Trexan 2,5 mg tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

08-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

06-12-2018

Aktīvā sastāvdaļa:
Metotreksāts
Pieejams no:
Orion Corporation, Finland
ATĶ kods:
L04AX03
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Methotrexatum
Deva:
2,5 mg
Zāļu forma:
Tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Orion Corporation Orion Pharma, Finland
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
09-0058

SASKAŅOTS ZVA 08-08-2019

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Trexan 2,5 mg tabletes

methotrexatum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas

arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Trexan un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Trexan lietošanas

Kā lietot Trexan

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Trexan

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Trexan un kādam nolūkam tās lieto

Trexan tablešu aktīvā viela metotreksāts ir antimetabolīts un imūnsupresants (zāles, kas ietekmē organisma

šūnu vairošanos un samazina imūnās sistēmas aktivitāti).

Trexan lieto, lai ārstētu:

aktīvu reimatoīdo artrītu pieaugušiem pacientiem;

smagu, grūti ārstējamu un invaliditāti izraisošu psoriāzi, kas pienācīgi nereaģē uz citiem ārstēšanas

veidiem, piemēram, fototerapiju, PUVA un retinoīdiem;

smagu psoriātisko artrītu pieaugušiem pacientiem.

Jūsu ārsts spēs izskaidrot, kādā veidā Trexan tabletes varētu palīdzēt tieši Jūsu konkrētā stāvokļa gadījumā.

2.

Kas Jums jāzina pirms Trexan lietošanas

Nelietojiet Trexan šādos gadījumos, ja:

Jums ir būtiska aknu slimība (ārsts izvērtēs Jūsu slimības smagumu);

Jums ir būtiska nieru slimība (ārsts izvērtēs Jūsu slimības smagumu);

Jums ir vai ir bijušas kaulu smadzeņu slimība vai smagas asins slimības;

Jums ir alerģija pret metotreksātu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti (skatīt arī apakšpunktu “Grūtniecība, barošana ar krūti un

fertilitāte”);

Jums ir imūnās sistēmas traucējumi;

Jums ir smaga akūta vai esoša infekcija, piemēram, tuberkuloze vai HIV;

Jūs pārmērīgi lietojat alkoholiskos dzērienus;

Jums ir iekaisums vai čūlas mutes dobumā;

Jums ir kuņģa vai zarnu čūlas (piemēram, peptiska čūla vai čūlainais kolīts) aktīvā fāzē.

Metotreksāta terapijas laikā nedrīkst veikt vakcināciju ar dzīvām vakcīnām.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Svarīgs brīdinājums par Trexan (metotreksāta) devu

Ārstējot reimatoīdo artrītu, psoriāzi vai psoriātisko artrītu, Trexan jālieto tikai vienu reizi nedēļā.

SASKAŅOTS ZVA 08-08-2019

Pārāk lielu Trexan (metotreksāta) devu lietošana var būt letāla.

Lūdzu, ļoti rūpīgi izlasiet lietošanas instrukcijas 3. punktu.

Ja Jums ir jautājumi, lūdzu, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu pirms zāļu lietošanas.

Pacientiem ar esošu reimatoloģisku slimību, lietojot metotreksātu, ir ziņots par akūtu plaušu asiņošanu. Ja

Jums rodas tādi simptomi kā asiņu spļaušana vai atklepošana, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

Lūdzu, pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja uz Jums attiecas vai agrāk attiecās jebkurš no šādiem

stāvokļiem:

Jums ir cukura diabēts, kuru ārstē ar insulīnu;

Jums nesen veikta vakcinācija, vai tā tiek plānota;

Jūs lietojat citas zāles vai vitamīnu preparātus (skatīt apakšpunktu “Citas zāles un Trexan”);

Jums ir neaktīvas, ilgstošas infekcijas (piemēram, tuberkuloze, B vai C hepatīts, jostas roze (herpes

zoster));

Jums ir bijušas čūlas kuņģī vai zarnās (peptiska čūla vai čūlainais kolīts);

Jums ir slikts vispārējais stāvoklis;

Jums ir vai ir bijusi jebkāda aknu vai nieru slimība;

Jums ir traucēta plaušu funkcija;

Jums ir ļoti izteikts liekais svars;

Jums ir patoloģiska šķidruma uzkrāšanās vēderā vai dobumos starp plaušām un krūškurvja sienu

(ascīts, izsvīdums pleirā);

Jums ir dehidratācija vai stāvoklis, kas izraisa dehidratāciju (piemēram, vemšanas, caurejas vai mutes

un lūpu iekaisuma izraisīta dehidratācija).

Ja Jums ir bijuši ādas bojājumi pēc staru terapijas (starojuma izraisīts dermatīts) vai saules apdegumi, šie

stāvokļi var atkārtoties lietojot Trexan.

Caureja var būt Trexan lietošanas iespējama blakusparādība, tāpēc var būt nepieciešams pārtraukt terapiju.

Ja Jums ir caureja, lūdzu, konsultējieties ar ārstu.

Īpaši piesardzības pasākumi, lietojot Trexan

Metotreksāts īslaicīgi ietekmē spermas un olšūnu veidošanos, un vairumā gadījumu šī ietekme ir

atgriezeniska. Metotreksāts var izraisīt spontāno abortu un smagus iedzimtus defektus. Jāizvairās no

grūtniecības iestāšanās metotreksāta lietošanas laikā un vismaz sešus mēnešus pēc ārstēšanās beigām. Skatīt

arī apakšpunktu “Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”.

Lietojot Trexan, psoriāzes izraisītas ādas izmaiņas var pasliktināties ultravioletā starojuma iedarbības

rezultātā.

Pirms terapijas uzsākšanas ieteicamie novērošanas izmeklējumi un piesardzības pasākumi

Pirms ārstēšanas uzsākšanas jāveic pilna asins analīze, kā arī jāpārbauda nieru un aknu darbība. Iespējams

vajadzēs veikt arī krūšu kurvja rentgenogrammu. Ārstēšanas laikā un pēc tās var būt nepieciešams veikt arī

citas pārbaudes. Neizlaidiet nozīmētās asins analīzes.

Ja kādā no šīm analīzēm tiks atklātas novirzes, ārstēšanu turpinās tikai tad, kad visi radītāji atkal būs normā.

Pat tad, ja Trexan tiek lietots mazās devās, var rasties nopietnas blakusparādības. Lai tās savlaicīgi

konstatētu, ārsts regulāri nozīmēs Jums asins un urīna analīzes.

Kā blakusparādība pacientiem, kuri saņēma metotreksātu, lai ārstētu vēzi ir ziņota smadzeņu slimība

(encefalopātija/leikoencefalopātija); nevar izslēgt, ka tas var notikt arī tad, ja esat lietojis metotreksāta

tabletes reimatoīdā artrīta vai psoriāzes ārstēšanai.

SASKAŅOTS ZVA 08-08-2019

Citas zāles un Trexan

Citu zāļu vienlaicīga lietošana var ietekmēt šo zāļu efektivitāti un lietošanas drošumu. Trexan var ietekmēt

arī citu zāļu efektivitāti un lietošanas drošumu.

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot,

ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes, un augu valsts līdzekļus. Neaizmirstiet pastāstīt savam ārstam

par ārstēšanos ar Trexan, ja ārstēšanas laikā Jums tiek nozīmētas citas zāles. Īpaši svarīgi pastāstīt ārstam, ja

lietojat:

noteiktus antibiotiskos līdzekļus (piemēram, penicilīni, glikopeptīdi, ciprofloksacīns, cefalotīns,

sulfanilamīdi, trimetoprims/sulfametoksazols, tetraciklīns un hloramfenikols);

vielas, kas var būt kaitīgas nierēm un aknām (piemēram, sulfasalazīns un leflunomīds (zāles, ko lieto

reimatisma ārstēšanai), alkohols);

pretvēža līdzekļus (piemēram, doksorubicīns, cisplatīns, merkaptopurīns);

pretkrampju līdzekļus, piemēram, fenitoīnu vai levetiracetāmu (zāles, ko bieži lieto epilepsijas

ārstēšanai);

zāles, kas saista žultsskābi un var tikt lietotas, lai pazeminātu holesterīna līmeni (holestiramīns);

zāles pret sāpēm un/vai iekaisumu, zināmas kā nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram,

diklofenaks un ibuprofēns, salicilāti, tādi kā acetilsalicilskābe (aspirīns), un pirazoli, tādi kā

metamizols);

omeprazolu vai pantoprazolu (zāles, ko lieto, lai samazinātu kuņģa skābes izdalīšanos);

diurētiskos līdzekļus, triamterēnu (urīndzenošie līdzekļi);

zāles cukura līmeņa asinīs pazemināšanai, piemēram, metformīnu;

probenecīdu (zāles podagras ārstēšanai);

teofilīnu (zāles elpošanas sistēmas slimību ārstēšanai);

ciklosporīnu (viela, kas nomāc vai novērš imūnās sistēmas atbildes reakciju);

barbiturātus (miega zāles);

nomierinošos līdzekļus;

perorālos kontracepcijas līdzekļus;

citas zāles reimatoīdā artrīta vai psoriāzes ārstēšanai, piemēram, azatioprīnu, leflunomīdu,

sulfasalazīnu (zāles, ko lieto ne tikai reimatoīdā artrīta un psoriāzes ārstēšanai, bet arī čūlainā kolīta

ārstēšanai), fenilbutazonu vai amidopirīnu;

retinoīdus (lieto psoriāzes un citu ādas traucējumu ārstēšanai);

pirimetamīnu (lieto malārijas profilaksei un ārstēšanai);

vitamīnus, kas satur folskābi;

jebkuru vakcināciju ar dzīvajām vakcīnām (jāizvairās), piemēram, vakcīnas pret masalām, cūciņām,

gripu vai dzelteno drudzi.

Pastāstiet Jūsu ārstam par Trexan lietošanu nākošā ārsta apmeklējuma reizē.

Trexan kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Jāizvairās no alkohola lietošanas metotreksāta terapijas laikā, kā arī ieteicams atturēties no pārmērīgas

kafijas, kofeīnu saturošu bezalkoholisko dzērienu un melnās tējas lietošanas, jo tas var pastiprināt

blakusparādības vai ietekmēt Trexan efektivitāti. Pārliecinieties, ka ārstēšanas laikā ar Trexan Jūs lietojat

pietiekamu daudzumu šķidruma, jo dehidratācija (ūdens daudzuma samazināšanās organismā) var palielināt

Trexan toksicitāti.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

SASKAŅOTS ZVA 08-08-2019

Grūtniecība

Nelietojiet Trexan grūtniecības laikā vai ja plānojat grūtniecību. Metotreksāts var izraisīt iedzimtus

defektus, kaitēt nedzimušajam bērnam vai izraisīt spontāno abortu. Tas ir saistīts ar galvaskausa, sejas, sirds

un asinsvadu, galvas smadzeņu un ekstremitāšu patoloģijām. Tāpēc ir ļoti svarīgi nedot metotreksātu

grūtniecēm vai sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietēm reproduktīvā vecumā pirms ārstēšanas ir

jāizslēdz grūtniecības iespējamība, izmantojot attiecīgus pasākumus, piemēram, grūtniecības testu. Jums

jāizvairās no grūtniecības iestāšanās metotreksāta lietošanas laikā un vismaz 6 mēnešus pēc ārstēšanas

beigām, visu šo laiku izmantojot iedarbīgus kontracepcijas līdzekļus (skatīt arī apakšpunktu “Brīdinājumi un

piesardzība lietošanā”).

Ja Jums tomēr iestājas grūtniecība ārstēšanas laikā vai Jums ir aizdomas par grūtniecību, pēc iespējas drīzāk

konsultējieties ar ārstu. Jums jāsaņem konsultācija par iespējamu kaitīgu ietekmi uz bērnu ārstēšanas dēļ.

Ja Jūs plānojat grūtniecību, pirms plānotās terapijas uzsākšanas jākonsultējas ar ārstu, kurš var Jūs norīkot

pie speciālista.

Barošana ar krūti

Nebarojiet bērnu ar krūti terapijas laikā, jo metotreksāts izdalās mātes pienā. Ja Jūsu ārsts uzskata, ka bērna

barošanas ar krūti laikā ārstēšana ar metotreksātu ir absolūti nepieciešama, bērna barošana ar krūti ir

jāpārtrauc.

Vīriešu fertilitāte

Pieejamie pierādījumi neliecina par iedzimtu defektu vai spontānā aborta paaugstinātu risku, ja bērna tēvs

lietojis metotreksāta devas, kas mazākas par 30 mg/nedēļā. Taču šādu risku nevar pilnībā izslēgt.

Metotreksāts var būt genotoksisks. Tas nozīmē, ka šīs zāles var izraisīt ģenētiskas mutācijas. Metotreksāts

var ietekmēt spermas veidošanos un potenciāli var izraisīt iedzimtus defektus. Tāpēc Jums jāizvairās kļūt par

bērna tēvu vai spermas donoru metotreksāta lietošanas laikā un vismaz 6 mēnešus pēc ārstēšanas

pārtraukšanas.

Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Jūs varat just nogurumu un reiboni terapijas ar Trexan laikā. Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet

mehānismus, ja Jums ir šādi simptomi.

Trexan satur laktozi

Šīs tabletes satur laktozi. Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles,

konsultējieties ar ārstu.

3.

Kā lietot Trexan

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam

vai farmaceitam.

Reimatoīdā artrīta, psoriāzes vai psoriātiskā artrīta pacientiem jālieto tabletes iekšķīgi vienu reizi

nedēļā, vienā un tajā pašā nedēļas dienā.

Nelietojiet tabletes biežāk, nekā Jūsu ārsts norādījis.

Lietošana katru dienu var izraisīt būtisku toksisku ietekmi, tajā skaitā nāvi.

Lietojiet tableti, atrodoties sēdus vai stāvus stāvoklī un uzdzerot glāzi ūdens.

SASKAŅOTS ZVA 08-08-2019

Ieteicamā deva:

Deva reimatoīdā artrīta, psoriāzes un smaga psoriātiskā artrīta gadījumā:

Lietojiet Trexan tikai vienu reizi nedēļā.

Ieteicamā deva ir 7,5-15 mg, lietojot iekšķīgi vienu reizi nedēļā.

Deva jāpielāgo atkarībā no Jūsu atbildes reakcijas uz ārstēšanu un novērotajām blakusparādībām. Ārsts var

arī dot Jums norādījumus lietot nedēļas devu trīs dalītās devās 24 stundu laikā.

Jāievēro atbilstošas procedūras attiecībā uz drošu rīkošanos ar citotoksiskām zālēm. Ikvienam, kurš rīkojies

ar metotreksātu, pēc devas lietošanas jānomazgā rokas. Rīkojoties ar metotreksāta tabletēm, jālieto

vienreizējās lietošanas cimdi. Grūtnieces un sievietes, kuras plāno grūtniecību vai baro bērnu ar krūti,

nedrīkst rīkoties ar metotreksātu.

Ja esat lietojis Trexan vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis zāles (vai kāds cits ir lietojis) vairāk nekā noteikts, Jums nekavējoties jāsazinās ar ārstu vai

tuvākās slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļu.

Metotreksāta pārdozēšana var izraisīt smagas toksiskās reakcijas, tajā skaitā nāvi. Pārdozēšanas simptomi

var būt zilumi vai asiņošana, neparasts vājums, čūlas mutē, slikta dūša, vemšana, melni vai asiņaini

izkārnījumi, asiņu atkrēpošana vai vemšana ar kafijas biezumiem līdzīgām atvemtām masām, samazināta

urinēšana. Skatīt arī 4. punktu.

Dodoties pie ārsta vai uz slimnīcu, paņemiet līdzi zāļu iepakojumu.

Ja esat aizmirsis lietot Trexan

Lietojiet aizmirsto devu pēc iespējas ātrāk, tiklīdz atcerējāties, un ja nav pagājušas vairāk nekā divas dienas.

Ja esat nokavējis devas lietošanu vairāk nekā divas dienas, konsultējieties ar savu ārstu. Nelietojiet dubultu

devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Pirms brīvdienām vai ceļojuma pārliecinieties, vai Jūsu rīcībā ir pietiekami daudz zāļu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Parasti

metotreksāta blakusparādību sastopamības biežums un smaguma pakāpe ir saistīti ar devu un lietošanas

biežumu. Vairums blakusparādību ir atgriezeniskas, ja tās tiek savlaicīgi konstatētas.

Smagas blakusparādības

Nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu, ja Jums rodas kāds no

šādiem simptomiem:

klepus ar biezām gļotām, apgrūtināta elpošana, drudzis vai elpas trūkums. Jums var būt pneimonīts,

plaušu fibroze vai pneimonija. (Retāk: var skart līdz pat 1 no 100 cilvēkiem);

asiņu spļaušana vai atklepošana;

spiediena sajūta krūšu kurvī, apgrūtināta elpošana, sejas, rīkles vai roku pietūkums, reiboņa vai

ģīboņa sajūta. Tās var būt smagas alerģiskas reakcijas pazīmes. (Retāk: var skart līdz pat 1 no

100 cilvēkiem);

smagas ādas reakcijas, tajā skaitā lobīšanās un čūlu veidošanās uz ādas, mutē, acīs un uz

dzimumorgāniem, kā arī daudzi ar strutām pildīti plankumi kopā ar drudzi. Jums var būt Stīvensa-

Džonsona sindroms vai toksiskā epidermas nekrolīze. (Retāk: var skart līdz pat 1 no 100 cilvēkiem);

drudzis un Jūsu vispārējā stāvokļa pasliktināšanās, vai drudzis kopā ar lokālu infekciju, piemēram,

rīkles vai mutes dobuma. Jums var būt pazemināts balto asins šūnu skaits (iespējams kaulu smadzeņu

SASKAŅOTS ZVA 08-08-2019

darbības nomākuma dēļ), un Jūsu spēja pretoties infekcijām var būt samazināta. (Retāk: var skart līdz

pat 1 no 100 cilvēkiem);

ēstgribas zudums, slikta dūša, niezoša āda, ādas vai acu dzelte, drudzis, uzpūties un jutīgs vēders.

Jums var būt aknu iekaisums vai bojājums. (Reti: var skart līdz pat 1 no 1000 cilvēkiem);

asiņu vemšana, melni, darvai līdzīgi izkārnījumi un sāpes vēderā. Jums var būt kuņģa čūla vai

asiņošana. (Reti: var skart līdz pat 1 no 1000 cilvēkiem);

krampjveida sāpes, stipras sāpes vai pietūkums kājā, apsārtums, elpas trūkums, sāpes krūtīs vai

pēkšņs kolapss. Jums var būt asins trombs. (Reti: var skart līdz pat 1 no 1000 cilvēkiem);

asinis urīnā (Ļoti reti: var skart līdz pat 1 no 10 000 cilvēkiem), sāpīga vai apgrūtināta urinēšana

(Retāk: var skart līdz pat 1 no 100 cilvēkiem), samazināta urīna veidošana vai tās trūkums (Reti: var

skart līdz pat 1 no 1000 cilvēkiem). Jums var būt nieru bojājums. (Retāk: var skart līdz pat 1 no

100 cilvēkiem);

paaugstināta temperatūra, salšanas sajūta un drebuļi, ātra sirdsdarbība, paātrināta elpošana, apjukums

vai reibonis. Jums var būt infekcijas rezultātā radusies sepse. (Reti: var skart līdz pat 1 no

1000 cilvēkiem);

grūtības runāt vai sazināties. (Ļoti reti: var skart līdz pat 1 no 10 000 cilvēkiem);

krampji (Ļoti reti: var skart līdz pat 1 no 10 000 cilvēkiem) vai noteikti smadzeņu darbības

traucējumi (encefalopātija/leikoencefalopātija) (Nav zināmi: biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem

datiem).

Citas blakusparādības

Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

Rīkles iekaisums vai mutes un lūpu sāpīgums, dispepsija, ēstgribas zudums, slikta dūša, vemšana, sāpes

vēderā, aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās.

Biežas blakusparādības (var skart līdz pat 1 no 10 cilvēkiem):

Infekcijas, caureja, izsīkums, nogurums, galvassāpes, reibonis, miegainība, eksantēma, izsitumi vai lieli,

sarkani plankumi uz ādas, matu izkrišana, čūlas mutes dobumā.

Retākas blakusparādības (var skart līdz pat 1 no 100 cilvēkiem):

Vertigo, samazināta asins recēšana, izmaiņas Jūsu asins šūnu skaitā, anēmija, albumīna līmeņa

pazemināšanās serumā, taukainā hepatoze, nieze, herpēm līdzīgi ādas izsitumi, pastiprināta ādas

pigmentācija, osteoporoze, sāpes locītavās vai muskuļos, lokālu audu sabiezējumu parādīšanās, urīnpūšļa

čūlas, maksts iekaisums un čūlas makstī, limfmezglu pietūkums (var liecināt par limfātiskās sistēmas

[limfomas] vēzi), salšanas sajūta.

Retas blakusparādības (var skart līdz pat 1 no 1000 cilvēkiem):

Asinsrades traucējumi, ko raksturo ļoti lielu sarkano asins šūnu parādīšanās (megaloblastiska anēmija),

depresija, apmulsums, garastāvokļa svārstības, kustību lēnīgums, kas var ietekmēt tikai ķermeņa kreiso vai

labo pusi, cukura diabēts, pazemināts asinsspiediens, sirds somiņas iekaisums, šķidruma uzkrāšanās sirds

somiņā, elpas trūkums, elpošanas apstāšanās, smaganu iekaisums, tievo zarnu iekaisums, asiņaini

izkārnījumi, rīkles iekaisums, pinnes, ādas bālums, niezoši izsitumi ar pacēlumu, paaugstināta jutība pret

gaismu, dedzinoša sajūta uz ādas psoriātisko bojājumu apvidū, čūlas uz ādas, jostas roze vai sāpīgi ādas

izsitumi, naga atdalīšanās, aptumšoti plankumi uz nagiem, sarkani vai violeti plankumi asinsvadu

asiņošanas/alerģiska iekaisuma dēļ, ādas bojājumi pēc staru terapijas, kas līdzinās saules apdegumiem vai

dermatītam, kaulu (slodzes) lūzumi, patoloģisks elektrolītu līmenis asinīs, menstruālā cikla traucējumi,

grūtības sasniegt erekciju, samazināta dzimumtieksme, fizisks nespēks, drudzis, palēnināta brūču dzīšana.

Ļoti retas blakusparādības (var skart līdz pat 1 no 10 000 cilvēkiem):

Smagi kaulu smadzeņu traucējumi, paaugstināta uzņēmība pret infekcijām, limfoproliferatīvi traucējumi

(pārmērīgs balto asins šūnu pieaugums, bezmiegs, psihozes, pazemināts antivielu līmenis, aizkaitināmība,

enerģijas trūkums, viegli pārejoši intelektuālās darbības traucējumi (“prāta apmiglojums”), neparastas

sajūtas galvā, smadzeņu pietūkums, džinkstēšana ausīs, sāpes, muskuļu vājums, tirpšanas un durstīšanas

sajūta, garšas sajūtas izmaiņas (metāliska garša), smadzeņu apvalka iekaisums, paralīze, neskaidra redze, acs

infekcija, gļotādas iekaisums ap plaušām, šķidruma uzkrāšanās ap plaušām, aknu mazspēja, asinsvadu

SASKAŅOTS ZVA 08-08-2019

iekaisums, hroniska obstruktīva plaušu slimība, sauss klepus, asiņu vemšana, augoņi, asiņošana kā zilumi

vai sīki asinsvadi uz ādas virsmas, sviedru dziedzeru iekaisums, nagu infekcijas, auglības problēmas, mazs

spermatozoīdu skaits, neauglība, asiņošana un izdalījumi no maksts, krūts audu palielināšanās vīriešiem.

Ziņots arī par šādām blakusparādībām, bet to sastopamības biežums nav zināms:

Patoloģiski zems asins šūnu skaits, sepse, kā rezultātā iestājas nāve, neaktīvu hronisku infekciju

aktivizēšanās, redzes traucējumi, acs tīklenes bojājums, resnās zarnas paplašināšanās, kas saistīta ar

iekaisumu/infekciju, pankreatīts, žokļa kaulu bojājumi (pakārtoti pārmērīgam balto asins šūnu

pieaugumam), patoloģiskas izmaiņas smadzeņu baltajā vielā (leikoencefalopātija), asiņošana no deguna,

astma, olbaltumvielas urīnā, spontānais aborts, augļa bojājumi, paaugstināts toksisko reakciju risks staru

terapijas laikā, palielināts balto asins šūnu skaits, plaušu audu iekaisums, asiņošana no plaušām. Zvīņaini,

sarkani plankumi uz ādas, kas saistīti ar psoriāzi, var pasliktināties, ja tie tiek pakļauti ultravioletās gaismas,

piemēram, saules, iedarbībai, un lietojot Trexan.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši

Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Trexan

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā, vēlams slēgtā skapī. Nejauša norīšana bērnam

var būt nāvējoša.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz tablešu trauciņa/blistera un ārējās kastītes un

etiķetes pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt tablešu trauciņu/blisteri ārējā kastītē, lai pasargātu no gaismas.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām attiecībā uz citotoksiskām

zālēm.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs

nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Trexan satur

Aktīvā viela ir metotreksāts, viena tablete satur 2,5 mg metotreksāta.

Citas sastāvdaļas ir: laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, preželatinizēta kartupeļu ciete,

polisorbāts 80, mikrokristāliskā celuloze un magnija stearāts.

Trexan ārējais izskats un iepakojums

Dzeltena, apaļa, izliekta tablete ar vienā pusē iegravētu "M 2,5", 6 mm diametrā.

Trexan tabletes pieejamas ABPE trauciņos ar 12, 16, 24, 28, 30 vai 100 tabletēm.

Trexan tabletes pieejamas blisteru iepakojumos, kas satur 24 vai 100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

SASKAŅOTS ZVA 08-08-2019

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Orion Corporation

Orionintie 1

FI-02200 Espoo

Somija

Ražotājs

Orion Corporation, Orion Pharma

Orionintie 1

FI-02200 Espoo

Somija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Čehija

Latvija

Slovākija

Trexan

Zviedrija

Lietuva

Methotrexate Orion

Īrija

Lielbritānija

Francija

Methotrexate

Imeth

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Trexan 2,5 mg tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena tablete satur 2,5 mg metotreksāta (methotrexatum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: 39,9 mg laktozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

Dzeltena, apaļa, izliekta, neapvalkota tablete ar vienā pusē iegravētu "M 2,5", 6 mm diametrā.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Aktīvs reimatoīdais artrīts pieaugušajiem.

Smaga, grūti ārstējama un invaliditāti izraisoša psoriāze, kas pienācīgi nereaģē uz citiem

ārstēšanas veidiem, piemēram, fototerapiju, PUVA un retinoīdiem, kā arī smags psoriātisks

artrīts pieaugušajiem.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Reimatoīdais artrīts un psoriāze

Svarīgs brīdinājums par Trexan (metotreksāta) devām

Ārstējot reimatiskās slimības, psoriāzi vai psoriātisko artrītu, Trexan (metotreksātu) drīkst

lietot tikai vienu reizi nedēļā. Kļūdainu Trexan (metotreksāta) devu lietošana var izraisīt

nopietnas blakusparādības, arī nāvi. Lūdzu, ļoti uzmanīgi izlasiet šo zāļu apraksta apakšpunktu.

Trexan var nozīmēt tikai ārsti, kuri ir iepazinušies ar zāļu dažādajām īpašībām un to iedarbības veidu.

Trexan lieto vienu reizi nedēļā.

Personai, kura izraksta zāles, receptē jānorāda konkrēta zāļu lietošanas diena.

Devām, kuras nav realizējamas/praktiskas, lietojot šo zāļu stiprumu, ir pieejams cits šo zāļu stiprums.

Reimatoīdais artrīts

Parastā deva ir 7,5-15 mg vienu reizi nedēļā. Plānoto nedēļas devu var lietot kā trīs atsevišķas devas

24 stundu laikā. Lai sasniegtu optimālu klīnisko atbildes reakciju, lietošanas shēmu var pakāpeniski

pielāgot, bet nepārsniedzot kopējo nedēļas devu 20 mg. Pēc tam devu var samazināt līdz mazākajai

iespējamajai efektīvajai devai, kuru daudzos gadījumos sasniedz 6 nedēļu laikā.

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

Psoriāze

Pirms ārstēšanas uzsākšanas ir ieteicams iedot pacientam testa devu 2,5-5 mg, lai izslēgtu neparedzētu

toksisku iedarbību. Ja pēc vienas nedēļas laboratoriskie izmeklējumi ir normas robežās, var uzsākt

ārstēšanu. Parastā deva ir 7,5-15 mg vienu reizi nedēļā. Plānoto nedēļas devu var nozīmēt trīs

atsevišķās devās 24 stundu laikā. Ja nepieciešams, kopējo nedēļas devu var palielināt līdz 25 mg. Pēc

tam devu jāsamazina līdz mazākajai efektīvajai devai atbilstoši terapeitiskai atbildes reakcijai, kura

daudzos gadījumos tiek sasniegta 4-8 nedēļu laikā.

Pacients pilnībā jāinformē par iespējamo risku, un ārstam jāpievērš īpaša uzmanība aknu toksicitātes

rādītājiem, veicot aknu funkcionālos testus pirms ārstēšanas ar metotreksātu uzsākšanas un atkārtojot

tos terapijas laikā ar 2-4 mēnešu intervālu. Terapijas mērķim vajadzētu būt devas samazināšanai līdz

zemākajam iespējamajam līmenim ar ilgāko iespējamo pārtraukuma periodu. Metotreksāta lietošana

var dot iespēju atsākt tradicionālo lokālo terapiju, kas būtu jāveicina.

Lietošana gados vecākiem pacientiem

Gados vecākiem pacientiem metotreksāts jālieto īpaši piesardzīgi, jāapsver devas samazināšana

pavājinātas aknu un nieru darbības dēļ, kā arī ar vecumu saistītu zemo folātu rezervju dēļ.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Metotreksāts ir jālieto īpaši piesardzīgi pacientiem ar pašreiz esošu vai agrāk bijušu aknu slimību,

sevišķi, ja tā saistīta ar alkohola lietošanu (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Lietojot metotreksātu pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, jāievēro piesardzība (skatīt 4.3. un

4.4. apakšpunktu). Deva jāpielāgo sekojoši:

Kreatinīna klīrenss (ml/min)

Deva

≥ 60

100%

30–59

< 30

Trexan nedrīkst lietot

Lietošana pacientiem ar trešo izkliedes vietu (izsvīdumi pleirā, ascīts)

Tā kā metotreksāta eliminācijas pusperiods pacientiem, kuriem ir trešā izkliedes vieta, var būt līdz pat

četrām reizēm ilgāks nekā parasti, iespējams, jāsamazina deva vai dažos gadījumos jāpārtrauc

metotreksāta lietošana.

1.1.

Kontrindikācijas

Izteikti aknu darbības traucējumi.

Izteikti nieru darbības traucējumi.

Iepriekš esošas asins diskrāzijas, piemēram, kaulu smadzeņu hipoplāzija, leikopēnija,

trombocitopēnija vai izteikta anēmija.

Alkoholisms.

Smagas akūtas vai hroniskas infekcijas un imūndeficīta sindroms.

Stomatīts, mutes dobuma čūlas un zināma aktīva kuņģa-zarnu trakta čūlas slimība.

Grūtniecība un barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Paaugstināta jutība pret metotreksātu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Terapijas ar metotreksāta laikā nedrīkst veikt vakcināciju ar dzīvu vīrusu vakcīnām.

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Devas reimatoīdā artrīta, psoriāzes un psoriātiskā artrīta ārstēšanai:

Personai, kura izraksta zāles, receptē jānorāda konkrēta zāļu lietošanas diena.

Personai, kura izraksta zāles, jānodrošina, lai pacienti saprastu, ka Trexan (metotreksāts) jālieto tikai

vienu reizi nedēļā.

Pacienti jābūt informētiem, ka ir svarīgi lietot zāles tikai vienu reizi nedēļā.

Brīdinājumi

Metotreksāts jālieto tikai antimetabolītu ķīmijterapijā pieredzējuša ārstu uzraudzībā.

Pacienti ārstēšanas laikā atbilstoši jānovēro, lai iespējamās toksiskās iedarbības pazīmes vai

blakusparādības atklātu un novērtētu pēc iespējas ātrāk.

Tā kā iespējamas smagas vai pat letālas toksiskas reakcijas, ārstējošam ārstam ir intensīvi jāinformē

pacienti par attiecīgajiem riskiem (tai skaitā agrīnas toksicitātes pazīmēm un simptomiem) un

ieteicamajiem drošības pasākumiem. Pacienti jābrīdina, ka viņiem nekavējoties jāinformē ārsts, ja

rodas jebkādi pārdozēšanas simptomi, un ka pārdozēšanas simptomi ir jākontrolē (tostarp, veicot

regulāras laboratorijas analīzes).

Devas, kas pārsniedz 20 mg nedēļā, var būt saistītas ar būtisku toksicitātes palielināšanos, īpaši kaulu

smadzeņu nomākumu.

Tā kā pacientiem ar nieru darbības traucējumiem metotreksāta ekskrēcija ir kavēta, viņi ir jāārstē īpaši

piesardzīgi un tikai ar nelielām metotreksāta devām (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Pacientiem ar smagu aknu slimību metotreksāts jālieto, ja to vispār lieto, tikai ievērojot īpašu

piesardzību, jo īpaši, ja slimība saistīta ar alkohola lietošanu (skatīt 4.2. un 4.3. apakšpunktu).

Hepatotoksisko vai hematotoksisko slimību modificējošo antireimatisko līdzekļu (DMARDs, disease-

modifying antirheumatic drug), piemēram, leflunomīda, vienlaicīga lietošana nav ieteicama.

Var rasties akūts vai hronisks intersticiāls pneimonīts, kas bieži saistīts ar asins eozinofīliju, un ir

ziņots par nāves gadījumiem. Tipiskie simptomi ir aizdusa, klepus (sevišķi sauss, neproduktīvs

klepus), sāpes krūškurvī un drudzis, kurus šiem pacientiem jākontrolē katrā novērošanas vizītē.

Pacienti jāinformē par pneimonīta risku un jāiesaka nekavējoties sazināties ar ārstu, tiklīdz parādās

pastāvīgs klepus vai aizdusa. Pacientiem ar plaušu simptomiem metotreksāta lietošana jāatceļ un

jāuzsāk rūpīga izmeklēšana (tajā skaitā krūškurvja rentgenogramma), lai izslēgtu infekciju un

audzējus. Ja ir aizdomas par metotreksāta izraisītu plaušu slimību, jāuzsāk ārstēšana ar

kortikosteroīdiem un ārstēšanu ar metotreksātu nedrīkst atsākt.

Metotreksāta izraisītās plaušu slimības, piemēram, pneimonīts, var rasties akūti jebkurā ārstēšanas

brīdī, tās ne vienmēr bija pilnībā atgriezeniskas un par tām ziņots, lietojot jebkuru devu (ieskaitot

mazo devu 7,5 mg/nedēļā).

Turklāt ir ziņots par plaušu alveolu asiņošanu, lietojot metotreksātu reimatoloģisku un saistītu

indikāciju gadījumā. Asiņošana var būt saistīta arī ar vaskulītu un citām blakusslimībām. Ja ir

aizdomas par plaušu alveolu asiņošanu, jāapsver tūlītēja izmeklēšana, lai apstiprinātu diagnozi.

Lietojot metotreksātu psoriāzes ārstēšanai, ir ziņots par nāves gadījumiem.

Ārstējot psoriāzi, metotreksātu jāizmanto tikai pacientiem ar smagu, grūti ārstējamu un invaliditāti

izraisošu psoriāzi, kas nepietiekami reaģē uz citām terapijas metodēm, bet tikai tad, ja diagnoze ir

pierādīta biopsijā, un/vai pēc atbilstošas dermatoloģiskas konsultācijas.

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

Pilna asins aina rūpīgi jākontrolē pirms, pēc un terapijas laikā. Ja rodas klīniski nozīmīga leikocītu vai

trombocītu skaita samazināšanās, metotreksāta lietošana jāpārtrauc nekavējoties. Pacientiem jālūdz

ziņot par visiem simptomiem vai pazīmēm, kas varētu liecināt par infekciju.

Metotreksāts var būt hepatotoksisks, sevišķi lietojot lielās devās vai ilgstoši. Ziņots par aknu atrofiju,

nekrozi, cirozi, taukaino distrofiju un periportālo fibrozi. Tā kā izmaiņas var rasties bez iepriekšējām

kuņģa-zarnu trakta vai hematoloģiskās toksicitātes pazīmēm, tad pirms ārstēšanas uzsākšanas obligāti

jāveic aknu funkcionālie testi, un tie regulāri jākontrolē visu terapijas laiku.

Aknu funkcionālie testi: īpaša uzmanība jāpievērš aknu toksicitātes izpausmēm. Ārstēšanu nedrīkst

uzsākt vai tā ir jāpārtrauc, ja kāds no aknu funkcionālo testu vai aknu biopsijas rezultātiem ir izmainīti

vai izmaiņas rodas terapijas laikā. Rādītāji parasti normalizējas 2 nedēļu laikā, pēc tam pēc ārsta

ieskatiem terapiju var atsākt.

Aknu enzīmu pārbaude serumā: par transamināžu līmeņa paaugstināšanos divas vai trīs reizes virs

normas augšējās robežas ziņots 13-20% pacientu. Aknu enzīmu līmeņa pastāvīgas paaugstināšanās

gadījumā jāapsver devas samazināšana vai terapijas pārtraukšana.

Sakarā ar iespējamu toksisku ietekmi uz aknām, ārstēšanas ar metotreksātu laikā papildus nedrīkst

lietot hepatotoksiskas zāles, ja vien tās nav obligāti nepieciešamas, un jāizvairās no alkohola lietošanas

vai ievērojami jāsamazina tā patēriņš (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientiem vienlaicīgi lietojot citas

hepatotoksiskas zāles (piemēram, leflunomīdu), rūpīgi jākontrolē aknu enzīmu līmenis. To pašu jāņem

vērā, vienlaicīgi lietojot hematotoksiskas zāles (piemēram, leflunomīdu). Nepieciešami turpmākie

pētījumi, lai noteiktu, vai ar aknu funkcionālajiem sērijveida testiem vai III tipa kolagēna propeptīdu

var pietiekami labi atklāt hepatotoksicitāti.

Pierādījumu, kas pamatotu aknu biopsijas veikšanu aknu toksicitātes kontrolei reimatoloģisko

indikāciju gadījumos, nav. Informācija par aknu biopsiju nepieciešamību pirms terapijas un tās laikā

psoriāzes pacientiem ir pretrunīga. Nepieciešamība veikt aknu biopsiju katrā gadījumā jāizvērtē

atsevišķi, ņemot vērā arī nacionālās rekomendācijas. Izvērtēšanā jānošķir pacienti bez riska faktoriem

un ar riska faktoriem, piemēram, pārmērīga alkohola lietošana anamnēzē, pastāvīga aknu enzīmu

līmeņa paaugstināšanās, aknu slimība anamnēzē, iedzimtas aknu slimība, cukura diabēts, aptaukošanās

un ievērojama iepriekšēja hepatotoksisko zāļu vai ķīmisko vielu iedarbība, kā arī ilgstoša metotreksāta

terapija vai kopējā kumulatīvā 1,5 g deva vai vairāk.

Nieru darbība rūpīgi jākontrolē pirms terapijas, tās laikā un pēc tās pabeigšanas, izmantojot nieru

funkcionālos testus un urīna analīzes. Ja kreatinīna līmenis serumā ir paaugstināts, deva ir jāsamazina.

Tā kā metotreksāts galvenokārt izdalās caur nierēm, nieru darbības traucējumu gadījumā var būt

paaugstināta koncentrācija, kas var izraisīt smagas nevēlamas blakusparādības. Ja iespējami nieru

darbības traucējumi (piemēram, gados vecākiem pacientiem), kontrole jāveic biežāk. Tas īpaši attiecas

uz gadījumiem, kad vienlaicīgi lieto zāles, kas ietekmē metotreksāta izdalīšanos, izraisa nieru

bojājumu (piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi) vai var izraisīt asinsrades traucējumus.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav ieteicama metotreksāta un nesteroīdo pretiekaisuma

līdzekļu vienlaicīga lietošana. Dehidratācija arī var pastiprināt metotreksāta toksicitāti.

Caureja un čūlainais stomatīts ir bieži sastopama toksiska iedarbība, kuras dēļ nepieciešama terapijas

pārtraukšana, pretējā gadījumā var attīstīties hemorāģisks enterīts, un zarnu perforācijas rezultātā

iestāties nāve. Ja novēro vemšanu ar asins piejaukumu, melnus izkārnījumus vai asinis izkārnījumos,

terapija ir jāpārtrauc.

Turklāt citi stāvokļi, kas izraisa dehidratāciju, piemēram, vemšana, caureja vai stomatīts, var

pastiprināt metotreksāta toksicitāti, jo paaugstinās aktīvās vielas līmenis. Šādos gadījumos

metotreksāta lietošana jāpārtrauc, līdz simptomi izzūd. Ir svarīgi noteikt jebkādu aktīvās vielas līmeņa

paaugstināšanos 48 stundu laikā pēc terapijas uzsākšanas, jo pretējā gadījumā var rasties

neatgriezeniska toksicitāte.

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

Metotreksātam piemīt imūnsupresīva iedarbība, tādēļ imunoloģiskā atbildes reakcija uz vienlaicīgi

ievadītām vakcīnām var būt samazināta. Terapijas laikā jāizvairās no vakcinācijas ar dzīvu vīrusu

vakcīnām.

Metotreksāta imūnsupresīvo ietekmi jāņem vērā, ja pacienta imūnā atbildes reakcija ir būtiska. Īpaša

uzmanība jāpievērš latentām hroniskām infekcijām (piemēram, herpes zoster, tuberkuloze, hepatīts B

vai C) sakarā ar to iespējamo aktivizēšanos.

Pirms metotreksāta terapijas uzsākšanas ieteicama krūšu kurvja rentgenoloģiskā izmeklēšana.

Pleiras eksudāts un ascīts jādrenē pirms metotreksāta terapijas uzsākšanas.

Lietojot metotreksātu (parasti lielās devās) kopā ar dažiem nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem

(NSPL), ziņots par smagām nevēlamām blakusparādībām, tai skaitā nāvi.

Reimatoīdā artrīta ārstēšanā var turpināt lietot acetilsalicilskābi un nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus

(NSPL), kā arī mazas steroīdu devas. Jāņem vērā, ka vienlaicīga metotreksāta un NSPL lietošana ir

saistīta ar paaugstinātu toksicitātes risku. Steroīdu devu var pakāpeniski samazināt pacientiem ar

klīnisku atbildes reakciju uz terapiju ar metotreksātu.

Metotreksāta mijiedarbība ar citiem pretreimatisma līdzekļiem, piemēram, zelta preparātiem,

penicilamīnu, hidroksihlorokvīnu, sulfasalazīnu vai citiem citotoksiskiem līdzekļiem nav plaši pētīta,

un vienlaicīga lietošana var būt saistīta ar palielinātu nevēlamo blakusparādību biežumu.

Ziņots, ka folātu antagonistu, piemēram, trimetoprima/sulfametoksozola vienlaicīga lietošana retos

gadījumos var izraisīt megaloblastisku pancitopēniju.

Akūtas metotreksāta toksicitātes gadījumos pacientiem var būt nepieciešams nozīmēt folskābi.

Pacientiem ar reimatoīdo artrītu vai psoriāzi folskābes vai folīnskābes papildu lietošana var samazināt

metotreksāta toksicitāti – kuņģa un zarnu trakta simptomus, stomatītu, alopēciju un aknu enzīmu

līmeņa paaugstināšanos.

Pirms folskābi saturošo līdzekļu lietošanas uzsākšanas ieteicams pārbaudīt B

vitamīna līmeni, jo

folskābe var maskēt B

vitamīna deficītu, jo īpaši pieaugušajiem pēc 50 gadu vecuma.

Tā kā encefalopātijas/leikoencefalopātijas gadījumi novēroti ar metotreksātu ārstētiem vēža

pacientiem, šādu iespēju nevar izslēgt arī attiecībā uz pacientiem ar neonkoloģiskām indikācijām.

Fertilitāte un reprodukcija

Fertilitāte

Ziņots, ka metotreksāts ārstēšanas laikā vai īsā periodā pēc ārstēšanas pārtraukšanas cilvēkiem izraisa

oligospermiju, menstruālā cikla traucējumus un amenoreju, kā arī samazina fertilitāti, ietekmējot

spermatoģenēzi un ovoģenēzi šo zāļu lietošanas laikā. Šķiet, ka pēc terapijas pārtraukšanas šī ietekme

ir atgriezeniska.

Teratogenitāte – risks reproduktīvajai sistēmai

Metotreksāts cilvēkiem izraisa embriotoksicitāti, abortu un augļa anomālijas. Tāpēc ar reproduktīvā

vecuma pacientēm ir jāpārrunā iespējamā ietekme uz reprodukciju, kā arī spontānā aborta un iedzimtu

defektu risks (skatīt 4.6. apakšpunktu). Pirms Trexan lietošanas ir jāpārliecinās, ka pacientei nav

iestājusies grūtniecība. Sievietēm reproduktīvā vecumā ārstēšanas laikā un vismaz sešus mēnešus pēc

tam ir jālieto efektīva kontracepcijas metode.

Kontracepcijas ieteikumus vīriešiem skatīt 4.6. apakšpunktā.

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

Piesardzība lietošanā

Pirms metotreksāta terapijas uzsākšanas vai atsākšanas pēc pārtraukuma jānovērtē nieru, aknu darbība

un kaulu smadzeņu funkcija, vadoties pēc anamnēzes, fizikālās izmeklēšanas un laboratorijas testiem.

Sakarā ar eliminācijas pusperioda pagarināšanos metotreksāta sistēmiskā toksicitāte var pastiprināties

arī pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ascītu, vai cita veida izsvīdumu.

Pacientiem, kuri saņem mazas metotreksāta devas, var attīstīties ļaundabīgas limfomas, šādā gadījumā

terapija jāpārtrauc. Ja nenovēro limfomas spontānas regresijas pazīmes, nepieciešams uzsākt

citotoksisku terapiju.

Pacienti, kas saņem terapiju, atbilstoši jāuzrauga, lai konstatētu un bez kavēšanās novērtētu iespējamās

toksiskās iedarbības pazīmes, simptomus vai nevēlamās blakusparādības. Iepriekšēja ārstēšana un

periodiska hematoloģisko rādītāju izvērtēšana ir būtiska drošai metotreksāta lietošanai ķīmijterapijā, jo

metotreksāts bieži nomāc asinsrades sistēmu. Nomākums var rasties bez brīdinājuma pazīmēm,

pacientam lietojot šķietami drošu devu, un jebkāda izteikta asins šūnu skaita samazināšanās norāda uz

tūlītēju zāļu pārtraukšanas un atbilstošas terapijas nepieciešamību.

Kopumā pacientiem, kuriem izvēlēta metotreksāta terapija, kā daļu no nepieciešamā klīniskā

novērtējuma un kontroles pasākumiem ieteicams veikt šādus laboratoriskos testus: pilna asins aina,

hematokrīts, urīna analīze, nieru funkcionālie testi, aknu funkcionālie testi un krūškurvja

rentgenogramma.

Mērķis ir konstatēt jebkādus esošus orgānu darbības vai sistēmas traucējumus. Pārbaudes jāveic pirms

terapijas, attiecīgos laika posmos terapijas laikā un pēc terapijas beigām.

Metotreksāts pēc uzsūkšanās daļēji saistās ar albumīniem serumā, un toksicitāte var palielināties, jo

noteiktas zāles, piemēram, salicilāti, sulfanilamīdi, fenitoīns un daži antibiotiskie līdzekļi, piemēram,

tetraciklīns, hloramfenikols un paraaminobenzoiskābe, aizstāj metotreksātu saistīšanās vietās. Šīs

zāles, īpaši salicilātus un sulfanilamīdus, vai antibiotiskos, hipoglikēmiskos vai diurētiskos līdzekļus

nedrīkst lietot vienlaicīgi, kamēr nav noskaidrots šo datu nozīmīgums.

Vitamīnu preparāti, kas satur folskābi vai tās atvasinājumus, var ietekmēt atbildes reakciju uz

metotreksātu.

Metotreksāts īpaši piesardzīgi jālieto infekcijas, peptiskās čūlas, čūlainā kolīta, astēnijas gadījumos

(patreiz/anamnēzē) un gados vecākiem pacientiem. Lietošana pacientiem ar aktīvu kuņģa-zarnu trakta

čūlu slimību ir kontrindicēta. Ja terapijas laikā rodas izteikta leikopēnija, var parādīties bakteriāla

infekcija vai pastāvēt tās draudi. Parasti indicēta zāļu pārtraukšana un atbilstoša antibiotisko līdzekļu

terapija. Smaga kaula smadzeņu nomākuma gadījumā nepieciešama asins vai trombocītu masas

pārliešana.

Starojuma izraisīts dermatīts un saules apdegumi var atkal parādīties metotreksāta terapijas laikā

(atcelšanas reakcija). Psoriātiski bojājumi var pastiprināties UV apstarošanas laikā un vienlaicīgi

lietojot metotreksātu.

Pēc vienas vai vairākām metotreksāta devām novērotas smagas, reizēm letālas dermatoloģiskas

reakcijas, tostarp, toksiska epidermas nekrolīze (Laiela sindroms) vai Stīvensa-Džonsona sindroms.

Tabletes satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību,

Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Pēc uzsūkšanās metotreksāts daļēji saistās ar albumīniem serumā. Dažas zāles (piemēram, salicilāti,

sulfonamīdi, fenilbutazons, fenitoīns, barbiturāti, trankvilizatori, iekšķīgi lietojami kontracepcijas

līdzekļi, amidopirīna atvasinājumi, p-aminobenzoskābe, tiazīda grupas diurētiskie līdzekļi, iekšķīgi

lietojami hipoglikēmiskie līdzekļi un doksorubicīns) šo saistīšanos mazina. Šādos gadījumos, lietojot

vienlaicīgi, metotreksāta toksicitāte var palielināties. Tā kā probenecīds un vājās organiskās skābes,

piemēram, "cilpas diurētiskie līdzekļi", kā arī pirazoli, samazina tubulāro sekrēciju, lietojot

metotreksātu vienlaicīgi ar šīm zālēm, jāievēro īpaši liela piesardzība.

Tādi iekšķīgi lietojamie antibiotiskie līdzekļi kā tetraciklīns, hloramfenikols un neabsorbējamie plaša

spektra antibiotiskie līdzekļi var samazināt metotreksāta uzsūkšanos zarnās vai traucēt enterohepātisko

cirkulāciju, nomācot zarnu mikrofloru vai kavējot metotreksāta metabolismu ar baktēriju palīdzību.

No metotreksāta vienlaicīgas lietošanas ar potenciālām nefrotoksiskām, hematotoksiskām un

hepatotoksiskām vielām (piemēram, sulfasalazīnu, leflunomīdu un alkoholu) ir jāizvairās. Īpaša

uzmanība jāpievērš, novērojot pacientus, kas saņem metotreksāta terapiju kombinācijā ar azatioprīnu

vai retinoīdiem.

Metotreksāts kombinācijā ar leflunomīdu var paaugstināt pancitopēnijas risku.

Antibiotikas, piemēram, penicilīni, glikopeptīdi, sulfonamīdi, ciprofloksacīns un cefalotīns, var

atsevišķos gadījumos samazināt metotreksāta nieru klīrensu tā, ka var paaugstināties metotreksāta

koncentrācija serumā un vienlaicīgi rasties hematoloģiska un kuņģa un zarnu trakta toksicitāte.

NSPL nedrīkst nozīmēt pirms vai vienlaicīgi ar lielām metotreksāta devām. Ir ziņots, ka vienlaicīga

dažu NSPL un lielu metotreksāta devu lietošana paaugstina un paildzina metotreksāta koncentrāciju

serumā, un palielina kuņģa-zarnu trakta un hematoloģisko toksicitāti. Lietojot mazākas metotreksāta

devas dzīvniekiem konstatēts, ka šīs zāles samazina metotreksāta sekrēciju nieru kanāliņos un

iespējams palielina tā toksicitāti. Papildus metotreksātam pacienti ar reimatoīdo artrītu parasti ārstēti

ar NSPL bez problēmām. Jāatzīmē, ka metotreksāta devas, ko lieto reimatoīdā artrīta ārstēšanai

(7,5-15 mg/nedēļā) ir mazliet mazākas nekā devas, ko lieto psoriāzes ārstēšanā, un ka lielākas devas

var izraisīt neparedzētu toksicitāti.

Vitamīnu preparāti un citi produkti, kas satur folskābi vai tās atvasinājumus, var samazināt

metotreksāta efektivitāti.

Ārstējot (iepriekš) ar zālēm, kas var izraisīt nevēlamu ietekmi uz kaulu smadzenēm (piemēram,

sulfonamīdi, trimetoprims-sulfametoksazols, hloramfenikols, pirimetamīns), jāņem vērā iespējamie

asinsrades traucējumi.

Vienlaicīga folātu deficītu izraisošo zāļu lietošana (piemēram, sulfonamīdi,

trimetoprims-sulfametoksazols) var paaugstināt metotreksāta toksicitāti. Tāpēc folskābes deficīta

gadījumā jāievēro īpaša piesardzība.

Par kaulu smadzeņu nomākumu un samazinātu folātu koncentrāciju ziņots gadījumos, kad vienlaicīgi

lietots metotreksāts un triamterēns.

Hematotoksisku līdzekļu (piemēram, metamizola) papildu nozīmēšana paaugstina metotreksāta smagu

hematotoksisku blakusparādību varbūtību.

Ir pierādīts, ka metotreksāta un omeprazola vienlaicīga lietošana paildzina metotreksāta elimināciju

caur nierēm. Lietošana kopā ar protonu sūkņu inhibitoriem, piemēram, omeprazolu vai pantoprazolu,

var izraisīt mijiedarbību. Kombinējot ar pantoprazolu, vienā gadījumā ir ziņots par metabolīta

7-hidroksimetotreksāta izdalīšanās caur nierēm nomākumu, ko pavadīja mialģija un drebuļi.

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

Metotreksāts var samazināt teofilīna klīrensu, jākontrolē teofilīna līmenis, ja to lieto vienlaicīgi ar

metotreksātu. Metotreksāta terapijas laikā jāizvairās no pārmērīgas kofeīnu vai teofilīnu saturošu

dzērienu (kafija, kofeīnu saturoši bezalkoholiskie dzērieni, melnā tēja) lietošanas, jo metotreksāta

efektivitāte var būt samazināta iespējamas metotreksāta un metilksantīna mijiedarbības dēļ pie

adenozīna receptoriem.

Jāņem vērā farmakokinētiskā mijiedarbība starp metotreksātu, pretkrampju līdzekļiem (pazemināts

metotreksāta līmenis asinīs) un 5-fluorouracilu (palielināts 5-fluorouracila t

Ziņots, ka vienlaicīga levetiracetāma un metotreksāta lietošana samazina metotreksāta klīrensu, kā

rezultātā palielinās/paildzinās metotreksāta koncentrācija asinīs potenciāli toksiskā līmenī. Pacientiem,

kuri tiek ārstēti vienlaicīgi ar abām šīm zālēm, rūpīgi jāuzrauga metotreksāta un levetiracetāma līmenis

asinīs.

Slāpekļa oksidula lietošana pastiprina metotreksāta ietekmi uz folātiem, izraisot paaugstinātu

toksicitāti, piemēram, smagu, neprognozējamu mielosupresiju un stomatītu. Lai gan šo ietekmi var

mazināt, ievadot kalcija folinātu, jāizvairās no vienlaicīgas šo zāļu lietošanas.

Holestiramīns var paaugstināt metotreksāta nerenālo elimināciju, pārtraucot enterohepātisko

cirkulāciju.

Metotreksāta klīrensa samazināšanās ir jāņem vērā, kombinējot ar citiem citostatiskiem līdzekļiem.

Staru terapija metotreksāta lietošanas laikā var paaugstināt mīksto audu vai kaulu nekrozes risku.

Metotreksāts paaugstina merkaptopurīna līmeni plazmā. Tāpēc, kombinējot metotreksātu un

merkaptopurīnu, var būt nepieciešama devas pielāgošana.

Tā kā metotreksāts var ietekmēt imūno sistēmu, tas var izraisīt nepareizus vakcinācijas un analīžu

(imunoloģisko procedūru, lai reģistrētu imūno atbildes reakciju) rezultātus. Metotreksāta terapijas

laikā vienlaicīgi nedrīkst veikt vakcināciju ar dzīvām vakcīnām (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Sakarā ar samazinātu fenitoīna uzsūkšanos zarnās, ko rada citotoksiskie līdzekļi, pastāv krampju

paasinājuma risks vai toksicitātes palielināšanās risks, vai arī citotoksisko zāļu efektivitātes zudums

palielinātā fenitoīna metabolisma aknās dēļ.

Ciklosporīns var pastiprināt metotreksāta iedarbību un toksicitāti. Lietojot šo kombināciju, pastāv

izteiktas imūnsupresijas risks ar limfoproliferācijas risku.

Īpaši ortopēdisku operāciju gadījumos, kad infekcijas risks ir augsts, metotreksāta un imūnmodulējošo

zāļu kombinācija jāizmanto ievērojot piesardzību.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā/Kontracepcija sievietēm

Metotreksāta terapijas laikā sievietēm nedrīkst iestāties grūtniecība un ir jālieto efektīva kontracepcijas

metode metotreksāta lietošanas laikā un vismaz 6 mēnešus pēc tam (skatīt 4.4. apakšpunktu). Pirms

terapijas uzsākšanas reproduktīvā vecuma sievietes ir jāinformē par iedzimtu defektu risku saistībā ar

metotreksātu un ir pārliecinoši jāizslēdz grūtniecība, izmantojot attiecīgus pasākumus, piemēram,

grūtniecības testu. Terapijas laikā grūtniecības testi ir jāatkārto tik bieži, cik klīniski nepieciešams

(piemēram, pēc jebkura kontracepcijas līdzekļu lietošanas pārtraukuma). Sievietes reproduktīvā

vecumā ir jāinformē par izsargāšanos no grūtniecības un grūtniecības plānošanu.

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

Kontracepcija vīriešiem

Nav zināms, vai metotreksāts izdalās spermā. Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka metotreksāts ir

genotoksisks, tāpēc nevar pilnībā izslēgt genotoksiskas ietekmes risku uz spermatozoīdiem.

Ierobežotie klīniskie pierādījumi neliecina par iedzimtu defektu vai spontānā aborta paaugstinātu risku

pēc mazu metotreksāta devu iedarbības (mazāk nekā 30 mg/nedēļā) uz vīriešiem. Dati par lielākām

devām nav pietiekami, lai noteiktu iedzimtu defektu vai spontānā aborta risku pēc metotreksāta

lietošanas vīriešiem. Piesardzības nolūkos seksuāli aktīviem pacientiem vai viņu partnerēm ieteicams

lietot efektīvas kontracepcijas metodes ārstēšanas laikā un vismaz 6 mēnešus pēc metotreksāta

lietošanas pārtraukšanas. Vīrieši ārstēšanas laikā un 6 mēnešus pēc metotreksāta lietošanas

pārtraukšanas nedrīkst būt spermas donori.

Grūtniecība

Metotreksāts ir kontrindicēts grūtniecības laikā neonkoloģisku slimību ārstēšanai (skatīt

4.3. apakšpunktu). Ja sievietei metotreksāta lietošanas laikā vai sešu mēnešu laikā pēc tam ir

iestājusies grūtniecība, nepieciešama medicīniska konsultācija par iespējamo ar ārstēšanu saistīto

kaitīgo ietekmi uz bērnu un jāveic ultrasonogrāfijas izmeklējumi, lai pārliecinātos, ka augļa attīstība ir

normāla.

Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīta metotreksāta reproduktīvā toksicitāte, jo īpaši pirmajā

grūtniecības trimestrī (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pierādīts, ka metotreksāts cilvēkiem ir teratogēns;

ziņots, ka tas izraisa augļa nāvi, spontāno abortu un/vai iedzimtas anomālijas (piemēram, sejas un

galvaskausa, sirds – asinsvadu sistēmas, centrālās nervu sistēmas un ekstremitāšu).

Metotreksātam piemīt spēcīga teratogēna ietekme uz cilvēkiem, un tā lietošana grūtniecības laikā

paaugstina spontānā aborta, aizkavētas intrauterīnās augšanas un iedzimtu defektu risku.

Ziņots, ka sievietēm, kuras ārstētas ar mazām metotreksāta devām (mazāk nekā 30 mg/nedēļā),

spontānais aborts iestājās 42,5% gadījumu, salīdzinot ar 22,5% tās pašas slimības pacienšu,

kuras tika ārstētas ar citām zālēm, nevis metotreksātu.

Sievietēm, kuras grūtniecības laikā tika ārstētas ar mazām metotreksāta devām (mazāk nekā

30 mg/nedēļā), 6,6% gadījumu bērns piedzima ar būtiskiem iedzimtiem defektiem, salīdzinot ar

apmēram 4% pacientēm ar tādu pašu slimību, kuras tika ārstētas ar citām zālēm, nevis

metotreksātu.

Nav pieejami pietiekami dati par metotreksāta lietošanu grūtniecības laikā devās, kas pārsniedz 30 mg/

nedēļā, bet paredzams, ka lielākas devas paaugstina spontānā aborta un iedzimtu defektu biežumu.

Ja metotreksāta lietošana tika pārtraukta pirms bērna ieņemšanas, ziņots par normālu grūtniecību.

Barošana ar krūti

Tā kā metotreksāts izdalās mātes pienā un var izraisīt toksicitāti ar krūti barotiem zīdaiņiem, laktācijas

periodā ārstēšana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu). Tādēļ bērna barošana ar krūti ir jāpārtrauc

pirms terapijas.

Fertilitāte

Metotreksāts ietekmē spermatoģenēzi un ovoģenēzi un var samazināt fertilitāti. Ziņots, ka

metotreksāts cilvēkiem izraisa oligospermiju, menstruālā cikla traucējumus un amenoreju. Šķiet, ka

vairumā gadījumu pēc terapijas pārtraukšanas šī ietekme ir atgriezeniska.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Centrālās nervu sistēmas simptomi, tādi kā nogurums un reibonis, var būt sastopami ārstēšanas ar

metotreksātu laikā, un var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Parasti nevēlamo blakusparādību rašanās biežums un smaguma pakāpe ir atkarīgi no lietotās devas,

lietošanas biežuma, lietošanas veida un iedarbības ilguma.

Ja rodas nevēlamas blakusparādības, jāsamazina deva vai jāpārtrauc terapija un, ja nepieciešams,

jāuzsāk koriģējošie terapeitiskie pasākumi, piemēram, kalcija folināta ievadīšana (skatīt 4.2. un

4.4. apakšpunktu). Metotreksāta terapiju drīkst atsākt, tikai ievērojot īpašu piesardzību, pēc rūpīgas

ārstēšanas nepieciešamības apsvēršanas un pastiprināti kontrolējot toksicitātes atkārtotu rašanos.

Metotreksāta nopietnākās nevēlamās blakusparādības ir kaulu smadzeņu nomākums, plaušu

toksicitāte, hepatotoksicitāte, nieru toksicitāte, neirotoksicitāte, trombembolijas gadījumi,

anafilaktiskais šoks un Stīvensa-Džonsona sindroms.

Visbiežāk novērotās metotreksāta nevēlamās blakusparādības ietver kuņģa un zarnu trakta

traucējumus (piemēram, stomatīts, dispepsija, sāpes vēderā, slikta dūša, ēstgribas zudums) un novirzes

aknu funkcionālajos testos (piemēram, paaugstināts alanīnaminotransferāzes (ALAT),

aspartātaminotransferāzes (ASAT), bilirubīna, sārmainās fosfatāzes līmenis). Citas bieži sastopamas

blakusparādības ir leikopēnija, anēmija, trombocitopēnija, galvassāpes, nogurums, miegainība,

pneimonija, intersticiāls alveolīts/pneimonīts, kas bieži ir saistīts ar eozinofīliju, mutes dobuma čūlas,

caureja, eksantēma, eritēma un nieze.

Būtiskākās blakusparādības ir asinsrades sistēmas nomākums un kuņģa-zarnu trakta traucējumi.

Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots lietojot metotreksātu, uzskaitītas zemāk atbilstoši

orgānu sistēmām.

Blakusparādības sakārtotas, izmantojot šādu biežuma iedalījumu: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100

līdz < 1/10); retāk (≥ 1/100 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000), nav

zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Infekcijas un

infestācijas

Infekcijas

Oportūnis-

tiskās

infekcijas

Herpes zoster

Sepse

Sepse ar letālu

iznākumu

Neaktīvu

hronisku

infekciju

reaktivācija

Labdabīgi,

ļaundabīgi un

neprecizēti

audzēji

(ieskaitot

cistas un

polipus)

Limfoma

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

Leikopēnija

Kaulu

smadzeņu

nomākums

Agranulo-

citoze

Trombocito-

pēnija

Anēmija

Asinsrades

traucējumi

Megaloblas-

tiska anēmija

Hipogamma-

globulinēmija

Limfoproli-

feratīvi

traucējumi

(skatīt

aprakstu

tālāk)

Limfadeno-

pātija

Pancitopēnija

Eozinofīlija

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Neitropēnija

Aplastiska

anēmija

Imūnās

sistēmas

traucējumi

Anafilaktiskā

tipa reakcija

Imūnsupresija

Anafilaktis-

kais šoks

Alerģiskas

reakcijas

Endokrīnās

sistēmas

traucējumi

Cukura

diabēts

Psihiskie

traucējumi

Depresija

Apjukums

Garastāvokļa

svārstības

Bezmiegs

Psihozes

Nervu

sistēmas

traucējumi

Galvassāpes

Miegainība

Reibonis

Nogurums

Vertigo

Hemiparēze

Parēze

Aizkaitinā-

mība

Runas

traucējumi

Afāzija

Letarģija

Smadzeņu

tūska

Pārejoša

neliela

kognitīvā

disfunkcija

Neparastas

sajūtas

galvaskausā

Krampji

Sāpes

Ekstremitāšu

muskuļu

astēnija vai

parestēzija

Garšas

izmaiņas

(metāliska

garša)

Meningisms

Akūts

aseptisks

meningīts

Paralīze

Encefalopātija

/ leikoence-

falopātija

Acu bojājumi

Konjunktivīts

Neskaidra

redze

Redzes

traucējumi

Retinopātija

Ausu un

labirinta

bojājumi

Troksnis ausīs

Sirds

funkcijas

traucējumi

Perikardīts

Izsvīdums

perikarda

somiņā

Perikarda

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

tamponāde

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

Hipotensija

Trombembo-

lija

Vaskulīts

Elpošanas

sistēmas

traucējumi,

krūšu kurvja

un videnes

slimības

Pneimonija

Intersticiālais

pneimonīts

Intersticiālā/

pulmonālā

fibroze

Aizdusa

Faringīts

Respiratora

paralīze

Pneumocystis

jiroveci

izraisīta

pneimonija un

citas plaušu

infekcijas

Hroniska

intersticiāla

obstruktīva

plaušu slimība

Pleirīts

Izsvīdums

pleiras

dobumā

Sauss klepus

Intersticiāls

alveolīts

Deguna

asiņošana

Bronhiālā

astma

Plaušu

alveolu

asiņošana

Kuņģa-zarnu

trakta

traucējumi

Stomatīts

Dispepsija

Anoreksija

Slikta dūša

Vemšana

Sāpes vēderā

Čūlas mutes

dobumā

Caureja

Gingivīts

Kuņģa-zarnu

trakta čūlas

un asiņošana

Enterīts

Melēna

Asiņu

vemšana

Toksisks

resnās zarnas

paplašinājums

Pankreatīts

Aknu un/vai

žults izvades

sistēmas

traucējumi

Patoloģiski

aknu

funkcionālo

testu rezultāti

(paaugstināts

ALAT,

ASAT,

sārmainās

fosfatāzes un

bilurubīna

līmenis)

Albumīna

līmeņa

serumā

pazeminā-

šanās

Taukainā

aknu

deģenerācija

Hepatotoksici

tāte

Periportāla

fibroze

Aknu ciroze

Akūts hepatīts

Hroniska

hepatīta

aktivizēšanās

Aknu

mazspēja

Ādas un

zemādas audu

bojājumi

Eritematozi

izsitumi

Alopēcija

Eksantēma

Nieze

Stīvensa –

Džonsona

sindroms

Toksiska

epidermas

nekrolīze

Herpēm

līdzīgi ādas

izsitumi

Pastiprināta

ādas

pigmentācija

Fotosensi-

bilizācija

Akne

Depigmentā-

cija

Nātrene

Erythema

multiforme

Sāpīgi

psoriātiski

bojājumi

Ādas čūlas

Oniholīze

Pastiprināta

nagu

pigmentācija

Petehijas

Alerģisks

vaskulīts

Teleangiektā-

zijas

Furunkuloze

Ekhimozes

Hidradenīts

Akūta

paronīhija

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

atkārtoties

apstarojuma

izraisīts

dermatīts un

saules

apdegumi

Skeleta-

muskuļu un

saistaudu

sistēmas

bojājumi

Osteoporoze

Sāpes

locītavās

Sāpes

muskuļos

Reimatisko

mezgliņu

skaita

palielināšanās

Slodzes

lūzums

Žokļa

osteonekroze

(sekundāri

limfoprolife-

ratīviem

traucējumiem)

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

Nieru

mazspēja

Nefropātija

Urīnpūšļa

iekaisums un

čūlas

Urinēšanas

traucējumi

Dizūrija

Oligūrija

Anūrija

Eletrolītu

traucējumi

Azotēmija

Hematūrija

Proteinūrija

Traucējumi

grūtniecības,

pēcdzemdību

perinatālajā

periodā

Spontānais

aborts

Augļa

anomālijas

Reproduktī-

vās sistēmas

traucējumi un

krūts slimības

Maksts

iekaisums un

čūlas makstī

Samazināta

dzimumtiek-

Impotence

Menstruālā

cikla

traucējumi

Defektīvu

olšūnu vai

spermato-

zoīdu

veidošanās

Pārejoša

oligospermija

Neauglība

Asiņošana no

maksts

Izdalījumi no

maksts

Ginekomas-

tija

Vispārēji

traucējumi un

reakcijas

ievadīšanas

vietā

Aukstuma

sajūta

Drudzis

Brūču

dzīšanas

traucējumi

Astēnija

Traumas,

saindēšanās

un ar

manipulācijā

m saistītas

Paaugstināts

toksisko

reakciju risks

(mīksto audu

nekroze,

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

komplikācijas

osteonekroze)

radioterapijas

laikā

Psoriātiskos

bojājumus var

pastiprināt

vienlaikus

metotreksāta

lietošana un

ultravioletā

apstarošana

Var būt atgriezeniskas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Skatīt 4.4. apakšpunktu.

Smagu kuņģa-zarnu trakta nevēlamu blakusparādību gadījumā bieži nepieciešams samazināt

devu. Čūlainā stomatīta un caurejas gadījumā metotreksāta terapija jāpārtrauc, jo pastāv čūlainā

enterīta un zarnu perforācijas ar letālu iznākumu risks.

Var būt letāls un bieži saistīts ar eozinofīliju.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Limfoma/limfoproliferatīvi traucējumi: ziņots par atsevišķiem limfomas un citu limfoproliferatīvu

traucējumu gadījumiem, kas, pārtraucot ārstēšanu ar metotreksātu, vairākos gadījumos mazinājās.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā,

LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9.

Pārdozēšana

Ir ziņots par pārdozēšanas gadījumiem, dažreiz letāliem, kļūdaini lietojot metotreksātu perorāli vienu

reizi dienā, nevis vienu reizi nedēļā. Šajos gadījumos parasti tika ziņots par simptomiem saistībā ar

hematoloģiskām un kuņģa un zarnu trakta reakcijām.

Metotreksāta toksicitāte ietekmē galvenokārt asinsrades orgānus. Kalcija folināts efektīvi neitralizē

metotreksāta toksisko ietekmi uz asinsradi. Parenterāla kalcija folināta terapija jāsāk vienas stundas

laikā pēc metotreksāta lietošanas. Kalcija folināta devai jābūt ne mazākai par lielāko metotreksāta

devu, ko saņēmis pacients.

Izteiktas pārdozēšanas gadījumā var būt nepieciešama hidratācija un urīna sārmināšana, lai novērstu

metotreksāta un/vai tā metabolītu nogulsnēšanos nieru kanāliņos. Ne hemodialīze, ne peritoneālā

dialīze neveicina metotreksāta elimināciju. Tā vietā, efektīvu metotreksāta izvadi panāca ar

intermitējošu hemodialīzi, izmantojot tā saucamo "augstas plūsmas" dialīzes iekārtu.

Metotreksāta koncentrācijas noteikšana serumā ir svarīga, lai noteiktu nepieciešamo kalcija folināta

devu un terapijas ilgumu.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi imūnsupresanti, ATĶ kods: L04AX03

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

Metotreksāts (4-amino-10-metilfolskābe) ir folskābes antagonists, kas inhibē folskābes redukciju un

audu šūnu proliferāciju. Metotreksāts iekļūst šūnā, izmantojot reducēto folātu aktīvo transporta

mehānismu. Folilpoliglutamilāta enzīma veiktās metotreksāta poliglutamācijas rezultātā šūnā

pagarinās aktīvās vielas citotoksiskās iedarbības ilgums. Metotreksāts ir šūnu dalīšanās fāzes-

specifiska viela, kura galvenokārt iedarbojas uz šūnu mitozes “S” fāzi. Metotreksāts izteikti iedarbojas

uz aktīvi proliferējošiem audiem, piemēram, ļaundabīgām šūnām, kaulu smadzenēm, augļa šūnām,

ādas epitēliju, mutes dobuma un zarnu gļotādas šūnām, kā arī urīnpūšļa šūnām. Tā kā šūnu

proliferācija ļaundabīgos audos ir lielāka nekā vairumā normālu audu, metotreksāts var palēnināt

ļaundabīgo šūnu augšanu, neizraisot normālo audu neatgriezenisku bojājumu.

Kalcija folināts ir folskābe, kuru izmanto, lai aizsargātu normālas šūnas no metotreksāta toksiskās

ietekmes. Kalcija folināts iekļūst šūnā, izmantojot īpašu transporta mehānismu, tas šūnā tiek pārvērsts

par aktīvajiem folātiem un pārtrauc DNS un RNS izraisīto priekšzāļu sintēzes inhibēšanu.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Metotreksāta iedarbība pēc iekšķīgas lietošanas acīmredzot ir atkarīga no devas lieluma. Maksimālā

koncentrācija serumā tiek sasniegta 1-2 stundu laikā. Parasti, lietojot 30 mg/m

vai mazāku devu,

metotreksāts ātri un pilnībā uzsūcas. Lietojot iekšķīgi 30 mg/m

vai mazāku devu, metotreksāta

biopieejamība ir augsta (80-100%). Uzsūkšanās piesātināšanās sākas, lietojot devas virs 30 mg/m

, un

uzsūkšanās ir nepilnīga, ja deva pārsniedz 80 mg/m

Apmēram puse absorbētā metotreksāta atgriezeniski saistās ar seruma proteīniem, bet viegli izplatās

organisma audos. Eliminācija notiek pēc trīsfāzu modeļa. Zāles tiek izvadītas galvenokārt caur nierēm.

Apmēram 41% devas izdalās urīnā neizmainītā veidā pirmo sešu stundu laikā, 90% – 24 stundu laikā.

Niecīga devas daļa enterohepātiskās cirkulācijas ceļā izdalās žultī.

Eliminācijas pusperiods ir apmēram 3-10 stundas pēc terapijas ar mazu devu, un 8-15 stundas pēc

terapijas ar lielu devu. Nieru darbības traucējumu gadījumā metotreksāta koncentrācija serumā un

audos var strauji palielināties. Pusperiods var būt līdz 4 reizes ilgāks par parasto ilgumu pacientiem ar

trešo izkliedes vietu (izsvīdums pleirā, ascīts).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Hroniskas toksicitātes pētījumos ar pelēm, žurkām un suņiem novēroja toksisku ietekmi kuņģa-zarnu

trakta bojājumu, mielosupresijas un hepatotoksicitātes veidā. Pētījumi ar dzīvniekiem liecināja, ka

metotreksāts samazina fertilitāti un ir embrio- un fetotoksisks. Teratogēna iedarbība tika konstatēta

četrām sugām (žurkām, pelēm, trušiem un kaķiem). Rēzus pērtiķiem nebija sastopamas nekādas

anomālijas. Metotreksāts ir mutagēns in vivo un in vitro. Pierādīts, ka metotreksāts izraisa hromosomu

aberācijas dzīvnieku šūnās un cilvēku kaulu smadzeņu šūnās, bet šo atklājumu klīniskā nozīme nav

noskaidrota. Kancerogenitātes pētījumi ar grauzējiem neliecina par palielinātu audzēju sastopamības

biežumu.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts

Kukurūzas ciete

Preželatinizēta kartupeļu ciete

Polisorbāts 80

Mikrokristāliskā celuloze

Magnija stearāts.

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

Trauciņš: 3 gadi.

Blisteris: 3 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt tablešu trauciņu/blisteri ārējā kastītē, lai pasargātu no gaismas.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

ABPE tablešu trauciņš ar ABPE uzskrūvējamu vāciņu. Iepakojuma lielumi: 12, 16, 24, 28, 30 un

100 tabletes.

Polivinilhlorīda (PVH)/Alumīnija folijas blisteris. Iepakojuma lielumi: 24 un 100 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Grūtnieces vai sievietes, kuras plāno grūtniecību, vai sievietes, kuras baro bērnu ar krūti, nedrīkst

rīkoties ar metotreksātu.

Vecākiem, aprūpētājiem un pacientiem ieteicams glabāt metotreksātu bērniem nepieejamā vietā,

vēlams aizslēgtā skapī.

Nejauša norīšana bērniem var būt nāvējoša.

Personām, kuras rīkojas ar metotreksātu, pēc devas lietošanas jānomazgā rokas. Lai samazinātu

iedarbības risku, rīkojoties ar metotreksātu, vecākiem un aprūpētājiem jāvalkā vienreizējās lietošanas

cimdi.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām attiecībā uz

citotoksiskām zālēm.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Orion Corporation

Orionintie 1

FI-02200 Espoo

Somija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

09-0058

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2009. gada 3. marts

SASKAŅOTS ZVA 06-12-2018

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

06/2018

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju