Paxifor 20 mg tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

20-10-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

20-10-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
Aripiprazols
Pieejams no:
Grindeks, AS, Latvija
ATĶ kods:
N05AX12
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Aripiprazole
Deva:
20 mg
Zāļu forma:
Tabletes
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Synthon Hispania S.L., Spain; Synthon s.r.o., Czech Republic
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Ir apstiprināta
Autorizācija numurs:
15-0228

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

PAXIFOR 5 mg tabletes

PAXIFOR 10 mg tabletes

PAXIFOR 15 mg tabletes

PAXIFOR 20 mg tabletes

PAXIFOR 30 mg tabletes

Aripiprazolum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju. Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir PAXIFOR un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms PAXIFOR lietošanas

Kā lietot PAXIFOR

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt PAXIFOR

Iepakojuma saturs un cita informācija

Kas ir PAXIFOR un kādam nolūkam to lieto

PAXIFOR satur aktīvo vielu aripiprazolu, un tās ir antipsihotisko līdzekļu grupas zāles.

Tās lieto, lai ārstētu pieaugušos un pusaudžus no 15 gadu vecuma, kam ir slimība ar šādiem

raksturīgiem simptomiem, piemēram, dzird, redz vai jūt lietas, kuru patiesībā tur nav; aizdomīgums,

maldīgi priekšstati, nesakarīga runa vai uzvedība un emocionāls seklums. Cilvēki ar šādu stāvokli var

izjust arī depresiju, vainas apziņu, trauksmi vai sasprindzinājumu.

2.

Kas Jums jāzina pirms PAXIFOR lietošanas

Nelietojiet PAXIFOR šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret aripiprazolu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms PAXIFOR lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir:

augsts cukura līmenis asinīs (raksturojas ar tādiem simptomiem kā pārmērīgas slāpes, urīna

daudzuma palielināšanās, apetītes pieaugums un vājuma sajūta) vai cukura diabēts ģimenes

anamnēzē;

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

krampji;

netīšas, neregulāras muskuļu kustības, sevišķi sejā;

sirds un asinsvadu slimības, sirds un asinsvadu slimības ģimenes anamnēzē, insults vai

''mini'' insults, izmainīts asinsspiediens;

asins recekļi vai to esamība ģimenes anamnēzē, jo asins recekļu veidošanos saista ar

antipsihotisko līdzekļu lietošanu;

iepriekš ir bijusi pārmērīga tieksme uz azartspēlēm.

Ja Jūs novērojat ķermeņa masas pieaugumu, neparastu kustību attīstību, miegainību, kas traucē veikt

ikdienas darbus, vai jebkādas rīšanas grūtības, vai alerģiskus simptomus, lūdzu informējiet ārstu.

Ja Jūs esat gados vecāks pacients, kurš slimo ar demenci (atmiņas vai citu garīgu spēju zudums), Jums

vai Jūsu aprūpētājam/piederīgajiem jāpaziņo ārstam, ja Jums kādreiz bijis insults vai ''mini'' insults.

Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums ir domas vai sajūtas, kas liek darīt sev pāri. Ārstēšanas ar

aripiprazolu laikā ir ziņots par pašnāvnieciskām domām un rīcību.

Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums ir muskuļu stīvums vai nekustīgums ar augstu temperatūru,

svīšanu, nestabilu garīgo stāvokli vai ļoti ātra vai neregulāra sirds darbība.

Bērni un pusaudži

PAXIFOR nedrīkst lietot bērni un pusaudži, kuri jaunāki par 15 gadiem. Pirms PAXIFOR lietošanas

vaicājiet padomu savam ārstam vai farmaceitam.

Citas zāles un PAXIFOR

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot.

Asinsspiedienu pazeminošas zāles:

PAXIFOR

var pastiprināt asinsspiedienu pazeminošo zāļu

iedarbību. Katrā ziņā informējiet ārstu, ja lietojat zāles asinsspiediena regulēšanai.

Lietojot PAXIFOR

kopā ar dažām zālēm, var būt nepieciešams mainīt PAXIFOR

devu. Īpaši

nepieciešams pieminēt Jūsu ārstam sekojošas zāles:

zāles sirds ritma korekcijai;

antidepresantus vai augu valsts līdzekļus depresijas un trauksmes ārstēšanai;

pretsēnīšu līdzekļus;

noteiktas zāles HIV infekcijas ārstēšanai;

pretkrampju zāles, ko lieto, lai ārstētu epilepsiju.

Zāles, kas paaugstina serotonīna līmeni: triptāni, tramadols, triptofāns, SSAI (piemēram, paroksetīns

un fluoksetīns), tricikliskie antidepresanti (piemēram,

klomipramīns, amitriptilīns), petidīns,

divšķautņu asinszāle un venlafaksīns. Šīs zāles palielina blakusparādību risku; ja, lietojot šīs zāles

kopā ar PAXIFOR, Jums rodas kādi neparasti simptomi, Jums ir jāapmeklē ārsts.

PAXIFOR kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

PAXIFOR var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.

PAXIFOR lietošanas laikā nevajadzētu lietot alkoholu.

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Jaundzimušajiem bērniem, kuri dzimuši mātēm, kuras lietojušas PAXIFOR

pēdējā grūtniecības

trimestrī (grūtniecības pēdējos trīs mēnešos), varētu būt šādi simptomi: trīce, muskuļu stīvums un/vai

vājums, miegainība, uzbudinājums, apgrūtināta elpošana, barības uzņemšanas grūtības. Ja Jūsu bērnam

parādās kāds no šiem simptomiem, iespējams, Jums nepieciešams sazināties ar Jūsu ārstu.

Noteikti informējiet ārstu nekavējoties, ja Jūs barojat bērnu ar krūti.

Jums nevajadzētu barot bērnu ar krūti, ja Jūs lietojat PAXIFOR.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nevadiet transportlīdzekļus un nelietojiet ierīces un mehānismus, kamēr nav noskaidrojies, kā

PAXIFOR Jūs ietekmē.

PAXIFOR satur laktozi

Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar

ārstu.

3.

Kā lietot PAXIFOR

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā deva pieaugušajiem ir 15 mg vienu reizi dienā. Ārsts var parakstīt Jums mazāku vai

lielāku devu, maksimāli līdz 30 mg vienu reizi dienā.

Lietošana pusaudžiem

Ārstēšanu ar aripiprazolu var uzsākt ar mazu devu, lietojot šķidro zāļu formu - šķīdumu iekšķīgai

lietošanai. Devu pakāpeniski palielina, līdz tiek sasniegta ieteicamā deva pusaudžiem – 10 mg vienu

reizi dienā. Tomēr ārsts var parakstīt Jums mazāku vai lielāku devu, maksimāli līdz 30 mg vienu reizi

dienā.

Ja Jums šķiet, ka PAXIFOR iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Centieties lietot PAXIFOR tableti katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Tam nav nozīmes, vai

lietojat šīs zāles ar ēdienu vai tukšā dūšā. Tablete vienmēr jānorij vesela, uzdzerot ūdeni.

Pat ja Jūs jūtaties labāk,

nemainiet PAXIFOR devu un nepārtrauciet tā lietošanu bez ārsta

konsultācijas.

Ja esat lietojis PAXIFOR vairāk nekā noteikts

Ja Jūs pamanāt, ka esat lietojis vairāk PAXIFOR tabletes nekā ārsts to ieteica (vai kāds cits ir lietojis

Jūsu PAXIFOR tabletes), tūlīt paziņojiet to savam ārstam. Ja tas nav iespējams, jāgriežas tuvākajā

slimnīcā, ņemot līdzi iepakojumu.

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

Ja esat aizmirsis lietot PAXIFOR

Ja aizmirsāt lietot zāļu devu, lietojiet izlaisto devu, tiklīdz Jūs to atceraties, bet nelietojiet divas devas

vienā dienā.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Biežas blakusparādības (var ietekmēt 1 no 10 cilvēkiem): nekontrolēta muskuļu raustīšanās vai

patvaļīgas kustības, galvassāpes, nogurums, slikta dūša, vemšana, diskomforta sajūta kuņģī,

aizcietējums, pastiprināta siekalu izdalīšanās, neliels reibonis, nemierīgs miegs, nemiers, trauksme,

miegainība, trīce un neskaidra redze.

Retāk novērojamas blakusparādības (var ietekmēt 1 no 100 cilvēkiem): daži cilvēki jūt reiboni,

sevišķi, pieceļoties no guļus vai sēdus stāvokļa, vai jūt sirdsdarbības paātrināšanos vai redzes

dubultošanos.

Daži cilvēki jūtas depresīvi.

Pēc PAXIFOR reģistrācijas tika novērotas šādas nevēlamas blakusparādības, bet to parādīšanās

biežums nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

dažu asins šūnu daudzuma izmaiņas, izmainīta sirdsdarbība, pēkšņa, neizskaidrojama nāve,

sirdslēkme; alerģiskas reakcijas (piemēram, pietūkums mutē, mēlē, sejā un rīklē, nieze, izsitumi),

augsts cukura līmenis asinīs, cukura diabēta saasināšanās vai rašanās, ketoacidoze (ketonvielas asinīs

un urīnā) vai koma, zems nātrija līmenis asinīs, ķermeņa masas palielināšanās, ķermeņa masas

samazināšanās, anoreksija; nervozitāte, uzbudinājums, nemiers, pārmērīga tieksme uz azartspēlēm;

pašnāvības domas, pašnāvības mēģinājumi un pašnāvība; agresija, runas traucējumi, krampji,

Serotonīna sindroms (reakcija, kas var izraisīt lielas laimes sajūtu, miegainību, neveiklumu, nemieru,

apreibuma sajūtu, drudzi, svīšanu vai muskuļu stīvumu), drudža, muskuļu stīvuma, paātrinātas

elpošanas, svīšanas, traucētas apziņas un pēkšņa asinsspiediena un sirdsdarbības frekvences pārmaiņu

kombinācija; ģībšana, augsts asinsspiediens, asins recekļi vēnās, sevišķi kāju vēnās (var būt simptomi

kā pietūkums, sāpes un apsārtums), kuri pa asinsvadiem var nokļūt plaušās, radot sāpes krūtīs un

grūtības elpot (ja novērojat kādu no šiem simptomiem, nekavējoties lūdziet medicīnisko palīdzību);

muskuļu spazmas balsenes rajonā, nejauša ēdiena ieelpošana ar pneimonijas risku, rīšanas grūtības,

aizkuņģa dziedzera iekaisums; aknu mazspēja, aknu iekaisums, ādas un acu baltumu dzelte, ziņojumi

par aknu testu novirzēm; diskomforta sajūta vēdera rajonā, caureja; ādas izsitumi un jutīgums pret

gaismu, pastiprināta matu izkrišana vai plikpaurība, pastiprināta svīšana; stīvums vai krampji, muskuļu

sāpes, nogurums; pārmērīga urīna daudzuma samazināšanās, urinēšanas grūtības; pagarināta un/vai

sāpīga erekcija; ķermeņa temperatūras kontroles grūtības vai pārkaršana, sāpes krūtīs un plaukstu,

potīšu vai pēdu pietūkums.

Aripiprazola. lietošanas laikā tika ziņots par vairākiem nāves gadījumiem vecāka gadagājuma

pacientiem ar demenci. Turklāt ziņots par insultu vai “mini”insultu.

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

Papildus blakusparādības pusaudžiem

15 gadus veciem un vecākiem pusaudžiem novēroto blakusparādību biežums un tips bija līdzīgs kā

pieaugušajiem, izņemot miegainību, nekontrolētu muskuļu raustīšanos vai patvaļīgas kustības, nemieru

un noguruma sajūtu, ko novēroja ļoti bieži (vairāk nekā 1 no katriem 10 pacientiem), un bieži (vairāk

nekā 1 no katriem 100 pacientiem) novēroja sāpes vēdera augšdaļā, sausumu mutē, paātrinātu

sirdsdarbību,

ķermeņa

masas

palielināšanos,

palielinātu

ēstgribu,

muskuļu

raustīšanos,

nekontrolējamas roku un kāju kustības un reiboņa sajūtu, īpaši pieceļoties no guļus vai sēdus pozīcijas.

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003. Tālr. +371 67078400; Fakss

+371 67078428.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu

drošumu.

5.

Kā uzglabāt PAXIFOR

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un iepakojuma pēc

EXP/Derīgs līdz. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko PAXIFOR satur

5mg tabletes

Aktīvā viela ir aripiprazols. Katra tablete satur 5 mg aripiprazola.

Citas sastāvdaļas ir nātrija cietes glikolāts,

mikrokristāliskā celuloze,

laktozes monohidrāts,

hidroksipropilceluloze, magnija stearāts.

10 mg tabletes

Aktīvā viela ir aripiprazols. Katra tablete satur 10 mg aripiprazola.

Citas sastāvdaļas ir nātrija cietes glikolāts,

mikrokristāliskā celuloze,

laktozes monohidrāts,

hidroksipropilceluloze, magnija stearāts, sarkanais dzelzs oksīds (E 172).

15 mg tabletes

Aktīvā viela ir aripiprazols. Katra tablete satur 15 mg aripiprazola.

Citas sastāvdaļas ir nātrija cietes glikolāts,

mikrokristāliskā celuloze,

laktozes monohidrāts,

hidroksipropilceluloze, magnija stearāts, dzeltenais dzelzs oksīds (E 172).

20 mg tabletes

Aktīvā viela ir aripiprazols. Katra tablete satur 20 mg aripiprazola.

Citas sastāvdaļas ir nātrija cietes glikolāts,

mikrokristāliskā celuloze,

laktozes monohidrāts,

hidroksipropilceluloze, magnija stearāts.

30 mg tabletes

Aktīvā viela ir aripiprazols. Katra tablete satur 30 mg aripiprazola.

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

Citas sastāvdaļas ir nātrija cietes glikolāts,

mikrokristāliskā celuloze,

laktozes monohidrāts,

hidroksipropilceluloze, magnija stearāts, sarkanais dzelzs oksīds (E 172).

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

PAXIFOR ārējais izskats un iepakojums

5 mg tabletes

Baltas apaļas tabletes ar vienā pusē iegravētu “ARZ” un otrā pusē “5” (diametrs: aptuveni 5 mm).

10 mg tabletes

Rozā garenas tabletes ar iespējamiem tumšākiem plankumiem un vienā pusē iegravētiem “ARZ” un

“10” (garums: aptuveni 8 mm, platums: aptuveni 4 mm).

15 mg tabletes

Dzeltenas apaļas tabletes ar iespējamiem tumšākiem plankumiem un vienā pusē iegravētiem “ARZ” un

“15” (diametrs: aptuveni 7 mm).

20 mg tabletes

Baltas apaļas tabletes ar vienā pusē iegravētiem “ARZ” un “20” (diametrs: aptuveni 8 mm).

30 mg tabletes

Rozā apaļas tabletes ar iespējamiem tumšākiem plankumiem un vienā pusē iegravētiem “ARZ” un

“30” (diametrs: aptuveni 9 mm).

Blistera iepakojums:

Alumīnija (OPA/Alumīnija/PVH/Alumīnija) blisteri perforēti vienai devai. 7 vai 10 tabletes blisterī.

Iepakojumā pa 10, 14, 28, 30, 49, 50, 56, 98 vai 100 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

AS GRINDEKS.

Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057, Latvija

Tālrunis: 67083205

Fakss: 67083505

E-pasts: grindeks@grindeks.lv

Ražotājs

Synthon Hispania SL

C/Castelló n

1, Pol. Las Salinas, Sant Boi de Llobregat, 08830, Barcelona, Spānija

Synthon s.r.o

Brnĕnská 32/čp. 597, 678 01 Blansko, Čehijas Republika

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Igaunija

PAXIFOR 5 mg, 10 mg, 15 mg, 20 mg, 30 mg tabletid

Lietuva

PAXIFOR 5 mg, 10 mg, 15 mg, 20 mg, 30 mg tabletės

Latvija

PAXIFOR 5 mg, 10 mg, 15 mg, 20 mg, 30 mg tabletes

Nīderlande

PAXIFOR 5 mg, 10 mg, 15 mg, 20 mg, 30 mg tabletten

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 08/2015

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

PAXIFOR 5 mg tabletes

PAXIFOR 10 mg tabletes

PAXIFOR 15 mg tabletes

PAXIFOR 20 mg tabletes

PAXIFOR 30 mg tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra PAXIFOR 5 mg tablete satur 5 mg aripiprazola (Aripiprazolum).

Katra PAXIFOR 10 mg tablete satur 10 mg aripiprazola (Aripiprazolum).

Katra PAXIFOR 15 mg tablete satur 15 mg aripiprazola (Aripiprazolum).

Katra PAXIFOR 20 mg tablete satur 20 mg aripiprazola (Aripiprazolum).

Katra PAXIFOR 30 mg tablete satur 30 mg aripiprazola (Aripiprazolum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

[5 mg tabletes]

33,3 mg laktozes monohidrāta tabletē

[10 mg tabletes]

66,5 mg laktozes monohidrāta tabletē

[15 mg tabletes]

99,8 mg laktozes monohidrāta tabletē

[20 mg tabletes]

133,0 mg laktozes monohidrāta tabletē

[30 mg tabletes]

199,5 mg laktozes monohidrāta tabletē

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Tablete

5 mg tabletes

Baltas apaļas tabletes ar vienā pusē iegravētu “ARZ” un otrā pusē “5” (diametrs: aptuveni 5 mm).

10 mg tabletes

Rozā garenas tabletes ar iespējamiem tumšākiem plankumiem un vienā pusē iegravētiem “ARZ” un

“10” (garums: aptuveni 8 mm, platums: aptuveni 4 mm).

15 mg tabletes

Dzeltenas apaļas tabletes ar iespējamiem tumšākiem plankumiem un vienā pusē iegravētiem “ARZ” un

“15” (diametrs: aptuveni 7 mm).

20 mg tabletes

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

Baltas apaļas tabletes ar vienā pusē iegravētiem “ARZ” un “20” (diametrs: aptuveni 8 mm).

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

30 mg tabletes

Rozā apaļas tabletes ar iespējamiem tumšākiem plankumiem un vienā pusē iegravētiem “ARZ” un

“30” (diametrs: aptuveni 9 mm).

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Terapeitiskās indikācijas

PAXIFOR ir paredzēts šizofrēnijas ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem vecumā no 15 gadiem.

4.2

Devas un lietošanas veids

Devas

Pieaugušie

Šizofrēnija: PAXIFOR ieteicamā sākotnējā deva ir 10 vai 15 mg dienā ar balstdevu 15 mg vienu reizi

dienā, ko lieto neatkarīgi no ēdienreizēm.

PAXIFOR ir efektīvs devās no 10 līdz 30 mg dienā. Lai arī dažiem pacientiem ir iespējama

uzlabošanās, lietojot lielāku devu, efektivitātes palielināšanās, lietojot devas, kuras pārsniedz diennakts

devu 15 mg, nav pierādīta. Maksimālā dienas deva nedrīkst pārsniegt 30 mg.

Pediatriskā populācija

Šizofrēnija pusaudžiem vecumā no 15 gadiem un vecākiem: ieteicamā PAXIFOR deva ir 10 mg dienā,

lietojot vienu reizi dienā, neatkarīgi no ēdienreizēm. Terapija jāuzsāk ar 2 mg lielu devu (lieto

aripiprazola 1 mg/ml šķīdumu iekšķīgai lietošanai), ko lieto 2 dienas. Nākamās 2 dienas titrē devu līdz

5 mg, līdz sasniegta ieteicamā dienas deva – 10 mg. Ja nepieciešams, tālāka devas palielināšana jāveic

ik pa 5 mg, nepārsniedzot dienas devu 30 mg (skatīt 5.1. apakšpunktu).

PAXIFOR ir efektīvs devās no 10 līdz 30 mg dienā. Nav pierādīts, ka, lietojot lielākas dienas devas par

10 mg, būtu augstāka efektivitāte, tomēr atsevišķiem pacientiem var būt uzlabošanās pēc lielāku devu

lietošanas.

PAXIFOR nav ieteicams lietot pacientiem ar šizofrēniju, kuri ir jaunāki par 15 gadiem, jo nav

pietiekamu datu par zāļu drošumu un efektivitāti (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Uzbudināmība saistībā ar autisma traucējumiem: PAXIFOR drošums un efektivitāte, lietojot bērniem

un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti

5.1. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Ar Tureta sindromu saistīti tiki: PAXIFOR drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem

vecumā no 6 līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.1. apakšpunktu,

taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Nav nepieciešama devas pielāgošana pacientiem ar viegliem vai mēreniem aknu darbības

traucējumiem. Nav pietiekamu datu, lai sniegtu rekomendācijas par devām slimniekiem ar smagiem

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

aknu darbības traucējumiem. Viņiem devas jānosaka īpaši piesardzīgi. Tomēr slimniekiem ar smagiem

aknu darbības traucējumiem maksimālā dienas deva 30 mg jālieto piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu)

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Nav nepieciešama devas pielāgošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Gados vecāki cilvēki

PAXIFOR efektivitāte šizofrēnijas traucējumu ārstēšanā 65 gadus veciem un vecākiem pacientiem nav

noteikta. Ņemot vērā šīs populācijas augstāku jutību, ja klīniskie faktori to attaisno, jādomā par

mazāku sākotnējo devu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Dzimums

Nav nepieciešama devas pielāgošana sievietēm, salīdzinot ar devu vīriešiem (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Smēķētājiem

Ņemot vērā aripiprazola metabolismu, nav nepieciešama devas pielāgošana smēķētājiem (skatīt

4.5. apakšpunktu).

Devu pielāgošana sakarā ar mijiedarbību

Ja vienlaicīgi ar aripiprazolu lieto spēcīgus CYP3A4 vai CYP2D6 inhibitorus, aripiprazola deva

jāsamazina. Ja CYP3A4 vai CYP2D6 inhibitora lietošanu kombinētā terapijā pārtrauc, aripiprazola

deva ir jāpaaugstina (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ja vienlaicīgi ar aripiprazolu lieto spēcīgus CYP3A4 induktorus, aripiprazola deva jāpaaugstina. Ja

CYP3A4 induktora lietošanu kombinētā terapijā pārtrauc, aripiprazola deva jāsamazina līdz

rekomendētajai devai (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lietošanas veids

PAXIFOR tabletes paredzētas iekšķīgai lietošanai.

4.3

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Antipsihotiskā terapijā slimnieka stāvokļa uzlabošanās var iestāties tikai pēc vairākām dienām vai

nedēļām. Šajā laikā slimnieki rūpīgi jānovēro.

Suicidalitāte

Garīgām saslimšanām un garastāvokļa traucējumu gadījumos ir raksturīga suicidāla rīcība, un dažos

gadījumos par to ir ziņots agrīni pēc antipsihotisko līdzekļu lietošanas uzsākšanas vai nomaiņas,

ieskaitot ārstēšanu ar aripiprazolu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ārstējot ar antipsihotiskiem līdzekļiem

augsta riska pacientus, tie rūpīgi jāuzrauga. Epidemioloģisko pētījumu rezultāti rosina domāt, ka

pieaugušiem pacientiem ar šizofrēniju aripiprazols nepalielina pašnāvību risku salīdzinājumā ar citiem

antipsihotiskiem līdzekļiem. Lai šo risku novērtētu gados jauniem pacientiem (līdz 18 gadu vecumam),

nav pietiekamu datu attiecībā uz pediatrisko populāciju, bet ir pierādījumi, ka, lietojot atipiskos

antipsihotiskos līdzekļus, ieskaitot aripiprazolu, pašnāvības risks saglabājas pēc pirmajām 4 ārstēšanas

nedēļām.

Sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

Aripiprazolu nepieciešams lietot uzmanīgi pacientiem ar jau zināmām sirds un asinsvadu slimībām

(miokarda infarkts anamnēzē, sirds išēmiskā slimība, sirds mazspēja vai vadīšanas traucējumi),

cerebrovaskulārām slimībām, stāvokļiem, kas varētu izraisīt pacientiem hipotensiju (dehidratācija,

hipovolēmija un ārstēšana ar antihipertensīviem līdzekļiem) vai hipertensiju, ieskaitot pieaugošu vai

ļaundabīgu.

Ir ziņots par vēnu tromboembolijas (VTE) gadījumiem saistībā ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu. Tā

kā ar antipsihotiskiem līdzekļiem ārstētiem pacientiem bieži ir iegūti VTE riska faktori, pirms

ārstēšanas uzsākšanas ar PAXIFOR un tās laikā jānosaka visi iespējamie VTE riska faktori un jāveic

profilakses pasākumi.

Vadīšanas traucējumi

Klīniskajos pētījumos ar aripiprazolu pagarināta QT intervāla biežums ir salīdzināms ar placebo. Tāpat

kā citi antipsihotiski līdzekļi, arī aripiprazols jālieto piesardzīgi pacientiem ar pagarinātu QT intervālu

ģimenes anamnēzē.

Tardīvā diskinēzija

Gadu ilgos vai īsākos klīniskajos pētījumos ārstēšanas ar aripiprazolu laikā ir bijuši reti ziņojumi par

terapijas izraisītu diskinēziju. Ja PAXIFOR lietošanas laikā pacientam parādās tardīvās diskinēzijas

pazīmes un simptomi, jāapsver nepieciešamība samazināt aripiprazola devu vai jādomā par preparāta

atcelšanu. Šie simptomi uz laiku var pasliktināties vai pat var rasties pēc terapijas pārtraukšanas.

Citi ekstrapiramidālie simptomi

Pediatriskajos klīniskajos pētījumos ar aripiprazolu ir novērota akatīzija un parkinsonisms. Ja

pacientam PAXIFOR lietošanas laikā ir citu EPS pazīmes un simptomi, jāapsver nepieciešamība

samazināt devu un rūpīgi kontrolēt klīniskos simptomus.

Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms (ĻNS)

ĻNS ir potenciāli fatāls simptomu komplekss, kas saistīts ar antipsihotisku līdzekļu lietošanu.

Klīniskajos pētījumos tika ziņots par retiem ĻNS gadījumiem ārstēšanas laikā ar aripiprazolu. ĻNS

klīniski izpaužas ar hiperpireksiju, muskuļu rigiditāti, psihiskā stāvokļa pārmaiņām un autonomu

nestabilitāti (neregulārs pulss vai asinsspiediens, tahikardija, svīšana, sirds aritmija). Bez tam var būt

kreatīna fosfokināzes paaugstināšanās, mioglobīnūrija (rabdomialīze) un akūta nieru mazspēja. Tomēr

ir ziņots par kreatinīna fosfokināzes paaugstināšanos un rabdomiolīzi, kas nav noteikti saistīts ar ĻNS.

Ja pacientam attīstās simptomi un pazīmes, kas norāda uz ĻNS, vai ir stāvoklis ar neizskaidrojamu

augstu drudzi bez papildus ĻNS klīniskām izpausmēm, jāpārtrauc visu antipsihotisko zāļu,

arī

PAXIFOR lietošana.

Krampji

Klīniskajos pētījumos retos gadījumos tika ziņots par krampjiem ārstēšanas ar aripiprazolu laikā. Tādēļ

pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijušas slimības ar krampjiem un kuriem ir stāvokļi, ko pavada

krampji, aripiprazols jālieto piesardzīgi.

Gados vecāki pacienti ar psihozi, kas saistīta ar demenci

Mirstības palielināšanās

Trīs placebo kontrolētos aripiprazola pētījumos (n = 938; vidējais vecums 82,4 gadi, amplitūda: 56-99

gadi) gados vecākiem pacientiem ar psihozi, kas saistīta ar Alcheimera slimību, novēroja, ka tiem

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

pacientiem, kuri tika ārstēti ar aripiprazolu, palielinājās mirstības risks, salīdzinot ar placebo grupu.

Mirstība ar aripiprazolu ārstētiem pacientiem bija 3,5 %, salīdzinot ar 1,7 % placebo grupā. Kaut arī

nāves iemesli bija dažādi, vairumā gadījumu tie bija kardiovaskulāri (piemēram, sirds mazspēja,

pēkšņa nāve) vai infekcijas (piemēram, pneimonija).

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

Cerebrovaskulāras nevēlamas blakusparādības

Tajos pašos pētījumos ziņots par cerebrovaskulārām nevēlamām blakusparādībām (piemēram, insults,

pārejošas išēmijas lēkmes), tostarp bija arī fatālas (pacientu vidējais vecums: 84 gadi; intervāls: no

78 līdz 88 g.). Kopumā šajos pētījumos 1,3 % ar aripiprazolu ārstētiem pacientiem bija

cerebrovaskulāras nevēlamas blakusparādības, salīdzinot ar 0,6 % ar placebo ārstētiem pacientiem. Šī

starpība nebija statistiski nozīmīga. Tomēr vienā no pētījumiem, kas bija fiksētu devu pētījums,

cerebrovaskulārām nevēlamām blakusparādībām bija ticama sakarība ar saņemto aripiprazola devu.

PAXIFOR nav indicēts ar demenci saistītas psihozes ārstēšanai.

Hiperglikēmija un cukura diabēts

Hiperglikēmija, dažos gadījumos ārkārtēja, ar ketoacidozi, hiperosmolāru komu vai nāvi, novērota

pacientiem, kas tiek ārstēti ar atipiskiem antipsihotiskiem līdzekļiem, ieskaitot PAXIFOR. Riska

faktori, kuri varētu izsaukt smagas komplikācijas, ir aptaukošanās un cukura diabēts ģimenes

anamnēzē. Aripiprazola klīniskos pētījumos nenovēroja nozīmīgu atšķirību ar hiperglikēmiju saistītu

nevēlamo blakusparādību (tostarp diabēts) vai patoloģisku glikēmijas laboratorisko rādītāju biežumā,

salīdzinot ar placebo. Pacientiem, kas ārstēti ar PAXIFOR un citiem atipiskiem antipsihotiskiem

līdzekļiem, ar hiperglikēmiju saistīto nevēlamo blakusparādību riska precīzs vērtējums nav pieejams,

lai varētu veikt tiešu salīdzināšanu. Pacienti, kas tiek ārstēti ar jebkādu antipsihotisku līdzekli, ieskaitot

PAXIFOR, jānovēro, vai nav hiperglikēmijas simptomi (piemēram, polidipsija, poliūrija, polifāgija un

nespēks), un pacientiem ar cukura diabētu vai tā riska faktoriem regulāri jākontrolē glikozes līmenis.

Hipersensitivitāte

Lietojot aripiprazolu, līdzīgi kā ar citām zalēm, var parādīties hipersensitivitātes reakcijas, kas

izpaužas kā alerģiski simptomi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ķermeņa masas palielināšanās

Ķermeņa masas palielināšanās ir bieži novērojama šizofrēnijas un bipolārās mānijas pacientiem sakarā

ar blakus slimībām, antipsihotisko līdzekļu, kas izraisa ķermeņa masas palielināšanos, lietošanu,

nepareizu dzīvesveidu, un tas var radīt smagas komplikācijas. Pēcreģistrācijas periodā ziņots par

ķermeņa masas palielināšanos pacientiem, kuriem nozīmēts PAXIFOR. Ķermeņa masas palielināšanās

parasti novērota pacientiem ar tādiem nozīmīgiem riska faktoriem kā cukura diabēts anamnēzē,

vairogdziedzera darbības traucējumiem vai hipofīzes adenomu. Klīniskajos pētījumos ar aripiprazolu

nav novērota klīniski nozīmīga ķermeņa masas palielināšanās pieaugušajiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Disfāgija

Barības vada motorikas traucējumi un aspirācija tiek saistīta ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu,

ieskaitot PAXIFOR. Aripiprazols un citi antipsihotiskie līdzekļi būtu jālieto uzmanīgi pacientiem ar

aspirācijas pneimonijas risku.

Patoloģiska tieksme uz azartspēlēm

Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi, ka pacientiem, kas ārstēti ar

PAXIFOR,

radusies

patoloģiska tieksme uz azartspēlēm neatkarīgi no tā, vai viņiem anamnēzē tāda jau ir bijusi.

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, tās risks var būt palielināts, tādēļ

šādi pacienti rūpīgi jānovēro (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Laktoze

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

PAXIFOR

satur laktozi.

Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes

nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malobsorciju.

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

4.5

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Sakarā ar antagonismu pret α1-adrenerģiskajiem receptoriem aripiprazolam piemīt spēja pastiprināt

noteiktu antihipertensīvo līdzekļu iedarbību.

Ņemot vērā aripiprazola primāro ietekmi uz CNS, jāievēro piesardzība, ja to lieto kombinācijā ar

alkoholu vai citām CNS ietekmējošām zālēm, kuru nevēlamās blakusparādības, piemēram, sedācija,

sakrīt ar aripiprazola blakusparādībām (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ja aripiprazols ir nozīmēts kopā ar zālēm, kas izsauc QT intervāla pagarināšanos vai elektrolītu

līdzsvara traucējumus, tas jālieto piesardzīgi.

Citu zāļu spēja ietekmēt

PAXIFOR

Kuņģa skābes sekrēcijas inhibitors H2 antagonists famotidīns samazina aripiprazola absorbciju, bet šis

efekts netiek uzskatīts par klīniski nozīmīgu.

Aripiprazola metabolisms noris vairākos ceļos, iesaistot CYP2D6 un CYP3A4 enzīmus, bet ne CYP1A

enzīmus. Tātad nav nepieciešama devas pielāgošana smēķētājiem.

Hinidīns un citi CYP2D6 inhibitori

Klīniskajā pētījumā ar veseliem indivīdiem spēcīgs CYP2D6 inhibitors (hinidīns) paaugstināja

aripiprazola AUC par 107 %, bet Cmax nemainījās. Aktīvā metabolīta dehidro-aripiprazola AUC un

Cmax atbilstoši samazinājās par 32 % un 47 %. PAXIFOR deva jāsamazina apmēram uz pusi no

nozīmētās devas, ja hinidīnu ordinē vienlaikus ar PAXIFOR Sagaidāms, ka citiem spēcīgiem CYP2D6

inhibitoriem, piemēram, fluoksetīnam un paroksetīnam, ir līdzīga ietekme, tāpēc jāpiemēro līdzīga

devas samazināšana.

Ketokonazols un citi CYP3A4 inhibitori

Klīniskajā pētījumā ar veseliem indivīdiem spēcīgs CYP3A4 inhibitors (ketokonazols) paaugstināja

aripiprazola AUC par 63 %, bet Cmax par 37 %. Aktīvā metabolīta dehidro-aripiprazola AUC un

Cmax atbilstoši paaugstinājās par 77 % un 43 %. CYP2D6 vājiem metabolizētājiem, lietojot vienlaikus

spēcīgus CYP3A4 inhibitorus, aripiprazola līmenis plazmā var būt augstāks salīdzinājumā ar CYP2D6

stipriem metabolizētājiem. Ja domā par ketokonazola vai citu spēcīgu CYP3A4 inhibitoru lietošanu ar

PAXIFOR, potenciālajam ieguvumam jābūt lielākam par iespējamo risku pacientam. Ja PAXIFOR

lieto vienlaikus ar ketokonazolu, PAXIFOR deva jāmazina apmēram uz pusi no ordinētās. Sagaidāms,

ka citiem spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, piemēram, itrakonazolam un HIV proteāzes inhibitoriem,

ir līdzīga ietekme, tāpēc tāpat nepieciešams samazināt devu.

Pēc CYP2D6 vai CYP3A4 inhibitoru pārtraukšanas PAXIFOR deva jāpaaugstina līdz tam līmenim,

kāds bija pirms kombinētas terapijas uzsākšanas.

Ja vāji CYP3A4 inhibitori (kā diltiazems vai escitaloprams) vai CYP2D6 tiek lietoti vienlaicīgi ar

PAXIFOR, varētu sagaidīt nelielu aripiprazola koncentrācijas paaugstināšanos.

Karbamazepīns un citi CYP3A4 induktori

Pēc karbamazepīna, kas ir spēcīgs CYP3A4 induktors, vienlaikus lietošanas aripiprazola Cmax un

AUC ģeometriskie lielumi bija atbilstoši par 68 % un 73 % zemāki, salīdzinot ar aripiprazolu (30 mg)

vienu pašu. Līdzīgi, dehidro-aripiprazola Cmax un AUC ģeometriskie lielumi pēc vienlaicīgas

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

terapijas ar karbamazepīnu bija atbilstoši par 69 % un 71 % zemāki, salīdzinot ar šiem lielumiem, ja

terapija bija ar aripiprazolu vienu pašu.

PAXIFOR deva jāpaaugstina divas reizes, ja PAXIFOR lieto vienlaikus ar karbamazepīnu. Citi spēcīgi

CYP3A4 induktori (piemēram, rifampicīns, rifabutīns, fenitoīns, fenobarbitāls, primidons, efavirenza,

nevirapīns un asinszāles preparāti), var izraisīt līdzīgu ietekmi, tāpēc tāpat nepieciešams paaugstināt

devu. Pēc CYP3A4 spēcīgu induktoru lietošanas pārtraukšanas,

PAXIFOR

deva jāmazina līdz

rekomendētajai devai.

Valproāts un litijs

Ja valproāts vai litijs tika lietots vienlaikus ar aripiprazolu, klīniski nozīmīgu aripiprazola

koncentrācijas pārmaiņu nenovēroja.

Serotonīna sindroms

Pacientiem, kas lieto aripiprazolu, ir novērots serotonīna sindroms, un šī stāvokļa iespējamās pazīmes

un simptomi jo īpaši var rasties, vienlaikus lietojot citas serotonīnenerģiskās zāles, kā SSAI/SNAI, vai

zāles, kuras palielina aripiprazola koncentrāciju (skatīt 4.8. apakšpunktu).

PAXIFOR

spēja ietekmēt citas zāles

Klīniskajos pētījumos aripiprazola deva 10-30 mg dienā būtiski neietekmēja CYP2D6 (attiecība

dekstrometorfāns/3-metoksimorfināns), CYP2C9 (varfarīns), CYP2C19 (omeprazols) un CYP3A4

(dekstrometorfāns) substrātu metabolismu. Turklāt, aripiprazols un dehidro-aripiprazols neuzrādīja

spēju mainīt CYP1A2-mediēto metabolismu in vitro. Tātad, maz ticams, ka aripiprazols varētu izraisīt

šo enzīmu mediētas klīniski nozīmīgas zāļu mijiedarbības.

Ja aripiprazols tika lietots vienlaikus ar valproātu, litiju vai lamotrigīnu, klīniski nozīmīgu valproāta,

litija vai lamotrigīna koncentrācijas izmaiņas nenovēroja.

4.6

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav adekvātu un labi kontrolētu aripiprazola pētījumu ar grūtniecēm. Ir ziņots par iedzimtām

anomālijām, taču cēlonisku saistību ar aripiprazolu konstatēt nevar. Pētījumi ar dzīvniekiem nevar

izslēgt varbūtēju toksisku ietekmi uz attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Jāinstruē pacientes, ka

nepieciešams informēt ārstu par iestājušos grūtniecību vai ka tiek plānota grūtniecība aripiprazola

terapijas laikā. Sakarā ar nepietiekošu informāciju par lietošanas drošumu cilvēkiem un šaubām, kas

radās reprodukcijas pētījumos ar dzīvniekiem, šīs zāles nedrīkst lietot grūtniecības laikā, izņemot

gadījumu, ja gaidāmais ieguvums skaidri atsver varbūtējo risku auglim.

Jaundzimušajiem, kuri tikuši pakļauti antipsihotisko līdzekļu (tajā skaitā aripiprazola) iedarbībai trešā

grūtniecības trimestra laikā, ir tādu blakusparādību risks kā ekstrapiramidālie un/vai abstinences

simptomi, kas var atšķirties pēc izpausmes ilguma un smaguma pakāpes pēcdzemdību periodā. Ziņots

par uzbudinājumu, hipertoniju, hipotoniju, trīci, miegainību, elpošanas traucējumiem un barošanās

traucējumiem. Tādēļ jaundzimušie ir rūpīgi jānovēro.

Barošana ar krūti

Aripiprazols izdalās mātes pienā cilvēkiem. Pacientēm jāiesaka nebarot bērnu ar krūti, ja viņas lieto

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

aripiprazolu.

4.7

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Līdzīgi kā tas ir ar citiem antipsihotiskiem līdzekļiem, pacienti jābrīdina, ka nedrīkst apkalpot bīstamus

mehānismus, tostarp transportlīdzekļus, kamēr nav pārliecības, ka aripiprazols viņus neietekmē

nevēlami.

4.8

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Placebo-kontrolētajos klīniskos pētījumos visbiežāk ziņots par šādām blakusparādībām: akatīzija un

slikta dūša. Katra šī blakusparādība ir sastopama vairāk nekā 3 % pacientu, ārstētiem ar iekšķīgi

lietojamu aripiprazolu.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Turpmāk minētās nevēlamās blakusparādības novēroja biežāk (≥ 1/100) nekā ar placebo, vai tās tika

noteiktas kā varbūtēji medicīniski nozīmīgas (*).

Blakusparādību biežums uzskaitīts, izmantojot šādu iedalījumu: bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10) un retāk

(≥ 1/1 000 līdz < 1/100), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Psihiskie traucējumi

Bieži: nemiers, bezmiegs, trauksme

Retāk: depresija*

Nav zināmi: agresija

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: ekstrapiramidāli traucējumi, akatīzija, trīce, reibonis, miegainība, sedācija, galvassāpes

Acu bojājumi

Bieži: neskaidra redze

Retāk: dubultā redze

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk: tahikardija*

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk: ortostatiskā hipotensija*

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: dispepsija, vemšana, slikta dūša, aizcietējums, pastiprināta siekalošanās

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: nogurums

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Ekstrapiramidāli simptomi (EPS)

Šizofrēnija - 52 nedēļu ilgstošā kontrolētā pētījumā pacientiem, kas tika ārstēti ar aripiprazolu, kopumā

retāk bija EPS simptomi (25,8 %), ieskaitot parkinsonismu, akatīziju, distonijas un diskinēzijas,

salīdzinot ar tiem, kas ārstēti ar haloperidolu (57,3 %). 26 nedēļu ilgā placebo kontrolētā pētījumā EPS

biežums ar aripiprazolu ārstētiem pacientiem bija 19 %, un placebo saņēmušiem pacientiem tas bija

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

13,1 %. Citā 26 nedēļu ilgā kontrolētā pētījumā EPS biežums ar aripiprazolu ārstētiem bija 14,8 %

gadījumu, un olanzapīnu saņēmušiem tas bija 15,1 % pacientu.

Akatīzija

Placebo kontrolētos pētījumos šizofrēnijas pacientiem akatīzija bija sastopama 6,2 % ar aripiprazolu

ārstētiem pacientiem un 3,0 % placebo saņēmušiem pacientiem.

Distonija

Zāļu klases efektus: distonijas simptomus, ilgstošas muskuļu grupas saraušanās traucējumus, var

novērot pret slimību uzņēmīgiem indivīdiem pirmajās ārstēšanas dienās. Distonijas simptomi ietver

sevī kakla muskuļu spazmas, kas dažreiz progresē kā sasprindzinājums rīklē, rīšanas grūtības,

elpošanas grūtības un/vai mēles izvirzījums. Šie simptomi var rasties, lietojot mazas devas, bet biežāk

un smagākā formā tos novēro, lietojot pirmās paaudzes antipsihotiskās zāles lielās devās. Paaugstināts

akūtas distonijas risks ir novērots vīriešiem un gados jaunākiem cilvēkiem.

Aripiprazolu un placebo saņēmušo pacientu, kam bija potenciāli klīniski nozīmīgas parasto

laboratorisko analīžu un lipīdu rādītāju izmaiņas (skatīt 5.1. apakšpunktu), proporcijas salīdzinājums

neatklāja medicīniski nozīmīgas atšķirības. Kreatinīnfosfokināzes paaugstināšanās, kas parasti bija

pārejoša un asimptomātiska, tika novērota 3,5 % ar aripiprazolu ārstēto pacientu, salīdzinot ar 2,0 %

placebo saņēmušiem.

Citi atzinumi

Ar antipsihotisko terapiju saistītās blakusparādības, par kurām ziņots arī ārstēšanas ar aripiprazolu

laikā, ir ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms, tardīvā diskinēzija, krampji, cerebrovaskulāras

nevēlamas blakusparādības un palielināta mirstība vecāka gadagājuma pacientiem ar demenci,

hiperglikēmija un cukura diabēts (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Šizofrēnija 15 gadus veciem un vecākiem pusaudžiem

Īslaicīgā placebo kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā tika iesaistīti 302 pusaudži (13 – 17 gadus veci)

ar šizofrēniju, konstatēja, ka nevēlamo blakusparādību biežums un tips bija līdzīgs kā pieaugušajiem,

izņemot sekojošas nevēlamās reakcijas, par kurām bija biežāki ziņojumi par pusaudžiem, kuri saņem

aripiprazolu, nekā par pieaugušajiem, kuri saņem aripiprazolu (un daudz biežāki nekā placebo grupā):

ļoti bieži (≥ 1/10) tika ziņots par miegainību/ sedāciju un ekstrapiramidāliem traucējumiem. Bieži

(≥ 1/100, < 1/10) tika ziņots par sausumu mutē, palielinātu apetīti un ortostatisko hipotensiju.

Pagarināta placebo nekontrolēta pētījuma 26.nedēļā drošuma profils bija līdzīgs tam, ko novēroja

īslaicīgā, placebo kontrolētā pētījumā.

Apvienotā pusaudžu šizofrēnijas pacientu populācijā (13 - 17 gadi), kas zāles saņēma līdz 2 gadiem,

zema prolaktīna līmeņa serumā biežums sievietēm (< 3 ng/ml) un vīriešiem (< 2 ng/ml) bija attiecīgi

29,5 % un 48,3 %. Ar šizofrēniju slimojošu pusaudžu (13 - 17 gadi) populācijā, lietojot 5 mg līdz

30 mg aripiprazola līdz 72 mēnešiem ilgi, zems prolaktīna līmenis serumā bija 25,6 % sieviešu

(< 3 ng/ml) un 45,0 % vīriešu (< 2 ng/ml).

Pēcreģistrācijas novērojumi

Pēcreģistrācijas novērojumos ziņots par zemāk minētām nevēlamām blakusparādībām. Reakciju

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Asins

limfātiskās

sistēmas

traucējumi:

leikopēnija, neitropēnija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi:

alerģiskas

reakcijas

(piemēram,

anafilaktiska

reakcija,

angioedēma, to skaitā pietūkusi mēle, mēles tūska, sejas

tūska, nieze vai nātrene)

Endokrīnās sistēmas traucējumi:

hiperglikēmija,

cukura

diabēts,

diabētiskā

ketoacidoze,

diabētiskā hiperosmolārā koma

Vielmaiņas un uztures traucējumi:

ķermeņa

masas

palielināšanās,

ķermeņa

masas

samazināšanās, anoreksija, hiponatriēmija

Psihiskie traucējumi:

uzbudinājums,

nervozitāte,

patoloģiska

tieksme

azartspēlēm; pašnāvības mēģinājums, pašnāvības domas un

pašnāvība (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Nervu sistēmas traucējumi:

runas traucējumi, Ļaundabīgais Neiroleptiskais Sindroms

(ĻNS), grand mal lēkmes, serotonīna sindroms

Sirds funkcijas traucējumi:

QT intervāla pagarināšanās, ventrikulāras aritmijas, pēkšņa

neizskaidrojama nāve, sirds apstāšanās, torsades de pointes,

bradikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi:

sinkope, hipertensija, vēnu tromboembolija (ieskaitot plaušu

emboliju un dziļo vēnu trombozi)

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu

kurvja un videnes slimības:

orofaringeālas

spazmas,

laringospazmas,

aspirācijas

pneimonija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

pankreatīts, disfāgija, diskomforta sajūta vēdera rajonā,

caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas

traucējumi:

aknu mazspēja, dzelte, hepatīts, alanīnaminotransferāzes

(AlAT)

aspartātaminotransferāzes

(AsAT),

gamma

glutamiltransferāzes

(GGT)

paaugstināšanās,

sārmainās

fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās

Ādas un zemādas audu bojājumi:

izsitumi, fotosensitivitātes reakcijas, alopēcija, hiperhidroze

Skeleta-muskuļu

saistaudu

sistēmas bojājumi:

rabdomiolīze, mialģija, stīvums

Nieru

urīnizvades

sistēmas

traucējumi:

urīna nesaturēšana, urīna retence

Traucējumi

grūtniecības,

pēcdzemdību un perinatālajā periodā:

zāļu abstinences sindroms jaundzimušajiem (skatīt 4.6.

apakšpunktu)

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un

krūts slimības:

priapisms

Vispārēji

traucējumi

reakcijas

ievadīšanas vietā:

termoregulācijas traucējumi (piem., hipotermija, drudzis),

sāpes krūškurvī, perifēra tūska

Izmeklējumi:

kreatinīnfosfokināzes, glikozes līmeņa paaugstināšanās asinīs,

glikozes līmeņa svārstības asinīs, glikozilētā hemoglobīna

paaugstināšanās

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā,

LV-1003. Tālr. +371 67078400; Fakss +371 67078428, tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

4.9

Pārdozēšana

Pazīmes un simptomi

Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas novērojumos atklāta nejauša vai tīša tikai aripiprazola

pārdozēšana pieaugušajiem devā līdz 1260 mg bez letāliem gadījumiem. Novērotās iespējami klīniski

nozīmīgās pazīmes un simptomi iekļāva letarģiju, paaugstinātu asinsspiedienu, miegainību,

tahikardiju, sliktu dūšu, vemšanu un caureju. Bez tam ziņots par netīšu tikai aripiprazola pārdozēšanu

(līdz 195 mg) bērniem bez letāliem gadījumiem. Potenciāli nopietni medicīniski simptomi bija

miegainība, pārejošs samaņas zudums un ekstrapiramidālie simptomi.

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Pārdozēšanas ārstēšanā uzmanība jāvelta atbalstošai terapijai, nodrošinot elpceļu caurlaidību,

oksigenāciju un ventilāciju, kā arī veicot simptomātiskus pasākumus. Jāpatur prātā, ka, iespējams, ir

lietotas daudzas zāles. Tādēļ nekavējoties jāuzsāk kardiovaskulārā monitorēšana, tostarp nepārtraukta

elektrokardiogrāfiskā monitorēšana, lai konstatētu iespējamu aritmiju. Ja ir aizdomas par aripiprazola

pārdozēšanu vai arī ja tā ir apstiprinājusies, jānodrošina stingra medicīniska novērošana un ārstēšana,

līdz tiek panākta uzlabošanās.

Aktivētā ogle (50 g), ko ordinēja vienu stundu pēc aripiprazola, samazināja aripiprazola Cmax

apmēram par 41 % un AUC apmēram par 51 %; tas nozīmē, ka aktīvētā ogle varētu būt efektīva

pārdozēšanas ārstēšanai.

Hemodialīze

Lai gan nav informācijas par hemodialīzes efektivitāti aripiprazola pārdozēšanas ārstēšanā, ņemot

vērā, ka aripiprazols lielā mērā saistās ar plazmas proteīniem, maz ticams, ka hemodialīze varētu būt

noderīga.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi antipsihotiskie līdzekļi, ATĶ kods: N05AX12

Darbības mehānisms

Uzskata, ka aripiprazola efektivitāte šizofrēnijas un bipolāri afektīvu traucējumu ārstēšanā saistīta ar tā

parciālu agonistisku iedarbi uz dopamīna D2 un serotonīna 5HT1a receptoriem kombinēti ar

antagonismu

pret

serotonīna

5HT2a

receptoriem.

Aripiprazolam

antagonista

īpašības

dopamīnerģiskas

hiperaktivitātes

dzīvnieku

modeļos

agonista

īpašības

dopamīnerģiskas

hipoaktivitātes dzīvnieku modeļos. Aripiprazolam ir augsta saistīšanās afinitāte in vitro ar dopamīna

D2 un D3, serotonīna 5HT1a un 5HT2a receptoriem un mērena afinitāte pret dopamīna D4, serotonīna

5HT2c un 5HT7, alfa 1 adrenerģiskiem un histamīna H1 receptoriem. Aripiprazolam piemīt arī mērena

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

saistīšanās afinitāte pret serotonīna atpakaļsaistīšanas vietu, un nav manāmas afinitātes pret muskarīna

receptoriem. Mijiedarbība ar citiem receptoriem, ne tikai ar dopamīna un serotonīna receptoru

apakštipiem, var izskaidrot dažus citus aripiprazola klīniskos efektus.

Aripiprazola devas 0,5-30 mg diapazonā, ko ordinēja vienu reizi dienā uz 2 nedēļām veseliem

brīvprātīgajiem, devas atkarīgi samazināja 11C-rakloprīda, kas ir D2/D3 receptoru ligands, saistīšanos

caudatum and putamen apvidū; to atklāja pozitronu emisijas tomogrāfijā.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Šizofrēnija

Trīs īslaicīgos (4-6 nedēļas) placebo kontrolētos pētījumos, kuros bija iekļauti 1228 pieauguši

šizofrēnijas slimnieki ar pozitīviem vai negatīviem simptomiem, aripiprazola terapija uzrādīja

statistiski nozīmīgi lielāku psihozes simptomu uzlabošanos nekā placebo.

PAXIFOR ir efektīvs klīniskās uzlabošanās uzturēšanai ilgstošā terapijā pieaugušiem slimniekiem,

kam bija sākotnēja uzlabošanās. Ar haloperidolu kontrolētā pētījumā slimnieku proporcija ar reakciju

uz zālēm, kam tā saglabājās līdz 52 terapijas nedēļai, bija līdzīga abās grupās (aripiprazolam 77 % un

haloperidolam 73 %). Kopējais pētījuma pabeigšanas procents slimniekiem, kas saņēma aripiprazolu,

bija ievērojami lielāks (43 %) nekā tiem, kas saņēma haloperidolu (30 %). Faktiskais punktu skaits

vērtējumu skalām, ko lietoja kā sekundārus kritērijus, tostarp PANSS un Montgomerija Asberga

Depresijas vērtēšanas skala, parādīja ievērojami lielāku uzlabošanos, salīdzinot ar haloperidolu.

26 nedēļas ilgā ar placebo kontrolētā pētījumā ar pieaugušiem stabilizētiem hroniskas šizofrēnijas

slimniekiem aripiprazols uzrādīja nozīmīgāku recidīvu mazināšanos, 34 % aripiprazola grupā un 57 %

placebo grupā.

Ķermeņa masas palielināšanās

Klīniskos pētījumos aripiprazols neizraisīja klīniski nozīmīgu ķermeņa masas palielināšanos.

26 nedēļas ilgā ar olanzapīnu kontrolētā dubultaklās metodes starptautiskā šizofrēnijas pētījumā, kur

bija iekļauti 314 pieauguši pacienti un kur primārais vērtēšanas kritērijs bija ķermeņa masas

palielināšanās, ievērojami mazākam pacientu skaitam bija ķermeņa masas palielināšanās par vismaz

7 %, attiecībā pret sākumstāvokli (proti, vismaz par 5,6 kg, ja sākumstāvokļa ķermeņa masa ir ~

80,5 kg) aripiprazola grupā (n = 18, vai 13 % no vērtētiem pacientiem), salīdzinot ar olanzapīnu (n =

45, vai 33 % no vērtētiem pacientiem).

Lipīdu parametri

Apvienotā lipīdu parametru analīzē placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos pieaugušajiem

aripiprazols neuzrādīja klīniski nozīmīgas kopējā holesterīna līmeņa, triglicerīdu, ABL un ZBL

izmaiņas.

Kopējais holesterīna līmenis: izmaiņas no normāla līmeņa (< 5,18 mmol/l) uz augstu

(≥ 6,22 mmol/l) bija 2,5 % aripiprazola grupā un 2,8 % placebo grupā, vidējā izmaiņa no

sākotnējiem rādītājiem bija -0,15 mmol/l (95 % TI: -0,182, -0,115) aripiprazola grupā un

-0,11 mmol/l (95 % TI: -0,148, -0,066) placebo grupā.

Tukšā dūšā noteikti triglicerīdi: izmaiņas no normāla līmeņa (< 1,69 mmol/l) uz augstu

(≥ 2,26 mmol/l) bija 7,4 % aripiprazola grupā un 7,0 % placebo grupā, vidējā izmaiņa no

sākotnējiem rādītājiem bija -0,11 mmol/l (95 % TI: -0,182, -0,046) aripiprazola grupā un

-0,07 mmol/l (95 % TI: -0,148, 0,007) placebo grupā.

ABL: izmaiņas no normāla līmeņa (≥ 1,04 mmol/l) uz augstu (< 1,04 mmol/l) bija 11,4 %

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

aripiprazola grupā un 12,5 % placebo grupā, vidējā izmaiņa no sākotnējiem rādītājiem bija

-0,03 mmol/l (95 % TI: -0,046, -0,017) aripiprazola grupā un -0,04 mmol/l (95 % TI: -0,056,

0,022) placebo grupā.

Tukšā dūšā noteikti ZBL: izmaiņas no normāla līmeņa (< 2,59 mmol/l) uz augstu

(≥ 4,14 mmol/l) bija 0,6 % aripiprazola grupā un 0,7 % placebo grupā, vidējā izmaiņa no

sākotnējiem rādītājiem bija -0,09 mmol/l (95 % TI: -0,139, -0,047) aripiprazola grupā un

-0,06 mmol/l (95 % TI: -0,116, -0,012) placebo grupā.

Pediatriskā populācija

Šizofrēnija pusaudžiem

6 nedēļas ilgā placebo kontrolētā pētījumā, kur bija iekļauti 302 pusaudžu vecuma (13-17 gadus veci)

šizofrēnijas slimnieki ar pozitīviem vai negatīviem simptomiem, aripiprazola terapija uzrādīja

statistiski nozīmīgi lielāku psihozes simptomu uzlabošanos nekā placebo.

Veicot papildus analīzes 15 līdz 17 gadus veciem pusaudžiem (pārstāv 74 % no visiem pētījumā

iesaistītajiem pusaudžiem), tika konstatēts, ka efekts saglabājas vēl pēc pagarināta placebo

nekontrolēta pētījuma 26. nedēļas.

Uzbudināmība saistībā ar autisma traucējumiem bērniem (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Aripiprazols tika pētīts pacientiem vecumā no 6 līdz 17 gadiem divos 8 nedēļu ilgos, placebo

kontrolētos pētījumos [viens mainīgas devas (2-15 mg dienā) un viens fiksētas devas (5, 10 vai 15 mg

dienā) un vienā 52 nedēļu ilgā atklātajā pētījumā. Šajos pētījumos sākotnējā deva bija 2 mg dienā, pēc

nedēļas devu palielinot līdz 5 mg dienā, pēc tam devu palielinot par 5 mg dienā katru nedēļu,

sasniedzot mērķa devu. Vairāk nekā 75 % pacientu bija vecumā līdz 13 gadiem. Aripiprazols uzrādīja

statistiski ticamu efektivitāti pēc Aberanta vērtēšanas skalas (Aberrant Behaviour Checklist Irritability

subscale). Tomēr šīs atrades klīniskā nozīmība nav pierādīta. Drošuma profils ietver ķermeņa masas

palielināšanos un prolaktīna līmeņa izmaiņas. Ilgtermiņa drošuma pētījuma ilgums tika noteikts līdz

52 nedēļām. Apkopotajos pētījumu datos zema seruma prolaktīna līmeņa biežums sievietēm

(< 3 ng/ml) un vīriešiem (< 2 ng/ml), kuri tika ārstēti ar aripiprazolu, attiecīgi bija 27/46 (58,7 %) un

258/298 (86,6 %). Placebo kontrolētajos pētījumos vidējā ķermeņa masas palielināšanās bija 0,4 kg

placebo grupā un 1,6 kg ar aripiprazolu ārstētiem pacientiem.

Aripiprazolu pētīja arī placebo kontrolētā ilgtermiņa balstterapijas pētījumā. Pēc 13-26 nedēļas ilgas

stāvokļa stabilizēšanas, lietojot aripiprazolu (2-15 mg dienā), pacientiem ar stabilu atbildes reakciju

nākamās 16 nedēļas vai nu turpināja lietot aripiprazolu, vai aizstāja to ar placebo. Kaplāna-Meijera

recidīvu rādītājs 16. nedēļā bija 35 % aripiprazola grupā un 52 % placebo grupā; recidīvu riska

attiecība 16 nedēļu laikā (aripiprazols/placebo) bija 0,57 (atšķirība bez statistiskas ticamības). Vidējais

ķermeņa masas pieaugums stabilizācijas fāzē (līdz 26 nedēļām ilgi), lietojot aripiprazolu, bija 3,2 kg,

un pētījuma otrajā fāzē (16 nedēļas) novēroja papildu pieaugumu vidēji par 2,2 kg, lietojot

aripiprazolu, salīdzinājumā ar 0,6 kg, lietojot placebo. Par ekstrapiramidāliem simptomiem ziņots

galvenokārt stabilizācijas fāzes laikā 17 % pacientu, bet trīce bija 6,5 % pacientu.

Ar Tureta sindromu saistīti tiki pediatriskajā populācijā (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Aripiprazola efektivitāte pediatriskiem pacientiem ar Tureta sindromu (aripiprazols: n = 99, placebo:

n = 44) tika pētīta nejaušinātā, dubultaklā, ar placebo kontrolētā, 8 nedēļas ilgā pētījumā, lietojot

fiksētas devas, no ķermeņa masas atkarīgas terapijas grupas plānojumu ar devu diapazonu no 5 mg

diennaktī līdz 20 mg diennaktī un sākuma devu 2 mg. Pacientu vecums bija 7 - 17 gadi, un kopējais

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

vidējais tiku punktu skaits (total tic score – TTS) pēc Jēlas Vispārējās tiku smaguma pakāpes skalas

(Yale Global Tic Severity Scale – YGTSS) pētījuma sākumā bija 30. Aripiprazola lietotāju grupā

konstatētais TTS-YGTSS uzlabojums no pētījuma sākuma līdz 8. nedēļai bija 13,35 mazās devas

mg vai 10 mg) lietotāju grupā un 16,94 lielās devas (10 mg vai 20 mg) lietotāju grupā,

salīdzinājumā ar uzlabojumu 7,09 placebo lietotāju grupā.

Aripiprazola efektivitāte pediatriskiem pacientiem ar Tureta sindromu (aripiprazols: n = 32, placebo:

n = 29) tika vērtēta arī 10 nedēļas ilgā, nejaušinātā, dubultaklā, ar placebo kontrolētā, Dienvidkorejā

veiktā pētījumā, lietojot mainīgas devas diapazonā no 2 mg diennaktī līdz 20 mg diennaktī un sākuma

devu 2

mg. Pacientu vecums bija 6 - 18 gadi, un vidējais rādītājs pēc TTS-YGTSS skalas pētījuma

sākumā bija 29. Aripiprazola lietotāju grupā konstatētais TTS-YGTSS uzlabojums laikā no pētījuma

sākuma līdz 10. nedēļai bija 14,97, salīdzinājumā ar uzlabojumu 9,62 placebo lietotāju grupā.

Abos šajos īstermiņa pētījumos efektivitātes rādītāju klīniskais nozīmīgums nav pierādīts, ņemot vērā

terapijas efektu salīdzinājumā ar lielo placebo efektu, kā arī neskaidro ietekmi uz psihosociālo

funkciju. Nav pieejami ilgtermiņa dati par aripiprazola lietošanas efektivitāti un drošumu šī

nepastāvīgā traucējuma ārstēšanā.

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus aripiprazolam vienā vai vairākās

pediatriskās populācijas apakšgrupās, ārstējot šizofrēniju un bipolāri afektīvus traucējumus

(informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

5.2

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Aripiprazols tiek labi absorbēts, maksimālo koncentrāciju plazmā novēro 3-5 stundās pēc lietošanas.

Aripiprazols ir minimāli pakļauts presistēmiskam metabolismam. Absolūtā perorālā biopieejamība

tablešu zāļu formai ir 87 %. Aripiprazola farmakokinētiku neietekmē lielu tauku daudzumu saturošs

ēdiens.

Izkliede

Aripiprazols plaši izplatās organismā, teorētiskais izplatīšanās tilpums ir 4,9 l/kg, kas norāda uz

ekstravaskulāru izplatīšanos. Terapeitiskās koncentrācijās aripiprazols un dehidro-aripiprazols vairāk

nekā 99 % apmērā ir saistīts ar seruma proteīniem, galvenokārt ar albumīnu.

Biotransformācija

Aripiprazols lielā mērā tiek metabolizēts, galvenokārt aknās trīs biotransformācijas ceļos:

dehidrogenācija, hydroksilācija un N-dealkilēšana. Pamatojoties uz pētījumiem in vitro, CYP3A4 un

CYP2D6 enzīmi nodrošina aripiprazola dehidrogenāciju un hidroksilācija, bet N-dealkilēšanu katalizē

CYP3A4. Sistēmiskā cirkulācijā galvenokārt ir aripiprazols, bet dehidro-aripiprazols, aktīvais

metabolīts, līdzsvara koncentrācijas stāvoklī sastāda 40 % no aripiprazola AUC plazmā.

Eliminācija

Aripiprazola

vidējais

eliminācijas

pusperiods

apmēram

stundas

CYP2D6

stipriem

metabolizētājiem un 146 stundas CYP2D6 vājiem metabolizētājiem.

Aripiprazola kopējais klīrenss ir 0,7 ml/min/kg, galvenokārt hepātiskais.

Pēc atsevišķas [14C]-iezīmēta aripiprazola devas aptuveni 27 % radioaktivitātes tika atgūti urīnā un

60 % izkārnījumos. Mazāk par 1 % nepārmainīta aripiprazola tika ekskretēts urīnā un aptuveni 18 %

tika atgūti nepārmainīti kā aripiprazols izkārnījumos.

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Pediatriskā populācija

Aripiprazola un dehidro-aripiprazola farmakokinētika 10 līdz 17 gadus veciem pediatriskiem

pacientiem pēc ķermeņa masas atšķirību korekcijas bija līdzīga pieaugušajiem.

Gados vecāki cilvēki

Aripiprazola farmakokinētikā nav atšķirības starp veseliem vecāka gadagājuma cilvēkiem un jauniem

pieaugušajiem, nav atklāta vecuma ietekme arī populācijas farmakokinētikas analīzē šizofrēnijas

slimniekiem.

Dzimums

Nav aripiprazola farmakokinētikā atšķirības starp veseliem vīriešu un sieviešu kārtas indivīdiem, nav

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

atklāta dzimuma ietekme arī populācijas farmakokinētikas analīzē šizofrēnijas slimniekiem.

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

Smēķēšana un rase

Farmakokinētikas izvērtēšana populācijā neatklāja ar rasi saistītas klīniski nozīmīgas atšķirības vai

smēķēšanas ietekmi uz aripiprazola farmakokinētiku.

Nieru darbības traucējumi

Konstatēts, ka aripiprazola un dehidro-aripiprazola farmakokinētika slimniekiem ar smagu nieru

slimību un veseliem jauniem cilvēkiem ir līdzīga.

Aknu darbības traucējumi

Vienas devas pētījums cilvēkiem ar dažādas pakāpes aknu cirozi (Child-Pugh klase A, B un C)

neatklāja aknu funkcijas traucējumu nozīmīgu ietekmi uz aripiprazola un dehidro-aripiprazola

farmakokinētiku, bet pētījumā bija tikai 3 slimnieki ar C klases aknu cirozi, kas nav pietiekoši, lai

izdarītu secinājumus par metabolizēšanas spēju.

5.3

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti,

genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti un attīstību neliecina

par īpašu risku cilvēkam.

Toksikoloģiski nozīmīgus efektus novēroja vienīgi tad, ja izmantotās devas un iedarbības ilgums

ievērojami pārsniedza cilvēkam maksimāli pieļaujamos. Tas liecina, ka klīnikā šiem efektiem ir

ierobežota nozīme vai arī tie nav būtiski. Tie bija: devas atkarīgs adrenokortikāls toksiskums žurkām

(lipofuscīna pigmenta uzkrāšanās un/vai parenhimatozo šūnu zudums) pēc 104 nedēļām ar 20 līdz

60 mg/kg/dienā (vidējais AUC līdzsvara koncentrācijas stāvoklī 3 līdz 10 reizes lielāks nekā pēc

maksimālās

cilvēkam

rekomendētās

devas)

adrenokortikālu

karcinomu

kombinētu

adrenokortikālu adenomu/karcinomu pieaugums žurku mātītēm ar 60 mg/kg/dienā (vidējais AUC

līdzsvara koncentrācijas stāvoklī 10 reizes lielāks nekā pēc maksimālās cilvēkam rekomendētās devas).

Augstākā kancerogenitāti neizraisoša iedarbība žurku mātītēm bija 7 reizes lielāka par rekomendēto

devu cilvēkiem.

Papildus atrade pētījumā ar pērtiķiem bija žultsakmeņi kā sekas aripiprazola hidroksimetabolīta sulfāta

konjugāta precipitācijai žultī pēc 25 līdz 125 mg/kg/dienā atkārtotām devām iekšķīgi (vidējais AUC

līdzsvara koncentrācijas stāvoklī vienāds vai līdz 3 reizes lielāks nekā pēc maksimālās klīnikā

rekomendētās devas, vai tāda deva, kas 16 līdz 81 reizes lielāka par cilvēkam rekomendēto devu,

rēķinot mg/m2). Tomēr aripiprazola hidroksimetabolīta sulfāta konjugāta koncentrācija cilvēka žultī

pēc augstākās ieteiktās devas 30 mg dienā nebija lielāka par 6 % no koncentrācijas žultī pērtiķiem

39 nedēļu pētījumā, un tā bija stipri zemāka (6 %) par in vitro šķīdības robežu.

Atkārtotas devas pētījumos ar nepieaugušām žurkām un suņiem, aripiprazola toksicitātes profils bija

salīdzināms ar pieaugušiem dzīvniekiem. Nav pierādījumu par neirotoksicitāti vai nevēlamu ietekmi uz

attīstību.

Pamatojoties uz pilna apjoma genotoksicitātes izpētes testu rezultātiem, uzskata, ka aripiprazols nav

genotoksisks. Aripiprazols nepasliktināja fertilitāti reprodukcijas toksiskuma pētījumos. Toksiska

ietekme uz attīstību, tostarp no devas atkarīga augļa ossifikācijas atpalikšana un varbūtēji teratogēni

efekti, tika novēroti žurkām devās, kas radīja subterapeitisku iedarbību (vērtējot pēc AUC) un trušiem

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

ar devām, kas līdzsvara koncentrācijas stāvoklī radīja 3 un 11 reizes lielāku vidējo iedarbību (AUC)

nekā pēc maksimālās klīnikā rekomendētās devas. Toksiskums mātītei tika konstatēts devās, kas

līdzīgas tām, kas izraisa toksisku ietekmi uz attīstību.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

[5 mg un 20 mg tabletes]

Nātrija cietes glikolāts

Mikrokristāliskā celuloze

Laktozes monohidrāts

Hidroksipropilceluloze

Magnija stearāts

[10 mg un 30 mg tabletes]

Nātrija cietes glikolāts

Mikrokristāliskā celuloze

Laktozes monohidrāts

Hidroksipropilceluloze

Magnija stearāts

Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)

[15 mg tabletes]

Nātrija cietes glikolāts

Mikrokristāliskā celuloze

Laktozes monohidrāts

Hidroksipropilceluloze

Magnija stearāts

Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Blistera iepakojums:

Alumīnija (OPA/Alumīnija/PVH/Alumīnija) blisteri perforēti vienai devai. 7 vai 10 tabletes blisterī.

Iepakojumā pa 10, 14, 28, 30, 49, 50, 56, 98 vai 100 tabletēm.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

SASKAŅOTS ZVA 27-08-2015

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AS GRINDEKS.

Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057, Latvija

Tālrunis: 67083205

Fakss: 67083505

E-pasts: grindeks@grindeks.lv

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2015

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju