Sitagliptin Teva 100 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

25-08-2016

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

25-08-2016

Aktīvā sastāvdaļa:
Sitagliptīns
Pieejams no:
Teva B.V., Netherlands
ATĶ kods:
A10BH01
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Sitagliptin
Deva:
100 mg
Zāļu forma:
Apvalkotā tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Merckle GmbH, Germany; Teva Pharma B.V., Netherlands; Teva Operations Poland Sp.z o.o., Poland; Teva Gyogyszergyar Zrt., Hungary
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
12-SEP-21
Autorizācija numurs:
16-0173

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Sitagliptin Teva 100 mg apvalkotās tabletes

Sitagliptinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas

attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Sitagliptin Teva un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Sitagliptin Teva lietošanas

Kā lietot Sitagliptin Teva

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Sitagliptin Teva

Iepakojuma saturs un cita informācija

Kas ir Sitagliptin Teva un kādam nolūkam to lieto

Sitagliptin Teva satur aktīvo vielu sitagliptīnu, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par DPP-4 inhibitoriem

(dipeptidilpeptidāzes-4 inhibitoriem). Tie pazemina cukura līmeni asinīs pieaugušiem pacientiem ar

2. tipa cukura diabētu.

Šīs zāles palīdz paaugstināt pēc ēdienreizes izdalītā insulīna līmeni un samazināt organismā saražotā

cukura daudzumu.

Ārsts Jums ir izrakstījis šīs zāles, lai palīdzētu pazemināt cukura līmeni asinīs, kas ir pārāk augsts

2. tipa cukura diabēta dēļ. Šīs zāles var lietot vienas pašas vai kombinācijā ar dažām citām

zālēm (insulīnu, metformīnu, sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai glitazoniem), kas pazemina

cukura līmeni asinīs un ko Jūs jau iespējams lietojat diabēta ārstēšanai vienlaicīgi ar uztura un fizisko

vingrinājumu plānu.

Kas ir 2. tipa cukura diabēts?

2. tipa cukura diabēts ir stāvoklis, kad Jūsu organisms neražo pietiekami daudz insulīna, un insulīns,

ko Jūsu organisms ražo, nedarbojas tik labi, kā vajadzētu. Jūsu organisms arī var saražot pārāk

daudz cukura. Ja tā notiek, asinīs uzkrājas cukurs (glikoze). Tas var izraisīt nopietnas medicīniskas

problēmas, piemēram, sirds slimību, nieru slimību, aklumu un novest pie locekļu amputācijas.

2.

Kas Jums jāzina pirms Sitagliptin Teva lietošanas

Nelietojiet Sitagliptin Teva šādos gadījumos

- ja Jums ir alerģija pret sitagliptīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Ziņots par aizkuņģa dziedzera iekaisuma (pankreatīta) gadījumiem pacientiem, kuri lieto sitagliptīnu

(skatīt 4. punktu).

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

Pastāstiet ārstam, ja Jums ir vai agrāk ir bijusi:

aizkuņģa dziedzera slimība (piemēram, pankreatīts);

žultsakmeņi, alkohola atkarība vai ļoti augsts triglicerīdu (tauku veids) līmenis asinīs. Šie faktori

var palielināt pankreatīta rašanās iespējamību (skatīt 4. punktu);

1. tipa cukura diabēts;

diabētiska ketoacidoze (diabēta komplikācija ar augstu cukura līmeni asinīs, strauju ķermeņa

masas zudumu, sliktu dūšu vai vemšanu);

kādas nieru problēmas agrāk vai pašlaik;

alerģiska reakcija pēc sitagliptīna lietošanas (skatīt 4. punktu).

Šīs zāles nerada zemu cukura līmeni asinīs, jo nedarbojas, ja cukura līmenis asinīs ir zems. Tomēr,

lietojot šīs zāles kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai ar insulīnu, var samazināties

cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija). Ārstam vajadzētu samazināt sulfonilurīnvielas vai insulīna

devu.

Bērni un pusaudži

Bērni un pusaudži vecumā līdz 18 gadiem NEDRĪKST lietot šīs zāles. Nav zināms, vai šīs zāles ir

drošas un efektīvas, lietojot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Citas zāles un Sitagliptin Teva

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Īpaši svarīgi ir pastāstīt ārstam, ja lietojat digoksīnu (zāles, kas tiek lietotas neregulāras sirdsdarbības

un citu sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai). Ja digoksīns tiek lietots vienlaicīgi ar Sitagliptin Teva,

var būt nepieciešams kontrolēt digoksīna līmeni asinīs.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles grūtniecības laikā.

Nav zināms, vai šīs zāles izdalās cilvēka pienā. Ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai plānojat to darīt, Jūs

nedrīkstat lietot šīs zāles.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Šīs zāles neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

Tomēr ziņots par reiboni un miegainību, kas var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekļus un

apkalpot mehānismus.

Šo zāļu lietošana kombinācijā ar zālēm, ko sauc par sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, vai ar insulīnu,

var izraisīt hipoglikēmiju, kas var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli un apkalpot

mehānismus, vai veikt darbu bez droša atbalsta.

3.

Kā lietot Sitagliptin Teva

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Parastā ieteicamā deva ir:

-

viena 100 mg apvalkotā tablete,

-

vienu reizi dienā,

-

iekšķīgi.

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, ārsts var izrakstīt mazāku devu (piemēram, 25 mg vai 50 mg).

100 mg tableti var sadalīt vienādās devās.

Jūs varat lietot šīs zāles kopā ar uzturu un dzērienu vai bez tā.

Ārsts Jums var parakstīt šīs zāles vienas pašas vai kopā ar dažām citām zālēm, kas pazemina cukura

līmeni asinīs.

Diēta un fiziskie vingrinājumi var palīdzēt Jūsu organismam labāk izlietot asinīs esošo cukuru.

Svarīgi ievērot diētu un veikt fiziskās aktivitātes, ko Jums Sitagliptin Teva lietošanas laikā ieteicis

ārsts.

Ja esat lietojis Sitagliptin Teva vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis šīs zāles vairāk nekā norādīts, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

Ja esat aizmirsis lietot Sitagliptin Teva

Ja esat izlaidis devu, lietojiet to, tiklīdz atceraties. Ja neatceraties par to līdz nākamās devas lietošanas

laikam, izlaidiet aizmirsto devu pavisam un atgriezieties pie parastās lietošanas shēmas.

NELIETOJIET dubultu šo zāļu devu.

Ja pārtraucat lietot Sitagliptin Teva

Turpiniet lietot šīs zāles tik ilgi, cik ārsts norādījis, jo tā Jūs varat palīdzēt arī turpmāk kontrolēt

cukura līmeni asinīs. Jūs NEDRĪKSTAT pārtraukt šo zāļu lietošanu, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nekavējoties PĀRTRAUCIET Sitagliptin Teva lietošanu un sazinieties ar ārstu, ja Jums rodas

kāda no šīm nopietnajām blakusparādībām:

stipras un nepārejošas sāpes vēderā (kuņģa apvidū), kas var izstarot uz muguru, kopā ar vemšanu

vai bez tās, jo tās var būt aizkuņģa dziedzera iekaisuma (pankreatīta) pazīmes.

Ja Jums ir smagas alerģiskas reakcijas (biežums nav zināms), tajā skaitā izsitumi, nātrene, ādas

izsitumi, pūslīšu veidošanās/ādas lobīšanās un sejas, lūpu, mēles un rīkles tūska, kas var apgrūtināt

elpošanu vai rīšanu, pārtrauciet šo zāļu lietošanu un nekavējoties sazinieties ar ārstu. Ārsts varētu

Jums nozīmēt zāles alerģijas ārstēšanai un citas zāles cukura diabēta ārstēšanai.

Dažiem pacientiem pēc sitagliptīna pievienošanas metformīnam radās šādas blakusparādības

Bieži (var rasties mazāk nekā 1 no 10 cilvēkiem): zems cukura līmenis asinīs, slikta dūša, vēdera

uzpūšanās, vemšana.

Retāk (var rasties mazāk nekā 1 no 100 cilvēkiem): sāpes vēderā, caureja, aizcietējums, miegainība.

Dažiem pacientiem, uzsākot kombinētu terapiju ar sitagliptīnu un metformīnu, radās dažāda veida

diskomforta sajūta vēderā (bieži sastopama blakusparādība).

Dažiem pacientiem, kombinējot sitagliptīnu ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu un metformīnu,

radās šādas blakusparādības

Ļoti bieži: (var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem): zems cukura līmenis asinīs.

Bieži: aizcietējums.

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

Dažiem pacientiem sitagliptīna un pioglitazona lietošanas laikā radās šādas blakusparādības

Bieži: vēdera uzpūšanās, roku un kāju tūska.

Dažiem pacientiem, kombinējot sitagliptīnu ar pioglitazonu un metformīnu, radās šādas

blakusparādības

Bieži: roku un kāju tūska.

Dažiem pacientiem sitagliptīna un insulīna kombinētās lietošanas laikā (ar metformīnu vai bez

tā) radās šādas blakusparādības

Bieži: gripa

Retāk: sausa mute.

Dažiem pacientiem, lietojot tikai sitagliptīnu klīniskajos pētījumos, vai pēcreģistrācijas periodā

lietojot to vienu pašu un/vai kopā ar citām zālēm cukura diabēta ārstēšanai, radās šādas

blakusparādības

Bieži: zems cukura līmenis asinīs, galvassāpes, augšējo elpceļu infekcija, aizlikts vai tekošs deguns un

iekaisis kakls, osteoartrīts, sāpes rokās vai kājās.

Retāk: reibonis, aizcietējums, nieze.

Biežums nav zināms: nieru problēmas (dažreiz nepieciešama dialīze), vemšana, sāpes locītavās,

muskuļu sāpes, muguras sāpes, intersticiāla plaušu slimība.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tālr.: +371 67078400;

Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu

drošumu.

5.

Kā uzglabāt Sitagliptin Teva

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietojiet šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un kastītes pēc

„EXP/Derīgs līdz”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Sitagliptin Teva satur

-

Aktīvā viela ir sitagliptīns. Katra apvalkotā tablete (tablete) satur sitagliptīna malātu, kas atbilst

100 mg sitagliptīna.

-

Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, bezūdens kalcija hidrogēnfosfāts, kroskarmelozes

nātrija sāls un magnija stearāts.

Tabletes apvalka sastāvdaļas ir polivinilspirts – daļēji hidrolizēts, makrogols 3350, titāna

dioksīds (E171), talks, dzeltenais dzelzs oksīds (E172) un sarkanais dzelzs oksīds (E172).

Sitagliptin Teva ārējais izskats un iepakojums

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

Brūna līdz oranžas krāsas, apaļa apvalkotā tablete. Vienā pusē ir dalījuma līnija un iespiedums “S|

100”. Otrā pusē ir dalījuma līnija.

Sitagliptin Teva 100 mg apvalkotās tabletes ir pieejamas blisteros ar 14, 28, 30, 56, 60, 84, 90, 98,

100 vai 120 tabletēm, kalendāriepakojumos ar 14, 28, 56 vai 98 tabletēm un vienas devas

iepakojumos ar 28x1, 50x1, 56x1, 98x1, 100x1 vai 120x1 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Teva B.V.

Swensweg 5, 2031 GA Haarlem

Nīderlande

Ražotājs

TEVA Gyógyszergyár Zrt.

Pallagi út 13, 4042 Debrecen

Ungārija

TEVA UK Ltd

Brampton Road, Hampden Park, Eastbourne, East Sussex, BN22 9AG

Lielbritānija

Teva Operations Poland Sp. z o.o.

ul. Mogilska 80, 31-546 Krakow

Polija

Merckle GmbH

Ludwig-Merckle-Straße 3, 89143 Blaubeuren

Vācija

Teva Pharma B.V.

Swensweg 5, 2031 GA Haarlem

Nīderlande

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Austrija:

Sitagliptin ratiopharm 100 mg Filmtabletten

Beļģija:

Sitagliptine Teva 100 mg filmomhulde tabletten/comprimés pelliculés/Filmtabletten

Bulgārija:

Ситаглиптин Тева 100 mg филмирани таблетки

Čehija:

Sitagliptin Teva 100 mg, potahované tablet

Vācija/Luksemburga:

Sitagliptin-ratiopharm 100 mg Filmtabletten

Dānija/Igaunija/Polija/Zviedrija:

Sitagliptin Teva

Spānija:

Sitagliptina Teva 100 mg comprimidos recubiertos con película EFG

Somija:

Sitagliptin ratiopharm 100 mg tabletti, kalvopäällysteinen

Francija:

Sitagliptine Teva 100 mg comprimé pelliculé

Horvātija:

Sitagliptin Pliva 100 mg filmom obložene tablete

Ungārija:

Sitagliptin Teva 100 mg filmtabletta

Īrija/Malta:Sitagliptin Teva 100 mg Film-coated Tablets

Islande:

Sitagliptin ratiopharm 100 mg filmuhúðaðar töflur

Itālija:

SITAGLIPTIN TEVA 100 mg compresse rivestite con film

Lietuva:

Sitagliptin Teva 100 mg plėvele dengtos tabletės

Latvija:

Sitagliptin Teva 100 mg apvalkotās tabletes

Nīderlande:

Sitagliptine Teva 100 mg filmomhulde tabletten

Portugāle:

Sitagliptina Teva 100 mg Comprimidos revestidos por película

Rumānija:

Sitagliptina Teva 100 mg comprimate filmate

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

Slovēnija:

Sitagliptin Teva 100 mg filmsko obložene tablete

Slovākija:

Sitagliptin Teva 100 mg

Lielbritānija:

Sitagliptin Teva 100 mg Film-coated Tablets

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 07/2016

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Sitagliptin Teva 100 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur sitagliptīna malātu, kas atbilst 100 mg sitagliptīna (sitagliptinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tablete).

Brūna līdz oranžas krāsas, apaļa apvalkotā tablete. Vienā pusē ir dalījuma līnija un iespiedums “S|

100”. Otrā pusē ir dalījuma līnija. Izmēri: aptuveni 9,7 mm diametrā.

Tableti var sadalīt vienādās devās.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Pieaugušiem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu Sitagliptin Teva indicēts glikēmijas kontroles

uzlabošanai:

monoterapijā

pacientiem, kuriem tikai diēta un fiziskā aktivitāte nenodrošina pietiekamu kontroli un kuriem

metformīns ir neatbilstošs kontrindikāciju vai nepanesības dēļ;

divkāršas, iekšķīgi lietojamas terapijas veidā kopā ar

metformīnu, ja diēta un fiziskā aktivitāte kombinācijā ar metformīna monoterapiju nenodrošina

pietiekamu glikēmijas kontroli;

sulfonilurīnvielas atvasinājumu, ja diēta un fiziskā aktivitāte kombinācijā ar augstāko pieļaujamo

sulfonilurīnvielas atvasinājumu monoterapijas devu nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli

un ja metformīns ir neatbilstošs kontrindikāciju un nepanesības dēļ;

peroksisomu proliferāciju aktivējoša gamma receptora (PPARγ) agonistu (piemēram,

tiazolidīndionu) pacientiem, kuriem PPARγ

agonista lietošana ir piemērota un gadījumā, kad diēta

un fiziskā aktivitāte kombinācijā ar PPARγ

agonista monoterapiju nenodrošina pietiekamu

glikēmijas kontroli;

trīskāršas, iekšķīgi lietojamas terapijas veidā kopā ar

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

sulfonilurīnvielas atvasinājumu un metformīnu, ja diēta un fiziskā aktivitāte kombinācijā ar šo

zāļu divkāršo terapiju nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli;

PPARγ

agonistu un metformīnu, ja PPARγ

agonista lietošana ir piemērota un gadījumā, kad diēta

un fiziskā aktivitāte kombinācijā ar šo zāļu divkāršo terapiju nenodrošina pietiekamu glikēmijas

kontroli.

Sitagliptin Teva ir indicēts arī papildus insulīnam (ar metformīnu vai bez tā), ja diēta un fiziskā

aktivitāte kombinācijā ar stabilu insulīna devu nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Deva ir 100 mg sitagliptīna reizi dienā. Ja lieto kopā ar metformīnu un/vai PPARγ

agonistu, tad

metformīna un/vai PPARγ

agonista deva ir jāsaglabā, un Sitagliptin Teva jālieto vienlaikus.

Lietojot Sitagliptin Teva kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai ar insulīnu, varētu apsvērt

mazākas sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai insulīna devas lietošanu, lai samazinātu hipoglikēmijas

risku (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ja Sitagliptin Teva deva ir izlaista, tā jālieto, tiklīdz pacients par to atceras. Vienā dienā nedrīkst lietot

dubultu devu.

Īpašas pacientu grupas

Nieru darbības traucējumi

Apsverot sitagliptīna lietošanu kombinācijā ar citām pretdiabēta zālēm, jāpārbauda to lietošanas

nosacījumi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss [KK]

50 ml/min), deva

nav jāpielāgo.

Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (KK

30 līdz < 50 ml/min), Sitagliptin

Teva deva ir 50 mg vienu reizi dienā.

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (KK < 30 ml/min) vai ar nieru slimību beigu

stadijā (NSBS), kuriem nepieciešama hemodialīze vai peritoneālā dialīze, Sitagliptin Teva deva ir

25 mg vienu reizi dienā. Terapiju var lietot neatkarīgi no dialīzes seansiem.

Tā kā deva ir jāpielāgo atkarībā no nieru darbības, ieteicams novērtēt nieru darbību pirms Sitagliptin

Teva lietošanas uzsākšanas un periodiski pēc tam.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo.

Sitagliptīna lietošana pacientiem, kuriem ir smagi aknu darbības traucējumi, nav pētīta, tādēļ jāievēro

piesardzība (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Tomēr, ņemot vērā, ka sitagliptīns galvenokārt tiek izvadīts caur nierēm, nav paredzams, ka smagi

aknu darbības traucējumi varētu ietekmēt sitagliptīna farmakokinētiku.

Gados vecāki pacienti

Vecuma dēļ devas pielāgošana nav nepieciešama.

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

Pediatriskā populācija

Sitagliptīna drošums un efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam līdz šim nav

pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Sitagliptin Teva var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām (skatīt

4.4. un 4.8. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārēji

Sitagliptin Teva nedrīkst lietot pacienti ar 1. tipa cukura diabētu vai diabētiskās ketoacidozes

ārstēšanai.

Akūts pankreatīts

DPP-4 inhibitoru lietošana ir bijusi saistīta ar akūta pankreatīta attīstības risku. Pacienti ir jāinformē

par akūtam pankreatītam raksturīgo simptomu: pastāvīgām, stiprām sāpēm vēderā. Pēc sitagliptīna

lietošanas (kopā ar uzturošo terapiju vai bez tās) pārtraukšanas novērota izveseļošanās no pankreatīta,

bet ļoti retos gadījumos ziņots par nekrotizējošu vai hemorāģisku pankreatītu un/vai nāvi. Ja pastāv

aizdomas par pankreatītu, Sitagliptin Teva un citu iespējami saistīto zāļu lietošana ir jāpārtrauc; ja ir

apstiprināts akūts pankreatīts, Sitagliptin Teva lietošanu nedrīkst atsākt. Pacientiem, kuriem anamnēzē

ir pankreatīts, jāievēro piesardzība.

Hipoglikēmija, lietojot kombinācijā ar citām antihiperglikēmiskām zālēm

Klīniskos pētījumos, lietojot sitagliptīnu monoterapijas veidā un kā kombinētas terapijas daļu kopā ar

zālēm, par kurām nav zināms, ka tās izraisa hipoglikēmiju (piemēram, metformīns un/vai PPARγ

agonists), sitagliptīna lietotājiem novērotais hipoglikēmijas biežums bija līdzīgs kā placebo

lietotājiem. Sitagliptīnu lietojot kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai insulīnu,

novēroja hipoglikēmiju. Tādēļ, lai samazinātu hipoglikēmijas risku, varētu apsvērt mazākas

sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai insulīna devas lietošanu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Sitagliptīns tiek izvadīts caur nierēm. Lai sasniegtu sitagliptīna koncentrāciju plazmā, kas līdzīga kā

pacientiem ar normālu nieru darbību, ieteicams lietot mazākas devas pacientiem ar vidēji smagiem un

smagiem nieru darbības traucējumiem, kā arī pacientiem ar NSBS, kuriem nepieciešama hemodialīze

vai peritoneālā dialīze (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktu).

Apsverot sitagliptīna lietošanu kombinācijā ar citām pretdiabēta zālēm, jāpārbauda to lietošanas

nosacījumi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Paaugstinātas jutības reakcijas

Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par smagām paaugstinātas jutības reakcijām pacientiem,

kurus ārstēja ar sitagliptīnu. Šīs reakcijas ir anafilakse, angioedēma un eksfoliatīvi ādas bojājumi,

tostarp Stīvensa-Džonsona sindroms. Šīs reakcijas sākās pirmo trīs mēnešu laikā pēc ārstēšanas

uzsākšanas, daži ziņojumi bija pēc pirmās devas saņemšanas. Ja ir aizdomas par paaugstinātas jutības

reakciju, būtu jāpārtrauc Sitagliptin Teva lietošana. Jāizvērtē citi iespējamie blakusparādības iemesli,

un jāuzsāk alternatīva cukura diabēta ārstēšana.

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Citu zāļu ietekme uz sitagliptīnu

Tālāk aprakstītie klīniskie dati liecina, ka klīniski nozīmīgas mijiedarbības risks ar vienlaicīgi lietotām

zālēm ir zems.

In vitro pētījumi liecina, ka galvenais enzīms, kas nodrošina sitagliptīna ierobežoto metabolismu, ir

CYP3A4 ar CYP2C8 daļēju ietekmi. Metabolisms, tajā skaitā CYP3A4 mediētais, tikai nedaudz

ietekmē sitagliptīna klīrensu pacientiem ar normālu nieru funkciju. Daudz nozīmīgāk sitagliptīna

elimināciju metabolisms varētu ietekmēt, ja ir smagi nieru darbības traucējumi vai nieru slimība beigu

stadijā (NSBS). Šī iemesla dēļ ir iespējams, ka spēcīgi CYP3A4 inhibitori (t.i., ketokonazols,

itrakonazols, ritonavīrs, klaritromicīns) varētu ietekmēt sitagliptīna farmakokinētiku pacientiem ar

smagiem nieru darbības traucējumiem vai nieru slimību beigu stadijā. Spēcīgu CYP3A4 inhibitoru

ietekme smagu nieru darbības traucējumu gadījumā klīniskajos pētījumos netika vērtēta.

Pētījumi in vitro liecināja, ka sitagliptīns ir p-glikoproteīna un organiskā anjonu transportvielas-3

(OAT3) substrāts. In vitro OAT3 mediēto sitagliptīna transportu inhibēja probenecīds, lai gan šķiet,

ka klīniski nozīmīgas mijiedarbības risks ir niecīgs. OAT3 inhibitoru vienlaicīga lietošana in vivo nav

pētīta.

Metformīns: lietojot vienlaicīgi vairākas 1000 mg metformīna devas divreiz dienā kopā ar 50 mg

sitagliptīna, pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu nozīmīgas sitagliptīna farmakokinētikas pārmaiņas

nekonstatēja.

Ciklosporīns: pētījums tika veikts, lai novērtētu ciklosporīna, spēcīga p-glikoproteīna inhibitora,

ietekmi uz sitagliptīna farmakokinētiku. Lietojot vienlaicīgi vienreizēju 100 mg perorālu sitagliptīna

devu un vienreizēju 600 mg perorālu ciklosporīna devu, sitagliptīna AUC un C

palielinājās par

attiecīgi aptuveni 29% un 68%. Šīs sitagliptīna farmakokinētikas pārmaiņas netika uzskatītas par

klīniski nozīmīgām. Sitagliptīna nieru klīrenss nozīmīgi nemainījās. Tādēļ nozīmīga mijiedarbība ar

citiem p-glikoproteīna inhibitoriem nav gaidāma.

Sitagliptīna ietekme uz citām zālēm

Digoksīns: sitagliptīnam bija neliela ietekme uz digoksīna plazmas koncentrāciju. Pēc 0,25 mg

digoksīna lietošanas vienlaicīgi ar 100 mg Sitagliptin Teva dienā 10 dienas digoksīna plazmas AUC

palielinājās vidēji par 11% un plazmas C

vidēji par 18%. Digoksīna devas pielāgot neiesaka. Tomēr

pacienti ar digoksīna toksicitātes risku jānovēro, ja vienlaicīgi ordinē sitagliptīnu un digoksīnu.

Pētījumi in vitro liecināja, ka sitagliptīns neinhibē un neinducē CYP450 izoenzīmus. Klīniskajos

pētījumos sitagliptīns nozīmīgi neietekmēja metformīna, gliburīda, simvastatīna, rosiglitazona,

varfarīna vai perorālo kontracepcijas līdzekļu farmakokinētiku, sniedzot in vivo pierādījumus par

mazu iespēju izraisīt zāļu mijiedarbību ar CYP3A4, CYP2C8, CYP2C9 substrātiem un organisko

katjonu transportvielu (OKT). Sitagliptīns in vivo varētu būt vājš p-glikoproteīna inhibitors.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par sitagliptīna lietošanu grūtniecības laikā nav pietiekami. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda

reproduktīvo toksicitāti, lietojot lielas devas (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav

zināms. Tā kā nav datu par cilvēkiem, Sitagliptin Teva grūtniecības laikā lietot nedrīkst.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai sitagliptīns izdalās cilvēka pienā. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka sitagliptīns

izdalās mātīšu pienā. Sitagliptin Teva nedrīkst lietot, ja bērnu baro ar krūti.

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

Fertilitāte

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina, ka ārstēšana ar sitagliptīnu ietekmētu tēviņu un mātīšu auglību.

Trūkst datu par cilvēkiem.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Sitagliptin Teva neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot

mehānismus. Tomēr, ja pacientam jāvada transportlīdzeklis vai jāapkalpo mehānismi, jāņem vērā, ka

ziņots par reiboni un miegainību.

Tāpat pacientam jābūt informētam par hipoglikēmijas risku, ja Sitagliptin Teva lieto kopā ar

sulfonilurīnvielas atvasinājumiem vai insulīnu.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Ziņots par nopietnām blakusparādībām, tajā skaitā pankreatītu un paaugstinātas jutības reakcijām. Par

hipoglikēmiju ziņots, lietojot kopā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem (4,7%-13,8%) un insulīnu

(9,6%) (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums tabulas veidā

Nevēlamās blakusparādības pēc orgānu sistēmas klasēm un biežuma ir uzskaitītas tālāk (1. tabula).

Biežuma definīcija: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti

(≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000) un nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

1. tabula. Placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos par sitagliptīna lietošanu monoterapijā un

pēcreģistrācijas pieredzē noteikto blakusparādību biežums

Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamo blakusparādību biežums

Imūnās sistēmas traucējumi

paaugstinātas jutības reakcijas, tajā skaitā

anafilaktiskas reakcijas

*,†

Biežums nav zināms

Vielmaiņas un uztures traucējumi

hipoglikēmija

Bieži

Nervu sistēmas traucējumi

galvassāpes

Bieži

reibonis

Retāk

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

intersticiāla plaušu slimība

Biežums nav zināms

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

aizcietējums

Retāk

vemšana

Biežums nav zināms

akūts pankreatīts

*,†,‡

Biežums nav zināms

letāls un neletāls hemorāģisks un nekrotizējošs

pankreatīts

*,†

Biežums nav zināms

Ādas un zemādas audu bojājumi

nieze

Retāk

angioedēma

*,†

Biežums nav zināms

izsitumi

*,†

Biežums nav zināms

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

nātrene

*,†

Biežums nav zināms

ādas vaskulīts

*,†

Biežums nav zināms

eksfoliatīva rakstura ādas patoloģijas, arī

Stīvensa-Džonsona sindroms

*,†

Biežums nav zināms

bullozs pemfigoīds

Biežums nav zināms

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

artralģija

Biežums nav zināms

mialģija

Biežums nav zināms

muguras sāpes

Biežums nav zināms

artropātija

Biežums nav zināms

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

nieru darbības traucējumi

Biežums nav zināms

akūta nieru mazspēja

Biežums nav zināms

Nevēlamās blakusparādības tika noteiktas pēcreģistrācijas uzraudzībā.

Skatīt 4.4. apakšpunktu.

Skatīt tālāk TECOS Kardiovaskulārā drošuma pētījumu.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Papildus iepriekšminētajām zāļu izraisītajām nevēlamajām blakusparādībām neatkarīgi no cēloniskas

saistības ar zāļu lietošanu ar sitagliptīnu ārstētajiem pacientiem vismaz 5 % gadījumu un biežāk ir

aprakstītas tādas blakusparādības kā augšējo elpceļu infekcijas un nazofaringīts. Vēl citas

blakusparādības, kas aprakstītas neatkarīgi no cēloniskas saistības ar zāļu lietošanu un biežāk ir

novērotas ar sitagliptīnu ārstētajiem pacientiem (šo blakusparādību sastopamība nesasniedza 5 %

līmeni, tomēr sitagliptīna grupā tās tika novērotas par > 0,5 % biežāk nekā kontroles grupā), bija

osteoartrīts un sāpes ekstremitātēs.

Dažas nevēlamās blakusparādības pētījumos par sitagliptīna lietošanu kombinācijā ar citiem

pretdiabēta līdzekļiem ir novērotas biežāk nekā sitagliptīna monoterapijas pētījumos. Šādas

blakusparādības bija hipoglikēmija (ļoti bieži novērota, lietojot kombinācijā ar sulfonilurīnvielas

atvasinājumiem un metformīnu), gripa (bieži novērota, lietojot kombinācijā ar insulīnu, to papildinot

vai nepapildinot ar metformīnu), slikta dūša un vemšana (bieži novērota, lietojot kombinācijā ar

metformīnu), meteorisms (bieži novērots, lietojot kombinācijā ar metformīnu vai pioglitazonu),

aizcietējums (bieži novērots, lietojot kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem un

metformīnu), perifēra tūska (bieži novērota, lietojot kombinācijā ar pioglitazonu vai kopā ar

pioglitazonu un metformīnu), miegainība un caureja (retāk novērota, lietojot kombinācijā ar

metformīnu) un mutes sausums (retāk novērots, lietojot kombinācijā ar insulīnu, to papildinot vai

nepapildinot ar metformīnu).

TECOS kardiovaskulārā drošuma pētījums

Pētījumā kardiovaksulāro iznākumu novērtēšanai ar sitagliptīnu (The Trial Evaluating

Cardiovascular Outcomes with Sitagliptin (TECOS)) tika iekļauti 7 332 pacienti, kurus ārstēja ar

sitagliptīnu 100 mg dienā (vai 50 mg dienā, ja sākotnējais eGFĀ bija ≥ 30 un < 50 ml/min/1,73 m

un 7 339 pacienti, kuri saņēma placebo ārstēšanai paredzētajā populācijā. Abos gadījumos terapija tika

pievienota parastajai shēmai, ar mērķi atbilstoši vietējiem HbA

standartiem un kardiovaskulārajiem

riska faktoriem. Kopējais smagu blakusparādību rašanās biežums pacientiem, kuri saņēma

sitagliptīnu, bija tāds pats kā pacientiem, kuri saņēma placebo.

Ārstēšanai paredzētajā populācijā pacientiem, kuri sākumā lietoja insulīnu un/vai sulfonilurīnvielu,

smagas hipoglikēmijas rašanās biežums bija 2,7 % tiem pacientiem, kuri saņēma sitagliptīnu, un

2,5 % pacientiem, kuri saņēma placebo; pacientu grupā, kas sākumā nelietoja insulīnu un/vai

sulfonilurīnvielu, smagas hipoglikēmijas rašanās biežums bija 1,0 % pacientiem, kuri saņēma

sitagliptīnu un 0,7 % pacientiem, kuri saņēma placebo. Ar lēmumu apstiprinātu pankreatīta gadījumu

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

rašanās biežums bija 0,3 % pacientiem, kuri saņēma sitagliptīnu, un 0,2 % pacientiem, kuri saņēma

placebo.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā,

LV 1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Kontrolēto klīnisko pētījumu laikā veseliem cilvēkiem nozīmēja vienreizējas līdz 800 mg lielas

sitagliptīna devas. Minimālu QTc pagarināšanos, kas netika uzskatīta par klīniski nozīmīgu, novēroja

vienā pētījumā ar 800 mg sitagliptīna devu. Nav pieredzes par 800 mg lielāku devu lietošanu

klīniskajos pētījumos. Pirmās fāzes atkārtotu devu pētījumos ar sitagliptīnu netika novērotas no devas

atkarīgas klīniskas blakusparādības, lietojot devas līdz pat 600 mg dienā līdz pat 10 dienām un

400 mg dienā līdz pat 28 dienām.

Pārdozēšanas gadījumā iesaka veikt parastos pasākumus, piemēram, izvadīt neabsorbēto vielu no

kuņģa-zarnu trakta, veikt klīnisku uzraudzību (tajā skaitā pierakstīt elektrokardiogrammu) un veikt

uzturošas terapijas pasākumus, ja nepieciešams.

Sitagliptīns ir vāji dializējams. Klīniskajos pētījumos aptuveni 3-4 stundu ilga hemodialīzes seansa

laikā tika izvadīti 13,5% devas. Ja tas ir klīniski piemērots, var apsvērt ilgstošu hemodialīzi. Nav

zināms, vai sitagliptīns ir dializējams ar peritoneālo dialīzi.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles diabēta ārstēšanai, dipeptidilpeptidāzes 4 (DPP-4) inhibitori,

ATĶ kods: A10BH01.

Darbības mehānisms

Sitagliptīns ir perorālo antihiperglikēmisko līdzekļu, kurus sauc par dipeptidilpeptidāzes 4 (DPP-4)

inhibitoriem, grupas zāles. Glikēmijas kontroles uzlabošanos, ko novēroja lietojot šīs zāles, var

veicināt aktīvo inkretīna hormonu līmeņa paaugstināšanās. Inkretīnie hormoni, tostarp glikagonam

līdzīgais peptīds-1 (GLP-1) un glikozes atkarīgais insulīntropiskais polipeptīds (GIP), izdalās zarnās

visu dienu, un to līmenis paaugstinās pēc ēdienreizes. Inkretīni ir daļa no endogēnās sistēmas, kas

iesaistīta glikozes homeostāzes fizioloģiskā regulācijā. Ja glikozes koncentrācija asinīs ir normāla vai

palielināta, GLP-1 un GIP palielina insulīna sintēzi un izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera bēta šūnām

ar intracelulāro signālceļu starpniecību, iesaistot ciklisko AMF. Pierādīts, ka ārstēšana ar GLP-1 vai

DPP-4 inhibitoriem 2. tipa cukura diabēta dzīvnieku modeļiem uzlabo bēta šūnu atbildreakciju pret

glikozi un stimulē insulīna biosintēzi un izdalīšanos. Ja ir augstāks insulīna līmenis, uzlabojas

glikozes saistīšanās audos. Turklāt GLP-1 pazemina glikagona sekrēciju no aizkuņģa dziedzera alfa

šūnām. Samazināta glikagona koncentrācija līdz ar augstāku insulīna līmeni samazina glikozes

veidošanos aknās, kā rezultātā samazinās glikozes līmenis asinīs. GLP-1 un GIP efekti ir atkarīgi no

glikozes līmeņa, piemēram, ja glikozes koncentrācija asinīs ir zema, GLP-1 izraisītu insulīna

sekrēcijas un glikagona sekrēcijas nomākumu nenovēro. Pieaugot glikozes koncentrācijai virs normālā

līmeņa, palielinās gan GLP-1, gan GIP insulīna sekrēcijas stimulācija. Turklāt GLP-1 neietekmē

normālu glikagona atbildreakciju hipoglikēmijas gadījumā. GLP-1 un GIP aktivitāti ierobežo DPP-4

enzīms, kas ātri hidrolizē inkretīnos hormonus, veidojot neaktīvus produktus. Sitagliptīns novērš

DPP-4 veikto inkretīno hormonu hidrolīzi, tādējādi palielinot GLP-1 un GIP aktīvo formu

koncentrāciju plazmā. Palielinot aktīvā inkretīna līmeni, sitagliptīns palielina insulīna izdalīšanos un

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

mazina glikagona līmeni no glikozes atkarīgā veidā. Otrā tipa cukura diabēta slimniekiem ar

hiperglikēmiju šīs insulīna un glikagona līmeņa pārmaiņas pazemina A1c hemoglobīna (HbA1c)

līmeni un glikozes koncentrāciju tukšā dūšā un postprandiāli. No glikozes līmeņa atkarīgais

sitagliptīna mehānisms ir atšķirīgs no sulfonilurīnvielas atvasinājumu mehānisma, kas palielina

insulīna sekrēciju pat tad, kad glikozes līmenis ir zems, un var izsaukt hipoglikēmiju 2. tipa cukura

diabēta pacientiem un veseliem cilvēkiem. Sitagliptīns ir spēcīgs un ļoti selektīvs DPP-4 enzīma

inhibitors un terapeitiskās koncentrācijās nenomāc ļoti līdzīgos enzīmus DPP-8 vai DPP-9.

Divu dienu pētījumā veseliem cilvēkiem sitagliptīns viens pats paaugstināja aktīvā GLP-1

koncentrāciju, turpretim metformīns viens pats līdzīgā mērā paaugstināja aktīvā un kopējā GLP-1

koncentrācijas. Sitagliptīna un metformīna vienlaicīgai lietošanai bija papildinoša iedarbība uz aktīvā

GLP-1 koncentrāciju. Sitagliptīns, bet ne metformīns, paaugstināja aktīvā GIP koncentrāciju.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Kopumā, sitagliptīns uzlaboja glikēmijas kontroli, to lietojot monoterapijā vai kombinētā terapijā

(skatīt 2.tabulu).

Tika veikti divi pētījumi, lai novērtētu sitagliptīna monoterapijas efektivitāti un drošumu. Ārstēšana ar

100 mg sitagliptīna monoterapiju vienu reizi dienā 2 pētījumos, no kuriem viens ilga 18 nedēļas un

otrs 24 nedēļas, nozīmīgi uzlaboja HbA

, glikozes līmeni plazmā tukšā dūšā (GPTD) un 2 stundu

postprandiālo glikozes līmeni (2 stundu PPG), salīdzinot ar placebo. Novēroja bēta šūnu funkcijas

surogātmarķierus, tostarp HOMA-

(homeostāzes modeļa vērtējums-

Homeostasis Model

Assessment-β), proinsulīna un insulīna attiecību un bēta šūnu atbildreakcijas spēju mērījumu

uzlabošanos no biežu paraugu pārtikas tolerances testa. Novērotā hipoglikēmijas sastopamība ar

sitagliptīnu ārstētiem pacientiem bija līdzīga kā ar placebo ārstētiem cilvēkiem. Lietojot sitagliptīna

terapiju, ķermeņa masa, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, nepalielinājās nevienā pētījumā pretstatā

nelielam samazinājumam pacientiem, kuri saņēma placebo.

Divos 24 nedēļu sitagliptīna kā papildus terapijas līdzekļa pētījumos, vienā – kombinācijā ar

metformīnu un vienā – kombinācijā ar pioglitazonu, sitagliptīns, lietots pa 100 mg vienu reizi dienā,

uzrādīja nozīmīgu glikēmijas parametru uzlabošanos, salīdzinot ar placebo. Sitagliptīna lietotājiem

novērotās sākotnējā ķermeņa masas izmaiņas bija līdzīgas kā placebo lietotājiem. Šajos pētījumos

sitagliptīna lietotājiem novērotais hipoglikēmiju biežums bija līdzīgs kā placebo lietotājiem.

Tika veikts 24 nedēļu placebo kontrolēts pētījums, kurā novērtēja sitagliptīna (100 mg vienu reizi

dienā) drošumu un efektivitāti, to lietojot kombinācijā ar glimepirīdu vai kombinācijā ar glimepirīdu

un metformīnu. Pievienojot sitagliptīnu tikai glimepirīdam vai glimepirīda un metformīna

kombinācijai, novēroja nozīmīgu glikēmisko parametru uzlabošanos. Ar sitagliptīnu ārstētiem

pacientiem konstatēja nelielu ķermeņa masas pieaugumu, salīdzinot ar placebo.

Tika veikts 26 nedēļu placebo kontrolēts pētījums, lai novērtētu sitagliptīna (100 mg vienu reizi

dienā) pievienošanas pioglitazona un metformīna kombinācijai efektivitāti un drošumu. Pievienojot

sitagliptīnu pioglitazona un metformīna kombinācijai, novēroja nozīmīgu glikēmisko parametru

uzlabošanos. Sitagliptīna lietotājiem novērotās ķermeņa masas izmaiņas, salīdzinot ar sākuma

stāvokli, bija līdzīgas kā placebo lietotājiem. Arī hipoglikēmijas rašanās biežums pacientiem, kuri

lietoja sitagliptīnu, salīdzinot ar placebo, bija līdzīga.

Tika veikts 24 nedēļu placebo kontrolēts pētījums, kurā novērtēja sitagliptīna (100 mg vienu reizi

dienā) pievienošanas insulīnam (ar stabilu devu vismaz 10 nedēļas) kopā ar metformīnu vai bez tā

(vismaz 1500 mg) drošumu un efektivitāti. Pacientiem, kuri lietoja iepriekš sajauktu insulīnu, vidējā

dienas deva bija 70,9 V/dienā. Pacientiem, kuri lietoja iepriekš nesajauktu (vidēji ilgas vai ilgstošas

darbības) insulīnu, vidējā dienas deva bija 44,3 V/dienā. Insulīnam pievienojot sitagliptīnu, novēroja

nozīmīgu glikēmisko parametru uzlabošanos.

Nevienā no pacientu grupām nebija nozīmīgas sākotnējās ķermeņa masas izmaiņas.

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

24 nedēļu placebo kontrolēts sākotnējas terapijas faktoriāls pētījums, lietojot sitagliptīnu 50 mg divas

reizes dienā kombinācijā ar metformīnu (500 mg vai 1000 mg divas reizes dienā), uzrādīja nozīmīgus

uzlabojumus glikēmijas parametros, salīdzinot ar katru zāļu monoterapiju. Ķermeņa masas

samazināšanās ar sitagliptīna un metformīna kombināciju bija līdzīga tai, kāda tika novērota ar

metformīna monoterapiju vai placebo; nebija nekādu sākotnējās ķermeņa masas izmaiņu pacientiem

ar sitagliptīna monoterapiju. Hipoglikēmijas sastopamība ārstēšanas grupām bija līdzīga.

2. tabula. HbA

1c

placebo kontrolēta monoterapijas un kombinētās terapijas pētījuma rezultāti*

Pētījums

HbA

1c

vidējais

sākotnējais

līmenis

(%)

Vidējās

izmaiņas no

HbA

1c

sākotnējā

līmeņa (%)

Placebo

koriģētas

vidējās HbA

1c

izmaiņas (%)

(95 % TI)

Monoterapijas pētījumi

Sitagliptīns 100 mg vienu reizi dienā

(N=193)

-0,5

-0,6

(-0,8; -0,4)

Sitagliptīns 100 mg vienu reizi dienā

ΙΙ

(N=229)

-0,6

-0,8

(-1,0; -0,6)

Kombinētās terapijas pētījumi

Pievienojot sitagliptīnu 100 mg reizi dienā

metformīna terapijai

ΙΙ

(N=453)

-0,7

-0,7

(-0,8; -0,5)

Pievienojot sitagliptīnu 100 mg reizi dienā

pioglitazona terapijai

ΙΙ

(N=163)

-0,9

-0,7

(-0,9; -0,5)

Pievienojot sitagliptīnu 100 mg reizi dienā

glimepirīda terapijai

ΙΙ

(N=102)

-0,3

-0,6

(-0,8; -0,3)

Pievienojot sitagliptīnu 100 mg reizi dienā

glimepirīda + metformīna terapijai

ΙΙ

(N=115)

-0,6

-0,9

(-1,1; -0,7)

Pievienojot sitagliptīnu 100 mg reizi dienā

pioglitazona + metformīna terapija

(N=152)

-1,2

-0,7

(-1,0; -0,5)

Sākotnējā terapija (divas reizes dienā)

ΙΙ

sitagliptīns 50 mg + metformīns 500 mg

(N=183)

-1,4

-1,6

(-1,8; -1,3)

Sākotnējā terapija (divas reizes dienā)

ΙΙ

sitagliptīns 50 mg + metformīns 1000 mg

(N=178)

-1,9

-2,1

(-2,3; -1,8)

Pievienojot sitagliptīnu 100 mg reizi dienā

insulīna (+/- metformīna) terapijai

ΙΙ

(N=305)

-0,6

-0,6

‡,

(-0,7; -0,4)

Visu ārstēto pacientu kopskaits (ārstēšanai paredzēto pacientu analīzes).

Mazākā vidējā kvadrātiskā novirze, koriģēta attiecībā uz iepriekšēju antihiperglikēmisku terapiju un

sākumstāvokļa rādītāju.

p<0,001 salīdzinot ar placebo vai placebo + kombinētā terapija.

(%) 18. nedēļā.

ΙΙ

(%) 24. nedēļā.

(%) 26. nedēļā.

Mazākā vidējā kvadrātiskā novirze, koriģēta attiecībā uz metformīna lietošanu 1. vizītē (jā/nē), insulīna

(iepriekš sajaukta, salīdzinot ar iepriekš nesajauktu [vidēji ilgas vai ilgstošas darbības]) lietošanu 1. vizītē, un

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

sākumstāvokļa rādītāju. Mijiedarbība starp terapijas grupām (metformīna un insulīna lietošana) nebija

nozīmīga (p > 0,10).

24 nedēļu ilgā, aktīvi (ar metformīnu) kontrolētā pētījumā salīdzināja sitagliptīna 100 mg vienu reizi

dienā (N=528) un metformīna (N=522) lietošanas efektivitāti un drošumu pacientiem, kuriem diēta un

fiziskā aktivitāte nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli un kuri nesaņēma pretglikēmisko

ārstēšanu (bez terapijas vismaz 4 mēnešus). Metformīna vidējā dienas deva bija aptuveni 1900 mg.

HbA1c samazinājums no vidējā rādītāja 7,2 % sākumstāvoklī bija -0,43 % sitagliptīnam un -0,57 %

metformīnam (analizējot saskaņā ar protokolu). Kopējais ar zāļu lietošanu saistīto kuņģa-zarnu trakta

blakusparādību sastopamības biežums pacientiem, kuri tika ārstēti ar sitagliptīnu bija 2,7%, salīdzinot

ar 12,6 % pacientu, kuri tika ārstēti ar metformīnu. Hipoglikēmijas sastopamība ārstēšanas grupās

būtiski neatšķīrās (sitagliptīna grupā 1,3%; metformīna grupā 1,9%). Ķermeņa masa, salīdzinot ar

sākumstāvokli, samazinājās abās grupās (sitagliptīna grupā par -0,6 kg; metformīna grupā par -

1,9 kg).

Pētījumā, kurā salīdzināja sitagliptīna 100 mg reizi dienā vai glipizīda (sulfonilurīnvielas

atvasinājuma) pievienošanas efektivitāti un drošumu pacientiem ar nepietiekamu glikēmijas kontroli,

lietojot metformīna monoterapiju, sitagliptīns bija līdzīgs glipizīdam HbA

samazināšanas ziņā.

Vidējā glipizīda deva, ko lietoja salīdzinošajā grupā, bija 10 mg dienā, kas bija aptuveni 40% no

pacientam nepieciešamās glipizīda devas ≤ 5 mg/dienā pētījuma laikā. Tomēr vairāk pacientu

sitagliptīna grupā, salīdzinot ar glipizīda grupu, pārtrauca zāļu lietošanu efektivitātes trūkuma dēļ. Ar

sitagliptīnu ārstētiem pacientiem konstatēja nozīmīgu vidējās ķermeņa masas samazinājumu,

salīdzinot ar sākotnējo, pretstatā nozīmīgam ķermeņa masas pieaugumam pacientiem, kuriem lietots

glipizīds (-1,5 pret +1,1 kg). Šajā pētījumā proinsulīna pret insulīnu attiecība, kas ir insulīna sintēzes

un atbrīvošanās efektivitātes rādītājs, uzlabojās, lietojot sitagliptīnu, un pasliktinājās, lietojot glipizīda

terapiju. Hipoglikēmijas sastopamība sitagliptīna grupā (4,9%) bija nozīmīgi mazāka nekā glipizīda

grupā (32,0%).

Tika veikts 24 nedēļas ilgs ar placebo kontrolēts pētījums, kurā piedalījās 660 pacienti, lai vērtētu

insulīna ekonomijas efektivitāti un sitagliptīna lietošanas (pa 100 mg vienu reizi dienā) drošumu,

insulīna terapijas intensificēšanas laikā to lietojot papildus glargīna insulīnam un/vai metformīnam

(vismaz pa 1500 mg). Sākotnējais HbA

līmenis bija 8,74 %, un insulīna dienas deva pirms pētījuma

sākšanas bija 37 SV. Pacienti tika instruēti titrēt glargīna insulīna devu, ņemot vērā glikozes līmeni

kapilārajās asinīs tukšā dūšā. 24. nedēļā ar sitagliptīnu ārstētajiem pacientiem insulīna dienas deva

bija palielināta par 19 SV dienā un placebo saņēmušajiem pacientiem par 24 SV dienā. Ar sitagliptīnu

un insulīnu ārstētajiem pacientiem (viņi bija vai nebija saņēmuši metformīnu) HbA

līmenis bija

pazeminājies par -1,31 % salīdzinājumā ar pazemināšanos par -0,87 % placebo un insulīnu

saņēmušajiem pacientiem (viņi bija vai nebija saņēmuši metformīnu). Rezultāts atšķīrās par -0,45 %

(95 % TI: -0,60; -0,29). Hipoglikēmijas sastopamība ar sitagliptīnu un insulīnu ārstētajiem pacientiem

(viņi bija vai nebija saņēmuši metformīnu) bija 25,2 %, bet ar placebo un insulīnu ārstētajiem

pacientiem (viņi bija vai nebija saņēmuši metformīnu) hipoglikēmijas sastopamība bija 36,8 %. Šī

sastopamības atšķirība galvenokārt radās tādēļ, ka placebo grupā lielākai pacientu procentuālajai daļai

bija vismaz trīs hipoglikēmijas gadījumi (9,4 pret 19,1 % gadījumu). Smagas hipoglikēmijas

gadījumu sastopamības atšķirības netika novērotas.

Tika veikts pētījums pacientiem ar mēreniem līdz smagiem nieru darbības traucējumiem, kurā

salīdzināja sitagliptīna 25 vai 50 mg vienu reizi dienā ar glipizīda 2,5 līdz 20 mg dienā. Šajā pētījumā

tika iesaistīti 423 pacienti ar hroniskiem nieru darbības traucējumiem (noteiktais glomerulārās

filtrācijas ātrums <50 ml/min). Pēc 54 nedēļām HbA

samazinājums no vidējā rādītāja sākumstāvoklī

bija -0,76 % sitagliptīnam un -0,64 % glipizīdam (analizējot saskaņā ar protokolu). Šajā pētījumā

sitagliptīna 25 vai 50 mg vienu reizi dienā efektivitātes un drošuma profils parasti bija līdzīgs kā

novērots citos monoterapijas pētījumos pacientiem ar normālu nieru darbību. Hipoglikēmijas

sastopamība sitagliptīna grupā (6,2 %) bija būtiski mazāka nekā glipizīda grupā (17,0 %). Bija arī

ievērojama atšķirība starp grupām attiecībā uz sākotnējās ķermeņa masas izmaiņām (sitagliptīna grupā

-0,6 kg; glipizīda grupā +1,2 kg).

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

Kādā citā pētījumā, kas tika veikts 129 pacientiem ar NSBS, kuriem veic dialīzi, salīdzināja

sitagliptīna 25 mg vienu reizi dienā ar glipizīda 2,5 līdz 20 mg dienā. Pēc 54 nedēļām HbA

samazinājums no vidējā rādītāja sākumstāvoklī bija -0,72 % sitagliptīnam un -0,87 % glipizīdam. Šajā

pētījumā sitagliptīna 25 mg vienu reizi dienā efektivitātes un drošuma profils kopumā bija līdzīgs

tam, kādu novēroja citos monoterapijas pētījumos pacientiem ar normālu nieru darbību.

Hipoglikēmijas sastopamība būtiski neatšķīrās starp ārstēšanas grupām (sitagliptīna grupā 6,3 %;

glipizīda grupā 10,8 %).

Citā pētījumā, kurā tika iesaistīts 91 pacients ar 2. tipa cukura diabētu un hroniskiem nieru darbības

traucējumiem (kreatinīna klīrenss <50 ml/min), sitagliptīna 25 vai 50 mg vienu reizi dienā ārstēšanas

drošums un panesamība kopumā bija līdzīgs placebo. Turklāt pēc 12 nedēļām, vidējais HbA

samazinājums (sitagliptīna grupā -0,59 %; placebo grupā -0,18 %) un vidējais GPTD samazinājums

(sitagliptīna grupā -25,5 mg/dl; placebo grupā -3,0 mg/dl) parasti bija līdzīgs kā novērots citos

monoterapijas pētījumos pacientiem ar normālu nieru darbību (skatīt 5.2. apakšpunktu).

TECOS bija randomizēts pētījums ar 14 671 pacientu ārstēšanai paredzētajā populācijā ar

≥ 6,5 līdz 8,0 % ar iepriekš zināmu KV slimību, kuri saņēma sitagliptīnu (7 332) 100 mg dienā

(vai 50 mg dienā, ja sākotnējais eGFĀ bija ≥ 30 un < 50 ml/min/1,73 m

) vai placebo (7 339),

pievienojot parastajai shēmai, ar mērķi atbilstoši vietējiem HbA

standartiem un KV riska faktoriem.

Pacienti ar eGFĀ < 30 ml/min/1,73 m

netika iesaistīti pētījumā. Pētījuma populācijā bija

2 004 pacienti vecumā ≥ 75 gadiem un 3 324 pacienti ar nieru darbības traucējumiem (eGFĀ < 60 ml/

min/1,73 m

Pētījuma laikā kopējā novērtētā vidējā (SN) HbA

atšķirība starp sitagliptīna un placebo grupu bija

0,29 % (0,01), 95 % TI (-0,32; -0,27); p<0,001.

Primārais kardiovaskulārais galauzstādījums bija salikts, aptverot pirmo kardiovaskulārās nāves

notikumu, nefatālu miokarda infarktu, nefatālu insultu vai stacionēšanu nestabilas stenokardijas dēļ.

Sekundārie kardiovaskulārie galauzstādījumi ietvēra pirmo kardiovaskulārās nāves notikumu, nefatālu

miokarda infarktu, nefatālu insultu; primārā kopuma atsevišķo komponentu pirmo notikumu; visu

cēloņu izraisītu mirstību; un stacionēšanu sastrēguma sirds mazspējas dēļ.

Pēc 3 gadu ilga mediānā apsekojuma sitagliptīns, pievienojot parastajai shēmai, nepalielināja lielāko

kardiovaskulāro blakusparādību risku vai stacionēšanas risku sirds mazspējas dēļ, salīdzinot ar parasto

shēmu bez sitagliptīna pievienošanas terapijai pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (3. tabula).

3. tabula. Salikto kardiovaskulāro galauzstādījumu un galveno sekundāro galauzstādījumu

biežums

Sitagliptīns 100 mg

Placebo

Riska

attiecība

(95% TI)

p-

vērtība

N (%)

Rašanās

biežums

uz 100

pacient-

gadiem*

N (%)

Rašanās

biežums

uz 100

pacient-

gadiem*

Analīze ārstēšanai paredzētajā populācijā

Pacientu skaits

7 332

7 339

0,98

(0,89-1,08)

<0,001

Primārais saliktais

galauzstādījums

(Kardiovaskulārā nāve, nefatāls

miokarda infarkts, nefatāls insults

vai stacionēšana nestabilas

stenokardijas dēļ)

(11,4)

(11,6)

Sekundārais saliktais

galauzstādījums

(Kardiovaskulārā nāve, nefatāls

(10,2)

(10,2)

0,99

(0,89-1,10)

<0,001

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

miokarda infarkts vai nefatāls

insults)

Sekundārais galauzstādījums

Kardiovaskulārā nāve

380 (5,2)

366 (5,0)

1,03

(0,89-1,19)

0,711

Visi miokarda infarkti (fatāli un

nefatāli)

300 (4,1)

316 (4,3)

0,95

(0,81-1,11)

0,487

Visi insulti (fatāli un nefatāli)

178 (2,4)

183 (2,5)

0,97

(0,79-1,19)

0,760

Stacionēšana nestabilas

stenokardijas dēļ

116 (1,6)

129 (1,8)

0,90

(0,70-1,16)

0,419

Visu cēloņu izraisīta mirstība

547 (7,5)

537 (7,3)

1,01

(0,90-1,14)

0,875

Stacionēšana sirds mazspējas dēļ

228 (3,1)

229 (3,1)

1,00

(0,83-1,20)

0,983

Rašanās biežums uz 100 pacientgadiem tiek aprēķināts kā 100 × (kopējais pacientu skaits ar ≥ 1 notikumu

attiecīgā iedarbības perioda laikā uz pacientgadiem turpmākajā laika periodā).

Balstīts uz Cox modeli, samērojot pēc reģioniem. Saliktajiem galauzstādījumiem p vērtības atbilst ne-

zemākiem testiem ar mērķi parādīt, ka riska attiecība ir mazāka par 1,3. Visiem citiem galauzstādījumiem p

vērtības atbilst riska biežuma atšķirību testam.

Analizējot stacionēšanu sirds mazspējas dēļ, tika samērots pēc sākotnējās sirds mazspējas anamnēzes.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus ar Sitagliptin Teva vienā vai

vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (informāciju par

lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc 100 mg devas perorālas lietošanas veseliem cilvēkiem sitagliptīns ātri uzsūcās, maksimālo

koncentrāciju plazmā (vidējais T

) sasniedzot 1 līdz 4 stundās pēc devas lietošanas, vidējais

siptagliptīna plazmas AUC bija 8,52 µMh, C

bija 950 nM. Sitagliptīna absolūtā biopieejamība ir

aptuveni 87 %. Tā kā augsta tauku satura maltītes vienlaicīga lietošana ar sitagliptīnu farmakokinētiku

neietekmēja, Sitagliptin Teva var lietot kopā ar ēdienu vai bez tā.

Sitagliptīna plazmas AUC palielinājās proporcionāli devai. Devas proporcionalitāti nekonstatēja C

un C

palielinājās nedaudz vairāk nekā devai proporcionāli, un C

palielinājās nedaudz mazāk

nekā devai proporcionālā veidā).

Izkliede

Vidējais izkliedes tilpums līdzsvara apstākļos pēc vienreizējas 100 mg intravenozas sitagliptīna devas

ievadīšanas veseliem cilvēkiem ir aptuveni 198 litri. Sitagliptīna frakcija, kas atgriezeniski saistīta ar

plazmas proteīniem, ir maza (38 %).

Biotransformācija

Sitagliptīns tiek primāri eliminēts neizmainītā veidā ar urīnu, un metabolisms ir neliels. Aptuveni

79 % sitagliptīna izdalās neizmainītā veidā ar urīnu.

Pēc [

C]sitagliptīna perorālas lietošanas aptuveni 16% radioaktīvā savienojuma izdalījās sitagliptīna

metabolītu veidā. Sešus metabolītus konstatēja nelielā daudzumā un nav gaidāms, ka tie ietekmēs

sitagliptīna plazmas DPP-4 nomācošo aktivitāti. In vitro pētījumi liecina, ka galvenais enzīms, kas

nodrošina sitagliptīna ierobežoto metabolismu, ir CYP3A4 ar CYP2C8 daļēju ietekmi.

Dati in vitro liecināja, ka sitagliptīns nav CYP izoenzīmu CYP3A4, 2C8, 2C9, 2D6, 1A2, 2C19 vai

2B6 inhibitors un nav CYP3A4 un CYP1A2 induktors.

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

Eliminācija

Pēc perorālas [

C]sitagliptīna devas lietošanas veseliem cilvēkiem aptuveni 100% lietotā radioaktīvā

elementa izdalījās ar izkārnījumiem (13%) vai urīnu (87%) nedēļas laikā pēc devas lietošanas.

Šķietamais terminālais t

pēc 100 mg perorālas sitagliptīna devas lietošanas bija aptuveni

12,4 stundas. Lietojot vairākas devas, sitagliptīns uzkrājas tikai nedaudz. Nieru klīrenss bija aptuveni

350 ml/min.

Sitagliptīna eliminācija notiek galvenokārt caur nierēm ekskrēcijas veidā un ietver aktīvu tubulāru

sekrēciju. Sitagliptīns ir cilvēka organisko anjonu transportvielas-3 (cOAT-3) substrāts, kas var būt

iesaistīts sitagliptīna eliminācijā caur nierēm. cOAT-3 klīniskā nozīme sitagliptīna transportā nav

noteikta. Sitagliptīns ir arī p-glikoproteīna substrāts, kas arī var būt iesaistīts sitagliptīna renālas

eliminācijas mediēšanā. Taču ciklosporīns, p-glikoproteīna inhibitors, nemazina sitagliptīna nieru

klīrensu. Sitagliptīns nav OCT2 vai OAT1 substrāts vai PEPT1/2 transportviela. In vitro pie

terapeitiski nozīmīgas plazmas koncentrācijas sitagliptīns neinhibēja OAT3 (IC50=160 µM) vai p-

glikoproteīna (līdz 250 µM) mediēto transportu. Klīniskā pētījumā sitagliptīns nedaudz ietekmēja

digoksīna plazmas koncentrāciju, kas liecina, ka sitagliptīns varētu būt mērens p-glikoproteīna

inhibitors.

Raksturojums pacientiem

Sitagliptīna farmakokinētika veseliem cilvēkiem un pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu kopumā bija

līdzīga.

Nieru darbības traucējumi

Vienas devas atklātu pētījumu veica, lai novērtētu sitagliptīna samazinātu devu (50 mg)

farmakokinētiku pacientiem ar dažādas pakāpes hroniskiem nieru darbības traucējumiem

salīdzinājumā ar veseliem kontroles grupas cilvēkiem. Pētījumā bija iekļauti pacienti ar nieru darbības

traucējumiem, kas pēc kreatinīna klīrensa klasificēti kā viegli (50 līdz <80 ml/min), vidēji smagi (30

līdz <50 ml/min) un smagi (<30 ml/min), kā arī pacienti ar nieru slimību beigu stadijā (NSBS), kam

tiek veikta hemodialīze.

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem nekonstatēja klīniski nozīmīgu sitagliptīna

koncentrācijas palielināšanos plazmā, salīdzinot ar veseliem kontroles grupas cilvēkiem. Aptuveni

divkāršu sitagliptīna plazmas AUC palielināšanos novēroja pacientiem ar vidēji smagiem nieru

darbības traucējumiem, un aptuveni četrkāršu palielinājumu novēroja pacientiem ar smagiem nieru

darbības traucējumiem un pacientiem ar NSBS, kuriem veic hemodialīzi, salīdzinot ar veseliem

kontrolgrupas cilvēkiem. Sitagliptīnu nelielā daudzumā izvadīja ar hemodialīzi (13,5 % 3 līdz

4 stundu ilga hemodialīzes seansa laikā, sākot to 4 stundas pēc devas lietošanas). Lai sasniegtu

sitagliptīna koncentrāciju plazmā, kas līdzīga kā pacientiem ar normālu nieru darbību, ieteicams lietot

mazākas devas pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem, kā arī

pacientiem ar NSBS, kuriem nepieciešama dialīze (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem (Child-Pugh vērtējums ≤ 9)

sitagliptīna devas pielāgošana nav nepieciešama. Nav klīniskās pieredzes pacientiem ar smagiem aknu

darbības traucējumiem (Child-Pugh vērtējums > 9). Taču tā kā sitagliptīns tiek izvadīts galvenokārt

caur nierēm, nav gaidāms, ka smagi aknu darbības traucējumi ietekmēs sitagliptīna farmakokinētiku.

Gados vecāki pacienti

Vecuma dēļ devas pielāgošana nav nepieciešama. Ņemot vērā 1. un 2. fāzes populācijas

farmakokinētikas datu analīzi, vecums klīniski nozīmīgi sitagliptīna farmakokinētiku neietekmē.

Gados vecākiem cilvēkiem (no 65 līdz 80 gadiem) bija aptuveni par 19 % augstāka sitagliptīna

koncentrācija plazmā nekā jaunākiem cilvēkiem.

Pediatriskā populācija

Bērniem pētījumi ar sitagliptīnu nav veikti.

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

Citas pacientu īpašības

Vecuma, rases vai ķermeņa masas indeksa (ĶMI) dēļ devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pamatojoties uz saliktu 1. fāzes farmakokinētikas datu un 1. un 2. fāzes populācijas farmakokinētikas

datu analīzi, šīs īpašības klīniski nozīmīgi sitagliptīna farmakokinētiku neietekmēja.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Grauzējiem, ja sistēmiskā ietekme 58 reizes pārsniedza iedarbības līmeni cilvēkam, novēroja toksisku

ietekmi uz nierēm un aknām, bet līmeni bez ietekmes konstatēja kā atbilstošu 19 reizes lielākam par

cilvēka iedarbības līmeni. Žurkām, ja iedarbība 67 reizes pārsniedza klīniskās iedarbības līmeni,

novēroja priekšzobu patoloģiju; pamatojoties uz 14 nedēļu pētījumu žurkām, līmenis bez ietekmes šai

atradnei bija 58 reizes lielāks par iedarbības līmeni cilvēkam. Šīs atrades nozīme cilvēkam nav

zināma. Pārejošas ar ārstēšanu saistītas fiziskas pazīmes, no kurām dažas liecina par neirotoksicitāti,

piemēram, elpošana caur atvērtu muti, siekalošanās, baltu putu atvemšana, ataksija, trīce, samazināta

aktivitāte un/vai saliekta ķermeņa poza, novēroja suņiem, ja iedarbības līmenis aptuveni 23 reizes

pārsniedza klīniskās iedarbības līmeni. Turklāt ļoti nelielu vai vieglu skeleta muskuļu deģenerāciju

novēroja arī histoloģiski, lietojot devas, kas rada sistēmisku iedarbību, kas aptuveni 23 reizes

pārsniedz iedarbības līmeni cilvēkam. Līmenis bez ietekmes šai atradei bija pie 6 reizes lielāka

iedarbības līmeņa nekā klīniskā iedarbība.

Preklīniskajos pētījumos nav pierādīts, ka sitagliptīns būtu genotoksisks. Sitagliptīns nebija

kancerogēns pelēm. Ja sistēmiskās iedarbības līmenis 58 reizes pārsniedza iedarbības līmeni cilvēkam,

žurkām konstatēja palielinātu aknu adenomu un karcinomu sastopamību. Tā kā pierādīts, ka

hepatotoksicitāte korelē ar aknu jaunveidojumu rašanos žurkām, šī palielinātā aknu audzēju

sastopamība žurkām bija sekundāra hroniski toksiskai ietekmei uz aknām, lietojot šādas lielas devas.

Lielā drošuma diapazona dēļ (19 reizes lielāks līmenis bez ietekmes) šīs neoplastiskās pārmaiņas

netiek uzskatītas par nozīmīgām cilvēkam.

Žurku tēviņiem un mātītēm, lietojot sitagliptīnu pirms pārošanās un tās laikā, nelabvēlīgu ietekmi uz

auglību nenovēroja.

Pre-/postnatālās attīstības pētījumā, kas veikts ar žurkām, sitagliptīnam blakusparādības nekonstatēja.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumos konstatēja nelielu ar terapiju saistītu augļa ribu anomāliju

(trūkstošas, hipoplastiskas un izlocītas ribas) biežuma palielināšanos žurku pēcnācējiem, ja

sistēmiskās iedarbības līmenis vairāk nekā 29 reizes pārsniedza iedarbības līmeni cilvēkam. Trušiem

pie iedarbības līmeņa, kas 29 reizes pārsniedz iedarbības līmeni cilvēkam, novēroja toksisku ietekmi

uz mātīti. Plašā drošuma intervāla dēļ šīs atrades neliecina par nozīmīgu risku cilvēka

reproduktivitātei. Sitagliptīns izdalās nozīmīgā daudzumā žurku mātīšu pienā (attiecība pienā/plazmā

4:1).

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

mikrokristāliskā celuloze

kalcija hidrogēnfosfāts, bezūdens

kroskarmelozes nātrija sāls

magnija stearāts

Apvalks

polivinilspirts – daļēji hidrolizēts

SASKAŅOTS ZVA 25-08-2016

makrogols 3350

titāna dioksīds (E171)

talks

dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

sarkanais dzelzs oksīds (E172)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Necaurspīdīgi OPA/Alumīnija/PVH – alumīnija blisteri,

necaurspīdīgi PVH/PE/PVDH/PE/PVH – alumīnija blisteri vai

caurspīdīgi PVH/Aclar/PVH – alumīnija blisteri ar

14, 28, 28x1, 30, 50x1, 56, 56x1, 60, 84, 90, 98, 98x1, 100, 100x1, 120 un 120x1 tabletēm vai 14, 28,

56 un 98 tabletes kalendāriepakojumā.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Teva B.V.

Swensweg 5

2031 GA Haarlem

Nīderlande

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums:

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

07/2016

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju