Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 40 mg/12,5 mg tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

30-04-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

02-05-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Telmisartanum, Hydrochlorothiazidum
Pieejams no:
TAD Pharma GmbH, Germany
ATĶ kods:
C09DA07
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Telmisartanum, Hydrochlorothiazidum
Deva:
40 mg/12,5 mg
Zāļu forma:
Tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
TAD Pharma GmbH, Germany; Krka Polska Sp. z o.o., Poland; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
13-0191

SASKAŅOTS ZVA 30-04-2020

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 40 mg/12,5 mg tabletes

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 80 mg/12,5 mg tabletes

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 80 mg/25 mg tabletes

Telmisartanum/Hydrochlorothiazidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošanas

Kā lietot Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD un kādam nolūkam tās lieto

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD ir divu aktīvo vielu telmisartāna un hidrohlortiazīda

kombinācija vienā tabletē. Abas šīs vielas palīdz nodrošināt augsta asinsspiediena kontroli.

Telmisartāns pieder zāļu grupai, ko sauc par angiotensīna II receptoru antagonistiem.

Angiotensīns-II ir viela, kas veidojas Jūsu organismā un sašaurina asinsvadus, tādējādi

paaugstinot Jūsu asinsspiedienu. Telmisartāns bloķē angiotensīna II iedarbību, tas izsauc

asinsvadu atslābināšanos, un Jūsu asinsspiediens pazeminās.

Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par tiazīda diurētiskiem līdzekļiem, kas veicinot

urīna izdalīšanos, izraisa Jūsu asinsspiediena pazemināšanos.

Augsts asinsspiediens, ja to neārstē, var bojāt asinsvadus vairākos orgānos. Dažos gadījumos tas var

izraisīt sirdslēkmes, sirds vai nieru mazspēju, insultu vai aklumu. Parasti pirms bojājumu parādīšanās

nav augsta asinsspiediena simptomu, tādēļ nepieciešams regulāri mērīt asinsspiedienu, lai apstiprinātu,

ka tas ir normas robežās.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 40 mg/12,5 mg un 80 mg/12,5 mg lieto augsta

asinsspiediena (esenciālas hipertensijas) ārstēšanai pieaugušajiem, kuriem asinsspiediena pietiekamu

kontroli nav iespējams nodrošināt, lietojot tikai telmisartānu.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 80 mg/25 mg lieto augsta asinsspiediena (esenciālas

hipertensijas) ārstēšanai pieaugušajiem, kuriem asinsspiediena pietiekamu kontroli nav iespējams

nodrošināt, lietojot tikai Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 80 mg/12,5 mg vai pacientiem,

kuriem asinsspiediena kontrole panākta ar atsevišķu telmisartāna un hidrohlortiazīda lietošanu.

2.

Kas Jums jāzina pirms Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošanas

Nelietojiet Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret telmisartānu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir alerģija pret hidrohlortiazīdu vai kādiem citiem sulfonamīdu atvasinājumiem;

SASKAŅOTS ZVA 30-04-2020

ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Ieteicams izvairīties no

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošanas arī grūtniecības sākumā – skatīt apakšpunktu

par grūtniecību.);

ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi, piemēram, holestāze vai žultsceļu aizsprostojums

(traucēta žults izdalīšanās no aknām un žultspūšļa) vai kāda cita smaga aknu slimība;

ja Jums ir smaga nieru slimība;

ja Jūsu ārsts ir konstatējis, ka Jūsu asinīs ir zems kālija vai augsts kalcija līmenis, kas ārstēšanas

gaitā neuzlabojas;

Ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu

saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai.

Ja jebkas no iepriekš minētā attiecas uz Jums, informējiet savu ārstu vai farmaceitu pirms Telmisartan/

Hydrochlorothiazide TAD lietošanas.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ja Jums ir vai jebkad agrāk ir bijis kāds no turpmāk nosauktajiem stāvokļiem vai slimībām, pastāstiet

to savam ārstam pirms Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošanas:

Zems asinsspiediens (hipotensija), ko var būt izraisījusi dehidratācija (pārlieks ūdens zudums no

organisma) vai sāļu deficīts sakarā ar diurētisko līdzekļu lietošanu, diēta ar mazu sāls saturu,

caureja, vemšana vai hemodialīze.

Nieru slimība vai nieru transplants.

Nieru artēriju stenoze (vienu vai abas nieres apgādājošo asinsvadu sašaurinājums).

Aknu slimība.

Sirdsdarbības traucējumi.

Cukura diabēts.

Podagra.

Paaugstināts aldosterona līmenis (ūdens un sāls aizture organismā vienlaikus ar dažādu asins

minerālvielu līdzsvara traucējumiem).

Sistēmiska Lupus erythematosus (to sauc arī par “vilkēdi” jeb SLE) – slimība, kad organisma

imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam.

Ja Jums ir bijis ādas vēzis vai ja Jums ārstēšanas laikā rodas negaidīts ādas bojājums. Ārstēšana

ar hidrohlortiazīdu, īpaši ilgstoša lielu devu lietošana, var palielināt dažu veidu ādas un lūpas

vēža (nemelanomas ādas vēža) risku. Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošanas laikā

aizsargājiet ādu pret saules gaismas un UV staru iedarbību.

Aktīvā viela hidrohlortiazīds var izraisīt neparastu reakciju, kas rada pasliktinātu redzi un sāpes

acīs. Tie var būt paaugstināta acu spiediena simptomi un var rasties stundu vai nedēļu laikā pēc

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošanas. Ja to neārstē, var rasties neatgriezeniski

redzes traucējumi.

Pirms Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja Jūs lietojat:

digoksīnu,

kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

AKE inhibitoru (piemēram, enalaprilu, lizinoprilu, ramiprilu), it īpaši, ja Jums ir ar

diabētu saistīti nieru darbības traucējumi.

aliskirēnu.

Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā un to nedrīkst

lietot pēc trešā grūtniecības mēneša, jo tas var radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lietojat šajā

periodā (skatīt apakšpunktu par grūtniecību).

Hidrohlortiazīda lietošana Jūsu organismā var izraisīt elektrolītu līdzsvara traucējumus. Šķidruma vai

elektrolītu līdzsvara traucējumu tipiskie simptomi ir sausuma sajūta mutē, vājums, letarģija,

miegainība, nemiers, muskuļu sāpes vai krampji, slikta dūša (šķebināšana), vemšana, muskuļu

noguruma sajūta un patoloģiski paātrināta sirdsdarbība (vairāk nekā 100 sitienu minūtē). Ja Jums ir

kāda no minētajām parādībām, pastāstiet par to savam ārstam.

SASKAŅOTS ZVA 30-04-2020

Jums jāpastāsta savam ārstam arī, ja Jums ir paaugstināta ādas jutība pret saules starojumu ar saules

apdeguma simptomiem (piemēram, apsārtumu, niezi, pietūkumu, čūlām), kas rodas ātrāk nekā parasti.

Ķirurģiskas operācijas vai anestēzijas gadījumā Jums savam ārstam ir jāpastāsta, ka lietojat

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD asinsspiediena pazeminošā iedarbība melnādainiem pacientiem

var būt zemāka.

Jūsu ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram, kālija)

līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD šādos

gadījumos”.

Bērni un pusaudži

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošana bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav

ieteicama.

Citas zāles un Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD

Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai

varētu lietot. Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt šo citu zāļu devu vai jāveic citi piesardzības

pasākumi. Dažos gadījumos Jums kādu zāļu lietošanu var būt nepieciešams pārtraukt. Minētais īpaši

attiecas uz turpmāk nosauktajām zālēm, kas tiek lietotas vienlaicīgi ar

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD:

Litiju saturošas zāles, ko lieto dažu depresijas veidu ārstēšanai.

Zāles, kuru lietošana ir saistīta ar zemu kālija līmeni asinīs (hipokaliēmiju), piemēram, citi

diurētiskie (urīndzenošie) līdzekļi, caurejas līdzekļi (piemēram, rīcineļļa), kortikosteroīdi

(piemēram, prednizons), AKTH (hormons), amfotericīns (pretsēnīšu līdzeklis), karbenoksolons

(lieto pret čūlām mutes dobumā), penicilīna G nātrija sāls (antibiotisks līdzeklis), kā arī

salicilskābe un tās atvasinājumi.

Zāles, kuru lietošana var paaugstināt kālija līmeni asinīs, tādas kā kāliju aizturošie diurētiskie

līdzekļi, kālija piedevas, kāliju saturošie sāls aizvietotāji, AKE inhibitori, ciklosporīni

(imūnsistēmu nomācošas zāles) un citas zāles, piemēram, heparīna nātrija sāls (antikoagulants).

Zāles, kuru darbību ietekmē kālija līmeņa asinīs izmaiņas, tādas kā sirds zāles (piemēram,

digoksīns) vai zāles Jūsu sirds ritma kontrolei (piemēram, hinidīns, disopiramīds, amiodarons,

sotalols), zāles garīgo slimību ārstēšanai (piemēram, tioridazīns, hlorpromazīns,

levomepromazīns) un citas zāles kā daži antibiotiskie līdzekļi (piemēram, sparfloksacīns,

pentamidīns) vai dažas zāles alerģisku reakciju ārstēšanai (piemēram, terfenadīns).

Zāles cukura diabēta ārstēšanai (insulīns vai iekšķīgi lietojamas zāles, piemēram, metformīns).

Holestiramīns un kolestipols, zāles tauku līmeņa asinīs samazināšanai.

Zāles, kas paaugstina asinsspiedienu, piemēram, noradrenalīns.

Muskuļus atslābinošas zāles, piemēram, tubokurarīns.

Kalciju saturoši līdzekļi un/vai D vitamīna piedevas.

Antiholīnerģiskas zāles (zāles, kuras lieto dažādu traucējumu ārstēšanai, piemēram, kuņģa-

zarnu trakta spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, kustību traucējumu, muskuļu spazmu,

Parkinsona slimības un kā anestēzijas līdzekli) tādas kā atropīns un biperidēns.

Amantadīns (zāles Parkinsona slimības ārstēšanai un arī vīrusu izraisītu dažu slimību ārstēšanai

un profilaksei).

Citas zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai, kortikosteroīdi, pretsāpju līdzekļi (piemēram,

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL)), pretvēža līdzekļi, zāles pret podagru vai artrītu.

Ja Jūs lietojat AKE inhibitoru vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un piesardzība

lietošanā”).

Digoksīns

SASKAŅOTS ZVA 30-04-2020

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošana var pastiprināt paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai

lietotu zāļu vai zāļu ar asinsspiedienu pazeminošu potenciālu (piemēram, baklofēna, amifostīna)

asinsspiedienu mazinošo darbību. Turklāt asinsspiediena pazemināšanos var pastiprināt alkohols,

barbiturāti, narkotiskās vielas vai antidepresanti. Jūs to varētu pamanīt kā reiboni pieceļoties. Ja

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošanas laikā ir jāpielāgo šo citu zāļu deva, Jums ir

jākonsultējas ar savu ārstu.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD iedarbība var kļūt vājāka, ja lietojat NPL (nesteroīdos

pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, aspirīnu vai ibuprofēnu).

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD kopā ar uzturu un alkoholu

Jūs varat lietot Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD ēšanas laikā vai neatkarīgi no ēdienreizes.

Izvairieties no alkohola lietošanas, ja neesat konsultējies ar ārstu. Alkohols var vēl vairāk pazemināt

asinsspiedienu un/vai palielināt reiboņa vai ģībšanas risku.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Jums jāpastāsta savam ārstam, ja domājat, ka Jums ir (vai varētu būt) iestājusies grūtniecība.

Visticamāk, ārsts Jums ieteiks pārtraukt Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošanu jau pirms

grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz grūtniecība ir iestājusies un aizvietot

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD ar citām zālēm. Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD

lietošana nav ieteicama grūtniecības laikā un to nedrīkst lietot pēc trešā grūtniecības mēneša, jo tas var

radīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam, ja to lietojat pēc trešā grūtniecības mēneša.

Barošana ar krūti

Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Telmisartan/Hydrochlorothiazide

TAD lietošana nav ieteicama mātēm bērna barošanas ar krūti laikā. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti,

ārsts var Jums ordinēt citas zāles.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Dažiem cilvēkiem Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošanas laikā ir reibonis un noguruma

sajūta. Ja Jums ir reibonis vai noguruma sajūta, nevadiet transportlīdzekli un ar iekārtām nestrādājiet.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD satur laktozes monohidrātu, sorbītu un nātriju

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles konsultējieties ar ārstu.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 40 mg/12,5 mg satur 147,04 mg sorbīta katrā tabletē, kas ir

līdzvērtīgi 5 mg/kg/dienā, ja ķermeņa masa ir 29,8 kg.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 80 mg/12,5 mg un Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD

80 mg/25 mg satur 294,08 mg sorbīta katrā tabletē, kas ir līdzvērtīgi 5 mg/kg/dienā, ja ķermeņa masa

ir 58,8 kg.

Pacientiem, kuru ķermeņa masa ir 58,8 kg vai mazāk, jāņem vērā, ka sorbīts ir fruktozes avots. Ja ārsts

ir teicis, ka Jums (vai Jūsu bērnam) ir kāda cukura nepanesība, vai Jums ir diagnosticēta reta ģenētiska

slimība – iedzimta fruktozes nepanesība, kuras gadījumā organismā nesadalās fruktoze, pirms Jūs (vai

Jūsu bērns) lietojat vai saņemat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, - būtībā tās ir ''nātriju nesaturošas''.

3.

Kā lietot Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā to noteicis Jūsu ārsts. Neskaidrību gadījumā jautājiet savam

ārstam vai farmaceitam.

SASKAŅOTS ZVA 30-04-2020

Ieteicamā Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD deva ir viena tablete dienā. Centieties lietot tableti

vienā un tai pašā dienas laikā. Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD var lietot neatkarīgi no

ēdienreizēm. Tabletes jānorij, uzdzerot nedaudz ūdens vai cita bezalkoholiska dzēriena. Tas ir svarīgi,

ka lietojat Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD katru dienu, kamēr vien Jūsu ārsts nav norādījis

savādāk.

Ja Jums ir aknu funkcijas traucējumi, parasti dienas deva nedrīkst pārsniegt 40 mg/12,5 mg vienu reizi

dienā.

Ja esat lietojis Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD vairāk nekā noteikts

Ja Jūs nejauši esat lietojis par daudz tablešu, Jums var rasties pazemināta asinsspiediena simptomi un

ātra sirdsdarbība. Ir ziņojumi arī par lēnu sirdsdarbību, reiboni, vemšanu, samazinātu nieru funkciju,

ieskaitot nieru mazspēju. Hidrohlortiazīda darbības rezultātā iespējama nozīmīga asinsspiediena

pazemināšanās un zems kālija līmenis asinīs, kas var izpausties kā slikta dūša, miegainība un muskuļu

krampji un/vai neregulāra sirdsdarbība saistībā ar vienlaicīgu zāļu, tādu kā digitalis (uzpirkstītes) vai

dažu antiaritmisko zāļu lietošanu. Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai tuvākās

ārstniecības iestādes pirmās palīdzības nodaļu.

Ja esat aizmirsis lietot Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD

Ja esat aizmirsis lietot devu, lūdzu, neuztraucieties! Lietojiet kārtējo devu, tiklīdz atceraties un

turpiniet kā iepriekš. Ja neesat tableti lietojis visu dienu, lietojiet to nākamajā dienā. Nelietojiet

dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu!

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Dažas blakusparādības var būt nopietnas un pieprasa nekavējošu medicīnisku palīdzību:

Jums nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, ja novērojat jebkuru no uzskaitītajiem simptomiem:

Sepse* (parasti dēvēta par asinssaindēšanos), ir smaga infekcija ar visa organisma iesaisti iekaisumā,

straujš ādas un gļotādas pietūkums (angioedēma); pūslīšu veidošanās uz ādas un ādas augšējā slāņa

lobīšanās (toksiska epidermas nekrolīze); šīs blakusparādības ir reti sastopamas (var rasties ne vairāk

kā 1 no 1000 cilvēkiem) vai ar nezināmu biežumu (toksiska epidermas nekrolīze), bet ir ārkārtīgi

nopietnas, tādēļ pacientiem nekavējoties jāpārtrauc zāļu lietošana un jāmeklē ārsta palīdzība.

Ja šos stāvokļus neārstē, tie var kļūt fatāli. Paaugstināta sepses sastopamība tika novērota tikai

telmisartānam, taču to nevar izslēgt Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD gadījumā.

Iespējamās Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD blakusparādības:

Bieži sastopamas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

Reibonis.

Retāk sastopamas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):

Zems kālija līmenis asinīs, trauksme, ģībonis (sinkope), tirpšanas sajūta (parestēzija), griešanās sajūta

(vertigo), ātra sirdsdarbība (tahikardija), sirds ritma traucējumi, zems asinsspiediens, pēkšņa

asinsspiediena samazināšanās pieceļoties, apgrūtināta elpošana (aizdusa), caureja, sausuma sajūta

mutē, meteorisms, sāpes mugurā, muskuļu spazmas, muskuļu sāpes, erektilā disfunkcija (nespēja

panākt vai uzturēt erekciju), sāpes krūtīs, paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs.

Reti sastopamas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem):

Plaušu iekaisums (bronhīts), sistēmiskās sarkanās vilkēdes aktivizēšanās vai paasināšanās (slimība,

kad organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam un izsauc locītavu sāpes, ādas izsitumus un

SASKAŅOTS ZVA 30-04-2020

drudzi); rīkles sāpes, deguna blakusdobumu iekaisums; nomākts garastāvoklis (depresija), iemigšanas

grūtības (bezmiegs), traucēta redze, apgrūtināta elpošana, sāpes vēderā, aizcietējums, vēdera

uzpūšanās (gremošanas traucējumi), slikta dūša (vemšana), kuņģa iekaisums (gastrīts), aknu darbības

izmaiņas (japāņu pacientiem ir lielāks risks rasties šai blakusparādībai), ādas apsārtums (eritēma),

alerģiskas reakcijas, piemēram, nieze vai izsitumi, pastiprināta svīšana, nātrene, locītavu sāpes

(artralģija) un ekstremitāšu sāpes, muskuļu krampji, gripai līdzīga slimība, sāpes, zems nātrija līmenis,

paaugstināts kreatinīna, aknu enzīmu vai kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs.

Nevēlamas reakcijas par katru no sastāvdaļām ir arī potenciālās Telmisartan/Hydrochlorothiazide

TAD blakusparādības, pat ja tās nav pieminētas klīniskajos pētījumos ar šīm zālēm.

Telmisartāns

Pacientiem, kuri lieto tikai telmisartānu, ir aprakstītas šādas blakusparādības:

Retākas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem):

Augšējo elpceļu infekcija (piemēram, rīkles sāpes, deguna blakusdobumu iekaisums, iesnas), urīnceļu

infekcijas, sarkano asins šūnu skaita samazināšanās (anēmija), augsts kālija līmenis, lēna sirdsdarbība

(bradikardija), nieru bojājums, arī akūta nieru mazspēja, vājums, klepus.

Retas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā 1 no 1000 cilvēkiem):

Mazs trombocītu skaits (trombocitopēnija), noteiktu balto asins šūnu skaita palielināšanās

(eozinofīlija), nopietnas alerģiskas reakcijas (piemēram, paaugstinātas jutības, anafilaktiska reakcija,

zāļu izraisīti izsitumi), pazemināts cukura līmenis asinīs (cukura diabēta pacientiem), kuņģa darbības

traucējumi, ekzēma (ādas bojājums), artroze, cīpslu iekaisums, pazemināts hemoglobīna (asins

olbaltums) līmenis, miegainība.

Ļoti retas blakusparādības (var rasties ne vairāk kā 1 no 10000 cilvēkiem):

Progresējošs plaušu audu bojājums (intersticiāla plaušu slimība)**

* Tas varēja notikt sagadīšanās pēc vai var būt saistīts ar vēl nezināmu mehānismu.

** Progresējoši plaušu audu bojājumu gadījumi ir novēroti telmisartāna lietošanas laikā. Tomēr

cēloniska saistība ar telmisartānu nav atzīta.

Hidrohlortiazīds

Pacientiem, kuri lieto tikai hidrohlortiazīdu, ir aprakstītas šādas blakusparādības:

Biežas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 lietotājiem):

Slikta dūša (vemšana), zems magnija līmenis asinīs.

Retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 1 000 lietotājiem):

Trombocītu skaita samazināšanās asinīs, kas palielina asiņošanas risku vai zilumu veidošanās risku

(asiņošanas izraisīti mazi violeti-sarkani punktiņi ādā vai citos audos), augsts kalcija līmenis asinīs,

galvassāpes.

Ļoti retas blakusparādības (var rasties līdz 1 no 10 000 lietotājiem):

Palielināts pH (traucēts skābju-sārmu līdzsvars) zema hlorīdu līmeņa asinīs dēļ.

Blakusparādības, kuru biežums nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

Siekalu dziedzeru iekaisums,

ādas un lūpas vēzis (nemelanomas ādas vēzis), asins šūnu skaita

samazināšanās (vai pat trūkums), tostarp arī asins sarkano un balto šūnu skaita samazināšanās, smagas

alerģiskas reakcijas, (piemēram, paaugstinātas jutības, anafilaktiska reakcija), vājāka apetīte vai tās

zudums, nemiers, reibonis, neskaidra redze vai dzeltens redzes lauka fons, pasliktināta redze un sāpes

acīs (iespējamas akūtas miopijas vai akūtas slēgta kakta glaukomas pazīmes), asinsvadu iekaisums

(nekrotizējošs vaskulīts), aizkuņģa dziedzera iekaisums, kuņģa darbības traucējumi, dzeltena ādas vai

acu krāsa (dzelte), lupus līdzīgs sindroms (stāvoklis, kas imitē sistēmisko sarkano vilkēdi, kad

SASKAŅOTS ZVA 30-04-2020

organisma imūnā sistēma uzbrūk pašam organismam); ādas patoloģijas, piemēram, ādas asinsvadu

iekaisums, pastiprināta jutība pret gaismu, izsitumi, ādas apsārtums, pūslīšu veidošanās uz lūpām,

acīm vai mutes, ādas lobīšanās, drudzis (daudzformu eritēmas iespejamās pazīmes), vājums, nieru

iekaisums vai to funkcijas traucējumi, glikoze urīnā (glikozūrija), drudzis, traucēts elektrolītu

līdzsvars, augsts holesterīna līmenis asinīs, samazināts asiņu tilpums, paaugstināts glikozes līmenis

asinīs, grūti kontrolējams glikozes līmenis asinīs/urīnā cukura diabēta pacientiem vai tauku līmenis

asinīs.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz

plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc “EXP”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet savam farmaceitam, kā izmest zāles,

kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD satur

Aktīvās vielas ir telmisartāns un hidrohlortiazīds.

Viena tablete satur 40 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Viena tablete satur 80 mg telmisartāna un 12,5 mg hidrohlortiazīda.

Viena tablete satur 80 mg telmisartāna un 25 mg hidrohlortiazīda.

Citas sastāvdaļas ir: hidroksipropilceluloze, laktozes monohidrāts, magnija stearāts, mannīts,

meglumīns, povidons, (K30), sarkanais dzelzs oksīds (E172) – 40 mg/12,5 mg un 80 mg/12,5

mg, koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, nātrija hidroksīds (E524), nātrija stearilfumarāts,

sorbīts (E420) un dzeltenais dzelzs oksīds (E172) – tikai 80 mg/25 mg tabletēs. Skatīt 2. punktā

''Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD satur laktozes monohidrātu, sorbītu un nātriju''.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD ārējais izskats un iepakojums

40 mg/12,5 mg tabletes: baltas līdz gandrīz baltas vai bāli rozā no vienas puses un rozā lāsumainas no

otras puses, divslāņu, abpusēji izliektas, ovālas tabletes, tabletes izmēri 15 mm x 7 mm.

80 mg/12,5 mg tabletes: baltas līdz gandrīz baltas vai bāli rozā no vienas puses un rozā lāsumainas no

otras puses, divslāņu, abpusēji izliektas, ovālas tabletes, tabletes izmēri 18 mm x 9 mm.

80 mg/25 mg tabletes: baltas līdz dzeltenīgi baltas no vienas puses un dzelteni lāsumainas no otras

puses, divslāņu, abpusēji izliektas, ovālas tabletes, tabletes izmēri 18 mm x 9 mm.

Blisteri (OPA/Al/PVH folija//Al folija): 10, 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90 un 98 tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

SASKAŅOTS ZVA 30-04-2020

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straße 5, 27472 Cuxhaven, Vācija

Ražotājs

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

KRKA-POLSKA Sp. z o.o., ul. Równoległa 5, 02-235 Warszawa, Polija

TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Straße 5, 27472 Cuxhaven, Vācija

Šīs zāles Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts nosaukums

Zāļu nosaukums

Dānija

Telmisartan/Hydrochlorthiazid Krka

Igaunija

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD

Ungārija

Telmisartan/Hydrochlorothiazide Pharma-

Regist

Lietuva

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD

Latvija

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD

Polija

Telmisartan/Hydrochlorothiazide Krka

Slovākija

Telmisartan/Hydrochlorothiazid Krka

Slovēnija

Telmisartan/hidroklorotiazid Krka

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 04/2020

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 40 mg/12,5 mg tabletes

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 80 mg/12,5 mg tabletes

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 80 mg/25 mg tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 40 mg telmisartāna (Telmisartanum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda

(Hydrochlorothiazidum).

Katra tablete satur 80 mg telmisartāna (Telmisartanum) un 12,5 mg hidrohlortiazīda

(Hydrochlorothiazidum).

Katra tablete satur 80 mg telmisartāna (Telmisartanum) un 25 mg hidrohlortiazīda

(Hydrochlorothiazidum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību: laktozes monohidrāts un sorbīts (E420).

40 mg/12,5 mg: Katra tablete satur 57 mg laktozes (laktozes monohidrāta veidā) un 147,04 mg sorbīta

(E420).

80 mg/12,5 mg: Katra tablete satur 114 mg laktozes (laktozes monohidrāta veidā) un 294,08 mg

sorbīta (E420).

80 mg/25 mg: Katra tablete satur 114 mg laktozes (laktozes monohidrāta veidā) un 294,08 mg sorbīta

(E420).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

40 mg/12,5 mg tabletes: baltas līdz gandrīz baltas vai bāli rozā no vienas puses un rozā lāsumainas no

otras puses, divslāņu, abpusēji izliektas, ovālas tabletes, tabletes izmēri 15 mm x 7 mm.

80 mg/12,5 mg tabletes: baltas līdz gandrīz baltas vai bāli rozā no vienas puses un rozā lāsumainas no

otras puses, divslāņu, abpusēji izliektas, ovālas tabletes, tabletes izmēri 18 mm x 9 mm.

80 mg/25 mg tabletes: baltas līdz dzeltenīgi baltas no vienas puses un dzelteni lāsumainas no otras

puses, divslāņu, abpusēji izliektas, ovālas tabletes, tabletes izmēri 18 mm x 9 mm.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Esenciālas hipertensijas ārstēšana.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD fiksēto devu kombināciju (40 mg telmisartāna/12,5 mg

hidrohlortiazīda un 80 mg telmisartāna/12,5 mg hidrohlortiazīda) ordinē pieaugušajiem, kuru

asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt tikai ar telmisartānu.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD fiksēto devu kombināciju (80 mg telmisartāna/25 mg

hidrohlortiazīda) ordinē pieaugušajiem, kuru asinsspiedienu neizdodas pietiekami kontrolēt ar

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 80 mg/12,5 mg (80 mg telmisartāna/12,5 mg hidrohlortiazīda),

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

vai pieaugušajiem, kuru asinsspiediens iepriekš stabilizēts, lietojot telmisartānu un hidrohlortiazīdu

atsevišķi.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD ordinē pacientiem, kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi regulēt

tikai ar telmisartānu. Pirms pārejas uz fiksēto kombināciju katra no abām aktīvās vielas devām

jāpielāgo individuāli. Ja klīniski nepieciešams, var apsvērt tiešu pāreju no monoterapijas uz fiksēto

devu kombināciju.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 40 mg/12,5 mg var ordinēt vienu reizi dienā pacientiem,

kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi regulēt ar 40 mg telmisartāna.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 80 mg/12,5 mg var ordinēt vienu reizi dienā pacientiem,

kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi regulēt ar 80 mg telmisartāna.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 80 mg/25 mg var ordinēt vienu reizi dienā pacientiem,

kuru asinsspiedienu nevar pienācīgi kontrolēt ar Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 80

mg/12,5 mg vai pacientiem, kuru asinsspiediens iepriekš stabilizēts, lietojot telmisartānu un

hidrohlortiazīdu atsevišķi.

Nieru darbības traucējumi

Ieteicams periodiski kontrolēt nieru funkciju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem nedrīkst ordinēt vairāk kā

vienu devu Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 40 mg/12,5 mg dienā.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības

traucējumiem. Pacientiem ar traucētu aknu funkciju tiazīdi jāordinē ar piesardzību (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti

Nav nepieciešams koriģēt devu.

Pediatriskā populācija

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu

vecumam nav noskaidrota. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD tabletes jālieto iekšķīgi vienreiz dienā, uzdzerot šķidrumu, un

tās var lietot kopā ar ēdienu vai atsevišķi.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām.

Paaugstināta jutība pret citiem sulfonamīdu atvasinājumiem (jo hidrohlortiazīds pieder pie

sulfonamīdu atvasinājumiem).

Grūtniecības otrais vai trešais trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu).

Holestāze un obstruktīvas žultsceļu slimības.

Smagi aknu darbības traucējumi.

Smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min).

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

Refraktāra hipokaliēmija, hiperkalciēmija.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta

(skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt angiotensīna II receptoru antagonistu lietošanu. Pacientēm, kas

plāno grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar

vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AIIRA lietošana

netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties

jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD nedrīkst ordinēt pacientiem ar holestāzi, obstruktīvām

žultsceļu slimībām vai smagu aknu mazspēju (skatīt 4.3. apakšpunktu), jo telmisartāns galvenokārt

izvadās ar žulti. Šiem pacientiem telmisartāna dēļ iespējams pazemināts aknu klīrenss.

Bez tam Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD uzmanīgi jāordinē pacientiem ar traucētu aknu

funkciju vai progresējošām aknu slimībām, tā kā mazākās izmaiņas šķidruma un elektrolītu līdzsvarā

var paātrināt aknu komas iestāšanos. Nav klīniskas pieredzes Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD

lietošanā slimniekiem ar aknu bojājumiem.

Renovaskulārā hipertensija

Ja pacientiem ar bilaterālu nieru artēriju stenozi vai vienas funkcionējošas nieres artērijas stenozi

ordinē zāles, kas ietekmē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu, palielinās smagas hipotensijas un

nieru mazspējas risks.

Nieru darbības traucējumi un nieru transplantācija

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD nedrīkst ordinēt pacientiem ar smagiem nieru darbības

traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min) (skatīt 4.3. apakšpunktu). Nav datu par

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošanu pacientiem ar nesen transplantētu nieri. Ir neliela

pieredze ordinējot Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem

nieru funkcijas traucējumiem, tādēļ periodiski jākontrolē kālija, kreatinīna un urīnskābes līmenis

serumā. Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem, ordinējot tiazīdus, ir iespējama azotēmija.

Intravaskulāra hipovolēmija

Pacientiem ar šķidruma tilpuma samazināšanos un/vai nātrija deficītu pēc intensīvas terapijas ar

diurētiskiem līdzekļiem, sāls ierobežojumiem uzturā, caurejas vai vemšanas dēļ, iespējama

simptomātiska hipotensija, it īpaši pēc pirmās zāļu devas. Šie stāvokļi jānovērš pirms

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD ordinēšanas.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna

lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru

mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II

receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības

aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un

asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar

diabētisku nefropātiju.

Citi stāvokļi ar aktivizētu renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

Pacientiem, kuru asinsvadu tonuss un nieru funkcijas ir atkarīgas galvenokārt no renīna-angiotensīna-

aldosterona sistēmas aktivitātes (piem., pacientiem ar smagu sastrēguma sirds mazspēju vai nieru

slimībām, ieskaitot nieru artēriju stenozi), ārstēšana ar zālēm, kas ietekmē šo sistēmu, ir bijusi saistīta

ar akūtu hipotensiju, hiperazotēmiju, oligūriju, retāk- akūtu nieru mazspēju (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Primārais aldosteronisms

Pacientiem ar primāro aldosteronismu parasti nav efektīvi antihipertensīvie līdzekļi, kas kavē renīna-

angiotensīna sistēmu. Tādēļ Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD ordinēt nav ieteicams.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija

Tāpat kā citus vazodilatatorus, pacientiem ar aortas atveres vai mitrālo stenozi vai obstruktīvu

hipertrofisku kardiomiopātiju, jāordinē īpaši piesardzīgi.

Metabolisms un ietekme uz endokrīno sistēmu

Tiazīdu lietošana var pazemināt glikozes toleranci, turpretim diabēta pacientiem, kuri lieto insulīnu vai

antidiabētiskas zāles vienlaicīgi ar telmisartānu, var rasties hipoglikēmija. Tādēļ, šiem pacientiem

ieteicama glikozes līmeņa kontrole asinīs; insulīna vai antidiabētisko zāļu pielāgošana var būt

nepieciešama. Tiazīdu terapijas laikā slēptais cukura diabēts var kļūt izteikts.

Diurētiskā terapija ar tiazīdu ir bijusi saistīta ar holesterīna un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos,

tomēr Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD saturošā 12,5 mg hidrohlortiazīda deva to praktiski

neietekmē.

Dažiem pacientiem, kuri tiek ārstēti ar tiazīdiem, iespējama hiperurikēmija vai podagras paasināšanās.

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Visiem pacientiem diurētisko līdzekļu lietošanas laikā jāveic periodiska seruma elektrolītu kontrole

piemērotos laika intervālos.

Tiazīdi, ieskaitot hidrohlortiazīdu, var izraisīt šķidruma vai elektrolītu līdzsvara traucējumus (ieskaitot

hipokaliēmiju, hiponatriēmiju un hipohlorēmisko alkalozi). Šķidruma vai elektrolītu līdzsvara

traucējumu brīdinājuma simptomi ir sausuma sajūta mutē, slāpes, astēnija, letarģija, miegainība,

nemierīgums, muskuļu sāpes vai krampji, muskuļu gurdenums, hipotensija, oligūrija, tahikardija,

kuņģa-zarnu trakta traucējumi, tādi kā slikta dūša vai vemšana (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Hipokaliēmija

Lai gan lietojot tiazīdu diurētiskos līdzekļus ir iespējama hipokaliēmija, vienlaicīga terapija ar

telmisartānu var samazināt diurētisko līdzekļu izraisīto hipokaliēmiju. Hipokaliēmijas risks ir lielāks

pacientiem ar aknu cirozi, pacientiem ar pastiprinātu diurēzi anamnēzē, pacientiem ar iespējamu

nepietiekamu perorālu elektrolītu uzņemšanu un pacientiem, kuri vienlaicīgi tiek ārstēti ar

kortikosteroīdiem vai adrenokortikotropo hormonu (AKTH) (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Hiperkaliēmija

Pretējs efekts: Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD sastāvdaļa telmisartāns, sakarā ar antagonismu

pret angiotensīna II (AT

) receptoriem, var izsaukt hiperkaliēmiju. Lai gan, ordinējot

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD, klīniski nozīmīgi hiperkaliēmijas gadījumi netika konstatēti,

tomēr hiperkaliēmijas attīstīšanās riska faktori ir nieru bojājumi un/vai sirds mazspēja, kā arī cukura

diabēts. Ordinējot Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD kopā ar kāliju aizturošiem diurētiskiem

līdzekļiem, kāliju saturošām uztura piedevām vai kāliju saturošiem sāls aizvietotājiem, jāievēro

piesardzība (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Hiponatriēmija un hipohlorēmiskā alkaloze

Nav pierādījumu tam, ka Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD samazinātu vai aizkavētu diurētisko

līdzekļu izraisītu hiponatriēmiju. Hlorīdu deficīts ir galvenokārt viegls un parasti ārstēšana nav

nepieciešama.

Hiperkalciēmija

Tiazīdi samazina kalcija daudzumu izdalītajā urīnā un ir cēlonis intermitējoša un nenozīmīga kalcija

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

līmeņa serumā palielināšanai, kas neizraisa ar kalcija metabolismu saistītus zināmus traucējumus.

Ievērojama hiperkalciēmija var liecināt par slēptu hiperparatireozi. Šādos gadījumos tiazīdu lietošana

jāpārtrauc un jāveic epitēlijķermenīšu funkcijas testi.

Hipomagnēmija

Ir pierādīts, ka tiazīdi palielina magnija daudzumu izdalītajā urīnā, kā rezultātā ir iespējama

hipomagniēmija (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Laktozes monohidrāts, sorbīts un nātrijs

Šīs zāles satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu

galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 40 mg/12,5 mg satur 147,04 mg sorbīta katrā tabletē, kas ir

līdzvērtīgi 5 mg/kg/dienā, ja ķermeņa masa ir 29,8 kg. Jāņem vērā papildu ietekme no vienlaicīgi

lietotiem sorbītu (vai fruktozi) saturošiem produktiem un sorbīta (vai fruktozes) uzņemšanas ar uzturu.

Sorbīta daudzums iekšķīgi lietojamās zālēs var ietekmēt citu vienlaicīgi iekšķīgi lietotu zāļu

biopieejamību.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD 80 mg/12,5 mg un Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD

80 mg/25 mg satur 294,08 mg sorbīta katrā tabletē, kas ir līdzvērtīgi 5 mg/kg/dienā, ja ķermeņa masa

ir 58,8 kg. Jāņem vērā papildu ietekme no vienlaicīgi lietotiem sorbītu (vai fruktozi) saturošiem

produktiem un sorbīta (vai fruktozes) uzņemšanas ar uzturu. Sorbīta daudzums iekšķīgi lietojamās

zālēs var ietekmēt citu vienlaicīgi iekšķīgi lietotu zāļu biopieejamību. Pacienti, kuru ķermeņa masa ir

58,8 kg vai mazāk, ar iedzimtu fruktozes nepanesību nedrīkst lietot šīs zāles.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, - būtībā tās ir ''nātriju nesaturošas''.

Etniskās atšķirības

Tāpat kā visi citi angiotensīna II receptoru antagonisti, telmisartāns, acīmredzami izrāda mazāku

asinsspiediena pazeminošu iedarbību melnas ādas krāsas pacientiem, salīdzinot ar pārējām rasēm,

iespējams, melnādaino pamatiedzīvotāju zemākas renīna aktivitātes dēļ.

Citi

Tāpat kā ar jebkuru antihipertensīvu līdzekli, pārmērīga asinsspiediena samazināšana ar telmisartānu

pacientiem ar išēmisko kardiopātiju un išēmisko kardiovaskulāro slimību var izraisīt miokarda

infarktu vai insultu.

Vispārējie

Pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu anamnēzē vai bez tām, iespējamas paaugstinātas jutības

reakcijas pret hidrohlortiazīdu, bet ir biežāk novērojamas pacientiem ar alerģiju vai bronhiālo astmu

anamnēzē.

Ir dati, ka lietojot tiazīdu diurētiskos līdzekļus, hidrohlortiazīdu ieskaitot, iespējama sistēmiskās

sarkanās vilkēdes paasināšanās vai aktivizēšanās.

Ziņots par fotosensibilizācijas reakciju gadījumiem, lietojot tiazīdu diurētiskos līdzekļus (skatīt 4.8.

apakšpunktu). Ja fotosensibilizācijas reakcijas rodas ārstēšanas laikā, ieteicams pārtraukt ārstēšanu. Ja

atkārtota diurētiska līdzekļa lietošana tiek uzskatīta par nepieciešamu, ieteicams aizsargāt atklātās

ķermeņa daļas no saules vai mākslīgā UVA starojuma.

Akūta miopija un slēgta kakta glaukoma

Hidrohlortiazīds (pieder pie sulfonamīdiem) var izraisīt idiosinkratisku reakciju, kas rada akūtu

pārejošu miopiju un akūtu slēgta kakta glaukomu. Simptomi ir akūta redzes asuma pasliktināšanās vai

sāpes acīs un parasti tie rodas stundu vai nedēļu laikā pēc zāļu lietošanas uzsākšanas. Neārstēta slēgta

kakta glaukoma var radīt neatgriezenisku redzes zudumu. Sākotnējā ārstēšana ir nekavējoša

hidrohlortiazīda lietošanas pārtraukšana. Tūlītēja terapeitiska vai ķirurģiska ārstēšana var būt

nepieciešama, ja intraokulārais spiediens saglabājas nekontrolējams. Akūtas slēgta kakta glaukomas

attīstības riska faktori var būt saistīti ar alerģiju pret sulfonamīdu vai penicilīnu anamnēzē.

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

Nemelanomas ādas vēzis

Divos epidemioloģiskos pētījumos, pamatojoties uz Dānijas Nacionālo vēža reģistru, novēroja

paaugstinātu nemelanomas ādas vēža [bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas] risku,

palielinoties hidrohlortiazīda kumulatīvajai devai. Hidrohlortiazīda fotosensibilizējošā ietekme varētu

darboties kā iespējamais nemelanomas ādas vēža rašanās mehānisms.

Pacientiem, kuri lieto hidrohlortiazīdu, ir jāsniedz informācija par nemelanomas ādas vēža risku,

jāiesaka regulāri pārbaudīt, vai nav radušies jauni ādas bojājumi, un nekavējoties ziņot par visiem

aizdomīgajiem ādas bojājumiem. Lai mazinātu ādas vēža risku, pacientiem ir jāiesaka iespējamie

profilaktiskie pasākumi, piemēram, saules gaismas un UV staru iedarbības ierobežošana un atbilstoša

aizsardzība iedarbības gadījumā. Aizdomīgi ādas bojājumi ir nekavējoties jāpārbauda, potenciāli

ietverot biopsijas materiāla histoloģisku izmeklēšanu. Iespējams, ir arī jāpārskata hidrohlortiazīda

lietošana pacientiem, kuri agrāk slimojuši ar nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.8. apakšpunktu).

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Litijs

Vienlaicīgi ordinējot litiju ar angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitoriem, ir iespējama

atgriezeniska litija koncentrācijas serumā un toksicitātes palielināšanās. Par šādiem gadījumiem reti

tiek ziņots, ordinējot kopā ar angiotensīna II receptoru antagonistiem (tostarp ar

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD). Vienlaicīga litija un Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD

ordinēšana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja tomēr nepieciešams izmantot šādu zāļu

kombināciju, rūpīgi jākontrolē litija līmenis serumā.

Zāles, kas izraisa kālija izvadīšanu un hipokaliēmiju (piem., citi kāliju izdalošie diurētiskie līdzekļi,

laksatīvie līdzekļi, kortikosteroīdi, AKTH, amfotericīns, karbenoksolons, penicilīna G nātrija sāls,

salicilskābe un tās atvasinājumi).

Ja šīs zāles tiek lietotas kopā ar hidrohlortiazīda-telmisartāna kombināciju, jākontrolē kālija līmenis

plazmā. Šie medikamenti var potencēt hidrohlortiazīda ietekmi uz kālija seruma līmeni (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Zāles, kas var palielināt kālija līmeni vai

izraisīt hiperkaliēmiju

(piem., AKE inhibitori, kāliju

aizturošie diurētiskie līdzekļi, kāliju saturošas pārtikas piedevas, kāliju saturoši sāls aizvietotāji,

ciklosporīns un citas zāles, kā heparīna nātrija sāls).

Ja šīs zāles ordinē vienlaicīgi ar hidrohlortiazīda-telmisartāna kombināciju, ieteicams kontrolēt kālija

līmeni plazmā. Balstoties uz pieredzi, ka citu zāļu, kas ietekmē renīna-angiotensīna sistēmu,

vienlaicīga lietošana ar iepriekšminētajām zālēm, iespējams, paaugstina kālija līmeni serumā, tāpēc tā

nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Zāles, kuru darbību izmaina kālija līmenis serumā

Ordinējot vienlaicīgi Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD un zāles, kuru darbību izmaina kālija

līmenis serumā (piem., sirds glikozīdi, antiaritmiskie līdzekļi), periodiski rekomendē kontrolēt kālija

seruma līmeni un EKG. Tas jāveic arī vienlaicīgi lietojot zāles (kas ietver arī dažus antiaritmiskos

līdzekļus), kuras ir hipokaliēmijas izraisoši faktori, kas var izsaukt torsades de pointes aritmiju:

I a klases antiaritmiskie līdzekļi (piem., hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds),

III klases antiaritmiskie līdzekļi (piem., amiodarons, sotalolols, dofetilīds, ibutilīds),

daži antipsihotiskie līdzekļi (piem., tioridazīns, hlorpromazīns, levomepromazīns,

trifluoperazīns, ciamemazīns, sulpirīds, sultoprīds, amisulprīds, tiaprīds, pimozīds, haloperidols,

droperidols),

citi (piem., bepridils, cisaprīds, difemanils, eritromicīns IV, halofantrīns, mizolastīns,

pentamidīns, sparfloksacīns, terfenadīns, vinkamīns IV).

Sirds glikozīdi

Tiazīdu izraisīta hipokaliēmija vai hipomagniēmija veicina sirds glikozīdu izraisītas aritmijas sākumu

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

Digoksīns

Telmisartānu lietojot vienlaikus ar digoksīnu, novēroja mediānu digoksīna maksimālās koncentrācijas

palielināšanos plazmā (49%) un mediānu minimālās koncentrācijas palielināšanos plazmā (20%).

Sākot, pielāgojot vai pārtraucot telmisartāna lietošanu, jākontrolē digoksīna līmenis, lai saglabātu

līmeni terapeitiskās robežās.

Citi antihipertensīvie līdzekļi

Telmisartāns var pastiprināt citu antihipertensīvo līdzekļu hipotensīvo efektu.

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot

kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar

palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija

(ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt

4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Pretdiabēta līdzekļi (perorālie hipoglikēmiskie līdzekļi un insulīns)

Var būt nepieciešama hipoglikēmisko līdzekļu devas korekcija (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Metformīns

Metformīns jāordinē uzmanīgi laktacidozes riska dēļ, ko varētu izsaukt iespējamā hidrohlortiazīda

izraisītā funkcionālā nieru mazspēja.

Holestiramīns un žultsskābi saistoši sveķi

Anjonu apmaiņas sveķu klātbūtnē samazinās hidrohlortiazīda absorbcija.

Nesteroīdie

pretiekaisuma līdzekļi (NPL)

NPL (piem., acetilsalicilskābe pretiekaisuma dozēšanas režīmā, COX-2 inhibitori un neselektīvie

NPL) var samazināt tiazīdu diurētisko līdzekļu diurētisko, nātrijurētisko un antihipertensīvo

angiotensīna II receptoru antagonistu iedarbību.

Dažiem pacientiem ar traucētu nieru darbību (piem., dehidratētiem pacientiem vai gados vecākiem

pacientiem ar nieru darbības traucējumiem) vienlaicīga angiotensīna II receptoru antagonistu un

ciklooksigenāzi inhibējošu līdzekļu ordinēšana var izraisīt turpmāku nieru darbības pasliktināšanos,

tostarp iespējama akūta nieru mazspēja, kas parasti ir pārejoša. Tādēļ kombinācijas ordinēšana jāveic

piesardzīgi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Pacientiem jānodrošina adekvāta hidratācija un jāapsver

nieru funkcijas kontrole pirms vienlaicīgas terapijas ordinēšanas un periodiski pēc tam.

Vienā pētījumā telmisartāna un ramiprila vienlaicīga lietošana izraisīja līdz pat 2,5 kārtīgu ramiprila

un ramiprilāta AUC 0-24 un Cmax paaugstināšanos. Šī novērojuma klīniskais nozīmīgums nav

zināms.

Asinsspiedienu paaugstinošie amīni (piem., noradrenalīns)

Presoro amīnu iedarbība var pavājināties.

Nedepolarizējoši skeleta muskulatūras relaksanti jeb miorelaksanti (piem., tubokurarīns)

Hidrohlortiazīds var pastiprināt nedepolarizējošo skeleta muskuļu relaksantu iedarbību.

Zāles, ko izmanto podagras ārstēšanai (piem., probenecīds, sulfīnpirazons un alopurinols)

Tā kā hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā, var būt nepieciešamība atbilstoši

pielāgot urikozūrisko līdzekļu zāļu devas. Var būt nepieciešama probenecīda vai sulfīnpirazona devas

palielināšana. Vienlaicīgi ordinējot tiazīdus un alopurinolu, var palielināties alopurinola izraisītu

paaugstinātas jutības reakciju biežums.

Kalcija sāļi

Tiazīdu diurētiskie līdzekļi var palielināt kalcija līmeni serumā, samazinātas ekskrēcijas dēļ. Ja jālieto

kalciju saturošas pārtikas piedevas vai kalciju saudzējošas zāles (piem., D vitamīna terapija),

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

jākontrolē kalcija līmenis serumā un kalcija devas atbilstoši jāpielāgo.

β-blokatori un diazoksīds

Tiazīdi var izmainīt β-blokatoru un diazoksīda hiperglikēmisko iedarbību.

Antiholīnerģiskās zāles (piem., atropīns, biperidēns)

Var paaugstināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu bioloģisko pieejamību, pazeminot kuņģa un zarnu

trakta kustīgumu un kuņģa iztukšošanās tempu.

Amantadīns

Tiazīdi paaugstina amantadīna izraisīto blakusparādību risku.

Citotoksiskie līdzekļi (piem., ciklofosfamīds, metotreksāts)

Tiazīdi var samazināt citotoksisko līdzekļu nieru ekskrēciju un potencēt to mielosupresīvo iedarbību.

Balstoties uz farmakoloģiskām īpašībām, sagaidāms, ka turpmāk minētās zāles var pastiprināt visu

antihipertensīvo zāļu, arī telmisartāna hipotensīvo darbību: baklofēns, amifostīns.

Bez tam ortostatisku hipotensiju var paasināt alkohola, barbiturātu, narkotisku līdzekļu vai

antidepresantu lietošana.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicama (skatīt

4.4. apakšpunktu). Angiotensīna II receptoru antagonistu lietošana grūtniecības otrajā un trešajā

trimestrī ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Nav pietiekamu datu par Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar

dzīvniekiem uzrādīja reproduktīvu toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Epidemioloģiski pierādījumi par AKE inhibitoru radītu teratogenitātes risku grūtniecības pirmajā

trimestrī nav pārliecinoši. Tomēr nelielu riska pieaugumu nevar izslēgt. Lai gan par angiotensīna II

receptoru antagonistu teratogēniskuma risku nav pieejami kontrolēti epidemioloģiski dati, šai zāļu

grupai varētu būt līdzīgs risks. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, līdzšinējā AIIRA terapija jāmaina

pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības

laikā, ja vien turpmāka AIIRA lietošana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta

grūtniecība, AIIRA lietošana nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

Ir zināms, ka ārstēšana ar AIIRA otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa fetotoksiskumu

(pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un neonatālu

toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja, sākot ar otro

grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AIIRA, ieteicams veikt augļa nieru funkciju un galvaskausa

ultraskaņas izmeklējumus. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AIIRA, rūpīgi jāuzrauga hipotensijas riska

dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Ir ierobežota pieredze par hidrohlortiazīdu lietošanu grūtniecības laikā, īpaši pirmā trimestra laikā.

Pētījumi ar dzīvniekiem ir nepietiekami. Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Pamatojoties uz

hidrohlortiazīda darbības farmakoloģisko mehānismu, tā lietošana grūtniecības otrajā un trešajā

trimestrī var iespaidot feto-placentāro perfūziju un radīt tādus efektus auglim un jaundzimušajam kā

dzelte, elektrolītu līdzsvara traucējumi un trombocitopēnija.

Sakarā ar plazmas apjoma samazināšanās un placentāras hipoperfūzijas risku, hidrohlortiazīdu

nedrīkstētu lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas vai preeklampsijas gadījumos, bez

labvēlīga efekta uz slimības gaitu.

Hidrohlortiazīdu nevajadzētu lietot grūtniecēm esenciālas hipertensijas ārstēšanā, izņemot atsevišķus

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

gadījumus, kad nevar pielietot citu terapiju.

Barošana ar krūti

Sakarā ar informācijas trūkumu par Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošanu krūts barošanas

laikā, Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD nav rekomendējams krūts barošanas laikā un ieteicams

piemeklēt alternatīvu ārstēšanu ar labāk zināmu drošuma profilu, īpaši, ja tiek barots jaundzimušais

vai priekšlaicīgi dzimis zīdainis.

Hidrohlortiazīds nonāk mātes pienā nelielā daudzumā. Tiazīdi lielās devās, izraisot intensīvu diurēzi,

var kavēt piena veidošanos. Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošana krūts barošanas periodā

nav ieteicama. Ja Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD tiek lietots krūts barošanas laikā, tad devai

jābūt pēc iespējas mazākai.

Fertilitāte

Preklīniskajos pētījumos ne telmisartāna, ne hidrohlortiazīda efekti uz fertilitāti vīriešiem un sievietēm

netika novēroti.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD var ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot

mehānismus. Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošanas laikā var būt miegainība vai reibonis.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežāk ziņotā blakusparādība ir reibonis. Nopietna asinsvadu tūska var parādīties reti (≥1/10000

līdz <1/1000).

Visumā ziņojumus par Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD blakusparādībām var salīdzināt ar

telmisartāna randomizētu pētījumu ziņojumiem par blakusparādībām, kuros tika iesaistīti nejauši

izvēlēti 1471 pacienti, no kuriem daļa (835) saņēma telmisartānu plus hidrohlortiazīdu, bet daļa (636)

telmisartānu vien. Blakusparādību biežumu neietekmēja devas, un netika parādīta sakarība ar pacientu

dzimumu, vecumu vai rasi.

Kopumā blakusparādību sastopamība un raksturs, lietojot telmisartānu/hidrohlortiazīdu 80 mg/25 mg,

bija līdzīgi, kā lietojot telmisartānu/hidrohlortiazīdu 80 mg/12,5 mg. Blakusparādību biežumu

neietekmēja devas, un netika parādīta sakarība ar pacientu dzimumu, vecumu vai rasi.

Blakusparādību apkopojums

Visos klīnisko pētījumu ziņojumos sastopamās blakusparādības un to biežums (p ≤ 0,05), veicot

ārstēšanu ar telmisartānu plus hidrohlortiazīdu un salīdzinot ar placebo, norādītas zemāk atbilstoši

orgānu sistēmai. Blakusparādības, kas novērotas katru sastāvdaļu ordinējot atsevišķi, bet nav

novērotas klīniskajos pētījumos, var parādīties Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD terapijas laikā.

Blakusparādības sarindotas pēc sastopamības biežuma, izmantojot šādus apzīmējumus: ļoti bieži

(≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1000); ļoti reti

(<1/10 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības

samazinājuma secībā.

Infekcijas un infestācijas

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

Reti: Bronhīts, faringīts, sinusīts

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti: Sistēmiskās sarkanās vilkēdes paasinājums vai aktivizēšanās

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk: Hipokaliēmija

Reti: Hiperurikēmija, hiponatriēmija

Psihiskie traucējumi

Retāk: Trauksme

Reti: Depresija

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: Galvas reibonis

Retāk: Sinkope, parestēzija

Reti: Bezmiegs, miega traucējumi

Acu bojājumi

Reti: Redzes traucējumi, redzes miglošanās

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk: Reibonis (vertigo)

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk: Tahikardija, aritmijas

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk: Hipotensija, ortostatiska hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk: Aizdusa

Reti: Respiratorā distresa sindroms (arī pneimonīts un plaušu tūska)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Retāk: Caureja, sausuma sajūta mutē, meteorisms

Reti: Sāpes vēderā, aizcietējums, dispepsija, vemšana, gastrīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti: Aknu darbības izmaiņas/aknu darbības traucējumi

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti: Angioedēma (arī fatāli gadījumi), eritēma, nieze, izsitumi,

hiperhidroze, nātrene

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Retāk: Sāpes mugurā, muskuļu spazmas, mialģija

Reti: Artralģija, muskuļu krampji, sāpes ekstremitātēs

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

Retāk: Erektīlā disfunkcija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk: Sāpes krūtīs

Reti: Gripai līdzīga slimība, sāpes

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

Izmeklējumi

Retāk: Paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs

Reti: Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs, paaugstināts kreatīnfosfokināzes

līmenis asinīs, paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Pamatojas uz tirgū esošu zāļu lietošanas pieredzi

Sīkākai informācijai skatīt apakšpunktu Atsevišķu blakusparādību apraksts

Papildus informācija par atsevišķām sastāvdaļām

Iepriekšējie ziņojumi par katras no sastāvdaļas blakusparādībām ir arī potenciālās

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD blakusparādības, pat ja tās nav pieminētas klīniskajos

pētījumos ar šīm zālēm.

Telmisartāns

Blakusparādību biežums bija vienāds gan ar placebo, gan ar telmisartānu ārstētiem pacientiem.

Kopumā ziņojumi par blakusparādību biežumu lietojot telmisartānu (41,4 %) ir salīdzināmi ar placebo

(43,9 %), kas pierādīts placebo kontrolētajos pētījumos. Zemāk uzskaitīto blakusparādību biežums

apvienots no klīnisko pētījumu ziņojumiem par hipertensijas pacientiem, kuri terapijā lietojuši

telmisartānu vai pacientiem 50 gadu vecumā vai vecākiem ar paaugstinātu kardiovaskulāra notikuma

risku.

Infekcijas un infestācijas

Retāk: Augšējo elpceļu infekcija, urīnceļu infekcija, ieskaitot cistītu

Reti: Sepse, ieskaitot fatālu iznākumu

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk: Anēmija

Reti: Eozinofīlija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti: Paaugstināta jutība, anafilaktiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Retāk: Hiperkaliēmija

Reti: Hipoglikēmija (diabēta slimniekiem)

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk: Bradikardija

Nervu sistēmas traucējumi

Reti: Miegainība

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk: Klepus

Ļoti reti: Intersticiāla plaušu slimība

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Reti: Diskomforta sajūta kuņģī

Ādas un zemādas audu bojājumi

Reti: Ekzēma, zāļu izraisīti izsitumi, toksiski ādas izsitumi

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Reti: Artroze, cīpslas sāpes

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk: Nieru bojājums (arī akūta nieru mazspēja)

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Retāk: Astēnija

Izmeklējumi

Reti: Pazemināts hemoglobīna līmenis

Sīkākai informācijai skatīt apakšpunktu Atsevišķu blakusparādību apraksts

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds var izraisīt vai paasināt ar hipovolēmiju saistītus elektrolītu līdzsvara traucējumus

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Hidrohlortiazīda monoterapijas izraisītās blakusparādības, kuru biežums nav zināms, ir sekojošas:

Infekcijas un infestācijas

Nav zināmi: Sialadenīts

Labdabīgi, ļaundabīgi un nezināmas etioloģijas audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Nav zināmi: nemelanomas ādas vēzis (bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma)

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti: Trombocitopēnija (dažkārt ar purpuru)

Nav zināmi: Aplastiska anēmija, hemolītiska anēmija, kaulu smadzeņu darbības

nomākums, leikopēnija, neitropēnija, agranulocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi: Anafilaktiskas reakcijas, paaugstināta jutība

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Nav zināmi: Nekontrolēts cukura diabēts

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži: Hipomagnēmija

Reti: Hiperkalciēmija

Ļoti reti: Hipohlorēmiskā alkaloze

Nav zināmi: Anoreksija, samazināta ēstgriba, elektrolītu līdzsvara traucējumi,

hiperholesterinēmija, hiperglikēmija, hipovolēmija

Psihiskie traucējumi

Nav zināmi: Nemiers

Nervu sistēmas traucējumi

Reti: Galvassāpes

Nav zināmi: Neskaidra sajūta galvā

Acu bojājumi

Nav zināmi: Ksantopsija, akūta miopija, akūta slēgta kakta glaukoma

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Nav zināmi: Nekrotizējošs vaskulīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

Bieži: Slikta dūša

Nav zināmi: Pankreatīts, diskomforta sajūta kuņģī

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

Nav zināmi: Hepatocelulāra dzelte, holestātiska dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi

Nav zināmi: Sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms, fotosensibilizācijas reakcijas, ādas vaskulīts,

toksiska epidermas nekrolīze, daudzformu eritēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināmi: Vājums

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi: Intersticiālais nefrīts, nieru bojājums, glikozūrija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nav zināmi: Pireksija

Izmeklējumi

Nav zināmi: Paaugstināts triglicerīdu līmenis

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Izmainīta aknu darbība/aknu darbības traucējums

Visbiežāk aknu darbības izmaiņas/aknu darbības traucējumi novēroti pēcreģistrācijas pētījumos japāņu

pacientiem. Japāņu pacientiem ir lielāka iespēja rasties šīm blakusparādībām.

Sepse

PRoFESS pētījumā tika novērots paaugstināts sepses biežums telmisartāna grupā, salīdzinot ar

placebo. Šie gadījumi var būt sagadīšanās vai saistīti ar līdz šim nezināmu mehānismu (skatīt 5.1.

apakšpunktu).

Intersticiāla plaušu slimība

Intersticiālas plaušu slimības gadījumi ir novēroti pēcrģistrācijas pētījumos, saistībā ar īslaicīgu

telmisartāna lietošanu. Tomēr cēloniska saistība nav atzīta.

Nemelanomas ādas vēzis

Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas

atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi (skatīt arī 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Par telmisartāna pārdozēšanu cilvēkam ir maz datu. Cik lielu daudzumu hidrohlortiazīda ir iespējams

izvadīt ar hemodialīzes palīdzību, nav zināms.

Simptomi

Vispamanāmākie telmisartāna pārdozēšanas simptomi bija hipotensija un tahikardija. Ziņots arī par

bradikardiju, reiboni, vemšanu, palielinātu kreatinīna līmeni serumā un akūtu nieru mazspēju.

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

Hidrohlortiazīda pārdozēšana ir saistīta ar elektrolītu deficīta attīstību (hipokaliēmiju un

hipohlorēmiju) un hipovolēmiju, ko izraisa pārāk intensīva diurēze. Visbiežāk sastopamās

pārdozēšanas pazīmes un simptomi ir slikta dūša un miegainība. Ar vienlaicīgu sirds glikozīdu vai

noteiktu antiaritmisko līdzekļu lietošanu saistītas hipokaliēmijas rezultātā ir iespējamas muskulatūras

spazmas un/vai sirds aritmijas pastiprināšanās.

Terapija

Telmisartānu nevar izvadīt ar hemodialīzi. Pacients uzmanīgi jānovēro, jāveic simptomātiska un

uzturoša terapija. Pasākumi ir atkarīgi no tā, pirms cik ilga laika preparāts ir ieņemts, kā arī no

simptomu smaguma pakāpes. Ieteicams izraisīt vemšanu un/vai skalot kuņģi. Pārdozēšanas ārstēšanā

var izmantot aktivēto ogli. Bieži jākontrolē elektrolītu un kreatinīna līmenis serumā. Ja attīstās

hipotensija, pacients jānovieto guļus stāvoklī, nekavējoties jādod sāls un tilpuma aizvietotāji.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles, kas darbojas uz renīna-angiotensīna sitēmu; angiotensīna II

antagonisti un diurētiskie līdzekļi, ATĶ kods: C09DA07.

Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD ir kombinēts angiotensīna II receptoru antagonista telmisartāna

un tiazīdu diurētiskā līdzekļa hidrohlortiazīda preparāts. Šo ingredientu kombinācijai piemīt

savstarpēji papildinoša antihipertensīva iedarbība, kas asinsspiedienu pazemina lielākā mērā nekā

katrs komponents atsevišķi. Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD lietošana vienu reizi dienā ir

efektīvāka un asinsspiediena pazemināšanu veic vienmērīgāk visā terapeitiskās devas amplitūdā.

Darbības mehānisms

Telmisartāns ir perorāli lietojams, efektīvs un specifisks angiotensīna II receptoru 1 apakštipa (AT1)

antagonists. Telmisartāns ar ļoti lielu afinitāti izspiež angiotensīnu II no tā saistīšanās vietas ar AT1

apakštipa receptoriem, no kuras ir atkarīga zināmā angiotensīna II iedarbība. Telmisartānam nepiemīt

nekāda agonista aktivitāte attiecībā pret AT1 receptoriem. Telmisartāns selektīvi saistās ar AT1

receptoriem. Saistība ir ilgstoša. Telmisartānam nepiemīt afinitāte pret citiem receptoriem, ieskaitot

AT2 un citus mazāk tipiskus AT receptorus. Šo receptoru funkcionālā loma nav zināma, ne arī to

iespējamās pārmērīgas stimulācijas efekts ar angiotensīnu II, kura līmeni paaugstina telmisartāns.

Telmisartāns pazemina aldosterona līmeni plazmā. Telmisartāns neinhibē cilvēka plazmas renīnu un

nebloķē jonu kanālus. Telmisartāns neinhibē angiotensīna konvertējošo enzīmu (kināzi II), kurš

noārda arī bradikinīnu. Tādēļ nav sagaidāms, ka tas varētu potencēt ar bradikinīnu saistītās

blakusparādības.

Ordinējot 80 mg telmisartāna veseliem brīvprātīgajiem, gandrīz pilnīgi tiek inhibēts angiotensīna II

izraisītais asinsspiediena paaugstinājums. Inhibējošais efekts saglabājas 24 stundas un ir vērojams līdz

pat 48 stundām.

Hidrohlortiazīds ir tiazīdu grupas diurētisks līdzeklis. Tiazīdu antihipertensīvās iedarbības mehānisms

nav pilnībā zināms. Tiazīdi iedarbojas uz nieru kanāliņiem, ietekmējot elektrolītu resorbcijas

mehānismu, tieši palielinot nātrija un hlorīdu ekskrēciju, aptuveni ekvivalentos apjomos.

Hidrohlortiazīda diurētiskās darbības dēļ samazinās plazmas tilpums, palielinās plazmas renīna

aktivitāte, palielinās aldosterona sekrēcija, sekojoši palielinās kālija un bikarbonātu zudumi ar urīnu un

samazinās kālija daudzums serumā. Iespējams, renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas blokādes dēļ,

šo diurētisko līdzekli lietojot kopā ar telmisartānu, parādās kālija aiztures tendence, kas ir pretēja

diurētiķu izraisītam kāliju izdalošam efektam. Hidrohlortiazīda diurētiskais efekts iestājas apmēram 2

stundu laikā, maksimumu sasniedzot pēc 4 stundām, un tā iedarbība ilgst apmēram 6-12 stundas.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Esenciālās hipertensijas ārstēšana

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

Pēc pirmās telmisartāna devas antihipertensīvā iedarbība pakāpeniski parādās 3 stundu laikā.

Maksimālais asinsspiedienu pazeminošais efekts tiek sasniegts 4-8 nedēļas pēc ārstēšanās uzsākšanas

un tas saglabājas ilgstošas terapijas laikā. Antihipertensīvais efekts saglabājas konstants 24 stundas

pēc devas ieņemšanas, ieskaitot pēdējās 4 stundas pirms nākamās devas, kas pierādīts ar ambulatoriem

asinsspiediena mērījumiem. Tas ir apliecināts, veicot mērījumus maksimālās iedarbības laikā un tieši

pirms nākamās devas (ar placebo kontrolētajos klīniskajos pētījumos pēc 40 mg un 80 mg telmisartāna

devas ieplakas un maksimuma punkta attiecība vienmēr pārsniedza 80 %).

Pacientiem ar hipertensiju telmisartāns samazina gan sistolisko, gan diastolisko asinsspiedienu,

neietekmējot pulsa frekvenci. Telmisartāna antihipertensīvā iedarbība ir salīdzināma ar citu grupu

antihipertensīviem līdzekļiem (tas ir pierādīts klīniskajos pētījumos, salīdzinot telmisartānu ar

amlodipīnu, atenololu, enalaprilu, hidrohlortiazīdu un lizinoprilu).

Dubultmaskētā kontrolētā klīniskā pētījumā (n=687 pacientiem vērtēta efektivitāte) cilvēkiem bez

atbildes reakcijas uz 80 mg/12,5 mg kombināciju sākotnējais 80 mg/25 mg kombinācijas

asinsspiedienu pazeminošais efekts, salīdzinot ar turpmāku 80 mg/25 mg kombinācijas lietošanu, bija

2,7/1,6 mmHg (SAS/DAS) (pielāgoto vidējo pārmaiņu atšķirība, salīdzinot ar sākumstāvokli).

Novērošanas pētījumā 80 mg/25 mg kombinācija vēl turpināja pazemināt asinsspiedienu (veidojot

kopējo pazeminājumu par 11,5/9,9 mmHg (SAS/DAS)).

Apkopotā divu līdzīgu 8 nedēļu dubultmaskētu placebo kontrolētu klīnisko pētījumu salīdzinājumā ar

valsartānu/hidrohlortiazīdu 160 mg/25 mg (n=2121 pacientiem vērtēta efektivitāte) analīzē konstatēta

nozīmīgi lielāka asinsspiediena pazemināšanās par 2,2/1,2 mmHg (SAS/DAS) (attiecīgi pielāgoto

vidējo pārmaiņu no sākumstāvokļa atšķirība) par labu telmisartāna/hidrohlortiazīda 80 mg/25 mg

kombinācijai).

Pēkšņi pārtraucot ārstēšanu ar telmisartānu, asinsspiediens pakāpeniski vairākās dienās atgriežas

līmenī, kāds bija pirms ārstēšanas, bez izteiktas atsitiena hipertensijas.

Klīniskajos pētījumos, salīdzinot divus antihipertensīvās terapijas veidus, sausa klepus gadījumi daudz

mazāk bija sastopami pacientiem, kuriem ordinēja telmisartānu, nekā pacientiem, kuriem ordinēja

angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitorus.

Kardiovaskulārā profilakse

ONTARGET klīniskajā pētījumā (ONgoing Telmisartan Alone and in Combination with Rampril

Global Endpoint Trial) salīdzināja telmisartāna, ramiprila un telmisartāna un ramiprila kombinācijas

ietekmi uz kardiovakulāro iznākumu 25 620 pacientiem vecumā no 55 gadiem, kuriem anamnēzē bija

koronāro artēriju slimība, insults, TIL, perifēro artēriju slimība vai 2. tipa cukura diabēts, kā arī bija

pierādījumi par mērķorgānu bojājumu (piemēram, retinopātiju, kreisā sirds kambara hipertrofiju,

makro- vai mikroalbuminūriju), tātad faktiski tā ir kardiovaskulāro komplikāciju riska pacientu grupa.

Pacientus nejaušināti iedalīja vienā no trīs šādām terapijas grupām: telmisartāns 80 mg (n = 8542),

ramiprils 10 mg (n = 8576) vai telmisartāna 80 mg un ramiprila 10 mg kombinācija (n = 8502), un

pacientu vidējais novērošanas laiks bija 4,5 gadi.

Telmisartānam un ramiprilam bija līdzīga ietekme, samazinot primāro salikto mērķa kritēriju, ko

veidoja kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts, neletāls insults vai hospitalizācija

sastrēguma sirds mazspējas dēļ. Primārā mērķa kritērija sastopamība telmisartāna (16,7 %) un

ramiprila (16,5 %) grupā bija līdzīga. Telmisartāna un ramiprila grupas risku attiecība bija 1,01

(97,5 % TI 0,93 – 1,10, p (līdzvērtīguma) = 0,0019, ja robeža ir 1,13). Visu cēloņu izraisītā mirstība

telmisartāna un ramiprila grupā bija attiecīgi 11,6 % un 11,8 %.

Vērtējot iepriekš noteikto sekundāro mērķa kritēriju, kas ietvēra kardiovaskulāru nāvi, neletālu

miokarda infarktu un neletālu insultu), kas bija arī primārais mērķa kritērijs atsauces pētījumā HOPE

(The Heart Outcomes Prevention Evaluation Study), kurā ramiprila efektivitāti salīdzināja ar placebo –

telmisartāna un ramiprila efektivitāte bija līdzīga [0,99 (97,5 % TI 0,90 – 1,08, p (līdzvērtīguma) =

0,0004].

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

TRANSCEND klīniskajā pētījumā pacientus ar AKE-I nepanesību, bet citādi atbilstošus iekļaušanas

kritērijiem, kādi tika piemēroti ONTARGET klīniskā pētījumā, nejaušināti iedalīja telmisartāna 80 mg

(n = 2954) vai placebo (n = 2972) grupā, abus šos līdzekļus lietojot papildus standartaprūpei. Vidējais

novērošanas ilgums bija 4 gadi un 8 mēneši. Primārā saliktā mērķa kritērija (kardiovaskulāra nāve,

neletāls miokarda infarkts, neletāls insults vai hospitalizācija sastrēguma sirds mazspējas dēļ) statiski

nozīmīgas sastopamības atšķirības [15,7 % telmisartāna grupā un 17,0 % placebo grupā ar riska

attiecību 0,92 (95 % TI 0,81 – 1,05, p = 0,22)] nekonstatēja. Salīdzinot ar placebo, ieguva

pierādījumus par labvēlīgu telmisartāna ietekmi uz iepriekš noteiktu sekundāru salikto mērķa kritēriju,

ko veidoja kardiovaskulāra nāve, neletāls miokarda infarkts un neletāls insults [0,87 (95 % TI

0,76 – 1,00, p = 0,048)]. Pierādījumu par labvēlīgu ietekmi uz kardiovaskulāro mirstību (riska

attiecība 1,03, 95 % TI 0,85 – 1,24) nebija.

Pacientiem telmisartāna grupā par klepu un angioedēmu ziņoja retāk nekā pacientiem ramiprila grupā,

savukārt par hipotensiju biežāk ziņoja telmisartāna grupā.

Telmisartāna kombinācija ar ramiprilu nesniedza papildu ieguvumu, salīdzinot ar ramiprila vai

telmisartāna monoterapiju. Kardiovaskulārā mirstība un visu cēloņu izraisīta mirstība kombinācijas

grupā radās biežāk. Bez tam kombinētās terapijas grupā nozīmīgi biežāk radās hiperkaliēmija, nieru

mazspēja, hipotensija un ģībonis. Tādēļ šai pacientu grupā telmisartāna un ramiprila kombinācijas

lietošana nav ieteicama.

PRoFESS („Prevention Regimen for Effectively avoiding Secondary Strokes”) pētījumā pacientiem 50

gadu vecumā un vecākiem, kuriem nesen bijis insults, tika novērots paaugstināts sepses biežums

telmisartāna grupā, salīdzinot ar placebo, 0,70 % pret 0,49 % [RR 1,43 (95 % ticamības intervāls 1,00-

2,06)]; fatālas sepses biežums bija paaugstināts telmisartāna grupas pacientiem (0,33 %) pret placebo

grupas pacientiem (0,16 %) [RR 2,07 (95 % ticamības intervāls 1,14 - 3,76)]. Novērotais

paaugstinātais sepses gadījumu biežums telmisartāna lietotājiem var būt sagadīšanās vai arī saistīts ar

līdz šim nezināmu mehānismu.

Pašreiz nav zināma telmisartāna ietekme mirstības vai kardiovaskulāro slimību mazināšanā.

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan

Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans

Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II

receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai

cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA

NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas

iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai

hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās

īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru

blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar

diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease Endpoints)

bija pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar

AKE inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un

hronisku nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika

priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar

placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna

grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām

nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Epidemioloģiskie pētījumi ir pierādījuši, ka ilgstoša ārstēšana ar hidrohlortiazīdu samazina

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

kardiovaskulāro saslimšanu un mirstības iespējamību.

Fiksētās telmisartāna/hidrohlortiazīda devas kombinācijas ietekme uz mirstību un kardiovaskulārajām

saslimšanām pašlaik nav zināma.

Nemelanomas ādas vēzis

Pamatojoties uz pieejamajiem epidemioloģisko pētījumu datiem, novēroja no kumulatīvās devas

atkarīgu saistību starp hidrohlortiazīdu un nemelanomas ādas vēzi. Vienā pētījumā bija iekļauta

populācija, kuru veidoja 71 533 bazālo šūnu karcinomas gadījumi un 8629 plakanšūnu karcinomas

gadījumi ar saskaņotiem attiecīgi 1 430 833 un 172 462 populācijas kontroles gadījumiem.

Hidrohlortiazīda lielu devu lietošana (kumulatīvā deva ≥50 000 mg) bija saistīta ar koriģēto izredžu

attiecības rādītāju (OR – odds ratio) 1,29 (95% TI: 1,23–1,35) bazālo šūnu karcinomas gadījumā un

3,98 (95% TI: 3,68–4,31) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Gan bazālo šūnu, gan plakanšūnu

karcinomas gadījumā novēroja skaidru saistību starp kumulatīvo devu un atbildes reakciju. Citā

pētījumā atklāja iespējamu saistību starp lūpas vēzi (plakanšūnu karcinomu) un hidrohlortiazīda

iedarbību: 633 lūpas vēža gadījumi tika saskaņoti ar 63 067 populācijas kontrolēm, izmantojot riskam

pakļautās populācijas izlases stratēģiju. Tika pierādīta kumulatīvās devas un atbildes reakcijas saistība

ar koriģēto izredžu attiecības rādītāju 2,1 (95% TI: 1,7–2,6), kas palielinājās līdz 3,9 (3,0–4,9) lielu

devu (~25 000 mg) gadījumā un līdz 7,7 (5,7–10,5) vislielākās kumulatīvās devas (~100 000 mg)

gadījumā (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Vienlaicīga hidrohlortiazīda un telmisartāna ordinēšana veseliem cilvēkiem neietekmēja vienas vai

otras substances farmakokinētiskās īpašības.

Uzsūkšanās

Telmisartāns: Pēc perorālas ordinēšanas maksimālā telmisartāna koncentrācija tiek sasniegta 0,5 – 1,5

stundās. Telmisartāna 40 mg un 160 mg devu absolūtā bioloģiskā pieejamība ir attiecīgi 42% un 58 %.

Pārtika nedaudz samazina telmisartāna bioloģisko pieejamību, samazinot laukumu zem vielas

koncentrācijas plazmā un laika attiecības līknes (AUC) par apmēram 6% 40 mg zāļu devai un

apmēram 19% 160 mg devai. Trīs stundas pēc telmisartāna ordinēšanas plazmas koncentrācija bija

līdzīga neatkarīgi no tā, vai zāles ordinēja tukšā dūšā vai ar pārtiku. Nelielas AUC samazināšanās dēļ

nav sagaidāma terapeitiskās iedarbības samazināšanās. Atkārtoti nozīmējot, nenovēro būtisku

telmisartāna uzkrāšanos plazmā.

Hidrohlortiazīds: Pēc perorālas Telmisartan/Hydrochlorothiazide TAD ordinēšanas maksimālā

hidrohlortiazīda koncentrācija tiek sasniegta pēc 1,0 – 3,0 stundām. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda

kumulatīvo nieru ekskrēciju, absolūtā bioloģiskā pieejamība ir apmēram 60%.

Izkliede

Telmisartāns lielā mērā saistās ar plazmas olbaltumvielām (>99,5%), galvenokārt ar albumīnu un alfa

1-skābo glikoproteīnu. Telmisartāna šķietamais izkliedes tilpums ir apmēram 500 litri, kas parāda

saistību audos.

Hidrohlortiazīda saistība ar plazmas olbaltumvielām ir 68% un šķietamais izkliedes tilpums ir 0,83 –

1,14 l/kg.

Biotransformācija

Telmisartāns tiek metabolizēts konjugācijas ceļā līdz farmakoloģiski neaktīvam acilglikuronīdam. Šis

pamatsavienojuma glikuronīds ir vienīgais metabolīts, ko identificēja cilvēkiem. Pēc vienas ar

C –

iezīmēta telmisartāna devas, veicot radioaktivitātes mērījumus plazmā, glikuronīdi ir apmēram 11%.

Telmisartāna metabolismā nav iesaistīts citohroma P450 izoenzīms.

Hidrohlortiazīds cilvēka organismā nemetabolizējas.

Eliminācija

Telmisartāns: Pēc intravenozas vai perorālas ar

C – iezīmēta telmisartāna ordinēšanas lielākā daļa

(>97%) izdalās fēcēs žults ekskrēcijas ceļā. Urīnā izdalītais daudzums ir ļoti niecīgs. Kopējais plazmas

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

klīrenss pēc perorālas telmisartāna ordinēšanas ir >1500 ml/min. Terminālais eliminācijas pusperiods

ir >20 stundas.

Hidrohlortiazīds gandrīz viss izdalās ar urīnu nemainītā veidā. Apmēram 60% perorālās devas

eliminējas 48 stundu laikā. Renālais klīrenss ir apmēram 250-300 ml/min. Hidrohlortiazīda terminālais

eliminācijas pusperiods ir 10 – 15 stundas.

Linearitāte/ nelinearitāte

Telmisartāns: Perorāli ordinējot 20 mg – 160 mg lielas devas, telmisartāna farmakokinētika nav

lineāra proporcionāli lielākas plazmas koncentrācijas kāpuma dēļ (Cmax un AUC) attiecībā pret devas

palielināšanos.

Hidrohlortiazīdam ir raksturīga lineāra farmakokinētika.

Gados vecāki pacienti

Telmisartāna farmakokinētika neatšķiras gados vecākiem pacientiem un pacientiem, kas jaunāki par

65 gadiem.

Dzimums

Telmisartāna plazmas koncentrācija ir 2 – 3 reizes augstāka sievietēm nekā vīriešiem. Tomēr

klīniskajos pētījumos pierādīts, ka tam nav būtiskas ietekmes uz asinsspiediena reakciju vai

ortostatiskās hipotensijas biežuma palielināšanos sievietēm. Devas pielāgošana nav nepieciešama. Ir

vērojama arī tendence, ka sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, hidrohlortiazīda koncentrācija plazmā ir

lielāka. Pastāv uzskats, ka šim faktam nav klīniski svarīgas nozīmes.

Nieru funkcijas traucējumi

Nieru ekskrēcija telmisartāna klīrensu neietekmē. Balstoties uz nelielo pieredzi ar pacientiem ar

viegliem vai vidēji smagiem nieru funkcijas traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 – 60 ml/min, vidēji

apmēram 50 ml/min), pacientiem ar pavājinātu nieru funkciju deva īpaši nav jāpiemēro. Telmisartānu

no asinīm nevar izdalīt ar hemodialīzi. Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem hidrohlortiazīda

eliminācijas laiks ir samazināts. Tipiskos pētījumos pacientiem ar kreatinīna klīrensu vidēji 90 ml/min

hidrohlortiazīda eliminācijas pusperiods palielinājās. Pacientiem bez funkcionējošām nierēm

eliminācijas pusperiods ir apmēram 34 stundas.

Aknu funkcijas traucējumi

Farmakokinētiskie pētījumi ar pacientiem ar aknu funkcijas traucējumiem pierādīja, ka absolūtā

bioloģiskā pieejamība palielinās gandrīz līdz 100%. Eliminācijas pusperiods pacientiem ar aknu

funkcijas traucējumiem nemainās.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Nav veikti papildus preklīniskie pētījumi ar fiksētās devas 80 mg/25 mg kombināciju.

Preklīniskos drošuma pētījumos telmisartāna un hidrohlortiazīda vienlaicīgas ievadīšanas rezultātā

normotensīvām žurkām un suņiem devās, kas salīdzināmas ar klīniski terapeitiskām devām, netika

iegūti papildu dati, kādi iegūti par katru sastāvdaļu atsevišķi. Toksikoloģisko pētījumu rezultātiem

humānajā terapijā nav svarīga nozīme.

Preklīniskajos pētījumos iegūtie toksikoloģisko pētījumu rezultāti ar angiotensīna konvertējošā enzīma

inhibitoriem un angiotensīna II receptoru antagonistiem liecina par samazinātiem sarkano asins šūnu

parametriem (eritrocīti, hemoglobīns, hematokrīts), izmaiņām nieru hemodinamikā (palielināts atlieku

slāpeklis asinīs un kreatinīns), palielinātu plazmas renīna aktivitāti, jukstaglomerulāro šūnu

hipertrofiju/hiperplāziju un kuņģa gļotādas bojājumiem. Kuņģa bojājumus dzīvniekiem var

novērst/uzlabot ar perorālu nātrija hlorīda šķīdumu un tiem dzīvojot grupās. Suņiem tika novērota

nieru kanāliņu dilatācija un atrofija. Uzskata, ka šie fakti ir saistīti ar telmisartāna farmakoloģisko

aktivitāti.

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

Nav tiešu teratogēniskas iedarbības pierādījumu, taču telmisartāna toksisku devu lietošanas laikā tika

novērots efekts uz pēcnācēju postnatālo attīstību, piemēram, ķermeņa masas samazināšanās un

novēlota acu atvēršanās.

Pētījumos in vitro netika pierādīta telmisartāna mutagenitāte un būtiska klastogēna aktivitāte, un

netika pierādīta kancerogenitāte žurkām un pelēm. Pētījumi ar hidrohlortiazīdu parādīja apšaubāmus

genotoksicitātes vai kancerogenitātes efektus atsevišķiem eksperimentāliem modeļiem. Tomēr plašā

pieredze izmantojot hidrohlortiazīdu humānajā terapijā nepierādīja saistību starp tā lietošanu un

neoplazmu biežuma pieaugumu.

Par iespējamo telmisartāna/hidrohlortiazīda kombinācijas toksisko ietekmi uz augli skatīt 4.6.

apakšpunktā.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Hidroksipropilceluloze

Laktozes monohidrāts

Magnija stearāts

Mannīts

Meglumīns

Povidons (K30)

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)- tikai 40 mg/12,5 mg un 80 mg/12,5 mg tabletēs

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Nātrija hidroksīds (E524)

Nātrija stearilfumarāts

Sorbīts (E420)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)- tikai 80 mg/25 mg tabletēs

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai sargātu no gaismas.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Blisteri (OPA/Al/PVH folija //Al folija): 10, 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90 un 98 tabletes kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SASKAŅOTS ZVA 02-05-2019

TAD Pharma GmbH, Heinz-Lohmann-Stra

e 5, 27472 Cuxhaven, Vācija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

13-0191

13-0192

13-0193

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2013. gada 25. septembris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

04/2019

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju