Nexavar

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

18-11-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
sorafenib
Pieejams no:
Bayer AG
ATĶ kods:
L01XE05
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
sorafenib
Ārstniecības grupa:
Antineoplastiskie līdzekļi,pārstāvji,
Ārstniecības joma:
Karcinomu, Hepatocellular, Vēzis, Nieru Šūnu
Ārstēšanas norādes:
Hepatocellular carcinomaNexavar ir indicēts, lai ārstētu hepatocellular karcinoma. Nieru šūnu carcinomaNexavar ir indicēts, lai ārstētu pacientiem ar progresējošu nieru šūnu karcinomas,, kas nav izdevies pirms interferona-alfa vai interleikīna-2, kas balstīta terapija vai tiek uzskatīti par nepiemērotu šāda terapija. Diferencētas vairogdziedzera carcinomaNexavar ir indicēts, lai ārstētu pacientus ar progressive, uz vietas papildu vai metastātiska, diferencētas (papillārā/folikulu/Hürthle šūnu) vairogdziedzera karcinoma, ugunsizturīgo radioaktīvo jodu.
Produktu pārskats:
Revision: 28
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/000690
Autorizācija datums:
2006-07-19
EMEA kods:
EMEA/H/C/000690

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

18-11-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

18-11-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

18-11-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

18-11-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

18-06-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

18-11-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

18-11-2019

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

18-11-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

18-11-2019

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

18-06-2014

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Nexavar 200 mg apvalkotās tabletes

sorafenib

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja

šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas

arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir Nexavar un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Nexavar lietošanas

Kā lietot Nexavar

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Nexavar

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Nexavar un kādam nolūkam tās lieto

Nexavar lieto aknu vēža

(hepatocelulārās karcinomas)

ārstēšanai.

Nexavar lieto arī, lai ārstētu nieru vēzi (

progresējušu nieru šūnu karcinomu

) vēlīnā stadijā, kad

standarta terapija nav spējusi apturēt Jūsu slimību vai tiek uzskatīta par nepiemērotu.

Nexavar lieto, lai ārstētu vairogdziedzera vēzi (

diferencētu vairogdziedzera karcinomu

Nexavar ir tā sauktais

multikināzes inhibitors.

Tas darbojas, palēninot vēža šūnu augšanu un

pārtraucot asins piegādi, kas nodrošina vēža šūnu augšanu.

2.

Kas Jums jāzina pirms Nexavar lietošanas

Nelietojiet Nexavar šādos gadījumos

-

ja Jums ir alerģija

pret sorafenibu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Nexavar lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Īpaša piesardzība, lietojot Nexavar, nepieciešama šādos gadījumos:

ja Jums ir ādas problēmas.

Nexavar var izraisīt izsitumus un ādas reakcijas, īpaši uz rokām un

pēdām. Parasti Jūsu ārsts to var izārstēt. Ja ne, Jūsu ārsts var pārtraukt ārstēšanu uz laiku vai

pilnīgi;

ja Jums ir paaugstināts asinsspiediens.

Nexavar var paaugstināt asinsspiedienu, un parasti

ārsts kontrolēs Jūsu asinsspiedienu un var Jums dot zāles, lai ārstētu paaugstināto

asinsspiedienu;

ja Jums ir vai ir bijusi aneirisma

(asinsvadu sieniņas paplašināšanās vai pavājināšanās)

vai

plīsums asinsvada sieniņā;

ja Jums ir diabēts.

Diabēta pacientiem ir regulāri jāpārbauda cukura līmenis asinīs, lai

novērtētu, vai pretdiabēta zāļu deva nav jāpielāgo, lai samazinātu zema cukura līmeņa asinīs

risku;

ja Jums rodas kādi asiņošanas traucējumi vai Jūs lietojat varfarīnu vai fenprokumonu.

Ārstēšana ar Nexavar var paaugstināt asiņošanas risku. Ja Jūs lietojat varfarīnu vai

fenprokumonu – zāles, kas šķidrina asinis, novēršot asins recekļu veidošanos, asiņošanas risks

var būt augstāks;

ja Jums rodas sāpes krūtīs vai sirdsdarbības traucējumi.

Jūsu ārsts var izlemt pārtraukt

ārstēšanu uz laiku vai pilnīgi;

ja Jums ir sirds traucējumi,

piemēram, traucēts elektriskais signāls, ko sauc par QT intervāla

pagarināšanos;

ja Jums ir paredzēta ķirurģiska operācija vai nesen veikta operācija

. Nexavar var ietekmēt

brūču dzīšanu. Parasti pirms operācijas Jūs pārtrauksiet Nexavar lietošanu. Jūsu ārsts izlems,

kad atkal sākt Nexavar lietošanu.

ja Jūs lietojat irinotekānu vai saņemat docetakselu,

kas arī ir pretvēža zāles

.

Nexavar var

pastiprināt šo zāļu iedarbību un, īpaši blakusparādības;

ja Jūs lietojat neomicīnu vai citas antibiotikas.

Nexavar iedarbība var samazināties;

ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi

. Lietojot šīs zāles, Jums var būt smagākas

blakusparādības:

ja Jums ir nieru darbības traucējumi

. Jūsu ārsts novēros Jūsu šķidruma un elektrolītu

līdzsvaru:

auglība

. Nexavar var mazināt auglību gan vīriešiem, gan sievietēm. Ja Jūs tas uztrauc,

konsultējieties ar ārstu;

caurumi zarnu sieniņā

(kuņģa-zarnu trakta perforācija)

var rasties ārstēšanas laikā (skatīt

4. punktā: Iespējamās blakusparādības). Šajā gadījumā ārsts pārtrauks ārstēšanu;

ja Jums ir vairogdziedzera vēzis

, ārsts kontrolēs Jūsu kalcija līmeni asinīs un vairogdziedzera

hormonu līmeni.

Pastāstiet ārstam, ja kaut kas no minētā attiecas uz Jums.

Jums var būt nepieciešama šo

traucējumu ārstēšana, un ārsts var izlemt mainīt Nexavar devu vai pilnīgi pārtraukt ārstēšanu

(skatiet arī 4. punktā: Iespējamās blakusparādības).

Bērni un pusaudži

Nexavar lietošana bērniem un pusaudžiem vēl nav pārbaudīta.

Citas zāles un Nexavar

Dažas zāles var ietekmēt Nexavar vai Nexavar var ietekmēt tās. Pastāstiet ārstam vai farmaceitam

par visām zālēm no šī saraksta, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot, vai citām

zālēm, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes:

rifampicīns, neomicīns vai citas zāles, ko izmanto infekciju ārstēšanai (

antibiotikas),

asinszāle – ārstniecības augs

depresijas ārstēšanai,

fenitoīns, karbamazepīns vai fenobarbitāls - zāles

epilepsijas

vai citu traucējumu ārstēšanai,

deksametazons –

kortikosteroīds

dažādu traucējumu ārstēšanai,

varfarīns vai fenprokumons – antikoagulanti, ko lieto

asins recekļu veidošanās novēršanai,

doksorubicīns, kapecitabīns, docetaksels, paklitaksels un irinotekāns, kas ir

pretvēža zāles,

digoksīns – līdzeklis vieglas vai vidēji smagas sirds mazspējas ārstēšanai,

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ārstēšanas laikā ar Nexavar izvairieties no grūtniecības iestāšanās.

Ja Jūs varat palikt stāvoklī,

ārstēšanas laikā Jums jālieto efektīva kontracepcijas metode. Ja ārstēšanas laikā ar Nexavar Jūs

paliekat stāvoklī, nekavējoties pastāstiet ārstam, kurš izlems, vai ārstēšana ir jāturpina.

Nexavar lietošanas laikā Jūs nedrīkstat barot bērnu ar krūti

, jo šīs zāles var traucēt Jūsu bērna

augšanu un attīstību.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Nav pierādījumu, ka Nexavar ietekmētu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot mehānismus.

Nexavar satur nātriju

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā devā, pēc būtības tās ir “nātriju

nesaturošas”.

3.

Kā lietot Nexavar

Ieteicamā Nexavar deva pieaugušajiem ir divas 200 mg tabletes divreiz dienā.

Tas atbilst 800 mg kopējai dienas devai, t. i., četrām tabletēm dienā.

Norijiet Nexavar tabletes, uzdzerot glāzi ūdens,

vai nu starp ēdienreizēm vai kopā ar liesu vai

vidēji treknu maltīti. Nelietojiet šīs zāles kopā ar treknu maltīti, jo tas mazina Nexavar efektivitāti.

Ja plānojat treknu maltīti, lietojiet tabletes vismaz 1 stundu pirms vai 2 stundas pēc šīs maltītes.

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam.

Svarīgi šīs zāles lietot katru dienu aptuveni vienā un tajā pašā laikā, lai asinsritē būtu pastāvīgs zāļu

daudzums.

Parasti Jūs turpināsit šo zāļu lietošanu tik ilgi, kamēr būs klīnisks ieguvums un nebūs nepieņemamu

blakusparādību.

Ja esat lietojis Nexavar vairāk nekā noteikts

Nekavējoties pastāstiet ārstam

, ja Jūs (vai kāds cits) esat lietojis vairāk nekā vienu parakstīto

devu. Pārāk liela Nexavar daudzuma lietošana palielina blakusparādību iespējamību vai to

smaguma pakāpi, īpaši tas attiecas uz caureju un ādas reakcijām. Ārsts var Jums pateikt, ka

jāpārtrauc šo zāļu lietošana.

Ja esat aizmirsis lietot Nexavar

Ja esat aizmirsis devu, lietojiet to līdzko atceraties. Ja ir jau gandrīz pienācis nākamās devas

lietošanas laiks, aizmirstiet par izlaisto devu un turpiniet zāļu lietošanu ierastajā laikā. Nelietojiet

dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Šīs zāles

var ietekmēt arī dažu asins analīžu rezultātus.

Ļoti bieži:

var novērot vairāk kā 1 no 10 cilvēkiem

caureja,

slikta dūša,

vājuma vai noguruma sajūta

(nespēks)

sāpes (tostarp mutes sāpes, vēdera sāpes, galvassāpes, kaulu sāpes, audzēja sāpes),

matu izkrišana

(alopēcija)

piesarkušas vai sāpīgas plaukstas vai pēdas

(plaukstu-pēdu ādas reakcija)

nieze vai izsitumi,

vemšana,

asiņošana (arī asiņošana smadzenēs, zarnu sieniņā un elpceļos;

hemorāģija

paaugstināts asinsspiediens vai asinsspiediena paaugstināšanās

(hipertensija)

infekcijas,

ēstgribas zudums

(anoreksija)

aizcietējums,

locītavu sāpes

(artralģija)

drudzis,

ķermeņa masas samazināšanās,

sausa āda.

Bieži:

var novērot līdz 1 no 10 cilvēkiem

gripai līdzīga slimība,

gremošanas traucējumi (

dispepsija)

apgrūtināta rīšana

(disfāgija)

iekaisusi vai sausa mute, mēles sāpes

(stomatīts un gļotādu iekaisums)

zems kalcija līmenis asinīs

(hipokalciēmija)

zems kālija līmenis asinīs

(hipokaliēmija)

zems cukura līmenis asinīs (

hipoglikēmija

muskuļu sāpes (

mialģija

traucēta sajūtu uztvere roku un kāju pirkstos, tostarp tirpšana vai nejutīgums

(perifēra sensora

neiropātija)

depresija,

erekcijas traucējumi

(impotence)

izmaiņas balsī

(disfonija)

pinnes,

iekaisusi, sausa vai zvīņaina āda, kas lobās

(dermatīts, ādas zvīņošanās)

sirds mazspēja,

sirdslēkme

(miokarda infarkts)

vai sāpes krūtīs,

troksnis ausīs (zvanīšana),

nieru mazspēja,

patoloģiski augsta olbaltumvielu koncentrācija urīnā

(proteīnūrija)

vispārējs vājums vai spēka zudums

(astēnija)

samazināts balto asins šūnu skaits

(leikopēnija un neitropēnija)

samazināts sarkano asins šūnu skaits

(anēmija)

zems trombocītu skaits asinīs

(trombocitopēnija)

matu folikulu iekaisums

(folikulīts)

pavājināta vairogdziedzera darbība

(hipotireoze)

pazemināts nātrija līmenis asinīs

(hiponatriēmija)

garšas sajūtas izmaiņas

(disgeizija)

sarkana seja un bieži arī citi ādas rajoni

(pietvīkums)

iesnas

(rinoreja)

grēmas

(gastroezofageālā atviļņa slimība)

ādas vēzis

(keratoakantomas/plakanšūnu ādas vēzis)

ārējā ādas slāņa sabiezējums

(hiperkeratoze)

pēkšņas, patvaļīgas muskuļu kontrakcijas

(muskuļu spazmas)

Retāk:

var novērot līdz 1 no 100 cilvēkiem

iekaisusi kuņģa gļotāda

(gastrīts)

sāpes vēderā, ko izraisījis aizkuņģa dziedzera iekaisums, žultspūšļa un/vai žultsceļu iekaisums,

dzeltena āda vai acis

(dzelte)

, ko izraisījis augsts žults pigmentu līmenis

(hiperbilirubinēmija)

alerģijai līdzīgas reakcijas (tostarp ādas reakcijas un nātrene),

organisma atūdeņošanās,

palielināti krūšu dziedzeri

(ginekomastija)

elpošanas traucējumi

(plaušu slimība)

ekzēma,

pastiprināta vairogdziedzera darbība

(hipertireoze)

daudzi ādas izsitumi

(erythema multiforme)

patoloģiski augsts asinsspiediens,

caurumi zarnu sieniņā

(kuņģa-zarnu trakta perforācija)

atgriezeniska tūska smadzeņu mugurējā daļā, kas var būt saistīta ar galvassāpēm, mainīgiem

apziņas stāvokļiem, lēkmēm un redzes traucējumiem, ieskaitot redzes zudumu

(atgriezeniska

mugurējā leikoencefalopātija)

pēkšņa smaga alerģiska reakcija

(anafilaktiska reakcija)

Reti:

var novērot līdz 1 no 1 000 cilvēkiem

alerģiskas reakcijas ar ādas pietūkumu (piemēram, sejas, mēles), kas var izraisīt apgrūtinātu

elpošanu vai rīšanu

(angioneirotiskā tūska)

sirds ritma traucējumi

(QT pagarināšanās)

aknu iekaisums, kas var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, sāpes vēderā un dzelti

(zāļu izraisīts

hepatīts)

saules apdegumam līdzīgi izsitumi, kas var rasties uz ādas, kura iepriekš bijusi pakļauta staru

terapijai, un var būt arī smagi

(starojuma izraisīts dermatīts)

smagas ādas un/vai gļotādu reakcijas, kurām raksturīgas sāpīgas čūlas un drudzis, tai skaitā

plaša ādas atslāņošanās

(Stīvensa-Džonsona sindroms un toksiskā epidermas nekrolīze)

patoloģiska muskuļu audu sabrukšana, kā rezultātā var rasties nieru problēmas

(rabdomiolīze)

nieru bojājums, kura gadījumā caur nierēm izdalās liels daudzums olbaltumvielu

(nefrotiskais

sindroms)

ādas asinsvadu iekaisums, kā rezultātā var rasties izsitumi

(leikocitoklastisks vaskulīts).

Nav zināms

(sastopamības biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

bojāta smadzeņu funkcija, kas var izpausties ar, piemēram, miegainību, uzvedības traucējumiem

vai apjukumu (

encefalopātija

asinsvadu sieniņas paplašināšanās un pavājināšanās vai plīsums asinsvada sieniņā

(aneirismas

un artēriju disekcijas)

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās ziņošanas sistēmas

kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Nexavar

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām

, kas norādīts uz kastītes un uz katra blistera pēc

EXP. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Uzglabāt šīs zāles temperatūrā līdz 25°C.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Nexavar satur

-

Aktīvā viela

ir sorafenibs. Katra apvalkotā tablete satur 200 mg sorafeniba (tosilāta veidā).

-

Citas sastāvdaļas ir:

Tabletes kodols: kroskarmelozes nātrija sāls, mikrokristāliska celuloze, hipromeloze, nātrija

laurilsulfāts, magnija stearāts.

Tabletes apvalks: hipromeloze, makrogols, titāna dioksīds (E 171), sarkanais dzelzs oksīds

(E 172).

Nexavar ārējais izskats un iepakojums

Nexavar 200 mg apvalkotās tabletes ir sarkanas un apaļas ar Bayer krustu vienā pusē un “200” otrā

pusē. Tās ir kalendāriepakojumā pa 112 tabletēm: četri caurspīdīgi blisteri pa 28 tabletēm katrā.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Bayer AG

51368 Leverkusen

Vācija

Ražotājs

Bayer AG

Kaiser-Wilhelm-Allee

51368 Leverkusen

Vācija

Bayer HealthCare Manufacturing Srl.

Via delle Groane, 126

20024 Garbagnate Milanese

Itālija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības

īpašnieka vietējo pārstāvniecību.

België/Belgique/Belgien

Bayer SA-NV

Tél/Tel: +32-(0)2-535 63 11

Lietuva

UAB Bayer

Tel. +37 05 23 36 868

България

Байер България ЕООД

Тел.: +359 02

424 72 80

Luxembourg/Luxemburg

Bayer SA-NV

Tél/Tel: +32-(0)2-535 63 11

Česká republika

Bayer s.r.o.

Tel: +420 266 101 111

Magyarország

Bayer Hungária KFT

Tel:+36 14 87-41 00

Danmark

Bayer A/S

Tlf: +45 45 23 50 00

Malta

Alfred Gera and Sons Ltd.

Tel: +35 621 44 62 05

Deutschland

Bayer Vital GmbH

Tel: +49 (0)214-30 513 48

Nederland

Bayer B.V.

Tel: +31-(0)297-28 06 66

Eesti

Bayer OÜ

Tel: +372 655 8565

Norge

Bayer AS

Tlf: +47 24 11 18 00

Ελλάδα

Bayer Ελλάς ΑΒΕΕ

Τηλ: +30 210 61 87 500

Österreich

Bayer Austria Ges.m.b.H.

Tel: +43-(0)1-711 46-0

España

Bayer Hispania S.L.

Tel: +34-93-495 65 00

Polska

Bayer Sp. z o.o.

Tel: +48 22 572 35 00

France

Bayer HealthCare

Tél (N° vert): +33-(0)800 87 54 54

Portugal

Bayer Portugal, Lda.

Tel: +351 21 416 42 00

Hrvatska

Bayer d.o.o.

Tel: +385-(0)1-6599 900

România

SC Bayer SRL

Tel: +40 21 529 59 00

Ireland

Bayer Limited

Tel: +353 1 2999313

Slovenija

Bayer d. o. o.

Tel: +386 (1) 58 14 400

Ísland

Icepharma hf.

Sími: +354 540 8000

Slovenská republika

Bayer spol. s r.o.

Tel. +421 2 59 21 31 11

Italia

Bayer S.p.A.

Tel: +39 02 397 81

Suomi/Finland

Bayer Oy

Puh/Tel: +358 20 785 21

Κύπρος

NOVAGEM Limited

Τηλ: +357 22 48 38 58

Sverige

Bayer AB

Tel: +46 (0) 8 580 223 00

Latvija

SIA Bayer

Tel: +371 67 84 55 63

United Kingdom

Bayer plc

Tel: +44-(0) 118 206 3000

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta {GGGG. mēnesis}

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Nexavar 200 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena apvalkotā tablete satur 200 mg sorafeniba (sorafenib) (tosilāta veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete (tabletes).

Sarkanas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotās tabletes ar Bayer krusta iespiedumu vienā pusē un

"200" otrā pusē.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Hepatocelulārā karcinoma

Nexavar ir paredzēts hepatocelulārās karcinomas ārstēšanai (skatīt 5.1. apakšpunktā).

Nieru šūnu karcinoma

Nexavar ir paredzēts, lai ārstētu pacientus ar progresējošu nieru šūnu karcinomu, kuriem bija

neveiksmīga iepriekšēja alfa interferonu vai interleikīnu-2 saturoša terapija vai kuri tiek uzskatīti

par nepiemērotiem šādai terapijai.

Diferencēta vairogdziedzera karcinoma

Nexavar ir paredzēts, lai ārstētu pacientus ar progresējošu, lokāli izplatītu vai metastātisku

diferencētu (papilāru/folikulāru/Hirtla šūnu) vairogdziedzera karcinomu, kas ir refraktāra pret

radioaktīvā joda terapiju.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Ārstēšana ar Nexavar jāuzrauga pretvēža līdzekļu lietošanā pieredzējušam ārstam.

Devas

Ieteicamā Nexavar

deva pieaugušajiem ir 400 mg sorafeniba (divas 200 mg tabletes ) divreiz dienā

(atbilst 800 mg kopējai dienas devai).

Ārstēšana jāturpina tik ilgi, kamēr tiek novērota klīniskā iedarbība vai līdz rodas nepieņemama

toksiska iedarbība.

Devas pielāgošana

Iespējamo nevēlamo blakusparādību novēršanai var būt nepieciešams īslaicīgi pārtraukt sorafeniba

terapiju vai samazināt devu.

Ja hepatocelulāras karcinomas (

hepatocellular carcinoma -

HCC) un progresējošas nieru šūnu

karcinomas (

renal cell carcinoma -

RCC) ārstēšanas laikā ir jāsamazina Nexavar deva, tā jāsamazina

līdz divām 200 mg sorafeniba

tabletēm vienreiz dienā (skatīt 4.4. apakšpunktā).

Ja diferencētas vairogdziedzera karcinomas (

differentiated thyroid carcinoma -

DTC) ārstēšanas

laikā ir jāsamazina Nexavar deva, tā jāsamazina līdz 600 mg sorafeniba dienā, lietojot dalītās devās

(divas 200 mg tabletes un viena 200 mg tablete ar divpadsmit stundu intervālu).

Ja nepieciešama papildus Nexavar devas samazināšana, to var samazināt līdz 400 mg sorafeniba

dienā, lietojot dalītās devās (divas 200 mg tabletes ar divpadsmit stundu intervālu), un, ja

nepieciešama tālāka samazināšana, tad var samazināt līdz vienai 200 mg tabletei vienreiz dienā.

Pēc nehematoloģisku nevēlamo blakusparādību uzlabošanās, Nexavar devu var palielināt.

Pediatriskā populācija

Nexavar drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā <18 gadiem, līdz šim nav

pierādīta. Dati nav pieejami.

Gados vecāku cilvēku populācija

Gados vecākiem pacientiem (pacientiem vecākiem par 65 gadiem) deva nav jāpielāgo.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem, vidēji smagiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem deva nav

jāpielāgo. Nav datu par pacientiem, kuriem nepieciešama dialīze (skatīt 5.2. apakšpunktā).

Pacientiem ar nieru funkcijas traucējumu risku ieteicama šķidruma līdzsvara un elektrolītu kontrole.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar

Child Pugh

A vai B grupas (viegliem vai vidēji smagiem) aknu darbības

traucējumiem deva nav jāpielāgo. Nav datu par pacientiem ar

Child Pugh

C grupas (smagiem) aknu

darbības traucējumiem (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktā).

Lietošanas veids

Iekšķīgai lietošanai.

Sorafenibu ieteicams lietot bez ēdiena vai liesas vai mēreni treknas maltītes laikā. Ja pacients

paredzējis treknu maltīti, sorafeniba tabletes lietojamas vismaz 1 stundu pirms vai 2 stundas pēc

ēšanas. Tabletes jānorij, uzdzerot glāzi ūdens.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Dermatoloģiskā toksicitāte

Plaukstu un pēdu ādas reakcija (palmāri plantāra eritrodizestēzija) un izsitumi ir biežāk novērotās

nevēlamās blakusparādības sorafeniba lietošanas gadījumā. Parasti izsitumi un plaukstu un pēdu

ādas reakcija ir 1. un 2. pakāpes pēc vispārējiem toksicitātes kritērijiem

(CTC- Common Toxicity

Criteria)

un parasti rodas pirmajās sešās sorafeniba terapijas nedēļās. Toksisko dermatoloģisko

reakciju iespējamā ārstēšana var ietvert vietēju terapiju simptomu mazināšanai, ārstēšanas

pārtraukšanu uz laiku un/vai sorafeniba devas pielāgošanu, vai, smagu un nepārejošu traucējumu

gadījumā, arī pilnīgu sorafeniba lietošanas pārtraukšanu (skatīt 4.8. apakšpunktā).

Hipertensija

Ar sorafenibu ārstētiem pacientiem biežāk novērota arteriālas hipertensijas rašanās. Hipertensija

parasti bija viegla vai vidēji smaga, radās ārstēšanas sākumā un pakļāvās terapijai ar standarta

antihipertensīvajiem līdzekļiem. Regulāri ir jāpārbauda asinsspiediens un, ja nepieciešams, jāārstē

atbilstoši standarta medicīniskajai praksei. Smagas vai persistējošas hipertensijas gadījumā, kā arī ja

rodas hipertensīvā krīze par spīti antihipertensīvās terapijas sākšanai, jāapsver pilnīga sorafeniba

lietošanas pārtraukšana (skatīt 4.8. apakšpunktā).

Aneirismas un artēriju disekcijas

VEGF inhibitoru lietošana pacientiem ar hipertensiju vai bez tās var veicināt aneirismu un/vai

artēriju disekciju veidošanos. Pirms uzsākt Nexavar lietošanu, šis risks ir rūpīgi jāapsver pacientiem

ar riska faktoriem, piemēram, hipertensiju vai aneirismu anamnēzē.

Hipoglikēmija

Sorafeniba terapijas laikā ziņots par glikozes līmeņa pazemināšanos, kas dažos gadījumos ir klīniski

simptomātiska un nepieciešama hospitalizācija samaņas zuduma dēļ. Simptomātiskas

hipoglikēmijas gadījumā sorafeniba lietošana īslaicīgi ir jāpārtrauc. Glikozes līmenis asinīs diabēta

pacientiem regulāri jāpārbauda, lai novērtētu, vai ir jākoriģē pretdiabēta zāļu deva.

Asiņošana

Pēc sorafeniba nozīmēšanas iespējams paaugstināts asiņošanas risks. Ja asiņošanas gadījumā

nepieciešama medicīniska iejaukšanās, ieteicams apsvērt pilnīgu sorafeniba lietošanas pārtraukšanu

(skatīt 4.8. apakšpunktā).

Sirds išēmija un/vai infarkts

Randomizētā, placebo kontrolētā, dubultmaskētā pētījumā (1. pētījums, skatīt 5.1. apakšpunktā)

sorafeniba grupā bija lielāka neatliekami ārstējamu sirds išēmijas/infarkta gadījumu sastopamība

(4,9 %) nekā placebo grupā (0,4 %). 3. pētījumā (skatīt 5.1. apakšpunktā), ar sorafenibu ārstētiem

pacientiem neatliekami ārstējamu sirds išēmijas/infarkta gadījumu sastopamība bija 2,7 %,

salīdzinot ar 1,3 % placebo grupā. Pacienti ar nestabilu koronāro artēriju slimību vai nesen pārciestu

miokarda infarktu šajos pētījumos netika iekļauti. Pacientiem, kuriem rodas sirds išēmija un/vai

infarkts, jāapsver īslaicīga vai pilnīga sorafeniba lietošanas pārtraukšana (skatīt 4.8. apakšpunktā).

QT intervāla pagarināšanās

Ir zināms, ka sorafenibs pagarina QT/QTc intervālu (skatīt 5.1. apakšpunktā), kas var izraisīt

paaugstinātu ventrikulāras aritmijas risku. Sorafenibs jālieto ar piesardzību pacientiem, kuriem ir

vai var attīstīties pagarināts QTc intervāls, piemēram, pacientiem ar iedzimtu garā QT intervāla

sindromu, pacientiem, kuri ārstēti ar lielu kumulatīvu antraciklīnu devu, pacientiem, kuri saņem

noteiktas pretaritmijas zāles vai citus līdzekļus, kas var izraisīt QT pagarināšanos, kā arī pacientiem

ar traucētu elektrolītu līdzsvaru, piemēram, hipokaliēmiju, hipokalciēmiju, hipomagniēmiju. Ja šādi

pacienti tiek ārstēti ar sorafenibu, terapijas laikā jāapsver regulāra elektrokardiogrammas un

elektrolītu (magnija, kālija, kalcija) pārbaude.

Kuņģa-zarnu trakta perforācija

Kuņģa-zarnu trakta perforācija notiek retāk un ir ziņota mazāk kā 1% pacientu, kas lieto sorafenibu.

Dažos gadījumos tas nebija saistīts ar esošu audzēju vēdera dobumā. Sorafeniba terapija jāpārtrauc

(skatīt 4.8. apakšpunktā).

Aknu darbības traucējumi

Nav datu par pacientiem, kuriem ir

Child Pugh

C grupas (smagi) aknu darbības traucējumi.

Sorafenibs tiek izvadīts pārsvarā caur aknām, tāpēc pacientiem ar smagiem aknu darbības

traucējumiem var pastiprināties kopējā iedarbība (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktā).

Vienlaicīga varfarīna lietošana

Dažiem pacientiem, kuri lietoja varfarīnu sorafeniba terapijas laikā, ziņots par retiem asiņošanas

gadījumiem vai starptautiskā standartizētā koeficienta

(International Normalized Ratio, INR)

paaugstināšanos. Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto varfarīnu vai fenprokumonu, regulāri jāpārbauda,

vai nemainās protrombīna laiks, INR, vai nav klīnisku asiņošanas gadījumu (skatīt 4.5. un

4.8. apakšpunktā).

Brūču dzīšanas sarežģījumi

Nav veikti oficiāli pētījumi par sorafeniba ietekmi uz brūču dzīšanu. Piesardzības dēļ pacientiem,

kuriem tiek veikta plaša ķirurģiska operācija, ieteicams uz laiku pārtraukt sorafeniba terapiju.

Klīniskā pieredze par ārstēšanas atsākšanu pēc lielas ķirurģiskas operācijas ir ierobežota. Tāpēc

lēmumam par sorafeniba terapijas atsākšanu pēc lielas ķirurģiskas operācijas jāpamatojas uz

klīnisku brūces dzīšanas novērtējumu.

Gados vecāku cilvēku populācija

Ziņots par nieru mazspējas gadījumiem. Jāapsver nieru darbības novērošana.

Zāļu-zāļu mijiedarbība

Ieteicams ievērot piesardzību, nozīmējot sorafenibu ar savienojumiem, ko metabolizē/eliminē

pārsvarā UGT1A1 (piemēram, ar irinotekānu) vai UGT1A9 ceļā, (skatīt 4.5. apakšpunktā).

Lietojot sorafenibu vienlaicīgi ar docetakselu, ieteicams ievērot piesardzību (skatīt

4.5. apakšpunktā).

Vienlaicīga neomicīna vai citu antibiotiku lietošana, kas izraisa nozīmīgas kuņģa-zarnu trakta

mikrofloras izmaiņas, var samazināt sorafeniba biopieejamību (skatīt 4.5. apakšpunktā). Sorafeniba

plazmas koncentrācijas samazināšanās risks jāņem vērā pirms antibiotiku kursa uzsākšanas.

Ziņots par augstāku mirstību pacientiem ar plakanšūnu plaušu vēzi, kas ārstēti ar sorafenibu

kombinācijā ar platīnu saturošu ķīmijterapiju. Divos randomizētos pētījumos pacientiem ar

nesīkšūnu plaušu vēzi pacientu apakšgrupā ar plakanšūnu vēzi, kuri ārstēti ar sorafenibu papildus

paklitakselam/karboplatīnam, kopējās dzīvildzes riska attiecība (HR –

hazard ratio

) bija 1,81 (95%

TI 1,19; 2,74) un papildus gemcitabīnam/cisplatīnam 1,22 (95% TI 0,82; 1,80). Neviens no nāves

iemesliem nebija dominējošs, bet plaušu mazspēja, asiņošanas un infekciozas nevēlamas

blakusparādības tika biežāk novērotas pacientiem, kuri saņēma sorafenibu papildus platīnu

saturošajai ķīmijterapijai.

Slimībai specifiski brīdinājumi

Diferencēts vairogdziedzera vēzis (DTC)

Pirms ārstēšanas uzsākšanas ārstiem ieteicams rūpīgi izvērtēt katra individuālā pacienta prognozi,

novērtējot maksimālā bojājuma izmēru (skatīt 5.1. apakšpunktā), slimības simptomus (skatīt

5.1.apakšpunktā) un progresēšanas ātrumu.

Iespējamo nevēlamo blakusparādību novēršanai var būt nepieciešams īslaicīgi pārtraukt sorafeniba

terapiju vai samazināt devu. 5. pētījumā (skatīt 5.1. apakšpunktā) jau pirmā sorafeniba terapijas

cikla laikā 37% pacientu pārtrauca zāļu lietošanu un 35% samazināja devu.

Nevēlamo blakusparādību novēršanā devas samazināšana bija tikai daļēji efektīva. Šī iemesla dēļ

ieteicams veikt atkārtotu iespējamā ieguvuma un riska izvērtēšanu, ņemot vērā pretaudzēja aktivitāti

un panesamību.

Asiņošana DTC gadījumā

Iespējamā asiņošanas riska dēļ nepieciešams pielietot lokalizētu terapiju trahejas, bronhu un barības

vada infiltrācijas ārstēšanai pirms sorafeniba lietošanas pacientiem ar DTC.

Hipokalciēmija DTC gadījumā

Lietojot sorafenibu pacientiem ar DTC, ieteicams veikt rūpīgu kalcija līmeņa monitorēšanu asinīs.

Klīniskajos pētījumos pacientiem ar DTC, it sevišķi, ja anamnēzē bija hipoparatireoze,

hipokalciēmiju novēroja biežāk un smagākā formā, salīdzinot ar pacientiem ar nieru šūnu vai

hepatocelulāro karcinomu. Pacientiem ar DTC, kuri lietoja sorafenibu, 3. un 4. pakāpes

hipokalciēmiju novēroja attiecīgi 6,8% un 3,4% (skatīt 4.8. apakšpunktā). Smagi izteiktu

hipokalciēmiju ir jāārstē, lai novērstu tādas komplikācijas kā QT intervāla pagarināšanās vai

torsade

de pointes

(skatīt apakšpunktā par QT intervāla pagarināšanos).

TSH supresija DTC gadījumā

5. pētījumā (skatīt 5.1. apakšpunktā) pacientiem pēc sorafeniba lietošanas novēroja TSH līmeņa

paaugstināšanos virs 0,5 mV/l. Lietojot sorafenibu pacientiem ar DTC, ieteicams veikt rūpīgu TSH

līmeņa monitorēšanu.

Nieru šūnu karcinoma

Augsta riska grupas pacienti

,

atbilstoši MSKCC

(Memorial Sloan Kettering Cancer Center)

prognostiskai grupai, netika iekļauti nieru šūnu karcinomas III fāzes klīniskā pētījumā (skatīt

1. pētījumu 5.1. apakšpunktā), un šiem pacientiem netika izvērtēta ieguvuma un riska attiecība.

Informācija par palīgvielām

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā deva, pēc būtības tās ir “nātriju

nesaturošas”.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Metabolo enzīmu induktori

Rifampicīna lietošana 5 dienas pirms sorafeniba vienreizējas devas lietošanas samazina sorafeniba

AUC vidēji par 37 %. Citi CYP3A4 aktivitātes un/vai glikuronidācijas induktori (piemēram,

Hypericum perforatum

, ko pazīst arī ar nosaukumu divšķautņu asinszāle, fenitoīns, karbamazepīns,

fenobarbitāls un deksametazons) arī var pastiprināt sorafeniba metabolismu un tādejādi samazināt

sorafeniba koncentrāciju.

CYP3A4 inhibitori

Ketokonazols, spēcīgs CYP3A4 inhibitors, lietots 7 dienas reizi dienā veseliem brīvprātīgajiem

vīriešiem, neizmainīja vidējo vienas 50 mg sorafeniba devas AUC. Šie dati liecina, ka klīniska

farmakokinētiska sorafeniba mijiedarbība ar CYP3A4 inhibitoriem ir maz ticama.

CYP2B6, CYP2C8 un CYP2C9 substrāti

Sorafenibs

in vitro

inhibēja CYP2B6, CYP2C8 un CYP2C9 līdzīgi. Tomēr klīniskos

farmakokinētikas pētījumos 400 mg sorafeniba divas reizes dienā vienlaicīga lietošana ar

ciklofosfamīdu, CYP2B6 substrātu, vai paklitakselu, CYP2C8 substrātu, neizraisīja klīniski

nozīmīgu inhibēšanu. Šie dati liecina, ka sorafenibs, lietojot ieteicamā devā 400 mg divas reizes

dienā, var nebūt CYP2B6 vai CYP2C8 inhibitors

in vivo

Bez tam vienlaicīga sorafeniba un CYP2C9 inhibitora varfarīna lietošana neizraisīja vidējā PT-INR

pārmaiņas, salīdzinot ar placebo. Tāpēc arī paredzamais sorafeniba izraisītais klīniski nozīmīgais

CYP2C9 inhibēšanas risks

in vivo

ir zems. Tomēr pacientiem, kuri lieto varfarīnu vai

fenprokumonu, regulāri jāpārbauda INR (skatīt 4.4. apakšpunktā).

CYP3A4, CYP2D6 un CYP2C19 substrāti

Sorafeniba un midazolāma, dekstrometorfāna vai omeprazola, kas ir attiecīgi citohromu CYP3A4,

CYP2D6 un CYP2C19 substrāti, vienlaicīga lietošana nemainīja šo vielu iedarbību. Tas liecina, ka

sorafenibs nav ne šo citohroma P450 izoenzīmu inhibitors, ne induktors. Tāpēc klīniska

farmakokinētiska sorafeniba mijiedarbība ar šo enzīmu substrātiem ir maz ticama.

UGT1A1 un UGT1A9 substrāti

In vitro

sorafenibs inhibēja glikuronidāciju ar UGT1A1 un UGT1A9 starpniecību. Šīs atradnes

klīniskā nozīme nav zināma (skatīt tālāk un 4.4. apakšpunktā).

CYP enzīmu indukcijas

in vitro

pētījumi

CYP1A2 un CYP3A4 aktivitāte pēc cilvēka hepatocītu kultūras apstrādes ar sorafenibu ne mainījās,

kas liecina, ka sorafenibs nevarētu būt CYP1A2 un CYP3A4 induktors.

P-gp substrāti

In vitro

pierādīts, ka sorafenibs inhibē transporta olbaltumu p-glikoproteīnu (P-gp). Vienlaicīgas

terapijas ar sorafenibu

gadījumā nevar izslēgt P-gp substrātu (piemēram, digoksīna) koncentrācijas

palielināšanos plazmā.

Kombinācija ar citiem pretaudzēju līdzekļiem

Klīniskajos pētījumos Nexavar tika lietots kopā ar dažādiem pretaudzēju līdzekļiem to parastajās

lietošanas shēmās, tostarp ar gemcitabīnu, cisplatīnu, oksaliplatīnu, paklitakselu, karboplatīnu,

kapecitabīnu, doksorubicīnu, irinotekānu, docetakselu un ciklofosfamīdu. Sorafenibs klīniski

nozīmīgi neietekmēja gemcitabīna, cisplatīna, karboplatīna, oksaliplatīna vai ciklofosfamīda

farmakokinētiku.

Paklitaksels/karboplatīns

Paklitaksela (225 mg/m

) un karboplatīna (AUC=6) lietošana vienlaicīgi ar sorafenibu (≤ 400 mg

divas reizes dienā

)

ar 3 dienu sorafeniba lietošanas pārtraukumu (divas dienas pirms un viena diena

pēc paklitaksela/karboplatīna lietošanas) nozīmīgu ietekmi uz paklitaksela farmakokinētiku

neuzrādīja.

Vienlaicīga paklitaksela (225 mg/m

, lietots reizi 3 nedēļās) un karboplatīna (AUC=6) lietošana ar

sorafenibu (400 mg divas reizes dienā, bez sorafeniba lietošanas pārtraukšanas) uzrādīja sorafeniba

iedarbības palielināšanos par 47%, paklitaksela iedarbības palielināšanos par 29% un paklitaksela 6-

OH iedarbības palielināšanos par 50%. Karboplatīna farmakokinētika netika ietekmēta.

Šie dati liecina par to, ka nav nepieciešama devas korekcija, lietojot vienlaicīgi paklitakselu un

karboplatīnu ar sorafenibu ar 3 dienu sorafeniba lietošanas pārtraukumu (divas dienas pirms un

viena diena pēc paklitaksela/karboplatīna lietošanas). Sorafeniba un paklitaksela iedarbības

palielināšanās pēc vienlaicīgas lietošanas ar sorafenibu (bez lietošanas pārtraukšanas) klīniskā

nozīme nav zināma.

Kapecitabīns

Vienlaicīga kapecitabīna (750 – 1050 mg/m

, lietots divreiz dienā, no 1. līdz 14. dienai ik pēc

21 dienas) un sorafeniba (200 mg vai 400 mg divreiz dienā, nepārtraukta lietošana) lietošana

nozīmīgu ietekmi uz sorafeniba iedarbību neuzrādīja, bet kapecitabīna iedarbība palielinājās par 15-

50% un 5-FU iedarbība palielinājās par 0-52% . Šī nelielā līdz vidēji izteiktā kapecitabīna un 5-FU

iedarbības pieauguma, lietojot vienlaicīgi ar sorafenibu, klīniskā nozīme nav zināma.

Doksorubicīns/irinotekāns

Vienlaicīga ārstēšana ar sorafenibu izraisīja doksorubicīna AUC palielināšanos par 21 %. Lietojot

kopā ar irinotekānu, kura aktīvais metabolīts SN-38 pēc tam tiek metabolizēts UGT1A1 ceļā,

novēroja SN-38 AUC palielināšanos par 67 - 120 % un irinotekāna AUC palielināšanos par 26 -

42 %. Šo novērojumu klīniskā nozīme nav zināma (skatīt 4.4. apakšpunktā).

Docetaksels

Docetaksela (75 vai 100 mg/m², lietots vienu reizi ik pēc 21 dienas) lietošana vienlaicīgi ar

sorafenibu (200 mg divreiz dienā vai 400 mg divreiz dienā, lietots no 2. līdz 19. dienai 21 dienas

ciklā ar 3 dienu lietošanas pārtraukumu pirms un pēc docetaksela lietošanas) palielina docetaksela

AUC par 36 - 80 % un docetaksela C

par 16 - 32 % . Lietojot sorafenibu vienlaicīgi ar

docetakselu, ieteicams ievērot piesardzību (skatīt 4.4. apakšpunktā).

Mijiedarbība ar citām zālēm

Neomicīns

Vienlaicīga neomicīna, nesistēmiska pretmikrobu līdzekļa, ko lieto kuņģa-zarnu trakta mikrofloras

iznīcināšanai, lietošana traucē sorafeniba enterohepātisko recirkulāciju (skatīt 5.2. apakšpunktā

Metabolisms un eliminācija), kā rezultātā samazinās sorafeniba iedarbība. Veselus brīvprātīgos

ārstējot ar 5 dienu neomicīna kursu, vidējā sorafeniba iedarbība samazinājās par 54%. Citu

antibiotiku ietekme nav pētīta, bet, iespējams, tā būs atkarīga no to spējas mijiedarboties ar

mikroorganismiem, kam piemīt glikuronidāzes aktivitāte.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Dati par sorafeniba lietošanu grūtniecības laikā nav pieejami. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda

reproduktīvo toksicitāti, tostarp iedzimtu defektu veidošanos (skatīt 5.3. apakšpunktā). Konstatēts,

ka sorafenibs un tā metabolīti šķērso žurku placentu, un paredzama sorafeniba kaitīga ietekme uz

augli. Nexavar grūtniecības laikā nevajadzētu lietot, ja vien tas nav absolūti nepieciešams, rūpīgi

izvērtējot nepieciešamību mātei un risku auglim.

Sievietēm reproduktīvā vecumā ārstēšanas laikā jālieto efektīva kontracepcijas metode.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai sorafenibs izdalās cilvēka pienā. Dzīvniekiem sorafenibs un/vai tā metabolīti

izdalījās mātes pienā. Tā kā sorafenibs var kaitīgi ietekmēt zīdaiņa augšanu un attīstību (skatīt

5.3. apakšpunktā), terapijas laikā ar sorafenibu sievietes nedrīkst barot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Pētījumu ar dzīvniekiem rezultāti arī liecina, ka sorafenibs var pavājināt vīriešu un sieviešu auglību

(skatīt 5.3. apakšpunktā).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot

mehānismus. Nav pierādījumu, ka Nexavar ietekmētu spēju vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot

mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Vissvarīgākās nopietnās nevēlamās blakusparādības bija miokarda infarkts/išēmija, kuņģa-zarnu

trakta perforācija, zāļu izraisīts hepatīts, asiņošana un hipertensija/hipertensīvā krīze.

Visbiežāk novērotās nevēlamās blakusparādības bija caureja, nogurums, matu izkrišana, infekcija,

plaukstu un pēdu ādas reakcija (atbilst palmāri plantāram eritrodizestēzijas sindromam pēc

MedDRA) un izsitumi.

Nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots vairākos klīniskos pētījumos vai pēcreģistrācijas

lietošanas laikā, minētas 1. tabulā, norādot pēc orgānu sistēmu klasifikācijas (MedDRA) un

biežuma. Biežums definēts šādi: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk

(≥ 1/1 000 līdz < 1/100), reti (≥ 1/10 000 līdz < 1/1 000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem

datiem).

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības

samazinājuma secībā.

1. tabula. Visas nevēlamās blakusparādības, par kurām ziņots pacientiem vairākos klīniskos

pētījumos vai pēcreģistrācijas lietošanas laikā

Orgānu

sistēmu

klasifikācija

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināms

Infekcijas

infestācijas

infekcija

folikulīts

Asins un

limfātiskās

sistēmas

traucējumi

limfopēnija

leikopēnija

neitropēnija

anēmija

trombocito-

pēnija

Imūnās

sistēmas

traucējumi

paaugstinātas jutības

reakcijas (tostarp

ādas reakcijas un

nātrene)

anafilaktiska

reakcija

angioedēma

Endokrīnās

sistēmas

traucējumi

hipotireoze

hipertireoze

Vielmaiņas

un uztures

traucējumi

anoreksija

hipofosfatē

mija

hipokalciēmija

hipokaliēmija

hiponatriēmija

hipoglikēmija

dehidratācija

Psihiskie

traucējumi

depresija

Nervu

sistēmas

traucējumi

perifēra sensora

neiropātija

garšas sajūtas

traucējumi

atgriezeniska

mugurējā

leikoencefalopātija

encefalo-

pātija°

Ausu un

labirinta

bojājumi

troksnis ausīs

Sirds

funkcijas

traucējumi

sastrēguma sirds

mazspēja٭

miokarda

išēmija un

infarkts*

pagarināšanā

Asinsvadu

sistēmas

traucējumi

asiņošana

(arī kuņģa-

zarnu

trakta

elpceļu٭ un

cerebrālā

asiņošana٭

hipertensija

pietvīkums

hipertensīvā krīze٭

aneirismas

un artēriju

disekcijas

Elpošanas

sistēmas

traucējumi,

krūšu

kurvja un

videnes

slimības

iesnas

disfonija

intersticiālai plaušu

slimībai līdzīgas

parādības*

(pneimonīts, staru

pneimonīts, akūts

respiratorā distresa

sindroms u.tml.)

Orgānu

sistēmu

klasifikācija

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināms

Kuņģa-

zarnu trakta

traucējumi

caureja

slikta dūša

vemšana

aizcietējums

stomatīts

(tostarp sausa

mute un

glosodīnija)

dispepsija

disfāgija

gastroezofageālā

refluksa slimība

pankreatīts

gastrīts

kuņģa-zarnu trakta

perforācijas٭

Aknu un/vai

žults

izvades

sistēmas

traucējumi

bilirubīna līmeņa

paaugstināšanās un

dzelte, holecistīts,

holangīts

zāļu izraisīts

hepatīts*

Ādas un

zemādas

audu

bojājumi

sausa āda

izsitumi

matu

izkrišana

plaukstu-

pēdu ādas

reakcija٭٭

eritēma

nieze

keratoakantoma

/ ādas

plakanšūnu

vēzis

eksfoliatīvs

dermatīts

pinnes

ādas zvīņošanās

hiperkeratoze

ekzēma

erythema multiforme

radiācijas

izraisītais

dermatīts

Stīvensa-

Džonsona

sindroms

leikocitoklast

isks vaskulīts

toksiskā

epidermas

nekrolīze*

Skeleta-

muskuļu un

saistaudu

sistēmas

bojājumi

artralģija

mialģija

muskuļu

spazmas

rabdomiolīze

Nieru un

urīnizvades

sistēmas

traucējumi

nieru mazspēja

proteīnūrija

nefrotiskais

sindroms

Reproduktīv

ās sistēmas

traucējumi

un krūts

slimības

erektīlā

disfunkcija

ginekomastija

Vispārēji

traucējumi

un reakcijas

ievadīšanas

vietā

nogurums

sāpes

(tostarp

mutes,

vēdera,

kaulu,

audzēja

sāpes un

galvassāpes)

drudzis

astēnija

gripai līdzīga

slimība

gļotādas

iekaisums

Orgānu

sistēmu

klasifikācija

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Reti

Nav zināms

Izmeklēju

ķermeņa

masas

samazināšan

paaugstināts

amilāzes

līmenis

paaugstināts

lipāzes

līmenis

pārejoši

paaugstināts

transamināžu

līmenis

pārejoši paaugstināts

sārmainās fosfatāzes

līmenis asinīs

INR novirzes,

protrombīna līmeņa

novirzes

Nevēlamām blakusparādībām var būt dzīvību apdraudošs vai letāls iznākums. Šādi notikumi pēc

klasifikācijas ir vai nu retāk, vai ar mazāku biežumu kā retāk.

** Plaukstu un pēdu ādas reakcija atbilst palmāri plantārās eritrodizestēzijas sindromam pēc

MedDRA.

Par gadījumiem ziņots pēcreģistrācijas laikā.

Papildu informācija par atsevišķām nevēlamām zāļu blakusparādībām

Sastrēguma sirds mazspēja

Uzņēmuma sponsorētajos klīniskajos pētījumos sastrēguma sirds mazspēja kā nevēlama

blakusparādība tika ziņota 1,9% pacientu, kuri lietoja sorafenibu (N=2276). 11213 (RCC) pētījumā

nevēlamas blakusparādības, kas saistītas ar sastrēguma sirds mazspēju, tika ziņotas 1,7% pacientu,

kuri ārstēti ar sorafenibu un 0,7% pacientu, kuri saņēma placebo. 100554 (HCC) pētījumā šīs

blakusparādības novēroja 0,99% pacientu, kuri ārstēti ar sorafenibu, un 1,1% pacientu, kuri saņēma

placebo.

Papildu informācija par īpašām pacientu grupām

Klīniskajos pētījumos atsevišķas nevēlamas zāļu blakusparādības, piemēram, plaukstu un pēdu ādas

reakcija, caureja, matu izkrišana, ķermeņa masas samazināšanās, hipertensija, hipokalciēmija un

keratoakantoma/ādas plakanšūnu karcinoma bija biežāk sastopamas pacientiem ar diferencētu

vairogdziedzera karcinomu, salīdzinot ar pacientiem nieru šūnu vai aknu šūnu karcinomas

pētījumos.

Laboratorijas analīžu rezultātu novirzes HCC (3. pētījums) un RCC (1. pētījums) pacientiem

Bieži tika ziņots par paaugstinātu lipāzes un amilāzes līmeni. CTCAE 3. un 4. pakāpes lipāzes

līmeņa paaugstināšanās radās 11 % un 9 % pacientu sorafeniba grupā attiecīgi 1. pētījumā (RCC) un

3. pētījumā (HCC), salīdzinājumā ar 7 % un 9 % pacientu placebo grupā. Par CTCAE 3. un

4. pakāpes amilāzes līmeņa paaugstināšanos ziņoja 1 % un 2 % pacientu sorafeniba grupā attiecīgi

1. pētījumā un 3. pētījumā, salīdzinājumā ar 3 % pacientu katrā placebo grupā. Par klīnisku

pankreatītu 1. pētījumā ziņoja 2 no 451 ar sorafenibu ārstēta pacienta (CTCAE 4. pakāpe),

3. pētījumā 1 no 297 ar sorafenibu ārstētiem pacientiem (CTCAE 2. pakāpe) un 1 no 451 pacienta

(CTCAE 2. pakāpe) 1. pētījuma placebo grupā.

Hipofosfatēmija bija ļoti bieži konstatēta laboratoriskā atradne, kas novērota 45 % un 35 % ar

sorafenibu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 12 % un 11 % placebo pacientu attiecīgi 1. un

3. pētījumā. 1. pētījumā CTCAE 3. pakāpes hipofosfatēmija (1 – 2 mg/dl) radās 13 % ar sorafenibu

ārstēto pacientu un 3 % pacientu placebo grupā, 3. pētījumā 11 % ar sorafenibu ārstēto pacientu un

2 % pacientu placebo grupā. Par CTCAE 4. pakāpes hipofosfatēmijas (< 1 mg/dl) gadījumiem

netika ziņots ne sorafeniba, ne placebo grupas pacientiem 1. pētījumā, bet par 1 gadījumu ziņots

3. pētījuma placebo grupā. Ar sorafeniba lietošanu saistītās hipofosfatēmijas etioloģija nav zināma.

CTCAE 3. vai 4. pakāpes laboratorijas analīžu rezultātu novirzes, kas rodas ≥ 5 % ar sorafenibu

ārstēto pacientu, ietvēra limfopēniju un neitropēniju.

Par hipokalciēmiju attiecīgi 1. pētījumā un 3. pētījumā ziņoja 12 % un 26,5 % ar sorafenibu ārstēto

pacientu salīdzinājumā ar 7,5 % un 14,8 % placebo grupas pacientu. Pārsvarā ziņoja par nelielas

pakāpes hipokalciēmiju (CTCAE 1. un 2. pakāpe). CTCAE 3. pakāpes hipokalciēmiju

(6,0-7,0 mg/dl) konstatēja 1,1 % un 1,8 % ar sorafenibu ārstēto pacientu, kā arī 0,2 % un 1,1 %

placebo grupas pacientu, bet CTCAE 4. pakāpes hipokalciēmiju attiecīgi 1. pētījumā un 3. pētījumā

(< 6,0 mg/dl) konstatēja 1,1 % un 0,4 % ar sorafenibu ārstēto pacientu un 0,5 % un 0,0 % pacientu

placebo grupā. Ar sorafeniba lietošanu saistītās hipokalciēmijas etioloģija nav zināma.

1. un 3. pētījumā samazinātu kālija koncentrāciju novēroja 5,4 % un 9,5 % ar sorafenibu ārstēto

pacientu salīdzinājumā ar attiecīgi 0,7 % un 5,9 % ar placebo ārstēto pacientu. Pārsvarā ziņoja par

nelielas pakāpes hipokaliēmiju (CTCAE 1. pakāpe). Šajos pētījumos CTCAE 3. pakāpes

hipokaliēmiju konstatēja 1,1 % un 0,4 % ar sorafenibu ārstēto pacientu un 0,2 % un 0,7 % pacientu

placebo grupā. Ziņojumu par CTCAE 4. pakāpes hipokaliēmiju nebija.

Laboratorijas analīžu rezultātu novirzes DTC pacientiem (5. pētījums)

Par hipokalciēmiju ziņoja 35,7% ar sorafenibu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 11,0% placebo

grupas pacientu. Pārsvarā ziņoja par nelielas pakāpes hipokaliēmiju. CTCAE 3. pakāpes

hipokalciēmiju konstatēja 6,8% ar sorafenibu ārstēto pacientu un 1,9% placebo grupas pacientu, bet

CTCAE 4. pakāpes hipokalciēmiju konstatēja 3,4% ar sorafenibu ārstēto pacientu un 1,0% pacientu

placebo grupā.

Citas klīniski nozīmīgas laboratorijas analīžu rezultātu novirzes, kuras novērotas 5. pētījumā, ir

parādītas 2. tabulā.

2. tabula. Ārstēšanas izraisītas laboratorijas analīžu rezultātu novirzes DTC pacientiem

(5.

pētījums) dubultmaskētais periods

Laboratorijas rādītājs

(% no pētītajiem paraugiem)

Sorafenibs N=207

Placebo N=209

Visas

pakāpe

pakāpe

pakāpe

Visas

pakāpes*

pakāpe

pakāpe

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Anēmija

30,9

23,4

Trombocitopēnija

18,4

Neitropēnija

19,8

Limfopēnija

25,8

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Hipokaliēmija

17,9

Hipofosfātēmija**

19,3

12,6

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bilirubīna līmeņa

paaugstināšanās

ALAT līmeņa paaugstināšanās

58,9

24,4

ASAT līmeņa paaugstināšanās

53,6

14,8

Izmeklējumi

Amilāzes līmeņa

paaugstināšanās

12,6

Lipāzes līmeņa paaugstināšanās

11,1

Vispārējie terminoloģijas kritēriji nevēlamiem notikumiem (

Common Terminology Criteria for

Adverse Events

, CTCAE), versija 3.0.

Ar sorafeniba lietošanu saistītās hipofosfatēmijas etioloģija nav zināma.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot

par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Sorafeniba pārdozēšanas gadījumā nav specifiska antidota. Lielākā klīniski pētītā sorafeniba deva ir

800 mg divreiz dienā. Šādas devas lietošanas gadījumā novērotās nevēlamās blakusparādības

galvenokārt bija caureja un dermatoloģiski traucējumi. Iespējamas pārdozēšanas gadījumā

sorafeniba lietošana jāpārtrauc un, ja nepieciešams, jāveic uzturoša ārstēšana.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretaudzēju līdzekļi, proteīna kināzes inhibitori, ATĶ kods: L01XE05

Sorafenibs ir multikināzes inhibitors, kuram piemīt gan antiproliferatīvas, gan antiangiogēnas

īpašības

in vitro

in vivo

Darbības mehānisms un farmakodinamiskā iedarbība

Sorafenibs ir multikināzes inhibitors, kas samazina audzēja šūnu proliferāciju

in vitro

. Sorafenibs

nomāc plaša spektra cilvēka audzēju ksenotransplantātu augšanu pelēm bez aizkrūts dziedzera,

vienlaikus samazinot audzēja angioģenēzi. Sorafenibs nomāc audzēja šūnu (CRAF, BRAF, V600E

BRAF, c-KIT un FLT-3) un audzēja asinsvadu tīkla (CRAF, VEGFR-2, VEGFR-3, un PDGFR-ß)

mērķu aktivitāti. RAF kināzes ir serīna/treonīna kināzes, bet c-KIT, FLT-3, VEGFR-2, VEGFR-3

un PDGFR-ß ir receptoru tirozīna kināzes.

Klīniskā efektivitāte

Sorafeniba klīniskais drošums un efektivitāte tika pētīti pacientiem ar hepatocelulāro karcinomu

HCC – hepatocellular carcinoma

) un pacientiem ar progresējošu nieru šūnu karcinomu (

RCC-

renal cell carcinoma

) un pacientiem ar diferencētu vairogdziedzera karcinomu (DTC).

Hepatocelulārā karcinoma

3. pētījums (pētījums 100554) bija III fāzes, starptautisks, daudzcentru, randomizēts, dubultmaskēts,

placebo kontrolēts pētījums, kas ietvēra 602 hepatocelulārās karcinomas pacientus. Tika salīdzināti

demogrāfiskie un slimības izejas līmeņa rādītāji sorafeniba un placebo grupā, ņemot vērā, ECOG

grupu (0. grupa: 54 %, salīdzinot ar 54 %); 1. grupa: 38 %, salīdzinot ar 39 %; 2. grupa: 8 %,

salīdzinot ar 7 %), TNM stadija (I stadija: < 1 %, salīdzinot ar < 1 %; II stadija: 10,4 %, salīdzinot

ar 8,3 %; III stadija: 37,8 %, salīdzinot ar 43,6 %; IV stadija: 50,8 %, salīdzinot ar 46,9 %) un

BCLC stadija (B stadija: 18,1 %, salīdzinot ar 16,8 %; C stadija: 81,6 %, salīdzinot ar 83,2 %;

D stadija: < 1 %, salīdzinot ar 0 %).

Pētījums tika pārtraukts pēc tam, kad plānotā vispārējās dzīvildzes (

OS – overall survival

starpposma analīze sasniedza iepriekš noteikto efektivitātes robežu. Šī OS analīze parādīja

statistiski nozīmīgu Nexavar pārākumu pār placebo, izvērtējot pēc OS (HR: 0,69, p = 0,00058,

skatīt 3. tabulu).

Dati par pacientiem ar

Child Pugh

B pakāpes aknu bojājumu šajā pētījumā ir ierobežoti, un tikai

viens pacients ar

Child Pugh

C pakāpes bojājumiem tika iekļauts pētījumā.

3. tabula. 3.

pētījuma (pētījums

100554) efektivitātes rādītāji hepatocelulārās karcinomas

gadījumā

Efektivitātes

rādītājs

Sorafenibs

(N=299)

Placebo

(N=303)

P vērtība

(95%CI)

Vispārējā

dzīvildze (

OS-

Overall Survival

[vidējais, nedēļas

(95% TI)]

46,3

(40,.9; 57.9)

34,4

(29,4; 39,4)

0,00058*

0,69

(0,55; 0,87)

Laiks līdz

progresēšanai

TTP- Time to

Progression

[vidējais, nedēļas

(95% TI)]**

24,0

(18,0; 30,0)

12,3

(11,7; 17,1)

0,000007

0,58

(0,45; 0,74)

TI (

Confidence interval

) = ticamības intervāls, HR (

Hazard ratio

) = riska attiecība (sorafenibs,

salīdzinot ar placebo).

statistiski ticami, jo p vērtība bija zemāka par iepriekš noteikto O`Brien Fleming pārtraukšanas

robežvērtību - 0,0077.

** neatkarīgs radioloģisks pārskats.

Otrais III fāzes starptautisks, daudzcentru, randomizēts, dubultmaskēts, placebo kontrolēts pētījums

(4. pētījums 11849) novērtēja sorafeniba klīnisko ieguvumu 226 pacientiem ar progresējošu

hepatocelulāru karcinomu. Šis pētījums, kas tika veikts Ķīnā, Korejā un Taivānā, apstiprināja

3. pētījumā iegūtos datus par labvēlīgu Nexavar ieguvuma-riska profilu (HR (OS): 0,68,

p=0,01414).

Ņemot vērā iepriekš noteiktos stratificēšanas faktorus (ECOG statuss, makroskopiskas vaskulāras

invāzijas un/vai ekstrahepātiskas audzēja izplatīšanos) gan 3. gan 4. pētījumā, riska attiecība

viennozīmīgi bija pārāka sorafenibam nekā placebo. Pētnieciska apakšgrupas analīze liecināja, ka

pacientiem ar attālām metastāzēm sākumposmā tiek panākts mazāk izteikts ārstēšanas efekts.

Nieru šūnu karcinoma

Sorafeniba drošums un efektivitāte progresējošas nieru šūnu karcinomas ārstēšanā (RCC) tika pētīta

divos klīniskos pētījumos.

1. pētījums (pētījums 11213) bija III fāzes, daudzcentru, randomizēts, dubultmaskēts, ar placebo

kontrolēts pētījums, iesaistot 903 pacientus. Tika iekļauti tikai pacienti ar skaidri zināmu nieru šūnu

karcinomu, kā arī zemu un vidēji augstu risku pēc MSKCC

(Memorial Sloan Kettering Cancer

Center

) klasifikācijas. Primārie mērķa kritēriji bija kopējā dzīvildze un dzīvildze bez progresēšanas

PFS- progression-free survival

Aptuveni pusei pacientu ECOG funkcionālais statuss bija 0 un puse pacientu bija zema riska

MSKCC prognostiskajā grupā.

PFS vērtēja maskētā neatkarīgā radioloģiskā pārskatā, izmantojot RECIST kritērijus. PFS analīze

tika veikta 342 gadījumos no 769 pacientiem. Pacientiem, kas tika randomizēti, lai saņemtu

sorafenibu, vidējā PFS bija 167 dienas, salīdzinot ar 84 dienām placebo grupas pacientiem

(HR = 0,44; 95 % TI: 0,35 - 0,55; p < 0,000001). Vecums, MSKCC prognostiskā grupa, ACOG PS

un iepriekšējā terapija neietekmēja terapeitiskās iedarbības apmēru.

Kopējās dzīvildzes starpposma analīze (otrā starpposma analīze) tika veikta par 367 nāves

gadījumiem no 903 pacientiem. Nominālā alfa vērtība šai analīzei bija 0,0094. Vidējā dzīvildze

pacientiem, kas randomizēti sorafeniba lietošanai, bija 19,3 mēneši, salīdzinot ar 15,9 mēnešiem

placebo grupas pacientiem (HR = 0,77; 95 % TI: 0,63 - 0,95; p = 0,015). Šīs analīzes laikā apmēram

200 placebo grupas pacientu mainīja terapiju uz sorafenibu.

2. pētījums bija II fāzes, lietošanas pārtraukšanas pētījums pacientiem ar metastātiskām

ļaundabīgām slimībām, tostarp RCC. Pacienti ar stabilu slimību, kas saņēma terapiju ar sorafenibu,

tika randomizēti placebo lietošanai vai sorafeniba terapijas turpināšanai. Dzīvildze bez

progresēšanas pacientiem ar RCC sorafeniba grupā bija ticami ilgāka (163 dienas) nekā placebo

grupā (41 diena) (p = 0,0001, HR = 0,29).

Diferencēta vairogdziedzera karcinoma (DTC)

5. pētījums (pētījums 14295) bija III fāzes starptautisks, daudzcentru, randomizēts, dubultmaskēts,

placebo kontrolēts pētījums, iesaistot 417 pacientus ar lokāli izplatītu vai metastātisku diferencētu

vairogdziedzera karcinomu, kas bija refraktāra pret radioaktīvā joda terapiju. Pētījuma primārais

mērķa kritērijs bija dzīvildze bez slimības progresēšanas (PFS) saskaņā ar maskētu, neatkarīgu

radioloģisko pārskatu, izmantojot RECIST kritērijus. Sekundārie mērķa kritēriji ietvēra kopējo

dzīvildzi (OS), audzēja atbildes reakcijas rādītāju un atbildes reakcijas ilgumu. Pēc slimības

progresēšanas pacientiem bija ļauts saņemt atklātā marķējuma sorafenibu.

Pacientus iekļāva šajā pētījumā, ja viņiem novēroja slimības progresēšanu 14 mēnešu laikā pēc

iekļaušanas un bija konstatēta DTC, kas bija refraktāra pret radioaktīvā joda (RJ) terapiju. Pret RJ

refraktāru DTC definēja kā vairogdziedzera bojājumu bez joda uzņemšanas RJ skenēšanā, pēc

kumulatīvās RJ devas ≥ 22,2 GBq, vai pēc slimības progresēšanas, saņemot RJ terapiju 16 mēnešu

laikā pēc iekļaušanas, vai pēc diviem RJ terapijas kursiem 16 mēnešu intervālā.

Sākotnējie demogrāfiskie rādītāji un pacienta raksturojums abās ārstēšanas grupās bija līdzsvarots.

Pacientu vidū 86 % bija metastāzes plaušās, 51 % bija metastāzes limfmezglos un 27 % bija

metastāzes kaulos. Vidējā sasniegtā kumulatīvā radioaktīvā joda aktivitāte pirms iekļaušanas bija

apmēram 14,8 GBq. Lielākajai daļai pacientu bija papilāra karcinoma (56,8%), kam sekoja

folikulārs (25,4 %) un vāji diferencēts vēzis (9,6 %).

Vidējais PFS laiks sorafeniba lietotāju grupā bija 10,8 mēneši, salīdzinot ar 5,8 mēnešiem placebo

grupā. (HR=0,587; 95 % ticamības intervāls (TI): 0,454, 0,758; vienpusējā p vērtība < 0,0001).

Sorafeniba ietekme uz PFS nebija atkarīga no ģeogrāfiskā apvidus, vecuma virs vai zem 60 gadiem,

dzimuma, histoloģiskā apakštipa un kaulu metastāžu esamības vai neesamības.

Kopējās dzīvildzes analīzes pētījumā, kas tika veikts 9 mēnešus pēc galīgās PFS datu analīzes,

netika konstatētas statistiski nozīmīgas kopējās dzīvildzes atšķirības starp ārstēšanas grupām (HR

bija 0,884; 95 % TI:0,633, 1,236, vienpusējā p vērtība 0,236). Vidējā OS netika sasniegta sorafeniba

grupā un placebo grupā bija 36,5 mēneši. Simts piecdesmit septiņi(75 %) pacienti, kas bija

randomizēti placebo lietošanai, un 61 (30 %) pacients, kas bija randomizēts sorafeniba lietošanai,

saņēma atklātā marķējuma sorafenibu.

Sorafenibalietotājiem vidējais ārstēšanas ilgums dubultmaskētajā periodā bija 46 nedēļas (diapazonā

no 0,3 līdz 135), bet placebo lietotājiem tas bija 28 nedēļas (diapazonā no 1,7 līdz 132).

Pilnīga atbildes reakcija (

complete response

, CR) saskaņā ar RECIST kritērijiem nenovēroja.

Vispārējais atbildes reakcijas rādītājs (CR + daļēja atbildes reakcija (

partial response

, PR)) saskaņā

ar neatkarīgo radioloģisko novērtējumu bija augstāks sorafeniba grupā (24 pacienti, 12,2 %),

salīdzinot ar placebo grupu (1 pacients, 0,5 %), vienpusējā p vērtība < 0,0001. Nexavar lietotājiem,

kuriem novēroja PR, vidējais atbildes reakcijas ilgums bija 309 dienas (95 % TI: 226, 505 dienas).

Apakšgrupu

post-hoc

analīze pēc maksimālā audzēja izmēra uzrādīja ārstēšanas ietekmi uz PFS par

labu sorafenibam, salīdzinot ar placebo pacientiem ar maksimālo audzēja izmēru 1,5 cm vai lielāku

(HR 0,54 (0,41-0,71)), kamēr pacientiem ar maksimālo audzēja izmēru, kas mazāks par 1,5 cm

(HR 0,87 (0,40-1,89)), ziņoja par skaitliski vājāku ārstēšanas ietekmi.

Apakšgrupu

post-hoc

analīze pēc vairogdziedzera karcinomas simptomiem uzrādīja ārstēšanas

ietekmi uz PFS par labu sorafenibam, salīdzinot ar placebo abās pacientu grupās gan ar

simptomiem, gan bez simptomiem. Bez slimības progresēšanas HR pacientiem ar simptomiem bija

0,39 (95% TI: 0,21-0,72) un pacientiem bez simptomiem HR bija 0,60 (95% TI: 0,45-0,81).

QT intervāla pagarināšanās

Klīniskās farmakoloģijas pētījumā 31 pacientam tika noteikti QT/QTc mērījumi pirms terapijas

uzsākšanas un pēc terapijas beigām. Pēc viena 28 dienu terapijas cikla, kad sorafeniba koncentrācija

bija sasniegusi maksimālo līmeni, QTcB bija pagarināts par 4 ±19 msek un QTcF par 9 ±18 msek,

salīdzinot ar placebo pirms terapijas uzsākšanas. Pēc terapijas beigām nevienam pacientam EKG

pārbaudē netika konstatēta QTcB vai QTcF pagarināšanās par vairāk kā 500 msek (skatīt

4.4. apakšpunktā).

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus visās pediatriskās

populācijas apakšgrupās nieru un nieru bļodiņas karcinomas (izņemot nefroblastomu,

nefroblastomatozi, gaišo šūnu sarkomu, mezoblastisku nefromu, nieru serdes karcinomu un

rabdoīdu nieru audzēju) un aknu, kā arī intrahepatisko žultsvadu karcinomas (izņemot

hepatoblastomu) un diferencētas vairogdziedzera karcinomas gadījumos (informāciju par lietošanu

bērniem

skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās un izkliede

Pēc sorafeniba tablešu lietošanas vidējā relatīvā bioloģiskā pieejamība ir 38 – 49 % salīdzinājumā ar

iekšķīgi lietojamo šķīdumu. Absolūtā biopieejamība nav zināma. Pēc perorālas lietošanas sorafenibs

sasniedz maksimālo koncentrāciju plazmā aptuveni 3 stundās. Lietojot treknas maltītes laikā,

sorafeniba uzsūkšanās samazinājās pa 30 % salīdzinājumā ar lietošanu tukšā dūšā.

Vidējais C

un AUC palielinājās mazāk nekā proporcionāli, lietojot vairāk nekā 400 mg divreiz

dienā.

In vitro

sorafeniba saistīšanās ar cilvēka plazmas olbaltumiem ir 99,5 %.

Daudzkārtēja sorafeniba devu lietošana 7 dienas izraisīja 2,5 – 7 reizes lielāku uzkrāšanos nekā

vienas devas lietošana. Sorafeniba līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta 7 dienās, vidējās

maksimālās un minimālās koncentrācijas attiecība ir mazāka nekā 2.

Sorafeniba līdzsvara koncentrāciju, lietojot 400 mg divreiz dienā, novērtēja DTC, RCC un HCC

pacientiem. Augstāko vidējo koncentrāciju novēroja DTC pacientiem (aptuveni divreiz augstāka

nekā novēroja pacientiem ar RCC un HCC), lai gan atšķirības bija lielas visiem audzēju veidiem.

Koncentrācijas pieauguma iemesls DTC pacientiem nav zināms.

Biotransformācija un eliminācija

Sorafeniba eliminācijas pusperiods ir aptuveni 25 – 48 stundas. Sorafenibs tiek metabolizēts

galvenokārt aknās un pakļauts oksidatīvajam metabolismam, ko mediē CYP 3A4, kā arī

glikuronidācijai, ko mediē UGT1A9. Baktēriju glikuronidāzes aktivitāte var sašķelt sorafeniba

konjugātus kuņģa-zarnu traktā, radot nekonjugētu aktīvās vielas reabsorbciju. Pierādīts, ka,

vienlaicīgi lietojot neomicīnu, notiek mijiedarbība ar šo procesu, samazinot vidējo sorafeniba

biopieejamību par 54%.

Līdzsvara stāvoklī aptuveni 70 – 85 % no plazmā cirkulējošām analizējamām vielām ir sorafenibs.

Atklāti astoņi sorafeniba metabolīti, no kuriem pieci konstatēti plazmā. Galvenajam plazmā

cirkulējošajam sorafeniba metabolītam – piridīna N-oksīdam -

in vitro

iedarbība ir līdzīga

sorafeniba iedarbībai. Šis metabolīts veido aptuveni 9 – 16 % asinsritē konstatētā daudzuma

līdzsvara stāvoklī.

Pēc iekšķīgas 100 mg sorafeniba šķīduma zāļu formas lietošanas 96 % devas izdalījās 14 dienās,

77 % devas izdaloties izkārnījumos un 19 % devas izdaloties urīnā glikuronīda metabolītu veidā.

Neizmainīts sorafenibs, kas ir 51 % devas, tika atklāts izkārnījumos, bet ne urīnā, kas liecina, ka

neizmainītas aktīvās vielas izdalīšanās ar žulti var veicināt sorafeniba elimināciju.

Farmakokinētika īpašās pacientu grupās

Demogrāfisko datu analīzes liecina, ka nepastāv sakarība starp farmakokinētiku un vecumu

(līdz 65 g.v.), dzimumu vai ķermeņa masu.

Pediatriskā populācija

Nav veikti pētījumi, lai noskaidrotu sorafeniba farmakokinētiku bērnu vecuma pacientiem.

Rase

Nav klīniski nozīmīgas farmakokinētikas atšķirības baltās rases un aziātu pārstāvjiem.

Nieru darbības traucējumi

Četros I fāzes klīniskajos pētījumos sorafeniba līdzsvara koncentrācijas iedarbība pacientiem ar

viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem bija tāda pati kā pacientiem ar normālu

nieru darbību. Klīniskās farmakoloģijas pētījumā (vienreizēja 400 mg sorafeniba deva) netika

novērota sorafeniba iedarbības saistība ar nieru funkciju personām ar normālu nieru darbību,

viegliem, vidējiem vai smagiem nieru darbības traucējumiem. Dati par pacientiem, kuriem

nepieciešama dialīze, nav pieejami.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar hepatocelulāru karcinomu (HCC) ar

Child-Pugh

A vai B pakāpes (viegliem līdz

vidēji smagiem) aknu darbības traucējumiem iedarbības raksturlielumi bija līdzīgi kā pacientiem

bez aknu darbības traucējumiem un tādās pašās robežās. Sorafeniba farmakokinētika pacientiem

bez HCC ar

Child-Pugh

A un B pakāpi bija līdzīga farmakokinētikai veseliem brīvprātīgajiem. Nav

datu par pacientiem ar

Child- Pugh C

pakāpes (smagiem) aknu darbības traucējumiem. Sorafenibs

tiek izvadīts galvenokārt caur aknām, un šai pacientu grupai iedarbība var pastiprināties.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Sorafeniba preklīniskais drošuma raksturojums tika vērtēts pelēm, žurkām, suņiem un trušiem.

Atkārtotu devu toksicitātes pētījumi atklāja pārmaiņas (deģenerāciju un reģenerāciju) dažādos

orgānos tādā iedarbības līmenī, kas ir mazāks par paredzēto klīnisko iedarbību (pamatojoties uz

AUC salīdzinājumu).

Pēc atkārtotu devu lietošanas jauniem un augošiem suņiem tika novērota ietekme uz kauliem un

zobiem tādā iedarbības līmenī, kas ir mazāks par paredzēto klīnisko iedarbību. Pārmaiņas ietvēra

neregulāru augšstilba augšanas zonas sabiezēšanu, kaulu smadzeņu hipocelularitāti pēc izmaiņām

augšanas zonā un dentīna sastāva pārmaiņas. Pieaugušiem suņiem līdzīgu ietekmi neizraisīja.

Tika veikta standarta genotoksicitātes pētījumu programma un tika iegūti pozitīvi rezultāti:

hromosomu strukturālu aberāciju skaita palielināšanās klastogenitātes

in vitro

zīdītāju šūnu testā

(Ķīnas kāmju olnīcās) metaboliskas aktivācijas klātbūtnē. Sorafenibs nebija genotoksisks Eimsa

testā un

in vivo

peļu kodoliņu testā. Pozitīvs mutaģenēzes rezultāts

in vitro

baktēriju šūnu testā

(Eimsa testā) bija vienam ražošanas procesa starpproduktam, kas atrodams arī gatavajā aktīvajā

vielā (< 0,15 %). Turklāt standarta genotoksicitātes testos pārbaudītā sorafeniba sērija saturēja

0,34 % PAPE.

Kancerogenitātes pētījumi ar sorafenibu nav veikti.

Nav veikti specifiski pētījumi ar sorafenibu dzīvniekiem, lai novērtētu ietekmi uz fertilitāti. Tomēr

iespējama negatīva ietekme uz tēviņu un mātīšu fertilitāti, jo atkārtotu devu pētījumos dzīvniekiem

atklātas pārmaiņas tēviņu un mātīšu vairošanās orgānos tādā iedarbības līmenī, kas ir mazāks par

paredzēto klīnisko iedarbību (pamatojoties uz AUC salīdzinājumu). Tipiskas pārmaiņas bija

deģenerācijas un kavētas attīstības pazīmes sēkliniekos, piedēkļos, prostatā un sēklas kanālos

žurkām. Žurku mātītēm tika novērota dzeltenā ķermeņa centrāla nekroze un folikula attīstības

olnīcās apstāšanās. Suņiem tika konstatēta tubulāra deģenerācija sēkliniekos un oligospermija.

Konstatēts, ka sorafenibs ir embriotoksisks un teratogēns, lietojot to žurkām un trušiem tādā

iedarbības līmenī, kas ir mazāks par klīnisko iedarbību. Novērotā ietekme bija samazināta mātes un

augļa ķermeņa masa, palielināts augļa rezorbciju skaits un palielināts ārēju un orgānu iedzimtu

defektu skaits.

Vides riska novērtējuma pētījumi ir pierādījuši, ka sorafeniba tosilāts spēj būt noturīgs,

bioakumulatīvs un toksisks videi. Vides riska novērtējuma informācija ir pieejama šo zāļu EPAR

(skatīt 6.6. apakšpunktā).

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Kroskarmelozes nātrija sāls

Mikrokristāliska celuloze

Hipromeloze

Nātrija laurilsulfāts

Magnija stearāts

Tabletes apvalks:

Hipromeloze

Makrogols (3350)

Titāna dioksīds (E 171)

Sarkanais dzelzs oksīds (E 172)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

112 apvalkotās tabletes (4 x 28) caurspīdīgos (PP/Alumīnija) blisteros.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Šīs zāles varētu izraisīt risku videi. Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši

vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Bayer AG

51368 Leverkusen

Vācija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS

EU/1/06/342/001

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2006. 19. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2011. 21. jūlijs

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http://www.ema.europa.eu/

EMA/274844/2014

EMEA/H/C/000690

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Nexavar

sorafenibs

Šis dokuments ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Nexavar. Tajā ir

paskaidrots, kā Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles, pirms sniegt pozitīvu

atzinumu par reģistrācijas apliecības piešķiršanu un ieteikumus par Nexavar lietošanu.

Kas ir Nexavar?

Nexavar ir pretvēža zāles, kas satur aktīvo vielu sorafenibu. Tās ir pieejamas tabletēs (200 mg).

Kāpēc lieto Nexavar?

Nexavar lieto, lai ārstētu pacientus ar šādām slimībām:

aknu šūnu karcinomu (aknu vēža veidu);

progresējušu nieru šūnu karcinomu (nieru vēža veidu) pēc neveiksmīgas pretvēža terapijas ar alfa–

interferonu vai interleikīnu–2, vai arī gadījumos, kad tos nevar izmantot;

diferencētu vairogdziedzera karcinomu (vēža veidu, kas rodas no vairogdziedzera folikulārajām

šūnām), ja audzējs ir progresējis, izplatījies lokāli, vai arī uz citām ķermeņa daļām un nereaģē uz

ārstēšanu ar radioaktīvo jodu.

Tā kā pacientu ar šo slimību skaits ir mazs, šīs slimības tiek uzskatītas par retām un Nexavar tika

apstiprinātas kā zāles retu slimību ārstēšanai.

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Nexavar?

Ārstēšana ar Nexavar ir jāuzrauga ārstiem, kuriem ir pieredze pretvēža terapijā.

7 Westferry Circus

Canary Wharf

London E14 4HB

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 7418 8400

Facsimile

+44 (0)20 7418 8416

E-mail

info@ema.europa.eu

Website

www.ema.europa.eu

© European Medicines Agency, 2014. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

Nexavar lieto, ieņemot divas tabletes divreiz dienā tukšā dūšā vai ar ēdienu, kuram zems tauku saturs.

Terapiju turpina tikmēr, kamēr slimnieks gūst no tās labumu, ja nenovēro pārāk daudz blakusparādību.

Lai novērstu blakusparādības, var būt uz laiku jāpārtrauc ārstēšana vai jāsamazina deva.

Nexavar darbojas?

Nexavar aktīvā viela sorafenibs ir proteīnkināzes inhibitors. Tas nozīmē, ka šī viela bloķē noteiktus

fermentus, ko dēvē par proteīnkināzēm. Šie fermenti atrodas dažos receptoros uz vēža šūnu virsmas,

kur tie piedalās vēža šūnu attīstībā un izplatībā, kā arī asinsvados, kas apgādā audzējus, kur tie

piedalās jaunu asinsvadu izveidē. Bloķējot šos fermentus, Nexavar var mazināt vēža šūnu attīstību un

pārtraukt asins apgādi, kas nodrošina vēža šūnu augšanu.

Kā noritēja Nexavar izpēte?

Nexavar tika salīdzinātas ar placebo (fiktīvu ārstēšanu) trīs pamatpētījumos. Pirmajā pētījumā iekļāva

602 pacientus ar aknu šūnu karcinomu, otrajā — 903 pacientus ar progresējušu nieru šūnu karcinomu,

kuriem citas iepriekš lietotās pretvēža zāles vairs nebija efektīvas. Trešajā petījumā tika iekļaut

417 pacienti ar diferencētu vairogdziedzera karcinomu, ja audzējs bija progresējis, vai arī izplatījies

lokāli vai uz citām ķermeņa daļām un nereaģēja uz ārstēšanu ar radioaktīvo jodu. Galvenie

iedarbīguma rādītāji bija pacientu dzīvildze vai laiks, ko nodzīvoja pacienti bez slimības progresēšanas.

Kāds ir Nexavar iedarbīgums šajos pētījumos?

Nexavar bija iedarbīgākas nekā placebo, palielinot pacientu dzīvildzi vai laiku, ko nodzīvoja pacienti bez

slimības progresēšanas.

Aknu šūnu karcinomas pētījumā pacientiem, kuri lietoja Nexavar, dzīvildze bija vidēji 10,7 mēneši,

salīdzinot ar 7,9 mēnešiem placebo grupā.

Nieru šūnu karcinomas pētījumā pacientiem, kuri lietoja Nexavar, dzīvildze bija vidēji 19,3 mēneši,

salīdzinot ar 15,9 mēnešiem to pacientu grupā, kuri lietoja placebo. Šie dati ir iegūti, apkopojot visu

903 pacientu rezultātus, tostarp to aptuveni 200 pacientu rezultātus, kuri pirms pētījuma beigām no

placebo pārgāja uz Nexavar. Pacientiem, kuri lietoja Nexavar, dzīves posms bez slimības

progresēšanas bija ilgāks (167 dienas, aptuveni piecarpus mēneši) nekā pacientiem, kuri lietoja

placebo (84 dienas, aptuveni trīs mēneši). Šie dati pamatoti ar rezultātiem, kas iegūti no

769 pacientiem.

Diferencētas vairogdziedzera karcinoma pētījumā pacientiem, kuri lietoja Nexavar, dzīvildze bija vidēji

10,8 mēneši, salīdzinot ar 5,8 mēnešiem placebo grupā.

Kāds pastāv risks, lietojot Nexavar?

Visbiežāk novērotās blakusparādības, lietojot Nexavar, ir caureja, izsitumi, alopēcija (matu izkrišana),

infekcija, plaukstu un pēdu ādas rekcija (izsitumi un sāpes plaukstās un pēdās), kā arī nespēks

(nogurums). Visnozīmīgākās un smagākās blakusparādības ir miokarda infarkts (sirdslēkmes) vai

išēmija (samazināta skābekļa piegāde sirdij), kuņģa un zarnu trakta perforācija (caurums, kas

izveidojas zarnu sienā), zāļu izraisīts hepatīts (aknu slimība), hemorāģija (asiņošana), vai arī

hipertonija vai hipertoniskā krīze (augsts asinsspiediens).

Pilns visu Nexavar izraisīto blakusparādību un ierobežojumu saraksts ir atrodams zāļu lietošanas

instrukcijā.

Nexavar

2. lappuse no 3

Kāpēc Nexavar tika apstiprinātas?

CHMP nolēma, ka pacienta ieguvums, lietojot Nexavar, pārsniedz šo zāļu radīto risku, un ieteica

izsniegt šo zāļu reģistrācijas apliecību.

Cita informācija par Nexavar.

Eiropas Komisija 2006. gada 19. jūlijā izsniedza Nexavar reģistrācijas apliecību, kas derīga visā Eiropas

Savienībā.

Retu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu komitejas atzinuma kopsavilkums par Nexavar ir atrodams

aģentūras tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find medicine/Human medicines/Rare disease designation.>

Nieru šūnu karcinoma

(2004. gada 29. jūlijs),

aknu šūnu karcinoma (2006. gada 11. aprīlis),

papillārs vairogdziedzera vēzis un folikulārs vairogdziedzera vēzis (2013. gada 13. novembris).

Pilns Nexavar EPAR teksts ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē: ema.europa.eu/Find medicine/Human

medicines/European Public Assessment Reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar Nexavar

pieejama zāļu lietošanas pamācībā (kas arī ir EPAR daļa) vai sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 05.2014.

Nexavar

3. lappuse no 3

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju