Valarox 20 mg + 160 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

05-09-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

05-09-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Rosuvastatinum, Valsartanum
Pieejams no:
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
ATĶ kods:
C10BX10
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Rosuvastatinum, Valsartanum
Deva:
20 mg + 160 mg
Zāļu forma:
Apvalkotā tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
TAD Pharma GmbH, Germany; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
27-OCT-21
Autorizācija numurs:
16-0200

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Valarox 10 mg+80 mg apvalkotās tabletes

Valarox 20 mg+80 mg apvalkotās tabletes

Valarox 10 mg+160 mg apvalkotās tabletes

Valarox 20 mg+160 mg apvalkotās tabletes

Rosuvastatinum+Valsartanum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Valarox un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Valarox lietošanas

Kā lietot Valarox

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Valarox

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Valarox un kādam nolūkam tās lieto

Valarox satur divas aktīvās vielas- rosuvastatīnu un valsartānu.

Valarox ir indicēts vienlaicīgai augsta asinsspiediena un augsta holesterīna līmeņa ārstēšanai un/vai

kardiovaskulāru notikumu profilaksei.

2.

Kas Jums jāzina pirms Valarox lietošanas

Nelietojiet Valarox šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret valsartānu, rosuvastatīnu vai kādu citu (6. sadaļā minēto) šo zāļu

sastāvdaļu.

Ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti. Ja Jums iestājusies grūtniecība Valarox lietošanas

laikā, nekavējoties pārtrauciet to lietot un paziņojiet savam ārstam. Lai izvairītos no

grūtniecības Valarox lietošanas laikā, sievietēm būtu jālieto piemērota kontracepcijas metode.

Ja Jums ir aknu slimība.

Ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi.

Ja Jums ir atkārtotas vai neizskaidrojamas muskuļu sāpes.

Ja lietojat medikamentu – ciklosporīnu (lieto, piemēram, pēc orgānu pārstādīšanas).

Ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi, un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu

saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Ja kāds no augstāk minētajiem gadījumiem attiecas uz Jums (vai Jūs par to šaubāties), pārrunājiet to

ar ārstu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Valarox lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ja Jums ir nieru darbības traucējumi vai Jums tiek veikta dialīze.

Ja Jums ir aknu darbības traucējumi.

Ja Jums ir atkārtotas vai neizskaidrojamas muskuļu sāpes vai kādam no ģimenes locekļiem ir

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

pārmantotas muskuļu slimības, vai ja Jums ir bijušas muskuļu problēmas, lietojot citas

holesterīnu samazinošas zāles. Nekavējoties pasakiet ārstam, ja Jums ir neizskaidrojamas

muskuļu sāpes, īpaši, ja Jūs nejūtieties labi vai Jums ir drudzis.

Ja regulāri, lielos daudzumos lietojat alkoholu.

Ja Jums ir izmainīta vairogdziedzera darbība.

Ja lietojat citas zāles, ko sauc par fibrātiem, lai samazinātu holesterīna līmeni. Lūdzu, izlasiet šo

instrukciju uzmanīgi pat, ja Jūs agrāk esat lietojis citus medikamentus augstam holesterīna

līmenim.

Ja Jūs lietojiet medikamentus HIV infekcijas ārstēšanai, piemēram, ritonavīru ar lopinavīru

un/vai atazanavīru. Papildus informācijai lūdzu skatīt “Citas zāles un Valarox”.

Ja Jūs esat vecāks par 70 gadiem (jo ārstam ir jāizvēlas Jums piemērotākā Valarox sākumdeva).

Ja Jums ir smaga elpošanas mazspēja.

Ja Jūs esat Āzijas izcelsmes- japāņi, ķīnieši, filipīnieši, vjetnamieši, korejieši un indieši. Ārsts

izvēlēsies Jums piemērotāko Valarox sākumdevu.

Ja Jums ir nieru artērijas sašaurināšanās.

Ja Jums nesen bijusi nieru transplantācija (Jūs saņēmāt jaunu nieri).

Ja tiekat ārstēts pēc sirdslēkmes vai sirds mazspējas dēļ, ārsts var pārbaudīt Jūsu nieru darbību.

Ja Jums ir cita smaga sirds slimība, izņemot sirds mazspēju vai miokarda infarktu.

Ja Jums, lietojot citas zāles (tai skaitā AKE inhibitorus), kādreiz bijusi alerģiska reakcija, ko

sauc par angioedēmu, izraisīta sejas vai rīkles tūska. Ja, lietojot Valarox, Jums rodas šie

simptomi, nekavējoties pārtrauciet Valarox lietošanu un nekad vairs to nelietojiet. Skatīt arī 4.

punktu „Iespējamās blakusparādības”.

Ja Jūs lietojat zāles, kas palielina kālija līmeni asinīs. Piemēram, kāliju saturošus uztura

bagātinātājus vai kāliju saturošu sāli, kāliju aizturošas zāles un heparīnu. Var būt nepieciešams

regulāri pārbaudīt kālija līmeni asinīs.

Ja Jūs ciešat no aldosteronisma. Tā ir slimība, kad virsnieru dziedzeris izdala pārāk daudz

hormonu aldosteronu. Ja tas attiecas uz Jums, Valarox lietošana nav ieteicama.

Ja esat zaudējis lielu šķidruma daudzumu (dehidratācija), ko izraisījusi caureja, vemšana vai

lielas tablešu ūdens izvadīšanai (diurētiku) devas.

Ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena

ārstēšanai:

AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar

diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.

aliskirēnu.

Ja Jūs tiekat ārstēts ar AKE inhibitoru kopā ar citām noteiktām zālēm, ko lieto sirds mazspējas

ārstēšanā, un ko sauc par minerālkortikoīdu receptoru antagonistiem (MRA) (piemēram,

spironolaktons, eplerenons) vai bēta blokatoriem (piemēram, metoprololu).

Ja lietojat vai pēdējo 7 dienu laikā esat lietojis iekšķīgi vai saņēmis injekciju veidā zāles, ko

sauc par fuzidīnskābi (zāles pret bakteriālu infekciju). Fuzidīskābes un Valarox vienlaicīga

lietošana var izraisīt nopietnas muskuļu problēmas (rabdomiolīze).

Nelielai daļai cilvēku statīni var ietekmēt aknas. Tas ir nosakāms ar vienkārša testa palīdzību, kas

uzrāda paaugstinātu aknu enzīmu līmeni asinīs. Šī iemesla dēļ Jūsu ārsts pirms ārstēšanas sākuma un

ārstēšanas laikā ar Valarox veiks Jums asins testu (aknu funkciju testu).

Ja Jums ir cukura diabēts vai tā rašanās risks, šo zāļu lietošanas laikā ārsts Jūs rūpīgi uzraudzīs. Jums

varētu būt diabēta rašanās risks, ja Jums ir augsts glikozes un taukvielu līmenis asinīs, liekā ķermeņa

masa un paaugstināts asinsspiediens.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija)

līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Valarox šādos gadījumos”.

Ja kaut kas no iepriekšminētā attiecas uz Jums, pastāstiet par to ārstam pirms Valarox

lietošanas.

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

Citas zāles un Valarox

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes.

Informējiet ārstu, ja Jūs lietojat sekojošas zāles:

Ciklosporīnu (to izmanto, piemēram, pēc orgānu pārstādīšanas).

Varfarīnu (vai citas zāles, ko izmanto asins šķidrināšanai).

Fibrātus (kā gemfibrozils, fenofibrāts) vai citas zāles, kuras lieto holesterīna līmeņa

samazināšanai (piemēram, ezetimībs).

Antacīdos līdzekļus (lieto, lai samazinātu kuņģa skābi).

Eritromicīnu (antibiotikas).

Pretapaugļošanās tabletes.

Hormonaizstājjterapiju.

Citas zāles, kas pazemina asinsspiedienu, īpaši tabletes ūdens izvadīšanai (diurētikas).

Zāles, kas palielina kālija daudzumu asinīs. Piemēram, kāliju saturoši uztura

bagātinātāji vai kāliju saturošs sāls, kāliju aizturošas zāles un heparīns.

Noteikta veida pretsāpju līdzekļus, ko sauc par nesteroīdajiem pretiekaisuma

līdzekļiem (NPL).

Dažas antibiotikas (rifamicīna grupas), zāles, kuras lieto pret transplantāta atgrūšanu

(ciklosporīns) vai zāles pret retrovīrusiem, kuras lieto lai ārstētu HIV/AIDS infekcijas

(ritonavīrs ar lopinavīru un/vai atazanavīru). Šīs zāles var pastiprināt Valarox iedarbību.

Litiju, zāles ko lieto noteiktu psihisku slimību ārstēšanai.

Ja lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī apakšpunktā “Nelietojiet Valarox

šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā” sniegto informāciju).

Ja vienlaikus tiekat ārstēts ar AKE inhibitoru un dažām citām zālēm pret sirds

mazspēju, kas pazīstamas kā minerālkortikoīdu receptoru antagonisti (MRA) (piemēram,

spironolaktonu vai eplerenonu) vai bēta blokatori (piemēram, metoprololu).

Ja Jums iekšķīgi jālieto fuzidīnskābe baktēriju infekciju ārstēšanai, Jums uz laiku jāpārtrauc

lietot šīs zāles. Jūsu ārsts paziņos, kad varat atsākt lietot Valarox. Vienlaicīga Valarox un

fuzidīnskābes lietošana retos gadījumos izraisa muskuļu vājumu, jutīgumu vai sāpes

(rabdomiolīze). Plašāku informāciju par rabdomiolīzi skatīt 4. punktā.

Regorafenibs (lieto vēža ārstēšanai).

Jebkuras no šādām zālēm vīrusinfekcijas, tai skaitā HIV vai C hepatīta infekcijas, ārstēšanai,

vienas pašas vai kombinācijā (skatīt “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”): ritonavīrs,

lopinavīrs, atazanavīrs, simeprevīrs, ombitasvīrs, paritaprevīrs, dasabuvīrs, velpatasvīrs,

grazoprevīrs, elbasvīrs, glekaprevīrs, pibrentasvīrs.

Valarox varētu izmainīt šo zāļu iedarbību vai arī tās varētu ietekmēt Valarox darbību.

Valarox ar uzturu un dzērienu

Jūs varat lietot Valarox neatkarīgi no ēdienreizes.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Nelietojiet Valarox, ja esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti. Ja Jums ir iestājusies grūtniecība,

kamēr lietojat Valarox, nekavējoties pārtrauciet to lietot un paziņojiet ārstam. Lai izvairītos no

grūtniecības Valarox lietošanas laikā, sievietēm ir jālieto piemērota kontracepcijas metode.

Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Jums jāpastāsta ārstam, ja esat (vai varētu būt) grūtniece. Parasti ārsts Jums

ieteiks pārtraukt Valarox lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai arī tiklīdz Jūs uzzināsiet par

iestājušos grūtniecību, un rekomendēs Valarox vietā lietot citas zāles.

Ja Jūs barojat bērnu ar krūti, vai plānojat sākt bērna barošanu ar krūti, informējiet par

to ārstu. Valarox nav ieteicams lietot bērna barošanas ar krūti laikā un, ja vēlaties barot bērnu

ar krūti, ārsts var izvēlēties citu ārstēšanu.

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Pirms vadāt satiksmes līdzekli, lietojat instrumentus vai strādājat ar mehānismiem vai veicat citu

darbu, kur nepieciešama koncentrēšanās, pārliecinieties, kā Valarox iedarbība Jūs ietekmē. Līdzīgi

daudzām citām zālēm, ko lieto augsta asinsspiediena ārstēšanā, Valarox dažos gadījumos var izraisīt

reiboni un ietekmēt koncentrēšanās spēju. Ja Jums ir reiboņa sajūta, pirms mēģināt vadīt

transportlīdzekli vai strādāt ar iekārtām, konsultējieties ar ārstu.

Valarox satur laktozi un nātriju

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

3.

Kā lietot Valarox

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Parastās devas pieaugušajiem

Ieteicamā deva ir viena tablete dienā.

Šīs zāles var ieņemt pirms vai pēc ēšanas vai padzeršanās. Jums jālieto zāles vienā un tai pašā dienas

laikā uzdzerot glāzi ūdens. Nelietojiet Valarox kopā ar greipfrūtu sulu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Valarox nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem.

Regulāras holesterīna līmeņa pārbaudes

Ir svarīgi regulāri apmeklēt ārstu, lai pārbaudītu holesterīna līmeni, pārliecinātos, ka Jums ir sasniegts

vēlamais holesterīna līmenis.

Jūsu ārsts var nolemt paaugstināt Jūsu devu līdz piemērotākajam Valarox daudzumam.

Ja esat lietojis Valarox vairāk nekā noteikts

Sazinieties ar ārstu vai lūdziet padomu tuvākajā slimnīcā. Ja Jums ir smags reibonis un/vai ģībonis,

atgulieties. Ja Jums jādodas uz slimnīcu vai jālieto zāles citas slimības ārstēšanai, pastāstiet

medicīniskajam personālam, ka lietojat Valarox.

Ja esat aizmirsis lietot Valarox

Neuztraucieties, bet vienkārši lietojiet nākamo plānoto devu paredzētajā laikā. Nelietojiet dubultu

devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja pārtraucat lietot Valarox

Ja vēlaties pārtraukt Valarox lietošanu, konsultējieties ar ārstu. Valarox lietošanas pārtraukšana var

paasināt Jūsu slimību. Ja pārtrauksit Valarox lietošanu, Jums var atkal paaugstināties holesterīna

līmenis. Nepārtrauciet zāļu lietošanu, ja to nav ieteicis Jūsu ārsts.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Jums ir svarīgi zināt, ka var būt sekojošas blakusparādības. Parasti šīs blakusparādības nav spēcīgas un

pēc īsa laika izzūd.

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

Pārtrauciet lietot Valarox

un meklējiet mediķu palīdzību nekavējoties, ja rodas kāda no

blakusparādībām:

Apgrūtināta elpošana, ar vai bez sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles uztūkuma.

Uztūkusi seja, lūpas, mēle un/vai rīkle, kas var apgrūtināt rīšanu.

Stipra ādas nieze (ar izsitumiem).

Pūslīšu veidošanās uz ādas, mutē, acīs un uz dzimumorgāniem (Stīvensa-Džonsona sindroms).

Sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms (tai skaitā, izsitumi, locītavu bojājumi un ietekme uz asins

šūnām).

Muskuļu plīsums.

Ja Jums attīstās kāds no minētajiem simptomiem, pārtrauciet Valarox lietošanu un nekavējoties

sazinieties ar ārstu (skatīt arī 2. punktu „Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Pārtrauciet lietot Valarox un meklējiet mediķu palīdzību nekavējoties, arī tad, ja Jums ir sāpes

muskuļos, kam nav izskaidrojuma vai kas nepāriet ilgāk, nekā tām pēc Jūsu domām vajadzētu būt.

Muskuļu simptomus biežāk novēro bērniem un pusaudžiem nekā pieaugušajiem. Tāpat kā lietojot

citus statīnus, reti konstatēta nelabvēlīga ietekme uz muskuļiem un ļoti reti tie var būt dzīvībai bīstami

muskuļu bojājumi zināmi kā rabdomiolīze.

Bieži: var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem

Reibonis.

Zems asinsspiediens ar vai bez tādiem simptomiem, kā reibonis un ģībonis pēc pozas maiņas.

Pavājināta nieru funkcija (nieru funkciju traucējumu pazīmes).

Galvassāpes.

Vēdera sāpes.

Aizcietējums.

Slikta dūša (nelabums).

Muskuļu sāpes.

Vājuma sajūta.

Diabēts. Tas vairāk iespējams, ja Jums ir augsts glikozes un taukvielu līmenis asinīs, liekā

ķermeņa masa un paaugstināts asinsspiediens. Ārsts Jūs uzraudzīs, kamēr lietojat šīs zāles.

Retāk: var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem

Angioedēma (skatīt nodaļu “Pārtrauciet lietot Valarox un meklējiet mediķu palīdzību

nekavējoties”).

Pēkšņs samaņas zudums (sinkope).

Griešanās sajūta (vertigo).

Ievērojami pavājināta nieru funkcija (akūtas nieru mazspējas pazīmes).

Muskuļu spazmas, sirds ritma izmaiņas (hiperkaliēmijas pazīmes).

Elpas trūkums, apgrūtināta elpošana apgulstoties, kāju un pēdu pietūkums (sirds mazspējas

pazīmes).

Klepus.

Caureja.

Nogurums.

Vājums.

Izsitumi, nieze vai citas ādas reakcijas.

Palielināts obumvielu daudzums urīnā – parasti tas atgriežas normas robežās spontāni,

nepārtraucot lietot Valarox tabletes.

Reti: var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem

Nopietna alerģiska reakcija – simptomi ir sejas, lūpu, mēles un/vai rīkles uztūkums, apgrūtināta

rīšana un elpošana, stipra ādas nieze (ar izsitumiem). Ja Jums ir aizdomas, ka Jums ir

alerģiska reakcija, pārtrauciet lietot Valarox un nekavējoties meklējiet medicīnisku

palīdzību.

Muskuļu bojājumi pieaugušajiem – kā piesardzība, pārtrauciet lietot Valarox un nekavējoties

ziņojiet ārstam par neparastām sāpēm muskuļos, kas nepāriet ilgāk nekā tam pēc Jūsu

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

domām vajadzētu būt.

Stipras sāpes vēderā (aizkuņģa dziedzera iekaisums).

Aknu rādītāju palielināšanās asins analīzēs.

Trombocītu skaita samazināšanās asinīs, tādēļ var palielināties asiņošanas vai zilumu

veidošanās risks (trombocitopēnija).

Ļoti reti: var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem

Dzelte (dzeltena āda un acu baltumi).

Hepatīts (aknu iekaisums).

Asins zīmes urīnā.

Kāju un roku nervu bojājumi (nejutība).

Sāpes locītavās.

Atmiņas zudums.

Ginekomastija (krūšu palielināšanās vīriešiem).

Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem

Alerģiskas reakcijas ar izsitumiem, niezi un nātreni; simptomi kā drudzis, locītavu pietūkums

un locītavu sāpes, sāpes muskuļos, palielināti limfmezgli un/vai gripai līdzīgi simptomi (seruma

slimības pazīmes).

Purpursārti-sārti plankumi, drudzis, nieze (asinsvadu iekaisuma, saukta arī par vaskulītu,

pazīmes).

Drudzis, iekaisis kakls vai čūlas mutes dobumā infekciju dēļ (balto asinsķermenīšu daudzuma

samazināšanās simptomi, t.s. neitropēnija).

Asins hemoglobīna līmeņa un sarkano asinsķermenīšu daudzuma samazināšanās (kas smagos

gadījumos var izraisīt anēmiju).

Kālija līmeņa palielināšanās asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt muskuļu spazmas un sirds

ritma izmaiņas).

Zems nātrija līmenis asinīs (kas var izraisīt nogurumu un apjukumu, muskuļu raustīšanos,

krampjus vai komu).

Aknu funkcionālo rādītāju palielināšanās (kas var norādīt uz aknu bojājumiem), tostarp

bilirubīna līmeņa palielināšanās asinīs (kas smagos gadījumos var izraisīt ādas un acu dzelti).

Urīnvielas slāpekļa līmeņa palielināšanās un seruma kreatinīna līmeņa palielināšanās (kas var

norādīt uz nieru funkciju traucējumiem).

Stīvensa- Džonsona sindroms (nopietns stāvoklis, kas raksturīgs ar pūslīšiem uz ādas, mutē, acīs

un dzimumorgānos).

Elpas trūkums.

Tūska (pietūkums).

Miega traucējumi, tostarp bezmiegs un murgi.

Seksuāli traucējumi.

Depresija.

Elpošanas traucējumi, tostarp pastāvīgs klepus un/ vai elpas trūkums vai drudzis.

Cīpslu bojājumi.

Pastāvīgs muskuļu vājums.

Dažu nevēlamo blakusparādību biežums var variēt atkarībā no Jūsu veselības stāvokļa. Piemēram,

tādas nevēlamās blakusparādības kā reiboni un pavājinātu nieru funkciju retāk novēro pieaugušiem

pacientiem, kuriem tiek ārstēts augsts asinsspiediens nekā pieaugušiem pacientiem, kuriem tiek ārstēta

sirds mazspēja vai kuri nesen pārcietuši sirdslēkmi.

Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas, vai kāda no minētajām

blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu

drošumu.

5.

Kā uzglabāt Valarox

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc "EXP". Derīguma

termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Valarox satur

Aktīvās vielas ir valsartāns un rosuvastatīns.

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg rosuvastatīna (rosuvastatīna kalcija sāls veidā) un 80 mg

valsartāna.

Katra apvalkotā tablete satur 20 mg rosuvastatīna (rosuvastatīna kalcija sāls veidā) un 80 mg

valsartāna.

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg rosuvastatīna (rosuvastatīna kalcija sāls veidā) un 160 mg

valsartāna.

Katra apvalkotā tablete satur 20 mg rosuvastatīna (rosuvastatīna kalcija sāls veidā) un 160 mg

valsartāna.

Citas sastāvdaļas:

tabletes kodols: mikrokristāliskā celuloze, laktozes monohidrāts, kroskarmelozes nātrija sāls,

koloidālais bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts, mannīts, povidons K25, nātrija

laurilsulfāts un dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

tabletes apvalks: polivinilspirts, titāna dioksīds (E171), makrogols 3350, talks un sarkanais

dzelzs oksīds (E172 - tikai 10 mg+80 mg, 20 mg+80 mg un 10 mg+160 mg apvalkotām

tabletēm) un dzeltenais dzelzs oksīds (E172 - tikai 10 mg+160 mg un 20 mg+160 mg

apvalkotām tabletēm).

Skatīt 2. punktu "Valarox satur laktozi un nātriju".

Valarox ārējais izskats un iepakojums

10 mg+80 mg apvalkotās tabletes (tabletes): tumši rozā, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas apvalkotas

tabletes ar nošķeltām malām, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme K4. Tabletes diametrs: 8,7–

9,3 mm.

20 mg+80 mg apvalkotās tabletes (tabletes): tumši rozā, kapsulas formas, nedaudz abpusēji izliektas

apvalkotas tabletes, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme K3. Tabletes izmēri: 14,7–15,3 mm x 6,7–

7,3 mm.

10 mg+160 mg apvalkotās tabletes (tabletes): tumši rozā, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes,

uz vienas tabletes puses iegravēta zīme K2. Tabletes izmēri: 16,7–17,3 mm x 7,7–8,3 mm.

20 mg+160 mg apvalkotās tabletes (tabletes): gaiši dzeltenbrūnas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotas

tabletes, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme K1. Tabletes izmēri: 16,7–17,3 mm x 7,7–8,3 mm.

Valarox ir pieejams kastītēs pa: 10, 14, 20, 28, 30, 56, 60, 84, 90 vai 100 apvalkotās tabletes blisteros.

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Ražotājs

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straβe 5, 27472 Cuxhaven, Vācija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts

Zāļu nosaukums

Ungārija, Čehija, Slovēnija, Lietuva

Ravalsyo

Bulgārija

Валсарос

Igaunija, Latvija, Polija, Rumānija, Somija, Portugāle

Valarox

Austrija, Slovākija

Ravalsya

Spānija

Valsaros

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 07/2019

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Valarox 10 mg+80 mg apvalkotās tabletes

Valarox 20 mg+80 mg apvalkotās tabletes

Valarox 10 mg+160 mg apvalkotās tabletes

Valarox 20 mg+160 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Valarox 10 mg+80 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg rosuvastatīna (Rosuvastatinum) (rosuvastatīna kalcija sāls veidā)

un 80 mg valsartāna (Valsartanum).

Valarox 20 mg+80 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 20 mg rosuvastatīna (Rosuvastatinum) (rosuvastatīna kalcija sāls veidā)

un 80 mg valsartāna (Valsartanum).

Valarox 10 mg+160 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 10 mg rosuvastatīna (Rosuvastatinum) (rosuvastatīna kalcija sāls veidā)

un 160 mg valsartāna (Valsartanum).

Valarox 20 mg+160 mg apvalkotās tabletes

Katra apvalkotā tablete satur 20 mg rosuvastatīna (Rosuvastatinum) (rosuvastatīna kalcija sāls veidā)

un 160 mg valsartāna (Valsartanum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

10 mg+80 mg

apvalkotās

tabletes

20 mg+80 mg

apvalkotās

tabletes

10 mg+160 mg

apvalkotās

tabletes

20 mg+160 mg

apvalkotās

tabletes

laktoze

85,50 mg

171,00 mg

180,89 mg

171,00 mg

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tablete)

Valarox 10 mg+80 mg apvalkotās tabletes: tumši rozā, apaļas, nedaudz abpusēji izliektas apvalkotas

tabletes ar nošķeltām malām, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme K4. Tabletes diametrs: 8,7–

9,3 mm.

Valarox 20 mg+80 mg apvalkotās tabletes: tumši rozā, kapsulas formas, nedaudz abpusēji izliektas

apvalkotas tabletes ar nošķeltām malām, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme K3. Tabletes izmēri:

14,7–15,3 mm x 6,7–7,3 mm.

Valarox 10 mg+160 mg apvalkotās tabletes: tumši rozā, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes,

uz vienas tabletes puses iegravēta zīme K2. Tabletes izmēri: 16,7–17,3 mm x 7,7–8,3 mm.

Valarox 20 mg+160 mg apvalkotās tabletes: gaiši dzeltenbrūnas, ovālas, abpusēji izliektas apvalkotas

tabletes, uz vienas tabletes puses iegravēta zīme K1. Tabletes izmēri: 16,7–17,3 mm x 7,7–8,3 mm.

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Valarox ir indicēts aizstājterapijai tādiem pacientiem, kuru stāvoklis tiek atbilstoši kontrolēts ar

vienlaikus lietotu valsartānu un rosuvastatīnu, lietojot tikpat lielas devas kā kombinācijā, hipertensijas

ārstēšanai pieaugušiem pacientiem, kam paredzams liels pirmā kardiovaskulāra notikuma risks

(nozīmīgu kardiovaskulāru notikumu profilaksei) vai pacientiem, kam vienlaikus ir kāds no turpmāk

minētiem stāvokļiem:

primāra hiperholesterinēmija (IIa tips, tostarp arī heterozigotiska ģimenes hiperholesterinēmija)

vai jaukta dislipidēmija (IIb tips),

homozigotiska ģimenes hiperholesterinēmija.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Pirms terapijas uzsākšanas pacientam ir jānozīmē standarta holesterīnu pazeminoša diēta, kura ir

jāturpina arī ārstēšanas laikā.

Ieteicamā Valarox deva ir viena tablete dienā.

Fiksētu devu kombinētās zāles nav piemērotas terapijas uzsākšanai.

Pirms pārejas uz Valarox lietošanu pacientu stāvoklim jābūt kontrolētam ar šo zāļu atsevišķo

sastāvdaļu stabilām devām, kuras tiek lietotas vienlaikus. Valarox deva jānosaka, pamatojoties uz

kombinācijas atsevišķo sastāvdaļu devām pārejas laikā.

Ja kāda iemesla (piemēram, pirmreizēji diagnosticētas ar pamatslimību saistītas slimības, pacienta

stāvokļa pārmaiņu vai zāļu mijiedarbības) dēļ jāmaina fiksētās kombinācijas jebkuras aktīvās vielas

deva, jāatsāk atsevišķo sastāvdaļu lietošana, lai noteiktu devas.

Papildus informācija par īpašām pacientu grupām

Gados vecāki pacienti

Nav nepieciešama devas pielāgošana.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru funkcijas traucējumiem deva nav jāpielāgo.

Pacientiem ar smagiem nieru funkcijas traucējumiem visas Valarox devas ir kontrindicētas (skatīt 4.3.

un 5.2. apakšpunktu).

Pieaugušiem pacientiem, kuriem kreatinīna klīrenss ir lielāks par 10 ml/min, devas korekcija nav

nepieciešama (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Vienlaicīga valsartāna un aliskirēna lietošana ir

kontrindicēta pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Rosuvastatīna sistēmiskā iedarbība nepaaugstinājās pacientiem ar ≤ 7 punktiem pēc Child-Pugh

klasifikācijas. Tomēr palielināta sistēmiska iedarbība tika novērota pacientiem ar 8 un 9 punktiem pēc

Child-Pugh skalas (skatīt 5.2. apakšpunktu). Šādiem pacientiem jāapsver nepieciešamība pēc nieru

funkcijas novērtēšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu). Nav lietošanas pieredzes pacientiem ar Child-Pugh

vērtējumu virs 9 punktiem. Valarox ir kontrindicēts pacientiem ar aktīvu aknu slimību (skatīt 4.3.

apakšpunktu), smagiem aknu darbības traucējumiem, biliāru cirozi un pacientiem ar holestāzi (skatīt

4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu). Pacientiem, kam ir viegli vai vidēji smagi aknu darbības traucējumi,

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

bet nav holestāzes, valsartāna deva nedrīkst būt lielāka par 80 mg.

Rase

Novērota palielināta sistēmiskā iedarbība Āzijas izcelsmes pacientiem (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2.

apakšpunktu).

Ģenētiskais polimorfisms

Zināmi specifiski ģenētiskā polimorfisma veidi, kas var palielināt rosuvastatīna iedarbību (skatīt 5.2.

apakšpunktu). Ja zināms, ka pacientiem ir šāds specifisks polimorfisma veids, ieteicams lietot mazāku

rosuvastatīna dienas devu.

Vienlaicīgi lietotas zāles

Rosuvastatīns ir dažādu transportolbaltumvielu (piemēram, OATP1B1 un BCRP) substrāts. Miopātijas

(arī rabdomiolīzes) risks ir lielāks, ja rosuvastatīnu lieto vienlaikus ar dažām zālēm, kas var palielināt

rosuvastatīna koncentrāciju plazmā mijiedarbības dēļ ar šīm transportolbaltumvielām (piemēram,

ciklosporīnu un noteiktiem proteāzes inhibitoriem, arī ritonavīra un atazanavīra, lopinavīra un/vai

tipranavīra kombinācijām; skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu). Ārstam ieteicams iepazīties ar konkrēto

zāļu aprakstu, kad tiek apsvērta šo zāļu lietošana vienlaicīgi ar rosuvastatīnu. Kad vien iespējams,

jāapsver alternatīvu zāļu lietošana un, ja nepieciešams, rosuvastatīna terapijas pārtraukšana uz laiku.

Gadījumos, kad nav iespējams izvairīties no vienlaicīgas šo zāļu lietošanas kopā ar rosuvastatīnu,

rūpīgi jānovērtē vienlaicīgas ārstēšanas sniegtais guvums un risks, kā arī rosuvastatīna devas korekcija

(skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Valarox drošums un efektivitāte bērniem līdz 18 gadu vecumam nav noteikta.

Valarox nav ieteicams lietošanai par 18 gadiem jaunākiem pacientiem.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Aktīva aknu slimība, ieskaitot neizskaidrojamu, persistējošu transamināžu līmeņa

paaugstināšanos serumā un jebkādu transamināžu līmeņa paaugstināšanos, ja rādītāji pārsniedz

augšējo normas robežu (ANR) vairāk kā 3 reizes.

Smagi nieru funkcijas traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

Miopātija.

Vienlaicīga ciklosporīna lietošana.

Grūtniecības laika un krūts barošanas periods, kā arī sievietēm reproduktīvā vecumā, kas nelieto

piemērotu kontracepciju.

Smaga aknu mazspēja, biliārā ciroze un holestāze.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

valsartāna lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un

5.1. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ietekme uz nieru darbību

Pacientiem, kuri saņem augstākās rosuvastatīna devas, īpaši - 40 mg, nosakot ar teststrēmelēm, ir

novērota pārsvarā tubulāras izcelsmes proteīnūrija, kas vairumā gadījumu bija pārejoša vai

intermitējoša. Proteīnūrija nebija saistīta ar akūtu vai progresējošu nieru slimību. (skatīt 4.8.

apakšpunktu). Lietojot 40 mg devu pēcreģistrācijas periodā, ir biežāki ziņojumi par nopietniem nieru

darbības traucējumiem. Pacientiem, kuri saņem 30 mg vai 40 mg devu, veicot pārbaudi ierastā kārtībā,

jāapsver vajadzība pēc nieru funkcijas kontroles.

Nav pieredzes par drošu lietošanu pacientiem ar kreatinīna klīrensu <10 ml/min un pacientiem, kuriem

tiek veikta dialīze, tādējādi valsartānu šiem pacientiem nepieciešams lietot piesardzīgi. Devas

pielāgošana nav nepieciešama pacientiem ar kreatinīna klīrensu >10 ml/min (skatīt 4.2. un 5.2.

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

apakšpunktu).

Vienlaicīga ARB, tajā skaitā valsartāna, vai AKE-I lietošana ar aliskirēnu ir kontrindicēta pacientiem

ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna

lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru

mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II

receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības

aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un

asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar

diabētisku nefropātiju.

Nieru artērijas stenoze

Pacientiem ar bilaterālu nieru artērijas stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi, valsartāna

lietošanas drošība nav pierādīta.

Īslaicīga valsartāna ordinēšana 12 pacientiem ar vienpusēju nieru artērijas stenozi un sekundāru

renovaskulāru hipertensiju neizraisīja nozīmīgas nieru hemodinamikas, seruma kreatinīna vai asins

urīnvielas slāpekļa (BUN - blood urea nitrogen) līmeņa izmaiņas. Tomēr, ņemot vērā, ka citi renīna–

angiotensīna sistēmu ietekmējošie līdzekļi var paaugstināt asins urīnvielas un seruma kreatinīna

līmeni, pacientiem, ārstētiem ar valsartānu, ar vienpusēju nieru artērijas stenozi drošības nolūkos

rekomendē nieru funkciju monitorēšanu.

Nieru transplantācija

Pašlaik nav pieredzes par valsartāna drošumu pacientiem, kuriem nesen veikta nieru transplantācija.

Hiperkāliēmija

Vienlaicīga kāliju saturošu uztura bagātinātāju, kāliju saudzējošu diurētisko līdzekļu, kāliju saturošu

sāls aizstājēju un citu preparātu, kas var paaugstināt kālija jonu koncentrāciju (heparīna utt.), lietošana

nav ieteicama. Nepieciešama atbilstoša kālija līmeņa kontrole.

Pacienti ar nātrija un/vai šķidruma deficītu

Pacientiem ar smagu nātrija deficītu un/vai cirkulējošā šķidruma deficītu, piemēram, pacientiem, kuri

saņem lielas diurētisko līdzekļu devas, retos gadījumos pēc valsartāna lietošanas sākuma iespējama

simptomātiska hipotensija. Pirms valsartāna lietošanas sākuma jānovērš nātrija un/vai cirkulējošā

šķidruma deficīts, piemēram, samazinot diurētiskā līdzekļa devu.

Ietekme uz skeleta muskulatūru

Pacientiem, kuri lieto rosuvastatīnu dažādās devās, bet īpaši virs 20 mg, ir novērota ietekme uz skeleta

muskuļiem, piemēram, mialģija, miopātija un reti rabdomiolīze. Ļoti reti ziņots par rabdomiolīzes

gadījumiem, lietojot ezetimibu kombinācijā ar HMG–CoA reduktāzes inhibitoru. Nevar izslēgt

farmakodinamisku mijiedarbību (skatīt 4.5. apakšpunktu) un jāievēro piesardzība šādas kombinācijas

lietošanā. Tāpat kā lietojot citus HMG–CoA reduktāzes inhibitorus, ziņojumi par rabdomiolīzes

gadījumiem pēcreģistrācijas periodā ir biežāki ar rosuvastatīna 40 mg devu.

Kreatīnkināzes noteikšana

Kreatinīna kināzes (KK) līmeni nevajadzētu noteikt pēc aktīvas fiziskās slodzes vai ja pastāv cits

iemesls, kas veicina KK līmeņa paaugstināšanos, jo tas varētu traucēt pareizai rezultāta izvērtēšanai. Ja

pirms terapijas uzsākšanas KK līmenis ir ievērojami paaugstināts (> 5 x ANR), pārbaude jāatkārto

5 - 7 dienu laikā. Ja atkārtoti apstiprinās, ka KK līmenis ir > 5 x ANR, terapiju nedrīkst uzsākt.

Pirms terapijas

Tāpat kā lietojot citus HMG–CoA reduktāzes inhibitorus, īpaša piesardzība jāievēro nozīmējot

Valarox pacientiem ar iepriekš pastāvošiem miopātiju/rabdomiolīzi veicinošiem faktoriem. Šādi

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

faktori ir:

nieru darbības traucējumi,

hipotireoze,

pacientiem, kam ģimenes anamnēzē ir pārmantotas muskuļu slimības,

pacientiem, kam anamnēzē ir muskuļu toksicitātes pazīmes, lietojot kādu citu HMG–CoA

reduktāzes inhibitoru vai fibrātu,

pārmērīga alkohola lietošana,

vecums > 70 gadiem,

gadījumi, kad var paaugstināties aktīvās vielas līmenis plazmā (skatīt 4.2., 4.5. un 5.2.

apakšpunktu),

vienlaicīga fibrātu lietošana.

Šiem pacientiem jāizvērtē riska attiecība pret iespējamo guvumu un ieteicama klīniskā stāvokļa

regulāra pārbaude. Ja pirms terapijas nozīmēšanas KK līmenis ir ievērojami paaugstināts (> 5x ANR),

terapiju nedrīkst uzsākt.

Terapijas laikā

Pacienti ir jālūdz nekavējoties ziņot par neizskaidrojamām sāpēm, vājumu vai krampjiem muskuļos, it

īpaši ja šos simptomus pavada savārgums vai drudzis. Šiem pacientiem jānosaka KK līmenis. Terapija

ir jāpārtrauc, ja KK koncentrācija ir ievērojami paaugstināta (> 5 x ANR) vai ja muskuļu simptomi ir

smagi un ikdienā izraisa nepatīkamas sajūtas (pat tad, ja KK līmenis ir < 5 x ANR). Ja simptomi pāriet

un KK koncentrācija kļūst normāla, tad jāapsver terapijas ar Valarox vai kādu citu HMG–CoA

reduktāzes inhibitoru atsākšana, lietojot viszemāko devu un pacienta rūpīgi novērojot.

Asimptomātiskiem pacientiem regulāra KK līmeņa monitorēšana nav nepieciešama.

Ļoti reti ziņots par imūnmediētu nekrotizējošu miopātiju (IMNM), kas radās ārstēšanas laikā ar

dažiem statīniem, arī rosuvastatīnu, vai pēc ārstēšanas. IMNM klīniski izpaužas ar proksimālo

muskuļu vājumu un paaugstinātu kreatīnkināzes līmeni serumā, kas saglabājas pat statīna lietošanas

pārtraukšanas gadījumā.

Klīniskajos pētījumos nelielam skaitam pacientu, lietojot rosuvasatīnu kopā ar kādu citu līdzekli,

nekonstatēja pastiprinātu ietekmi uz skeleta muskuļiem. Tomēr pacientiem, kas saņēma citus HMG–

CoA reduktāzes inhibitorus kopā ar fibrīnskābes atvasinājumiem, tostarp gemfibrozilu, ciklosporīnu,

nikotīnskābi, azola pretsēnīšu līdzekļiem, proteāzes inhibitoriem un makrolīdu grupas antibiotikām,

tika novērots palielināts miozīta un miopātijas biežums. Gemfibrozilu lietojot vienlaikus ar kādu no

HMG–CoA reduktāzes inhibitoriem, paaugstinās miopātijas risks. Tādēļ nav ieteicama Valarox

kombinācija ar gemfibrozilu. Valarox lietojot vienlaicīgi ar fibrātiem vai nikotīnskābi, rūpīgi jāizvērtē

ieguvums no lipīdu līmeņa tālākas pazemināšanas pret iespējamo terapijas risku. 40 mg deva ir

kontrindicēta ar vienlaicīgu fibrātu lietošanu (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Valarox nedrīkst lietot vienlaicīgi ar sistēmiski lietotu fuzidīnskābi, kā arī 7 dienas pēc fuzidīnskābes

lietošanas pārtraukšanas. Pacientiem, kuriem sistēmiska fuzidīnskābes lietošana ir būtiska, statīnu

terapija jāpārtrauc uz laiku, kamēr tiek lietota fuzidīnskābe. Saņemti ziņojumi par rabdomiolīzi

(ieskaitot dažus nāves gadījumus) pacientiem, kuri saņēma fuzidīnskābi kombinācijā ar statīniem

(skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientam jāiesaka nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību, ja rodas

jebkādi muskuļu vājuma, sāpju vai jutīguma simptomi.

Statīnu terapiju var atsākt 7 dienas pēc pēdējās fuzidīnskābes devas.

Izņēmuma gadījumos, kad nepieciešama ilgstoša sistēmiska ārstēšana ar fuzidīnskābi, piemēram,

smagu infekciju gadījumā, nepieciešamību vienlaicīgi lietot Valarox un fuzidīnskābi jāizvērtē katram

individuālam gadījumam un tikai ciešā medicīniskā uzraudzībā.

Valarox nedrīkst lietot pacientam ar akūtu, nopietnu slimību, kas liecina par miopātiju vai veicina

sekundāras nieru mazspējas rašanos rabdomiolīzes dēļ (piemēram, sepse, hipotensija, liela operācija,

trauma, smagi vielmaiņas, endokrīni un elektrolītu līdzsvara traucējumi vai nekontrolēti krampji).

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

Ietekme uz aknām

Tāpat kā citi HMG–CoA reduktāzes inhibitori, arī Valarox uzmanīgi jālieto pacientiem, kuri

pastiprināti lieto alkoholu un/vai kuriem anamnēzē ir aknu slimība.

Ir ieteicams pirms terapijas uzsākšanas un pirmos 3 terapijas mēnešus kontrolēt aknu funkcionālos

testus. Valarox ir jāpārtrauc vai deva jāsamazina, ja seruma transamināžu rādītāji pārsniedz normu

vairāk kā 3 reizes. Pēcreģistrācijas periodā, ziņojumi par nopietnu ietekmi uz aknām (galvenokārt par

palielinātu aknu transamināžu līmeni) ir biežāki 40 mg devai.

Pacientiem ar sekundāru hiperholesterinēmiju, ko izraisījusi hipotireoze vai nefrotiskais sindroms,

pirms Valarox terapijas uzsākšanas jāārstē pamatslimība.

Rase

Farmakokinētikas pētījumi parāda palielinātu iedarbību Āzijas izcelsmes pacientiem salīdzinot ar balto

rasi (skatīt 4.2., 4.3. un 5.2. apakšpunktu).

Proteāzes inhibitori

Pētāmām personām, kuras saņēma rosuvastatīnu vienlaikus ar dažādiem proteāzes inhibitoriem

kombinācijā ar ritonavīru, novērota palielināta rosuvastatīna sistēmiskā iedarbība. Jāņem vērā gan

lipīdu līmeņa pazemināšanas sniegtais ieguvums, lietojot rosuvastatīnu pacientiem ar HIV, kuri saņem

proteāzes inhibitorus, gan rosuvastatīna koncentrācijas palielināšanās iespējamība plazmā, sākot lietot

rosuvastatīnu un palielinot tā devas pacientiem, kuri tiek ārstēti ar proteāzes inhibitoriem. Vienlaicīga

noteiktu proteāzes inhibitoru lietošana nav ieteicama, ja vien rosuvastatīna deva netiek pielāgota.

(Skatīt 1. tabulu un 4.2. un 4.5. apakšpunktu).

Intersticiāla plaušu slimība

Ir atsevišķi ziņojumi par intersticiālas plaušu slimības attīstību dažu statīnu lietošanas laikā, īpaši

ilgstošas terapijas gadījumā (skatīt 4.8. apakšpunktu). Pazīmes, kas par to liecina var būt aizdusa,

neproduktīvs klepus un vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās (nogurums, ķermeņa masas

samazināšanās un drudzis). Ja ir aizdomas, ka pacientam attīstās intersticiāla plaušu slimība, statīnu

terapija jāpārtrauc.

Cukura diabēts

Daži pierādījumi liecina, ka statīnu grupas zāles paaugstina glikozes līmeni asinīs un dažiem

pacientiem ar augstu diabēta attīstības risku tie var radīt tādu hiperglikēmijas līmeni, kad jāpiemēro

oficiāla diabēta terapija. Tomēr šo risku atsver vaskulārā riska samazināšanās statīnu lietošanas

gadījumā, tādēļ tas nav iemesls, lai pārtrauktu ārstēšanu ar statīniem. Riskam pakļautajiem pacientiem

(glikozes līmenis tukšā dūšā 5,6-6,9 mmol/l, ĶMI >30 kg/m

, paaugstināts triglicerīdu līmenis,

hipertensija) jāveic klīniskā un bioķīmiskā uzraudzība saskaņā ar nacionālajām vadlīnijām.

JUPITER pētījumā ziņotais cukura diabēta kopējais biežums bija 2,8% rosuvastatīna lietošanas

gadījumā un 2,3% placebo lietošanas gadījumā, galvenokārt pacientiem ar glikozes līmeni asinīs tukšā

dūšā no 5,6 līdz 6,9 mmol/l.

Primārais hiperaldosteronisms

Pacientu ar primāro hiperaldosteronismu ārstēšanā nedrīkst izmantot valsartānu, jo viņu renīna-

angiotensīna sistēma nav aktivizēta.

Aortas un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija

Tāpat kā visu asinsvadus paplašinošo līdzekļu lietošanas gadījumos īpaša piesardzība indicēta attiecībā

uz pacientiem ar aortālā vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju

(OHKM).

Grūtniecība

Grūtniecības laikā sākt terapiju ar angiotensīna II receptoru antagonistiem (AIIRA) nav atļauts. Ja vien

turpmāka ārstēšana ar AIIRA nav uzskatāma par neaizstājamu, pacientēm, kuras plāno grūtniecību, ir

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

jāpāriet uz alternatīvu hipertensijas terapiju ar preparātiem, attiecībā uz kuriem ir pierādīts, ka to

lietošana grūtniecības laikā ir droša. Pēc tam, kad ir konstatēta grūtniecības iestāšanās, ārstēšana ar

AIIRA nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk piemērota alternatīva terapija (skatīt 4.3. un

4.6. apakšpunktu).

Angioedēma anamnēzē

Angioedēma, tai skaitā balsenes un balss spraugas, kas izraisa elpceļu nosprostojumu un/vai sejas,

lūpu, balsenes un/vai mēles pietūkumu, ziņota pacientiem, kas ārstēti ar valsartānu; dažiem no šiem

pacientiem iepriekš bijusi angioedēma, ārstējoties ar citām zālēm, tostarp AKE inhibitoriem. Valarox

lietošana nekavējoties jāpārtrauc pacientiem, kuriem rodas angioedēma, un Valarox nedrīkst lietot

atkārtoti.

Valarox satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību,

pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Saistībā ar Valarox

Nav veikti mijiedarbības pētījumi ar Valarox un citām zālēm.

Saistībā ar valsartānu

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde ar ARB, AKEI vai aliskirēnu

Klīniskie dati liecina, ka RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna

II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā

hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija (ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku,

salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt 4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Nav ieteicama vienlaicīga lietošana

Litijs

Ziņots par litija seruma koncentrācijas palielināšanos un toksicitāti, lietojot litiju vienlaicīgi ar

angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem vai angiotensīna II receptoru blokatoriem, tai skaitā

Diovan. Ja šāda kombinācija izrādās nepieciešama, ieteicams veikt rūpīgu litija seruma koncentrāciju

noteikšanu. Ja tiek lietoti arī diurētiskie līdzekļi, var palielināties litija toksicitātes risks.

Kāliju saudzējošo diurētiku, kāliju saturošu uztura bagātinātāju vai kāliju saturošas sāls un citu vielu

lietošana, kas var paaugstināt kālija līmeni

Ja nepieciešams lietot zāles, kas ietekmē kālija līmeni kombinācijā ar valsartānu, ieteicams novērot

kālija koncentrāciju plazmā.

Piesardzība jāievēro, lietojot kopā

Nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL), t.sk. selektīviem COX–2 inhibitoriem, acetilsalicilskābi

>3 g/dienā un neselektīvas darbības NPL.

Ja angiotensīna II antagonisti tiek lietoti kopā ar NPL, antihipertensīvā iedarbība var samazināties.

Turklāt vienlaicīga angiotensīna II antagonistu un NPL lietošana var radīt paaugstinātu nieru funkcijas

pasliktināšanās risku un paaugstināt kālija līmeni serumā. Tādēļ terapijas sākumā ieteicams veikt nieru

funkcijas monitoringu un nodrošināt pacienta adekvātu hidratāciju.

Transportieri

In vitro dati liecina, ka valsartāns ir substrāts aknu uzņemšanas transportierim OATP1B1/OATP1B3

un aknu izvadīšanas transportierim MRP2. Šīs atrades klīniskā nozīme nav zināma. Lietošana kopā ar

uzņemšanas transportieru inhibitoriem (piemēram, rifampicīnu, ciklosporīnu) vai izvadīšanas

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

transportieriem (piemēram, ritonavīru) var palielināt valsartāna sistēmisko iedarbību. Uzsākot vai

pārtraucot šo zāļu kopīgu lietošanu, jāievēro piesardzība.

Citas zāles

Zāļu mijiedarbības pētījumos ar valsartānu, nav konstatēta klīniski nozīmīga mijiedarbība ar jebkuru

no šīm vielām: cimetidīnu, varfarīnu, furosemīdu, digoksīnu, atenololu, indometacīnu,

hidrohlorotiazīdu, amlodipīnu un glibenklamīdu.

Pediatriskā populācija

Ārstējot hipertensiju bērniem un pusaudžiem, kad bieži kā blakus slimība sastopami nieru darbības

traucējumi, un lietojot valsartānu kopā ar vielām, kas inhibē renīna angiotensīna aldosterona sistēmu,

kā rezultātā var paaugstināties kālija līmenis asinīs, ieteicams ievērot piesardzību. Rūpīgi jākontrolē

nieru funkcijas un kālija līmenis serumā.

Saistībā ar rosuvastatīnu

Vienlaicīgi lietotu zāļu ietekme uz rosuvastatīnu

Transportolbaltumvielu inhibitori: rosuvastatīns ir noteiktu transportolbaltumvielu, arī aknās esošās

uzņemšanas transportvielas OATP1B1 un izplūdes transportvielas BCRP substrāts. Vienlaicīga

rosuvastatīna un zāļu, kas ir šo transportolbaltumvielu inhibitori, lietošana var palielināt rosuvastatīna

koncentrāciju plazmā un miopātijas risku (skatīt 4.2., 4.4. un 4.5. apakšpunktu, 1. tabulu).

Ciklosporīns: lietojot rosuvastatīnu vienlaikus ar ciklosporīnu, rosuvastatīna AUC bija vidēji 7 reizes

lielāks, salīdzinot ar veseliem brīvprātīgajiem (skatīt 1. tabulu). Rosuvastatīns ir kontrindicēts

pacientiem, kuri vienlaikus saņem ciklosporīnu (skatīt 4.3. apakšpunktu). Vienlaicīga terapija

neietekmēja ciklosporīna koncentrāciju plazmā.

Proteāzes inhibitori: kaut gan nav zināms precīzs mijiedarbības mehānisms, vienlaicīga proteāzes

inhibitoru lietošana var ļoti pastiprināt rosuvasatīna iedarbību (skatīt 1. tabulu). Piemēram.

farmakokinētiskā pētījumā vienlaicīga 10 mg rosuvastatīna un divu proteāzes inhibitoru (300 mg

atazanavīra/100 mg ritonavīra) kombinēta līdzekļa lietošana veseliem brīvprātīgiem bija saistīta ar

apmēram trīs reizes palielinātu rosuvastatīna AUC un septiņas reizes paaugstinātu C

. Vienlaicīgu

rosuvastatīna un dažu proteāzes inhibitoru kombināciju lietošanu var ordinēt pēc rūpīgas rosuvastatīna

devas korekcijas apsvēršanas, ņemot vērā paredzamo rosuvastatīna kopējās iedarbības palielināšanos

(skatīt 4.2., 4.4. un 4.5. apakšpunktu, 1. tabulu).

Gemfibrozils un citi lipīdus pazeminoši medikamenti: rosuvastatīnu lietojot vienlaikus ar gemfibrozilu,

2 reizes palielinājās rosuvastatīna C

un AUC (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Balstoties uz speciālu mijiedarbības pētījumu datiem, nav sagaidāma farmakokinētiski nozīmīga

mijiedarbība ar fenofibrātu, tomēr var veidoties farmakodinamiska mijiedarbība. Gemfibrozils,

fenofibrāts, citi fibrāti un lipīdus pazeminošās niacīna (nikotīnskābes) devas (> vai vienāda ar

1 g/dienā) palielina miopātijas risku, ja tiek lietoti kopā ar HMG-CoA reduktāzes inhibitoriem,

iespējams tāpēc, ka tie var izraisīt miopātiju arī vieni paši. 30 un 40 mg deva ir kontrindicēta ar

vienlaicīgu fibrātu lietošanu (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Arī šiem pacientiem ieteicamā sākuma

deva ir 5 mg.

Ezetimibs: rosuvastatīna AUC palielinājās 1,2 reizes, kad pacientiem ar hiperholesterinēmiju lietoja

10 mg rosuvastatīna un 10 mg ezetimiba (skatīt 1. tabulu). Nevar izslēgt farmakodinamisku

mijiedarbību starp Valarox un ezetimibu, izraisot blakusparādības (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Antacīds: lietojot rosuvastatīnu vienlaikus ar alumīnija un magnija hidroksīdu saturošu antacīda

suspensiju, rosuvastatīna koncentrācija plazmā mazinājās aptuveni par 50%. Šis efekts mazinājās,

lietojot antacīdu 2 h pēc Valarox. Šīs mijiedarbības klīniskā nozīme nav pētīta.

Eritromicīns: lietojot rosuvastatīnu vienlaikus ar eritromicīnu, rosuvastatīna AUC samazinājās par

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

20% un C

par 30%. Šī mijiedarbība ir saistīta ar eritromicīna pastiprinošo ietekmi uz zarnu

motilitāti.

Citohroma P450 enzīmi: In vitro un in vivo pētījumi liecina, ka rosuvastatīns nav ne citohroma P450

izoenzīmu inhibitors, ne induktors. Turklāt rosuvastatīns ir vājš šo izoenzīmu substrāts. Tāpēc nav

paredzama zāļu mijiedarbība saistībā ar citohroma P450 mediēto metabolismu. Nav novērota klīniski

nozīmīga rosuvastatīna mijiedarbība ar flukonazolu (CYP2C9 un CYP3A4 inhibitoru) vai

ketokonazolu (CYP2A6 un CYP3A4 inhibitoru).

Mijiedarbības, kuru dēļ jāpielāgo rosuvastatīna deva (skatīt arī 1. tabulu): kad rosuvastatīns jālieto

vienlaikus ar citām zālēm, kas, kā zināms, palielina rosuvastatīna kopējo iedarbību, rosuvastatīna deva

ir jāpielāgo. Ārstam ieteicams iepazīties ar konkrēto zāļu aprakstu, kad tiek apsvērta šo zāļu lietošana

vienlaicīgi ar rosuvastatīnu. Sāciet ar rosuvastatīna 5 mg devas lietošanu vienreiz dienā, ja

paredzamais kopējās iedarbības (AUC) palielinājums ir aptuveni divas vai vairāk reizes. Maksimālā

rosuvastatīna dienas deva jāpielāgo tā, lai paredzamā rosuvastatīna kopējā iedarbība nepārsniegtu to,

kas tiek iegūta ar 40 mg rosuvastatīna dienas devu, nelietojot to vienlaikus ar mijiedarbību izraisošām

zālēm, piemēram, 20 mg rosuvastatīna deva ar gemfibrozilu (palielināšanās 1,9 reizes) un 10 mg

rosuvastatīna deva ar ritonavīra/atazanavīra kombināciju (palielināšanās 3,1 reizes).

1. tabula. Vienlaicīgi lietoto zāļu ietekme uz rosuvastatīna kopējo iedarbību (AUC; ietekmes

apmēra samazināšanās secībā) no publicētajiem klīniskajiem pētījumiem

Mijiedarbojošos zāļu dozēšanas shēma

Rosuvastatīna dozēšanas shēma

Rosuvastatīna AUC*

izmaiņas

Ciklosporīns 75 mg divreiz dienā –

200 mg divreiz dienā, 6 mēneši

10 mg vienreiz dienā, 10 dienas

7,1 reizi

Regorafenibs 160 mg, vienreiz dienā, 14

dienas

5 mg vienreizēja deva

↑ 3,8 reizes

Atazanavīrs 300 mg/ritonavīrs 100 mg

vienreiz dienā, 8 dienas

10 mg, vienreizēja deva

3,1 reizi

Simeprevīrs 150 mg vienreiz dienā, 7

dienas

10 mg, vienreizēja deva

2,8 reizi

Velpatasvīrs 100 mg vienreiz dienā

10 mg, vienreizēja deva

↑ 2,7 reizes

Ombitasvīrs 25 mg/paritaprevīrs

150 mg/ Ritonavīrs 100 mg vienreiz

dienā/ dasabuvīrs 400 mg divreiz dienā,

14 dienas

5 mg, vienreizēja deva

↑ 2,6 reizes

Grazoprevīrs 200 mg/elbasvīrs 50 mg

vienreiz dienā, 11 dienas

10 mg, vienreizēja deva

↑ 2,3 reizes

Glekaprevīrs 400 mg/pibrentasvīrs

120 mg vienreiz dienā, 7 dienas

5 mg vienreiz dienā, 7dienas

↑ 2,2 reizes

Lopinavīrs 400 mg/ritonavīrs 100 mg

divreiz dienā, 17 dienas

20 mg vienreiz dienā, 7 dienas

2,1 reizi

Klopidogrels 300 mg piesātinošā deva,

pēc 24 stundām 75 mg dienas balstdeva

20 mg, vienreizēja deva

2 reizes

Gemfibrozils 600 mg divreiz dienā, 7

dienas

80 mg, vienreizēja deva

1,9 reizes

Eltrombopags 75 mg vienreiz dienā, 10

dienas

10 mg, vienreizēja deva

1,6 reizes

Darunavīrs 600 mg/ritonavīrs 100 mg

divreiz dienā, 7 dienas

10 mg vienreiz dienā, 7 dienas

1,5 reizes

Tipranavīrs 500 mg/ritonavīrs 200 mg

divreiz dienā, 11 dienas

10 mg, vienreizēja deva

1,4 reizes

Dronedarons 400 mg divreiz dienā

Nav pieejama

1,4 reizes

Itrakonazols 200 mg vienreiz dienā, 5

dienas

10 mg, vienreizēja deva

1,4 reizes

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

1. tabula. Vienlaicīgi lietoto zāļu ietekme uz rosuvastatīna kopējo iedarbību (AUC; ietekmes

apmēra samazināšanās secībā) no publicētajiem klīniskajiem pētījumiem

Mijiedarbojošos zāļu dozēšanas shēma

Rosuvastatīna dozēšanas shēma

Rosuvastatīna AUC*

izmaiņas

Ezetimibs 10 mg vienreiz dienā, 14

dienas

10 mg, vienreiz dienā, 14 dienas

1,2 reizes

Fosamprenavīrs 700 mg/ritonavīrs

100 mg divreiz dienā, 8 dienas

10 mg, vienreizēja deva

Aleglitazars 0,3 mg, 7 dienas

40 mg, 7 dienas

Silimarīns 140 mg trīsreiz dienā, 5

dienas

10 mg, vienreizēja deva

Fenofibrāts 67 mg trīsreiz dienā, 7

dienas

10 mg, 7 dienas

Rifampīns 450 mg vienreiz dienā, 7

dienas

20 mg, vienreizēja deva

Ketokonazols 200 mg divreiz dienā, 7

dienas

80 mg, vienreizēja deva

Flukonazols 200 mg vienreiz dienā, 11

dienas

80 mg, vienreizēja deva

Eritromicīns 500 mg četrreiz dienā, 7

dienas

20 mg, vienreizēja deva

28 %

Baikalīns 50 mg trīsreiz dienā, 14 dienas

20 mg, vienreizēja deva

47 %

Dati sniegti kā pārmaiņa x reizes, kas parādīta kā vienkārša attiecība starp vienlaicīgu lietošanu un

rosuvastatīna monoterapiju. Dati sniegti kā % pārmaiņa, kas parādīta kā % atšķirība, salīdzinot tikai

ar rosuvastatīna lietošanu.

Palielināšanās apzīmēta ar “

”, nekādu pārmaiņu kā

”, samazināšanās kā “

”.

Ar dažādām rosuvastatīna devām veikti vairāki mijiedarbības pētījumi, tabulā parādīti nozīmīgākie

rezultāti.

Rosuvastatīna ietekme uz vienlaicīgi lietotām zālēm

Vitamīna K antagonisti: tāpat kā lietojot citus HMG–CoA reduktāzes inhibitorus, arī Valarox lietošana

vai devas palielināšana vienlaikus ar vitamīna K antagonistiem (piemēram, varfarīnu vai citu kumarīna

tipa antikoagulantu) var izraisīt INR (International Normalised Ratio) palielināšanos. Valarox

lietošanas pārtraukšana vai devas samazināšana var izraisīt INR samazināšanos. Šādos gadījumos ir

vēlama atbilstoša INR monitorēšana.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi/ hormonaizstājterapija (HAT): lietojot rosuvastatīnu vienlaikus ar

perorāliem pretapaugļošanās līdzekļiem, paaugstinās etinilestradiola un norgestrela AUC līmenis

attiecīgi par 26% un 34%. Šī koncentrācijas palielināšanās plazmā jāņem vērā, izvēloties perorālo

pretapaugļošanās līdzekļu devas. Nav pieejami farmakokinētikas dati par vienlaicīgu rosuvastatīna un

HAT lietošanu, tādēļ nevar izslēgt līdzīgu efektu, kaut gan šī kombinācija tika plaši lietota sievietēm

klīniskajos pētījumos un tai bija laba panesamība.

Citas zāles

Digoksīns: pamatojoties uz speciālu mijiedarbības pētījumu datiem, nav sagaidāma klīniski nozīmīga

mijiedarbība ar digoksīnu.

Fuzidīnskābe: Vienlaicīga sistēmiska fuzidīnskābes un statīnu lietošana var paaugstināt miopātijas,

tajā skaitā rabdomiolīzes, risku. Šīs mijiedarbības (farmakodinamiskas, farmakokinētiskas vai abu

veidu iedarbības) mehānisms nav zināms. Saņemti ziņojumi par rabdomiolīzi (ieskaitot dažus nāves

gadījumus) pacientiem, kuri saņēma šo kombināciju.

Ja sistēmiska fuzidīnskābes lietošana ir nepieciešama, rosuvastatīna terapija jāpārtrauc uz laiku, kamēr

tiek lietota fuzidīnskābe. Skatīt arī 4.4. apakšpunktu.

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

Pediatriskā populācija: mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem. Mijiedarbību apmērs

pediatriskajā populācijā nav zināms.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Valarox lietošana ir kontrindicēta grūtniecības un krūts barošanas periodā.

Grūtniecība

Saistībā ar rosuvastatīnu

Reproduktīvā vecuma sievietēm jālieto atbilstoši pretapaugļošanās līdzekļi.

Tā kā augļa attīstībai holesterīns un tā produktu biosintēze ir būtiska, HMG–CoA reduktāzes

inhibitoru lietošanas potenciālais risks ir lielāks nekā ieguvums no terapijas grūtniecības laikā.

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādījumi par reproduktīvo toksicitāti ir ierobežoti (skatīt 5.3.

apakšpunktu). Ja pacientei iestājas grūtniecība šī medikamenta lietošanas laikā, terapija ir jāpārtrauc

nekavējoties.

Saistībā ar valsartānu

Nav ieteicama angiotensīna II receptoru antagonistu (AIIRA) lietošana grūtniecības pirmā trimestra

laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu). AIIRA lietošana grūtniecības 2. un 3. trimestra laikā ir kontrindicēta

(skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Epidemioloģiskie pierādījumi saistībā ar teratogenitātes risku pēc AKE inhibitoru lietošanas

grūtniecības pirmā trimestra laikā nav pārliecinoši; tomēr nevar tikt izslēgta neliela riska

palielināšanās. Kamēr nav kontrolētu epidemioloģisku datu par AIIRA risku, līdzīgi riski var būt arī

šai zāļu klasei. Izņemot gadījumus, kad pastāvīga ārstēšana ar AIIRA ir būtiski svarīga, pacientēm,

kuras plāno grūtniecību, nepieciešama pāreja uz alternatīvu asinsspiedienu pazeminošu ārstēšanu, kam

pierādīts nekaitīgums grūtniecības periodā. Diagnosticējot grūtniecību, nepieciešams nekavējoties

pārtraukt ārstēšanu ar AIIRA un nepieciešamības gadījumā uzsākt alternatīvu ārstēšanu.

Zināms, ka ārstēšana ar AIIRA grūtniecības otrajā un trešajā trimestrī izraisa fetotoksicitāti (pavājinātu

nieru funkciju, oligohidramniju, galvaskausa kaulu osifikācijas palēnināšanos) un jaundzimušo

toksicitāti (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju); skatīt arī 5.3. apakšpunktu „Preklīniskie dati

par drošumu”.

Ja, sākot no grūtniecības otrā trimestra, tiek lietoti AIIRA, ieteicama nieru funkcijas un galvaskausa

ultrasonogrāfija.

Nepieciešama bērnu, kuru mātes ir lietojušas AIIRA, rūpīga novērošana hipotensijas konstatēšanai

(skatīt arī 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Žurkām rosuvastatīns izdalās ar pienu. Nav datu par medikamenta ekskrēciju pienā cilvēkiem (skatīt

4.3. apakšpunktu).

Tā kā nav pieejama informācija par valsartāna lietošanu krūts barošanas periodā, nav ieteicama

valsartāna lietošana un ieteicams izmatot alternatīvu ārstēšanu ar zālēm, kuru drošums ir pierādīts

krūts barošanas periodā, īpaši barojot jaundzimušo vai priekšlaicīgi dzimušo bērnu.

Fertilitāte

Lietojot valsartāna 200 mg/kg/dienā devas iekšķīgi žurku tēviņiem un mātītēm nenovēroja ar fertilitāti

saistītas nevēlamas blakusparādības. Šī deva 6 reizes pārsniedz maksimālo ieteicamo devu cilvēkiem,

aprēķinot pēc mg/m

(aprēķinos pieņemts, ka pacients ar ķermeņa masu 60 kg iekšķīgi lieto

320 mg/dienā devu).

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu Valarox ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus. Zāļu lietošanas

laikā vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus, jārēķinās ar iespējamu reiboni vai

nogurumu.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Kopsavilkums par zāļu drošumu

Rosuvastatīna izraisītas blakusparādības parasti ir vieglas un pārejošas. Mazāk nekā 4% kontrolētos

klīniskajos pētījumos ar rosuvastatīnu ārstēto pacientu izstājās no klīniskiem pētījumiem

blakusparādību dēļ.

Hipertensijas pieaugušiem pacientiem veiktos kontrolētos klīniskajos pētījumos kopējais zāļu

nevēlamo blakusparādību (NBP) biežums bija salīdzināms ar placebo un atbilstošs valsartāna

farmakoloģijai. Zāļu nevēlamo blakusparādību sastopamībai netika konstatēta sakarība starp lietoto

devu vai ārstēšanas ilgumu, kā arī ar dzimumu, vecumu vai rasi.

Blakusparādību saraksts tabulas veidā

Pamatojoties uz klīniskajos pētījumos iegūtajiem datiem un plašu pēcreģistrācijas pieredzi, turpmāk

tabulā minētas rosuvastatīna izraisītās blakusparādības. Turpmāk minētās nevēlamās blakusparādības

ir sistematizētas pēc to sastopamības un orgānu sistēmu klasifikācijas (OSK).

Ļoti bieži (

1/10)

Bieži (

1/100 līdz < 1/10)

Retāk (

1/1 000 līdz < 1/100)

Reti (

1/10 000 līdz < 1/1 000)

Ļoti reti (< 1/10 000)

Nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem)

Turpmāk saskaņā ar orgānu sistēmu klasifikāciju minētas NBP, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos

un pēcreģistrācijas periodā, kā arī laboratoriskajos izmeklējumos iegūtie dati.

MedDRA

Orgānu sistēmas

grupa

Nevēlamā blakusparādība

Biežums

Valsartāns

Rosuvastatīns

Asins un limfātiskās

sistēmas traucējumi

Trombocitopēnija

Nav zināmi

Reti

Hemoglobīna līmeņa samazināšanās,

hematokrīta samazināšanās, neitropēnija

Nav zināmi

Imīnās sistēmas

traucējumi

Hipersensitivitātes reakcijas, ieskaitot

angioedēmu

Reti

Hipersensitivitāte, tostarp seruma slimība

Nav zināmi

Endokrīnās sistēmas

traucējumi

Cukura diabēts

Bieži

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

Seruma kālija koncentrācijas

palielināšanās, hiponatriēmija

Nav zināmi

Psihiskie traucējumi

Depresija

Nav zināmi

Nervu sistēmas

traucējumi

Galvassāpes, reibonis

Bieži

Polineiropātija, atmiņas zudums

Ļoti reti

Perifēra neiropātija, miega traucējumi

(tostarp bezmiegs un nakts murgi)

Nav zināmi

Ausu un labirinta

bojājumi

Vertigo

Retāk

Asinsvadu sistēmas

traucējumi

Vaskulīts

Nav zināmi

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu

kurvja un videnes

slimības

Aizdusa

Nav zināmi

Klepus

Retāk

Nav zināmi

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Sāpes vēderā

Retāk

Bieži

Slikta dūša

Bieži

Aizcietējums

Bieži

Pankreatīts

Reti

Caureja

Nav zināmi

Aknu un/vai žults

izvades sistēmas

traucējumi

Hepatīts

Ļoti reti

Dzelte

Ļoti reti

Aknu transamināžu līmeņa

paaugstināšanās

Reti

Aknu funkcionālo rādītāju, tostarp

seruma bilirubīna, vērtību palielināšanās

Nav zināmi

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Izsitumi, nieze

Nav zināmi

Bieži

Nātrene

Bieži

Stīvensa-Džonsona sindroms

Nav zināmi

Angioedēma

Nav zināmi

Skeleta-muskuļu un

saistaudu sistēmas

bojājumi

Mialģija

Nav zināmi

Bieži

Miopātija (ieskaitot miozītu), sarkanai

vilkēdei

līdzīgs

sindroms,

muskuļu

plīsums

Reti

Rabdomiolīze

Reti

Artralģija

Ļoti reti

Imūnmediēta nekrotizējoša miopātija

Nav zināmi

Cīpslu bojājumi, dažreiz ar sarežģītiem

plīsumiem

Nav zināmi

Nieru un urīnizvades

sistēmas traucējumi

Hematūrija

Ļoti reti

Nieru mazspēja un nieru darbības

traucējumi, seruma kreatinīna

koncentrācijas pieaugums

Nav zināmi

Reproduktīvās sistēmas

traucējumi un krūts

slimības

Ginekomastija

Ļoti reti

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas

vietā

Astēnija

Bieži

Tūska

Nav zināmi

Nogurums

Retāk

biežums atkarīgs no riska faktoru esamības vai trūkuma (glikozes līmenis tukšā dūšā

≥5,6 mmol/l, ĶMI >30 kg/m

, paaugstināts triglicerīdu līmenis, hipertensija

anamnēzē).

Tāpat kā lietojot citus HMG CoA reduktāzes inhibitorus, blakusparādību biežums ir atkarīgs no devas.

Atsevišku nevēlamo blakusparādību apraksts

Ietekme uz nieru darbību: Pacientiem, ārstētiem ar rosuvastatīnu, ir novērota proteīnūrija, nosakot ar

teststrēmeli, galvenokārt tubulāras izcelsmes. Proteīna daudzums urīnā ir atrasts (sākot no olbaltuma

zīmēm līdz ++ vai vairāk), terapijā saņemot 10 un 20 mg <1% gadījumos un apmēram 3% gadījumu

terapijā saņemot 40 mg. Nelielas pārmaiņas no olbaltuma neesamības vai tā zīmēm līdz “+” ir

novērotas, lietojot 20 mg devu. Vairumā gadījumu proteīnūrija samazinās vai izzūd spontāni ilgstošas

terapijas laikā. Dati, kas iegūti klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas periodā, nenorāda uz

cēlonisku saistību starp proteīnūriju un akūtu vai progresējošu nieru slimību.

Pacientiem, kas ārstēti ar rosuvastatīnu ir novērota hematūrija, klīnisko pētījumu dati rāda, ka šādi

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

gadījumi ir reti.

Ietekme uz skeleta muskuļu darbību: Pacientiem ir novērota ietekme uz skeleta muskuļiem, piemēram,

mialģija, miopātija (ieskaitot miozītu) un reti – rabdomiolīze ar akūtu nieru mazspēju vai bez tās,

ārstējot ar visām rosuvastatīna devām, bet vairāk ar devām virs 20 mg.

Rosuvastatīnu lietojošiem pacientiem ir novērota no devas atkarīga KK līmeņa palielināšanās, vairumā

gadījumu pārmaiņas bija vieglas, asimptomātiskas un pārejošas. Ja KK koncentrācija paaugstinās

(> 5 x ANR), terapija jāpārtrauc (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ietekme uz aknu darbību: Tāpat kā lietojot citus HMG CoA reduktāzes inhibitorus, nelielam pacientu

skaitam, kas saņēma rosuvastatīnu novēroja transamināžu līmeņa paaugstināšanos; vairums gadījumu

bija viegli, asimptomātiski un pārejoši.

Ir ziņojumi par sekojošām blakusparādībām, lietojot dažus statīnus:

Seksuāla disfunkcija

Izņēmuma gadījumā intersticiāla plaušu slimība, īpaši ilgstošas terapijas laikā (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Ziņojumi par rabdomiolīzi, nopietniem nieru un aknu traucējumiem (galvenokārt aknu transamināžu

paaugstināšanās) ir biežāki 40 mg devai.

Pediatriskā populācija

52 nedēļu ilgā klīniskajā pētījumā ar bērniem un pusaudžiem, KK līmeņa

paaugstināšanos > 10 x ANR un muskuļu simptomus pēc slodzes vai pastiprinātas fiziskās aktivitātes

novēroja biežāk nekā pieaugušajiem (skatīt 4.4. apakšpunktu). No cita aspekta, rosuvastatīna drošuma

profils bērniem un pusaudžiem ir līdzīgs salīdzinājumā ar pieaugušajiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Simptomi

Valsartāna pārdozēšana var izraisīt izteiktu hipotensiju, kas var radīt apziņas nomākumu, cirkulatoru

kolapsu un/vai šoku.

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Terapeitiskie pasākumi atkarīgi no zāļu lietošanas laika un simptomu veida un smaguma; primārais

mērķis ir cirkulācijas stabilizēšana.

Ja attīstās hipotensija, pacientu jānovieto guļus un jāveic cirkulējošā asins daudzuma korekcija.

Maz ticams, ka valsartānu varētu izvadīt ar hemodialīzi.

Pārdozēšanas gadījumā specifiskas ārstēšanas nav. Pārdozēšanas gadījumā pacients jāārstē

simptomātiski un nepieciešamības gadījumā jāveic uzturoša ārstēšana. Ir jānosaka un jāmonitorē aknu

funkcionālie testi un KK līmenis. Hemodialīze nav efektīva.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

Farmakoterapeitiskā grupa: lipīdus modificējoši līdzekļi, HMG-CoA reduktāzes inhibitori, citas

kombinācijas, ATĶ kods: C10BX10.

Valsartāns

Valsartāns ir efektīvs, lietojot iekšķīgi, spēcīgs un specifisks angiotensīna II (Ang II) receptoru

antagonists. Tas darbojas selektīvi uz AT

receptoru apakštipu, kas ir atbildīgs par zināmo

angiotensīna II darbību. Paaugstināts angiotensīna II līmenis plazmā, kas rodas, bloķējot

receptorus ar valsartānu, var stimulēt nebloķētos AT

receptorus, kas līdzsvaro AT

receptoru

darbību. Valsartānam nav daļējas AT

receptoru agonista iedarbības un tam ir daudz lielāka afinitāte

(apmēram 20 000 reizes) pret AT

nekā pret AT

receptoriem. Nav zināms, ka valsartāns saistītu vai

bloķētu sirds-asinsvadu regulācijai svarīgos citus hormonu receptorus vai jonu kanālus.

Valsartāns neinhibē AKE (pazīstams arī kā kināze II), kas konvertē angiotensīnu I par angiotensīnu II,

kā arī sašķeļ bradikinīnu. Tā kā nav iedarbības uz AKE, nav arī bradikinīna potencēšanas vai P

substances uzkrāšanās, tāpēc maz ticams, ka angiotensīna II antagonistu iedarbība var izraisīt klepu.

Klīniskajos pētījumos, kur tika salīdzināts valsartāns un AKE inhibitori, sausa klepus biežums

pacientiem, kuri lietoja valsartānu, bija būtiski zemāks (p<0,05) nekā pacientiem, kuri tika ārstēti ar

AKE inhibitoriem (attiecīgi 2,6% pret 7,9%). Klīniskā pētījumā pacientiem, kuriem, lietojot AKE

inhibitorus, anamnēzē bija sauss klepus, to konstatēja 19,5% valsartāna grupas pacientu un 19,0%

pacientu, kuri saņēma tiazīdu grupas diurētikas, salīdzinājumā ar 68,5% pacientu, kuri saņēma AKE

inhibitorus (p<0,05).

Hipertensija

Lietojot valsartānu hipertensijas pacientiem, konstatēta asinsspiediena pazemināšanās, neietekmējot

pulsa biežumu.

Vairumam pacientu pēc vienreizējas iekšķīgas devas lietošanas hipotensīvas iedarbības sākumu var

novērot pēc 2 stundām, maksimālā asinsspiediena pazemināšanās tiek panākta 4–6 stundu laikā.

Hipotensīvais efekts saglabājas 24 stundas pēc zāļu lietošanas. Atkārtoti lietojot, būtiska

asinsspiediena pazemināšanās, ordinējot jebkuru no devām, parasti tiek sasniegta 2 nedēļu laikā un

maksimālais efekts tiek panākts 4 nedēļu laikā un saglabājas ilgstošas terapijas laikā. Kombinējot ar

hidrohlorotiazīdu, papildus var panākt būtisku asinsspiediena pazemināšanos.

Pēkšņa valsartāna lietošanas pārtraukšana nav saistīta ar hipertensijas “rikošeta fenomenu” vai citām

nevēlamām klīniskām blakusparādībām.

Citi: renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos (ONTARGET [ONgoing Telmisartan

Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial - klīniskais pētījums par telmisartāna

monoterapijas vai kombinācijas ar ramiprilu ietekmi uz vispārējiem mērķa kritērijiem] un VA

NEPHRON-D [The Veterans Affairs Nephropathy in Diabetes - klīniskais pētījums par nefropātiju

gados vecākiem pacientiem ar diabētu]) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar

angiotensīna II receptoru blokatoru.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir kardiovaskulāra vai cerebrovaskulāra

slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA NEPHRON-D

pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas

iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai

hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās

īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru

blokatoriem.

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar

diabētisku nefropātiju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints -

aliskirēna klīniskais pētījums pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, lietojot sirds-asinsvadu un nieru

slimības mērķa kritērijus) bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus

standarta ārstēšanai ar AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa

cukura diabētu un hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām

kopā. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā,

salīdzinot ar placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un

aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un

interesējošām nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības

traucējumiem).

Rosuvastatīns

Rosuvastatīns ir selektīvs un konkurējošs HMG–CoA reduktāzes (enzīms, kas ierobežo 3–hidroksi–3–

metilglutaril koenzīma A pārvēršanas ātrumu par mevalonātu, holesterīna priekšsavienojumu)

inhibitors. Rosuvastatīna primārās darbības vieta ir aknas, kas ir mērķa orgāns holesterīna

pazemināšanai.

Rosuvastatīns palielina ZBL šūnas virsmas receptoru skaitu aknās, veicinot ZBL saistīšanu un

katabolismu, un nomāc ĻZBL sintēzi aknās, tādējādi mazinot kopējo ĻZBL un ZBL daļiņu skaitu.

Rosuvastatīns mazina paaugstinātu ZBL holesterīna, kopējā holesterīna un triglicerīdu līmeni un

paaugstina ABL holesterīna līmeni, kā arī pazemina ApoB, neABL–H, ĻZBL–H, ĻZBL–TG un

palielina ApoA–I līmeni (skatīt 3. tabulu). Rosuvastatīns arī pazemina ZBL–H/ABL–H, kopējā

H/ABL–H un neABL–H/ABL–H un ApoB/ApoA–I attiecību.

2. tabula. Atbildes reakcija pret devu pacientiem ar primāru hiperholesterinēmiju (IIa un IIb

tips) (pielāgota vidējā procentuālā novirze no sākotnējā līmeņa)

Deva

N

ZBL-H

Kopējais

-H

ABL-H

TG

neABL-H

ApoB

ApoA-I

Placebo

Atbildes reakciju novēro 1 nedēļu pēc terapijas sākšanas un 90% no maksimālās atbildreakcijas parasti

tiek sasniegti 2 nedēļu laikā. Maksimālā atbildes reakcija parasti tiek sasniegta 4 nedēļu laikā un

saglabājas pēc tam.

Rosuvastatīns ir efektīvs pieaugušo pacientu populācijai ar hiperholesterinēmiju, ar trigliceridēmiju

vai bez tās, neatkarīgi no rases, dzimuma vai vecuma, kā arī īpašām populācijas grupām, piemēram,

diabēta vai ģimenes hiperholesterinēmijas slimniekiem.

Kopējie III fāzes pētījumu dati liecina par rosuvastatīna efektivitāti vairumam pacientu ar IIa un IIb

hiperholesterinēmiju (ar vidējo sākuma ZBL-H līmeni - apmēram 4,8 mmol/l), atbilstoši Eiropas

Aterosklerozes Asociācijas vadlīnijām (EAS, 1998). Ap 80% pacientu, kuri tika ārstēti ar 10 mg,

sasniedza EAS mērķa rādītājus ZBL-H līmenim (<3 mmol/l).

Lielā pētījumā 435 pacientiem, kam ir heterozigotiska ģimenes hiperholesterinēmija, tika nozīmēta 20

– 80 mg rosuvastatīna deva, forsētas devas palielināšanas veidā. Visām devām konstatēja labvēlīgu

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

ietekmi uz lipīdu raksturlielumiem un ārstēšanas mērķa uzdevumu. Pēc devas palielināšanas līdz

40 mg (12 ārstēšanas nedēļās) ZBL–H līmenis pazeminājās par 53%. 33% no pacientiem sasniedza

EAS ZBL-H līmeņa mērķa rādītājus (<3 mmol/l).

Forsētas

devas

palielināšanas

atklātā

pētījumā

vērtēja

homozigotiskas

ģimenes

hiperholesterinēmijas pacientu atbildreakciju pret 20 – 40 mg rosuvastatīna. Kopējā populācijā ZBL–

H pazeminājās vidēji par 22%.

Klīniskajos pētījumos ar ierobežotu pacientu skaitu, ir pierādīta rosuvastatīna papildus efektivitāte

triglicerīdu līmeņa samazināšanā, lietojot to kombinācijā ar fenofibrātu, un ABL-H līmeņa

paaugstināšanai, lietojot to kombinācijā ar niacīnu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Daudzcentru, dubultmaskētā, placebo kontrolētā klīniskajā pētījumā (METEOR) 984 pacienti vecumā

no 45 līdz 70 gadiem ar zemu koronārās sirds slimības risku (definēts kā Framingema risks < 10%

desmit gadu laikā) un ar vidējo ZBL-H līmeni 4,0 mmol/l (154,5 mg/dl), bet ar subklīnisku

aterosklerozi, kas diagnosticēta, nosakot CIMT (Carotid Intima Media Thickness – miega artērijas

vidējā slāņa biezums), tika randomizēti ārstēšanai vai nu ar 40 mg rosuvastatīna, vai ar placebo 2

gadus. Maksimālā CIMT visās 12 miega artērijas vietās pārmaiņu ātruma atšķirība ar rosuvastatīnu

ārstētiem pacientiem un ar placebo ārstētiem pacientiem bija – 0,0145 mm gadā (95% TI –0,0196, -

0,0093; p<0,0001). Pārmaiņas no sākotnējā stāvokļa rosuvastatīna grupā bija –0,0014 mm/gadā (-

0,12%/gadā (nenozīmīgi)) salīdzinot ar progresēšanu + 0,0131 mm/gadā (1,12%/gadā (p<0,0001))

placebo grupā. Nav pierādīta savstarpēja saistība starp CIMT un kardiovaskulāro notikumuu

samazināšanos. METEOR pētījumā iesaistītie pacienti bija ar zemu kardiovaskulāras saslimšanas risku

un nepārstāvēja mērķpopulāciju, kas lieto rosuvastatīnu 40 mg. 40 mg deva jāordinē tikai pacientiem

ar smagu hiperholesterinēmiju un augstu kardiovaskulāro slimību risku (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Statīnu lietošanas pamatojumā primārajai profilaksei: Intervention Trial Evaluating Rosuvastatin

(JUPITER) pētījumā rosuvastatīna ietekmi uz galveno aterosklerotisko kardiovaskulāro slimību

rašanos vērtēja 17 802 vīriešiem (≥ 50 gadus veciem) un sievietēm (≥ 60 gadus vecām).

Pētījuma dalībnieki tika nejaušināti iedalīti saņemt placebo (n=8901) vai rosuvastatīnu 20 mg reizi

dienā (n=8901) un tika novēroti divus gadus.

Rosuvastatīna grupā ZBL holesterīna līmenis pazeminājās par 45% (p<0,001), salīdzinot ar placebo

grupu.

Post-hoc analīzē augsta riska apakšgrupas pacientiem ar Framingema risku < 20% (1558 pacienti)

novēroja ievērojamu kardiovaskulārās nāves, insulta un miokarda infarkta kombinēta galaiznākuma

samazināšanos rosuvastatīna terapijas rezultātā, salīdzinot ar placebo (p=0,028). Absolūtā riska

samazināšanās pret notikumu biežumu uz 1000 pacientgadiem bija 8,8. Kopējā mirstība šajā augsta

riska grupā bija nemainīga (p=0,193). Post-hoc analīzē augsta riska apakšgrupas pacientiem ar

sākotnējo SCORE risku ≥5% (ekstrapolēti iekļaujamie pacienti virs 65 gadiem) novēroja ievērojamu

kardiovaskulārās nāves, insulta un miokarda infarkta kombinēta galaiznākuma samazināšanos

rosuvastatīna terapijas rezultātā, salīdzinot ar placebo (p=0,0003). Absolūtā riska samazināšanās pret

notikumu biežumu uz 1000 pacientgadiem bija 5,1. Kopējā mirstība šajā augsta riska grupā bija

nemainīga (p=0,076).

JUPITER pētījuma laikā blakusparādību dēļ ārstēšanos pārtrauca 6,6% pacientu rosuvastatīna grupā

un 6,2% placebo grupā. Biežāk novērotās blakusparādības, kuru dēļ tika pārtraukta ārstēšana, bija

mialģija (0,3% rosuvastatīna grupā, 0,2% placebo grupā), sāpes vēderā (0,03% rosuvastatīna grupā,

0,02% placebo grupā) un izsitumi (0,03% rosuvastatīna grupā, 0,03% placebo grupā). Visbiežāk

sastopamās blakusparādības, par kurām ziņots biežāk vai tikpat bieži kā placebo lietošanas gadījumā,

bija urīnceļu infekcijas (8,7% rosuvastatīna grupā, 8,6% placebo grupā), nazofaringīts (7,6%

rosuvastatīna grupā, 7,2% placebo grupā), muguras sāpes (7,6% rosuvastatīna grupā, 6,9% placebo

grupā) un miaļģija (7,6% rosuvastatīna grupā, 6,6% placebo grupā).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

Uzsūkšanās

Valsartāns

Pēc iekšķīgas viena paša valsartāna lietošanas, maksimālā valsartāna plazmas koncentrācija tiek

sasniegta 2–4 stundās, lietojot tabletes, un 1–2 stundās, lietojot šķīdumu iekšķīgai lietošanai. Vidējā

aritmētiskā absolūtā biopieejamība ir 23% un 39%, lietojot attiecīgi tablešu un šķīduma zāļu formu.

Pārtika samazina valsartāna plazmas koncentrācijas zemlīknes laukumu (AUC) par apmēram 40% un

maksimālo plazmas koncentrāciju (C

) par apmēram 50%, kaut arī apmēram 8 h pēc lietošanas

valsartāna plazmas koncentrācijas ir līdzīgas grupās, kas lietoja valsartānu tukšā dūšā un ēšanas laikā.

Tomēr šī AUC samazināšanās nav saistīta ar klīniski nozīmīgu terapeitiskā efekta samazināšanos,

tāpēc valsartānu var lietot gan tukšā dūšā, gan arī ēšanas laikā.

Rosuvastatiīns

Maksimālais rosuvastatīna līmenis plazmā tiek sasniegts apmēram 5 h pēc devas iekšķīgas lietošanas.

Absolūtā bioloģiskā pieejamība ir apmēram 20%.

Izkliede

Valsartāns

Valsartāna statiskais izkliedes tilpums pēc intravenozas ievadīšanas ir apmēram 17 litri, kas liecina, ka

valsartāns audos plaši neizkliedējas. Valsartāns izteikti saistās ar seruma olbaltumiem (94–97%),

galvenokārt seruma albumīnu.

Rosuvastatiīns

Rosuvastatīns tiek ekstensīvi metabolizēts aknās, kas ir primārā holesterīna sintēzes un ZBL–H

klīrensa vieta. Rosuvastatīna izkliedes apjoms ir apmēram 134 l. Aptuveni 90% rosuvastatīna saistās

ar plazmas olbaltumiem, galvenokārt ar albumīnu.

Biotransformācija

Valsartāns

Valsartāns netiek biotransformēts lielā apjomā, jo tikai aptuveni 20% devas konstatēti metabolītu

veidā. Hidroksimetabolīts konstatēts plazmā, zemā koncentrācijā (mazāk kā 10% no valsartāna AUC).

Šis metabolīts ir farmakoloģiski neaktīvs.

Rosuvastatiīns

Rosuvastatīna metabolisms ir ierobežots (aptuveni 10%), In vitro metabolisma pētījumā, izmantojot

cilvēka hepatocītus, konstatēja, ka rosuvasatīns ir vājš substrāts citohroma P450 metabolismam.

Galvenais iesaistītais izoenzīms bija CYP2CP, 2C19, 3A4 un 2D6 iesaistīti mazākā apmērā. Galvenie

metabolīti ir N-demetil un laktona metabolīti. N–dezmetilsavienojums ir apmēram par 50% mazāk

aktīvs kā rosuvastatīns, turpretī laktona savienojums tiek uzskatīts kā klīniski neaktīvs.

Pamatsavienojums veido vairāk nekā 90% no cirkulējošā HMG CoA reduktāzes inhibitora aktivitātes.

Eliminācija

Valsartāns

Valsartānam novēro multieksponenciālu sabrukšanas kinētika (t

½α

<1 stundu un t

½ß

apmēram

9 stundas).

Valsartāns tiek eliminēts galvenokārt izdaloties ar žulti izkārnījumos (aptuveni 83% devas) un caur

nierēm ar urīnu (aptuveni 13% devas), galvenokārt nemainītu zāļu veidā. Pēc intravenozas ievades

valsartāna plazmas klīrenss ir aptuveni 2 l/h, un tā nieru klīrenss ir 0,62 l/h (aptuveni 30% no kopējā

klīrensa). Valsartāna eliminācijas pusperiods ir 6 stundas.

Rosuvastatiīns

Apmēram 90% no rosuvastatīna devas izdalās nemainītā veidā ar izkārnījumiem (sastāv no absorbētās

un neabsorbētās aktīvās vielas) un atlikusī daļa – ar urīnu. Apmēram 5% izdalās ar urīnu neizmainītā

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

veidā. Plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 20 stundas. Eliminācijas pusperiods nepagarinās

pie augstākām devām. Ģeometriski vidējais plazmas klīrenss ir apmēram 50 litri/stundā (variāciju

koeficients 21,7%). Tāpat kā citiem HMG–CoA reduktāzes inhibitoriem, rosuvastatīna metabolismā

aknās piedalās membrānas transportētājs OATP-C, kam ir svarīga nozīme rosuvastatīna eliminācijā

aknās.

Linearitāte/nelinearitāte

Rosuvastatīns

Rosuvastatīna sistēmiskā ekspozīcija palielinās proporcionāli devai. Nav izmaiņas farmakokinētiskos

parametros pēc vairākām atkārtotām dienas devām.

Īpašas pacientu grupas:

Vecums un dzimums

Vecums vai dzimums klīniski nozīmīgi neietekmēja rosuvastatīna farmakokinētiku pieaugušiem.

Iedarbība bērniem un pusaudžiem ar heterozigotisku ģimenes hiperholesterinēmiju bija līdzīga vai

zemāka kā pieaugušiem pacientiem ar dislipidēmiju (skatīt zemāk sadaļā ”Pediatriskā populācija”).

Dažiem gados vecākiem pacientiem pēc valsartāna lietošanas novērota nedaudz spēcīgāka sistēmiskā

iedarbība, salīdzinot ar jauniem cilvēkiem, taču tam nav klīniski būtiskas nozīmes.

Rase

Farmakokinētikas pētījumi pierāda aptuveni divkāršu vidējā AUC un C

palielinājumu Āzijas

izcelsmes pacientiem (japāņi, ķīnieši, filipīnieši, vjetnamieši, korejieši), salīdzinot ar balto rasi. Āzijas

un indiešu izcelsmes pacientiem vidējais AUC un Cmax palielinās aptuveni 1,3 reizes. Populācijas

farmakokinētikas analīze neatklāja klīniski nozīmīgas atšķirības farmakokinētikā baltās rases un

tumšādaino grupās.

Nieru darbības traucējumi

Pētījumā ar cilvēkiem, kam bija dažādas pakāpes nieru darbības traucējumi, viegla vai vidēji smaga

nieru slimība neietekmēja rosuvastatīna vai N-demetilmetabolīta koncentrāciju plazmā. Taču

pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min), salīdzinot ar

veseliem brīvprātīgiem rosuvastatīna koncentrācija plazmā palielinājās 3 reizes un N-demetil

metabolīta koncentrācija palielinājās 9 reizes. Rosuvastatīna līdzsvara koncentrācija plazmā

pacientiem ar hemodialīzi bija apmēram par 50% lielāka kā veseliem brīvprātīgiem.

Kā varētu sagaidīt no minētā savienojuma darbības, kur tikai 30% no kopējā plazmas klīrensa veido

nieru klīrenss, nav novērota korelācija starp nieru funkciju un valsartāna sistēmisko iedarbību. Tāpēc

pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju nav nepieciešama devas korekcija (kreatinīna klīrenss >10 ml/

min). Pašlaik nav pieredzes par drošu lietošanu pacientiem ar kreatinīna klīrensu <10 ml/min un

pacientiem, kuri pārcietuši dialīzi, tādējādi valsartānu šiem pacientiem nepieciešams lietot piesardzīgi

(skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Valsartāna saistība ar plazmas olbaltumvielām ir augsta, tāpēc maz ticams, ka to varētu izvadīt ar

hemodialīzes palīdzību.

Aknu darbības traucējumi

Pētījumā ar pacientiem, kam bija dažādas pakāpes aknu darbības traucējumi, nekonstatēja pastiprinātu

rosuvastatīna iedarbību, ja pēc Child-Phug klasifikācijas stāvoklis vērtējams ar ≤ 7 punktiem. Tomēr 2

cilvēkiem ar vērtējumu 8 un 9 pēc Child–Pugh klasifikācijas sistēmiskā iedarbība palielinājās vismaz

2 reizes, salīdzinot ar pacientiem, kam vērtējums pēc Child–Pugh klasifikācijas bija zemāks. Nav

pieredzes pacientiem ar vērtējumu virs 9 pēc Child–Pugh klasifikācijas.

Ap 70% no absorbētā valsartāna daudzuma izdalās ar žulti, galvenokārt neizmainītā veidā. Valsartāns

netiek pakļauts izteiktai biotransformācijai. Divkārša zemlīknes koncentrācija (AUC) tika novērota

pacientiem ar nedaudz līdz vidēji pavājinātu aknu funkciju, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem. Tomēr,

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

netika novērota korelācija pacientiem starp aknu disfunkcijas pakāpi un valsartāna plazmas

koncentrāciju. Valsartāns nav pētīts pacientiem ar smagu aknu disfunkciju (skatīt 4.2., 4.3. un

4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Farmakokinētikas parametri 10–17 gadus veciem pediatriskiem pacientiem ar pārmantotu

heterozigotisku hiperholesterinēmiju vēl nav pilnībā noskaidroti. Nelielā rosuvastatīna

farmakokinētikas pētījumā ar 18 pediatriskiem pacientiem (zāles lietojot tablešu formā) tika novērots,

ka iedarbība uz šādiem pacientiem ir līdzīga tai, kas novērota pieaugušo organismā. Turklāt iegūtie

rezultāti liecina, ka nav paredzama liela novirze no proporcionalitātes devai.

Pētījumā, kurā piedalījās 26 pacienti (vecumā no 1 līdz 16 gadiem) ar hipertensiju un kuri saņēma

vienu valsartāna suspensijas devu (vidēji: 0,9 līdz 2 mg/kg, ar maksimālo devu 80 mg), valsartāna

klīrenss (litri/h/kg) bija līdzīgs visās vecuma grupās no 1 līdz 16 gadiem un bija salīdzināms ar datiem

no pieaugušo pacientu grupas, kurā pacienti saņēma tādu pašu zāļu formu.

Ģenētiskais polimorfisms

HMG-CoA reduktāzes inhibitoru, arī rosuvastatīna, izkliedē ir iesaistītas OATP1B1 un BCRP

transportolbaltumvielas. Pacientiem ar SLCO1B1 (OATP1B1) un/vai ABCG2 (BCRP) ģenētisko

polimorfismu ir palielinātas rosuvastatīna kopējās iedarbības risks. Individuāls SLCO1B1 c.521CC un

ABCG2 c.421AA polimorfisms saistīts ar lielāku rosuvastatīna kopējo iedarbību (AUC), salīdzinot ar

SLCO1B1 c.521TT vai ABCG2 c.421CC genotipiem. Šī specifiskā genotipēšana klīniskā praksē

netiek veikta, bet ja zināms, ka pacientiem ir šis polimorfisms, ieteicams lietot mazāku rosuvastatīna

dienas devu.

Nieru darbības traucējumi

Zāļu lietošana pediatrijas pacientiem ar kreatinīna klīrensu <30 ml/min un pediatrijas pacientiem,

kuriem tiek veikta dialīze, nav pētīta, tādēļ šiem pacientiem nav ieteicams lietot valsartānu. Pediatrijas

pacientiem ar kreatinīna klīrensu >30 ml/min devas korekcija nav nepieciešama. Rūpīgi jākontrolē

nieru funkcijas un kālija līmenis serumā (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Valsartāns

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti,

genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Žurkām, lietojot maternālo toksisko devu (600 mg/kg/dienā) grūsnības pēdējā trimestra un laktācijas

periodā, pēcnācējiem tika konstatēta nedaudz samazināta dzīvildze, mazāks svara pieaugums un

neliela attīstības aizkavēšanās (vēlāka ausu gliemežnīcu un ārējā dzirdes kanāla atvēršanās) (skatīt

4.6. apakšpunktu). Šīs žurkām izmantotās devas (600 mg/kg/dienā) apmēram 18 reizes pārsniedz

maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, pamatojoties uz mg/m

(aprēķinos izmanto iekšķīgi lietojamo

devu 320 mg/dienā, pacientam ar ķermeņa masu 60 kg).

Neklīniskajos drošuma pētījumos lielas valsartāna devas (200 līdz 600 mg/kg ķermeņa masas) žurkām

izraisīja sarkano asinsķermenīšu rādītāju (eritrocītu, hemoglobīna, hematokrīta) samazināšanos un

nieru hemodinamikas izmaiņas (nedaudz palielinātu plazmas urīnvielas koncentrāciju un nieru

urīnvadu hiperplāziju un bazofīliju tēviņiem). Šīs žurkām izmantotās devas (200 un 600 mg/kg/dienā)

apmēram 6 un 18 reizes pārsniedz maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu, pamatojoties uz mg/m

(aprēķinos izmanto iekšķīgi lietojamo devu 320 mg/dienā, pacientam ar ķermeņa masu 60 kg).

Līdzīgas devas lietojot pērtiķiem, tika konstatētas līdzīgas, tomēr smagākas izmaiņas, īpaši nierēs, kur

izmaiņu rezultātā attīstījās nefropātija, kas izraisīja palielinātu urīnvielas un kreatinīna koncentrāciju.

Abām sugām tika novērota nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofija. Tika secināts, ka visas izmaiņas

izraisīja valsartāna farmakoloģiskā iedarbība, kas, īpaši pērtiķiem, radīja ilgstošu hipotensiju. Lietojot

ārstnieciskās devas cilvēkiem, netika novērota saistība ar nieru jukstaglomerulāro šūnu hipertrofiju.

Pediatriskā populācija

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

Jaundzimušām/jaunām žurkām (no 7 līdz 70 dienai pēc dzimšanas) valsartāna 1 mg/kg/dienā devas

(kas ir aptuveni 10-35% no maksimāli ieteicamās devas bērniem 4 mg/kg/dienā pamatojoties uz

sistēmisko iedarbību) iekšķīga lietošana izraisīja pastāvīgus un neatgriezeniskus nieru bojājumus.

Iepriekš aprakstītās atrades norāda uz pastiprinātu angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitoru un

angiotensīna II tipa 1 blokatoru farmakoloģisko efektu, un šāda iedarbība novērota, ja žurkas ārstēja

pirmo 13 dienu laikā pēc dzimšanas. Šis periods sakrīt ar 36 nedēļu grūtniecības periodu cilvēkiem,

kas atsevišķos gadījumos var pagarināties līdz 44 nedēļām. Pētījumā juvenīlām žurkām valsartāna

devas lietoja līdz 70. dienai, un nevar izslēgt valsartāna ietekmi uz nieru nobriešanu (postnatālā

perioda 4.-6. nedēļa). Funkcionāla nieru nobriešana ir aktīvs process cilvēka pirmā dzīves gada laikā.

Līdz ar to nevar izslēgt klīniski nozīmīgu valsartāna ietekmi uz bērniem vecumā <1 gadam, tomēr

preklīniskie dati neliecina par drošuma risku bērniem vecākiem par 1 gadu.

Rosuvastatīns

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti,

genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Specifiskas

pārbaudes, lai novērtētu ietekmi uz hERG, nav veiktas. Nevēlamās blakusparādības, kas nav novērotas

klīniskajos pētījumos, bet konstatētas dzīvniekiem ar iedarbības līmeni, kas līdzīgs klīniskās

iedarbības līmenim, bija šādas: atkārtotu devu toksicitātes pētījumos histopatoloģiskas aknu

pārmaiņas, kuras varētu būt izraisījusi rosuvastatīna farmakoloģiskā iedarbība, novēroja pelēm un

žurkām, mazāk izteiktu ietekmi novēroja uz suņu, bet ne pērtiķu žultspūsli. Turklāt, lietojot lielākas

devas, pērtiķiem un suņiem novēroja toksisku ietekmi uz sēkliniekiem. Reproduktīvo toksicitāti

novēroja žurkām, kas izpaudās ar samazinātu metienu, samazinātu mazuļu ķermeņa masu un dzīvildzi,

kas novērota, lietojot mātītei toksiskas devas, kad sistēmiskā iedarbība vairākas reizes pārsniedza

terapeitiskās iedarbības līmeni.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Laktozes monohidrāts

Kroskarmelozes nātrija sāls

Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

Mannīts

Povidons K25

Nātrija laurilsulfāts

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Tabletes apvalks 10 mg+80 mg un 20 mg+80 mg apvalkotajām tabletēm:

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Tabletes apvalks 10 mg+160 mg apvalkotajām tabletēm:

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

SASKAŅOTS ZVA 05-09-2019

Tabletes apvalks 20 mg+160 mg apvalkotajām tabletēm:

Polivinilspirts

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 3350

Talks

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Blisteris (OPA/Al/PVH//Al folija): 10, 14, 20, 28, 30, 56, 60, 84, 90 vai 100 apvalkotās tabletes

kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu atkritumu likvidēšanas prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

16-0197

16-0198

16-0199

16-0200

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2016. gada 28. oktobris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

07/2019

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju