Moxapulvis

Latvija - latviešu - Pārtikas un veterinārais dienests, Zemkopības ministrija

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

22-06-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

22-06-2018

Aktīvā sastāvdaļa:
Amoksicilīna trihidrāts
Pieejams no:
V.M.D. n.v., Beļģija
ATĶ kods:
QJ01CA04
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Amoxicillinum trihydricum
Deva:
500 mg/g
Zāļu forma:
pulveris lietošanai ar dzeramo ūdeni
Receptes veids:
Recepšu veterinārās zāles
Ražojis:
V.M.D. n.v., Beļģija
Ārstniecības grupa:
cūkas; pīles; tītari; vistas
Autorizācija numurs:
V/DCP/18/0010

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

V/DCP/12/0034

Procapen Injector

3 g suspensija ievadīšanai tesmenī liellopiem

1.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA UN RAŽOŠANAS

LICENCES TURĒTĀJA, KURŠ ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI,

NOSAUKUMS UN ADRESE, JA DAŽĀDI

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un par sērijas izlaidi atbildīgais ražotājs:

aniMedica GmbH

Im Südfeld 9

48308 Senden-Bösensell

Vācija

Par sērijas izlaidi atbildīgais ražotājs:

Industrial Veterinaria, S.A.

Esmeralda 19

Esplugues de Llobregat

08950 Barcelona

Spānija

2.

VETERINĀRO ZĀĻU NOSAUKUMS

Procapen Injector

3 g suspensija ievadīšanai tesmenī liellopiem

Benzylpenicillin, procaine monohydrate

3.

AKTĪVO VIELU UN CITU VIELU DAUDZUMS

Viens (10 ml) injektors ievadīšanai tesmenī satur:

Aktīvā viela:

Benzilpenicilīns, prokaīna monohidrāts

3,0 g

(atbilst 1,7 g benzilpenicilīna)

4.

INDIKĀCIJA(-S)

Pret benzilpenicilīnu jutīgu stafilokoku un streptokoku izraisītas tesmeņa infekcijas ārstēšanai

laktējošām govīm.

5.

KONTRINDIKĀCIJAS

Nelietot gadījumos, ja konstatētas:

- infekcijas ar β laktamāzi veidojošiem patogēniem;

-zināma pastiprināta jutība pret penicilīnu, citām β laktāma grupas vielām, prokaīnu vai kādu

no palīgvielām.

6.

IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

Alerģiskas reakcijas (anafilaktiskais šoks, alerģiskas ādas reakcijas) var rasties dzīvniekiem,

kuri ir jutīgi pret penicilīnu. Tā kā zāles satur polividonu, retos gadījumos liellopiem iespējama

anafilaktiska reakcija.

Ja rodas nevēlama blakusparādība, dzīvnieks jāārstē simptomātiski.

Veterināro zāļu blakusparādību sastopamības biežums norādīts sekojošā secībā:

- ļoti bieži (vairāk nekā 1 no 10 ārstētajiem dzīvniekiem novērota(-s) nevēlama(-s)

blakusparādība(-s));

- bieži (vairāk nekā 1, bet mazāk nekā 10 dzīvniekiem no 100 ārstētajiem dzīvniekiem);

- retāk (vairāk nekā 1, bet mazāk nekā 10 dzīvniekiem no 1000 ārstētajiem dzīvniekiem);

- reti (vairāk nekā 1, bet mazāk nekā 10 dzīvniekiem no 10000 ārstētajiem dzīvniekiem);

- ļoti reti (mazāk nekā 1 dzīvniekam no 10000 ārstētajiem dzīvniekiem, ieskaitot atsevišķus

ziņojumus).

Ja novērojat jebkuras būtiskas blakusparādības vai citu iedarbību, kas nav minētas šajā

lietošanas instrukcijā, lūdzu, informējiet par tām savu veterinārārstu. Iespējams ziņot arī

nacionālā ziņošanas sistēmā.

7.

MĒRĶA SUGAS

Liellopi (laktējošas govis).

8.

DEVAS ATKARĪBĀ NO DZĪVNIEKU SUGAS, LIETOŠANAS VEIDA UN

METODES

Lietošanai tesmenī.

3 g benzilpenicilīna, prokaīna monohidrāta katrā slimajā tesmeņa ceturksnī, kas atbilst: 1

injektoram slimajā tesmeņa ceturksnī ik pēc 24 h 3 dienas pēc kārtas.

Ja 2 dienu laikā kopš ārstēšanas sākuma nav novērojama klīniskā stāvokļa uzlabošanās,

diagnoze jāpārvērtē un, ja nepieciešams, jāmaina ārstēšana.

Mastīta ar sistēmiskiem simptomiem gadījumos, nepieciešama arī parenterāla antibiotiku

lietošana.

9.

IETEIKUMI PAREIZAI LIETOŠANAI

Pirms katras injektora ievadīšanas rūpīgi jāizslauc visi tesmeņa ceturkšņi. Pēc pupu un to galu

notīrīšanas un dezinficēšanas jāievada pa vienai injektoram katrā tesmeņa ceturksnī.

Pirms lietošanas šīs zāles ir rūpīgi jāsaskalina.

10.

IEROBEŽOJUMU PERIODS(-I) DZĪVNIEKU PRODUKCIJAS

IZMANTOŠANĀ

Gaļai un blakusproduktiem:

5 dienas.

Pienam:

6 dienas.

11.

ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NORĀDĪJUMI

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt ledusskapī (2

C – 8

Sargāt no gaismas.

Nelietot šīs veterinārās zāles, ja beidzies derīguma termiņš, kas norādīts marķējumā pēc EXP.

Derīguma termiņš attiecināms uz mēneša pēdējo dienu.

12.

ĪPAŠIE BRĪDINĀJUMI

Īpaši piesardzības pasākumi, lietojot dzīvniekiem:

Zāļu lietošana jāpamato ar ierosinātāja jutības testa rezultātiem. Ja tas nav iespējams, terapijai

jāpamatojas uz vietējo (reģionālā, fermas līmeņa) epidemioloģisko informāciju par mērķa

baktērijas jutību. Lietojot šīs veterinārās zāles, jāņem vērā oficiālie, valsts un reģionālie

antibakteriālo zāļu lietošanas pamatprincipi.

Lietojot

zāles

neatbilstoši

norādījumiem

lietošanas

instrukcijā,

paaugstināties

pret

benzilpenicilīnu rezistento baktēriju izplatība un iespējamās krusteniskā rezistences dēļ var

samazināties

ārstēšanas

citiem

beta

laktāma

pretmikrobu

līdzekļiem

(penicilīni

cefalosporīni) efektivitāte.

Nepieļaut neizmantotā penicilīna atliekvielu saturošā piena izēdināšanu teļiem, līdz pat piena

lietošanas ierobežojuma perioda beigām (izņemot jaunpiena fāzē), jo tas var izveidot pret

pretmikrobu zālēm rezistentas baktērijas teļu zarnu mikroflorā un palielināt šo baktēriju

izplatīšanos ar fekālijām.

Rīkoties uzmanīgi, ja zāles tiek lietotas smaga tesmeņa ceturkšņa iekaisuma, piena vadu

pietūkuma un/vai aizsprostojuma ar detrītu gadījumā.

Ārstēšanu var pārtraukt priekšlaicīgi tikai pēc konsultācijas ar veterinārārstu, jo tas var izraisīt

rezistentu baktēriju celmu veidošanos.

Īpaši piesardzības pasākumi, kas jāievēro personai, kura lieto veterinārās zāles dzīvnieku

ārstēšanai:

Penicilīns un cefalosporīni var izraisīt pastiprinātu jutību (alerģiju) pēc injekcijas, ieelpošanas,

norīšanas un saskares ar ādu. Pastiprināta jutība pret penicilīnu var izraisīt savstarpēju reakciju

ar cefalosporīniem un otrādi. Dažkārt iespējamas nopietnas alerģiskas reakcijas uz šīm vielām.

Personām ar pastiprinātu jutību pret penicilīniem vai cefalosporīniem vajadzētu izvairīties no

saskares ar šīm veterinārajām zālēm.

Ar šīm veterinārajām zālēm rīkojieties ļoti uzmanīgi, lai novērstu tā nejaušu saskari ar ādu vai

acīm.

Lietojot šīs veterinārās zāles, ieteicams izmantot cimdus. Pēc lietošanas nomazgājiet atklātās

ādas daļas. Ja notikusi nejauša nokļūšana acīs, skalot tās ar lielu daudzumu ūdens. Ja pēc

iedarbības novērojami nelabvēlīgi simptomi, piemēram, ādas izsitumi, meklēt medicīnisko

palīdzību un uzrādiet lietošanas instrukciju vai iepakojuma marķējumu ārstam. Ja rodas tādi

nopietni simptomi kā sejas, lūpu vai acu pietūkums vai apgrūtināta elpošana, nekavējoties

meklēt medicīniskā palīdzība.

Pēc zāļu lietošanas nomazgāt rokas.

Grūsnība:

Lietot tikai pēc ārstējošā veterinārārsta ieguvuma un riska attiecības izvērtēšanas.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citas mijiedarbības veidi:

Iespējams antagonisms pret antibiotikām un ķīmijterapiju ar strauju bakteriostatisku iedarbību.

Penicilīni var pastiprināt aminoglikozīdu iedarbību. Iespējamās nesaderības dēļ ir jāizvairās no

kombinācijām ar citām zālēm ievadīšanai tesmenī.

Pārdozēšana (simptomi, rīcība ārkārtas situācijā, antidoti):

Nav piemērojams.

Nesaderība:

Tā kā nav veikti saderības pētījumi, šīs veterinārās zāles nedrīkst lietot maisījumā ar citām

veterinārajām zālēm.

13.

ĪPAŠI NORĀDĪJUMI NEIZLIETOTU VETERINĀRO ZĀĻU VAI TO

ATKRITUMU IZNĪCINĀŠANAI

Jebkuras neizlietotas veterinārās zāles vai to atkritumus nedrīkst iznīcināt izmantojot kanalizāciju

vai kopā ar sadzīves atkritumiem.

14.

DATUMS, KAD LIETOŠANAS INSTRUKCIJA PĒDĒJO REIZI TIKA

APSTIPRINĀTA

03/2018

15.

CITA INFORMĀCIJA

Recepšu veterinārās zāles.

Iepakojuma lielums: kartona kaste ar 24 baltiem, lineāra zema blīvuma polietilēna

injektoriem, kas paredzēti zāļu ievadīšanai tesmenī, katra 10 ml.

Izplatītājs:

Dimela Veta Latvija A/S

"Ezīši", Jaunmārupe

Mārupes novads

LV-2166 Latvija

VETERINĀRO ZĀĻU APRAKSTS

V/DCP/12/0034

1.

VETERINĀRO ZĀĻU NOSAUKUMS

Procapen Injector

3 g suspensija ievadīšanai tesmenī liellopiem

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viens (10 ml) injektors ievadīšanai tesmenī satur:

Aktīvā viela:

Benzilpenicilīns, prokaīna monohidrāts

3,0 g

(atbilst 1,7 g benzilpenicilīna)

Palīgvielas:

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Suspensija ievadīšanai tesmenī.

Balta līdz dzeltenīga suspensija.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1

Mērķa sugas

Liellopi (laktējošas govis).

4.2

Lietošanas indikācijas, norādot mērķa sugas

Pret benzilpenicilīnu jutīgu stafilokoku un streptokoku izraisītas tesmeņa infekcijas ārstēšanai laktējošām

govīm.

4.3

Kontrindikācijas

Nelietot gadījumos, ja konstatētas:

- infekcijas ar β-laktamāzi veidojošiem patogēniem;

- zināma pastiprināta jutība pret penicilīnu, citām β laktāma grupas vielām, prokaīnu vai kādu no

palīgvielām.

4.4

Īpaši brīdinājumi katrai mērķa sugai

Nav.

4.5

Īpaši piesardzības pasākumi lietošanā

Īpaši piesardzības pasākumi, lietojot dzīvniekiem

Zāļu lietošana jāpamato ar ierosinātāja jutības testa rezultātiem. Ja tas nav iespējams, terapijai jāpamatojas

uz vietējo (reģionālā, fermas līmeņa) epidemioloģisko informāciju par mērķa baktērijas jutību. Lietojot šīs

veterinārās zāles, jāņem vērā oficiālie, valsts un reģionālie antibakteriālo zāļu lietošanas pamatprincipi.

Lietojot zāles neatbilstoši norādījumiem zāļu aprakstā, var paaugstināties pret benzilpenicilīnu rezistento

baktēriju izplatība un iespējamās krusteniskās rezistences dēļ var samazināties ārstēšanas ar citiem beta

laktāma pretmikrobu līdzekļiem (penicilīni un cefalosporīni) efektivitāte.

Nepieļaut neizmantotā penicilīna atliekvielu saturošā piena izēdināšanu teļiem, līdz pat piena lietošanas

ierobežojuma perioda beigām (izņemot jaunpiena fāzē), jo tas var izveidot pret pretmikrobu zālēm

rezistentas baktērijas teļu zarnu mikroflorā un palielināt šo baktēriju izplatīšanos ar fekālijām.

Rīkoties uzmanīgi, ja zāles tiek lietotas smaga tesmeņa ceturkšņa iekaisuma, piena vadu pietūkuma un/vai

aizsprostojuma ar detrītu gadījumā. Ārstēšanu var pārtraukt priekšlaicīgi tikai pēc konsultācijas ar

veterinārārstu, jo tas var izraisīt rezistentu baktēriju celmu veidošanos.

Īpaši piesardzības pasākumi, kas jāievēro personai, kura lieto veterinārās zāles dzīvnieku ārstēšanai

Penicilīns un cefalosporīni var izraisīt pastiprinātu jutību (alerģiju) pēc injekcijas, ieelpošanas, norīšanas

un saskares ar ādu. Pastiprināta jutība pret penicilīnu var izraisīt savstarpēju reakciju ar cefalosporīniem un

otrādi. Dažkārt iespējamas nopietnas alerģiskas reakcijas uz šīm vielām.

Personām ar pastiprinātu jutību pret penicilīniem vai cefalosporīniem vajadzētu izvairīties no saskares ar

šīm veterinārajām zālēm.

Ar šīm veterinārajām zālēm rīkojieties ļoti uzmanīgi, lai novērstu to nejaušu saskari ar ādu vai acīm.

Lietojot šīs veterinārās zāles, ieteicams izmantot cimdus. Pēc lietošanas nomazgājiet atklātās ādas daļas. Ja

notikusi nejauša nokļūšana acīs, skalot tās ar lielu daudzumu ūdens.

Ja pēc iedarbības novērojami nelabvēlīgi simptomi, piemēram, izsitumi uz ādas, meklēt medicīnisko

palīdzību un uzrādiet lietošanas instrukciju vai iepakojuma marķējumu ārstam. Ja rodas tādi nopietni

simptomi kā sejas, lūpu vai acu pietūkums vai apgrūtināta elpošana, nekavējoties meklēt medicīnisko

palīdzība.

Pēc zāļu lietošanas nomazgāt rokas.

4.6

Iespējamās blakusparādības (biežums un bīstamība)

Alerģiskas reakcijas (anafilaktiskais šoks, alerģiskas ādas reakcijas) var rasties dzīvniekiem, kuri ir jutīgi

pret penicilīnu un/vai prokaīnu.

Tā kā zāles satur polividonu, retos gadījumos liellopiem iespējama anafilaktiska reakcija.

Ja rodas nevēlama blakusparādība, dzīvnieks jāārstē simptomātiski.

Veterināro zāļu blakusparādību sastopamības biežums norādīts sekojošā secībā:

- ļoti bieži (vairāk nekā 1 no 10 ārstētajiem dzīvniekiem novērota(-s) nevēlama(-s) blakusparādība(-s));

- bieži (vairāk nekā 1, bet mazāk nekā 10 dzīvniekiem no 100 ārstētajiem dzīvniekiem);

- retāk (vairāk nekā 1, bet mazāk nekā 10 dzīvniekiem no 1000 ārstētajiem dzīvniekiem);

- reti (vairāk nekā 1, bet mazāk nekā 10 dzīvniekiem no 10000 ārstētajiem dzīvniekiem);

- ļoti reti (mazāk nekā 1 dzīvniekam no 10000 ārstētajiem dzīvniekiem, ieskaitot atsevišķus ziņojumus).

4.7

Lietošana grūsnības, laktācijas vai dēšanas laikā

Lietot tikai pēc ārstējošā veterinārārsta ieguvuma un riska attiecības izvērtēšanas.

4.8

Mijiedarbība ar citām zālēm un citas mijiedarbības veidi

Iespējams antagonisms pret antibiotikām un ķīmijterapiju ar strauju bakteriostatisku iedarbību. Penicilīni

var pastiprināt aminoglikozīdu iedarbību.

Iespējamās nesaderības dēļ ir jāizvairās no kombinācijām ar citām zālēm ievadīšanai tesmenī.

4.9

Devas un lietošanas veids

Lietošanai tesmenī.

3 g benzilpenicilīna, prokaīna monohidrāta katrā slimajā tesmeņa ceturksnī, kas atbilst: 1 injektoram slimajā

tesmeņa ceturksnī ik pēc 24 h 3 dienas pēc kārtas.

Pirms katras ievadīšanas rūpīgi jāizslauc visi tesmens ceturkšņi. Pēc pupu un to galu notīrīšanas un

dezinficēšanas jāievada pa vienam injektoram katrā inficētajā tesmeņa ceturksnī.

Ja 2 dienu laikā kopš ārstēšanas sākuma nav novērojama klīniskā stāvokļa uzlabošanās, diagnoze jāpārvērtē

un, ja nepieciešams, jāmaina ārstēšana.

Mastīta ar sistēmiskiem simptomiem gadījumos nepieciešama arī parenterāla antibiotiku lietošana.

Pirms lietošanas šīs zāles ir rūpīgi jāsaskalina.

4.10

Pārdozēšana (simptomi, rīcība ārkārtas situācijā, antidoti), ja nepieciešams

Nav piemērojams.

4.11

Ierobežojumu periods(-i) dzīvnieku produkcijas izmantošanā

Gaļai un blakusproduktiem:

5 dienas.

Pienam:

6 dienas.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

Farmakoterapeitiskā grupa: beta laktāma antibakteriālie līdzekļi, penicilīni lietošanai tesmenī.

ATĶ vet kods: QJ51CE09.

5.1

Farmakodinamiskās īpašības

Darbības mehānisms

Benzilpenicilīna, prokaīna sāls ir “depo” penicilīns, kas viegli nešķīst ūdeni un kas, sadaloties organismā,

izdala benzilpenicilīnu un prokaīnu. Brīvais benzilpenicilīns galvenokārt ir iedarbīgs pret grampozitīvajiem

patogēniem, ieskaitot

Staphylococcus

Streptococcus

spp. Penicilīniem ir baktericīda iedarbība uz

proliferējošiem patogēniem, nomācot šūnu apvalka sintēzi. Benzilpenicilīns ir nestabils pret skābēm un to

inaktivē baktēriju β laktamāzes.

CLSI (

Clinical and Laboratory Standards Institute

) 2015. gadā ieteiktās penicilīna robežvērtības ir šādas:

Klīniskās robežvērtības

Jutīgs

Vidēji jutīgs

Rezistents

Staphylococcus

spp.

(piemēram,

S. aureus;

koagulāzes

negatīvie stafilokoki)

≤ 0,12 µg/ml

≥ 0,25 µg/ml

Viridans grupas streptokoki

(piemēram,

S. uberis

≤ 0,12 µg/ml

0,25 – 2 µg/ml

≥ 4 µg/ml

Beta hemolītiskās grupas streptokoki

(piemēram,

S. dysgalactiae

S.

agalactiae)

≤ 0,12 µg/ml

Dati no dažādām Eiropas uzraudzības programmām apstiprina ļoti labvēlīgu jutības profilu uz penicilīnu

šādiem patogēniem:

S. uberis, S. dysgalactiae

S. agalactiae.

Tiek regulāri ziņots par noteikta līmeņa

rezistenci stafilokokiem, kuriem ir dabā sastopami beta laktamāzes pozitīvi celmi. Saskaņā ar 2018. gadā

publicētiem plašas aptaujas datiem, kas veikta Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē,

Spānijā un Lielbritānijā, no pārbaudītajiem izolātiem pret penicilīnu jutīgie celmi bija 75% no

S. aureus

71% no koagulāzes negatīvajiem stafilokokiem, savukārt par rezistenci pret streptokokiem netika ziņots.

Rezistences mehānisms:

Visbiežākais rezistences mehānisms ir beta laktamāžu veidošanās (konkrētāk, penicilināzes veidošanās, it

īpaši

S. aureus

), kas sašķeļ penicilīnu beta laktāma gredzenu, padarot tos neaktīvus. Cits iegūtās rezistences

mehānisms ir penicilīnu piesaistošo proteīnu modifikācijas.

5.2

Farmakokinētiskie dati

Pēc ievadīšanas benzilpenicilīns tiek daļēji resorbēts no tesmens. Pasīvās difūzijas rezultātā serumā nonāk

tikai nedisociētie penicilīnu joni. Tā kā benzilpenicilīns tiek spēcīgi disociēts, serumā tas ir ļoti zemā

koncentrācijā. Viena daļa (25 %) ievadītā benzilpenicilīna tiek neatgriezeniski piesaistīta piena un audu

proteīniem.

Pēc lietošanas tesmenī benzilpenicilīns neizmainītā formā tiek izdalīts galvenokārt ar pienu no ārstētā

tesmens ceturkšņa un nelielā apjomā ar pienu no neārstētajiem ceturkšņiem, kā arī ar urīnu.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1

Palīgvielu saraksts

Nātrija citrāts

Propilēna glikols

Povidons K 25

Lecitīns

Kālija dihidrogēnfosfāts

Ūdens injekcijām

6.2

Būtiska nesaderība

Tā kā nav veikti saderības pētījumi, šīs veterinārās zāles nedrīkst lietot maisījumā ar citām veterinārajām

zālēm.

6.3

Derīguma termiņš

Veterināro zāļu derīguma termiņš izplatīšanai paredzētajā iepakojumā:

3 gadi.

Injektors paredzēts tikai vienreizējai lietošanai.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2

C – 8

Sargāt no gaismas.

6.5

Tiešā iesaiņojuma veids un saturs

Kartona kaste ar 24 baltiem, lineāra zema blīvuma polietilēna injektoriem, kas paredzēti zāļu ievadīšanai

tesmenī, katra 10 ml.

6.6

Īpaši norādījumi neizlietotu veterināro zāļu vai to atkritumu iznīcināšanai

Jebkuras neizlietotas zāles vai to atkritumi jāiznīcina saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

aniMedica GmbH

Im Südfeld 9

48308 Senden-Bösensell

Vācija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

V/DCP/12/0034

9.

REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Pirmās reģistrācijas datums: 27/04/2012

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 29/03/2018

10

TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

03/2018

RAŽOŠANAS, IEVEŠANAS, IZPLATĪŠANAS, TIRDZNIECĪBAS, PIEGĀDES UN/VAI

LIETOŠANAS AIZLIEGUMS

Recepšu veterinārās zāles.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju