Tandemact

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

26-11-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
pioglitazone, glimepiride
Pieejams no:
Takeda Pharma A/S
ATĶ kods:
A10BD06
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
pioglitazone / glimepiride
Ārstniecības grupa:
Zāles, ko lieto cukura diabēta,
Ārstniecības joma:
Cukura diabēts, 2. tips
Ārstēšanas norādes:
Tandemact tiek norādīts ārstēšanai pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, kas parādītu neiecietības metformīns vai par kuriem ir kontrindicēta metformīns un kuri jau apstrādā ar pioglitazone un glimepiride kombinācija.
Produktu pārskats:
Revision: 17
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000680
Autorizācija datums:
2007-01-08
EMEA kods:
EMEA/H/C/000680

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

26-11-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

26-11-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

26-11-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

26-11-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

14-06-2016

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

26-11-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

26-11-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

26-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

26-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

14-06-2016

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Tandemact 30 mg/2 mg tabletes

Tandemact 30 mg/4 mg tabletes

Tandemact 45 mg/4 mg tabletes

pioglitazone/glimepiride

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Tandemact un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Tandemact lietošanas

Kā lietot Tandemact

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Tandemact

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Tandemact un kādam nolūkam tās lieto

Tandemact satur pioglitazonu un glimepirīdu, kas ir zāles cukura diabēta ārstēšanai, ko izmanto, lai

kontrolētu cukura līmeni asinīs.

To lieto, lai ārstētu 2. tipa (insulīna neatkarīgo) cukura diabētu pieaugušajiem, kad metformīns nav

piemērots. Šis 2. tipa cukura diabēts parasti attīstās pieaugušiem cilvēkiem, kad organisms vai nu

neražo pietiekami daudz insulīna (hormona, kurš kontrolē cukura līmeni asinīs), vai arī nespēj efektīvi

izmantot saražoto insulīnu.

Lietots 2. tipa cukura diabēta gadījumā, Tandemact palielina organismam pieejamā insulīna daudzumu

un palīdz šo hormonu labāk izmantot, līdz ar to veicinot glikozes līmeņa kontroli asinīs. Uzsākot lietot

Tandemact, pēc 3-6 mēnešiem Jūsu ārsts pārbaudīs, vai tas iedarbojas.

2.

Kas Jums jāzina pirms Tandemact lietošanas

Nelietojiet Tandemact šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret pioglitazonu, glimepirīdu, citiem sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai

sulfanilamīdiem, vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir vai ir bijusi sirds mazspēja;

ja Jums ir aknu slimība;

ja Jums ir diabētiskā ketoacidoze (cukura diabēta komplikācija ar strauju svara zudumu, sliktu

dūšu vai vemšanu);

ja Jums ir nopietnas problēmas ar nierēm;

ja Jums ir vai kādreiz ir bijis urīnpūšļa vēzis;

ja Jums ir asinis urīnā, ko nav pārbaudījis Jūsu ārsts;

ja Jums ir insulīna atkarīgais cukura diabēts (1. tips);

ja Jums ir diabētiskā koma;

ja Jūs esat grūtniece;

ja Jūs barojat bērnu ar krūti.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Tandemact lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu (skatīt arī 4. punktu)

ja Jums ir sirds slimība. Atsevišķiem pacientiem ar ilgstošu 2. tipa cukura diabētu un sirds

slimību vai pārciestu insultu, lietojot vienlaikus pioglitazonu un insulīnu, attīstījās sirds

mazspēja. Nekavējoties informējiet savu ārstu, ja Jums parādās tādas sirds mazspējas pazīmes

kā neierasts elpas trūkums, straujš svara pieaugums vai lokalizēts pietūkums (tūska);

ja Jums ir ūdens (šķidruma) aizture vai sirds mazspējas problēma, it īpaši, ja esat vecāks/-a par

75 gadiem. Ja Jūs lietojat pretiekaisuma zāles, kas arī var izraisīt šķidruma aizturi un pietūkumu,

Jums arī jāpasaka savam ārstam;

ja Jums ir īpašs diabētiskās saslimšanas veids, kas saistīts ar redzi un ko sauc par makulas tūsku

(pietūkumu acs aizmugurējā daļā), konsultējieties ar ārstu, ja pamanāt redzes izmaiņas;

ja Jums ir aknu slimība. Pirms uzsākt Tandemact lietošanu, Jums būs jānodod asins analīzes, lai

pārbaudītu aknu funkciju. Šo pārbaudi nepieciešamas periodiski atkārtot. Nekavējoties

informējiet savu ārstu, ja Jums parādās simptomi, kuri var liecināt par aknu problēmām (tādi kā

slikta pašsajūta bez izskaidrojuma, vemšana, sāpes vēderā, nogurums, apetītes zudums un/vai

tumšas krāsas urīns), jo šajā gadījumā nepieciešams pārbaudīt aknu funkciju;

ja Jums ir olnīcu cistas (policistisku olnīcu sindroms). Pastāv palielināta grūtniecības iestāšanās

iespējamība, jo Tandemact lietošanas laikā Jums var atkārtoties ovulācija. Ja tas attiecas uz

Jums, lietojiet piemērotu kontracepciju, lai novērstu neplānotas grūtniecības iestāšanos;

ja Jūs jau lietojat citas zāles cukura diabēta ārstēšanai;

Ja Jums ir enzīma – glikozes-6-fosfātdehidrogenāzes – traucējumi, jo tas var samazināt Jūsu

eritrocītu skaitu.

Iespējama arī eritrocītu skaita samazināšanās Jūsu asinīs (anēmija). Ārsts var veikt Jums asins

analīzes, lai pārbaudītu eritrocītu skaitu un aknu darbību.

Hipoglikēmija

Tandemact lietošanas laikā cukura līmenis Jūsu asinīs var pazemināties zem normālā līmeņa

(hipoglikēmija). Ja novērojat tādus hipoglikēmijas simptomus kā aukstus sviedrus, nogurumu,

galvassāpes, paātrinātu pulsu, izsalkuma lēkmes, uzbudināmību, nervozitāti un sliktu dūšu, Jums

jālieto cukurs, lai atjaunotu cukura līmeni asinīs. Jautājiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs neesat

pārliecināts/a, kā tos atpazīt. Ieteicams nēsāt līdzi cukura gabaliņus, cepumus vai cukurotu augļu sulu.

Kaulu lūzumi

Pacientiem, it īpaši sievietēm, novērots lielāks kaulu lūzumu skaits, lietojot pioglitazonu. Ārsts ņems to

vērā, ārstējot Jūsu cukura diabētu.

Bērni un pusaudži

Neiesaka lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Citas zāles un Tandemact

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot. Tas ir jādara tādēļ, ka dažas zāles var pavājināt vai pastiprināt Tandemact iedarbību uz cukura

līmeni Jūsu asinīs.

Sekojošas zāles var pastiprināt Tandemact cukura līmeni pazeminošo efektu; tas var radīt

hipoglikēmijas (zema cukura līmeņa asinīs) risku:

gemfibrozils un fibrāti (paaugstināta holesterīna līmeņa ārstēšanai),

insulīns, metformīns vai citas zāles cukura diabēta ārstēšanai,

fenilbutazons, azapropazons, oksifenbutazons, aspirīnam līdzīgas zāles (sāpju un iekaisuma

ārstēšanai),

ilgstošas darbības sulfanilamīdi, tetraciklīni, hloramfenikols, flukanozols, mikonazols, hinoloni,

klaritromicīns (bakteriālu un sēnīšu infekciju ārstēšanai),

anaboliskie steroīdi (veicina muskuļu masas palielināšanos) vai dzimumhormonu aizstājterapija

vīriešiem,

fluoksetīns, MAO inhibitori (depresijas ārstēšanai),

angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori, simpatolītiskie līdzekļi, dizopiramīds,

pentoksifilīns, kumarīna atvasinājumi kā varfarīns (sirds un asins slimību ārstēšanai),

allopurinols, probenecīds, sulfīnpirazons (podagras ārstēšanai),

ciklofosfamīds, ifosfamīds, trofosfamīds (vēža ārstēšanai),

fenfluramīns (ķermeņa masas samazināšanai),

tritokvalīns (alerģiju ārstēšanai).

Sekojošas zāles var samazināt Tandemact cukura līmeni pazeminošo efektu; tas var radīt

hiperglikēmijas (augsta cukura līmeņa asinīs) risku:

estrogēni, progesterons (sievišķie dzimumhormoni),

tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi un salurētiskie līdzekļi jeb t.s. urīndzenošās tabletes

(paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai),

levotiroksīns (vairogdziedzera stimulēšanai),

glikokortikoīdi (alerģiju un iekaisuma ārstēšanai),

hlorpromazīns un citi fenotiazīna atvasinājumi (smagu garīgo slimību ārstēšanai),

adrenalīns un simpatomimētiskie līdzekļi (lai pastiprinātu sirdsdarbību, ārstētu astmu vai deguna

aizlikumu, klepu un saaukstēšanos, vai arī lietoti dzīvībai bīstamās neatliekamās situācijās)

nikotīnskābe (augsta holesterīna līmeņa ārstēšanai),

ilgstoša laksatīvo līdzekļu lietošana (aizcietējuma ārstēšanai),

fenitoīns (lēkmju ārstēšanai),

barbiturāti (nervozitātes un miega traucējumu ārstēšanai),

azetazolamīds (paaugstināta spiediena acī jeb glaukomas ārstēšanai),

diazoksīds (paaugstināta asinsspiediena vai zema cukura līmeņa asinīs ārstēšanai),

rifampicīns (infekciju, tuberkulozes ārstēšanai),

glikagons (ļoti zema cukura līmeņa asinīs ārstēšanai).

Sekojošas zāles var pastiprināt vai samazināt Tandemact cukura līmeni pazeminošo efektu:

antagonisti (kuņģa čūlu ārstēšanai),

bēta blokatori, klonidīns, guanetidīns un rezerpīns (paaugstināta asinsspiediena vai sirds

mazspējas ārstēšanai). Šīs zāles var arī maskēt hipoglikēmijas pazīmes, tāpēc tās jālieto īpaši

uzmanīgi.

Tandemact var vai nu pastiprināt vai samazināt sekojošu zāļu efektus:

kumarīna atvasinājumi kā varfarīns (lai samazinātu vai apturētu asins recēšanu).

Informējiet ārstu vai farmaceitu, ja Jūs lietojat kādas no šīm zālēm. Tiks pārbaudīts cukura līmenis

Jūsu asinīs, un iespējams būs jāmaina Jūsu Tandemact deva.

Tandemact kopā ar alkoholu

Nelietojiet Tandemact kopā ar alkoholu, jo alkohols var neprognozējamā veidā pastiprināt vai

samazināt Tandemact asins cukura līmeņa pazeminošo darbību.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Nelietojiet Tandemact, ja Jums ir grūtniecība. Ja Jūs esat grūtniece, ja domājat, ka Jums varētu būt

grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pastāstiet ārstam. Ārsts ieteiks Jums pārtraukt zāļu

lietošanu.Nelietojiet Tandemact, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai plānojat to darīt (skatīt punktu

„Nelietojiet Tandemact šādos gadījumos”).

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Pārāk spēcīga vai arī nepietiekami spēcīga glimepirīda iedarbība, kā dēļ cukura līmenis asinīs ir

attiecīgi pārāk zems vai pārāk augsts, var vājināt modrību un aizkavēt reaģētspēju, īpaši terapijas

sākumā vai pēc izmaiņām terapijā, kā arī, ja Tandemact netiek lietots regulāri. Tas var ietekmēt Jūsu

spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

Ievērojiet piesardzību, ja Jums parādās redzes traucējumi.

Tandemact satur laktozes monohidrātu

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat Tandemact, konsultējieties ar ārstu.

3.

Kā lietot Tandemact

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā deva ir viena tablete vienu reizi dienā īsi pirms pirmās galvenās maltītes vai tās laikā. Ārsts

Jums pateiks, kādu devu lietot un, vai nepieciešams to mainīt pret citu devu. Tabletes jānorij, uzdzerot

glāzi ūdens.

Ja Jums liekas, ka Tandemact iedarbība ir pārāk vāja, vērsieties pie sava ārsta.

Ja Jūs ievērojat īpašu diabēta slimniekiem domātu diētu, šī diēta ir jāturpina ievērot visu Tandemact

lietošanas laiku.

Jums regulāri jāpārbauda ķermeņa svars; ja tas palielinās, informējiet ārstu.

Tandemact lietošanas laikā ārsts Jums periodiski lūgs veikt asins analīzes.

Ja esat lietojis Tandemact vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat lietojis pārāk daudz tablešu, vai gadījumā, ja kāds cits vai bērns lietojis jūsu zāles,

nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Cukura līmenis Jūsu asinīs var pazemināties zem

normālā līmeņa. Simptomi var būt: auksti sviedri, nogurums, galvassāpes, pēkšņas sirdsklauves,

izsalkuma lēkmes, aizkaitināmība, nervozitāte, slikta dūša, koma vai krampji. Cukura līmeni asinīs var

paaugstināt, uzņemot cukuru. Ieteicams nēsāt līdzi cukura gabaliņus, saldumus, cepumus vai saldu

augļu sulu.

Ja esat aizmirsis lietot Tandemact

Lietojiet Tandemact katru dienu, kā norādīts. Tomēr, ja aizmirstat lietot devu, izlaidiet to un zāļu

lietošanu turpiniet ar nākamo parasto devu. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja pārtraucat lietot Tandemact

Tandemact jālieto katru dienu, lai tas pienācīgi darbotos. Ja pārtraucat Tandemact lietošanu, cukura

līmenis Jūsu asinīs var paaugstināties. Konsultējieties ar ārstu, pirms pārtraucat šo ārstēšanu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Pacientiem ir novērotas sekojošas nopietnas blakusparādības:

Urīnpūšļa vēzis pacientiem, kuri lieto Tandemact, novērots retāk (var skart līdz 1 no 100 pacientiem).

Pazīmes un simptomi ietver asinis urīnā, sāpes urinācijas laikā vai pēkšņu vajadzību urinēt. Ja Jums

parādās jebkurš no tiem, nekavējoties informējiet savu ārstu.

Ziņojumi par hipoglikēmiju (zemu cukura līmeni asinīs), pacientiem lietojot Tandemact, saņemti retāk

(var skart līdz 1 no 100 pacientiem). Simptomi var būt: auksti sviedri, nogurums, galvassāpes, pēkšņas

sirdsklauves, izsalkuma lēkmes, aizkaitināmība, nervozitāte vai slikta dūša. Ir svarīgi zināt, kādi

simptomi ir sagaidāmi pazemināta cukura līmeņa (hipoglikēmijas) gadījumā. Jautājiet savam ārstam

vai farmaceitam, ja Jūs neesat pārliecināts/a, kā tos atpazīt, un ko darīt, ja šie simptomi parādās.

Ziņojumi par trombocītu skaita samazināšanos asinīs (kas paaugstina asiņošanas vai zilumu

veidošanās risku), eritrocītu skaita samazināšanos asinīs (kas rada ādas bālumu un izsauc nespēku un

elpas trūkumu) un leikocītu skaita samazināšanos asinīs (kas paaugstina infekciju iespējamību),

pacientiem lietojot Tandemact, saņemti reti (var skart līdz 1 no 1000 pacientiem). Ja novērojat šo

blakusparādību, pēc iespējas ātrāk informējiet savu ārstu. Šīs problēmas parasti mazinās, pārtraucot

Tandemact lietošanu.

Lietojot Tandemact kombinācijā ar insulīnu, pacientiem bieži (var skart līdz 1 no 10 pacientiem)

novērots arī lokalizēts pietūkums (tūska). Ja novērojat šo blakusparādību, pēc iespējas ātrāk

informējiet savu ārstu.

Kaulu lūzumi bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem) ir novēroti sievietēm, kuras lieto Tandemact, kā

arī vīriešiem, kuri lieto Tandemact (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Ja Jūs konstatējat

šo blakusparādību, sazinieties ar savu ārstu, cik drīz vien iespējams.

Ir arī saņemti ziņojumi par neskaidru redzi (makulas tūska), ko izraisīja pietūkums (vai šķidrums) acs

mugurējā daļā, pacientiem lietojot Tandemact (biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem). Ja

Jums šie simptomi ir attīstījušies pirmo reizi, pēc iespējas ātrāk informējiet savu ārstu. Tāpat pēc

iespējas ātrāk informējiet savu ārstu, ja Jums jau ir neskaidra redze un simptomi pastiprinās.

Ziņots par alerģiskām reakcijām ar sastopamības biežumu nav zināmi ( nevar noteikt pēc

pieejamajiem datiem) pacientiem, kuri lieto Tademact. Ja Jums ir nopietnas alerģiskas reakcijas,

ieskaitot nātreni un sejas, lūpu, mēles vai rīkles pietūkumu, kas var izraisīt apgrūtinātu elpošanu vai

rīšanu, pārtrauciet lietot šīs zāles un sazinieties ar savu ārstu nekavējoties.

Dažiem pacientiem, kas lietoja pioglitazonu un sulfonilurīnvielas atvasinājumus, tai skaitā

glimepirīdu, attīstījās šādas blakusparādības:

Bieži (var skart līdz 1 no 10 pacientiem)

ķermeņa masas palielināšanās,

reibonis,

vēdera pūšanās,

elpošanas ceļu infekcija,

tirpšanas sajūtas;

retāk (var skart līdz 1 no 100 pacientiem)

galvassāpes,

deguna blakusdobumu iekaisums (sinusīts),

reibonis,

redzes traucējumi,

svīšana,

nogurums,

miega traucējumi (bezmiegs),

pazemināts cukura līmenis,

cukurs urīnā,

olbaltums urīnā,

apetītes pieaugums,

enzīma laktātdehidrogenāzes (LDH) līmeņa paaugstināšanās;

reti (var skart līdz 1 no 1000 pacientiem):

būtiskas izmaiņas asins sastāvā;

ļoti reti (var skart līdz 1 no 10000 pacientiem)

aknu slimības,

alerģiskas reakcijas, ieskaitot alerģisko šoku,

slikta pašsajūta (slikta dūša), vemšana un caureja,

sāpes vēderā,

spiediena sajūta vēderā,

pilnuma sajūta kuņģī,

paaugstināta jutība pret gaismu,

sāļu (nātrija) koncentrācijas samazināšanās asinīs;

nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem):

aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās,

ādas nieze,

piepacelti un niezoši izsitumi.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Tandemact

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes un blistera pēc „EXP”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Tandemact satur

Aktīvās vielas ir pioglitazons un glimepirīds.

Katra Tandemact 30 mg/2 mg tablete satur 30 mg pioglitazona (hidrohlorīda veidā) un 2 mg

glimepirīda.

Katra Tandemact 30 mg/4 mg tablete satur 30 mg pioglitazona (hidrohlorīda veidā) un 4 mg

glimepirīda.

Katra Tandemact 45 mg/4 mg tablete satur 30 mg pioglitazona (hidrohlorīda veidā) un 4 mg

glimepirīda.

Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, kroskarmelozes nātrija sāls,

hidroksipropilceluloze, laktozes monohidrāts (skatīt 2. punktu „Tandemact satur laktozes

monohidrātu”), magnija stearāts un polisorbāts 80.

Tandemact ārējais izskats un iepakojums

Tandemact 30 mg/2 mg tabletes ir baltas vai gandrīz baltas, apaļas, izliektas, ar vienā pusē

iespiestu “4833 G”, bet otrā pusē - “30/2”.

Tandemact 30 mg/4 mg tabletes ir baltas vai gandrīz baltas, apaļas, izliektas, ar vienā pusē

iespiestu “4833 G”, bet otrā pusē - “30/4”.

Tandemact 45 mg/4 mg tabletes ir baltas vai gandrīz baltas, apaļas, izliektas, ar vienā pusē

iespiestu “4833 G”, bet otrā pusē - “45/4”.

Tabletes tiek iepakotas alumīnija/alumīnija blistera iepakojumā, kas satur 14, 28, 30, 50, 90 vai

98 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Takeda Pharma A/S

Dybendal Alle 10

2630 Taastrup

Dānija

Ražotājs

Takeda Ireland Limited, Bray Business Park, Kilruddery, County Wicklow, Īrija

Delpharm Novara S.r.l., Via Crosa, 86, 28065 Cerano (NO), Itālija

Takeda GmbH, Production Site, Oranienburg, Lehnitzstrasse 70 – 98, 16515 Oranienburg, Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

Takeda Belgium

Tél/Tel: +32 2 464 06 11

takeda-belgium@takeda.com

Lietuva

Takeda UAB

Tel: +370 521 09 070

lt-info@takeda.com

България

Такеда България

Тел.: + 359 2 958 27 36; + 359 2 958 15 29

Luxembourg/Luxemburg

Takeda Belgium

Tél/Tel: +32 2 464 06 11

takeda-belgium@takeda.com

Česká republika

Takeda Pharmaceuticals Czech Republic s.r.o.

Tel: + 420 234 722 722

Magyarország

Takeda Pharma Kft.

Tel: +361 2707030

Danmark

Takeda Pharma A/S

Tlf: +45 46 77 11 11

Malta

Takeda Italia S.p.A.

Tel: +39 06 502601

Deutschland

Takeda GmbH

Tel: 0800 825 3325

medinfo@takeda.de

Nederland

Takeda Nederland bv

Tel: +31 23 56 68 777

Eesti

Takeda Pharma AS

Tel: +372 617 7669

Norge

Takeda AS

Tlf: +47 6676 3030

infonorge@takeda.com

Ελλάδα

TAKEDA ΕΛΛΑΣ Α.Ε

Τηλ: +30 210 6387800

gr.info@takeda.com

Österreich

Takeda Pharma Ges.m.b.H

Tel: +43(0)800 20 80 50

España

Takeda Farmacéutica España S.A.

Tel: +34 917 14 99 00

spain@takeda.com

Polska

Takeda Pharma sp. z o.o.

Tel.: +48 22 608 13 00

France

Takeda France

Tél: +33 1 46 25 16 16

Portugal

Takeda - Farmacêuticos Portugal, Lda.

Tel: + 351 21 120 1457

Hrvatska

Takeda Pharmaceuticals Croatia d.o.o

Tel: +385 1 377 88 96

România

Takeda Pharmaceuticals SRL

Tel: +40 21 335 03 91

Ireland

Takeda Products Ireland Limited

Tel: +353 (0) 1 6420021

Slovenija

Takeda GmbH, Podružnica Slovenija

Tel: + 386 (0) 59 082 480

Ísland

Vistor hf.

Sími: +354 535 7000

vistor@vistor.is

Slovenská republika

Takeda Pharmaceuticals Slovakia s.r.o.

Tel: +421 (2) 20 602 600

Italia

Takeda Italia S.p.A.

Tel: +39 06 502601

Suomi/Finland

Takeda Oy

Puh/Tel: +358 20 746 5000

Κύπρος

Takeda Pharma A/S

Τηλ: +45 46 77 11 11

Sverige

Takeda Pharma AB

Tel: +46 8 731 28 00

infosweden@takeda.com

Latvija

Takeda Latvia SIA

Tel: +371 67840082

United Kingdom

Takeda UK Ltd

Tel: +44 (0)1628 537 900

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Tandemact 30 mg/2 mg tabletes

Tandemact 30 mg/4 mg tabletes

Tandemact 45 mg/4 mg tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Tandemact 30 mg/2 mg tabletes

Katra tablete satur 30 mg pioglitazona (pioglitazone) hidrohlorīda veidā un 2 mg glimepirīda

(glimepiride).

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katra tablete satur apmēram 125 mg laktozes monohidrāta (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Tandemact 30 mg/4 mg tabletes

Katra tablete satur 30 mg pioglitazona (pioglitazone) hidrohlorīda veidā un 4 mg glimepirīda

(glimepiride).

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katra tablete satur apmēram 177 mg laktozes monohidrāta (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Tandemact 45 mg/4 mg tabletes

Katra tablete satur 45 mg pioglitazona (pioglitazone) hidrohlorīda veidā un 4 mg glimepirīda

(glimepiride).

Palīgviela ar zināmu iedarbību

Katra tablete satur apmēram 214 mg laktozes monohidrāta (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Tablete

Tandemact 30 mg/2 mg tabletes

Baltas vai gandrīz baltas, apaļas, no abām pusēm izliektas tabletes, kurām vienā pusē ir iespiests

“4833 G”, bet otrā -“30/2”.

Tandemact 30 mg/4 mg tabletes

Baltas vai gandrīz baltas, apaļas, no abām pusēm izliektas tabletes, kurām vienā pusē ir iespiests

“4833 G”, bet otrā -“30/4”.

Tandemact 45 mg/4 mg tabletes

Baltas vai gandrīz baltas, apaļas, plakanas tabletes, kurām vienā pusē ir iespiests “4833 G”, otrā -

“45/4”.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Tandemact ir paredzēts kā otrās kārtas līdzeklis pieaugušiem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, kuri

nepanes metformīnu vai kuriem metformīns ir kontrindicēts, un kuri jau ir ārstēti ar pioglitazona un

glimepirīda kombināciju.

3 līdz 6 mēnešus pēc pioglitazona terapijas uzsākšanas atkārtoti jāizvērtē pacientu stāvoklis, lai

novērtētu, vai atbildes reakcija uz ārstēšanu ir atbilstoša (piemēram, HbA

samazināšanās).

Pacientiem, kuriem nav vērojama atbilstoša atbildes reakcija, pioglitazona lietošana jāpārtrauc. Ņemot

vērā ilgstošas terapijas iespējamo risku, zāļu parakstītājiem turpmākās regulārās pacientu pārbaudēs

jāpārliecinās, ka pioglitazona terapijas ieguvums joprojām ir saglabāts (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā Tandemact deva ir viena tablete vienu reizi dienā.

Ja pacienti ziņo par hipoglikēmiju, Tandemact deva ir jāsamazina vai arī jālemj par terapiju, kad katra

aktīvā viela tiek lietota atsevišķi.

Ja pacienti lieto pioglitazonu kombinācijā ar sulfonilurīnvielu (izņemot glimepirīdu), pirms pāriet uz

Tandemact, pacienta stāvoklis jāstabilizē, vienlaikus lietojot pioglitazonu un glimepirīdu.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Ārstēšana jāuzsāk ar mazāko pieejamo devu un deva jāpalielina pakāpeniski, īpaši, ja pioglitazonu

lieto kombinācijā ar insulīnu (skatīt 4.4. apakšpunktu “Šķidruma aizture un sirds mazspēja”).

Nieru darbības traucējumi

Tandemact nedrīkst lietot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna

klīrenss < 30 ml/min, skatīt 4.3. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Tandemact nedrīkst lietot pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Tandemact drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, nav

pierādīti. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Tabletes ir jālieto perorāli īsi pirms pirmās galvenās maltītes vai tās laikā. Tabletes ir jānorij, uzdzerot

glāzi ūdens.

4.3.

Kontrindikācijas

Tandemact ir kontrindicēts pacientiem:

ar paaugstinātu jutību pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām, kā arī citiem sulfonilurīnvielas savienojumiem un sulfanilamīdiem,

ar sirds mazspēju vai sirds mazspēju anamnēzē (I līdz IV pakāpes pēc Ņujorkas Sirds

Asociācijas (NYHA) klasifikācijas),

urīnpūšļa vēzi vai urīnpūšļa vēzi anamnēzē,

neprecizētu makroskopisku hematūriju,

ar aknu darbības traucējumiem,

ar 1. tipa cukura diabētu,

diabētiskajā komā,

ar diabētisko ketoacidozi,

ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min),

grūtniecības laikā,

barojot ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Klīniski pētījumi par Tandemact vai vienlaicīgi lietota glimepirīda un pioglitazona pievienošanu citām

perorāli lietojamajām antihiperglikēmiskajām zālēm nav veikti.

Hipoglikēmija

Ēdot neregulāri vai arī izlaižot maltītes, Tandemact to sastāvā esošās sulfonilurīnvielas dēļ var izraisīt

hipoglikēmiju. Simptomus gandrīz vienmēr var uzreiz novērst, nekavējoties uzņemot ogļhidrātus

(cukuru). Mākslīgie saldinātāji hipoglikēmiju nenovērš.

Pieredze, kas ir gūta, lietojot citus sulfonilurīnvielas atvasinājumus, liecina, ka, neskatoties uz

sākotnēji veiksmīgiem pretglikēmijas pasākumiem, hipoglikēmija var atjaunoties. Smagas

hipoglikēmijas gadījumā vai arī, ja hipoglikēmija ir ilgstoša, un parastais cukura daudzums to spēj

novērst tikai uz laiku, ir nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība un dažreiz – hospitalizācija.

Tandemact lietošanu ir nepieciešams apvienot ar regulāru glikēmijas kontroli.

Šķidruma aizture un sirds mazspēja

Pioglitazons var izraisīt šķidruma aizturi, kas var paasināt vai izraisīt sirds mazspēju.

Ārstējot pacientus, kuriem novērojams vismaz viens no sastrēguma sirds mazspējas rašanās riska

faktoriem (piemēram, miokarda infarkts vai simptomātiska koronāro artēriju slimība anamnēzē, vai

gados vecāki pacienti), nepieciešams uzsākt ārstēšanu ar mazāko iespējamo pioglitazona devu un

pakāpeniski šo devu palielināt.Jānovēro, vai pacientiem, īpaši tiem, kuriem ir samazināta sirds rezerve,

neparādās sirds mazspējas pazīmes un simptomi, ķermeņa masas pieaugums vai tūska. Zāļu

pēcreģistrācijas lietošanas laikā saņemti ziņojumi par sirds mazspējas gadījumiem, kad pioglitazons

tika lietots kopā ar insulīnu vai lietots pacientiem ar sirds mazspēju anamnēzē. Tā kā gan insulīna, gan

pioglitazona lietošanas laikā novērota šķidruma aizture, vienlaicīga insulīna un Tandemact lietošana

var palielināt tūskas veidošanās risku. Pēcreģistrācijas periodā ir ziņots arī par perifēru tūsku un sirds

mazspēju pacientiem, kuri vienlaukus lieto pioglitazonu un nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus,

ieskaitot selektīvus COX-2 inhibitorus. Tandemact lietošanu jāpārtrauc, parādoties jebkādām

sirdsdarbības stāvokļa izmaiņām.

2. tipa cukura diabēta pacientiem, kuri bija jaunāki par 75 gadiem un kuriem bija klīniski nozīmīga

makroangiopātija, tika veikts kardiovaskulāra iznākuma pētījums ar pioglitazonu. Esošajai pretdiabēta

un kardiovaskulārajai ārstēšanai tika pievienots pioglitazons vai placebo 3,5 gadus ilgi. Šajā pētījumā

tika ziņots par palielinātu sirds mazspējas gadījumu sastopamību, tomēr tas neizraisīja mirstības

palielināšanos šajā pētījumā.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem cilvēkiem lietošana kombinācijā ar insulīnu jāizvērtē piesardzīgi, jo pastāv

paaugstināts smagas sirds mazspējas risks.

Ņemot vērā ar vecumu saistītos riskus (galvenokārt urīnpūšļa vēža, kaulu lūzumu un sirds mazspējas

risku), gados vecākiem cilvēkiem rūpīgi jāizvērtē risku un ieguvumu samērs gan pirms ārstēšanas, gan

tās laikā.

Urīnpūšļa vēzis

Veicot kontrolētu klīnisko pētījumu metaanalīzi, tika konstatēts, ka pioglitazona grupā urīnpūšļa vēža

gadījumi bija biežāki (19 gadījumi uz 12506 pacientiem, 0,15%) nekā kontroles grupās (7 gadījumi uz

10212 pacientiem, 0,07%), RK = 2,64 (95% TI 1,11-6,31, p = 0,029). Pēc tam, kad no analīzes tika

izslēgti pacienti, kuri urīnpūšļa vēža diagnosticēšanas brīdī pētījuma zāļu iedarbībai bija pakļauti

mazāk par gadu, pioglitazona grupā palika 7 gadījumi (0,06%), bet kontroles grupās – 2 gadījumi

(0,02%). Arī epidemioloģiskie pētījumi norādīja uz nedaudz paaugstinātu urīnpūšļa vēža risku ar

pioglitazonu ārstētiem diabēta pacientiem, īpaši tiem pacientiem, lai gan ne visi pētījumi norādīja uz

statistiski nozīmīgi palielinātu risku.

Urīnpūšļa vēža riska faktori jāizvērtē pirms pioglitazona terapijas uzsākšanas (riska faktori ir vecums,

smēķēšanas anamnēze, atsevišķu arodfaktoru un ķīmijterapijas līdzekļu ietekme, piemēram,

ciklofosfamīds vai iepriekšēja staru terapija iegurņa rajonā). Pirms uzsāk terapiju ar pioglitazonu,

jāizmeklē jebkāda veida makroskopiska hematūrija.

Pacientiem jāsniedz norādījumi nekavējoties griezties pie ārsta, ja terapijas laikā parādās

makroskopiska hematūrija vai citi simptomi, tādi kā dizūrija vai neatliekama vajadzība urinēt.

Aknu darbība

Pēcreģistrācijas pieredzes laikā saņemti reti ziņojumi par aknu enzīmu paaugstināšanos un

hepatocelulāru disfunkciju saistībā ar pioglitazona un glimepirīda lietošanu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Lai arī ļoti retos gadījumos ir saņemti ziņojumi par letālu iznākumu, cēloniska saistība nav

apstiprināta. Tādēļ ar Tandemact ārstētiem pacientiem ieteicams regulāri pārbaudīt aknu enzīmu

līmeni. Pirms Tandemact terapijas sākšanas aknu enzīmu līmenis jāpārbauda visiem pacientiem.

Tandemact terapiju nedrīkst sākt pacientiem ar sākotnēji paaugstinātu aknu enzīmu līmeni

(AlAT > 2,5 reizes pārsniedz normas augšējo robežu) vai ar kādām citām aknu slimības pazīmēm.

Pamatojoties uz klīnisku novērtējumu, ir ieteicams periodiski pārbaudīt aknu enzīmu līmeni pēc

Tandemact terapijas uzsākšanas. Ja Tandemact terapijas laikā AlAT līmenis 3 reizes pārsniedz normas

augšējo robežu, pēc iespējas ātrāk atkārtoti jāpārbauda visu aknu enzīmu līmeni. Ja AlAT saglabājas

trīsreiz augstākā līmenī nekā normas augšējā robeža, ārstēšanu jāpārtrauc. Ja kādam pacientam rodas

par aknu darbības traucējumiem liecinoši simptomi, piemēram, neizskaidrojama slikta dūša, vemšana,

sāpes vēderā, nogurums, anoreksija un/vai tumšs urīns, jāpārbauda aknu enzīmu līmenis. Lēmums par

Tandemact terapijas turpināšanu pacientam jāpieņem, ņemot vērā laboratorisko izmeklējumu

rezultātus. Ja rodas dzelte, zāļu lietošana jāpārtrauc.

Ķermeņa masas palielināšanās

Ar pioglitazona un sulfonilurīnvielas monoterapiju vai to kombināciju veiktajos klīniskos pētījumos

novērota ar devu saistīta ķermeņa masas palielināšanās, kura varēja būt saistīta ar tauku uzkrāšanos un

dažos gadījumos ar šķidruma aizturi organismā. Dažos gadījumos ķermeņa masas palielināšanās var

būt sirds mazspējas simptoms, tāpēc rūpīgi jākontrolē pacienta ķermeņa masa. Diabētu ārstē arī ar

pareizu diētu. Pacienti ir jāinformē par nepieciešamību rūpīgi ievērot diētu ar ierobežotu kaloriju

daudzumu.

Hematoloģija

Reti glimepirīda lietotājiem var rasties hematoloģiskas izmaiņas (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tādēļ

Tandemact terapijas laikā ir regulāri jāpārbauda hematoloģiskie rādītāji (īpaši leikocītu un trombocītu

skaits).

Ārstēšanas laikā ar pioglitazonu novērota neliela hemoglobīna (4% relatīvā samazināšanās) un

hematokrīta (4,1% relatīvā samazināšanās) rādītāju pazemināšanās vienlaikus ar hemodilūciju.

Līdzīgas pārmaiņas novērotas ar metformīnu (relatīva hemoglobīna 3–4% un hematokrīta 3,6–4,1%

rādītāju pazemināšanās), kā arī, bet mazāk izteiktas, lietojot sulfonilurīnvielas atvasinājumus un

insulīna preparātus (relatīva hemoglobīna 1–2% un hematokrīta 1–3,2% rādītāju pazemināšanās)

pacientiem, kuri tika ārstēti salīdzinošā kontrolētā klīniskā pētījumā ar pioglitazonu.

Pacientu, kuriem trūkst G6PD, ārstēšana ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem var izraisīt hemolītisko

anēmiju. Tā kā glimepirīds pieder pie sulfonilurīnvielas ķīmiskās klases zālēm, tas jālieto piesardzīgi

pacientiem ar G6PD trūkumu un jāapsver iespēja lietot sulfonilurīnvielu nesaturošus, alternatīvus

līdzekļus.

Redzes traucējumi

Pēcreģistrācijas ziņojumi par pirmreizēju diabētisku makulas tūsku vai diabētiskas makulas tūskas

pastiprināšanos ar turpmāku redzes pasliktināšanos ir saņemti saistībā ar tiazolidīndioniem, ieskaitot

pioglitazonu. Daudzi no šiem pacientiem ir sūdzējušies par vienlaicīgu perifēru tūsku. Nav

noskaidrots, vai makulas tūskai ir tieša saistība ar pioglitazonu, bet, nozīmējot zāles, jāņem vērā

makulas tūskas iespēja, ja pacients sūdzas par redzes traucējumiem; jāapsver piemēroti oftalmoloģiski

risinājumi.

Policistisku olnīcu sindroms

Pastiprinātas insulīna darbības rezultātā ārstēšana ar pioglitazonu pacientēm ar policistisku olnīcu

sindromu var atjaunot ovulāciju. Šīm pacientēm pastāv grūtniecības iestāšanās iespējamība. Pacientes

jābrīdina par grūtniecības iestāšanās iespējamību un, ja viņas vēlas grūtniecību vai tā ir jau iestājusies,

ārstēšana ir jāpārtrauc (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Citi

Palielināts kaulu lūzumu biežums sievietēm konstatēts, veicot apvienotu analīzi par kaulu lūzumu

nevēlamām blakusparādībām randomizētajos, kontrolētajos, dubultmaskētajos klīniskajos pētījumos

(skatīt 4.8. apakšpunktu).

Aprēķinātais lūzumu biežums bija 1,9 lūzumi uz 100 pacientgadiem sievietēm, kuras ārstētas ar

pioglitazonu, un 1,1 lūzums uz 100 pacientgadiem sievietēm, kuras ārstētas ar salīdzināmu terapiju.

Tādēļ sievietēm, kuras lietoja pioglitazonu, novērotā lūzumu riska palielināšanās šai datu kopā ir

0,8 lūzumi uz 100 lietošanas pacientgadiem.

Daži epidemioloģiski pētījumi liecina par līdzīgi paaugstinātu lūzumu risku gan vīriešiem, gan

sievietēm.

Veicot ilgstošu ar pioglitazonu ārstētu pacientu aprūpi, jāņem vērā lūzumu risks (skatīt

4.8.apakšpunktu).

Pioglitazons jālieto ar piesardzību pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto arī citohroma P450 2C8

inhibitorus (piemēram, gemfibrozilu) vai induktorus (piemēram, rifampicīnu). Stingri jāseko

glikēmijas kontrolei. Jāapsver pioglitazona devas pielāgošana ieteicamo devu robežās vai izmaiņas

diabēta terapijā (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Tabletes satur laktozes monohidrātu, un tāpēc tās nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu

galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Nav oficiālu pētījumu par Tandemact mijiedarbību, tomēr pacientu ārstēšanā vienlaicīgi lietotas

aktīvās vielas neizraisīja negaidītu mijiedarbību. Turpmākie apgalvojumi atspoguļo informāciju, kas ir

pieejama par atsevišķām aktīvajām vielām (pioglitazonu un glimepirīdu).

Pioglitazons

Ziņots par vienlaicīgas pioglitazona lietošanas kopā ar gemfibrozilu (citohroma P450 2C8 inhibitors)

izraisītu trīskāršu pioglitazona AUC pieaugumu. Lietojot vienlaicīgi ar gemfibrozilu, var būt

nepieciešams samazināt pioglitazona devu. Uzmanīgi jāseko glikēmijas kontrolei (skatīt

4.4. apakšpunktu). Ziņots par vienlaicīgas pioglitazona lietošanas kopā ar rifampicīnu (citohroma

P450 2C8 induktors) izraisītu pioglitazona AUC samazināšanos par 54%. Lietojot kopā ar rifampicīnu,

var būt nepieciešams palielināt pioglitazona devu. Uzmanīgi jāseko glikēmijas kontrolei (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka pioglitazons būtiski neietekmē ne digoksīna, varfarīna,

fenprokumona un metformīna farmakokinētiku, ne farmakodinamiku. Pioglitazona lietošana

vienlaicīgi ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, visticamāk, neietekmē sulfonilurīnvielas

farmakokinētiku. Veiktie pētījumi cilvēkiem neliecina par galvenā inducējamā citohroma P450, 1A,

2C8/9 un 3A4 indukciju. In vitro pētījumos nav konstatēta citohroma P450 apakštipu inhibēšana.

Tādēļ mijiedarbība ar vielām, ko metabolizē šie enzīmi, piemēram, ar perorāliem pretapaugļošanās

līdzekļiem, ciklosporīnu, kalcija kanālu blokatoriem un hidroksimetilglutarilkoenzīma A (HMGCoA)

reduktāzes inhibitoriem, nav raksturīga.

Glimepirīds

Lietojot glimepirīdu vienlaicīgi ar dažām citām zālēm, glimepirīda spēja samazināt cukura līmeni

asinīs var nevēlami pastiprināties vai arī samazināties. Tādēļ citas zāles kopā ar Tandemact var lietot

tikai tad, ja tās ir atļāvis (vai parakstījis) ārsts.

Ņemot vērā pieredzi, kas ir gūta, izmantojot glimepirīdu un citus sulfonilurīnvielas atvasinājumus, ir

jāmin šāda mijiedarbība.

Katra no turpmāk uzskaitītajām aktīvajām vielām var pastiprināt glimepirīda spēju samazināt glikozes

līmeni asinīs un līdz ar to dažreiz izraisīt hipoglikēmiju:

fenilbutazons, azapropazons un oksifenbutazons,

insulīns un perorāli lietojamas pretdiabēta zāles,

metformīns,

salicilāti un p-aminosalicilskābe,

anaboliskie steroīdi un vīriešu dzimumhormoni,

hloramfenikols,

klaritromicīns,

kumarīnu grupas antikoagulanti,

dizopiramīds,

fenfluramīns,

fibrāti,

angiotenzīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitori,

fluoksetīns,

allopurinols,

simpatolītiskie līdzekļi,

ciklo-, tro-un ifosfamīdi,

sulfinpirazons,

atsevišķi ilgstošas darbības sulfanilamīdi,

tetraciklīni,

MAO (monoaminoksidāzes) inhibitori,

hinolona antibiotikas,

probenecīds,

mikonazols,

pentoksifilīns (lielas parenterāli ievadītas devas),

tritokvalīns,

flukonazols.

Katra no turpmāk uzskaitītajām aktīvajām vielām var pavājināt glimepirīda spēju samazināt glikozes

līmeni asinīs un līdz ar to palielināt glikozes līmeni asinīs:

estrogēni un progestagēni,

salurētiķi, tiazīdu grupas diurētiķi,

vairogdziedzeri stimulējoši līdzekļi, glikokortikoīdi,

fenotiazīna atvasinājumi, hlorpromazīns,

adrenalīns un simpatomimētiskie līdzekļi,

nikotīnskābe (lielās devās) un nikotīnskābes atvasinājumi,

caurejas līdzekļi (lietoti ilgstoši),

fenitoīns, diazoksīds,

glikagons, barbiturāti un rifampicīns,

acetozolamīds.

antagonisti, bēta blokatori, klonidīns un rezerpīns var gan pastiprināt, gan arī pavājināt glimepirīda

spēju samazināt glikozes līmeni asinīs.

Pacientiem, kas lieto aktīvās vielas ar simpatolītiskām īpašībām, kā, piemēram, bēta blokatorus,

klonidīnu, guanetidīnu un rezerpīnu, var mazināties vai izpalikt adrenerģiskās kontrregulācijas

simptomi pret hipoglikēmiju.

Alkohola lietošana var neprognozējamā veidā pastiprināt vai pavājināt glimepirīda spēju samazināt

cukura līmeni asinīs.

Glimepirīds var gan pastiprināt, gan arī pavājināt kumarīna atvasinājumu iedarbību.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā/Kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Tandemact sievietēm reproduktīvā vecumā, neizmantojot kontracepcijas līdzekļus, lietot nav

ieteicams. Ja paciente plāno grūtniecību, ārstēšana ar Tandemact jāpārtrauc.

Grūtniecība

Risks, kas saistīts ar pioglitazona lietošanu

Dati par pioglitazona lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīta

pioglitazona reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Potenciālais risks cilvēkiem nav

zināms.

Risks, kas saistīts ar glimepirīda lietošanu

Dati par glimepirīda lietošanu grūtniecības laikā ir ierobežoti. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda

reproduktīvo toksicitāti, kas visticamāk ir saistīta ar glimepirīda farmakoloģisko (hipoglikēmisko)

darbību.

Tandemact ir kontrindicēts grūtniecības laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja iestājas grūtniecība,

ārstēšana ar Tandemact jāpārtrauc.

Barošana ar krūti

Sulfonilurīnvielas atvasinājumi, tai skaitā glimepirīds, izdalās cilvēka pienā. Pioglitazons ir konstatēts

žurku pienā. Nav zināms, vai pioglitazons izdalās cilvēka pienā.

Tandemact ir kontrindicēts krūts barošanas laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Fertilitāte

Fertilitātes pētījumos dzīvniekiem nekonstatēja pioglitazona ietekmi uz pārošanos, apaugļošanos vai

fertilitātes indeksu.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Tandemact maz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Glimepirīda radītā

hipoglikēmija vai hiperglikēmija, kā arī, piemēram, attēla uztveres traucējumi, var ietekmēt pacienta

spēju koncentrēties un reaģēt. Tas var radīt apdraudējumu situācijās, kurās šīs spējas ir īpaši svarīgas

(piemēram, vadot transportlīdzekli vai apkalpojot mehānismus).

Pacientiem ir jāatgādina par piesardzības pasākumiem, kas ļautu izvairīties no hipoglikēmijas

transportlīdzekļa vadīšanas laikā. Tas ir īpaši svarīgi pacientam, kuriem ir grūti sajust hipoglikēmijas

tuvošanos un tiem, kuri hipoglikēmijas tuvošanos vispār nejūt, kā arī indivīdiem, kuri cieš no biežām

hipoglikēmijas lēkmēm. Ir jālemj par to, vai šādos apstākļos ir ieteicams vadīt transportlīdzekļus vai

apkalpot mehānismus.

Pacientiem, kuriem novēro redzes traucējumus, jāievēro piesardzība, vadot transportlīdzekļus vai

apkalpojot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Ir veikti klīniskie pētījumi, vienlaicīgi nozīmējot pioglitazonu un glimepirīdu (skatīt

5.1. apakšpunktu). Tandemact sulfonilurīnvielas komponentes dēļ hipoglikēmiskā reakcija vairumā

gadījumu attīstās nekavējoties. Simptomus gandrīz vienmēr var uzreiz novērst, nekavējoties uzņemot

ogļhidrātus (cukuru). Šī ir nopietna, retāk sastopama (≥ 1/1 000 līdz < 1/100) blakusparādība (skatīt

4.4. apakšpunktu). Reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000) var būt vērojama vidēji smaga līdz smaga

trombocitopēnija, leikopēnija, eritropēnija, granulocitopēnija, agranulocitoze, hemolītiska anēmija un

pancitopēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu). Citas blakusparādības, kā kaulu lūzumi, ķermeņa masas

pieaugums un tūska, var būt bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10; skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Nevēlamās blakusparādības, kas novērotas dubultmaskētos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzes

laikā, uzskaitītas zemāk, saskaņā ar MedDRA ieteiktajiem terminiem pēc orgānu sistēmu klasifikācijas

un absolūtā biežuma. Biežums tiek definēts šādi: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk

(≥ 1/1 000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000); ļoti reti (< 1/10 000); nav zināmi (nevar

noteikt pēc pieejamajiem datiem). Katrā orgānu sistēmas grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas

to biežuma samazinājuma secībā, tad – to nopietnības samazinājuma secībā.

Nevēlamā blakusparādība

Nevēlamo blakusparādību biežums

Pioglitazons

Glimepirīds

Tandemact

Infekcijas un infestācijas

augšējo elpceļu infekcija

bieži

bieži

sinusīts

retāk

retāk

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti

audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

urīnpūšļa vēzis

retāk

retāk

Asins un limfātiskās sistēmas

traucējumi

hematoloģisko rādītāju izmaiņas

reti

reti

Imūnās sistēmas traucējumi

alerģisks šoks

ļoti reti

ļoti reti

alerģisks vaskulīts

ļoti reti

ļoti reti

paaugstināta jutība un alerģiskas

reakcijas

nav zināmi

nav zināmi

Vielmaiņas un uztures traucējumi

hipoglikēmija

retāk

palielināta apetīte

retāk

Nevēlamā blakusparādība

Nevēlamo blakusparādību biežums

Pioglitazons

Glimepirīds

Tandemact

Nervu sistēmas traucējumi

reibonis

bieži

hipoestēzija

bieži

bieži

galvassāpes

retāk

bezmiegs

retāk

retāk

Acu bojājumi

redzes traucējumi

bieži

retāk

makulas tūska

nav zināmi

nav zināmi

Auss un labirinta bojājumi

vertigo

retāk

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

5

meteorisms

bieži

vemšana

ļoti reti

ļoti reti

caureja

ļoti reti

ļoti reti

slikta dūša

ļoti reti

ļoti reti

vēdersāpes

ļoti reti

ļoti reti

spiediena sajūta vēderā

ļoti reti

ļoti reti

pilnuma sajūta kuņģī

ļoti reti

ļoti reti

Aknu un/vai žults izvades sistēmas

traucējumi

6

hepatīts

ļoti reti

ļoti reti

aknu funkcijas pasliktināšanās (ar žults

stāzi un dzelti).

ļoti reti

ļoti reti

Ādas un zemādas audu bojājumi

svīšana

retāk

pastiprināta jutība pret gaismu

ļoti reti

ļoti reti

nātrene

nav zināmi

nav zināmi

nieze

nav zināmi

nav zināmi

izsitumi

nav zināmi

nav zināmi

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas

bojājumi

kaulu lūzumi

bieži

bieži

Nieru un urīnizvades sistēmas

traucējumi

glikozūrija

retāk

proteinūrija

retāk

Vispārēji traucējumi un reakcijas

ievadīšanas vietā

tūska

bieži

nogurums

retāk

Izmeklējumi

ķermeņa masas pieaugums

bieži

bieži

bieži

paaugstināts laktātdehidrogenāzes līmenis

retāk

nātrija koncentrācijas pazemināšanās

serumā

ļoti reti

ļoti reti

alanīnaminotransferāzes līmeņa

paaugstināšanās

nav zināmi

nav zināmi

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Pacientam var attīstīties mērena vai smaga trombocitopēnija, leikopēnija, eritropēnija,

granulocitopēnija, agranulocitoze, hemolītiskā anēmija un pancitopēnija. Šīs parādības parasti ir

atgriezeniskas un beidzas pēc tam, kad ir pārtraukta zāļu lietošana.

Ļoti retos gadījumos vieglas paaugstinātas jutības reakcijas var izvērsties smagās reakcijās ar

dispnoju, asinsspiediena krišanos un dažkārt – šoku. Paaugstinātas ādas jutības reakcijas var izpausties

kā nieze, izsitumi un nātrene. Iespējama krusteniska alerģija pret sulfonilurīnvielas atvasinājumiem,

sulfonamīdiem vai līdzīgām vielām.

Saņemti pēcreģistrācijas ziņojumi par paaugstinātas jutības reakcijām ar pioglitazonu ārstētiem

pacientiem. Reakcijas ietver anafilaksi, angioedēmu un nātreni.

Par redzes traucējumiem tika ziņots galvenokārt ārstēšanas sākumā, un tie saistīti ar asinīs esošā

glikozes daudzuma izmaiņām, kas mēdz radīt pārejošu lēcas pietūkumu un refrakcijas indeksa

izmaiņas, ko novēro arī citu cukura līmeni pazeminošo līdzekļu lietošanas gadījumā.

Ar kuņģa-zarnu traktu saistītas sūdzības ir ļoti retas un parasti neliek pārtraukt terapiju.

Ir iespējama aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās. Ļoti reti var attīstīties aknu darbības traucējumi

(ar žults stāzi un dzelti), kā arī hepatīts, kas var radīt aknu mazspēju.

Tika veiktas apvienotas analīzes par kaulu lūzumu nevēlamo blakusparādību ziņojumiem

randomizētos, ar salīdzināmu terapiju kontrolētos, dubultmaskētos klīniskos pētījumos vairāk nekā

8100 pacientiem ar pioglitazonu ārstētās grupās un 7400 pacientiem ar salīdzināmu terapiju ārstētās

grupās 3,5 gadus ilgi. Sievietēm, kuras lietoja pioglitazonu, tika novērots lielāks lūzumu biežums

(2,6%) nekā sievietēm, kuras lietoja salīdzināmu terapiju (1,7%). Vīriešiem, kuri tika ārstēti ar

pioglitazonu (1,3%), netika novērota kaulu lūzumu biežuma palielināšanās, vērtējot pret salīdzināmu

terapiju (1,5%). 3,5 gadus ilgā PROactive pētījumā lūzumi bija 44/870 (5,1%; 1,0 lūzumi

100 pacientgados) ar pioglitazonu ārstētām sievietēm, salīdzinot ar 23/905 (2,5%; 0,5 lūzumi

100 pacientgados) sievietēm, kuras ārstētas ar salīdzināmu terapiju. Tādējādi sievietēm, kas lietoja

pioglitazonu, šajā pētījumā novērotais papildu lūzumu risks bija 0,5 lūzumi 100 lietošanas

pacientgados. Lūzumu biežuma palielināšanās ar pioglitazonu ārstētiem vīriešiem (1,7%), vērtējot pret

salīdzināmu terapiju (2,1%), netika novērota. Pēcreģistrācijas periodā novēroti kaulu lūzumi gan

vīriešiem, gan sievietēm (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Tūska tika konstatēta 6–9% pacientu, kuri bija gadu lietojuši pioglitazonu kontrolētu klīnisku

pētījumu ietvaros. Salīdzināšanai izveidotajās grupās (sulfonilurīnvielas, metformīna lietotāji) tūska

tika konstatēta 2-5% pacientu. Ziņojumos minētā tūska galvenokārt bija viegla vai vidēji smaga un

parasti tās dēļ nevajadzēja pārtraukt terapiju.

Aktīvos salīdzinošos kontrolētos pētījumos, lietojot pioglitazonu monoterapijā, ķermeņa masa vidēji

pieauga par 2-3 kg gada laikā. Tas atbilst rezultātiem, kas tika iegūti aktīvai salīdzināšanai izveidotajā

grupā, kurā lietoja kādu sulfonilurīnvielas atvasinājumu. Pētot kombinācijas, pioglitazona

pievienošana sulfonilurīnvielai izraisīja ķermeņa masas pieaugumu vidēji par 2,8 kg gada laikā.

Ar pioglitazonu veiktajos klīniskos pētījumos AlAT paaugstināšanās, vairāk nekā trīs reizes

pārsniedzot augšējo normas robežu, tika novērota tikpat bieži kā placebo grupā, bet retāk nekā

salīdzināšanai izveidotajās grupās, kuru dalībnieki lietoja metformīnu vai kādu

sulfonilurīnvielasatvasinājumu. Turpinot lietot pioglitazonu, vidējais aknu enzīmu līmenis

samazinājās.

Kontrolētos klīniskos pētījumos ziņojumi par sirds mazspēju pioglitazona terapijas gadījumā saņemti

tikpat bieži, kā placebo, metformīna un sulfonilurīnvielas atvasinājumu lietotāju grupās, taču to

sastopamība palielinājās, lietojot kombinētu ārstēšanu ar insulīnu. Veicot sirds slimību iznākuma

pētījumu pacientiem, kuriem tika novērota jau esoša klīniski nozīmīga makroangiopātija, smagas sirds

mazspējas sastopamība bija par 1,6% augstāka, lietojot terapijā pioglitazonu salīdzinājumā ar placebo,

ja šīs zāles tika pievienotas ārstēšanai, kurā tika izmantots insulīns. Tomēr tas neveicināja mirstības

pieaugumu šajā pētījumā. Šajā pētījumā pacientiem, kas saņem pioglitazonu un insulīnu, lielāka

pacientu ar sirds mazspēju procentuālā attiecība tika novērota pacientiem ≥ 65 gadu vecumā,

salīdzinot ar pacientiem, kas jaunāki par 65 gadiem (9,7% salīdzinot ar 4,0%). Pacientiem, kas lieto

insulīnu bez pioglitazona, sirds mazspējas biežums bija 8,2% ≥ 65 gadus veciem pacientiem,

salīdzinot ar 4,0% pacientiem, kas jaunāki par 65 gadiem. Pēc pioglitazona reģistrācijas ir saņemti

ziņojumi par sirds mazspēju, un biežāk gadījumos, kad pioglitazons tika lietots kombinācijā ar

insulīnu, vai arī pacientiem ar sirds mazspēju anamnēzē (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Klīniskos pētījumos pacienti ir lietojuši pioglitazonu lielākās devās par ieteikto maksimālo devu –

45 mg dienā. Maksimālā deva, par ko ir ziņots, ir 120 mg dienā četras dienas, tad 180 mg dienā

septiņas dienas, un tas neizraisīja nekādus simptomus.

Pēc glimepirīda pārdozēšanas var attīstīties 12-72 stundas ilga hipoglikēmija, kas var atjaunoties pēc

sākotnējās atlabšanas. Simptomi var neparādīties līdz 24 stundām pēc zāļu lietošanas. Pacientu būtu

vēlams novērot slimnīcā. Ir iespējama slikta dūša, vemšana un sāpes epigastrijā. Hipoglikēmiju nereti

pavada tādi neiroloģiski simptomi, kā nemiers, trīce, redzes traucējumi, apgrūtināta koordinācija,

miegainība, koma un krampji.

Tandemact pārdozēšanu, pirmkārt, ārstē, ierobežojot glimepirīda absorbciju. Lai to panāktu, vispirms

ir jāierosina vemšana un tad jādzer ūdens vai arī saldināts dzēriens kopā ar aktivēto ogli (adsorbentu)

un nātrija sulfātu (caurejas zālēm). Ja ir iedzerts liels daudzums zāļu, ir ieteicama kuņģa skalošana, pēc

kuras ir jālieto aktivētā ogle un nātrija sulfāts. Pārdozēšanas (smagas) gadījumā ir indicēta

hospitalizācija slimnīcas intensīvās aprūpes nodaļā. Pēc iespējas ātrāk uzsāciet glikozes ievadīšanu, ja

nepieciešams, strauji injicējot vēnā 50 ml 50% glikozes šķīduma, pēc tam caur sistēmu ievadot 10%

šķīdumu. Procedūras laikā ir rūpīgi jākontrolē glikozes līmenis asinīs. Pēc tam ir jāveic simptomātiska

ārstēšana.

Lai nepieļautu bīstamas hiperglikēmijas rašanos, glikozes deva ir īpaši rūpīgi jākontrolē, ārstējot

nejaušas Tandemact lietošanas rezultātā radušos hipoglikēmiju zīdaiņiem un maziem bērniem. Ir

rūpīgi jākontrolē glikozes daudzums asinīs.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles diabēta ārstēšanai, asins glikozes līmeni pazeminošo zāļu

kombinācijas, ATĶ kods: A10BD06.

Tandemact sastāvā ir sakombinētas divas antihiperglikēmiskas aktīvās vielas ar papildinošu

mehānismu, lai uzlabotu glikēmijas kontroli pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu: pioglitazons –

tiazolidīndionu grupas līdzeklis, un glimepirīds - sulfonilurīnvielas grupas viela. Tiazolidīndioni

galvenokārt iedarbojas, samazinot insulīna rezistenci, un sulfonilurīnvielas atvasinājumi galvenokārt

darbojas, ierosinot insulīna izdalīšanu no aizkuņģa dziedzera bēta šūnām.

Pioglitazons

Pioglitazona darbība saistīta ar rezistences mazināšanu pret insulīnu. Pioglitazons darbojas, aktivējot

specifiskus kodolu receptorus (peroksisomu proliferatoru aktivētos gamma receptorus), tādējādi

palielinot aknu, taukaudu un skeleta muskuļu šūnu jutību pret insulīnu dzīvniekiem. Pierādīts, ka

ārstēšana ar pioglitazonu mazina glikozes izdalīšanos no aknām un palielina perifēro glikozes

izmantošanu insulīna rezistences apstākļos.

Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu uzlabojas tukšas dūšas un postprandiālās glikēmijas kontrole.

Glikēmijas kontroles uzlabošanās saistīta ar insulīna koncentrācijas mazināšanos plazmā gan tukšā

dūšā, gan pēc ēšanas. Pioglitazona un gliklazīda monoterapijas salīdzinājuma klīniskais pētījums tika

pagarināts līdz diviem gadiem, lai novērtētu laiku līdz terapijas neefektivitātes brīdim (nosaka pēc

≥ 8,0% pēc pirmajiem sešiem terapijas mēnešiem). Kaplan-Meier analīze liecināja par īsāku

laiku līdz terapijas neefektivitātes brīdim ar gliklazīdu ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar

pioglitazona grupu. Pēc diviem gadiem glikēmijas kontrole (izteikta kā HbA

< 8,0%) saglabājās 69%

ar pioglitazonu ārstētajiem pacientiem salīdzinājumā ar 50% pacientu, kas saņēma gliklazīdu. Divus

gadus ilgā kombinētas terapijas pētījumā, kurā salīdzināja pioglitazonu un gliklazīdu, pievienojot tos

metformīnam, glikēmijas kontrole, izteikta kā vidējā HbA

pārmaiņa salīdzinājumā ar sākotnējiem

raksturlielumiem, pēc viena gada abās ārstēšanas grupās bija vienāda. HbA

pasliktināšanās biežums

otrā gada laikā pioglitazona lietošanas gadījumā bija mazāks nekā gliklazīda lietošanas gadījumā.

Ar placebo kontrolētā pētījumā pacienti ar nepietiekamu glikēmijas kontroli, neskatoties uz trīs

mēnešus ilgo insulīna optimizācijas periodu, tika randomizēti pioglitazona vai placebo grupās uz

12 mēnešiem. Pacientiem, kuri saņēma pioglitazonu, novēroja HbA

samazināšanos vidēji par 0,45%

salīdzinājumā ar tiem pacientiem, kuri saņēma insulīna monoterapiju, un insulīna devas

samazināšanos pioglitazona ārstēšanas grupā.

HOMA analīze liecina, ka pioglitazons uzlabo bēta šūnu darbību, kā arī palielina jutību pret insulīnu.

Divus gadus ilgi klīniskie pētījumi liecina par šīs iedarbības saglabāšanos.

Vienu gadu ilgos klīniskos pētījumos pioglitazons nemainīgi statistiski nozīmīgi pazemināja

albumīna/kreatinīna attiecību salīdzinājumā ar sākotnējo raksturlielumu.

Pioglitazona (45 mg monoterapijā salīdzinājumā ar placebo) iedarbība tika pētīta nelielā 18 nedēļu

pētījumā 2. tipa cukura diabēta slimniekiem. Pioglitazona terapijas laikā novēroja nozīmīgu ķermeņa

masas palielināšanos. Nozīmīgi mazinājās viscerālo tauku daudzums, bet ekstraabdominālo tauku

daudzums palielinājās. Vienlaikus ar pioglitazona izraisītajām tauku sadales pārmaiņām novēroja

insulīna jutības palielināšanos. Vairumā klīnisko pētījumu novērota kopējā plazmas triglicerīdu un

brīvo taukskābju daudzuma samazināšanās vienlaikus ar ABL holesterīna līmeņa palielināšanos

salīdzinājumā ar placebo, bet ZBL holesterīna līmenis paaugstinājās nedaudz, taču ne klīniski

nozīmīgi. Līdz divus gadus ilgos klīniskos pētījumos pioglitazons pazemināja kopējo plazmas

triglicerīdu un brīvo taukskābju līmeni un paaugstināja ABL holesterīna līmeni salīdzinājumā ar

placebo, metformīnu un gliklazīdu. Pioglitazons neizraisīja statistiski nozīmīgu ZBL holesterīna

līmeņa paaugstināšanos salīdzinājumā ar placebo, bet metformīna un gliklazīda lietošanas gadījumā

novēroja tā pazemināšanos. 20 nedēļu pētījumā pioglitazons ne tikai pazemināja triglicerīdu līmeni

tukšā dūšā, bet arī samazināja postprandiālo hipertrigliceridēmiju, ietekmējot gan absorbētos, gan

aknās sintezētos triglicerīdus. Šī iedarbība nav atkarīga no pioglitazona ietekmes uz glikēmiju, un

statistiski nozīmīgi atšķīrās no glibenklamīda ietekmes.

Kardiovaskulārā iznākuma pētījumā PROactive 5238 2. tipa cukura diabēta slimnieki ar esošu klīniski

nozīmīgu makroangiopātiju tika randomizēti pioglitazona vai placebo grupās papildus esošajai

pretdiabēta un kardiovaskulārai terapijai uz laiku līdz 3,5 gadiem. Pētījuma populācijas vidējais

vecums bija 62 gadi un vidējais diabēta ilgums bija 9,5 gadi. Apmēram viena trešdaļa pacientu saņēma

insulīnu kombinācijā ar metformīnu un/vai sulfonilurīnvielu. Pētījumam piemērotiem pacientiem bija

nepieciešama atbilstība vienam vai vairākiem no turpmāk aprakstītajiem kritērijiem: miokarda

infarkts, insults, perkutānā kardioloģiskā iejaukšanās vai koronāro artēriju šunts, akūts koronārais

sindroms, koronāro artēriju slimība vai perifēro artēriju obstruktīvā slimība. Gandrīz pusei pacientu

bija miokarda infarkts anamnēzē un apmēram 20% tika novērots insults. Vismaz pusei no pētījuma

populācijas bija vismaz divi sirds-asinsvadu anamnēzē aprakstīti pētījumā iesaisīšanas kritēriji.

Gandrīz visi pacienti (95%) saņēma kardiovaskulārus līdzekļus (bēta blokatorus, AKE inhibitorus,

angiotenzīna II antagonistus, kalcija kanāla blokatorus, nitrātus, diurētiskus līdzekļus,

acetilsalicilskābe, statīnus, fibrātus).

Lai gan pētījums nedeva rezultātus attiecībā uz tā primāro mērķa kritēriju, kuru veidoja visu cēloņu

mirstība, ne-letāls miokarda infarkts, insults, akūts koronārais sindroms, ievērojama kāju amputācija,

koronārā revaskularizācija un kāju revaskularizācija, pētījuma rezultāti liecināja, ka pioglitazona

lietošana neizraisa ilgstošas sirds-asinsvadu sistēmas problēmas. Tomēr palielinājās tūskas, ķermeņa

masas pieauguma un sirds mazspējas sastopamība. Netika novērota sirds mazspējas izraisītas mirstības

palielināšanās.

Glimepirīds

Glimepirīds galvenokārt iedarbojas, stimulējot insulīna izdalīšanu no aizkuņģa dziedzera bēta šūnām.

Tāpat kā citu sulfonilurīnvielas atvasinājumu lietošanas gadījumā, šī efekta pamatā ir aizkuņģa

dziedzera bēta šūnu pieaugoša jutība pret glikozes fizioloģisko stimulu. Turklāt glimepirīdam, acīm

redzot, piemīt izteikta iedarbība uz citiem orgāniem un audiem, kādu piedēvē arī citiem

sulfonilurīnvielas atvasinājumiem.

Insulīna izdalīšana

Insulīna sekrēciju sufonilurīnvielas atvasinājumi regulē, slēdzot bēta šūnu membrānā esošos ATF

atkarīgos kālija kanālus. Kālija kanālu slēgšanas rezultātā notiek bēta šūnu depolarizācija un atveras

kalcija kanāli, pa kuriem šūnās ieplūst papildus daudzums kalcija. Tas izraisa insulīna izdalīšanu

eksocitozes ceļā. Glimepirīds lielos apjomos saistās ar bēta šūnu membrānā esošu proteīnu, kas, kā

uzskata, ir piederīgs ATF atkarīgajiem kālija kanāliem, taču atšķiras no parastās sulfonilurīnvielas

pievienošanās vietas.

Iedarbība uz citiem orgāniem un audiem

Šīs iedarbības rezultātā, piemēram, uzlabojas perifēro audu jutība pret insulīnu un samazinās insulīna

uzņemšana aknās.

Perifērie muskuļu un taukaudi glikozi no asinīm uzņem ar īpašu šūnu membrānā esošu transporta

proteīnu palīdzību. Glikozes uzņemšana šajos audos ļauj ierobežot glikozes patēriņa ātrumu.

Glimepirīds ļoti strauji palielina aktīvo glikozes transporta molekulu skaitu muskuļu un taukaudu

plazmatiskajās membrānās, tādējādi stimulējot glikozes uzņemšanu.

Glimepirīds palielina glikozilfosfātidilinozitola-specifiskās fosfolipāzes C aktivitāti, kas, visticamāk,

veicina pastiprināto lipoģenēzi un glikoneoģenēzi izolētajās taukaudu un muskuļu šūnās.

Glikozes veidošanos aknās glimepirīds inhibē, palielinot šūnās fruktozes-2,6-bifosfāta koncentrāciju,

kas savukārt inhibē glikoneoģenēzi.

Vispārīgi

Relatīvi veseliem indivīdiem minimālā efektīvā perorālā deva ir aptuveni 0,6 mg. Glimepirīda

iedarbība ir atkarīga no devas un atkārtojama. Fizioloģiskā reakcija uz pēkšņi palielinātu fizisko slodzi

un insulīna sekrēcijas samazināšanos saglabājas arī, lietojot glimepirīdu.

Glimepirīds iedarbojās būtībā vienādi, neatkarīgi no tā, vai tas tika lietots 30 minūtes pirms maltītes

vai tieši pirms tās. Diabēta slimniekiem labu metabolo kontroli 24 stundu garumā ir iespējams

nodrošināt, zāles lietojot vienu reizi dienā.

Lai gan glimepirīda hidroksimetabolīts relatīvi veseliem indivīdiem nedaudz, bet būtiski samazināja

glikozes līmeni serumā, šis metabolīts ir atbildīgs tikai par nelielu daļu kopējās iedarbības.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus par Tandemact visās

pediatriskās populācijas apakšgrupās ar 2. tipa cukura diabētu. Informāciju par lietošanu bērniem

skatīt 4.2. apakšpunktā.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Tandemact

Pētījumi ar brīvprātīgajiem ir pierādījuši Tandemact bioekvivalenci ar atsevišķās tabletēs lietojamu

pioglitazonu un glimepirīdu.

Sekojošais izklāstījums atspoguļo Tandemact atsevišķo aktīvo vielu farmakokinētiskās īpašības.

Pioglitazons

Uzsūkšanās

Pēc perorālas lietošanas pioglitazons uzsūcas ātri, un neizmainīta pioglitazona maksimālā

koncentrācija plazmā parasti tiek sasniegta 2 h pēc lietošanas. Koncentrācija plazmā palielinās

proporcionāli, lietojot 2-60 mg devas. Līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta pēc 4-7 zāļu lietošanas

dienām. Atkārtota devu lietošana neizraisa savienojuma vai tā metabolītu uzkrāšanos. Uztura lietošana

neietekmē uzsūkšanos. Absolūtā bioloģiskā pieejamība pārsniedz 80%.

Izkliede

Aprēķinātais izkliedes tilpums cilvēkam ir 0,25 l/kg.

Pioglitazons un visi aktīvie metabolīti plaši saistās ar plazmas olbaltumiem (> 99%).

Biotransformācija

Pioglitazons tiek plaši metabolizēts aknās, hidroksilējoties alifātiskajām metilēngrupām. Tas

galvenokārt notiek ar citohroma P450 un 2C8 palīdzību, lai gan mazākā mērā iesaistītas citas

izoformas. Trīs no sešiem konstatētiem metabolītiem ir aktīvi (M-II, M-III un M-IV). Ja ņem vērā

aktivitāti, koncentrāciju un saistību ar olbaltumiem, pioglitazons un M-III metabolīts vienlīdz labi

nodrošina efektivitāti. Šai ziņā M-IV ieguldījums efektivitātē trīskārtīgi pārsniedz pioglitazona „daļu”,

turpretī MII relatīvā efektivitāte ir minimāla.

In vitro pētījumos netika konstatēts, ka pioglitazons inhibētu kādu citohroma P450

apakštipu.Cilvēkam netiek inducēti galvenie inducējamie P450 izoenzīmi 1A, 2C8/9 un 3A4.

Mijiedarbības pētījumos pierādīts, ka pioglitazons būtiski neietekmē ne digoksīna, varfarīna,

fenprokumona un metformīna farmakokinētiku, ne farmakodinamiku. Ziņots par vienlaicīgas

pioglitazona lietošanas kopā ar gemfibrozilu (citohroma P450 2C8 inhibitors) vai rifampicīnu

(citohroma P450 2C8 induktors) izraisītu pioglitazona plazmas koncentrācijas attiecīgi pieaugumu vai

samazināšanos (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Eliminācija

Pēc perorālas radioloģiski iezīmēta pioglitazona lietošanas cilvēkam radioaktīvais elements tika

konstatēts galvenokārt izkārnījumos (55%) un mazākā daudzumā urīnā (45%). Dzīvniekiem gan urīnā,

gan izkārnījumos konstatējams tikai neliels neizmainīta pioglitazona daudzums. Neizmainīta

pioglitazona vidējais plazmas eliminācijas pusperiods cilvēkam ir 5-6 h, un tā kopējo aktīvo

metabolītu vidējais plazmas eliminācijas pusperiods ir 16-23 h.

Linearitāte/nelinearitāte

Vienas devas pētījumi uzrāda farmakokinētikas linearitāti terapeitiskās devas ietvaros.

Gados vecāki cilvēki

Farmakokinētika līdzsvara koncentrācijā ir līdzīga 65 gadus veciem un vecākiem pacientiem un

jauniem cilvēkiem.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem pioglitazona un tā metabolītu koncentrācija plazmā ir

zemāka nekā cilvēkiem ar normālu nieru darbību, bet zāļu pamatvielas perorālais klīrenss ir līdzīgs.

Tādējādi brīvā (nesaistītā) pioglitazona koncentrācija nemainās.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pioglitazona kopējā koncentrācija plazmā nemainās, bet palielinās izkliedes tilpums. Tādēļ būtiski

samazinās patiesais klīrenss vienlaikus ar nesaistītās pioglitazona frakcijas palielināšanos.

Glimepirīds

Uzsūkšanās

Perorāli ievadīta glimepirīda bioloģiskā pieejamība ir pilnīga. Uztura lietošana būtiski neietekmē

absorbciju, ir novērojama tikai neliela absorbcijas ātruma mazināšanās. Maksimālā koncentrācija

serumā (C

) tiek sasniegta apmēram 2,5 stundas pēc lietošanas perorāli (vidēji 0,3 µg/ml, vairākas

dienas lietojot 4 mg devu dienā).

Izkliede

Glimepirīdam ir ļoti mazs izkliedes tilpums (apmēram 8,8 litri), kas aptuveni atbilst albumīna

izkliedes tilpumam. Tāpat šo savienojumu raksturo ļoti izteikta saistīšanās ar proteīniem (> 99%) un

lēns klīrenss (apmēram 48 ml/min).

Ir konstatēta glimepirīda izdalīšanās dzīvnieku pienā. Glimepirīds šķērso placentāro barjeru.

Hematoencefālo barjeru šķērso tikai neliels daudzums glimepirīda.

Biotransformācija un eliminācija

Vidējais dominējošais eliminācijas pusperiods plazmā, kas lielā mērā nosaka koncentrāciju serumā pēc

vairākām devām, ir apmēram 5-8 stundas. Ievadot lielas devas, tika konstatēti nedaudz garāki

eliminācijas pusperiodi.

Pēc vienreizējas radioloģiski iezīmētas glimepirīda devas, 58% no radioaktivitātes tika konstatēti

urīnā, bet 35% - izkārnījumos. Neizmainīts savienojums urīnā konstatēts netika. Urīnā un

izkārnījumos tika konstatēti divi metabolīti, visticamāk, aknu metabolisma (galvenais enzīms ir

CYP2C9) produkti: savienojuma hidroksiatvasinājums un karboksiatvasinājums. Pēc glimepirīda

ievadīšanas perorāli, šo metabolītu terminālais eliminācijas pusperiods bija attiecīgi 3-6 stundas un

5-6 stundas.

Nav konstatētas atšķirības farmakokinētikā pēc vienas devas ievadīšanas un pēc vairāku devu

ievadīšanas reizi dienā, turklāt intraindividuālā mainība ir ļoti zema. Būtiska uzkrāšanās konstatēta

netika.

Vīriešu un sieviešu, kā arī gados jaunu un gados vecāku (vecāku par 65 gadiem) pacientu

farmakokinētika bija vienāda. Pacientiem ar zemu kreatinīna klīrensu tika konstatēta nosliece uz

paaugstinātu glimepirīda klīrensu, kā arī vidējo seruma koncentrāciju samazināšanos, kas, visticamāk,

ir saistīts ar straujāku elimināciju mazākas saistīšanās ar proteīniem dēļ. Bija kavēta abu metabolītu

eliminācija caur nierēm.

Kopumā nav papildus uzkrāšanās riska šādiem pacientiem.

Piecu pacientu, kas neslimoja ar cukura diabētu, farmakokinētika neatšķīrās no relatīvi veselu personu

farmakokinētikas.

Linearitāte/nelinearitāte

Pastāv lineāra sakarība starp devu, C

un AUC (laukums zem laika/koncentrācijas līknes).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Ar kombinētajām zālēm Tandemact nav veikti pētījumi ar dzīvniekiem. Turpmāk minētie dati ir

konstatēti pētījumos, kas tika veikti atsevišķi ar pioglitazonu vai glimepirīdu.

Pioglitazons

Toksikoloģijas pētījumos pēc atkārtotu devu lietošanas pelēm, žurkām, suņiem un pērtiķiem novēroja

plazmas tilpuma palielināšanos, kas izraisīja hemodilūciju, anēmiju un atgriezenisku ekscentrisku sirds

hipertrofiju. Novērota arī pastiprināta tauku izgulsnēšanās un infiltrācija. Šie novērojumi attiecināmi uz

visu sugu dzīvniekiem, ja koncentrācija plazmā < 4 reizes pārsniedza klīniskas lietošanas gadījumā

sasniedzamo koncentrāciju. Pētījumos ar dzīvniekiem, lietojot pioglitazonu, konstatēta kavēta augļa

augšana. Tas tika attiecināts uz pioglitazona darbību, mazinot mātītes hiperinsulinēmiju un palielināto

rezistenci pret insulīnu, kas vērojama grūtniecības laikā, un tādējādi mazinot augļa augšanai

nepieciešamo metabolisma substrātu pieejamību.

Pioglitazons neuzrādīja genotoksiskas īpašības vairākos in vivo un in vitro veiktos genotoksicitātes

pētījumos. Palielinātu urīnpūšļa epitēlija hiperplāzijas (tēviņiem un mātītēm) un audzēju (tēviņiem)

sastopamību konstatēja žurkām, kuras ar pioglitazonu ārstēja līdz 2 gadiem.

Tika pieņemts, ka urīnakmeņu veidošanās vai esamība ar sekojošu kairinājumu un hiperplāziju ir

mehānisms novērotajai tumorogēnajai reakcijai peļu tēviņiem. 24 mēnešu ilgi mehānisma pētījumi

peļu tēviņiem parādīja, ka pioglitazona lietošana paaugstināja hiperplastisku urīnpūšļa izmaiņu

satopamību. Uztura paskābināšana būtiski samazināja, bet pilnībā nenovērsa audzēju sastopamību.

Mikrokristālu klātbūtne saasināja hiperplastisko reakciju, bet netika uzskatīta par hiperplastisko

izmaiņu primāro cēloni. Nevar izslēgt tumorogēnās atrades peļu tēviņiem nozīmi cilvēkam.

Kancerogēnu atbildes reakciju nekonstatēja abu dzimumu pelēm. Urīnpūšļa hiperplāziju nekonstatēja

suņiem vai pērtiķiem, kurus ārstēja ar pioglitazonu līdz 12 mēnešiem.

Ģimenes adenomatozās polipozes (FAP) dzīvnieku modelī ārstēšana ar diviem citiem

tiazolidīndioniem pastiprināja dažādu audzēju rašanos resnajā zarnā. Šī novērojuma nozīme nav

zināma.

Glimepirīds

Novērotās preklīniskās izpausmes tika konstatētas,zāļu devai būtiski pārsniedzot maksimālo cilvēkam

noteikto devu, kas liecina par nelielo nozīmi klīniskajā praksē, vai arī ir skaidrojamas ar savienojuma

farmakodinamisko iedarbību (hipoglikēmiju). Šīs atrades pamatojas uz standartpētījumos par

farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, kancerogenitāti un reproduktīvo

toksicitāti iegūtajiem datiem. Turpmākajos (embriotoksicitātes, teratogenitātes un attīstības

toksicitātates) pētījumos konstatētās nevēlamās izpausmes tika skaidrotas ar savienojuma

hipoglikēmisko iedarbību uz mātītēm un viņu atvasēm.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliskā celuloze

Kroskarmelozes nātrija sāls

Hidroksipropilceluloze

Laktozes monohidrāts

Magnija stearāts

Polisorbāts 80

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Alumīnija/alumīnija blisteri; iepakojumā pa 14, 28, 30, 50, 90 vai 98 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Takeda Pharma A/S

Dybendal Alle 10

2630 Taastrup

Dānija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

EU/1/06/366/005

EU/1/06/366/006

EU/1/06/366/007

EU/1/06/366/008

EU/1/06/366/009

EU/1/06/366/010

EU/1/06/366/011

EU/1/06/366/012

EU/1/06/366/013

EU/1/06/366/014

EU/1/06/366/015

EU/1/06/366/016

EU/1/06/366/017

EU/1/06/366/018

EU/1/06/366/019

EU/1/06/366/020

EU/1/06/366/021

EU/1/06/366/022

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. 08. janvāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2016. 09. septembris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

30 Churchill Place

Canary Wharf

London E14 5EU

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 3660 6000

Facsimile

+44 (0)20 3660 5555

Send a question via our website

www.ema.europa.eu/contact

© European Medicines Agency, 2016. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/332133/2016

EMEA/H/C/000680

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Tandemact

pioglitazons un glimepirīds

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Tandemact. Tajā ir paskaidrots,

kā Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles, pirms sniegt pozitīvu atzinumu par

reģistrācijas apliecības piešķiršanu un ieteikumus par Tandemact lietošanu.

Kas ir Tandemact?

Tandemact ir zāles, kas satur divas aktīvās vielas — pioglitazonu un glimepirīdu. Tās ir pieejamas

tabletēs (30 mg pioglitazona un 2 vai 4 mg glimepirīda vai 45 mg pioglitazona un 4 mg glimepirīda).

Kāpēc lieto Tandemact?

Tandemact lieto, lai ārstētu pieaugušus 2. tipa diabēta pacientus. Tās lieto pacientiem, kuriem nav

piemērots metformīns (diabēta zāļu veids) un kurus jau ārstē ar tablešu kombināciju, kas satur divas

aktīvās vielas — pioglitazonu un glimepirīdu.

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Tandemact?

Parastā Tandemact deva ir viena tablete vienreiz dienā, ko ieņem tieši pirms pirmās dienas maltītes vai

tās laikā. Tablete jānorij vesela, uzdzerot nedaudz ūdens. Pacientiem, kuri saņem pioglitazonu kopā ar

citām zālēm no tās pašas klases, kurā ir glimepirīds (t. i., citu sulfonilurīnvielu), pirms pārejas uz

Tandemact šī sulfonilurīnviela jānomaina ar glimepirīdu. Pacientiem, kuriem, lietojot Tandemact,

iestājas hipoglikēmija (zems cukura līmenis asinīs), var būt nepieciešams samazināt šo zāļu devu vai

atsākt atsevišķu tablešu lietošanu.

Tandemact nevar lietot pacienti, kuriem ir smagi nieru darbības traucējumi, vai pacienti, kuriem ir

aknu darbības traucējumi.

Tandemact

EMA/332133/2016

2. lappuse no 3

Tandemact terapiju atkārtoti izvērtē pēc trim līdz sešiem mēnešiem un pārtrauc pacientiem, kuri

negūst pietiekamu labumu. Turpmākas izvērtēšanas laikā zāļu parakstītājiem jāapstiprina, ka pacients

joprojām gūst labumu.

Tandemact darbojas?

2. tipa diabēts ir slimība, kuras gadījumā aizkuņģa dziedzeris neražo pietiekami daudz insulīna, lai

kontrolētu glikozes (cukura) līmeni asinīs, vai arī organisms nespēj insulīnu izmantot efektīvi.

Tandemact satur divas aktīvās vielas ar atšķirīgu darbības veidu. Pioglitazons padara šūnas (taukaudus,

muskuļaudus un aknu šūnas) jutīgākas pret insulīnu, līdz ar to ļaujot organismam labāk izmantot paša

izstrādāto insulīnu. Glimepirīds ir sufonilurīnviela. Tas stimulē aizkuņģa dziedzeri, lai tas ražotu vairāk

insulīna. Abu šo aktīvo vielu darbības rezultātā glikozes līmenis asinīs pazeminās, un tas palīdz kontrolēt

2. tipa diabētu.

Kā noritēja Tandemact izpēte?

Tā kā pioglitazons ir apstiprināts Eiropas Savienībā (ES) kopš 2000. gada ar nosaukumu Actos un

glimepirīdu jau lieto reģistrētās zālēs ES, uzņēmums iesniedza agrākos pētījumos iegūtus datus, kā arī

datus no publikācijām literatūrā. Actos ir atļautas lietošanai kopā ar sulfonilurīnvielu 2. tipa diabēta

pacientiem, kuru slimību nevar pietiekami kontrolēt tikai ar metformīnu. Lai pamatotu Tandemact

lietošanu tai pašai indikācijai, uzņēmums izmantoja trīs pētījumus.

Šajos pētījumos bija iesaistīti 1390 pacienti, kuru esošo sulfonilurīnvielas terapiju papildināja ar

pioglitazonu. Pētījumu ilgums bija no četriem mēnešiem līdz diviem gadiem, un tajos noteica vielas, ko

sauc par glikozilētu hemoglobīnu (HbA1c), līmeni asinīs. Tas parāda, cik labi tiek kontrolēts glikozes

līmenis asinīs.

Šajos pētījumos izmantoja pioglitazonu un sulfonilurīnvielas, ko izsniedza atsevišķās tabletēs.

Uzņēmums iesniedza pierādījumus, ka aktīvo vielu līmenis asinīs cilvēkiem, kuri lieto Tandemact, ir

tāds pats, kā cilvēkiem, kuri lieto atsevišķas tabletes.

Kādas bija Tandemact priekšrocības šajos pētījumos?

Visos trijos pētījumos pacientiem, kas lietoja pioglitazona un sulfonilurīnvielas kombināciju, uzlabojās

cukura līmeņa kontrole asinīs. Pacientu HbA1c līmenis samazinājās no bāzes līnijas, kas bija augstāka

par 7,5 %, līdz 1,22–1,64 %. Vismaz 64 % no ārstētajiem pacientiem tika klasificēti kā “reaģētāji”, jo

viņu HbA1c līmenis pētījuma gaitā vai nu pazeminājās vismaz par 0,6 % no sākumstāvokļa, vai arī

pētījuma beigās viņu HbA1c līmenis bija 6,1 % vai zemāks.

Kāds risks pastāv, lietojot Tandemact?

Visbiežāk novērotās Tandemact blakusparādības (1 līdz 10 pacientiem no 100) bija augšējo elpceļu

infekcijas (piemēram, saaukstēšanās), hipoestēzija (taustes pavājināšanās), kaulu lūzumi, svara

pieaugums, reibonis, meteorisms (gāzes) un edēma (tūska). Pilns visu Tandemact izraisīto

blakusparādību saraksts ir atrodams zāļu lietošanas instrukcijā.

Tandemact nedrīkst lietot pacienti, kuriem ir sirds mazspēja, aknu darbības traucējumi vai smagi nieru

darbības traucējumi. Tās nedrīkst lietot pacienti ar 1. tipa diabētu, pacienti, kuriem ir diabēta

komplikācijas (diabētiskā ketoacidoze vai diabēta koma), grūtnieces vai zīdītājas. Tās nedrīkst lietot arī

pacienti, kuriem ir vai ir bijis urīnpūšļa vēzis, vai arī pacienti, kuriem vēl nenoskaidrota cēloņa dēļ urīnā

ir asinis. Pilns ierobežojumu saraksts ir atrodams zāļu lietošanas instrukcijā.

Tandemact

EMA/332133/2016

3. lappuse no 3

Kāpēc Tandemact tika apstiprinātas?

CHMP secināja, ka ir pierādīta pioglitazona un glimepirīda efektivitāte, ārstējot 2. tipa diabētu, un ka

Tandemact atvieglo ārstēšanu un uzlabo pacientu spēju ievērot ārstēšanas režīmu, kad ir jālieto aktīvo

vielu kombinācija. Komiteja nolēma, ka pacienta ieguvums, lietojot Tandemact, pārsniedz šo zāļu

radīto risku, un ieteica izsniegt šo zāļu reģistrācijas apliecību.

Kas tiek darīts, lai nodrošinātu nekaitīgu un efektīvu Tandemact lietošanu?

Uzņēmums, kas piedāvā tirgū Tandemact, nodrošinās izglītojošus materiālus ārstiem, kuri paraksta šīs

zāles, ietverot tajos iespējamu sirds mazspējas un urīnpūšļa vēža attīstības risku, kas var rasties

pioglitazonu saturošas terapijas dēļ, pacientu atlases kritērijus un nepieciešamību veikt regulāras

pārbaudes attiecībā uz terapijas iedarbīgumu, lai būtu iespējams to savlaicīgi pārtraukt gadījumā, ja

pacienti vairs negūst labumu.

Zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā ir ietverti arī ieteikumi un piesardzības pasākumi, kas jāievēro

veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem nekaitīgas un efektīvas Tandemact lietošanas nolūkos.

Cita informācija par Tandemact

Eiropas Komisija 2007. gada 8. janvārī izsniedza Tandemact reģistrācijas apliecību, kas derīga visā

Eiropas Savienībā.

Pilns Tandemact EPAR teksts ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē:

ema.europa.eu/Find

medicine/Human medicines/European Public Assessment Reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar

Tandemact pieejama zāļu lietošanas pamācībā (kas arī ir EPAR daļa) vai sazinoties ar ārstu vai

farmaceitu.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 5.2016.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju