoformas cilvēka aknu mikrosomās.

Abakavīru vienlaikus ar Viramune

var lietot bez devas pielāgošanas.

Lamivudīns 150 mg 2

reizes dienā

Nav lamivudīna šķietamā klīrensa un

izkliedes tilpuma pārmaiņu, kas liecina,

ka nevirapīns neveicina lamivudīna

klīrensu.

Lamivudīnu vienlaikus ar Viramune

var lietot bez devas pielāgošanas.

Stavudīns:

30/40 mg 2 reizes

dienā

Stavudīna AUC

0,96 (0,89-1,03)

Stavudīna C

Stavudīna C

0,94 (0,86-1,03)

Nevirapīns: salīdzinot ar iepriekš veikto

pārbaužu rezultātiem, līmenis

nemainījās.

Stavudīnu vienlaikus ar Viramune

var lietot bez devas pielāgošanas.

Tenofovīrs 300 mg

dienā

Tenofovīra līmenis plazmā saglabājās

nemainīgs, to lietojot vienlaicīgi ar

Tenofovīru vienlaikus ar Viramune

var lietot bez devas pielāgošanas.

nevirapīnu.

Tenofovīrs neietekmēja nevirapīna

līmeni plazmā.

Zidovudīns 100 -

200 mg 3 reizes dienā

Zidovudīna AUC

0,72 (0,60-0,96)

Zidovudine C

Zidovudīna C

0,70 (0,49-1,04)

Nevirapīns: Zidovudīns neietekmēja

nevirapīna farmakokinētiku.

Zidovudīnu vienlaikus ar Viramune

var lietot bez devas pielāgošanas.

Ar zidovudīnu bieži ir saistīta

granulocitopēnija. Tādēļ

pacientiem, kuri vienlaikus saņem

nevirapīnu un zidovudīnu, jo īpaši

pediatriskajiem pacientiem, kā arī

pacientiem, kuri saņem lielākas

zidovudīna devas, un pacientiem ar

nepietiekamām kaulu smadzeņu

rezervēm, jo īpaši pacientiem ar

progresējošu HIV izraisītu

saslimšanu, ir palielināts

granulocitopēnijas risks. Šādiem

pacientiem rūpīgi jāseko līdzi

hematoloģiskajiem

raksturlielumiem.

NNRTI

Efavirenzs 600 mg

dienā

Efavirenza AUC

0,72 (0,66-0,86)

Efavirenza C

0,68 (0,65-0,81)

Efavirenza C

0,88 (0,77-1,01)

Vienlaicīga efavirenza un Viramune

lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4.

apakšpunktu) papildus toksicitātes

dēļ. Turklāt šāda vienlaicīga

lietošana neuzlabo efektivitāti,

salīdzinot ar NNRTI monoterapiju

(2NN pētījuma rezultātus skatīt 5.1.

apakšpunktā).

Delavirdīns

Mijiedarbība nav pētīta.

Viramune lietošana vienlaicīgi ar

NNRTI nav ieteicama (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Etravirīns

Etravirīna lietošana vienlaicīgi ar

nevirapīnu var izraisīt nozīmīgu

etravirīna koncentrācijas plazmā

pazemināšanos un etravirīna

terapeitiskā efekta zudumu.

Viramune lietošana vienlaicīgi ar

NNRTI nav ieteicama (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Rilpivirīns

Mijiedarbība nav pētīta.

Viramune lietošana vienlaicīgi ar

NNRTI nav ieteicama (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

PI

Atazanavīrs/ritonavīrs

300/100 mg dienā

400/100 mg dienā

Atazanavīrs/r 300/100 mg:

Atazanavīra/r AUC

0,58 (0,48-0,71)

Atazanavīra/r C

0,28 (0,20-0,40)

Atazanavīra/r C

0,72 (0,60-0,86)

Atazanavīrs/r 400/100 mg:

Atazanavīra/r AUC

0,81 (0,65-1,02)

Atazanavīra/r C

0,41 (0,27-0,60)

Atazanavīra/r C

1,02 (0,85–1,24)

(salīdzinot ar 300/100 mg bez

nevirapīna)

Nevirapīna AUC

1,25 (1,17-1,34)

Nevirapīna C

1,32 (1,22–1,43)

Nevirapīna C

1,17 (1,09-1,25)

Atazanavīra/ritonavīra kombinācija

ar Viramune nav ieteicama (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Darunavīrs/ritonavīrs

400/100 mg 2 reizes

dienā

Darunavīra AUC

1,24 (0,97-1,57)

Darunavīra C

1,02 (0,79-1,32)

Darunavīra C

1,40 (1,14-1,73)

Nevirapīna AUC

1,27 (1,12-1,44)

Nevirapīna C

1,47 (1,20-1,82)

Nevirapīna C

1,18 (1,02-1,37)

Darunavīru lietot vienlaicīgi ar

Viramune var bez devas

pielāgošanas.

Fosamprenavīrs

1400 mg 2 reizes dienā

Amprenavīra AUC

0,67 (0,55-0,80)

Amprenavīra C

0,65 (0,49-0,85)

Amprenavīra C

0,75 (0,63-0,89)

Nevirapīna AUC

1,29 (1,19-1,40)

Nevirapīna C

1,34 (1,21-1,49)

Nevirapīna C

1,25 (1,14-1,37)

Viramune nav ieteicams lietot kopā

ar fosamprenavīru, ja

fosamprenavīru nelieto vienlaikus

ar ritonavīru (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Fosamprenavīrs/ritonav

īrs 700/100 mg 2 reizes

dienā

Amprenavīra AUC

0,89 (0,77-1,03)

Amprenavīra C

0,81 (0,69-0,96)

Amprenavīra C

0,97 (0,85-1,10)

Nevirapīna AUC

1,14 (1,05-1,24)

Nevirapīna C

1,22 (1,10-1,35)

Nevirapīna C

1,13 (1,03-1,24)

Fosamprenavīru/ritonavīru

vienlaikus ar Viramune var lietot

bez devas pielāgošanas.

Lopinavīrs/ritonavīrs

(kapsulas) 400/100 mg

2 reizes dienā

Pieaugušie pacienti:

Lopinavīra AUC

0,73 (0,53-0,98)

Lopinavīra C

0,54 (0,28-0,74)

Lopinavīra C

0,81 (0,62-0,95)

Kombinējot ar Viramune, ieteicams

paaugstināt lopinavīra/ritonavīra

devu līdz 533/133 mg (4 kapsulas)

vai 500/125 mg (5 tabletes) divreiz

dienā ēšanas laikā. Viramune

lietojot kombinācijā ar lopinavīru,

deva nav jāpielāgo.

Lopinavīrs/ritonavīrs

(šķīdums iekšķīgai

lietošanai)

300/75 mg/m

2 reizes

dienā

Bērni:

Lopinavīra AUC

0,78 (0,56-1,09)

Lopinavīra C

0,45 (0,25-0,82)

Lopinavīra C

0,86 (0,64-1,16)

Bērniem, lietojot kombinācijā ar

Viramune, jāapsver

lopinavīra/ritonavīra devas

palielināšana līdz 300/75 mg/m

divreiz dienā kopā ar ēdienu īpaši

tiem pacientiem, kuriem ir

aizdomas par samazinātu jutību pret

lopinavīru/ritonavīru.

Ritonavīrs 600 mg 2

reizes dienā

Ritonavīra AUC

0,92 (0,79-1,07)

Ritonavīra C

0,93 (0,76-1,14)

Ritonavīra C

0,93 (0,78-1,07)

Nevirapīns: Vienlaicīga lietošana ar

ritonavīru nerada klīniski nozīmīgas

nevirapīna līmeņa plazmā pārmaiņas.

Ritonavīru vienlaikus ar Viramune

var lietot bez devas pielāgošanas.

Sakvinavīrs/ritonavīrs

Ierobežoti pieejamie dati par

sakvinavīra mīksto želatīna kapsulu

lietošanu kopā ar ritonavīru neliecina

par klīniski nozīmīgu sakvinavīra

mijiedarbību, lietojot vienlaikus ar

ritonavīru un nevirapīnu.

Sakvinavīru/ritonavīru vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Tipranavīrs/ritonavīrs

500/200 mg 2 reizes

dienā

Specifiski zāļu mijiedarbības pētījumi

nav veikti.

Ierobežoti IIa fāzes pētījuma, kurā

piedalās ar HIV inficēti pacienti, dati

liecina par klīniski nenozīmīgu TPV

Cmin samazināšanos par 20%.

Tipranavīru vienlaikus ar Viramune

var lietot bez devas pielāgošanas.

IEKĻŪŠANU ŠŪNĀ KAVĒJOŠAS ZĀLES

Enfuvirtīds

Metabolisma veida dēļ, nav gaidāma

klīniski nozīmīga farmakokinētiska

enfuvirtīda un nevirapīna mijiedarbība.

Enfuvirtīdu vienlaikus ar Viramune

var lietot bez devas pielāgošanas.

Maraviroks 300 mg

dienā

Maraviroka AUC

1,01 (0,6 -1,55)

Maraviroka C

Maraviroka C

1,54 (0,94-2,52),

salīdzinot ar iepriekš veikto pārbaužu

rezultātiem

Nevirapīna koncentrācija nav noteikta,

ietekme nav gaidāma.

Maraviroku un Viramune var lietot

vienlaikus bez devas pielāgošanas.

INTEGRĀZES INHIBITORI

Elvitegravīrs/

kobicistats

Mijiedarbība nav pētīta. Kobicistats,

citohroma P450 3A inhibitors nozīmīgi

inhibē aknu enzīmus, tāpat kā citus

metabolisma ceļus. Tādēļ, to

vienlaicīga lietošana radīs nevirapīna

un kobicistata līmeņa plazmā

pārmaiņas.

Viramune vienlaicīga lietošana ar

elvitegravīru (kombinācijā ar

kobicistatu) nav ieteicama (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Raltegravīrs 400 mg 2

reizes dienā

Nav pieejami klīniski dati. Raltegravīra

metabolisma veida dēļ mijiedarbība nav

gaidāma.

Raltegravīru un Viramune var lietot

vienlaikus bez devas pielāgošanas.

ANTIBIOTIKAS

Klaritromicīns 500 mg

2 reizes dienā

Klaritromicīna AUC

0,69 (0,62-0,76)

Klaritromicīna C

0,44 (0,30-0,64)

Klaritromicīna C

0,77 (0,69-0,86)

Metabolīta 14-OH klaritromicīna AUC

1,42 (1,16-1,73)

Metabolīta 14-OH klaritromicīna C

0 (0,68-1,49)

Metabolīta 14-OH klaritromicīna C

1,47 (1,21-1,80)

Nevirapīna AUC

1,26

Nevirapīna C

1,28,

Nevirapīna C

1,24,

salīdzinot ar iepriekš veikto pārbaužu

rezultātiem.

Klaritromicīna iedarbība bija

ievērojami samazināta, 14-OH

metabolīta iedarbība bija

palielināta. Klaritromicīna

aktīvajam metabolītam ir

samazināta aktivitāte pret

Mycobacterium avium intracelulāro

kompleksu, kopējā efektivitāte pret

patogēnu var būt izmainīta.

Jāapsver klaritromicīnam

alternatīvu līdzekļu, piemēram,

azitromicīna lietošana. Ieteicama

aknu patoloģiju rašanās stingra

uzraudzība.

Rifabutīns 150 vai

300 mg dienā

Rifabutīna AUC

1,17 (0,98-1,40)

Rifabutīna C

1,07 (0,84-1,37)

Rifabutīna C

1,28 (1,09-1,51)

Metabolīta 25-O-dezacetilrifabutīna

1,24 (0,84-1,84)

Metabolīta 25-O-dezacetilrifabutīna

1,22 (0,86-1,74)

Metabolīta 25-O-dezacetilrifabutīna

1,29 (0,98-1,68)

Ziņots par klīniski nenozīmīgu

nevirapīna šķietamā klīrensa

palielināšanos (par 9%), salīdzinot ar

iepriekšējiem datiem.

Nav nozīmīgas ietekmes uz

rifabutīna un Viramune vidējiem

PK parametriem. Rifabutīnu un

Viramune var lietot vienlaikus bez

devas pielāgošanas.

Tomēr, augstas interindividuālās

mainības dēļ dažiem pacientiem var

novērot izteiktu rifabutīna

iedarbības pastiprināšanos, un var

būt lielāks rifabutīna toksicitātes

risks, tādēļ, vienlaikus lietojot,

jāievēro piesardzība.

Rifampicīns 600 mg

dienā

Rifampicīna AUC

1,11 (0,96-1,28)

Rifampicīna C

Rifampicīna C

1,06 (0,91-1,22)

Nevirapīna AUC

0,42

Nevirapīna C

0,32

Nevirapīna C

0,50,

salīdzinot ar iepriekš veikto pārbaužu

rezultātiem.

Viramune un rifampicīnu nav

ieteicams lietot kombinācijā (skatīt

4.4. apakšpunktu). Ir maz klīnisku

datu par Viramune devas

pielāgošanu, lietojot vienlaikus ar

rifampicīnu.

Ārstiem, kam jāārstē pacienti, kas

vienlaicīgi ir inficēti ar tuberkulozi

un saņem Viramune, jāapsver

rifampicīna kombinācijas aizstāšana

ar rifabutīnu.

PRETSĒNĪŠU LĪDZEKĻI

Flukonazols 200 mg

dienā

Flukonazola AUC

0,94 (0,88-1,01)

Flukonazola C

0,93 (0,86-1,01)

Flukonazola C

0,92 (0,85-0,99)

Lietojot šīs zāles vienlaicīgi,

paaugstinātas Viramune iedarbības

riska dēļ jāievēro piesardzība un

pacienti rūpīgi jāuzrauga.

Nevirapīns: ietekme:

100%, salīdzinot

ar iepriekš veikto pārbaužu datiem, kad

nevirapīns tika lietots viens pats.

Itrakonazols 200 mg

dienā

Itrakonazola AUC

0,39

Itrakonazola C

0,13

Itrakonazola C

0,62

Nebija nozīmīgas nevirapīna

farmakokinētikas raksturlielumu

atšķirības.

Jāapsver itrakonazola devas

palielināšanas nepieciešamība, ja

šīs divas zāles tiek lietotas

vienlaikus.

Ketokonazols 400 mg

reizi dienā

Ketokonazola AUC

0,28 (0,20-0,40)

Ketokonazola C

Ketokonazola C

0,56 (0,42-0,73)

Nevirapīns: līmenis plazmā:

1,15-

1,28, salīdzinot ar iepriekš veikto

pārbaužu rezultātiem.

Ketokonazolu un Viramune nav

ieteicams lietot vienlaicīgi (skatīt

4.4. apakšpunktu).

PRETVĪRUSU LĪDZEKĻI HRONISKA B UN C HEPATĪTA GADĪJUMĀ

Adefovīrs

In vitro pētījumu rezultāti liecina par

vāju nevirapīna un adefovīra

antagonismu (skatīt 5.1. apakšpunktu),

tas nav apstiprinājies klīniskajos

pētījumos un samazināta efektivitāte

nav sagaidāma. Adefovīrs neietekmēja

nevienu no zināmām CYP izoformām,

kas iesaistās zāļu metabolismā

cilvēkam un tiek izvadītas caur nierēm.

Klīniski nozīmīga zāļu mijiedarbība

nav sagaidāma.

Adefovīru un Viramune drīkst lietot

vienlaikus bez devas pielāgošanas.

Boceprevīrs

Boceprevīru daļēji metabilizē

CYP3A4/5. Boceprevīra un zāļu, kas

inducē vai inhibē CYP3A4/5,

vienlaicīga lietošana var pastiprināt vai

pavājināt iedarbību. Boceprevīra

minimālā koncentrācija plazmā

samazinājās, lietojot to kopā ar NNRTI,

kam ir līdzīgs metabolizēšanās veids kā

nevirapīnam. Šīs novērotās boceprevīra

minimālās koncentrācijas

pazemināšanās klīniskais iznākums nav

tieši vērtēts.

Boceprevīru un Viramune nav

ieteicams lietot vienlaicīgi (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Entekavīrs

Entekavīrs nav citohroma P450

(CYP450) enzīmu substrāts, induktors

vai inhibitors. Entekavīra metabolisma

ceļa dēļ nav sagaidāma klīniski

nozīmīga zāļu mijiedarbība.

Entekavīru un Viramune drīkst

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

Interferoni (pegilēts

alfa 2a un alfa 2b

interferons)

Interferoniem nepiemīt zināma ietekme

uz CYP 3A4 vai 2B6. Klīniski

nozīmīga zāļu mijiedarbība nav

sagaidāma.

Interferonus un Viramune drīkst

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

Ribavirīns

In vitro pētījumu rezultāti liecina par

vāju nevirapīna un ribavirīna

antagonismu (skatīt 5.1. apakšpunktu),

tas nav apstiprinājies klīniskajos

pētījumos un samazināta efektivitāte

nav sagaidāma. Ribavirīns neinhibē

citohroma P450 enzīmus, un nav

pierādījumu no toksicitātes pētījumiem,

ka ribavirīns inducē aknu enzīmus.

Klīniski nozīmīga zāļu mijiedarbība

nav sagaidāma.

Ribavirīnu un Viramune drīkst

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

Telaprevīrs

Aknās telaprevīru metabolizē CYP3A

un tas ir P-glikoproteīna substrāts.

Metabolismā var iesaistīties citi enzīmi.

Telaprevīra un zāļu, kas inducē CYP3A

un/vai P-gp, vienlaicīga lietošana var

pazemināt telaprevīra koncentrāciju

plazmā. Telaprevīra un nevirapīna

mijiedarbības pētījums nav veikts,

tomēr telaprevīra un NNRTI, kam ir

līdzīgs metabolizēšanās veids kā

nevirapīnam, mijiedarbības pētījumi

liecināja par abu zāļu līmeņa

pazemināšanos. Telaprevīra un

efavirenza mijiedarbības pētījumu

rezultāti liecina, ka, vienlaicīgi lietojot

telaprevīru un P450 induktorus,

jāievēro piesardzība.

Jāievēro piesardzība, telaprevīru

lietojot kopā ar nevirapīnu.

Ja telaprevīru lieto kopā ar

Viramune, jāapsver tā devas

pielāgošana.

Telbivudīns

Telbivudīns nav citohroma P450

(CYP450) enzīmu sistēmas substrāts,

induktors vai inhibitors. Telbivudīna

metabolisma dēļ nav sagaidāma klīniski

nozīmīga zāļu mijiedarbība.

Telbivudīnu un Viramune drīkst

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

ANTACĪDI LĪDZEKĻI

Cimetidīns

Cimetidīns: nav gaidāma nozīmīga

ietekme uz cimetidīna FK parametriem.

Nevirapīna C

1,07

Cimetidīnu un Viramune var lietot

vienlaikus bez devas pielāgošanas.

ANTITROMBOTISKI LĪDZEKĻI

Varfarīns

Mijiedarbība starp nevirapīnu un

antitrombotisko līdzekli varfarīnu ir

kompleksa, un, lietojot vienlaicīgi,

recēšanas laiks var gan saīsināties, gan

pagarināties.

Jānodrošina rūpīga antikoagulācijas

līmeņa uzraudzīšana.

KONTRACEPTĪVIE LĪDZEKĻI

Depo-

medroksiprogesterona

acetāts (DMPA)

150 mg ik pēc 3

mēnešiem

DMPA AUC

DMPA C

DMPA C

Vienlaicīga Viramune lietošana

neietekmē DMPA ovulāciju

nomācošo darbību. DMPA un

Viramune var lietot vienlaikus

bez devas pielāgošanas..

Nevirapīna AUC

1,20

Nevirapīna C

1,20

Etinilestradiols (EE)

0,035 mg

EE AUC

0,80 (0,67 - 0,97)

EE C

EE C

0,94 (0,79 - 1,12)

Sievietēm, kas lieto Viramune,

nedrīkst lietot perorālos

hormonālās kontracepcijas

līdzekļus kā vienīgo

kontracepcijas metodi (skatīt

4.4. apakšpunktu). Atbilstošas

hormonālās kontracepcijas

līdzekļu (perorālu vai citādi

lietojamu), izņemot DMPA,

devas kombinācijā ar Viramune

nav noskaidrotas, ņemot vērā

drošumu un efektivitāti.

Noretindrons (NET)

1,0 mg dienā

NET AUC

0,81 (0,70 - 0,93)

NET C

NET C

0,84 (0,73 - 0,97)

ANALGĒTIĶI/OPIOĪDI

Metadona individuāla

pacienta deva

Metadona AUC

0,40 (0,31 - 0,51)

Metadona C

Metadona C

0,58 (0,50 – 0,67)

Pacienti, kas regulāri lieto

metadonu, sākot ārstēšanu ar

Viramune, jānovēro attiecībā uz

abstinences simptomiem, un

atbilstoši jāpielāgo metadona

deva.

AUGU VALSTS LĪDZEKĻI

Asinszāle

Nevirapīna koncentrācija serumā var

samazināties, to lietojot vienlaikus ar augu

preparātiem, kas satur asinszāli (Hypericum

perforatum). Tas notiek asinszāles izraisītās

zāļu metabolisma enzīmu un/vai transporta

proteīnu inducēšanas dēļ.

Augu preparātus, kas satur

asinszāli, nedrīkst lietot

vienlaikus ar Viramune (skatīt

4.3. apakšpunktu). Ja pacients

jau lieto asinszāli saturošu

preparātu, jāpārbauda

nevirapīna un, ja iespējams,

vīrusu līmenis un jāpārtrauc

asinszāles lietošana. Pārtraucot

asinszāles lietošanu, nevirapīna

līmenis var paaugstināties. Var

būt nepieciešama Viramune

devas pielāgošana. Asinszāles

izraisītais efekts var saglabāties

līdz 2 nedēļām pēc terapijas

pārtraukšanas.

Cita informācija

Nevirapīna metabolīti: pētījumi, izmantojot cilvēka aknu mikrosomas, liecina, ka nevirapīna

hidroksilēto metabolītu veidošanos neietekmē dapsona, rifabutīna, rifampicīna un

trimetoprīma/sulfametoksazola klātbūtne. Ketokonazols un eritromicīns būtiski inhibē nevirapīna

hidroksilēto metabolītu veidošanos.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā / Kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Sievietes, kuras lieto nevirapīnu, perorālos kontraceptīvos līdzekļus nedrīkst izmantot kā vienīgo

kontracepcijas metodi, jo nevirapīns var samazināt šo zāļu koncentrāciju plazmā (skatīt 4.4. un 4.5.

apakšpunktu).

Grūtniecība

Šobrīd pieejamie dati neuzrāda malformatīvu vai feto/neonatālu toksicitāti grūtniecēm. Šobrīd citi

nozīmīgi epidemioloģiski dati nav pieejami. Veicot reprodukcijas pētījumus ar grūsnām žurkām un

trušiem, teratogēna ietekme netika novērota (skatīt 5.3. apakšpunktu). Adekvāti un labi kontrolēti

pētījumi ar grūtniecēm nav veikti. Grūtniecēm nevirapīns nozīmējams, ievērojot piesardzību (skatīt

4.4. apakšpunktu). Sakarā ar biežāk novēroto hepatotoksicitāti sievietēm ar CD4 šūnu skaitu virs

250 šūnām/mm

un nosakāmām HIV-1 RNS plazmā (50 vai vairāk kopiju/ml), šis iemesls jāņem vērā

apsverot terapijas nepieciešamību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Nav pietiekami daudz pierādījumu, lai

pamatotu, ka palielinātā toksicitātes riska neesamība, kas novērota iepriekš ārstētām sievietēm, sākot

nevirapīna lietošanu, kurām ir nenosakāma vīrusu koncentrācija (mazāk nekā 50 kopiju/ml HIV-1

plazmā) un CD4 šūnu skaits vairāk nekā 250 šūnu/mm

, attiecas arī uz grūtniecēm. Visos

randomizētajos pētījumos, kas aplūkoja šo tēmu, netika iekļautas grūtnieces, un kohortu pētījumos kā

arī metaanalīzēs bija mazs grūtnieču skaits.

Barošana ar krūti

Nevirapīns viegli šķērso placentu un izdalās mātes pienā.

Lai izvairītos no postnatālas HIV transmisijas riska, tiek rekomendēts HIV-inficētām mātēm nebarot

bērnu ar krūti, un, mātēm, kas lieto nevirapīnu, jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.

Fertilitāte

Reproduktīvās toksikoloģijas pētījumos žurkām konstatētas traucētas auglības pazīmes.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav specifisku pētījumu, lai novērtētu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr,

pacienti jābrīdina, ka Viramune lietošanas laikā var rasties tādas blakusparādībās kā nogurums. Tādēļ

jābūt uzmanīgiem, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot mehānismus. Ja pacientiem rodas nogurums,

tiem jāizvairās no tādu potenciāli bīstamu uzdevumu veikšanas kā transportlīdzekļu vadīšana un

mehānismu apkalpošana.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Lietošanas drošuma raksturojuma apkopojums

Visu klīnisko pētījumu laikā visbiežāk ziņots par sekojošām nevēlamām blakusparādībām, kas saistītas

ar Viramune terapiju: izsitumiem, alerģiskām reakcijām, hepatītu, izmainītiem aknu funkcionāliem

testiem, sliktu dūšu, vemšanu, caureju, sāpēm vēderā, nogurumu, drudzi, galvassāpēm un mialģiju.

Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ir konstatēts, ka visnopietnākās nevēlamās blakusparādības ir

Stīvensa-Džonsona sindroms/ toksiskā epidermālā nekrolīze, smags hepatīts/aknu mazspēja un zāļu

lietošanas radīta reakcija ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem, kam raksturīgi izsitumi ar

konstitucionāliem simptomiem, piemēram, drudzi, artralģiju, mialģiju un limfadenopātiju, plus

viscerāli bojājumi, kā hepatīts, eozinofīlija, granulocitopēnija un nieru disfunkcija. Pirmās 18

ārstēšanas kursa nedēļas ir kritiskais periods, kad nepieciešama stingra kontrole (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Ziņots par šādām nevēlamām blakusparādībām, kurām iespējama cēloņsakarība ar Viramune

lietošanu. Biežuma noteikšana balstās uz klīnisko pētījumu datiem par notikumiem, kuriem domājams

ir cēloņsakarība ar Viramune terapiju.

Biežums ir noteikts balstoties uz sekojošu iedalījumu: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100,<1/10); retāk

(≥1/1 000,<1/100); reti (≥1/10 000,<1/1000), ļoti reti (<1/10 000).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Bieži

granulocitopēnija

Retāk

anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži

paaugstināta jutība (arī anafilaktiska reakcija, angioedēma, nātrene)

Retāk

anafilaktiska reakcija

Reti

zāļu lietošanas izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

galvassāpes

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži

hepatīts (arī smaga un dzīvību apdraudoša hepatotoksicitāte (1,9%))

Retāk

dzelte

Reti

akūts hepatīts (kas var būt letāls)

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži

izsitumi (12,5%)

Retāk

Stīvensa-Džonsona sindroms/toksiskā epidermālā nekrolīze (kas var būt letāla)

(0,2%), angioneirotiskā tūska, nātrene

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk

artralģija, mialģija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

pireksija, nogurums

Izmeklējumi

Bieži

aknu funkcionālo testu rezultātus pārmaiņas (paaugstināts alanīnaminotransferāzes

līmenis; paaugstināts transamināžu līmenis; paaugstināts aspartātaminotransferāzes

līmenis; paaugstināts gamma glutamiltransferāzes līmenis; paaugstināts aknu

enzīmu līmenis; hipertransaminazēmija)

Retāk

samazināts fosfātu līmenis asinīs, paaugstināts asinsspiediens

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Pētījumā 1100.1090, no kura visvairāk (n=28) blakusparādību gadījumi tika saņemti, pacientiem

placebo grupā granulocitopēnijas biežums bija augstāks (3,3%) nekā nevirapīna grupā (2,5%).

Anafilaktiska reakcija tika novērota pēcreģistrācijas uzraudzības laikā, bet netika novērota

randomizētos, kontrolētos klīniskajos pētījumos. Šīs reakcijas biežuma kategorija tika noteikta

statistiski, pamatojoties uz kopējo pacientu skaitu (n=2718), kuri saņēma nevirapīnu klīniskajos

pētījumos.

Samazināts fosfātu līmenis asinīs un paaugstināts asinsspiediens tika novērota klīniskajos pētījumos,

vienlaicīgi lietojot ar tenofovīru/emtricitabīnu.

Vielmaiņas raksturlielumi

Antiretrovirālas terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes

līmenis asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kombinēta antiretrovirāla terapija, kad nevirapīns tiek lietots kopā ar citām antiretrovirālām zālēm,

tiek saistīta ar sekojošām blakusparādībām: pankreatītu, perifērisku neiropātiju un trombocitopēniju.

Parasti šīs blakusparādības tiek asociētas ar citiem antiretrovirāliem līdzekļiem, un tās varētu sagaidīt,

lietojot šos līdzekļus kombinācijā ar nevirapīnu; maz ticams, ka tās izraisa nevirapīns. Retos

gadījumos ir ziņots par hepatorenālu mazspējas sindromu.

HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot kombinēto antiretrovirālo terapiju (combination

antiretroviral therapy - CART), ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma reakcija uz

asimptomātiskiem vai esošiem oportūnistiskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Ir saņemti

ziņojumi par autoimūniem traucējumiem (tādiem kā Graves slimība un autoimūns hepatīts); tomēr

laiks līdz to rašanās sākumam ir mainīgāks un šie notikumi var parādīties daudzus mēnešus pēc

terapijas uzsākšanas

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar vispārzināmiem riska faktoriem,

progresējošu HIV-slimību vai pakļautiem ilgstošai kombinētas antiretrovirālas terapijas ietekmei

(CART). Tās sastopamības biežums nav zināms (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Āda un zemādas audi

Visbiežāk nevirapīna klīniskā toksicitāte saistīta ar izsitumiem, kontrolētu pētījumu laikā ar Viramune

saistītus izsitumus konstatēja 12,5% pacientu, kas lietoja kombinēto terapiju.

Parasti izsitumi ir viegli vai mēreni, tie ir makulopapulāri, eritematozi ādas izsitumi, ar niezi vai bez

tās, lokalizēti uz ķermeņa, sejas un ekstremitātēm. Ir ziņots par paaugstinātu jutību (anafilaktiskām

reakcijām, angioneirotisko tūsku un nātreni). Izsitumi var būt kā vienīgais simptoms vai var rasties

zāļu lietošanas izraisītas reakcijas ietvaros ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem, kam

pievienojas tādi simptomi kā drudzis, artralģija, mialģija un limfadenopātija, plus orgānu traucējumi

kā hepatīts, eozinofīlija, granulocitopēnija un nieru disfunkcija.

Pacientiem, kurus ārstēja ar nevirapīnu, novēroja smagas un dzīvībai bīstamas ādas reakcijas, ieskaitot

Stīvensa-Džonsona sindromu (SJS) un toksisko epidermālo nekrolīzi (TEN). Ir ziņots par fatāliem

SJS, TEN un zāļu lietošanas izraisītas reakcijas ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem

gadījumiem. Lielākā daļā gadījumu smagi izsitumi parādās pirmo 6 ārstēšanas nedēļu laikā, dažreiz

nepieciešama hospitalizācija, vienam pacientam bija nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Aknas un žultsceļi

Visbiežāk novērotās novirzes laboratorijas testos bija aknu funkcijas testu rādītāju palielināšanās,

ieskaitot ALAT, ASAT, GGT, kopējo bilirubīnu un sārmaino fosfatāzi. Visbiežāk novērota GGT

asimptomātiska paaugstināšanās. Ir ziņots par dzeltes gadījumiem. Pacientiem, ko ārstēja ar

nevirapīnu, novērota arī smaga un dzīvībai bīstama hepatotoksicitāte, ieskaitot fatālu fulminantu

hepatītu. Visbiežākais smagu aknu blakusparādību vēstnesis bija paaugstināti aknu funkcijas testu

rādītāji. Pirmās 18 ārstēšanas kursa nedēļas ir kritiskais periods, kurā nepieciešama stingra kontrole

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta klīniskos pētījumos ar 361 bērnu, kuru vairums tika ārstēti ar

ZDV un/vai ddl, visbiežāk novērotās un ar nevirapīnu saistītās blakusparādības bija līdzīgas kā

pieaugušajiem. Granulocitopēnija tika biežāk novērota bērniem. Atklātā klīniskā pētījumā (ACTG

180) 5/37 bērnu (13,5%) granulocitopēnija tika novērtēta kā zāļu izraisīta. ACTG 245, dubultaklā

placebo kontrolētā pētījumā, nopietnas zāļu izraisītas granulocitopēnijas biežums bija 5/305 (1,6%).

Ir ziņots par atsevišķiem pacientiem šajā populācijā, kam novērots Stīvensa-Džonsona sindroms vai

Stīvensa-Džonsona/toksiskās epidermālās nekrolīzes pārejas sindroms.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Nav zināms nevirapīna antidots, ko varētu lietot pārdozēšanas gadījumā. Ir ziņots par Viramune

pārdozēšanas gadījumiem, lietojot devas 800-6000 mg dienā, līdz 15 dienām. Pacientiem parādījās

tūska, mezglainā eritēma, nogurums, drudzis, galvassāpes, bezmiegs, slikta dūša, plaušu infiltrāti,

izsitumi, vertigo, vemšana, transamināžu līmeņa paaugstināšanās un ķermeņa masas samazināšanās.

Visas šīs blakusparādības pēc nevirapīna lietošanas pārtraukšanas izzuda.

Pediatriskā populācija

Ziņots par vienu stipras, nejaušas pārdozēšanas gadījumu jaundzimušajam. Ieņemtā deva 40 reižu

pārsniedza ieteikto 2 mg/kg dienas devu. Novēroja vieglu izolētu neitropēniju un hiperlaktātēmiju, kas

spontāni izzuda vienas nedēļas laikā bez jebkādām klīniskām komplikācijām. Pēc viena gada bērna

attīstība joprojām bija normāla.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Pretvīrusu līdzekļi sistēmiskai lietošanai, ne-nukleozīdu reversās

transkriptāzes inhibitors, ATĶ kods: J05AG01.

Darbības mehānisms

Nevirapīns ir HIV-1 NNRTI. Nevirapīns ir nekonkurējošs HIV-1 reversās transkriptāzes inhibitors,

tomēr tam nepiemīt bioloģiski nozīmīga inhibējoša iedarbība uz HIV-2 reverso transkriptāzi vai

eikariotiskajām

DNS polimerāzēm.

Pretvīrusu aktivitāte in vitro

Vidējā nevirapīna EC

vērtība (50 % no inhibējošās koncentrācijas) pret M HIV-1 izolātiem no

radniecīgajām A, B, C, D, F, G un H grupām, kā arī cirkulējošajām rekombinētajām formām (CRF)

CRF01 AE, CRF02_AG un CRF12_BF, kuru replikācija notiek cilvēka embrija 293. tipa nieru šūnās,

ir 63 nM. 2923 klīnisko izolātu grupā, kurā dominēja B HIV-1 apakštipa klīniskie izolāti, vidējā EC

vērtība bija 90 nM. Līdzīgas EC

vērtības tika iegūtas, nevirapīna pretvīrusu aktivitāti, nosakot

perifēro asiņu mononukleārajās šūnās, monocītu makrofāgu atvasinājumos vai limfoblastoīdu šūnu

līnijā. Šūnu kultūrā nevirapīnam nebija pretvīrusu aktivitātes pret O grupas HIV-1 izolātiem vai HIV-2

izolātiem.

Kombinācijā ar efavirenzu, nevirapīns in vitro izrādīja spēcīgu antagonistisku anti-HIV-1 aktivitāti

(skatīt 4.5. apakšpunktu) un bija antagonistisks ar proteāzes inhibitoru ritonavīru vai kombinācijas

inhibitoru enfuvirtīdu. Nevirapīns izrādīja sinerģisku anti-HIV-1 aktivitāti kombinācijā ar proteāzes

inhibitoriem amprenavīru, atazanavīru, indinavīru, lopinavīru, sakvinavīru un tipranavīru, un NRTI

abakavīru, didanozīnu, emtricitabīnu, lamivudīnu, stavudīnu, tenofovīru un zidovudīnu. Nevirapīna

anti-HIV-1 aktivitātei in vitro pretēji darbojās anti-HBV zāles adefovīrs un anti-HCV zāles ribavirīns.

Rezistence

In vitro šūnu kultūrās ir iegūti HIV-1 izolāti ar samazinātu jutību pret nevirapīnu (100-250 reizes

mazāku). Atkarībā no izmantotā vīrusa celma un šūnu līnijas, genotipa analīzes rezultāti pierādīja

HIV-1 RT gēnu Y181C un/vai V106A mutācijas. Ja tika izvēlēts nevirapīns kombinācijā ar dažiem

citiem NNRTI, laiks, līdz šūnu kultūrā parādījās rezistence pret nevirapīnu, nemainījās.

Analizējot genotipu izolātiem, kas iegūti no antiretrovirālus līdzekļus nesaņēmušiem pacientiem pēc

viroloģiskas neveiksmes (n = 71), kuri 48 nedēļas kombinācijā ar lamivudīnu vai stavudīnu nevirapīnu

saņēma 1 reizi dienā (n = 25) vai 2 reizes dienā (n = 46), tika konstatēts, ka izolātos, kas iegūti

attiecīgi 8 no 25 pacientiem un 23 no 46 pacientiem ir viens vai vairāki ar rezistenci pret NNRTI

saistīti aizvietojumi: Y181C, K101E, G190A/S, K103N, V106A/M, V108I, Y188C/L, A98G, F227L

un M230L.

Krustotā rezistence

In vitro novērota ātra HIV celmu, kuriem piemīt krustotā rezistence pret NNRTI, parādīšanās. Pēc

viroloģiskas neveiksmes, lietojot nevirapīnu, paredzama krustota rezistence pret delavirdīnu un

efavirenzu. Atkarībā no rezistences testēšanas rezultātiem vēlāk iespējams izmantot etavirīnu saturošu

terapijas shēmu.

Krustota rezistence starp nevirapīnu un HIV proteāzes inhibitoriem, HIV integrāzes inhibitoriem vai

HIV iekļuves inhibitoriem nav ticama, jo atšķiras iesaistītās enzīmu mērķa struktūras. Līdzīgā veidā

pastāv maza krustotas rezistences iespēja starp nevirapīnu un NRTI, jo molekulas ar reverso

transkriptāzi saistās dažādās vietās.

Klīniskie rezultāti

Viramune ir ticis pētīts, gan ārstējot ar to pirmo reizi, gan atkārtoti.

Pētījumi ar terapiju nesaņēmušiem pacientiem

2NN pētījums

Dubultais nenukleozīdu pētījums 2NN bija randomizēts, nemaskēts prospektīvs daudzcentru pētījums,

kura laikā tika salīdzināta NNRTI nevirapīns, efavirenza un abu preparātu vienlaicīga lietošana.

1216 antiretrovirālu terapiju nesaņēmuši pacienti, kuriem pirms terapijas sākuma HIV-1 RNS kopiju

koncentrācija plazmā pārsniedza 5000 kopijas/ml, tika iedalīti 48 nedēļas ilgai terapijai ar 400 mg

Viramune vienu reizi dienā, 200 mg Viramune divas reizes dienā, 600 mg efavirenza vienu reizi dienā

vai Viramune (400 mg) un efavirenzu (800 mg) vienu reizi dienā kopā ar stavudīnu un lamivudīnu.

Primārais galauzstādījums (terapijas neveiksme) bija definēts kā HIV-1 RNS koncentrācijas

samazināšanās plazmā par mazāk nekā 1 log

pirmo 12 nedēļu laikā vai sākot ar 24. nedēļu divas

reizes pēc kārtas konstatētas vairāk nekā 50 kopijas/ml, vai slimības progresija.

Vidējais vecums bija 34 gadi un aptuveni 64 % pacientu bija vīrieši, bet grupās, kas saņēma Viramune

(2 reizes dienā) vai efavirenzu, vidējais CD4 šūnu skaits bija attiecīgi 170 un 190 šūnas/mm

Nozīmīgu demogrāfisko parametru un sākotnējo raksturlielumu atšķirību starp grupām nebija.

Iepriekš noteiktie primārie efektivitāti raksturojošie parametri tika salīdzināti starp grupu, kas divas

reizes dienā saņēma Viramune, un efavirenza terapijas grupu.

No efektivitātes, kas tika noteikta pēc nesekmīgas terapijas gadījumu biežuma, un ne no viena

terapijas neveiksmi raksturojošā parametra viedokļa, tostarp arī viroloģiskās neveiksmes viedokļa

nevirapīna lietošana 2 reizes dienā un efavirenza shēma nozīmīgi neatšķīrās (p = 0,091). .

Vienlaicīga nevirapīna (400 mg) un efavirenza lietošana (800 mg) bija saistīta ar lielāku klīnisko

nevēlamo blakusparādību, kā arī nesekmīgas terapijas gadījumu biežumu (53,1 %). Tā kā terapijas

shēma nevirapīns + efavirenzs papildu efektivitāti nenodrošināja un izraisīja vairāk nevēlamo

blakusparādību, nekā abu zāļu lietošana atsevišķi, šī shēma nav ieteicama.

20 % pacientu, kuriem bija nozīmēts nevirapīns divas reizes dienā, un 18 % pacientu, kuriem bija

nozīmēts efavirenzs, tika novērota vismaz viena 3. vai 4. smaguma pakāpes klīniskā blakusparādība.

Kā klīniska blakusparādība aprakstīts klīnisks hepatīts grupās, kas divas reizes dienā saņēma

nevirapīnu vai lietoja efavirenzu, bija attiecīgi 10 (2,6 %) un 2 (0,5 %) pacientiem. Pacientu daļa, kam

bija vismaz viena ar aknām saistīta 3. vai 4. smaguma pakāpes laboratoriski konstatēta toksicitātes

izpausme, divas reizes dienā lietojot nevirapīnu vai lietojot efavirenzu, bija attiecīgi 8,3 % un 4,5 %.

No pacientiem ar 3. vai 4. smaguma pakāpes laboratoriski konstatētu toksicitātes izpausmi vienlaicīga

B vai C hepatīta vīrusa infekcija grupā, kas divas reizes dienā lietoja nevirapīnu, bija attiecīgi 6,7 % un

20,0 % pacientu, bet efavirenza grupā – attiecīgi 5,6 % un 11,1 % pacientu.

3 gadus ilgs 2NN lietošanas novērojums

Šis bija retrospektīvs daudzcentru pētījums, kura laikā tika salīdzināta 3 gadus ilga Viramune un

efavirenza pretvīrusu efektivitāte (kombinācijā ar stavudīnu un lamivudīnu) no 49. līdz 144. nedēļai

pacientiem, kuri tika iekļauti pētījumā 2NN. Šajā pētījumā lūdza piedalīties pacientiem, kuri bija

iekļauti pētījumā 2NN un 48. nedēļā, kad pētījums tika slēgts, joprojām tika aktīvi novēroti un ārstēti

pētījuma klīnikā. Pētījuma primārie gala uzstādījumi (pacientu, kuru terapija bija neveiksmīga,

procentuālais daudzums), kā arī sekundārie gala uzstādījumi un pamatterapija bija līdzīgi kā sākotnējā

2NN pētījumā.

Šī pētījuma laikā tika dokumentēta ilgstoša, vismaz trīs gadus ilga atbildreakcija uz Viramune, un no

terapijas neveiksmes viedokļa tika pierādīta 200 mg lielu Viramune devu lietošanas divas reizes dienā

un efavirenza shēmas ekvivalence 10 % intervālā. Tika pierādīts, ka nepastāv statistiski nozīmīga

atšķirība starp primāro (p = 0,92) un sekundāro rezultātu, izmantojot efavirenza shēmu vai lietojot

Viramune 200 mg divas reizes dienā.

Pētījumi ar terapiju saņēmušiem pacientiem

NEFA pētījums

NEFA pētījums bija kontrolēts prospektīvs randomizēts pētījums, kura laikā tika vērtētas terapijas

izvēles iespējas pacientiem, kuri pāriet no terapijas shēmas uz proteāžu inhibitoru (PI) bāzes uz

Viramune, efavirenza vai abakavīra lietošanu.

Pētījumā tika randomizēti iesaistīti 460 pieaugušie, kuri lietoja divus nukleozīdu reversās

transkriptāzes inhibitorus un vismaz vienu PI un kuriem vismaz pēdējos 6 mēnešus pirms pārejas no

PI uz Viramune (155 pacienti), efavirenzu (156 pacienti) vai abakavīru (149 pacienti) HIV-1 RNS

koncentrācija plazmā bija mazāka par 200 k/ml.

Pētījuma primārais galauzstādījums bija nāve, progresija līdz iegūtam imūndeficīta sindromam vai

HIV-1 RNS koncentrācijas palielināšanās līdz 200 kopijām mililitrā vai vairāk.

Pēc 12 mēnešiem saskaņā ar aprēķinu pēc Kaplana – Meijera metodes rezultāta sasniegšanas iespēja

Viramune grupā bija 10 %, efavirenza grupā – 6 %, bet abakavīra grupā – 13 % (saskaņā ar ārstēto

pacientu datu analīzes rezultātiem p = 0,10).

Kopējais nevēlamo blakusparādību biežums abakavīra grupā bija ievērojami mazāks (61 pacientam

jeb 41 % pacientu) nekā nevirapīna grupā (83 pacientiem jeb 54 % pacientu) vai efavirenza grupā (89

pacientiem jeb 57 % pacientu). Nevēlamo blakusparādību dēļ pārtraukušo pacientu skaits abakavīra

grupā (9 pacienti jeb 6 % pacientu) bija ievērojami mazāks nekā nevirapīna grupā (26 pacienti jeb

17 % pacientu) vai efavirenza grupā (27 pacienti jeb 17 % pacientu).

Perinatālā transmisija

Veikti vairāki pētījumi, lai pārbaudītu Viramune lietošanu saistībā ar perinatālo transmisiju, no kuriem

nozīmīgākais ir HIVNET 012. Šis pētījums liecināja par nozīmīgu transmisijas samazināšanos, lietojot

vienu nevirapīna devu (13,1% (n = 310) Viramune grupā, salīdzinot ar 25,1% (n = 308) īpaši īsas

darbības zidovudīna grupā (p = 0,00063)). Monoterapija ar Viramune bija saistīta ar NNRTI

rezistences attīstīšanos. Viena nevirapīna deva mātēm vai zīdaiņiem var samazināt efektivitāti, ja šiem

pacientiem HIV ārstēšanas shēma, lietojot nevirapīnu, ir sākta vēlāk 6 mēnešu laikposmā vai ātrāk

Citu antiretrovirālu līdzekļu kombinēšana ar vienas devas nevirapīnu samazina nevirapīna rezistences

rašanos. Ja pieejamas citas antiretrovirālas zāles, vienas devas Viramune shēmu jākombinē ar papildu

efektīvām antiretrovirālām zālēm (kā iesaka starptautiski atzītas vadlīnijas).

Šo datu klīniskā nozīme attiecībā uz Eiropas populāciju nav noteikta. Turklāt, lietojot Viramune kā

vienīgo līdzekli, lai novērstu HIV-1 infekcijas vertikālo transmisiju, nevar izslēgt hepatotoksicitātes

risku mātei un bērnam.

Pediatriskā populācija

48 nedēļu Dienvidāfrikas pētījuma BI 1100.1368 rezultāti apstiprināja, ka 4/7 mg/kg un 150 mg/m

devu grupās nevirapīna panesamība bija laba, un tas bija efektīvs iepriekš antiretrovirālu terapiju

nesaņēmušu bērnu ārstēšanai. Abu devu grupās tika novērota procentuālā ziņā izteikta uzlabošanās

CD4+ šūnām līdz 48. nedēļai. Abu devu lietošanas shēmas arī efektīvi mazināja vīrusu slodzi. Šajā

48 nedēļu pētījumā nevienā devu grupā netika novēroti neparedzēti drošuma dati.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Ir pierādīts, ka Viramune tablešu un suspensijas iekšķīgai lietošanai biopieejamība ir salīdzināma, tās

var savstarpēji aizstāt devās līdz 200 mg.

Uzsūkšanās: veseliem brīvprātīgiem un pacientiem ar HIV1 infekciju pēc perorālas lietošanas

nevirapīns ātri absorbējas (>90%). Absolūtā biopieejamība 12 veseliem pieaugušiem pēc vienreizējas

devas bija 93

9% (vidējā SN) 50 mg tabletēm un 91

8% iekšķīgi lietojamam šķīdumam. Maksimālā

nevirapīna koncentrācija plazmā 2

g/ml (7.5

M) pēc vienreizējas 200 mg devas ieņemšanas tika

sasniegta 4 stundu laikā. Daudzkārtēju devu lietošanas laikā konstatēja, ka devu diapazonā no 200 līdz

400 mg/dienā nevirapīna maksimālā koncentrācija palielinās lineāri. Literatūras dati par 20 HIV

inficētiem pacientiem liecina, ka pacientiem, lietojot 200 mg nevirapīna divreiz dienā, stabila stāvokļa

ir 5,74 mikrogrami/ml (5,00-7,44) un C

ir 3,73 mikrogrami/ml (3,20-5,08) ar AUC

109,0 h*mikrogrami/ml (96,0-143,5). Citi publicētie dati apstiprina šos slēdzienus. Ilgtermiņa

efektivitāte visvairāk iespējama pacientiem, kuriem minimālais nevirapīna līmenis pārsniedz

3,5 mikrogramus/ml.

Izkliede: fizioloģiska pH apstākļos nevirapīns ir lipofīls un būtībā nejonizēts. Pēc intravenozas

ievadīšanas veseliem pieaugušiem nevirapīna izkliedes tilpums (Vdss) bija 1,21

0,09 l/kg, kas liecina

par to, ka nevirapīns plaši izkliedējas cilvēka organismā. Nevirapīns viegli šķērso placentāro barjeru

un ir atrodams mātes pienā. Tā saistība ar plazmas olbaltumvielām ir apmēram 60% atbilstoši plazmas

koncentrācijai 1-10

g/ml. Nevirapīna koncentrācija cilvēka cerebrospinālajā šķidrumā (n=6) bija 45%

5%) no plazmas koncentrācijas; šī attiecība aptuveni atbilst ar plazmas proteīniem nesaistītai

frakcijai.

Biotransformācija un eliminācija: In vivo pētījumos ar cilvēkiem un in vitro pētījumos ar cilvēka aknu

mikrosomām pierādīts, ka nevirapīns ekstensīvi biotransformējas citohroma P450 (oksidatīvo)

metabolisma ceļā līdz vairākiem hidroksilētiem metabolītiem. In vitro pētījumi ar cilvēka aknu

mikrosomām liecina, ka nevirapīna oksidatīvā metabolisma mediators ir galvenokārt citohroma P450

izoenzīms no CYP3A saimes, lai gan arī citiem izoenzīmiem var būt sekundāra loma. Masas

bilances/ekskrēcijas pētījumos veseliem vīriešu dzimtes brīvprātīgajiem, kam ordinēja nevirapīnu līdz

stabilam stāvoklim pa 200 mg 2 reizes dienā, turpinot ar vienreizēju 50 mg 14C-nevirapīna devu, tika

atklāti apmēram 91,4

10,5% no radioaktīvās devas, kas galvenokārt izdalījās urīnā (81,3

11,1%),

pārstāvot primāro ekskrēcijas ceļu, salīdzinot ar fekālijām (10,1

1,5%). Vairāk nekā 80%

radioaktivitātes urīnā nodrošināja hidroksilēto metabolītu glikuronīda konjugāti. Citohroma P450

metabolisms, glikuronīdu konjugācija un glikuronēto metabolītu ekskrēcija urīnā attēlo galveno

nevirapīna biotransformācijas un eliminācijas ceļu cilvēku organismā. Tikai nelielu (<5%) urīna

radioaktivitātes frakciju (< 3% no kopējās devas) nodrošināja neizmainītais savienojums, tāpēc renālai

ekskrēcijai neizmainītā savienojuma eliminācijā ir maza nozīme.

Ir pierādīts, ka nevirapīns ir aknu citohroma P450 metabolisko enzīmu ierosinātājs. Autoindukcijas

farmakokinētikai raksturīga apmēram 1,5-2 kārtīga nevirapīna perorālā klīrensa palielināšanās,

ārstēšanu turpinot ar vienreizēju 200-400 mg devu 2 līdz 4 nedēļas. Autoindukcijai raksturīgs arī

nevirapīna terminālās fāzes eliminācijas pusperioda samazināšanās plazmā no apmēram 45 stundām

(vienreizēja deva) līdz apmēram 25-30 stundām pēc vairākkārtīgām devām 200-400 mg/dienā.

Nieru darbības traucējumi: nevirapīna vienreizējas devas farmakokinētiku salīdzināja 23 pacientiem

ar vieglu (50

CLcr < 80 ml/min), mērenu (30

CLcr < 50 ml/min) vai smagu nieru mazspēju

(CLcr > 30 ml/min), nieru bojājumu vai nieru mazspēju pēdējā stadijā, kad nepieciešama dialīze, un 8

pacientiem ar normālu nieru funkciju (CLcr > 80 ml/min). Nieru bojājumi (viegli, mēreni, smagi)

būtiski neizmainīja nevirapīna farmakokinētiku. Tomēr, pacientiem ar nieru mazspēju pēdējā stadijā,

kam nepieciešama dialīze, pēc 1 nedēļu ilgas preparāta lietošanas novēroja AUC samazināšanos par

43,5%. Novēroja arī nevirapīna hidroksi-metabolītu akumulāciju plazmā. Rezultāti liek domāt, ka

papildinot nevirapīna terapiju ar 200 mg Viramune pēc katras dialīzes, tiek kompensēta dialīzes

ietekme uz nevirapīna klīrensu. Pacientiem ar CLcr

20 ml/min nav nepieciešama nevirapīna devu

pielāgošana.

Aknu darbības traucējumi: tika veikts pētījums, salīdzinot 46 stabilā stāvoklī esošus pacientus ar

vieglu (n=17; Ishak punkti 1-2)

vidēji smagu (n=20: Ishak punkti 3-4)

vai smagu (n=9; Ishak punkti 5-6, Child-Pugh A 8 p-ti, vienam Child-Pugh nepiemērojams)

aknu fibrozi kā aknu bojājuma mēru.

Šie pacienti saņēma antiretrovirālu terapiju- Viramune 200 mg divas reizes dienā, vismaz 6 nedēļas

pirms farmakokinētiskas atlases, vidējais terapijas ilgums 3,4 gadi. Šajā pētījumā nevirapīna multiplu

devu un piecu metabolītu farmakokinētiskā dispozīcija bija nemainīga.

Tomēr, aptuveni 15% no šiem pacientiem ar aknu fibrozi, nevirapīna koncentrācija bija virs

9000 ng/ml (2 reizes virs vidējās). Pacienti ar aknu bojājumiem rūpīgi jāuzrauga, lai pamanītu zāļu

izraisītu toksicitāti.

200 mg vienreizējas nevirapīna devas farmakokinētiskajā pētījumā, HIV-negatīviem pacientiem ar

vieglu līdz vidēji smagu aknu bojājumu (Child-Pugh A, n=6, Child-Pugh B, n=4), vienam no Child-

Pugh B pacientiem ar ascītu novēroja nozīmīgu nevirapīna vidējā zemlīknes laukuma (AUC)

palielināšanos, kas rosina domāt, ka pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem un ascītu iespējams

nevirapīna akumulācijas risks sistēmiskajā cirkulācijā. Tā kā nevirapīna metabolisms tiek inducēts pēc

daudzkārtīgām devām, šis vienreizējas devas pētījums, iespējams, neatspoguļo aknu bojājumu ietekmi

uz daudzkārtīgu devu farmakokinētiku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Dzimums un gados vecāki cilvēki

Multinacionālā 2NN pētījumā, populācijas farmakokinētikas papildus pētījumā tika iesaistīti 1077

pacienti, tajā skaitā 391 sieviete. Sievietēm konstatēja par 13,8 % zemāku nevirapīna klīrensu nekā

vīriešiem. Šo atšķirību neuzskata par klīniski nozīmīgu. Tā kā ne ķermeņa svaram, ne ķermeņa masas

indeksam nav ietekmes uz nevirapīna izplatību, ”dzimuma efektu” nevar izskaidrot ar ķermeņa izmēru

rādītājiem. Nevirapīna farmakokinētika ar HIV-1 inficētiem pieaugušiem nemainās saistībā ar pacienta

vecumu (19-68 gadu robežās) un rasi (melnā, baltā-spāņi vai kaukāzieši). Nevirapīnalietošana

pacientiem pēc 65 gadu vecuma nav īpaši pētīta.

Pediatriskā populācija

Nevirapīna farmakokinētikas dati iegūti no diviem nozīmīgiem avotiem: 48 nedēļu pētījums

Dienvidāfrikā (BI 1100.1368), kurā iesaistīti 123 HIV-1 pozitīvi, antiretrovirālu terapiju iepriekš

nesaņēmuši bērni, vecumā no 3 mēnešiem līdz 16 gadiem; un konsolidētas analīzes no pieciem Bērnu

AIDS Klīnisko Pētījumu Grupu (BAKPG) protokoliem, kas ietver datus par 495 pacientiem vecumā

no 14 dienām līdz 19 gadiem.

33 pacientu (vecumā no 0,77-13,7 gadiem) intensīvas atlases grupā farmakokinētiskie dati pierādīja,

ka nevirapīna klīrenss pieaug palielinoties vecumam, atbilstoši palielinoties ķermeņa virsmas

laukumam. Nevirapīna ordinēšana 150 mg/m

BID (pēc divu nedēļu uzsākšanas 150 mg/m

QD) radīja

ģeometriski vidējo vai vidējo nevirapīna koncentrāciju starp 4-6 µg/ml (izejot no pieaugušo datiem).

Papildus, novērotās nevirapīna koncentrācijas bija savstarpēji salīdzināmas abu metožu gadījumos.

Bērnu AIDS Klīnisko Pētījumu Grupu (BAKPG) konsolidētās analīzes protokoli 245, 356, 366, 377

un 403 pieļāva izvērtēšanai bērnus jaunākus par 3 mēnešu vecumu (n=17), kas iesaistīti šajos BAKPG

pētījumos. Novērotās nevirapīna plazmas koncentrācijas bija līdzīgas pieaugušiem un citām bērnu

vecuma grupām, bet bija nepastāvīgākas pacientu starpā, īpaši divu mēnešu vecumā.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti un

genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam, izņemot to, ko novēroja vispārpieņemtajos

pētījumos. Kancerogenitātes pētījumos konstatēts, ka nevirapīns ierosina aknu audzējus žurkām un

pelēm. Visticamāk, šie atklājumi ir saistīti ar nevirapīna kā spēcīga aknu enzīmu induktora darbību,

bet ne ar genotoksiskās darbības mehānismu.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliskā celuloze

Laktoze (monohidrāta veidā)

Povidons K25

Nātrija cietes glikolāts

Koloidāls silīcija dioksīds

Magnija stearāts

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Terapijas uzsākšanas iepakojums

Polivinilhlorīda (PVH)/alumīnija folijas blisteri. Blisterī 7 tabletes. Kartona kārbā 2 blisteri

(14 tabletes).

Uzturošās terapijas iepakojums

Polivinilhlorīda (PVH)/alumīnija folijas blisteri. Blisterī 10 tabletes. Kartona kārbā 6 vai 12 blisteri

(60 vai 120 tabletes).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Boehringer Ingelheim International GmbH

Binger Strasse 173

55216 Ingelheim am Rhein, Vācija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/055/001 (60 tabletes)

EU/1/97/055/003 (120 tabletes)

EU/1/97/055/004 (14 tabletes)

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1998. gada 5. februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 20. decembris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Viramune 50 mg/5 ml suspensija iekšķīgai lietošanai.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs ml suspensijas iekšķīgai lietošanai satur 10 mg nevirapīna (nevirapinum) hemihidrāta veidā.

Katra pudele ar 240 ml Viramune suspensijas iekšķīgai lietošanai satur 2,4 g nevirapīna (hemihidrāta

veidā).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību

Katrs ml suspensijas iekšķīgai lietošanai satur 150 mg saharozes, 162 mg sorbīta, 1,8 mg

metilparahidroksibenzoāta un 0,24 mg propilparahidroksibenzoāta.

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tilpuma vienībā, - būtībā tās ir “nātriju

nesaturošas”.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Suspensija iekšķīgai lietošanai.

Balta vai dzeltenbalta homogēna suspensija.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Viramune ir paredzēts lietošanai kombinētas antiretrovirālas terapijas sastāvā HIV-1 inficētiem

pieaugušajiem, pusaudžiem un visa vecuma bērniem (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Vislielākā pieredze ar Viramune ir kombinācijā ar nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem

(NRTI). Turpmākas terapijas izvēle pēc Viramune jāpamato ar klīnisku pieredzi un rezistences

pārbaudi (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Viramune drīkst ordinēt ārsts, kuram ir pieredze HIV infekcijas ārstēšanā.

Devas

Pacienti no 16 gadu vecuma

Ieteicamā Viramune deva ir 20 ml (200 mg) suspensijas vienreiz dienā pirmajās 14 dienās (ir

konstatēts, ka šis sākotnējais periods jāievēro, lai samazinātu izsitumu biežumu), pēc tam ordinē pa

20 ml (200 mg) suspensijas divreiz dienā kombinācijā ar vismaz 2 papildus antiretrovirāliem

līdzekļiem.

Viramune ir pieejams arī 200 mg tabletēs, kas domātas pacientiem no 16 gadu vecuma, kā arī

vecākiem bērniem, īpaši pusaudžiem, kuru svars ir 50 kg un vairāk vai kuru ĶVL ir virs 1,25 m

Ja aizmirstās devas fakts ir konstatēts 8 stundu laikā, pacientam deva jālieto pēc iespējas ātrāk. Ja ir

pagājušas vairāk kā 8 stundas no vajadzīgā brīža, pacientam jālieto jau nākošā deva paredzētajā laikā.

Kas jāievēro dozējot

Pacientiem, kuriem pirmo 14 dienu laikā, lietojot Viramune devu 200 mg/dienā (bērniem

4 mg/kg/dienā vai 150 mg/m

/dienā) parādās izsitumi, Viramune devu nedrīkst palielināt, kamēr

neizzūd izsitumi. Atsevišķi izsitumu gadījumi rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4. apakšpunktu). 200 mg dienas

devu nevajadzētu lietot ilgāk par 28 dienām, kad arī jāizlemj par alternatīvas terapijas uzsākšanu

sakarā ar iespējamo nepietiekamas iedarbības un rezistences risku.

Pacientiem, kuri pārtraukuši nevirapīna lietošanu ilgāk par 7 dienām, jāordinē rekomendētās devas

izmantojot divu nedēļu uzsākšanas perioda režīmu.

Par toksicitāti, kuras dēļ nepieciešams pārtraukt Viramune lietošanu, skatīt 4.4. apakšpunktu.

Gados vecāki cilvēki

Nevirapīna lietošana pacientiem pēc 65 gadu vecuma nav īpaši pētīta.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem, kam nepieciešama dialīze, tiek rekomendēta papildus

200 mg nevirapīna deva pēc katras dialīzes. Pacientiem ar CLcr ≥ 20 ml/min nav nepieciešama devas

korekcija, skatīt 5.2. apakšpunktu.

Aknu darbības traucējumi

Nevirapīnu nevajadzētu lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh-C,

skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem

devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktus).

Pediatriskā populācija

Kopējā dienas deva nevienam pacientam nedrīkst pārsniegt 400 mg. Viramune devas pielāgošana

bērniem vai nu pēc ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL), vai ķermeņa masas notiek šādi:

izmantojot ĶVL un Mostellera formulu, ieteicamā deva iekšķīgai lietošanai bērniem visās vecuma

grupās ir 150 mg/m

vienreiz dienā divas nedēļas, pēc tam turpinot ar 150 mg/m

divreiz dienā.

Viramune suspensijas iekšķīgai lietošanai (50 mg/5 ml) tilpuma aprēķins bērniem, izmantojot ķermeņa

virsmas laukumu par aprēķina pamatu devai 150 mg/m

ĶVL (m

2

)

Daudzums (ml)

0,08 – 0,25

0,25 – 0,42

0,42 – 0,58

0,58 – 0,75

0,75 – 0,92

12,5

0,92 – 1,08

1,08 – 1,25

17,5

1,25+

Mostellera formula: ĶVL (m

3600

(kg)

svars

(cm)

Augums

Izmantojot ķermeņa masu par aprēķina pamatu, ieteicamā deva iekšķīgai lietošanai bērniem līdz

8 gadu vecumam ir 4 mg/kg vienreiz dienā divas nedēļas, pēc tam lietojot pa 7 mg/kg divreiz dienā.

Ieteicamā deva bērniem vecumā no 8 gadiem un vecākiem ir 4 mg/kg vienreiz dienā divas nedēļas,

pēc tam turpina ar 4 mg/kg divreiz dienā.

Viramune suspensijas iekšķīgai lietošanai (50 mg/5 ml) tilpuma aprēķins bērniem pēc divu nedēļu

sākotnējā perioda.

Masas diapazons (kg)

pacientiem

līdz 8 gadu vecumam, kas,

pamatojoties uz ķermeņa

masu, saņem 7 mg/kg.

Masas diapazons (kg)

pacientiem

8 gadu vecumā, kas,

pamatojoties uz ķermeņa

masu, saņem 4 mg/kg.

Daudzums (ml)

1,79 – 5,36

3,13 – 9,38

5,36 – 8,93

9,38 – 15,63

8,93 – 12,50

15,63 – 21,88

12,50 – 16,07

21,88 – 28,12

16,07 – 19,64

28,12 – 34,37

12,5

19,64 – 23,21

34,37 – 40,62

23,21 – 26,79

40,62– 46,88

17,5

26,79+

46,88+

Lai novērtētu, kad jākoriģē deva, pacientiem, kas iekšķīgi lieto Viramune suspensiju iekšķīgai

lietošanai un ir jaunāki par 16 gadiem, bieži jākontrolē svars vai ĶVL.

Lietošanas veids

Ir svarīgi saņemt pilnīgi visu Viramune suspensijas iekšķīgai lietošanai nozīmēto devu. To būs vieglāk

izdarīt ar klāt pievienoto šļirci. Ja lieto citu mērinstrumentu (piemēram, mērglāzi vai tējkaroti lielākām

devām), ir svarīgi to izskalot, lai pārliecinātos par pilnīgu atbrīvošanos no iekšķīgi lietojamās

suspensijas pārpalikuma. Viramune var lietot gan ēšanas laikā gan neatkarīgi no ēdienreizēm.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Atkārtota ordinēšana pacientiem, kuriem bijis nepieciešams ilgstošs pārtraukums, stipri izteiktu

izsitumu, izsitumu un paaugstinātas jutības reakciju vai klīniska hepatīta dēļ nevirapīna lietošanas

laikā.

Pacienti ar smagiem aknu bojājumiem (Child-Pugh C), kā arī gadījumos, kad pirms terapijas ASAT

vai ALAT pārsniedz 5 ULN, terapiju drīkst sākt tikai tad, kad ASAT/ALAT stabilizējas zem 5 ULN.

Atkārtota nozīmēšana pacientiem, kuriem iepriekšējā nevirapīna lietošanas reizē ASAT vai ALAT >

5 ULN un agrāk, atkārtoti ordinējot nevirapīnu, novērotas aknu funkcijas novirzes (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana ar asinszāli (Hypericum perforatum) saturošiem preparātiem, jo var pazemināties

nevirapīna plazmas koncentrācija un samazināties tā klīniskā iedarbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Viramune drīkst lietot tikai kopā ar vismaz 2 citiem antiretrovirāliem līdzekļiem (skatīt 5.1.

apakšpunktu).

Viramune nedrīkst lietot kā vienīgo antiretrovirālo līdzekli, jo monoterapija ar jebkuru antiretrovirālo

līdzekli izraisa vīrusa rezistenci.

Pirmās 18 terapijas nedēļas ar nevirapīnu ir kritiskais periods, kad nepieciešama stingra

pacienta kontrole, lai izslēgtu iespējamo smago un dzīvību apdraudošo ādas reakciju

parādīšanos (ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindroma (SJS) gadījumus un toksisko epidermālo

nekrolīzi (TEN)) un smagu hepatītu/aknu mazspēju. Vislielākais aknu un ādas reakciju risks

vērojams pirmo 6 terapijas nedēļu laikā. Tomēr, jebkura aknu bojājuma risks turpinās ilgāk

par šo periodu un monitorēšana jāturpina ar nelieliem intervāliem. Sieviešu dzimums un

paaugstināts CD4 šūnu skaits (>250/mm

3

pieaugušām sievietēm un >400/mm

3

pieaugušiem

vīriešiem), uzsākot nevirapīna terapiju, palielina aknu blakusparādību risku, ja pacientam ir

konstatēta HIV-1 RNS vīrusu koncentrācijā plazmā ≥50 kopijām/ml nevirapīna terapijas

sākumā. Tā kā nopietna un dzīvībai bīstama hepatotoksicitāte tika novērota kontrolētos un

nekontrolētos pētījumos pārsvarā pacientiem ar HIV-1 vīrusu koncentrāciju plazmā

50 kopijas/ml vai vairāk, nevirapīna terapiju nedrīkst sākt pieaugušām sievietēm ar CD4 šūnu

skaitu virs 250 šūnas/ mm

3

vai pieaugušiem vīriešiem ar CD4 šūnu skaitu virs 400 šūnas/ mm

3

,

kuriem plazmā ir konstatēta HIV-1 RNS, kamēr vien ieguvums nepārspēj risku.

Dažos gadījumos aknu bojājums ir progresējis, neskatoties uz ārstēšanas pārtraukšanu.

Pacientiem, kuriem attīstās hepatīta pazīmes vai simptomi, smagas ādas reakcijas vai

paaugstinātas jutības reakcijas, jāpārtrauc nevirapīna lietošana un nekavējoties jāveic

medicīniska izmeklēšana. Nevirapīnu nedrīkst atsākt pēc smagām aknu, ādas vai paaugstinātas

jutības reakcijām (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Stingri jāievēro devas, īpaši 14 dienu sākuma periodā (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ādas reakcijas

Pacientiem, kurus ārstēja ar nevirapīnu, galvenokārt pirmo 6 terapijas nedēļu laikā novēroja smagas un

dzīvībai bīstamas ādas reakcijas, ieskaitot nāves gadījumus, ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindromu,

toksisku epidermālu nekrolīzi un paaugstinātas jutības reakcijas ar izsitumiem, konstitucionālām

izmaiņām un orgānu traucējumiem. Pirmo 18 ārstēšanas nedēļu laikā pacients intensīvi jākontrolē.

Pacienti uzmanīgi jākontrolē, ja parādās izolēti izsitumi. Ārstēšana ar nevirapīnu ilgstoši jāpārtrauc, ja

pacientam parādās stipri izteikti izsitumi, vai izsitumi, kam pievienojas konstitucionāli simptomi

(piemēram, drudzis, bullu veidošanās, mutes dobuma bojājumi, konjunktivīts, sejas tūska, muskuļu vai

locītavu sāpes vai vispārējs vājums), ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindromu vai toksisko epidermālo

nekrolīzi. Nevirapīna lietošana ilgstoši jāpārtrauc, ja pacientam parādās paaugstinātas jutības reakcijas

(izsitumi ar konstitucionāliem simptomiem vienlaikus ar orgānu traucējumiem, piemēram, hepatītu,

eozinofīliju, granulocitopēniju un nieru disfunkciju), skatīt 4.4. apakšpunktu.

Nevirapīna ordinēšana devās, kas pārsniedz ieteicamās devas, var palielināt ādas reakciju, piemēram,

Stīvensa-Džonsona sindroma un toksiskās epidermālās nekrolīzes, biežumu un smagumu.

Pacientiem, kam nevirapīna lietošanas laikā parādījās ādas un/vai aknu reakcijas, tika novērota

rabdomiolīze.

Ir zināms, ka, lietojot kopā ar prednizonu (40 mg/dienā pirmo 14 ārstēšanas dienu laikā ar Viramune),

ar nevirapīnu saistīto izsitumu biežums nesamazinājās, izsitumu pastiprināšanās varēja būt saistīta ar

nevirapīna terapiju pirmo 6 nedēļu laikā.

Ir identificēti daži nopietnu ādas reakciju attīstības riska faktori, tie ir 200 mg dienā (4 mg/kg vai

150 mg/m

bērniem) sākumdevas neievērošana, uzsākot ārstēšanas kursu, un novilcināta konsultācija

ar ārstu, parādoties sākotnējiem simptomiem. Sievietēm ir augstāks izsitumu attīstības risks nekā

vīriešiem, lietojot nevirapīnu vai nevirapīnu nesaturošu terapiju.

Pacienti jāinformē, ka vislielākā nevirapīna toksicitāte saistīta ar izsitumiem. Pacientiem jāzina, ka,

parādoties jebkādiem izsitumiem, nekavējoties jāinformē ārsts, un, pēc sākotnējo izsitumu parādīšanās

ārsta konsultāciju nekādā gadījumā nevajag novilcināt. Lielākajā daļā gadījumu ar nevirapīna lietošanu

saistītie izsitumi parādās pirmo 6 terapijas nedēļu laikā. Tāpēc pacientu šajā periodā rūpīgi jānovēro,

lai varētu konstatēt izsitumu parādīšanos. Pacients jāinformē, ka, parādoties izsitumiem, divu pirmo

terapijas nedēļu laikā, nedrīkst paaugstināt devu, kamēr izsitumi neizzūd. Sevišķi svarīga ir uzmanīga

bērnu novērošana, īpaši pirmajās 18 ārstēšanas nedēļās, jo šie pacienti var laicīgi neievērot un neziņot

par ādas reakcijām. 200 mg dienas devu nevajadzētu lietot ilgāk par 28 dienām, kad arī jāizlemj par

alternatīvas terapijas uzsākšanu, sakarā ar iespējamo nepietiekamas iedarbības un rezistences risku.

Jebkuram pacientam ar izteiktiem izsitumiem vai izsitumiem kopā ar konstitucionāliem simptomiem,

piemēram, drudzi, bulloziem izsitumiem, mutes dobuma bojājumiem, konjunktivītu, sejas tūsku,

muskuļu vai locītavu sāpēm vai vispārēju vājumu, jāpārtrauc šo zāļu lietošana un nekavējoties jāveic

medicīniska izmeklēšana. Šādiem pacientiem nevirapīna lietošanu nedrīkst atsākt.

Ja ir aizdomas, ka izsitumi pacientiem saistīti ar nevirapīna lietošanu, jāveic aknu funkcijas pārbaudes

tests. Pacientiem ar mērenu un smagu enzīmu paaugstināšanos (ASAT vai ALAT > 5 ULN), ilgstoši

jāpārtrauc nevirapīna lietošana.

Ja parādās paaugstinātas jutības reakcijas ar izsitumiem un konstitucionāliem simptomiem, piemēram,

drudzi, artralģiju, mialģiju un limfadenopātiju, un iesaistās orgānu traucējumi, piemēram, hepatīts,

eozinofīlija, granulocitopēnija un nieru disfunkcija, nevirapīna terapija vienmēr jāpārtrauc, un to

nedrīkst atjaunot (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu reakcijas

Pacientiem, kurus ārstēja ar nevirapīnu, novēroja smagu, dzīvībai bīstamu hepatotoksicitāti, ieskaitot

fatālu, akūtu hepatītu. Pirmās 18 terapijas nedēļas ir kritiskais periods, kad nepieciešama rūpīga

uzraudzība. Vislielākais aknu reakciju risks vērojams pirmo 6 terapijas nedēļu laikā. Tomēr risks

saglabājas arī pēc šī perioda, tāpēc monitorēšana pastāvīgos laika intervālos jāturpina visu terapijas

laiku.

Pacientiem, kam nevirapīna lietošanas laikā parādījās ādas un/vai aknu reakcijas, tika novērota

rabdomiolīze.

Paaugstināts ASAT vai ALAT līmenis (≥ 2,5 ULN) un/vai vienlaikus B un/vai C hepatīts

antiretrovirālās terapijas sākumā saistīts ar lielāku aknu blakusparādību risku vispārējās

antiretrovirālās terapijas laikā, ieskaitot terapijas shēmas ar nevirapīnu.

Iepriekš neārstētām sieviešu dzimuma pacientēm un pacientiem ar paaugstinātu CD4 šūnu skaitu

nevirapīna terapijas sākumā ir paaugstināts aknu blakusparādību risks. Sievietēm ir trīsreiz lielāks

simptomātisku, bieži ar izsitumiem saistītu aknu notikumu risks nekā vīriešiem (5,8% salīdzinot ar

2,2%), un abu dzimumu iepriekš neārstētiem pacientiem ar nosakāmām HIV-1 RNS plazmā un ar

palielinātu CD4 šūnu skaitu, uzsākot nevirapīna lietošanu, ir palielināts simptomātisku aknu notikumu

risks. Retrospektīvā pārskatā, pārsvarā par pacientiem ar HIV-1 vīrusu slodzi 50 vai vairāk kopiju/ml

plazmā, sievietēm ar CD4 šūnu skaitu >250 šūnām/mm

bija 12 reizes augstāks simptomātisku aknu

blakusparādību risks, salīdzinot ar sievietēm, kurām CD4+ šūnu skaits bija < 250 šūnām/mm

(11,0%

salīdzinot ar 0,9%). Palielinātu risku konstatēja vīriešiem ar nosakāmām HIV-1 RNS plazmā un CD4

šūnu skaitu > 400 šūnām/mm

, salīdzinot ar vīriešiem, kuriem CD4 šūnu skaits bija < 400 šūnām/mm

(6,3% salīdzinot ar 1,2%). Šis palielinātais toksicitātes risks, pamatojoties uz CD4 skaita sliekšņiem,

netika konstatēts pacientiem ar nenosakāmu HIV-1 vīrusu slodzi plazmā (<50 kopiju/ml).

Pacienti jāinformē, ka aknu reakcijas ir nozīmīgākā nevirapīna toksicitāte, un tāpēc pirmo

18 ārstēšanas nedēļu laikā nepieciešama stingra kontrole. Pacienti jāinformē, ka simptomu parādīšanās

gadījumā, kas norāda uz hepatītu, jāapsver nevirapīna pārtraukšana un nekavējoties jāveic medicīniska

izmeklēšana, ieskaitot aknu funkcionālo testu pārbaudi.

Aknu darbības uzraudzība

Pirms nevirapīna ārstēšanas uzsākšanas un terapijas laikā ar noteiktiem intervāliem jāveic klīniskās

bioķīmijas testi, ieskaitot aknu funkcijas testus.

Ir ziņots par novirzēm aknu funkcijas testos nevirapīna lietošanas laikā, dažreiz terapijas pirmajās

nedēļās.

Bieži aprakstīta asimptomātiska aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, un tās dēļ nav bijis

nepieciešams pārtraukt nevirapīna lietošanu. Asimptomātiska GGT paaugstināšanās nav

kontrindikācija terapijas turpināšanai.

Aknu testi jākontrolē ik pēc divām nedēļām pirmo 2 ārstēšanas mēnešu laikā, trešajā mēnesī un pēc

tam pārbaudes jāveic regulāri. Aknu testi jāpārbauda, ja pacientam parādās pazīmes vai simptomi, kas

liecina par hepatītu un/vai paaugstinātu jutību.

Ja pirms terapijas vai tās laikā ASAT vai ALAT ≥ 2,5 ULN, tad aknu testi jākontrolē biežāk, regulāru

klīnisku vizīšu laikā. Nevirapīnu nedrīkst lietot pacienti, kuriem ASAT vai ALAT pirms terapijas

pārsniedz 5 ULN, kamēr ASAT/ALAT nestabilizējas < 5 ULN (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ārstam un pacientam jābūt piesardzīgam, lai konstatētu hepatīta pirmās pazīmes, tās var būt

anoreksija, slikta dūša, dzelte, bilirubīnūrija, aholiski izkārnījumi, hepatomegālija vai aknu sāpīgums.

Pacients jāinformē, ka, parādoties šiem simptomiem, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.

Ja terapijas laikā ASAT vai ALAT palielinās > 5 ULN, nevirapīna lietošana nekavējoties

jāpārtrauc. Ja ASAT vai ALAT atgriežas līdz pamatrādītājam un pacientam nav klīnisku

hepatīta, izsitumu, konstitucionālu traucējumu vai orgānu bojājumu pazīmju vai simptomu,

individuāli izvērtējot, var būt iespējams atsākt nevirapīna lietošanu, sākumā ordinējot pa

200 mg dienā 14 dienas, turpinot ar 400 mg dienā. Šajos gadījumos nepieciešama biežāka aknu

kontrole. Ja aknu funkcijas traucējumi atkārtojas, nevirapīna lietošana vienmēr jāpārtrauc.

Ja parādās klīnisks hepatīts, kam raksturīga anoreksija, slikta dūša, vemšana, dzelte UN

laboratorijas testu rezultāti (kā piemēram, mērenas vai smagas aknu funkcijas novirzes,

neskaitot GGT), nevirapīna lietošana vienmēr jāpārtrauc. Viramune nedrīkst atkārtoti ordinēt

pacientiem, kam nevirapīna lietošanas ilgstoša atsaukšana bija nepieciešama nevirapīna izraisīta

klīniskā hepatīta dēļ.

Aknu slimības

Viramune drošums un efektivitāte, lietojot pacientiem ar smagām aknu pamatslimībām nav pierādīta.

Viramune ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu bojājumiem (Child-Pugh C, skatīt 4.3.

apakšpunktu). Farmakokinētisko pētījumu rezultāti liecina, ka jāievēro piesardzība, ja nevirapīnu

ordinē pacientiem ar mērenu aknu disfunkciju (Child-Pugh B). Pacientiem ar hronisku B vai C

hepatītu, kurus ārstē ar kombinētu antiretrovirālu terapiju, ir paaugstināts smagu un potenciāli dzīvībai

bīstamu aknu blakusparādību risks. Ja pacients vienlaikus lieto antivirālu terapiju B vai C hepatītam,

lūdzu iepazīstaties ar atbilstošu produktu informāciju.

Pacientiem ar iepriekš pastāvošu aknu disfunkciju, tajā skaitā hronisku aktīvu hepatītu, kombinētas

antiretrovirālas terapijas laikā palielinās aknu funkcijas traucējumu biežums, uzraudzība jāveic

atbilstoši standarta praksei. Ja šādiem pacientiem pasliktinās aknu slimība, jāapsver terapijas

pārtraukšana vai atcelšana.

Citi brīdinājumi

Pēc-ekspozīcijas-profilakse: ir ziņots, ka ar HIV-neinficētiem indivīdiem, kuri saņēma daudzkārtīgas

Viramune devas pēc-ekspozīcijas-profilaksē (PEP), novēroja smagu hepatotoksicitāti, ieskaitot aknu

mazspēju ar nepieciešamu transplantāciju; lietošana nebija aprobēta. Viramune lietošana specifiskā

PEP pētījumā nav izvērtēta, īpaši attiecībā uz ārstēšanās ilgumu, un tādēļ ir ļoti neieteicama.

Nevirapīns kombinētajā terapijā nav ārstniecības līdzeklis HIV-1 infekcijas gadījumā; pacientiem var

turpināties HIV-1 infekcijas progresēšana, ieskaitot oportūnistiskās infekcijas.

Lai gan ir pierādīts, ka efektīva vīrusu supresija, lietojot antiretrovirālu terapiju, būtiski mazina

seksuālas transmisijas risku, nevar izslēgt noteiktu atlikušo risku. Jāveic piesardzības pasākumi

transmisijas novēršanai saskaņā ar nacionālajām vadlīnijām.

Hormonālas dzimstības regulēšanas metodes, izņemot Depo-medroksiprogesterona acetātu (DMPA),

sievietēm, kuras lieto Viramune, nedrīkst izmantot kā vienīgo kontracepcijas metodi, jo nevirapīns var

samazināt šo zāļu plazmas koncentrāciju. Šī iemesla dēļ un arī, lai mazinātu HIV transmisijas risku,

rekomendē barjeras kontracepciju (piemēram, prezervatīvus). Turklāt, ja nevirapīna lietošanas laikā

izmanto postmenopauzes hormonālos līdzekļus, tā terapeitiskais efekts jākontrolē.

Ķermeņa masa un vielmaiņas raksturlielumi:

Antiretrovirālas terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes

līmenis asinīs. Šīs izmaiņas daļēji var būt saistītas ar slimības kontroli un ar dzīvesveidu. Dažos

gadījumos iegūti pierādījumi par terapijas ietekmi uz lipīdu līmeni, bet nav pārliecinošu pierādījumu,

kas ķermeņa masas palielināšanos ļautu saistīt ar kādu noteiktu ārstēšanas līdzekli. Par lipīdu un

glikozes līmeņa kontroli asinīs sniegta atsauce uz oficiālām HIV ārstēšanas vadlīnijām. Lipīdu līmeņa

traucējumi jāārstē atbilstoši klīniskām indikācijām.

Klīnisko pētījumu laikā Viramune lietošana ir bijusi saistīta ar ABL holesterīna koncentrācijas

palielināšanos un vispārēju kopējās un ABL holesterīna koncentrācijas attiecības uzlabošanos. Tomēr

tā kā specifiski pētījumi nav veikti, šo konstatēto faktu klīniskā nozīme nav zināma. Bez tam,

Viramune lietošana nav izraisījusi glikozes traucējumus.

Osteonekroze: tiek ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar progresējošu HIV-

slimību un/vai pacientiem, kuri ilgstoši saņēmuši kombinēto antiretrovirālo terapiju (combination

antiretroviral therapy - CART), lai gan tiek uzskatīts, ka etioloģiju nosaka vairāki faktori (tai skaitā

kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smaga imūnsupresija, palielināts ķermeņa masas

indekss). Ja rodas locītavu smeldze un sāpes, locītavu stīvums vai kļūst apgrūtinātas kustības,

pacientam jāiesaka konsultēties ar ārstu.

Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms: HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot kombinēto

antiretrovirālo terapiju (combination antiretroviral therapy - CART), ir smags imūndeficīts, var

parādīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūnistiskajiem patogēnajiem

mikroorganismiem. Iekaisuma reakcija var novest pie smaga klīniskā stāvokļa vai pasliktināt

simptomu izpausmes. Parasti šādas reakcijas ir novērotas dažu pirmo nedēļu vai mēnešu laikā pēc

CART uzsākšanas. Nozīmīgākie šādu reakciju piemēri ir citomegalovīrusu izraisīts tīklenes iekaisums,

ģeneralizētas un/vai vietējas mikobaktēriju izraisītas infekcijas un Pneumocystis jiroveci pneimonija.

Visas iekaisuma reakciju pazīmes ir jāizvērtē, un nepieciešamības gadījumā jāordinē ārstēšana.

Ir saņemti ziņojumi par autoimūniem traucējumiem (tādiem kā Graves slimība un autoimūns hepatīts),

kas notiek imūnsistēmas reaktivācijas apstākļos; tomēr laiks līdz to rašanās sākumam ir mainīgāks un

šie notikumi var parādīties daudzus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas.

Pieejamie farmakokinētiskie dati liecina, ka nav ieteicams vienlaicīgi lietot rifampicīnu un nevirapīnu.

Bez tam, nav ieteicama Viramune un sekojošu preparātu vienlaicīga lietošana: efavirenzs,

ketokonazols, delavirdīns, etravirīns, rilpivirīns, elvitegravīrs (kombinācijā ar kobicistatu), atazanavīrs

(vienlaicīgi lietots ar ritonavīru), boceprevīrs, fosamprenavīrs (ja netiek lietots vienlaicīgi ar zemas

devas ritonavīru) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ar zidovudīnu bieži ir saistīta granulocitopēnija. Tādēļ pacientiem, kuri vienlaikus saņem nevirapīnu

un zidovudīnu, jo īpaši pediatriskajiem pacientiem, kā arī pacientiem, kuri saņem lielākas zidovudīna

devas, un pacientiem ar nepietiekamām kaulu smadzeņu rezervēm, jo īpaši pacientiem ar progresējošu

HIV izraisītu saslimšanu, ir palielināts granulocitopēnijas risks. Šādiem pacientiem rūpīgi jāseko līdzi

hematoloģiskajiem raksturlielumiem.

Paaugstināta jutība

Saharoze: katrs ml Viramune suspensijas iekšķīgai lietošanai satur 150 mg saharozes. Šīs zāles

nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes

malabsorbciju vai saharozes-izomaltozes nepietiekamību.

Sorbīts: katrs ml Viramune suspensijas iekšķīgai lietošanai satur 162 mg sorbīta. Pacienti ar iedzimtu

fruktozes nepanesību nedrīkst lietot/saņemt šīs zāles.

Metil- un propil- parahidroksibenzoāti: Viramune suspensijas iekšķīgai lietošanai satur

metilparahidroksibenzoātu un propilparahidroksibenzoātu, kuri var izraisīt alerģiskas reakcijas

(iespējams, aizkavētas).

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nevirapīns ir CYP3A un potenciāls CYP2B6 induktors, kura maksimālā ierosinošā darbība rodas 2 – 4

nedēļu laikā pēc daudzu devu terapijas sākšanas.

Šādi metabolizējamu savienojumu koncentrācija plazmā var samazināties, lietojot kopā ar nevirapīnu.

Lietojot kombinācijā ar nevirapīnu, ieteicama P450 metabolizētu zāļu terapeitiskās efektivitātes rūpīga

uzraudzība.

Nevirapīna absorbciju neietekmē ēdiens, antacīdi vai zāles, kas veidotas ar sārmainu bufervielu.

Mijiedarbības dati ir prezentēti kā ģeometriskais vidējais ar 90% ticamības intervālu (90% TI), kad

šādi dati bija pieejami. NN = Nav nosakāms, ↑ = Palielināts, ↓ = Samazināts,

= Nav efekta

Zāles pēc

terapeitiskās grupas

Mijiedarbība

Ieteikumi par vienlaicīgu

lietošanu

PRETINFEKCIJAS LĪDZEKĻI

ANTIRETROVIRĀLI LĪDZEKĻI

NRTI

Didanozīns 100 –

150 mg 2 reizes dienā

Didanozīna AUC

1,08 (0,92-1,27)

Didanozīna C

Didanozīna C

0,98 (0,79-1,21)

Didanozīnu vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Emtricitabīns

Emtricitabīns nav cilvēka CYP 450

enzīmu inhibitors.

Emtricitabīnu vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Abakavīrs

Abakavīrs neinhibē citohroma P450

izoformas cilvēka aknu mikrosomās.

Abakavīru vienlaikus ar Viramune

var lietot bez devas pielāgošanas.

Lamivudīns 150 mg 2

reizes dienā

Nav lamivudīna šķietamā klīrensa un

izkliedes tilpuma pārmaiņu, kas liecina,

ka nevirapīns neveicina lamivudīna

klīrensu.

Lamivudīnu vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Stavudīns:

30/40 mg 2 reizes

dienā

Stavudīna AUC

0,96 (0,89-1,03)

Stavudīna C

Stavudīnu vienlaikus ar Viramune

var lietot bez devas pielāgošanas.

Stavudīna C

0,94 (0,86-1,03)

Nevirapīns: salīdzinot ar iepriekš veikto

pārbaužu rezultātiem, līmenis

nemainījās.

Tenofovīrs 300 mg

dienā

Tenofovīra līmenis plazmā saglabājās

nemainīgs, to lietojot vienlaicīgi ar

nevirapīnu.

Tenofovīrs neietekmēja nevirapīna

līmeni plazmā.

Tenofovīru vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Zidovudīns 100 -

200 mg 3 reizes dienā

Zidovudīna AUC

0,72 (0,60-0,96)

Zidovudine C

Zidovudīna C

0,70 (0,49-1,04)

Nevirapīns: Zidovudīns neietekmēja

nevirapīna farmakokinētiku.

Zidovudīnu vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Ar zidovudīnu bieži ir saistīta

granulocitopēnija. Tādēļ

pacientiem, kuri vienlaikus saņem

nevirapīnu un zidovudīnu, jo īpaši

pediatriskajiem pacientiem, kā arī

pacientiem, kuri saņem lielākas

zidovudīna devas, un pacientiem

ar nepietiekamām kaulu smadzeņu

rezervēm, jo īpaši pacientiem ar

progresējošu HIV izraisītu

saslimšanu, ir palielināts

granulocitopēnijas risks. Šādiem

pacientiem rūpīgi jāseko līdzi

hematoloģiskajiem

raksturlielumiem.

NNRTI

Efavirenzs 600 mg

dienā

Efavirenza AUC

0,72 (0,66-0,86)

Efavirenza C

0,68 (0,65-0,81)

Efavirenza C

0,88 (0,77-1,01)

Vienlaicīga efavirenza un

Viramune lietošana nav ieteicama

(skatīt 4.4. apakšpunktu) papildus

toksicitātes dēļ. Turklāt šāda

vienlaicīga lietošana neuzlabo

efektivitāti, salīdzinot ar NNRTI

monoterapiju (2NN pētījuma

rezultātus skatīt 5.1. apakšpunktā).

Delavirdīns

Mijiedarbība nav pētīta.

Viramune lietošana vienlaicīgi ar

NNRTI nav ieteicama (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Etravirīns

Etravirīna lietošana vienlaicīgi ar

nevirapīnu var izraisīt nozīmīgu

etravirīna koncentrācijas plazmā

pazemināšanos un etravirīna terapeitiskā

efekta zudumu.

Viramune lietošana vienlaicīgi ar

NNRTI nav ieteicama (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Rilpivirīns

Mijiedarbība nav pētīta.

Viramune lietošana vienlaicīgi ar

NNRTI nav ieteicama (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

PI

Atazanavīrs/ritonavīrs

300/100 mg dienā

400/100 mg dienā

Atazanavīrs/r 300/100 mg:

Atazanavīra/r AUC

0,58 (0,48-0,71)

Atazanavīra/r C

0,28 (0,20-0,40)

Atazanavīra/r C

0,72 (0,60-0,86)

Atazanavīrs/r 400/100 mg

Atazanavīra/r AUC

0,81 (0,65-1,02)

Atazanavīra/r C

0,41 (0,27-0,60)

Atazanavīra/r C

1,02 (0,85–1,24)

(salīdzinot ar 300/100 mg bez

nevirapīna)

Nevirapīna AUC

1,25 (1,17-1,34)

Nevirapīna C

1,32 (1,22–1,43)

Nevirapīna C

1,17 (1,09-1,25)

Atazanavīra/ritonavīra

kombinācija ar Viramune, nav

ieteicama (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Darunavīrs/ritonavīrs

400/100 mg 2 reizes

dienā

Darunavīra AUC

1,24 (0,97-1,57)

Darunavīra C

1,02 (0,79-1,32)

Darunavīra C

1,40 (1,14-1,73)

Nevirapīna AUC

1,27 (1,12-1,44)

Nevirapīna C

1,47 (1,20-1,82)

Nevirapīna C

1,18 (1,02-1,37)

Darunavīru lietot vienlaicīgi ar

Viramune var bez devas

pielāgošanas.

Fosamprenavīrs

1400 mg 2 reizes dienā

Amprenavīra AUC

0,67 (0,55-0,80)

Amprenavīra C

0,65 (0,49-0,85)

Amprenavīra C

0,75 (0,63-0,89)

Nevirapīna AUC

1,29 (1,19-1,40)

Nevirapīna C

1,34 (1,21-1,49)

Nevirapīna C

1,25 (1,14-1,37)

Viramune nav ieteicams lietot

kopā ar fosamprenavīru, ja

fosamprenavīru nelieto vienlaikus

ar ritonavīru (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Fosamprenavīrs/ritonav

īrs 700/100 mg 2 reizes

dienā

Amprenavīra AUC

0,89 (0,77-1,03)

Amprenavīra C

0,81 (0,69-0,96)

Amprenavīra C

0,97 (0,85-1,10)

Nevirapīna AUC

1,14 (1,05-1,24)

Nevirapīna C

1,22 (1,10-1,35)

Nevirapīna C

1,13 (1,03-1,24)

Fosamprenavīru/ritonavīru

vienlaikus ar Viramune var lietot

bez devas pielāgošanas.

Lopinavīrs/ritonavīrs

(kapsulas) 400/100 mg

2 reizes dienā

Pieaugušie pacienti:

Lopinavīra AUC

0,73 (0,53-0,98)

Lopinavīra C

0,54 (0,28-0,74)

Lopinavīra C

0,81 (0,62-0,95)

Kombinējot ar Viramune,

ieteicams paaugstināt

lopinavīra/ritonavīra devu līdz

533/133 mg (4 kapsulas) vai

500/125 mg (5 tabletes) divreiz

dienā ēšanas laikā. Viramune

lietojot kombinācijā ar lopinavīru,

deva nav jāpielāgo.

Lopinavīrs/ritonavīrs

(šķīdums iekšķīgai

lietošanai)

300/75 mg/m

2 reizes

dienā

Bērni:

Lopinavīra AUC

0,78 (0,56-1,09)

Lopinavīra C

0,45 (0,25-0,82)

Lopinavīra C

0,86 (0,64-1,16)

Bērniem, lietojot kombinācijā ar

Viramune, jāapsver

lopinavīra/ritonavīra devas

palielināšana līdz 300/75 mg/m

divreiz dienā kopā ar ēdienu īpaši

tiem pacientiem, kuriem ir

aizdomas par samazinātu jutību

pret lopinavīru/ritonavīru.

Ritonavīrs 600 mg 2

reizes dienā

Ritonavīra AUC

0,92 (0,79-1,07)

Ritonavīra C

0,93 (0,76-1,14)

Ritonavīra C

0,93 (0,78-1,07)

Nevirapīns: vienlaicīga lietošana nerada

klīniski nozīmīgas nevirapīna līmeņa

plazmā pārmaiņas.

Ritonavīru vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Sakvinavīrs/ritonavīrs

Ierobežoti pieejamie dati par sakvinavīra

mīksto želatīna kapsulu lietošanu kopā ar

ritonavīru neliecina par klīniski nozīmīgu

sakvinavīra mijiedarbību, lietojot

vienlaikus ar ritonavīru un nevirapīnu.

Sakvinavīru/ritonavīru vienlaikus

ar Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Tipranavīrs/ritonavīrs

500/200 mg 2 reizes

dienā

Specifiski zāļu mijiedarbības pētījumi

nav veikti.

Ierobežoti IIa fāzes pētījuma, kurā

piedalās ar HIV inficēti pacienti, dati

liecina par klīniski nenozīmīgu TPV

Cmin samazināšanos par 20%.

Tipranavīru vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

IEKĻŪŠANU ŠŪNĀ KAVĒJOŠAS ZĀLES

Enfuvirtīds

Metabolisma veida dēļ nav gaidāma

klīniski nozīmīga farmakokinētiska

enfuvirtīda un nevirapīna mijiedarbība.

Enfuvirtīdu vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Maraviroks 300 mg

dienā

Maraviroka AUC

1,01 (0,6 -1,55)

Maraviroka C

Maraviroka C

1,54 (0,94-2,52),

salīdzinot ar iepriekš veikto pārbaužu

rezultātiem

Nevirapīna koncentrācija nav noteikta,

ietekme nav gaidāma.

Maraviroku un Viramune var

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

INTEGRĀZES INHIBITORI

Elvitegravīrs/

kobicistats

Mijiedarbība nav pētīta. Kobicistats,

citohroma P450 3A inhibitors nozīmīgi

inhibē aknu enzīmus, tāpat kā citus

metabolisma ceļus. Tādēļ, to vienlaicīga

lietošana radīs nevirapīna un kobicistata

līmeņa plazmā pārmaiņas.

Viramune vienlaicīga lietošana ar

elvitegravīru (kombinācijā ar

kobicistatu) nav ieteicama (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Raltegravīrs 400 mg 2

reizes dienā

Nav pieejami klīniski dati. Raltegravīra

metabolisma veida dēļ mijiedarbība nav

gaidāma.

Raltegravīru un Viramune var

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

ANTIBIOTIKAS

Klaritromicīns 500 mg

2 reizes dienā

Klaritromicīna AUC

0,69 (0,62-0,76)

Klaritromicīna C

0,44 (0,30-0,64)

Klaritromicīna C

0,77 (0,69-0,86)

Metabolīta 14-OH klaritromicīna AUC

1,42 (1,16-1,73)

Metabolīta 14-OH klaritromicīna C

0 (0,68-1,49)

Metabolīta 14-OH klaritromicīna C

1,47 (1,21-1,80)

Nevirapīna AUC

1,26

Nevirapīna C

1,28,

Nevirapīna C

1,24,

salīdzinot ar iepriekš veikto pārbaužu

rezultātiem.

Klaritromicīna iedarbība bija

ievērojami samazināta, 14-OH

metabolīta iedarbība bija

palielināta. Klaritromicīna

aktīvajam metabolītam ir

samazināta aktivitāte pret

Mycobacterium avium

intracelulāro kompleksu, kopējā

efektivitāte pret patogēnu var būt

izmainīta.

Jāapsver klaritromicīnam

alternatīvu līdzekļu, piemēram,

azitromicīna lietošana. Ieteicama

aknu patoloģiju rašanās stingra

uzraudzība.

Rifabutīns 150 vai

300 mg dienā

Rifabutīna AUC

1,17 (0,98-1,40)

Rifabutīna C

1,07 (0,84-1,37)

Rifabutīna C

1,28 (1,09-1,51)

Metabolīta 25-O-dezacetilrifabutīna

1,24 (0,84-1,84)

Metabolīta 25-O-dezacetilrifabutīna C

1,22 (0,86-1,74)

Metabolīta 25-O-dezacetilrifabutīna C

1,29 (0,98-1,68)

Ziņots par klīniski nenozīmīgu

nevirapīna šķietamā klīrensa

palielināšanos (par 9%), salīdzinot ar

iepriekšējiem datiem.

Nav nozīmīgas ietekmes uz

rifabutīna un Viramune vidējiem

PK parametriem. Rifabutīnu un

Viramune var lietot vienlaikus bez

devas pielāgošanas.

Tomēr, augstas interindividuālās

mainības dēļ dažiem pacientiem

var novērot izteiktu rifabutīna

iedarbības pastiprināšanos, un var

būt lielāks rifabutīna toksicitātes

risks, tādēļ, vienlaikus lietojot,

jāievēro piesardzība.

Rifampicīns 600 mg

dienā

Rifampicīna AUC

1,11 (0,96-1,28)

Rifampicīna C

Rifampicīna C

1,06 (0,91-1,22)

Nevirapīna AUC

0,42

Nevirapīna C

0,32

Nevirapīna C

0,50,

salīdzinot ar iepriekš veikto pārbaužu

rezultātiem.

Viramune un rifampicīnu nav

ieteicams lietot kombinācijā

(skatīt 4.4. apakšpunktu). Ir maz

klīnisku datu par Viramune devas

pielāgošanu, lietojot vienlaikus ar

rifampicīnu.

Ārstiem, kam jāārstē pacienti, kas

vienlaicīgi ir inficēti ar

tuberkulozi un saņem Viramune,

jāapsver rifampicīna kombinācijas

aizstāšana ar rifabutīnu.

PRETSĒNĪŠU LĪDZEKĻI

Flukonazols 200 mg

dienā

Flukonazola AUC

0,94 (0,88-1,01)

Flukonazola C

0,93 (0,86-1,01)

Flukonazola C

0,92 (0,85-0,99)

Nevirapīns: ietekme:

100%, salīdzinot

ar iepriekš veikto pārbaužu datiem, kad

nevirapīns tika lietots viens pats.

Lietojot šīs zāles vienlaicīgi,

paaugstinātas Viramune

iedarbības riska dēļ jāievēro

piesardzība un pacienti rūpīgi

jāuzrauga.

Itrakonazols 200 mg

dienā

Itrakonazola AUC

0,39

Itrakonazola C

0,13

Itrakonazola C

0,62

Nevirapīns: nebija nozīmīgas nevirapīna

farmakokinētikas raksturlielumu

atšķirības.

Jāapsver itrakonazola devas

palielināšanas nepieciešamība, ja

šīs divas zāles tiek lietotas

vienlaikus.

Ketokonazols 400 mg

reizi dienā

Ketokonazola AUC

0,28 (0,20-0,40)

Ketokonazola C

Ketokonazola C

0,56 (0,42-0,73)

Nevirapīna līmenis plazmā:

1,15-1,28,

salīdzinot ar iepriekš veikto pārbaužu

rezultātiem.

Ketokonazolu un Viramune nav

ieteicams lietot vienlaicīgi (skatīt

4.4. apakšpunktu).

PRETVĪRUSU LĪDZEKĻI HRONISKA B UN C HEPATĪTA GADĪJUMĀ

Adefovīrs

In vitro pētījumu rezultāti liecina par

vāju nevirapīna un adefovīra

antagonismu (skatīt 5.1. apakšpunktu),

tas nav apstiprinājies klīniskajos

pētījumos un samazināta efektivitāte nav

sagaidāma. Adefovīrs neietekmēja

nevienu no zināmām CYP izoformām,

kas iesaistās zāļu metabolismā cilvēkam

un tiek izvadītas caur nierēm. Klīniski

nozīmīga zāļu mijiedarbība nav

sagaidāma.

Adefovīru un Viramune drīkst

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

Boceprevīrs

Boceprevīru daļēji metabilizē

CYP3A4/5. Boceprevīra un zāļu, kas

inducē vai inhibē CYP3A4/5, vienlaicīga

lietošana var pastiprināt vai pavājināt

iedarbību. Boceprevīra minimālā

koncentrācija plazmā samazinājās,

lietojot to kopā ar NNRTI, kam ir līdzīgs

metabolizēšanās veids kā nevirapīnam.

Šīs novērotās boceprevīra minimālās

koncentrācijas pazemināšanās klīniskais

iznākums nav tieši vērtēts.

Boceprevīru un Viramune nav

ieteicams lietot vienlaicīgi (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Entekavīrs

Entekavīrs nav citohroma P450

(CYP450) enzīmu substrāts, induktors

vai inhibitors. Entekavīra metabolisma

ceļa dēļ nav sagaidāma klīniski nozīmīga

zāļu mijiedarbība.

Entekavīru un Viramune drīkst

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

Interferoni (pegilēts

alfa 2a un alfa 2b

interferons)

Interferoniem nepiemīt zināma ietekme

uz CYP 3A4 vai 2B6. Klīniski nozīmīga

zāļu mijiedarbība nav sagaidāma.

Interferonus un Viramune drīkst

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

Ribavirīns

In vitro pētījumu rezultāti liecina par

vāju nevirapīna un ribavirīna

antagonismu (skatīt 5.1. apakšpunktu),

tas nav apstiprinājies klīniskajos

pētījumos un samazināta efektivitāte nav

Ribavirīnu un Viramune drīkst

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

sagaidāma. Ribavirīns neinhibē

citohroma P450 enzīmus, un nav

pierādījumu no toksicitātes pētījumiem,

ka ribavirīns inducē aknu enzīmus.

Klīniski nozīmīga zāļu mijiedarbība nav

sagaidāma.

Telaprevīrs

Aknās telaprevīru metabolizē CYP3A un

tas ir P-glikoproteīna substrāts.

Metabolismā var iesaistīties citi enzīmi.

Telaprevīra un zāļu, kas inducē CYP3A

un/vai P-gp, vienlaicīga lietošana var

pazemināt telaprevīra koncentrāciju

plazmā. Telaprevīra un nevirapīna

mijiedarbības pētījums nav veikts, tomēr

telaprevīra un NNRTI, kam ir līdzīgs

metabolizēšanās veids kā nevirapīnam,

mijiedarbības pētījumi liecināja par abu

zāļu līmeņa pazemināšanos. Telaprevīra

un efavirenza mijiedarbības pētījumu

rezultāti liecina, ka, vienlaicīgi lietojot

telaprevīru un P450 induktorus, jāievēro

piesardzība.

Jāievēro piesardzība, telaprevīru

lietojot kopā ar nevirapīnu.

Ja telaprevīru lieto kopā ar

Viramune, jāapsver tā devas

pielāgošana.

Telbivudīns

Telbivudīns nav citohroma P450

(CYP450) enzīmu sistēmas substrāts,

induktors vai inhibitors. Telbivudīna

metabolisma dēļ nav sagaidāma klīniski

nozīmīga zāļu mijiedarbība.

Telbivudīnu un Viramune drīkst

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

ANTACĪDI LĪDZEKĻI

Cimetidīns

Cimetidīns: nav gaidāma nozīmīga

ietekme uz cimetidīna FK parametriem.

Nevirapīna C

1,07

Cimetidīnu un Viramune var lietot

vienlaikus bez devas pielāgošanas.

ANTITROMBOTISKI LĪDZEKĻI

Varfarīns

Mijiedarbība starp nevirapīnu un

antitrombotisko līdzekli varfarīnu ir

kompleksa, un, lietojot vienlaicīgi,

recēšanas laiks var gan saīsināties, gan

pagarināties.

Jānodrošina rūpīga

antikoagulācijas līmeņa

uzraudzīšana.

KONTRACEPTĪVIE LĪDZEKĻI

Depo-

medroksiprogesterona

acetāts (DMPA)

150 mg ik pēc 3

mēnešiem

DMPA AUC

DMPA C

DMPA C

Nevirapīna AUC

1,20

Nevirapīna C

1,20

Vienlaicīga Viramune lietošana

neietekmē DMPA ovulāciju

nomācošo darbību.

DMPA un Viramune var lietot

vienlaikus bez devas pielāgošanas.

Etinilestradiols (EE)

0,035 mg

EE AUC

0,80 (0,67 - 0,97)

EE C

EE C

0,94 (0,79 - 1,12)

Sievietēm, kas lieto Viramune,

nedrīkst lietot perorālos

hormonālās kontracepcijas

līdzekļus kā vienīgo

Noretindrons (NET)

1,0 mg dienā

NET AUC

0,81 (0,70 - 0,93)

NET C

NET C

0,84 (0,73 - 0,97)

kontracepcijas metodi (skatīt 4.4.

apakšpunktu). Atbilstošas

hormonālās kontracepcijas

līdzekļu (perorālu vai citādi

lietojamu), izņemot DMPA, devas

kombinācijā ar Viramune nav

noskaidrotas, ņemot vērā drošumu

un efektivitāti.

ANALGĒTIĶI/OPIOĪDI

Metadona individuāla

pacienta deva

Metadona AUC

0,40 (0,31 - 0,51)

Metadona C

Metadona C

0,58 (0,50 – 0,67)

Pacienti, kas regulāri lieto

metadonu, sākot ārstēšanu ar

Viramune, jānovēro attiecībā uz

abstinences simptomiem, un

atbilstoši jāpielāgo metadona

deva.

AUGU VALSTS LĪDZEKĻI

Asinszāle

Nevirapīna koncentrācija serumā var

samazināties, to lietojot vienlaikus ar

augu preparātiem, kas satur asinszāli

(Hypericum perforatum). Tas notiek

asinszāles izraisītās zāļu metabolisma

enzīmu un/vai transporta proteīnu

inducēšanas dēļ.

Augu preparātus, kas satur

asinszāli, nedrīkst lietot vienlaikus

ar Viramune (skatīt 4.3.

apakšpunktu). Ja pacients jau lieto

asinszāli saturošu preparātu,

jāpārbauda nevirapīna un, ja

iespējams, vīrusu līmenis un

jāpārtrauc asinszāles lietošana.

Pārtraucot asinszāles lietošanu,

nevirapīna līmenis var

paaugstināties. Var būt

nepieciešama Viramune devas

pielāgošana. Asinszāles izraisītais

efekts var saglabāties līdz 2

nedēļām pēc terapijas

pārtraukšanas.

Cita informācija

Nevirapīna metabolīti: pētījumi, izmantojot cilvēka aknu mikrosomas, liecina, ka nevirapīna

hidroksilēto metabolītu veidošanos neietekmē dapsona, rifabutīna, rifampicīna un

trimetoprīma/sulfametoksazola klātbūtne. Ketokonazols un eritromicīns būtiski inhibē nevirapīna

hidroksilēto metabolītu veidošanos.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā / Kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Reproduktīvā vecuma sievietes, kuras lieto nevirapīnu, perorālos kontraceptīvos līdzekļus nedrīkst

izmantot kā vienīgo kontracepcijas metodi, jo nevirapīns var samazināt šo zāļu koncentrāciju plazmā

(skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Grūtniecība

Šobrīd pieejamie dati neuzrāda malformatīvu vai feto/neonatālu toksicitāti grūtniecēm. Šobrīd citi

nozīmīgi epidemioloģiski dati nav pieejami. Veicot reprodukcijas pētījumus ar grūsnām žurkām un

trušiem, teratogēna ietekme netika novērota (skatīt 5.3. apakšpunktu). Adekvāti un labi kontrolēti

pētījumi ar grūtniecēm nav veikti. Grūtniecēm nevirapīns nozīmējams, ievērojot piesardzību (skatīt

4.4. apakšpunktu). Sakarā ar biežāk novēroto hepatotoksicitāti sievietēm ar CD4 šūnu skaitu virs

250 šūnām/mm

un nosakāmām HIV-1 RNS plazmā (50 vai vairāk kopiju/ml, šis iemesls jāņem vērā

apsverot terapijas nepieciešamību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Nav pietiekami daudz pierādījumu, lai

pamatotu, ka palielinātā toksicitātes riska neesamība, kas novērota iepriekš ārstētām sievietēm, sākot

nevirapīna lietošanu, kurām ir nenosakāma vīrusu koncentrācija (mazāk nekā 50 kopiju/ml HIV-1

plazmā) un CD4 šūnu skaits vairāk nekā 250 šūnu/mm

, attiecas arī uz grūtniecēm. Visos

randomizētajos pētījumos, kas aplūkoja šo tēmu, netika iekļautas grūtnieces, un kohortu pētījumos kā

arī meta-analīzēs bija mazs grūtnieču skaits.

Barošana ar krūti

Nevirapīns viegli šķērso placentu un izdalās mātes pienā.

Lai izvairītos no postnatālas HIV transmisijas riska, tiek rekomendēts HIV-inficētām mātēm nebarot

bērnu ar krūti, un, mātēm, kas lieto nevirapīns, jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.

Fertilitāte

Reproduktīvās toksikoloģijas pētījumos žurkām konstatētas traucētas auglības pazīmes.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Nav specifisku pētījumu, lai novērtētu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr,

pacienti jābrīdina, ka Viramune lietošanas laikā var rasties tādas blakusparādībās kā nogurums. Tādēļ

jābūt uzmanīgiem, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot mehānismus. Ja pacientiem rodas nogurums,

tiem jāizvairās no tādu potenciāli bīstamu uzdevumu veikšanas kā transportlīdzekļu vadīšana un

mehānismu apkalpošana.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Lietošanas drošuma raksturojuma apkopojums

Visu klīnisko pētījumu laikā visbiežāk ziņots par sekojošām nevēlamām blakusparādībām, kas saistītas

ar Viramune terapiju: izsitumiem, alerģiskām reakcijām, hepatītu, izmainītiem aknu funkcionāliem

testiem, sliktu dūšu, vemšanu, caureju, sāpēm vēderā, nogurumu, drudzi, galvassāpēm un mialģiju.

Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ir konstatēts, ka visnopietnākās nevēlamās blakusparādības ir

Stīvensa-Džonsona sindroms/ toksiskā epidermālā nekrolīze, smags hepatīts/aknu mazspēja un zāļu

lietošanas radīta reakcija ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem, kam raksturīgi izsitumi ar

konstitucionāliem simptomiem, piemēram, drudzi, artralģiju, mialģiju un limfadenopātiju, plus

viscerāli bojājumi, kā hepatīts, eozinofīlija, granulocitopēnija un nieru disfunkcija. Pirmās 18

ārstēšanas kursa nedēļas ir kritiskais periods, kad nepieciešama stingra kontrole (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Ziņots par šādām nevēlamām blakusparādībām, kurām iespējama cēloņsakarība ar Viramune

lietošanu. Biežuma noteikšana balstās uz klīnisko pētījumu datiem par notikumiem, kuriem domājams

ir cēloņsakarība ar Viramune terapiju.

Biežums ir noteikts balstoties uz sekojošu iedalījumu: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100,<1/10); retāk

(≥1/1 000,<1/100); reti (≥1/10 000,<1/1000), ļoti reti (<1/10 000).

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Bieži

granulocitopēnija

Retāk

anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži

paaugstināta jutība (arī anafilaktiska reakcija, angioedēma, nātrene)

Retāk

anafilaktiska reakcija

Reti

zāļu lietošanas izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

galvassāpes

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži

hepatīts (arī smaga un dzīvību apdraudoša hepatotoksicitāte (1,9%))

Retāk

dzelte

Reti

akūts hepatīts (kas var būt letāls)

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži

izsitumi (12,5%)

Retāk

Stīvensa-Džonsona sindroms/toksiskā epidermālā nekrolīze (kas var būt letāla)

(0,2%), angioedēma, nātrene

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk

artralģija, miaļģija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

nogurums, drudzis

Izmeklējumi

Bieži

aknu funkcionālo testu rezultātus pārmaiņas (paaugstināts alanīnaminotransferāzes

līmenis; paaugstināts transamināžu līmenis; paaugstināts aspartātaminotransferāzes

līmenis; paaugstināts gamma glutamiltransferāzes līmenis; paaugstināts aknu

enzīmu līmenis; hipertransaminazēmija)

Retāk

samazināts fosfātu līmenis asinīs, paaugstināts asinsspiediens

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Pētījumā 1100.1090, no kura visvairāk (n=28) blakusparādību gadījumi tika saņemti, pacientiem

placebo grupā granulocitopēnijas biežums bija augstāks (3,3%) nekā nevirapīna grupā (2,5%).

Anafilaktiska reakcija tika novērota pēcreģistrācijas uzraudzības laikā, bet netika novērota

randomizētos, kontrolētos klīniskajos pētījumos. Šīs reakcijas biežuma kategorija tika noteikta

statistiski, pamatojoties uz kopējo pacientu skaitu (n=2718), kuri saņēma nevirapīnu klīniskajos

pētījumos.

Samazināts fosfātu līmenis asinīs un paaugstināts asinsspiediens tika novērota klīniskajos pētījumos,

vienlaicīgi lietojot ar tenofovīru/emtricitabīnu.

Vielmaiņas raksturlielumi

Antiretrovirālas terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes

līmenis asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kombinēta antiretrovirāla terapija, kad nevirapīns tiek lietots kopā ar citām antiretrovirālām zālēm,

tiek saistīta ar sekojošām blakusparādībām: pankreatītu, perifērisku neiropātiju un trombocitopēniju.

Parasti šīs blakusparādības tiek asociētas ar citiem antiretrovirāliem līdzekļiem, un tās varētu sagaidīt,

lietojot šos līdzekļus kombinācijā ar nevirapīnu; maz ticams, ka tās izraisa nevirapīns. Retos

gadījumos ir ziņots par hepatorenālu mazspējas sindromu.

HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot kombinēto antiretrovirālo terapiju (combination

antiretroviral therapy - CART), ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma reakcija uz

asimptomātiskiem vai esošiem oportūnistiskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Ir saņemti

ziņojumi par autoimūniem traucējumiem (tādiem kā Graves slimība un autoimūns hepatīts); tomēr

laiks līdz to rašanās sākumam ir mainīgāks un šie notikumi var parādīties daudzus mēnešus pēc

terapijas uzsākšanas

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar vispārzināmiem riska faktoriem,

progresējošu HIV-slimību vai pakļautiem ilgstošai kombinētas antiretrovirālas terapijas ietekmei

(CART). Tās sastopamības biežums nav zināms (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Āda un zemādas audi

Visbiežāk nevirapīna klīniskā toksicitāte saistīta ar izsitumiem, kontrolētu pētījumu laikā ar Viramune

saistītus izsitumus konstatēja 12,5% pacientu, kas lietoja kombinēto terapiju.

Parasti izsitumi ir viegli vai mēreni, tie ir makulopapulāri, eritematozi ādas izsitumi, ar niezi vai bez

tās, lokalizēti uz ķermeņa, sejas un ekstremitātēm. Ir ziņots par paaugstinātu jutību (anafilaktiskām

reakcijām, angioedēmu un nātreni). Ir arī ziņots par paaugstinātas jutības reakcijām, kam raksturīgi

tikai izsitumi vai zāļu lietošanas izraisīta reakcija ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem, kam

pievienojas tādi simptomi kā drudzis, artralģija, mialģija un limfadenopātija, plus orgānu traucējumi

kā hepatīts, eozinofīlija, granulocitopēnija un nieru disfunkcija.

Pacientiem, kurus ārstēja ar nevirapīnu, novēroja smagas un dzīvībai bīstamas ādas reakcijas, ieskaitot

Stīvensa-Džonsona sindromu (SJS) un toksisko epidermālo nekrolīzi (TEN). Ir ziņots par fatāliem

SJS, TEN un zāļu lietošanas izraisītas reakcijas ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem

gadījumiem. Lielākā daļā gadījumu smagi izsitumi parādās pirmo 6 ārstēšanas nedēļu laikā, dažreiz

nepieciešama hospitalizācija, vienam pacientam bija nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Aknas un žultsceļi

Visbiežāk novērotās novirzes laboratorijas testos bija aknu funkcijas testu rādītāju palielināšanās,

ieskaitot ALAT, ASAT, GGT, kopējo bilirubīnu un sārmaino fosfatāzi. Visbiežāk novērota GGT

asimptomātiska paaugstināšanās. Ir ziņots par dzeltes gadījumiem. Pacientiem, ko ārstēja ar

nevirapīnu, novērota arī smaga un dzīvībai bīstama hepatotoksicitāte, ieskaitot fatālu fulminantu

hepatītu. Visbiežākais smagu aknu blakusparādību vēstnesis bija paaugstināti aknu funkcijas testu

rādītāji. Pirmās 18 ārstēšanas kursa nedēļas ir kritiskais periods, kurā nepieciešama stingra kontrole

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta klīniskos pētījumos ar 361 bērnu, kuru vairums tika ārstēti ar

ZDV un/vai ddl, visbiežāk novērotās un ar nevirapīnu saistītās blakusparādības bija līdzīgas kā

pieaugušajiem. Granulocitopēnija tika biežāk novērota bērniem. Atklātā klīniskā pētījumā (ACTG

180) 5/37 bērnu (13,5%) granulocitopēnija tika novērtēta kā zāļu izraisīta. ACTG 245, dubultaklā

placebo kontrolētā pētījumā, nopietnas zāļu izraistītas granulocitopēnijas biežums bija 5/305 (1,6%).

Ir ziņots par atsevišķiem pacientiem šajā populācijā, kam novērots Stīvensa-Džonsona sindroms vai

Stīvensa-Džonsona/toksiskās epidermālās nekrolīzes pārejas sindroms.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Nav zināms nevirapīna antidots, ko varētu lietot pārdozēšanas gadījumā. Ir ziņots par Viramune

pārdozēšanas gadījumiem, lietojot devas 800-6000 mg dienā, līdz 15 dienām. Pacientiem parādījās

tūska, mezglainā eritēma, nogurums, drudzis, galvassāpes, bezmiegs, slikta dūša, plaušu infiltrāti,

izsitumi, vertigo, vemšana, transamināžu līmeņa paaugstināšanās un ķermeņa masas samazināšanās.

Visas šīs blakusparādības pēc nevirapīna lietošanas pārtraukšanas izzuda.

Pediatriskā populācija

Ziņots par vienu stipras, nejaušas pārdozēšanas gadījumu jaundzimušajam. Ieņemtā deva 40 reižu

pārsniedza ieteikto 2 mg/kg dienas devu. Novēroja vieglu izolētu neitropēniju un hiperlaktātēmiju, kas

spontāni izzuda vienas nedēļas laikā bez jebkādām klīniskām komplikācijām. Pēc viena gada bērna

attīstība joprojām bija normāla.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Pretvīrusu līdzekļi sistēmiskai lietošanai, ne-nukleozīdu reversās

transkriptāzes inhibitori, ATĶ kods: J05AG01.

Darbības mehānisms

Nevirapīns ir HIV-1 NNRTI. Nevirapīns ir nekonkurējošs HIV-1 reversās transkriptāzes inhibitors,

tomēr tam nepiemīt bioloģiski nozīmīga inhibējoša iedarbība uz HIV-2 reverso transkriptāzi vai

eukariotiskajām

DNS polimerāzēm.

Pretvīrusu aktivitāte in vitro

Vidējā nevirapīna EC

vērtība (50 % no inhibējošās koncentrācijas) pret M HIV-1 izolātiem no

radniecīgajām A, B, C, D, F, G un H grupām, kā arī cirkulējošajām rekombinētajām formām (CRF)

CRF01 AE, CRF02_AG un CRF12_BF, kuru replikācija notiek cilvēka embrija 293. tipa nieru šūnās,

ir 63 nM. 2923 klīnisko izolātu grupā, kurā dominēja B HIV-1 apakštipa klīniskie izolāti, vidējā EC

vērtība bija 90 nM. Līdzīgas EC

vērtības tika iegūtas, nevirapīna pretvīrusu aktivitāti, nosakot

perifēro asiņu mononukleārajās šūnās, monocītu makrofāgu atvasinājumos vai limfoblastoīdu šūnu

līnijā. Šūnu kultūrā nevirapīnam nebija pretvīrusu aktivitātes pret O grupas HIV-1 izolātiem vai HIV-2

izolātiem.

Kombinācijā ar efavirenzu, nevirapīns in vitro izrādīja spēcīgu antagonistisku anti-HIV-1 aktivitāti

(skatīt 4.5. apakšpunktu) un bija antagonistisks ar proteāzes inhibitoru ritonavīru vai kombinācijas

inhibitoru enfuvirtīdu. Nevirapīns izrādīja sinerģisku anti-HIV-1 aktivitāti kombinācijā ar proteāzes

inhibitoriem amprenavīru, atazanavīru, indinavīru, lopinavīru, sakvinavīru un tipranavīru, un NRTI

abakavīru, didanozīnu, emtricitabīnu, lamivudīnu, stavudīnu, tenofovīru un zidovudīnu. Nevirapīna

anti-HIV-1 aktivitātei in vitro pretēji darbojās anti-HBV zāles adefovīrs un anti-HCV zāles ribavirīns.

Rezistence

In vitro šūnu kultūrās ir iegūti HIV-1 izolāti ar samazinātu jutību pret nevirapīnu (100-250 reizes

mazāku). Atkarībā no izmantotā vīrusa celma un šūnu līnijas, genotipa analīzes rezultāti pierādīja

HIV-1 RT gēnu Y181C un/vai V106A mutācijas. Ja tika izvēlēts nevirapīns kombinācijā ar dažiem

citiem NNRTI, laiks, līdz šūnu kultūrā parādījās rezistence pret nevirapīnu, nemainījās.

Analizējot genotipu izolātiem, kas iegūti no antiretrovirālus līdzekļus nesaņēmušiem pacientiem pēc

viroloģiskas neveiksmes (n = 71), kuri 48 nedēļas kombinācijā ar lamivudīnu vai stavudīnu nevirapīnu

saņēma 1 reizi dienā (n = 25) vai 2 reizes dienā (n = 46), tika konstatēts, ka izolātos, kas iegūti

attiecīgi 8 no 25 pacientiem un 23 no 46 pacientiem ir viens vai vairāki ar rezistenci pret NNRTI

saistīti aizvietojumi: Y181C, K101E, G190A/S, K103N, V106A/M, V108I, Y188C/L, A98G, F227L

un M230L.

Krustotā rezistence

In vitro novērota ātra HIV celmu, kuriem piemīt krustotā rezistence pret NNRTI, parādīšanās. Pēc

viroloģiskas neveiksmes, lietojot nevirapīnu, paredzama krustota rezistence pret delavirdīnu un

efavirenzu. Atkarībā no rezistences testēšanas rezultātiem vēlāk iespējams izmantot etavirīnu saturošu

terapijas shēmu.

Krustota rezistence starp nevirapīnu un HIV proteāzes inhibitoriem, HIV integrāzes inhibitoriem vai

HIV iekļuves inhibitoriem nav ticama, jo atšķiras iesaistītās enzīmu mērķa struktūras. Līdzīgā veidā

pastāv maza krustotas rezistences iespēja starp nevirapīnu un NRTI, jo molekulas ar reverso

transkriptāzi saistās dažādās vietās.

Klīniskie rezultāti

Viramune ir ticis pētīts, gan ārstējot ar to pirmo reizi, gan atkārtoti.

Pētījumi ar terapiju nesaņēmušiem pacientiem

2NN pētījums

Dubultais nenukleozīdu pētījums 2NN bija randomizēts, nemaskēts prospektīvs daudzcentru pētījums,

kura laikā tika salīdzināta NNRTI nevirapīns, efavirenza un abu zāļu vienlaicīga lietošana.

1216 antiretrovirālu terapiju nesaņēmuši pacienti, kuriem pirms terapijas sākuma HIV-1 RNS kopiju

koncentrācija plazmā pārsniedza 5000 kopijas/ml, tika iedalīti 48 nedēļas ilgai terapijai ar 400 mg

Viramune vienu reizi dienā, 200 mg Viramune divas reizes dienā, 600 mg efavirenza vienu reizi dienā

vai Viramune (400 mg) un efavirenzu (800 mg) vienu reizi dienā kopā ar stavudīnu un lamivudīnu.

Primārais galarezultāts (terapijas neveiksme) bija definēts kā HIV-1 RNS koncentrācijas

samazināšanās plazmā par mazāk nekā 1 log

pirmo 12 nedēļu laikā vai sākot ar 24. nedēļu divas

reizes pēc kārtas konstatētas vairāk nekā 50 kopijas/ml, vai slimības progresija.

Vidējais vecums bija 34 gadi un aptuveni 64 % pacientu bija vīrieši, bet grupās, kas saņēma Viramune

(2 reizes dienā) vai efavirenzu, vidējais CD4 šūnu skaits bija attiecīgi 170 un 190 šūnas/mm

Nozīmīgu demogrāfisko parametru un sākotnējo raksturlielumu atšķirību starp grupām nebija.

Iepriekš noteiktie primārie efektivitāti raksturojošie parametri tika salīdzināti starp grupu, kas divas

reizes dienā saņēma Viramune, un efavirenza terapijas grupu.

No efektivitātes, kas tika noteikta pēc nesekmīgas terapijas gadījumu biežuma, un ne no viena

terapijas neveiksmi raksturojošā parametra viedokļa, tostarp arī viroloģiskās neveiksmes viedokļa

nevirapīna lietošana 2 reizes dienā un efavirenza shēma nozīmīgi neatšķīrās (p = 0,091).

Vienlaicīga nevirapīna (400 mg) un efavirenza lietošana (800 mg) bija saistīta ar lielāku klīnisko

nevēlamo blakusparādību, kā arī nesekmīgas terapijas gadījumu biežumu (53,1 %). Tā kā terapijas

shēma nevirapīns + efavirenzs papildu efektivitāti nenodrošināja un izraisīja vairāk nevēlamo

blakusparādību, nekā abu zāļu lietošana atsevišķi, šī shēma nav ieteicama.

20 % pacientu, kuriem bija nozīmēts nevirapīns divas reizes dienā, un 18 % pacientu, kuriem bija

nozīmēts efavirenzs, tika novērota vismaz viena 3. vai 4. smaguma pakāpes klīniskā blakusparādība.

Kā klīniska blakusparādība aprakstīts klīnisks hepatīts grupās, kas divas reizes dienā saņēma

nevirapīnu vai lietoja efavirenzu, bija attiecīgi 10 (2,6 %) un 2 (0,5 %) pacientiem. Pacientu daļa, kam

bija vismaz viena ar aknām saistīta 3. vai 4. smaguma pakāpes laboratoriski konstatēta toksicitātes

izpausme, divas reizes dienā lietojot nevirapīnu vai lietojot efavirenzu, bija attiecīgi 8,3 % un 4,5 %.

No pacientiem ar 3. vai 4. smaguma pakāpes laboratoriski konstatētu toksicitātes izpausmi vienlaicīga

B vai C hepatīta vīrusa infekcija grupā, kas divas reizes dienā lietoja nevirapīnu, bija attiecīgi 6,7 % un

20,0 % pacientu, bet efavirenza grupā – attiecīgi 5,6 % un 11,1 % pacientu.

3 gadus ilgs 2NN lietošanas novērojums

Šis bija retrospektīvs daudzcentru pētījums, kura laikā tika salīdzināta 3 gadus ilga Viramune un

efavirenza pretvīrusu efektivitāte (kombinācijā ar stavudīnu un lamivudīnu) no 49. līdz 144. nedēļai

pacientiem, kuri tika iekļauti pētījumā 2NN. Šajā pētījumā lūdza piedalīties pacientiem, kuri bija

iekļauti pētījumā 2NN un 48. nedēļā, kad pētījums tika slēgts, joprojām tika aktīvi novēroti un ārstēti

pētījuma klīnikā. Pētījuma primārie gala uzstādījumi (pacientu, kuru terapija bija neveiksmīga,

procentuālais daudzums), kā arī sekundārie gala uzstādījumi un pamatterapija bija līdzīgi kā sākotnējā

2NN pētījumā.

Šī pētījuma laikā tika dokumentēta ilgstoša, vismaz trīs gadus ilga atbildreakcija uz Viramune, un no

terapijas neveiksmes viedokļa tika pierādīta 200 mg lielu Viramune devu lietošanas divas reizes dienā

un efavirenza shēmas ekvivalence 10 % intervālā. Tika pierādīts, ka nepastāv statistiski nozīmīga

atšķirība starp primāro (p = 0,92) un sekundāro rezultātu, izmantojot efavirenza shēmu vai lietojot

Viramune 200 mg divas reizes dienā.

Pētījumi ar terapiju saņēmušiem pacientiem

NEFA pētījums

NEFA pētījums bija kontrolēts prospektīvs randomizēts pētījums, kura laikā tika vērtētas terapijas

izvēles iespējas pacientiem, kuri pāriet no terapijas shēmas uz proteāžu inhibitoru (PI) bāzes uz

Viramune, efavirenza vai abakavīra lietošanu.

Pētījumā tika randomizēti iesaistīti 460 pieaugušie, kuri lietoja divus nukleozīdu reversās

transkriptāzes inhibitorus un vismaz vienu PI un kuriem vismaz pēdējos 6 mēnešus pirms pārejas no

PI uz Viramune (155 pacienti), efavirenzu (156 pacienti) vai abakavīru (149 pacienti) HIV-1 RNS

koncentrācija plazmā bija mazāka par 200 k/ml.

Pētījuma primārais galauzstādījums bija nāve, progresija līdz iegūtam imūndeficīta sindromam vai

HIV-1 RNS koncentrācijas palielināšanās līdz 200 kopijām mililitrā vai vairāk.

Pēc 12 mēnešiem saskaņā ar aprēķinu pēc Kaplana – Meijera metodes rezultāta sasniegšanas iespēja

Viramune grupā bija 10 %, efavirenza grupā – 6 %, bet abakavīra grupā – 13 % (saskaņā ar ārstēto

pacientu datu analīzes rezultātiem p = 0,10).

Kopējais nevēlamo blakusparādību biežums abakavīra grupā bija ievērojami mazāks (61 pacientam

jeb 41 % pacientu) nekā nevirapīna grupā (83 pacientiem jeb 54 % pacientu) vai efavirenza grupā

(89 pacientiem jeb 57 % pacientu). Nevēlamo blakusparādību dēļ dalību pētījumā pārtraukušo

pacientu skaits abakavīra grupā (9 pacienti jeb 6 % pacientu) bija ievērojami mazāks nekā nevirapīna

grupā (26 pacienti jeb 17 % pacientu) vai efavirenza grupā (27 pacienti jeb 17 % pacientu).

Perinatālā transmisija

Veikti vairāki pētījumi, lai pārbaudītu Viramune lietošanu saistībā ar perinatālo transmisiju, no kuriem

nozīmīgākais ir HIVNET 012. Šis pētījums liecināja par nozīmīgu transmisijas samazināšanos, lietojot

vienu nevirapīna devu (13,1% (n = 310) Viramune grupā, salīdzinot ar 25,1% (n = 308) īpaši īsas

darbības zidovudīna grupā (p = 0,00063)). Monoterapija ar Viramune bija saistīta ar NNRTI

rezistences attīstīšanos. Viena nevirapīna deva mātēm vai zīdaiņiem var samazināt efektivitāti, ja šiem

pacientiem HIV ārstēšanas shēma, lietojot nevirapīnu, ir sākta vēlāk 6 mēnešu laikposmā vai ātrāk

Citu antiretrovirālu līdzekļu kombinēšana ar vienas devas nevirapīnu samazina nevirapīna rezistences

rašanos. Ja pieejamas citas antiretrovirālas zāles, vienas devas Viramune shēmu jākombinē ar papildu

efektīvām antiretrovirālām zālēm (kā iesaka starptautiski atzītas vadlīnijas).

Šo datu klīniskā nozīme attiecībā uz Eiropas populāciju nav vēl noteikta. Turklāt, lietojot Viramune kā

vienīgo līdzekli, lai novērstu HIV-1 infekcijas vertikālo transmisiju, nevar izslēgt hepatotoksicitātes

risku mātei un bērnam.

Pediatriskā populācija

48 nedēļu Dienvidāfrikas pētījuma BI 1100.1368 rezultāti apstiprināja, ka 4/7 mg/kg un 150 mg/m

devu grupās nevirapīna panesamība bija laba un tas bija efektīvs iepriekš antiretrovirālu terapiju

nesaņēmušu bērnu ārstēšanai. Abu devu grupās tika novērota procentuālā ziņā izteikta uzlabošanās

CD4+ šūnām līdz 48. nedēļai. Abu devu lietošanas shēmas arī efektīvi mazināja vīrusu slodzi. Šajā

48 nedēļu pētījumā nevienā devu grupā netika novēroti neparedzēti drošuma dati.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Ir pierādīts, ka Viramune tablešu un suspensijas iekšķīgai lietošanai biopieejamība ir salīdzināma, tās

var savstarpēji aizstāt devās līdz 200 mg.

Uzsūkšanās: veseliem brīvprātīgiem un pacientiem ar HIV1 infekciju pēc perorālas lietošanas

nevirapīns ātri absorbējas (>90%). Absolūtā biopieejamība 12 veseliem pieaugušiem pēc vienreizējas

devas bija 93

9% (vidējā SN) 50 mg tabletēm un 91

8% iekšķīgi lietojamam šķīdumam. Maksimālā

nevirapīna koncentrācija plazmā 2

g/ml (7.5

M) pēc vienreizējas 200 mg devas ieņemšanas tika

sasniegta 4 stundu laikā. Daudzkārtēju devu lietošanas laikā konstatēja, ka devu diapazonā no 200 līdz

400 mg/dienā nevirapīna maksimālā koncentrācija palielinās lineāri. Literatūras dati par 20 HIV

inficētiem pacientiem liecina, ka pacientiem, lietojot 200 mg nevirapīna divreiz dienā, stabila stāvokļa

ir 5,74 mikrogrami/ml (5,00-7,44) un C

ir 3,73 mikrogrami/ml (3,20-5,08) ar AUC

109,0 h*mikrogrami/ml (96,0-143,5). Citi publicētie dati apstiprina šos slēdzienus. Ilgtermiņa

efektivitāte visvairāk iespējama pacientiem, kuriem minimālais nevirapīna līmenis pārsniedz

3,5 mikrogramus/ml.

Izkliede: fizioloģiska pH apstākļos nevirapīns ir lipofīls un būtībā nejonizēts. Pēc intravenozas

ievadīšanas veseliem pieaugušiem nevirapīna izkliedes tilpums (Vdss) bija 1,21

0,09 l/kg, kas liecina

par to, ka nevirapīns plaši izkliedējas cilvēka organismā. Nevirapīns viegli šķērso placentāro barjeru

un ir atrodams mātes pienā. Tā saistība ar plazmas olbaltumvielām ir apmēram 60% atbilstoši plazmas

koncentrācijai 1-10

g/ml. Nevirapīna koncentrācija cilvēka cerebrospinālajā šķidrumā (n=6) bija 45%

5%) no plazmas koncentrācijas; šī attiecība aptuveni atbilst ar plazmas proteīniem nesaistītai

frakcijai.

Biotransformācija un eliminācija: In vivo pētījumos ar cilvēkiem un in vitro pētījumos ar cilvēka aknu

mikrosomām pierādīts, ka nevirapīns ekstensīvi biotransformējas citohroma P450 (oksidatīvo)

metabolisma ceļā līdz vairākiem hidroksilētiem metabolītiem. In vitro pētījumi ar cilvēka aknu

mikrosomām liecina, ka nevirapīna oksidatīvā metabolisma mediators ir galvenokārt citohroma P450

izoenzīms no CYP3A saimes, lai gan arī citiem izoenzīmiem var būt sekundāra loma. Masas

bilances/ekskrēcijas pētījumos veseliem vīriešu dzimtes brīvprātīgajiem, kam ordinēja nevirapīnu līdz

stabilam stāvoklim pa 200 mg 2 reizes dienā, turpinot ar vienreizēju 50 mg 14C-nevirapīna devu, tika

atklāti apmēram 91,4

10,5% no radioaktīvās devas, kas galvenokārt izdalījās urīnā (81,3

11,1%),

pārstāvot primāro ekskrēcijas ceļu, salīdzinot ar fekālijām (10,1

1,5%). Vairāk nekā 80%

radioaktivitātes urīnā nodrošināja hidroksilēto metabolītu glikuronīda konjugāti. Citohroma P450

metabolisms, glikuronīdu konjugācija un glikuronēto metabolītu ekskrēcija urīnā attēlo galveno

nevirapīna biotransformācijas un eliminācijas ceļu cilvēku organismā. Tikai nelielu (<5%) urīna

radioaktivitātes frakciju (< 3% no kopējās devas) nodrošināja neizmainītais savienojums, tāpēc renālai

ekskrēcijai neizmainītā savienojuma eliminācijā ir maza nozīme.

Ir pierādīts, ka nevirapīns ir aknu citohroma P450 metabolisko enzīmu ierosinātājs. Autoindukcijas

farmakokinētikai raksturīga apmēram 1,5-2 kārtīga nevirapīna perorālā klīrensa palielināšanās,

ārstēšanu turpinot ar vienreizēju 200-400 mg devu 2 līdz 4 nedēļas. Autoindukcijai raksturīgs arī

nevirapīna terminālās fāzes eliminācijas pusperioda samazināšanās plazmā no apmēram 45 stundām

(vienreizēja deva) līdz apmēram 25-30 stundām pēc vairākkārtīgām devām 200-400 mg/dienā.

Nieru darbības traucējumi: nevirapīna vienreizējas devas farmakokinētiku salīdzināja 23 pacientiem

ar vieglu (50

CLcr<80 ml/min), mērenu (30

CLcr<50 ml/min) vai smagu nieru mazspēju

(CLcr>30 ml/min), nieru bojājumu vai nieru mazspēju pēdējā stadijā, kad nepieciešama dialīze, un 8

pacientiem ar normālu nieru funkciju (CLcr>80 ml/min). Nieru bojājumi (viegli, mēreni, smagi)

būtiski neizmainīja nevirapīna farmakokinētiku. Tomēr, pacientiem pēdējā nieru mazspējas stadijā,

kam nepieciešama dialīze, pēc 1 nedēļu ilgas preparāta lietošanas novēroja AUC samazināšanos par

43,5%. Novēroja arī nevirapīna hidroksi-metabolītu akumulāciju plazmā. Rezultāti liek domāt, ka

papildinot nevirapīna terapiju ar 200 mg Viramune pēc katras dialīzes, tiek kompensēta dialīzes

ietekme uz nevirapīna klīrensu. Pacientiem ar CLcr

20 ml/min nav nepieciešama nevirapīna devu

pielāgošana.

Aknu darbības traucējumi: tika veikts pētījums, salīdzinot 46 stabilā stāvoklī esošus pacientus ar

vieglu (n=17; Ishak punkti 1-2)

vidēji smagu (n=20: Ishak punkti 3-4)

vai smagu (n=9; Ishak punkti 5-6, Child-Pugh A 8 p-ti, vienam Child-Pugh nepiemērojams)

aknu fibrozi kā aknu bojājuma mēru.

Šie pacienti saņēma antiretrovirālu terapiju- Viramune 200 mg divas reizes dienā, vismaz 6 nedēļas

pirms farmakokinētiskas atlases, vidējais terapijas ilgums 3,4 gadi. Šajā pētījumā nevirapīna multiplu

devu un piecu metabolītu farmakokinētiskā dispozīcija bija nemainīga.

Tomēr, aptuveni 15% no šiem pacientiem ar aknu fibrozi, nevirapīna koncentrācija bija virs

9000 ng/ml (2 reizes virs vidējās). Pacienti ar aknu bojājumiem rūpīgi jāuzrauga, lai pamanītu zāļu

izraisītu toksicitāti.

200 mg vienreizējas nevirapīna devas farmakokinētiskajā pētījumā, HIV-negatīviem pacientiem ar

vieglu līdz vidēji smagu aknu bojājumu (Child-Pugh A, n=6, Child-Pugh B, n=4), vienam no Child-

Pugh B pacientiem ar ascītu novēroja nozīmīgu nevirapīna vidējā zemlīknes laukuma (AUC)

palielināšanos, kas rosina domāt, ka pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem un ascītu iespējams

nevirapīna akumulācijas risks sistēmiskajā cirkulācijā. Tā kā nevirapīna metabolisms tiek inducēts pēc

daudzkārtīgām devām, šis vienreizējas devas pētījums, iespējams, neatspoguļo aknu bojājumu ietekmi

uz daudzkārtīgu devu farmakokinētiku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Dzimums un gados vecāki cilvēki

Multinacionālā 2NN pētījumā, populācijas farmakokinētikas papildus pētījumā tika iesaistīti 1077

pacienti, tajā skaitā 391 sieviete. Sievietēm konstatēja par 13,8 % zemāku nevirapīna klīrensu nekā

vīriešiem. Šo atšķirību neuzskata par klīniski nozīmīgu. Tā kā ne ķermeņa svaram, ne ķermeņa masas

indeksam nav ietekmes uz nevirapīna izplatību, ”dzimuma efektu” nevar izskaidrot ar ķermeņa izmēru

rādītājiem. Nevirapīna farmakokinētika ar HIV-1 inficētiem pieaugušiem nemainās saistībā ar pacienta

vecumu (19-68 gadu robežās) un rasi (melnā, baltā-spāņi vai kaukāzieši). Nevirapīna lietošana

pacientiem pēc 65 gadu vecuma nav īpaši pētīta.

Pediatriskā populācija

Nevirapīna farmakokinētikas dati iegūti no diviem nozīmīgiem avotiem: 48 nedēļu pētījums

Dienvidāfrikā (BI 1100.1368), kurā iesaistīti 123 HIV-1 pozitīvi, antiretrovirālu terapiju iepriekš

nesaņēmuši bērni, vecumā no 3 mēnešiem līdz 16 gadiem; un konsolidētas analīzes no pieciem Bērnu

AIDS Klīnisko Pētījumu Grupu (BAKPG) protokoliem, kas ietver datus par 495 pacientiem vecumā

no 14 dienām līdz 19 gadiem.

33 pacientu (vecumā no 0,77-13,7 gadiem) intensīvas atlases grupā farmakokinētiskie dati pierādīja,

ka nevirapīna klīrenss pieaug palielinoties vecumam, atbilstoši palielinoties ķermeņa virsmas

laukumam. Nevirapīna ordinēšana 150 mg/m

BID (pēc divu nedēļu uzsākšanas 150 mg/m

QD) radīja

ģeometriski vidējo vai vidējo nevirapīna koncentrāciju starp 4-6 µg/ml (izejot no pieaugušo datiem).

Papildus, novērotās nevirapīna koncentrācijas bija savstarpēji salīdzināmas abu metožu gadījumos.

Bērnu AIDS Klīnisko Pētījumu Grupu (BAKPG) konsolidētās analīzes protokoli 245, 356, 366, 377

un 403 pieļāva izvērtēšanai bērnus jaunākus par 3 mēnešu vecumu (n=17), kas iesaistīti šajos BAKPG

pētījumos. Novērotās nevirapīna plazmas koncentrācijas bija līdzīgas pieaugušiem un citām bērnu

vecuma grupām, bet bija nepastāvīgākas pacientu starpā, īpaši divu mēnešu vecumā.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti un

genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam, izņemot to, ko novēroja vispārpieņemtajos

pētījumos. Kancerogenitātes pētījumos konstatēts, ka nevirapīns ierosina aknu audzējus žurkām un

pelēm. Visticamāk, šie atklājumi ir saistīti ar nevirapīna kā spēcīga aknu enzīmu induktora darbību,

bet ne ar genotoksiskās darbības mehānismu.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Karbomērs

Metilparahidroksibenzoāts (E218)

Propilparahidroksibenzoāts (E216)

Sorbīts

Saharoze

Polisorbāts 80

Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai)

Attīrīts ūdens

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Zāles jāizlieto 6 mēnešu laikā pēc atvēršanas.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Balta augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudele ar 2-daļīgu, bērniem neatveramu vāciņu (ārējais- balts

augsta blīvuma polietilēns, iekšējais - dabīgs polipropilēns) un plānu zema blīvuma polietilēna (ZBPE)

pārvalku. Katra pudele satur 240 ml suspensijas iekšķīgai lietošanai.

Caurspīdīga 5 ml polipropilēna vienreizējas lietošanas šļirce ar silikona/gumijas virzuli.

Caurspīdīgs zema blīvuma polietilēna pudeles - šļirces adapters.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Lietošanas instrukcija:

Nepieciešamā deva jānomēra ar klāt pieliktās šļirces un adaptera palīdzību, kā paskaidrots zemāk 1.-5.

punktā. Maksimālais tilpums, ko var nomērīt ar šļirci, ir 5 ml, tādēļ gadījumos, kad nepieciešams

vairāk par 5 ml, jāatkārto 3.-5.punkti.

Viegli sakratīt pudeli.

Pievienot adapteri (vispirms piespiežot, pēc tam pagriežot) atvērtas pudeles kakliņam.

Pievienot šļirci adapterim

Apgriezt pudeli otrādi.

Ievilkt šļircē nepieciešamo devu

Pudeli var uzglabāt, noslēdzot ar adaptera vāciņu. Viramune suspensija iekšķīgai lietošanai jāizlieto

6 mēnešu laikā pēc pudeles atvēršanas.

Atkritumu likvidēšana:

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Boehringer Ingelheim International GmbH

Binger Strasse 173

55216 Ingelheim am Rhein,

Vācija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/055/002

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1998. gada 5.februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 20.decembris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Viramune 100 mg ilgstošās darbības tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra ilgstošās darbības tablete satur 100 mg nevirapīna (nevirapinum) (bezūdens).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību

Katra ilgstošās darbības tablete satur 100 mg laktozes (monohidrāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Ilgstošās darbības tablete

Dzeltenas, apaļas un abpusēji izliektas ilgstošās darbības tabletes. Ilgstošās darbības tablešu diametrs

ir aptuveni 9 mm, tām ir iespiedums V01 vienā pusē un uzņēmuma logo otrā pusē. Ilgstošās darbības

tabletes nedrīkst sadalīt.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Viramune ir paredzēts lietošanai kombinētas antiretrovirālas terapijas sastāvā HIV-1 inficētiem

pusaudžiem un trīs gadus veciem un vecākiem bērniem, kuri var norīt tabletes (skatīt 4.2.

apakšpunktu).

Ilgstošās darbības tabletes nav piemērotas 14 dienu ievadfāzei pacientiem, kuri sāk lietot nevirapīnu.

Jālieto citas nevirapīna zāļu formas, piemēram, tūlītējas darbības tabletes vai iekšķīgi lietojamā

suspensija (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Vislielākā pieredze ar Viramune ir kombinācijā ar nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem

(NRTI). Turpmākas terapijas izvēle pēc Viramune jāpamato ar klīnisku pieredzi un rezistences

pārbaudi (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Viramune drīkst ordinēt ārsts, kuram ir pieredze HIV infekcijas ārstēšanā.

Devas

Pediatriskā populācija

Bērni no trīs gadu vecuma un pusaudži

Viramune ilgstošās darbības tabletes var dozēt, ņemot vērā pacienta ķermeņa masu vai virsmas

laukumu (ĶVL).

Lietošanas sākšana ar Viramune 200 mg tabletēm vai Viramune 50 mg/5 ml suspensiju iekšķīgai

lietošanai (pirmās 14 dienas):

Visiem bērniem ārstēšana jāsāk ar 150 mg/m

(aprēķināts, izmantojot Mosteller formulu) vai 4 mg/kg

ķermeņa masas, devu ievadot vienreiz dienā pirmās 14 dienas. Šis ievadperiods jāizmanto, jo

konstatēts, ka tas mazina izsitumu sastopamības biežumu. Ievadperiods nav nepieciešams, ja pacients

jau ilgstoši lieto Viramune 200 mg tabletes vai Viramune suspensiju iekšķīgai lietošanai divreiz dienā.

Viramune ilgstošās darbības tablešu balstterapija, lietojot tās vienreiz dienā (pēc ievadperioda):

Ieteicamās devas iekšķīgai lietošanai bērniem atbilstoši ĶVL ir norādītas tālāk tabulā.

Ieteicamās devas bērniem atbilstoši ĶVL pēc ievadperioda

ĶVL (m

Viramune ilgstošās darbības tablešu deva (mg)

0,58 – 0,83

200 (2 x 100 mg)

0,84 – 1,16

300 (3 x 100 mg)

≥ 1,17

400 (1 x 400 mg)

Ieteicamā perorālā deva bērniem atbilstoši ķermeņa masai ir norādīta tālāk tabulā. Ieteicamā deva

bērniem atbilstoši ķermeņa masai ir atkarīga no pacienta vecuma, lietojot atšķirīgas ieteicamās devas

bērniem no 3 līdz 8 gadu vecumam un bērniem no 8 gadu vecuma.

Ķermeņa masas diapazons

(kg) pacientiem līdz 8 gadu

vecumam

Ķermeņa masas diapazons (kg)

8 gadus veciem pacientiem

Viramune ilgstošās darbības tablešu

deva (mg)

12,5 – 17,8

17,9 – 31,2

200 (2 x 100 mg)

17,9 – 24,9

31,3 – 43,7

300 (3 x 100 mg)

25 un vairāk

43,8 un vairāk

400 (1 x 400 mg)

Visiem bērniem bieži jāpārbauda ķermeņa masa vai ĶVL, lai novērtētu, vai nav nepieciešama devas

pielāgošana.

Viramune jālieto kombinācijā ar vismaz diviem papildu antiretrovirāliem līdzekļiem. Vienlaikus

lietotajiem līdzekļiem jāievēro ražotāju ieteiktās devas.

Ja devas izlaišana tiek pamanīta 12 stundu laikā no paredzētā lietošanas laika, pacientam deva jālieto,

cik drīz vien iespējams. Ja deva ir izlaista, un tas tiek pamanīts pēc vairāk nekā 12 stundām, pacientam

jālieto nākamā deva ierastajā laikā.

Turklāt visām vecuma grupām ir pieejama tūlītējas iedarbības suspensija iekšķīgai lietošanai divreiz

dienā (lūdzu, skat. atbilstošo zāļu aprakstu).

Bērni līdz trīs gadu vecumam

Viramune ilgstošās darbības tablešu drošums un efektivitāte bērniem līdz trīs gadu vecumam nav

pierādīta. Dati nav pieejami.

Bērniem līdz 3 gadu vecumam un visām citām vecuma grupām ir pieejama tūlītējas darbības

suspensija iekšķīgai lietošanai (lūdzu, skat. atbilstošo zāļu aprakstu).

Devas korekcijas apsvērumi

Kopējā dienas deva jebkurā brīdī ārstēšanas laikā nedrīkst pārsniegt 400 mg nevienam pacientam.

Pacientiem jāsniedz informācija par nepieciešamību lietot Viramune katru dienu, kā parakstīts.

Pacientiem, kuriem 14 dienu ievadperiodā rodas izsitumi, ārstēšanu ar Viramune ilgstosās darbības

tabletēm drīkst sākt tikai pēc izsitumu izzušanas. Lokalizēti izsitumi rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4.

apakšpunktu). Viramune terapijas ievadperiodu, lietojot tūlītējas darbības tabletes vienreiz dienā,

nedrīkst turpināt ilgāk par 28 dienām, kad iespējamā pārāk mazas devas un rezistences riska dēļ

jāmeklē alternatīva terapija.

Pacientiem, kuri pārtrauc nevirapīna lietošanu uz vairāk nekā 7 dienām, jāatsāk zāļu lietošana ar

ieteikto divu nedēļu ievadperiodu, lietojot Viramune tūlītējas darbības zāļu formu.

Var rasties toksiska iedarbība, kuras dēļ jāpārtrauc ārstēšana ar Viramune (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Nevirapīna lietošana pacientiem pēc 65 gadu vecuma nav īpaši pētīta.

Nieru darbības traucējumi

Pieaugušiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kam nepieciešama dialīze, tiek rekomendēta

papildus 200 mg nevirapīna tūlītējas darbības zāļu formas deva pēc katras dialīzes. Pacientiem ar CLcr

≥ 20 ml/min nav nepieciešama devas korekcija, skatīt 5.2. apakšpunktu. Bērniem ar nieru darbības

traucējumiem, kuriem tiek veikta dialīze, pēc katras dialīzes ieteicams lietot papildu Viramune

suspensijas iekšķīgai lietošanai vai tūlītējās darbības tablešu devu, kas ir 50 % no Viramune

suspensijas iekšķīgai lietošanai vai tūlītējas darbības tablešu ieteicamās dienas devas, kas palīdzētu

mazināt dialīzes ietekmi uz nevirapīna klīrensu. Viramune ilgstošās darbības tabletes nav pētītas

pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, un viņiem jālieto Viramune tūlītējas darbības zāļu forma.

Aknu darbības traucējumi

Nevirapīnu nevajadzētu lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh C,

skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem

devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Viramune ilgstošās darbības

tabletes pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav pētītas, un viņiem jālieto Viramune tūlītējas

darbības zāļu forma.

Lietošanas veids

Ilgstošās darbības tabletēm jāuzdzer šķidrums, tās nedrīkst sasmalcināt vai košļāt. Viramune var lietot

gan ēšanas laikā, gan starp ēdienreizēm.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Atkārtota ordinēšana pacientiem, kuriem bijis nepieciešams ilgstošs pārtraukums stipri izteiktu

izsitumu, izsitumu un paaugstinātas jutības reakciju vai klīniska hepatīta dēļ nevirapīna lietošanas

laikā.

Pacienti ar smagiem aknu bojājumiem (Child-Pugh C), kā arī gadījumos, kad pirms terapijas ASAT

vai ALAT pārsniedz 5 ULN (5 normas augšējās robežas), terapiju drīkst sākt tikai tad, kad

ASAT/ALAT stabilizējas zem 5 ULN (5 normas augšējās robežas).

Atkārtota ordinēšana pacientiem, kuriem iepriekšējā nevirapīna lietošanas reizē ASAT vai ALAT >

5 ULN (5 normas augšējās robežas) un agrāk, atkārtoti ordinējot nevirapīnu, novērotas aknu funkcijas

novirzes (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana ar asinszāli (Hypericum perforatum) saturošiem preparātiem, jo var pazemināties

nevirapīna plazmas koncentrācija un samazināties tā klīniskā iedarbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Viramune drīkst lietot tikai kopā ar vismaz diviem citiem antiretrovirāliem līdzekļiem (skatīt 5.1.

apakšpunktu).

Viramune nedrīkst lietot kā vienīgo antiretrovirālo līdzekli, jo monoterapija ar jebkuru antiretrovirālo

līdzekli izraisa vīrusa rezistenci.

Pirmās 18 terapijas nedēļas ar nevirapīnu ir kritiskais periods, kad nepieciešama stingra

pacienta kontrole, lai izslēgtu iespējamo smago un dzīvību apdraudošo ādas reakciju

parādīšanos (ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindroma (SJS) gadījumus un toksisko epidermālo

nekrolīzi (TEN)) un smagu hepatītu/aknu mazspēju. Vislielākais aknu un ādas reakciju risks

vērojams pirmo 6 terapijas nedēļu laikā. Tomēr, jebkura aknu bojājuma risks turpinās ilgāk

par šo periodu un monitorēšana jāturpina ar nelieliem intervāliem. Sieviešu dzimums un

paaugstināts CD4 šūnu skaits (>250/mm

3

pieaugušām sievietēm un >400/mm

3

pieaugušiem

vīriešiem), uzsākot nevirapīna terapiju, palielina aknu blakusparādību risku, ja pacientam ir

konstatēta HIV-1 RNS vīrusu koncentrācijā plazmā ≥50 kopijām/ml nevirapīna terapijas

sākumā. Tā kā nopietna un dzīvībai bīstama hepatotoksicitāte tika novērota kontrolētos un

nekontrolētos pētījumos pārsvarā pacientiem ar HIV-1 vīrusu koncentrāciju plazmā

50 kopijas/ml vai vairāk, nevirapīna terapiju nedrīkst sākt pieaugušām sievietēm ar CD4 šūnu

skaitu virs 250 šūnas/ mm

3

vai pieaugušiem vīriešiem ar CD4 šūnu skaitu virs 400 šūnas/ mm

3

,

kuriem plazmā ir konstatēta HIV-1 RNS, kamēr vien ieguvums nepārspēj risku.

Dažos gadījumos aknu bojājums ir progresējis, neskatoties uz ārstēšanas pārtraukšanu.

Pacientiem, kuriem attīstās hepatīta pazīmes vai simptomi, smagas ādas reakcijas vai

paaugstinātas jutības reakcijas, jāpārtrauc nevirapīna lietošana un nekavējoties jāveic

medicīniska izmeklēšana. Nevirapīnu nedrīkst atsākt pēc smagām aknu, ādas vai paaugstinātas

jutības reakcijām (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Stingri jāievēro dozēšana, īpaši 14 dienu sākuma periodā (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ādas reakcijas

Pacientiem, kurus ārstēja ar nevirapīnu, galvenokārt pirmo 6 terapijas nedēļu laikā novēroja smagas un

dzīvībai bīstamas ādas reakcijas, ieskaitot nāves gadījumus. Tās ietvēra Stīvensa-Džonsona sindromu,

toksisku epidermālu nekrolīzi un paaugstinātas jutības reakcijas ar izsitumiem, konstitucionālām

izmaiņām un orgānu traucējumiem. Pirmo 18 ārstēšanas nedēļu laikā pacients intensīvi jākontrolē.

Pacienti uzmanīgi jākontrolē, ja parādās izolēti izsitumi. Ārstēšana ar nevirapīnu ilgstoši jāpārtrauc, ja

pacientam parādās stipri izteikti izsitumi, vai izsitumi, kam pievienojas konstitucionāli simptomi

(piemēram, drudzis, bullu veidošanās, mutes dobuma bojājumi, konjunktivīts, sejas tūska, muskuļu vai

locītavu sāpes vai vispārējs vājums), ieskaitot Stīvensa-Džonsona sindromu vai toksisko epidermālo

nekrolīzi. Nevirapīna lietošana ilgstoši jāpārtrauc, ja pacientam parādās paaugstinātas jutības reakcijas

(izsitumi ar konstitucionāliem simptomiem vienlaikus ar orgānu traucējumiem, piemēram, hepatītu,

eozinofīliju, granulocitopēniju un nieru disfunkciju), skatīt 4.4. apakšpunktu.

Viramune ordinēšana devās, kas pārsniedz ieteicamās devas, var palielināt ādas reakciju, piemēram,

Stīvensa-Džonsona sindroma un toksiskās epidermālās nekrolīzes, biežumu un smagumu.

Pacientiem, kam Viramune lietošanas laikā parādījās ādas un/vai aknu reakcijas, tika novērota

rabdomiolīze.

Ir zināms, ka, lietojot kopā ar prednizonu (40 mg/dienā pirmo 14 ārstēšanas dienu laikā ar Viramune

tūlītējas darbības zāļu formu), ar nevirapīnu saistīto izsitumu biežums nesamazinājās, izsitumu

pastiprināšanās varēja būt saistīta ar nevirapīna terapiju pirmo 6 nedēļu laikā.

Ir identificēti daži nopietnu ādas reakciju attīstības riska faktori, tie ir sākumdevas neievērošana,

uzsākot ārstēšanas kursu, un novilcināta konsultācija ar ārstu, parādoties sākotnējiem simptomiem.

Sievietēm ir augstāks izsitumu attīstības risks nekā vīriešiem, lietojot nevirapīnu vai nevirapīnu

nesaturošu terapiju.

Pacienti jāinformē, ka vislielākā nevirapīnatoksicitāte saistīta ar izsitumiem. Pacientiem jāzina, ka,

parādoties jebkādiem izsitumiem, nekavējoties jāinformē ārsts, pēc sākotnējo izsitumu parādīšanās

ārsta konsultāciju nekādā gadījumā nevajag novilcināt. Lielākajā daļā gadījumu ar nevirapīna lietošanu

saistītie izsitumi parādās pirmo 6 terapijas nedēļu laikā. Tāpēc pacientu šajā periodā rūpīgi jānovēro,

lai varētu konstatēt izsitumu parādīšanos.

Pacientiem jānorāda, ka viņi nedrīkst sākt Viramune ilgstošās darbības tablešu lietošanu, kamēr nav

pilnībā izzuduši izsitumi, kas radušies 14 dienu ievadperiodā, lietojot Viramune tūlītējas darbības zāļu

formu. Viramune tūlītējas darbības zāļu formu vienreiz dienā nevajadzētu lietot ilgāk par 28 dienām,

kad arī jāizlemj par alternatīvas terapijas uzsākšanu, sakarā ar iespējamo nepietiekamas iedarbības un

rezistences risku.

Jebkuram pacientam ar izteiktiem izsitumiem vai izsitumiem kopā ar konstitucionāliem simptomiem,

piemēram, drudzi, bulloziem izsitumiem, mutes dobuma bojājumiem, konjunktivītu, sejas tūsku,

muskuļu vai locītavu sāpēm vai vispārēju vājumu, jāpārtrauc šo zāļu lietošana un nekavējoties jāveic

medicīniska izmeklēšana. Šādiem pacientiem nevirapīna lietošanu nedrīkst atsākt.

Ja ir aizdomas, ka izsitumi pacientiem saistīti ar nevirapīna lietošanu, jāveic aknu funkcijas pārbaudes

tests. Pacientiem ar mērenu un smagu enzīmu paaugstināšanos (ASAT vai ALAT > 5 ULN), ilgstoši

jāpārtrauc nevirapīna lietošana.

Ja parādās paaugstinātas jutības reakcijas ar izsitumiem un konstitucionāliem simptomiem, piemēram,

drudzi, artralģiju, mialģiju un limfadenopātiju, un iesaistās orgānu traucējumi, piemēram, hepatīts,

eozinofīlija, granulocitopēnija un nieru disfunkcija, nevirapīna terapija vienmēr jāpārtrauc, un to

nedrīkst atjaunot (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu reakcijas

Pacientiem, kurus ārstēja ar nevirapīnu, novēroja smagu, dzīvībai bīstamu hepatotoksicitāti, ieskaitot

fatālu, akūtu hepatītu. Pirmās 18 terapijas nedēļas ir kritiskais periods, kad nepieciešama rūpīga

uzraudzība. Vislielākais aknu reakciju risks vērojams pirmo 6 terapijas nedēļu laikā. Tomēr risks

saglabājas arī pēc šī perioda, tāpēc monitorēšana pastāvīgos laika intervālos jāturpina visu terapijas

laiku.

Pacientiem, kam nevirapīna lietošanas laikā parādījās ādas un/vai aknu reakcijas, tika novērota

rabdomiolīze.

Paaugstināts ASAT vai ALAT līmenis (≥ 2,5 ULN (2,5 normas augšējās robežas)) un/vai vienlaikus B

un/vai C hepatīts antiretrovirālās terapijas sākumā saistīts ar lielāku aknu blakusparādību risku

vispārējās antiretrovirālās terapijas laikā, ieskaitot terapijas shēmas ar nevirapīnu.

Iepriekš neārstētām sieviešu dzimuma pacientēm ar paaugstinātu CD4 šūnu skaitu nevirapīna terapijas

sākumā ir paaugstināts aknu blakusparādību risks. Veicot retrospektīvu ar Viramune tūlītējas darbības

tabletēm veiktu apvienotu klīnisko pētījumu analīzi, sievietēm konstatēja trīsreiz lielāku

simptomātisku, bieži ar izsitumiem saistītu aknu notikumu risku nekā vīriešiem (5,8 % salīdzinot ar

2,2 %), un abu dzimumu iepriekš neārstētiem pacientiem ar nosakāmām HIV-1 RNS plazmā un ar

palielinātu CD4 šūnu skaitu, uzsākot nevirapīna lietošanu, bija palielināts simptomātisku aknu

notikumu risks. Pārsvarā pacientiem ar HIV-1 vīrusu slodzi 50 vai vairāk kopiju/ml plazmā, sievietēm

ar CD4 šūnu skaitu > 250 šūnām/mm

bija 12 reizes augstāks simptomātisku aknu blakusparādību

risks, salīdzinot ar sievietēm, kurām CD4+ šūnu skaits bija < 250 šūnām/mm

(11,0 % salīdzinot ar

0,9 %). Palielinātu risku konstatēja vīriešiem ar nosakāmām HIV-1 RNS plazmā un CD4 šūnu skaitu

> 400 šūnām/mm

, salīdzinot ar vīriešiem, kuriem CD4 šūnu skaits bija < 400 šūnām/mm

(6,3 %

salīdzinot ar 1,2 %). Šis palielinātais toksicitātes risks, pamatojoties uz CD4 skaita sliekšņiem, netika

konstatēts pacientiem ar nenosakāmu HIV-1 vīrusu slodzi plazmā (<50 kopiju/ml).

Pacienti jāinformē, ka aknu reakcijas ir nozīmīgākā nevirapīna toksicitāte, un tāpēc pirmo 18

ārstēšanas nedēļu laikā nepieciešama stingra kontrole. Pacienti jāinformē, ka simptomu parādīšanās

gadījumā, kas norāda uz hepatītu, jāapsver nevirapīna lietošanas pārtraukšana un nekavējoties jāveic

medicīniska izmeklēšana, ieskaitot aknu funkcionālo testu pārbaudi.

Aknu darbības uzraudzība

Pirms nevirapīna ārstēšanas uzsākšanas un terapijas laikā ar noteiktiem intervāliem jāveic klīniskās

bioķīmijas testi, ieskaitot aknu funkcijas testus.

Ir ziņots par novirzēm aknu funkcijas testos nevirapīna lietošanas laikā, dažreiz terapijas pirmajās

nedēļās.

Bieži aprakstīta asimptomātiska aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās, un tās dēļ nav bijis

nepieciešams pārtraukt nevirapīna lietošanu. Asimptomātiska GGT paaugstināšanās nav

kontrindikācija terapijas turpināšanai.

Aknu testi jākontrolē ik pēc divām nedēļām pirmo 2 ārstēšanas mēnešu laikā, trešajā mēnesī un pēc

tam pārbaudes jāveic regulāri. Aknu testi jāpārbauda, ja pacientam parādās pazīmes vai simptomi, kas

liecina par hepatītu un/vai paaugstinātu jutību.

Pacientiem, kas jau lieto Viramune tūlītējas darbības zāļu formu divreiz dienā un pāriet uz Viramune

ilgstošas darbības zāļu formas lietošanu vienreiz dienā, uzraudzības shēma nav jāmaina.

Ja pirms terapijas vai tās laikā ASAT vai ALAT ≥ 2,5 ULN, tad aknu testi jākontrolē biežāk, regulāru

klīnisku vizīšu laikā. Nevirapīnu nedrīkst lietot pacienti, kuriem ASAT vai ALAT pirms terapijas

pārsniedz 5 ULN, kamēr ASAT/ALAT nestabilizējas < 5 ULN (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ārstam un pacientam jābūt piesardzīgam, lai konstatētu hepatīta pirmās pazīmes, tās var būt

anoreksija, slikta dūša, dzelte, bilirubīnūrija, aholiski izkārnījumi, hepatomegālija vai aknu sāpīgums.

Pacients jāinformē, ka, parādoties šiem simptomiem, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.

Ja terapijas laikā ASAT vai ALAT palielinās > 5 ULN, nevirapīna lietošana nekavējoties

jāpārtrauc. Ja ASAT vai ALAT atgriežas līdz pamatrādītājam un pacientam nav klīnisku

hepatīta, izsitumu, konstitucionālu traucējumu vai orgānu bojājumu pazīmju vai simptomu,

individuāli izvērtējot, var būt iespējams atsākt nevirapīnalietošanu, sākumā ordinējot Viramune

tūlītējas darbības zāļu formu vienreiz dienā 14 dienas, turpinot ar Viramune ilgstošas darbības

tabletēm vienreiz dienā Šajos gadījumos nepieciešama biežāka aknu kontrole. Ja aknu funkcijas

traucējumi atkārtojas, nevirapīna lietošana vienmēr jāpārtrauc.

Ja parādās klīnisks hepatīts, kam raksturīga anoreksija, slikta dūša, vemšana, dzelte UN

laboratorijas testu rezultāti (kā, piemēram, mērenas vai smagas aknu funkcijas novirzes,

neskaitot GGT), nevirapīna lietošana vienmēr jāpārtrauc. Viramune nedrīkst atkārtoti ordinēt

pacientiem, kam nevirapīna lietošanas ilgstoša atsaukšana bija nepieciešama nevirapīna izraisīta

klīniskā hepatīta dēļ.

Aknu slimība

Viramune drošums un efektivitāte, lietojot pacientiem ar smagām aknu pamatslimībām nav pierādīta.

Viramune ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu bojājumiem (Child-Pugh C, skatīt 4.3.

apakšpunktu). Farmakokinētisko pētījumu rezultāti liecina, ka jāievēro piesardzība, ja nevirapīnu

ordinē pacientiem ar mērenu aknu disfunkciju (Child-Pugh B). Pacientiem ar hronisku B vai C

hepatītu, kurus ārstē ar kombinētu antiretrovirālu terapiju, ir paaugstināts smagu un potenciāli dzīvībai

bīstamu aknu blakusparādību risks. Ja pacients vienlaikus lieto antivirālu terapiju B vai C hepatītam,

lūdzu iepazīstaties ar atbilstošu produktu informāciju.

Pacientiem ar iepriekš pastāvošu aknu disfunkciju, tajā skaitā hronisku aktīvu hepatītu, kombinētas

antiretrovirālas terapijas laikā palielinās aknu funkcijas traucējumu biežums, uzraudzība jāveic

atbilstoši standarta praksei. Ja šādiem pacientiem pasliktinās aknu slimība, jāapsver terapijas

pārtraukšana vai atcelšana.

Citi brīdinājumi

Pēc ekspozīcijas profilakse: ir ziņots, ka ar HIV-neinficētiem indivīdiem, kuri saņēma daudzkārtīgas

Viramune devas pēc-ekspozīcijas-profilaksē (PEP), novēroja smagu hepatotoksicitāti, ieskaitot aknu

mazspēju ar nepieciešamu transplantāciju; lietošana nebija aprobēta. Viramune lietošana specifiskā

PEP pētījumā nav izvērtēta, īpaši attiecībā uz ārstēšanās ilgumu, un tādēļ ir ļoti neieteicama.

Nevirapīns kombinētajā terapijā nav ārstniecības līdzeklis HIV-1 infekcijas gadījumā; pacientiem var

turpināties HIV-1 infekcijas progresēšana, ieskaitot oportūnistiskās infekcijas.

Lai gan ir pierādīts, ka efektīva vīrusu supresija, lietojot antiretrovirālu terapiju, būtiski mazina

seksuālas transmisijas risku, nevar izslēgt noteiktu atlikušo risku. Jāveic piesardzības pasākumi

transmisijas novēršanai saskaņā ar nacionālajām vadlīnijām.

Hormonālas dzimstības regulēšanas metodes, izņemot depo-medroksiprogesterona acetātu (DMPA),

sievietēm, kas lieto Viramune, nedrīkst izmantot kā vienīgo kontracepcijas metodi, jo nevirapīns var

samazināt šo zāļu plazmas koncentrāciju. Šī iemesla dēļ un arī, lai mazinātu HIV transmisijas risku,

rekomendē barjeras kontracepciju (piemēram, prezervatīvus). Turklāt, ja nevirapīna lietošanas laikā

izmanto postmenopauzes hormonālos līdzekļus, tā terapeitiskais efekts jākontrolē.

Ķermeņa masa un vielmaiņas raksturlielumi:

Antiretrovirālas terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes

līmenis asinīs. Šīs izmaiņas daļēji var būt saistītas ar slimības kontroli un ar dzīvesveidu. Dažos

gadījumos iegūti pierādījumi par terapijas ietekmi uz lipīdu līmeni, bet nav pārliecinošu pierādījumu,

kas ķermeņa masas palielināšanos ļautu saistīt ar kādu noteiktu ārstēšanas līdzekli. Par lipīdu un

glikozes līmeņa kontroli asinīs sniegta atsauce uz oficiālām HIV ārstēšanas vadlīnijām. Lipīdu līmeņa

traucējumi jāārstē atbilstoši klīniskām indikācijām.

Klīnisko pētījumu laikā Viramune lietošana ir bijusi saistīta ar ABL holesterīna koncentrācijas

palielināšanos un vispārēju kopējās un ABL holesterīna koncentrācijas attiecības uzlabošanos. Tomēr,

tā kā specifiski pētījumi nav veikti, šo konstatēto faktu klīniskā nozīme nav zināma. Bez tam

Viramune lietošana nav izraisījusi glikozes traucējumus.

Osteonekroze: tiek ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar progresējošu HIV-

slimību un/vai pacientiem, kuri ilgstoši saņēmuši kombinēto antiretrovirālo terapiju (combination

antiretroviral therapy - CART), lai gan tiek uzskatīts, ka etioloģiju nosaka vairāki faktori (tai skaitā

kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smaga imūnsupresija, palielināts ķermeņa masas

indekss). Ja rodas locītavu smeldze un sāpes, locītavu stīvums vai kļūst apgrūtinātas kustības,

pacientam jāiesaka konsultēties ar ārstu.

Imūnsistēmas reaktivācijas sindroms: HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot kombinēto

antiretrovirālo terapiju (combination antiretroviral therapy - CART), ir smags imūndeficīts, var

parādīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem oportūnistiskajiem patogēnajiem

mikroorganismiem. Iekaisuma reakcija var novest pie smaga klīniskā stāvokļa vai pasliktināt

simptomu izpausmes. Parasti šādas reakcijas ir novērotas dažu pirmo nedēļu vai mēnešu laikā pēc

CART uzsākšanas. Nozīmīgākie šādu reakciju piemēri ir citomegalovīrusu izraisīts tīklenes iekaisums,

ģeneralizētas un/vai vietējas mikobaktēriju izraisītas infekcijas un Pneumocystis jiroveci pneimonija.

Visas iekaisuma reakciju pazīmes ir jāizvērtē, un nepieciešamības gadījumā jāordinē ārstēšana. Ir

saņemti ziņojumi par autoimūniem traucējumiem (tādiem kā Graves slimība un autoimūns hepatīts),

kas notiek imūnsistēmas reaktivācijas apstākļos; tomēr laiks līdz to rašanās sākumam ir mainīgāks un

šie notikumi var parādīties daudzus mēnešus pēc terapijas uzsākšanas.

Pieejamie farmakokinētiskie dati liecina, ka nav ieteicams vienlaicīgi lietot rifampicīnu un nevirapīnu.

Bez tam, nav ieteicama Viramune un sekojošu preparātu vienlaicīga lietošana: efavirenzs,

ketokonazols, delavirdīns, etravirīns, rilpivirīns, elvitegravīrs (kombinācijā ar kobicistatu), atazanavīrs

(vienlaicīgi lietots ar ritonavīru), boceprevīrs, fosamprenavīrs (ja netiek lietots vienlaicīgi ar zemas

devas ritonavīru) (skatīt arī 4.5. apakšpunktu).

Ar zidovudīnu bieži ir saistīta granulocitopēnija. Tādēļ pacientiem, kuri vienlaikus saņem nevirapīnu

un zidovudīnu, jo īpaši pediatriskajiem pacientiem, kā arī pacientiem, kuri saņem lielākas zidovudīna

devas, un pacientiem ar nepietiekamām kaulu smadzeņu rezervēm, jo īpaši pacientiem ar progresējošu

HIV izraisītu saslimšanu, ir palielināts granulocitopēnijas risks. Šādiem pacientiem rūpīgi jāseko līdzi

hematoloģiskajiem raksturlielumiem.

Nav datu par 100 mg salīdzinājumā ar 400 mg ilgstošās darbības tabletēm un tādēļ 100 mg ilgstošās

darbības tabletes nedrīkst lietot pieaugušajiem.

Laktoze: Viramune ilgstošās darbības tabletes maksimāli ieteicamajā dienas devā satur 400 mg

laktozes. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, ar pilnīgu

laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Daži pacienti ir ziņojuši par tabletēm līdzīgu palieku sastopamību fēcēs. Pamatojoties uz līdz šim

zināmiem datiem, tas neietekmē terapijas efektivitāti. Ja pacienti ziņo par šādu gadījumu, atkārtoti

jāpārliecinās vai nav traucēta terapijas efektivitāte.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Turpmāk sniegtos datus ieguva, izmantojot Viramune tūlītējas darbības tabletes, bet paredzams, ka tie

attieksies uz visām zāļu formām.

Nevirapīns ir CYP3A un potenciāls CYP2B6 induktors, kura maksimālā ierosinošā darbība rodas 2 – 4

nedēļu laikā pēc daudzu devu terapijas sākšanas.

Šādi metabolizējamu savienojumu koncentrācija plazmā var samazināties, lietojot kopā ar nevirapīnu.

Lietojot kombinācijā ar nevirapīnu, ieteicama P450 metabolizētu zāļu terapeitiskās efektivitātes rūpīga

uzraudzība.

Nevirapīna absorbciju neietekmē ēdiens, antacīdi vai zāles, kas veidotas ar sārmainu bufervielu.

Mijiedarbības dati ir prezentēti kā ģeometriskais vidējais ar 90 % ticamības intervālu (90 % TI), kad

šādi dati bija pieejami. NN = Nav nosakāms, ↑ = Palielināts, ↓ = Samazināts,

= Nav efekta

Zāles pēc

terapeitiskās grupas

Mijiedarbība

Ieteikumi par vienlaicīgu

lietošanu

PRETINFEKCIJAS LĪDZEKĻI

ANTIRETROVIRĀLI LĪDZEKĻI

NRTI

Didanozīns 100 –

150 mg 2 reizes dienā

Didanozīna AUC

1,08 (0,92-1,27)

Didanozīna C

Didanozīna C

0,98 (0,79-1,21)

Didanozīnu vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Emtricitabīns

Emtricitabīns nav cilvēka CYP 450 enzīmu

inhibitors.

Emtricitabīnu vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas

Abakavīrs

Abakavīrs neinhibē citohroma P450

izoformas cilvēka aknu mikrosomās.

Abakavīru vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas

Lamivudīns 150 mg

2 reizes dienā

Nav lamivudīna šķietamā klīrensa un

izkliedes tilpuma pārmaiņu, kas liecina, ka

nevirapīns neveicina lamivudīna klīrensu.

Lamivudīnu vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Stavudīns

30/40 mg 2 reizes

dienā,

Stavudīna AUC

0,96 (0,89-1,03)

Stavudīna C

Stavudīnu vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Stavudīna C

0,94 (0,86-1,03)

Nevirapīns: salīdzinot ar iepriekš veikto

pārbaužu rezultātiem, līmenis nemainījās.

Tenofovīrs 300 mg

dienā

Tenofovīra līmenis plazmā saglabājās

nemainīgs, to lietojot vienlaicīgi ar

nevirapīnu.

Tenofovīrs neietekmēja nevirapīna līmeni

plazmā.

Tenofovīru vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Zidovudīns 100 -

200 mg 3 reizes dienā

Zidovudīna AUC

0,72 (0,60-0,96)

Zidovudine C

Zidovudīna C

0,70 (0,49-1,04)

Nevirapīns: Zidovudīns neietekmēja

nevirapīna farmakokinētiku.

Zidovudīnu vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Ar zidovudīnu bieži ir saistīta

granulocitopēnija. Tādēļ

pacientiem, kuri vienlaikus

saņem nevirapīnu un

zidovudīnu, jo īpaši

pediatriskajiem pacientiem, kā

arī pacientiem, kuri saņem

lielākas zidovudīna devas, un

pacientiem ar nepietiekamām

kaulu smadzeņu rezervēm, jo

īpaši pacientiem ar

progresējošu HIV izraisītu

saslimšanu, ir palielināts

granulocitopēnijas risks.

Šādiem pacientiem rūpīgi

jāseko līdzi hematoloģiskajiem

raksturlielumiem.

NNRTI

Efavirenzs 600 mg

dienā

Efavirenza AUC

0,72 (0,66-0,86)

Efavirenza C

0,68 (0,65-0,81)

Efavirenza C

0,88 (0,77-1,01)

Vienlaicīga efavirenza un

Viramune lietošana nav

ieteicama (skatīt 4.4.

apakšpunktu) papildus

toksicitātes dēļ. Turklāt šāda

vienlaicīga lietošana neuzlabo

efektivitāti, salīdzinot ar

NNRTI monoterapiju (2NN

pētījuma rezultātus skatīt 5.1.

apakšpunktā Viramune tūlītējas

darbības formām).

Delavirdīns

Mijiedarbība nav pētīta.

Viramune lietošana vienlaicīgi

ar NNRTI nav ieteicama (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Etravirīns

Etravirīna lietošana vienlaicīgi ar

nevirapīnu var izraisīt nozīmīgu etravirīna

koncentrācijas plazmā pazemināšanos un

etravirīna terapeitiskā efekta zudumu.

Viramune lietošana vienlaicīgi

ar NNRTI nav ieteicama (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Rilpivirīns

Mijiedarbība nav pētīta.

Viramune lietošana vienlaicīgi

ar NNRTI nav ieteicama (skatīt

4.4. apakšpunktu).

PI

Atazanavīrs/ritonavīrs

300/100 mg dienā

400/100 mg dienā

Atazanavīrs/r 300/100 mg:

Atazanavīra/r AUC

0,58 (0,48-0,71)

Atazanavīra/r C

0,28 (0,20-0,40)

Atazanavīra/r C

0,72 (0,60-0,86)

Atazanavīrs/r 400/100 mg:

Atazanavīra/r AUC

0,81 (0,65-1,02)

Atazanavīra/r C

0,41 (0,27-0,60)

Atazanavīra/r C

1,02 (0,85–1,24)

(salīdzinot ar 300/100 mg bez nevirapīna)

Nevirapīna AUC

1,25 (1,17-1,34)

Nevirapīna C

1,32 (1,22–1,43)

Nevirapīna C

1,17 (1,09-1,25)

Atazanavīra/ritonavīra

kombinācija ar Viramune nav

ieteicama (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Darunavīrs/ritonavīrs

400/100 mg 2 reizes

dienā

Darunavīra AUC

1,24 (0,97-1,57)

Darunavīra C

1,02 (0,79-1,32)

Darunavīra C

1,40 (1,14-1,73)

Nevirapīna AUC

1,27 (1,12-1,44)

Nevirapīna C

1,47 (1,20-1,82)

Nevirapīna C

1,18 (1,02-1,37)

Darunavīru lietot vienlaicīgi ar

Viramune var bez devas

pielāgošanas.

Fosamprenavīrs

1400 mg 2 reizes dienā

Amprenavīra AUC

0,67 (0,55-0,80)

Amprenavīra C

0,65 (0,49-0,85)

Amprenavīra C

0,75 (0,63-0,89)

Nevirapīna AUC

1,29 (1,19-1,40)

Nevirapīna C

1,34 (1,21-1,49)

Nevirapīna C

1,25 (1,14-1,37)

Viramune nav ieteicams lietot

kopā ar fosamprenavīru, ja

fosamprenavīru nelieto

vienlaikus ar ritonavīru (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Fosamprenavīrs/ritonav

īrs 700/100 mg 2 reizes

dienā

Amprenavīra AUC

0,89 (0,77-1,03)

Amprenavīra C

0,81 (0,69-0,96)

Amprenavīra C

0,97 (0,85-1,10)

Nevirapīna AUC

1,14 (1,05-1,24)

Nevirapīna C

1,22 (1,10-1,35)

Nevirapīna C

1,13 (1,03-1,24)

Fosamprenavīru/ritonavīru

vienlaikus ar Viramune var

lietot bez devas pielāgošanas.

Lopinavīrs/ritonavīrs

(kapsulas) 400/100 mg

2 reizes dienā

Pieaugušie pacienti:

Lopinavīra AUC

0,73 (0,53-0,98)

Lopinavīra C

0,54 (0,28-0,74)

Lopinavīra C

0,81 (0,62-0,95)

Kombinējot ar Viramune,

ieteicams paaugstināt

lopinavīra/ritonavīra devu līdz

533/133 mg (4 kapsulas) vai

500/125 mg (5 tabletes) divreiz

dienā ēšanas laikā. Viramune

lietojot kombinācijā ar

lopinavīru, deva nav jāpielāgo.

Lopinavīrs/ritonavīrs

(šķīdums iekšķīgai

lietošanai)

300/75 mg/m

2 reizes

dienā

Bērni:

Lopinavīra AUC

0,78 (0,56-1,09)

Lopinavīra C

0,45 (0,25-0,82)

Lopinavīra C

0,86 (0,64-1,16)

Bērniem, lietojot kombinācijā

ar Viramune, jāapsver

lopinavīra/ritonavīra devas

palielināšana līdz 300/75 mg/m

divreiz dienā kopā ar ēdienu

īpaši tiem pacientiem, kuriem ir

aizdomas par samazinātu jutību

pret lopinavīru/ritonavīru.

Ritonavīrs 600 mg

2 reizes dienā

Ritonavīra AUC

0,92 (0,79-1,07)

Ritonavīra C

0,93 (0,76-1,14)

Ritonavīra C

0,93 (0,78-1,07)

Nevirapīns: Vienlaicīga lietošana ar

ritonavīru nerada klīniski nozīmīgas

nevirapīna līmeņa plazmā pārmaiņas.

Ritonavīru vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Sakvinavīrs/ritonavīrs

Ierobežoti pieejamie dati par sakvinavīra

mīksto želatīna kapsulu lietošanu kopā ar

ritonavīru neliecina par klīniski nozīmīgu

sakvinavīra mijiedarbību, lietojot vienlaikus

ar ritonavīru un nevirapīnu.

Sakvinavīru/ritonavīru

vienlaikus ar Viramune var

lietot bez devas pielāgošanas.

Tipranavīrs/ritonavīrs

500/200 mg 2 reizes

dienā

Specifiski zāļu mijiedarbības pētījumi nav

veikti.

Ierobežoti IIa fāzes pētījuma, kurā piedalās

ar HIV inficēti pacienti, dati liecina par

klīniski nenozīmīgu TPV Cmin

samazināšanos par 20 %.

Tipranavīru vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

IEKĻŪŠANU ŠŪNĀ KAVĒJOŠAS ZĀLES

Enfuvirtīds

Metabolisma veida dēļ, nav gaidāma

klīniski nozīmīga farmakokinētiska

enfuvirtīda un nevirapīna mijiedarbība.

Enfuvirtīdu vienlaikus ar

Viramune var lietot bez devas

pielāgošanas.

Maraviroks 300 mg

dienā

Maraviroka AUC

1,01 (0,6 -1,55)

Maraviroka C

Maraviroka C

1,54 (0,94-2,52),

salīdzinot ar iepriekš veikto pārbaužu

rezultātiem

Nevirapīna koncentrācija nav noteikta,

ietekme nav gaidāma.

Maraviroku un Viramune var

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

INTEGRĀZES INHIBITORI

Elvitegravīrs/

kobicistats

Mijiedarbība nav pētīta. Kobicistats,

citohroma P450 3A inhibitors nozīmīgi

inhibē aknu enzīmus, tāpat kā citus

metabolisma ceļus. Tādēļ, to vienlaicīga

lietošana radīs nevirapīna un kobicistata

līmeņa plazmā pārmaiņas.

Viramune vienlaicīga lietošana

ar elvitegravīru (kombinācijā ar

kobicistatu) nav ieteicama

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Raltegravīrs 400 mg 2

reizes dienā

Nav pieejami klīniski dati. Raltegravīra

metabolisma veida dēļ mijiedarbība nav

gaidāma.

Raltegravīru un Viramune var

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

ANTIBIOTIKAS

Klaritromicīns 500 mg

2 reizes dienā

Klaritromicīna AUC

0,69 (0,62-0,76)

Klaritromicīna C

0,44 (0,30-0,64)

Klaritromicīna C

0,77 (0,69-0,86)

Metabolīta 14-OH klaritromicīna AUC

1,42 (1,16-1,73)

Metabolīta 14-OH klaritromicīna C

(0,68-1,49)

Metabolīta 14-OH klaritromicīna C

1,47 (1,21-1,80)

Nevirapīna AUC

1,26

Nevirapīna C

1,28,

Nevirapīna C

1,24,

salīdzinot ar iepriekš veikto pārbaužu

rezultātiem.

Klaritromicīna iedarbība bija

ievērojami samazināta, 14-OH

metabolīta iedarbība bija

palielināta. Klaritromicīna

aktīvajam metabolītam ir

samazināta aktivitāte pret

Mycobacterium avium

intracelulāro kompleksu, kopējā

efektivitāte pret patogēnu var

būt izmainīta.

Jāapsver klaritromicīnam

alternatīvu līdzekļu, piemēram,

azitromicīna lietošana.

Ieteicama aknu patoloģiju

rašanās stingra uzraudzība.

Rifabutīns 150 vai

300 mg dienā

Rifabutīna AUC

1,17 (0,98-1,40)

Rifabutīna C

1,07 (0,84-1,37)

Rifabutīna C

1,28 (1,09-1,51)

Metabolīta 25-O-dezacetilrifabutīna AUC

1,24 (0,84-1,84)

Metabolīta 25-O-dezacetilrifabutīna C

1,22 (0,86-1,74)

Metabolīta 25-O-dezacetilrifabutīna C

1,29 (0,98-1,68)

Ziņots par klīniski nenozīmīgu nevirapīna

šķietamā klīrensa palielināšanos (par 9 %),

salīdzinot ar iepriekšējiem datiem.

Nav nozīmīgas ietekmes uz

rifabutīna un Viramune

vidējiem PK parametriem.

Rifabutīnu un Viramune var

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

Tomēr, augstas rādītāju

mainības dēļ starp pacientiem

dažiem pacientiem var novērot

izteiktu rifabutīna iedarbības

pastiprināšanos, un var būt

lielāks rifabutīna toksicitātes

risks, tādēļ, vienlaikus lietojot,

jāievēro piesardzība.

Rifampicīns 600 mg

dienā

Rifampicīna AUC

1,11 (0,96-1,28)

Rifampicīna C

Rifampicīna C

1,06 (0,91-1,22)

Nevirapīna AUC

0,42

Nevirapīna C

0,32

Nevirapīna C

0,50,

salīdzinot ar iepriekš veikto pārbaužu

rezultātiem.

Viramune un rifampicīnu nav

ieteicams lietot kombinācijā

(skatīt 4.4. apakšpunktu). Ir

maz klīnisku datu par Viramune

devas pielāgošanu, lietojot

vienlaikus ar rifampicīnu.

Ārstiem, kam jāārstē pacienti,

kas vienlaicīgi ir inficēti ar

tuberkulozi un saņem

Viramune, jāapsver rifampicīna

kombinācijas aizstāšana ar

rifabutīnu.

PRETSĒNĪŠU LĪDZEKĻI

Flukonazols 200 mg

dienā

Flukonazola AUC

0,94 (0,88-1,01)

Flukonazola C

0,93 (0,86-1,01)

Flukonazola C

0,92 (0,85-0,99)

Nevirapīns: ietekme:

100 %, salīdzinot ar

iepriekš veikto pārbaužu datiem, kad

nevirapīns tika lietots viens pats.

Lietojot šīs zāles vienlaicīgi,

paaugstinātas Viramune

iedarbības riska dēļ jāievēro

piesardzība un pacienti rūpīgi

jāuzrauga.

Itrakonazols 200 mg

dienā

Itrakonazola AUC

0,39

Itrakonazola C

0,13

Itrakonazola C

0,62

Nebija nozīmīgas nevirapīna

farmakokinētikas raksturlielumu atšķirības.

Jāapsver itrakonazola devas

palielināšanas nepieciešamība,

ja šīs divas zāles tiek lietotas

vienlaikus.

Ketokonazols 400 mg

reizi dienā

Ketokonazola AUC

0,28 (0,20-0,40)

Ketokonazola C

Ketokonazola C

0,56 (0,42-0,73)

Nevirapīns: līmenis plazmā:

1,15-1,28,

salīdzinot ar iepriekš veikto pārbaužu

rezultātiem.

Ketokonazolu un Viramune nav

ieteicams lietot vienlaicīgi

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

PRETVĪRUSU LĪDZEKĻI HRONISKA B UN C HEPATĪTA GADĪJUMĀ

Adefovīrs

In vitro pētījumu rezultāti liecina par vāju

nevirapīna un adefovīra antagonismu (skatīt

5.1. apakšpunktu), tas nav apstiprinājies

klīniskajos pētījumos un samazināta

efektivitāte nav sagaidāma. Adefovīrs

neietekmēja nevienu no zināmām CYP

izoformām, kas iesaistās zāļu metabolismā

cilvēkam un tiek izvadītas caur nierēm.

Klīniski nozīmīga zāļu mijiedarbība nav

sagaidāma.

Adefovīru un Viramune drīkst

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

Boceprevīrs

Boceprevīru daļēji metabilizē CYP3A4/5.

Boceprevīra un zāļu, kas inducē vai inhibē

CYP3A4/5, vienlaicīga lietošana var

pastiprināt vai pavājināt iedarbību.

Boceprevīra minimālā koncentrācija

plazmā samazinājās, lietojot to kopā ar

NNRTI, kam ir līdzīgs metabolizēšanās

veids kā nevirapīnam. Šīs novērotās

boceprevīra minimālās koncentrācijas

pazemināšanās klīniskais iznākums nav

tieši vērtēts.

Boceprevīru un Viramune nav

ieteicams lietot vienlaicīgi

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Entekavīrs

Entekavīrs nav citohroma P450 (CYP450)

enzīmu substrāts, induktors vai inhibitors.

Entekavīra metabolisma ceļa dēļ nav

sagaidāma klīniski nozīmīga zāļu

mijiedarbība.

Entekavīru un Viramune drīkst

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

Interferoni (pegilēts

alfa 2a un alfa 2b

interferons)

Interferoniem nepiemīt zināma ietekme uz

CYP 3A4 vai 2B6. Klīniski nozīmīga zāļu

mijiedarbība nav sagaidāma.

Interferonus un Viramune

drīkst lietot vienlaikus bez

devas pielāgošanas.

Ribavirīns

In vitro pētījumu rezultāti liecina par vāju

nevirapīna un ribavirīna antagonismu

(skatīt 5.1. apakšpunktu), tas nav

apstiprinājies klīniskajos pētījumos un

samazināta efektivitāte nav sagaidāma.

Ribavirīns neinhibē citohroma P450

enzīmus, un nav pierādījumu no toksicitātes

pētījumiem, ka ribavirīns inducē aknu

enzīmus. Klīniski nozīmīga zāļu

mijiedarbība nav sagaidāma.

Ribavirīnu un Viramune drīkst

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

Telaprevīrs

Aknās telaprevīru metabolizē CYP3A un

tas ir P-glikoproteīna substrāts.

Metabolismā var iesaistīties citi enzīmi.

Telaprevīra un zāļu, kas inducē CYP3A

un/vai P-gp, vienlaicīga lietošana var

pazemināt telaprevīra koncentrāciju

plazmā. Telaprevīra un nevirapīna

mijiedarbības pētījums nav veikts, tomēr

telaprevīra un NNRTI, kam ir līdzīgs

metabolizēšanās veids kā nevirapīnam,

mijiedarbības pētījumi liecināja par abu

zāļu līmeņa pazemināšanos. Telaprevīra un

efavirenza mijiedarbības pētījumu rezultāti

liecina, ka, vienlaicīgi lietojot telaprevīru

un P450 induktorus, jāievēro piesardzība.

Jāievēro piesardzība,

telaprevīru lietojot kopā ar

nevirapīnu.

Ja telaprevīru lieto kopā ar

Viramune, jāapsver tā devas

pielāgošana.

Telbivudīns

Telbivudīns nav citohroma P450 (CYP450)

enzīmu sistēmas substrāts, induktors vai

inhibitors. Telbivudīna metabolisma dēļ

nav sagaidāma klīniski nozīmīga zāļu

mijiedarbība.

Telbivudīnu un Viramune

drīkst lietot vienlaikus bez

devas pielāgošanas.

ANTACĪDI LĪDZEKĻI

Cimetidīns

Cimetidīns: nav gaidāma nozīmīga ietekme

uz cimetidīna FK parametriem.

Nevirapīna C

1,07

Cimetidīnu un Viramune var

lietot vienlaikus bez devas

pielāgošanas.

ANTITROMBOTISKI LĪDZEKĻI

Varfarīns

Mijiedarbība starp nevirapīnu un

antitrombotisko līdzekli varfarīnu ir

kompleksa, un, lietojot vienlaicīgi,

recēšanas laiks var gan saīsināties, gan

pagarināties.

Jānodrošina rūpīga

antikoagulācijas līmeņa

uzraudzīšana.

KONTRACEPTĪVIE LĪDZEKĻI

Depo-

medroksiprogesterona

acetāts (DMPA)

150 mg ik pēc 3

mēnešiem

DMPA AUC

DMPA C

DMPA C

Nevirapīna AUC

1,20

Nevirapīna C

1,20

Vienlaicīga Viramune lietošana

neietekmē DMPA ovulāciju

nomācošo darbību. DMPA un

Viramune var lietot vienlaikus

bez devas pielāgošanas..

Etinilestradiols (EE)

0,035 mg

EE AUC

0,80 (0,67 - 0,97)

EE C

EE C

0,94 (0,79 - 1,12)

Sievietēm, kas lieto Viramune,

nedrīkst lietot perorālos

hormonālās kontracepcijas

līdzekļus kā vienīgo

kontracepcijas metodi (skatīt

4.4. apakšpunktu). Atbilstošas

hormonālās kontracepcijas

līdzekļu (perorālu vai citādi

lietojamu), izņemot DMPA,

devas kombinācijā ar Viramune

nav noskaidrotas, ņemot vērā

drošumu un efektivitāti.

Noretindrons (NET)

1,0 mg dienā

NET AUC

0,81 (0,70 - 0,93)

NET C

NET C

0,84 (0,73 - 0,97)

NARKOMĀNIJA

Metadona individuāla

pacienta deva

Metadona AUC

0,40 (0,31 - 0,51)

Metadona C

Metadona C

0,58 (0,50 – 0,67)

Pacienti, kas regulāri lieto

metadonu, sākot ārstēšanu ar

Viramune, jānovēro attiecībā uz

abstinences simptomiem, un

atbilstoši jāpielāgo metadona

deva.

AUGU VALSTS LĪDZEKĻI

Asinszāle

Nevirapīna koncentrācija serumā var

samazināties, to lietojot vienlaikus ar augu

preparātiem, kas satur asinszāli (Hypericum

perforatum). Tas notiek asinszāles izraisītās

zāļu metabolisma enzīmu un/vai transporta

proteīnu inducēšanas dēļ.

Augu preparātus, kas satur

asinszāli, nedrīkst lietot

vienlaikus ar Viramune (skatīt

4.3. apakšpunktu). Ja pacients

jau lieto asinszāli saturošu

preparātu, jāpārbauda

nevirapīna un, ja iespējams,

vīrusu līmenis un jāpārtrauc

asinszāles lietošana. Pārtraucot

asinszāles lietošanu, nevirapīna

līmenis var paaugstināties. Var

būt nepieciešama Viramune

devas pielāgošana. Asinszāles

izraisītais efekts var saglabāties

līdz 2 nedēļām pēc terapijas

pārtraukšanas.

Cita informācija:

Nevirapīna metabolīti: pētījumi, izmantojot cilvēka aknu mikrosomas, liecina, ka nevirapīna

hidroksilēto metabolītu veidošanos neietekmē dapsona, rifabutīna, rifampicīna un

trimetoprīma/sulfametoksazola klātbūtne. Ketokonazols un eritromicīns būtiski inhibē nevirapīna

hidroksilēto metabolītu veidošanos.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā / Kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Sievietes, kuras lieto nevirapīnu, perorālos kontraceptīvos līdzekļus nedrīkst izmantot kā vienīgo

kontracepcijas metodi, jo nevirapīns var samazināt šo zāļu koncentrāciju plazmā (skatīt 4.4. un 4.5.

apakšpunktu).

Grūtniecība

Šobrīd pieejamie dati neuzrāda malformatīvu vai feto/neonatālu toksicitāti grūtniecēm. Šobrīd citi

nozīmīgi epidemioloģiski dati nav pieejami. Veicot reprodukcijas pētījumus ar grūsnām žurkām un

trušiem, teratogēna ietekme netika novērota (skatīt 5.3. apakšpunktu). Adekvāti un labi kontrolēti

pētījumi ar grūtniecēm nav veikti. Grūtniecēm nevirapīns parakstāms, ievērojot piesardzību (skatīt 4.4.

apakšpunktu). Sakarā ar biežāk novēroto hepatotoksicitāti sievietēm ar CD4 šūnu skaitu virs

250 šūnām/mm

un nosakāmām HIV-1 RNS plazmā (50 vai vairāk kopiju/ml), šis iemesls jāņem vērā

apsverot terapijas nepieciešamību (skatīt 4.4. apakšpunktu). Nav pietiekami daudz pierādījumu, lai

pamatotu, ka palielinātā toksicitātes riska neesamība, kas novērota iepriekš ārstētām sievietēm, sākot

nevirapīna lietošanu, kurām ir nenosakāma vīrusu koncentrācija (mazāk nekā 50 kopiju/ml HIV-1

plazmā) un CD4 šūnu skaits vairāk nekā 250 šūnu/mm

, attiecas arī uz grūtniecēm. Visos

randomizētajos pētījumos, kas aplūkoja šo tēmu, netika iekļautas grūtnieces, un kohortu pētījumos kā

arī metaanalīzēs bija mazs grūtnieču skaits.

Barošana ar krūti

Nevirapīns viegli šķērso placentu un izdalās mātes pienā.

Lai izvairītos no postnatālas HIV transmisijas riska, tiek rekomendēts HIV-inficētām mātēm nebarot

bērnu ar krūti, un, mātēm, kas lieto nevirapīnu, jāpārtrauc bērna barošana ar krūti.

Fertilitāte

Reproduktīvās toksikoloģijas pētījumos žurkām konstatētas traucētas auglības pazīmes.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti specifiski pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot

mehānismus. Taču pacientiem jānorāda, ka ārstēšanas laikā ar nevirapīnu ir iespējamas nevēlamas

blakusparādības, piemēram, nogurums. Tāpēc vēlams ievērot piesardzību, vadot transportlīdzekli vai

apkalpojot mehānismus. Ja pacients izjūt nogurumu, viņam jāizvairās no iespējami bīstamiem

darbiem, piemēram, no transportlīdzekļa vadīšanas vai iekārtu apkalpošanas.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Lietošanas drošuma raksturojuma apkopojums

Saistībā ar Viramune ilgstošas darbības zāļu formu lietošanu iepriekš neārstētiem pacientiem (ietverot

ievadfāzi ar tūlītējas darbības zāļu formu) klīniskajā pētījumā 1100.1486 (VERxVE) biežāk novērotās

nevēlamās blakusparādības bija izsitumi, slikta dūša, aknu darbības testu rezultātu novirzes,

galvassāpes, nespēks, hepatīts, sāpes vēderā, caureja un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Viramune

ilgstošās darbības tabletēm nav jaunu zāļu izraisītu nevēlamo blakusparādību, kas jau iepriekš nebūtu

novērotas Viramune tūlītējas darbības tabletēm un iekšķīgi lietojamai suspensijai.

Pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ir konstatēts, ka visnopietnākās nevēlamās blakusparādības ir

Stīvensa-Džonsona sindroms/ toksiskā epidermālā nekrolīze, smags hepatīts/aknu mazspēja un zāļu

lietošanas radīta reakcija ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem, kam raksturīgi izsitumi ar

konstitucionāliem simptomiem, piemēram, drudzi, artralģiju, mialģiju un limfadenopātiju, plus

viscerāli bojājumi, kā hepatīts, eozinofīlija, granulocitopēnija un nieru disfunkcija. Pirmās 18

ārstēšanas kursa nedēļas ir kritiskais periods, kad nepieciešama stingra kontrole (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulas veidā

Ziņots par šādām nevēlamām blakusparādībām, kurām iespējama cēloņsakarība ar Viramune ilgstošas

darbības tablešu lietošanu. Tālāk norādītais biežums noteikts, ņemot vērā vispārējo blakusparādību

sastopamību, lietojot Viramune tūlītējas darbības zāļu formu (ievadfāze, 1. tabula) un Viramune

ilgstošas darbības zāļu formu (nejaušināšanas fāze/balstterapijas fāze, 2. tabula), klīniskajā pētījumā

1100.1486, kas veikts ar 1068 pacientiem, kas lietojuši Viramune papildus

tenofoviram/emtricitabīnam.

Biežums ir noteikts, balstoties uz sekojošu iedalījumu: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100,<1/10); retāk

(≥1/1 000,<1/100); reti (≥1/10 000,<1/1000), ļoti reti (<1/10 000).

1. tabula. Ievadfāze ar Viramune tūlītējas darbības zāļu formu

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk

granulocitopēnija

Reti

anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk

paaugstināta jutība (tostarp anafilaktiska reakcija, angioedēma, nātrene), zāļu izraisīta

reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, anafilaktiska reakcija

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

galvassāpes

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

sāpes vēderā, slikta dūša, caureja

Retāk

vemšana

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk

dzelte, zibensveida hepatīts (kas var būt letāls)

Reti

hepatīts (arī smaga un dzīvībai bīstama hepatotoksicitāte) (0,09 %)

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

izsitumi (6,7 %)

Retāk

Stīvensa-Džonsona sindroms/toksiska epidermas nekrolīze (kas var būt letāla) (0,2 %),

angioedēma, nātrene

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk

artralģija, mialģija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

nespēks, paaugstināta ķermeņa temperatūra

Izmeklējumi

Retāk

patoloģiski aknu funkcionālo testu rezultāti (paaugstināts alanīna aminotransferāzes

līmenis; paaugstināts transamināžu līmenis; paaugstināts aspartāta aminotransferāzes

līmenis; paaugstināts gamma glutamiltransferāzes līmenis; paaugstināts aknu enzīmu

līmenis; hipertransaminazēmija), pazemināts fosfora līmenis asinīs, paaugstināts

asinsspiediens

2. tabula. Balstterapijas fāze ar Viramune ilgstošas darbības zāļu formu

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk

anēmija, granulocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk

paaugstināta jutība (arī anafilaktiska reakcija, angioedēma, nātrene), zāļu izraisīta reakcija

ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, anafilaktiska reakcija

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

galvassāpes

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži

hepatīts (arī smaga un dzīvībai bīstama hepatotoksicitāte) (1,6 %)

Retāk

dzelte, zibensveida hepatīts (kas var būt letāls)

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

izsitumi (5,7 %)

Retāk

Stīvensa-Džonsona sindroms/toksiska epidermas nekrolīze (kas var būt letāla) (0,6 %),

angioedēma, nātrene

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk

artralģija, mialģija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

nespēks

Retāk

paaugstināta ķermeņa temperatūra

Izmeklējumi

Bieži

patoloģiski aknu funkcionālo testu rezultāti (paaugstināts alanīna aminotransferāzes

līmenis; paaugstināts transamināžu līmenis; paaugstināts aspartāta aminotransferāzes

līmenis; paaugstināts gamma glutamiltransferāzes līmenis; paaugstināts aknu enzīmu

līmenis; hipertransaminazēmija), pazemināts fosfora līmenis asinīs, paaugstināts

asinsspiediens

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Šādas nevēlamas blakusparādības tika konstatēta citos nevirapīna pētījumos vai veicot uzraudzību pēc

zāļu reģistrācijas, bet netika novērota nejaušinātā, kontrolētā klīniskajā pētījumā Nr. 1100.1486.

Tā kā granulocitopēnija, zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem,

anafilaktiska reakcija, dzelte, zibensveida hepatīts (kas var būt letāls), izsitumi, pazemināts fosfora

līmenis asinīs un paaugstināts asinsspiediens netika novērots Viramune tūlītējas darbības tablešu

pētījuma Nr. 1100.1486 ievadfāzē, biežuma kategorija aplēsta, pamatojoties uz statistiskiem

aprēķiniem, ņemot vērā tādu pacientu skaitu, kuri bijuši pakļauti nevirapīna tūlītējas darbības zāļu

formas iedarbībai nejaušinātā, kontrolētā klīniskā pētījuma Nr. 1100.1486 ievadfāzē (n= 1068).

Attiecīgi, tā kā anēmija, granulocitopēnija, anafilaktiska reakcija, dzelte, Stīvensa-Džonsona

sindroms/toksiska epidermas nekrolīze (kas var būt letāla), angioedēma pazemināts fosfora līmenis

asinīs un paaugstināts asinsspiediens netika novērots Viramune ilgstošas darbības tablešu pētījuma

Nr. 1100.1486, uzturošajā fāzē, biežuma kategorija aplēsta, pamatojoties uz statistiskiem aprēķiniem,

ņemot vērā tādu pacientu skaitu, kuri bijuši pakļauti nevirapīna ilgstošas darbības zāļu formas

iedarbībai nejaušinātā, kontrolētā klīniskā pētījuma Nr. 1100.1486 balstterapijas fāzē (n= 505).

Vielmaiņas raksturlielumi

Antiretrovirālas terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes

līmenis asinīs (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kombinēta antiretrovirāla terapija, kad nevirapīns tiek lietots kopā ar citām antiretrovirālām zālēm,

tiek saistīta ar šādām blakusparādībām: pankreatītu, perifērisku neiropātiju un trombocitopēniju.

Parasti šīs blakusparādības tiek asociētas ar citiem antiretrovirāliem līdzekļiem, un tās varētu sagaidīt,

lietojot šos līdzekļus kombinācijā ar nevirapīnu; maz ticams, ka tās izraisa nevirapīns. Retos

gadījumos ir ziņots par hepatorenālu mazspējas sindromu.

HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot kombinēto antiretrovirālo terapiju (combination

antiretroviral therapy - CART), ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma reakcija uz

asimptomātiskiem vai esošiem oportūnistiskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Ir saņemti

ziņojumi par autoimūniem traucējumiem (tādiem kā Graves slimība un autoimūns hepatīts); tomēr

laiks līdz to rašanās sākumam ir mainīgāks un šie notikumi var parādīties daudzus mēnešus pēc

terapijas uzsākšanas

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar vispārzināmiem riska faktoriem,

progresējošu HIV-slimību vai pakļautiem ilgstošai kombinētas antiretrovirālas terapijas ietekmei

(CART). Tās sastopamības biežums nav zināms (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Āda un zemādas audi

Visbiežāk nevirapīna klīniskā toksicitāte saistīta ar izsitumiem.

Parasti izsitumi ir viegli vai mēreni, tie ir makulopapulāri, eritematozi ādas izsitumi, ar niezi vai bez

tās, lokalizēti uz ķermeņa, sejas un ekstremitātēm. Ir ziņots par paaugstinātu jutību (anafilaktiskām

reakcijām, angioneirotisko tūsku un nātreni).Izsitumi var būt kā vienīgais simptoms vai var rasties zāļu

lietošanas izraisīta reakcija ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem, kam pievienojas tādi

simptomi kā drudzis, artralģija, mialģija un limfadenopātija, plus orgānu traucējumi kā hepatīts,

eozinofīlija, granulocitopēnija un nieru disfunkcija.

Pacientiem, kurus ārstēja ar nevirapīnu, novēroja smagas un dzīvībai bīstamas ādas reakcijas, ieskaitot

Stīvensa-Džonsona sindromu (SJS) un toksisko epidermālo nekrolīzi (TEN). Ir ziņots par fatāliem

SJS, TEN un zāļu lietošanas izraisītas reakcijas ar eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem

gadījumiem. Lielākā daļā gadījumu smagi izsitumi parādās pirmo 6 ārstēšanas nedēļu laikā, dažreiz

nepieciešama hospitalizācija, vienam pacientam bija nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Pētījumā 1100.1486 (VERxVE) ar antiretrovirāliem līdzekļiem neārstēti pacienti saņēma ievaddevu,

lietojot Viramune 200 mg tūlītējas darbības zāļu formu vienreiz dienā 14 dienas (n = 1068), un pēc

tam tika nejaušināti, lai saņemtu vai nu Viramune 200 mg tūlītējas darbības zāļu formu divreiz dienā

vai Viramune 400 mg ilgstošas darbības zāļu formu vienreiz dienā. Visi pacienti saņēma tenofoviru +

emtricitabīnu kā fona terapiju. Drošības dati ietver visus pacientu apmeklējumus līdz laikam, kad

pēdējais pacients pabeidza 144 nedēļas ilgo pētījuma periodu. Tie arī ietver atklātos drošuma datus no

pacientu vizītēm pēc 144 nedēļas kā pētījuma pagarinājumu (pacientiem no katras ārstēšanas grupas,

kuriem pēc 144 nedēļām slēptā fāze atļāva iesaistīties). Smagi vai dzīvībai bīstami izsitumi, kas tiek

uzskatīti par saistītiem ar nevirapīna terapiju, radās 1,1 % pacientu ievadfāzes laikā ar Viramune

tūlītējas darbības zāļu formu. Smagi izsitumi tika novēroti 1,4 % un 0,2 % pacientu attiecīgi Viramune

tūlītējas darbības un Viramune ilgstošas darbības zāļu formu grupās nejaušināšanas fāzē. Pētījuma

nejaušināšanas fāzē ar Viramune saistīti dzīvībai bīstami (4. pakāpes) izsitumi netika novēroti.

Pētījumā ziņots par sešiem Stīvensa-Džonsona sindroma gadījumiem, tie visi, izņemot vienu, radās

pirmo 30 nevirapīna terapijas dienu laikā.

Pētījumā 1100.1526 (TRANxITION) pacienti, kas saņēma Viramune 200 mg tūlītējas darbības zāļu

formu divreiz dienā vismaz 18 nedēļas, tika nejaušināti iedalīti ārstēšanai ar Viramune 400 mg

ilgstošas darbības zāļu formu vienreiz dienā (n = 295) vai turpināja lietot Viramune tūlītējas darbības

zāļu formu (n = 148). Šajā pētījumā nevienā ārstēšanas grupā 3. vai 4. pakāpes izsitumus nenovēroja.

Aknas un žultsceļi

Visbiežāk novērotās novirzes laboratorijas testos bija aknu funkcijas testu rādītāju palielināšanās,

ieskaitot ALAT, ASAT, GGT, kopējo bilirubīnu un sārmaino fosfatāzi. Visbiežāk novērota GGT

asimptomātiska paaugstināšanās. Ir ziņots par dzeltes gadījumiem. Pacientiem, ko ārstēja ar

nevirapīnu, novērota arī smaga un dzīvībai bīstama hepatotoksicitāte, ieskaitot fatālu fulminantu

hepatītu. Visbiežākais smagu aknu blakusparādību vēstnesis bija paaugstināti aknu funkcijas testu

rādītāji. Pirmās 18 ārstēšanas kursa nedēļas ir kritiskais periods, kurā nepieciešama stingra kontrole

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pētījumā 1100.1486 (VERxVE) iepriekš neārstēti pacienti saņēma ievaddevu, lietojot Viramune

200 mg tūlītējas darbības zāļu formu vienreiz dienā 14 dienas un pēc tam viņus nejaušināja lietot

Viramune 200 mg tūlītējas darbības zāļu formu divreiz dienā vai Viramune 400 mg ilgstošas darbības

zāļu formu vienreiz dienā. Visi pacienti saņēma tenofoviru + emtricitabīnu kā fona terapiju. Pacientus

iekļāva pētījumā, ja viņiem CD4 skaits bija <250 šūnas/mm

sievietēm un <400 šūnas/mm

vīriešiem.

Šajā pētījumā prospektīvi apkopoja datus par iespējamiem aknu darbības traucējumu simptomiem.

Drošības dati ietver visus pacientu apmeklējumus līdz laikam, kad pēdējais pacients pabeidzis

pētījuma 144 nedēļu.. Simptomātisku aknu darbības traucējumu sastopamība ievadfāzē ar Viramune

tūlītējas darbības zāļu formu bija 0,5 %. Pēc ievadperioda simptomātisku aknu darbības traucējumu

sastopamība bija 2,4 % Viramune tūlītējas darbības zāļu formas grupā un 1,6 % Viramune ilgstošas

darbības zāļu formas grupā. Kopumā simptomātisku aknu darbības traucējumu sastopamība starp

VERxVE pētījumā iesaistītajiem vīriešiem un sievietēm bija līdzīga.

Pētījumā 1100.1526 (TRANxITION) 3. vai 4. pakāpes klīniskus aknu darbības traucējumus nevienā

ārstēšanas grupā nenovēroja.

Pediatriskā populācija

Pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta ar Viramune tūlītējas darbības tabletēm vai suspensiju iekšķīgai

lietošanai klīniskos pētījumos ar 361 bērnu, kuru vairums tika ārstēti ar ZDV un/vai ddl, visbiežāk

novērotās un ar nevirapīnu saistītās blakusparādības bija līdzīgas kā pieaugušajiem. Granulocitopēnija

tika biežāk novērota bērniem. Atklātā klīniskā pētījumā (ACTG 180) 5/37 bērnu (13,5 %)

granulocitopēnija tika novērtēta kā zāļu izraisīta. ACTG 245, dubultaklā placebo kontrolētā pētījumā,

nopietnas zāļu izraisītas granulocitopēnijas biežums bija 5/305 (1,6 %).

Ir ziņots par atsevišķiem pacientiem šajā populācijā, kam novērots Stīvensa-Džonsona sindroms vai

Stīvensa-Džonsona/toksiskās epidermālās nekrolīzes pārejas sindroms.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Nav zināms nevirapīna antidots, ko varētu lietot pārdozēšanas gadījumā. Ir ziņots par Viramune

tūlītējas darbības zāļu formas pārdozēšanas gadījumiem, lietojot devas 800-6000 mg dienā, līdz 15

dienām. Pacientiem parādījās tūska, mezglainā eritēma, nogurums, drudzis, galvassāpes, bezmiegs,

slikta dūša, plaušu infiltrāti, izsitumi, vertigo, vemšana, transamināžu līmeņa paaugstināšanās un

ķermeņa masas samazināšanās. Visas šīs blakusparādības pēc nevirapīna lietošanas pārtraukšanas

izzuda.

Pediatriskā populācija

Ziņots par vienu stipras, nejaušas pārdozēšanas gadījumu jaundzimušajam. Ieņemtā deva 40 reižu

pārsniedza ieteikto 2 mg/kg dienas devu. Novēroja vieglu izolētu neitropēniju un hiperlaktātēmiju, kas

spontāni izzuda vienas nedēļas laikā bez jebkādām klīniskām komplikācijām. Pēc viena gada bērna

attīstība joprojām bija normāla.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretvīrusu līdzekļi sistēmiskai lietošanai, ne-nukleozīdu reversās

transkriptāzes inhibitori, ATĶ kods: J05AG01.

Darbības mehānisms

Nevirapīns ir HIV-1 NNRTI. Nevirapīns ir nekonkurējošs HIV-1 reversās transkriptāzes inhibitors,

tomēr tam nepiemīt bioloģiski nozīmīga inhibējoša iedarbība uz HIV-2 reverso transkriptāzi vai

eikariotiskajām

DNS polimerāzēm.

Pretvīrusu aktivitāte in vitro

Vidējā nevirapīna EC

vērtība (50 % no inhibējošās koncentrācijas) pret M HIV-1 izolātiem no

radniecīgajām A, B, C, D, F, G un H grupām, kā arī cirkulējošajām rekombinētajām formām (CRF)

CRF01 AE, CRF02_AG un CRF12_BF, kuru replikācija notiek cilvēka embrija 293. tipa nieru šūnās,

ir 63 nM. 2923 klīnisko izolātu grupā, kurā dominēja B HIV-1 apakštipa klīniskie izolāti, vidējā EC

vērtība bija 90 nM. Līdzīgas EC

vērtības tika iegūtas, nevirapīna pretvīrusu aktivitāti, nosakot

perifēro asiņu mononukleārajās šūnās, monocītu makrofāgu atvasinājumos vai limfoblastoīdu šūnu

līnijā. Šūnu kultūrā nevirapīnam nebija pretvīrusu aktivitātes pret O grupas HIV-1 izolātiem vai HIV-2

izolātiem.

Kombinācijā ar efavirenzu, nevirapīns in vitro izrādīja spēcīgu antagonistisku anti-HIV-1 aktivitāti

(skatīt 4.5. apakšpunktu) un bija antagonistisks ar proteāzes inhibitoru ritonavīru vai kombinācijas

inhibitoru enfuvirtīdu. Nevirapīns izrādīja sinerģisku anti-HIV-1 aktivitāti kombinācijā ar proteāzes

inhibitoriem amprenavīru, atazanavīru, indinavīru, lopinavīru, sakvinavīru un tipranavīru, un NRTI

abakavīru, didanozīnu, emtricitabīnu, lamivudīnu, stavudīnu, tenofovīru un zidovudīnu. Nevirapīna

anti-HIV-1 aktivitātei in vitro pretēji darbojās anti-HBV zāles adefovīrs un anti-HCV zāles ribavirīns.

Rezistence

In vitro šūnu kultūrās ir iegūti HIV-1 izolāti ar samazinātu jutību pret nevirapīnu (100-250 reizes

mazāku). Atkarībā no izmantotā vīrusa celma un šūnu līnijas, genotipa analīzes rezultāti pierādīja

HIV-1 RT gēnu Y181C un/vai V106A mutācijas. Ja tika izvēlēts nevirapīns kombinācijā ar dažiem

citiem NNRTI, laiks, līdz šūnu kultūrā parādījās rezistence pret nevirapīnu, nemainījās.

Analizējot genotipu izolātiem, kas iegūti no antiretrovirālus līdzekļus nesaņēmušiem pacientiem pēc

viroloģiskas neveiksmes (n = 71), kuri 48 nedēļas kombinācijā ar lamivudīnu vai stavudīnu nevirapīnu

saņēma 1 reizi dienā (n = 25) vai 2 reizes dienā (n = 46), tika konstatēts, ka izolātos, kas iegūti

attiecīgi 8 no 25 pacientiem un 23 no 46 pacientiem ir viens vai vairāki ar rezistenci pret NNRTI

saistīti aizvietojumi: Y181C, K101E, G190A/S, K103N, V106A/M, V108I, Y188C/L, A98G, F227L

un M230L.

Genotipisko analīzi veica izolātiem, kas iegūti no 86 antiretrovirālus līdzekļus iepriekš nesaņēmušiem

pacientiem, kuri pārtrauca dalību VERxVE pētījumā (1100.1486) pēc viroloģiskas neveiksmes

(atsitiens, daļēja atbildes reakcija) vai blakusparādības dēļ vai kuriem pētījuma laikā īslaicīgi bija

palielinājusies vīrusu slodze. Šo paraugu analīze pacientiem, kuri saņēma Viramune tūlītējas darbības

zāļu formu divreiz dienā vai Viramune ilgstošas darbības zāļu formu vienreiz dienā kombinācijā ar

tenofoviru un emtricitabīnu, liecināja, ka izolāti no 50 pacientiem saturēja rezistences mutācijas, kuras

varētu rasties, lietojot nevirapīnu saturošu shēmu. No šiem 50 pacientiem 28 izveidojās rezistence pret

efavirenzu un 39 izveidojās rezistence pret etravirīnu (biežāk konstatētā rezistences mutācija ir

Y181C). Ņemot vērā lietotās zāļu formas, atšķirības nekonstatēja (tūlītējas darbības zāļu forma divreiz

dienā vai ilgstošas darbības zāļu forma vienreiz dienā).

Neveiksmes gadījumā novērotās mutācijas bija tādas, kādas paredzamas, lietojot nevirapīnu saturošu

shēmu. Novēroja divas jaunas substitūcijas kodonos, kas iepriekš bija saistītas ar rezistenci pret

nevirapīnu: viens pacients ar Y181I Viramune ilgstošas darbības zāļu formas grupā un viens pacients

ar Y188N Viramune tūlītējas darbības zāļu formas grupā (tūlītēja zāļu forma divreiz dienā vai

ilgstošas darbības zāļu forma vienreiz dienā).

Krustotā rezistence

In vitro novērota ātra HIV celmu, kuriem piemīt krustotā rezistence pret NNRTI, parādīšanās. Pēc

viroloģiskas neveiksmes, lietojot nevirapīnu, paredzama krustota rezistence pret delavirdīnu un

efavirenzu. Atkarībā no rezistences testēšanas rezultātiem vēlāk iespējams izmantot etavirīnu saturošu

terapijas shēmu.

Krustota rezistence starp nevirapīnu un HIV proteāzes inhibitoriem, HIV integrāzes inhibitoriem vai

HIV iekļuves inhibitoriem nav ticama, jo atšķiras iesaistītās enzīmu mērķa struktūras. Līdzīgā veidā

pastāv maza krustotas rezistences iespēja starp nevirapīnu un NRTI, jo molekulas ar reverso

transkriptāzi saistās dažādās vietās.

Klīniskie rezultāti

Viramune ir ticis pētīts, gan ārstējot ar to pirmo reizi, gan atkārtoti.

Klīniskie pētījumi ar ilgstošās darbības tabletēm

Viramune ilgstošās darbības zāļu formas klīniskā efektivitāte ir noteikta, balstoties uz 48 nedēļu

datiem no nejaušināta, dubultmaskēta, dubultslēpta 3. fāzes pētījuma (VERxVE – pētījums 1100.1486)

iepriekš neārstētiem pacientiem un uz 24 nedēļu datiem no nejaušināta, atklāta pētījuma pacientiem,

kuri pārgājuši no Viramune tūlītējas darbības tablešu lietošanas divreiz dienā uz Viramune ilgstošas

darbības tablešu lietošanu vienreiz dienā (TRANxITION – pētījums 1100.1526).

Iepriekš neārstēti pacienti

VERxVE (pētījums 1100.1486) ir 3. fāzes pētījums, kurā iepriekš neārstēti pacienti saņēma Viramune

200 mg tūlītējas darbības zāļu formu vienreiz dienā 14 dienas un pēc tam tika nejaušināti saņemt vai

nu Viramune 200 mg tūlītējas darbības zāļu formu divreiz dienā vai Viramune 400 mg ilgstošas

darbības zāļu formu vienreiz dienā. Visi pacienti saņēma tenofoviru + emtricitabīnu kā fona terapiju.

Nejaušināšanu stratificēja pēc HIV-1 RNS līmeņa atlases laikā (<100 000 kopijas/ml un

>100 000 kopijas/ml). Atsevišķi demogrāfiskie un sākotnējās slimības parametri ir norādīti 1. tabulā.

1. tabula. Demogrāfiskie un sākotnējās slimības parametri pētījumā 1100.1486

Viramune

tūlītējas darbības

Viramune

ilgstošas darbības

n=508*

n=505

Dzimums

- Vīrieši

85 %

85 %

- Sievietes

15 %

15 %

Rase

- Baltā

74 %

77 %

- Melnā

22 %

19 %

- Aziāti

- Cita

Reģions

- Ziemeļamerika

30 %

28 %

- Eiropa

50 %

51 %

- Latīņamerika

10 %

12 %

- Āfrika

11 %

10 %

Sākotnējais HIV-1 RNS līmenis plazmā (log

10

kopijas/ml)

- Vidēji (SN)

4,7 (0,6)

4,7 (0,7)

- <100 000

66 %

67 %

- >100 000

34 %

33 %

Sākotnējais CD4 skaits (šūnas/mm

3

)

- Vidēji (SN)

228 (86)

230 (81)

HIV-1 apakštips

71 %

75 %

- Ne-B

29 %

24 %

* Ietver 2 pacientus, kas bija nejaušināti, bet nekad nesaņēma maskētās zāles.

** Ietver Amerikas indiāņus/Aļaskas pamatiedzīvotājus un Havaju/Klusā okeāna salu iedzīvotājus.

2. tabulā raksturoti 48. nedēļas iznākumi VERxVE pētījumā (1100.1486). Šie iznākumi ietver visus

pacientus, kas bija nejaušināti pēc 14 dienu ievadperioda ar Viramune tūlītējas darbības zāļu formu un

saņēma vismaz vienu maskēto pētījuma zāļu devu.

2. tabula. Iznākumi 48. nedēļā pētījumā 1100.1486*

Viramune

tūlītējas darbības

n=506

Viramune

ilgstošas darbības

n=505

Viroloģiska atbildes reakcija (HIV-1 RNS

<50 kopijas/ml)

75,9 %

81,0 %

Viroloģiska neveiksme

5,9 %

3,2 %

- Nekad nav bijis panākts nomākums līdz 48.

nedēļai

2,6 %

1,0 %

- Atsitiens

3,4 %

2,2 %

Pārtraukta zāļu lietošana pirms 48. nedēļas

18,2 %

15,8 %

- Nāve

0,6 %

0,2 %

- Blakusparādības

8,3 %

6,3 %

- Cits iemesls**

9,3 %

9,4 %

* Ietver pacientus, kas pēc nejaušināšanas saņēmuši vismaz vienu maskēto zāļu devu. Pacienti, kas

pārtraukuši terapiju ievadperioda laikā, ir izslēgti no pētījuma.

** Ietver pacientus, kas nozuduši novērošanas laikā, atsaukuši piekrišanu, neievēro norādījumus,

kuriem zāles nav efektīvas, kam iestājusies grūtniecība u.c.

48. nedēļā vidējās CD4 šūnu skaita pārmaiņas, salīdzinot ar pētījuma sākumu, bija 184 šūnas/mm

197 šūnas/mm

grupām, kas saņēma attiecīgi Viramune tūlītējas darbības zāļu formu un Viramune

ilgstošas darbības zāļu formu.

3. tabulā norādīti iznākumi pēc 48 nedēļām pētījumā 1100.1486 (pēc nejaušināšanas) atbilstoši

sākonējai vīrusu slodzei.

3. tabula. Iznākumi pēc 48 nedēļām pētījumā 1100.1486 atbilstoši sākotnējai vīrusu slodzei*

Pacientu ar atbildes reakciju skaits/kopējais

skaits (%)

Atšķirības %

(95 % TI)

Viramune

tūlītējas darbības

Viramune

ilgstošas darbības

Sākotnējais HIV−1 vīrusu

slodzes līmenis (kopijas/ml)

- < 100 000

240/303 (79,2 %)

267/311 (85,0 %)

6,6 (0,7, 12,6)

- >100 000

144/203 (70,9 %)

142/194 (73,2 %)

2,3 (−6,6, 11,1)

Kopā

384/506 (75,9 %)

409/505 (81,0 %)

4,9 (−0,1, 10,0)**

* Ietver pacientus, kas pēc nejaušināšanas saņēmuši vismaz vienu maskēto zāļu devu.

** Pamatojoties uz Cochran statistiku, veicot turpināmības korekciju variāciju aprēķinam

Kopējais pacientu ar atbildes reakciju pret ārstēšanu procentuālais daudzums, kas novērots pētījumā

1100.1486 (ietverot ievadfāzi), neatkarīgi no zāļu formas ir 793/1 068 = 74,3 %. Saucējs 1068 ietver

55 pacientus, kas pārtrauca ārstēšanu ievadfāzes laikā, un divus pacientus, kas tika nejaušināti, bet

nekad netika ārstēti ar nejaušināto devu. Skaitītājs 793 ir pacientu skaits, kam bija atbildes reakcija

pret ārstēšanu pēc 48 nedēļām (384 no tūlītējas darbības zāļu formas grupas un 409 no ilgstošas

darbības zāļu formas grupas).

Lipīdi, pārmaiņas, salīdzinot ar sākotnējo līmeni

Lipīdu līmeņa tukšā dūšā pārmaiņas, salīdzinot ar pētījuma sākumu, ir parādītas 4. tabulā.

4. tabula. Lipīdu laboratorisko vērtību kopsavilkums pētījuma sākumā (atlase) un 48. nedēļā -

pētījums 1100.1486

Viramune

tūlītējas darbības zāļu forma

Viramune

ilgstošas darbības zāļu forma

Sākot-

nēji

(vidēji)

n=503

48. nedēļa

(vidēji)

n=407

Procen

ti

n=406

Sākot-

nēji

(vidēji)

n=505

48. nedēļa

(vidēji)

n=419

Procenti

n=419

ZBL (mg/dl)

98,8

110,0

98,3

109,5

ABL (mg/dl)

38,8

52,2

39,0

50,0

Kopējais holesterīns (mg/dl)

163,8

186,5

163,2

183,8

Kopējais holesterīns/ABL

Triglicerīdi (mg/dl)

131,2

124,5

132,8

127,5

Procentuālās pārmaiņas ir vidējais rādītājs par vienam pacientam novērotām pārmaiņam, salīdzinot

ar pētījuma sākumu, pacientiem, kam ir zināma gan sākotnējā vērtība, gan vērtība pēc 48 nedēļām, un

tā nav vienkārša atšķirība starp sākotnējo un 48. nedēļas vidējo vērtību.

Pacienti, kas maina terapiju no Viramune tūlītējas darbības zāļu formas uz Viramune ilgstošās

darbības zāļu formu

TRANxITION (pētījums 1100.1526) ir 3. fāzes pētījums drošuma un pretvīrusu aktivitātes

novērtēšanai pacientiem, kas maina terapiju no Viramune tūlītējas darbības zāļu formas uz Viramune

ilgstošas darbības zāļu formu. Šajā atklātajā pētījumā 443 pacienti, kas jau lietoja pretvīrusu shēmu ar

Viramune 200 mg tūlītējas zāļu formu divreiz dienā un kam HIV-1 RNS līmenis bija < 50 kopijas/ml,

tika nejaušināti attiecībā 2:1, lai lietotu Viramune 400 mg ilgstošas darbības zāļu formu vienreiz dienā

vai Viramune 200 mg tūlītējas darbības zāļu formu divreiz dienā. Aptuveni puse pacientu kā fona

terapiju saņēma tenofoviru + emtricitabīnu, pārējie pacienti saņēma abakavira sulfātu + lamivudīnu vai

zidovudīnu + lamivudīnu. Aptuveni puse pacientu pirms iesaistīšanās pētījumā 1100.1526 iepriekš

vismaz 3 gadus bija lietojuši Viramune tūlītējas darbības zāļu formu.

24 nedēļas pēc nejaušināšanas TRANxITION pētījumā 92,6 % un 93,6 % pacientu, kas saņēma

attiecīgi Viramune 200 mg tūlītējas darbības zāļu formu divreiz dienā vai Viramune 400 mg ilgstošas

darbības zāļu formu vienreiz dienā, HIV-1 RNS līmenis aizvien bija < 50 kopijas/ml.

Pediatriskā populācija

48 nedēļu Dienvidāfrikas pētījuma BI 1100.1368 rezultāti apstiprināja, ka 4/7 mg/kg un 150 mg/m

devu grupās nevirapīna panesamība bija laba, un tas bija efektīvs iepriekš antiretrovirālu terapiju

nesaņēmušu bērnu ārstēšanai. Abu devu grupās tika novērota procentuālā ziņā izteikta uzlabošanās

CD4+ šūnām līdz 48. nedēļai. Abu devu lietošanas shēmas arī efektīvi mazināja vīrusu slodzi. Šajā

48 nedēļu pētījumā nevienā devu grupā netika novēroti neparedzēti drošuma dati.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Nav pieejama informācija par 400 mg ilgstošās darbības tablešu un 100 mg ilgstošās darbības tablešu

savstarpēju aizstāšanu.

Uzsūkšanās: nevirapīna farmakokinētika ir pētīta Viramune ilgstošās darbības zāļu formas vienreizējas

devas pētījumā (pētījums 1100.1485) 17 veseliem brīvprātīgajiem. Nevirapīna relatīvā biopieejamība,

lietojot vienu Viramune 400 mg ilgstošās darbības tableti, salīdzinājumā ar divām Viramune 200 mg

tūlītējas darbības tabletēm, bija aptuveni 75 %. Vidējā maksimālā nevirapīna koncentrācija plazmā

bija 2060 ng/ml, nosakot 24,5 stundas pēc Viramune 400 mg ilgstošās darbības tablešu lietošanas.

Viramune ilgstošās zāļu formas farmakokinētika pētīta arī vairāku devu farmakokinētikas pētījumā

(pētījums 1100.1489) 24 ar HIV-1 inficētiem pacientiem, kuri terapiju nomainīja no ilgstošas terapijas

ar Viramune tūlītējas darbības zāļu formu un Viramune ilgstošas drabības zāļu formu. Nevirapīna

0-24,ss

un C

min,ss

, mērot 19 dienas pēc Viramune 400 mg ilgstošās darbības tablešu lietošanas tukšā

dūšā vienreiz dienā, bija aptuveni attiecīgi 80 % un 90 %, AUC

0-24,ss

un C

min,ss

mērot laikā, kad pacienti

lietoja Viramune 200 mg tūlītējas darbības tabletes divreiz dienā. Nevirapīna ģeometriskā vidējā C

min,ss

bija 2770 ng/ml.

Viramune ilgstošās darbības zāļu formu lietojot kopā ar treknu maltīti, nevirapīna AUC

0-24,ss

un C

min,ss

bija aptuveni attiecīgi 94 % un 98 %, AUC

0-24,ss

un C

min,ss

, mērot laikā, kad pacienti lietoja Viramune

tūlītējas darbības tabletes. Nevirapīna farmakokinētikas atšķirības, ko novēroja, Viramune ilgstošās

darbības tabletes lietojot tukšā dūšā vai pēc ēšanas, nav uzskatāmas par klīniski nozīmīgām. Viramune

ilgstošās darbības tabletes var lietot ēšanas laikā vai neatkarīgi no maltītēm.

Daži pacienti ir ziņojuši par tabletēm līdzīgu palieku sastopamību fēcēs. Pamatojoties uz līdz šim

zināmiem datiem, tas neietekmē terapijas efektivitāti. Ja pacienti ziņo par šādu gadījumu, atkārtoti

jāpārliecinās vai nav traucēta terapijas efektivitāte.

Izkliede: fizioloģiska pH apstākļos nevirapīns ir lipofīls un būtībā nejonizēts. Pēc intravenozas

ievadīšanas veseliem pieaugušiem nevirapīna izkliedes tilpums (Vdss) bija 1,21

0,09 l/kg, kas liecina

par to, ka nevirapīns plaši izkliedējas cilvēka organismā. Nevirapīns viegli šķērso placentāro barjeru

un ir atrodams mātes pienā. Tā saistība ar plazmas olbaltumvielām ir apmēram 60 % atbilstoši plazmas

koncentrācijai 1-10

g/ml. Nevirapīna koncentrācija cilvēka cerebrospinālajā šķidrumā (n=6) bija

45 % (

5 %) no plazmas koncentrācijas; šī attiecība aptuveni atbilst ar plazmas proteīniem nesaistītai

frakcijai.

Biotransformācija un eliminācija: In vivo pētījumos ar cilvēkiem un in vitro pētījumos ar cilvēka aknu

mikrosomām pierādīts, ka nevirapīns ekstensīvi biotransformējas citohroma P450 (oksidatīvo)

metabolisma ceļā līdz vairākiem hidroksilētiem metabolītiem. In vitro pētījumi ar cilvēka aknu

mikrosomām liecina, ka nevirapīna oksidatīvā metabolisma mediators ir galvenokārt citohroma P450

izoenzīms no CYP3A saimes, lai gan arī citiem izoenzīmiem var būt sekundāra loma. Masas

bilances/ekskrēcijas pētījumos veseliem vīriešu dzimtes brīvprātīgajiem, kam ordinēja nevirapīnu līdz

stabilam stāvoklim pa 200 mg 2 reizes dienā, turpinot ar vienreizēju 50 mg 14C-nevirapīna devu, tika

atklāti apmēram 91,4

10,5 % no radioaktīvās devas, kas galvenokārt izdalījās urīnā (81,3

11,1 %),

pārstāvot primāro ekskrēcijas ceļu, salīdzinot ar fekālijām (10,1

1,5 %). Vairāk nekā 80 %

radioaktivitātes urīnā nodrošināja hidroksilēto metabolītu glikuronīda konjugāti. Citohroma P450

metabolisms, glikuronīdu konjugācija un glikuronēto metabolītu ekskrēcija urīnā attēlo galveno

nevirapīna biotransformācijas un eliminācijas ceļu cilvēku organismā. Tikai nelielu (<5 %) urīna

radioaktivitātes frakciju (< 3 % no kopējās devas) nodrošināja neizmainītais savienojums, tāpēc

renālai ekskrēcijai neizmainītā savienojuma eliminācijā ir maza nozīme.

Ir pierādīts, ka nevirapīns ir aknu citohroma P450 metabolisko enzīmu ierosinātājs. Autoindukcijas

farmakokinētikai raksturīga apmēram 1,5-2 kārtīga nevirapīna perorālā klīrensa palielināšanās,

ārstēšanu turpinot ar vienreizēju 200-400 mg devu 2 līdz 4 nedēļas. Autoindukcijai raksturīgs arī

nevirapīna terminālās fāzes eliminācijas pusperioda samazināšanās plazmā no apmēram 45 stundām

(vienreizēja deva) līdz apmēram 25-30 stundām pēc vairākkārtīgām devām 200-400 mg/dienā.

Nieru darbības traucējumi: nevirapīna tūlītējas zāļu formas vienreizējas devas farmakokinētiku

salīdzināja 23 pacientiem ar vieglu (50

CLcr < 80 ml/min), mērenu (30

CLcr < 50 ml/min) vai

smagu nieru mazspēju (CLcr > 30 ml/min), nieru bojājumu vai nieru mazspēju pēdējā stadijā, kad

nepieciešama dialīze, un 8 pacientiem ar normālu nieru funkciju (CLcr > 80 ml/min). Nieru bojājumi

(viegli, mēreni, smagi) būtiski neizmainīja nevirapīna farmakokinētiku. Tomēr, pacientiem ar nieru

mazspēju pēdējā stadijā, kam nepieciešama dialīze, pēc 1 nedēļu ilgas preparāta lietošanas novēroja

AUC samazināšanos par 43,5 %. Novēroja arī nevirapīna hidroksi-metabolītu akumulāciju plazmā.

Rezultāti liek domāt, ka papildinot nevirapīna terapiju pieaugušajiem ar 200 mg tūlītējas darbības

tableti pēc katras dialīzes, tiek kompensēta dialīzes ietekme uz nevirapīna klīrensu. Pacientiem ar

CLcr

20 ml/min nav nepieciešama nevirapīna devu pielāgošana. Bērniem ar nieru darbības

traucējumiem, kuriem tiek veikta dialīze, pēc katras dialīzes ieteicams lietot papildu Viramune

suspensijas iekšķīgai lietošanai vai tūlītējas darbības tablešu devu 50 % apjomā no ieteicamās

Viramune suspensijas iekšķīgai lietošanai vai tūlītējas darbības tablešu dienas devas, kas palīdzētu

mazināt dialīzes ietekmi uz nevirapīna klīrensu. Viramune ilgstošās darbības tabletes nav pētītas

pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, un viņiem jālieto Viramune tūlītējas darbības zāļu forma.

Aknu darbības traucējumi: tika veikts pētījums, salīdzinot 46 stabilā stāvoklī esošus pacientus ar

vieglu (n=17; Ishak punkti 1-2)

vidēji smagu (n=20: Ishak punkti 3-4)

vai smagu (n=9; Ishak punkti 5-6, Child-Pugh A 8 p-ti, vienam Child-Pugh nepiemērojams)

aknu fibrozi kā aknu bojājuma mēru.

Šie pacienti saņēma antiretrovirālu terapiju- Viramune 200 mg tūlītējas darbības tabletes divas reizes

dienā, vismaz 6 nedēļas pirms farmakokinētiskas atlases, vidējais terapijas ilgums 3,4 gadi. Šajā

pētījumā nevirapīna multiplu devu un piecu metabolītu farmakokinētiskā dispozīcija bija nemainīga.

Tomēr, aptuveni 15 % no šiem pacientiem ar aknu fibrozi, nevirapīna koncentrācija bija virs

9000 ng/ml (2 reizes virs vidējās). Pacienti ar aknu bojājumiem rūpīgi jāuzrauga, lai pamanītu zāļu

izraisītu toksicitāti.

Viramune 200 mg tūlītējas darbības tablešu vienreizējas devas farmakokinētiskajā pētījumā HIV-

negatīviem pacientiem ar vieglu līdz vidēji smagu aknu bojājumu (Child-Pugh A, n=6, Child-Pugh B,

n=4) vienam no Child-Pugh B pacientiem ar ascītu novēroja nozīmīgu nevirapīna vidējā zemlīknes

laukuma (AUC) palielināšanos, kas rosina domāt, ka pacientiem ar aknu funkciju traucējumiem un

ascītu iespējams nevirapīna akumulācijas risks sistēmiskajā cirkulācijā. Tā kā nevirapīna metabolisms

tiek inducēts pēc daudzkārtīgām devām, šis vienreizējas devas pētījums, iespējams, neatspoguļo aknu

bojājumu ietekmi uz daudzkārtīgu devu farmakokinētiku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Viramune ilgstošās

darbības tabletes nav pētītas pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, un viņiem jālieto Viramune

tūlītējas darbības zāļu forma.

Dzimums

Multinacionālā 2NN pētījumā ar Viramune tūlītējas darbības zāļu formu, populācijas farmakokinētikas

papildus pētījumā tika iesaistīti 1077 pacienti, tajā skaitā 391 sieviete. Sievietēm konstatēja par 13,8 %

zemāku nevirapīna klīrensu nekā vīriešiem. Šo atšķirību neuzskata par klīniski nozīmīgu. Tā kā ne

ķermeņa svaram, ne ķermeņa masas indeksam nav ietekmes uz nevirapīna izplatību, ”dzimuma

efektu” nevar izskaidrot ar ķermeņa izmēru rādītājiem.

Dzimuma ietekme uz Viramune ilgstošas darbības zāļu formas farmakokinētiku pētīta pētījumā

1100.1486. Sieviešu dzimuma pacientēm bija nosliece uz lielāku (pat aptuveni 20 – 30 %) minimālo

koncentrāciju gan Viramune ilgstošas darbības zāļu formas, gan Viramune tūlītējas darbības zāļu

formas grupās.

Gados vecāki cilvēki

Nevirapīna farmakokinētika ar HIV-1 inficētiem pieaugušajiem līdz ar vecumu (18 – 68 gadi)

nemainās. Nevirapīns nav specifiski pētīts pacientiem pēc 65 gadu vecuma. Melnādainiem pacientiem

(n = 80 grupā) pētījumā 1100.1486 konstatēja par aptuveni 30 % augstāku minimālo koncentrāciju

nekā baltās rases pacientiem (250 – 325 pacienti grupā) gan Viramune tūlītējas darbības zāļu formas,

gan Viramune ilgstošas darbības zāļu formas grupās 48 ārstēšanas nedēļās, lietojot pa 400 mg dienā.

Pediatriskā populācija

Nevirapīna farmakokinētikas dati iegūti no diviem nozīmīgiem avotiem: 48 nedēļu pētījums

Dienvidāfrikā (BI 1100.1368), kurā iesaistīti 123 HIV-1 pozitīvi, antiretrovirālu terapiju iepriekš

nesaņēmuši bērni, vecumā no 3 mēnešiem līdz 16 gadiem; un konsolidētas analīzes no pieciem Bērnu

AIDS Klīnisko Pētījumu Grupu (BAKPG) protokoliem, kas ietver datus par 495 pacientiem vecumā

no 14 dienām līdz 19 gadiem.

33 pacientu (vecumā no 0,77-13,7 gadiem) intensīvas atlases grupā farmakokinētiskie dati pierādīja,

ka nevirapīna klīrenss pieaug palielinoties vecumam, atbilstoši palielinoties ķermeņa virsmas

laukumam. Nevirapīna ordinēšana 150 mg/m

BID (pēc divu nedēļu uzsākšanas 150 mg/m

QD) radīja

ģeometriski vidējo vai vidējo nevirapīna koncentrāciju starp 4-6 µg/ml (izejot no pieaugušo datiem).

Papildus, novērotās nevirapīna koncentrācijas bija savstarpēji salīdzināmas abu metožu gadījumos.

Bērnu AIDS Klīnisko Pētījumu Grupu (BAKPG) konsolidētās analīzes protokoli 245, 356, 366, 377

un 403 pieļāva izvērtēšanai bērnus jaunākus par 3 mēnešu vecumu (n=17), kas iesaistīti šajos BAKPG

pētījumos. Novērotās nevirapīna plazmas koncentrācijas bija līdzīgas pieaugušiem un citām bērnu

vecuma grupām, bet bija nepastāvīgākas pacientu starpā, īpaši divu mēnešu vecumā.

Viramune ilgstošas darbības zāļu formas farmakokinētiku vērtēja pētījumā 1100.1518.Astoņdesmit

pieci pacienti (3 līdz < 18 gadi) saņēma ķermeņa masai vai ķermeņa virsmas laukumam pielāgotu

Viramune tūlītējas darbības zāļu formas devu vismaz 18 nedēlas un pēc tam viņiem terapiju nomainīja

uz Viramune ilgstošas darbības tabletēm (2 x 100 mg, 3 x 100 mg vai 1 x 400 mg vienreiz dienā)

kombinācijā ar citiem antiretrovirāliem līdzekļiem 10 dienas. Novērotās ģeometriskās vidējās

attiecības in Viramune ilgstošas darbības zāļu formai pret Viramune tūlītējas darbības zāļu formu bija

~90 % C

min,ss

un AUC

ar 90 % ticamības intervālu robežās no 80 % līdz 125 %; attiecība C

max,ss

gadījumā bija mazāka un atbilda vienreiz dienā lietojamai ilgstošas darbības zāļu formai. Ģeometriskā

vidējā līdzsvara Viramune ilgstošas darbības zāļu formas minimālā koncentrācija plazmā pirms devas

lietošanas bija 3 880 ng/ml, 3 310 ng/ml un 5 350 ng/ml vecuma grupās no 3 līdz <6 gadiem, no 6 līdz

<12 gadiem un no 12 līdz <18 gadiem. Kopumā iedarbība bērniem bija līdzīga kā pieaugušajiem, kuri

saņēma Viramune ilgstošas darbības zāļu formu pētījumā 1100.1486.

Vienreizējas devas paralēlu grupu biopieejamības pētījumos (pētījumi 1100.1517 un 1100.1531)

Viramune 50 mg un 100 mg ilgstošās darbības tabletēm konstatēja paildzinātas izdalīšanās īpašības

ilgākas uzsūkšanās dēļ un mazākas maksimālās koncentrācijas, līdzīgi kā gadījumā, kad 400 mg

ilgstošās darbības tabletes salīdzināja ar Viramune 200 mg tūlītējas darbības tabletēm. Sadalot 200 mg

kopējo devu četrās 50 mg devās, nevis divās 100 mg devās, ieguva par 7 – 11 % lielāku kopējo

uzsūkšanās apjomu, bet ar līdzīgu zāļu izdalīšanās ātrumu. Novērotās farmakokinētikas atšķirības

starp Viramune 50 mg un 100 mg ilgstošās darbības tabletēm nav klīniski nozīmīgas, un 50 mg

ilgstošās darbības tabletes var lietot kā alternatīvu līdzekli nedaudz lielākajai 100 mg tabletei.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti un

genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam, izņemot to, ko novēroja vispārpieņemtajos

pētījumos. Kancerogenitātes pētījumos konstatēts, ka nevirapīns ierosina aknu audzējus žurkām un

pelēm. Visticamāk, šie atklājumi ir saistīti ar nevirapīna kā spēcīga aknu enzīmu induktora darbību,

bet ne ar genotoksiskās darbības mehānismu.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Laktoze ( monohidrāta veidā)

Hipromeloze

Dzeltenais dzelzs oksīds

Magnija stearāts

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

Pēc iepakojuma atvēršanas zāles jāizlieto 2 mēnešu laikā.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Uzturošās terapijas iepakojums

Augsta blīvuma polietilēna (ABPE) plastmasas pudele ar plastmasas vāciņu un indukcijas folijas

blīvējumu. Pudelē ir 90 ilgstošās darbības tabletes.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Boehringer Ingelheim International GmbH

Binger Strasse 173

55216 Ingelheim am Rhein, Vācija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/97/055/006

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 1998. gada 5. februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2012. gada 20. decembris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Viramune 400 mg ilgstošās darbības tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra ilgstošās darbības tablete satur 400 mg nevirapīna (nevirapinum) (bezūdens).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību

Katra ilgstošās darbības tablete satur 400 mg laktozes (monohidrāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Ilgstošās darbības tablete

Dzeltenas, ovālas un abpusēji izliektas ilgstošās darbības tabletes. Ilgstošās darbības tablešu izmērs ir

aptuveni 9,3 x 19,1 mm, tām ir iespiedums V04 vienā pusē un uzņēmuma logo otrā pusē. Ilgstošās

darbības tabletes nedrīkst sadalīt.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Viramune ir paredzēts lietošanai kombinētas antiretrovirālas terapijas sastāvā HIV-1 inficētiem

pusaudžiem un trīs gadus veciem un vecākiem bērniem, kuri var norīt tabletes (skatīt 4.2.

apakšpunktu).

Ilgstošās darbības tabletes nav piemērotas 14 dienu ievadfāzei pacientiem, kuri sāk lietot nevirapīnu.

Jālieto citas nevirapīna zāļu formas, piemēram, tūlītējas darbības tabletes vai iekšķīgi lietojamā

suspensija (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Vislielākā pieredze ar Viramune ir kombinācijā ar nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem

(NRTI). Turpmākas terapijas izvēle pēc Viramune jāpamato ar klīnisku pieredzi un rezistences

pārbaudi (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Viramune drīkst ordinēt ārsts, kuram ir pieredze HIV infekcijas ārstēšanā.

Devas

Pieaugušie

Ieteicamā Viramune deva pacientiem, kas sāk ārstēšanu ar nevirapīnu, ir viena 200 mg tūlītējas

darbības tablete pirmās 14 dienas (šis ievadperiods jāizmanto, jo konstatēts, ka tas mazina izsitumu

rašanās biežumu), pēc tam lieto vienu 400 mg ilgstošas darbības tableti vienreiz dienā kombinācijā ar

vismaz diviem papildu antiretrovirāliem līdzekļiem.

Pacienti, kas pašlaik lieto Viramune tūlītējas darbības zāļu formu divreiz dienā:

Pacienti, kas jau lieto Viramune tūlītējas darbības zāļu formu divreiz dienā kombinācijā ar citiem

antiretrovirāliem līdzekļiem, var pāriet uz Viramune 400 mg ilgstošas darbības tablešu lietošanu

vienreiz dienā kombinācijā ar citiem antiretrovirāliem līdzekļiem bez ievadperioda ar Viramune

tūlītējas darbības zāļu formu.

Viramune jālieto kombinācijā ar vismaz diviem papildu antiretrovirāliem līdzekļiem. Vienlaikus

lietotajiem līdzekļiem jāievēro ražotāju ieteiktā deva.

Ja devas izlaišana tiek pamanīta 12 stundu laikā no paredzētā lietošanas laika, pacientam deva jālieto,

cik drīz vien iesoējams. Ja deva ir izlaista, un tas tiek pamanīts pēc vairāk nekā 12 stundām, pacientam

jālieto nākamā deva ierastajā laikā.

Pediatriskā populācija

Bērni no trīs gadu vecuma un pusaudži

Saskaņā ar ieteikumiem par devu bērniem Viramune 400 mg ilgstošās darbības tabletes var dot arī

bērniem pēc pieaugušo dozēšanas shēmas šādos gadījumos:

vecums

8 gadi un ķermeņa masa 43,8 kg vai vairāk vai

vecums < 8 gadi un ķermeņa masa 25 kg vai vairāk vai

ķermeņa virsmas laukums 1,17 m

vai lielāks, aprēķinot pēc Mosteller formulas.

Pediatriskai populācijai no 3 gadu vecuma ir pieejamas 100 mg ilgstošās darbības tabletes.

Bērni līdz trīs gadu vecumam

Viramune ilgstošās darbības tablešu drošums un efektivitāte bērniem līdz trīs gadu vecumam nav

pierādīta. Dati nav pieejami.

Bērniem līdz 3 gadu vecumam un visām citām vecuma grupām ir pieejama tūlītējas darbības

suspensija iekšķīgai lietošanai (lūdzu, skat. atbilstošo zāļu aprakstu).

Devas korekcijas apsvērumi

Kopējā dienas deva jebkurā brīdī ārstēšanas laikā nedrīkst pārsniegt 400 mg nevienam pacientam.

Pacientiem jāsniedz informācija par nepieciešamību lietot Viramune katru dienu, kā parakstīts.

Pacientiem, kuriem 14 dienu ievadperiodā rodas izsitumi, ārstēšanu ar Viramune ilgstosās darbības

tabletēm drīkst sākt tikai pēc izsitumu izzušanas. Lokalizēti izsitumi rūpīgi jānovēro (skatīt 4.4.

apakšpunktu). Viramune terapijas ievadperiodu, lietojot tūlītējas darbības tabletes vienreiz dienā,

nedrīkst turpināt ilgāk par 28 dienām, kad iespējamā pārāk mazas devas un rezistences riska dēļ

jāmeklē alternatīva terapija.

Pacientiem, kuri pārtrauc nevirapīna lietošanu uz vairāk nekā 7 dienām, jāatsāk zāļu lietošana ar

ieteikto divu nedēļu ievadperiodu, lietojot Viramune tūlītējas darbības zāļu formu.

Var rasties toksiska iedarbība, kuras dēļ jāpārtrauc ārstēšana ar Viramune (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Nevirapīna lietošana pacientiem pēc 65 gadu vecuma nav īpaši pētīta.

Nieru darbības traucējumi

Pieaugušiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kam nepieciešama dialīze, tiek rekomendēta

papildus 200 mg nevirapīna tūlītējas darbības zāļu formas deva pēc katras dialīzes. Pacientiem ar CLcr

≥ 20 ml/min nav nepieciešama devas korekcija, skatīt 5.2. apakšpunktu. Bērniem ar nieru darbības

traucējumiem, kuriem tiek veikta dialīze, pēc katras dialīzes ieteicams lietot papildu Viramune

suspensijas iekšķīgai lietošanai vai tūlītējās darbības tablešu devu, kas ir 50 % no Viramune

suspensijas iekšķīgai lietošanai vai tūlītējas darbības tablešu ieteicamās dienas devas, kas palīdzētu

mazināt dialīzes ietekmi uz nevirapīna klīrensu. Viramune ilgstošās darbības tabletes nav pētītas

pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, un viņiem jālieto Viramune tūlītējas darbības zāļu forma.

Aknu darbības traucējumi

Nevirapīnu nevajadzētu lietot pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh C,

skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem

devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktus). Viramune ilgstošās darbības

tabletes pacientiem ar aknu darbības traucējumiem nav pētītas, un viņiem jālieto Viramune tūlītējas

darbības zāļu forma.

Lietošanas veids

Ilgstošās darbības tabletēm jāuzdzer šķidrums, tās nedrīkst sasmalcināt vai košļāt. Viramune var lietot

gan ēšanas laikā, gan starp ēdienreizēm.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Atkārtota ordinēšana pacientiem, kuriem bijis nepieciešams ilgstošs pārtraukums stipri izteiktu

izsitumu, izsitumu un paaugstinātas jutības reakciju vai klīniska hepatīta dēļ nevirapīna lietošanas

laikā.

Pacienti ar smagiem aknu bojājumiem (Child-Pugh C), kā arī gadījumos, kad pirms terapijas ASAT

vai ALAT pārsniedz 5 ULN (5 normas augšējās robežas), terapiju drīkst sākt tikai tad, kad

ASAT/ALAT stabilizējas zem 5 ULN (5 normas augšējās robežas).

Atkārtota ordinēšanapacientiem, kuriem iepriekšējā nevirapīna lietošanas reizē ASAT vai ALAT >

5 ULN (5 normas augšējās robežas) un agrāk, atkārtoti ordinējot nevirapīnu, novērotas aknu funkcijas

novirzes (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana ar asinszāli (Hypericum perforatum) saturošiem preparātiem, jo var pazemināties

nevirapīna plazmas koncentrācija un samazināties tā klīniskā iedarbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Viramune drīkst lietot tikai kopā ar vismaz diviem citiem antiretrovirāliem līdzekļiem (skatīt 5.1.

apakšpunktu).

Viramune nedrīkst lietot kā vienīgo antiretrovir