Rasitrio

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

20-09-2012

Aktīvā sastāvdaļa:
aliskiren, amlodipine, hydrochlorothiazide
Pieejams no:
Novartis Europharm Ltd.
ATĶ kods:
C09XA54
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
aliskiren / amlodipine / hydrochlorothiazide
Ārstniecības grupa:
Kardiovaskulārā sistēma
Ārstniecības joma:
Hipertensija
Ārstēšanas norādes:
Rasitrio tiek norādīts būtisks hipertensijas ārstēšanai kā aizvietošanas terapiju pieaugušiem pacientiem, kuru asinsspiediens ir pienācīgi kontrolēts, aliskiren, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu, vienlaikus ņemot vērā tādu pašu devu kombinācija līmenī apvienojot.
Produktu pārskats:
Revision: 1
Autorizācija statuss:
Atsaukts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/002017
Autorizācija datums:
2011-11-22
EMEA kods:
EMEA/H/C/002017

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

20-09-2012

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

20-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

20-09-2012

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

20-09-2012

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Zāles vairs nav reğistrētas

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Rasitrio 150 mg/5 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Aliskiren/amlodipine/hydrochlorothiazide

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir Rasitrio un kādam nolūkam tās lieto

Kas jāzina pirms Rasitrio lietošanas

Kā lietot Rasitrio

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Rasitrio

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Rasitrio un kādam nolūkam tās lieto

Kas ir Rasitrio

Rasitrio satur trīs aktīvas vielas, ko sauc par aliskirēnu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu. Šīs visas

vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju).

Aliskirēns ir viela, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par renīna inhibitoriem. Tie samazina

organisma izdalītā angiotenzīna II daudzumu. Angiotenzīns II izraisa asinsvadu sašaurināšanos,

kas paaugstina asinsspiedienu. Angiotenzīna II daudzuma samazināšana ļauj asinsvadiem

atslābt, tādējādi pazeminot asinsspiedienu.

Amlodipīns pieder zāļu grupai, kas zināma kā kalcija kanālu blokatori, kas palīdz kontrolēt

paaugstinātu asinsspiedienu. Amlodipīns izraisa asinsvadu izplešanos un atslābināšanos,

tādejādi pazeminot asinsspiedienu.

Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem.

Hidrohlortiazīds pastiprina urīna izdalīšanos, kas arī pazemina asinsspiedienu.

Augsts asinsspiediens palielina sirds un artēriju slodzi. Ja tas turpinās ilgāku laiku, var tikt bojāti

smadzeņu, sirds un nieru asinsvadi un attīstīties insults, sirds mazspēja, miokarda infarkts vai nieru

mazspēja. Asinsspiediena samazināšana līdz normālam līmenim mazina šo traucējumu attīstības risku.

Kādam nolūkam Rasitrio lieto

Rasitrio lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai pieaugušiem pacientiem, kuru asinsspiediena

kontrole tiek panākta ar aliskirēnu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu, lietojot tos kā atsevišķas zāles

vienlaicīgi. Šādi pacienti var gūt labumu, lietojot vienu tableti, kas satur visus trīs savienojumus.

Zāles vairs nav reğistrētas

2.

Kas jāzina pirms Rasitrio lietošanas

Nelietojiet Rasitrio šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija pret aliskirēnu, amlodipīnu, citām dihidropiridīna atvasinājumus saturošām

zālēm (ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem), hidrohlortiazīdu, sulfonamīda atvasinājumiem

(zāles, ko lieto krūškurvja vai urīnceļu infekciju ārstēšanai) vai kādu citu (6. sadaļā minēto) šo

zāļu sastāvdaļu. Ja domājat, ka Jums varētu būt alerģija, nelietojiet Rasitrio un konsultējieties

ar ārstu;

ja Jums kādreiz bijušas sekojošas angioedēmas formas (apgrūtināta elpošana vai rīšana, sejas,

roku un kāju, acu, lūpu un/vai mēles pietūkums):

angioedēma pēc aliskirēna lietošanas;

iedzimtā angioedēma;

angioedēma bez jebkāda zināma iemesla.

ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Grūtniecības sākumā no Rasitrio lietošanas labāk

izvairīties – skatīt apakšpunktu "Grūtniecība");

ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi;

ja Jums neveidojas urīns (anūrija);

ja, neraugoties uz ārstēšanu, kālija līmenis Jūsu asinīs ir pārāk zems;

ja nātrija līmenis Jūsu asinīs ir pārāk zems;

ja kalcija līmenis Jūsu asinīs ir pārāk augsts

ja Jums ir podagra (urīnskābes kristāli locītavās);

ja lietojat kādu no šīm zālēm:

ciklosporīnu (zāles, ko lieto transplantoloģijā, lai novērstu orgāna atgrūšanu vai citu

slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta vai atopiska dermatīta ārstēšanā);

itrakonazolu (zāles, ko lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);

hinidīnu (zāles, ko lieto, lai uzlabotu sirdsdarbības ritmu).

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar kādām no šo

grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.,

ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens;

ja Jums ir šoks, tai skaitā kardiogēns šoks;

ja Jums ir aortas sirds vārstuļa sašaurinājums (aortas atveres stenoze);

ja Jums ir sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

Ja kāds no iepriekš minētajiem faktiem attiecas uz Jums, nelietojiet Rasitrio un pastāstiet par

to savam ārstam.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Rasitrio lietošanas konsultējieties ar ārstu

ja Jums ir vemšana vai caureja vai ja lietojat diurētikas (zāles, kas palielina izdalītā urīna

daudzumu);

ja Jums jau kādreiz ir attīstījusies angioedēma (apgrūtināta elpošana vai rīšana, sejas, roku un

kāju, acu, lūpu un/vai mēles pietūkums); ja tas notiek, pārtrauciet Rasitrio lietošanu un

sazinieties ar savu ārstu;

ja Jums ir sirds slimība;

ja ievērojat zema sāls satura dietu;

ja Jums pēdējo 24 stundu laikā ievērojami samazinājies izdalītā urīna daudzums un/vai ja Jums

ir nieru darbības traucējumi (piemēram, nepieciešama dialīze), tai skaitā Jums veikta nieres

transplantācija vai ir sašaurinātas vai bloķētas artērijas, kas piegādā asinis nierēm;

ja Jums ir nieru darbības traucējumi, Jūsu ārsts rūpīgi apsvērs, vai Rasitrio Jums ir piemērots,

un rūpīgi Jūs uzraudzīs;

ja Jums ir aknu darbības traucējumi;

Zāles vairs nav reğistrētas

ja Jums ir cukura diabēts (augsts cukura līmenis Jūsu asinīs);

ja Jums ir augsts holesterīna vai triglicerīdu līmenis asinīs;

ja Jūs slimojat ar slimību, ko sauc par sarkano vilkēdi (to dēvē arī par vilkēdi vai SLE);

ja Jūs slimojat ar alerģiju vai astmu;

ja Jūs lietojat kādas no šo grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.,

jau Jums ir 65 gadi vai vairāk (skatīt zemāk apakšpunktu „Gados vecāki pacienti” (vecāki par

65 gadiem));

ja Jums ir tādas pazīmes un simptomi kā patoloģiskas slāpes, sausuma sajūta mutē, vispārējs

nespēks, miegainība, nemiers, sāpes muskuļos vai krampji, muskuļu nespēks, zems

asinsspiediens, oligūrija, slikta dūša, vemšana vai patoloģiski ātra sirdsdarbība, kas var liecināt

par pārmērīgi stipru hidrohlortiazīda (Rasitrio sastāvdaļa) iedarbību;

ja pēc saules iedarbības Jums rodas ādas reakcija, piemēram, izsitumi;

ja Jums pasliktinās redze vai rodas sāpes acīs. Iepriekšminētos simptomus var izraisīt

paaugstināts acs spiediens un tie var attīstīties dažu stundu līdz nedēļu laikā pēc Rasitrio

lietošanas. Ja netiek veikta šo simptomu ārstēšana, tas var izraisīt pastāvīgu redzes zudumu;

ja Jums ir nieru artēriju stenoze (asinsvadu, kuri apasiņo vienu vai abas nieres, sašaurinājums);

ja Jums ir smaga sastrēguma sirds mazspēja (sirds slimība, kad sirds nespēj apasiņot ķermeni).

Ja Jūs esat grūtniece (vai Jums varētu būt iestājusies grūtniecība), pastāstiet par to savam ārstam.

Rasitrio nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā

3 mēnešus, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt apakšpunktu

"Grūtniecība").

Bērni un pusaudži

Rasitrio nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Gados vecāki pacienti

Ja Jums ir 65 gadi vai vairāk, pastāstiet par to savam ārstam, jo Jums var būt palielināta jutība pret

nevēlamām blakusparādībām, kas saistītas ar pazeminātu asinsspiedienu (skatīt apakšpunktu

4. „Iespējamās blakusparādības”). Jūsu ārsts rūpīgi izvērtēs, vai Rasitrio ir Jums piemērots. Ja Jums ir

75 gadi vai vairāk, Jūsu ārsts var biežāk kontrolēt Jūsu asinsspiedienu.

Vairākumam pacientu, kuri ir vecāki par 65 gadiem, 300 mg aliskirēna deva nedod papildu ieguvumu

samazinot asinsspiedienu, salīdzinot ar 150 mg devu.

Citas zāles un Rasitrio

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Nelietojiet Rasitrio un konsultējieties ar ārstu, ja lietojat kādas no šādām zālēm:

ciklosporīnu (zāles, ko lieto transplantoloģijā, lai novērstu orgāna atgrūšanu vai citu slimību,

piemēram, reimatoīdā artrīta vai atopiska dermatīta ārstēšanā);

itrakonazolu (zāles, ko lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);

hinidīnu (zāles, ko lieto, lai uzlabotu sirdsdarbības ritmu).

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar kādām no šo

grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pastāstiet ārstam, ja lietojat šādas zāles:

zāles vai līdzekļus, kas palielina kālija daudzumu asinīs. Tas ietver kāliju saturošus uztura

bagātinātājus vai kāliju saturošu sāls aizstājējus, kāliju saudzējošas zālēs un heparīnu;

zāles, kas var samazināt kālija daudzumu asinīs, piemēram, diurētiskus līdzekļus (urīndzenošas

tabletes), kortikosteroīdus, caurejas līdzekļus, karbenoksolonu, amfotericīnu vai penicilīnu G;

zāles asinsspiediena pazemināšanai, arī metildopu;

zāles asinsspiediena paaugstināšanai, tādas kā noradrenalīns vai adrenalīns;

zāles, kas var izraisīt “torsades de pointes” (neregulāra sirdsdarbība), piemēram, antiaritmiskus

līdzekļus (zāles sirds slimību ārstēšanai) un dažus antipsihotiskus līdzekļus;

ketokonazolu (zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai);

verapamilu – zāles, ko lieto, lai samazinātu asinsspiedienu, koriģētu sirdsdarbības ritmu vai

ārstētu stenokardiju;

klaritromicīnu, telitromicīnu, eritromicīnu (antibiotikas infekcijas ārstēšanai);

amiodaronu (zāles patoloģiskas sirdsdarbības ārstēšanai);

atorvastatīnu (zāles paaugstināta holesterīna ārstēšanai);

furosemīdu vai torasemīdu - zāles, kas pieder diurētisko līdzekļu grupai, ko Jums lieto urīna

daudzuma palielināšanai, kā arī lai ārstētu noteiktus sirdsdarbības traucējumus (sirds mazspēja)

vai tūsku (pietūkums);

zāles, kas var samazināt nātrija daudzumu asinīs, piemēram, antidepresantus, antipsihotiskus

līdzekļus, pretepilepsijas līdzekļus (karbamazepīnu);

rifampicīnu (zāles infekciju novēršanai vai ārstēšanai);

divšķautņu asinszāli (hypericum perforatum) (augu valsts preparāts garastāvokļa uzlabošanai);

pretsāpju līdzekļus, piemēram, nesteroīdus pretiekaisuma līdzekļus (NPL), arī selektīvus

ciklooksigenāzes 2 inhibitorus (COX – 2 inhibitorus) (īpaši lietotas pacientiem vecākiem par

65 gadiem);

diltiazēmu (zāles sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai);

ritonaviru (zāles vīrusu infekciju ārstēšanai);

litiju (zāles, ko lieto dažu depresijas veidu ārstēšanai);

dažus caurejas līdzekļus;

zāles podagras ārstēšanai, piemēram alopurinols;

digoksīnu vai citus sirds glikozīdus (zāles sirds slimību ārstēšanai);

D vitamīnu un kalcija sāļus;

kādas no šo grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.,

zāles sirds ritma kontrolēšanai;

zāles cukura diabēta ārstēšanai (perorālus līdzekļus, piemēram, metformīnu, vai insulīnus);

zāles, kuras var paaugstināt cukura līmeni asinīs, piemēram, beta blokatorus un diazoksīdus;

steroīdus;

citotoksiskas zāles (lieto vēža ārstēšanai) tādas kā metotreksāts vai ciklofosfamīds;

zāles artrīta ārstēšanai;

zāles barības vada čūlu un iekaisuma ārstēšanai (piemēram, karbenoksolonu);

muskuļu relaksantus (zāles, kuras izmanto muskuļu atslabšanai operācijas laikā);

amantadīns (zāles Parkinsona slimības ārstēšanai, kas izmanto arī noteiktu vīrusu izraisītu

slimību profilaksei vai ārstēšanai);

antiholīnerģiskos līdzekļus (zāles, ko lieto dažādu traucējumu, piemēram, kuņģa-zarnu trakta

spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, šūpes slimības, muskuļu spazmu, Parkinsona slimības,

ārstēšanai, kā arī par palīglīdzekli anestēzijas panākšanai);

Zāles vairs nav reğistrētas

holestiramīnu, kolestipolu vai citus sveķus (savienojumus, ko lieto galvenokārt paaugstināta

lipīdu līmeņa ārstēšanai asinīs);

alkoholu, miega līdzekļus un anestēzijas līdzekļus (zāles, kas ļauj pacientiem veikt ķirurģiskas

operācijas un citas procedūras);

jodu saturošas kontrastvielas (vielas, kas tiek izmantotas izmeklējumos attēlu iegūšanai).

Ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus, ja

lietojat kādas no šādām zālēm:

furosemīdu vai torasemīdu (zāles, kas pieder diurētisko līdzekļu grupai, ko Jums lieto urīna

daudzuma palielināšanai, kā arī lai ārstētu noteiktus sirdsdarbības traucējumus (sirds mazspēja)

vai tūsku (pietūkums));

zāles, ko lieto infekciju ārstēšanai, piemēram, ketokonazolu, amfotericīnu vai penicilīnu G.

Rasitrio kopā ar uzturu un dzērienu

Šīs zāles ieteicams lietot vienu reizi dienā kopā ar vieglu maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru

dienu. Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles kopā ar greipfrūtu sulu.

Tā kā Rasitrio satur hidrohlortiazīdu, ja Jūs ārstēšanas laikā kopā ar šīm zālēm lietojat alkoholu, Jums

var rasties reibonis, it īpaši pieceļoties stāvus.

Grūtniecība

Nelietojiet šīs zāles, ja esat grūtniece (skatīt sadaļu „Nelietojiet Rasitrio šādos gadījumos”). Ja Jums

iestājas grūtniecība šo zāļu lietošanas laikā, nekavējoties pārtrauciet to lietošanu un konsultējieties ar

ārstu. Ja Jūs domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo

zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Parasti Jūsu ārsts Jums ieteiks pārtraukt Rasitrio

lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās un ieteiks Jums Rasitrio vietā lietot citas zāles. Rasitrio nav

ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus, jo

tā lietošana pēc grūtniecības trešā mēneša var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.

Zīdīšanas periods

Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties uzsākt barošanu ar krūti. Rasitrio

nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums ordinēt

citas zāles.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Šīs zāles var izraisīt reiboni. Ja Jums attīstās šis simptoms, nevadiet transportlīdzekļus un

neapkalpojiet mehānismus.

3.

Kā lietot Rasitrio

Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta norādījumiem un nepārsniedziet ieteiktās devas.

Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Parastā Rasitrio deva ir viena tablete dienā.

Lietošanas veids

Norijiet tableti veselu, uzdzerot nedaudz ūdens. Jums jālieto šīs zāles vienu reizi dienā kopā ar vieglu

maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles kopā ar greipfrūtu

sulu.

Ja esat lietojis Rasitrio vairāk nekā noteikts

Ja esat nejauši lietojis pārāk daudz Rasitrio tablešu, nekavējoties pastāstiet to ārstam. Jums var būt

nepieciešama medicīniska palīdzība.

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja esat aizmirsis lietot Rasitrio

Ja esat aizmirsis lietot šo zāļu devu, ieņemiet to, tiklīdz atceraties, un tad nākamo devu lietojiet

paredzētajā laikā. Taču, ja tuvojas nākamās devas lietošanas laiks, vienkārši lietojiet nākamo devu

paredzētajā laikā. Nelietojiet dubultu devu (divas tabletes reizē), lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Nepārtrauciet lietot šīs zāles arī tad, ja Jūsu pašsajūta ir laba (ja vien ārsts nav norādījis savādāk).

Cilvēki, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, bieži nepamana nekādas pazīmes. Daudzi var justies

pietiekami labi. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Jūs lietotu savas zāles tieši tā, kā Jums to norādījis ārsts, lai

gūtu labākos rezultātus un samazinātu blakusparādību risku. Apmeklējiet plānotās ārsta vizītes arī tad,

ja jūtaties labi.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām

blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam. Jums var būt

nepieciešams pārtraukt Rasitrio lietošanu.

Saistībā ar Rasitrio lietošanu ziņots par sekojošām blakusparādībām:

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

reibonis;

zems asinsspiediens;

roku, potīšu vai pēdu pietūkums (perifēra tūska).

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja Jums ārstēšanas sākumā attīstās sekojošas

blakusparādības:

Uzsākot ārstēšanu ar Rasitrio, var rasties ģībonis un/vai viegls reibonis, kas saistīts ar pazeminātu

asinsspiedienu.Pacienti, kuri ir vecāki par 65 gadiem, ir jutīgāki pret nevēlamām blakusparādībām,

kas saistītas ar pazeminātu asinsspiedienu. Klīniskajos pētījumos pazemināts asinsspiediens biežāk

attīstījās pacientiem, kuri lietoja Rasitrio, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja vienīgi

aliskirēna/amlodipīna, aliskirēna/hidrohlortiazīda vai amlodipīna/hidrohlortiazīda dubultās

kombinācijas (skatīt apakšpunktu 2).

Ir saņemti ziņojumi par šādām nopietnām blakusparādībām saistībā ar zālēm, kuru sastāvā ir tikai

aliskirēns, amlodipīns vai hidrohlortiazīds.

Aliskirēns

Dažas blakusparādības var būt būtiskas (biežums nav zināms):

Dažiem pacientiem radās šīs būtiskās blakusparādības (var attīstīties ne vairāk kā 1 cilvēkam no

katriem 1 000 cilvēkiem). Ja notiek kaut kas no tālāk minētā, nekavējoties pastāstiet par to

ārstam:

smaga alerģiska reakcija ar tādiem simptomiem kā izsitumi, nieze, sejas, lūpu vai mēles

pietūkums, apgrūtināta elpošana, reibonis.

slikta dūša, ēstgribas zudums, tumšs urīns vai dzeltena āda vai acis (aknu darbības traucējumu

pazīmes).

Zāles vairs nav reğistrētas

Iespējamās blakusparādības

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

caureja;

sāpes locītavās (artralģija);

augsts kālija līmenis asinīs;

reibonis.

Retāk (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem)

ādas izsitumi (šie simptomi var liecināt par alerģiskām reakcijām vai angioedēmu – skatīt

zemāk “Reti” sastopamas blakusparādības);

nieru darbības traucējumi, tai skaitā akūta nieru mazspēja (ievērojami mazināta urīna

izdalīšanās);

roku, potīšu vai pēdu pietūkums (perifēra tūska);

smagas ādas reakcijas (toksiska epidermāla nekrolīze un/vai reakcijas mutes dobuma gļotādā -

sarkana ādas krāsa, čūlu veidošanās uz lūpām, acīm vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis);

zems asinsspiediens;

sirdsklauves;

klepus;

nieze, izsitumi (nātrene);

paaugstināts aknu enzīmu līmenis.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem)

smagas alerģiskas reakcijas (anafilaktiskās reakcijas);

alerģiskas (paaugstinātas jutības) reakcijas;

angioedēma (kuras simptomi var būt apgrūtināta elpošana vai rīšana, izsitumi, nieze, nātrene vai

sejas, roku un kāju, acu, lūpu un/vai mēles pietūkums, reibonis);

kreatinīna koncentrācijas asinīs paaugstināšanās;

sarkana āda (eritēma).

Amlodipīns

Ir saņemti ziņojumi, ka pacientiem, kuri lietoja tikai amlodipīnu, novēroja šādas blakusparādības:

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

miegainība;

reibonis;

galvassāpes (it sevišķi ārstēšanas sākumā);

karstuma viļņi;

sāpes vēderā;

slikta dūša;

potīšu pietūkums;

pietūkums;

nogurums;

sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība).

Retāk (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem)

bezmiegs;

garastāvokļa maiņas (tai skaitā trauksme);

depresija;

trīce;

garšas sajūtas traucējumi;

pēkšņa pagaidu apziņas zaudēšana;

samazināta ādas jutība;

tirpšana vai nejūtīgums;

redzes traucējumi (tai skaitā redzes dubultošanās);

džinkstoša skaņa ausīs;

Zāles vairs nav reğistrētas

zems asinsspiediens;

elpas trūkums;

iesnas;

vemšana;

diskomforta sajūta vēderā pēc ēšanas;

ierastās vēdera izejas maiņa (tai skaitā caureja un aizcietējums);

sausums mutē;

matu izkrišana;

sārti ādas plankumi;

ādas krāsas izmaiņas;

pastiprināta svīšana;

nieze, izsitumi;

vispārēji izsitumi;

locītavu sāpes;

muskuļu sāpes;

muskuļu krampji;

muguras sāpes;

urinēšanas traucējumi;

urinēšana naktī;

bieža urinēšana;

impotence;

krūšu dziedzeru palielināšanās vīriešiem;

sāpes krūtīs;

vājums;

sāpes;

slikta pašsajūta;

svara palielināšanās;

svara samazināšanās.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem)

apjukums.

Ļoti reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem)

balto asins šūnu un trombocītu skaita samazināšanās;

alerģiska reakcija, ko pavada simptomi, piemērām, izsitumi, nieze, nātrene, apgrūtināta

elpošana vai rīšana, reibonis;

paaugstināts cukura līmenis asinīs;

palielināts muskuļu stīvums un traucēta izstiepšanās;

roku un kāju pirkstu nejūtīgums vai tirpšana, kas pāriet dedzinošā sajūtā;

sirdslēkme;

neregulāra sirdsdarbība;

asinsvadu iekaisums;

klepus;

spēcīgas sāpes vēdera augšējā daļā;

kuņģa gļotādas iekaisums;

asiņojošas, jutīgas vai palielinātas smaganas;

aknu iekaisums;

aknu darbības traucējumi, ko var pavadīt ādas un acu dzelte vai tumšas krāsas urīns;

aknu darbības testu pārmaiņas;

angioedēma (apgrūtināta elpošana vai rīšana, sejas, roku un kāju, acu, lūpu un/vai mēles

pietūkums);

Zāles vairs nav reğistrētas

ādas reakcijas ar ādas apsarkumu un lobīšanos, čūlām uz lūpām, acīm un mutē; sausa āda,

izsitumi, niezoši izsitumi;

ādas izsitumi ar atslāņošanos vai lobīšanos; izsitumi, sarkana ādas krāsa, čūlu veidošanās uz

lūpām, acīm vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis;

tūska, galvenokārt, sejas vai rīkles tūska;

paaugstināta ādas jutība pret sauli.

Hidrohlortiazīds

Pacientiem, kuri lietoja hidrohlortiazīdu monoterapijā, ziņots par sekojošām nevēlamām

blakusparādībām, tomēr blakusparādību biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem:

Ļoti bieži (var attīstīties vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

zems kālija līmenis asinīs;

paaugstināts lipīdu līmenis asinīs.

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

augsts urīnskābes līmenis asinīs;

zems magnija līmenis asinīs;

zems nātrija līmenis asinīs;

reibonis, ģībonis, pieceļoties kājās;

samazināta ēstgriba;

slikta dūša un vemšana;

niezoši izsitumi un cita veida izsitumi;

nespēja sasniegt vai saglabāt erekciju.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem)

mazs trombocītu skaits asinīs (dažkārt ar asiņošanu vai asinsizplūdumu veidošanos zem ādas);

augsts kalcija līmenis asinīs;

augsts cukura līmenis asinīs;

diabētiskā metaboliskā stāvokļa pasliktināšanās;

nomākts garastāvoklis (depresija);

miega traucējumi;

reibonis;

galvassāpes;

nejutība vai tirpšana;

redzes traucējumi;

neregulāra sirdsdarbība;

diskomforta sajūta vēderā;

aizcietējums;

caureja;

aknu darbības traucējumi, kas var rasties kopā ar ādas un acu dzelti;

pastiprināta ādas jutība pret saules iedarbību;

cukurs urīnā.

Ļoti reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem)

drudzis, sausums mutē vai čūlas mutes dobumā, biežākas infekcijas (asinīs nav leikocītu vai to

ir ļoti maz);

bāla āda, nogurums, elpas trūkums, tumšas krāsas urīns (hemolītiskā anēmija);

izsitumi, nieze, nātrene, elpošanas vai rīšanas grūtības, reibonis (paaugstinātas jutības

reakcijas);

apjukums, nogurums, muskuļu raustīšanās un spazmas, paātrināta elpošana (hipohloriēmiska

alkaloze);

elpošanas grūtības ar drudzi, klepus, krākšana, elpas trūkums (respiratorais distress, tai skaitā

pneimonīts un plaušu tūska);

Zāles vairs nav reğistrētas

stipras sāpes vēdera augšdaļā (pankreatīts);

izsitumi uz sejas, locītavu sāpes, muskuļu slimības, drudzis (sarkanā vilkēde);

asinsvadu iekaisums ar šādiem simptomiem – izsitumi, purpursarkani plankumi, drudzis

(vaskulīts);

smagas ādas slimības, kas izraisa izsitumus, ādas apsārtums, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīm

vai mutes dobumā, ādas lobīšanās, drudzis (toksiska epidermāla nekrolīze).

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

vājums;

asinsizplūdumi un biežas infekcijas (aplastiskā anēmija);

redzes pasliktināšanās vai sāpes acīs augsta spiediena dēļ (iespējamas akūtas slēgta kakta

glaukomas pazīmes);

smaga ādas slimība, kura izraisa izsitumus, sarkanu ādu, pūšļu veidošanos uz lūpām, acīm vai

mutes dobumā, ādas lobīšanos, drudzi (Erythema multiforme);

muskuļu spazmas;

stipri samazināts urīna daudzums (iespējami nieru darbības traucējumi vai nieru mazspējas

pazīmes), vājums (astēnija);

drudzis.

Ja kāda no reakcijām Jums izpaužas smagi, pastāstiet par to savam ārstam. Jums var būt

nepieciešams pārtraukt Rasitrio lietošanu.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas.

5.

Kā uzglabāt Rasitrio

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes vai blistera pēc “Derīgs

līdz/EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt Rasitrio tabletes oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma. Sargāt no gaismas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Rasitrio satur

Katra Rasitrio 150 mg/5 mg/12,5 mg apvalkotā tablete satur 150 mg aliskirēna (hemifumarāta

veidā), 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) un 12,5 mg hidrohlortiazīda. Citas

sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, krospovidons, povidons, magnija stearāts, bezūdens

koloidālais silīcija dioksīds, hipromeloze, titāna dioksīds (E171), makrogols, talks, sarkanais

dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172).

Rasitrio ārējais izskats un iepakojums

Rasitrio 150 mg/5 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes ir gaiši violetas, izliektas formas ovālas

tabletes ar slīpām malām un marķējumu “YIY” vienā pusē un “NVR” otrā pusē.

Rasitrio ir pieejams iepakojumos, kas satur 14, 28, 56, 98 tabletes kalendāra blisteros.

Tas ir pieejams arī vairāku kastīšu iepakojumā pa 98 tabletēm (2 iepakojumi pa 49 tabletēm)

kalendāra blisteros.

Zāles vairs nav reğistrētas

Rasitrio ir pieejams iepakojumos, kas satur 30 vai 90 tabletes blisteros.

Rasitrio ir pieejams iepakojumos, kas satur 56x1 tableti perforētos blisteros ar vienu devu

kontūrligzdā.

Tas ir pieejams arī vairāku kastīšu iepakojumā pa 98x1 tableti (2 iepakojumi pa 49x1 tableti)

perforētos blisteros ar vienu devu kontūrligzdā.

Visi iepakojuma lielumi Jūsu valstī var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex, RH12 5AB

Lielbritānija

Ražotājs

Novartis Farma S.p.A.

Via Provinciale Schito 131

I-80058 Torre Annunziata/NA

Itālija

Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

Novartis Pharma N.V.

Tél/Tel: +32 2 246 16 11

Lietuva

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +370 5 269 16 50

България

Novartis Pharma Services Inc.

Тел.: +359 2 489 98 28

Luxembourg/Luxemburg

Novartis Pharma N.V.

Tél/Tel: +32 2 246 16 11

Česká republika

Novartis s.r.o.

Tel: +420 225 775 111

Magyarország

Novartis Hungária Kft. Pharma

Tel.: +36 1 457 65 00

Danmark

Novartis Healthcare A/S

Tlf: +45 39 16 84 00

Malta

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +356 2122 2872

Deutschland

Novartis Pharma GmbH

Tel: +49 911 273 0

Nederland

Novartis Pharma B.V.

Tel: +31 26 37 82 111

Eesti

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +372 66 30 810

Norge

Novartis Norge AS

Tlf: +47 23 05 20 00

Ελλάδα

Novartis (Hellas) A.E.B.E.

Τηλ: +30 210 281 17 12

Österreich

Novartis Pharma GmbH

Tel: +43 1 86 6570

España

Novartis Farmacéutica, S.A.

Tel: +34 93 306 42 00

Polska

Novartis Poland Sp. z o.o.

Tel.: +48 22 375 4888

Zāles vairs nav reğistrētas

France

Novartis Pharma S.A.S.

Tél: +33 1 55 47 66 00

Portugal

Novartis Farma - Produtos Farmacêuticos, S.A.

Tel: +351 21 000 8600

Hrvatska

Novartis Hrvatska d.o.o.

Tel. +385 1 6274 220

România

Novartis Pharma Services Romania SRL

Tel: +40 21 31299 01

Ireland

Novartis Ireland Limited

Tel: +353 1 260 12 55

Slovenija

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +386 1 300 75 50

Ísland

Vistor hf.

Sími: +354 535 7000

Slovenská republika

Novartis Slovakia s.r.o.

Tel: +421 2 5542 5439

Italia

Novartis Farma S.p.A.

Tel: +39 02 96 54 1

Suomi/Finland

Novartis Finland Oy

Puh/Tel: +358 (0)10 6133 200

Κύπρος

Novartis Pharma Services Inc.

Τηλ: +357 22 690 690

Sverige

Novartis Sverige AB

Tel: +46 8 732 32 00

Latvija

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +371 67 887 070

United Kingdom

Novartis Pharmaceuticals UK Ltd.

Tel: +44 1276 698370

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Rasitrio 300 mg/5 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Aliskiren/amlodipine/hydrochlorothiazide

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir Rasitrio un kādam nolūkam tās lieto

Kas jāzina pirms Rasitrio lietošanas

Kā lietot Rasitrio

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Rasitrio

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Rasitrio un kādam nolūkam tās lieto

Kas ir Rasitrio

Rasitrio satur trīs aktīvas vielas, ko sauc par aliskirēnu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu. Šīs visas

vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju).

Aliskirēns ir viela, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par renīna inhibitoriem. Tie samazina

organisma izdalītā angiotenzīna II daudzumu. Angiotenzīns II izraisa asinsvadu sašaurināšanos,

kas paaugstina asinsspiedienu. Angiotenzīna II daudzuma samazināšana ļauj asinsvadiem

atslābt, tādējādi pazeminot asinsspiedienu.

Amlodipīns pieder zāļu grupai, kas zināma kā kalcija kanālu blokatori, kas palīdz kontrolēt

paaugstinātu asinsspiedienu. Amlodipīns izraisa asinsvadu izplešanos un atslābināšanos,

tādejādi pazeminot asinsspiedienu.

Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem.

Hidrohlortiazīds pastiprina urīna izdalīšanos, kas arī pazemina asinsspiedienu.

Augsts asinsspiediens palielina sirds un artēriju slodzi. Ja tas turpinās ilgāku laiku, var tikt bojāti

smadzeņu, sirds un nieru asinsvadi un attīstīties insults, sirds mazspēja, miokarda infarkts vai nieru

mazspēja. Asinsspiediena samazināšana līdz normālam līmenim mazina šo traucējumu attīstības risku.

Kādam nolūkam Rasitrio lieto

Rasitrio lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai pieaugušiem pacientiem, kuru asinsspiediena

kontrole tiek panākta ar aliskirēnu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu, lietojot tos kā atsevišķas zāles

vienlaicīgi. Šādi pacienti var gūt labumu, lietojot vienu tableti, kas satur visus trīs savienojumus.

Zāles vairs nav reğistrētas

2.

Kas jāzina pirms Rasitrio lietošanas

Nelietojiet Rasitrio šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija pret aliskirēnu, amlodipīnu, citām dihidropiridīna atvasinājumus saturošām

zālēm (ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem), hidrohlortiazīdu, sulfonamīda atvasinājumiem

(zāles, ko lieto krūškurvja vai urīnceļu infekciju ārstēšanai) vai kādu citu (6. sadaļā minēto) šo

zāļu sastāvdaļu. Ja domājat, ka Jums varētu būt alerģija, nelietojiet Rasitrio un konsultējieties

ar ārstu;

ja Jums kādreiz bijušas sekojošas angioedēmas formas (apgrūtināta elpošana vai rīšana, sejas,

roku un kāju, acu, lūpu un/vai mēles pietūkums):

angioedēma pēc aliskirēna lietošanas;

iedzimtā angioedēma;

angioedēma bez jebkāda zināma iemesla.

ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Grūtniecības sākumā no Rasitrio lietošanas labāk

izvairīties – skatīt apakšpunktu "Grūtniecība");

ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi;

ja Jums neveidojas urīns (anūrija);

ja, neraugoties uz ārstēšanu, kālija līmenis Jūsu asinīs ir pārāk zems;

ja nātrija līmenis Jūsu asinīs ir pārāk zems;

ja kalcija līmenis Jūsu asinīs ir pārāk augsts

ja Jums ir podagra (urīnskābes kristāli locītavās);

ja lietojat kādu no šīm zālēm:

ciklosporīnu (zāles, ko lieto transplantoloģijā, lai novērstu orgāna atgrūšanu vai citu

slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta vai atopiska dermatīta ārstēšanā);

itrakonazolu (zāles, ko lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);

hinidīnu (zāles, ko lieto, lai uzlabotu sirdsdarbības ritmu).

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar kādām no šo

grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.,

ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens;

ja Jums ir šoks, tai skaitā kardiogēns šoks;

ja Jums ir aortas sirds vārstuļa sašaurinājums (aortas atveres stenoze);

ja Jums ir sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

Ja kāds no iepriekš minētajiem faktiem attiecas uz Jums, nelietojiet Rasitrio un pastāstiet par

to savam ārstam.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Rasitrio lietošanas konsultējieties ar ārstu

ja Jums ir vemšana vai caureja vai ja lietojat diurētikas (zāles, kas palielina izdalītā urīna

daudzumu);

ja Jums jau kādreiz ir attīstījusies angioedēma (apgrūtināta elpošana vai rīšana, sejas, roku un

kāju, acu, lūpu un/vai mēles pietūkums); ja tas notiek, pārtrauciet Rasitrio lietošanu un

sazinieties ar savu ārstu;

ja Jums ir sirds slimība;

ja ievērojat zema sāls satura dietu;

ja Jums pēdējo 24 stundu laikā ievērojami samazinājies izdalītā urīna daudzums un/vai ja Jums

ir nieru darbības traucējumi (piemēram, nepieciešama dialīze), tai skaitā Jums veikta nieres

transplantācija vai ir sašaurinātas vai bloķētas artērijas, kas piegādā asinis nierēm;

ja Jums ir nieru darbības traucējumi, Jūsu ārsts rūpīgi apsvērs, vai Rasitrio Jums ir piemērots,

un rūpīgi Jūs uzraudzīs;

ja Jums ir aknu darbības traucējumi;

Zāles vairs nav reğistrētas

ja Jums ir cukura diabēts (augsts cukura līmenis Jūsu asinīs);

ja Jums ir augsts holesterīna vai triglicerīdu līmenis asinīs;

ja Jūs slimojat ar slimību, ko sauc par sarkano vilkēdi (to dēvē arī par vilkēdi vai SLE);

ja Jūs slimojat ar alerģiju vai astmu;

ja Jūs lietojat kādas no šo grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.,

jau Jums ir 65 gadi vai vairāk (skatīt zemāk apakšpunktu „Gados vecāki pacienti” (vecāki par

65 gadiem));

ja Jums ir tādas pazīmes un simptomi kā patoloģiskas slāpes, sausuma sajūta mutē, vispārējs

nespēks, miegainība, nemiers, sāpes muskuļos vai krampji, muskuļu nespēks, zems

asinsspiediens, oligūrija, slikta dūša, vemšana vai patoloģiski ātra sirdsdarbība, kas var liecināt

par pārmērīgi stipru hidrohlortiazīda (Rasitrio sastāvdaļa) iedarbību;

ja pēc saules iedarbības Jums rodas ādas reakcija, piemēram, izsitumi;

ja Jums pasliktinās redze vai rodas sāpes acīs. Iepriekšminētos simptomus var izraisīt

paaugstināts acs spiediens un tie var attīstīties dažu stundu līdz nedēļu laikā pēc Rasitrio

lietošanas. Ja netiek veikta šo simptomu ārstēšana, tas var izraisīt pastāvīgu redzes zudumu;

ja Jums ir nieru artēriju stenoze (asinsvadu, kuri apasiņo vienu vai abas nieres, sašaurinājums);

ja Jums ir smaga sastrēguma sirds mazspēja (sirds slimība, kad sirds nespēj apasiņot ķermeni).

Ja Jūs esat grūtniece (vai Jums varētu būt iestājusies grūtniecība), pastāstiet par to savam ārstam.

Rasitrio nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā

3 mēnešus, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt apakšpunktu

"Grūtniecība").

Bērni un pusaudži

Rasitrio nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Gados vecāki pacienti

Ja Jums ir 65 gadi vai vairāk, pastāstiet par to savam ārstam, jo Jums var būt palielināta jutība pret

nevēlamām blakusparādībām, kas saistītas ar pazeminātu asinsspiedienu (skatīt apakšpunktu

4. „Iespējamās blakusparādības”). Jūsu ārsts rūpīgi izvērtēs, vai Rasitrio ir Jums piemērots. Ja Jums ir

75 gadi vai vairāk, Jūsu ārsts var biežāk kontrolēt Jūsu asinsspiedienu.

Vairākumam pacientu, kuri ir vecāki par 65 gadiem, 300 mg aliskirēna deva nedod papildu ieguvumu

samazinot asinsspiedienu, salīdzinot ar 150 mg devu.

Citas zāles un Rasitrio

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Nelietojiet Rasitrio un konsultējieties ar ārstu, ja lietojat kādas no šādām zālēm:

ciklosporīnu (zāles, ko lieto transplantoloģijā, lai novērstu orgāna atgrūšanu vai citu slimību,

piemēram, reimatoīdā artrīta vai atopiska dermatīta ārstēšanā);

itrakonazolu (zāles, ko lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);

hinidīnu (zāles, ko lieto, lai uzlabotu sirdsdarbības ritmu).

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar kādām no šo

grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pastāstiet ārstam, ja lietojat šādas zāles:

zāles vai līdzekļus, kas palielina kālija daudzumu asinīs. Tas ietver kāliju saturošus uztura

bagātinātājus vai kāliju saturošu sāls aizstājējus, kāliju saudzējošas zālēs un heparīnu;

zāles, kas var samazināt kālija daudzumu asinīs, piemēram, diurētiskus līdzekļus (urīndzenošas

tabletes), kortikosteroīdus, caurejas līdzekļus, karbenoksolonu, amfotericīnu vai penicilīnu G;

zāles asinsspiediena pazemināšanai, arī metildopu;

zāles asinsspiediena paaugstināšanai, tādas kā noradrenalīns vai adrenalīns;

zāles, kas var izraisīt “torsades de pointes” (neregulāra sirdsdarbība), piemēram, antiaritmiskus

līdzekļus (zāles sirds slimību ārstēšanai) un dažus antipsihotiskus līdzekļus;

ketokonazolu (zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai);

verapamilu – zāles, ko lieto, lai samazinātu asinsspiedienu, koriģētu sirdsdarbības ritmu vai

ārstētu stenokardiju;

klaritromicīnu, telitromicīnu, eritromicīnu (antibiotikas infekcijas ārstēšanai);

amiodaronu (zāles patoloģiskas sirdsdarbības ārstēšanai);

atorvastatīnu (zāles paaugstināta holesterīna ārstēšanai);

furosemīdu vai torasemīdu - zāles, kas pieder diurētisko līdzekļu grupai, ko Jums lieto urīna

daudzuma palielināšanai, kā arī lai ārstētu noteiktus sirdsdarbības traucējumus (sirds mazspēja)

vai tūsku (pietūkums);

zāles, kas var samazināt nātrija daudzumu asinīs, piemēram, antidepresantus, antipsihotiskus

līdzekļus, pretepilepsijas līdzekļus (karbamazepīnu);

rifampicīnu (zāles infekciju novēršanai vai ārstēšanai);

divšķautņu asinszāli (hypericum perforatum) (augu valsts preparāts garastāvokļa uzlabošanai);

pretsāpju līdzekļus, piemēram, nesteroīdus pretiekaisuma līdzekļus (NPL), arī selektīvus

ciklooksigenāzes 2 inhibitorus (COX – 2 inhibitorus) (īpaši lietotas pacientiem vecākiem par

65 gadiem);

diltiazēmu (zāles sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai);

ritonaviru (zāles vīrusu infekciju ārstēšanai);

litiju (zāles, ko lieto dažu depresijas veidu ārstēšanai);

dažus caurejas līdzekļus;

zāles podagras ārstēšanai, piemēram alopurinols;

digoksīnu vai citus sirds glikozīdus (zāles sirds slimību ārstēšanai);

D vitamīnu un kalcija sāļus;

kādas no šo grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.,

zāles sirds ritma kontrolēšanai;

zāles cukura diabēta ārstēšanai (perorālus līdzekļus, piemēram, metformīnu, vai insulīnus);

zāles, kuras var paaugstināt cukura līmeni asinīs, piemēram, beta blokatorus un diazoksīdus;

steroīdus;

citotoksiskas zāles (lieto vēža ārstēšanai) tādas kā metotreksāts vai ciklofosfamīds;

zāles artrīta ārstēšanai;

zāles barības vada čūlu un iekaisuma ārstēšanai (piemēram, karbenoksolonu);

muskuļu relaksantus (zāles, kuras izmanto muskuļu atslabšanai operācijas laikā);

amantadīns (zāles Parkinsona slimības ārstēšanai, kas izmanto arī noteiktu vīrusu izraisītu

slimību profilaksei vai ārstēšanai);

antiholīnerģiskos līdzekļus (zāles, ko lieto dažādu traucējumu, piemēram, kuņģa-zarnu trakta

spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, šūpes slimības, muskuļu spazmu, Parkinsona slimības,

ārstēšanai, kā arī par palīglīdzekli anestēzijas panākšanai);

Zāles vairs nav reğistrētas

holestiramīnu, kolestipolu vai citus sveķus (savienojumus, ko lieto galvenokārt paaugstināta

lipīdu līmeņa ārstēšanai asinīs);

alkoholu, miega līdzekļus un anestēzijas līdzekļus (zāles, kas ļauj pacientiem veikt ķirurģiskas

operācijas un citas procedūras);

jodu saturošas kontrastvielas (vielas, kas tiek izmantotas izmeklējumos attēlu iegūšanai).

Ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus, ja

lietojat kādas no šādām zālēm:

furosemīdu vai torasemīdu (zāles, kas pieder diurētisko līdzekļu grupai, ko Jums lieto urīna

daudzuma palielināšanai, kā arī lai ārstētu noteiktus sirdsdarbības traucējumus (sirds mazspēja)

vai tūsku (pietūkums));

zāles, ko lieto infekciju ārstēšanai, piemēram, ketokonazolu, amfotericīnu vai penicilīnu G.

Rasitrio kopā ar uzturu un dzērienu

Šīs zāles ieteicams lietot vienu reizi dienā kopā ar vieglu maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru

dienu. Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles kopā ar greipfrūtu sulu.

Tā kā Rasitrio satur hidrohlortiazīdu, ja Jūs ārstēšanas laikā kopā ar šīm zālēm lietojat alkoholu, Jums

var rasties reibonis, it īpaši pieceļoties stāvus.

Grūtniecība

Nelietojiet šīs zāles, ja esat grūtniece (skatīt sadaļu „Nelietojiet Rasitrio šādos gadījumos”). Ja Jums

iestājas grūtniecība šo zāļu lietošanas laikā, nekavējoties pārtrauciet to lietošanu un konsultējieties ar

ārstu. Ja Jūs domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo

zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Parasti Jūsu ārsts Jums ieteiks pārtraukt Rasitrio

lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās un ieteiks Jums Rasitrio vietā lietot citas zāles. Rasitrio nav

ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus, jo

tā lietošana pēc grūtniecības trešā mēneša var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.

Zīdīšanas periods

Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties uzsākt barošanu ar krūti. Rasitrio

nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums ordinēt

citas zāles.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Šīs zāles var izraisīt reiboni. Ja Jums attīstās šis simptoms, nevadiet transportlīdzekļus un

neapkalpojiet mehānismus.

3.

Kā lietot Rasitrio

Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta norādījumiem un nepārsniedziet ieteiktās devas.

Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Parastā Rasitrio deva ir viena tablete dienā.

Lietošanas veids

Norijiet tableti veselu, uzdzerot nedaudz ūdens. Jums jālieto šīs zāles vienu reizi dienā kopā ar vieglu

maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles kopā ar greipfrūtu

sulu.

Ja esat lietojis Rasitrio vairāk nekā noteikts

Ja esat nejauši lietojis pārāk daudz Rasitrio tablešu, nekavējoties pastāstiet to ārstam. Jums var būt

nepieciešama medicīniska palīdzība.

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja esat aizmirsis lietot Rasitrio

Ja esat aizmirsis lietot šo zāļu devu, ieņemiet to, tiklīdz atceraties, un tad nākamo devu lietojiet

paredzētajā laikā. Taču, ja tuvojas nākamās devas lietošanas laiks, vienkārši lietojiet nākamo devu

paredzētajā laikā. Nelietojiet dubultu devu (divas tabletes reizē), lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Nepārtrauciet lietot šīs zāles arī tad, ja Jūsu pašsajūta ir laba (ja vien ārsts nav norādījis savādāk).

Cilvēki, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, bieži nepamana nekādas pazīmes. Daudzi var justies

pietiekami labi. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Jūs lietotu savas zāles tieši tā, kā Jums to norādījis ārsts, lai

gūtu labākos rezultātus un samazinātu blakusparādību risku. Apmeklējiet plānotās ārsta vizītes arī tad,

ja jūtaties labi.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām

blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam. Jums var būt

nepieciešams pārtraukt Rasitrio lietošanu.

Saistībā ar Rasitrio lietošanu ziņots par sekojošām blakusparādībām:

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

reibonis;

zems asinsspiediens;

roku, potīšu vai pēdu pietūkums (perifēra tūska).

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja Jums ārstēšanas sākumā attīstās sekojošas

blakusparādības:

Uzsākot ārstēšanu ar Rasitrio, var rasties ģībonis un/vai viegls reibonis, kas saistīts ar pazeminātu

asinsspiedienu.Pacienti, kuri ir vecāki par 65 gadiem, ir jutīgāki pret nevēlamām blakusparādībām,

kas saistītas ar pazeminātu asinsspiedienu. Klīniskajos pētījumos pazemināts asinsspiediens biežāk

attīstījās pacientiem, kuri lietoja Rasitrio, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja vienīgi

aliskirēna/amlodipīna, aliskirēna/hidrohlortiazīda vai amlodipīna/hidrohlortiazīda dubultās

kombinācijas (skatīt apakšpunktu 2).

Ir saņemti ziņojumi par šādām nopietnām blakusparādībām saistībā ar zālēm, kuru sastāvā ir tikai

aliskirēns, amlodipīns vai hidrohlortiazīds.

Aliskirēns

Dažas blakusparādības var būt būtiskas (biežums nav zināms):

Dažiem pacientiem radās šīs būtiskās blakusparādības (var attīstīties ne vairāk kā 1 cilvēkam no

katriem 1 000 cilvēkiem). Ja notiek kaut kas no tālāk minētā, nekavējoties pastāstiet par to

ārstam:

smaga alerģiska reakcija ar tādiem simptomiem kā izsitumi, nieze, sejas, lūpu vai mēles

pietūkums, apgrūtināta elpošana, reibonis.

slikta dūša, ēstgribas zudums, tumšs urīns vai dzeltena āda vai acis (aknu darbības traucējumu

pazīmes).

Zāles vairs nav reğistrētas

Iespējamās blakusparādības

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

caureja;

sāpes locītavās (artralģija);

augsts kālija līmenis asinīs;

reibonis.

Retāk (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem)

ādas izsitumi (šie simptomi var liecināt par alerģiskām reakcijām vai angioedēmu – skatīt

zemāk “Reti” sastopamas blakusparādības);

nieru darbības traucējumi, tai skaitā akūta nieru mazspēja (ievērojami mazināta urīna

izdalīšanās);

roku, potīšu vai pēdu pietūkums (perifēra tūska);

smagas ādas reakcijas (toksiska epidermāla nekrolīze un/vai reakcijas mutes dobuma gļotādā -

sarkana ādas krāsa, čūlu veidošanās uz lūpām, acīm vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis);

zems asinsspiediens;

sirdsklauves;

klepus;

nieze, izsitumi (nātrene);

paaugstināts aknu enzīmu līmenis.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem)

smagas alerģiskas reakcijas (anafilaktiskās reakcijas);

alerģiskas (paaugstinātas jutības) reakcijas;

angioedēma (kuras simptomi var būt apgrūtināta elpošana vai rīšana, izsitumi, nieze, nātrene vai

sejas, roku un kāju, acu, lūpu un/vai mēles pietūkums, reibonis);

kreatinīna koncentrācijas asinīs paaugstināšanās;

sarkana āda (eritēma).

Amlodipīns

Ir saņemti ziņojumi, ka pacientiem, kuri lietoja tikai amlodipīnu, novēroja šādas blakusparādības:

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

miegainība;

reibonis;

galvassāpes (it sevišķi ārstēšanas sākumā);

karstuma viļņi;

sāpes vēderā;

slikta dūša;

potīšu pietūkums;

pietūkums;

nogurums;

sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība).

Retāk (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem)

bezmiegs;

garastāvokļa maiņas (tai skaitā trauksme);

depresija;

trīce;

garšas sajūtas traucējumi;

pēkšņa pagaidu apziņas zaudēšana;

samazināta ādas jutība;

tirpšana vai nejūtīgums;

redzes traucējumi (tai skaitā redzes dubultošanās);

džinkstoša skaņa ausīs;

Zāles vairs nav reğistrētas

zems asinsspiediens;

elpas trūkums;

iesnas;

vemšana;

diskomforta sajūta vēderā pēc ēšanas;

ierastās vēdera izejas maiņa (tai skaitā caureja un aizcietējums);

sausums mutē;

matu izkrišana;

sārti ādas plankumi;

ādas krāsas izmaiņas;

pastiprināta svīšana;

nieze, izsitumi;

vispārēji izsitumi;

locītavu sāpes;

muskuļu sāpes;

muskuļu krampji;

muguras sāpes;

urinēšanas traucējumi;

urinēšana naktī;

bieža urinēšana;

impotence;

krūšu dziedzeru palielināšanās vīriešiem;

sāpes krūtīs;

vājums;

sāpes;

slikta pašsajūta;

svara palielināšanās;

svara samazināšanās.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem)

apjukums.

Ļoti reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem)

balto asins šūnu un trombocītu skaita samazināšanās;

alerģiska reakcija, ko pavada simptomi, piemērām, izsitumi, nieze, nātrene, apgrūtināta

elpošana vai rīšana, reibonis;

paaugstināts cukura līmenis asinīs;

palielināts muskuļu stīvums un traucēta izstiepšanās;

roku un kāju pirkstu nejūtīgums vai tirpšana, kas pāriet dedzinošā sajūtā;

sirdslēkme;

neregulāra sirdsdarbība;

asinsvadu iekaisums;

klepus;

spēcīgas sāpes vēdera augšējā daļā;

kuņģa gļotādas iekaisums;

asiņojošas, jutīgas vai palielinātas smaganas;

aknu iekaisums;

aknu darbības traucējumi, ko var pavadīt ādas un acu dzelte vai tumšas krāsas urīns;

aknu darbības testu pārmaiņas;

angioedēma (apgrūtināta elpošana vai rīšana, sejas, roku un kāju, acu, lūpu un/vai mēles

pietūkums);

Zāles vairs nav reğistrētas

ādas reakcijas ar ādas apsarkumu un lobīšanos, čūlām uz lūpām, acīm un mutē; sausa āda,

izsitumi, niezoši izsitumi;

ādas izsitumi ar atslāņošanos vai lobīšanos; izsitumi, sarkana ādas krāsa, čūlu veidošanās uz

lūpām, acīm vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis;

tūska, galvenokārt, sejas vai rīkles tūska;

paaugstināta ādas jutība pret sauli.

Hidrohlortiazīds

Pacientiem, kuri lietoja hidrohlortiazīdu monoterapijā, ziņots par sekojošām nevēlamām

blakusparādībām, tomēr blakusparādību biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem:

Ļoti bieži (var attīstīties vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

zems kālija līmenis asinīs;

paaugstināts lipīdu līmenis asinīs.

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

augsts urīnskābes līmenis asinīs;

zems magnija līmenis asinīs;

zems nātrija līmenis asinīs;

reibonis, ģībonis, pieceļoties kājās;

samazināta ēstgriba;

slikta dūša un vemšana;

niezoši izsitumi un cita veida izsitumi;

nespēja sasniegt vai saglabāt erekciju.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem)

mazs trombocītu skaits asinīs (dažkārt ar asiņošanu vai asinsizplūdumu veidošanos zem ādas);

augsts kalcija līmenis asinīs;

augsts cukura līmenis asinīs;

diabētiskā metaboliskā stāvokļa pasliktināšanās;

nomākts garastāvoklis (depresija);

miega traucējumi;

reibonis;

galvassāpes;

nejutība vai tirpšana;

redzes traucējumi;

neregulāra sirdsdarbība;

diskomforta sajūta vēderā;

aizcietējums;

caureja;

aknu darbības traucējumi, kas var rasties kopā ar ādas un acu dzelti;

pastiprināta ādas jutība pret saules iedarbību;

cukurs urīnā.

Ļoti reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem)

drudzis, sausums mutē vai čūlas mutes dobumā, biežākas infekcijas (asinīs nav leikocītu vai to

ir ļoti maz);

bāla āda, nogurums, elpas trūkums, tumšas krāsas urīns (hemolītiskā anēmija);

izsitumi, nieze, nātrene, elpošanas vai rīšanas grūtības, reibonis (paaugstinātas jutības

reakcijas);

apjukums, nogurums, muskuļu raustīšanās un spazmas, paātrināta elpošana (hipohloriēmiska

alkaloze);

elpošanas grūtības ar drudzi, klepus, krākšana, elpas trūkums (respiratorais distress, tai skaitā

pneimonīts un plaušu tūska);

Zāles vairs nav reğistrētas

stipras sāpes vēdera augšdaļā (pankreatīts);

izsitumi uz sejas, locītavu sāpes, muskuļu slimības, drudzis (sarkanā vilkēde);

asinsvadu iekaisums ar šādiem simptomiem – izsitumi, purpursarkani plankumi, drudzis

(vaskulīts);

smagas ādas slimības, kas izraisa izsitumus, ādas apsārtums, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīm

vai mutes dobumā, ādas lobīšanās, drudzis (toksiska epidermāla nekrolīze).

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

vājums;

asinsizplūdumi un biežas infekcijas (aplastiskā anēmija);

redzes pasliktināšanās vai sāpes acīs augsta spiediena dēļ (iespējamas akūtas slēgta kakta

glaukomas pazīmes);

smaga ādas slimība, kura izraisa izsitumus, sarkanu ādu, pūšļu veidošanos uz lūpām, acīm vai

mutes dobumā, ādas lobīšanos, drudzi (Erythema multiforme);

muskuļu spazmas;

stipri samazināts urīna daudzums (iespējami nieru darbības traucējumi vai nieru mazspējas

pazīmes), vājums (astēnija);

drudzis.

Ja kāda no reakcijām Jums izpaužas smagi, pastāstiet par to savam ārstam. Jums var būt

nepieciešams pārtraukt Rasitrio lietošanu.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas.

5.

Kā uzglabāt Rasitrio

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes vai blistera pēc “Derīgs

līdz/EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt Rasitrio tabletes oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Rasitrio satur

Katra Rasitrio 300 mg/5 mg/12,5 mg apvalkotā tablete satur 300 mg aliskirēna (hemifumarāta

veidā), 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) un 12,5 mg hidrohlortiazīda. Citas

sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, krospovidons, povidons, magnija stearāts, bezūdens

koloidālais silīcija dioksīds, hipromeloze, titāna dioksīds (E171), makrogols, talks, sarkanais

dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172).

Rasitrio ārējais izskats un iepakojums

Rasitrio 300 mg/5 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes ir gaiši rozā, izliektas formas ovālas tabletes

ar slīpām malām un marķējumu “LIL” vienā pusē un “NVR” otrā pusē.

Rasitrio ir pieejams iepakojumos, kas satur 14, 28, 56, 98 tabletes kalendāra blisteros.

Tas ir pieejams arī vairāku kastīšu iepakojumā pa 98 tabletēm (2 iepakojumi pa 49 tabletēm)

kalendāra blisteros.

Zāles vairs nav reğistrētas

Rasitrio ir pieejams iepakojumos, kas satur 30 vai 90 tabletes blisteros.

Rasitrio ir pieejams iepakojumos, kas satur 56x1 tableti perforētos blisteros ar vienu devu

kontūrligzdā.

Tas ir pieejams arī vairāku kastīšu iepakojumā pa 98x1 tableti (2 iepakojumi pa 49x1 tableti)

perforētos blisteros ar vienu devu kontūrligzdā.

Visi iepakojuma lielumi Jūsu valstī var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex, RH12 5AB

Lielbritānija

Ražotājs

Novartis Farma S.p.A.

Via Provinciale Schito 131

I-80058 Torre Annunziata/NA

Itālija

Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

Novartis Pharma N.V.

Tél/Tel: +32 2 246 16 11

Lietuva

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +370 5 269 16 50

България

Novartis Pharma Services Inc.

Тел.: +359 2 489 98 28

Luxembourg/Luxemburg

Novartis Pharma N.V.

Tél/Tel: +32 2 246 16 11

Česká republika

Novartis s.r.o.

Tel: +420 225 775 111

Magyarország

Novartis Hungária Kft. Pharma

Tel.: +36 1 457 65 00

Danmark

Novartis Healthcare A/S

Tlf: +45 39 16 84 00

Malta

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +356 2122 2872

Deutschland

Novartis Pharma GmbH

Tel: +49 911 273 0

Nederland

Novartis Pharma B.V.

Tel: +31 26 37 82 111

Eesti

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +372 66 30 810

Norge

Novartis Norge AS

Tlf: +47 23 05 20 00

Ελλάδα

Novartis (Hellas) A.E.B.E.

Τηλ: +30 210 281 17 12

Österreich

Novartis Pharma GmbH

Tel: +43 1 86 6570

España

Novartis Farmacéutica, S.A.

Tel: +34 93 306 42 00

Polska

Novartis Poland Sp. z o.o.

Tel.: +48 22 375 4888

Zāles vairs nav reğistrētas

France

Novartis Pharma S.A.S.

Tél: +33 1 55 47 66 00

Portugal

Novartis Farma - Produtos Farmacêuticos, S.A.

Tel: +351 21 000 8600

Hrvatska

Novartis Hrvatska d.o.o.

Tel. +385 1 6274 220

România

Novartis Pharma Services Romania SRL

Tel: +40 21 31299 01

Ireland

Novartis Ireland Limited

Tel: +353 1 260 12 55

Slovenija

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +386 1 300 75 50

Ísland

Vistor hf.

Sími: +354 535 7000

Slovenská republika

Novartis Slovakia s.r.o.

Tel: +421 2 5542 5439

Italia

Novartis Farma S.p.A.

Tel: +39 02 96 54 1

Suomi/Finland

Novartis Finland Oy

Puh/Tel: +358 (0)10 6133 200

Κύπρος

Novartis Pharma Services Inc.

Τηλ: +357 22 690 690

Sverige

Novartis Sverige AB

Tel: +46 8 732 32 00

Latvija

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +371 67 887 070

United Kingdom

Novartis Pharmaceuticals UK Ltd.

Tel: +44 1276 698370

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Rasitrio 300 mg/5 mg/25 mg apvalkotās tabletes

Aliskiren/amlodipine/hydrochlorothiazide

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir Rasitrio un kādam nolūkam tās lieto

Kas jāzina pirms Rasitrio lietošanas

Kā lietot Rasitrio

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Rasitrio

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Rasitrio un kādam nolūkam tās lieto

Kas ir Rasitrio

Rasitrio satur trīs aktīvas vielas, ko sauc par aliskirēnu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu. Šīs visas

vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju).

Aliskirēns ir viela, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par renīna inhibitoriem. Tie samazina

organisma izdalītā angiotenzīna II daudzumu. Angiotenzīns II izraisa asinsvadu sašaurināšanos,

kas paaugstina asinsspiedienu. Angiotenzīna II daudzuma samazināšana ļauj asinsvadiem

atslābt, tādējādi pazeminot asinsspiedienu.

Amlodipīns pieder zāļu grupai, kas zināma kā kalcija kanālu blokatori, kas palīdz kontrolēt

paaugstinātu asinsspiedienu. Amlodipīns izraisa asinsvadu izplešanos un atslābināšanos,

tādejādi pazeminot asinsspiedienu.

Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem.

Hidrohlortiazīds pastiprina urīna izdalīšanos, kas arī pazemina asinsspiedienu.

Augsts asinsspiediens palielina sirds un artēriju slodzi. Ja tas turpinās ilgāku laiku, var tikt bojāti

smadzeņu, sirds un nieru asinsvadi un attīstīties insults, sirds mazspēja, miokarda infarkts vai nieru

mazspēja. Asinsspiediena samazināšana līdz normālam līmenim mazina šo traucējumu attīstības risku.

Kādam nolūkam Rasitrio lieto

Rasitrio lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai pieaugušiem pacientiem, kuru asinsspiediena

kontrole tiek panākta ar aliskirēnu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu, lietojot tos kā atsevišķas zāles

vienlaicīgi. Šādi pacienti var gūt labumu, lietojot vienu tableti, kas satur visus trīs savienojumus.

Zāles vairs nav reğistrētas

2.

Kas jāzina pirms Rasitrio lietošanas

Nelietojiet Rasitrio šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija pret aliskirēnu, amlodipīnu, citām dihidropiridīna atvasinājumus saturošām

zālēm (ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem), hidrohlortiazīdu, sulfonamīda atvasinājumiem

(zāles, ko lieto krūškurvja vai urīnceļu infekciju ārstēšanai) vai kādu citu (6. sadaļā minēto) šo

zāļu sastāvdaļu. Ja domājat, ka Jums varētu būt alerģija, nelietojiet Rasitrio un konsultējieties

ar ārstu;

ja Jums kādreiz bijušas sekojošas angioedēmas formas (apgrūtināta elpošana vai rīšana, sejas,

roku un kāju, acu, lūpu un/vai mēles pietūkums):

angioedēma pēc aliskirēna lietošanas;

iedzimtā angioedēma;

angioedēma bez jebkāda zināma iemesla.

ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Grūtniecības sākumā no Rasitrio lietošanas labāk

izvairīties – skatīt apakšpunktu "Grūtniecība");

ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi;

ja Jums neveidojas urīns (anūrija);

ja, neraugoties uz ārstēšanu, kālija līmenis Jūsu asinīs ir pārāk zems;

ja nātrija līmenis Jūsu asinīs ir pārāk zems;

ja kalcija līmenis Jūsu asinīs ir pārāk augsts

ja Jums ir podagra (urīnskābes kristāli locītavās);

ja lietojat kādu no šīm zālēm:

ciklosporīnu (zāles, ko lieto transplantoloģijā, lai novērstu orgāna atgrūšanu vai citu

slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta vai atopiska dermatīta ārstēšanā);

itrakonazolu (zāles, ko lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);

hinidīnu (zāles, ko lieto, lai uzlabotu sirdsdarbības ritmu).

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar kādām no šo

grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.,

ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens;

ja Jums ir šoks, tai skaitā kardiogēns šoks;

ja Jums ir aortas sirds vārstuļa sašaurinājums (aortas atveres stenoze);

ja Jums ir sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

Ja kāds no iepriekš minētajiem faktiem attiecas uz Jums, nelietojiet Rasitrio un pastāstiet par

to savam ārstam.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Rasitrio lietošanas konsultējieties ar ārstu

ja Jums ir vemšana vai caureja vai ja lietojat diurētikas (zāles, kas palielina izdalītā urīna

daudzumu);

ja Jums jau kādreiz ir attīstījusies angioedēma (apgrūtināta elpošana vai rīšana, sejas, roku un

kāju, acu, lūpu un/vai mēles pietūkums); ja tas notiek, pārtrauciet Rasitrio lietošanu un

sazinieties ar savu ārstu;

ja Jums ir sirds slimība;

ja ievērojat zema sāls satura dietu;

ja Jums pēdējo 24 stundu laikā ievērojami samazinājies izdalītā urīna daudzums un/vai ja Jums

ir nieru darbības traucējumi (piemēram, nepieciešama dialīze), tai skaitā Jums veikta nieres

transplantācija vai ir sašaurinātas vai bloķētas artērijas, kas piegādā asinis nierēm;

ja Jums ir nieru darbības traucējumi, Jūsu ārsts rūpīgi apsvērs, vai Rasitrio Jums ir piemērots,

un rūpīgi Jūs uzraudzīs;

ja Jums ir aknu darbības traucējumi;

Zāles vairs nav reğistrētas

ja Jums ir cukura diabēts (augsts cukura līmenis Jūsu asinīs);

ja Jums ir augsts holesterīna vai triglicerīdu līmenis asinīs;

ja Jūs slimojat ar slimību, ko sauc par sarkano vilkēdi (to dēvē arī par vilkēdi vai SLE);

ja Jūs slimojat ar alerģiju vai astmu;

ja Jūs lietojat kādas no šo grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.,

jau Jums ir 65 gadi vai vairāk (skatīt zemāk apakšpunktu „Gados vecāki pacienti” (vecāki par

65 gadiem));

ja Jums ir tādas pazīmes un simptomi kā patoloģiskas slāpes, sausuma sajūta mutē, vispārējs

nespēks, miegainība, nemiers, sāpes muskuļos vai krampji, muskuļu nespēks, zems

asinsspiediens, oligūrija, slikta dūša, vemšana vai patoloģiski ātra sirdsdarbība, kas var liecināt

par pārmērīgi stipru hidrohlortiazīda (Rasitrio sastāvdaļa) iedarbību;

ja pēc saules iedarbības Jums rodas ādas reakcija, piemēram, izsitumi;

ja Jums pasliktinās redze vai rodas sāpes acīs. Iepriekšminētos simptomus var izraisīt

paaugstināts acs spiediens un tie var attīstīties dažu stundu līdz nedēļu laikā pēc Rasitrio

lietošanas. Ja netiek veikta šo simptomu ārstēšana, tas var izraisīt pastāvīgu redzes zudumu;

ja Jums ir nieru artēriju stenoze (asinsvadu, kuri apasiņo vienu vai abas nieres, sašaurinājums);

ja Jums ir smaga sastrēguma sirds mazspēja (sirds slimība, kad sirds nespēj apasiņot ķermeni).

Ja Jūs esat grūtniece (vai Jums varētu būt iestājusies grūtniecība), pastāstiet par to savam ārstam.

Rasitrio nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā

3 mēnešus, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt apakšpunktu

"Grūtniecība").

Bērni un pusaudži

Rasitrio nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Gados vecāki pacienti

Ja Jums ir 65 gadi vai vairāk, pastāstiet par to savam ārstam, jo Jums var būt palielināta jutība pret

nevēlamām blakusparādībām, kas saistītas ar pazeminātu asinsspiedienu (skatīt apakšpunktu

4. „Iespējamās blakusparādības”). Jūsu ārsts rūpīgi izvērtēs, vai Rasitrio ir Jums piemērots. Ja Jums ir

75 gadi vai vairāk, Jūsu ārsts var biežāk kontrolēt Jūsu asinsspiedienu.

Vairākumam pacientu, kuri ir vecāki par 65 gadiem, 300 mg aliskirēna deva nedod papildu ieguvumu

samazinot asinsspiedienu, salīdzinot ar 150 mg devu.

Citas zāles un Rasitrio

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Nelietojiet Rasitrio un konsultējieties ar ārstu, ja lietojat kādas no šādām zālēm:

ciklosporīnu (zāles, ko lieto transplantoloģijā, lai novērstu orgāna atgrūšanu vai citu slimību,

piemēram, reimatoīdā artrīta vai atopiska dermatīta ārstēšanā);

itrakonazolu (zāles, ko lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);

hinidīnu (zāles, ko lieto, lai uzlabotu sirdsdarbības ritmu).

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar kādām no šo

grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pastāstiet ārstam, ja lietojat šādas zāles:

zāles vai līdzekļus, kas palielina kālija daudzumu asinīs. Tas ietver kāliju saturošus uztura

bagātinātājus vai kāliju saturošu sāls aizstājējus, kāliju saudzējošas zālēs un heparīnu;

zāles, kas var samazināt kālija daudzumu asinīs, piemēram, diurētiskus līdzekļus (urīndzenošas

tabletes), kortikosteroīdus, caurejas līdzekļus, karbenoksolonu, amfotericīnu vai penicilīnu G;

zāles asinsspiediena pazemināšanai, arī metildopu;

zāles asinsspiediena paaugstināšanai, tādas kā noradrenalīns vai adrenalīns;

zāles, kas var izraisīt “torsades de pointes” (neregulāra sirdsdarbība), piemēram, antiaritmiskus

līdzekļus (zāles sirds slimību ārstēšanai) un dažus antipsihotiskus līdzekļus;

ketokonazolu (zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai);

verapamilu – zāles, ko lieto, lai samazinātu asinsspiedienu, koriģētu sirdsdarbības ritmu vai

ārstētu stenokardiju;

klaritromicīnu, telitromicīnu, eritromicīnu (antibiotikas infekcijas ārstēšanai);

amiodaronu (zāles patoloģiskas sirdsdarbības ārstēšanai);

atorvastatīnu (zāles paaugstināta holesterīna ārstēšanai);

furosemīdu vai torasemīdu - zāles, kas pieder diurētisko līdzekļu grupai, ko Jums lieto urīna

daudzuma palielināšanai, kā arī lai ārstētu noteiktus sirdsdarbības traucējumus (sirds mazspēja)

vai tūsku (pietūkums);

zāles, kas var samazināt nātrija daudzumu asinīs, piemēram, antidepresantus, antipsihotiskus

līdzekļus, pretepilepsijas līdzekļus (karbamazepīnu);

rifampicīnu (zāles infekciju novēršanai vai ārstēšanai);

divšķautņu asinszāli (hypericum perforatum) (augu valsts preparāts garastāvokļa uzlabošanai);

pretsāpju līdzekļus, piemēram, nesteroīdus pretiekaisuma līdzekļus (NPL), arī selektīvus

ciklooksigenāzes 2 inhibitorus (COX – 2 inhibitorus) (īpaši lietotas pacientiem vecākiem par

65 gadiem);

diltiazēmu (zāles sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai);

ritonaviru (zāles vīrusu infekciju ārstēšanai);

litiju (zāles, ko lieto dažu depresijas veidu ārstēšanai);

dažus caurejas līdzekļus;

zāles podagras ārstēšanai, piemēram alopurinols;

digoksīnu vai citus sirds glikozīdus (zāles sirds slimību ārstēšanai);

D vitamīnu un kalcija sāļus;

kādas no šo grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.,

zāles sirds ritma kontrolēšanai;

zāles cukura diabēta ārstēšanai (perorālus līdzekļus, piemēram, metformīnu, vai insulīnus);

zāles, kuras var paaugstināt cukura līmeni asinīs, piemēram, beta blokatorus un diazoksīdus;

steroīdus;

citotoksiskas zāles (lieto vēža ārstēšanai) tādas kā metotreksāts vai ciklofosfamīds;

zāles artrīta ārstēšanai;

zāles barības vada čūlu un iekaisuma ārstēšanai (piemēram, karbenoksolonu);

muskuļu relaksantus (zāles, kuras izmanto muskuļu atslabšanai operācijas laikā);

amantadīns (zāles Parkinsona slimības ārstēšanai, kas izmanto arī noteiktu vīrusu izraisītu

slimību profilaksei vai ārstēšanai);

antiholīnerģiskos līdzekļus (zāles, ko lieto dažādu traucējumu, piemēram, kuņģa-zarnu trakta

spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, šūpes slimības, muskuļu spazmu, Parkinsona slimības,

ārstēšanai, kā arī par palīglīdzekli anestēzijas panākšanai);

Zāles vairs nav reğistrētas

holestiramīnu, kolestipolu vai citus sveķus (savienojumus, ko lieto galvenokārt paaugstināta

lipīdu līmeņa ārstēšanai asinīs);

alkoholu, miega līdzekļus un anestēzijas līdzekļus (zāles, kas ļauj pacientiem veikt ķirurģiskas

operācijas un citas procedūras);

jodu saturošas kontrastvielas (vielas, kas tiek izmantotas izmeklējumos attēlu iegūšanai).

Ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus, ja

lietojat kādas no šādām zālēm:

furosemīdu vai torasemīdu (zāles, kas pieder diurētisko līdzekļu grupai, ko Jums lieto urīna

daudzuma palielināšanai, kā arī lai ārstētu noteiktus sirdsdarbības traucējumus (sirds mazspēja)

vai tūsku (pietūkums));

zāles, ko lieto infekciju ārstēšanai, piemēram, ketokonazolu, amfotericīnu vai penicilīnu G.

Rasitrio kopā ar uzturu un dzērienu

Šīs zāles ieteicams lietot vienu reizi dienā kopā ar vieglu maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru

dienu. Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles kopā ar greipfrūtu sulu.

Tā kā Rasitrio satur hidrohlortiazīdu, ja Jūs ārstēšanas laikā kopā ar šīm zālēm lietojat alkoholu, Jums

var rasties reibonis, it īpaši pieceļoties stāvus.

Grūtniecība

Nelietojiet šīs zāles, ja esat grūtniece (skatīt sadaļu „Nelietojiet Rasitrio šādos gadījumos”). Ja Jums

iestājas grūtniecība šo zāļu lietošanas laikā, nekavējoties pārtrauciet to lietošanu un konsultējieties ar

ārstu. Ja Jūs domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo

zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Parasti Jūsu ārsts Jums ieteiks pārtraukt Rasitrio

lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās un ieteiks Jums Rasitrio vietā lietot citas zāles. Rasitrio nav

ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus, jo

tā lietošana pēc grūtniecības trešā mēneša var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.

Zīdīšanas periods

Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties uzsākt barošanu ar krūti. Rasitrio

nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums ordinēt

citas zāles.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Šīs zāles var izraisīt reiboni. Ja Jums attīstās šis simptoms, nevadiet transportlīdzekļus un

neapkalpojiet mehānismus.

3.

Kā lietot Rasitrio

Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta norādījumiem un nepārsniedziet ieteiktās devas.

Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Parastā Rasitrio deva ir viena tablete dienā.

Lietošanas veids

Norijiet tableti veselu, uzdzerot nedaudz ūdens. Jums jālieto šīs zāles vienu reizi dienā kopā ar vieglu

maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles kopā ar greipfrūtu

sulu.

Ja esat lietojis Rasitrio vairāk nekā noteikts

Ja esat nejauši lietojis pārāk daudz Rasitrio tablešu, nekavējoties pastāstiet to ārstam. Jums var būt

nepieciešama medicīniska palīdzība.

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja esat aizmirsis lietot Rasitrio

Ja esat aizmirsis lietot šo zāļu devu, ieņemiet to, tiklīdz atceraties, un tad nākamo devu lietojiet

paredzētajā laikā. Taču, ja tuvojas nākamās devas lietošanas laiks, vienkārši lietojiet nākamo devu

paredzētajā laikā. Nelietojiet dubultu devu (divas tabletes reizē), lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Nepārtrauciet lietot šīs zāles arī tad, ja Jūsu pašsajūta ir laba (ja vien ārsts nav norādījis savādāk).

Cilvēki, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, bieži nepamana nekādas pazīmes. Daudzi var justies

pietiekami labi. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Jūs lietotu savas zāles tieši tā, kā Jums to norādījis ārsts, lai

gūtu labākos rezultātus un samazinātu blakusparādību risku. Apmeklējiet plānotās ārsta vizītes arī tad,

ja jūtaties labi.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām

blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam. Jums var būt

nepieciešams pārtraukt Rasitrio lietošanu.

Saistībā ar Rasitrio lietošanu ziņots par sekojošām blakusparādībām:

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

reibonis;

zems asinsspiediens;

roku, potīšu vai pēdu pietūkums (perifēra tūska).

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja Jums ārstēšanas sākumā attīstās sekojošas

blakusparādības:

Uzsākot ārstēšanu ar Rasitrio, var rasties ģībonis un/vai viegls reibonis, kas saistīts ar pazeminātu

asinsspiedienu.Pacienti, kuri ir vecāki par 65 gadiem, ir jutīgāki pret nevēlamām blakusparādībām,

kas saistītas ar pazeminātu asinsspiedienu. Klīniskajos pētījumos pazemināts asinsspiediens biežāk

attīstījās pacientiem, kuri lietoja Rasitrio, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja vienīgi

aliskirēna/amlodipīna, aliskirēna/hidrohlortiazīda vai amlodipīna/hidrohlortiazīda dubultās

kombinācijas (skatīt apakšpunktu 2).

Ir saņemti ziņojumi par šādām nopietnām blakusparādībām saistībā ar zālēm, kuru sastāvā ir tikai

aliskirēns, amlodipīns vai hidrohlortiazīds.

Aliskirēns

Dažas blakusparādības var būt būtiskas (biežums nav zināms):

Dažiem pacientiem radās šīs būtiskās blakusparādības (var attīstīties ne vairāk kā 1 cilvēkam no

katriem 1 000 cilvēkiem). Ja notiek kaut kas no tālāk minētā, nekavējoties pastāstiet par to

ārstam:

smaga alerģiska reakcija ar tādiem simptomiem kā izsitumi, nieze, sejas, lūpu vai mēles

pietūkums, apgrūtināta elpošana, reibonis.

slikta dūša, ēstgribas zudums, tumšs urīns vai dzeltena āda vai acis (aknu darbības traucējumu

pazīmes).

Zāles vairs nav reğistrētas

Iespējamās blakusparādības

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

caureja;

sāpes locītavās (artralģija);

augsts kālija līmenis asinīs;

reibonis.

Retāk (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem)

ādas izsitumi (šie simptomi var liecināt par alerģiskām reakcijām vai angioedēmu – skatīt

zemāk “Reti” sastopamas blakusparādības);

nieru darbības traucējumi, tai skaitā akūta nieru mazspēja (ievērojami mazināta urīna

izdalīšanās);

roku, potīšu vai pēdu pietūkums (perifēra tūska);

smagas ādas reakcijas (toksiska epidermāla nekrolīze un/vai reakcijas mutes dobuma gļotādā -

sarkana ādas krāsa, čūlu veidošanās uz lūpām, acīm vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis);

zems asinsspiediens;

sirdsklauves;

klepus;

nieze, izsitumi (nātrene);

paaugstināts aknu enzīmu līmenis.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem)

smagas alerģiskas reakcijas (anafilaktiskās reakcijas);

alerģiskas (paaugstinātas jutības) reakcijas;

angioedēma (kuras simptomi var būt apgrūtināta elpošana vai rīšana, izsitumi, nieze, nātrene vai

sejas, roku un kāju, acu, lūpu un/vai mēles pietūkums, reibonis);

kreatinīna koncentrācijas asinīs paaugstināšanās;

sarkana āda (eritēma).

Amlodipīns

Ir saņemti ziņojumi, ka pacientiem, kuri lietoja tikai amlodipīnu, novēroja šādas blakusparādības:

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

miegainība;

reibonis;

galvassāpes (it sevišķi ārstēšanas sākumā);

karstuma viļņi;

sāpes vēderā;

slikta dūša;

potīšu pietūkums;

pietūkums;

nogurums;

sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība).

Retāk (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem)

bezmiegs;

garastāvokļa maiņas (tai skaitā trauksme);

depresija;

trīce;

garšas sajūtas traucējumi;

pēkšņa pagaidu apziņas zaudēšana;

samazināta ādas jutība;

tirpšana vai nejūtīgums;

redzes traucējumi (tai skaitā redzes dubultošanās);

džinkstoša skaņa ausīs;

Zāles vairs nav reğistrētas

zems asinsspiediens;

elpas trūkums;

iesnas;

vemšana;

diskomforta sajūta vēderā pēc ēšanas;

ierastās vēdera izejas maiņa (tai skaitā caureja un aizcietējums);

sausums mutē;

matu izkrišana;

sārti ādas plankumi;

ādas krāsas izmaiņas;

pastiprināta svīšana;

nieze, izsitumi;

vispārēji izsitumi;

locītavu sāpes;

muskuļu sāpes;

muskuļu krampji;

muguras sāpes;

urinēšanas traucējumi;

urinēšana naktī;

bieža urinēšana;

impotence;

krūšu dziedzeru palielināšanās vīriešiem;

sāpes krūtīs;

vājums;

sāpes;

slikta pašsajūta;

svara palielināšanās;

svara samazināšanās.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem)

apjukums.

Ļoti reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem)

balto asins šūnu un trombocītu skaita samazināšanās;

alerģiska reakcija, ko pavada simptomi, piemērām, izsitumi, nieze, nātrene, apgrūtināta

elpošana vai rīšana, reibonis;

paaugstināts cukura līmenis asinīs;

palielināts muskuļu stīvums un traucēta izstiepšanās;

roku un kāju pirkstu nejūtīgums vai tirpšana, kas pāriet dedzinošā sajūtā;

sirdslēkme;

neregulāra sirdsdarbība;

asinsvadu iekaisums;

klepus;

spēcīgas sāpes vēdera augšējā daļā;

kuņģa gļotādas iekaisums;

asiņojošas, jutīgas vai palielinātas smaganas;

aknu iekaisums;

aknu darbības traucējumi, ko var pavadīt ādas un acu dzelte vai tumšas krāsas urīns;

aknu darbības testu pārmaiņas;

angioedēma (apgrūtināta elpošana vai rīšana, sejas, roku un kāju, acu, lūpu un/vai mēles

pietūkums);

Zāles vairs nav reğistrētas

ādas reakcijas ar ādas apsarkumu un lobīšanos, čūlām uz lūpām, acīm un mutē; sausa āda,

izsitumi, niezoši izsitumi;

ādas izsitumi ar atslāņošanos vai lobīšanos; izsitumi, sarkana ādas krāsa, čūlu veidošanās uz

lūpām, acīm vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis;

tūska, galvenokārt, sejas vai rīkles tūska;

paaugstināta ādas jutība pret sauli.

Hidrohlortiazīds

Pacientiem, kuri lietoja hidrohlortiazīdu monoterapijā, ziņots par sekojošām nevēlamām

blakusparādībām, tomēr blakusparādību biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem:

Ļoti bieži (var attīstīties vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

zems kālija līmenis asinīs;

paaugstināts lipīdu līmenis asinīs.

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

augsts urīnskābes līmenis asinīs;

zems magnija līmenis asinīs;

zems nātrija līmenis asinīs;

reibonis, ģībonis, pieceļoties kājās;

samazināta ēstgriba;

slikta dūša un vemšana;

niezoši izsitumi un cita veida izsitumi;

nespēja sasniegt vai saglabāt erekciju.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem)

mazs trombocītu skaits asinīs (dažkārt ar asiņošanu vai asinsizplūdumu veidošanos zem ādas);

augsts kalcija līmenis asinīs;

augsts cukura līmenis asinīs;

diabētiskā metaboliskā stāvokļa pasliktināšanās;

nomākts garastāvoklis (depresija);

miega traucējumi;

reibonis;

galvassāpes;

nejutība vai tirpšana;

redzes traucējumi;

neregulāra sirdsdarbība;

diskomforta sajūta vēderā;

aizcietējums;

caureja;

aknu darbības traucējumi, kas var rasties kopā ar ādas un acu dzelti;

pastiprināta ādas jutība pret saules iedarbību;

cukurs urīnā.

Ļoti reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem)

drudzis, sausums mutē vai čūlas mutes dobumā, biežākas infekcijas (asinīs nav leikocītu vai to

ir ļoti maz);

bāla āda, nogurums, elpas trūkums, tumšas krāsas urīns (hemolītiskā anēmija);

izsitumi, nieze, nātrene, elpošanas vai rīšanas grūtības, reibonis (paaugstinātas jutības

reakcijas);

apjukums, nogurums, muskuļu raustīšanās un spazmas, paātrināta elpošana (hipohloriēmiska

alkaloze);

elpošanas grūtības ar drudzi, klepus, krākšana, elpas trūkums (respiratorais distress, tai skaitā

pneimonīts un plaušu tūska);

Zāles vairs nav reğistrētas

stipras sāpes vēdera augšdaļā (pankreatīts);

izsitumi uz sejas, locītavu sāpes, muskuļu slimības, drudzis (sarkanā vilkēde);

asinsvadu iekaisums ar šādiem simptomiem – izsitumi, purpursarkani plankumi, drudzis

(vaskulīts);

smagas ādas slimības, kas izraisa izsitumus, ādas apsārtums, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīm

vai mutes dobumā, ādas lobīšanās, drudzis (toksiska epidermāla nekrolīze).

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

vājums;

asinsizplūdumi un biežas infekcijas (aplastiskā anēmija);

redzes pasliktināšanās vai sāpes acīs augsta spiediena dēļ (iespējamas akūtas slēgta kakta

glaukomas pazīmes);

smaga ādas slimība, kura izraisa izsitumus, sarkanu ādu, pūšļu veidošanos uz lūpām, acīm vai

mutes dobumā, ādas lobīšanos, drudzi (Erythema multiforme);

muskuļu spazmas;

stipri samazināts urīna daudzums (iespējami nieru darbības traucējumi vai nieru mazspējas

pazīmes), vājums (astēnija);

drudzis.

Ja kāda no reakcijām Jums izpaužas smagi, pastāstiet par to savam ārstam. Jums var būt

nepieciešams pārtraukt Rasitrio lietošanu.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas.

5.

Kā uzglabāt Rasitrio

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes vai blistera pēc “Derīgs

līdz/EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt Rasitrio tabletes oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Rasitrio satur

Katra Rasitrio 300 mg/5 mg/25 mg apvalkotā tablete satur 300 mg aliskirēna (hemifumarāta

veidā), 5 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) un 25 mg hidrohlortiazīda. Citas

sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, krospovidons, povidons, magnija stearāts, bezūdens

koloidālais silīcija dioksīds, hipromeloze, titāna dioksīds (E171), makrogols, talks, melnais

dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), dzeltenais dzelzs oksīds (E172).

Rasitrio ārējais izskats un iepakojums

Rasitrio 300 mg/5 mg/25 mg apvalkotās tabletes ir gaiši oranži-brūnas, izliektas formas ovālas

tabletes ar slīpām malām un marķējumu “OIO” vienā pusē un “NVR” otrā pusē.

Rasitrio ir pieejams iepakojumos, kas satur 14, 28, 56, 98 tabletes kalendāra blisteros.

Tas ir pieejams arī vairāku kastīšu iepakojumā pa 98 tabletēm (2 iepakojumi pa 49 tabletēm)

kalendāra blisteros.

Zāles vairs nav reğistrētas

Rasitrio ir pieejams iepakojumos, kas satur 30 vai 90 tabletes blisteros.

Rasitrio ir pieejams iepakojumos, kas satur 56x1 tableti perforētos blisteros ar vienu devu

kontūrligzdā.

Tas ir pieejams arī vairāku kastīšu iepakojumā pa 98x1 tableti (2 iepakojumi pa 49x1 tableti)

perforētos blisteros ar vienu devu kontūrligzdā.

Visi iepakojuma lielumi Jūsu valstī var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex, RH12 5AB

Lielbritānija

Ražotājs

Novartis Farma S.p.A.

Via Provinciale Schito 131

I-80058 Torre Annunziata/NA

Itālija

Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

Novartis Pharma N.V.

Tél/Tel: +32 2 246 16 11

Lietuva

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +370 5 269 16 50

България

Novartis Pharma Services Inc.

Тел.: +359 2 489 98 28

Luxembourg/Luxemburg

Novartis Pharma N.V.

Tél/Tel: +32 2 246 16 11

Česká republika

Novartis s.r.o.

Tel: +420 225 775 111

Magyarország

Novartis Hungária Kft. Pharma

Tel.: +36 1 457 65 00

Danmark

Novartis Healthcare A/S

Tlf: +45 39 16 84 00

Malta

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +356 2122 2872

Deutschland

Novartis Pharma GmbH

Tel: +49 911 273 0

Nederland

Novartis Pharma B.V.

Tel: +31 26 37 82 111

Eesti

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +372 66 30 810

Norge

Novartis Norge AS

Tlf: +47 23 05 20 00

Ελλάδα

Novartis (Hellas) A.E.B.E.

Τηλ: +30 210 281 17 12

Österreich

Novartis Pharma GmbH

Tel: +43 1 86 6570

España

Novartis Farmacéutica, S.A.

Tel: +34 93 306 42 00

Polska

Novartis Poland Sp. z o.o.

Tel.: +48 22 375 4888

Zāles vairs nav reğistrētas

France

Novartis Pharma S.A.S.

Tél: +33 1 55 47 66 00

Portugal

Novartis Farma - Produtos Farmacêuticos, S.A.

Tel: +351 21 000 8600

Hrvatska

Novartis Hrvatska d.o.o.

Tel. +385 1 6274 220

România

Novartis Pharma Services Romania SRL

Tel: +40 21 31299 01

Ireland

Novartis Ireland Limited

Tel: +353 1 260 12 55

Slovenija

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +386 1 300 75 50

Ísland

Vistor hf.

Sími: +354 535 7000

Slovenská republika

Novartis Slovakia s.r.o.

Tel: +421 2 5542 5439

Italia

Novartis Farma S.p.A.

Tel: +39 02 96 54 1

Suomi/Finland

Novartis Finland Oy

Puh/Tel: +358 (0)10 6133 200

Κύπρος

Novartis Pharma Services Inc.

Τηλ: +357 22 690 690

Sverige

Novartis Sverige AB

Tel: +46 8 732 32 00

Latvija

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +371 67 887 070

United Kingdom

Novartis Pharmaceuticals UK Ltd.

Tel: +44 1276 698370

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Rasitrio 300 mg/10 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

Aliskiren/amlodipine/hydrochlorothiazide

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir Rasitrio un kādam nolūkam tās lieto

Kas jāzina pirms Rasitrio lietošanas

Kā lietot Rasitrio

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Rasitrio

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Rasitrio un kādam nolūkam tās lieto

Kas ir Rasitrio

Rasitrio satur trīs aktīvas vielas, ko sauc par aliskirēnu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu. Šīs visas

vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju).

Aliskirēns ir viela, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par renīna inhibitoriem. Tie samazina

organisma izdalītā angiotenzīna II daudzumu. Angiotenzīns II izraisa asinsvadu sašaurināšanos,

kas paaugstina asinsspiedienu. Angiotenzīna II daudzuma samazināšana ļauj asinsvadiem

atslābt, tādējādi pazeminot asinsspiedienu.

Amlodipīns pieder zāļu grupai, kas zināma kā kalcija kanālu blokatori, kas palīdz kontrolēt

paaugstinātu asinsspiedienu. Amlodipīns izraisa asinsvadu izplešanos un atslābināšanos,

tādejādi pazeminot asinsspiedienu.

Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem.

Hidrohlortiazīds pastiprina urīna izdalīšanos, kas arī pazemina asinsspiedienu.

Augsts asinsspiediens palielina sirds un artēriju slodzi. Ja tas turpinās ilgāku laiku, var tikt bojāti

smadzeņu, sirds un nieru asinsvadi un attīstīties insults, sirds mazspēja, miokarda infarkts vai nieru

mazspēja. Asinsspiediena samazināšana līdz normālam līmenim mazina šo traucējumu attīstības risku.

Kādam nolūkam Rasitrio lieto

Rasitrio lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai pieaugušiem pacientiem, kuru asinsspiediena

kontrole tiek panākta ar aliskirēnu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu, lietojot tos kā atsevišķas zāles

vienlaicīgi. Šādi pacienti var gūt labumu, lietojot vienu tableti, kas satur visus trīs savienojumus.

Zāles vairs nav reğistrētas

2.

Kas jāzina pirms Rasitrio lietošanas

Nelietojiet Rasitrio šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija pret aliskirēnu, amlodipīnu, citām dihidropiridīna atvasinājumus saturošām

zālēm (ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem), hidrohlortiazīdu, sulfonamīda atvasinājumiem

(zāles, ko lieto krūškurvja vai urīnceļu infekciju ārstēšanai) vai kādu citu (6. sadaļā minēto) šo

zāļu sastāvdaļu. Ja domājat, ka Jums varētu būt alerģija, nelietojiet Rasitrio un konsultējieties

ar ārstu;

ja Jums kādreiz bijušas sekojošas angioedēmas formas (apgrūtināta elpošana vai rīšana, sejas,

roku un kāju, acu, lūpu un/vai mēles pietūkums):

angioedēma pēc aliskirēna lietošanas;

iedzimtā angioedēma;

angioedēma bez jebkāda zināma iemesla.

ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Grūtniecības sākumā no Rasitrio lietošanas labāk

izvairīties – skatīt apakšpunktu "Grūtniecība");

ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi;

ja Jums neveidojas urīns (anūrija);

ja, neraugoties uz ārstēšanu, kālija līmenis Jūsu asinīs ir pārāk zems;

ja nātrija līmenis Jūsu asinīs ir pārāk zems;

ja kalcija līmenis Jūsu asinīs ir pārāk augsts

ja Jums ir podagra (urīnskābes kristāli locītavās);

ja lietojat kādu no šīm zālēm:

ciklosporīnu (zāles, ko lieto transplantoloģijā, lai novērstu orgāna atgrūšanu vai citu

slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta vai atopiska dermatīta ārstēšanā);

itrakonazolu (zāles, ko lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);

hinidīnu (zāles, ko lieto, lai uzlabotu sirdsdarbības ritmu).

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar kādām no šo

grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.,

ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens;

ja Jums ir šoks, tai skaitā kardiogēns šoks;

ja Jums ir aortas sirds vārstuļa sašaurinājums (aortas atveres stenoze);

ja Jums ir sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

Ja kāds no iepriekš minētajiem faktiem attiecas uz Jums, nelietojiet Rasitrio un pastāstiet par

to savam ārstam.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Rasitrio lietošanas konsultējieties ar ārstu

ja Jums ir vemšana vai caureja vai ja lietojat diurētikas (zāles, kas palielina izdalītā urīna

daudzumu);

ja Jums jau kādreiz ir attīstījusies angioedēma (apgrūtināta elpošana vai rīšana, sejas, roku un

kāju, acu, lūpu un/vai mēles pietūkums); ja tas notiek, pārtrauciet Rasitrio lietošanu un

sazinieties ar savu ārstu;

ja Jums ir sirds slimība;

ja ievērojat zema sāls satura dietu;

ja Jums pēdējo 24 stundu laikā ievērojami samazinājies izdalītā urīna daudzums un/vai ja Jums

ir nieru darbības traucējumi (piemēram, nepieciešama dialīze), tai skaitā Jums veikta nieres

transplantācija vai ir sašaurinātas vai bloķētas artērijas, kas piegādā asinis nierēm;

ja Jums ir nieru darbības traucējumi, Jūsu ārsts rūpīgi apsvērs, vai Rasitrio Jums ir piemērots,

un rūpīgi Jūs uzraudzīs;

ja Jums ir aknu darbības traucējumi;

Zāles vairs nav reğistrētas

ja Jums ir cukura diabēts (augsts cukura līmenis Jūsu asinīs);

ja Jums ir augsts holesterīna vai triglicerīdu līmenis asinīs;

ja Jūs slimojat ar slimību, ko sauc par sarkano vilkēdi (to dēvē arī par vilkēdi vai SLE);

ja Jūs slimojat ar alerģiju vai astmu;

ja Jūs lietojat kādas no šo grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.,

jau Jums ir 65 gadi vai vairāk (skatīt zemāk apakšpunktu „Gados vecāki pacienti” (vecāki par

65 gadiem));

ja Jums ir tādas pazīmes un simptomi kā patoloģiskas slāpes, sausuma sajūta mutē, vispārējs

nespēks, miegainība, nemiers, sāpes muskuļos vai krampji, muskuļu nespēks, zems

asinsspiediens, oligūrija, slikta dūša, vemšana vai patoloģiski ātra sirdsdarbība, kas var liecināt

par pārmērīgi stipru hidrohlortiazīda (Rasitrio sastāvdaļa) iedarbību;

ja pēc saules iedarbības Jums rodas ādas reakcija, piemēram, izsitumi;

ja Jums pasliktinās redze vai rodas sāpes acīs. Iepriekšminētos simptomus var izraisīt

paaugstināts acs spiediens un tie var attīstīties dažu stundu līdz nedēļu laikā pēc Rasitrio

lietošanas. Ja netiek veikta šo simptomu ārstēšana, tas var izraisīt pastāvīgu redzes zudumu;

ja Jums ir nieru artēriju stenoze (asinsvadu, kuri apasiņo vienu vai abas nieres, sašaurinājums);

ja Jums ir smaga sastrēguma sirds mazspēja (sirds slimība, kad sirds nespēj apasiņot ķermeni).

Ja Jūs esat grūtniece (vai Jums varētu būt iestājusies grūtniecība), pastāstiet par to savam ārstam.

Rasitrio nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā

3 mēnešus, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt apakšpunktu

"Grūtniecība").

Bērni un pusaudži

Rasitrio nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Gados vecāki pacienti

Ja Jums ir 65 gadi vai vairāk, pastāstiet par to savam ārstam, jo Jums var būt palielināta jutība pret

nevēlamām blakusparādībām, kas saistītas ar pazeminātu asinsspiedienu (skatīt apakšpunktu

4. „Iespējamās blakusparādības”). Jūsu ārsts rūpīgi izvērtēs, vai Rasitrio ir Jums piemērots. Ja Jums ir

75 gadi vai vairāk, Jūsu ārsts var biežāk kontrolēt Jūsu asinsspiedienu.

Vairākumam pacientu, kuri ir vecāki par 65 gadiem, 300 mg aliskirēna deva nedod papildu ieguvumu

samazinot asinsspiedienu, salīdzinot ar 150 mg devu.

Citas zāles un Rasitrio

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Nelietojiet Rasitrio un konsultējieties ar ārstu, ja lietojat kādas no šādām zālēm:

ciklosporīnu (zāles, ko lieto transplantoloģijā, lai novērstu orgāna atgrūšanu vai citu slimību,

piemēram, reimatoīdā artrīta vai atopiska dermatīta ārstēšanā);

itrakonazolu (zāles, ko lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);

hinidīnu (zāles, ko lieto, lai uzlabotu sirdsdarbības ritmu).

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar kādām no šo

grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pastāstiet ārstam, ja lietojat šādas zāles:

zāles vai līdzekļus, kas palielina kālija daudzumu asinīs. Tas ietver kāliju saturošus uztura

bagātinātājus vai kāliju saturošu sāls aizstājējus, kāliju saudzējošas zālēs un heparīnu;

zāles, kas var samazināt kālija daudzumu asinīs, piemēram, diurētiskus līdzekļus (urīndzenošas

tabletes), kortikosteroīdus, caurejas līdzekļus, karbenoksolonu, amfotericīnu vai penicilīnu G;

zāles asinsspiediena pazemināšanai, arī metildopu;

zāles asinsspiediena paaugstināšanai, tādas kā noradrenalīns vai adrenalīns;

zāles, kas var izraisīt “torsades de pointes” (neregulāra sirdsdarbība), piemēram, antiaritmiskus

līdzekļus (zāles sirds slimību ārstēšanai) un dažus antipsihotiskus līdzekļus;

ketokonazolu (zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai);

verapamilu – zāles, ko lieto, lai samazinātu asinsspiedienu, koriģētu sirdsdarbības ritmu vai

ārstētu stenokardiju;

klaritromicīnu, telitromicīnu, eritromicīnu (antibiotikas infekcijas ārstēšanai);

amiodaronu (zāles patoloģiskas sirdsdarbības ārstēšanai);

atorvastatīnu (zāles paaugstināta holesterīna ārstēšanai);

furosemīdu vai torasemīdu - zāles, kas pieder diurētisko līdzekļu grupai, ko Jums lieto urīna

daudzuma palielināšanai, kā arī lai ārstētu noteiktus sirdsdarbības traucējumus (sirds mazspēja)

vai tūsku (pietūkums);

zāles, kas var samazināt nātrija daudzumu asinīs, piemēram, antidepresantus, antipsihotiskus

līdzekļus, pretepilepsijas līdzekļus (karbamazepīnu);

rifampicīnu (zāles infekciju novēršanai vai ārstēšanai);

divšķautņu asinszāli (hypericum perforatum) (augu valsts preparāts garastāvokļa uzlabošanai);

pretsāpju līdzekļus, piemēram, nesteroīdus pretiekaisuma līdzekļus (NPL), arī selektīvus

ciklooksigenāzes 2 inhibitorus (COX – 2 inhibitorus) (īpaši lietotas pacientiem vecākiem par

65 gadiem);

diltiazēmu (zāles sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai);

ritonaviru (zāles vīrusu infekciju ārstēšanai);

litiju (zāles, ko lieto dažu depresijas veidu ārstēšanai);

dažus caurejas līdzekļus;

zāles podagras ārstēšanai, piemēram alopurinols;

digoksīnu vai citus sirds glikozīdus (zāles sirds slimību ārstēšanai);

D vitamīnu un kalcija sāļus;

kādas no šo grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.,

zāles sirds ritma kontrolēšanai;

zāles cukura diabēta ārstēšanai (perorālus līdzekļus, piemēram, metformīnu, vai insulīnus);

zāles, kuras var paaugstināt cukura līmeni asinīs, piemēram, beta blokatorus un diazoksīdus;

steroīdus;

citotoksiskas zāles (lieto vēža ārstēšanai) tādas kā metotreksāts vai ciklofosfamīds;

zāles artrīta ārstēšanai;

zāles barības vada čūlu un iekaisuma ārstēšanai (piemēram, karbenoksolonu);

muskuļu relaksantus (zāles, kuras izmanto muskuļu atslabšanai operācijas laikā);

amantadīns (zāles Parkinsona slimības ārstēšanai, kas izmanto arī noteiktu vīrusu izraisītu

slimību profilaksei vai ārstēšanai);

antiholīnerģiskos līdzekļus (zāles, ko lieto dažādu traucējumu, piemēram, kuņģa-zarnu trakta

spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, šūpes slimības, muskuļu spazmu, Parkinsona slimības,

ārstēšanai, kā arī par palīglīdzekli anestēzijas panākšanai);

Zāles vairs nav reğistrētas

holestiramīnu, kolestipolu vai citus sveķus (savienojumus, ko lieto galvenokārt paaugstināta

lipīdu līmeņa ārstēšanai asinīs);

alkoholu, miega līdzekļus un anestēzijas līdzekļus (zāles, kas ļauj pacientiem veikt ķirurģiskas

operācijas un citas procedūras);

jodu saturošas kontrastvielas (vielas, kas tiek izmantotas izmeklējumos attēlu iegūšanai).

Ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus, ja

lietojat kādas no šādām zālēm:

furosemīdu vai torasemīdu (zāles, kas pieder diurētisko līdzekļu grupai, ko Jums lieto urīna

daudzuma palielināšanai, kā arī lai ārstētu noteiktus sirdsdarbības traucējumus (sirds mazspēja)

vai tūsku (pietūkums));

zāles, ko lieto infekciju ārstēšanai, piemēram, ketokonazolu, amfotericīnu vai penicilīnu G.

Rasitrio kopā ar uzturu un dzērienu

Šīs zāles ieteicams lietot vienu reizi dienā kopā ar vieglu maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru

dienu. Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles kopā ar greipfrūtu sulu.

Tā kā Rasitrio satur hidrohlortiazīdu, ja Jūs ārstēšanas laikā kopā ar šīm zālēm lietojat alkoholu, Jums

var rasties reibonis, it īpaši pieceļoties stāvus.

Grūtniecība

Nelietojiet šīs zāles, ja esat grūtniece (skatīt sadaļu „Nelietojiet Rasitrio šādos gadījumos”). Ja Jums

iestājas grūtniecība šo zāļu lietošanas laikā, nekavējoties pārtrauciet to lietošanu un konsultējieties ar

ārstu. Ja Jūs domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo

zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Parasti Jūsu ārsts Jums ieteiks pārtraukt Rasitrio

lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās un ieteiks Jums Rasitrio vietā lietot citas zāles. Rasitrio nav

ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus, jo

tā lietošana pēc grūtniecības trešā mēneša var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.

Zīdīšanas periods

Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties uzsākt barošanu ar krūti. Rasitrio

nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums ordinēt

citas zāles.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Šīs zāles var izraisīt reiboni. Ja Jums attīstās šis simptoms, nevadiet transportlīdzekļus un

neapkalpojiet mehānismus.

3.

Kā lietot Rasitrio

Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta norādījumiem un nepārsniedziet ieteiktās devas.

Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Parastā Rasitrio deva ir viena tablete dienā.

Lietošanas veids

Norijiet tableti veselu, uzdzerot nedaudz ūdens. Jums jālieto šīs zāles vienu reizi dienā kopā ar vieglu

maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles kopā ar greipfrūtu

sulu.

Ja esat lietojis Rasitrio vairāk nekā noteikts

Ja esat nejauši lietojis pārāk daudz Rasitrio tablešu, nekavējoties pastāstiet to ārstam. Jums var būt

nepieciešama medicīniska palīdzība.

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja esat aizmirsis lietot Rasitrio

Ja esat aizmirsis lietot šo zāļu devu, ieņemiet to, tiklīdz atceraties, un tad nākamo devu lietojiet

paredzētajā laikā. Taču, ja tuvojas nākamās devas lietošanas laiks, vienkārši lietojiet nākamo devu

paredzētajā laikā. Nelietojiet dubultu devu (divas tabletes reizē), lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Nepārtrauciet lietot šīs zāles arī tad, ja Jūsu pašsajūta ir laba (ja vien ārsts nav norādījis savādāk).

Cilvēki, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, bieži nepamana nekādas pazīmes. Daudzi var justies

pietiekami labi. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Jūs lietotu savas zāles tieši tā, kā Jums to norādījis ārsts, lai

gūtu labākos rezultātus un samazinātu blakusparādību risku. Apmeklējiet plānotās ārsta vizītes arī tad,

ja jūtaties labi.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām

blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam. Jums var būt

nepieciešams pārtraukt Rasitrio lietošanu.

Saistībā ar Rasitrio lietošanu ziņots par sekojošām blakusparādībām:

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

reibonis;

zems asinsspiediens;

roku, potīšu vai pēdu pietūkums (perifēra tūska).

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja Jums ārstēšanas sākumā attīstās sekojošas

blakusparādības:

Uzsākot ārstēšanu ar Rasitrio, var rasties ģībonis un/vai viegls reibonis, kas saistīts ar pazeminātu

asinsspiedienu.Pacienti, kuri ir vecāki par 65 gadiem, ir jutīgāki pret nevēlamām blakusparādībām,

kas saistītas ar pazeminātu asinsspiedienu. Klīniskajos pētījumos pazemināts asinsspiediens biežāk

attīstījās pacientiem, kuri lietoja Rasitrio, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja vienīgi

aliskirēna/amlodipīna, aliskirēna/hidrohlortiazīda vai amlodipīna/hidrohlortiazīda dubultās

kombinācijas (skatīt apakšpunktu 2).

Ir saņemti ziņojumi par šādām nopietnām blakusparādībām saistībā ar zālēm, kuru sastāvā ir tikai

aliskirēns, amlodipīns vai hidrohlortiazīds.

Aliskirēns

Dažas blakusparādības var būt būtiskas (biežums nav zināms):

Dažiem pacientiem radās šīs būtiskās blakusparādības (var attīstīties ne vairāk kā 1 cilvēkam no

katriem 1 000 cilvēkiem). Ja notiek kaut kas no tālāk minētā, nekavējoties pastāstiet par to

ārstam:

smaga alerģiska reakcija ar tādiem simptomiem kā izsitumi, nieze, sejas, lūpu vai mēles

pietūkums, apgrūtināta elpošana, reibonis.

slikta dūša, ēstgribas zudums, tumšs urīns vai dzeltena āda vai acis (aknu darbības traucējumu

pazīmes).

Zāles vairs nav reğistrētas

Iespējamās blakusparādības

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

caureja;

sāpes locītavās (artralģija);

augsts kālija līmenis asinīs;

reibonis.

Retāk (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem)

ādas izsitumi (šie simptomi var liecināt par alerģiskām reakcijām vai angioedēmu – skatīt

zemāk “Reti” sastopamas blakusparādības);

nieru darbības traucējumi, tai skaitā akūta nieru mazspēja (ievērojami mazināta urīna

izdalīšanās);

roku, potīšu vai pēdu pietūkums (perifēra tūska);

smagas ādas reakcijas (toksiska epidermāla nekrolīze un/vai reakcijas mutes dobuma gļotādā -

sarkana ādas krāsa, čūlu veidošanās uz lūpām, acīm vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis);

zems asinsspiediens;

sirdsklauves;

klepus;

nieze, izsitumi (nātrene);

paaugstināts aknu enzīmu līmenis.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem)

smagas alerģiskas reakcijas (anafilaktiskās reakcijas);

alerģiskas (paaugstinātas jutības) reakcijas;

angioedēma (kuras simptomi var būt apgrūtināta elpošana vai rīšana, izsitumi, nieze, nātrene vai

sejas, roku un kāju, acu, lūpu un/vai mēles pietūkums, reibonis);

kreatinīna koncentrācijas asinīs paaugstināšanās;

sarkana āda (eritēma).

Amlodipīns

Ir saņemti ziņojumi, ka pacientiem, kuri lietoja tikai amlodipīnu, novēroja šādas blakusparādības:

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

miegainība;

reibonis;

galvassāpes (it sevišķi ārstēšanas sākumā);

karstuma viļņi;

sāpes vēderā;

slikta dūša;

potīšu pietūkums;

pietūkums;

nogurums;

sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība).

Retāk (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem)

bezmiegs;

garastāvokļa maiņas (tai skaitā trauksme);

depresija;

trīce;

garšas sajūtas traucējumi;

pēkšņa pagaidu apziņas zaudēšana;

samazināta ādas jutība;

tirpšana vai nejūtīgums;

redzes traucējumi (tai skaitā redzes dubultošanās);

džinkstoša skaņa ausīs;

Zāles vairs nav reğistrētas

zems asinsspiediens;

elpas trūkums;

iesnas;

vemšana;

diskomforta sajūta vēderā pēc ēšanas;

ierastās vēdera izejas maiņa (tai skaitā caureja un aizcietējums);

sausums mutē;

matu izkrišana;

sārti ādas plankumi;

ādas krāsas izmaiņas;

pastiprināta svīšana;

nieze, izsitumi;

vispārēji izsitumi;

locītavu sāpes;

muskuļu sāpes;

muskuļu krampji;

muguras sāpes;

urinēšanas traucējumi;

urinēšana naktī;

bieža urinēšana;

impotence;

krūšu dziedzeru palielināšanās vīriešiem;

sāpes krūtīs;

vājums;

sāpes;

slikta pašsajūta;

svara palielināšanās;

svara samazināšanās.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem)

apjukums.

Ļoti reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem)

balto asins šūnu un trombocītu skaita samazināšanās;

alerģiska reakcija, ko pavada simptomi, piemērām, izsitumi, nieze, nātrene, apgrūtināta

elpošana vai rīšana, reibonis;

paaugstināts cukura līmenis asinīs;

palielināts muskuļu stīvums un traucēta izstiepšanās;

roku un kāju pirkstu nejūtīgums vai tirpšana, kas pāriet dedzinošā sajūtā;

sirdslēkme;

neregulāra sirdsdarbība;

asinsvadu iekaisums;

klepus;

spēcīgas sāpes vēdera augšējā daļā;

kuņģa gļotādas iekaisums;

asiņojošas, jutīgas vai palielinātas smaganas;

aknu iekaisums;

aknu darbības traucējumi, ko var pavadīt ādas un acu dzelte vai tumšas krāsas urīns;

aknu darbības testu pārmaiņas;

angioedēma (apgrūtināta elpošana vai rīšana, sejas, roku un kāju, acu, lūpu un/vai mēles

pietūkums);

Zāles vairs nav reğistrētas

ādas reakcijas ar ādas apsarkumu un lobīšanos, čūlām uz lūpām, acīm un mutē; sausa āda,

izsitumi, niezoši izsitumi;

ādas izsitumi ar atslāņošanos vai lobīšanos; izsitumi, sarkana ādas krāsa, čūlu veidošanās uz

lūpām, acīm vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis;

tūska, galvenokārt, sejas vai rīkles tūska;

paaugstināta ādas jutība pret sauli.

Hidrohlortiazīds

Pacientiem, kuri lietoja hidrohlortiazīdu monoterapijā, ziņots par sekojošām nevēlamām

blakusparādībām, tomēr blakusparādību biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem:

Ļoti bieži (var attīstīties vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

zems kālija līmenis asinīs;

paaugstināts lipīdu līmenis asinīs.

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

augsts urīnskābes līmenis asinīs;

zems magnija līmenis asinīs;

zems nātrija līmenis asinīs;

reibonis, ģībonis, pieceļoties kājās;

samazināta ēstgriba;

slikta dūša un vemšana;

niezoši izsitumi un cita veida izsitumi;

nespēja sasniegt vai saglabāt erekciju.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem)

mazs trombocītu skaits asinīs (dažkārt ar asiņošanu vai asinsizplūdumu veidošanos zem ādas);

augsts kalcija līmenis asinīs;

augsts cukura līmenis asinīs;

diabētiskā metaboliskā stāvokļa pasliktināšanās;

nomākts garastāvoklis (depresija);

miega traucējumi;

reibonis;

galvassāpes;

nejutība vai tirpšana;

redzes traucējumi;

neregulāra sirdsdarbība;

diskomforta sajūta vēderā;

aizcietējums;

caureja;

aknu darbības traucējumi, kas var rasties kopā ar ādas un acu dzelti;

pastiprināta ādas jutība pret saules iedarbību;

cukurs urīnā.

Ļoti reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem)

drudzis, sausums mutē vai čūlas mutes dobumā, biežākas infekcijas (asinīs nav leikocītu vai to

ir ļoti maz);

bāla āda, nogurums, elpas trūkums, tumšas krāsas urīns (hemolītiskā anēmija);

izsitumi, nieze, nātrene, elpošanas vai rīšanas grūtības, reibonis (paaugstinātas jutības

reakcijas);

apjukums, nogurums, muskuļu raustīšanās un spazmas, paātrināta elpošana (hipohloriēmiska

alkaloze);

elpošanas grūtības ar drudzi, klepus, krākšana, elpas trūkums (respiratorais distress, tai skaitā

pneimonīts un plaušu tūska);

Zāles vairs nav reğistrētas

stipras sāpes vēdera augšdaļā (pankreatīts);

izsitumi uz sejas, locītavu sāpes, muskuļu slimības, drudzis (sarkanā vilkēde);

asinsvadu iekaisums ar šādiem simptomiem – izsitumi, purpursarkani plankumi, drudzis

(vaskulīts);

smagas ādas slimības, kas izraisa izsitumus, ādas apsārtums, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīm

vai mutes dobumā, ādas lobīšanās, drudzis (toksiska epidermāla nekrolīze).

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

vājums;

asinsizplūdumi un biežas infekcijas (aplastiskā anēmija);

redzes pasliktināšanās vai sāpes acīs augsta spiediena dēļ (iespējamas akūtas slēgta kakta

glaukomas pazīmes);

smaga ādas slimība, kura izraisa izsitumus, sarkanu ādu, pūšļu veidošanos uz lūpām, acīm vai

mutes dobumā, ādas lobīšanos, drudzi (Erythema multiforme);

muskuļu spazmas;

stipri samazināts urīna daudzums (iespējami nieru darbības traucējumi vai nieru mazspējas

pazīmes), vājums (astēnija);

drudzis.

Ja kāda no reakcijām Jums izpaužas smagi, pastāstiet par to savam ārstam. Jums var būt

nepieciešams pārtraukt Rasitrio lietošanu.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas.

5.

Kā uzglabāt Rasitrio

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes vai blistera pēc “Derīgs

līdz/EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt Rasitrio tabletes oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Rasitrio satur

Katra Rasitrio 300 mg/10 mg/12,5 mg apvalkotā tablete satur 300 mg aliskirēna (hemifumarāta

veidā), 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) un 12,5 mg hidrohlortiazīda. Citas

sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, krospovidons, povidons, magnija stearāts, bezūdens

koloidālais silīcija dioksīds, hipromeloze, titāna dioksīds (E171), makrogols, talks, sarkanais

dzelzs oksīds (E172), melnais dzelzs oksīds (E172).

Rasitrio ārējais izskats un iepakojums

Rasitrio 300 mg/10 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes ir gaiši sarkanas, izliektas formas ovālas

tabletes ar slīpām malām un marķējumu “UIU” vienā pusē un “NVR” otrā pusē.

Rasitrio ir pieejams iepakojumos, kas satur 14, 28, 56, 98 tabletes kalendāra blisteros.

Tas ir pieejams arī vairāku kastīšu iepakojumā pa 98 tabletēm (2 iepakojumi pa 49 tabletēm)

kalendāra blisteros.

Zāles vairs nav reğistrētas

Rasitrio ir pieejams iepakojumos, kas satur 30 vai 90 tabletes blisteros.

Rasitrio ir pieejams iepakojumos, kas satur 56x1 tableti perforētos blisteros ar vienu devu

kontūrligzdā.

Tas ir pieejams arī vairāku kastīšu iepakojumā pa 98x1 tableti (2 iepakojumi pa 49x1 tableti)

perforētos blisteros ar vienu devu kontūrligzdā.

Visi iepakojuma lielumi Jūsu valstī var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex, RH12 5AB

Lielbritānija

Ražotājs

Novartis Farma S.p.A.

Via Provinciale Schito 131

I-80058 Torre Annunziata/NA

Itālija

Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

Novartis Pharma N.V.

Tél/Tel: +32 2 246 16 11

Lietuva

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +370 5 269 16 50

България

Novartis Pharma Services Inc.

Тел.: +359 2 489 98 28

Luxembourg/Luxemburg

Novartis Pharma N.V.

Tél/Tel: +32 2 246 16 11

Česká republika

Novartis s.r.o.

Tel: +420 225 775 111

Magyarország

Novartis Hungária Kft. Pharma

Tel.: +36 1 457 65 00

Danmark

Novartis Healthcare A/S

Tlf: +45 39 16 84 00

Malta

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +356 2122 2872

Deutschland

Novartis Pharma GmbH

Tel: +49 911 273 0

Nederland

Novartis Pharma B.V.

Tel: +31 26 37 82 111

Eesti

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +372 66 30 810

Norge

Novartis Norge AS

Tlf: +47 23 05 20 00

Ελλάδα

Novartis (Hellas) A.E.B.E.

Τηλ: +30 210 281 17 12

Österreich

Novartis Pharma GmbH

Tel: +43 1 86 6570

España

Novartis Farmacéutica, S.A.

Tel: +34 93 306 42 00

Polska

Novartis Poland Sp. z o.o.

Tel.: +48 22 375 4888

Zāles vairs nav reğistrētas

France

Novartis Pharma S.A.S.

Tél: +33 1 55 47 66 00

Portugal

Novartis Farma - Produtos Farmacêuticos, S.A.

Tel: +351 21 000 8600

Hrvatska

Novartis Hrvatska d.o.o.

Tel. +385 1 6274 220

România

Novartis Pharma Services Romania SRL

Tel: +40 21 31299 01

Ireland

Novartis Ireland Limited

Tel: +353 1 260 12 55

Slovenija

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +386 1 300 75 50

Ísland

Vistor hf.

Sími: +354 535 7000

Slovenská republika

Novartis Slovakia s.r.o.

Tel: +421 2 5542 5439

Italia

Novartis Farma S.p.A.

Tel: +39 02 96 54 1

Suomi/Finland

Novartis Finland Oy

Puh/Tel: +358 (0)10 6133 200

Κύπρος

Novartis Pharma Services Inc.

Τηλ: +357 22 690 690

Sverige

Novartis Sverige AB

Tel: +46 8 732 32 00

Latvija

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +371 67 887 070

United Kingdom

Novartis Pharmaceuticals UK Ltd.

Tel: +44 1276 698370

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Rasitrio 300 mg/10 mg/25 mg apvalkotās tabletes

Aliskiren/amlodipine/hydrochlorothiazide

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir Rasitrio un kādam nolūkam tās lieto

Kas jāzina pirms Rasitrio lietošanas

Kā lietot Rasitrio

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Rasitrio

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Rasitrio un kādam nolūkam tās lieto

Kas ir Rasitrio

Rasitrio satur trīs aktīvas vielas, ko sauc par aliskirēnu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu. Šīs visas

vielas palīdz kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju).

Aliskirēns ir viela, kas pieder zāļu grupai, ko sauc par renīna inhibitoriem. Tie samazina

organisma izdalītā angiotenzīna II daudzumu. Angiotenzīns II izraisa asinsvadu sašaurināšanos,

kas paaugstina asinsspiedienu. Angiotenzīna II daudzuma samazināšana ļauj asinsvadiem

atslābt, tādējādi pazeminot asinsspiedienu.

Amlodipīns pieder zāļu grupai, kas zināma kā kalcija kanālu blokatori, kas palīdz kontrolēt

paaugstinātu asinsspiedienu. Amlodipīns izraisa asinsvadu izplešanos un atslābināšanos,

tādejādi pazeminot asinsspiedienu.

Hidrohlortiazīds pieder zāļu grupai, ko sauc par tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem.

Hidrohlortiazīds pastiprina urīna izdalīšanos, kas arī pazemina asinsspiedienu.

Augsts asinsspiediens palielina sirds un artēriju slodzi. Ja tas turpinās ilgāku laiku, var tikt bojāti

smadzeņu, sirds un nieru asinsvadi un attīstīties insults, sirds mazspēja, miokarda infarkts vai nieru

mazspēja. Asinsspiediena samazināšana līdz normālam līmenim mazina šo traucējumu attīstības risku.

Kādam nolūkam Rasitrio lieto

Rasitrio lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai pieaugušiem pacientiem, kuru asinsspiediena

kontrole tiek panākta ar aliskirēnu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu, lietojot tos kā atsevišķas zāles

vienlaicīgi. Šādi pacienti var gūt labumu, lietojot vienu tableti, kas satur visus trīs savienojumus.

Zāles vairs nav reğistrētas

2.

Kas jāzina pirms Rasitrio lietošanas

Nelietojiet Rasitrio šādos gadījumos

ja Jums ir alerģija pret aliskirēnu, amlodipīnu, citām dihidropiridīna atvasinājumus saturošām

zālēm (ko sauc par kalcija kanālu blokatoriem), hidrohlortiazīdu, sulfonamīda atvasinājumiem

(zāles, ko lieto krūškurvja vai urīnceļu infekciju ārstēšanai) vai kādu citu (6. sadaļā minēto) šo

zāļu sastāvdaļu. Ja domājat, ka Jums varētu būt alerģija, nelietojiet Rasitrio un konsultējieties

ar ārstu;

ja Jums kādreiz bijušas sekojošas angioedēmas formas (apgrūtināta elpošana vai rīšana, sejas,

roku un kāju, acu, lūpu un/vai mēles pietūkums):

angioedēma pēc aliskirēna lietošanas;

iedzimtā angioedēma;

angioedēma bez jebkāda zināma iemesla.

ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Grūtniecības sākumā no Rasitrio lietošanas labāk

izvairīties – skatīt apakšpunktu "Grūtniecība");

ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi;

ja Jums neveidojas urīns (anūrija);

ja, neraugoties uz ārstēšanu, kālija līmenis Jūsu asinīs ir pārāk zems;

ja nātrija līmenis Jūsu asinīs ir pārāk zems;

ja kalcija līmenis Jūsu asinīs ir pārāk augsts

ja Jums ir podagra (urīnskābes kristāli locītavās);

ja lietojat kādu no šīm zālēm:

ciklosporīnu (zāles, ko lieto transplantoloģijā, lai novērstu orgāna atgrūšanu vai citu

slimību, piemēram, reimatoīdā artrīta vai atopiska dermatīta ārstēšanā);

itrakonazolu (zāles, ko lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);

hinidīnu (zāles, ko lieto, lai uzlabotu sirdsdarbības ritmu).

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar kādām no šo

grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.,

ja Jums ir ļoti zems asinsspiediens;

ja Jums ir šoks, tai skaitā kardiogēns šoks;

ja Jums ir aortas sirds vārstuļa sašaurinājums (aortas atveres stenoze);

ja Jums ir sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

Ja kāds no iepriekš minētajiem faktiem attiecas uz Jums, nelietojiet Rasitrio un pastāstiet par

to savam ārstam.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Rasitrio lietošanas konsultējieties ar ārstu

ja Jums ir vemšana vai caureja vai ja lietojat diurētikas (zāles, kas palielina izdalītā urīna

daudzumu);

ja Jums jau kādreiz ir attīstījusies angioedēma (apgrūtināta elpošana vai rīšana, sejas, roku un

kāju, acu, lūpu un/vai mēles pietūkums); ja tas notiek, pārtrauciet Rasitrio lietošanu un

sazinieties ar savu ārstu;

ja Jums ir sirds slimība;

ja ievērojat zema sāls satura dietu;

ja Jums pēdējo 24 stundu laikā ievērojami samazinājies izdalītā urīna daudzums un/vai ja Jums

ir nieru darbības traucējumi (piemēram, nepieciešama dialīze), tai skaitā Jums veikta nieres

transplantācija vai ir sašaurinātas vai bloķētas artērijas, kas piegādā asinis nierēm;

ja Jums ir nieru darbības traucējumi, Jūsu ārsts rūpīgi apsvērs, vai Rasitrio Jums ir piemērots,

un rūpīgi Jūs uzraudzīs;

ja Jums ir aknu darbības traucējumi;

Zāles vairs nav reğistrētas

ja Jums ir cukura diabēts (augsts cukura līmenis Jūsu asinīs);

ja Jums ir augsts holesterīna vai triglicerīdu līmenis asinīs;

ja Jūs slimojat ar slimību, ko sauc par sarkano vilkēdi (to dēvē arī par vilkēdi vai SLE);

ja Jūs slimojat ar alerģiju vai astmu;

ja Jūs lietojat kādas no šo grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.,

jau Jums ir 65 gadi vai vairāk (skatīt zemāk apakšpunktu „Gados vecāki pacienti” (vecāki par

65 gadiem));

ja Jums ir tādas pazīmes un simptomi kā patoloģiskas slāpes, sausuma sajūta mutē, vispārējs

nespēks, miegainība, nemiers, sāpes muskuļos vai krampji, muskuļu nespēks, zems

asinsspiediens, oligūrija, slikta dūša, vemšana vai patoloģiski ātra sirdsdarbība, kas var liecināt

par pārmērīgi stipru hidrohlortiazīda (Rasitrio sastāvdaļa) iedarbību;

ja pēc saules iedarbības Jums rodas ādas reakcija, piemēram, izsitumi;

ja Jums pasliktinās redze vai rodas sāpes acīs. Iepriekšminētos simptomus var izraisīt

paaugstināts acs spiediens un tie var attīstīties dažu stundu līdz nedēļu laikā pēc Rasitrio

lietošanas. Ja netiek veikta šo simptomu ārstēšana, tas var izraisīt pastāvīgu redzes zudumu;

ja Jums ir nieru artēriju stenoze (asinsvadu, kuri apasiņo vienu vai abas nieres, sašaurinājums);

ja Jums ir smaga sastrēguma sirds mazspēja (sirds slimība, kad sirds nespēj apasiņot ķermeni).

Ja Jūs esat grūtniece (vai Jums varētu būt iestājusies grūtniecība), pastāstiet par to savam ārstam.

Rasitrio nav ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā

3 mēnešus, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam (skatīt apakšpunktu

"Grūtniecība").

Bērni un pusaudži

Rasitrio nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Gados vecāki pacienti

Ja Jums ir 65 gadi vai vairāk, pastāstiet par to savam ārstam, jo Jums var būt palielināta jutība pret

nevēlamām blakusparādībām, kas saistītas ar pazeminātu asinsspiedienu (skatīt apakšpunktu

4. „Iespējamās blakusparādības”). Jūsu ārsts rūpīgi izvērtēs, vai Rasitrio ir Jums piemērots. Ja Jums ir

75 gadi vai vairāk, Jūsu ārsts var biežāk kontrolēt Jūsu asinsspiedienu.

Vairākumam pacientu, kuri ir vecāki par 65 gadiem, 300 mg aliskirēna deva nedod papildu ieguvumu

samazinot asinsspiedienu, salīdzinot ar 150 mg devu.

Citas zāles un Rasitrio

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Nelietojiet Rasitrio un konsultējieties ar ārstu, ja lietojat kādas no šādām zālēm:

ciklosporīnu (zāles, ko lieto transplantoloģijā, lai novērstu orgāna atgrūšanu vai citu slimību,

piemēram, reimatoīdā artrīta vai atopiska dermatīta ārstēšanā);

itrakonazolu (zāles, ko lieto sēnīšu infekciju ārstēšanai);

hinidīnu (zāles, ko lieto, lai uzlabotu sirdsdarbības ritmu).

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar kādām no šo

grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pastāstiet ārstam, ja lietojat šādas zāles:

zāles vai līdzekļus, kas palielina kālija daudzumu asinīs. Tas ietver kāliju saturošus uztura

bagātinātājus vai kāliju saturošu sāls aizstājējus, kāliju saudzējošas zālēs un heparīnu;

zāles, kas var samazināt kālija daudzumu asinīs, piemēram, diurētiskus līdzekļus (urīndzenošas

tabletes), kortikosteroīdus, caurejas līdzekļus, karbenoksolonu, amfotericīnu vai penicilīnu G;

zāles asinsspiediena pazemināšanai, arī metildopu;

zāles asinsspiediena paaugstināšanai, tādas kā noradrenalīns vai adrenalīns;

zāles, kas var izraisīt “torsades de pointes” (neregulāra sirdsdarbība), piemēram, antiaritmiskus

līdzekļus (zāles sirds slimību ārstēšanai) un dažus antipsihotiskus līdzekļus;

ketokonazolu (zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai);

verapamilu – zāles, ko lieto, lai samazinātu asinsspiedienu, koriģētu sirdsdarbības ritmu vai

ārstētu stenokardiju;

klaritromicīnu, telitromicīnu, eritromicīnu (antibiotikas infekcijas ārstēšanai);

amiodaronu (zāles patoloģiskas sirdsdarbības ārstēšanai);

atorvastatīnu (zāles paaugstināta holesterīna ārstēšanai);

furosemīdu vai torasemīdu - zāles, kas pieder diurētisko līdzekļu grupai, ko Jums lieto urīna

daudzuma palielināšanai, kā arī lai ārstētu noteiktus sirdsdarbības traucējumus (sirds mazspēja)

vai tūsku (pietūkums);

zāles, kas var samazināt nātrija daudzumu asinīs, piemēram, antidepresantus, antipsihotiskus

līdzekļus, pretepilepsijas līdzekļus (karbamazepīnu);

rifampicīnu (zāles infekciju novēršanai vai ārstēšanai);

divšķautņu asinszāli (hypericum perforatum) (augu valsts preparāts garastāvokļa uzlabošanai);

pretsāpju līdzekļus, piemēram, nesteroīdus pretiekaisuma līdzekļus (NPL), arī selektīvus

ciklooksigenāzes 2 inhibitorus (COX – 2 inhibitorus) (īpaši lietotas pacientiem vecākiem par

65 gadiem);

diltiazēmu (zāles sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai);

ritonaviru (zāles vīrusu infekciju ārstēšanai);

litiju (zāles, ko lieto dažu depresijas veidu ārstēšanai);

dažus caurejas līdzekļus;

zāles podagras ārstēšanai, piemēram alopurinols;

digoksīnu vai citus sirds glikozīdus (zāles sirds slimību ārstēšanai);

D vitamīnu un kalcija sāļus;

kādas no šo grupu zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai:

„angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem”, piemēram, enalaprilu, lizinoprilu,

ramiprilu utt.,

„angiotenzīna II receptoru blokatoriem”, piemēram, valsartānu, telmisartānu, irbesartānu

utt.,

zāles sirds ritma kontrolēšanai;

zāles cukura diabēta ārstēšanai (perorālus līdzekļus, piemēram, metformīnu, vai insulīnus);

zāles, kuras var paaugstināt cukura līmeni asinīs, piemēram, beta blokatorus un diazoksīdus;

steroīdus;

citotoksiskas zāles (lieto vēža ārstēšanai) tādas kā metotreksāts vai ciklofosfamīds;

zāles artrīta ārstēšanai;

zāles barības vada čūlu un iekaisuma ārstēšanai (piemēram, karbenoksolonu);

muskuļu relaksantus (zāles, kuras izmanto muskuļu atslabšanai operācijas laikā);

amantadīns (zāles Parkinsona slimības ārstēšanai, kas izmanto arī noteiktu vīrusu izraisītu

slimību profilaksei vai ārstēšanai);

antiholīnerģiskos līdzekļus (zāles, ko lieto dažādu traucējumu, piemēram, kuņģa-zarnu trakta

spazmu, urīnpūšļa spazmu, astmas, šūpes slimības, muskuļu spazmu, Parkinsona slimības,

ārstēšanai, kā arī par palīglīdzekli anestēzijas panākšanai);

Zāles vairs nav reğistrētas

holestiramīnu, kolestipolu vai citus sveķus (savienojumus, ko lieto galvenokārt paaugstināta

lipīdu līmeņa ārstēšanai asinīs);

alkoholu, miega līdzekļus un anestēzijas līdzekļus (zāles, kas ļauj pacientiem veikt ķirurģiskas

operācijas un citas procedūras);

jodu saturošas kontrastvielas (vielas, kas tiek izmantotas izmeklējumos attēlu iegūšanai).

Ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus, ja

lietojat kādas no šādām zālēm:

furosemīdu vai torasemīdu (zāles, kas pieder diurētisko līdzekļu grupai, ko Jums lieto urīna

daudzuma palielināšanai, kā arī lai ārstētu noteiktus sirdsdarbības traucējumus (sirds mazspēja)

vai tūsku (pietūkums));

zāles, ko lieto infekciju ārstēšanai, piemēram, ketokonazolu, amfotericīnu vai penicilīnu G.

Rasitrio kopā ar uzturu un dzērienu

Šīs zāles ieteicams lietot vienu reizi dienā kopā ar vieglu maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru

dienu. Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles kopā ar greipfrūtu sulu.

Tā kā Rasitrio satur hidrohlortiazīdu, ja Jūs ārstēšanas laikā kopā ar šīm zālēm lietojat alkoholu, Jums

var rasties reibonis, it īpaši pieceļoties stāvus.

Grūtniecība

Nelietojiet šīs zāles, ja esat grūtniece (skatīt sadaļu „Nelietojiet Rasitrio šādos gadījumos”). Ja Jums

iestājas grūtniecība šo zāļu lietošanas laikā, nekavējoties pārtrauciet to lietošanu un konsultējieties ar

ārstu. Ja Jūs domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo

zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Parasti Jūsu ārsts Jums ieteiks pārtraukt Rasitrio

lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās un ieteiks Jums Rasitrio vietā lietot citas zāles. Rasitrio nav

ieteicams lietot grūtniecības sākumā un to nedrīkst lietot, ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus, jo

tā lietošana pēc grūtniecības trešā mēneša var nodarīt nopietnu kaitējumu Jūsu bērnam.

Zīdīšanas periods

Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties uzsākt barošanu ar krūti. Rasitrio

nav ieteicams mātēm, kuras baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums ordinēt

citas zāles.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Šīs zāles var izraisīt reiboni. Ja Jums attīstās šis simptoms, nevadiet transportlīdzekļus un

neapkalpojiet mehānismus.

3.

Kā lietot Rasitrio

Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta norādījumiem un nepārsniedziet ieteiktās devas.

Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Parastā Rasitrio deva ir viena tablete dienā.

Lietošanas veids

Norijiet tableti veselu, uzdzerot nedaudz ūdens. Jums jālieto šīs zāles vienu reizi dienā kopā ar vieglu

maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles kopā ar greipfrūtu

sulu.

Ja esat lietojis Rasitrio vairāk nekā noteikts

Ja esat nejauši lietojis pārāk daudz Rasitrio tablešu, nekavējoties pastāstiet to ārstam. Jums var būt

nepieciešama medicīniska palīdzība.

Zāles vairs nav reğistrētas

Ja esat aizmirsis lietot Rasitrio

Ja esat aizmirsis lietot šo zāļu devu, ieņemiet to, tiklīdz atceraties, un tad nākamo devu lietojiet

paredzētajā laikā. Taču, ja tuvojas nākamās devas lietošanas laiks, vienkārši lietojiet nākamo devu

paredzētajā laikā. Nelietojiet dubultu devu (divas tabletes reizē), lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Nepārtrauciet lietot šīs zāles arī tad, ja Jūsu pašsajūta ir laba (ja vien ārsts nav norādījis savādāk).

Cilvēki, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, bieži nepamana nekādas pazīmes. Daudzi var justies

pietiekami labi. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Jūs lietotu savas zāles tieši tā, kā Jums to norādījis ārsts, lai

gūtu labākos rezultātus un samazinātu blakusparādību risku. Apmeklējiet plānotās ārsta vizītes arī tad,

ja jūtaties labi.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām

blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam. Jums var būt

nepieciešams pārtraukt Rasitrio lietošanu.

Saistībā ar Rasitrio lietošanu ziņots par sekojošām blakusparādībām:

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

reibonis;

zems asinsspiediens;

roku, potīšu vai pēdu pietūkums (perifēra tūska).

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja Jums ārstēšanas sākumā attīstās sekojošas

blakusparādības:

Uzsākot ārstēšanu ar Rasitrio, var rasties ģībonis un/vai viegls reibonis, kas saistīts ar pazeminātu

asinsspiedienu.Pacienti, kuri ir vecāki par 65 gadiem, ir jutīgāki pret nevēlamām blakusparādībām,

kas saistītas ar pazeminātu asinsspiedienu. Klīniskajos pētījumos pazemināts asinsspiediens biežāk

attīstījās pacientiem, kuri lietoja Rasitrio, salīdzinot ar pacientiem, kuri lietoja vienīgi

aliskirēna/amlodipīna, aliskirēna/hidrohlortiazīda vai amlodipīna/hidrohlortiazīda dubultās

kombinācijas (skatīt apakšpunktu 2).

Ir saņemti ziņojumi par šādām nopietnām blakusparādībām saistībā ar zālēm, kuru sastāvā ir tikai

aliskirēns, amlodipīns vai hidrohlortiazīds.

Aliskirēns

Dažas blakusparādības var būt būtiskas (biežums nav zināms):

Dažiem pacientiem radās šīs būtiskās blakusparādības (var attīstīties ne vairāk kā 1 cilvēkam no

katriem 1 000 cilvēkiem). Ja notiek kaut kas no tālāk minētā, nekavējoties pastāstiet par to

ārstam:

smaga alerģiska reakcija ar tādiem simptomiem kā izsitumi, nieze, sejas, lūpu vai mēles

pietūkums, apgrūtināta elpošana, reibonis.

slikta dūša, ēstgribas zudums, tumšs urīns vai dzeltena āda vai acis (aknu darbības traucējumu

pazīmes).

Zāles vairs nav reğistrētas

Iespējamās blakusparādības

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

caureja;

sāpes locītavās (artralģija);

augsts kālija līmenis asinīs;

reibonis.

Retāk (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem)

ādas izsitumi (šie simptomi var liecināt par alerģiskām reakcijām vai angioedēmu – skatīt

zemāk “Reti” sastopamas blakusparādības);

nieru darbības traucējumi, tai skaitā akūta nieru mazspēja (ievērojami mazināta urīna

izdalīšanās);

roku, potīšu vai pēdu pietūkums (perifēra tūska);

smagas ādas reakcijas (toksiska epidermāla nekrolīze un/vai reakcijas mutes dobuma gļotādā -

sarkana ādas krāsa, čūlu veidošanās uz lūpām, acīm vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis);

zems asinsspiediens;

sirdsklauves;

klepus;

nieze, izsitumi (nātrene);

paaugstināts aknu enzīmu līmenis.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem)

smagas alerģiskas reakcijas (anafilaktiskās reakcijas);

alerģiskas (paaugstinātas jutības) reakcijas;

angioedēma (kuras simptomi var būt apgrūtināta elpošana vai rīšana, izsitumi, nieze, nātrene vai

sejas, roku un kāju, acu, lūpu un/vai mēles pietūkums, reibonis);

kreatinīna koncentrācijas asinīs paaugstināšanās;

sarkana āda (eritēma).

Amlodipīns

Ir saņemti ziņojumi, ka pacientiem, kuri lietoja tikai amlodipīnu, novēroja šādas blakusparādības:

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

miegainība;

reibonis;

galvassāpes (it sevišķi ārstēšanas sākumā);

karstuma viļņi;

sāpes vēderā;

slikta dūša;

potīšu pietūkums;

pietūkums;

nogurums;

sirdsklauves (sajūtama sirdsdarbība).

Retāk (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 100 cilvēkiem)

bezmiegs;

garastāvokļa maiņas (tai skaitā trauksme);

depresija;

trīce;

garšas sajūtas traucējumi;

pēkšņa pagaidu apziņas zaudēšana;

samazināta ādas jutība;

tirpšana vai nejūtīgums;

redzes traucējumi (tai skaitā redzes dubultošanās);

džinkstoša skaņa ausīs;

Zāles vairs nav reğistrētas

zems asinsspiediens;

elpas trūkums;

iesnas;

vemšana;

diskomforta sajūta vēderā pēc ēšanas;

ierastās vēdera izejas maiņa (tai skaitā caureja un aizcietējums);

sausums mutē;

matu izkrišana;

sārti ādas plankumi;

ādas krāsas izmaiņas;

pastiprināta svīšana;

nieze, izsitumi;

vispārēji izsitumi;

locītavu sāpes;

muskuļu sāpes;

muskuļu krampji;

muguras sāpes;

urinēšanas traucējumi;

urinēšana naktī;

bieža urinēšana;

impotence;

krūšu dziedzeru palielināšanās vīriešiem;

sāpes krūtīs;

vājums;

sāpes;

slikta pašsajūta;

svara palielināšanās;

svara samazināšanās.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem)

apjukums.

Ļoti reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem)

balto asins šūnu un trombocītu skaita samazināšanās;

alerģiska reakcija, ko pavada simptomi, piemērām, izsitumi, nieze, nātrene, apgrūtināta

elpošana vai rīšana, reibonis;

paaugstināts cukura līmenis asinīs;

palielināts muskuļu stīvums un traucēta izstiepšanās;

roku un kāju pirkstu nejūtīgums vai tirpšana, kas pāriet dedzinošā sajūtā;

sirdslēkme;

neregulāra sirdsdarbība;

asinsvadu iekaisums;

klepus;

spēcīgas sāpes vēdera augšējā daļā;

kuņģa gļotādas iekaisums;

asiņojošas, jutīgas vai palielinātas smaganas;

aknu iekaisums;

aknu darbības traucējumi, ko var pavadīt ādas un acu dzelte vai tumšas krāsas urīns;

aknu darbības testu pārmaiņas;

angioedēma (apgrūtināta elpošana vai rīšana, sejas, roku un kāju, acu, lūpu un/vai mēles

pietūkums);

ādas reakcijas ar ādas apsarkumu un lobīšanos, čūlām uz lūpām, acīm un mutē; sausa āda,

izsitumi, niezoši izsitumi;

Zāles vairs nav reğistrētas

ādas izsitumi ar atslāņošanos vai lobīšanos; izsitumi, sarkana ādas krāsa, čūlu veidošanās uz

lūpām, acīm vai mutē, ādas lobīšanās, drudzis;

tūska, galvenokārt, sejas vai rīkles tūska;

paaugstināta ādas jutība pret sauli.

Hidrohlortiazīds

Pacientiem, kuri lietoja hidrohlortiazīdu monoterapijā, ziņots par sekojošām nevēlamām

blakusparādībām, tomēr blakusparādību biežumu nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem:

Ļoti bieži (var attīstīties vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

zems kālija līmenis asinīs;

paaugstināts lipīdu līmenis asinīs.

Bieži (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem)

augsts urīnskābes līmenis asinīs;

zems magnija līmenis asinīs;

zems nātrija līmenis asinīs;

reibonis, ģībonis, pieceļoties kājās;

samazināta ēstgriba;

slikta dūša un vemšana;

niezoši izsitumi un cita veida izsitumi;

nespēja sasniegt vai saglabāt erekciju.

Reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 1 000 cilvēkiem)

mazs trombocītu skaits asinīs (dažkārt ar asiņošanu vai asinsizplūdumu veidošanos zem ādas);

augsts kalcija līmenis asinīs;

augsts cukura līmenis asinīs;

diabētiskā metaboliskā stāvokļa pasliktināšanās;

nomākts garastāvoklis (depresija);

miega traucējumi;

reibonis;

galvassāpes;

nejutība vai tirpšana;

redzes traucējumi;

neregulāra sirdsdarbība;

diskomforta sajūta vēderā;

aizcietējums;

caureja;

aknu darbības traucējumi, kas var rasties kopā ar ādas un acu dzelti;

pastiprināta ādas jutība pret saules iedarbību;

cukurs urīnā.

Ļoti reti (var attīstīties ne vairāk kā 1 no 10 000 cilvēkiem)

drudzis, sausums mutē vai čūlas mutes dobumā, biežākas infekcijas (asinīs nav leikocītu vai to

ir ļoti maz);

bāla āda, nogurums, elpas trūkums, tumšas krāsas urīns (hemolītiskā anēmija);

izsitumi, nieze, nātrene, elpošanas vai rīšanas grūtības, reibonis (paaugstinātas jutības

reakcijas);

apjukums, nogurums, muskuļu raustīšanās un spazmas, paātrināta elpošana (hipohloriēmiska

alkaloze);

elpošanas grūtības ar drudzi, klepus, krākšana, elpas trūkums (respiratorais distress, tai skaitā

pneimonīts un plaušu tūska);

stipras sāpes vēdera augšdaļā (pankreatīts);

izsitumi uz sejas, locītavu sāpes, muskuļu slimības, drudzis (sarkanā vilkēde);

Zāles vairs nav reğistrētas

asinsvadu iekaisums ar šādiem simptomiem – izsitumi, purpursarkani plankumi, drudzis

(vaskulīts);

smagas ādas slimības, kas izraisa izsitumus, ādas apsārtums, pūšļu veidošanās uz lūpām, acīm

vai mutes dobumā, ādas lobīšanās, drudzis (toksiska epidermāla nekrolīze).

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

vājums;

asinsizplūdumi un biežas infekcijas (aplastiskā anēmija);

redzes pasliktināšanās vai sāpes acīs augsta spiediena dēļ (iespējamas akūtas slēgta kakta

glaukomas pazīmes);

smaga ādas slimība, kura izraisa izsitumus, sarkanu ādu, pūšļu veidošanos uz lūpām, acīm vai

mutes dobumā, ādas lobīšanos, drudzi (Erythema multiforme);

muskuļu spazmas;

stipri samazināts urīna daudzums (iespējami nieru darbības traucējumi vai nieru mazspējas

pazīmes), vājums (astēnija);

drudzis.

Ja kāda no reakcijām Jums izpaužas smagi, pastāstiet par to savam ārstam. Jums var būt

nepieciešams pārtraukt Rasitrio lietošanu.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas.

5.

Kā uzglabāt Rasitrio

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes vai blistera pēc “Derīgs

līdz/EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt Rasitrio tabletes oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Rasitrio satur

Katra Rasitrio 300 mg/10 mg/25 mg apvalkotā tablete satur 300 mg aliskirēna (hemifumarāta

veidā), 10 mg amlodipīna (amlodipīna besilāta veidā) un 25 mg hidrohlortiazīda. Citas

sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, krospovidons, povidons, magnija stearāts, bezūdens

koloidālais silīcija dioksīds, hipromeloze, titāna dioksīds (E171), makrogols, talks, melnais

dzelzs oksīds (E172), sarkanais dzelzs oksīds (E172), dzeltenais dzelzs oksīds (E172).

Rasitrio ārējais izskats un iepakojums

Rasitrio 300 mg/10 mg/25 mg apvalkotās tabletes ir brūnas, izliektas formas ovālas tabletes ar

slīpām malām un marķējumu “VIV” vienā pusē un “NVR” otrā pusē.

Rasitrio ir pieejams iepakojumos, kas satur 14, 28, 56, 98 tabletes kalendāra blisteros.

Tas ir pieejams arī vairāku kastīšu iepakojumā pa 98 tabletēm (2 iepakojumi pa 49 tabletēm)

kalendāra blisteros.

Zāles vairs nav reğistrētas

Rasitrio ir pieejams iepakojumos, kas satur 30 vai 90 tabletes blisteros.

Rasitrio ir pieejams iepakojumos, kas satur 56x1 tableti perforētos blisteros ar vienu devu

kontūrligzdā.

Tas ir pieejams arī vairāku kastīšu iepakojumā pa 98x1 tableti (2 iepakojumi pa 49x1 tableti)

perforētos blisteros ar vienu devu kontūrligzdā.

Visi iepakojuma lielumi Jūsu valstī var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex, RH12 5AB

Lielbritānija

Ražotājs

Novartis Farma S.p.A.

Via Provinciale Schito 131

I-80058 Torre Annunziata/NA

Itālija

Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

Novartis Pharma N.V.

Tél/Tel: +32 2 246 16 11

Lietuva

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +370 5 269 16 50

България

Novartis Pharma Services Inc.

Тел.: +359 2 489 98 28

Luxembourg/Luxemburg

Novartis Pharma N.V.

Tél/Tel: +32 2 246 16 11

Česká republika

Novartis s.r.o.

Tel: +420 225 775 111

Magyarország

Novartis Hungária Kft. Pharma

Tel.: +36 1 457 65 00

Danmark

Novartis Healthcare A/S

Tlf: +45 39 16 84 00

Malta

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +356 2122 2872

Deutschland

Novartis Pharma GmbH

Tel: +49 911 273 0

Nederland

Novartis Pharma B.V.

Tel: +31 26 37 82 111

Eesti

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +372 66 30 810

Norge

Novartis Norge AS

Tlf: +47 23 05 20 00

Ελλάδα

Novartis (Hellas) A.E.B.E.

Τηλ: +30 210 281 17 12

Österreich

Novartis Pharma GmbH

Tel: +43 1 86 6570

España

Novartis Farmacéutica, S.A.

Tel: +34 93 306 42 00

Polska

Novartis Poland Sp. z o.o.

Tel.: +48 22 375 4888

Zāles vairs nav reğistrētas

France

Novartis Pharma S.A.S.

Tél: +33 1 55 47 66 00

Portugal

Novartis Farma - Produtos Farmacêuticos, S.A.

Tel: +351 21 000 8600

Hrvatska

Novartis Hrvatska d.o.o.

Tel. +385 1 6274 220

România

Novartis Pharma Services Romania SRL

Tel: +40 21 31299 01

Ireland

Novartis Ireland Limited

Tel: +353 1 260 12 55

Slovenija

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +386 1 300 75 50

Ísland

Vistor hf.

Sími: +354 535 7000

Slovenská republika

Novartis Slovakia s.r.o.

Tel: +421 2 5542 5439

Italia

Novartis Farma S.p.A.

Tel: +39 02 96 54 1

Suomi/Finland

Novartis Finland Oy

Puh/Tel: +358 (0)10 6133 200

Κύπρος

Novartis Pharma Services Inc.

Τηλ: +357 22 690 690

Sverige

Novartis Sverige AB

Tel: +46 8 732 32 00

Latvija

Novartis Pharma Services Inc.

Tel: +371 67 887 070

United Kingdom

Novartis Pharmaceuticals UK Ltd.

Tel: +44 1276 698370

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Citi informācijas avoti

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Rasitrio 150 mg/5 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 150 mg aliskirēna (aliskiren) (hemifumarāta veidā), 5 mg amlodipīna

(amlodipine) (amlodipīna besilāta veidā) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazide).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Gaiši violeta, izliektas formas ovāla tablete ar slīpām malām un marķējumu “YIY” vienā pusē un

“NVR” otrā pusē.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

Rasitrio ir indicēts esenciālas hipertensijas aizstājterapijai pieaugušiem pacientiem, kuriem panākta

pienācīga asinsspiediena kontrole ar aliskirēna, amlodipīna un hidrohlortiazīda kombināciju, ja devu

līmenis ir tāds pats kā kombinētajā preparātā.

4.2

Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā Rasitrio deva ir viena tablete vienu reizi dienā.

Pacienti, kuri lieto aliskirēnu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu atsevišķu tablešu veidā vienā un tajā

pašā laikā katru dienu, var pāriet uz fiksētas kombinācijas Rasitrio tabletēm, kuras satur identiskas

atsevišķo sastāvdaļu devas.

Pāreju uz fiksētu kombināciju drīkst veikt vienīgi pēc stabila efekta panākšanas, lietojot atsevišķu

komponentu kombināciju, pēc devas titrēšanas. Deva jānosaka individuāli atbilstoši pacienta

klīniskajai atbildreakcijai.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti 65 gadu vecumā un vairāk

Ir pierādījumi par palielinātu blakusparādību risku, kas ir saistīts ar hipotensiju pacientiem no 65 gadu

vecuma vai vairāk, kuri tiek ārstēti ar Rasitrio. Līdz ar to, īpaša piesardzība jāievēro, lietojot Rasitrio

pacientiem no 65 gadu vecuma un vairāk.

Šai pacientu grupai ieteicamā aliskirēna sākumdeva ir 150 mg. Lielākajai daļai gados vecāku pacientu,

devu palielinot līdz 300 mg, nenovēroja klīniski nozīmīgu papildus asinsspiediena pazemināšanos.

Zāles vairs nav reğistrētas

Gados vecāki pacienti 75 gadu vecumā un vairāk

Dati par Rasitrio lietošanu pacientiem no 75 gadu vecuma un vairāk (skatīt 5.2 apakšpunktu) ir pārāk

ierobežoti. Rasitrio lietošanai pacientiem no 75 gadu vecuma un vairāk jābūt ierobežotai tikai ar

pacientiem, kuriem asinsspiediena kontrole tiek panākta ar brīvu aliskirēna, amlodipīna un

hidrohlortiazīda kombināciju, lietojot šo kombināciju vienlaicīgi bez pavadoša drošības riska, it īpaši

hipotensijas gadījumā. Ārkārtējā piesardzība, ieskaitot biežāku asinsspiediena kontroli, ir

rekomendēta (skatīt 4.4, 4.8, 5.1 un 5.2 apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar vieglas līdz vidēji smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem sākumdevas

pielāgošana nav nepieciešama (aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) attiecīgi

89-60 ml/min/1,73 m

un 59-30 ml/min/1,73 m

) (skatīt 4.4 un 5.2 apakšpunktu). Tā kā Rasitrio

sastāvā ir hidrohlortiazīds, tās ir kontrindicētas pacientiem ar anūriju un pacientiem ar smagiem nieru

darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min/1,73 m

). Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ

<60 ml/min/1,73 m

) Rasitrio lietošana kopā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem (ARB) vai

angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem (AKEI) ir kontrindicēta (skatīt 4.3, 4.4 un

5.2 apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Rasitrio ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar viegliem

līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem vai pacientiem ar progresējošu aknu slimību, lietojot

Rasitrio, jāievēro piesardzība. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem

amlodipīna dozēšana nav noteikta (skatīt 4.3 un 4.4 apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Rasitrio drošība un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem nav pierādīta.

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai. Tabletes jānorij veselas, uzdzerot nedaudz ūdens. Rasitrio ieteicams lietot vienu

reizi dienā kopā ar vieglu maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Greipfrūtu sulu nedrīkst

lietot kopā ar Rasitrio (skatīt 4.5 apakšpunktu).

4.3

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām, citiem dihidropiridīna atvasinājumiem, vai pret citiem sulfonamīdu

atvasinājumiem.

Angioedēma pēc aliskirēna lietošanas anamnēzē.

Iedzimta vai idiopātiska angioedēma.

Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.6 apakšpunktu).

Anūrija.

Smagi nieru darbības traucējumi (GFĀ <30 ml/min/1,73 m

Hiponatriēmija, hiperkalcēmija, simptomātiska hiperurikēmija un refraktāra hipokaliēmija.

Smagi aknu darbības traucējumi.

Aliskirēna vienlaicīga lietošana ar ciklosporīnu un itrakonazolu, kuri abi ir spēcīgi P-

glikoproteīna (P-gp) inhibitori, un citiem spēcīgiem P-gp inhibitoriem (piemēram, hinidīnu), ir

kontrindicēta (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt 4.2, 4.4, 4.5 un

5.1 apakšpunktu).

Smaga hipotensija.

Šoks (tai skaitā kardiogēns šoks).

Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortas atveres stenoze).

Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārīga informācija

Smagas un nepārejošas caurejas gadījumā terapija ar Rasitrio jāpārtrauc (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Līdzīgi kā ar citu antihipertensīvu līdzekļi, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar

išēmisku kardiopātiju vai išēmisku sirds un asinsvadu slimību var izraisīt miokarda infarktu vai

insultu.

Simptomātiska hipotensija biežāk attīstījās pacientiem ar hipertensiju bez komplikācijām, kurus

ārstēja ar Rasitrio, nekā pacientiem, kurus ārstēja ar divu komponentu aliskirēna/amlodipīna,

aliskirēna/hidrohlortiazīda vai amlodipīna/hidrohlortiazīda kombināciju.

Paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu var attīstīties pacientiem, taču vairāk iespējamas

pacientiem ar alerģiju vai bronhiālu astmu

Sistēmiska sarkanā vilkēde

Ir saņemti ziņojumi par sistēmiskās sarkanās vilkēdes saasinājumiem vai aktivēšanos tiazīdu grupas

diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošanas laikā.

Amlodipīna drošība un efektivitāte hipertensijas krīzes gadījumā nav pierādīta.

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Pacientiem ar paaugstinātu jutību ziņots par hipotensijas, sinkopes, insulta, hiperkaliēmijas

gadījumiem un izmaiņām nieru funkcijā (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), it īpaši lietojot kombinācijā

zāles, kas ietekmē šo sistēmu (skatīt 5.1 apakšpunktu). Tādēļ renīna-angiotenzīna-aldosterona

sistēmas dubulta blokāde, lietojot aliskirēnu kopā ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem

(AKEI) vai angiotenzīna II receptoru blokatoriem (ARB), nav ieteicama. Ja šo zāļu vienlaicīga

lietošana ir absolūti nepieciešama, rūpīgi jākontrolē asinsspiediens, nieru funkcija un elektrolītu

līmenis asinīs.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) aliskirēna

lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti no 65 gadu vecuma un vairāk

Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot Rasitrio pacientiem no 65 gadu vecuma un vairāk. Simptomātiska

hipotensija biežāk attīstījās pacientiem ar hipertensiju bez komplikācijām, kurus ārstēja ar Rasitrio,

nekā pacientiem, kurus ārstēja ar divu komponentu aliskirēna/amlodipīna, aliskirēna/hidrohlortiazīda

vai amlodipīna/hidrohlortiazīda kombināciju. Pacienti no 65 gadu vecuma un vairāk ir jūtīgāki pret ar

hipotensiju saistītām blakusparādībām pēc Rasitrio lietošanas (skatīt 4.2, 4.8, 5.1 un 5.2 apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti no 75 gadu vecuma un vairāk

Dati par Rasitrio efektivitāti un drošību ir pārāk ierobežoti, lietojot pacientiem no 75 gadu vecuma un

vairāk. Ārkārtējā piesardzība, ieskaitot biežāku asinsspiediena kontroli, ir rekomendēta (skatīt 4.2,

4.8, 5.1 un 5.2 apakšpunktu).

Sirds mazspēja

Kalcija kanālu blokatori, tostarp amlodipīns, jālieto piesardzīgi pacientiem ar sastrēguma sirds

mazspēju, jo tie nākotnē var palielināt sirds-asinsvadu notikumu risku un mirstību.

Dati par kardiovaskulāro mirstību un saslimstību pacientiem ar sirds mazspēju, kuri tika ārstēti ar

Rasitrio, nav pieejami (skatīt 5.1 apakšpunktu).

Aliskirēns jālieto piesardzīgi pacientiem ar sirds mazspēju, kuri tiek ārstēti ar furosemīdu un

torasemīdu (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

Simptomātiskas hipotensijas risks

Pēc Rasitrio terapijas uzsākšanas simptomātiska hipotensija var rasties sekojošos gadījumos:

pacientiem ar izteiktu asinsvadu tilpuma samazināšanos vai pacientiem ar sāls deficītu

(piemēram, kuri saņem lielas diurētisku devas) vai,

lietojot aliskirēnu kopā ar citām zālēm, kas ietekmē RAAS.

Pirms Rasitrio lietošanas tilpuma samazināšanās vai sāls deficīts jākoriģē vai terapiju jāuzsāk stingrā

medicīniskā uzraudzībā.

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Ārstēšana ar Rasitrio jāuzsāk tikai pēc hipokaliēmijas un līdztekus esošas hipomagniēmijas

korekcijas.Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var paātrināt hipokaliēmijas rašanos no jauna vai

pastiprināt jau esošo hipokaliēmiju. Lietojot tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus pacientiem ar

pastiprinātu kālija zudumu, piemēram, sāļu zudumu izraisošu nefropātiju vai pre-renāliem

(kardiogēniem) nieru funkcijas traucējumiem. Ja hipokaliēmija attīstās terapijas laikā ar

hidrohlortiazīdu, Rasitrio lietošana jāpārtrauc, kāmēr netiek sasniegts stabīls kalija līmenis.

Tiazīdu diurētiku lietošanas laikā var rasties hipokaliēmija. Lielāks hipokaliēmijas risks ir pacientiem

ar aknu cirozi, pacientiem ar lielu diurēzi, pacientiem, kuri nepietiekamā daudzumā iekšķīgi uzņem

elektrolītus, un pacientiem, kuri saņem vienlaicīgu kortikosteroīdu vai adrenokortikotropā hormona

(AKTH) terapiju (skatīt 4.5 un 4.8 apakšpunktu).

Tā kā pēcreģistrācijas periodā pēc aliskirēna lietošanas novērota kālija līmeņa paaugstināšanās

serumā, un to var pastiprināt aliskirēna lietošana kopā ar citām RAAS ietekmējošām zālēm vai

nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL). Saskaņā ar standarta medicīnisko praksi, ja šīs zāles

nepieciešams lietot kopā, ieteicams regulāri kontrolēt nieru funkciju, tai skaitā elektrolītu līmeni

serumā. Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

aliskirēna lietošana kopā ar AKEI vai ARB ir kontrindicēta (skatīt 4.3, 4.5 un 4.8 apakšpunktu).

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var paātrināt hiponatriēmijas un hipohlorēmiskās alkalozes rašanos

no jauna vai pastiprināt jau esošo hiponatriēmiju. Hiponatriēmiju, kuru pavadīja neiroloģiski

simptomi (slikta dūša, progresējoša dezorientācija, apātija). Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu jāuzsāk

tikai pēc iepriekš pastāvošas hiponatriēmijas korekcijas. Gadījumā, ja terapijas laikā ar Rasitrio

attīstās smaga vai strauja hiponatriēmija, ārstēšana jāpārtrauc līdz natrija līmenis asinīs normalizējies.

Visiem pacientiem, kuri lieto tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, periodiski jākontrolē elektrolītu (it

īpaši kālija, nātrija, magnija) līmeņa pārmaiņas.

Tiazīdi grupas līdzekļi mazina kalcija izdalīšanos ar urīnu un var izraisīt periodisku un nelielu kalcija

līmeņa paaugstināšanos serumā bez zināmiem kalcija metabolisma traucējumiem. Rasitrio ir

kontrindicēts pacientiem ar hiperkalciēmiju, un to jālieto tikai pēc iepriekš pastāvošas

hiperkalciēmijas korekcijas. Rasitrio lietošana jāpārtrauc, ja hiperkalciēmija attīstās ārstēšanas laikā.

Ārstēšanas laikā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem periodiski jākontrolē kalcija līmenis

serumā. Izteikta hiperkalcēmija var liecināt par slēptu hiperparatireoidismu. Pirms epitēlijķermenīšu

funkcijas pārbaužu veikšanas tiazīdu lietošana jāpārtrauc.

Nav pierādījumu, ka Rasitrio samazinātu vai novērstu diurētiku inducētu hiponatrēmiju. Hlorīdu

deficīts parasti ir neliels un nav nepieciešama papildus ārstēšana.

Zāles vairs nav reğistrētas

Nieru darbības traucējumi un nieru transplantācija

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var paātrināt azotēmijas rašanos pacientiem ar hronisku nieru

slimību. Rasitrio tiek lietots pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieteicama periodiska

elektorolītu kontrole serumā, tai skaitā kālija, kreatinīna un urīnskābes līmeņa. Nav datu par

hipertensijas slimniekiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss serumā

≥150 μmol/l vai 1,70 mg/dl sievietēm un ≥177 μmol/l vai 2,00 mg/dl vīriešiem un/vai aprēķinātais

glomerulārais filtrācijas ātrums (GFĀ) <30 ml/min/1,73 m

), ar dialīzi, nefrotisko sindromu vai

renovaskulāru hipertensiju anamnēzē. Rasitrio ir kontrindicēts hipertensijas pacientiem ar smagiem

nieru darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min/1,73 m

) vai anūriju (skatīt 4.2 un 4.3 apakšpunktu).

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav

nepieciešama.

Tāpat kā lietojot citas zāles, kas ietekmē RAAS, piesardzība jāievēro, lietojot Rasitrio pacientiem ar

nieru darbība traucējumu predisponējošiem riska faktoriem, tādiem kā hipovolēmija (piemēram, asins

zudums, smaga vai ilgstoša caureja, ilgstoša vemšana utt.), sirds funkciju traucējumi, aknu slimība,

cukura diabēts vai nieru funkciju traucējumi. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ

<60 ml/min/1,73 m

) aliskirēna lietošana kopā ar AKEI vai ARB ir kontrindicēta. Pēcreģistrācijas

periodā saņemti ziņojumi par akūtas nieru mazspējas, kas parasti bija atgriezeniska līdz ar ārstēšanas

pārtraukšanu, gadījumiem riska grupas pacientiem, kuri lietoja aliskirēnu. Ja attīstās jebkādi nieru

mazspējas simptomi, aliskirēna lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Nav pieredzes par Rasitrio drošu lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieru transplantācija, tādēļ

šiem pacientiem jāievēro piesardzība.

Aknu darbības traucējumi

Rasitrio ir kontrindicēts hipertensijas pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3

un 5.2 apakšpunktu). Rasitrio ordinēšana pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības

traucējumiem vai progresējošu aknu slimību jāveic piesardzīgi (skatīt 4.2 un 5.2 apakšpunktu).

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un

augstākas AUC vērtības; dozēšanas rekomendācijas vēl nav izstrādātas.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija

Tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro lietojot amlodipīnu pacientiem, kuri

slimo ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju.

Ietekme uz vielmaiņu un endokrīno funkciju

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, arī hidrohlortiazīds var mainīt glikozes toleranci un paaugstināt

holesterīna un triglicerīdu un urīnskābes līmeni serumā. Pacientiem ar cukura diabētu var būt

nepieciešama insulīna vai iekšķīgi lietojamo hipoglikemizējošo līdzekļu devas korekcija Rasitrio

terapijas laikā. Pacientiem ar cukura diabētu Rasitrio lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta

(skatīt 4.3 apakšpunktu).

Tā kā Rasitrio sastāvā ir hidrohlortiazīds, tās ir kontrindicētas simptomātiskas hiperurikēmijas

gadījumā (skatīt 4.3 apakšpunktu). Hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā

samazinātā urīnskābes klīrensa dēļ un izraisīt vai pastiprināt hiperurikēmiju, kā arī veicināt podagras

lēkmes rašanos jūtīgiem pacientiem.

Tiazīdu grupas līdzekļi mazina kalcija izvadīšanos ar urīnu un var izraisīt periodisku un nelielu kalcija

līmeņa paaugstināšanos serumā bez zināmiem kalcija metabolisma traucējumiem. Rasitrio ir

kontrindicēts pacientiem ar hiperkalciēmiju, un to jālieto tikai pēc iepriekš pastāvošas

hiperkalciēmijas korekcijas. Rasitrio lietošana jāpārtrauc, ja hiperkalciēmija attīstās ārstēšanas laikā.

Ārstēšanas laikā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem periodiski jākontrolē kalcija līmenis

serumā. Izteikta hiperkalciēmija var liecināt par slēptu, traucējumus izraisošu hiperparatireozi. Pirms

epitēlijķermenīšu darbības izmeklēšanas jāpārtrauc tiazīdu grupas līdzekļu lietošana.

Zāles vairs nav reğistrētas

Nieru artērijas stenoze

Nav pieejami klīnisko pētījumu dati par Rasitrio lietošanu pacientiem ar vienpusēju vai abpusēju

nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi. Tomēr, tāpat kā lietojot citas zāles, kas

ietekmē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, kad šie pacienti ar nieru artēriju stenozi tiek ārstēti

ar aliskirēnu, pastāv paaugstināts nieru darbības traucējumu, tai skaitā akūtas nieru mazspējas, risks.

Tādēļ šiem pacientiem jāievēro piesardzība. Ja attīstās nieru mazspēja, ārstēšana nekavējoties

jāpārtrauc.

Anafilaktiskas reakcijas un angioedēma

Pēcreģistrācijas periodā ārstēšanas laikā ar aliskirēnu tika novērotas anafilaktiskas reakcijas (skatīt

4.8 apakšpunktu). Tāpat kā lietojot citas zāles, kas iedarbojas uz renīna-angiotenzīna-aldosterona

sistēmu, saņemti ziņojumi par angioedēmas gadījumiem vai simptomiem (sejas, lūpu, rīkles un/vai

mēles tūsku), kas liecina par angioedēmu, pacientiem, kuri tika ārstēti ar aliskirēnu.

Vairākiem no šiem pacientiem anamnēzē ir bijusi angioedēma vai ir novēroti ar angioedēmu saistīti

simptomi, kuri dažos gadījumos ir konstatēti pēc citu angioedēmu izraisošu zāļu, tostarp RAAS

blokatoru (angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru),

lietošanas (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Pēcreģistrācijas periodā, pēc aliskirēna lietošanas kopā ar AKEI un/vai ARB, ziņots par angioedēmu

vai angioedēmai līdzīgām reakcijām (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Pacientiem ar hipersensitivitātespredispozīciju jāievēro īpaša piesardzība.

Aliskirēna terapijas laikā pacientiem ar angioedēmu anamnēzē var būt palielināts angioedēmas

attīstības risks (skatīt 4.3 un 4.8 apakšpunktu). Tāpēc aliskirēna ordinēšana pacientiem ar angioedēmu

anamnēzē jāveic piesardzīgi, kā arī terapijas laikā un it sevišķi terapijas sākumā šie pacienti ir rūpīgi

jānovēro (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Ja attīstās anafilaktiskas reakcijas vai angioedēma, Rasitrio lietošanas nekavējoties jāpārtrauc un

jānodrošina atbilstoša ārstēšana un uzraudzība līdz pilnīgai un ilgstošai simptomu izzušanai. Pacienti

jāinformē ziņot ārstam par jebkurām pazīmēm, kas varētu liecināt par alerģisku reakciju, it īpaši

apgrūtinātu elpošanu vai apgrūtinātu rīšanu, sejas, ekstremitāšu, acu, lūpu vai mēles tūsku. Ja tūska

skar mēli, balss spraugu vai balseni, nepieciešams ievadīt adrenalīnu. Turklāt jāveic visi

nepieciešamie pasākumi, lai uzturētu brīvus, elpošanas ceļus.

Fotosensibilizācija

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietotājiem radušās fotosensibilizācijas reakcijas (skatīt

4.8 apakšpunktu). Ja terapijas ar Rasitrio laikā rodas fotosensibilizācijas reakcija, ieteicams ārstēšanu

pārtraukt. Ja nepieciešams atsākt diurētiskā līdzekļa lietošanu, ķermeņa virsmu ieteicams pasargāt no

saules vai mākslīga UVA starojuma iedarbības.

Akūta slēgta kakta glaukoma

Hidrohlortiazīda, kas pieder sulfonamīdu grupai, lietošana ir saistīta ar idiosinkrātiskām reakcijām,

kuru rezultātā attīstās akūta pārejoša miopija un akūta slēgta kakta glaukoma. Simptomi ir akūta

redzes asuma samazināšanās vai acu sāpes, turklāt parasti tie parādās vairākas stundas līdz nedēļas

pēc preparāta lietošanas sākuma. Neārstēta akūta slēgta kakta glaukoma var novest pie pastāvīga

redzes zuduma. Primārā ārstēšana ir pēc iespējas ātrāka hidrohlortiazīda lietošanas pārtraukšana. Ja

intraokulārais spiediens joprojām netiek kontrolēts, jāapsver iespēja veikt neatliekamu konservatīvu

ārstēšanu vai ķirurģisku iejaukšanos. Kā riska faktorus akūtas slēgta kakta glaukomas attīstībai var

minēt alerģiju pret sulfonamīdu un penicilīnu grupas līdzekļiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Informācija par Rasitrio mijiedarbību

Pacientu ar hipertensiju grupu farmakokinētisko datu analīze nenorāda uz klīniski nozīmīgām

izmaiņām aliskirēna, amlodipīna un hidrohlortiazīda līdzsvara stāvokļa iedarbībā (AUC) un

maksimālajā koncentrācijā (C

), salīdzinot ar ārstēšanu ar atbilstošu divu komponentu kombināciju.

Zāles, kas var ietekmēt kālija līmeni serumā: Hidrohlortiazīda kāliju mazinošo darbību vājina

aliskirēna kāliju aizturošā darbība. Tomēr hidrohlortiazīda ietekmi uz kālija līmeni serumā varētu

pastiprināt citas zāles, kas saistītas ar kālija zudumu un hipokaliēmiju (piemēram, citi kālija

izdalīšanos veicinoši diurētiskie līdzekļi, kortikosteroīdi, caurejas līdzekļi, adrenokortikotropais

hormons (AKTH), amfotericīns, karbenoksolons, G penicilīns, salicilskābes atvasinājumi). Lietojot

kopā ar citām zālēm, kas ietekmē RAAS, NPL vai zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni serumā

(piemēram, kāliju aizturošām diurētikām, kālija preparātiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem,

heparīnu), var paaugstināt kālija koncentrāciju serumā. Ja šādu zāļu, kas var ietekmēt kālija līmeni

serumā, vienlaikus lietošana ir nepieciešama, ieteicams ievērot piesardzību. Pacientiem ar cukura

diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) aliskirēna lietošana kopā ar ARB

vai AKEI ir kontrindicēta un nav ieteicama citiem pacientiem (skatīt 4.3, 4.4 un 5.1 apakšpunktu).

Zāles, ko ietekmē kālija koncentrācijas serumā svārstības: Ja Rasitrio lieto kopā ar zālēm, ko ietekmē

kālija koncentrācijas serumā svārstības (piemēram, uzpirkstītes glikozīdi, antiaritmiskie līdzekļi),

ieteicams periodiski pārbaudīt kālija koncentrāciju serumā.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tostarp selektīvie ciklooksigenāzes 2 inhibītori (COX-2

inhibitori), acetilsalicilskābe un neselektīvi NPL: Tāpat kā lietojot citas zāles, kas iedarbojas uz

renīna-angiotenzīna sistēmu, NPL var samazināt aliskirēna antihipertensīvo iedarbību. NPL var arī

pavājināt diurētisko un antihipertensīvo hidrohlortiazīda iedarbību.

Dažiem pacientiem ar nomāktu nieru funkciju (pacientiem ar dehidratāciju vai gados vecākiem

pacientiem) aliskirēna un hidrohlortiazīda lietošana kopā ar NPL var izraisīt tālāku nieru funkciju

pasliktināšanos, tai skaitā iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tādēļ, lietojot

Rasitrio kopā ar NPL, it īpaši gados vecākiem pacientiem, jāievēro piesardzība.

Informācija par aliskirēna mijiedarbību

Kontrindicēts (skatīt 4.3 apakšpunktu)

Dubulta RAAS blokāde

Aliskirēna kombinācija kopā ar ARBiem vai AKEIiem ir kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu

vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) un nav ieteicama citiem pacientiem

(skatīt 4.3, 4.4 un 5.1 apakšpunktu).

Spēcīgi P-glikoproteīna (P-gp) inhibitori

Vienas devas zāļu mijiedarbības pētījumā ar veseliem indivīdiem pierādīts, ka ciklosporīns (200 un

600 mg) palielina aliskirēna 75 mg C

aptuveni 2,5-reizes un AUC aptuveni 5-reizes. Lietojot

lielākas aliskirēna devas, iespējams lielāks koncentrācijas pieaugums. Veseliem brīvprātīgajiem

itrakonazols (100 mg) palielināja aliskirēna (150 mg) AUC un C

attiecīgi 6,5 un 5,8 reizes. Tādēļ

aliskirēna un spēcīgu P-gp inhibitoru lietošana vienlaicīgi ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Nav ieteicams (skatīt 4.2 apakšpunktu)

Greipfrūtu sula

Greipfrūtu sulas lietošana kopā ar aliskirēnu samazināja aliskirēna AUC un C

. Greipfrūtu sulas

lietošana kopā ar 150 mg aliskirēna samazināja aliskirēna AUC par 61% un lietošana kopā ar 300 mg

aliskirēna samazināja aliskirēna AUC par 38%. Šis samazinājums iespējams saistīts ar greipfrūtu

sulas izraisītu transporta polipeptīdu mediētas organisko anjonu uzsūkšanās inhibīciju kuņģa-zarnu

traktā. Tāpēc paaugstināta terapeitiskas neveiksmes riska dēļ greipfrūtu sulu nedrīkst lietot kopā ar

Rasitrio.

Zāles vairs nav reğistrētas

Piesardzība ir nepieciešama vienlaikus lietošanas gadījumā

Mijiedarbība ar P-glikoproteīnu

Preklīniskajos pētījumos konstatēts, ka MDR1/Mdr1a/1b (P-gp) ir galvenā sistēma, kas atbild par

aliskirēna uzsūkšanos zarnu traktā un izdalīšanos ar žulti. Klīniskajā pētījumā rifampicīns, kas ir P-gp

induktors, samazināja aliskirēna biopieejamību par aptuveni 50%. Citi P-gp induktori (asinszāles

preparāti) var samazināt aliskirēna biopieejamību. Lai gan nav pierādīts pētījumos ar aliskirēnu, tomēr

zināms, ka P-gp regulē arī vairāku substrātu nonākšanu audos, un P-gp inhibitori var palielināt

attiecību starp koncentrāciju audos un koncentrāciju plazmā. Tādēļ P-gp inhibitori koncentrāciju

audos var palielināt vairāk nekā koncentrāciju plazmā. Zāļu mijiedarbības iespējamība P-gp sistēmā ir

tieši atkarīga no šī transportmehānisma inhibīcijas pakāpes.

Vidēji spēcīgi P-gp inhibitori

Lietojot ketokonazolu (200 mg) vai verapamilu (240 mg) kopā ar aliskirēnu (300 mg), aliskirēna AUC

palielinājās attiecīgi par 76% vai 97%. Sagaidāms, ka aliskirēna koncentrācijas izmaiņas plazmā,

lietojot to kopā ar ketokonazolu vai verapamilu nepārsniegs robežas, kas tiktu sasniegtas, lietojot

dubultu aliskirēna devu. Kontrolētos klīniskos pētījumos pierādīts, ka aliskirēna devām līdz 600 mg

vai devām, kas divas reizes pārsniedz augstāko ieteicamo terapeitisko devu, ir laba panesamība.

Preklīniskie pētījumi liecina, ka vienlaicīga aliskirēna un ketokonazola lietošana uzlabo aliskirēna

uzsūkšanos kuņģa-zarnu traktā un mazina izdalīšanos ar žulti. Tādēļ jāievēro piesardzība, aliskirēnu

lietojot kopā ar ketokonazolu, verapamilu vai citiem vidēji spēcīgiem P-gp inhibitoriem

(klaritromicīnu, telitromicīnu, eritromicīnu, amiodaronu).

Zāles, kas var ietekmēt kālija līmeni serumā

Lietojot kopā ar citām zālēm, kas ietekmē RAAS, NPL vai zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni

serumā (piemēram, kāliju aizturošām diurētikām, kālija preparātiem, kāliju saturošiem sāls

aizstājējiem, heparīnu), var paaugstināt kālija koncentrāciju serumā. Ja šādu zāļu, kas var ietekmēt

kālija līmeni serumā, vienlaikus lietošana ir nepieciešama, ieteicams ievērot piesardzību. Pacientiem

ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) aliskirēna lietošana

kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta un nav ieteicama citiem pacientiem (skatīt 4.3, 4.4 un

5.1 apakšpunktu).

Furosemīds un torasemīds

Aliskirēna lietošana iekšķīgi kopā ar furosemīdu neietekmēja aliskirēna farmakokinētikās īpašības, bet

samazināja furosemīda iedarbību par 20

30% (aliskirēna ietekme uz furosemīdu lietojot

intramuskulāri vai intravenozi nav pētīta). Pacientiem ar sirds mazspēju, pēc vairāku furosemīda

(60 mg/dienā) devu lietošanas kopā aliskirēnu (300 mg/dienā), pirmo 4 stundu laikā nātrija ekskrēcija

urīnā un izdalītā urīna daudzums samazinājās attiecīgi par 31% un 24%, salīdzinot ar furosemīda

monoterapiju. Pacientiem, kuri tika ārstēti ar furosemīdu un aliskirēnu 300 mg, vidējā ķermeņa masa

(84,6 kg) bija lielāka, salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma furosemīdu monoterapijā (83,4 kg).

Mazākas izmaiņas furosemīda farmakokinētikajās īpašībās un efektivitātē tika novērotas lietojot

aliskirēnu 150 mg/dienā.

Pieejamie klīniskie dati neliecina, ka pēc lietošanas kopā ar aliskirēnu tika izmantotas lielākas

torasemīda devas. Zināms, ka torasemīda izdalīšanos caur nierēm mediē organiskie anjonu

transportieri (OAT). Aliskirēns minimāli izdalās caur nierēm, un pēc iekšķīgas lietošanas urīnā

konstatēti tikai 0,6% aliskirēna devas (skatīt 5.2 apakšpunktu). Tomēr, tā kā aliskirēns ir organisko

anjonu transporta polipeptīda 1A2 (OATP1A2) substrāts (skatīt mijiedarbību ar organisko anjonu

transporta polipeptīdu (OATP) inhibitoriem), aliskirēns, iedarbojoties uz absorbcijas procesu, var

samazināt torasemīda iedarbību plazmā.

Tādēļ pacietiem, kuri tiek ārstēti gan ar aliskirēnu, gan furosemīdu vai torasemīdu iekšķīgi, uzsākot un

pielāgojot furosemīda, torasemīda vai aliskirēna terapiju, ieteicams kontrolēt furosemīda vai

torasemīda iedarbību, lai izvairītos no ekstracelulārā šķidruma tilpuma izmaiņām un iespējamām

situācijām ar šķidruma pārslodzes (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

Varfarīns

Aliskirēna ietekme uz varfarīna farmakokinētiku nav pētīta.

Lietošana kopā ar uzturu

Uzturs (ar zemu vai augstu tauku saturu) būtiski samazina aliskirēna uzsūkšanos (skatīt

4.2 apakšpunktu).

Mijiedarbība nav konstatēta

Klīniskajos farmakokinētikas pētījumos tika iekļauti tādi medikamenti, kā acenokumarols,

atenolols, celekoksibs, pioglitazons, alopurinols, izosorbīda-5-mononitrāts un hidrohlortiazīds.

Mijiedarbība ar šiem medikamentiem netika konstatēta.

Aliskirēna vienlaicīga lietošana ar metformīnu (↓28%), amlodipīnu (↑29%) vai cimetidīnu

(↑19%) izraisīja aliskirēna C

vai AUC pārmaiņas par 20–30%. Lietojot kopā ar atorvastatīnu,

aliskirēna AUC un C

līdzsvara stāvoklī palielinājās par 50%. Vienlaicīga lietošana ar

aliskirēnu neizraisīja nozīmīgu ietekmi uz atorvastatīna, metformīna vai amlodipīna

farmakokinētiku. Tādēļ nav nepieciešama aliskirēna vai šo vienlaikus lietoto zāļu devas

pielāgošana.

Aliskirēns var nedaudz samazināt digoksīna un verapamila biopieejamību.

Mijiedarbība ar CYP450

Aliskirēns neinhibē CYP450 izoenzīmus (CYP1A2, 2C8, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A). Aliskirēns

neinducē CYP3A4. Tādēļ nav paredzama aliskirēna ietekme uz substanču sistēmisko iedarbību, kas

šos enzīmus inhibē vai inducē, vai ko tie metabolizē. Aliskirēnu minimāli metabolizē citohroma P450

enzīmi. Tādēļ nav sagaidāma CYP450 izoenzīmu inhibīcijas vai indukcijas izraisīta mijiedarbība.

Tomēr CYP3A4 inhibitori bieži mijiedarbojas ar P-gp. Lietojot aliskirēnu kopā ar CYP3A4

inhibitoriem, kuri arī inhibē P-gp, sagaidāma aliskirēna iedarbības pastiprināšanās (skatīt citas

references par P-gp 4.5 apakšpunktu).

P-gp substrāti vai vāji inhibitori

Nav novērota izteikta mijiedarbība ar atenololu, digoksīnu, amlodipīnu vai cimetidīnu. Lietojot kopā

ar atorvastatīnu (80 mg), līdzsvara stāvoklī aliskirēna (300 mg) AUC un C

palielinājās par 50%.

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka P-gp ir aliskirēna biopieejamības galvenā determinante. Tādēļ

P-gp induktori (asinszāles preparāti, rifampicīns) var samazināt aliskirēna biopieejamību.

Organisko anjonu transporta polipeptīdu (OATP) inhibitori

Preklīniskajos pētījumos pierādīts, ka aliskirēns varētu būt organisko anjonu transporta polipeptīdu

substrāts. Tādēļ, lietojot aliskirēnu kopā OATP inhibitoriem, iespējama mijiedarbība (skatīt

apakšpunktu “Greipfrūtu sula”).

Informācija par amlodipīna mijiedarbību

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

Vienlaikus lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

CYP3A4 inhibitori

Vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas

pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazēms) lietošana

var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos. Klīniskajā izpausmē šīs farmakokinētikas

izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā

novērošana un devas pielāgošana.

CYP3A4 induktori

Nav datu par CYP3A4 induktoru ietekmi uz amlodipīnu. CYP3A4 induktoru (piemēram, rifampicīna,

divšķautņu asinszāles) līdztekus lietošana var pazemināt amlodipīna koncentrāciju plazmā.

Amlodipīns kombinācijā ar CYP3A4 induktoriem jālieto uzmanīgi.

Zāles vairs nav reğistrētas

Greipfrūtu sula

Vienlaikus amlodipīna un greipfrūta un greipfrūtu sulas lietošana nav ieteicama, jo dažiem pacientiem

var palielināties biopieejamība, rezultātā palielinot asinsspiediena pazeminošu efektu.

Dantrolēns (infūzijās)

Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrillācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar

hiperkaliēmiju pēc verapamila un dantrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek

rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas

pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība summējas ar citu lietoto antihipertensīvo zāļu

asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Pēc vairāku 10 mg amlodipīna devu lietošanas kopā ar 80 mg simvastatīna, tā iedarbība

palielinājās par 77% salīdzinājumā ar simvastatīna monoterapiju. Ir ieteicams samazināt

simvastatīna devu līdz 20 mg dienā pacientiem, kuri lieto amlodipīnu.

Mijiedarbība nav konstatēta

Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna, varfarīna

vai ciklosporīna farmakokinētiskās īpašības.

Informācija par hidrohlortiazīda mijiedarbību

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā ar tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem var mijiedarboties šādas zāles:

Nav ieteicams lietot kopā

Litijs

Tiazīdi samazina litija renālo klīrensu, tādēļ, lietojot hidrohlortiazīdu, var palielināties litija

toksicitātes risks. Litija un hidrohlortiazīda vienlaicīga lietošana nav ieteicama. Ja šādu kombināciju

uzskata par būtiski nepieciešamu, vienlaicīgas lietošanas laikā rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija

serumā.

Vienlaikus lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

Alkoholiskie dzērieni, barbiturāti vai narkotiskie līdzekļi

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana kopā ar vielām, kurām piemīt asinsspiedienu

pazeminošais efekts (piemēram, samazinot simpatiskas nervu sistēmas aktivitati vai ar tiešu

vazodilatāciju), var pastiprināt ortostatisko hipotensiju.

Amantadīns

Tiazīdi, arī hidrohlortiazīds, var palielināt amantadīna nevēlamo blakusparādību risku.

Pretdiabēta līdzekļi (piemēram, insulīns un iekšķīgi lietojamie pretdiabēta līdzekļi)

Tiazīdu grupas līdzekļi var izmainīt glikozes toleranci. Var būt nepieciešama pretdiabēta līdzekļa

devas pielāgošana (skatīt 4.4 apakšpunktu). Metformīns jālieto piesardzīgi laktātacidozes riska dēļ, ko

var izraisīt ar hidrohlortiazīdu saistīta iespējama funkcionāla nieru mazspēja,

Antiholīnerģiskie līdzekļi un citas zāles, kuras ietekmē kunģa motilitāti

Antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram, atropīns, biperidēns) var palielināt tiazīdu grupas diurētisko

līdzekļu biopieejamību acīmredzot sakarā ar kuņģa-zarnu trakta motilitātes un kuņģa iztukšošanās

ātruma samazināšanos. Savukārt, ir paredzams, ka prokinētiskie līdzekļi tādi kā cisaprīds var

samazināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu biopieejamību.

Zāles vairs nav reğistrētas

Podagras ārstēšanai lietotas zāles

Var būt nepieciešama urikozūrisko zāļu devas pielāgošana, jo hidrohlortiazīds var paaugstināt

urīnskābes līmeni serumā. Var būt nepieciešama probenecīda vai sulfīnpirazona devas palielināšana.

Lietošana vienlaikus ar tiazīdu diurētisko līdzekļiem, arī hidrohlortiazīdu, var palielināt paaugstinātas

jutības reakcijas pret alopurinolu rašanās biežumu.

Zāles, kas var ierosināt torsades de pointes

Saistībā ar hipokaliēmijas risku, piesardzība jāievēro lietojot hidrohlortiazīdu kopā ar zālēm, kas var

izraisīt torsades de pointes, jo īpaši Ia un III klases antiaritmiskie un daži antipsihotiskie līdzekļi.

Zāles, kas ietekmē nātrija līmeni serum

Diurētisko līdzekļu izraisītu hiponatriēmiju var pastiprināt vienlaicīga lietošana ar tādām zālēm kā

antidepresanti, antipsihotiskie un pretepilepsijas līdzekļi utt. Ilgstošas ārstēšanas ar šīm zālēm laikā

jāievēro piesardzība.

Bēta blokatori un diazoksīds

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošana vienlaikus ar beta blokatoriem var

palielināt hiperglikēmijas risku. Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, var

pastiprināt diazoksīda hiperglikēmisko ietekmi

Jonu apmaiņas sveķi

Holestiramīns un kolestipols samazina tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, tai skaitā arī

hidrohlortiazīda, uzsūkšanos. Rezultātā tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var sasniegt tikai

subterapeitisko iedarbības līmeni. Tomēr mijiedarbību iespējams samazināt, izmainot hidrohlortiazīda

un jonu apmaiņas sveķu lietošanas laika intervālu, lai hidrohlortiazīds tiktu lietots vismaz 4 stundas

pirms vai 4-6 stundas pēc jonu apmaiņas sveķu lietošanas.

D vitamīns un kalcija sāļi

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošana kopā ar D vitamīnu vai kalcija

sāļiem var pastiprināt kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā. Vienlaikus tiazīda grupas diurētisko

līdzekļu lietošana var izraisīt hiperkalciēmiju pacientiem, kuri ir predisponēti uz hiperkalciēmiju

(piemēram, hiperparatiroidisms, audzēji vai ar D vitamīnu stārpnecību notiekošo procesu traucējumi),

palielinot kalcija tubulāro reabsorbciju.

Nedepolarizējošie miorelaksanti

Tiazīdu grupas līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, pastiprina miorelaksantu, piemēram, kurāres

atvasinājumu darbību.

Citotoksiskie līdzekļi

Tiazīdu grupas līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, var mazināt citotoksisko līdzekļu (piemēram,

ciklofosfamīda, metotreksāta) izvadīšanu caur nierēm un pastiprināt to nomācošo iedarbību uz kaulu

smadzenēm.

Digoksīns un citi uzpirkstītes glikozīdi

Tiazīdu inducēta hipokaliēmija vai hipomagnēmija veicina uzpirkstītes inducētas sirds aritmijas

rašanos (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Metildopa

Saņemti atsevišķi ziņojumi par hemolītisko anēmiju, kas radusies pēc hidrohlortiazīda lietošanas

vienlaikus ar metildopu.

Jodu saturošas kontrastvielas

Diurētisko līdzekļu ierosinātas dehidratācijas gadījumā ir palielināts akūtas nieru mazspējas risks,

īpaši tad, ja lietotas lielas jodu saturoša līdzekļa devas. Tādēļ pirms šādu savienojumu ievadīšanas

pacientiem jānovērš dehidratācija.

Zāles vairs nav reğistrētas

Asinsspiedienu paaugstinoši amīni (piemēram, noradrenalīns, adrenalīns)

Hidrohlortiazīds var samazināt atbildes reakciju uz asinsspiedienu paaugstinošiem amīniem tādiem kā

noradrenalīns. Šīs iedarbības klīniskā nozīme nav zināma un reakcijas samazinājums nav tik izteikts,

lai tos nelietotu vispār.

4.6

Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Sievietes reproduktīvā vecumā/kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Veselības aprūpes speciālistiem, kuri ordinē Rasitrio, jābrīdina sievietes reproduktīvajā vecumā par

iespējamo risku, lietojot šīs zāles grūtniecības laikā. Ņemot vērā, ka sievietēm, kuras plāno

grūtniecību, nav ieteicams lietot Rasitrio, pirms plānotās grūtniecības iestāšanās jāpāriet uz piemērotu

alternatīvu antihipertensīvu terapiju.

Grūtniecība

Nav datu par aliskirēna lietošanu grūtniecēm. Aliskirēns nebija teratogēns žurkām vai trušiem (skatīt

5.3 apakšpunktu). Citas vielas, kas darbojas tieši uz renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, izraisīja

nopietnas augļa kroplības un jaundzimušo nāvi. Tāpat kā jebkuras zāles, kas iedarbojas tieši uz

renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, aliskirēnu nedrīkst lietot grūtniecības pirmajā trimestrī un

sievietēm, kuras plāno grūtniecību, kā arī tā lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības

trimestrī (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Amlodipīna lietošanas drošība cilvēkam grūtniecības laikā nav noskaidrota. Pētījumi ar žurkām

nepierāda reproduktīvo toksicitāti, izņemot dzemdību aizkavēšanos un dzemdību ilguma

pagarināšanos, lietojot devas, kas 50 reizes pārsniedz cilvēkiem lietoto maksimālo ieteicamo devu

(skatīt 5.3 apakšpunktu). Zāles grūtniecības laikā atļauts lietot vienīgi tādā gadījumā, ja nav pieejamas

citas drošākas alternatīvas ārstēšanas metodes un, ja slimības radītais risks mātei ir lielāks nekā

auglim.

Pieredze ar hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības, īpaši tās pirmā trimestra, laikā ir ierobežota.

Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami.

Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda farmakoloģiskās darbības

mehānismu, tā lietošana otrā un trešā grūtniecības trimestrī var radīt augļa-placentas apasiņošanas

traucējumus un tam var būt nevēlama ietekme uz augli un jaundzimušo, piemēram, dzelte, elektrolītu

līdzsvara traucējumi un trombocitopēnija.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas vai preeklampsijas

ārstēšanai, samazināta plazmas tilpuma un placentāras hipoperfūzijas riska dēļ, bez labvelīgas

ietekmes uz slimības gaitu.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot esenciālas hipertensijas ārstēšanai grūtniecēm, izņemot retus

gadījumus, kad cita ārstēšana nevar tikt lietota.

Rasitrio nedrīkst lietot grūtniecības pirmajā trimestrī. Rasitrio lietošana ir kontrindicēta grūtniecības

otrajā un trešajā trimestrī (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Ja grūtniecība iestājas terapijas laikā, Rasitrio lietošana attiecīgi jāpārtrauc, cik vien ātri iespējams.

Barošana ar krūti

Nav zināms vai aliskirēns un/vai amlodipīns izdalās cilvēka pienā. Aliskirēns izdalījās pienā žurkām

laktācijas laikā.

Hidrohlortiazīds tiek izvadīts ar mātes pienu nelielos daudzumos. Lietojot tiazīdu grupas diurētiskos

līdzekļus lielās devās, tie izraisa intensīvu diurēzi, kas, savukārt, var kavēt piena produkciju.

Zāles vairs nav reğistrētas

Rasitrio lietošana zīdīšanas laikā nav ieteicama. Ja Rasitrio tiek lietots zīdīšanas laikā, jālieto pēc

iespējas mazāka deva.

Fertilitāte

Nav klīnisku datu par fertilitāti, lietojot Rasitrio.

Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem

pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna

potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz

vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3 apakšpunktu). Fertilitāte žurkām netika ietekmēta, nepārsniedzot

aliskirēna 250 mg/kg dienā un hidrohlortiazīda 4 mg/kg dienā devu (skatīt 5.3 apakšpunktu).

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tomēr, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot mehānismus, jāatceras, ka Rasitrio terapijas laikā

dažkārt var rasties reibonis vai nespēks.

Amlodipīns maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja

pacientiem pēc amlodipīna lietošanas attīstās reibonis, miegainība, galvassāpes, nogurums vai slikta

dūša, tas var ietekmēt viņu reakcijas spējas.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Drošības profila kopsavilkums

Aliskirēna/amlodipīna/hidrohlortiazīda kombinācija

Turpmāk sniegtā informācija par Rasitrio drošību ir iegūta klīniskajos pētījumos ar Rasitrio un

atsevišķo sastāvdaļu aliskirēna, amlodipīna un hidrohlortiazīda zināmo drošības profilu. Drošuma

informācija par Rasitrio lietošanu 75 gadus veciem un vecākiem pacientiem ir ierobežota.

Biežākās novērotās Rasitrio nevēlamās blakusparādības ir hipotensija un reibonis. Lietojot Rasitrio,

var rasties nevēlamās blakusparādības, par ko iepriekš ziņots saistībā ar vienu vai otru Rasitrio

sastāvdaļu (aliskirēnu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu), un kuras aprakstītas zemāk attiecīgajos

atsevišķo komponentu paragrāfos.

Tabulā apkopoto blakusparādību saraksts:

Blakusparādības, kas saistītas ar aliskirēna, amlodipīna un hidrohlortiazīda lietošanu, sakārtotas

biežuma kategorijās, minot biežākās vispirms un lietojot šādu shēmu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100

līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000) un nav

zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās

blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Dati par Rasitrio

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Reibonis

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Hipotensija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Perifēra tūska

Zāles vairs nav reğistrētas

Perifēra tūska ir zināma kā no devas atkarīga blakusparādība saistībā ar amlodipīna lietošanu, kā arī

pēcreģistrācijas periodā par to ir saņemti ziņojumi saistībā ar aliskirēna terapiju. Īstermiņa dubulti

aktīvi kontrolētā klīniskajā pētījumā perifērās tūskas sastopamības biežums Rasitrio grupā bija 7,1%,

salīdzinot ar 8,0% aliskirēna/amlodipīna, 4,1% amlodipīna/hidrohlortiazīda un 2,0%

aliskirēna/hidrohlortiazīda divu komponentu kombināciju grupās.

Īstermiņa aktīvi kontrolētā klīniskajā pētījumā jebkuru ar hipotensiju saistītu nevēlamo

blakusparādību biežums bija 4,9% Rasitrio grupā, salīdzinot ar līdz pat 3,7% divu komponentu

kombināciju grupās. Pacientiem vecākiem par ≥65 gadiem nevēlamo blakusparādību biežums bija

10,2% Rasitrio grupā, salīdzinot ar līdz pat 5,4% divu komponentu kombināciju grupās.

Papildu informācija par atsevišķiem sastāvdaļām

Lietojot Rasitrio, var rasties citas nevēlamās blakusparādības, par ko iepriekš ziņots saistībā ar vienu

vai otru sastāvdaļu, pat tad, ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos.

Aliskirēns

Pēcreģistrācijas periodā tika ziņots par nopietnām blakusparādībām, tai skaitā par anafilaktiskām

reakcijām un angioedēmu, un tās rodas reti (mazāk nekā 1 gadījums uz 1 000 pacientu). Biežākā

nevēlamā blakusparādība bija caureja.

Tabulā apkopoto nevēlamo blakusparādību saraksts:

Zināmās aliskirēna nevēlamās blakusparādības uzskaitītas tabulā zemāk, izmantojot tos pašus

nosacījumus, kas izmantoti pirms tam fiksētās kombinācijas aprakstā.

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Anafilaktiskas reakcijas, paaugstinātas jutības reakcijas

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Reibonis

Retāk

Sirdsklauves, perifēra tūska

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk

Klepus

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Aknu darbības traucējumi*, dzelte, hepatīts, aknu mazspēja**

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Smagas ādas blakusparādības (SĀB) tai skaitā Stīvensa-Džonsona

sindroms, toksiska epidermāla nekrolīze (TEN), mutes dobuma

gļotādas reakcijas, izsitumi, nieze, nātrene

Reti

Angioedēma, eritēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Artralģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Akūta nieru mazspēja, nieru darbības traucējumi

Izmeklējumi

Bieži

Hiperkaliēmija

Retāk

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Reti

Pazemināts hemoglobīna līmenis, samazināts hematokrīts, paaugstināts

kreatinīna līmenis asinīs

*Atsevišķi aknu darbības traucējumu gadījumi ar klīniskiem simptomiem un laboratoriski apstiprināti

izteiktāki aknu darbības traucējumu gadījumi.

**Ieskaitot vienu „fulminantas aknu mazspējas” gadījumu, par ko ziņots pēc-reģistrācijas periodā, un

kura gadījumā nevar izslēgt cēloņsakarību ar aliskirēna lietošanu.

Zāles vairs nav reğistrētas

Atsevišķu blakusparādību raksturojums:

Terapijas laikā ar aliskirēnu konstatētas paaugstinātas jutības reakcijas, tai skaitā anafilaktiskas

reakcijas un angioedēmas gadījumi.

Kontrolētos klīniskajos pētījumos, terapijas laikā ar aliskirēnu, angioedēma un paaugstinātas jutības

reakcijas attīstījās retos gadījumos, un tās biežums bija līdzīgs kā placebo vai salīdzinājuma zāļu

grupā.

Pēcreģistrācijas periodā ziņots arī par angioedēmas gadījumiem vai simptomiem (sejas, lūpu, rīkles

un/vai mēles tūsku), kas liecina par angioedēmu. Vairākiem no šiem pacientiem anamnēzē ir bijusi

angioedēma vai ir novēroti ar angioedēmu saistīti simptomi, kuri dažos gadījumos ir konstatēti pēc

citu, angioedēmu izraisošu, zāļu, tostarp RAAS blokatoru (AKEI vai ARB), lietošanas.

Pēcreģistrācijas pieredze liecina, ka pēc aliskirēna lietošanas kopā ar AKEI un/vai ARB, ziņots par

angioedēmu vai angioedēmai līdzīgām reakcijām.

Pēcreģistrācijas periodā ziņots arī par paaugstinātas jutības reakcijām, tai skaitā anafilaktiskām

reakcijām (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Gadījumā, ja attīstās jebkādi simptomi, kas liecina par paaugstinātas jutības reakciju/angioedēmu

(īpaši jāpievērš uzmanība apgrūtinātai elpošanai vai apgrūtinātai rīšanai, izsitumiem, niezei, nātrenei

vai sejas, ekstremitāšu, acu, lūpu un/vai mēles tūskai, reibonim), pacientiem jāpārtrauc ārstēšana un

jāsazinās ar savu ārstu (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Pēc-reģistrācijas periodā ziņots ar artralģijas gadījumiem. Atsevišķos gadījumos tā attīstījās ar

paaugstinātas jutības reakcijas sastāvdaļa.

Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par nieru funkcijas traucējumiem un akūtas nieru mazspējas

gadījumiem riska grupas pacientiem (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Izmeklējumi: kontrolētos klīniskos pētījumos aliskirēna lietošana dažkārt izraisīja klīniski nozīmīgas

laboratorisko rādītāju novirzes no normas. Klīniskos pētījumos ar hipertensijas slimniekiem

aliskirēnam nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz kopējā holesterīna, augsta blīvuma lipoproteīnu

holesterīna (ABL-H) līmeni, triglicerīdu līmeni tukšā dūšā, glikozes līmeni tukšā dūšā vai urīnskābes

līmeni.

Hemoglobīns un hematokrīts: tika novērota neliela hemoglobīna un hematokrīta līmeņa mazināšanās

(vidējā samazināšanās attiecīgi par aptuveni 0,05 mmol/l un 0,16 tilp.%.) Neviens pacients

nepārtrauca terapiju anēmijas dēļ. Šāda iedarbība novērojama arī lietojot citas zāles, kas ietekmē

RAAS, piemēram, AKEI un ARB.

Kālija līmenis serumā: kālija līmeņa palielināšanās serumā novērota pēc aliskirēna lietošanas un to

var paasināt lietošana kopā ar citām zālēm, kas ietekmē RAAS, vai NPL. Saskaņā ar standarta

medicīnisko praksi, ja šīs zāles nepieciešams lietot kopā, ieteicams regulāri kontrolēt nieru funkciju,

tai skaitā elektrolītu līmeni serumā. Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem

(GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta un nav

ieteicama citiem pacientiem (skatīt 4.3, 4.4 un 5.1 apakšpunktu).

Pediatriskā populācija: pamatojoties uz pieejamajiem, ierobežotajiem drošuma datiem no

farmakokinētiskā pētījuma, kurā 39 bērni ar hipertensiju vecumā no 6 līdz 17 gadiem tika ārstēti ar

aliskirēnu, sagaidāms, ka nevēlamo blakusparādību biežums, tips un smaguma pakāpe bērniem būs

līdzīgi kā pieaugušajiem ar hipertensiju. Tāpat kā lietojot citus RAAS blokatorus, bērniem, kurus ārstē

ar aliskirēnu, bieži sastopama nevēlama blakusparādība ir galvassāpes.

Zāles vairs nav reğistrētas

Amlodipīns

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Leikopēnija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Alerģiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti

Hiperglikēmija

Psihiskie traucējumi

Retāk

Bezmiegs, garastāvokļa pārmaiņas (tai skaitā trauksme), depresija

Reti

Apjukums

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Miegainība, galvassāpes (it īpaši ārstēšanas sākumā)

Retāk

Trīce, garšas traucējumi, ģībonis, hipoestēzija, parestēzija

Ļoti reti

Hipertonija, perifēra neiropātija

Acu bojājumi

Retāk

Redzes traucējumi (tai skaitā diplopija)

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Džinkstēšana ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Paātrināta sirdsdarbība

Ļoti reti

Miokarda infarkts, aritmija (tostarp bradikardija, kambaru

tahikardija un priekškambaru fibrilācija)

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Ādas apsārtums

Ļoti reti

Vaskulīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk

Elpas trūkums, rinīts

Ļoti reti

Klepus

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Sāpes vēderā, slikta dūša

Retāk

Vemšana, dispepsija, ierastās vēdera izejas maiņa (tai skaitā caureja

un aizcietējums),sausums mutē

Ļoti reti

Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Hepatīts, dzelte, aknu enzīmu līmeņa palielināšanās (visbiežāk

saistīta ar holestāzi)

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Alopēcija, purpura, ādas krāsas izmaiņas, hiperhidroze, nieze,

izsitumi, ekzantēma

Ļoti reti

Angioedēma, erythema multiforme, nātrene, eksfoliatīvs dermatīts,

Stīvena-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensibilizācija

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Potīšu tūska

Retāk

Artralģija, mialģija, muskuļu spazmas, muguras sāpes

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Urinēšanas traucējumi, niktūrija, palielināts urinēšanas biežums

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Impotence, ginekomastija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Tūska, nespēks

Retāk

Sāpes krūtīs, astēnija, sāpes, savārgums

Izmeklējumi

Retāk

Svara palielināšanās, svara samazināšanās

Zāles vairs nav reğistrētas

Atsevišķos gadījumos ziņots par ekstrapiramidālo sindromu.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds tiek plaši parakstīts daudzu gadu garumā, bieži lielākās devās nekā tās, kuras satur

Rasitrio. Par sekojošām blakusparādībām tika ziņots pacientiem, ārstētiem tikai ar tiazīda grupas

diurētiskiem līdzekļiem, tai skaitā ar hidrohlortiazīdu.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Trombocitopēnija, dažkārt ar purpuru

Ļoti reti

Agranulocitoze, kaulu smadzeņu nomākums, hemolītiskā anēmija,

leikopēnija

Nav zināmi

Aplastiskā anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Paaugstināta jutība

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži

Hipokaliēmija

Bieži

Hiperurikēmija, hipomagniēmija, hiponatriēmija

Reti

Hiperkalcēmija, hiperglikēmija, diabētiskā metaboliskā stāvokļa

pasliktināšanās

Ļoti reti

Hipohlorēmiskā alkaloze

Psihiskie traucējumi

Reti

Depresija, miega traucējumi

Nervu sistēmas traucējumi

Reti

Reibonis,

galvassāpes, parestēzija

Acu bojājumi

Reti

Redzes traucējumi

Nav zināmi

Akūta slēgta kakta glaukoma

Sirds funkcijas traucējumi

Reti

Sirds aritmija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Ortostatiska hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti ret

Respiratorais distress (tostarp pneimonīts un plaušu tūska)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Ēstgribas zudums, viegli slikta duša, vemšana

Reti

Diskomforta sajūta vēderā, aizcietējums, caureja

Ļoti reti

Pankreatīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti

Intrahepātiska holestāze, dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Nātrene un cita veida izsitumi

Reti

Fotosensibilizācijas reakcijas

Ļoti reti

Ādas sarkanajai vilkēdei līdzīgas reakcijas, ādas sarkanās vilkēdes

saasinājums, nekrotizējošs vaskulīts un toksiskā epidermālā nekrolīze

Nav zināmi

Erythema multiforme

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināmi

Muskuļu spazmas

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Nieru darbības traucējumi, akūta nieru mazspēja

Zāles vairs nav reğistrētas

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Bieži

Impotence

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nav zināmi

Astēnija, pireksija

Izmeklējumi

Ļoti bieži

Paaugstināts holesterola un triglicerīdu līmenis

Reti

Glikozūrija

4.9

Pārdozēšana

Simptomi

Iespējamākā Rasitrio pārdozēšanas izpausme varētu būt hipotensija, ko izraisa aliskirēna, amlodipīna

un hidrohlortiazīda kombinācijas antihipertensīvā darbība.

Aliskirēna iespējamākā pārdozēšanas izpausme varētu būt hipotensija, ko izraisa aliskirēna

antihipertensīvā darbība.

Pieejamie dati liecina, ka amlodipīna pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un,

iespējams, reflektoru tahikardiju. Ziņots par izteikti un potenciāli ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz

šokam un ietverot šoku ar letālu iznākumu, ko izraisījis amlodipīns.

Hidrohlortiazīda pārdozēšana ir saistīta ar elektrolītu zudumu (hipokaliēmija, hipohlorēmija,

hiponatrēmija) un dehidratāciju pārmērīgas diurēzes rezultātā. Pārdozēšanas iespējamākās pazīmes un

simptomi ir slikta dūša un miegainība. Hipokaliēmijas rezultātā var būt muskuļu spazmas un/vai

izteikta sirds aritmija, kas saistīta ar uzpirkstītes glikozīdu vai noteiktu antiaritmisko līdzekļu

vienlaicīgu lietošanu.

Ārstēšana

Ja, lietojot Rasitrio, rodas simptomātiska hipotensija, jāsāk uzturoša terapija.

Klīniski nozīmīgas amlodipīna pārdozēšanas izraisītas hipotensijas gadījumā nepieciešama aktīva

kardiovaskulāras sistēmas uzturēšana, tostarp bieža sirdsdarbības un elpošanas funkcijas kontrole,

ekstremitāšu pacelšana un uzmanības pievēršana cirkulējošā šķidruma tilpumam un urīna izdalei.

Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanā var izmantot vazokonstriktorus, ja vien nav

kontrindikāciju to lietošanai. Intravenozi ievadīts kalcija glukonāts var labvēlīgi ietekmēt kalcija

kanālu blokādes izraisīto efektu novēršanu.

Dažos gadījumos var apsvērt iespēju veikt kuņģa skalošanu. Pierādīts, ka aktivētās ogles lietošana

veseliem brīvprātīgiem tūlīt vai divas stundas pēc amlodipīna 10 mg devas ieņemšanas nozīmīgi

samazina amlodipīna uzsūkšanos.

Tā kā amlodipīns cieši saistās ar proteīniem, to nevar izvadīt ar hemodialīzi.

Pētījumā, kurš tika veikts ar pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā (end-stage renal disease -

ESRD), kuriem tiek veikta dialīze, aliskirēna dialīzes klīrenss bija zems (<2% no perorālā klīrensa).

Tāpēc dialīzes veikšana nav piemērota aliskirēna pārdozēšanas efekta ārstēšanai.

Zāles vairs nav reğistrētas

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: līdzekļi, kas iedarbojas uz renīna-angiotenzīna sistēmu, renīna inhibitori;

ATĶ kods: C09XA54

Rasitrio apvieno trīs antihipertensīvas iedarbības aktīvās vielas ar komplementāru mehānismu

asinsspiediena kontrolei pacientiem ar esenciālu hipertensiju: aliskirēns pieder tiešo renīnu inhibitoru

grupai, amlodipīns pieder kalcija antagonistu grupai un hidrohlortiazīds pieder tiazīdu diurētisko

līdzekļu grupai. Šī kombinācija ar savstarpēji papildinošu renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas

inhibīciju, kalcija kanālu mediētu vazodilatāciju un nātrija hlorīdu ekskrēciju samazina asinsspiedienu

izteiktāk nekā atbilstošas divu komponentu kombinācijas.

Aliskirēna/amlodipīna/hidrohlortiazīda kombinācija

Hipertensīviem pacientiem, Rasitrio lietošana vienu reizi dienā, nodrošināja klīniski nozīmīgu gan

sistoliskā, gan diastoliskā spiediena pazemināšanos, kas saglabājās visu 24 stundu ilgo devas

lietošanas starplaiku. 24 stundu asinsspiediena monitoringa laikā lielāku Rasitrio izraisītu

asinsspiediena pazemināšanos, salīdzinot ar katru divu komponentu kombināciju, novēroja katru

stundu, tai skaitā agrās rīta stundās.

Rasitrio tika pētīts dubultmaskētā, nejaušinātā, aktīvi kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās

1 181 pacients, no kuriem 773 bija klasificēti kā pacienti ar mērenu hipertensiju (vidējais sistoliskais

asinsspiediens sēdus stāvoklī (msSBP) 160-180 mm Hg) un 408 kā pacienti ar smagu hipertensiju

(msSBP >180 mm Hg) sākotnējā līmenī. Lielākajai daļai pacientu (49%) bija aptaukošanās un vairāk

nekā 14% no kopējās pacientu grupas bija cukura diabēts. Pirmo 4 nedēļu laikā dubultmaskētas

ārstēšanas laikā, pacienti saņēma trīs komponentu aliskirēna/amlodipīna/hidrohlortiazīda (HCTZ)

150/5/12,5 mg (N=308) kombināciju, vai divu komponentu aliskirēna/HCTZ 150/12,5 mg (N=295),

aliskirēna/amlodipīna 150/5 mg (N=282) un amlodipīna/HCTZ 5/12,5 mg (N=295) kombināciju. Pēc

4 nedēļām papildus 4 nedēļu dubultmaskētas ārstēšanas ietvaros pacientiem tika veikta forsēta devas

titrēšana līdz aliskirēna/amlodipīna/HCTZ 300/10/25 mg, aliskirēna/HCTZ 300/25 mg,

aliskirēna/amlodipīna 300/10 mg un amlodipīna/HCTZ 10/25 mg.

Šajā pētījumā, pacientiem ar mērenu vai smagu hipertensiju Rasitrio 300/10/25 mg devas lietošana,

salīdzinot ar sākotnējos līmeni, izraisīja statistiski nozīmīgu vidējā asinsspiediena

(sistoliskā/diastoliskā) pazemināšanos par 37,9/20,6 mm Hg, salīdzinot ar 31,4/18,0 mm Hg lietojot

aliskirēna/amlodipīna kombināciju (300/10 mg), 28,0/14,3 mm Hg lietojot aliskirēna/hidrohlortiazīda

kombināciju (300/25 mg) un 30,8/17,0 mm Hg lietojot amlodipīna/hidrohlortiazīda kombināciju

(10/25 mg). Pacientiem ar smagu hipertensiju (sistoliskais asinsspiediens ≥180 mm Hg) Rasitrio un

divu komponentu kombināciju izraisītais asinsspiediena pazeminājums, salīdzinot ar sākotnējo līmeni,

bija attiecīgi 49,5/22,5 mm Hg, salīdzinot ar 38,1/17,6 mm Hg aliskirēna/amlodipīna kombinācijai

(300/10 mg), 33,2/14,3 mm Hg aliskirēna/hidrohlortiazīda kombinācijai (300/25 mg) un 39,9/17,8 mm

Hg amlodipīna/hidrohlortiazīda kombinācijai (10/25 mg). Apakšgrupā no 588 pacientiem, kurā

pacientu >65 gadiem bija maz un to ,>75 gadiem bija ļoti maz, aliskirēna/amlodipīna/hidrohlortiazīda

kombinācija (300/10/25 mg), salīdzinot ar sākotnējos līmeni, izraisīja vidējā asinsspiediena

(sistoliskā/diastoliskā) pazemināšanos par 39,7/21,1 mm Hg, salīdzinot ar 31,3/18,74 mm Hg, lietojot

aliskirēna/amlodipīna kombināciju (300/10 mg), 25,5/12,5 mm Hg lietojot aliskirēna/hidrohlortiazīda

kombināciju (300/25 mg) un 29,2/16,4 mm Hg lietojot amlodipīna/hidrohlortiazīda kombināciju

(10/25 mg) (apakšgrupā iekļauti pacienti bez aberatīviem rādītājiem, kas definēti kā starpība starp

sistoliskā asinsspiediena rādītājiem (SAS) ≥10 mm Hg sākotnējā līmenī vai mērķa kritērijā). Rasitrio

iedarbība tika novērota jau nedēļu pēc ārstēšanas uzsākšanas. Pacientiem ar mērenu vai smagu

hipertensiju asinsspiedienu pazeminošā iedarbība nebija atkarīga no vecuma, dzimuma, rases,

ķermeņa masas indeksa un ar lieku svaru saistītiem traucējumiem (metaboliskais sindroms un cukura

diabēts).

Zāles vairs nav reğistrētas

Rasitrio lietošana saistīta ar ievērojamu renīna aktivitātes samazināšanos plazmā (PRA) (-34%),

salīdzinot ar sākotnējo līmeni, savukārt divu komponentu amlodipīna un hidrohlortiazīda kombinācija

palielināja PRA (+170%). Iedarbības uz PRA atšķirību klīniskā nozīme šobrīd nav zināma.

28 līdz 54 nedēļu atvērta tipa klīniskajā drošuma pētījumā, kā sekundārais mērķa kritērijs tika noteikta

efektivitāte, un 28 līdz 54 nedēļu ārstēšanas laikā Rasitrio 300/10/25 mg devas lietošana izraisīja

vidējā asinsspiediena (sistoliskā/diastoliskā) pazemināšanos par 37,3/21,8 mm Hg. Rasitrio

efektivitāte saglabājās viena gada ārstēšanas laikā bez norādēm uz efektivitātes zudumu.

Nejaušinātā, dubultmaskētā, aktīvi kontrolētā 36 nedēļu klīniskajā pētījumā ar gados vecākiem

pacientiem, kuru asinsspiediens netika adekvāti kontrolēts ar aliskirēna/HCTZ 300/25 mg

kombināciju (sistoliskais asinsspiediens ≥140 mm Hg), 36. nedēļas mērķa kritērijā pacientiem, kuri

saņēma Rasitrio 300/10/25 mg devu novēroja klīniski nozīmīgāku asinsspiediena pazemināšanos (no

msSBP/msDBP pazemināšanās par 15,0/8,6 mm Hg pēc 22 nedēļām līdz pazeminājumam par

30,8/14,1 mm Hg 36. nedēļas mērķa kritērijā).

Pabeigtajos klīniskajos pētījumos Rasitrio lietoja vairāk nekā 1 155 pacienti, tai skaitā 182 pacienti

vienu un vairākus gadus. Ārstēšanai ar Rasitrio devās līdz 300 mg/10 mg/25 mg bija laba panesamība

un kopējais nevēlamo blakusparādību skaits, izņemot simptomātisku hipotensiju, bija līdzīgs tam, ko

novēroja lietojot divu komponentu kombinācijas. Īstermiņa kontrolētā klīniskajā pētījumā jebkuru ar

hipotensiju saistītu nevēlamo blakusparādību biežums bija 4,9% Rasitrio grupā, salīdzinot ar līdz pat

3,7% divu komponentu kombināciju grupās. Pacientiem vecākiem par ≥65 gadiem nevēlamo

blakusparādību biežums bija 10,2% Rasitrio grupā, salīdzinot ar līdz pat 5,4% divu komponentu

kombināciju grupās

Netika konstatēta blakusparādību rašanās biežuma saistība ar dzimumu, vecumu (izņemot

simptomātisku hipotensiju), ķermeņa masas indeksu, rasi vai etnisko piederību. Nevēlamās

blakusparādības parasti bija viegli izteiktas un pārejošas. Pieejami ļoti ierobežoti drošuma dati par

pacientiem vecākiem par >75 gadiem vai pacientiem ar kardiovaskulāriem mirstību veicinošiem

faktoriem. Ārstēšanas pārtraukšanu nevēlamu blakusparādību dēļ novēroja 3,6% Rasitrio grupas

pacientu, salīdzinot ar 2,4% aliskirēna/amlodipīna, 0,7% aliskirēna/hidrohlortiazīda un 2,7%

amlodipīna/hidrohlortiazīda grupās.

Aliskirēns

Aliskirēns ir iekšķīgi lietojams, aktīvs, nepeptīdu, spēcīgs un selektīvs tiešs cilvēka renīna inhibitors.

Inhibējot enzīmu renīnu, aliskirēns inhibē RAAS aktivēšanās brīdī, bloķējot angiotenzinogēna

pārvēršanos par angiotenzīnu I un samazinot angiotenzīna I un angiotenzīna II līmeņus. Citas zāles,

kas inhibē RAAS (AKEI un angiotenzīna II receptoru blokatori (ARB)), izraisa kompensatoru renīna

aktivitātes palielināšanos plazmā (PRA), bet terapija ar aliskirēnu mazina PRA hipertensijas

slimniekiem par aptuveni 50-80%. Līdzīga mazināšanās tika atklāta, kombinējot aliskirēnu ar citām

antihipertensīvām zālēm. Šobrīd iedarbības uz PRA atšķirību klīniskā nozīme nav zināma

Hipertensija

Hipertensijas slimniekiem 150 mg un 300 mg aliskirēna devu lietošana vienreiz dienā nodrošināja no

devas atkarīgu gan sistoliskā, gan diastoliskā asinsspiediena mazināšanos, kas saglabājās visu

24 stundu ilgo devas lietošanas starplaiku (saglabājot terapeitisko ieguvumu agri no rīta) ar vidējās

maksimālās pret minimālās diastoliskās atbildes reakcijas attiecību līdz 98% pēc 300 mg devas

lietošanas. Pēc 2 nedēļām novēroja 85-90% no maksimālās asinsspiedienu mazinošās iedarbības.

Asinsspiediena mazinošā iedarbība saglabājās ilgstošas terapijas laikā un nebija atkarīga no vecuma,

dzimuma, ķermeņa masas indeksa un tautības. Aliskirēns ir pētīts 1 864 pacientiem vecākiem par

65 gadiem un 426 pacientiem vecākiem par 75 gadiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

Aliskirēna monoterapijas pētījumos pierādīts, ka asinsspiedienu mazinošā iedarbība ir līdzīga kā citām

antihipertensīvo līdzekļu grupas zālēm, to vidū AKEI un ARB. Salīdzinot ar diurētiku

(hidrohlortiazīdu – HCTZ), aliskirēns 300 mg mazināja sistolisko/diastolisko asinsspiedienu par

17,0/12,3 mm Hg, salīdzinot ar 14,4/10,5 mm Hg pēc 12 terapijas nedēļām ar 25 mg HCTZ.

Dati no kombinētas terapijas pētījumiem pieejami par aliskirēna lietošanu kopā ar diurētiku

hidrohlortiazīdu, kalcija kanālu blokatoru amlodipīnu un beta blokatoru atenololu. Šīm kombinācijām

bija laba panesamība. Lietojot kopā ar hidrohlortiazīdu, aliskirēnam bija papildu asinsspiedienu

pazeminoša iedarbība.

9 mēnešu nepietiekamas efektivitātes pētījumā, kurā piedalījās 901 gados vecāks pacients

(≥65 gadiem) ar esenciālu sistolisku hipertensiju, ārstēšanas ar aliskirēnu efektivitāti un drošumu

salīdzināja ar ārstēšanu ar ramiprilu. 36 nedēļu laikā pacienti saņēma aliskirēnu 150 mg vai 300 mg

dienā, vai ramiprilu 5 mg vai 10 mg dienā, un viņiem bija iespēja saņemt papildus ārstēšanu –

12. nedēļā ar hidrohlortiazīdu (12,5 mg vai 25 mg) un 22. nedēļā ar amlodipīnu (5 mg vai 10 mg).

12 nedēļu laikā monoterapija ar aliskirēnu pazemināja sistolisko/diastolisko asinsspiedienu par

14,0/5,1 mm Hg, salīdzinot ar 11,6/3,6 mm Hg, lietojot ramiprilu. Izvēlētajā devu diapazonā netika

pierādīts aliskirēna pārākums par ramiprilu. Gan sistoliskā, gan diastoliskā asinsspiediena rādītāju

atšķirības bija statistiski nozīmīgas. Abās ārstēšanas grupās panesamība bija līdzīga, tomēr par klepu

biežāk ziņoja pacientiem, kuri lietoja ramiprilu, salīdzinot pacientiem, kuri lietoja aliskirēnu (14,2%

vs. 4,4%). Pacientiem, kuri lietoja aliskirēnu, visbiežāk novērotā blakusparādība bija caureja (6,6%

vs. 5,0% pacientu, kuri lietoja ramiprilu).

8 nedēļu pētījumā, kurā piedalījās 754 gados vecāki pacienti no 65 gadu vecuma un vairāk un gados

vecāki pacienti no 75 gadu vecuma un vairāk (30%) ar hipertensiju, aliskirēna devu 75 mg, 150 mg un

300 mg lietošana izraisīja statistiski nozīmīgu gan sistoliskā, gan diastoliskā asinsspiediena

pazemināšanos, salīdzinot ar placebo grupu. Salīdzinot aliskirēna 300 mg devas lietošanu ar 150 mg

devu, nekonstatēja papildus asinsspiedienu pazeminošu iedarbību. Visām trim devām bija laba

panesamība gan gados vecāku, gan ļoti vecu pacientu grupā.

Kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem nenovēroja pirmās devas izraisītu hipotensiju un ietekmi

uz pulsa ātrumu. Pacientiem ar nekomplicētu hipertensiju, kuri tika ārstēti tikai ar aliskirēnu,

pārmērīgu hipotensiju novēroja retāk (0,1%). Hipotensija bija retāk (<1%) arī pēc kombinētas

terapijas ar citām antihipertensīvām zālēm. Pēc terapijas pārtraukšanas asinsspiediens pakāpeniski

vairāku nedēļu laikā atgriezās sākumstāvoklī, neradot asinsspiediena vai PRA atsitiena efektu.

Turklāt 36 nedēļu pētījumā, kurā piedalījās 820 pacienti ar išēmisku kreisā kambara disfunkciju,

aliskirēna grupas pacientiem, papildus pamata ārstēšanai nosakot kreisā kambara beigu sistolisko

tilpumu, netika konstatētas izmaiņas kambara modelī, salīdzinot ar placebo grupas pacientiem.

Kardiovaskulāro nāves gadījumu, sirds mazspējas izraisīto hospitalizācijas gadījumu un atkārtotu

sirdstrieku, insulta un pēkšņas nāves gadījumu kombinētie rādītāji aliskirēna un placebo grupā bija

līdzīgi. Tomēr pacientiem, kuri saņēma aliskirēnu, ievērojami biežāk novēroja hiperkaliēmiju,

hipotensiju un nieru darbības traucējumus, salīdzinot ar placebo grupas pacientiem.

Dubultmaskētā, placebo kontrolētā nejaušinātā pētījumā, kurā piedalījās 8 606 pacienti ar 2. tipa

diabētu un hronisku nieru slimību (kritēriji proteīnūrija un/vai GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) ar vai bez

kardiovaskulāras slimības, tika pētīts kardiovaskulārais un/vai nieru darbības ieguvums pēc aliskirēna

lietošanas. Lielākajai daļai pacientu sākumstāvoklī asinsspiediens tika adekvāti kontrolēts. Primārais

pētījuma mērķis bija kompleksas kardiovaskulārās un ar nierēm saistītās komplikācijas noteikšana..

Zāles vairs nav reğistrētas

Šajā pētījumā aliskirēna 300 mg deva tika salīdzināta ar placebo, lietojot papildus standarta terapijai,

kas sevī ietvēra vai nu ārstēšanu ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru vai angiotenzīna II

receptoru blokatoru. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts, jo pētījuma dalībniekiem netika konstatēts

ieguvums no aliskirēna lietošanas. Pētījuma rezultāti liecina par primārā pētījuma mērķa riska

attiecību 1,11 par labu placebo (95% Ticamības intervāls: 1,00, 1,23, 2-pusējs p=0,05). Turklāt

aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, tika novērots palielināts nevēlamo blakusparādību

biežums (37,9% pret 30,2%). It īpaši bija palielināts nieru darbības traucējumu (14,0% pret 12,1%),

hiperkaliēmijas (38,9% pret 28,8%), ar hipotensiju saistītu gadījumu (19,7% pret 16,2%) un izvērtēto

insulta gadījumu (3,4% pret 2,6%) galauzstādījumu biežums. Insultu skaita pieaugums bija lielāks

pacientiem ar nieru mazspēju.

Pašlaik nav zināms par aliskirēna ietekmi uz mirstību un kardiovaskulāru saslimstību.

Pašlaik nav pieejami dati par aliskirēna ilgtermiņa efektivitāti pacientiem ar sirds mazspēju (skatīt

4.4 apakšpunktu).

Sirds elektrofizioloģija

Nejaušinātā, dubultmaskētā, placebo un aktīvi kontrolētā pētījumā, izmantojot standarta un Holtera

elektrokardiogrāfiju, netika konstatētas izmaiņas QT intervālā.

Amlodipīns

Rasitrio sastāvā esošais amlodipīns nomāc kalcija jonu transmembrāno iekļūšanu sirds un asinsvadu

gludajos muskuļos. Amlodipīna antihipertensīvās darbības mehānismu nosaka tieša relaksējoša

ietekme uz asinsvadu gludo muskulatūru, izraisot perifērās asinsvadu pretestības un asinsspiediena

mazināšanos. Eksperimentālie dati liecina, ka amlodipīns saistās gan ar dihidropiridīna, gan ne-

dihidropiridīna saistīšanās vietām.

Sirds muskuļa un asinsvadu gludās muskulatūras saraušanās process ir atkarīgs no ekstracelulāro

kalcija jonu pārvietošanās šajās šūnās caur specifiskiem jonu kanāliem.

Pēc terapeitisku devu lietošanas pacientiem ar hipertensiju amlodipīns izraisa vazodilatāciju, kā

rezultātā samazinās asinsspiediens guļus un stāvus stāvoklī. Lietojot ilgstoši, šo asinsspiediena

samazināšanos nepavada nozīmīgas sirdsdarbības ātruma vai kateholamīnu līmeņa plazmā pārmaiņas.

Koncentrācija plazmā korelē ar ietekmi gan jauniem, gan gados veciem pacientiem.

Hipertensijas slimniekiem ar normālu nieru darbību terapeitiskas amlodipīna devas izraisīja nieru

asinsvadu pretestības samazināšanos un glomerulārās filtrācijas ātruma un efektīvas plazmas plūsmas

nierēs palielināšanos, nemainot filtrācijas frakciju vai proteīnūriju.

Tāpat kā lietojot citus kalcija kanālu blokatorus, veicot sirds funkcijas hemodinamiskos mērījumus

miera stāvoklī un slodzes laikā (vai slodzes testa laikā) pacientiem ar normālu kambaru funkciju, kuri

ārstēti ar amlodipīnu, kopumā konstatēja nelielu sirds indeksa palielināšanos bez nozīmīgas ietekmes

uz dP/dt vai kreisā kambara beigu diastolisko spiedienu vai tilpumu. Lietojot terapeitiskās devās

veseliem dzīvniekiem un cilvēkiem, hemodinamikas pētījumos amlodipīns neizraisīja negatīvu

inotropisku ietekmi, pat lietojot vienlaikus ar beta blokatoriem cilvēkiem.

Amlodipīns nemaina sinuatriālā mezgla funkciju un atrioventrikulāro pārvadi veseliem dzīvniekiem

un cilvēkiem. Klīniskos pētījumos, kuros amlodipīnu lietoja kombinācijā ar beta blokatoriem

pacientiem ar hipertensiju vai stenokardiju, nenovēroja nevēlamu ietekmi uz elektrokardiogrāfiskiem

raksturlielumiem.

Amlodipīns ir sasniedzis pozitīvu klīnisku iedarbību pacientiem ar hroniski stabilu stenokardiju,

vazospastisku stenokardiju un angiogrāfiski pierādītu koronāro sirds slimību.

Zāles vairs nav reğistrētas

Lietošana pacientiem ar sirds mazspēju

Kalcija kanālu blokatori, tostarp amlodipīns, jālieto piesardzīgi pacientiem ar smagu sastrēguma sirds

mazspēju, jo tie nākotnē var palielināt sirds-asinsvadu notikumu risku un mirstību.

Lietošana pacientiem ar hipertensiju

Randomizēts dubultmaskēts saslimstības un mirstības pētījums ar nosaukumu “Antihypertensive and

Lipid-Lowering treatment to prevent Heart Attack Trial” (ALLHAT) (Antihipertensīva un lipīdu

līmeni pazeminoša terapija sirdslēkmes novēršanai) tika veikts jaunāko terapiju salīdzināšanai:

amlodipīna 2,5-10 mg dienā (kalcija kanālu blokators) vai lizinoprils 10-40 mg dienā (AKE

inhibitors) kā pirmās rindas līdzekļi no tiazīdu grupas diurētikām, hlortalidons 12,5-25 mg/dienā no

vieglas līdz smagai hipertensijai.

Kopumā tika randomizēti 33 357 hipertensijas pacienti vecāki par 55 gadiem, kuri tika novēroti vidēji

4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens papildu koronārās sirds slimības riska faktors, tostarp: bijis

miokarda infarkts vai insults (>6 mēnešus pirms iesaistīšanās pētījumā) vai dokumentēta

aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), augsta

blīvuma lipoproteīnu holesterīns <35 mg/dl vai <0,906 mmol/l (11,6%), elektrokardiogrammas vai

ehokardiogrāfijas diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%), pašreizēja smēķēšana (21,9%).

Primārais vērtētais raksturlielums bija letāla koronāra sirds slimība vai neletāls miokarda infarkts.

Primārais vērtētais raksturlielums amlodipīna terapijas grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski

neatšķīrās: riska attiecība (RA) 0,98 95% TI (0,90-1,07) p=0,65. Sekundāri vērtēto raksturlielumu

vidū sirds mazspējas rašanās biežums (sastāvdaļas kombinētais kardiovaskulārais vērtētais

raksturlielums) bija ievērojami augstāks amlodipīna grupā, nekā salīdzinot ar hlortalidona grupu

(10,2% salīdzinājumā ar 7,7%, RA 1,38, 95% TI [1,25-1,52] p<0,001). Tomēr jebkāda iemesla

mirstības rādītāji amlodipīna terapijas grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski neatšķīrās RA

0,96 95% TI [0,89-1,02] p=0,20.

Hidrohlortiazīds

Tiazīdu diurētisko līdzekļu galvenā darbības vieta ir nieru distālie izlocītie kanāliņi. Ir pierādīts, ka

nieru garozā atrodas augstas afinitātes receptori, kas kalpo kā primārā saistīšanās vieta tiazīdu

diurētiskajiem līdzekļiem, nodrošinot to iedarbību un NaCl transporta inhibēšanu distālajos izlocītajos

kanāliņos. Tiazīdu darbības mehānismu nodrošina Na

simporters, konkurējot uz Cl

vietu un

tādējādi ietekmējot elektrolītu atpakaļ uzsūkšanās mehānismus: tiešā veidā, pastiprinot nātrija un

hlorīdu izdalīšanos aptuveni vienādā apjomā, un netieši, ar šīs diurētiskās darbības palīdzību mazinot

plazmas tilpumu, kā sekas ir renīna aktivitātes palielināšanas plazmā, aldosterona sekrēcija un kālija

zudums ar urīnu, kā arī kālija daudzuma samazināšanās plazmā.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus Rasitrio visās

pediatriskās populācijas apakšgrupās ar esenciālu hipertensiju (informāciju par lietošanu bērniem

skatīt 4.2 apakšpunktu).

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Aliskirēna/amlodipīna/hidrohlortiazīda kombinācija

Pēc iekšķīgas aliskirēna, amlodipīna un hidrohlortiazīda fiksētas kombinācijas tablešu lietošanas

aliskirēna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1-2 stundu laikā, amlodipīna – 8 stundu

laikā, bet hidrohlortiazīda – 2-3 stundu laikā. Aliskirēna, amlodipīna un hidrohlortiazīda absorbcijas

ātrums un apjoms pēc fiksētas kombinācijas tablešu lietošanas ir tāds pats, kā pēc atsevišķu zāļu

formu lietošanas.

Zāles vairs nav reğistrētas

Rezultāti no uztura iedarbības pētījuma, lietojot 300/10/25 mg fiksētas kombinācijas tabletes kopā ar

standarta augsta tauku satura uzturu, pierādīja, ka uzturs samazināja fiksētās kombinācijas aliskirēna

tabletes uzsūkšanās ātrumu un apjomu, uzrādot līdzīgu iedarbības rādītāju kā aliskirēna monoterapijā.

Uzturs neietekmē amlodipīna vai hidrohlortiazīda farmakokinētiskās īpašības, lietojot to fiksētas

kombinācijas tabletes formā.

Aliskirēns

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas uzsūkšanās aliskirēna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 1-3 stundām.

Aliskirēna absolūtā biopieejamība ar aptuveni 2-3%. Uzturs ar augstu tauku saturu samazina C

85% un AUC par 70%. Līdzsvara stāvoklī uzturs ar augstu tauku saturu samazina C

par 76% un

0-tau

par 67% pacientiem ar hipertensiju. Koncentrācija plazmā līdzsvara stāvoklī tiek sasniegta

5-7 dienas pēc lietošanas vienu reizi dienā, un koncentrācija līdzsvara stāvoklī ir aptuveni 2 reizes

lielāka nekā pēc sākuma devas lietošanas.

Izkliede

Pēc intravenozas lietošanas vidējais izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī ir aptuveni 135 litri, kas

liecina par aliskirēna plašo izplatīšanos ekstravaskulārajā telpā. Aliskirēns mēreni (47-51%) un

neatkarīgi no koncentrācijas saistās ar plazmas olbaltumvielām.

Biotransformācija un eliminācija

Eliminācijas vidējais pusperiods ir aptuveni 40 stundas (34-41 stundu robežās). Aliskirēns

galvenokārt izdalās nesaistītā veidā ar izkārnījumiem (78%). Aptuveni 1,4% no kopējās iekšķīgi

lietotās devas tiek metabolizēti. Par šo metabolismu ir atbildīgs enzīms CYP3A4. Pēc iekšķīgas

lietošanas aptuveni 0,6% no devas atrodami urīnā. Pēc intravenozas lietošanas vidējais plazmas

klīrenss ir aptuveni 9 l/st.

Linearitāte

Aliskirēna iedarbības pieaugums ir lielāks nekā proporcionāla devas palielināšanās. Pēc vienreizējas

devas 75-600 mg robežās lietošanas, 2-kārtīga devas palielināšana izraisīja attiecīgi ~2,3 un

2,6 kārtīgu AUC un C

pieaugumu. Stabilā stāvoklī nelineārā kinētika var būt vēl izteiktāka.

Mehānisms, kas atbildīgs par lineārās kinētikas izmaiņām, nav noskaidrots. Iespējamais mehānisms ir

mediatoru piesātinājums absorbcijas vietā vai aknu un žults ceļu klīrensa piesātinājums.

Pediatriskā populācija

Farmakokinētiskajā pētījumā, kurā 39 pediatrijas pacienti (vecumā no 6 līdz 17 gadiem) ar

hipertensiju tika ārstēti ar aliskirēnu, saņemot aliskirēna dienas devu 2 mg/kg vai 6 mg/kg granulu

veidā (3,125 mg/tabletē), farmakokinētiskās īpašības bija līdzīgas kā pieaugušajiem. Pieejamie dati

liecina, ka vecums, ķermeņa masa vai dzimums būtiski neietekmē aliskirēna sistēmisko iedarbību

(skatīt 4.2 apakšpunktu).

Amlodipīns

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas amlodipīna monoterapijas terapeitisku devu lietošanas amlodipīna maksimālā

koncentrācija plazmā tiek sasniegta 6-12 stundu laikā. Aprēķināts, ka absolūtā biopieejamība ir 64-80%.

Amlodipīna biopieejamību uztura lietošana neietekmē.

Izkliede

Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos ar amlodipīnu pierādīts, ka aptuveni 97,5%

cirkulējošo zāļu hipertensijas slimniekiem ir saistītas ar plazmas olbaltumvielām.

Biotransformācija un eliminācija

Aknās amlodipīns tiek plaši metabolizēts (aptuveni 90%) par neaktīviem metabolītiem, 10%

pamatsastāvdaļu un 60% metabolītu izvadot ar urīnu.

Zāles vairs nav reğistrētas

Amlodipīna eliminācija no plazmas ir divfāziska, terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni

30-50 stundas. Līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc zāļu nepārtrauktas lietošanas 7-8 dienas.

Linearitāte

Amlodipīnam terapeitiskas devas 5 mg un 10 mg robežās piemīt lineāra farmakokinētika.

Hidrohlortiazīds

Uzsūkšanās

Hidrohlortiazīda pēc iekšķīgas lietošanas uzsūcas strauji (T

ir aptuveni 2 h).

Ēdiena ietiekmei uz hidrohlortiazīda uzsūkšanos, ja tā vispar pastāv, ir maza klīniskā nozīme. Pēc

iekšķīgas lietošanas hidrohlortiazīda absolūtā biopieejamība ir 70%.

Izkliede

Izkliedes tilpums ir 4-8 l/kg. Cirkulējošais hidrohlortiazīds ir saistījies ar seruma olbaltumvielām

(40-70%), galvenokārt ar seruma albumīnu. Hidrohlortiazīds arī uzkrājas eritrocītos, kur aptuveni

3 reizes pārsniedz koncentrāciju plazmā.

Biotransformācija un eliminācija

Hidrohlortiazīds tiek pārsvarā izvadīts nemainītā formā. Terminālā eliminācijas fāzē hidrohlortiazīds

tiek izvadīts no plazmas ar vidējo eliminācijas pusperiodu 6-15 h. Pēc atkārtotu devu lietošanas

hidrohlortiazīda kinētika nemainās, un, lietojot vienu reizi dienā, akumulācija ir minimāla. Vairāk

nekā 95% absorbētās hidrohlortiazīda devas tiek izvadīti nemainītā formā ar urīnu. Renālo klīrensu

veido pasīva filtrācija un aktīva sekrēcija nieres kanāliņā.

Linearitāte

Terapeitiskā darbības platuma ietvaros vidējais AUC pieaugums ir lineārs un proporcionāls devai.

Īpašas pacientu grupas

Rasitrio ir efektīva, vienu reizi dienā lietojama antihipertensīva terapija pieaugušiem pacientiem,

neatkarīgi no dzimuma, vecuma, ķermeņa masas indeksa un tautības.

Nieru darbības traucējumi

Tā kā Rasitrio satur hidrohlortiazīdu, tas ir kontrindicēts pacientiem ar anūriju vai smagiem nieru

darbības traucējumiem (GFR <30 ml/min/1,73 m

) (skatīt 4.3 apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem

līdz mēreniem nieru darbības traucējumiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.2 un

4.4 apakšpunktu).

Aliskirēna farmakokinētika tika vērtēta pacientiem ar dažādas pakāpes nieru mazspēju. Aliskirēna

relatīvais AUC un C

personām ar nieru darbības traucējumiem bija robežās, kas 0,8 līdz 2 reizes

pārsniedz līmeni veselām personām pēc vienreizējas devas lietošanas un līdzsvara stāvoklī. Šīs

novērotās pārmaiņas tomēr nekorelēja ar nieru darbības traucējumu smaguma pakāpi. Pacientiem ar

vieglas līdz vidēji smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem aliskirēna sākumdevas pielāgošana

nav nepieciešama (skatīt 4.2 un 4.4 apakšpunktu). Aliskirēnu nav ieteicams lietot pacientiem ar

smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem (glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ)

<30 ml/min/1,73 m

). Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Aliskirēna farmakokinētika tika izvērtēta pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā (ESRD), kuriem

tiek veikta dialīze. Vienas perorālas aliskirēna 300 mg devas lietošana izraisīja pavisam nelielas

izmaiņas aliskirēna farmakokinētikā (C

izmaiņas bija mazāk nekā 1,2 reizēs; AUC palielinājums

bija līdz pat 1,6 reizēm) salīdzinājumā ar atbilstošiem veseliem indivīdiem. Hemodialīzes veikšanas

laiks būtiski neizmainīja aliskirēna farmakokinētiku pacientiem ar ESRD. Tāpēc, ja aliskirēna

lietošana pacientiem ar ESRD, kuriem tiek veikta dialīze, tiek uzskatīta par nepieciešamu, devu

pielāgošana nav attaisnojama šiem pacientiem. Tomēr aliskirēna lietošana pacientiem ar smagiem

nieru darbības traucējumiem nav ieteicama (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

Nieru darbības traucējumi amlodipīna farmakokinētiku nozīmīgi neietekmē.

Kā paredzams savienojumam, kas gandrīz pilnībā tiek izvadīts no organisma caur nierēm, nieru

darbība būtiski ietekmē hidrohlortiazīda kinētiku. Nieru darbības traucējumu gadījumā

hidrohlortiazīda vidējais maksimālais plazmas līmenis un AUC vērtības palielinās, un izdalīšanas

ātrums ar urīnu samazinās. Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem

tika novērota hidrohlortiazīda AUC palielināšanās 3 reizēs. Pacientiem ar smagiem nieru darbības

traucējumiem tika novērota AUC palielināšanās 8 reizēs.

Aknu darbības traucējumi

Rasitrio ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Pacientiem ar vieglas līdz smagas pakāpes aknu slimību aliskirēna farmakokinētika netika nozīmīgi

izmainīta. Tādējādi pacientiem ar vieglas līdz vidēji smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem

aliskirēna sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama.

Pieejami ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.

Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kā rezultātā AUC palielinās par

aptuveni 40-60%. Tādēļ pacientiem ar aknu darbības traucējumiem jāievēro piesardzība.

Gados vecāki pacienti

Nav datu par sistēmisko iedarbību pēc Rasitrio lietošanas gados vecākiem pacientiem. Lietojot

monoterapijas veidā, gados vecākiem pacientiem (>65 gadiem) aliskirēna AUC ir par 50% augstāks

nekā gados jauniem pacientiem. Laiks līdz maksimālās amlodipīna koncentrācijas sasniegšanai

plazmā jauniem un gados veciem pacientiem ir līdzīgs. Gados veciem pacientiem amlodipīna

klīrensam ir tendence mazināties, izraisot AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanos. Līdz ar to

īpaša piesardzība ir rekomendēta, lietojot Rasitrio pacientiem no 65 gadu vecuma un vairāk un

ārkārtējā piesardzība – pacientiem no 75 gadu vecuma un vairāk (skatīt 4.2, 4.4, 4.8 un

5.1 apakšpunktu).

Ierobežoti dati liecina, ka hidrohlortiazīda sistēmiskais klīrenss gan veseliem gados vecākiem

pacientiem, gan gados vecākiem pacientiem ar hipertensiju ir mazāks nekā jauniem veseliem

brīvprātīgajiem. Nav specifisku datu par hidrohlortiazīda iedarbību gados vecākiem pacientiem.

Pediatriskā populācija (jaunāki par 18 gadiem)

Šajā pacientu grupā Rasitrio farmakokinētiskās īpašības nav pētītas. Tika veikts pacientu grupu

farmakokinētisko īpašību pētījums, kurā piedalījās 74 pacienti ar hipertensiju vecumā no 1 līdz

17 gadiem (34 pacienti vecumā no 6 līdz 12 gadiem un 28 pacienti vecumā no 13 līdz 17 gadiem), un

kuri saņēma amlodipīnu devu robežās no 1,25 mg līdz 20 mg vienu vai divas reizes nedēļā. Bērniem

vecumā no 6 līdz 12 gadiem un pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem tipiskais perorālais klīrenss

(KL/F) bija attiecīgi 22,5 un 27,4 l/st. vīriešiem un 16,4 un 21,3 l/st. sievietēm. Starp indivīdiem bija

novērojamas lielas atšķirības zāļu iedarbībā. Saņemtie dati par bērniem jaunākiem par 6 gadiem ir

ierobežoti.

5.3

Preklīniskie dati par drošumu

Aliskirēns/hidrohlortiazīds un aliskirēns/amlodipīns

Nav veikti preklīniskie toksicitātes pētījumi ar Rasitrio, jo šādi veikti katrai komponentei atsevišķi.

Preklīniskie dati ir pierādījuši, ka aliskirēna/hidrohlortiazīda un aliskirēna/amlodipīna kombinācijām

ir labi toksicitātes profili. Abām kombinācijām ir laba panesamība žurkām. 2 un 13 nedēļu toksicitātes

pētījumos iegūtie rezultāti atbilst tiem, kas iegūti pētījumos, lietojot komponentes atsevišķi.

Zāles vairs nav reğistrētas

Aliskirēns

Kancerogenitāte tika izvērtēta 2 gadus ilgā pētījumā ar žurkām un 6 mēnešus ilgā pētījumā ar

transgēnām pelēm. Kancerogenitāte netika konstatēta. Viens konstatētais resnās zarnas adenomas un

viens aklās zarnas adenokarcinomas gadījums žurkām, lietojot devu 1500 mg/kg dienā, nebija

statistiski ticami. Lai gan aliskirēnam ir zināma kairinoša ietekme, klīniskos pētījumos ar veseliem

brīvprātīgajiem noteiktās drošības robežas cilvēkiem, lietojot 300 mg devu, bija 9-11 reizes lielākas,

pamatojoties uz koncentrāciju izkārnījumos, vai 6 reizes lielākas, pamatojoties uz koncentrāciju

gļotādā, nekā kancerogenitātes pētījumā ar devu 250 mg/kg dienā.

Aliskirēnam nenovēroja mutagēnu ietekmi in vitro un in vivo mutagenitātes pētījumos. Šīs pārbaudes

ietvēra in vitro raudzes baktēriju un zīdītāju šūnās un in vivo novērtējumus žurkām.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumi ar aliskirēnu neatklāja ar embriju vai augli saistītu toksicitāti vai

teratogenitāti, žurkām lietojot devas līdz 600 mg/kg dienā vai trušiem 100 mg/kg dienā. Žurkām,

lietojot devas līdz 250 mg/kg dienā, auglība, prenatālā un postnatālā attīstība netika traucēta. Žurkām

un trušiem lietotās devas nodrošināja sistēmiskas koncentrācijas, kas attiecīgi par 1-4 un 5 reizēm

pārsniedza maksimālo ieteicamo devu cilvēkam (300 mg).

Pētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību neuzrādīja nekādas centrālās nervu sistēmas,

elpošanas sistēmas vai sirds-asinsvadu sistēmas nevēlamās blakusparādības. Rezultāti atkārtotu devu

toksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem bija saistīti ar jau zināmo lokāla kairinājuma iespējamību vai

paredzamo aliskirēna farmakoloģisko iedarbību.

Amlodipīns

Amlodipīna drošības dati ir precīzi noteikta klīniskā un neklīniskā ceļā.

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību datumu, ilgstošas

dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par

maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.

Ietekme uz fertilitāti

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās)

devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg

aprēķinot uz mg/m

), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz auglību. Citā pētījumā ar žurkām, kurā

žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu,

pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta

koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatīdu skaits

Sertoli šūnās.

Kanceroģenēze, mutaģenēze

Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā,

kancerogenitāte šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši

augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m

) bija tuvu augstākai panesamai devai

pelēm, bet ne žurkām.

Mutagenitātes pētījumios netika atklāta ar zāļu iedarbību saistīta ietekme gēnu vai hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.

Hidrohlortiazīds

Preklīniskie novērtējumi, lai apstiprinātu hidrohlortiazīda lietošanu cilvēkiem, ietvēra genotoksicitātes

pārbaudes in vitro un reproduktīvās toksicitātes un kancerogenitātes pētījumus grauzējiem. Par

hidrohlortiazīdu ir pieejama plaša klīniskā informācija, kas norādīta nākamajās daļās.

Zāles vairs nav reğistrētas

Pētījumos, kuros peles un žurkas pirms pārošanās un grūtniecības laikā kopā ar barību saņēma

hidrohlortiazīdu devās attiecīgi līdz 100 un 4 mg/kg dienā, nekonstatēja ietekmi uz peļu un žurku

auglību, neatkarīgi no dzimuma. Šīs pelēm un žurkām lietotās hidrohlortiazīda devas attiecīgi 19 un

1,5 reizes pārsniedza maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot pēc mg/m

. (Aprēķinos pieņemtā

iekšķīgā deva ir 25 mg dienā un pacienta ķermeņa masa – 60 kg.)

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Krospovidons

Povidons

Magnija stearāts

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Tabletes apvalks

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols

Talks

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

6.2

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3

Uzglabāšanas laiks

PVH/Polihlortrifluoretilēna (PHTFE) – Alu kalendāra blisteri:

2 gadi

PVH/Polihlortrifluoretilēna (PHTFE) – Alu blisteri:

2 gadi

PA/Alu/PVH – Alu kalendāra blisteri:

18 mēneši

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma. Sargāt no gaismas.

6.5

Iepakojuma veids un saturs

PVH/Polihlortrifluoretilēna (PHTFE) – Alu kalendāra blisteri:

vienā iepakojumā pa 14, 28, 56, 98 tabletēm;

PVH/Polihlortrifluoretilēna (PHTFE) – Alu blisteri:

vienā iepakojumā pa 30, 90 tabletēm;

vienas devas iepakojums (perforēts blisters ar vienu devu kontūrligzdā) satur 56x1 tableti;

vairāku kastīšu vienas devas iepakojums (perforēts blisters ar vienu devu kontūrligzdā) satur

98x1 tableti (2 iepakojumi pa 49x1 tablete).

Zāles vairs nav reğistrētas

PA/Alu/PVH – Alu kalendāra blisteri:

vienā iepakojumā pa 14, 28, 56 tabletēm;

vairāku kastīšu iepakojums satur 98 tabletes (2 iepakojumi pa 49 tabletēm).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex, RH12 5AB

Lielbritānija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/11/730/001-012

9.

REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 22. novembris 2011.

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Rasitrio 300 mg/5 mg/12,5 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 300 mg aliskirēna (aliskiren) (hemifumarāta veidā), 5 mg amlodipīna

(amlodipine) (amlodipīna besilāta veidā) un 12,5 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazide).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Gaiši rozā, izliektas formas ovāla tablete ar slīpām malām un marķējumu “LIL” vienā pusē un “NVR”

otrā pusē.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

Rasitrio ir indicēts esenciālas hipertensijas aizstājterapijai pieaugušiem pacientiem, kuriem panākta

pienācīga asinsspiediena kontrole ar aliskirēna, amlodipīna un hidrohlortiazīda kombināciju, ja devu

līmenis ir tāds pats kā kombinētajā preparātā.

4.2

Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā Rasitrio deva ir viena tablete vienu reizi dienā.

Pacienti, kuri lieto aliskirēnu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu atsevišķu tablešu veidā vienā un tajā

pašā laikā katru dienu, var pāriet uz fiksētas kombinācijas Rasitrio tabletēm, kuras satur identiskas

atsevišķo sastāvdaļu devas.

Pāreju uz fiksētu kombināciju drīkst veikt vienīgi pēc stabila efekta panākšanas, lietojot atsevišķu

komponentu kombināciju, pēc devas titrēšanas. Deva jānosaka individuāli atbilstoši pacienta

klīniskajai atbildreakcijai.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti 65 gadu vecumā un vairāk

Ir pierādījumi par palielinātu blakusparādību risku, kas ir saistīts ar hipotensiju pacientiem no 65 gadu

vecuma vai vairāk, kuri tiek ārstēti ar Rasitrio. Līdz ar to, īpaša piesardzība jāievēro, lietojot Rasitrio

pacientiem no 65 gadu vecuma un vairāk.

Šai pacientu grupai ieteicamā aliskirēna sākumdeva ir 150 mg. Lielākajai daļai gados vecāku pacientu,

devu palielinot līdz 300 mg, nenovēroja klīniski nozīmīgu papildus asinsspiediena pazemināšanos.

Zāles vairs nav reğistrētas

Gados vecāki pacienti 75 gadu vecumā un vairāk

Dati par Rasitrio lietošanu pacientiem no 75 gadu vecuma un vairāk (skatīt 5.2 apakšpunktu) ir pārāk

ierobežoti. Rasitrio lietošanai pacientiem no 75 gadu vecuma un vairāk jābūt ierobežotai tikai ar

pacientiem, kuriem asinsspiediena kontrole tiek panākta ar brīvu aliskirēna, amlodipīna un

hidrohlortiazīda kombināciju, lietojot šo kombināciju vienlaicīgi bez pavadoša drošības riska, it īpaši

hipotensijas gadījumā. Ārkārtējā piesardzība, ieskaitot biežāku asinsspiediena kontroli, ir

rekomendēta (skatīt 4.4, 4.8, 5.1 un 5.2 apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar vieglas līdz vidēji smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem sākumdevas

pielāgošana nav nepieciešama (aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) attiecīgi

89-60 ml/min/1,73 m

un 59-30 ml/min/1,73 m

) (skatīt 4.4 un 5.2 apakšpunktu). Tā kā Rasitrio

sastāvā ir hidrohlortiazīds, tās ir kontrindicētas pacientiem ar anūriju un pacientiem ar smagiem nieru

darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min/1,73 m

). Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ

<60 ml/min/1,73 m

) Rasitrio lietošana kopā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem (ARB) vai

angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem (AKEI) ir kontrindicēta (skatīt 4.3, 4.4 un

5.2 apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Rasitrio ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar viegliem

līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem vai pacientiem ar progresējošu aknu slimību, lietojot

Rasitrio, jāievēro piesardzība. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem

amlodipīna dozēšana nav noteikta (skatīt 4.3 un 4.4 apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Rasitrio drošība un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem nav pierādīta.

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai. Tabletes jānorij veselas, uzdzerot nedaudz ūdens. Rasitrio ieteicams lietot vienu

reizi dienā kopā ar vieglu maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Greipfrūtu sulu nedrīkst

lietot kopā ar Rasitrio (skatīt 4.5 apakšpunktu).

4.3

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām, citiem dihidropiridīna atvasinājumiem, vai pret citiem sulfonamīdu

atvasinājumiem.

Angioedēma pēc aliskirēna lietošanas anamnēzē.

Iedzimta vai idiopātiska angioedēma.

Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.6 apakšpunktu).

Anūrija.

Smagi nieru darbības traucējumi (GFĀ <30 ml/min/1,73 m

Hiponatriēmija, hiperkalcēmija, simptomātiska hiperurikēmija un refraktāra hipokaliēmija.

Smagi aknu darbības traucējumi.

Aliskirēna vienlaicīga lietošana ar ciklosporīnu un itrakonazolu, kuri abi ir spēcīgi P-

glikoproteīna (P-gp) inhibitori, un citiem spēcīgiem P-gp inhibitoriem (piemēram, hinidīnu), ir

kontrindicēta (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt 4.2, 4.4, 4.5 un

5.1 apakšpunktu).

Smaga hipotensija.

Šoks (tai skaitā kardiogēns šoks).

Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortas atveres stenoze).

Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārīga informācija

Smagas un nepārejošas caurejas gadījumā terapija ar Rasitrio jāpārtrauc (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Līdzīgi kā ar citu antihipertensīvu līdzekļi, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar

išēmisku kardiopātiju vai išēmisku sirds un asinsvadu slimību var izraisīt miokarda infarktu vai

insultu.

Simptomātiska hipotensija biežāk attīstījās pacientiem ar hipertensiju bez komplikācijām, kurus

ārstēja ar Rasitrio, nekā pacientiem, kurus ārstēja ar divu komponentu aliskirēna/amlodipīna,

aliskirēna/hidrohlortiazīda vai amlodipīna/hidrohlortiazīda kombināciju.

Paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu var attīstīties pacientiem, taču vairāk iespējamas

pacientiem ar alerģiju vai bronhiālu astmu

Sistēmiska sarkanā vilkēde

Ir saņemti ziņojumi par sistēmiskās sarkanās vilkēdes saasinājumiem vai aktivēšanos tiazīdu grupas

diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošanas laikā.

Amlodipīna drošība un efektivitāte hipertensijas krīzes gadījumā nav pierādīta.

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Pacientiem ar paaugstinātu jutību ziņots par hipotensijas, sinkopes, insulta, hiperkaliēmijas

gadījumiem un izmaiņām nieru funkcijā (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), it īpaši lietojot kombinācijā

zāles, kas ietekmē šo sistēmu (skatīt 5.1 apakšpunktu). Tādēļ renīna-angiotenzīna-aldosterona

sistēmas dubulta blokāde, lietojot aliskirēnu kopā ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem

(AKEI) vai angiotenzīna II receptoru blokatoriem (ARB), nav ieteicama. Ja šo zāļu vienlaicīga

lietošana ir absolūti nepieciešama, rūpīgi jākontrolē asinsspiediens, nieru funkcija un elektrolītu

līmenis asinīs.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) aliskirēna

lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti no 65 gadu vecuma un vairāk

Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot Rasitrio pacientiem no 65 gadu vecuma un vairāk. Simptomātiska

hipotensija biežāk attīstījās pacientiem ar hipertensiju bez komplikācijām, kurus ārstēja ar Rasitrio,

nekā pacientiem, kurus ārstēja ar divu komponentu aliskirēna/amlodipīna, aliskirēna/hidrohlortiazīda

vai amlodipīna/hidrohlortiazīda kombināciju. Pacienti no 65 gadu vecuma un vairāk ir jūtīgāki pret ar

hipotensiju saistītām blakusparādībām pēc Rasitrio lietošanas (skatīt 4.2, 4.8, 5.1 un 5.2 apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti no 75 gadu vecuma un vairāk

Dati par Rasitrio efektivitāti un drošību ir pārāk ierobežoti, lietojot pacientiem no 75 gadu vecuma un

vairāk. Ārkārtējā piesardzība, ieskaitot biežāku asinsspiediena kontroli, ir rekomendēta (skatīt 4.2,

4.8, 5.1 un 5.2 apakšpunktu).

Sirds mazspēja

Kalcija kanālu blokatori, tostarp amlodipīns, jālieto piesardzīgi pacientiem ar sastrēguma sirds

mazspēju, jo tie nākotnē var palielināt sirds-asinsvadu notikumu risku un mirstību.

Dati par kardiovaskulāro mirstību un saslimstību pacientiem ar sirds mazspēju, kuri tika ārstēti ar

Rasitrio, nav pieejami (skatīt 5.1 apakšpunktu).

Aliskirēns jālieto piesardzīgi pacientiem ar sirds mazspēju, kuri tiek ārstēti ar furosemīdu un

torasemīdu (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

Simptomātiskas hipotensijas risks

Pēc Rasitrio terapijas uzsākšanas simptomātiska hipotensija var rasties sekojošos gadījumos:

pacientiem ar izteiktu asinsvadu tilpuma samazināšanos vai pacientiem ar sāls deficītu

(piemēram, kuri saņem lielas diurētisku devas) vai,

lietojot aliskirēnu kopā ar citām zālēm, kas ietekmē RAAS.

Pirms Rasitrio lietošanas tilpuma samazināšanās vai sāls deficīts jākoriģē vai terapiju jāuzsāk stingrā

medicīniskā uzraudzībā.

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Ārstēšana ar Rasitrio jāuzsāk tikai pēc hipokaliēmijas un līdztekus esošas hipomagniēmijas

korekcijas.Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var paātrināt hipokaliēmijas rašanos no jauna vai

pastiprināt jau esošo hipokaliēmiju. Lietojot tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus pacientiem ar

pastiprinātu kālija zudumu, piemēram, sāļu zudumu izraisošu nefropātiju vai pre-renāliem

(kardiogēniem) nieru funkcijas traucējumiem. Ja hipokaliēmija attīstās terapijas laikā ar

hidrohlortiazīdu, Rasitrio lietošana jāpārtrauc, kāmēr netiek sasniegts stabīls kalija līmenis.

Tiazīdu diurētiku lietošanas laikā var rasties hipokaliēmija. Lielāks hipokaliēmijas risks ir pacientiem

ar aknu cirozi, pacientiem ar lielu diurēzi, pacientiem, kuri nepietiekamā daudzumā iekšķīgi uzņem

elektrolītus, un pacientiem, kuri saņem vienlaicīgu kortikosteroīdu vai adrenokortikotropā hormona

(AKTH) terapiju (skatīt 4.5 un 4.8 apakšpunktu).

Tā kā pēcreģistrācijas periodā pēc aliskirēna lietošanas novērota kālija līmeņa paaugstināšanās

serumā, un to var pastiprināt aliskirēna lietošana kopā ar citām RAAS ietekmējošām zālēm vai

nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL). Saskaņā ar standarta medicīnisko praksi, ja šīs zāles

nepieciešams lietot kopā, ieteicams regulāri kontrolēt nieru funkciju, tai skaitā elektrolītu līmeni

serumā. Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

aliskirēna lietošana kopā ar AKEI vai ARB ir kontrindicēta (skatīt 4.3, 4.5 un 4.8 apakšpunktu).

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var paātrināt hiponatriēmijas un hipohlorēmiskās alkalozes rašanos

no jauna vai pastiprināt jau esošo hiponatriēmiju. Hiponatriēmiju, kuru pavadīja neiroloģiski

simptomi (slikta dūša, progresējoša dezorientācija, apātija). Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu jāuzsāk

tikai pēc iepriekš pastāvošas hiponatriēmijas korekcijas. Gadījumā, ja terapijas laikā ar Rasitrio

attīstās smaga vai strauja hiponatriēmija, ārstēšana jāpārtrauc līdz natrija līmenis asinīs normalizējies.

Visiem pacientiem, kuri lieto tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, periodiski jākontrolē elektrolītu (it

īpaši kālija, nātrija, magnija) līmeņa pārmaiņas.

Tiazīdi grupas līdzekļi mazina kalcija izdalīšanos ar urīnu un var izraisīt periodisku un nelielu kalcija

līmeņa paaugstināšanos serumā bez zināmiem kalcija metabolisma traucējumiem. Rasitrio ir

kontrindicēts pacientiem ar hiperkalciēmiju, un to jālieto tikai pēc iepriekš pastāvošas

hiperkalciēmijas korekcijas. Rasitrio lietošana jāpārtrauc, ja hiperkalciēmija attīstās ārstēšanas laikā.

Ārstēšanas laikā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem periodiski jākontrolē kalcija līmenis

serumā. Izteikta hiperkalcēmija var liecināt par slēptu hiperparatireoidismu. Pirms epitēlijķermenīšu

funkcijas pārbaužu veikšanas tiazīdu lietošana jāpārtrauc.

Nav pierādījumu, ka Rasitrio samazinātu vai novērstu diurētiku inducētu hiponatrēmiju. Hlorīdu

deficīts parasti ir neliels un nav nepieciešama papildus ārstēšana.

Zāles vairs nav reğistrētas

Nieru darbības traucējumi un nieru transplantācija

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var paātrināt azotēmijas rašanos pacientiem ar hronisku nieru

slimību. Rasitrio tiek lietots pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieteicama periodiska

elektorolītu kontrole serumā, tai skaitā kālija, kreatinīna un urīnskābes līmeņa. Nav datu par

hipertensijas slimniekiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss serumā

≥150 μmol/l vai 1,70 mg/dl sievietēm un ≥177 μmol/l vai 2,00 mg/dl vīriešiem un/vai aprēķinātais

glomerulārais filtrācijas ātrums (GFĀ) <30 ml/min/1,73 m

), ar dialīzi, nefrotisko sindromu vai

renovaskulāru hipertensiju anamnēzē. Rasitrio ir kontrindicēts hipertensijas pacientiem ar smagiem

nieru darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min/1,73 m

) vai anūriju (skatīt 4.2 un 4.3 apakšpunktu).

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav

nepieciešama.

Tāpat kā lietojot citas zāles, kas ietekmē RAAS, piesardzība jāievēro, lietojot Rasitrio pacientiem ar

nieru darbība traucējumu predisponējošiem riska faktoriem, tādiem kā hipovolēmija (piemēram, asins

zudums, smaga vai ilgstoša caureja, ilgstoša vemšana utt.), sirds funkciju traucējumi, aknu slimība,

cukura diabēts vai nieru funkciju traucējumi. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ

<60 ml/min/1,73 m

) aliskirēna lietošana kopā ar AKEI vai ARB ir kontrindicēta. Pēcreģistrācijas

periodā saņemti ziņojumi par akūtas nieru mazspējas, kas parasti bija atgriezeniska līdz ar ārstēšanas

pārtraukšanu, gadījumiem riska grupas pacientiem, kuri lietoja aliskirēnu. Ja attīstās jebkādi nieru

mazspējas simptomi, aliskirēna lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Nav pieredzes par Rasitrio drošu lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieru transplantācija, tādēļ

šiem pacientiem jāievēro piesardzība.

Aknu darbības traucējumi

Rasitrio ir kontrindicēts hipertensijas pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3

un 5.2 apakšpunktu). Rasitrio ordinēšana pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības

traucējumiem vai progresējošu aknu slimību jāveic piesardzīgi (skatīt 4.2 un 5.2 apakšpunktu).

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un

augstākas AUC vērtības; dozēšanas rekomendācijas vēl nav izstrādātas.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija

Tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro lietojot amlodipīnu pacientiem, kuri

slimo ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju.

Ietekme uz vielmaiņu un endokrīno funkciju

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, arī hidrohlortiazīds var mainīt glikozes toleranci un paaugstināt

holesterīna un triglicerīdu un urīnskābes līmeni serumā. Pacientiem ar cukura diabētu var būt

nepieciešama insulīna vai iekšķīgi lietojamo hipoglikemizējošo līdzekļu devas korekcija Rasitrio

terapijas laikā. Pacientiem ar cukura diabētu Rasitrio lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta

(skatīt 4.3 apakšpunktu).

Tā kā Rasitrio sastāvā ir hidrohlortiazīds, tās ir kontrindicētas simptomātiskas hiperurikēmijas

gadījumā (skatīt 4.3 apakšpunktu). Hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā

samazinātā urīnskābes klīrensa dēļ un izraisīt vai pastiprināt hiperurikēmiju, kā arī veicināt podagras

lēkmes rašanos jūtīgiem pacientiem.

Tiazīdu grupas līdzekļi mazina kalcija izvadīšanos ar urīnu un var izraisīt periodisku un nelielu kalcija

līmeņa paaugstināšanos serumā bez zināmiem kalcija metabolisma traucējumiem. Rasitrio ir

kontrindicēts pacientiem ar hiperkalciēmiju, un to jālieto tikai pēc iepriekš pastāvošas

hiperkalciēmijas korekcijas. Rasitrio lietošana jāpārtrauc, ja hiperkalciēmija attīstās ārstēšanas laikā.

Ārstēšanas laikā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem periodiski jākontrolē kalcija līmenis

serumā. Izteikta hiperkalciēmija var liecināt par slēptu, traucējumus izraisošu hiperparatireozi. Pirms

epitēlijķermenīšu darbības izmeklēšanas jāpārtrauc tiazīdu grupas līdzekļu lietošana.

Zāles vairs nav reğistrētas

Nieru artērijas stenoze

Nav pieejami klīnisko pētījumu dati par Rasitrio lietošanu pacientiem ar vienpusēju vai abpusēju

nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi. Tomēr, tāpat kā lietojot citas zāles, kas

ietekmē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, kad šie pacienti ar nieru artēriju stenozi tiek ārstēti

ar aliskirēnu, pastāv paaugstināts nieru darbības traucējumu, tai skaitā akūtas nieru mazspējas, risks.

Tādēļ šiem pacientiem jāievēro piesardzība. Ja attīstās nieru mazspēja, ārstēšana nekavējoties

jāpārtrauc.

Anafilaktiskas reakcijas un angioedēma

Pēcreģistrācijas periodā ārstēšanas laikā ar aliskirēnu tika novērotas anafilaktiskas reakcijas (skatīt

4.8 apakšpunktu). Tāpat kā lietojot citas zāles, kas iedarbojas uz renīna-angiotenzīna-aldosterona

sistēmu, saņemti ziņojumi par angioedēmas gadījumiem vai simptomiem (sejas, lūpu, rīkles un/vai

mēles tūsku), kas liecina par angioedēmu, pacientiem, kuri tika ārstēti ar aliskirēnu.

Vairākiem no šiem pacientiem anamnēzē ir bijusi angioedēma vai ir novēroti ar angioedēmu saistīti

simptomi, kuri dažos gadījumos ir konstatēti pēc citu angioedēmu izraisošu zāļu, tostarp RAAS

blokatoru (angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru),

lietošanas (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Pēcreģistrācijas periodā, pēc aliskirēna lietošanas kopā ar AKEI un/vai ARB, ziņots par angioedēmu

vai angioedēmai līdzīgām reakcijām (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Pacientiem ar hipersensitivitātespredispozīciju jāievēro īpaša piesardzība.

Aliskirēna terapijas laikā pacientiem ar angioedēmu anamnēzē var būt palielināts angioedēmas

attīstības risks (skatīt 4.3 un 4.8 apakšpunktu). Tāpēc aliskirēna ordinēšana pacientiem ar angioedēmu

anamnēzē jāveic piesardzīgi, kā arī terapijas laikā un it sevišķi terapijas sākumā šie pacienti ir rūpīgi

jānovēro (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Ja attīstās anafilaktiskas reakcijas vai angioedēma, Rasitrio lietošanas nekavējoties jāpārtrauc un

jānodrošina atbilstoša ārstēšana un uzraudzība līdz pilnīgai un ilgstošai simptomu izzušanai. Pacienti

jāinformē ziņot ārstam par jebkurām pazīmēm, kas varētu liecināt par alerģisku reakciju, it īpaši

apgrūtinātu elpošanu vai apgrūtinātu rīšanu, sejas, ekstremitāšu, acu, lūpu vai mēles tūsku. Ja tūska

skar mēli, balss spraugu vai balseni, nepieciešams ievadīt adrenalīnu. Turklāt jāveic visi

nepieciešamie pasākumi, lai uzturētu brīvus, elpošanas ceļus.

Fotosensibilizācija

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietotājiem radušās fotosensibilizācijas reakcijas (skatīt

4.8 apakšpunktu). Ja terapijas ar Rasitrio laikā rodas fotosensibilizācijas reakcija, ieteicams ārstēšanu

pārtraukt. Ja nepieciešams atsākt diurētiskā līdzekļa lietošanu, ķermeņa virsmu ieteicams pasargāt no

saules vai mākslīga UVA starojuma iedarbības.

Akūta slēgta kakta glaukoma

Hidrohlortiazīda, kas pieder sulfonamīdu grupai, lietošana ir saistīta ar idiosinkrātiskām reakcijām,

kuru rezultātā attīstās akūta pārejoša miopija un akūta slēgta kakta glaukoma. Simptomi ir akūta

redzes asuma samazināšanās vai acu sāpes, turklāt parasti tie parādās vairākas stundas līdz nedēļas

pēc preparāta lietošanas sākuma. Neārstēta akūta slēgta kakta glaukoma var novest pie pastāvīga

redzes zuduma. Primārā ārstēšana ir pēc iespējas ātrāka hidrohlortiazīda lietošanas pārtraukšana. Ja

intraokulārais spiediens joprojām netiek kontrolēts, jāapsver iespēja veikt neatliekamu konservatīvu

ārstēšanu vai ķirurģisku iejaukšanos. Kā riska faktorus akūtas slēgta kakta glaukomas attīstībai var

minēt alerģiju pret sulfonamīdu un penicilīnu grupas līdzekļiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Informācija par Rasitrio mijiedarbību

Pacientu ar hipertensiju grupu farmakokinētisko datu analīze nenorāda uz klīniski nozīmīgām

izmaiņām aliskirēna, amlodipīna un hidrohlortiazīda līdzsvara stāvokļa iedarbībā (AUC) un

maksimālajā koncentrācijā (C

), salīdzinot ar ārstēšanu ar atbilstošu divu komponentu kombināciju.

Zāles, kas var ietekmēt kālija līmeni serumā: Hidrohlortiazīda kāliju mazinošo darbību vājina

aliskirēna kāliju aizturošā darbība. Tomēr hidrohlortiazīda ietekmi uz kālija līmeni serumā varētu

pastiprināt citas zāles, kas saistītas ar kālija zudumu un hipokaliēmiju (piemēram, citi kālija

izdalīšanos veicinoši diurētiskie līdzekļi, kortikosteroīdi, caurejas līdzekļi, adrenokortikotropais

hormons (AKTH), amfotericīns, karbenoksolons, G penicilīns, salicilskābes atvasinājumi). Lietojot

kopā ar citām zālēm, kas ietekmē RAAS, NPL vai zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni serumā

(piemēram, kāliju aizturošām diurētikām, kālija preparātiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem,

heparīnu), var paaugstināt kālija koncentrāciju serumā. Ja šādu zāļu, kas var ietekmēt kālija līmeni

serumā, vienlaikus lietošana ir nepieciešama, ieteicams ievērot piesardzību. Pacientiem ar cukura

diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) aliskirēna lietošana kopā ar ARB

vai AKEI ir kontrindicēta un nav ieteicama citiem pacientiem (skatīt 4.3, 4.4 un 5.1 apakšpunktu).

Zāles, ko ietekmē kālija koncentrācijas serumā svārstības: Ja Rasitrio lieto kopā ar zālēm, ko ietekmē

kālija koncentrācijas serumā svārstības (piemēram, uzpirkstītes glikozīdi, antiaritmiskie līdzekļi),

ieteicams periodiski pārbaudīt kālija koncentrāciju serumā.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tostarp selektīvie ciklooksigenāzes 2 inhibītori (COX-2

inhibitori), acetilsalicilskābe un neselektīvi NPL: Tāpat kā lietojot citas zāles, kas iedarbojas uz

renīna-angiotenzīna sistēmu, NPL var samazināt aliskirēna antihipertensīvo iedarbību. NPL var arī

pavājināt diurētisko un antihipertensīvo hidrohlortiazīda iedarbību.

Dažiem pacientiem ar nomāktu nieru funkciju (pacientiem ar dehidratāciju vai gados vecākiem

pacientiem) aliskirēna un hidrohlortiazīda lietošana kopā ar NPL var izraisīt tālāku nieru funkciju

pasliktināšanos, tai skaitā iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tādēļ, lietojot

Rasitrio kopā ar NPL, it īpaši gados vecākiem pacientiem, jāievēro piesardzība.

Informācija par aliskirēna mijiedarbību

Kontrindicēts (skatīt 4.3 apakšpunktu)

Dubulta RAAS blokāde

Aliskirēna kombinācija kopā ar ARBiem vai AKEIiem ir kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu

vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) un nav ieteicama citiem pacientiem

(skatīt 4.3, 4.4 un 5.1 apakšpunktu).

Spēcīgi P-glikoproteīna (P-gp) inhibitori

Vienas devas zāļu mijiedarbības pētījumā ar veseliem indivīdiem pierādīts, ka ciklosporīns (200 un

600 mg) palielina aliskirēna 75 mg C

aptuveni 2,5-reizes un AUC aptuveni 5-reizes. Lietojot

lielākas aliskirēna devas, iespējams lielāks koncentrācijas pieaugums. Veseliem brīvprātīgajiem

itrakonazols (100 mg) palielināja aliskirēna (150 mg) AUC un C

attiecīgi 6,5 un 5,8 reizes. Tādēļ

aliskirēna un spēcīgu P-gp inhibitoru lietošana vienlaicīgi ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Nav ieteicams (skatīt 4.2 apakšpunktu)

Greipfrūtu sula

Greipfrūtu sulas lietošana kopā ar aliskirēnu samazināja aliskirēna AUC un C

. Greipfrūtu sulas

lietošana kopā ar 150 mg aliskirēna samazināja aliskirēna AUC par 61% un lietošana kopā ar 300 mg

aliskirēna samazināja aliskirēna AUC par 38%. Šis samazinājums iespējams saistīts ar greipfrūtu

sulas izraisītu transporta polipeptīdu mediētas organisko anjonu uzsūkšanās inhibīciju kuņģa-zarnu

traktā. Tāpēc paaugstināta terapeitiskas neveiksmes riska dēļ greipfrūtu sulu nedrīkst lietot kopā ar

Rasitrio.

Zāles vairs nav reğistrētas

Piesardzība ir nepieciešama vienlaikus lietošanas gadījumā

Mijiedarbība ar P-glikoproteīnu

Preklīniskajos pētījumos konstatēts, ka MDR1/Mdr1a/1b (P-gp) ir galvenā sistēma, kas atbild par

aliskirēna uzsūkšanos zarnu traktā un izdalīšanos ar žulti. Klīniskajā pētījumā rifampicīns, kas ir P-gp

induktors, samazināja aliskirēna biopieejamību par aptuveni 50%. Citi P-gp induktori (asinszāles

preparāti) var samazināt aliskirēna biopieejamību. Lai gan nav pierādīts pētījumos ar aliskirēnu, tomēr

zināms, ka P-gp regulē arī vairāku substrātu nonākšanu audos, un P-gp inhibitori var palielināt

attiecību starp koncentrāciju audos un koncentrāciju plazmā. Tādēļ P-gp inhibitori koncentrāciju

audos var palielināt vairāk nekā koncentrāciju plazmā. Zāļu mijiedarbības iespējamība P-gp sistēmā ir

tieši atkarīga no šī transportmehānisma inhibīcijas pakāpes.

Vidēji spēcīgi P-gp inhibitori

Lietojot ketokonazolu (200 mg) vai verapamilu (240 mg) kopā ar aliskirēnu (300 mg), aliskirēna AUC

palielinājās attiecīgi par 76% vai 97%. Sagaidāms, ka aliskirēna koncentrācijas izmaiņas plazmā,

lietojot to kopā ar ketokonazolu vai verapamilu nepārsniegs robežas, kas tiktu sasniegtas, lietojot

dubultu aliskirēna devu. Kontrolētos klīniskos pētījumos pierādīts, ka aliskirēna devām līdz 600 mg

vai devām, kas divas reizes pārsniedz augstāko ieteicamo terapeitisko devu, ir laba panesamība.

Preklīniskie pētījumi liecina, ka vienlaicīga aliskirēna un ketokonazola lietošana uzlabo aliskirēna

uzsūkšanos kuņģa-zarnu traktā un mazina izdalīšanos ar žulti. Tādēļ jāievēro piesardzība, aliskirēnu

lietojot kopā ar ketokonazolu, verapamilu vai citiem vidēji spēcīgiem P-gp inhibitoriem

(klaritromicīnu, telitromicīnu, eritromicīnu, amiodaronu).

Zāles, kas var ietekmēt kālija līmeni serumā

Lietojot kopā ar citām zālēm, kas ietekmē RAAS, NPL vai zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni

serumā (piemēram, kāliju aizturošām diurētikām, kālija preparātiem, kāliju saturošiem sāls

aizstājējiem, heparīnu), var paaugstināt kālija koncentrāciju serumā. Ja šādu zāļu, kas var ietekmēt

kālija līmeni serumā, vienlaikus lietošana ir nepieciešama, ieteicams ievērot piesardzību. Pacientiem

ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) aliskirēna lietošana

kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta un nav ieteicama citiem pacientiem (skatīt 4.3, 4.4 un

5.1 apakšpunktu).

Furosemīds un torasemīds

Aliskirēna lietošana iekšķīgi kopā ar furosemīdu neietekmēja aliskirēna farmakokinētikās īpašības, bet

samazināja furosemīda iedarbību par 20

30% (aliskirēna ietekme uz furosemīdu lietojot

intramuskulāri vai intravenozi nav pētīta). Pacientiem ar sirds mazspēju, pēc vairāku furosemīda

(60 mg/dienā) devu lietošanas kopā aliskirēnu (300 mg/dienā), pirmo 4 stundu laikā nātrija ekskrēcija

urīnā un izdalītā urīna daudzums samazinājās attiecīgi par 31% un 24%, salīdzinot ar furosemīda

monoterapiju. Pacientiem, kuri tika ārstēti ar furosemīdu un aliskirēnu 300 mg, vidējā ķermeņa masa

(84,6 kg) bija lielāka, salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma furosemīdu monoterapijā (83,4 kg).

Mazākas izmaiņas furosemīda farmakokinētikajās īpašībās un efektivitātē tika novērotas lietojot

aliskirēnu 150 mg/dienā.

Pieejamie klīniskie dati neliecina, ka pēc lietošanas kopā ar aliskirēnu tika izmantotas lielākas

torasemīda devas. Zināms, ka torasemīda izdalīšanos caur nierēm mediē organiskie anjonu

transportieri (OAT). Aliskirēns minimāli izdalās caur nierēm, un pēc iekšķīgas lietošanas urīnā

konstatēti tikai 0,6% aliskirēna devas (skatīt 5.2 apakšpunktu). Tomēr, tā kā aliskirēns ir organisko

anjonu transporta polipeptīda 1A2 (OATP1A2) substrāts (skatīt mijiedarbību ar organisko anjonu

transporta polipeptīdu (OATP) inhibitoriem), aliskirēns, iedarbojoties uz absorbcijas procesu, var

samazināt torasemīda iedarbību plazmā.

Tādēļ pacietiem, kuri tiek ārstēti gan ar aliskirēnu, gan furosemīdu vai torasemīdu iekšķīgi, uzsākot un

pielāgojot furosemīda, torasemīda vai aliskirēna terapiju, ieteicams kontrolēt furosemīda vai

torasemīda iedarbību, lai izvairītos no ekstracelulārā šķidruma tilpuma izmaiņām un iespējamām

situācijām ar šķidruma pārslodzes (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

Varfarīns

Aliskirēna ietekme uz varfarīna farmakokinētiku nav pētīta.

Lietošana kopā ar uzturu

Uzturs (ar zemu vai augstu tauku saturu) būtiski samazina aliskirēna uzsūkšanos (skatīt

4.2 apakšpunktu).

Mijiedarbība nav konstatēta

Klīniskajos farmakokinētikas pētījumos tika iekļauti tādi medikamenti, kā acenokumarols,

atenolols, celekoksibs, pioglitazons, alopurinols, izosorbīda-5-mononitrāts un hidrohlortiazīds.

Mijiedarbība ar šiem medikamentiem netika konstatēta.

Aliskirēna vienlaicīga lietošana ar metformīnu (↓28%), amlodipīnu (↑29%) vai cimetidīnu

(↑19%) izraisīja aliskirēna C

vai AUC pārmaiņas par 20–30%. Lietojot kopā ar atorvastatīnu,

aliskirēna AUC un C

līdzsvara stāvoklī palielinājās par 50%. Vienlaicīga lietošana ar

aliskirēnu neizraisīja nozīmīgu ietekmi uz atorvastatīna, metformīna vai amlodipīna

farmakokinētiku. Tādēļ nav nepieciešama aliskirēna vai šo vienlaikus lietoto zāļu devas

pielāgošana.

Aliskirēns var nedaudz samazināt digoksīna un verapamila biopieejamību.

Mijiedarbība ar CYP450

Aliskirēns neinhibē CYP450 izoenzīmus (CYP1A2, 2C8, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A). Aliskirēns

neinducē CYP3A4. Tādēļ nav paredzama aliskirēna ietekme uz substanču sistēmisko iedarbību, kas

šos enzīmus inhibē vai inducē, vai ko tie metabolizē. Aliskirēnu minimāli metabolizē citohroma P450

enzīmi. Tādēļ nav sagaidāma CYP450 izoenzīmu inhibīcijas vai indukcijas izraisīta mijiedarbība.

Tomēr CYP3A4 inhibitori bieži mijiedarbojas ar P-gp. Lietojot aliskirēnu kopā ar CYP3A4

inhibitoriem, kuri arī inhibē P-gp, sagaidāma aliskirēna iedarbības pastiprināšanās (skatīt citas

references par P-gp 4.5 apakšpunktu).

P-gp substrāti vai vāji inhibitori

Nav novērota izteikta mijiedarbība ar atenololu, digoksīnu, amlodipīnu vai cimetidīnu. Lietojot kopā

ar atorvastatīnu (80 mg), līdzsvara stāvoklī aliskirēna (300 mg) AUC un C

palielinājās par 50%.

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka P-gp ir aliskirēna biopieejamības galvenā determinante. Tādēļ

P-gp induktori (asinszāles preparāti, rifampicīns) var samazināt aliskirēna biopieejamību.

Organisko anjonu transporta polipeptīdu (OATP) inhibitori

Preklīniskajos pētījumos pierādīts, ka aliskirēns varētu būt organisko anjonu transporta polipeptīdu

substrāts. Tādēļ, lietojot aliskirēnu kopā OATP inhibitoriem, iespējama mijiedarbība (skatīt

apakšpunktu “Greipfrūtu sula”).

Informācija par amlodipīna mijiedarbību

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

Vienlaikus lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

CYP3A4 inhibitori

Vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas

pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazēms) lietošana

var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos. Klīniskajā izpausmē šīs farmakokinētikas

izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā

novērošana un devas pielāgošana.

CYP3A4 induktori

Nav datu par CYP3A4 induktoru ietekmi uz amlodipīnu. CYP3A4 induktoru (piemēram, rifampicīna,

divšķautņu asinszāles) līdztekus lietošana var pazemināt amlodipīna koncentrāciju plazmā.

Amlodipīns kombinācijā ar CYP3A4 induktoriem jālieto uzmanīgi.

Zāles vairs nav reğistrētas

Greipfrūtu sula

Vienlaikus amlodipīna un greipfrūta un greipfrūtu sulas lietošana nav ieteicama, jo dažiem pacientiem

var palielināties biopieejamība, rezultātā palielinot asinsspiediena pazeminošu efektu.

Dantrolēns (infūzijās)

Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrillācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar

hiperkaliēmiju pēc verapamila un dantrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek

rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas

pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība summējas ar citu lietoto antihipertensīvo zāļu

asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Pēc vairāku 10 mg amlodipīna devu lietošanas kopā ar 80 mg simvastatīna, tā iedarbība

palielinājās par 77% salīdzinājumā ar simvastatīna monoterapiju. Ir ieteicams samazināt

simvastatīna devu līdz 20 mg dienā pacientiem, kuri lieto amlodipīnu.

Mijiedarbība nav konstatēta

Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna, varfarīna

vai ciklosporīna farmakokinētiskās īpašības.

Informācija par hidrohlortiazīda mijiedarbību

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā ar tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem var mijiedarboties šādas zāles:

Nav ieteicams lietot kopā

Litijs

Tiazīdi samazina litija renālo klīrensu, tādēļ, lietojot hidrohlortiazīdu, var palielināties litija

toksicitātes risks. Litija un hidrohlortiazīda vienlaicīga lietošana nav ieteicama. Ja šādu kombināciju

uzskata par būtiski nepieciešamu, vienlaicīgas lietošanas laikā rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija

serumā.

Vienlaikus lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

Alkoholiskie dzērieni, barbiturāti vai narkotiskie līdzekļi

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana kopā ar vielām, kurām piemīt asinsspiedienu

pazeminošais efekts (piemēram, samazinot simpatiskas nervu sistēmas aktivitati vai ar tiešu

vazodilatāciju), var pastiprināt ortostatisko hipotensiju.

Amantadīns

Tiazīdi, arī hidrohlortiazīds, var palielināt amantadīna nevēlamo blakusparādību risku.

Pretdiabēta līdzekļi (piemēram, insulīns un iekšķīgi lietojamie pretdiabēta līdzekļi)

Tiazīdu grupas līdzekļi var izmainīt glikozes toleranci. Var būt nepieciešama pretdiabēta līdzekļa

devas pielāgošana (skatīt 4.4 apakšpunktu). Metformīns jālieto piesardzīgi laktātacidozes riska dēļ, ko

var izraisīt ar hidrohlortiazīdu saistīta iespējama funkcionāla nieru mazspēja,

Antiholīnerģiskie līdzekļi un citas zāles, kuras ietekmē kunģa motilitāti

Antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram, atropīns, biperidēns) var palielināt tiazīdu grupas diurētisko

līdzekļu biopieejamību acīmredzot sakarā ar kuņģa-zarnu trakta motilitātes un kuņģa iztukšošanās

ātruma samazināšanos. Savukārt, ir paredzams, ka prokinētiskie līdzekļi tādi kā cisaprīds var

samazināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu biopieejamību.

Zāles vairs nav reğistrētas

Podagras ārstēšanai lietotas zāles

Var būt nepieciešama urikozūrisko zāļu devas pielāgošana, jo hidrohlortiazīds var paaugstināt

urīnskābes līmeni serumā. Var būt nepieciešama probenecīda vai sulfīnpirazona devas palielināšana.

Lietošana vienlaikus ar tiazīdu diurētisko līdzekļiem, arī hidrohlortiazīdu, var palielināt paaugstinātas

jutības reakcijas pret alopurinolu rašanās biežumu.

Zāles, kas var ierosināt torsades de pointes

Saistībā ar hipokaliēmijas risku, piesardzība jāievēro lietojot hidrohlortiazīdu kopā ar zālēm, kas var

izraisīt torsades de pointes, jo īpaši Ia un III klases antiaritmiskie un daži antipsihotiskie līdzekļi.

Zāles, kas ietekmē nātrija līmeni serum

Diurētisko līdzekļu izraisītu hiponatriēmiju var pastiprināt vienlaicīga lietošana ar tādām zālēm kā

antidepresanti, antipsihotiskie un pretepilepsijas līdzekļi utt. Ilgstošas ārstēšanas ar šīm zālēm laikā

jāievēro piesardzība.

Bēta blokatori un diazoksīds

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošana vienlaikus ar beta blokatoriem var

palielināt hiperglikēmijas risku. Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, var

pastiprināt diazoksīda hiperglikēmisko ietekmi

Jonu apmaiņas sveķi

Holestiramīns un kolestipols samazina tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, tai skaitā arī

hidrohlortiazīda, uzsūkšanos. Rezultātā tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var sasniegt tikai

subterapeitisko iedarbības līmeni. Tomēr mijiedarbību iespējams samazināt, izmainot hidrohlortiazīda

un jonu apmaiņas sveķu lietošanas laika intervālu, lai hidrohlortiazīds tiktu lietots vismaz 4 stundas

pirms vai 4-6 stundas pēc jonu apmaiņas sveķu lietošanas.

D vitamīns un kalcija sāļi

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošana kopā ar D vitamīnu vai kalcija

sāļiem var pastiprināt kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā. Vienlaikus tiazīda grupas diurētisko

līdzekļu lietošana var izraisīt hiperkalciēmiju pacientiem, kuri ir predisponēti uz hiperkalciēmiju

(piemēram, hiperparatiroidisms, audzēji vai ar D vitamīnu stārpnecību notiekošo procesu traucējumi),

palielinot kalcija tubulāro reabsorbciju.

Nedepolarizējošie miorelaksanti

Tiazīdu grupas līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, pastiprina miorelaksantu, piemēram, kurāres

atvasinājumu darbību.

Citotoksiskie līdzekļi

Tiazīdu grupas līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, var mazināt citotoksisko līdzekļu (piemēram,

ciklofosfamīda, metotreksāta) izvadīšanu caur nierēm un pastiprināt to nomācošo iedarbību uz kaulu

smadzenēm.

Digoksīns un citi uzpirkstītes glikozīdi

Tiazīdu inducēta hipokaliēmija vai hipomagnēmija veicina uzpirkstītes inducētas sirds aritmijas

rašanos (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Metildopa

Saņemti atsevišķi ziņojumi par hemolītisko anēmiju, kas radusies pēc hidrohlortiazīda lietošanas

vienlaikus ar metildopu.

Jodu saturošas kontrastvielas

Diurētisko līdzekļu ierosinātas dehidratācijas gadījumā ir palielināts akūtas nieru mazspējas risks,

īpaši tad, ja lietotas lielas jodu saturoša līdzekļa devas. Tādēļ pirms šādu savienojumu ievadīšanas

pacientiem jānovērš dehidratācija.

Zāles vairs nav reğistrētas

Asinsspiedienu paaugstinoši amīni (piemēram, noradrenalīns, adrenalīns)

Hidrohlortiazīds var samazināt atbildes reakciju uz asinsspiedienu paaugstinošiem amīniem tādiem kā

noradrenalīns. Šīs iedarbības klīniskā nozīme nav zināma un reakcijas samazinājums nav tik izteikts,

lai tos nelietotu vispār.

4.6

Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Sievietes reproduktīvā vecumā/kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Veselības aprūpes speciālistiem, kuri ordinē Rasitrio, jābrīdina sievietes reproduktīvajā vecumā par

iespējamo risku, lietojot šīs zāles grūtniecības laikā. Ņemot vērā, ka sievietēm, kuras plāno

grūtniecību, nav ieteicams lietot Rasitrio, pirms plānotās grūtniecības iestāšanās jāpāriet uz piemērotu

alternatīvu antihipertensīvu terapiju.

Grūtniecība

Nav datu par aliskirēna lietošanu grūtniecēm. Aliskirēns nebija teratogēns žurkām vai trušiem (skatīt

5.3 apakšpunktu). Citas vielas, kas darbojas tieši uz renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, izraisīja

nopietnas augļa kroplības un jaundzimušo nāvi. Tāpat kā jebkuras zāles, kas iedarbojas tieši uz

renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, aliskirēnu nedrīkst lietot grūtniecības pirmajā trimestrī un

sievietēm, kuras plāno grūtniecību, kā arī tā lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības

trimestrī (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Amlodipīna lietošanas drošība cilvēkam grūtniecības laikā nav noskaidrota. Pētījumi ar žurkām

nepierāda reproduktīvo toksicitāti, izņemot dzemdību aizkavēšanos un dzemdību ilguma

pagarināšanos, lietojot devas, kas 50 reizes pārsniedz cilvēkiem lietoto maksimālo ieteicamo devu

(skatīt 5.3 apakšpunktu). Zāles grūtniecības laikā atļauts lietot vienīgi tādā gadījumā, ja nav pieejamas

citas drošākas alternatīvas ārstēšanas metodes un, ja slimības radītais risks mātei ir lielāks nekā

auglim.

Pieredze ar hidrohlortiazīda lietošanu grūtniecības, īpaši tās pirmā trimestra, laikā ir ierobežota.

Pētījumi ar dzīvniekiem nav pietiekami.

Hidrohlortiazīds šķērso placentu. Pamatojoties uz hidrohlortiazīda farmakoloģiskās darbības

mehānismu, tā lietošana otrā un trešā grūtniecības trimestrī var radīt augļa-placentas apasiņošanas

traucējumus un tam var būt nevēlama ietekme uz augli un jaundzimušo, piemēram, dzelte, elektrolītu

līdzsvara traucējumi un trombocitopēnija.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot grūtniecības tūskas, grūtniecības hipertensijas vai preeklampsijas

ārstēšanai, samazināta plazmas tilpuma un placentāras hipoperfūzijas riska dēļ, bez labvelīgas

ietekmes uz slimības gaitu.

Hidrohlortiazīdu nedrīkst lietot esenciālas hipertensijas ārstēšanai grūtniecēm, izņemot retus

gadījumus, kad cita ārstēšana nevar tikt lietota.

Rasitrio nedrīkst lietot grūtniecības pirmajā trimestrī. Rasitrio lietošana ir kontrindicēta grūtniecības

otrajā un trešajā trimestrī (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Ja grūtniecība iestājas terapijas laikā, Rasitrio lietošana attiecīgi jāpārtrauc, cik vien ātri iespējams.

Barošana ar krūti

Nav zināms vai aliskirēns un/vai amlodipīns izdalās cilvēka pienā. Aliskirēns izdalījās pienā žurkām

laktācijas laikā.

Hidrohlortiazīds tiek izvadīts ar mātes pienu nelielos daudzumos. Lietojot tiazīdu grupas diurētiskos

līdzekļus lielās devās, tie izraisa intensīvu diurēzi, kas, savukārt, var kavēt piena produkciju.

Zāles vairs nav reğistrētas

Rasitrio lietošana zīdīšanas laikā nav ieteicama. Ja Rasitrio tiek lietots zīdīšanas laikā, jālieto pēc

iespējas mazāka deva.

Fertilitāte

Nav klīnisku datu par fertilitāti, lietojot Rasitrio.

Ir saņemti ziņojumi par atgriezeniskām bioķīmiskām izmaiņām spermatozoīdu galviņās dažiem

pacientiem, kuri ārstējās ar kalcija kanālu blokatoriem. Nav pietiekamu klīnisko datu par amlodipīna

potenciālo ietekmi uz fertilitāti. Vienā pētījumā ar žurkām tika konstatēta nelabvēlīga ietekme uz

vīriešu fertilitāti (skatīt 5.3 apakšpunktu). Fertilitāte žurkām netika ietekmēta, nepārsniedzot

aliskirēna 250 mg/kg dienā un hidrohlortiazīda 4 mg/kg dienā devu (skatīt 5.3 apakšpunktu).

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Tomēr, vadot transportlīdzekļus un apkalpojot mehānismus, jāatceras, ka Rasitrio terapijas laikā

dažkārt var rasties reibonis vai nespēks.

Amlodipīns maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Ja

pacientiem pēc amlodipīna lietošanas attīstās reibonis, miegainība, galvassāpes, nogurums vai slikta

dūša, tas var ietekmēt viņu reakcijas spējas.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Drošības profila kopsavilkums

Aliskirēna/amlodipīna/hidrohlortiazīda kombinācija

Turpmāk sniegtā informācija par Rasitrio drošību ir iegūta klīniskajos pētījumos ar Rasitrio un

atsevišķo sastāvdaļu aliskirēna, amlodipīna un hidrohlortiazīda zināmo drošības profilu. Drošuma

informācija par Rasitrio lietošanu 75 gadus veciem un vecākiem pacientiem ir ierobežota.

Biežākās novērotās Rasitrio nevēlamās blakusparādības ir hipotensija un reibonis. Lietojot Rasitrio,

var rasties nevēlamās blakusparādības, par ko iepriekš ziņots saistībā ar vienu vai otru Rasitrio

sastāvdaļu (aliskirēnu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu), un kuras aprakstītas zemāk attiecīgajos

atsevišķo komponentu paragrāfos.

Tabulā apkopoto blakusparādību saraksts:

Blakusparādības, kas saistītas ar aliskirēna, amlodipīna un hidrohlortiazīda lietošanu, sakārtotas

biežuma kategorijās, minot biežākās vispirms un lietojot šādu shēmu: ļoti bieži (≥1/10); bieži (≥1/100

līdz <1/10); retāk (≥1/1 000 līdz <1/100); reti (≥1/10 000 līdz <1/1 000); ļoti reti (<1/10 000) un nav

zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās

blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā.

Dati par Rasitrio

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Reibonis

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Hipotensija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Perifēra tūska

Zāles vairs nav reğistrētas

Perifēra tūska ir zināma kā no devas atkarīga blakusparādība saistībā ar amlodipīna lietošanu, kā arī

pēcreģistrācijas periodā par to ir saņemti ziņojumi saistībā ar aliskirēna terapiju. Īstermiņa dubulti

aktīvi kontrolētā klīniskajā pētījumā perifērās tūskas sastopamības biežums Rasitrio grupā bija 7,1%,

salīdzinot ar 8,0% aliskirēna/amlodipīna, 4,1% amlodipīna/hidrohlortiazīda un 2,0%

aliskirēna/hidrohlortiazīda divu komponentu kombināciju grupās.

Īstermiņa aktīvi kontrolētā klīniskajā pētījumā jebkuru ar hipotensiju saistītu nevēlamo

blakusparādību biežums bija 4,9% Rasitrio grupā, salīdzinot ar līdz pat 3,7% divu komponentu

kombināciju grupās. Pacientiem vecākiem par ≥65 gadiem nevēlamo blakusparādību biežums bija

10,2% Rasitrio grupā, salīdzinot ar līdz pat 5,4% divu komponentu kombināciju grupās.

Papildu informācija par atsevišķiem sastāvdaļām

Lietojot Rasitrio, var rasties citas nevēlamās blakusparādības, par ko iepriekš ziņots saistībā ar vienu

vai otru sastāvdaļu, pat tad, ja tās nav novērotas klīniskajos pētījumos.

Aliskirēns

Pēcreģistrācijas periodā tika ziņots par nopietnām blakusparādībām, tai skaitā par anafilaktiskām

reakcijām un angioedēmu, un tās rodas reti (mazāk nekā 1 gadījums uz 1 000 pacientu). Biežākā

nevēlamā blakusparādība bija caureja.

Tabulā apkopoto nevēlamo blakusparādību saraksts:

Zināmās aliskirēna nevēlamās blakusparādības uzskaitītas tabulā zemāk, izmantojot tos pašus

nosacījumus, kas izmantoti pirms tam fiksētās kombinācijas aprakstā.

Imūnās sistēmas traucējumi

Reti

Anafilaktiskas reakcijas, paaugstinātas jutības reakcijas

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Reibonis

Retāk

Sirdsklauves, perifēra tūska

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk

Hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk

Klepus

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Aknu darbības traucējumi*, dzelte, hepatīts, aknu mazspēja**

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Smagas ādas blakusparādības (SĀB) tai skaitā Stīvensa-Džonsona

sindroms, toksiska epidermāla nekrolīze (TEN), mutes dobuma

gļotādas reakcijas, izsitumi, nieze, nātrene

Reti

Angioedēma, eritēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Artralģija

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Akūta nieru mazspēja, nieru darbības traucējumi

Izmeklējumi

Bieži

Hiperkaliēmija

Retāk

Paaugstināts aknu enzīmu līmenis

Reti

Pazemināts hemoglobīna līmenis, samazināts hematokrīts, paaugstināts

kreatinīna līmenis asinīs

*Atsevišķi aknu darbības traucējumu gadījumi ar klīniskiem simptomiem un laboratoriski apstiprināti

izteiktāki aknu darbības traucējumu gadījumi.

**Ieskaitot vienu „fulminantas aknu mazspējas” gadījumu, par ko ziņots pēc-reģistrācijas periodā, un

kura gadījumā nevar izslēgt cēloņsakarību ar aliskirēna lietošanu.

Zāles vairs nav reğistrētas

Atsevišķu blakusparādību raksturojums:

Terapijas laikā ar aliskirēnu konstatētas paaugstinātas jutības reakcijas, tai skaitā anafilaktiskas

reakcijas un angioedēmas gadījumi.

Kontrolētos klīniskajos pētījumos, terapijas laikā ar aliskirēnu, angioedēma un paaugstinātas jutības

reakcijas attīstījās retos gadījumos, un tās biežums bija līdzīgs kā placebo vai salīdzinājuma zāļu

grupā.

Pēcreģistrācijas periodā ziņots arī par angioedēmas gadījumiem vai simptomiem (sejas, lūpu, rīkles

un/vai mēles tūsku), kas liecina par angioedēmu. Vairākiem no šiem pacientiem anamnēzē ir bijusi

angioedēma vai ir novēroti ar angioedēmu saistīti simptomi, kuri dažos gadījumos ir konstatēti pēc

citu, angioedēmu izraisošu, zāļu, tostarp RAAS blokatoru (AKEI vai ARB), lietošanas.

Pēcreģistrācijas pieredze liecina, ka pēc aliskirēna lietošanas kopā ar AKEI un/vai ARB, ziņots par

angioedēmu vai angioedēmai līdzīgām reakcijām.

Pēcreģistrācijas periodā ziņots arī par paaugstinātas jutības reakcijām, tai skaitā anafilaktiskām

reakcijām (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Gadījumā, ja attīstās jebkādi simptomi, kas liecina par paaugstinātas jutības reakciju/angioedēmu

(īpaši jāpievērš uzmanība apgrūtinātai elpošanai vai apgrūtinātai rīšanai, izsitumiem, niezei, nātrenei

vai sejas, ekstremitāšu, acu, lūpu un/vai mēles tūskai, reibonim), pacientiem jāpārtrauc ārstēšana un

jāsazinās ar savu ārstu (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Pēc-reģistrācijas periodā ziņots ar artralģijas gadījumiem. Atsevišķos gadījumos tā attīstījās ar

paaugstinātas jutības reakcijas sastāvdaļa.

Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi par nieru funkcijas traucējumiem un akūtas nieru mazspējas

gadījumiem riska grupas pacientiem (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Izmeklējumi: kontrolētos klīniskos pētījumos aliskirēna lietošana dažkārt izraisīja klīniski nozīmīgas

laboratorisko rādītāju novirzes no normas. Klīniskos pētījumos ar hipertensijas slimniekiem

aliskirēnam nebija klīniski nozīmīgas ietekmes uz kopējā holesterīna, augsta blīvuma lipoproteīnu

holesterīna (ABL-H) līmeni, triglicerīdu līmeni tukšā dūšā, glikozes līmeni tukšā dūšā vai urīnskābes

līmeni.

Hemoglobīns un hematokrīts: tika novērota neliela hemoglobīna un hematokrīta līmeņa mazināšanās

(vidējā samazināšanās attiecīgi par aptuveni 0,05 mmol/l un 0,16 tilp.%.) Neviens pacients

nepārtrauca terapiju anēmijas dēļ. Šāda iedarbība novērojama arī lietojot citas zāles, kas ietekmē

RAAS, piemēram, AKEI un ARB.

Kālija līmenis serumā: kālija līmeņa palielināšanās serumā novērota pēc aliskirēna lietošanas un to

var paasināt lietošana kopā ar citām zālēm, kas ietekmē RAAS, vai NPL. Saskaņā ar standarta

medicīnisko praksi, ja šīs zāles nepieciešams lietot kopā, ieteicams regulāri kontrolēt nieru funkciju,

tai skaitā elektrolītu līmeni serumā. Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem

(GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta un nav

ieteicama citiem pacientiem (skatīt 4.3, 4.4 un 5.1 apakšpunktu).

Pediatriskā populācija: pamatojoties uz pieejamajiem, ierobežotajiem drošuma datiem no

farmakokinētiskā pētījuma, kurā 39 bērni ar hipertensiju vecumā no 6 līdz 17 gadiem tika ārstēti ar

aliskirēnu, sagaidāms, ka nevēlamo blakusparādību biežums, tips un smaguma pakāpe bērniem būs

līdzīgi kā pieaugušajiem ar hipertensiju. Tāpat kā lietojot citus RAAS blokatorus, bērniem, kurus ārstē

ar aliskirēnu, bieži sastopama nevēlama blakusparādība ir galvassāpes.

Zāles vairs nav reğistrētas

Amlodipīns

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Leikopēnija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Alerģiskas reakcijas

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti reti

Hiperglikēmija

Psihiskie traucējumi

Retāk

Bezmiegs, garastāvokļa pārmaiņas (tai skaitā trauksme), depresija

Reti

Apjukums

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Miegainība, galvassāpes (it īpaši ārstēšanas sākumā)

Retāk

Trīce, garšas traucējumi, ģībonis, hipoestēzija, parestēzija

Ļoti reti

Hipertonija, perifēra neiropātija

Acu bojājumi

Retāk

Redzes traucējumi (tai skaitā diplopija)

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Džinkstēšana ausīs

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Paātrināta sirdsdarbība

Ļoti reti

Miokarda infarkts, aritmija (tostarp bradikardija, kambaru

tahikardija un priekškambaru fibrilācija)

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Ādas apsārtums

Ļoti reti

Vaskulīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Retāk

Elpas trūkums, rinīts

Ļoti reti

Klepus

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Sāpes vēderā, slikta dūša

Retāk

Vemšana, dispepsija, ierastās vēdera izejas maiņa (tai skaitā caureja

un aizcietējums),sausums mutē

Ļoti reti

Pankreatīts, gastrīts, smaganu hiperplāzija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Hepatīts, dzelte, aknu enzīmu līmeņa palielināšanās (visbiežāk

saistīta ar holestāzi)

Ādas un zemādas audu bojājumi

Retāk

Alopēcija, purpura, ādas krāsas izmaiņas, hiperhidroze, nieze,

izsitumi, ekzantēma

Ļoti reti

Angioedēma, erythema multiforme, nātrene, eksfoliatīvs dermatīts,

Stīvena-Džonsona sindroms, Kvinkes tūska, fotosensibilizācija

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bieži

Potīšu tūska

Retāk

Artralģija, mialģija, muskuļu spazmas, muguras sāpes

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Urinēšanas traucējumi, niktūrija, palielināts urinēšanas biežums

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Impotence, ginekomastija

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži

Tūska, nespēks

Retāk

Sāpes krūtīs, astēnija, sāpes, savārgums

Izmeklējumi

Retāk

Svara palielināšanās, svara samazināšanās

Zāles vairs nav reğistrētas

Atsevišķos gadījumos ziņots par ekstrapiramidālo sindromu.

Hidrohlortiazīds

Hidrohlortiazīds tiek plaši parakstīts daudzu gadu garumā, bieži lielākās devās nekā tās, kuras satur

Rasitrio. Par sekojošām blakusparādībām tika ziņots pacientiem, ārstētiem tikai ar tiazīda grupas

diurētiskiem līdzekļiem, tai skaitā ar hidrohlortiazīdu.

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Reti

Trombocitopēnija, dažkārt ar purpuru

Ļoti reti

Agranulocitoze, kaulu smadzeņu nomākums, hemolītiskā anēmija,

leikopēnija

Nav zināmi

Aplastiskā anēmija

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti

Paaugstināta jutība

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži

Hipokaliēmija

Bieži

Hiperurikēmija, hipomagniēmija, hiponatriēmija

Reti

Hiperkalcēmija, hiperglikēmija, diabētiskā metaboliskā stāvokļa

pasliktināšanās

Ļoti reti

Hipohlorēmiskā alkaloze

Psihiskie traucējumi

Reti

Depresija, miega traucējumi

Nervu sistēmas traucējumi

Reti

Reibonis,

galvassāpes, parestēzija

Acu bojājumi

Reti

Redzes traucējumi

Nav zināmi

Akūta slēgta kakta glaukoma

Sirds funkcijas traucējumi

Reti

Sirds aritmija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Ortostatiska hipotensija

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti ret

Respiratorais distress (tostarp pneimonīts un plaušu tūska)

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži

Ēstgribas zudums, viegli slikta duša, vemšana

Reti

Diskomforta sajūta vēderā, aizcietējums, caureja

Ļoti reti

Pankreatīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Reti

Intrahepātiska holestāze, dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Nātrene un cita veida izsitumi

Reti

Fotosensibilizācijas reakcijas

Ļoti reti

Ādas sarkanajai vilkēdei līdzīgas reakcijas, ādas sarkanās vilkēdes

saasinājums, nekrotizējošs vaskulīts un toksiskā epidermālā nekrolīze

Nav zināmi

Erythema multiforme

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Nav zināmi

Muskuļu spazmas

Zāles vairs nav reğistrētas

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Nav zināmi

Nieru darbības traucējumi, akūta nieru mazspēja

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Bieži

Impotence

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Nav zināmi

Astēnija, pireksija

Izmeklējumi

Ļoti bieži

Paaugstināts holesterola un triglicerīdu līmenis

Reti

Glikozūrija

4.9

Pārdozēšana

Simptomi

Iespējamākā Rasitrio pārdozēšanas izpausme varētu būt hipotensija, ko izraisa aliskirēna, amlodipīna

un hidrohlortiazīda kombinācijas antihipertensīvā darbība.

Aliskirēna iespējamākā pārdozēšanas izpausme varētu būt hipotensija, ko izraisa aliskirēna

antihipertensīvā darbība.

Pieejamie dati liecina, ka amlodipīna pārdozēšana var izraisīt pārmērīgu perifēru vazodilatāciju un,

iespējams, reflektoru tahikardiju. Ziņots par izteikti un potenciāli ilgstošu sistēmisku hipotensiju līdz

šokam un ietverot šoku ar letālu iznākumu, ko izraisījis amlodipīns.

Hidrohlortiazīda pārdozēšana ir saistīta ar elektrolītu zudumu (hipokaliēmija, hipohlorēmija,

hiponatrēmija) un dehidratāciju pārmērīgas diurēzes rezultātā. Pārdozēšanas iespējamākās pazīmes un

simptomi ir slikta dūša un miegainība. Hipokaliēmijas rezultātā var būt muskuļu spazmas un/vai

izteikta sirds aritmija, kas saistīta ar uzpirkstītes glikozīdu vai noteiktu antiaritmisko līdzekļu

vienlaicīgu lietošanu.

Ārstēšana

Ja, lietojot Rasitrio, rodas simptomātiska hipotensija, jāsāk uzturoša terapija.

Klīniski nozīmīgas amlodipīna pārdozēšanas izraisītas hipotensijas gadījumā nepieciešama aktīva

kardiovaskulāras sistēmas uzturēšana, tostarp bieža sirdsdarbības un elpošanas funkcijas kontrole,

ekstremitāšu pacelšana un uzmanības pievēršana cirkulējošā šķidruma tilpumam un urīna izdalei.

Asinsvadu tonusa un asinsspiediena atjaunošanā var izmantot vazokonstriktorus, ja vien nav

kontrindikāciju to lietošanai. Intravenozi ievadīts kalcija glukonāts var labvēlīgi ietekmēt kalcija

kanālu blokādes izraisīto efektu novēršanu.

Dažos gadījumos var apsvērt iespēju veikt kuņģa skalošanu. Pierādīts, ka aktivētās ogles lietošana

veseliem brīvprātīgiem tūlīt vai divas stundas pēc amlodipīna 10 mg devas ieņemšanas nozīmīgi

samazina amlodipīna uzsūkšanos.

Tā kā amlodipīns cieši saistās ar proteīniem, to nevar izvadīt ar hemodialīzi.

Pētījumā, kurš tika veikts ar pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā (end-stage renal disease -

ESRD), kuriem tiek veikta dialīze, aliskirēna dialīzes klīrenss bija zems (<2% no perorālā klīrensa).

Tāpēc dialīzes veikšana nav piemērota aliskirēna pārdozēšanas efekta ārstēšanai.

Zāles vairs nav reğistrētas

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: līdzekļi, kas iedarbojas uz renīna-angiotenzīna sistēmu, renīna inhibitori;

ATĶ kods: C09XA54

Rasitrio apvieno trīs antihipertensīvas iedarbības aktīvās vielas ar komplementāru mehānismu

asinsspiediena kontrolei pacientiem ar esenciālu hipertensiju: aliskirēns pieder tiešo renīnu inhibitoru

grupai, amlodipīns pieder kalcija antagonistu grupai un hidrohlortiazīds pieder tiazīdu diurētisko

līdzekļu grupai. Šī kombinācija ar savstarpēji papildinošu renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas

inhibīciju, kalcija kanālu mediētu vazodilatāciju un nātrija hlorīdu ekskrēciju samazina asinsspiedienu

izteiktāk nekā atbilstošas divu komponentu kombinācijas.

Aliskirēna/amlodipīna/hidrohlortiazīda kombinācija

Hipertensīviem pacientiem, Rasitrio lietošana vienu reizi dienā, nodrošināja klīniski nozīmīgu gan

sistoliskā, gan diastoliskā spiediena pazemināšanos, kas saglabājās visu 24 stundu ilgo devas

lietošanas starplaiku. 24 stundu asinsspiediena monitoringa laikā lielāku Rasitrio izraisītu

asinsspiediena pazemināšanos, salīdzinot ar katru divu komponentu kombināciju, novēroja katru

stundu, tai skaitā agrās rīta stundās.

Rasitrio tika pētīts dubultmaskētā, nejaušinātā, aktīvi kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā piedalījās

1 181 pacients, no kuriem 773 bija klasificēti kā pacienti ar mērenu hipertensiju (vidējais sistoliskais

asinsspiediens sēdus stāvoklī (msSBP) 160-180 mm Hg) un 408 kā pacienti ar smagu hipertensiju

(msSBP >180 mm Hg) sākotnējā līmenī. Lielākajai daļai pacientu (49%) bija aptaukošanās un vairāk

nekā 14% no kopējās pacientu grupas bija cukura diabēts. Pirmo 4 nedēļu laikā dubultmaskētas

ārstēšanas laikā, pacienti saņēma trīs komponentu aliskirēna/amlodipīna/hidrohlortiazīda (HCTZ)

150/5/12,5 mg (N=308) kombināciju, vai divu komponentu aliskirēna/HCTZ 150/12,5 mg (N=295),

aliskirēna/amlodipīna 150/5 mg (N=282) un amlodipīna/HCTZ 5/12,5 mg (N=295) kombināciju. Pēc

4 nedēļām papildus 4 nedēļu dubultmaskētas ārstēšanas ietvaros pacientiem tika veikta forsēta devas

titrēšana līdz aliskirēna/amlodipīna/HCTZ 300/10/25 mg, aliskirēna/HCTZ 300/25 mg,

aliskirēna/amlodipīna 300/10 mg un amlodipīna/HCTZ 10/25 mg.

Šajā pētījumā, pacientiem ar mērenu vai smagu hipertensiju Rasitrio 300/10/25 mg devas lietošana,

salīdzinot ar sākotnējos līmeni, izraisīja statistiski nozīmīgu vidējā asinsspiediena

(sistoliskā/diastoliskā) pazemināšanos par 37,9/20,6 mm Hg, salīdzinot ar 31,4/18,0 mm Hg lietojot

aliskirēna/amlodipīna kombināciju (300/10 mg), 28,0/14,3 mm Hg lietojot aliskirēna/hidrohlortiazīda

kombināciju (300/25 mg) un 30,8/17,0 mm Hg lietojot amlodipīna/hidrohlortiazīda kombināciju

(10/25 mg). Pacientiem ar smagu hipertensiju (sistoliskais asinsspiediens ≥180 mm Hg) Rasitrio un

divu komponentu kombināciju izraisītais asinsspiediena pazeminājums, salīdzinot ar sākotnējo līmeni,

bija attiecīgi 49,5/22,5 mm Hg, salīdzinot ar 38,1/17,6 mm Hg aliskirēna/amlodipīna kombinācijai

(300/10 mg), 33,2/14,3 mm Hg aliskirēna/hidrohlortiazīda kombinācijai (300/25 mg) un 39,9/17,8 mm

Hg amlodipīna/hidrohlortiazīda kombinācijai (10/25 mg). Apakšgrupā no 588 pacientiem, kurā

pacientu >65 gadiem bija maz un to ,>75 gadiem bija ļoti maz, aliskirēna/amlodipīna/hidrohlortiazīda

kombinācija (300/10/25 mg), salīdzinot ar sākotnējos līmeni, izraisīja vidējā asinsspiediena

(sistoliskā/diastoliskā) pazemināšanos par 39,7/21,1 mm Hg, salīdzinot ar 31,3/18,74 mm Hg, lietojot

aliskirēna/amlodipīna kombināciju (300/10 mg), 25,5/12,5 mm Hg lietojot aliskirēna/hidrohlortiazīda

kombināciju (300/25 mg) un 29,2/16,4 mm Hg lietojot amlodipīna/hidrohlortiazīda kombināciju

(10/25 mg) (apakšgrupā iekļauti pacienti bez aberatīviem rādītājiem, kas definēti kā starpība starp

sistoliskā asinsspiediena rādītājiem (SAS) ≥10 mm Hg sākotnējā līmenī vai mērķa kritērijā). Rasitrio

iedarbība tika novērota jau nedēļu pēc ārstēšanas uzsākšanas. Pacientiem ar mērenu vai smagu

hipertensiju asinsspiedienu pazeminošā iedarbība nebija atkarīga no vecuma, dzimuma, rases,

ķermeņa masas indeksa un ar lieku svaru saistītiem traucējumiem (metaboliskais sindroms un cukura

diabēts).

Zāles vairs nav reğistrētas

Rasitrio lietošana saistīta ar ievērojamu renīna aktivitātes samazināšanos plazmā (PRA) (-34%),

salīdzinot ar sākotnējo līmeni, savukārt divu komponentu amlodipīna un hidrohlortiazīda kombinācija

palielināja PRA (+170%). Iedarbības uz PRA atšķirību klīniskā nozīme šobrīd nav zināma.

28 līdz 54 nedēļu atvērta tipa klīniskajā drošuma pētījumā, kā sekundārais mērķa kritērijs tika noteikta

efektivitāte, un 28 līdz 54 nedēļu ārstēšanas laikā Rasitrio 300/10/25 mg devas lietošana izraisīja

vidējā asinsspiediena (sistoliskā/diastoliskā) pazemināšanos par 37,3/21,8 mm Hg. Rasitrio

efektivitāte saglabājās viena gada ārstēšanas laikā bez norādēm uz efektivitātes zudumu.

Nejaušinātā, dubultmaskētā, aktīvi kontrolētā 36 nedēļu klīniskajā pētījumā ar gados vecākiem

pacientiem, kuru asinsspiediens netika adekvāti kontrolēts ar aliskirēna/HCTZ 300/25 mg

kombināciju (sistoliskais asinsspiediens ≥140 mm Hg), 36. nedēļas mērķa kritērijā pacientiem, kuri

saņēma Rasitrio 300/10/25 mg devu novēroja klīniski nozīmīgāku asinsspiediena pazemināšanos (no

msSBP/msDBP pazemināšanās par 15,0/8,6 mm Hg pēc 22 nedēļām līdz pazeminājumam par

30,8/14,1 mm Hg 36. nedēļas mērķa kritērijā).

Pabeigtajos klīniskajos pētījumos Rasitrio lietoja vairāk nekā 1 155 pacienti, tai skaitā 182 pacienti

vienu un vairākus gadus. Ārstēšanai ar Rasitrio devās līdz 300 mg/10 mg/25 mg bija laba panesamība

un kopējais nevēlamo blakusparādību skaits, izņemot simptomātisku hipotensiju, bija līdzīgs tam, ko

novēroja lietojot divu komponentu kombinācijas. Īstermiņa kontrolētā klīniskajā pētījumā jebkuru ar

hipotensiju saistītu nevēlamo blakusparādību biežums bija 4,9% Rasitrio grupā, salīdzinot ar līdz pat

3,7% divu komponentu kombināciju grupās. Pacientiem vecākiem par ≥65 gadiem nevēlamo

blakusparādību biežums bija 10,2% Rasitrio grupā, salīdzinot ar līdz pat 5,4% divu komponentu

kombināciju grupās

Netika konstatēta blakusparādību rašanās biežuma saistība ar dzimumu, vecumu (izņemot

simptomātisku hipotensiju), ķermeņa masas indeksu, rasi vai etnisko piederību. Nevēlamās

blakusparādības parasti bija viegli izteiktas un pārejošas. Pieejami ļoti ierobežoti drošuma dati par

pacientiem vecākiem par >75 gadiem vai pacientiem ar kardiovaskulāriem mirstību veicinošiem

faktoriem. Ārstēšanas pārtraukšanu nevēlamu blakusparādību dēļ novēroja 3,6% Rasitrio grupas

pacientu, salīdzinot ar 2,4% aliskirēna/amlodipīna, 0,7% aliskirēna/hidrohlortiazīda un 2,7%

amlodipīna/hidrohlortiazīda grupās.

Aliskirēns

Aliskirēns ir iekšķīgi lietojams, aktīvs, nepeptīdu, spēcīgs un selektīvs tiešs cilvēka renīna inhibitors.

Inhibējot enzīmu renīnu, aliskirēns inhibē RAAS aktivēšanās brīdī, bloķējot angiotenzinogēna

pārvēršanos par angiotenzīnu I un samazinot angiotenzīna I un angiotenzīna II līmeņus. Citas zāles,

kas inhibē RAAS (AKEI un angiotenzīna II receptoru blokatori (ARB)), izraisa kompensatoru renīna

aktivitātes palielināšanos plazmā (PRA), bet terapija ar aliskirēnu mazina PRA hipertensijas

slimniekiem par aptuveni 50-80%. Līdzīga mazināšanās tika atklāta, kombinējot aliskirēnu ar citām

antihipertensīvām zālēm. Šobrīd iedarbības uz PRA atšķirību klīniskā nozīme nav zināma

Hipertensija

Hipertensijas slimniekiem 150 mg un 300 mg aliskirēna devu lietošana vienreiz dienā nodrošināja no

devas atkarīgu gan sistoliskā, gan diastoliskā asinsspiediena mazināšanos, kas saglabājās visu

24 stundu ilgo devas lietošanas starplaiku (saglabājot terapeitisko ieguvumu agri no rīta) ar vidējās

maksimālās pret minimālās diastoliskās atbildes reakcijas attiecību līdz 98% pēc 300 mg devas

lietošanas. Pēc 2 nedēļām novēroja 85-90% no maksimālās asinsspiedienu mazinošās iedarbības.

Asinsspiediena mazinošā iedarbība saglabājās ilgstošas terapijas laikā un nebija atkarīga no vecuma,

dzimuma, ķermeņa masas indeksa un tautības. Aliskirēns ir pētīts 1 864 pacientiem vecākiem par

65 gadiem un 426 pacientiem vecākiem par 75 gadiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

Aliskirēna monoterapijas pētījumos pierādīts, ka asinsspiedienu mazinošā iedarbība ir līdzīga kā citām

antihipertensīvo līdzekļu grupas zālēm, to vidū AKEI un ARB. Salīdzinot ar diurētiku

(hidrohlortiazīdu – HCTZ), aliskirēns 300 mg mazināja sistolisko/diastolisko asinsspiedienu par

17,0/12,3 mm Hg, salīdzinot ar 14,4/10,5 mm Hg pēc 12 terapijas nedēļām ar 25 mg HCTZ.

Dati no kombinētas terapijas pētījumiem pieejami par aliskirēna lietošanu kopā ar diurētiku

hidrohlortiazīdu, kalcija kanālu blokatoru amlodipīnu un beta blokatoru atenololu. Šīm kombinācijām

bija laba panesamība. Lietojot kopā ar hidrohlortiazīdu, aliskirēnam bija papildu asinsspiedienu

pazeminoša iedarbība.

9 mēnešu nepietiekamas efektivitātes pētījumā, kurā piedalījās 901 gados vecāks pacients

(≥65 gadiem) ar esenciālu sistolisku hipertensiju, ārstēšanas ar aliskirēnu efektivitāti un drošumu

salīdzināja ar ārstēšanu ar ramiprilu. 36 nedēļu laikā pacienti saņēma aliskirēnu 150 mg vai 300 mg

dienā, vai ramiprilu 5 mg vai 10 mg dienā, un viņiem bija iespēja saņemt papildus ārstēšanu –

12. nedēļā ar hidrohlortiazīdu (12,5 mg vai 25 mg) un 22. nedēļā ar amlodipīnu (5 mg vai 10 mg).

12 nedēļu laikā monoterapija ar aliskirēnu pazemināja sistolisko/diastolisko asinsspiedienu par

14,0/5,1 mm Hg, salīdzinot ar 11,6/3,6 mm Hg, lietojot ramiprilu. Izvēlētajā devu diapazonā netika

pierādīts aliskirēna pārākums par ramiprilu. Gan sistoliskā, gan diastoliskā asinsspiediena rādītāju

atšķirības bija statistiski nozīmīgas. Abās ārstēšanas grupās panesamība bija līdzīga, tomēr par klepu

biežāk ziņoja pacientiem, kuri lietoja ramiprilu, salīdzinot pacientiem, kuri lietoja aliskirēnu (14,2%

vs. 4,4%). Pacientiem, kuri lietoja aliskirēnu, visbiežāk novērotā blakusparādība bija caureja (6,6%

vs. 5,0% pacientu, kuri lietoja ramiprilu).

8 nedēļu pētījumā, kurā piedalījās 754 gados vecāki pacienti no 65 gadu vecuma un vairāk un gados

vecāki pacienti no 75 gadu vecuma un vairāk (30%) ar hipertensiju, aliskirēna devu 75 mg, 150 mg un

300 mg lietošana izraisīja statistiski nozīmīgu gan sistoliskā, gan diastoliskā asinsspiediena

pazemināšanos, salīdzinot ar placebo grupu. Salīdzinot aliskirēna 300 mg devas lietošanu ar 150 mg

devu, nekonstatēja papildus asinsspiedienu pazeminošu iedarbību. Visām trim devām bija laba

panesamība gan gados vecāku, gan ļoti vecu pacientu grupā.

Kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem nenovēroja pirmās devas izraisītu hipotensiju un ietekmi

uz pulsa ātrumu. Pacientiem ar nekomplicētu hipertensiju, kuri tika ārstēti tikai ar aliskirēnu,

pārmērīgu hipotensiju novēroja retāk (0,1%). Hipotensija bija retāk (<1%) arī pēc kombinētas

terapijas ar citām antihipertensīvām zālēm. Pēc terapijas pārtraukšanas asinsspiediens pakāpeniski

vairāku nedēļu laikā atgriezās sākumstāvoklī, neradot asinsspiediena vai PRA atsitiena efektu.

Turklāt 36 nedēļu pētījumā, kurā piedalījās 820 pacienti ar išēmisku kreisā kambara disfunkciju,

aliskirēna grupas pacientiem, papildus pamata ārstēšanai nosakot kreisā kambara beigu sistolisko

tilpumu, netika konstatētas izmaiņas kambara modelī, salīdzinot ar placebo grupas pacientiem.

Kardiovaskulāro nāves gadījumu, sirds mazspējas izraisīto hospitalizācijas gadījumu un atkārtotu

sirdstrieku, insulta un pēkšņas nāves gadījumu kombinētie rādītāji aliskirēna un placebo grupā bija

līdzīgi. Tomēr pacientiem, kuri saņēma aliskirēnu, ievērojami biežāk novēroja hiperkaliēmiju,

hipotensiju un nieru darbības traucējumus, salīdzinot ar placebo grupas pacientiem.

Dubultmaskētā, placebo kontrolētā nejaušinātā pētījumā, kurā piedalījās 8 606 pacienti ar 2. tipa

diabētu un hronisku nieru slimību (kritēriji proteīnūrija un/vai GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) ar vai bez

kardiovaskulāras slimības, tika pētīts kardiovaskulārais un/vai nieru darbības ieguvums pēc aliskirēna

lietošanas. Lielākajai daļai pacientu sākumstāvoklī asinsspiediens tika adekvāti kontrolēts. Primārais

pētījuma mērķis bija kompleksas kardiovaskulārās un ar nierēm saistītās komplikācijas noteikšana..

Zāles vairs nav reğistrētas

Šajā pētījumā aliskirēna 300 mg deva tika salīdzināta ar placebo, lietojot papildus standarta terapijai,

kas sevī ietvēra vai nu ārstēšanu ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoru vai angiotenzīna II

receptoru blokatoru. Pētījums tika priekšlaicīgi pārtraukts, jo pētījuma dalībniekiem netika konstatēts

ieguvums no aliskirēna lietošanas. Pētījuma rezultāti liecina par primārā pētījuma mērķa riska

attiecību 1,11 par labu placebo (95% Ticamības intervāls: 1,00, 1,23, 2-pusējs p=0,05). Turklāt

aliskirēna grupā, salīdzinot ar placebo grupu, tika novērots palielināts nevēlamo blakusparādību

biežums (37,9% pret 30,2%). It īpaši bija palielināts nieru darbības traucējumu (14,0% pret 12,1%),

hiperkaliēmijas (38,9% pret 28,8%), ar hipotensiju saistītu gadījumu (19,7% pret 16,2%) un izvērtēto

insulta gadījumu (3,4% pret 2,6%) galauzstādījumu biežums. Insultu skaita pieaugums bija lielāks

pacientiem ar nieru mazspēju.

Pašlaik nav zināms par aliskirēna ietekmi uz mirstību un kardiovaskulāru saslimstību.

Pašlaik nav pieejami dati par aliskirēna ilgtermiņa efektivitāti pacientiem ar sirds mazspēju (skatīt

4.4 apakšpunktu).

Sirds elektrofizioloģija

Nejaušinātā, dubultmaskētā, placebo un aktīvi kontrolētā pētījumā, izmantojot standarta un Holtera

elektrokardiogrāfiju, netika konstatētas izmaiņas QT intervālā.

Amlodipīns

Rasitrio sastāvā esošais amlodipīns nomāc kalcija jonu transmembrāno iekļūšanu sirds un asinsvadu

gludajos muskuļos. Amlodipīna antihipertensīvās darbības mehānismu nosaka tieša relaksējoša

ietekme uz asinsvadu gludo muskulatūru, izraisot perifērās asinsvadu pretestības un asinsspiediena

mazināšanos. Eksperimentālie dati liecina, ka amlodipīns saistās gan ar dihidropiridīna, gan ne-

dihidropiridīna saistīšanās vietām.

Sirds muskuļa un asinsvadu gludās muskulatūras saraušanās process ir atkarīgs no ekstracelulāro

kalcija jonu pārvietošanās šajās šūnās caur specifiskiem jonu kanāliem.

Pēc terapeitisku devu lietošanas pacientiem ar hipertensiju amlodipīns izraisa vazodilatāciju, kā

rezultātā samazinās asinsspiediens guļus un stāvus stāvoklī. Lietojot ilgstoši, šo asinsspiediena

samazināšanos nepavada nozīmīgas sirdsdarbības ātruma vai kateholamīnu līmeņa plazmā pārmaiņas.

Koncentrācija plazmā korelē ar ietekmi gan jauniem, gan gados veciem pacientiem.

Hipertensijas slimniekiem ar normālu nieru darbību terapeitiskas amlodipīna devas izraisīja nieru

asinsvadu pretestības samazināšanos un glomerulārās filtrācijas ātruma un efektīvas plazmas plūsmas

nierēs palielināšanos, nemainot filtrācijas frakciju vai proteīnūriju.

Tāpat kā lietojot citus kalcija kanālu blokatorus, veicot sirds funkcijas hemodinamiskos mērījumus

miera stāvoklī un slodzes laikā (vai slodzes testa laikā) pacientiem ar normālu kambaru funkciju, kuri

ārstēti ar amlodipīnu, kopumā konstatēja nelielu sirds indeksa palielināšanos bez nozīmīgas ietekmes

uz dP/dt vai kreisā kambara beigu diastolisko spiedienu vai tilpumu. Lietojot terapeitiskās devās

veseliem dzīvniekiem un cilvēkiem, hemodinamikas pētījumos amlodipīns neizraisīja negatīvu

inotropisku ietekmi, pat lietojot vienlaikus ar beta blokatoriem cilvēkiem.

Amlodipīns nemaina sinuatriālā mezgla funkciju un atrioventrikulāro pārvadi veseliem dzīvniekiem

un cilvēkiem. Klīniskos pētījumos, kuros amlodipīnu lietoja kombinācijā ar beta blokatoriem

pacientiem ar hipertensiju vai stenokardiju, nenovēroja nevēlamu ietekmi uz elektrokardiogrāfiskiem

raksturlielumiem.

Amlodipīns ir sasniedzis pozitīvu klīnisku iedarbību pacientiem ar hroniski stabilu stenokardiju,

vazospastisku stenokardiju un angiogrāfiski pierādītu koronāro sirds slimību.

Zāles vairs nav reğistrētas

Lietošana pacientiem ar sirds mazspēju

Kalcija kanālu blokatori, tostarp amlodipīns, jālieto piesardzīgi pacientiem ar smagu sastrēguma sirds

mazspēju, jo tie nākotnē var palielināt sirds-asinsvadu notikumu risku un mirstību.

Lietošana pacientiem ar hipertensiju

Randomizēts dubultmaskēts saslimstības un mirstības pētījums ar nosaukumu “Antihypertensive and

Lipid-Lowering treatment to prevent Heart Attack Trial” (ALLHAT) (Antihipertensīva un lipīdu

līmeni pazeminoša terapija sirdslēkmes novēršanai) tika veikts jaunāko terapiju salīdzināšanai:

amlodipīna 2,5-10 mg dienā (kalcija kanālu blokators) vai lizinoprils 10-40 mg dienā (AKE

inhibitors) kā pirmās rindas līdzekļi no tiazīdu grupas diurētikām, hlortalidons 12,5-25 mg/dienā no

vieglas līdz smagai hipertensijai.

Kopumā tika randomizēti 33 357 hipertensijas pacienti vecāki par 55 gadiem, kuri tika novēroti vidēji

4,9 gadus. Pacientiem bija vismaz viens papildu koronārās sirds slimības riska faktors, tostarp: bijis

miokarda infarkts vai insults (>6 mēnešus pirms iesaistīšanās pētījumā) vai dokumentēta

aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība (kopumā 51,5%), 2. tipa cukura diabēts (36,1%), augsta

blīvuma lipoproteīnu holesterīns <35 mg/dl vai <0,906 mmol/l (11,6%), elektrokardiogrammas vai

ehokardiogrāfijas diagnosticēta kreisā kambara hipertrofija (20,9%), pašreizēja smēķēšana (21,9%).

Primārais vērtētais raksturlielums bija letāla koronāra sirds slimība vai neletāls miokarda infarkts.

Primārais vērtētais raksturlielums amlodipīna terapijas grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski

neatšķīrās: riska attiecība (RA) 0,98 95% TI (0,90-1,07) p=0,65. Sekundāri vērtēto raksturlielumu

vidū sirds mazspējas rašanās biežums (sastāvdaļas kombinētais kardiovaskulārais vērtētais

raksturlielums) bija ievērojami augstāks amlodipīna grupā, nekā salīdzinot ar hlortalidona grupu

(10,2% salīdzinājumā ar 7,7%, RA 1,38, 95% TI [1,25-1,52] p<0,001). Tomēr jebkāda iemesla

mirstības rādītāji amlodipīna terapijas grupā un hlortalidona terapijas grupā būtiski neatšķīrās RA

0,96 95% TI [0,89-1,02] p=0,20.

Hidrohlortiazīds

Tiazīdu diurētisko līdzekļu galvenā darbības vieta ir nieru distālie izlocītie kanāliņi. Ir pierādīts, ka

nieru garozā atrodas augstas afinitātes receptori, kas kalpo kā primārā saistīšanās vieta tiazīdu

diurētiskajiem līdzekļiem, nodrošinot to iedarbību un NaCl transporta inhibēšanu distālajos izlocītajos

kanāliņos. Tiazīdu darbības mehānismu nodrošina Na

simporters, konkurējot uz Cl

vietu un

tādējādi ietekmējot elektrolītu atpakaļ uzsūkšanās mehānismus: tiešā veidā, pastiprinot nātrija un

hlorīdu izdalīšanos aptuveni vienādā apjomā, un netieši, ar šīs diurētiskās darbības palīdzību mazinot

plazmas tilpumu, kā sekas ir renīna aktivitātes palielināšanas plazmā, aldosterona sekrēcija un kālija

zudums ar urīnu, kā arī kālija daudzuma samazināšanās plazmā.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus Rasitrio visās

pediatriskās populācijas apakšgrupās ar esenciālu hipertensiju (informāciju par lietošanu bērniem

skatīt 4.2 apakšpunktu).

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Aliskirēna/amlodipīna/hidrohlortiazīda kombinācija

Pēc iekšķīgas aliskirēna, amlodipīna un hidrohlortiazīda fiksētas kombinācijas tablešu lietošanas

aliskirēna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 1-2 stundu laikā, amlodipīna – 8 stundu

laikā, bet hidrohlortiazīda – 2-3 stundu laikā. Aliskirēna, amlodipīna un hidrohlortiazīda absorbcijas

ātrums un apjoms pēc fiksētas kombinācijas tablešu lietošanas ir tāds pats, kā pēc atsevišķu zāļu

formu lietošanas.

Zāles vairs nav reğistrētas

Rezultāti no uztura iedarbības pētījuma, lietojot 300/10/25 mg fiksētas kombinācijas tabletes kopā ar

standarta augsta tauku satura uzturu, pierādīja, ka uzturs samazināja fiksētās kombinācijas aliskirēna

tabletes uzsūkšanās ātrumu un apjomu, uzrādot līdzīgu iedarbības rādītāju kā aliskirēna monoterapijā.

Uzturs neietekmē amlodipīna vai hidrohlortiazīda farmakokinētiskās īpašības, lietojot to fiksētas

kombinācijas tabletes formā.

Aliskirēns

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas uzsūkšanās aliskirēna maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta pēc 1-3 stundām.

Aliskirēna absolūtā biopieejamība ar aptuveni 2-3%. Uzturs ar augstu tauku saturu samazina C

85% un AUC par 70%. Līdzsvara stāvoklī uzturs ar augstu tauku saturu samazina C

par 76% un

0-tau

par 67% pacientiem ar hipertensiju. Koncentrācija plazmā līdzsvara stāvoklī tiek sasniegta

5-7 dienas pēc lietošanas vienu reizi dienā, un koncentrācija līdzsvara stāvoklī ir aptuveni 2 reizes

lielāka nekā pēc sākuma devas lietošanas.

Izkliede

Pēc intravenozas lietošanas vidējais izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī ir aptuveni 135 litri, kas

liecina par aliskirēna plašo izplatīšanos ekstravaskulārajā telpā. Aliskirēns mēreni (47-51%) un

neatkarīgi no koncentrācijas saistās ar plazmas olbaltumvielām.

Biotransformācija un eliminācija

Eliminācijas vidējais pusperiods ir aptuveni 40 stundas (34-41 stundu robežās). Aliskirēns

galvenokārt izdalās nesaistītā veidā ar izkārnījumiem (78%). Aptuveni 1,4% no kopējās iekšķīgi

lietotās devas tiek metabolizēti. Par šo metabolismu ir atbildīgs enzīms CYP3A4. Pēc iekšķīgas

lietošanas aptuveni 0,6% no devas atrodami urīnā. Pēc intravenozas lietošanas vidējais plazmas

klīrenss ir aptuveni 9 l/st.

Linearitāte

Aliskirēna iedarbības pieaugums ir lielāks nekā proporcionāla devas palielināšanās. Pēc vienreizējas

devas 75-600 mg robežās lietošanas, 2-kārtīga devas palielināšana izraisīja attiecīgi ~2,3 un

2,6 kārtīgu AUC un C

pieaugumu. Stabilā stāvoklī nelineārā kinētika var būt vēl izteiktāka.

Mehānisms, kas atbildīgs par lineārās kinētikas izmaiņām, nav noskaidrots. Iespējamais mehānisms ir

mediatoru piesātinājums absorbcijas vietā vai aknu un žults ceļu klīrensa piesātinājums.

Pediatriskā populācija

Farmakokinētiskajā pētījumā, kurā 39 pediatrijas pacienti (vecumā no 6 līdz 17 gadiem) ar

hipertensiju tika ārstēti ar aliskirēnu, saņemot aliskirēna dienas devu 2 mg/kg vai 6 mg/kg granulu

veidā (3,125 mg/tabletē), farmakokinētiskās īpašības bija līdzīgas kā pieaugušajiem. Pieejamie dati

liecina, ka vecums, ķermeņa masa vai dzimums būtiski neietekmē aliskirēna sistēmisko iedarbību

(skatīt 4.2 apakšpunktu).

Amlodipīns

Uzsūkšanās

Pēc iekšķīgas amlodipīna monoterapijas terapeitisku devu lietošanas amlodipīna maksimālā

koncentrācija plazmā tiek sasniegta 6-12 stundu laikā. Aprēķināts, ka absolūtā biopieejamība ir 64-80%.

Amlodipīna biopieejamību uztura lietošana neietekmē.

Izkliede

Izkliedes tilpums ir aptuveni 21 l/kg. In vitro pētījumos ar amlodipīnu pierādīts, ka aptuveni 97,5%

cirkulējošo zāļu hipertensijas slimniekiem ir saistītas ar plazmas olbaltumvielām.

Biotransformācija un eliminācija

Aknās amlodipīns tiek plaši metabolizēts (aptuveni 90%) par neaktīviem metabolītiem, 10%

pamatsastāvdaļu un 60% metabolītu izvadot ar urīnu.

Zāles vairs nav reğistrētas

Amlodipīna eliminācija no plazmas ir divfāziska, terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni

30-50 stundas. Līdzsvara līmenis plazmā tiek sasniegts pēc zāļu nepārtrauktas lietošanas 7-8 dienas.

Linearitāte

Amlodipīnam terapeitiskas devas 5 mg un 10 mg robežās piemīt lineāra farmakokinētika.

Hidrohlortiazīds

Uzsūkšanās

Hidrohlortiazīda pēc iekšķīgas lietošanas uzsūcas strauji (T

ir aptuveni 2 h).

Ēdiena ietiekmei uz hidrohlortiazīda uzsūkšanos, ja tā vispar pastāv, ir maza klīniskā nozīme. Pēc

iekšķīgas lietošanas hidrohlortiazīda absolūtā biopieejamība ir 70%.

Izkliede

Izkliedes tilpums ir 4-8 l/kg. Cirkulējošais hidrohlortiazīds ir saistījies ar seruma olbaltumvielām

(40-70%), galvenokārt ar seruma albumīnu. Hidrohlortiazīds arī uzkrājas eritrocītos, kur aptuveni

3 reizes pārsniedz koncentrāciju plazmā.

Biotransformācija un eliminācija

Hidrohlortiazīds tiek pārsvarā izvadīts nemainītā formā. Terminālā eliminācijas fāzē hidrohlortiazīds

tiek izvadīts no plazmas ar vidējo eliminācijas pusperiodu 6-15 h. Pēc atkārtotu devu lietošanas

hidrohlortiazīda kinētika nemainās, un, lietojot vienu reizi dienā, akumulācija ir minimāla. Vairāk

nekā 95% absorbētās hidrohlortiazīda devas tiek izvadīti nemainītā formā ar urīnu. Renālo klīrensu

veido pasīva filtrācija un aktīva sekrēcija nieres kanāliņā.

Linearitāte

Terapeitiskā darbības platuma ietvaros vidējais AUC pieaugums ir lineārs un proporcionāls devai.

Īpašas pacientu grupas

Rasitrio ir efektīva, vienu reizi dienā lietojama antihipertensīva terapija pieaugušiem pacientiem,

neatkarīgi no dzimuma, vecuma, ķermeņa masas indeksa un tautības.

Nieru darbības traucējumi

Tā kā Rasitrio satur hidrohlortiazīdu, tas ir kontrindicēts pacientiem ar anūriju vai smagiem nieru

darbības traucējumiem (GFR <30 ml/min/1,73 m

) (skatīt 4.3 apakšpunktu). Pacientiem ar viegliem

līdz mēreniem nieru darbības traucējumiem sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 4.2 un

4.4 apakšpunktu).

Aliskirēna farmakokinētika tika vērtēta pacientiem ar dažādas pakāpes nieru mazspēju. Aliskirēna

relatīvais AUC un C

personām ar nieru darbības traucējumiem bija robežās, kas 0,8 līdz 2 reizes

pārsniedz līmeni veselām personām pēc vienreizējas devas lietošanas un līdzsvara stāvoklī. Šīs

novērotās pārmaiņas tomēr nekorelēja ar nieru darbības traucējumu smaguma pakāpi. Pacientiem ar

vieglas līdz vidēji smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem aliskirēna sākumdevas pielāgošana

nav nepieciešama (skatīt 4.2 un 4.4 apakšpunktu). Aliskirēnu nav ieteicams lietot pacientiem ar

smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem (glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ)

<30 ml/min/1,73 m

). Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

Aliskirēna farmakokinētika tika izvērtēta pacientiem ar nieru slimību beigu stadijā (ESRD), kuriem

tiek veikta dialīze. Vienas perorālas aliskirēna 300 mg devas lietošana izraisīja pavisam nelielas

izmaiņas aliskirēna farmakokinētikā (C

izmaiņas bija mazāk nekā 1,2 reizēs; AUC palielinājums

bija līdz pat 1,6 reizēm) salīdzinājumā ar atbilstošiem veseliem indivīdiem. Hemodialīzes veikšanas

laiks būtiski neizmainīja aliskirēna farmakokinētiku pacientiem ar ESRD. Tāpēc, ja aliskirēna

lietošana pacientiem ar ESRD, kuriem tiek veikta dialīze, tiek uzskatīta par nepieciešamu, devu

pielāgošana nav attaisnojama šiem pacientiem. Tomēr aliskirēna lietošana pacientiem ar smagiem

nieru darbības traucējumiem nav ieteicama (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi amlodipīna farmakokinētiku nozīmīgi neietekmē.

Kā paredzams savienojumam, kas gandrīz pilnībā tiek izvadīts no organisma caur nierēm, nieru

darbība būtiski ietekmē hidrohlortiazīda kinētiku. Nieru darbības traucējumu gadījumā

hidrohlortiazīda vidējais maksimālais plazmas līmenis un AUC vērtības palielinās, un izdalīšanas

ātrums ar urīnu samazinās. Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem

tika novērota hidrohlortiazīda AUC palielināšanās 3 reizēs. Pacientiem ar smagiem nieru darbības

traucējumiem tika novērota AUC palielināšanās 8 reizēs.

Aknu darbības traucējumi

Rasitrio ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Pacientiem ar vieglas līdz smagas pakāpes aknu slimību aliskirēna farmakokinētika netika nozīmīgi

izmainīta. Tādējādi pacientiem ar vieglas līdz vidēji smagas pakāpes aknu darbības traucējumiem

aliskirēna sākumdevas pielāgošana nav nepieciešama.

Pieejami ierobežoti klīniskie dati par amlodipīna lietošanu pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.

Pacientiem ar aknu mazspēju ir samazināts amlodipīna klīrenss, kā rezultātā AUC palielinās par

aptuveni 40-60%. Tādēļ pacientiem ar aknu darbības traucējumiem jāievēro piesardzība.

Gados vecāki pacienti

Nav datu par sistēmisko iedarbību pēc Rasitrio lietošanas gados vecākiem pacientiem. Lietojot

monoterapijas veidā, gados vecākiem pacientiem (>65 gadiem) aliskirēna AUC ir par 50% augstāks

nekā gados jauniem pacientiem. Laiks līdz maksimālās amlodipīna koncentrācijas sasniegšanai

plazmā jauniem un gados veciem pacientiem ir līdzīgs. Gados veciem pacientiem amlodipīna

klīrensam ir tendence mazināties, izraisot AUC un eliminācijas pusperioda palielināšanos. Līdz ar to

īpaša piesardzība ir rekomendēta, lietojot Rasitrio pacientiem no 65 gadu vecuma un vairāk un

ārkārtējā piesardzība – pacientiem no 75 gadu vecuma un vairāk (skatīt 4.2, 4.4, 4.8 un

5.1 apakšpunktu).

Ierobežoti dati liecina, ka hidrohlortiazīda sistēmiskais klīrenss gan veseliem gados vecākiem

pacientiem, gan gados vecākiem pacientiem ar hipertensiju ir mazāks nekā jauniem veseliem

brīvprātīgajiem. Nav specifisku datu par hidrohlortiazīda iedarbību gados vecākiem pacientiem.

Pediatriskā populācija (jaunāki par 18 gadiem)

Šajā pacientu grupā Rasitrio farmakokinētiskās īpašības nav pētītas. Tika veikts pacientu grupu

farmakokinētisko īpašību pētījums, kurā piedalījās 74 pacienti ar hipertensiju vecumā no 1 līdz

17 gadiem (34 pacienti vecumā no 6 līdz 12 gadiem un 28 pacienti vecumā no 13 līdz 17 gadiem), un

kuri saņēma amlodipīnu devu robežās no 1,25 mg līdz 20 mg vienu vai divas reizes nedēļā. Bērniem

vecumā no 6 līdz 12 gadiem un pusaudžiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem tipiskais perorālais klīrenss

(KL/F) bija attiecīgi 22,5 un 27,4 l/st. vīriešiem un 16,4 un 21,3 l/st. sievietēm. Starp indivīdiem bija

novērojamas lielas atšķirības zāļu iedarbībā. Saņemtie dati par bērniem jaunākiem par 6 gadiem ir

ierobežoti.

Zāles vairs nav reğistrētas

5.3

Preklīniskie dati par drošumu

Aliskirēns/hidrohlortiazīds un aliskirēns/amlodipīns

Nav veikti preklīniskie toksicitātes pētījumi ar Rasitrio, jo šādi veikti katrai komponentei atsevišķi.

Preklīniskie dati ir pierādījuši, ka aliskirēna/hidrohlortiazīda un aliskirēna/amlodipīna kombinācijām

ir labi toksicitātes profili. Abām kombinācijām ir laba panesamība žurkām. 2 un 13 nedēļu toksicitātes

pētījumos iegūtie rezultāti atbilst tiem, kas iegūti pētījumos, lietojot komponentes atsevišķi.

Aliskirēns

Kancerogenitāte tika izvērtēta 2 gadus ilgā pētījumā ar žurkām un 6 mēnešus ilgā pētījumā ar

transgēnām pelēm. Kancerogenitāte netika konstatēta. Viens konstatētais resnās zarnas adenomas un

viens aklās zarnas adenokarcinomas gadījums žurkām, lietojot devu 1500 mg/kg dienā, nebija

statistiski ticami. Lai gan aliskirēnam ir zināma kairinoša ietekme, klīniskos pētījumos ar veseliem

brīvprātīgajiem noteiktās drošības robežas cilvēkiem, lietojot 300 mg devu, bija 9-11 reizes lielākas,

pamatojoties uz koncentrāciju izkārnījumos, vai 6 reizes lielākas, pamatojoties uz koncentrāciju

gļotādā, nekā kancerogenitātes pētījumā ar devu 250 mg/kg dienā.

Aliskirēnam nenovēroja mutagēnu ietekmi in vitro un in vivo mutagenitātes pētījumos. Šīs pārbaudes

ietvēra in vitro raudzes baktēriju un zīdītāju šūnās un in vivo novērtējumus žurkām.

Reproduktīvās toksicitātes pētījumi ar aliskirēnu neatklāja ar embriju vai augli saistītu toksicitāti vai

teratogenitāti, žurkām lietojot devas līdz 600 mg/kg dienā vai trušiem 100 mg/kg dienā. Žurkām,

lietojot devas līdz 250 mg/kg dienā, auglība, prenatālā un postnatālā attīstība netika traucēta. Žurkām

un trušiem lietotās devas nodrošināja sistēmiskas koncentrācijas, kas attiecīgi par 1-4 un 5 reizēm

pārsniedza maksimālo ieteicamo devu cilvēkam (300 mg).

Pētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību neuzrādīja nekādas centrālās nervu sistēmas,

elpošanas sistēmas vai sirds-asinsvadu sistēmas nevēlamās blakusparādības. Rezultāti atkārtotu devu

toksicitātes pētījumos ar dzīvniekiem bija saistīti ar jau zināmo lokāla kairinājuma iespējamību vai

paredzamo aliskirēna farmakoloģisko iedarbību.

Amlodipīns

Amlodipīna drošības dati ir precīzi noteikta klīniskā un neklīniskā ceļā.

Reproduktīvā toksicitāte

Reproduktivitātes pētījumi žurkām un pelēm ir parādījuši aizkavētu dzemdību datumu, ilgstošas

dzemdības un samazinātu mazuļu dzīvildzi, lietojot devas, kas ir apmēram 50 reizes lielākas par

maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot uz mg/kg.

Ietekme uz fertilitāti

Žurkām, kuras tika ārstētas ar amlodipīnu (tēviņi 64 dienas un mātītes 14 dienas pirms pārošanās)

devā līdz 10 mg/kg/dienā (kas bija 8 reizes* vairāk par augstāko ieteicamo devu cilvēkiem 10 mg

aprēķinot uz mg/m

), netika pierādīts nelabvēlīgs efekts uz auglību. Citā pētījumā ar žurkām, kurā

žurku tēviņi tika ārstēti 30 dienas ar amlodipīna besilātu devā, kas salīdzināma ar cilvēka devu,

pamatojoties uz mg/kg, tika konstatēta folikulu stimulējošā hormona un testosterona pazemināta

koncentrācija plazmā, kā arī samazināts spermatozoīdu blīvums un nobriedušu spermatīdu skaits

Sertoli šūnās.

Kanceroģenēze, mutaģenēze

Žurkas un peles terapijā kopā ar barību divus gadus saņēma amlodipīnu 0,5, 1,25 un 2,5 mg/kg/dienā,

kancerogenitāte šajā pētījumā netika pierādīta. Augstākā deva (žurkām dubulti* un pelēm atbilstoši

augstākai ieteicamai klīniskai devai 10 mg aprēķinot uz mg/m

) bija tuvu augstākai panesamai devai

pelēm, bet ne žurkām.

Zāles vairs nav reğistrētas

Mutagenitātes pētījumios netika atklāta ar zāļu iedarbību saistīta ietekme gēnu vai hromosomu līmenī.

* Pamatojoties uz pacienta svaru 50 kg.

Hidrohlortiazīds

Preklīniskie novērtējumi, lai apstiprinātu hidrohlortiazīda lietošanu cilvēkiem, ietvēra genotoksicitātes

pārbaudes in vitro un reproduktīvās toksicitātes un kancerogenitātes pētījumus grauzējiem. Par

hidrohlortiazīdu ir pieejama plaša klīniskā informācija, kas norādīta nākamajās daļās.

Pētījumos, kuros peles un žurkas pirms pārošanās un grūtniecības laikā kopā ar barību saņēma

hidrohlortiazīdu devās attiecīgi līdz 100 un 4 mg/kg dienā, nekonstatēja ietekmi uz peļu un žurku

auglību, neatkarīgi no dzimuma. Šīs pelēm un žurkām lietotās hidrohlortiazīda devas attiecīgi 19 un

1,5 reizes pārsniedza maksimālo ieteicamo devu cilvēkam, rēķinot pēc mg/m

. (Aprēķinos pieņemtā

iekšķīgā deva ir 25 mg dienā un pacienta ķermeņa masa – 60 kg.)

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols

Mikrokristāliskā celuloze

Krospovidons

Povidons

Magnija stearāts

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Tabletes apvalks

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols

Talks

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Melnais dzelzs oksīds (E172)

6.2

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3

Uzglabāšanas laiks

PVH/Polihlortrifluoretilēna (PHTFE) – Alu kalendāra blisteri:

2 gadi

PVH/Polihlortrifluoretilēna (PHTFE) – Alu blisteri:

2 gadi

PA/Alu/PVH – Alu kalendāra blisteri:

18 mēneši

6.4

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā. Sargāt no mitruma.

Zāles vairs nav reğistrētas

6.5

Iepakojuma veids un saturs

PVH/Polihlortrifluoretilēna (PHTFE) – Alu kalendāra blisteri:

vienā iepakojumā pa 14, 28, 56, 98 tabletēm;

PVH/Polihlortrifluoretilēna (PHTFE) – Alu blisteri:

vienā iepakojumā pa 30, 90 tabletēm;

vienas devas iepakojums (perforēts blisters ar vienu devu kontūrligzdā) satur 56x1 tableti;

vairāku kastīšu vienas devas iepakojums (perforēts blisters ar vienu devu kontūrligzdā) satur

98x1 tableti (2 iepakojumi pa 49x1 tablete).

PA/Alu/PVH – Alu kalendāra blisteri:

vienā iepakojumā pa 14, 28, 56 tabletēm;

vairāku kastīšu iepakojums satur 98 tabletes (2 iepakojumi pa 49 tabletēm).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Novartis Europharm Limited

Wimblehurst Road

Horsham

West Sussex, RH12 5AB

Lielbritānija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/11/730/013-024

9.

REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 22. novembris 2011.

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

Zāles vairs nav reğistrētas

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Rasitrio 300 mg/5 mg/25 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 300 mg aliskirēna (aliskiren) (hemifumarāta veidā), 5 mg amlodipīna

(amlodipine) (amlodipīna besilāta veidā) un 25 mg hidrohlortiazīda (hydrochlorothiazide).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1 apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

Gaiši oranži-brūna, izliektas formas ovāla tablete ar slīpām malām un marķējumu “OIO” vienā pusē

un “NVR” otrā pusē.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

Rasitrio ir indicēts esenciālas hipertensijas aizstājterapijai pieaugušiem pacientiem, kuriem panākta

pienācīga asinsspiediena kontrole ar aliskirēna, amlodipīna un hidrohlortiazīda kombināciju, ja devu

līmenis ir tāds pats kā kombinētajā preparātā.

4.2

Devas un lietošanas veids

Devas

Ieteicamā Rasitrio deva ir viena tablete vienu reizi dienā.

Pacienti, kuri lieto aliskirēnu, amlodipīnu un hidrohlortiazīdu atsevišķu tablešu veidā vienā un tajā

pašā laikā katru dienu, var pāriet uz fiksētas kombinācijas Rasitrio tabletēm, kuras satur identiskas

atsevišķo sastāvdaļu devas.

Pāreju uz fiksētu kombināciju drīkst veikt vienīgi pēc stabila efekta panākšanas, lietojot atsevišķu

komponentu kombināciju, pēc devas titrēšanas. Deva jānosaka individuāli atbilstoši pacienta

klīniskajai atbildreakcijai.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti 65 gadu vecumā un vairāk

Ir pierādījumi par palielinātu blakusparādību risku, kas ir saistīts ar hipotensiju pacientiem no 65 gadu

vecuma vai vairāk, kuri tiek ārstēti ar Rasitrio. Līdz ar to, īpaša piesardzība jāievēro, lietojot Rasitrio

pacientiem no 65 gadu vecuma un vairāk.

Šai pacientu grupai ieteicamā aliskirēna sākumdeva ir 150 mg. Lielākajai daļai gados vecāku pacientu,

devu palielinot līdz 300 mg, nenovēroja klīniski nozīmīgu papildus asinsspiediena pazemināšanos.

Zāles vairs nav reğistrētas

Gados vecāki pacienti 75 gadu vecumā un vairāk

Dati par Rasitrio lietošanu pacientiem no 75 gadu vecuma un vairāk (skatīt 5.2 apakšpunktu) ir pārāk

ierobežoti. Rasitrio lietošanai pacientiem no 75 gadu vecuma un vairāk jābūt ierobežotai tikai ar

pacientiem, kuriem asinsspiediena kontrole tiek panākta ar brīvu aliskirēna, amlodipīna un

hidrohlortiazīda kombināciju, lietojot šo kombināciju vienlaicīgi bez pavadoša drošības riska, it īpaši

hipotensijas gadījumā. Ārkārtējā piesardzība, ieskaitot biežāku asinsspiediena kontroli, ir

rekomendēta (skatīt 4.4, 4.8, 5.1 un 5.2 apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar vieglas līdz vidēji smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem sākumdevas

pielāgošana nav nepieciešama (aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ) attiecīgi

89-60 ml/min/1,73 m

un 59-30 ml/min/1,73 m

) (skatīt 4.4 un 5.2 apakšpunktu). Tā kā Rasitrio

sastāvā ir hidrohlortiazīds, tās ir kontrindicētas pacientiem ar anūriju un pacientiem ar smagiem nieru

darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min/1,73 m

). Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ

<60 ml/min/1,73 m

) Rasitrio lietošana kopā ar angiotenzīna II receptoru blokatoriem (ARB) vai

angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem (AKEI) ir kontrindicēta (skatīt 4.3, 4.4 un

5.2 apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Rasitrio ir kontrindicēts pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar viegliem

līdz vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem vai pacientiem ar progresējošu aknu slimību, lietojot

Rasitrio, jāievēro piesardzība. Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem

amlodipīna dozēšana nav noteikta (skatīt 4.3 un 4.4 apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Rasitrio drošība un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem nav pierādīta.

Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai. Tabletes jānorij veselas, uzdzerot nedaudz ūdens. Rasitrio ieteicams lietot vienu

reizi dienā kopā ar vieglu maltīti, vēlams vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Greipfrūtu sulu nedrīkst

lietot kopā ar Rasitrio (skatīt 4.5 apakšpunktu).

4.3

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1 apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām, citiem dihidropiridīna atvasinājumiem, vai pret citiem sulfonamīdu

atvasinājumiem.

Angioedēma pēc aliskirēna lietošanas anamnēzē.

Iedzimta vai idiopātiska angioedēma.

Grūtniecības otrais un trešais trimestris (skatīt 4.6 apakšpunktu).

Anūrija.

Smagi nieru darbības traucējumi (GFĀ <30 ml/min/1,73 m

Hiponatriēmija, hiperkalcēmija, simptomātiska hiperurikēmija un refraktāra hipokaliēmija.

Smagi aknu darbības traucējumi.

Aliskirēna vienlaicīga lietošana ar ciklosporīnu un itrakonazolu, kuri abi ir spēcīgi P-

glikoproteīna (P-gp) inhibitori, un citiem spēcīgiem P-gp inhibitoriem (piemēram, hinidīnu), ir

kontrindicēta (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

aliskirēna lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt 4.2, 4.4, 4.5 un

5.1 apakšpunktu).

Smaga hipotensija.

Šoks (tai skaitā kardiogēns šoks).

Kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija (piemēram, augstas pakāpes aortas atveres stenoze).

Hemodinamiski nestabila sirds mazspēja pēc akūta miokarda infarkta.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Vispārīga informācija

Smagas un nepārejošas caurejas gadījumā terapija ar Rasitrio jāpārtrauc (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Līdzīgi kā ar citu antihipertensīvu līdzekļi, pārmērīga asinsspiediena pazemināšanās pacientiem ar

išēmisku kardiopātiju vai išēmisku sirds un asinsvadu slimību var izraisīt miokarda infarktu vai

insultu.

Simptomātiska hipotensija biežāk attīstījās pacientiem ar hipertensiju bez komplikācijām, kurus

ārstēja ar Rasitrio, nekā pacientiem, kurus ārstēja ar divu komponentu aliskirēna/amlodipīna,

aliskirēna/hidrohlortiazīda vai amlodipīna/hidrohlortiazīda kombināciju.

Paaugstinātas jutības reakcijas pret hidrohlortiazīdu var attīstīties pacientiem, taču vairāk iespējamas

pacientiem ar alerģiju vai bronhiālu astmu

Sistēmiska sarkanā vilkēde

Ir saņemti ziņojumi par sistēmiskās sarkanās vilkēdes saasinājumiem vai aktivēšanos tiazīdu grupas

diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošanas laikā.

Amlodipīna drošība un efektivitāte hipertensijas krīzes gadījumā nav pierādīta.

Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Pacientiem ar paaugstinātu jutību ziņots par hipotensijas, sinkopes, insulta, hiperkaliēmijas

gadījumiem un izmaiņām nieru funkcijā (ieskaitot akūtu nieru mazspēju), it īpaši lietojot kombinācijā

zāles, kas ietekmē šo sistēmu (skatīt 5.1 apakšpunktu). Tādēļ renīna-angiotenzīna-aldosterona

sistēmas dubulta blokāde, lietojot aliskirēnu kopā ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem

(AKEI) vai angiotenzīna II receptoru blokatoriem (ARB), nav ieteicama. Ja šo zāļu vienlaicīga

lietošana ir absolūti nepieciešama, rūpīgi jākontrolē asinsspiediens, nieru funkcija un elektrolītu

līmenis asinīs.

Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) aliskirēna

lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti no 65 gadu vecuma un vairāk

Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot Rasitrio pacientiem no 65 gadu vecuma un vairāk. Simptomātiska

hipotensija biežāk attīstījās pacientiem ar hipertensiju bez komplikācijām, kurus ārstēja ar Rasitrio,

nekā pacientiem, kurus ārstēja ar divu komponentu aliskirēna/amlodipīna, aliskirēna/hidrohlortiazīda

vai amlodipīna/hidrohlortiazīda kombināciju. Pacienti no 65 gadu vecuma un vairāk ir jūtīgāki pret ar

hipotensiju saistītām blakusparādībām pēc Rasitrio lietošanas (skatīt 4.2, 4.8, 5.1 un 5.2 apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti no 75 gadu vecuma un vairāk

Dati par Rasitrio efektivitāti un drošību ir pārāk ierobežoti, lietojot pacientiem no 75 gadu vecuma un

vairāk. Ārkārtējā piesardzība, ieskaitot biežāku asinsspiediena kontroli, ir rekomendēta (skatīt 4.2,

4.8, 5.1 un 5.2 apakšpunktu).

Sirds mazspēja

Kalcija kanālu blokatori, tostarp amlodipīns, jālieto piesardzīgi pacientiem ar sastrēguma sirds

mazspēju, jo tie nākotnē var palielināt sirds-asinsvadu notikumu risku un mirstību.

Dati par kardiovaskulāro mirstību un saslimstību pacientiem ar sirds mazspēju, kuri tika ārstēti ar

Rasitrio, nav pieejami (skatīt 5.1 apakšpunktu).

Aliskirēns jālieto piesardzīgi pacientiem ar sirds mazspēju, kuri tiek ārstēti ar furosemīdu un

torasemīdu (skatīt 4.5 apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

Simptomātiskas hipotensijas risks

Pēc Rasitrio terapijas uzsākšanas simptomātiska hipotensija var rasties sekojošos gadījumos:

pacientiem ar izteiktu asinsvadu tilpuma samazināšanos vai pacientiem ar sāls deficītu

(piemēram, kuri saņem lielas diurētisku devas) vai,

lietojot aliskirēnu kopā ar citām zālēm, kas ietekmē RAAS.

Pirms Rasitrio lietošanas tilpuma samazināšanās vai sāls deficīts jākoriģē vai terapiju jāuzsāk stingrā

medicīniskā uzraudzībā.

Elektrolītu līdzsvara traucējumi

Ārstēšana ar Rasitrio jāuzsāk tikai pēc hipokaliēmijas un līdztekus esošas hipomagniēmijas

korekcijas.Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var paātrināt hipokaliēmijas rašanos no jauna vai

pastiprināt jau esošo hipokaliēmiju. Lietojot tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus pacientiem ar

pastiprinātu kālija zudumu, piemēram, sāļu zudumu izraisošu nefropātiju vai pre-renāliem

(kardiogēniem) nieru funkcijas traucējumiem. Ja hipokaliēmija attīstās terapijas laikā ar

hidrohlortiazīdu, Rasitrio lietošana jāpārtrauc, kāmēr netiek sasniegts stabīls kalija līmenis.

Tiazīdu diurētiku lietošanas laikā var rasties hipokaliēmija. Lielāks hipokaliēmijas risks ir pacientiem

ar aknu cirozi, pacientiem ar lielu diurēzi, pacientiem, kuri nepietiekamā daudzumā iekšķīgi uzņem

elektrolītus, un pacientiem, kuri saņem vienlaicīgu kortikosteroīdu vai adrenokortikotropā hormona

(AKTH) terapiju (skatīt 4.5 un 4.8 apakšpunktu).

Tā kā pēcreģistrācijas periodā pēc aliskirēna lietošanas novērota kālija līmeņa paaugstināšanās

serumā, un to var pastiprināt aliskirēna lietošana kopā ar citām RAAS ietekmējošām zālēm vai

nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL). Saskaņā ar standarta medicīnisko praksi, ja šīs zāles

nepieciešams lietot kopā, ieteicams regulāri kontrolēt nieru funkciju, tai skaitā elektrolītu līmeni

serumā. Pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

aliskirēna lietošana kopā ar AKEI vai ARB ir kontrindicēta (skatīt 4.3, 4.5 un 4.8 apakšpunktu).

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var paātrināt hiponatriēmijas un hipohlorēmiskās alkalozes rašanos

no jauna vai pastiprināt jau esošo hiponatriēmiju. Hiponatriēmiju, kuru pavadīja neiroloģiski

simptomi (slikta dūša, progresējoša dezorientācija, apātija). Ārstēšana ar hidrohlortiazīdu jāuzsāk

tikai pēc iepriekš pastāvošas hiponatriēmijas korekcijas. Gadījumā, ja terapijas laikā ar Rasitrio

attīstās smaga vai strauja hiponatriēmija, ārstēšana jāpārtrauc līdz natrija līmenis asinīs normalizējies.

Visiem pacientiem, kuri lieto tiazīdu grupas diurētiskos līdzekļus, periodiski jākontrolē elektrolītu (it

īpaši kālija, nātrija, magnija) līmeņa pārmaiņas.

Tiazīdi grupas līdzekļi mazina kalcija izdalīšanos ar urīnu un var izraisīt periodisku un nelielu kalcija

līmeņa paaugstināšanos serumā bez zināmiem kalcija metabolisma traucējumiem. Rasitrio ir

kontrindicēts pacientiem ar hiperkalciēmiju, un to jālieto tikai pēc iepriekš pastāvošas

hiperkalciēmijas korekcijas. Rasitrio lietošana jāpārtrauc, ja hiperkalciēmija attīstās ārstēšanas laikā.

Ārstēšanas laikā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem periodiski jākontrolē kalcija līmenis

serumā. Izteikta hiperkalcēmija var liecināt par slēptu hiperparatireoidismu. Pirms epitēlijķermenīšu

funkcijas pārbaužu veikšanas tiazīdu lietošana jāpārtrauc.

Nav pierādījumu, ka Rasitrio samazinātu vai novērstu diurētiku inducētu hiponatrēmiju. Hlorīdu

deficīts parasti ir neliels un nav nepieciešama papildus ārstēšana.

Zāles vairs nav reğistrētas

Nieru darbības traucējumi un nieru transplantācija

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var paātrināt azotēmijas rašanos pacientiem ar hronisku nieru

slimību. Rasitrio tiek lietots pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ieteicama periodiska

elektorolītu kontrole serumā, tai skaitā kālija, kreatinīna un urīnskābes līmeņa. Nav datu par

hipertensijas slimniekiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss serumā

≥150 μmol/l vai 1,70 mg/dl sievietēm un ≥177 μmol/l vai 2,00 mg/dl vīriešiem un/vai aprēķinātais

glomerulārais filtrācijas ātrums (GFĀ) <30 ml/min/1,73 m

), ar dialīzi, nefrotisko sindromu vai

renovaskulāru hipertensiju anamnēzē. Rasitrio ir kontrindicēts hipertensijas pacientiem ar smagiem

nieru darbības traucējumiem (GFĀ <30 ml/min/1,73 m

) vai anūriju (skatīt 4.2 un 4.3 apakšpunktu).

Pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav

nepieciešama.

Tāpat kā lietojot citas zāles, kas ietekmē RAAS, piesardzība jāievēro, lietojot Rasitrio pacientiem ar

nieru darbība traucējumu predisponējošiem riska faktoriem, tādiem kā hipovolēmija (piemēram, asins

zudums, smaga vai ilgstoša caureja, ilgstoša vemšana utt.), sirds funkciju traucējumi, aknu slimība,

cukura diabēts vai nieru funkciju traucējumi. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (GFĀ

<60 ml/min/1,73 m

) aliskirēna lietošana kopā ar AKEI vai ARB ir kontrindicēta. Pēcreģistrācijas

periodā saņemti ziņojumi par akūtas nieru mazspējas, kas parasti bija atgriezeniska līdz ar ārstēšanas

pārtraukšanu, gadījumiem riska grupas pacientiem, kuri lietoja aliskirēnu. Ja attīstās jebkādi nieru

mazspējas simptomi, aliskirēna lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Nav pieredzes par Rasitrio drošu lietošanu pacientiem, kuriem nesen veikta nieru transplantācija, tādēļ

šiem pacientiem jāievēro piesardzība.

Aknu darbības traucējumi

Rasitrio ir kontrindicēts hipertensijas pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem (skatīt 4.3

un 5.2 apakšpunktu). Rasitrio ordinēšana pacientiem ar viegliem līdz vidēji smagiem aknu darbības

traucējumiem vai progresējošu aknu slimību jāveic piesardzīgi (skatīt 4.2 un 5.2 apakšpunktu).

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir pagarināts amlodipīna eliminācijas pusperiods un

augstākas AUC vērtības; dozēšanas rekomendācijas vēl nav izstrādātas.

Aortas atveres un mitrālā vārstuļa stenoze, obstruktīva hipertrofiska kardiomiopātija

Tāpat kā lietojot citus vazodilatatorus, īpaša piesardzība jāievēro lietojot amlodipīnu pacientiem, kuri

slimo ar aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenozi vai obstruktīvu hipertrofisku kardiomiopātiju.

Ietekme uz vielmaiņu un endokrīno funkciju

Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, arī hidrohlortiazīds var mainīt glikozes toleranci un paaugstināt

holesterīna un triglicerīdu un urīnskābes līmeni serumā. Pacientiem ar cukura diabētu var būt

nepieciešama insulīna vai iekšķīgi lietojamo hipoglikemizējošo līdzekļu devas korekcija Rasitrio

terapijas laikā. Pacientiem ar cukura diabētu Rasitrio lietošana kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta

(skatīt 4.3 apakšpunktu).

Tā kā Rasitrio sastāvā ir hidrohlortiazīds, tās ir kontrindicētas simptomātiskas hiperurikēmijas

gadījumā (skatīt 4.3 apakšpunktu). Hidrohlortiazīds var paaugstināt urīnskābes līmeni serumā

samazinātā urīnskābes klīrensa dēļ un izraisīt vai pastiprināt hiperurikēmiju, kā arī veicināt podagras

lēkmes rašanos jūtīgiem pacientiem.

Tiazīdu grupas līdzekļi mazina kalcija izvadīšanos ar urīnu un var izraisīt periodisku un nelielu kalcija

līmeņa paaugstināšanos serumā bez zināmiem kalcija metabolisma traucējumiem. Rasitrio ir

kontrindicēts pacientiem ar hiperkalciēmiju, un to jālieto tikai pēc iepriekš pastāvošas

hiperkalciēmijas korekcijas. Rasitrio lietošana jāpārtrauc, ja hiperkalciēmija attīstās ārstēšanas laikā.

Ārstēšanas laikā ar tiazīdu grupas diurētiskiem līdzekļiem periodiski jākontrolē kalcija līmenis

serumā. Izteikta hiperkalciēmija var liecināt par slēptu, traucējumus izraisošu hiperparatireozi. Pirms

epitēlijķermenīšu darbības izmeklēšanas jāpārtrauc tiazīdu grupas līdzekļu lietošana.

Zāles vairs nav reğistrētas

Nieru artērijas stenoze

Nav pieejami klīnisko pētījumu dati par Rasitrio lietošanu pacientiem ar vienpusēju vai abpusēju

nieru artēriju stenozi vai vienīgās nieres artērijas stenozi. Tomēr, tāpat kā lietojot citas zāles, kas

ietekmē renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmu, kad šie pacienti ar nieru artēriju stenozi tiek ārstēti

ar aliskirēnu, pastāv paaugstināts nieru darbības traucējumu, tai skaitā akūtas nieru mazspējas, risks.

Tādēļ šiem pacientiem jāievēro piesardzība. Ja attīstās nieru mazspēja, ārstēšana nekavējoties

jāpārtrauc.

Anafilaktiskas reakcijas un angioedēma

Pēcreģistrācijas periodā ārstēšanas laikā ar aliskirēnu tika novērotas anafilaktiskas reakcijas (skatīt

4.8 apakšpunktu). Tāpat kā lietojot citas zāles, kas iedarbojas uz renīna-angiotenzīna-aldosterona

sistēmu, saņemti ziņojumi par angioedēmas gadījumiem vai simptomiem (sejas, lūpu, rīkles un/vai

mēles tūsku), kas liecina par angioedēmu, pacientiem, kuri tika ārstēti ar aliskirēnu.

Vairākiem no šiem pacientiem anamnēzē ir bijusi angioedēma vai ir novēroti ar angioedēmu saistīti

simptomi, kuri dažos gadījumos ir konstatēti pēc citu angioedēmu izraisošu zāļu, tostarp RAAS

blokatoru (angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitoru vai angiotenzīna II receptoru blokatoru),

lietošanas (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Pēcreģistrācijas periodā, pēc aliskirēna lietošanas kopā ar AKEI un/vai ARB, ziņots par angioedēmu

vai angioedēmai līdzīgām reakcijām (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Pacientiem ar hipersensitivitātespredispozīciju jāievēro īpaša piesardzība.

Aliskirēna terapijas laikā pacientiem ar angioedēmu anamnēzē var būt palielināts angioedēmas

attīstības risks (skatīt 4.3 un 4.8 apakšpunktu). Tāpēc aliskirēna ordinēšana pacientiem ar angioedēmu

anamnēzē jāveic piesardzīgi, kā arī terapijas laikā un it sevišķi terapijas sākumā šie pacienti ir rūpīgi

jānovēro (skatīt 4.8 apakšpunktu).

Ja attīstās anafilaktiskas reakcijas vai angioedēma, Rasitrio lietošanas nekavējoties jāpārtrauc un

jānodrošina atbilstoša ārstēšana un uzraudzība līdz pilnīgai un ilgstošai simptomu izzušanai. Pacienti

jāinformē ziņot ārstam par jebkurām pazīmēm, kas varētu liecināt par alerģisku reakciju, it īpaši

apgrūtinātu elpošanu vai apgrūtinātu rīšanu, sejas, ekstremitāšu, acu, lūpu vai mēles tūsku. Ja tūska

skar mēli, balss spraugu vai balseni, nepieciešams ievadīt adrenalīnu. Turklāt jāveic visi

nepieciešamie pasākumi, lai uzturētu brīvus, elpošanas ceļus.

Fotosensibilizācija

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietotājiem radušās fotosensibilizācijas reakcijas (skatīt

4.8 apakšpunktu). Ja terapijas ar Rasitrio laikā rodas fotosensibilizācijas reakcija, ieteicams ārstēšanu

pārtraukt. Ja nepieciešams atsākt diurētiskā līdzekļa lietošanu, ķermeņa virsmu ieteicams pasargāt no

saules vai mākslīga UVA starojuma iedarbības.

Akūta slēgta kakta glaukoma

Hidrohlortiazīda, kas pieder sulfonamīdu grupai, lietošana ir saistīta ar idiosinkrātiskām reakcijām,

kuru rezultātā attīstās akūta pārejoša miopija un akūta slēgta kakta glaukoma. Simptomi ir akūta

redzes asuma samazināšanās vai acu sāpes, turklāt parasti tie parādās vairākas stundas līdz nedēļas

pēc preparāta lietošanas sākuma. Neārstēta akūta slēgta kakta glaukoma var novest pie pastāvīga

redzes zuduma. Primārā ārstēšana ir pēc iespējas ātrāka hidrohlortiazīda lietošanas pārtraukšana. Ja

intraokulārais spiediens joprojām netiek kontrolēts, jāapsver iespēja veikt neatliekamu konservatīvu

ārstēšanu vai ķirurģisku iejaukšanos. Kā riska faktorus akūtas slēgta kakta glaukomas attīstībai var

minēt alerģiju pret sulfonamīdu un penicilīnu grupas līdzekļiem.

Zāles vairs nav reğistrētas

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Informācija par Rasitrio mijiedarbību

Pacientu ar hipertensiju grupu farmakokinētisko datu analīze nenorāda uz klīniski nozīmīgām

izmaiņām aliskirēna, amlodipīna un hidrohlortiazīda līdzsvara stāvokļa iedarbībā (AUC) un

maksimālajā koncentrācijā (C

), salīdzinot ar ārstēšanu ar atbilstošu divu komponentu kombināciju.

Zāles, kas var ietekmēt kālija līmeni serumā: Hidrohlortiazīda kāliju mazinošo darbību vājina

aliskirēna kāliju aizturošā darbība. Tomēr hidrohlortiazīda ietekmi uz kālija līmeni serumā varētu

pastiprināt citas zāles, kas saistītas ar kālija zudumu un hipokaliēmiju (piemēram, citi kālija

izdalīšanos veicinoši diurētiskie līdzekļi, kortikosteroīdi, caurejas līdzekļi, adrenokortikotropais

hormons (AKTH), amfotericīns, karbenoksolons, G penicilīns, salicilskābes atvasinājumi). Lietojot

kopā ar citām zālēm, kas ietekmē RAAS, NPL vai zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni serumā

(piemēram, kāliju aizturošām diurētikām, kālija preparātiem, kāliju saturošiem sāls aizstājējiem,

heparīnu), var paaugstināt kālija koncentrāciju serumā. Ja šādu zāļu, kas var ietekmēt kālija līmeni

serumā, vienlaikus lietošana ir nepieciešama, ieteicams ievērot piesardzību. Pacientiem ar cukura

diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) aliskirēna lietošana kopā ar ARB

vai AKEI ir kontrindicēta un nav ieteicama citiem pacientiem (skatīt 4.3, 4.4 un 5.1 apakšpunktu).

Zāles, ko ietekmē kālija koncentrācijas serumā svārstības: Ja Rasitrio lieto kopā ar zālēm, ko ietekmē

kālija koncentrācijas serumā svārstības (piemēram, uzpirkstītes glikozīdi, antiaritmiskie līdzekļi),

ieteicams periodiski pārbaudīt kālija koncentrāciju serumā.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL), tostarp selektīvie ciklooksigenāzes 2 inhibītori (COX-2

inhibitori), acetilsalicilskābe un neselektīvi NPL: Tāpat kā lietojot citas zāles, kas iedarbojas uz

renīna-angiotenzīna sistēmu, NPL var samazināt aliskirēna antihipertensīvo iedarbību. NPL var arī

pavājināt diurētisko un antihipertensīvo hidrohlortiazīda iedarbību.

Dažiem pacientiem ar nomāktu nieru funkciju (pacientiem ar dehidratāciju vai gados vecākiem

pacientiem) aliskirēna un hidrohlortiazīda lietošana kopā ar NPL var izraisīt tālāku nieru funkciju

pasliktināšanos, tai skaitā iespējamu akūtu nieru mazspēju, kas parasti ir atgriezeniska. Tādēļ, lietojot

Rasitrio kopā ar NPL, it īpaši gados vecākiem pacientiem, jāievēro piesardzība.

Informācija par aliskirēna mijiedarbību

Kontrindicēts (skatīt 4.3 apakšpunktu)

Dubulta RAAS blokāde

Aliskirēna kombinācija kopā ar ARBiem vai AKEIiem ir kontrindicēta pacientiem ar cukura diabētu

vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) un nav ieteicama citiem pacientiem

(skatīt 4.3, 4.4 un 5.1 apakšpunktu).

Spēcīgi P-glikoproteīna (P-gp) inhibitori

Vienas devas zāļu mijiedarbības pētījumā ar veseliem indivīdiem pierādīts, ka ciklosporīns (200 un

600 mg) palielina aliskirēna 75 mg C

aptuveni 2,5-reizes un AUC aptuveni 5-reizes. Lietojot

lielākas aliskirēna devas, iespējams lielāks koncentrācijas pieaugums. Veseliem brīvprātīgajiem

itrakonazols (100 mg) palielināja aliskirēna (150 mg) AUC un C

attiecīgi 6,5 un 5,8 reizes. Tādēļ

aliskirēna un spēcīgu P-gp inhibitoru lietošana vienlaicīgi ir kontrindicēta (skatīt 4.3 apakšpunktu).

Nav ieteicams (skatīt 4.2 apakšpunktu)

Greipfrūtu sula

Greipfrūtu sulas lietošana kopā ar aliskirēnu samazināja aliskirēna AUC un C

. Greipfrūtu sulas

lietošana kopā ar 150 mg aliskirēna samazināja aliskirēna AUC par 61% un lietošana kopā ar 300 mg

aliskirēna samazināja aliskirēna AUC par 38%. Šis samazinājums iespējams saistīts ar greipfrūtu

sulas izraisītu transporta polipeptīdu mediētas organisko anjonu uzsūkšanās inhibīciju kuņģa-zarnu

traktā. Tāpēc paaugstināta terapeitiskas neveiksmes riska dēļ greipfrūtu sulu nedrīkst lietot kopā ar

Rasitrio.

Zāles vairs nav reğistrētas

Piesardzība ir nepieciešama vienlaikus lietošanas gadījumā

Mijiedarbība ar P-glikoproteīnu

Preklīniskajos pētījumos konstatēts, ka MDR1/Mdr1a/1b (P-gp) ir galvenā sistēma, kas atbild par

aliskirēna uzsūkšanos zarnu traktā un izdalīšanos ar žulti. Klīniskajā pētījumā rifampicīns, kas ir P-gp

induktors, samazināja aliskirēna biopieejamību par aptuveni 50%. Citi P-gp induktori (asinszāles

preparāti) var samazināt aliskirēna biopieejamību. Lai gan nav pierādīts pētījumos ar aliskirēnu, tomēr

zināms, ka P-gp regulē arī vairāku substrātu nonākšanu audos, un P-gp inhibitori var palielināt

attiecību starp koncentrāciju audos un koncentrāciju plazmā. Tādēļ P-gp inhibitori koncentrāciju

audos var palielināt vairāk nekā koncentrāciju plazmā. Zāļu mijiedarbības iespējamība P-gp sistēmā ir

tieši atkarīga no šī transportmehānisma inhibīcijas pakāpes.

Vidēji spēcīgi P-gp inhibitori

Lietojot ketokonazolu (200 mg) vai verapamilu (240 mg) kopā ar aliskirēnu (300 mg), aliskirēna AUC

palielinājās attiecīgi par 76% vai 97%. Sagaidāms, ka aliskirēna koncentrācijas izmaiņas plazmā,

lietojot to kopā ar ketokonazolu vai verapamilu nepārsniegs robežas, kas tiktu sasniegtas, lietojot

dubultu aliskirēna devu. Kontrolētos klīniskos pētījumos pierādīts, ka aliskirēna devām līdz 600 mg

vai devām, kas divas reizes pārsniedz augstāko ieteicamo terapeitisko devu, ir laba panesamība.

Preklīniskie pētījumi liecina, ka vienlaicīga aliskirēna un ketokonazola lietošana uzlabo aliskirēna

uzsūkšanos kuņģa-zarnu traktā un mazina izdalīšanos ar žulti. Tādēļ jāievēro piesardzība, aliskirēnu

lietojot kopā ar ketokonazolu, verapamilu vai citiem vidēji spēcīgiem P-gp inhibitoriem

(klaritromicīnu, telitromicīnu, eritromicīnu, amiodaronu).

Zāles, kas var ietekmēt kālija līmeni serumā

Lietojot kopā ar citām zālēm, kas ietekmē RAAS, NPL vai zālēm, kas var paaugstināt kālija līmeni

serumā (piemēram, kāliju aizturošām diurētikām, kālija preparātiem, kāliju saturošiem sāls

aizstājējiem, heparīnu), var paaugstināt kālija koncentrāciju serumā. Ja šādu zāļu, kas var ietekmēt

kālija līmeni serumā, vienlaikus lietošana ir nepieciešama, ieteicams ievērot piesardzību. Pacientiem

ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ <60 ml/min/1,73 m

) aliskirēna lietošana

kopā ar ARB vai AKEI ir kontrindicēta un nav ieteicama citiem pacientiem (skatīt 4.3, 4.4 un

5.1 apakšpunktu).

Furosemīds un torasemīds

Aliskirēna lietošana iekšķīgi kopā ar furosemīdu neietekmēja aliskirēna farmakokinētikās īpašības, bet

samazināja furosemīda iedarbību par 20

30% (aliskirēna ietekme uz furosemīdu lietojot

intramuskulāri vai intravenozi nav pētīta). Pacientiem ar sirds mazspēju, pēc vairāku furosemīda

(60 mg/dienā) devu lietošanas kopā aliskirēnu (300 mg/dienā), pirmo 4 stundu laikā nātrija ekskrēcija

urīnā un izdalītā urīna daudzums samazinājās attiecīgi par 31% un 24%, salīdzinot ar furosemīda

monoterapiju. Pacientiem, kuri tika ārstēti ar furosemīdu un aliskirēnu 300 mg, vidējā ķermeņa masa

(84,6 kg) bija lielāka, salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma furosemīdu monoterapijā (83,4 kg).

Mazākas izmaiņas furosemīda farmakokinētikajās īpašībās un efektivitātē tika novērotas lietojot

aliskirēnu 150 mg/dienā.

Pieejamie klīniskie dati neliecina, ka pēc lietošanas kopā ar aliskirēnu tika izmantotas lielākas

torasemīda devas. Zināms, ka torasemīda izdalīšanos caur nierēm mediē organiskie anjonu

transportieri (OAT). Aliskirēns minimāli izdalās caur nierēm, un pēc iekšķīgas lietošanas urīnā

konstatēti tikai 0,6% aliskirēna devas (skatīt 5.2 apakšpunktu). Tomēr, tā kā aliskirēns ir organisko

anjonu transporta polipeptīda 1A2 (OATP1A2) substrāts (skatīt mijiedarbību ar organisko anjonu

transporta polipeptīdu (OATP) inhibitoriem), aliskirēns, iedarbojoties uz absorbcijas procesu, var

samazināt torasemīda iedarbību plazmā.

Tādēļ pacietiem, kuri tiek ārstēti gan ar aliskirēnu, gan furosemīdu vai torasemīdu iekšķīgi, uzsākot un

pielāgojot furosemīda, torasemīda vai aliskirēna terapiju, ieteicams kontrolēt furosemīda vai

torasemīda iedarbību, lai izvairītos no ekstracelulārā šķidruma tilpuma izmaiņām un iespējamām

situācijām ar šķidruma pārslodzes (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Zāles vairs nav reğistrētas

Varfarīns

Aliskirēna ietekme uz varfarīna farmakokinētiku nav pētīta.

Lietošana kopā ar uzturu

Uzturs (ar zemu vai augstu tauku saturu) būtiski samazina aliskirēna uzsūkšanos (skatīt

4.2 apakšpunktu).

Mijiedarbība nav konstatēta

Klīniskajos farmakokinētikas pētījumos tika iekļauti tādi medikamenti, kā acenokumarols,

atenolols, celekoksibs, pioglitazons, alopurinols, izosorbīda-5-mononitrāts un hidrohlortiazīds.

Mijiedarbība ar šiem medikamentiem netika konstatēta.

Aliskirēna vienlaicīga lietošana ar metformīnu (↓28%), amlodipīnu (↑29%) vai cimetidīnu

(↑19%) izraisīja aliskirēna C

vai AUC pārmaiņas par 20–30%. Lietojot kopā ar atorvastatīnu,

aliskirēna AUC un C

līdzsvara stāvoklī palielinājās par 50%. Vienlaicīga lietošana ar

aliskirēnu neizraisīja nozīmīgu ietekmi uz atorvastatīna, metformīna vai amlodipīna

farmakokinētiku. Tādēļ nav nepieciešama aliskirēna vai šo vienlaikus lietoto zāļu devas

pielāgošana.

Aliskirēns var nedaudz samazināt digoksīna un verapamila biopieejamību.

Mijiedarbība ar CYP450

Aliskirēns neinhibē CYP450 izoenzīmus (CYP1A2, 2C8, 2C9, 2C19, 2D6, 2E1 un 3A). Aliskirēns

neinducē CYP3A4. Tādēļ nav paredzama aliskirēna ietekme uz substanču sistēmisko iedarbību, kas

šos enzīmus inhibē vai inducē, vai ko tie metabolizē. Aliskirēnu minimāli metabolizē citohroma P450

enzīmi. Tādēļ nav sagaidāma CYP450 izoenzīmu inhibīcijas vai indukcijas izraisīta mijiedarbība.

Tomēr CYP3A4 inhibitori bieži mijiedarbojas ar P-gp. Lietojot aliskirēnu kopā ar CYP3A4

inhibitoriem, kuri arī inhibē P-gp, sagaidāma aliskirēna iedarbības pastiprināšanās (skatīt citas

references par P-gp 4.5 apakšpunktu).

P-gp substrāti vai vāji inhibitori

Nav novērota izteikta mijiedarbība ar atenololu, digoksīnu, amlodipīnu vai cimetidīnu. Lietojot kopā

ar atorvastatīnu (80 mg), līdzsvara stāvoklī aliskirēna (300 mg) AUC un C

palielinājās par 50%.

Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīts, ka P-gp ir aliskirēna biopieejamības galvenā determinante. Tādēļ

P-gp induktori (asinszāles preparāti, rifampicīns) var samazināt aliskirēna biopieejamību.

Organisko anjonu transporta polipeptīdu (OATP) inhibitori

Preklīniskajos pētījumos pierādīts, ka aliskirēns varētu būt organisko anjonu transporta polipeptīdu

substrāts. Tādēļ, lietojot aliskirēnu kopā OATP inhibitoriem, iespējama mijiedarbība (skatīt

apakšpunktu “Greipfrūtu sula”).

Informācija par amlodipīna mijiedarbību

Citu zāļu ietekme uz amlodipīnu

Vienlaikus lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

CYP3A4 inhibitori

Vienlaicīga amlodipīna un spēcīgu vai mērenu CYP3A4 inhibitoru (proteāzes inhibitori, azola grupas

pretsēnīšu līdzekļi, makrolīdi kā eritromicīns un klaritromicīns, verapamils vai diltiazēms) lietošana

var izraisīt nozīmīgu amlodipīna iedarbības pastiprināšanos. Klīniskajā izpausmē šīs farmakokinētikas

izmaiņas var būt izteiktākas gados vecākiem pacientiem, tādēļ var būt nepieciešama klīniskā

novērošana un devas pielāgošana.

CYP3A4 induktori

Nav datu par CYP3A4 induktoru ietekmi uz amlodipīnu. CYP3A4 induktoru (piemēram, rifampicīna,

divšķautņu asinszāles) līdztekus lietošana var pazemināt amlodipīna koncentrāciju plazmā.

Amlodipīns kombinācijā ar CYP3A4 induktoriem jālieto uzmanīgi.

Zāles vairs nav reğistrētas

Greipfrūtu sula

Vienlaikus amlodipīna un greipfrūta un greipfrūtu sulas lietošana nav ieteicama, jo dažiem pacientiem

var palielināties biopieejamība, rezultātā palielinot asinsspiediena pazeminošu efektu.

Dantrolēns (infūzijās)

Dzīvniekiem novērota letāla sirds kambaru fibrillācija un kardiovaskulārs kolapss, kas saistīti ar

hiperkaliēmiju pēc verapamila un dantrolēna intravenozas ievadīšanas. Hiperkaliēmijas riska dēļ tiek

rekomendēts izvairīties no vienlaicīgas kalcija kanālu blokatoru, tādu kā amlodipīns, lietošanas

pacientiem, kuri ir jutīgi pret ļaundabīgo hipertermiju un tās ārstēšanu.

Amlodipīna ietekme uz citām zālēm

Amlodipīna asinsspiedienu pazeminošā iedarbība summējas ar citu lietoto antihipertensīvo zāļu

asinsspiedienu pazeminošo iedarbību.

Pēc vairāku 10 mg amlodipīna devu lietošanas kopā ar 80 mg simvastatīna, tā iedarbība

palielinājās par 77% salīdzinājumā ar simvastatīna monoterapiju. Ir ieteicams samazināt

simvastatīna devu līdz 20 mg dienā pacientiem, kuri lieto amlodipīnu.

Mijiedarbība nav konstatēta

Klīniskajos mijiedarbības pētījumos amlodipīns neietekmēja atorvastatīna, digoksīna, varfarīna

vai ciklosporīna farmakokinētiskās īpašības.

Informācija par hidrohlortiazīda mijiedarbību

Vienlaicīgas lietošanas gadījumā ar tiazīdu diurētiskajiem līdzekļiem var mijiedarboties šādas zāles:

Nav ieteicams lietot kopā

Litijs

Tiazīdi samazina litija renālo klīrensu, tādēļ, lietojot hidrohlortiazīdu, var palielināties litija

toksicitātes risks. Litija un hidrohlortiazīda vienlaicīga lietošana nav ieteicama. Ja šādu kombināciju

uzskata par būtiski nepieciešamu, vienlaicīgas lietošanas laikā rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija

serumā.

Vienlaikus lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība

Alkoholiskie dzērieni, barbiturāti vai narkotiskie līdzekļi

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošana kopā ar vielām, kurām piemīt asinsspiedienu

pazeminošais efekts (piemēram, samazinot simpatiskas nervu sistēmas aktivitati vai ar tiešu

vazodilatāciju), var pastiprināt ortostatisko hipotensiju.

Amantadīns

Tiazīdi, arī hidrohlortiazīds, var palielināt amantadīna nevēlamo blakusparādību risku.

Pretdiabēta līdzekļi (piemēram, insulīns un iekšķīgi lietojamie pretdiabēta līdzekļi)

Tiazīdu grupas līdzekļi var izmainīt glikozes toleranci. Var būt nepieciešama pretdiabēta līdzekļa

devas pielāgošana (skatīt 4.4 apakšpunktu). Metformīns jālieto piesardzīgi laktātacidozes riska dēļ, ko

var izraisīt ar hidrohlortiazīdu saistīta iespējama funkcionāla nieru mazspēja,

Antiholīnerģiskie līdzekļi un citas zāles, kuras ietekmē kunģa motilitāti

Antiholīnerģiskie līdzekļi (piemēram, atropīns, biperidēns) var palielināt tiazīdu grupas diurētisko

līdzekļu biopieejamību acīmredzot sakarā ar kuņģa-zarnu trakta motilitātes un kuņģa iztukšošanās

ātruma samazināšanos. Savukārt, ir paredzams, ka prokinētiskie līdzekļi tādi kā cisaprīds var

samazināt tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu biopieejamību.

Zāles vairs nav reğistrētas

Podagras ārstēšanai lietotas zāles

Var būt nepieciešama urikozūrisko zāļu devas pielāgošana, jo hidrohlortiazīds var paaugstināt

urīnskābes līmeni serumā. Var būt nepieciešama probenecīda vai sulfīnpirazona devas palielināšana.

Lietošana vienlaikus ar tiazīdu diurētisko līdzekļiem, arī hidrohlortiazīdu, var palielināt paaugstinātas

jutības reakcijas pret alopurinolu rašanās biežumu.

Zāles, kas var ierosināt torsades de pointes

Saistībā ar hipokaliēmijas risku, piesardzība jāievēro lietojot hidrohlortiazīdu kopā ar zālēm, kas var

izraisīt torsades de pointes, jo īpaši Ia un III klases antiaritmiskie un daži antipsihotiskie līdzekļi.

Zāles, kas ietekmē nātrija līmeni serum

Diurētisko līdzekļu izraisītu hiponatriēmiju var pastiprināt vienlaicīga lietošana ar tādām zālēm kā

antidepresanti, antipsihotiskie un pretepilepsijas līdzekļi utt. Ilgstošas ārstēšanas ar šīm zālēm laikā

jāievēro piesardzība.

Bēta blokatori un diazoksīds

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošana vienlaikus ar beta blokatoriem var

palielināt hiperglikēmijas risku. Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, var

pastiprināt diazoksīda hiperglikēmisko ietekmi

Jonu apmaiņas sveķi

Holestiramīns un kolestipols samazina tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, tai skaitā arī

hidrohlortiazīda, uzsūkšanos. Rezultātā tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi var sasniegt tikai

subterapeitisko iedarbības līmeni. Tomēr mijiedarbību iespējams samazināt, izmainot hidrohlortiazīda

un jonu apmaiņas sveķu lietošanas laika intervālu, lai hidrohlortiazīds tiktu lietots vismaz 4 stundas

pirms vai 4-6 stundas pēc jonu apmaiņas sveķu lietošanas.

D vitamīns un kalcija sāļi

Tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu, arī hidrohlortiazīda, lietošana kopā ar D vitamīnu vai kalcija

sāļiem var pastiprināt kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā. Vienlaikus tiazīda grupas diurētisko

līdzekļu lietošana var izraisīt hiperkalciēmiju pacientiem, kuri ir predisponēti uz hiperkalciēmiju

(piemēram, hiperparatiroidisms, audzēji vai ar D vitamīnu stārpnecību notiekošo procesu traucējumi),

palielinot kalcija tubulāro reabsorbciju.

Nedepolarizējošie miorelaksanti

Tiazīdu grupas līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, pastiprina miorelaksantu, piemēram, kurāres

atvasinājumu darbību.

Citotoksiskie līdzekļi

Tiazīdu grupas līdzekļi, arī hidrohlortiazīds, var mazināt citotoksisko līdzekļu (piemēram,

ciklofosfamīda, metotreksāta) izvadīšanu caur nierēm un pastiprināt to nomācošo iedarbību uz kaulu

smadzenēm.

Digoksīns un citi uzpirkstītes glikozīdi

Tiazīdu inducēta hipokaliēmija vai hipomagnēmija veicina uzpirkstītes inducētas sirds aritmijas

rašanos (skatīt 4.4 apakšpunktu).

Metildopa

Saņemti atsevišķi ziņojumi par hemolītisko anēmiju, kas radusies pēc hidrohlortiazīda lietošanas

vienlaikus ar metildopu.

Jodu saturošas kontrastvielas

Diurētisko līdzekļu ierosinātas dehidratācijas gadījumā ir palielināts akūtas nieru mazspējas risks,

īpaši tad, ja lietotas lielas jodu saturoša līdzekļa devas. Tādēļ pirms šādu savienojumu ievadīšanas

pacientiem jānovērš dehidratācija.

Zāles vairs nav reğistrētas

Asinsspiedienu paaugstinoši amīni (piemēram, noradrenalīns, adrenalīns)

Hidrohlortiazīds var samazināt atbildes reakciju uz asinsspiedienu paaugstinošiem amīniem tādiem kā

noradrenalīns. Šīs iedarbības klīniskā nozīme nav zināma un reakcijas samazinājums nav tik izteikts,

lai tos nelietotu vispār.

4.6

Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods

Sievietes reproduktīvā vecumā/kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Veselības aprūpes speciālistiem, kuri ordinē Rasitrio, jābrīdina sievietes reproduktīvajā vecumā par

iespējamo risku, lietojot šīs zāles grūtniecības laikā. Ņemot vērā, ka sievietēm, kuras plāno

grūtniecību, nav ieteicams lietot Rasitrio, pirms plānotās grūtniec