Victrelis

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

31-07-2018

Aktīvā sastāvdaļa:
Boceprevīrs
Pieejams no:
Merck Sharp Dohme Ltd
ATĶ kods:
J05AE
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
boceprevir
Ārstniecības grupa:
Pretvīrusu līdzekļi sistēmiskai lietošanai,
Ārstniecības joma:
C hepatīts, hronisks
Ārstēšanas norādes:
Victrelis indicēts hroniska hepatīta C (CHC) genotipu 1 infekcija, kombinācijā ar peginterferon alfa un ribavirīnu pieaugušiem pacientiem ar apmaksātiem aknu slimība, kuri iepriekš neapstrādātus vai kuri nav iepriekšējās terapijas ārstēšanas.
Produktu pārskats:
Revision: 22
Autorizācija statuss:
Atsaukts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/002332
Autorizācija datums:
2011-07-18
EMEA kods:
EMEA/H/C/002332

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

31-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

31-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

31-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

31-07-2018

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Zāles vairs nav reğistrētas

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Victrelis 200 mg cietās kapsulas

boceprevir

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusprādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir Victrelis un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Victrelis lietošanas

Kā lietot Victrelis

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Victrelis

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Victrelis un kādam nolūkam to lieto

Kas ir Victrelis

Victrelis satur aktīvo vielu, ko sauc par boceprevīru un kas palīdz cīnīties ar C hepatīta infekciju,

pārtraucot C hepatīta vīrusu vairošanos. Victrelis vienmēr jālieto kopā ar divām citām zālēm. To

nosaukumi ir alfa peginterferons un ribavirīns. Victrelis nedrīkst lietot vienu pašu.

Kādam nolūkam Victrelis lieto

Victrelis kombinācijā ar alfa peginterferonu un ribavirīnu lieto hroniskas C hepatīta vīrusa infekcijas

(ko sauc arī par HCV infekciju) ārstēšanai pieaugušajiem.

Victrelis var lietot pieaugušajiem, kuriem iepriekš HCV infekcija nav ārstēta, kā arī pieaugušajiem,

kuri iepriekš ir lietojuši zāles, kuras sauc par “interferoniem” vai “pegilētajiem interferoniem”.

Kā Victrelis darbojas

Victrelis nomāc tiešo vīrusu replikāciju un šādā veidā veicina C hepatīta vīrusu skaita samazināšanos

Jūsu organismā.

2.

Kas Jums jāzina pirms Victrelis lietošanas

Nelietojiet Victrelis kombinācijā ar alfa peginterferonu un ribavirīnu šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija pret boceprevīru vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir iestājusies grūtniecība;

ja Jums ir slimība, ko sauc par "autoimūnu hepatītu";

ja Jūs lietojat bepridilu, pimozīdu, lurazidonu, midazolāmu (iekšķīgi), triazolāmu (iekšķīgi),

simvastatīnu, lovastatīnu, alfuzosīnu, silodosīnu, melnā rudzu grauda alkaloīdu preparātus

(piemēram, dihidroergotamīnu, ergonovīnu, ergotamīnu vai metilergonovīnu), lumefantrīnu,

halofantrīnu, kvetiapīnu vai tirozīnkināzes inhibitorus.

Nelietojiet Victrelis, ja kaut kas no iepriekš minētā ir attiecināms uz Jums. Ja šaubāties, pirms

Victrelis lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Zāles vairs nav reğistrētas

Atgādinājums: pirms sākt lietot Victrelis, lūdzam izlasīt punktu “Nelietojiet” arī alfa peginterferona

un ribavirīna lietošanas instrukcijās.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu pirms zāļu lietošanas šādos gadījumos:

ja Jums jebkad ir bijusi ar asinīm saistīta problēma, piemēram, anēmija (nepietiekami daudz

veselu eritrocītu, kas nogādā skābekli Jūsu orgānos;

ja Jums kādreiz ir bijušas asins sastāva pārmaiņas, piemēram, neitropēnija (noteikta veida balto

asins šūnu trūkums). Neitropēnija ietekmē Jūsu organisma spēju cīnīties ar infekcijām;

ja Jums jebkad ir bijusi ar asinīm saistīta problēma, piemēram, pancitopēnija (trombocītu,

eritrocītu un leikocītu skaita samazināšanās);

ja pašlaik ir vai kādreiz ir bijusi B hepatīta vīrusinfekcija, jo šajā gadījumā ārsts, iespējams, Jūs

vēlēsies novērot stingrāk;

ja Jums ir aknu mazspēja;

ja Jums ir vēl kādi aknu darbības traucējumi papildus C hepatīta infekcijai;

ja Jums ir HIV (cilvēka imūndeficīta vīruss) vai ja Jums jebkad ir bijušas citas ar imūnsistēmu

saistītas problēmas;

ja Jums ir transplantēts orgāns;

ja Jums ir cita, nevis 1. genotipa C hepatīts;

ja esat pacients, kuram iepriekš bijusi neveiksmīga ārstēšana ar HCV proteāzes inhibitoru;

ja Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim ir neregulāra sirdsdarbība, īpaši stāvoklis, ko dēvē

par “QT intervāla pagarināšanos”;

ja Jums ir zems kālija līmenis asinīs (hipokaliēmija).

Ja kaut kas no iepriekš minētā ir attiecināms uz Jums (vai ja neesat pārliecināts), pirms Victrelis

lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Lietojot Victrelis kombinācijā ar ribavirīnu un alfa peginterferonu, ir ziņots par nopietnām alerģiskām

reakcijām. Sīkāku informāciju lūdzu skatīt apunktā "Iespējamās blakusparādības".

Analīzes

Ārsts Jums regulāri veiks asins analīzes. Šīs asins analīzes jāveic vairāku iemeslu dēļ:

lai Jūsu ārsts zinātu, vai ārstēšana Jums palīdz;

lai palīdzētu Jūsu ārstam lemt, cik ilgi tiksiet ārstēts ar Victrelis;

lai pārbaudītu blakusparādības.

Citas zāles un Victrelis

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis. Tas

attiecas arī uz bezrecepšu zālēm un augu valsts līdzekļiem.

Jo īpaši nelietojiet Victrelis, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm:

alfuzosīnu un silodosīnu – lieto palielinātas prostatas simptomu ārstēšanai;

bepridilu – lieto sirdsdarbības traucējumu gadījumā;

pimozīdu vai lurazidonu – lieto garīgās veselības traucējumu gadījumā;

midazolāmu vai triazolāmu – iekšķīgi lieto kā miega līdzekļus;

statīnus – simvastatīnu vai lovastatīnu;

"melnā rudzu grauda alkaloīdu " tipa zāles, piemēram, dihidroergotamīnu, ergonovīnu,

ergotamīnu vai metilergonovīnu, ko lieto migrēnas un spiedošu galvassāpju ārstēšanai;

lumefantrīnu un halofantrīnu – zāles pret malāriju;

kvetiapīnu – lieto šizofrēnijas, bipolāru traucējumu un depresijas ārstēšanai;

tirozīnkināzes inhibitorus – lieto kā zāles pret vēzi.

Nelietojiet Victrelis, ja lietojat kādas no iepriekš minētajām zālēm. Ja Jums ir kādas šaubas, pirms

Victrelis lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu.

Zāles vairs nav reğistrētas

Turklāt pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja lietojat kādas no tālāk minētajām zālēm:

kontraceptīvos līdzekļus - drospirenonu;

CYP3A4 induktorus (piemēram, antibiotisko līdzekli - rifampicīnu un pretkrampju zāles -

karbamazepīnu, fenobarbitālu, fenitoīnu);

antiaritmiskos līdzekļus – amiodaronu, hinidīnu;

antibakteriālos līdzekļus – pentamidīnu;

dažus neiroleptiskos līdzekļus;

pretsēnīšu līdzekļus – ketokonazolu, itrakonazolu, posakonazolu, vorikonazolu;

HIV nenukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitorus efavirenzu, etravirīnu;

HIV proteāzes inhibitorus - atazanavīru, darunavīru, lopinavīru, ritonavīru;

intravenozi ievadītus nomierinošus līdzekļus – benzodiazepīnu (piemēram, alprazolāmu,

midazolāmu, triazolāmu);

imūnsupresantus - takrolīmu, sirolīmu, ciklosporīnu;

atsevišķus statīnus - atorvastatīnu vai pravastatīnu;

metadonu;

hormonu aizstājterapiju – estrogēnus saturošas zāles;

zāles, ko lieto, lai samazinātu asinsspiedienu - kalcija kanālu blokatori (piemēram, amlodipīns,

diltiazems, felodipīns, nikardipīns, nifedipīns, nisoldipīns, verapamils);

zāles, ko lieto palielinātas prostatas simptomu ārstēšanai – doksazosīns un tamsulosīns;

varfarīns un citas līdzīgas zāles, ko sauc par K vitamīna antagonistiem un ko lieto asins

sašķidrināšanai. Ārstam var būt nepieciešams veikt biežāk asins analīzes, lai pārbaudītu, cik

labi var sarecēt Jūsu asinis.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Victrelis lietošanas dēļ kopā ar ribavirīnu jāizvairās no grūtniecības iestāšanās. Ribavirīns var būt ļoti

bīstams nedzimušam mazulim. Tādēļ Jums un Jūsu partnerim jābūt īpaši piesardzīgiem

dzimumkontaktu laikā, ja vien ir jebkāda grūtniecības iestāšanās iespēja:

ja esat sieviete reproduktīvā vecumā un lietojat ribavirīnu:

Jūsu grūtniecības testam jābūt negatīvam pirms terapijas uzsākšanas, katru mēnesi terapijas laikā

un 4 mēnešus pēc terapijas pabeigšanas. Jums jālieto efektīva kontracepcijas metode ribavirīna

lietošanas laikā un 4 mēnešus pēc lietošanas pārtraukšanas. Tas jāpārrunā ar ārstu.

ja est vīrietis un lietojat ribavirīnu:

dzimumkontaktu laikā ar grūtnieci jālieto prezervatīvs. Tas samazinās iespēju, ka ribavirīns

nokļūst sievietes organismā. Ja Jūsu partnere nav grūtniece, bet ir reproduktīvā vecumā, viņai

katru mēnesi Jūsu terapijas laikā un 7 mēnešus pēc terapijas pārtraukšanas jāveic grūtniecības

tests. Jums un Jūsu partnerei jālieto efektīva kontracepcijas metode, kamēr Jūs lietojat ribavirīnu

un 7 mēnešus pēc terapijas pārtraukšanas. Tas jāpārrunā ar ārstu.

Boceprevīrs var izdalīties mātes pienā cilvēkam. Ja barojat bērnu ar krūti, Jūsu ārsts ieteiks Jums

pārtraukt krūts barošanu vai Victrelis lietošanu barošanas ar krūti periodā.

Atgādinājums: lūdzu, pirms Victrelis lietošanas sākuma izlasiet arī alfa peginterferona un ribavirīna

lietošanas instrukciju punktu ”Grūtniecība un barošana ar krūti”.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Victrelis neietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot iekārtas vai mehānismus. Tomēr

Victrelis, alfa peginterferona un ribavirīna kombinācija var izraisīt nogurumu, ģīboni, griešanās

sajūtu, asinsspiediena pārmaiņas, apmulsumu vai neskaidru redzi. Ja tā notiek, nevadiet

transportlīdzekļus un nelietojiet nekādus darbarīkus vai mehānismus.

Victrelis satur laktozi

Victrelis satur laktozi (cukura veids). Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jūs nepanesat vai nespējat sagremot

noteiktus cukura veidus (ka Jums ir dažu cukura veidu nepanesība), piemēram, ja Jums ir Lapp

Zāles vairs nav reğistrētas

laktāzes deficīts vai glikozes-galaktozes malabsorbcija, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar savu

ārstu.

3.

Kā lietot Victrelis

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Cik daudz lietot

Ieteicamā Victrelis deva ir pa četrām kapsulām trīs reizes dienā (kopā 12 kapsulas dienā). Šīs kapsulas

jāieņem no rīta, pēcpusdienā un vakarā, kopā ar maltīti vai vieglu uzkodu. Ja zāles netiek lietotas kopā

ar uzturu, tas var nopietni ietekmēt veiksmīgas ārstēšanas iespēju.

Kā lietot šīs zāles

Raujiet aiz "ļipiņas", lai tiktu pie kapsulas — nespiediet kapsulu cauri blisterim, jo spiežot

kapsulu cauri iepakojumam, tā var salūzt.

Šīs zāles jālieto iekšķīgi.

Zāles jālieto ēdienreižu laikā vai kopā ar vieglu uzkodu.

Victrelis vienmēr tiek lietots kopā ar alfa peginterferonu un ribavirīnu.

Šo zāļu lietošanas ilgums ir atkarīgs no Jūsu atbildes reakcijas un ārstēšanas plāna.

Atgādinājums: lūdzu, pirms Victrelis lietošanas sākuma izlasiet arī alfa peginterferona un ribavirīna

lietošanas instrukcijas sadaļu ”Iespējamās blakusparādības”.

Ja esat lietojis Victrelis vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Victrelis vairāk nekā noteikts, nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai dodieties uz

tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu.

Ja esat aizmirsis lietot Victrelis

Ja esat aizmirsis devu un līdz nākamās devas lietošanas laikam palicis vairāk par 2 stundām,

lietojiet aizmirsto devu kopā ar ēdienu. Pēc tam turpiniet lietot kapsulas, kā ierasts.

Savukārt, ja līdz nākamās devas lietošanas laikam palicis mazāk par 2 stundām, izlaidiet

aizmirsto devu.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par to, kā rīkoties, konsultējieties ar savu ārstu.

Ja Jūs pārtraucat lietot Victrelis

Nepārtrauciet lietot Victrelis, ja vien to neliek darīt Jūsu ārsts.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam, jo ārstēšana varētu

neiedarboties.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Šīs zāles

var izraisīt sekojošās blakusparādības:

Ja pamanāt kādu no tālāk minētajām nopietnajām blakusparādībām, pārtrauciet lietot

Victrelis un nekavējoties vērsieties pie ārsta, jo Jums var būt nepieciešama tūlītēja medicīniskā

palīdzība:

apgrūtināta elpošana vai rīšana, sēkšana, nātrene, nieze, sejas, acu, lūpu, mēles vai rīkles

tūska — tās ir alerģiskas reakcijas pazīmes.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pārējās blakusparādības var būt šādas:

Ļoti bieži (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem)

Vispārīgi: galvassāpes; drebuļi, drudzis; slikta dūša; gripai līdzīgi simptomi; reibonis, nespēks;

nespēja gulēt; samazināta ēstgriba, ķermeņa masas zudums; elpas trūkums.

Mute, deguns vai rīkle: klepus, sausuma sajūta mutē, dīvaina garša.

Āda un mati: sausa āda, nieze, izsitumi; matu izkrišana vai matu biezuma samazināšanās.

Locītavas un muskuļi: neparasts vājums; sāpīgas, pietūkušas locītavas; sāpes muskuļos, kuru

cēlonis nav fiziska slodze.

Kuņģis un zarnu trakts: caureja; vemšana.

Psihiska rakstura traucējumi: trauksmainība; stipras skumjas vai bezvērtīguma sajūta

(depresija); aizkaitināmība, sasprindzinājums un nemiers.

Asinis: mazs sarkano asins šūnu skaits (anēmija), eritrocītu skaita samazināšanās — pazīmes

var būt noguruma sajūta, galvassāpes, elpas trūkums slodzes gadījumā; mazs neitrofilo leikocītu

skaits (neitropēnija), mazs leikocītu skaits — pazīmes var būt biežāka infekciju rašanās nekā

parasti, ieskaitot drudzi, stiprus drebuļus, kakla sāpes vai čūlas mutes dobumā.

Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

Vispārīgi: drebuļi; samaņas zudums; apgrūtināta elpošana; slāpes; miega traucējumi;

pulsējošas galvassāpes; slikta vispārējā pašsajūta; griešanās sajūta.

Acis vai ausis: sausas acis; troksnis ausīs; redzes pārmaiņas.

Mute, deguns vai rīkle: sāpes mutē, zobu sāpes; sāpes norijot; asiņošana no deguna, aizlikts

deguns; ožas sajūtas izmaiņas; jēli un virs gļotādas virsmas pacelti laukumi mutes dobumā; ļoti

stipras slāpes un sausuma sajūta mutē vai sausa āda; vairogdziedzera, kakla vai balsenes

pietūkums; pavājināta vairogdziedzera darbība; čūlas vai pietūkums mutes dobumā, dedzinoša

sajūta uz mēles; spiediena vai pilnuma sajūta degunā, vaigos un aiz acīm — dažkārt ar

pulsējošām sāpēm, drudzi vai aizliktu degunu (sinusīts).

Āda un mati: aukstumpumpas, ādas tirpšana vai notirpums; pavājināta reakcija uz

pieskārieniem vai taustes sajūta; ādas izsitumi, ādas izsitumi ar plankumiem, sarkana āda;

sarkani, pacelti ādas izsitumi, dažkārt ar pūslīšiem, kuri pildīti ar strutām; karsta, jutīga un

sarkana āda, dažkārt ar drudzi un drebuļiem; pastiprināta svīšana; ādas slimība ar bieziem

sarkanas ādas laukumiem — bieži ar sudrabotām "zvīņām".

Locītavas un muskuļi: muskuļu spazmas; noguruma sajūta, muskuļu vājums, aukstuma sajūta;

muguras sāpes, kakla sāpes, sāpes rokās vai kājās.

Kuņģis un zarnu trakts: sāpes kuņģī un vēdera augšējā labajā daļā vai mugurpusē; dedzinoša

sajūta kuņģī, gremošanas traucējumi; vēdera uzpūšanās sajūta, atraugas.

Anālā atvere: gāzu izdalīšanās (flatulence); hemoroīdi; apgrūtināta izkārnījumu izvadīšana

(aizcietējums).

Urīnizvades sistēma: biežāka tualetes apmeklēšana urinēšanas nolūkā nekā parasti.

Seksuāla rakstura traucējumi: samazināta dzimumtieksme; apgrūtināta erekcijas panākšana

vai saglabāšana.

Psihiska rakstura traucējumi: garastāvokļa pārmaiņas, uzbudinājums; atmiņas zudums,

apgrūtināta koncentrēšanās spēja.

Krūškurvis: apgrūtināta elpošana; diskomforta sajūta krūškurvī, sāpes krūtīs; spiediena sajūta

krūškurvī ar apgrūtinātu elpošanu vai sēkšanu.

Sirdsdarbība vai asinsrite: paātrināta vai nevienmērīga sirdsdarbība; augsts vai zems

asinsspiediens.

Asinis: trombocītu skaita samazināšanās — pazīmes var būt lielāka nosliece uz asiņošanu vai

asinsizplūdumiem nekā parasti; augsts cukura (glikozes) līmenis asinīs, augsts triglicerīdu

līmenis asinīs, augsts urīnskābes līmenis asinīs; trombocītu, eritrocītu un leikocītu skaita

samazināšanās (pancitopēnija); būtisks balto asins šūnu skaita samazinājums (agranulocitoze).

Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

Vispārīgi: neskaidra sajūta galvā, artrīts; pastiprināta nosliece uz asiņošanu; pietūkuši

dziedzeri kaklā vai padusē, vai cirksnī; intensīvas dedzinošas vai durstošas sāpes; paaugstināta

jutība pret gaismu, skaņu vai izjutām vai garšām; cukura diabēts.

Zāles vairs nav reğistrētas

Acis vai ausis: apsārtušas acis; acu sāpes; kurlums; dzirdes traucējumi; plakstiņu pietūkums;

pastiprināta asarošana; šķidruma sūkšanās no auss vai acs; savāda sajūta ap aci, sarkans

plankums uz acs baltuma; dzelteni acu baltumi vai āda.

Mute, deguns vai rīkle: aizsmakums, sausa rīkle vai lūpas; sāpīgas vai asiņojošas smaganas;

jutīgi zobi vai zobu sāpes; mēles pietūkums, krāsas izmaiņas vai čūlas uz tās; pūslīši uz mēles;

stipras sāpes norijot; sāpes krūtīs plaušu rajonā; sāpes krūtīs, kuras pastiprinās dziļas ieelpas

gadījumā; nekontrolēta siekalošanās; pastiprināta vairogdziedzera darbība.

Āda un mati: nātrene; vaļēja čūla; nespēja panest karstumu; izteikti sarkana seja; bāla seja;

dzeltena āda; izsitumi saules gaismas dēļ; normāli nedzīstošas brūces.

Pēdas vai plaukstas vai kājas vai rokas: sāpju sajūta, notirpums, tirpšana; asins receklis vēnā;

rokas vai kājas salšanas sajūta; sāpīgs locītavu, visbiežāk pēdu, iekaisums (podagra).

Kuņģis un zarnu trakts: sāpes vēdera apakšējā daļā; aizkuņģa dziedzera iekaisums.

Urīnizvades sistēma: sāpes urinējot; dedzināšanas sajūta vai apgrūtināta urinēšana; celšanās

vairākas reizes naktī, lai urinētu.

Taisnā zarna vai anālā atvere: nieze ap anālo atveri; nespēja izvadīt izkārnījumus vai

izkārnījumu krāsas izmaiņas; biežas zarnu kustības; asiņošana no anālās atveres.

Seksuāla rakstura traucējumi: menstruāciju iztrūkums; spēcīga vai paildzināta menstruālā

asiņošana; dzemdes asiņošana (t.i. ilgāk ˃7 dienām vai pastiprināta asiņošana ar neregulāriem

intervāliem vai biežāki intervāli kā parasti, asiņošana sievietēm menopauzē vismaz 6 mēnešus

līdz 1 gadam pēc menstruāciju izbeigšanās).

Psihiska rakstura traucējumi: dusmas; naidīga attieksme vai uzvedība; draudīga uzvedība;

sarežģījumi ar narkotisku vielu ļaunprātīgu lietošanu; patoloģiska uzvedība; apmulsuma sajūta;

domas par pašnāvību; pēkšņas stipras bailes vai bažas; sajūta, ka Jūs izseko; grūtības risināt

problēmas.

Muskuļi: kaulu sāpes; lokālas vai izplatītas sāpes.

Krūškurvis: pneimonija.

Sirdsdarbība vai asinsrite: traucēta vai paātrināta sirdsdarbība; sirds slimība, kuras cēlonis ir

slikta sirds apasiņošana.

Asinis: zems kālija līmenis asinīs; augsts kalcija līmenis asinīs.

Reti (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

Vispārīgi: elpošanas un rīšanas traucējumi, vairogdziedzera audzējs; asins infekcija; ķermeņa

orgānu pietūkums vai palielināšanās; slimība, kura noved pie progresējošas muskuļu paralīzes;

smadzeņu slimība — pazīmes var būt galvassāpes un drudzis, noteiktas ķermeņa daļas paralīze,

kakla stīvums vai jutīgums pret gaismu.

Acis vai ausis: ausu sāpes.

Āda un mati: ādas apsārtums; bakteriāla ādas infekcija.

Kuņģis un zarnu trakts: problēmas ar barības sagremošanu; vemšana ar asinīm; vemšana,

caureja un stipras sāpes vēdera augšdaļas labajā pusē.

Seksuāla rakstura traucējumi: spermas daudzuma samazināšanās.

Psihiska rakstura traucējumi: garastāvokļa izmaiņas; sajūta, ka dzīve brūk; reāli nepastāvošu

parādību redzēšana, jušana vai dzirdēšana (halucinācijas); domas par pašnāvību, pašnāvības

mēģinājums; lielas laimes sajūta (mānija), kam seko dziļas skumjas vai bezvērtīguma sajūta.

Krūškurvis: elpas trūkums, atrodoties guļus stāvoklī; smaga plaušu infekcija, piemēram,

pneimonija; stipras sāpes krūtīs, kuras pastiprinās elpojot; sāpes aiz krūšu kaula, kuras var

izplatīties uz kaklu un pleciem.

Sirdsdarbība vai asinsrite: sirdslēkme; elpošanas apstāšanās; asins receklis kājā vai rokā;

pavājināta noteiktu smadzeņu daļu apasiņošana (piemēram, reibonis, redzes dubultošanās vai

vājuma sajūta abās ķermeņa pusēs).

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Āda un mati: izteikti izsitumi, kas var būt novērojami kopā ar drudzi, nogurumu, sejas vai

limfmezglu pietūkumu, eozinofīlo (balto asins šūnu veids) asins šūnu skaita palielināšanos,

ietekmi uz aknām, nierēm vai plaušām (reakcija, kuru sauc par DRESS); nopietnas ādas

reakcijas, tajā skaitā čūlas vai ādas lobīšanās (reakcijas sauc par Stīvensa-Džonsona sindromu).

Zāles vairs nav reğistrētas

Nieres: nieru darbības traucējumi (parasti atjaunojas pēc terapijas pabeigšanas).

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot

par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Victrelis

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc „Derīgs līdz”

un "EXP". Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāšana pie farmaceita

Uzglabāt ledusskapī (temperatūrā 2

C–8

Uzglabāšana pie pacienta

Uzglabāt ledusskapī (temperatūrā 2

C–8

C) līdz derīguma termiņa beigām

Līdz derīguma termiņa beigām ne ilgāk par trim mēnešiem uzglabāt ārpus ledusskapja

temperatūrā līdz 30

C. Pēc tam šīs zāles jāiznīcina.

Uzglabāt oriģinālajā blisterī. Sargāt no mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojatŠie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Victrelis satur

Aktīvā viela ir boceprevīrs. Katra cietā kapsula satur 200 mg boceprevīra.

Citas sastāvdaļas ir nātrija laurilsulfāts, mikrokristāliskā celuloze, laktozes monohidrāts,

kroskarmelozes nātrija sāls, preželatinizēta ciete, magnija stearāts, dzeltenais dzelzs oksīds

(E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), titāna dioksīds (E171), želatīns un šellaka.

Victrelis ārējais izskats un iepakojums

Šīm cietajām kapsulām ir dzeltenbrūns vāciņš ar "MSD" logotipu, kas uzdrukāts ar sarkanu tinti, un

pelēkbalta pamatne ar "314", kas uzdrukāts ar sarkanu tinti.

Atlobāmi blisteri, kuros ir 12 cietās kapsulas (blisteri pa 3 x 4 kapsulām).

Iepakojumu lielumi: kartona kārbiņa ar 84 cietajām kapsulām un daudzdevu iepakojums, kas satur

336 (4 iepakojumi pa 84) cietās kapsulas.

Visi iepakojuma lielumi var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Ražotājs

Merck Sharp & Dohme Ltd

S-P Labo NV

Hertford Road, Hoddesdon

Industriepark 30

Hertfordshire

B-2220 Heist-op-den-Berg

EN11 9BU

Beļģija

Lielbritānija

Zāles vairs nav reğistrētas

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības

īpašnieka vietējo pārstāvniecību:

Belgique/België/Belgien

MSD Belgium BVBA/SPRL

Tél/Tel: 0800 38 693 (+32(0)27766211)

dpoc_belux@merck.com

Lietuva

UAB Merck Sharp & Dohme

Tel.: +370 5 278 02 47

msd_lietuva@merck.com

България

Мерк Шарп и Доум България ЕООД

Тел.: +359 2 819 3737

info-msdbg@merck.com

Luxembourg/Luxemburg

MSD Belgium BVBA/SPRL

Tél/Tel: +32(0)27766211

dpoc_belux@merck.com

Česká republika

Merck Sharp & Dohme s.r.o.

Tel.: +420 233 010 111

dpoc_czechslovak@merck.com

Magyarország

MSD Pharma Hungary Kft.

Tel.: +361 888 53 00

hungary_msd@merck.com

Danmark

MSD Danmark ApS

Tlf: +45 4482 4000

dkmail@merck.com

Malta

Merck Sharp & Dohme Cyprus Limited

Tel: 8007 4433 (+356 99917558)

malta_info@merck.com

Deutschland

MSD SHARP & DOHME GMBH

Tel: 0800 673 673 673 (+49 (0) 89 4561 2612)

e-mail@msd.de

Nederland

Merck Sharp & Dohme BV

Tel: 0800 9999000 (+31 23 5153153)

medicalinfo.nl@merck.com

Eesti

Merck Sharp & Dohme OÜ

Tel.: +372 6144 200

msdeesti@merck.com

Norge

MSD (Norge) AS

Tlf: +47 32 20 73 00

msdnorge@ msd.no

Ελλάδα

MSD Α.Φ.Β.Ε.Ε.

Τηλ: +30 210 98 97 300

dpoc_greece@merck.com

Österreich

Merck Sharp & Dohme Ges.m.b.H.

Tel: +43 (0) 1 26 044

msd-medizin@merck.com

España

Merck Sharp & Dohme de España, S.A.

Tel: +34 91 321 06 00

msd_info@merck.com

Polska

MSD Polska Sp.z o.o.

Tel.: +48 22 549 51 00

msdpolska@merck.com

France

MSD France

Tél: + 33 (0) 1 80 46 40 40

Portugal

Merck Sharp & Dohme, Lda

Tel: +351 21 4465700

clic@merck.com

Hrvatska

Merck Sharp & Dohme d.o.o.

Tel: + 385 1 6611 333

croatia_info@merck.com

România

Merck Sharp & Dohme Romania S.R.L.

Tel: +40 21 529 29 00

msdromania@merck.com

Zāles vairs nav reğistrētas

Ireland

Merck Sharp & Dohme Ireland (Human Health)

Limited

Tel: +353 (0)1 299 8700

medinfo_ireland@merck.com

Slovenija

Merck Sharp & Dohme, inovativna zdravila

d.o.o.

Tel: + 386 1 5204 201

msd_slovenia@merck.com

Ísland

Vistor hf.

Sími: +354 535 7000

Slovenská republika

Merck Sharp & Dohme, s. r. o.

Tel.: +421 2 58282010

dpoc_czechslovak@merck.com

Ιtalia

MSD Italia S.r.l.

Tel: +39 06 361911

medicalinformation.it@merck.com

Suomi/Finland

MSD Finland Oy

Puh/Tel: +358 (0) 9 804650

info@msd.fi

Κύπρος

Merck Sharp & Dohme Cyprus Limited

Τηλ: 800 00 673 (+357 22866700)

cyprus_info@merck.com

Sverige

Merck Sharp & Dohme (Sweden) AB

Tel: +46 77 5700488

medicinskinfo@merck.com

Latvija

SIA Merck Sharp & Dohme Latvija

Tel: +371 67364224

msd_lv@merck.com.

United Kingdom

Merck Sharp & Dohme Limited

Tel: +44 (0) 1992 467272

medicalinformationuk@merck.com

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {MM/GGGG}.

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

Zāles vairs nav reğistrētas

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Victrelis 200 mg cietās kapsulas

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra cietā kapsula satur 200 mg boceprevīra (boceprevir).

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katra kapsula satur 56 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula.

Kapsulai ir dzeltenbrūns, necaurspīdīgs vāciņš, uz kura ar sarkanu tinti uzdrukāts "MSD" logotips, un

pelēkbalts, necaurspīdīgs korpuss, uz kura ar sarkanu tinti uzdrukāts kods "314".

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Victrelis indicēts 1. genotipa C hepatīta vīrusa (HCH) hroniskas infekcijas ārstēšanai kombinācijā ar

alfa peginterferonu un ribavirīnu pieaugušiem pacientiem ar kompensētu aknu slimību, kuriem

terapija iepriekš nav veikta vai iepriekšējā terapija bijusi neveiksmīga (skatīt 4.4. un

5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Ārstēšana ar Victrelis jāsāk un jāuzrauga ārstam, kam ir pieredze hroniska C hepatīta ārstēšanā.

Devas

Victrelis jālieto kombinācijā ar alfa peginterferonu un ribavirīnu. Pirms sākt terapiju ar Victrelis,

jāiepazīstas ar alfa peginterferona un ribavirīna (PR) zāļu aprakstu.

Ieteicamā Victrelis deva ir 800 mg iekšķīgi trīs reizes dienā kopā ar pārtiku (maltīti vai vieglu

uzkodu). Maksimālā Victrelis dienas deva ir 2400 mg. Lietošana bez uztura varētu būt saistīta ar

iedarbības zudumu suboptimālas koncentrācijas dēļ.

Pacienti bez cirozes, kas iepriekš nav ārstēti vai kam iepriekš veiktā terapija bijusi neveiksmīga

Tālāk sniegtie ieteikumi par devām dažām apakšgrupām atšķirtas no devām, kas pētītas 3. fāzes

pētījumos (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

1. tabula

Terapijas ilgums, izmantojot atbildes reakcijas noteiktas terapijas (Response-Guided Therapy; RGT)

vadlīnijas pacientiem bez cirozes, kam iepriekš nav veikta ārstēšana vai kam iepriekš ārstēšana ar

interferonu un ribavirīnu ir bijusi neveiksmīga

Iepriekš

neārstēti

pacienti

NOVĒRTĒJUMS*

(HCV RNS rezultāti

)

RĪCĪBA

8. ārstēšanas

nedēļā

24. ārstēšanas

nedēļā

Nav nosakāmi

Nav nosakāmi

Ārstēšanas ilgums = 28 nedēļas

Lietot alfa peginterferonu un

ribavirīnu pirmās četras nedēļas

un pēc tam

turpināt visu triju zāļu lietošanu

(alfa peginterferonu un ribavirīnu

(PR + Victrelis)) un pabeigt

lietošanu 28. ārstēšanas nedēļas

beigās (28. ĀN).

Nosakāmi

Nav nosakāmi

Ārstēšanas ilgums = 48 nedēļas

Lietot alfa peginterferonu un

ribavirīnu pirmās četras nedēļas

un pēc tam

turpināt visu triju zāļu lietošanu

(PR + Victrelis) un pabeigt

lietošanu 36. ĀN un pēc tam

lietot alfa peginterferonu un

ribavirīnu un pabeigt lietošanu

48. ārstēšanas nedēļas beigās.

Pacienti,

kuriem

iepriekšējā

terapija

bijusi

neveiksmīga

Nav nosakāmi

Nav nosakāmi

Ārstēšanas ilgums = 48 nedēļas

Lietot alfa peginterferonu un

ribavirīnu pirmās četras nedēļas

un pēc tam

turpināt visu triju zāļu lietošanu

(PR + Victrelis) un pabeigt

lietošanu 36. ĀN un pēc tam

lietot alfa peginterferonu un

ribavirīnu un pabeigt lietošanu

48. ārstēšanas nedēļas beigās.

Nosakāmi

Nav nosakāmi

*Pārtraukšanas nosacījumi

Ja pacientam ar C hepatīta vīrusu ribonukleīnskābes līmenis (HCV RNS) 8. ārstēšanas nedēļas beigās

pārsniedz vai līdzinās 1000 SV/ml; jāpārtrauc triju zāļu kombinācijas lietošana.

Ja pacientam HCV-RNS 12. ārstēšanas nedēļas beigās pārsniedz vai līdzinās 100 SV/ml; jāpārtrauc

triju zāļu kombinācijas lietošana.

Ja pacientam 24. ĀN ir apstiprināts, nosakāms HCV-RNS līmenis; tad pārtrauc triju līdzekļu

kombinācijas lietošanu.

Klīniskajos pētījumos HCV-RNS plazmā tika noteikts ar Roche COBAS Taqman 2.0 testu, kura

noteikšanas robežvērtība ir 9,3 SV/ml un kvantitatīvās noteikšanas robežvērtība ir 25 SV/ml.

Šī shēma ir pārbaudīta tikai iepriekš ārstētiem pacientiem ar vēlīnu atbildes reakciju (skatīt

5.1. apakšpunktā).

Zāles vairs nav reğistrētas

Visi cirozes slimnieki un pacienti bez atbildes reakcijas

Ieteicamais ārstēšanas ilgums ir 48 nedēļas: 4 nedēļas divu komponentu terapija ar alfa

peginterferonu + ribavirīnu un 44 nedēļas triju komponentu terapija ar alfa peginterferonu +

ribavirīnu + Victrelis (skatīt pārtraukšanas nosacījumus visiem pacientiem, 1. tabula).

Triju komponentu terapijas ilgums pēc pirmajām 4 divkāršās terapijas nedēļām nedrīkst

būt mazāks par 32 nedēļām. Ņemot vērā palielināto blakusparādību risku, lietojot

Victrelis (nozīmīga anēmija), gadījumā ja pacients nepanes ārstēšanu, jāapsver iespēja

pēdējās 12 ārstēšanas nedēļas triju komponentu terapijas vietā izmantot divu komponentu

terapiju (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu). Papildu informāciju par Victrelis lietošanu

pacientiem ar progresējošu aknu slimību skatīt 4.4. apakšpunktā.

Pacienti ar vāju atbildes reakciju pret interferonu

Pacientiem ar vāju atbildes reakciju pret interferonu (kas tika definēta kā HCV-RNS samazinājums 4.

ĀN par < 1-log

), triju komponentu terapijas lietošanu vajadzētu izvērtēt katrā gadījumā individuāli,

jo iespējamība panākt stabilu virusoloģisko atbildes reakciju (SVR) ar triju komponentu terapiju šiem

pacientiem ir zemāka (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Izlaistas devas

Ja pacients aizmirst ieņemt devu un laiks līdz nākamās devas lietošanai ir mazāk nekā 2 stundas,

aizmirstā deva jāizlaiž.

Ja pacients aizmirst ieņemt devu un laiks līdz nākamās devas lietošanai ir vairāk nekā 2 stundas,

aizmirstā deva jālieto kopā ar pārtiku un tad jāturpina parastā lietošanas shēma.

Devas mazināšana

Victrelis devas mazināšana nav ieteicama.

Ja pacientam rodas ar alfa peginterferonu un/vai ribavirīnu saistīta nopietna nevēlama blakusparādība,

alfa peginterferona un/vai ribavirīna deva ir jāsamazina. Sīkāku informāciju, kā samazināt alfa

peginterferona un/vai ribavirīna devu un/vai pārtraukt šo līdzekļu lietošanu, skatīt alfa peginterferona

un ribavirīna zāļu aprakstā. Victrelis nedrīkst lietot tad, ja vienlaikus netiek lietots alfa peginterferons

un ribavirīns.

Pārtraukšanas nosacījumi

Ieteicama terapijas pārtraukšana visiem pacientiem, kam 1) HCV-RNS līmenis 8. ārstēšanas nedēļas

beigās pārsniedz vai līdzinās 1000 SV/ml; vai 2) HCV-RNS līmenis 12. ārstēšanas nedēļas beigās

pārsniedz vai līdzinās 100 SV/ml; vai 3) 24. ĀN ir apstiprināts, nosakāms HCV-RNS līmenis.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Boceprevīra klīniskajos pētījumos pacienti no 65 gadu vecuma nepiedalījās pietiekamā skaitā, lai

varētu noskaidrot, vai gados vecāku un gados jaunāku pētījuma dalībnieku reakcija pret terapiju

atšķiras. Cita klīniskā pieredze neuzrāda gados vecāku un jaunāku pacientu reakcijas atšķirības (skatīt

5.2. apakšpunktu)

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar jebkuras pakāpes nieru darbības traucējumiem Victrelis devas pielāgošana nav

nepieciešama (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem Victrelis devas

pielāgošana nav nepieciešama. Boceprevīrs nav pētīts pacientiem ar dekompensētu cirozi (skatīt

5.2. apakšpunktu). Papildu informāciju par Victrelis lietošanu pacientiem ar progresējošu aknu

slimību skatīt 4.4. apakšpunktā.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pediatriskā populācija

Victrelis drošums un efektivitāte bērniem līdz 18 gadu vecumam vēl nav pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Lai izņemtu šīs cietās kapsulas, jāatloba blistera folija. Victrelis jālieto iekšķīgi kopā ar pārtiku

(maltīti vai vieglu uzkodu).

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Pacientiem ar autoimūnu hepatītu.

Vienlaikus ar citām zālēm, kuru klīrenss stipri atkarīgs no CYP3A4/5, tad, ja palielināta to

koncentrācija plazmā ir saistīta ar nopietnām un/vai dzīvībai bīstamām komplikācijām,

piemēram, perorālu midazolāmu un triazolāmu, bepridilu, pimozīdu, lurazidonu, lumefantrīnu,

halofantrīnu, tirozīnkināzes inhibitoriem, simvastatīnu, lovastatīnu, kvetiapīnu, alfuzosīnu,

silodosīnu un melnā rudzu grauda alkaloīdu atvasinājumiem (dihidroergotamīnu, ergonovīnu,

ergotamīnu, metilergonovīnu) (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Grūtniecība (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Papildus informāciju skatīt alfa peginterferona un ribavirīna zāļu aprakstā.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Anēmija

Alfa peginterferona un ribavirīna terapijas laikā saņemti ziņojumi par anēmijas parādīšanos līdz

4. ārstēšanas nedēļai. Salīdzinājumā ar standarta terapiju boceprevīra pievienošana terapijai ar alfa

peginterferonu un ribavirīnu ir saistīta ar hemoglobīna koncentrācijas papildu pazeminājumu serumā

par aptuveni 1 g/dl līdz 8. ārstēšanas nedēļai (skatīt 4.8. apakšpunktu). Klīniskajos pētījumos, kuros

Victrelis lietoja kombinācijā ar alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu, vidējais laiks no terapijas

uzsākšanas līdz hemoglobīna līmeņa mazāka par 10 g/dl sasniegšanai, salīdzinot ar atsevišķi lietotu

alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu, bija līdzīgs (attiecīgi 71 diena diapazonā no 15-337 dienām un

71 diena diapazonā no 8-337 dienām). Pirms terapijas uzsākšanas, pēc 2., 4., 8. un 12. ārstēšanas

nedēļas un turpmāk atkarībā no klīniskās vajadzības jānosaka pilna asins aina (ar diferencēto leikocītu

formulu). Ja hemoglobīna koncentrācija ir < 10 g/dl (vai < 6,2 mmol/l), var būt nepieciešama

anēmijas ārstēšana (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ribavirīna devas samazināšana ir vēlamā terapijas stratēģija ar ārstēšanu saistītas anēmijas gadījumā

(skatīt 5.1. apakšpunktu). Informāciju par ribavirīna devas mazināšanu un/vai lietošanas pilnīgu

izbeigšanu skatīt ribavirīna zāļu aprakstā. Ja nepieciešama ribavirīna lietošanas pilnīga izbeigšana, tad

jāpārtrauc arī alfa-2b peginterferona un Victrelis lietošana.

Pētījumā, kurā salīdzināja ribavirīna devas samazināšanu un eritropoēzi stimulējošu zāļu lietošanu ar

ārstēšanu saistītas anēmijas gadījumā, eritropoēzi stimulējošu zāļu lietošana tika saistīta ar

paaugstinātu trombembolijas risku (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Neitropēnija

Boceprevīra pievienošana alfa-2b peginterferonam un ribavirīnam palielināja neitropēnijas un 3.–

4. pakāpes neitropēnijas sastopamību salīdzinājumā ar gadījumiem, kad lietots tikai alfa-2b

peginterferons un ribavirīns (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Salīdzinājumā ar kontroles grupu, grupās, kas saņem boceprevīru saturošas shēmas, ir lielāka smagu

vai dzīvībai bīstamu infekciju rašanās tendence. Pirms terapijas uzsākšanas, pēc 2, 4, 8 un 12

Zāles vairs nav reğistrētas

ārstēšanas nedēļām un turpmāk atkarībā no klīniskās vajadzības jānosaka pilna asins aina (ar

diferencēto leikocītu formulu). Samazinoties neitrofīlo leikocītu daudzumam var būt nepieciešama

ribavirīna devas mazināšana vai lietošanas pilnīga izbeigšana. Ja nepieciešama ribavirīna lietošanas

pilnīga izbeigšana, tad jāpārtrauc arī alfa-2b peginterferona un Victrelis lietošana. Infekcijas ieteicams

nekavējoties novērtēt un ārstēt.

Lietošana kombinācijā ar alfa-2a peginterferonu salīdzinājumā ar alfa-2b peginterferonu

Salīdzinājumā ar boceprevīru un alfa-2b peginterferona un ribavirīna kombināciju, boceprevīra

kombinācija ar alfa-2a peginterferonu un ribavirīnu bija saistīta ar lielāku neitropēnijas (tostarp

4. pakāpes neitropēnijas) un infekciju sastopamību.

Lūdzu, skatiet alfa peginterferona zāļu aprakstu.

Pancitopēnija

Saņemti ziņojumi par pancitopēniju pacientiem, kas saņēmuši Victrelis kombinācijā ar alfa

peginterferonu un ribavirīnu. Pirms terapijas uzsākšanas, pēc 2, 4, 8 un 12 ārstēšanas nedēļām un

turpmāk atkarībā no klīniskās vajadzības jānosaka pilna asins aina (ar diferencēto leikocītu formulu).

Paaugstināta jutība

Victrelis, alfa peginterferona un ribavirīna kombinētas terapijas laikā tika novērotas nopietnas, akūtas

paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, nātrene, angioneirotiskā tūska). Gadījumā, ja rodas šāda

reakcija, kombinēto terapiju jāpārtrauc un nekavējoties jāuzsāk atbilstoša terapija (skatīt 4.3. un

4.8. apakšpunktu).

Pacienti ar progresējošu aknu slimību

Victrelis drošums un efektivitāte, lietojot kombinācijā ar alfa peginterferonu un ribavirīnu, pacientiem

ar dekompensētu cirozi nav pētīta.

Lūdzu skatīt alfa peginterferona zāļu aprakstā kontrindikācijas pacientiem ar dekompensētu aknu

slimību.

Hipoalbuminēmija un zems trombocītu līmenis, kā arī smaga infekcija ir identificēti kā prognostiskie

faktori aknu slimību smagām komplikācijām.

Victrelis lietošana kombinācijā ar alfa peginterferonu un ribavirīnu nav ieteicama pacientiem ar

trombocītu skaitu < 100 000/mm

un/vai albumīna līmeni serumā < 35 g/l un/vai koagulopātijas

pazīmēm (Starptautiskais standartizētais koeficients (INR) >1,7). Ja terapija tiek uzsākta, rūpīgi

jānovēro infekcijas un aknu funkcijas pasliktināšanās pazīmes .

Drospirenonu saturošas zāles

Pacientēm, kas lieto drospirenonu saturošas zāles, jāievēro piesardzība, ja viņām ir nosliece uz

hiperkaliēmiju, kā arī pacientēm, kas lieto kālijsaudzējošus diurētiskos līdzekļus. Jāapsver citu

pretapaugļošanās līdzekļu lietošana (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Monoterapija ar HCV proteāzi

Pamatojoties uz klīnisko pētījumu rezultātiem, Victrelis nedrīkst lietot monoterapijā, jo tad, ja netiek

lietota anti-HCV līdzekļu kombinācija, ir liela rezistences pastiprināšanās varbūtība (skatīt

5.1. apakšpunktu).

Nav zināms, kāda ir Victrelis lietošanas ietekme uz vēlāk lietotu HCV proteāzes inhibitoru, tai skaitā

atkārtotas Victrelis terapijas, aktivitāti.

Zāles vairs nav reğistrētas

Laboratoriskie izmeklējumi

Skatīt alfa peginterferona un ribavirīna zāļu aprakstā ieteiktos laboratoriskos izmeklējumus pirms

terapijas uzsākšanas, ārstēšanas laikā un pēc ārstēšanas, ieskaitot hematoloģiskos, bioķīmiskos (tajā

skaitā aknu funkcionālo testu) izmeklējumus un grūtniecības testu.

HCV-RNS līmenis jāpārbauda ārstēšanas 8, 12 un 24 nedēļā un turpmāk atkarībā no klīniskās

vajadzības.

Pirms terapijas uzsākšanas, pēc 2, 4, 8 un 12 ārstēšanas nedēļām un turpmāk atkarībā no klīniskās

vajadzības jānosaka pilna asins aina (ar diferencēto leikocītu formulu).

Lietošana pacientiem ar vienlaikus HIV infekciju

Boceprevīra lietošana kombinācijā ar alfa peginterferonu un ribavirīnu tika novērtēta kopumā

98 pacientiem (64 pacienti lietoja boceprevīru), kas vienlaikus inficēti ar cilvēka imūndeficīta vīrusu

(HIV) un HCV 1. genotipu, kuriem hroniska HCV infekcija nebija iepriekš ārstēta (skatīt 4.8. un 5.1.

apakšpunktu). Datus par zāļu mijiedarbību starp antiretrovirāliem līdzekļiem skatīt 4.5. apakšpunktu.

Lietošana pacientiem ar vienlaikus HBV infekciju

Drošums un efektivitāte, lietojot Victrelis atsevišķi vai kombinācijā ar alfa peginterferonu un

ribavirīnu hroniskas 1. genotipa C hepatīta infekcijas ārstēšanai pacientiem, kas vienlaikus inficēti ar

B hepatīta vīrusu (HBV) un HCV, nav pētīta.

Ir ziņots par B hepatīta vīrusa (HBV) reaktivācijas gadījumiem, dažiem no tiem bija letāli, tiešas

darbības pretvīrusu līdzekļu lietošanas laikā vai pēc tam, kas nav kombinācijā ar alfa peginterferonu

un ribavirīnu. Ziņots arī par dažiem gadījumiem ar interferonu ārstētiem pacientiem, kas bija

vienlaicīgi inficēti ar B un C hepatīta vīrusiem (vairāk informācijas par HBV reaktivāciju pacientiem

ar vienlaicīgu HCV/HBV infekciju, kas ārstēta ar interferonu, skatīt alfa peginteferona zāļu aprakstā).

Pirms ārstēšanas sākšanas visiem pacientiem jāveic HBV skrīnings. Ar HBV/HCV vienlaicīgi

inficētiem pacientiem ir HBV reaktivācijas risks, tāpēc tie jānovēro un jāārstē atbilstoši spēkā

esošajām klīniskajām vadlīnijām.

Lietošana pacientiem, kam veikta orgāna transplantācija

Drošums un efektivitāte, lietojot Victrelis atsevišķi vai kombinācijā ar alfa peginterferonu un

ribavirīnu hroniskas 1. genotipa C hepatīta infekcijas ārstēšanai pacientiem, kam veikta aknu vai kāda

cita orgāna transplantācija, nav pētīta (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lietošana pacientiem ar cita, nevis 1. genotipa HCV infekciju

Drošums un efektivitāte, lietojot Victrelis atsevišķi vai kombinācijā ar alfa peginterferonu un

ribavirīnu hroniskas cita, nevis 1. genotipa C hepatīta infekcijas ārstēšanai nav noteikta.

Lietošana pacientiem, kam iepriekš ārstēšana ar HCV proteāzes inhibitoru bijusi neveiksmīga

Drošums un efektivitāte, lietojot Victrelis atsevišķi vai kombinācijā ar alfa peginterferonu un

ribavirīnu hroniskas 1. genotipa C hepatīta infekcijas ārstēšanai pacientiem, kam iepriekš veiktā

terapija ar Victrelis vai citiem HCV proteāzes inhibitoriem bijusi neveiksmīga, nav pētīta.

Spēcīgi CYP3A4 induktori

Vienlaicīga Victrelis un spēcīgu CYP3A4 induktoru (rifampicīna, karbamazepīna, fenobarbitāla,

fenitoīna) lietošana nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

Alfa-1 adrenoreceptoru antagonisti

Victrelis lietošana vienlaikus ar alfuzosīnu un silodosīnu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Victrelis lietošana vienlaikus ar doksazosīnu un tamsulosīnu nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Proaritmiska ietekme

Pieejamie dati (skatīt 5.3. apakšpunktu) liecina, ka jāievēro piesardzība pacientiem, kam ir QT

intervāla pagarināšanās risks (garš iedzimts QT intervāls, hipokaliēmija).

Lietošana pacientiem ar reti sastopamiem pārmantotiem traucējumiem

Victrelis satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību,

Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Victrelis ir spēcīgs CYP3A4/5 inhibitors. Galvenokārt CYP3A4/5 metabolizētas zāles lietojot kopā ar

Victrelis, var palielināties to kopējā koncentrācija, kas var pastiprināt vai pagarināt to terapeitisko

iedarbību un blakusparādības (skatīt 2. tabulu). Citus CYP450 enzīmus Victrelis neinhibē un

neinducē.

Pierādīts, ka boceprevīrs in vitro ir P-glikoproteīna (P-gp) un krūts vēzi rezistentā proteīna (BCRP)

substrāts. Šo transporta olbaltumu inhibitori var palielināt boceprevīra koncentrāciju. Šīs

mijiedarbības klīniskā nozīme nav zināma. Klīniskā mijiedarbības pētījumā, lietojot digoksīnu, tika

pierādīts, ka boceprevīrs ir mērens P-gp inhibitors in vivo, palielinot digoksīna iedarbību par 19%.

Jāparedz P-gp transportētājproteīnu substrātu, piemēram, digoksīna vai dabigatrāna, koncentrācijas

palielināšanās plazmā (skatīt 2. tabulu).

Victrelis metabolismu daļēji veic CYP3A4/5. Victrelis lietošana vienlaikus ar zālēm, kas inducē vai

inhibē CYP3A4/5, var pastiprināt vai samazināt Victrelis kopējo koncentrāciju (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Victrelis lietošana kombinācijā ar alfa peginterferonu un ribavirīnu ir kontrindicēta vienlaikus ar

zālēm, kuru klīrenss ir stipri atkarīgs no CYP3A4/5 un kuru koncentrācijas palielināšanās plazmā var

būt saistīta ar nopietnām un/vai dzīvībai bīstamām komplikācijām, piemēram, perorālu midazolāmu

un triazolāmu, bepridilu, pimozīdu, lurazidonu, lumefantrīnu, halofantrīnu, tirozīnkināzes

inhibitoriem, simvastatīnu, lovastatīnu, kvetiapīnu, alfuzosīnu, silodosīnu un melnā rudzu grauda

alkaloīdu atvasinājumiem (dihidroergotamīnu, ergonovīnu, ergotamīnu, un metilergonovīnu) (skatīt

4.3. apakšpunktu).

Boceprevīru primāri metabolizē aldoketoreduktāze (AKR). Zāļu mijiedarbības pētījumos, kas veikti ar

AKR inhibitoriem diflunisālu un ibuprofēnu, boceprevīra koncentrācija nepalielinājās līdz klīniski

nozīmīgam apjomam. Victrelis drīkst lietot vienlaikus ar AKR inhibitoriem.

Victrelis lietošana vienlaikus ar rifampicīnu vai pretkrampju līdzekļiem (piemēram, fenitoīnu,

fenobarbitālu vai karbamazepīnu) var nozīmīgi samazināt boceprevīra koncentrāciju plazmā. Dati nav

pieejami, tādēļ boceprevīra kombinācija ar šīm zālēm nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Victrelis lietošana vienlaikus ar doksazosīnu un tamsulosīnu var paaugstināt šo zāļu koncentrāciju

plazmā. Boceprevīra kombinācija ar šīm zālēm nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Jāievēro piesardzība, lietojot zāles, par kurām zināms, ka tās pagarina QT intervālu, piemēram,

amiodaronu, hinidīnu, metadonu, pentamidīnu un dažus neiroleptiskos līdzekļus.

Tā kā ārstēšanas laikā ar Victrelis var izmainīties aknu darbība, ieteicama rūpīga starptautiskās

normalizētās attiecības (INR – International Normalised Ratio) rādītāju uzraudzība pacientiem, kas

tiek ārstēti ar K vitamīna antagonistiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

2. tabulā norādīti dozēšanas ieteikumi atkarībā no zāļu mijiedarbības ar Victrelis. Šie ieteikumi

pamatoti vai nu ar zāļu mijiedarbības pētījumiem (atzīmēti ar *) vai prognozētām mijiedarbībām

sakarā ar paredzamās mijiedarbības stiprumu un būtiskas blakusparādības iespējamību vai iedarbības

zudumu.

Procentu izmaiņas un bultas (↑ = palielinājums, ↓ = samazinājums, ↔ = nav ietekmes) tiek

izmantotas, lai parādītu katra farmakokinētikas rādītāja stipuma un virziena vidējās aprēķinātās

vērtības pārmaiņas.

2. tabula

Informācija par farmakokinētisko mijiedarbību

Zāles pēc to terapeitiskās

iedarbības

Mijiedarbība

(postulētais darbības

mehānisms, ja zināms)

Ieteikumi par vienlaikus

lietošanu

PRETSĀPJU LĪDZEKĻI

Narkotiskie pretsāpju līdzekļi/ atkarība no opioīdiem

Buprenorfīns/naloksons*

(buprenorfīns/naloksons pa 8/2 –

24/6 mg dienā + Victrelis 800 mg

trīs reizes dienā)

buprenorfīna AUC ↑ 19%

buprenorfīna C

↑ 18%

buprenorfīna C

↑ 31%

naloksona AUC ↑ 33%

naloksona C

↑ 9%

(CYP3A inhibīcija)

Nav ieteicama

buprenorfīna/naloksona

vai Victrelis devas

pielāgošana. Pacienti

jānovēro, vai saistībā ar

buprenorfīna lietošanu

nerodas opiātu izraisītas

toksicitātes pazīmes.

Metadons*

(metadons pa 20-150 mg dienā +

Victrelis 800 mg trīs reizes dienā)

R- metadona AUC ↓ 15%

R- metadona C

↓ 10%

R- metadona C

↓ 19%

S- metadona AUC ↓ 22%

S- metadona C

↓ 17%

S- metadona C

↓ 26%

Atsevišķiem pacientiem,

sākot vai pārtraucot

Victrelis lietošanu, var būt

nepieciešama papildus

metadona devas titrēšana,

lai nodrošinātu metadona

klīnisko iedarbību.

Zāles vairs nav reğistrētas

Zāles pēc to terapeitiskās

iedarbības

Mijiedarbība

(postulētais darbības

mehānisms, ja zināms)

Ieteikumi par vienlaikus

lietošanu

ANTIARITMISKIE LĪDZEKĻI

Digoksīns*

(0,25 mg digoksīna reizes deva +

Victrelis 800 mg trīs reizes dienā)

digoksīna AUC ↑ 19%

digoksīna C

↑ 18%

(ietekme uz P-gp transportu

zarnās)

Nav ieteicama digoksīna

vai Victrelis devas

pielāgošana. Pacienti, kuri

lieto digoksīnu, attbilstoši

jānovēro.

ANTIDEPRESANTI

Escitaloprāms*

(escitaloprāma 10 mg reizes deva +

Victrelis 800 mg trīs reizes dienā)

boceprevīra AUC ↓ 9%

boceprevīra C

↑ 2%

escitaloprāma AUC ↓ 21%

escitaloprāma C

↓ 19%

Escitaloprāma iedarbība

nedaudz samazinās, ja to

lieto kopā ar Victrelis.

Priekšlaikus escitaloprāma

deva nav jāpielāgo, bet

devu varētu būt

nepieciešamas pielāgot

atbilstoši klīniskajai

iedarbībai.

PRETINFEKCIJAS LĪDZEKĻI

Pretsēnīšu līdzekļi

Ketokonazols*

(ketokonazols pa 400 mg divas reizes

dienā +

Victrelis viena 400 mg deva)

Itrakonazols, posakonazols,

vorikonazols

boceprevīra AUC ↑ 131 %

boceprevīra C

↑ 41 %

boceprevīra C

(CYP3A inhibīcija un/vai P-gp

inhibīcija)

Nav pētīts

Jāievēro piesardzība,

boceprevīru kombinējot ar

ketokonazolu vai azolu

grupas pretsēnīšu

līdzekļiem (itrakonazolu,

posakonazolu,

vorikonazolu).

Antiretrovirālie līdzekļi

HIV nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitors (NRTI)

Tenofovīrs*

(tenofovīrs pa 300 mg dienā +

Victrelis pa 800 mg trīs reizes dienā)

boceprevīra AUC ↑ 8 %**

boceprevīra C

↑ 5 %

boceprevīra C

↑ 8 %

tenofovīra AUC ↑ 5 %

tenofovīra C

↑ 32 %

Nav nepieciešama

Victrelis vai tenofovīra

devas pielāgošana.

HIV nenukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitori (NNRTI)

Efavirenzs*

(efavirenzs pa 600 mg dienā +

Victrelis pa 800 mg trīs reizes dienā)

boceprevīra AUC ↓ 19 %**

boceprevīra C

↓ 8 %

boceprevīra C

↓ 44 %

efavirenza AUC ↑ 20 %

efavirenza C

↑ 11 %

(CYP3A indukcija – iedarbība

uz boceprevīru)

Lietojot kopā ar

efavirenzu, bija

samazināta Victrelis

koncentrācija plazmā

pirms nākamās tā devas

lietošanas. Klīniskā

nozīme šim novērotajam

Victrelis koncentrācijas

samazinājumam pirms

nākamās devas lietošanas

nav tieši vērtēta.

Zāles vairs nav reğistrētas

Zāles pēc to terapeitiskās

iedarbības

Mijiedarbība

(postulētais darbības

mehānisms, ja zināms)

Ieteikumi par vienlaikus

lietošanu

Etravirīns*

(etravirīns 200 mg ik pēc 12 stundām

+ Victrelis 800 mg trīs reizes dienā)

boceprevīra AUC ↑ 10%

boceprevīra C

↑ 10%

boceprevīra C

↓ 12%

etravirīna AUC ↓ 23%

etravirīna C

↓ 24%

etravirīna C

↓ 29%

Etravirīna

farmakokinētisko rādītāju

samazināšanās un

boceprevīra C

klīniskā

nozīme, lietojot kopā ar

HIV pretvīrusu zālēm,

kuras arī ietekmē

etravirīna un/vai

boceprevīra

farmakokinētiku, nav

tikusi tieši vērtēta.

Ieteicama pastiprināta

klīniska un laboratoriska

HIV un HCV nomākuma

kontrole.

Rilpivirīns*

(rilpivirīns 25 mg ik pēc 24 stundām

+ Victrelis 800 mg trīs reizes dienā)

boceprevīra AUC ↓ 6%**

boceprevīra C

↓ 2%

boceprevīra C

↑ 4%

rilpivirīna AUC ↑ 39%

rilpivirīna C

↑ 15%

rilpivirīna C

↑ 51%

(CYP3A inhibīcija – iedarbība

uz rilpivirīnu)

Nav nepieciešama

Victrelis vai rilpivirīna

devas pielāgošana.

HIV proteāzes inhibitors (PI)

Atazanavīrs/ritonavīrs*

(atazanavīrs 300 mg / ritonavīrs

100 mg dienā + Victrelis 800 mg trīs

reizes dienā)

boceprevīra AUC ↓ 5%

boceprevīra C

↓ 7%

boceprevīra C

↓ 18%

atazanavīra AUC ↓ 35%

atazanavīra C

↓ 25%

atazanavīra C

↓ 49%

ritonavīra AUC ↓ 36%

ritonavīra C

↓ 27%

ritonavīra C

↓ 45%

Atazanavīra/ritonavīra

vienlaikus lietošanas ar

boceprevīru rezultātā

samazinās atazanavīra

iedarbība, kas var tikt

saistīta ar mazāku

efektivitāti un HIV

kontroles zaudēšanu.

Pacientiem ar nomāktu

HIV vīrusa slodzi un ar

HIV vīrusa celmu bez

jebkādām aizdomām par

rezistenci pret HIV

terapiju, šādu vienlaikus

lietošanu, ja nepieciešams,

vajadzētu izvērtēt katrā

gadījumā individuāli.

Nepieciešama pastiprināta

HIV supresijas klīniskā un

laboratoriskā kontrole.

Zāles vairs nav reğistrētas

Zāles pēc to terapeitiskās

iedarbības

Mijiedarbība

(postulētais darbības

mehānisms, ja zināms)

Ieteikumi par vienlaikus

lietošanu

Darunavīrs/ritonavīrs*

(darunavīrs 600 mg / ritonavīrs

100 mg divas reizes dienā + Victrelis

800 mg trīs reizes dienā)

boceprevīra AUC ↓ 32%

boceprevīra C

↓ 25%

boceprevīra C

↓ 35%

darunavīra AUC ↓ 44%

darunavīra C

↓ 36%

darunavīra C

↓ 59%

ritonavīra AUC ↓ 27%

ritonavīra C

↓ 13%

ritonavīra C

↓ 45%

Darunavīru/ritonavīru un

Victrelis vienlaikus lietot

nav ieteicams.

Lopinavīrs/Ritonavīrs*

(lopinavīrs 400 mg / ritonavīrs

100 mg divas reizes dienā + Victrelis

800 mg trīs reizes dienā)

boceprevīra AUC ↓ 45%

boceprevīra C

↓ 50%

boceprevīra C

↓ 57%

lopinavīra AUC ↓ 34%

lopinavīra C

↓ 30%

lopinavīra C

↓ 43%

ritonavīra AUC ↓ 22%

ritonavīra C

↓ 12%

ritonavīra C

↓ 42%

Lopinavīru/ritonavīru un

Victrelis vienlaikus lietot

nav ieteicams.

Ritonavīrs*

(ritonavīrs pa 100 mg dienā +

Victrelis pa 400 mg trīs reizes dienā)

boceprevīra AUC ↓ 19 %

boceprevīra C

↓ 27 %

boceprevīra C

↑ 4 %

(CYP3A inhibīcija)

Ja boceprevīru lieto kopā

ar ritonavīru vienu pašu,

boceprevīra koncentrācija

samazinās.

Integrāzes inhibitori

Raltegravīrs*

(raltegravīrs 400 mg reizes deva +

Victrelis 800 mg trīs reizes dienā)

(raltegravīrs 400 mg ik pēc 12

stundām + Victrelis 800 mg trīs

reizes dienā)

raltegravīra AUC ↑ 4%***

raltegravīra C

↑ 11%

raltegravīra C

↓ 25%

boceprevīra AUC ↓ 2 %

boceprevīra C

↓ 4 %

boceprevīra C

↓ 26 %

Nav nepieciešama

Victrelis vai raltegravīra

devas pielāgošana.

Tā kā boceprevīra C

klīniskās nozīmes

samazinājums nav

konstatēts, ieteicama

pastiprināta klīniska un

laboratoriska HCV

nomākuma kontrole.

CCR5 antagonisti

Maraviroks*

(maraviroks 150 mg divas reizes

dienā + Victrelis 800 mg trīs reizes

dienā)

maraviroks AUC

↑ 202%

maraviroks C

↑ 233%

maraviroks C

↑ 178%

(CYP3A inhibīcija – iedarbība

uz maraviroku)

Ņemot vērā boceprevīra

eliminācijas ceļu, ir maz

ticams, ka vienlaikus

lietots maraviroks varētu

ietekmēt boceprevīra

koncentrāciju.

Maraviroks 150 mg divas

reizes dienā, lietojot

vienlaicīgi ar boceprevīru.

Zāles vairs nav reğistrētas

Zāles pēc to terapeitiskās

iedarbības

Mijiedarbība

(postulētais darbības

mehānisms, ja zināms)

Ieteikumi par vienlaikus

lietošanu

ANTIPSIHOTIĶI

Kvetiapīns

Nav pētīta.

(CYP3A inhibīcija - iedarbība

uz kvetiapīnu)

Vienlaicīga Victrelis un

kvetiapīna lietošana var

paaugstināt kvetiapīna

koncentrāciju plazmā,

izraisot ar kvetiapīnu

saistītu toksicitāti, tajā

skaitā komu. Kvetiapīna

vienlaikus lietošana ar

Victrelis ir kontrindicēta

(skatīt 4.3. apakšpunktu).

KALCIJA KANĀLU BLOKATORI

Kalcija kanālu blokatori, piemēram,

amlodipīns, diltiazēms, felodipīns,

nikardipīns, nifedipīns,

nisoldipīns,verapamils

Nav pētīta.

(CYP3A inhibīcija)

Lietojot kopā ar Victrelis,

var palielināties kalcija

kanālu blokatoru

koncentrācija plazmā.

Jāievēro piesardzība un

ieteicama pacientu

klīniskā kotrole.

KORTIKOSTEROĪDI

Prednizolons*

(prednizolons 40 mg reizes deva +

Victrelis 800 mg trīs reizes dienā)

prednizolona AUC ↑ 22%

prednizolona C

↓ 1%

prednizolona AUC ↑ 37%

prednizolona C

↑ 16%

Nav nepieciešama devas

pielāgošana lietojot kopā

ar Victrelis. Pacienti, kuri

lieto prednizolonu un

Victrelis, atbilstoši

jānovēro.

HMG CoA REDUKTĀZES INHIBITORI

Atorvastatīns*

(atorvastatīna 40 mg reizes deva +

Victrelis 800 mg trīs reizes dienā)

boceprevīra AUC ↓ 5%

boceprevīra C

↑ 4%

atorvastatīna AUC ↑ 130%

atorvastatīna C

↑ 166%

(CYP3A un OATPB1 inhibīcija)

Atorvastatīna iedarbība

palielinās, ja to lieto kopā

ar Victrelis. Ja

nepieciešams lietot

vienlaikus, lietošana

jāuzsāk ar iespējami

mazāko atorvastatīna

devu, to titrējot atkarībā

no klīniskās iedarbības un

kontrolējot lietošanas

drošumu, nepārsniedzot

20 mg dienas devu.

Pacientiem, kuri jau lieto

atorvastatīnu, tā dienas

deva nedrīkst pārsniegt

20 mg, ja to lieto kopā ar

Victrelis.

Zāles vairs nav reğistrētas

Zāles pēc to terapeitiskās

iedarbības

Mijiedarbība

(postulētais darbības

mehānisms, ja zināms)

Ieteikumi par vienlaikus

lietošanu

Pravastatīns*

(pravastatīna 40 mg reizes deva +

Victrelis 800 mg trīs reizes dienā

boceprevīra AUC ↓ 6%

boceprevīra C

↓ 7%

pravastatīna AUC ↑ 63%

pravastatīna C

↑ 49%

(OATPB1 inhibīcija)

Pravastatīna vienlaikus

lietošana ar Victrelis

palielina pravastatīna

iedarbību. Ja to lieto kopā

ar Victrelis, ārstēšanu ar

pravastatīnu var uzsākt

rekomendētajās devās.

Jānodrošina rūpīga

klīniskā kotrole.

IMŪNSUPRESANTI

Cikosporīns*

(ciklosporīna 100 mg reizes deva +

Victrelis 800 mg reizes deva)

(ciklosporīna 100 mg reizes deva +

Victrelis 800 mg trīs reizes dienā)

boceprevīra AUC ↑ 16%

boceprevīra C

↑ 8%

ciklosporīna AUC ↑ 168%

ciklosporīna C

↑ 101%

(CYP3A inhibīcija – iedarbība

uz ciklosporīnu)

Nepieciešama ciklosporīna

devas pielāgošana, ja to

lieto vienlaikus ar

Victrelis, un tā jāveic,

rūpīgi kontrolējot

ciklosporīna koncentrāciju

asinīs un bieži izvērtējot

nieru funkciju un

ciklosporīna izraisītās

blakusparādības.

Takrolīms*

(takrolīma 0,5 mg reizes deva +

Victrelis 800 mg reizes deva)

(takrolīma 0,5 mg reizes deva +

Victrelis 800 mg trīs reizes dienā)

boceprevīra AUC ↔

boceprevīra C

↓ 3%

takrolīma AUC ↑ 1610%

takrolīma C

↑ 890%

(CYP3A inhibīcija – iedarbība

uz takrolīmu)

Victrelis un takrolīma

vienlaikus lietošanas

gadījumā nepieciešama

būtiska takrolīma devas

samazināšana un intervāla

palielināšana starp devām,

rūpīgi kontrolējot

takrolīma koncentrāciju

asinīs un bieži izvērtējot

nieru funkciju un

takrolīma izraisītās

blakusparādības.

Sirolīms*

(sirolīms 2 mg reizes deva +

Victrelis 800 mg trīs reizes dienā)

boceprevīra AUC ↓ 5%

boceprevīra C

↓ 6%

sirolīma AUC

0-

↑ 712%

sirolīma C

↑ 384%

(CYP3A inhibīcija – iedarbība

uz sirolīmu)

Victrelis un sirolīma

vienlaikus lietošanas

gadījumā nepieciešama

būtiska sirolīma devas

samazināšana un intervāla

palielināšana starp devām,

rūpīgi kontrolējot sirolīma

koncentrāciju asinīs un

bieži izvērtējot nieru

funkciju un sirolīma

izraisītās blakusparādības.

Zāles vairs nav reğistrētas

Zāles pēc to terapeitiskās

iedarbības

Mijiedarbība

(postulētais darbības

mehānisms, ja zināms)

Ieteikumi par vienlaikus

lietošanu

IEKŠĶIGI LIETOJAMIE ANTIKOAGULANTI

Dabigatrāns

Mijiedarbība nav pētīta.

(ietekme uz P-gp transportu

zarnās)

Nav ieteicama dabigatrāna

devas pielāgošana.

Pacienti, kuri lieto

dabigatrānu, attbilstoši

jānovēro.

K vitamīna antagonisti

Mijiedarbības pētījumi nav

veikti.

Lietojot visus K vitamīna

antagonistus, ieteicams

veikt rūpīgu INR

uzraudzību. Tas ir saistīts

ar aknu darbības izmaiņām

ārstēšanas laikā ar

Victrelis.

PERORĀLIE KONTRACEPTĪVIE LĪDZEKĻI

Drospirenons/etinilestradiols*:

(drospirenons pa

3 mg dienā + etinilestradiols pa

0,02 mg dienā + Victrelis pa 800 mg

trīs reizes dienā)

drospirenona AUC ↑ 99 %

drospirenona C

↑ 57 %

etinilestradiola AUC ↓ 24 %

etinilestradiola C

(drospirenons - CYP3A

inhibīcija)

Piesardzība jāievēro

pacientēm ar noslieci uz

hiperkaliēmiju, kā arī

pacientēm, kas lieto

kālijsaudzējošus

diurētiskos līdzekļus

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Attiecībā uz šādām

pacientēm jāapsver

alternatīvu kontraceptīvo

līdzekļu lietošana.

Zāles vairs nav reğistrētas

Zāles pēc to terapeitiskās

iedarbības

Mijiedarbība

(postulētais darbības

mehānisms, ja zināms)

Ieteikumi par vienlaikus

lietošanu

Noretindrons

/Etinilestradiols:

(noretindrons pa 1 mg dienā +

etinilestradiols pa 0,035 mg dienā +

Victrelis pa 800 mg trīs reizes dienā)

noretindrona AUC ↓ 4%

noretindrona C

↓ 17%

etinilestradiola AUC ↓ 26%

etinilestradiola C

↓ 21%

Mazticams, ka lietojot

Victrelis kopā ar

etinilestradiolu un vismaz

1 mg noretindronu

saturošiem perorāliem

kontraceptīvajiem

līdzekļiem, tiktu ietekmēta

kontracepcijas efektivitāte.

Progesterona, luteinizējošā

hormona (LH) un folikulus

stimulējošā hormona

(FSH) līmenis serumā

liecināja, ka lietojot

Victrelis kopā ar 1 mg

noretindrona/0,035 mg

etinilestradiola, ovulācija

tika nomākta (skatīt

4.6. apakšpunktu).

Nav datu par ovulāciju

nomācošo ietekmi, ja kopā

ar Victrelis lieto perorālos

kontraceptīvos līdzekļus ar

mazākām noretindrona/

etinilestradiola devām un

cita veida hormonālos

kontraceptīvos līdzekļus.

Pacientes, kuras lieto

estrogēno hormonu

aizstājterapiju, klīniski

jānovēro vai nerodas

estrogēnu deficīta

pazīmes.

Zāles vairs nav reğistrētas

Zāles pēc to terapeitiskās

iedarbības

Mijiedarbība

(postulētais darbības

mehānisms, ja zināms)

Ieteikumi par vienlaikus

lietošanu

PROTONU SŪKŅU INHIBITORI

Omeprazols*:

(omeprazols 40 mg dienā + Victrelis

800 mg trīs reizes dienā)

boceprevīra AUC ↓ 8%**

boceprevīra C

↓ 6%

boceprevīra C

↑ 17%

omeprazola AUC ↑ 6%**

omeprazola C

↑ 3%

omeprazola C

↑ 12%

Nav ieteicama omeprazola

vai Victrelis devas

pielāgošana.

SEDATĪVIE LĪDZEKĻI

Midazolāms* (perorāla lietošana)

(4 mg viena perorāla deva + Victrelis

pa 800 mg trīs reizes dienā)

Triazolāms

(perorāli)

midazolāma AUC ↑ 430 %

midazolāma C

↑ 177 %

(CYP3A inhibīcija)

Mijiedarbība nav pētīta

(CYP3A inhibīcija)

Perorāla midazolāma un

triazolāma lietošana

vienlaikus ar Victrelis ir

kontrindicēta (skatīt

4.3. apakšpunktu).

Alprazolāms, midazolāms,

triazolāms (intravenoza lietošana)

Mijiedarbība nav pētīta.

(CYP3A inhibīcija)

Victrelis lietojot

vienlaikus ar

intravenoziem

benzodiazepīniem

(alprazolāmu,

midazolāmu, triazolāmu),

jānodrošina rūpīga

klīniskā novērošana, vai

nerodas elpošanas

nomākums un/vai ilgstoša

sedācija. Jāapsver

benzodiazepīna devas

pielāgošana.

** 0-8 stundas

*** 0-12 stundas

Pazīstams arī kā noretisterons.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Victrelis kombinācijā ar ribavirīnu un alfa peginterferonu grūtniecēm ir kontrindicēts (skatīt

4.3. apakšpunktu).

Žurkām un trušiem ietekme uz augļa attīstību nav novērota (skatīt 5.3. apakšpunktu). Datu par

Victrelis lietošanu grūtniecēm nav.

Sakarā ar kombinēto terapiju ar alfa peginterferonu un ribavirīnu, īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai

ārstētās sievietes vai ārstēto vīriešu partneres izsargātos no grūtniecības. Tādēļ, sievietēm

reproduktīvā vecumā, terapijas laikā un 4 mēnešus pēc terapijas pabeigšanas jālieto efektīva

kontracepcijas metode. Ārstētiem vīriešiem un viņu partnerēm ir jālieto efektīva kontracepcijas

metode ārstēšanas laikā un 7 mēnešus pēc ārstēšanas pabeigšanas.

Papildu informāciju skatīt ribavirīna un alfa peginterferona zāļu aprakstā.

Zāles vairs nav reğistrētas

Barošana ar krūti

Boceprevīrs un tā metabolīti izdalās žurku pienā (skatīt 5.3. apakšpunktu). Vai boceprevīrs izdalās

cilvēka mātes pienā, nav zināms.

Nevar izslēgt risku jaundzimušajiem/zīdaiņiem.

Jāpieņem lēmums par barošanas ar krūti pārtraukšanu vai Victrelis lietošanas

pārtraukšanu/atturēšanos no tās, ņemot vērā barošanas ar krūti sniegto ieguvumu bērnam un terapijas

sniegto ieguvumu sievietei.

Fertilitāte

Dati par Victrelis ietekmi uz cilvēka fertilitāti nav pieejami. Ir novērota ietekme uz žurku, bet ne peļu

vai pērtiķu fertilitāti un Sertoli šūnām. Klīniskie dati (sēklas analīzes un B inhibīna līmeņa

noteikšanas rezultāti [par sēklinieku funkcijas surogātmarķieri tika izmantots Sertoli šūnu sintezētais

glikoproteīns]) pierādījumus par sēklinieku funkcijas pārmaiņām nav devuši. Par žurkām pieejamie

farmakodinamiku/toksicitāti raksturojošie dati liecina par atgriezenisku boceprevīra un tā metabolītu

ietekmi uz mātīšu fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Victrelis, alfa peginterferona un ribavirīna kombinētā terapija var ietekmēt dažu pacientu spēju vadīt

transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Pacienti jāinformē, ka saņemti ziņojumi par nespēku,

reiboni, sinkopi, asinsspiediena svārstībām un redzes miglošanos (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Informācija par Victrelis un alfa peginterferona/ribavirīna kombinācijas drošuma īpašībām iegūta par

aptuveni 1500 pacientiem un ir balstīta uz apkopotiem drošuma datiem no diviem klīniskajiem

pētījumiem: viena, kurā piedalījušies terapiju iepriekš nesaņēmuši pacienti, un viena, kurā piedalījās

pacienti, kam iepriekšējā terapija bijusi neveiksmīga (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Biežāk ziņotās blakusparādības bija nespēks, anēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu), slikta dūša,

galvassāpes un garšas sajūtas pārmaiņas.

Biežākais ribavirīna devas mazināšanas iemesls bija anēmija, kas Victrelis un alfa-2b

peginterferona/ribavirīna kombinācijas lietotājiem radās biežāk nekā pētījuma dalībniekiem, kas

lietoja tikai alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Blakusparādības sakārtotas pa orgānu sistēmu klasēm (skatīt 3. tabulu). Katrā orgānu sistēmas klasē

blakusparādības sakārtotas atkarībā no to rašanās biežuma, izmantojot šādas biežuma grupas: ļoti

bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz

< 1/1 000); nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Zāles vairs nav reğistrētas

3. tabula.

Blakusparādības, par kurām klīniskajos pētījumos ziņots Victrelis un alfa-2b peginterferona/ribavirīna

kombinētās terapijas grupā

† un ‡

Orgānu sistēmu klases

Blakusparādības

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Bronhīts*, celulīts*, herpes simplex infekcija, gripa, mutes

dobuma sēnīšinfekcija, sinusīts

Retāk

Gastroenterīts*, pneimonija*, stafilokoku infekcija*,

kandidoze, auss infekcija, ādas sēnīšinfekcija,

nazofaringīts, onihomikoze, faringīts, elpceļu infekcija,

rinīts, ādas infekcija, urīnceļu infekcija

Reti

Epiglotīts*, vidusauss iekaisums, sepse

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Reti

Vairogdziedzera audzējs (mezgliņi)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Anēmija*, neitropēnija*

Bieži

Leikopēnija*, trombocitopēnija*, pancitopēnija,

agranulocitoze

Retāk

Hemorāģiskā diatēze, limfadenopātija, limfopēnija

Reti

Hemolīze

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Sarkoidoze*, neakūta porfīrija

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Bieži

Kākslis, hipotireoze

Retāk

Hipertireoze

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži

Ēstgribas mazināšanās*

Bieži

Dehidratācija*, hiperglikēmija*, hipertrigliceridēmija,

hiperurikēmija

Retāk

Hipokaliēmija*, ēstgribas traucējumi, cukura diabēts,

podagra, hiperkalcēmija,

Psihiskie traucējumi

Ļoti bieži

Trauksme*, depresija*, bezmiegs, aizkaitināmība

Bieži

Emociju nestabilitāte, uzbudinājums, dzimumtieksmes

traucējumi, garastāvokļa pārmaiņas, miega traucējumi

Retāk

Agresivitāte*, slepkavības tieksme*, panikas lēkmes*,

paranoja*, ļaunprātīga zāļu lietošana*, domas par

pašnāvību*, patoloģiska uzvedība, dusmas, apātija,

apjukuma stāvoklis, garīgā stāvokļa pārmaiņas, nemiers

Reti

Bipolāri traucējumi*, pašnāvība*, pašnāvības

mēģinājums*, dzirdes halucinācijas, redzes halucinācijas,

psihiska dekompensācija

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Reibonis*, galvassāpes*

Bieži

Hipoestēzijas*, parestēzijas*, ģībonis*, amnēzija,

uzmanības traucējumi, atmiņas traucējumi, migrēna,

parosmija, trīce, vertigo

Retāk

Perifēra neiropātija*, kognitīvi traucējumi, hiperestēzija,

letarģija, samaņas zudums, garīgi traucējumi, neiralģija,

presinkope

Reti

Cerebrāla išēmija*, encefalopātija

Zāles vairs nav reğistrētas

Orgānu sistēmu klases

Blakusparādības

Acu bojājumi

Bieži

Sausa acs, tīklenes eksudāti, redzes miglošanās, redzes

traucējumi

Retāk

Tīklenes išēmija*, retinopātija*, patoloģiska sajūta acī,

konjunktīvas hemorāģija, konjunktivīts, acs sāpes, acs

nieze, acs pietūkums, plakstiņu tūska, pastiprināta

asarošana, acs hiperēmija, fotofobija

Reti

Papillas tūska

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži

Džinkstēšana ausīs

Retāk

Kurlums*, diskomforta sajūta ausī, dzirdes traucējumi

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Sirdsklauves

Retāk

Tahikardija*, aritmija, sirds-asinsvadu sistēmas traucējumi,

Reti

Akūts miokarda infarkts*, priekškambaru mirgošana*,

koronāro artēriju slimība*, perikardīts*, izsvīdums

perikardā

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Hipotensija*, hipertensija

Retāk

Dziļo vēnu tromboze*, pietvīkums, bālums, perifēra

salšana

Reti

Vēnu tromboze

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti bieži

Klepus*, elpas trūkums*

Bieži

Deguna asiņošana, aizlikts deguns, orofaringeālas sāpes,

aizlikti elpceļi, aizlikti deguna blakusdobumi, sēkšana

Retāk

Pleirīta sāpes*, plaušu embolija*, sausa rīkle, disfonija,

pastiprināta augšējo elpceļu sekrēcija, pūslīšu veidošanās

mutes dobumā un rīklē

Reti

Pleiras fibroze*, ortopnoja, elpošanas nepietiekamība

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Caureja*, slikta dūša*, vemšana* sausa mute, garšas

sajūtas pārmaiņas

Bieži

Sāpes vēderā*, sāpes vēdera augšdaļā*, aizcietējums*,

gastroezofageālā atviļņa slimība*, hemoroīdi*, nepatīkama

sajūta vēderā, vēdera uzpūšanās, anorektāls diskomforts,

aftozs stomatīts, heilīts, dispepsija, flatulence, glosodīnija,

čūlas mutes dobumā, sāpes mutes dobumā, stomatīts, zobu

bojājumi

Retāk

Sāpes vēdera apakšējā daļā*, gastrīts*, pankreatīts*, anālās

atveres nieze, kolīts, disfāgija, fēču krāsas pārmaiņas, bieža

vēdera izeja, smaganu asiņošana, smaganu sāpes, gingivīts,

glosīts, sausas lūpas, odinofāgija, proktalģija, asiņošana no

taisnās zarnas, siekalu hipersekrēcija, zobu jutība, mēles

krāsas pārmaiņas, čūlas uz mēles

Reti

Aizkuņģa dziedzera mazspēja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk

Hiperbilirubinēmija

Reti

Holecistīts*

Zāles vairs nav reğistrētas

Orgānu sistēmu klases

Blakusparādības

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži

Alopēcija, sausa āda, nieze, izsitumi

Bieži

Dermatīts, ekzēma, eritēma, hiperhidroze, svīšana naktī,

perifēra tūska, psoriāze, eritematozi izsitumi, makulāri

izsitumi, makulopapulāri izsitumi, papulāri izsitumi,

niezoši izsitumi, ādas bojājums

Retāk

Fotosensitivitātes reakcija, ādas čūla, nātrene (skatīt

4.4. apakšpunktu)

Nav zināmi

Angioneirotiskā tūska (skatīt 4.4. apakšpunktu), zāļu

lietošanas izraisīti izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem

simptomiem (DRESS sindroms), Stīvensa-Džonsona

sindroms

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti bieži

Artralģija, mialģija

Bieži

Muguras sāpes*, sāpes ekstremitātē*, muskuļa spazmas,

muskuļu vājums, kakla sāpes

Retāk

Krūškurvja skeleta muskuļu sāpes*, artrīts, kaulu sāpes,

locītavu pietūkums, skeleta un muskuļu sāpes

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži

Polakiūrija

Retāk

Dizūrija, niktūrija

Nav zināmi

Nieru darbības traucējumi

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Bieži

Erektilā disfunkcija

Retāk

Amenoreja, menorāģija, metrorāģija

Reti

Aspermija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži

Astēnija*, drebuļi, nespēks*, pireksija*, gripai līdzīga

saslimšana

Bieži

Nepatīkama sajūta krūškurvī*, sāpes krūškurvī*,

savārgums*, sajūta, ka mainījusies ķermeņa temperatūra,

gļotādas sausums, sāpes

Retāk

Patoloģiska sajūta, dzīšanas traucējumi, nekardiālas sāpes

krūškurvī

Izmeklējumi

Ļoti bieži

Ķermeņa masas samazināšanās

Retāk

Sirds trokšņi, paātrināta sirdsdarbība

Nav zināmi

Samazināts glomerulārās filtrācijas ātrums

* Tai skaitā blakusparādības, kas var būt nopietnas, kā to novērtējis pētnieks klīniskā pētījuma dalībniekiem.

Tā kā Victrelis tiek lietots kopā ar alfa peginterferonu un ribavirīnu, informāciju skatīt arī atbilstošajos alfa peginterferona un ribavirīna

zāļu aprakstos.

Reakcijas injekcijas vietā nav norādītas, jo Victrelis tiek lietots iekšķīgi.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Anēmija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Anēmija novērota 49 % pētījuma dalībnieku Victrelis un alfa-2b peginterferona/ribavirīna grupā un

29 % pētījuma dalībnieku, kas lietoja tikai alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu. Victrelis bija saistīts

ar hemoglobīna koncentrācijas papildu samazinājumu par aptuveni 1 g/dl (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vidējais hemoglobīna līmeņa pazeminājums, salīdzinot ar pētījuma sākumu, iepriekš ārstētiem

pacientiem bija lielāks nekā pacientiem, kas terapiju iepriekš nebija saņēmuši. Pacientiem, kas lietoja

Victrelis kombinācijā ar alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu, anēmijas/hemolītiskās anēmijas dēļ

ribavirīna deva tika mainīta divas reizes biežāk (26 %) nekā pacientiem, kas lietoja tikai alfa-2b

peginterferonu un ribavirīnu (13 %).

Zāles vairs nav reğistrētas

Klīniskajos pētījumos pacientu daļa, kas saņēma eritropoetīnu anēmijas ārstēšanai, bija 43 %

(667/1 548) pacientu Victrelis grupās salīdzinājumā ar 24 % (131/547) pacientu, kas saņem tikai alfa-

2b peginterferonu un ribavirīnu. Lielākā daļa pacientu ar anēmiju saņēma eritropoetīnu, kad

hemoglobīna līmenis bija < 10 g/dl (vai 6,2 mmol/l). To pētījuma dalībnieku daudzums procentos,

kam anēmijas terapijā tika veikta asins pārliešana, bija 3 % dalībnieku Victrelis terapijas grupās un

< 1 % pētījuma dalībnieku, kas lietoja tikai alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu.

Neitrofilie leikocīti (skatīt 4.4. apakšpunktu)

To pētījuma dalībnieku daudzums procentos, kam bija samazināts neitrofilo leikocītu skaits, Victrelis

terapijas grupās bija lielāks nekā starp pētījuma dalībniekiem, kas lietoja tikai alfa-2b peginterferonu

un ribavirīnu. To pētījuma pacientu daudzums procentos, kam bija 3. -

4. pakāpes neitropēnija

(neitrofilo leikocītu skaits < 0,75 x 10

/l), ar boceprevīru ārstētajā grupā bija lielāks (29 %) nekā starp

pacientiem, kuri saņēma placebo, abus lietojot kombinācijā ar alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu

(17 %). Septiņiem procentiem pacientu, kas saņēma Victrelis un alfa-2b peginterferona un ribavirīna

kombināciju, neitrofilo leikocītu skaits bija < 0,5 x 10

/l (4. pakāpes neitropēnija), salīdzinot ar 4 %

pacientu, kas saņēma tikai alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu.

Informāciju par lietošanu kombinācijā ar alfa-2a peginterferonu skatīt 4.4. apakšpunkta sadaļā.

Trombocīti

Trombocītu skaits pacientiem Victrelis grupās (3 %) bija samazināts salīdzinājumā ar pacientiem, kas

saņem tikai alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu (1 %). Abās terapijas grupās pacientiem ar cirozi 3. –

4. pakāpes trombocitopēnijas risks bija lielāks nekā pacientiem bez cirozes.

Citas laboratoriskās atrades

Victrelis pievienošana alfa-2b peginterferonam un ribavirīnam bija saistīta ar lielāku urīnskābes,

triglicerīdu un kopējā holesterīna līmeņa paaugstināšanās sastopamību salīdzinājumā ar gadījumiem,

kad lietots tikai alfa-2a peginterferons un ribavirīns.

Pacienti ar vienlaikus HIV infekciju

Victrelis lietošanas drošuma profils ar HCV/HIV-1 vienlaikus inficētiem pacientiem (n=64) kopumā

bija līdzīgs drošuma profilam, kas novērots pacientiem ar HCV monoinfekciju.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Veseli brīvprātīgie piecas dienas ir lietojuši individuālas devas līdz 3600 mg bez nevēlamu

simptomātisku blakusparādību rašanās.

Victrelis pārdozēšanas gadījumā nav specifiska antidota. Victrelis pārdozēšanas terapijai jāietver

vispārēji uzturošie pasākumi, tai skaitā dzīvībai svarīgu funkciju kontrole un pacienta klīniskā

stāvokļa novērošana.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretvīrusu līdzekļi sistēmiskai lietošanai, proteāzes inhibitori ATĶ kods:

J05AE12

Darbības mehānisms

Zāles vairs nav reğistrētas

Boceprevīrs ir HCV NS3 proteāzes inhibitors. Boceprevīrs kovalenti, taču atgriezeniski piesaistās pie

NS3 proteāzes aktīvā centra serīna atlikuma (Ser139) (alfa) ketoamīda funkcionālās grupas, inhibējot

vīrusa replikāciju ar HCV inficētās šūnās.

Pretvīrusu aktivitāte šūnu kultūrā

Boceprevīra pretvīrusu aktivitātes izpēte veikta ar lēnas piesaistes NS3 proteāzes inhibitoru

bioķīmisko metodi un 1a un 1b genotipa HCV replikona sistēmas metodi. Izmantojot 72 stundu šūnu

kultūras metodi, boceprevīra IK

un IK

vērtības dažādu 1b genotipa replikonu gadījumos bija

attiecīgi robežās no 200 līdz 600 nM un no 400 līdz 900 nM. Replikona RNS izzušana bija pirmās

kārtas process attiecībā pret terapijas laiku. 72 stundas ilga apstrāde, izmantojot IC

, izraisīja

replikona RNS līmeņa pazemināšanos par 1-log

vērtību. Ilgstoša iedarbība līdz 15. dienai bija

izraisījusi RNS līmeņa pazemināšanos par 2 decimāllogaritmiskām vērtībām. 1a genotipa replikona

gadījumā boceprevīra IK

un IK

vērtības bija attiecīgi 900 nM un 1400 nM.

Dažādu boceprevīra un alfa-2b interferona kombināciju izpēte, kas radīja replikona RNS līmeņa

nomākšanu par 90 %, liecināja par aditīvu iedarbību; netika iegūti pierādījumi par sinerģisku vai

antagonisku darbību.

Rezistence

Boceprevīra aktivitāte pret HCV 1a genotipa replikonu bija samazināta (2 līdz 6 reizes) sekojošās

NS3 proteāzes domēna aminokābju substitūcijās: V36A/L/M, Q41R, T54A/S, V55A, R155K un

V158I. Boceprevīra jutības samazināšanās vairāk kā 10 reizes tika novērota aminoskābju substitūcijās

R155T un A156S. Atsevišķas V55I un D168N substitūcijas jutību pret boceprevīru nesamazināja.

Sekojošās dubultās aminoskābju substitūcijas samazināja jutību pret bocepravīru vairāk kā 10 reizes:

V55A+I170V, T54S+R155K, R155K+D168N, R155T+D168N un V36M+R155K.

Boceprevīra aktivitāte pret HCV 1b genotipa replikonu bija samazināta (2 līdz 8 reizes) sekojošās

NS3 proteāzes domēna aminokābju substitūcijās: V36A/M, F43S, T54A/G/S, V55A, R155K/G,

V158I, V170M un M175L. Boceprevīra jutības samazināšanās vairāk kā 10 reizes tika novērota

aminoskābju substitūcijās A156S/T/V, V170A, R155W+A156G un V36M+R155K. Atsevišķa D168V

substitūcija jutību pret boceprevīru nesamazināja.

Apvienotā analīzē par terapiju iepriekš nesaņēmušiem pētījuma dalībniekiem un pētījuma

dalībniekiem ar neveiksmīgu iepriekšējo terapiju, kas divos III fāzes klīniskajos pētījumos četras

nedēļas lietoja alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu, bet turpmāk – boceprevīru pa 800 mg trīs reizes

dienā kombinācijā ar alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu, RAV pēc pētījuma sākuma tika atklāts

15 % visu pētījuma dalībnieku. Piecdesmit trīs procentiem pētījuma dalībnieku boceprevīra grupā,

kuriem netika panākta stabila virusoloģiskā atbildes reakcija (SVR) un kuru paraugi tika analizēti, pēc

pētījuma sākuma tika noteikti RAV.

Biežāk (> 25 % pacientu) noteiktie RAV pēc pētījuma sākuma šiem pacientiem bija aminoskābju

substitūcijas V36M (61 %) un R155K (68 %) pacientiem, kas inficēti ar 1a genotipa vīrusiem un

T54A (42 %), T54S (37 %), A156S (26 %) un V170A (32 %) pacientiem, kas inficēti ar 1b genotipa

vīrusiem.

Pētījuma dalībniekiem boceprevīra terapijas grupā laba reakcija pret interferonu (kā noteikts ar vīrusa

slodzes mazināšanos par ≥ 1-log

terapijas 4. nedēļā) bija saistīta ar retāku RAV noteikšanu, proti,

RAV tika atklāts 6 % šādu pētījuma dalībnieku, savukārt starp pētījuma dalībniekiem, kuriem

terapijas 4. nedēļā vīrusa slodze bija mazinājusies par < 1-log

(vāja reakcija pret interferonu), RAV

bija 41 %.

Pētījuma dalībniekiem boceprevīra terapijas grupā, kuriem netika panākta SVR un kuru paraugos pēc

pētījuma sākuma tika noteikti RAV, laba reakcija pret interferonu bija saistīta ar retāku RAV rašanos,

Zāles vairs nav reğistrētas

proti, RAV tika atklāti 31 % šādu pacientu, salīdzinot ar 69 % pacientu, kuriem terapijas 4. nedēļā

vīrusa slodze bija mazinājusies par < 1-log

Veicot populācijas sekvencēšanu, RAV pētījuma sākumā konstatēja 8 % pacientu. Kopumā RAV

esamībai pētījuma sākumā nebija nozīmīgas saistības ar atbildes reakciju pret ārstēšanu pacientiem,

kuri saņem boceprevīru kombinācijā ar alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu.

Tomēr starp pacientiem, kam 4 nedēļu ievadperiodā bija vāja atbildes reakcija pret alfa-2b

peginterferonu/ribavirīnu, boceprevīra efektivitāte pacientiem, kam pētījuma sākumā bija atklāti

varianti V36M, T54S, V55A vai R155K, bija samazināta. Pacienti ar šiem sākotnējiem variantiem un

samazinātu atbildes reakciju pret alfa-2b peginterferonu/ribavirīnu veidoja aptuveni 1 % no kopējā ar

boceprevīru ārstēto pacientu skaita.

Pētījuma pagarinājuma datu analīzē ar boceprevīru ārstētiem pacientiem, kuriem netika panākta SVR,

tika konstatēts, ka pēc terapijas ar boceprevīru pabeigšanas palielinājās dabiskā vīrusa populācija un

lielākā daļa pret boceprevīru rezistento variantu kļuva nenosakāmi. No 314 iepriekš neārstētiem un

iepriekš ārstētiem pacientiem, kuriem netika panākta SVR II/III fāzes pētījumos (P03523, P03659,

P05216 un P05101) un kuriem pret boceprevīru rezistenti varianti parādījās ārstēšanas laikā, 73%

(228/314) pacientu, veicot populācijas sekvencēšanu 3 gadu laikā pēc terapijas, vairs netika konstatēts

jebkāds RAV ar boceprevīru rezistenci saistītā gēna atrašanās vietā hromosomā. Veicot populācijas

sekvencēšanu nebija nosakāmi 91% no V36M, 98% no T54A, 71% no T54S, 78% no V55A, 76% no

R155K, 92% no A156S, 96% no I/V170A, 77% no R155K+T54S% un 95% no R155K+V36M

variantiem. Vidējais laiks, līdz visi RAV kļuva nenosakāmi, bija 1,11 gadi.

No 314 pacientiem 230 bija inficēti ar HCV 1a genotipu un 84 bija inficēti ar HCV 1b genotipu.

Septiņdesmit procentiem (70%) (162/230) pacientu ar 1a genotipu, veicot populācijas sekvencēšanu,

vairs netika konstatēts jebkāds RAV ar boceprevīra rezistenci saistītā gēna atrašanās vietā

hromosomā. 1a genotipam vidējais laiks, līdz visi RAV kļuva nenosakāmi bija 1,17 gadi. Vidējie

laiki, lai svarīgākie pret boceprevīru rezistentie varianti, kas novēroti pacientiem ar 1a genotipu

(>10%) kļūtu nenosakāmi, bija šādi: R155K + V36M, 0,69 gadi; V36M, 0,89 gadi; R155K + T54S,

1,05 gadi; R155K, 1,08 gadi un T54S, 1,14 gadi. Salīdzinājumam, 79% (66/84) pacientu ar

1b genotipu, veicot populācijas sekvencēšanu, vairs netika konstatēts jebkāds RAV ar boceprevīru

rezistenci saistītā gēna atrašanās vietā hromosomā. 1b genotipa gadījumā vidējais laiks, līdz visi RAV

kļuva nenosakāmi bija 1,04 gadi. Vidējie laiki, lai svarīgākie pret boceprevīru rezistentie varianti, kas

novēroti pacientiem ar 1b genotipu (>10%) kļūtu nenosakāmi, bija šādi: I/V170A, 0,46 gadi; T54A,

0,47 gadi; V55A, 0,83 gadi; A156S, 0,89 gadi un T54S, 1,11 gadi.

Efektivitāte

Victrelis kā C hepatīta vīrusa 1. genotipa hroniskas infekcijas terapijas metodes efektivitāte III fāzes

klīniskajos pētījumos tika pētīta aptuveni 1 500 pieaugušiem pētījuma dalībniekiem, kas terapiju

iepriekš nebija saņēmuši (SPRINT-2) vai kuriem iepriekšējā terapija bijusi neveiksmīga (RESPOND-

2). Abos pētījumos Victrelis pievienošana pašlaik atzītajai terapijas standartshēmai (alfa

peginterferons un ribavirīns) nozīmīgi palielināja stabilas virusoloģiskās atbildes reakcijas (SVR)

biežumu, salīdzinot ar pašlaik atzītās aprūpes standartshēmas lietošanu. Jāatzīmē, ka retrospektīvas

analīzes, kurās apvienoti dati no diviem pivotāliem pētījumiem, ir pamatā ieteikumiem par devu, kas

atšķiras no shēmām, kas pētītas dažās pacientu apakšgrupās.

Terapiju iepriekš nesaņēmuši pacienti

SPRINT-2 (P05216) bija randomizēts, dubultmaskēts, ar placebo kontrolēts pētījums, kurā tika

salīdzināta divu terapijas shēmu – Victrelis pa 800 mg iekšķīgi trīs reizes dienā kombinācijā ar PR

[alfa-2b peginterferons subkutāni pa 1,5 μg/kg/nedēļā un atkarībā no ķermeņa masas dozēts ribavirīns

(600-1 400 mg/dienā perorāli, deva dalīta divās reizes devās)] un tikai PR – efektivitāte pieaugušiem

pacientiem ar hronisku C hepatīta 1. genotipa HCV infekciju, kuriem bija nosakāms HCV-RNS

līmenis un kas iepriekš nebija saņēmuši terapiju ar alfa interferonu. Pētījuma dalībnieki divās

Zāles vairs nav reğistrētas

kohortās (1. kohorta, n = 938/nemelnādaini un 2. kohorta/melnādaini, n = 159) un stratificēti pēc

HCV genotipa (1a vai 1b) un pēc HCV-RNS vīrusa slodzes (≤ 400 000 SV/ml vai > 400 000 SV/ml)

nejaušināti tika iedalīti šādās trīs terapijas grupās attiecībā 1:1:1:

alfa-2b peginterferons + ribavirīns 48 nedēļas ilgi (PR48);

alfa-2b peginterferons + ribavirīns 4 nedēļas ilgi, pēc tam Victrelis pa 800 mg trīs reizes dienā

+ alfa-2b peginterferons + ribavirīns 24 nedēļas ilgi. Tad pētījuma dalībnieki turpināja lietot atšķirīgas

shēmas atkarībā no pacientu reakcijas pret ārstēšanu (RGT) terapijas 8. nedēļā (ĀN) (Victrelis-RGT).

Visi pacienti šajā terapijas grupā saņēma terapiju ar Victrelis tikai 24 nedēļas ilgi.

Pētījuma dalībniekiem, kuriem 8. ĀN bija nenosakāms HCV-RNS līmenis (agrīna

atbildes reakcija) un kuriem HCV-RNS bija nenosakāms līdz 24. ĀN, terapija tika pārtraukta, bet

28. ĀN apmeklējumā viņi nonāca uzraudzības grupā;

Pētījuma dalībnieki, kuriem 8. ĀN vai jebkurā turpmākā terapijas nedēļā bija nosakāms

HCV-RNS līmenis, bet 24. ĀN tas bija nenosakāms (pacienti ar vēlīnu reakciju pret terapiju), 28. ĀN

apmeklējumā slēpti nonāca placebo grupā un turpināja terapiju ar alfa-2b peginterferonu + ribavirīnu

vēl papildus 20 nedēļas, un šiem dalībniekiem kopējais terapijas ilgums bija 48 nedēļas.

alfa-2b peginterferons + ribavirīns četras nedēļas, bet turpmāk – Victrelis pa 800 mg trīs reizes

dienā + alfa-2b peginterferons + ribavirīns 44 nedēļas (Victrelis-PR48).

Visiem pētījuma dalībniekiem, kuriem 24. ĀN plazmā bija nosakāms HCV-RNS līmenis, terapija tika

pārtraukta. Stabila virusoloģiskā atbildes reakcija (SVR) pret terapiju tika definēta, kā uzraudzības

24. nedēļā nenosakāms

HCV-RNS līmenis plazmā.

Apvienotā kohortā randomizētiem pētījuma dalībniekiem, kuri lietoja vismaz vienu jebkuru pētījumā

izmantoto zāļu devu (Pilnas analīzes populācija), Victrelis pievienošana terapijai ar alfa-2b

peginterferonu un ribavirīnu nozīmīgi palielināja SVR biežumu, salīdzinot ar tikai alfa-2b

peginterferona un ribavirīna lietošanu (63 % līdz 66 % Victrelis terapijas grupās un 38 % PR48

kontroles grupā), bet pacientiem ar agrīnu reakciju pret terapiju samazināja terapijas ilgumu līdz

28 nedēļām (skatīt 4. tabulu). Sekundārā analīze par pētījuma dalībniekiem, kuri saņēma vismaz vienu

Victrelis vai placebo devu pēc 4 nedēļas ilgās sākumterapijas ar alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu

(modificēta ārstēt paredzētā populācija) liecināja, ka SVR biežums kombinētajā kohortā bija 67 %

līdz 68 % Victrelis terapijas grupās un 40 % PR48 kontroles grupā.

4. tabula.

Stabila virusoloģiskā atbildes reakcija (SVR)

, ārstēšanas kursa beigas (EOT – End of Treatment) un

recidīva

biežums terapiju iepriekš nesaņēmušiem pacientiem

Pētījuma kohortas

Victrelis-RGT

Victrelis-PR48

PR48

Visi pacienti

§

n=368

n=366

n=363

SVR

% (n/N)

95 % TI

63 (233/368)

(58,4; 68,2)

66 (242/366)

(61,3; 71,0)

38 (137/363)

(32,8; 42,7)

EOT (nenosakāms HCV-RNS līmenis)

% (n/N)

95 % TI

71 (261/368)

(66,3; 75,6)

76 (277/366)

(71,3; 80,1)

53 (191/363)

(47,5; 57,8)

Recidīva biežums

% (n/N)

95 % TI

9 (24/257)

(5,8; 12,9)

9 (24/265)

(5,6; 12,5)

22 (39/176)

(16,0; 28,3)

Klīniskajos pētījumos HCV-RNS līmenis plazmā tika noteikts ar Roche COBAS Taqman testu, kura noteikšanas robežvērtība ir 9,3 SV/ml

un kvantitatīvās noteikšanas robežvērtība ir 25 SV/ml.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pētījuma kohortas

Victrelis-RGT

Victrelis-PR48

PR48

Pilnās analīzes kopu (Full Analysis Set – FAS) veidoja visi grupās nejaušināti iedalītie pētījuma

dalībnieki (N=1097), kas saņēma vismaz vienu jebkuru pētījumā izmantoto zāļu (alfa-2b

peginterferona, ribavirīna vai Victrelis) devu. Grupās nejaušināti iedalīto pētījuma dalībnieku

vidējais vecums bija 49,1 gadi. Pētījuma dalībnieku sadalījums pa rasēm bija šāds: 82 % baltādaini,

14 % melnādaini, 2 % aziātu, 1 % daudzrasu, 1 % Amerikas indiāņi vai Aļaskas pamatiedzīvotāji.

Pētījuma dalībnieku sadalījums atkarībā no dzimuma bija 60 % vīriešu un 40 % sieviešu.

Recidīva biežums bija to pētījuma dalībnieku skaits procentos, kuriem terapijas beigās (EOT) bija

nenosakāms HCV-RNS līmenis, bet novērošanas perioda beigās (EOF – End of Follow-up) HCV-

RNS līmenis bija nosakāms, no visiem pētījuma dalībniekiem, kuriem EOT bija nenosakāms HCV-

RNS līmenis un par kuriem bija pieejami EOF dati.

SVR: definēts kā nenosakāms

HCV-RNS plazmas līmenis novērošanas perioda 24 nedēļā(FW 24).

Ja pēc FW 24 ir pieejamas citas HCV-RNS līmeņa vērtības, tiek izmantota pēdējā pieejamā vērtība

pēc FW 24. Ja šādas vērtības FW 24 nav, tiek izmantota FW 12. vērtība. SVR biežums (izmantojot

"trūkstoši dati=neveiksme" pieeju) bija gandrīz identisks tabulā redzamajam. 37 % kontroles grupā;

62 % Victrelis-RGT grupā, 65 % Victrelis-PR48 grupā.

Pacientu ar cirozi skaits ir ierobežots (kur kopumā no 53 pacientiem ar Victrelis tika ārstēti

40 pacienti)

Reakcija pret interferonu (kas tika definēta kā vīrusa slodzes samazinājums 4. ĀN par ≥ 1-log

) ļāva

prognozēt SVR. Pētījuma dalībniekiem, kuriem līdz 4. ĀN radās reakcija pret interferonu, ārstēšana ar

Victrelis un alfa-2b interferona un ribavirīna kombināciju nodrošināja SVR biežumu 79 – 81 %,

salīdzinot ar 51 % pētījuma dalībniekiem, kuru ārstēšanai tika izmantota standarta terapija. Pētījuma

dalībniekiem, kuriem 4. ĀN vīrusa slodze bija mazinājusies par < 1-log

(vāja reakcija pret

interferonu), terapija ar Victrelis un alfa-2b peginterferona/ribavirīna kombināciju panāca SVR

biežumu 28 – 38 %, salīdzinot ar 4 % pētījuma dalībnieku, kas saņēma aprūpes standarta terapiju.

Stabila virusoloģiskā atbildes reakcija (SVR) pacientiem, kas saņem līdzīgu terapiju līdz 28. nedēļai.

5. tabulā norādīta stabila virusoloģiskā atbildes reakcija atbilstoši ārstēšanas grupai iepriekš

neārstētiem pacientiem, kam bija agrīna atbildes reakcija un pacientiem, kam bija vēlīna atbildes

reakcija un kas saņēma līdzīgu terapiju līdz 28. nedēļai. 57 % (208/368) pētījuma dalībnieku Victrelis-

RGT grupā un 56 % (204/366) pētījuma dalībnieku Victrelis-PR48 grupā 8. ĀN bija nenosakāma

HCV RNS, salīdzinājumā ar 17 % (60/363) pētījuma dalībnieku PR grupā.

5. tabula

Stabila virusoloģiskā atbildes reakcija (SVR), ārstēšanas kursa beigas (EOT) un recidīvs iepriekš

neārstētiem pacientiem (ar agrīnu un ar vēlīnu atbildes reakciju)

Victrelis-RGT

Victrelis-PR48

Atšķirības punkta

aprēķins (Victrelis-

RGT mīnus Victrelis-

PR48) [95 % TI]

Pacienti ar agrīnu

atbildes reakciju

(N = 323)

SVR %, (n/N)

96,3 (156/162)

96,3 (155/161)

0,0 [-4,1, 4,1]

EOT %, (n/N

100,0 (162/162)

98,8 (159/161)

Recidīvs %, (n/N)

3,1 95/161)

1,3 (2/157)

Pacienti ar vēlīnu

atbildes reakciju

(N = 141)

SVR %, (n/N)

66,2 (45/68)

75,3 (55/73)

-9,2 [-24,4, 6,3]

EOT %, (n/N

76,5 (52/68)

90,4 (66/73)

Recidīvs %, (n/N)

13,5 (7/52)

14,1 (9/64)

Zāles vairs nav reğistrētas

Ņemot vērā datu ierobežojumus, kā konservatīvu pasākumu iepriekš neārstētiem pacientiem ar vēlīnu

atbildes reakciju triju komponentu terapijas ilgumu ieteicams palielināt līdz 32 nedēļām, salīdzinot ar

pārbaudīto 24 nedēļas ilgo triju komponentu terapiju, kopējam ārstēšanas ilgumam sasniedzot

48 nedēļas.

Pacienti ar vienlaikus HIV infekciju

P05411 bija randomizēts, dubultmaskēts, placebo kontrolēts II fāzes pētījums, kurā salīdzināja

Victrelis pa 800 mg iekšķīgi trīs reizes dienā kombinācijā ar PR [alfa-2b peginterferons subkutāni pa

1,5 μg/kg/nedēļā un ribavirīns devā, kas atkarīga no ķermeņa masas (600 – 1 400 mg/dienā iekšķīgi]

un tikai PR lietošanu pacientiem, kas vienlaikus inficēti ar HIV un HCV 1. genotipu, kuriem hroniska

HCV infekcija nebija iepriekš ārstēta. Pacienti tika ārstēti ar PR 4 nedēļas, bet pēc tam 44 nedēļas ar

Victrelis vai ar PR kopā ar placebo. Pacientiem, kuri saņēma antiretrovirālo terapiju, bija stabila HIV

infekcija (HIV-1 vīrusu slodze < 50 kopijas/ml un CD4 šūnu skaits ≥ 200 šūnas/µl). Vairums pacientu

(87%; 85/98) lietoja ar ritonavīru papildinātu HIV proteāzes inhibitoru (PI) kombinācijā ar HIV

nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NRTIs). Visbiežāk lietotie HIV PI bija atazanavīrs,

kam sekoja lopinavīrs un darunavīrs. Pētījuma dalībnieki tika randomizēti attiecībā 2:1 un stratificēti,

pamatojoties uz cirozes/fibrozes esamību un sākotnējo HCV RNS līmeni plazmā (<800 000 SV/ml

pret ≥800 000 SV/ml).

SVR rādītājs bija 62,5% (40/64) pacientiem, kuri saņēma Victrelis kombinācijā ar PR un 29.4%

(10/34), kas tika ārstēti ar PR vienu pašu (skatīt 6. tabulu).

Nelielam skaitam vienlaikus inficētu pacientu, kuriem netika panākta SVR, un kuriem tika veikta

populācijas sekvencēšana, RAV esamība pēc pētījuma sākuma bija augstāka nekā pacientiem ar vienu

infekciju pētījumā SPRINT-2.

6. tabula

Stabila virusoloģiskā atbildes reakcija (SVR)

, ārstēšanas kursa beigas (EOT) and HCV recidīva

biežums

iepriekš neārstētiem pacientiem ar vienlaikus HIV infekciju

Victrelis-PR48

PR48

SVR

% (n/N)

62,5% (40/64)

29,4% (10/34)

EOT % (n/N)

65,6% (42/64)

29,4% (10/34)

Recidīvs %(n/N)

4,8% (2/42)

10% (1/10)

* Pilns analīzes kopums (FAS) ietvēra visus randomizētos pētījuma dalībniekus (N=98) kuri saņēma

vismaz vienu jebkādu pētāmo zāļu (alfa-2b peginterferona, ribavirīna vai Victrelis) devu. Vidējais

randomizēto pētījuma dalībnieku vecums bija 43,6 gadi. Sadalījums pēc rases pētījuma dalībnieku

vidū bija šāds: 82% baltādaino, 18% nebaltādaino, 14% melnādaino, 3% aziātu, un 1% vairāku rasu

pēcteču. Pētījuma dalībnieku sadalījums pēc dzimuma bija šāds: 69% vīriešu un 31% sieviešu.

Pētījumā tika iekļauti 5 pacienti ar aknu cirozi un 4 no tiem bija pacientu grupā, kurā lietoja Victrelis.

HCV recidīva biežums bija pētījuma dalībnieku daļa ar nenosakāmu HCV-RNS ārstēšanas

noslēgumā (EOT) un nosakāmu HCV-RNS novērošanas beigās (EOF) no tiem pētījuma dalībniekiem,

kam HCV-RNS nebija nosakāma EOT un par kuriem bija pieejami EOF dati.

SVR: tika definēts kā nenosakāms

HCV-RNS līmenis 24. novērošanas nedēļā (FW). Pēdējā

pieejamā vērtība laika posmā FW 24 vai pēc tās. Ja šādas vērtības nebija, tika izmantota 12. FW

vērtība.

Pacienti, kuriem iepriekšējā terapija bijusi neveiksmīga: pacienti, kas iepriekš daļēji reaģējuši uz

terapiju un pacienti, kuriem radies slimības recidīvs pēc ārstēšanas ar interferonu un ribavirīnu

Klīniskajos pētījumos HCV-RNS līmenis plazmā tika noteikts ar Roche COBAS Taqman testu, kura noteikšanas robežvērtība ir 9,3 SV/ml

un kvantitatīvās noteikšanas robežvērtība ir 25 SV/ml.

Zāles vairs nav reğistrētas

RESPOND-2 (P05101) bija randomizēts, paralēlu grupu, dubultmaskēts pētījums, kurā pieaugušiem

pacientiem ar 1. genotipa C hepatīta vīrusa HCV hronisku infekciju, kuriem bija pierādīta reakcija

pret terapiju ar interferonu (kā noteikts anamnēzē, pamatojoties uz HCV-RNS vīrusa slodzes

mazināšanos par ≥ 2 log

līdz 12. nedēļai vai nenosakāmu HCV-RNS līmeni iepriekšējās terapijas

beigās un nosakāmu HCV-RNS līmeni plazmā pēc terapijas beigām) un kuriem iepriekšējā terapija ar

alfa peginterferonu un ribavirīnu bijusi neveiksmīga, tika salīdzināta divu terapijas shēmu darbība –

Victrelis pa 800 mg iekšķīgi trīs reizes dienā kombinācijā ar PR [alfa-2b peginterferons subkutāni pa

1,5 μg/kg/nedēļā un perorāls ribavirīns devā, kas atkarīga no ķermeņa masas (600 – 1 400 mg divas

reizes dienā, dienas devu dalot divās reizes devās)] un tikai PR. Pacienti ar nulles atbildreakciju

(vēsturiski definēta kā HCV-RNS vīrusu slodzes samazināšanās par < 2 log10 līdz 12. nedēļai ar

iepriekš izmantoto terapiju) tika izslēgti. Pētījuma dalībnieki tika randomizēti attiecībā 1:2:2 un

stratificēti, pamatojoties uz reakciju pret iepriekšējo terapijas shēmu (pacienti, kuriem radies slimības

recidīvs, un pacienti, kas daļēji reaģējuši uz terapiju) un uz HCV apakštipu (1a un 1b), tika iedalīti

vienā no šādām terapijas grupām:

Alfa-2b peginterferons + ribavirīns 48 nedēļas (PR48).

Alfa-2b peginterferons + ribavirīns 4 nedēļas, bet turpmāk – Victrelis pa 800 mg trīs reizes

dienā + alfa-2b peginterferons + ribavirīns 32 nedēļas. Tad pētījuma dalībnieki turpināja lietot

atšķirīgas terapijas shēmas atkarībā no reakcijas pret terapiju 8. ĀN (Victrelis-RGT). Visi

pacienti šajā terapijas grupā Victrelis lietoja tikai 32 nedēļas.

Pētījuma dalībnieki, kuriem 8. ĀN un 12. ĀN bija nenosakāms HCV-RNS līmenis

(agrīna atbildes reakcija), terapiju pabeidza 36. Ā N apmeklējumā.

Pētījuma dalībniekiem, kam 8. ĀN bija nosakāms HCV-RNS līmenis, bet 12. ĀN tas

nebija nosakāms (pacienti ar vēlīnu reakciju pret terapiju), 36. ĀN apmeklējumā terapija

slēpti tika mainīta pret placebo, un viņi turpināja terapiju ar alfa-2b peginterferona un

ribavirīna kombināciju vēl 12 nedēļas. Šiem pacientiem kopējais terapijas ilgums bija

48 nedēļas.

Alfa-2b peginterferons + ribavirīns 4 nedēļas, tad – Victrelis pa 800 mg trīs reizes dienā + alfa-

2b peginterferons + ribavirīns 44 nedēļas (Victrelis-PR48).

Visiem pacientiem, kuriem 12. ĀN plazmā bija nosakāms HCV-RNS līmenis, terapija tika pārtraukta.

Stabila virusoloģiskā atbildes reakcija (SVR) pret terapiju tika definēta, kā nenosakāms

HCV-RNS

līmenis plazmā 24. novērošanas nedēļā.

Grupās randomizētiem pacientiem, kuri saņēma kāda pētījumā izmantotā līdzekļa vismaz vienu devu

(pilnas analīzes populācija), alfa-2b peginterferona un ribavirīna terapijas papildināšana ar Victrelis

nozīmīgi palielināja SVR biežumu, salīdzinot ar tikai alfa-2b peginterferona un ribavirīna terapiju

(59 % līdz 66 % Victrelis terapijas grupās un 21 % PR48 kontroles grupā), bet daudzu iepriekšējas

terapijas neveiksmju gadījumā samazināja terapijas ilgumu līdz 36 nedēļām (skatīt 7. tabulu).

Sekundārā analīze par pētījuma dalībniekiem, kuri pēc četras nedēļas ilgās sākumterapijas ar alfa-2b

peginterferonu un ribavirīnu lietoja vismaz vienu Victrelis vai placebo devu (modificēta ārstēt

paredzētā populācija), liecināja, ka Victrelis terapijas grupās SVR biežums bija 61 % līdz 67 %, bet

PR48 kontroles grupā – 22 %.

SVR panākšana bija saistīta ar pētījuma dalībnieka reakciju pret alfa-2b peginterferona un ribavirīna

terapiju neatkarīgi no tā, vai tā definēta kā reakcija pret iepriekšējo terapijas shēmu vai kā HCV-RNS

līmeņa pazemināšanās 4. ĀN (skatīt 7. tabulu). Atbildes reakcija 4. ĀN bija nozīmīgāks SVR

prognozējošs faktors nekā atbildes reakcija pret iepriekšējo terapijas shēmu un ļāva paredzēt pētījuma

dalībnieka atbildes reakciju pret interferonu terapijas laikā.

7. tabula.

Klīniskajos pētījumos HCV-RNS līmenis plazmā tika noteikts ar Roche COBAS Taqman testu, kura noteikšanas robežvērtība ir 9,3 SV/ml

un kvantitatīvās noteikšanas robežvērtība ir 25 SV/ml.

Zāles vairs nav reğistrētas

Stabila virusoloģiskā atbildes reakcija (SVR)

, ārstēšanas kursa beigas (EOT) un recidīva

biežums

pacientiem, kuriem iepriekšējā terapija bijusi neveiksmīga

Victrelis-

RGT

(N = 162)

Victrelis-

PR48

(N = 161)

PR48

(N = 80)

Visi pacienti

§

ǂǂ

% (n/N)

95 % TI

59 (95/162)

(51,5, 66,2)

66 (107/161)

(59,2, 73,8)

(17/80)

(12,3,

30,2)

EOT %, (n/N)

95 % TI

70 (114/162)

(63,3, 77,4)

77 (124/161)

(70,5, 83,5)

(25/80)

(21,1,

41,4)

Recidīvs** %, (n/N)

95 % TI

15 (17/111)

(8,6, 22,0)

12 (14/121)

(5,9, 17,3)

32 (8/25)

(17,3,

50,3)

Atbildes

reakcija pret

iepriekš

veiktu

ārstēšanu

Pacienti, kam

iepriekš bijusi

daļēja atbildes

reakcija***

ǂǂ

% (n/N)

95 % TI

40 (23/57)

52 (30/58)

7 (2/29)

EOT %, (n/N)

95 % TI

54 (31/57)

60 (35/58)

10 (3/29)

Recidīvs** %, (n/N)

95 % TI

18 (5/28)

14 (5/35)

33 (1/3)

Iepriekš bijuši

recidīvi

ǂ

ǂǂ

% (n/N)

95 % TI

69 (72/105)

75 (77/103)

(15/51)

EOT %, (n/N)

95 % TI

79 (83/105)

86 (89/103)

(22/51)

Recidīvs** %, (n/N)

95 % TI

14 (12/83)

10 (9/86)

32 (7/22)

Zāles vairs nav reğistrētas

Victrelis-

RGT

(N = 162)

Victrelis-

PR48

(N = 161)

PR48

(N = 80)

Atbildes

reakcija

ievadperiodā

(Vīrusu

slodzes

samazinā-

jums)

samazinājums

< 1-log

10

ǂǂ

% (n/N)

95 % TI

33 (15/46)

34 (15/44)

0 (0/12)

EOT %, (n/N)

95 % TI

41 (19/46)

48 (21/44)

0 (0/12)

Recidīvs** %, (n/N)

95 % TI

12 (2/17)

25 (5/20)

0 (0/0)

samazinājums

≥ 1-log

10

ǂǂ

% (n/N)

95 % TI

73 (80/110)

79 (90/114)

(17/67)

EOT %, (n/N)

95 % TI

86 (95/110)

89 (101/114)

(25/67)

Recidīvs** %, (n/N)

95 % TI

16 (15/94)

9 (9/99)

32 (8/25)

* Pilns analīzes kopums (FAS) ietvēra visus randomizētos pētījuma dalībniekus (N = 403), kuri

saņēma vismaz vienu jebkādu pētāmo zāļu (alfa-2b peginterferona, ribavirīna vai Victrelis) devu.

Vidējais randomizēto pētījuma dalībnieku vecums bija 52,7 gadi. Sadalījums pēc rases pētījuma

dalībnieku vidū bija šāds: 85 % baltādaino, 12 % melnādaino, 1 % aziātu, < 1 % vairāku rasu pēcteču,

< 1 % Havaju salu vai citu Klusā okeāna salu pamatiedzīvotāju. Pētījuma dalībnieku sadalījums pēc

dzimuma bija šāds: 67 % vīriešu un 33 % sieviešu.

** Recidīva biežums bija pētījuma dalībnieku daļa ar nenosakāmu HCV-RNS ārstēšanas noslēgumā

(EOT) un nosakāmu HCV-RNS novērošanas beigās (EOF) no tiem pētījuma dalībniekiem, kam HCV-

RNS nebija nosakāma EOT un par kuriem bija pieejami EOF dati .

*** Pacienti kam bijusi daļēja atbildes reakcija pret iepriekš veiktu ārstēšanu = pacienti, kas nav

sasnieguši SVR pēc vismaz 12 nedēļas ilgas iepriekšējas terapijas ar alfa peginterferonu un ribavirīnu,

bet kam konstatēta HCV-RNS līmeņa samazināšanās par > 2 log

12. nedēļā un nosakāmu HCV-RNS

ārstēšanas noslēgumā (EOT).

Iepriekš bijuši recidīvi = pētījuma dalībnieki, kam nav sasniegts SVR pēc vismaz 12 iepriekšējas

ārstēšanas ar alfa peginterferonu un ribavirīnu nedēļām, bet kam bijusi nenosakāma HCV-RNS

ārstēšanas noslēgumā.

Vienpadsmit pacientiem nebija 4. ĀN novērtējuma (HCV-RNS), un viņi netika pieskaitīti

ievadperioda atbildes reakcijas rezultātiem.

╫╫

SVR: definēts kā nenosakāms

HCV-RNS plazmas līmenis novērošanas perioda 24 nedēļā (FW). Ja

pēc FW 24 ir pieejamas citas HCV-RNS līmeņa vērtības, tiek izmantota pēdējā pieejamā vērtība pēc

FW 24. Ja šādas vērtības FW 24 nav, tiek izmantota FW 12 vērtība. SVR biežums (izmantojot

"trūkstoši dati=neveiksme" pieeju) bija 17/80 [21,3 %] PR48, 94/162 [58,0%] Victrelis-RGT, 106/161

[65,8 %], Victrelis-PR48.

Pētījuma dalībnieku ar cirozi skaits ir ierobežots (kur kopumā no 49 pacientiem ar Victrelis tika

ārstēti 39 pacienti).

Stabila virusoloģiskā atbildes reakcija (SVR), kas saņem līdzīgu terapiju līdz 36. nedēļai

8. tabulā parādīta stabila virusoloģiskā atbildes reakcija atbilstoši ārstēšanas grupai pacientiem, kam

bijusi neveiksmīga iepriekšējā terapija un agrīna atbildes reakcija (nenosakāma HCV RNS 8. ĀN) vai

vēlīna atbildes reakcija (nosakāma HCV RNS 8. ĀN, bet pēc tam nenosakāma) un kas saņēmuši

līdzīgu terapiju līdz 36. nedēļai.

Klīniskajos pētījumos HCV-RNS līmenis plazmā tika noteikts ar Roche COBAS Taqman testu, kura noteikšanas robežvērtība

ir 9,3 SV/ml un kvantitatīvās noteikšanas robežvērtība ir 25 SV/ml.

Zāles vairs nav reğistrētas

8. tabula

Stabila virusoloģiskā atbildes reakcija (SVR), ārstēšanas kursa beigas (EOT) un recidīvs pacientiem,

kam bijusi neveiksmīga iepriekš veikta terapija (pacienti ar agrīnu un vēlīnu atbildes reakciju)

Victrelis-RGT

Victrelis-PR48

Atšķirības punkta

aprēķins (Victrelis-

RGT mīnus Victrelis-

PR48) [95 % TI]

Pacienti ar agrīnu

atbildes reakciju

(N = 144)

SVR %, (n/N)

88,7 (63/71)

97,3 (71/73)

-8,5 [-16,8, -0,3]

EOT %, (n/N

98,6 (70/71)

98,6 (72/73)

Recidīvs %, (n/N)

10,1 (7/69)

0 (0/71)

Pacienti ar vēlīnu

atbildes reakciju

(N = 75)

SVR %, (n/N)

80 (18/35)

72,5 (29/40)

7,5 [-11,7, 26,7]

EOT %, (n/N

97,1 (34/35)

92,5 (37/40)

Recidīvs %, (n/N)

17,6 (6/34)

19,4 (7/36)

Datu ierobežojumu dēļ iepriekš ārstētiem pacientiem, kam ir agrīna atbildes reakcija, kā konservatīvs

pasākums ir ieteicams kopējo ārstēšanas ilgumu pagarināt līdz 48 nedēļām salīdzinājumā ar

pārbaudīto, 36 nedēļas ilgo ārstēšanu (testēto RGT), pievienojot 12 nedēļas ilgu peginterferona un

ribavirīna konsolidācijas fāzi pēc triju komponentu terapijas beigām 36. nedēļā.

Pētījumā ar alfa-2a peginterferonu, ārstējot iepriekš ārstētus pacientus, iegūti tādi paši rezultāti kā

P05101 pētījumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacienti, kuriem iepriekšējā terapija bijusi neveiksmīga: pacienti, kuriem atbildes reakcija uz terapiju

nav bijusi, pacienti, kuri iepriekš daļēji reaģējuši uz terapiju un pacienti, kuriem radies slimības

recidīvs pēc ārstēšanas ar interferonu un ribavirīnu.

PROVIDE (P05514) bija atklāts, vienas grupas pētījums, kurā lietoja Victrelis pa 800 mg iekšķīgi trīs

reizes dienā kombinācijā ar PR [alfa-2b peginterferons subkutāni pa 1,5 μg/kg/nedēļā un perorāls

ribavirīns devā, kas atkarīga no ķermeņa masas (600 – 1 400 mg divas reizes dienā, dienas devu dalot

divās reizes devās)] pieaugušiem pacientiem ar 1. genotipa C hepatīta vīrusa hronisku infekciju

(HCV), kuriem iepriekšējos 2. un 3. fāzes kombinētās terapijas ar Victrelis pētījumos esot PR

kontroles grupās netika panākta SVR. Pacienti, kuri tika iekļauti PROVIDE pētījumā 2 nedēļu laikā

pēc pēdējās devas lietošanas PR pamatpētījumā, 44 nedēļas lietoja Victrelis 800 mg trīs reizes dienā +

PR. Pacienti, kurus 2 nedēļu laikā nevarēja iekļaut šajā pētījumā, 4 nedēļas lietoja PR un pēc tam

44 nedēļas Victrelis 800 mg trīs reizes dienā + PR.

Pacientiem 62% gadījumos (104/168) bija genotips 1a un 38% (63/168) genotips 1b. Desmit

procentiem pacientu (17/168) bija ciroze, ieskaitot 3 (6%) pacientu, kuriem atbildes reakcija uz

terapiju iepriekš nav bijusi, 2 (7%) pacientu, kuriem radies slimības recidīvs pēc ārstēšanas un 12

(14%) pacientu, kuri iepriekš daļēji reaģēja uz terapiju.

SVR biežums pacientiem, kuri saņēma vismaz vienu devu no jebkurām pētījuma zālēm (ārstēt

paredzētā populācija) ir norādīts 9. tabulā. SVR biežums pacientiem, kuri saņēma vismaz vienu

Victrelis devu (proti, izņemot pacientus, kuri pārtrauca dalību pētījumā PR sākumterapijas laikā) ir

41% pacientu, kuriem atbildes reakcija uz terapiju iepriekš nav bijusi, 67% pacientu, kuri iepriekš

daļēji reaģēja uz terapiju un 96% pacientu, kuriem radies slimības recidīvs pēc ārstēšanas.

Zāles vairs nav reğistrētas

9. tabula

Stabila virusoloģiskā atbildes reakcija (SVR)*, ārstēšanas kursa beigas (EOT) un recidīva

biežums

pacientiem, kuriem iepriekšējā terapija bijusi neveiksmīga

Pacienti bez

atbildes

reakcijas***

pamatpētījumā

(52)

Pacienti ar

daļēju atbildes

reakciju***

pamatpētījumā

(85)

Pacienti ar

slimības

recidīvu

pamatpētījumā

(29)

Visi

(168)

SVR

% (n/N)

38% (20/52)

67% (57/85)

93% (27/29)

63% (106/168)

EOT % (n/N)

44% (23/52)

82% (70/85)**

97% (28/29)

73% (123/168)

Recidīvs

%(n/N)

13% (3/23)

15% (10/67)

0% (0/27)

11% (13/119)

* Ārstēt paredzētās (Intent-to-Treat - ITT) populācijas sastāvā bija visi pacienti (N = 168), kuri

saņēma vismaz vienu jebkuru pētījuma zāļu (alfa-2b peginterferona, ribavirīna vai Victrelis) devu.

Sadalījums starp rasēm bija šāds: 84% baltās rases pacienti, 13% melnās rases pacienti, 2% aziātu

rases pacienti un 1% citas rases pacienti. Pacientu dzimuma sadalījums bija 67% vīrieši un 33%

sievietes.

Recidīva biežums bija to pētījuma dalībnieku skaits procentos, kuriem terapijas beigās (EOT) bija

nenosakāms HCV-RNS līmenis, bet novērošanas perioda beigās (EOF) HCV-RNS līmenis bija

nosakāms, no visiem pētījuma dalībniekiem, kuriem EOT bija nenosakāms HCV-RNS līmenis un par

kuriem bija pieejami EOF dati.

*** Pacienti bez atbildes reakcijas: pacienti, kuriem HCV-RNS līmenis bija samazinājies zemāks kā 2

līdz 12 ārstēšanas nedēļai ar alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu.

**** Pacienti kuriem bijusi daļēja atbildes reakcija: pacienti, kuri nav sasnieguši SVR pēc vismaz 12

nedēļas ilgas iepriekšējas terapijas ar alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu, bet uzrādīja HCN-RNS

līmeņa samazinājumu ≥ 2 log

līdz 12 ārstēšanas nedēļai un nosakāmu HCV-RNS ārstēšanas

noslēgumā(EOT).

Pacienti ar slimības recidīvu: pacienti, kuri pēc vismaz 12 iepriekšējas ārstēšanas nedēļām ar alfa 2b

peginterferonu un ribavirīnu nav sasnieguši SVR, bet kuriem bijusi nenosakāma HCV-RNS ārstēšanas

noslēgumā.

SVR: definēts kā nenosakāms

HCV-RNS līmenis 24. novērošanas nedēļā (FW). Ja pieejamas citas

HCV-RNS līmeņa vērtības, tiek izmantota pēdējā pieejamā vērtība pēc FW 24. Ja šādas vērtības FW

24 nebija, tika izmantota FW 12 vērtība.

Ilgtermiņa efektivitātes dati

3 gadu pagarinājuma pētījums pacientiem, kas sasniedza SVR ar Victreli saturošiem līdzekļiem

parādīja, ka > 99% (693/696) pacientu saglabājās SVR (bez recidīva) visā pagarinājuma periodā

(vidējais ilgums 3,4 gadi).

Pētnieciska IL28B farmakogenoma analīze Victrelis 3. fāzes pētījumos

Ģenētiskā pārmaiņa gēna, kas kodē interferonu-lambda-3 (IL28B rs12979860, C nomaiņa ar T),

tuvumā ir spēcīgs faktors, kas nosaka atbildes reakciju pret alfa-2b peginterferonu/ribavirīnu. IL28B

rs12979860 tika genotipiski noteikts 653 no 1048 (62 %) pētāmajām personām SPRINT-2 (iepriekš

neārstēti) un 259 no 394 (66 %) pētāmajām personām RESPOND-2 (neveiksmīga iepriekšējā terapija)

[klīnisko pētījumu aprakstus skatīt 5.1. apakšpunktā]. Šīs retrospektīvās apakšgrupas analīzes rezultāti

interpretējami uzmanīgi mazā pētāmo skaita dēļ un iespējamo apakšpētījuma populācijas atšķirību

dēļ, salīdzinot ar kopējo pētījuma populāciju.

Victrelis pievienošanas divu komponentu terapijai pievienotās vērtības pakāpe C/C pacientiem būs

atkarīga no varbūtības, ar kādu tiks sasniegta SVR tikai ar divu komponentu terapiju. 89 % C/C

Klīniskajos pētījumos HCV-RNS līmenis plazmā tika noteikts ar Roche COBAS Taqman testu, kura noteikšanas robežvērtība ir 9,3 SV/ml

un kvantitatīvās noteikšanas robežvērtība ir 25 SV/ml.

Zāles vairs nav reğistrētas

pacientu, kas saņēma triju komponentu terapiju salīdzinājumā ar 52 % iepriekš neārstēto ne-C/C

pacientu, 8. ĀN bija nenosakāma HCV-RNS, un tiem bija piemērota īslaicīgāka terapija.

10. tabula

Stabila virusoloģiskā atbildes reakcija (SVR) pēc IL28B rs12979860 genotipa

Klīniskais

pētījums

IL28B rs12979860

genotips

PR48*

SVR, % (n/N)

Victrelis-RGT*

SVR, % (n/N)

Victrelis-PR48*

SVR, % (n/N)

SPRINT-2

(iepriekš

neārstētas

pētāmās personas)

78 (50/64)

82 (63/77)

80 (44/55)

28 (33/116)

65 (67/103)

71 (82/115)

27 (10/37)

55 (23/42)

59 (26/44)

RESPOND-2

(pētāmās

personas, kurām

iepriekšējā

terapija bijusi

neveiksmīga)

46 (6/13)

79 (22/28)

77 (17/22)

17 (5/29)

61 (38/62)

73 (48/66)

50 (5/10)

55 (6/11)

72 (13/18)

*Lūdzu skatīt 5.1. apakšpunktā klīnisko pētījumu aprakstu katrai ārstēšanas grupai.

Pašlaik tiek pētīts vai pēc agrīnas virusoloģiskās atbildes reakcijas, veicot ārstēšanu, un/vai IL28B

genotipa var droši identificēt pacientus, kam visticamāk nebūs nozīmīgs boceprevīra lietošanas

ieguvums (lielāks SVR biežums vai īss ārstēšanas kurss), ja to lieto papildus divu komponentu

terapijai.

Ribavirīna devas samazināšanas lietošana salīdzinot ar eritropoetīna lietošanu anēmijas ārstēšanā

iepriekš neārstētiem pacientiem

Tika veikts randomizēts, paralēlu grupu, atklāts pētījums (P06086), lai salīdzinātu divas anēmijas

terapijas metodes (eritropoetīna lietošanu pret ribavirīna devas samazināšanu), iesaistot 687 pacientus,

tostarp 60 cirozes pacientus ar iepriekš neārstētu HCH 1. genotipa infekciju, kuri kļuva anēmiski

terapijas laikā, lietojot Victrelis pa 800 mg iekšķīgi trīs reizes dienā kombinācijā ar PR [alfa-2b

peginterferons subkutāni pa 1,5 μg/kg/nedēļā un perorāls ribavirīns devā, kas atkarīga no ķermeņa

masas (600 – 1 400 mg divas reizes dienā, dienas devu dalot divās reizes devās)].

Ja hemoglobīna koncentrācija serumā turpināja samazināties līdz ≤8,5 g/dl, pacientus var ārstēt ar

papildu anēmijas terapijas metodēm, ieskaitot eritropoetīna lietošanu vai ribavirīna devas

samazināšanu.

SVR biežums pacientiem, kuri tika randomizēti samazinātas ribavirīna devas lietošanas grupā bija

līdzīgs kā pacientiem, kuri tika randomizēti eritropoetīna lietošanas grupā.

Zāles vairs nav reğistrētas

Table 11

Stabila virusoloģiskā atbildes reakcija (SVR) * un recidīva

biežums anēmijas ārstēšanā terapiju

iepriekš nesaņēmušiem pacientiem lietojot ribavirīna devas samazināšanu, salīdzinot ar eritropoetīna

lietošanu

Pacienti, kuri tika randomizēti

samazinātas ribavirīna devas grupā

(N=249)

Pacienti, kuri tika randomizēti

eritropoetīna lietošanas grupā (N=251)

% (n/N)

71,5% (178/249)

70,9% (178/251)

Recidīva % (n/N)

9,7% (19/196)

9,6% (19/197)

* Pilnās analīzes kopu (Full Analysis Set – FAS) veidoja visi pacienti, kuri kļuva anēmiski

(hemoglobīna koncentrācija serumā aptuveni ≤10 g/dl ārstešanas periodā) un tika randomizēti

samazinātas ribavirīna devas lietošanas grupā vai eritropoetīna lietošanas grupā (N=500). Grupās

nejaušināti iedalīto pētījuma dalībnieku vidējais vecums bija 49 gadi. Pētījuma dalībnieku

sadalījums pa rasēm bija šāds: 77% baltādaini, 19% melnādaini un 4% citi. Pētījuma dalībnieku

sadalījums atkarībā no dzimuma bija 37% vīriešu un 63% sieviešu.

Recidīva biežums bija to pētījuma dalībnieku skaits procentos, kuriem terapijas beigās (EOT) bija

nenosakāms HCV-RNS līmenis, bet EOF HCV-RNS līmenis bija nosakāms, no visiem pētījuma

dalībniekiem, kuriem EOT bija nenosakāms HCV-RNS līmenis un par kuriem bija pieejami EOF

dati.

SVR: definēts kā nenosakāms SVR

HCV-RNS līmenis 24. novērošanas nedēļā (FW). Ja pieejamas

citas HCV-RNS līmeņa vērtības, tiek izmantota pēdējā pieejamā vērtība pēc FW 24. Ja šādas

vērtības FW 24 nebija, tika izmantota FW 12 vērtība. SVR biežums (izmantojot ”trūkst datu =

neveiksmīgs rezultāts” pieeju) bija līdzīgi datiem tabulā: 69,9% (174/249) pacientiem, kuri tika

randomizēti samazinātas ribavirīna devas lietošanas grupā; 68,5% (172/251) pacientiem, kuri tika

randomizēti eritropoetīna lietošanas grupā.

Ribavirīna devas samazināšana ≥5 soļiem anēmijas ārstēšanā tika veikta 77 pacientiem. Vairumam šo

pacientu (n=54), mazākā ribavirīna deva, ko lietoja vismaz 14 dienas bija ≥600 mg/dienā. Ierobežots

skaits pacientu (n=12) saņēma ribavirīna devu ≤200 mg/dienā vismaz 14 dienas.

Ārstēšanas pārtraukšanas biežums anēmijas dēļ bija 2% (5/249) pacientiem, kuri tika randomizēti

samazinātas ribavirīna devas lietošanas grupā un 2% (6/251) pacientiem, kuri tika randomizēti

eritropoetīna lietošanas grupā. Asins pārliešanas gadījumi bija 4% (10/249) pacientiem, kuri tika

randomizēti samazinātas ribavirīna devas lietošanas grupā un 2% (5/251) pacientiem, kuri tika

randomizēti eritropoetīna lietošanas grupā.

Eritropoēzi stimulējošu līdzekļu lietošana saistīta ar paaugstinātu trombembolijas risku, tostarp plaušu

emboliju, akūtu miokarda infarktu, insultu un dziļo vēnu trombozi.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt Victrelis pētījumu rezultātus vienā vai vairākās

pediatriskās populācijas apakšgrupās hroniska C vīrusa hepatīta gadījumā (informāciju par lietošanu

bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas lietošanas boceprevīrs uzsūcās ar T

mediānu 2 stundas. Līdzsvara koncentrācijas

AUC, C

un C

palielinājās mazāk nekā proporcionāli devai un 800 mg un 1200 mg devas

Klīniskajos pētījumos HCV-RNS līmenis plazmā tika noteikts ar Roche COBAS Taqman testu, kura noteikšanas robežvērtība ir 9,3 SV/ml

un kvantitatīvās noteikšanas robežvērtība ir 25 SV/ml.

Zāles vairs nav reğistrētas

gadījumā individuālās kopējās sistēmiskās iedarbības būtiski pārklājās, liecinot par absorbcijas

mazināšanos lielāku devu gadījumā. Līdzeklis akumulējas minimāli, un farmakokinētisks līdzsvara

stāvoklis tiek sasniegts pēc aptuveni 1 dienas, ja zāles tiek lietotas trīs reizes dienā.

Veseliem pētījuma dalībniekiem, kas zāles lietoja tikai pa 800 mg trīs reizes dienā, boceprevīra

kopējās sistēmiskās iedarbības raksturlielumi bija AUC(т) 6 147 ng

h/ml, C

1 913 ng/ml un C

90 ng/ml.

Farmakokinētiskie rezultāti veseliem pētījuma dalībniekiem un ar HCV inficētiem pacientiem bija

līdzīgi.

Victrelis absolūtā biopieejamība nav tikusi pētīta.

Pārtikas ietekme uz perorālu absorbciju

Victrelis jālieto kopā ar pārtiku. Pārtika palielināja boceprevīra kopējo sistēmisko iedarbību pat par

60 %, ja zāļu deva – 800 mg trīs reizes dienā - tika lietota ar maltīti, salīdzinot ar to lietošanu tukšā

dūšā. Boceprevīra biopieejamība nebija atkarīga no maltītes veida (piemēram, trekna vai liesa) un

lietošanas laika – 5 minūtes pirms maltītes, maltītes laikā vai uzreiz pēc maltītes beigām.

Izkliede

Boceprevīra vidējais šķietamais izkliedes tilpums (Vd/F) līdzsvara stāvoklī ir aptuveni 772 l. Pēc

vienas Victrelis 800 mg devas piesaistīšanās pie cilvēka plazmas proteīniem ir aptuveni 75 %.

Boceprevīrs tiek lietots kā divu diastereomēru maisījums aptuveni vienādā daudzumā, un plazmā šie

izomēri strauji savstarpēji pārvēršas. Līdzsvara stāvoklī pieejamā abu diastereomēru attiecība ir

aptuveni 2:1, turklāt dominējošais diastereomērs ir farmakoloģiski aktīvais.

Biotransformācija

In vitro pētījumi liecina, ka boceprevīra metabolisms notiek galvenokārt ar aldoketoreduktāzes (AKR)

pastarpinātu reakciju ķēdi līdz reducēta ketona metabolītiem, kuriem nepiemīt aktivitāte pret HCV.

Pēc vienas

C-boceprevīra 800 mg iekšķīgas devas vislielākā daudzumā asinīs esošie metabolīti bija

reducēta ketona metabolītu diastereomērisks maisījums, un to vidējā kopējā sistēmiskā iedarbība bija

aptuveni 4 reizes lielāka par boceprevīra sistēmisko iedarbību. Boceprevīrs tiek pakļauts arī

CYP3A4/5 pastarpinātam oksidatīvam metabolismam, taču tas notiek mazākā pakāpē.

Eliminācija

Boceprevīrs tiek izvadīts ar vidējo eliminācijas pusperiodu no plazmas (t1/2) aptuveni 3,4 stundas.

Boceprevīra vidējais kopējais organisma klīrenss (CL/F) ir aptuveni 161 l/h. Pēc vienas 800 mg

iekšķīgas

C-boceprevīra devas aptuveni 79 % un 9 % devas tiek izvadīti attiecīgi ar fēcēm un urīnu,

un aptuveni 8 % un 3 % ievadītā radioaktīvā oglekļa izotopa tiek izvadīti boceprevīra formā ar fēcēm

un urīnu. Šie dati liecina, ka boceprevīrs tiek izvadīts galvenokārt caur aknām.

Īpašas pacientu grupas

Aknu darbības traucējumi

Pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar stabiliem hroniskiem aknu darbības traucējumiem dažādā pakāpē

(viegli, vidēji smagi un smagi), netika atklātas klīniski nozīmīgas farmakokinētisko raksturlielumu

atšķirības, un devas pielāgošana nav ieteicama. Papildu informāciju par Victrelis lietošanu pacientiem

ar progresējošu aknu slimību skatīt 4.4. apakšpunktā.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā (NSBS) un veseliem pētījuma dalībniekiem netika novērotas

klīniski nozīmīgas farmakokinētisko īpašību atšķirības. Boceprevīru nav iespējams izvadīt ar dialīzes

Zāles vairs nav reğistrētas

palīdzību. Šādiem pacientiem un pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jebkādā pakāpē devas

pielāgošana nav nepieciešama.

Dzimums

Pieaugušiem pacientiem III fāzes pētījumu laikā nav novērotas ar dzimumu saistītas farmakokinētisko

īpašību atšķirības.

Rase

Victrelis populāciju farmakokinētiska analīze liecināja, ka rasei nav acīmredzamas ietekmes uz kopējo

sistēmisko iedarbību.

Vecums

Victrelis populāciju farmakokinētiska analīze liecināja, ka vecumam nav acīmredzamas ietekmes uz

kopējo sistēmisko iedarbību.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

In vitro suņu Purkinjē šķiedru pētījumā boceprevīrs paildzināja darbības potenciālu ar atgriezenisku

biežuma atkarību no tā lietošanas; šī fakta klīniskā nozīme joprojām ir neskaidra.

Atkārtotu devu toksicitātes pētījumos boceprevīrs gadījumos, kad tā iedarbības intensitāte bija mazāka

par to, ko pēc ieteikto terapeitisko devu lietošanas novēro cilvēka organismā, izraisīja žurku

sēklinieku deģenerāciju. Pelēm vai pērtiķiem šī parādība nav novērota.

Dažādos in vitro vai in vivo veiktu testu, tostarp baktēriju mutagenitātes, cilvēka perifēro asiņu

limfocītu un peļu kodoliņu testos boceprevīrs nebija genotoksisks.

Divus gadus ilgu kancerogenitātes pētījumu laikā kancerogenitāte netika novērota, tomēr pelēm

gadījumos, kad sistēmiskās iedarbības intensitāte bija 5,7 reizes lielāka par to, ko pēc ieteikto

terapeitisko devu lietošanas novēro cilvēka organismā, palielinājās hepatocelulāru adenomu

sastopamība, kas nebija statistiski nozīmīga. Žurkām karcinomas vai adenomas netika novērotas. Tiek

uzskatīts, ka šos hepatocelulāros audzējus izraisa enzīmu indukcija, tādēļ attiecībā uz cilvēku tiem nav

nozīmes.

Ir novērots, ka boceprevīrs un tā atvasinājumi laktācijas laikā izdalās žurku pienā. Aprēķināts, ka

boceprevīra iedarbības intensitāte cilvēka zīdaiņa organismā ir mazāk par 1 % devas.

Gadījumos, kad žurku mātīšu organismā boceprevīra iedarbības intensitāte bija 1,2 reizes lielāka par

to, ko cilvēka organismā novēro terapeitiskās devas lietošanas, tas izraisīja atgriezenisku ietekmi uz

fertilitāti un embrija agrīno attīstību. Pavājināta auglība novērota arī žurku tēviņiem, kas, ticamāk,

varētu būt sēklinieku deģenerācijas sekas (pelēm un pērtiķiem sēklinieku deģenerācija nav novērota).

Ir novērots, ka boceprevīra devas, kas toksiskas žurku un trušu mātītes organismam, nav

embriotoksiskas vai teratogēnas.

Par jaunām žurkām iegūtie dati liecina, ka boceprevīra farmakokinētiskais raksturojums var atšķirties

no pieaugušām žurkām, domājams, dažu nenobriedušu metabolisma ceļu dēļ. Klīniski pediatriski

iedarbības intensitātes dati nav pieejami (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs

Nātrija laurilsulfāts

Mikrokristāliska celuloze

Laktozes monohidrāts

Kroskarmelozes nātrija sāls

Preželatinizēta ciete

Magnija stearāts

Kapsulas apvalks

Želatīns

Titāna dioksīds (E171)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Sarkanā apdrukas tinte satur

Šellaku

Sarkano dzelzs oksīdu (E172)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāšana pie farmaceita

Uzglabāt ledusskapī (temperatūrā 2

C–8

Uzglabāšana pie pacienta

Uzglabāt ledusskapī (temperatūrā 2

C–8

C) līdz derīguma termiņa beigām

Līdz derīguma termiņa beigām ne ilgāk par trim mēnešiem uzglabāt ārpus ledusskapja

temperatūrā līdz 30

C. Pēc tam šīs zāles jāiznīcina.

Uzglabāt oriģinālajā blisterī. Sargāt no mitruma.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Caurspīdīgi polihlortrifluoretilēna/PVH/alumīnija blisteri pa 4 cietajām kapsulām vienā blistera

dobumā. Visi blistera dobumi (konfigurācijā pa trim blistera dobumiem vienā blisterī) ir termiski

noslēgti ar atlobāmu pārklājumu un iepakoti.

Iepakojumu lielumi: kartona kārbiņa ar 84 cietajām kapsulām un daudzdevu iepakojums, kas satur

336 (4 iepakojumi pa 84) cietās kapsulas.

Visi iepakojuma lielumi var nebūt pieejami.

Zāles vairs nav reğistrētas

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Merck-Sharp & Dohme Ltd

Hertford Road, Hoddesdon

Hertfordshire EN11 9BU

Lielbritānija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/11/704/001

EU/1/11/704/002

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011.gada 18. jūlijs.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016.gada 18. februāris.

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

{MM/GGGG}

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

Zāles vairs nav reğistrētas

7 Westferry Circus

Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom

Telephone

+44 (0)20 7418 8400

Facsimile

+44 (0)20 7418 8416

E-mail

info@ema.europa.eu

Website

www.ema.europa.eu

An agency of the European Union

© European Medicines Agency, 2012. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/431387/2011

EMEA/H/C/002332

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Victrelis

boceprevirs

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojums (EPAR) par Victrelis. Tajā ir paskaidrots, kā Cilvēkiem

paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles, pirms sniegt pozitīvu reģistrācijas apliecības

piešķiršanas atzinumu un ieteikumus par Victrelis lietošanu.

Kas ir Victrelis?

Victrelis ir zāles, kas satur aktīvo vielu klopidogrelu. Tās ir pieejamas kapsulās (200 mg).

Kāpēc lieto Victrelis?

Victrelis lieto kombinācijā ar divām citām zālēm – alfa peginterferonu un ribavirīnu –, lai ārstētu

pieaugušos ar hronisku (ilgstošu) C hepatīta infekciju (aknu slimību, ko izraisa inficēšanās ar C

hepatīta vīrusu).

Victrelis lieto pacientiem ar kompensētu aknu slimību, kuri iepriekš nav ārstēti vai kuriem iepriekš

veiktā terapija bijusi nesekmīga. Kompensēta aknu slimība ir tad, ja aknas ir bojātas, bet aizvien spēj

normāli darboties.

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Victrelis?

Ārstēšana ar Victrelis jāsāk un jāuzrauga ārstam, kuram ir pieredze hroniska C hepatīta ārstēšanā.

Ieteicamā deva ir četras kapsulas trīs reizes dienā (kopā 12 kapsulu dienā). Tās jālieto kopā ar uzturu

(maltīti vai vieglām uzkodām). Nelietojot kopā ar uzturu, šīs zāles nespēj pilnvērtīgi iedarboties.

Pacientiem vispirms četras nedēļas jālieto alfa peginterferons un ribavirīns, pēc tam atkarībā no

vairākiem faktoriem, piemēram, pacientam iepriekš veiktās ārstēšanas un asins analīžu rezultātiem

ārstēšanas laikā, terapijai līdz 44 nedēļām ilgi jāpievieno Victrelis. P

ašāka informācija par Victrelis

Zāles vairs nav reğistrētas

lietošanu, tostarp arī par šo zāļu kombināciju ar alfa peginterferonu un ribavirīnu, ka arī ārstēšanas

ilgumu atrodama zāļu aprakstā (kas arī ir daļa no EPAR).

Victrelis darbojas ?

Victrelis aktīvā viela bioceprevirs ir proteāzes inhibitors. Tas bloķē enzīmu, ko dēvē par HCV NS3

proteāzi, kas atrodas uz 1. genotipa C hepatīta vīrusu virsmas un ir iesaistīts vīrusa vairošanās

procesā. Kad šis enzīms ir bloķēts, vīruss normāli nevairojas, un tas palēnina vairošanos, palīdzot

izvadīt vīrusus no organisma.

Kā noritēja Victrelis izpēte?

Pirms uzsākt pētījumus ar cilvēkiem, Victrelis iedarbība tika pārbaudīta eksperimentālos modeļos.

Tika veikti divi pamatpētījumi, kuros tika iekļauti 1099 iepriekš neārstēti un 404 iepriekš ārstēti

pacienti ar hronisku 1. genotipa C hepatīta infekciju un kompensētu aknu slimību. Abos pētījumos

Victrelis salīdzināja ar placebo (fiktīvu ārstēšanas līdzekli). Visi pacienti saņēma arī alfa peginterferonu

un ribavirīnu. Galvenais efektivitātes rādītājs bija to pacientu skaits, kuriem 24 nedēļas pēc ārstēšanas

šis vīruss nebija nosakāms asinīs un kurus tādējādi varēja uzskatīt par izārstēti

Kādas bija Victrelis priekšrocības šajos pētījumos?

Victrelis bija iedarbīgs ārstēšanas līdzeklis pacientiem ar hronisku 1. genotipa C hepatīta infekciju, kuri

saņēma arī alfa peginterferonu un ribavirīnu. Pētījumā ar iepriekš neārstētiem pacientiem 66%

pacientu, kuri saņēma Victrelis 44 nedēļas (242 no 366) tika izārstēti, salīdzinot ar 38% pacientu, kuri

saņēma placebo (137 no 363).

Otrajā pētījumā pacientiem, kuriem iepriekš veikta ārstēšana bija bijusi nesekmīga, izārstēšanās

rādītājs bija 67% (107 no 161) pacientiem, kuri saņēma Victrelis 44 nedēļas, salīdzinot ar 21% (17 no

80) tiem, kuri saņēma placebo.

Tika pierādīts, ka Victrelis bija iedarbīgas arī dažiem pacientiem, kuriem ārstēšana pēc asins analīžu

kšanas tika saīsināta, jo vīrusa klātbūtne asinīs vairs nebija nosakāma.

Kāds risks pastāv, lietojot Victrelis?

Lietojot Victrelis kombinācijā ar peginterferonu un ribavirīnu, var pieaugt to pacientu skaits, kuriem ir

anēmija (zems sarkano asins šūnu skaits), salīdzinot ar peginterferona un ribavirīna terapiju bez

Victrelis. Citas visbiežāk novērotās Victrelis blakusparādības ir nespēks (nogurums), slikta dūša,

galvassāpes un disgeizija (garšas sajūtas traucējumi). Pilns visu Victrelis izraisīto blakusparādību

saraksts ir atrodams zāļu lietošanas instrukcijā.

Victrelis nedrīkst lietot cilvēki ar paaugstinātu jutību (alerģiju) pret bocepreviru vai kādu citu šo zāļu

sastāvdaļu. Tās nedrīkst lietot pacientiem ar autoimūnu hepatītu (imūnsistēmas darbības traucējumu

izraisītu hepatītu) vai grūtniecēm. Victrelis var samazināt ātrumu

kādā noteiktas zāles tiek noārdītas

aknās. Augsta šo zāļu koncentrācija asinīs var būt kaitīga, un ir svarīgi izvairīties no to lietošanas

vienlaicīgi ar Victrelis. Šo zāļu saraksts ir atrodams zāļu aprakstā (kas arī ir daļa no EPAR).

Kāpēc Victrelis tika apstiprinātas?

CHMP atzīmēja, ka Victrelis kombinācijā ar alfa peginterferonu un ribavirīnu nozīmīgi palielina to

pacientu skaitu, kam tiek izārstēta hroniska C hepatīta infekcija. Tas ir nozīmīgs rezultātu uzlabojums,

salīdzinot ar terapiju, lietojot tikai alfa peginterferona un ribavirīna kombināciju. Galvenais

Victrelis

2. lappuse no 3

Zāles vairs nav reğistrētas

Victrelis

3. lappuse no 3

blakusparādību pieaugums, kas novērots, terapijai pievienojot Victrelis, bija anēmija. Tomēr Komiteja

nolēma, ka pacientu ieguvums, lietojot Victrelis, pārsniedz šo zāļu radīto risku, un ieteica izsniegt šo

zāļu reģistrācijas apliecību.

Kas tiek darīts, lai nodrošinātu nekaitīgu Victrelis lietošanu?

Uzņēmums, kas ražo Victrelis, nodrošinās, lai visi ārsti, kuri var parakstīt šīs zāles, saņemtu izglītojošu

materiālu komplektu ar sīku informāciju par zālēm, kā arī informāciju par anēmijas un citu

blakusparādību risku.

Cita informācija par Victrelis

Eiropas Komisija 2011. gada 18. jūlijā izsniedza Victrelis reģistrācijas apliecību, kas derīga visā Eiropas

Savienībā.

Pilns Victrelis EPAR teksts ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find medicine/Human

medicines/European Public Assessment Reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar Victrelis

pieejama zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī ir daļa no EPAR) vai, sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 07.2012.

Zāles vairs nav reğistrētas

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju