Ribavirin Mylan (previously Ribavirin Three Rivers)

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

31-07-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Ribavirīns
Pieejams no:
Mylan S.A.S
ATĶ kods:
J05AB04
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
ribavirin
Ārstniecības grupa:
Pretvīrusu līdzekļi sistēmiskai lietošanai,
Ārstniecības joma:
C hepatīts, hronisks
Ārstēšanas norādes:
Ribavirīnu Mylan ir indicēts hroniska C hepatīta ārstēšana, un tas jāizmanto tikai kā daļa no kombinācija režīms ar interferonu alfa-2b (pieaugušajiem, bērniem (trīs gadus veci un vecāki) un pusaud iem). Ribavirīna monoterapiju nedrīkst lietot. Nav drošības vai iedarbības informāciju par to, kā izmantot ribavirīnu ar cita veida interferonu (i. nevis alfa-2b). Lūdzu, skatiet arī interferona alfa-2b zāļu aprakstu (Za) par zāļu izrakstīšanu informāciju, īpaši par šo produktu. Naivi patientsAdult patientsRibavirin Mylan ir norādīts, kombinācijā ar interferonu alfa-2b, ārstēšanai pieaugušiem pacientiem ar visa veida hroniska C hepatīta izņemot genotipa 1, kas agrāk nav ārstēti, bez aknu decompensation, paaugstināts alanīna aminotransferase (ALT), kas ir pozitīvi uz seruma hepatīta C vīrusu (HCV) RNS. Bērnu un adolescentsRibavirin Mylan ir norādīts, kombinācijā režīms ar interferonu alfa-2b, ārstēšanai bērniem un pusaudžiem trīs gadu vecuma un vecākiem, kuri ir visu veidu hronisks C hepatīts, izņemot genotipa 1, ka
Produktu pārskats:
Revision: 10
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/001185
Autorizācija datums:
2010-06-10
EMEA kods:
EMEA/H/C/001185

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

31-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

31-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

31-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

31-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

31-07-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

17-02-2011

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

31-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

31-07-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

31-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

31-07-2019

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Ribavirin Mylan 200 mg cietās kapsulas

ribavirin

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas

attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir Ribavirin Mylan un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Ribavirin Mylan lietošanas

Kā lietot Ribavirin Mylan

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Ribavirin Mylan

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Ribavirin Mylan un kādam nolūkam to lieto

Ribavirin Mylan satur aktīvo sastāvdaļu ribavirīnu. Šīs zāles nomāc C hepatīta vīrusa vairošanos.

Ribavirin Mylan nedrīkst lietot bez alfa-2b interferona, t.i., nedrīkst lietot Ribavirin Mylan vienu

pašu.

Atkarībā no Jums diagnosticētā C hepatīta vīrusa genotipa Jūsu ārsts var izvēlēties ārstēšanu ar šo

zāļu un citu zāļu kombināciju. Var būt citi ārstēšanas ierobežojumi atkarībā no tā, vai hroniskā

C hepatīta infekcija ir vai nav iepriekš ārstēta. Ārsts ieteiks labāko ārstēšanas kursu.

Ribavirin Mylan un citu zāļu kombināciju izmanto ārstēšanā pieaugušajiem pacientiem, kuriem ir

hronisks C hepatīts (HCV).

Iepriekš neārstēti pacienti

Ribavirin Mylan kombinācijā ar alfa-2b interferonu lieto pediatriskiem pacientiem (bērniem no

3 gadu vecuma), kam ir hroniska C hepatīta (

hepatitis C virus

, HCV) infekcija.

Pediatriskiem pacientiem (bērniem un pusaudžiem), kas sver mazāk nekā 47 kg, zāles ir pieejamas

šķīduma formā.

Iepriekš ārstēti pieaugušie pacienti

Ribavirin Mylan kombinācijā ar alfa-2b interferonu izmanto ārstēšanā pieaugušiem pacientiem ar

hronisku C hepatītu, kam novērots recidīvs pēc iepriekš efektīvas ārstēšanas ar alfa interferonu

monoterapijā.

Nav informācijas par Ribavirin Mylan drošību vai efektivitāti, lietojot kopā ar pegilētu vai citiem

interferona veidiem (t.i., tiem, kas nav alfa-2b).

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

2.

Kas Jums jāzina pirms Ribavirin Mylan lietošanas

Nelietojiet Ribavirin Mylan

šādos gadījumos

Nelietojiet Ribavirin Mylan, ja kāds no sekojošiem apgalvojumiem attiecas uz Jums vai Jūsu aprūpē

esošo bērnu.

Neskaidrību gadījumā pirms Ribavirin Mylan lietošanas

konsultējieties ar ārstu

farmaceitu

ja Jums ir

alerģija

pret ribavirīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

ja Jūs esat

grūtniece vai plānojat grūtniecību

(skatīt apakšpunktu “Grūtniecība un barošana ar

krūti”).

ja Jūs

zīdāt bērnu

ja Jums pēdējo 6 mēnešu laikā bijuši smagi

sirdsdarbības

traucējumi.

ja Jums ir jebkāda

asins slimība

, piemēram, anēmija (mazs eritrocītu skaits), talasēmija,

sirpjveida šūnu anēmija

Bērni un pusaudži nedrīkst lietot Ribavirin Mylan un alfa interferona kombinēto terapiju, ja pašlaik ir

vai anamnēzē ir bijuši nopietni nervu sistēmas vai psihiskie traucējumi, piemēram, smaga depresija,

domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājums.

Atgādinājums. Pirms sākat lietot kombinācijā ar šīm zālēm, lūdzu, izlasiet alfa-2b interferona

lietošanas instrukcijas nodaļu “Nelietojiet zāles šādos gadījumos”.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Ribavirin Mylan lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Ar ribavirīna un alfa (peg)interferona kombinēto terapiju ir saistītas vairākas smagas nevēlamās

blakusparādības.Tās var būt šādas:

psihiski traucējumi un centrālās nervu sistēmas reakcijas (piemēram, depresija, pašnāvnieciskas

domas, pašnāvības mēģinājums, agresīva uzvedība u. c Ja pamanāt, ka kļūstat nomākts vai Jums

ir domas par pašnāvību vai mainās uzvedība, nekavējoties meklējiet palīdzību. Varat lūgt

ģimenes locekļiem vai tuviem draugiem, lai viņi Jums palīdz saglabāt modrību attiecībā uz

depresijas pazīmēm vai pārmaiņām uzvedībā;

smagi acu bojājumi;

zobu un mutes gļotādas bojājumi. Ir ziņots par zobu un smaganu bojājumiem pacientiem, kuri

saņem ribavirīnu kombinācijā ar alfa-2b (peg)interferonu. Zobi rūpīgi jātīra divas reizes dienā

un regulāri jāapmeklē zobārsts. Turklāt dažiem pacientiem var būt vemšana. Ja jums ir šāda

reakcija, pēc tam rūpīgi izskalojiet muti;

daži bērni vai pusaudži var nespēt sasniegt galīgo pieaugušā auguma garumu;

palielināta ar vairogdziedzeri saistītā hormona (TSH) koncentrācija bērniem un pusaudžiem.

Pediatriskā populācija

Ja aprūpējat bērnu vai ārsts nolemj neatlikt kombinēto terapiju ar alfa-2b peginterferonu vai alfa-2b

interferonu līdz pieaugušā vecumam, ir svarīgi izprast, ka šī kombinētā terapija izraisa augšanas

nomākumu, kas dažiem pacientiem var būt neatgriezenisks.

Turklāt pacientiem, kas lieto Ribavirin Mylan, ir radušās šādas problēmas:

hemolīze: Ribavirin Mylan var izraisīt sarkano asins šūnu sabrukšanu, tādējādi izraisot anēmiju, kas

var radīt sirdsdarbības traucējumus vai pasliktināt sirds slimības simptomus;

pancitopēnija: Ribavirin Mylan, lietojot kombinācijā ar peginterferonu, var izraisīt trombocītu un

sarkano un balto asins šūnu skaita samazināšanos.

Lai pārbaudītu asinis, kā arī nieru un aknu darbību, tiks veiktas

standarta asins analīzes

Asins analīzes tiks veiktas regulāri, lai ārsts varētu noskaidrot, vai šī terapija iedarbojas.

Atkarībā no šo analīžu rezultātiem ārsts var mainīt/pielāgot cieto kapsulu skaitu, kas jālieto

Jums vai Jūsu aprūpē esošam bērnam, parakstīt cita lieluma zāļu iepakojumu un/vai mainīt ārstēšanās

ilgumu.

Ja Jums ir vai rodas smagi nieru vai aknu darbības traucējumi, šī terapija tiks pārtraukta.

Nekavējoties

meklējiet medicīnisku palīdzību, ja, lietojot šīs zāles, Jums rodas smagas alerģiskas

reakcijas simptomi (piemēram, apgrūtināta elpošana, sēkšana vai nātrene).

Konsultējieties ar ārstu

, ja Jūs vai Jūsu aprūpē esošais bērns:

esat sieviete

reproduktīvā

vecumā (skatīt apakšpunktu “Grūtniecība un barošana ar krūti”).

esat

vīrietis

un Jūsu partnere ir reproduktīvā vecumā (skatīt apakšpunktu “Grūtniecība un

barošana ar krūti”).

ja Jums iepriekš bijusi

sirds

slimība vai pašlaik ir sirds slimība.

ja papildus C hepatītam Jums ir citi

aknu

darbības traucējumi.

ja Jums ir

nieru

darbības traucējumi.

ja Jums ir

HIV

(cilvēka imūndeficīta vīruss) vai kādreiz ir bijuši citi imūnsistēmas darbības

traucējumi.

Detalizētu informāciju par šiem drošības jautājumiem skatiet alfa (peg)interferona lietošanas

instrukcijās.

Atgādinājums. Pirms sākt kombinēto terapiju, lūdzu, izlasiet alfa-2b interferona lietošanas instrukcijas

nodaļu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Ja bērns sver mazāk nekā 47 kg vai nevar norīt zāles, ir pieejams ribavirīna šķīdums iekšķīgai

lietošanai.

Citas zāles un Ribavirin Mylan

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras Jūs vai Jūsu aprūpē esošais bērns lietojat

pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot:

azatioprīns ir zāles, kas nomāc imūnsistēmu, lietojot šīs zāles kombinācijā ar ribavirīnu un

pegilētiem alfa interferoniem, āpēc var tikt palielināts smagu asins traucējumu attīstības risks;

zāles pret cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) – [nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoru

NRTI

) un/vai kombinētā antiretrovirālā terapija (

cART

šo zāļu lietošana kombinācijā ar alfa interferonu un zālēm pret HIV var palielināt

laktacidozes, aknu mazspējas un asins sastāva pārmaiņu (skābekli pārnesošo eritrocītu,

infekciju apkarojošo leikocītu un asinsreces šūnu trombocītu skaita mazināšanās) risku.

zidovudīnu

stavudīnu

, nav zināms, vai šīs zāles mainīs šo zāļu

iedarbību. Tādēļ

Jūsu asinis tiks regulāri pārbaudītas, lai pārliecinātos, ka HIV infekcijas gaita

nepasliktinās. Ja tā pasliktināsies, ārsts izlems, vai ārstēšana ar Ribavirin Mylan jāmaina.

Bez tam pacientiem, kas lieto

zidovudīnu

kopā ar

ribavirīna

alfa interferonu

kombināciju, var būt palielināts anēmijas (samazināts eritrocītu skaits) risks. Tādēļ

zidovudīna lietošana vienlaikus ar ribavirīna un alfa interferonu kombināciju nav

ieteicama.

laktātacidozes (pienskābes uzkrāšanās organismā) un pankreatīta riska dēļ

ribavirīnu

lietošana vienlaikus ar

didanozīnu

nav ieteicama, bet no

ribavirīna un stavudīna

lietošanas vienlaikus ir jāizvairās.

vienlaikus inficētiem pacientiem, kam ir progresējoša aknu slimība un kas vienlaikus

lieto cART, var būt aknu darbības pasliktināšanās riska pieaugums. Šai pacientu

apakšgrupā viena paša alfa interferona vai arī ribavirīna kombinētās terapijas

pievienošana ārstēšanai risku var palielināt.

Atgādinājums. Pirms sākt kombinēto terapiju ar šīm zālēm, lūdzu, izlasiet alfa-2b interferona

lietošanas instrukcijas nodaļu “Citas zāles un Ribavirin Mylan”.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles, ja Jums iestājusies

grūtniecība

. Šīs zāles var nodarīt nopietnu kaitējumu

Jūsu nedzimušajam bērnam (embrijam).

Ja pastāv jebkāda grūtniecības iestāšanās iespēja, abu dzimumu pacientiem dzimumdzīvē jāievēro

īpaša piesardzība

ja esat

meitene

sieviete

reproduktīvā vecumā:

pirms terapijas sākšanas katru mēnesi terapijas laikā un 4 mēnešus pēc terapijas pārtraukšanas

Jums nedrīkst būt pozitīvs grūtniecības testa rezultāts. Pārrunājiet to ar savu ārstu.

ja esat

vīrietis:

dzimumattiecību laikā ar grūtnieci Jums noteikti

jālieto prezervatīvs

. Tas mazinās iespēju, ka

ribavirīns var palikt sievietes ķermenī.

Ja Jūsu partnere pašreiz nav grūtniece, bet viņa ir reproduktīvā vecumā, viņai katru mēnesi

terapijas laikā un 7 mēnešus pēc terapijas pārtraukšanas jāveic grūtniecības tests.

Terapijas laikā, kad lietojat ribavirīnu, un 7 mēnešus pēc terapijas pārtraukšanas Jums vai Jūsu

partnerei jālieto efektīva pretapaugļošanās metode. Pārrunājiet to ar savu ārstu (skatīt nodaļu

“Nelietojiet Ribavirin Mylan šādos gadījumos”).

Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles, ja

barojat bērnu ar krūti

. Pirms sākt lietot šīs zāles, pārtrauciet

zīdīšanu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Šīs zāles neietekmē Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus, taču alfa-2b

interferons var ietekmēt Jūsu spēju vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus. Tādēļ nevadiet

transportlīdzekli un neapkalpojiet mehānismus, ja ārstēšanas ietekmē jūtaties noguris, miegains vai

apjucis.

Ribavirin Mylan

satur laktozi

Katrā Ribavirin Mylan kapsulā ir nedaudz

laktozes.

Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jūs

nepanesat dažus cukuru veidus

, konsultējieties ar ārstu pirms šo zāļu

lietošanas.

3.

Kā lietot Ribavirin Mylan

Vispārēja informācija par šo zāļu lietošanu

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Nelietojiet devu, kas pārsniedz ieteicamo devu, un lietojiet zāles tik ilgi, cik Jums tās parakstītas.

Ārsts ir noteicis pareizu Ribavirin Mylan devu, pamatojoties uz Jūsu vai Jūsu aprūpē esošā bērna

ķermeņa masu.

Pieaugušie

Ieteicamā Ribavirin Mylan deva un lietošanas ilgums ir atkarīgs no pacienta svara un kombinētajām

zālēm.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Devas bērniem no 3 gadu vecuma un pusaudžiem ir atkarīgas no ķermeņa svara un kombinētajām

zālēm. Ieteicamā Ribavirin Mylan deva kombinācijā ar alfa-2b interferonu vai alfa-2b peginterferonu

ir norādīta tālāk redzamajā tabulā.

Ribavirin Mylan deva atkarībā no ķermeņa svara, lietojot kombinācijā ar alfa-2b interferonu vai

alfa-2b peginterferonu bērniem no 3 gadu vecuma un pusaudžiem

bērna/pusaudža

ķermeņa masa (kg)

Parastā

Ribavirin Mylan

dienas deva

200 mg kapsulu skaits

47–49

600 mg

1 kapsula no rīta un 2 kapsulas vakarā

50–65

800 mg

2 kapsulas no rīta un 2 kapsulas vakarā

>65

Skatīt pieaugušo devas

Lietojiet ordinēto devu perorāli ēšanas laikā, uzdzerot ūdeni. Cietās kapsulas nedrīkst pārkost.

Bērniem un pusaudžiem, kuri nevar norīt cieto kapsulu, ir pieejams ribavirīna šķīdums iekšķīgai

lietošanai.

Atgādinājums. C hepatīta vīrusa infekcijas ārstēšanai šīs zāles tiek lietotas kombinācijā ar alfa-2b

interferonu.

iegūtu

pilnīgu

informāciju,

noteikti

izlasiet

alfa-2b

interferona

lietošanas instrukcijas nodaļu “Kā lietot”.

Interferons, kas tiek lietots kombinācijā ar Ribavirin Mylan, var izraisīt neparastu nogurumu; ja šīs

zāles sev injicējat pats vai injicējat bērnam, dariet to pirms naktsmiera.

Ja esat lietojis Ribavirin Mylan vairāk nekā noteikts

Pēc iespējas ātrāk pastāstiet ārstam vai farmaceitam.

Ja esat aizmirsis lietot Ribavirin Mylan

Cik ātri vien iespējams, tās pašas dienas laikā lietojiet/ievadiet aizmirsto devu.

Ja diena pagājusi, sazinieties ar ārstu. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Lūdzu, izlasiet arī nodaļu “Iespējamās blakusparādības” kombinācijā ar Ribavirin Mylan lietot citu

zāļu lietošanas instrukcijā.

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles, lietojot kombinācijā ar citām zālēm, var izraisīt blakusparādības, kaut

arī ne visiem tās izpaužas. Lai gan ne visas šeit minētās blakusparādības var rasties, ja tās parādās,

tām var būt nepieciešama ārstēšana.

Psihiski un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi

Dažiem pacientiem, lietojot ribavirīnu kombinācijā ar interferonu, radās domas par citu cilvēku

dzīvības apdraudēšanu, domas par pašnāvību vai agresīva uzvedība (dažreiz vērsta pret citiem). Daži

pacienti izdarīja pašnāvību. Ja Jūs pamanāt, ka kļūstat nomākts vai Jums ir domas par pašnāvību vai

rodas uzvedības pārmaiņas, nekavējoties meklējiet palīdzību. Jūs varat lūgt ģimenes locekļiem vai

tuviem draugiem, lai viņi Jums palīdz saglabāt modrību attiecībā uz depresijas pazīmēm vai Jūsu

uzvedības pārmaiņām.

Bērniem un pusaudžiem

ir īpaša nosliece uz depresijas rašanos ribavirīna un alfa interferona terapijas

laikā. Nekavējoties meklējiet ārstu vai neatliekamo palīdzību, ja viņiem rodas neparasti uzvedības

traucējumi, depresīvs noskaņojums vai vēlēšanās kaitēt sev vai citiem.

Augšana un attīstība (bērni un pusaudži)

Viena ārstēšanas gada laikā, lietojot ribavirīnu kombinācijā ar alfa–2b interferonu, daži bērni un

pusaudži neauga vai nepieņēmās svarā tik daudz, cik cerēts. Daži bērni nesasniedza paredzamo

auguma garumu 1 – 12 gadu laikā pēc ārstēšanas pabeigšanas.

Nekavējoties sazinieties ar ārstu,

ja alfa interferona kombinētās terapijas laikā rodas kāda no šādām

blakusparādībām:

sāpes krūtīs vai pastāvīgs klepus, sirdsdarbības pārmaiņas, ģībonis,

apjukums, nomāktība, pašnāvnieciskas domas vai agresīva uzvedība, pašnāvības mēģinājums,

domas par citu cilvēku dzīvības apdraudēšanu,

nejutība vai tirpšana,

miega, domāšanas vai koncentrēšanās traucējumi,

stipras vēdersāpes, melni vai darvai līdzīgi izkārnījumi, asinis izkārnījumos vai urīnā, sāpes

muguras vai sānu lejasdaļā,

sāpīga vai apgrūtināta urinēšana,

spēcīga asiņošana no deguna,

drudzis vai drebuļi, kas sākas dažas nedēļas pēc terapijas sākuma,

redzes vai dzirdes traucējumi,

smagi izsitumi vai ādas apsārtums.

Sekojošas blakusparādības tika novērotas, lietojot šo zāļu cietās kapsulas kopā ar alfa interferoniem

pieaugušiem:

Ļoti bieži ziņotās blakusparādības (var ietekmēt vairāk nekā 1 cilvēku no 10):

eritrocītu skaita mazināšanās (kas var izraisīt nespēku, elpas trūkumu, reiboni), noteikta veida

leikocītu skaita mazināšanās (kas var palielināt Jūsu uzņēmību pret dažādām infekcijām),

grūtības koncentrēties, trauksme vai nervozitāte, garastāvokļa pārmaiņas, nomāktība vai

aizkaitināmība, nogurums, grūtības iemigt vai miega traucējumi,

klepus, sausa mute, faringīts (iekaisis kakls),

caureja, reibonis, drudzis, gripai līdzīgi simptomi, galvassāpes, slikta dūša, drebuļi,

vīrusinfekcija, vemšana, vājums,

ēstgribas zudums, novājēšana, vēdersāpes,

sausa āda, kairinājums, matu izkrišana, nieze, muskuļu sāpes, muskuļu smelgšana, sāpes

locītavās un muskuļos, izsitumi,

Bieži ziņotās blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 cilvēkam no 10):

asinsreces šūnu trombocītu skaita mazināšanās, kuras dēļ viegli rodas zilumi un spontāna

asiņošana, noteikta veida leikocītu, ko sauc par limfocītiem un kas palīdz apkarot infekciju,

skaita mazināšanās, vairogdziedzera aktivitātes mazināšanās (tā ietekmē var rasties noguruma,

nomāktības sajūta, pastiprināties jutība pret aukstumu un rasties citi simptomi), pārmērīgs cukura

vai urīnskābes (kā podagras gadījumā) daudzums asinīs, pazemināts kalcija līmenis asinīs, smaga

anēmija,

sēnīšu vai bakteriālas infekcijas, raudāšana, uzbudinājums, amnēzija, atmiņas traucējumi,

nervozitāte, neparasta uzvedība, agresīva uzvedība, dusmas, apjukums, intereses trūkums,

psihiski traucējumi, garastāvokļa pārmaiņas, neparasti sapņi, vēlēšanās nodarīt sev kaitējumu,

miegainība, miega traucējumi, intereses trūkums par seksu vai nespēja to veikt, reibonis

(griešanās sajūta),

redzes miglošanās vai patoloģiska redze, acu kairinājums vai sāpes vai infekcija, sausas vai

asarojošas acis, dzirdes vai balss pārmaiņas, džinkstēšana ausīs, ausu infekcija, ausu sāpes,

aukstumpumpas (

herpes simplex

), garšas sajūtas pārmaiņa, garšas sajūtas zudums, smaganu

asiņošana vai čūlas mutes dobumā, dedzinoša sajūta uz mēles, jēla mēle, smaganu iekaisums,

problēmas ar zobiem, migrēna, elpceļu infekcijas, sinusīts, deguna asiņošana, neproduktīvs

klepus, paātrināta vai apgrūtināta elpošana, aizlikts deguns vai iesnas, slāpes, zobu bojājumi,

sirds trokšņi (patoloģiskas sirdsdarbības skaņas), sāpes krūtīs vai diskomforts, ģībšanas sajūta,

savārguma sajūta, pietvīkums, pastiprināta svīšana, nespēja panest karstumu un pastiprināta

svīšana, pazemināts vai paaugstināts asinsspiediens, sirdsklauves (izteikta un jūtama

sirdsdarbība), paātrināta sirdsdarbība,

vēdera uzpūšanās, aizcietējums, gremošanas traucējumi, gāzu uzkrāšanās zarnās (meteorisms),

pastiprināta ēstgriba, kairināta resnā zarna, kairināts priekšdziedzeris, dzelte (dzeltena āda),

mīksta vēdera izeja, sāpes ap ribām labajā pusē, palielinātas aknas, gremošanas traucējumi, bieža

vajadzība urinēt, lielāks urīna daudzums nekā parasti, urīnceļu infekcija, patoloģisks urīns,

smagas mēnešreizes, neregulāras mēnešreizes vai to trūkums, patoloģiski smagas un ilgas

mēnešreizes, sāpīgas mēnešreizes, olnīcu vai maksts saslimšana, krūšu sāpes, erekcijas

problēmas,

patoloģiska matu struktūra, pinnes, artrīts, zilumu rašanās, ekzēma (iekaisusi, sarkana, niezoša un

sausa āda ar iespējamiem bojājumiem, no kuriem izdalās šķidrums), nātrene, pastiprināta vai

vājāka jutība pret pieskārienu, nagu bojājums, muskuļu spazmas, nejutība vai tirpšana, sāpes

locekļos, sāpes locītavās, roku trīce, psoriāze, pietūkušas plaukstas un potītes, jutīgums pret

saules gaismu , izsitumi ar paceltiem, plankumainiem bojājumiem, ādas apsārtums vai ādas

slimība, sejas pietūkums, palielināti limfmezgli, muskuļu saspringums, audzējs (neprecizēts),

stabilitātes trūkums ejot, ūdens maiņas traucējumi.

Retāk ziņotās blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 cilvēkam no 100):

neesošu lietu dzirdēšana vai redzēšana;

sirdslēkme, panikas lēkme;

paaugstinātas jutības reakcija pret zālēm;

aizkuņģa dziedzera iekaisums, sāpes kaulos, cukura diabēts;

muskuļu vājums.

Reti ziņotās blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 cilvēkam no 1000):

krampji (konvulsijas);

pneimonija;

reimatoīdais artrīts, nieru darbības traucējumi;

tumši vai asiņaini izkārnījumi, stipras vēdersāpes;

sarkoidoze (slimība, kuras gadījumā raksturīgs pastāvīgs drudzis, ķermeņa masas samazināšanās,

sāpes locītavās un tūska, ādas bojājumi un limfmezglu palielināšanās);

vaskulīts.

Ļoti reti ziņotās blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 cilvēkam no 10 000):

pašnāvība,

insults (smadzeņu asinsvadu komplikācija).

Blakusparādības nav zināmas (nevar noteikt biežumu pēc pieejamiem datiem):

domas par citu cilvēku dzīvības apdraudēšanu;

mānija (pārmērīgs vai nepamatots entuziasms);

perikardīts (sirds somiņas iekaisums), perikarda izsvīdums - šķidruma uzkrāšanās starp perikardu

(sirds somiņu) un pašu sirdi,

mēles krāsas izmaiņas.

Blakusparādības bērniem un pusaudžiem

Lietojot šo zāļu un alfa-2b interferona kombinēto terapiju

bērniem un pusaudžiem,

tika novērotas

sekojošas blakusparādības:

Ļoti bieži ziņotās blakusparādības (var ietekmēt vairāk nekā 1 cilvēku no 10):

eritrocītu skaita mazināšanās (kas var izraisīt nespēku, elpas trūkumu, reiboni), neitrofīlo

leikocītu skaita mazināšanās (kas var palielināt Jūsu uzņēmību pret dažādām infekcijām),

pavājināta vairogdziedzera darbība (kas var izraisīt nogurumu, nomākumu, palielināt Jūsu

jutīgumu pret aukstumu un citus simptomus),

nomākts garastāvoklis vai uzbudinājums, slikta dūša, slikta pašsajūta, garastāvokļa svārstības,

nogurums, iemigšanas un miega traucējumi, vīrusu infekcija, vājums,

caureja, drebuļi, drudzis, gripai līdzīgi simptomi, galvassāpes, ēstgribas zudums, samazināts

augšanas ātrums (garums un svars), sāpes labajā paribē, faringīts (iekaisis kakls), trīce, kuņģa

sāpes, vemšana,

sausa āda, matu izkrišana, kairinājums, nieze, muskuļu sāpes, sāpes muskuļos un locītavās,

izsitumi.

Bieži ziņotās blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 cilvēkam no 10):

mazināts asinsreces šūnu trombocītu skaits (kas var izraisīt vieglu zilumu rašanos un spontānu

asiņošanu),

pārmērīgs triglicerīdu daudzums asinīs, pārmērīgs urīnskābes daudzums asinīs (tāpat kā podagras

gadījumā), pastiprināta vairogdziedzera darbība (kas var izraisīt nervozitāti, karstuma nepanesību

un pārmērīgu svīšanu, novājēšanu, sirdsklauves, trīci),

uzbudinājums, dusmas, agresīva uzvedība, uzvedības traucējumi, grūtības koncentrēties,

emocionāla nestabilitāte, ģībšana, trauksme vai nervozitāte, salšana, apjukums, nemiers,

miegainība, intereses vai uzmanības trūkums, garastāvokļa pārmaiņas, sāpes, nekvalitatīvs miegs,

staigāšana miegā, pašnāvības mēģinājums, grūtības iemigt, neparasti sapņi, vēlēšanās nodarīt sev

kaitējumu,

bakteriālas infekcijas, saaukstēšanās, sēnīšinfekcijas, patoloģiska redze, sausas vai asarojošas

acis, auss infekcija, acu kairinājums vai sāpes vai infekcija, garšas sajūtas pārmaiņas, balss

pārmaiņas, aukstumpumpas, klepus, smaganu iekaisums, deguna asiņošana, deguna kairinājums,

sāpes mutes dobumā, faringīts (iekaisis kakls), paātrināta elpošana, elpceļu infekcija, lūpu un

mutes kaktiņu plaisāšana, elpas trūkums, sinusīts, šķaudīšana, čūlas mutes dobumā, jēla mēle,

aizlikts deguns vai iesnas, rīkles sāpes, zobu sāpes, zoba abscess, zobu slimība, reibonis

(griešanās sajūta), vājums,

sāpes krūtīs, sarkšana, sirdsklauves (izteikta un jūtama sirdsdarbība), paātrināta sirdsdarbība,

aknu darbības traucējumi,

skābes atvilnis, muguras sāpes, urinēšana gultā, aizcietējums, kuņģa un barības vada vai taisnās

zarnas slimība, nesaturēšana, pastiprināta ēstgriba, kuņģa un zarnas gļotādas iekaisums,

gremošanas traucējumi, mīksti izkārnījumi,

urinēšanas traucējumi, urīnceļu infekcija,

smagas mēnešreizes, neregulāras mēnešreizes vai to trūkums, patoloģiski smagas un ilgas

mēnešreizes, maksts saslimšana, maksts iekaisums, sāpes sēkliniekos, vīrišķo ķermeņa iezīmju

rašanās,

pinnes, asinsizplūdumi, ekzēma (iekaisusi, sarkana, niezoša un sausa āda ar iespējamiem

bojājumiem, no kuriem izdalās šķidrums), pastiprināta vai pavājināta jutība pret pieskārienu,

pastiprināta svīšana, pastiprināta muskuļu kustība, saspringti muskuļi, sāpes ekstremitātē, nagu

bojājums, nejutība vai tirpšana, bāla āda, izsitumi ar paceltiem, plankumainiem ādas

bojājumiem, roku trīce, ādas apsarkums vai ādas saslimšana, ādas krāsas maiņa, pret saules

gaismu jutīga āda, brūces, pietūkums pārmērīgas ūdens uzkrāšanās dēļ, palielināti limfmezgli,

trīce, audzējs (neprecizēts).

Retāk ziņotās blakusparādības (var ietekmēt līdz 1 cilvēkam no 100):

patoloģiska uzvedība, emocionāli traucējumi, bailes, murgi,

plakstiņu iekšējo virsmu gļotādas asiņošana, redzes miglošanās, miegainība, gaismas nepanesība,

acu nieze, sejas sāpes, smaganu iekaisums,

diskomforta sajūta krūtīs, apgrūtināta elpošana, plaušu infekcija, diskomforta sajūta degunā,

pneimonija, sēkšana,

pazemināts asinsspiediens,

palielinātas aknas,

sāpīgas mēnešreizes,

nieze ap tūpli (spalīši vai cērmes), pūšļveida izsitumi (jostas roze), mazināta jutība pret

pieskārienu, muskuļu raustīšanās, ādas sāpes, bālums, ādas lobīšanās, apsārtums, pietūkums.

Mēģinājums kaitēt sev ir novērots gan pieaugušiem, gan bērniem un pusaudžiem.

Šo zāļu un alfa interferona kombinētas lietošanas laikā var rasties:

aplastiskā anēmija, tīra eritrocītu aplāzija (stāvoklis, kad organismā apstājas vai mazinās

eritrocītu veidošanās); tas izraisa smagu anēmiju, kuras simptomi var būt neparasts nogurums un

enerģijas trūkums,

maldu idejas,

augšējo un dziļo elpceļu infekcija,

aizkuņģa dziedzera iekaisums,

smagi izsitumi, kas var būt saistīti ar pūšļu veidošanos mutes dobumā, degunā, acīs un uz citām

gļotādām (

erythema multiforme

, Stīvensa Džonsona sindroms), toksiska epidermālā nekrolīze

(pūšļu veidošanās un ādas virsējā slāņa nolobīšanās).

Šo zāļu un alfa interferona kombinētas lietošanas laikā ziņots arī par šādām blakusparādībām:

patoloģiskas domas, neesošu ainu dzirdēšana vai redzēšana, psihiskā stāvokļa pārmaiņas,

dezorientācija,

angioneirotiskā tūska (plaukstu, pēdu, potīšu, sejas, lūpu, mutes vai rīkles pietūkšana, kas var

apgrūtināt rīšanu vai elpošanu),

Vogt-Koyanagi-Harada

sindroms (autoimūna iekaisīga slimība, kas skar acis, ādu un ausu

gļotādu, galvas un muguras smadzenes),

bronhu sašaurināšanās un anafilakse (smaga visa ķermeņa alerģiska reakcija), pastāvīgs klepus,

acs bojājumi, tai skaitā tīklenes bojājums, tīklenes artērijas aizsprostošanās, redzes nerva

iekaisums, acs pietūkšana un "vates" plankumi (balts izgulsnējums tīklenē),

palielināts vēders, dedzināšana aiz krūšu kaula, apgrūtināta vai sāpīga vēdera izeja,

akūtas paaugstinātas jutības (hipersensitivitātes) reakcijas, tai skaitā nātrene, zilumi, intensīvas

sāpes ekstremitātē, sāpes kājā vai augšstilbos, kustību amplitūdas mazināšanās, stīvums,

sarkoidoze (slimība, kurai raksturīgs pastāvīgs drudzis, novājēšana, locītavu sāpes un pietūkums,

ādas bojājumi un palielināti limfmezgli).

Šo zāļu un alfa-2b peginterferona vai alfa-2b interferona kombinētas lietošanas laikā var rasties:

tumšs, duļķains vai patoloģiskas krāsas urīns,

apgrūtināta elpošana, sirdsdarbības pārmaiņas, sāpes krūtīs, sāpes gar kreiso roku, žokļa sāpes,

apziņas zudums,

nespēja kustināt sejas muskulatūru, to noslīdēšana vai sejas muskulatūras vājums, jušanas sajūtas

zudums,

redzes zudums.

Ja Jums ir kādas no minētajām blakusparādībām, Jums vai Jūsu aprūpētājam nekavējoties

jāsazinās ar Jūsu ārstu.

Ja esat

vienlaikus ar HCV/HIV inficēts pieaugušais pacients, kurš saņem ārstēšanu pret HIV,

zāļu un alfa peginterferona pievienošana var paaugstināt aknu darbības pasliktināšanās risku

(kombinētā antiretrovirālā terapija (cART)) un palielināt pienskābās acidozes, aknu mazspējas un

asinsainas noviržu rašanās (skābekli pārnesošo

sarkano asinsķermenīšu, noteiktu balto

asinsķeremenīšu, kuri cīnās pret infekciju, un asinsreces šūnu, ko sauc par trombocītiem, skaita

samazināšanās) risku (NRTI).

Vienlaicīgi ar HCV/HIV inficētiem pacientiem, kas saņem cART, ribavirīna un alfa-2b peginterferona

kombinētajā terapijā ir novērotas šādas citas blakusparādības (nav uzskaitītas iepriekš pieaugušajiem

novēroto blakusparādību sarakstā):

ēstgribas samazināšanās;

muguras sāpes;

CD4 limfocītu daudzuma samazināšanās;

defektīvs tauku metabolisms;

hepatīts;

sāpes ekstremitātēs;

mutes kandidoze (mutes dobuma sēnīte);

dažādas asins analīžu rezultātu novirzes.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas

attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši, izmantojot šo kontaktinformāciju:

Zāļu valsts aģentūra

Jersikas iela 15

Rīga, LV 1003

Tālr.: +371 67078400

Fakss: +371 67078428

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat arī palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu

drošumu.

5.

Kā uzglabāt Ribavirin Mylan

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz pudeles vai blistera pēc EXP.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Pudeles uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Kapsulām, kas iepakotas blisteros, nav īpašu uzglabāšanas apstākļu.

Nelietojiet šīs zāles, nekonsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, ja pamanāt kādas pārmaiņas cieto

kapsulu izskatā.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Ribavirin Mylan satur

Aktīvā viela ir ribavirīns 200 mg.

Citas sastāvdaļas ir kroskarmelozes nātrija sāls, laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā

celuloze, povidons. Kapsulas apvalks satur želatīnu un titāna dioksīdu (E171). Kapsulas

apvalka apdruka satur šellaku, propilēnglikolu, amonija šķīduma koncentrātu, krāsvielas (E172,

E132, E171).

Ribavirin Mylan ārējais izskats un iepakojums

Ribavirin Mylan ir baltas, necaurspīdīgas cietās kapsulas ar zaļas tintes uzrakstu.

Ribavirin Mylan 200 mg cietās kapsulas iekšķīgai lietošanai ir pieejamas dažādos iepakojumos:

Augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudelītē, ar bērniem neatveramu polipropilēna (PP) uzskrūvējamu

vāciņu. Iepakojumi ar 84, 112, 140 un 168 kapsulām.

Blisteri:

Kartona kastīte, kas satur 56 vai 168 cietās kapsulas PVH/Aclar – alumīnija folijas blisteri

Vienu devu blisteri:

Kartona kastīte, kas satur 56x1, 84x1, 112x1, 140x1, 168x1 cietās kapsulas PVH/Aclar – alumīnija

folijas perforēti vienu devu blisteri

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Ārsts izrakstīs Jums piemērotāko iepakojuma lielumu.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Mylan S.A.S.

117 Allée des Parcs

69 800 Saint Priest

Francija

Ražotājs

Penn Pharmaceutical Services Ltd

23-24 Tafarnaubach Industrial Estate,

Tredegar,

Gwent, NP22 3AA

Lielbritānija

McDermott Laboratories Ltd t/a Gerard Laboratories

35/36 Baldoyle Industrial Estate,

Grange Road, Dublin 13

Īrija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

Mylan bvba/sprl

Tél/Tel: + 32 (0)2 658 61 00

Lietuva

BGP Products UAB

Tel: +370 5 205 1288

България

Майлан ЕООД

Тел: +359 2 44 55 400

Luxembourg/Luxemburg

Mylan bvba/sprl

Tel: + 32 (0)2 658 61 00

(Belgique/Belgien)

Česká republika

Mylan Pharmaceuticals s.r.o.

Tel: + 420 222 004 400

Magyarország

Mylan EPD Kft.

Tel: +36 1 465 2100

Danmark

Mylan AB

Tlf: + 46 855 522 750

(Sverige)

Malta

V.J. Salomone Pharma Ltd

Tel: + 356 21 22 01 74

Deutschland

Mylan dura GmbH

Tel: + 49-(0) 6172 888 01

Nederland

Mylan BV

Tel: +31 (0)20 426 3300

Eesti

BGP Products Switzerland GmbH Eesti filiaal

Tel: + 372 6363 052

Norge

Mylan AB

Tel: + 46 855 522 750

(Sverige)

Ελλάδα

Generics Pharma Hellas ΕΠΕ

Τηλ: +30 210 993 6410

Österreich

Arcana Arzneimittel GmbH

Tel: +43 1 416 2418

España

Mylan Pharmaceuticals, S.L.

tel: + 34 900 102 712

Polska

Mylan Healthcare Sp. z.o.o.

Tel: +48 22 546 64 00

France

Mylan S.A.S

Tel: +33 4 37 25 75 00

Portugal

Mylan Lda.

Tel: + 351 21 412 72 56

Hrvatska

Mylan Hrvatska d.o.o.

Tel: +385 1 23 50 599

România

BGP Products SRL

Tel: +40 372 579 000

Ireland

Mylan Ireland

Tel: +353 (0) 87 1694982

Slovenija

GSP Proizvodi d.o.o

Tél: +386 1 236 31 85

Ísland

Mylan AB

Tel: +46 855 522 750

(Svíþjóð)

Slovenská republika

Mylan s.r.o.

Tel: +421 2 32 199 100

Italia

Mylan S.p.A

Tel: +39 02 612 46921

Suomi/Finland

Mylan OY

Puh/Tel: +358 20 720 9555

Κύπρος

Pharmaceutical Trading Co Ltd

Τηλ: +357 99403969

Sverige

Mylan AB

Tel: +46 855 522 750

Latvija

BGP Products SIA

Tel: +371 676 055 80

United Kingdom

Generics [UK] Ltd

Tel: +44 1707 853000

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi akceptēta

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē:

http://www.ema.europa.eu.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Ribavirin Mylan 200 mg cietās kapsulas

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra cietā kapsula satur 200 mg ribavirīna

(ribavirinum)

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību: katra cietā kapsula satur 15 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Cietās kapsulas

Balts, necaurspīdīgs kapsulas korpuss ar zaļu uzrakstu “riba/200” un balts, necaurspīdīgs vāciņš ar

zaļu uzrakstu “riba/200”.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Ribavirin Mylan ir paredzēts hroniska C hepatīta (CHC) ārstēšanai, lietojot tikai kombinētā ārstēšanas

režīmā ar alfa-2b interferonu (pieaugušajiem, bērniem no 3 gadu vecuma un pusaudžiem). Ribavirīnu

nedrīkst lietot monoterapijā.

Nav informācijas par ribavirīna drošību vai efektivitāti, lietojot kopā ar citiem interferona veidiem

(t.i., tiem, kas nav alfa-2b).

Lūdzu, skatiet arī alfa-2b interferona nozīmēšanas informāciju atbilstošā preparāta Zāļu aprakstā.

Iepriekš neārstēti pacienti

Pieauguši pacienti (18 gadus veci vai vecāki)

: Ribavirin Mylan kombinācijā ar alfa-2b interferonu ir

indicēts visu hroniska C hepatīta veidu, izņemot 1. genotipa, ārstēšanai iepriekšēju ārstēšanu

nesaņēmušiem pieaugušiem pacientiem bez aknu dekompensācijas, ar paaugstinātu

alanīnaminotransferāzes (ALAT) līmeni un pozitīvu HCV-RNS atradi serumā (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Pediatriskie pacienti (3 gadus veci un vecāki bērni un pusaudži):

Ribavirin Mylan kombinētā

ārstēšanas režīmā ar alfa-2b interferonu indicēts visu tipu hroniska C hepatīta, izņemot 1. genotipa,

ārstēšanai iepriekšēju ārstēšanu nesaņēmušiem bērniem un pusaudžiem no 3 gadu vecuma, bez aknu

dekompensācijas, ar pozitīvu HCV-RNS atradi serumā. Lemjot neatlikt ārstēšanu līdz pieaugušā

vecumam, ir svarīgi ņemt vērā, ka kombinētā terapija izraisīja augšanas nomākumu, kas dažiem

pacientiem var būt neatgriezenisks. Lēmums par ārstēšanu jāveic, izvērtējot individuālo gadījumu

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacienti, kuriem iepriekšējā ārstēšana bijusi neveiksmīga

Pieauguši pacienti

: Ribavirin Mylan kombinācijā ar alfa-2b interferonu ir indicēts pieaugušo pacientu

ārstēšanai, kam pēc sekmīgas hroniska C hepatīta ārstēšanas ar alfa interferonu monoterapijā noticis

recidīvs (ārstēšanas beigās ALAT bija normas robežās) (skatīt 5.1. apakšpunktu).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Ārstēšana jāuzsāk un jāpārrauga ārstam ar pieredzi hroniska C hepatīta ārstēšanā.

Ribavirin Mylan jālieto kombinācijā ar alfa-2b interferonu.

Informāciju par konkrēto zāļu parakstīšanu, lūdzu, skatiet interferona alfa-2b zāļu aprakstā.

Devas

Ribavirin Mylan ir jālieto kombinētajā terapijā, kā aprakstīts 4.1. apakšpunktā.

Papildinformāciju par konkrēto zāļu parakstīšanu un turpmākus ieteikumus par devu, lietojot

vienlaikus ar ribavirīnu, skatiet kombinācijā ar ribavirīnu lietoto zāļu attiecīgajos aprakstos.

Ribavirīna kapsulas jālieto iekšķīgi katru dienu divās atsevišķās devās (no rīta un vakarā) kopā ar

uzturu.

Pieaugušie

Ieteicamā ribavirīna deva un ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no pacienta svara un zālēm, kas tiek

izmantotas kombinācijā ar to. Lūdzu, skatiet kombinācijā ar ribavirīnu lietoto zāļu attiecīgos

aprakstus.

Ja nav specifisku ieteikumu par devu, jāizmanto šāda deva: pacienta svars: < 75 kg = 1000 mg un

> 75 kg = 1200 mg.

Ribavirin Mylan jālieto kombinācijā ar alfa-2b interferonu (3 miljoni starptautiskās vienības [MSV]

trīs reizes nedēļā).

Lietošanas režīms jāizvēlas atkarībā no kombinētās terapijas paredzamās efektivitātes un drošības

individuāli katram pacientam (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ribavirīns kombinācijā ar alfa-2b interferonu

Pamatojoties uz klīnisko pētījumu rezultātiem, ieteicams ārstēt pacientus vismaz sešus mēnešus.

Klīniskajos pētījumos, kuros pacienti tika ārstēti vienu gadu , tiem pacientiem kam nenovēroja

virusoloģisko atbildreakciju pēc sešu mēnešu ārstēšanas (HCV-RNS līmenis mazāks par apakšējo

nosakāmo robežu), noturīga virusoloģiskā atbildreakcija nebija sagaidāma (HCV-RNS līmenis mazāks

par apakšējo nosakāmo robežu sešus mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas).

Ārstēšanas ilgums — iepriekš neārstētiem pacientiem

Pacienti, kuriem nav 1. genotips: lēmums paildzināt terapiju līdz vienam gadam pacientiem ar

negatīvu HCV-RNS pēc sešu mēnešu ārstēšanas jāpieņem atkarībā no citiem prognostiskajiem

faktoriem (piemēram, vecums >40 gadiem, vīriešu dzimums, tiltveida fibroze).

Ārstēšanas ilgums – atkārtota ārstēšana

1. genotips: pacientiem, kuriem pēc sešu mēnešu ārstēšanas tiek novērots negatīvs HCV-RNS

līmenis, ārstēšana jāturpina vēl sešus mēnešus (t. i., kopumā viens gads).

Pacienti, kuriem nav 1. genotips: lēmums paildzināt terapiju līdz vienam gadam pacientiem ar

negatīvu HCV-RNS pēc sešu mēnešu ārstēšanas jāpieņem atkarībā no citiem prognostiskajiem

faktoriem (piem., vecums >40 gadiem, vīriešu dzimums, tiltveida fibroze).

Pediatriskā populācija (bērni no 3 gadu vecuma un pusaudži)

Par bērniem, kas jaunāki par 3 gadiem, dati nav pieejami.

Piezīme.

Pacientiem, kas sver < 47 kg vai nespēj norīt kapsulas, ir pieejams un, ja nepieciešams,

lietojams ribavirīna šķīdums iekšķīgai lietošanai.

Bērniem un pusaudžiem ribavirīna devu nosaka pēc pacienta ķermeņa masas. Piemēram,

1. tabulā

parādītas devas atkarībā no ķermeņa masas, lietojot kombinācijā ar alfa-2b interferonu vai alfa-2b

peginterferonu. Lūdzu, skatiet kombinācijā ar ribavirīnu lietoto zāļu attiecīgos aprakstus, jo dažas

kombinētās terapijas neatbilst

1. tabulā

sniegtajām ribavirīna dozēšanas vadlīnijām.Klīniskajos

pētījumos ar šo populāciju ribavirīna un alfa-2b interferona lietotā deva bija 15 mg/kg/dienā un

3 miljoni starptautiskās vienības (MSV)/m

trīs reizes nedēļā (

1. tabula

1. tabula

. Ribavirin Mylan deva atkarībā no ķermeņa masas, izmantojot kombinēto terapiju ar

interferonu alfa-2b vai peginterferonu alfa-2b

Pacienta ķermeņa masa (kg)

Ribavirīna dienas deva

200 mg kapsulu skaits

47 - 49

600 mg

3 kapsulas

50 - 65

800 mg

4 kapsulas

<65

Skatīt ieteikumus par devu pieaugušajiem

1 no rīta, 2 vakarā

2 no rīta, 2 vakarā

Ārstēšanas ilgums bērniem un pusaudžiem

Pacienti ar 2. vai 3. genotipu: ieteicamais ārstēšanas ilgums ir 24 nedēļas.

Devas pielāgošana blakusparādību gadījumā

Devas pielāgošana pieaugušajiem

Ribavirīna devas samazinājums ir atkarīgs no sākotnējās ribavirīna devas, kas savukārt ir atkarīga no

zālēm, kas tiek lietotas kombinācijā ar ribavirīnu.

Ja pacientam ir smagas blakusparādības, kas potenciāli saistītas ar ribavirīnu, deva ir jāmaina vai

lietošana ir jāpārtrauc (ja piemērojams), līdz nevēlamās blakusparādības izzūd vai samazinās to

smagums.

2. tabulā

ir sniegtas devas pielāgošanas un lietošanas pārtraukšanas vadlīnijas, pamatojoties uz

pacienta hemoglobīna koncentrāciju, sirds stāvokli un netiešā bilirubīna koncentrāciju.

2. tabula.

Nevēlamo blakusparādību pārvaldība

Laboratoriskie

raksturlielumi

Jāsamazina

Ribavirin Mylan

deva,*

(ja:

Jāsamazina tikai alfa-2b

interferona deva

(skat. 2. piezīmi), ja:

Jāpārtrauc Ribavirin Mylan

lietošana, ja:

Hemoglobīns līmenis

pacientiem bez sirds

slimības

<10 g/dl

< 8,5 g/dl

Hemoglobīns: pacientiem ar

stabilu sirds slimību

anamnēzē

Hemoglobīna līmenis pazeminās par

2 g/dl

jebkurā 4 nedēļu periodā ārstēšanas laikā

(pastāvīga devas samazināšana)

< 12 g/dl, neraugoties uz

samazinātas devas lietošanu

4 nedēļas

Bilirubīns — netiešais

> 5 mg/dl

> 4 mg/dl (pieaugušiem)

* Pacientiem, kas saņem 1000 mg (< 75 kg) vai 1200 mg (> 75 kg) devu, ribavirīna deva ir jāsamazina

līdz 600 mg/dienā (saņemot vienu 200 mg kapsulu no rīta un divas 200 mg kapsulas vakarā). Ja

patoloģija tiek novērsta, ribavirīna lietošanu var atsākt ar 600 mg dienā un turpmāk devu pēc ārstējošā

ārsta ieskatiem var palielināt līdz 800 mg dienā. Tomēr atgriešanās pie lielākām devām nav ieteicama.

Pacientiem, kas saņem 800 mg (< 65 kg), 1000 mg (65–80 kg), 1200 mg (81–105 kg) vai 1400 mg

(> 105 kg) devu, 1. Ribavirin Mylan devas samazināšana ir 200 mg/dienā (izņemot pacientus, kas

saņem 1400 mg, kuriem devas samazināšanai jābūt 400 mg/dienā). Ja nepieciešams, 2. Ribavirin

Mylan devas samazināšana ir papildus 200 mg/dienā. Pacienti, kuru Ribavirin Mylan deva ir

samazināta uz 600 mg dienā, saņem vienu 200 mg kapsulu no rīta un divas 200 mg kapsulas vakarā.

Bērniem un pusaudžu vecuma pacientiem, kas ārstēti ar Ribavirin Mylan kopā ar alfa-2b interferonu,

samaziniet Ribavirin Mylan devu uz 7,5 mg/kg/dienā.

2. piezīme: pieaugušiem pacientiem un bērniem un pusaudžu vecuma pacientiem, kas ārstēti ar

Ribavirin Mylan kopā ar alfa-2b interferonu, samaziniet alfa-2b interferona devu uz pusi.

Ja rodas smagas nevēlamas blakusparādības, kas potenciāli saistītas ar zālēm, kas lietotas kombinācijā

ar Ribavirin Mylan, skatiet šo zāļu attiecīgos aprakstus, jo dažas kombinētās shēmas neatbilst

2. tabulā

sniegtajām ribavirīna devas pielāgošanas un/vai lietošanas pārtraukšanas vadlīnijām.

Devas pielāgošana pediatriskajiem pacientiem

Samazinot devu pediatriskajiem pacientiem bez sirds slimības, jāievēro tās pašas vadlīnijas, kas

pieaugušajiem pacientiem bez sirds slimības, ņemot vērā hemoglobīna līmeni (

2. tabula

Nav datu par pediatriskajiem pacientiem ar sirds slimību (skatīt 4.4. apakšpunktu).

3. tabulā

ir sniegtas lietošanas pārtraukšanas vadlīnijas, ņemot vērā pacienta netiešā bilirubīna

koncentrāciju.

3. tabula

. Nevēlamo blakusparādību pārvaldība

Laboratoriskie

raksturlielumi

Jāpārtrauc Ribavirin Mylan lietošana, ja:

Bilirubīns — netiešais

5 mg/dl (> 4 nedēļas)

(bērni un pusaudži, kas ārstēti ar alfa-2b interferonu)

> 4 mg/dl (> 4 nedēļas)

(bērni un pusaudži, kas ārstēti ar alfa-2b peginterferonu)

Īpašas populācijas

Gados vecāki pacienti (≥ 65 gadi)

Nav novērota nozīmīga ar pacienta vecumu saistīta ietekme uz ribavirīna farmakokinētiku. Tomēr,

tāpat kā gados jaunākiem pacientiem, pirms Ribavirin Mylan lietošanas jāpārbauda nieru darbība

(skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskie pacienti (bērni no 3 gadu vecuma un pusaudži)

Ribavirin Mylan var lietot kombinācijā ar alfa-2b peginterferonu vai alfa-2b interferonu (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Zāļu formas izvēle atkarīga no pacienta individuālajām īpašībām.

Šiem pacientiem nav novērtēts ribavirīna drošums un efektivitāte, lietojot kopā ar tiešas darbības

pretvīrusu preparātiem. Dati nav pieejami.

Turpmākus ieteikumus par devu kombinētā terapijā skatiet attiecīgajos aprakstos zālēm, kas tiek

lietotas kombinācijā ar ribavirīnu.

Nieru darbības traucējumi

Ribavirīna farmakokinētika pacientiem ar nieru disfunkciju ir izmainīta kreatinīna klīrensa

samazināšanās dēļ (skatīt 5.2. apakšpunktu). Tādēļ visiem pacientiem pirms Ribavirin Mylan

lietošanas ieteicams novērtēt nieru darbību. Pieaugušajiem pacientiem ar vidēji smagiem nieru

darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30–50 ml/minūtē) pamīšus jālieto 200 mg un 400 mg

devas. Pieaugušajiem pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss

< 30 ml/minūtē) un pacientiem ar terminālu nieru slimību (TNS) vai kuriem veic hemodialīzi, jālieto

Ribavirin Mylan deva 200 mg/dienā.

4. tabulā

ir sniegtas devas pielāgošanas vadlīnijas pacientiem ar

nieru disfunkciju. Pacienti ar nieru darbības traucējumiem jāuzrauga rūpīgāk attiecībā uz anēmijas

rašanos. Ja kreatinīna līmenis serumā palielinās >2 mg/dl (Error! Reference source not found.

.

tabula

). Ribavirin Mylan un alfa-2b interferona lietošana ir jāpārtrauc. Dati par devas pielāgošanu

pediatriskajiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav pieejami.

4. tabula.

Devas pielāgošana nieru darbības traucējumu gadījumā pieaugušajiem pacientiem

Kreatinīna klīrenss

Ribavirin Mylan deva (dienā)

30–50 ml/min

Maināmas devas, 200 mg un 400 mg katru otro dienu

Mazāk nekā

30 ml/min

200 mg dienā

Hemodialīze (TNS)

200 mg dienā

Aknu darbības traucējumi

Ribavirīnam nav farmakokinētiskas mijiedarbības ar aknu darbību (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Informāciju par lietošanu

pacientiem ar dekompensētu aknu cirozi skatiet attiecīgajos aprakstos

zālēm, kas tiek lietotas kombinācijā ar Ribavirin.

Pediatriskā populācija (pacientiem līdz 18 gadu vecumam)

: bērniem no 3 gadu vecuma un

pusaudžiem Ribavirin Mylan var lietot kombinācijā ar alfa-2b interferonu. Zāļu formas izvēle atkarīga

no pacienta individuālajām īpašībām (skatīt 4.1. apakšpunktu). Šiem pacientiem nav novērtēta drošība

un efektivitāte, lietojot Ribavirin Mylan kopā ar peginterferonu vai citiem interferona veidiem (t.i.,

tiem, kas nav alfa-2b).

Pacienti ar vienlaicīgu HCV/HIV infekciju:

pacientiem, kas vienlaicīgi ar ribavirīnu un alfa-2b

interferonu saņem ārstēšanu ar nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NRTI), var

palielināties mitohondriālās toksicitātes, pienskābās acidozes un aknu dekompensācijas risks (skatīt

4.4. apakšpunktu). Lūdzu, skatiet arī atbilstošo pretretrovīrusu zāļu aprakstu.

Lietošanas veids

Ribavirin Mylan jālieto perorāli ēšanas laikā.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no palīgvielām.

Grūtniecība (skatīt 4.4., 4.6. un 5.3. apakšpunktu). Sievietēm reproduktīvā vecumā Ribavirin

Mylan lietošanu drīkst sākt tikai pēc negatīva grūtniecības testa rezultāta iegūšanas tieši pirms

terapijas.

Barošana ar krūti.

Smaga sirds slimība anamnēzē, ietverot nestabilu un nekontrolētu sirds slimību pēdējos sešos

mēnešos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Hemoglobinopātijas (piemēram, talasēmija, sirpjveida šūnu anēmija).

Ārstēšanas sākšana ar peginterferonu alfa-2b ir kontrindicēta HCV/HIV pacientiem, kuriem ir

aknu ciroze un Child-Pugh skalas rādītājs ≥6.

Bērni un pusaudži

Smagi psihiski traucējumi, sevišķi smaga depresija, pašnāvnieciskas domas vai pašnāvības

mēģinājums, pašlaik vai šādi traucējumi anamnēzē.

Tā kā preparāts tiek lietots kopā ar alfa–2b interferonu:

-

Autoimūns hepatīts vai autoimūna slimība anamnēzē

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Psihiski un centrālās nervu sistēmas (CNS) darbības traucējumi

Kombinētas ribavirīna un alfa–2b peginterferona vai alfa–2b interferona terapijas laikā un arī pēc

ārstēšanas pārtraukšanas visbiežāk vēl vismaz sekojošos 6 mēnešus, dažiem pacientiem novēroti

smagas pakāpes CNS darbības traucējumi, īpaši depresija, domas par pašnāvību un pašnāvības

mēģinājumi. Terapijas laikā un turpmāko 6 mēnešu pēcterapijas novērošanas laikā bērniem un

pusaudžiem, kurus ārstēja vienlaicīgi ar ribavirīnu un alfa-2b interferona kombināciju, tika biežāk

novērotas domas par pašnāvību vai to mēģinājumi, salīdzinājumā ar pieaugušiem (2,4 % pret 1 %).

Tāpat kā pieaugušiem pacientiem, arī bērniem un pusaudžiem radās citas psihiskas blakusparādības

(piemēram, depresija, emocionāla nelīdzsvarotība un miegainība). Interferonu alfa lietošanas laikā

tika novērotas arī citas CNS reakcijas, to vidū agresīva uzvedība (dažreiz vērsta pret citiem, tostarp

slepkavnieciskas tieksmes), bipolāri traucējumi, mānija, apjukums un psihiskā stāvokļa pārmaiņas. Ja

parādās jebkādas psihisku traucējumu pazīmes vai simptomi, pacienti ir rūpīgi jānovēro. Ja šādi

simptomi parādās, ārstam, kas ir izrakstījis zāles, ir jāatceras šo potenciālo nelabvēlīgo blakusparādību

nopietnība un jāapsver adekvātas terapijas ordinēšanas nepieciešamība. Ja psihiskie simptomi turpinās

vai saasinās, vai novēro domas par pašnāvību, ieteicams pārtraukt ribavirīna un alfa-2b peginterferona

vai alfa-2b interferona lietošanu, novērot pacientu un veikt atbilstošu psihiatrisku aprūpi.

Pacienti, kuriem bijuši smagi psihiski traucējumi vai tādi ir pašlaik:

ja vienlaicīgas ārstēšanas laikā ar

ribavirīnu un alfa-2b peginterferonu vai alfa-2b interferonu kombināciju ribavirīnu ir nepieciešams

novērtēt pieauguša pacienta stāvokli, kam ir bijuši smagi psihiski traucējumi vai tādi ir pašlaik, tad to

vajadzētu ordinēt tikai pēc atbilstošas psihisko traucējumu individuālas diagnostikas un terapijas

veikšanas.

Ribavirīna un alfa-2b interferona vai alfa-2b peginterferona lietošana bērniem un pusaudžiem ar

esošiem vai iepriekš bijušiem smagiem psihiskiem traucējumiem ir kontrindicēta (skatīt

4.3. apakšpunktu).

Pacienti, kuri lieto apreibinošas vielas (arī ļaunprātīgā nolūkā):

ar HCV inficētajiem pacientiem, kuri vienlaikus lieto apreibinošas vielas (alkoholu, marihuānu u.c.),

ir palielināts psihisku traucējumu rašanās vai jau esošu psihisku traucējumu pastiprināšanās risks, ja

viņi tiek ārstēti ar alfa interferonu. Ja ārstēšanu ar alfa interferonu šādiem pacientiem uzskata par

nepieciešamu, pirms terapijas uzsākšanas rūpīgi jāizvērtē psihiska rakstura blakusslimības un citu

apreibinošu vielu lietošanas iespējamība un šie stāvokļi attiecīgi jākoriģē. Ja nepieciešams, pacienta

stāvokļa izvērtēšanai un viņa ārstēšanai un apsekošanai jāapsver iespēja pielietot starpdisciplināru

pieeju, piesaistot psihiatru vai atkarību speciālistu. Ārstēšanas laikā un arī pēc tās pārtraukšanas

pacienti rūpīgi jānovēro. Ja atkārtojas vai attīstās psihiski traucējumi, ieteicama agrīna iejaukšanās.

Pediatriskā populācija: augšana un attīstība

Interferona (standarta un pegilētā)/ribavirīna kombinētās terapijas, kas ilgst līdz 48 nedēļām, gadījumā

3 – 17 gadus veciem pacientiem bieži konstatēta ķermeņa masas samazināšanās un augšanas

nomākums. Par bērniem, kas ārstēti ar kombinēto pegilētā interferona/ribavirīna terapiju, pieejamie

ilgtermiņa dati liecina par būtiski aizkavētu augšanu. Trīsdesmit diviem procentiem (30/94) pētāmo

personu konstatēja vecumam atbilstoša auguma garuma procentīles samazināšanos par > 15

procentīlēm 5 gadus pēc terapijas pabeigšanas (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Dati par ilgāku laika periodu, kas pieejami par bērniem, ārstētiem ar kombinēto terapiju ar standarta

interferonu/ribavirīnu, arī liecina par nozīmīgu augšanas aizturi (auguma percentīles samazināšanās

par > 15 percentīlēm, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli) 21 % (n = 20) bērnu, neskatoties uz to, ka pēc

ārstēšanas pagājuši jau vairāk nekā 5 gadi. Galīgais pieaugušā auguma garums bija zināms 14 no šiem

bērniem, un 12 bērniem joprojām bija > 15 procentīļu auguma garuma deficīts 10 – 12 gadus pēc

terapijas pabeigšanas.

Individuāls ieguvuma/riska novērtējums bērniem

Paredzamais ieguvums no ārstēšanas rūpīgi jāsalīdzina ar zāļu lietošanas drošuma raksturojumu, kas

bērniem un pusaudžiem novērots klīniskajos pētījumos (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

-

Ir svarīgi ņemt vērā, ka kombinētā terapija izraisīja augšanas nomākumu, kuras dēļ dažiem

pacientiem bija samazināts auguma garums.

-

Šis risks jāsalīdzina ar slimības raksturojumu bērnam, piemēram, pierādījumiem par slimības

progresēšanu (īpaši fibrozes), blakusslimībām, kas var negatīvi ietekmēt slimības progresēšanu

(piemēram, vienlaicīga HIV infekcija), kā arī ar prognostiskajiem atbildes reakcijas faktoriem

(HCV genotipu un vīrusu slodzi).

Kad vien iespējams, bērns jāārstē pēc paātrinātās augšanas pubertātes vecumā, lai mazinātu augšanas

nomākuma risku. Kaut gan ir pieejami ierobežoti dati, 5 gadu novērošanas pētījumā netika iegūti

pierādījumi par ilgtermiņa ietekmi uz dzimumnobriešanu.

Ņemot vērā klīnisko pētījumu rezultātus, ribavirīna lietošana monoterapijas veidā ir neefektīva, tādēļ

ribavirīnu nedrīkst lietot atsevišķi. Šīs kombinācijas drošība un efektivitāte pierādīta tikai, lietojot

ribavirīna kapsulas kopā ar alfa–2b peginterferona vai alfa–2b interferona šķīdumu injekcijām.

Visiem hroniskā C hepatīta slimniekiem pirms iekļaušanas selektīvos pētījumos tika veikta aknu

biopsija, bet atsevišķos gadījumos (t.i. pacientiem ar 2. un 3. genotipu) ārstēšana var būt iespējama arī

bez histoloģiskā apstiprinājuma. Parasti ārstēšanas vadlīnijās jābūt norādītam, vai pirms ārstēšanas

uzsākšanas aknu biopsija ir nepieciešama.

Hemolīze

Klīniskos pētījumos hemoglobīna līmeņa samazināšanos <10 g/dl novēroja līdz 14 % pieaugušo

pacientu un 7 % bērnu un pusaudžu ar ribavirīnu kombinācijā ar alfa–2b peginterferonu vai alfa–2b

interferonu ārstētu pacientu. Kaut gan ribavirīnam nepiemīt tieša iedarbība uz sirds un asinsvadu

sistēmu, ar ribavirīna lietošanu saistītā anēmija var pasliktināt sirdsdarbību, pastiprināt koronārās sirds

slimības simptomus vai izraisīt abu veidu traucējumus. Tādēļ pacientiem ar esošu sirds slimību

Ribavirin Mylan jālieto uzmanīgi (skatīt 4.3. apakšpunktu). Sirds stāvoklis jānovērtē pirms ārstēšanas

un klīniski jākontrolē terapijas laikā, ja stāvoklis pasliktinās, ārstēšana jāpārtrauc (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Sirds un asinsvadu sistēma

Pieaugušie pacienti ar sastrēguma sirds mazspēju anamnēzē, miokarda infarktu un/vai bijušiem vai

esošiem sirds ritma traucējumiem rūpīgi jānovēro. Pacientiem ar esošiem sirdsdarbības traucējumiem

pirms ārstēšanas un tās laikā ieteicams veikt elektrokardiogrāfisku izmeklēšanu. Sirds ritma

traucējumus (galvenokārt supraventrikulāras aritmijas) parasti var novērst ar konvencionālu terapiju,

bet to dēļ var būt nepieciešama arī ribavirīnu lietošanas pārtraukšana. Nav datu par bērniem un

pusaudžiem, kam anamnēzē ir sirds slimība.

Teratogēnas iedarbības risks

Pirms ārstēšanas sākšanas ar ribavirīnu ārstam jāsniedz gan sieviešu, gan vīriešu dzimuma pacientiem

plaša informācija par ribavirīna radīto teratogēnas iedarbības risku, efektīvas un nepārtrauktas

kontracepcijas nepieciešamību, kontracepcijas metožu neveiksmes iespējamību un iespējamo ietekmi

uz grūtniecību, ja tā iestājas ārstēšanas laikā ar ribavirīnu vai pēc tās (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Informāciju par grūtniecības laboratorisku uzraudzību, lūdzu, skatiet sadaļā “Laboratoriskās

pārbaudes”.

Akūta paaugstināta jutība

Ja attīstās akūtas paaugstinātas jutības reakcijas (piemēram, nātrene, angioneirotiska tūska, bronhu

spazmas, anafilakse), Ribavirin Mylan lietošana nekavējoties jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša

medicīniska ārstēšana. Pārejošu izsitumu dēļ ārstēšana nav jāpārtrauc.

Izmaiņas acīs: terapijai ribavirīnu lieto kombinācijā ar alfa interferoniem. Retos kombinācijas

lietošanas gadījumos ar alfa interferonu ir aprakstīta retinopātija, tostarp arī tīklenes asiņošana,

eksudāti tīklenē, redzes nerva papillas tūska, redzes nerva neiropātija un tīklenes artēriju vai vēnu

aizsprostojums, kas var izraisīt redzes zudumu. Visiem pacientiem pirms terapijas sākuma ir jāveic

acu izmeklējumi. Visiem pacientiem, kuri sūdzas par redzes spējas samazināšanos vai zudumu, ir

steidzami jāveic pilnīgi acu izmeklējumi. Pacientiem ar jau iepriekš esošām oftalmoloģiska rakstura

patoloģijām (piemēram, diabētisku vai hipertensijas izraisītu retinopātiju), kurus ārstē ar kombinētu

alfa interferonu terapiju, periodiski ir jāveic oftalmoloģiski izmeklējumi. Pacientiem, kuriem attīstās

jaunas vai saasinās jau esošās acu patoloģijas, kombinēta terapija ar alfa interferoniem ir jāpārtrauc.

Aknu darbība

Pacienti, kuriem ārstēšanas laikā attīstās izteikti aknu darbības traucējumi, rūpīgi jānovēro. Ārstēšana

jāpārtrauc pacientiem, kam paildzinās asinsreces raksturlielumi, jo tas var liecināt par aknu

dekompensāciju. Ieteikumus par lietošanas pārtraukšanu vai devas pielāgošanu skatiet attiecīgajos

aprakstos zālēm, kas tiek lietotas kombinācijā ar ribavirīnu.

Nieru darbības traucējumi

Ribavirīna farmakokinētika pacientiem ar nieru disfunkciju ir izmainīta, jo šiem pacientiem ir

samazināts šķietamais klīrenss. Tādēļ pirms ribavirīna lietošanas ir ieteicams novērtēt nieru darbību

visiem pacientiem. Pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem nieru darbības traucējumiem būtiski

palielinās ribavirīna koncentrācija plazmā, tādēļ Ribavirin Mylan devas pielāgošana ir ieteicama

pieaugušajiem pacientiem ar kreatinīna klīrensu < 50 ml/minūtē. Dati par devas pielāgošanu

pediatriskajiem pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav pieejami (skatīt 4.2. un

5.2. apakšpunktu). Ārstēšanas laikā rūpīgi jākontrolē hemoglobīna koncentrācija un nepieciešamības

gadījumā jāveic koriģējoši pasākumi (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Iespējama imunitātes nomākuma pastiprināšanās

Literatūrā ir aprakstīta pancitopēnija un kaulu smadzeņu nomākums, kas parādās 3-7 nedēļu laikā pēc

peginterferona un ribavirīna lietošanas vienlaikus ar azatioprīnu. 4-6 nedēļu laikā pēc vienlaicīgas

pretvīrusu HCV un azatioprīna terapijas pārtraukšanas šī mielotoksicitāte bija atgriezeniska un pēc

kāda no šo preparātu lietošanas atsākšanas monoterapijas veidā neatkārtojas (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Papildu vairogdziedzera uzraudzība bērniem un pusaudžiem

Aptuveni 12 -21 % bērnu, kas ārstēti ar ribavirīnu un alfa-2b interferonu (pegilētu vai nepegilētu),

novēroja vairogdziedzeri stimulējošā hormona (TSH) koncentrācijas palielināšanos. Vēl

aptuveni 4 % līmenis uz laiku pazeminājās zem normas apakšējās robežas. Pirms alfa-2b interferona

terapijas sākšanas jāpārbauda TSH koncentrācija, un visas atklātās vairogdziedzera novirzes jāārstē ar

standarta terapiju. Alfa-2b interferona (pegilēta vai nepegilēta) terapiju var sākt, ja, lietojot zāles,

TSH līmeni iespējams noturēt normas robežās. Ribavirīna un alfa-2b interferona vai ribavirīna un

alfa-2b peginterferona terapijas laikā novērota vairogdziedzera disfunkcija. Ja tiek atklātas

vairogdziedzera patoloģijas, jāpārbauda pacienta vairogdziedzera stāvoklis un jāārstē atbilstoši

klīniskajām indikācijām. Bērniem un pusaudžiem ik pēc 3 mēnešiem jāveic izmeklējumi, lai

noskaidrotu, vai nav vairogdziedzera disfunkcijas (piemēram, TSH).

HCV/HIV vienlaicīgā infekcija

Mitohondriālā toksicitāte un pienskābā acidoze: Ar piesardzību jālieto HIV pozitīviem pacientiem ar

HCV, kuri saņem nukleozīdu reverso transkriptāzes inhibitoru (NRTI) terapiju (it īpaši ddI un d4T)

kopā ar alfa-2b interferonu un ribavarīnu. Ārstam vajadzētu uzmanīgi sekot mitohondriālās

toksicitātes un pienskābās acidozes marķieriem pie ribavirīna uzņemšanas HIV-pozitīvai populācijai,

kas lieto NRTI terapiju. Papildinformāciju skatiet 4.5. apakšpunktā.

Aknu dekompensācija ar HCV/HIV vienlaikus inficētiem pacientiem ar progresējošu cirozi

Vienlaicīgi inficētiem pacientiem ar progresējošu cirozi, saņemot kombinēto pretretrovīrusu terapiju

(cART) var pieaugt aknu dekompensācijas risks līdz pat letālam iznākumam. Papildus ārstēšana tikai

ar alfa interferoniem vai kombinācijā ar ribavirīnu var izsaukt riska pieaugumu šādiem pacientiem.

Pacientiem ar vienlaikus esošām infekcijām citi sākotnēji faktori, kas var būt saistīti ar lielāku aknu

dekompensācijas risku, ir ārstēšana ar didanozīnu un palielināta bilirubīna koncentrācija serumā.

Pacientus ar vienlaikus esošām infekcijām, kas saņem terapiju pret retrovīrusu (PRV) un hepatītu,

stingri jānovēro, novērtējot

Child-Pugh

punktu skaitu ārstēšanas laikā. Ieteikumus par lietošanas

pārtraukšanu vai devas pielāgošanu skatiet attiecīgajos aprakstos zālēm, kas tiek lietotas kombinācijā

ar ribavirīnu. Pacientiem, kam stāvoklis progresē līdz aknu dekompensācijai, prethepatīta terapija

nekavējoties jāpārtrauc un jāpārvērtē PRV terapija.

Hematoloģiskas novirzes ar HCV/HIV vienlaikus inficētiem pacientiem

Vienlaikus ar HCV/HIV inficēti pacienti, kas saņem ārstēšanu ar alfa-2b peginterferonu/ribavirīnu un

cART, var būt palielināts hematoloģisku noviržu attīstīšanās risks (neitropēnija, trombocitopēnija un

anēmija), salīdzinot ar tikai ar HCV inficētiem pacientiem. Lai gan lielāko daļu šo pacientu var ārstēt,

samazinot devu, šai pacientu grupā jāveic stingra hematoloģisko raksturlielumu uzraudzība (skatīt

4.2. apakšpunktu, tālāk esošo sadaļu “Laboratoriskās pārbaudes” un 4.8. apakšpunktu).

Ar ribavirīnu un zidovudīnu ārstētiem pacientiem ir palielināts anēmijas risks; tādēļ ribavirīna

lietošana vienlaikus ar zidovudīnu nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacienti ar mazu CD4 skaitu

Pacientiem ar vienlaikus esošām HCV/HIV infekcijām pieejams maz datu par efektivitāti un drošību

(N = 25), ja pacientiem CD4 skaits ir mazāks par 200 šūnām/µl. Tādēļ, ārstējot pacientus ar mazu

CD4 skaitu, jāievēro piesardzība.

Lūdzu, izlasiet attiecīgo pretretrovīrusu zāļu aprakstu, ja tās tiek lietotas vienlaikus ar HCV terapiju,

lai pārzinātu un ārstētu toksisku ietekmi, kas raksturīga katram līdzeklim un iespējamai ribavirīna

kombinētai toksiskai ietekmei.

Dentālie un periodontālie bojājumi:

lietojot vienlaicīgi ribavirīna un alfa–2b peginterferona vai alfa–

2b interferona kombinēto terapiju, tika ziņots par dentāliem un periodontāliem bojājumiem, kuri var

novest pie zobu izkrišanas. Tāpat ilgstoši lietojot vienlaicīgi ribavirīna un alfa–2b peginterferona vai

alfa–2b interferona kombinēto terapiju, parādījās sausuma sajūta mutē, kas var izraisīt zobu un mutes

gļotādas bojājumus. Pacientiem ir rūpīgi jātīra zobi divreiz dienā un regulāri jāapmeklē zobārsts. Pie

tam dažiem pacientiem var būt vemšana. Ja novēro šādu reakciju, tad pēc tam tiek ieteikts kārtīgi

izskalot muti.

Laboratoriskās pārbaudes

Visiem pacientiem pirms terapijas sākšanas jāveic parastā asins analīze, asins bioķīmiskā analīze

(pilna un diferencēta asinsaina, trombocītu skaits, elektrolīti, seruma kreatinīns, aknu funkcionālie

testi, urīnskābe) un grūtniecības testi. Pieļaujamās sākotnējās vērtības pirms Ribavirin Mylan terapijas

ordinēšanas.

Hemoglobīns

Pieaugušie:

12 g/dl (sievietēm);

13 g/dl

(vīriešiem)

Bērni un pusaudži:

11 g/dl (sievietēm);

12 g/dl (vīriešiem)

Laboratoriskās pārbaudes jāveic 2. un 4. ārstēšanas nedēļā un periodiski pēc tam, cik bieži klīniski

nepieciešams. Terapijas laikā periodiski jānosaka HCV-RNS līmenis (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ārstēšanas laikā ar Ribavirin Mylan hemolīzes dēļ var paaugstināties urīnskābes līmenis. Tādēļ rūpīgi

jānovēro, vai predisponētiem pacientiem neattīstās podagra.

Informācija par palīgvielām

Katra Ribavirin Mylan kapsula satur 15 mg laktozes. Pacienti ar reti sastopamu iedzimtu galaktozes

nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes uzsūkšanās traucējumiem nedrīkst lietot šīs

zāles.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi tika veikti tikai pieaugušajiem.

In vitro

pētījumu rezultāti, lietojot gan cilvēka, gan žurkas aknu mikrosomu preparātus, pierādīja, ka

ribavirīna metabolisms nav atkarīgs no citohroma P450 enzīmiem. Ribavirīns neinhibē citohroma

P450 enzīmus. Toksicitātes pētījumi neliecina, ka ribavirīns inducētu aknu enzīmus. Tādēļ pastāv tikai

neliela iespēja attīstīties mijiedarbībai saistībā ar P450 enzīmu.

Ribavirīns, kam raksturīga inhibējoša ietekme uz inozīna monofosfātdehidrogenāzi, var traucēt

azatioprīna metabolismu un, iespējams, izraisīt 6-metiltioinozīna monofosfāta (6-MTIMP) uzkrāšanos

organismā, kas ar azatioprīnu ārstētiem pacientiem bijusi saistīta ar mielotoksicitāti. No pegilēto alfa

interferonu un ribavirīna lietošanas vienlaikus ar azatioprīnu ir jāizvairās. Atsevišķos gadījumos, kad

vienlaicīgas ribavirīna un azatioprīna lietošanas sniegtais ieguvums atsver iespējamo risku,

vienlaicīgas azatioprīna lietošanas laikā ieteicama stingra hematoloģiska kontrole, lai identificētu

mielotoksicitātes pazīmes, kuru gadījumā ārstēšana ar šīm zālēm jāpārtrauc (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Nav veikti pētījumi par ribavirīna mijiedarbību ar citām zālēm, izņemot alfa–2b peginterferonu, alfa–

2b interferonu un antacīdus.

Alfa–2b interferons: daudzdevu farmakokinētikas pētījumā nekonstatēja farmakokinētisku

mijiedarbību starp ribavirīnu un alfa–2b peginterferonu vai alfa–2b interferonu.

Antacīdi

Lietojot vienlaikus magniju, alumīniju un simetikonu saturošu antacīdu līdzekli, mazinājās ribavirīna

600 mg bioloģiskā pieejamība; AUC

samazinājās par 14 %. Iespējams, bioloģiskās pieejamības

mazināšanās šai pētījumā bija saistīta ar aizkavētu ribavirīna pārvietošanos vai mainītu pH. Šī

mijiedarbība netiek uzskatīta par klīniski nozīmīgu.

Nukleozīdu analogi

Lietojot nukleozīdu analogus vienus pašus vai kombinācijā ar citiem nukleozīdiem var rasties

pienskābā acidoze. Farmakoloģiskos pētījumos

in vitro

ribavirīns palielina purīna nukleozīdu

fosforilizētos metabolītus. Šī darbība var radīt potenciālu pienskābās acidozes risku, kuru izraisa

purīna nukleozīdu analogi (piem. didanozīns vai abakavīrs). Ribavirin Mylan un didanozīna

vienlaicīga lietošana netiek rekomendēta. Ir bijuši ziņojumi par mitohondriālo toksicitāti, īpaši

pienskābo acidozi un pankreatītu, pat ar nāves gadījumiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ja zidovudīns ietilpst HIV ārstēšanai izmantotajā shēmā, ziņots par anēmijas pastiprināšanos ribavirīna

lietošanas dēļ, lai gan precīzs mehānisms vēl jānoskaidro. Palielināta anēmijas riska dēļ ribavirīna un

zidovudīna vienlaikus lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja zidovudīns jau tiek lietots,

jāapsver tā aizstāšana ar citu līdzekli kombinētas pretretrovīrusu terapijas (PRT) ietvaros. Tas būtu īpaši

svarīgi pacientiem, kam anamnēzē ir zidovudīna izraisīta anēmija.

Pēc Ribavirin Mylan terapijas pārtraukšanas tā garā pusperioda dēļ (skatīt 5.2. apakšpunktu)

mijiedarbības iespējamība var saglabāties vēl divus mēnešus (piecus ribavirīna pusperiodus).

Nav pierādījumu par ribavirīna mijiedarbību ar nenukleozīdu tipa reversās transkriptāzes inhibitoriem

vai proteāžu inhibitoriem.

Literatūrā atrodami pretrunīgi dati par abakavira un ribavirīna vienlaikus lietošanu. Daži dati liecina,

ka pacientiem, kas vienlaikus inficēti ar HIV/HCV un saņem abakaviru saturošu PRT, var būt vājākas

atbildes reakcijas risks pret pegilēta interferona/ribavirīna terapiju. Lietojot abas zāles vienlaikus,

jāievēro piesardzība.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Reproduktīvā vecuma sievietes/kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Lietošana sievietēm

Ribavirin Mylan nedrīkst lietot grūtniecēm (skatīt 4.3.

5.3. apakšpunktu). Sievietēm ļoti rūpīgi

jāizvairās no grūtniecības iestāšanās (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ribavirin Mylan pacientēm drīkst

ordinēt tikai pēc negatīva grūtniecības testa rezultāta iegūšanas tieši pirms terapijas sākuma.

Reproduktīva vecuma sievietēm ārstēšanas laikā un četrus mēnešus pēc tās pabeigšanas jālieto

efektīva kontracepcijas metode. Šai laikā katru mēnesi jāveic grūtniecības tests. Ja tomēr grūtniecība

iestājas ārstēšanas laikā vai četru mēnešu laikā pēc terapijas pārtraukšanas, paciente jābrīdina par

izteiktas ribavirīna teratogēnas iedarbības risku uz augli (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vīrieši un viņu partneres

Ļoti rūpīgi jāizvairās no grūtniecības iestāšanās sievietei, kuras partneris lieto Ribavirin Mylan (skatīt

4.3., 4.4. un 5.3. apakšpunktu). Ribavirīns uzkrājas šūnā un ļoti lēni izdalās no organisma. Nav

zināms, vai spermā esošais ribavirīns potenciāli darbosies uz cilvēka embriju/augli teratogēni vai

genotoksiski. Lai gan dati par aptuveni 300 prospektīvi novērotām grūtniecībām, kad vecāki lietojuši

ribavirīnu, neliecina par palielinātu anomāliju risku, salīdzinot ar vispārējo populāciju, ne arī par

specifiskām anomāliju pazīmēm, pacientiem vīriešiem vai viņu reproduktīvā vecuma partnerēm

jāiesaka izmantot efektīvus pretapaugļošanās līdzekļus ārstēšanas laikā ar Ribavirin Mylan un

7 mēnešus pēc ārstēšanas. Šajā laika periodā katru mēnesi jāveic grūtniecības tests. Vīrieši, kuru

partneres ir grūtnieces, jāinformē par prezervatīva lietošanas nepieciešamību dzimumakta laikā, lai

mazinātu ribavirīna nokļūšanu partneres organismā.

Grūtniecība

Ribavirin Mylan lietošana grūtniecības laikā ir kontrindicēta. Preklīniskajos pētījumos ir pierādīts, ka

ribavirīnam ir teratogēna un genotoksiska iedarbība (skatīt 4.4. un 5.3. apakšpunktu).

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai ribavirīns izdalās ar mātes pienu. Ņemot vērā iespējamo blakusparādību rašanos

zīdaiņiem, zīdīšana jāpārtrauc pirms ārstēšanas sākšanas.

Fertilitāte

Preklīniskie dati

Auglība: Dzīvnieku pētījumos ribavirīns izraisīja atgriezenisku ietekmi uz spermatoģenēzi (skatīt

5.3. apakšpunktu).

Teratogenitāte: Ievērojama ribavirīna teratogēna un/vai embriocīdiska iedarbība konstatēta

visām dzīvnieku sugām, ar kurām veikti atbilstoši pētījumi, lietojot divdesmito daļu no

cilvēkam ieteiktās devas (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Genotoksicitāte: ribavirīns darbojas genotoksiski (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ribavirin Mylan neietekmē vai nedaudz ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot

mehānismus, tomēr šo spēju var ietekmēt alfa–2b peginterferons vai alfa–2b interferons, ko lieto

kombinācijā ar ribavirīnu. Tādēļ pacientiem, kuriem ārstēšanas laikā attīstās nogurums, miegainība

vai apjukums, jāiesaka izvairīties no transportlīdzekļu vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Ribavirīna nozīmīga drošuma problēma ir hemolītiskā anēmija, kas rodas pirmo terapijas nedēļu laikā.

Ar ribavirīna terapiju saistīta hemolītiskā anēmija var izraisīt sirdsdarbības pasliktināšanos un/vai

pasliktināt iepriekšējas sirds slimības stāvokli. Dažiem pacientiem novēroja arī urīnskābes un netiešā

bilirubīna līmeņa palielināšanos hemolīzes dēļ.

Informācija par šajā apakšpunktā minētajām nevēlamajām blakusparādībām galvenokārt iegūta

klīniskajos pētījumos un/vai no spontāniem ziņojumiem par nevēlamām blakusparādībām, kad ribavirīns

tika lietots kopā ar alfa-2b interferonu vai alfa-2b peginterferonu.

Lūdzu, skatiet attiecīgos aprakstus zālēm, kas tiek lietotas kombinācijā ar ribavirīnu, lai iegūtu

papildinformāciju par ziņotām šo zāļu nevēlamām blakusparādībām.

Pieaugušie

Biterapija ar alfa-2b peginterferonu vai alfa-2b interferonu

Ribavirīna kapsulu drošību vērtē, izmantojot četrus klīniskos pētījumos (iepriekš ar interferonu

neārstētiem pacientiem) iegūtos datus. Divos pētījumos vērtēja ribavirīna cietās kapsulas kombinācijā

ar alfa–2b interferonu, divos pētījumos vērtēja ribavirīna cietās kapsulas kombinācijā ar alfa–2b

peginterferonu.

Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar alfa–2b interferonu un ribavirīnu, recidīva dēļ pēc interferona terapijas

vai kuri tiek ārstēti īsāku laiku, ir labāka preparāta lietošanas drošība nekā aprakstīts tālāk.

Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums pieaugušajiem tabulas veidā

5. tabulā

minētās nevēlamās blakusparādības pamato pieredze, kas klīnisko pētījumu laikā ir iegūta

par 1 gadu ārstētiem, iepriekšēju terapiju nesaņēmušiem pieaugušiem pacientiem, kā arī lietošana

pēcreģistrācijas perioda laikā.

5. tabulā

ir minētas arī dažas nevēlamās blakusparādības, kuras parasti

ir izskaidrojamas ar interferona terapiju, bet var būt aprakstītas arī C hepatīta terapijas kontekstā

(kombinācijā ar ribavirīnu). Nevēlamās blakusparādības, kuras varētu būt izskaidrojamas ar

interferonu monoterapiju, skatīt arī alfa-2b peginterferona un alfa-2b interferona zāļu aprakstos.

Klasificējot pēc orgānu sistēmām, nevēlamās blakusparādības ir norādītas pēc to biežuma, ko apzīmē

šādi: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100 līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz

<1/1 000); ļoti reti (<1/10 000); nav zināmi. Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās

blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

5. tabula.

Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots klīnisko pētījumu laikā vai lietojot ribavirīnu

pēc reģistrācijas kopā ar pegilēto alfa-2b interferonu vai alfa-2b interferonu.

Klasifikācija pēc orgānu sistēmām

Nevēlamās blakusparādības

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži:

Vīrusu infekcija, faringīts

Bieži:

Bakteriāla infekcija (tostarp sepse), sēnīšinfekcija, gripa,

elpceļu infekcija, bronhīts,

Herpes simplex

, sinusīts,

vidusauss iekaisums, rinīts, urīnceļu infekcija

Retāk

Dziļo elpceļu infekcija

Reti:

Pneimonija*

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Bieži:

Neprecizēti audzēji

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

Anēmija, neitropēnija

Bieži:

Hemolītiskā anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija,

limfadenopātija, limfopēnija

Ļoti reti:

Aplastiskā anēmija*

Nav zināmi:

Eritrocītu aplāzija, idiopātiska trombocitopēniskā purpura,

trombotiska trombocitopēniskā purpura

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk:

Paaugstināta jutība pret zālēm

Reti:

Sarkoidoze*, reimatoīdais artrīts (no jauna radies vai

paasinājums)

Nav zināmi:

Vogt-Koyanagi-Harada

sindroms, sistēmiska sarkanā

vilkēde, vaskulīts, akūtas paaugstinātas jutības reakcijas,

tostarp nātrene, angioneirotiskā tūska, bronhokonstrikcija,

anafilakse

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Bieži:

Hipotireoze, hipertireoze

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži:

Anoreksija

Bieži:

Hiperglikēmija, hiperurikēmija, hipokalciēmija,

dehidratācija, pastiprināta ēstgriba

Retāk:

Cukura diabēts, hipertrigliceridēmija*

Psihiskie traucējumi

Ļoti bieži:

Depresija, trauksme, emocionāla nestabilitāte, bezmiegs

Bieži:

Domas par pašnāvību, psihoze, agresīva uzvedība,

apmulsums, uzbudinājums, dusmas, garastāvokļa pārmaiņas,

uzvedības traucējumi, nervozitāte, miega traucējumi,

samazināta dzimumtieksme, apātija, patoloģiski sapņi,

raudas

Retāk:

Pašnāvības mēģinājumi, panikas lēkme, halucinācijas

Reti:

Bipolāri traucējumi*

Ļoti reti:

Pašnāvība*

Nav zināmi:

Slepkavnieciskas domas*, mānija*, psihiskā stāvokļa

izmaiņas

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

Galvassāpes, reibonis, sausuma sajūta mutē, traucētas

koncentrēšanās spējas

Bieži:

Amnēzija, atmiņas traucējumi, sinkope, migrēna, ataksija,

parestēzija, disfonija, garšas sajūtas zudums, hipoestēzija,

hiperestēzija, hipertonija, miegainība, uzmanības

traucējumi, trīce, garšas sajūtas traucējumi

Retāk:

Neiropātija, perifēriska neiropātija

Reti:

Krampji (konvulsijas)*

Ļoti reti:

Cerebrovaskulāra asiņošana*, cerebrovaskulāra išēmija*,

encefalopātija*, polineiropātija*

Nav zināmi:

Sejas paralīze, mononeiropātijas

Acu bojājumi

Bieži:

Redzes traucējumi, redzes miglošanās, konjunktivīts, acu

kairinājums, acu sāpes, redzes traucējumi, asaru dziedzeru

darbības traucējumi, sausas acis

Reti:

Tīklenes asiņošana*, retinopātija (tostarp makulas tūska)*,

tīklenes artērijas oklūzija*, tīklenes vēnas oklūzija*, redzes

nerva iekaisums*, papillas tūska*, redzes asuma vai redzes

lauka zudums*, tīklenes eksudāti

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži:

Vertigo, dzirdes traucējumi/zudums, troksnis ausīs, ausu

sāpes

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži:

Sirdsklauves, tahikardija

Retāk:

Miokarda infarkts

Reti:

Kardiomiopātija, aritmija*

Ļoti reti:

Sirds išēmija*

Nav zināmi:

Perikarda izsvīdums*, perikardīts*

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži:

Hipotensija, hipertensija, pietvīkums

Reti:

Vaskulīts

Ļoti reti:

Perifēra išēmija*

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti bieži:

Dispnoja, klepus

Bieži:

Deguna asiņošana, elpceļu traucējumi, sastrēgums elpceļos,

sastrēgums deguna blakusdobumos, aizlikts deguns,

rinoreja, pastiprināta augšējo elpceļu sekrēcija,

faringolaringeālas sāpes, neproduktīvs klepus

Ļoti reti:

Plaušu infiltrāti*, pneimonīts*, intersticiāls pneimonīts*

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži:

Caureja, vemšana, slikta dūša, vēdersāpes

Bieži:

Čūlainais stomatīts, stomatīts, čūlu veidošanās mutes

dobumā, kolīts, sāpes augšējā labajā kvadrantā, dispepsija,

gastroezofageālais atvilnis*, glosīts, heilīts, vēdera

uzpūšanās, smaganu asiņošana, gingivīts, šķidra vēdera

izeja, zobu bojājumi, aizcietējums, meteorisms

Retāk:

Pankreatīts, sāpes mutes dobumā

Reti:

Išēmiskais kolīts

Ļoti reti:

Čūlainais kolīts*

Nav zināmi:

Periodontāli traucējumi, zobu bojājumi, mēles pigmentācija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži:

Hepatomegālija, dzelte, hiperbilirubinēmija*

Ļoti reti:

Hepatotoksicitāte (tostarp ar letālu iznākumu)*

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži:

Alopēcija, nieze, sausa āda, izsitumi

Bieži:

Psoriāze, psoriāzes paasinājums, ekzēma, fotosensitivitātes

reakcija, makulopapulāri izsitumi, eritematozi izsitumi,

svīšana naktī, hiperhidroze, dermatīts, akne, furunkuli,

apsārtums, nātrene, ādas bojājumi, asinsizplūdums,

pastiprināta svīšana, matu struktūras bojājumi, nagu

bojājumi*

Reti:

Ādas sarkoidoze

Ļoti reti:

Stīvensa-Džonsona sindroms*, toksiska epidermāla

nekrolīze*,

Erythema multiforme

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti bieži:

Artralģija, mialģija, skeleta muskuļu sāpes

Bieži:

Artrīts, muguras sāpes, muskuļu spazmas, sāpes

ekstremitātēs

Retāk:

Sāpes kaulos, muskuļu vājums

Reti:

Rabdomiolīze*, miozīts*

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži:

Bieža urinācija, poliūrija, izmaiņas urīnā

Reti:

Nieru mazspēja, nieru darbības traucējumi*

Ļoti reti:

Nefrotiskais sindroms*

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Bieži:

Sievietēm: amenoreja, menorāģija, menstruāciju traucējumi,

dismenoreja, sāpes krūšu dziedzeros, olnīcu traucējumi,

maksts traucējumi. Vīriešiem: impotence, prostatīts, erektilā

disfunkcija. Seksuāla disfunkcija (nenoteikta)*

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži:

Nogurums, drebuļi, drudzis, gripai līdzīga saslimšana,

astēnija, aizkaitināmība

Bieži:

Sāpes krūtīs, diskomforta sajūta krūtīs, perifēra tūska, slikta

pašsajūta, patoloģiskas sajūtas, slāpes

Retāk:

Sejas tūska

Izmeklējumi

Ļoti bieži:

Ķermeņa masas samazināšanās

Bieži:

Sirds trokšņi

*Sakarā ar to, ka ribavirīns vienmēr ir ordinēts kopā ar alfa interferona preparātiem, kā arī to, ka minētās blakusparādības

ietver arī pēcreģistrācijas periodā iegūto pieredzi, kas neļauj precīzi raksturot blakusparādību biežumu, iepriekš minētais

biežums atbilst tam, kas ir novērots, klīnisko pētījumu laikā lietojot ribavirīnu kombinācijā ar pegilētu vai nepegilētu alfa-2b

interferonu.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

Hemoglobīna koncentrācijas samazināšanos par > 4 g/dl novēroja 30 % ar ribavirīnu un alfa–2b

peginterferonu ārstētu pacientu un 37 % ar ribavirīnu un alfa–2b interferonu ārstētu pacientu.

Hemoglobīna līmenis samazinājās zem 10 g/dl līdz 14 % pieaugušo pacientu un 7 % bērnu un

pusaudžu ar ribavirīnu un alfa–2b peginterferonu vai alfa–2b interferonu ārstētu pacientu.

Anēmija, neitropēnija un trombocitopēnija vairumā gadījumu bija vieglas pakāpes (1. vai 2. pakāpe

pēc PVO klasifikācijas). Smagāku neitropēniju dažos gadījumos novēroja pacientiem, kurus ārstēja ar

ribavirīna cietām kapsulām kombinācijā ar alfa–2b peginterferonu (3. pakāpe pēc PVO klasifikācijas

39 no 186 pacientiem [21 %]; 4. pakāpe pēc PVO klasifikācijas 13 no 186 pacientiem [7 %]); par

3. pakāpes leikopēniju pēc PVO klasifikācijas ziņots arī 7 % pacientu no šīs ārstēšanas grupas.

Klīniskos pētījumos dažiem ar ribavirīnu un alfa–2b peginterferonu vai alfa–2b interferonu ārstētiem

pacientiem novēroja urīnskābes un netiešā bilirubīna līmeņa palielināšanos hemolīzes dēļ, bet

raksturlielumu vērtība atjaunojās sākotnējā līmenī četras nedēļas pēc terapijas pabeigšanas. Tikai

dažiem pacientiem ar paaugstinātu urīnskābes līmeni, kam veica kombinētu ārstēšanu, attīstījās

klīniskas podagras pazīmes. Nevienā gadījumā nebija nepieciešams pielāgot ārstēšanu vai pārtraukt

piedalīšanos klīniskā pētījumā.

Vienlaikus ar HCV/HIV inficēti pacienti

Vienlaikus ar HCV/HIV inficētiem pacientiem, kas saņēma ribavirīnu kombinācijā ar alfa-2b

peginterferonu, pētījumos tika ziņots par citām blakusparādībām (par kurām nebija ziņots pacientiem

ar vienu infekciju), kuru biežums bija > 5 %: mutes dobuma kandidoze (14 %), iegūta lipodistrofija

(13 %), CD4 limfocītu daudzuma samazināšanās (8 %), ēstgribas samazināšanās (8 %), gamma

glutamiltransferāzes līmeņa palielināšanās (9 %), muguras sāpes (5 %), amilāzes līmeņa

paaugstināšanās asinīs (6 %), pienskābes līmeņa paaugstināšanās asinīs (5 %), citolītisks hepatīts

(6 %), lipāzes līmeņa paaugstināšanās (6 %) un sāpes ekstremitātēs (6 %).

Mitohondriāla toksicitāte

Ziņots par mitohondriālu toksicitāti un pienskābo acidozi HIV pozitīviem pacientiem, kas saņēma

NRTI shēmu un ar to saistītu ribavirīnu vienlaikus esošas HCV infekcijas gadījumā (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Laboratoriski raksturlielumi vienlaikus ar HCV/HIV inficētiem pacientiem

Lai gan hematoloģiska toksicitāte ar neitropēniju, trombocitopēniju un anēmiju biežāk radās

vienlaikus ar HCV/HIV inficētiem pacientiem, lielāko daļu varēja kontrolēt ar devas maiņu un reti

bija nepieciešama priekšlaicīga ārstēšanas pārtraukšana (skatīt 4.4. apakšpunktu). Par hematoloģiskām

novirzēm biežāk tika ziņots pacientiem, kas saņēma ribavirīnu kombinācijā ar alfa-2b peginterferonu,

salīdzinot ar pacientiem, kas saņēma ribavirīnu kombinācijā ar alfa-2b interferonu. 1. pētījumā (skatīt

5.1. apakšpunktu) tika novērota absolūtā neitrofilo leikocītu skaita samazināšanās zem

500 šūnām/mm

4 % (8/194) pacientu un - trombocītu skaita samazināšanās zem 50 000/mm

(8/194) pacientu, kas saņēma ribavirīna cietās kapsulas kombinācijā ar alfa-2b peginterferonu. Tika

ziņots par anēmiju (hemoglobīns <9,4 g/dl) 12 % (23/194) pacientu, kas tika ārstēti ar ribavirīnu

kombinācijā ar alfa-2b peginterferonu.

CD4 limfocītu skaita samazināšanās

Ārstēšana ar ribavirīnu kombinācijā ar alfa-2b peginterferonu bija saistīta ar absolūtu CD4+ šūnu

skaita samazināšanos pirmo 4 nedēļu laikā bez procentuāla CD4+ šūnu skaita samazināšanās. CD4+

šūnu skaita samazināšanās bija atgriezeniska pēc devas samazināšanas vai terapijas pārtraukšanas.

Ribavirīnu lietojot kombinācijā ar alfa-2b peginterferonu, netika novērota negatīva ietekme uz HIV

virēmijas kontroli terapijas vai novērošanas laikā. Pieejams maz datu par drošību (N = 25) vienlaikus

ar divām infekcijām inficētiem pacientiem ar CD4+ šūnu skaitu <200/µl (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lūdzu, izlasiet attiecīgo pretretrovīrusu zāļu aprakstu, ja tās tiek lietotas vienlaikus ar HCV terapiju,

lai pārzinātu un ārstētu toksisku ietekmi, kas raksturīga katram līdzeklim un iespējamai ribavirīna un

alfa-2b peginterferona kombinētai toksiskai ietekmei.

Pediatriskā populācija

Kombinācijā ar alfa-2b peginterferonu

Klīniskā pētījumā, kurā 107 bērni un pusaudži (no 3 līdz 17 gadu vecumam) tika ārstēti ar alfa-2b

peginterferona un ribavirīna kombinēto terapiju, devas pielāgošana bija nepieciešama 25 % pacientu,

visbiežāk anēmijas, neitropēnijas un novājēšanas dēļ. Kopumā blakusparādības bērniem un

pusaudžiem bija līdzīgas pieaugušajiem novērotajām blakusparādībām, lai arī pastāv pediatriskiem

pacientiem specifiska blakusparādība - augšanas nomākums. Līdz 48 nedēļas ilgā kombinētā terapijā

ar pegilētu alfa-2b interferonu un ribavirīnu tika novērots augšanas nomākums, kura dēļ dažiem

pacientiem bija samazināts auguma garums (skatīt 4.4. apakšpunktu). Terapijas laikā novājēšana un

augšanas nomākums tika novērots ļoti bieži (ārstēšanas beigās vidējais mazinājums, salīdzinot ar

sākotnējo stāvokli, ķermeņa masas un auguma percentīlēm bija attiecīgi par 15 un 8 percentīlēm), un

augšanas ātrums tika aizkavēts (70 % pacientu <3. percentīli).

24 nedēļu ilgā pēcterapijas novērošanas perioda beigās vidējā ķermeņa masas un auguma percentīles

samazināšanās, salīdzinot ar pētījuma sākumu, vēl aizvien bija attiecīgi par 3 un 7 percentīlēm, un

20 % bērnu aizvien bija nomākta augšana (augšanas ātrums <3. percentīli). Deviņdesmit četri no 107

bērniem tika iekļauti 5 gadu ilgtermiņa novērošanas pētījumā. Bērniem, kuri ārstēti 24 nedēļas,

ietekme uz augšanu bija mazāka nekā tiem, kuri ārstēti 48 nedēļas. No pirmsārstēšanas brīža līdz

ilgtermiņa novērošanas beigām 24 vai 48 nedēļas ārstētiem bērniem vecumam atbilstošā auguma

garuma procentīles samazinājās attiecīgi par 1,3 un 9,0 procentīlēm. Divdesmit četriem procentiem

bērnu (11/46), kuri ārstēti 24 nedēļas, un 40 % bērnu (19/48), kuri ārstēti 48 nedēļas, vecumam

atbilstošā auguma garuma procentīle samazinājās par > 15 procentīlēm, sākot no pirmsārstēšanas

brīža līdz 5 gadu ilgtermiņa novērošanas beigām, salīdzinot ar pirmsārstēšanas sākotnējām

procentīlēm. Vienpadsmit procentiem bērnu (5/46), kuri ārstēti 24 nedēļas, un 13 % bērnu (6/48), kuri

ārstēti 48 nedēļas, novēroja vecumam atbilstošā auguma garuma procentīles samazināšanos, salīdzinot

ar pirmsārstēšanas sākotnējo > 30 vecumam atbilstošo auguma garuma procentīli, līdz 5 gadu

ilgtermiņa novērošanas beigām. Attiecībā uz ķermeņa masu — no pirmsārstēšanas brīža līdz

ilgtermiņa novērošanas beigām vecumam atbilstošās ķermeņa masas procentīles bērniem, kuri ārstēti

24 nedēļas vai 48 nedēļas, samazinājās attiecīgi par 1,3 un 5,5 procentīlēm. Attiecībā un ĶMI — no

pirmsārstēšanas brīža līdz ilgtermiņa novērošanas beigām vecumam atbilstošā ĶMI procentīles

bērniem, kuri ārstēti 24 nedēļas vai 48 nedēļas, samazinājās attiecīgi par 1,8 un 7,5 procentīlēm. Pēc

ilgāka laika novērošanas pirmajā gadā sevišķi izteikts vidējās auguma procentīles samazinājums bija

pirmspubertātes vecuma bērniem. Auguma garuma, ķermeņa masas un ĶMI Z punktu skaita

samazināšanās, kas novērota ārstēšanas fāzē, salīdzinot ar normatīvo populāciju, ar 48 nedēļu ilgu

terapiju ārstētiem bērniem ilgtermiņa novērošanas perioda beigās pilnībā neizzuda (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Šī pētījuma ārstēšanas fāzē izplatītākās blakusparādības visiem pētījuma dalībniekiem bija drudzis

(80 %), galvassāpes (62 %), neitropēnija (33 %), nespēks (30 %), anoreksija (29 %) un apsārtums

injekcijas vietā (29 %). Tikai 1 pētījuma dalībnieks pārtrauca terapiju blakusparādības

(trombocitopēnijas) dēļ. Vairums pētījumā ziņoto blakusparādību bija vieglas vai vidēji smagas. Par

smagām blakusparādībām ziņots 7 % (8/107) visu pētījuma dalībnieku, un tās bija sāpes injekcijas

vietā (1 %), sāpes ekstremitātē (1 %), galvassāpes (1 %), neitropēnija (1 %) un drudzis (4 %).

Svarīgas terapijas izraisītas blakusparādības, kas radās šajā pacientu grupā, bija nervozitāte (8 %),

agresija (3 %), dusmas (2 %), depresija/nomākts garastāvoklis (4 %) un hipotireoze (3 %), un

5 pētījuma dalībnieki saņēma levotiroksīnu hipotireozes/paaugstināta TSH līmeņa ārstēšanai.

Kombinētā terapija ar alfa-2b interferonu

Klīniskajos pētījumos ar 118 bērniem un pusaudžiem no 3 -16 gadus veciem, kas tika ārstēti ar alfa-2b

interferona un ribavirīna kombinēto terapiju, 6 % pārtrauca ārstēšanu blakusparādību dēļ. Kopumā

blakusparādību raksturojums nelielajā bērnu un pusaudžu grupā, kas tika pētīta, līdzinājās

pieaugušajiem novērotajām, lai gan bija arī bērnu grupai specifiska nevēlama blakusparādība -

augšanas nomākums, jo ārstēšanas laikā tika novērota auguma garuma percentīles (vidējās percentīles

samazināšanās par 9 percentīlēm) un ķermeņa masas percentīles samazināšanās (vidējās percentīles

samazināšanās par 13 percentīlēm). 5 gadu novērošanas periodā pēc ārstēšanas bērnu vidējā auguma

garuma percentīle bija 44, kas bija zem mediānas normas populācijā un mazāk nekā viņu

vidējais sākotnējais auguma garums (48. percentīle). Divdesmit (21 %) no 97 bērniem auguma

garuma percentīle samazinājās par > 15 percentīlēm, no tiem 10 no 20 bērniem auguma

garuma percentīle samazinājās par > 30 percentīlēm, sākot no ārstēšanas sākuma līdz ilgtermiņa

novērošanas beigām (līdz 5 gadiem). Galīgais pieaugušā auguma garums bija zināms 14 no šiem

bērniem, kas parādīja, ka 12 bērniem 10 – 12 gadus pēc ārstēšanas beigām joprojām bija > 15

procentīļu auguma garuma deficīts. Līdz 48 nedēļas ilgās kombinētās alfa-2b interferona un ribavirīna

terapijas laikā tika novērota aizkavēta augšana, kuras dēļ dažiem pacientiem bija samazināts galīgais

pieaugušā auguma garums. Īpaši vidējās auguma percentīles samazināšanās no sākuma līdz ilgtermiņa

novērošanas perioda beigām izteikta bija pirmspubertātes vecuma bērniem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Bez tam ārstēšanas laikā un 6 mēnešus ilgā novērošanas periodā pēc ārstēšanās biežāk kā pieaugušiem

pacientiem tika ziņots par domām par pašnāvību un pašnāvības mēģinājumiem (attiecīgi 2,4 % pret

.

1 %). Tāpat kā pieaugušiem pacientiem, bērniem un pusaudžiem radās arī citas psihiskas

blakusparādības (piemēram, depresija, emocionāla nestabilitāte un miegainība) (skatīt

4.4. apakšpunktu). Papildus tam, bērniem un pusaudžiem biežāk novēroja reakcijas injekcijas vietā,

drudzi, anoreksiju, vemšanu un emocionālu nestabilitāti, salīdzinot ar pieaugušiem pacientiem. 30 %

pacientu vajadzēja mainīt devu, visbiežāk anēmijas un neitropēnijas dēļ.

Nevēlamo blakusparādību kopsavilkums pediatriskajai populācijai tabulas veidā

Informācija par

5. tabulā

norādītām blakusparādībām iegūta divos daudzcentru klīniskos pētījumos,

kuros bērni un pusaudži tika ārstēti ar ribavirīna un alfa-2b interferona vai alfa-2b peginterferona

kombināciju. Orgānu sistēmu klasifikācijas grupās blakusparādības norādītas to sastopamības

biežuma grupās, izmantojot šādu iedalījumu: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100 līdz <1/10) un retāk

(≥1/1 000 līdz <1/100). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to

nopietnības samazinājuma secībā.

6. tabula.

Ļoti bieži, bieži un retāk ziņotās blakusparādības klīniskos pētījumos, kuros bērni un

pusaudži ārstēti ar ribavirīna un alfa-2b interferona vai alfa-2b peginterferona

kombināciju

Orgānu sistēmu klasifikācija

Nevēlamās blakusparādības

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži:

Vīrusinfekcija, faringīts

Bieži:

Sēnīšinfekcija, bakteriāla infekcija, plaušu infekcija,

nazofaringīts, streptokoku izraisīts faringīts, vidusauss

iekaisums, sinusīts, zoba abscess, gripa, mutes dobuma

herpes

infekcija,

herpes simplex

, urīnceļu infekcija, vaginīts,

gastroenterīts

Retāk:

Pneimonija, askaridoze, enterobioze,

herpes zoster

, celulīts

Labdabīgi, ļaundabīgi un neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas un polipus)

Bieži:

Neprecizēts audzējs

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

Anēmija, neitropēnija

Bieži:

Trombocitopēnija, limfadenopātija

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

Hipotireoze

Bieži:

Hipertireoze, virilisms

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži:

Anoreksija, pastiprināta ēstgriba, samazināta ēstgriba

Bieži:

Hipertrigliceridēmija, hiperurikēmija

Psihiskie traucējumi

Ļoti bieži:

Depresija, bezmiegs, emocionāla nelīdzsvarotība

Bieži:

Pašnāvnieciskas domas, agresija, apjukums, emocionāla

nestabilitāte, uzvedības traucējumi, uzbudinājums,

somnambulisms, trauksme, garastāvokļa pārmaiņas, nemiers,

nervozitāte, miega traucējumi, patoloģiski sapņi, apātija

Retāk:

Patoloģiska uzvedība, nomākts garastāvoklis, emocionāli

traucējumi, bailes, murgi

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

Galvassāpes, reibonis

Bieži:

Hiperkinēzija, trīce, disfonija, parestēzija, hipoestēzija,

hiperestēzija, koncentrēšanās traucējumi, miegainība,

uzmanības traucējumi, slikts miegs

Retāk:

Neiralģija, letarģija, psihomotora hiperaktivitāte

Acu bojājumi

Bieži:

Konjunktivīts, acu sāpes, patoloģiska redze, asaru dziedzeru

bojājums

Retāk:

Asinsizplūdums

konjunktīvā,

nieze,

keratīts,

redzes

miglošanās, fotofobija

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži:

Reibonis

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži:

Tahikardija, sirdsklauves

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži:

Bālums, pietvīkums

Retāk:

Hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži:

Dispnoja, tahipnoja, deguna asiņošana, klepošana, aizlikts

deguns, deguna kairinājums, rinoreja, šķaudīšana,

faringolaringeālas sāpes

Retāk:

Sēkšana, diskomforta sajūta degunā

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži:

Vēdersāpes, sāpes vēdera augšdaļā, vemšana, caureja, slikta

dūša

Bieži:

Čūlas mutes dobumā, čūlainais stomatīts, stomatīts, aftozs

stomatīts, dispepsija, heiloze, glosīts, gastroezofageālais

atvilnis, taisnās zarnas saslimšana, kuņģa-zarnu trakta

darbības traucējumi, aizcietējums, mīksta vēdera izeja, zobu

sāpes, zobu bojājumi, diskomforta sajūta vēderā, sāpes mutes

dobumā

Retāk:

Gingivīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži:

Aknu darbības traucējumi

Retāk:

Hepatomegālija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži:

Alopēcija, izsitumi

Bieži:

Nieze, fotosensitivitātes reakcija, makulopapulāri izsitumi,

ekzēma, hiperhidroze, pinnes, ādas bojājums, nagu bojājums,

ādas krāsas maiņa, sausa āda, apsārtums, asinsizplūdums

Retāk:

Pigmentācijas traucējumi, atopisks dermatīts, ādas lobīšanās

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti bieži:

Artralģija, mialģija, muskuļu un skeleta sāpes

Bieži:

Sāpes ekstremitātē, muguras sāpes, muskuļu raustīšanās

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži:

Enurēze, urinēšanas traucējumi, urīna nesaturēšana,

proteinūrija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Bieži:

Sievietes: amenoreja, menorāģija, menstruāli traucējumi,

vagināli traucējumi, Vīrieši: sāpes sēkliniekos

Retāk:

Sievietes: dismenoreja

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži:

Nespēks, drebuļi, drudzis, gripai līdzīga slimība, astēnija,

savārgums, aizkaitināmība

Bieži:

Sāpes krūtīs, tūska, sāpes, salšanas sajūta

Retāk:

Diskomforta sajūta krūtīs, sejas sāpes

Izmeklējumi

Ļoti bieži:

Augšanas ātruma mazināšanās (vecumam neatbilstošs

auguma un/vai ķermeņa masas mazinājums)

Bieži:

Paaugstināts tiroīdstimulējošā hormona (TSH) līmenis asinīs,

paaugstināts tiroglobulīna līmenis

Retāk:

Pozitīvs rezultāts antitiroīdo antivielu testā

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Bieži:

Ādas brūces

Retāk:

Kontūzija

Vairums laboratorisko rādītāju pārmaiņu ribavirīna/alfa-2b peginterferona klīniskajā pētījumā bija

vieglas vai mērenas. Hemoglobīna līmeņa pazemināšanās, leikocītu, trombocītu, neitrofilo leikocītu

skaita samazināšanās un bilirubīna līmeņa paaugstināšanās gadījumā var būt nepieciešama devas

mazināšana vai pastāvīga terapijas pārtraukšana (skatīt 4.2. apakšpunktu). Lai arī dažiem pacientiem,

kuri klīniskā pētījuma laikā tika ārstēti ar ribavirīna un alfa-2b peginterferona kombināciju, tika

novērotas laboratorisko rādītāju pārmaiņas, kas atgriezās sākotnējā līmenī dažu nedēļu laikā pēc

terapijas beigām.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot šo kontaktinformāciju:

Zāļu valsts aģentūra

Jersikas iela 15

Rīga, LV 1003

Tālr.: +371 67078400

Fakss: +371 67078428

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Klīniskos pētījumos, lietojot ribavirīnu kombinācijā ar alfa–2b peginterferonu vai alfa–2b interferonu,

ziņots par pārdozēšanas gadījumu maksimāli ar 10 g kopējo ribavirīna devu (50 x 200 mg kapsulas)

un 39 MSV alfa–2b interferona (13 injekcijas zemādā pa 3 MSV katra), ko vienā dienā pacients

lietojis pašnāvības nolūkā. Pacientu divas dienas novēroja intensīvās terapijas palātā. Šai laikā

nenovēroja pārdozēšanas izraisītas blakusparādības.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretvīrusu līdzekļi sistēmiskai lietošanai, nukleozīdi un nukleotīdi,

izņemot reversās transkriptāzes inhibitorus, ATĶ kods: J05A B04.

Darbības mehānisms

Ribavirīns (Ribavirin Mylan) ir sintētisks nukleozīdu analogs, kam

in vitro

pierādīta iedarbība pret

dažiem RNS un DNS vīrusiem. Mehānisms, ar kādu ribavirīns kombinācijā ar alfa–2b peginterferonu

vai alfa–2b interferonu darbojas pret HCV, nav zināms.

Ribavirīna perorālu zāļu formu lietošana monoterapijas veidā hroniska C hepatīta ārstēšanai pētīta

vairākos klīniskos pētījumos. Šo pētījumu rezultāti liecina, ka ribavirīna monoterapija nav efektīvs

līdzeklis hepatīta vīrusa (HCV–RNS) izvadīšanai vai aknu histoloģijas uzlabošanai pēc 6 līdz

12 ārstēšanas mēnešiem un 6 novērošanas mēnešiem.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Ribavirīns kombinācijā ar tiešas darbības pretvīrusu līdzekli (DAA)

Pilnu klīnisko datu aprakstu par šādu kombināciju skatiet attiecīgā DAA zāļu aprakstā.

Pašreizējā zāļu aprakstā detalizēti izklāstīta ir tikai ribavirīna lietošana sākotnējā izstrādē ar alfa-2b

(peg)interferonu.

Biterapija ar alfa-2b peginterferonu vai alfa-2b interferonu

Ribavirīna lietošana kombinācijā ar alfa–2b peginteferonu vai alfa–2b interferonu tika pētīta daudzos

klīniskos pētījumos. Šiem pētījumiem atlasītiem pacientiem bija hronisks C hepatīts, kas apstiprināts

ar pozitīvu HCV–RNS polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) rezultātu (> 30 SV/ml), aknu biopsijas dati

atbilda hroniska hepatīta histoloģiskai diagnozei un nebija citu hroniska hepatīta iemeslu, un

pacientiem bija patoloģiski izmainīts ALAT līmenis serumā.

Iepriekš neārstēti pacienti

Trīs pētījumos vērtēja interferona lietošanu iepriekš neārstētiem pacientiem, divos pētījumos lietoja

ribavirīnu un alfa–2b interferonu (C95–132 un I95–143) un vienā – ribavirīnu un alfa–2b

peginterferonu (C/I98–580). Visos gadījumos ārstēšanu turpināja vienu gadu un novērošanas periods

bija seši mēneši. Alfa–2b interferonam pievienojot ribavirīna cietās kapsulas noturīgā atbildreakcija

novērošanas perioda beigās ievērojami uzlabojās (41 % pret 16 %, p <0,001).

C95–132 un I95–143 klīniskos pētījumos pierādīts, ka kombinēta ārstēšana ar ribavirīnu un alfa–2b

interferonu ir daudz efektīvāka nekā alfa–2b interferona monoterapija (noturīgā atbildreakcija ir

divreiz izteiktāka). Kombinēta ārstēšana mazina arī recidīvu rašanās biežumu. Tas attiecināms uz

visiem HCV genotipiem, īpaši uz 1. genotipu, kad recidīvu biežums mazinājās par 30 %, salīdzinot ar

alfa–2b interferona monoterapiju.

C/I98–580 klīniskā pētījuma 1 530 iepriekš neārstētus pacientus vienu gadu ārstēja pēc vienas no tālāk

minētām shēmām.

Ribavirīns (800 mg/dienā) + alfa–2b peginterfeons (1,5 mikrogrami/kg/nedēļā), (n = 511).

Ribavirīns (1 000/1 200 mg/dienā) + alfa–2b peginterferons (1,5 mikrogrami/kg/nedēļā vienu

mēnesi, pēc tam 0,5 mikrogrami/kg/nedēļā 11 mēnešus), (n = 514).

Ribavirīns (1 000/1 200 mg/dienā) + alfa–2b interferons (3 MSV trīsreiz nedēļā ), (n = 505).

Šajā pētījumā ribavirīna un alfa–2b peginterferona (1,5 mikrogrami/kg/nedēļā) kombinācija bija

ievērojami efektīvāka nekā ribavirīna un alfa–2b interferona kombinācija, īpaši ar 1. genotipa

vīrusiem inficētiem pacientiem. Noturīgo atbildreakciju vērtēja, ņemot vērā atbildreakcijas pakāpi

sešus mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

HCV genotips un sākotnējā vīrusu slodze ir prognostiskie faktori, kas ietekmē atbildreakcijas pakāpi.

Tomēr šai pētījumā pierādīja, ka atbildreakcijas pakāpe atkarīga arī no kombinācijā ar alfa–2b

peginterferonu vai alfa–2b interferonu lietotās ribavirīna devas. Pacientiem, kas saņēma ribavirīnu

> 10,6 mg/kg (800 mg tipiskam pacientam ar ķermeņa masu 75 kg), neatkarīgi no genotipa vai vīrusu

slodzes atbildreakcijas pakāpe bija ievērojami augstāka nekā pacientiem, kas saņēma ribavirīnu

10,6 mg/kg (

7. tabula

), turklāt atbildreakcijas pakāpe pacientiem, kas saņēma ribavirīna

> 13,2 mg/kg, bija vēl augstāka.

7. tabula

Noturīgas atbildreakcijas pakāpe, lietojot ribavirīnu un alfa–2b peginterferonu

(atkarībā no ribavirīna devas [mg/kg], vīrusu genotipa un vīrusu slodzes)

HCV genotips

Ribavirīna deva

(mg/kg)

P 1,5/R

P 0,5/R

Visi genotipi

Visi

54 %

47 %

47 %

10,6

50 %

41 %

27 %

> 10,6

61 %

48 %

47 %

1. genotips

Visi

42 %

34 %

33 %

10,6

38 %

25 %

20 %

> 10,6

48 %

34 %

34 %

1. genotips

600 000 SV/ml

Visi

73 %

51 %

45 %

10,6

74 %

25 %

33 %

> 10,6

71 %

52 %

45 %

1. genotips

> 600 000 SV/ml

Visi

30 %

27 %

29 %

10,6

27 %

25 %

17 %

> 10,6

37 %

27 %

29 %

2./3. genotips

Visi

82 %

80 %

79 %

10,6

79 %

73 %

50 %

> 10,6

88 %

80 %

80 %

P1,5/R

Ribavirīns (800 mg) + alfa–2b peginterferons (1,5 mikrogrami/kg)

P0,5/R

Ribavirīnribavirīns (1 000/1 200 mg) + alfa–2b peginterferons (1,5 līdz 0,5 mikrogrami/kg)

Ribavirīns (1 000/1 200 mg) + alfa–2b interferons (3 MSV)

Atsevišķā pētījumā 224 pacienti, kas inficēti ar 2. vai 3. genotipa vīrusu, saņēma alfa-2b

peginterferonu 1,5 mikrogrami/kg subkutāni reizi nedēļā kombinācijā ar 800 mg – 1 400 mg ribavirīna

perorāli 6 mēnešus (ņemot vērā ķermeņa masu, tikai trīs pacienti, kas sver > 105 kg, saņēma 1 400 mg

devu) (

8. tabula

). Divdesmit četriem % pacientu bija tiltveida fibroze vai ciroze (

Knodell

3/4).

8. tabula.

Virusoloģiskā atbildreakcija ārstēšanas beigās, noturīga virusoloģiskā atbildreakcija

un recidīvs atbilstoši HCV genotipam un vīrusu slodzei*

alfa-2b peginterferons 1,5

g/kg reizi nedēļā plus ribavirīns 800-

1 400 mg dienā

Uzlabošanās

ārstēšanas beigās

Noturīga virusoloģiskā

atbildreakcija

Recidīvs

Visi pacienti

94 % (211/224)

81 % (182/224)

12 %

(27/224)

HCV 2

100 % (42/42)

93 % (39/42)

7 % (3/42)

600 000 SV/ml

100 % (20/20)

95 % (19/20)

5 % (1/20)

> 600 000 SV/ml

100 % (22/22)

91 % (20/22)

9 % (2/22)

HCV 3

93 % (169/182)

79 % (143/182)

14 %

(24/166)

600 000 SV/ml

93 % (92/99)

86 % (85/99)

8 % (7/91)

> 600 000 SV/ml

93 % (77/83)

70 % (58/83)

23 % (17/75)

*Uzskatīja, ka visiem pacientiem, kuriem bija nenosakāms HCV-RNS līmenis novērošanas 12. nedēļas vizītē un nebija datu

par novērošanas 24. nedēļas vizīti, ir noturīga uzlabošanās. Uzskatīja, ka visiem pacientiem, par kuriem nebija datu

novērošanas 12. nedēļas vizītē un pēc tam, nav atbildes reakcijas 24. novērošanas nedēļā.

6 mēnešus ilgas ārstēšanas panesamība šajā pētījumā bija labāka nekā 1 gadu ilgai ārstēšanai pivotālā

kombinācijas pētījumā; lietošanas pārtraukšana 5 % pret 14 %, devas pielāgošana 18 % pret 49 %.

Atsevišķā pētījumā 235 pacienti ar 1. genotipu un zemu vīrusu slodzi (<600 000 SV/ml) saņēma

subkutāni 1,5 mikrogrami/kg alfa-2b peginterferonu kombinācijā ar ribavirīnu, kura deva tika

pielāgota atkarība no ķermeņa masas, vienu reizi nedēļā. Vispārējās vēlīnās atbildreakcijas

paredzamība pēc 24 nedēļu ārstēšanas kursa bija 50 %. Četrdesmit vienam procentam cilvēku

(97/235) HCV – RNS līmenis plazmā 4. terapijas nedēļā un 24. terapijas nedēļā nebija nosakāms. Šajā

apakšgrupā bija 92 % (89/97) ar vēlīnu virusoloģiskās atbildreakcijas pakāpi. Šajā pacientu grupā

augsta vēlīna atbildreakcijas pakāpe tika noteikta starpposmos ar analīžu palīdzību (n=49) un

pastāvīgi apstiprināta (n=48).

Ierobežotie slimības vēstures dati uzrāda, ka 48 nedēļu ilgs ārstēšanas periods ir saistīts ar augstāku

vēlīnās atbildreakcijas pakāpi (11/11) un zemāku recidīva riska pakāpi (0/11 salīdzinājumā ar 7/96

pēc 24 ārstēšanas nedēļām).

48 nedēļas ilgas terapijas drošība un efektivitāte tika salīdzināta plašā randomizētā pētījumā, kura

laikā 3 070 terapiju nesaņēmušiem pieaugušiem pacientiem ar hronisku 1. genotipa C hepatītu tika

izmantotas divas alfa-2b peginterferona /ribavirīna shēmas [1,5 µg/kg vai 1 µg/kg alfa-2b

peginterferona subkutāni vienu reizi nedēļā abos gadījumos kopā ar 800 -1 400 mg ribavirīna dienā

perorāli (divās dalītās devās)] un 180 µg alfa-2a peginterferona vienu reizi nedēļā subkutāni kopā ar

1 000 – 1 200 mg ribavirīnu dienā perorāli (divās dalītās devās). Reakcija uz terapiju tika noteikta pēc

Noturīgas virusoloģiskās atbildreakcijas (IVA), kas definēta kā nenosakāma HCV-RNS 24 nedēļas

pēc terapijas beigām (skatīt

9. tabulu

9. tabula. Virusoloģiskā atbildreakcija terapijas 12. nedēļā, atbildreakcija terapijas beigās,

recidīvu biežums* un noturīga virusoloģiskā atbildreakcija (IVA)

Terapijas grupa

Pacientu % daudzums

alfa-2b

peginterferons

1,5 µg/kg +

ribavirīns

alfa-2b

peginterferons

1 µg/kg +

ribavirīns

alfa-2a

peginterferons

180 µg +

ribavirīns

Nenosakāma

HCV-RNS

koncentrācija

terapijas

12. nedēļā

40 (407/1 019)

36 (366/1 016)

45 (466/1 035)

Atbildreakcija

terapijas beigās

53 (542/1 019)

49 (500/1 016)

64 (667/1 035)

Recidīvs

24 (123/523)

20 (95/475)

32 (193/612)

40 (406/1019)

38 (386/1 016)

41 (423/1 035)

IVA pacientiem

ar nenosakāmu

HCV-RNS

terapijas

12. nedēļā

81 (328/407)

83 (303/366)

74 (344/466)

* (HCV-RNS noteikta ar PĶR, zemākā kvantitatīvās noteikšanas robeža ir 27 SV/ml)

Terapijas pārtraukšanas kritērijs bija agrīnas virusoloģiskās atbildreakcijas trūkums līdz 12. terapijas nedēļai

(nosakāma HCV-RNS, kuras daudzums salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli samazinājies par <2 log

Visās trijās terapijas grupās noturīgas virusoloģiskās atbildreakcijas pakāpe bija līdzīga.

Afroamerikāņu izcelsmes pacientiem (kas ir zināms kā vājš prognostisks faktors attiecībā uz HCV

eradikāciju) terapija ar alfa-2b peginterferona (1,5 µg/kg)/ribavirīna kombināciju, salīdzinājumā ar

1 µg/kg lielu alfa-2b peginterferona devu lietošanu, izraisīja augstāku noturīgas virusoloģiskās

atbildreakcijas pakāpi. Lietojot 1,5 µg/kg lielas alfa-2b peginterferona devas un ribavirīna devas,

pacientiem ar cirozi, pacientiem ar normālu ALAT līmeni, pacientiem ar sākotnējo vīrusu slodzi

> 600 000 SV/ml, vai pacientiem, kuri vecāki par 40 gadiem, noturīgas virosoloģiskās atbildreakcijas

pakāpe bija mazāka. Salīdzinājumā ar afroamerikāņu izcelsmes pacientiem baltās rases pacientiem

noturīgas virusoloģiskās atbildreakcijas pakāpe bija augstāka. Starp pacientiem ar nenosakāmu HCV-

RNS terapijas beigās recidīvu sastopamība bija 24 %.

Noturīgas virusoloģiskās atbildreakcijas paredzamība iepriekš neārstētiem pacientiem

Virusoloģiskā atbildreakcija līdz 12. nedēļai ir definēta kā vīrusu slodzes samazināšanās par vismaz

2 log vai nenosakāma HCV-RNS koncentrācija. Virusoloģiskā atbildreakcija līdz 4. nedēļai ir definēta

kā vīrusu slodzes samazināšanās par vismaz 1 log vai nenosakāma HCV-RNS koncentrācija. Ir

pierādīts, ka šie laika punkti (terapijas 4. nedēļa un 12. nedēļa) ir prognostiski attiecībā uz ilgstošu

atbildreakciju

(10. tabula).

10. tabula

Ārstēšanas laikā paredzamā virusoloģiskā atbildreakcija, terapijā lietojot 1,5 µg/kg lielu alfa-2b

peginterferona un 800 – 1 400 mg lielu ribavirīna devu kombināciju

Negatīva

Pozitīva

Terapijas

nedēļā

atbildreakcija

s nav

Nav noturīgas

atbildreakcija

Paredzošā

vērtība

Atbildreakcij

a terapijas

nedēļā

Noturīga

atbildreakcij

Paredzošā

vērtība

1. genotips*

Līdz

4. nedēļai***

(n = 950)

Negatīva

HCV-RNS

65 %

(539/834)

92 %

(107/116)

Negatīva

HCV-RNS

vīrusu slodze

samazinājusie

s par ≥ 1 log

95 %

(210/220)

54 %

(392/730)

Līdz

12. nedēļai**

*

(n = 915)

Negatīva

HCV-

85 %

(433/508)

81 %

(328/407)

Negatīva

HCV-RNS

vīrusu slodze

samazinājusie

s par ≥ 2 log

NP

57 %

(402/709)

2. un 3. genotipi**

Līdz

12. nedēļai

(n = 215)

Negatīva

HCV-RNS

vīrusu slodze

samazinājusie

s par ≥ 2 log

50 %

(1/2)

83 %

(177/213)

*1. genotipa gadījumā terapija ilga 48 nedēļas

**2. un 3. genotipa gadījumā terapija ilga 24 nedēļas

***Norādītie rezultāti iegūti vienā laikā. Pacientam 4. vai 12. nedēļā iegūtie rezultāti atšķīrās vai nebija pieejami.

Protokolā tika izmantoti šādi kritēriji:

ja 12. nedēļā HCV-RNS ir pozitīva un, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, tās

koncentrācija samazinājusies par <2log

, pacienta ārstēšana jāpārtrauc. Ja 12. nedēļā HCV-RNS ir pozitīva un, salīdzinot ar

sākotnējo stāvokli, tās koncentrācija samazinājusies par

2log

, 24. nedēļā jāveic atkārtota HCV-RNS analīze. Ja rezultāti ir

pozitīvi, pacienta ārstēšana jāpārtrauc.

Vienlaikus ar HCV/HIV inficēti pacienti

Veikti divi pētījumi ar pacientiem, kas vienlaikus inficēti ar HIV un HCV. Atbildes reakcija pret

ārstēšanu abos pētījumos norādīta

11. tabulā

. 1. pētījums (RIBAVIC; P01017) bija randomizēts,

daudzcentru pētījums, kurā bija iesaistīti 412 iepriekš neārstēti pieauguši pacienti ar hronisku

C hepatītu un vienlaikus inficēti ar HIV. Pacienti tika randomizēti, lai saņemtu vai nu ribavirīnu

(800 mg dienā) un alfa-2b peginterferonu (1,5 µg/kg nedēļā) vai ribavirīnu (800 mg dienā) un alfa-2b

interferonu (3 MSV TRN) 48 nedēļas ar 6 mēnešu ilgu turpmākas novērošanas periodu. 2. pētījums

(P02080) bija randomizēts, viena centra pētījums, kurā bija iesaistīti 95 iepriekš neārstēti pieauguši

pacienti ar hronisku C hepatītu un vienlaikus inficēti ar HIV. Pacienti tika randomizēti, lai saņemtu

vai nu ribavirīnu (800 - 1 200 mg dienā atkarībā no ķermeņa masas) un alfa-2b peginterferonu (100

vai 150 µg nedēļā atkarībā no ķermeņa masas) vai ribavirīnu (800 - 1 200 mg dienā atkarībā no

ķermeņa masas) un alfa-2b interferonu (3 MSV TRN). Ārstēšanas ilgums bija 48 nedēļas ar 6 mēnešu

ilgu turpmākas novērošanas periodu, izņemot pacientus, kas bija inficēti ar 2. vai 3. genotipu un

vīrusu slodzi <800 000 SV/ml (Amplicor), kas tika ārstēti 24 nedēļas ar 6 mēnešu ilgu turpmākas

novērošanas periodu.

11. tabula.

Noturīga virusoloģiskā atbildes reakcija atbilstoši genotipam pēc ribavirīna un

alfa-

2b peginterferona kombinācijas lietošanas ar HCV/HIV vienlaikus inficētiem pacientiem

1. pētījums

2. pētījums

Ribavirīns

(800

mg/dienā) +

alfa-2b

peginterferons

(1,5 µg/kg/

nedēļā)

Ribavirīnribavi

rīns (800

mg/dienā) +

alfa-2b

interferons

(3 MSV TRN)

p lie-

lums

Ribavirīnribav

irīns (800-

1 200 mg/die-

nā)

alfa-2b

peginterferons

(100 vai

µg/nedē-

ļā)

Ribavirīns

(800-

1 200 mg/die-

nā)

alfa-2b

interferons

(3 MSV

TRN)

p lie-

lums

Visi

27 % (56/205)

20 % (41/205)

0,047

44 % (23/52)

21 % (9/43)

0,017

1., 4.

Genotips

17 % (21/125)

6 % (8/129)

0,006

38 % (12/32)

7 % (2/27)

0,007

2., 3.

Genotips

44 % (35/80)

43 % (33/76)

0,88

53 % (10/19)

47 % (7/15)

0,730

MSV = miljons starptautiskās vienības; TRN = trīs reizes nedēļā.

a: p lielums balstās uz

Cochran-Mantel Haenszel Chi square

testu.

b: p lielums balstās uz

chi-square

testu.

c: pacienti ar ķermeņa masu <75 kg, kas saņēma 100 µg alfa-2b peginterferona nedēļā, un pacienti ar ķermeņa masu

≥ 75 kg, kas saņēma 150 µg alfa-2b peginterferona nedēļā.

d: ribavirīna deva bija 800 mg pacientiem ar ķermeņa masu <60 kg, 1 000 mg pacientiem ar ķermeņa masu 60 - 75 kg un

1 200 mg pacientiem ar ķermeņa masu > 75 kg.

Carrat F, Bani-Sadr F, Pol S et al. JAMA 2004; 292(23): 2839-2848.

Laguno M, Murillas J, Blanco J.L et al. AIDS 2004; 18(13): F27-F36.

Histoloģiska atbildes reakcija

Aknu biopsija 1. pētījumā tika ņemta pirms un pēc ārstēšanas 210 no 412 pacientiem (51 %). Gan

Metavir

punkti, gan

Ishak

pakāpe samazinājās pacientiem, kas tika ārstēti ar ribavirīnu kombinācijā ar

alfa-2b peginterferonu. Šī samazināšanās bija nozīmīga pacientiem ar atbildes reakciju (-0,3

Metavir

un –1,2

Ishak

) un stabila (-0,1

Metavir

un –0,2

Ishak

) pacientiem bez atbildes reakcijas. Attiecībā uz

aktivitāti apmēram 1/3 pacientu ar ilgstošu atbildes reakciju bija uzlabošanās un nevienam nebija

pasliktināšanās. Šajā pētījumā nenovēroja uzlabošanos, vērtējot fibrozi. Pacientiem, kas bija inficēti

ar HCV 3. genotipu, uzlabojās stāvoklis steatozes gadījumā.

Iepriekš ārstēti pacienti

- Pacientu, kuriem iepriekš bijusi neveiksmīga terapija (recidīvs vai nav bijusi atbildes reakcija)

atkārtota ārstēšana ar alfa-2b peginterferonu kombinācijā ar ribavirīnu:

Nesalīdzinošā pētījumā 2 293 pacienti ar vidēji smagu vai smagu fibrozi, kam iepriekš bijusi

neveiksmīga terapija ar alfa interferona/ribavirīna kombināciju, tika ārstēti atkārtoti ar alfa-2b

peginterferonu, devā 1,5 mikrogrami/kg zemādā reizi nedēļā kombinācijā ar ķermeņa masai pielāgotu

ribavirīna devu. Iepriekšējās terapijas neveiksme tika definēta kā recidīvs vai atbildes reakcijas

trūkums (HCV-RNS pozitīvs vismaz 12 nedēļu ilga ārstēšanas perioda beigās).

Pacientiem, kas ārstēšanas 12. nedēļā bija HCV-RNS negatīvi, turpināja ārstēšanu 48 nedēļas un

novēroja 24 nedēļas pēc ārstēšanas. Atbildes reakcija uz ārstēšanu 12. ārstēšanas nedēļā tika definēta

kā nenosakāms HCV-RNS līmenis pēc 12 ārstēšanas nedēļām. Noturīga virusoloģiska reakcija (IVR)

tiek definēta kā nenosakāms HCV-RNS līmenis 24 nedēļas pēc ārstēšanas

(12. tabula).

12. tabula

Atbildes reakcijas biežums uz atkārtotu ārstēšanu pacientiem, kuriem iepriekš

bijusi neveiksmīga terapija

Pacienti ar nenosakāmu HCV-RNS līmeni pēc 12 ārstēšanas

nedēļām un IVR uz atkārtotu ārstēšanu

Alfa interferons/ribavirīns

Alfa peginterferons/ribavirīns

Populācija

kopumā

Reakcija 12.

nedēļa %

(n/N)

IVR % (n/N)

99 % TI

Reakcija 12.

nedēļā %

(n/N)

IVR % (n/N)

99 % TI

IVR % (n/N)

99 % TI

Kopumā

38,6

(549/1423)

59,4

(326/549)

54,0; 64,8

31,5

(272/863)

50,4

(137/272)

42,6; 58,2

21,7

(497/2293)

19,5; 23,9

Iepriekš

bijusi

atbildes

reakcija

Recidīvs

67,7

(203/300)

59,6

(121/203)

50,7; 68,5

58,1

(200/344)

52,5

(105/200)

43,4; 61,6

37,7

(243/645)

32,8; 42,6

1./4.

genotips

59,7

(129/216)

51,2 (66/129)

39,8; 62,5

48,6

(122/251)

44,3 (54/122)

32,7; 55,8

28,6

(134/468)

23,3; 34,0

2./3.

genotips

88,9 (72/81)

73,6 (53/72)

(60,2; 87,0)

83,7 (77/92)

64,9 (50/77)

50,9; 78,9

61,3

(106/173)

51,7; 70,8

28,6

(258/903)

57,0

(147/258)

49,0; 64,9

12,4 (59/476)

44,1 (26/59)

27,4; 60,7

13,6

(188/1385)

11,2; 15,9

1./4.

genotips

23,0

(182/790)

51,6 (94/182)

42,1; 61,2

9,9 (44/446)

38,6 (17/44)

19,7; 57,5

(123/1242)

7,7; 12,1

2./3.

genotips

67,9 (74/109)

70,3 (52/74)

56,6; 84,0

53,6 (15/28)

60,0 (9/15)

27,4; 92,6

46,0 (63/137)

35,0; 57,0

Genotips

30,2

(343/1135)

51,3

(176/343)

44,4; 58,3

23,0

(162/704)

42,6 (69/162)

32,6; 52,6

14,6

(270/1846)

12,5; 16,7

2./3.

77,1

(185/240)

73,0

(135/185)

64,6; 81,4

75,6 (96/127)

63,5 (61/96)

50,9; 76,2

55,3

(203/367)

48,6; 62,0

42,5 (17/40)

70,6 (12/17)

42,1; 99,1

44,4 (12/27)

50,0 (6/12)

12,8; 87,2

28,4 (19/67)

14,2; 42,5

METAVIR

fibrozes

vērtējums

46,0

(193/420)

66,8

(129/193)

58,1; 75,6

33,6 (78/232)

57,7 (45/78)

43,3; 72,1

29,2

(191/653)

24,7; 33,8

38,0

(163/429)

62,6

(102/163)

52,8; 72,3

32,4 (78/241)

51,3 (40/78)

36,7; 65,9

21,9

(147/672)

17,8; 26,0

33,6

(192/572)

49,5 (95/192)

40,2; 58,8

29,7

(116/390)

44,8 (52/116)

32,9; 56,7

16,5

(159/966)

13,4; 19,5

Sākotnējā

vīrusu

slodze

(> 600 000

SV/ml)

32,4

(280/864)

56,1

(157/280)

48,4; 63,7

26,5

(152/573)

41,4 (63/152)

31,2; 51,7

16,6

(239/1441)

14,1; 19,1

(<600 000

SV/ml)

48,3

(269/557)

62,8

(169/269)

55,2; 70,4

41,0

(118/288)

61,0 (72/118)

49,5;72,6

30,2

(256/848)

26,1; 34.2

NR: pacients bez atbildes reakcijas, kas definētas kā HCV-RNS pozitivitāte serumā/plazmā vismaz 12 nedēļas ilga

ārstēšanas perioda beigās.

HCV-RNS serumā nosaka centrālā laboratorijā ar kvantitatīvu polimerāzes ķēdes reakciju, kas balstīta uz pētījumiem.

*Ārstēt paredzētā populācija ietver 7 pacientus, kuriem nevar apstiprināt vismaz 12 nedēļas ilgu iepriekš veiktu

terapiju.

Kopumā aptuveni 36 % (821/2286) pacientu bija nenosakāms HCV-RNS līmenis plazmā ārstēšanas

12. nedēļā, nosakot ar testu, kas balstīts uz pētījumiem (noteikšanas robeža 125 SV/ml). Šajā

apakšgrupā noturīgas virusoloģiskas atbildes reakcijas biežums bija 56 % (463/823). Pacientiem, kam

iepriekš bijusi neveiksmīga terapija ar nepegilētu interferonu vai pegilētu interferonu un negatīvs

HCV-RNS rezultāts 12. nedēļā, noturīgas atbildes reakcijas biežums bija attiecīgi 59 % un 50 %. No

480 pacientiem ar vīrusu daudzuma samazināšanos par > 2 log, bet ar nosakāmu vīrusu daudzumu

12. nedēļā, terapiju turpināja kopumā 188 pacienti. Šiem pacientiem SVR bija 12 %.

Pacientiem, kuriem nebija atbildreakcijas uz iepriekšēju terapiju ar pegilētu alfa

interferonu/ribavirīnu, bija mazāk raksturīga reakcija 12. nedēļā uz atkārtotu ārstēšanu nekā

pacientiem bez atbildreakcijas uz nepegilētu alfa interferonu/ribavirīnu (12,4 % salīdzinājumā ar

28,6 %). Taču, ja bija vērojama reakcija 12. nedēļā, noturīgas virusoloģiskās reakcijas atšķirības bija

nelielas, neatkarīgi no iepriekš veiktās ārstēšanas vai iepriekš novērotās reakcijas.

- Pacientu, kam bijis recidīvs, atkārtota ārstēšana ar ribavirīna un alfa-2b interferona kombinētu

terapiju

Divos pētījumos vērtēja ribavirīna

un alfa–2b interferona kombinētas ārstēšanas nozīmi pacientiem ar

slimības recidīvu (C95–144 un I95–145): 345 hroniska hepatīta pacientus, kam pēc iepriekšējas

ārstēšanas ar interferonu bija attīstījies slimības recidīvs, ārstēja sešus mēnešus ar sekojošu sešu

mēnešu novērošanas periodu. Kombinēta ārstēšana ar ribavirīnu

un alfa–2b interferonu nodrošināja

noturīgu virusoloģisku atbildes reakciju, kas bija 10 reizes izteiktāka nekā lietojot tikai alfa–2b

interferonu (49 % pret 5 %, p <0,0001). Šis labvēlīgais rezultāts saglabājās neatkarīgi no parastiem

atbildreakciju ietekmējošiem faktoriem pret alfa–2b interferonu, piemēram, vīrusu daudzuma, HCV

genotipa un procesa histoloģiskās stadijas

Noturīgas terapijas efektivitātes dati – pieaugušiem pacientiem

Divos lielos ilgstošos novērošanas pētījumos tika iesaistīti 1 071 pacients un 567 pacienti pēc ārstēšanas

iepriekšējos pētījumos attiecīgi ar nepegilētu alfa-2b interferonu (kombinācijā ar ribavirīnu

vai bez tā)

un pegilētu alfa-2b interferonu (kombinācijā ar ribavirīnu

vai bez tā). Pētījumu mērķis bija novērtēt

noturīgas virusoloģiskas atbildreakcijas (IVA) ilgumu un noturīgas vīrusu negativitātes ietekmi uz

klīniskiem iznākumiem. Vismaz 5 gadus ilga novērošana pēc ārstēšanas tika veikta attiecīgi 462 un

327 pacientiem. Pētījumos recidīvu novēroja attiecīgi divpadsmit no 492 pacientiem ar ilgstošu

atbildreakciju un tikai 3 no 366 pacientiem ar ilgstošu atbildreakciju.

Kaplāna-Meijera aprēķins noturīgai atbildreakcijai 5 gadu laikā ir 97 % (95 % TI: 95-99 %) pacientiem,

kas saņem nepegilētu alfa-2b interferonu (kombinācijā ar ribavirīnu

vai bez tā), un 99 % (95 % TI: 98-

100 %) pacientiem, kas saņem pegilētu alfa-2b interferonu (kombinācijā ar ribavirīnu

vai bez tā).

Noturīga virusoloģiskā atbildreakcija (IVA) pēc hroniska HCV ārstēšanas ar alfa-2b interferonu

(pegilētu vai nepegilētu, ar vai bez ribavirīna) uzrāda vīrusa līmeņa samazinājumu pie aknu infekciju

slimībām, un klīnisku hroniska HCV ārstēšanu. Taču tas nenovērš aknu bojājumus pacientiem ar

cirozi (t.sk. arī hepatokarcinomu).

Pediatriskā populācija

Klīniskā efektivitāte un drošums

Ribavirīns kombinācijā ar alfa-2b peginterferonu

Bērnus un pusaudžus no 3 līdz 17 gadu vecumam ar kompensētu hronisku C hepatītu un nosakāmu

HCV-RNS līmeni iesaistīja daudzcentru klīniskā pētījumā un, balstoties uz HCV genotipu un vīrusu

kopiju skaitu pētījuma sākumā, ārstēja ar ribavirīnu

pa 15 mg/kg dienā un pegilētu alfa-2b interferonu

pa 60 µg/m

vienu reizi nedēļā 24 vai 48 nedēļas. Visus pacientus uzraudzīja 24 nedēļas pēc terapijas

beigām. Kopā terapiju saņēma 107 pacienti, no kuriem 52 % bija sievietes, 89 % baltās rases, 67 % ar

1. genotipa HCV un 63 % jaunāki par 12 gadiem. Pētījumā iesaistītie pacienti bija bērni ar

galvenokārt vieglu vai mērenu C hepatītu. Tā kā nav informācijas par bērniem, kam slimība smagi

progresē, un datu par nevēlamo blakusparādību iespēju, ribavirīna

un pegilēta alfa-2b interferona

kombinētās terapijas ieguvums/risks šai pacientu grupā ir rūpīgi jāapsver (skatīt 4.1., 4.4. un

4.8. apakšpunktu). Pētījumu rezultāti ir apkopoti

13. tabulā.

13. tabula.

Noturīgas virusoloģiskās atbildreakcijas pakāpe (n

(%)) iepriekš

neārstētiem bērniem un pusaudžiem atkarībā no genotipa un terapijas ilguma – Visi

pētījuma dalībnieki

n = 107

24 nedēļas

48 nedēļas

Visi genotipi

26/27 (96 %)

44/80 (55 %)

1. genotips

38/72 (53 %)

2. genotips

14/15 (93 %)

3. genotips

12/12 (100 %)

2/3 (67 %)

4. genotips

4/5 (80 %)

a: Reakcija pret terapiju tika definēta kā nenosakāms HCV-RNS līmenis 24 nedēļas pēc terapijas beigām,

noteikšanas apakšējā robeža = 125 SV/ml.

b: n = pret terapiju reaģējošo pacientu skaits/pētījuma dalībnieku, kam ir norādītais genotips un

nozīmētais terapijas ilgums, skaits.

c: Pacienti ar mazu 3. genotipa vīrusa kopiju skaitu (<600 000 SV/ml) terapiju saņēma 24 nedēļas, bet

pacienti ar lielu 3. genotipa vīrusa kopiju skaitu (≥600 000 SV/ml) terapiju saņēma 48 nedēļas.

Ribavirīns kombinācijā ar alfa-2b interferonu

Bērni un pusaudži vecumā no 3 līdz 16 gadiem ar kompensētu hronisku C hepatītu un noteicamu

HCV-RNS līmeni (ko izmeklēja centrālā laboratorijā, izmantojot pētījumam paredzētu RT-PCR

raudzi) tika iekļauti divos daudzcentru pētījumos un saņēma 15 mg/kg ribavirīnu

dienā plus

3 MSV/m

alfa-2b interferona trīs reizes nedēļā 1 gadu ilgi, kam sekoja 6 mēnešus ilgs pēcterapijas

novērošanas periods. Kopumā pētījumā tika iekļauti 118 pacienti: 57 % vīriešu dzimuma, 80 % baltās

rases, 78 % ar 1. genotipa vīrusu inficēti, 64 %

12 gadus veci. Pētījumā bija iesaistīti galvenokārt

bērni ar vieglu vai vidēji smagu C hepatītu. Divos daudzcentru klīniskos pētījumos noturīgas

virusoloģiskas atbildreakcijas pakāpe bērniem un pusaudžiem līdzinājās šādas atbildreakcijas pakāpei

pieaugušajiem. Tā kā šajos divos daudzcentru klīniskajos pētījumos netika iegūta informācija par

bērniem, kuriem slimība smagi progresē, un par nevēlamo blakusparādību iespēju, ribavirīna

un alfa-

2b interferona kombinētās terapijas ieguvums/risks šajā pacientu grupā ir rūpīgi jāapsver (skatīt 4.1.,

4.4. un 4.8. apakšpunktu). Pētījumu rezultāti ir apkopoti

14. tabulā.

14. tabula

Noturīga

virusoloģiskā atbildreakcija: iepriekš neārstēti bērni un pusaudži

15 mg/kg ribavirīns dienā

+

3 MSV/m

2

alfa-2b interferona 3 reizes nedēļā

Kopēja atbildreakcija

(n = 118)

54 (46 %)*

1. genotips (n = 92)

33 (36 %)*

2./3./4. genotips (n = 26)

21 (81 %)*

*Pacientu skaits (%)

a. To raksturo HCV-RNS koncentrācija, kas ir mazāka par nosakāmo robežu, izmantojot pētījumam paredzēto RT-PCR

raudzi terapijas beigās un novērošanas perioda laikā.

Ilgtermiņa efektivitātes dati

Ribavirīns kombinācijā ar alfa-2b peginterferonu

Piecu gadu ilgtermiņa novērojuma un sekojuma pētījumā piedalījās 94 pediatriskie pacienti ar

hronisku hepatītu C, kuri bija izgājuši ārstēšanu daudzcentru pētījuma gaitā. No tiem sešdesmit trīs

bija pacienti ar noturīgu atbildes reakciju. Pētījuma mērķis bija katru gadu novērtēt ilgstošās

virusoloģiskās atbildreakcijas (IVR) ilgumu, kā arī pastāvīgas vīrusu negativitātes iespaidu uz klīnisko

iznākumu pacientiem, kuriem 24 nedēļas pēc 24 vai 48 nedēļu ārstēšanas ar alfa-2b peginterferonu un

ribavirīnu bija noturīga atbildes reakcija. Piektā gada beigās 85 % (80/94) visu iekļauto pētāmo

personu un 86 % (54/63) pacientu ar noturīgu atbildes reakciju pabeidza pētījumu. Nevienam

pediatriskajam pacientam ar IVR 5 gadu novērošanas laikā nebija recidīva.

Ribavirīns kombinācijā ar alfa-2b interferonu

Piecu gadu ilgtermiņa novērojuma pētījumā piedalījās 97 bērnu vecuma pacienti ar hronisku

C hepatītu pēc ārstēšanas divos iepriekš minētajos daudzcentru pētījumos. Septiņdesmit procentu

(68/97) visu iekļauto personu pabeidza šo pētījumu, 75 % (42/56) bija noturīga atbildes reakcija.

Pētījuma mērķis bija katru gadu novērtēt ilgstošās virusoloģiskās atbildreakcijas (IVR) ilgumu, kā arī

pastāvīgas vīrusu negativitātes iespaidu uz klīnisko iznākumu pacientiem, kuriem 24 nedēļas pēc

48 nedēļu ārstēšanas ar interferonu alfa-2b un ribavirīnu bija noturīga atbildreakcija. Visiem, izņemot

vienu bērnu vecuma pacientu, ilgtermiņa novērošanas laikā pēc ārstēšanas pabeigšanas ar interferonu

alfa-2b plus ribavirīnu saglabājās noturīga virusoloģiskā atbildreakcija.

Kaplan-Meier

noturīgas

pastāvīgas atbildreakcijas novērtējums bērnu vecuma pacientiem, kas ārstēti ar interferonu alfa-2b un

ribavirīnu, 5 gadu laikā ir 98 % [95 % TI: 95 %, 100 %]. Vēl 98 % (51/52) ar normālu ALAT līmeni

24. novērošanas nedēļā saglabāja normālu ALAT līmeni pēdējā vizītē.

IVR pēc hroniska HCV ārstēšanas ar nepegilētu interferonu alfa-2b un ribavirīnu

izraisa ilgstošu

vīrusa klīrensu un tādējādi – aknu infekcijas izzušanu un klīnisku hroniska HCV “izārstēšanu”. Tomēr

tas nenovērš aknu bojājumu rašanos pacientiem ar cirozi (arī aknu karcinomu).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc vienreizējas devas iekšķīgas lietošanas ribavirīns uzsūcas ātri (vidēji T

= 1,5 stundas). Pēc tam

vērojama ātra izplatīšanās organismā un noturīgas eliminācijas fāze (vienreizējas devas uzsūkšanās,

izplatīšanās un eliminācijas pusperiods ir attiecīgi 0,05, 3,73 un 79 stundas). Uzsūcas preparāta lielākā

daļa un tikai 10 % no radioloģiski iezīmētās devas izdalās ar izkārnījumiem. Tomēr absolūta

bioloģiskā pieejamība ir aptuveni 45 – 65 %, ko nosaka pirmā loka metabolisms. Lietojot ribavirīna

vienreizējas devas (200 – 1 200 mg), pastāv lineāra sakarība starp devu un AUC

. Sadales tilpums ir

aptuveni 5 000 l. ribavirīns nesaistās ar plazmas olbaltumiem.

Izkliede

Ribavirīna transports ārpus plazmas vislabāk izpētīts eritrocītos, un konstatēts, ka tas notiek

galvenokārt ar e

tipa ekvilibrējošo nukleozīdu transportētāju starpniecību. Šā transportētāja tips

atrasts praktiski uz visu šūnu virsmām, kas varētu būt par iemeslu ribavirīna lielajam sadales

tilpumam. Attiecība starp ribavirīna koncentrāciju asinīs un plazmā ir aptuveni 60 : 1. Tas

skaidrojams ar ribavirīna nukleotīdu sekvestrāciju eritrocītos.

Biotransformācija

Ribavirīnam ir divi metabolisma ceļi: 1) atgriezeniskās fosforilēšanas ceļš; 2) sadalīšanās ceļš, kas

ietver deribozilēšanu un amīdu hidrolīzi, rodoties triazola ogļskābes metabolītam. Gan ribavirīns, gan

tā triazola karboksiamīds un triazola ogļskābes metabolīti arī izdalās caur nierēm.

Ribavirīnam ir izteikta farmakokinētikas mainība cilvēka organismā, kā arī atšķirības starp dažādiem

indivīdiem pēc vienreizējas iekšķīgas devas lietošanas (katram pacientam individuālā mainība ir

aptuveni 30 % gan AUC, gan C

vērtībām), ko, iespējams, nosaka plašais pirmā loka metabolisms

un pārsadale asinīs un citos audos.

Eliminācija

Lietojot atkārtoti, ribavirīns uzkrājas plazmā sešas reizes vairāk, salīdzinot ar vienreizējas devas

. Lietojot perorāli 600 mg divreiz dienā, līdzsvara koncentrācija tika sasniegta pēc aptuveni

četrām nedēļām ar vidējo līdzsvara koncentrāciju plazmā aptuveni 2 200 ng/ml. Terapijas

pārtraukšanas brīdī preparāta pusperiods bija aptuveni 298 stundas, kas, iespējams, atspoguļo lēno

elimināciju no ārpus plazmas struktūrām.

Izdalīšanās ar sēklas šķidrumu

Pētīta ribavirīna izdalīšanās ar sēklas šķidrumu. Ribavirīna koncentrācija sēklas šķidrumā ir aptuveni

divreiz lielāka nekā serumā. Tomēr ribavirīna sistēmiskā iedarbība uz sievietes organismu pēc

dzimumakta ar pacientu, kas tiek ārstēts ar šīm zālēm, ir aprēķināta un aizvien ir ļoti ierobežota,

salīdzinot ar ribavirīna terapeitisko koncentrāciju plazmā.

Uztura ietekme

Ribavirīna vienreizējas perorālas devas bioloģiskā pieejamība palielinājās, lietojot vienlaikus ar

treknu ēdienu (AUC

un C

palielinājās par 70 %). Bioloģiskās pieejamības palielināšanās šai

pētījumā, iespējams, saistīta ar aizkavētu ribavirīna transportu vai mainītu pH. Šo vienreizējas devas

klīniskā pētījuma rezultātu klīniskā nozīmība nav zināma. Pivotālā klīniskās efektivitātes pētījumā

pacientiem ribavirīnu ieteica lietot vienlaikus ar uzturu, lai sasniegtu maksimālo ribavirīna

koncentrāciju plazmā.

Nieru darbība

Pamatojoties uz publicētajiem datiem, pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ribavirīna

vienreizējas devas farmakokinētika bija izmainīta (palielināts AUC

un C

), salīdzinot ar

kontrolgrupu (kreatinīna klīrenss > 90 ml/min). Vidējais AUC

pacientiem ar kreatinīna klīrensu 10–

30 ml/min bija trīs reizes augstāks, salīdzinot ar kontrolgrupu. Pacientiem ar kreatinīna klīrensu 30–

50 ml/min AUC

bija divas reizes augstāks, salīdzinot ar kontrolgrupu. Acīmredzot tas saistīts ar

samazināto šķietamo klīrensu šiem pacientiem. Veicot hemodialīzi, ribavirīna koncentrācija būtiski

nemainās.

Aknu darbība

Ribavirīna vienreizējas devas farmakokinētika pacientiem ar viegli, vidēji izteiktiem vai izteiktiem

aknu darbības traucējumiem (A, B vai C pakāpe pēc

Child–Pugh

klasifikācijas) ir līdzīga kā veseliem

kontrolgrupas pacientiem.

Gados vecāki pacienti (

65 gadus veci)

Specifiski farmakokinētikas pētījumi gados vecākiem cilvēkiem nav veikti. Tomēr populācijā veiktos

farmakokinētikas pētījumos pacienta vecums nebija galvenais ribavirīna farmakokinētiku

ietekmējošais faktors; noteicošais faktors ir nieru darbība.

Populācijas farmakokinētikas analīze

veikta, izmantojot pēc nejaušības principa savāktus datus par

preparāta koncentrāciju serumā no četriem kontrolētiem klīniskiem pētījumiem. Izstrādātais klīrensa

modelis rāda, ka galvenie ietekmējošie faktori ir ķermeņa masa, dzimums, vecums un kreatinīna

līmenis serumā. Vīriešiem klīrenss bija par aptuveni 20 % augstāks nekā sievietēm. Klīrenss

palielinājās kā ķermeņa masas funkcija, un mazinājās pacientiem pēc 40 gadu vecuma. Šo faktoru

ietekmei uz ribavirīna klīrensu ir ierobežota klīniska nozīme, jo šai modelī netika ņemta vērā būtiska

reziduālā mainība.

Pediatriskā populācija

Ribavirīns kombinācijā ar alfa-2b peginterferonu

Ribavirīna

un alfa-2b peginterferona daudzdevu farmakokinētiskās īpašības bērniem un pusaudžiem ar

hronisku C hepatītu tika vērtētas klīniskā pētījuma laikā. Tiek prognozēts, ka bērniem un pusaudžiem,

kuriem pēc ķermeņa virsmas laukuma standartizētā alfa-2b peginterferona deva ir 60 µg/m

nedēļā,

decimāllogaritmiski transformētās kopējās iedarbības attiecības aplēse dozēšanas intervālā ir par 58 %

(90 % TI: 141-177 %) lielāka nekā novērotā kopējā iedarbība pieaugušajiem, kam zāļu deva ir

1,5 µg/kg nedēļā. Ribavirīna

farmakokinētiskās īpašības (normalizētas pēc devas) šajā klīniskajā

pētījumā līdzinājās tām īpašībām, kādas ziņotas iepriekš veiktā kombinētas ribavirīna

un alfa-2b

interferona lietošanas pētījumā bērniem un pusaudžiem, kā arī pieaugušajiem.

Ribavirīns kombinācijā ar alfa-2b interferonu

Ribavirīna

kapsulu un alfa-2b interferona atkārtotu devu lietošanas farmakokinētiskās īpašības

bērniem un pusaudžiem vecumā no 5 līdz 16 gadiem ar hronisku C hepatītu apkopotas

15. tabulā

Ribavirīna

un alfa-2b interferona (normalizētas devas) farmakokinētika ir līdzīga pieaugušajiem un

pusaudžiem vai bērniem.

15. tabula.

Vidējie (% SK) atkārtotu devu farmakokinētiskie raksturlielumi alfa-2b interferonam un

ribavirīna

kapsulām, lietojot tos pediatriskiem pacientiem ar hronisku C hepatītu

Raksturlielums

Ribavirīns 15 mg/kg dienā

2 dalītās devās

(n = 17)

Alfa-2b interferons

3 MSV/m

3 reizes nedēļā

(n = 54)

(stundas)

1,9 (83)

5,9 (36)

(ng/ml)

3 275 (25)

51 (48)

AUC*

29 774 (26)

622 (48)

Šķietamais klīrenss l/h/kg

0,27 (27)

Nav noteikts

* Ribavirīnam

(ng.h/ml); alfa-2b interferona AUC

0-24

(SV.h/ml)

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Ribavirīns

Ribavirīns ir embriotoksisks un/vai teratogēns visām dzīvnieku sugām, ar kurām veikti pētījumi,

lietojot par cilvēkam ieteikto devu mazākas devas. Novēroja galvaskausa, aukslēju, acu, žokļu,

ekstremitāšu, skeleta un kuņģa un zarnu trakta anomālijas. Teratogēnās iedarbības sastopamība un

izteiktības pakāpe palielinājās, palielinot devu. Augļu un pēcnācēju izdzīvošanas rādītāji bija

pazemināti.

Juvenīlas toksicitātes pētījumā ar žurkām, lietojot 10, 25 un 50 mg/kg ribavirīna mazuļiem no 7. līdz

63. dienai pēc dzimšanas, novēroja no devas atkarīgu augšanas samazināšanos kopumā, kas vēlāk

izpaudās kā nedaudz samazināta ķermeņa masa, garums no galvas virsmas līdz sēžas kaulam un kaulu

garums. Atveseļošanās perioda beigās tibiālā un femorālā kaula garuma pārmaiņas bija minimālas, lai

gan kopumā statistiski nozīmīgas, tēviņiem lietojot visas devas, salīdzinot ar kontrolgrupu, un mātītēm,

lietojot divas lielākās devas, salīdzinot ar kontrolgrupu. Histopatoloģiska ietekme uz kauliem netika

novērota. Ribavirīna ietekme uz neiroloģisko un uzvedības vai reproduktīvo attīstību netika novērota.

Koncentrācija plazmā, ko sasniedza žurku mazuļiem, bija mazāka par koncentrāciju plazmā, kas radās

cilvēkam, lietojot terapeitiskas devas.

Eritrocīti ir galvenās ribavirīna toksicitātes mērķšūnas pētījumos ar dzīvniekiem. Anēmija parādās

neilgi pēc terapijas sākšanas un ātri pazūd pēc tās pārtraukšanas.

Lai noteiktu ribavirīna izraisītas sēklinieku un spermas pārmaiņas, tika veikti 3 un 6 mēnešus ilgi

pētījumi, kuru laikā patoloģiskas pārmaiņas spermā attīstījās, lietojot ribavirīnu 15 mg/kg un lielākā

devā. Šīs devas dzīvniekiem izraisa vājāku sistēmisku iedarbību nekā terapeitiskās devas cilvēkam.

Pēc ārstēšanas pārtraukšanas toksiskā ietekme uz sēkliniekiem pilnībā izzuda pēc viena vai diviem

spermatoģenēzes cikliem (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Genotoksicitātes pētījumos pierādīts, ka ribavirīnam piemīt neliela genotoksiska ietekme. Ribavirīns

bija aktīvs

Balb/3T3

transformācijas testā

in vitro

. Genotoksiskā iedarbība novērota limfomas testos

pelēm, kā arī kodoliņu testos pelēm, lietojot ribavirīnu 20 – 200 mg/kg. Dominantās letalitātes

pētījums žurkām bija negatīvs. Tas liecina, ka mutācijas, kas attīstās žurkām, netiek pārmantotas ar

vīrišķām gametām.

Parastie kancerogenitātes pētījumi ar grauzējiem lietojot zemas pieļaujamās devas salīdzinājumā ar

cilvēka devām pie terapeitiskiem nosacījumiem (0,1 faktors žurkām un 1 pelēm) neatklāja ribavirīna

tumorogenitāti. Papildus 26 nedēļu kancerogenitātes pētījumos ar heterozigotiem p53(+/-) peļu tipiem,

ribavirīns neizraisīja audzējus pie maksimāli pieļaujamās devas 300 mg/kg (plazmas ekspozīcijas faktors

bija apmēram 2,5 salīdzinājumā ar cilvēka ekspozīciju). Šie pētījumi liecina, ka ribavirīna

kancerogenitātes potenciāls cilvēkam ir praktiski neiespējams.

Ribavirīns kombinācijā ar interferonu

Lietojot kombinācijā ar alfa–2b peginterferonu vai alfa–2b interferonu, ribavirīns neizraisīja reakcijas,

kas nebūtu novērotas, lietojot katru aktīvo vielu atsevišķi. Nozīmīgākā ārstēšanas izraisītā reakcija

bija pārejoša viegla vai mēreni izteikta anēmija, kuras smaguma pakāpe bija lielāka nekā lietojot katru

aktīvo vielu atsevišķi.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs:

Mikrokristāliskā celuloze

Laktozes monohidrāts

Kroskarmelozes nātrija sāls

Povidons

Kapsulas apvalks:

Želatīns

Titāna dioksīds (E171)

Kapsulas apdruka:

Dellaka

Propilēnglikols

Amonija šķīduma koncentrāts

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

Indigotīns (E132)

Titāna dioksīds (E171)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

Pudeles: 36 mēneši

Blisteri: 36 mēneši

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Pudeles: uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Blisteri: nav īpašu uzglabāšanas apstākļu.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Ribavirin Mylan kapsulas ir iepakotas:

Augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudelē, ar bērniem neatveramu polipropilēna (PP) uzskrūvējamu

vāciņu.

Iepakojuma lielumi ar 84, 112, 140 un 168 kapsulām.

Blisteri:

Kartona kastīte, kas satur 56 vai 168 cietās kapsulas PVH/Aclar – alumīnija folijas blisteri

Vienu devu blisteri:

Kartona kastīte, kas satur 56 x 1, 84 x 1, 112 x 1, 140 x 1, 168 x 1 cietās kapsulas PVH/Aclar –

alumīnija folijas perforēti vienu devu blisteri

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Mylan S.A.S.

117 Allée des Parcs

69 800 Saint Priest

Francija

8.

REĢISTRĀCIJAS NUMURS(-I)

EU/1/10/634/001

EU/1/10/634/002

EU/1/10/634/003

EU/1/10/634/004

EU/1/10/634/005

EU/1/10/634/006

EU/1/10/634/007

EU/1/10/634/008

EU/1/10/634/009

EU/1/10/634/010

EU/1/10/634/011

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2010. gada 10. jūnijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2015. gada 11. februāris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/.

7 Westferry Circus

Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom

Telephone

+44 (0)20 7418 8400

Facsimile

+44 (0)20 7418 8416

E-mail

info@ema.europa.eu

Website

www.ema.europa.eu

An agency of the European Union

© European Medicines Agency, 2011. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/101046/2011

EMEA/H/C/1185

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Ribavirin Mylan

ribavirīns

Šis dokuments ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Ribavirin Mylan.

Tajā ir paskaidrots, kā Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles, pirms sniegt

pozitīvu reģistrācijas apliecības piešķiršanas atzinumu un ieteikumus par Ribavirin Mylan lietošanu.

Kas ir Ribavirin Mylan?

Ribavirin Mylan ir zāles, kas satur aktīvo vielu ribavirīnu. Tās ir pieejamas kā baltas kapsulas (200 mg).

Ribavirin Mylan ir „ģenēriskas zāles”. Tas nozīmē, ka Ribavirin Mylan ir līdzīgas „atsauces zālēm”, kas

jau ir reģistrētas Eiropas Savienībā (ES) ar nosaukumu Rebetol. Plašāka informācija par ģenēriskām

zālēm ir atrodama jautājumu un atbilžu dokumentā šeit

Kāpēc lieto Ribavirin Mylan?

Ribavirin Mylan lieto, lai ārstētu pacientus no trīs gadu vecuma ar ilgstošu C hepatītu (aknu slimību, ko

izraisa inficēšanās ar C hepatīta vīrusu). Ribavirin Mylan nedrīkst lietot vienas pašas, bet tikai kopā ar

alfa–2b interferonu (cita veida zālēm pret hepatītu).

Ribavirin Mylan lieto iepriekš neārstētiem pacientiem kamēr aknas darbojas un C hepatīta vīruss ir

atrodams asinīs. Turklāt Ribavirin Mylan var lietot pieauguši pacienti, kuriem novēro slimības recidīvu

pēc iepriekšējās ārstēšanas vai kuriem iepriekšējā ārstēšana bijusi nesekmīga.

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Ribavirin Mylan?

Terapija ar Ribavirin Mylan jāuzsāk un jāuzrauga ārstam ar pieredzi ilgstoša C hepatīta ārstēšanā.

Ribavirin Mylan deva ir atkarīga no pacienta ķermeņa svara un ir no trim līdz septiņām kapsulām dienā.

Tās drīkst lietot tikai pacienti, kas sver vairāk par 47 kg. Ribavirin Mylan ieņem ar ēdienu katru dienu

Ribavirin Mylan

Lappuse 2/2

divās dalītās devās (no rīta un vakarā). Terapijas ilgums (no sešiem mēnešiem līdz gadam) ir atkarīgs

no pacienta stāvokļa un reakcijas uz ārstēšanu. Deva, iespējams, jāpielāgo, ja pacientam rodas

blakusparādības. Plašāka informācija atrodama zāļu lietošanas pamācībā.

Ribavirin Mylan darbojas?

Ribavirin Mylan aktīvā viela ribavirīns ir „nukleozīdu analogu” klases pretvīrusu līdzeklis. Uzskata, ka

Ribavirin Mylan ietekmē vīrusa DNS un RNS veidošanos vai darbību, līdz ar to neļaujot vīrusiem

izdzīvot un vairoties. Lietojot Ribavirin Mylan atsevišķi, šīs zāles nevar atbrīvot organismu no C

hepatīta vīrusa.

Kā noritēja Ribavirin Mylan izpēte?

Tā kā Ribavirin Mylan ir ģenēriskas zāles, pacientu pētījumos veica tikai testus, lai pierādītu šo zāļu

bioekvivalenci atsauces zālēm Rebetol. Divas zāles uzskata par bioekvivalentām, ja tās organismā

nodrošina vienādu aktīvās vielas līmeni.

Kāda ir ieguvumu un riska attiecība, lietojot Ribavirin Mylan?

Tā kā Ribavirin Mylan ir ģenēriskas zāles un ir bioloģiski līdzvērtīgas atsauces zālēm, to ieguvumu/riska

attiecību uzskata par līdzvērtīgu atsauces zāļu ieguvumu/riska attiecībai.

Kāpēc Ribavirin Mylan tika apstiprinātas?

CHMP secināja, ka saskaņā ar ES prasībām ir pierādīta Ribavirin Mylan kvalitātes līdzvērtība un

bioekvivalence zālēm Rebetol. Tāpēc CHMP uzskatīja, ka, tāpat kā Rebetol gadījumā, zāļu sniegtais

ieguvums atsver identificēto risku. Komiteja ieteica izsniegt Ribavirin Mylan reģistrācijas apliecību.

Cita informācija par Ribavirin Mylan.

Eiropas Komisija 2010. gada 10. jūnijā izsniedza Ribavirin Three Rivers reģistrācijas apliecību, kas

derīga visā ES.. Zāļu nosaukumu 2011. gada 27. Janvārī nomainīja ar Ribavirin Mylan. Reģistrācijas

apliecība ir derīga piecus gadus, pēc tam to var atjaunot. Reģistrācijas apliecības īpašnieks ir Generics

[UK] Ltd.

Pilns Ribavirin Mylan EPAR teksts ir atrodams šeit

. Sīkākas ziņas par ārstēšanu ar Ribavirin Mylan

pieejamas zāļu lietošanas pamācībā (kas arī ir daļa no EPAR) vai iegūstamas, sazinoties ar ārstu vai

farmaceitu.

Atsauces zāļu pilns EPAR teksts arī ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunoja 02./2011.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju