Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 160 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

26-10-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

26-10-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
Valsartanum, Hydrochlorothiazidum
Pieejams no:
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
ATĶ kods:
C09DA03
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Valsartanum, Hydrochlorothiazidum
Deva:
160 mg/12,5 mg
Zāļu forma:
Apvalkotās tabletes
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija numurs:
11-0088

SASKAŅOTS ZVA 29-06-2017

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 80 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 160 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 160 mg/25 mg apvalkotās tabletes

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 320 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 320 mg/25 mg apvalkotās tabletes

Valsartanum/Hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Valsartan/hydrochlorothiazide Krka un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Valsartan/hydrochlorothiazide Krka lietošanas

Kā lietot Valsartan/hydrochlorothiazide Krka

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Valsartan/hydrochlorothiazide Krka

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Valsartan/hydrochlorothiazide Krka un kādam nolūkam to lieto

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka apvalkotās tabletes satur 2 aktīvās vielas, ko sauc par valsartānu

un hidrohlortiazīdu. Abas šīs vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju).

Valsartāns pieder zāļu grupai, kas pazīstama kā „angiotensīna II receptoru antagonisti”, kas

palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu. Angiotensīns II ir viela, kas sašaurina asinsvadus,

tādējādi izraisot asinsspiediena paaugstināšanos. Valsartāns bloķē angiotensīna II iedarbību.

Rezultātā atslābinās asinsvadi un pazeminās asinsspiediens.

Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem

(pazīstams arī kā „urīndzenošās tabletes”). Hidrohlortiazīds pastiprina urīna izdalīšanos, kas arī

pazemina asinsspiedienu.

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka lieto, lai ārstētu paaugstinātu asinsspiedienu, ko nav iespējams

kontrolēt tikai ar vienas aktīvās vielas palīdzību.

Paaugstināts asinsspiediens palielina sirds un artēriju slodzi. Ja to neārstē, tas var bojāt smadzeņu,

sirds un nieru asinsvadus, kā rezultātā iespējams insults, sirds mazspēja vai nieru mazspēja.

Paaugstināts asinsspiediens palielina sirdslēkmju risku. Jūsu asinsspiediena pazemināšana līdz

normālajam šo traucējumu risku samazina.

2.

Kas Jums jāzina pirms Valsartan/hydrochlorothiazide Krka lietošanas

Nelietojiet Valsartan/hydrochlorothiazide Krka šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija pret valsartānu, hidrohlortiazīdu, sulfonamīdu atvasinājumiem (vielām, kuru

ķīmiskā struktūra līdzīga hidrohlortiazīdam) vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu,

ja Jūsu grūtniecības laiks pārsniedz 3 mēnešus (arī grūtniecības agrīnajās stadijās labāk

ieteicams izvairīties lietot Valsartan/hydrochlorothiazide Krka- skatīt apakšpunktu „Grūtniecība

un barošana ar krūti”),

SASKAŅOTS ZVA 29-06-2017

ja Jums ir smaga aknu slimība, mazo žults ceļu bojājums aknās (biliārā ciroze), kas izraisa žults

uzkrāšanos aknās (holestāze),

ja Jums ir smaga nieru slimība,

ja Jums neveidojas urīns (anūrija),

ja Jūs ārstē ar mākslīgo nieri,

ja kālija vai nātrija jonu koncentrācija Jūsu asinīs ir zemāka par normu vai ja, neraugoties uz

ārstēšanu, kalcija jonu koncentrācija Jūsu asinīs ir augstāka par normu,

ja Jums ir podagra,

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu

saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Ja kaut kas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, šīs zāles nelietojiet un konsultējieties ar savu

ārstu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Valsartan/hydrochlorothiazide Krka lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja Jūs lietojat zāles, kas organismā aiztur kāliju, kāliju saturošus uztura bagātinātājus, kāliju

saturošus sāls aizvietotājus vai citas zāles, kas Jūsu asinīs paaugstina kālija jonu koncentrāciju,

piemēram, heparīnu. Jūs ārstam var būt regulāri jāpārbauda kālija jonu daudzums Jūsu asinīs,

ja Jūsu asinīs ir zema kālija jonu koncentrācija,

ja Jums ir caureja vai smaga vemšana,

ja Jūs lietojat lielas „urīndzenošo tablešu” (diurētisko līdzekļu) devas,

ja Jums ir smaga sirds slimība,

ja Jums ir sirds mazspēja vai miokarda infarkts. Rūpīgi sekojiet ārsta norādījumiem par pirmo

devu. Ārsts var pārbaudīt Jūsu nieru darbību,

ja Jums ir sašaurināta nieres artērija,

ja Jūs nesen esat saņēmis jaunu nieri,

ja Jums ir hiperaldosteronisms. Tā ir slimība, kuras gadījumā Jūsu virsnieru dziedzeri ražo pārāk

daudz hormona, ko sauc par aldosteronu. Ja tas attiecas uz Jums, Valsartan/hydrochlorothiazide

Krka lietošana nav ieteicama,

ja Jums ir aknu vai nieru slimība,

ja Jums, lietojot citas zāles (tai skaitā AKE inhibitorus), kādreiz ir bijusi galvenokārt sejas vai

rīkles tūska. Ja Jums rodas šie simptomi, nekavējoties pārtrauciet

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka

lietošanu un sazinieties ar ārstu. Nekad vairs

nelietojiet Valsartan/hydrochlorothiazide Krka. Skatīt 4. punktu “Iespējamie blakusefekti”,

ja Jums ir drudzis, izsitumi un locītavu sāpes, kas var būt sistēmiskas sarkanās vilkēdes (tā

sauktās autoimūnās slimības jeb SSV) pazīmes,

ja Jums ir diabēts, podagra vai augsts holesterīna vai triglicerīdu līmenis asinīs,

ja Jums šīs grupas asinsspiedienu pazeminošo līdzekļu (angiotensīna II receptoru antagonistu)

lietošanas laikā ir bijušas alerģiskas reakcijas vai ja Jums ir alerģija vai astma,

ja Jums pasliktinās redze vai rodas sāpes acīs. Iepriekšminētos simptomus var izraisīt

paaugstināts acs spiediens un tie var attīstīties dažu stundu līdz nedēļu laikā pēc

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka

lietošanas. Ja netiek veikta šo simptomu ārstēšana, tas var

izraisīt pastāvīgu redzes zudumu. Ja Jums agrāk ir bijusi alerģija pret penicilīnu vai

sulfonamīdiem, Jums ir lielāks šo simptomu attīstīšanās risks,

zāles var paaugstināt jutību pret saules stariem,

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko, lieto paaugstināta asinsspiediena

ārstēšanai:

angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram,

valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības

traucējumi,

aliskirēnu.

Ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums, pastāstiet par to savam ārstam.

SASKAŅOTS ZVA 29-06-2017

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija)

līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Valsartan/hydrochlorothiazide Krka šādos gadījumos”.

Ja Jums šķiet, ka Jums ir iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība, par to jāpastāsta savam ārstam.

Grūtniecības agrīnajās stadijās Valsartan/hydrochlorothiazide Krka nav ieteicams, bet pēc grūtniecības

trešā mēneša tā lietošana nav atļauta, jo tas šajā grūtniecības stadijā var nopietni kaitēt Jūsu bērnam

(skatīt apakšpunktu „Grūtniecība”).

Bērni un pusaudži

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu

vecumam.

Citas zāles un Valsartan/hydrochlorothiazide Krka Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām

zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Ārstēšanas efektivitāti var ietekmēt Valsartan/hydrochlorothiazide Krka lietošana kopā ar dažām citām

zālēm. Var būt jāmaina deva, jāievēro citi piesardzības pasākumi vai (dažos gadījumos) jāpārtrauc

kādu šo zāļu lietošana. Tas īpaši attiecas uz turpmāk minētajām zālēm:

litija preparātiem – zālēm, ko lieto dažu veidu garīgo slimību ārstēšanai;

zālēm, kas var palielināt kālija daudzumu asinīs. Tie ir kāliju saturošie uztura bagātinātāji vai

kāliju saturošie sāls aizstājēji, kālijsaudzējošie līdzekļi un heparīns;

zālēm, kas Jūsu asinīs var samazināt kālija jonu koncentrāciju, piemēram, diurētiskiem

līdzekļiem (urīndzenošām tabletēm), kortikosteroīdiem, caurejas līdzekļiem, karbenoksoloniem,

amfotericīnam vai penicilīnam G;

dažas antibiotikas (rifamicīna grupas), zāles, kuras lieto pret transplantāta atgrūšanu

(ciklosporīns) vai zāles pret retrovīrusiem, kuras lieto lai ārstētu HIV/AIDS infekcijas

(ritonavīrs). Šīs zāles var pastiprināt Valsartan/hydrochlorothiazide Krka

iedarbību;

zālēm, kas var izraisīt “torsades de pointes” (neregulāra sirds darbība), piemēram,

antiaritmiskiem līdzekļiem (zālēm sirds slimību ārstēšanai) un dažiem antipsihotiskiem

līdzekļiem;

zālēm, kas var samazināt nātrija daudzumu asinīs, piemēram, antidepresantiem,

antipsihotiskiem līdzekļiem, pretepilepsijas līdzekļiem;

zālēm podagras ārstēšanai, piemēram, allopurinolu, probenecīdu, sulfīnpirazonu;

ārstnieciskajiem D vitamīnu un kalciju saturošajiem uztura bagātinātājiem;

zālēm diabēta ārstēšanai (iekšķīgi lietojamajiem preparātiem, piemēram, metformīnu vai

insulīniem),

citām zālēm, kas pazemina Jūsu asinsspiedienu, arī metildopu;

zālēm, kas paaugstina assinspiedienu, piemēram, noradrenalīnu vai adrenalīnu;

digoksīnu vai citiem sirds glikozīdiem (zālēm sirds slimību ārstēšanai);

zālēm, kas asinīs paaugstina cukura koncentrāciju, piemēram, diazoksīdu vai bēta blokatorus;

citotoksiskām zālēm (lietotas vēža ārstēšanai), piemēram, metotreksātu vai ciklofosfamīdu,

pretsāpju līdzekļiem, piemēram, nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), arī selektīviem

ciklooksigenāzes 2 inhibitoriem (COX - 2 inhibitoriem) un acetilsalicilskābi >3 g;

muskuļus atslābinošajām zālēm, piemēram, tubokurarīnu;

antiholīnerģiskajām zālēm (zālēm, ko lieto dažādu traucējumu, piemēram, kuņģa-zarnu trakta

spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, šūpes slimības, muskuļu spazmu, Parkinsona slimības,

ārstēšanai, kā arī par palīglīdzekļiem anestēzijas panākšanai);

amantadīnu (zālēm, ko lieto Parkinsona slimības ārstēšanai un arī noteiktu vīrusu izraisītu

slimību profilaksei vai ārstēšanai),

holestiramīnu un kolestipolu (zālēm, ko pārsvarā lieto, lai ārstētu paaugstinātu lipīdu

koncentrāciju asinīs),

alkoholu, miega līdzekļiem un anestēzijas līdzekļiem (zālēm, kam ir iemidzinoša vai sāpes

SASKAŅOTS ZVA 29-06-2017

mazinoša iedarbība, un ko izmanto, piemēram, ķirurģisku operāciju laikā),

jodu saturošām kontrastvielām (vielām, kas tiek izmantotas izmeklējumos attēlu iegūšanu),

Ja Jūs lietojat angiotenzīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju

apakšpunktā „Nelietojiet Valsartan/hydrochlorothiazide Krka šādos gadījumos” un

„Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka kopā ar uzturu

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka varat ieņemt kopā ar ēdienu vai atsevišķi.

Pirms konsultācijas ar savu ārstu izvairieties no alkoholisko dzērienu lietošanas. Etilspirts var izraisīt

pastiprinātu asinsspiediena pazemināšanos un/vai palielināt reiboņa vai ģīboņa risku.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Ja Jums šķiet, ka Jums ir iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība, Jums par to jāpastāsta

savam ārstam. Parasti Jūsu ārsts pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz uzzināsiet, ka Jums ir

iestājusies grūtniecība, ieteiks pārtraukt Valsartan/hydrochlorothiazide Krka lietošanu, kā arī ieteiks

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka vietā lietot citas zāles. Grūtniecības agrīnajās stadijās

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka nav ieteicams, bet pēc Jūsu grūtniecības trešā mēneša to lietot nav

atļauts, jo pēc grūtniecības trešā mēneša tas var nopietni kaitēt Jūsu bērnam.

Barošana ar krūti

Ja zīdāt vai plānojat sākt zīdīt bērnu, pastāstiet par to savam ārstam. Mātēm, kuras zīda bērnu,

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka nav ieteicams un ja Jūs vēlaties zīdīt bērnu, ārsts var Jums

izvēlēties citas zāles (īpaši tad, ja Jūsu bērns ir jaundzimušais vai piedzimis priekšlaikus).

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Pirms vadāt transportlīdzekli, lietojat instrumentus vai apkalpojat mehānismus, kā arī veicat citas

darbības, kuru laikā nepieciešama koncentrēšanās, Jums noteikti jāzina, kā

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka Jūs ietekmē. Tāpat kā daudzas zāles, ko lieto paaugstināta

asinsspiediena ārstēšanai, Valsartan/hydrochlorothiazide Krka dažkārt var izraisīt reiboni un ietekmēt

Jūsu koncentrēšanās spēju.

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka satur laktozi. Ja ārsts ir teicis, ka Jūs nepanesat dažu veidu

cukurus, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.

3.

Kā lietot Valsartan/hydrochlorothiazide Krka

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Tas Jums palīdzēs iegūt

vislabākos rezultātus un samazinās blakusparādību risku.

Cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu bieži nemana nekādas šīs slimības simptomus. Daudzi jūtas

gluži normāli. Tādēļ Jums ir vēl svarīgāk ievērot vizītes pie sava ārsta pat tad, ja jūtaties labi.

Jūsu ārsts pateiks, cik tieši Valsartan/hydrochlorothiazide Krka tablešu Jums jālieto. Atkarīgi no Jūsu

reakcijas uz ārstēšanu Jūsu ārsts var ieteikt lielāku vai mazāku devu.

Parastā Valsartan/hydrochlorothiazide Krka deva ir 1 tablete dienā.

Bez konsultācijas ar savu ārstu devu nemainiet un tablešu lietošanu nepārtrauciet.

Šīs zāles katru dienu jālieto vienā un tai pašā laikā (parasti no rīta).

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka varat ieņemt kopā ar ēdienu vai atsevišķi.

Šīs tabletes jānorij, uzdzerot glāzi ūdens.

SASKAŅOTS ZVA 29-06-2017

Ja esat lietojis Valsartan/hydrochlorothiazide Krka vairāk nekā noteikts

Ja Jums ir stiprs reibonis un/vai ģībonis, nekavējoties atgulieties un sazinieties ar savu ārstu.

Ja nejauši esat ieņēmis pārāk daudz tablešu, sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai slimnīcu.

Ja esat aizmirsis lietot Valsartan/hydrochlorothiazide Krka

Ja esat aizmirsis ieņemt devu, izdariet to, tiklīdz par to atceraties. Tomēr tad, ja jau gandrīz ir pienācis

laiks ieņemt nākamo devu, aizmirsto devu izlaidiet.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucat lietot Valsartan/hydrochlorothiazide Krka

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka lietošanas pārtraukšana var pasliktināt Jūsu ar paaugstināto

asinsspiedienu saistīto stāvokli. Ja vien to nav licis Jūsu ārsts, zāļu lietošanu nepārtrauciet.

Ja Jums ir vēl kādi jautājumi par šī produkta lietošanu, jautājiet savam ārstam vai

farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā citas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Dažas blakusparādības var būt nopietnas un to gadījumā nekavējoties nepieciešama medicīniska

palīdzība:

Jums nekavējoties jādodas pie sava ārsta, ja Jums ir angioneirotiskas tūskas simptomi, piemēram:

sejas, mēles vai rīkles tūska,

apgrūtināta rīšana,

nātrene un apgrūtināta elpošana.

Ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem, pārtrauciet Valsartan/hydrochlorothiazide Krka lietošanu un

nekavējoties sazinieties ar ārstu (skatīt 2. punktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Citas blakusparādības ir:

Retāk (var skart no 1 līdz 100 cilvēkiem)

klepus

zems asinsspiediens

viegls reibonis

organisma dehidratācija (ar tādiem simptomiem kā slāpes, sausa mute un mēle, retāka urinācija,

tumšs urīns un sausa āda)

muskuļu sāpes

noguruma sajūta

tirpšana vai nejutīgums

neskaidra redze

trokšņi (piemēram, šņākoņa vai dūkoņa) ausīs

Ļoti reti (var skart no 1 līdz 10 000 cilvēkiem)

reibonis

caureja

locītavu sāpes

Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

apgrūtināta elpošana

ļoti izteikti samazināta urīna izdalīšanās

zema nātrija jonu koncentrācija asinīs (kas var izraisīt noguruma sajūtu, apjukumu, muskuļu

raustīšanos un/vai krampjus)

SASKAŅOTS ZVA 29-06-2017

zema kālija jonu koncentrācija asinīs (dažkārt kopā ar muskuļu vājumu, muskuļu spazmām un

sirds ritma traucējumiem)

mazu leikocītu skaitu asinīs (ar tādiem simptomiem, kā, piemēram, drudzis, ādas infekcijas,

rīkles iekaisums vai infekcijas izraisītas čūlas mutes dobumā, kā arī vājums)

paaugstināta bilirubīna koncentrācija asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt ādas un acu

baltumu dzelti)

paaugstināta atlieku slāpekļa un kreatinīna koncentrācija asinīs (kas var norādīt uz nieru

darbības novirzēm no normas)

paaugstināta urīnskābes koncentrācija asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt podagru)

sinkope (ģībonis)

Blakusparādības, kas aprakstītas, valsartānu vai hidrohlortiazīdu saturošas zāles lietojot

atsevišķi:

Valsartāns

Retāk (var skart 1 līdz 100 cilvēkiem)

griešanās sajūta

sāpes vēderā.

Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

ādas izsitumi ar niezi vai bez tās kopā ar dažām no turpmāk minētajām pazīmēm vai

simptomiem: drudzi, locītavu sāpēm, muskuļu sāpēm, palielinātiem limfmezgliem un/vai gripai

līdzīgiem simptomiem;

izsitumi, purpursarkani plankumi, drudzis, nieze (asinsvadu iekaisuma simptomi);

mazs trombocītu skaits asinīs (dažkārt kopā ar neparastu asiņošanu vai zilumu rašanos);

augsta kālija jonu koncentrācija asinīs (dažkārt kopā ar muskuļu spazmām un sirds ritma

traucējumiem);

alerģiskas reakcijas (ar tādiem simptomiem kā izsitumi, nieze, nātrene, apgrūtināta elpošanu vai

rīšana, reibonis);

sejas un rīkles tūska (galvenokārt), izsitumi un nieze;

aknu darbību raksturojošo parametru vērtību palielināšanās;

pazemināts hemoglobīna līmenis un samazināts eritrocītu procentuālais daudzums asinīs (abas

patoloģijas smagos gadījumos var izraisīt anēmiju);

nieru mazspēja;

zems nātrija līmenis asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt nogurumu, apjukumu, muskuļu

raustīšanos un/vai krampjus).

Hidrohlortiazīds

Ļoti bieži (var skart vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

zems kālija līmenis asinīs

paaugstināts lipīdu līmenis asinīs

Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem)

zems nātrija līmenis asinīs

zems magnija līmenis asinīs

augsts urīnskābes līmenis asinīs

niezoši izsitumi un citu veidu izsitumi

samazināta ēstgriba

mērena slikta dūša un vemšana

reibonis, ģībonis pieceļoties

nespēja sasniegt vai saglabāt erekciju.

Reti (var skart līdz 1 no 1 000 cilvēkiem)

SASKAŅOTS ZVA 29-06-2017

pietūkums un pūslīšu veidošanās uz ādas (sakarā ar paaugstinātu jutību pret sauli)

augsts kalcija līmenis asinīs

augsts cukura līmenis asinīs

cukurs urīnā

diabētiskā metaboliskā stāvokļa pasliktināšanās

aizcietējums, caureja, diskomforta sajūta kuņģī vai zarnu traktā, aknu darbības traucējumi, kas

var attīstīties kopā ar dzeltenu ādas un acu krāsu

neregulāra sirdsdarbība

galvassāpes

miega traucējumi

skumjas (depresija)

mazs trombocītu skaits asinīs (dažkārt kopā ar asiņošanu vai zemādas zilumu rašanos)

reibonis

durstoša sajūta vai notirpums

redzes traucējumi

Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem)

asinsvadu iekaisums ar tādiem simptomiem kā izsitumi, purpursarkani plankumi un drudzis

(vaskulīts)

nieze vai ādas apsārtums

izsitumi, nieze, nātrene, elpošanas vai rīšanas grūtības, reibonis (paaugstinātas jutības reakcijas)

smagas ādas slimības, kas izraisa izsitumus, ādas apsārtums, pūslīšu veidošanās uz lūpām, acīm

vai mutē ādas lobīšanās, drudzis (toksiska epidermāla nekrolīze)

izsitumi uz sejas kopā ar locītavu sāpēm, muskulatūras traucējumi, drudzis (sarkanā ādas

vilkēde)

spēcīgas sāpes vēdera augšējā daļā (pankreatīts)

apgrūtināta elpošana ar drudzi, klepu, sēkšanu, elpas trūkums („respirators distress” ar

pneimonītu un plaušu tūsku)

drudzis, rīkles iekaisums, biežākas infekcijas (agranulocitoze)

bāla āda, nogurums, elpas trūkums, tumšs urīns (hemolītiska anēmija)

drudzis, rīkles iekaisums vai infekcijas izraisītas čūlas mutes dobumā (leikopēnija)

apjukums, nogurums, muskuļu raustīšanās un spazmas, paātrināta elpošana (hipohloriēmiska

alkaloze).

Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

vājums, asinsizplūdumi un biežas infekcijas (aplastiskā anēmija)

stipri samazināts urīna daudzums (iespējami nieru darbības traucējumi vai nieru mazspējas

pazīmes)

redzes pasliktināšanās vai sāpes acīs augsta spiediena dēļ (iespējamas akūtas slēgta kakta

glaukomas pazīmes)

izsitumi, sarkana āda, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīm vai mutes dobumā, ādas lobīšanās,

drudzis (iespējamas Erythema multiforme pazīmes)

muskuļu spazmas

drudzis (pireksija)

vājums (astēnija)

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371

67078428.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz

plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

SASKAŅOTS ZVA 29-06-2017

5.

Kā uzglabāt Valsartan/hydrochlorothiazide Krka

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes vai blistera pēc “Der. līdz” vai

“EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30 °C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam kā izmest zāles. Šie

pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Valsartan/hydrochlorothiazide Krka satur

Aktīvās vielas ir valsartāns un hidrohlortiazīds.

Viena Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 80 mg/12,5 mg apvalkotā tablete satur 80 mg

valsartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Viena Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 160 mg/12,5 mg apvalkotā tablete satur 160 mg

valsartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Viena Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 160 mg/25 mg apvalkotā tablete satur 160 mg

valsartāna un 25 mg hidrohlortiazīda.

Viena Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 320 mg/12,5 mg apvalkotā tablete satur 320 mg

valsartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Viena Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 320 mg/25 mg apvalkotā tablete satur 320 mg

valsartāna un 25 mg hidrohlortiazīda.

Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, laktozes monohidrāts, magnija stearāts, kroskarmelozes

nātrija sāls, povidons K-25, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds tabletes kodolā un hipromeloze, titāna

dioksīds (E171), makrogols, sarkanais dzelzs oksīds (E172)- tikai 80 mg/12,5 mg, 160 mg/12,5 mg,

160 mg/25 mg un 320 mg/12,5 mg apvalkotajās tabletēs, dzeltenais dzelzs oksīds (E172) –

80 mg/12,5 mg, 160 mg/25 mg un 320 mg/25 mg apvalkotajās tabletēs- apvalkā.

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka ārējais izskats un iepakojums

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 80 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes ir rozā, ovālas un abpusēji

izliektas.

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 160 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes ir sarkani brūnas, ovālas un

abpusēji izliektas.

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 160 mg/25 mg apvalkotās tabletes ir gaiši brūnas, ovālas un

abpusēji izliektas.

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 320 mg/12,5 mg: rozā, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās

tabletes.

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 320 mg/25 mg: gaiši dzeltenas, ovālas, abpusēji izliektas

apvalkotās tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē.

Tabletes var sadalīt vienādās devās.

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 80 mg/12,5 mg, 160 mg/12,5 mg un 160 mg/25 mg apvalkotās

tabletes pieejamas kastītēs pa 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98, 280, 56 x 1, 98 x 1 un 280 x 1

apvalkotajām tabletēm.

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 320 mg/12,5 mg un 320 mg/25 mg apvalkotās tabletes pieejamas

kastītēs pa 10, 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98, 100, 280, 56 x 1, 98 x 1 un 280 x 1 apvalkotajām

tabletēm.

SASKAŅOTS ZVA 29-06-2017

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Krka d. d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Ražotāji

Krka d. d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straße 5, 27472 Cuxhaven, Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts nosaukums

Zāļu nosaukums

Beļģija, Igaunija, Latvija,

Lietuva

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka

Bulgārija, Nīderlande

Valsartan/Hydrochlorotiazide Krka

Čehijas Republika,

Slovākija

Valsartan/hydrochlorothiazid Krka

Francija

VALSARTAN/HYDROCHLOROTHIAZIDE

KRKA

Ungārija

Valzartán/hidroklorotiazid Krka

Polija

Valsartan + hydrochlorothiazide Krka

Rumānija

Co-Valsacor

Slovēnija

Valsartan/hidroklorotiazid Krka

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2017

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 160 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 160 mg valsartāna (Valsartanum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda

(Hydrochlorothiazidum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Viena tablete satur 44,41 mg laktozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Sarkanbrūnas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Esenciālas hipertensijas ārstēšana pieaugušajiem.

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka fiksētas devas kombinācija indicēta pacientiem, kuriem

asinsspiediens nav pietiekami kontrolēts ar valsartāna vai hidrohlortiazīda monoterapiju.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 160 mg/12,5 mg ieteicamā deva ir 1 apvalkotā tablete vienu reizi

dienā.

Ieteicams devu titrēt ar atsevišķajām sastāvdaļām. Katrā gadījumā jāuzrauga atsevišķo sastāvdaļu

devas palielināšana līdz nākamajai devai, lai mazinātu hipotensijas un citu blakusparādību risku.

Ja tas ir klīniski pamatoti, pacientiem, kuriem asinsspiediens nav pietiekami kontrolēts ar valsartāna

vai hidrohlortiazīda monoterapiju, jāapsver iespēja tieši pāriet no monoterapijas uz fiksētas devas

kombinācijas terapiju, ja vien tiek ievērota ieteiktā atsevišķo sastāvdaļu devas titrēšanas secība.

Klīniskā atbildes reakcija uz Valsartan/hydrochlorothiazide Krka jānovērtē pēc terapijas sākšanas, un

gadījumos, kad asinsspiediens nenormalizējas, devu var palielināt, palielinot kādas sastāvdaļas devu

līdz maksimālajai valsartāna/hidrohlortiazīda devai 320 mg/25 mg.

Antihipertensīvā iedarbība būtiski parādās 2 nedēļu laikā.

Vairumam pacientu maksimālo iedarbību novēro 4 nedēļu laikā. Tomēr dažiem pacientiem var būt

nepieciešama 4 – 8 nedēļu ārstēšana. Tas jāņem vērā devas titrēšanas laikā.

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

Lietošanas veids

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka var lietot gan kopā ar uzturu, gan atsevišķi, uzdzerot ūdeni.

Īpašas pacientu grupas

Pacienti nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (glomerulārās filtrācijas

ātrums (GFĀ) ≥30 ml/min) deva nav jāpielāgo. Sastāvā esošā hidrohlortiazīda dēļ

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības

traucējumiem (GFĀ<30 ml/min) un anūriju (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes valsartāna deva

nedrīkst pārsniegt 80 mg (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu

darbības traucējumiem hidrohlortiazīda devas korekcija nav nepieciešama. Tā kā

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības

traucējumiem vai ar biliāro cirozi un holestāzi (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Gados vecākiem pacientiem deva nav jāpielāgo.

Pediatriskā populācija

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka nav ieteicams lietošanai bērniem līdz 18 gadu vecumam, jo nav

informācijas par lietošanas drošību un efektivitāti.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām, citām sulfonamīdu atvasinājumu zālēm vai jebkuru

no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Otrais un trešais grūtniecības trimestris (4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Smagi aknu darbības traucējumi, biliāra ciroze un holestāze.

Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min), anūrija.

Rezistenta hipokaliēmija, hiponatriēmija, hiperkalcēmija un simptomātiska hiperurikēmija.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m2)

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir

kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Elektrolītu izrmaiņas serumā

Valsartāns

Vienlaicīga kālija preparātu, kālijaizturošo diurētisko līdzekļu, sāls aizstājēju ar kāliju vai citu

līdzekļu, kas var paaugstināt kālija līmeni (heparīna u.c.), lietošana nav ieteicama. Jāveic atbilstoša

kālija līmeņa kontrole.

Hidrohlortiazīds

Veicot ārstēšanu ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, arī hidrohlortiazīdu, ziņots par

hipokaliēmiju. Ieteicams bieži kontrolēt kālija līmeni serumā.

Ārstēšana ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem, arī hidrohlortiazīdu, bijusi saistīta ar

hiponatriēmiju un hipohlorēmisku alkalozi. Tiazīdi, arī hidrohlortiazīds, pastiprina magnija izdalīšanos

urīnā, kas var izraisīt hipomagniēmiju. Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi samazina kalcija izvadīšanu.

Tas var izraisīt hiperkalciēmiju.

Tāpat kā visiem pacientiem, kuri saņem ārstēšanu ar diurētiskiem līdzekļiem, periodiski ar

atbilstošiem starplaikiem jānosaka elektrolītu līmenis serumā.

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

Pacienti ar nātrija un/vai intravaskulāra šķidruma tilpuma samazināšanos

Pacientiem, kuri saņem tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, arī hidrohlortiazīdu, jākontrolē, lai

konstatētu šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumu klīniskās pazīmes.

Pacientiem ar smagu hiponatriēmiju un/vai hipovolēmiju, piemēram, tiem, kuri saņem lielas diurētisko

līdzekļu devas, retos gadījumos pēc ārstēšanas sākšanas ar valsartānu un hidrohlortiazīdu iespējama

simptomātiska hipotensija. Nātrija un/vai intravaskulāra šķidruma tilpuma samazināšanās ir jākoriģē

pirms ārstēšanas sākšanas ar valsartāna un hidrohlortiazīda kombināciju.

Pacienti ar smagu hronisku sirds mazspēju vai citiem stāvokļiem ar aktivētu renīna-angiotensīna-

aldosterona-sistēmu

Pacientiem, kuriem nieru darbība var būt atkarīga no renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas

aktivitātes (piemēram, pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju), ārstēšana ar angiotensīnu

konvertējošā enzīma inhibitoriem bijusi saistīta ar oligūriju un/vai progresējošu azotēmiju un retos

gadījumos ar akūtu nieru mazspēju un/vai nāvi. Novērtējot pacientus ar sirds mazspēju vai ar pārciestu

miokarda infarktu, vienmēr jānovērtē arī nieru funkcijas. Valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas

lietošana pacientiem ar smagu hronisku sirds mazspēju līdz šim nav pētīta.

Nevar izslēgt, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas inhibīcijas dēļ valsartāna un

hidrohlortiazīda lietošana varētu būt saistīta arī ar nieru darbības traucējumiem.

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka nevajadzētu lietot šiem pacientiem.

Nieru artērijas stenoze

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka nevajadzētu izmantot hipertensijas ārstēšanai pacientiem ar

unilaterālu vai bilaterālu nieru artērijas stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, jo šiem pacientiem

var paaugstināties urīnvielas līmenis asinīs un kreatinīna līmenis serumā.

Primārs hiperaldosteronisms

Pacientus ar primāru hiperaldosteronismu nevajadzētu ārstēt ar Valsartan/hydrochlorothiazide Krka, jo

viņu renīna-angiotensīna sistēma nav aktivēta.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, hipertrofiska obstruktīva kardiomiopātija

Tāpat kā citu vazodilatatoru lietošanas gadījumā, īpaša piesardzība ievērojama pacientiem, kuri cieš no

aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozes vai hipertrofiskas obstruktīvas kardiomiopātijas (HOKM).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir ≥ 30 ml/min (skatīt 4.2.

apakšpunktu), deva nav jāpielāgo. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, lietojot

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka, ieteicama periodiska kālija, kreatinīna un urīnskābes līmeņa

kontrole serumā.

Nieru transplantācija

Pašlaik nav pieredzes par drošu Valsartan/hydrochlorothiazide Krka lietošanu pacientiem, kuriem

nesen veikta nieres transplantācija.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem bez holestāzes

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu). Tiazīdu

grupas līdzekļi pacientiem ar pavājinātu aknu darbību vai progresējošu aknu slimību jālieto

piesardzīgi, jo šķidruma un elektrolītu līmņa nelielas izmaņas var veicināt aknu komu.

Angiodēma anamnēzē

Ziņots par angiodēmu, ieskaitot balsenes tūsku un glosītu, kas izraisa elpceļu nosprostošanos un/vai

sejas, lūpu, rīkles gala un/vai mēles tūsku, pacientiem, kuri tika ārstēti ar valsartānu; datiem ir bijusi

angiodēma, ārstējoties ar citām zālēm, ieskaitot AKE inhibitorus. Ja pacientam attīstās angiodēma,

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

nakavējoties jāpārtrauc Valsartan/hydrochlorothiazide Krka lietošana un

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka lietošanu nedrīkst atsākt (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Sistēmas sarkanā vilkēde

Ziņots, ka tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, pastiprina vai aktivē sistēmas

sarkano vilkēdi.

Citi vielmaiņas traucējumi

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, var pasliktināt glikozes panesamību un

paaugstināt holesterīna, triglicerīdu un urīnskābes līmeni serumā. Diabēta slimniekiem var būt

nepieciešama insulīna vai perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu devas pielāgošana.

Tiazīdi var mazināt kalcija izvadīšanu urīnā un izraisīt īslaicīgu un nelielu kalcija līmeņa

paaugstināšanos gadījumos, kad nav diagnosticētu kalcija metabolisma traucējumu. Izteikta

hiperkalciēmija var liecināt par hiperparatiroidismu. Tiazīdu lietošana jāpārtrauc pirms

epitēlijķermenīšu funkcijas testu veikšanas.

Fotosensibilizācija

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas gadījumā ziņots par fotosensibilizācijas reakcijām (skatīt

4.8. apakšpunktu). Ja ārstēšanas laikā rodas fotosensibilizācijas reakcija, ieteicams pārtraukt ārstēšanu.

Ja atkārtota diurētiskā līdzekļa lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, ieteicams aizsargāt atklātos

ādas apvidus no saules vai mākslīgā UVA starojuma.

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) lietošanu.

Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu

terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA

lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana

nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Vispārēja

Pacientiem ar iepriekš paaugstinātu jutību pret citiem angiotensīna II receptoru antagonistiem jāievēro

piesardzība. Paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu vairāk iespējamas pacientiem ar

alerģiju vai astmu.

Hidrohlortiazīda, kas pieder sulfonamīdu grupai, lietošana ir saistīta ar idiosinkrātiskām reakcijām,

kuru rezultātā attīstās akūta pārejoša miopija un akūta slēgta kakta glaukoma. Pie simptomiem pieder

akūts redzes asuma samazinājums vai sāpes acīs un tie parasti rodas pāris stundu līdz nedēļu laikā

pēc zāļu lietošanas uzsākšanas. Neārstēta akūta slēgta kakta glaukoma var novest pie pastāvīga

redzes zuduma.

Primārā ārstēšana ir pēc iespējas ātrāka hidrohlortiazīda lietošanas pārtraukšana. Ja intraokulārais

spiediens joprojām netiek kontrolēts, jāapsver iespēja veikt neatliekamu medicīnisku vai ķirurģisku

iejaukšanos. Kā riska faktorus akūtas slēgta kakta glaukomas attīstībai var minēt alerģiju pret

sulfonamīdu un penicilīnu grupas līdzekļiem.

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotenzīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna

lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru

mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II

receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības

aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un

asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar

diabētisku nefropātiju.

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu

iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes–galaktozes malabsorbciju.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbība, saistīta gan ar valsartānu, gan hidrohlortiazīdu

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Litijs

Vienlaicīgas AKE inhibitoru un tiazīdu, arī hidrohlortiazīda, lietošanas gadījumā ziņots par

atgriezenisku litija koncentrācijas paaugstināšanos serumā un toksicitāti. Vienlaicīgas valsartāna un

litija lietošanas pieredzes trūkuma dēļ šī kombinācija nav ieteicama. Ja šīs kombinācijas lietošana ir

nepieciešama, ieteicams rūpīgi kontrolēt litija līmeni serumā.

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācija var pastiprināt citu līdzekļu ar antihipertensīvām īpašībām

(piemēram, guanetidīna, metildopas, asinsvadu paplašinošo līdzekļu, AKEI, angiotenzīna receptoru

blokatoru, bēta blokatoru, kalcija kanālu blokatoru un dopamīna atpakaļsaistīšanas inhibitoru)

iedarbību.

Kateholamīni (piemēram, noradrenalīns, adrenalīns)

Iespējama vājāka atbildes reakcija pret kateholamīniem. Šīs iedarbības klīniskā nozīme nav zināma un

reakcijas samazinājums nav tik izteikts, lai tos nelietotu vispār.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), arī selektīvie COX-2 inhibitori, acetilsalicilskābe >3 g

/dienā un neselektīvie NPL

NPL var pavājināt gan angiotensīna II antagonistu, gan hidrohlortiazīda antihipertensīvo iedarbību, ja

tos lieto vienlaikus. Turklāt vienlaicīga Valsartan/hydrochlorothiazide Krka un NPL lietošana var

pavājināt nieru darbību un paaugstināt kālija līmeni serumā. Tāpēc ārstēšanas sākumā ieteicams

kontrolēt nieru darbību, kā arī adekvātu pacienta hidratāciju.

Ar valsartānu saistīta mijiedarbība

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot

kombinācijā AKE inhibitorus, angiotenzīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar

palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību, kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija

(ieskaitot akūtu nieru mazspēju), risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt

4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Kālijsaudzējošie diurētiskie līdzekļi, kālija preparāti, sāls aizstājēji ar kāliju un citas vielas, kas var

paaugstināt kālija līmeni

Ja tiek uzskatīts, ka zāles kas ietekmē kālija līmeni, ir jālieto kombinācijā ar valsartānu, ieteicams

kontrolēt kālija līmeni plazmā.

Transportproteīni

In vitro dati liecina, ka valsartāns ir aknu uzņemšanas transportproteīnu OATP1B1/OATP1B3 un

aknu izvades transportproteīna MRP2 substrāts. Šīs atrades klīniskā nozīme nav zināma. Vienlaicīga

lietošana ar uzņemšanas transportproteīnu inhibitoriem (piemēram, rifampicīnu, ciklosporīnu) vai

izvades transportproteīnu inhibitoriem (piemēram, ritonavīru) var palielināt valsartāna sistēmisko

iedarbību. Uzsākot vai pārtraucot šo zāļu vienlaicīgu lietošanu, jāievēro piesardzība.

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

Nav mijiedarbības

Zāļu mijiedarbības pētījumos ar valsartānu nav novērota klīniski nozīmīga mijiedarbība starp

valsartānu un kādu no tālāk minētajām vielām: cimetidīns, varfarīns, furosemīds, digoksīns, atenolols,

indometacīns, hidrohlortiazīds, amlodipīns, glibenklamīds. Digoksīns un indometacīns var

mijiedarboties ar Valsartan/hydrochlorothiazide Krka hidrohlortiazīda sastāvdaļu (skatīt ar

hidrohlortiazīdu saistītas mijiedarbības).

Ar hidrohlortiazīdu saistīta mijiedarbība

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

Zāles, kas ietekmē kālija līmeni serumā. Hidrohlortiazīda izraisītu hipokaliēmiju var pastiprināt

lietošana kopā ar šādām zālēm:kalijurētiskie diurētiskie līdzekļi, kortikosteroīdi, caurejas līdzekļi,

AKTH, amfotericīns, karbenoksolons, penicilīns G, salicilskābe un tās atvasinājumi.

Ja šīs zāles ir jāparaksta kopā ar hidrohlortiazīda-valsartāna kombināciju, ieteicams kontrolēt kālija

līmeni plazmā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zāles, kas var izraisīt torsades de pointes

Hipokaliēmijas riska dēļ hidrohlortiazīds jālieto uzmanīgi, ja vienlaicīgi tiek lietotas zāles, kas var

izraisīt torsades de pointes, atsevišķi Ia un III klases antiaritmiskie un daži antipsihotiskie līdzekļi.

Zāles, kas ietekmē nātrija līmeni serumā

Diurētisko līdzekļu izraisītu hiponatriēmiju var pastiprināt lietošana kopā ar tādām zālēm kā

antidepresanti, antipsihotiskie un pretepilepsijas līdzekļi utt. Ilgstošas ārstēšanas ar šīm zālēm laikā

jāievēro piesardzība.

Sirds glikozīdi

Kā nevēlama blakusparādība var rasties tiazīdu izraisīta hipokaliēmija vai hipomagniēmija, veicinot

sirds glikozīdu izraisīt sirds aritmijas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kalcija sāļi un D vitamīns

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošana kopā ar D vitamīnu vai kalcija sāļiem

var pastiprināt kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā. Tiazīda grupas diurētisko līdzekļu lietošana

kopā ar kalcija sāļiem palielinot kalcija tubulāro reabsorbciju predisponētiem pacientiem (piemēram,

ar hiperparatireoidismu, ļaundabīgu audzēju vai D vitamīna mediētu stāvokli) var izraisīt

hiperkalciēmiju.

Pretdiabēta līdzekļi (perorālie līdzekļi un insulīns)

Tiazīdu grupas līdzekļi var izmainīt glikozes toleranci. Var būt jāpielāgo pretdiabēta zāļu deva.

Metformīns jālieto uzmanīgi laktātacidozes riska dēļ, ko var izraisīt ar hidrohlortiazīda lietošanu

iespējami saistītā nieru mazspēja.

Bēta blokatori un diazoksīds

Vienlaicīga tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, un bēta blokatoru lietošana var

palielināt hiperglikēmijas risku. Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, var pastiprināt

diazoksīda hiperglikēmisko iedarbību.

Zāles, ko lieto podagras ārstēšanai (probenecīds, sulfīnpirazons un allopurinols)

Var būt nepieciešama urikozūrisko zāļu devas pielāgošana, jo hidrohlortiazīds var paaugstināt

urīnskābes līmeni serumā. Var būt jāpalielina probenecīda vai sulfīnpirazona deva. Vienlaicīga tiazīdu

grupas diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošana var palielināt paaugstinātas jutības reakciju

sastopamību pret allopurinolu.

Antiholīnerģiskie līdzekļi un citas zāles, kas ietekmē kuņģa-zarnu trakta motoriku

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu biopieejamību var palielināt antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram,

atropīns, biperidēns, domājams, samazinātās gastrointestinālā trakta peristaltikas un kuņģa

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

iztukšošanās ātruma dēļ. Savukārt sagaidāms, ka prokinētiskie līdzekļi tādi kā cisaprīds var samazināt

tiazīdu grupas līdzekļu biopieejamību.

Amantadīns

Tiazīdi, arī hidrohlortiazīds, var palielināt amantadīna izraisīto blakusparādību risku.

Jonu apmaiņas sveķi

Holestiramīns un kolestipols samazina tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, tai skaitā arī

hidrohlortiazīda, uzsūkšanos. Tas var izraisīt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu subterapeitisku

iedarbību. Tomēr mijiedarbību iespējams samazināt, izmainot hidrohlortiazīda un jonu apmai

ņas

sveķu lietošanas laika intervālu, lai hidrohlortiazīds tiktu lietots vismaz 4 stundas pirms vai 4-6

stundas pēc jonu apmaiņas sveķu lietošanas.

Citotoksiskie līdzekļi

Tiazīdi, arī hidrohlortiazīds, var mazināt citotoksisko līdzekļu (piemēram, ciklofosfamīda,

metotreksāta) izvadi caur nierēm un pastiprināt to mielosupresīvo iedarbību.

Ne-depolarizējošie miorelaksanti (piemēram, tubokurarīns)

Tiazīdi, arī hidrohlortiazīds, var pastiprināt skeleta muskuļu releksantu, piemēram, kā kurāres

atvasinājumu iedarbību.

Ciklosporīns

Lietošana vienlaicīgi ar ciklosporīnu var palielināt hiperurikēmijas un podagras tipa komplikāciju

risku.

Alkohols, bārbiturāti vai narkotiskie līdzekļi

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana kopā ar vielām, kam ir zināma asinsspiedienu pazeminoša

iedarbība (piemēram, samazinot simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti vai tieša vazodilatatoriska

iedarbība), var pastiprināt ortostatisko hipotensiju.

Metildopa

Saņemti atsevišķi ziņojumi par hemolītisko anēmiju pacientiem, kuri vienlaikus ārstēti ar metildopu un

hidrohlortiazīdu.

Jodu saturošas kontrastvielas

Diurētisko līdzekļu izraisītas dehidratācijas gadījumā ir palielināts akūtas nieru mazspējas risks, īpaši,

lietojot lielas jodu saturošo līdzekļu devas. Pirms šādu kontrastvielu ievadīšanas pacientiem jānovērš

dehidratācija.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Valsartāns

Pirmajā grūtniecības trimestrī angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) lietošana nav ieteicama

(skatīt 4.4. apakšpunktu). AIIRA lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī

(skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE)

inhibitoru lietošanas teratogēniskuma risku grūtniecības pirmajā trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu

risku nevar izslēgt. Lai gan par angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) teratogēniskuma risku

nav pieejami kontrolēti epidemioloģiski dati, šai zāļu grupai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kas

plāno grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar

vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA lietošana

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties

jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

Ir zināms, ka ārstēšana ar AIIRA otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā cilvēkam izraisa

fetotoksiskumu (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un

neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja, sākot

ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AIIRA, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un

galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus.

Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AIIRA, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt arī 4.3. un 4.4.

apakšpunktu).

Hidrohlortiazīds

Ir maz pieredzes par hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības laikā, īpaši pirmajā trimestrī. Pētījumi

dzīvniekiem veikti nepietiekami.

Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Ņemot vērā hidrohlortiazīda farmakoloģisko darbības mehānismu, tā

lietošana otrajā un trešajā trimestrī var pavājināt augļa un placentas apasiņošanu un izraisīt augļa un

jaundzimušā veselības traucējumus, piemēram, dzelti, elektrolītu līdzsvara traucējumus un

trombocitopēniju.

Barošana ar krūti

Informācija par valsartāna lietošanu barošanas ar krūti laikā nav pieejama. Hidrohlortiazīds izdalās

mātes pienā cilvēkam, tādēļ Valsartan/hydrochlorothiazide Krka lietošana barošanas ar krūti laikā nav

ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu drošuma raksturojumu

barošanas ar krūti laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušu zīdaini.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu valsartāna-hidrohlortiazīda kombinācijas ietekmi uz spēju vadīt

transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus,

jāņem vērā, ka reizēm iespējams reibonis vai vājums.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Blakusparādības, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos un kas atklātas laboratoriskajās analīzēs un

valsartāna plus hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā radušās biežāk nekā placebo lietošanas gadījumā,

kā arī atsevišķie pēcreģistrācijas ziņojumi parādīti tālāk, sakārtojot pa orgānu sistēmām.

Blakusparādības, kuras, kā zināms, var rasties katras sastāvdaļas atsevišķas lietošanas gadījumā, bet

nav novērotas klīniskajos pētījumos, arī var rasties ārstēšanas laikā ar valsartānu /hidrohlortiazīdu.

Blakusparādības sakārtotas pēc sastopamības biežuma, vispirms norādot biežāk sastopamās un

izmantojot šādu iedalījumu:

ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100, <1/10); retāk (≥1/1 000, <1/100); reti (≥1/10 000, <1/1 000); ļoti reti

(<1/10 000); nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības

samazinājuma secībā.

1. tabula. Blakusparādību

sastopamības biežums, lietojot

valsartānu/hidrohlortiazīdu

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk

Dehidratācija

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Reibonis

Retāk

Parestēzijas

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

Nav zināms

Sinkope

Acu slimības

Retāk

Apmiglota redze

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Troksnis ausīs

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk

Klepus

Nav zināms

Nekardiogēna plaušu tūska

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti reti

Caureja

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk

Mialģija

Ļoti reti

Artralģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināms

Nieru darbības traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk

Nogurums

Izmeklējumi

Nav zināms

Paaugstināts urīnskābes līmenis serumā, paaugstināts

bilirubīna un kreatinīna līmenis serumā, hipokaliēmija,

hiponatriēmija, atlieku slāpekļa līmeņa paaugstināšanās

asinīs, neitropēnija

Papildu informācija par atsevišķām sastāvdaļām

Blakusparādības, par kurām iepriekš ziņots atsevišķu sastāvdaļu lietošanas gadījumā, ir iespējamas

blakusparādības arī valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas lietošanas gadījumā, pat ja tās nav

novērotas klīniskajos pētījumos vai pēcreģistrācijas novērošanas periodā.

2. tabula. Blakusparādību

sastopamības biežums, lietojot

valsartānu

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Nav zināms

Hemoglobīna līmeņa pazemināšanās, hematokrīta

pazemināšanās, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināms

Citas paaugstinātas jutības/alerģiskas reakcijas, arī

seruma slimība

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Nav zināms

Kālija līmeņa paaugstināšanās serumā, hiponatriēmija

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Vertigo

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Nav zināms

Vaskulīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk

Sāpes vēderā

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināms

Aknu funkcionālo raksturlielumu paaugstināšanās

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nav zināms

Angioedēma, izsitumi, nieze

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināms

Nieru mazspēja

3. tabula. Blakusparādību

sastopamības biežums, lietojot

hidrohlortiazīdu

Hidrohlortiazīds plaši aprakstīts jau daudzus gadus, bieži lietotas lielākas devas nekā

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka. Pacientiem, kas ārstēti ar tiazīdu grupas diurētiska līdzekļa, arī

hidrohlortiazīda, monoterapiju, ziņots par šādām blakusparādībām:

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Trombocitopēnija, reizēm ar purpuru

Ļoti reti

Agranulocitoze, leikopēnija, hemolītiskā

anēmija, kaulu smadzeņu mazspēja

Nav zināms

Aplastiskā anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Paaugstinātas jutības reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži

Hipokaliēmija, paaugstināts lipīdu līmenis

asinīs (galvenokārt lietojot lielas devas)

Bieži

Hiponatriēmija, hipomagniēmija, hiperurikēmija

Reti

Hiperkalciēmija, hiperglikēmija, glikozūrija un

diabētiskā metaboliskā stāvokļa pasliktināšanās

Ļoti reti

Hipohloriēmiska alkaloze

Psihiskie traucējumi

Reti

Depresija, miega traucējumi

Nervu sistēmas traucējumi

Reti

Galvassāpes, reiboņi, parestēzija

Acu bojājumi

Reti

Redzes traucējumi

Nav zināmi

Akūta slēgta kakla glaukoma

Sirds funkcijas traucējumi

Reti

Sirds aritmijas

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Ortostatiska hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti reti

Respirators distress, tostarp pneimonīts un

plaušu tūska

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Ēstgribas zudums, viegla šķebināšana un

vemšana

Reti

Aizcietējums, gastrointestināls diskomforts,

diareja

Ļoti reti

Pankreatīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti

Intrahepatiska holestāze vai dzelte

Nieru un urīizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Nieru darbības traucējumi, akūta nieru mazspēja

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Nātrene un citi izsitumu veidi

Reti

Fotosensibilizācija

Ļoti reti

Nekrotizējošs vaskulīts un toksiska epidermāla

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

nekrolīze, ādas sarkanai vilkēdei līdzīgas

reakcijas, ādas sarkanās vilkēdes reaktivācija

Nav zināms

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas

vietā

Nav zināms

Pireksija, astēnija

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas

bojājumi

Nav zināms

Muskuļu spazmas

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Bieži

Impotence

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV

1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Simptomi

Valsartāna pārdozēšana var izraisīt izteiktu hipotensiju, kas var nomākt samaņu, izraisīt cirkulatoru

kollapsu un/vai šoku. Turklāt hidrohlortiazīda sastāvdaļas pārdozēšanas dēļ iespējamas šādas pazīmes

un simptomi: slikta dūša, miegainība, hipovolēmija un elektrolītu līdzsvara traucējumi, kas saistīti ar

sirds aritmijām un muskuļu spazmām.

Ārstēšana

Ārstēšana ir atkarīga no zāļu lietošanas laika un simptomu veida un smaguma pakāpes, un

vissvarīgākā ir asinsrites stabilizēšana.

Ja rodas hipotensija, pacients jānogulda un steidzami jāievada sāļi un šķidrums.

Valsartānu nevar izvadīt ar hemodialīzes palīdzību, jo tas ir stipri saistīts ar plazmas olbaltumiem, bet

hidrohlortiazīdu var izvadīt ar dialīzes palīdzību.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: renīna-angiotensīna sistēmu ietekmējošie līdzekļi, angiotensīna II

antagonisti un diurētiskie līdzekļi, ATĶ kods: C09DA03.

Valsartāns/hidrohlortiazīds

Dubultmaskētā, randomizētā, aktīvi kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās pacienti, kuriem

12,5 mg hidrohlortiazīda nenodrošināja pietiekamu asinsspiediena kontroli, nozīmīgi lielāka vidējā

sistoliskā/diastoliskā asinsspiediena (AS) pazemināšanās (12,4/7,5 mmHg) tika novērota, lietojot

valsartāna/hidrohlortiazīda kombināciju 160/12,5 mg, salīdzinot ar 25 mg hidrohlortiazīda (5,6/2,1

mmHg). Turklāt procentuāli daudz vairāk pacientu iedarbīgs bija (AS <140/90 mmHg vai SAS

pazeminājums ≥20 mmHg, vai DAS pazeminājums ≥10 mmHg) valsartāns/hidrohlortiazīds

160/12,5 mg (50%) nekā 25 mg hidrohlortiazīda (25%).

Dubultmaskētā, randomizētā, aktīvi kontrolētā klīniskajā pētījumā pacientiem, kuriem pietiekama

iedarbība nebija sasniegta ar 160 mg valsartāna daudz lielāku vidējā sistoliskā/diastoliskā AS

pazeminājumu novēroja, lietojot gan valsartāna/hidrohlortiazīda kombināciju 160/25 mg

(14,6/11,9 mmHg), gan valsartāna/hidrohlortiazīda kombināciju 160/12,5 mg (12,4/10,4 mmHg), nekā

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

160 mg valsartāna (8,7/8,8 mmHg). Arī AS pazeminājuma atšķirība starp 160/25 mg un 160/12,5 mg

devām sasniedza statistisku nozīmīgumu. Turklāt procentuāli daudz vairāk pacientu iedarbīgs bija

(diastoliskais AS <90 mmHg vai pazeminājums ≥10 mmHg) valsartāns/hidrohlortiazīds 160/25 mg

(68%) un 160/12,5 mg (62%) nekā 160 mg valsartāna (49%).

Dubultmaskētā, randomizētā, placebo kontrolētā, faktoriāla plānojuma klīniskajā pētījumā, kurā tika

salīdzinātas valsartāna/hidrohlortiazīda devas kombinācijas ar atsevišķajām sastāvdaļām, nozīmīgi

lielāku vidējā sistoliskā/diastoliskā AS pazeminājumu novēroja, lietojot valsartāna/hidrohlortiazīda

kombināciju 160/12,5 mg (17,8/13,5 mmHg) un 160/25 mg (22,5/15,3 mmHg), nekā placebo (1,9/4,1

mmHg) un attiecīgo monoterapiju, t. i., 12,5 mg hidrohlortiazīda (7,3/7,2 mmHg), 25 mg

hidrohlortiazīda (12,7/9,3 mmHg) un 160 mg valsartāna (12,1/9,4 mmHg). Turklāt procentuāli daudz

vairāk pacientu iedarbīgs bija (diastoliskais AS <90 mmHg vai pazeminājums ≥10 mmHg)

valsartāns/hidrohlortiazīds 160/25 mg (81%) un valsartāns/hidrohlortiazīds 160/12,5 mg (76%) nekā

placebo (29%) un attiecīgās monoterapijas, t. i., hidrohlortiazīds 12,5 mg (41%), hidrohlortiazīds

25 mg (54%) un valsartāns 160 mg (59%).

Kontrolētos klīniskos pētījumos ar valsartānu + hidrohlortiazīdu radās no devas atkarīga kālija līmeņa

pazemināšanās serumā. Biežāk kālija līmenis serumā pazeminājās pacientiem, kuri lietoja 25 mg

hidrohlortiazīda, nekā tiem, kuri lietoja 12,5 mg hidrohlortiazīda. Kontrolētos klīniskos pētījumos ar

valsartānu/hidrohlortiazīdu hidrohlortiazīda kālija līmeni pazeminošo darbību mazināja valsartāna

kāliju aizturošā darbība.

Valsartāna labvēlīgā iedarbība kombinācijā ar hidrohlortiazīdu uz kardiovaskulāro mirstību un

saslimstību pašlaik nav zināma.

Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka ilgstoša ārstēšana ar hidrohlortiazīdu mazina kardiovaskulāras

mirstības un saslimstības risku.

Valsartāns

Valsartāns ir iekšķīgi lietojams iedarbīgs un specifisks angiotensīna II (Ang II) receptoru antagonists.

Tas selektīvi iedarbojas uz AT

receptoru apakštipu, kas nosaka zināmo angiotensīna II darbību.

Paaugstinātais Ang II līmenis plazmā pēc AT

receptoru blokādes ar valsartānu var stimulēt

nebloķētos AT

receptorus, kas, šķiet, līdzsvaro AT

receptoru iedarbību. Valsartānam nepiemīt

nekāda daļēja agonista aktivitāte pie AT

receptoriem un tam ir daudz (aptuveni 20 000 reižu) lielāka

afinitāte pret AT

receptoriem nekā pret AT

receptoriem. Nav zināms, ka valsartāns saistītos vai

bloķētu citus hormonu receptorus vai jonu kanālus, kuriem būtu nozīme kardiovaskulārajā regulācijā.

Valsartāns neinhibē AKE, kas pazīstams arī ar nosaukumu kinināze II un kas pārvērš Ang I par Ang II

un sašķeļ bradikinīnu. Tā kā nav zināmas ietekmes uz AKE un nekādas bradikinīna vai P substances

pastiprināšanas, nav paredzams, ka angiotensīna II antagonisti varētu būt saistīti ar klepošanu.

Klīniskajos pētījumos, kuros valsartāns tika salīdzināts ar AKE inhibitoru, ar valsartānu ārstētajiem

pacientiem sausa klepus sastopamība bija daudz (P <0,05) mazāka nekā tiem, kuri tika ārstēti ar AKE

inhibitoru (attiecīgi 2,6% pret 7,9%). Klīniskā pētījumā ar pacientiem, kuriem bija bijis sauss klepus

AKE inhibitora terapijas laikā, 19,5% pacientiem, kuri saņēma valsartānu, un 19,0% to, kuri saņēma

tiazīdu grupas diurētisko līdzekli, radās klepus, salīdzinot ar 68,5% to, kuri tika ārstēti ar AKE

inhibitoru (P <0,05).

Valsartāna lietošana pacientiem ar hipertensiju izraisa asinsspiediena pazemināšanos bez ietekmes uz

pulsa ātrumu. Vairumam pacientu pēc vienas perorālas devas lietošanas antihipertensīvā iedarbība

parādījās 2 stundu laikā, un maksimālais asinsspiediena pazeminājums tika sasniegts 4 – 6 stundās.

Antihipertensīvā iedarbība ilgst 24 stundas pēc devas ievadīšanas. Atkārtotu devu lietošanas gadījumā

maksimālais asinsspiediena pazeminājums pēc jebkuras devas tiek sasniegts 2 - 4 nedēļās, un tas

saglabājas ilgstošas terapijas laikā. Vienlaicīgas ar hidrohlortiazīdu lietošanas gadījumā tiek sasniegts

nozīmīgs papildu asinsspiediena pazeminājums.

Pēkšņa valsartāna lietošanas pārtraukšana nav bijusi saistīta ar rikošeta hipertensiju vai citām

klīniskām blakusparādībām.

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

Hipertensīviem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un mikroalbuminūriju valsartāns, kā pierādīts,

mazina albumīnu izdalīšanos urīnā. MARVAL (Micro Albuminuria Reduction with Valsartn) pētījums

vērtēja albumīnu izdalīšanās mazināšanos urīnā (urinary albumin excretion, UAE), lietojot valsartānu

(80 – 160 mg dienā) un amlodipīnu (5 – 10 mg dienā), 332 2. tipa cukura diabēta slimniekiem

(vidējais vecums: 58 gadi; 265 vīrieši) ar mikroalbuminūriju (valsartāns: 58 μg/min; amlodipīns:

55,4 μg/min), normālu vai paaugstinātu asinsspiedienu un saglabātu nieru funkciju (kreatinīns asinīs

<120 μmol/l). Pēc 24 nedēļām UAE mazinājās (p <0,001) par 42% (–24,2 μg/min; 95% TI: –40,4 līdz

–19,1), lietojot valsartānu, un par aptuveni 3% (–1,7 μg/min; 95% TI: –5,6 līdz 14,9), lietojot

amlodipīnu, neskatoties uz līdzīgu asinsspiediena pazeminājumu abās grupās. Pēc tam veiktā pētījumā

tika pārbaudīta valsartāna efektivitāte UAE mazināšanā 391 hipertensīvam pacientam (AS=150/88

mmHg) ar 2. tipa cukura diabētu, albuminūriju (vidēji =102 μg/min; 20–700 μg/min) un saglabātu

nieru funkciju (vidējais seruma kreatinīns = 80 μmol/l). Pacienti tika nejaušināti iedalīti saņemt vienu

no 3 valsartāna devām (160, 320 un 640 mg dienā) un ārstēti 30 nedēļas. Pētījuma mērķis bija

noskaidrot optimālo valsartāna devu UAE mazināšanai hipertensīviem pacientiem ar 2. tipa cukura

diabētu. Pēc 30 nedēļām procentuālā UAE pārmaiņa bija nozīmīgi mazinājusies par 36%, salīdzinot ar

sākumstāvokli, lietojot valsartānu pa 160 mg (95% TI: 22 – 47%), un par 44%, lietojot valsartānu pa

320 mg (95% TI: 31 – 54%). Tika secināts, ka 160 – 320 mg valsartāna izraisīja klīniski nozīmīgu

UAE mazināšanos hipertensīviem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu.

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan

Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans

Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotenzīna II

receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai

cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA

NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas

iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai

hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās

īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotenzīna II receptoru

blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotenzīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar

diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints)

bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar

AKE inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un

hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika

priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar

placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna

grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām

nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Hidrohlortiazīds

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu darbības vieta galvenokārt ir nieru distālie izlocītie kanāliņi.

Pierādīts, ka nieru garozā ir augstas afinitātes receptori, kas ir primārā tiazīdu grupas diurētisko

līdzekļu saistīšanās vieta darbībai un NaCl transporta kavēšanai distālajos izlocītajos kanāliņos.

Tiazīdu darbības mehānisms realizējas caur Na

transportiera inhibīciju, domājams, konkurējot par

vietu, tādējādi ietekmējot elektrolītu reabsorbcijas mehānismus: tieši palielinot nātrija un hlorīdu

izvadi aptuveni vienādā apmērā un netieši ar šo diurētisko darbību mazinot plazmas tilpumu, kas

savukārt izraisa plazmas renīna aktivitātes, aldosterona sekrēcijas un kālija izvadīšanas palielināšanos

urīnā, kā arī kālija daudzuma samazināšanos serumā. Renīna-aldosterona saiti mediē angiotensīns II,

tāpēc valsartāna vienlaicīgas lietošanas gadījumā kālija līmeņa pazemināšanās serumā ir mazāk

izteikta nekā hidrohlortiazīda monoterapijas gadījumā.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

Valsartāns/hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīda sistēmiskā pieejamība mazinās par aptuveni 30%, ja to lieto kopā ar valsartānu.

Valsartāna kinētiku izteikti neietekmē lietošana kopā ar hidrohlortiazīdu. Šai novērotajai mijiedarbībai

nav ietekmes uz kombinēto valsartāna un hidrohlortiazīda lietošanu, jo kontrolētos klīniskos pētījumos

novērota skaidri izteikta antihipertensīvā iedarbība, kas ir lielāka nekā tā, kas tiek sasniegta ar katru

aktīvo vielu atsevišķi vai ar placebo.

Valsartāns

Uzsūkšanās

Pēc perorālas tikai valsartāna lietošanas maksimālā valsartāna koncentrācija plazmā tiek sasniegta 2 –

4 stundās. Vidējā absolūtā biopieejamība ir 23%. Uzturs mazina valsartāna kopējo iedarbību (ko

izsaka AUC) par aptuveni 40% un maksimālo koncentrāciju plazmā (Cmax) par aptuveni 50%, lai gan

no aptuveni 8. stundas pēc devas lietošanas valsartāna koncentrācija plazmā grupās, kas bija paēdušas

un kas bija tukšā dūšā, bija vienāda. Šī AUC samazināšanās tomēr nav saistīta ar klīniski nozīmīgu

terapeitiskās iedarbības mazināšanos, tāpēc valsartānu var lietot gan kopā ar uzturu, gan atsevišķi.

Izkliede

Līdzsvara stāvokļa valsartāna izkliedes tilpums pēc intravenozas ievadīšanas ir aptuveni 17 litri, kas

norāda, ka valsartāns ekstensīvi neizkliedējas audos. Valsartāns ir stipri saistīts ar seruma olbaltumiem

(94 – 97%), pārsvarā seruma albumīnu.

Biotransformācija

Valsartāns netiek bioloģiski pārveidots nozīmīgā apjomā, jo tikai aptuveni 20% devas izdalās

metabolītu veidā. Plazmā mazā koncentrācija konstatēts hidroksimetabolīts (mazāk nekā 10% no

valsartāna AUC). Šis metabolīts ir farmakoloģiski neaktīvs.

Eliminācija

Valsartānam ir multieksponenciālas samazināšanās kinētika (t½α <1 h un t½ß aptuveni 9 h).

Valsartāns primāri tiek izvadīts izkārnījumos (aptuveni 83% devas) un urīnā (aptuveni 13% devas),

pārsvarā nemainītu zāļu veidā. Pēc intravenozas ievadīšanas valsartāna plazmas klīrenss ir aptuveni

2 l/h un tā nieru klīrenss ir 0,62 l/h (aptuveni 30% kopējā klīrensa). Valsartāna eliminācijas pusperiods

ir 6 stundas.

Hidrohlortiazīds

Uzsūkšanās

Hidrohlortiazīda uzsūkšanās pēc perorālas devas ir strauja (t

aptuveni 2 h). Vidējā AUC

palielināšanās ir lineāra un proporcionāla devai terapeitiskajās robežās. Uztura ietekme uz

hidrohlortiazīda uzsūkšanos, ja tāda pastāv, ir klīniski nenozīmīga. Absolūtā hidrohlortiazīda

biopieejamība pēc perorālas lietošanas ir 70%.

Izkliede

Šķietamais izkliedes tilpums ir 4 – 8 l/kg.

Cirkulējošais hidrohlortiazīds ir saistīts ar seruma olbaltumiem (40 – 70%), pārsvarā seruma albumīnu.

Hidrohlortiazīds arī uzkrājas eritrocītos, turklāt līmenī, kas ir aptuveni 3 reizes augstāks par tā līmeni

plazmā.

Eliminācija

Hidrohlortiazīds tiek eliminēts galvenokārt neizmainītā veidā. Terminālā eliminācijas fāzē

hidrohlortiazīds tiek izvadīts no plazmas ar vidējo eliminācijas pusperiodu 6-15 h. Pēc atkārtotu devu

lietošanas hidrohlortiazīda kinētika nemainās, un, lietojot vienu reizi dienā, akumulācija ir minimāla.

Vairāk nekā 95% uzsūktās hidrohlortiazīda devas tiek izvadīti nemainīta savienojuma veidā urīnā.

Renālo klīrensu veido pasīva filtrācija un aktīva sekrēcija nieres kanālņ

Īpašas pacientu grupas

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

Gados vecāki pacienti

Dažiem gados vecākiem pacientiem novērota nedaudz lielāka kopējā sistēmiskā valsartāna iedarbība

nekā gados jaunākiem pacientiem, tomēr pierādīts, ka tam nav nekādas klīniskas nozīmes.

Neliels datu apjoms liecina, ka gan veseliem, gan hipertensīviem gados vecākiem cilvēkiem

sistēmiskais hidrohlortiazīda klīrenss ir mazāks nekā gados jauniem veseliem brīvprātīgajiem.

Nieru darbības traucējumi

Lietojot ieteikto Valsartan/hydrochlorothiazide Krka devu, pacientiem, kuriem glomerulārās filtrācijas

ātrums (GFĀ) ir 30 – 70 ml/min, devas pielāgošana nav nepieciešama.

Par pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min) un par pacientiem, kuriem

tiek veikta dialīze, nav pieejami dati par Valsartan/hydrochlorothiazide Krka. Valsartāns ir stipri

saistīts ar plazmas olbaltumiem un to nevar izvadīt ar dialīzi, bet hidrohlortiazīda klīrenss ar dialīzi

tiks sasniegts.

Nieru darbības traucējumu gadījumā hidrohlortiazīda vidējais maksimālais plazmas līmenis un AUC

vērtības palielinās, un izdalīšanās ātrums ar urīnu samazinās ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru

darbības traucējumiem novēroja hidrohlortiazīda AUC palielināšanos par 3 reizēm. Pacientiem ar

smagiem nieru darbības traucējumiem novēroja hidrohlortiazīda AUC palielināšanos par 8 reizēm.

Hidrohlortiazīds ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Farmakokinētikas pētījumā pacientiem ar viegliem (n=6) vai vidēji smagiem (n=5) aknu darbības

traucējumiem valsartāna kopējā iedarbība bija aptuveni 2 reizes lielāka nekā veseliem brīvprātīgajiem

(skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Nav pieejami dati par valsartāna lietošanu pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt

4.3. apakšpunktu). Aknu slimība nozīmīgi neietekmē hidrohlortiazīda farmakokinētiku.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas iespējamā toksicitāte pēc perorālas lietošanas tika pētīta

žurkām un mērkaķīšiem pētījumos, kas ilga līdz sešiem mēnešiem. Nebija nekādu atklājumu, kas

nepieļautu terapeitisku devu lietošanu cilvēkam.

Kombinācijas izraisītās pārmaiņas hroniskās toksicitātes pētījumos, visticamāk, izraisījis valsartāns.

Toksikoloģiskais mērķa orgāns bija nieres, un reakcija mērkaķīšiem bija izteiktāka nekā žurkām.

Kombinācijas lietošana izraisīja nieru bojājumu (nefropātiju ar kanāliņu bazofiliju, urīnvielas līmeņa

paaugstināšanos plazmā, plazmas kreatinīna un kālija līmeņa paaugstināšanos serumā, urīna tilpuma

palielināšanos un elektrolītu palielināšanos urīnā 30 mg/kg dienā valsartāna + 9 mg/kg dienā

hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā žurkām un 10 + 3 mg/kg dienā lietošanas gadījumā

mērkaķīšiem), domājams, nieru hemodinamikas pārmaiņu dēļ. Šīs devas žurkām ir attiecīgi 0,9 un 3,5

reizes lielākas nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā (maximum recommended human dose, MRHD)

valsartāna un hidrohlortiazīda deva, rēķinot mg/m

. Šīs devas mērkaķīšiem ir attiecīgi 0,3 un 1,2 reizes

lielākas nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā (MRHD) valsartāna un hidrohlortiazīda deva,

rēķinot mg/m

. (Aprēķinos pieņemts, ka perorālā deva ir 320 mg dienā valsartānam kombinācijā ar

25 mg dienā hidrohlortiazīda 60 kg smagam pacientam).

Lielas valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijas devas izraisīja eritrocītu raksturlielumu

pazemināšanos (eritrocītu skaits, hemoglobīns, hematokrīts: no 100 + 31 mg/kg dienā žurkām un 30 +

9 mg/kg dienā mērkaķīšiem). Šīs devas žurkām ir attiecīgi 3,0 un 12 reizes lielākas nekā maksimālā

cilvēkam ieteiktā (MRHD) valsartāna un hidrohlortiazīda deva, rēķinot mg/m

. Šīs devas mērkaķīšiem

ir attiecīgi 0,9 un 3,5 reizes lielākas nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā (MRHD) valsartāna un

hidrohlortiazīda deva, rēķinot mg/m

. (Aprēķinos pieņemts, ka perorālā deva ir 320 mg dienā

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

valsartānam kombinācijā ar 25 mg dienā hidrohlortiazīda 60 kg smagam pacientam).

Mērkaķīšiem bojājumu novēroja kuņģa gļotādā (no 30 + 9 mg/kg dienā). Kombinācijas lietošana

izraisīja arī aferento ateriolu hiperplāziju nierēs (lietojot 600 + 188 mg/kg dienā žurkām un no 30 +

9 mg/kg dienā mērkaķīšiem). Šīs devas mērkaķīšiem ir attiecīgi 0,9 un 3,5 reizes lielākas nekā

maksimālā cilvēkam ieteiktā (MRHD) valsartāna un hidrohlortiazīda deva, rēķinot mg/m

. Šīs devas

žurkām ir attiecīgi 18 un 73 reizes lielākas nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā (MRHD) valsartāna un

hidrohlortiazīda deva, rēķinot mg/m

. (Aprēķinos pieņemts, ka perorālā deva ir 320 mg dienā

valsartānam kombinācijā ar 25 mg dienā hidrohlortiazīda 60 kg smagam pacientam).

Iepriekš minēto iedarbību, šķiet, nosaka lielu valsartāna devu farmakoloģiskā iedarbība (angiotensīna

II izraisītās renīna izdalīšanās inhibīcijas blokāde ar renīnu producējošo šūnu stimulāciju), kas rodas

arī AKE inhibitoru lietošanas gadījumā. Šiem atklājumiem, šķiet, nav nozīmes valsartāna terapeitisko

devu lietošanas gadījumā cilvēkam.

Valsartāna un hidrohlortiazīda kombinācijai netika pārbaudīta mutagenitāte, hromosomu šķelšana un

karcerogenitāte, jo nav nekādu pierādījumu par mijiedarbību starp abām vielām. Tomēr šie testi tika

veikti atsevišķi ar valsartānu un hidrohlortiazīdu, un netika iegūti mutagenitātes, hromosomu šķelšanas

un karcerogenitātes pierādījumi.

Žurkām mātītei toksiskas valsartāna devas (600 mg/kg dienā) pēdējās grūsnības dienā un zīdīšanas

periodā izraisīja mazāku dzīvildzi, sliktāku pieņemšanos svarā un aizkavētu attīstību (auss gliemenes

atslāņošanos un auss kanāla atvēršanos) pēcnācējiem (skatīt 4.6. apakšpunktu). Šīs devas žurkām

(600 mg/kg dienā) ir aptuveni 18 reizes lielākas nekā maksimālā cilvēkam ieteiktā deva, aprēķinot

pēc mg/m

(aprēķinos pieņemts, ka perorālā deva ir 320 mg/dienā un pacients sver 60 kg). Līdzīgus

novērojumus atklāja valsartāna/hidrohlortiazīda lietošanas gadījumā žurkām un trušiem. Embriofetālās

attīstības (II segmenta) pētījumos ar valsartānu/hidrohlortiazīdu žurkām un trušiem nebija nekādu

teratogenitātes pierādījumu, tomēr tika novērota ar toksicitāti mātītei saistīta fetotoksicitāte.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Laktozes monohidrāts

Magnija stearāts

Kroskarmelozes nātrija sāls

Povidons K-25

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Apvalks

Hipromeloze 2910 6 cP

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

SASKAŅOTS ZVA 19-05-2016

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas un mitruma.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Valsartan/hydrochlorothiazide Krka 160 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Blisteris (PVH/PE/PVDH/Al): 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98, 280, 56 x 1, 98 x 1, 280 x 1 apvalkotās

tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Krka d. d.

Novo mesto

Šmarješka cesta 6,

8501Novo mesto,

Slovēnija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

11-0088

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011. gada 10. marts

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. gada 9.marts

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2016

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju