Vipidia

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

03-12-2018

Aktīvā sastāvdaļa:
alogliptin
Pieejams no:
Takeda Pharma A/S
ATĶ kods:
A10BH04
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
alogliptin benzoate
Ārstniecības grupa:
Zāles, ko lieto cukura diabēta, , Dipeptidyl peptidase 4 (ĢP-4) inhibitorus
Ārstniecības joma:
Cukura diabēts, 2. tips
Ārstēšanas norādes:
Vipidia ir norādīts pieaugušo vecumā no 18 gadiem un vecāki ar 2. tipa cukura diabētu, lai uzlabotu glycaemic kontroli kombinācijā ar citiem glikozes, pazeminot zālēm, tajā skaitā insulīna, kad tie kopā ar diētu un fiziskiem vingrinājumiem, nenodrošina pietiekamu glycaemic kontrole (sk. 4. 4, 4. 5 un 5. 1 pieejamo datu par dažādām kombinācijām).
Produktu pārskats:
Revision: 4
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/002182
Autorizācija datums:
2013-09-18
EMEA kods:
EMEA/H/C/002182

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

03-12-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

03-12-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

03-12-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

03-12-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

15-10-2013

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

03-12-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

03-12-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

03-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

03-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

15-10-2013

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Vipidia 25 mg apvalkotās tabletes

Vipidia 12,5 mg apvalkotās tabletes

Vipidia 6,25 mg apvalkotās tabletes

alogliptin

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Vipidia un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Vipidia lietošanas

Kā lietot Vipidia

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Vipidia

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Vipidia un kādam nolūkam tās lieto

Vipidia satur aktīvo vielu alogliptīnu, kas pieder pie zāļu grupas, ko dēvē par DPP-4 inhibitoriem

(dipeptidilpeptidāzes-4 inhibitori), kas ir „perorālie pretdiabēta līdzekļi”. To lieto cukura līmeņa asinīs

pazemināšanai pieaugušiem cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu. 2. tipa cukura diabētu sauc arī par

insulīnneatkarīgo cukura diabēta jeb INCD.

Vipidia darbojas, lai palielinātu insulīna daudzumu organismā pēc ēdienreizes un lai samazinātu

cukura daudzumu organismā. Vipidia jālieto kopā ar citām pretdiabēta zālēm, kuras ārsts Jums ir

parakstījis, piemēram, ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem (piemēram, glipizīdu, tolbutamīdu,

glibenklamīdu), metformīnu un/vai tiazolidīndioniem (piemēram, pioglitazonu) un metformīnu un/vai

insulīnu.

Vipidia lieto, ja Jūsu glikozes līmeni asinīs nav iespējams pietiekami kontrolēt ar diētu, fiziskām

aktivitātēm un vienu vai vairākām no šīm citām iekšķīgi lietojamām pretdiabēta zālēm. Svarīgi, lai

Jūsu turpinātu lietot citas Jums nozīmētās pretdiabēta zāles, kā arī ievērot Jūsu medmāsas vai ārsta

sniegtos norādījumus par diētu un fiziskām aktivitātēm.

2.

Kas Jums jāzina pirms Vipidia lietošanas

Nelietojiet Vipidia šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret alogliptīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir bijusi smaga alerģiska reakcija pret jebkurām citām līdzīgām zālēm, kuras Jūs

lietojat, lai kontrolētu cukura līmeni asinīs. Smagas alerģiskas reakcijas simptomi var būt,

piemēram, šādi: izsitumi, virs ādas virsmas pacelti sarkani plankumi uz ādas (nātrene), sejas,

lūpu, mēles un rīkles tūska, kas var izraisīt apgrūtinātu elpošanu vai rīšanu. Papildus simptomi

var būt, piemēram, vispārēja nieze un karstuma sajūta, īpaši galvas matainās daļas, mutes,

rīkles, delnu un pēdu apakšas rajonā (Stīvensa-Džonsona sindroms)

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Vipidia lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums ir 1. tipa cukura diabēts (Jūsu organismā vispār neveidojas insulīns);

ja Jums ir diabētiskā ketoacidzoe (cukura diabēta komplikācija, kas rodas, kad organisms

nespēj noārdīt glikozi nepietiekama insulīna daudzuma dēļ). Simptomi ietver pārmērīgas

slāpes, biežu urinēšanu, ēstgribas trūkumu, sliktu dūšu vai vemšanu un strauju ķermeņa masas

samazināšanos;

ja Jūs lietojat pretdiabēta līdzekļus, ko sauc par sulfonilurīnvielas atvasinājumiem (piem.,

glipizīds, tolbutamīds, glibenklamīds), vai insulīnu. Lai izvairītos no pārāk zema cukura

līmeņa asinīs (hipoglikēmijas), Jūsu ārsts var vēlēties samazināt Jūsu lietoto sulfonilurīnvielas

atvasinājuma vai insulīna devu, ja Jūs lietojat kādu no tiem kopā ar Vipidia;

ja Jums ir nieru slimība, Jūs aizvien varat lietot šīs zāles, bet Jūsu ārsts var samazināt to devu;

ja Jums ir aknu slimība;

ja Jums ir sirds mazspēja;

ja kopā ar Vipidia Jūs lietojat insulīnu vai zāles cukura diabēta ārstēšanai, Jūsu ārsts var

vēlēties samazinātu citu cukura diabēta ārstēšanai paredzēto zāļu vai insulīna devu, lai

izvairītos no zema cukura līmeņa asinīs;

ja Jums pašlaik ir vai agrāk ir bijusi aizkuņģa dziedzera slimība.

Bērni un pusaudži

Vipidia nav ieteicama bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo trūkst datu par šādiem

pacientiem.

Citas zāles un Vipidia

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu

lietot.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Nav pieredzes, lietojot Vipidia grūtniecēm vai barošanas ar krūti periodā. Vipidia nedrīkst lietot

grūtniecības vai barošanas ar krūti laikā. Ārsts palīdzēs Jums izlemt vai turpināt barot bērnu ar krūti,

vai turpināt lietot Vipidia.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nav zināms, ka Vipidia ietekmētu spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Vipidia

lietošana kombinācijā ar citām pretdiabēta zālēm, ko sauc par sulfonilurīnvielas atvasinājumiem un

insulīnu, vai kombinēto terapiju, kas ietver tiazolidīndionu un metformīnu, var izraisīt pārāk zemu

cukura līmeni asinīs (hipoglikēmiju), kas var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot

mehānismus.

3.

Kā lietot Vipidia

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Ārsts Jums nozīmēs Vipidia kopā ar vienām vai vairākām citām zālēm glikozes līmeņa kontrolei

asinīs. Jūsu ārsts Jums norādīs, vai Jums jāmaina citu Jūsu lietoto zāļu daudzums.

Ieteicamā Vipidia deva ir 25 mg vienreiz dienā.

Pacienti ar nieru slimību

Ja Jums ir nieru slimība, Jūsu ārsts var parakstīt Jums mazāku devu. Tā var būt 12,5 mg vai 6,25 mg

vienreiz dienā atkarībā no Jūsu nieru slimības smaguma pakāpes.

Pacienti ar aknu slimību

Ja Jums ir viegli vai vidēji smagi aknu darbības traucējumi, ieteicamā Vipidia deva ir 25 mg vienreiz

dienā. Šīs zāles nav ieteicamas pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, jo nav datu par

šiem pacientiem.

Norijiet tableti(-es) veselu(-as), uzdzerot ūdeni. Jūs varat lietot šīs zāles kopā ar uzturu vai neatkarīgi

no tā.

Ja esat lietojis Vipidia vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis vairāk tablešu nekā nepieciešams, vai ja šīs zāles lietojis kāds cits cilvēks vai bērns,

nekavējoties sazinieties ar vai dodieties uz tuvāko neatliekamās palīdzības centru. Paņemiet līdzi šo

instrukciju vai dažas tabletes, lai Jūsu ārsts zinātu, tieši ko esat lietojis.

Ja esat aizmirsis lietot Vipidia

Ja esat aizmirsis lietot vienu devu, lietojiet to, tiklīdz atceraties. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu

aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Vipidia

Nepārtrauciet lietot Vipidia bez iepriekšējas konsultēšanās ar ārstu. Pārtraucot lietot Vipidia, Jums var

paaugstināties cukura līmenis asinīs.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

PĀRTRAUCIET lietot Vipidia un nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja pamanāt jebkuru no šādām

būtiskām blakusparādībām:

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

Alerģiska reakcija. Simptomi var būt šādi: izsitumi, nātrene, apgrūtināta rīšana vai elpošana,

lūpu, sejas, rīkles vai mēles pietūkums un ģībonis.

Smaga alerģiska reakcija: ādas bojājumi vai plankumi uz ādas, kas var progresēt līdz

jēlumam, kam apkārt veidojas bāli vai sarkani gredzeni, pūšļi un vai/ādas lobīšanās ar tādiem

iespējamiem simptomiem kā nieze, drudzis, vispārēja vājuma sajūta, sāpes locītavās, redzes

problēmas, dedzināšana, sāpes vai nieze acīs un mutes čūlas (Stīvensa-Džonsona sindroms un

daudzformu eritēma).

Smagas un nepārejošas sāpes vēderā (kuņģa apvidū), kas var izstarot uz muguru, kā arī

slikta dūša un vemšana

jo tā var būt aizkuņģa dziedzera iekaisuma (pankreatīta) pazīme.

Jums jākonsultējas ar ārstu arī tad, ja Jums rodas šādas blakusparādības.

Bieži (var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem):

Lietojot Vipidia kombinācijā ar insulīnu vai sulfonilurīnvielas grupas zālēm (piem., ar

glipizīdu, tolbutamīdu, glibenklamīdu), var rasties zema cukura līmeņa asinīs

(hipoglikēmijas) simptomi. Simptomi var būt šādi: trīce, svīšana, trauksme, redzes

miglošanās, lūpu tirpšana, bālums, garastāvokļa pārmaiņas vai apjukums. Jums zem normas

robežas var pazemināties cukura līmenis asinīs, bet to var atkal paaugstināt, lietojot cukuru.

Ieteicams nēsāt līdzi dažus cukurgraudus, saldumus, cepumus vai saldu augļu sulu.

simptomi, kas līdzinās saaukstēšanās simptomiem, piemēram, rīkles iekaisums, aizlikts vai

nosprostots deguns;

izsitumi;

niezoša āda;

galvassāpes;

sāpes vēderā;

caureja;

gremošanas traucējumi, grēmas.

Nav zināmi:

aknu darbības traucējumi, piemēram, slikta dūša vai vemšana, sāpes vēderā, neparasts vai

neizskaidrojams nogurums, ēstgribas zudums, tumšas krāsas urīns vai iedzeltena ādas vai acu

baltumu krāsa.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Vipidia

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc „Derīgs līdz” un uz

blistera pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Vipidia satur

-

Aktīvā viela ir alogliptīns.

Katra 25 mg tablete satur alogliptīna benzoātu, kas atbilst 25 mg alogliptīna.

Citas sastāvdaļas ir: mannīts, mikrokristāliskā celuloze, hidroksipropilceluloze,

kroskarmelozes nātrija sāls, magnija stearāts, hipromeloze, titāna dioksīds (E171), sarkanais

dzelzs oksīds (E172), makrogols 8000, šellaka un melnais dzelzs oksīds (E172).

Katra 12,5 mg tablete satur alogliptīna benzoātu, kas atbilst 12,5 mg alogliptīna.

Citas sastāvdaļas ir: mannīts, mikrokristāliskā celuloze, hidroksipropilceluloze,

kroskarmelozes nātrija sāls, magnija stearāts, hipromeloze, titāna dioksīds (E171), dzeltenais

dzelzs oksīds (E172), makrogols 8000, šellaka un melnais dzelzs oksīds (E172).

Katra 6,25 mg tablete satur alogliptīna benzoātu, kas atbilst 6,25 mg alogliptīna.

Citas sastāvdaļas ir: mannīts, mikrokristāliskā celuloze, hidroksipropilceluloze,

kroskarmelozes nātrija sāls, magnija stearāts, hipromeloze, titāna dioksīds (E171), sarkanais

dzelzs oksīds (E172), makrogols 8000, šellaka un melnais dzelzs oksīds (E172).

Vipidia ārējais izskats un iepakojums

Vipidia 25 mg apvalkotās tabletes (tabletes) ir gaiši sarkanas, ovālas (aptuveni 9,1 mm garas un

5,1 mm platas), abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar pelēkas tintes uzdruku “TAK” un

“ALG-25” vienā pusē.

Vipidia 12,5 mg apvalkotās tabletes (tabletes) ir dzeltenas, ovālas (aptuveni 9,1 mm garas un

5,1 mm platas), abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar pelēkas tintes uzdruku “TAK” un

“ALG-12.5” vienā pusē.

Vipidia 6,25 mg apvalkotās tabletes (tabletes) ir gaiši sārtas, ovālas (aptuveni 9,1 mm garas un

5,1 mm platas), abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar pelēkas tintes uzdruku “TAK” un

“ALG-6.25” vienā pusē.

Vipidia ir pieejamas blistera iepakojumos, kuros ir 10, 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 vai 100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Takeda Pharma A/S

Dybendal Alle 10

2630 Taastrup

Dānija

Ražotājs

Takeda Ireland Limited

Bray Business Park

Kilruddery

Co. Wicklow

Īrija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien/

Luxembourg/Luxemburg

Takeda Belgium

Tél/Tel: +32 2 464 06 11

takeda-belgium@takeda.com

Lietuva

“Takeda” UAB

Tel: +370 521 09 070

lt-info@takeda.com

България

Такеда България

Тел.: +359 2 958 27 36; +359 2 958 15 29

Magyarország

Takeda Pharma Kft.

Tel: +361 2707030

Česká republika

Takeda Pharmaceuticals Czech Republic s.r.o.

Tel: +420 234 722 722

Malta

Takeda Italia S.p.A.

Tel: +39 06 502601

Danmark

Takeda Pharma A/S

Tlf./Tel: +45 46 77 11 11

Nederland

Takeda Nederland bv

Tel: +31 23 56 68 777

nl.medical.info@takeda.com

Deutschland

Takeda GmbH

Tel: 0800 825 3325

medinfo@takeda.de

Norge

Takeda AS

Tlf: +47 6676 3030

infonorge@takeda.com

Eesti

Takeda Pharma AS

Tel: +372 617 7669

Österreich

Takeda Pharma Ges m.b.H

Tel: +43 (0) 800-20 80 50

Ελλάδα

TAKEDA ΕΛΛΑΣ Α.Ε

Tel: +30 210 6387800

gr.info@takeda.com

Polska

Takeda Polska Sp. z o.o

tel. +48 22 608 13 00

España

Takeda Farmacéutica España S.A.

Tel: +34 917 14 99 00

spain@takeda.com

Portugal

Takeda Farmacêuticos Portugal, Lda.

Tel: +351 21 120 1457

France

Takeda France S.A.S

Tél: +33 1 46 25 16 16

România

Takeda Pharmaceuticals SRL

Tel: +40 21 335 03 91

Hrvatska

Takeda Pharmaceuticals Croatia d.o.o

Tel: +385 1 377 88 96

Slovenija

Takeda GmbH, Podružnica Slovenija

Tel: +386 (0) 59 082 480

Ireland

Takeda Products Ireland Limited

Tel: +353 (0) 1 6420021

Slovenská republika

Takeda Pharmaceuticals Slovakia s.r.o.

Tel: +421 (2) 20 602 600

Ísland

Vistor hf.

Sími: +354 535 7000

vistor@vistor.is

Suomi/Finland

Takeda Oy

Tel. +358 20 746 5000

Italia

Takeda Italia S.p.A.

Tel: +39 06 502601

Sverige

Takeda Pharma AB

Tel: +46 8 731 28 00

infosweden@takeda.com

Κύπρος

Takeda Pharma A/S

Τηλ: +45 46 77 11 11

United Kingdom

Takeda UK Ltd

Tel: +44 (0) 1628 537 900

Latvija

Takeda Latvia SIA

Tel: +371 67840082

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē:

http://www.ema.europa.eu

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Vipidia 6,25 mg apvalkotās tabletes

Vipidia 12,5 mg apvalkotās tabletes

Vipidia 25 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Vipidia 6,25 mg apvalkotās tabletes

Katra tablete satur alogliptīna benzoātu, kas atbilst 6,25 mg alogliptīna (alogliptin).

Vipidia 12,5 mg apvalkotās tabletes

Katra tablete satur alogliptīna benzoātu, kas atbilst 12,5 mg alogliptīna (alogliptin).

Vipidia 25 mg apvalkotās tabletes

Katra tablete satur alogliptīna benzoātu, kas atbilst 25 mg alogliptīna (alogliptin).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tablete).

Vipidia 6,25 mg apvalkotās tabletes

Gaiši sārtas, ovālas (aptuveni 9,1 mm garas un 5,1 mm platas), abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar

pelēkas tintes uzdruku “TAK” un “ALG-6.25” vienā pusē.

Vipidia 12,5 mg apvalkotās tabletes

Dzeltenas, ovālas (aptuveni 9,1 mm garas un 5,1 mm platas), abpusēji izliektas apvalkotas tabletes ar

pelēkas tintes uzdruku “TAK” un “ALG-12.5” vienā pusē.

Vipidia 25 mg apvalkotās tabletes

Gaiši sarkanas, ovālas (aptuveni 9,1 mm garas un 5,1 mm platas), abpusēji izliektas apvalkotas

tabletes ar pelēkas tintes uzdruku “TAK” un “ALG-25” vienā pusē.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Vipidia indicēts pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu no 18 gadu vecuma glikēmijas kontroles

uzlabošanai kombinācijā ar citām glikozes līmeni pazeminošām zālēm, tai skaitā arī insulīnu, kad šīs

zāles kopā ar diētu un fiziskām aktivitātēm nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli (pieejamo

informāciju par dažādām kombinācijām skatīt 4.4., 4.5. un 5.1. apakšpunktā).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Dažādu devu shēmu īstenošanai Vipidia ir pieejamas ar šādiem stiprumiem: 25 mg, 12,5 mg un

6,25 mg apvalkotās tabletes.

Pieaugušie (≥18 gadus veci)

Ieteicamā alogliptīna deva ir viena 25 mg tablete vienreiz dienā papildus metformīnam,

tiazolidīndionam, sulfonilurīnvielas atvasinājumam vai insulīnam vai trīskāršas terapijas veidā kopā ar

metformīnu un tiazolidīndionu vai insulīnu.

Lietojot alogliptīnu kombinācijā ar metformīnu un/vai tiazolidīndionu, metformīna un/vai

tiazolidīndiona deva jāsaglabā nemainīga un tai papildus jālieto Vipidia.

Lietojot alogliptīnu kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai insulīnu, var apsvērt mazākas

sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai insulīna devas lietošanu, lai mazinātu hipoglikēmijas risku (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Lietojot alogliptīnu kombinācijā ar metformīnu un tiazolidīndionu, jāievēro piesardzība, jo šīs

trīskāršās terapijas gadījumā ir novērots palielināts hipoglikēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Hipoglikēmijas gadījumā var apsvērt mazākas tiazolidīndiona vai metformīna devas lietošanu.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Devas pielāgošana, pamatojoties uz vecumu, nav nepieciešama. Tomēr gados vecākiem pacientiem

alogliptīna deva jānosaka piesardzīgi, jo šajā populācijā ir iespējama pavājināta nieru darbība.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss (CrCl) >50 līdz ≤80 ml/min),

alogliptīna deva nav jāpielāgo (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (CrCl ≥ 30 līdz ≤ 50 ml/min) jālieto puse

no ieteicamās alogliptīna devas (12,5 mg vienreiz dienā, skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CrCl <30 ml/min) vai nieru slimību galējā

stadijā, kam jāveic dialīze, jālieto ceturtdaļa ieteicamās alogliptīna devas (6,25 mg vienreiz dienā).

Alogliptīnu drīkst lietot neatkarīgi no dialīzes veikšanas laika. Pieredze par lietošanu pacientiem,

kuriem nepieciešama nieru dialīze, ir ierobežota. Alogliptīns nav pētīts pacientiem, kuri saņem

peritoneālo dialīzi (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pirms ārstēšanas sākuma un periodiski pēc tam ieteicams atbilstoši izvērtēt nieru darbību (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (vērtējums pēc Child-Pugh

skalas no 5 līdz 9) devas pielāgošana nav nepieciešama. Alogliptīns nav pētīts pacientiem ar smagiem

aknu darbības traucējumiem (vērtējums pēc Child-Pugh skalas >9) un tādēļ to nav ieteicams lietot

šādiem pacientiem (skatīt 4.4 un 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Vipidia drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, nav

pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Perorālai lietošanai.

Vipidia jālieto vienreiz dienā kopā ar uzturu vai bez tā. Tabletes jānorij veselas, uzdzerot ūdeni.

Ja aizmirsts lietot devu, pacientam tā jālieto, tiklīdz viņš par to atceras. Vienā dienā nedrīkst lietot

divkāršu devu.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām vai

smaga paaugstinātas jutības reakcija, tostarp arī anafilaktiska reakcija, anafilaktisks šoks un

angioneirotiska tūska, pret jebkuru dipeptidilpeptidāzes-4 (DPP-4) inhibitoru anamnēzē (skatīt 4.4. un

4.8. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārīgi

Vipidia nedrīkst lietot pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu vai diabētiskās ketoacidozes ārstēšanai.

Vipidia neaizvieto insulīnu pacientiem, kam tas nepieciešams.

Lietošana kopā ar citām hipoglikemizējošām zālēm un hipoglikēmija

Ņemot vērā palielināto hipoglikēmijas risku, ja tiek lietota kombinācija ar sulfonilurīnvielas

atvasinājumu, insulīnu vai kombinēta terapija kopā ar tiazolidīndionu un metformīnu, lietojot šīs zāles

kombinācijā ar alogliptīnu, var apsvērt mazākas minēto zāļu devas lietošanu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Kombinācijas, kuru lietošana nav pētīta

Alogliptīns nav pētīts kombinācijā ar nātrija glikozes kotransportētāja 2 (SGLT-2) inhibitoriem vai

glikagonam līdzīgā peptīda 1 (GLP-1) analogiem, ne arī formāli trīskāršajā terapijā kopā ar

metformīnu un sulfonilurīnvielas atvasinājumu.

Nieru darbības traucējumi

Tā kā pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem, kā arī pacientiem ar

nieru slimību galējā stadijā, kam nepieciešama dialīze, jāpielāgo deva, pirms alogliptīna terapijas

sākuma un periodiski pēc tam ieteicams veikt atbilstošu nieru darbības izvērtējumu (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Pieredze par lietošanu pacientiem, kuriem nepieciešama nieru dialīze, ir ierobežota. Alogliptīns nav

pētīts pacientiem, kuri saņem peritoneālo dialīzi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Alogliptīns nav pētīts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (vērtējums pēc Child-Pugh

skalas >9) un tādēļ to nav ieteicams lietot šādiem pacientiem (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Sirds mazspēja

Klīniskajos pētījumos gūtā pieredze par alogliptīna lietošanu pacientiem ar III un IV funkcionālās

klases sastrēguma sirds mazspēju pēc Ņujorkas Sirds slimību asociācijas (NYHA) klasifikācijas ir

ierobežota un šiem pacientiem nepieciešama piesardzība.

Paaugstinātas jutības reakcijas

Saistībā ar DPP-4 inhibitoriem ir novērotas paaugstinātas jutības reakcijas, tostarp anafilaktiskas

reakcijas, angioedēma un eksfoliatīvi ādas stāvokļi, to skaitā arī Stīvensa-Džonsona sindroms un

daudzformu eritēma, un par tām ir saņemti arī spontāni ziņojumi pēc alogliptīna reģistrācijas.

Alogliptīna klīniskajos pētījumos par anafilaktiskām reakcijām ziņots kā par reti sastopamām.

Akūts pankreatīts

DPP-4 inhibitoru lietošanu saista ar akūta pankreatīta rašanās risku. Apvienotā analīzē, izmantojot

datus no 13 pētījumiem, kopējais pankreatīta biežums starp pacientiem, kas ārstēti ar alogliptīnu

25 mg devā, alogliptīnu 12,5 mg devā, aktīvajām salīdzinājuma zālēm vai placebo, bija attiecīgi 2, 1, 1

vai 0 gadījumi uz 1 000 pacientgadiem. Kardiovaskulāro iznākumu pētījumā pankreatīta biežums

pacientiem, kurus ārstēja ar alogliptīnu vai placebo, bija attiecīgi 3 vai 2 gadījumi uz

1 000 pacientgadiem. Pēcreģistrācijas fāzē ir saņemti spontāni ziņojumi par blakusparādību — akūtu

pankreatītu. Pacienti jāinformē par akūta pankreatīta raksturīgajiem simptomiem: nepārejošām,

stiprām vēdersāpēm, kas var izstarot uz muguru. Ja ir aizdomas par pankreatītu, Vipidia lietošana

jāpārtrauc; ja tiek apstiprināta akūta pankreatīta diagnoze, Vipidia lietošanu nedrīkst atsākt.

Pacientiem, kam anamnēzē ir pankreatīts, jāievēro piesardzība.

Ietekme uz aknām

Pēc zāļu reģistrācijas ir saņemti ziņojumi par aknu disfunkciju, ieskaitot aknu mazspēju.

Cēloņsakarība nav pierādīta. Pacienti rūpīgi jānovēro, lai konstatētu, vai nerodas iespējami aknu

darbības traucējumi. Pacientiem, kam ir simptomi, kas liecina par aknu bojājumu, steidzami jāveic

aknu funkcionālās pārbaudes. Ja tiek konstatētas vērtību novirzes un netiek apstiprināta cita etioloģija,

jāapsver alogliptīna terapijas pārtraukšana.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citu zāļu ietekme uz alogliptīnu

Alogliptīns pamatā izdalās neizmainītā veidā ar urīnu, un metabolisms, ko nodrošina citohroma (CYP)

P450 enzīmu sistēma, ir minimāls (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tādēļ mijiedarbība ar CYP inhibitoriem

nav paredzama un arī nav konstatēta.

Klīnisko mijiedarbības pētījumu rezultāti liecina arī par to, ka alogliptīna farmakokinētiku klīniski

nozīmīgā apmērā neietekmē gemfibrozils (CYP2C8/9 inhibitors), flukonazols (CYP2C9 inhibitors),

ketokonazols (CYP3A4 inhibitors), ciklosporīns (p-glikoproteīna inhibitors), vogliboze (alfa

glikozidāzes inhibitors), digoksīns, metformīns, cimetidīns, pioglitazons vai atorvastatīns.

Alogliptīna ietekme uz citām zālēm

In vitro pētījumi liecina, ka koncentrācijā, kāda tiek sasniegta, lietojot ieteikto devu, proti, 25 mg

alogliptīna, tas neinhibē un neinducē CYP 450 izoformas (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tādēļ mijiedarbība

ar CYP 450 izoformu substrātiem nav paredzama un arī nav konstatēta. In vitro pētījumos konstatēts,

ka alogliptīns nav ne substrāts, ne inhibitors svarīgākajiem transportētājiem, kas saistīti ar aktīvās

vielas darbību nierēs: organiskajam anjonu transportētājam-1, organiskajam anjonu transportētājam-3

vai organiskajam katjonu transportētājam-2 (OKT2). Turklāt klīniskie dati neliecina par mijiedarbību

ar p-glikoproteīna inhibitoriem vai substrātiem.

Klīniskajos pētījumos alogliptīnam nekonstatēja klīniski nozīmīgu ietekmi uz kofeīna, (R)-varfarīna,

pioglitazona, gliburīda, tolbutamīda, (S)-varfarīna, dekstrometorfāna, atorvastatīna, midazolāma,

perorālo kontracepcijas līdzekļu (noretindrona un etinilestradiola), digoksīna, feksofenadīna,

metformīna vai cimetidīna farmakokinētiku, tādējādi in vivo pierādot šīs vielas nelielo tendenci izraisīt

mijiedarbību ar CYP1A2, CYP3A4, CYP2D6, CYP2C9, p-glikoproteīnu un OKT2.

Veseliem indivīdiem alogliptīns neietekmēja protrombīna laiku vai starptautisko standartizēto

koeficientu (INR), lietojot vienlaikus ar varfarīnu.

Kombinācija ar citām pretdiabēta zālēm

Rezultāti no pētījumiem ar metformīnu, pioglitazonu (tiazolidīndions), voglibozi (alfa glikozidāzes

inhibitors) un gliburīdu (sulfonilurīnvielas atvasinājums) neliecina par klīniski nozīmīgu

farmakokinētisko mijiedarbību.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par alogliptīna lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda tiešu

vai netiešu kaitīgu ietekmi saistītu ar reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Piesardzības

nolūkos ieteicams atturēties no alogliptīna lietošanas grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai alogliptīns izdalās cilvēka pienā. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka alogliptīns

izdalās pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Nevar izslēgt risku zīdainim.

Lēmums pārtraukt barošanu ar krūti vai pārtraukt alogliptīna lietošanu, jāpieņem, izvērtējot krūts

barošanas ieguvumu bērnam un ieguvumu no alogliptīna terapijas sievietei.

Fertilitāte

Alogliptīna ietekme uz cilvēka fertilitāti nav pētīta. Pētījumos ar dzīvniekiem negatīva ietekme uz

fertilitāti nav novērota (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Vipidia neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tomēr

pacienti jābrīdina par hipoglikēmijas risku, īpaši, ja zāles tiek kombinētas ar sulfonilurīnvielas

atvasinājumu, insulīnu vai tiazolidīndiona un metformīna kombināciju.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Sniegtās informācijas pamatā ir dati par kopumā 9 405 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, tostarp par

3 750 pacientiem, kas ārstēti ar alogliptīnu 25 mg devā, un par 2476 pacientiem, kas ārstēti ar

alogliptīnu 12,5 mg devā, kuri piedalījušies vienā II fāzes pētījumā vai kādā no 12 dubultmaskētajiem,

ar placebo vai aktīvu līdzekli kontrolētajiem III fāzes klīniskajiem pētījumiem. Turklāt ar

5 380 pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un nesenu akūtu koronāro sindromu veica kardiovaskulāro

iznākumu pētījumu, kurā 2 701 pacientus randomizēja alogliptīna lietošanai, bet 2 679 pacientus

randomizēja placebo lietošanai. Šajos pētījumos vērtēta alogliptīna ietekme uz glikēmisko kontroli un

tā drošums, lietojot monoterapijas veidā, sākotnējās kombinētās terapijas veidā ar metformīnu vai

tiazolidīndionu, kā arī papildinošās terapijas veidā kopā ar metformīnu, sulfonilurīnvielas

atvasinājumu vai tiazolidīndionu (kopā ar metformīnu vai sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bez

tiem), vai insulīnu (ar metformīnu vai bez tā).

Apkopotā veidā analizējot datus no 13 pētījumiem, kopējais nevēlamo blakusparādību, būtisko

nevēlamo blakusparādību un nevēlamo blakusparādību, kuru rezultātā terapija tika pārtraukta, biežums

starp pacientiem, kas ārstēti ar alogliptīnu 25 mg devā, alogliptīnu 12,5 mg devā, aktīvajām kontroles

zālēm vai placebo, bija līdzīgs. Biežākā nevēlamā blakusparādība pacientiem, kurus ārstēja ar 25 mg

alogliptīna, bija galvassāpes.

Alogliptīna drošums gados vecākiem cilvēkiem (≥65 gadus veci) un gados jaunākiem cilvēkiem

(<65 gadus veciem) bija līdzīgs.

Nevēlamo blakusparādību uzskaitījums tabulas veidā

Nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas pēc orgānu sistēmām un biežuma. Biežums definēts šādi: ļoti

bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10), retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000);

ļoti reti (<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Turpmāk uzskaitītas nevēlamās blakusparādības, kas novērotas apkopotos, kontrolētos 3. fāzes pamata

klīniskajos pētījumos par alogliptīna monoterapiju un papildus kombinētu terapiju, kuros piedalījušies

5 659 pacienti (1. tabula).

1.tabula Nevēlamās blakusparādības

Orgānu sistēmu klase

Nevēlamo blakusparādību biežums

Nevēlamā blakusparādība

Infekcijas un infestācijas

augšējo elpceļu infekcijas

bieži

nazofaringīts

bieži

Imūnās sistēmas traucējumi

paaugstināta jutība

nav zināmi

Vielmaiņas un uztures traucējumi

hipoglikēmija

bieži

Nervu sistēmas traucējumi

galvassāpes

bieži

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

sāpes vēderā

bieži

gastroezofageālā atviļņa slimība

caureja

akūts pankreatīts

bieži

bieži

nav zināmi

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

aknu disfunkcija, tostarp arī aknu mazspēja

nav zināmi

Ādas un zemādas audu bojājumi

nieze

bieži

izsitumi

eksfoliatīvi ādas stāvokļi, ieskaitot

Stīvensa-Džonsona sindromu

daudzformu eritēma

angioedēma

nātrene

bieži

nav zināmi

nav zināmi

nav zināmi

nav zināmi

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Klīniskajos pētījumos lielākās lietotās alogliptīna devas bija vienreizēja 800 mg deva veseliem

indivīdiem un 400 mg deva vienreiz dienā 14 dienu garumā pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu

(atbilst attiecīgi 32 reizes un 16 reizes pārsniegtai ieteiktajai dienas devai, kas ir 25 mg alogliptīna).

Ārstēšana

Pārdozēšanas gadījumā atbilstoši pacienta klīniskajam stāvoklim jāsāk piemērota uzturošā ārstēšana.

Hemodialīzes ceļā var izvadīt minimālu alogliptīna daudzumu (3 stundu hemodialīzes sesijas laikā tika

izvadīti aptuveni 7 % vielas). Tādēļ hemodialīzes klīniskā lietderība pārdozēšanas gadījumā ir

minimāla. Nav zināms, vai alogliptīnu var izvadīt peritoneālās dialīzes ceļā.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles cukura diabēta ārstēšanai, dipeptidilpeptidāzes 4 (DPP-4) inhibitori.

ATĶ kods: A10BH04.

Darbības mehānisms un farmakodinamiskā iedarbība

Alogliptīns ir spēcīgs un ļoti selektīvs DPP-4 inhibitors, proti, >10 000 reižu selektīvāks pret DPP-4

nekā pret citiem radniecīgajiem enzīmiem, tostarp DPP-8 un DPP-9. DPP-4 ir galvenais enzīms, kas

iesaistīts inkretīna hormonu, proti, glikagonam līdzīgā peptīda-1 (GLP-1) un GIP (no glikozes

atkarīgais insulinotropais polipeptīds), kuri izdalās zarnās un kuru koncentrācija paaugstinās pēc

ēšanas, ātrā noārdīšanā. GLP-1 un GIP pastiprina insulīna biosintēzi un izdalīšanos no aizkuņģa

dziedzera bēta šūnām, turklāt GLP-1 inhibē arī glikagona sekrēciju un glikozes ražošanu aknās.

Tādējādi alogliptīns uzlabo glikēmijas kontroli ar no glikozes atkarīga mehānisma starpniecību,

veicinot insulīna izdalīšanos un pazeminot glikagona koncentrāciju, kad ir augsts glikozes līmenis.

Klīniskā efektivitāte

Alogliptīns ir pētīts, lietojot to monoterapijas veidā, sākotnējas kombinētas terapijas veidā ar

metformīnu vai tiazolidīndionu un papildterapijas veidā metformīnam, sulfonilurīnvielas

atvasinājumam vai tiazolidīndionam (kopā ar metformīnu vai sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bez

tiem) vai insulīnam (kopā ar metformīnu vai bez tā).

Lietojot alogliptīnu 25 mg devā pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, maksimālā DPP-4 inhibīcija tika

panākta 1 līdz 2 stundu laikā un pārsniedza 93 % gan pēc vienreizējas 25 mg devas, gan pēc zāļu

lietošanas vienreiz dienā 14 dienu garumā. Pēc zāļu lietošanas 14 dienu garumā DPP-4 inhibīcija pēc

24 stundām saglabājās virs 81 %. Kad tika aprēķinātas vidējās glikozes koncentrācijas vērtības četras

stundas pēc ēšanas (pēc brokastīm, pusdienām un vakariņām), 14 dienas ilga ārstēšana ar alogliptīnu

25 mg devā bija devusi vidējo pēc placebo koriģēto samazinājumu salīdzinājumā ar sākotnējiem

rādītājiem par -35,2 mg/dl.

Lietojot alogliptīnu 25 mg devā vienu pašu un kombinācijā ar pioglitazonu 30 mg devā, tika pierādīts

būtisks postprandiālās glikozes un postprandiālā glikagona vērtības samazinājums, kā arī būtiski

paaugstināts postprandiālā aktīvā GLP-1 līmenis 16. nedēļā salīdzinājumā ar placebo (p<0,05). Turklāt

alogliptīna monoterapija, lietojot 25 mg devu, un kombinācija ar pioglitazonu 30 mg devā nodrošināja

statistiski nozīmīgu (p<0,001) kopējā triglicerīdu daudzuma samazinājumu 16. nedēļā, mērot

postprandiālās pakāpeniskās AUC

(0-8)

izmaiņas no pētījuma sākuma salīdzinājumā ar placebo.

Vienā II fāzes un trīspadsmit III fāzes dubultmaskētos (tostarp kardiovaskulāro iznākumu pētījumā), ar

placebo vai aktīvu līdzekli kontrolētos klīniskos pētījumos, kas veikti, lai novērtētu alogliptīna ietekmi

uz glikēmijas kontroli un tā drošumu, piedalījās kopumā 14 779 pacienti ar 2. tipa cukura diabētu, to

vidū 6 448 pacienti, kas ārstēti ar 25 mg alogliptīna, un 2 476 pacienti, kas ārstēti ar 12,5 mg

alogliptīna. Šajos pētījumos 2 257 ar alogliptīnu ārstētie pacienti bija ≥65 gadus veci un 386 ar

alogliptīnu ārstēts pacients bija ≥75 gadus vecs. Pētījumos piedalījās 5 744 pacienti ar viegliem nieru

darbības traucējumiem, 1 290 pacienti ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem un 82 pacienti

ar smagiem nieru darbības traucējumiem/nieru slimību galējā stadijā, kurus ārstēja ar alogliptīnu.

Kopumā ārstēšana ar ieteikto alogliptīna 25 mg dienas devu uzlaboja glikēmijas kontroli, lietojot

monoterapijas veidā un kā sākotnēju vai papildus kombinētu terapiju. To noteica pēc klīniski būtiska

un statistiski nozīmīga glikolizētā hemoglobīna (HbA1c) un glikozes līmeņa tukšā dūšā vērtības

samazinājuma no pētījuma sākuma līdz beigām salīdzinājumā ar kontroles līdzekli. HbA1c vērtības

samazinājums bija līdzīgs dažādās apakšgrupās, tostarp dalot pacientus pēc nieru darbības

traucējumiem, vecuma, dzimuma un ķermeņa masas indeksa, savukārt atšķirības starp rasēm

(piemēram, starp baltās un ne-baltās rases pārstāvjiem) bija nelielas. Klīniski nozīmīgu HbA1c

vērtības samazinājumu, salīdzinot ar kontroles līdzekli, novēroja arī , lietojot 25 mg alogliptīna,

neatkarīgi no sākotnējās fona terapijas. Augstāka sākotnējā HbA1c vērtība bija saistīta ar izteiktāku

HbA1c vērtības samazinājumu. Alogliptīna ietekme uz ķermeņa masu un lipīdiem kopumā bija

neitrāla.

Alogliptīns monoterapijas veidā

Ārstēšana ar alogliptīnu devā 25 mg vienreiz dienā nodrošināja statistiski nozīmīgu HbA1c un

glikozes līmeņa plazmā tukšā dūšā vērtības uzlabojumu 26. nedēļā pret pētījuma sākumu, salīdzinot ar

placebo kontroli (3. tabula).

Alogliptīns kā metformīnu papildinoša terapija

Alogliptīna, lietota vienreiz dienā 25 mg devā, pievienošana metformīna hidrohlorīda terapijai (vidējā

deva = 1 847 mg) nodrošināja statistiski nozīmīgu HbA1c un glikozes līmeņa plazmā tukšā dūšā

rādītāju uzlabojumu 26. nedēļā pret sākotnējiem rādītājiem, salīdzinot ar placebo pievienošanu

(2. tabula). 26. nedēļā ievērojami lielākam skaitam pacientu, kuri saņēma alogliptīnu 25 mg devā

(44,4 %), bija sasniegta HbA1c mērķa koncentrācija

7,0 %, salīdzinot par pacientiem, kuri saņēma

placebo (18,3 %) (p<0,001).

Alogliptīna, lietota vienreiz dienā 25 mg devā, pievienošana metformīna hidrohlorīda terapijai (vidējā

deva = 1 835 mg) nodrošināja HbA1c rādītāju uzlabojumu 52. nedēļā un 104. nedēļā, salīdzinot ar

sākotnējiem rādītājiem. 52 nedēļā HbA1c vērtības samazināšanās, lietojot alogliptīnu 25 mg devā plus

metformīnu (-0,76 %, 3. tabula) bija līdzīga tai, kādu nodrošināja glipizīda (vidējā deva = 5,2 mg) plus

metformīna hidrohlorīda terapija (vidēji deva = 1 824 mg, -0,73 %). 104. nedēļā HbA1c vērtības

samazināšanās, lietojot alogliptīnu 25 mg devā plus metformīnu (-0,72 %, 3. tabula) bija lielāka par to,

kādu nodrošināja glipizīda plus metformīna terapija (-0.59 %). 52. nedēļā 25 mg alogliptīna un

metformīna grupā vidējās glikozes līmeņa plazmā tukšā dūšā vērtības izmaiņas, salīdzinot ar

sākotnējiem rādītājiem bija ievērojami lielāka nekā uz glipizīds un metformīnu (p <0,001). 104. nedēļā

25 mg alogliptīna un metformīna grupā vidējās glikozes līmeņa plazmā tukšā dūšā vērtības izmaiņas,

salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem, bija -3,2 mg/dl, salīdzinot ar 5,4 mg/dl glipizīda un metformīna

grupā. Lielākam skaitam pacientu, kuri saņēma alogliptīnu 25 mg devā un metformīnu (48,5 %) bija

sasniegta HbA1c mērķa koncentrācija

7,0 %, salīdzinot par pacientiem, kuri saņēma glipizīdu un

metformīnu (42,8 %) (p=0,004).

Alogliptīns kā sulfonilurīnvielas atvasinājumu papildinoša terapija

Alogliptīna, lietota vienreiz dienā 25 mg devā, pievienošana gliburīda terapijai (vidējā deva =

12,2 mg) nodrošināja statistiski nozīmīgu HbA1c rādītāju uzlabojumu 26. nedēļā pret sākotnējiem

rādītājiem, salīdzinot ar placebo pievienošanu (2. tabula). Vidējās glikozes līmeņa plazmā tukšā dūšā

izmaiņas 26. nedēļā, salīdzinot ar sākotnējiem rādītājiem, 25 mg alogliptīna grupā bija samazinājums

par 8,4 mg/dl; salīdzinājumam, placebo grupā bija pieaugums par 2,2 mg/dl. 26. nedēļā ievērojami

lielākam skaitam pacientu, kuri saņēma alogliptīnu 25 mg devā (34,8 %), bija sasniegta HbA1c mērķa

koncentrācija

7,0 %, salīdzinot par pacientiem, kuri saņēma placebo (18,2 %) (p=0,002).

Alogliptīns kā tiazolidīndionu papildinoša terapija

Alogliptīna, lietota vienreiz dienā 25 mg devā, pievienošana pioglitazona terapijai (vidējā deva =

35,0 mg, ar metformīnu vai sulfonilurīnvielas grupas līdzekli vai bez tiem) nodrošināja statistiski

nozīmīgu HbA1c un glikozes līmeņa plazmā tukšā dūšā rādītāju uzlabojumu 26. nedēļā pret

sākotnējiem rādītājiem, salīdzinot ar placebo pievienošanu (2. tabula). Klīniski nozīmīgu HbA1c

vērtības samazinājumu salīdzinājumā ar placebo novēroja arī ar 25 mg devā lietotu alogliptīnu,

neatkarīgi no tā, vai pacienti vienlaikus saņēma arī terapiju ar metformīnu vai sulfonilurīnvielas grupas

zālēm. 26. nedēļā ievērojami lielākam skaitam pacientu, kuri saņēma alogliptīnu 25 mg devā (49,2 %),

bija sasniegta HbA1c mērķa koncentrācija

7,0 %, salīdzinot par pacientiem, kuri saņēma placebo

(34,0 %) (p=0,004).

Alogliptīns kā tiazolidīndiona, kas lietots kopā ar metformīnu, papildinoša terapija

Alogliptīna, lietota 25 mg devā vienreiz dienā, pievienošana pioglitazona (30 mg) un metformīna

hidrohlorīda terapijai (vidējā deva = 1867,9 mg) 52. nedēļā salīdzinājumā ar sākotnējiem rādītājiem

nodrošināja HbA1c vērtības uzlabojumu, kas bija statistiski nozīmīgs un ne sliktāks par to, kādu deva

45 mg pioglitazona un metformīna hidrohlorīda terapija (vidējā deva = 1847,6 mg, 3. tabula).

Būtiskais HbA1c vērtības samazinājums, kāds tika novērots, lietojot alogliptīnu 25 mg devā plus

pioglitazonu 30 mg devā un metformīnu, saglabājās visā 52 nedēļas ilgajā ārstēšanas periodā,

salīdzinot ar pioglitazonu 45 mg devā un metformīnu (visos laika punktos p<0,001). Turklāt

52. nedēļā 25 mg alogliptīna plus 30 mg pioglitazona un metformīna grupā bija būtiski lielākas vidējās

glikozes līmeņa plazmā tukšā dūšā vērtības izmaiņas nekā 45 mg pioglitazona un metformīna grupā

(p<0,001). 52. nedēļā ievērojami lielākam skaitam pacientu, kuri saņēma alogliptīnu 25 mg devā plus

30 mg pioglitazona un metformīnu (33,2 %), bija sasniegta HbA1c mērķa koncentrācija

7,0 %,

salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma 45 mg pioglitazona un metformīnu (21,3 %, p<0,001).

Alogliptīns kā papildterapija insulīnam (kopā ar metformīnu vai bez tā)

Alogliptīna, lietota vienreiz dienā 25 mg devā, pievienošana insulīna terapijai (vidējā deva = 56,5 SV,

kopā ar metformīnu vai bez tā) nodrošināja statistiski nozīmīgu HbA1c un glikozes līmeņa plazmā

tukšā dūšā rādītāju uzlabojumu 26. nedēļā pret sākotnējiem rādītājiem, salīdzinot ar placebo

pievienošanu (2. tabula). Klīniski nozīmīgu HbA1c vērtības samazinājumu salīdzinājumā ar placebo

novēroja arī ar 25 mg devā lietotu alogliptīnu, neatkarīgi no tā, vai pacienti vienlaikus saņēma arī

terapiju ar metformīnu. 26. nedēļā lielākam skaitam pacientu, kuri saņēma alogliptīnu 25 mg devā

(7,8 %), bija sasniegta HbA1c mērķa koncentrācija

7,0 %, salīdzinot par pacientiem, kuri saņēma

placebo (0,8 %).

2. tabula. HbA1c vērtības izmaiņas (%) 26. nedēļā salīdzinājumā ar pētījuma sākumu, lietojot

alogliptīnu 25 mg devā ar placebo kontrolētajā pētījumā (FAS, LOCF)

Pētījums

Vidējā

sākotnējā

HbA1c

vērtība

(%)

(SN)

Vidējās

HbA1c

vērtības

izmai-

ņas no

pētīju-

ma

sākuma

(%)

(SK)

Atbilstoši ārstēšanai

koriģētās vidējās HbA1c

vērtības izmaiņas no

pētījuma sākuma, mazāko

kvadrātu metode (%)

(divpusējs 95 % TI)

Monoterapijas placebo kontrolēts pētījums

Alogliptīns 25 mg vienreiz dienā

(n=128)

7,91

(0,788)

-0,59

(0,066)

-0,57*

(-0,80, -0,35)

Papildu kombinētās terapijas placebo kontrolētie pētījumi

Alogliptīns 25 mg vienreiz dienā ar

metformīnu

(n=203)

7,93

(0,799)

-0,59

(0,054)

-0,48*

(-0,67, -0,30)

Alogliptīns 25 mg vienreiz dienā ar

sulfonilurīnvielas atvasinājumu

(n=197)

8,09

(0,898)

-0,52

(0,058)

-0,53*

(-0,73, -0,33)

Alogliptīns 25 mg vienreiz dienā ar

tiazolidīndionu

metformīns vai

sulfonilurīnvielas

(n=195)

8,01

(0,837)

-0,80

(0,056)

-0,61*

(-0,80, -0,41)

Alogliptīns 25 mg vienreiz dienā ar insulīnu

metformīnu

(n=126)

9,27

(1,127)

-0,71

(0,078)

-0,59*

(-0,80, -0,37)

FAS = full analysis set (pilns analīžu kopums)

LOCF = last observation carried forward (pēdējā novērošana pārcelta

uz priekšu)

Vidējie rādītāji pēc mazāko kvadrātu metodes koriģēti atbilstoši

iepriekš veiktai antihiperglikēmiskai terapijai un sākotnējām vērtībām

* p<0,001, salīdzinot ar placebo vai placebo+kombinētu terapiju

3. tabula. HbA1c vērtības izmaiņas (%) no pētījuma sākumā, lietojot alogliptīnu 25 mg devā,

ar aktīvu līdzekli kontrolētā pētījumā (PPS, LOCF)

Pētījums

Vidējā

sākotnējā

HbA1c

vērtība (%)

(SN)

Vidējās HbA1c

vērtības

izmaiņas no

pētījuma

sākuma (%)

(SK)

Atbilstoši

ārstēšanai

koriģētās HbA1c

vērtības izmaiņas

no pētījuma

sākuma (%)

(vienpusējs TI)

Papildu kombinētās terapijas pētījumi

Alogliptīns 25 mg vienreiz dienā ar

metformīnu,

salīdzinot ar sulfonilurīnvielas

atvasinājumu + metformīnu

Izmaiņas 52. nedēļā

(n=382)

Izmaiņas 104. nedēļā

(n=382)

7,61

(0,526)

7,61

(0,526)

-0,76

(0,027)

-0,72

(0,037)

-0,03

(-bezgalība, 0,059)

-0,13*

(-bezgalība, -0,006)

Alogliptīns 25 mg vienreiz dienā ar

tiazolidīndionu + metformīnu,

salīdzinot ar tiazolidīndiona devas

titrēšanu + metformīnu

Izmaiņas 26. nedēļā

(n=303)

Izmaiņas 52. nedēļā

(n=303)

8,25

(0,820)

8,25

(0,820)

-0,89

(0,042)

-0,70

(0,048)

-0,47**

(bezgalība, -0,35)

-0,42**

(bezgalība, -0,28)

PPS = per protocol set (protokolam atbilstošā kopa)

LOCF = last observation carried forward (pēdējā novērošana pārcelta uz priekšu)

* Līdzvērtīgums un pārākums ir statistiski pierādīts

Vidējie rādītāji pēc mazāko kvadrātu metodes koriģēti atbilstoši iepriekš veiktai

antihiperglikēmiskai terapijai un sākotnējām vērtībām

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Alogliptīna ieteicamo devu efektivitāti un drošumu placebo kontrolētā pētījumā (59 pacienti, kam

6 mēnešus tika lietots alogliptīns, un 56 pacienti, kam 6 mēnešus tika lietots placebo) atsevišķi pētīja

apakšgrupā, kurā iekļauti pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un smagiem nieru darbības

traucējumiem/terminālu nieru slimību, un konstatēja, ka tā atbilst pacientiem ar normālu nieru darbību

konstatētam profilam.

Gados vecāki cilvēki (≥65 gadus veci)

Apvienotajā analīzē, izmantojot datus no pieciem placebo kontrolētiem pētījumiem, kuru ilgums bija

26 nedēļas, tika konstatēts, ka alogliptīna efektivitāte pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, kuru

vecums bija ≥65 gadi, bija līdzīga kā pacientiem, kuru vecums bija <65 gadi.

Turklāt ārstēšana ar alogliptīnu 25 mg devā vienreiz dienā līdz 52. nedēļai bija uzlabojusi sākotnējo

HbA1c vērtību, un uzlabojums bija līdzīgs glipizīda (vidējā deva = 5,4 mg) radītajam uzlabojumam.

Svarīgi, ka, neraugoties uz līdzīgām HbA1c un glikozes līmeņa plazmā tukšā dūšā rādītāju izmaiņām

salīdzinājumā ar pētījuma sākumu alogliptīna un glipizīda ietekmē, hipoglikēmijas epizodes retāk

piedzīvoja pacienti, kuri saņēma alogliptīnu 25 mg devā (5,4 %), nevis pacienti, kuri saņēma glipizīdu

(26,0 %).

Klīniskais drošums

Kardiovaskulārais drošums

Apvienotā analīzē, izmantojot datus no 13 pētījumiem, kopējā kardiovaskulāras nāves, neletāla

miokarda infarkta un neletāla insulta sastopamība starp pacientiem, kurus ārstēja ar 25 mg alogliptīna,

aktīvu kontroles līdzekli vai placebo, bija līdzīga.

Turklāt ar 5 380 pacientiem, kuriem bija augsts kardiovaskulārais risks, veica prospektīvu,

randomizētu, kardiovaskulāro iznākumu drošuma pētījumu, lai izvērtētu alogliptīna ietekmi, salīdzinot

ar placebo (kad tas iekļauts aprūpes standartā), attiecībā uz nozīmīgiem nevēlamiem

kardiovaskulāriem notikumiem (major adverse cardiovascular events, MACE), ieskaitot laiku līdz

pirmajam jebkāda veida notikumam no saliktā kritērija, kuru veidoja kardiovaskulārā nāve, neletāls

miokarda infarkts un neletāls insults pacientiem ar nesenu (15 līdz 90 dienas) akūtu koronāru

notikumu. Pēc sākotnējiem rādītājiem pacientu vidējais vecums bija 61 gads, vidējais ilgums ar cukura

diabētu 9,2 gadi, un vidējā HbA1c vērtība 8,0 %.

Pētījums pierādīja, ka alogliptīns nepalielināja MACE risku, salīdzinot ar placebo [riska attiecība:

0.96; vienpusējs 99 % ticamības intervāls: 0-1,16]. Alogliptīna grupā 11,3 % pacientu novēroja

MACE, salīdzinot ar 11,8 % pacientu placebo grupā.

4. tabula. MACE, par kuriem ziņots kardiovaskulāro iznākumu

pētījumā

Pacientu skaits (%)

Alogliptīns

25 mg

Placebo

N=2 701

N=2 679

Primārais saliktais mērķa kritērijs

[pirmais notikums - KV nāve, neletāls

MI un neletāls insults]

305 (11,3)

316 (11,8)

Kardiovaskulāra nāve*

89 (3,3)

111 (4,1)

Neletāls miokarda infarkts

187 (6,9)

173 (6,5)

Neletāls insults

29 (1,1)

32 (1,2)

*Kopumā letāls iznākums (visu cēloņu mirstība) bija 153 pacientiem

(5,7 %) alogliptīna grupā un 173 pacientiem (6,5 %) placebo grupā.

703 pacientiem novēroja notikumu sekundāra MACE saliktā mērķa kritērija ietvaros (pirmais

notikums bija kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls insults un steidzama

revaskularizācijas nepieciešamība nestabilas stenokardijas dēļ). Alogliptīna grupā 12,7 %

(344 pacientiem) novēroja notikumu sekundārā MACE saliktā mērķa kritērija ietvaros, salīdzinot ar

13,4 % (359 pacientiem) placebo grupā [riska attiecība = 0,95; vienpusējs 99 % ticamības intervāls: 0-

1,14].

Hipoglikēmija

Apvienotajā analīzē, kurā izmantoja datus no 12 pētījumiem, jebkādu hipoglikēmijas epizožu kopējā

sastopamība pacientiem, kurus ārstēja ar 25 mg alogliptīna, bija mazāka nekā pacientiem, kurus ārstēja

ar 12,5 mg alogliptīna, aktīvu kontroles līdzekli vai placebo (attiecīgi 3,6 %, 4,6 %, 12,9 % un 6,2 %).

Vairumā šādu epizožu intensitāte bija no vieglas līdz vidēji smagai. Kopējā smagas hipoglikēmijas

epizožu sastopamība starp pacientiem, kurus ārstēja ar 25 mg alogliptīna, un starp pacientiem, kurus

ārstēja ar 12,5 mg alogliptīna, bija līdzīga, un mazāka nekā sastopamība pacientiem, kurus ārstēja ar

aktīvo kontroles līdzekli vai placebo (attiecīgi 0,1 %, 0,1 %, 0,4 % un 0,4 %). Prospektīvā,

randomizētā, kontrolētā kardiovaskulāro iznākumu pētījumā pētnieks ziņoja, ka hipoglikēmijas

notikumi pacientiem, kuri saņēma placebo (6,5 %) un pacientiem, kuri saņem alogliptīnu (6,7 %)

papildus standarta aprūpei, bija līdzīgi.

Klīniskajā pētījumā, lietojot alogliptīnu monoterapijas veidā, hipoglikēmijas sastopamība bija līdzīga

tai, kāda novērota, lietojot placebo, un mazāka nekā placebo, lietojot citā pētījumā papildus

sulfonilurīnvielas atvasinājumam.

Lielāku hipoglikēmijas biežumu konstatēja trīskāršas terapijas gadījumā kopā ar tiazolidīndionu un

metformīnu un kombinācijā ar insulīnu, kā novērots arī citiem DPP-4 inhibitoriem.

Uzskata, ka pacienti (vecums ≥65 gadi) ar 2. tipa cukura diabētu ir pakļauti lielākam hipoglikēmijas

epizožu riskam nekā pacienti, kuru vecums ir <65 gadi. Apvienotajā analīzē, izmantojot datus no

12 pētījumiem, kopējā jebkādu hipoglikēmijas epizožu sastopamība starp pacientiem, kuru vecums

bija ≥65 gadi un kurus ārstēja ar 25 mg alogliptīna (3,8 %), bija līdzīgs kā pacientiem, kuru vecums

bija <65 gadi (3,6 %).

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus par Vipidia 2. tipa cukura diabēta

ārstēšanai vienā vai vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās (informāciju par lietošanu bērniem

skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Ir pierādīts, ka alogliptīna farmakokinētika veseliem indivīdiem un pacientiem ar 2. tipa cukura

diabētu ir līdzīga.

Uzsūkšanās

Alogliptīna absolūtā biopieejamība ir aptuveni 100 %.

Lietošana ēdienreizes ar augstu tauku saturu laikā nemainīja kopējo un maksimālo alogliptīna

iedarbības līmeni. Tādēļ Vipidia var lietot ēdienreižu laikā vai neatkarīgi no tām.

Pēc vienreizējas perorālas līdz 800 mg lielas devas lietošanas veseliem indivīdiem alogliptīns strauji

uzsūcās, un maksimālā koncentrācija plazmā tika konstatēta 1 līdz 2 stundu laikā (vidējais T

) pēc

zāļu lietošanas.

Ne veseliem indivīdiem, ne pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu nenovēroja klīniski nozīmīgu

uzkrāšanos pēc vairākkārtējas lietošanas.

Kopējais un maksimālais alogliptīna iedarbības līmenis paaugstinājās proporcionāli vienreizējo devu

amplitūdā no 6,25 mg līdz 100 mg (aptverot visu terapeitisko devu amplitūdu). Alogliptīna AUC

individuālo variāciju koeficients bija neliels (17 %).

Izkliede

Pēc vienreizējas 12,5 mg lielas alogliptīna devas lietošanas veseliem indivīdiem sadalījuma tilpums

terminālās fāzes laikā bija 417 l, kas liecina par labu aktīvās vielas sadalījumu audos.

Ar plazmas olbaltumvielām alogliptīns saistās 20–30 % apmērā.

Biotransformācija

Alogliptīns nav pakļauts plašam metabolismam, 60-70 % no aktīvās vielas devas izdalās neizmainītā

veidā ar urīnu.

Pēc perorālas [

C] alogliptīna devas lietošanas nelielā daudzumā konstatēja divus metabolītus, proti,

N-demetilētu alogliptīnu, M-I (<1 % no pamatsavienojuma), un N-acetilētu alogliptīnu, M-II (<6 % no

pamatsavienojuma). M-I ir aktīvs metabolīts, un tas, līdzīgi alogliptīnam, ir ļoti selektīvs DPP-4

inhibitors; M-II nepiemīt nekāda inhibējoša aktivitāte pret DPP-4 vai citiem ar DPP saistītiem

enzīmiem. In vitro dati liecina, ka ierobežotajā alogliptīna metabolismā iesaistīti CYP2D6 un

CYP3A4.

In vitro pētījumi liecina, ka alogliptīns neinducē CYP1A2, CYP2B6 vai CYP2C9 un neinhibē

CYP1A2, CYP2B6, CYP2C8, CYP2C9, CYP2C19, CYP2D6 vai CYP3A4 tādā koncentrācijā, kāda

tiek sasniegta, lietojot ieteikto alogliptīna dienas devu, proti, 25 mg. In vitro pētījumi liecina, ka

alogliptīns ir vājš CYP3A4 inducētājs, taču in vivo pētījumos nav pierādīts, ka alogliptīns inducētu

CYP3A4.

In vitro pētījumos alogliptīns neinhibēja šādus renālos transportētājus: OAT1, OAT3 un OCT2.

Alogliptīns galvenokārt pastāv (R)-enantiomēra formā (>99 %), un tam nepiemīt vai minimāli piemīt

spēja hirāli pārveidoties par (S)-enantiomēru in vivo. Lietojot terapeitiskās devas, (S)-enantiomērs nav

konstatējams.

Eliminācija

Alogliptīns tika eliminēts ar vidējo terminālo pusperiodu (T

) aptuveni 21 stunda.

Pēc perorālas [

C] alogliptīna devas lietošanas 76 % no kopējās radioaktivitātes tika izvadīti ar urīnu,

bet 13 % — ar fēcēm.

Alogliptīna vidējais renālais klīrenss (170 ml/min) bija lielāks nekā vidējais aprēķinātais glomerulārās

filtrācijas ātrums (aptuveni 120 ml/min), kas liecina par zināmu aktīvu izdalīšanos caur nierēm.

Atkarība no laika

Alogliptīna kopējā sistēmiskā iedarbība (AUC

(0-inf)

) pēc vienreizējas devas lietošanas bija līdzīga kā

sistēmiskā iedarbība vienā devas intervālā (AUC

(0-24)

) pēc 6 dienām, kad zāles tika lietotas vienreiz

dienā. Tas liecina, ka pēc vairākkārtējas lietošanas alogliptīna kinētika nav atkarīga no laika.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi

Vienreizēju 50 mg lielu alogliptīna devu lietoja 4 pacientu grupām ar atšķirīgu nieru darbības

traucējumu pakāpi (CrCl, izmantojot Cockcroft-Gault formulu): viegliem (CrCl = >50 līdz

≤80 ml/min), vidēji smagiem (CrCl = ≥30 līdz ≤50 ml/min) un smagiem nieru darbības traucējumiem

(CrCl = <30 ml/min) un ar nieru slimību galējā stadijā, kad tiek veikta hemodialīze.

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem novēroja aptuveni 1,7 reizes lielu AUC

pieaugumu. Tomēr, tā kā alogliptīna AUC vērtību sadalījums šiem pacientiem iekļāvās tajās pašās

robežās kā kontroles indivīdiem, deva pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem nav

jāpielāgo (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem vai nieru slimību galējā

stadijā, kad tiek veikta hemodialīze, novērots alogliptīna sistēmiskās iedarbības pieaugums attiecīgi

par 2 un 4 reizēm. (Pacientiem ar nieru slimību galējā stadijā tika veikta hemodialīze uzreiz pēc

alogliptīna lietošanas. Pamatojoties uz vidējo koncentrāciju dializātā, 3 stundas ilgā hemodialīzes

sesijā tika izvadīti aptuveni 7 % aktīvās vielas.) Tādēļ, lai saglabātu tādu pašu alogliptīna sistēmisko

iedarbību, kādu novēro pacientiem ar normāliem nieru darbības rādītājiem, pacientiem ar vidēji

smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem vai pacientiem ar nieru slimību galējā stadijā, kad

nepieciešama dialīze, jālieto mazākas alogliptīna devas (skatīt iepriekš un 4.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem alogliptīna kopējā sistēmiskā iedarbība bija

aptuveni par 10 % mazāka, un maksimālā iedarbība bija aptuveni par 8 % mazāka nekā veseliem

indivīdiem kontroles grupā. Šādas pakāpes samazinājumu neuzskatīja par klīniski nozīmīgu. Tādēļ

pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (vērtējums pēc Child-Pugh

skalas no 5 līdz 9) devas pielāgošana nav nepieciešama. Pētījumi par alogliptīna lietošanu pacientiem

ar smagiem aknu darbības traucējumiem (vērtējums pēc Child-Pugh skalas >9, skatīt

4.2. apakšpunktu) nav veikti.

Vecums, dzimums, rase, ķermeņa masa

Vecums (vecums no 65 līdz 81 gadam), dzimums, rase (baltā, melnā un aziātu) un ķermeņa masa

neradīja nekādu klīniski nozīmīgu ietekmi uz alogliptīna farmakokinētiku. Devas pielāgošana nav

nepieciešama (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Alogliptīna farmakokinētika bērniem un pusaudžiem, kuru vecums ir <18 gadi, nav noteikta. Dati nav

pieejami (skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu un toksisku ietekmi

neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Līmenis, kādā nenovēroja nevēlamu ietekmi (no-observed-adverse-effect level, NOAEL) atkārtotu

devu toksicitātes pētījumos ar žurkām un suņiem, kuru ilgums bija attiecīgi līdz 26 un 39 nedēļām,

ļāva noteikt sistēmiskās iedarbības robežvērtības, kas bija aptuveni attiecīgi 147 un 227 reizes

augstākas par sistēmisko iedarbību cilvēkiem, lietojot ieteikto dienas devu, proti, 25 mg alogliptīna.

Standarta genotoksicitātes pētījumos in vitro un in vivo alogliptīns nebija genotoksisks.

Alogliptīns nebija kancerogēns 2 gadus ilgos kancerogenitātes pētījumos, ko veica ar žurkām un

pelēm. Lietojot mazāko devu (kas 27 reizes pārsniedz iedarbības līmeni cilvēkam), žurku tēviņu

urīnpūslī novēroja minimālu vai nelielu vienkāršā pārējas epitēlija šūnu hiperplāziju; līmenis bez

novērotas ietekmes (no observed effect level; NOEL) nav skaidri noteikts.

Sistēmiskajai iedarbībai ievērojami pārsniedzot sistēmisko iedarbību cilvēkiem ieteiktās devas

lietošanas gadījumā, nenovēroja alogliptīna nevēlamu ietekmi uz žurku auglību, reprodukciju vai

agrīno embrionālo attīstību. Lai gan fertilitāte netika ietekmēta, tēviņiem novēroja nelielu, statistisku

patoloģisku spermas rādītāju gadījumu skaita pieaugumu, taču ar tādu sistēmiskās iedarbības līmeni,

kas ievērojami pārsniedza sistēmiskās iedarbības līmeni cilvēkiem ieteiktās devas lietošanas gadījumā.

Žurkām alogliptīns šķērso placentāro barjeru.

Alogliptīns nebija teratogēns žurkām vai trušiem, sistēmiskās iedarbības līmenim NOAEL ievērojami

pārsniedzot sistēmiskās iedarbības līmeni cilvēkiem ieteiktās devas lietošanas gadījumā. Lielākas

alogliptīna devas nebija teratogēnas, taču bija toksiskas mātītei un bija saistītas ar kavētu un/vai

iztrūkstošu kaulu pārkaulošanos un samazinātu augļa svaru.

Pre- un postnatālās attīstības pētījumā ar žurkām, sistēmiskajai iedarbībai ievērojami pārsniedzot to,

kāda vērojama cilvēkiem pēc ieteiktās devas lietošanas, kaitīgu ietekmi uz embrija attīstību vai uz

mazuļu augšanu un attīstību nenovēroja. Lielākas alogliptīna devas samazināja mazuļu svaru un

izraisīja noteiktu ietekmi uz attīstību, ko uzskatīja par sekundāru un saistītu ar nelielo svaru.

Pētījumi ar žurkām laktācijas periodā liecina, ka alogliptīns izdalās pienā.

Jaunām žurkām pēc atkārtotu devu lietošanas 4 un 8 nedēļu garumā ar alogliptīnu saistīta ietekme nav

novērota.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mannīts

Mikrokristāliskā celuloze

Hidroksipropilceluloze

Kroskarmelozes nātrija sāls

Magnija stearāts

Apvalks

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Makrogols 8000

Apdrukas tinte

Šellaka

Melnais dzelzs oksīds (E172)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

4 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Polihlortrifluoretilēna (PHTFE)/polivinilhlorīda (PVH) blisteri ar caurspiežamu pārsedzošu alumīnija

foliju. Iepakojuma lielums par 10, 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98 vai 100 apvalkotām tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Takeda Pharma A/S

Dybendal Alle 10

2630 Taastrup

Dānija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/13/844/001-030

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2013. gada 19. septembris.

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

7 Westferry Circus

Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 7418 8400

Facsimile

+44 (0)20 7418 8416

E-mail

info@ema.europa.eu

Website

www.ema.europa.eu

© European Medicines Agency, 2013. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/474704/2013

EMEA/H/C/002182

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Vipidia

alogliptīns

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Vipidia. Tajā ir paskaidrots, kā

aģentūra novērtēja šīs zāles, pirms ieteikt tās reģistrēt ES un sniegt ieteikumus par to lietošanu. Tas

nav paredzēts kā praktiski ieteikumi par Vipidia lietošanu.

Lai iegūtu praktisku informāciju par Vipidia lietošanu, pacientiem jāizlasa zāļu lietošanas instrukcija vai

jāsazinās ar ārstu vai farmaceitu.

Kas ir Vipidia un kāpēc tās lieto?

Vipidia ir pretdiabēta zāles, kas satur aktīvo vielu alogliptīnu. Kopā ar diētu un fiziskiem

vingrinājumiem tās tiek lietotas kā piedeva pie citām pretdiabēta zālēm pieaugušajiem ar 2. tipa

diabētu, lai kontrolētu glikozes (cukura) līmeni asinīs.

Kā lieto Vipidia?

Vipidia ir pieejamas kā tabletes (6,25, 12,5 un 25 mg), un tās var iegādāties tikai pret recepti.

Ieteicamā deva ir 25 mg iekšķīgi vienreiz dienā kombinācijā ar citām pretdiabēta zālēm, ko parakstījis

ārsts. Ja Vipidia pievieno sulfonilurīnvielai (citam pretdiabēta zāļu veidam) vai insulīnam, ārstam

varētu būt jāsamazina šo zāļu deva, lai mazinātu hipoglikēmijas (zema cukura līmeņa asinīs) risku.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem Vipidia ikdienas deva ir jāsamazina. Plašāka informācija

atrodama zāļu lietošanas instrukcijā.

Vipidia darbojas?

Par 2. tipa cukura diabētu sauc slimību, kuras gadījumā aizkuņģa dziedzeris nesintezē pietiekami

daudz insulīna, lai kontrolētu glikozes līmeni asinīs, vai kad organisms nespēj insulīnu izmantot

efektīvi.

Vipidia sastāvā esošā aktīvā viela alogliptīns ir dipeptidilpeptidāzes–4 (DPP–4) inhibitors. Tas darbojas,

bloķējot “inkretīna” hormonu noārdīšanos organismā. Šie hormoni izdalās pēc ēšanas un stimulē

insulīna veidošanos aizkuņģa dziedzerī. Bloķējot asinīs inkretīna hormonu iedarbību, alogliptīns

Vipidia

EMA/474704/2013

Page 2/3

paildzina šo hormonu darbību, stimulējot insulīna ražošanu aizkuņģa dziedzerī, kad glikozes līmenis

asinīs ir augsts. Alogliptīns nedarbojas, ja glikozes līmenis asinīs ir zems. Alogliptīns mazina arī aknās

sintezēto glikozes daudzumu, paaugstinot insulīna līmeni un samazinot hormona glikagona līmeni.

Kopā šie procesi mazina glikozes līmeni asinīs un palīdz kontrolēt 2. tipa cukura diabētu.

Kādas bija Vipidia lietošanas priekšrocības šajos pētījumos?

Vipidia pētīja septiņos pamatpētījumos, iesaistot 5675 pieaugušos ar 2. tipa diabētu. Piecos pētījumos

Vipidia salīdzināja ar placebo (fiktīvu ārstēšanu), lietojot tās vienas pašas vai pievienojot citām

pretdiabēta zālēm pacientiem, kuru iepriekšējā ārstēšana bijusi nesekmīga. Divos citos pētījumos

Vipidia tika salīdzinātas ar pretdiabēta zālēm glipizīdu un pioglitazonu pacientiem, kuri jau lietoja

metformīnu.

Visos pētījumos galvenais efektivitātes rādītājs bija izmaiņas glikozilētā hemoglobīna (HbA1c) līmenī,

kas ir hemoglobīna procentuālā daļa, pie kuras piesaistījusies glikoze. HbA1c līmenis parāda, cik labi

tiek kontrolēts glikozes līmenis asinīs. HbA1c līmeni mērīja pēc 26 nedēļām, lietojot Vipidia vienu pašu

vai pievienojot citām pretdiabēta zālēm, un pēc 52 nedēļām, ja Vipidia tika salīdzinātas ar glipizīdu vai

pioglitazonu.

Visos pētījumos Vipidia lietošanas rezultātā samazinājās HbA1c, kas norāda, ka glikozes līmenis asinīs

ir samazinājies. Lietojot vienas pašas vai kombinācijā ar citām pretdiabēta zālēm, Vipidia samazināja

HbA1c līmeni par 0,48–0,61 % vairāk nekā placebo. Vipidia efektivitāte, samazinot HbA1c, bija vismaz

tāda pati kā pioglitazonam, ja tās pievieno pie metformīna, bet pētījums, kurā salīdzināja Vipidia ar

glipizīdu, nedeva pārliecinošus rezultātus.

Kāds risks pastāv, lietojot Vipidia?

Visbiežāk novērotās Vipidia blakusparādības (kuras var ietekmēt no 1 līdz 10 pacientiem) ir prurīts

(nieze). Pilns visu Vipidia izraisīto blakusparādību saraksts ir atrodams zāļu lietošanas instrukcijā.

Vipidia nedrīkst lietot pacienti ar paaugstinātu jutību (alerģiju) pret aktīvajām vielām vai kādu citu zāļu

sastāvdaļu, vai arī kuriem bijušas smagas alerģiskas reakcijas, lietojot jebkuru DPP–4 inhibitoru.

Kāpēc Vipidia tika apstiprinātas?

Aģentūras Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) nolēma, ka pacientu ieguvums, lietojot Vipidia,

pārsniedz šo zāļu radīto risku, un ieteica tās apstiprināt lietošanai ES. CHMP uzskatīja, ka Vipidia

iedarbība uz HbA1c līmeni ir identiska citu DPP–4 inhibitoru iedarbībai un ka tā ir neliela, bet klīniski

nozīmīga. Kas attiecas uz drošumu, Vipidia drošuma profils konsekventi sakrita ar citu DPP–4 inhibitoru

drošuma profilu.

Kas tiek darīts, lai nodrošinātu nekaitīgu Vipidia lietošanu?

Lai nodrošinātu iespējami nekaitīgu Vipidia lietošanu, ir izstrādāts riska pārvaldības plāns. Pamatojoties

uz šo plānu, Vipidia zāļu aprakstā ietverta drošuma informācija, kā arī Vipidia lietošanas instrukcija,

tostarp attiecīgi piesardzības pasākumi, kas jāievēro veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem.

Cita informācija par Vipidia

Eiropas Komisija 2013.gada 19.septembrī izsniedza Vipidia reģistrācijas apliecību, kas derīga visā

Eiropas Savienībā.

Vipidia

EMA/474704/2013

Page 3/3

Pilns Vipidia EPAR teksts ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find medicine/Human

medicines/European public assessment reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar Vipidia atrodama

zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī ir EPAR daļa) vai sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 08.2013.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju