PegIntron

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

11-12-2018

Aktīvā sastāvdaļa:
peginterferon alfa-2b
Pieejams no:
Merck Sharp & Dohme B.V.
ATĶ kods:
L03AB10
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
peginterferon alfa-2b
Ārstniecības grupa:
Imunitātes stimulatori,
Ārstniecības joma:
C hepatīts, hronisks
Ārstēšanas norādes:
Pieaugušajiem (tritherapy) PegIntron kopā ar ribavirin un boceprevir (tritherapy) ir indicēts, lai ārstētu hronisku hepatītu C (CHC) genotipa-1 infekcijas pieaugušo pacientu (18 gadus veci un vecāki) ar kompensēta aknu slimība, kas ir iepriekš neapstrādātas vai kam nav iepriekšējās terapijas. Lūdzu, skatiet ribavirin un boceprevir zāļu aprakstus (SmPCs), kad PegIntron ir izmantojama kopā ar šīm zālēm. Pieaugušajiem (bitherapy un monotherapy) PegIntron ir indicēts, lai ārstētu pieaugušo pacientu (18 gadus veci un vecāki) ar CHC, kas ir pozitīvi hepatīta C vīrusu RNS (HCV-RNS), tostarp pacientiem ar kompensēta aknu cirozi un / vai co-inficēts ar klīniski stabilu HIV. PegIntron kopā ar ribavirin (bitherapy) ir indicēts, lai ārstētu CHC infekciju pieaugušajiem pacientiem, kuri iepriekš neārstētiem tostarp pacientiem ar klīniski stabilu HIV koinfekcijas un pieaugušo pacientiem, kuri ir cietuši neveiksmi iepriekšējā ārstēšana ar interferonu-alpha (pegylated vai ne-pegylated) un ribavirin kombinēto terapiju, vai int
Produktu pārskats:
Revision: 36
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000280
Autorizācija datums:
2000-05-24
EMEA kods:
EMEA/H/C/000280

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

11-12-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

11-12-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

11-12-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

11-12-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

11-12-2018

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

04-09-2012

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

11-12-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

11-12-2018

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

11-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

11-12-2018

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

PegIntron 50 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

PegIntron 80 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

PegIntron 100 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

PegIntron 120 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

PegIntron 150 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

peginterferon alfa-2b

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir PegIntron un kādam nolūkam tās lieto

Kas jāzina pirms PegIntron lietošanas

Kā lietot PegIntron

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt PegIntron

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir PegIntron un kādam nolūkam tās lieto

Šajās zālēs aktīvā viela ir proteīns, ko sauc par alfa-2b peginterferonu un kas pieder zāļu grupai, ko

sauc par interferoniem. Interferonus sintezē mūsu organisma imūnsistēma, lai palīdzētu cīnīties pret

infekcijām un smagām slimībām. Šīs zāles injicē Jūsu ķermenī, lai tās darbotos kopā ar Jūsu

imūnsistēmu. Šīs zāles lieto hroniska C hepatīta (sauc arī par HCH infekciju), vīrusu izraisītas aknu

infekcijas, ārstēšanai.

Pieaugušie

Šo zāļu, ribavirīna un boceprevīra kombināciju ieteicams lietot dažu hroniska C hepatīta vīrusa infekcijas

veidu ārstēšanai pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem. To var lietot pieaugušie, kuriem iepriekš nav

ārstēta HCV infekcija vai kuri iepriekš lietojuši zāles, ko sauc par interferoniem un pegilētiem

interferoniem.

Šo zāļu un ribavirīna kombinācija ieteicama ar šīm zālēm agrāk neārstētiem pieaugušajiem vecumā no

18 gadiem. Tas attiecas arī uz pieaugušajiem ar klīniski stabilu HIV (cilvēka imūndeficīta vīrusa

infekciju). Šo kombināciju var lietot, arī lai ārstētu pieaugušos, kuri jau ir nesekmīgi ārstēti ar

alfa interferonu vai alfa peginterferonu kombinācijā ar ribavirīnu vai tikai alfa interferonu.

Ja Jums ir kādi medicīniska rakstura traucējumi, kuru dēļ ribavirīns Jums ir bīstams vai ja Jums jau ir

bijušas problēmas ar tā lietošanu, iespējams, ka Jūsu ārsts Jums nozīmēs tikai šīs zāles.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

Bērni un pusaudži

Šīs zāles kombinācijā ar ribavirīnu lieto bērniem no 3 gadu vecuma un pusaudžiem ar iepriekš

neārstētu hronisku C hepatītu.

2.

Kas jāzina pirms PegIntron lietošanas

Nelietojiet PegIntron šādos gadījumos

Pirms ārstēšanas Jums jāpastāsta savam ārstam, ja Jums vai Jūsu bērnam, par ko rūpējaties:

ir alerģija pret alfa-2b peginterferonu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

ir alerģija pret jebkuru interferonu.

ir bijušas smagas sirds problēmas.

ir pēdējo sešu mēnešu laikā vāji kontrolēta sirds slimība.

ir smaga slimība, kas Jūs ļoti novājina.

ir autoimūns hepatīts vai kāda cita problēma ar Jūsu imūnsistēmu.

ja lietojat zāles, kas nomāc (novājina) Jūsu imūnsistēmu.

ir progresējoša, neārstēta aknu slimība (izņemot C hepatītu).

ir vairogdziedzera slimība, kas netiek labi kontrolēta ar zālēm.

ir epilepsija, kas izraisa konvulsijas (krampjus vai lēkmes).

tiekat ārstēts ar telbivudīnu (skatīt punktu “Citas zāles un PegIntron”).

Jūs nedrīkstat lietot PegIntron, ja jebkurš no minētiem stāvokļiem attiecas uz Jums vai Jūsu bērnu, par ko

rūpējaties.

Turklāt, bērniem un pusaudžiem nav atļauts lietot šīs zāles, ja viņiem ir bijuši nopietni nervu sistēmas

darbības vai garīgie traucējumi, piemēram, smaga depresija vai domas par pašnāvību.

Atgādinājums:

Lūdzam pirms ribavirīna un boceprevīra lietošanas kombinācijā ar šīm zālēm izlasīt

arī ribavirīna un boceprevīra lietošanas instrukcijas punktu “Nelietojiet ribavirīnu

(boceprevīru) šādos gadījumos”.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Smagas alerģiskas reakcijas (piemēram, apgrūtinātas elpošanas, sēkšanas vai nātrenes) gadījumā

nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.

Pirms šo zāļu lietošanas Jums jāpastāsta savam ārstam, ja Jums vai Jūsu bērnam, par ko rūpējaties:

ir bijuši smagi nervu sistēmas darbības vai garīgie traucējumi, vai anamnēzē ir apreibinošu

vielu lietošana (piemēram, alkohols vai zāles).

Lietot šīs zāles bērniem un pusaudžiem, kuriem vai kuru slimības vēsturē ir smagi garīgie

traucējumi, nav atļauts (skatīt iepriekšējo punktu “Nelietojiet PegIntron šādos gadījumos”).

tiek ārstēta garīga saslimšana vai ir iepriekš bijusi ārstēta cita nervu vai psihiska slimība,

ieskaitot depresiju (piemēram, skumju vai atstumtības sajūta u.t.t.), domas par pašnāvību vai

slepkavnieciskas tieksmes (skatīt 4. punktu “Iespējamās blakusparādības”).

kādreiz ir bijusi sirdslēkme vai sirdsdarbības traucējumi.

ir nieru slimība, Jūsu ārsts var izrakstīt zemāku devu nekā parastā deva un regulāri novērot

nieru asins rādītājus ārstēšanās laikā. Ja šīs zāles lieto kombinācijā ar ribavirīnu, Jūsu ārstam Jūs

vai Jūsu bērns, par ko rūpējaties, rūpīgāk jākontrolē attiecībā uz eritrocītu skaita samazināšanos

asinīs.

ir aknu ciroze vai citas problēmas ar aknām (izņemot C hepatītu).

rodas saaukstēšanās vai citas elpceļu infekcijas simptomi, piemēram, drudzis, klepus vai

apgrūtināta elpošana, pastāstiet par to ārstam.

ir diabēts vai augsts asinsspiediens, Jūsu ārsts var lūgt Jums vai Jūsu bērnam, par ko rūpējaties,

veikt acu izmeklējumus.

bijusi nopietna slimība, kas ietekmē elpošanas sistēmu vai asins sastāvu.

ir ādas bojājumi, psoriāze vai sarkoidoze, kas šo zāļu lietošanas laikā var pastiprināties.

plānojat grūtniecību, pirms sākat lietot šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

ir pārstādīts kāds orgāns (aknas vai nieres), ārstēšana ar interferonu var palielināt tā atgrūšanas

risku. Jums tas noteikti jāapspriež ar savu ārstu.

ārstējieties arī no HIV (skatīt punktu “Citas zāles un PegIntron”).

ir vai ir bijusi B hepatīta vīrusa infekcija, jo iespējams, ka Jūsu ārsts vēlēsies Jūs rūpīgāk novērot.

Atgādinājums: Lūdzam pirms ribavirīna lietošanas kombinācijā ar šīm zālēm izlasīt arī ribavirīna

lietošanas instrukcijas apakšpunktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Zobu un mutes dobuma patoloģijas

Pacientiem, kuri saņem šīs zāles kombinācijā ar ribavirīnu, ir aprakstītas zobu un mutes patoloģijas. Jums

var attīstīties smaganu slimība, kas var izraisīt zobu izkrišanu. Jums var attīstīties mutes sausums vai

vemšana, un abas šīs parādības var bojāt Jūsu zobus. Ir svarīgi divas reizes dienā rūpīgi iztīrīt zobus,

vemšanas gadījumā izskalot muti un regulāri pārbaudīties pie stomatologa.

Ārstēšanas laikā dažiem pacientiem var rasties acu bojājumi vai (retos gadījumos) redzes zudums.

Pirms sākt Jūsu ārstēšanu, ārstam jāizmeklē Jūsu acis. Jebkādu redzes izmaiņu gadījumā Jums par to

jāpastāsta savam ārstam un nekavējoties jāveic pilnīgi acu izmeklējumi. Ja Jums ir slimība, kas

nākotnē var izraisīt acu bojājumus (piemēram, diabēts vai paaugstināts asinsspiediens), Jums

ārstēšanas laikā regulāri jāizmeklē acis. Ja Jūsu acu bojājumi pastiprinās vai ja Jums attīstās jauni acu

bojājumi, Jūsu ārstēšana ir jāpārtrauc.

Ārstēšanas laikā ar PegIntron Jūsu ārsts var ieteikt, lai Jūs dzerat papildus šķidrumu, tādējādi palīdzot

novērst zemu asinsspiedienu.

Lai nodrošinātu, ka Jūsu saņemtā ārstēšana ir droša un efektīva, pirms Jūsu ārstēšanas uzsākšanas un

visā ārstēšanas laikā ārsts Jums veiks asins analīzes.

Bērni un pusaudži

Šīs zāles nav ieteicams lietot pacientiem līdz 3 gadu vecumam.

Citas zāles un PegIntron

Lūdzu, pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs vai Jūsu bērns, par ko rūpējaties:

lieto vai nesen ir lietojis kādas citas zāles vai vitamīnus/uztura bagātinātājus, ieskaitot zāles, kuras

var iegādāties bez receptes

ir vienlaikus inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (ir HIV pozitīvs) un C hepatīta vīrusu

(HCV) un tiek ārstēts ar zālēm pret HIV – (nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem

(NRTI) un/vai ļoti aktīvām pretretrovīrusu zālēm (HAART)). Jūsu ārsts Jūs uzraudzīs, lai

konstatētu šo traucējumu pazīmes un simptomus.

Šo zāļu lietošana kombinācijā ar ribavirīnu un HIV infekcijas ārstēšanai paredzētajām

zālēm var palielināt laktātacidozes, aknu mazspējas un asins sastāva pārmaiņu risku:

var samazināties eritrocītu, leikocītu un asins recēšanu nodrošinošo šūnu (tās sauc par

trombocītiem) skaits. Pacienti ar progresējošu aknu slimību, kurus ārstē ar HAART,

var būt pakļauti lielākam aknu darbības pasliktināšanās riskam, tādēļ terapijas shēmas

papildināšana ar šīm zālēm vien vai to kombināciju ar ribavirīnu šo risku var

palielināt.

Zidovudīna vai stavudīna gadījumā nav droši, ka ribavirīns neizmainīs šo zāļu

iedarbību. Tādēļ regulāri tiks veiktas Jūsu asins pārbaudes, lai būtu droši, ka HIV

infekcija nepastiprinās. Ja tā pastiprināsies, Jūsu ārsts pieņems lēmumu par to, vai

jāmaina Jūsu ārstēšana ar ribavirīnu. Turklāt pacientiem, kurus ārstē ar šīm zālēm un

ribavirīna kombināciju un zidovudīnu, var būt palielināts anēmijas (maza eritrocītu

skaita) attīstības risks. Tādēļ zidovudīna un šo zāļu un ribavirīna kombinācijas

lietošana nav ieteicama.

Atgādinājums: Lūdzam pirms ribavirīna lietošanas kombinācijā ar šīm zālēm izlasīt arī ribavirīna

lietošanas instrukcijas punktu “Citas zāles”.

lietojat telbivudīnu. Ja Jūs lietojat telbivudīnu kopā ar šīm zālēm vai kādu injicējamu interferona

preparātu, perifēras neiropātijas (nejūtīgums, durstīšanas un/vai dedzināšanas sajūtas rokās un/vai

kājās) risks ir lielāks. Šie traucējumi var būt arī smagāki. Tādēļ Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles

vienlaikus ar telbivudīnu.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Pētījumos ar grūsniem dzīvniekiem, interferons dažreiz izraisīja spontānos abortus. Šo zāļu ietekme uz

grūtniecību cilvēkam nav zināma. Meitenēm vai sievietēm fertilā vecumā šo zāļu lietošanas laikā

jāizmanto efektīva kontracepcijas metode.

Ribavirīns var būt ļoti kaitīgs nedzimušam bērnam. Tādēļ tad, ja pastāv jebkāda grūtniecības iestāšanās

iespēja, Jums un Jūsu dzimumpartnerim dzimumdzīves laikā jāievēro īpaša piesardzība:

ja esat meitene vai sieviete fertilā vecumā un lietojat ribavirīnu:

Jums jābūt negatīvam grūtniecības testam pirms ārstēšanās, katru mēnesi ārstēšanās laikā un

4 mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Jums jālieto efektīva kontracepcijas metode ribavirīna

lietošanas laikā un 4 mēnešus pēc ārstēšanās. Tas Jums jāapspriež ar savu ārstu.

ja Jūs esat vīrietis, kas lieto ribavirīnu:

nestājieties ar grūtnieci dzimumattiecībās bez prezervatīva. Ja jūsu partnere nav grūtniece, bet ir

reproduktīvā vecumā, viņai jāveic grūtniecības tests katru mēnesi ārstēšanas laikā un 7 mēnešus pēc

ārstēšanas. Jums vai Jūsu partnerei jālieto efektīva kontracepcijas metode ribavirīna lietošanas laikā un

7 mēnešus pēc ārstēšanās. Tas Jums jāapspriež ar savu ārstu.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai šīs zāles izdalās ar mātes pienu. Tādēļ šo zāļu lietošanas laikā Jūs nedrīkstiet barot

bērnu ar krūti. Konsultējieties ar savu ārstu.

Atgādinājums: Lūdzam pirms ribavirīna lietošanas kombinācijā ar PegIntron izlasīt ribavirīna

lietošanas instrukcijas punktu “Grūtniecība un barošana ar krūti”.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet iekārtas vai mehānismus, ja šo zāļu lietošanas laikā

jūtaties noguris, miegains vai apjucis.

PegIntron satur saharozi

Šīs zāles satur saharozi. Ja Jums ir dažu cukuru nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas sazinieties ar

ārstu.

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg)/0,7 ml, būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

3.

Kā lietot PegIntron

Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta vai farmaceita norādījumiem. Neskaidrību gadījumā

vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Vispārēja informācija par šo zāļu lietošanu

Pamatojoties uz Jūsu vai Jūsu bērna, par ko rūpējaties, ķermeņa masu, Jūsu ārsts ir noteicis pareizu šo

zāļu devu. Ja nepieciešams, ārstēšanas laikā šo devu ir iespējams mainīt.

Šīs zāles paredzētas subkutānai lietošanai. Tas nozīmē, ka to caur īsu injekcijas adatu injicē taukaudos

tieši zem ādas. Ja šīs zāles sev injicējat pats, Jūs saņemsiet norādījumus par injekcijas sagatavošanu un

veikšanu. Sīka informācija par ievadīšanu zem ādas ir sniegta šīs lietošanas instrukcijas beigās

(skatīt apakšpunktu “Kā pašam sev injicēt PegIntron”).

Injekciju ūdens un PegIntron pulveris ir atsevišķās ampulās. Tieši pirms paredzētās injekcijas,

pievienojot injekciju ūdeni PegIntron pulverim, sagatavojiet devu un to tūlīt izlietojiet. Pirms

pagatavotā šķīduma lietošanas tas rūpīgi jāapskata. Šim šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam. Ja

šķīdums ir mainījis krāsu (salīdzinot ar sākotnējo) vai ja tajā ir redzamas daļiņas, šķīdumu nelietojiet.

Pēc tam, kad pats sev esat veicis injekciju, visu flakonā atlikušo šķīdumu iznīciniet. Norādījumus par

iznīcināšanu skatīt punktu 5. “Kā uzglabāt PegIntron”.

Injicējiet šīs zāles vienu reizi nedēļā vienā un tajā pašā dienā. Injicēšana katru nedēļu vienā un tajā

pašā dienas laikā Jums palīdzēs par to neaizmirst.

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Nepārsniedziet ieteikto devu un lietojiet

PegIntron tik ilgi, cik noteikts.

Ja Jūsu ārsts paraksta šīs zāles lietot kopā ar ribavirīnu vai ar ribavirīnu un boceprevīru, lūdzu, pirms

sākat kombinēto ārstēšanu, izlasiet ribavirīna un boceprevīra lietošanas instrukcijas.

Lietošana pieaugušajiem – PegIntron kombinētā terapijā

Ja šīs zāles lieto kopā ar ribavirīna kapsulām, parastā deva ir 1,5 mikrogrami uz kilogramu ķermeņa

masas vienu reizi nedēļā. Ja Jums ir nieru slimība, atkarībā no Jūsu nieru darbības deva var būt

mazāka.

Lietošana pieaugušajiem – tikai PegIntron

Ja šīs zāles lieto atsevišķi, tā parastā deva ir 0,5 vai 1,0 mikrograms uz kilogramu ķermeņa masas

vienu reizi nedēļā no 6 mēnešiem līdz 1 gadam. Ja Jums ir nieru slimība, Jums izrakstītā deva var būt

mazāka, tas ir atkarīgs no Jūsu nieru funkcionālā stāvokļa. Jūsu ārsts noteiks Jums piemērotu devu.

Lietošana bērniem no 3 gadu vecuma un pusaudžiem

PegIntron tiks lietots kombinācijā ar ribavirīnu. PegIntron devu aprēķina pēc auguma garuma un

ķermeņa masas. Jūsu ārsts noteiks piemērotu devu Jums vai Jūsu bērnam, par ko rūpējaties.

Pamatojoties uz Jūsu ārsta vērtējumu, Jūsu vai Jūsu bērna, par ko rūpējaties, ārstēšanas ilgums ir līdz

1 gadam.

Visiem pacientiem

Ja pats sev injicējat šīs zāles, lūdzu, pārliecinieties, ka ordinētā deva skaidri redzama uz saņemto zāļu

iesaiņojuma.

Ja esat lietojis PegIntron vairāk nekā noteikts

Pēc iespējas drīzāk pastāstiet par to savam vai sava bērna, par ko rūpējaties, ārstam vai veselības

aprūpes speciālistam.

Ja esat aizmirsis lietot PegIntron

Ja vien ļoti drīz nav laiks nākamajai injekcijai, ievadiet šīs zāles tiklīdz par to atceraties, taču 1-2 dienu

laikā pēc aizmirstās devas. Ja ļoti drīz ir laiks nākamajai injekcijai, nelietojiet dubultu devu, lai

aizvietotu aizmirsto devu, bet turpiniet ārstēšanu kā parasti.

Ja neesat pārliecināts, sazinieties ar savu vai sava bērna, par ko rūpējaties, ārstu vai farmaceitu.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Lai gan ne

visas minētās blakusparādības var attīstīties, taču, ja tās rodas, tām jāpievērš medicīniska uzmanība. Šīs

zāles lietojot atsevišķi, dažas no šīm parādībām ir mazāk iespējamas, bet dažas nav novērotas vispār.

Psihiski traucējumi un centrālā nervu sistēma:

Dažiem pacientiem lietojot terapijā tikai šīs zāles vai arī kombinācijā ar ribavirīnu radās domas par

citu cilvēku dzīvības apdraudēšanu, domas par pašnāvību vai agresīva uzvedība (dažreiz vērsta pret

citiem). Daži pacienti ir izdarījuši pašnāvību. Ja Jūs pamanāt, ka kļūstat nomākts vai Jums ir domas par

pašnāvību vai rodas uzvedības pārmaiņas, nekavējoties meklējiet palīdzību. Palūdziet ģimenes

locekļus vai tuvus draugus, lai viņi Jums palīdz saglabāt modrību attiecībā uz depresijas pazīmēm vai

Jūsu uzvedības pārmaiņām.

Bērniem un pusaudžiem ir īpaša nosliece uz depresijas rašanos šo zāļu un ribavirīna terapijas laikā.

Nekavējoties meklējiet ārstu vai neatliekamo palīdzību, ja viņiem rodas neparasti uzvedības

traucējumi, depresīvs noskaņojums vai vēlēšanās kaitēt sev vai citiem.

Augšana un attīstība (bērni un pusaudži):

Viena ārstēšanas gada laikā ar šīm zālēm kombinācijā ar ribavirīnu daži bērni un pusaudži neauga vai

nepieņēmās svarā tik daudz, cik cerēts. Daži bērni nesasniedza paredzamo auguma garumu 1 – 5,5 gadu

laikā pēc ārstēšanas pabeigšanas.

Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, ja ārstēšanās laikā ievērojat kādu no turpmāk minētajām

būtiskām blakusparādībām:

Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

elpošanas traucējumi (tostarp arī elpas trūkumu),

depresijas sajūta,

miega, domāšanas vai koncentrēšanās traucējumi;

stipras sāpes vēderā vai vēdergraizes;

drudzis vai drebuļi, kas sākas pēc dažu nedēļu ilgas ārstēšanas,

muskuļu sāpes vai iekaisums (dažkārt smags).

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

sāpes krūšu kurvī vai sirdsdarbības izmaiņas,

apjukums,

modrības saglabāšanas traucējumi, nejutīgums vai tirpšanas sajūta,

sāpes muguras lejasdaļā vai sānos; urinācijas traucējumi vai nespēja urinēt,

acu/redzes vai dzirdes traucējumi,

smags vai sāpīgs ādas vai gļotādu apsarkums,

spēcīga deguna, smaganu vai jebkuras citas ķermeņa daļas asiņošana.

Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

pašsakropļošanās tieksmes,

halucinācijas.

Retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

krampji („lēkmes”),

asinis vai asins recekļi izkārnījumos (vai melni, darvai līdzīgi izkārnījumi).

Nezināma biežuma blakusparādības (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

citu cilvēku sakropļošanas tieksmes.

Citas blakusparādības, par kurām ziņots pieaugušajiem:

Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

depresijas sajūta, aizkaitināmība, iemigšanas vai miega traucējumi, trauksmes vai nervozitātes

sajūta, koncentrēšanās traucējumi, noskaņojuma maiņas,

galvassāpes, reibonis, noguruma sajūta, drebuļi, drudzis, gripai līdzīgi simptomi, vīrusinfekcija,

vājums,

apgrūtināta elpošana, faringīts (rīkles iekaisums), klepus,

sāpes vēderā, vemšana, slikta dūša, caureja, ēstgribas zudums, ķermeņa masas samazināšanās,

mutes sausums,

matu izkrišana, nieze, ādas sausums, izsitumi, kairinājums vai apsārtums un (reti) ādas bojājumi

injekcijas vietā,

eritrocītu skaita samazināšanās asinīs (var izraisīt nespēku, elpas trūkumu un reiboni), dažu

veidu leikocītu skaita samazināšanās asinīs (tā pastiprina Jūsu uzņēmību pret dažādām

infekcijām),

locītavu un muskuļu vai muskuļu un kaulu sāpes.

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

asins recēšanu nodrošinošo šūnu (tās sauc par trombocītiem) skaita samazināšanās asinīs, kas

var izraisīt vieglu zilumu rašanos un spontānu asiņošanu, pārāk liels urīnskābes daudzums asinīs

(tāpat kā podagras gadījumā), zema kalcija jonu koncentrācija asinīs,

vairogdziedzera aktivitātes samazināšanās (tā Jums var izraisīt noguruma sajūtu, depresiju,

pastiprinātu jutību pret aukstumu un citus simptomus), vairogdziedzera aktivitātes

pastiprināšanās (tā Jums var izraisīt nervozitāti, karstuma nepanesību un pārmērīgu svīšanu,

ķermeņa masas samazināšanos, sirdsklauves un trīci), limfmezglu palielināšanās, slāpes,

uzvedības izmaiņas vai agresīva uzvedība (dažkārt vērsta pret citiem cilvēkiem), uzbudinājums,

nervozitāte, miegainības sajūta, miega traucējumi, murgi, intereses trūkums pret apkārt

notiekošo, dzimumtieksmes trūkums, erekcijas traucējumi, pastiprināta ēstgriba, apjukums, roku

trīce, koordinācijas traucējumi, vertigo (griešanās sajūta), nejutīgums, sāpes vai tirpšanas sajūta,

pastiprināta vai pavājināta jutība pret pieskārieniem, muskuļu saspringums, sāpes rokās un

kājās, artrīts, migrēna un pastiprināta svīšana,

acu sāpes vai infekcija, neskaidra redze, acu sausums vai asarošana, dzirdes izmaiņas/zudums,

zvanīšana ausīs,

sinusīts, elpceļu infekcijas, deguna aizlikums vai iesnas, runas traucējumi, deguna asiņošana,

aukstumpumpas (herpes simplex), sēnīšu vai baktēriju infekcijas, ausu infekcijas/sāpes,

gremošanas (kuņģa darbības) traucējumi, grēmas, apsārtums vai jēlumi mutes dobumā, mēles

dedzināšanas sajūta, sarkanas smaganas vai smaganu asiņošana, aizcietējums, gāzu uzkrāšanās

zarnās (meteorisms), vēdera uzpūšanās, hemoroīdi, jutīga mēle, garšas sajūtas izmaiņas, zobu

bojājumi, pārmērīgs organisma šķidruma zudums, aknu palielināšanās,

psoriāze, jutība pret saules gaismu, izsitumi ar piepaceltiem punktveida bojājumiem, ādas

apsārtums vai bojājumi, sejas tūska, plaukstu vai pēdu tūska, ekzēma (ādas iekaisums,

apsārtums, nieze un sausums, iespējams, kopā ar sulojošiem bojājumiem), pinnes, nātrene, matu

struktūras bojājumi, nagu bojājumi un sāpes injekcijas vietā,

smagas vai neregulāras menstruācijas (vai to trūkums), patoloģiski smagas vai ilgstošas

menstruācijas, olnīcu vai maksts patoloģijas, sāpes krūšu dziedzeros, dzimumfunkcijas

traucējumi, prostatas iekaisums, pastiprināta urinācijas nepieciešamība,

sāpes krūšu kurvī, sāpes labajā paribē, slikta pašsajūta, zems vai augsts asinsspiediens, ģīboņa

sajūta, karstuma viļņi, sirdsklauves (strauja un spēcīga sirdsdarbība), ātra sirdsdarbība.

Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

pašnāvības, pašnāvības mēģinājumi, domas par pašsakropļošanos, panikas lēkmes, murgi un

halucinācijas,

paaugstinātas jutības reakcijas pret preparātu, sirdslēkme, aizkuņģa dziedzera iekaisums, kaulu

sāpes un cukura diabēts,

balti izgulsnējumi uz tīklenes (vates plankumi).

Retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

diabētiska ketoacidoze (smags stāvoklis, ko nekontrolēta diabēta rezultātā izraisa ketonvielu

veidošanās asinīs),

krampji (krampju lēkmes) un bipolārie traucējumi (garastāvokļa traucējumi, kas raksturīgi ar

mainīgām skumju un uzbudinājuma lēkmēm),

acu bojājumi, tostarp arī redzes izmaiņas, tīklenes bojājumi, tīklenes artērijas aizsprostošanās,

redzes nerva iekaisums un acu tūska,

sastrēguma sirds mazspēja, sirds ritma traucējumi, perikardīts (sirds apvalka iekaisums),

muskuļu audu un perifēro nervu šķiedru iekaisums un noārdīšanās, nieru darbības traucējumi,

sarkoidoze (slimība, kas raksturīga ar nepārejošu drudzi, ķermeņa masas samazināšanos,

locītavu sāpēm un tūsku, ādas bojājumiem un limfmezglu palielināšanos).

Ļoti retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

aplastiskā anēmija, insults (smadzeņu asinsrites traucējumi), toksiska epidermas

nekrolīze/Stīvensa-Džonsona sindroms/multiformā eritēma (daudzveidīgi dažādas smaguma

pakāpes (tostarp arī letāli) izsitumi, kas var būt saistīti ar pūslīšu veidošanos mutē, degunā, acīs

un uz citām gļotādām, kā arī skarto ādas zonu atmiršana).

ļoti retos gadījumos alfa interferonu lietošanas laikā aprakstīts samaņas zudums (galvenokārt ar

lielām devām ārstētiem gados vecākiem pacientiem).

Nezināma biežuma blakusparādības (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

izolēta eritrocītu aplāzija (stāvoklis, kad organismā apstājas vai samazinās eritrocītu veidošanās).

Tā izraisa smagu anēmiju (tās simptomi var būt neparasta noguruma sajūta un enerģijas

trūkums);

sejas paralīze (vienas sejas puses vājums un noslīdēšana), smagas alerģiskas reakcijas,

piemēram, angioneirotiska tūska (alerģiska ādas slimība, kas raksturīga ar tūskas plankumiem,

kas skar ādu un zemādas slāņus, gļotādas un dažkārt arī iekšējos orgānus), mānija (pārmērīga vai

nepamatota pacilātība), perikarda izsvīdums (šķidruma uzkrāšanās telpā starp perikardu (sirds

apvalku) un pašu sirdi), Vogt-Koyanagi-Harada sindroms (iekaisīga autoimūna slimība, kas skar

acis, ādu un ausu membrānas, kā arī galvas un muguras smadzenes), mēles krāsas izmaiņas.

domas par citu cilvēku dzīvības apdraudēšanu.

plaušu fibroze (plaušu rētošanās).

plaušu arteriālā hipertensija — slimība, kad rodas izteikta plaušu asinsvadu sašaurināšanās, kā

rezultātā asinsvados, kas pārvada asinis no sirds uz plaušām, rodas augsts asinsspiediens. Tas

galvenokārt rodas pacientiem ar riska faktoriem, piemēram, HIV infekciju vai smagiem aknu

darbības traucējumiem (cirozi). Šī blakusparādība ārstēšanas laikā var attīstīties dažādos laika

punktos, parasti tas ir vairākus mēnešus pēc ārstēšanas ar PegIntron uzsākšanas.

B hepatīta reaktivācija pacientiem ar vienlaicīgu HCV/HBV infekciju (B hepatīta atsākšanās).

Ja esat ar pieaudzis pacients ar vienlaicīgu HCV/HIV infekciju un saņemat HAART, ārstēšanas

papildināšana ar šīm zālēm un ribavirīnu Jums var palielināt laktātacidozes, aknu mazspējas un asins

sastāva pārmaiņu (eritrocītu, kas pārnēsā skābekli, noteikta veida leikocītu, kas cīnās pret infekcijām,

un asins recēšanu nodrošinošo šūnu, ko sauc par trombocītiem, skaita samazināšanās) risku.

Turpmāk minētās pārējās blakusparādības (iepriekš nav minētas) aprakstītas pieaugušiem ar HCV/HIV

inficētiem pacientiem, kuri saņem HAART un lieto šo zāļu un ribavirīna kapsulu kombināciju:

mutes dobuma kandidoze (mutes dobuma piena sēnīte),

taukvielu metabolisma traucējumi,

CD4 limfocītu skaita samazināšanās,

vājāka ēstgriba,

muguras sāpes,

hepatīts,

sāpes rokās un kājās,

un dažādas laboratorisko asins analīžu rezultātu novirzes.

Blakusparādības bērniem un pusaudžiem

Turpmāk minētās parādības novērotas bērniem un pusaudžiem:

Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

ēstgribas zudums, reibonis, galvassāpes, vemšana, slikta dūša, sāpes vēderā,

matu izkrišana, ādas sausums, locītavu un muskuļu sāpes, apsārtums injekcijas vietā,

aizkaitināmība, noguruma sajūta, slikta pašsajūta, sāpes, drebuļi, drudzis, gripai līdzīgi

simptomi, vājums, samazināts augšanas ātrums (vecumam neatbilstošs augums un svars),

eritrocītu skaita samazināšanās, kas var izraisīt nespēku, elpas trūkumu un reiboni.

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

sēnīšu infekcijas, saaukstēšanās, aukstumpumpas, faringīts (rīkles iekaisums), sinusīts, ausu

infekcija, klepus, rīkles sāpes, aukstuma sajūta, acu sāpes,

asins recēšanu nodrošinošo šūnu, ko sauc par trombocītiem, skaita samazināšanās, kas var

izraisīt vieglu zilumu rašanos un spontānu asiņošanu, limfmezglu palielināšanās,

vairogdziedzera darbību raksturojošo asins analīžu rezultātu novirzes, vairogdziedzera

aktivitātes samazināšanās, kas var izraisīt noguruma sajūtu, depresiju, pastiprināt jutību pret

aukstumu un citus simptomus,

domas vai mēģinājums nodarīt kaitējumu sev, agresīva uzvedība, uzbudinājums, dusmas,

noskaņojuma maiņas, nervozitāte vai nemiers, depresija, spriedzes sajūta, iemigšanas vai miega

traucējumi, emocionāla nestabilitāte, slikta miega kvalitāte, miegainības sajūta, uzmanības

traucējumi,

garšas sajūtas izmaiņas, caureja, kuņģa darbības traucējumi, sāpes mutē,

ģībonis, sirdsklauves (ātra un spēcīga sirdsdarbība), ātra sirdsdarbība, karstuma viļņi, deguna

asiņošana,

jēlumi mutē, lūpu un mutes kaktiņu sprēgāšana, izsitumi, ādas apsārtums, nieze, ekzēma (ādas

iekaisums, apsārtums, nieze un sausums, iespējams, kopā ar sulojošiem bojājumiem), pinnes,

muguras sāpes, muskuļu un kaulu sāpes, roku un kāju sāpes, sausums, sāpes, izsitumi,

kairinājums vai nieze injekcijas vietā.

Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

sāpīga vai apgrūtināta urinācija, bieža urinācija, pārmērīgs olbaltumu daudzums urīnā, sāpīgas

menstruācijas,

nieze ap tūpli (spalīši vai cērmes), kuņģa un zarnu trakta gļotādas iekaisums, smaganu

iekaisums, aknu palielināšanās,

uzvedības traucējumi, emocionāla rakstura traucējumi, bailes, murgi, trīce, vājāka jutība pret

pieskārienu, nejutīgums vai tirpšanas sajūta, gar vienu vai vairākiem nerviem izstarojošas sāpes,

miegainība,

acu plakstiņu iekšējās virsmas gļotādas asiņošana, acu nieze, acu sāpes, neskaidra redze, gaismas

nepanesība,

zems asinsspiediens, bālums, nepatīkama sajūta degunā, iesnas, sēkšana, apgrūtināta elpošana un

sāpes vai diskomforta sajūta krūšu kurvī,

ādas sāpes, apsārtums, tūska, jostas roze, ādas jutība pret saules gaismu, izsitumi ar piepaceltiem

punktveida bojājumiem, ādas krāsas pārmaiņas, ādas lobīšanās, muskuļu masas samazināšanās,

muskuļu raustīšanās, sejas sāpes, zilumu rašanās.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas

arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas

kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

Atgādinājums pieaugušajiem pacientiem, kuriem nozīmēta kombinēta terapija ar šīm zālēm,

boceprevīru un ribavirīnu: Lūdzu, izlasiet šo zāļu lietošanas instrukcijas.

5.

Kā uzglabāt PegIntron

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc „Der. līdz”.

Uzglabāt ledusskapī (2

C – 8

Pēc pagatavošanas šķīdums (šķīdumu pagatavo, PegIntron pulverim pievienojot injekciju ūdeni)

jālieto nekavējoties vai 24 stundu laikā, ja tas uzglabāts ledusskapī (2

C - 8

Nelietojiet PegIntron, ja pamanāt pulvera krāsas pārmaiņas (tam jābūt baltam).

Pagatavotajam šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam. Nelietojiet šķīdumu, ja tas mainījis krāsu

vai ja tajā ir redzamas daļiņas. PegIntron flakoni paredzēti tikai vienreizējai lietošanai. Iznīciniet

jebkuru neizlietoto materiālu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko PegIntron satur

Aktīvā viela ir alfa-2b peginterferons.

PegIntron 50 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur pulveri ar 50 mikrogramiem alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b), mērot

pēc olbaltumu pamatvielas.

Šķīdinot flakona saturu, kā norādīts, iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu 50 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 80 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur pulveri ar 80 mikrogramiem alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b), mērot

pēc olbaltumu pamatvielas.

Šķīdinot flakona saturu, kā norādīts, iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu 80 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 100 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur pulveri ar 100 mikrogramiem alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b), mērot

pēc olbaltumu pamatvielas.

Šķīdinot flakona saturu, kā norādīts, iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu 100 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 120 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur pulveri ar 120 mikrogramiem alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b), mērot

pēc olbaltumu pamatvielas.

Šķīdinot flakona saturu, kā norādīts, iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu 120 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 150 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur pulveri ar 150 mikrogramiem alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b), mērot

pēc olbaltumu pamatvielas.

Šķīdinot flakona saturu, kā norādīts, iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu 150 mikrogrami/0,5 ml.

Citas sastāvdaļas ir:

Pulveris: bezūdens nātrija hidrogēnfosfāts; nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts; saharoze un

polisorbāts 80

Šķīdinātājs: ūdens injekcijām.

PegIntron ārējais izskats un iepakojums

Šīs zāles ir pulveris un šķīdinātājs (šķidrums) injekciju šķīduma pagatavošanai.

Balts pulveris, kas ir iepildīts 2 ml stikla flakonā, un caurspīdīgs, bezkrāsains šķīdinātājs, kas ir

iepildīts 2 ml stikla ampulā.

PegIntron ir pieejami dažādos iepakojumos:

1 flakons ar pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai un 1 ampula ar šķīdinātāju injekciju šķīduma

pagatavošanai;

1 flakons ar pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai, 1 ampula ar šķīdinātāju injekciju šķīduma

pagatavošanai, 1 injekcijas šļirce, 2 injekcijas adatas un 1 tīrīšanas tampons;

4 flakoni ar pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai un 4 ampulas ar šķīdinātāju injekciju šķīduma

pagatavošanai;

4 flakoni ar pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai, 4 ampulas ar šķīdinātāju injekciju šķīduma

pagatavošanai, 4 injekcijas šļirces, 8 injekcijas adatas un 4 tīrīšanas tamponi;

6 flakoni ar pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai un 6 ampulas ar šķīdinātāju injekciju šķīduma

pagatavošanai;

12 flakoni ar pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai, 12 ampulas ar šķīdinātāju injekciju šķīduma

pagatavošanai, 12 injekcijas šļirces, 24 injekcijas adatas un 12 tīrīšanas tamponi.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Merck Sharp & Dohme B.V.

Waarderweg 39

2031 BN Haarlem

Nīderlande

Ražotājs:

SP Labo N.V.

Industriepark, 30

B-2220 Heist-op-den-Berg

Beļģija

Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

MSD Belgium BVBA/SPRL

Tel: 0800 38 693 (+32(0)27766211)

dpoc_belux@merck.com

Lietuva

UAB Merck Sharp & Dohme

Tel. +370 5 278 02 47

msd_lietuva@merck.com

България

Мерк Шарп и Доум България ЕООД

Тел.: +359 2 819 3737

info-msdbg@merck.com

Luxembourg/Luxemburg

MSD Belgium BVBA/SPRL

Tel: +32(0)27766211

dpoc_belux@merck.com

Česká republika

Merck Sharp & Dohme s.r.o.

Tel: +420 233 010 111

dpoc_czechslovak@merck.com

Magyarország

MSD Pharma Hungary Kft.

Tel.: +36 1 888 5300

hungary_msd@merck.com

Danmark

MSD Danmark ApS

Tlf: + 45 4482 4000

dkmail@merck.com

Malta

Merck Sharp & Dohme Cyprus Limited

Tel: 8007 4433 (+356 99917558)

malta_info@merck.com

Deutschland

MSD SHARP & DOHME GMBH

Tel: 0800 673 673 673 (+49 (0) 89 4561 2612)

e-mail@msd.de

Nederland

Merck Sharp & Dohme BV

Tel: 0800 9999000 (+31 23 5153153)

medicalinfo.nl@merck.com

Eesti

Merck Sharp & Dohme OÜ

Tel.: +372 6144 200

msdeesti@merck.com

Norge

MSD (Norge) AS

Tlf: +47 32 20 73 00

msdnorge@msd.no

Ελλάδα

MSD Α.Φ.Β.Ε.Ε.

Τηλ: +30 210 98 97 300

dpoc_greece@merck.com

Österreich

Merck Sharp & Dohme Ges.m.b.H.

Tel: +43 (0) 1 26 044

msd-medizin@merck.com

España

Merck Sharp & Dohme de España, S.A.

Tel: +34 91 321 06 00

msd_info@merck.com

Polska

MSD Polska Sp. z o.o.

Tel: +48 22 549 51 00

msdpolska@merck.com

France

MSD France

Tél: + 33-(0)1 80 46 40 40

Portugal

Merck Sharp & Dohme, Lda

Tel: +351 21 4465700

clic@merck.com

Hrvatska

Merck Sharp & Dohme d.o.o.

Tel: + 385 1 6611 333

croatia_info@merck.com

România

Merck Sharp & Dohme Romania S.R.L.

Tel: +40 21 529 2900

msdromania@merck.com

Ireland

Merck Sharp & Dohme Ireland (Human Health)

Limited

Tel: +353 (0)1 2998700

medinfo_ireland@merck.com

Slovenija

Merck Sharp & Dohme, inovativna zdravila d.o.o.

Tel: +386 1 5204 201

msd.slovenia@merck.com

Ísland

Vistor hf.

Sími: + 354 535 7000

Slovenská republika

Merck Sharp & Dohme, s. r. o.

Tel: +421 2 58282010

dpoc_czechslovak@merck.com

Italia

MSD Italia S.r.l.

Tel: +39 06 361911

medicalinformation.it@merck.com

Suomi/Finland

MSD Finland Oy

Puh/Tel: +358 (0)9 804 650

info@msd.fi

Κύπρος

Merck Sharp & Dohme Cyprus Limited

Τηλ.: 800 00 673 (+357 22866700)

cyprus_info@merck.com

Sverige

Merck Sharp & Dohme (Sweden) AB

Tel: +46 77 5700488

medicinskinfo@merck.com

Latvija

SIA Merck Sharp & Dohme Latvija

Tel: +371 67364224

msd_lv@merck.com

United Kingdom

Merck Sharp & Dohme Limited

Tel: +44 (0) 1992 467272

medicalinformationuk@merck.com

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta MM/GGGG

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē:

http://www.ema.europa.eu.

Kā pašam sev injicēt PegIntron?

Norādījumus par to, kā pašam sev injicēt šīs zāles, Jums sniegs veselības aprūpes speciālists. Ja

vien neesat drošs, ka saprotat procedūru un prasības attiecībā uz zāļu injicēšanu sev, nemēģiniet

pats sev veikt injekciju. Tālāk sniegtie norādījumi paskaidro, kā pašam sev injicēt šīs zāles. Lūdzu,

rūpīgi izlasiet norādījumus un ievērojiet tos visus pēc kārtas.

Sagatavošanās

Vispirms paņemiet nepieciešamos priekšmetus:

flakonu ar PegIntron pulveri injekcijām;

ampula ar injekciju ūdeni PegIntron injekcijas sagatavošanai

1 ml šļirci;

garu adatu (piemēram, 0,8 x 40 mm [21 izmērs 1,5 collas]), kas tiks izmantota injekciju ūdens

ievadīšanai PegIntron pulvera flakonā;

īsu adatu (piemēram, 0,3 x 13 mm [30 izmērs 0,5 collas]) zāļu injicēšanai zem ādas;

tīrīšanas tamponu.

Rūpīgi nomazgājiet rokas.

PegIntron pulvera injekcijām šķīdināšana

Pirms izšķīdināšanas šīs zāles var izskatīties kā balta cieta veselas vai sadalītas tabletes formas masa vai

kā balts pulveris.

Kad viss šķīdinātāja daudzums būs pievienots visam PegIntron pulvera daudzumam, šim šķīdumam

būs Jūsu devas nomērīšanai atbilstoša koncentrācija (t.i., 0,5 ml satur uz marķējuma norādīto

daudzumu).

Šo zāļu sagatavošanas, kā arī devas mērīšanas un injekcijas laikā tiek zaudēts neliels šķīduma tilpums.

Tādēļ katrā flakonā ir papildu daudzums šķīdinātāja un PegIntron pulvera, lai nodrošinātu, ka tiek ievadīta

uz marķējuma norādītā PegIntron injekciju šķīduma deva – 0,5 ml.

Noņemiet PegIntron flakona aizsargvāciņu.

Notīriet flakona gumijas aizbāzni ar tīrīšanas tamponu. Tamponu varat saglabāt, lai notīrītu ādas

apvidu injekcijai paredzētā vietā.

Nepieskaroties šļirces galam, izņemiet šļirci no iepakojuma.

Paņemiet garo adatu un to stingri pievienojiet šļircei.

Noņemiet adatas aizsargvāciņu, nepieskaroties adatai, un turiet šļirci ar adatu rokā.

Viegli piesitiet ampulas galam, lai pārliecinātos, ka viss šķīdums ir ampulas apakšdaļā.

Nolauziet šķīdinātāja ampulas augšējo galu.

Ievietojiet adatu šķīdinātāja ampulā un ievelciet šļircē visu šķīdinātāja daudzumu.

Pēc tam adatu izvadiet caur PegIntron flakona gumijas aizbāzni. Ar rokām nepieskaroties notīrītajai

flakona augšējai daļai, uzmanīgi novietojiet adatas galu pret flakona stikla sieniņu.

Flakonā LĒNI injicējiet šķīdinātāju, tā strūklu virzot pret flakona stikla sieniņu. Nevirziet strūklu

tieši pret balto masu vai pulveri un neinjicējiet šķidrumu strauji, jo tas rada vairāk burbuļu. Šķīdums

dažas minūtes var izskatīties duļķains vai burbuļains. Tas ir paredzams un par to nav jāuztraucas.

Adatu, kam pievienota šļirce, atstājot flakonā, ar uzmanīgām apļveida kustībām saskalojot

PegIntron flakonu, izšķīdiniet visu tā saturu.

Nekratiet, bet gan uzmanīgi apvērsiet flakonu, līdz viss pulveris, kas atrodas flakona augšdaļā, ir

izšķīdis.

Tagad flakona saturam jābūt pilnīgi izšķīdušam.

Nolieciet flakonu taisni, ar vāciņu uz augšu un ļaujiet visiem šķīdumā esošajiem burbulīšiem

uzpeldēt uz augšu. Pēc tam, kad visi burbulīši ir uzpeldējuši līdz šķīduma virsmai, Jūsu rīcībā jābūt

dzidram šķīdumam ar sīku burbulīšu gredzenu ap tā virsmu. Šis šķīdums jāizlieto nekavējoties. Ja

to nav iespējams izlietot nekavējoties, šķīdumu atļauts 24 stundas uzglabāt ledusskapī.

PegIntron devas nomērīšana no pagatavotā injekciju pulvera šķīduma

Vienā rokā pagrieziet flakonu un šļirci ar apakšu uz augšu. Pārliecinieties, ka adatas gals ir pagatavotā

PegIntron šķīdumā. Otra roka būs brīva, lai varētu kustināt virzuli. Lēnām atvelciet virzuli, lai šļircē

ievilktu nedaudz lielāku devu nekā ordinēts.

Turiet šļirci ar flakonā esošo adatu uz augšu. Nepieskaroties šļirces galam un atstājot garo adatu

flakonā, atvienojiet šļirci no adatas. Paņemiet īso adatu un stingri pievienojiet šļircei. Noņemiet šļirces

adatas aizsargvāciņu un pārbaudiet, vai šļircē nav gaisa burbuļu. Ja redzat burbuļus, nedaudz atvelciet

virzuli; adatu turot uz augšu, viegli piesitiet šļircei, līdz burbuļi izzūd. Lēnām bīdiet virzuli atpakaļ līdz

pareizai devai. Uzlieciet atpakaļ adatas aizsargvāciņu un novietojiet šļirci ar adatu uz līdzenas virsmas.

Pārliecinieties, ka šķīdums ir istabas temperatūrā (līdz 25

C). Ja šķīdums ir auksts, sasildiet šļirci

plaukstās. Pirms ievadīšanas vizuāli apskatiet pagatavoto šķīdumu; ja flakona saturs ir mainījis krāsu

(ja mainījusies šķīduma sākotnējā krāsa) vai ja tajā ir redzamas daļiņas, to nelietojiet.

Tagad Jūs varat injicēt devu.

Šķīduma injicēšana

Izvēlieties injekcijas vietu. Labākās injekcijas vietas ir audi ar tauku kārtu starp ādu un muskuli.

Šādas vietas ir augšstilbi, augšdelmi (injekcijas veikšanai šajā zonā Jums var būt nepieciešama cita

cilvēka palīdzība) un vēdera priekšējā siena (izņemot nabu vai vidukli). Ja esat ļoti kalsns, injekcijām

izmantojiet tikai augšstilbu vai augšdelma ārpusi.

Katru reizi mainiet injekcijas vietu.

Injekcijas vietā notīriet un dezinficējiet ādu. Nogaidiet, līdz šis apvidus nožūst. Noņemiet adatas

aizsargvāciņu. Ar vienu roku saņemiet pirkstos ādas kroku. Ar otru roku turiet šļirci kā zīmuli. Ievadiet

adatu pirkstos saņemtajā ādas krokā aptuveni 45 ° leņķī. Pēc adatas ieduršanas atlaidiet roku, ar kuru

Jūs bijāt saņēmis ādas kroku, un izmantojiet to šļirces cilindra turēšanai. Ar vienu roku ļoti nedaudz

atvelciet virzuli. Ja šļircē iekļūst asinis, adata ir iedurta asinsvadā. Neinjicējiet zāles šai vietā; izvelciet

adatu un atkārtojiet procedūru. Šķīdumu injicējiet, uzmanīgi bīdot virzuli uz leju līdz galam.

Izvelciet adatu no ādas. Nepieciešamības gadījumā dažas sekundes piespiediet injekcijas vietu ar

nelielu saites vai sterilas marles gabaliņu. Nemasējiet injekcijas vietu. Ja injekcijas vieta asiņo,

pārklājiet to ar leikoplastu.

Vienreizējai lietošanai paredzētais flakons, ampula un injekcijas materiāli jāiznīcina. Izmetiet šļirci un

adatas drošā, slēgtā konteinerā.

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

PegIntron 50 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

PegIntron 80 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

PegIntron 100 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

PegIntron 120 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

PegIntron 150 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

peginterferon alfa-2b

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums ir jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir PegIntron un kādam nolūkam tās lieto

Kas jāzina pirms PegIntron lietošanas

Kā lietot PegIntron

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt PegIntron

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir PegIntron un kādam nolūkam tās lieto

Šajās zālēs aktīvā viela ir proteīns, ko sauc par alfa-2b peginterferonu un kas pieder zāļu grupai, ko

sauc par interferoniem. Interferonus sintezē mūsu organisma imūnsistēma, lai palīdzētu cīnīties pret

infekcijām un smagām slimībām. Šīs zāles injicē Jūsu ķermenī, lai tās darbotos kopā ar Jūsu

imūnsistēmu. Šīs zāles lieto hroniska C hepatīta (sauc arī par HCH infekciju), vīrusu izraisītas aknu

infekcijas, ārstēšanai.

Pieaugušie

Šo zāļu, ribavirīna un boceprevīra kombināciju ieteicams lietot dažu hroniska C hepatīta vīrusa infekcijas

veidu ārstēšanai pieaugušajiem vecumā no 18 gadiem. To var lietot pieaugušie, kuriem iepriekš nav

ārstēta HCV infekcija vai kuri iepriekš lietojuši zāles, ko sauc par interferoniem un pegilētiem

interferoniem.

Šo zāļu un ribavirīna kombinācija ieteicama ar šīm zālēm agrāk neārstētiem pieaugušajiem vecumā no

18 gadiem. Tas attiecas arī uz pieaugušajiem ar klīniski stabilu HIV (cilvēka imūndeficīta vīrusa

infekciju). Šo kombināciju var lietot, arī lai ārstētu pieaugušos, kuri jau ir nesekmīgi ārstēti ar

alfa interferonu vai alfa peginterferonu kombinācijā ar ribavirīnu vai tikai alfa interferonu.

Ja Jums ir kādi medicīniska rakstura traucējumi, kuru dēļ ribavirīns Jums ir bīstams vai ja Jums jau ir

bijušas problēmas ar tā lietošanu, iespējams, ka Jūsu ārsts Jums nozīmēs tikai šīs zāles.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

Bērni un pusaudži

Šīs zāles kombinācijā ar ribavirīnu lieto bērniem no 3 gadu vecuma un pusaudžiem ar iepriekš

neārstētu hronisku C hepatītu.

2.

Kas jāzina pirms PegIntron lietošanas

Nelietojiet PegIntron šādos gadījumos

Pirms ārstēšanas Jums jāpastāsta savam ārstam, ja Jums vai Jūsu bērnam, par ko rūpējaties:

ir alerģija pret alfa-2b peginterferonu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

ir alerģija pret jebkuru interferonu.

ir bijušas smagas sirds problēmas.

ir pēdējo sešu mēnešu laikā vāji kontrolēta sirds slimība.

ir smaga slimība, kas Jūs ļoti novājina.

ir autoimūns hepatīts vai kāda cita problēma ar Jūsu imūnsistēmu.

ja lietojat zāles, kas nomāc (novājina) Jūsu imūnsistēmu.

ir progresējoša, neārstēta aknu slimība (izņemot C hepatītu).

ir vairogdziedzera slimība, kas netiek labi kontrolēta ar zālēm.

ir epilepsija, kas izraisa konvulsijas (krampjus vai lēkmes).

tiekat ārstēts ar telbivudīnu (skatīt punktu “Citas zāles un PegIntron”).

Jūs nedrīkstat lietot PegIntron, ja jebkurš no minētiem stāvokļiem attiecas uz Jums vai Jūsu bērnu, par ko

rūpējaties.

Turklāt, bērniem un pusaudžiem nav atļauts lietot šīs zāles, ja viņiem ir bijuši nopietni nervu sistēmas

darbības vai garīgie traucējumi, piemēram, smaga depresija vai domas par pašnāvību.

Atgādinājums:Lūdzam pirms ribavirīna un boceprevīra lietošanas kombinācijā ar šīm zālēm izlasīt

arī ribavirīna un boceprevīra lietošanas instrukcijas apakšpunktu “Nelietojiet ribavirīnu (boceprevīru)

šādos gadījumos”.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Smagas alerģiskas reakcijas (piemēram, apgrūtinātas elpošanas, sēkšanas vai nātrenes) gadījumā

nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.

Pirms šo zāļu lietošanas Jums jāpastāsta savam ārstam, ja Jums vai Jūsu bērnam, par ko rūpējaties:

ir bijuši smagi nervu sistēmas darbības vai garīgie traucējumi, vai anamnēzē ir apreibinošu

vielu lietošana (piemēram, alkohols vai zāles).

Lietot šīs zāles bērniem un pusaudžiem, kuriem vai kuru slimības vēsturē ir smagi garīgie

traucējumi, nav atļauts (skatīt iepriekšējo punktu “Nelietojiet PegIntron šādos gadījumos”).

tiek ārstēta garīga saslimšana vai ir iepriekš bijusi ārstēta cita nervu vai psihiska slimība,

ieskaitot depresiju (piemēram, skumju vai atstumtības sajūta u.t.t.), domas par pašnāvību vai

slepkavnieciskas tieksmes (skatīt 4. punktu “Iespējamās blakusparādības”).

kādreiz ir bijusi sirdslēkme vai sirdsdarbības traucējumi.

ir nieru slimība, Jūsu ārsts var izrakstīt zemāku devu nekā parastā deva un regulāri novērot

nieru asins rādītājus ārstēšanās laikā. Ja šīs zāles lieto kombinācijā ar ribavirīnu, Jūsu ārstam Jūs

vai Jūsu bērns, par ko rūpējaties, rūpīgāk jākontrolē attiecībā uz eritrocītu skaita samazināšanos

asinīs.

ir aknu ciroze vai citas problēmas ar aknām (izņemot C hepatītu).

rodas saaukstēšanās vai citas elpceļu infekcijas simptomi, piemēram, drudzis, klepus vai

apgrūtināta elpošana, pastāstiet par to ārstam.

ir diabēts vai augsts asinsspiediens, Jūsu ārsts var lūgt Jums vai Jūsu bērnam, par ko rūpējaties,

veikt acu izmeklējumus.

bijusi nopietna slimība, kas ietekmē elpošanas sistēmu vai asins sastāvu.

ir ādas bojājumi, psoriāze vai sarkoidoze, kas šo zāļu lietošanas laikā var pastiprināties.

plānojat grūtniecību, pirms sākat lietot šīs zāles, konsultējieties ar ārstu.

ir pārstādīts kāds orgāns (aknas vai nieres), ārstēšana ar interferonu var palielināt tā atgrūšanas

risku. Jums tas noteikti jāapspriež ar savu ārstu.

ārstējieties arī no HIV (skatīt punktu “Citas zāles un PegIntron”).

ir vai ir bijusi B hepatīta vīrusa infekcija, jo iespējams, ka Jūsu ārsts vēlēsies Jūs rūpīgāk novērot.

Atgādinājums: Lūdzam pirms ribavirīna lietošanas kombinācijā ar šīm zālēm izlasīt arī ribavirīna

lietošanas instrukcijas apakšpunktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”.

Zobu un mutes dobuma patoloģijas

Pacientiem, kuri saņem šīs zāles kombinācijā ar ribavirīnu, ir aprakstītas zobu un mutes patoloģijas. Jums

var attīstīties smaganu slimība, kas var izraisīt zobu izkrišanu. Jums var attīstīties mutes sausums vai

vemšana, un abas šīs parādības var bojāt Jūsu zobus. Ir svarīgi divas reizes dienā rūpīgi iztīrīt zobus,

vemšanas gadījumā izskalot muti un regulāri pārbaudīties pie stomatologa.

Ārstēšanas laikā dažiem pacientiem var rasties acu bojājumi vai (retos gadījumos) redzes zudums.

Pirms sākt Jūsu ārstēšanu, ārstam jāizmeklē Jūsu acis. Jebkādu redzes izmaiņu gadījumā Jums par to

jāpastāsta savam ārstam un nekavējoties jāveic pilnīgi acu izmeklējumi. Ja Jums ir slimība, kas

nākotnē var izraisīt acu bojājumus (piemēram, diabēts vai paaugstināts asinsspiediens), Jums

ārstēšanas laikā regulāri jāizmeklē acis. Ja Jūsu acu bojājumi pastiprinās vai ja Jums attīstās jauni acu

bojājumi, Jūsu ārstēšana ir jāpārtrauc.

Ārstēšanas laikā ar PegIntron Jūsu ārsts var ieteikt, lai Jūs dzerat papildus šķidrumu, tādējādi palīdzot

novērst zemu asinsspiedienu.

Lai nodrošinātu, ka Jūsu saņemtā ārstēšana ir droša un efektīva, pirms Jūsu ārstēšanas uzsākšanas un

visā ārstēšanas laikā ārsts Jums veiks asins analīzes.

Bērni un pusaudži

Šīs zāles nav ieteicams lietot pacientiem līdz 3 gadu vecumam.

Citas zāles un PegIntron

Lūdzu, pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam, ja Jūs vai Jūsu bērns, par ko rūpējaties:

lieto vai nesen ir lietojis kādas citas zāles vai vitamīnus/uztura bagātinātājus, ieskaitot zāles, kuras

var iegādāties bez receptes

ir vienlaikus inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (ir HIV pozitīvs) un C hepatīta vīrusu

(HCV) un tiek ārstēts ar zālēm pret HIV – (nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem

(NRTI) un/vai ļoti aktīvām pretretrovīrusu zālēm (HAART)). Jūsu ārsts Jūs uzraudzīs, lai

konstatētu šo traucējumu pazīmes un simptomus.

Šo zāļu lietošana kombinācijā ar ribavirīnu un HIV infekcijas ārstēšanai paredzētajām

zālēm var palielināt laktātacidozes, aknu mazspējas un asins sastāva pārmaiņu risku:

var samazināties eritrocītu, leikocītu un asins recēšanu nodrošinošo šūnu (tās sauc par

trombocītiem) skaits. Pacienti ar progresējošu aknu slimību, kurus ārstē ar HAART,

var būt pakļauti lielākam aknu darbības pasliktināšanās riskam, tādēļ terapijas shēmas

papildināšana ar šīm zālēm vien vai to kombināciju ar ribavirīnu šo risku var

palielināt.

Zidovudīna vai stavudīna gadījumā nav droši, ka ribavirīns neizmainīs šo zāļu

iedarbību. Tādēļ regulāri tiks veiktas Jūsu asins pārbaudes, lai būtu droši, ka HIV

infekcija nepastiprinās. Ja tā pastiprināsies, Jūsu ārsts pieņems lēmumu par to, vai

jāmaina Jūsu ārstēšana ar ribavirīnu. Turklāt pacientiem, kurus ārstē ar šīm zālēm un

ribavirīna kombināciju un zidovudīnu, var būt palielināts anēmijas (maza eritrocītu

skaita) attīstības risks. Tādēļ zidovudīna un šo zāļu un ribavirīna kombinācijas

lietošana nav ieteicama.

Atgādinājums: Lūdzam pirms ribavirīna lietošanas kombinācijā ar šīm zālēm izlasīt arī ribavirīna

lietošanas instrukcijas punktu “Citas zāles”.

lietojat telbivudīnu. Ja Jūs lietojat telbivudīnu kopā ar šīm zālēm vai kādu injicējamu interferona

preparātu, perifēras neiropātijas (nejūtīgums, durstīšanas un/vai dedzināšanas sajūtas rokās un/vai

kājās) risks ir lielāks. Šie traucējumi var būt arī smagāki. Tādēļ Jūs nedrīkstat lietot šīs zāles

vienlaikus ar telbivudīnu.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu

Grūtniecība

Pētījumos ar grūsniem dzīvniekiem, interferons dažreiz izraisīja spontānos abortus. Šo zāļu ietekme uz

grūtniecību cilvēkam nav zināma. Meitenēm vai sievietēm fertilā vecumā šo zāļu lietošanas laikā

jāizmanto efektīva kontracepcijas metode.

Ribavirīns var būt ļoti kaitīgs nedzimušam bērnam. Tādēļ tad, ja pastāv jebkāda grūtniecības iestāšanās

iespēja, Jums un Jūsu dzimumpartnerim dzimumdzīves laikā jāievēro īpaša piesardzība:

ja esat meitene vai sieviete fertilā vecumā un lietojat ribavirīnu:

Jums jābūt negatīvam grūtniecības testam pirms ārstēšanās, katru mēnesi ārstēšanās laikā un

4 mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas. Jums jālieto efektīva kontracepcijas metode ribavirīna

lietošanas laikā un 4 mēnešus pēc ārstēšanās. Tas Jums jāapspriež ar savu ārstu.

ja Jūs esat vīrietis, kas lieto ribavirīnu:

nestājieties ar grūtnieci dzimumattiecībās bez prezervatīva. Ja jūsu partnere nav grūtniece, bet ir

reproduktīvā vecumā, viņai jāveic grūtniecības tests katru mēnesi ārstēšanas laikā un 7 mēnešus pēc

ārstēšanas. Jums vai Jūsu partnerei jālieto efektīva kontracepcijas metode ribavirīna lietošanas laikā un

7 mēnešus pēc ārstēšanās. Tas Jums jāapspriež ar savu ārstu.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai šīs zāles izdalās ar mātes pienu. Tādēļ šo zāļu lietošanas laikā Jūs nedrīkstiet barot

bērnu ar krūti. Konsultējieties ar savu ārstu.

Atgādinājums: Lūdzam pirms ribavirīna lietošanas kombinācijā ar PegIntron izlasīt ribavirīna

lietošanas instrukcijas punktu “Grūtniecība un barošana ar krūti”.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet iekārtas vai mehānismus, ja šo zāļu lietošanas laikā

jūtaties noguris, miegains vai apjucis.

PegIntron satur saharozi

Šīs zāles satur saharozi. Ja Jums ir dažu cukuru nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas sazinieties ar

ārstu.

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg)/0,7 ml, būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

3.

Kā lietot PegIntron

Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta vai farmaceita norādījumiem. Neskaidrību gadījumā

vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Vispārēja informācija par šo zāļu lietošanu:

Pamatojoties uz Jūsu vai Jūsu bērna, par ko rūpējaties, ķermeņa masu, Jūsu ārsts ir noteicis pareizu šo

zāļu devu. Ja nepieciešams, ārstēšanas laikā šo devu ir iespējams mainīt.

Šīs zāles paredzētas subkutānai lietošanai. Tas nozīmē, ka to caur īsu adatu injicē taukaudos tieši zem

ādas. Ja šīs zāles sev injicējat pats, Jūs saņemsiet norādījumus par injekcijas sagatavošanu un veikšanu.

Sīka informācija par ievadīšanu zem ādas ir sniegta šīs lietošanas instrukcijas beigās (skatīt

LIETOŠANAS INSTRUKCIJAS PIELIKUMU “Kā lietot PegIntron pildspalvveida pilnšļirci”).

Tieši pirms paredzētās injekcijas sagatavojiet devu un to tūlīt izlietojiet. Pirms pagatavotā šķīduma

lietošanas tas rūpīgi jāapskata. Šim šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam. Ja šķīdums ir mainījis

krāsu (salīdzinot ar sākotnējo) vai ja tajā ir redzamas daļiņas, šķīdumu nelietojiet. Pēc tam, kad pats

sev esat veicis PegIntron injekciju, pildspalvveida pilnšļirci (CLEARCLICK) ar visu tajā atlikušo

šķīdumu iznīciniet. Norādījumus par iznīcināšanu skatīt punktu 5. “Kā uzglabāt PegIntron”.

Injicējiet šīs zāles vienu reizi nedēļā vienā un tajā pašā dienā. Injicēšana katru nedēļu vienā un tajā

pašā dienas laikā Jums palīdzēs par to neaizmirst.

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Nepārsniedziet ieteikto devu un lietojiet

PegIntron tik ilgi, cik noteikts.

Ja Jūsu ārsts paraksta šīs zāles lietot kopā ar ribavirīnu vai ar ribavirīnu un boceprevīru, lūdzu, pirms

sākat kombinēto ārstēšanu, izlasiet ribavirīna un boceprevīra lietošanas instrukcijas.

Lietošana pieaugušajiem – PegIntron kombinētā terapijā

Ja šīs zāles lieto kopā ar ribavirīna kapsulām, parastā deva ir 1,5 mikrogrami uz kilogramu ķermeņa

masas vienu reizi nedēļā. Ja Jums ir nieru slimība, atkarībā no Jūsu nieru darbības deva var būt

mazāka.

Lietošana pieaugušajiem – tikai PegIntron

Ja šīs zāles lieto atsevišķi, tā parastā deva ir 0,5 vai 1,0 mikrograms uz kilogramu ķermeņa masas

vienu reizi nedēļā no 6 mēnešiem līdz 1 gadam. Ja Jums ir nieru slimība, Jums izrakstītā deva var būt

mazāka, tas ir atkarīgs no Jūsu nieru funkcionālā stāvokļa. Jūsu ārsts noteiks Jums piemērotu devu.

Lietošana bērniem no 3 gadu vecuma un pusaudžiem

PegIntron tiks lietots kombinācijā ar ribavirīnu. PegIntron devu aprēķina pēc auguma garuma un

ķermeņa masas. Jūsu ārsts noteiks piemērotu devu Jums vai Jūsu bērnam, par ko rūpējaties.

Pamatojoties uz Jūsu ārsta vērtējumu, Jūsu vai Jūsu bērna, par ko rūpējaties, ārstēšanas ilgums ir līdz

1 gadam.

Visiem pacientiem

Ja pats sev injicējat šīs zāles, lūdzu, pārliecinieties, ka ordinētā deva skaidri redzama uz saņemto zāļu

iesaiņojuma.

Ja esat lietojis PegIntron vairāk nekā noteikts

Pēc iespējas drīzāk pastāstiet par to savam vai sava bērna, par ko rūpējaties, ārstam vai veselības

aprūpes speciālistam.

Ja esat aizmirsis lietot PegIntron

Ja vien ļoti drīz nav laiks nākamajai injekcijai, ievadiet šīs zāles tiklīdz par to atceraties, taču 1-2 dienu

laikā pēc aizmirstās devas. Ja ļoti drīz ir laiks nākamajai injekcijai, nelietojiet dubultu devu, lai

aizvietotu aizmirsto devu, bet turpiniet ārstēšanu kā parasti.

Ja neesat pārliecināts, sazinieties ar savu vai sava bērna, par ko rūpējaties, ārstu vai farmaceitu.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Lai gan ne

visas minētās blakusparādības var attīstīties, taču, ja tās rodas, tām jāpievērš medicīniska uzmanība. Šīs

zāles lietojot atsevišķi, dažas no šīm parādībām ir mazāk iespējamas, bet dažas nav novērotas vispār.

Psihiski traucējumi un centrālā nervu sistēma:

Dažiem pacientiem lietojot terapijā tikai šīs zāles vai arī kombinācijā ar ribavirīnu radās domas par

citu cilvēku dzīvības apdraudēšanu, domas par pašnāvību vai agresīva uzvedība (dažreiz vērsta pret

citiem). Daži pacienti ir izdarījuši pašnāvību. Ja Jūs pamanāt, ka kļūstat nomākts vai Jums ir domas par

pašnāvību vai rodas uzvedības pārmaiņas, nekavējoties meklējiet palīdzību. Palūdziet ģimenes

locekļus vai tuvus draugus, lai viņi Jums palīdz saglabāt modrību attiecībā uz depresijas pazīmēm vai

Jūsu uzvedības pārmaiņām.

Bērniem un pusaudžiem ir īpaša nosliece uz depresijas rašanos šo zāļu un ribavirīna terapijas laikā.

Nekavējoties meklējiet ārstu vai neatliekamo palīdzību, ja viņiem rodas neparasti uzvedības

traucējumi, depresīvs noskaņojums vai vēlēšanās kaitēt sev vai citiem.

Augšana un attīstība (bērni un pusaudži):

Viena ārstēšanas gada laikā ar šīm zālēm kombinācijā ar ribavirīnu daži bērni un pusaudži

neauga vai

nepieņēmās svarā tik daudz, cik cerēts. Daži bērni nesasniedza paredzamo auguma garumu 1 – 5,5 gadu

laikā pēc ārstēšanas pabeigšanas.

Nekavējoties sazinieties ar savu ārstu, ja ārstēšanās laikā ievērojat kādu no turpmāk minētajām

būtiskām blakusparādībām:

Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

elpošanas traucējumi (tostarp arī elpas trūkumu),

depresijas sajūta,

miega, domāšanas vai koncentrēšanās traucējumi;

stipras sāpes vēderā vai vēdergraizes;

drudzis vai drebuļi, kas sākas pēc dažu nedēļu ilgas ārstēšanas,

muskuļu sāpes vai iekaisums (dažkārt smags).

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

sāpes krūšu kurvī vai sirdsdarbības izmaiņas,

apjukums,

modrības saglabāšanas traucējumi, nejutīgums vai tirpšanas sajūta,

sāpes muguras lejasdaļā vai sānos; urinācijas traucējumi vai nespēja urinēt,

acu/redzes vai dzirdes traucējumi,

smags vai sāpīgs ādas vai gļotādu apsarkums,

spēcīga deguna, smaganu vai jebkuras citas ķermeņa daļas asiņošana.

Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

pašsakropļošanās tieksmes,

halucinācijas.

Retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

krampji („lēkmes”),

asinis vai asins recekļi izkārnījumos (vai melni, darvai līdzīgi izkārnījumi).

Nezināma biežuma blakusparādības (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

citu cilvēku sakropļošanas tieksmes.

Citas blakusparādības, par kurām ziņots pieaugušajiem:

Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

depresijas sajūta, aizkaitināmība, iemigšanas vai miega traucējumi, trauksmes vai nervozitātes

sajūta, koncentrēšanās traucējumi, noskaņojuma maiņas,

galvassāpes, reibonis, noguruma sajūta, drebuļi, drudzis, gripai līdzīgi simptomi, vīrusinfekcija,

vājums,

apgrūtināta elpošana, faringīts (rīkles iekaisums), klepus,

sāpes vēderā, vemšana, slikta dūša, caureja, ēstgribas zudums, ķermeņa masas samazināšanās,

mutes sausums,

matu izkrišana, nieze, ādas sausums, izsitumi, kairinājums vai apsārtums un (reti) ādas bojājumi

injekcijas vietā,

eritrocītu skaita samazināšanās asinīs (var izraisīt nespēku, elpas trūkumu un reiboni), dažu

veidu leikocītu skaita samazināšanās asinīs (tā pastiprina Jūsu uzņēmību pret dažādām

infekcijām),

locītavu un muskuļu vai muskuļu un kaulu sāpes.

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

asins recēšanu nodrošinošo šūnu (tās sauc par trombocītiem) skaita samazināšanās asinīs, kas

var izraisīt vieglu zilumu rašanos un spontānu asiņošanu, pārāk liels urīnskābes daudzums asinīs

(tāpat kā podagras gadījumā), zema kalcija jonu koncentrācija asinīs,

vairogdziedzera aktivitātes samazināšanās (tā Jums var izraisīt noguruma sajūtu, depresiju,

pastiprinātu jutību pret aukstumu un citus simptomus), vairogdziedzera aktivitātes

pastiprināšanās (tā Jums var izraisīt nervozitāti, karstuma nepanesību un pārmērīgu svīšanu,

ķermeņa masas samazināšanos, sirdsklauves un trīci), limfmezglu palielināšanās, slāpes,

uzvedības izmaiņas vai agresīva uzvedība (dažkārt vērsta pret citiem cilvēkiem), uzbudinājums,

nervozitāte, miegainības sajūta, miega traucējumi, murgi, intereses trūkums pret apkārt

notiekošo, dzimumtieksmes trūkums, erekcijas traucējumi, pastiprināta ēstgriba, apjukums, roku

trīce, koordinācijas traucējumi, vertigo (griešanās sajūta), nejutīgums, sāpes vai tirpšanas sajūta,

pastiprināta vai pavājināta jutība pret pieskārieniem, muskuļu saspringums, sāpes rokās un

kājās, artrīts, migrēna un pastiprināta svīšana,

acu sāpes vai infekcija, neskaidra redze, acu sausums vai asarošana, dzirdes izmaiņas/zudums,

zvanīšana ausīs,

sinusīts, elpceļu infekcijas, deguna aizlikums vai iesnas, runas traucējumi, deguna asiņošana,

aukstumpumpas (herpes simplex), sēnīšu vai baktēriju infekcijas, ausu infekcijas/sāpes,

gremošanas (kuņģa darbības) traucējumi, grēmas, apsārtums vai jēlumi mutes dobumā, mēles

dedzināšanas sajūta, sarkanas smaganas vai smaganu asiņošana, aizcietējums, gāzu uzkrāšanās

zarnās (meteorisms), vēdera uzpūšanās, hemoroīdi, jutīga mēle, garšas sajūtas izmaiņas, zobu

bojājumi, pārmērīgs organisma šķidruma zudums, aknu palielināšanās,

psoriāze, jutība pret saules gaismu, izsitumi ar piepaceltiem punktveida bojājumiem, ādas

apsārtums vai bojājumi, sejas tūska, plaukstu vai pēdu tūska, ekzēma (ādas iekaisums,

apsārtums, nieze un sausums, iespējams, kopā ar sulojošiem bojājumiem), pinnes, nātrene, matu

struktūras bojājumi, nagu bojājumi un sāpes injekcijas vietā,

smagas vai neregulāras menstruācijas (vai to trūkums), patoloģiski smagas vai ilgstošas

menstruācijas, olnīcu vai maksts patoloģijas, sāpes krūšu dziedzeros, dzimumfunkcijas

traucējumi, prostatas iekaisums, pastiprināta urinācijas nepieciešamība,

sāpes krūšu kurvī, sāpes labajā paribē, slikta pašsajūta, zems vai augsts asinsspiediens, ģīboņa

sajūta, karstuma viļņi, sirdsklauves (strauja un spēcīga sirdsdarbība), ātra sirdsdarbība.

Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

pašnāvības, pašnāvības mēģinājumi, domas par pašsakropļošanos, panikas lēkmes, murgi un

halucinācijas,

paaugstinātas jutības reakcijas pret preparātu, sirdslēkme, aizkuņģa dziedzera iekaisums, kaulu

sāpes un cukura diabēts,

balti izgulsnējumi uz tīklenes (vates plankumi).

Retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

diabētiska ketoacidoze (smags stāvoklis, ko nekontrolēta diabēta rezultātā izraisa ketonvielu

veidošanās asinīs),

krampji (krampju lēkmes) un bipolārie traucējumi (garastāvokļa traucējumi, kas raksturīgi ar

mainīgām skumju un uzbudinājuma lēkmēm),

acu bojājumi, tostarp arī redzes izmaiņas, tīklenes bojājumi, tīklenes artērijas aizsprostošanās,

redzes nerva iekaisums un acu tūska,

sastrēguma sirds mazspēja, sirds ritma traucējumi, perikardīts (sirds apvalka iekaisums),

muskuļu audu un perifēro nervu šķiedru iekaisums un noārdīšanās, nieru darbības traucējumi,

sarkoidoze (slimība, kas raksturīga ar nepārejošu drudzi, ķermeņa masas samazināšanos,

locītavu sāpēm un tūsku, ādas bojājumiem un limfmezglu palielināšanos).

Ļoti retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

aplastiskā anēmija, insults (smadzeņu asinsrites traucējumi), toksiska epidermas

nekrolīze/Stīvensa-Džonsona sindroms/multiformā eritēma (daudzveidīgi dažādas smaguma

pakāpes (tostarp arī letāli) izsitumi, kas var būt saistīti ar pūslīšu veidošanos mutē, degunā, acīs

un uz citām gļotādām, kā arī skarto ādas zonu atmiršana).

ļoti retos gadījumos alfa interferonu lietošanas laikā aprakstīts samaņas zudums (galvenokārt ar

lielām devām ārstētiem gados vecākiem pacientiem).

Nezināma biežuma blakusparādības (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

izolēta eritrocītu aplāzija (stāvoklis, kad organismā apstājas vai samazinās eritrocītu veidošanās).

Tā izraisa smagu anēmiju (tās simptomi var būt neparasta noguruma sajūta un enerģijas

trūkums);

sejas paralīze (vienas sejas puses vājums un noslīdēšana), smagas alerģiskas reakcijas,

piemēram, angioneirotiska tūska (alerģiska ādas slimība, kas raksturīga ar tūskas plankumiem,

kas skar ādu un zemādas slāņus, gļotādas un dažkārt arī iekšējos orgānus), mānija (pārmērīga vai

nepamatota pacilātība), perikarda izsvīdums (šķidruma uzkrāšanās telpā starp perikardu (sirds

apvalku) un pašu sirdi), Vogt-Koyanagi-Harada sindroms (iekaisīga autoimūna slimība, kas skar

acis, ādu un ausu membrānas, kā arī galvas un muguras smadzenes), mēles krāsas izmaiņas.

domas par citu cilvēku dzīvības apdraudēšanu.

plaušu fibroze (plaušu rētošanās).

plaušu arteriālā hipertensija — slimība, kad rodas izteikta plaušu asinsvadu sašaurināšanās, kā

rezultātā asinsvados, kas pārvada asinis no sirds uz plaušām, rodas augsts asinsspiediens. Tas

galvenokārt rodas pacientiem ar riska faktoriem, piemēram, HIV infekciju vai smagiem aknu

darbības traucējumiem (cirozi). Šī blakusparādība ārstēšanas laikā var attīstīties dažādos laika

punktos, parasti tas ir vairākus mēnešus pēc ārstēšanas ar PegIntron uzsākšanas.

B hepatīta reaktivācija pacientiem ar vienlaicīgu HCV/HBV infekciju (B hepatīta atsākšanās).

Ja esat ar pieaudzis pacients ar vienlaicīgu HCV/HIV infekciju un saņemat HAART, ārstēšanas

papildināšana ar šīm zālēm un ribavirīnu Jums var palielināt laktātacidozes, aknu mazspējas un asins

sastāva pārmaiņu (eritrocītu, kas pārnēsā skābekli, noteikta veida leikocītu, kas cīnās pret infekcijām,

un asins recēšanu nodrošinošo šūnu, ko sauc par trombocītiem, skaita samazināšanās) risku.

Turpmāk minētās pārējās blakusparādības (iepriekš nav minētas) aprakstītas pieaugušiem ar HCV/HIV

inficētiem pacientiem, kuri saņem HAART un lieto šo zāļu un ribavirīna kapsulu kombināciju:

mutes dobuma kandidoze (mutes dobuma piena sēnīte),

taukvielu metabolisma traucējumi,

CD4 limfocītu skaita samazināšanās,

vājāka ēstgriba,

muguras sāpes,

hepatīts,

sāpes rokās un kājās,

un dažādas laboratorisko asins analīžu rezultātu novirzes.

Blakusparādības bērniem un pusaudžiem

Turpmāk minētās parādības novērotas bērniem un pusaudžiem:

Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

ēstgribas zudums, reibonis, galvassāpes, vemšana, slikta dūša, sāpes vēderā,

matu izkrišana, ādas sausums, locītavu un muskuļu sāpes, apsārtums injekcijas vietā,

aizkaitināmība, noguruma sajūta, slikta pašsajūta, sāpes, drebuļi, drudzis, gripai līdzīgi

simptomi, vājums, samazināts augšanas ātrums (vecumam neatbilstošs augums un svars),

eritrocītu skaita samazināšanās, kas var izraisīt nespēku, elpas trūkumu un reiboni.

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

sēnīšu infekcijas, saaukstēšanās, aukstumpumpas, faringīts (rīkles iekaisums), sinusīts, ausu

infekcija, klepus, rīkles sāpes, aukstuma sajūta, acu sāpes,

asins recēšanu nodrošinošo šūnu, ko sauc par trombocītiem, skaita samazināšanās, kas var

izraisīt vieglu zilumu rašanos un spontānu asiņošanu, limfmezglu palielināšanās,

vairogdziedzera darbību raksturojošo asins analīžu rezultātu novirzes, vairogdziedzera

aktivitātes samazināšanās, kas var izraisīt noguruma sajūtu, depresiju, pastiprināt jutību pret

aukstumu un citus simptomus,

domas vai mēģinājums nodarīt kaitējumu sev, agresīva uzvedība, uzbudinājums, dusmas,

noskaņojuma maiņas, nervozitāte vai nemiers, depresija, spriedzes sajūta, iemigšanas vai miega

traucējumi, emocionāla nestabilitāte, slikta miega kvalitāte, miegainības sajūta, uzmanības

traucējumi,

garšas sajūtas izmaiņas, caureja, kuņģa darbības traucējumi, sāpes mutē,

ģībonis, sirdsklauves (ātra un spēcīga sirdsdarbība), ātra sirdsdarbība, karstuma viļņi, deguna

asiņošana,

jēlumi mutē, lūpu un mutes kaktiņu sprēgāšana, izsitumi, ādas apsārtums, nieze, ekzēma (ādas

iekaisums, apsārtums, nieze un sausums, iespējams, kopā ar sulojošiem bojājumiem), pinnes,

muguras sāpes, muskuļu un kaulu sāpes, roku un kāju sāpes, sausums, sāpes, izsitumi,

kairinājums vai nieze injekcijas vietā.

Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

sāpīga vai apgrūtināta urinācija, bieža urinācija, pārmērīgs olbaltumu daudzums urīnā, sāpīgas

menstruācijas,

nieze ap tūpli (spalīši vai cērmes), kuņģa un zarnu trakta gļotādas iekaisums, smaganu

iekaisums, aknu palielināšanās,

uzvedības traucējumi, emocionāla rakstura traucējumi, bailes, murgi, trīce, vājāka jutība pret

pieskārienu, nejutīgums vai tirpšanas sajūta, gar vienu vai vairākiem nerviem izstarojošas sāpes,

miegainība,

acu plakstiņu iekšējās virsmas gļotādas asiņošana, acu nieze, acu sāpes, neskaidra redze, gaismas

nepanesība,

zems asinsspiediens, bālums, nepatīkama sajūta degunā, iesnas, sēkšana, apgrūtināta elpošana un

sāpes vai diskomforta sajūta krūšu kurvī,

ādas sāpes, apsārtums, tūska, jostas roze, ādas jutība pret saules gaismu, izsitumi ar piepaceltiem

punktveida bojājumiem, ādas krāsas pārmaiņas, ādas lobīšanās, muskuļu masas samazināšanās,

muskuļu raustīšanās, sejas sāpes, zilumu rašanās.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas

arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas šajā instrukcijā nav minētas. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas

kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

Atgādinājums pieaugušajiem pacientiem, kuriem nozīmēta kombinēta terapija ar šīm zālēm,

boceprevīru un ribavirīnu: Lūdzu, izlasiet šo zāļu lietošanas instrukcijas.

5.

Kā uzglabāt PegIntron

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes pēc „Der. līdz”.

Uzglabāt ledusskapī (2

C – 8

C). Nesasaldēt.

Pagatavoto šķīdumu (šķīdumu, ko esat pagatavojis, samaisot pulveri un pilnšļircē esošo šķidrumu)

izlietojiet nekavējoties vai 24 stundu laikā pēc uzglabāšanas ledusskapī (2°C – 8°C temperatūrā).

Nelietojiet PegIntron, ja pamanāt pulvera krāsas pārmaiņas (tam jābūt baltam).

Pagatavotajam šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam. Nelietojiet šķīdumu, ja tas mainījis krāsu

vai ja tajā ir redzamas daļiņas. Pēc devas ievadīšanas, iznīciniet PegIntron pildspalvveida pilnšļirci

(CLEARCLICK) un jebkuru neizlietoto šķīdumu, kas tajā atrodas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko PegIntron satur

Aktīvā viela ir alfa-2b peginterferons.

PegIntron 50 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

Katra pildspalvveida pilnšļirce satur 50 mikrogramus alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b),

mērot pēc olbaltum pamatvielas.

Sajaucot, kā norādīts, katrā pildspalvveida pilnšļircē iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu

50 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 80 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

Katra pildspalvveida pilnšļirce satur 80 mikrogramus alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b),

mērot pēc olbaltum pamatvielas.

Sajaucot, kā norādīts, katrā pildspalvveida pilnšļircē iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu

80 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 100 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

Katra pildspalvveida pilnšļirce satur 100 mikrogramus alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b),

mērot pēc olbaltum pamatvielas.

Sajaucot, kā norādīts, katrā pildspalvveida pilnšļircē iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu

100 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 120 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

Katra pildspalvveida pilnšļirce satur 120 mikrogramus alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b),

mērot pēc olbaltum pamatvielas.

Sajaucot, kā norādīts, katrā pildspalvveida pilnšļircē iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu

120 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 150 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

Katra pildspalvveida pilnšļirce satur 150 mikrogramus alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b),

mērot pēc olbaltum pamatvielas.

Sajaucot, kā norādīts, katrā pildspalvveida pilnšļircē iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu

150 mikrogrami/0,5 ml.

Citas sastāvdaļas ir:

Pulveris: bezūdens nātrija hidrogēnfosfāts; nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts; saharoze un

polisorbāts 80

Šķīdinātājs: ūdens injekcijām

PegIntron ārējais izskats un iepakojums

Šīs zāles ir pulveris un šķīdinātājs (šķidrums) injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida pilnšļircē

(CLEARCLICK).

Balts pulveris un caurspīdīgs, bezkrāsains šķīdinātājs ir iepildīti divkameru stikla kārtridžā, kas

ievietots vienreizējas lietošanas pildspalvveida pilnšļircē.

PegIntron ir pieejami dažādos iepakojumos:

1 pildspalvveida pilnšļirce, kas satur pulveri un šķīdinātāju injekciju šķīduma pagatavošanai,

1 adata („Uzspiežamā adata”),

2 tīrīšanas tamponi;

4 pildspalvveida pilnšļirces, kas satur pulveri un šķīdinātāju injekciju šķīduma pagatavošanai,

4 adatas („Uzspiežamā adata”),

8 tīrīšanas tamponi;

12 pildspalvveida pilnšļirces, kas satur pulveri un šķīdinātāju injekciju šķīduma pagatavošanai,

12 adatas („Uzspiežamā adata”),

24 tīrīšanas tamponi.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Merck Sharp & Dohme B.V.

Waarderweg 39

2031 BN Haarlem

Nīderlande

Ražotājs:

SP Labo N.V.

Industriepark, 30

B-2220 Heist-op-den-Berg

Beļģija

Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

MSD Belgium BVBA/SPRL

Tel: 0800 38 693 (+32(0)27766211)

dpoc_belux@merck.com

Lietuva

UAB Merck Sharp & Dohme

Tel. +370 5 278 02 47

msd_lietuva@merck.com

България

Мерк Шарп и Доум България ЕООД

Тел.: +359 2 819 3737

info-msdbg@merck.com

Luxembourg/Luxemburg

MSD Belgium BVBA/SPRL

Tel: +32(0)27766211

dpoc_belux@merck.com

Česká republika

Merck Sharp & Dohme s.r.o.

Tel: +420 233 010 111

dpoc_czechslovak@merck.com

Magyarország

MSD Pharma Hungary Kft.

Tel.: +36 1 888 5300

hungary_msd@merck.com

Danmark

MSD Danmark ApS

Tlf: + 45 4482 4000

dkmail@merck.com

Malta

Merck Sharp & Dohme Cyprus Limited

Tel: 8007 4433 (+356 99917558)

malta_info@merck.com

Deutschland

MSD SHARP & DOHME GMBH

Tel: 0800 673 673 673 (+49 (0) 89 4561 2612)

e-mail@msd.de

Nederland

Merck Sharp & Dohme BV

Tel: 0800 9999000 (+31 23 5153153)

medicalinfo.nl@merck.com

Eesti

Merck Sharp & Dohme OÜ

Tel.: +372 6144 200

msdeesti@merck.com

Norge

MSD (Norge) AS

Tlf: +47 32 20 73 00

msdnorge@msd.no

Ελλάδα

MSD Α.Φ.Β.Ε.Ε.

Τηλ: +30 210 98 97 300

dpoc_greece@merck.com

Österreich

Merck Sharp & Dohme Ges.m.b.H.

Tel: +43 (0) 1 26 044

msd-medizin@merck.com

España

Merck Sharp & Dohme de España, S.A.

Tel: +34 91 321 06 00

msd_info@merck.com

Polska

MSD Polska Sp. z o.o.

Tel: +48 22 549 51 00

msdpolska@merck.com

France

MSD France

Tél: + 33-(0)1 80 46 40 40

Portugal

Merck Sharp & Dohme, Lda

Tel: +351 21 4465700

clic@merck.com

Hrvatska

Merck Sharp & Dohme d.o.o.

Tel: + 385 1 6611 333

croatia_info@merck.com

România

Merck Sharp & Dohme Romania S.R.L.

Tel: +40 21 529 2900

msdromania@merck.com

Ireland

Merck Sharp & Dohme Ireland (Human Health)

Limited

Tel: +353 (0)1 2998700

medinfo_ireland@merck.com

Slovenija

Merck Sharp & Dohme, inovativna zdravila d.o.o.

Tel: +386 1 5204 201

msd.slovenia@merck.com

Ísland

Vistor hf.

Sími: + 354 535 7000

Slovenská republika

Merck Sharp & Dohme, s. r. o.

Tel: +421 2 58282010

dpoc_czechslovak@merck.com

Italia

MSD Italia S.r.l.

Tel: +39 06 361911

medicalinformation.it@merck.com

Suomi/Finland

MSD Finland Oy

Puh/Tel: +358 (0)9 804 650

info@msd.fi

Κύπρος

Merck Sharp & Dohme Cyprus Limited

Τηλ.: 800 00 673 (+357 22866700)

cyprus_info@merck.com

Sverige

Merck Sharp & Dohme (Sweden) AB

Tel: +46 77 5700488

medicinskinfo@merck.com

Latvija

SIA Merck Sharp & Dohme Latvija

Tel: +371 67364224

msd_lv@merck.com

United Kingdom

Merck Sharp & Dohme Limited

Tel: +44 (0) 1992 467272

medicalinformationuk@merck.com

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta MM/GGGG

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē:

http://www.ema.europa.eu.

LIETOŠANAS INSTRUKCIJAS PIELIKUMS

Kā lietot PegIntron pildspalvveida pilnšļirci

Šajā pamācībā paskaidrots, kā pašam veikt injekciju ar PegIntron pildspalvveida pilnšļirci. Lūdzu

rūpīgi izlasiet pamācību un soli pa solim veiciet aprakstītās darbības. Veselības aprūpes speciālists

Jums paskaidros, kā jāveic injekcijas. Nemēģiniet ievadīt injekciju, ja neesat pārliecināts kā lietot

pildspalvveida pilnšļirci. Katra pildspalvveida pilnšļirce ir paredzēta tikai vienreizājai lietošanai.

Sagatavošanās

Atrodiet labi apgaismotu, tīru, gludu virsmu, kā piemēram, galdu.

Izņemiet pildspalvveida pilnšļirci no ledusskapja. Pārbaudiet datumu, kas uzspiests uz kastītes pēc

“Der. līdz", lai pārliecinātos, ka nav beidzies derīguma termiņš. Nelietojiet, ja beidzies derīguma

termiņš.

Izņemiet pildspavveida pilnšļirci no kastītes.

Nolieciet pildspalvveida pilnšļirci uz gludas, tīras virsmas un nogaidiet, līdz tā sasilst līdz istabas

temperatūrai (bet ne vairāk kā 25°C). Tas var ilgt līdz 20 minūtēm.

Rūpīgi nomazgājiet rokas ar ziepēm un siltu ūdeni. Saglabājiet tīru darba virsmu, rokas un injekcijas

vietu, lai samazinātu infekcijas risku.

Jums būs nepieciešamas sekojošās lietas, kas atrodas iepakojumā:

- pildspalvveida pilnšļirce

(CLEARCLICK)

- adata (“uzspiežamā adata”)

- 2 spirta salvetes

1. Samaisīt

Satveriet pildspalvveida pilnšļirci, turot taisni ar apaļo dozatoru uz leju.

Pagriežiet apaļo dozatoru ar atzīmi pret ciparu 1 (skatīt 1. attēlu). Jūs varat dzirdēt klikšķi.

Lodziņš

Apaļais

dozators

Ierīces

korpuss

Adatas

aizsargs

"Uzspiežamā

adata"

1. attēls

NEKRATIET, LAI SAMAISĪTU. Lai samaisītu, divas reizes uzmanīgi pagriežiet pildspalvveida

pilnšļirci otrādi (skatīt 2. attēlu).

2. attēls

Ieskatieties lodziņā. Pirms lietošanas šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam. Varētu būt daži

burbulīši, bet tas ir normāli. Nelietojiet, ja šķīdums mainījis krāsu vai satur redzamas daļiņas.

2. Pievienot adatu

Pagriežiet apaļo dozatoru ar atzīmi pret ciparu 2 (skatīt 3. attēlu). Jūs varat dzirdēt klikšķi.

3. attēls

Ar spirta salveti noslaukiet pildspalvveida pilnšļircei vietu, kur tiks pievienota adata (skatīt 4. attēlu)

4. attēls

Noņemiet dzelteno papīru pirms adatas (“uzspiežamās adatas”) pievienošanas pildspalvveida

pilnšļircei (skatīt 5. attēlu),

5. attēls

Turiet pildspallveida pilnšļirci vertikli uz augšu un pievienojiet adatu, stingri nospiežot to uz leju

(skatīt 6. attēlu). Jūs varat dzirdēt klusu skaņu, kad uzspiežat uz adatas.

6. attēls

Noņemiet adatas vāciņu. Jūs varat redzēt dažus pilienus, kas izdalās no adatas (skatīt 7. attēlu). Tas ir

normāli.

7. attēls

3. Izvēlēties devu

Pagriežiet dozatoru atbilstoši Jums nozīmētajai devai (skatīt 8. attēlu). Jūs varat dzirdēt klikšķus,

kamēr grozat apaļo dozatoru. Uzmanību: kamēr grozat dozatoru, adatas aizsargs automātiski

IZBĪDĪSIES (skatīt 9. attēlu) un nofiksēsies. Jūs varat izvēlēties lielāku vai mazāku devu, brīvi

grozot dozatoru turp un atpakaļ.

8. attēls 9. attēls

IZBĪDĀS!

Jūs esat gatavs veikt injekciju

Izvēlaties injekcijas vietu uz vēdera vai augšstilba. Izvairieties no zonām nabas rajonā un tuvu jostas

vietai. Ja esat ļoti tievs, injekcija jāievada tikai augštilbos. Katru reizi, kad veiciet sev injekciju,

jāizvēlas cita injekcijas vieta. Neinjicējiet PegIntron vietās, kur āda ir sakairināta, apsārtusi, ar

hematomām vai inficēta, kā arī ar rētām, skrāpējumiem vai sacietējumiem.

Notīriet injekcijas vietu ar jaunu spirta salveti. Ļaujiet ādai nožūt.

Saspiežot izveidojiet ādas kroku vietā, kuru notīrijāt injekcijas ievadīšanai.

Piespiediet pildspalvveida pilnšļirci ādai, kā tas parādīts 10. attēlā. Aizsargs automātiski ieslīdēs

atpakaļ, lai atļautu ar adatu injicēt zāles.

Turiet pildspalvveida pilnšļirci piespiestu ādai 15 sekundes. Uzmanību: pildspalvveida pilnšļirce

klikšķēs apmēram 10 sekundes – atkarībā no ievadāmās devas. Papildus 5 sekundes nodrošinās

pilnīgu devas ievadīšanu.

Uzmanību: Tiklīdz pildspalvveida pilnšļirce tiks noņemta no ādas, adatas aizsargs automātiski

izbīdīsies atpakaļ vietā.

10. attēls: Injekcija augšstilbā

Injekcijas materiālu iznīcināšana

Pildspalvveida pilnšļirce, adata un visi pārējie injekcijas materiāli paredzēti vienreizējai lietošanai un

pēc injekcijas jāiznīcina. Izmetiet lietoto pildspalvveida pilnšļirci drošā, noslēdzamā konteinerā. Par

aPar atbilstošu konteineru jautājiet veselības aprūpes speciālistam vai farmaceitam.

15 SEK.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

PegIntron 50 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

PegIntron 80 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

PegIntron 100 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

PegIntron 120 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

PegIntron 150 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

PegIntron 50 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur pulveri ar 50 mikrogramiem alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b), mērot pēc

olbaltumu pamatvielas.

Šķīdinot flakona saturu, kā norādīts, iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu 50 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 80 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur pulveri ar 80 mikrogramiem alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b), mērot pēc

olbaltumu pamatvielas.

Šķīdinot flakona saturu, kā norādīts, iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu 80 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 100 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur pulveri ar 100 mikrogramiem alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b), mērot pēc

olbaltumu pamatvielas.

Šķīdinot flakona saturu, kā norādīts, iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu 100 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 120 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur pulveri ar 120 mikrogramiem alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b), mērot pēc

olbaltumu pamatvielas.

Šķīdinot flakona saturu, kā norādīts, iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu 120 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 150 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katrs flakons satur pulveri ar 150 mikrogramiem alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b), mērot pēc

olbaltumu pamatvielas.

Šķīdinot flakona saturu, kā norādīts, iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu 150 mikrogrami/0,5 ml.

Aktīvā viela ir rekombinanta alfa-2b interferona* kovalents konjugāts ar

monometoksipolietilēnglikolu. Šī preparāta iedarbību nedrīkst salīdzināt ar citu tās pašas terapeitiskās

grupas pegilētu vai nepegilētu olbaltumu iedarbību (skatīt 5.1. apakšpunktu).

*tiek iegūts ar rDNS tehnoloģijas palīdzību E. coli šūnās, kas satur gēnu inženierijas ceļā iegūtu plazmīdas

hibrīdu ar cilvēka leikocītu alfa-2b interferona gēnu.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katrs flakons satur 40 mg saharozes 0,5 ml.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai.

Balts pulveris.

Caurspīdīgs un bezkrāsains šķīdinātājs.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Pieaugušie (trīskārša terapija)

PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu un boceprevīru (trīskārša terapija) ir indicēts 1. genotipa hroniska

C hepatīta (HCH) infekcijas ārstēšanai pieaugušiem pacientiem (18 gadus veciem un vecākiem) ar

kompensētu aknu slimību, kuri iepriekš nav ārstēti vai kuriem iepriekš veiktā terapija bijusi neveiksmīga

(skatīt 5.1. apakšpunktu).

Lūdzu skatīt informāciju ribavirīna un boceprevīra zāļu aprakstos (ZA), ja PegIntron paredzēts lietot kopā

ar minētajām zālēm.

Pieaugušie (divkārša terapija un monoterapija)

PegIntron indicēts, lai ārstētu pieaugušus pacientus (18 gadus vecus un vecākus) ar HCH, kam ir

pozitīva C hepatīta vīrusa RNS (HCV-RNS), tostarp arī pacientus ar kompensētu cirozi un/vai

vienlaicīgu klīniski stabilu HIV infekciju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

PegIntron kombinācija ar ribavirīnu (divkārša terapija) indicēta HCH infekcijas ārstēšanai iepriekš

neārstētiem pieaugušiem pacientiem, kā arī pacientiem, kuriem ir klīniski stabila HIV vienlaicīga

infekcija, kā arī pieaugušiem pacientiem, kuri ir nesekmīgi ārstēti, lietojot (pegilēta vai nepegilēta) alfa

interferona un ribavirīna kombināciju vai alfa interferona monoterapiju (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Monoterapija ar interferonu, arī ar PegIntron, indicēta galvenokārt gadījumos, kad vērojama ribavirīna

nepanesība vai tā lietošana ir kontrindicēta.

Lūdzu skatīt informāciju ribavirīna ZA, ja PegIntron paredzēts lietot kopā ar ribavirīnu.

Pediatriskā populācija (divkārša terapija)

PegIntron indicēts kombinētā shēmā ar ribavirīnu 3 gadus vecu un vecāku bērnu un pusaudžu

ārstēšanai, kuriem ir hronisks C hepatīts, iepriekš neārstēts, bez aknu dekompensācijas, un kuri ir

HCV-RNS pozitīvi.

Lemjot neatlikt ārstēšanu līdz pieaugušā vecumam, ir svarīgi ņemt vērā, ka kombinētā terapija izraisīja

augšanas nomākumu, kas dažiem pacientiem var būt neatgriezenisks. Lēmums par ārstēšanu jāpieņem

individuāli (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietojot PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu, lūdzu skatīt ribavirīna kapsulu vai šķīduma iekšķīgai

lietošanai ZA.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Ārstēšanu drīkst sākt un kontrolēt tikai ārsts, kuram ir pieredze C hepatīta slimnieku ārstēšanā.

Devas

PegIntron jāievada subkutānas injekcijas veidā vienreiz nedēļā. Ievadāmā deva pieaugušiem atkarīga

no tā, vai preparātu lieto kombinētās terapijas (divkāršas vai trīskāršas terapijas) vai monoterapijas

veidā.

PegIntron kombinēta terapija (divkārša vai trīskārša terapija)

Divkārša terapija (PegIntron ar ribavirīnu): attiecas uz visiem pieaugušajiem un 3 gadus veciem un

vecākiem bērniem.

Trīskārša terapija (PegIntron ar ribavirīnu un boceprevīru): attiecas uz pieaugušiem pacientiem ar

1. genotipa HCH.

Pieaugušie – Lietojamās devas

PegIntron 1,5 mikrogrami/kg/nedēļā kombinācijā ar ribavirīna kapsulām.

Kombinācijā ar PegIntron paredzēto 1,5 µg/kg ribavirīna devu, kas jālieto, nosaka, ņemot vērā

pacienta ķermeņa masu un PegIntron stiprumu saskaņā ar 1. tabulu. Ribavirīna kapsulas jālieto

perorāli katru dienu divās reizes devās ēšanas laikā (no rīta un vakarā).

1. tabula Kombinētās terapijas devas*

Ķermeņa masa

(kg)

PegIntron

Ribavirīna kapsulas

PegIntron

koncentrācija

(

g/0,5 ml)

Ievadīšana

vienreiz nedēļā

(ml)

Ribavirīna

kopējā

diennakts deva

(mg)

Kapsulu skaits

(200 mg)

< 40

40-50

51-64

65-75

1 000

76-80

1 000

81-85

1 200

86-105

1 200

> 105

1 400

a: 2 no rīta, 2 vakarā

b: 2 no rīta, 3 vakarā

c: 3 no rīta, 3 vakarā

d: 3 no rīta, 4 vakarā

* Sīkāk par boceprevīra devām, ko lietot trīskāršai terapijai, skatīt boceprevīra ZA.

Pieaugušie - Ārstēšanas ilgums – iepriekš neārstēti pacienti

Trīskārša terapija:

Skatīt boceprevīra ZA.

Divkārša terapija:

Noturīgas virusoloģiskas atbildreakcijas paredzamība - ar 1. genotipa vīrusu inficētiem pacientiem,

kuri nespēj sasniegt nenosakāmu HCV-RNS līmeni vai kuriem 4. vai 12. nedēļā nav konstatēta

pietiekama virusoloģiska atbildreakcija, noturīgas virusoloģiskas atbildreakcijas iespēja ir ļoti maz

ticama un viņi jāvērtē attiecībā uz terapijas pārtraukšanu (skatīt arī 5.1. apakšpunktu).

1. genotips:

- pacientu ar nenosakāmu HCV-RNS līmeni terapijas 12. nedēļā ārstēšana jāturpina vēl

deviņus mēnešus (t.i., pavisam 48 nedēļas).

- pacienti ar nosakāmu, tomēr par

2 log pazeminātu HCV-RNS līmeni (salīdzinot ar sākotnējo

stāvokli) terapijas 12. nedēļā atkārtoti jāizmeklē terapijas 24. nedēļā un gadījumā, ja HCV-RNS

nav nosakāma, viņiem jāturpina pilns terapijas kurss (t.i., jāveic pavisam 48 nedēļas ilga terapija).

Tomēr gadījumā, ja terapijas 24. nedēļā HCV-RNS joprojām ir nosakāma, jāapsver

nepieciešamība terapiju pārtraukt.

- pacientu apakšgrupai, kam ir 1. genotipa infekcija un zema vīrusu slodze (< 600 000 SV/ml) un

kuriem bija negatīvs HCV-RNS līmenis ārstēšanas 4. nedēļā un arī 24. nedēļā bija negatīvs HCV-

RNS līmenis, ārstēšanu arī varētu pārtraukt pēc šo 24 nedēļu ārstēšanas kursa vai turpināt vēl

papildus 24 nedēļās (t.i., kopā 48 terapijas nedēļas). Taču ir jāņem vērā, ka vispārējā 24 nedēļu

ārstēšanas kursa laikā var būt augstāks risks slimības recidīvam, nekā 48 nedēļu ilgajā terapijas

laikā (skatīt 5.1. apakšpunktu).

2. vai 3. genotipi:

Visus pacientus ar divkāršo terapiju ieteicams ārstēt 24 nedēļas, izņemot ar HCV/HIV vienlaikus

inficētus pacientus, kas jāārstē 48 nedēļas.

4. genotips:

Kopumā uzskata, ka ar 4. genotipa vīrusu inficētus pacientus ir grūtāk ārstēt, un nepietiekami

pētījuma dati (n = 66) liecina, ka šiem pacientiem nepieciešama tikpat ilga ārstēšana ar divkāršo

terapiju kā ar 1. genotipa vīrusu inficētiem.

Pieaugušie - Ārstēšanas ilgums – vienlaikus HCV/HIV infekcija

Divkārša terapija:

Ieteicamais lietošanas ārstēšanas ilgums ar divkāršo terapiju ar HCV/HIV vienlaikus inficētiem

pacientiem ir 48 nedēļas, neatkarīgi no genotipa.

Atbildes reakcijas un tās trūkuma paredzamība HCV/HIV vienlaicīgas infekcijas gadījumā -

Agrīna virusoloģiska atbildes reakcija 12. nedēļā, kas definēta kā vīrusu slodzes samazināšanās par

2 log vai HCV-RNS nenosakāms līmenis, uzskatāms par noturīgas atbildes reakcijas prognostisko

faktoru. Paredzamā negatīvā vērtība atbildes reakcijai vienlaikus ar HCV/HIV inficētiem pacientiem,

kas ārstēti ar PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu, bija 99 % (67/68; 1. pētījums) (skatīt

5.1. apakšpunktu). Paredzamā pozitīvā vērtība – 50 % (52/104; 1. pētījums) – tika novērota vienlaikus

ar HCV/HIV inficētiem pacientiem, kas saņēma divkāršo terapiju.

Pieaugušie - Ārstēšanas ilgums – Atkārtota terapija

Trīskārša terapija:

Skatīt boceprevīra ZA.

Divkārša terapija:

Noturīgas virusoloģiskas atbildes reakcijas paredzamība - Visiem pacientiem neatkarīgi no to

genotipa, kuriem HCV-RNS koncentrācija serumā 12. terapijas nedēļā ir zemāka par nosakāmo

robežkoncentrāciju, ir jāsaņem 48 nedēļas ilga divkāršā terapija. Iespēja, ka atkārtoti ārstētie pacienti,

kuriem līdz 12. terapijas nedēļai nav izdevies panākt virusoloģisku atbildes reakciju uz terapiju (t.i., ja

HCV-RNS koncentrācija ir mazāka par nosakāmo robežu), pēc terapijas 48. nedēļas kļūs par

pacientiem ar ilgstošu virusoloģisku atbildes reakciju, ir maz ticama (skatīt arī 5.1. apakšpunktu).

Par 48 nedēļām ilgāka atkārtota ārstēšana pacientiem bez atbildes reakcijas, kas inficēti ar 1. genotipa

vīrusu, ar pegilēta alfa-2b interferona un ribavirīna kombināciju, nav pētīta.

Pediatriskā populācija (tikai divkārša terapija) – Lietojamās devas

PegIntron devu bērniem no 3 gadu vecuma un vecākiem un pusaudžiem nosaka atkarībā no ķermeņa

virsmas laukuma, bet ribavirīna devu – no ķermeņa masas. Ieteicamā PegIntron deva ir

/nedēļā subkutāni kombinācijā ar ribavirīnu 15 mg/kg/dienā iekšķīgi divās dalītās devās

ēdienreizes laikā (no rīta un vakarā).

Pediatriskā populācija (tikai divkārša terapija) - Ārstēšanas ilgums

1. genotips:

ieteicamais divkāršās terapijas ilgums ir 1 gads. Ekstrapolējot klīniskos datus par pediatriskiem

pacientiem lietotu kombinēto terapiju ar parasto interferonu (interferona alfa-2b/ribavirīna

negatīvā prognostiskā vērtība ir 96 %), var secināt, ka pacientiem, kuriem 12 nedēļu laikā nav

panākta virusoloģiska atbildes reakcija, ir ļoti maza iespēja kļūt par pacientiem ar stabilu

virusoloģisku atbildes reakciju uz terapiju. Tādēļ bērniem un pusaudžiem, kas saņem

PegIntron/ribavirīna kombināciju, ieteicams pārtraukt terapiju, ja, salīdzinot ar līmeni pirms

terapijas, 12. nedēļā HCV-RNS līmenis mazinājies < 2 log

, vai 24. nedēļā ir nosakāms HCV-

RNS līmenis.

2. vai 3. genotips:

ieteicamais divkāršās terapijas ilgums ir 24 nedēļas.

4. genotips:

PegIntron/ribavirīna klīniskajā pētījumā tika ārstēti tikai 5 bērni un pusaudži ar 4. genotipu.

Ieteicamais divkāršās terapijas ilgums ir 1 gads. Bērniem un pusaudžiem, kas saņem

PegIntron/ribavirīna kombināciju, ieteicams pārtraukt terapiju, ja, salīdzinot ar līmeni pirms

terapijas, 12. nedēļā HCV-RNS līmenis mazinājies < 2 log

vai 24. nedēļā ir nosakāms HCV-RNS

līmenis.

Monoterapija ar PegIntron – Pieaugušajiem

Lietojamās devas

Monoterapijas veidā PegIntron lieto pa 0,5 vai 1,0 µg/kg/nedēļā. Vismazākais pieejamais PegIntron

stiprums ir 50

g/0,5 ml, tāpēc tiem pacientiem, kuriem ir izrakstīti 0,5

g/kg/nedēļā, devas vajag

piemērot ņemot vērā tilpumu, kā tas ir parādīts 2. tabulā. Ja deva ir 1,0

g/kg, tilpumu pielāgo līdzīgi,

vai arī nomaina pret citu stiprumu, kā tas ir parādīts 2. tabulā. Pacientiem vienlaikus inficētiem ar

HCV/HIV monoterapija ar PegIntron nav pētīta.

2. tabula

Monoterapijas devas

0,5

g/kg

1,0

g/kg

Ķermeņa masa

(kg)

PegIntron

koncentrācija

(

g/0,5 ml)

Ievadīšana

vienreiz nedēļā

(ml)

PegIntron

koncentrācija

(

g/0,5 ml)

Ievadīšana

vienreiz nedēļā

(ml)

30-35

0,15

36-45

46-56

0,25

57-72

73-88

89-106

107-120**

Minimālā izvade no pilnšļirces ir 0,2 ml.

*Jālieto flakons.

**Pacientiem ˃ 120 kg, PegIntron deva jāaprēķina, pamatojoties uz konkrētā pacienta ķermeņa masu. Var būt nepieciešams

kombinēt dažādu PegIntron devu stiprumus un tilpumus.

Ārstēšanas ilgums

Pacientiem, kas uzrāda virusoloģisku atbildreakciju 12. nedēļā, ārstēšana jāturpina ne mazāk kā trīs

mēnešus (t.i., kopumā 6 mēneši). Lēmums par terapijas turpināšanu līdz vienam gadam jāpieņem,

ņemot vērā citus prognostiskos faktorus (piem., genotips, vecums > 40 gadiem, vīriešu dzimums,

tiltveida fibroze).

Devas pielāgošana visiem pacientiem (monoterapija un kombinētā terapija)

Ja ārstēšanas laikā ar PegIntron monoterapiju vai kombinēto terapiju attīstās smagas blakusparādības

vai patoloģiskas laboratorisko raksturlielumu pārmaiņas, attiecīgi jāpielāgo PegIntron un/vai ribavirīna

devas, līdz blakusparādības izzūd. Nav ieteicams samazināt boceprevīra devu. Boceprevīru nedrīkst

lietot bez PegIntron un ribavirīna. Šī pielāgošana var būtiski ietekmēt terapijas rezultātus, tāpēc

PegIntron un ribavirīna devu vajadzētu saglabāt pēc iespējas tuvāku rekomendētai standarta devai.

Vadlīnijas tika izstrādātas klīniskos pētījumos par devas pielāgošanu.

Devas pielāgošanas vadlīnijas pie kombinētas terapijas

2.a tabula.

Devas

pielāgošanas

vadlīnijas

pie

kombinētās

terapijas,

pamatojoties

uz

laboratoriskiem rādītājiem.

Laboratoriskie

raksturlielumi

Jāsamazina tikai

ribavirīna dienas

deva (skatīt

1. piezīmi), ja:

Jāsamazina tikai

PegIntron

deva (skatīt 2. piezīmi),

ja:

Kombinētā

terapija

jāpārtrauc, ja:

Hemoglobīns

≥ 8,5 g/dl, un

< 10 g/dl

< 8,5 g/dl

Pieaugušajiem:

hemoglobīns

pacientiem, kuriem

anamnēzē ir stabila

sirds slimība

Hemoglobīna līmenis pazeminās par ≥ 2 g/dl

jebkuru 4 nedēļu laikā, veicot ārstēšanu (pastāvīga

devas samazināšana)

< 12 g/dl 4 nedēļas

pēc devas

samazināšanas

Bērniem un

pusaudžiem: nav

piemērojams

Leikocīti

≥ 1,0 x 10

/l, un

< 1,5 x 10

< 1,0 x 10

Neitrofilie leikocīti

≥ 0,5 x 10

/l, un

< 0,75 x 10

< 0,5 x 10

Trombocīti

≥ 25 x 10

/l, un

< 50 x 10

(pieaugušajiem)

≥ 50 x 10

/l, un

< 70 x 10

/l (bērniem un

pusaudžiem)

< 25 x 10

(pieaugušajiem)

< 50 x 10

(bērniem un

pusaudžiem)

Tiešais bilirubīns

2,5 x NAR*

Netiešais bilirubīns

> 5 mg/dl

> 4 mg/dl

( > 4 nedēļas)

Seruma kreatinīns

> 2,0 mg/dl

Kreatinīna klīrenss

Jāpārtrauc Rebetol

lietošana, ja CrCl

< 50 ml/min

Alanīnaminotransfe-

rāze (ALAT)

aspartāmamino-

transferāze

(ASAT)

2 x sākotnējais

līmenis un > 10 x

NAR*

2 x sākotnējais

līmenis un > 10 x

NAR*

Normas augšējā robeža

1. piezīme: pieaugušajiem pacientiem ribavirīna dienas deva pirmajā reizē jāsamazina par 200 mg

(izņemot pacientus, kuri saņem 1 400 mg – dienas deva jāsamazina par 400 mg). Ja

nepieciešams, otrajā reizē ribavirīna dienas deva jāsamazina vēl par 200 mg. Pacientiem,

kuriem ribavirīna dienas deva samazināta līdz 600 mg, viena 200 mg kapsula jālieto no rīta

un divas – vakarā.

Bērniem un pusaudžiem pirmā ribavirīna devas mazināšana tiek veikta līdz 12 mg/kg dienā,

bet otrā ribavirīna devas mazināšana – līdz 8 mg/kg dienā.

2. piezīme: pieaugušajiem pacientiem pirmajā reizē PegIntron deva jāsamazina līdz 1 µg/kg nedēļā. Ja

nepieciešams, otrajā reizē PegIntron deva jāsamazina līdz 0,5 µg/kg nedēļā. Pacientiem,

kuri saņem PegIntron monoterapiju: informāciju par devu samazināšanu skatīt norādījumos

par devu samazināšanu monoterapijas gadījumā.

Bērniem un pusaudžiem pirmā PegIntrona devas mazināšana tiek veikta līdz 40 µg/m

nedēļā, bet otrā PegIntrona devas mazināšana – līdz 20 µg/m

nedēļā.

PegIntron devas samazināšana pieaugušajiem var būt pielāgota, samazinot izrakstīto tilpumu, vai arī

izmantojot mazākas devu koncentrācijas, kā tas ir parādīts 2.b tabulā. PegIntron devu bērniem un

pusaudžiem mazina, mainot ieteicamo devu divpakāpju procesā – no oriģinālās sākumdevas 60

nedēļā līdz 40

nedēļā, bet tad – līdz 20

nedēļā, ja nepieciešams.

2.b tabula. PegIntron devas samazināšana 2 pakāpēs kombinētās terapijas gadījumā

pieaugušajiem.

Pirmā PegIntron devas samazināšana līdz 1 µg/kg

Otrā PegIntron devas samazināšana līdz 0,5 µg/kg

Ķermeņ

a masa

(kg)

PegIntron

stiprums

(

g/0,5 ml)

Ievadāmais

PegIntron

daudzums

(

g)

Ievadāmais

PegIntron

tilpums

(ml)

Ķerme

ņa

masa

(kg)

PegIntron

stiprums

(

g/0,5 ml)

Ievadāmais

PegIntron

daudzums

(

g)

Ievadāmais

PegIntron

tilpums (ml)

< 40

0,35

< 40

40 – 50

40 – 50

0,25

51 – 64

0,35

51 – 64

65 – 75

0,35

65 – 75

0,35

76 – 85

76 – 85

86 - 105

86 –

> 105

0,35

> 105

PegIntron devas pielāgošanas vadlīnijas pie monoterapijas pieaugušajiem

Pieaugušiem pacientiem, kas lieto PegIntron monoterapiju, devas pielāgošanas vadlīnijas ir parādītas

3.a tabulā.

3.a tabula. PegIntron devas pielāgošanas vadlīnijas pie monoterapijas pieaugušajiem,

pamatojoties uz laboratoriskiem rādītājiem

Laboratoriskie

raksturlielumi

PegIntron deva

jāsamazina

uz pusi, ja:

PegIntron lietošana

jāpārtrauc, ja:

Neitrofilie leikocīti

≥ 0,5 x 10

/l, un

< 0,75 x 10

< 0,5 x 10

Trombocīti

≥ 25 x 10

/l, un < 50 x 10

< 25 x 10

Pieaugušiem pacientiem, kuri lieto 0,5

g/kg PegIntron monoterapiju, devu varētu samazināt, uz pusi

samazinot izrakstāmo tilpumu, kā tas parādīts 3.b tabulā.

3.b tabula PegIntron 0,5

g/kg monoterapijas devas (0,25

g/kg) 0,5

g/kg samazināšanas

kārtība pieaugušajiem

Ķermeņa

masa (kg)

PegIntron stiprums

(

g/0,5 ml)

Ievadāmais PegIntron

daudzums

(

g)

Ievadāmais PegIntron

tilpums

(ml)

30-35

0,08

36-45

46-56

0,13

57-72

73-88

89-106

0,25

107-120**

Minimālā izvade no pilnšļirces ir 0,2 ml.

*Jālieto flakons.

**Pacientiem ˃ 120 kg, PegIntron deva jāaprēķina, pamatojoties uz konkrētā pacienta ķermeņa masu. Var būt nepieciešams

kombinēt dažādu PegIntron devu stiprumus un tilpumus.

Pieaugušiem pacientiem, kas PegIntron monoterapijas laikā lieto 1,0

g/kg, devas samazināšana var

būt pielāgota, samazinot uz pusi izrakstīto tilpumu, vai arī izmantojot mazākas koncentrācijas devu, kā

tas ir parādīts 3.c tabulā.

3.c tabula. PegIntron monoterapijas 1,0

g/kg devas samazināšanas kārtība pieaugušajiem

Ķermeņa masa

(kg)

PegIntron stiprums

(

g/0,5 ml)

Ievadāmais

PegIntron

daudzums

(

g)

Ievadāmais

PegIntron tilpums

(ml)

30-35

0,15

36-45

0,20

46-56

0,25

57-72

73-88

89-106

107-120**

Minimālā izvade no pilnšļirces ir 0,2 ml.

*Jālieto flakons.

**Pacientiem ˃ 120 kg, PegIntron deva jāaprēķina, pamatojoties uz konkrētā pacienta ķermeņa masu. Var būt nepieciešams

kombinēt dažādu PegIntron devu stiprumus un tilpumus.

Īpašas pacientu grupas

Nieru funkcijas traucējumi

Monoterapija

PegIntron ar piesardzību jālieto pacientiem ar vidējiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem.

Pacientiem ar mēreniem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ir 30-50 ml/minūtē)

PegIntron sākuma deva ir jāsamazina par 25 %. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem

(kreatinīna klīrenss ir 15-29 ml/minūtē) PegIntron sākuma deva ir jāsamazina par 50 %. Nav pieejami

dati par PegIntron lietošanu pacientiem ar kreatinīna klīrensu < 15 ml/minūtē (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar smagiem nieru darbības traucējumiem, tai skaitā arī ar hemodialīzi, ir rūpīgi jānovēro. Ja

nieru funkcijas ārstēšanas laikā pasliktinās, terapija ar PegIntron ir jāpārtrauc.

Kombinētā terapija

Pacientus, kuriem kreatinīna klīrenss < 50 ml/minūtē, nedrīkst ārstēt vienlaicīgi ar PegIntron un

ribavirīna kombināciju (skatīt ribavirīna ZA). Lietojot kombinētajā terapijā, pacienti ar nieru darbības

traucējumiem jāuzrauga uzmanīgāk attiecībā uz anēmijas rašanos.

Aknu funkcijas traucējumi

PegIntron terapijas drošums un efektivitāte nav pētīta pacientiem ar smagas pakāpes aknu darbības

traucējumiem, tādēļ šiem pacientiem PegIntron nedrīkst lietot.

Gados vecāki cilvēki (≥ 65 gadus veci)

Pacienta vecums neietekmē PegIntron farmakokinētiku. Dati, kas iegūti gados vecākus pacientus

ārstējot ar vienreizēju PegIntron devu, liecina, ka vecuma dēļ nav nepieciešama PegIntron devas

pielāgošana (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Pediatriskiem pacientiem no 3 gadu vecuma PegIntron var lietot kombinācijā ar ribavirīnu.

Lietošanas veids

PegIntron jāievada subkutānas injekcijas veidā. Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt

6.6. apakšpunktā. Pacients var pats sev injicēt PegIntron, ja ārsts nolemj, ka tas ir piemēroti, un

nepieciešamības gadījumā nodrošinot medicīnisko novērošanu.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru interferonu, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā

uzskaitītajām palīgvielām;

Anamnēzē smaga sirds slimība, nestabila vai nekontrolēta sirds slimība pēdējo 6 mēnešu laikā

(skatīt 4.4. apakšpunktu);

Smaga, novājinoša slimība;

Autoimūns hepatīts vai autoimūna slimība anamnēzē;

Smagas pakāpes aknu darbības traucējumi vai dekompensēta aknu ciroze;

Esoša vairogdziedzera slimība, ja to nevar novērst ar tradicionālu terapiju;

Epilepsija un/vai traucēta centrālās nervu sistēmas (CNS) darbība;

HCV/HIV pacientiem ar cirozi un Child-Pugh punktu skaitu

PegIntron kombinācijā ar telbivudīnu.

Pediatriskā populācija

Smagi psihiski traucējumi, sevišķi smaga depresija, pašnāvnieciskas domas vai pašnāvības

mēģinājums, pašlaik vai šādi traucējumi anamnēzē.

Kombinētā terapija

Ja pacienti ar hronisko C hepatītu lieto PegIntron kombinētajā terapijā, ir jāizlasa arī ribavirīna un

boceprevīra ZA.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Psihiski traucējumi un centrālā nervu sistēma (CNS)

Dažiem pacientiem ārstēšanas laikā ar PegIntron un arī pēc ārstēšanas pārtraukšanas visbiežāk vēl

vismaz sekojošos 6 mēnešus, novērotas smagas pakāpes CNS reakcijas, īpaši depresija, pašnāvības

domas un pašnāvības mēģinājums. Lietojot alfa interferonus, novērotas citas CNS reakcijas, tostarp

agresīva uzvedība (dažreiz vērsta pret citiem, t.sk., slepkavnieciskas tieksmes), bipolāri traucējumi,

mānija, apjukums un psihiskā stāvokļa pārmaiņas. Ja parādās jebkādas psihisku traucējumu pazīmes

vai simptomi, pacienti ir rūpīgi jānovēro. Ja šādi simptomi parādās, ārstam, kas ir izrakstījis zāles, ir

jāatceras šo potenciālo nelabvēlīgo blakusparādību nopietnība un jāapsver iespēja par adekvātas

terapijas ordinēšanas nepieciešamība. Ja psihiskie simptomi turpinās vai saasinās, vai novēro domas

par pašnāvību vai slepkavnieciskas tieksmes, ieteicams pārtraukt PegIntron lietošanu, novērot pacientu

un veikt atbilstošu psihiatrisku aprūpi.

Pacienti, kuriem bijuši smagi psihiski traucējumi vai tādi ir pašlaik

Ja ārstēšanas laikā ar alfa-2b peginterferonu ir nepieciešams novērtēt pieauguša pacienta stāvokli, kam

ir bijuši smagi psihiski traucējumi vai tādi ir pašlaik, tad to vajadzētu ordinēt tikai pēc atbilstošas

psihisko traucējumu individuālas diagnostikas un terapijas veikšanas.

PegIntron lietošana kontrindicēta bērniem un pusaudžiem, kuriem anamnēzē ir smagi psihiski traucējumi

(skatīt 4.3. apakšpunktu). Bērniem un pusaudžiem, kas ārstēti ar alfa 2-b interferona un ribavirīna

kombināciju, par pašnāvnieciskām domām vai pašnāvības mēģinājumiem terapijas laikā un 6 mēnešus

ilgas novērošanas laikā pēc terapijas ziņots daudz biežāk nekā pieaugušiem pacientiem (2,4 %, salīdzinot

ar 1 %). Citas psihiskās blakusparādības (piemēram, depresija, emocionāla nestabilitāte un miegainība)

bērniem un pusaudžiem radās tāpat kā pieaugušajiem pacientiem.

Pacienti, kuri lieto apreibinošas vielas (arī ļaunprātīgā nolūkā)

Ar HCV inficētajiem pacientiem, kuri vienlaikus lieto apreibinošas vielas (alkoholu, marihuānu u.c.),

ir palielināts psihisku traucējumu rašanās vai jau esošu psihisku traucējumu pastiprināšanās risks, ja

viņi tiek ārstēti ar alfa interferonu. Ja ārstēšanu ar alfa interferonu šādiem pacientiem uzskata par

nepieciešamu, pirms terapijas uzsākšanas rūpīgi jāizvērtē psihiska rakstura blakusslimības un citu

apreibinošu vielu lietošanas iespējamība un šie stāvokļi attiecīgi jākoriģē. Ja nepieciešams, pacienta

stāvokļa izvērtēšanai un viņa ārstēšanai un apsekošanai jāapsver iespēja pielietot starpdisciplināru

pieeju, piesaistot psihiatru vai atkarību speciālistu. Ārstēšanas laikā un arī pēc tās pārtraukšanas

pacienti rūpīgi jānovēro. Ja atkārtojas vai attīstās psihiski traucējumi, ieteicama agrīna iejaukšanās.

Augšana un attīstība (bērni un pusaudži)

Terapijas, kas ilgst līdz 48 nedēļām, gadījumā 3 – 17 gadus veciem pacientiem bieži konstatēta

ķermeņa masas samazināšanās un augšanas nomākums4.8.5.1.. Par bērniem, kas ārstēti ar kombinēto

pegilētā interferona/ribavirīna terapiju, pieejamie ilgtermiņa dati liecina par būtiski aizkavētu augšanu.

Trīsdesmit diviem procentiem (30/94) pētāmo personu konstatēja vecumam atbilstošā auguma garuma

procentīles samazināšanos par > 15 procentīlēm 5 gadus pēc terapijas pabeigšanas (skatīt 4.8. un

5.1. apakšpunktu).

Individuāls ieguvuma/riska novērtējums bērniem

Paredzamais ieguvums no ārstēšanas rūpīgi jāsalīdzina ar zāļu lietošanas drošuma raksturojumu, kas

bērniem un pusaudžiem novērots klīniskajos pētījumos (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

-

Ir svarīgi ņemt vērā, ka kombinētā terapija izraisīja augšanas nomākumu, kuras dēļ dažiem

pacientiem bija samazināts auguma garums.

-

Šis risks jāsalīdzina ar slimības raksturojumu bērnam, piemēram, pierādījumiem par slimības

progresēšanu (īpaši fibrozes), blakusslimībām, kas var negatīvi ietekmēt slimības progresēšanu

(piemēram, vienlaicīga HIV infekcija), kā arī ar prognostiskajiem atbildes reakcijas faktoriem

(HCV genotipu un vīrusu slodzi).

Kad vien iespējams, bērns jāārstē pēc paātrinātas augšanas pubertātes vecumā, lai mazinātu augšanas

nomākuma risku. Lai gan dati ir ierobežoti, 5 gadu novērošanas pētījumā netika iegūti pierādījumi par

ilgtermiņa ietekmi uz dzimumnobriešanu.

Ļoti svarīgi, ka dažiem slimniekiem, parasti gados vecākiem cilvēkiem saņemot lielas devas

onkoloģisku indikāciju gadījumā, tika novērota apziņas aptumšošanās un koma, tai skaitā arī

encefalopātijas gadījumi. Lai arī vispār šie stāvokļi ir atgriezeniski, dažiem slimniekiem pilnīga

simptomu izzušana notika laikā līdz pat trīs nedēļām. Ļoti reti pēc lielām alfa interferona devām ir

novērotas krampju lēkmes.

Visiem pacientiem ar hronisko C hepatītu pirms to iekļaušanas selektīvos pētījumos tika veikta aknu

biopsija, bet atsevišķos gadījumos (t.i., 2. un 3. genotipa pacientiem) ārstēšana bija iespējama bez

histoloģiskā apstiprinājuma. Uz doto brīdi ārstēšanas vadlīnijās vajadzētu būt norādītam, vai pirms

ārstēšanas uzsākšanas ir vajadzīga aknu biopsija.

Akūtas palielinātas jutības reakcijas

Ārstēšanas laikā ar alfa-2b interferonu akūtas palielinātas jutības reakcijas (piem., nātrene,

angioneirotiskā tūska, bronhu spazmas, anafilakse) novērotas reti. Ja ārstēšanas laikā ar PegIntron

attīstās šāda reakcija, jāpārtrauc ārstēšana un nekavējoties jāsāk atbilstoša medicīniska terapija.

Pārejošu izsitumu dēļ ārstēšana nav jāpārtrauc.

Sirds un asinsvadu sistēma

Tāpat kā lietojot alfa-2b interferonu, pieauguši pacienti, kuriem anamnēzē ir sastrēguma sirds

mazspēja, miokarda infarkts un/vai bijuši vai pašreiz ir sirds ritma traucējumi, PegIntron terapijas laikā

rūpīgi jānovēro. Pacientiem, kuriem iepriekš bijuši sirdsdarbības traucējumi, pirms ārstēšanas un tās

laikā ieteicams veikt elektrokardiogrāfisku izmeklēšanu. Sirds ritma traucējumus (galvenokārt

supraventrikulāras aritmijas) parasti izdodas novērst ar tradicionālu ārstēšanu, bet to dēļ var būt arī

jāpārtrauc ārstēšana ar PegIntron. Nav datu par bērniem vai pusaudžiem ar sirds slimību anamnēzē.

Aknu mazsspēja

PegIntron paaugstina aknu dekompensācijas un pacientu ar aknu cirozi nāves risku. Tāpat kā lietojot

visus interferonus, ārstēšana ar PegIntron jāpārtrauc pacientiem, kuriem paildzinās asinsreces

raksturlielumi, kas var liecināt par aknu dekompensāciju. Aknu cirozes pacientiem regulāri jāpārbauda

aknu enzīmu līmenis un aknu darbība.

Drudzis

Kaut gan drudzis var būt saistīts ar gripai līdzīgo sindromu, ko bieži novēro ārstēšanas laikā ar

interferonu, jāizslēdz citi pastāvīga drudža iemesli.

Hidratācija

Ārstēšanas laikā ar PegIntron pacientam jānodrošina atbilstoša hidratācija, jo dažiem ar alfa

interferonu ārstētiem pacientiem novērota ar šķidruma daudzuma samazināšanos saistīta hipotensija.

Var būt nepieciešama šķidruma aizstāšana.

Pārmaiņas plaušās

Ar alfa interferonu ārstētiem pacientiem reti novēroti infiltrāti plaušās, pneimonīts un pneimonija,

dažkārt ar letālu iznākumu. Ja pacientam attīstās drudzis, klepus, aizdusa vai citi elpošanas traucējumi,

jāveic krūškurvja rentgenoloģiska izmeklēšana. Ja krūškurvja rentgenogrammā redzami infiltrāti

plaušās vai ja ir pavājinātas plaušu darbības pazīmes, pacients rūpīgi jānovēro un, ja nepieciešams,

jāpārtrauc alfa interferona lietošana. Tūlītēja alfa interferona lietošanas pārtraukšana un ārstēšana ar

kortikosteroīdiem nodrošina plaušu blakusparādību izzušanu.

Autoimūna slimība

Ārstēšanas laikā ar alfa interferonu aprakstīti autoantivielu un autoimūnu traucējumu rašanās gadījumi.

Autoimūnas slimības klīniskās izpausmes ārstēšanas laikā ar interferonu biežāk var attīstīties pret

autoimūnu traucējumu rašanos predisponētiem pacientiem. Pacientus ar pazīmēm vai simptomiem, kas

līdzīgas autoimūniem traucējumiem, ir rūpīgi jānovērtē, un turpinot terapiju ar interferonu jāpārvērtē

ieguvums risks (skatīt arī 4.4. apakšpunktā Vairogdziedzera darbības pārmaiņas un 4.8. apakšpunktā).

Ziņots par Vogt-Koyanagi-Harada (VKH) sindroma rašanās gadījumiem pacientiem ar hronisku

C hepatītu, ko ārstē ar interferonu. Šis sindroms ir granulomatozs iekaisīgs traucējums, kas skar acis,

dzirdes sistēmu, mīkstos smadzeņu apvalkus un ādu. Ja ir aizdomas par VKH sindroma rašanos,

jāpārtrauc pretvīrusu terapija un jāapsver terapija ar kortikosteroīdiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Izmaiņas acīs

Pēc ārstēšanas ar alfa interferonu retos gadījumos novēroti oftalmoloģiski traucējumi, to vidū

asinsizplūdumi tīklenē, eksudāti tīklenē, seroza tīklenes atslāņošanās un tīklenes artēriju vai vēnu

aizsprostošanās (skatīt 4.8. apakšpunktu). Visiem pacientiem vajadzētu veikt redzes pamatpārbaudi.

Pacientam, kas sūdzas par redzes asuma vai redzes lauka mazināšanos, jāveic acs izmeklēšana.

PegIntron terapijas laikā tiek ieteikta regulāra redzes pārbaude sevišķi tiem pacientiem, kuriem ir citi

traucējumi, tādi kā cukura diabēts vai hipertensija, kas var būt saistīti ar retinopātiju. Jāapsver iespēja

pārtraukt PegIntron lietošanu pacientiem, kuriem rodas jauni vai pasliktinās esošie oftalmoloģiskie

traucējumi.

Vairogdziedzera darbības pārmaiņas

Retos gadījumos hroniska C hepatīta dēļ ar alfa interferonu ārstētiem pieaugušiem pacientiem attīstījās

vairogdziedzera darbības traucējumi hipotireozes vai hipertireozes veidā. Aptuveni 21 % bērnu, kas

ārstēti ar PegIntron/ribavirīna kombinēto terapiju, novēroja vairogdziedzeri stimulējošā hormona

(TSH) koncentrācijas palielināšanos. Vēl aptuveni 2 % līmenis uz laiku pazeminājās zem normas

apakšējās robežas. Pirms PegIntron terapijas sākšanas jāpārbauda TSH koncentrācija, un visas atklātās

vairogdziedzera novirzes jāārstē ar standarta terapiju.

Ja terapijas laikā pacientam attīstās simptomi, kas norāda uz iespējamu vairogdziedzera disfunkciju,

jānosaka (TSH) līmenis. Pastāvot vairogdziedzera darbības traucējumiem, ārstēšanu ar PegIntron var

turpināt, ja ar zāļu palīdzību TSH līmeni iespējams uzturēt normas robežās. Bērniem un pusaudžiem ik

pēc 3 mēnešiem jāveic izmeklējumi, lai noskaidrotu, vai nav vairogdziedzera disfunkcijas

(piemēram, TSH).

Vielmaiņas traucējumi

Dažreiz var novērot hipertrigliceridēmiju un hipertrigliceridēmijas saasināšanos, dažreiz smagu. Tādēļ

rekomendē kontrolēt lipīdu līmeni.

HCV/HIV vienlaicīgā infekcija

Mitohondriālā toksicitāte un laktātacidoze

Pacientiem, kas ir inficēti arī ar HIV un saņem augstas aktivitātes anti-retrovirālu terapiju (Highly Active

Anti-Retroviral Therapy – HAART), var palielināties laktātacidozes attīstības risks. Piesardzība jāievēro,

ja papildus PegIntron un ribavirīnam, tiek saņemta arī HAART terapija (skatīt ribavirīna ZA).

Aknu dekompensācija ar HCV/HIV vienlaikus inficētiem pacientiem ar progresējošu cirozi

Vienlaicīgi inficētiem pacientiem ar progresējošu cirozi, saņemot HAART var pieaugt aknu

dekompensācijas risks līdz pat letālam iznākumam. Papildus ārstēšana tikai ar alfa interferoniem vai

kombinācijā ar ribavirīnu var izsaukt riska pieaugumu šādiem pacientiem. Pacientiem ar vienlaikus

esošām infekcijām citi sākotnēji faktori, kas var būt saistīti ar lielāku aknu dekompensācijas risku, ir

ārstēšana ar didanozīnu un paaugstināta bilirubīna koncentrācija serumā.

Pacientus ar vienlaikus esošām infekcijām, kas saņem terapiju pret retrovīrusu (PRV) un hepatītu, stingri

jānovēro, novērtējot Child-Pugh punktu skaitu ārstēšanas laikā.

Pacientiem, kuriem stāvoklis progresē

līdz aknu dekompensācijai, prethepatīta terapija nekavējoties jāpārtrauc un jāpārvērtē PRV terapija.

Hematoloģiskas novirzes ar HCV/HIV vienlaikus inficētiem pacientiem

Vienlaikus ar HCV/HIV inficēti pacienti, kas saņem ārstēšanu ar alfa-2b peginterferonu/ribavirīnu un

HAART, var būt palielināts hematoloģisku noviržu attīstīšanās risks (neitropēnija, trombocitopēnija un

anēmija), salīdzinot ar tikai ar HCV inficētiem pacientiem. Lai gan lielāko daļu šo pacientu var ārstēt,

samazinot devu, šai pacientu grupā jāveic stingra hematoloģisko raksturlielumu uzraudzība (skatīt 4.2.

apakšpunktā un turpmāk “Laboratoriskās pārbaudes” un 4.8. apakšpunktā).

Ar PegIntron un ribavirīna kombināciju un zidovudīnu ārstētie pacienti ir pakļauti paaugstinātam

anēmijas attīstības riskam, tādēļ šo kombināciju lietot vienlaikus ar zidovudīnu nav ieteicams (skatīt

4.5. apakšpunktu).

Pacienti ar mazu CD4 skaitu

Pacientiem ar vienlaikus esošām HCV/HIV infekcijām pieejams maz datu par efektivitāti un drošumu

(N = 25), ja pacientiem CD4 skaits ir mazāks par 200 šūnām/µl. Tādēļ, ārstējot pacientus ar mazu CD4

skaitu, jāievēro piesardzība.

Lūdzu, izlasiet atbilstošu pretretrovīrusu zāļu ZA, ja tās tiek lietotas vienlaikus ar HCV terapiju, lai

pārzinātu un ārstētu toksisku ietekmi, kas raksturīga katram līdzeklim un iespējamai PegIntron un

ribavirīna kombinētai toksiskai ietekmei.

HCV/HBV vienlaicīga infekcija

Ir ziņots par B hepatīta reaktivācijas gadījumiem (dažiem ar smagām sekām) ar interferonu ārstētiem

pacientiem, kas bija vienlaicīgi inficēti ar B un C hepatīta vīrusiem. Šādi reaktivācijas gadījumi, šķiet,

ir reti.

Pirms sākt interferona terapiju C hepatīta ārstēšanai, visi pacienti ir jāizmeklē, vai viņiem nav B

hepatīta; tie pacienti, kas ir inficēti gan ar B, gan C hepatītu, pēc tam ir jānovēro un jāārstē atbilstoši

spēkā esošajām klīniskajām vadlīnijām.

Dentālie un periodontālie bojājumi

Lietojot vienlaicīgi PegIntron un ribavirīna kombinēto terapiju, tika ziņots par dentāliem un

periodontāliem bojājumiem, kuri var novest pie zobu izkrišanas. Tāpat ilgstoši lietojot vienlaicīgi

PegIntron un ribavirīna kombinēto terapiju, parādījās sausuma sajūta mutē, kas var izraisīt zobu un

mutes gļotādas bojājumus. Pacientiem ir rūpīgi jātīra zobi divreiz dienā un regulāri jāapmeklē zobārsts.

Pie tam dažiem pacientiem var būt vemšana. Ja novēro šādu reakciju, tad pēc tam tiek ieteikts kārtīgi

izskalot muti.

Pacientiem pēc orgāna transplantācijas

PegIntron drošums un efektivitāte monoterapijā vai kombinācijā ar ribavirīnu C hepatīta ārstēšanai

pacientiem pēc aknu vai citu orgānu transplantācijas nav pētīta. Sākotnējie dati liecina, ka alfa

interferona terapija var palielināt nieru transplantāta atgrūšanas biežumu. Ziņots arī par aknu

transplantāta atgrūšanu.

Citi norādījumi

Saņemti ziņojumi, ka alfa interferons izraisa psoriātiskas slimības paasinājumu un sarkoidozi, tādēļ

pacientiem ar psoriāzi vai sarkoidozi PegIntron ieteicams lietot tikai tad, ja guvums attaisno iespējamo

risku.

Laboratoriskie izmeklējumi

Visiem pacientiem pirms terapijas sākšanas jāveic standarta asins analīze, asins bioķīmiska

izmeklēšana un vairogdziedzera darbības pārbaude. Pieļaujamie sākotnējie raksturlielumi, kurus var

uzskatīt par vadlīniju pirms ārstēšanas sākšanas ar PegIntron:

Trombocīti

> 100 000/mm

Neitrofilie leikocīti

> 1 500/mm

TSH līmenis

jābūt normas robežās

Laboratoriskie izmeklējumi jāveic 2. un 4. terapijas nedēļā un periodiski pēc tam, cik bieži klīniski

nepieciešams. Terapijas laikā periodiski jānosaka HCV-RNS līmenis (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ilgtermiņa balstterapija monoterapijas veidā

Klīniskā pētījumā pierādīts, ka alfa-2b peginterferons mazā devā (0,5

g/kg nedēļā) nav efektīvs

ilgtermiņa balstterapijā monoterapijas veidā (vidēji 2,5 gadus) slimības progresēšanas novēršanai

pacientiem ar kompensētu aknu cirozi bez atbildes reakcijas uz terapiju. Statistiski nozīmīgu ietekmi

uz laiku līdz pirmā klīniskā traucējuma (aknu dekompensācija, hepatocelulāra karcinoma, nāve un/vai

aknu transplantācija) rašanās brīdim salīdzinājumā ar neārstēšanu nenovēroja, tādēļ PegIntron vienu

pašu nedrīkst lietot ilgstošai balstterapijai.

Svarīga informācija par kādu no PegIntron sastāvdaļām

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes

malabsorbciju vai saharāzes-izomaltāzes nepietiekamību.

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg)/0,7 ml, t.i., tās praktiski nesatur nātriju.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Telbivudīns

Klīniskajā pētījumā, kurā tika pētīta 600 mg telbivudīna deva dienā, lietojotkombinācijā ar

180 mikrogramiem pegilēta alfa-2a interferona vienu reizi nedēļā zemādas injekcijas veidā , iegūtie

rezultāti liecina, ka šī kombinācija ir saistīta ar paaugstinātu perifēras neiropātijas attīstības risku. Šo

traucējumu mehānisms nav zināms (skatīt telbivudīna zāļu apraksta 4.3., 4.4. un 4.5 apakšpunktu).

Turklāt kombinācijā ar interferoniem lietota telbivudīna drošums un efektivitāte hroniska B hepatīta

ārstēšanai nav pierādīta. Tādēļ PegIntron lietošana kombinācijā ar telbivudīnu ir kontrindicēta (skatīt

4.3. apakšpunktu).

Metadons

Pacientiem ar hronisku C hepatītu, kas saņēma stabilu metadona balstterapiju un nebija iepriekš

saņēmuši alfa-2b peginterferonu, pievienojot 1,5 mikrogramus/kg nedēļā PegIntron subkutāni

4 nedēļas, R-metadona AUC palielinājās aptuveni par 15 % (AUC attiecības 95 % TI ir noteikts 103 –

128 %). Šīs atrades klīniskā nozīme nav zināma; tomēr jānovēro, vai pacientiem nerodas pastiprinātas

sedatīvas ietekmes pazīmes un simptomi, kā arī elpošanas nomākums. Jāievēro arī QTc intervāla

pagarināšanās risks, it sevišķi tiem pacientiem, kas saņem lielu metadona devu.

Peginterferona alfa-2b iedarbība uz vienlaikus citu zāļu lietošanu

Iespējamā alfa-2b peginterferona (PegIntron) mijiedarbība uz metabolisko enzīmu substrātiem tika

novērtēta 3 vairākkārtējas devas klīniskos farmakoloģijas pētījumos. Šajos pētījumos vairākkārtēju

alfa-2b peginterferona (PegIntron) devu iedarbība tika pētīta C hepatīta pacientiem (1,5 µg/nedēļā) vai

veseliem indivīdiem (1 µg/nedēļā vai 3 µg/nedēļā) (4. tabula). Starp alfa-2b peginterferonu

(PegIntron) un tolbutamīdu, midazolāmu vai dapsonu netika novērota klīniski nozīmīga

farmakokinētiska mijiedarbība; tāpēc, nav nepieciešama devas pielāgošana, ja alfa-2b peginterferonu

(PegIntron) lieto vienlaikus ar medikamentiem, kuri metabolizē CYP2C9, CYP3A4 un N

acetiltransferāzi. Alfa-2b peginterferona (PegIntron) vienlaikus lietošana ar kofeīnu vai dezipramīnu

nedaudz palielināja kofeīna un dezipramīna iedarbību. Kad pacienti lieto PegIntron ar medikamentiem,

kuri metabolizē CYP1A2 vai CYP2D6, citohroma P 450 aktivitātes samazinājumam ir maz ticama

klīniskā ietekme, izņemot ar zālēm, kurām ir šaura terapeitiskā robeža (5. tabula).

4. tabula. Peginterferona alfa-2b iedarbība uz vienlaikus citu zāļu lietošanu

Vienlaikus lietotās

zāles

alfa-2b

peginterferona deva

Pētījuma

populācija

Ģeometriskā vidējā attiecība

(attiecība ar/bez alfa-2b

peginterferona)

AUC

(90% TI)

C

max

(90% TI)

Kofeīns

(CYP1A2 substrāts)

1,5 µg/kg/nedēļā

(4 nedēļas)

Hroniska C

hepatīta indivīdi

(n=22)

1,39

(1,27, 1,51)

1,02

(0,95, 1,09)

1 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=24)

1,18

(1,07, 1,31)

1,12

(1,05, 1,19)

3 µg/kg/ nedēļā

(2 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=13)

1,36

(1,25, 1,49)

1,16

(1,10, 1,24)

Tolbutamīds

(CYP2C9 substrāts)

1,5 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Hroniska C

hepatīta indivīdi

(n=22)

1,1#

(0,94, 1,28)

1 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=24)

0,90#

(0,81, 1,00)

3 µg/kg/ nedēļā

(2 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=13)

0,95

(0,89, 1,01)

0,99

(0,92, 1,07)

Dekstrometorfāna

hidrobromīds

(CYP2D6 un CYP3A

substrāts)

1,5 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Hroniska C

hepatīta indivīdi

(n=22)

0,96##

(0,73, 1,26)

1 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=24)

2,03#

(1,55, 2,67)

Dezipramīns

(CYP2D6 substrāts)

3 µg/kg/ nedēļā

(2 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=13)

1,30

(1,18, 1,43)

1,08

(1,00, 1,16)

Midazolāms

(CYP3A4 substrāts)

1,5 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Hroniska C

hepatīta indivīdi

(n=24)

1,07

(0,91, 1,25)

1,12

(0,94, 1,33)

1 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=24)

1,07

(0,99, 1,16)

1,33

(1,15, 1,53)

3 µg/kg/ nedēļā

(2 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=13)

1,18

(1,06, 1,32)

1,24

(1,07, 1,43)

Dapsons

(N-acetiltransferāzes

substrāts)

1,5 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Hroniska C

hepatīta indivīdi

(n=24)

1,05

(1,02, 1,08)

1,03

(1,00, 1,06)

# Aprēķināts no urīna datiem, kas savākts vairāk nekā 48 stundu laikā

## Aprēķināts no urīna datiem, kas savākts vairāk nekā 24 stundu laikā

5. tabula. Piesardzība, ja vienlaikus tiek lietotas citas zāles (PegIntron vienlaikus kopā ar šādām

zālēm jālieto piesardzīgi)

Zāles

Pazīmes, simptomi, un ārstēšana

Mehānisms un riska faktori

Teofilīns

Vienlaicīga teofilīna lietošana ar

zālēm (PegIntron) var palielināt

teofilīna koncentrāciju asinīs.

Teofilīns vienlaikus ar zālēm

(PegIntron) jālieto uzmanīgi.

Teofilīna iepakojumā jābūt

ievietotai informācijai, kad jālieto

vienlaikus ar zālēm (PegIntron).

Teofilīna metabolisms tiek nomākts

ar zāļu (PegIntron) CYP1A2

inhibējošo darbību.

Tioridazīns

Vienlaicīga tioridazīna lietošana ar

zālēm (PegIntron) var palielināt

tioridazīna koncentrāciju asinīs.

Tioridazīns vienlaikus ar zālēm

(PegIntron) jālieto uzmanīgi.

Tioridazīna iepakojumā jābūt

ievietotai informācijai, kad jālieto

vienlaikus ar zālēm (PegIntron).

Tioridazīna metabolisms tiek

nomākts ar zāļu (PegIntron)

CYP2D6 inhibējošo darbību.

Teofilīns,

Antipirīns,

Varfarīns

Ir ziņots par šo zāļu koncentrācijas

asinīs paaugstināšanos, ja tās lieto

kombinācijā ar citiem interferona

preparātiem un tāpēc jāievēro

piesardzība.

Var tikt nomākts citu zāļu

metabolisms aknās.

Zidovudīns

Ja to lieto kombinācijā ar citiem

interferona preparātiem, var

pastiprināties surpresīvā ietekme uz

kaulu smadzeņu darbību un asins

šūnu samazināšanos, piemēram, var

samazināties baltie asinsķermenīši.

Darbības mehānisms nav zināms,

bet tiek uzskatīts, ka abām zālēm ir

nomācoša iedarbība uz kaulu

smadzeņu darbību.

Imūnsupresīvā terapija

Ja to lieto kombinācijā ar citiem

interferona preparātiem,

imūnsupresīvās terapijas iedarbība

var novājināt pacientus, kam veikta

transplantācija (nieres, kaulu

smadzenes u.c.).

Tiek uzskatīts, ka var tikt izraisīta

transplantāta atgrūšanas reakcija.

Vairākdevu farmakokinētikas pētījumos nenovēroja farmakokinētisku mijiedarbību starp PegIntron un

ribavirīnu.

Vienlaikus HCV/HIV infekcija

Nukleozīdu analogi

Lietojot nukleozīdu analogus vienus pašus vai kombinācijā ar citiem nukleozīdiem, var rasties

laktātacidoze. Farmakoloģiskos pētījumos in vitro ribavirīns palielina purīna nukleozīdu fosforilizētos

metabolītus. Šī darbība var radīt potenciālu laktātacidozes risku, kuru izraisa purīna nukleozīdu analogi

(piem., didanozīns vai abakavīrs). Ribavirīna un didanozīna vienlaicīga lietošana netiek rekomendēta.

Ir bijuši ziņojumi par mitohondriālo toksicitāti, īpaši laktātacidozi un pankreatītu, pat ar nāves

gadījumiem (skatīt ribavirīna zāļu aprakstu).

Ja zidovudīns ietilpst HIV ārstēšanai izmantotajā shēmā, ziņots par anēmijas pastiprināšanos ribavirīna

lietošanas dēļ, lai gan precīzs mehānisms vēl jānoskaidro. Palielināta anēmijas riska dēļ ribavirīna un

zidovudīna vienlaikus lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja zidovudīns jau tiek lietots,

jāapsver tā aizstāšana ar citu līdzekli kombinētas pretretrovīrusu terapijas (PRT) ietvaros. Tas būtu īpaši

svarīgi pacientiem, kuriem anamnēzē ir zidovudīna izraisīta anēmija.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā/kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Sievietēm reproduktīvā vecumā PegIntron lietošana tiek rekomendēta tikai tad, ja viņas ārstēšanās

laikā lieto efektīvu kontracepcijas metodi.

Kombinētā terapija ar ribavirīnu

Lietojot vienlaicīgi PegIntron ar ribavirīnu, ir jāievēro īpaša piesardzība gan pacientēm sievietēm, gan

pacientu vīriešu partnerēm, lai izvairītos no grūtniecības iestāšanās. Reproduktīva vecuma sievietēm

ārstēšanas laikā un četrus mēnešus pēc tās pabeigšanas jālieto efektīva kontracepcijas metode.

Pacientiem vīriešiem vai viņu reproduktīvā vecuma partnerēm jāiesaka izmantot efektīvus

kontracepcijas līdzekļus ārstēšanas laikā un 7 mēnešus pēc ārstēšanas (skatīt ribavirīna ZA).

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par alfa-2b interferona lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda

reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pierādīts, ka alfa-2b interferons izraisa abortus

primātiem. Arī PegIntron varētu būt šāda iedarbība.

Potenciālais risks cilvēkam nav zināms. PegIntron grūtniecības laikā var lietot tikai tad, ja potenciālais

labums atsver iespējamo risku uz augli.

Kombinēta terapija ar ribavirīnu

Ribavirīns, ja to lieto grūtniecības laikā, izraisa nopietnus iedzimtus defektus, tādēļ grūtniecēm

ārstēšana ar ribavirīnu ir kontrindicēta.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai šī preparāta sastāvdaļas izdalās ar mātes pienu. Ņemot vērā iespējamās

blakusparādības zīdainim, pirms ārstēšanas sākšanas zīdīšanu vajadzētu pārtraukt.

Fertilitāte

Nav pieejami dati par PegIntron terapijas iespējamo efektu uz vīriešu vai sieviešu fertilitāti.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, kuriem ārstēšanas laikā ar PegIntron attīstās nogurums, miegainība vai apjukums, jāiesaka

izvairīties no transportlīdzekļa vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Pieaugušie

Trīskārša terapija

Skatīt boceprevīra ZA.

Divkārša terapija vai monoterapija

PegIntron un ribavirīna kombinācijas klīnisko pētījumu laikā pieaugušiem visbiežāk aprakstītās ar

terapiju saistītās nevēlamās blakusparādības, kas tika novērotas vairāk nekā pusei pētījuma pacientu,

bija noguruma sajūta, galvassāpes un reakcija injekcijas vietā. Citas nevēlamas blakusparādības, kas ir

aprakstītas vairāk nekā 25 % pacientu, bija slikta dūša, drebuļi, bezmiegs, anēmija, drudzis, muskuļu

sāpes, astēnija, sāpes, alopēcija, anoreksija, ķermeņa masas samazināšanās, depresija, izsitumi un

aizkaitināmība. Visbiežāk aprakstītās nevēlamās blakusparādības, galvenokārt, bija vieglas vai vidēji

smagas un tās varēja novērst bez nepieciešamības mainīt devas vai pārtraukt terapiju. Pacientiem, kuri

saņem PegIntron monoterapiju, noguruma sajūtu, alopēciju, niezi, sliktu dūšu, anoreksiju, ķermeņa

masas samazināšanos, aizkaitināmību un bezmiegu novēro daudz retāk nekā pacientiem, kuri saņem

kombinētu terapiju (skatīt 6. tabulu).

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulā

Turpmāk minētās ar terapiju saistītās nevēlamās blakusparādības ar alfa-2b peginterferonu ārstētajiem

pieaugušajiem pacientiem (tostarp arī PegIntron monoterapijas gadījumā vai lietojot

PegIntron/ribavirīna kombināciju) aprakstītas klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas novērojumu laikā.

Tās ir uzskaitītas 6. tabulā, sistematizējot pēc orgānu sistēmas un izmantojot šādus sastopamības

biežuma apzīmējumus: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (no ≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (no ≥ 1/1 000 līdz

< 1/100), reti (no ≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) vai nav zināmi (nevar noteikt pēc

pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma

secībā.

6. tabula.

Klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas novērošanas laikā ar alfa-2b peginterferonu

(tostarp arī ar PegIntron monoterapijas veidā vai kombinācijā ar ribavirīnu)

ārstētajiem pieaugušajiem pacientiem aprakstītās nevēlamās blakusparādības.

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži

Vīrusu infekcijas*, faringīts*

Bieži

Bakteriālas infekcijas (tostarp arī sepse), sēnīšu infekcijas, gripa,

augšējo elpceļu infekcija, bronhīts, herpes simplex, sinusīts, vidusauss

iekaisums, rinīts

Retāk

Infekcija injekcijas vietā, dziļo elpceļu infekcija

Nav zināmi

B hepatīta reaktivācija pacientiem ar vienlaicīgu HCV/HBV infekciju

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Anēmija, neitropēnija

Bieži

Hemolītiskā anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, limfadenopātija

Ļoti reti

Aplastiskā anēmija

Nav zināms

Izolēta eritrocītu aplāzija

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk

Paaugstināta jutība pret zālēm

Reti

Sarkoidoze

Nav zināms

Akūtas paaugstinātas jutības reakcijas, tostarp arī angioneirotiska tūska,

anafilakse un anafilaktiskas reakcijas (tostarp arī anafilaktisks šoks,

idiopātiska trombocitopēniska purpura, trombotiska trombocitopēniska

purpura un sistēmiska sarkanā vilkēde)

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Bieži

Hipotireoze, hipertireoze

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži

Anoreksija

Bieži

Hipokalciēmija, hiperurikēmija, organisma dehidratācija un ēstgribas

pastiprināšanās

Retāk

Cukura diabēts, hipertrigliceridēmija

Reti

Diabētiska ketoacidoze

Psihiskie traucējumi

Ļoti bieži

Depresija, nemiers*, emocionāla labilitāte*, koncentrēšanās spējas

traucējumi, bezmiegs

Bieži

Agresivitāte, uzbudinājums, dusmas, noskaņojuma maiņas, uzvedības

traucējumi, nervozitāte, miega traucējumi, samazināta dizmumtieksme,

apātija, murgi, raudas

Retāk

Pašnāvība, pašnāvības mēģinājums, domas par pašnāvību, psihoze,

halucinācijas, panikas lēkmes

Reti

Bipolārie traucējumi

Nav zināms

Slepkavības tieksme, mānija

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Galvassāpes, reibonis

Bieži

Amnēzija, atmiņas traucējumi, sinkope, migrēna, ataksija, apjukums,

neiralģija, parestēzija, hipoestēzija, hiperestēzija, hipertonija,

miegainība, uzmanības traucējumi, trīce, garšas sajūtas traucējumi

Retāk

Neiropātija, perifēra neiropātija

Reti

Krampji

Ļoti reti

Cerebrovaskulāra asiņošana, cerebrovaskulāra išēmija, encefalopātija

Nav zināms

Sejas paralīze, mononeiropātijas

Acu bojājumi

Bieži

Redzes traucējumi, neskaidra redze, fotofobija, konjunktivīts, acu

kairinājums, asaru dziedzeru darbības traucējumi, acu sāpes, acu

sausums

Retāk

Eksudāti tīklenē

Reti

Redzes asuma samazināšanās vai redzes lauka sašaurināšanās, tīklenes

asiņošana, retinopātija, tīklenes artērijas aizsprostošanās, tīklenes vēnas

aizsprostošanās, redzes nerva iekaisums, papillas tūska, makulāra tūska

Nav zināms

Seroza tīklenes atslāņošanās

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži

Dzirdes traucējumi/zudums, troksnis ausīs, vertigo

Retāk

Ausu sāpes

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Sirdsklauves, tahikardija

Retāk

Miokarda infarkts

Reti

Sastrēguma sirds mazspēja, kardiomiopātija, aritmija, perikardīts

Ļoti reti

Sirds išēmija

Nav zināms

Izsvīdums perikardā

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Hipotensija, hipertensija, pietvīkums

Reti

Vaskulīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti bieži

Elpas trūkums

, klepus

Bieži

Disfonija, deguna asiņošana, elpošanas traucējumi, sastrēgums elpceļos,

sastrēgums deguna blakusdobumos, aizlikts deguns, izdalījumi no

deguna, pastiprināta augšējo elpceļu sekrēcija, sāpes rīklē un balsenē

Ļoti reti

Intersticiāla plaušu slimība

Nav zināms

Plaušu fibroze, plaušu arteriālā hipertensija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Vemšana*, slikta dūša, sāpes vēderā, caureja, mutes sausums*

Bieži

Dispepsija, gastroezofagāla atviļņa slimība, stomatīts, čūlas mutes

dobumā, mēles sāpes, smaganu asiņošana, aizcietējums, meteorisms,

hemoroīdi, heilīts, vēdera uzpūšanās, smaganu iekaisums, glosīts, zobu

patoloģijas

Retāk

Pankreatīts, sāpes mutes dobumā

Reti

Išēmisks kolīts

Ļoti reti

Čūlains kolīts

Nav zināms

Mēles pigmentācija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži

Hiperbilirubinēmija, hepatomegālija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži

Matu izkrišana, nieze*, ādas sausums*, izsitumi*

Bieži

Psoriāze, fotosensibilizācijas reakcijas, makulopapulāri izsitumi,

dermatīts, eritematozi izsitumi, ekzēma, svīšana nakts laikā,

hiperhidroze, pinnes, furunkuli, apsārtums, nātrene, matu struktūras

patoloģijas, nagu patoloģijas

Reti

Ādas sarkoidoze

Ļoti reti

Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, erythema

multiforme

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti bieži

Muskuļu sāpes, locītavu sāpes, skeleta muskuļu sāpes

Bieži

Artrīts, muguras sāpes, muskuļu spazmas, sāpes ekstremitātēs

Retāk

Kaulu sāpes, muskuļu vājums

Reti

Rabdomiolīze, miozīts, reimatoīdais artrīts

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži

Bieža urinācija, poliūrija, izmaiņas urīnā

Reti

Nieru mazspēja, nieru nepietiekamība

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Bieži

Amenoreja, sāpes krūšu dziedzeros, menorāģija, menstruālā cikla

traucējumi, olnīcu patoloģijas, maksts patoloģijas, dzimumfunkcijas

traucējumi, prostatīts, erekcijas traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži

Reakcijas injekcijas vietā*, iekaisumi injekcijas vietā, nespēks, astēnija,

aizkaitināmība, drebuļi, drudzis, gripai līdzīgi simptomi, sāpes

Bieži

Sāpes krūtīs, diskomforta sajūta krūšu kurvī, sāpes injekcijas vietā,

savārgums, sejas tūska, perifēra tūska, slikta pašsajūta, slāpes

Reti

Nekroze injekcijas vietā

Izmeklējumi

Ļoti bieži

Ķermeņa masas samazināšanās

*Klīnisko pētījumu laikā pacientiem, kuri saņēma PegIntron monoterapiju, šīs nevēlamās blakusparādības tika novērotas

bieži (> 1/100 līdz < 1/10)

Klases apzīmējums interferonu saturošām zālēm, skatīt turpmāk Plaušu arteriālā hipertensija.

Atsevišķu blakusparādību apraksts pieaugušajiem

Neitropēnija un trombocitopēnija vairumā gadījumu bija vieglas pakāpes (1. vai 2. pakāpe pēc PVO

klasifikācijas). Smagāku neitropēniju dažos gadījumos novēroja pacientiem, kurus ārstēja ar ieteikto

PegIntron devu kombinācijā ar ribavirīnu (3. pakāpe pēc PVO klasifikācijas 39 no 186 pacientiem

[21 %]; 4. pakāpe pēc PVO klasifikācijas: 13 no 186 pacientiem [7 %]).

Klīniskā pētījumā aptuveni 1,2 % pacientu, kurus ārstēja ar PegIntron vai alfa-2b interferonu

kombinācijā ar ribavirīnu, ārstēšanas laikā attīstījās dzīvībai bīstami psihiatriski traucējumi. Šo

traucējumu vidū bija pašnāvības domas un pašnāvības mēģinājumi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Sirds-asinsvadu (SAV) blakusparādības, it īpaši aritmija, vairumā gadījumu bija saistīta ar jau esošu

SAV slimību un iepriekšējo ārstēšanos ar kardiotoksiskiem preparātiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem bez sirds slimības anamnēzē reti tika novērota kardiomiopātija, kas var izzust pēc alfa

interferona lietošanas pārtraukšanas.

Lietojot interferonu alfa saturošas zāles, īpaši pacientiem ar plaušu arteriālas hipertensijas (PAH) riska

faktoriem (piemēram, portāla hipertensija, HIV infekcija, ciroze), ziņots par PAH gadījumiem. Par

notikumiem ziņoja dažādos laika punktos, parasti dažus mēnešus pēc ārstēšanas ar interferonu alfa

uzsākšanas.

Lietojot alfa interferonus, reti tika novēroti oftalmoloģiski traucējumi, tajā skaitā retinopātijas

(ieskaitot makulāro tūsku), asinsizplūdumi tīklenē, tīklenes artēriju vai vēnu aizsprostošanās, eksudāti

tīklenē, redzes asuma vai redzes lauka mazināšanās, acs nerva iekaisums un acs nerva papillas tūska

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietojot alfa interferonus ir ziņots par daudzveidīgiem autoimūniem vai imūno-starpnieku traucējumiem,

tādiem kā vairogdziedzera darbības traucējumiem, sistēmiskā sarkanā vilkēde, reimatoīdais artrīts (jauns

vai saasinājums), idiopātiska un trombotiska trombocitopēniskā purpura, vaskulīts, neiropātijas ieskaitot

mononeiropātijas un Vogt-Koyanagi-Harada sindromu (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Vienlaikus ar HCV/HIV inficēti pacienti

Drošuma profila apkopojums

Vienlaikus ar HCV/HIV inficētiem pacientiem, kas saņēma PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu,

pētījumos tika ziņots par citām blakusparādībām (par kurām nebija ziņots pacientiem ar vienu

infekciju), kuru biežums bija > 5 %: mutes dobuma kandidoze (14 %), iegūta lipodistrofija (13 %),

CD4 limfocītu daudzuma samazināšanās (8 %), ēstgribas samazināšanās (8 %), gamma

glutamiltransferāzes līmeņa paaugstināšanās (9 %), muguras sāpes (5 %), amilāzes līmeņa

paaugstināšanās asinīs (6 %), pienskābes līmeņa paaugstināšanās asinīs (5 %), citolītisks hepatīts

(6 %), lipāzes līmeņa paaugstināšanās (6 %) un sāpes ekstremitātēs (6 %).

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Mitohondriāla toksicitāte

Ziņots par mitohondriālu toksicitāti un laktātacidozi HIV pozitīviem pacientiem, kas saņēma NRTI shēmu

un ar to saistītu ribavirīnu vienlaikus esošas HCV infekcijas gadījumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Laboratoriski raksturlielumi vienlaikus ar HCV/HIV inficētiem pacientiem

Lai gan hematoloģiska toksicitāte ar neitropēniju, trombocitopēniju un anēmiju biežāk radās vienlaikus

ar HCV/HIV inficētiem pacientiem, lielāko daļu varēja kontrolēt ar devas maiņu un reti bija

nepieciešama priekšlaicīga ārstēšanas pārtraukšana (skatīt 4.4. apakšpunktu). Par hematoloģiskām

novirzēm biežāk tika ziņots pacientiem, kas saņēma PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu, salīdzinot ar

pacientiem, kas saņēma ribavirīnu kombinācijā ar alfa-2b interferonu. 1. pētījumā

(skatīt 5.1. apakšpunktu) tika novērota absolūtā neitrofilo leikocītu skaita samazināšanās zem

500 šūnām/mm

4 % (8/194) pacientu un – trombocītu skaita samazināšanās zem 50 000/mm

(8/194) pacientu, kas saņēma PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu. Tika ziņots par anēmiju

(hemoglobīns < 9,4 g/dl) 12 % (23/194) pacientu, kas tika ārstēti ar PegIntron kombinācijā ar

ribavirīnu.

CD4 limfocītu skaita samazināšanās

Ārstēšana ar PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu bija saistīta ar absolūtu CD4+ šūnu skaita

samazināšanos pirmo 4 nedēļu laikā bez procentuāla CD4+ šūnu skaita samazināšanās. CD4+ šūnu

skaita samazināšanās bija atgriezeniska pēc devas samazināšanas vai terapijas pārtraukšanas.

PegIntron lietojot kombinācijā ar ribavirīnu, netika novērota negatīva ietekme uz HIV virēmijas

kontroli terapijas vai novērošanas laikā. Pieejams maz datu par drošumu (N = 25) vienlaikus ar divām

infekcijām inficētiem pacientiem ar CD4+ šūnu skaitu < 200/µl (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lūdzu, izlasiet atbilstošu pretretrovīrusu zāļu ZA, ja tās tiek lietotas vienlaikus ar HCV terapiju, lai

pārzinātu un ārstētu toksisku ietekmi, kas raksturīga katram līdzeklim un iespējamai PegIntron un

ribavirīna kombinētai toksiskai ietekmei.

Pediatriskā populācija

Drošuma profila apkopojums

Klīniskā pētījumā, kurā 107 bērni un pusaudži (no 3 līdz 17 gadu vecumam) tika ārstēti ar PegIntron

un ribavirīna kombinēto terapiju, devas pielāgošana bija nepieciešama 25 % pacientu, visbiežāk

anēmijas, neitropēnijas un novājēšanas dēļ. Kopumā blakusparādības bērniem un pusaudžiem bija

līdzīgas pieaugušajiem novērotajām blakusparādībām, lai arī pastāv ar pediatriskiem pacientiem

saistītas specifiskas bažas par aizkavētu augšanu. Līdz 48 nedēļas ilgā kombinētā terapijā ar PegIntron

un ribavirīnu tika novērota aizkavēta augšana, kuras dēļ dažiem pacientiem bija samazināts auguma

garums (skatīt 4.4. apakšpunktu). Terapijas laikā novājēšana un aizkavēta augšana tika novērota ļoti

bieži (ārstēšanas beigās vidējais mazinājums, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, ķermeņa masas un

auguma procentīlēm bija attiecīgi par 15 un 8 procentīlēm), un augšanas ātrums tika nomākts (70 %

pacientu < 3. procentīli).

24 nedēļu ilgā pēcterapijas novērošanas perioda beigās vidējā ķermeņa masas un auguma procentīles

samazināšanās, salīdzinot ar pētījuma sākumu, vēl aizvien bija attiecīgi par 3 un 7 procentīlēm, un

20 % bērnu aizvien bija nomākta augšana (augšanas ātrums < 3. procentīli). Deviņdesmit četri no

107 bērniem tika iekļauti 5 gadu ilgtermiņa novērošanas pētījumā. Bērniem, kas ārstēti 24 nedēļas,

ietekme uz augšanu bija mazāka nekā tiem, kas ārstēti 48 nedēļas. No pirmsterapijas brīža līdz

ilgtermiņa novērošanas beigām 24 vai 48 nedēļas ārstētiem bērniem vecumam atbilstošā auguma

garuma procentīles samazinājās attiecīgi par1,3 un 9,0 procentīlēm. Divdesmit četri procenti bērnu

(11/46), kas ārstēti 24 nedēļas, un 40 % bērnu (19/48), kas ārstēti 48 nedēļas, vecumam atbilstošā

auguma garuma procentīle samazinājās par > 15 procentīlēm, sākot no pirmsterapijas brīža līdz 5 gadu

ilgtermiņa novērošanas beigām, salīdzinot ar pirmsterapijas sākotnējām procentīlēm. Vienpadsmit

procentiem bērnu (5/46), kas ārstēti 24 nedēļas, un 13 % bērnu (6/48), kas ārstēti 48 nedēļas, novēroja

vecumam atbilstošā auguma garuma procentīles samazināšanos, salīdzinot ar pirmsterapijas sākotnējo

> 30 vecumam atbilstošo auguma garuma procentīli, līdz 5 gadu ilgtermiņa novērošanas beigām.

Attiecībā uz ķermeņa masu – no pirmsterapijas brīža līdz ilgtermiņa novērošanas beigām vecumam

atbilstošās ķermeņa masas procentīles bērniem, kas ārstēti 24 nedēļas vai 48 nedēļas, samazinājās

attiecīgi par1,3 un 5,5 procentīlēm. Attiecībā uz ĶMI – no pirmsterapijas brīža līdz ilgtermiņa

novērošanas beigām vecumam atbilstošā ĶMI procentīles bērniem, kas ārstēti 24 nedēļas vai

48 nedēļas, samazinājās attiecīgi par1,8 un 7,5 procentīlēm.

Pēc ilgāka laika novērošanas pirmajā gada sevišķi izteikts vidējās auguma procentīles mazinājums bija

pirmspubertātes vecuma bērniem. Auguma garuma, ķermeņa masas un ĶMI Z punktu skaita

samazināšanās, kas novērota ārstēšanas fāzē bērniem, kas saņēma 48 nedēļu terapiju ilgtermiņa

novērošanas perioda beigās pilnībā neizzuda(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Šī pētījuma ārstēšanas fāzē izplatītākās blakusparādības visiem pētījuma dalībniekiem bija drudzis

(80 %), galvassāpes (62 %), neitropēnija (33 %), nespēks (30 %), anoreksija (29 %) un apsārtums

injekcijas vietā (29 %). Tikai 1 pētījuma dalībnieks pārtrauca terapiju blakusparādības

(trombocitopēnijas) dēļ. Vairums pētījumā ziņoto blakusparādību bija ar vieglu vai mērenu smaguma

pakāpi. Par smagām blakusparādībām ziņots 7 % (8/107) visu pētījuma dalībnieku, un tās bija sāpes

injekcijas vietā (1 %), sāpes ekstremitātē (1 %), galvassāpes (1 %), neitropēnija (1 %) un drudzis

(4 %). Svarīgas terapijas izraisītas blakusparādības, kas radās šajā pacientu grupā, bija nervozitāte

(8 %), agresija (3 %), dusmas (2 %), depresija/nomākts garastāvoklis (4 %) un hipotireoze (3 %), un

5 pētījuma dalībnieki saņēma levotiroksīnu hipotireozes/paaugstināta TSH līmeņa ārstēšanai.

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulā

Pētījumā, kurā bērni un pusaudži tika ārstēti ar PegIntron un ribavirīna kombināciju, ziņotas šādas ar

terapiju saistītās blakusparādības. 7. tabulā tās norādītas orgānu sistēmu klasifikācijas un

sastopamības biežuma grupās (ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz

< 1/100), reti (no ≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) vai nav zināmi (nevar noteikt pēc

pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma

secībā.

7. tabula.

Ļoti bieži, bieži un retāk ziņotās blakusparādības klīniskā pētījumā, kurā bērni un

pusaudži ārstēti ar PegIntron un ribavirīna kombināciju

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Retāk

Sēnīšinfekcija, gripa, mutes dobuma herpes infekcija, vidusauss

iekaisums, streptokoku izraisīts faringīts, nazofaringīts, sinusīts

Pneimonija, askaridoze, enterobioze, herpes zoster, celulīts,

urīnceļu infekcija, gastroenterīts

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Bieži

Anēmija, leikopēnija, neitropēnija

Trombocitopēnija, limfadenopātija

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Bieži

Hipotireoze

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži

Anoreksija, samazināta ēstgriba

Psihiskie traucējumi

Bieži

Retāk

Domas par pašnāvību

, pašnāvības mēģinājums

, depresija,

agresija, emocionāla labilitāte, dusmas, uzbudinājums,

trauksme, garastāvokļa pārmaiņas, nemiers, nervozitāte,

bezmiegs

Patoloģiska uzvedība, nomākts garastāvoklis, emocionāli

traucējumi, bailes, nakts murgi

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Galvassāpes, reibonis

Garšas sajūtas traucējumi, sinkope, koncentrēšanās traucējumi,

miegainība, slikts miegs

Neiralģija, letarģija, parestēzija, hipoestēzija, psihomotora

hiperaktivitāte, trīce

Acu bojājumi

Bieži

Retāk

Acu sāpes

Asinsizplūdums konjunktīvā, acs nieze, keratīts, redzes

miglošanās, fotofobija

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži

Reibonis

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Sirdsklauves, tahikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Retāk

Pietvīkums

Hipotensija, bālums

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Retāk

Klepus, deguna asiņošana, faringolaringeālas sāpes

Sēkšana, diskomforta sajūta degunā, rinoreja

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Vēdersāpes, sāpes vēdera augšdaļā, vemšana, slikta dūša

Caureja, aftozs stomatīts, heiloze, čūlu veidošanās mutes

dobumā, diskomforta sajūta vēderā, sāpes mutes dobumā

Dispepsija, gingivīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk

Hepatomegālija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Alopēcija, sausa āda

Nieze, izsitumi, eritematozi izsitumi, ekzēma, pinnes, apsārtums

Fotosensitivitātes reakcija, makulopapulāri izsitumi, ādas

lobīšanās, pigmentācijas traucējumi, atopisks dermatīts, ādas

krāsas maiņa

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Mialģija, artralģija

Muskuļu un skeleta sāpes, sāpes ekstremitātē, muguras sāpes

Muskuļu kontraktūra, muskuļu raustīšanās

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Proteīnūrija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Sievietes: dismenoreja

Vispārējie traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Apsārtums injekcijas vietā, nespēks, drudzis, drebuļi, gripai

līdzīga slimība, astēnija, sāpes, savārgums, aizkaitināmība

Reakcija injekcijas vietā, nieze injekcijas vietā, izsitumi

injekcijas vietā, sausums injekcijas vietā, sāpes injekcijas vietā,

salšanas sajūta

Sāpes krūtīs, diskomforta sajūta krūtīs, sejas sāpes

Izmeklējumi

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Augšanas ātruma samazināšanās (mazāks augums un/vai

ķermeņa masa konkrētā vecumā)

Paaugstināts vairogdziedzeri stimulējošā hormona līmenis

asinīs, paaugstināts tireoglobulīna līmenis

Pozitīvs rezultāts antitiroīdo antivielu testā

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Retāk

Kontūzija

alfa-interferonu saturošo preparātu grupas iedarbība – aprakstīta, pieaugušajiem un bērniem lietojot interferona

standartpreparātus. Pieaugušajiem aprakstīta PegIntron lietošanas laikā.

Atsevišķu blakusparādību apraksts bērniem un pusaudžiem

Vairums laboratorisko rādītāju pārmaiņu PegIntron/ribavirīna klīniskajā pētījumā bija vieglas vai

mērenas. Hemoglobīna līmeņa pazemināšanās, leikocītu, trombocītu, neitrofilo leikocītu skaita

samazināšanās un bilirubīna līmeņa paaugstināšanās gadījumā var būt nepieciešama devas mazināšana

vai pastāvīga terapijas pārtraukšana (skatīt 4.2. apakšpunktu). Lai arī dažiem pacientiem, kuri klīniskā

pētījuma laikā tika ārstēti ar PegIntron un ribavirīna kombināciju, tika novērotas laboratorisko rādītāju

pārmaiņas, tās atjaunojās sākotnējā līmenī dažu nedēļu laikā pēc terapijas beigām.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Ziņots par 10,5 reizes lielāku devu lietošanu par paredzēto devu. Maksimālā dienas deva, par kuras

lietošanu ziņots, ir 1 200

g dienā. Kopumā PegIntron pārdozēšanas gadījumā novērotās

blakusparādības atbilst zināmajām PegIntron drošuma īpašībām; taču traucējumu smaguma pakāpe var

palielināties. Nav pierādīts, ka standartmetodes zāļu eliminācijas palielināšanai, piemēram, dialīze,

būtu noderīgas šai gadījumā. Specifiska PegIntron antidota nav; tādēļ pārdozēšanas gadījumā

ieteicama simptomātiska ārstēšana un stingra novērošana. Ja iespējams, zāļu parakstītājiem

jākonsultējas ar toksikoloģijas centru.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Imūnstimulators, Interferons, ATĶ kods: L03AB10.

Rekombinantais alfa-2b interferons ir kovalenti konjugēts ar monometoksipolietilēnglikolu vidējā

aizstāšanas pakāpē 1 polimēra mols/olbaltuma mols. Molekulas vidējā molekulārā masa ir aptuveni

31 300 daltonu, no kuriem olbaltumu daļa veido aptuveni 19 300.

Darbības mehānisms

In vitro un in vivo pētījumi liecina, ka PegIntron bioloģisko aktivitāti nosaka tā alfa-2b interferona

daļa.

Interferoni darbojas šūnā, saistoties ar specifiskiem membrānu receptoriem uz šūnas virsmas.

Pētījumos ar citiem interferoniem pierādīts sugas specifiskums. Tomēr atsevišķas pērtiķu sugas,

piemēram, Rēzus pērtiķi, ir jutīgi pret farmakodinamisko stimulāciju, lietojot cilvēka 1. tipa

interferonu.

Pēc saistīšanās ar šūnas membrānu interferons izraisa kompleksu intracelulāru procesu norisi, kas

ietver noteiktu enzīmu indukciju. Uzskata, ka šis process, vismaz daļēji, nodrošina dažādas šūnas

atbildreakcijas pret interferonu, to vidū vīrusu replikācijas nomākšanu ar vīrusu inficētās šūnās, šūnas

proliferācijas nomākšanu un tādu imūnmodulējošu iedarbību kā makrofāgu fagocītiskās aktivitātes un

limfocītu specifiskās citotoksicitātes pastiprināšana pret mērķšūnām. Kāds no šiem darbības veidiem

vai visi var noteikt interferona terapeitisko darbību.

Rekombinants alfa-2b interferons arī inhibē vīrusu vairošanos in vitro un in vivo. Kaut gan

rekombinantā alfa-2b interferona pretvīrusu darbības mehānisms nav skaidri zināms, tas, šķiet,

ietekmē saimniekšūnas vielmaiņu. Šī iedarbība nomāc vīrusu vairošanos vai, ja vairošanās notiek,

jaunie virioni nespēj izkļūt no šūnas.

Farmakodinamiskā iedarbība

PegIntron farmakodinamiku pētīja pieaugošas vienreizējas devas pētījumā ar veseliem cilvēkiem,

vērtējot temperatūras pārmaiņas mutē, efektoro olbaltumu, piemēram, seruma neopterīna un 2’5’–

oligoadenilāta sintetāzes (2’5’–OAS), koncentrācijas pārmaiņas, kā arī leikocītu un neitrofilo leikocītu

skaita pārmaiņas. Ar PegIntron ārstētiem cilvēkiem konstatēja nelielu ar devu saistītu ķermeņa

temperatūras palielināšanos. Pēc vienreizējas PegIntron 0,25 – 2,0 mikrogrami/kg/nedēļā devas

lietošanas neopterīna koncentrācija serumā palielinājās atkarā no devas. Neitrofilo leikocītu un

leikocītu skaita samazināšanās 4. nedēļas beigās korelēja ar PegIntron devu.

Klīniskā efektivitāte un drošums – Pieaugušie

Trīskārša terapija ar PegIntron, ribavirīnu un boceprevīru

Skatīt boceprevīra ZA.

Monoterapija ar PegIntron un divkārša terapija ar PegIntron un ribavirīnu

Iepriekš neārstēti pacienti

Veikti divi reģistrācijas pētījumi. Viens (C/197–010) ar PegIntron monoterapijas veidā, otrs (C/198–

580) – ar PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu. Šiem pētījumiem izvēlētiem pacientiem bija hronisks

C hepatīts, kas apstiprināts ar pozitīvu HCV-RNS polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) rezultātu

(> 30 SV/ml), aknu biopsija atbilda hroniska hepatīta histoloģiskai diagnozei bez citiem hroniska

hepatīta iemesliem, un pacientiem bija patoloģisks ALAT līmenis serumā.

PegIntron monoterapijas pētījumā kopumā 916 iepriekš neārstētus hroniska C hepatīta pacientus

ārstēja ar PegIntron (0,5, 1,0 vai 1,5 mikrogrami/kg/nedēļā) vienu gadu, novērošanas periods bija seši

mēneši. Turklāt salīdzināšanai 303 pacienti saņēma alfa-2b interferonu (3 miljoni starptautisko vienību

[MSV] trīsreiz nedēļā). Šai pētījumā konstatēja PegIntron pārākumu pār alfa-2b interferonu

(8. tabula).

PegIntron kombinācijas pētījumā 1 530 iepriekš neārstētus pacientus vienu gadu ārstēja pēc vienas no

tālāk minētām shēmām:

PegIntron (1,5 mikrogrami/kg/nedēļā) + ribavirīns (800 mg/dienā), (n = 511).

PegIntron (1,5 mikrogrami/kg/nedēļā vienu mēnesi, pēc tam 0,5 mikrogrami/kg/nedēļā

11 mēnešus) + ribavirīns (1 000/1 200 mg/dienā), (n = 514).

Alfa-2b interferons (3 MSV trīsreiz nedēļā) + ribavirīns (1 000/1 200 mg/dienā), (n = 505).

Šai pētījumā PegIntron (1,5 mikrogrami/kg/nedēļā) un ribavirīna kombinācija bija ievērojami

efektīvāka nekā alfa-2b interferona un ribavirīna kombinācija (8. tabula), īpaši ar 1. genotipa vīrusiem

inficētiem pacientiem (9. tabula). Vēlīno atbildreakciju vērtēja, ņemot vērā atbildreakcijas pakāpi

sešus mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

HCV genotips un sākotnējā vīrusu slodze ir prognostiskie faktori, kas ietekmē atbildreakcijas pakāpi.

Tomēr šai pētījumā pierādīja, ka atbildreakcijas pakāpe atkarīga arī no kombinācijā ar PegIntron vai

alfa-2b interferonu lietotās ribavirīna devas. Pacientiem, kas saņēma ribavirīnu > 10,6 mg/kg (800 mg

tipiskam pacientam ar ķermeņa masu 75 kg), neatkarīgi no genotipa vai vīrusu slodzes atbildreakcijas

pakāpe bija ievērojami augstāka nekā pacientiem, kas saņēma ribavirīnu ≤ 10,6 mg/kg (9. tabula),

turklāt atbildreakcijas pakāpe pacientiem, kas saņēma ribavirīnu > 13,2 mg/kg, bija vēl augstāka.

8. tabula. Vēlīna virusoloģiskā atbildreakcija (HCV negatīvi pacienti %)

PegIntron monoterapija

PegIntron + ribavirīns

Ārstēšanas

shēma

P 1,5

P 1,0

P 0,5

I

P 1,5/R

P 0,5/R

I/R

Pacientu skaits

Atbildreakcija

ārstēšanas

beigās

49 %

41 %

33 %

24 %

65 %

56 %

54 %

Vēlīnā

atbildreakcija

23 %*

25 %

18 %

12 %

54 %

**

47 %

47 %

P 1,5

PegIntron 1,5 mikrogrami/kg

P 1,0

PegIntron 1,0 mikrogrami/kg

P 0,5

PegIntron 0,5 mikrogrami/kg

Alfa-2b interferons 3 MSV

P 1,5/R

PegIntron (1,5 mikrogrami/kg) + ribavirīns (800 mg)

P 0,5/R

PegIntron (1,5 līdz 0,5 mikrogrami/kg) + ribavirīns (1 000/1 200 mg)

Alfa-2b interferons (3 MSV) + ribavirīns (1 000/1 200 mg)

p < 0,001 P 1,5, salīdzinot ar I

p = 0,0143 P 1,5/R, salīdzinot ar I/R

9. tabula. Vēlīnas atbildreakcijas pakāpe, lietojot PegIntron + ribavirīnu (atkarībā no

ribavirīna devas, genotipa un vīrusu slodzes)

HCV genotips

Ribavirīna

deva

(mg/kg)

P 1,5/R

P 0,5/R

I/R

Visi genotipi

Visi

54 %

47 %

47 %

10,6

50 %

41 %

27 %

> 10,6

61 %

48 %

47 %

1. genotips

Visi

42 %

34 %

33 %

10,6

38 %

25 %

20 %

> 10,6

48 %

34 %

34 %

1. genotips

600 000 SV/ml

Visi

73 %

51 %

45 %

10,6

74 %

25 %

33 %

> 10,6

71 %

52 %

45 %

1. genotips

> 600 000 SV/ml

Visi

30 %

27 %

29 %

10,6

27 %

25 %

17 %

> 10,6

37 %

27 %

29 %

2./3. genotips

Visi

82 %

80 %

79 %

10,6

79 %

73 %

50 %

> 10,6

88 %

80 %

80 %

P 1,5/R

PegIntron (1,5 mikrogrami/kg) + ribavirīns (800 mg)

P 0,5/R

PegIntron (1,5 līdz 0,5 mikrogrami/kg) + ribavirīns (1 000/1 200 mg)

Alfa-2b interferons (3 MSV) + ribavirīns (1 000/1 200 mg)

PegIntron monoterapijas pētījumā kopumā dzīves kvalitāti mazāk ietekmēja PegIntron

0,5 mikrogrami/kg nekā PegIntron 1,0 mikrograms/kg vienreiz nedēļā vai 3 MSV alfa-2b interferona

trīsreiz nedēļā.

Atsevišķā pētījumā 224 pacienti, kas inficēti ar 2. vai 3. genotipa vīrusu, saņēma PegIntron

1,5 mikrogrami/kg subkutāni reizi nedēļā kombinācijā ar 800 mg – 1 400 mg ribavirīna perorāli

6 mēnešus (ņemot vērā ķermeņa masu, tikai trīs pacienti, kas sver > 105 kg, saņēma 1 400 mg devu)

(10. tabula). Divdesmit četriem % pacientu bija tiltveida fibroze vai ciroze (Knodell 3/4).

10. tabula. Virusoloģiskā atbildreakcija ārstēšanas beigās, noturīga virusoloģiskā atbildreakcija

un recidīvs atbilstoši HCV genotipam un vīrusu slodzei*

PegIntron 1,5

g/kg reizi nedēļā plus Ribavirīns 800 – 1 400 mg dienā

Uzlabošanās

ārstēšanas beigās

Noturīga virusoloģiskā

atbildreakcija

Recidīvs

Visi pacienti

94 % (211/224)

81 % (182/224)

12 %

(27/224)

HCV 2

100 % (42/42)

93 % (39/42)

7 % (3/42)

600 000 SV/ml

100 % (20/20)

95 % (19/20)

5 % (1/20)

> 600 000 SV/ml

100 % (22/22)

91 % (20/22)

9 % (2/22)

HCV 3

93 % (169/182)

79 % (143/182)

14 %

(24/166)

600 000 SV/ml

93 % (92/99)

86 % (85/99)

8 % (7/91)

> 600 000 SV/ml

93 % (77/83)

70 % (58/83)

23 % (17/75)

* Uzskatīja, ka visiem pacientiem, kuriem bija nenosakāms HCV-RNS līmenis novērošanas 12. nedēļas vizītē un nebija datu par

novērošanas 24. nedēļas vizīti, ir noturīga uzlabošanās. Uzskatīja, ka visiem pacientiem, par kuriem nebija datu novērošanas

12. nedēļas vizītē un pēc tam, nav atbildes reakcijas 24. novērošanas nedēļā.

6 mēnešus ilgas ārstēšanas panesamība šajā pētījumā bija labāka nekā 1 gadu ilgai ārstēšanai

reģistrācijas kombinācijas pētījumā; lietošanas pārtraukšana 5 %, salīdzinot ar 14 %, devas

pielāgošana 18 %, salīdzinot ar 49 %.

Atsevišķā pētījumā 235 pacienti ar 1. genotipu un zemu vīrusu slodzi (< 600 000 SV/ml) saņēma

subkutāni 1,5 mikrogrami/kg PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu, kura deva tika pielāgota atkarība no

ķermeņa masas, vienu reizi nedēļā. Vispārējās vēlīnās atbildreakcijas paredzamība pēc 24 nedēļu

ārstēšanas kursa bija 50 %. Četrdesmit vienam procentam cilvēku (97/235) HCV-RNS līmenis plazmā

4. terapijas nedēļā un 24. terapijas nedēļā nebija nosakāms. Šajā apakšgrupā bija 92 % (89/97) ar

vēlīnu virusoloģiskās atbildreakcijas pakāpi. Šajā pacientu grupā augsta vēlīna atbildreakcijas pakāpe

tika noteikta starpposmos ar analīžu palīdzību (n=49) un pastāvīgi apstiprināta (n=48).

Ierobežotie slimības vēstures dati uzrāda, ka 48 nedēļu ilgs ārstēšanas periods ir saistīts ar augstāku

vēlīnās atbildreakcijas pakāpi (11/11) un zemāku recidīva riska pakāpi (0/11 salīdzinājumā ar 7/96 pēc

24 ārstēšanas nedēļām).

48 nedēļas ilgas terapijas drošums un efektivitāte tika salīdzināta plašā randomizētā pētījumā, kura

laikā 3 070 terapiju nesaņēmušiem pieaugušiem pacientiem ar hronisku 1. genotipa C hepatītu tika

izmantotas divas PegIntron/ribavirīna shēmas [1,5 µg/kg un 1 µg/kg PegIntron subkutāni vienu reizi

nedēļā abos gadījumos kopā ar 800 – 1 400 mg ribavirīna dienā perorāli (divās dalītās devās)] un

180 µg alfa-2a peginterferona vienu reizi nedēļā subkutāni kopā ar 1 000 – 1 200 mg ribavirīna dienā

perorāli (divās dalītās devās). Reakcija uz terapiju tika noteikta pēc noturīgas virusoloģiskās

atbildreakcijas (IVA), kas definēta kā nenosakāma HCV-RNS 24 nedēļas pēc terapijas beigām (skatīt

11. tabulu).

11. tabula. Virusoloģiskā atbildreakcija terapijas 12. nedēļā, atbildreakcijas uz terapiju beigas,

recidīvu biežums* un noturīga virusoloģiskā atbildreakcija (IVA)

Terapijas grupa

Pacientu % daudzums

PegIntron

1,5 µg/kg +

ribavirīns

PegIntron

1 µg/kg +

ribavirīns

alfa-2a

peginterferons

180 µg + ribavirīns

Nenosakāma

HCV-RNS

koncentrācija

terapijas

12. nedēļā

40 (407/1 019)

36 (366/1 016)

45 (466/1 035)

Atbildreakcija

terapijas beigās

53 (542/1 019)

49 (500/1 016)

64 (667/1 035)

Recidīvs

24 (123/523)

20 (95/475)

32 (193/612)

40 (406/1019)

38 (386/1 016)

41 (423/1 035)

IVA pacientiem

ar nenosakāmu

HCV-RNS

terapijas

12. nedēļā

81 (328/407)

83 (303/366)

74 (344/466)

* (HCV-RNS noteikta ar PĶR, zemākā kvantitatīvās noteikšanas robeža ir 27 SV/ml)

Terapijas pārtraukšanas kritērijs bija agrīnas virusoloģiskās atbildreakcijas trūkums līdz 12. terapijas nedēļai

(nosakāma HCV-RNS, kuras daudzums salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli samazinājies par < 2 log

Visās trijās terapijas grupās noturīgas virusoloģiskās atbildreakcijas sastopamība bija līdzīga.

Afroamerikāņu izcelsmes pacientiem (kas ir zināms kā vājš prognostisks faktors attiecībā uz HCV

eradikāciju) terapija ar PegIntron (1,5 µg/kg)/ribavirīna kombināciju salīdzinājumā ar 1 µg/kg lielu

PegIntron devu lietošanu ilgstošu virusoloģisku atbildreakciju izraisīja biežāk. 1,5 µg/kg lielas

PegIntron devas un ribavirīna devas lietojot pacientiem ar cirozi, pacientiem ar normālu ALAT līmeni,

pacientiem ar sākotnējo vīrusu slodzi > 600 000 SV/ml, vai pacientiem, kuri vecāki par 40 gadiem,

noturīgas virusoloģiskās atbildreakcijas sastopamība bija mazāka. Salīdzinājumā ar afroamerikāņu

izcelsmes pacientiem baltās rases pacientiem noturīgas virusoloģiskās atbildreakcijas sastopamība bija

lielāka. Starp pacientiem ar nenosakāmu HCV-RNS terapijas beigās recidīvu sastopamība bija 24 %.

Noturīgas virusoloģiskās atbildreakcijas paredzamība iepriekš neārstētiem pacientiem

Virusoloģiskā atbildreakcija līdz 12. nedēļai, kas definēta kā vīrusu slodzes samazināšanās par vismaz

2 log vai nenosakāma HCV-RNS koncentrācija. Virusoloģiskā atbildreakcija līdz 4. nedēļai, kas

definēta kā vīrusu slodzes samazināšanās par vismaz 1 log vai nenosakāma HCV-RNS koncentrācija.

Ir pierādīts, ka šie laika punkti (terapijas 4. nedēļa un 12. nedēļa) ir prognostiski attiecībā uz ilgstošu

atbildreakciju (12. tabula).

12. tabula. Ārstēšanas laikā paredzamā virusoloģiskā atbildreakcija, terapijai lietojot 1,5 µg/kg

lielu PegIntron un 800 – 1 400 mg lielu ribavirīna devu kombināciju

Negatīva

Pozitīva

Terapijas

nedēļā

atbildreakcijas

Nav noturīgas

atbildreakcijas

Negatīva

paredzošā

vērtība

Atbildreakcija

terapijas

nedēļā

Noturīga

atbildreakcija

Pozitīva

paredzošā

vērtība

1. genotips*

Līdz

4. nedēļai***

(n = 950)

Negatīva

HCV-RNS

65 %

(539/834)

92 %

(107/116)

Negatīva

HCV-RNS

vīrusu slodze

samazinājusie

s par ≥ 1 log

95 %

(210/220)

54 %

(392/730)

Līdz

12. nedēļai**

*

(n = 915)

Negatīva

HCV-

85 %

(433/508)

81 %

(328/407)

Negatīva

HCV-RNS

vīrusu slodze

samazinājusie

s par ≥ 2 log

NP

57 %

(402/709)

2. un 3. genotipi**

Līdz

12. nedēļai

(n = 215)

Negatīva

HCV-RNS

vīrusu slodze

samazinājusie

s par ≥ 2 log

50 %

(1/2)

83 %

(177/213)

*1. genotipa gadījumā terapija ilga 48 nedēļas

**2. un 3. genotipa gadījumā terapija ilga 24 nedēļas

***Norādītie rezultāti iegūti vienā laikā. Pacientam 4. vai 12. nedēļā iegūtie rezultāti atšķīrās vai nebija pieejami.

Protokolā tika izmantoti šādi kritēriji: ja 12. nedēļā HCV-RNS ir pozitīva un, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, tās

koncentrācija samazinājusies par < 2log

, pacienta ārstēšana jāpārtrauc. Ja 12. nedēļā HCV-RNS ir pozitīva un, salīdzinot

ar sākotnējo stāvokli, tās koncentrācija samazinājusies par

2log

, 24. nedēļā jāveic atkārtota HCV-RNS analīze. Ja

rezultāti ir pozitīvi, pacienta ārstēšana jāpārtrauc.

Pacientiem, kuru tika ārstēti ar PegIntron monoterapiju, negatīvais paredzējumu skaits vēlīnai

atbildreakcijai bija 98 %.

Vienlaikus ar HCV/HIV inficēti pacienti

Veikti divi pētījumi ar pacientiem, kas vienlaikus inficēti ar HIV un HCV. Atbildes reakcija pret

ārstēšanu abos pētījumos norādīta 13. tabulā. 1. pētījums (RIBAVIC; P01017) bija randomizēts,

daudzcentru pētījums, kurā bija iesaistīti 412 iepriekš neārstēti pieauguši pacienti ar hronisku

C hepatītu un vienlaikus inficēti ar HIV. Pacienti tika randomizēti, lai saņemtu vai nu ribavirīnu

(800 mg dienā) un PegIntronu (1,5 µg/kg nedēļā), vai ribavirīnu (800 mg dienā) un alfa-2b interferonu

(3 MSV TRN) 48 nedēļas ar 6 mēnešu ilgu turpmākas novērošanas periodu. 2. pētījums (P02080) bija

randomizēts, viena centra pētījums, kurā bija iesaistīti 95 iepriekš neārstēti pieauguši pacienti ar

hronisku C hepatītu un vienlaikus inficēti ar HIV. Pacienti tika randomizēti, lai saņemtu vai nu

ribavirīnu (800 – 1200 mg dienā atkarībā no ķermeņa masas) un PegIntronu (100 vai 150 µg nedēļā

atkarībā no ķermeņa masas) vai ribavirīnu (800 – 1200 mg dienā atkarībā no ķermeņa masas) un alfa-

2b interferonu (3 MSV TRN). Ārstēšanas ilgums bija 48 nedēļas ar 6 mēnešu ilgu turpmākas

novērošanas periodu, izņemot pacientus, kas bija inficēti ar 2. vai 3. genotipu un vīrusu slodzi

< 800 000 SV/ml (Amplicor), kas tika ārstēti 24 nedēļas ar 6 mēnešu ilgu turpmākas novērošanas

periodu.

13. tabula. Noturīga virusoloģiskā atbildes reakcija atbilstoši genotipam pēc PegIntron

lietošanas kombinācijā ar Ribavirīnu ar HCV/HIV vienlaikus inficētiem pacientiem

1. pētījums

2. pētījums

PegIntron

(1,5 µg/kg/

nedēļā) +

ribavirīns

(800 mg)

Alfa-2b

interferons

(3 MSV TRN)

+ ribavirīns

(800 mg)

vērtīb

PegIntron

(100 vai

µg/nedē-

ļā) +

ribavirīns

(800-

1200 mg)

Alfa-2b

interferons

(3 MSV

TRN)+

ribavirīns

(800-

1200 mg)

vērtība

Visi

27 % (56/205)

20 % (41/205)

0.047

44 % (23/52)

21 % (9/43)

0.017

1., 4.

Genotips

17 % (21/125)

6 % (8/129)

0.006

38 % (12/32)

7 % (2/27)

0.007

2., 3.

Genotips

44 % (35/80)

43 % (33/76)

0.88

53 % (10/19)

47 % (7/15)

0.730

MSV = miljons starptautiskās vienības; TRN = trīs reizes nedēļā.

a: p vērtība pamatojas uz Kohrāna-Mantela-Henzela Hī kvadrāta testu.

b: p vērtība pamatojas uz Hī kvadrāta testu.

c: pacienti ar ķermeņa masu < 75 kg, kas saņēma 100 µg PegIntron nedēļā, un pacienti ar ķermeņa masu ≥ 75 kg, kas saņēma

150 µg PegIntron nedēļā.

d: ribavirīna deva bija 800 mg pacientiem ar ķermeņa masu < 60 kg, 1 000 mg pacientiem ar ķermeņa masu 60 – 75 kg un

1 200 mg pacientiem ar ķermeņa masu > 75 kg.

Carrat F, Bani-Sadr F, Pol S et al. JAMA 2004; 292(23): 2839-2848.

Laguno M, Murillas J, Blanco J.L et al. AIDS 2004; 18(13): F27-F36.

Histoloģiska atbildes reakcija

Aknu biopsija 1. pētījumā tika ņemta pirms un pēc ārstēšanas 210 no 412 pacientiem (51 %). Gan

Metavir punkti, gan Ishak pakāpe samazinājās pacientiem, kas tika ārstēti ar PegIntron kombinācijā ar

ribavirīnu. Šī samazināšanās bija nozīmīga pacientiem ar atbildes reakciju (-0,3 Metavir un –1,2 Ishak)

un stabila (-0,1 Metavir un –0,2 Ishak) pacientiem bez atbildes reakcijas. Attiecībā uz aktivitāti

apmēram 1/3 pacientu ar ilgstošu atbildes reakciju bija uzlabošanās un nevienam nebija

pasliktināšanās. Šajā pētījumā nenovēroja uzlabošanos, vērtējot fibrozi. Pacientiem, kas bija inficēti ar

HCV 3. genotipu, uzlabojās stāvoklis steatozes gadījumā.

Iepriekš PegIntrona/ribavirīna terapija bijusi neveiksmīga

Nesalīdzinošā pētījumā 2293 pacienti ar vidēji smagu vai smagu fibrozi, kuriem iepriekš bijusi

neveiksmīga terapija ar alfa interferona/ribavirīna kombināciju, tika ārstēti atkārtoti ar PegIntronu,

devā 1,5 mikrogrami/kg zemādā reizi nedēļā kombinācijā ar ķermeņa masai pielāgotu ribavirīna devu.

Iepriekšējās terapijas neveiksme tika definēta kā recidīvs vai atbildreakcijas trūkums (HCV-RNS

pozitīvs vismaz 12 nedēļu ilga ārstēšanas perioda beigās).

Pacientiem, kas ārstēšanas 12. nedēļā bija HCV-RNS negatīvi, turpināja ārstēšanu 48 nedēļas un

novēroja 24 nedēļas pēc ārstēšanas. Atbildes reakcija uz ārstēšanu 12. ārstēšanas nedēļā tika definēta

kā nenosakāms HCV-RNS līmenis pēc 12 ārstēšanas nedēļām. Noturīga virusoloģiska reakcija (IVR)

tiek definēta kā nenosakāms HCV-RNS līmenis 24 nedēļas pēc ārstēšanas (14. tabula).

14. tabula. Atbildes reakcijas biežums uz atkārtotu ārstēšanu pacientiem, kuriem iepriekš bijusi

neveiksmīga terapija

Pacienti ar nenosakāmu HCV-RNS līmeni pēc 12 ārstēšanas

nedēļām un IVR uz atkārtotu ārstēšanu

Alfa interferons/ribavirīns

Alfa peginterferons/ribavirīns

Populācija

kopumā

Reakcija 12.

nedēļa %

(n/N)

IVR % (n/N)

99 % TI

Reakcija 12.

nedēļā %

(n/N)

IVR % (n/N)

99 % TI

IVR % (n/N)

99 % TI

Kopumā

38,6

(549/1423)

59,4

(326/549)

54,0; 64,8

31,5

(272/863)

50,4

(137/272)

42,6; 58,2

21,7

(497/2293)

19,5; 23,9

Iepriekš

bijusi

atbildes

reakcija

Recidīvs

67,7 (203/300)

59,6

(121/203)

50,7; 68,5

58,1

(200/344)

52,5

(105/200)

43,4; 61,6

37,7 (243/645)

32,8; 42,6

1./4.

genotips

59,7 (129/216)

51,2 (66/129)

39,8; 62,5

48,6

(122/251)

44,3 (54/122)

32,7; 55,8

28,6 (134/468)

23,3; 34,0

2./3.

genotips

88,9 (72/81)

73,6 (53/72)

(60,2; 87,0)

83,7 (77/92)

64,9 (50/77)

50,9; 78,9

61,3 (106/173)

51,7; 70,8

28,6 (258/903)

57,0

(147/258)

49,0; 64,9

12,4 (59/476)

44,1 (26/59)

27,4; 60,7

13,6

(188/1385)

11,2; 15,9

1./4.

genotips

23,0 (182/790)

51,6 (94/182)

42,1; 61,2

9,9 (44/446)

38,6 (17/44)

19,7; 57,5

9,9 (123/1242)

7,7; 12,1

2./3.

genotips

67,9 (74/109)

70,3 (52/74)

56,6; 84,0

53,6 (15/28)

60,0 (9/15)

27,4; 92,6

46,0 (63/137)

35,0; 57,0

Genotips

30,2

(343/1135)

51,3

(176/343)

44,4; 58,3

23,0

(162/704)

42,6 (69/162)

32,6; 52,6

14,6

(270/1846)

12,5; 16,7

2./3.

77,1 (185/240)

73,0

(135/185)

64,6; 81,4

75,6 (96/127)

63,5 (61/96)

50,9; 76,2

55,3 (203/367)

48,6; 62,0

42,5 (17/40)

70,6 (12/17)

42,1; 99,1

44,4 (12/27)

50,0 (6/12)

12,8; 87,2

28,4 (19/67)

14,2; 42,5

METAVIR

fibrozes

vērtējums

46,0 (193/420)

66,8

(129/193)

58,1; 75,6

33,6 (78/232)

57,7 (45/78)

43,3; 72,1

29,2 (191/653)

24,7; 33,8

38,0 (163/429)

62,6

(102/163)

52,8; 72,3

32,4 (78/241)

51,3 (40/78)

36,7; 65,9

21,9 (147/672)

17,8; 26,0

33,6 (192/572)

49,5 (95/192)

40,2; 58,8

29,7

(116/390)

44,8 (52/116)

32,9; 56,7

16,5 (159/966)

13,4; 19,5

Sākotnējā

vīrusu

slodze

(> 600 000

32,4 (280/864)

56,1

(157/280)

26,5

(152/573)

41,4 (63/152)

31,2; 51,7

16,6

(239/1441)

SV/ml)

48,4; 63,7

14,1; 19,1

(< 600 000

SV/ml)

48,3 (269/557)

62,8

(169/269)

55,2; 70,4

41,0

(118/288)

61,0 (72/118)

49,5; 72,6

30,2 (256/848)

26,1; 34.2.

NR: pacients bez atbildes reakcijas, kas definētas kā HCV-RNS pozitivitāte serumā/plazmā vismaz 12 nedēļas ilga

ārstēšanas perioda beigās.

HCV-RNS serumā nosaka centrālā laboratorijā ar kvantitatīvu polimerāzes ķēdes reakciju, kas balstīta uz pētījumiem.

Ārstēt paredzētā populācija ietver 7 pacientus, kuriem nevar apstiprināt vismaz 12 nedēļas ilgu iepriekš veiktu

terapiju.

Kopumā aptuveni 36 % (821/2286) pacientu bija nenosakāms HCV-RNS līmenis plazmā ārstēšanas

12. nedēļā, nosakot ar testu, kas balstīts uz pētījumiem (noteikšanas robeža 125 SV/ml). Šajā

apakšgrupā noturīgas virusoloģiskas atbildes reakcijas biežums bija 56 % (463/823). Pacientiem,

kuriem iepriekš bijusi neveiksmīga terapija ar nepegilētu interferonu vai pegilētu interferonu un

negatīvs HCV-RNS rezultāts 12. nedēļā, noturīgas atbildes reakcijas biežums bija attiecīgi 59 % un

50 %. No 480 pacientiem ar vīrusu daudzuma samazināšanos par > 2 log, bet ar nosakāmu vīrusu

daudzumu 12. nedēļā, terapiju turpināja kopumā 188 pacienti. Šiem pacientiem SVR bija 12 %.

Pacientiem, kuriem nebija atbildes reakcijas uz iepriekšēju terapiju ar pegilētu alfa

interferonu/ribavirīnu, bija mazāk raksturīga reakcija 12. nedēļā uz atkārtotu ārstēšanu nekā pacientiem

bez atbildes reakcijas uz nepegilētu alfa interferonu/ribavirīnu (12,4 % salīdzinājumā ar 28,6 %). Taču,

ja bija vērojama reakcija 12. nedēļā, noturīgas virusoloģiskās reakcijas atšķirības bija nelielas,

neatkarīgi no iepriekš veiktās ārstēšanas vai iepriekš novērotās reakcijas.

Dati par ilgtermiņa efektivitāti - pieaugušiem

Lielā ilgstošā novērojumā tika iekļauti 567 pacienti pēc terapijas ar PegIntron (kopā ar ribavirīnu vai

bez tā) iepriekš veiktā pētījumā. Šī pētījuma mērķis bija vērtēt ilgstošās virusoloģiskās reakcijas (IVR)

ilgtermiņa stabilitāti, kā arī vērtēt Noturīgas vīrusa negativitātes ietekmi uz klīnisko iznākumu. Vismaz

5 gadus ilgo novērojumu periodu pabeidza 327 pacienti un tikai 3 no 366 pacientiem ar ilgstošu

atbildes reakciju pētījuma laikā tika novēroti slimības recidīvi.

Ilgstošās atbildes reakcijas vērtējums pēc Kaplāna–Meijera līknes visiem pacientiem laika posmā, kas

pārsniedz 5 gadus, ir 99 % (95 % TI: 98 – 100 %). Pēc hroniska HCV terapijas ar PegIntron (kopā ar

ribavirīnu vai bez tā) IVR rezultātā notiek noturīga atbrīvošanās no vīrusa, kas nodrošina aknu

infekcijas izzušanu un klīnisku HCV “izārstēšanu”. Tomēr minētais neizslēdz aknu patoloģiju (arī

aknu karcinomas) rašanos cirozes slimniekiem.

Klīniskā efektivitāte un drošums – pediatriskā populācija

Bērnus un pusaudžus no 3 līdz 17 gadu vecumam ar kompensētu hronisku C hepatītu un nosakāmu

HCV-RNS līmeni iesaistīja daudzcentru klīniskā pētījumā un, pamatojoties uz HCV genotipu un

sākotnējo vīrusu slodzi, ārstēja ar ribavirīnu 15 mg/kg dienā un PegIntron 60 µg/m

vienu reizi nedēļā

24 vai 48 nedēļas. Visus pacientus uzraudzīja 24 nedēļas pēc terapijas beigām. Kopā terapiju saņēma

107 pacienti, no kuriem 52 % bija sievietes, 89 % baltās rases, 67 % ar 1. genotipa HCV un 63 %

jaunāki par 12 gadiem. Pētījumā iesaistītie pacienti bija bērni ar galvenokārt vieglu vai mērenu C

hepatītu. Tā kā nav informācijas par bērniem, kuriem slimība smagi progresē, un datu par nevēlamo

blakusparādību iespēju, PegIntron un ribavirīna kombinētās terapijas sniegtais ieguvums/radītais risks

šai pacientu grupā ir rūpīgi jāapsver (skatīt 4.1., 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Pētījumu rezultāti ir

apkopoti 15. tabulā.

15. tabula. Noturīgas virusoloģiskas reakcijas biežums (n

a,b

(%)) iepriekš neārstētiem bērniem

un pusaudžiem atkarībā no genotipa un terapijas ilguma – visi pētījuma dalībnieki

n = 107

24 nedēļas

48 nedēļas

Visi genotipi

26/27 (96 %)

44/80 (55 %)

1. genotips

38/72 (53 %)

2. genotips

14/15 (93 %)

3. genotips

12/12 (100 %)

2/3 (67 %)

4. genotips

4/5 (80 %)

a: Reakcija uz terapiju tika definēta kā nenosakāms HCV-RNS līmenis 24 nedēļas pēc terapijas beigām,

noteikšanas apakšējā robeža = 125 SV/ml.

b: n = uz terapiju reaģējošo pacientu skaits/pētījuma dalībnieku, kuriem ir norādītais genotips un

nozīmētais terapijas ilgums, skaits.

c: Pacienti ar mazu 3. genotipa vīrusa slodzi (< 600 000 SV/ml) terapiju saņēma 24 nedēļas, bet pacienti

ar lielu 3. genotipa vīrusa slodzi (≥ 600 000 SV/ml) terapiju saņēma 48 nedēļas.

Ilgtermiņa efektivitātes dati - pediatriskā populācija

Piecu gadu ilgtermiņa novērojuma pētījumā piedalījās 94 bērnu vecuma pacienti ar hronisku C

hepatītu pēc ārstēšanas daudzcentru pētījumā. No tiem sešdesmit trīs bija pacienti ar noturīgu atbildes

reakciju. Pētījuma mērķis bija katru gadu novērtēt ilgstošās virusoloģiskās atbildreakcijas (IVR)

ilgumu, kā arī pastāvīgas vīrusu negativitātes iespaidu uz klīnisko iznākumu pacientiem, kuriem

24 nedēļas pēc 24 vai 48 nedēļu ārstēšanas ar alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu bija noturīga

atbildes reakcija. 5. gada beigās 85 % (80/94) visu iekļauto pētāmo personu un 86 % (54/63) pacientu

ar noturīgu atbildes reakciju pabeidza pētījumu. Nevienai bērnu vecuma pētāmajai personai ar IVR

5 gadu novērošanas laikā nebija recidīva.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

PegIntron ir labi raksturots alfa-2b interferona ar polietilēnglikolu modificēts (“pegilēts”)

atvasinājums, kas pārsvarā ir monopegilētā veidā. PegIntron plazmas pusperiods ir garāks, salīdzinot

ar nepegilētu alfa-2b interferonu. PegIntron piemīt spēja depegilēties par brīvu alfa-2b interferonu.

Pegilēto izomēru bioloģiskā aktivitāte ir kvalitatīvi līdzīga, bet vājāka nekā brīvam alfa-2b

interferonam.

Pēc subkutānas ievadīšanas maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta pēc 15–44 h un saglabājas

48–72 h pēc devas ievadīšanas.

PegIntron C

un AUC vērtības palielinās atkarā no devas. Šķietamais sadales tilpums vidēji ir

0,99 l/kg.

Lietojot vairākas devas, notiek imūnreaktīvu interferonu uzkrāšanās. Tomēr, veicot biotestus,

konstatēta tikai neliela bioloģiskās aktivitātes palielināšanās.

PegIntron vidējais (SN) eliminācijas pusperiods ir aptuveni 40 h (13,3 h), šķietamais klīrenss ir

22,0 ml/h/kg. Interferonu izvadīšanas mehānisms cilvēkam vēl nav pilnībā noskaidrots. Tomēr

izvadīšana caur nierēm veido PegIntron šķietamā klīrensa mazāko daļu (aptuveni 30 %).

Nieru funkcijas traucējumi

Nieru klīrenss veido 30 % no kopējā PegIntron klīrensa. Vienreizējas devas (1,0 mikrograms/kg)

pētījumā pacientiem ar pavājinātu nieru darbību C

, AUC un pusperiods palielinājās atbilstoši nieru

darbības pavājināšanās pakāpei.

Pēc vairākkārtējas PegIntron lietošanas (1,0 mikrogrami/kg subkutāni katru nedēļu 4 nedēļu laikā)

PegIntron klīrenss samazinājās vidēji par 17 % pacientiem ar mēreniem nieru darbības traucējumiem

(kreatinīna klīrenss ir 30-49 ml/minūtē) un vidēji par 44 % pacientiem ar smagiem nieru darbības

traucējumiem (kreatinīna klīrenss ir 15-29 ml/minūtē) salīdzinājumā ar tiem pacientiem, kuriem ir

normāla nieru darbības funkcija. Pamatojoties uz vienreizējās devas rezultātiem klīrenss bija līdzīgs

pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, kas netika pakļauti dialīzei un pacientiem, kuri

saņēma hemodialīzi. Monoterapijā PegIntron deva ir jāsamazina pacientiem ar mēreniem vai smagiem

nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu). Pacientus, kuriem kreatinīna klīrenss

< 50 ml/minūtē, nedrīkst ārstēt vienlaicīgi ar PegIntron un ribavirīna kombināciju (divkāršā vai

trīskāršā terapija) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pamatojoties uz to, ka dažiem iekļautajiem iezīmētajiem subjektiem bija nepastāvīga interferona

farmakokinētika, tiek rekomendēts pacientus ar smagiem nieru darbības traucējumiem ļoti rūpīgi

novērot terapijas laikā ar PegIntron (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Aknu funkcijas traucējumi

PegIntron farmakokinētika nav pētīta pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem

.

Gados vecāki cilvēki (≥ 65 gadus veci)

Pacienta vecums neietekmēja PegIntron farmakokinētiku, vienreizēji subkutāni ievadot devu

1,0 mikrograms/kg. Dati liecina, ka pieaugot pacienta vecumam, PegIntron deva nav jāmaina.

Pediatriskā populācija

PegIntron un ribavirīna (kapsulu un šķīduma iekšķīgai lietošanai) daudzdevu farmakokinētiskās

īpašības bērniem un pusaudžiem ar hronisku C hepatītu tika vērtētas klīniskā pētījuma laikā. Tiek

prognozēts, ka bērniem un pusaudžiem, kuriem pēc ķermeņa virsmas laukuma standartizētā PegIntron

deva ir 60 µg/m

nedēļā, decimāllogaritmiski transformētās kopējās iedarbības attiecības aplēse

dozēšanas intervālā ir par 58 % (90 % TI: 141-177 %) lielāka nekā novērotā kopējā iedarbība

pieaugušajiem, kuriem zāļu deva ir 1,5 µg/kg nedēļā.

Interferonu neitralizējoši faktori

Interferonu neitralizējošu faktoru pētījumus veica ar pacientu, kuri klīniskā pētījumā saņēma

PegIntron, seruma paraugiem. Interferonu neitralizējošie faktori ir antivielas, kas neitralizē interferona

pretvīrusu darbību. Neitralizējošo faktoru klīniskā sastopamība pacientiem, kuri saņēma PegIntron

0,5 mikrogrami/kg, ir 1,1 %.

Izdalīšanās ar sēklas šķidrumu

Pētīta ribavirīna izdalīšanās ar sēklas šķidrumu. Ribavirīna koncentrācija sēklas šķidrumā ir aptuveni

divreiz lielāka nekā serumā. Tomēr ribavirīna sistēmiskā iedarbība uz sievietes organismu pēc

dzimumakta ar pacientu, kas tiek ārstēts ar šīm zālēm, ir aprēķināta un aizvien ir ļoti ierobežota,

salīdzinot ar ribavirīna terapeitisko koncentrāciju plazmā.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

PegIntron

Klīniskos pētījumos nekonstatētas blakusparādības nenovēroja arī toksicitātes pētījumos ar pērtiķiem.

Šo pētījumu laiks bija ierobežots līdz četrām nedēļām, jo vairumam pērtiķu attīstījās antivielas pret

interferonu.

Reprodukcijas pētījumi ar PegIntron nav veikti. Pierādīts, ka alfa-2b interferons primātiem izraisa

abortus. Arī PegIntron piemīt šāda iedarbība. Ietekme uz auglību nav noteikta. Nav zināms, vai šī

medikamenta sastāvdaļas izdalās ar eksperimentālo dzīvnieku vai cilvēku pienu

(skatīt 4.6. apakšpunktā par attiecīgiem cilvēka grūtniecības un zīdīšanas perioda datiem). PegIntron

neuzrāda genotoksisku ietekmi.

Monometoksi-polietilēnglikola (mPEG), kas atbrīvojas no PegIntron, metabolizējoties in vivo,

relatīvais netoksiskums pierādīts preklīniskos akūta un subhroniska toksiskuma pētījumos ar

grauzējiem un pērtiķiem, standarta embrija/augļa attīstības pētījumos un in vitro mutaģenēzes testos.

PegIntron plus ribavirīns

Lietojot kombinācijā ar ribavirīnu, PegIntron neizraisa reakcijas, kas jau nebūtu novērotas, lietojot

katru vielu atsevišķi. Galvenā ar ārstēšanu saistītā pārmaiņa bija atgriezeniska, viegla vai mēreni

izteikta anēmija. Tā bija izteiktākā nekā anēmija, kas attīstās lietojot katru aktīvo vielu atsevišķi.

Pētījumi par PegIntron ietekmi uz nenobriedušu dzīvnieku augšanu, attīstību, dzimumnobriešanu un

uzvedību nav veikti. Preklīniskos toksicitātes pētījumos nenobriedušiem dzīvniekiem pierādīta neliela,

devatkarīga kopējās augšanas samazināšanās jaundzimušām žurkām, šo līdzekli lietot kombinācijā ar

ribavirīnu (skatīt Rebetol zāļu apraksta 5.3. apakšpunktā, ja PegIntron tiek lietots kombinācijā ar

ribavirīnu).

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Pulveris

Bezūdens nātrija hidrogēnfosfāts

Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts

Saharoze

Polisorbāts 80

Šķīdinātājs

Ūdens injekcijām

6.2.

Nesaderība

Zāles drīkst atšķaidīt tikai ar paredzētiem šķīdinātājiem (skatīt 6.6. apakšpunktu). Saderības pētījumu

trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

Pirms izšķīdināšanas

3 gadi.

Pēc izšķīdināšanas

Pierādīts, ka lietošanas laikā preparāts ir ķīmiski un fizikāli stabils 24 stundas 2°C – 8°C temperatūrā.

No mikrobioloģiskā viedokļa preparāts jālieto nekavējoties. Ja tas netiek lietots nekavējoties, par

uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz lietošanas brīdim atbildīgs ir lietotājs. Uzglabāšanas laikam parasti

nevajadzētu pārsniegt 24 stundas 2°C – 8°C temperatūrā.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2

C – 8

Sagatavotu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Pulveris ir iepildīts 2 ml (1. hidrolītiskās klases flintstikla) flakonā ar butila gumijas aizbāzni, kas

noslēgts ar alumīnija vāciņu ar noņemamu polipropilēna virsmu. Šķīdinātājs ir iepildīts 2 ml

(1. hidrolītiskās klases flintstikla) ampulā.

PegIntron ir pieejams sekojošu iepakojumu veidā:

1 flakons ar pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai un 1 ampula ar šķīdinātāju parenterālai

lietošanai;

1 flakons ar pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai, 1 ampula ar šķīdinātāju parenterālai

lietošanai, 1 injekcijas šļirce, 2 injekcijas adatas un 1 tīrīšanas tampons;

4 flakoni ar pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai un 4 ampulas ar šķīdinātāju parenterālai

lietošanai;

4 flakoni ar pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai, 4 ampulas ar šķīdinātāju parenterālai

lietošanai, 4 injekcijas šļirces, 8 injekcijas adatas un 4 tīrīšanas tamponi;

6 flakoni ar pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai un 6 ampulas ar šķīdinātāju parenterālai

lietošanai.

12 flakoni ar pulveri injekciju šķīduma pagatavošanai, 12 ampulas ar šķīdinātāju parenterālai

lietošanai, 12 injekcijas šļirces, 24 injekcijas adatas un 12 tīrīšanas tamponi.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

PegIntron 50 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katra flakona saturs jāizšķīdina 0,7 ml injekciju ūdens, lai ievadītu līdz 0,5 ml šķīduma. Neliels

tilpums tiek zaudēts, gatavojot PegIntron injekcijām, nomērot un injicējot devu. Tādēļ katrā flakonā ir

lielāks šķīdinātāja un PegIntron pulvera daudzums, lai varētu ievadīt uz etiķetes norādīto 0,5 ml

PegIntron injekciju šķīduma devu. Pagatavotā šķīduma koncentrācija ir 50 mikrogramu/0,5 ml.

PegIntron 80 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katra flakona saturs jāizšķīdina 0,7 ml injekciju ūdens, lai ievadītu līdz 0,5 ml šķīduma. Neliels

tilpums tiek zaudēts, gatavojot PegIntron injekcijām, nomērot un injicējot devu. Tādēļ katrā flakonā ir

lielāks šķīdinātāja un PegIntron pulvera daudzums, lai varētu ievadīt uz etiķetes norādīto 0,5 ml

PegIntron injekciju šķīduma devu. Pagatavotā šķīduma koncentrācija ir 80 mikrogramu/0,5 ml.

PegIntron 100 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katra flakona saturs jāizšķīdina 0,7 ml injekciju ūdens, lai ievadītu līdz 0,5 ml šķīduma. Neliels

tilpums tiek zaudēts, gatavojot PegIntron injekcijām, nomērot un injicējot devu. Tādēļ katrā flakonā ir

lielāks šķīdinātāja un PegIntron pulvera daudzums, lai varētu ievadīt uz etiķetes norādīto 0,5 ml

PegIntron injekciju šķīduma devu. Pagatavotā šķīduma koncentrācija ir 100 mikrogramu/0,5 ml.

PegIntron 120 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katra flakona saturs jāizšķīdina 0,7 ml injekciju ūdens, lai ievadītu līdz 0,5 ml šķīduma. Neliels

tilpums tiek zaudēts, gatavojot PegIntron injekcijām, nomērot un injicējot devu. Tādēļ katrā flakonā ir

lielāks šķīdinātāja un PegIntron pulvera daudzums, lai varētu ievadīt uz etiķetes norādīto 0,5 ml

PegIntron injekciju šķīduma devu. Pagatavotā šķīduma koncentrācija ir 120 mikrogramu/0,5 ml.

PegIntron 150 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

Katra flakona saturs jāizšķīdina 0,7 ml injekciju ūdens, lai ievadītu līdz 0,5 ml šķīduma. Neliels

tilpums tiek zaudēts, gatavojot PegIntron injekcijām, nomērot un injicējot devu. Tādēļ katrā flakonā ir

lielāks šķīdinātāja un PegIntron pulvera daudzums, lai varētu ievadīt uz etiķetes norādīto 0,5 ml

PegIntron injekciju šķīduma devu. Pagatavotā šķīduma koncentrācija ir 150 mikrogramu/0,5 ml.

Ar sterilu injekcijas šļirci un injekcijas adatu PegIntron flakonā injicē 0,7 ml injekciju ūdens. Pulvera

šķīdināšanu pabeidz, to viegli saskalojot. Pēc tam ar sterilu injekciju šļirci var no flakona paņemt un

injicēt atbilstošo devu. Pilns pareizas lietošanas apraksts ir pievienots lietošanas instrukcijas pielikumā.

Tāpat kā lietojot citas parenterāli ievadāmās zāles, pagatavotais šķīdums pirms ievadīšanas ir

jāpārbauda vizuāli. Pagatavotajam šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam. Ja pagatavotais šķīdums

ir mainījis krāsu vai ja tajā ir daļiņas, to nav atļauts lietot. Jebkurš neizlietotais materiāls ir jāiznīcina.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Merck Sharp & Dohme B.V.

Waarderweg 39

2031 BN Haarlem

Nīderlande

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

PegIntron 50 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

EU/1/00/131/001

EU/1/00/131/002

EU/1/00/131/003

EU/1/00/131/004

EU/1/00/131/005

EU/1/00/131/026

PegIntron 80 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

EU/1/00/131/006

EU/1/00/131/007

EU/1/00/131/008

EU/1/00/131/009

EU/1/00/131/010

EU/1/00/131/027

PegIntron 100 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

EU/1/00/131/011

EU/1/00/131/012

EU/1/00/131/013

EU/1/00/131/014

EU/1/00/131/015

EU/1/00/131/028

PegIntron 120 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

EU/1/00/131/016

EU/1/00/131/017

EU/1/00/131/018

EU/1/00/131/019

EU/1/00/131/020

EU/1/00/131/029

PegIntron 150 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai

EU/1/00/131/021

EU/1/00/131/022

EU/1/00/131/023

EU/1/00/131/024

EU/1/00/131/025

EU/1/00/131/030

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2000. gada 25. maijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 25. maijs

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

PegIntron 50 mikrogrami, pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

PegIntron 80 mikrogrami, pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

PegIntron 100 mikrogrami, pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

PegIntron 120 mikrogrami, pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

PegIntron 150 mikrogrami, pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

PegIntron 50 mikrogrami, pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

Katra pildspalvveida pilnšļirce satur 50 mikrogramus alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b), mērot

pēc olbaltumu pamatvielas.

Sajaucot, kā norādīts, katrā pildspalvveida pilnšļircē iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu

50 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 80 mikrogrami, pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

Katra pildspalvveida pilnšļirce satur 80 mikrogramus alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b), mērot

pēc olbaltumu pamatvielas.

Sajaucot, kā norādīts, katrā pildspalvveida pilnšļircē iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu

80 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 100 mikrogrami, pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

Katra pildspalvveida pilnšļirce satur 100 mikrogramus alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b),

mērot pēc olbaltumu pamatvielas.

Sajaucot, kā norādīts, katrā pildspalvveida pilnšļircē iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu

100 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 120 mikrogrami, pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

Katra pildspalvveida pilnšļirce satur 120 mikrogramus alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b),

mērot pēc olbaltumu pamatvielas.

Sajaucot, kā norādīts, katrā pildspalvveida pilnšļircē iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu

120 mikrogrami/0,5 ml.

PegIntron 150 mikrogrami, pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

Katra pildspalvveida pilnšļirce satur 150 mikrogramus alfa-2b peginterferona (peginterferon alfa-2b),

mērot pēc olbaltumu pamatvielas.

Sajaucot, kā norādīts, katrā pildspalvveida pilnšļircē iegūst alfa-2b peginterferona šķīdumu

150 mikrogrami/0,5 ml.

Aktīvā viela ir rekombinanta alfa-2b interferona* kovalents konjugāts ar

monometoksipolietilēnglikolu. Šī preparāta iedarbību nedrīkst salīdzināt ar citu tās pašas terapeitiskās

grupas pegilētu vai nepegilētu olbaltumu iedarbību (skatīt 5.1. apakšpunktu).

*tiek iegūts ar rDNS tehnoloģijas palīdzību E. coli šūnās, kas satur gēnu inženierijas ceļā iegūtu plazmīdas

hibrīdu ar cilvēka leikocītu alfa-2b interferona gēnu.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

Katra pildspalvveida pilnšļirce satur 40 mg saharozes 0,5 ml.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida pilnšļircē.

Balts pulveris.

Caurspīdīgs un bezkrāsains šķīdinātājs.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Pieaugušie (trīskārša terapija)

PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu un boceprevīru (trīskārša terapija) ir indicēts 1. genotipa hroniska

C hepatīta (HCH) infekcijas ārstēšanai pieaugušiem pacientiem (18 gadus veciem un vecākiem) ar

kompensētu aknu slimību, kuri iepriekš nav ārstēti vai kuriem iepriekš veiktā terapija bijusi neveiksmīga

(skatīt 5.1. apakšpunktu).

Lūdzu skatīt informāciju ribavirīna un boceprevīra zāļu aprakstos (ZA), ja PegIntron paredzēts lietot kopā

ar minētajām zālēm.

Pieaugušie (divkārša terapija un monoterapija)

PegIntron indicēts, lai ārstētu pieaugušus pacientus (18 gadus vecus un vecākus) ar HCH, kam ir

pozitīva C hepatīta vīrusa RNS (HCV-RNS), tostarp arī pacientus ar kompensētu cirozi un/vai

vienlaicīgu klīniski stabilu HIV infekciju (skatīt 4.4. apakšpunktu).

PegIntron kombinācija ar ribavirīnu (divkārša terapija) indicēta HCH infekcijas ārstēšanai iepriekš

neārstētiem pieaugušiem pacientiem, kā arī pacientiem, kuriem ir klīniski stabila HIV vienlaicīga

infekcija, kā arī pieaugušiem pacientiem, kuri ir nesekmīgi ārstēti, lietojot (pegilēta vai nepegilēta) alfa

interferona un ribavirīna kombināciju vai alfa interferona monoterapiju (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Monoterapija ar interferonu, arī ar PegIntron, indicēta galvenokārt gadījumos, kad vērojama ribavirīna

nepanesība vai tā lietošana ir kontrindicēta.

Lūdzu skatīt informāciju ribavirīna ZA, ja PegIntron paredzēts lietot kopā ar ribavirīnu.

Pediatriskā populācija (divkārša terapija)

PegIntron indicēts kombinētā shēmā ar ribavirīnu 3 gadus vecu un vecāku bērnu un pusaudžu

ārstēšanai, kuriem ir hronisks C hepatīts, iepriekš neārstēts, bez aknu dekompensācijas, un kuri ir

HCV-RNS pozitīvi.

Lemjot neatlikt ārstēšanu līdz pieaugušā vecumam, ir svarīgi ņemt vērā, ka kombinētā terapija izraisīja

augšanas nomākumu, kas dažiem pacientiem var būt neatgriezenisks. Lēmums par ārstēšanu jāpieņem

individuāli (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietojot PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu, lūdzu skatīt ribavirīna kapsulu vai šķīduma iekšķīgai

lietošanai ZA.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Ārstēšanu drīkst sākt un kontrolēt tikai ārsts, kuram ir pieredze C hepatīta slimnieku ārstēšanā.

Devas

PegIntron jāievada subkutānas injekcijas veidā vienreiz nedēļā. Ievadāmā deva pieaugušiem atkarīga

no tā, vai preparātu lieto kombinētās terapijas (divkāršas vai trīskāršas terapijas) vai monoterapijas

veidā.

PegIntron kombinēta terapija (divkārša vai trīskārša terapija)

Divkārša terapija (PegIntron ar ribavirīnu): attiecas uz visiem pieaugušajiem un 3 gadus veciem un

vecākiem bērniem.

Trīskārša terapija (PegIntron ar ribavirīnu un boceprevīru): attiecas uz pieaugušiem pacientiem ar

1. genotipa HCH.

Pieaugušie – Lietojamās devas

PegIntron 1,5 mikrogrami/kg/nedēļā kombinācijā ar ribavirīna kapsulām.

Kombinācijā ar PegIntron paredzēto 1,5 µg/kg ribavirīna devu, kas jālieto, nosaka, ņemot vērā

pacienta ķermeņa masu un PegIntron stiprumu saskaņā ar 1. tabulu. Ribavirīna kapsulas jālieto

perorāli katru dienu divās reizes devās ēšanas laikā (no rīta un vakarā).

1. tabula. Kombinētās terapijas devas*

Ķermeņa masa

(kg)

PegIntron

Ribavirīna kapsulas

PegIntron

koncentrācija

(

g/0,5 ml)

Ievadīšana

vienreiz nedēļā

(ml)

Ribavirīna

kopējā

diennakts deva

(mg)

Kapsulu skaits

(200 mg)

< 40

40-50

51-64

65-75

1 000

76-80

1 000

81-85

1 200

86-105

1 200

> 105

1 400

a: 2 no rīta, 2 vakarā

b: 2 no rīta, 3 vakarā

c: 3 no rīta, 3 vakarā

d: 3 no rīta, 4 vakarā

* Sīkāk par boceprevīra devām, ko lietot trīskāršai terapijai, skatīt boceprevīra ZA.

Pieaugušie - Ārstēšanas ilgums – iepriekš neārstēti pacienti

Trīskārša terapija:

Skatīt boceprevīra ZA.

Divkārša terapija:

Noturīgas virusoloģiskas atbildreakcijas paredzamība: ar 1. genotipa vīrusu inficētiem pacientiem,

kuri nespēj sasniegt nenosakāmu HCV-RNS līmeni vai kuriem 4. vai 12. nedēļā nav konstatēta

pietiekama virusoloģiska atbildreakcija, noturīgas virusoloģiskas atbildreakcijas iespēja ir ļoti maz

ticama un viņi jāvērtē attiecībā uz terapijas pārtraukšanu (skatīt arī 5.1. apakšpunktu).

1. genotips:

- pacientu ar nenosakāmu HCV-RNS līmeni terapijas 12. nedēļā ārstēšana jāturpina vēl

deviņus mēnešus (t.i., pavisam 48 nedēļas).

- pacienti ar nosakāmu, tomēr par

2 log pazeminātu HCV-RNS līmeni (salīdzinot ar sākotnējo

stāvokli) terapijas 12. nedēļā atkārtoti jāizmeklē terapijas 24. nedēļā un gadījumā, ja HCV-RNS

nav nosakāma, viņiem jāturpina pilns terapijas kurss (t.i., jāveic pavisam 48 nedēļas ilga terapija).

Tomēr gadījumā, ja terapijas 24. nedēļā HCV-RNS joprojām ir nosakāma, jāapsver

nepieciešamība terapiju pārtraukt.

- pacientu apakšgrupai, kam ir 1. genotipa infekcija un zema vīrusu slodze (< 600 000 SV/ml) un

kuriem bija negatīvs HCV-RNS līmenis ārstēšanas 4. nedēļā un arī 24. nedēļā bija negatīvs HCV-

RNS līmenis, ārstēšanu arī varētu pārtraukt pēc šo 24 nedēļu ārstēšanas kursa vai turpināt vēl

papildus 24 nedēļās (t.i., kopā 48 terapijas nedēļas). Taču ir jāņem vērā, ka vispārējā 24 nedēļu

ārstēšanas kursa laikā var būt augstāks risks slimības recidīvam, nekā 48 nedēļu ilgajā terapijas

laikā (skatīt 5.1. apakšpunktu).

2. vai 3. genotipi:

Visus pacientus ar divkāršo terapiju ieteicams ārstēt 24 nedēļas, izņemot ar HCV/HIV vienlaikus

inficētus pacientus, kas jāārstē 48 nedēļas.

4. genotips:

Kopumā uzskata, ka ar 4. genotipa vīrusu inficētus pacientus ir grūtāk ārstēt, un nepietiekami

pētījuma dati (n = 66) liecina, ka šiem pacientiem nepieciešama tikpat ilga ārstēšana ar divkāršo

terapiju kā ar 1. genotipa vīrusu inficētiem.

Pieaugušie - Ārstēšanas ilgums – vienlaikus HCV/HIV infekcija

Divkārša terapija:

Ieteicamais lietošanas ārstēšanas ilgums ar divkāršo terapiju ar HCV/HIV vienlaikus inficētiem

pacientiem ir 48 nedēļas, neatkarīgi no genotipa.

Atbildes reakcijas un tās trūkuma paredzamība HCV/HIV vienlaicīgas infekcijas gadījumā -

Agrīna virusoloģiska atbildes reakcija 12. nedēļā, kas definēta kā vīrusu slodzes samazināšanās par 2

log vai HCV-RNS nenosakāms līmenis, uzskatāms par noturīgas atbildes reakcijas prognostisko

faktoru. Paredzamā negatīvā vērtība atbildes reakcijai vienlaikus ar HCV/HIV inficētiem pacientiem,

kas ārstēti ar PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu, bija 99 % (67/68; 1. pētījums) (skatīt

5.1. apakšpunktu). Paredzamā pozitīvā vērtība – 50 % (52/104; 1. pētījums) – tika novērota vienlaikus

ar HCV/HIV inficētiem pacientiem, kas saņēma divkāršo terapiju.

Pieaugušie - Ārstēšanas ilgums – atkārtota terapija

Trīskārša terapija:

Skatīt boceprevīra ZA.

Divkārša terapija:

Noturīgas virusoloģiskas atbildes reakcijas paredzamība - Visiem pacientiem neatkarīgi no to

genotipa, kuriem HCV-RNS koncentrācija serumā 12. terapijas nedēļā ir zemāka par nosakāmo

robežkoncentrāciju, ir jāsaņem 48 nedēļas ilga divkāršā terapija. Iespēja, ka atkārtoti ārstētie pacienti,

kuriem līdz 12. terapijas nedēļai nav izdevies panākt virusoloģisku atbildes reakciju uz terapiju (t.i., ja

HCV-RNS koncentrācija ir mazāka par nosakāmo robežu), pēc terapijas 48. nedēļas kļūs par

pacientiem ar ilgstošu virusoloģisku atbildes reakciju, ir maz ticama (skatīt arī 5.1. apakšpunktu).

Par 48 nedēļām ilgāka atkārtota ārstēšana pacientiem bez atbildes reakcijas, kas inficēti ar 1. genotipa

vīrusu, ar pegilēta alfa-2b interferona un ribavirīna kombināciju, nav pētīta.

Pediatriskā populācija (tikai divkāršā terapija) - Lietojamās devas

PegIntron devu bērniem no 3 gadu vecuma un vecākiem un pusaudžiem nosaka atkarībā no ķermeņa

virmas laukuma, bet ribavirīna devu – no ķermeņa masas. Ieteicamā PegIntron deva ir 60

/nedēļā

subkutāni kombinācijā ar ribavirīnu 15 mg/kg/dienā iekšķīgi divās dalītās devās ēdienreizes laikā (no

rīta un vakarā).

Pediatriskā populācija (tikai divkārša terapija) - Ārstēšanas ilgums

1. genotips:

ieteicamais divkāršās terapijas ilgums ir 1 gads. Ekstrapolējot klīniskos datus par pediatriskiem

pacientiem lietotu kombinēto terapiju ar parasto interferonu (interferona alfa-2b/ribavirīna

negatīvā prognostiskā vērtība ir 96 %), var secināt, ka pacientiem, kuriem 12 nedēļu laikā nav

panākta virusoloģiska atbildes reakcija, ir ļoti maza iespēja kļūt par pacientiem ar stabilu

virusoloģisku atbildes reakciju uz terapiju. Tādēļ bērniem un pusaudžiem, kas saņem

PegIntron/ribavirīna kombināciju, ieteicams pārtraukt terapiju, ja, salīdzinot ar līmeni pirms

terapijas, 12. nedēļā HCV-RNS līmenis mazinājies < 2 log

, vai 24. nedēļā ir nosakāms HCV-

RNS līmenis.

2. vai 3. genotips:

ieteicamais divkāršās terapijas ilgums ir 24 nedēļas.

4. genotips:

PegIntron/ribavirīna klīniskajā pētījumā tika ārstēti tikai 5 bērni un pusaudži ar 4. genotipu.

Ieteicamais divkāršās terapijas ilgums ir 1 gads. Bērniem un pusaudžiem, kas saņem

PegIntron/ribavirīna kombināciju, ieteicams pārtraukt terapiju, ja, salīdzinot ar līmeni pirms

terapijas, 12. nedēļā HCV-RNS līmenis mazinājies < 2 log

vai 24. nedēļā ir nosakāms HCV-RNS

līmenis.

Monoterapija ar PegIntron – Pieaugušajiem

Lietojamās devas

Monoterapijas veidā PegIntron lieto pa 0,5 vai 1,0 µg/kg/nedēļā. Vismazākais pieejamais PegIntron

stiprums ir 50

g/0,5 ml, tāpēc tiem pacientiem, kuriem ir izrakstīti 0,5

g/kg/nedēļā, devas vajag

piemērot ņemot vērā tilpumu, kā tas ir parādīts 2. tabulā. Ja deva ir 1,0

g/kg, tilpumu pielāgo līdzīgi,

vai arī nomaina pret cita stipruma flakonu, kā tas ir parādīts 2. tabulā. Pacientiem vienlaikus

inficētiem ar HCV/HIV monoterapija ar PegIntron nav pētīta.

2. tabula. Monoterapijas devas

0,5

g/kg

1,0

g/kg

Ķermeņa masa

(kg)

PegIntron

koncentrācija

(

g/0,5 ml)

Ievadīšana

vienreiz nedēļā

(ml)

PegIntron

koncentrācija

(

g/0,5 ml)

Ievadīšana

vienreiz nedēļā

(ml)

30-35

0,15

36-45

46-56

0,25

57-72

73-88

89-106

107-120**

Minimālā izvade no pilnšļirces ir 0,2 ml.

*Jālieto flakons.

**Pacientiem > 120 kg, PegIntron deva jāaprēķina, pamatojoties uz konkrētā pacienta ķermeņa masu. Var būt nepieciešams

kombinēt dažādu Pegintron devu stiprumus un tilpumus.

Ārstēšanas ilgums

Pacientiem, kas uzrāda virusoloģisku atbildreakciju 12. nedēļā, ārstēšana jāturpina ne mazāk kā trīs

mēnešus (t.i., kopumā 6 mēneši). Lēmums par terapijas turpināšanu līdz vienam gadam jāpieņem,

ņemot vērā citus prognostiskos faktorus (piem., genotips, vecums > 40 gadiem, vīriešu dzimums,

tiltveida fibroze).

Devas pielāgošana visiem pacientiem (monoterapija un kombinētā terapija)

Ja ārstēšanas laikā ar PegIntron monoterapiju vai kombinēto terapiju attīstās smagas blakusparādības

vai patoloģiskas laboratorisko raksturlielumu pārmaiņas, attiecīgi jāpielāgo PegIntron un/vai ribavirīna

devas, līdz blakusparādības izzūd. Nav ieteicams samazināt boceprevīra devu. Boceprevīru nedrīkst

lietot bez PegIntron un ribavirīna. Šī pielāgošana var būtiski ietekmēt terapijas rezultātus, tāpēc

PegIntron un ribavirīna devu vajadzētu saglabāt pēc iespējas tuvāku rekomendētai standarta devai.

Vadlīnijas tika izstrādātas klīniskos pētījumos par devas pielāgošanu.

Devas pielāgošanas vadlīnijas pie kombinētas terapijas

2.a tabula.Devas pielāgošanas vadlīnijas pie kombinētas terapijas, pamatojoties uz

laboratoriskiem rādītājiem

Laboratoriskie

raksturlielumi

Jāsamazina tikai

ribavirīna dienas

deva (skatīt

1. piezīmi), ja:

Jāsamazina tikai

PegIntron

deva (skatīt 2. piezīmi),

ja:

Kombinētā

terapija

jāpārtrauc, ja:

Hemoglobīns

≥ 8,5 g/dl, un

< 10 g/dl

< 8,5 g/dl

Pieaugušajiem:

hemoglobīns

pacientiem, kuriem

anamnēzē ir stabila

sirds slimība

Bērniem un

pusaudžiem: nav

piemērojams

Hemoglobīna līmenis pazeminās par ≥ 2 g/dl

jebkuru 4 nedēļu laikā, veicot ārstēšanu (pastāvīga

devas samazināšana)

< 12 g/dl 4 nedēļas

pēc devas

samazināšanas

Leikocīti

≥ 1,0 x 10

/l, un

< 1,5 x 10

< 1,0 x 10

Neitrofilie leikocīti

≥ 0,5 x 10

/l, un

< 0,75 x 10

< 0,5 x 10

Trombocīti

≥ 25 x 10

/l, un

< 50 x 10

(pieaugušajiem)

≥ 50 x 10

/l, un

< 70 x 10

/l (bērniem un

pusaudžiem)

< 25 x 10

(pieaugušajiem)

< 50 x 10

(bērniem un

pusaudžiem)

Tiešais bilirubīns

2,5 x NAR*

Netiešais bilirubīns

> 5 mg/dl

> 4 mg/dl

( > 4 nedēļas)

Seruma kreatinīns

> 2,0 mg/dl

Kreatinīna klīrenss

Jāpārtrauc Rebetol

lietošana, ja CrCl

< 50 ml/min

Alanīnaminotransfe-

rāze (ALAT)

aspartāmamino-

transferāze

(ASAT)

2 x sākotnējais

līmenis un > 10 x

NAR*

2 x sākotnējais

līmenis un > 10 x

NAR*

Normas augšējā robeža

1. piezīme: pieaugušajiem pacientiem ribavirīna dienas deva pirmajā reizē jāsamazina par 200 mg

(izņemot pacientus, kuri saņem 1 400 mg – dienas deva jāsamazina par 400 mg). Ja

nepieciešams, otrajā reizē ribavirīna dienas deva jāsamazina vēl par 200 mg. Pacientiem,

kuriem ribavirīna dienas deva samazināta līdz 600 mg, viena 200 mg kapsula jālieto no rīta

un divas – vakarā.

Bērniem un pusaudžiem pirmā ribavirīna devas mazināšana tiek veikta līdz 12 mg/kg dienā,

bet otrā ribavirīna devas mazināšana – līdz 8 mg/kg dienā.

2. piezīme: pieaugušajiem pacientiem pirmajā reizē PegIntron deva jāsamazina līdz 1 µg/kg nedēļā. Ja

nepieciešams, otrajā reizē PegIntron deva jāsamazina līdz 0,5 µg/kg nedēļā. Pacientiem,

kuri saņem PegIntron monoterapiju: informāciju par devu samazināšanu skatīt norādījumos

par devu samazināšanu monoterapijas gadījumā.

Bērniem un pusaudžiem pirmā PegIntrona devas mazināšana tiek veikta līdz 40 µg/m

nedēļā, bet otrā PegIntrona devas mazināšana – līdz 20 µg/m

nedēļā.

PegIntron devas samazināšana pieaugušajiem var būt pielāgota, samazinot izrakstīto tilpumu, vai arī

izmantojot mazākas devu koncentrācijas, kā tas ir parādīts 2.b tabulā. PegIntron devu bērniem un

pusaudžiem mazina, mainot ieteicamo devu divpakāpju procesā – no oriģinālās sākumdevas 60

nedēļā līdz 40

nedēļā, bet tad – līdz 20

nedēļā, ja nepieciešams.

2.b tabula. PegIntron devas samazināšana 2 pakāpēs kombinētas terapijas gadījumā

pieaugušajiem

Pirmā PegIntron devas samazināšana līdz 1 µg/kg

Otrā PegIntron devas samazināšana līdz 0,5 µg/kg

Ķermeņ

a masa

(kg)

PegIntron

stiprums

(

g/0,5 ml)

Ievadāmais

PegIntron

daudzums

(

g)

Ievadāmais

PegIntron

tilpums

(ml)

Ķerme

ņa

masa

(kg)

PegIntron

stiprums

(

g/0,5 ml)

Ievadāmais

PegIntron

daudzums

(

g)

Ievadāmais

PegIntron

tilpums (ml)

< 40

0,35

< 40

40 – 50

40 – 50

0,25

51 – 64

0,35

51 – 64

65 – 75

0,35

65 – 75

0,35

76 – 85

76 – 85

86 - 105

86 –

> 105

0,35

> 105

PegIntron devas pielāgošanas vadlīnijas pie monoterapijas pieaugušajiem

Pieaugušiem pacientiem, kas lieto PegIntron monoterapiju, devas pielāgošanas vadlīnijas ir parādītas

3.a tabulā.

3.a tabula. PegIntron devas pielāgošanas vadlīnijas pie monoterapijas pieaugušajiem,

pamatojoties uz laboratoriskiem rādītājiem

Laboratoriskie

raksturlielumi

PegIntron deva

jāsamazina

uz pusi, ja:

PegIntron lietošana

jāpārtrauc, ja:

Neitrofilie leikocīti

≥ 0,5 x 10

/l, un

< 0,75 x 10

< 0,5 x 10

Trombocīti

≥ 25 x 10

/l, un < 50 x 10

< 25 x 10

Pieaugušiem pacientiem, kuri lieto 0,5

g/kg PegIntron monoterapiju, devu varētu samazināt, uz pusi

samazinot izrakstāmo tilpumu, kā tas parādīts 3.b tabulā.

3.b tabula. PegIntron 0,5

g/kg monoterapijas devas (0,25

g/kg) 0,5

g/kg samazināšanas

kārtība pieaugušajiem

Ķermeņa

masa (kg)

PegIntron stiprums

(

g/0,5 ml)

Ievadāmais PegIntron

daudzums

(

g)

Ievadāmais PegIntron

tilpums

(ml)

30-35

0,08

36-45

46-56

0,13

57-72

73-88

89-106

0,25

Ķermeņa

masa (kg)

PegIntron stiprums

(

g/0,5 ml)

Ievadāmais PegIntron

daudzums

(

g)

Ievadāmais PegIntron

tilpums

(ml)

107-120**

Minimālā izvade no pilnšļirces ir 0,2 ml.

*Jālieto flakons.

**Pacientiem ˃ 120 kg, PegIntron deva jāaprēķina, pamatojoties uz konkrētā pacienta ķermeņa masu. Var būt nepieciešams

kombinēt dažādu PegIntron devu stiprumus un tilpumus.

Pieaugušiem pacientiem, kas PegIntron monoterapijas laikā lieto 1,0

g/kg, devas samazināšana var

būt pielāgota, samazinot uz pusi izrakstīto tilpumu, vai arī izmantojot mazākas koncentrācijas devu, kā

tas ir parādīts 3.c tabulā.

3.c tabula. PegIntron monoterapijas 1,0

g/kg devas samazināšanas kārtība pieaugušajiem

Ķermeņa masa

(kg)

PegIntron stiprums

(

g/0,5 ml)

Ievadāmais

PegIntron

daudzums (

g)

Ievadāmais PegIntron tilpums

(ml)

30-35

0,15

36-45

0,20

46-56

0,25

57-72

73-89

89-106

107 – 120**

Minimālā izvade no pilnšļirces ir 0,2 ml.

*Jālieto flakons.

**Pacientiem ˃ 120 kg, PegIntron deva jāaprēķina, pamatojoties uz konkrētā pacienta ķermeņa masu. Var būt nepieciešams

kombinēt dažādu PegIntron devu stiprumus un tilpumus.

Īpašas pacientu grupas

Nieru funkcijas traucējumi

Monoterapija

PegIntron ar piesardzību jālieto pacientiem ar vidējiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem.

Pacientiem ar mēreniem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss ir 30-50 ml/minūtē)

PegIntron sākuma deva ir jāsamazina par 25 %. Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem

(kreatinīna klīrenss ir 15-29 ml/minūtē) PegIntron sākuma deva ir jāsamazina par 50 %. Nav pieejami

dati par PegIntron lietošanu pacientiem ar kreatinīna klīrensu < 15 ml/minūtē (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar smagiem nieru darbības traucējumiem, tai skaitā arī ar hemodialīzi, ir rūpīgi jānovēro. Ja

nieru funkcijas ārstēšanas laikā pasliktinās, terapija ar PegIntron ir jāpārtrauc.

Kombinētā terapija

Pacientus, kuriem kreatinīna klīrenss < 50 ml/minūtē, nedrīkst ārstēt vienlaicīgi ar PegIntron un

ribavirīna kombināciju (skatīt ribavirīna ZA). Lietojot kombinētajā terapijā, pacienti ar nieru darbības

traucējumiem jāuzrauga uzmanīgāk attiecībā uz anēmijas rašanos.

Aknu funkcijas traucējumi

PegIntron terapijas drošums un efektivitāte nav pētīta pacientiem ar smagas pakāpes aknu darbības

traucējumiem, tādēļ šiem pacientiem PegIntron nedrīkst lietot.

Gados vecāki cilvēki (≥ 65 gadus veci)

Pacienta vecums neietekmē PegIntron farmakokinētiku. Dati, kas iegūti gados vecākus pacientus

ārstējot ar vienreizēju PegIntron devu, liecina, ka vecuma dēļ nav nepieciešama PegIntron devas

pielāgošana (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Pediatriskiem pacientiem no 3 gadu vecuma PegIntron var lietot kombinācijā ar ribavirīnu.

Lietošanas veids

PegIntron jāievada subkutānas injekcijas veidā. Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt

6.6. apakšpunktā. Pacients var pats sev injicēt PegIntron, ja ārsts nolemj, ka tas ir piemēroti, un

nepieciešamības gadījumā nodrošinot medicīnisko novērošanu.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru interferonu, vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā

minētajām palīgvielām;

Anamnēzē smaga sirds slimība, nestabila vai nekontrolēta sirds slimība pēdējo 6 mēnešu laikā

(skatīt 4.4. apakšpunktu);

Smaga, novājinoša slimība;

Autoimūns hepatīts vai autoimūna slimība anamnēzē;

Smagas pakāpes aknu darbības traucējumi vai dekompensēta aknu ciroze;

Esoša vairogdziedzera slimība, ja to nevar novērst ar tradicionālu terapiju;

Epilepsija un/vai traucēta centrālās nervu sistēmas (CNS) darbība;

HCV/HIV pacientiem ar cirozi un Child-Pugh punktu skaitu

PegIntron kombinācijā ar telbivudīnu.

Pediatriskā populācija

Smagi psihiski traucējumi, sevišķi smaga depresija, pašnāvnieciskas domas vai pašnāvības

mēģinājums, pašlaik vai šādi traucējumi anamnēzē.

Kombinētā terapija

Ja pacienti ar hronisko C hepatītu lieto PegIntron kombinētajā terapijā, ir jāizlasa arī ribavirīna un

boceprevīra ZA.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Psihiski traucējumi un centrālā nervu sistēma (CNS)

Dažiem pacientiem ārstēšanas laikā ar PegIntron un arī pēc ārstēšanas pārtraukšanas visbiežāk vēl

vismaz sekojošos 6 mēnešus, novērotas smagas pakāpes CNS reakcijas, īpaši depresija, pašnāvības

domas un pašnāvības mēģinājums. Lietojot alfa interferonus, novērotas citas CNS reakcijas, tostarp

agresīva uzvedība (dažreiz vērsta pret citiem, t.sk., slepkavnieciskas tieksmes), bipolāri traucējumi,

mānija, apjukums un psihiskā stāvokļa pārmaiņas. Ja parādās jebkādas psihisku traucējumu pazīmes

vai simptomi, pacienti ir rūpīgi jānovēro. Ja šādi simptomi parādās, ārstam, kas ir izrakstījis zāles, ir

jāatceras šo potenciālo nelabvēlīgo blakusparādību nopietnība un jāapsver iespēja par adekvātas

terapijas ordinēšanas nepieciešamība. Ja psihiskie simptomi turpinās vai saasinās, vai novēro domas

par pašnāvību vai slepkavnieciskas tieksmes, ieteicams pārtraukt PegIntron lietošanu, novērot pacientu

un veikt atbilstošu psihiatrisku aprūpi.

Pacienti, kuriem bijuši smagi psihiski traucējumi vai tādi ir pašlaik:

Ja ārstēšanas laikā ar alfa-2b peginterferonu ir nepieciešams novērtēt pieauguša pacienta stāvokli, kam

ir bijuši smagi psihiski traucējumi vai tādi ir pašlaik, tad to vajadzētu ordinēt tikai pēc atbilstošas

psihisko traucējumu individuālas diagnostikas un terapijas veikšanas.

PegIntron lietošana kontrindicēta bērniem un pusaudžiem, kuriem anamnēzē ir smagi psihiski

traucējumi (skatīt 4.3. apakšpunktu). Bērniem un pusaudžiem, kas ārstēti ar alfa 2-b interferona un

ribavirīna kombināciju, par pašnāvnieciskām domām vai pašnāvības mēģinājumiem terapijas laikā

un 6 mēnešus ilgas novērošanas laikā pēc terapijas ziņots daudz biežāk nekā pieaugušiem

pacientiem (2,4 %, salīdzinot ar 1 %). Citas psihiskās blakusparādības (piemēram, depresija,

emocionāla nestabilitāte un miegainība) bērniem un pusaudžiem radās tāpat kā pieaugušajiem

pacientiem.

Pacienti, kuri lieto apreibinošas vielas (arī ļaunprātīgā nolūkā)

Ar HCV inficētajiem pacientiem, kuri vienlaikus lieto apreibinošas vielas (alkoholu, marihuānu u.c.),

ir palielināts psihisku traucējumu rašanās vai jau esošu psihisku traucējumu pastiprināšanās risks, ja

viņi tiek ārstēti ar alfa interferonu. Ja ārstēšanu ar alfa interferonu šādiem pacientiem uzskata par

nepieciešamu, pirms terapijas uzsākšanas rūpīgi jāizvērtē psihiska rakstura blakusslimības un citu

apreibinošu vielu lietošanas iespējamība un šie stāvokļi attiecīgi jākoriģē. Ja nepieciešams, pacienta

stāvokļa izvērtēšanai un viņa ārstēšanai un apsekošanai jāapsver iespēja pielietot starpdisciplināru

pieeju, piesaistot psihiatru vai atkarību speciālistu. Ārstēšanas laikā un arī pēc tās pārtraukšanas

pacienti rūpīgi jānovēro. Ja atkārtojas vai attīstās psihiski traucējumi, ieteicama agrīna iejaukšanās.

Augšana un attīstība (bērni un pusaudži)

Terapijas, kas ilgst līdz 48 nedēļām, gadījumā 3 – 17 gadus veciem pacientiem bieži konstatēta

ķermeņa masas samazināšanās un augšanas nomākums4.8.5.1.. Par bērniem, kas ārstēti ar kombinēto

pegilētā interferona/ribavirīna terapiju, pieejamie ilgtermiņa dati liecina par būtiski aizkavētu augšanu.

Trīsdesmit diviem procentiem (30/94) pētāmo personu konstatēja vecumam atbilstošā auguma garuma

procentīles samazināšanos par > 15 procentīlēm 5 gadus pēc terapijas pabeigšanas (skatīt 4.8. un

5.1. apakšpunktu).

Individuāls ieguvuma/riska novērtējums bērniem

Paredzamais ieguvums no ārstēšanas rūpīgi jāsalīdzina ar zāļu lietošanas drošuma raksturojumu, kas

bērniem un pusaudžiem novērots klīniskajos pētījumos (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

-

Ir svarīgi ņemt vērā, ka kombinētā terapija izraisīja augšanas nomākumu, kuras dēļ dažiem

pacientiem bija samazināts garums.

-

Šis risks jāsalīdzina ar slimības raksturojumu bērnam, piemēram, pierādījumiem par slimības

progresēšanu (īpaši fibrozes), blakusslimībām, kas var negatīvi ietekmēt slimības progresēšanu

(piemēram, vienlaicīga HIV infekcija), kā arī ar prognostiskajiem atbildes reakcijas faktoriem

(HCV genotipu un vīrusu slodzi).

Kad vien iespējams, bērns jāārstē pēc paātrinātas augšanas pubertātes vecumā, lai mazinātu augšanas

nomākuma risku. Lai gan dati ir ierobežoti, 5 gadu novērošanas pētījumā netika iegūti pierādījumi par

ilgtermiņa ietekmi uz dzimumnobriešanu.

Ļoti svarīgi, ka dažiem slimniekiem, parasti gados vecākiem cilvēkiem saņemot lielas devas

onkoloģisku indikāciju gadījumā, tika novērota apziņas aptumšošanās un koma, tai skaitā arī

encefalopātijas gadījumi. Lai arī vispār šie stāvokļi ir atgriezeniski, dažiem slimniekiem pilnīga

simptomu izzušana notika laikā līdz pat trīs nedēļām. Ļoti reti pēc lielām alfa interferona devām ir

novērotas krampju lēkmes.

Visiem pacientiem ar hronisko C hepatītu pirms to iekļaušanas selektīvos pētījumos tika veikta aknu

biopsija, bet atsevišķos gadījumos (t.i., 2. un 3. genotipa pacientiem) ārstēšana bija iespējama bez

histoloģiskā apstiprinājuma. Uz doto brīdi ārstēšanas vadlīnijās vajadzētu būt norādītam, vai pirms

ārstēšanas uzsākšanas ir vajadzīga aknu biopsija.

Akūtas palielinātas jutības reakcijas

Ārstēšanas laikā ar alfa-2b interferonu akūtas palielinātas jutības reakcijas (piem., nātrene,

angioneirotiskā tūska, bronhu spazmas, anafilakse) novērotas reti. Ja ārstēšanas laikā ar PegIntron

attīstās šāda reakcija, jāpārtrauc ārstēšana un nekavējoties jāsāk atbilstoša medicīniska terapija.

Pārejošu izsitumu dēļ ārstēšana nav jāpārtrauc.

Sirds un asinsvadu sistēma

Tāpat kā lietojot alfa-2b interferonu, pieauguši pacienti, kuriem anamnēzē ir sastrēguma sirds

mazspēja, miokarda infarkts un/vai bijuši vai pašreiz ir sirds ritma traucējumi, PegIntron terapijas laikā

rūpīgi jānovēro. Pacientiem, kuriem iepriekš bijuši sirdsdarbības traucējumi, pirms ārstēšanas un tās

laikā ieteicams veikt elektrokardiogrāfisku izmeklēšanu. Sirds ritma traucējumus (galvenokārt

supraventrikulāras aritmijas) parasti izdodas novērst ar tradicionālu ārstēšanu, bet to dēļ var būt arī

jāpārtrauc ārstēšana ar PegIntron. Nav datu par bērniem vai pusaudžiem ar sirds slimību anamnēzē.

Aknu mazspēja

PegIntron paaugstina aknu dekompensācijas un pacientu ar aknu cirozi nāves risku. Tāpat kā lietojot

visus interferonus, ārstēšana ar PegIntron jāpārtrauc pacientiem, kuriem paildzinās asinsreces

raksturlielumi, kas var liecināt par aknu dekompensāciju. Aknu cirozes pacientiem regulāri jāpārbauda

aknu enzīmu līmenis un aknu darbība.

Drudzis

Kaut gan drudzis var būt saistīts ar gripai līdzīgo sindromu, ko bieži novēro ārstēšanas laikā ar

interferonu, jāizslēdz citi pastāvīga drudža iemesli.

Hidratācija

Ārstēšanas laikā ar PegIntron pacientam jānodrošina atbilstoša hidratācija, jo dažiem ar alfa

interferonu ārstētiem pacientiem novērota ar šķidruma daudzuma samazināšanos saistīta hipotensija.

Var būt nepieciešama šķidruma aizstāšana.

Pārmaiņas plaušās

Ar alfa interferonu ārstētiem pacientiem reti novēroti infiltrāti plaušās, pneimonīts un pneimonija,

dažkārt ar letālu iznākumu. Ja pacientam attīstās drudzis, klepus, aizdusa vai citi elpošanas traucējumi,

jāveic krūškurvja rentgenoloģiska izmeklēšana. Ja krūškurvja rentgenogrammā redzami infiltrāti

plaušās vai ja ir pavājinātas plaušu darbības pazīmes, pacients rūpīgi jānovēro un, ja nepieciešams,

jāpārtrauc alfa interferona lietošana. Tūlītēja alfa interferona lietošanas pārtraukšana un ārstēšana ar

kortikosteroīdiem nodrošina plaušu blakusparādību izzušanu.

Autoimūna slimība

Ārstēšanas laikā ar alfa interferonu aprakstīti autoantivielu un autoimūnu traucējumu rašanās gadījumi.

Autoimūnas slimības klīniskās izpausmes ārstēšanas laikā ar interferonu biežāk var attīstīties pret

autoimūnu traucējumu rašanos predisponētiem pacientiem. Pacientus ar pazīmēm vai simptomiem, kas

līdzīgas autoimūniem traucējumiem, ir rūpīgi jānovērtē, un turpinot terapiju ar interferonu jāpārvērtē

ieguvums risks (skatīt arī 4.4. apakšpunktā Vairogdziedzera darbības pārmaiņas un 4.8. apakšpunktā).

Ziņots par Vogt-Koyanagi-Harada (VKH) sindroma rašanās gadījumiem pacientiem ar hronisku

C hepatītu, ko ārstē ar interferonu. Šis sindroms ir granulomatozs iekaisīgs traucējums, kas skar acis,

dzirdes sistēmu, mīkstos smadzeņu apvalkus un ādu. Ja ir aizdomas par VKH sindroma rašanos,

jāpārtrauc pretvīrusu terapija un jāapsver terapija ar kortikosteroīdiem (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Izmaiņas acīs

Pēc ārstēšanas ar alfa interferonu retos gadījumos novēroti oftalmoloģiski traucējumi, to vidū

asinsizplūdumi tīklenē, eksudāti tīklenē, seroza tīklenes atslāņošanās un tīklenes artēriju vai vēnu

aizsprostošanās (skatīt 4.8. apakšpunktu). Visiem pacientiem vajadzētu veikt redzes pamatpārbaudi.

Pacientam, kas sūdzas par redzes asuma vai redzes lauka mazināšanos, jāveic acs izmeklēšana.

PegIntron terapijas laikā tiek ieteikta regulāra redzes pārbaude sevišķi tiem pacientiem, kuriem ir citi

traucējumi, tādi kā cukura diabēts vai hipertensija, kas var būt saistīti ar retinopātiju. Jāapsver iespēja

pārtraukt PegIntron lietošanu pacientiem, kuriem rodas jauni vai pasliktinās esošie oftalmoloģiskie

traucējumi.

Vairogdziedzera darbības pārmaiņas

Retos gadījumos hroniska C hepatīta dēļ ar alfa interferonu ārstētiem pieaugušiem pacientiem attīstījās

vairogdziedzera darbības traucējumi hipotireozes vai hipertireozes veidā. Aptuveni 21 % bērnu, kas

ārstēti ar PegIntron/ribavirīna kombinēto terapiju, novēroja vairogdziedzeri stimulējošā hormona

(TSH) koncentrācijas palielināšanos. Vēl aptuveni 2 % līmenis uz laiku pazeminājās zem normas

apakšējās robežas. Pirms PegIntron terapijas sākšanas jāpārbauda TSH koncentrācija, un visas atklātās

vairogdziedzera novirzes jāārstē ar standarta terapiju.

Ja terapijas laikā pacientam attīstās simptomi, kas norāda uz iespējamu vairogdziedzera disfunkciju,

jānosaka (TSH) līmenis. Pastāvot vairogdziedzera darbības traucējumiem, ārstēšanu ar PegIntron var

turpināt, ja ar zāļu palīdzību TSH līmeni iespējams uzturēt normas robežās. Bērniem un pusaudžiem ik

pēc 3 mēnešiem jāveic izmeklējumi, lai noskaidrotu, vai nav vairogdziedzera disfunkcijas

(piemēram, TSH).

Vielmaiņas traucējumi

Dažreiz var novērot hipertrigliceridēmiju un hipertrigliceridēmijas saasināšanos, dažreiz smagu. Tādēļ

rekomendē kontrolēt lipīdu līmeni.

HCV/HIV vienlaicīgā infekcija

Mitohondriālā toksicitāte un laktātacidoze

Pacientiem, kas ir inficēti arī ar HIV un saņem augstas aktivitātes anti-retrovirālu terapiju (Highly Active

Anti-Retroviral Therapy – HAART), var palielināties laktātacidozes attīstības risks. Piesardzība jāievēro,

ja papildus PegIntron un ribavirīnam, tiek saņemta arī HAART terapija (skatīt ribavirīna ZA).

Aknu dekompensācija ar HCV/HIV vienlaikus inficētiem pacientiem ar progresējošu cirozi

Vienlaicīgi inficētiem pacientiem ar progresējošu cirozi, saņemot HAART var pieaugt aknu

dekompensācijas risks līdz pat letālam iznākumam. Papildus ārstēšana tikai ar alfa interferoniem vai

kombinācijā ar ribavirīnu var izsaukt riska pieaugumu šādiem pacientiem. Pacientiem ar vienlaikus

esošām infekcijām citi sākotnēji faktori, kas var būt saistīti ar lielāku aknu dekompensācijas risku, ir

ārstēšana ar didanozīnu un paaugstināta bilirubīna koncentrācija serumā.

Pacientus ar vienlaikus esošām infekcijām, kas saņem terapiju pret retrovīrusu (PRV) un hepatītu, stingri

jānovēro, novērtējot Child-Pugh punktu skaitu ārstēšanas laikā.

Pacientiem, kuriem stāvoklis progresē

līdz aknu dekompensācijai, prethepatīta terapija nekavējoties jāpārtrauc un jāpārvērtē PRV terapija.

Hematoloģiskas novirzes ar HCV/HIV vienlaikus inficētiem pacientiem

Vienlaikus ar HCV/HIV inficēti pacienti, kas saņem ārstēšanu ar alfa-2b peginterferonu/ribavirīnu un

HAART, var būt palielināts hematoloģisku noviržu attīstīšanās risks (neitropēnija, trombocitopēnija un

anēmija), salīdzinot ar tikai ar HCV inficētiem pacientiem. Lai gan lielāko daļu šo pacientu var ārstēt,

samazinot devu, šai pacientu grupā jāveic stingra hematoloģisko raksturlielumu uzraudzība (skatīt

4.2. apakšpunktā un turpmāk “Laboratoriskās pārbaudes” un 4.8. apakšpunktā).

Ar PegIntron un ribavirīna kombināciju un zidovudīnu ārstētie pacienti ir pakļauti paaugstinātam

anēmijas attīstības riskam, tādēļ šo kombināciju lietot vienlaikus ar zidovudīnu nav ieteicams

(skatīt 4.5. apakšpunktu).

Pacienti ar mazu CD4 skaitu

Pacientiem ar vienlaikus esošām HCV/HIV infekcijām pieejams maz datu par efektivitāti un drošumu

(N = 25), ja pacientiem CD4 skaits ir mazāks par 200 šūnām/µl. Tādēļ, ārstējot pacientus ar mazu CD4

skaitu, jāievēro piesardzība.

Lūdzu, izlasiet atbilstošu pretretrovīrusu zāļu ZA, ja tās tiek lietotas vienlaikus ar HCV terapiju, lai

pārzinātu un ārstētu toksisku ietekmi, kas raksturīga katram līdzeklim un iespējamai PegIntron un

ribavirīna kombinētai toksiskai ietekmei.

HCV/HBV vienlaicīga infekcija

Ir ziņots par B hepatīta reaktivācijas gadījumiem (dažiem ar smagām sekām) ar interferonu ārstētiem

pacientiem, kas bija vienlaicīgi inficēti ar B un C hepatīta vīrusiem. Šādi reaktivācijas gadījumi, šķiet,

ir reti.

Pirms sākt interferona terapiju C hepatīta ārstēšanai, visi pacienti ir jāizmeklē, vai viņiem nav B

hepatīta; tie pacienti, kas ir inficēti gan ar B, gan C hepatītu, pēc tam ir jānovēro un jāārstē atbilstoši

spēkā esošajām klīniskajām vadlīnijām

Dentālie un periodontālie bojājumi

Lietojot vienlaicīgi PegIntron un ribavirīna kombinēto terapiju, tika ziņots par dentāliem un

periodontāliem bojājumiem, kuri var novest pie zobu izkrišanas. Tāpat ilgstoši lietojot vienlaicīgi

PegIntron un ribavirīna kombinēto terapiju, parādījās sausuma sajūta mutē, kas var izraisīt zobu un

mutes gļotādas bojājumus. Pacientiem ir rūpīgi jātīra zobi divreiz dienā un regulāri jāapmeklē zobārsts.

Pie tam dažiem pacientiem var būt vemšana. Ja novēro šādu reakciju, tad pēc tam tiek ieteikts kārtīgi

izskalot muti.

Pacientiem pēc orgāna transplantācijas

PegIntron drošums un efektivitāte monoterapijā vai kombinācijā ar ribavirīnu C hepatīta ārstēšanai

pacientiem pēc aknu vai citu orgānu transplantācijas nav pētīta. Sākotnējie dati liecina, ka alfa

interferona terapija var palielināt nieru transplantāta atgrūšanas biežumu. Ziņots arī par aknu

transplantāta atgrūšanu.

Citi norādījumi

Saņemti ziņojumi, ka alfa interferons izraisa psoriātiskas slimības paasinājumu un sarkoidozi, tādēļ

pacientiem ar psoriāzi vai sarkoidozi PegIntron ieteicams lietot tikai tad, ja guvums attaisno iespējamo

risku.

Laboratoriskie izmeklējumi

Visiem pacientiem pirms terapijas sākšanas jāveic standarta asins analīze, asins bioķīmiska

izmeklēšana un vairogdziedzera darbības pārbaude. Pieļaujamie sākotnējie raksturlielumi, kurus var

uzskatīt par vadlīniju pirms ārstēšanas sākšanas ar PegIntron:

Trombocīti

> 100 000/mm

Neitrofilie leikocīti

> 1 500/mm

TSH līmenis

jābūt normas robežās

Laboratoriskie izmeklējumi jāveic 2. un 4. terapijas nedēļā un periodiski pēc tam, cik bieži klīniski

nepieciešams. Terapijas laikā periodiski jānosaka HCV-RNS līmenis (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ilgtermiņa balstterapija monoterapijas veidā

Klīniskā pētījumā pierādīts, ka alfa-2b peginterferons mazā devā (0,5

g/kg nedēļā) nav efektīvs

ilgtermiņa balstterapijā monoterapijas veidā (vidēji 2,5 gadus) slimības progresēšanas novēršanai

pacientiem ar kompensētu aknu cirozi bez atbildes reakcijas uz terapiju. Statistiski nozīmīgu ietekmi

uz laiku līdz pirmā klīniskā traucējuma (aknu dekompensācija, hepatocelulāra karcinoma, nāve un/vai

aknu transplantācija) rašanās brīdim salīdzinājumā ar neārstēšanu nenovēroja, tādēļ PegIntron vienu

pašu nedrīkst lietot ilgstošai balstterapijai.

Svarīga informācija par kādu no PegIntron sastāvdaļām

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu fruktozes nepanesību, glikozes-galaktozes

malabsorbciju vai saharāzes-izomaltāzes nepietiekamību.

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg)/0,7 ml, t.i., tās praktiski nesatur nātriju.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti tikai pieaugušajiem.

Telbivudīns

Klīniskajā pētījumā, kurā tika pētīta 600 mg telbivudīna deva dienā, lietojotkombinācijā ar

180 mikrogramiem pegilēta alfa-2a interferona vienu reizi nedēļā zemādas injekcijas veidā , iegūtie

rezultāti liecina, ka šī kombinācija ir saistīta ar paaugstinātu perifēras neiropātijas attīstības risku. Šo

traucējumu mehānisms nav zināms (skatīt telbivudīna zāļu apraksta 4.3., 4.4. un 4.5 apakšpunktu).

Turklāt kombinācijā ar interferoniem lietota telbivudīna drošums un efektivitāte hroniska B hepatīta

ārstēšanai nav pierādīta. Tādēļ PegIntron lietošana kombinācijā ar telbivudīnu ir kontrindicēta (skatīt

4.3. apakšpunktu).

Metadons

Pacientiem ar hronisku C hepatītu, kas saņēma stabilu metadona balstterapiju un nebija iepriekš

saņēmuši alfa-2b peginterferonu, pievienojot 1,5 mikrogramus/kg nedēļā PegIntron subkutāni

4 nedēļas, R-metadona AUC palielinājās aptuveni par 15 % (AUC attiecības 95 % TI ir noteikts 103 –

128 %). Šīs atrades klīniskā nozīme nav zināma; tomēr jānovēro, vai pacientiem nerodas pastiprinātas

sedatīvas ietekmes pazīmes un simptomi, kā arī elpošanas nomākums. Jāievēro arī QTc intervāla

pagarināšanās risks, it sevišķi tiem pacientiem, kas saņem lielu metadona devu.

Peginterferona alfa-2b iedarbība uz vienlaikus citu zāļu lietošanu

Iespējamā alfa-2b peginterferona (PegIntron) mijiedarbība uz metabolisko enzīmu substrātiem tika

novērtēta 3 vairākkārtējas devas klīniskos farmakoloģijas pētījumos. Šajos pētījumos vairākkārtēju

alfa-2b peginterferona (PegIntron) devu iedarbība tika pētīta C hepatīta pacientiem (1,5 µg/nedēļā) vai

veseliem indivīdiem (1 µg/nedēļā vai 3 µg/nedēļā) (4. tabula). Starp alfa-2b peginterferonu

(PegIntron) un tolbutamīdu, midazolāmu vai dapsonu netika novērota klīniski nozīmīga

farmakokinētiska mijiedarbība; tāpēc, nav nepieciešama devas pielāgošana, ja alfa-2b peginterferonu

(PegIntron) lieto vienlaikus ar medikamentiem, kuri metabolizē CYP2C9, CYP3A4 un N

acetiltransferāzi. Alfa-2b peginterferona (PegIntron) vienlaikus lietošana ar kofeīnu vai dezipramīnu

nedaudz palielināja kofeīna un dezipramīna iedarbību. Kad pacienti lieto PegIntron ar medikamentiem,

kuri metabolizē CYP1A2 vai CYP2D6, citohroma P 450 aktivitātes samazinājumam ir maz ticama

klīniskā ietekme, izņemot ar zālēm, kurām ir šaura terapeitiskā robeža (5. tabula).

4. tabula. Peginterferona alfa-2b iedarbība uz vienlaikus citu zāļu lietošanu

Vienlaikus lietotās

zāles

alfa-2b

peginterferona deva

Pētījuma

populācija

Ģeometriskā vidējā attiecība

(attiecība ar/bez alfa-2b

peginterferona)

AUC

(90% TI)

C

max

(90% TI)

Kofeīns

(CYP1A2 substrāts)

1,5 µg/kg/nedēļā

(4 nedēļas)

Hroniska C

hepatīta indivīdi

(n=22)

1,39

(1,27, 1,51)

1,02

(0,95, 1,09)

1 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=24)

1,18

(1,07, 1,31)

1,12

(1,05, 1,19)

3 µg/kg/ nedēļā

(2 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=13)

1,36

(1,25, 1,49)

1,16

(1,10, 1,24)

Tolbutamīds

(CYP2C9 substrāts)

1,5 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Hroniska C

hepatīta indivīdi

(n=22)

1,1#

(0,94, 1,28)

1 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=24)

0,90#

(0,81, 1,00)

3 µg/kg/ nedēļā

(2 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=13)

0,95

(0,89, 1,01)

0,99

(0,92, 1,07)

Dekstrometorfāna

hidrobromīds

(CYP2D6 un CYP3A

substrāts)

1,5 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Hroniska C

hepatīta indivīdi

(n=22)

0,96##

(0,73, 1,26)

1 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=24)

2,03#

(1,55, 2,67)

Dezipramīns

(CYP2D6 substrāts)

3 µg/kg/ nedēļā

(2 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=13)

1,30

(1,18, 1,43)

1,08

(1,00, 1,16)

Midazolāms

(CYP3A4 substrāts)

1,5 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Hroniska C

hepatīta indivīdi

(n=24)

1,07

(0,91, 1,25)

1,12

(0,94, 1,33)

1 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=24)

1,07

(0,99, 1,16)

1,33

(1,15, 1,53)

3 µg/kg/ nedēļā

(2 nedēļas)

Veseli indivīdi

(n=13)

1,18

(1,06, 1,32)

1,24

(1,07, 1,43)

Dapsons

(N-acetiltransferāzes

substrāts)

1,5 µg/kg/ nedēļā

(4 nedēļas)

Hroniska C

hepatīta indivīdi

(n=24)

1,05

(1,02, 1,08)

1,03

(1,00, 1,06)

# Aprēķināts no urīna datiem, kas savākts vairāk nekā 48 stundu laikā

## Aprēķināts no urīna datiem, kas savākts vairāk nekā 24 stundu laikā

5. tabula. Piesardzība, ja vienlaikus tiek lietotas citas zāles (PegIntron vienlaikus kopā ar šādām

zālēm jālieto piesardzīgi)

Zāles

Pazīmes, simptomi, un ārstēšana

Mehānisms un riska faktori

Teofilīns

Vienlaicīga teofilīna lietošana ar

zālēm (PegIntron) var palielināt

teofilīna koncentrāciju asinīs.

Teofilīns vienlaikus ar zālēm

(PegIntron) jālieto uzmanīgi.

Teofilīna iepakojumā jābūt

ievietotai informācijai, kad jālieto

vienlaikus ar zālēm (PegIntron).

Teofilīna metabolisms tiek nomākts

ar zāļu (PegIntron) CYP1A2

inhibējošo darbību.

Tioridazīns

Vienlaicīga tioridazīna lietošana ar

zālēm (PegIntron) var palielināt

tioridazīna koncentrāciju asinīs.

Tioridazīns vienlaikus ar zālēm

(PegIntron) jālieto uzmanīgi.

Tioridazīna iepakojumā jābūt

ievietotai informācijai, kad jālieto

vienlaikus ar zālēm (PegIntron).

Tioridazīna metabolisms tiek

nomākts ar zāļu (PegIntron)

CYP2D6 inhibējošo darbību.

Teofilīns,

Antipirīns,

Varfarīns

Ir ziņots par šo zāļu koncentrācijas

asinīs paaugstināšanos, ja tās lieto

kombinācijā ar citiem interferona

preparātiem un tāpēc jāievēro

piesardzība.

Var tikt nomākts citu zāļu

metabolisms aknās.

Zidovudīns

Ja to lieto kombinācijā ar citiem

interferona preparātiem, var

pastiprināties surpresīvā ietekme uz

kaulu smadzeņu darbību un asins

šūnu samazināšanos, piemēram, var

samazināties baltie asinsķermenīši.

Darbības mehānisms nav zināms,

bet tiek uzskatīts, ka abām zālēm ir

nomācoša iedarbība uz kaulu

smadzeņu darbību.

Imūnsupresīvā terapija

Ja to lieto kombinācijā ar citiem

interferona preparātiem,

imūnsupresīvās terapijas iedarbība

var novājināt pacientus, kam veikta

transplantācija (nieres, kaulu

smadzenes u.c.).

Tiek uzskatīts, ka var tikt izraisīta

transplantāta atgrūšanas reakcija.

Vairākdevu farmakokinētikas pētījumos nenovēroja farmakokinētisku mijiedarbību starp PegIntron un

ribavirīnu.

Vienlaikus HCV/HIV infekcija

Nukleozīdu analogi

Lietojot nukleozīdu analogus vienus pašus vai kombinācijā ar citiem nukleozīdiem, var rasties

laktātacidoze. Farmakoloģiskos pētījumos in vitro ribavirīns palielina purīna nukleozīdu fosforilizētos

metabolītus. Šī darbība var radīt potenciālu laktātacidozes risku, kuru izraisa purīna nukleozīdu analogi

(piem., didanozīns vai abakavīrs). Ribavirīna un didanozīna vienlaicīga lietošana netiek rekomendēta.

Ir bijuši ziņojumi par mitohondriālo toksicitāti, īpaši laktātacidozi un pankreatītu, pat ar nāves

gadījumiem (skatīt ribavirīna zāļu aprakstu).

Ja zidovudīns ietilpst HIV ārstēšanai izmantotajā shēmā, ziņots par anēmijas pastiprināšanos ribavirīna

lietošanas dēļ, lai gan precīzs mehānisms vēl jānoskaidro. Palielināta anēmijas riska dēļ ribavirīna un

zidovudīna vienlaikus lietošana nav ieteicama (skatīt 4.4. apakšpunktu). Ja zidovudīns jau tiek lietots,

jāapsver tā aizstāšana ar citu līdzekli kombinētas pretretrovīrusu terapijas (PRT) ietvaros. Tas būtu īpaši

svarīgi pacientiem, kuriem anamnēzē ir zidovudīna izraisīta anēmija.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes reproduktīvā vecumā/kontracepcija vīriešiem un sievietēm

Sievietēm reproduktīvā vecumā PegIntron lietošana tiek rekomendēta tikai tad, ja viņas ārstēšanās

laikā lieto efektīvu kontracepcijas metodi.

Kombinētā terapija ar ribavirīnu

Lietojot vienlaicīgi PegIntron ar ribavirīnu ir jāievēro īpaša piesardzība gan pacientēm sievietēm, gan

pacientu vīriešu partnerēm, lai izvairītos no grūtniecības iestāšanās. Reproduktīva vecuma sievietēm

ārstēšanas laikā un četrus mēnešus pēc tās pabeigšanas jālieto efektīva kontracepcijas metode.

Pacientiem vīriešiem vai viņu reproduktīvā vecuma partnerēm jāiesaka izmantot efektīvus

kontracepcijas līdzekļus ārstēšanas laikā un 7 mēnešus pēc ārstēšanas (skatīt ribavirīna ZA).

Grūtniecība

Nav pietiekamu datu par alfa-2b interferona lietošanu grūtniecēm. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda

reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3 apakšpunktu ). Pierādīts, ka alfa-2b interferons izraisa abortus

primātiem. Arī PegIntron varētu būt šāda iedarbība.

Potenciālais risks cilvēkam nav zināms. PegIntron grūtniecības laikā var lietot tikai tad, ja potenciālais

labums atsver iespējamo risku uz augli.

Kombinēta terapija ar ribavirīnu

Ribavirīns, ja to lieto grūtniecības laikā, izraisa nopietnus iedzimtus defektus, tādēļ grūtniecēm

ārstēšana ar ribavirīnu ir kontrindicēta.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai šī preparāta sastāvdaļas izdalās ar mātes pienu. Ņemot vērā iespējamās

blakusparādības zīdainim, pirms ārstēšanas sākšanas zīdīšanu vajadzētu pārtraukt.

Fertilitāte

Nav pieejami dati par PegIntron terapijas iespējamo efektu uz vīriešu vai sieviešu fertilitāti.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Pacientiem, kuriem ārstēšanas laikā ar PegIntron attīstās nogurums, miegainība vai apjukums, jāiesaka

izvairīties no transportlīdzekļa vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Pieaugušie

Trīskārša terapija

Skatīt boceprevīra ZA.

Divkārša terapija vai monoterapija

Drošuma profila apkopojums

PegIntron un ribavirīna kombinācijas klīnisko pētījumu laikā pieaugušiem visbiežāk aprakstītās ar

terapiju saistītās nevēlamās blakusparādības, kas tika novērotas vairāk nekā pusei pētījuma pacientu,

bija noguruma sajūta, galvassāpes un reakcija injekcijas vietā. Citas nevēlamas blakusparādības, kas ir

aprakstītas vairāk nekā 25 % pacientu, bija slikta dūša, drebuļi, bezmiegs, anēmija, drudzis, muskuļu

sāpes, astēnija, sāpes, alopēcija, anoreksija, ķermeņa masas samazināšanās, depresija, izsitumi un

aizkaitināmība. Visbiežāk aprakstītās nevēlamās blakusparādības, galvenokārt, bija vieglas vai vidēji

smagas un tās varēja novērst bez nepieciešamības mainīt devas vai pārtraukt terapiju. Pacientiem, kuri

saņem PegIntron monoterapiju, noguruma sajūtu, alopēciju, niezi, sliktu dūšu, anoreksiju, ķermeņa

masas samazināšanos, aizkaitināmību un bezmiegu novēro daudz retāk nekā pacientiem, kuri saņem

kombinētu terapiju (skatīt 6. tabulu).

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulā

Turpmāk minētās ar terapiju saistītās nevēlamās blakusparādības ar alfa-2b peginterferonu ārstētajiem

pieaugušajiem pacientiem (tostarp arī PegIntron monoterapijas gadījumā vai lietojot

PegIntron/ribavirīna kombināciju) aprakstītas klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas novērojumu laikā.

Tās ir uzskaitītas 6. tabulā, sistematizējot pēc orgānu sistēmas un izmantojot šādus sastopamības

biežuma apzīmējumus: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (no ≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (no ≥ 1/1 000 līdz

< 1/100), reti (no ≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) vai nav zināmi (nevar noteikt pēc

pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma

secībā.

6. tabula.

Klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas novērošanas laikā ar alfa-2b peginterferonu

(tostarp arī ar PegIntron monoterapijas veidā vai kombinācijā ar ribavirīnu)

ārstētajiem pieaugušajiem pacientiem aprakstītās nevēlamās blakusparādības.

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži

Vīrusu infekcijas*, faringīts*

Bieži

Bakteriālas infekcijas (tostarp arī sepse), sēnīšu infekcijas, gripa,

augšējo elpceļu infekcija, bronhīts, herpes simplex, sinusīts, vidusauss

iekaisums, rinīts

Retāk

Infekcija injekcijas vietā, dziļo elpceļu infekcija

Nav zināmi

B hepatīta reaktivācija pacientiem ar vienlaicīgu HCV/HBV infekciju

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Anēmija, neitropēnija

Bieži

Hemolītiskā anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, limfadenopātija

Ļoti reti

Aplastiskā anēmija

Nav zināms

Izolēta eritrocītu aplāzija

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk

Paaugstināta jutība pret zālēm

Reti

Sarkoidoze

Nav zināms

Akūtas paaugstinātas jutības reakcijas, tostarp arī angioneirotiska tūska,

anafilakse un anafilaktiskas reakcijas (tostarp arī anafilaktisks šoks,

idiopātiska trombocitopēniska purpura, trombotiska trombocitopēniska

purpura un sistēmiska sarkanā vilkēde)

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Bieži

Hipotireoze, hipertireoze

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži

Anoreksija

Bieži

Hipokalciēmija, hiperurikēmija, organisma dehidratācija un ēstgribas

pastiprināšanās

Retāk

Cukura diabēts, hipertrigliceridēmija

Reti

Diabētiska ketoacidoze

Psihiskie traucējumi

Ļoti bieži

Depresija, nemiers*, emocionāla labilitāte*, koncentrēšanās spējas

traucējumi, bezmiegs

Bieži

Agresivitāte, uzbudinājums, dusmas, noskaņojuma maiņas, uzvedības

traucējumi, nervozitāte, miega traucējumi, samazināta dizmumtieksme,

apātija, murgi, raudas

Retāk

Pašnāvība, pašnāvības mēģinājums, domas par pašnāvību, psihoze,

halucinācijas, panikas lēkmes

Reti

Bipolārie traucējumi

Nav zināms

Slepkavības tieksme, mānija

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Galvassāpes, reibonis

Bieži

Amnēzija, atmiņas traucējumi, sinkope, migrēna, ataksija, apjukums,

neiralģija, parestēzija, hipoestēzija, hiperestēzija, hipertonija,

miegainība, uzmanības traucējumi, trīce, garšas sajūtas traucējumi

Retāk

Neiropātija, perifēra neiropātija

Reti

Krampji

Ļoti reti

Cerebrovaskulāra asiņošana, cerebrovaskulāra išēmija, encefalopātija

Nav zināms

Sejas paralīze, mononeiropātijas

Acu bojājumi

Bieži

Redzes traucējumi, neskaidra redze, fotofobija, konjunktivīts, acu

kairinājums, asaru dziedzeru darbības traucējumi, acu sāpes, acu

sausums

Retāk

Eksudāti tīklenē

Reti

Redzes asuma samazināšanās vai redzes lauka sašaurināšanās, tīklenes

asiņošana, retinopātija, tīklenes artērijas aizsprostošanās, tīklenes vēnas

aizsprostošanās, redzes nerva iekaisums, papillas tūska, makulāra tūska

Nav zināms

Seroza tīklenes atslāņošanās

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži

Dzirdes traucējumi/zudums, troksnis ausīs, vertigo

Retāk

Ausu sāpes

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Sirdsklauves, tahikardija

Retāk

Miokarda infarkts

Reti

Sastrēguma sirds mazspēja, kardiomiopātija, aritmija, perikardīts

Ļoti reti

Sirds išēmija

Nav zināms

Izsvīdums perikardā

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Hipotensija, hipertensija, pietvīkums

Reti

Vaskulīts

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Ļoti bieži

Elpas trūkums

, klepus

Bieži

Disfonija, deguna asiņošana, elpošanas traucējumi, sastrēgums elpceļos,

sastrēgums deguna blakusdobumos, aizlikts deguns, izdalījumi no

deguna, pastiprināta augšējo elpceļu sekrēcija, sāpes rīklē un balsenē

Ļoti reti

Intersticiāla plaušu slimība

Nav zināms

Plaušu fibroze, plaušu arteriālā hipertensija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Vemšana*, slikta dūša, sāpes vēderā, caureja, mutes sausums*

Bieži

Dispepsija, gastroezofagāla atviļņa slimība, stomatīts, čūlas mutes

dobumā, mēles sāpes, smaganu asiņošana, aizcietējums, meteorisms,

hemoroīdi, heilīts, vēdera uzpūšanās, smaganu iekaisums, glosīts, zobu

patoloģijas

Retāk

Pankreatīts, sāpes mutes dobumā

Reti

Išēmisks kolīts

Ļoti reti

Čūlains kolīts

Nav zināms

Mēles pigmentācija

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži

Hiperbilirubinēmija, hepatomegālija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži

Matu izkrišana, nieze*, ādas sausums*, izsitumi*

Bieži

Psoriāze, fotosensibilizācijas reakcijas, makulopapulāri izsitumi,

dermatīts, eritematozi izsitumi, ekzēma, svīšana nakts laikā,

hiperhidroze, pinnes, furunkuli, apsārtums, nātrene, matu struktūras

patoloģijas, nagu patoloģijas

Reti

Ādas sarkoidoze

Ļoti reti

Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, erythema

multiforme

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti bieži

Muskuļu sāpes, locītavu sāpes, skeleta muskuļu sāpes

Bieži

Artrīts, muguras sāpes, muskuļu spazmas, sāpes ekstremitātēs

Retāk

Kaulu sāpes, muskuļu vājums

Reti

Rabdomiolīze, miozīts, reimatoīdais artrīts

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Bieži

Bieža urinācija, poliūrija, izmaiņas urīnā

Reti

Nieru mazspēja, nieru nepietiekamība

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Bieži

Amenoreja, sāpes krūšu dziedzeros, menorāģija, menstruālā cikla

traucējumi, olnīcu patoloģijas, maksts patoloģijas, dzimumfunkcijas

traucējumi, prostatīts, erekcijas traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži

Reakcijas injekcijas vietā*, iekaisumi injekcijas vietā, nespēks, astēnija,

aizkaitināmība, drebuļi, drudzis, gripai līdzīgi simptomi, sāpes

Bieži

Sāpes krūtīs, diskomforta sajūta krūšu kurvī, sāpes injekcijas vietā,

savārgums, sejas tūska, perifēra tūska, slikta pašsajūta, slāpes

Reti

Nekroze injekcijas vietā

Izmeklējumi

Ļoti bieži

Ķermeņa masas samazināšanās

*Klīnisko pētījumu laikā pacientiem, kuri saņēma PegIntron monoterapiju, šīs nevēlamās blakusparādības tika novērotas

bieži (> 1/100 līdz < 1/10)

Klases apzīmējums interferonu saturošām zālēm, skatīt turpmāk Plaušu arteriālā hipertensija.

Atsevišķu blakusparādību apraksts pieaugušajiem

Neitropēnija un trombocitopēnija vairumā gadījumu bija vieglas pakāpes (1. vai 2. pakāpe pēc PVO

klasifikācijas). Smagāku neitropēniju dažos gadījumos novēroja pacientiem, kurus ārstēja ar ieteikto

PegIntron devu kombinācijā ar ribavirīnu (3. pakāpe pēc PVO klasifikācijas 39 no 186 pacientiem

[21 %]; 4. pakāpe pēc PVO klasifikācijas: 13 no 186 pacientiem [7 %]).

Klīniskā pētījumā aptuveni 1,2 % pacientu, kurus ārstēja ar PegIntron vai alfa

2b interferonu

kombinācijā ar ribavirīnu, ārstēšanas laikā attīstījās dzīvībai bīstami psihiatriski traucējumi. Šo

traucējumu vidū bija pašnāvības domas un pašnāvības mēģinājumi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Sirds-asinsvadu (SAV) blakusparādības, it īpaši aritmija, vairumā gadījumu bija saistīta ar jau esošu

SAV slimību un iepriekšējo ārstēšanos ar kardiotoksiskiem preparātiem (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem bez sirds slimības anamnēzē reti tika novērota kardiomiopātija, kas var izzust pēc alfa

interferona lietošanas pārtraukšanas.

Lietojot interferonu alfa saturošas zāles, īpaši pacientiem ar plaušu arteriālas hipertensijas (PAH) riska

faktoriem (piemēram, portāla hipertensija, HIV infekcija, ciroze), ziņots par PAH gadījumiem. Par

notikumiem ziņoja dažādos laika punktos, parasti dažus mēnešus pēc ārstēšanas ar interferonu alfa

uzsākšanas.

Lietojot alfa interferonus, reti tika novēroti oftalmoloģiski traucējumi, tajā skaitā retinopātijas

(ieskaitot makulāro tūsku), asinsizplūdumi tīklenē, tīklenes artēriju vai vēnu aizsprostošanās, eksudāti

tīklenē, redzes asuma vai redzes lauka mazināšanās, acs nerva iekaisums un acs nerva papillas tūska

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietojot alfa interferonus ir ziņots par daudzveidīgiem autoimūniem vai imūno-starpnieku traucējumiem,

tādiem kā vairogdziedzera darbības traucējumiem, sistēmiskā sarkanā vilkēde, reimatoīdais artrīts (jauns

vai saasinājums), idiopātiska un trombotiska trombocitopēniskā purpura, vaskulīts, neiropātijas ieskaitot

mononeiropātijas un Vogt-Koyanagi-Harada sindromu (skatīt arī 4.4. apakšpunktu).

Vienlaikus ar HCV/HIV inficēti pacienti

Drošuma profila apkopojums

Vienlaikus ar HCV/HIV inficētiem pacientiem, kas saņēma PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu,

pētījumos tika ziņots par citām blakusparādībām (par kurām nebija ziņots pacientiem ar vienu

infekciju), kuru biežums bija > 5 %: mutes dobuma kandidoze (14 %), iegūta lipodistrofija (13 %),

CD4 limfocītu daudzuma samazināšanās (8 %), ēstgribas samazināšanās (8 %), gamma

glutamiltransferāzes līmeņa paaugstināšanās (9 %), muguras sāpes (5 %), amilāzes līmeņa

paaugstināšanās asinīs (6 %), pienskābes līmeņa paaugstināšanās asinīs (5 %), citolītisks hepatīts

(6 %), lipāzes līmeņa paaugstināšanās (6 %) un sāpes ekstremitātēs (6 %).

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Mitohondriāla toksicitāte

Ziņots par mitohondriālu toksicitāti un laktātacidozi HIV pozitīviem pacientiem, kas saņēma NRTI shēmu

un ar to saistītu ribavirīnu vienlaikus esošas HCV infekcijas gadījumā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Laboratoriski raksturlielumi vienlaikus ar HCV/HIV inficētiem pacientiem

Lai gan hematoloģiska toksicitāte ar neitropēniju, trombocitopēniju un anēmiju biežāk radās vienlaikus

ar HCV/HIV inficētiem pacientiem, lielāko daļu varēja kontrolēt ar devas maiņu un reti bija

nepieciešama priekšlaicīga ārstēšanas pārtraukšana (skatīt 4.4. apakšpunktu). Par hematoloģiskām

novirzēm biežāk tika ziņots pacientiem, kas saņēma PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu, salīdzinot ar

pacientiem, kas saņēma ribavirīnu kombinācijā ar alfa-2b interferonu. 1. pētījumā (skatīt

apakšpunktu 5.1.) tika novērota absolūtā neitrofilo leikocītu skaita samazināšanās zem

500 šūnām/mm

4 % (8/194) pacientu un – trombocītu skaita samazināšanās zem 50 000/mm

(8/194) pacientu, kas saņēma PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu. Tika ziņots par anēmiju

(hemoglobīns < 9,4 g/dl) 12 % (23/194) pacientu, kas tika ārstēti ar PegIntron kombinācijā ar

ribavirīnu.

CD4 limfocītu skaita samazināšanās

Ārstēšana ar PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu bija saistīta ar absolūtu CD4+ šūnu skaita

samazināšanos pirmo 4 nedēļu laikā bez procentuāla CD4+ šūnu skaita samazināšanās. CD4+ šūnu

skaita samazināšanās bija atgriezeniska pēc devas samazināšanas vai terapijas pārtraukšanas.

PegIntron lietojot kombinācijā ar ribavirīnu, netika novērota negatīva ietekme uz HIV virēmijas

kontroli terapijas vai novērošanas laikā. Pieejams maz datu par drošumu (N = 25) vienlaikus ar divām

infekcijām inficētiem pacientiem ar CD4+ šūnu skaitu < 200/µl (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lūdzu, izlasiet atbilstošu pretretrovīrusu zāļu ZA, ja tās tiek lietotas vienlaikus ar HCV terapiju, lai

pārzinātu un ārstētu toksisku ietekmi, kas raksturīga katram līdzeklim un iespējamai PegIntron un

ribavirīna kombinētai toksiskai ietekmei.

Pediatriskā populācija

Drošuma profila apkopojums

Klīniskā pētījumā, kurā 107 bērni un pusaudži (no 3 līdz 17 gadu vecumam) tika ārstēti ar PegIntron

un ribavirīna kombinēto terapiju, devas pielāgošana bija nepieciešama 25 % pacientu, visbiežāk

anēmijas, neitropēnijas un novājēšanas dēļ. Kopumā blakusparādības bērniem un pusaudžiem bija

līdzīgas pieaugušajiem novērotajām blakusparādībām, lai arī pastāv ar pediatriskiem pacientiem

saistītas specifiskas bažas par aizkavētu augšanu. Līdz 48 nedēļas ilgā kombinētā terapijā ar PegIntron

un ribavirīnu tika novērota aizkavēta augšana, kuras dēļ dažiem pacientiem bija samazināts auguma

garums (skatīt 4.4. apakšpunktu). Terapijas laikā novājēšana un aizkavēta augšana tika novērota ļoti

bieži (ārstēšanas beigās vidējais mazinājums, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, ķermeņa masas un

auguma procentīlēm bija attiecīgi par 15 un 8 procentīlēm), un augšanas ātrums tika nomākts (70 %

pacientu < 3. procentīli).

24 nedēļu ilgā pēcterapijas novērošanas perioda beigās vidējā ķermeņa masas un auguma procentīles

samazināšanās, salīdzinot ar pētījuma sākumu, vēl aizvien bija attiecīgi par 3 un 7 procentīlēm, un

20 % bērnu aizvien bija nomākta augšana (augšanas ātrums < 3. procentīli). Deviņdesmit četri no

107 bērniem tika iekļauti 5 gadu ilgtermiņa novērošanas pētījumā. Bērniem, kas ārstēti 24 nedēļas,

ietekme uz augšanu bija mazāka nekā tiem, kas ārstēti 48 nedēļas. No pirmsterapijas brīža līdz

ilgtermiņa novērošanas beigām 24 vai 48 nedēļas ārstētiem bērniem vecumam atbilstošā auguma

garuma procentīles samazinājās attiecīgi par1,3 un 9,0 procentīlēm. Divdesmit četri procenti bērnu

(11/46), kas ārstēti 24 nedēļas, un 40 % bērnu (19/48), kas ārstēti 48 nedēļas, vecumam atbilstošā

auguma garuma procentīle samazinājās par > 15 procentīlēm, sākot no pirmsterapijas brīža līdz 5 gadu

ilgtermiņa novērošanas beigām, salīdzinot ar pirmsterapijas sākotnējām procentīlēm. Vienpadsmit

procentiem bērnu (5/46), kas ārstēti 24 nedēļas, un 13 % bērnu (6/48), kas ārstēti 48 nedēļas, novēroja

vecumam atbilstošā auguma garuma procentīles samazināšanos, salīdzinot ar pirmsterapijas sākotnējo

> 30 vecumam atbilstošo auguma garuma procentīli, līdz 5 gadu ilgtermiņa novērošanas beigām.

Attiecībā uz ķermeņa masu – no pirmsterapijas brīža līdz ilgtermiņa novērošanas beigām vecumam

atbilstošās ķermeņa masas procentīles bērniem, kas ārstēti 24 nedēļas vai 48 nedēļas, samazinājās

attiecīgi par1,3 un 5,5 procentīlēm. Attiecībā uz ĶMI – no pirmsterapijas brīža līdz ilgtermiņa

novērošanas beigām vecumam atbilstošā ĶMI procentīles bērniem, kas ārstēti 24 nedēļas vai

48 nedēļas, samazinājās attiecīgi par1,8 un 7,5 procentīlēm.

Pēc ilgāka laika novērošanas pirmajā gada sevišķi izteikts vidējās auguma procentīles mazinājums bija

pirmspubertātes vecuma bērniem. Auguma garuma, ķermeņa masas un ĶMI Z punktu skaita

samazināšanās, kas novērota ārstēšanas fāzē bērniem, kas saņēma 48 nedēļu terapiju ilgtermiņa

novērošanas perioda beigās pilnībā neizzuda(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Šī pētījuma ārstēšanas fāzē izplatītākās blakusparādības visiem pētījuma dalībniekiem bija drudzis

(80 %), galvassāpes (62 %), neitropēnija (33 %), nespēks (30 %), anoreksija (29 %) un apsārtums

injekcijas vietā (29 %). Tikai 1 pētījuma dalībnieks pārtrauca terapiju blakusparādības

(trombocitopēnijas) dēļ. Vairums pētījumā ziņoto blakusparādību bija ar vieglu vai mērenu smaguma

pakāpi. Par smagām blakusparādībām ziņots 7 % (8/107) visu pētījuma dalībnieku, un tās bija sāpes

injekcijas vietā (1 %), sāpes ekstremitātē (1 %), galvassāpes (1 %), neitropēnija (1 %) un drudzis

(4 %). Svarīgas terapijas izraisītas blakusparādības, kas radās šajā pacientu grupā, bija nervozitāte

(8 %), agresija (3 %), dusmas (2 %), depresija/nomākts garastāvoklis (4 %) un hipotireoze (3 %), un

5 pētījuma dalībnieki saņēma levotiroksīnu hipotireozes/paaugstināta TSH līmeņa ārstēšanai.

Nevēlamo blakusparādību apkopojums tabulā

Pētījumā, kurā bērni un pusaudži tika ārstēti ar PegIntron un ribavirīna kombināciju, ziņotas šādas ar

terapiju saistītās blakusparādības. 7. tabulā tās norādītas orgānu sistēmu klasifikācijas un

sastopamības biežuma grupās (ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1 000 līdz

< 1/100), reti (no ≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000) vai nav zināmi (nevar noteikt pēc

pieejamiem datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma

secībā.

7. tabula.

Ļoti bieži, bieži un retāk ziņotās blakusparādības klīniskā pētījumā, kurā bērni

un pusaudži ārstēti ar PegIntron un ribavirīna kombināciju

Infekcijas un infestācijas

Bieži

Retāk

Sēnīšinfekcija, gripa, mutes dobuma herpes infekcija, vidusauss

iekaisums, streptokoku izraisīts faringīts, nazofaringīts, sinusīts

Pneimonija, askaridoze, enterobioze, herpes zoster, celulīts,

urīnceļu infekcija, gastroenterīts

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Anēmija, leikopēnija, neitropēnija

Bieži

Trombocitopēnija, limfadenopātija

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Bieži

Hipotireoze

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži

Anoreksija, samazināta ēstgriba

Psihiskie traucējumi

Bieži

Retāk

Domas par pašnāvību

, pašnāvības mēģinājums

, depresija,

agresija, emocionāla labilitāte, dusmas, uzbudinājums,

trauksme, garastāvokļa pārmaiņas, nemiers, nervozitāte,

bezmiegs

Patoloģiska uzvedība, nomākts garastāvoklis, emocionāli

traucējumi, bailes, nakts murgi

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Galvassāpes, reibonis

Garšas sajūtas traucējumi, sinkope, koncentrēšanās traucējumi,

miegainība, slikts miegs

Neiralģija, letarģija, parestēzija, hipoestēzija, psihomotora

hiperaktivitāte, trīce

Acu bojājumi

Bieži

Retāk

Acu sāpes

Asinsizplūdums konjunktīvā, acs nieze, keratīts, redzes

miglošanās, fotofobija

Ausu un labirinta bojājumi

Bieži

Reibonis

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži

Sirdsklauves, tahikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Retāk

Pietvīkums

Hipotensija, bālums

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

Retāk

Klepus, deguna asiņošana, faringolaringeālas sāpes

Sēkšana, diskomforta sajūta degunā, rinoreja

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Vēdersāpes, sāpes vēdera augšdaļā, vemšana, slikta dūša

Caureja, aftozs stomatīts, heiloze, čūlu veidošanās mutes

dobumā, diskomforta sajūta vēderā, sāpes mutes dobumā

Dispepsija, gingivīts

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Retāk

Hepatomegālija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Alopēcija, sausa āda

Nieze, izsitumi, eritematozi izsitumi, ekzēma, pinnes, apsārtums

Fotosensitivitātes reakcija, makulopapulāri izsitumi, ādas

lobīšanās, pigmentācijas traucējumi, atopisks dermatīts, ādas

krāsas maiņa

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Mialģija, artralģija

Muskuļu un skeleta sāpes, sāpes ekstremitātē, muguras sāpes

Muskuļu kontraktūra, muskuļu raustīšanās

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk

Proteīnūrija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk

Sievietes: dismenoreja

Vispārējie traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Apsārtums injekcijas vietā, nespēks, drudzis, drebuļi, gripai

līdzīga slimība, astēnija, sāpes, savārgums, aizkaitināmība

Reakcija injekcijas vietā, nieze injekcijas vietā, izsitumi

injekcijas vietā, sausums injekcijas vietā, sāpes injekcijas vietā,

salšanas sajūta

Sāpes krūtīs, diskomforta sajūta krūtīs, sejas sāpes

Izmeklējumi

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Augšanas ātruma samazināšanās (mazāks augums un/vai

ķermeņa masa konkrētā vecumā)

Paaugstināts vairogdziedzeri stimulējošā hormona līmenis

asinīs, paaugstināts tireoglobulīna līmenis

Pozitīvs rezultāts antitiroīdo antivielu testā

Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas

Retāk

Kontūzija

alfa-interferonu saturošo preparātu grupas iedarbība – aprakstīta, pieaugušajiem un bērniem lietojot interferona

standartpreparātus. Pieaugušajiem aprakstīta PegIntron lietošanas laikā.

Atsevišķu blakusparādību apraksts bērniem un pusaudžiem

Vairums laboratorisko rādītāju pārmaiņu PegIntron/ribavirīna klīniskajā pētījumā bija vieglas vai

mērenas. Hemoglobīna līmeņa pazemināšanās, leikocītu, trombocītu, neitrofilo leikocītu skaita

samazināšanās un bilirubīna līmeņa paaugstināšanās gadījumā var būt nepieciešama devas mazināšana

vai pastāvīga terapijas pārtraukšana (skatīt 4.2. apakšpunktu). Lai arī dažiem pacientiem, kuri klīniskā

pētījuma laikā tika ārstēti ar PegIntron un ribavirīna kombināciju, tika novērotas laboratorisko rādītāju

pārmaiņas, tās atjaunojās sākotnējā līmenī dažu nedēļu laikā pēc terapijas beigām.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Ziņots par 10,5 reizes lielāku devu lietošanu par paredzēto devu. Maksimālā dienas deva, par kuras

lietošanu ziņots, ir 1 200

g dienā. Kopumā PegIntron pārdozēšanas gadījumā novērotās

blakusparādības atbilst zināmajām PegIntron drošuma īpašībām; taču traucējumu smaguma pakāpe var

palielināties. Nav pierādīts, ka standartmetodes zāļu eliminācijas palielināšanai, piemēram, dialīze,

būtu noderīgas šai gadījumā. Specifiska PegIntron antidota nav; tādēļ pārdozēšanas gadījumā

ieteicama simptomātiska ārstēšana un stingra novērošana. Ja iespējams, zāļu parakstītājiem

jākonsultējas ar toksikoloģijas centru.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Imūnstimulators, Interferons, ATĶ kods: L03AB10.

Rekombinantais alfa-2b interferons ir kovalenti konjugēts ar monometoksipolietilēnglikolu vidējā

aizstāšanas pakāpē 1 polimēra mols/olbaltuma mols. Molekulas vidējā molekulārā masa ir aptuveni

31 300 daltonu, no kuriem olbaltumu daļa veido aptuveni 19 300.

Darbības mehānisms

In vitro un in vivo pētījumi liecina, ka PegIntron bioloģisko aktivitāti nosaka tā alfa-2b interferona

daļa.

Interferoni darbojas šūnā, saistoties ar specifiskiem membrānu receptoriem uz šūnas virsmas.

Pētījumos ar citiem interferoniem pierādīts sugas specifiskums. Tomēr atsevišķas pērtiķu sugas,

piemēram, Rēzus pērtiķi, ir jutīgi pret farmakodinamisko stimulāciju, lietojot cilvēka 1. tipa

interferonu.

Pēc saistīšanās ar šūnas membrānu interferons izraisa kompleksu intracelulāru procesu norisi, kas

ietver noteiktu enzīmu indukciju. Uzskata, ka šis process, vismaz daļēji, nodrošina dažādas šūnas

atbildreakcijas pret interferonu, to vidū vīrusu replikācijas nomākšanu ar vīrusu inficētās šūnās, šūnas

proliferācijas nomākšanu un tādu imūnmodulējošu iedarbību kā makrofāgu fagocītiskās aktivitātes un

limfocītu specifiskās citotoksicitātes pastiprināšana pret mērķšūnām. Kāds no šiem darbības veidiem

vai visi var noteikt interferona terapeitisko darbību.

Rekombinants alfa-2b interferons arī inhibē vīrusu vairošanos in vitro un in vivo. Kaut gan

rekombinantā alfa-2b interferona pretvīrusu darbības mehānisms nav skaidri zināms, tas, šķiet,

ietekmē saimniekšūnas vielmaiņu. Šī iedarbība nomāc vīrusu vairošanos vai, ja vairošanās notiek,

jaunie virioni nespēj izkļūt no šūnas.

Farmakodinamiskā iedarbība

PegIntron farmakodinamiku pētīja pieaugošas vienreizējas devas pētījumā ar veseliem cilvēkiem,

vērtējot temperatūras pārmaiņas mutē, efektoro olbaltumu, piemēram, seruma neopterīna un 2’5’–

oligoadenilāta sintetāzes (2’5’–OAS), koncentrācijas pārmaiņas, kā arī leikocītu un neitrofilo leikocītu

skaita pārmaiņas. Ar PegIntron ārstētiem cilvēkiem konstatēja nelielu ar devu saistītu ķermeņa

temperatūras palielināšanos. Pēc vienreizējas PegIntron 0,25 – 2,0 mikrogrami/kg/nedēļā devas

lietošanas neopterīna koncentrācija serumā palielinājās atkarā no devas. Neitrofilo leikocītu un

leikocītu skaita samazināšanās 4. nedēļas beigās korelēja ar PegIntron devu.

Klīniskā efektivitāte un drošums – Pieaugušie

Trīskārša terapija ar PegIntron, ribavirīnu un boceprevīru

Skatīt boceprevīra ZA.

Monoterapija ar PegIntron un divkārša terapija ar PegIntron un ribavirīnu

Iepriekš neārstēti pacienti

Veikti divi reģistrācijas pētījumi. Viens (C/197–010) ar PegIntron monoterapijas veidā, otrs (C/198–

580) – ar PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu. Šiem pētījumiem izvēlētiem pacientiem bija hronisks

C hepatīts, kas apstiprināts ar pozitīvu HCV-RNS polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) rezultātu

(> 30 SV/ml), aknu biopsija atbilda hroniska hepatīta histoloģiskai diagnozei bez citiem hroniska

hepatīta iemesliem, un pacientiem bija patoloģisks ALAT līmenis serumā.

PegIntron monoterapijas pētījumā kopumā 916 iepriekš neārstētus hroniska C hepatīta pacientus

ārstēja ar PegIntron (0,5, 1,0 vai 1,5 mikrogrami/kg/nedēļā) vienu gadu, novērošanas periods bija seši

mēneši. Turklāt salīdzināšanai 303 pacienti saņēma alfa-2b interferonu (3 miljoni starptautisko vienību

[MSV] trīsreiz nedēļā). Šai pētījumā konstatēja PegIntron pārākumu pār alfa-2b interferonu

(8. tabula).

PegIntron kombinācijas pētījumā 1 530 iepriekš neārstētus pacientus vienu gadu ārstēja pēc vienas no

tālāk minētām shēmām:

PegIntron (1,5 mikrogrami/kg/nedēļā) + ribavirīns (800 mg/dienā), (n = 511).

PegIntron (1,5 mikrogrami/kg/nedēļā vienu mēnesi, pēc tam 0,5 mikrogrami/kg/nedēļā

11 mēnešus) + ribavirīns (1 000/1 200 mg/dienā), (n = 514).

Alfa-2b interferons (3 MSV trīsreiz nedēļā) + ribavirīns (1 000/1 200 mg/dienā), (n = 505).

Šai pētījumā PegIntron (1,5 mikrogrami/kg/nedēļā) un ribavirīna kombinācija bija ievērojami

efektīvāka nekā alfa-2b interferona un ribavirīna kombinācija (8. tabula), īpaši ar 1. genotipa vīrusiem

inficētiem pacientiem (9. tabula). Vēlīno atbildreakciju vērtēja, ņemot vērā atbildreakcijas pakāpi

sešus mēnešus pēc ārstēšanas pārtraukšanas.

HCV genotips un sākotnējā vīrusu slodze ir prognostiskie faktori, kas ietekmē atbildreakcijas pakāpi.

Tomēr šai pētījumā pierādīja, ka atbildreakcijas pakāpe atkarīga arī no kombinācijā ar PegIntron vai

alfa-2b interferonu lietotās ribavirīna devas. Pacientiem, kas saņēma ribavirīnu > 10,6 mg/kg (800 mg

tipiskam pacientam ar ķermeņa masu 75 kg), neatkarīgi no genotipa vai vīrusu slodzes atbildreakcijas

pakāpe bija ievērojami augstāka nekā pacientiem, kas saņēma ribavirīnu ≤ 10,6 mg/kg (9. tabula),

turklāt atbildreakcijas pakāpe pacientiem, kas saņēma ribavirīnu > 13,2 mg/kg, bija vēl augstāka.

8. tabula.

Vēlīna virusoloģiskā atbildreakcija (HCV negatīvi pacienti %)

PegIntron monoterapija

PegIntron + ribavirīns

Ārstēšanas

shēma

P 1,5

P 1,0

P 0,5

I

P 1,5/R

P 0,5/R

I/R

Pacientu skaits

Atbildreakcija

ārstēšanas

beigās

49 %

41 %

33 %

24 %

65 %

56 %

54 %

Vēlīnā

atbildreakcija

23 %*

25 %

18 %

12 %

54 %

**

47 %

47 %

P 1,5

PegIntron 1,5 mikrogrami/kg

P 1,0

PegIntron 1,0 mikrogrami/kg

P 0,5

PegIntron 0,5 mikrogrami/kg

Alfa-2b interferons 3 MSV

P 1,5/R

PegIntron (1,5 mikrogrami/kg) + ribavirīns (800 mg)

P 0,5/R

PegIntron (1,5 līdz 0,5 mikrogrami/kg) + ribavirīns (1 000/1 200 mg)

Alfa-2b interferons (3 MSV) + ribavirīns (1 000/1 200 mg)

p < 0,001 P 1,5, salīdzinot ar I

p = 0,0143 P 1,5/R, salīdzinot ar I/R

9. tabula.

Vēlīnas atbildreakcijas pakāpe, lietojot PegIntron + ribavirīnu

(atkarībā no ribavirīna devas, genotipa un vīrusu slodzes)

HCV genotips

Ribavirīna

deva

(mg/kg)

P 1,5/R

P 0,5/R

I/R

Visi genotipi

Visi

54 %

47 %

47 %

10,6

50 %

41 %

27 %

> 10,6

61 %

48 %

47 %

1. genotips

Visi

42 %

34 %

33 %

10,6

38 %

25 %

20 %

> 10,6

48 %

34 %

34 %

1. genotips

600 000 SV/ml

Visi

73 %

51 %

45 %

10,6

74 %

25 %

33 %

> 10,6

71 %

52 %

45 %

1. genotips

Visi

30 %

27 %

29 %

> 600 000 SV/ml

10,6

27 %

25 %

17 %

> 10,6

37 %

27 %

29 %

2./3. genotips

Visi

82 %

80 %

79 %

10,6

79 %

73 %

50 %

> 10,6

88 %

80 %

80 %

P 1,5/R

PegIntron (1,5 mikrogrami/kg) + ribavirīns (800 mg)

P 0,5/R

PegIntron (1,5 līdz 0,5 mikrogrami/kg) + ribavirīns (1 000/1 200 mg)

Alfa-2b interferons (3 MSV) + ribavirīns (1 000/1 200 mg)

PegIntron monoterapijas pētījumā kopumā dzīves kvalitāti mazāk ietekmēja PegIntron

0,5 mikrogrami/kg nekā PegIntron 1,0 mikrograms/kg vienreiz nedēļā vai 3 MSV alfa-2b interferona

trīsreiz nedēļā.

Atsevišķā pētījumā 224 pacienti, kas inficēti ar 2. vai 3. genotipa vīrusu, saņēma PegIntron

1,5 mikrogrami/kg subkutāni reizi nedēļā kombinācijā ar 800 mg – 1 400 mg ribavirīna perorāli

6 mēnešus (ņemot vērā ķermeņa masu, tikai trīs pacienti, kas sver > 105 kg, saņēma 1 400 mg devu)

(10. tabula). Divdesmit četriem % pacientu bija tiltveida fibroze vai ciroze (Knodell 3/4).

10. tabula. Virusoloģiskā atbildreakcija ārstēšanas beigās, noturīga virusoloģiskā atbildreakcija

un recidīvs atbilstoši HCV genotipam un vīrusu slodzei*

PegIntron 1,5

g/kg reizi nedēļā plus Ribavirīns 800 – 1 400 mg dienā

Uzlabošanās

ārstēšanas beigās

Noturīga virusoloģiskā

atbildreakcija

Recidīvs

Visi pacienti

94 % (211/224)

81 % (182/224)

12 %

(27/224)

HCV 2

100 % (42/42)

93 % (39/42)

7 % (3/42)

600 000 SV/ml

100 % (20/20)

95 % (19/20)

5 % (1/20)

> 600 000 SV/ml

100 % (22/22)

91 % (20/22)

9 % (2/22)

HCV 3

93 % (169/182)

79 % (143/182)

14 %

(24/166)

600 000 SV/ml

93 % (92/99)

86 % (85/99)

8 % (7/91)

> 600 000 SV/ml

93 % (77/83)

70 % (58/83)

23 % (17/75)

* Uzskatīja, ka visiem pacientiem, kuriem bija nenosakāms HCV-RNS līmenis novērošanas 12. nedēļas vizītē un nebija datu par

novērošanas 24. nedēļas vizīti, ir noturīga uzlabošanās. Uzskatīja, ka visiem pacientiem, par kuriem nebija datu novērošanas

12. nedēļas vizītē un pēc tam, nav atbildes reakcijas 24. novērošanas nedēļā.

6 mēnešus ilgas ārstēšanas panesamība šajā pētījumā bija labāka nekā 1 gadu ilgai ārstēšanai

reģistrācijas kombinācijas pētījumā; lietošanas pārtraukšana 5 %, salīdzinot ar 14 %, devas

pielāgošana 18 %, salīdzinot ar 49 %.

Atsevišķā pētījumā 235 pacienti ar 1. genotipu un zemu vīrusu slodzi (< 600 000 SV/ml) saņēma

subkutāni 1,5 mikrogrami/kg PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu, kura deva tika pielāgota atkarība no

ķermeņa masas, vienu reizi nedēļā. Vispārējās vēlīnās atbildreakcijas paredzamība pēc 24 nedēļu

ārstēšanas kursa bija 50 %. Četrdesmit vienam procentam cilvēku (97/235) HCV-RNS līmenis plazmā

4. terapijas nedēļā un 24. terapijas nedēļā nebija nosakāms. Šajā apakšgrupā bija 92 % (89/97) ar

vēlīnu virusoloģiskās atbildreakcijas pakāpi. Šajā pacientu grupā augsta vēlīna atbildreakcijas pakāpe

tika noteikta starpposmos ar analīžu palīdzību (n=49) un pastāvīgi apstiprināta (n=48).

Ierobežotie slimības vēstures dati uzrāda, ka 48 nedēļu ilgs ārstēšanas periods ir saistīts ar augstāku

vēlīnās atbildreakcijas pakāpi (11/11) un zemāku recidīva riska pakāpi (0/11 salīdzinājumā ar 7/96 pēc

24 ārstēšanas nedēļām).

48 nedēļas ilgas terapijas drošums un efektivitāte tika salīdzināta plašā randomizētā pētījumā, kura

laikā 3 070 terapiju nesaņēmušiem pieaugušiem pacientiem ar hronisku 1. genotipa C hepatītu tika

izmantotas divas PegIntron/ribavirīna shēmas [1,5 µg/kg un 1 µg/kg PegIntron subkutāni vienu reizi

nedēļā abos gadījumos kopā ar 800 – 1 400 mg ribavirīna dienā perorāli (divās dalītās devās)] un

180 µg alfa-2a peginterferona vienu reizi nedēļā subkutāni kopā ar 1 000 – 1 200 mg ribavirīna dienā

perorāli (divās dalītās devās). Reakcija uz terapiju tika noteikta pēc noturīgas virusoloģiskās

atbildreakcijas (IVA), kas definēta kā nenosakāma HCV-RNS 24 nedēļas pēc terapijas beigām (skatīt

11. tabulu).

11. tabula. Virusoloģiskā atbildreakcija terapijas 12. nedēļā, atbildreakcijas uz terapiju beigas,

recidīvu biežums* un noturīga virusoloģiskā atbildreakcija (IVA)

Terapijas grupa

Pacientu % daudzums

PegIntron

1,5 µg/kg +

ribavirīns

PegIntron

1 µg/kg +

ribavirīns

alfa-2a

peginterferons

180 µg +

ribavirīns

Nenosakāma

HCV-RNS

koncentrācija

terapijas

12. nedēļā

40 (407/1 019)

36 (366/1 016)

45 (466/1 035)

Atbildreakcija

terapijas beigās

53 (542/1 019)

49 (500/1 016)

64 (667/1 035)

Recidīvs

24 (123/523)

20 (95/475)

32 (193/612)

40 (406/1019)

38 (386/1 016)

41 (423/1 035)

IVA pacientiem

ar nenosakāmu

HCV-RNS

terapijas

12. nedēļā

81 (328/407)

83 (303/366)

74 (344/466)

* (HCV-RNS noteikta ar PĶR, zemākā kvantitatīvās noteikšanas robeža ir 27 SV/ml)

Terapijas pārtraukšanas kritērijs bija agrīnas virusoloģiskās atbildreakcijas trūkums līdz 12. terapijas nedēļai

(nosakāma HCV-RNS, kuras daudzums salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli samazinājies par < 2 log

Visās trijās terapijas grupās noturīgas virusoloģiskās atbildreakcijas sastopamība bija līdzīga.

Afroamerikāņu izcelsmes pacientiem (kas ir zināms kā vājš prognostisks faktors attiecībā uz HCV

eradikāciju) terapija ar PegIntron (1,5 µg/kg)/ribavirīna kombināciju salīdzinājumā ar 1 µg/kg lielu

PegIntron devu lietošanu ilgstošu virusoloģisku atbildreakciju izraisīja biežāk. 1,5 µg/kg lielas

PegIntron devas un ribavirīna devas lietojot pacientiem ar cirozi, pacientiem ar normālu ALAT līmeni,

pacientiem ar sākotnējo vīrusu slodzi > 600 000 SV/ml, vai pacientiem, kuri vecāki par 40 gadiem,

noturīgas virusoloģiskās atbildreakcijas sastopamība bija mazāka. Salīdzinājumā ar afroamerikāņu

izcelsmes pacientiem baltās rases pacientiem noturīgas virusoloģiskās atbildreakcijas sastopamība bija

lielāka. Starp pacientiem ar nenosakāmu HCV-RNS terapijas beigās recidīvu sastopamība bija 24 %.

Noturīgas virusoloģiskās atbildreakcijas paredzamība iepriekš neārstētiem pacientiem

Virusoloģiskā atbildreakcija līdz 12. nedēļai, kas definēta kā vīrusu slodzes samazināšanās par vismaz

2 log vai nenosakāma HCV-RNS koncentrācija. Virusoloģiskā atbildreakcija līdz 4. nedēļai, kas

definēta kā vīrusu slodzes samazināšanās par vismaz 1 log vai nenosakāma HCV-RNS koncentrācija.

Ir pierādīts, ka šie laika punkti (terapijas 4. nedēļa un 12. nedēļa) ir prognostiski attiecībā uz ilgstošu

atbildreakciju (12. tabula).

12. tabula. Ārstēšanas laikā paredzamā virusoloģiskā atbildreakcija, terapijai lietojot 1,5 µg/kg

lielu PegIntron un 800 – 1 400 mg lielu ribavirīna devu kombināciju

Negatīva

Pozitīva

Terapijas

nedēļā

atbildreakcijas

Nav noturīgas

atbildreakcijas

Negatīva

paredzošā

vērtība

Atbildreakcija

terapijas

nedēļā

Noturīga

atbildreakcija

Pozitīva

paredzošā

vērtība

1. genotips*

Līdz

4. nedēļai***

(n = 950)

Negatīva

HCV-RNS

65 %

(539/834)

92 %

(107/116)

Negatīva

HCV-RNS

vīrusu slodze

samazinājusie

s par ≥ 1 log

95 %

(210/220)

54 %

(392/730)

Līdz

12. nedēļai**

*

(n = 915)

Negatīva

HCV-

85 %

(433/508)

81 %

(328/407)

Negatīva

HCV-RNS

vīrusu slodze

samazinājusie

s par ≥ 2 log

NP

57 %

(402/709)

2. un 3. genotipi**

Līdz

12. nedēļai

(n = 215)

Negatīva

HCV-RNS

vīrusu slodze

samazinājusie

s par ≥ 2 log

50 %

(1/2)

83 %

(177/213)

*1. genotipa gadījumā terapija ilga 48 nedēļas

**2. un 3. genotipa gadījumā terapija ilga 24 nedēļas

***Norādītie rezultāti iegūti vienā laikā. Pacientam 4. vai 12. nedēļā iegūtie rezultāti atšķīrās vai nebija pieejami.

Protokolā tika izmantoti šādi kritēriji: ja 12. nedēļā HCV-RNS ir pozitīva un, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, tās

koncentrācija samazinājusies par < 2log

, pacienta ārstēšana jāpārtrauc. Ja 12. nedēļā HCV-RNS ir pozitīva un, salīdzinot

ar sākotnējo stāvokli, tās koncentrācija samazinājusies par

2log

, 24. nedēļā jāveic atkārtota HCV-RNS analīze. Ja

rezultāti ir pozitīvi, pacienta ārstēšana jāpārtrauc.

Pacientiem, kuru tika ārstēti ar PegIntron monoterapiju, negatīvais paredzējumu skaits vēlīnai

atbildreakcijai bija 98 %.

Vienlaikus ar HCV/HIV inficēti pacienti

Veikti divi pētījumi ar pacientiem, kas vienlaikus inficēti ar HIV un HCV. Atbildes reakcija pret

ārstēšanu abos pētījumos norādīta 13. tabulā. 1. pētījums (RIBAVIC; P01017) bija randomizēts,

daudzcentru pētījums, kurā bija iesaistīti 412 iepriekš neārstēti pieauguši pacienti ar hronisku

C hepatītu un vienlaikus inficēti ar HIV. Pacienti tika randomizēti, lai saņemtu vai nu ribavirīnu

(800 mg dienā) un PegIntronu (1,5 µg/kg nedēļā), vai ribavirīnu (800 mg dienā) un alfa-2b interferonu

(3 MSV TRN) 48 nedēļas ar 6 mēnešu ilgu turpmākas novērošanas periodu. 2. pētījums (P02080) bija

randomizēts, viena centra pētījums, kurā bija iesaistīti 95 iepriekš neārstēti pieauguši pacienti ar

hronisku C hepatītu un vienlaikus inficēti ar HIV. Pacienti tika randomizēti, lai saņemtu vai nu

ribavirīnu (800 – 1200 mg dienā atkarībā no ķermeņa masas) un PegIntronu (100 vai 150 µg nedēļā

atkarībā no ķermeņa masas) vai ribavirīnu (800 – 1200 mg dienā atkarībā no ķermeņa masas) un alfa-

2b interferonu (3 MSV TRN). Ārstēšanas ilgums bija 48 nedēļas ar 6 mēnešu ilgu turpmākas

novērošanas periodu, izņemot pacientus, kas bija inficēti ar 2. vai 3. genotipu un vīrusu slodzi

< 800 000 SV/ml (Amplicor), kas tika ārstēti 24 nedēļas ar 6 mēnešu ilgu turpmākas novērošanas

periodu.

13. tabula. Noturīga virusoloģiskā atbildes reakcija atbilstoši genotipam pēc PegIntron

lietošanas kombinācijā ar Ribavirīnu ar HCV/HIV vienlaikus inficētiem pacientiem

1. pētījums

2. pētījums

PegIntron

(1,5 µg/kg/

nedēļā) +

ribavirīns

(800 mg)

Alfa-2b

interferons

(3 MSV TRN)

+ ribavirīns

(800 mg)

vērtīb

PegIntron

(100 vai

µg/nedē-

ļā) +

ribavirīns

(800-

1200 mg)

Alfa-2b

interferons

(3 MSV

TRN)+

ribavirīns

(800-

1200 mg)

vērtība

Visi

27 % (56/205)

20 % (41/205)

0.047

44 % (23/52)

21 % (9/43)

0.017

1., 4.

Genotips

17 % (21/125)

6 % (8/129)

0.006

38 % (12/32)

7 % (2/27)

0.007

2., 3.

Genotips

44 % (35/80)

43 % (33/76)

0.88

53 % (10/19)

47 % (7/15)

0.730

MSV = miljons starptautiskās vienības; TRN = trīs reizes nedēļā.

a: p vērtība pamatojas uz Kohrāna-Mantela-Henzela Hī kvadrāta testu.

b: p vērtība pamatojas uz Hī kvadrāta testu.

c: pacienti ar ķermeņa masu < 75 kg, kas saņēma 100 µg PegIntron nedēļā, un pacienti ar ķermeņa masu ≥ 75 kg, kas saņēma

150 µg PegIntron nedēļā.

d: ribavirīna deva bija 800 mg pacientiem ar ķermeņa masu < 60 kg, 1 000 mg pacientiem ar ķermeņa masu 60 – 75 kg un

1 200 mg pacientiem ar ķermeņa masu > 75 kg.

Carrat F, Bani-Sadr F, Pol S et al. JAMA 2004; 292(23): 2839-2848.

Laguno M, Murillas J, Blanco J.L et al. AIDS 2004; 18(13): F27-F36.

Histoloģiska atbildes reakcija

Aknu biopsija 1. pētījumā tika ņemta pirms un pēc ārstēšanas 210 no 412 pacientiem (51 %). Gan

Metavir punkti, gan Ishak pakāpe samazinājās pacientiem, kas tika ārstēti ar PegIntron kombinācijā ar

ribavirīnu. Šī samazināšanās bija nozīmīga pacientiem ar atbildes reakciju (-0,3 Metavir un –1,2 Ishak)

un stabila (-0,1 Metavir un –0,2 Ishak) pacientiem bez atbildes reakcijas. Attiecībā uz aktivitāti

apmēram 1/3 pacientu ar ilgstošu atbildes reakciju bija uzlabošanās un nevienam nebija

pasliktināšanās. Šajā pētījumā nenovēroja uzlabošanos, vērtējot fibrozi. Pacientiem, kas bija inficēti ar

HCV 3. genotipu, uzlabojās stāvoklis steatozes gadījumā.

Iepriekš PegIntrona/ribavirīna terapija bijusi neveiksmīga

Nesalīdzinošā pētījumā 2293 pacienti ar vidēji smagu vai smagu fibrozi, kuriem iepriekš bijusi

neveiksmīga terapija ar alfa interferona/ribavirīna kombināciju, tika ārstēti atkārtoti ar PegIntronu,

devā 1,5 mikrogrami/kg zemādā reizi nedēļā kombinācijā ar ķermeņa masai pielāgotu ribavirīna devu.

Iepriekšējās terapijas neveiksme tika definēta kā recidīvs vai atbildreakcijas trūkums (HCV-RNS

pozitīvs vismaz 12 nedēļu ilga ārstēšanas perioda beigās).

Pacientiem, kas ārstēšanas 12. nedēļā bija HCV-RNS negatīvi, turpināja ārstēšanu 48 nedēļas un

novēroja 24 nedēļas pēc ārstēšanas. Atbildes reakcija uz ārstēšanu 12. ārstēšanas nedēļā tika definēta

kā nenosakāms HCV-RNS līmenis pēc 12 ārstēšanas nedēļām. Noturīga virusoloģiska reakcija (IVR)

tiek definēta kā nenosakāms HCV-RNS līmenis 24 nedēļas pēc ārstēšanas (14. tabula).

14. tabula. Atbildes reakcijas biežums uz atkārtotu ārstēšanu pacientiem, kuriem iepriekš

bijusi neveiksmīga terapija

Pacienti ar nenosakāmu HCV-RNS līmeni pēc 12 ārstēšanas

nedēļām un IVR uz atkārtotu ārstēšanu

Alfa interferons/ribavirīns

Alfa peginterferons/ribavirīns

Populācija

kopumā

Reakcija 12.

nedēļa %

(n/N)

IVR % (n/N)

99 % TI

Reakcija 12.

nedēļā %

(n/N)

IVR % (n/N)

99 % TI

IVR % (n/N)

99 % TI

Kopumā

38,6

(549/1423)

59,4

(326/549)

54,0; 64,8

31,5

(272/863)

50,4

(137/272)

42,6; 58,2

21,7

(497/2293)

19,5; 23,9

Iepriekš

bijusi

atbildes

reakcija

Recidīvs

67,7 (203/300)

59,6

(121/203)

50,7; 68,5

58,1

(200/344)

52,5

(105/200)

43,4; 61,6

37,7 (243/645)

32,8; 42,6

1./4.

genotips

59,7 (129/216)

51,2 (66/129)

39,8; 62,5

48,6

(122/251)

44,3 (54/122)

32,7; 55,8

28,6 (134/468)

23,3; 34,0

2./3.

genotips

88,9 (72/81)

73,6 (53/72)

(60,2; 87,0)

83,7 (77/92)

64,9 (50/77)

50,9; 78,9

61,3 (106/173)

51,7; 70,8

28,6 (258/903)

57,0

(147/258)

49,0; 64,9

12,4 (59/476)

44,1 (26/59)

27,4; 60,7

13,6

(188/1385)

11,2; 15,9

1./4.

genotips

23,0 (182/790)

51,6 (94/182)

42,1; 61,2

9,9 (44/446)

38,6 (17/44)

19,7; 57,5

9,9 (123/1242)

7,7; 12,1

2./3.

genotips

67,9 (74/109)

70,3 (52/74)

56,6; 84,0

53,6 (15/28)

60,0 (9/15)

27,4; 92,6

46,0 (63/137)

35,0; 57,0

Genotips

30,2

(343/1135)

51,3

(176/343)

44,4; 58,3

23,0

(162/704)

42,6 (69/162)

32,6; 52,6

14,6

(270/1846)

12,5; 16,7

2./3.

77,1 (185/240)

73,0

(135/185)

64,6; 81,4

75,6 (96/127)

63,5 (61/96)

50,9; 76,2

55,3 (203/367)

48,6; 62,0

42,5 (17/40)

70,6 (12/17)

42,1; 99,1

44,4 (12/27)

50,0 (6/12)

12,8; 87,2

28,4 (19/67)

14,2; 42,5

METAVIR

fibrozes

vērtējums

46,0 (193/420)

66,8

(129/193)

58,1; 75,6

33,6 (78/232)

57,7 (45/78)

43,3; 72,1

29,2 (191/653)

24,7; 33,8

38,0 (163/429)

62,6

(102/163)

52,8; 72,3

32,4 (78/241)

51,3 (40/78)

36,7; 65,9

21,9 (147/672)

17,8; 26,0

33,6 (192/572)

49,5 (95/192)

40,2; 58,8

29,7

(116/390)

44,8 (52/116)

32,9; 56,7

16,5 (159/966)

13,4; 19,5

Sākotnējā

vīrusu

slodze

(> 600 000

SV/ml)

32,4 (280/864)

56,1

(157/280)

48,4; 63,7

26,5

(152/573)

41,4 (63/152)

31,2; 51,7

16,6

(239/1441)

14,1; 19,1

(< 600 000

SV/ml)

48,3 (269/557)

62,8

(169/269)

55,2; 70,4

41,0

(118/288)

61,0 (72/118)

49,5; 72,6

30,2 (256/848)

26,1; 34.2.

NR: pacients bez atbildes reakcijas, kas definētas kā HCV-RNS pozitivitāte serumā/plazmā vismaz 12 nedēļas ilga

ārstēšanas perioda beigās.

HCV-RNS serumā nosaka centrālā laboratorijā ar kvantitatīvu polimerāzes ķēdes reakciju, kas balstīta uz pētījumiem.

Ārstēt paredzētā populācija ietver 7 pacientus, kuriem nevar apstiprināt vismaz 12 nedēļas ilgu iepriekš veiktu

terapiju.

Kopumā aptuveni 36 % (821/2286) pacientu bija nenosakāms HCV-RNS līmenis plazmā ārstēšanas

12. nedēļā, nosakot ar testu, kas balstīts uz pētījumiem (noteikšanas robeža 125 SV/ml). Šajā

apakšgrupā noturīgas virusoloģiskas atbildes reakcijas biežums bija 56 % (463/823). Pacientiem,

kuriem iepriekš bijusi neveiksmīga terapija ar nepegilētu interferonu vai pegilētu interferonu un

negatīvs HCV-RNS rezultāts 12. nedēļā, noturīgas atbildes reakcijas biežums bija attiecīgi 59 % un

50 %. No 480 pacientiem ar vīrusu daudzuma samazināšanos par > 2 log, bet ar nosakāmu vīrusu

daudzumu 12. nedēļā, terapiju turpināja kopumā 188 pacienti. Šiem pacientiem SVR bija 12 %.

Pacientiem, kuriem nebija atbildes reakcijas uz iepriekšēju terapiju ar pegilētu alfa

interferonu/ribavirīnu, bija mazāk raksturīga reakcija 12. nedēļā uz atkārtotu ārstēšanu nekā pacientiem

bez atbildes reakcijas uz nepegilētu alfa interferonu/ribavirīnu (12,4 % salīdzinājumā ar 28,6 %). Taču,

ja bija vērojama reakcija 12. nedēļā, noturīgas virusoloģiskās reakcijas atšķirības bija nelielas,

neatkarīgi no iepriekš veiktās ārstēšanas vai iepriekš novērotās reakcijas.

Dati par ilgtermiņa efektivitāti-pieaugušiem

Lielā ilgstošā novērojumā tika iekļauti 567 pacienti pēc terapijas ar PegIntron (kopā ar ribavirīnu vai

bez tā) iepriekš veiktā pētījumā. Šī pētījuma mērķis bija vērtēt ilgstošās virusoloģiskās reakcijas (IVR)

ilgtermiņa stabilitāti, kā arī vērtēt Noturīgas vīrusa negativitātes ietekmi uz klīnisko iznākumu. Vismaz

5 gadus ilgo novērojumu periodu pabeidza 327 pacienti un tikai 3 no 366 pacientiem ar ilgstošu

atbildes reakciju pētījuma laikā tika novēroti slimības recidīvi.

Ilgstošās atbildes reakcijas vērtējums pēc Kaplāna–Meijera līknes visiem pacientiem laika posmā, kas

pārsniedz 5 gadus, ir 99 % (95 % TI: 98 – 100 %). Pēc hroniska HCV terapijas ar PegIntron (kopā ar

ribavirīnu vai bez tā) IVR rezultātā notiek noturīga atbrīvošanās no vīrusa, kas nodrošina aknu

infekcijas izzušanu un klīnisku HCV “izārstēšanu”. Tomēr minētais neizslēdz aknu patoloģiju (arī

aknu karcinomas) rašanos cirozes slimniekiem.

Klīniskā efektivitāte un drošums – pediatriskā populācija

Bērnus un pusaudžus no 3 līdz 17 gadu vecumam ar kompensētu hronisku C hepatītu un nosakāmu

HCV-RNS līmeni iesaistīja daudzcentru klīniskā pētījumā un, pamatojoties uz HCV genotipu un

sākotnējo vīrusu slodzi, ārstēja ar ribavirīnu 15 mg/kg dienā un PegIntron 60 µg/m

vienu reizi nedēļā

24 vai 48 nedēļas. Visus pacientus uzraudzīja 24 nedēļas pēc terapijas beigām. Kopā terapiju saņēma

107 pacienti, no kuriem 52 % bija sievietes, 89 % baltās rases, 67 % ar 1. genotipa HCV un 63 %

jaunāki par 12 gadiem. Pētījumā iesaistītie pacienti bija bērni ar galvenokārt vieglu vai mērenu C

hepatītu. Tā kā nav informācijas par bērniem, kuriem slimība smagi progresē, un datu par nevēlamo

blakusparādību iespēju, PegIntron un ribavirīna kombinētās terapijas sniegtais ieguvums/radītais risks

šai pacientu grupā ir rūpīgi jāapsver (skatīt 4.1., 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Pētījumu rezultāti ir

apkopoti 15. tabulā.

15. tabula.

Noturīgas virusoloģiskas reakcijas biežums (n

a,b

(%)) iepriekš neārstētiem bērniem

un pusaudžiem atkarībā no genotipa un terapijas ilguma – visi pētījuma dalībnieki

n = 107

24 nedēļas

48 nedēļas

Visi genotipi

26/27 (96 %)

44/80 (55 %)

1. genotips

38/72 (53 %)

2. genotips

14/15 (93 %)

3. genotips

12/12 (100 %)

2/3 (67 %)

4. genotips

4/5 (80 %)

a: Reakcija uz terapiju tika definēta kā nenosakāms HCV-RNS līmenis 24 nedēļas pēc terapijas beigām,

noteikšanas apakšējā robeža = 125 SV/ml.

b: n = uz terapiju reaģējošo pacientu skaits/pētījuma dalībnieku, kuriem ir norādītais genotips un

nozīmētais terapijas ilgums, skaits.

c: Pacienti ar mazu 3. genotipa vīrusa slodzi (< 600 000 SV/ml) terapiju saņēma 24 nedēļas, bet pacienti

ar lielu 3. genotipa vīrusa slodzi (≥ 600 000 SV/ml) terapiju saņēma 48 nedēļas.

Ilgtermiņa efektivitātes dati - pediatriskā populācija

Piecu gadu ilgtermiņa novērojuma pētījumā piedalījās 94 bērnu vecuma pacienti ar hronisku C

hepatītu pēc ārstēšanas daudzcentru pētījumā. No tiem sešdesmit trīs bija pacienti ar noturīgu atbildes

reakciju. Pētījuma mērķis bija katru gadu novērtēt ilgstošās virusoloģiskās atbildreakcijas (IVR)

ilgumu, kā arī pastāvīgas vīrusu negativitātes iespaidu uz klīnisko iznākumu pacientiem, kuriem

24 nedēļas pēc 24 vai 48 nedēļu ārstēšanas ar alfa-2b peginterferonu un ribavirīnu bija noturīga

atbildes reakcija. 5. gada beigās 85 % (80/94) visu iekļauto pētāmo personu un 86 % (54/63) pacientu

ar noturīgu atbildes reakciju pabeidza pētījumu. Nevienai bērnu vecuma pētāmajai personai ar IVR

5 gadu novērošanas laikā nebija recidīva.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

PegIntron ir labi raksturots alfa-2b interferona ar polietilēnglikolu modificēts (“pegilēts”)

atvasinājums, kas pārsvarā ir monopegilētā veidā. PegIntron plazmas pusperiods ir garāks, salīdzinot

ar nepegilētu alfa-2b interferonu. PegIntron piemīt spēja depegilēties par brīvu alfa-2b interferonu.

Pegilēto izomēru bioloģiskā aktivitāte ir kvalitatīvi līdzīga, bet vājāka nekā brīvam alfa-2b

interferonam.

Pēc subkutānas ievadīšanas maksimālā koncentrācija serumā tiek sasniegta pēc 15–44 h un saglabājas

48–72 h pēc devas ievadīšanas.

PegIntron C

un AUC vērtības palielinās atkarā no devas. Šķietamais sadales tilpums vidēji ir

0,99 l/kg.

Lietojot vairākas devas, notiek imūnreaktīvu interferonu uzkrāšanās. Tomēr, veicot biotestus,

konstatēta tikai neliela bioloģiskās aktivitātes palielināšanās.

PegIntron vidējais (SN) eliminācijas pusperiods ir aptuveni 40 h (13,3 h), šķietamais klīrenss ir

22,0 ml/h/kg. Interferonu izvadīšanas mehānisms cilvēkam vēl nav pilnībā noskaidrots. Tomēr

izvadīšana caur nierēm veido PegIntron šķietamā klīrensa mazāko daļu (aptuveni 30 %).

Nieru funkcijas traucējumi

Nieru klīrenss veido 30 % no kopējā PegIntron klīrensa. Vienreizējas devas (1,0 mikrograms/kg)

pētījumā pacientiem ar pavājinātu nieru darbību C

, AUC un pusperiods palielinājās atbilstoši nieru

darbības pavājināšanās pakāpei.

Pēc vairākkārtējas PegIntron lietošanas (1,0 mikrogrami/kg subkutāni katru nedēļu 4 nedēļu laikā)

PegIntron klīrenss samazinājās vidēji par 17 % pacientiem ar mēreniem nieru darbības traucējumiem

(kreatinīna klīrenss ir 30-49 ml/minūtē) un vidēji par 44 % pacientiem ar smagiem nieru darbības

traucējumiem (kreatinīna klīrenss ir 15-29 ml/minūtē) salīdzinājumā ar tiem pacientiem, kuriem ir

normāla nieru darbības funkcija. Pamatojoties uz vienreizējās devas rezultātiem klīrenss bija līdzīgs

pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem, kas netika pakļauti dialīzei un pacientiem, kuri

saņēma hemodialīzi. Monoterapijā PegIntron deva ir jāsamazina pacientiem ar mēreniem vai smagiem

nieru darbības traucējumiem (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu). Pacientus, kuriem kreatinīna klīrenss

< 50 ml/minūtē, nedrīkst ārstēt vienlaicīgi ar PegIntron un ribavirīna kombināciju (divkāršā vai

trīskāršā terapija) (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pamatojoties uz to, ka dažiem iekļautajiem iezīmētajiem subjektiem bija nepastāvīga interferona

farmakokinētika, tiek rekomendēts pacientus ar smagiem nieru darbības traucējumiem ļoti rūpīgi

novērot terapijas laikā ar PegIntron (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Aknu funkcijas traucējumi

PegIntron farmakokinētika nav pētīta pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem

.

Gados vecāki cilvēki( ≥ 65 gadus veci)

Pacienta vecums neietekmēja PegIntron farmakokinētiku, vienreizēji subkutāni ievadot devu

1,0 mikrograms/kg. Dati liecina, ka pieaugot pacienta vecumam, PegIntron deva nav jāmaina.

Pediatriskā populācija

PegIntron un ribavirīna (kapsulu un šķīduma iekšķīgai lietošanai) daudzdevu farmakokinētiskās

īpašības bērniem un pusaudžiem ar hronisku C hepatītu tika vērtētas klīniskā pētījuma laikā. Tiek

prognozēts, ka bērniem un pusaudžiem, kuriem pēc ķermeņa virsmas laukuma standartizētā PegIntron

deva ir 60 µg/m

nedēļā, decimāllogaritmiski transformētās kopējās iedarbības attiecības aplēse

dozēšanas intervālā ir par 58 % (90 % TI: 141-177 %) lielāka nekā novērotā kopējā iedarbība

pieaugušajiem, kuriem zāļu deva ir 1,5 µg/kg nedēļā.

Interferonu neitralizējoši faktori

Interferonu neitralizējošu faktoru pētījumus veica ar pacientu, kuri klīniskā pētījumā saņēma

PegIntron, seruma paraugiem. Interferonu neitralizējošie faktori ir antivielas, kas neitralizē interferona

pretvīrusu darbību. Neitralizējošo faktoru klīniskā sastopamība pacientiem, kuri saņēma PegIntron

0,5 mikrogrami/kg, ir 1,1 %.

Izdalīšanās ar sēklas šķidrumu

Pētīta ribavirīna izdalīšanās ar sēklas šķidrumu. Ribavirīna koncentrācija sēklas šķidrumā ir aptuveni

divreiz lielāka nekā serumā. Tomēr ribavirīna sistēmiskā iedarbība uz sievietes organismu pēc

dzimumakta ar pacientu, kas tiek ārstēts ar šīm zālēm, ir aprēķināta un aizvien ir ļoti ierobežota,

salīdzinot ar ribavirīna terapeitisko koncentrāciju plazmā.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

PegIntron

Klīniskos pētījumos nekonstatētas blakusparādības nenovēroja arī toksicitātes pētījumos ar pērtiķiem.

Šo pētījumu laiks bija ierobežots līdz četrām nedēļām, jo vairumam pērtiķu attīstījās antivielas pret

interferonu.

Reprodukcijas pētījumi ar PegIntron nav veikti. Pierādīts, ka alfa-2b interferons primātiem izraisa

abortus. Arī PegIntron piemīt šāda iedarbība. Ietekme uz auglību nav noteikta. Nav zināms, vai šī

medikamenta sastāvdaļas izdalās ar eksperimentālo dzīvnieku vai cilvēku pienu (skatīt

4.6. apakšpunktā par attiecīgiem cilvēka grūtniecības un zīdīšanas perioda datiem). PegIntron

neuzrāda genotoksisku ietekmi.

Monometoksi-polietilēnglikola (mPEG), kas atbrīvojas no PegIntron, metabolizējoties in vivo,

relatīvais netoksiskums pierādīts preklīniskos akūta un subhroniska toksiskuma pētījumos ar

grauzējiem un pērtiķiem, standarta embrija/augļa attīstības pētījumos un in vitro mutaģenēzes testos.

PegIntron plus ribavirīns

Lietojot kombinācijā ar ribavirīnu, PegIntron neizraisa reakcijas, kas jau nebūtu novērotas, lietojot

katru vielu atsevišķi. Galvenā ar ārstēšanu saistītā pārmaiņa bija atgriezeniska, viegla vai mēreni

izteikta anēmija. Tā bija izteiktākā nekā anēmija, kas attīstās lietojot katru aktīvo vielu atsevišķi.

Pētījumi par PegIntron ietekmi uz nenobriedušu dzīvnieku augšanu, attīstību, dzimumnobriešanu un

uzvedību nav veikti. Preklīniskos toksicitātes pētījumos nenobriedušiem dzīvniekiem pierādīta neliela,

devatkarīga kopējās augšanas samazināšanās jaundzimušām žurkām, šo līdzekli lietot kombinācijā ar

ribavirīnu (skatīt Rebetol zāļu apraksta 5.3. apakšpunktā, ja PegIntron tiek lietots kombinācijā ar

ribavirīnu).

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Pulveris

Bezūdens nātrija hidrogēnfosfāts

Nātrija dihidrogēnfosfāta dihidrāts

Saharoze

Polisorbāts 80

Šķīdinātājs

Ūdens injekcijām

6.2.

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

Pirms izšķīdināšanas

3 gadi.

Pēc izšķīdināšanas

Pierādīts, ka lietošanas laikā preparāts ir ķīmiski un fizikāli stabils 24 stundas 2°C – 8°C temperatūrā.

No mikrobioloģiskā viedokļa preparāts jālieto nekavējoties. Ja tas netiek lietots nekavējoties, par

uzglabāšanas laiku un apstākļiem līdz lietošanas brīdim atbildīgs ir lietotājs. Uzglabāšanas laikam parasti

nevajadzētu pārsniegt 24 stundas 2°C – 8°C temperatūrā.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2

C – 8

C). Nesasaldēt.

Sagatavotu zāļu uzglabāšanas nosacījumus skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Pulveris un šķīdinātājs ir iepildīti divkameru (1. hidrolītiskās klases flintstikla) kārtridžā, kas nodalīts ar

brombutila gumijas virzuli. Kārtridžs no viena gala ir noslēgts ar polipropilēna vāciņu, kas satur

bromobutila gumijas ieliktni, un no otra gala ar bromobutila gumijas korķi.

PegIntron ir pieejams sekojošu iepakojumu veidā:

1 pildspalvveida pilnšļirce (CLEARCLICK), kas satur pulveri un šķīdinātāju injekciju šķīduma

pagatavošanai, 1 adata („uzspiežamā adata”), 2 tīrīšanas tamponi;

4 pildspalvveida pilnšļirces (CLEARCLICK), kas satur pulveri un šķīdinātāju injekciju šķīduma

pagatavošanai, 4 adatas („uzspiežamās adatas”), 8 tīrīšanas tamponi;

12 pildspalvveida pilnšļirces (CLEARCLICK), kas satur pulveri un šķīdinātāju injekciju šķīduma

pagatavošanai, 12 adatas („uzspiežamās adatas”), 24 tīrīšanas tamponi.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Pirms ievadīšanas PegIntron pildspalvveida pilnšļirces jāizņem no ledusskapja, lai šķīdinātājs varētu

sasilt līdz istabas temperatūrai (ne vairāk kā 25°C).

PegIntron 50 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

Katras pildspalvveida pilnšļirces (CLEARCLICK) saturs ir jāizšķīdina šķīdinātājā (ūdens injekcijām)

divkameru kārtridžā, līdz iegūst 0,5 ml šķīduma. Neliels tilpums tiek zaudēts, gatavojot PegIntron

injekcijām, nomērot un injicējot devu. Tādēļ katrā pildspalvveida pilnšļircē ir lielāks šķīdinātāja un

PegIntron pulvera daudzums, lai varētu ievadīt uz etiķetes norādīto 0,5 ml PegIntron injekciju šķīduma

devu. Pagatavotā šķīduma koncentrācija ir 50 mikrogramu/0,5 ml.

PegIntron 80 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

Katras pildspalvveida pilnšļirces (CLEARCLICK) saturs ir jāizšķīdina šķīdinātājā (ūdens injekcijām)

divkameru kārtridžā, līdz iegūst 0,5 ml šķīduma. Neliels tilpums tiek zaudēts, gatavojot PegIntron

injekcijām, nomērot un injicējot devu. Tādēļ katrā pildspalvveida pilnšļircē ir lielāks šķīdinātāja un

PegIntron pulvera daudzums, lai varētu ievadīt uz etiķetes norādīto 0,5 ml PegIntron injekciju šķīduma

devu. Pagatavotā šķīduma koncentrācija ir 80 mikrogramu/0,5 ml.

PegIntron 100 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

Katras pildspalvveida pilnšļirces (CLEARCLICK) saturs ir jāizšķīdina šķīdinātājā (ūdens injekcijām)

divkameru kārtridžā, līdz iegūst 0,5 ml šķīduma. Neliels tilpums tiek zaudēts, gatavojot PegIntron

injekcijām, nomērot un injicējot devu. Tādēļ katrā pildspalvveida pilnšļircē ir lielāks šķīdinātāja un

PegIntron pulvera daudzums, lai varētu ievadīt uz etiķetes norādīto 0,5 ml PegIntron injekciju šķīduma

devu. Pagatavotā šķīduma koncentrācija ir 100 mikrogramu/0,5 ml.

PegIntron 120 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

Katras pildspalvveida pilnšļirces (CLEARCLICK) saturs ir jāizšķīdina šķīdinātājā (ūdens injekcijām)

divkameru kārtridžā, līdz iegūst 0,5 ml šķīduma. Neliels tilpums tiek zaudēts, gatavojot PegIntron

injekcijām, nomērot un injicējot devu. Tādēļ katrā pildspalvveida pilnšļircē ir lielāks šķīdinātāja un

PegIntron pulvera daudzums, lai varētu ievadīt uz etiķetes norādīto 0,5 ml PegIntron injekciju šķīduma

devu. Pagatavotā šķīduma koncentrācija ir 120 mikrogramu/0,5 ml.

PegIntron 150 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

Katras pildspalvveida pilnšļirces (CLEARCLICK) saturs ir jāizšķīdina šķīdinātājā (ūdens injekcijām)

divkameru kārtridžā, līdz iegūst 0,5 ml šķīduma. Neliels tilpums tiek zaudēts, gatavojot PegIntron

injekcijām, nomērot un injicējot devu. Tādēļ katrā pildspalvveida pilnšļircē ir lielāks šķīdinātāja un

PegIntron pulvera daudzums, lai varētu ievadīt uz etiķetes norādīto 0,5 ml PegIntron injekciju šķīduma

devu. Pagatavotā šķīduma koncentrācija ir 150 mikrogramu/0,5 ml.

PegIntron injicē subkutāni pēc pulvera izšķīdināšanas, kā tas ir norādīts, pievienojot adatu un iepildot

parakstīto devu. Pilnīgs un ilustrēts pamācību izklāsts ir aprakstīts Lietošanas instrukcijas pielikumā.

Tāpat kā lietojot citas parenterāli ievadāmās zāles, pagatavotais šķīdums pirms ievadīšanas ir jāpārbauda

vizuāli. Pagatavotajam šķīdumam jābūt dzidram un bezkrāsainam. Ja pagatavotais šķīdums ir mainījis

krāsu vai ja tajā ir daļiņas, to nav atļauts lietot. Pēc devas ievadīšanas PegIntron pildspalvveida pilnšļirce

un viss tajā esošais neizlietotais šķīdums jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Merck Sharp & Dohme B.V.

Waarderweg 39

2031 BN Haarlem

Nīderlande

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

PegIntron 50 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

EU/1/00/131/031

EU/1/00/131/032

EU/1/00/131/034

PegIntron 80 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

EU/1/00/131/035

EU/1/00/131/036

EU/1/00/131/038

PegIntron 100 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

EU/1/00/131/039

EU/1/00/131/040

EU/1/00/131/042

PegIntron 120 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

EU/1/00/131/043

EU/1/00/131/044

EU/1/00/131/046

PegIntron 150 mikrogrami pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai pildspalvveida

pilnšļircē

EU/1/00/131/047

EU/1/00/131/048

EU/1/00/131/050

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2000. gada 25. maijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2010. gada 25. maijs

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu.

7 Westferry Circus

Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom

Telephone

+44 (0)20 7418 8400

Facsimile

+44 (0)20 7418 8416

E-mail

info@ema.europa.eu

Website

www.ema.europa.eu

An agency of the European Union

© European Medicines Agency, 2012. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/158077/2012

EMEA/H/C/000280

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

PegIntron

peginterferons alfa-2b

Šis dokuments ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par PegIntron. Tajā ir

paskaidrots, kā Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles, pirms sniegt pozitīvu

atzinumu par reģistrācijas apliecības piešķiršanu un ieteikumus par PegIntron lietošanu.

Kas ir PegIntron?

PegIntron ir zāles, kas satur aktīvo vielu peginterferonu alfa-2b. Tās ir pieejamas kā pulveris un

šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai un kā iepriekš uzpildīts vienreizējās lietošanas

pildspalvinjektors. 0,5 ml preparāta satur 50, 80, 100, 120 vai 150 mikrogramus peginterferona alfa-

Kāpēc lieto PegIntron?

PegIntron lieto, lai ārstētu pacientus no trīs gadu vecuma ar ilgstošu C hepatītu (aknu slimību, ko

izraisa inficēšanās ar C hepatīta vīrusu).

PegIntron var lietot pieaugušiem pacientiem (no 18 gadu vecuma) , kuri iepriekš nav ārstēti vai kuriem

iepriekš veiktā ārstēšana bijusi nesekmīga. PegIntron var lietot trīskāršas kombinētas terapijas veidā

kopā ar ribavirīnu un bocepreviru pieaugušajiem ar 1. tipa C hepatītu, kuriem aknas ir bojātas, bet

aizvien spēj normāli darboties (kompensēta aknu slimība). Citiem pieaugušajiem ar C hepatīta vīrusu

asinīs, tostarp pacientiem, kas inficēti arī ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), PegIntron lieto kopā ar

ribavirīnu (divkārša terapija) vai vienu pašu, ja pacienti nevar lietot ribavirīnu.

Divkāršu terapiju ar ribavirīnu lieto arī iepriekš neārstēti

em bērniem un pusaudžiem (vecumā no trīs

līdz 17 gadiem), kamēr aknas vēl darbojas normāli.

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto PegIntron?

Ārstēšana ar PegIntron jāsāk un jāuzrauga ārstam ar pieredzi C hepatīta pacientu ārstēšanā. PegIntron

ievada vienreiz nedēļā ar zemādas injekciju. Pieaugušajiem to lieto kombinētas terapijas veidā devā

1,5 mikrogrami uz kilogramu ķermeņa svara vai atsevišķi pa 0,5 vai 1,0 mikrogramam uz vienu

kilogramu. Bērniem un pusaudžiem deva ir 60 mikrogramu uz kvadrātmetru ķermeņa virsmas laukuma

(aprēķina pēc pacienta auguma un svara). Terapijas ilgums (no sešiem mēnešiem līdz gadam) ir

atkarīgs no pacienta stāvokļa un reakcijas uz ārstēšanu. Ribavirīna un PegIntron devas, iespējams,

jāpielāgo, ja pacientam rodas blakusparādības. Atkarībā no blakusparādību smaguma pakāpes,

ārstēšana var būt pilnībā jāpārtrauc (arī ar boceprevi

ru). Ja pacienti ir atbilstoši apmācīti, tie var paši

injicēt šīs zāles. Plašāka informācija atrodama zāļu lietošanas instrukcijā.

PegIntron darbojas?

PegIntron aktīvā viela peginterferons alfa-2b pieder „interferonu” grupai. Interferoni ir dabiskas,

organismā ražotas vielas, kas palīdz cīnīties ar slimībām, piemēram, ar vīrusu izraisītām infekcijām. To

darbība vīrusu infekciju gadījumā nav pilnībā izprasta, bet uzskata, ka tie darbojas kā imūnmodulatori

(vielas, kas izmaina imūnsistēmas darbību). Interferoni var bloķēt arī vīrusu vairošanos.

Peginterferons alfa-2b ir līdzīgs interferonam alfa-2b, kas Eiropas Savienībā (ES) ir pieejams jau

vairākus gadus. PegIntron satur interferonu alfa-2b, kas ir „pegilēts" (pārklāts ar ķīmisko vielu –

polietilēnglikolu). Tādējādi tiek samazināts ātrums, ar kādu šī viela tiek izvadīta no organisma un dod

iespēju samazināt šo zāļu i

evadīšanas biežumu. PegIntron sastāvā esošo interferonu alfa-2b iegūst ar

paņēmienu, ko sauc par „rekombinantās DNS tehnoloģiju”: to ražo baktērija, kurā ievadīts gēns (DNS),

kas nodrošina interferona alfa-2b sintēzi. Šis aizstājējs darbojas tieši tāpat kā dabīgais alfa interferons.

Kā noritēja PegIntron izpēte?

PegIntron iedarbību, lietojot kopā ar ribavirīnu vai bez tā, salīdzināja ar interferonu alfa-2b piecos

pamatpētījumos, iesaistot kopumā vairāk nekā 6000 iepriekš neārstētu pieaugušo ar C hepatītu,

tostarp 328 pacientus ar cirozi un 507 pacientus, kas inficēti arī ar HIV. PegIntron un ribavirīna

kombināciju pētīja arī vienā pētījumā, iesaistot 1354 pieaugušos, kuriem iepriekšējā ārstēšana bijusi

neveiksmīga, un vienā pētījumā, iesaistot 107 iepriekš neārstētus bērnus un pusaudžus 3–17 gadu

vecumā. Galvenais efektivitātes kritērijs bija C hepatīta vīrusa līmenis asinīs pirms terapijas un pēc

sešu mēnešu

vai gada ilgas terapijas, kā arī apsekošanas laikā pēc sešiem mēnešiem. Dažos pētījumos

vērtēja arī aknu darbības uzlabošanās pazīmes.

Divos pamatpētījumos, kuros piedalījās 1503 pieauguši pacienti ar 1. tipa C hepatītu un kompensētu

aknu slimību, pētīja PegIntron ietekmi trīskāršas terapijas veidā kombinācijā ar ribavirīnu un

bocepreviru salīdzinājumā ar gadījumiem, kad PegIntron lietots tikai kombinācijā ar ribavirīnu. Pirmajā

pētījumā piedalījās iepriekš neārstēti pacienti, bet otrajā pētīju

mā piedalījās pacienti, kam iepriekš

veiktā ārstēšana bijusi neveiksmīga. Galvenais iedarbīguma rādītājs šajos pētījumos bija pacientu

skaits ar nenosakāmu C hepatīta vīrusu asinīs 24 nedēļas pēc ārstēšanas beigām, kurus tādējādi var

uzskatīt par izārstētiem.

Kādas bija PegIntron priekšrocības šajos pētījumos?

Pieaugušajiem PegIntron bija efektīvākas par interferonu alfa-2b iepriekš neārstētiem pacientiem;

aptuveni ceturtdaļa pacientu reaģēja uz ārstēšanu tikai ar PegIntron un aptuveni puse reaģēja uz

PegIntron un ribavirīna kombināciju. PegIntron kombinācija ar ribavirīnu bija efektīva pacientiem ar

cirozi un ar HIV inficētiem pacientiem. Aptuveni ceturtdaļa pieaugušo, kuriem iepriekšējā ārstēšana

PegIntron

EMA/171272/2010

2. lappuse no 4

bijusi neveiksmīga, un aptuveni divas trešdaļas bērnu un pusaudžu reaģēja uz ārstēšanu ar PegIntron

un ribavirīnu.

Trīskāršas terapijas pētījumos pacientiem ar 1. tipa C hepatītu un kompensētu aknu slimību pierādīts,

ka PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu un bocepreviru ir efektīvāks nekā divkārša PegIntron

kombinācija tikai ar ribavirīnu. Trīskārša terapija par aptuveni 30 % palielināja izārstēšanas biežumu

iepriekš neārstētiem pacientiem ar agrīnu atbildes reakciju. Iepriekš ārstētiem pacientiem novēroja šā

skaita palielināšanos par 40 %.

Kāds risks pastāv, lietojot PegIntron?

Pieaugušajiem visbiežāk novērotās PegIntron blakusparādības (vairāk nekā 1 pacientam no 10) ir

vīrusu infekcija, faringīts (rīkles iekaisums), anēmija (mazs sarkano asinsķermenīšu skaits),

neitropēnija (mazs balto asinsķermenīšu neitrofilu skaits), ēstgribas zudums, depresija, trauksme,

emocionāla labilitāte (pēkšņas garastāvokļa izmaiņas), koncentrēšanās traucējumi, bezmiegs (miega

traucējumi), galvassāpes, reibonis, elpas trūkums (apgrūtināta elpošana), klepus, vemšana, slikta

dūša, vēdersāpes, caureja, sausa mute, alopēcija (matu izkrišana), nieze, sausa āda, izsitumi, mialģija

(muskuļu sāpes), artralģija (sāpes locītavās), sāpes muskuļos un kaulos, reakcijas injekcijas vietā,

kaisums injekcijas vietā, nogurums (nespēks), astēnija (vājums), aizkaitināmība, drebuļi, pireksija

(drudzis), gripai līdzīga slimība un ķermeņa masas zudums. Bērniem un pusaudžiem, kas saņem

PegIntron kombinācijā ar ribavirīnu, nevēlamās blakusparādības bija līdzīgas kā pieaugušajiem, lai gan

novēroja arī aizkavētu augšanu vairāk nekā vienam pacientam no desmit. Pilns visu PegIntron izraisīto

blakusparādību apraksts ir atrodams zāļu lietošanas instrukcijā.

PegIntron nedrīkst lietot cilvēki ar paaugstinātu jutību (alerģija) pret jebkuru interferonu vai kādu citu

šo zāļu sastāvdaļu. PegIntron nedrīkst li

etot pacienti ar smagām slimībām, smagiem aknu darbības

traucējumiem, nekontrolētu vairogdziedzera slimību, epilepsiju vai citiem centrālās nervu sistēmas

darbības traucējumiem. Tās nedrīkst lietot pacientiem, kuriem bijusi smaga sirds slimība vai autoimūna

slimība (slimība, kad organisma paša aizsargsistēma uzbrūk veseliem audiem), kā arī bērniem vai

pusaudžiem, kuriem bijuši smagi psihiski traucējumi, īpaši smaga depresija, domas par pašnāvību vai

pašnāvības mēģinājumi. Pilns ierobežojumu saraksts ir atrodams zāļu lietošanas instrukcijā.

Tā kā PegIntron ir saistīts ar tādām blakusparādībām kā depresija, pacienti ārstēšanas laikā rūpīgi

jāuzrauga. PegIntron ir

saistīts arī ar svara zudumu un aizkavētu augšanu bērniem un pusaudžiem.

Ārstiem šis risks jāņem vērā, lemjot par pacienta ārstēšanu līdz pieaugušā vecuma sasniegšanai.

Kāpēc PegIntron tika apstiprinātas?

CHMP nolēma, ka pacienta ieguvums, lietojot PegIntron, pārsniedz šo zāļu radīto risku, un ieteica

izsniegt PegIntron reģistrācijas apliecību.

Komiteja ņēma vērā, ka ir pierādīts, ka divkārša kombinācija ar ribavirīnu ir efektīva pret ilgstošu C

hepatīta vīrusa infekciju pieaugušajiem un bērniem. Ievērojami palielinās arī izārstēšanas biežums

pacientiem ar ilgstošu 1. tipa C hepatītu, lietojot trīskāršu PegIntron terapiju kombinācijā ar ribavirīnu

un bocepreviru.

Cita informācija par PegIntron

Eiropas Komisija 2000. gada 25. maijā izsniedza PegIntron reģistrācijas apliecību, kas derīga visā

Eiropas Savienībā.

Pilns PegIntron EPAR teksts ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find

medicine/Human medicines/European public assessment reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar

PegIntron

EMA/171272/2010

3. lappuse no 4

PegIntron

EMA/171272/2010

4. lappuse no 4

PegIntron pieejama zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī ir daļa no EPAR) vai, sazinoties ar ārstu vai

farmaceitu.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 03.2012.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju