Solymbic

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

10-07-2018

Aktīvā sastāvdaļa:
adalimumab
Pieejams no:
Amgen Europe B.V.
ATĶ kods:
L04AB04
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
adalimumab
Ārstniecības grupa:
Imūnsupresanti
Ārstniecības joma:
Artrīts, Psoriātisks, Spondilīta, Ankilozējošais, Crohn Slimību, Kolīts, Čūlains, Hidradenitis Suppurativa, Psoriāze, Artrīts, Reimatoīdais
Ārstēšanas norādes:
Lūdzu, skatiet 4. sadaļu. Produkta raksturojuma kopsavilkums 1 produkta informācijas dokumentā.
Produktu pārskats:
Revision: 2
Autorizācija statuss:
Atsaukts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/004373
Autorizācija datums:
2017-03-22
EMEA kods:
EMEA/H/C/004373

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

10-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

10-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

10-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

10-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

07-04-2017

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

10-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

10-07-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

10-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

10-07-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

07-04-2017

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

SOLYMBIC 20 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē

SOLYMBIC 40 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē

adalimumab

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām

blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Jūsu ārsts Jums iedos arī Pacienta brīdinājuma kartīti, kas satur svarīgu informāciju par drošu

lietošanu, ar ko Jums jāiepazīstas pirms SOLYMBIC lietošanas un ārstēšanās laikā ar

SOLYMBIC. Glabājiet pie sevis šo Pacienta brīdinājuma kartīti.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja

šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir SOLYMBIC un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms SOLYMBIC lietošanas

Kā lietot SOLYMBIC

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt SOLYMBIC

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir SOLYMBIC un kādam nolūkam to lieto

SOLYMBIC satur aktīvo vielu adalimumabu – selektīvu imunitāti nomācošu līdzekli.

SOLYMBIC ir paredzēta reimatoīdā artrīta, ar entezītu saistīta artrīta ārstēšanai no 6 līdz 17 gadus

veciem bērniem, ankilozējošā spondilīta, aksiāla spondiloartrīta bez ankilozējoša spondilīta

radiogrāfiska apstiprinājuma, psoriātiskā artrīta, psoriāzes,

hidradenitis suppurativa

, psoriāzes bērniem

(pacientiem ar ķermeņa masu 23-28 kg vai 47 kg un lielāku), Krona slimības pieaugušajiem un bērniem,

čūlainā kolīta un acs mugurējās daļas neinfekcioza uveīta ārstēšanai. Tās ir zāles, kas mazina šo

slimību iekaisuma procesu. Aktīvā viela, adalimumabs, ir cilvēka monoklonāla antiviela, ko izstrādā

šūnu kultūra. Monoklonālās antivielas ir olbaltumvielas, kas atpazīst un saistās ar citām īpašām

olbaltumvielām.

Adalimumabs saistās pie specifiskas olbaltumvielas (audzēja nekrozes faktora jeb TNFα), kas tādu

iekaisīgu slimību kā reimatoīdā artrīta, ar entezītu saistīta artrīta, ankilozējošā spondilīta, aksiāla

spondiloartrīta bez ankilozējoša spondilīta radiogrāfiska apstiprinājuma, psoriātiskā artrīta, psoriāzes,

hidradenitis suppurativa

, Krona slimības, čūlainā kolīta un acs mugurējās daļas neinfekcioza uveīta

gadījumā ir palielinātā daudzumā.

Reimatoīdais artrīts

Reimatoīdais artrīts ir iekaisīga locītavu slimība.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu reimatoīdo artrītu pieaugušiem. Ja Jums ir vidēji smags vai smags aktīvs

reimatoīdais artrīts, Jums vispirms var parakstīt citas slimību modificējošas zāles, piemēram,

metotreksātu. Ja Jums nav pietiekami labas atbildes reakcijas uz šīm zālēm, Jums tiks dota

SOLYMBIC, lai ārstētu reimatoīdo artrītu.

SOLYMBIC var lietot arī lai ārstētu smagu, aktīvu un progresējošu reimatoīdo artrītu, ja iepriekš nav

saņemta ārstēšana ar metotreksātu.

SOLYMBIC palēnina slimības izraisīto locītavu skrimšļu un kaulu bojājumu attīstību un uz labo

locītavu fiziskās funkcijas.

Parasti SOLYMBIC lieto kopā ar metotreksātu. Ja Jūsu ārsts nosaka, ka metotreksāts nav piemērots,

SOLYMBIC var lietot vienu pašu.

Ar entezītu saistīts artrīts

Ar entezītu saistīts artrīts ir iekaisīga locītavu slimība.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu ar entezītu saistītu artrītu bērniem un pusaudžiem 6-17 gadu

vecumā.Vispirms Jums dos citas slimību modificējošas zāles, piemēram, metotreksātu. Ja Jums nebūs

pietiekami laba atbildes reakcija uz šīm zālēm ar entezītu saistīta artrīta ārstēšanai, Jums dos

SOLYMBIC.

Ankilozējošais spondilīts un aksiāls spondiloartrīts bez ankilozējoša spondilīta radiogrāfiska

apstiprinājuma

Ankilozējošais spondilīts un aksiāls spondiloartrīts bez ankilozējoša spondilīta radiogrāfiska

apstiprinājuma ir mugurkaula iekaisuma slimība.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu pieaugušajiem ankilozējošu spondilītu un aksiālu spondiloartrītu bez

ankilozējoša spondilīta radiogrāfiska apstiprinājuma. Ja Jums ir ankilozējošais spondilīts vai aksiāls

spondiloartrīts bez ankilozējoša spondilīta radiogrāfiska apstiprinājuma, vispirms Jūs saņemsiet citas

zāles. Ja Jums nebūs pietiekami laba atbildes reakcija uz šīm zālēm, Jums dos SOLYMBIC, lai

mazinātu slimības pazīmes un simptomus.

Psoriātiskais artrīts

Psoriātiskais artrīts ir locītavu iekaisums, kas saistīts ar psoriāzi.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu psoriātisku artrītu pieaugušajiem. SOLYMBIC palēnina slimības izraisīto

skrimšļa un locītavu kaulu bojājuma attīstību un uzlabo fiziskās funkcijas.

Perēkļainā psoriāze pieaugušajiem un bērniem

Perēkļainā psoriāze ir ādas slimība, kam raksturīgi sārti, plēkšņaini, sabiezējuši ādas plankumi, kas

pārklāti ar sudraboti baltām zvīņām. Perēkļainā psoriāze var skart arī nagus, tos sadrupinot, padarot

biezus un atdalot no naga gultnes, kas var būt sāpīgi. Uzskata, ka psoriāzi izraisa organisma imūnās

sistēmas traucējumi, kas rada pastiprinātu ādas šūnu veidošanos.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu vidēji smagu un smagu perēkļaino psoriāzi pieaugušajiem. SOLYMBIC

arī lieto, lai ārstētu smagu perēkļaino psoriāzi bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu 23-28 kg vai

47 kg un lielāku, kuriem lokāla terapija un fototerapija nav devusi gaidīto rezultātu vai nav piemērota.

Hidradenitis suppurativa

Hidradenitis suppurativa

(dažreiz sauc par

acne inversa

) ir hroniska un bieži vien sāpīga ādas

iekaisuma slimība. Simptomi var būt sāpīgi mezgliņi (mezgli) un abscesi (augoņi), kas izdala strutas.

Visbiežāk tas skar konkrētās ādas vietas, piemēram, zem krūtīm, padusēs, cisku iekšpusē, cirkšņos un

gurnos. Skartajos apvidos var rasties arī rētas.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu

hidradenitis suppurativa

pieaugušajiem. SOLYMBIC var samazināt

Jums esošo mezgliņu un abcesu skaitu, un sāpes, kas bieži ir saistītas ar slimību.

Krona slimība pieaugušajiem un bērniem

Krona slimība ir gremošanas trakta iekaisīga slimība.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu Krona slimību pieaugušiem un bērniem vecumā no 6 līdz 17 gadiem. Ja

Jums ir Krona slimība, vispirms Jums dos citas zāles. Ja Jums nebūs pietiekami laba atbildes reakcija

uz šīm zālēm, Jums dos SOLYMBIC, lai mazinātu Krona slimības pazīmes un simptomus.

Čūlainais kolīts

Čūlainais kolīts ir iekaisīga zarnu slimība.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu čūlaino kolītu pieaugušajiem. Ja Jums ir čūlainais kolīts, tad vispirms tiks

dotas citas zāles. Ja Jums nebūs pietiekami laba atbildes reakcija uz šīm zālēm, Jums dos SOLYMBIC,

lai mazinātu slimības pazīmes un simptomus.

Acs mugurējās daļas neinfekciozs uveīts

Neinfekciozs uveīts ir iekaisīga slimība, kas bojā noteiktas acs daļas. SOLYMBIC lieto neinfekcioza

uveīta ar iekaisumu acs mugurējā daļā ārstēšanai pieaugušajiem. Šis iekaisums pasliktina redzi un/vai

rada plankumus acī (melnus punktus vai smalkas līnijas, kas kustas redzes laukā). SOLYMBIC

darbojas, samazinot šo iekaisumu.

2.

Kas Jums jāzina pirms SOLYMBIC lietošanas

Nelietojiet SOLYMBIC šādos gadījumos

:

ja Jums ir alerģija pret adalimumabu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir smaga infekcija, tai skaitā aktīva tuberkuloze (skatīt “Brīdinājumi un piesardzība

lietošanā”). Svarīgi pastāstīt ārstam, ja Jums ir infekcijas simptomi, piemēram, drudzis, brūces,

nogurums, bojāti zobi;

ja Jums ir vidēji smaga vai smaga sirds mazspēja. Svarīgi pastāstīt ārstam, ja Jums ir bijušas vai

ir nopietnas problēmas ar sirdi (skatīt “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms SOLYMBIC lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums rodas alerģiskas reakcijas ar tādiem simptomiem kā spiedoša sajūta krūškurvī, sēkšana,

reibonis, pietūkums vai izsitumi, vairs neinjicējiet SOLYMBIC un nekavējoties konsultējieties

ar ārstu, jo retos gadījumos šīs reakcijas var būt dzīvībai bīstamas;

ja Jums ir infekcija, tai skaitā ilgstoša vai lokāla (piemēram, apakšstilba čūla), konsultējieties ar

ārstu pirms SOLYMBIC lietošanas. Ja šaubāties, lūdzu, konsultējieties ar ārstu;

Jūs varat vieglāk iegūt infekciju, kamēr ārstējaties ar SOLYMBIC. Šis risks var paaugstināties, ja

Jums ir traucēta plaušu funkcija. Šīs infekcijas var būt smagas, un tās var būt, piemēram,

tuberkuloze, vīrusu, sēnīšu, parazītu vai baktēriju izraisītas infekcijas vai citas oportūnistiskas

infekcijas un sepse, kas retos gadījumos var būt dzīvībai bīstama. Svarīgi pastāstīt ārstam, ja

Jums rodas tādi simptomi kā drudzis, brūces, nogurums vai bojāti zobi. Ārsts var ieteikt īslaicīgi

pārtraukt SOLYMBIC lietošanu;

tā kā pacientiem, kas ārstējās ar adalimumabu, ir ziņots par tuberkulozes gadījumiem, ārsts

pirms ārstēšanas ar SOLYMBIC pārbaudīs, vai Jums nav tuberkulozes pazīmes vai simptomi.

Pārbaude ietvers medicīnisku novērtēšanu, kas ietver pilnu slimību vēstures ievākšanu un

atbilstošus sijājošus izmeklējumus (piemēram, krūšu daļas rentgenuzņēmumu un tuberkulīna

testu). Pārbaudes veikšana un rezultāti jāieraksta Jūsu Pacienta brīdinājuma kartītē. Ļoti svarīgi

pastāstīt ārstam, ja Jums kādreiz ir bijusi tuberkuloze vai ja Jūs esat bijis ciešā kontaktā ar kādu,

kuram bijusi tuberkuloze. Ārstēšanas laikā var rasties tuberkuloze, pat ja Jūs esat saņēmis

profilaktisku prettuberkulozes terapiju. Ja tuberkulozes simptomi (pastāvīgs klepus, ķermeņa

masas samazināšanās, gurdenums, viegls drudzis) vai jebkura cita infekcija rodas ārstēšanas

laikā vai pēc tās, nekavējoties pastāstiet par to ārstam;

informējiet ārstu, ja Jūs dzīvojat vai ceļojat pa apvidiem, kur sēnīšu infekcijas, piemēram,

histoplazmoze, kokcidioidomikoze vai blastomikoze, ir endēmiskas;

informējiet ārstu, ja Jums bijušas periodiskas infekcijas vai citi stāvokļi, kas paaugstina

infekcijas risku.

informējiet ārstu, ja esat B hepatīta vīrusa (HBV) nēsātājs, ja Jums ir aktīvs B hepatīts vai

domājat, ka Jums ir risks inficēties ar HBV. Ārstam ir jāveic Jums HBV tests. SOLYMBIC var

izraisīt HBV reaktivāciju cilvēkiem, kuri ir šī vīrusa nēsātāji. Dažos gadījumos, īpaši, ja lietojat

citas zāles, kas nomāc imūno sistēmu, HBV reaktivācija var būt dzīvībai bīstama;

ja Jūs esat vecāks par 65 gadiem, SOLYMBIClietošanas laikā Jūs varat būt uzņēmīgs pret

infekcijām. SOLYMBIC laikā Jums un ārstam jāvelta īpaša uzmanība infekcijas pazīmēm. Ja

Jums parādās infekcijas simptomi, piemēram, drudzis, brūces, nogurums vai zobu bojājumi, ir

svarīgi par to pastāstīt ārstam;

ja Jums tiek plānotas operācijas vai stomatoloģiskas procedūras, informējiet ārstu, ka Jūs

saņemat SOLYMBIC. Ārsts var ieteikt īslaicīgi pārtraukt SOLYMBIC lietošanu;

ja Jums ir vai attīstās tāda demielinizējoša slimība kā multiplā skleroze, ārsts izlems, vai Jūs

varat lietot vai turpināt lietot SOLYMBIC. Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums rodas tādi

simptomi kā redzes izmaiņas, nespēks kājās vai rokās, nejutīgums vai tirpšana kādā ķermeņa

daļā;

noteiktas vakcīnas var izraisīt infekcijas, un tās nedrīkst lietot, kamēr ārstējaties ar SOLYMBIC.

Lūdzu, konsultējieties ar ārstu pirms saņemat jebkādu vakcīnu. Bērniem pirms ārstēšanas

uzsākšanas ar SOLYMBIC, ja iespējams, jānodrošina visas imunizācijas veikšana saskaņā ar

spēkā esošajām imunizācijas vadlīnijām. Ja Jūs esat saņēmusi SOLYMBIC grūtniecības laikā,

Jūsu bērnam var būt paaugstināts infekcijas attīstības risks aptuveni līdz pieciem mēnešiem pēc

pēdējās devas, ko Jūs esat saņēmusi grūtniecības laikā. Ir svarīgi pastāstīt Jūsu bērna ārstam un

citiem veselības aprūpes speciālistiem par to, ka grūtniecības laikā esat lietojusi SOLYMBIC, lai

viņi var izlemt, kad Jūsu bērnam ir jāsaņem jebkāda vakcīna;

ja Jums ir viegla sirds mazspēja un Jūs tiekat ārstēts ar SOLYMBIC, ārstam rūpīgi jākontrolē

Jūsu sirds mazspējas gaita. Svarīgi pastāstīt ārstam, ja Jums ir bijušas vai ir nopietnas sirds

problēmas. Ja Jums rodas jauni vai pasliktinās sirds mazspējas simptomi (piemēram, aizdusa,

kāju pietūkums), nekavējoties sazinieties ar ārstu;

dažiem pacientiem organisms var neveidot pietiekami daudz asins šūnu, kas palīdz organismam

cīnīties ar infekcijām vai apturēt asiņošanu. Ja Jums sākas drudzis, kas nepāriet, viegli rodas

zilumi vai sākas asiņošana, vai izskatāties ļoti bāls, nekavējoties pasakiet to ārstam. Ārsts var

izlemt pārtraukt ārstēšanu,

bērniem un pieaugušiem pacientiem, kuri lietojuši adalimumabu vai citus TNF-blokatorus, ir

bijuši ļoti reti noteikta vēža veida rašanās gadījumi. Cilvēkiem, kuriem ir smagāks reimatoīdais

artrīts jau ilgstoši, var būt augstāks vidējais risks saslimt ar limfomu (noteikta veida vēzi, kas

ietekmē limfātisko sistēmu) un leikozi (noteikta veida vēzi, kas ietekmē asinis un kaulu

smadzenes). Ja lietojat SOLYMBIC, var paaugstināties limfomas, leikozes un cita veida vēža

saslimšanas risks. Retos gadījumos pacientiem, kuri lieto adalimumabu, tika novērota specifiska

un smagas formas limfoma. Daži no šiem pacientiem tika ārstēti arī ar azatioprīnu vai

6-merkaptopurīnu. Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs lietojat azatioprīnu vai 6-merkaptopurīnu kopā

ar SOLYMBIC Turklāt pacientiem, kuri lieto adalimumabu, novēroti nemelanomas ādas vēža

gadījumi. Ja terapijas laikā vai pēc tam rodas jauni ādas bojājumi vai ja mainās jau esošo

bojājumu izskats, pastāstiet par to savam ārstam;

ar citu TNF-blokatoru ārstētiem pacientiem ar specifiska veida plaušu slimību, ko sauc par

hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), bijuši cita vēža, nevis limfomas gadījumi. Ja Jums

ir HOPS vai esat liels smēķētājs, Jums jāapspriež ar ārstu, vai ārstēšana ar TNF-blokatoru Jums

ir piemērota.

Pilnšļirces adatas uzgalis ir izgatavots no sausas dabīgās gumijas (lateksa atvasinājuma), kas var

izraisīt alerģiskas reakcijas.

Lai uzlabotu šo zāļu izsekojamību, ārstam vai farmaceitam jāieraksta Jums iedoto zāļu tirdzniecības

nosaukums un sērijas numurs Jūsu slimības vesturē. Jūs arī varat pierakstīt šo informāciju gadījumam,

ja šī informācija no Jums tiktu prasīta nākotnē.

Bērni un pusaudži

Vakcinācija: ja iespējams, bērniem pirms SOLYMBIC lietošanas uzsākšanas ir jāsaņem visas

nepieciešamās vakcīnas.

Nelietojiet 20 mg vai 40 mg pilnšļirci, ja ieteiktas citas devas, nevis 20 mg vai 40 mg.

Citas zāles un SOLYMBIC

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

SOLYMBIC var lietot kopā ar metotreksātu vai noteiktiem slimību modificējošiem pretreimatisma

līdzekļiem (sulfasalazīns, hidroksihlorohīns, leflunomīds un injicējamie zelta preparāti), steroīdiem vai

pretsāpju līdzekļiem, tai skaitā nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem.

SOLYMBIC nedrīkst lietot kopā ar zālēm, kas satur aktīvo vielu – anakinru vai abataceptu. Ja Jums ir

jautājumi, lūdzu, jautājiet ārstam.

Grūtniecība un barošana ar krūti

SOLYMBIC ietekme uz grūtniecēm nav noskaidrota, tādēļ SOLYMBIC lietošana grūtniecēm nav

ieteicama. Jums ieteicams izsargāties no grūtniecības, un jāizmanto piemēroti kontracepcijas līdzekļi

SOLYMBIC lietošanas laikā un vēl vismaz 5 mēnešus pēc pēdējās terapijas ar SOLYMBIC. Ja Jums

iestājas grūtniecība, konsultējieties ar ārstu.

Nav zināms, vai SOLYMBIC izdalās mātes pienā.

Ja Jūs barojat bērnu ar krūti, SOLYMBIC terapijas laikā un vēl vismaz 5 mēnešus pēc pēdējās terapijas

ar SOLYMBIC ieteicams pārtraukt bērna barošanu ar krūti. Ja Jūs esat saņēmusi SOLYMBIC

grūtniecības laikā, Jūsu bērnam var būt paaugstināts infekcijas attīstības risks. Pirms Jūsu bērns saņem

jebkādu vakcīnu (sīkāku informāciju skatīt punktā par vakcināciju), ir svarīgi pastāstīt bērna ārstam un

citiem veselības aprūpes speciālistiem par to, ka grūtniecības laikā esat lietojusi SOLYMBIC.

Ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas

konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

SOLYMBIC var nedaudz ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli, braukt ar velosipēdu vai apkalpot

mehānismus. Pēc SOLYMBIC lietošanas iespējama istabas rotēšanas sajūta un redzes traucējumi.

SOLYMBIC satur nātriju

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) katrā 0,8 ml devā, t.i., būtībā tās ir nātriju

nesaturošas.

3.

Kā lietot SOLYMBIC

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Pieaugušie ar reimatoīdo artrītu, psoriātisko artrītu, ankilozējošo spondilītu vai aksiālu spondiloartrītu

bez ankilozējoša spondilīta radiogrāfiska apstiprinājuma

SOLYMBIC injicē zem ādas (subkutāni). Parastā deva pieaugušajiem ar reimatoīdo artrītu,

ankilozējošu spondilītu, aksiālu spondiloartrītu bez ankilozējoša spondilīta radiogrāfiska

apstiprinājuma un psoriātisko artrītu ir 40 mg katru otro nedēļu.

Reimatoīdā artrīta gadījumā metotreksāta lietošana tiek turpināta, kamēr tiek lietota SOLYMBIC. Ja

Jūsu ārsts noteicis, ka metotreksāts nav piemērots, SOLYMBIC var lietot vienu pašu.

Ja Jums ir reimatoīdais artrīts un Jūs nesaņemat metotreksātu ar SOLYMBIC, Jūsu ārsts var izlemt dot

40 mg katru nedēļu.

Bērni, kuriem ir ar entezītu saistīts artrīts

Ieteicamā SOLYMBIC deva 6-17 gadus veciem pacientiem, kuriem ir ar entezītu saistīts artrīts,

atkarīga no bērna auguma garuma un ķermeņa masas. Jūsu bērna ārsts pateiks pareizo devu, kas

jālieto.

Pieaugušie ar psoriāzi

Parastā deva pieaugušajiem ar psoriāzi ir sākumā 80 mg, pēc tam 40 mg katru otro nedēļu, sākot vienu

nedēļu pēc sākotnējās devas ievadīšanas. Jums jāturpina injicēt SOLYMBIC tik ilgi, cik ārsts Jums

teicis. Atbilstoši Jūsu atbildes reakcijai ārsts var palielināt devu biežumu līdz 40 mg katru nedēļu.

Bērni vai pusaudži ar perēkļaino psoriāzi

Ieteicamā SOLYMBIC deva 4 - 17 gadus veciem pacientiem ar perēkļaino psoriāzi ir atkarīga no Jūsu

bērna ķermeņa masas. SOLYMBIC drīkst lietot tikai pacientiem ar ķermeņa masu vai nu 23 -28 kg,

vai 47 kg un lielāku. Jūsu bērna ārsts Jums pateiks pareizo devu, kas jālieto.

Pieaugušie ar

hidradenitis suppurativa

Parastā deva pieaugušajiem ar

hidradenitis suppurativa

ir sākumā 160 mg (kā četras 40 mg injekcijas

vienā dienā vai divas 40 mg injekcijas dienā divas dienas pēc kārtas), pēc tam 80 mg (kā divas 40 mg

injekcijas vienā dienā) 2 nedēļas vēlāk. Divas nedēļas vēlāk turpināt ar 40 mg devu katru nedēļu.

Ārstēšanas laikā Jums ir ieteicams katru dienu veikt ādas bojājumu ārēju antiseptisku apstrādi.

Pieaugušie ar Krona slimību

Parastā dozēšanas shēma Krona slimības gadījumā ir 80 mg sākumā un pēc tam 40 mg katru otro

nedēļu, sākot pēc divām nedēļām. Ja nepieciešama ātrāka atbildes reakcija, ārsts var parakstīt sākotnējo

devu 160 mg (kā četras 40 mg injekcijas vienā dienā vai divas 40 mg injekcijas dienā divas dienas pēc

kārtas), tad 80 mg pēc divām nedēļām un pēc tam 40 mg katru otro nedēļu. Atkarībā no Jūsu atbildes

reakcijas, ārsts var palielināt devu ievadīšanas biežumu līdz 40 mg katru nedēļu.

Bērni vai pusaudži ar Krona slimību

Bērni vai pusaudži, kuri sver mazāk par 40 kg

Parastā devu lietošanas shēma ir 40 mg vispirms un pēc tam 20 mg pēc divām nedēļām. Ja

nepieciešama ātrāka atbildes reakcija, ārsts var parakstīt sākotnējo devu 80 mg (kā divas 40 mg

injekcijas 1 dienā) un pēc tam 40 mg pēc divām nedēļām.

Vēlāk parastā deva ir 20 mg katru otro nedēļu. Atkarībā no Jūsu atbildes reakcijas ārsts var palielināt

devu ievadīšanas biežumu līdz 20 mg katru nedēļu.

Bērni vai pusaudži, kuri sver 40 kg vai vairāk

Parastā devu lietošanas shēma ir 80 mg sākumā, kam seko 40 mg pēc divām nedēļām. Ja nepieciešama

ātrāka atbildes reakcija, ārsts var parakstīt sākotnējo devu 160 mg (kā četras 40 mg injekcijas 1 dienā

vai divas 40 mg injekcijas dienā 2 dienas pēc kārtas), kam seko 80 mg pēc divām nedēļām.

Vēlāk parastā deva ir 40 mg katru otro nedēļu. Atkarībā no Jūsu atbildes reakcijas ārsts var palielināt

devu ievadīšanas biežumu līdz 40 mg katru nedēļu.

Pieaugušie ar čūlaino kolītu

Parastā SOLYMBIC deva pieaugušajiem ar čūlaino kolītu ir 160 mg sākumā (devu var ievadīt kā

četras 40 mg injekcijas vienā dienā vai kā divas 40 mg injekcijas dienā divas dienas pēc kārtas), kam

seko 80 mg divas nedēļas vēlāk, tad 40 mg katru otro nedēļu. Atkarībā no Jūsu atbildes reakcijas

ārsts var palielināt devu līdz 40 mg katru nedēļu.

Pieaugušie ar neinfekciozu uveītu

Pieaugušajiem ar neinfekciozu uveītu parastā sākotnējā deva ir 80 mg, turpina ar 40 mg katru otro

nedēļu, sākot 1 nedēļu pēc sākotnējās devas. Jums jāturpina injicēt SOLYMBIC tik ilgi, cik norādījis

Jūsu ārsts.

Neinfekciozā uveīta gadījumā SOLYMBIC lietošanas laikā var turpināt lietot kortikosteroīdus vai citas

zāles, kas ietekmē imūno sistēmu. SOLYMBIC var lietot arī vienu pašu.

Lietošanas metode un ievadīšanas veids

SOLYMBIC ievada injekcijas veidā zem ādas (subkutāna injekcija).

Ja esat lietojis SOLYMBIC vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat injicējis SOLYMBIC biežāk nekā noteicis Jūsu ārsts vai farmaceits, Jums jāsazinās ar

ārstu vai farmaceitu un jāizstāsta, ka esat pārdozējis zāles. Paņemiet līdzi šo zāļu ārējo iesaiņojumu, pat

ja tas ir tukšs.

Ja esat aizmirsis lietot SOLYMBIC

Ja esat aizmirsis veikt sev injekciju, injicējiet to uzreiz, kad atceraties. Tad lietojiet nākamo devu pēc

sākumā noteiktā grafika, it kā Jūs nebūtu aizmirsis injicēt devu.

Ja pārtraucat lietot SOLYMBIC

Lēmums par SOLYMBIC lietošanas pārtraukšanu ir jāapspriež ar ārstu. Pēc lietošanas pārtraukšanas

simptomi var atjaunoties.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Lielākā daļa

blakusparādību ir vieglas vai vidēji smagas. Taču dažas var būt tik nopietnas, ka nepieciešama

ārstēšana. Blakusparādības var parādīties laikā līdz 4 mēnešiem pēc pēdējās SOLYMBIC injekcijas.

Nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir:

izteikti izsitumi, nātrene vai citas alerģiskas reakcijas pazīmes;

pietūkusi seja, rokas, kājas;

apgrūtināta elpošana, rīšana;

aizdusa slodzes laikā vai atguļoties, vai kāju pietūkums.

Konsultējieties ar savu ārstu pēc iespējas ātrāk, ja Jums ir:

infekcijas pazīmes – drudzis, slikta dūša, brūces, bojāti zobi, dedzinoša sajūta urinējot;

vājums vai nogurums;

klepus;

tirpas;

nejutīgums;

redzes dubultošanās;

roku vai kāju vājums;

uztūkums vai vaļējs jēlums, kas nedzīst;

pazīmes un simptomi, kas liecina par asins sastāva izmaiņām – piemēram, nepārejošs drudzis,

zilumu veidošanās, asiņošana, bālums.

Minētie simptomi var būt zemāk minēto blakusparādību pazīmes, kas novērotas adalimumaba

lietošanas gadījumā:

Ļoti biežas blakusparādības

(var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

reakcijas injekcijas vietā (tai skaitā sāpes, pietūkums, apsārtums vai nieze);

elpceļu infekcijas (tai skaitā saaukstēšanās, iesnas, deguna blakusdobumu infekcija,

pneimonija);

galvassāpes;

vēdera sāpes;

slikta dūša un vemšana;

izsitumi;

skeleta un muskuļu sāpes.

Biežas blakusparādības

(var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

nopietnas infekcijas (tai skaitā asins saindēšanās un gripa);

ādas infekcijas (tai skaitā celulīts un jostas roze);

ausu infekcija;

mutes dobuma infekcijas (tai skaitā zobu infekcijas un aukstumpumpas);

dzimumceļu infekcijas;

urīnceļu infekcijas;

sēnīšu infekcijas;

locītavu infekcijas;

labdabīgi audzēji;

ādas vēzis;

alerģiskas reakcijas (tai skaitā sezonāla alerģija);

dehidratācija;

garastāvokļa svārstības (tai skaitā depresija);

trauksme;

grūtības aizmigt;

jušanas traucējumi, piemēram, tirpšana, durstīšanas sajūta un nejutība;

migrēna;

nervu saknīšu nospiedums (tai skaitā muguras lejasdaļas sāpes un kāju sāpes);

redzes traucējumi;

acu iekaisums;

plakstiņu iekaisums un acu pietūkums;

vertigo;

sajūta, ka sirds darbojas ļoti ātri;

paaugstināts asinsspiediens;

pietvīkums;

hematoma;

klepus;

astma;

elpas trūkums;

kuņģa un zarnu trakta asiņošana;

dispepsija (gremošanas traucējumi, meteorisms, dedzināšana aiz krūšu kaula);

skābes atviļņa slimība;

sausais sindroms (tai skaitā sausas acis un sausa mute);

nieze;

niezoši izsitumi;

asinsizplūdumi;

ādas iekaisums (piemēram, ekzēma);

roku un kāju pirkstu nagu lūšana;

pastiprināta svīšana;

matu izkrišana;

psoriāzes rašanās vai pastiprināšanās;

muskuļu spazmas;

asinis urīnā;

nieru darbības traucējumi;

sāpes krūtīs;

tūska;

drudzis;

trombocītu skaita mazināšanās asinīs ar paaugstinātu asiņošanas vai asinsizplūdumu risku;

dzīšanas traucējumi.

Retākas blakusparādības

(var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

oportūnistiskās infekcijas (tai skaitā tuberkuloze un citas infekcijas, kas rodas, ja samazinās

organisma pretošanās spēja infekcijai);

neiroloģiskas infekcijas (tai skaitā vīrusu meningīts);

acu infekcijas;

bakteriālas infekcijas;

divertikulīts (resno zarnu iekaisums un infekcija);

vēzis;

vēzis, kas skar limfātisko sistēmu;

melanoma;

imūni traucējumi, kas var skart plaušas, ādu un limfmezglus (biežāk izpaužas kā sarkoidoze);

vaskulīts (asinsvadu iekaisums);

trīce;

neiropātija;

insults;

redzes dubultošanās;

dzirdes zudums, džinkstēšana;

neregulāra sirdsdarbība, piemēram, sirds pārsitieni;

sirdsdarbības traucējumi, kas izraisa elpas trūkumu vai potīšu pietūkumu;

sirdslēkme;

maisiņš lielās artērijas sienā, vēnas iekaisums un trombs, asinsvada nosprostojums;

plaušu slimības, kas izraisa elpas trūkumu (tai skaitā iekaisums);

plaušu embolija (aizsprostojums plaušu artērijā);

izsvīdums pleiras telpā (pārmērīga šķidruma uzkrāšanās pleiras dobumā);

aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas rada stipras sāpes vēderā un mugurā;

rīšanas traucējumi;

sejas tūska;

žultspūšļa iekaisums, žultsakmeņi;

aknu aptaukošanās;

svīšana naktīs;

rēta;

patoloģiska muskuļu noārdīšanās;

sistēmiska sarkanā vilkēde (tai skaitā ādas, sirds, plaušu, locītavu un citu orgānu sistēmu

iekaisums);

miega traucējumi;

impotence;

iekaisumi.

Retas blakusparādības

(var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

leikoze (vēzis, kas skar asinis un kaulu smadzenes);

smaga alerģiska reakcija ar šoku;

multiplā skleroze;

nervu darbības traucējumi (piemēram, redzes nerva iekaisums un

Guillain-Barré

sindroms, kas

var izraisīt muskuļu vājumu, dīvainas sajūtas, tirpšanu rokās un ķermeņa augšdaļā);

sirdsdarbības apstāšanās;

plaušu fibroze (rētošanās plaušās);

zarnu plīsums;

hepatīts;

B hepatīta reaktivācija;

autoimūnais hepatīts (aknu iekaisums, ko izraisījusi paša organisma imūnā sistēma);

ādas vaskulīts (ādas asinsvadu iekaisums);

Stīvensa-Džonsona sindroms (agrīnie simptomi ir savārgums, drudzis, galvassāpes un izsitumi);

sejas tūska, kas saistīta ar alerģiskām reakcijām;

erythema multiforme

(iekaisuši ādas izsitumi);

sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms.

Nav zināmi

(biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

hepatolienāla T-šūnu limfoma (reti sastopams asins vēzis, bieži ar letālu iznākumu);

Merkela šūnu karcinoma (ādas vēža paveids);

aknu mazspēja;

stāvokļa, ko sauc par dermatomiozītu, pasliktināšanās (kad izsitumiem uz ādas pievienojas

muskuļu vājums).

Dažām adalimumaba lietotājiem novērotajām blakusparādībām nav simptomu, un tās var atklāt, tikai

veicot asins analīzes. Šādas blakusparādības:

Ļoti biežas blakusparādības

(var skart vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

mazs leikocītu skaits asinīs;

mazs eritrocītu skaits asinīs;

paaugstināts lipīdu līmenis asinīs;

paaugstināts aknu enzīmu līmenis.

Biežas blakusparādības

(var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

liels leikocītu skaits asinīs;

mazs trombocītu skaits asinīs;

paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs;

patoloģisks nātrija līmenis asinīs;

zems kalcija līmenis asinīs;

zems fosfāta līmenis asinīs;

augsts cukura līmenis asinīs;

augsts laktātdehidrogenāzes līmenis asinīs;

autoantivielas asinīs.

Retas blakusparādības

(var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

mazs leikocītu, eritrocītu un trombocītu skaits asinīs.

Nav zināmi

(nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

aknu mazspēja.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt SOLYMBIC

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes un kastītes pēc ”Der. līdz:”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C). Nesasaldēt.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Atsevišķu SOLYMBIC pilnšļirci var uzglabāt istabas temperatūrā maksimāli līdz 25°C ne ilgāk kā

14 dienas. Pilnšļirce jāsargā no gaismas un jāizmet, ja nav izlietota 14 dienu laikā.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet ārstam vai farmaceitam, kā izmest

zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko SOLYMBIC satur

Aktīvā viela ir adalimumabs. Katra pilnšļirce satur 20 mg adalimumaba 0,4 ml šķīduma vai

40 mg adalimumaba 0,8 ml šķīduma.

Citas sastāvdaļas ir ledus etiķskābe, saharoze, polisorbāts 80, nātrija hidroksīds un ūdens

injekcijām.

SOLYMBIC ārējais izskats un iepakojums

SOLYMBIC ir dzidrs un bezkrāsains līdz iedzeltens šķīdums.

Katrā iepakojumā ir 1 vienreizējas lietošanas 20 mg pilnšļirce (ar dzeltenu virzuļa kātu).

Katrā iepakojumā ir 1, 2, 4 vai 6 vienreizējas lietošanas 40 mg pilnšļirces (ar zilu virzuļa kātu).

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Amgen Europe B.V.

Minervum 7061

NL-4817 ZK Breda

Nīderlande

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Amgen Europe B.V.

Minervum 7061

NL-4817 ZK Breda

Nīderlande

Ražotājs

Amgen Technology Ireland UC

Pottery Road

Dun Laoghaire

Co Dublin

Īrija

Ražotājs

Amgen NV

Telecomlaan 5-7

1831 Diegem

Beļģija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

s.a. Amgen n.v.

Tel/Tél: +32 (0)2 7752711

Lietuva

Amgen Switzerland AG Vilniaus filialas

Tel: +370 5 219 7474

България

Амджен България ЕООД

Тел.: +359 (0)2 424 7440

Luxembourg/Luxemburg

s.a. Amgen

Belgique/Belgien

Tel/Tél: +32 (0)2 7752711

Česká republika

Amgen s.r.o.

Tel: +420 221 773 500

Magyarország

Amgen Kft.

Tel.: +36 1 35 44 700

Danmark

Amgen, filial af Amgen AB, Sverige

Tlf: +45 39617500

Malta

Amgen B.V.

The Netherlands

Tel: +31 (0)76 5732500

Deutschland

AMGEN GmbH

Tel.: +49 89 1490960

Nederland

Amgen B.V.

Tel: +31 (0)76 5732500

Eesti

Amgen Switzerland AG Vilniaus filialas

Tel: +372 586 09553

Norge

Amgen AB

Tel: +47 23308000

Ελλάδα

Amgen Ελλάς Φαρμακευτικά Ε.Π.Ε.

Τηλ.: +30 210 3447000

Österreich

Amgen GmbH

Tel: +43 (0)1 50 217

España

Amgen S.A.

Tel: +34 93 600 18 60

Polska

Amgen Biotechnologia Sp. z o.o.

Tel.: +48 22 581 3000

France

Amgen S.A.S.

Tél: +33 (0)9 69 363 363

Portugal

Amgen Biofarmacêutica, Lda.

Tel: +351 21 4220550

Hrvatska

Amgen d.o.o.

Tel: +385 (0)1 562 57 20

România

Amgen România SRL

Tel: +4021 527 3000

Ireland

Amgen Limited

United Kingdom

Tel: +44 (0)1223 420305

Slovenija

AMGEN zdravila d.o.o.

Tel: +386 (0)1 585 1767

Ísland

Vistor hf.

Sími: +354 535 7000

Slovenská republika

Amgen Slovakia s.r.o.

Tel: +421 2 321 114 49

Italia

Amgen S.r.l.

Tel: +39 02 6241121

Suomi/Finland

Amgen AB, sivuliike Suomessa/Amgen AB, filial

i Finland

Puh/Tel: +358 (0)9 54900500

Kύπρος

C.A. Papaellinas Ltd

Τηλ.: +357 22741 741

Sverige

Amgen AB

Tel: +46 (0)8 6951100

Latvija

Amgen Switzerland AG Rīgas filiāle

Tel: +371 257 25888

United Kingdom

Amgen Limited

Tel: +44 (0)1223 420305

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

Lietošanas norādījumi

SOLYMBIC vienreizējas lietošanas pilnšļirce

Subkutānai lietošanai

Informācija par sastāvdaļām

Pirms lietošanas

Pēc lietošanas

Virzuļa kāts

Pirksu balsti

Etiķete un

derīguma termiņ

Šļirces cilindrs

Zāles

Adatas uzgalis

savā vietā

Virzuļa kāts pēc

izmantošanas

Pirksu balsti

Etiķete un derīguma

termiņš

Šļirces cilindrs pēc

izmantošanas

Izmantota adata

Adatas uzgalis

atdalīts

Svarīgi!

Adata ir iekšpusē

Svarīgi

Pirms lietojat SOLYMBIC pilnšļirci, izlasiet šo svarīgo informāciju.

Lietojot SOLYMBIC pilnšļirci:

ir svarīgi, lai Jūs nemēģinātu pats sev veikt injekciju, ja vien veselības aprūpes speciālists Jūs

nav apmācījis.

Nelietojiet

SOLYMBIC pilnšļirci, ja tā ir nokritusi uz cietas virsmas. Kāda daļa no SOLYMBIC

pilnšļirces var būt saplīsusi, pat ja Jūs plīsumu nevarat saredzēt. Izmantojiet jaunu SOLYMBIC

pilnšļirci.

SOLYMBIC pilnšļirces adatas uzgalis ir izgatavots no sausas dabīgās gumijas, kas satur lateksu.

Informējiet veselības aprūpes speciālistu, ja Jums ir alerģija pret lateksu.

1. solis. Sagatavojiet

A.

Izņemiet no iepakojuma sev nepieciešamo SOLYMBIC pilnšļirču skaitu.

Satveriet pilnšļirces

cilindru, lai to

izņemtu no

paplātes.

Uzlieciet pirkstu vai īkšķi uz

paplātes malas, lai droši

izņemtu šļirci.

Satveriet šeit

Ielieciet oriģinālo iepakojumu ar neizmantotajām šļircēm atpakaļ ledusskapī.

Drošības apsvērumu dēļ:

nesatveriet

virzuļa kātu;

nesatveriet

adatas uzgali;

nenoņemiet

adatas uzgali, kamēr neesat gatavs injicēt;

nenoņemiet

pirkstu balstus. Tie ir šļirces daļa.

Patīkamākai injekcijai pirms injicēšanas atstājiet šļirci istabas temperatūrā

15 - 30

minūtes.

Nelieciet

šļirci atpakaļ ledusskapī, kad tā sasilusi līdz istabas temperatūrai.

Nemēģiniet

sasildīt šļirci, izmantojot tādu siltuma avotu kā karsts ūdens vai mikroviļņu krāsns.

Neatstājiet

šļirci tiešā saules gaismā.

Nekratiet

šļirci.

Svarīgi!

Vienmēr turiet pilnšļirci aiz šļirces cilindra.

B.

Pārbaudiet SOLYMBIC pilnšļirci.

Šļirces cilindrs

Derīguma termiņš

uz etiķetes

Virzuļa kāts

Adatas uzgalis uzlikts

Zāles

Pirkstu balsti

Vienmēr turiet šļirci aiz šļirces cilindra.

Pārliecinieties, ka zāles šļircē ir dzidras un bezkrāsainas vai iedzeltenas.

Nelietojiet

šļirci, ja:

zāles ir duļķainas vai mainījušas krāsu, vai satur pārslas vai daļiņas;

kāda daļa izrādās ieplaisājusi vai salauzta;

nav adatas uzgaļa vai tas nav droši piestiprināts;

pagājis uz etiķetes uzdrukātais derīguma termiņš.

Visos gadījumos lietojiet jaunu šlirci.

C.

Sameklējiet visus injekcijai(-ām) vajadzīgos materiālus.

Rūpīgi nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni.

Uz tīras, labi apgaismotas darba virsmas novietojiet jaunu pilnšļirci.

Jums būs nepieciešami arī šie papildu priekšmeti, jo tie nav iekļauti kastītē:

spirta salvetes;

vates tampons vai marles plāksnīte;

plāksteris;

tvertne asu priekšmetu izmešanai.

D.

Sagatavojiet un notīriet injekcijas vietu(-as).

Vēders

Augšstilbs

Jūs varat izmantot:

augšstilbu;

vēderu, izņemot 5 centimetrus (2 collas) ap nabu.

Notīriet injekcijas vietu ar spirta salveti. Ļaujiet ādai nožūt.

Nepieskarieties

atkal šai zonai pirms injekcijas.

Ja vēlaties izmantot to pašu injekcijas vietu, pārliecinieties, ka tas nav tas pats punkts injekcijas

vietā, kas tika izmantots iepriekšējai injekcijai.

Neinjicējiet

vietās, kur āda ir jutīga, nobrāzta, apsārtusi vai sacietējusi. Izvairieties no

injicēšanas vietās, kur ir rētu vai striju zīmes.

Ja Jums ir psoriāze, jāizvairās no injicēšanas tieši izvirzītā, biezā, sarkanā vai zvīņainā ādas

vietā vai bojājumā.

2. solis. Sagatavojieties

E.

Kad esat gatavs injicēt, noņemiet adatas uzgali, velkot taisnā virzienā un prom no sava ķermeņa.

Uz adatas gala var redzēt šķidruma pilienu, tas ir normāli.

Negrieziet un nelokiet

adatas uzgali.

Nelieciet

adatas uzgali

atpakaļ uz šļirces.

Nenoņemiet

adatas uzgali no šļirces, kamēr neesat gatavs injicēt.

Svarīgi!

Izmetiet adatas uzgali sagādātajā tvertnē asu priekšmetu izmešanai.

F.

Saspiediet injekcijas vietu, lai izveidotu stingru virsmu.

Cieši saspiediet ādu starp īkšķi un pirkstiem, izveidojot apmēram 5 centimetrus (2 collas) platu

laukumu.

Svarīgi!

Injekcijas laikā turiet ādu saspiestu.

3. solis. Injicējiet

G.

Turiet ādu saspiestu. Noņemot adatas uzgali, ievadiet šļirci ādā 45° līdz 90° leņķī.

Nelieciet

pirkstu uz virzuļa kāta, iedurot adatu.

H.

Ar lēnu un pastāvīgu spiedienu spiediet virzuļa kātu uz leju, līdz tas apstājas.

I.

Kad tas izdarīts, atlaidiet īkšķi un uzmanīgi izvelciet šļirci no ādas.

4. solis. Pabeidziet

J.

Izmetiet izlietoto šļirci un adatas uzgali.

Nelietojiet

atkārtoti izmantoto šļirci.

Nelietojiet

izmantotajā šļircē palikušās zāles.

Izmetiet SOLYMBIC šļirci tvertnē asu priekšmetu izmešanai nekavējoties pēc lietošanas.

Neizmetiet

(neiznīciniet) šļirci sadzīves atkritumos.

Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par pareizu iznīcināšanu. Var būt vietējas vadlīnijas

iznīcināšanai.

Nepārstrādājiet

šļirci vai tvertni asu priekšmetu izmešanai un neizmetiet tos sadzīves

atkritumos.

Svarīgi!

Vienmēr turiet tvertni asu priekšmetu izmešanai bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

K.

Pārbaudiet injekcijas vietu.

Ja tur ir asinis, piespiediet injekcijas vietai vates tamponu vai marles plāksnīti.

Neberzējiet

injekcijas

vietu. Ja nepieciešams, izmantojiet plāksteri.

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

SOLYMBIC 40 mg šķīdums injekcijām pildspavveida pilnšļircē

adalimumab

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām

blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Jūsu ārsts Jums iedos arī Pacienta brīdinājuma kartīti, kas satur svarīgu informāciju par drošu

lietošanu, ar ko Jums jāiepazīstas pirms SOLYMBIC lietošanas un ārstēšanās laikā ar

SOLYMBIC. Glabājiet pie sevis šo Pacienta brīdinājuma kartīti.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja

šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir SOLYMBIC un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms SOLYMBIC lietošanas

Kā lietot SOLYMBIC

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt SOLYMBIC

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir SOLYMBIC un kādam nolūkam to lieto

SOLYMBIC satur aktīvo vielu adalimumabu – selektīvu imunitāti nomācošu līdzekli.

SOLYMBIC ir paredzēta reimatoīdā artrīta, ar entezītu saistīta artrīta ārstēšanai no 6 līdz 17 gadus

veciem bērniem, ankilozējošā spondilīta, aksiāla spondiloartrīta bez ankilozējoša spondilīta

radiogrāfiska apstiprinājuma, psoriātiskā artrīta, psoriāzes,

hidradenitis suppurativa

, psoriāzes bērniem

(pacientiem ar ķermeņa masu 23-28 kg vai 47 kg un lielāku), Krona slimības pieaugušajiem un bērniem,

čūlainā kolīta un acs mugurējās daļas neinfekcioza uveīta ārstēšanai. Tās ir zāles, kas mazina šo

slimību iekaisuma procesu. Aktīvā viela, adalimumabs, ir cilvēka monoklonāla antiviela, ko izstrādā

šūnu kultūra. Monoklonālās antivielas ir olbaltumvielas, kas atpazīst un saistās ar citām īpašām

olbaltumvielām.

Adalimumabs saistās pie specifiskas olbaltumvielas (audzēja nekrozes faktora jeb TNFα), kas tādu

iekaisīgu slimību kā reimatoīdā artrīta, ar entezītu saistīta artrīta, ankilozējošā spondilīta, aksiāla

spondiloartrīta bez ankilozējoša spondilīta radiogrāfiska apstiprinājuma, psoriātiskā artrīta, psoriāzes,

hidradenitis suppurativa

, Krona slimības, čūlainā kolīta un acs mugurējās daļas neinfekcioza uveīta

gadījumā ir palielinātā daudzumā.

Reimatoīdais artrīts

Reimatoīdais artrīts ir iekaisīga locītavu slimība.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu reimatoīdo artrītu pieaugušiem. Ja Jums ir vidēji smags vai smags aktīvs

reimatoīdais artrīts, Jums vispirms var parakstīt citas slimību modificējošas zāles, piemēram,

metotreksātu. Ja Jums nav pietiekami labas atbildes reakcijas uz šīm zālēm, Jums tiks dota

SOLYMBIC, lai ārstētu reimatoīdo artrītu.

SOLYMBIC var lietot arī lai ārstētu smagu, aktīvu un progresējošu reimatoīdo artrītu, ja iepriekš nav

saņemta ārstēšana ar metotreksātu.

SOLYMBIC palēnina slimības izraisīto locītavu skrimšļu un kaulu bojājumu attīstību un uzlabo

locītavu fiziskās funkcijas.

Parasti SOLYMBIC lieto kopā ar metotreksātu. Ja Jūsu ārsts nosaka, ka metotreksāts nav piemērots,

SOLYMBIC var lietot vienu pašu.

Ar entezītu saistīts artrīts

Ar entezītu saistīts artrīts ir iekaisīga locītavu slimība.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu ar entezītu saistīta artrīta ārstēšanai bērniem un pusaudžiem 6-17 gadu

vecumā. Vispirms Jums dos citas slimību modificējošas zāles, piemēram, metotreksātu. Ja Jums nebūs

pietiekami laba atbildes reakcija uz šīm zālēm, ar entezītu saistīta artrīta ārstēšanai Jums dos

SOLYMBIC.

Ankilozējošais spondilīts un aksiāls spondiloartrīts bez ankilozējoša spondilīta radiogrāfiska

apstiprinājuma

Ankilozējošais spondilīts un aksiāls spondiloartrīts bez ankilozējoša spondilīta radiogrāfiska

apstiprinājuma ir iekaisīga mugurkaula slimība.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu pieaugušajiem ankilozējošu spondilītu un aksiālu spondiloartrītu bez

ankilozējoša spondilīta radiogrāfiska apstiprinājuma. Ja Jums ir ankilozējošais spondilīts vai aksiāls

spondiloartrīts bez ankilozējoša spondilīta radiogrāfiska apstiprinājuma, vispirms Jūs saņemsiet citas

zāles. Ja Jums nebūs pietiekami laba atbildes reakcija uz šīm zālēm, Jums dos SOLYMBIC, lai

mazinātu slimības pazīmes un simptomus.

Psoriātiskais artrīts

Psoriātiskais artrīts ir locītavu iekaisums, kas saistīts ar psoriāzi.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu psoriātisku artrītu pieaugušajiem. SOLYMBIC palēnina slimības izraisīto

skrimšļa un locītavu kaulu bojājuma attīstību un uzlabo fiziskās funkcijas.

Perēkļainā psoriāze pieaugušajiem un bērniem

Perēkļainā psoriāze ir ādas slimība, kam raksturīgi sārti, plēkšņaini, sabiezējuši ādas plankumi, kas

pārklāti ar sudraboti baltām zvīņām. Perēkļainā psoriāze var skart arī nagus, tos sadrupinot, padarot

biezus un atdalot no naga gultnes, kas var būt sāpīgi. Uzskata, ka psoriāzi izraisa organisma imūnās

sistēmas traucējumi, kas rada pastiprinātu ādas šūnu veidošanos.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu vidēji smagu un smagu perēkļaino psoriāzi pieaugušajiem. SOLYMBIC

arī lieto, lai ārstētu smagu perēkļaino psoriāzi bērniem un pusaudžiem ar ķermeņa masu 23-28 kg vai

47 kg un lielāku, kuriem lokāla terapija un fototerapija nav devusi gaidīto rezultātu vai nav piemērota.

Hidradenitis suppurativa

Hidradenitis suppurativa

(dažreiz sauc par

acne inversa

) ir hroniska un bieži vien sāpīga ādas

iekaisuma slimība. Simptomi var būt sāpīgi mezgliņi (mezgli) un abscesi (augoņi), kas izdala strutas.

Visbiežāk tas skar konkrētās ādas vietas, piemēram, zem krūtīm, padusēs, cisku iekšpusē, cirkšņos un

gurnos. Skartajos apvidos var rasties arī rētas.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu

hidradenitis suppurativa

pieaugušajiem. SOLYMBIC var samazināt

Jums esošo mezgliņu un abcesu skaitu, un sāpes, kas bieži ir saistītas ar slimību.

Krona slimība pieaugušajiem un bērniem

Krona slimība ir gremošanas trakta iekaisīga slimība.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu Krona slimību pieaugušiem un bērniem vecumā no 6 līdz 17 gadiem. Ja

Jums ir Krona slimība, vispirms Jums dos citas zāles. Ja Jums nebūs pietiekami laba atbildes reakcija

uz šīm zālēm, Jums dos SOLYMBIC, lai mazinātu Krona slimības pazīmes un simptomus.

Čūlainais kolīts

Čūlainais kolīts ir iekaisīga zarnu slimība.

SOLYMBIC lieto, lai ārstētu čūlaino kolītu pieaugušajiem. Ja Jums ir čūlainais kolīts, tad vispirms tiks

dotas citas zāles. Ja Jums nebūs pietiekami laba atbildes reakcija uz šīm zālēm, Jums dos SOLYMBIC,

lai mazinātu slimības pazīmes un simptomus.

Acs mugurējās daļas neinfekciozs uveīts

Neinfekciozs uveīts ir iekaisīga slimība, kas bojā noteiktas acs daļas. SOLYMBIC lieto neinfekcioza

uveīta ar iekaisumu acs mugurējā daļā ārstēšanai pieaugušajiem. Šis iekaisums pasliktina redzi un/vai

rada plankumus acī (melnus punktus vai smalkas līnijas, kas kustas redzes laukā). SOLYMBIC

darbojas, samazinot šo iekaisumu.

2.

Kas Jums jāzina pirms SOLYMBIC lietošanas

Nelietojiet SOLYMBIC šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret adalimumabu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir smaga infekcija, tai skaitā aktīva tuberkuloze (skatīt “Brīdinājumi un piesardzība

lietošanā”). Svarīgi pastāstīt ārstam, ja Jums ir infekcijas simptomi, piemēram, drudzis, brūces,

nogurums, bojāti zobi;

ja Jums ir vidēji smaga vai smaga sirds mazspēja. Svarīgi pastāstīt ārstam, ja Jums ir bijušas vai

ir nopietnas problēmas ar sirdi (skatīt “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms SOLYMBIC lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

ja Jums rodas alerģiskas reakcijas ar tādiem simptomiem kā spiedoša sajūta krūškurvī, sēkšana,

reibonis, pietūkums vai izsitumi, vairs neinjicējiet SOLYMBIC un nekavējoties konsultējieties

ar ārstu, jo retos gadījumos šīs reakcijas var būt dzīvībai bīstamas;

ja Jums ir infekcija, tai skaitā ilgstoša vai lokāla (piemēram, apakšstilba čūla), konsultējieties ar

ārstu pirms SOLYMBIC lietošanas. Ja šaubāties, lūdzu, konsultējieties ar ārstu;

Jūs varat vieglāk iegūt infekciju, kamēr ārstējaties ar SOLYMBIC. Šis risks var paaugstināties, ja

Jums ir traucēta plaušu funkcija. Šīs infekcijas var būt smagas, un tās var būt, piemēram,

tuberkuloze, vīrusu, sēnīšu, parazītu vai baktēriju izraisītas infekcijas vai citas oportūnistiskas

infekcijas un sepse, kas retos gadījumos var būt dzīvībai bīstama. Svarīgi pastāstīt ārstam, ja

Jums rodas tādi simptomi kā drudzis, brūces, nogurums vai bojāti zobi. Ārsts var ieteikt īslaicīgi

pārtraukt SOLYMBIC lietošanu;

tā kā pacientiem, kas ārstējās ar adalimumabu, ir ziņots par tuberkulozes gadījumiem, ārsts pirms

ārstēšanas ar SOLYMBIC pārbaudīs, vai Jums nav tuberkulozes pazīmes vai simptomi.

Pārbaude ietvers medicīnisku novērtēšanu, kas ietver pilnu slimību vēstures ievākšanu un

atbilstošus sijājošus izmeklējumus (piemēram, krūšu daļas rentgenuzņēmumu un tuberkulīna

testu). Pārbaudes veikšana un rezultāti jāieraksta Jūsu Pacienta brīdinājuma kartītē. Ļoti svarīgi

pastāstīt ārstam, ja Jums kādreiz ir bijusi tuberkuloze vai ja Jūs esat bijis ciešā kontaktā ar kādu,

kuram bijusi tuberkuloze. Ārstēšanas laikā var rasties tuberkuloze, pat ja Jūs esat saņēmis

profilaktisku prettuberkulozes terapiju. Ja tuberkulozes simptomi (pastāvīgs klepus, ķermeņa

masas samazināšanās, gurdenums, viegls drudzis) vai jebkura cita infekcija rodas ārstēšanas

laikā vai pēc tās, nekavējoties pastāstiet par to ārstam.

informējiet ārstu, ja Jūs dzīvojat vai ceļojat pa apvidiem, kur sēnīšu infekcijas, piemēram,

histoplazmoze, kokcidioidomikoze vai blastomikoze, ir endēmiskas;

informējiet ārstu, ja Jums bijušas periodiskas infekcijas vai citi stāvokļi, kas paaugstina

infekcijas risku;

informējiet ārstu, ja esat B hepatīta vīrusa (HBV) nēsātājs, ja Jums ir aktīvs B hepatīts vai

domājat, ka Jums ir risks inficēties ar HBV. Ārstam ir jāveic Jums HBV tests. SOLYMBIC var

izraisīt HBV reaktivāciju cilvēkiem, kuri ir šī vīrusa nēsātāji. Dažos gadījumos, īpaši, ja lietojat

citas zāles, kas nomāc imūno sistēmu, HBV reaktivācija var būt dzīvībai bīstama;

ja Jūs esat vecāks par 65 gadiem, SOLYMBIC lietošanas laikā Jūs varat būt uzņēmīgs pret

infekcijām. SOLYMBIC laikā Jums un ārstam jāvelta īpaša uzmanība infekcijas pazīmēm. Ja

Jums parādās infekcijas simptomi, piemēram, drudzis, brūces, nogurums vai zobu bojājumi, ir

svarīgi par to pastāstīt ārstam;

ja Jums tiek plānotas operācijas vai stomatoloģiskas procedūras, informējiet ārstu, ka Jūs

saņemat SOLYMBIC. Ārsts var ieteikt īslaicīgi pārtraukt SOLYMBIC lietošanu;

ja Jums ir vai attīstās tāda demielinizējoša slimība kā multiplā skleroze, ārsts izlems, vai Jūs

varat lietot vai turpināt lietot SOLYMBIC. Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums rodas tādi

simptomi kā redzes izmaiņas, nespēks kājās vai rokās, nejutīgums vai tirpšana kādā ķermeņa

daļā;

noteiktas vakcīnas var izraisīt infekcijas, un tās nedrīkst lietot, kamēr ārstējaties ar SOLYMBIC.

Lūdzu, konsultējieties ar ārstu pirms saņemat jebkādu vakcīnu. Bērniem pirms ārstēšanas

uzsākšanas ar SOLYMBIC, ja iespējams, jānodrošina visas imunizācijas veikšana saskaņā ar

spēkā esošajām imunizācijas vadlīnijām. Ja Jūs esat saņēmusi SOLYMBIC grūtniecības laikā,

Jūsu bērnamvar būt paaugstināts infekcijas attīstības risks aptuveni līdz pieciem mēnešiem pēc

pēdējās devas, ko Jūs esat saņēmusi grūtniecības laikā. Ir svarīgi pastāstīt Jūsu bērna ārstam un

citiem veselības aprūpes speciālistiem par to, ka grūtniecības laikā esat lietojusi SOLYMBIC, lai

viņi var izlemt, kad Jūsu bērnam ir jāsaņem jebkāda vakcīna;

ja Jums ir viegla sirds mazspēja un Jūs tiekat ārstēts ar SOLYMBIC, ārstam rūpīgi jākontrolē

Jūsu sirds mazspējas gaita. Svarīgi pastāstīt ārstam, ja Jums ir bijušas vai ir nopietnas sirds

problēmas. Ja Jums rodas jauni vai pasliktinās sirds mazspējas simptomi (piemēram, aizdusa,

kāju pietūkums), nekavējoties sazinieties ar ārstu;

dažiem pacientiem organisms var neveidot pietiekami daudz asins šūnu, kas palīdz organismam

cīnīties ar infekcijām vai apturēt asiņošanu. Ja Jums sākas drudzis, kas nepāriet, viegli rodas

zilumi vai sākas asiņošana, vai izskatāties ļoti bāls, nekavējoties pasakiet to ārstam. Ārsts var

izlemt pārtraukt ārstēšanu;

bērniem un pieaugušiem pacientiem, kuri lietojuši adalimumabu vai citus TNF-blokatorus, ir

bijuši ļoti reti noteikta vēža veida rašanās gadījumi. Cilvēkiem, kuriem ir smagāks reimatoīdais

artrīts jau ilgstoši, var būt augstāks vidējais risks saslimt ar limfomu (noteikta veida vēzi, kas

ietekmē limfātisko sistēmu) un leikozi (noteikta veida vēzi, kas ietekmē asinis un kaulu

smadzenes). Ja lietojat SOLYMBIC, var paaugstināties limfomas, leikozes un cita veida vēža

saslimšanas risks. Retos gadījumos pacientiem, kuri lieto adalimumabu, tika novērota specifiska

un smaga veida f limfoma. Daži no šiem pacientiem tika ārstēti arī ar azatioprīnu vai

6-merkaptopurīnu. Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs lietojat azatioprīnu vai 6-merkaptopurīnu kopā

ar SOLYMBIC Turklāt pacientiem, kuri lieto adalimumabu, novēroti nemelanomas ādas vēža

gadījumi. Ja terapijas laikā vai pēc tam rodas jauni ādas bojājumi vai ja mainās jau esošo

bojājumu izskats, pastāstiet par to savam ārstam;

ar citu TNF-blokatoru ārstētiem pacientiem ar specifiska veida plaušu slimību, ko sauc par

hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), bijuši cita vēža, nevis limfomas gadījumi. Ja Jums

ir HOPS vai esat liels smēķētājs, Jums jāapspriež ar ārstu, vai ārstēšana ar TNF-blokatoru Jums

ir piemērota.

Pildspalvveida pilnšļirces adatas uzgalis ir izgatavots no sausas dabīgās gumijas (lateksa

atvasinājuma), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Lai uzlabotu šo zāļu izsekojamību, ārstam vai farmaceitam jāieraksta Jums iedoto zāļu tirdzniecības

nosaukums un sērijas numurs Jūsu slimības vesturē. Jūs arī varat pierakstīt šo informāciju gadījumam,

ja šī informācija no Jums tiktu prasīta nākotnē.

Bērni un pusaudži

Vakcinācija: ja iespējams, bērniem pirms SOLYMBIC lietošanas uzsākšanas ir jāsaņem visas

nepieciešamās vakcīnas.

Nelietojiet 40 mg pildspalvveida pilnšļirci, ja ieteiktas citas devas, nevis 40 mg.

Citas zāles un SOLYMBIC

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

SOLYMBIC var lietot kopā ar metotreksātu vai noteiktiem slimību modificējošiem pretreimatisma

līdzekļiem (sulfasalazīns, hidroksihlorohīns, leflunomīds un injicējamie zelta preparāti), steroīdiem vai

pretsāpju līdzekļiem, tai skaitā nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem.

SOLYMBIC nedrīkst lietot kopā ar zālēm, kas satur aktīvo vielu – anakinru vai abataceptu. Ja Jums ir

jautājumi, lūdzu, jautājiet ārstam.

Grūtniecība un barošana ar krūti

SOLYMBIC ietekme uz grūtniecēm nav noskaidrota, tādēļ SOLYMBIC lietošana grūtniecēm nav

ieteicama. Jums ieteicams izsargāties no grūtniecības, un jāizmanto piemēroti kontracepcijas līdzekļi

SOLYMBIC lietošanas laikā un vēl vismaz 5 mēnešus pēc pēdējās terapijas ar SOLYMBIC. Ja Jums

iestājas grūtniecība, konsultējieties ar ārstu.

Nav zināms, vai SOLYMBIC izdalās mātes pienā.

Ja Jūs barojat bērnu ar krūti, SOLYMBIC terapijas laikā un vēl vismaz 5 mēnešus pēc pēdējās terapijas

ar SOLYMBIC ieteicams pārtraukt bērna barošanu ar krūti. Ja Jūs esat saņēmusi SOLYMBIC

grūtniecības laikā, Jūsu bērnam var būt paaugstināts infekcijas attīstības risks. Pirms Jūsu bērns saņem

jebkādu vakcīnu (sīkāku informāciju skatīt punktā par vakcināciju), ir svarīgi pastāstīt bērna ārstam un

citiem veselības aprūpes speciālistiem par to, ka grūtniecības laikā esat lietojusi SOLYMBIC.

Ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas

konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

SOLYMBIC var nedaudz ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli, braukt ar velosipēdu vai apkalpot

mehānismus. Pēc SOLYMBIC lietošanas iespējama istabas rotēšanas sajūta un redzes traucējumi.

SOLYMBIC satur nātriju

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) katrā 0,8 ml devā, t.i., būtībā tās ir nātriju

nesaturošas.

3.

Kā lietot SOLYMBIC

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Pieaugušie ar reimatoīdo artrītu, psoriātisko artrītu, ankilozējošo spondilītu vai aksiālu spondiloartrītu

bez ankilozējoša spondilīta radiogrāfiska apstiprinājuma

SOLYMBIC injicē zem ādas (subkutāni). Parastā deva pieaugušajiem ar reimatoīdo artrītu,

ankilozējošu spondilītu, aksiālu spondiloartrītu bez ankilozējoša spondilīta radiogrāfiska

apstiprinājuma un psoriātisko artrītu ir 40 mg katru otro nedēļu.

Reimatoīdā artrīta gadījumā metotreksāta lietošana tiek turpināta, kamēr tiek lietota SOLYMBIC. Ja

Jūsu ārsts noteicis, ka metotreksāts nav piemērots, SOLYMBIC var lietot vienu pašu.

Ja Jums ir reimatoīdais artrīts un Jūs nesaņemat metotreksātu ar SOLYMBIC, Jūsu ārsts var izlemt dot

40 mg katru nedēļu.

Bērni, kuriem ir ar entezītu saistīts artrīts

Ieteicamā SOLYMBIC deva 6-17 gadus veciem pacientiem, kuriem ir ar entezītu saistīts artrīts,

atkarīga no bērna auguma garuma un ķermeņa masas. Jūsu bērna ārsts pateiks pareizo devu, kas

jālieto.

Pieaugušie ar psoriāzi

Parastā deva pieaugušajiem ar psoriāzi ir sākumā 80 mg, pēc tam 40 mg katru otro nedēļu, sākot vienu

nedēļu pēc sākotnējās devas ievadīšanas. Jums jāturpina injicēt SOLYMBIC tik ilgi, cik ārsts Jums

teicis. Atbilstoši Jūsu atbildes reakcijai, ārsts var palielināt devu biežumu līdz 40 mg katru nedēļu.

Bērni vai pusaudži ar perēkļaino psoriāzi

Ieteicamā SOLYMBIC deva 4 -17 gadus veciem pacientiem ar perēkļaino psoriāzi ir atkarīga no Jūsu

bērna ķermeņa masas. SOLYMBIC drīkst lietot tikai pacientiem ar ķermeņa masu vai nu 23-28 kg, vai

47 kg un lielāku. Jūsu bērna ārsts pateiks pareizo devu, kas jālieto.

Pieaugušie ar

hidradenitis suppurativa

Parastā deva pieaugušajiem ar

hidradenitis suppurativa

ir sākumā 160 mg (kā četras 40 mg injekcijas

vienā dienā vai divas 40 mg injekcijas dienā divas dienas pēc kārtas), pēc tam 80 mg (kā divas 40 mg

injekcijas vienā dienā) 2 nedēļas vēlāk. Divas nedēļas vēlāk turpināt ar 40 mg devu katru nedēļu.

Ārstēšanas laikā Jums ir ieteicams katru dienu veikt ādas bojājumu ārēju antiseptisku apstrādi.

Pieaugušie ar Krona slimību

Parastā dozēšanas shēma Krona slimības gadījumā ir 80 mg sākumā un pēc tam 40 mg katru otro

nedēļu, sākot pēc divām nedēļām. Ja nepieciešama ātrāka atbildes reakcija, ārsts var parakstīt sākotnējo

devu 160 mg (kā četras 40 mg injekcijas vienā dienā vai divas 40 mg injekcijas dienā divas dienas pēc

kārtas), tad 80 mg pēc divām nedēļām un pēc tam 40 mg katru otro nedēļu. Atkarībā no Jūsu atbildes

reakcijas, ārsts var palielināt devu ievadīšanas biežumu līdz 40 mg katru nedēļu.

Bērni vai pusaudži ar Krona slimību

Bērni vai pusaudži, kuri sver mazāk par 40 kg

Parastā devu lietošanas shēma ir 40 mg vispirms un pēc tam 20 mg pēc divām nedēļām. Ja

nepieciešama ātrāka atbildes reakcija, ārsts var parakstīt sākotnējo devu 80 mg (kā divas 40 mg

injekcijas 1 dienā) un pēc tam 40 mg pēc divām nedēļām.

Vēlāk parastā deva ir 20 mg katru otro nedēļu. Atkarībā no Jūsu atbildes reakcijas ārsts var palielināt

devu ievadīšanas biežumu līdz 20 mg katru nedēļu.

Nelietojiet 40 mg pildspalvveida pilnšļirci 20 mg devai bērniem vai pusaudžiem ar Krona slimību,

kuru ķermeņa masa ir mazāka nekā 40 kg. 20 mg devai var izmantot 20 mg šķīdumu injekcijām

pilnšļircē.

Bērni vai pusaudži, kuri sver 40 kg vai vairāk

Parastā devu lietošanas shēma ir 80 mg sākumā, kam seko 40 mg pēc divām nedēļām. Ja nepieciešama

ātrāka atbildes reakcija, ārsts var parakstīt sākotnējo devu 160 mg (kā četras 40 mg injekcijas 1 dienā

vai divas 40 mg injekcijas dienā 2 dienas pēc kārtas), kam seko 80 mg pēc divām nedēļām.

Vēlāk parastā deva ir 40 mg katru otro nedēļu. Atkarībā no Jūsu atbildes reakcijas ārsts var palielināt

devu ievadīšanas biežumu līdz 40 mg katru nedēļu.

Pieaugušie ar čūlaino kolītu

Parastā SOLYMBIC deva pieaugušajiem ar čūlaino kolītu ir 160 mg sākumā (devu var ievadīt kā

četras 40 mg injekcijas vienā dienā vai kā divas 40 mg injekcijas dienā divas dienas pēc kārtas), kam

seko 80 mg divas nedēļas vēlāk, tad 40 mg katru otro nedēļu. Atkarībā no Jūsu atbildes reakcijas ārsts

var palielināt devu līdz 40 mg katru nedēļu.

Pieaugušie ar neinfekciozu uveītu

Pieaugušajiem ar neinfekciozu uveītu parastā sākotnējā deva ir 80 mg, turpina ar 40 mg katru otro

nedēļu, sākot 1 nedēļu pēc sākotnējās devas. Jums jāturpina injicēt SOLYMBIC tik ilgi, cik norādījis

Jūsu ārsts.

Neinfekciozā uveīta gadījumā SOLYMBIC lietošanas laikā var turpināt lietot kortikosteroīdus vai citas

zāles, kas ietekmē imūno sistēmu. SOLYMBIC var lietot arī vienu pašu.

Lietošanas metode un ievadīšanas veids

SOLYMBIC ievada injekcijas veidā zem ādas (subkutāna injekcija).

Ja esat lietojis SOLYMBIC vairāk nekā noteikts

Ja nejauši esat injicējis SOLYMBIC biežāk nekā noteicis Jūsu ārsts vai farmaceits, Jums jāsazinās ar

ārstu vai farmaceitu un jāizstāsta, ka esat pārdozējis zāles. Paņemiet līdzi šo zāļu ārējo iesaiņojumu, pat

ja tas ir tukšs.

Ja esat aizmirsis lietot SOLYMBIC

Ja esat aizmirsis veikt sev injekciju, injicējiet to uzreiz, kad atceraties. Tad lietojiet nākamo devu pēc

sākumā noteiktā grafika, it kā Jūs nebūtu aizmirsis injicēt devu.

Ja pārtraucat lietot SOLYMBIC

Lēmums par SOLYMBIC lietošanas pārtraukšanu ir jāapspriež ar ārstu. Pēc lietošanas pārtraukšanas

simptomi var atjaunoties.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Lielākā daļa

blakusparādību ir vieglas vai vidēji smagas. Taču dažas var būt tik nopietnas, ka nepieciešama

ārstēšana. Blakusparādības var parādīties laikā līdz 4 mēnešiem pēc pēdējās SOLYMBIC injekcijas.

Nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir:

izteikti izsitumi, nātrene vai citas alerģiskas reakcijas pazīmes;

pietūkusi seja, rokas, kājas;

apgrūtināta elpošana, rīšana;

aizdusa slodzes laikā vai atguļoties, vai kāju pietūkums.

Konsultējieties ar savu ārstu pēc iespējas ātrāk, ja Jums ir:

infekcijas pazīmes – drudzis, slikta dūša, brūces, bojāti zobi, dedzinoša sajūta urinējot;

vājums vai nogurums;

klepus;

tirpas;

nejutīgums;

redzes dubultošanās;

roku vai kāju vājums;

uztūkums vai vaļējs jēlums, kas nedzīst;

pazīmes un simptomi, kas liecina par asins sastāva izmaiņām – piemēram, nepārejošs drudzis,

zilumu veidošanās, asiņošana, bālums.

Minētie simptomi var būt zemāk minēto blakusparādību pazīmes, kas novērotas adalimumaba

lietošanas gadījumā:

Ļoti biežas blakusparādības

(var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

reakcijas injekcijas vietā (tai skaitā sāpes, pietūkums, apsārtums vai nieze);

elpceļu infekcijas (tai skaitā saaukstēšanās, iesnas, deguna blakusdobumu infekcija,

pneimonija);

galvassāpes;

vēdera sāpes;

slikta dūša un vemšana;

izsitumi;

skeleta un muskuļu sāpes.

Biežas blakusparādības

(var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

nopietnas infekcijas (tai skaitā asins saindēšanās un gripa);

ādas infekcijas (tai skaitā celulīts un jostas roze);

ausu infekcija;

mutes dobuma infekcijas (tai skaitā zobu infekcijas un aukstumpumpas);

dzimumceļu infekcijas;

urīnceļu infekcijas;

sēnīšu infekcijas;

locītavu infekcijas;

labdabīgi audzēji;

ādas vēzis;

alerģiskas reakcijas (tai skaitā sezonāla alerģija);

dehidratācija;

garastāvokļa svārstības (tai skaitā depresija);

trauksme;

grūtības aizmigt;

jušanas traucējumi, piemēram, tirpšana, durstīšanas sajūta un nejutība;

migrēna;

nervu saknīšu nospiedums (tai skaitā muguras lejasdaļas sāpes un kāju sāpes);

redzes traucējumi;

acu iekaisums;

plakstiņu iekaisums un acu pietūkums;

vertigo;

sajūta, ka sirds darbojas ļoti ātri;

paaugstināts asinsspiediens;

pietvīkums;

hematoma;

klepus;

astma;

elpas trūkums;

kuņģa un zarnu trakta asiņošana;

dispepsija (gremošanas traucējumi, meteorisms, dedzināšana aiz krūšu kaula);

skābes atviļņa slimība;

sausais sindroms (tai skaitā sausas acis un sausa mute);

nieze;

niezoši izsitumi;

asinsizplūdumi;

ādas iekaisums (piemēram, ekzēma);

roku un kāju pirkstu nagu lūšana;

pastiprināta svīšana;

matu izkrišana;

psoriāzes rašanās vai pastiprināšanās;

muskuļu spazmas;

asinis urīnā;

nieru darbības traucējumi;

sāpes krūtīs;

tūska;

drudzis;

trombocītu skaita mazināšanās asinīs ar paaugstinātu asiņošanas vai asinsizplūdumu risku;

dzīšanas traucējumi.

Retākas blakusparādības

(var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

oportūnistiskās infekcijas (tai skaitā tuberkuloze un citas infekcijas, kas rodas, ja samazinās

organisma pretošanās spēja infekcijai);

neiroloģiskas infekcijas (tai skaitā vīrusu meningīts);

acu infekcijas;

bakteriālas infekcijas;

divertikulīts (resno zarnu iekaisums un infekcija);

vēzis;

vēzis, kas skar limfātisko sistēmu;

melanoma;

imūni traucējumi, kas var skart plaušas, ādu un limfmezglus (biežāk izpaužas kā sarkoidoze);

vaskulīts (asinsvadu iekaisums);

trīce;

neiropātija;

insults;

redzes dubultošanās;

dzirdes zudums, džinkstēšana;

neregulāra sirdsdarbība, piemēram, sirds pārsitieni;

sirdsdarbības traucējumi, kas izraisa elpas trūkumu vai potīšu pietūkumu;

sirdslēkme;

maisiņš lielās artērijas sienā, vēnas iekaisums un trombs, asinsvada nosprostojums;

plaušu slimības, kas izraisa elpas trūkumu (tai skaitā iekaisums);

plaušu embolija (aizsprostojums plaušu artērijā);

izsvīdums pleiras telpā (pārmērīga šķidruma uzkrāšanās pleiras dobumā);

aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas rada stipras sāpes vēderā un mugurā;

rīšanas traucējumi;

sejas tūska;

žultspūšļa iekaisums, žultsakmeņi;

aknu aptaukošanās;

svīšana naktīs;

rēta;

patoloģiska muskuļu noārdīšanās;

sistēmiska sarkanā vilkēde (tai skaitā ādas, sirds, plaušu, locītavu un citu orgānu sistēmu

iekaisums);

miega traucējumi;

impotence;

iekaisumi.

Retas blakusparādības

(var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

leikoze (vēzis, kas skar asinis un kaulu smadzenes);

smaga alerģiska reakcija ar šoku;

multiplā skleroze;

nervu darbības traucējumi (piemēram, redzes nerva iekaisums un

Guillain-Barré

sindroms, kas

var izraisīt muskuļu vājumu, dīvainas sajūtas, tirpšanu rokās un ķermeņa augšdaļā);

sirdsdarbības apstāšanās;

plaušu fibroze (rētošanās plaušās);

zarnu plīsums;

hepatīts;

B hepatīta reaktivācija;

autoimūnais hepatīts (aknu iekaisums, ko izraisījusi paša organisma imūnā sistēma);

ādas vaskulīts (ādas asinsvadu iekaisums);

Stīvensa-Džonsona sindroms (agrīnie simptomi ir savārgums, drudzis, galvassāpes un izsitumi);

sejas tūska, kas saistīta ar alerģiskām reakcijām;

erythema multiforme

(iekaisuši ādas izsitumi);

sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms.

Nav zināmi

(biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

hepatolienāla T-šūnu limfoma (reti sastopams asins vēzis, bieži ar letālu iznākumu);

Merkela šūnu karcinoma (ādas vēža paveids);

aknu mazspēja;

stāvokļa, ko sauc par dermatomiozītu, pasliktināšanās (kad izsitumiem uz ādas pievienojas

muskuļu vājums).

Dažām adalimumaba lietotājiem novērotajām blakusparādībām nav simptomu, un tās var atklāt, tikai

veicot asins analīzes. Šādas blakusparādības:

Ļoti biežas blakusparādības

(var skart vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem):

mazs leikocītu skaits asinīs;

mazs eritrocītu skaits asinīs;

paaugstināts lipīdu līmenis asinīs;

paaugstināts aknu enzīmu līmenis.

Biežas blakusparādības

(var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

liels leikocītu skaits asinīs;

mazs trombocītu skaits asinīs;

paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs;

patoloģisks nātrija līmenis asinīs;

zems kalcija līmenis asinīs;

zems fosfāta līmenis asinīs;

augsts cukura līmenis asinīs;

augsts laktātdehidrogenāzes līmenis asinīs;

autoantivielas asinīs.

Retas blakusparādības

(var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

mazs leikocītu, eritrocītu un trombocītu skaits asinīs.

Nav zināmi

(nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

aknu mazspēja.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt SOLYMBIC

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz etiķetes un kastītes pēc ”Der. līdz:”.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C). Nesasaldēt.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Atsevišķu SOLYMBIC pildspalvveida pilnšļirci var uzglabāt istabas temperatūrā maksimāli līdz 25°C

ne ilgāk kā 14 dienas. Pildspalvveida pilnšļirce jāsargā no gaismas un jāizmet, ja nav izlietota 14 dienu

laikā.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet ārstam vai farmaceitam, kā izmest

zāles, kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko SOLYMBIC satur

Aktīvā viela ir adalimumabs. Katra pildspalvveida pilnšļirce satur 40 mg adalimumaba 0,8 ml

šķīduma.

Citas sastāvdaļas ir ledus etiķskābe, saharoze, polisorbāts 80, nātrija hidroksīds un ūdens

injekcijām.

SOLYMBIC ārējais izskats un iepakojums

SOLYMBIC ir dzidrs un bezkrāsains līdz iedzeltens šķīdums.

Katrā iepakojumā ir 1, 2, 4 vai 6 vienreizējas lietošanas SureClick pildspalvveida pilnšļirces.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Amgen Europe B.V.

Minervum 7061

NL-4817 ZK Breda

Nīderlande

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Amgen Europe B.V.

Minervum 7061

NL-4817 ZK Breda

Nīderlande

Ražotājs

Amgen Technology Ireland UC

Pottery Road

Dun Laoghaire

Co Dublin

Īrija

Ražotājs

Amgen NV

Telecomlaan 5-7

1831 Diegem

Beļģija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

s.a. Amgen n.v.

Tel/Tél: +32 (0)2 7752711

Lietuva

Amgen Switzerland AG Vilniaus filialas

Tel: +370 5 219 7474

България

Амджен България ЕООД

Тел.: +359 (0)2 424 7440

Luxembourg/Luxemburg

s.a. Amgen

Belgique/Belgien

Tel/Tél: +32 (0)2 7752711

Česká republika

Amgen s.r.o.

Tel: +420 221 773 500

Magyarország

Amgen Kft.

Tel.: +36 1 35 44 700

Danmark

Amgen, filial af Amgen AB, Sverige

Tlf: +45 39617500

Malta

Amgen B.V.

The Netherlands

Tel: +31 (0)76 5732500

Deutschland

AMGEN GmbH

Tel.: +49 89 1490960

Nederland

Amgen B.V.

Tel: +31 (0)76 5732500

Eesti

Amgen Switzerland AG Vilniaus filialas

Tel: +372 586 09553

Norge

Amgen AB

Tel: +47 23308000

Ελλάδα

Amgen Ελλάς Φαρμακευτικά Ε.Π.Ε.

Τηλ.: +30 210 3447000

Österreich

Amgen GmbH

Tel: +43 (0)1 50 217

España

Amgen S.A.

Tel: +34 93 600 18 60

Polska

Amgen Biotechnologia Sp. z o.o.

Tel.: +48 22 581 3000

France

Amgen S.A.S.

Tél: +33 (0)9 69 363 363

Portugal

Amgen Biofarmacêutica, Lda.

Tel: +351 21 4220550

Hrvatska

Amgen d.o.o.

Tel: +385 (0)1 562 57 20

România

Amgen România SRL

Tel: +4021 527 3000

Ireland

Amgen Limited

United Kingdom

Tel: +44 (0)1223 420305

Slovenija

AMGEN zdravila d.o.o.

Tel: +386 (0)1 585 1767

Ísland

Vistor hf.

Sími: +354 535 7000

Slovenská republika

Amgen Slovakia s.r.o.

Tel: +421 2 321 114 49

Italia

Amgen S.r.l.

Tel: +39 02 6241121

Suomi/Finland

Amgen AB, sivuliike Suomessa/Amgen AB, filial

i Finland

Puh/Tel: +358 (0)9 54900500

Kύπρος

C.A. Papaellinas Ltd

Τηλ.: +357 22741 741

Sverige

Amgen AB

Tel: +46 (0)8 6951100

Latvija

Amgen Switzerland AG Rīgas filiāle

Tel: +371 257 25888

United Kingdom

Amgen Limited

Tel: +44 (0)1223 420305

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

Lietošanas norādījumi

SOLYMBIC vienreizējas lietošanas SureClick pildspavveida pilnšļirce

Subkutānai lietošanai

Informācija par sastāvdaļām

Pirms lietošanas

Pēc lietošanas

Zilā starta poga

Derīguma termiņš

Logs

Zāles

Dzeltenais uzgalis

uzlikts

Derīguma termiņš

Dzeltenais logs

(injekcija pabeigta)

Dzeltenais drošības

aizsargs

Dzeltenais uzgalis

noņemts

Svarīgi!

Adata ir iekšpusē

Svarīgi!

Pirms lietojat SOLYMBIC pildspalvveida pilnšļirci, izlasiet šo svarīgo informāciju.

Lietojot SOLYMBIC pildspalvveida pilnšļirci:

ir svarīgi, lai Jūs nemēģinātu pats sev veikt injekciju, ja vien veselības aprūpes speciālists Jūs

nav apmācījis.

Nelietojiet

SOLYMBIC pildspalvveida pilnšļirci, ja tā ir nokritusi uz cietas virsmas. Kāda daļa

no SOLYMBIC pildspalvveida pilnšļirces var būt saplīsusi, pat ja Jūs plīsumu nevarat saredzēt.

Izmantojiet jaunu SOLYMBIC pildspalvveida pilnšļirci.

SOLYMBIC pildspalvveida pilnšļirces adatas uzgalis ir izgatavots no sausas dabīgās gumijas,

kas satur lateksu. Informējiet veselības aprūpes speciālistu, ja Jums ir alerģija pret lateksu.

1. solis. Sagatavojiet

A.

Izņemiet no iepakojuma vienu SOLYMBIC pildspalvveida pilnšļirci.

Uzmanīgi izceliet pildspalvveida pilnšļirci no kastītes, turot taisni uz augšu.

Oriģinālo iepakojumu ar nelietotajām pildspalvveida pilnšļircēm ielieciet atpakaļ ledusskapī.

Patīkamākai injekcijai pirms injicēšanas atstājiet pildspalvveida pilnšļirci istabas temperatūrā

15 - 30

minūtes.

Nelieciet

pildspalvveida pilnšļirci atpakaļ ledusskapī, kad tā sasilusi līdz istabas temperatūrai.

Nemēģiniet

sasildīt pildspalvveida pilnšļirci, izmantojot tādu siltuma avotu kā karsts ūdens vai

mikroviļņu krāsns.

Nekratiet

pildspalvveida pilnšļirci.

Vēl nenoņemiet

dzelteno uzgali no

pildspalvveida pilnšļirces.

B.

Pārbaudiet SOLYMBIC pildspalvveida pilnšļirci.

Dzeltenais uzgalis

uzlikts

Logs

Zāles

Pārliecinieties, ka zāles logā ir dzidras un bezkrāsainas vai iedzeltenas.

Nelietojiet

pildspalvveida pilnšļirci, ja:

zāles ir duļķainas vai mainījušas krāsu, vai satur pārslas vai daļiņas;

kāda daļa izrādās ieplaisājusi vai salauzta;

pildspalvveida pilnšļirce ir nokritusi uz cietas virsmas;

nav dzeltenā uzgaļa vai tas nav droši piestiprināts;

pagājis uz etiķetes uzdrukātais derīguma termiņš.

Visos gadījumos lietojiet jaunu pildspalvveida pilnšlirci.

C.

Sameklējiet visus injekcijai vajadzīgos materiālus.

Rūpīgi nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni.

Novietojiet jaunu pildspalvveida pilnšļirci uz tīras, labi apgaismotas darba virsmas.

Jums būs nepieciešami arī šie papildu priekšmeti, jo tie nav iekļauti kastītē:

spirta salvetes;

vates tampons vai marles plāksnīte;

plāksteris;

tvertne asu priekšmetu izmešanai.

D.

Sagatavojiet un notīriet injekcijas vietu.

Vēders

Augšstilbs

Jūs varat izmantot:

augšstilbu;

vēderu, izņemot 5 centimetrus (2 collas) ap nabu.

Notīriet injekcijas vietu ar spirta salveti. Ļaujiet ādai nožūt.

Nepieskarieties

atkal šai zonai pirms injekcijas.

Ja vēlaties izmantot to pašu injekcijas vietu, pārliecinieties, ka tas nav tas pats punkts injekcijas

vietā, kas tika izmantots iepriekšējai injekcijai.

Neinjicējiet

vietās, kur āda ir jutīga, nobrāzta, apsārtusi vai sacietējusi. Izvairieties no

injicēšanas vietās, kur ir rētu vai striju zīmes.

Ja Jums ir psoriāze, jāizvairās no injicēšanas tieši izvirzītā, biezā, sarkanā vai zvīņainā ādas

vietā vai bojājumā.

2. solis. Sagatavojieties

E.

Kad esat gatavs injicēt, noņemiet dzelteno uzgali, velkot taisnā virzienā.

Uz adatas gala vai dzeltenā drošības aizsarga var redzēt šķidruma pilienu, tas ir normāli.

Negrieziet un nelokiet

dzelteno uzgali.

Nelieciet

dzelteno uzgali

atpakaļ uz pildspalvveida pilnšļirces.

Nenoņemiet

dzelteno uzgali no pildspalvveida pilnšļirces, kamēr neesat gatavs injicēt.

F.

Saspiediet injekcijas vietu, lai izveidotu stingru virsmu.

Izstiepšanas metode

Stingri izstiepiet ādu, virzot īkšķi un pārējos pirkstus pretējos virzienos, izveidojot apmēram

5

centimetrus (

2

collas) platu virsmu.

VAI

Saspiešanas metode

Cieši saspiediet ādu starp īkšķi un pirkstiem, izveidojot apmēram

5

centimetrus (

2

collas) platu

laukumu.

Svarīgi!

Injekcijas laikā turiet ādu izstieptu vai saspiestu.

3. solis. Injicējiet

G.

Turiet ādu izstieptu vai saspiestu. Noņemot dzelteno uzgali,

uzlieciet

pildspalvveida pilnšļirci uz

ādas 90° leņķī.

Svarīgi!

Vēl nepieskarieties zilajai starta pogai.

H.

Stingri

spiediet

pildspalvveida pilnšļirci uz leju ādā, līdz tā apstājas.

Spiediet uz leju

Svarīgi!

Jums visu laiku jāspiež uz leju, bet nedrīkst

aiztikt zilo starta pogu, kamēr neesat gatavs

injicēt.

I.

Kad esat gatavs injicēt,

nospiediet

zilo starta pogu.

“Klik”

J.

Turpiniet

spiest

uz leju ādā. Injekcija var ilgt apmēram 10 sekundes.

~10s

Logs kļūst dzeltens, kad

injekcija ir pabeigta.

Piezīme:

pēc pildspalvveida pilnšļirces izņemšanas no ādas

adata automātiski tiks aizsegta.

Svarīgi!

Ja, noņemot pildspalvveida pilnšļirci, logs nekļūst dzeltens vai izskatās, ka zāles joprojām

tiek injicētas, tas nozīmē, ka Jūs neesat saņēmis pilnu devu. Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu.

4. solis. Pabeidziet

K.

Izmetiet izlietoto pildspalvveida pilnšļirci un dzelteno uzgali.

Pēc lietošanas nekavējoties izmetiet izlietoto pildspalvveida pilnšļirci tvertnē asu priekšmetu

izmešanai.

Neizmetiet

(neiznīciniet) šļirci sadzīves atkritumos.

Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par pareizu iznīcināšanu. Var būt vietējas vadlīnijas

iznīcināšanai.

Nelietojiet

atkārtoti pildspalvveida pilnšļirci.

Nepārstrādājiet

pildspalvveida pilnšļirci vai tvertni asu priekšmetu izmešanai un neizmetiet tos

sadzīves atkritumos.

Svarīgi!

Vienmēr turiet tvertni asu priekšmetu izmešanai bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

“Klik”

L.

Pārbaudiet injekcijas vietu.

Ja tur ir asinis, piespiediet injekcijas vietai vates tamponu vai marles plāksnīti.

Neberzējiet

injekcijas

vietu. Ja nepieciešams, izmantojiet plāksteri.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām

iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām

blakusparādībām.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

SOLYMBIC 20 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē.

SOLYMBIC 40 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē.

SOLYMBIC 40 mg šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē.

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

SOLYMBIC 20 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē

Katrā vienas devas pilnšļircē ir 20 mg adalimumaba (

Adalimumab

) 0,4 ml (50 mg/ml) šķīduma.

SOLYMBIC 40 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē

Katrā vienas devas pilnšļircē ir 40 mg adalimumaba (

Adalimumab

) 0,8 ml (50 mg/ml) šķīduma.

SOLYMBIC 40 mg šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē

Katrā vienas devas pildspalvveida pilnšļircē ir 40 mg adalimumaba (

Adalimumab

) 0,8 ml (50 mg/ml)

šķīduma.

Adalimumabs ir cilvēka rekombinēta monoklonāla antiviela, kas ekspresēta Ķīnas kāmju olnīcu šūnās.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

SOLYMBIC 20 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē

SOLYMBIC 40 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē

Šķīdums injekcijām.

SOLYMBIC 40 mg šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē

(SureClick)

Šķīdums injekcijām.

Dzidrs un bezkrāsains līdz iedzeltens šķīdums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Reimatoīdais artrīts

SOLYMBIC kombinācijā ar metotreksātu indicēta:

vidēji smaga vai smaga aktīva reimatoīdā artrīta ārstēšanai pieaugušiem pacientiem, kad slimību

modificējošu pretreimatisma zāļu, tostarp metotreksāta efektivitāte bijusi nepietiekama;

smaga, aktīva un progresējoša reimatoīdā artrīta ārstēšanai pieaugušajiem, kuri iepriekš nav

ārstēti ar metotrekstātu.

SOLYMBIC var lietot monoterapijā gadījumā, ja ir metotreksāta nepanesamība vai kad turpināt

ārstēšanu ar metotreksātu nav vēlams.

Lietojot SOLYMBIC kombinācijā ar metotreksātu, rentgenoloģiski samazinājās locītavu bojājumu

progresēšanas ātrums un uzlabojās locītavu fiziskā funkcija.

Juvenīls idiopātisks artrīts

Ar entezītu saistīts artrīts

SOLYMBIC ir indicēta aktīva ar entezītu saistīta artrīta ārstēšanai pacientiem no 6 gadu vecuma,

kuriem bijusi nepietiekama atbildes reakcija uz tradicionālo terapiju vai kuriem ir šādas terapijas

nepanesamība (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Aksiāls spondiloartrīts

Ankilozējošais spondilīts (AS)

SOLYMBIC ir indicēta smaga, aktīva ankilozējoša spondilīta ārstēšanai pieaugušajiem, kuriem nav

bijusi pietiekama atbildes reakcija uz standartterapiju.

Aksiāls spondiloartrīts bez AS radiogrāfiska apstiprinājuma

SOLYMBIC ir indicēta, lai ārstētu pieaugušos ar smagu aksiālu spondiloartrītu bez AS radiogrāfiska

apstiprinājuma, bet ar objektīvām iekaisuma pazīmēm – ar paaugstinātu CRO līmeni un/vai MRI

atradi, ja šiem pacientiem bijusi neatbilstoša atbildes reakcija uz nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem

vai pacienti tos nepanes.

Psoriātiskais artrīts

SOLYMBIC indicēta aktīva un progresējoša psoriātiska artrīta ārstēšanai pieaugušajiem, kad atbildes

reakcija uz iepriekšēju slimību modificējošu pretreimatisma medikamentozu terapiju nav bijusi

pietiekama. Pierādīts, ka SOLYMBIC palēnina perifēro locītavu bojājumu progresēšanu, kas

pacientiem ar daudzu locītavu simetriskiem slimības apakštipiem noteikts rentgenogrammā (skatīt

5.1. apakšpunktu), kā arī uzlabo fizisko stāvokli.

Psoriāze

SOLYMBIC ir indicēta vidēji smagas vai smagas hroniskas perēkļainās psoriāzes ārstēšanai

pieaugušiem pacientiem, kuri ir piemēroti sistēmiskai terapijai.

Perēkļainā psoriāze bērniem

SOLYMBIC ir indicēta smagas hroniskas perēkļainās psoriāzes ārstēšanai pusaudžiem un bērniem no

4 gadu vecuma, kuriem nav bijusi adekvāta atbildes reakcija vai kuri nav piemēroti kandidāti

sistēmiskai terapijai un fototerapijai.

Hidradenitis suppurativa

(HS)

SOLYMBIC ir indicēta vidēji aktīvi smagas līdz smagas

hidradenitis suppurativa

acne inversa

ārstēšanai pieaugušiem pacientiem, kuriem nav bijusi pietiekama atbildes reakcija uz sistēmisko HS

standartterapiju.

Krona slimība

SOLYMBIC ir indicēta vidēji smagas līdz smagas, aktīvas Krona slimības ārstēšanai pieaugušiem

pacientiem, kuriem nav bijusi atbildes reakcija, neskatoties uz pilnu un adekvātu ārstēšanas kursu ar

kortikosteroīdu un/vai imūnsupresantu, vai arī kuriem ir šādas terapijas nepanesamība vai medicīniskas

kontrindikācijas.

Krona slimība bērniem

SOLYMBIC ir indicēta vidēji smagas vai smagas aktīvas Krona slimības ārstēšanai pediatriskiem

pacientiem (no 6 gadu vecuma), kuriem nav bijusi pietiekama atbildes reakcija uz tradicionālu terapiju,

arī primāru uztura terapiju, kortikosteroīdiem un imūnmodulatoriem, vai kuriem ir šādas terapijas

nepanesamība vai tā ir kontrindicēta.

Čūlainais kolīts

SOLYMBIC ir indicēta mēreni līdz izteikti aktīva čūlainā kolīta ārstēšanai pieaugušiem pacientiem,

kuriem bijusi nepietiekama atbildes reakcija uz tradicionālo terapiju, ieskaitot kortikosteroīdus un

6-merkaptopurīnu (6-MP) vai azatioprīnu (AZA), vai pacientiem, kas šādu terapiju nepanes vai kuriem

tā ir medicīniski kontrindicēta.

Uveīts

SOLYMBIC ir indicēta neinfekcioza vidusslāņa, mugurējā uveīta un panuveīta ārstēšanai pieaugušiem

pacientiem ar neatbilstošu atbildes reakciju uz kortikosteroīdiem, pacientiem, kuriem jāierobežo

kortikosteroīdi vai pacientiem, kuriem kortikosteroīdu terapija nav piemērota.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Ārstēšana ar SOLYMBIC jāsāk un jāuzrauga ārstiem-speciālistiem ar pieredzi tādu slimību

diagnosticēšanā un ārstēšanā, kurām ir indicēta SOLYMBIC. Pirms ārstēšanas uzsākšanas ar

SOLYMBIC oftalmologiem ieteicams konsultēties ar atbilstošu speciālistu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ar SOLYMBIC ārstētiem pacientiem jāizsniedz īpaša brīdinājuma kartīte.

Ja ārsts uzskata par piemērotu, pēc pareizas injekcijas tehnikas apguves un ar nepieciešamo

medicīnisko uzraudzību, pacients pats sev var injicēt SOLYMBIC.

Ārstēšanas laikā ar SOLYMBIC jāizvēlas optimāla vienlaikus lietotās terapijas (piemēram,

kortikosteroīdu un/vai imūnmodulējošo līdzekļu) deva.

Devas

Reimatoīdais artrīts

Ieteicamā SOLYMBIC deva pieaugušiem pacientiem ar reimatoīdo artrītu ir 40 mg adalimumaba, ko

injicē katrā otrajā nedēļā vienas devas veidā subkutāni. Ārstēšanas laikā ar SOLYMBIC jāturpina

metotreksāta lietošana.

Ārstēšanas laikā ar SOLYMBIC var turpināt glikokortikoīdu, salicilātu, nesteroīdo pretiekaisuma

līdzekļu, kā arī pretsāpju līdzekļu lietošanu. Par lietošanu kombinācijā ar citām slimību modificējošām

pretreimatisma zālēm, izņemot metotreksātu, skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktā.

Monoterapijas gadījumā dažiem pacientiem, kuriem pavājinās atbildes reakcija, lietderīga varētu būt

devas palielināšana līdz 40 mg adalimumaba katru nedēļu.

Pieejamie dati par adalimumabu liecina, ka klīniskā atbildes reakcija parasti tiek sasniegta 12 nedēļu

ārstēšanas laikā. Jāpārskata terapijas turpināšana pacientam, kuram šajā periodā nenovēro atbildes

reakciju.

Devas pārtraukšana

Var būt nepieciešama devas pārtraukšana, piemēram, pirms operācijas vai ja rodas nopietna infekcija.

SOLYMBIC lietošanas atsākšanai pēc 70 dienu vai ilgāka pārtraukuma būtu jāpanāk tikpat nozīmīga

klīniskā atbildes reakcija un līdzīgs drošuma profils kā pirms devas pārtraukšanas.

Ankilozējošais spondilīts, aksiāls spondiloartrīts bez AS radiogrāfiska apstiprinājuma un psoriātisks

artrīts

Ieteicamā SOLYMBIC deva pacientiem ar ankilozējošo spondilītu, aksiālu spondiloartrītu bez AS

radiogrāfiska apstiprinājuma un psoriātisku artrītu ir 40 mg adalimumaba, ko ievada katru otro nedēļu

vienas devas veidā subkutānā injekcijā.

Par visām augstāk minētajām indikācijām pieejamie dati liecina, ka klīniskā atbildes reakcija parasti

tiek sasniegta 12 nedēļu ārstēšanas laikā. Rūpīgi jāpārskata terapijas turpināšana pacientam, kuram šajā

periodā nenovēro atbildes reakciju.

Psoriāze

Ieteicamā SOLYMBIC sākotnējā deva pieaugušiem pacientiem ir subkutāni ievadīti 80 mg, pēc tam

vienu nedēļu pēc sākotnējās devas lieto 40 mg subkutāni katru otro nedēļu.

Pacientiem, kuriem 16 nedēļu laikā nav atbildes reakcijas, terapijas turpināšana ir rūpīgi jāpārskata.

Pacientiem, kuriem 16 nedēļu laikā nav atbilstošas atbildes reakcijas, var būt noderīga dozēšanas

biežuma palielināšana līdz 40 mg katru nedēļu. Pacientiem, kuriem pēc dozēšanas biežuma

palielināšanas ir neatbilstoša atbildes reakcija, ir rūpīgi jāpārskata terapijas turpināšanas katru nedēļu

ieguvumi un riski (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ja atbilstoša atbildes reakcija ir sasniegta ar dozēšanas

biežuma palielināšanu, pēc tam devu var samazināt līdz 40 mg katru otro nedēļu.

Hidradenitis suppurativa

Ieteicamā SOLYMBIC dozēšanas shēma

hidradenitis suppurativa

(HS) ārstēšanai pieaugušiem

pacientiem ir sākotnēji 160 mg 1. dienā (ievadītas četru 40 mg injekciju veidā vienā dienā vai divu

40 mg injekciju veidā dienā divas dienas pēc kārtas), pēc tam 80 mg 2 nedēļas vēlāk 15. dienā

(ievadītas divu 40 mg injekciju veidā vienā dienā). Divas nedēļas vēlāk (29. dienā) turpināt ar 40 mg

devu katru nedēļu. Ārstēšanas laikā ar SOLYMBIC var turpināt antibiotiku lietošanu, ja tas ir

nepieciešams. Ārstēšanas laikā ar SOLYMBIC ir ieteicams katru dienu pacientam veikt HS ādas

bojājumu ārēju antiseptisku apstrādi.

Pacientiem, kuriem 12 nedēļu laikā nav uzlabojuma, terapijas turpināšana ir rūpīgi jāpārskata.

Ja ārstēšana tiek pārtraukta, SOLYMBIC 40 mg katru nedēļu var tikt atsākta (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Periodiski ir jāveic ilgtermiņa ārstēšanas ieguvumu un riska novērtējums (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Krona slimība

Ieteicamā SOLYMBIC sākotnējās dozēšanas shēma pieaugušiem pacientiem ar vidēji smagu līdz

smagu, aktīvu Krona slimību ir 80 mg 0. nedēļā un pēc tam 40 mg 2. nedēļā. Ja ir nepieciešama ātrāka

atbildes reakcija uz ārstēšanu, var izmantot šādu shēmu: 160 mg 0. nedēļā (devu var ievadīt četru

injekciju veidā vienā dienā vai divu injekciju veidā dienā divas dienas pēc kārtas), 80 mg 2. nedēļā,

apzinoties, ka sākuma periodā ir augstāks blakusparādību risks.

Pēc sākotnējās ārstēšanas ieteicamā deva ir 40 mg katru otro nedēļu, subkutānas injekcijas veidā. Ja

pacients ir pārtraucis SOLYMBIC lietošanu un slimības pazīmes un simptomi atjaunojas, SOLYMBIC

var ievadīt atkārtoti. Atkārtotas lietošanas pieredze pēc vairāk nekā 8 nedēļu starplaika kopš

iepriekšējās devas ievadīšanas ir maza.

Balstterapijas laikā kortikosteroīdu lietošanu var pakāpeniski samazināt atbilstoši klīniskās prakses

vadlīnijām.

Dažiem pacientiem, kuriem vērojama atbildes reakcijas pavājināšanās, var būt noderīga dozēšanas

biežuma palielināšana līdz 40 mg SOLYMBIC katru nedēļu.

Dažiem pacientiem, kuriem nav bijusi atbildes reakcija līdz 4. nedēļai, var būt noderīga balstterapija

līdz 12. nedēļai. Terapijas turpināšana pacientam, kuram nav bijusi atbildes reakcija šajā periodā, ir

rūpīgi jāpārskata.

Čūlainais kolīts

Ieteicamā SOLYMBIC sākotnējās dozēšanas shēma mēreni līdz izteikta čūlainā kolīta ārstēšanai

pieaugušiem pacientiem ir 160 mg 0. nedēļā (devu var ievadīt četru injekciju veidā vienā dienā vai divu

injekciju veidā dienā divas dienas pēc kārtas) un 80 mg 2. nedēļā. Pēc sākotnējās ārstēšanas ieteicamā

deva ir 40 mg katru otro nedēļu, subkutānas injekcijas veidā.

Balstterapijas laikā kortikosteroīdu lietošanu var pakāpeniski samazināt atbilstoši klīniskās prakses

vadlīnijām.

Dažiem pacientiem, kuriem vērojama atbildes reakcijas pavājināšanās, var būt noderīga dozēšanas

biežuma palielināšana līdz 40 mg SOLYMBIC katru nedēļu.

Klīniskā atbildes reakcija parasti tiek panākta 2-8 ārstēšanas nedēļās. Terapiju ar SOLYMBIC

nevajadzētu turpināt pacientiem, kuriem šajā laika periodā nav novērojama atbildes reakcija.

Uveīts

Ieteicamā SOLYMBIC sākotnējā deva pieaugušiem pacientiem ar uveītu ir 80 mg, kam seko 40 mg

katru otro nedēļu, sākot ar vienu nedēļu pēc sākotnējās devas. Pieredze par ārstēšanas uzsākšanu ar

adalimumabu vienu pašu ir ierobežota. Ārstēšanu ar SOLYMBIC var sākt kombinācijā ar

kortikosteroīdiem un/vai citiem nebioloģiskiem imūnmodulatoriem. Vienlaikus lietotu kortikosteroīdu

devas var pakāpeniski samazināt atbilstoši klīniskās prakses vadlīnijām, sākot divas nedēļas pēc

ārstēšanas ar SOLYMBIC uzsākšanas.

Pastāvīgas ilgstošas terapijas ieguvumu un risku ieteicams izvērtēt vienreiz gadā (skatīt

5.1. apakšpunktu).

Gados vecāki cilvēki

Deva nav jāpielāgo.

Nieru un/vai aknu darbības traucējumi

Šajās pacientu populācijās adalimumabs nav pētīts. Ieteikumus par devām sniegt nevar.

Pediatriskā populācija

SOLYMBIC ir pieejama tikai 20 mg un 40 mg pilnšļircē un 40 mg pildspalvveida pilnšļircē.

SOLYMBIC nav iespējams ievadīt pediatriskiem pacientiem, kuriem nepieciešams mazāk nekā pilna

20 mg vai 40 mg deva. Ja nepieciešama alternatīva deva, jālieto citas adalimumaba zāles, kas piedāvā

šādu iespēju.

Ar entezītu saistīts artrīts

Ieteicamā SOLYMBIC deva pacientiem ar enterītu saistītu artrītu no 6 gadu vecuma ir 24 mg/m

ķermeņa virsmas laukuma līdz maksimālajai reizes devai 40 mg adalimumaba), ko ievada katru otro

nedēļu subkutānas injekcijas veidā. Injekcijas tilpumu izvēlas, pamatojoties uz pacienta auguma garumu

un ķermeņa masu (1. tabula).

Adalimumabs nav pētīts pacientiem ar entezītu saistītu artrītu, jaunākiem par 6 gadiem.

1. tabula. SOLYMBIC deva miligramos (mg) atbilstoši pacienta garumam un ķermeņa masai ar

entezītu saistīta artrīta gadījumā

Garums

(cm)

Kopējā ķermeņa masa (kg)

10

15

20

25

30

35

40

45

50

55

60

65

70

80

90

100

110

120

130

140

150

160

170

180

Maksimālā reizes deva ir 40 mg (0,8 ml)

Nav piemērojams. SOLYMBIC ir pieejams tikai 20 mg un 40 mg pilnšļircē un 40 mg pildspalvveida

pilnšļircē

Perēkļainā psoriāze bērniem

Ieteicamā SOLYMBIC deva ir subkutāni ievadīti 0,8 mg uz katru kg ķermeņa masas (līdz

maksimālajai reizes devai 40 mg) katru nedēļu pirmajām divām devām un vēlāk katru otro nedēļu.

Pacientiem, kuriem 16 nedēļu laikā nav atbildes reakcijas, terapijas turpināšana ir rūpīgi jāizvērtē.

Ja tiek indicēta atkārtota ārstēšana ar SOLYMBIC, jāievēro augstāk minētie norādījumi par devām un

ārstēšanas ilgumu.

Adalimumaba drošums pediatriskajiem pacientiem ar perēkļaino psoriāzi tika vērtēts vidēji

13 mēnešus.

Pacientiem, kas ir vecāki par 4 gadiem, bet, kuru ķermeņa masa ir mazāka nekā 23 kg vai ir starp 29

un 46 kg, šīs zāles nav iespējams dozēt. Adalimumabs nav piemērots lietošanai bērniem līdz 4 gadu

vecumam šīs indikācijas gadījumā.

Ievadāmā deva tiek izraudzīta, pamatojoties uz pacienta ķermeņa masu (2. tabula).

2. tabula. SOLYMBIC deva miligramos (mg) atbilstoši pacienta ķermeņa masai psoriāzes

gadījumā bērniem

Ķermeņa masa (kg)

Deva psoriāzes gadījumā bērniem

13–16

17–22

23–28

20 mg

29–34

35–40

41–46

40 mg

Nav piemērojams. SOLYMBIC ir pieejama tikai 20 mg un 40 mg pilnšļircē un 40 mg pildspalvveida

pilnšļircē.

Krona slimība bērniem

Pediatriskie pacienti ar Krona slimību un ķermeņa masu < 40 kg

Ieteicamā SOLYMBIC indukcijas devu shēma pediatriskiem pacientiem ar smagu Krona slimību ir

40 mg 0. nedēļā un pēc tam 20 mg 2. nedēļā. Ja nepieciešama straujāka atbildes reakcija uz ārstēšanu,

var izmantot šādu shēmu: 80 mg 0. nedēļā (devu var ievadīt divu injekciju veidā vienā dienā), 40 mg

2. nedēļā, ņemot vērā, ka, lietojot lielāku indukcijas devu, blakusparādību risks var būt augstāks.

Pēc indukcijas terapijas ieteicamā deva ir 20 mg katru otro nedēļu subkutānas injekcijas veidā. Dažiem

pacientiem, kuriem ir nepietiekama atbildes reakcija, var būt lietderīgi palielināt devu ievadīšanas

biežumu līdz 20 mg SOLYMBIC katru nedēļu.

Pediatriski pacienti ar Krona slimību un ķermeņa masu ≥ 40 kg

Ieteicamā SOLYMBIC indukcijas devu shēma pediatriskiem pacientiem ar smagu Krona slimību ir

80 mg 0. nedēļā un pēc tam 40 mg 2. nedēļā. Ja nepieciešama straujāka atbildes reakcija uz ārstēšanu,

var izmantot šādu shēmu: 160 mg 0. nedēļā (devu var ievadīt četru injekciju veidā vienā dienā vai divu

injekciju veidā dienā divas dienas pēc kārtas), 80 mg 2. nedēļā, ņemot vērā, ka, lietojot lielāku

indukcijas devu, blakusparādību risks var būt augstāks.

Pēc indukcijas terapijas ieteicamā deva ir 40 mg katru otro nedēļu subkutānas injekcijas veidā. Dažiem

pacientiem, kuriem vērojama nepietiekama atbildes reakcija, varētu būt lietderīgi palielināt devu

ievadīšanas biežumu līdz 40 mg SOLYMBIC katru nedēļu.

Ja pacientam nav atbildes reakcijas līdz 12. nedēļai, terapijas turpināšana rūpīgi jāapsver.

Adalimumabs nav piemērots lietošanai bērniem līdz 6 gadu vecumam šīs indikācijas gadījumā.

Hidradenitis suppurativa bērniem

Adalimumaba drošums un efektivitāte

hidradenitis suppurativa

ārstēšanai bērniem vecumā no 12 līdz

17 gadiem līdz šim nav noteikta. Dati nav pieejami. Adalimumabs nav piemērots lietošanai bērniem

līdz 12 gadu vecumam šīs indikācijas gadījumā.

Čūlainais kolīts bērniem

Adalimumaba drošums un efektivitāte bērniem vecumā no 4 līdz 17 gadiem līdz šim nav noteikta. Dati

nav pieejami. Adalimumabs nav piemērots lietošanai bērniem līdz 4 gadu vecumam šīs indikācijas

gadījumā.

Psoriātisks artrīts un aksiāls spondiloartrīts, tai skaitā ankilozējošais spondilīts

Adalimumaba nav piemērots lietošanai pediatriskā populācijā šīs indikācijas gadījumā –ankilozējošais

spondilīts un psoriātisks artrīts.

Uveīts bērniem

Adalimumaba drošums un efektivitāte bērniem vecumā no 2 līdz 17 gadiem līdz šim nav noteikta. Dati

nav pieejami.

Lietošanas veids

SOLYMBIC lieto subkutānas injekcijas veidā. Pilns lietošanas apraksts sniegts lietošanas instrukcijā.

Pacientiem pieejami 40 mg pildspalvveida pilnšļircē un 20 mg un 40 mg pilnšļircēs pilnas 20 mg un

40 mg devas ievadīšanai.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Aktīva tuberkuloze vai citas smagas infekcijas, tādas kā sepse, un oportūnistiskas infekcijas (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Vidēji smaga vai smaga sirds mazspēja (III/IV pakāpe pēc

NYHA

klasifikācijas) (skatīt

4.4. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lai uzlabotu bioloģisko zāļu izsekojamību, jābūt skaidri norādītam lietoto zāļu tirdzniecības

nosaukumam un sērijas numuram.

Infekcijas

Pacienti, kuri lieto TNF-antagonistus, ir vairāk pakļauti riskam saslimt ar nopietnām infekcijām.

Traucētas plaušu funkcijas dēļ var paaugstināties infekciju attīstības risks. Tāpēc pirms ārstēšanas ar

SOLYMBIC, tās laikā un pēc tam pacienti rūpīgi jānovēro, vai neattīstās infekcijas, ieskaitot

tuberkulozi. Adalimumaba eliminācija var ilgt līdz četriem mēnešiem, tāpēc novērošana jāveic visu šo

periodu.

Ārstēšanu ar SOLYMBIC nedrīkst uzsākt pacientiem ar aktīvu infekciju, ieskaitot hronisku vai

lokalizētu infekciju, līdz tā netiek kontrolēta. Pacientiem, kuriem bijusi saskare ar tuberkulozi, un

pacientiem, kuri apceļojuši apvidus ar paaugstinātu tuberkulozes vai endēmiskās mikozes, tādas kā

histoplazmozes, kokcidioidomikozes vai blastomikozes risku, pirms ārstēšanas uzsākšanas jāapsver

SOLYMBIC terapijas risks un ieguvumi (skatīt

Citas oportūnistiskas infekcijas).

Pacienti, kuriem ārstēšanas laikā ar SOLYMBIC attīstās jauna infekcija, rūpīgi jānovēro un viņiem

jāveic pilnīga diagnostiska izmeklēšana. SOLYMBIC lietošana jāpārtrauc, ja pacientam attīstās jauna

nopietna infekcija vai sepse, un jāuzsāk atbilstoša antibakteriāla vai pretsēnīšu terapija līdz brīdim, kad

infekcija tiek kontrolēta. Ārstam jābūt piesardzīgam, apsverot SOLYMBIC lietošanu pacientiem ar

recidivējošu infekciju anamnēzē vai pastāvot citiem apstākļiem, kas var radīt noslieci uz infekciju

attīstību, ieskaitot vienlaicīgu imūnsupresīvu līdzekļu lietošanu.

Nopietnas infekcijas

Pacientiem, kuri saņēmuši adalimumabu, ziņots par nopietnām infekcijām, ieskaitot sepsi, bakteriālas,

mikobakteriālas, invazīvas sēnīšu, parazītu, vīrusu vai citu oportūnistisku infekciju, piemēram,

listeriozes, legionelozes un pneimocistas dēļ.

Citas klīniskajos pētījumos novērotās nopietnās infekcijas ietver pneimoniju, pielonefrītu, septisku

artrītu un septicēmiju. Ziņots par hospitalizāciju vai letālu iznākumu saistībā ar infekcijām.

Tuberkuloze

Ziņots par tuberkulozi, ieskaitot tās reaktivēšanos un jaunu tuberkulozes rašanos pacientiem, kuri

saņēma adalimumabu. Ziņojumi ietvēra pulmonālas un ekstrapulmonālas (t.i., diseminētas)

tuberkulozes gadījumus.

Pirms ārstēšanas uzsākšanas ar SOLYMBIC visi pacienti jāpārbauda, vai viņiem nav aktīvas vai

neaktīvas (latentas) tuberkulozes infekcijas. Šai pārbaudei jāietver detalizēta pacienta tuberkulozes

anamnēzes vai iespējamas iepriekšējas saskares ar cilvēkiem ar aktīvu tuberkulozi un iepriekš un/vai

pašlaik veiktas imūnsupresīvas terapijas medicīniska izvērtēšana. Visiem pacientiem jāveic atbilstoši

skrīninga testi (t. i., tuberkulīna ādas tests un krūškurvja rentgenogramma) (jāievēro vietējie ieteikumi).

Šo testu veikšana un rezultāti jāieraksta pacienta brīdinājuma kartītē. Zāļu parakstītājiem atgādinām

par pseidonegatīva tuberkulīna ādas testa rezultāta iespējamību, īpaši smagi slimiem pacientiem vai

pacientiem ar pavājinātu imunitāti.

Ja diagnosticēta aktīva tuberkuloze, SOLYMBIC terapiju nedrīkst uzsākt (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Visos zemāk aprakstītajos gadījumos ļoti rūpīgi jāapsver terapijas ieguvuma un riska attiecība.

Ja ir aizdomas par latentu tuberkulozi, ir jākonsultējas ar ārstu, kuram ir pieredze tuberkulozes

ārstēšanā.

Ja diagnosticēta latenta tuberkuloze, pirms ārstēšanas uzsākšanas ar SOLYMBIC jāsāk profilaktiska

ārstēšana ar prettuberkulozes līdzekļiem saskaņā ar vietējiem ieteikumiem.

Prettuberkulozes profilaktiskas ārstēšanas nepieciešamība pirms SOLYMBIC lietošanas sākšanas

jāapsver arī pacientiem ar vairākiem vai nozīmīgiem tuberkulozes riska faktoriem, neraugoties uz

negatīvu tuberkulozes pārbaudes testu, un pacientiem ar latentu vai aktīvu tuberkulozi anamnēzē,

kuriem nevar apstiprināt adekvātu ārstēšanas kursu.

Neraugoties uz tuberkulozes profilaktisku ārstēšanu, pacientiem, kas ārstēti ar adalimumabu, bija

reaktivētas tuberkulozes gadījumi. Dažiem pacientiem, kuriem iepriekš bija sekmīgi ārstēta aktīva

tuberkuloze, ārstēšanas laikā ar adalimumabu tuberkuloze attīstījās no jauna.

Pacientam jābūt informētam, ka jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja ārstēšanas laikā ar SOLYMBIC vai

pēc tās rodas par tuberkulozes infekciju liecinošas pazīmes/simptomi (piemēram, nepārejošs klepus,

novājēšana/ķermeņa masas samazināšanās, nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra, gurdenums).

Citas oportūnistiskas infekcijas

Pacientiem, kuri saņem adalimumabu, novērotas oportūnistiskas infekcijas, ieskaitot invazīvas sēnīšu

infekcijas. Ne vienmēr pacientiem, kuri lietoja TNF-antagonistus, šīs infekcijas atklāja, tāpēc bija

novēlota nepieciešamā ārstēšana, kas dažkārt izraisīja nāvi.

Pacientiem, kuriem parādās tādas pazīmes un simptomi kā drudzis, savārgums, ķermeņa masas

samazināšanās, svīšana, klepus, aizdusa un/vai plaušu infiltrāti, vai cita smaga sistēmiska slimība ar

vienlaikus šoku vai bez tā, jāpārbauda invazīvas sēnīšu infekcijas diagnoze un SOLYMBIC lietošana

nekavējoties jāpārtrauc. Šiem pacientiem diagnoze un empīriska pretsēnīšu terapija jāveic,

konsultējoties ar ārstu, kuram ir pieredze pacientu aprūpē ar invazīvām sēnīšu infekcijām.

B hepatīta reaktivācija

B hepatīta reaktivācija radās ar TNF-antagonistu, ieskaitot adalimumabu, ārstētiem pacientiem, kuri

bija hroniski šī vīrusa (t.i., pozitīva virsmas antigēna) nēsātāji. Dažos gadījumos bija letāls iznākums.

Pacientiem pirms ārstēšanas uzsākšanas ar SOLYMBIC jāpārbauda, vai nav HBV infekcijas pazīmju.

Pacientiem, kuriem bijuši pozitīvi B hepatīta infekcijas testa rezultāti, ieteicams konsultēties ar

B hepatīta ārstēšanā pieredzējušu ārstu.

HBV nēsātāji, kuriem ir nepieciešama ārstēšana ar SOLYMBIC, rūpīgi jānovēro visu ārstēšanas laiku

un vairākus mēnešus pēc terapijas pabeigšanas, vai neparādās aktīvas HBV infekcijas pazīmes un

simptomi. Nav pieejami adekvāti dati par tādu pacientu ārstēšanu, kuri ir HBV nēsātāji, ar pretvīrusu

terapiju apvienojumā ar TNF-antagonista terapiju, lai aizkavētu HBV infekcijas reaktivāciju.

Pacientiem, kuriem rodas HBV reaktivācija, SOLYMBIC lietošana ir jāpārtrauc un jāsāk efektīva

pretvīrusu terapija ar atbilstošu uzturošu ārstēšanu.

Neiroloģiski traucējumi

TNF-antagonistu, ieskaitot adalimumabu, lietošana retos gadījumos bijusi saistīta ar centrālās nervu

sistēmas demielinizējošas slimības, tai skaitā multiplās sklerozes un redzes nerva iekaisuma, un

perifēriskās demielinizējošas slimības, tai skaitā

Guillain-Barré

sindroma, klīnisko simptomu un/vai

radiogrāfisko pierādījumu pirmreizēju rašanos vai pastiprināšanos. Zāļu parakstītājam jāievēro

piesardzība, apsverot SOLYMBIC lietošanu pacientiem ar iepriekš pastāvošiem vai nesen atklātiem

demielinizējošiem centrālās vai perifērās nervu sistēmas traucējumiem; ja attīstās kāds no šiem

traucējumiem, jāapsver SOLYMBIC lietošanas pārtraukšana. Ir zināma acs vidusslāņa uveīta saistība

ar demielinizējošiem centrālās nervu sistēmas traucējumiem. Pacientiem ar neinfekciozu vidusslāņa

uveītu pirms SOLYMBIC lietošanas uzsākšanas un regulāri ārstēšanas laikā jāizvērtē nervu sistēmas

stāvoklis, lai izvērtētu jau esošus demielinizējošus centrālās nervu sistēmas traucējumus vai to attīstību.

Alerģiskas reakcijas

Nopietnas alerģiskas reakcijas, kas saistītas ar adalimumaba lietošanu klīniskajos pētījumos novēroja

reti. Ar adalimumaba lietošanu saistītas alerģiskas reakcijas, kas nebija nopietnas, klīniskos pētījumos

novēroja retāk. Ir saņemti ziņojumi par nopietnām alerģiskām reakcijām, ieskaitot anafilaksi, pēc

adalimumaba lietošanas. Ja rodas anafilaktiska reakcija vai cita nopietna alerģiska reakcija,

SOLYMBIC lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana.

Sausa dabīgā gumija

Pilnšļirces vai pildspavveida pilnšļirces adatas uzgalis ir izgatavots no sausas dabīgās gumijas (lateksa

atvasinājuma), kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Imūnsupresija

Pētījumā ar 64 reimatoīdā artrīta pacientiem, kas tika ārstēti ar adalimumabu, nekonstatēja vēlīnā tipa

paaugstinātas jutības reakciju pavājināšanos, imūnglobulīnu līmeņa pazemināšanos vai efektoro T-, B-

un NK-šūnu, monocītu/makrofāgu un neitrofilo leikocītu skaitliskas izmaiņas.

Ļaundabīgi audzēji un limfoproliferatīvi traucējumi

Adalimumaba klīnisko pētījumu par TNF-antagonistiem kontrolētajā daļā pacientiem, kuri saņēma

TNF-antagonistus, novēroja vairāk ļaundabīgu audzēju, ieskaitot limfomu, gadījumu salīdzinājumā ar

kontrolgrupas pacientiem. Taču rašanās gadījumi bija reti. Pēcreģistrācijas laikā par leikozes

gadījumiem tika ziņots pacientiem, kurus ārstēja ar TNF-antagonistu. Reimatoīdā artrīta pacientiem ar

ilgstošu, ļoti aktīvu iekaisīgu slimību ir paaugstināts limfomas un leikozes rašanās sākotnējais risks,

kas apgrūtina riska novērtēšanu. Ņemot vērā pašreizējās zināšanas, iespējamo limfomas, leikozes un

citu ļaundabīgu audzēju attīstības risku ar TNF-antagonistiem ārstētiem pacientiem nevar izslēgt.

Pēcreģistrācijas laikā bērniem, pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem (līdz 22 gadu vecumam), kurus

ārstēja ar TNF-antagonistiem (terapijas uzsākšana ≤ 18 gadu vecuma), ieskaitot adalimumabu, ir ziņots

par ļaundabīgiem audzējiem, daži bija letāli. Apmēram puse no šiem gadījumiem bija limfomas. Citi

gadījumi pārstāvēja dažādu ļaundabīgu audzēju daudzveidību un ietvēra retus ļaundabīgus audzējus,

parasti saistītus ar imūnsupresiju. Ļaundabīgu audzēju attīstības risku bērniem un pusaudžiem, kurus

ārstē ar TNF-antagonistiem, nevar izslēgt.

Pēcreģistrācijas laikā saņemti ziņojumi par retiem hepatolienālas T-šūnu limfomas gadījumiem

pacientiem, kuri tika ārstēti ar adalimumabu. Šim reti sastopamajam T-šūnu limfomas veidam ir ļoti

agresīva slimības gaita un tā parasti beidzas letāli. Daži no šiem hepatolienālas T-šūnu limfomas

gadījumiem atklāti jauniem pieaugušiem cilvēkiem, kuri vienlaicīgi ar adalimumabu saņēma

azatioprīnu vai 6-merkaptopurīnu zarnu iekaisīgas slimības ārstēšanai. Azatioprīna vai

6-merkaptopurīna un SOLYMBIC kombinācijas potenciālais risks ir rūpīgi jāapsver. Pacientiem, kas

ārstēti ar SOLYMBIC, nevar izslēgt hepatolienālas T-šūnu limfomas risku (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pētījumi, kuros būtu iekļauti pacienti ar ļaundabīgiem audzējiem anamnēzē vai tādi, kuriem ārstēšana

ar adalimumabu turpināta pēc ļaundabīga audzēja attīstīšanās, nav veikti. Tāpēc, apsverot SOLYMBIC

terapiju šiem pacientiem, jāievēro papildu piesardzība (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Visiem pacientiem, un īpaši tiem, kuriem medicīniskajā anamnēzē ir plaša imūnsupresīva terapija, vai

psoriāzes pacientiem ar PUVA terapiju anamnēzē pirms ārstēšanas ar SOLYMBIC un tās laikā ir

jāpārbauda, vai nav nemelanomas ādas vēža. Ar TNF antagonistiem, ieskaitot adalimumabu, ārstētiem

pacientiem ziņots arī par melanomu un Merkela šūnu karcinomu (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Izpētes klīniskā pētījumā, kurā tika novērtēta cita TNF antagonista-infliksimaba lietošana pacientiem ar

vidēji smagu vai smagu hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), ar infliksimabu ārstētiem

pacientiem, salīdzinot ar kontrolgrupas pacientiem, biežāk ziņots par ļaundabīgiem audzējiem,

pārsvarā plaušās vai galvā un kaklā. Visiem pacientiem anamnēzē bija izteikta smēķēšana. Tāpēc,

lietojot jebkuru TNF-antagonistu HOPS pacientiem, kā arī pacientiem ar paaugstinātu ļaundabīgu

audzēju risku izteiktas smēķēšanas dēļ, ir jāievēro piesardzība.

Saskaņā ar pašreizējiem datiem nav zināms, vai ārstēšana ar adalimumabu ietekmē displāzijas vai

resnās zarnas vēža attīstības risku. Visiem pacientiem ar čūlaino kolītu, kuriem ir paaugstināts

displāzijas vai resnās zarnas vēža risks (piemēram, pacientiem ar ilgstošu čūlaino kolītu vai primāru

sklerozējošu holangītu) vai kuriem anamnēzē ir displāzija vai resnās zarnas vēzis, pirms ārstēšanas un

visā slimības laikā regulāri jāveic skrīnings uz displāziju. Šai izmeklēšanai jāietver kolonoskopija un

biopsijas saskaņā ar vietējiem ieteikumiem.

Hematoloģiskas reakcijas

TNF antagonistu lietošanas gadījumā reti ziņots par pancitopēniju, ieskaitot aplastisko anēmiju.

Adalimumaba lietošanas gadījumā ziņots par blakusparādībām asinsrades sistēmā, ieskaitot

medicīniski nozīmīgu citopēniju (piemēram, trombocitopēniju, leikopēniju). Visiem pacientiem,

SOLYMBIC lietošanas laikā attīstoties par asins diskrāzijām liecinošām pazīmēm un simptomiem

(piemēram, nepārejošam drudzim, asinsizplūdumiem, asiņošanai, bālumam), jāiesaka nekavējoties

meklēt medicīnisku palīdzību. Pacientiem, kuriem ir apstiprināta nozīmīga hematoloģiska patoloģija,

jāapsver SOLYMBIC terapijas pārtraukšana.

Vakcinācija

Pētījumā 226 pieaugušiem subjektiem ar reimatoīdo artrītu, kas tika ārstēti ar adalimumabu vai

placebo, tika novērota līdzīga antivielu atbildes reakcija uz standarta 23-valento pneimokoku vakcīnu

un gripas trivalento vīrusu vakcīnu. Dati par infekcijas sekundāru pārnešanu ar dzīvām vakcīnām

pacientiem, kuri saņem adalimumabu, nav pieejami.

Pediatriskiem pacientiem pirms SOLYMBIC terapijas uzsākšanas, ja iespējams, ieteicams veikt visu

nepieciešamo imunizāciju saskaņā ar pašreizējām imunizācijas vadlīnijām.

Pacientus, kuri saņem SOLYMBIC, drīkst vienlaikus vakcinēt, izņemot ar dzīvām vakcīnām. Dzīvu

vakcīnu ievadīšana zīdaiņiem, kas

in utero

bijuši pakļauti SOLYMBIC ietekmei, nav ieteicama

5 mēnešus pēc pēdējās SOLYMBIC injekcijas mātei grūtniecības laikā.

Sastrēguma sirds mazspēja

Klīniskā pētījumā ar citu TNF-antagonistu novēroja sastrēguma sirds mazspējas pastiprināšanos un

palielinātu mirstību no sastrēguma sirds mazspējas. Pacientiem, kas saņem adalimumabu, ziņots arī par

sastrēguma sirds mazspējas pastiprināšanās gadījumiem. Pacientiem ar vieglu sirds mazspēju (I/II

pakāpe pēc

NYHA

klasifikācijas) SOLYMBIC jālieto uzmanīgi. SOLYMBIC ir kontrindicēta vidēji

smagas vai smagas sirds mazspējas gadījumā (skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacientiem, kuriem attīstās

jauni sastrēguma sirds mazspējas simptomi vai tie pastiprinās, ārstēšana ar SOLYMBIC jāpārtrauc.

Autoimūni procesi

Ārstēšana ar SOLYMBIC var izraisīt autoimūnu antivielu veidošanos. Nav zināma ilgstošas

SOLYMBIC terapijas ietekme uz autoimūnu slimību attīstību. Ja pacientam pēc ārstēšanas ar

SOLYMBIC rodas par vilkēdei līdzīgu sindromu liecinoši simptomi un ir pozitīvs anti-dubultspirāles

DNS antivielu tests, turpmāku ārstēšanu ar SOLYMBIC nedrīkst veikt (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Vienlaicīga bioloģisku DMARD vai TNF-antagonistu lietošana

Klīniskos pētījumos ar vienlaicīgu anakinras un cita TNF-antagonista – etanercepta – lietošanu

novērota nopietnu infekciju attīstība, un, salīdzinot ar etanercepta monoterapiju, papildu klīniskā

ieguvuma nebija. Kombinētas etanercepta un anakinras terapijas laikā novēroto blakusparādību veida

dēļ līdzīga toksiska iedarbība iespējama arī kombinētas anakinras un citu TNF-antagonistu lietošanas

gadījumā. Tāpēc SOLYMBIC un anakinras kombinācija nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Vienlaicīga SOLYMBIC lietošana ar citām bioloģiskām DMARD (piemēram, anakinru un abataceptu)

vai citiem TNF-antagonistiem nav ieteicama, pamatojoties uz iespējamu paaugstinātu infekciju risku,

tai skaitā nopietnu infekciju attīstības un citas iespējamas farmakoloģiskas mijiedarbības risku (skatīt

4.5. apakšpunktu).

Ķirurģiskas operācijas

Pieredze par ķirurģisko operāciju drošību pacientiem, kuri tiek ārstēti ar adalimumabu, ir ierobežota.

Plānojot ķirurģiskas operācijas, jāņem vērā adalimumaba garais eliminācijas pusperiods. Pacients,

kuram nepieciešama operācija, SOLYMBIC lietošanas laikā ir rūpīgi jānovēro, vai neattīstās

infekcijas, un jāveic atbilstoši pasākumi. Pieredze par artroplastijas drošību pacientiem, kuri saņem

adalimumabu, ir ierobežota.

Tievo zarnu aizsprostojums

Neveiksmīga atbildes reakcija uz Krona slimības ārstēšanu var liecināt par fiksētu fibrotisku striktūru,

kam var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Pieejamie dati liecina, ka adalimumabs nepastiprina un

neizraisa striktūras.

Gados vecāki pacienti

Nopietnas infekcijas bija biežākas starp pacientiem, kuri tika ārstēti ar adalimumabu un bija vecāki par

65 gadiem (3,7%), nekā tiem, kuri jaunāki par 65 gadiem (1,5%). Dažām no tām bija letāls iznākums.

Ārstējot gados vecākus pacientus, īpaša uzmanība jāpievērš infekcijas riskam.

Pediatriskā populācija

Skatīt “Vakcinācija” augstāk.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Adalimumabs pētīts gan pacientiem ar reimatoīdo artrītu, poliartikulāro juvenīlo idiopātisko artrītu un

psoriātisko artrītu, kas lietojuši adalimumabu monoterapijā, gan tiem, kas vienlaikus lietojuši

metotreksātu. Adalimumabu lietojot kopā ar metotreksātu, antivielas veidojās maz salīdzinājumā ar

monoterapiju. Adalimumaba lietošana bez metotreksāta izraisīja pastiprinātu antivielu veidošanos,

palielinātu adalimumaba klīrensu un samazinātu efektivitāti (skatīt 5.1. apakšpunktu).

SOLYMBIC un anakinras kombinācija nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu “Vienlaicīga bioloģisku

DMARD vai TNF-antagonistu lietošana”).

SOLYMBIC un abatacepta kombinācija nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu “Vienlaicīga bioloģisku

DMARD vai TNF-antagonistu lietošana”).

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes ar reproduktīvo potenciālu/Kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Sievietēm ar reproduktīvo potenciālu stingri ieteicams izmantot piemērotus pretapaugļošanās līdzekļus,

lai izvairītos no grūtniecības, un turpināt to izmantošanu vēl vismaz piecus mēnešus pēc pēdējās

SOLYMBIC devas.

Grūtniecība

Ir pieejami ierobežoti klīniskie dati par adalimumaba lietošanu grūtniecības laikā.

Pētījumā ar pērtiķiem par toksisku ietekmi uz attīstību netika atklāti nekādi norādījumi par toksisku

ietekmi uz mātīti, embriotoksicitāti vai teratogenitāti. Preklīniskie dati par toksisku adalimumaba

ietekmi postnatālā periodā nav pieejami (skatīt 5.3. apakšpunktu).

TNFα inhibīcijas dēļ adalimumabs, lietots grūtniecības laikā, var ietekmēt jaundzimušā normālas

imūnās atbildes reakcijas. SOLYMBIC lietošana grūtniecības laikā nav ieteicama.

Ja sieviete grūtniecības laikā ārstēta ar adalimumabu, tas var šķērsot placentas barjeru un nonākt

jaundzimušā serumā. Tā rezultātā šiem jaundzimušajiem var būt paaugstināts infekcijas risks. Dzīvo

vakcīnu lietošana zīdaiņiem, kas ir saņēmuši adalimumabu

in utero

, nav ieteicama piecus mēnešus pēc

pēdējās adalimumaba injekcijas mātei grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai adalimumabs izdalās mātes pienā un uzsūcas sistēmiski pēc iekšķīgas lietošanas.

Tomēr cilvēka imūnglobulīni izdalās mātes pienā, tāpēc sievietes nedrīkst barot bērnu ar krūti vismaz

piecus mēnešus pēc pēdējās SOLYMBIC devas lietošanas.

Fertilitāte

Preklīniskie dati par adalimumaba ietekmi uz auglību nav pieejami.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

SOLYMBIC var būt maza ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot mehānismus. Pēc

SOLYMBIC lietošanas iespējams vertigo un redzes traucējumi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Adalimumabs tika pētīts 9506 pacientiem pivotālos kontrolētajos un atklātos pētījumos līdz 60 mēnešu

garumā vai ilgāk. Šajos pētījumos piedalījās reimatoīdā artrīta pacienti gan ar īslaicīgu, gan ilgstošu

slimību, juvenīlo idiopātisko artrītu (poliartikulāro juvenīlo idiopātisko artrītu un ar entezītu saistīto

artrītu), kā arī pacienti ar aksiālu spondiloartrītu (ankilozējošo spondilītu un aksiālu spondiloartrītu bez

AS radiogrāfiska apstiprinājuma), psoriātisku artrītu, Krona slimību, čūlaino kolītu, psoriāzi,

hidradenitis suppurativa

un uveītu. Pivotālos kontrolētajos pētījumos piedalījās 6089 pacienti, kas

kontrolētajā periodā saņēma adalimumabu, un 3801 pacients, kas saņēma placebo vai aktīvo

salīdzinājuma preparātu.

Pacientu procentuālais īpatsvars, kas pārtrauca ārstēšanu blakusparādību dēļ pivotālo pētījumu

dubultaklās, placebo kontrolētās daļās, bija 5,9% pacientu, kas lietoja adalimumabu, un 5,4% ar

kontrolpreparātu ārstēto pacientu.

Visbiežāk ziņotās nevēlamās blakusparādības ir infekcijas (tādas kā nazofaringīts, augšējo elpceļu

infekcija un sinusīts), reakcijas injekcijas vietā (eritēma, nieze, asiņošana, sāpes vai pietūkums),

galvassāpes un muskuļu-kaulu sāpes.

Adalimumaba lietošanas gadījumā ziņots par nopietnām blakusparādībām. TNF antagonisti, tādi kā

SOLYMBIC, ietekmē imūno sistēmu, un to lietošana var pavājināt organisma aizsargspējas pret

infekciju un vēzi.

Adalimumaba lietošanas gadījumā ziņots arī par letālām un dzīvībai bīstamām infekcijām (ieskaitot

sepsi, oportūnistiskas infekcijas un

TB

), HBV reaktivāciju un dažādām ļaundabīgām slimībām

(ieskaitot leikozi, limfomu un

HSTCL

Ziņots arī par nopietnām hematoloģiskām, neiroloģiskām un autoimūnām reakcijām. Tās ietver retus

ziņojumus par pancitopēniju, aplastisko anēmiju, centrāliem un perifēriskiem demielinizējošiem

traucējumiem un ziņojumus par vilkēdi, ar vilkēdi saistītiem traucējumiem un Stīvensa-Džonsona

sindromu.

Pediatriskā populācija

Blakusparādības pediatriskiem pacientiem

Kopumā bērniem blakusparādību biežums un veids bija līdzīgs tam, kāds novērots pieaugušiem

pacientiem.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulā

Tālāk sniegtais blakusparādību saraksts pamatojas uz klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas perioda

pieredzi un 3. tabulā zemāk sakārtots pēc orgānu sistēmām un pēc biežuma: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži

(no ≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (no ≥ 1/1000 līdz < 1/100), reti (no ≥ 1/10 000 līdz < 1/1000); un nav

zināms (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem). Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības

sakārtotas to nopietnības samazināšanās secībā. Norādīts vislielākais biežums, kāds novērots dažādu

indikāciju gadījumā. OSG ailē pievienota zvaigznīte (*), ja sīkāka informācija atrodama citviet 4.3.,

4.4. un 4.8. apakšpunktā.

3. tabula. Nevēlamās blakusparādības

Orgānu sistēmu grupa

Biežums

Blakusparādība

Infekcijas un infestācijas*

Ļoti bieži

elpceļu infekcijas (tai skaitā dziļo un augšējo

elpceļu infekcija, pneimonija, sinusīts, faringīts,

nazofaringīts un herpes vīrusa izraisīta

pneimonija)

Bieži

sistēmiskas infekcijas (tai skaitā sepse, kandidoze

un gripa),

zarnu infekcijas (tai skaitā vīrusu izraisīts

gastroenterīts),

ādas un mīksto audu infekcijas (tai skaitā

paronihija, celulīts, impetigo, nekrotizējošs

fasciīts un

herpes zoster

auss infekcijas,

mutes dobuma infekcijas (tai skaitā

herpes

simplex

, mutes dobuma

herpes

un zobu

infekcijas),

reproduktīvās sistēmas infekcijas (tai skaitā

vulvovagināla sēnīšu infekcija),

urīnceļu infekcijas (tai skaitā pielonefrīts),

sēnīšu infekcijas,

Orgānu sistēmu grupa

Biežums

Blakusparādība

locītavu infekcijas

Retāk

neiroloģiskas infekcijas (tai skaitā vīrusu

meningīts),

oportūnistiskās infekcijas un tuberkuloze (tai

skaitā kokcidiomikoze, histoplazmoze un

Mycobacterium avium complex

infekcija),

bakteriālās infekcijas,

acu infekcijas,

divertikulīts

Labdabīgi, ļaundabīgi un

neprecizēti audzēji

(ieskaitot cistas un

polipus)*

Bieži

ādas vēzis, izņemot melanomu (tai skaitā bazālo

šūnu karcinoma un plakanšūnu šūnu karcinoma),

labdabīgs audzējs

Retāk

limfoma**,

parenhimatoza orgāna audzējs (tai skaitā krūts

vēzis, plaušu audzējs un vairogdziedzera audzējs),

melanoma**

Reti

leikoze

Nav zināms

hepatolienāla T šūnu limfoma

Merkela šūnu karcinoma (neiroendokrīna ādas

karcinoma)

Asins un limfātiskās

sistēmas traucējumi*

Ļoti bieži

leikopēnija (tai skaitā neitropēnija un

agranulocitoze),

anēmija

Bieži

leikocitoze,

trombocitopēnija

Retāk

idiopātiska trombocitopēniskā purpura

Reti

pancitopēnija

Imūnās sistēmas

traucējumi*

Bieži

hipersensitivitāte,

alerģijas (tai skaitā sezonāla alerģija)

Retāk

sarkoidoze

vaskulīts

Reti

anafilakse

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

Ļoti bieži

paaugstināts lipīdu līmenis

Bieži

hipokaliēmija,

paaugstināts urīnskābes līmenis,

patoloģisks nātrija līmenis asinīs,

hipokalciēmija,

hiperglikēmija,

hipofosfatēmija,

dehidratācija

Psihiskie traucējumi

Bieži

garastāvokļa pārmaiņas (tai skaitā depresija),

trauksme,

bezmiegs

Nervu sistēmas

traucējumi*

Ļoti bieži

galvassāpes

Bieži

parestēzijas (tai skaitā hipoestēzija),

migrēna,

nervu saknīšu nospiedums

Retāk

akūti cerebrovaskulāri traucējumi

trīce,

neiropātija

Reti

multiplā skleroze

demielinizējoši traucējumi (piemēram, redzes

nerva neirīts,

Guillain-Barré

sindroms)

Orgānu sistēmu grupa

Biežums

Blakusparādība

Acu bojājumi

Bieži

redzes traucējumi,

konjunktivīts,

blefarīts,

acu pietūkums

Retāk

diplopija

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži

reibonis

Retāk

kurlums,

džinkstēšana ausīs

Sirds funkcijas traucējumi*

Bieži

tahikardija

Retāk

miokarda infarkts

aritmija,

sastrēguma sirds mazspēja

Reti

sirds apstāšanās

Asinsvadu sistēmas

traucējumi

Bieži

hipertensija,

pietvīkums,

hematoma

Retāk

aortas aneirisma,

vaskulāra artēriju oklūzija,

tromboflebīts

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu kurvja un

videnes slimības*

Bieži

astma,

aizdusa,

klepus

Retāk

plašu embolija

intersticiāla plaušu slimība,

hroniska obstruktīva plaušu slimība,

pneimonīts,

izsvīdums pleiras telpā

Reti

plaušu fibroze

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Ļoti bieži

vēdera sāpes,

slikta dūša un vemšana

Bieži

kuņģa un zarnu trakta asiņošana,

dispepsija,

gastroezofageālā atviļņa slimība,

sikatīvais sindroms

Retāk

pankreatīts,

disfāgija,

sejas tūska

Reti

zarnu perforācija

Aknu un/vai žults izvades

sistēmas traucējumi*

Ļoti bieži

paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Retāk

holecistīts un holelitiāze,

aknu steatoze,

paaugstināts bilirubīna līmenis,

Reti

hepatīts,

B hepatīta reaktivācija

autoimūnais hepatīts

Nav zināms

aknu mazspēja

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Ļoti bieži

izsitumi (tai skaitā eksfoliatīvi izsitumi)

Bieži

psoriāzes pastiprināšanās vai pirmreizēja

parādīšanās (arī palmoplantāra pustuloza

psoriāze)

nātrene,

asinsizplūdumi (tai skaitā purpura),

dermatīts (tai skaitā ekzēma),

onihoklāzija,

hiperhidroze,

Orgānu sistēmu grupa

Biežums

Blakusparādība

alopēcija

nieze

Retāk

svīšana naktīs,

rēta

Reti

erythema multiforme

Stīvensa-Džonsona sindroms

angioedēma

ādas vaskulīts

Nav zināms

dermatomiozīta simptomu pasliktināšanās

Skeleta-muskuļu un

saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti bieži

skeleta un muskuļu sāpes

Bieži

muskuļu spazmas (tai skaitā paaugstināts

kreatīnfosfokināzes līmenis asinīs)

Retāk

rabdomiolīze,

sistēmiska sarkanā vilkēde

Reti

sarkanai vilkēdei līdzīgs sindroms

Nieru un urīnizvades

sistēmas traucējumi

Bieži

nieru darbības traucējumi,

hematūrija

Retāk

niktūrija

Reproduktīvās sistēmas

traucējumi un krūts slimības

Retāk

erektilā disfunkcija

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā*

Ļoti bieži

reakcija injekcijas vietā (tai skaitā eritēma

injekcijas vietā)

Bieži

sāpes krūtīs,

tūska,

pireksija

Retāk

iekaisums

Izmeklējumi*

Bieži

asinsreces un asiņošanas traucējumi (tai skaitā

pagarināts aktivizētā parciālā tromboplastīna

laiks),

pozitīvs autoantivielu tests (tai skaitā

dubultpavediena DNS antiviela),

paaugstināts laktātdehidrogenāzes līmenis asinīs

Traumas un saindēšanās un

ar manipulācijām saistītas

komplikācijas

Bieži

dzīšanas traucējumi

* sīkāka informācija atrodama citviet 4.3., 4.4. un 4.8. apakšpunktā.

** tai skaitā atklātie pētījumu turpinājumi.

ietverot datus no spontānajiem ziņojumiem.

Hidradenitis suppurativa

Ar adalimumabu ik nedēļu ārstētiem HS pacientiem drošuma profils bija atbilstošs zināmajam

adalimumaba drošuma profilam.

Uveīts

Drošuma profils pacientiem ar uveītu, kurus ārstēja ar adalimumabu katru otro nedēļu, atbilda

zināmajam adalimumaba drošuma profilam.

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Reakcijas injekcijas vietā

Pivotālos kontrolētajos pētījumos pieaugušajiem un bērniem 12,9% ar adalimumabu ārstēto pacientu

radās reakcijas injekcijas vietā (apsārtums un/vai nieze, asiņošana, sāpes vai pietūkums) salīdzinājumā

ar 7,2% pacientu, kas saņēma placebo vai aktīvo kontrolpreparātu. Reakciju dēļ injekcijas vietā zāļu

lietošana parasti nebija jāpārtrauc.

Infekcijas

Pivotālos kontrolētajos pētījumos pieaugušajiem un bērniem infekciju biežums bija 1,51 gadījums uz

pacientgadu ar adalimumabu ārstētiem pacientiem un 1,46 gadījumi uz pacientgadu ar placebo un

aktīvo kontrolpreparātu ārstētiem pacientiem. Infekcijas galvenokārt bija nazofaringīts, augšējo elpceļu

infekcija un sinusīts. Lielākā daļa pacientu pēc infekcijas likvidēšanas turpināja adalimumaba

lietošanu.

Nopietnu infekciju sastopamība bija 0,04 gadījumi uz pacientgadu ar adalimumabu ārstētiem

pacientiem un 0,03 gadījumi uz pacientgadu ar placebo un aktīvo kontrolpreparātu ārstētiem

pacientiem.

Kontrolētos un atklātos pētījumos pieaugušajiem un bērniem, lietojot adalimumabu, ziņots par

nopietnām infekcijām (ieskaitot letālas infekcijas, kas radās reti), kas ietvēra ziņojumus par tuberkulozi

(ieskaitot miliāru un ārpusplaušu lokalizācijas) un invazīvām oportūnistiskām infekcijām (piemēram,

diseminētu un ārpusplaušu histoplazmozi, blastomikozi, kokcidiomikozi, pneimocistu

,

kandidozi,

aspergilozi un listeriozi). Lielākā daļa tuberkulozes gadījumu radās pirmajos astoņos mēnešos pēc

ārstēšanas uzsākšanas un var liecināt par latentas slimības izpausmi.

Ļaundabīgi audzēji un limfoproliferatīvi traucējumi

249 pediatriskiem pacientiem ar 655,6 pacientgadu lietošanas pieredzi adalimumaba pētījumos

pacientiem ar juvenīlo idiopātisko artrītu (poliartikulāro juvenīlo idiopātisko artrītu un ar entezītu

saistīto artrītu) netika novēroti nekādi ļaundabīgi audzēji. Turklāt 192 pediatriskiem pacientiem ar

498,1 pacientgada lietošanas pieredzi adalimumaba pētījumos pediatriskiem pacientiem ar Krona

slimību netika novēroti ļaundabīgi audzēji. 77 pediatriskiem pacientiem ar 80,0 pacientgadu lietošanas

pieredzi adalimumaba pētījuma laikā pediatriskiem pacientiem ar hronisku perēkļaino psoriāzi netika

novēroti ļaundabīgi audzēji.

Pivotālo adalimumaba pētījumu pieaugušajiem vismaz 12 nedēļas ilgajās kontrolētajās daļās

pacientiem ar vidēji smagu vai smagu reimatoīdo artrītu, ankilozējošo spondilītu, aksiālu

spondiloartrītu bez AS radiogrāfiska apstiprinājuma, psoriātisko artrītu, psoriāzi,

hidradenitis

suppurativa,

Krona slimību, čūlaino kolītu un uveītu novērotais ļaundabīgu audzēju, izņemot limfomas

un nemelanomas ādas vēzi, rādītājs (95% ticamības intervāls) bija 6,8 (4,4; 10,5) uz

1000 pacientgadiem 5291 ar adalimumabu ārstētiem pacientiem salīdzinājumā ar 6,3 (3,4; 11,8) uz

1000 pacientgadiem 3444 kontrolgrupas pacientiem (ārstēšanas ilguma mediāna bija 4,0 mēneši

adalimumaba lietotājiem un 3,8 mēneši kontrolgrupas pacientiem). Nemelanomas ādas vēža rādītājs

(95% ticamības intervāls) bija 8,8 (6,0; 13,0) uz 1000 pacientgadiem ar adalimumabu ārstētiem

pacientiem un 3,2 (1,3; 7,6) uz 1000 pacientgadiem kontrolgrupas pacientiem. No šiem ādas vēža

gadījumiem plakanšūnu vēža rādītājs (95% ticamības intervāls) bija 2,7 (1,4; 5,4) uz

1000 pacientgadiem ar adalimumabu ārstētiem pacientiem un 0,6 (0,1; 4,5) uz 1000 pacientgadiem

kontrolgrupas pacientiem. Limfomas rādītājs (95% ticamības intervāls) bija 0,7 (0,2; 2,7) uz

1000 pacientgadiem ar adalimumaba ārstētiem pacientiem un 0,6 (0,1; 4,5) uz 1000 pacientgadiem

kontrolgrupas pacientiem.

Apvienojot šo pētījumu kontrolētās daļas un notiekošos un pabeigtos atklātos adalimumaba pētījumu

pagarinājumus, kuru ilguma mediāna ir aptuveni 3,3 gadi, ietverot 6427 pacientus un vairāk nekā

26 439 terapijas pacientgadus, novērotais ļaundabīgo audzēju, izņemot limfomas un nemelanomas ādas

vēža gadījumus, rādītājs ir aptuveni 8,5 uz 1000 pacientgadiem. Novērotais nemelanomas ādas vēža

rādītājs ir aptuveni 9,6 gadījumi uz 1000 pacientgadiem, un novērotais limfomu rādītājs ir aptuveni 1,3

uz 1000 pacientgadiem.

Pēcreģistrācijas lietošanas pieredzē no 2003. gada janvāra līdz 2010. gada decembrim, galvenokārt

pacientiem ar reimatoīdo artrītu, ziņotais ļaundabīgo audzēju rādītājs ir aptuveni 2,7 uz 1000 terapijas

pacientgadiem. Ziņotie nemelanomas ādas vēža un limfomas rādītāji ir attiecīgi aptuveni 0,2 un 0,3 uz

1000 terapijas pacientgadiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pēcreģistrācijas laikā ziņots par retiem hepatolienālas T-šūnu limfomas gadījumiem pacientiem, kuri

tika ārstēti ar adalimumabu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Autoantivielas

Pacientiem I – V reimatoīdā artrīta pētījumos dažādos laikos seruma paraugos pārbaudīja

autoantivielas. Šajos pētījumos 11,9% ar adalimumabu ārstēto pacientu un 8,1% ar placebo un aktīvo

kontrolpreparātu ārstēto pacientu, kuriem sākotnēji bija negatīvi antinukleāro antivielu titri, 24. nedēļā

bija pozitīvi titri. Diviem no 3441 ar adalimumabu ārstētiem pacientiem visos reimatoīdā artrīta un

psoriātiskā artrīta pētījumos attīstījās klīniskas pazīmes, kas liecināja par no jauna radušos vilkēdei

līdzīgu sindromu. Pēc terapijas pārtraukšanas pacientu stāvoklis uzlabojās. Nevienam pacientam

neradās vilkēdes nefrīts vai centrālās nervu sistēmas simptomi.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas

traucējumi

Kontrolētajos III fāzes pētījumos ar adalimumabu ārstētiem reimatoīdā un psoriātiskā artrīta pacientiem

ar novērošanas periodu 4 līdz 104 nedēļas ALAT paaugstināšanās ≥ 3 x NAR (normas augšējā robeža)

bija 3,7% ar adalimumabu ārstēto pacientu un 1,6% ar kontrolpreparātu ārstēto pacientu.

Kontrolētos 3. fāzes pētījumos ar adalimumabu pacientiem ar poliartikulāro juvenīlo idiopātisko artrītu,

kas bija 4-17 gadus veci, un ar entezītu saistītu artrītu, kas bija 6-17 gadus veci, ALAT paaugstinājās

≥ 3 x NAR 6,1% ar adalimumabu ārstēto pacientu un 1,3% ar kontrolpreparātu ārstēto pacientu.

Lielākā daļa ALAT paaugstināšanās gadījumu radās, vienlaikus lietojot metotreksātu. Neviens ALAT

paaugstināšanās gadījums ≥ 3 x NAR neradās 3. fāzes pētījumā ar adalimumabu pacientiem ar

poliartikulāro juvenīlo idiopātisko artrītu vecumā no 2 līdz < 4 gadiem.

Kontrolētos 3. fāzes pētījumos ar adalimumabu ārstētiem Krona slimības un čūlainā kolīta pacientiem

ar novērošanas periodu 4 līdz 52 nedēļas ALAT paaugstināšanās ≥ 3 x NAR radās 0,9% ar

adalimumabu ārstēto pacientu un 0,9% ar kontrolpreparātu ārstēto pacientu.

3. fāzes pētījumā ar adalimumabu pediatriskiem pacientiem ar Krona slimību, kas izvērtēja divu no

ķermeņa masai pielāgotu devu balstterapijas shēmas pēc indukcijas terapijas, kas bija pielāgota

ķermeņa masai līdz 52 terapijas nedēļām efektivitāti un drošumu, ALAT paaugstināšanās ≥ 3 x NAR

bija 2,6% (5/192) pacientu, no kuriem 4 vienlaicīgi sākumā saņēma imūnsupresantus.

Kontrolētos 3. fāzes pētījumos ar adalimumabu ārstētiem perēkļainās psoriāzes pacientiem ar

novērošanas periodu 12 līdz 24 nedēļas ALAT paaugstināšanās ≥ 3 x NAR bija 1,8% ar adalimumabu

ārstēto pacientu un 1,8% ar kontrolpreparātu ārstēto pacientu.

3. fāzes adalimumaba pētījumā pediatriskiem pacientiem ar perēkļaino psoriāzi neradās ALAT

paaugstināšanās ≥ 3 x NAR.

Kontrolētos pētījumos ar adalimumabu (sākotnējā deva 160 mg 0. nedēļā un 80 mg 2. nedēļā, un pēc

tam, sākot no 4. nedēļas 40 mg katru nedēļu)

hidradenitis suppurativa

pacientiem ar novērošanas

periodu 12 līdz 16 nedēļas ALAT paaugstināšanās ≥ 3 x NAR radās 0,3% ar adalimumabu ārstēto

pacientu un 0,6% ar kontrolpreparātu ārstēto pacientu.

Kontrolētos pētījumos ar adalimumabu ārstētiem (sākotnējā deva 80 mg 0. nedēļā ar sekojošu 40 mg

devu katru otro nedēļu, sākot ar 1. nedēļu) uveīta pacientiem ar novērošanas periodu līdz pat

80 nedēļām ar mediāno lietošanas laiku 166,5 dienas un 105,0 dienas, attiecīgi adalimumaba un

kontroles grupā, ALAT paaugstināšanās ≥ 3 x NAR bija 2,4% ar adalimumabu ārstēto pacientu un

2,4% ar kontrolpreparātu ārstēto pacienu.

Klīniskajos pētījumos visu indikāciju pacientiem ALAT paaugstināšanās bija asimptomātiska un

lielākā daļā gadījumu īslaicīga un turpinot ārstēšanu izzuda. Tomēr pēcreģistrācijas periodā ir arī

ziņojumi par aknu mazspēju, kā arī par mazāk smagiem aknu darbības traucējumiem, kas var izraisīt

aknu mazspēju, tādu kā hepatītu, tai skaitā autoimūno hepatītu, pacientiem, kuri saņēma adalimumabu.

Vienlaicīga ārstēšana ar azatioprīnu/6-merkaptopurīnu

Krona slimības pētījumos pieaugušajiem lielāka ar ļaundabīgām un ar nopietnām infekcijām saistītu

blakusparādību sastopamība tika novērota, ārstējot ar adalimumaba un azatioprīna/6- merkaptopurīna

kombināciju, salīdzinot ar adalimumabu vienu pašu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Klīniskos pētījumos nenovēroja devu ierobežojošu toksicitāti. Augstākais novērtētais devu līmenis bija

daudzkārtējas, intravenozas 10 mg/kg devas, kas ir aptuveni 15 reižu vairāk nekā ieteiktā deva.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: imūnsupresīvie līdzekļi, audzēja nekrozes faktora alfa (TNF-α) inhibitori.

ATĶ kods: L04AB04.

SOLYMBIC ir bioloģiski līdzīgas zāles. Sīkāka informācija ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras

tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu.

Darbības mehānisms

Adalimumabs specifiski saistās pie TNF un neitralizē TNF bioloģisko darbību, bloķējot tā mijiedarbību

ar p55 un p75 šūnu virsmas TNF receptoriem.

Adalimumabs arī modulē bioloģisko atbildes reakciju, ko inducē vai regulē TNF, ieskaitot adhēzijas

molekulu, kas nosaka leikocītu migrāciju (ELAM–1, VCAM–1 un ICAM–1 ar IC

0,1-0,2 nM),

daudzuma pārmaiņas.

Farmakodinamiskā iedarbība

Pēc ārstēšanas ar adalimumabu pacientiem ar reimatoīdo artrītu novēroja strauju akūtās fāzes iekaisuma

mediatoru (C–reaktīvā olbaltuma (CRO) un eritrocītu grimšanas ātruma (EGĀ)) un seruma citokīnu

(IL–6) līmeņa pazemināšanos salīdzinājumā ar sākotnējo līmeni. Matrices metālproteināžu (MMP–1 un

MMP–3), kas rada audu remodelāciju, izraisot skrimšļu sabrukšanu, līmenis pēc adalimumaba

ievadīšanas arī pazeminājās. Ar adalimumabu ārstētiem pacientiem parasti uzlabojās hroniska

iekaisuma hematoloģiskie rādītāji.

Pēc ārstēšanās ar adalimumabu pacientiem ar poliartikulāru juvenīlu idiopātisko artrītu, Krona slimību,

čūlaino kolītu un

hidradenitis suppurativa

tika novērota arī strauja C-reaktīvā olbaltuma līmeņa

pazemināšanās. Pacientiem ar Krona slimību tika novērota arī šūnu, kuras izdala iekaisuma marķierus,

skaita samazināšanās zarnās, tai skaitā ievērojama TNFα ekspresijas samazināšanās. Endoskopiskos

pētījumos par zarnu gļotādu pierādīta gļotādas atveseļošanās ar adalimumabu ārstētiem pacientiem.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Reimatoīdais artrīts

Adalimumabs tika pētīts vairāk nekā 3000 pacientiem visos reimatoīdā artrīta klīniskajos pētījumos.

Adalimumaba efektivitāte un drošums tika vērtēts piecos randomizētos, dubultaklos un labi kontrolētos

pētījumos. Daži pacienti tika ārstēti līdz pat 120 mēnešiem ilgi.

RA pētījumā I pārbaudīja 271 pacientu ar vidēji smagu vai smagu aktīvu reimatoīdo artrītu, kas bija

≥ 18 gadus veci un kuriem iepriekš bija bijusi neefektīva terapija ar vismaz vienu slimību modificējošu

pretreimatisma līdzekli un metotreksāts 12,5-25 mg devā (10 mg, ja bija metotreksāta nepanesamība)

katru nedēļu nebija pietiekami efektīvs, un kuriem metotreksāta deva bija nemainīgi 10-25 mg katru

nedēļu. 20, 40 vai 80 mg adalimumaba devas vai placebo ievadīja katru otro nedēļu 24 nedēļas.

RA pētījumā II pārbaudīja 544 pacientus ar vidēji smagu vai smagu aktīvu reimatoīdo artrītu, kas bija

≥ 18 gadus veci un kuriem iepriekš bija bijusi neefektīva terapija ar vismaz vienu slimību modificējošu

pretreimatisma līdzekli. 20 vai 40 mg adalimumaba devas ievadīja subkutānas injekcijas veidā katru

otro nedēļu un placebo alternatīvajās nedēļās vai katru nedēļu 26 nedēļas; placebo ievadīja katru nedēļu

tikpat ilgi. Citu slimību modificējošu pretreimatisma līdzekļu lietošana nebija atļauta.

RA pētījumā III pārbaudīja 619 pacientus ar vidēji smagu vai smagu aktīvu reimatoīdo artrītu, kas bija

≥ 18 gadus veci un kuriem bija neefektīva atbildes reakcija uz metotreksāta 12,5-25 mg devām vai bija

10 mg metotreksāta (reizi nedēļā) nepanesamība. Šajā pētījumā bija trīs grupas. Pirmā saņēma placebo

injekcijas katru nedēļu 52 nedēļas. Otrā saņēma 20 mg adalimumaba katru nedēļu 52 nedēļas. Trešā

grupa saņēma 40 mg adalimumaba katru otro nedēļu ar placebo injekcijām alternatīvajās nedēļās. Pēc

pirmo 52 pētījuma nedēļu pabeigšanas, 457 pacienti tika iekļauti atklātā pagarinājuma fāzē, kurā

saņēma 40 mg adalimumaba/MTX katru otro nedēļu līdz 10 gadiem. ilgi.

RA pētījumā IV primāri vērtēja drošību 636 pacientiem ar vidēji smagu vai smagu aktīvu reimatoīdo

artrītu, kas bija ≥ 18 gadus veci. Pacienti drīkstēja būt gan tādi, kas iepriekš nav saņēmuši slimību

modificējošu pretreimatisma līdzekli, gan tādi, kas turpināja lietot reimatoloģisku terapiju, ja vien

terapija bija stabila vismaz 28 dienas. Šī terapija ietvēra metotreksātu, leflunomīdu, hidroksihlorohīnu,

sulfasalazīnu un/vai zelta sāļus. Pacienti tika randomizēti grupās, kas saņēma 40 mg adalimumaba vai

placebo katru otro nedēļu 24 nedēļas.

RA pētījumā V tika vērtēti 799 iepriekš ar metotreksātu neārstēti pieauguši pacienti ar vidēji smagu vai

smagu aktīvu reimatoīdo artrītu agrīnā stadijā (vidējais slimības ilgums nepārsniedza 9 mēnešus). Šajā

pētījumā tika vērtēta reimatoīdā artrīta locītavu bojājuma pazīmju un simptomu un progresēšanas

ātruma samazināšanas efektivitāte pēc 104 nedēļām, lietojot katru otro nedēļu 40 mg

adalimumaba/metotreksāta kombinācijas terapiju, 40 mg adalimumaba monoterapiju, lietojot to katru

otro nedēļu, un metotreksāta monoterapiju. Pēc pirmo 104 pētījuma nedēļu pabeigšanas 497 pacienti

pētījuma atklātajā pagarinājuma fāzē saņēma 40 mg adalimumaba katru otro nedēļu līdz 10 gadiem.

ilgi.

Primārais mērķa kritērijs RA pētījumā I, II un III un sekundārais mērķa kritērijs RA pētījumā IV bija

procentuālais pacientu īpatsvars, kas sasniedza ACR 20 atbildes reakciju 24. vai 26. nedēļā. Primārais

mērķa kritērijs RA pētījumā V bija procentuālais pacientu īpatsvars, kas sasniedza ACR 50 atbildes

reakciju 52. nedēļā. RA pētījumā III un V bija papildu primārie mērķa kritēriji pēc 52 nedēļām –

slimības progresēšanas aizkavēšanās (noteikta pēc rentgenogrammas rezultātiem). RA pētījumā III

primārais mērķa kritērijs bija arī dzīves kvalitātes izmaiņas.

ACR atbildes reakcija

Procentuālais ar adalimumabu ārstēto pacientu skaits, kas sasniedza ACR 20, 50 un 70 atbildes

reakciju, RA pētījumā I, II un III bija vienāds. Rezultāti, lietojot 40 mg devu katru otro nedēļu,

apkopoti 4. tabulā.

4. tabula. ACR atbildes reakcijas placebo kontrolētajos pētījumos (procentuālais pacientu

īpatsvars)

Atbildes

reakcija

RA pētījums I

a

**

RA pētījums II

a

**

RA pētījums III

a

**

Placebo/

MTX

c

n = 60

Adalimumabs

b

/ MTX

c

n

= 63

Placebo

n = 110

Adalimumabs

b

n

=

113

Placebo/

MTX

c

n

=

200

Adalimumabs

b

/ MTX

c

n

=

207

ACR 20

6 mēneši

13,3%

65,1%

19,1%

46,0%

29,5%

63,3%

12 mēneši

24,0%

58,9%

ACR 50

6 mēneši

6,7%

52,4%

8,2%

22,1%

9,5%

39,1%

12 mēneši

9,5%

41,5%

ACR 70

6 mēneši

3,3%

23,8%

1,8%

12,4%

2,5%

20,8%

12 mēneši

4,5%

23,2%

RA pētījumā

I pēc 24

nedēļām, RA pētījumā II pēc 26

nedēļām un RA pētījumā III pēc 24 un 52

nedēļām.

40 mg adalimumaba, ievadīti katru otro nedēļu.

MTX = metotreksāts.

** p

<

0,01, adalimumabs, salīdzinot ar placebo.

RA pētījumos I-IV visas individuālās ACR atbildes reakcijas kritēriju sastāvdaļas (jutīgo un pietūkušo

locītavu skaits, ārsta un pacienta vērtējums par slimības aktivitāti un sāpēm, darba spēju zuduma

indeksa (HAQ) punkti un CRO (mg/dl) rādītāji) pēc 24 vai 26 nedēļām salīdzinājumā ar placebo

uzlabojās. RA pētījumā III šī uzlabošanās saglabājās 52 nedēļas.

Atklātā RA III pētījuma pagarinājumā lielākajai daļai pacientu, kuriem bija ACR atbildes reakcija, tā

saglabājās, novērojot tos līdz 10 gadiem. No 207 pacientiem, kas tika randomizēti, lai saņemtu 40 mg

adalimumaba katru otro nedēļu, 114 turpināja lietot adalimumabu 40 mg katru otro nedēļu 5 gadus. No

šiem pacientiem 86 (75,4%) bija ACR 20 atbildes reakcijas; 72 pacientiem (63,2%) bija ACR 50

atbildes reakcija un 41 pacientam (36%) bija ACR 70 atbildes reakcija. No 207 pacientiem 81 turpināja

lietot adalimumabu 40 mg katru otro nedēļu 10 gadus. No šiem pacientiem 64 (79,0%) bija ACR 20

atbildes reakcija, 56 pacientiem (69,1%) bija ACR 50 atbildes reakcija un 43 pacientiem (53,1%) bija

ACR 70 atbildes reakcija.

RA pētījumā IV ACR 20 atbildes reakcija no adalimumabu plus standarta aprūpi saņēmušajiem

pacientiem bija statistiski labāka nekā pacientiem, kas saņēma placebo plus standarta aprūpi

(p < 0,001).

RA pētījumos I-IV ar adalimumabu ārstētie pacienti sasniedza statistiski ticamu ACR 20 un 50 atbildes

reakciju salīdzinājumā ar placebo jau 1-2 nedēļas pēc ārstēšanas uzsākšanas.

RA pētījumā V agrīnas stadijas reimatoīdā artrīta pacientiem, kuri iepriekš nebija ārstēti ar

metotreksātu, kombinēta terapija ar adalimumabu un metotreksātu pēc 52 nedēļām izraisīja ātrāku un

nozīmīgi labāku ACR atbildes reakciju nekā metotreksāta monoterapija un adalimumaba monoterapija,

un pēc 104 nedēļām atbildes reakcija bija saglabājusies (skatīt 5. tabulu).

5. tabula. ACR atbildes reakcijas RA pētījumā V (procentuālais pacientu īpatsvars)

Atbildes

reakcija

MTX

n = 257

Adalimumabs

n = 274

Adalimumabs/

MTX n = 268

p vērtība

a

p vērtība

b

p vērtība

c

ACR 20

52. nedēļa

62,6%

54,4%

72,8%

0,013

< 0,001

0,043

104. nedēļa

56,0%

49,3%

69,4%

0,002

< 0,001

0,140

ACR 50

52. nedēļa

45,9%

41,2%

61,6%

< 0,001

< 0,001

0,317

104. nedēļa

42,8%

36,9%

59,0%

< 0,001

< 0,001

0,162

ACR 70

52. nedēļa

27,2%

25,9%

45,5%

< 0,001

< 0,001

0,656

104. nedēļa

28,4%

28,1%

46,6%

< 0,001

< 0,001

0,864

p vērtība iegūta no metotreksāta monoterapijas un adalimumaba/metotreksāta kombinētas terapijas atbilstošu

pāru salīdzinājuma, izmantojot

Mann-Whitney U

testu.

p vērtība iegūta no adalimumaba monoterapijas un adalimumaba/metotreksāta kombinētas terapijas atbilstošu

pāru salīdzinājuma, izmantojot

Mann-Whitney U

testu.

p vērtība iegūta no adalimumaba monoterapijas un metotreksāta monoterapijas atbilstošu pāru salīdzinājuma,

izmantojot Mann

-Whitney U

testu.

Atklātā RA V pētījuma pagarinājumā ACR atbildes reakcijas rādītāji saglabājās, novērojot pacientus

līdz 10 gadiem. No 542 pacientiem, kuri tika randomizēti, lai saņemtu adalimumabu 40 mg katru otro

nedēļu, 170 turpināja lietot adalimumabu 40 mg katru otro nedēļu 10 gadus. No šiem pacientiem 154

(90,6%) bija ACR 20 atbildes reakcijas, 127 pacientiem (74,7%) bija ACR 50 atbildes reakcijas un

102 pacientam (60,0%) bija ACR 70 atbildes reakcijas.

52. nedēļā 42,9% pacientu, kuri saņēma kombinēto adalimumaba/metotreksāta terapiju, sasniedza

klīnisku remisiju (DAS28 < 2,6) salīdzinājumā ar 20,6% pacientu, kuri saņēma metotreksāta

monoterapiju, un 23,4% pacientu, kuri saņēma adalimumaba monoterapiju. Kombinētā

adalimumaba/metotreksāta terapija bija klīniski un statistiski pārāka par metotreksāta (p < 0,001) un

adalimumaba monoterapiju (p < 0,001), sasniedzot zemu slimības aktivitātes līmeni pacientiem ar

nesen diagnosticētu vidēji smagu vai smagu reimatoīdo artrītu. Atbildes reakcija abās monoterapijas

grupās bija līdzīga (p = 0,447).

Radiogrāfiskā atbildes reakcija

RA pētījumā III pacientiem, kuri saņēma adalimumabu un vidējais slimošanas ilgums ar reimatoīdo

artrītu bija apmēram 11 gadu, locītavu strukturālo bojājumu noteica radiogrāfiski un izteica kā izmaiņas

starp kopējo modificēto

Sharp

skalas punktu skaitu (TSS) un tās komponentiem, eroziju skalas punktu

skaitu un locītavas spraugas sašaurināšanās punktu skaitu. Pēc 6 un 12 mēnešiem

adalimumaba/metotreksāta pacientiem tika konstatēts, ka locītavu izmaiņas radiogrāfiski ir

progresējušas ievērojami mazāk nekā pacientiem, kuri saņēma metotreksātu vienu pašu (skatīt

6. tabulu).

Atklātā pagarinātā RA pētījumā III strukturālo bojājumu progresēšanas pakāpes mazināšanās pacientu

apakšgrupā saglabājās 8 un 10 gadus. Pēc 8 gadiem radiogrāfiski tika izmeklēts 81 no 207 pacientiem,

kuri sākotnēji tika ārstēti ar 40 mg adalimumaba katru otro nedēļu. No šiem pacientiem 48 nekonstatēja

strukturālo bojājumu progresiju, salīdzinot ar sākumstāvokli, to izsakot ar mSharp skalas kopējā

punktu skaita 0,5 vai mazāku izmaiņu. Pēc 10 gadiem radiogrāfiski tika izmeklēti 79 no

207 pacientiem, kuri sākotnēji tika ārstēti ar 40 mg adalimumaba katru otro nedēļu. No šiem

pacientiem 40 nekonstatēja strukturālo bojājumu progresiju, salīdzinot ar sākumstāvokli, to izsakot ar

mSharp skalas kopējā punktu skaita 0,5 vai mazāku izmaiņu.

6. tabula. Radiogrāfiskās izmaiņas RA pētījumā III 12 mēnešu laikā

Placebo /

MTX

a

Adalimumabs / MTX

40 mg katru otro

nedēļu

Placebo / MTX-adalimumabs

/ MTX (95% ticamības

intervāls

b

)

p vērtība

Kopējais

Sharp

skalas

punktu skaits

2,6 (1,4; 3,8)

< 0,001

Eroziju skalas punktu

skaits

1,6 (0,9; 2,2)

< 0,001

LSS(JSN)

punktu

skaits

0,9 (0,3,; 1,4)

0,002

metotreksāts.

95% ticamības intervāls punktu skaita atšķirībām starp metotreksātu un adalimumabu.

Pamatots ar kategoriju analīzi.

Locītavas spraugas sašaurināšanās.

RA pētījumā V strukturālo locītavu bojājumu vērtēja radiogrāfiski un izteica kā modificētā kopējā

Sharp

punktu skaita pārmaiņu (skatīt 7. tabulu).

7. tabula. Vidējās radiogrāfiskās pārmaiņas pēc 52 nedēļām RA pētījumā V

MTX

n = 257

(95%

ticamības

intervāls)

Adalimumabs

n = 274

(95%

ticamības

intervāls)

Adalimumabs

/ MTX

n = 268

(95%

ticamības

intervāls)

p vērtība

a

p vērtība

b

p vērtība

c

Kopējais

Sharp

skalas

punktu skaits

5,7 (4,2-7,3)

3,0 (1,7-4,3)

1,3 (0,5-2,1)

< 0,001

0,0020

< 0,001

Eroziju

skalas punktu

skaits

3,7 (2,7-4,7)

1,7 (1,0-2,4)

0,8 (0,4-1,2)

< 0,001

0,0082

< 0,001

JSN punktu

skaits

2,0 (1,2-2,8)

1,3 (0,5-2,1)

0,5 (0-1,0)

< 0,001

0,0037

0,151

p vērtība iegūta no metotreksāta monoterapijas un adalimumaba/metotreksāta kombinētas terapijas atbilstošu

pāru salīdzinājuma, izmantojot

Mann-Whitney U

testu.

p vērtība iegūta no adalimumaba monoterapijas un adalimumaba/metotreksāta kombinētas terapijas atbilstošu

pāru salīdzinājuma, izmantojot

Mann-Whitney U

testu.

p vērtība iegūta no adalimumaba monoterapijas un metotreksāta monoterapijas atbilstošu pāru salīdzinājuma,

izmantojot

Mann-Whitney U

testu.

Pēc 52 un 104 ārstēšanas nedēļām procentuālais pacientu īpatsvars, kuriem nebija slimības

progresēšanas (modificētā kopējā

Sharp

punktu skaita pārmaiņa no sākumstāvokļa ≤ 0,5),

adalimumaba/metotreksāta kombinētās terapijas gadījumā (attiecīgi 63,8% un 61,2%) bija nozīmīgi

lielāks nekā metotreksāta monoterapijas (attiecīgi 37,4% un 33,5%, p < 0,001) un adalimumaba

monoterapijas gadījumā (attiecīgi 50,7%, p < 0,002 un 44,5%, p < 0,001).

Atklātā pagarinātā RA pētījumā V vidējā modificētā kopējā

Sharp

punktu skaita pārmaiņa no

sākumstāvokļa pēc10 gadiem bija 10,8, 9,2 un 3,9 pacientiem, kas sākotnēji tika nejaušināti attiecīgi

metotreksāta monoterapijai, adalimumaba monoterapijai un adalimumaba/metotreksāta kombinētai

terapijai. Atbilstošā pacientu attiecība bez radiogrāfiski konstatētas progresēšanas bija attiecīgi 31,3%,

23,7% un 36,7%.

Dzīves kvalitāte un fiziskās funkcijas

Četros adekvātos un labi kontrolētajos pētījumos ar veselību saistīto dzīves kvalitāti un fiziskās

funkcijas vērtēja, izmantojot Veselības vērtējuma aptaujas (

Health Assessment Questionnaire

(HAQ))

darba spēju zuduma indeksu, kas RA pētījumā III bija iepriekš noteiktais primārais mērķa kritērijs

52. nedēļā. Visas adalimumaba devas/shēmas visos četros pētījumos uzrādīja statistiski lielāku HAQ

darba spēju zuduma indeksa uzlabošanos no sākotnējā stāvokļa līdz 6. mēnesim salīdzinājumā ar

placebo, un RA pētījumā III tādu pašu rezultātu konstatēja 52. nedēļā. Īsa veida veselības pārskata (SF

36) rezultāti par visām adalimumaba devām/shēmām visos četros pētījumos apstiprina šos atklājumus

ar statistiski nozīmīgu fiziskās komponentes apkopojuma (PCS) punktu skaitu, kā arī statistiski

nozīmīgu sāpju un vitalitātes sfēras punktu skaitu 40 mg devai katru otro nedēļu. Statistiski nozīmīga

noguruma mazināšanās, kas noteikta ar funkcionālu hroniskas slimības terapijas vērtējuma (FACIT)

punktu skaitu bija visos trijos pētījumos, kuros tā tika vērtēta (RA pētījumi I, III, IV).

RA pētījumā III lielākai daļai pacientu, kuriem tika sasniegta fizikālo funkciju uzlabošanās un kuriem

turpināja ārstēšanu, uzlabošanās saglabājās visa pētījuma atvērtās fāzes laikā līdz pat 520. nedēļai

(120 mēnešus). Dzīves kvalitātes uzlabošanās tika mērīta līdz 156. nedēļai (36 mēnešus), un šajā laikā

uzlabošanās saglabājās.

RA pētījumā V HAQ darba spēju zuduma indeksa un SF 36 fiziskā komponentes uzlabošanās pēc

52 nedēļām adalimumaba/metotreksāta kombinētās terapijas gadījumā bija lielāka (p < 0,001) nekā

metotreksāta monoterapijas un adalimumaba monoterapijas gadījumā, kas saglabājās līdz 104. nedēļai.

No 250 pacientiem, kas pabeidza pētījuma atvērtās fāzes pagarinājumu, fiziskās funkcijas uzlabošanās

saglabājās visus 10 ārstēšanas gadus.

Ar entezītu saistīts artrīts

Adalimumaba lietošanas drošumu un efektivitāti vērtēja daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā

pētījumā 46 pediatriskiem pacientiem (6-17 gadus veciem) ar vidēji smagu ar entezītu saistītu artrītu.

Pacienti tika randomizēti, lai saņemtu vai nu 24 mg/m

ķermeņa virsmas laukuma (BSA) adalimumaba

maksimāli līdz 40 mg, vai placebo katru otro nedēļu 12 nedēļas. Pēc dubultmaskētā perioda bija

atklātas lietošanas (OL) periods, kura laikā pacienti saņēma 24 mg/m

BSA adalimumaba maksimāli

līdz 40 mg katru otro nedēļu subkutāni vēl 192 nedēļas. Primārais mērķa kritērijs bija procentuālā

aktīvo locītavu skaita ar artrītu (pietūkums ne deformācijas dēļ vai locītavas ar zaudētām kustībām plus

sāpes un/vai jutīgums) pārmaiņa, salīdzinot ar sākumstāvokli, līdz 12. nedēļai, ko sasniedza ar vidējo

procentuālo samazinājumu -62,6% (mediānā procentuālā pārmaiņa -88,9%) pacientiem adalimumaba

grupā, salīdzinot ar -11,6% (mediānā procentuālā pārmaiņa -50,0%) pacientiem placebo grupā. 26 no

31 (84%) pacienta adalimumaba grupā, kas palika pētījumā, aktīvo locītavu ar artrītu skaita

samazinājums saglabājas OL periodā līdz 156. nedēļai. Lai gan statistiski nenozīmīgi, vairumam

pacientu konstatēja klīnisku sekundāro mērķa kritēriju uzlabošanos, piemēram, entezīta vietu skaita,

jutīgu locītavu skaita (TJC), pietūkušu locītavu skaita (SJC), pediatriskās ACR 50 atbildes reakcijas un

pediatriskās ACR 70 atbildes reakcijas.

Aksiāls spondiloartrīts

Ankilozējošais spondilīts (AS)

Adalimumaba 40 mg lietošanu katru otro nedēļu vērtēja 393 pacientiem divos randomizētos, 24 nedēļu,

dubultaklos, placebo kontrolētos pētījumos pacientiem, kuriem bija aktīvs ankilozējošais spondilīts

(vidējais sākotnējais slimības aktivitātes rādītājs [

Bath Ankylosing Spondylitis Disease Activity Index

(BASDAI)] visās grupās bija 6,3) un bijusi nepietiekama atbildes reakcija uz standarta terapiju. 79

(20,1%) pacienti tika vienlaikus ārstēti ar slimību modificējošām pretreimatisma zālēm un 37 (9,4%)

pacienti ar glikokortikoīdiem. Pēc maskētā perioda bija atklātais periods, kad pacienti saņēma 40 mg

adalimumaba katru otro nedēļu subkutāni vēl 28 nedēļas. Subjekti (n = 215, 54,7%), kuri 12., 16. vai

20. nedēļā nesasniedza ASAS 20, saņēma agras izstāšanās nemaskētu adalimumabu 40 mg katru otro

nedēļu subkutāni un pēc tam tika ārstēti kā tādi, kuriem dubultaklajās statistikas analīzēs nav atbildes

reakcijas.

Lielāka AS pētījuma I ar 315 pacientiem rezultāti parādīja statistiski nozīmīgu ankilozējošā spondilīta

pazīmju un simptomu mazināšanos pacientiem, kuri tika ārstēti ar adalimumabu, salīdzinot ar placebo.

Pirmo reizi nozīmīgu atbildes reakciju novēroja 2. nedēļā, un tā saglabājās 24 nedēļas (8. tabula).

8. tabula. Efektivitātes atbildes reakcijas placebo kontrolētā AS pētījumā – I pētījumā pazīmju

un simptomu samazināšanās

Atbildes reakcija

Placebo N = 107

Adalimumabs N = 208

ASAS

2. nedēļa

42%***

12. nedēļa

58%***

24. nedēļa

51%***

ASAS 50

2. nedēļa

16%***

12. nedēļa

38%***

24. nedēļa

35%***

ASAS 70

2. nedēļa

7%**

12. nedēļa

23%***

24. nedēļa

24%***

BASDAI

2. nedēļa

20%***

12. nedēļa

45%***

24. nedēļa

42%***

***, ** Statistiski nozīmīgi pie p < 0,001, < 0,01 visiem salīdzinājumiem starp adalimumabu un placebo 2., 12.

un 24. nedēļā.

Novērtējums ankilozējošā spondilīta gadījumā.

Bath

Ankilozējošā spondilīta slimības aktivitātes indekss.

Ar adalimumabu ārstētajiem pacientiem 12. nedēļā bija statistiski nozīmīgi lielāka uzlabošanās, kas

saglabājās līdz 24. nedēļai gan pēc SF36, gan Ankilozējošā spondilīta dzīves kvalitātes aptaujas

(ASQoL).

Līdzīgas tendences (visas nebija statistiski nozīmīgas) novēroja mazākā randomizētā, dubultaklā,

placebo kontrolētā AS pētījumā II 82 pieaugušiem pacientiem ar aktīvu ankilozējošo spondilītu.

Aksiāls spondiloartrīts bez AS radiogrāfiska apstiprinājuma

Adalimumaba 40 mg lietošanu reizi divās nedēļās vērtēja vienā randomizētā, 12 nedēļas ilgā

dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā 185 pacientiem ar aktīvu, radiogrāfiski nepierādītu aksiālu

spondiloartrītu (vidējais sākotnējais slimības aktivitātes punktu skaits [

Bath Ankylosing Spondylitis

Disease Activity Index

(BASDAI)] bija 6,4 pacientiem, kurus ārstēja ar adalimumabu, un 6,5 tiem, kas

saņēma placebo), kuriem bija bijusi neatbilstoša atbildes reakcija uz ≥ 1 NPL vai to nepanesība vai

kontrindikācijas.

Sākotnēji 33 (18%) pacienti vienlaicīgi tika ārstēti ar slimību modificējošām pretreimatisma zālēm un

146 (79%) pacienti - ar NPL. Dubultmaskētam periodam sekoja atklāts periods, kura laikā pacienti

subkutāni papildu 144 nedēļas saņēma 40 mg adalimumabu reizi divās nedēļās. Rezultāti 12. nedēļā

liecināja par aktīva radiogrāfiski nepierādīta aksiāla spondiloartrīta pazīmju un simptomu statistiski

nozīmīgu mazināšanos pacientiem, kas tika ārstēti ar adalimumabu, salīdzinot ar placebo (9. tabula).

9. tabula. Efektivitātes atbildes reakcija placebo kontrolētā pētījumā Axial SpA Study

Dubultmaskēta atbildes reakcija

12. nedēļā

Placebo

N

= 94

Adalimumabs

N =

91

ASAS

36%***

ASAS 20

52%**

ASAS 5/6

31%***

ASAS daļēja remisija

16%*

BASDAI

35%**

ASDAS

c, d, e

-0,3

-1,0***

ASDAS neaktīva slimība

24%***

hs-CRP

d, f, g

-0,3

-4,7***

SPARCC

MRI krusta kaula un zarnu kaula

locītavas

d, i

-0,6

-3,2**

SPARCC MRI mugurkauls

d, j

-0,2

-1,8**

ASAS = vērtējums saskaņā ar Starptautiskās spondiloartrīta biedrības kritērijiem.

Bath

ankilozējošā spondilīta slimības aktivitātes indekss.

Ankilozējošā spondilīta slimības aktivitātes skala.

vidējās izmaiņas salīdzinājumā ar sākumstāvokli.

n = 91 placebo un n = 87 adalimumabs.

augstas jutības C-reaktīvais proteīns (mg/l).

n = 73 placebo un n = 70 adalimumabs.

Kanādas spondiloartrīta izpētes konsorcijs.

n = 84 placebo un adalimumabs.

n = 82 placebo un n = 85 adalimumabs.

***, **, * Statistiski nozīmīga vērtība attiecīgi p < 0,001, < 0,01 un < 0,05 visos adalimumaba un placebo

salīdzinājumos.

Nemaskētā pagarinājumā pazīmju un simptomu uzlabojums, lietojot adalimumaba terapiju, saglabājās

līdz 156. nedēļai.

Iekaisuma inhibīcija

Ar adalimumabu ārstētajiem pacientiem saglabājās nozīmīgs iekaisuma pazīmju uzlabojums, ko

noteica ar hs- CRP un MRI, gan krusta kaula un zarnu kaula locītavās, gan mugurkaulā, attiecīgi līdz

156. un 104 nedēļai.

Dzīves kvalitāte un fiziskās funkcijas

Ar veselību saistīta dzīves kvalitāte un fiziskā aktivitāte tika vērtēta, izmantojot HAQ-S un SF-36

aptaujas anketas. Salīdzinot ar placebo, adalimumabs uzrādīja statistiski nozīmīgi lielāku HAQ-S

kopējā punktu skaita un SF-36 fizikālās komponentes punktu skaita (PCS) uzlabošanos no sākotnējā

līmeņa līdz 12. nedēļai. Ar veselību saistītais dzīves kvalitātes un fizisko funkciju uzlabojums

saglabājās nemaskētajā pagarinājumā līdz 156. nedēļai.

Psoriātiskais artrīts

Divos placebo kontrolētajos pētījumos – PsA pētījumā I un II – adalimumabs 40 mg katru otro nedēļu

tika pētīts pacientiem ar vidēji smagu vai smagu aktīvu psoriātisko artrītu. PsA pētījumā I, kas ilga

24 nedēļas, tika ārstēti 313 pieauguši pacienti, kuriem bija nepietiekama atbildes reakcija uz ārstēšanu

ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, un aptuveni 50% no viņiem lietoja metotreksātu. PsA

pētījumā II, kas ilga 12 nedēļas, tika ārstēti 100 pacienti, kuriem bija nepietiekama atbildes reakcija

pret SMPLR terapiju. Pēc abu pētījumu pabeigšanas 383 pacienti tika iesaistīti atklātā pētījuma

pagarinājumā, kurā 40 mg adalimumaba tika ievadīti katru otro nedēļu (kon).

Mazā pētītā pacientu skaita dēļ nav pietiekamas pieredzes par adalimumaba efektivitāti pacientiem ar

ankilozējošajam spondilītam līdzīgu psoriātisko artropātiju.

10. tabula. ACR atbildes reakcija placebo kontrolētos psoriātiskā artrīta pētījumos (pacientu

procentuālais īpatsvars)

PsA pētījums I

PsA pētījums II

Atbildes reakcija

Placebo

N

=

162

Adalimumabs

N

=

151

Placebo

N

=

49

Adalimumabs

N

=

51

ACR 20

12. nedēļa

58%***

39%*

24. nedēļa

57%***

ACR 50

12 nedēļa

36%***

25%***

24. nedēļa

39%***

ACR 70

12. nedēļa

20%***

14%*

24. nedēļa

23%***

***p < 0,001 visiem adalimumaba un placebo salīdzinājumiem

*p < 0,05 visiem adalimumaba un placebo salīdzinājumiem

N/A nav piemērojams

ACR atbildes reakcija PsA pētījumā I gan ar vienlaicīgu metotreksāta terapiju, gan bez tās bija līdzīga.

ACR atbildes reakcija atvērta pētījuma pagarinājumā saglabājās līdz 136 nedēļām.

Psoriātiskā artrīta pētījumos tika vērtētas radiogrāfiskās izmaiņas. Roku, plaukstas locītavu un pēdu

radiogrāfiskie attēli tika iegūti sākumā un 24. nedēļā dubultmaskētā perioda laikā, kad pacienti lietoja

adalimumabu vai placebo, un 48. nedēļā, kad visi pacienti atklāti saņēma adalimumabu. Tika izmantota

modificēta Kopējā

Sharp

skala (mTSS -

modified Total Sharp Score

), kurā iekļautas distālās

starpfalangu locītavas (t. i., nav identiska TSS, ko izmanto reimatoīdā artrīta gadījumā).

Ārstēšana ar adalimumabu, salīdzinot ar ārstēšanu ar placebo, mazināja perifēro locītavu bojājumu

progresēšanu, kas izteikts kā mTSS (vidējā ± SN) pārmaiņas 0,8 ± 2,5 placebo grupā (24. nedēļā),

salīdzinot ar 0,0 ± 1,9 (p < 0,001) adalimumaba grupā (48. nedēļā).

84% ar adalimumabu ārstētiem subjektiem, kuriem radiogrāfiski nekonstatēja progresēšanu, no

terapijas uzsākšanas līdz 48. nedēļai (n = 102), neuzrādīja radiogrāfisku progresiju arī 144. terapijas

nedēļā. Ar adalimumabu ārstētiem pacientiem konstatēja statistiski nozīmīgu fiziskās funkcijas

uzlabošanos no sākumstāvokļa līdz 24. nedēļai, salīdzinot ar placebo, vērtējot pēc HAQ un Saīsinātas

formas veselības novērtējuma (SF 36). Fiziskās funkcijas uzlabošanās saglabājās atklātā pētījuma

pagarinājumā līdz 136. nedēļai.

Psoriāze

Adalimumaba drošums un efektivitāte tika pētīta pieaugušiem pacientiem ar hronisku perēkļaino

psoriāzi (≥ 10% BSA iesaiste un psoriāzes laukuma un smaguma pakāpes indekss (

Psoriasis Area and

Severity Index

- PASI) ≥ 12 vai ≥ 10), kuri randomizētos, dubultmaskētos pētījumos bija kandidāti

sistēmiskai terapijai vai fototerapijai. 73% psoriāzes pētījumos I un II iekļauto pacientu iepriekš bija

saņēmuši sistēmisku terapiju vai fototerapiju. Adalimumaba drošums un efektivitāte tika pētīta arī

pieaugušiem pacientiem ar vidēji smagu vai smagu hronisku perēkļveida psoriāzi un vienlaicīgu

plaukstu un/vai pēdu psoriāzi, kuri randomizētos, dubultmaskētos pētījumos bija kandidāti sistēmiskai

terapijai (psoriāzes pētījums III).

Psoriāzes pētījumā I (REVEAL) tika vērtēti 1212 pacienti trijos ārstēšanas periodos. A periodā pacienti

saņēma placebo vai adalimumabu 80 mg sākotnējā devā, pēc tam katru otro nedēļu 40 mg, sākot vienu

nedēļu pēc sākotnējās devas. Pēc 16 ārstēšanas nedēļām pacienti, kuri sasniedza vismaz PASI 75

atbildes reakcijas (PASI punktu skaita uzlabošanās par vismaz 75% salīdzinājumā ar sākotnējo), sāka

B periodu un atklāti saņēma 40 mg adalimumaba katru otro nedēļu. Pacienti, kuriem saglabājās ≥ PASI

75 atbildes reakcijas 33. nedēļā un sākotnēji bija randomizēti aktīvajai terapijai A periodā, tika atkārtoti

randomizēti C periodā 40 mg adalimumaba saņemšanai katru otro nedēļu vai placebo vēl papildus

19 nedēļas. Visās ārstēšanas grupās vidējais sākotnējais PASI punktu skaits bija 18,9 un sākotnējais

ārsta vispārējā novērtējuma (ĀVN) punktu skaits bija no “vidēji smaga” (53% iekļauto subjektu) līdz

“smagam” (41%) un “ļoti smagam” (6%).

Psoriāzes pētījums II (CHAMPION) 271 pacientam salīdzināja adalimumaba lietošanas efektivitāti un

drošību ar metotreksātu un placebo. Pacienti saņēma placebo, sākotnējo MTX 7,5 mg un pēc tam līdz

12. nedēļai devu palielināja līdz maksimālajai devai 25 mg, vai sākotnējo 80 mg adalimumaba devu un

pēc tam katru otro nedēļu 40 mg (sākot vienu nedēļu pēc sākotnējās devas ievadīšanas) 16 nedēļas.

Nav pieejami dati, kas salīdzinātu adalimumabu un MTX pēc 16. terapijas nedēļas. Pacientiem, kuri

saņēma MTX un sasniedza ≥ PASI 50 atbildes reakciju 8. un/vai 12. nedēļā, deva vairāk netika

palielināta. Visās ārstēšanas grupās vidējais sākotnējais PASI punktu skaits bija 19,7 un sākotnējais

ĀVN punktu skaits variēja no “viegla” (< 1%) līdz “vidēji smagam” (48%), “smagam” (46%) un “ļoti

smagam” (6%).

Pacienti, kuri piedalījās visos II un III fāzes psoriāzes pētījumos bija tiesīgi iekļauties atklātā pētījuma

pagarinājumā, kurā adalimumabs tika lietots vismaz papildu 108 nedēļas.

Psoriāzes pētījumos I un II primārais mērķa kritērijs bija pacientu procentuālais īpatsvars, kuri

sasniedza PASI 75 atbildes reakciju no sākotnējā brīža līdz 16. nedēļai (skatīt 11. un 12. tabulu).

11. tabula. Ps pētījuma I (REVEAL) efektivitātes rezultāti 16. nedēļā

Placebo

N = 398

n (%)

Adalimumabs 40 mg kon

N = 814

n (%)

≥PASI 75

a

26 (6,5)

578 (70,9)

PASI 100

3 (0,8)

163 (20,0)

ĀVN: tīrais/minimālais

17 (4,3)

506 (62,2)

Procentuālais pacientu īpatsvars, kuri sasniedza PASI 75 atbildes reakciju. tika aprēķināts kā pēc centra

pielāgotais skaits

p < 0,001, adalimumaba, salīdzinot ar placebo

12. tabula. Ps pētījuma II (CHAMPION) efektivitātes rezultāti 16. nedēļā

Placebo

N = 53

n (%)

MTX

N = 110

n (%)

Adalimumabs 40

mg kon

N = 108

n (%)

≥PASI 75

10 (18,9)

39 (35,5)

86 (79,6)

a, b

PASI 100

1 (1,9)

8 (7,3)

18 (16,7)

c, d

ĀVN: tīrais/minimālais

6 (11,3)

33 (30,0)

79 (73,1)

a, b

<

0,001 adalimumabs, salīdzinot ar placebo.

<

0,001 adalimumabs, salīdzinot ar metotreksātu.

<

0,01 adalimumabs, salīdzinot ar placebo.

<

0,05 adalimumabs, salīdzinot ar metotreksātu.

Psoriāzes pētījumā I 28% pacientu, kuriem bija atbildes reakcija PASI 75 un kuri 33.

nedēļā tika

atkārtoti randomizēti, lai saņemtu placebo, salīdzinot ar 5%, kuri turpināja lietot adalimumabu,

p < 0,001, bija “adekvātas atbildes reakcijas zudums” (PASI punktu skaits pēc 33. nedēļas un vēlāk vai

pirms 52. nedēļas, kura rezultātā bija < PASI 50 atbildes reakcija salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli ar

minimālu PASI punktu skaita palielināšanos par 6 punktiem salīdzinājumā ar 33.

nedēļu). No

pacientiem, kuriem nebija adekvātas atbildes reakcijas pēc atkārtotās randomizācijas placebo

saņemšanai un kuri tad tika iekļauti atklātā pētījuma pagarinājumā, 38% (25/66) un 55% (36/66)

atguva PASI 75 atbildes reakciju pēc attiecīgi 12 un 24 atkārtotas ārstēšanas nedēļām.

Kopā 233

pacienti, kuriem 16.

nedēļā un 33.

nedēļā bija atbildes reakcija PASI 75, 52

nedēļas turpināja

saņemt adalimumaba terapiju psoriāzes pētījumā I un turpināja saņemt adalimumaba atklātos pētījuma

pagarinājumos. Šiem pacientiem, pēc papildu 108

nedēļu atklātas terapijas (kopumā 160

nedēļas),

PASI 75 un ĀVN skaidrās vai minimālās atbildes reakcijas rādītājs bija attiecīgi 74,7% un 59,0%.

Analīzē, kurā visi pacienti, kas izstājās no pētījuma blakusparādību vai efektivitātes trūkuma dēļ, vai,

kuriem pieauga devas, tika uzskatīti par tādiem, kuriem nav atbildes reakcijas; šiem pacientiem, pēc

papildu 108 nedēļu atklātas terapijas (kopumā 160

nedēļas), PASI 75 un ĀVN skaidrās vai minimālās

atbildes reakcijas rādītājs bija attiecīgi 69,6% un 55,7%.

Atklātos pētījuma pagarinājumos, pārtraucot lietošanu, un atkārtotas ārstēšanas izvērtēšanā kopumā

piedalījās 347 stabilas atbildes reakcijas respondenti. Atcelšanas perioda laikā psoriāzes simptomi

atkārtojās, ar mediāno laiku līdz recidīvam („vidēja” vai sliktāka ĀVN samazināšanās) apmēram

5 mēneši. Atcelšanas perioda laikā neviens no šiem pacientiem nepiedzīvoja rikošeta efektu. Pēc

16 nedēļu atkārtotas terapijas, kopumā 76,5% (218/285) pacientu, kuri reģistrējās atkārtotas terapijas

periodam bija „skaidras” vai „minimālas” atbildes reakcija uz ĀVN, neatkarīgi no tā, vai viņiem bija

vai nebija recidīvs pārtraucot lietošanu (attiecīgi, pacienti, kuriem bija recidīvs vai nebija recidīvs

pārtraucot lietošanu 69,1% [123/178] un 88,8% [95/107]). Drošuma profils atkārtotas terapijas laikā

tika novērots līdzīgs tam, kā pirms atcelšanas.

Nozīmīga uzlabošanās 16. nedēļā, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli un placebo (pētījums I un II) un

MTX (pētījums II), tika pierādīta DDKI (Dermatoloģijas dzīves kvalitātes indeksā). Pētījumā I bija arī

nozīmīga fiziskā un mentālā kopīgā SF-36 punktu skaita uzlabošanās salīdzinājumā ar placebo.

Atklātā pētījuma pagarinājumā pacientiem, kuriem deva tika palielināta no 40 mg katru otro nedēļu

līdz 40 mg katru nedēļu PASI atbildes reakcijas dēļ zem 50% (26,4%) (92/349) un 37,8% (132/349)

pacientu sasniedza PASI 75 atbildes reakciju atbilstoši 12. un 24. nedēļā.

Psoriāzes pētījumā III (REACH) 72 pacientiem ar vidēji smagu vai smagu hronisku perēkļveida

psoriāzi un plaukstu un/vai pēdu psoriāzi tika salīdzināta adalimumaba efektivitāte un drošums ar

placebo. Pacienti sākumā saņēma 80 mg adalimumaba devu un pēc tam katru otro nedēļu 40 mg (vienu

nedēļu pēc sākotnējās devas) vai placebo 16 nedēļas. 16. nedēļā, statistiski nozīmīgi lielāka pacientu

daļa, kas saņēma adalimumabu, sasniedza ĀVN atbildes reakciju „tīra” vai „gandrīz tīra” uz rokām

un/vai pēdām salīdzinājumā ar pacientiem, kuri saņēma placebo (30,6%, salīdzinot ar 4,3%, attiecīgi

[P = 0,014]).

Psoriāzes pētījumā IV tika salīdzināta adalimumaba efektivitāte un drošums ar placebo

217 pieaugušiem pacientiem ar vidēji smagu vai smagu nagu psoriāzi. Pacienti saņēma 80 mg

adalimumaba sākuma devu un pēc tam 40 mg katru otro nedēļu (sākot vienu nedēļu pēc sākuma

devas) vai placebo 26 nedēļas. Pēc tam sekoja nemaskēta ārstēšana ar adalimumabu vēl 26 nedēļas.

Nagu psoriāzes novērtējums ietvēra Modificētu nagu psoriāzes smaguma pakāpes indeksu (

Modified

Nail Psoriasis Severity Index;

mNAPSI), Ārsta vispārējo roku nagu psoriāzes novērtējumu

Physician’s Global Assessment of Fingernail Psoriasis;

PGA-F) un Nagu psoriāzes smaguma

pakāpes indeksu (

Nail Psoriasis Severity Index

; NAPSI) (skatīt 13. tabulu). Adalimumaba lietošana

uzlaboja stāvokli pacientiem ar nagu psoriāzi un dažādas pakāpes ādas bojājumiem (BSA≥10% (60%

pacientu) un BSA<10% un ≥5% (40% pacientu)).

13. tabula. Ps pētījuma IV efektivitātes rezultāti 16., 26. un 52. nedēļā

Mērķa kritērijs

16. nedēļa

Ar placebo kontrolgrupu

26. nedēļa

Ar placebo kontrolgrupu

52. nedēļa

Nemaskēts

Placebo

N = 108

Adalimumabs

40 mg katru

2. ned.

N = 109

Placebo

N = 108

Adalimumabs

40 mg katru

2. ned.

N = 109

Adalimumabs

40 mg katru

2. ned.

N = 80

≥ mNAPSI 75 (%)

26,0

46,6

65,0

PGA-F tīrais/minimālais

un ≥2. pakāpes

uzlabošanās (%)

29,7

48,9

61,3

Mērķa kritērijs

16. nedēļa

Ar placebo kontrolgrupu

26. nedēļa

Ar placebo kontrolgrupu

52. nedēļa

Nemaskēts

Placebo

N = 108

Adalimumabs

40 mg katru

2. ned.

N = 109

Placebo

N = 108

Adalimumabs

40 mg katru

2. ned.

N = 109

Adalimumabs

40 mg katru

2. ned.

N = 80

Procentuālā kopējā roku

nagu NAPSI pārmaiņa (%)

-7,8

-44,2

-11,5

-56,2

-72,2

p<0,001, Adalimumabs, salīdzinot ar placebo

Ar adalimumabu ārstētiem pacientiem 26. nedēļā konstatēta statistiski nozīmīga DLQI uzlabošanās,

salīdzinot ar placebo.

Perēkļainā psoriāze bērniem

Adalimumaba efektivitāte tika vērtēta randomizētā, dubultaklā, kontrolētā pētījumā ar

114 pediatriskiem pacientiem no 4 gadu vecuma ar smagu hronisku perēkļainu psoriāzi (kā noteikts

ĀVN, ≥ 4 vai > 20% BSA iesaiste vai > 10% BSA iesaiste ar ļoti lieliem bojājumiem vai PASI ≥ 20

vai ≥ 10 ar attiecīgu klīnisku sejas, ģenitāliju vai plaukstu/pēdu iesaisti), kas netika atbilstoši kontrolēti

ar sistēmisko terapiju un helioterapiju vai fototerapiju.

Pacienti saņēma adalimumabu 0,8 mg/kg katru otro nedēļu (līdz 40 mg), 0,4 mg/kg katru otro nedēļu

(līdz 20 mg) vai metotreksātu 0,1-0,4 mg/kg katru nedēļu (līdz 25 mg). 16. nedēļā vairāk pacientiem,

kas bija randomizēti adalimumaba 0,8 mg/kg lietošanai, bija pozitīva efektivitātes atbildes reakcija

(piemēram, PASI 75), nekā tiem, kas tika randomizēti 0,4 mg/kg lietošanai katru otro nedēļu vai MTX

lietošanai.

14. tabula. Perēkļainās psoriāzes bērniem efektivitātes rezultāti 16. nedēļā

MTX

a

N = 37

Adalimumabs 0,8 mg/kg kon

N = 38

PASI 75

12 (32,4%)

22 (57,9%)

ĀVN: tīrais/minimālais

15 (40,5%)

23 (60,5%)

MTX = metotreksāts.

P = 0,027, adalimumabs 0,8 mg/kg, salīdzinot ar MTX.

P = 0,083, adalimumabs 0,8 mg/kg, salīdzinot ar MTX.

Pacientiem, kas sasniedza PASI 75 un ĀVN skaidrās vai minimālās atbildes reakcijas, tika pārtraukta

ārstēšana līdz 36 nedēļām un tika novērots slimības kontroles trūkums (t.i., ĀVN pasliktināšanās

vismaz par 2 vienībām). Šādiem pacientiem tika dots adalimumabs 0,8 mg/kg katru otro nedēļu vēl

16 nedēļas un novērotie atbildes reakciju rādītāji bija vienādi ar iepriekšējo dubultaklo periodu:

PASI 75 atbildes reakcija 78,9% gadījumu (15 no 19 subjektiem) un ĀVN skaidrā vai minimālā

atbildes reakcija 52,6% gadījumu (10 no 19 subjektiem).

Pētījuma atklātajā daļā PASI 75 un ĀVN skaidrās vai minimālās atbildes rekcijas tika saglabātas vēl

papildu 52 nedēļas bez jauniem drošuma atklājumiem.

Hidradenitis suppurativa

Adalimumaba drošums un efektivitāte randomizētos, dubultmaskētos, placebo kontrolētajos pētījumos

un atklāta pētījuma turpinājumā tika vērtēta pieaugušiem pacientiem ar vidēji smagu līdz smagu

hidradenitis suppurativa

(HS), kuriem ir bijusi nepanesamība, kontrindikācija vai nav bijusi pietiekama

atbildes reakcija uz vismaz 3 mēnešu sistēmiskās antibiotikas ārstēšanas kursu. HS-I un HS-II bija

pacienti, kuriem bija II vai III

Hurley

stadijas saslimšana ar vismaz 3 abscesiem vai iekaisuma

mezgliem.

Pētījumā HS-I (PIONEER I) tika vērtēti 307 pacienti divos ārstēšanas periodos. A periodā, pacienti

saņēma placebo vai adalimumabu ar sākotnējo devu 160 mg 0. nedēļā, 80 mg 2. nedēļā, un 40 mg katru

nākamo nedēļā sākot ar 4. nedēļu līdz 11. nedēļai. Šajā pētījumā vienlaicīga antibiotiku lietošana nebija

atļauta. Pēc 12 nedēļu terapijas, pacienti, kuri saņēma adalimumabu A periodā tika atkārtoti

randomizēti B periodā vienā no 3 ārstēšanas grupām (no 12. nedēļas līdz 35. nedēļai adalimumabs

40 mg katru nedēļu, adalimumabs 40 mg katru otro nedēļu, vai placebo). Pacienti, kuri A periodā bija

randomizēti, lai saņemtu placebo, B periodā tika nozīmēti saņemt adalimumabu 40 mg katru nedēļu.

Pētījumā HS-II (PIONEER II) tika vērtēti 326 pacienti divos ārstēšanas periodos. A periodā pacienti

saņēma placebo vai adalimumabu ar sākotnējo devu 160 mg 0. nedēļā, 80 mg 2. nedēļā, un 40 mg katru

nākamo nedēļā sākot ar 4. nedēļu līdz 11. nedēļai. Pētījuma laikā 19,3% no pacientiem turpināja

iekšķīgi lietojamo antibiotiku terapijas kursu. Pēc 12 nedēļu terapijas, pacienti, kuri saņēma

adalimumabu A periodā tika atkārtoti randomizēti B periodā vienā no 3 ārstēšanas grupām (no

12. nedēļas līdz 35. nedēļai adalimumabs 40 mg katru nedēļu, adalimumabs 40 mg katru otro nedēļu,

vai placebo). Pacienti, kuri A periodā bija randomizēti, lai saņemtu placebo, tika nozīmēti saņemt

placebo B periodā.

Pacienti, kuri piedalījās HS-I un HS-II pētījumos bija tiesīgi iekļauties atklātā pētījuma pagarinājumā,

kurā adalimumabs 40 mg tika lietots katru nedēļu. Adalimumabu saņēmušajā populācijā vidējais tā

lietošanas ilgums bija 762 dienas. Visā triju pētījumu laikā pacienti katru dienu veica ārēju antiseptisku

apstrādi.

Klīniskā atbildes reakcija

Iekaisuma bojājumu samazināšanās un abscesu pasliktināšanās novēršana un fistulu nosusināšana tika

novērtēta, izmantojot

Hidradenitis Suppurativa

klīnisko atbildi (

HiSCR

; abscesa un iekaisumu mezglu

skaita samazināšanās un abcesa un fistulu nosusināšanas skaita palielināšanās, salīdzinot ar

sākumstāvokli, kopumā vismaz par 50%). Ar HS saistītu ādas sāpju samazināšanās tika novērtēta,

izmantojot skaitliskā novērtējuma skalu, pacientiem, kuriem iesaistoties pētījumā sākotnējais stāvokļa

novērtējums bija 3 punkti vai vairāk no 11 punktu skalas.

Nozīmīgi lielāks pacientu skaits, kuri tika ārstēti ar adalimumabu, sasniedza

HiSCR

12. nedēļā,

salīdzinot ar placebo. 12. nedēļā HS-II pētījumā nozīmīgi lielākam pacientu skaitam bija klīniski

nozīmīga ar HS saistītu ādas sāpju samazināšanās (skatīt 15. tabulu). Pirmo 12 ārstēšanas nedēļu laikā

pacientiem, kuri tika ārstēti ar adalimumabu, nozīmīgi pazeminājās slimības uzliesmojuma risks.

15. tabula. Efektivitātes rezultāti pēc 12 nedēļām, HS pētījumi I un II

HS pētījums I

HS pētījums II

Placebo

Adalimumabs 40 mg

katru nedēļu

Placebo

Adalimumabs 40 mg

katru nedēļu

Hidradenitis

Suppurativa

klīniskā atbilde

HiSCR

N = 154

40 (26,0%)

N = 153

64 (41,8%)

N = 163

45 (27,6%)

N = 163

96 (58,9%)

≥ 30% ādas sāpju

samazināšanās

N = 109

27 (24,8%)

N = 122

34 (27,9%)

N = 111

23 (20,7%)

N = 105

48 (45,7%)

* P < 0,05, ***P < 0,001, adalimumabu, salīdzinot ar placebo.

Starp visiem radomizētiem pacientiem.

Starp pacientiem ar HS saistītu ādas sāpju sākumstāvokļa novērtējumu ≥ 3, izmantojot skaitliskā novērtējuma

skalu 0-10; 0 = nav ādas sāpju, 10 = vislielākās ādas sāpes, kādas vien var iedomāties.

Ārstēšana ar adalimumabu 40 mg katru nedēļu, nozīmīgi samazināja abscesa pasliktināšanās un fistulu

nosusināšanas risku. Pirmajās 12 nedēļās HS-I un HS-II pētījumos placebo grupā, salīdzinot ar grupu,

kurā lietoja adalimumabu, bija aptuveni divreiz vairāk to pacientu īpatsvars kuriem pasliktinājās

abscess (attiecīgi 23,0%, salīdzinot ar 11,4%) un fistulu nosusināšana (attiecīgi 30,0%, salīdzinot ar

13,9%).

Pēc 12 nedēļām salīdzinot ar sākotnējo stāvokli tika novērots lielāks uzlabojums ar ādas veselības

stāvokli saistītā dzīves kvalitātē, mērot to pēc dermatoloģijas dzīves kvalitātes indeksa (

Dermatology

Life Quality Index (DLQI)

; pētījumos HS-I un HS-II), salīdzinot ar placebo grupu, globālā pacientu

apmierinātībā ar medikamentozo ārstēšanu, izmantojot anketu par apmierinātību ar ārstēšanas zālēm

Treatment Satisfaction Questionnaire (TSQM

; pētījumos HS-I un HS-II), un fiziskā veselībā,

izmantojot fizikālās komponentes kopējā punktu skaita rādītāju SF-36 (pētījums HS-I).

Pēc 12 nedēļām pacientiem ar vismaz daļēju atbildes reakciju uz adalimumabu 40 mg katru nedēļu

HiSCR

rādītājs pēc 36 nedēļām bija augstāks pacientiem, kuri turpināja lietot adalimumabu katru

nedēļu, salīdzinot ar tiem kuriem dozēšanas biežums tika samazināts līdz katrai otrai nedēļai vai

kuriem ārstēšana tika pārtraukta (skatīt 16. tabulu).

16. tabula. Pacientu īpatsvars

a

, kas sasniedza HiSCR

b

24. un 36. nedēļā, mainot ārstēšanu

12. nedēļā no adalimumaba lietošanas katru nedēļu

Placebo (ārstēšanas

pārtraukšana)

N = 73

Adalimumabs 40 mg

katru otro nedēļu

N = 70

Adalimumabs 40 mg

katru nedēļu

N = 70

24. nedēļa

24 (32,9%)

36 (51,4%)

40 (57,1%)

36. nedēļa

22 (30,1%)

28 (40,0%)

39 (55,7%)

Pēc 12 nedēļām pacientiem ar vismaz daļēju atbildes reakciju uz ārstēšanu ar adalimumabu 40

mg katru

nedēļu.

Pacientiem, kas atbilda protokolā norādītajiem kritērijiem par atbildes reakcijas zudumu vai bez

uzlabojumiem, tika izslēgti no pētījumiem un tika uzskaitīti kā pacienti bez atbildes reakcijas.

Pēc 12

nedēļām pacientiem ar vismaz daļēju atbildes reakciju uz adalimumabu katru nedēļu,

HiSCR

rādītājs pēc 48 nedēļām bija 68,3%, 96. nedēļā tas bija 65,1 %. Ilgstošas (96 nedēļas ilgas)

adalimumaba 40 mg reizi nedēļā terapijas laikā jaunas ar drošumu saistītas problēmas nav atklātas.

Pētījumos HS-I un HS-II pacientiem, kuriem ārstēšana ar adalimumabu tika pārtraukta pēc 12

nedēļām,

HiSCR

rādītājs, 12

nedēļas pēc atsāktas ārstēšanas ar adalimumabu 40 mg katru nedēļu, atgriezās

līdzīgā līmenī, kā tas tika novērots pirms ārstēšanas pārtraukšanas (56,0%).

Krona slimība

Adalimumaba drošums un efektivitāte randomizētos, dubultmaskētos, placebo kontrolētajos pētījumos

tika vērtēta vairāk nekā 1500 pacientiem ar vidēji smagu vai smagu aktīvu Krona slimību (Krona

slimības aktivitātes indekss (

CDAI

) ≥ 220 un ≤

450). Bija atļauta vienlaicīga stabilu aminosalicilātu,

kortikosteroīdu un/vai imūnmodulējošo līdzekļu devu lietošana, un 80% pacientu turpināja saņemt

vismaz vienu no šiem līdzekļiem.

Klīniskās remisijas indukcija (definēta kā

CDAI

<

150) tika vērtēta divos pētījumos – CD pētījumā I

(CLASSIC I) un CD pētījumā II (GAIN). CD pētījumā I 299 TNF antagonistus iepriekš nelietojuši

pacienti tika randomizēti vienā no četrām terapijas grupām: placebo 0. un 2.

nedēļā, 160 mg

adalimumaba 0.

nedēļā un 80 mg 2.

nedēļā, 80 mg 0.

nedēļā un 40 mg 2.

nedēļā, 40 mg 0.

nedēļā un

20 mg 2.

nedēļā. CD pētījumā II 325

pacienti, kuriem bija izzudusi atbildes reakcija vai kuriem bija

infliksimaba nepanesamība, tika randomizēti, lai saņemtu vai nu 160 mg adalimumaba 0.

nedēļā un

80 mg 2.

nedēļā, vai placebo 0. un 2.

nedēļā. Pacienti bez primāras atbildes reakcijas tika izslēgti no

pētījumiem, tāpēc šie pacienti turpmāk netika vērtēti.

Klīniskās remisijas saglabāšanās tika vērtēta CD pētījumā III (CHARM). CD pētījumā III 854

pacienti

atklāti saņēma 80 mg 0.

nedēļā un 40 mg 2.

nedēļā. 4.

nedēļā pacienti tika randomizēti, lai saņemtu

40 mg katru otro nedēļu, 40 mg katru nedēļu vai placebo, un kopējais pētījuma ilgums bija 56

nedēļas.

Pacienti ar klīnisku atbildes reakciju (

CDAI

samazināšanās ≥

70) 4.

nedēļā tika stratificēti un analizēti

atsevišķi no tiem, kuriem 4.

nedēļā nebija atbildes reakcijas. Pakāpeniska kortikosteroīdu lietošanas

pārtraukšana tika atļauta pēc 8.

nedēļas.

CD pētījumā I un CD pētījumā II remisijas indukcija un atbildes reakcijas raksturlielumi parādīti

17. tabulā.

17.

tabula. Klīniskās remisijas indukcija un atbildes reakcija (pacientu procentuālais īpatsvars)

CD pētījums I: Infliksimabu

iepriekš nesaņēmuši pacienti

CD pētījums II:

Infliksimabu

iepriekš saņēmuši pacienti

Placebo

N = 74

Adalimumabs

80/40 mg

N = 75

Adalimumabs

160/80 mg

N = 76

Placebo

N = 166

Adalimumabs

160/80 mg

N = 159

nedēļa

Klīniska remisija

36%*

21%*

Klīniska atbildes

reakcija (CR-100)

49%**

38%**

Visas p vērtības attiecas uz sapārotiem procentuālā īpatsvara salīdzinājumiem adalimumabam ar placebo

<

0,001

<

0,01

Lietojot 160/80 mg un 80/40 mg indukcijas shēmas, 8.

nedēļā tika novēroti līdzīgi remisijas

raksturlielumi, blakusparādības biežāk tika konstatētas 160/80 mg grupā.

CD pētījumā III 4.

nedēļā 58% (499/854) pacientu bija klīniska atbildes reakcija un viņi tika novērtēti

primārajā analīzē. No tiem, kuriem 4. nedēļā bija klīniska atbildes reakcija, 48% iepriekš bija saņēmuši

citu TNF-antagonistu. Remisijas saglabāšanās un atbildes reakcijas raksturlielumi parādīti 18.

tabulā.

Klīniskās remisijas rezultāti saglabājās relatīvi nemainīgi neatkarīgi no iepriekšējās ārstēšanas ar TNF-

antagonistu.

Ar adalimumabu ārstētiem salīdzinājumā ar placebo 56.

nedēļā tika statistiski ticami samazināts ar

slimību saistītu hospitalizāciju un ķirurģiskās iejaukšanās biežums.

18.

tabula. Klīniskās remisijas saglabāšanās un atbildes reakcija (pacientu procentuālais

īpatsvars)

Placebo

40 mg

adalimumaba katru

otro nedēļu

40 mg

adalimumaba

katru nedēļu

26. nedēļa

N = 170

N = 172

N = 157

Klīniska remisija

40%*

47%*

Klīniska atbildes reakcija (CR-100)

52%*

52%*

Pacienti ar bezsteroīdu remisiju

>

dienas

3% (2/66)

19% (11/58)**

15% (11/74)**

56. nedēļa

N = 170

N = 172

N = 157

Klīniska remisija

36%*

41%*

Klīniska atbildes reakcija (CR-100)

41%*

48%*

Pacienti ar bezsteroīdu remisiju

>

dienas

5% (3/66)

29% (17/58)*

20% (15/74)**

<

0,001 adalimumabs, salīdzinot ar placebo sapārotiem attiecības salīdzinājumiem.

** p

<

0,02 adalimumabs, salīdzinot ar placebo sapārotiem attiecības salīdzinājumiem.

No tiem, kuri sākotnēji saņēma kortikosteroīdus.

No pacientiem, kuriem 4.

nedēļā nebija atbildes reakcijas, 43% adalimumaba balstterapiju saņēmušo

pacientu bija atbildes reakcija līdz 12.

nedēļai, salīdzinot ar 30% pacientu, kuri saņēma placebo

balstterapiju. Šie rezultāti liecina, ka dažiem pacientiem, kuriem līdz 4. nedēļai nav bijis atbildes

reakcijas, var būt noderīga balstterapija līdz 12. nedēļai. Terapijas turpināšana pēc 12.

nedēļas

neizraisīja nozīmīgi vairāk atbildes reakciju (skatīt 4.2.

apakšpunktu).

117/276 pacienti no CD pētījuma I un 272/777 pacienti no CD pētījuma II un III tika novēroti vismaz

3 gadus atklātā adalimumaba terapijas pētījumā. Attiecīgi, 88 un 189 pacientiem turpinājās klīniskā

remisija. Klīniskā atbildes reakcija (CR-100) tika saglabāta attiecīgi 102 un 233 pacientiem.

Dzīves kvalitāte

CD pētījumā I un CD pētījumā II 4. nedēļā pacientiem, kuri tika randomizēti, lai saņemtu adalimumabu

80/40 mg un 160/80 mg, tika sasniegta statistiski nozīmīga uzlabošanās slimībai specifiskā iekaisīgās

zarnu slimības aptaujas (IBDQ) kopējā punktu skaitā salīdzinājumā ar placebo, kā arī tā tika novērota

26. un 56. nedēļā CD pētījumā III adalimumaba terapijas grupās, salīdzinot ar placebo grupu.

Krona slimība bērniem

Adalimumabs tika vērtēts daudzcentru, randomizētā, dubultmaskētā klīniskā pētījumā, kas bija plānots,

lai vērtētu indukcijas un balstterapijas efektivitāti un drošumu, lietojot devas atkarībā no ķermeņa

masas (< 40 kg vai ≥ 40 kg) 192 pediatriskiem pacientiem 6-17 (ieskaitot) gadu vecumā ar vidēji

smagu vai smagu Krona slimību (KS –

CD, Crohn’s disease

), definētu kā pediatriskā Krona slimības

aktivitātes indeksa (PKSAI) punktu skaits > 30. Pētāmajām personām bija jābūt neveiksmīgai KS

tradicionālajai terapijai (arī ar kortikosteroīdu un/vai imūnmodulatoru). Pētāmajām personām varēja arī

iepriekš būt izzudusi atbildes reakcija uz infliksimabu vai tā nepanesamība.

Visas pētāmās personas saņēma atklātu indukcijas terapiju devā, kas bija atkarīga no ķermeņa masas

pētījuma sākumā: 160 mg 0. nedēļā un 80 mg 2. nedēļā pētāmajām personām ar ķermeņa masu ≥ 40 kg

un attiecīgi 80 mg un 40 mg pētāmajām personām ar ķermeņa masu < 40 kg.

4. nedēļā pētāmās personas tika randomizētas attiecībā 1:1, pamatojoties uz viņu ķermeņa masu saņemt

vai nu mazas devas vai standarta devas balstterapijas shēmu, kā parādīts 19. tabulā.

19. tabula. Balstterapijas shēma

Pacienta ķermeņa masa

Maza deva

Standarta deva

< 40 kg

10 mg kon

20 mg kon

≥ 40 kg

20 mg kon

40 mg kon

Efektivitātes rezultāti

Pētījuma primārais mērķa kritērijs bija klīniska remisija 26. nedēļā, kas definēta kā PKSAI punktu

skaits ≤ 10.

Klīniskas remisijas un klīniskas atbildes reakcijas (definētas kā PKSAI punktu skaita samazinājums par

vismaz 15 punktiem, salīdzinot ar sākumstāvokli) rādītājs parādīts 20. tabulā. Kortikosteroīdu vai

imūnmodulatoru lietošanas pārtraukšanas rādītājs parādīts 21. tabulā.

20. tabula. Pediatriskais KS pētījums: PKSAI klīniskā remisija un atbildes reakcija

Standarta deva

40/20 mg kon

N = 93

Maza deva

20/10 mg kon

N =

95

p vērtība*

26. nedēļa

Klīniska remisija

38,7%

28,4%

0,075

Klīniska atbildes reakcija

59,1%

48,4%

0,073

52.

nedēļa

Klīniska remisija

33,3%

23,2%

0,100

Klīniska atbildes reakcija

41,9%

28,4%

0,038

*p vērtība standarta devas salīdzinājumam ar mazu devu

21. tabula. Pediatriskais KS pētījums par kortikosteroīdu vai imūnmodulatoru lietošanas

pārtraukšanu un fistulas remisiju

Standarta deva

40/20 mg kon

Maza deva

20/10 mg kon

p vērtība

1

Pārtraukta kortikosteroīdu lietošana

N = 33

N = 38

26. nedēļa

84,8%

65,8%

0,066

52. nedēļa

69,7%

60,5%

0,420

Pārtraukta imūnmodulatoru lietošana

2

N = 60

N = 57

52. nedēļa

30,0%

29,8%

0,983

Fistulas remisija

3

N = 15

N = 21

26. nedēļa

46,7%

38,1%

0,608

52. nedēļa

40,0%

23,8%

0,303

Salīdzināta p vērtība standarta devai pret mazu devu

Ārstēšanu ar imūnsupresantu varēja pārtraukt 26. nedēļā vai vēlāk pēc pētnieka ieskatiem, ja pētāmā persona

bija sasniegusi klīniskās atbildes reakcijas kritēriju

Definēta kā visu fistulu slēgšanās, kas bija sulojušas sākumā, vismaz divās secīgās vizītēs vēlāk

Abās ārstēšanas grupās līdz 26. un 52. nedēļai novēroja statistiski nozīmīgu ķermeņa masas indeksa un

augšanas ātruma palielinājumu (uzlabošanos), salīdzinot ar sākumstāvokli.

Abās ārstēšanas grupās novēroja arī statistiski un klīniski nozīmīgu dzīves kvalitātes raksturlielumu (arī

IMPACT III) uzlabošanos, salīdzinot ar sākumstāvokli.

Viens simts pacientu (n = 100), kuri bija piedalījušies pētījumā par Krona slimības ārstēšanu bērniem,

turpināja piedalīties ilgstošā nemaskētā pētījuma pagarinājumā. Pēc piecus gadus ilgas adalimumaba

terapijas 74,0% pacientu jeb 37 no 50 pētījumā palikušajiem pacientiem turpinājās klīniska remisija, un

92,0% pacientu jeb 46 no 50 pacientiem, vērtējot pēc bērnu Krona slimības aktivitātes indeksa

(BKSAI), turpinājās klīniska atbildes reakcija.

Čūlainais kolīts

Adalimumaba vairāku devu drošums un efektivitāte tika novērtēta randomizētā, dubultmaskētā, placebo

kontrolētā pētījumā (Meijo indekss 6 līdz 12; endoskopsijas apakšrezultāts no 2 līdz 3), kurā piedalījās

pieauguši pacienti ar mērenu līdz smagu čūlaino kolītu.

UC-I pētījumā 390 TNF antagonistus iepriekš nelietojuši pacienti tika randomizēti, lai saņemtu placebo

0. un 2. nedēļā, 160 mg adalimumaba 0. nedēļā un 80 mg 2. nedēļā, vai 80 mg adalimumaba 0. nedēļā

un 40 mg 2. nedēļā. Pēc 2. nedēļas abu grupu pacienti saņēma 40 mg katru otro nedēļu. Klīniskā

remisija (definētā kā Meijo indekss ≤ 2 apakšrezultāts > 1) tika vērtēta 8. nedēļā.

UC-II pētījumā 248 pacienti saņēma 160 mg adalimumaba 0. nedēļā, 80 mg 2. nedēļā un pēc tam

40 mg katru otro nedēļu, un 246 pacienti saņēma placebo. Klīniskie rezultāti remisijas indukcijai tika

vērtēti 8. nedēļā un remisijas saglabāšanās tika vērtēta 52. nedēļā.

Pacienti, kuri inducēti ar 160/80 mg adalimumaba, klīnisku remisiju sasniedza 8. nedēļā, salīdzinot ar

placebo statistiski nozīmīgi lielākos procentos UC-I pētījumā (18%, salīdzinot ar 9%, attiecīgi,

p=0,031) un UC-II pētījumā (17%, salīdzinot ar 9% attiecīgi, p=0,019). UC-II pētījumā, starp tiem,

kuri ārstēti ar adalimumaba 8. nedēļā bija remisijā, 52. nedēļā remisijā bija 21/41 (51%).

Rezultāti no vispārējās UC-II pētījuma populācijas parādīti 22. tabulā.

22.

tabula. Klīniskā atbilde, remisija un gļotādas atveseļošanās UC-II pētījumā (procentuālais

pacientu īpatsvars)

Placebo

Adalimumabs 40 mg katru otro

nedēļu

52. nedēļa

N = 246

N = 248

Klīniskā atbilde

30%*

Klīniska remisija

17%*

Gļotādas atveseļošanās

25%*

Remisija bez steroīdiem ≥ 90 dienas

(N = 140)

13%*

(N = 150)

8. nedēļa un 52. nedēļa

Ilgstoša klīniskā atbilde

24%**

Ilgstoša klīniska remisija

Ilgstoša gļotādas atveseļošanās

19%*

Klīniskā remisija ir Meijo indekss ≤ 2 bez apakšrezultāta > 1.

Klīniskā atbilde ir sākotnējā Meijo indeksa samazinājums ≥ 3 punktiem un ≥ 30%, rektālās asiņošanas

apakšrezultāta [RBS] samazinājums ≥ 1vai absolūtais RBS ir 0 vai 1.

* p < 0,05 adalimumabam, salīdzinot ar placebo sapārotiem attiecības salīdzinājumiem.

** p < 0,001 adalimumabam, salīdzinot ar placebo sapārotiem attiecības salīdzinājumiem.

No tiem, kuri saņēma kortikosteroīdus sākotnēji.

No tiem pacientiem, kuriem bija atbildes reakcija 8. nedēļā, 47% bija atbildes reakcija, 29% bija

remisija, 41% bija gļotādas atveseļošanās un 52. nedēļā 20% bija remisijā bez steroīdiem ≥ 90 dienas.

Aptuveni 40% no UC-II pētījuma pacientiem pirms tam bija neveiksmīga anti-TNF terapija ar

infliksimabu. Adalimumaba iedarbība šiem pacientiem bija samazināta salīdzinot ar anti-TNF iepriekš

nelietojušiem pacientiem. Starp šiem pacientiem, kuriem bija neveiksmīga iepriekšējā anti-TNF

terapija, 52. nedēļā remisiju sasniedza 3% no placebo un 10% ar adalimumabu ārstētie.

Pacienti no pētījumiem UC-I un UC-II bija iespēja iesaistīties atklātā ilgtermiņa pētījuma pagarinājumā

(UC-III). Ņemot vērā daļēju Meijo indeksu, pēc 3 gadu adalimumaba terapijas, 75% (301/402)

joprojām bija klīniska remisija.

Hospitalizāciju skaits

Pētījumu UC-I un UC-II 52 nedēļu laikā ar adalimumabu ārstētai grupai tika novērots mazāks visu

cēloņu izraisītu hospitalizāciju un ar čūlaino kolītu saistīto hospitalizāciju skaits salīdzinājumā ar

placebo grupu. Ar visu cēloņu izraisītu hospitalizāciju skaits adalimumaba terapijas grupā bija 0,18 uz

vienu pacientgadu salīdzinājumā ar 0,26 pacientgadiem placebo grupā, un attiecīgi ar čūlaino kolītu

saistīto hospitalizāciju skaits bija 0,12 pacientgadi, salīdzinot ar 0,22 pacientgadiem.

Dzīves kvalitāte

Pētījumā UC-II, adalimumaba terapijas rezultātā uzlabojās iekaisīgas zarnu slimības aptaujas

(IBDQ)

punktu skaits.

Uveīts

Divos randomizētos, dubultmaskētos, placebo kontrolētajos pētījumos (UV I un II) tika vērtēts

adalimumaba drošums un efektivitāte pieaugušiem pacientiem ar neinfekciozu vidusslāņa, mugurējo

uveītu un panuveītu, izņemot pacientus ar izolētu priekšējo uveītu. Pacienti saņēma placebo vai

adalimumabu sākotnējā devā 80 mg ar sekojošu 40 mg devu katru otro nedēļu 1 nedēļu pēc sākotnējās

devas. Tika pieļauta viena nebioloģiska imūnsupresīva līdzekļa stabilu devu lietošana.

Pētījumā UV I vērtēja 217 pacientus ar aktīvu uveītu, neraugoties uz terapiju ar kortikosteroīdiem

(perorāls prednizons 10-60 mg/dienā). Iekļaujoties pētījumā, visi pacienti 2 nedēļas saņēma standarta

prednizona devu 60 mg/dienā ar sekojošu obligātu pakāpenisku devas samazināšanu un pilnīgu

kortikosteroīdu lietošanas pārtraukšanu 15. nedēļā.

Pētījumā UV II vērtēja 226 pacientus ar neaktīvu uveītu, kuriem slimības kontrolei bija nepieciešama

pastāvīga pamatterapija ar kortikosteroīdiem (perorāls prednizons 10-35 mg/dienā) ar sekojošu obligātu

pakāpenisku devas samazināšanu un pilnīgu kortikosteroīdu lietošanas pārtraukšanu 19. nedēļā.

Primārais mērķa kritērijs abos pētījumos bija “laiks līdz terapijas neveiksmei”. Terapijas neveiksme

definēta kā multifaktoriāls iznākums, pamatojoties uz iekaisīgiem horioretināliem un/vai tīklenes

asinsvadu bojājumiem, priekšējā kambara (PK) šūnu pakāpes, stiklveida ķermeņa apduļķošanās (SĶA)

pakāpes un vislabāk koriģētā redzes asuma (VKRA).

Klīniskā atbildes reakcija

Abu klīnisko pētījumu rezultāti demonstrēja statistiski nozīmīgu terapijas neveiksmes riska

samazināšanos pacientiem, kuri tika ārstēti ar adalimumabu, salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma

placebo (skatīt 23. tabulu). Abos pētījumos konstatēja agrīnu un stabilu adalimumaba ietekmi attiecībā

uz terapijas neveiksmi, salīdzinot ar placebo (skatīt 1. attēlu).

23. tabula. Laiks līdz terapijas neveiksmei

pētījumos UV I un UV II

Analīze

Terapija

N

Neveiksme

N (%)

Mediānais

laiks līdz

neveiksmei

(mēneši)

RA

a

TI 95%

RA

a

P vērtība

Laiks līdz terapijas neveiksmei 6. nedēļā vai pēc tam pētījumā UV I

Primārā analīze (ITT)

Placebo

84 (78,5)

--

--

--

Adalimumabs

60 (54,5)

0,50

0,36,

0,70

< 0,001

Laiks līdz terapijas neveiksmei 2. nedēļā vai pēc tam pētījumā UV II

Primārā analīze (ITT)

Placebo

61 (55,0)

--

--

--

Adalimumabs

45 (39,1)

0,57

0,39,

0,84

0,004

Piezīme: laiks līdz terapijas neveiksmei 6. nedēļā vai pēc tam (pētījums UV I), vai 2. nedēļā vai pēc

tam (pētījums UV II), tika uzskaitīts kā notikums. Izslēgšana no pētījuma citu iemeslu dēļ nekā

terapijas neveiksme tika cenzēta izslēgšanas laikā.

adalimumaba un placebo RA no proporcionālas riska regresijas, kur ārstēšana ir faktors.

divpusēja

p

vērtība

log rank

testa.

NN = nav nosakāms. Notikumu konstatēja mazāk nekā pusei riska personu.

1. attēls. Kaplan-Meier līkne, kas apkopo laiku līdz terapijas neveiksmei 6. nedēļā vai pēc tam

(pētījums UV I), vai 2. nedēļā vai pēc tam (pētījums UV II)

Piezīme: P# = Placebo (notikumu skaits/riska personu skaits); A# = Adalimumabs (notikumu skaits/riska personu

skaits).

Pētījumā UV I statistiski ticamu atšķirību par labu adalimumabam, salīdzinot ar placebo, novēroja

katrai terapijas neveiksmes sastāvdaļai. Pētījumā UV II statistiski ticamu atšķirību novēroja vienīgi

redzes asumam, citi sastāvdaļu rādītāji skaitliski bija labāki adalimumaba grupā.

No 417 personām, kas tika iekļautas pētījumu UV I un UV II nekontrolētajos ilgstošajos

pagarinājumos, 46 personas tika atzītas par nepiemērotām (piemēram, tādēļ, ka šīm personām

diabētiskas retinopātijas dēļ vai pēc kataraktas operācijas, vai vitrektomijas radās komplikācijas) un

izslēgtas no efektivitātes primārās analīzes. No 371 atlikušā pacienta 276 vērtējamie pacienti saņēma

78 nedēļas ilgu nemaskētu ārstēšanu ar adalimumabu. Saskaņā ar novēroto datu principu,

222 pacientiem (80,4%) bija iestājusies remisija (nebija aktīvu iekaisīgu bojājumu, AC šūnu pakāpe

≤ 0,5+, VH pakāpe ≤ 0,5+), vienlaikus lietojot ≤ 7,5 mg steroīdu dienas devas, un 184 pacientiem

(66,7%) bija iestājusies remisija bez steroīdu lietošanas. 78. nedēļā 88,4% acu labākais koriģētais

redzes asums (BCVA) bija vai nu uzlabojies vai palicis nemainīgs (pēc pasliktināšanās par

< 5 zīmēm). No pacientiem, kas dalību pētījumā pārtrauca pirms 78. nedēļas, ar 11% pacientu tas

notika nevēlamo notikumu dēļ, un 5% pacientu – nepietiekamas adalimumaba izraisītas atbildes

reakcijas dēļ.

Dzīves kvalitāte

Abos pētījumos pacientu ziņotie iznākumi attiecībā uz ar redzi saistītām funkcijām tika mērīti,

izmantojot NEI VFQ-25. Vairumā apakšgrupu adalimumabam bija skaitliski labāki rezultāti, taču

statistiski ticamas atšķirības novēroja vispārējās redzes, sāpju acīs, redzes tuvumā, psihiskās veselības

un kopējā punktu skaita apakšgrupās pētījumā UV I un vispārējās redzes un psihiskās veselības

apakšgrupās pētījumā UV II. Ar redzi saistīta ietekme adalimumaba grupā nebija skaitliski pārāka

krāsu redzes apakšgrupā pētījumā UV I un krāsu redzes, perifēriskās redzes un redzes tuvumā

apakšgrupās pētījumā UV II.

Imūngenitāte

Ārstēšanas ar adalimumabu laikā var attīstīties antivielas pret adalimumabu. Antivielu veidošanās pret

adalimumabu ir saistīta ar palielinātu adalimumaba klīrensu un samazinātu efektivitāti. Nav

acīmredzamas sakarības starp antivielu klātbūtni pret adalimumabu un blakusparādību rašanos.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt adalimumaba pētījumu rezultātus vienā vai vairākās

pediatriskās populācijas apakšgrupās ar čūlaino kolītu un neinfekciozo uveītu (informāciju par

lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās un izkliede

Pēc subkutānas vienas 40 mg devas ievadīšanas adalimumaba uzsūkšanās un izkliede ir lēna,

maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta aptuveni 5 dienas pēc ievadīšanas. Vidējā absolūtā

adalimumaba bioloģiskā pieejamība, kas noteikta trijos pētījumos pēc vienas 40 mg subkutānas devas

ievadīšanas, ir 64%. Pēc vienas intravenozas devas, kas bija no 0,25 līdz 10 mg/kg, koncentrācija bija

proporcionāla devai. Pēc 0,5 mg/kg (~40 mg) devas ievadīšanas klīrenss variēja no 11 līdz

15 ml/stundā, izkliedes tilpums (V

) bija no 5 līdz 6 litriem un vidējais terminālās fāzes pusperiods bija

aptuveni divas nedēļas. Adalimumaba koncentrācija sinoviālā šķidrumā vairākiem pacientiem ar

reimatoīdo artrītu bija 31-96% no koncentrācijas serumā.

Pēc subkutānas 40 mg adalimumaba ievadīšanas pieaugušiem reimatoīdā artrīta (RA) pacientiem katru

otro nedēļu vidējā minimālā koncentrācija līdzsvara stāvoklī bija attiecīgi aptuveni 5 µg/ml (bez

vienlaicīgas metotreksāta lietošanas) un 8-9 µg/ml (ar vienlaicīgu metotreksāta lietošanu). Pēc 20, 40

un 80 mg subkutānas ievadīšanas katru otro nedēļu un katru nedēļu adalimumaba minimālā

koncentrācija līdzsvara stāvoklī serumā palielinājās apmēram proporcionāli devai.

Pēc 24 mg/m

(maksimāli līdz 40 mg) lietošanas subkutāni katru otro nedēļu ar entezītu saistīta artrīta

pacientiem 6-17 gadu vecumā vidējā minimālā adalimumaba koncentrācija serumā līdzsvara stāvoklī

(noteikta 24. nedēļā) bija 8,8 ± 6,6 μg/ml, lietojot adalimumabu bez vienlaicīga metotreksāta, un

11,8 ± 4,3 μg/ml, lietojot kopā ar metotreksātu.

Pieaugušajiem pacientiem ar psoriāzi, saņemot adalimumabu 40 mg katru otro nedēļu monoterapijā,

vidējā minimālā līdzsvara koncentrācija bija 5 µg/ml.

Pēc 0,8 mg/kg (maksimāli līdz 40 mg) lietošanas subkutāni katru otro nedēļu pediatriskajiem

pacientiem ar hronisku perēkļaino psoriāzi, vidējā ±SN zemākā adalimumaba līdzsvara koncentrācija

bija aptuveni 7,4±5,8 μg/ml (79% CV).

Pacientiem ar

hidradenitis suppurativa,

ar adalimumaba devu 160 mg 0. nedēļā, un pēc tam 2. nedēļā

80 mg adalimumaba, minimālā adalimumaba koncentrācija serumā indukcijas periodā tika sasniegta

aptuveni 7 līdz 8 μg/ml pēc 2. un 4. nedēļas. Līdzsvara koncentrācija serumā pēc 12. nedēļas līdz

36. nedēļai bija aptuveni 8 līdz 10 μg/ml, saņemot ārstēšanu ar adalimumabu 40 mg katru nedēļu.

Pacientiem ar Krona slimību, ievadot 80 mg adalimumaba piesātinošo devu 0. nedēļā un pēc tam

2. nedēļā 40 mg adalimumaba, minimālā adalimumaba koncentrācija serumā indukcijas periodā bija

aptuveni 5,5 µg/ml. Ievadot 160 mg adalimumaba piesātinošo devu 0. nedēļā un pēc tam 2. nedēļā

80 mg adalimumaba, minimālā adalimumaba koncentrācija serumā indukcijas periodā bija aptuveni

12 µg/ml. Pacientiem ar Krona slimību, kuri kā balstdevu saņēma 40 mg adalimumaba katru otro

nedēļu, konstatētais vidējais līdzsvara stāvokļa minimālais līmenis bija aptuveni 7 µg/ml.

Pediatriskiem pacientiem ar vidēji smagu vai smagu KS (

CD

) atklāti lietotā adalimumaba indukcijas

deva bija 160/80 mg vai 80/40 mg attiecīgi 0. un 2. nedēļā atkarībā no ķermeņa masas 40 kg atskaites

punkta. 4. nedēļā pacienti tika randomizēti attiecībā 1:1, lai saņemtu vai nu standarta devu (40/20 mg

kon), vai mazu devu (20/10 mg kon) balstterapijas grupās atkarībā no ķermeņa masas. 4. nedēļā

sasniegtā vidējā (±SN) adalimumaba minimālā koncentrācija serumā bija 15,7±6,6 µg/ml pacientiem ar

ķermeņa masu ≥ 40 kg (160/80 mg) un 10,6±6,1 µg/ml pacientiem ar ķermeņa masu < 40 kg

(80/40 mg).

Pacientiem, kas turpināja nejaušināti iedalīto terapiju, vidējā (±SN) adalimumaba minimālā

koncentrācija 52. nedēļā bija 9,5±5,6 µg/ml standarta devas grupā un 3,5±2,2 µg/ml mazās devas

grupā. Vidējā minimālā koncentrācija saglabājās pacientiem, kas turpināja saņemt ārstēšanu ar

adalimumabu reizi 2 nedēļās 52 nedēļas. Pacientiem, kuriem deva tika palielināta no ievadīšanas reizi

2 nedēļās līdz iknedēļas shēmai, vidējā (±SN) adalimumaba minimālā koncentrācija 52. nedēļā bija

15,3±11,4 μg/ml (40/20 mg katru nedēļu) un 6,7±3,5 μg/ml (20/10 mg katru nedēļu).

Pacientiem ar čūlaino kolītu, ievadot 160 mg adalimumaba piesātinošo devu 0. nedēļā un pēc tam

2. nedēļā 80 mg adalimumaba, minimālā adalimumaba koncentrācija serumā indukcijas periodā bija

aptuveni 12 µg/ml. Pacientiem ar čūlaino kolītu, kuri kā balstdevu saņēma 40 mg adalimumaba katru

otro nedēļu, novērotais vidējais līdzsvara stāvokļa minimālais līmenis bija aptuveni 8 µg/ml.

Pacientiem ar uveītu adalimumaba piesātinošā deva 80 mg 0. nedēļā ar sekojošu adalimumaba devu

40 mg katru otro nedēļu, sākot ar 1. nedēļu, nodrošināja vidējo līdzsvara koncentrāciju aptuveni 8-

10 µg/ml.

Eliminācija

Farmakokinētikas analīzes ar vairāk nekā 1300 RA pacientu datiem atklāja noslieci uz augstāku

šķietamo adalimumaba klīrensu līdz ar ķermeņa masas palielināšanos. Pēc ķermeņa masas atšķirību

korekcijas, dzimumam un vecumam bija minimāla ietekme uz adalimumaba klīrensu. Brīva

adalimumaba (nesaistīta ar antivielām pret adalimumabu, AAA) līmenis serumā pacientiem ar

nosakāmām AAA bija zemāks.

Aknu un nieru darbības traucējumi

Adalimumabs nav pētīts pacientiem ar aknu un nieru darbības traucējumiem.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti un

genotoksicitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Toksiskā ietekme uz embriofetālo attīstību/perinatālo attīstību pētīta Makaka sugas pērtiķiem ar 0, 30

un 100 mg/kg (9-17 pērtiķi grupā), un netika atklātas nekādas adalimumaba izraisītas kaitīgas ietekmes

pazīmes uz augli. Netika veikti ne kancerogenitātes pētījumi, ne standarta auglības un postnatālās

toksicitātes vērtējumi ar adalimumabu, jo nav piemērotu modeļu antivielām ar ierobežotu krustenisku

reaktivitāti pret grauzēju TNF un pret neitralizējošu antivielu veidošanos grauzējiem.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Ledus etiķskābe

Saharoze

Polisorbāts 80

Nātrija hidroksīds (pH pielāgošanai)

Ūdens injekcijām

6.2.

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ, šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C – 8°C).

Nesasaldēt.

Uzglabāt SOLYMBIC ārējā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Pilnšļirci vai pildspalvveida pilnšļirci var uzglabāt līdz 14 dienām, nepārsniedzot maksimālo 25°C

temperatūru. Pilnšļirce vai pildspalvveida pilnšļirce jāsargā no gaismas un jāiznīcina, ja netiek

izlietota 14 dienu laikā.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

SOLYMBIC 20 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē

0,4 ml šķīdums pilnšļircē (I klases stikls) ar virzuļa aizbāzni (brombutilkaučuks) un nerūsējošā tērauda

adatu ar adatas aizsargu (termoplastisks elastomērs). Pilnšļirces adatas uzgalis izgatavots no sausas

dabīgās gumijas (lateksa atvasinājuma) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Iepakojumi pa vienai pilnšļircei.

SOLYMBIC 40 mg šķīdums injekcijām pilnšļircē

0,8 ml šķīdums pilnšļircē (I klases stikls) ar virzuļa aizbāzni (brombutilkaučuks) un nerūsējošā tērauda

adatu ar adatas aizsargu (termoplastisks elastomērs). Pilnšļirces adatas uzgalis izgatavots no sausas

dabīgās gumijas (lateksa atvasinājuma) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Iepakojumi pa vienai, divām, četrām un sešām pilnšļircēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

SOLYMBIC 40 mg šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē

0,8 ml šķīdums pildspalvveida pilnšļircē, kas satur pilnšļirci (I klases stikls). Pildspalva ir vienreizējas

lietošanas, rokā turama mehāniska injicēšanas ierīce. Pildspalvveida pilnšļirces adatas uzgalis

izgatavots no sausas dabīgās gumijas (lateksa atvasinājuma) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Iepakojumi pa vienai, divām, četrām un sešām pildspalvveida pilnšļircēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Sīkāki norādījumi par lietošanu sniegti lietošanas instrukcijā.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Amgen Europe B.V.

Minervum 7061

NL-4817 ZK Breda

Nīderlande

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

SOLYMBIC 20 mg

šķīdums injekcijām pilnšļircē

EU/1/16/1163/001 – 1 iepakojums

SOLYMBIC 40 mg

šķīdums injekcijām pilnšļircē

EU/1/16/1163/002 – 1 iepakojums

EU/1/16/1163/003 – 2 iepakojumi

EU/1/16/1163/004 – 4 iepakojumi

EU/1/16/1163/005 – 6 iepakojumi

SOLYMBIC 40 mg

šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļircē

EU/1/16/1163/006 – 1 iepakojums

EU/1/16/1163/007 – 2 iepakojumi

EU/1/16/1163/008 – 4 iepakojumi

EU/1/16/1163/009 – 6 iepakojumi

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2017. gada 22. marts

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

30 Churchill Place

Canary Wharf

London E14 5EU

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 3660 6000

Facsimile

+44 (0)20 3660 5555

Send a question via our website

www.ema.europa.eu/contact

© European Medicines Agency, 2017. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/67767/2017

EMEA/H/C/004373

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Solymbic

adalimumabs

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Solymbic. Tajā ir paskaidrots,

kā aģentūra ir vērtējusi šīs zāles, lai ieteiktu to reģistrāciju Eiropas Savienībā un sniegtu lietošanas

nosacījumus. Tas nav paredzēts kā praktiski ieteikumi par Solymbic lietošanu.

Lai saņemtu praktisku informāciju par Solymbic lietošanu, pacientiem jāizlasa zāļu lietošanas

instrukcija vai jāsazinās ar ārstu vai farmaceitu.

Kas ir Solymbic un kāpēc tās lieto?

Solymbic ir zāles, kas iedarbojas uz imūnsistēmu un ko izmanto šādu slimību ārstēšanai:

perēkļveida psoriāze (slimība, kas izraisa sarkanus, zvīņainus plankumus uz ādas);

psoriātiskais artrīts (slimība, kas izraisa sarkanus, zvīņainus plankumus uz ādas un locītavu

iekaisumu);

reimatoīdais artrīts (slimība, kas izraisa locītavu iekaisumu);

aksiālais spondiloartrīts (mugurkaula locītavu iekaisums, kas izraisa muguras sāpes), tostarp

ankilozējošais spondilīts un gadījumi, kad slimība nav radioloģiski pierādīta, bet ir nepārprotamas

iekaisuma pazīmes;

Krona slimība (slimība, kas izraisa zarnu iekaisumu);

čūlainais kolīts (slimība, kas izraisa zarnu gļotādas iekaisumu un čūlas);

aktīvs ar entezītu saistīts artrīts (reta slimība, kas izraisa locītavu iekaisumu);

strutojošs hidradenīts (inversā akne; hroniska ādas slimība, kuras rezultātā izveidojas pietūkumi,

abscesi (krājas strutas) un rētaudi uz ādas);

Solymbic

EMA/67767/2017

2. lpp. no 3

neinfekciozs uveīts (aiz acs ābola baltuma esošā slāņa iekaisums).

Solymbic tiek galvenokārt lietotas pieaugušajiem, kuru stāvoklis ir smags, vidēji smags vai progresē

vai kuri nevar lietot citas zāles. Sīkāku informāciju par Solymbic lietošanu un visiem nosacījumiem,

tostarp lietošanu bērniem, skatīt zāļu aprakstā (kas arī ir EPAR daļa).

Solymbic satur aktīvo vielu adalimumabu un ir “bioloģiski līdzīgas zāles”. Tas nozīmē, ka Solymbic ir

ļoti līdzīgas bioloģiskajām zālēm (sauktām arī par “atsauces zālēm”), kas jau ir reģistrētas Eiropas

Savienībā (ES). Solymbic atsauces zāles ir Humira. Sīkāku informāciju par bioloģiski līdzīgām zālēm

skatīt jautājumu un atbilžu dokumentā šeit.

Kā lieto Solymbic?

Solymbic var iegādāties tikai pret recepti, un ārstēšana ir jāuzsāk un jāuzrauga ārstiem speciālistiem

ar pieredzi attiecīgās slimības diagnostikā un ārstēšanā. Ārstiem, ārstējot uveītu, ir arī jāapspriežas ar

ārstiem, kuriem ir pieredze Solymbic lietošanā.

Zāles ir pieejamas kā šķīdums zemādas injekcijām pilnšļircē vai pildspalvinjektorā. Deva ir atkarīga no

ārstējamās slimības, un bērniem to aprēķina pēc bērna svara un garuma. Pēc sākumdevas Solymbic

visbiežāk tiek ievadītas ik pēc divām nedēļām, taču attiecīgās situācijās tās var tikt ievadītas katru

nedēļu. Pēc apmācības pacienti vai viņu aprūpētāji var paši injicēt Solymbic, ja ārsts to uzskata par

atbilstošu. Solymbic terapijas laikā pacientiem var ievadīt arī citas zāles, piemēram, metotreksātu vai

kortikosteroīdus (citas pretiekaisuma zāles).

Informācija par devām, kādas jālieto katrai slimībai, kā arī cita informācija par Solymbic lietošanu ir

atrodama lietošanas instrukcijā.

Solymbic darbojas?

Solymbic aktīvā viela adalimumabs ir monoklonālā antiviela (olbaltumvielas veids), kas izstrādāta, lai

organismā atpazītu ķīmisku signālvielu, ko dēvē par audzēju nekrozes faktoru (TNF), un piesaistītos

tai. Šī signālviela ir iesaistīta iekaisuma izraisīšanā, un pacientiem, kuru ārstēšanai Solymbic ir

paredzētas, tās koncentrācija ir augsta. Piesaistoties pie TNF, adalimumabs bloķē tā aktivitāti, tādējādi

mazinot iekaisumu un citus slimības simptomus.

Kādas bija Solymbic priekšrocības šajos pētījumos?

Plašos laboratoriskos pētījumos, salīdzinot Solymbic ar Humira, ir pierādīts, ka Solymbic sastāvā

esošais adalimumabs pēc tā ķīmiskās struktūras, tīrības un bioloģiskās aktivitātes ir ļoti līdzīgs Humira

sastāvā esošajam adalimumabam.

Solymbic ir bioloģiski līdzīgas zāles, tāpēc ar Solymbic nav jāatkārto pētījumi par efektivitāti un

drošumu, kas jau ir veikti zālēm Humira.

Vienā pamatpētījumā, iesaistot 526 pacientus ar vidēju līdz smagu reimatoīdo artrītu, kuri nebija

adekvāti reaģējuši uz metotreksātu, un citā pētījumā ar 350 pacientiem ar vidēju līdz smagu psoriāzi

tika pierādīta līdzīga iedarbība ar zālēm Humira.

Pētījumā par reimatoīdo artrītu atbildes reakcija tika novērtēta ar 20 % vai vēl lielāku uzlabojumu

simptomu skalā pēc 24 nedēļu ārstēšanas: atbildes reakcija bija 75 % pacientu, kuri lietoja Solymbic,

salīdzinājumā ar 72 % pacientu, kuri lietoja Humira. Pētījumā par psoriāzi, kurā novērtēja uzlabošanās

pakāpi pēc 16 nedēļām, lietojot Solymbic, simptomu skalā bija uzlabošanās par 81 % salīdzinājumā ar

83 % uzlabošanos, lietojot Humira.

Solymbic

EMA/67767/2017

3. lpp. no 3

Kāds risks pastāv, lietojot Solymbic?

Visbiežākās adalimumaba blakusparādības (kas var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem) ir deguna un

rīkles, deguna blakusdobumu un augšējo elpceļu infekcijas, reakcijas injekcijas vietā (apsārtums,

nieze, asiņošana, sāpes vai pietūkums), galvassāpes, kā arī muskuļu un kaulu sāpes.

Solymbic un citas šīs klases zāles var ietekmēt imūnsistēmas spēju cīnīties ar infekcijām un vēzi, un

dažiem pacientiem, kuri lieto adalimumabu, ir novērotas smagas infekcijas un asins vēzis.

Citas retas nopietnas blakusparādības (kas var rasties 1 no 10 000 pacientiem un 1 no

1000 pacientiem) ir kaulu smadzeņu nespēja ražot asins šūnas, nervu slimības, vilkēde un vilkēdei

līdzīgas slimības (kad imūnsistēma uzbrūk pacienta audiem, radot iekaisumu un orgānu bojājumus) un

Stīvensa–Džonsona sindroms (nopietna ādas slimība).

Solymbic nedrīkst lietot pacienti ar aktīvu tuberkulozi vai citām smagām infekcijām, vai arī pacienti ar

vidēju līdz smagu sirds nepietiekamību (sirds nespēju sūknēt pietiekamu asins daudzumu organismā).

Pilnu ierobežojumu sarakstu, lietojot Solymbic, skatīt zāļu lietošanas instrukcijā.

Kāpēc Solymbic tika apstiprinātas?

Aģentūras Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) nolēma, ka atbilstoši ES prasībām par bioloģiski

līdzīgām zālēm Solymbic ķīmiskās struktūras, tīrības un bioloģiskās aktivitātes ziņā ir ļoti līdzīgas

Humira, turklāt abas zāles vienādi izplatās organismā.

Turklāt pētījumos par reimatoīdo artrītu un psoriāzi tika pierādīts, ka šīm slimībām zāļu iedarbība ir

līdzvērtīga zālēm Humira. Visus šos datus uzskatīja par pietiekamiem, lai secinātu, ka Solymbic

efektivitāte un drošums apstiprināto indikāciju gadījumā ir tāds pats kā Humira. Tāpēc CHMP uzskatīja,

ka, tāpat kā Humira gadījumā, ieguvums pārsniedz identificēto risku. Komiteja ieteica izsniegt

Solymbic reģistrācijas apliecību.

Kas tiek darīts, lai garantētu drošu un efektīvu Solymbic lietošanu?

Uzņēmumam, kas piedāvā tirgū Solymbic, jāsagatavo informatīvais materiāls ārstiem, kuri paraksta

zāles. Šajos materiālos būs informācija par zāļu drošumu un pacientiem izsniedzama brīdinājumu

kartīte.

Zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā tika ietverti arī ieteikumi un piesardzības pasākumi, kas

jāievēro veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem, lai garantētu drošu un efektīvu Solymbic

lietošanu.

Cita informācija par Solymbic

Pilns Solymbic EPAR teksts ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find

medicine/Human medicines/European public assessment reports. Lai saņemtu sīkāku informāciju par

ārstēšanu ar Solymbic, izlasiet zāļu lietošanas instrukciju (kas arī ir EPAR daļa) vai sazinieties ar ārstu

vai farmaceitu.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju