Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

24-10-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

24-10-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Tert-butylamini perindoprilum, Indapamidum
Pieejams no:
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
ATĶ kods:
C09BA04
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Tert-butylamini perindoprilum, Indapamidum
Deva:
4 mg/1,25 mg
Zāļu forma:
Tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Krka Polska Sp. z o.o., Poland; KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
07-0370

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes

tert-butylamini perindoprilum/indapamidum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Prenewel un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Prenewel 4 mg/1,25 mg tablešu lietošanas

Kā lietot Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Prenewel un kādam nolūkam to lieto

Šīs zāles paredzētas, lai ārstētu augstu asinsspiedienu, ja perindoprila monoterapija nav izrādījusies

efektīva.

Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes satur divas aktīvās vielas: perindoprilu un indapamīdu.

Perindoprils pieder angiotensīna konvertējošo enzīmu inhibitoru (AKE inhibitoru) grupai.

Indapamīds ir diurētisks līdzeklis, t.i., zāles, kas palielina nierēs saražotā urīna daudzumu.

2.

Kas Jums jāzina pirms Prenewel 4 mg/1,25 mg tablešu lietošanas

Nelietojiet Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret perindoprilu vai pret kādu citu AKE inhibitoru;

ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret indapamīdu vai citiem sulfonamīdiem;

ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums agrākas AKE inhibitoru lietošanas laikā ir bijuši tādi simptomi kā, piemēram, sēkšana,

sejas vai mēles tūska, intensīva nieze vai smagi ādas izsitumi, kā arī tad, ja Jums vai kādam no

Jūsu ģimenes locekļiem šādi simptomi (šo stāvokli sauc par angioedēmu) ir bijuši jebkuros citos

apstākļos;

ja Jums ir smaga aknu slimība vai Jūs ciešat no stāvokļa, kura nosaukums ir aknu encefalopātija

(smadzeņu darbības traucējumi, kuri radušies aknu darbības traucējumu dēļ);

ja Jums ir smaga nieru slimība vai ja Jums tiek veikta dialīze;

ja Jums ir zems vai augsts kālija līmenis asinīs;

ja Jums ir neārstēta dekompensēta sirds mazspēja (simptomi var būt- smaga šķidruma aizture

organismā, apgrūtināta elpošana);

ja esat grūtniece vairāk nekā 3 mēnešus. (Labāk izvairīties no Prenewel lietošanas grūtniecības

sākumā – skatīt sadaļu par grūtniecību);

ja Jūs barojat ar krūti;

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi un Jūs tiekat ārstēts ar aliskirēnu

saturošām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai;

ja esat lietojis vai pašlaik lietojat sakubitrilu/valsartānu – zāles, kuras lieto ilgstošas (hroniskas)

sirds mazspējas ārstēšanai pieaugušajiem, jo ir palielināts angioedēmas (strauja zemādas

pietūkuma, piemēram, rīkles apvidū) risks.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Prenewel 4 mg/1,25 mg tablešu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

ja Jums ir aortas stenoze (sašaurināts galvenais asinsvads, kas iziet no sirds) vai hipertrofiska

kardiomiopātija (sirds muskuļa slimība), vai nieru artēriju stenoze (sašaurinātas artērijas, kas

apgādā ar asinīm nieres);

ja Jums ir sirds mazspēja vai kāda cita sirds slimība;

ja Jums ir nieru slimība vai Jums tiek veikta dialīze;

ja Jums ir patoloģiski paaugstināts hormona aldosterona līmenis asinīs (primārs

aldosteronisms);

ja Jums ir aknu darbības traucējumi;

ja ciešat no slimības, kas saistīta ar kolagēnu, piemēram, sistēmiskā sarkanā vilkēde (noteikta

hroniska iekaisuma forma) vai sklerodermija;

ja Jums ir ateroskleroze (artēriju pārkaļķošanās);

ja Jums ir hiperparatiroīdisms (pastiprināta epitēlijķermenīšu darbība);

ja Jūs ciešat no podagras;

ja Jums ir cukura diabēts;

ja Jums noteikta diēta ar ierobežotu sāls daudzumu vai ja lietojat sāls aizvietotājus, kas satur

kāliju;

ja lietojat zāles, kas satur litiju;

ja lietojat kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus (spironolaktonu vai triamterēnu), jo no to

lietošanas vienlaicīgi ar Prenewel tabletēm ir jāizvairās (skatīt apakšpunktu „Citas zāles un

Prenewel”);

ja Jūs esat gados vecāks cilvēks;

ja Jums ir bijušas fotosensibilizācijas reakcijas;

ja Jūs lietojat kādas no turpmāk minētajām zālēm, ko lieto paaugstināta asinsspiediena

ārstēšanai:

angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) (ko sauc arī par sartāniem – piemēram,

valsartāns, telmisartāns, irbesartāns), it īpaši, ja Jums ir ar diabētu saistīti nieru darbības

traucējumi.

aliskirēnu.

Ārsts var regulāri pārbaudīt Jūsu nieru funkcijas, asinsspiedienu un elektrolītu (piemēram,

kālija) līmeni asinīs.

Skatīt arī informāciju apakšpunktā „Nelietojiet Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes šādos

gadījumos”.

ja Jums ir melna ādas krāsa, jo Jums var būt palielināts angioedēmas risks un šīs zāles Jums var

pazemināt asinsspiedienu mazāk efektīvi nekā pacientiem, kuriem nav melna ādas krāsa;

ja Jūs esat hemodialīzes pacients, kam veic dialīzi ar augstas caurlaidības membrānām;

angioedēmas risks ir lielāks, ja vienlaikus lietojat šādas zāles (ātrs pietūkums zem ādas tādā

zonā kā, piemēram, rīkle):

racekadotrils (zāles, kas tiek lietotas pret caureju);

sirolims, everolims, temsirolims un citas tā saukto mTOR inhibitoru grupas zāles (tiek

lietotas pārstādīto orgānu atgrūšanas profilaksei un vēža ārstēšanai);

vildagliptīns (zāles, kuras lieto cukura diabēta ārstēšanai).

Angioedēma

Pacientiem, kas ārstēti ar AKE inhibitoriem, arī Prenewel, ir novērota angioedēma (smaga alerģiska

reakcija ar sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūsku, kas saistīta ar apgrūtinātu rīšanu vai elpošanu). Tā var

rasties jebkurā brīdī ārstēšanas laikā. Ja Jums rodas tādi simptomi, Jums jāpārtrauc lietot Prenewel un

nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Skatīt arī 4. punktu.

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

Jums obligāti jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība.

Prenewel tablešu lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības

mēneša, jo tā lietošana šajā laikā var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam (sk. sadaļu par

grūtniecību).

Prenewel tablešu lietošanas laikā Jums ārsts vai medicīniskais personāls jāinformē arī tad:

ja Jums ir paredzēta anestēzija un/vai ķirurģiska operācija,

ja Jums nesen ir bijusi caureja vai vemšana vai ja Jums ir organisma dehidratācija,

ja Jums paredzēta dialīze vai ZBL aferēze (holesterīna izvade no Jūsu asinsrites ar iekārtas

palīdzību),

ja Jums paredzēta desensibilizējoša ārstēšana, lai vājinātu bišu vai lapseņu dzēlienu izraisītās

alerģijas ietekmi,

ja Jums ir paredzēti medicīniski izmeklējumi, kuru dēļ nepieciešama jodu saturošas

kontrastvielas (vielas, kas ļauj Jūsu iekšējos orgānus, piemēram, nieres vai kuņģi, redzēt

rentgena staros) injekcija,

ja, lietojot Prenewel, Jums ir redzes izmaiņas vai sāpes vienā vai abās acīs. Tas var norādīt uz

glaukomas veidošanos, paaugstināta spiediena acīs. Jums jāpārtrauc lietot Prenewel un jāvēršas

pie ārsta.

Sportistiem jāzina, ka Prenewel tabletes satur aktīvo vielu (indapamīdu), kas var radīt pozitīvu

dopinga testa rezultātu.

Bērni

Prenewel tabletes nedrīkst dot bērniem.

Citas zāles un Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Jums jāizvairās no Prenewel tablešu lietošanas vienlaikus ar:

zālēm, kas satur litiju (lieto depresijas ārstēšanai),

aliskirēnu (zāles hipertensijas ārstēšanai), ja Jums ir cukura diabēts vai nieru darbības

traucējumi,

kāliju aizturošiem diurētiskiem līdzekļiem (triamterēns, amilorīds), kālija sāļiem, citām zālēm,

kas var paaugstināt kālija līmeni Jūsu organismā (piemēram, heparīns un kotrimoksazols, ko

pazīst arī kā trimetoprimu/sulfametoksazolu),

estramustīnu (lieto vēža ārstēšanā),

citām zālēm augsta asinsspiediena ārstēšanai: angiotensīna konvertējošā enzīma inhibitori un

angiotensīna receptoru blokatori.

Pastāstiet ārstam, ja lietojat kādas no šīm zālēm, jo tās var mijiedarboties ar Prenewel tabletēm:

citas zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai, tai skaitā angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB)

vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju punktā „Nelietojiet Prenewel šādos gadījumos” un

„Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”), vai diurētiskos līdzekļus (zāles, kas palielina urīna

daudzumu, kas veidojas nierēs);

kāliju aizturošas zāles, kuras lieto sirds mazspējas ārstēšanā: eplerenons un spironolaktons

devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā;

sakubitrils/valsartāns (lieto ilgstošas sirds mazspējas ārstēšanai). Skatīt punktu “Nelietojiet

Prenewel šādos gadījumos” un “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”;

prokaīnamīds (neregulāras sirdsdarbības ārstēšanai);

allopurinols (podagras ārstēšanai);

terfenadīns, astemizols vai mizolastīns (prethistamīna līdzekļi siena drudža vai alerģiju

ārstēšanai);

kortikosteroīdi, ko lieto, lai ārstētu dažādus stāvokļus, tostarp smagu astmu un reimatoīdo

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

artrītu;

imūnsistēmu nomācoši līdzekļi, ko lieto autoimūnu traucējumu ārstēšanai vai pēc orgānu

transplantācijas orgānu atgrūšanas novēršanai (piem., ciklosporīns);

zāles vēža ārstēšanai;

eritromicīns (antibiotisks līdzeklis) injekciju formā;

halofantrīns (lieto noteiktu malārijas veidu ārstēšanai);

cisaprīds vai difemanils (lieto kuņģa-zarnu trakta traucējumu ārstēšanai),

sparfloksacīns vai moksifloksacīns (antibiotikas infekciju ārstēšanai),

metadons,

pentamidīns (lieto pneimonijas ārstēšanai);

vinkamīns (atmiņas zuduma ārstēšanai gados vecākiem pacientiem);

bepridils (lieto stenokardijas ārstēšanai);

zāles, ko lieto sirds ritma traucējumu gadījumā (piem., hinidīns, hidrohinidīns, dizopiramīds,

amiodarons, sotalols, dofetidils, ibutidils, bretiliums);

digoksīns vai citi sirds glikozīdi (lieto sirds slimību ārstēšanai);

baklofēns (lai ārstētu muskuļu stīvumu, kas rodas tādu slimību gadījumā kā izkaisītā skleroze);

zāles cukura diabēta ārstēšanai kā insulīns vai metformīns, vai vildagliptīns;

kalciju saturošie līdzekļi, tostarp arī kalciju saturošie uztura bagātinātāji;

stimulējošie caurejas līdzekļi (piemēram, sennas preparāti);

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns) vai salicilāti (piemēram, aspirīns)

lielās devās;

B amfotericīns injekciju veidā (lieto smagu sēnīšu infekciju ārstēšanai);

zāles garīgo traucējumu, piemēram, depresijas, trauksmes un šizofrēnijas ārstēšanai ieskaitot

tricikliskos antidepresantus un neiroleptiskos līdzekļus (tādi kā amisulprīds, sulpirīds,

sultoprīds, tiaprīds, haloperidols, droperidols);

tetrakozaktīds (Krona slimības ārstēšanai);

injicējamie zelta preparāti, ko sauc arī par nātrija aurotiomalātu (lieto reimatoīdā poliartrīta

ārstēšanai);

pirms operācijas vai tās laikā saņemtie anestēzijas līdzekļi;

venozi ievadīta kontrastviela pirms rentgenizmeklēšanās;

zāles, kas visbiežāk tiek lietotas pret caureju (racekadotrils) vai pārstādīto orgānu atgrūšanas

profilaksei (sirolims, everolims, temsirolims un citas tā saukto mTOR inhibitoru grupas zāles).

Skatīt apakšpunktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”;

zāles zema asinsspiediena, šoka vai astmas ārstēšanai (piemēram, efedrīns, noradrenalīns vai

adrenalīns).

Jūsu ārstam var būt nepieciešams mainīt Jūsu devu un/vai ievērot citus piesardzības pasākumus:

ja Jūs lietojat angiotensīna II receptoru blokatoru (ARB) vai aliskirēnu (skatīt arī informāciju

apakšpunktā „Nelietojiet Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes šādos gadījumos” un „Brīdinājumi un

piesardzība lietošanā”).

Ja šaubāties par šīm zālēm, vaicājiet ārstam.

Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes kopā ar uzturu un dzērienu

Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes ir ieteicams lietot pirms ēšanas.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Jums obligāti jāpastāsta ārstam, ja domājat, ka Jums iestājusies (vai varētu iestāties) grūtniecība.

Parasti ārsts Jums ieteiks pārtraukt Prenewel lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās vai tiklīdz Jūs

uzzināt, ka Jums ir iestājusies grūtniecība, kā arī ieteiks Prenewel tablešu vietā lietot kādas citas zāles.

Prenewel lietošana nav ieteicama grūtniecības sākumā, bet nedrīkst lietot pēc 3. grūtniecības mēneša,

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

jo tā lietošana pēc grūtniecības 3. mēneša var nodarīt būtisku kaitējumu Jūsu bērnam.

Barošana ar krūti

Pastāstiet ārstam, ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt. Prenewel lietošana ir kontrindicēta

mātēm, kas baro bērnu ar krūti. Ja vēlaties barot bērnu ar krūti, ārsts var Jums ordinēt citas zāles.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana:

Prenewel tabletes modrību parasti neietekmē, tomēr dažiem pacientiem asinsspiediena pazemināšanās

dēļ ir iespējamas dažādas reakcijas, piemēram, reibonis vai vājums. Ja Jūs ir skārušas šīs parādības,

var būt traucēta Jūsu spēja vadīt transportlīdzekli vai apkalpot mehānismus.

Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes satur laktozes monohidrātu un nātriju

Ja ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

3.

Kā lietot Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Parastā deva ir viena tablete reizi dienā.

Ja Jums ir nieru darbības traucējumi, ārsts var pieņemt lēmumu mainīt Jūsu zāļu lietošanas režīmu.

Jūsu tabletes labāk lietot no rīta pirms brokastīm.

Norijiet tableti, uzdzerot glāzi ūdens.

Ja esat lietojis Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis pārāk daudz tablešu, nekavējoties sazinieties ar savu ārstu vai tuvākās slimnīcas pirmās

palīdzības nodaļu. Biežākā pārdozēšanas izpausme ir asinsspiediena pārmērīga pazemināšanās.

Izteikti zema asinsspiediena gadījumā (ja ir tādi simptomi kā, piemēram, reibonis vai ģībonis) var

palīdzēt atgulšanās ar augstāk paceltām kājām.

Ja esat aizmirsis lietot Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes

Ir svarīgi zāles lietot katru dienu, jo regulāra ārstēšanās ir efektīvāka. Tomēr tad, ja esat aizmirsis lietot

savu Prenewel tablešu devu, nākamā deva jālieto parastajā laikā. Nelietojiet dubultu devu, lai

aizvietotu aizmirstās devas.

Ja Jūs pārtraucat lietot Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes

Tā kā augsta asinsspiediena ārstēšana parasti ilgst visu mūžu, pirms šo zāļu lietošanas pārtraukšanas

Jums jākonsultējas ar ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Pārtrauciet lietot šīs zāles un nekavējoties vērsieties pie ārsta, ja Jums rodas jebkura no šādām

blakusparādībām:

stiprs reibonis vai ģībonis zema asinsspiediena dēļ (bieži – var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem);

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

bronhu spazmas (spiedoša sajūta krūtīs, sēkšana un elpas trūkums (retāk – var rasties līdz 1 no

100 cilvēkiem));

sejas, lūpu, mutes, mēles vai rīkles pietūkšana, apgrūtināta elpošana (angioedēma) (skatīt

„Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”; retāk – var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem);

smagas ādas reakcijas, arī daudzformu eritēma (izsitumi uz ādas, kas bieži sākas ar sarkaniem,

niezošiem plankumiem uz sejas, rokām vai kājām) vai intensīvi izsitumi uz ādas, nātrene, ādas

piesārtums pa visu ķermeni, stipra nieze, pūšļi uz ādas, ādas lobīšanās un ādas pietūkums,

gļotādu iekaisums (Stīvensa-Džonsona sindroms) vai citas alerģiskas reakcijas (ļoti reti — var

rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);

kardiovaskulāras slimības (neregulāra sirdsdarbība, stenokardija (sāpes krūškurvī, žoklī,

mugurā, ko izraisa fiziska piepūle), sirdslēkme) (ļoti reti - var rasties līdz 1 no 10 000

cilvēkiem);

roku vai kāju vājums vai runas traucējumi, kas var būt iespējama insulta pazīmes (ļoti reti —

var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);

aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas var izraisīt stipras sāpes vēderā un mugurā, ko pavada ļoti

slikta pašsajūta (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000 cilvēkiem);

ādas vai acu dzelte, kas var būt hepatīta pazīme (ļoti reti — var rasties līdz 1 no 10 000

cilvēkiem);

dzīvībai bīstama sirds aritmija (nav zināmi);

aknu slimības izraisīta galvas smadzeņu slimība (aknu encefalopātija) (nav zināmi).

Ir ziņots par turpmāk minētajām blakusparādībām:

Bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

ādas reakcijas pacientiem ar alerģisku un astmatisku reakciju tendenci,

galvassāpes,

redzes traucējumi,

reibonis,

vājums (astēnija),

tinnīts (zvanīšana ausīs),

vertigo,

durstīšanas sajūta,

elpas trūkums,

klepus,

slikta dūša un vemšana,

sāpes vēderā,

garšas sajūtas traucējumi, sausa mute,

gremošanas traucējumi, caureja, aizcietējums,

muskuļu krampji,

alerģiskas reakcijas (piemēram, ādas izsitumi, nieze),

noguruma sajūta.

Retāk (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

garastāvokļa svārstības,

miega traucējumi,

nātrene, sarkani punktiņi uz ādas (purpura), pūšļu sakopojums,

nieru darbības traucējumi,

svīšana,

impotence,

palielināts eozinofilo leikocītu (leikocītu veids) skaits,

laboratorisko rādītāju izmaiņas: augsta kālija koncentrācija asinīs, kas ir atgriezeniska,

pārtraucot ārstēšanu, zema nātrija koncentrācija,

miegainība, ģībonis,

sirdsklauves (sajūtami sirdspuksti), tahikardija (ātra sirdsdarbība),

hipoglikēmija (ļoti zema cukura koncentrācija asinīs) pacientiem ar diabētu,

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

vaskulīts (asinsvadu iekaisums),

sausums mutē,

fotosensibilizācijas reakcijas (palielināta ādas jutība pret sauli),

artralģija (sāpes locītavās), mialģija (sāpes muskuļos), sāpes krūtīs, savārgums, perifēra tūska,

drudzis,

paaugstināta urīnvielas koncentrācija asinīs, paaugstināta kreatinīna koncentrācija asinīs,

kritieni.

Reti (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

psoriāzes saasināšanās,

izmaiņas laboratoriskajos raksturlielumos: paaugstināta aknu enzīmu koncentrācija,

paaugstināta bilirubīna koncentrācija asinīs,

nogurums.

Ļoti reti (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

apjukums,

aizlikts degums vai iesnas (rinīts),

eozinofīliska pneimonija (rets pneimonijas veids),

smaga nieru slimība, asins raksturlielumu izmaiņas, piemēram, samazināts leikocītu un

eritrocītu skaits,

pazemināts hemoglobīna līmenis, samazināts trombocītu skaits,

augsta kalcija koncentrācija asinīs,

aknu darbības traucējumi.

Nav zināmi (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

izmainītas elektrokardiogrammas vērtības,

laboratorisko rādītāju izmaiņas: zema kālija koncentrācija asinīs, paaugstināta urīnvielas un

paaugstināta cukura koncentrācija asinīs, tuvredzība (miopija), neskaidra redze, redzes

traucējumi,

ja Jums ir sistēmiska sarkanā vilkēde (saistaudu slimības veids), stāvoklis var pasliktināties,

roku un kāju pirkstu krāsas pārmainas, nejutīgums un sāpes (Reino sindroms).

Var rasties asins, nieru, aknu vai aizkuņģa dziedzera slimības, kā arī laboratorisko izmeklējumu (asins

izmeklējumu) rezultātu pārmaiņas. Ārsts var Jums parakstīt asins izmeklējumus, lai uzraudzītu Jūsu

stāvokli.

Koncentrēts urīns (tumšas krāsas), slikta dūša vai vemšana, muskuļu krampji, apjukums un krampju

lēkmes, ko var izraisīt neatbilstoša ADH (antidiurētiskā hormona) sekrēcija. Ja Jums ir šādi simptomi,

sazinieties ar ārstu, cik drīz vien iespējams.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz

plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā!

Nelietojiet šīs zāles pēc derīguma termiņa, kas norādīts uz iepakojuma pēc “EXP”. Derīguma termiņš

attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma. Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes satur

Aktīvās vielas ir perindoprila terc-butilamīns un indapamīds. Katra tablete satur 4 mg

perindoprila terc-butilamīna, kas atbilst 3,34 mg perindoprila, un 1,25 mg indapamīda.

Citas sastāvdaļas ir mikrokristāliskā celuloze, laktozes monohidrāts, nātrija hidrogēnkarbonāts,

koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, magnija stearāts. Skatīt 2. punktu "Prenewel 4 mg/1,25 mg

tabletes satur laktozes monohidrātu un nātriju".

Prenewel 4 mg/1,25 mg tablešu ārējais izskats un iepakojums

Iegarenas, baltas, nedaudz abpusēji izliektas tabletes ar nošķeltām malām.

PVH/PE/PVDH/Al blisteri ar 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90 vai 100 tabletēm, ievietoti kartona kārbiņā.

OPA/Al/PVH/Al blisteri ar 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90 vai 100 tabletēm, ievietoti kartona kārbiņā.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Ražotāji

KRKA Polska Sp. z o.o., ul. Równoległa 5, 02-235 Varšava, Polija

Krka, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Šis medicīnas produkts Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs ir reģistrēts ar šādiem

nosaukumiem:

Bulgārija

Perindopril/Indapamide Krka 4 mg/1,25 mg tablets

Čehija, Lietuva, Igaunija

Prenewel 4 mg/1,25 mg tablets

Dānija, Somija, Slovākija

Co-Prenessa 4 mg/1,25 mg tablets

Latvija

Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes

Polija

Co-Prenessa 4 mg/1,25 mg tabletki

Rumānija

Co-Prenessa 4 mg/1,25 mg comprimate

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 10/2019

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 4 mg perindoprila terc-butilamīna (tert-Butylamini perindoprilum), kas atbilst

3,34 mg perindoprila, un 1,25 mg indapamīda (indapamidum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktoze

Katra tablete satur 67,48 mg laktozes.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

Iegarenas, baltas, nedaudz abpusēji izliektas tabletes ar nošķeltām malām.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Esenciālas hipertensijas ārstēšana pacientiem, kam neizdodas panākt pietiekamu asinsspiediena

kontrolēšanu, lietojot tikai perindoprilu.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Kad vien iespējams, jāveic sastāvdaļu devas titrēšana, lai noteiktu individuālu efektīvo devu. Prenewel

4 mg/1,25 mg tabletes jālieto, kad asinsspiedienu nevar adekvāti kontrolēt ar Prenewel 2 mg/0,625 mg

tabletēm (kur pieejams). Kad klīniski nepieciešams, var tikt apsvērta, tieša terapijas pāreja no

monoterapijas uz Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletēm.

Parastā deva ir viena tablete Prenewel 4 mg/1,25 mg vienu reizi dienā, ko vēlams lietot no rīta, tukšā

dūšā.

Nieru darbības traucējumi (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes ir kontrindicētas pacientiem ar smagas pakāpes nieru darbības

traucējumiem (kreatinīna klīrenss <30 ml/min).

Pacientiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 30 – 60 ml/min)

perindoprila maksimālā dienas deva nedrīkst pārsniegt 2 mg. Tādēļ ieteicams sākt ārstēšanu ar

atbilstošu mazu brīvas kombinācijas devu.

Ja kreatinīna klīrenss ir virs 60 ml/min, devas pielāgošana nav vajadzīga.

Pacienta stāvokļa novērošanā jāiekļauj bieži kālija līmeņa serumā un kreatinīna līmeņa pārbaude

(piem., katru otro mēnesi).

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

Aknu darbības traucējumi (skatīt 4.3., 4.4. un 5.2. apakšpunktu)

Smagu aknu darbības traucējumu gadījumā ārstēšana ir kontrindicēta.

Pacientiem ar vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pediatriskā populācija

Prenewel 4 mg/1,25 mg tablešu efektivitāte bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav noteikta.

Tādēļ zāles nav ieteicams lietot šajā vecumā grupā.

Vecāka gadagājuma pacienti

Ārstēšana jāuzsāk pēc asinsspiediena atbildes reakcijas un nieru darbības izvērtēšanas.

Lietošanas veids

Šīs zāles paredzēts lietot perorāli.

4.3.

Kontrindikācijas

Ar perindoprilu saistītas:

paaugstināta jutība pret perindoprilu vai kādu citu AKE inhibitoru;

angioedēma (Kvinkes tūska) anamnēzē saistībā ar iepriekšēju AKE inhibitoru terapiju;

iedzimta vai idiopātiska angioedēma;

otrais un trešais grūtniecības trimestris (skatīt 4.4. un 4.6. apakšpunktu);

pacientiem ar cukura diabētu vai nieru darbības traucējumiem (GFĀ < 60 ml/min/1,73 m

Prenewel lietošana kopā ar aliskirēnu saturošām zālēm ir kontrindicēta (skatīt 4.5. un 5.1.

apakšpunktu);

lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu. Prenewel lietošanu drīkst sākt ne ātrāk kā 36

stundas pēc sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt arī 4.4. un 4.5. apakšpunktu);

ekstrakorporāla terapija, kuras rezultātā asinis saskaras ar negatīvi lādētām virsmām (skatīt 4.5.

apakšpunktu);

nozīmīga abpusēja nieru artēriju stenoze vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenoze

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ar indapamīdu saistītas:

paaugstināta jutība pret indapamīdu vai kādu citu no sulfonamīdiem;

smagas pakāpes nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min);

aknu encefalopātija;

smagi aknu darbības traucējumi;

hipokaliēmija;

kā vispārīgs nosacījums, šīs zāles nav ieteicams lietot kombinācijā ar ne-antiaritmiskajiem

līdzekļiem, kuri izraisa torsades de pointes (skatīt 4.5. apakšpunktu);

barošana ar krūti (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Ar perindoprolu un indapamīdu saistītas:

paaugstināta jutība pret jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Nepietiekamas terapeitiskās pieredzes dēļ Prenewel tabletes nedrīkst lietot:

pacienti, kam veic dialīzi;

pacienti ar neārstētu dekompensētu sirds mazspēju.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpaši brīdinājumi

Litijs

Litija lietošanu kopā ar perindoprila un indapamīda kombināciju parasti neiesaka (skatīt 4.5.

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

apakšpunktu).

Saistībā ar perindoprilu

Neitropēnija/ agranulocitoze/trombocitopēnija/anēmija

Pacientiem, kuri saņēma AKE inhibitorus, aprakstīta neitropēnija/agranulocitoze, trombocitopēnija un

anēmija. Pacientiem ar normālu nieru darbību, kuriem nav citu komplikācijas izraisošu faktoru,

neitropēniju novēro reti. Perindoprils ārkārtīgi piesardzīgi jālieto pacientiem ar kolagēnām asinsvadu

slimībām,

pacientiem,

kurus

ārstē

imūnās

sistēmas

darbību

nomācošām

zālēm

alopurinolu/prokaīnamīdu, kā arī šādu komplikāciju izraisošu faktoru kombinācijas gadījumā (jo īpaši

iepriekš esošu nieru darbības traucējumu gadījumā). Dažiem no šiem pacientiem attīstījās nopietnas

infekcijas, kas dažos gadījumos nereaģēja uz intensīvu ārstēšanu ar antibiotiskajiem līdzekļiem. Ja

perindoprilu lieto šādiem pacientiem, ieteicams periodiski kontrolēt balto asins šūnu skaitu un

pacientiem jānorāda ziņot par visām infekcijas pazīmēm (piemēram, rīkles iekaisumu vai drudzi)

(skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Renovaskulāra hipertensija

Pacientam ar abpusēju nieru artēriju stenozi vai vienīgās funkcionējošās nieres artērijas stenozi,

lietojot AKE inhibitorus, ir palielināts hipotensijas un nieru mazspējas risks (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Ārstēšana ar diurētiskajiem līdzekļiem var būt veicinošs faktors. Nieru funkciju zudums var rasties jau

nelielu kreatinīna koncentrācijas serumā izmaiņu gadījumā un pat pacientiem ar vienpusēju nieru

artēriju stenozi.

Hipersensivitāte/angioedēma

Retos gadījumos ziņots par sejas, ekstremitāšu, lūpu, mēles, uzbalseņa un/vai balsenes angioedēmu

pacientiem, kas ārstēti ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, tostarp perindoprilu. Tā ir

iespējama jebkurā ārstēšanas periodā. Šādos gadījumos perindoprilu lietošana nekavējoties jāpārtrauc

jāsāk piemēroti kontroles pasākumi, lai pirms pacienta izrakstīšanas no stacionāra nodrošinātu pilnīgu

simptomu izzušanu. Gadījumos, kad tūska ir skārusi tikai seju un lūpas, tā parasti izzūd bez ārstēšanas,

taču simptomu mazināšanai ir lietderīgi lietot prethistamīna līdzekļus.

Angioedēma, kas saistīta ar balsenes tūsku, var būt letāla. Ja tūska skārusi mēli, uzbalseni vai balseni

un var izraisīt elpceļu aizsprostošanos, nekavējoties jāsāk piemērota terapija, piemēram, subkutāni

ievadot 0,3

0,5 ml

epinefrīna

šķīduma

(1:1000)

un/vai

pasākumi elpceļu caurlaidības

nodrošināšanai..

Melnādainiem pacientiem, kuri saņēmuši AKE inhibitorus, angioedēma ir aprakstīta biežāk nekā citas

ādas krāsas pacientiem..

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir angioedēma, kas nav saistīta ar AKE inhibitoru lietošanu, var būt

palielināts angioedēmas risks, saņemot AKE inhibitorus.

Retos gadījumos ar AKE inhibitoriem ārstētajiem pacientiem aprakstīta zarnu angioedēma. Šiem

pacientiem bija sāpes vēderā (ar sliktu dūšu un vemšanu vai bez); dažos gadījumos nebija iepriekšējas

sejas angioedēmas un pacientiem bija normāla C-1 esterāzes koncentrācija. Šī veida angioedēma tika

diagnosticēta, izmantojot tādas procedūras kā vēdera dobuma DT skenēšana vai ultrasonogrāfija, kā

arī ķirurģiski, un pēc AKE inhibitora lietošanas pārtraukšanas simptomi izzuda. Pacientu, kuri lieto

AKE inhibitorus un kuriem ir sāpes vēderā, diferenciāldiagnozē jāiekļauj zarnu angioedēma.

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta palielināta angioedēmas

riska dēļ. Ārstēšanu ar sakubitrilu/valsartānu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc perindoprila

pēdējās devas lietošanas. Ārstēšanu ar perindoprilu drīkst sākt ne ātrāk kā 36 stundas pēc

sakubitrila/valsartāna pēdējās devas lietošanas (skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar racekadotrilu, mTOR inhibitoriem (piemēram, sirolimu,

everolimu, temsirolimu) un vildagliptīnu var palielināt angioedēmas (piemēram, elpceļu vai mēles

pietūkuma ar elpošanas traucējumiem vai bez tiem) risku (skatīt 4.5. apakšpunktu). Racekadotrila,

mTOR inhibitoru (piemēram, sirolima, everolima, temsirolima) un vildagliptīna lietošana pacientam,

kurš jau lieto AKE inhibitoru, jāsāk uzmanīgi.

Anafilaktoīdas reakcijas desensibilizācijas laikā

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

Ir ziņots par atsevišķiem gadījumiem, kad pacientiem, kuri saņēma AKE inhibitorus desensibilizācijas

terapijas ar

Hymenoptera (bišu, lapseņu) indi laikā, radušās dzīvībai bīstamas un ilgstošas

anafilaktoīdas paaugstinātas jutības reakcijas. AKE inhibitori alerģiskiem pacientiem, kam veic

desensibilizācijas terapiju, jālieto piesardzīgi, bet indes imūnterapijas laikā no AKE inhibitoru

lietošanas jāizvairās. Tomēr no šīm reakcijām var izvairīties, vismaz 24 stundas pirms terapijas uz

laiku pārtraucot AKE inhibitoru lietošanu pacientiem, kuriem nepieciešami gan AKE inhibitori, gan

desensibilizācija.

Anafilaktoīdās reakcijas ZBL aferēzes laikā

Retos gadījumos pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus, zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) aferēzes

laikā izmantojot dekstrāna sulfātu, ir novērotas dzīvībai bīstamas anafilaktoīdas reakcijas. No šīm

reakcijām bija iespējams izvairīties, pirms katras aferēzes procedūras ārstēšanu ar AKE inhibitoriem

uz laiku pārtraucot.

Hemodializējami pacienti

Pacientiem, kuriem vienlaicīgi ar AKE inhibitoru terapiju ir veikta dialīze ar augstas caurlaidības

membrānām (piemēram, AN 69

), ir aprakstītas anafilaktoīdas reakcijas. Attiecībā uz šādiem

pacientiem jāapsver iespēja izmantot cita tipa dialīzes membrānas vai lietot citas grupas līdzekļus pret

hipertensiju.

Primārs aldosteronisms

Pacientiem ar primāru hiperaldosteronismu parasti nebūs atbildes reakcijas uz antihipertensīvajiem

līdzekļiem, kuri darbojas, inhibējot renīna-angiotensīna sistēmu. Tāpēc šo zāļu lietošana nav

ieteicama.

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi, kālija sāļi

Parasti neiesaka kombinēt perindoprilu un kāliju aizturošus diurētiskos līdzekļus un kālija sāļus (skatīt

4.5. apakšpunktu).

Grūtniecība

Grūtniecības laikā nav ieteicams sākt AKE inhibitoru lietošanu. Pacientēm, kas plāno grūtniecību,

līdzšinējā AKE inhibitoru terapija jāmaina pret alternatīvu antihipertensīvu terapiju ar vispāratzītu

drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien turpmāka AKE inhibitoru lietošana netiek

uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana nekavējoties

jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija (skatīt 4.3. un 4.6. apakšpunktu).

Saistībā ar indapamīdu

Aknu encefalopātija

Pie ar aknu darbības traucējumiem tiazīds un tiazīdu saistīti diurētiskie līdzekļi var izraisīt aknu

encefalopātiju. Ja tā notiek, nekavējoties jāpārtrauc lietot diurētisko līdzekli.

Fotosensivitāte

Tiazīdu grupas zāļu un līdzīgu tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu lietošanas laikā ir aprakstīti

fotosensibilizācijas gadījumi (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ja ārstēšanas laikā parādās fotosensibilizācijas

reakcijas, to ieteicams pārtraukt. Ja atkārtotu diurētisko līdzekļu lietošanu uzskata par nepieciešamu,

atsegtās zonas ieteicams sargāt no saules vai mākslīgajiem UVA stariem.

Piesardzības pasākumi lietošanā

Saistībā ar perindoprilu un indapamīdu

Pavājināta nieru darbība

Terapija ir kontrindicēta pie smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss

<30 ml/min) gadījumiem. Dažiem pacientiem ar hipertensiju un bez jau iepriekš pastāvošiem nieru

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

bojājumiem, kā arī pacientiem, kuru asins analīžu rezultāti norāda uz nieru darbības mazspēju,

ārstēšana ir jāpārtrauc un to var būt iespējams atsākt, vai nu lietojot mazu devu vai tikai vienu no zāļu

sastāvdaļām.

Šādu pacientu parastie medicīniskie novērojumi ietvers biežu kālija jonu un kreatinīna koncentrācijas

kontroli (pēc divas nedēļas ilgas ārstēšanas, kā arī vēlāk katrus divus mēnešus terapeitiskās stabilitātes

perioda laikā). Nieru mazspēja galvenokārt aprakstīta pacientiem ar smagu sirds mazspēju vai nieru

mazspēju (tostarp arī nieru artēriju stenozi).

Gadījumos, kad pacientam ir abpusēja nieru artēriju stenoze vai darbojas tikai viena niere, šo zāļu

lietošanu neiesaka.

Hipotensija un ūdens un elektrolītu līdzsvara traucējumi

Jau iepriekš esoša nātrija jonu deficīta klātbūtnē pastāv pēkšņas hipotensijas risks (īpaši pacientiem ar

nieru artēriju stenozi). Tādēļ nepieciešami sistemātiski izmeklējumi attiecībā uz ūdens un elektrolītu

zuduma klīniskajām pazīmēm, kas iespējamas vienlaicīgas caurejas vai vemšanas gadījumos. Šādiem

pacientiem regulāri jākontrolē elektrolītu koncentrācija plazmā.

Izteiktas hipotensijas gadījumā var būt nepieciešama intravenoza fizioloģiskā šķīduma infūzija.

Pārejoša hipotensija nav turpmākas terapijas kontrindikācija. Pēc apmierinoša asins tilpuma un

asinsspiediena atjaunošanas ārstēšanu var atsākt, vai nu lietojot mazāku devu vai tikai vienu zāļu

sastāvdaļu.

Kālija jonu līmenis

Perindoprila un indapamīda kombinācija nenovērš hipokaliēmijas attīstību (īpaši pacientiem ar cukura

diabētu vai nieru mazspēju). Tāpat kā visu prethipertensijas un diurētisko līdzekļu kombināciju

gadījumos, regulāri jākontrolē kālija jonu koncentrācija plazmā.

Īpaši brīdinājumi par palīgvielām

Laktoze

Prenewel 4 mg/1,25 mg tabletes satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nedrīkst lietot pacientiem ar retu

iedzimtu galaktozes nepanesību, pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Nātrijs

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

Saistībā ar perindoprilu

Klepus

Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru lietošanas laikā aprakstīts sauss klepus. Tas ir raksturīgs

ar savu pastāvību un izzušanu pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Šī simptoma gadījumā jāapsver jatrogēnas

etioloģijas iespēja. Ja angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitora ordinēšanai joprojām tiek dota

priekšroka, var apsvērt iespēju terapiju turpināt.

Pediatriskā populācija

Klīniskā pieredze par perindoprila (monoterapijas veidā vai kombinācijā) efektivitāti un panesību,

lietojot bērniem un pusaudžiem, ir nepietiekama.

Arteriālas hipotensijas un/vai nieru mazspējas risks (sirds mazspējas,

cirkulējošā šķidruma un

elektrolītu apjoma samazināšanās gadījumā, u.c.)

Pacientiem, kuriem pirms terapijas sākuma ir bijis zems asinsspiediens, kā arī nieru artēriju stenozes,

sastrēguma sirds mazspējas vai cirozes ar tūsku un ascītu gadījumos, ir novērota izteikta renīna-

angiotensīna-aldosterona sistēmas stimulācija, īpaši izteikta ūdens un elektrolītu deficīta apstākļos

(pēc stingras diētas ar mazu nātrija saturu ievērošanas vai ilgstošas ārstēšanas ar diurētiskajiem

līdzekļiem).

Tādēļ šīs sistēmas blokāde ar angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru var izraisīt pēkšņu

asinsspiediena kritumu un/vai kreatinīna koncentrācijas paaugstināšanos plazmā, kas norāda uz nieru

mazspēju. Minētais īpaši iespējams pirmajā zāļu lietošanas reizē un pirmo divu ārstēšanas nedēļu

laikā. Dažkārt (lai gan reti) minētais var sākties akūti, kā arī dažādos ārstēšanas laikos.

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

Šādos gadījumos ārstēšana jāsāk ar mazāku devu, kas pakāpeniski jāpalielina.

Renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde

Ir pierādījumi, ka vienlaicīga AKE inhibitoru, angiotensīna II receptoru blokatoru vai aliskirēna

lietošana palielina hipotensijas, hiperkaliēmijas un pavājinātas nieru funkcijas (ieskaitot akūtu nieru

mazspēju) risku. Tādēļ RAAS dubulta blokāde, lietojot kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II

receptoru blokatorus vai aliskirēnu, nav ieteicama (skatīt 4.5. un 5.1. apakšpunktu).

Ja dubultu blokādi izraisoša ārstēšana ir absolūti nepieciešama, to drīkst veikt vienīgi veselības

aprūpes speciālista uzraudzībā un bieži un rūpīgi jākontrolē nieru funkcija, elektrolītu līmenis asinīs un

asinsspiediens.

AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar

diabētisku nefropātiju.

Vecāka gadagājuma pacienti

Pirms ārstēšanas sākuma jāpārbauda nieru darbība un kālija līmenis serumā. Sākumdevu vēlāk pielāgo

atbilstoši asinsspiediena atbildreakcijai, jo īpaši ūdens un šķidruma zuduma gadījumos, lai izvairītos

no pēkšņas hipotensijas.

Pacienti ar zināmu aterosklerozi

Lai gan hipotensijas risks pastāv visiem pacientiem, īpaša piesardzība jāievēro išēmiskās sirds

slimības un cerebrovaskulāru traucējumu gadījumā, ārstēšana jāsāk ar mazāko iespējamo devu vai

komponentu deva jāpielāgo atsevišķi.

Renovaskulāra hipertensija

Renovaskulāras hipertensijas ārstēšanas metode ir revaskularizācija. Tomēr gadījumos, kad pacienti ar

renovaskulāru hipertensiju gaida plānoto koriģējošo operāciju vai tā nav iespējama, angiotensīna

konvertējošā enzīma inhibitoru lietošana var dot pozitīvu efektu. Ja ir diagnosticēta nieru artēriju

stenoze vai ir aizdomas par to, ārstēšana jāsāk stacionārā, izmantojot mazāko devu un pastāvīgi

kontrolējot nieru darbību un kālija līmeni. Noteiktai daļai šādu pacientu var rasties nieru funkcionāla

mazspēja, kas parasti ir atgriezeniska (pārtraucot ārstēšanu).

Sirds mazspēja/smaga sirds mazspēja

Ārstējot pacientus ar smagu (NYHA IV pakāpe), terapija jāsāk stingrā mediķu uzraudzībā un ar

samazinātu sākumdevu. Terapija ar bēta blokatoriem pacientiem ar hipertensiju vai koronāru mazspēju

(išēmisko sirds slimību) nav jāpārtrauc: AKE inhibitors jālieto kopā ar bēta blokatoru.

Pacienti ar diabētu

Pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu (spontāna nosliece uz paaugstinātu kālija koncentrāciju)

terapija jāsāk medicīniskā uzraudzībā ar mazinātu sākumdevu.

Pacientiem ar cukura diabētu, kuri iepriekš ārstēti ar perorālajiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu,

rūpīgi jākontrolē glikēmijas līmenis (īpaši pirmā AKE inhibitoru lietošanas mēneša laikā).

Etniskās atšķirības

Tāpat kā lietojot citus angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitorus, melnādainiem pacientiem

asinsspiediena pazemināšanai perindoprils ir acīmredzami mazāk efektīvs nekā citas ādas krāsas

pacientiem. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka melnādainiem pacientiem ar hipertensiju biežāk novēro

pazeminātu renīna aktivitāti.

Ķirurģiskas operācijas/ anestēzija

Angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitori var izraisīt hipotensiju anestēzijas gadījumā, jo īpaši, ja

anestēzijas līdzeklim piemīt hipotensijas izraisīšanas potenciāls.

Tādēļ, ja tas iespējams, vienu dienu pirms ķirurģiskās operācijas ārstēšanu ar ilgstošas darbības

angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoriem, piemēram, perindoprilu, ieteicams pārtraukt.

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

Aortas atveres vai mitrālā vārstuļa stenoze/ hipertrofiska kardiomiopātija

AKE inhibitors piesardzīgi jālieto pacientiem, kam ir sirds kreisā kambara izplūdes trakta obstrukcija.

Aknu mazspēja

Retos gadījumos AKE inhibitori ir bijuši saistīti ar sindromu, kas sākas ar holestātisku dzelti un progresē

līdz straujai aknu nekrozei un (dažkārt) pacienta nāvei. Šī sindroma mehānisms nav noskaidrots.

Pacientiem, kuri lieto AKE inhibitorus un kuriem rodas dzelte vai izteikti paaugstinās aknu enzīmu

līmenis, jāpārtrauc AKE inhibitoru lietošana un jānodrošina atbilstoša medicīniska novērošana (skatīt

4.8. apakšpunktu).

Hiperkaliēmija

AKE inhibitori var izraisīt hiperkaliēmiju, jo tie nomāc aldosterona izdalīšanos. Ietekme pacientiem ar

normālu nieru darbību parasti nav nozīmīga. Hiperkaliēmijas attīstības riska faktoriem ir pakļauti

pacienti ar nieru mazspēju, pasliktinātu nieru darbību, gados veci (par 70 gadiem vecāki) pacienti,

pacienti ar cukura diabētu un pacienti ar interkurentiem notikumiem, īpaši ar organisma dehidratāciju,

akūtu sirds dekompensāciju un metabolu acidozi, kā arī pacienti, kuri vienlaicīgi lieto kāliju aizturošos

diurētiskos līdzekļus (piemēram, spironolaktonu, eplerenonu, triamterēnu vai amilorīdu), kāliju

saturošus uztura bagātinātājus vai sāls aizvietotājus vai pacienti, kuri lieto citas zāles, kas saistītas ar

kālija jonu koncentrācijas paaugstināšanos serumā (piemēram, heparīnu, trimetoprimu vai

kotrimoksazolu, ko sauc arī par trimetoprimu/sulfametoksazolu), un īpaši aldosterona antagonistus vai

angiotensīna receptoru blokatorus, acetilsalicilskābi ≥ 3 g/dienā, COX-2 inhibitorus un neselektīvos

NPL, imūnsupresantus, piemēram, ciklosporīnu vai takrolimu. Kāliju saturošu uztura bagātinātāju,

kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu vai kālija saturošo sāls aizvietotāju lietošana var izraisīt ievērojamu

kālija jonu koncentrācijas paaugstināšanos serumā (īpaši pacientiem ar nieru darbības traucējumiem).

Hiperkalēmija var izraisīt nopietnas, dažkārt letālas aritmijas. Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi un

angiotensīna receptoru blokatori, un iepriekš minētie līdzekļi pacientiem, kuri saņem AKE inhibitorus,

jālieto piesardzīgi un jākontrolē arī kālija līmenis serumā un nieru darbība (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Saistībā ar indapamīdu

Šķidruma un elektrolītu līdzsvars

Nātrija koncentrācija

Pirms ārstēšanas uzsākšanas un regulāri pēc tam jāpārbauda nātrija līmenis serumā. Visi diurētiskie

līdzekļi var pazemināt nātrija līmeni, kam dažkārt var būt nopietnas sekas.

Nātrija līmeņa

pazemināšanās sākumā var būt asimptomātiska, tādēļ nepieciešamas regulāras pārbaudes.. Pārbaudes

biežāk jāveic vecāka gadagājuma pacientiem un pacientiem ar aknu cirozi (skatīt 4.8. un 4.9.

apakšpunktu).

Hiponatriēmija ar hipovolēmiju var izraisīt dehidratāciju un ortostatisko hipotensiju. Vienlaicīgs

hlorīdu jonu zudums var novest pie sekundāras kompensējošas metabolās alkalozes: sastopamība un

ietekme ir neliela.

Kālija koncentrācija

Lietojot tiazīdu diurētiskos līdzekļus vai tiazīdiem radniecīgus diurētiskos līdzekļus, vērā ņemams

risks ir kālija zudums un hipokaliēmija. Pacientiem, kuri pieder pie augsta riska grupām, piemēram,

vecāka gadagājuma pacientiem un/vai indivīdiem, kuri saņem nepilnvērtīgu uzturu (neatkarīgi no tā,

vai viņi vienlaikus lieto vēl kādas zāles), pacientiem ar aknu cirozi, kas norit ar tūsku un ascītu,

pacientiem ar koronāriem traucējumiem un pacientiem ar sirds mazspēju, jāveic profilaktiski

pasākumi, lai novērstu pazemināta kālija līmeņa (<3,4 mmol/l) rašanos.

QT intervāla pagarināšanās

Riskam pakļauti arī indivīdi ar garu QT intervālu, neatkarīgi no tā, vai tas ir iedzimts vai jatrogēnas

izcelsmes. Hipokaliēmija, tāpat kā bradikardija, darbojas kā faktors, kas veicina smagu sirds ritma

traucējumu rašanos, jo īpaši torsades de pointes, kam var būt letāls iznākums.

Visos gadījumos nepieciešams arī bieži noteikt kālija koncentrāciju. Pirmais kālija līmeņa plazmā

mērījums jāveic pirmajā nedēļā pēc ārstēšanas uzsākšanas.

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

Ja konstatē zemu kālija līmeni, tas jākoriģē.

Kalcija līmenis koncentrācija:

Tiazīdu diurētiskie līdzekļi un tiazīdiem radniecīgi diurētiskie līdzekļi var samazināt kalcija

izdalīšanos no organisma ar urīnu un izraisīt vieglu un pārejošu kalcija koncentrācijas plazmā

paaugstināšanos. Izteikti augsts kalcija līmenis asinīs var būt saistīts ar nediagnosticētu

hiperparatireoīdismu. Šādos gadījumos pirms epitēlijķermenīšu funkcijas pārbaudīšanas ārstēšana

jāpārtrauc.

Glikozes līmenis asinīs

Pacientiem ar cukura diabētu, ir svarīgi kontrolēt glikozes līmeni asinīs, īpaši, gadījumos kad ir zema

kālija koncentrācija.

Urīnskābe

Pacientiem ar hiperurikēmiju var būt palielināta nosliece uz podagras lēkmēm.

Nieru darbība un diurētiskie līdzekļi

Tiazīdu diurētiskie līdzekļi un tiazīdiem radniecīgi diurētiskie līdzekļi ir efektīvi vienīgi tad, ja nieru

funkcija ir normāla vai tikai nedaudz traucēta (pieaugušam cilvēkam kreatinīna līmenis plazmā

zemāks kā aptuveni 25 mg/l, kas ir <220 µmol/l).

Vecāka gadagājuma pacientiem kreatinīna līmeņa serumā vērtība jāpielāgo atkarībā no pacienta

vecuma, ķermeņa masas un dzimuma, izmantojot Kokrofta formulu:

= (140 - vecums) × ķermeņa masa / 0,814 × kreatinīna līmenis serumā,

kur:

vecumu izsaka gados,

ķermeņa masu — kilogramos,

kreatinīna līmeni serumā μmol/l.

Šī formula ir piemērota vecāka gadagājuma vīriešiem, bet sievietēm tā jāpielāgo, reizinot rezultātu ar

0,85.

Hipovolēmija, kas ārstēšanas sākumā rodas diurētiskā līdzekļa izraisītā šķidruma un nātrija zuduma

rezultātā, samazina glomerulāro filtrāciju. Tās rezultātā paaugstinās urīnvielas un kreatinīna līmenis

asinīs. Šāda pārejoša nieru nepietiekamība nerada nevēlamas sekas pacientiem ar normālu nieru

funkciju, taču stāvoklis var pasliktināties, ja ir iepriekš bijusi pavājināta nieru darbība.

Sportisti

Sportistiem jāzina, ka šīs zāles satur aktīvo vielu, kas var būt par iemeslu pozitīvam dopinga testa

rezultātam.

Akūta miopija un sekundāra slēgta kakta glaukoma

Sulfonamīds vai sulfonamīdu atvasinājumu grupas zāles var izraisīt idiosinkrātisku reakciju, kuras

rezultātā rodas pārejoša miopija un akūta slēgta kakta glaukoma. Neārstēta akūta slēgta kakta

glaukoma var izraisīt paliekošu redzes zudumu. Primārā ārstēšana ir pārtraukt zāļu lietošanu, cik drīz

vien iespējams. Ja saglabājas nekontrolēts intraokulārais spiediens, var būt nepieciešams apsvērt

tūlītēju medicīnisku vai ķirurģisku ārstēšanu. Akūtas slēgta kakta glaukomas rašanās riska faktors var

būt arī alerģija pret sulfonamīdiem vai penicilīnu anamnēzē.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kopēja perindoprolam un indapamīdam

Vienlaicīga lietošana nav ieteicama

Litijs: vienlaicīgi lietojot litiju un AKE inhibitorus, ir ziņots par atgriezenisku litija koncentrācijas

serumā paaugstināšanos un toksicitāti. Vienlaicīga tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu un AKE inhibitoru

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

lietošana var vēl vairāk paaugstināt litija koncentrāciju un palielināt litija toksicitātes risku. Perindoprila

un indapamīda kombinācijas lietošana vienlaikus ar litiju nav ieteicama, bet, ja šādu kombināciju

uzskata par nepieciešamu, rūpīgi jākontrolē litija koncentrācija serumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana, kas prasa īpašu piesardzību

Baklofēns: anihipertensīvās darbības pastiprināšanās. Asinsspiediena un nieru funkcijas monitorings,

kā arī devas pielāgošana, ja tas nepieciešams.

Nesteroīdi pretiekaisuma līdzekļi (ieskaitot lielas acetilsalicilskābes devas): ja AKE inhibitorus lieto

vienlaikus ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (t.i., ar acetilsalicilskābi devās, kas nodrošina

pretiekaisuma

darbību,

COX-2

inhibitoriem

neselektīvajiem

NPL),

pavājināties

antihipertensīvā darbība. AKE inhibitoru un NPL vienlaicīga lietošana var palielināt nieru darbības

traucējumu, tostarp iespējamas akūtas nieru mazspējas, risku, kā arī paaugstināt kālija līmeni serumā,

jo īpaši pacientiem, kam jau iepriekš bijusi pavājināta nieru funkcija. Šī kombinācija jālieto

piesardzīgi, jo īpaši vecāka gadagājuma pacientiem.

Pacientiem jāuzņem pietiekams daudzums šķidruma, un jāapsver iespēja kontrolēt nieru darbību pēc

vienlaicīgas terapijas uzsākšanas un periodiski pēc tam.

Vienlaicīga lietošana, kas prasa zināmu piesardzību

Imipramīna tipa antidepresanti (tricikliskie), neiroleptiski līdzekļi: pastiprināta antihipertensīvā

darbība un palielināts ortostatiskas hipotensijas risks (darbības summēšanās).

Saistībā ar perindoprilu

Klīniskie dati liecina, ka renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulta blokāde, lietojot

kombinācijā AKE inhibitorus, angiotensīna II receptoru blokatorus vai aliskirēnu, ir saistīta ar

palielinātu tādu nevēlamo blakusparādību kā hipotensija, hiperkaliēmija un pavājināta nieru funkcija

(ieskaitot akūtu nieru mazspēju) risku, salīdzinot ar vienu zāļu, kas ietekmē RAAS, lietošanu (skatīt

4.3., 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

Zāles, kas izraisa hiperkaliēmiju

Dažas zāles vai zāļu grupas var veicināt hiperkaliēmiju: aliskirēns, kālija sāļi, kāliju aizturošie

diurētiskie līdzekļi, AKE inhibitori, angiotensīna II receptoru antagonisti, NPL, heparīni,

imūnsupresanti, piemēram, ciklosporīns vai takrolims, trimetoprims. Kombinēšana ar minētajām

zālēm palielina hiperkaliēmijas risku.

Vienlaicīga lietošana, kas ir kontrindicēta

Aliskirēns: pacientiem ar diabētu vai nieru darbības traucējumiem — hiperkaliēmijas risks, nieru

darbības pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības pieaugums.

Ekstrakorporāla terapija: ekstrakorporāla terapija, kuras rezultātā asinis saskaras ar negatīvi lādētām

virsmām, piemēram, dialīze vai hemofiltrācija ar noteiktām augstas caurlaidības spējas membrānām

(piem., poliakrilonitrila membrānām) un zema blīvuma lipoproteīnu aferēze ar dekstrāna sulfātu, jo ir

palielināts smagu anafilaktoīdu reakciju risks (skatīt 4.3. apakšpunktu). Ja šāda terapija ir

nepieciešama, jāapsver iespēja izmantot cita veida dialīzes membrānu vai citas grupas antihipertensīvo

līdzekli.

Sakubitrils/valsartāns: AKE inhibitoru lietošana vienlaicīgi ar sakubitrilu/valsartānu ir kontrindicēta,

jo tā palielina angioedēmas risku (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana, kas nav ieteicama

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

Aliskirēns: ne tikai pacientiem ar diabētu vai nieru darbības traucējumiem hiperkaliēmijas risks, nieru

darbības rādītāju pasliktināšanās un kardiovaskulārās saslimstības un mirstības pieaugums (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Vienlaicīga AKE inhibitoru un angiotensīna II receptoru blokatoru lietošana: literatūrā ir ziņots, ka

pacientiem ar aterosklerozi, sirds mazspēju vai cukura diabētu ar mērķorgānu bojājumu, vienlaicīga

AKE inhibitoru un angiotensīna II receptoru blokatoru lietošana ir saistīta ar palielinātu hipotensijas,

sinkopes, hiperkaliēmijas un nieru darbības traucējumu (arī akūtas nieru mazspējas) risku, salīdzinot ar

viena RAAS ietekmējoša līdzekļa lietošanu. Dubultu blokādi (piemēram, vienlaicīga AKE inhibitoru

un angiotensīna II receptoru blokatoru lietošana) drīkst veikt tikai individuāli noteiktos gadījumos un

rūpīgi kontrolējot nieru darbības rādītājus, kālija līmeni un asinsspiedienu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Estramustīns: palielināts nevēlamo blakusparādību, piemēram, angioneirotiskās tūskas (angioedēmas),

risks.

Kāliju aizturoši diurētiskie līdzekļi (spironolaktons, triamterēns (monoterapijas veidā vai

kombinācijās), kāliju saturoši uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji: AKE inhibitori

samazina kālija zudumu, ko izraisījuši diurētiskie līdzekļi. Lai gan kālija līmenis serumā parasti

saglabājas normas robežās, dažiem ar perindoprilu ārstētiem pacientiem var rasties hiperkaliēmija.

Kāliju saudzējoši diurētiskie līdzekļi (piem., spironolaktons, triamterēns vai amilorīds), kāliju saturoši

uztura bagātinātāji vai kāliju saturoši sāls aizvietotāji var izraisīt vērā ņemamu kālija līmeņa

paaugstināšanos serumā (kas var būt letāla). Piesardzība jāievēro arī tad, ja perindoprilu lieto

vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, kas paaugstina kālija līmeni serumā, piemēram, trimetoprimu un

kotrimoksazolu (trimetoprimu/sulfametoksazolu), jo zināms, ka trimetoprims darbojas līdzīgi kā kāliju

aizturoši diurētiskie līdzekļi, piemēram, amilorīds. Tādēļ perindoprila kombinēšana ar iepriekš

minētajām zālēm nav ieteicama. Ja apstiprinātas hipokaliēmijas dēļ indicēta šādu līdzekļu vienlaicīga

lietošana, tos jālieto piesardzīgi un bieži jāpārbauda kālija līmenis serumā un jāveic EKG.

Kotrimoksazols (trimetoprims/sulfametoksazols): pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto ko-trimoksazolu

(trimetoprimu/sulfametoksazolu), var būt palielināts hiperkaliēmijas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana, kas prasa īpašu piesardzību

Pretdiabēta līdzekļi (insulīns, hipoglikemizējoši sulfonamīdi): epidemioloģiskie pētījumi ļauj domāt,

ka AKE inhibitoru un pretdiabēta līdzekļu (insulīna, perorālo hipoglikemizējošo līdzekļu) vienlaicīga

lietošana var izraisīt pastiprinātu glikozes līmeņa pazemināšanos ar hipoglikēmijas risku. Šī parādība

vairāk raksturīga pirmajās kombinētas ārstēšanas nedēļās un pacientiem ar nieru darbības

traucējumiem.

Kāliju neaizturoši diurētiskie līdzekļi: pacientiem, kas lieto diurētiskos līdzekļus, īpaši pacientiem,

kam ir šķidruma un/vai sāļu zudums, pēc AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas iespējama pārmērīga

asinsspiediena pazemināšanās. Hipotensīvā efekta iespējamību var mazināt, pārtraucot lietot diurētisko

līdzekli un palielinot šķidruma vai sāls uzņemšanu pirms terapijas uzsākšanas ar mazām un

progresīvām perindoprila devām.

Arteriālas hipertensijas gadījumā, kad iepriekš lietota diurētisko līdzekļu terapija ir izraisījusi sāļu vai

šķidruma zudumu, pirms AKE inhibitoru terapijas uzsākšanas vai nu jāpārtrauc diurētiskā līdzekļa

lietošana (tādā gadījumā vēlāk var atsākt lietot kāliju neaizturošu diurētisko līdzekli), vai arī AKE

inhibitora lietošana jāuzsāk mazās devās, tās palielinot pakāpeniski.

Sastrēguma sirds mazspējas gadījumā, ko ārstē ar diurētiskiem līdzekļiem, sākt ar ļoti mazām AKE

inhibitoru devām, iespējams pēc kāliju neaizturošā diurētiskā līdzekļa devas samazināšanas.

Visos gadījumos kontrolēt nieru darbību (plazmas kreatinīnu) AKE inhibitoru terapijas pirmo nedēļu

laikā.

Kāliju aizturošie diurētiskie līdzekļi (eplerenons, spironolaktons): ar eplerenonu vai spironolaktonu

devās no 12,5 mg līdz 50 mg dienā un ar nelielām AKE inhibitoru devām: ārstējot II–IV pakāpes sirds

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

mazspēju (pēc NYHA klasifikācijas), kad izsviedes frakcija ir <40% un iepriekš ir veikta ārstēšana ar

AKE inhibitoriem un cilpas diurētiskajiem līdzekļiem, pastāv hiperkaliēmijas risks ar iespējami letālu

iznākumu, it īpaši tad, ja nav ievēroti ieteikumi par šādas kombinācijas ordinēšanu.

Pirms tiek sākta šādas kombinācijas lietošana, pārliecinieties, vai nav hiperkaliēmijas un nieru

darbības traucējumu.

Ieteicams rūpīgi kontrolēt kālija un kreatinīna koncentrāciju — pirmajā ārstēšanas mēnesī reizi nedēļā,

bet pēc tam — reizi mēnesī.

Racekadotrils: ir zināms, ka AKE inhibitori (piemēram, perindoprils) var izraisīt angioedēmu. Šo

risku var palielināt vienlaikus lietots racekadotrils (zāles, kas tiek lietotas pret caureju).

mTOR inhibitori (piemēram, sirolims, everolims vai temsirolims): pacientiem, kuri vienlaikus tiek

ārstēti ar mTOR inhibitoriem, var būt lielāks angioedēmas risks (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vienlaicīga lietošana, kas prasa zināmu piesardzību

Antihipertensīvie līdzekļi un vazodilatatori:

vienlaicīga šo līdzekļu lietošana var pastiprināt

perindoprila hipotensīvo iedarbību. Vienlaicīga nitroglicerīna vai citu nitrātu, vai citu vazodilatatoru

lietošana var vēl vairāk pazemināt asinsspiedienu.

Allopurinols, citostatiskivai imūnsupresīvi līdzekļi, kortikosteroīdi (sistēmiska lietošana) vai

prokaīnamīds: šo zāļu lietošana vienlaikus ar AKE inhibitoriem var izraisīt palielinātu leikopēnijas

risku.

Anestēzijas līdzekļi: AKE inhibitori var pastiprināt noteiktu anestēzijas līdzekļu hipotensīvo darbību.

Zelts: retos gadījumos pacienti, kas saņēmuši injicējama zelta (nātrija aurotiomalātu) terapiju un

vienlaicīgu AKE inhibitoru, tostarp perindoprila, terapiju, ir ziņojuši par nitritoīdām reakcijām

(simptomi ietver sejas piesārtumu, sliktu dūšu, vemšanu un hipotensiju).

Gliptīni (linagliptīns, saksagliptīns, sitagliptīns, vildagliptīns):

pacientiem, kurus ārstē ar AKE

inhibitoru, ir palielināts angioedēmas risks gliptīna samazinātas dipeptidilpeptidāzes IV (DPP-IV)

aktivitātes dēļ.

Simpatomimētiski līdzekļi: simpatomimētiskie līdzekļi var samazināt AKE inhibitoru antihipertensīvo

iedarbību.

Ciklosporīns: lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar ciklosporīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams

kontrolēt kālija līmeni serumā.

Heparīns: lietojot AKE inhibitorus vienlaicīgi ar heparīnu, var rasties hiperkaliēmija. Ieteicams

kontrolēt kālija līmeni serumā.

Saistībā ar indapamīdu

Vienlaicīga lietošana, kas prasa īpašu piesardzību

Zāles, kas izraisa Torsades de pointes: hipokaliēmijas riska dēļ indapamīds piesardzīgi jālieto kopā ar

zālēm, kas var izraisīt Torsades de pointes, piemēram: IA klases antiaritmiskiem līdzekļiem (hinidīns,

hidrohinidīns, disopiramīds); III klases antiaritmiskiem līdzekļiem (amiodarons, dofetilīds, ibutilīds,

bretiliums, sotalols); dažiem neiroleptiskiem līdzekļiem (hlorpromazīns, ciamemazīns, levomepromazīns,

tioridazīns, trifluoperazīns), benzamīdiem (amisulprīds, sulpirīds, sultoprīds, tiaprīds), butirofenoniem

(droperidols, haloperidols), citiem neiroleptiskiem līdzekļiem (pimozīds); citām vielām, piemēram,

bepridilu, cisaprīdu, difemanilu, i/v ievadītu eritromicīnu, halofantrīnu, mizolastīnu, moksifloksacīnu,

pentamidīnu, sparfloksacīnu, i/v ievadītu vinkamīnu, metadonu, astemizolu, terfenadīnu u.c. Zema kālija

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

līmeņa profilakse un, ja nepieciešams, korekcija: QT intervāla kontrolēšana.

Zāles, kas pazemina kālija līmeni (amfotericīns B (i/v ievadīts), glikokortikosteroīdi un

mineralokortikoīdi (sistēmiski lietoti), tetrakozaktīds, stimulējoši laksatīvi līdzekļi: palielināts zema

kālija līmeņa risks (iedarbības summēšanās). Kālija līmeņa kontrolēšana un, ja nepieciešams,

koriģēšana; īpaša piesardzība jāievēro gadījumos, kad tiek veikta ārstēšana ar sirds glikozīdiem. Jālieto

nestimulējoši laksatīvi līdzekļi.

Sirds glikozīdi: zems kālija līmenis veicina sirds glikozīdu toksisko iedarbību. Jākontrolē kālija

līmenis un jāveic EKG, un, ja vajadzīgs, jāapsver terapijas nepieciešamība.

Vienlaicīga lietošana, kas prasa zināmu piesardzību

Metformīns: metformīna izraisīta pienskābes acidoze, kuras cēlonis ir iespējama funkcionāla nieru

mazspēja, kas saistīta ar diurētisko līdzekļu, īpaši cilpas diurētisko līdzekļu, lietošanu. Nelietojiet

metformīnu, ja kreatinīna līmenis serumā vīriešiem pārsniedz 15 mg/l (135 μmol/l), bet sievietēm - 12

mg/l (110 μmol/l).

Jodu

saturošas

kontrastvielas:

jodu

saturošas

kontrastvielas:

diurētisku

līdzekļu

izraisītas

dehidratācijas gadījumā ir palielināts akūtas nieru mazspējas risks, īpaši tad, ja lieto jodu saturošas

kontrastvielas lielās devās. Pirms jodu saturošu savienojumu lietošanas jānodrošina rehidratācija.

Kalcijs (sāļi): paaugstinātas kalcija koncentrācijas, jo samazinās kalcija izvadīšana ar urīnu.

Ciklosporīns, takrolims:

paaugstināts kreatinīna līmenis, nemainoties cirkulējošā ciklosporīna

daudzumam, pat tad, ja nav sāļu un šķidruma deficīta.

Kortikosteroīdi, tetrakosaktīds (sistēmiski):

samazināts antihipertensīvais efekts (kortikosteroīdu

izraisīta ūdens/ sāls aizture).

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Ir noteikta katras šo kombinēto zāļu sastāvdaļas ietekme uz grūtniecību un barošanu ar krūti.

Prenewel

neiesaka grūtniecības pirmajā trimestrī. Prenewel

ir kontrindicēts otrajā un trešajā

grūtniecības trimestrī.

Prenewel ir kontrindicēts barošanas ar krūti periodā. Tādēļ, ņemot vērā terapijas svarīgumu mātei, ir

jānolemj pārtraukt barošanu ar krūti vai Prenewel lietošanu.

Grūtniecība

Saistībā ar perindoprilu

Pirmajā grūtniecības trimestrī AKE inhibitoru lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). AKE

inhibitoru lietošana ir kontrindicēta otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī (skatīt 4.3. un 4.4.

apakšpunktu).

Nav pārliecinošu epidemioloģisku pierādījumu par angiotensīna konvertējošā enzīma (AKE)

inhibitoru lietošanas teratogēniskuma risku pirmajā grūtniecības trimestrī, tomēr nedaudz paaugstinātu

risku nevar izslēgt. Pacientēm, kas plāno grūtniecību, jāordinē cits antihipertensīvs līdzeklis ar

vispāratzītu drošuma raksturojumu lietošanai grūtniecības laikā, ja vien AKE inhibitoru lietošanas

turpināšana netiek uzskatīta par būtisku. Tiklīdz ir diagnosticēta grūtniecība, AKE inhibitoru lietošana

nekavējoties jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāsāk alternatīva terapija.

Ir zināms, ka ārstēšana ar AKE inhibitoriem otrā un trešā grūtniecības trimestra laikā izraisa

fetotoksiskumu (pavājinātas nieru funkcijas, oligohidramniju, galvaskausa pārkaulošanās kavēšanu) un

neonatālu toksiskumu (nieru mazspēju, hipotensiju, hiperkaliēmiju) (skatīt 5.3. apakšpunktu). Ja, sākot

ar otro grūtniecības trimestri, paciente lietojusi AKE inhibitoru, ieteicams veikt augļa nieru funkciju

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

un galvaskausa ultraskaņas izmeklējumus. Zīdaiņi, kuru mātes lietojušas AKE inhibitorus, rūpīgi

jāuzrauga hipotensijas riska dēļ (skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu).

Saistībā ar indapamīdu

Nav vai ir ierobežots daudzums datu (mazāk par 300 grūtniecībām) par indapamīda lietošanu

grūtniecības laikā. Ilgstoša tiazīda lietošana trešajā grūtniecības trimestrī var mazināt plazmas tilpumu

mātes organismā, kā arī asins plūsmu dzemdē un placentā, kā rezultātā iespējama fetoplacentāra

išēmija un augšanas aizture.

Pētījumi ar dzīvniekiem neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu ietekmi uz reproduktīvo toksicitāti

(skatīt 5.3. apakšpunktu).

Piesardzības nolūkos ir vēlams izvairīties no indapamīda lietošanas grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Prenewel ir kontrindicēts laktācijas laikā.

Saistībā ar perindoprilu

Tā kā informācija par perindoprila tablešu lietošanu barošanas ar krūti laikā nav pieejama, perindoprila

lietošana šajā laikā nav ieteicama. Pacientēm ir jāordinē alternatīva terapija ar labāku vispāratzītu

drošuma raksturojumu barošanas ar krūti laikā, īpaši, barojot ar krūti jaundzimušo vai priekšlaicīgi

dzimušu zīdaini.

Saistībā ar indapamīdu

Informācija par indapamīda/metabolītu izdalīšanos mātes pienā ir ierobežota. Var rasties paaugstināta

jutība pret zālēm, kas ir sulfonamīda atvasinājumi, hipokaliēmija.

Risku jaundzimušajiem/ zīdaiņiem nevar izslēgt. Indapamīds ir ļoti līdzīgs tiazīdu grupas diurētikām,

kuri, lietojot tos barošanas ar krūti laikā, samazina vai pat nomāc laktāciju. Barojot bērnu ar krūti,

indapamīds ir kontrindicēts.

Fertilitāte

Kopēji perindoprilam un indapamīdam

Reproduktīvās toksicitātes pētījumi neuzrādīja ietekmi uz fertilitāti žurku tēviņiem un mātītēm (skatīt

5.3. apakšpunktu). Ietekme uz fertilitāti cilvēkiem nav paredzama.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Ietekme, kas saistīta ar perindoprilu, indapamīdu un šo līdzekļu kombināciju

Neviens no abiem līdzekļiem neietekmē modrību — ne atsevišķi, ne kombinācijā. Tomēr dažiem

pacientiem iespējamas individuālas reakcijas, kas saistīta ar asinsspiediena pazemināšanos, īpaši

ārstēšanas sākumā vai papildus lietojot citus antihipertensīvus līdzekļus. Rezultātā var tikt traucēta

spēja vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Perindoprils inhibē renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmu un mazina indapamīda izraisītu kālija

zudumu. Klīniskajos pētījumos hipokaliēmiju (kālija līmenis serumā <3,4 mmol/l) novēroja attiecīgi

2% un 4% pacientu, kas lietoja perindoprila un indapamīda kombināciju 2 mg/0,625 mg un

4 mg/1,25 mg devā.

Visbiežāk ziņotās blakusparādības:

saistībā ar perindoprilu: reiboņi, galvassāpes, parestēzija, disgēzija, redzes traucējumi, vertigo,

troksnis ausīs, hipotensija, klepus, dispnoja, sāpes vēderā, aizcietējums, dispepsija, caureja,

slikta dūša, vemšana, izsitumi, nieze, muskuļu krampji un astēnija;

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

saistībā ar indapamīdu: hipersensitivitātes reakcijas, galvenokārt dermatoloģiskas pacientiem ar

predispozīciju uz alerģiskām un astmatiskām reakcijām un makulopapulāriem izsitumiem.

Blakusparādību uzskaitījums tabulā

Nevēlamās blakusparādības, kas var rasties šādu kombinētu perindoprila un indapamīda preparātu

lietošanas laikā, ir iedalītais vairākās grupās atkarībā no biežuma:

ļoti bieži (

1/10);

bieži (≥1/100 līdz <1/10);

retāk (≥1/1000 līdz <1/100);

reti (≥1/10 000 līdz <1/1000);

ļoti reti (<1/10 000);

nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

MedDRA

Orgānu sistēmu

klasifikācija

Nevēlamās blakusparādības

Biežums

Perindoprils

Indapamīds

Infekcijas un infestācijas

Rinīts

Ļoti reti

Asins un limfātiskās

sistēmas traucējumi

Eozinofīlija

Retāk*

Agranulocitoze (skatīt

4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Ļoti reti

Aplastiskā anēmija

Ļoti reti

Pancitopēnija

Ļoti reti

Leikopēnija

Ļoti reti

Ļoti reti

Neitropēnija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Hemolītiskā anēmija

Ļoti reti

Ļoti reti

Trombocitopēnija (skatīt

4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Ļoti reti

Imūnās sistēmas

traucējumi

Paaugstināta jutība (reakcijas,

galvenokārt dermatoloģiskas,

pacientiem ar predispozīciju uz

alerģiskām un astmatiskām reakcijām)

Bieži

Vielmaiņas un uztures

traucējumi

Hipoglikēmija (skatīt 4.4. un

4.5. apakšpunktu)

Retāk*

Hiperkaliēmija, atgriezeniska pēc

terapijas pārtraukšanas (skatīt

4.4. apakšpunktu)

Retāk*

Hiponatriēmija (skatīt

4.4. apakšpunktu)

Retāk*

Nav zināmi

Hiperkalciēmija

Ļoti reti

Kālija deficīts un hipokaliēmija, kas ir

īpaši nopietns dažās lielam riskam

pakļautās populācijās (skatīt 4.4.

apakšpunktu)

Nav zināmi

Psihiskie traucējumi

Garastāvokļa pārmaiņas

Retāk

Miega traucējumi

Retāk

Apjukums

Ļoti reti

Nervu sistēmas

traucējumi

Reibonis

Bieži

Galvassāpes

Bieži

Reti

Parestēzija

Bieži

Reti

Disgēzija

Bieži

Miegainība

Retāk*

Ģībonis

Retāk*

Nav zināmi

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

MedDRA

Orgānu sistēmu

klasifikācija

Nevēlamās blakusparādības

Biežums

Perindoprils

Indapamīds

Insults, sekundāri pārmērīgai

hipotensijai augsta riska grupas

pacientiem (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Aknu mazspējas gadījumā iespējama

aknu encefalopātijas attīstība (skatīt

4.3. un 4.4. apakšpunktu)

Nav zināmi

Acu bojājumi

Redzes traucējumi

Bieži

Nav zināmi

Miopija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Nav zināmi

Neskaidra redze

Nav zināmi

Ausu un labirinta

bojājumi

Vertigo

Bieži

Reti

Troksnis ausīs

Bieži

Sirds funkcijas

traucējumi

Sirdsklauves

Retāk*

Tahikardija

Retāk*

Stenokardija (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Aritmija (arī bradikardija, ventrikulāra

tahikardija un priekškambaru

fibrilācija)

Ļoti reti

Ļoti reti

Miokarda infarkts, iespējams,

sekundāri pārmērīgai hipotensijai

augsta riska grupas pacientiem (skatīt

4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Torsades de pointes (var izraisīt nāvi)

(skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu)

Nav zināmi

Asinsvadu sistēmas

traucējumi

Hipotensija (un ar hipotensiju saistīta

ietekme) (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Bieži

Ļoti reti

Vaskulīts

Retāk*

Reino sindroms

Nav zināmi

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu

kurvja un videnes

slimības

Klepus (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Bieži

Dispnoja

Bieži

Bronhospazma

Retāk

Eozinofila pneimonija

Ļoti reti

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Sāpes vēderā

Bieži

Aizcietējums

Bieži

Reti

Caureja

Bieži

Dispepsija

Bieži

Slikta dūša

Bieži

Reti

Vemšana

Bieži

Retāk

Sausums mutē

Retāk

Reti

Pankreatīts

Ļoti reti

Ļoti reti

Aknu un/vai žults

izvades sistēmas

traucējumi

Hepatīts (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Ļoti reti

Nav zināmi

Aknu darbības traucējumi

Ļoti reti

Ādas un zemādas audu

bojājumi

Izsitumi

Bieži

Nieze

Bieži

Makulopapulozi izsitumi

Bieži

Nātrene (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk

Ļoti reti

Angioedēma (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Retāk

Ļoti reti

Purpura

Retāk

Hiperhidroze

Retāk

Fotosensitivitātes reakcija

Retāk*

Nav zināmi

Pemfigoīds

Retāk*

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

MedDRA

Orgānu sistēmu

klasifikācija

Nevēlamās blakusparādības

Biežums

Perindoprils

Indapamīds

Psoriāzes paasinājums

Reti*

Erythema multiforme

Ļoti reti

Toksiska epidermas nekrolīze

Ļoti reti

Stīvensa-Džonsona sindroms

Ļoti reti

Skeleta-muskuļu un

saistaudu sistēmas

bojājumi

Muskuļu krampji

Bieži

Iespējams esošas akūtas diseminētās

sarkanās vilkēdes paasinājums

Nav zināmi

Artralģija

Retāk*

Mialģija

Retāk*

Nieru un

urīnizvadsistēmas

darbības traucējumi

Nieru darbības traucējumi

Retāk

Akūta nieru mazspēja

Ļoti reti

Ļoti reti

Reproduktīvās sistēmas

traucējumi un krūts

slimības

Erektilā disfunkcija

Retāk

Vispārēji traucējumi un

reakcijas ievadīšanas

vietā

Astēnija

Bieži

Sāpes krūškurvī

Retāk*

Nespēks

Retāk*

Perifēra tūska

Retāk*

Drudzis

Retāk*

Savārgums

Reti

Izmeklējumi

Paaugstināta urīnvielas koncentrācija

asinīs

Retāk*

Paaugstināts kreatinīna līmenis asinīs

Retāk*

Paaugstināta bilirubīna koncentrācija

asinīs

Reti

Paaugstināta aknu enzīmu

koncentrācija

Reti

Nav zināmi

Pazemināta hemoglobīna koncentrācija

un samazināta hematokrīta vērtība

Ļoti reti

Paaugstināta glikozes koncentrācija

Nav zināmi

Paaugstināta urīnskābes koncentrācija

Nav zināmi

QT intervāla pagarināšanās

elektrokardiogrammā (skatīt 4.4. un

4.5. apakšpunktu)

Nav zināmi

Traumas, saindēšanās

un ar manipulācijām

saistītas komplikācijas

Kritieni

Retāk*

* Spontāni ziņoto nevēlamo blakusparādību biežums aprēķināts pēc klīnisko pētījumu datiem

Ir ziņots par antidiurētiskā hormona (ADH) neatbilstošas sekrēcijas sindroma gadījumiem ar citiem

AKE inhibitoriem.

ADH neatbilstošas sekrēcijas sindroms var tikt uzskatīts par ļoti retu

blakusparādību, kas ir saistīta ar AKE inhibitoru terapiju, ieskaitot perindoprilu.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

Simptomi

Raksturīgākā pārdozēšanas izpausme ir hipotensija. Papildus iespējama arī slikta dūša, vemšana,

muskuļu krampji, reibonis, miegainība, apmulsums un oligūrija, kas var progresēt līdz anūrijai

(hipovolēmijas dēļ). Iespējami elektrolītu un šķidruma līdzsvara traucējumi (hiponatriēmija un

hipokaliēmija).

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Kuņģa skalošana un/vai aktivētās ogles lietošana, paralēli atgūt šķidruma un elektrolītu līdzsvaru. Ja

rodas izteikta hipotensija, pacients jānovieto guļus, galvai atrodoties zemāk, un viņam intravenozas

infūzijas veidā jāievada izotonisks sāls šķīdums vai jāatjauno šķidruma līdzsvars ar citiem tilpuma

palielināšanas līdzekļiem. Perindoprilātu var izvadīt ar dialīzi (skatīt 5.2. apakšpunktu).

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: perindoprils un diurētiski līdzekļi.

ATĶ kods: C09BA04.

Prenewel ir kombinēts līdzeklis, kas satur angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitoru perindoprila

tert-butilamīnu un hlorsulfamila grupas diurētisku līdzekli indapamīdu. Tā farmakoloģiskās īpašības ir

atvasinātas no katras sastāvdaļas īpašībām, kuras papildina abu zāļu kombinācijas sinerģiskā darbība.

Farmakoloģiskās darbības mehānisms

Saistībā ar Prenewel

Prenewel raksturīga abu sastāvdaļu antihipertensīvās darbības summēšanās.

Saistībā ar perindoprilu

Darbības mehānisms

Perindoprils ir angiotensīnu konvertējošā enzīma inhibitors (AKE inhibitors); šis enzīms angiotensīnu

I pārvērš angiontensīnā II, kas ir asinsvadus sašaurinoša viela.

AKE inhibīcija mazina angiotensīna II līmeni plazmā un tādējādi palielina renīna aktivitāti plazmā

(nomācot renīna atbrīvošanās negatīvo ietekmi) un mazina aldosterona sekrēciju. Tā rezultātā, veicot

hronisku ārstēšanu, samazinās kopējā perifērā pretestība ar spēcīgāko ietekmi uz asinsvadiem

muskuļos un nierēs, neizraisot sāļu un ūdens aizturi vai reflektoru tahikardiju.

Tā kā AKE inaktivē bradikinīnu, AKE inhibīcija izraisa arī cirkulējošās un vietējās kalikreīna-kinīna

sistēmas aktivitātes samazināšanos (un tādējādi aktivizē prostaglandīna sistēmu). Iespējams, ka šis

mehānisms veicina AKE inhibitoru asinsspiedienu pazeminošo darbību un daļēji izraisa

blakusparādības (piemēram, klepu).

Farmakodinamiskā iedarbība

Perindoprila antihipertensīvā darbībā izpaužas arī pacientiem, kam renīna koncentrācija ir normas

robežās.

Perindoprils darbojas ar tā aktīvā metabolītam, proti, perindoprilāta, starpniecību. Pārējie metabolīti ir

neaktīvi.

Perindoprils samazina sirds slodzi:

paplašinot vēnas — iespējams, šīs ietekmes cēlonis ir prostaglandīnu metabolisma izmainīšana,

kas mazina pirmsslodzi;

samazinot kopējo perifērisko pretestību, kas mazina pēcslodzi.

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

Klīniskā efektivitāte un drošums

Pētījumos, kuros piedalījušies pacienti ar sirds mazspēju, pierādīts:

kreisā un labā kambara piepildīšanās spiediena pazeminājums;

kopējās perifērisko asinsvadu pretestības samazinājums;

sirds izsviedes tilpuma pieaugums un sirds indeksa uzlabojums;

asinsrites pastiprināšanās muskuļos.

Par uzlabojumiem liecina arī slodzes testu rezultāti.

Saistībā ar indapamīdu

Indapamīds ir sulfonamīda atvasinājums ar indola gredzenu, kas farmakoloģiski līdzinās tiazīdu

grupas diurētiskajiem līdzekļiem. Indapamīds inhibē nātrija reabsorbciju kortikālās dilūcijas segmentā.

Tas pastiprina nātrija un hlora un — mazākā mērā — kālija un magnija izdalīšanos ar urīnu, tādējādi

palielinot urīna daudzumu un pazeminot asinsspiedienu.

Antihipertensīvā darbība

Saistībā ar Prenewel

Pacientiem ar hipertensiju šis līdzeklis nodrošina no devas atkarīgu antihipertensīvu darbību,

pazeminot diastolisko un sistolisko asinsspiedienu gan guļus, gan stāvus pozīcijā un neatkarīgi no

pacienta vecuma. Zāļu antihipertensīvās darbības ilgums ir 24 stundas. Asinsspiedienu iespējams

stabilizēt mazāk kā viena mēneša laikā un bez tahifilakses. Pārtraucot ārstēšanu, nenovēro “atsitiena”

efektu. Klīniskajos pētījumos, vienlaicīgi lietojot perindoprilu un indapamīdu, papildus katra līdzekļa

iedarbībai novēroja arī sinerģisku iedarbību.

Nelielu Prenewel devu ietekme uz kardiovaskulāro saslimstību un mirstību nav pētīta.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Daudzcentru, nejaušinātajā, dubultmaskētajā un aktīvi kontrolētajā PICXEL pētījumā ar

ehokardiogrāfijas palīdzību tika novērtēta perindoprila/indapamīda kombinācijas ietekme uz kreisā

kambara hipertrofiju, salīdzinot ar enalaprila monoterapiju.

PICXEL pētījumā pacientiem ar hipertensiju, kam bija kreisā kambara hipertrofija (ko noteica pēc

kreisā kambara masas indeksa (KKMI) > 120 g/m

vīriešiem un > 100 g/m

sievietēm), pēc nejaušības

principa tika sadalīti, lai viena gada garumā reizi dienā lietotu vai nu 2 mg perindoprila/ 0,625 mg

indapamīda, vai 10 mg enalaprila. Atkarībā no asinsspiediena stabilizēšanas, deva tika pielāgota līdz

8 mg perindoprila un 2,5 mg indapamīda vai 40 mg enalaprila vienu reizi dienā. Ārstēšana ar 2 mg

perindoprila/ 0,625 mg indapamīda tika turpināta tikai 34% pacientu (salīdzinājumam — 20%

pacientu tika turpināta ārstēšana ar 10 mg enalaprila).

Ārstēšanas beigās visā nejaušināšanai pakļauto pacientu populācijā perindoprila/ indapamīda grupā

bija vērojams daudz būtiskāks KKMI samazinājums (–10,1 g/m²), salīdzinot ar enalaprila grupu (–

1,1 g/m²). Grupu starpā KKMI atšķirības bija –8,3 (95% TI (–11,5; –5,0), p < 0,0001).

Labāka ietekme uz KKMI rādītāju tika panākta ar lielāku perindoprila/indapamīda devu, nekā

preparātā Prelectal un BiPrelectal.

Attiecībā uz asinsspiedienu, aplēstā vidējā atšķirība starp grupām nejaušināšanai pakļautajā populācijā

sistoliskajam asinsspiedienam bija –5,8 mmHg (95% TI (–7,9; –3,7), p < 0,0001), bet diastoliskajam

asinsspiedienam — –2,3 mmHg (95% TI (–3,6; –0,9), p = 0,0004); minētā atšķirība bija par labu

perindoprila/ indapamīda grupai.

Saistībā ar perindoprilu

Farmakodinamiskā iedarbība

Perindoprils iedarbojas uz dažādas pakāpes hipertensiju (vieglu, mērenu un smagu); sistoliskā un

diastoliskā asinsspiediena pazemināšanos novēro gan guļus, gan stāvus pozīcijā. Maksimālā

antihipertensīvā darbība vērojama 4 – 6 stundas pēc vienas zāļu devas lietošanas, un darbības ilgums ir

24 stundas. Vidējais AKE inhibīcijas stiprums ir aptuveni 80% no maksimālās iedarbības. Pacientiem,

kas reaģē uz ārstēšanu, asinsspiediena stabilizācija tiek panākta viena mēneša laikā un turpinās bez

tahiflaksijas rašanās.

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

Pārtraucot ārstēšanu, nerodas “atsitiena” efekts.

Perindoprilam piemīt asinsvadus paplašinoša darbība; tas atjauno lielo artēriju elasticitāti, novērš

pretestības artēriju histomorfoloģiskās izmaiņas un mazina kreisā kambara hipertrofiju. Kad tas

nepieciešams, papildinošā terapija ar tiazīdu grupas diurētiskajiem līdzekļiem sinerģiski pastiprina

terapeitisko darbību.

Lietojot AKE inhibitora un tiazīdu grupas diurētiskā līdzekļa kombināciju, tiek samazināta diurētiskā

līdzekļa izraisītā hipokaliēmija.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Klīniskie pētījumi par renīna-angiotensīna-aldosterona sistēmas (RAAS) dubulto blokādi

Divos lielos nejaušinātos, kontrolētos klīniskajos pētījumos ONTARGET (ONgoing Telmisartan

Alone and in combination with Ramipril Global Endpoint Trial) un VA NEPHRON-D (The Veterans

Affairs Nephropathy in Diabetes) tika pētīta AKE inhibitoru lietošana kombinācijā ar angiotensīna II

receptoru blokatoriem.

ONTARGET pētījumā piedalījās pacienti, kuriem anamnēzē ir sirds-asinsvadu sistēmas vai

cerebrovaskulāra slimība, vai 2. tipa cukura diabēts ar pierādījumiem par mērķorgāna bojājumu. VA

NEPHRON-D pētījumā piedalījās pacienti ar 2. tipa cukura diabētu un diabētisku nefropātiju.

Šajos pētījumos nenovēroja nozīmīgu un labvēlīgu ietekmi uz nieru un/vai sirds-asinsvadu sistēmas

iznākumiem un mirstību, savukārt novēroja palielinātu hiperkaliēmijas, akūtu nieru bojājumu un/vai

hipotensijas rašanās risku, salīdzinot ar monoterapiju. Ņemot vērā šo zāļu līdzīgās farmakodinamiskās

īpašības, šie rezultāti attiecināmi arī uz citiem AKE inhibitoriem un angiotensīna II receptoru

blokatoriem.

Tādēļ AKE inhibitorus un angiotensīna II receptoru blokatorus nedrīkst vienlaicīgi lietot pacientiem ar

diabētisku nefropātiju.

ALTITUDE (Aliskiren Trial in Type 2 Diabetes Using Cardiovascular and Renal Disease) bija

pētījums, kurā tika pētīts ieguvums no aliskirēna pievienošanas papildus standarta ārstēšanai ar AKE

inhibitoru vai angiotensīna II receptoru blokatoru pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu un hronisku

nieru slimību, sirds-asinsvadu sistēmas slimību vai abām šīm slimībām kopā. Pētījums tika

priekšlaicīgi pārtraukts palielināta nevēlamu iznākumu riska dēļ. Aliskirēna grupā, salīdzinot ar

placebo grupu, skaitliski biežāk novēroja kardiovaskulāras nāves un insulta gadījumus, un aliskirēna

grupā, salīdzinot ar placebo grupu, biežāk ziņoja par nevēlamām blakusparādībām un interesējošām

nopietnām nevēlamām blakusparādībām (hiperkaliēmiju, hipotensiju un nieru darbības traucējumiem).

Saistībā ar indapamīdu

Farmakodinamiskā iedarbība

Lietojot indapamīdu monoterapijas veidā, tam piemīt antihipertensīva darbība, kuras ilgums ir

24 stundas. Šāda īpašība raksturīga arī devām ar minimālu diurētisku iedarbību.

Indapamīda antihipertensīvā darbība ir saistīta ar artēriju elastības uzlabošanos un perifēro arteriolu

pretestības palielināšanos. Indapamīds mazina kreisā kambara hipertrofiju.

Devas kāpināšanas laikā tiazīdu grupas diurētisko līdzekļu antihipertensīvā darbība sasniedz līdzsvara

fāzi. Sasniedzot šo robežvērtību, terapeitiskā iedarbība vairs nepastiprinās, savukārt, nevēlamo

blakusparādību biežums turpina pieaugt. Tādēļ, ja ārstēšana nav efektīva, šo zāļu deva nav jāpalielina.

Pacientiem ar īslaicīgu vai ilgstošu mēreni smagu hipertensiju indapamīds:

neietekmē lipīdu metabolismu: triglicerīdu, ZBL holesterīna un ABL holesterīna līmeni serumā,

neietekmē ogļhidrātu metabolismu, arī pacientiem ar hipertensiju, kuri slimo ar cukura diabētu.

Pediatriskā populācija

Dati par Prenewel lietošanu bērniem nav pieejami.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Saistībā ar Prenewel

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

Lietojot perindoprila un indapamīda kombināciju, nemainās šo vielu farmakokinētiskās īpašības,

salīdzinot ar lietošanu atsevišķi.

Saistībā ar perindoprilu

Uzsūkšanās un biopieejamība

Pēc perorālas lietošanas perindoprils strauji uzsūcas, un maksimālā koncentrācija plazmā tiek

sasniegta 1 stundas laikā. Perindoprila eliminācijas pusperiods plazmā ir 1 stunda.

Biotransformācija

Perindoprils ir prekursors. Aktīvā metabolīta perindoprilāta veidā asinsritē nonāk divdesmit septiņi

procenti no lietotās perindoprila devas. Bez aktīvā metabolīta perindoprilāta perindoprilam ir vēl pieci

metabolīti, kas visi ir neaktīvi. Perindoprilāta maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 3 –

4 stundu laikā.

Tā kā ēdiena uzņemšana samazina perindoprilāta veidošanos un līdz ar to arī bioloģisko pieejamību,

perindoprila terc-butilamīns jālieto iekšķīgi tikai vienas devas veidā — no rīta, tukšā dūšā.

Ir pierādīts, ka pastāv lineāra saistība starp perindoprila devu un tā koncentrāciju plazmā.

Izkliede

Nesaistīta perindoprilāta izkliedes tilpums ir aptuveni 0,2 l/kg. Perindoprilāts ar plazmas

olbaltumvielām saistās 20% apmērā, galvenokārt ar angiotensīnu konvertējošo enzīmu, taču šis

rādītājs ir atkarīgs no koncentrācijas.

Eliminācija

Perindoprilāts tiek izvadīts no organisma ar urīnu, un tā nesaistītās frakcijas terminālais pusperiods ir

aptuveni 17 stundas; līdzsvara koncentrācija tiek sasniegta 4 dienās.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki cilvēki

Vecāka gadagājuma pacientiem perindoprilāta eliminācija ir palēnināta, tāpat kā pacientiem ar sirds

vai nieru mazspēju.

Nieru darbības traucējumi

Nieru mazspējas gadījumā vēlams pielāgot devu atkarībā no traucējumu smaguma pakāpes (kreatinīna

klīrensa).

Dialīzes gadījumā

Perindoprilāta dialīzes klīrenss ir 70 ml/min.

Aknu ciroze

Pacientiem ar aknu cirozi perindoprila kinētika ir izmainīta: pirmvielas aknu klīrenss ir samazināts uz

pusi. Tomēr perindoprilāta daudzums nemazinās, un devas pielāgošana nav vajadzīga (skatīt 4.2. un

4.4. apakšpunktu).

Saistībā ar indapamīdu

Uzsūkšanās

Indapamīds strauji un pilnībā uzsūcas no kuņģa-zarnu trakta.

Maksimālo koncentrāciju cilvēka plazmā tas sasniedz aptuveni 1 stundu pēc perorālas lietošanas.

Izkliede

Ar plazmas olbaltumvielām tas saistās 79% apmērā.

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

Biotransformācija un eliminācija

Eliminācijas pusperiods ir starp 14 – 24 stundu (vidēji 18 stundas). Lietojot atkārtoti, zāles organismā

neuzkrājas. Indapamīds no organisma tiek izvadīts galvenokārt ar urīnu (70% no devas) un

izkārnījumiem (22%) neaktīvu metabolītu veidā.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar nieru mazspēju indapamīda farmakokinētika nemainās.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Perindoprila un indapamīda kombinācijas toksicitāte ir nedaudz augstāka nekā atsevišķu sastāvdaļu

toksicitāte. Žurkām pastiprināta iedarbība uz nierēm netika novērota. Tomēr ir novērota šādas

kombinācijas gastrointestināla toksicitāte suņiem un paaugstināta toksicitāte žurku mātītēm (salīdzinot

ar perindoprilu).

Neraugoties uz to, šīs blakusparādības novēro, lietojot devas, kas atbilst ļoti izteiktai drošības robežai,

salīdzinot ar lietotajām terapeitiskajām devām.

Preklīniskajos pētījumos, kas veikti atsevišķi ar perindoprilu un indapamīdu, netika konstatēts

genotoksisks, kancerogēns vai teratogēns potenciāls.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Mikrokristāliskā celuloze

Laktozes monohidrāts

Nātrija hidrogēnkarbonāts

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Magnija stearāts

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt oriģinālajā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma. Uzglabāt temperatūrā līdz 30°C.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Blisteri (PVH/PE/PVDH/Al) ar 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90 vai 100 tabletēm, ievietoti kartona

kārbiņā.

Blisteri (OPA/Al/PVH/Al) ar 14, 20, 28, 30, 50, 56, 60, 90 vai 100 tabletēm, ievietoti kartona kārbiņā.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Nav īpašu prasību.

SASKAŅOTS ZVA 24-10-2019

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

Reģ. Nr.: 07-0370

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2012. gada 21. maijs

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

10/2019

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju