Paxifor 15 mg tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

14-02-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

14-02-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Aripiprazols
Pieejams no:
Grindeks, AS, Latvija
ATĶ kods:
N05AX12
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Aripiprazole
Deva:
15 mg
Zāļu forma:
Tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Synthon Hispania S.L., Spain; Synthon s.r.o., Czech Republic
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Ir apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
15-0227

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

PAXIFOR 5 mg tabletes

PAXIFOR 10 mg tabletes

PAXIFOR 15 mg tabletes

aripiprazolum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu

informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja

šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas

attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt

4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir PAXIFOR un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms PAXIFOR lietošanas

Kā lietot PAXIFOR

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt PAXIFOR

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir PAXIFOR un kādam nolūkam to lieto

PAXIFOR satur aktīvo vielu aripiprazolu, un tās ir antipsihotisko līdzekļu grupas zāles.

Tās lieto, lai ārstētu pieaugušos un pusaudžus no 15 gadu vecuma, kam ir slimība ar šādiem

raksturīgiem simptomiem, piemēram, dzird, redz vai jūt lietas, kuru patiesībā tur nav;

aizdomīgums, maldīgi priekšstati, nesakarīga runa vai uzvedība un emocionāls seklums.

Cilvēki ar šādu stāvokli var izjust arī depresiju, vainas apziņu, trauksmi vai sasprindzinājumu.

2.

Kas Jums jāzina pirms PAXIFOR lietošanas

Nelietojiet PAXIFOR šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret aripiprazolu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu

sastāvdaļu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms PAXIFOR lietošanas konsultējieties ar ārstu, ja Jums ir:

-

augsts cukura līmenis asinīs (raksturojas ar tādiem simptomiem kā pārmērīgas

slāpes, urīna daudzuma palielināšanās, apetītes pieaugums un vājuma sajūta) vai

cukura diabēts ģimenē;

-

krampji;

-

netīšas, neregulāras muskuļu kustības, sevišķi sejā;

-

sirds un asinsvadu slimības, sirds un asinsvadu slimības ģimenē, insults vai ''mini''

insults, izmainīts asinsspiediens;

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

-

asins recekļi

vai

to esamība ģimenē,

jo asins recekļu veidošanos saista ar

antipsihotisko līdzekļu lietošanu;

-

iepriekš ir bijusi pārmērīga tieksme uz azartspēlēm.

Ja Jūs novērojat ķermeņa masas pieaugumu, neparastu kustību attīstību, miegainību, kas

traucē veikt ikdienas darbus, vai jebkādas rīšanas grūtības, vai alerģiskus simptomus, lūdzu

informējiet ārstu.

Ja Jūs esat gados vecāks pacients, kurš slimo ar demenci (atmiņas vai citu garīgu spēju

zudums), Jums vai Jūsu aprūpētājam/piederīgajiem jāpaziņo ārstam, ja Jums kādreiz bijis

insults vai ''mini'' insults.

Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums ir domas vai sajūtas, kas liek darīt sev pāri. Ārstēšanas

ar aripiprazolu laikā ir ziņots par pašnāvnieciskām domām un rīcību.

Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja Jums ir muskuļu stīvums vai nekustīgums ar augstu

temperatūru, svīšanu, nestabilu garīgo stāvokli vai ļoti ātra vai neregulāra sirds darbība.

Bērni un pusaudži

PAXIFOR nedrīkst lietot bērni un pusaudži, kuri jaunāki par 15 gadiem. Pirms PAXIFOR

lietošanas vaicājiet padomu ārstam vai farmaceitam.

Citas zāles un PAXIFOR

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai

varētu lietot.

Asinsspiedienu pazeminošas zāles: PAXIFOR var pastiprināt asinsspiedienu pazeminošo zāļu

iedarbību. Katrā ziņā informējiet ārstu, ja lietojat zāles asinsspiediena regulēšanai.

Lietojot PAXIFOR kopā ar dažām zālēm, var būt nepieciešams mainīt PAXIFOR devu. Īpaši

nepieciešams pastāstīt ārstam, ja lietojat sekojošas zāles:

-

zāles sirds ritma korekcijai;

-

antidepresantus vai augu valsts līdzekļus depresijas un trauksmes ārstēšanai;

-

pretsēnīšu līdzekļus;

-

noteiktas zāles HIV infekcijas ārstēšanai;

-

pretkrampju zāles, ko lieto, lai ārstētu epilepsiju.

Zāles, kas paaugstina serotonīna līmeni: triptāni, tramadols, triptofāns, SSAI (piemēram,

paroksetīns

fluoksetīns),

tricikliskie

antidepresanti

(piemēram,

klomipramīns,

amitriptilīns),

petidīns,

divšķautņu

asinszāle

venlafaksīns.

Šīs

zāles

palielina

blakusparādību risku; ja, lietojot šīs zāles kopā ar PAXIFOR, Jums rodas kādi neparasti

simptomi, Jums ir jāapmeklē ārsts.

PAXIFOR kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

PAXIFOR var lietot neatkarīgi no ēdienreizēm.

PAXIFOR lietošanas laikā nevajadzētu lietot alkoholu.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība vai

plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Jaundzimušajiem bērniem, kuri dzimuši mātēm, kuras lietojušas

PAXIFOR

pēdējā

grūtniecības trimestrī (grūtniecības pēdējos trīs mēnešos), varētu būt šādi simptomi: trīce,

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

muskuļu stīvums un/vai vājums, miegainība, uzbudinājums, apgrūtināta elpošana, barības

uzņemšanas grūtības. Ja Jūsu bērnam parādās kāds no šiem simptomiem, iespējams, Jums

nepieciešams sazināties ar ārstu.

Noteikti informējiet ārstu nekavējoties, ja Jūs barojat bērnu ar krūti.

Jums nevajadzētu barot bērnu ar krūti, ja Jūs lietojat PAXIFOR.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nevadiet transportlīdzekļus un nelietojiet ierīces un mehānismus, kamēr nav noskaidrojies, kā

PAXIFOR Jūs ietekmē.

PAXIFOR satur laktozi

Ja ārsts Jums ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles,

konsultējieties ar ārstu.

PAXIFOR satur nātriju

Zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir “nātriju nesaturošas”.

3.

Kā lietot PAXIFOR

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā

vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Ieteicamā deva pieaugušajiem ir 15 mg vienu reizi dienā. Ārsts var parakstīt Jums mazāku

vai lielāku devu, maksimāli līdz 30 mg vienu reizi dienā.

Lietošana pusaudžiem

Ārstēšanu ar aripiprazolu var uzsākt ar mazu devu, lietojot šķidro zāļu formu - šķīdumu

iekšķīgai lietošanai. Devu pakāpeniski palielina, līdz tiek sasniegta ieteicamā deva

pusaudžiem – 10 mg vienu reizi dienā. Tomēr ārsts var parakstīt Jums mazāku vai lielāku

devu, maksimāli līdz 30 mg vienu reizi dienā.

Ja Jums šķiet, ka PAXIFOR iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu vai

farmaceitu.

Centieties lietot PAXIFOR tableti katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Tam nav

nozīmes, vai lietojat šīs zāles ar ēdienu vai tukšā dūšā. Tablete vienmēr jānorij vesela,

uzdzerot ūdeni.

Pat ja Jūs jūtaties labāk, nemainiet PAXIFOR devu un nepārtrauciet tā lietošanu bez ārsta

konsultācijas.

Ja esat lietojis PAXIFOR vairāk nekā noteikts

Ja Jūs pamanāt, ka esat lietojis vairāk PAXIFOR tabletes nekā ārsts to ieteica (vai kāds cits ir

lietojis Jūsu PAXIFOR tabletes), tūlīt paziņojiet to ārstam. Ja tas nav iespējams, jāgriežas

tuvākajā slimnīcā, ņemot līdzi iepakojumu.

Ja esat aizmirsis lietot PAXIFOR

Ja aizmirsāt lietot zāļu devu, lietojiet izlaisto devu, tiklīdz Jūs to atceraties, bet nelietojiet

divas devas vienā dienā.

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

Ja pārtraucat lietot PAXIFOR

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem): nekontrolēta muskuļu

raustīšanās vai patvaļīgas kustības, galvassāpes, nogurums, slikta dūša, vemšana, diskomforta

sajūta kuņģī, aizcietējums, pastiprināta siekalu izdalīšanās, neliels reibonis, nemierīgs miegs,

nemiers, trauksme, miegainība, trīce un neskaidra redze.

Retāk novērojamas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem): daži cilvēki jūt

reiboni, sevišķi, pieceļoties no guļus vai sēdus stāvokļa, vai jūt sirdsdarbības paātrināšanos

vai redzes dubultošanos.

Daži cilvēki jūtas depresīvi.

Pēc PAXIFOR reģistrācijas tika novērotas šādas nevēlamas blakusparādības, bet to

parādīšanās biežums nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

dažu asins šūnu daudzuma izmaiņas, izmainīta sirdsdarbība, pēkšņa, neizskaidrojama nāve,

sirdslēkme; alerģiskas reakcijas (piemēram, pietūkums mutē, mēlē, sejā un rīklē, nieze,

izsitumi), augsts cukura līmenis asinīs, cukura diabēta saasināšanās vai rašanās, ketoacidoze

(ketonvielas asinīs un urīnā) vai koma, zems nātrija līmenis asinīs, ķermeņa masas

palielināšanās, ķermeņa masas samazināšanās, anoreksija; nervozitāte, uzbudinājums,

nemiers, pārmērīga tieksme uz azartspēlēm; pašnāvības domas, pašnāvības mēģinājumi un

pašnāvība; agresija, runas traucējumi, krampji, serotonīna sindroms (reakcija, kas var izraisīt

lielas laimes sajūtu, miegainību, neveiklumu, nemieru, apreibuma sajūtu, drudzi, svīšanu vai

muskuļu stīvumu), drudža, muskuļu stīvuma, paātrinātas elpošanas, svīšanas, traucētas

apziņas un pēkšņa asinsspiediena un sirdsdarbības frekvences pārmaiņu kombinācija; ģībšana,

augsts asinsspiediens, asins recekļi vēnās, sevišķi kāju vēnās (var būt simptomi kā pietūkums,

sāpes un apsārtums), kuri pa asinsvadiem var nokļūt plaušās, radot sāpes krūtīs un grūtības

elpot (ja novērojat kādu no šiem simptomiem, nekavējoties lūdziet medicīnisko palīdzību);

muskuļu spazmas balsenes rajonā, nejauša ēdiena ieelpošana ar pneimonijas risku, rīšanas

grūtības, aizkuņģa dziedzera iekaisums; aknu mazspēja, aknu iekaisums, ādas un acu baltumu

dzelte, ziņojumi par aknu testu novirzēm; diskomforta sajūta vēdera rajonā, caureja; ādas

izsitumi un jutīgums pret gaismu, pastiprināta matu izkrišana vai plikpaurība, pastiprināta

svīšana; stīvums vai krampji, muskuļu sāpes, nogurums; pārmērīga urīna daudzuma

samazināšanās, urinēšanas grūtības; pagarināta un/vai sāpīga erekcija; ķermeņa temperatūras

kontroles grūtības vai pārkaršana, sāpes krūtīs un plaukstu, potīšu vai pēdu pietūkums.

Aripiprazola lietošanas laikā tika ziņots par vairākiem nāves gadījumiem vecāka gadagājuma

pacientiem ar demenci. Turklāt ziņots par insultu vai “mini” insultu.

Papildus blakusparādības pusaudžiem

15 gadus veciem un vecākiem pusaudžiem novēroto blakusparādību biežums un tips bija

līdzīgs kā pieaugušajiem, izņemot miegainību, nekontrolētu muskuļu raustīšanos vai

patvaļīgas kustības, nemieru un noguruma sajūtu, ko novēroja ļoti bieži (var skart vairāk nekā

1 no 10 cilvēkiem), un bieži (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem) novēroja sāpes vēdera

augšdaļā, sausumu mutē, paātrinātu sirdsdarbību, ķermeņa masas palielināšanos, palielinātu

ēstgribu, muskuļu raustīšanos, nekontrolējamas roku un kāju kustības un reiboņa sajūtu, īpaši

pieceļoties no guļus vai sēdus pozīcijas.

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas

arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV-1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo

zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt PAXIFOR

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz blistera un iepakojuma pēc

“EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles,

kuras vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko PAXIFOR satur

5 mg tabletes

Aktīvā viela ir aripiprazols. Katra tablete satur 5 mg aripiprazola.

Citas sastāvdaļas

nātrija cietes

glikolāts,

mikrokristāliskā

celuloze,

laktozes

monohidrāts, hidroksipropilceluloze, magnija stearāts.

10 mg tabletes

Aktīvā viela ir aripiprazols. Katra tablete satur 10 mg aripiprazola.

Citas sastāvdaļas

nātrija cietes

glikolāts,

mikrokristāliskā

celuloze,

laktozes

monohidrāts, hidroksipropilceluloze, magnija stearāts, sarkanais dzelzs oksīds (E 172).

15 mg tabletes

Aktīvā viela ir aripiprazols. Katra tablete satur 15 mg aripiprazola.

Citas sastāvdaļas

nātrija cietes

glikolāts,

mikrokristāliskā

celuloze,

laktozes

monohidrāts, hidroksipropilceluloze, magnija stearāts, dzeltenais dzelzs oksīds (E 172).

PAXIFOR ārējais izskats un iepakojums

5 mg tabletes

Baltas apaļas tabletes ar vienā pusē iegravētu “ARZ” un otrā pusē “5” (diametrs: aptuveni

5 mm).

10 mg tabletes

Rozā garenas tabletes ar iespējamiem tumšākiem plankumiem un vienā pusē iegravētiem

“ARZ” un “10” (garums: aptuveni 8 mm, platums: aptuveni 4 mm).

15 mg tabletes

Dzeltenas apaļas tabletes ar iespējamiem tumšākiem plankumiem un vienā pusē iegravētiem

“ARZ” un “15” (diametrs: aptuveni 7 mm).

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

Blistera iepakojums:

Alumīnija (OPA/Al/PVH/Al) perforēti dozējamu vienību blisteri. 7 vai 10 tabletes blisterī.

Iepakojumā pa 10, 14, 28, 30, 49, 50, 56, 98 vai 100 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

AS GRINDEKS.

Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057, Latvija

Tālrunis: 67083205

Fakss: 67083505

E-pasts: grindeks@grindeks.lv

Ražotājs

Synthon Hispania SL

C/Castelló n

1, Pol. Las Salinas, Sant Boi de Llobregat, 08830, Barcelona, Spānija

Synthon s.r.o

Brnĕnská 32/čp. 597, 678 01 Blansko, Čehijas Republika

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem

nosaukumiem:

Lietuva

PAXIFOR 5 mg, 10 mg, 15 mg tabletės

Latvija

PAXIFOR 5 mg, 10 mg, 15 mg tabletes

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 02/2019

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

PAXIFOR 5 mg tabletes

PAXIFOR 10 mg tabletes

PAXIFOR 15 mg tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra tablete satur 5 mg aripiprazola (aripiprazolum).

Katra tablete satur 10 mg aripiprazola (aripiprazolum).

Katra tablete satur 15 mg aripiprazola (aripiprazolum).

Palīgvielas ar zināmu iedarbību:

[5 mg tabletes]

33,3 mg laktozes monohidrāta tabletē

0,12 mg nātrija (0,005 mmol) tabletē

[10 mg tabletes]

66,5 mg laktozes monohidrāta tabletē

0,24 mg nātrija (0,01 mmol) tabletē

[15 mg tabletes]

99,8 mg laktozes monohidrāta tabletē

0,36 mg nātrija (0,015 mmol) tabletē

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Tablete

5 mg tabletes

Baltas apaļas tabletes ar vienā pusē iegravētu “ARZ” un otrā pusē “5” (diametrs: aptuveni

5 mm).

10 mg tabletes

Rozā garenas tabletes ar iespējamiem tumšākiem plankumiem un vienā pusē iegravētiem

“ARZ” un “10” (garums: aptuveni 8 mm, platums: aptuveni 4 mm).

15 mg tabletes

Dzeltenas apaļas tabletes ar iespējamiem tumšākiem plankumiem un vienā pusē iegravētiem

“ARZ” un “15” (diametrs: aptuveni 7 mm).

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

PAXIFOR ir paredzēts šizofrēnijas ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem vecumā no

15 gadiem.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

Pieaugušie

Šizofrēnija: PAXIFOR ieteicamā sākotnējā deva ir 10 vai 15 mg dienā ar balstdevu 15 mg

vienu reizi dienā, ko lieto neatkarīgi no ēdienreizēm.

PAXIFOR ir efektīvs devās no 10 līdz 30 mg dienā. Lai arī dažiem pacientiem ir iespējama

uzlabošanās, lietojot lielāku devu, efektivitātes palielināšanās, lietojot devas, kuras pārsniedz

diennakts devu 15 mg, nav pierādīta. Maksimālā dienas deva nedrīkst pārsniegt 30 mg.

Pediatriskā populācija

Šizofrēnija pusaudžiem vecumā no 15 gadiem un vecākiem: ieteicamā PAXIFOR deva ir

10 mg dienā, lietojot vienu reizi dienā, neatkarīgi no ēdienreizēm. Terapija jāuzsāk ar 2 mg

lielu devu (lieto aripiprazola 1 mg/ml šķīdumu iekšķīgai lietošanai), ko lieto 2 dienas.

Nākamās 2 dienas titrē devu līdz 5 mg, līdz sasniegta ieteicamā dienas deva – 10 mg. Ja

nepieciešams, tālāka devas palielināšana jāveic ik pa 5 mg, nepārsniedzot dienas devu 30 mg

(skatīt 5.1. apakšpunktu).

PAXIFOR ir efektīvs devās no 10 līdz 30 mg dienā. Nav pierādīts, ka, lietojot lielākas dienas

devas par 10 mg, būtu augstāka efektivitāte, tomēr atsevišķiem pacientiem var būt

uzlabošanās pēc lielāku devu lietošanas.

PAXIFOR nav ieteicams lietot pacientiem ar šizofrēniju, kuri ir jaunāki par 15 gadiem, jo nav

pietiekamu datu par zāļu drošumu un efektivitāti (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Uzbudināmība saistībā ar autisma traucējumiem: PAXIFOR drošums un efektivitāte, lietojot

bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati

aprakstīti 5.1. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Ar Tureta sindromu saistīti tiki: PAXIFOR drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un

pusaudžiem vecumā no 6 līdz 18 gadiem, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati

aprakstīti 5.1. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām nevar sniegt.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Nav nepieciešama devas pielāgošana pacientiem ar viegliem vai mēreniem aknu darbības

traucējumiem. Nav pietiekamu datu, lai sniegtu rekomendācijas par devām slimniekiem ar

smagiem aknu darbības traucējumiem. Viņiem devas jānosaka īpaši piesardzīgi. Tomēr

slimniekiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem maksimālā dienas deva 30 mg jālieto

piesardzīgi (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Nav nepieciešama devas pielāgošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem.

Gados vecāki cilvēki

PAXIFOR efektivitāte šizofrēnijas traucējumu ārstēšanā 65 gadus veciem un vecākiem

pacientiem nav noteikta. Ņemot vērā šīs populācijas augstāku jutību, ja klīniskie faktori to

attaisno, jādomā par mazāku sākotnējo devu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Dzimums

Nav nepieciešama devas pielāgošana sievietēm, salīdzinot ar devu vīriešiem (skatīt

5.2. apakšpunktu).

Smēķētājiem

Ņemot vērā aripiprazola metabolismu, nav nepieciešama devas pielāgošana smēķētājiem

(skatīt 4.5. apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

Devu pielāgošana sakarā ar mijiedarbību

Ja vienlaicīgi ar aripiprazolu lieto spēcīgus CYP3A4 vai CYP2D6 inhibitorus, aripiprazola

deva jāsamazina. Ja CYP3A4 vai CYP2D6 inhibitora lietošanu kombinētā terapijā pārtrauc,

aripiprazola deva ir jāpaaugstina (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Ja vienlaicīgi ar aripiprazolu lieto spēcīgus CYP3A4 induktorus, aripiprazola deva

jāpaaugstina. Ja CYP3A4 induktora lietošanu kombinētā terapijā pārtrauc, aripiprazola deva

jāsamazina līdz rekomendētajai devai (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lietošanas veids

PAXIFOR tabletes paredzētas iekšķīgai lietošanai.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Antipsihotiskā terapijā slimnieka stāvokļa uzlabošanās var iestāties tikai pēc vairākām dienām

vai nedēļām. Šajā laikā slimnieki rūpīgi jānovēro.

Suicidalitāte

Garīgām saslimšanām un garastāvokļa traucējumu gadījumos ir raksturīga suicidāla rīcība, un

dažos gadījumos par to ir ziņots agrīni pēc antipsihotisko līdzekļu lietošanas uzsākšanas vai

nomaiņas, ieskaitot ārstēšanu ar aripiprazolu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Ārstējot ar

antipsihotiskiem līdzekļiem augsta riska pacientus, tie rūpīgi jāuzrauga. Epidemioloģisko

pētījumu rezultāti rosina domāt, ka pieaugušiem pacientiem ar šizofrēniju aripiprazols

nepalielina pašnāvību risku salīdzinājumā ar citiem antipsihotiskiem līdzekļiem. Lai šo risku

novērtētu gados jauniem pacientiem (līdz 18 gadu vecumam), nav pietiekamu datu attiecībā

uz pediatrisko populāciju, bet ir pierādījumi, ka, lietojot atipiskos antipsihotiskos līdzekļus,

ieskaitot aripiprazolu, pašnāvības risks saglabājas pēc pirmajām 4 ārstēšanas nedēļām.

Sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi

Aripiprazolu nepieciešams lietot uzmanīgi pacientiem ar jau zināmām sirds un asinsvadu

slimībām (miokarda infarkts anamnēzē, sirds išēmiskā slimība, sirds mazspēja vai vadīšanas

traucējumi), cerebrovaskulārām slimībām, stāvokļiem, kas varētu izraisīt pacientiem

hipotensiju (dehidratācija, hipovolēmija un ārstēšana ar antihipertensīviem līdzekļiem) vai

hipertensiju, ieskaitot pieaugošu vai ļaundabīgu.

Ir ziņots par vēnu tromboembolijas (VTE) gadījumiem saistībā ar antipsihotisko līdzekļu

lietošanu. Tā kā ar antipsihotiskiem līdzekļiem ārstētiem pacientiem bieži ir iegūti VTE riska

faktori, pirms ārstēšanas uzsākšanas ar PAXIFOR un tās laikā jānosaka visi iespējamie VTE

riska faktori un jāveic profilakses pasākumi.

Vadīšanas traucējumi

Klīniskajos pētījumos ar aripiprazolu pagarināta QT intervāla biežums ir salīdzināms ar

placebo. Tāpat kā citi antipsihotiski līdzekļi, arī aripiprazols jālieto piesardzīgi pacientiem ar

pagarinātu QT intervālu ģimenes anamnēzē.

Tardīvā diskinēzija

Gadu ilgos vai īsākos klīniskajos pētījumos ārstēšanas ar aripiprazolu laikā ir bijuši reti

ziņojumi par terapijas izraisītu diskinēziju. Ja PAXIFOR lietošanas laikā pacientam parādās

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

tardīvās diskinēzijas pazīmes un simptomi, jāapsver nepieciešamība samazināt aripiprazola

devu vai jādomā par zāļu atcelšanu. Šie simptomi uz laiku var pasliktināties vai pat var rasties

pēc terapijas pārtraukšanas.

Citi ekstrapiramidālie simptomi

Pediatriskajos klīniskajos pētījumos ar aripiprazolu ir novērota akatīzija un parkinsonisms. Ja

pacientam PAXIFOR

lietošanas laikā ir citu EPS pazīmes un simptomi, jāapsver

nepieciešamība samazināt devu un rūpīgi kontrolēt klīniskos simptomus.

Ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms (ĻNS)

ĻNS ir potenciāli fatāls simptomu komplekss, kas saistīts ar antipsihotisku līdzekļu lietošanu.

Klīniskajos pētījumos tika ziņots par retiem ĻNS gadījumiem ārstēšanas laikā ar aripiprazolu.

ĻNS klīniski izpaužas ar hiperpireksiju, muskuļu rigiditāti, psihiskā stāvokļa pārmaiņām un

autonomu nestabilitāti (neregulārs pulss vai asinsspiediens, tahikardija, svīšana, sirds

aritmija).

būt

kreatīna

fosfokināzes

paaugstināšanās,

mioglobīnūrija

(rabdomialīze) un akūta nieru mazspēja. Tomēr ir ziņots par kreatinīna fosfokināzes

paaugstināšanos un rabdomiolīzi, kas nav noteikti saistīts ar ĻNS. Ja pacientam attīstās

simptomi un pazīmes, kas norāda uz ĻNS, vai ir stāvoklis ar neizskaidrojamu augstu drudzi

bez papildus ĻNS klīniskām izpausmēm, jāpārtrauc visu antipsihotisko līdzekļu,

arī

PAXIFOR lietošana.

Krampji

Klīniskajos pētījumos retos gadījumos tika ziņots par krampjiem ārstēšanas ar aripiprazolu

laikā. Tādēļ pacientiem, kuriem anamnēzē ir bijušas slimības ar krampjiem un kuriem ir

stāvokļi, ko pavada krampji, aripiprazols jālieto piesardzīgi.

Gados vecāki pacienti ar psihozi, kas saistīta ar demenci

Mirstības palielināšanās

Trīs placebo kontrolētos aripiprazola pētījumos (n = 938; vidējais vecums 82,4 gadi,

amplitūda: 56-99 gadi) gados vecākiem pacientiem ar psihozi, kas saistīta ar Alcheimera

slimību, novēroja, ka tiem pacientiem, kuri tika ārstēti ar aripiprazolu, palielinājās mirstības

risks, salīdzinot ar placebo grupu. Mirstība ar aripiprazolu ārstētiem pacientiem bija 3,5 %,

salīdzinot ar 1,7 % placebo grupā. Kaut arī nāves iemesli bija dažādi, vairumā gadījumu tie

bija kardiovaskulāri (piemēram, sirds mazspēja, pēkšņa nāve) vai infekcijas (piemēram,

pneimonija).

Cerebrovaskulāras nevēlamas blakusparādības

Tajos pašos pētījumos ziņots par cerebrovaskulārām nevēlamām blakusparādībām (piemēram,

insults, pārejošas išēmijas lēkmes), tostarp bija arī fatālas (pacientu vidējais vecums: 84 gadi;

intervāls: no 78 līdz 88 g.). Kopumā šajos pētījumos 1,3 % ar aripiprazolu ārstētiem

pacientiem bija cerebrovaskulāras nevēlamas blakusparādības, salīdzinot ar 0,6 % ar placebo

ārstētiem pacientiem. Šī starpība nebija statistiski nozīmīga. Tomēr vienā no pētījumiem, kas

bija fiksētu devu pētījums, cerebrovaskulārām nevēlamām blakusparādībām bija ticama

sakarība ar saņemto aripiprazola devu. PAXIFOR nav indicēts ar demenci saistītas psihozes

ārstēšanai.

Hiperglikēmija un cukura diabēts

Hiperglikēmija, dažos gadījumos ārkārtēja, ar ketoacidozi, hiperosmolāru komu vai nāvi,

novērota pacientiem, kas tiek ārstēti ar atipiskiem antipsihotiskiem līdzekļiem, ieskaitot

PAXIFOR. Riska faktori, kuri varētu izsaukt smagas komplikācijas, ir aptaukošanās un

cukura diabēts ģimenes anamnēzē. Aripiprazola klīniskos pētījumos nenovēroja nozīmīgu

atšķirību ar hiperglikēmiju saistītu nevēlamo blakusparādību (tostarp diabēts) vai patoloģisku

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

glikēmijas laboratorisko rādītāju biežumā, salīdzinot ar placebo. Pacientiem, kas ārstēti ar

PAXIFOR un citiem atipiskiem antipsihotiskiem līdzekļiem, ar hiperglikēmiju saistīto

nevēlamo blakusparādību riska precīzs vērtējums nav pieejams, lai varētu veikt tiešu

salīdzināšanu. Pacienti, kas tiek ārstēti ar jebkādu antipsihotisku līdzekli, ieskaitot PAXIFOR,

jānovēro, vai nav hiperglikēmijas simptomi (piemēram, polidipsija, poliūrija, polifāgija un

nespēks), un pacientiem ar cukura diabētu vai tā riska faktoriem regulāri jākontrolē glikozes

līmenis.

Hipersensitivitāte

Lietojot aripiprazolu, līdzīgi kā ar citām zālēm, var parādīties hipersensitivitātes reakcijas, kas

izpaužas kā alerģiski simptomi (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ķermeņa masas palielināšanās

Ķermeņa masas palielināšanās ir bieži novērojama šizofrēnijas un bipolārās mānijas

pacientiem sakarā ar blakus slimībām, antipsihotisko līdzekļu, kas izraisa ķermeņa masas

palielināšanos, lietošanu, nepareizu dzīvesveidu, un tas var radīt smagas komplikācijas.

Pēcreģistrācijas periodā ziņots par ķermeņa masas palielināšanos pacientiem, kuriem

nozīmēts PAXIFOR. Ķermeņa masas palielināšanās parasti novērota pacientiem ar tādiem

nozīmīgiem riska faktoriem kā cukura diabēts anamnēzē, vairogdziedzera darbības

traucējumiem vai hipofīzes adenomu. Klīniskajos pētījumos ar aripiprazolu nav novērota

klīniski nozīmīga ķermeņa masas palielināšanās pieaugušajiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Disfāgija

Barības vada motorikas traucējumi un aspirācija tiek saistīta ar antipsihotisko līdzekļu

lietošanu, ieskaitot

PAXIFOR.

Aripiprazols un citi antipsihotiskie līdzekļi būtu jālieto

uzmanīgi pacientiem ar aspirācijas pneimonijas risku.

Patoloģiska tieksme uz azartspēlēm

Pēcreģistrācijas periodā saņemti ziņojumi, ka pacientiem, kas ārstēti ar PAXIFOR, radusies

patoloģiska tieksme uz azartspēlēm neatkarīgi no tā, vai viņiem anamnēzē tāda jau ir bijusi.

Pacientiem, kuriem anamnēzē ir patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, tās risks var būt

palielināts, tādēļ šādi pacienti rūpīgi jānovēro (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Laktoze

PAXIFOR satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes

nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Nātrijs

PAXIFOR satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir “nātriju

nesaturošas”.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Sakarā ar antagonismu pret α1-adrenerģiskajiem receptoriem aripiprazolam piemīt spēja

pastiprināt noteiktu antihipertensīvo līdzekļu iedarbību.

Ņemot vērā aripiprazola primāro ietekmi uz CNS, jāievēro piesardzība, ja to lieto kombinācijā

ar alkoholu vai citām CNS ietekmējošām zālēm, kuru nevēlamās blakusparādības, piemēram,

sedācija, sakrīt ar aripiprazola blakusparādībām (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ja aripiprazols ir nozīmēts kopā ar zālēm, kas izsauc QT intervāla pagarināšanos vai

elektrolītu līdzsvara traucējumus, tas jālieto piesardzīgi.

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

Citu zāļu spēja ietekmēt

PAXIFOR

Kuņģa skābes sekrēcijas inhibitors H2 antagonists famotidīns samazina aripiprazola

absorbciju, bet šis efekts netiek uzskatīts par klīniski nozīmīgu.

Aripiprazola metabolisms noris vairākos ceļos, iesaistot CYP2D6 un CYP3A4 enzīmus, bet

ne CYP1A enzīmus. Tātad nav nepieciešama devas pielāgošana smēķētājiem.

Hinidīns un citi CYP2D6 inhibitori

Klīniskajā pētījumā ar veseliem indivīdiem spēcīgs CYP2D6 inhibitors (hinidīns)

paaugstināja aripiprazola AUC par 107 %, bet C

nemainījās. Aktīvā metabolīta dehidro-

aripiprazola AUC un C

atbilstoši samazinājās par 32 % un 47 %.

PAXIFOR deva

jāsamazina apmēram uz pusi no nozīmētās devas, ja hinidīnu ordinē vienlaikus ar PAXIFOR

Sagaidāms, ka citiem spēcīgiem CYP2D6 inhibitoriem, piemēram, fluoksetīnam un

paroksetīnam, ir līdzīga ietekme, tāpēc jāpiemēro līdzīga devas samazināšana.

Ketokonazols un citi CYP3A4 inhibitori

Klīniskajā pētījumā ar veseliem indivīdiem spēcīgs CYP3A4 inhibitors (ketokonazols)

paaugstināja aripiprazola AUC par 63 %, bet C

par 37 %. Aktīvā metabolīta dehidro-

aripiprazola AUC un C

atbilstoši paaugstinājās par 77 % un 43 %. CYP2D6 vājiem

metabolizētājiem, lietojot vienlaikus spēcīgus CYP3A4 inhibitorus, aripiprazola līmenis

plazmā var būt augstāks salīdzinājumā ar CYP2D6 stipriem metabolizētājiem. Ja domā par

ketokonazola vai citu spēcīgu CYP3A4 inhibitoru lietošanu ar PAXIFOR, potenciālajam

ieguvumam jābūt lielākam par iespējamo risku pacientam. Ja PAXIFOR lieto vienlaikus ar

ketokonazolu, PAXIFOR deva jāmazina apmēram uz pusi no ordinētās. Sagaidāms, ka citiem

spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, piemēram, itrakonazolam un HIV proteāzes inhibitoriem, ir

līdzīga ietekme, tāpēc tāpat nepieciešams samazināt devu.

Pēc CYP2D6 vai CYP3A4 inhibitoru pārtraukšanas PAXIFOR deva jāpaaugstina līdz tam

līmenim, kāds bija pirms kombinētas terapijas uzsākšanas.

Ja vāji CYP3A4 inhibitori (kā diltiazems vai escitaloprams) vai CYP2D6 tiek lietoti

vienlaicīgi ar PAXIFOR, varētu sagaidīt nelielu aripiprazola koncentrācijas paaugstināšanos.

Karbamazepīns un citi CYP3A4 induktori

Pēc karbamazepīna, kas ir spēcīgs CYP3A4 induktors, vienlaikus lietošanas aripiprazola C

un AUC ģeometriskie lielumi bija atbilstoši par 68 % un 73 % zemāki, salīdzinot ar

aripiprazolu (30 mg) vienu pašu. Līdzīgi, dehidro-aripiprazola C

un AUC ģeometriskie

lielumi pēc vienlaicīgas terapijas ar karbamazepīnu bija atbilstoši par 69 % un 71 % zemāki,

salīdzinot ar šiem lielumiem, ja terapija bija ar aripiprazolu vienu pašu.

PAXIFOR deva jāpaaugstina divas reizes, ja PAXIFOR lieto vienlaikus ar karbamazepīnu.

Citi spēcīgi CYP3A4 induktori (piemēram, rifampicīns, rifabutīns, fenitoīns, fenobarbitāls,

primidons, efavirenza, nevirapīns un asinszāles preparāti), var izraisīt līdzīgu ietekmi, tāpēc

tāpat

nepieciešams

paaugstināt

devu.

Pēc

CYP3A4

spēcīgu

induktoru

lietošanas

pārtraukšanas, PAXIFOR deva jāmazina līdz rekomendētajai devai.

Valproāts un litijs

Ja valproāts vai litijs tika lietots vienlaikus ar aripiprazolu, klīniski nozīmīgu aripiprazola

koncentrācijas pārmaiņu nenovēroja.

Serotonīna sindroms

Pacientiem, kas lieto aripiprazolu, ir novērots serotonīna sindroms, un šī stāvokļa iespējamās

pazīmes un simptomi jo īpaši var rasties, vienlaikus lietojot citas serotonīnenerģiskās zāles, kā

SSAI/SNAI, vai zāles, kuras palielina aripiprazola koncentrāciju (skatīt 4.8. apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

PAXIFOR

spēja ietekmēt citas zāles

Klīniskajos pētījumos aripiprazola deva 10-30 mg dienā būtiski neietekmēja CYP2D6

(attiecība

dekstrometorfāns/3-metoksimorfināns),

CYP2C9

(varfarīns),

CYP2C19

(omeprazols) un CYP3A4 (dekstrometorfāns) substrātu metabolismu. Turklāt, aripiprazols un

dehidro-aripiprazols neuzrādīja spēju mainīt CYP1A2-mediēto metabolismu in vitro. Tātad,

maz ticams, ka aripiprazols varētu izraisīt šo enzīmu mediētas klīniski nozīmīgas zāļu

mijiedarbības.

Ja aripiprazols tika lietots vienlaikus ar valproātu, litiju vai lamotrigīnu, klīniski nozīmīgu

valproāta, litija vai lamotrigīna koncentrācijas izmaiņas nenovēroja.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav adekvātu un labi kontrolētu aripiprazola pētījumu ar grūtniecēm. Ir ziņots par iedzimtām

anomālijām, taču cēlonisku saistību ar aripiprazolu konstatēt nevar. Pētījumi ar dzīvniekiem

nevar izslēgt varbūtēju toksisku ietekmi uz attīstību (skatīt 5.3. apakšpunktu). Jāinstruē

pacientes, ka nepieciešams informēt ārstu par iestājušos grūtniecību vai ka tiek plānota

grūtniecība aripiprazola terapijas laikā. Sakarā ar nepietiekošu informāciju par lietošanas

drošumu cilvēkiem un šaubām, kas radās reprodukcijas pētījumos ar dzīvniekiem, šīs zāles

nedrīkst lietot grūtniecības laikā, izņemot gadījumu, ja gaidāmais ieguvums skaidri atsver

varbūtējo risku auglim.

Jaundzimušajiem, kuri tikuši pakļauti antipsihotisko līdzekļu (tajā skaitā aripiprazola)

iedarbībai trešā grūtniecības trimestra laikā, ir tādu blakusparādību risks kā ekstrapiramidālie

un/vai abstinences simptomi, kas var atšķirties pēc izpausmes ilguma un smaguma pakāpes

pēcdzemdību periodā. Ziņots par uzbudinājumu, hipertoniju, hipotoniju, trīci, miegainību,

elpošanas traucējumiem un barošanās traucējumiem. Tādēļ jaundzimušie ir rūpīgi jānovēro.

Barošana ar krūti

Aripiprazols izdalās mātes pienā cilvēkiem. Pacientēm jāiesaka nebarot bērnu ar krūti, ja

viņas lieto aripiprazolu.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Līdzīgi kā tas ir ar citiem antipsihotiskiem līdzekļiem, pacienti jābrīdina, ka nedrīkst apkalpot

bīstamus mehānismus, tostarp transportlīdzekļus, kamēr nav pārliecības, ka aripiprazols viņus

neietekmē nevēlami.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Placebo-kontrolētajos klīniskos pētījumos visbiežāk ziņots par šādām blakusparādībām:

akatīzija un slikta dūša. Katra šī blakusparādība ir sastopama vairāk nekā 3 % pacientu,

ārstētiem ar iekšķīgi lietojamu aripiprazolu.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Turpmāk minētās nevēlamās blakusparādības novēroja biežāk (≥ 1/100) nekā ar placebo, vai

tās tika noteiktas kā varbūtēji medicīniski nozīmīgas (*).

Blakusparādību biežums uzskaitīts, izmantojot šādu iedalījumu: bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10) un

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

retāk (≥ 1/1 000 līdz < 1/100), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem).

Psihiskie traucējumi

Bieži: nemiers, bezmiegs, trauksme

Retāk: depresija*

Nav zināmi: agresija

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži: ekstrapiramidāli traucējumi, akatīzija, trīce, reibonis, miegainība, sedācija, galvassāpes

Acu bojājumi

Bieži: neskaidra redze

Retāk: redzes attēla dubultošanās

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk: tahikardija*

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Retāk: ortostatiskā hipotensija*

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Bieži: dispepsija, vemšana, slikta dūša, aizcietējums, pastiprināta siekalošanās

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: nogurums

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Ekstrapiramidāli simptomi (EPS)

Šizofrēnija - 52 nedēļu ilgstošā kontrolētā pētījumā pacientiem, kas tika ārstēti ar aripiprazolu,

kopumā retāk bija EPS simptomi (25,8 %), ieskaitot parkinsonismu, akatīziju, distonijas un

diskinēzijas, salīdzinot ar tiem, kas ārstēti ar haloperidolu (57,3 %). 26 nedēļu ilgā placebo

kontrolētā pētījumā EPS biežums ar aripiprazolu ārstētiem pacientiem bija 19 %, un placebo

saņēmušiem pacientiem tas bija 13,1 %. Citā 26 nedēļu ilgā kontrolētā pētījumā EPS biežums

ar aripiprazolu ārstētiem bija 14,8 % gadījumu, un olanzapīnu saņēmušiem tas bija 15,1 %

pacientu.

Akatīzija

Placebo kontrolētos pētījumos šizofrēnijas pacientiem akatīzija bija sastopama 6,2 % ar

aripiprazolu ārstētiem pacientiem un 3,0 % placebo saņēmušiem pacientiem.

Distonija

Zāļu klases efektus: distonijas simptomus, ilgstošas muskuļu grupas saraušanās traucējumus,

var novērot pret slimību uzņēmīgiem indivīdiem pirmajās ārstēšanas dienās. Distonijas

simptomi ietver sevī kakla muskuļu spazmas, kas dažreiz progresē kā sasprindzinājums rīklē,

rīšanas grūtības, elpošanas grūtības un/vai mēles izvirzījums. Šie simptomi var rasties, lietojot

mazas devas, bet biežāk un smagākā formā tos novēro, lietojot pirmās paaudzes

antipsihotiskās zāles lielās devās. Paaugstināts akūtas distonijas risks ir novērots vīriešiem un

gados jaunākiem cilvēkiem.

Aripiprazolu un placebo saņēmušo pacientu, kam bija potenciāli klīniski nozīmīgas parasto

laboratorisko analīžu un lipīdu rādītāju izmaiņas (skatīt 5.1. apakšpunktu), proporcijas

salīdzinājums

neatklāja

medicīniski

nozīmīgas

atšķirības.

Kreatinīnfosfokināzes

paaugstināšanās, kas parasti bija pārejoša un asimptomātiska, tika novērota 3,5 % ar

aripiprazolu ārstēto pacientu, salīdzinot ar 2,0 % placebo saņēmušiem.

Citi atzinumi

Ar antipsihotisko terapiju saistītās blakusparādības, par kurām ziņots arī ārstēšanas ar

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

aripiprazolu laikā, ir ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms, tardīvā diskinēzija, krampji,

cerebrovaskulāras nevēlamas blakusparādības un palielināta mirstība vecāka gadagājuma

pacientiem ar demenci, hiperglikēmija un cukura diabēts (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Šizofrēnija 15 gadus veciem un vecākiem pusaudžiem

Īslaicīgā placebo kontrolētā klīniskajā pētījumā, kurā tika iesaistīti 302 pusaudži (13 17 gadus

veci) ar šizofrēniju, konstatēja, ka nevēlamo blakusparādību biežums un tips bija līdzīgs kā

pieaugušajiem, izņemot sekojošas nevēlamās reakcijas, par kurām bija biežāki ziņojumi par

pusaudžiem, kuri saņem aripiprazolu, nekā par pieaugušajiem, kuri saņem aripiprazolu (un

daudz biežāki nekā placebo grupā):

ļoti bieži (≥ 1/10) tika ziņots par miegainību/ sedāciju un ekstrapiramidāliem traucējumiem.

Bieži (≥ 1/100, < 1/10) tika ziņots par sausumu mutē, palielinātu apetīti un ortostatisko

hipotensiju. Pagarināta placebo nekontrolēta pētījuma 26. nedēļā drošuma profils bija līdzīgs

tam, ko novēroja īslaicīgā, placebo kontrolētā pētījumā.

Apvienotā pusaudžu šizofrēnijas pacientu populācijā (13 – 17 gadi), kas zāles saņēma līdz

2 gadiem, zema prolaktīna līmeņa serumā biežums sievietēm (< 3 ng/ml) un vīriešiem

(< 2 ng/ml) bija attiecīgi 29,5 % un 48,3 %. Ar šizofrēniju slimojošu pusaudžu (13 – 17 gadi)

populācijā, lietojot 5 mg līdz 30 mg aripiprazola līdz 72 mēnešiem ilgi, zems prolaktīna

līmenis serumā bija 25,6 % sieviešu (< 3 ng/ml) un 45,0 % vīriešu (<2 ng/ml).

Pēcreģistrācijas novērojumi

Pēcreģistrācijas novērojumos ziņots par zemāk minētām nevēlamām blakusparādībām.

Reakciju biežums nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Asins

limfātiskās

sistēmas

traucējumi:

leikopēnija, neitropēnija, trombocitopēnija

Imūnās sistēmas traucējumi:

alerģiskas reakcijas (piemēram, anafilaktiska reakcija,

angioedēma, to skaitā pietūkusi mēle, mēles tūska, sejas

tūska, nieze vai nātrene)

Endokrīnās sistēmas traucējumi:

hiperglikēmija, cukura diabēts, diabētiskā ketoacidoze,

diabētiskā hiperosmolārā koma

Vielmaiņas un uztures traucējumi:

ķermeņa

masas

palielināšanās,

ķermeņa

masas

samazināšanās, anoreksija, hiponatriēmija

Psihiskie traucējumi:

uzbudinājums,

nervozitāte,

patoloģiska tieksme uz

azartspēlēm; pašnāvības mēģinājums, pašnāvības domas

un pašnāvība (skatīt 4.4. apakšpunktu)

Nervu sistēmas traucējumi:

runas

traucējumi,

Ļaundabīgais

Neiroleptiskais

Sindroms

(ĻNS),

grand

mal

lēkmes,

serotonīna

sindroms

Sirds funkcijas traucējumi:

QT intervāla pagarināšanās, ventrikulāras aritmijas,

pēkšņa neizskaidrojama nāve, sirds apstāšanās, torsades

de pointes, bradikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi:

sinkope, hipertensija, vēnu tromboembolija (ieskaitot

plaušu emboliju un dziļo vēnu trombozi)

Elpošanas

sistēmas

traucējumi,

krūšu kurvja un videnes slimības:

orofaringeālas

spazmas,

laringospazmas,

aspirācijas

pneimonija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi:

pankreatīts, disfāgija, diskomforta sajūta vēdera rajonā,

caureja

Aknu un/vai žults izvades sistēmas

traucējumi:

aknu mazspēja, dzelte, hepatīts, alanīnaminotransferāzes

(AlAT) un aspartātaminotransferāzes (AsAT), gamma

glutamiltransferāzes (GGT) paaugstināšanās, sārmainās

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

fosfatāzes līmeņa paaugstināšanās

Ādas un zemādas audu bojājumi:

izsitumi,

fotosensitivitātes

reakcijas,

alopēcija,

hiperhidroze

Skeleta-muskuļu

saistaudu

sistēmas bojājumi:

rabdomiolīze, mialģija, stīvums

Nieru

urīnizvades

sistēmas

traucējumi:

urīna nesaturēšana, urīna retence

Traucējumi

grūtniecības,

pēcdzemdību

perinatālajā

periodā:

zāļu abstinences sindroms jaundzimušajiem (skatīt

4.6. apakšpunktu)

Reproduktīvās sistēmas traucējumi

un krūts slimības:

priapisms

Vispārēji traucējumi un reakcijas

ievadīšanas vietā:

termoregulācijas

traucējumi

(piem.,

hipotermija,

drudzis), sāpes krūškurvī, perifēra tūska

Izmeklējumi:

kreatinīnfosfokināzes, glikozes līmeņa paaugstināšanās

asinīs, glikozes līmeņa svārstības asinīs, glikozilētā

hemoglobīna paaugstināšanās

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi

zāļu ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek

lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai,

Jersikas ielā 15, Rīgā. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9.

Pārdozēšana

Pazīmes un simptomi

Klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas novērojumos atklāta nejauša vai tīša tikai

aripiprazola pārdozēšana pieaugušajiem devā līdz 1260 mg bez letāliem gadījumiem.

Novērotās iespējami klīniski nozīmīgās pazīmes un simptomi iekļāva letarģiju, paaugstinātu

asinsspiedienu, miegainību, tahikardiju, sliktu dūšu, vemšanu un caureju. Bez tam ziņots par

netīšu tikai aripiprazola pārdozēšanu (līdz 195 mg) bērniem bez letāliem gadījumiem.

Potenciāli nopietni medicīniski simptomi bija miegainība, pārejošs samaņas zudums un

ekstrapiramidālie simptomi.

Rīcība pārdozēšanas gadījumā

Pārdozēšanas ārstēšanā uzmanība jāvelta atbalstošai terapijai, nodrošinot elpceļu caurlaidību,

oksigenāciju un ventilāciju, kā arī veicot simptomātiskus pasākumus. Jāpatur prātā, ka,

iespējams, ir lietotas daudzas zāles. Tādēļ nekavējoties jāuzsāk kardiovaskulārā monitorēšana,

tostarp nepārtraukta elektrokardiogrāfiskā monitorēšana, lai konstatētu iespējamu aritmiju. Ja

ir aizdomas par aripiprazola pārdozēšanu vai arī ja tā ir apstiprinājusies, jānodrošina stingra

medicīniska novērošana un ārstēšana, līdz tiek panākta uzlabošanās.

Aktivētā ogle (50 g), ko ordinēja vienu stundu pēc aripiprazola, samazināja aripiprazola C

apmēram par 41 % un AUC apmēram par 51 %; tas nozīmē, ka aktīvētā ogle varētu būt

efektīva pārdozēšanas ārstēšanai.

Hemodialīze

Lai gan nav informācijas par hemodialīzes efektivitāti aripiprazola pārdozēšanas ārstēšanā,

ņemot vērā, ka aripiprazols lielā mērā saistās ar plazmas proteīniem, maz ticams, ka

hemodialīze varētu būt noderīga.

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: citi antipsihotiskie līdzekļi, ATĶ kods: N05AX12

Darbības mehānisms

Uzskata, ka aripiprazola efektivitāte šizofrēnijas un bipolāri afektīvu traucējumu ārstēšanā

saistīta ar tā parciālu agonistisku iedarbi uz dopamīna D2 un serotonīna 5HT1a receptoriem

kombinēti ar antagonismu pret serotonīna 5HT2a receptoriem. Aripiprazolam ir antagonista

īpašības

dopamīnerģiskas

hiperaktivitātes

dzīvnieku

modeļos

agonista

īpašības

dopamīnerģiskas hipoaktivitātes dzīvnieku modeļos. Aripiprazolam ir augsta saistīšanās

afinitāte in vitro ar dopamīna D2 un D3, serotonīna 5HT1a un 5HT2a receptoriem un mērena

afinitāte pret dopamīna D4, serotonīna 5HT2c un 5HT7, alfa 1 adrenerģiskiem un histamīna

H1 receptoriem. Aripiprazolam piemīt arī mērena saistīšanās afinitāte pret serotonīna

atpakaļsaistīšanas vietu, un nav manāmas afinitātes pret muskarīna receptoriem. Mijiedarbība

ar citiem receptoriem, ne tikai ar dopamīna un serotonīna receptoru apakštipiem, var

izskaidrot dažus citus aripiprazola klīniskos efektus.

Aripiprazola devas 0,5-30 mg diapazonā, ko ordinēja vienu reizi dienā uz 2 nedēļām veseliem

brīvprātīgajiem, devas atkarīgi samazināja 11C-rakloprīda, kas ir D2/D3 receptoru ligands,

saistīšanos caudatum and putamen apvidū; to atklāja pozitronu emisijas tomogrāfijā.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Šizofrēnija

Trīs īslaicīgos (4-6 nedēļas) placebo kontrolētos pētījumos, kuros bija iekļauti 1228 pieauguši

šizofrēnijas slimnieki ar pozitīviem vai negatīviem simptomiem, aripiprazola terapija uzrādīja

statistiski nozīmīgi lielāku psihozes simptomu uzlabošanos nekā placebo.

PAXIFOR

ir efektīvs klīniskās uzlabošanās uzturēšanai ilgstošā terapijā pieaugušiem

slimniekiem, kam bija sākotnēja uzlabošanās. Ar haloperidolu kontrolētā pētījumā slimnieku

proporcija ar reakciju uz zālēm, kam tā saglabājās līdz 52. terapijas nedēļai, bija līdzīga abās

grupās (aripiprazolam 77 % un haloperidolam 73 %). Kopējais pētījuma pabeigšanas procents

slimniekiem, kas saņēma aripiprazolu, bija ievērojami lielāks (43 %) nekā tiem, kas saņēma

haloperidolu (30 %). Faktiskais punktu skaits vērtējumu skalām, ko lietoja kā sekundārus

kritērijus, tostarp PANSS un Montgomerija Asberga Depresijas vērtēšanas skala, parādīja

ievērojami lielāku uzlabošanos, salīdzinot ar haloperidolu.

26 nedēļas ilgā ar placebo kontrolētā pētījumā ar pieaugušiem stabilizētiem hroniskas

šizofrēnijas slimniekiem aripiprazols uzrādīja nozīmīgāku recidīvu mazināšanos, 34 %

aripiprazola grupā un 57 % placebo grupā.

Ķermeņa masas palielināšanās

Klīniskos pētījumos aripiprazols neizraisīja klīniski nozīmīgu ķermeņa masas palielināšanos.

26 nedēļas ilgā ar olanzapīnu kontrolētā dubultaklās metodes starptautiskā šizofrēnijas

pētījumā, kur bija iekļauti 314 pieauguši pacienti un kur primārais vērtēšanas kritērijs bija

ķermeņa masas palielināšanās, ievērojami mazākam pacientu skaitam bija ķermeņa masas

palielināšanās par vismaz 7 %, attiecībā pret sākumstāvokli (proti, vismaz par 5,6 kg, ja

sākumstāvokļa ķermeņa masa ir ~ 80,5 kg) aripiprazola grupā (n = 18, vai 13 % no vērtētiem

pacientiem), salīdzinot ar olanzapīnu (n = 45, vai 33 % no vērtētiem pacientiem).

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

Lipīdu parametri

Apvienotā lipīdu parametru analīzē placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos pieaugušajiem

aripiprazols neuzrādīja klīniski nozīmīgas kopējā holesterīna līmeņa, triglicerīdu, ABL un

ZBL izmaiņas.

Kopējais holesterīna līmenis: izmaiņas no normāla līmeņa (< 5,18 mmol/l) uz augstu

(≥ 6,22 mmol/l) bija 2,5 % aripiprazola grupā un 2,8 % placebo grupā, vidējā izmaiņa

no sākotnējiem rādītājiem bija -0,15 mmol/l (95 % TI: -0,182, -0,115) aripiprazola

grupā un -0,11 mmol/l (95 % TI: -0,148, -0,066) placebo grupā.

Tukšā dūšā noteikti triglicerīdi: izmaiņas no normāla līmeņa (< 1,69 mmol/l) uz augstu

(≥ 2,26 mmol/l) bija 7,4 % aripiprazola grupā un 7,0 % placebo grupā, vidējā izmaiņa

no sākotnējiem rādītājiem bija -0,11 mmol/l (95 % TI: -0,182, -0,046) aripiprazola

grupā un -0,07 mmol/l (95 % TI: -0,148, 0,007) placebo grupā.

ABL: izmaiņas no normāla līmeņa (≥ 1,04 mmol/l) uz augstu (< 1,04 mmol/l) bija

11,4 % aripiprazola grupā un 12,5 % placebo grupā, vidējā izmaiņa no sākotnējiem

rādītājiem bija -0,03 mmol/l (95 % TI: -0,046, -0,017) aripiprazola grupā un 0,04 mmol/

l (95 % TI: -0,056, 0,022) placebo grupā.

Tukšā dūšā noteikti ZBL: izmaiņas no normāla līmeņa (< 2,59 mmol/l) uz augstu

(≥ 4,14 mmol/l) bija 0,6 % aripiprazola grupā un 0,7 % placebo grupā, vidējā izmaiņa

no sākotnējiem rādītājiem bija -0,09 mmol/l (95 % TI: -0,139, -0,047) aripiprazola

grupā un -0,06 mmol/l (95 % TI: -0,116, -0,012) placebo grupā.

Pediatriskā populācija

Šizofrēnija pusaudžiem

6 nedēļas ilgā placebo kontrolētā pētījumā, kur bija iekļauti 302 pusaudžu vecuma (13-

17 gadus veci) šizofrēnijas slimnieki ar pozitīviem vai negatīviem simptomiem, aripiprazola

terapija uzrādīja statistiski nozīmīgi lielāku psihozes simptomu uzlabošanos nekā placebo.

Veicot papildus analīzes 15 līdz 17 gadus veciem pusaudžiem (pārstāv 74 % no visiem

pētījumā iesaistītajiem pusaudžiem), tika konstatēts, ka efekts saglabājas vēl pēc pagarināta

placebo nekontrolēta pētījuma 26. nedēļas.

Uzbudināmība saistībā ar autisma traucējumiem bērniem (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Aripiprazols tika pētīts pacientiem vecumā no 6 līdz 17 gadiem divos 8 nedēļu ilgos, placebo

kontrolētos pētījumos [viens mainīgas devas (2-15 mg dienā) un viens fiksētas devas (5, 10

vai 15 mg dienā) un vienā 52 nedēļu ilgā atklātajā pētījumā. Šajos pētījumos sākotnējā deva

bija 2 mg dienā, pēc nedēļas devu palielinot līdz 5 mg dienā, pēc tam devu palielinot par 5 mg

dienā katru nedēļu, sasniedzot mērķa devu. Vairāk nekā 75 % pacientu bija vecumā līdz

13 gadiem. Aripiprazols uzrādīja statistiski ticamu efektivitāti pēc Aberanta vērtēšanas skalas

(Aberrant Behaviour Checklist Irritability subscale). Tomēr šīs atrades klīniskā nozīmība nav

pierādīta. Drošuma profils ietver ķermeņa masas palielināšanos un prolaktīna līmeņa

izmaiņas. Ilgtermiņa drošuma pētījuma ilgums tika noteikts līdz 52 nedēļām. Apkopotajos

pētījumu datos zema seruma prolaktīna līmeņa biežums sievietēm (< 3 ng/ml) un vīriešiem

(< 2 ng/ml), kuri tika ārstēti ar aripiprazolu, attiecīgi bija 27/46 (58,7 %) un 258/298 (86,6 %).

Placebo kontrolētajos pētījumos vidējā ķermeņa masas palielināšanās bija 0,4 kg placebo

grupā un 1,6 kg ar aripiprazolu ārstētiem pacientiem.

Aripiprazolu pētīja arī placebo kontrolētā ilgtermiņa balstterapijas pētījumā. Pēc 1326 nedēļas

ilgas stāvokļa stabilizēšanas, lietojot aripiprazolu (2-15 mg dienā), pacientiem ar stabilu

atbildes reakciju nākamās 16 nedēļas vai nu turpināja lietot aripiprazolu, vai aizstāja to ar

placebo. Kaplāna-Meijera recidīvu rādītājs 16. nedēļā bija 35 % aripiprazola grupā un 52 %

placebo grupā; recidīvu riska attiecība 16 nedēļu laikā (aripiprazols/placebo) bija 0,57

(atšķirība bez statistiskas ticamības). Vidējais ķermeņa masas pieaugums stabilizācijas fāzē

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

(līdz 26 nedēļām ilgi), lietojot aripiprazolu, bija 3,2 kg, un pētījuma otrajā fāzē (16 nedēļas)

novēroja papildu pieaugumu vidēji par 2,2 kg, lietojot aripiprazolu, salīdzinājumā ar 0,6 kg,

lietojot placebo. Par ekstrapiramidāliem simptomiem ziņots galvenokārt stabilizācijas fāzes

laikā 17 % pacientu, bet trīce bija 6,5 % pacientu.

Ar Tureta sindromu saistīti tiki pediatriskajā populācijā (skatīt 4.2. apakšpunktu)

Aripiprazola efektivitāte pediatriskiem pacientiem ar Tureta sindromu (aripiprazols: n = 99,

placebo: n = 44) tika pētīta nejaušinātā, dubultaklā, ar placebo kontrolētā, 8 nedēļas ilgā

pētījumā, lietojot fiksētas devas, no ķermeņa masas atkarīgas terapijas grupas plānojumu ar

devu diapazonu no 5 mg diennaktī līdz 20 mg diennaktī un sākuma devu 2 mg. Pacientu

vecums bija 7 – 17 gadi, un kopējais vidējais tiku punktu skaits (total tic score – TTS) pēc

Jēlas Vispārējās tiku smaguma pakāpes skalas (Yale Global Tic Severity Scale – YGTSS)

pētījuma sākumā bija 30. Aripiprazola lietotāju grupā konstatētais TTS-YGTSS uzlabojums

no pētījuma sākuma līdz 8. nedēļai bija 13,35 mazās devas (5 mg vai 10 mg) lietotāju grupā

un 16,94 lielās devas (10 mg vai 20 mg) lietotāju grupā, salīdzinājumā ar uzlabojumu 7,09

placebo lietotāju grupā.

Aripiprazola efektivitāte pediatriskiem pacientiem ar Tureta sindromu (aripiprazols: n = 32,

placebo: n = 29) tika vērtēta arī 10 nedēļas ilgā, nejaušinātā, dubultaklā, ar placebo kontrolētā,

Dienvidkorejā veiktā pētījumā, lietojot mainīgas devas diapazonā no 2 mg diennaktī līdz

20 mg diennaktī un sākuma devu 2 mg. Pacientu vecums bija 6 - 18 gadi, un vidējais rādītājs

pēc TTS-YGTSS skalas pētījuma sākumā bija 29. Aripiprazola lietotāju grupā konstatētais

TTS-YGTSS uzlabojums laikā no pētījuma sākuma līdz 10. nedēļai bija 14,97, salīdzinājumā

ar uzlabojumu 9,62 placebo lietotāju grupā.

Abos šajos īstermiņa pētījumos efektivitātes rādītāju klīniskais nozīmīgums nav pierādīts,

ņemot vērā terapijas efektu salīdzinājumā ar lielo placebo efektu, kā arī neskaidro ietekmi uz

psihosociālo funkciju. Nav pieejami ilgtermiņa dati par aripiprazola lietošanas efektivitāti un

drošumu šī nepastāvīgā traucējuma ārstēšanā.

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus aripiprazolam vienā vai

vairākās pediatriskās populācijas apakšgrupās, ārstējot šizofrēniju un bipolāri afektīvus

traucējumus (informāciju par lietošanu bērniem skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Aripiprazols tiek labi absorbēts, maksimālo koncentrāciju plazmā novēro 3-5 stundās pēc

lietošanas. Aripiprazols ir minimāli pakļauts presistēmiskam metabolismam. Absolūtā

perorālā biopieejamība tablešu zāļu formai ir 87 %. Aripiprazola farmakokinētiku neietekmē

lielu tauku daudzumu saturošs ēdiens.

Izkliede

Aripiprazols plaši izplatās organismā, teorētiskais izplatīšanās tilpums ir 4,9 l/kg, kas norāda

uz ekstravaskulāru izplatīšanos. Terapeitiskās koncentrācijās aripiprazols un dehidro-

aripiprazols vairāk nekā 99 % apmērā ir saistīts ar seruma proteīniem, galvenokārt ar

albumīnu.

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

Biotransformācija

Aripiprazols lielā mērā tiek metabolizēts, galvenokārt aknās trīs biotransformācijas ceļos:

dehidrogenācija, hydroksilācija un N-dealkilēšana. Pamatojoties uz pētījumiem in vitro,

CYP3A4 un CYP2D6 enzīmi nodrošina aripiprazola dehidrogenāciju un hidroksilācija, bet N-

dealkilēšanu katalizē CYP3A4. Sistēmiskā cirkulācijā galvenokārt ir aripiprazols, bet dehidro-

aripiprazols, aktīvais metabolīts, līdzsvara koncentrācijas stāvoklī sastāda 40 % no

aripiprazola AUC plazmā.

Eliminācija

Aripiprazola vidējais eliminācijas pusperiods ir apmēram 75 stundas CYP2D6 stipriem

metabolizētājiem un 146 stundas CYP2D6 vājiem metabolizētājiem.

Aripiprazola kopējais klīrenss ir 0,7 ml/min/kg, galvenokārt hepātiskais.

Pēc atsevišķas [14C]-iezīmēta aripiprazola devas aptuveni 27 % radioaktivitātes tika atgūti

urīnā un 60 % izkārnījumos. Mazāk par 1 % nepārmainīta aripiprazola tika ekskretēts urīnā un

aptuveni 18 % tika atgūti nepārmainīti kā aripiprazols izkārnījumos.

Farmakokinētika īpašām pacientu grupām

Pediatriskā populācija

Aripiprazola un dehidro-aripiprazola farmakokinētika 10 līdz 17 gadus veciem pediatriskiem

pacientiem bija līdzīga pieaugušajiem pēc ķermeņa masas atšķirību korekcijas.

Gados vecāki cilvēki

Aripiprazola farmakokinētikā nav atšķirības starp veseliem vecāka gadagājuma cilvēkiem un

jauniem pieaugušajiem, nav atklāta vecuma ietekme arī populācijas farmakokinētikas analīzē

šizofrēnijas slimniekiem.

Dzimums

Nav aripiprazola farmakokinētikā atšķirības starp veseliem vīriešu un sieviešu kārtas

indivīdiem, nav atklāta dzimuma ietekme arī populācijas farmakokinētikas analīzē

šizofrēnijas slimniekiem.

Smēķēšana un rase

Farmakokinētikas izvērtēšana populācijā neatklāja ar rasi saistītas klīniski nozīmīgas

atšķirības vai smēķēšanas ietekmi uz aripiprazola farmakokinētiku.

Nieru darbības traucējumi

Konstatēts, ka aripiprazola un dehidro-aripiprazola farmakokinētika slimniekiem ar smagu

nieru slimību un veseliem jauniem cilvēkiem ir līdzīga.

Aknu darbības traucējumi

Vienas devas pētījums cilvēkiem ar dažādas pakāpes aknu cirozi (Child-Pugh klase A, B un

C) neatklāja aknu funkcijas traucējumu nozīmīgu ietekmi uz aripiprazola un dehidro-

aripiprazola farmakokinētiku, bet pētījumā bija tikai 3 slimnieki ar C klases aknu cirozi, kas

nav pietiekoši, lai izdarītu secinājumus par metabolizēšanas spēju.

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu

toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti

un attīstību neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Toksikoloģiski nozīmīgus efektus novēroja vienīgi tad, ja izmantotās devas un iedarbības

ilgums ievērojami pārsniedza cilvēkam maksimāli pieļaujamos. Tas liecina, ka klīnikā šiem

efektiem ir ierobežota nozīme vai arī tie nav būtiski. Tie bija: devas atkarīgs adrenokortikāls

toksiskums žurkām (lipofuscīna pigmenta uzkrāšanās un/vai parenhimatozo šūnu zudums)

pēc 104 nedēļām ar 20 līdz 60 mg/kg/dienā (vidējais AUC līdzsvara koncentrācijas stāvoklī

3 līdz 10 reizes lielāks nekā pēc maksimālās cilvēkam rekomendētās devas) un

adrenokortikālu karcinomu un kombinētu adrenokortikālu adenomu/karcinomu pieaugums

žurku mātītēm ar 60 mg/kg/dienā (vidējais AUC līdzsvara koncentrācijas stāvoklī 10 reizes

lielāks nekā pēc maksimālās cilvēkam rekomendētās devas). Augstākā kancerogenitāti

neizraisoša iedarbība žurku mātītēm bija 7 reizes lielāka par rekomendēto devu cilvēkiem.

Papildus

atrade

pētījumā

pērtiķiem

bija

žultsakmeņi

sekas

aripiprazola

hidroksimetabolīta sulfāta konjugāta precipitācijai žultī pēc 25 līdz 125 mg/kg/dienā

atkārtotām devām iekšķīgi (vidējais AUC līdzsvara koncentrācijas stāvoklī vienāds vai līdz

3 reizes lielāks nekā pēc maksimālās klīnikā rekomendētās devas, vai tāda deva, kas 16 līdz

81 reizes lielāka par cilvēkam rekomendēto devu, rēķinot mg/m

). Tomēr aripiprazola

hidroksimetabolīta sulfāta konjugāta koncentrācija cilvēka žultī pēc augstākās ieteiktās devas

30 mg dienā nebija lielāka par 6 % no koncentrācijas žultī pērtiķiem 39 nedēļu pētījumā, un tā

bija stipri zemāka (6 %) par in vitro šķīdības robežu.

Atkārtotas devas pētījumos ar nepieaugušām žurkām un suņiem, aripiprazola toksicitātes

profils bija salīdzināms ar pieaugušiem dzīvniekiem. Nav pierādījumu par neirotoksicitāti vai

nevēlamu ietekmi uz attīstību.

Pamatojoties uz pilna apjoma genotoksicitātes izpētes testu rezultātiem, uzskata, ka

aripiprazols nav genotoksisks. Aripiprazols nepasliktināja fertilitāti reprodukcijas toksiskuma

pētījumos. Toksiska ietekme uz attīstību, tostarp no devas atkarīga augļa ossifikācijas

atpalikšana un varbūtēji teratogēni efekti, tika novēroti žurkām devās, kas radīja

subterapeitisku iedarbību (vērtējot pēc AUC) un trušiem ar devām, kas līdzsvara

koncentrācijas stāvoklī radīja 3 un 11 reizes lielāku vidējo iedarbību (AUC) nekā pēc

maksimālās klīnikā rekomendētās devas. Toksiskums mātītei tika konstatēts devās, kas

līdzīgas tām, kas izraisa toksisku ietekmi uz attīstību.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

[5 mg tabletes]

Nātrija cietes glikolāts

Mikrokristāliskā celuloze

Laktozes monohidrāts

Hidroksipropilceluloze

Magnija stearāts

[10 mg tabletes]

Nātrija cietes glikolāts

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

Mikrokristāliskā celuloze

Laktozes monohidrāts

Hidroksipropilceluloze

Magnija stearāts

Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)

[15 mg tabletes]

Nātrija cietes glikolāts

Mikrokristāliskā celuloze

Laktozes monohidrāts

Hidroksipropilceluloze

Magnija stearāts

Dzeltenais dzelzs oksīds (E 172)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Blistera iepakojums:

Alumīnija (OPA/Al/PVH/Al) perforēti dozējamu vienību blisteri. 7 vai 10 tabletes blisterī.

Iepakojumā pa 10, 14, 28, 30, 49, 50, 56, 98 vai 100 tabletēm.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

AS GRINDEKS.

Krustpils iela 53, Rīga, LV-1057, Latvija

Tālrunis: 67083205

Fakss: 67083505

E-pasts: grindeks@grindeks.lv

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

15-0225

15-0226

15-0227

SASKAŅOTS ZVA 14-02-2019

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2015. gada 9. septembris

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

02/2019

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju