Pylokit

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

26-07-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

26-07-2018

Aktīvā sastāvdaļa:
Lansoprazolum, Tinidazolum, Clarithromycinum
Pieejams no:
Unifarma, SIA, Latvija
ATĶ kods:
A02BD
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Lansoprazolum, Tinidazolum, Clarithromycinum
Zāļu forma:
Kapsula + tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Unifarma, SIA, Latvija
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
03-0508

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Pylokit

(Lansoprazolum, Tinidazolum, Claritromycinum )

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja

šiem cilvēkiem ir

līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Pylokit un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Pylokit lietošanas

3. Kā lietot Pylokit

4. Iespējamās blakusparādības

5 Kā uzglabāt Pylokit

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Pylokit un kādam nolūkam to lieto

Pylokit lieto pieaugušajiem H.pylori iznīcināšanai hroniska gastrīta aktīvajā fāzē, kā arī

divpadsmitpirkstu

zarnas un kuņģa čūlas gadījumā. Katrā Pylokit iepakojumā ir viens blisteris ar 2 lansoprazola 30 mg

kapsulām, 2 tinidazola 500 mg tabletēm un 2 klaritromicīna 250 mg tabletēm. Lansoprazols ir protonu sūkņa

inhibitors. Protonu sūkņa inhibitori samazina skābes daudzumu, ko saražo kuņģis. Klaritromicīns ir

makrolīdu grupas antibiotisks līdzeklis, kas nomāc lielāko daļu grampozitīvo baktēriju un hlamīdijas, kā arī

dažas gramnegatīvās baktērijas un mikoplazmas. Tinidazols ir imidazola atvasinājums, tam piemīt

pretprotozoju un antibakteriāla aktivitāte.

2. Kas Jums jāzina pirms Pylokit lietošanas

Nelietojiet Pylokit šādos gadījumos:

- ja Jums ir alerģija pret lansoprazolu, tinidazolu,

klaritromicīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu

sastāvdaļu,

- ja Jums ir bijusi alerģija pret citiem makrolīdu grupas

antibiotiskiem līdzekļiem vai 5-nitroimidazola

atvasinājumiem;

- ja Jums ir krampji, miega, jušanas vai kustību traucējumi;

- ja Jums ir konstatēts zems kālija līmenis asinīs (hipokaliēmija);

- ja Jums ir vai ir bijušas asins šūnu skaita pārmaiņas;

- ja Jums ir pirmās 13 grūtniecības nedēļas vai barojat bērnu ar krūti;

- ja Jums ir vai ir bijušas asins slimības;

- ja Jums ir nervu sistēmas (CNS) slimība, tai skaitā epilepsija;

- ja Jums ir smaga aknu slimība ar nieru darbības traucējumiem;

- ja Jums ir smaga nieru mazspēja (kreatinīna klīrenss mazāks par 30 ml/min);

- ja Jums ir sirds ritma traucējumi (ventrikulāra sirds aritmija, ieskaitot torsades de pointes) vai izmaiņas

elektrokardiogrammā, ko sauc par pagarinātu QT intervālu.

Pylokit nedrīkst lietot vienlaicīgi ar atazanavīru, melnā rudzu grauda alkaloīdiem akūtas melnā rudzu grauda

toksicitātes, lietojot kopā ar klaritromicīnu, dēļ, cisaprīdu,

astemizolu,

pimozīdu vai terfenadīnu, HMG-

CoA reduktāzes inhibitoriem (piemēram, lovastatīnu vai simvastatīnu), perorālo midazolāmu, tikagreloru,

ranolazīnu vai kolhicīnu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Pirms Pylokit lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu:

-

ja Jums ir jāveic specifiskas asinsanalīzes (hromogranīna A noteikšanai);

-

ja Jums jebkad ir bijušas ādas reakcijas pēc ārstēšanas ar zālēm, kas ir līdzīgas lansoprazolam, kas

samazina kuņģa skābi;

-

ja Jums ir pārmērīgi zems magnija līmenis asinīs (hipomagnēmija);

-

ja Jums ir sirds slimības (piemēram, koronāro artēriju slimība, sirds mazspēja, sirds vadīšanas

traucējumi, neparasti lēna sirdsdarbība (bradikardija)).

Pirms Pylokit lietošanas ir jāpārliecinās, vai Jums nav kuņģa vēzis, jo tā sastāvā esošais

lansoprazols var

maskēt tā simptomus.

Pylokit terapijas laikā var attīstīties neiroloģiski traucējumi, piemēram, reibonis, gaitas un

jušanas

traucējumi. Ja attīstās šādi simptomi, terapija jāpārtrauc.

Ārstēšana ar Pylokit var palielināt kuņģa-zarnu trakta infekciju risku, piemēram, ar

Salmonella un

Campylobacter.

Gandrīz visi antibakteriālie līdzekļi, ieskaitot klaritromicīnu, var izraisīt

pseidomembranozo kolītu, kas var

būt no viegla līdz pat dzīvību apdraudošam. Tāpēc ir nekavējoties konsultējieties ar ārstu, ja Pylokit

lietošanas laikā vai pēc Pylokit lietošanas parādās caureja. Jāizvairās no tādu zāļu lietošanas, kas kavē zarnu

peristaltiku. Caureja var parādīties vairāk nekā divus mēnešus pēc Pylokit lietošanas.

Ilgstoša vai atkārtota klaritromicīna lietošana var izraisīt nejutīgu baktēriju vai sēnīšu savairošanos. Ja rodas

superinfekcija, Pylokit lietošana jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša ārstēšana.

Ja Jums ir aknu vai nieru darbības traucējumi, Pylokit jālieto piesardzīgi, konsultējoties ar

ārstu.

Ja Jums rodas izsitumi uz ādas, it īpaši vietās, kas ir pakļautas saules gaismas iedarbībai, pēc iespējas atrāk

konsultējieties ar ārstu, jo ārstēšana ar Pylokit var būt jāpātrauc.Neaizmirstiet pieminēt citas nevēlamas

blakusparādības, piemēram, locītavu sāpes.

Ja Jums rodas smaga alerģiska reakcija, nekavējoties pārtrauciet Pylokit lietošanu un sazinieties ar ārstu.

Protonu sūkņa inhibitoru kā lansoprazola, lietošana, it sevišķi, ilgāk par 1 gadu, var nedaudz paaugstināt

gūžas, plaukstas pamata un mugurkaula lūzumu risku. Pastāstiet ārstam, ja Jums ir osteoporoze vai Jūs

lietojat kortikosteroīdus (kas var paaugstināt osteoporozes risku).

Bērni

Pylokit nav ieteicams bērniem.

Citas zāles un Pylokit

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam, ja Jūs lietojat zāles, kas satur kādu no zemāk minētajām aktīvajām vielām,

jo Pylokit var ietekmēt šo zāļu iedarbību:

ketokonazolu, itrakonazolu (lieto infekciju ārstēšanai);

fluvoksamīnu (lieto depresijas un citu psihisko slimību ārstēšanai);

antacīdus (lieto grēmu ārstēšanai vai skābes regulācijai);

sukralfātu (lieto čūlu dziedēšanai);

divšķautņu asinszāli (Hypericum perforatum) (lieto kā palīglīdzekli depresijas ārstēšanai);

metotreksātu (lieto autoimūno zāļu un vēža ārstēšanai);

dzelzs preparātus;

perorālus antikoagulantus;

cimetidīnu (lieto grēmu ārstēšanai vai skābes regulācijai);

5-nitroimidazola atvasinājumus (piemēram, metronidazolu);

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

estrogēnu kontraceptīvus līdzekļus;

zidovudīnu, ritonavīru, sahvinavīru, etravirīnu, nevirapīnu vai efavirenzu (pretvīrusu līdzekļi – zāles

HIV ārstēšanai);

rifabutīnu (antibiotisks līdzeklis, ko lieto infekciju ārstēšanai);

rifampicīnu un rifapentīnu (lieto tuberkulozes ārstēšanai);

aminoglikozīdu grupas līdzekļus (zāles, ko lieto kā antibiotiskos līdzekļus, lai ārstētu infekcijas);

digoksīnu, hinidīnu, dizopiramīdu, amlodipīnu, diltiazēmu (zāles sirds slimību ārstēšanai)

karbamazepīnu, valproātu, fenobarbitālu vai fenitoīnu (zāles epilepsijas ārstēšanai);

statīnus paaugstināta holesterīna līmeņa ārstēšanai (piemēram, lovastatīns, atorvastatīns,

rosuvastatīns);

varfarīnu (asinis šķidrinošs līdzeklis);

kvetiapīnu (antipsihotisks līdzeklis);

sildenafilu, tadalafilu vai vardenafilu (lieto erektilās disfunkcijas ārstēšanai);

teofilīnu (atvieglo elpošanu);

tolterodīnu (lieto, lai ārstētu pārāk aktīva urīnpūšļa sindromu);

triazolāmu, alprazolāmu vai midazolāmu (sedatīvs/miegu izraisošs līdzeklis);

omeprazolu (lieto kuņģa darbības traucējumu ārstēšanai);

takrolimu, sirolimu vai ciklosporīnu (lieto, lai novērstu pārstādīta orgāna atgrūšanu);

metilprednizolonu (kortikosterīds, ko lieto iekaisuma ārstēšanai);

vinblastīnu (ķīmijterapeitisks līdzeklis, ko lieto vēža ārstēšanai);

cilostazolu (lieto, lai uzlabotu asinsriti kājās);

verapamilu;

insulīnu vai iekšķīgi lietojamos pretdiabēta līdzekļus, piemēram, nateglinīdu vai repaglinīdu (lieto, lai

samazinātu cukura līmenis asinīs);

hinidīnu (sirdsdarbības traucējumiem);

gliklazīdu vai glimepirīdu ( 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai);

alprazolamu (nomierinošs līdzeklis);

flukonazolu (dažu sēnīšu infekciju ārstēšanai);

linkomicīns un klindamicīns (linkozamīdi – antibiotiku veids).

Pylokit kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Terapijas laikā, kā arī vismaz trīs dienas pēc tās beigām nav atļauts lietot alkoholiskus dzērienus.

Kombinācija var izraisīt karstuma viļņus, kuņģa spazmas, vemšanu un tahikardiju.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Grūtniecība

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Pylokit grūtniecības pirmā trimestra laikā nedrīkst lietot. Grūtniecības otrā un trešā trimestra laikā zāles

drīkst lietot tikai tad, ja iespējamais ieguvums atsver iespējamo risku auglim.

Barošana ar krūti

Pylokit bērna barošanas ar krūti periodā nedrīkst lietot.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Ja lietošanas laikā novērojat reiboni, redzes, kustību vai jušanas traucējumus vai miegainību, apjukumu,

krampjus, izvairieties no

transportlīdzekļu vadīšanas un mehānismu apkalpošanas.

Pylokit satur saharozi

Lansoprazola kapsulas, kas ir Pylokit kombinētā iepakojuma sastāvā, satur saharozi. Ja ārsts ir teicis, ka

Jums ir

kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

3. Kā lietot Pylokit

Vienmēr lietojiet Pylokit tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

vai farmaceitam.

Katrā Pylokit iepakojumā ir 1 blisteris ar 2 lansoprazola 30 mg kapsulām, 2 tinidazola 500 mg

tabletēm un 2

klaritromicīna 250 mg tabletēm. Viens blisteris paredzēts 1 dienai. No šī blistera jālieto 1 lansoprazola 30 mg

kapsula, 1 tinidazola 500 mg tablete un 1 klaritromicīna 250 mg tablete no rīta un tāda pati reizes deva (1

lansoprazola 30 mg kapsula, 1 tinidazola 500 mg tablete un 1 klaritromicīna 250 mg tablete) vakarā.

Rekomendētais ārstēšanas kursa ilgums ir 7 dienas.

Ja esat lietojis Pylokit vairāk nekā noteikts

Ja Jūs esat lietojis vairāk Pylokit nekā ārsts Jums teicis, pastāstiet to ārstam, kas

Jūs novēros un vajadzības

gadījumā sniegs palīdzību.

Ja esat aizmirsis lietot Pylokit

Ja Jūs esat izlaidis Pylokit kārtējo devu, lietojiet to, tiklīdz atceraties par aizmirsto devu,

ja vien jau nav

pienācis laiks nākošajai devai. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja pārtraucat lietot Pylokit

Lai pilnīgi izārstētu infekciju, ir jāveic pilns zāļu lietošanas kurss. Nepārtrauciet Pylokit

lietošanu, ja ārsts

Jums to neliek darīt.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Nevēlamajām blakusparādībām var būt noteikts biežums, kas definēts šādi.

Ļoti bieži: rodas vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem.

Bieži: rodas 1 līdz 10 no 100 zāļu cilvēkiem.

Retāk: rodas 1 līdz 10 no 1 000 cilvēkiem.

Reti: rodas 1 līdz 10 no 10 000 cilvēkiem.

Ļoti reti: rodas mazāk nekā 1 no 10 000 cilvēkiem.

Nav zināmi: nevar noteikt pēc pieejamiem datiem.

Lansoprazols

Bieži:

-

galvassāpes, reibonis;

-

vemšana, slikta dūša, caureja, aizcietējums, sāpes vēderā, meteorisms, sausuma sajūt mutē vai rīklē;

-

izsitumi uz ādas, nātrene, nieze;

-

izmaiņas aknu funkcionālo testu rezultātos;

-

nogurums;

-

labdabīgi polipi kuņģī.

Retak:

-

depresija;

-

sāpes locītavās un muskuļos;

-

šķidruma aizture vai pietūkums;

-

izmaiņas asins šūnu skaitā;

-

gūžas, plaukstas pamata vai mugurkaula lūzumi.

Reti:

-

drudzis;

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

-

nemiers, miegainība, apjukums, halucinācijas, bezmiegs, redzes traucējumi, īpašs reiboņa paveids –

vertigo;

-

ēstgribas pārmaiņas, ēstgribas zudums, mēles iekaisums (glosīts);

-

ādas reakcijas, piemēram, dedzināšanas sajūta vai nieze, zilumi, apsārtums un pārmērīga svīšana;

-

paaugstināta jutība pret gaismu;

-

matu izkrišana;

-

parestēzijas (durstīšanas un tirpšanas sajūta), trīce;

-

anēmija (bālums);

-

nieru traucējumi;

-

pankreatīts;

-

aknu iekaisums (dzeltena āda vai acis);

-

krūšu pietūkums vīriešiem, impotence;

-

kandidoze (sēnīšu infekcija, var ietekmēt ādu vai gļotādu);

-

angioedēma; Jums nekavējoties jāapmeklē ārsts, ja Jums paradās angioedēmas simptomi, piemēram,

pietūkusi seja, mēle vai rīkle, apgrūtināta rīšana, nātrene un elpošanas grūtības.

Ļoti reti:

-

smagas paaugstinātas jutības reakcijas, tostarp šoks. Simptomi var būt drudzis, izsitumi, pietūkums

un dažkārt asinsspiediena pazemināšanās;

-

mutes iekaisums (stomatīts);

-

kolīts (zarnu iekaisums);

-

analīžu rezultātu izmaiņas, piemēram, nātrija, holesterīna un triglicerīdu līmeņa izmaiņas;

-

ļoti smagas ādas reakcijas ar apsārtumu, pūšļiem, smagu iekaisumu vai ādas lobīšanos;

-

lansoprazols var izraisīt balto asins šūnu skaita samazināšanos, un Jūsu rezistence pret infekcijām

var samazināties. Ja Jums rodas infekcija ar tādiem simptomiem kā drudzis un nopietna vispārējā

stāvokļa pasliktināšanās, vai drudzis ar vietējas infekcijas simptomiem, piemēram, iekaisis

kakls/rīkle/mute vai urīnizvades traucējumi, Jums nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Tiks veiktas asins

analīzes, lai pārbaudītu balto asins šūnu iespējamo samazināšanos (agranulocitoze);

-

balto asins šūnu, sarkano asins šūnu un trombocītu skaita samazināšanās (pancitopēnija).

Nav zināmi:

-

ja Jūs lietojat lansoprazolu ilgāk nekā trīs mēnešus, magnija līmenis asinīs var pazemināties. Zems

magnija līmenis var izpausties ar nogurumu, gribai nepakļautu muskuļu saraušanos, dezorientāciju,

krampjiem, galvas reiboni, paātrinātu sirdsdarbību. Ja Jums rodas kāds no šiem simptomiem, lūdzu,

nekavējoties pastāstiet par to ārstam. Zems magnija līmenis var izraisīt arī kālija un kalcija līmeņa

pazemināšanos asinīs. Ārsts var nolemt veikt Jums regulāras asins analīzes magnija līmeņa

kontrolēšanai;

-

izsitumi, iespējams, ar sāpēm locītavās (subakūta ādas sarkanā vilkēde).

Tinidazols

Bieži:

-

slikta dūša, vemšana, ēstgribas zudums, caureja, sāpes vēderā;

-

galvassāpes;

-

vertigo;

-

izsitumi uz ādas vai nieze (skar visu ķermeni).

Nav zināmi:

-

samazināts balto asins šūnu skaits ( leikopēnija);

-

paaugstināta jutība;

-

krampji;

-

reibonis;

-

perifēra neiropātija;

-

nejutīgums, tirpšana, sāpes vai vājums rokās vai kājās;

-

kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi;

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

-

pietvīkums;

-

sāpoša vai pietūkusi mute/mēle;

-

mēles krāsas izmaiņas;

-

garšas izmaiņas;

-

drudzis;

-

nogurums;

-

tumšs urīns;

-

angioedēma;

-

nātrene.

Klaritromicīns

Ja ārstēšanas laikā jebkurā brīdī Jums rodas kaut kas no turpmāk minētā, pārtrauciet Pylokit lietošanu un

nekavējoties sazinieties ar ārstu:

-

smaga vai ilgstoša caureja, kurā var būt gļotas. Caureja var parādīties divu mēnešu laikā pēc

ārstēšanas ar klaritromicīnu, arī tādā gadījumā Jums tomēr ir jākonsultējas ar ārstu;

-

izsitumi, apgrūtināta elpošana, ģībonis vai sejas un rīkles pietūkums. Tās ir pazīmes, ka Jums ir

alerģiska reakcija;

-

ādas dzelte, ādas kairinājums, gaiši izkārnījumi, tumšs urīns vai ēstgribas zudums. Šīs ir pazīmes, ka

Jūsu aknas darbojas nepareizi;

-

smagas ādas reakcijas, piemēram, čūlas, pūslīši uz ādas, mutē, uz lūpām, acīs un dzimumorgānos;

-

alerģiskas reakcijas, ko sauc par Stīvensa-Džonsona sindromu vai toksisko epidermas nekrolīzi;

-

sāpes muskuļos vai to vājums, kas pazīstams kā rabdomiolīze (stāvoklis, kas izraisa muskuļu audu

bojājumu, kas var izraisīt nieru bojājumu).

-

ja novērojat smagu ādas reakciju - sarkanus, zvīņojošus izsitumus ar izciļņiem zem ādas un pūšļiem

(eksantematoza pustuloze). Šīs blakusparādības biežums - nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem

datiem).

Bieži:

-

bezmiegs;

-

izmainīta garšas sajūta;

-

galvassāpes;

-

slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, gremošanas traucējumi, caureja;

-

izmeklējumos konstatējamas izmaiņas aknu darbībā;

-

izsitumi uz ādas;

-

pastiprināta svīšana.

Retāk:

-

nieze, nātrene;

-

sēnīšu infekcija (kandidoze);

-

maksts infekcijas;

-

kuņģa un zarnu iekaisums;

-

trombocītu līmeņa pazemināšanās;

-

noteiktu balto asins šūnu skaita samazināšanās (neitropēnija, leikopēnija);

-

drebuļi;

-

noteiktu balto asins šūnu skaita palielināšanās (eozinofilija);

-

paaugstināta jutība;

-

ēstgribas trūkums vai samazināta ēstgriba;

-

trauksme;

-

miegainība, reibonis vai trīce;

-

vertigo;

-

troksnis ausīs vai dzirdes traucējumi;

-

sirdsklauves;

-

noteiktas izmaiņas elektrokardiogrammā (QT intervāla pagarināšanās);

-

kuņģa iekaisums;

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

-

mēles, mutes un lūpu iekaisums;

-

vēdera uzpūšanās, aizcietējums, meteorisms, atraugas;

-

slikta dūša;

-

sausums mutē;

-

žults izdales traucējumi (holestāze);

-

aknu iekaisums;

-

noteiktu enzīmu līmeņa paaugstināšanās izmeklējumos;

-

nogurums, sāpes krūtīs, nespēks.

Nav zināmi:

-

specifisks resnās zarnas iekaisums;

-

ādas ārējo slāņu bakteriālā infekcija (roze);

-

noteiktu balto asins šūnu, trombocītu līmeņa pazemināšanās;

-

smagas alerģiskas (anafilaktiskas) reakcijas, angioedēma (straujš ādas un gļotādas pietūkums);

-

psihozes, apjukums, depersonalizācija, halucinācijas (neesošu lietu redzēšana), dezorientācija,

depresija, patoloģiski sapņi mānija;

-

krampji;

-

parestēzija (tirpšana vai nejutīgums);

-

garšas zudums

-

ožas traucējumi, ožas zudums;

-

dzirdes zudums;

-

sirds ritma traucējumi (torsades de pointes, ventrikulāra tahikardija, ventrikulāra fibrilācija);

-

asinsizplūdums;

-

akūts aizkuņģa dziedzera iekaisums;

-

mēles, zobu krāsas pārmaiņas;

-

aknu mazspēja, dzelte (nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja Jūs pamanāt ādas un/vai acu baltumu

dzelti, tumšu urīnu, gaišus izkārnījumus);

-

Stīvensa-Džonsona sindroms: rodas sāpīgas čūlas uz ādas un gļotādas, īpaši mutē;

-

toksiska epidermas nekrolīze (smaga slimība ar ādas atslāņošanos);

-

DRESS sindroms (zāļu izraisīti izsitumi ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem, piemēram,

drudzi un iekšējo orgānu iekaisumu);

-

patoloģiska muskuļu sabrukšana, kas var izraisīt nieru darbības traucējumus (rabdomiolīze);

-

muskuļu sāpes vai vājums (miopātija);

-

pūtītes;

-

urīna krāsas izmaiņas, nieru iekaisums vai nieru mazspēja;

-

izmeklējumos- paaugstināts starptautiskais standartizētais koeficients, pagarināts protrombīna laiks.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī

tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par

blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Pylokit

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

Nelietot Pylokit pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kārbas un blistera pēc “Derīgs

līdz:”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet

farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Pylokit satur:

Lansoprazola 30 mg kapsulas

Aktīvā viela: lansoprazols 30 mg

Palīgvielas: magnija karbonāts, povidons K-30, polisorbāts 80,

hipromeloze, kukurūzas ciete, talks,

saharoze.

Apvalks: hipromeloze, talks.

Zarnās šķīstošais apvalks: eudragits-L 100 55, talks, titāna dioksīds (E 171), polisorbāts

80, makrogols

6000, koloidāls silīcija dioksīds, nātrija hidroksīds.

Tinidazola 500 mg tabletes

Aktīvā viela: tinidazols 500 mg

Palīgvielas: kroskarmelozes nātrija sāls, mikrokristāliskā celuloze, kukurūzas ciete,

povidons K-30.

Slīdvielas: nātrija laurilsulfāts, kroskarmelozes nātrija sāls, magnija stearāts, koloidāls

silīcija dioksīds.

Apvalks: hipromeloze E-15, titāna dioksīds (E 171), talks,

propilēnglikols, hinolīna dzeltenais (E 104).

Klaritromicīna 250 mg tabletes

Aktīvā viela: klaritromicīns 250 mg

Palīgvielas: mikrokristāliskā celuloze, povidons K-30.

Slīdvielas: kroskarmelozes nātrija sāls, magnija stearāts, mikrokristāliskā celuloze,

koloidāls silīcija

dioksīds.

Apvalks: hidroksipropilmetilceluloze 6 CPS, talks, titāna dioksīds (E171),

propilēnglikols, makrogols

6000.

Pylokit ārējais izskats un iepakojums

Pylokit ir iepakots

PVH/PVDH/Al

blisteros. Blisteri iepakoti kartona kastītē, katrā kastītē ir 1 blisteris.

Vienā

blisterī: 2 lanzoprazola kapsulas, 2 tinidazola tabletes, 2 klaritromicīna tabletes.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

SIA “Unifarma”,Vangažu iela 23, LV-1024, Rīga, Latvia

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

07/2018

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Pylokit

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Lansoprazol 30 mg kapsulas

Katra kapsula satur 30 mg aktīvās vielas lansoprazola (Lansoprazolum)

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Katra 30 mg kapsula satur 37,8 mg saharozes.

Tinidazol 500 mg tabletes

Katra tablete satur 500 mg aktīvās vielas tinidazola (Tinidazolum).

Clarithromycin 250 mg tabletes

Katra tablete satur 250 mg aktīvās vielas klaritromicīna (Clarithromycinum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

3. ZĀĻU FORMA

Lansoprazola kapsulas: cietās želatīna izmērā "1" kapsulas ar sarkanu vāciņu un baltu korpusu.

Satur baltas vai gandrīz baltas zarnās šķīstošās apvalkotās peletes.

Tinidazola tabletes

ir dzeltenas, abpusēji izliektas, kapsulas formas apvalkotas tabletes ar centrālo

dalījuma līniju vienā pusē un līdzenas otrā pusē.

Klaritromicīna tabletes

ir baltas, ovālas, abpusēji izliektas, apvalkotās tabletes līdzenumas no abām

pusēm.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Pylokit lieto H. pylori iznīcināšanai hroniska gastrīta aktīvajā fāzē, kā arī

divpadsmitpirkstu zarnas

un kuņģa čūlas gadījumā. Pylokit ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem.

4.2. Devas un lietošanas veids

Devas

Katrā Pylokit iepakojumā ir viens blisteris ar 2 lansoprazola 30 mg kapsulām, 2 tinidazola 500 mg

tabletēm un 2 klaritromicīna 250 mg tabletēm. Viens šāds blisteris paredzēts 1 dienai.

No šī blistera jālieto 1 lansoprazola 30 mg kapsula, 1 tinidazola 500 mg tablete un 1 klaritromicīna

250 mg tablete no rīta un tāda pati deva (1 lansoprazola 30 mg kapsula, 1 tinidazola 500 mg tablete

un 1 klaritromicīna 250 mg tablete) vakarā.

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Rekomendētais ārstēšanas kursa ilgums ir 7 dienas.

Izvēloties šo kombinēto terapijas shēmu, jāņem vērā oficiālās vadlīnijas par baktēriju rezistenci,

terapijas ilgumu, kā arī racionālu antibakteriālo līdzekļu lietošanu.

Aknu un nieru darbības traucējumi:

Pacienti ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem vai smagu aknu mazspēju regulāri

jānovēro

un ieteicama lansoprazola dienas devas samazināšana par 50 %.

Tinidazola dienas deva jāsamazina līdz vienai trešdaļai, lietojot to vienu reizi dienā.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem klaritromicīna devas pielāgošana parasti

nepieciešama, izņemot pacientus ar smagu nieru mazspēju (kreatinīna klīrenss < 30 ml/min). Ja

deva ir jāpielāgo, kopējā dienas deva jāsamazina uz pusi, piemēram, 250 mg reizi dienā vai 250 mg

divreiz dienā smagāku infekciju gadījumā.

Lietojot Pylokit nav iespējams nodrošināt samazinātas devas, tādēļ, ja zāļu devas jāsamazina, tas

jādara, izmantojot tirgū pieejamas atbilstošas zāļu formas.

Gados vecāki cilvēki

Samazinātā lansoprazola klīrensa dēļ gados vecākiem cilvēkiem devu nepieciešams

pielāgot

individuāli. Tomēr dienas deva gados vecākiem pacientiem nedrīkst pārsniegt 30 mg lansoprazola

dienā, ja vien tam nav atbilstošas klīniskās indikācijas.

Pediatriskā populācija

Pylokit nav piemērots lietošanai bērniem.

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Pylokit tabletes un kapsulas jānorij veselas, uzdzerot šķidrumu. Tabletes un kapsulas nedrīkst

sasmalcināt vai sakošļāt.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret lansoprazolu, tinidazolu, klaritromicīnu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā

uzskaitītajām palīgvielām.

Pylokit nedrīkst lietot:

vienlaicīgi ar atazanavīru (skatīt 4.5. apakšpunktu).

ja ir organiski neiroloģiski bojājumi;

ja anamnēzē ir paaugstināta jutība pret citiem 5-nitroimidazola atvasinājumiem;

ja anamnēzē ir asins sastāva pārmaiņas;

grūtniecības pirmajā trimestrī un barošanas ar krūti laikā (skatīt 4.6. apakšpunktu);

pacientiem ar paaugstinātu jutību pret makrolīdu grupas antibiotiskiem līdzekļiem;

pacientiem ar hipokalēmiju;

pacientiem ar kreatinīna klīrensu mazāku par 30 ml/min;

pacientiem ar pagarinātu QT intervālu (iedzimtu vai iegūtu (dokumentētu)) vai ar

ventrikulāru sirds aritmiju, ieskaitot torsades de pointes (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu);

pacientiem, kuri lieto kolhicīnu;

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

pacientiem, kuriem ir smaga aknu mazspēja kombinācijā ar nieru darbības traucējumiem;

vienlaicīgi ar melnā rudzu grauda alkaloīdiem (piemēram, ergotamīnu vai

dihidroergotamīnu), jo tas var izraisīt ergotoksicitāti (skatīt 4.5. apakšpunktu);

vienlaicīgi ar perorāli lietojamu midazolāmu (skatīt 4.5. apakšpunktu);

vienlaicīgi ar tikagreloru vai ranolazīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu);

vienlaicīgi ar HMG-CoA reduktāzes inhibitoriem (statīniem), kas plaši metabolizējas ar

CYP3A4 (lovastatīns vai simvastatīns) sakarā ar paaugstinātu miopātijas risku, tai skaitā

rabdomiolīzi (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu);

vienlaicīgi ar astemizolu, cisaprīdu, pimozīdu un terfenadīnu, jo paaugstinās cisaprīda,

pimozīda

vai terfenadīna līmenis un tas var izraisīt QT intervāla pagarināšanos un sirds

aritmijas, tostarp ventrikulāru tahikardiju, kambaru fibrilāciju un torsades de pointes (skatīt

4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Lansoprazols

Līdzīgi citām pretčūlas terapijām, pirms lansoprazola lietošanas ir jāpārliecinās par

ļaundabīga

kuņģa vēža neesamību, jo lansoprazols var maskēt simptomus un aizkavēt to noteikšanu.

Lansoprazola iedarbības rezultātā samazinātais kuņģa skābums, iespējams, palielina

baktēriju

daudzumu kuņģī, kas parasti sastopamas kuņģa-zarnu traktā. Ārstēšana ar lansoprazolu var

ievērojami palielināt kuņģa-zarnu trakta infekciju risku, piemēram, ar Salmonella un

Campylobacter.

Hipomagnēmija

Ir saņemti ziņojumi par smagu hipomagnēmiju pacientiem, kas vismaz trīs mēnešus vai vairumā

gadījumu - gadu lietojuši tādus protonu sūkņa inhibitorus (PSI) kā lansoprazols. Var rasties tādas

nopietnas hipomagnēmijas izpausmes kā nogurums, tetanija, delīrijs, krampji, galvas reibonis un

sirds kambaru aritmija, taču tās var sākties nemanāmi un netikt ievērotas. Lielākai daļai pacientu

pēc papildus magnija lietošanas un PSI lietošanas pārtraukšanas hipomagnēmija mazinājās.

Ja pacientam paredzēta ilgstoša PSI lietošana vai pacients lieto PSI kopā ar digoksīnu vai citām

zālēm, kas var izraisīt hipomagnēmiju (piemēram, diurētiski līdzekļi), veselības aprūpes

speciālistiem jāapsver magnija līmeņa noteikšana pirms PSI terapijas uzsākšanas un periodiski

ārstēšanas laikā.

Ietekme uz laboratoriskajām analīzēm

Paaugstināts hromogranīna A (HgA) līmenis var ietekmēt izmeklējumu veikšanu neiroendokrīnu

audzēju gadījumā. Lai izvairītos no šīs ietekmes, Pylokit lietošana jāpārtrauc vismaz 5 dienas pirms

HgA mērījumiem (skatīt 5.1. apakšpunktu). Ja pēc sākotnējā mērījuma HgA un gastrīna līmenis nav

atgriezies atsauces diapazona robežās, mērījums jāatkārto 14 dienas pēc protona sūkņu inhibitoru

lietošanas pārtraukšanas.

Pacientiem ar vidēji smagu un smagu aknu disfunkciju lansoprazols jālieto piesardzīgi (skatīt 4.2.

un 5.2. apakšpunktu).

Pacientiem, kuri lieto lansoprazolu, ļoti reti ziņots par kolītu. Tādēļ smagas un / vai ilgstošas

caurejas gadījumā jāapsver terapijas pārtraukšana.

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Ja caureja neizzūd, lansoprazola lietošana jāpārtrauc, jo ir iespējams mikroskopiskais kolīts ar

kolagēna šķiedru sabiezēšanu vai iekaisuma šūnu infiltrāciju, ko novēro resnās zarnas zemgļotādā.

Vairumā gadījumu mikroskopiskā kolīta simptomi izzūd pēc lansoprazola lietošanas pārtraukšanas.

Gūžas, plaukstas pamata un mugurkaula lūzuma risks

Protonu sūkņa inhibitori, it sevišķi, lietoti lielās devās un ilgstoši (vairāk kā 1 gadu), var nedaudz

paaugstināt gūžas, plaukstas pamata un mugurkaula lūzumu risku, galvenokārt gados vecākiem

cilvēkiem vai pastāvot citiem atzītiem riska faktoriem. Novērošanas pētījumi liecina, ka protonu

sūkņa inhibitori var paaugstināt kopējo lūzumu risku par 10-40%. Daļēji šī riska paaugstināšanās

varētu būt saistīta ar citiem riska faktoriem. Pacientiem ar ir osteoporozes risku jāsaņem aprūpe

saskaņā ar pašreizējām klīniskajām vadlīnijām un viņiem pietiekamā daudzumā jāuzņem D

vitamīns un kalcijs.

Subakūta ādas sarkanā vilkēde (Subacute cutaneous lupus erytematosus, SCLE)

Protonu sūkņa inhibitoru lietošana tiek saistīta ar ļoti reti sastopamiem SCLE gadījumiem. Ja rodas

bojājumi, īpaši ādas reģionos, kas pakļauti saules iedarbībai, un ja tos pavada artralģija, pacientam

nekavējoties jāiesaka konsultēties ar ārstu un veselības aprūpes speciālistam jāapsver Pylokit lietošanas

pārtraukšana. Ja iepriekšējā ārstēšanas reizē ar protonu sūkņa inhibitoru radusies SCLE, var būt

palielināts SCLE rašanās risks, lietojot citus protonu sūkņa inhibitorus (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Tinidazols

Tinidazola terapijas laikā, kā arī vismaz trīs dienas pēc tās beigām nav atļauts lietot

alkoholiskus

dzērienus, jo var attīstīties disulfirāma tipa reakcija (karstuma viļņi, kuņģa spazmas, vemšana un

tahikardija).

Tinidazols piesardzīgi jālieto pacientiem ar smagām aknu slimībām (tostarp pacientiem ar aknu

encefalopātiju). Šais gadījumos zāļu deva ir atbilstoši jāpielāgo (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Tinidazola terapijas laikā var attīstīties neiroloģiski traucējumi, piemēram, reibonis,

vertigo,

koordinācijas traucējumi, ataksija un perifēra neiropātija. Ja attīstās šādi simptomi, tinidazola

terapija jāpārtrauc.

Klaritromicīns

Klaritromicīns tiek metabolizēts galvenokārt ar aknu palīdzību. Tādēļ jāievēro piesardzība

gadījumos, kad šo antibiotisko līdzekli lieto pacientiem ar aknu darbības traucējumiem.

Perorālie antikoagulanti

Ja klaritromicīns tiek lietots kopā ar varfarīnu, pastāv nopietnas asiņošanas un ievērojams

starptautiskā standartizētā koeficienta (Internationa Normalized Ratio, INR) un protrombīna līmeņa

paaugstināšanās risks (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacientiem bieži jāuzrauga INR un protrombīna

laiki, vienlaikus lietojot klaritromicīnu un perorālos antikoagulantus.

Ilgstoša vai atkārtota klaritromicīna lietošana var izraisīt nejutīgu baktēriju vai sēnīšu

savairošanos.

Ja rodas superinfekcija, klaritromicīna lietošana jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša ārstēšana.

Jāpievērš uzmanība arī klaritromicīna un citu makrolīdu zāļu, kā arī linkomicīna un klindamicīna

krustotās rezistences iespējamībai.

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Gandrīz visi antibakteriālie līdzekļi, ieskaitot klaritromicīnu, var izraisīt

pseidomembranozo kolītu,

kas var būt no viegla līdz pat dzīvību apdraudošam. Ir ziņots par Clostridium difficile izraisītu

caureju (Clostridium difficile associated diarrhoea, CDAD), lietojot gandrīz visus antibakteriālos

līdzekļus, tostarp klaritromicīnu, un smaguma pakāpe var būt, sākot no vieglas caurejas līdz

kolītam ar letālu iznākumu. Ārstēšana ar antibakteriāliem līdzekļiem izmaina normālo zarnu floru,

kas var izraisīt C. difficile savairošanos. CDAD ir jāapsver visiem pacientiem, kam pēc

antibakteriālo līdzekļu lietošanas ir caureja. Tāpēc ir svarīgi apsvērt šo diagnozi pacientiem, kam

pēc antibakteriālo līdzekļu lietošanas parādās caureja. Ir ziņots, ka CDAD var attīstīties vairāk kā

divus mēnešus pēc antibakteriālo līdzekļu lietošanas, tāpēc nepieciešams iegūt detalizētu pacienta

slimības vēsturi. Jāveic mikrobioloģiskā izmeklēšana un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana. Jāizvairās no

peristaltiku nomācošo zāļu lietošanas.

QT intervāla pagarināšanās

Ārstēšanas laikā ar makrolīdiem, ieskaitot klaritromicīnu, tika novērota ilgstoša sirds repolarizācija

un pagarināts QT intervāls, kas izraisa sirds aritmijas un torsades de pointes attīstību (skatīt 4.8.

apakšpunktu). Tādēļ, tā kā šādās situācijās var būt paaugstināts ventrikulāro aritmiju risks (ieskaitot

torsades de pointes), klaritromicīns šādiem pacientiem jālieto piesardzīgi:

Pacienti ar koronāro artēriju slimību, smagu sirds mazspēju, vadīšanas traucējumiem vai klīniski

nozīmīgu bradikardiju.

Pacienti ar elektrolītu traucējumiem, piemēram, hipomagnēmiju. Klaritromicīnu nedrīkst lietot

pacientiem ar hipokalēmiju (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacienti, kuri vienlaicīgi lieto citas zāles, kas saistītas ar QT intervāla pagarināšanos (skatīt 4.5.

apakšpunktu).

Klaritromicīna vienlaicīga lietošana ar astemizolu, cisaprīdu, pimozīdu un terfenadīnu ir

kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu). Klaritromicīnu nedrīkst lietot pacienti ar iedzimtu vai

dokumentētu iegūto QT intervāla pagarināšanos vai ar ventrikulāru aritmiju (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Ir ziņots par letālu aknu mazspēju (skatīt 4.8. apakšpunktu). Dažiem pacientiem var būt jau esoša

aknu slimība vai arī var būt lietotas citas hepatotoksiskas zāles. Pacientiem jāiesaka pārtraukt

ārstēšanu un sazināties ar savu ārstu, ja attīstās aknu slimības pazīmes un simptomi, piemēram,

anoreksija, dzelte, tumšs urīns, nieze vai vēdera uzpūšanas.

Pēcreģistrācijas periodā ziņots par kolhicīna toksicitāti, lietojot vienlaicīgi ar klaritromicīnu, īpaši

gados vecākiem pacientiem. Daži no šiem gadījumiem bijuši pacientiem ar nieru mazspēju. Dažiem

šādiem pacientiem ziņots par nāvi (skatīt 4.5. apakšpunktu). Klaritromicīna un kolhicīna vienlaikus

lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Jāievēro piesardzība, lietojot vienlaicīgi klaritromicīnu un triazolobenzodiazepīnus, piemēram,

triazolāmu un intravenozo vai perorāli lietojamo midazolāmu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Gadījumā, ja tiek novērotas smagas akūtas paaugstinātas jutības reakcijas, piemēram, anafilakse,

smagas ādas blakusparādības (SĀB) (piemēram, akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze

(AĢEP), Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze un zāļu izraisīti izsitumi ar

eozinofiliju un sistēmiskiem simptomiem (drug reaction with eosinophilia and systemic symptoms,

DRESS)), klaritromicīna terapija ir nekavējoties jāpārtrauc un steidzami ir jāuzsāk atbilstoša

ārstēšana.

Klaritromicīns jālieto piesardzīgi, lietojot vienlaicīgi ar zālēm, kuras inducē citohroma CYP3A4

enzīmu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

HMG-CoA reduktāzes inhibitori (statīni)

Klaritromicīna vienlaicīga lietošana ar lovastatīnu vai simvastatīnu ir kontrindicēta (skatīt 4.3.

apakšpunktu). Ordinējot klaritromicīnu kopā ar citiem statīniem, jāievēro piesardzība. Ir ziņots par

rabdomiolīzi pacientiem, kuri lieto klaritromicīnu un statīnus. Pacienti jānovēro, vai nerodas

miopātijas pazīmes un simptomi.

Situācijās, kad nav iespējams izvairīties no klaritromicīna vienlaicīgas lietošanas ar statīniem, ir

ieteicams ordinēt mazāko reģistrēto statīna devu. Jāapsver tādu statīnu, kas nav atkarīgi no CYP3A

metabolisma (piemēram, fluvastatīna), lietošana (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Perorālie hipoglikēmiskie līdzekļi / insulīns

Klaritromicīna un perorālo hipoglikēmisko līdzekļu (piemēram, sulfonilurīnvielas atvasinājumu)

un / vai insulīna vienlaicīga lietošana var izraisīt būtisku hipoglikēmiju. Ieteicams rūpīgi kontrolēt

glikozes līmeni (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Palīgviela

Lansoprazola kapsulas satur saharozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu

iedzimtu

fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes malabsorbciju vai saharāzes – izomaltāzes

nepietiekamību.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lansoprazols

Lansoprazola iedarbība uz citām zālēm

Zāles, kuru absorbcija atkarīga no pH

Lansoprazols var traucēt to zāļu uzsūkšanos, kuru biopieejamībai kuņģa pH ir būtisks.

Atazanavīrs

Pētījums ir pierādījis, ka vienlaicīga lansoprazola (60 mg vienu reizi dienā) un 400 mg

atazanavīra

lietošana veseliem brīvprātīgajiem izraisīja nozīmīgu atazanavīra iedarbības samazināšanos (par

aptuveni 90 % samazināts AUC un Cmax), tādēļ lansoprazolu nedrīkst lietot vienlaicīgi ar

atazanavīru (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ketokonazols un itrakonazols

Ketokonazola un itrakonazola absorbciju no kuņģa-zarnu trakta veicina kuņģa skābe.

Lansoprazola

vienlaicīga lietošana var izraisīt subterapeitisku ketokonazola un itrakonazola koncentrāciju,

tādējādi no šo zāļu kombinēšanas ar lansoprazolu ir jāizvairās. Šāds efekts var tikt novērots arī, ja

lansoprazols tiek kombinēts ar citām aktīvajām vielām, kuru absorbcija ir atkarīga no pH.

Digoksīns

Lansoprazola un digoksīna vienlaicīga lietošana var izraisīt digoksīna līmeņa

paaugstināšanos

plazmā. Šī iemesla dēļ jānovēro digoksīna līmenis plazmā un nepieciešamības gadījumā, uzsākot

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

vai pārtraucot lansoprazola lietošanu, jāpielāgo digoksīna deva.

Metotreksāts

Lietojot vienlaikus ar lielu metotreksāta devu, var paaugstināties un ilgāk saglabāties augsts metotreksāta un/

vai tā metabolīta līmenis plazmā, kas var izraisīt metotreksāta toksisku iedarbību. Tādēļ, lietojot lielu

metotreksāta devu, var būt jāapsver īslaicīga lansoprazola lietošanas pārtraukšana.

Varfarīns

Lietojot 60 mg lansoprazola vienlaikus ar varfarīnu, ietekmi uz varfarīna farmakokinētiku vai INR

nekonstatēja. Tomēr ir saņemti ziņojumi par palielinātu INR un protrombīna laiku pacientiem, kuri

vienlaikus saņem PSI un varfarīnu. INR un protrombīna laika palielināšanās var izraisīt patoloģisku

asiņošanu un pat nāvi. Pacientiem, kurus vienlaikus ārstē ar lansoprazolu un varfarīnu, var būt jāuzrauga INR

un protrombīna laika palielināšanās, īpaši uzsākot vai izbeidzot vienlaikus ārstēšanu vai lietojot lansoprazolu

neregulāri.

Zāles, kuras metabolizē P450 enzīmi

Lansoprazols var paaugstināt zaļu, kuras metabolizē CYP3A4, koncentrāciju plazmā. Jāievēro

piesardzība, lietojot lansoprazolu ar zālēm, kuras metabolizē šis enzīms, un kurām ir šaurs

terapeitiskais indekss.

Teofilīns

Lansoprazols samazina teofilīna koncentrāciju plazmā, kas var samazināt lietotās

devas sagaidāmo

klīnisko iedarbību. Jāievēro piesardzība, ja šīs abas zāles tiek lietotas vienlaicīgi.

Takrolims

Vienlaicīga lietošana ar lansoprazolu palielina takrolima (CYP3A un P-gp substrāts)

koncentrāciju

plazmā. Lansoprazols palielina takrolima vidējo iedarbības līmeni līdz pat 81%. Uzsākot vai beidzot

ārstēšanu ar lansoprazolu, ieteicams novērot takrolima koncentrāciju plazmā.

Zāles, kuras transportē P-glikoproteīns

Ir novērots, ka in vitro lansoprazols inhibē transporta proteīnu, P-glikoproteīnu (Pgp). Klīniskā

nozīme nav zināma.

Citu zāļu iedarbība uz lansoprazolu

Zāles, kas nomāc CYP2C19

Fluvoksamīns

Lietojot lansoprazolu vienlaicīgi ar CYP2C19 inhibitoru fluvoksamīnu, jāapsver

devas

samazināšana. Lansoprazola koncentrācija plazmā pieaug līdz pat 4 reizēm.

Zāles, kas inducē CYP2C19 un CYP3A4

Tādi enzīmu inducētāji, kas ietekmē CYP2C19 un CYP3A4, kā rifampicīns un

asinszāle

(Hypericum perforatum), var ievērojami pazemināt lansoprazola koncentrāciju plazmā.

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Citas

Sukralfāts/antacīdi

Sukralfāts/antacīdi var samazināt lansoprazola biopieejamību. Tādējādi lansoprazola

deva ir jālieto

vismaz stundu pirms vai pēc šo zāļu lietošanas.

Nav pierādīta klīniski nozīmīga lansoprazola mijiedarbība ar nesteroīdiem pretiekaisuma

līdzekļiem, lai gan nav veikti oficiāli mijiedarbības pētījumi.

Tinidazols

Tinidazola iedarbība uz citām zālēm

Alkohols

Tinidazols pastiprina alkohola toksisko iedarbību. Alkohola lietošana tinidazola

terapijas laikā var

izraisīt disulfirāma tipa reakciju (karstuma viļņus, kuņģa spazmas, vemšanu un tahikardiju).

Perorāli lietojamie antikoagulanti

Ja tinidazolu lieto vienlaicīgi ar perorāli lietojamajiem antikoagulantiem, pastiprinās

antikoagulējošā iedarbība. Rūpīgi jāuzrauga protrombīna laiks, un vajadzības gadījumā jāveic

antikoagulantu devas pielāgošana.

Cimetidīns

Cimetidīns inhibē tinidazola metabolismu aknās (pieaug tinidazola koncentrācija

plazmā).

5-nitroimidazola atvasinājumi

Tāpat kā visu citu 5-nitroimidazola atvasinājumu (piemēram, metronidazola)

lietošanas gadījumos,

arī tinidazols var inhibēt fenitoīna un fluoruracila metabolisma procesus, kā rezultātā var pieaugt šo

zāļu koncentrācija serumā.

Litija savienojumi

Tinidazola lietošana var paaugstināt arī litija savienojumu koncentrāciju serumā.

Fenobarbitāls

Fenobarbitāls paātrina 5-nitroimidazola atvasinājumu metabolismu, tādēļ to

koncentrācija serumā

samazinās.

Kontracepcijas līdzekļi

Kā plaša spektra antibiotisks līdzeklis tinidazols var samazināt estrogēnu

kontraceptīvo efektu.

Klaritromicīns

Šo zāļu lietošana ir stingri kontrindicēta, sakarā ar smagas zāļu mijiedarbības iespējamību.

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Cisaprīds, pimozīds, astemizols un terfenadīns

Pacientiem, kuri saņēma klaritromicīnu un cisaprīdu vienlaicīgi, ziņots par paaugstinātu cisaprīda

līmeni. Tas var izraisīt QT intervāla pagarināšanos un sirds aritmijas, ieskaitot ventrikulāru

tahikardiju, ventrikulāro fibrilāciju un torsades de pointes. Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto

klaritromicīnu un pimozīdu, novērota līdzīga iedarbība (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Terfenadīns

Ziņots, ka makrolīdi izmaina terfenadīna metabolismu, kā rezultātā tiek paaugstināts terfenadīna

līmenis, kas dažkārt ir saistīts ar sirds aritmiju, piemēram, QT pagarināšanos, ventrikulāro

tahikardiju, ventrikulāro fibrilāciju un torsades de pointes (skatīt 4.3. apakšpunktu). Vienā pētījumā

14 veseliem brīvprātīgajiem klaritromicīna un terfenadīna vienlaicīga lietošana izraisīja terfenadīna

skābā metabolīta līmeņa serumā palielināšanos 2- 3 reizes un QT intervāla pagarināšanos, kas

neradīja klīniski nosakāmu ietekmi. Līdzīgu efektu novēroja, vienlaikus lietojot astemizolu un citus

makrolīdus.

Melnā rudzu grauda alkaloīdi

Pēcreģistrācijas ziņojumi liecina, ka klaritromicīna un ergotamīna vai dihidroergotamīna vienlaikus

lietošana ir saistīta ar akūtu melno graudu toksicitāti, ko raksturo asinsvadu spazmas un

ekstremitāšu un citu audu, tai skaitā centrālās nervu sistēmas, išēmija. Klaritromicīna un melnā

rudzu grauda alkaloīdu vienlaikus lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Perorāli lietots midazolāms

Kad midazolāmu ordinēja vienlaikus ar klaritromicīna tabletēm (500 mg divas reizes dienā),

midazolāma AUC palielinājās 7 reizes pēc perorālas tā lietošanas. Perorāla midazolāma un

klaritromicīna vienlaikus lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

HMGCoA reduktāzes inhibitori (statīni)

Vienlaicīga klaritromicīna lietošana ar lovastatīnu vai simvastatīnu ir kontrindicēta (skatīt 4.3.

apakšpunktu), jo šos statīnus aktīvi metabolizē CYP3A4, un vienlaicīga terapija ar klaritromicīnu

paaugstina to koncentrāciju plazmā, kas savukārt palielina miopātijas, tai skaitā rabdomiolīzes

risku. Ir saņemti ziņojumi par rabdomiolīzi saistībā ar pacientiem, kuri vienlaicīgi ar klaritromicīnu

lietoja šos statīnus. Ja ārstēšanu ar klaritromicīnu nevar novērst, terapijas laikā ārstēšana ar

lovastatīnu vai simvastatīnu ir jāpārtrauc.

Ordinējot klaritromicīnu vienlaicīgi ar statīniem, jāievēro piesardzība. Situācijās, kad nav iespējams

izvairīties no klaritromicīna vienlaicīgas lietošanas ar statīniem, ir ieteicams parakstīt mazāko

reģistrēto statīna devu. Var apsvērt tāda statīna, kas nav atkarīgs no CYP3A vielmaiņas procesa

(piemēram, fluvastatīna), lietošana. Pacienti jānovēro, vai nerodas miopātijas pazīmes un simptomi.

Citu zāļu iedarbība uz klaritromicīnu

Zāles, kas inducē CYP3A (piemēram, rifampicīns, fenitoīns, karbamazepīns, fenobarbitāls,

asinszāle), var inducēt klaritromicīna metabolismu. Tas var izraisīt subterapeitisku klaritromicīna

līmeni, kas samazina efektivitāti. Turklāt var būt nepieciešams kontrolēt CYP3A induktora līmeni

plazmā, kas var palielināties, ja klaritromicīns inhibē CYP3A (skatīt arī attiecīgo lietotā CYP3A4

induktora zāļu informāciju). Vienlaicīga rifabutīna un klaritromicīna lietošana izraisīja rifabutīna

līmeņa paaugstināšanos un klaritromicīna līmeņa paaugstināšanos serumā kopā ar palielinātu uveīta

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

risku.

Ir zināms vai domājams, ka sekojošās zāles var ietekmēt cirkulējošā klaritromicīna koncentrāciju,

tādēļ klaritromicīna devas ir jāpielāgo vai jāapsver alternatīva ārstēšana.

Efavirenzs, nevirapīns, rifampicīns, rifabutīns un rifapentīns

Tādi spēcīgi citohroma P450 metabolisma sistēmas induktori kā efavirenzs, nevirapīns, rifampicīns,

rifabutīns un rifapentīns var paātrināt klaritromicīna metabolismu un tādējādi samazināt

klaritromicīna līmeni plazmā, vienlaikus palielinot 14-OH-klaritromicīna (metabolīts, kas arī ir

mikrobioloģiski aktīvs) līmeni plazmā. Tā kā klaritromicīna un 14-OH-klaritromicīna

mikrobioloģiskā iedarbība uz dažādām baktērijām ir atšķirīga, lietojot vienlaikus klaritromicīnu un

enzīmu induktorus, paredzētais terapeitiskais efekts var mazināties.

Etravirīns

Etravirīns samazināja klaritromicīna iedarbību, tomēr aktīvā metabolīta, 14-OH- klaritromicīna

koncentrācija paaugstinājās. Tā kā 14-OH- klaritromicīnam ir samazināta aktivitāte pret

Mycobacterium avium kompleksu (Mycobacterium avium complex, MAC), kopējā aktivitāte pret šo

patogēnu var mainīties, tāpēc MAC ārstēšanai jāapsver alternatīvas klaritromicīnam.

Flukonazols

Vienlaicīga flukonazola 200 mg dienā un klaritromicīna 500 mg divas reizes dienā lietošana 21

veselam brīvprātīgajam palielinaja vidējo līdzsvara stāvokļa minimālo klaritromicīna koncentrāciju

(Cmin) un laukumu zem koncentrācijas-laika līknes (AUC) attiecīgi par 33% un 18%. Flukonazola

vienlaicīgas ievadīšanas laikā būtiski neietekmēja aktīvā metabolīta 14-OH- klaritromicīna

līdzsvara stāvokļa koncentrāciju. Klaritromicīna devas pielāgošana nav nepieciešama.

Ritonavīrs

Farmakokinētikas pētījums parādīja, ka ritonavīra 200 mg ik pēc astoņām stundām vienlaicīga

lietošana ar 500 mg klaritromicīna ik pēc 12 stundām būtiski kavēja klaritromicīna metabolismu.

Lietojot vienlaicīgi ar ritonavīru, klaritromicīna Cmax palielinājās par 31%, Cmin palielinājās par

182% un AUC palielinājās par 77%. Tika konstatēts būtībā pilnīgs 14-OH-klaritromicīna

veidošanās nomākums.

Attiecībā uz klaritromicīna lielu terapeitisko logu, pacientiem ar normālu nieru darbību devu

nedrīkst samazināt. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem jāņem vērā šādi “devas” jēdzieni: ja

kreatinīna klīrenss ir 30-60 ml / min, klaritromicīna deva jāsamazina par 50%. Pacientiem ar

kreatinīna klīrensu, mazāku par 30 ml / min, klaritromicīna deva jāsamazina par 75%. Vienlaikus ar

klaritromicīnu ritonavīru nedrīkst lietot devā, kas pārsniedz 1 g dienā.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem ir jāapsver devas pielāgošana, ja ritonavīrs tiek lietots kā

farmakokinētikas pastiprinātājs ar citiem HIV proteāžu inhibitoriem, ieskaitot atazanavīru un

sakvinavīru (skatīt zemāk "Abpusēja zāļu mijiedarbība").

Klaritromicīna iedarbība uz citām zālēm

Ar CYP3A saistīta mijiedarbība

Klaritromicīna, kas zināms kā CYP3A inhibitors, un zāļu, kas galvenokārt tiek metabolizētas ar

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

CYP3A, vienlaicīga lietošana var būt saistīta ar zāļu koncentrācijas paaugstināšanos, kas var

pastiprināt vai paildzināt vienlaicīgi lietoto zāļu terapeitisko efektu un nevēlamās blakusparādības.

Klaritromicīns jālieto piesardzīgi pacientiem, kas saņem terapiju ar citām zālēm, par kurām zināms,

ka tie ir CYP3A enzīmu substrāti, it īpaši, ja CYP3A substrātam ir šaura drošuma robeža

(piemēram, karbamazepīns) un / vai substrātu šis enzīms intensīvi metabolizē.

Pacientiem, kuri vienlaicīgi saņem klaritromicīnu, ir jāapsver devas pielāgošana un, kad iespējams,

rūpīgi jākontrolē zāļu, kas primāri tiek metabolizētas ar CYP3A, koncentrācija serumā.

Ir zināms vai domājams, ka sekojošas zāles vai zāļu grupas metabolize tas pats CYP3A izoenzīms:

alprazolāms, astemizols, karbamazepīns, cilostazols, cisaprīds, ciklosporīns, disopiramīds, melnā

rudzu grauda alkaloīdi, lovastatīns, metilprednizolons, midazolāms, omeprazols, perorālie

antikoagulanti (piemēram, varfarīns, skatīt 4.4. apakšpunktu), netipiski antipsihotiskie līdzekļi

(piemēram, kvetiapīns), pimozīds, hinidīns, rifabutīns, sildenafils, simvastatīns, sirolims, takrolims,

terfenadīns, triazolāms un vinblastīns, taču šis saraksts nav izsmeļošs. Zāles, kas mijiedarbojas

citohroma P450 sistēmas ietvaros ar līdzīgiem mehānismiem, izmantojot citus izoenzīmus, ietver

fenitoīnu, teofilīnu un valproātu.

Antiaritmiskie līdzekļi

Pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par torsades de pointes rašanos, kad vienlaicīgi lietots

klaritromicīns un hinidīns vai disopiramīds. Klaritromicīna un šo zāļu vienlaicīgas lietošanas laikā

jāpārbauda elektrokardiogramma, vai nerodas QT intervāla pagarināšanās. Klaritromicīna terapijas

laikā jāuzrauga hinidīna un disopiramīda koncentrācija serumā.

Pēcreģistrācijas periodā ir saņemti ziņojumi par hipoglikēmiju, kad klaritromicīns un disopiramīds

tiek lietoti vienlaicīgi. Tādēļ klaritromicīna un disopiramīda vienlaicīgas lietošanas laikā jāuzrauga

glikozes līmenis asinīs.

Perorālie hipoglikēmiskie līdzekļi / insulīns

Dažu hipoglikēmisko līdzekļu, piemēram, nateglinīda un repaglinīda lietošanas gadījumā,

klaritromicīns var inhibēt CYP3A enzīmu, un, lietojot šīs zāles vienlaicīgi, var izraisīt

hipoglikēmiju. Ieteicama rūpīga glikozes līmeņa uzraudzība.

Omeprazols

Klaritromicīns (500 mg ik pēc 8 stundām) tika lietots kombinācijā ar omeprazolu (40 mg dienā)

veseliem pieaugušiem cilvēkiem. Vienlaicīga klaritromicīna lietošana palielināja omeprazola

līdzsvara stāvokļa koncentrāciju plazmā (Cmax, AUC

0-24

un t

, attiecīgi par 30%, 89% un 34%).

Vidējais 24 stundu kuņģa pH līmenis bija 5,2, lietojot tikai omeprazolu, un 5,7 gadījumos, kad

omeprazolu lietoja vienlaicīgi ar klaritromicīnu.

Sildenafils, tadalafils un vardenafils

Katru no šiem fosfodiesterāzes inhibitoriem vismaz daļēji metabolizē CYP3A, un vienlaicīgi lietots

klaritromicīns var inhibēt CYP3A. Klaritromicīna vienlaicīga lietošana ar sildenafilu, tadalafilu vai

vardenafilu, visticamāk, varētu palielināt fosfodiesterāzes inhibitora iedarbību. Ja šīs zāles

vienlaicīgi lieto kopā ar klaritromicīnu, jāapsver sildenafila, tadalafila un vardenafila devu

samazināšana.

Teofilīns, karbamazepīns

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Klīnisko pētījumu rezultāti liecina, ka, lietojot vienu no šīm zālēm vienlaicīgi ar klaritromicīnu,

cirkulējošā teofilīna vai karbamazepīna līmeņa paaugstināšanās bija neliela, bet statistiski nozīmīga

(p≤0,05). Jāapsver devas samazināšana.

Tolterodīns

Tolterodīna galvenais metabolisma ceļš ir ar citohroma P450 (CYP2D6) 2D6 izoformas

starpniecību. Tomēr populācijas apakšgrupā, kurai nav CYP2D6, identificētais metabolisma ceļš ir

ar CYP3A starpniecību. Šajā populācijas apakšgrupā CYP3A inhibīcijas rezultātā ievērojami

paaugstinās tolterodīna koncentrācija serumā. CYP3A inhibitoru, piemēram, klaritromicīna,

klātbūtnē populācijai ar vāju CYP2D6 metabolismu var būt nepieciešama tolterodīna devas

samazināšana.

Triazolobenzodiazepīni (piemeram, alprazolāms, midazolāms, triazolāms)

Lietojot midazolāmu vienlaicīgi ar klaritromicīna tabletēm (500 mg divas reizes dienā), midazolāma

AUC palielinājās 2,7 reizes pēc midazolāma intravenozas ievadīšanas. Ja intravenozu midazolāmu

lieto vienlaikus ar klaritromicīnu, pacients ir rūpīgi jānovēro, lai varētu pielāgot devu. Lietojot

midazolāmu oromukozāli, kas varētu apiet pre-sistēmisku zāļu izvadīšanu, tas, iespējams, izraisīs

līdzīgu mijiedarbību tai, ko novēro pēc intravenozas, nevis iekšķīgas midazolāma lietošanas. Tie

paši piesardzības pasākumi jāpiemēro arī citiem benzodiazepīniem, kurus metabolizē CYP3A,

ieskaitot triazolāmu un alprazolāmu. Benzodiazepīniem, kuru eliminācija nav atkarīga no CYP3A

(temazepāms, nitrazepāms, lorazepāms) klīniski nozīmīga mijiedarbība ar klaritromicīnu ir maz

ticama.

Tika saņemti pēcreģistrācijas ziņojumi par zāļu mijiedarbību un ietekmi uz centrālo nervu sistēmu

(CNS) (piemēram, miegainība un apjukums), lietojot vienlaikus klaritromicīnu un triazolāmu.

Ieteicams novērot pacientu, vai neparādās pastiprināta CNS farmakoloģiskās iedarbība.

Citi mijiedarbības veidi

Aminoglikozīdi

Lietojot klaritromicīnu vienlaicīgi ar citām ototoksiskām zālēm, it īpaši aminoglikozīdiem, jāievēro

piesardzība (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Kolhicīns

Kolhicīns ir gan CYP3A, gan izdalīšanās transportproteīna P-glikoproteīna (Pgp) substrāts. Ir

zināms, ka klaritromicīns un citi makrolīdi inhibē CYP3A un Pgp. Ja klaritromicīnu un kolhicīnu

lieto kopā, klaritromicīna izraisītā Pgp un / vai CYP3A inhibīcija var palielināt kolhicīna iedarbību

(skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktus).

Digoksīns

Domājams, ka digoksīns ir izdalīšanās transportproteīna P-glikoproteīna (Pgp) substrāts. Ir zināms,

ka klaritromicīns inhibē Pgp. Ja klaritromicīnu un digoksīnu lieto vienlaicīgi, klaritromicīna

izraisītā Pgp inhibīcija var palielināt digoksīna iedarbību. Pēcreģistrācijas novērošanas laikā ziņots

arī par paaugstinātu digoksīna koncentrāciju serumā pacientiem, kuri saņēma klaritromicīnu un

digoksīnu vienlaicīgi. Dažiem pacientiem ir bijušas klīniskās pazīmes, kas atbilst digoksīna

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

toksicitātei, ieskaitot potenciāli letālas aritmijas. Digoksīna koncentrācija serumā rūpīgi jānovēro,

kamēr pacienti vienlaicīgi saņem digoksīnu un klaritromicīnu.

Zidovudīns

Klaritromicīna tablešu vienlaicīga lietošana ar zidovudīnu ar HIV inficētiem pieaugušiem

pacientiem var samazināt zidovudīna līdzsvara stāvokļa koncentrāciju. Tā kā šķiet, ka klaritromicīns

ietekmē vienlaicīgi lietotā zidovudīna absorbciju, šo mijiedarbību var lielā mērā novērst pielāgojot

klaritromicīna un zidovudīna devas tā, lai starp šo divu zāļu lietošanu tiktu ievērots 4 stundu

intervāls. Šāda mijiedarbība neparādās ar HIV inficētiem bērniem, kuri lieto klaritromicīna

suspensiju kopā ar zidovudīnu vai dideoksiinozīnu. Šāda mijiedarbība nav iespējama, ja

klaritromicīnu lieto intravenozas infūzijas veidā.

Fenitoīns un valproāts

Ir bijuši spontāni vai publicēti ziņojumi par CYP3A inhibitoru, tai skaitā klaritromicīna,

mijiedarbību ar zālēm, kuras, domājams, netiek metabolizētas ar CYP3A starpniecību (piemēram,

fenitoīnu un valproātu). Ja tās lieto vienlaicīgi ar klaritromicīnu, ieteicams noteikt šo zāļu līmeni

serumā. Ir ziņots par paaugstinātu līmeni serumā.

Ciklosporīns

Klaritromicīns paaugstina ciklosporīna koncentrāciju serumā, tāpēc, lai izvairītos no

toksiskas

iedarbības uz nierēm, jāsamazina ciklosporīna devas.

Abpusēja zāļu mijiedarbība

Atazanavīrs

Gan klaritromicīns, gan atazanavīrs ir CYP3A substrāti un inhibitori, un ir pierādījumi par abpusēju

zāļu mijiedarbību. Klaritromicīna (500 mg divas reizes dienā) un atazanavīra (400 mg vienu reizi

dienā) vienlaicīga lietošana izraisīja klaritromicīna iedarbības divkāršu palielināšanos un 14-OH-

klaritromicīna iedarbības samazināšanos par 70%, ar atazanavīra AUC pieaugumu par 28%. Pylokit

vienlaicīga lietošana ar atazanavīru ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Kalcija kanālu blokatori

Hipotensijas riska dēļ jāievēro piesardzība vienlaicīgas klaritromicīna un kalcija kanālu blokatoru,

ko metabolizē CYP3A4 (piemēram, verapamila, amlodipīna, diltiazēma) lietošanas gadījumā.

Mijiedarbības dēļ klaritromicīna, kā arī kalcija kanālu blokatoru koncentrācija plazmā var

palielināties. Pacientiem, kas vienlaicīgi lieto klaritromicīnu un verapamilu, novērota hipotensija,

bradiaritmijas un laktacidoze.

Itrakonazols

Gan klaritromicīns, gan itrakonazols ir CYP3A substrāti un inhibitori, kas izraisa abpusēju zāļu

mijiedarbību. Klaritromicīns var paaugstināt itrakonazola līmeni plazmā, bet itrakonazols var

paaugstināt klaritromicīna līmeni plazmā. Pacienti, kuri vienlaicīgi lieto itrakonazolu un

klaritromicīnu, rūpīgi jānovēro, vai nav pastiprinātas vai ilgstošas farmakoloģiskās iedarbības

pazīmes vai simptomi.

Sahinavīrs

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Gan klaritromicīns, gan sahinavīrs ir CYP3A substrāti un inhibitori, un ir pierādījumi par abpusēju

zāļu mijiedarbību. Klaritromicīna (500 mg divas reizes dienā) un sahinavīra (mīkstās želatīna

kapsulas 1200 mg trīs reizes dienā) vienlaicīga lietošana 12 veseliem brīvprātīgajiem novērojaa

sahinavīra līdzsvara stāvokļa AUC un Cmax, kas bija attiecīgi par 177% un 187% augstāki nekā

lietojot tikai sahinavīru. Klaritromicīna AUC un Cmax lielumi bija aptuveni par 40% lielāki nekā

klaritromicīna monoterapijā. Pētot devas / zāļu formas, noskaidrots, ka devas pielāgošana nav

nepieciešama, ja abas zāles vienlaicīgi tiek lietotas ierobežotu laiku. Zāļu mijiedarbības pētījumu,

izmantojot mīksto želatīna kapsulu zāļu formu, novērojumi var nebūt raksturīgi tai iedarbībai, kas

novērota, lietojot sahinavīra cietās želatīna kapsulas. Zāļu mijiedarbības pētījumu, kas veikti tikai ar

sahinavīru, novērojumi var nebūt raksturīgi tai iedarbībai, kas novērota sahinavīra / ritonavīra

terapijas laikā. Ja sahinavīru ordinē vienlaikus ar ritonavīru, jāņem vērā ritonavīra iespējamā

ietekme uz klaritromicīnu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pylokit šķērso placentāro barjeru.

Grūtniecības pirmā trimestra laikā Pylokit ir kontrindicēts (skatīt 4.3. apakšpunktu). Grūtniecības

otrā un trešā trimestra laikā zāles drīkst lietot tikai tad, ja iespējamais ieguvums atsver iespējamo

risku auglim.

Barošana ar krūti

Tinidazols izdalās mātes pienā. Mātes

pienā tinidazols saglabājas 72 stundas pēc zāļu lietošanas.

Klaritromicīns izdalās mātes pienā dzīvniekiem un cilvēkiem.

Nav zināms, vai lansoprazols izdalās cilvēka mātes pienā. Pētījumi ar dzīvniekiem liecina, ka

lansoprazols izdalās pienā.

Pylokit ir kontrindicēts barošanas ar krūti laikā (skatīt 4.3. apakšpunktu).

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Lansoprazola lietošanas laikā var parādīties tādas blakusparādības kā reibonis, vertigo,

redzes

traucējumi un miegainība (skatīt 4.8. apakšpunktu). To laikā var būt samazinātas reakcijas spējas.

Tinidazols var izraisīt dažādus neiroloģiskus traucējumus, piemēram, reiboni, vertigo, ataksiju,

perifēru neiropātiju (parestēziju, jušanas traucējumus, hipoestēziju) un retos gadījumos krampjus

(skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktus). Nav datu par klaritromicīna ietekmi uz spēju vadīt

transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, tomēr ir jāņem vērā, ka potenciāli var rasties reibonis,

vertigo, apjukums un dezorientācija (skatīt 4.8.apakšpunktu).

Ja Pylokit lietošanas laikā novēro iepriekšminētās blakusparādības, jāizvairās no transportlīdzekļu

vadīšanas un mehānismu apkalpošanas.

4.8. Nevēlamās blakusparādības

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to

nopietnības

samazinājuma secībā, izmantojot sekojošu sastopamības biežumu: ļoti bieži (≥1/10), bieži (≥1/100

līdz <1/10), retāk (≥1/1000 līdz <1/100), reti (≥1/10000 līdz <1/1000), ļoti reti (<1/10000), nav

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Lansoprazols

MedDRA

orgānu

sistēmu

klasifikācija

Bieži

Retāk

Reti

Ļoti reti

Nav zināmi

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

trombocito-

pēnija,

eozinofilija,

leikopēnija

anēmija

agranulocitoze,

pancitopēnija

Imūnās

sistēmas

traucējumi

anafilaktiskais

šoks

Vielmaiņas un

uztura

traucējumi

Hipomagnē-

mija (skatīt

4.4.

apakšpunktu)

Psihiskie

traucējumi

depresija

bezmiegs,

halucinācijas,

apmulsums

Nervu sistēmas

traucējumi

galvassāpes,

reibonis

nemiers, vertigo,

ataksija,

parestēzijas,

miegainība, trīce

Acu bojājumi

redzes traucējumi

Kuņģa-zarnu

trakta

traucējumi

vemšana, slikta

dūša, caureja,

sāpes vēderā,

aizcietējums,

gāzu uzkrāšanās

un sausa mute

vai rīkle,

kuņģa fundālās

daļas dziedzeru

polipi

(labdabīgi)

glosīts, barības

vada

kandidoze,

pankreatīts,

garšas traucējumi

kolīts, stomatīts

Aknu un/vai

žults izvades

sistēmas

traucējumi

viena vai

vairāku aknu

enzīmu rādītāju

pieaugums

hepatīts, dzelte

Ādas un

zemādas audu

bojājumi

izsitumi,

nātrene, nieze

punktveida

asiņošana,

purpura, matu

izkrišana,

daudzformu

eritēma,

fotosensitivitāte

Stīvensa-

Džonsona

sindroms,

toksiska

epidermas

nekrolīze

subakūta ādas

sarkanā

vilkēde

(skatīt 4.4.

apakšpunktu)

Skeleta-

artralģija,

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

muskuļu un

saistaudu

sistēmas

bojājumi

mialģija,

gūžas,

plaukstas

pamata un

mugurkaula

lūzumi (skatīt

4.4.

apakšpunktu)

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

intersticiāls

nefrīts

Reproduktīvās

sistēmas

traucējumi un

krūts slimības

ginekomastija

Vispārēji

traucējumi un

reakcijas

ievadīšanas

vietā

nogurums

tūska

drudzis,

pastiprināta

svīšana,

angioedēma,

anoreksija,

impotence

Izmeklējumi

paaugstināts

holesterīna un

triglicerīdu

līmenis,

hiponatrēmija

Tinidazols

MedDRA orgānu sistēmu

klasifikācija

Bieži

Nav zināmi

Asins un limfātiskās

sistēmas traucējumi

leikopēnija

Imūnās sistēmas

traucējumi

paaugstināta jutība

Vielmaiņas un uztura traucējumi

ēstgribas zudums

Nervu sistēmas traucējumi

galvassāpes

krampji, perifēra neiropātija, ataksija,

parestēzijas, hipostēzijas, sensorās

darbības traucējumi, reibonis, garšas

izmaiņas

Ausu un labirinta bojājumi

vertigo

Asinsvadu sistēmas traucējumi

pietvīkums

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

vemšana, slikta dūša,

caureja, sāpes

vēderā

glosīts, stomatīts, mēles krāsas izmaiņas

Ādas un zemādas audu

bojājumi

alerģisks dermatīts,

nieze

angioedēma, nātrene

Nieru un urīnizvades sistēmas

traucējumi

hromatūrija

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas vietā

drudzis, nogurums

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Klaritromicīns

a. Drošuma profila kopsavilkums

Visbiežāk sastopamās blakusparādības, kas saistītas ar klaritromicīna terapiju gan pieaugušajiem,

gan bērniem, ir sāpes vēderā, caureja, slikta dūša, vemšana un garšas izmaiņas. Šīs nevēlamās

blakusparādības parasti ir vieglas un atbilst zināmajam makrolīdu antibiotiku drošuma profilam

(skatīt 4.8. apakšpunkta b sadaļu).

Klīnisko pētījumu laikā nebija būtiskas atšķirības šo kuņģa- zarnu trakta blakusparādību

sastopamības biežumā starp pacientu populāciju ar iepriekšēju mikobaktēriju infekciju un pacientu

populāciju bez iepriekšējas mikobaktēriju infekcijas.

b. Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Nākamā tabula parāda nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots klīniskajos pētījumos, un no

pēcreģistrācijas pieredzes ar klaritromicīna tūlītējas iedarbības tabletēm.

MedDRA orgānu

sistēmu

klasifikācija

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Nav zināmi

Infekcijas un

infestācijas

kandidoze, vaginālās

infekcijas

pseidomembranozs

kolīts, erysipelas

(roze)

Asins un limfātiskās

sistēmas traucējumi

leikopēnija¹, neitropenija¹,

eozinofilija¹

agranulocitoze,

trombocitopēnija

Imūnās sistēmas

traucējumi

hipersensitivitāte

anafilaktiskās

reakcijas,

angioedēma

Vielmaiņas un uztura

traucējumi

anoreksija, ēstgribas

samazināšanās

Psihiskie traucējumi

bezmiegs

trauksme

psihotiskie

traucējumi,

apjukuma stāvoklis²,

depersonalizācija,

depresija,

dezorientācija,

halucinācijas,

patoloģiski sapņi,

mānija

Nervu sistēmas

traucējumi

garšas

izmaiņas,

galvassāpes

reibonis, miegainība², trīce

krampji, garšas

zudums, ožas

traucējumi, ožas

zudums, parestēzija

Ausu un labirinta

bojājumi

vertigo, dzirdes traucējumi,

troksnis ausīs

kurlums

Sirds funkcijas

traucējumi

QT intervāla pagarināšanās

elektrokardiogrammā,

sirdsklauves

torsades de pointes,

ventrikulāra

tahikardija,

ventrikulara

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

fibrilācija

Asinsvadu sistēmas

traucējumi

asinsizplūdums

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

vemšana,

slikta dūša,

caureja, sāpes

vēderā,

dispepsija

gastrīts, stomatīts, glosīts,

aizcietējums, gāzu

uzkrāšanās,

sausa mute, atraugas,

meteorisms

akūts pankreatīts,

mēles krāsas

izmaiņas, zobu

krāsas izmaiņas

Aknu un/vai žults

izvades sistēmas

traucējumi

aknu

funkcionālo

testu

izmaiņas

holestāze¹,

hepatīts¹, paaugstināts

alanīn-

aminotransferāzes līmenis,

paaugstināts aspartāt-

aminotransferāzes līmenis,

paaugstināts gamma-

glutamiltransferāzes

līmenis¹

aknu mazspēja,

hepatocelulāra dzelte

Ādas un zemādas audu

bojājumi

izsitumi,

pastiprināta

svīšana

nieze, nātrene

akūta ģeneralizēta

eksantematoza

pustuloze (AĢEP),

Stīvensa-Džonsona

sindroms, toksiska

epidermas nekrolīze,

izsitumi ar

eozinofiliju un

sistēmiskiem

simptomiem

(DRESS), pūtītes

Skeleta-muskuļu un

saistaudu sistēmas

bojājumi

rabdomiolīze³,

miopātija

Nieru un urīnizvades

sistēmas

traucējumi

nieru mazspēja,

intersticiāls nefrīts

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas

vietā

slikta dūša¹, astēnija, sapes

krūtīs¹, drebuļi¹, nogurums¹

Izmeklējumi

paaugstināts

starptautiskais

standartizētais

koeficients,

pagarināts

protrombīna laiks,

izmainīta urīna krāsa

¹ Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots tikai saistībā ar tūlītējas iedarbības tablešu zāļu

formu.

², ³ Skatīt c sadaļu.

c. Atsevišķu blakusparādību apraksts

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Dažos rabdomiolīzes ziņojumos klaritromicīnu lietoja vienlaikus ar statīniem, fibrātiem, kolhicīnu

vai allopurinolu (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Pēcreģistrācijas periodā bija ziņojumi par zāļu mijiedarbību un centrālās nervu sistēmas (CNS)

efektiem (piemēram, miegainību un apjukumu), lietojot vienlaicīgi klaritromicīnu un triazolamu.

Ieteicama pacientu novērošana attiecībā uz pastiprinātu CNS farmakoloģisko ietekmi (skatīt 4.5.

apakšpunktu).

Reti ir ziņojumi par klaritromicīna tūlītējas darbības tablešu izdalīšanos ar izkārnījumiem, no

kuriem daudzi novēroti ir pacientiem ar anatomiskām slimībām (ieskaitot ileostomiju vai

kolostomiju) vai funkcionāliem kuņģa-zarnu trakta traucējumiem ar saīsinātu KZ tranzīta laiku.

Vairākos ziņojumos tablešu atlikumi radās caurejas kontekstā. Pacientiem, kam tablešu atlikums

izdalās, un viņu stāvoklis neuzlabojas, ir ieteicams lietot citas klaritromicīna formas (piemēram,

suspensija).

Īpašas pacientu grupas: nevēlamās reakcijas pacientiem ar imūndeficītu (skatīt e sadaļu).

d. Pediatriskā populācija

Paredzams, ka blakusparādību biežums, veids un smagums bērniem būs tāds pats kā pieaugušajiem.

e. Citas īpašas populācijas

Pacienti ar nomāktu imūno sistēmu

AIDS pacientiem un citiem pacientiem ar nomāktu imūno sistēmu, kuriem mikobaktēriju infekcijas

ilgstoši ārstētas ar lielākām klaritromicīna devām, bieži bija grūti atšķirt nevēlamās

blakusparādības, kas saistītas ar klaritromicīna lietošanu, no cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV)

slimības pazīmēm vai blakus slimībām.

Blakusparādības, par kurām ziņots visbiežāk pieaugušiem pacientiem, kuri tika ārstēti ar kopējām

klaritromicīna dienas devām 1000 mg un 2000 mg, bija: slikta dūša, vemšana, garšas sajūtas

izmaiņas,

sāpes

vēderā,

caureja,

izsitumi,

meteorisms,

galvassāpes,

aizcietējums,

dzirdes traucējumi, paaugstināts aspartātaminotransferāzes (ASAT)

un alanīnaminotransferāzes

(ALAT) līmenis. Papildus retāk sastopamas blakusparādības bija aizdusa, bezmiegs un sausuma

sajūta mutē. Sastopamība bija salīdzināma pacientiem, kurus ārstēja ar 1000 mg un 2000 mg, bet

parasti bija aptuveni 3 līdz 4 reizes biežāka pacientiem, kuri saņēma klaritromicīnu kopējā dienas

devā 4000 mg.

Pacientiem ar nomāktu imūnsistēmu laboratorisko rādītāju novērtējums tika veikts, analizējot

vērtības, kas bija ārpus katra atsevišķā testa rādītāja nopietni izmainītā līmeņa (t. i., izteikti

augsts vai zems līmenis). Par pamatu ņemot šos kritērijus, aptuveni 2 % līdz 3 % pacientu, kuri

saņēma 1000 mg vai 2000 mg klaritromicīna dienā, bija izteikti paaugstināts ALAT un ASAT

līmenis, kā arī patoloģiski zems balto asins šūnu un trombocītu skaits. Procentuāli mazākam

pacientu skaitam abās šajās pacientu grupās bija paaugstināts arī urīnvielas slāpekļa līmenis asinīs.

Nedaudz lielāka visu parametru, izņemot balto asins šūnu skaitu, patoloģisko vērtību sastopamība

tika novērota pacientiem, kuri saņēma 4000 mg dienā.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot

par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15,

Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Simptomi

Lansoprazola pārdozēšanas ietekme uz cilvēkiem nav zināma (lai gan akūtā toksicitāte, visticamāk,

būs maza), un tādēļ norādījumus par ārstēšanu nevar sniegt. Tomēr pētījumos bez nozīmīgām

nevēlamām blakusparādībām tika lietotas dienas devas līdz 180 mg lansoprazola iekšķīgi un līdz 90

mg lansoprazola intravenozi. Lansoprazola pārdozēšanas iespējamos simptomus skatīt 4.8.

apakšpunktā.

Tinidazola pārdozēšanas ietekme uz cilvēkiem nav zināma.

Ziņojumi liecina, ka liela klaritromicīna daudzuma uzņemšana var izraisīt kuņģa-zarnu trakta

simptomus. Kāds pacients, kam anamnēzē bija bipolāri traucējumi, lietoja 8 gramus klaritromicīna,

un viņam radās psihiskā stāvokļa pārmaiņas, paranoīda uzvedība, hipokaliēmija un hipoksēmija.

Ārstēšana

Gadījumā, ja ir aizdomas par lansoprazola pārdozēšanu, pacients jānovēro. Ar hemodialīzi nevar

efektīvi izvadīt lansoprazolu. Ja nepieciešams, ieteicama kuņģa skalošana, aktivetās ogles

izmantošana un simptomātisku terapija.

Tinidazola pārdozēšanas ārstēšanai nav specifiska antidota. Terapija ir simptomātiska un uzturoša.

Var būt lietderīgi skalot kuņģi. Tinidazolu var viegli izvadīt ar dialīzi.

Klaritromicīna pārdozēšanas blakusparādības jāārstē, nekavējoties likvidējot neabsorbētās zāles un

pielietojot atbalstošus pasākumus. Nav sagaidāms, ka hemodialīze vai peritoneālā dialīze būtiski

ietekmēs tā līmeni serumā.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: kombinācijas Helicobacter pylori izskaušanai; lansoprazols,

klaritromicīns un tinidazols

ATĶ kods: A02BD09

Lansoprazols

Darbības mehanisms

Lansoprazols ir kuņģa protonu sūkņa inhibitors. Tas nomāc kuņģa skābes veidošanos beigu stadijā,

nomācot H

ATFāzes aktivitāti kuņģa parietālajās šūnās. Nomākums ir atkarīgs no devas un tas

ir atgriezenisks, un tā iedarbība attiecas gan uz bazālās, gan stimulētās kuņģa skābes sekrēciju.

Lansoprazols koncentrējas parietālajās šūnās, aktivējas to skābajā vidē un reaģē ar H

ATFāzes

sulfhidrila grupu, izraisot enzīma aktivitātes nomākumu.

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Iedarbība uz kuņģa skābes sekrēciju

Lansoprazols ir specifisks kuņģa parietālo šūnu protonu sūkņa inhibitors. Vienreizēja iekšķīgi

lietota lansoprazola deva nomāc pentagastrīna stimulētu kuņģa skābes sekrēciju par apmēram 80 %.

Pēc 7 dienu nepārtrauktas lietošanas tiek sasniegts apmēram 90 % kuņģa skābes sekrēcijas

nomākums. Tam piemīt atbilstoša iedarbība uz kuņģa skābes bazālo sekrēciju. Vienreizēja iekšķīgi

lietota 30 mg deva samazina skābes bazālo sekrēciju par apmēram 70 % un pacientam simptomi

tiek atviegloti jau pēc pirmās devas lietošanas. Pēc 8 dienu ilgas nepārtrauktas lietošanas

samazinājums ir apmēram 85 %. Samazinot skābumu kuņģī, lansoprazols veido vidi, kurā atbilstoši

antibiotiskie līdzekļi var būt efektīvi pret H.pylori.

Ārstēšanas laikā ar pretsekretorām zālēm serumā palielinās gastrīna līmenis kā atbildes reakcija uz

samazinātu skābes sekrēciju. Samazināts kuņģa skābums izraisa arī HgA līmeņa paaugstināšanos.

Paaugstināts HgA līmenis var traucēt izmeklēšanu neiroendokrīnu audzēju gadījumā.

Saskaņā ar pieejamiem publicētajiem pierādījumiem protonu sūkņa inhibitoru lietošanu vajadzētu

pārtraukt 5 dienas līdz 2 nedēļas pirms HgA noteikšanas. Līdz ar to HgA līmenis, kas pēc PSI

lietošanas varētu būt viltus paaugstināts, būs atgriezies atsauces diapazona robežās.

Tinidazols

Tinidazols ir imidazola atvasinājums, tam piemīt pretprotozoju un antibakteriāla darbība pret

obligātajām anaerobajām baktērijām. Tinidazols iekļūst mikroorganismu šūnās un izraisa DNS

bojājumu vai kavē tās sintēzi.

Tas ir aktīvs pret protozojiem Trichomonas vaginalis, Entamoeba histolytica un Giardia

intestinalis, pret Helicobacter pylori, Gardnerella vaginalis un vairākām anaerobām baktērijām, tai

skaitā, Bacteroides fragilis, Bacteroides melaninogenicus un Bacteroides un Clostridium,

Eubacterium, Fusobacterium, Peptococcus, Peptostreptococcus un Veillonella sugām. Tinidazols

viegli šķērso aerobo un anaerobo mikrooorganismu šūnas membrānu, iekļūst mikroorganismu šūnās

un izraisa DNS bojājumu vai kavē tās sintēzi.

Klaritromicīns

Klaritromicīns ir makrolīdu grupas pussintētisks eritromicīna atvasinājums. Makrolīdu primārā

darbība ir bakteriostatiska. Tomēr to darbība ir atkarīga no makrolīda daudzuma, baktēriju skaita un

baktērijas dzīves cikla fāzes antibiotikas ievadīšanas laikā. Makrolīdi saistās pie 50S ribosomas

posma P vietas un kavē proteīnu sintēzi. Tas pārtrauc baktērijas šūnas normālu darbību. Pie zīdītāju

ribosomām tas nesaistās.

Makrolīdu grupas antibiotiskie līdzekļi, pie kuriem pieder arī klaritromicīns, viegli

iekļūst leikocītos un audu makrofāgos. Klaritromicīnam piemīt nozīmīga bakteriālā aktivitāte pret

dažādām baktēriju sugām, ieskaitot aerobos grampozitīvos mikroorganismus: Staphylococcus

aureus, Streptococcus pyogenes, Streptococcus pneumoniae; aerobos grampozitīvos

mikroorganismus: Helicobacter pylori, Haemophilus influenzae, Moraxella catarrhalis, Legionella

pneumophila; mikoplazmām: Mycoplasma pneumoniae; kā arī citiem mikroorganismiem:

Chlamydia pneumoniae, Mycobacterium avium-intracellulare u.c.

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Lansoprazols

Lansoprazols ir divu aktīvo enantiomēru racemāts, kas parietālo šūnu skābajā vidē tiek pārveidoti

aktīvajā formā. Tā kā kuņģa skābe ātri inaktivē lansoprazolu, lai nodrošinātu sistēmisku

uzsūkšanos, to lieto zarnās šķīstošo zāļu formā.

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Uzsūkšanās un izkliede

Pēc vienas devas lietošanas lansoprazolam ir augsta biopieejamība (80 – 90 %). Maksimālā

koncentrācija plazmā novērojama pēc 1,5 – 2 stundām. Ēdiena uzņemšana palēnina lansoprazola

absorbcijas ātrumu un samazina tā biopieejamību par aptuveni 50 %. Plazmas saistīšanās ar

olbaltumvielām ir apmēram 97 %.

Biotransformācija un eliminācija

Lansoprazols tiek plaši metabolizēts aknās un metabolīti izdalās gan caur nierēm, gan ar žulti.

Lansoprazola metabolisma katalizators galvenokārt ir enzīms CYP2C19. Taču arī enzīms CYP3A4

piedalās metabolisma procesā. Pēc vienas vai vairāku devu lietošanas veseliem brīvprātīgajiem

plazmas eliminācijas pusperiods ir robežās no 1 līdz 2 stundām. Veseliem brīvprātīgajiem nav

novērota akumulācija pēc vairāku devu lietošanas. Plazmā ir konstatēts sulfons, sulfīds un

lansoprazola 5-hidroksil atvasinājumi. Šiem metabolītiem piemīt niecīga vai vispār nav ietekme uz

skābes sekrēciju.

Pētījums ar

C marķētu lansoprazolu liecina, ka apmēram viena trešdaļa no lietotās devas izdalās ar

urīnu un divas trešdaļas tiek konstatētas izkārnījumos.

Farmakokinētika gados vecākiem pacientiem

Gados vecākiem pacientiem samazinās lansoprazola klīrenss, un eliminācijas pusperiods pagarinās

par 50 % līdz 100 %. Gados vecākiem pacientiem maksimālā koncentrācija plazmā nav palielināta.

Farmakokinētika pacientiem ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem aknu darbības traucējumiem lansoprazola iedarbība dubultojas, bet

pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem tā ir vēl lielāka.

Vāji CYP2C19 metabolizētāji

CYP2C19 ir pakļauts ģenētiskajam polimorfismam un 2 – 6 % populācijas, kas ir vāji

metabolizētāji (VM), ir homozigoti mutantai CYP2C19 alēlei un, tādējādi tiem nav funkcionējoša

CYP2C19 enzīma. VM lansoprazola iedarbība ir septiņas reizes lielāka kā spēcīgiem

metabolizētājiem (SM).

Tinidazols

Uzsūkšanas

Tinidazols tiek ātri absorbēts no zarnu trakta, sasniedzot maksimālo koncentrāciju

0,5-2 stundu

laikā pēc lietošanas. Sistēmiskā bioloģiskā pieejamība ir 100%, saistība ar olbaltumvielām –

apmēram 12%.

Izkliede

Tinidazols plaši izplatās visos organisma audos. Tinidazols ir vidēji lipofīls, bet tā koncentrācija

taukaudos ir zema. Tinidazols labi iekļūst cerebrospinālajā šķidrumā, tā līmenis ir līdzīgs līmenim

serumā. Zāļu izkliedes tilpums ir aptuveni 50 l.

Tinidazols šķērso placentāro barjeru un iekļūst augļa audos. Tas izdalās arī mātes

pienā.

Biotransformācija

Tinidazols metabolizējas aknās.

Eliminācija

Tinidazols izdalās caur aknām un nierēm. Eliminācijas pusperiods ir aptuveni 12 stundas.

Tinidazols tiek izdalīts žultī koncentrācijās, kas gandrīz 50% mazākas par tā līmeni

serumā.

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Pētījumos ar veseliem brīvprātīgajiem ir pierādīts, ka vairāk nekā piecu dienu laikā caur nierēm

izdalās 60– 65 % lietotās tinidazola devas (20 – 25 % neizmainītā veidā). Līdz 5 % izdalās ar

izkārnījumiem.

Pacientiem ar hronisku nieru mazspēju, kam nebija ordinēta dialīze, eliminācijas pusperiods bija

pagarināts līdz 15,1 stundām, bet pacientiem, kam bija nepieciešama dialīze, tas tieši pēc dialīzes

bija 12,9 stundas. Tika konstatēts, ka dialīzes laikā eliminācijas pusperiods bija samazināts (4,9

stundas). Nieru mazspējas gadījumā nav nepieciešams mainīt tinidazola dozēšanas režīmu.

Klaritromicīns

Uzsūkšanas

Pēc perorālas lietošanas klaritromicīns ātri tiek absorbēts no kuņģa un zarnu trakta. Tā

absorbcija

no gremošanas trakta pārspēj eritromicīna absorbciju. Ir ziņots, ka klaritromicīna absolūtā

bioloģiskā pieejamība pēc iekšķīgas 250 mg tabletes lietošanas ir bijusi apmēram 50–55%, kas,

iespējams, ir nepietiekams sistēmiskās aktivitātes novērtējums ātrā pirmā loka metabolisma dēļ, kur

tas tiek metabolizēts par aktīvu metabolītu 14-hidroksiklaritromicīnu.

Izkliede

Pieejamie dati par klaritromicīna izkliedi cilvēka organismā ir ierobežoti. Šķiet, ka

klaritromicīns

un 14-hidroksiklaritromicīns varētu būt izkliedēti lielākajā daļā organisma audu un šķidrumu. Zāļu

augstās intracelulārās koncentrācijas dēļ koncentrācija audos ir augstāka nekā serumā.

Rezultāti, kas tika iegūti pētījumos ar dzīvniekiem, kam ievadīja radioloģiski iezīmētu

laritromicīnu vai eritromicīnu, liecina par klaritromicīna augstāku un ilgstošāku aktivitāti dažādos

ķermeņa audos, īpaši plaušās. Patreiz nav pieejami dati par klaritromicīna iekļūšanu

cerebrospinālajā šķidrumā.

Ir ziņots, ka klaritromicīna sasitība ar olbaltumvielām in vitro pie parastām

terapeitiskām

koncentrācijām ir apmēram 42-72%.

Eliminācija

Šķiet, ka klaritromicīna eliminācija atbilst nelineārai, no devas atkarīgai

farmakokinētikai,

iespējams, tas ir tilpuma limitētā metabolisma dēļ.

Klaritromicīna nieru klīrenss ir relatīvi neatkarīgs no devas un atbilst normālai

glomerulārās

filtrācijas normai. Klaritromicīns tiek eliminēts gan ar renālo, gan ar nerenālo mehānismu.

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Lansoprazols

Akūtu un atkārtotu devu toksicitāte

Vienreizēju un atkārtotu devu toksicitātes pētījumi, izmantojot eksperimentu

dzīvniekus, neliecina

par toksiskiem faktoriem, kas varētu radīt risku, lansoprazolu lietojot klīniskajā praksē.

Kancerogenitāte un mutagenitāte

Ilgstošu kancerogenitātes pētījumu rezultāti pierādījumus par lansoprazola

kancerogēnu ietekmi

nesniedz. Turklāt mutagenitātes pētījumu laikā mutagēna ietekme nav konstatēta. Divos

kancerogenitātes pētījumos ar žurkām, lansoprazols izraisīja no devas atkarīgu kuņģa ECL šūnu

hiperplāziju un ECL šūnu ECL šūnu karcionīdus, kas saistīti ar hipergastrinēmiju, kas rodas skābes

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

sekrēcijas nomākuma dēļ. Tika novērota arī zarnu metaplāzija kā Leydig šūnu hiperplāzija un

ļaundabīgi Leydig šūnu audzēji. Pēc 18 mēnešu ārstēšanās novēroja tīklenes atrofiju. Tas netika

novērots pērtiķiem, suņiem un pelēm. Kancerogenitātes pētījumos ar pelēm attīstījās

no devas

atkarīgs kuņģa ECL šūnu hiperplāzija, kā arī aknu audzēji un sēklinieku adenoma. Šo novērojumu

klīnikā nozīme nav zināma.

Tinidazols

Reproduktīvās funkcijas traucējumi

Pelēm un žurkām, kas tika pakļautas in utero tinidazola iedarbībai, netika konstatēti

postnatālas

attīstības traucējumi un netika arī detektēti kādi iezīmīgi kroplīgi veidojumi. Grūsnas peles saņēma

125, 500, 2500 mg/kg tinidazola dienā un grūsnas žurkas saņēma 125, 500, 2000 mg/kg/dienā.

Medikaments tika ievadīts orāli caur kuņğa kateteru 6 dienu laikā organoģenēzes periodā. 2000 mg/

kg/dienā deva žurkām bija saistīta ar dažām mātīšu nāvēm, bet parējās peļu un žurku grupās

nekādas blakusparādības dzīvniekiem un uz grūtniecības gaitu netika konstatētas. Žurkām 500

un 2000 mg/kg devas tika saistītas ar lielāku augļu mortalitāti nekā kontroles grupā.

Tika secināts,

ka tinidazolam šādās devās nav dismorfogēnu efektu pelēm un žurkām.

60 dienu ilgā auglības pētījumā tinidazols žurku tēviņiem samazināja auglību un izraisīja sēklinieku

histopatoloģiju, lietojot devu pa 600 mg/kg dienā. Spermatogēniski efekti radās, lietojot devas pa

300 un 600 mg/kg dienā. Līmenis bez novērotām nevēlamām blakusparādībām attiecībā uz

sēkliniekiem un spermatoģenēzi bija pa 100 mg/kg dienā. Šis efekts ir raksturīgs 5-nitroimidazolu

grupas līdzekļiem.

Mutagenitāte

Tinidazolam, līdzīgi kā metronidazolam, piemīt mutagenitāte attiecībā pret

S. typhimurium Ames

testā. Tinidazols un citi nitroimidazoli paaugstināja mutāciju biežumu K. pneumoniae, E. coli un

Citrobacter freundii Laurija un Delbruka fluktuācijas testos.

Kancerogenitāte

Ames testa pozitīvā atbilde ir zīme par potenciālo kancerogenitāti. Tinidazols uzrādīja

audzēju

veidojošu aktivitāti pelēm un žurkām. Šie rezultāti nedod noteiktu atbildi par kancerogenitātes

risku, jo pastāv zināmas grūtības veikt šādus izmeklējumus cilvēkiem. Tādējādi jāizvairās no

tinidazola nepamatotas lietošanas.

Klaritromicīns

Atkārtotu devu pētījumos klaritromicīna toksicitāte bija saistīta ar devu un ārstēšanas ilgumu.

Primārais mērķa orgāns visām sugām bija aknas, kuru bojājums suņiem un pērtiķiem tika novērots

pēc 14 dienām. Sistēmiskās iedarbības līmenis, kas saistīts ar šo toksicitāti, nav zināms, bet

toksiskās devas (mg/kg) bija lielākas nekā pacientu ārstēšanai ieteiktās devas.

Vairākos in vitro un in vivo pētījumos nav konstatētas mutagēnas klaritromicīna iedarbības pazīmes.

Fertilitātes un reproduktivitātes pētījumos žurkām nav novērota kaitīga ietekme. Teratogenitātes

pētījumos žurkām Wistar (iekšķīgi) un Sprague-Dawley (iekšķīgi un intravenozi), Jaunzēlandes

baltajiem trušiem un Macaca sugas pērtiķiem netika iegūti nekādi klaritromicīna teratogenitātes

pierādījumi. Tomēr cits – līdzīgs pētījums ar Sprague-Dawley žurkām liecina par nelielu (6 %)

kardiovaskulāru patoloģiju sastopamību, ko izraisa spontāna ģenētisku pārmaiņu ekspresija.

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Divos pētījumos ar pelēm atklāja mainīgu (3 – 30 %) aukslēju šķeltnes sastopamību, un pērtiķiem

novēroja embriju bojāeju, bet tikai devās, kas bija acīmredzami toksiskas mātei.

Par citiem toksikoloģisko pētījumu rezultātiem, ko varētu uzskatīt par attiecināmiem uz pacientu

ārstēšanā ieteikto devu līmeni, nav ziņots.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Lansoprazola 30 mg kapsulas

Magnija karbonāts

Povidons (K-30)

Polisorbāts 80

Hipromeloze

Kukurūzas ciete

Talks

Saharoze

Kapsula

Hipromeloze

Talks

Zarnās šķīstošais apvalks

Eudragit L-100 55

Talks

Titāna dioksīds (E 171)

Polisorbāts 80

Makrogols 6000

Koloidāls silīcija dioksīds

Nātrija hidroksīds

Tinidazol

a 500 mg

tabletes

Kroskarmelozes nātrija sāls

Mikrokristāliskā celuloze

Kukurūzas ciete

Povidons PVP K-30

Nātrija laurilsulfāts

Magnija stearāts

Koloidāls silīcija dioksīds

Hipromeloze E-15

Titāna dioksīds (E 171)

Propilēnglikols

Hinolīna dzeltenais E 104

Talks

laritrom

250 mg tabletes

Mikrokristāliskā celuloze

SASKAŅOTS ZVA 26-07-2018

Povidons (PVP K-30)

Kroskarmelozes nātrija sāls

Magnija stearāts

Koloidāls silīcija dioksīds

Hipromeloze 6 CPS

Talks

Titāna dioksīds (E 171)

Propilēnglikols

Makrogols 6000

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

3 gadi

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Pylokit ir iepakots PVH/PVDH/Al folijas - blisteros. Blisteri iepakoti kartona kastītē, katrā kastītē ir

1 blisteris.

Vienā blisterī: 2 lansoprazola kapsulas, 2 tinidazola tabletes, 2 klaritromicīna tabletes.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

SIA “Unifarma”

Vangažu iela 23,

Rīga, LV-1024,

Latvija

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

03-0508

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2003. gada 18. decembris

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009. gada 3. marts

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

07/2018

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju