Monofer 100 mg/ml šķīdums injekcijām vai infūzijām

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

09-06-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

09-06-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
Dzelzs
Pieejams no:
Pharmacosmos A/S, Denmark
ATĶ kods:
B03AC
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Iron
Deva:
100 mg/ml
Zāļu forma:
Šķīdums injekcijām/infūzijām
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Pharmacosmos A/S, Denmark
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
10-0203

SASKAŅOTS ZVA 09-06-2020

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

MONOFER 100 mg/ml šķīdums injekcijām/infūzijām

Ferrum

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām

blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Monofer un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Monofer lietošanas

Kā tiks ievadīts Monofer

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Monofer

Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Monofer un kādam nolūkam tās lieto

Monofer satur dzelzs un izomaltozīda 1000 (cukura molekulu ķēde) kombināciju. Monofer satur tieši

tādu pašu dzelzs veidu, kas dabiski atrodas cilvēka organismā un tiek saukts par ‘feritīnu’. Tas

nozīmē, ka injekcijas veidā drīkst ievadīt lielas Monofer devas.

Monofer izmanto, lai ārstētu zemu dzelzs līmeni (reizēm sauktu par ‘dzelzs deficītu’ un ‘dzelzs

deficīta anēmiju’):

iekšķīgi lietotā dzelzs nedarbojas, vai arī Jūs to nepanesat,

ja Jūsu ārsts izlemj, ka Jums nepieciešams ātri papildināt dzelzs rezerves.

2. Kas Jums jāzina pirms Monofer lietošanas

Nelietojiet Monofer šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret šīm zālēm vai vai kādu citu (6. punktā minēto) šo

zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir bijušas smagas alerģiskas (paaugstinātas jutības) reakcijas pret citiem injicējamiem

dzelzs preparātiem;

ja Jums ir anēmija, kuras cēlonis nav dzelzs deficīts;

ja Jūsu organismā ir pārāk daudz dzelzs, vai arī Jums ir dzelzs izmantošanas traucējumi;

ja Jums ir aknu darbības traucējumi, piemēram, ciroze.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Monofer lietošanas konsultējieties ar ārstu vai medmāsu šādos gadījumos:

ja Jums ir bijusi alerģija pret zālēm;

ja Jums ir sistēmiskā sarkanā vilkēde;

ja Jums ir reimatoīdais artrīts;

SASKAŅOTS ZVA 09-06-2020

ja Jums ir smagas pakāpes astma, ekzēma vai citas alerģijas;

ja Jums pašlaik ir bakteriāla asins infekcija;

ja Jums ir aknu funkciju traucējumi

Nepareiza Monofer ievadīšana var izraisīt noplūdi injekcijas vietā, tas var izraisīt ādas kairinājumu

un, iespējams, ilgstošu brūnu ādas iekrāsojumu. Ja tas notika, ievadīšana nekavējoties jāpārtrauc.

Bērni un pusaudži

Monofer ir paredzēts tikai pieaugušajiem. Bērni un pusaudži nedrīkst lietot šīs zāles.

Citas zāles un Monofer

Pastāstiet ārstam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Monofer, lietojot kopā ar iekšķīgi lietojamiem dzelzs preparātiem, var samazināt iekšķīgi lietotās

dzelzs uzsūkšanos.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Nav pārbaudīta Monofer lietošana grūtniecēm. Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja

domājat, ka Jums var būt grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties

ar ārstu vai farmaceitu.

Ja terapijas laikā Jums iestājas grūtniecība, Jums ir jālūdz padoms ārstam. Ārsts izlems, vai Jums ir

jālieto šīs zāles.

Ja barojat bērnu ar krūti, pirms Monofer lietošanas konsultējieties ar ārstu. Ir maz ticams, ka Monofer

var radīt risku zīdainim.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Jautājiet savam ārstam, vai pēc Monofer lietošanas Jūs drīkstat vadīt transportlīdzekli vai

apkalpot mehānismus.

3. Kā tiks ievadīts Monofer

Pirms ievadīšanas ārsts veiks asins analīzes, lai noteiktu nepieciešamo Monofer devu.

Ārsts vai medmāsa ievadīs Monofer vēnā injekcijas/infūzijas veidā.

Monofer var ievadīt intravenozas injekcijas veidā līdz 500 mg līdz trīs reizes nedēļā.

Monofer var ievadīt dialīzes sesijas laikā .

Monofer var ievadīt intravenozas infūzijas veidā līdz 20 mg dzelzs / kg ķermeņa svara vai kā

iknedēļas infūziju, līdz tiek ievadīta kopējā deva.

Monofer tiks ievadīts iestādē, kurā var nodrošināt atbilstošu un nekavējošu imūnalerģisku reakciju

kontroli.

Pēc katras zāļu ievadīšanas ārsts vai medmāsa Jūs novēros vismaz 30 minūtes.

Ja esat lietojis Monofer vairāk nekā noteikts

Monofer Jums ievadīs kvalificēts veselības aprūpes speciālists. Pārāk lielas devas ievadīšana ir maz

ticama. Speciālisti uzraudzīs Jūsu devu, lai organismā neuzkrātos pārāk liels daudzums dzelzs.

4. Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā citas zāles, Monofer var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Alerģiskas reakcijas

SASKAŅOTS ZVA 09-06-2020

Var rasties smagas alerģiskas reakcijas, tomēr tās rodas reti.

Nekavējoties pastāstiet ārstamvai medmāsai, ja Jums rodas kādas no tālāk minētajām pazīmēm un

simptomiem, kas var liecināt par nopietnu alerģisku reakciju: sejas, mēles vai rīkles pietūkums;

apgrūtināta rīšana; nātrene vai apgrūtināta elpošana, Un sāpes krūtīs, kas var būt pazīme potenciāli

nopietnai alerģiskai reakcijai, ko dēvē par Kounis sindromu.

Bieži (var rasties ne vairāk kā vienam no 10 cilvēkiem):

slikta dūša;

ādas reakcijas injekcijas vietā vai ap to, arī ādas apsārtums, pietūkums, dedzināšanas sajūta,

sāpes, zilumu rašanās, ādas krāsas pārmaiņas, audu infiltrācija ap injekcijas vietu,

kairinājums.

izsitumi

Retāk (var rasties ne vairāk kā vienam no 100 cilvēkiem):

paaugstinātas jutības reakcijas, iespējams, kopā ar elpas trūkumu un bronhu spazmām;

galvassāpes;

nejutīgums;

garšas sajūtas traucējumi;

redzes miglošanās;

samaņas zudums;

reibonis;

nespēks;

paātrināta sirdsdarbība;

augsts vai zems asinsspiediens;

sāpes krūtīs, muguras sāpes, muskuļu vai locītavu sāpes, muskuļu spazmas;

sāpes vēderā, vemšana, gremošanas traucējumi, aizcietējums, caureja;

nieze, nātrene, ādas iekaisums;

karstuma viļņi, svīšana, drudzis, aukstuma sajūta, drebuļi;

zems fosfātu līmenis asinīs;

infekcija;

aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās;

lokāls vēnu iekaisums.

ādas lobīšanās

Reti (var rasties ne vairāk kā vienam no 1000 cilvēkiem):

neregulārs sirds ritms;

balss aizsmakums;

krampji;

trīce;

psihiskā stāvokļa pārmaiņas;

savārgums;

Gripai līdzīga slimība (var rasties ne vairāk kā vienam no 1000 cilvēkiem) var sākties dažas stundas

līdz vairākas dienas pēc injekcijas, un tai ir raksturīgi tādi simptomi kā augsta temperatūra un sāpes

muskuļos un locītavās.

Nav zināmi

Ziņots arī par ādas krāsas pārmaiņām injekcijas vietā un citās ķermeņa zonās.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai medmāsu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

SASKAŅOTS ZVA 09-06-2020

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu

drošumu.

5. Kā uzglabāt Monofer

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Monofer nedrīkst lietot pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kartona kastītes un ampulas vai

flakona. “EXP” ir saīsinājums, ko izmanto derīguma termiņa apzīmēšanai. Derīguma termiņš attiecas

uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi. Slimnīcas personāls parūpēsies, lai zāles tiktu

pareizi uzglabātas un iznīcinātas.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Monofer satur

Aktīvā viela ir dzelzs (dzelzs (III) izomaltozīds 1000, dzelzs ogļhidrātu savienojums). Dzelzs

koncentrācija zālēs ir 100 mg uz mililitru. Citas sastāvdaļas ir nātrija hidroksīds (pH koriģēšanai),

sālsskābe (pH koriģēšanai) un ūdens injekcijām.

Monofer ārējais izskats un iepakojums

Monofer ir tumši brūns, caurspīdīgs šķīdums injekcijām / infūzijām.

Monofer tiek piegādāts stikla ampulās vai stikla flakonos, kas satur:

1 ml šķīduma, kas atbilst 100 mg dzelzs kā dzelzs (III) izomaltozīda1000

2 ml šķīduma, kas atbilst 200 mg dzelzs kā dzelzs (III) izomaltoside 1000

5 ml šķīduma, kas atbilst 500 mg dzelzs kā dzelzs (III) izomaltoside 1000

10 ml šķīduma, kas atbilst 1000 mg dzelzs kā dzelzs (III) izomaltoside 1000

Iepakojumu lielumi:

Ampulas: 5 x 1 ml, 10 x 1 ml, 5 x 2 ml, 10 x 2 ml, 2 x 5 ml, 5 x 5 ml, 2 x 10 ml, 5 x 10 ml.

Flakoni: 1 x 1 ml, 5 x 1 ml, 10 x 1 ml, 5 x 2 ml, 10 x 2 ml, 1 x 5 ml, 2 x 5 ml, 5 x 5 ml, 1 x 10 ml, 2 x

10 ml, 5 x 10 ml.

Monofer ir iepildīts caurspīdīgās stikla ampulās. Ir pieejami šādi iepakojumi: 5 x 2 ml iepakojums, 10

x 2 ml iepakojums, 10 x 5 ml iepakojums, 2 x 10 ml iepakojums un 5 x 10 ml iepakojums.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Pharmacosmos A/S

Roervangsvej 30

DK-4300 Holbaek

Dānija

Tel.: +45 59 48 59 59

Faks: +45 59 48 59 60

E-pasts: info@pharmacosmos.com

Šīs zāles Eiropas ekonomikas zonas (EEA) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Austrija:

Monofer

Bulgārija:

Monofer

SASKAŅOTS ZVA 09-06-2020

Čehija:

Monover

Dānija:

Monofer

Igaunija:

Monofer

Somija:

Monofer

Vācija:

Monofer

Grieķija:

Monofer

Horvātija:

Monofer

Īrija:

Monover

Īslande:

Monofer

Itālija:

Monoferric

Latvija:

Monofer

Lietuva:

Monofer

Luksemburga:

Monover

Nīderlande:

Monofer

Norvēģija:

Monofer

Polija:

Monover

Portugāle:

Monofar

Rumānija:

Monofer

Slovēnija:

Monofer

Spānija:

Monoferro

Zviedrija:

Monofer

Lielbritānija:

Monofer

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 02/2020

--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Tālāk sniegtā informācija paredzēta tikai veselības aprūpes speciālistiem:

Rūpīgi novērojiet pacientus, lai konstatētu paaugstinātas jutības reakciju pazīmes un simptomus katras

Monofer lietošanas laikā un pēc tās.

Monofer drīkst lietot tikai tad, ja nekavējoties ir pieejams personāls, kas apmācīts novērtēt un vadīt

anafilaktiskas reakcijas, vidē, kur var nodrošināt pilnīgu reanimācijas iespēju. Pēc katras Monofer

injekcijas pacientam vismaz 30 minūtes jānovēro nelabvēlīgās blakusparādības.

Katra IV dzelzs ievadīšana ir saistīta ar paaugstinātas jutības reakcijas risku. Tādējādi, lai mazinātu

risku, vajadzētu samazināt līdz minimumam vienreizēju IV dzelzs ievadīšanu.

Devas

Monofer devas tiek noteiktas pakāpeniski: [1] individuāla nepieciešamā dzelzs daudzuma noteikšana

un [2] dzelzs devas (-u) aprēķināšana un ievadīšana. Šīs darbības var atkārtot pēc [3] pārbaudes pēc

dzelzs deficīta novēršanas.

1. darbība. Nepieciešamā dzelzs daudzuma noteikšana

Nepieciešamo dzelzs daudzumu var noteikt, izmantojot vienkāršoto tabulu (i) vai Ganzoni formulu,

kas norādīta zemāk (ii).

Nepieciešamais dzelzs daudzumu tiek izteikts elementārās dzelzs veidā.

i. Vienkāršota tabula

1. tabula. Vienkāršota tabula

SASKAŅOTS ZVA 09-06-2020

(g/dl)

(mmol/l)

Pacienti ar

ķermeņa masu <50

Pacienti ar

ķermeņa

masu no 50

kg līdz <70

Pacienti ar

ķermeņa

masu ≥70 kg

≥10

≥6,2

500 mg

1000 mg

1500 mg

<10

<6,2

500 mg

1500 mg

2000 mg

ii. Ganzoni formula:

2. tabula. Ganzoni formula

Dzelzs trūkums = Ķermeņa masa

x (Mērķa Hb

– Esošais Hb)

x 2.4 + Dzelzs krājumiem

nepieciešamā

[mg iron]

[kg]

[g/dl] [mg dzelzs]

Ieteicams izmantot pacienta ideālo ķermeņa masu korpulentiem pacientiem vai ķermeņa masu pirms

grūtniecības grūtniecēm. Visiem pārējiem pacientiem izmanto esošo ķermeņa masu.

Ideālo kermeņa masu var aprēķināt dažādos veidos, piem. Aprēķinot ķermeņa masas indeksu (ĶMI), tas

ir – ideālo ķermeņa masu = 25 * (augums m)

Lai izteiktu Hb [mM] kā Hb [g/dl], Hb [mM] jāreizina ar koeficientu 1,61145.

Pacientiem ar ķermeņa masu lielāku par 35 kg, dzelzs uzkrājumi ir aptuveni 500 mg. Dzelzs uzkrājuma

zemākais normas limits maza auguma sievietēm ir 500 mg. Dažas vadlīnijas ierosina lietot 10 - 15 mg

dzelzs/kg ķermeņa masas.

Trūkstošā Hb mērķis ir 15 g/dl Ganzoni formulā. Īpašos gadījumos, tādos kā grūtniecība, jāapsver

zemāks

Hb mērķa rādītājs.

iii. Nepieciešamais fiksētais dzelzs daudzums:

Tiek ievadīta fiksēta 1000 mg deva, un pacientam atkārtoti novērtē turpmāku nepieciešamību pēc

dzelzs saskaņā ar “3. darbību: Pārbaude pēc dzelzs deficīta novēršanas”. Pacientiem, kas sver mazāk

par 50 kg, nepieciešamā dzelzs daudzuma aprēķināšanai izmantojiet vienkāršoto tabulu vai Ganzoni

formulu.

2. darbība: Maksimālās (-o) individuālās dzelzs devas (-u) aprēķināšana un ievadīšana:

Atbilstoši iepriekš noteiktajam nepieciešamā dzelzs daudzumam jāievada attiecīgā(-s) Monofer deva(-

s), ņemot vērā tālāk minēto informāciju:

Kopējā deva nedēļā nedrīkst pārsniegt 20 mg / kg ķermeņa svara.

Atsevišķa Monofer infūzija nedrīkst pārsniegt 20 mg dzelzs / kg ķermeņa svara.

Atsevišķa Monofer bolus injekcija nedrīkst pārsniegt 500 mg dzelzs.

3. darbība: Pārbaudes pēc dzelzs deficīta novēršanas

Atkārtota izvērtēšana, iekļaujot asins analīzes, jāveic ārstam, pamatojoties uz konkrētā pacienta

stāvokli. Lai izvērtētu intravenozās dzelzs ārstēšanas efektu, hemoglobīna līmenis ir atkārtoti jāizvērtē

SASKAŅOTS ZVA 09-06-2020

ne agrāk kā 4 nedēļas pēc pēdējās Monofer lietošanas reizes, lai paietu pietiekami daudz laika

eritropoēzei un dzelzs izmantošanai. Ja pacientam ir jāturpina dzelzs deficīta novēršana,

nepieciešamais dzelzs daudzums jāpārrēķina.

Bērni un pusaudži:

Monofer lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, jo trūkst datu

par drošumu un efektivitāti.

Ievadīšanas veids

Monofer jāievada intravenozi injekcijas vai infūzijas veidā.

Monofer nedrīkst ievadīt vienlaicīgi ar iekšķīgiem dzelzi saturošiem līdzekļiem, jo samazināsies

iekšķīgi lietotās dzelzs uzsūkšanās.

Intravenoza bolus injekcija

Monofer līdz 500 mg var ievadīt kā intravenozu bolus injekciju līdz pat trīs reizēm nedēļā,

ievadīšanas ātrums – 50 mg dzelzs minūtē. To var ievadīt neatšķaidītu vai var atšķaidīt ar maksimāli

20 ml sterila 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma.

. tabula. Intravenozās bolus injekcijas ievadīšanas ātrums

Monofer tilpums

Līdzvērtīgā dzelzs

deva

Ievadīšanas ātrums/

minimālais ievadīšanas

laiks

Biežums

≤5 ml

≤500 mg

250 mg dzelzs/minūtē

1-3 reizes nedēļā

Intravenoza infūzija

Nepieciešamo dzelzs devu var ievadīt Monofer infūzijas veidā vienā reizē, ievadot dzelzi līdz 20

mg/kg ķermeņa masas, vai infūzijas reizi nedēļā, kamēr tiek ievadīta nepieciešamā kumulatīvā dzelzs

deva.

Ja nepieciešamais dzelzs daudzums

pārsniedz 20 mg/kg ķermeņa masas, deva jāsadala divās

ievadīšanas reizēs ar vismaz nedēļas intervālu. Kad tas ir iespējams, pirmajā ievadīšanas reizē

ieteicamā deva ir 20 mg/kg ķermeņa masas. Atkarībā no klīniskā lēmuma otrajai ievadīšanai reizei

vajadzētu sagaidīt laboratorijas testu rezultātus.

4. tabula. Intravenozās infūzijas ievadīšanas ātrums

Dzelzs deva

Minimālais ievadīšanas laiks

≤1000 mg

>1000 mg

Ilgāk nekā 15 minūtes

30 minūtes vai ilgāk

Monofer jāievada infūzijas veidā neatšķaidītā veidā vai atšķaidītā ar sterilu 0,9% nātrija hlorīda

šķīdumu, Stabilitātes apsvērumu dēļ Monofer nedrīkst atšķaidīt līdz koncentrācijai, kas zemāka par 1

mg dzelzs / ml (neieskaitot dzelzs izomaltosīda šķīduma tilpumu), un to nekad nedrīkst atšķaidīt

vairāk kā 500 ml.

SASKAŅOTS ZVA 09-06-2020

Injekcija dialīzes aparātā

Monofer var ievadīt tieši dialīzes aparāta vēnas daļā hemodialīzes laikā, izmantojot tādu pašu

procedūru, kāda atrodama intravenozas bolus injekcijas metodes aprakstā.

Sīkāku informāciju par Monofer lūdzu skatīties zāļu aprakstā.

SASKAŅOTS ZVA 09-06-2020

Versija 04, 02/2016

ZĀĻU APRAKSTS

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām

iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām

blakusparādībām.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

MONOFER 100 mg/ml šķīdums injekcijām/infūzijām

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

1 ml šķīduma satur 100 mg dzelzs (Ferrum) (dzelzs (III) izomaltozīda 1000 veidā).

Viens (1 ml) flakons/ampula satur 100 mg dzelzs (dzelzs (III) izomaltozīda 1000 veidā).

Viens (2 ml) flakons/ampula satur 200 mg dzelzs (dzelzs (III) izomaltozīda 1000 veidā).

Viens (5 ml) flakons/ampula satur 500 mg dzelzs (dzelzs (III) izomaltozīda 1000 veidā).

Viens (10 ml) flakons/ampula satur 1000 mg dzelzs (dzelzs (III) izomaltozīda 1000 veidā).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām/infūzijām.

Tumši brūns, necaurspīdīgs šķīdums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Monofer ir paredzēts dzelzs deficīta ārstēšanai, šādu indikāciju gadījumā:

ja nav iespējams izmantot iekšķīgi lietojamos dzelzi saturošus līdzekļus vai ja iekšķīgi lietotā

dzelzs terapija ir neefektīva;

nepieciešams ātri klīniski papildināt dzelzs krājumus.

Diagnozei jābūt pamatotai ar laboratoriskajiem izmeklējumiem.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Katras Monofer ievadīšanas laikā un pēc tam pacienti ir rūpīgi jānovēro, vai tiem nerodas

paaugstinātas jutības reakciju pazīmes un simptomi. Monofer jāievada tikai apmācīta medicīniskā

personāla klātbūtnē ar zināšanām anafilaktisku reakciju novērtēšanā un ārstēšanā un telpā, kur ir

iespējams nekavējoties nodrošināt atdzīvināšanas pasākumus pilnā apjomā. Pēc katras Monofer

injekcijas ievadīšanas pacients jānovēro vismaz 30 minūtes, vai nerodas nevēlamas blakusparādības

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Katra intravenoza dzelzs ievadīšana ir saistīta ar paaugstinātas jutības reakcijas risku. Tādēļ, lai

mazinātu risku, atsevišķu dzelzs intravenozu ievadīšanas reižu skaits jāsamazina līdz minimumam.

Devas

SASKAŅOTS ZVA 09-04-2020

Monofer devas tiek noteiktas pakāpeniski: [1] individuāla nepieciešamā dzelzs daudzuma noteikšana

un [2] dzelzs devas (-u) aprēķināšana un ievadīšana. Šīs darbības var atkārtot pēc [3] pārbaudes pēc

dzelzs deficīta novēršanas.

1. darbība. Nepieciešamā dzelzs daudzuma noteikšana

Nepieciešamo dzelzs daudzumu var noteikt, izmantojot vienkāršoto tabulu (i) vai Ganzoni formulu,

kas norādīta zemāk (ii).

Nepieciešamais dzelzs daudzumu tiek izteikts elementārās dzelzs veidā.

i. Vienkāršota tabula

1. tabula. Vienkāršota tabula

(g/dl)

(mmol/l)

Pacienti ar

ķermeņa masu <50

Pacienti ar

ķermeņa

masu no 50

kg līdz <70

Pacienti ar

ķermeņa

masu ≥70 kg

≥10

≥6,2

500 mg

1000 mg

1500 mg

<10

<6,2

500 mg

1500 mg

2000

ii. Ganzoni formula:

2. tabula. Ganzoni formula

Dzelzs trūkums = Ķermeņa masa

x (Mērķa Hb

– Esošais Hb)

x 2.4 + Dzelzs krājumiem nepieciešamā

[mg iron]

[kg]

[g/dl] [mg dzelzs]

Ieteicams izmantot pacienta ideālo ķermeņa masu korpulentiem pacientiem vai ķermeņa masu pirms

grūtniecības grūtniecēm. Visiem pārējiem pacientiem izmanto esošo ķermeņa masu.

Ideālo ķermeņa masu var aprēķināt dažādos veidos, piem. Aprēķinot ķermeņa masas indeksu (ĶMI), tas ir

– ideālo ķermeņa masu = 25 * (augums m)

Lai izteiktu Hb [mM] kā Hb [g/dl], Hb [mM] jāreizina ar koeficientu 1,61145.

Pacientiem ar ķermeņa masu lielāku par 35 kg, dzelzs uzkrājumi ir aptuveni 500 mg. Dzelzs uzkrājuma

zemākais normas limits maza auguma sievietēm ir 500 mg. Dažas vadlīnijas ierosina lietot 10 - 15 mg

dzelzs/kg ķermeņa masas.

Trūkstošā Hb mērķis ir 15 g/dl Ganzoni formulā. Īpašos gadījumos, tādos kā grūtniecība, jāapsver zemāks

Hb mērķa rādītājs.

iii. Nepieciešamais fiksētais dzelzs daudzums:

Tiek ievadīta fiksēta 1000 mg deva, un pacientam atkārtoti novērtē turpmāku nepieciešamību pēc

dzelzs saskaņā ar “3. darbību: Pārbaude pēc dzelzs deficīta novēršanas”. Pacientiem, kas sver mazāk

par 50 kg, nepieciešamā dzelzs daudzuma aprēķināšanai izmantojiet vienkāršoto tabulu vai Ganzoni

formulu.

2. darbība: Maksimālās (-o) individuālās dzelzs devas (-u) aprēķināšana un ievadīšana:

Atbilstoši iepriekš noteiktajam nepieciešamā dzelzs daudzumam jāievada attiecīgā(-s) Monofer deva(-

s), ņemot vērā tālāk minēto informāciju:

Kopējā deva nedēļā nedrīkst pārsniegt 20 mg / kg ķermeņa masas.

Atsevišķa Monofer infūzija nedrīkst pārsniegt 20 mg dzelzs / kg ķermeņa masas.

SASKAŅOTS ZVA 09-06-2020

Atsevišķa Monofer bolus injekcija nedrīkst pārsniegt 500 mg dzelzs.

3. darbība: Pārbaudes pēc dzelzs deficīta novēršanas

Atkārtota izvērtēšana, iekļaujot asins analīzes, jāveic ārstam, pamatojoties uz konkrētā pacienta

stāvokli. Lai izvērtētu intravenozās dzelzs ārstēšanas efektu, hemoglobīna līmenis ir atkārtoti jāizvērtē

ne agrāk kā 4 nedēļas pēc pēdējās Monofer lietošanas reizes, lai paietu pietiekami daudz laika

eritropoēzei un dzelzs izmantošanai. Ja pacientam ir jāturpina dzelzs deficīta novēršana,

nepieciešamais dzelzs daudzums jāpārrēķina.

Bērni un pusaudži:

Monofer lietošana nav ieteicama bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, jo trūkst datu

par drošumu un efektivitāti.

Ievadīšanas veids:

Monofer jāievada intravenozi injekcijas vai infūzijas veidā.

Monofer nedrīkst ievadīt vienlaicīgi ar iekšķīgiem dzelzi saturošiem līdzekļiem, jo samazināsies

iekšķīgi lietotās dzelzs uzsūkšanās (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Intravenoza bolus injekcija

Monofer līdz 500 mg var ievadīt kā intravenozu bolus injekciju līdz pat trīs reizēm nedēļā,

ievadīšanas ātrums – 250 mg dzelzs minūtē. To var ievadīt neatšķaidītu vai var atšķaidīt ar maksimāli

20 ml sterila 0,9 % nātrija hlorīda šķīduma.

3. tabula. Intravenozās bolus injekcijas ievadīšanas ātrums

Monofer tilpums

Līdzvērtīgā dzelzs

deva

Ievadīšanas ātrums/

minimālais ievadīšanas

laiks

Biežums

≤5 ml

≤500 mg

250 mg dzelzs/minūtē

1-3 reizes nedēļā

Intravenoza infūzija

Nepieciešamo kumulatīvo dzelzs devu var ievadīt Monofer infūzijas veidā vienā reizē, ievadot dzelzi

līdz 20 mg/kg ķermeņa masas, vai infūzijas reizi nedēļā, kamēr tiek ievadīta nepieciešamā kumulatīvā

dzelzs deva.

Ja nepieciešamais dzelzs daudzums pārsniedz 20 mg/kg ķermeņa masas, deva jāsadala divās

ievadīšanas reizēs ar vismaz nedēļas intervālu. Kad tas ir iespējams, pirmajā ievadīšanas reizē

ieteicamā deva ir 20 mg/kg ķermeņa masas. Atkarībā no klīniskā lēmuma otrajai ievadīšanai reizei

vajadzētu sagaidīt laboratorijas testu rezultātus.

4. tabula. Intravenozās infūzijas ievadīšanas ātrums

Dzelzs deva

Minimālais ievadīšanas laiks

≤1000 mg

>1000 mg

Ilgāk nekā 15 minūtes

30 minūtes vai ilgāk

Monofer jāievada infūzijas veidā neatšķaidītā veidā vai atšķaidītā ar sterilu 0,9% nātrija hlorīda

šķīdumu, Stabilitātes apsvērumu dēļ Monofer nedrīkst atšķaidīt līdz koncentrācijai, kas zemāka par 1

mg dzelzs / ml (neieskaitot dzelzs izomaltosīda šķīduma tilpumu), un to nekad nedrīkst atšķaidīt

vairāk kā 500 ml. Lūdzu, skatīt 6.6. apakšpunktu.

Injekcija dialīzes aparātā

SASKAŅOTS ZVA 09-04-2020

Monofer var ievadīt tieši dialīzes aparāta vēnas daļā hemodialīzes laikā, izmantojot tādu pašu

procedūru, kāda atrodama intravenozas bolus injekcijas metodes aprakstā.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu, Monofer vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām;

Zināma paaugstināta jutība pret citiem parenterāli lietotiem dzelzs preparātiem;

Anēmija, kuras cēlonis nav dzelzs deficīts (piemēram, hemolītiska anēmija);

Dzelzs pārpalikums vai dzelzs izmantošanas traucējumi (piemēram, hemohromatoze;

hemosideroze);

Dekompensēta aknu slimība.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Parenterāli ievadīti dzelzs preparāti var izraisīt paaugstinātas jutības reakcijas, tostarp smagas

pakāpes un potenciāli letālas anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas. Ir saņemti ziņojumi par

paaugstinātas jutības reakcijām pēc iepriekš bez komplikācijām parenterāli lietotām kompleksu

dzelzs preparātu devām.

Ir ziņots par paaugstinātas jutības reakcijām, kas progresējušas līdz

Kounis sindromam (akūtām alerģiskām koronāro artēriju spazmām, kas var izraisīt miokarda

infarktu; skatīt 4.8. apakšpunktu).

Paaugstinātas jutības reakciju risks ir lielāks pacientiem ar zināmu alerģiju, ieskaitot alerģiju pret

zālēm, tostarp pacientiem, kam ir bijusi smagas pakāpes astma, ekzēma vai citas atopiskas alerģijas.

Lielāks paaugstinātas jutības reakciju pret parenterāli lietotiem kompleksiem dzelzs preparātiem risks

ir pacientiem ar imūnsistēmas vai iekaisīgām slimībām (piemēram, sistēmisko sarkano vilkēdi,

reimatoīdo artrītu).

Monofer jāievada tikai apmācīta medicīniskā personāla klātbūtnē, ar zināšanām anafilaktisku

reakciju novērtēšanā un ārstēšanā, un telpā, kur ir iespējams nekavējoties nodrošināt atdzīvināšanas

pasākumus pilnā apjomā. Pēc katras Monofer injekcijas ievadīšanas visi pacienti jānovēro vismaz

30 minūtes, vai nerodas nevēlamas blakusparādības. Ja ievadīšanas laikā rodas paaugstinātas jutības

reakcijas vai nepanesamības pazīmes, ārstēšana nekavējoties jāpārtrauc. Jānodrošina sirdsdarbības un

elpošanas reanimācijas līdzekļu un iekārtu akūtu anafilaktisku/anafilaktoīdu reakciju novēršanai,

tostarp injicējama adrenalīna šķīduma attiecībā 1:1000, pieejamība. Attiecīgi jānodrošina papildu

ārstēšana ar prethistamīna līdzekļiem un/vai kortikosteroīdiem

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem parenterāli lietojamus dzelzs preparātus drīkst ievadīt tikai

pēc rūpīgas riska/ieguvumu attiecības izvērtēšanas. Jāizvairās no parenterālas dzelzs ievadīšanas

pacientiem ar aknu darbības traucējumiem (pacientiem, kam

alanīnaminotransferāzes un/vai

aspartātaminotransferāzes līmenis ir vairāk nekā trīsreiz augstāks par normas augšējo robežu), kad

ierosinātājfaktors ir dzelzs pārslodze, īpaši hemohromatoze (porphyria cutanea tarda, PCT) Lai

nepieļautu dzelzs pārslodzi, ieteicams stingri uzraudzīt dzelzs daudzumu organismā.

Akūtas vai hroniskas infekcijas gadījumā parenterāli ievadāmi dzelzi saturoši līdzekļi jāievada

piesardzīgi.

Monofer nedrīkst ievadīt pacientiem ar esošu bakteriēmiju.

Iespējamas hipotensijas epizodes, ja intravenoza injekcija tiek veikta pārāk strauji.

Jāizsargājas no Monofer paravenozas noplūdes. Paravenoza Monofer noplūde injekcijas vietā var

izraisīt ādas kairinājumu un, iespējams, ilgstošu brūnu ādas iekrāsojumu. Pēc paravenozas noplūdes

Monofer ievadīšana nekavējoties jāpārtrauc.

SASKAŅOTS ZVA 09-06-2020

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Līdzīgi citiem parenterāli ievadāmiem dzelzi saturošiem līdzekļiem, vienlaicīgas lietošanas gadījumā

samazinās iekšķīgi lietota dzelzs uzsūkšanās.

Ziņots, ka lielas parenterāli ievadāmas dzelzs devas (5 ml un vairāk) piešķir brūnu krāsu serumam

asins paraugā, kas ņemts četras stundas pēc ievadīšanas.

Parenterāla dzelzs ievadīšana var izraisīt kļūdaini palielinātu bilirubīna līmeni serumā un kļūdaini

samazinātu kalcija līmeni serumā.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Nav veikti adekvāti un labi kontrolēti pētījumi ar Monofer grūtniecēm. Šī iemesla dēļ pirms

ievadīšanas grūtniecēm nepieciešama rūpīga riska/ieguvuma attiecības izvērtēšana, un Monofer

nedrīkst ievadīt grūtniecēm, izņemot absolūtas nepieciešamības gadījumus.

Dzelzs deficīta anēmiju, kas rodas pirmajā grūtniecības trimestrī, vairumā gadījumu var ārstēt ar

iekšķīgi lietojamu dzelzi. Ja tiek uzskatīts, ka Monofer terapijas ieguvums pārsniedz iespējamo risku

gan grūtniecei, gan auglim, ārstēšanu ieteicams veikt otrajā un trešajā trimestrī.

Pēc parenterāli lietojamas dzelzs ievadīšanas var rasties augla bradikardija. Parasti tā ir pārejoša un

rodas kā sekas mātes paaugstinātas jutības reakcijai. Vēl nedzimušais bērns ir rūpīgi jāuzrauga, ja

grūtniece intravenozi sanem parenterāli lietojamu dzelzi.

Barošana ar krūti

Klīniskā pētījumā ir novērots, ka cilvēka pienā izdalās ļoti maz Monofer sastāvā esošās dzelzs.

Lietojot terapeitiskas Monofer devas, nav paredzams, ka tās ietekmēs ar krūti barotus jaundzimušos

vai bērnus.

Fertilitāte

Nav datu par Monofer ietekmi uz cilvēka fertilitāti. Pētījumos ar dzīvniekiem pēc Monofer lietošanas

ietekme uz fertilitāti nav novērota (skatīt 5.3. apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Nevēlamās blakusparādības, kas novērotas pēc Monofer lietošanas klīniskajos pētījumos, kā arī

blakusparādības, par kurām ziņots pēc reģistrācijas, norādītas tabulā.

Parenterāli ievadot dzelzi saturošus līdzekļus, iespējamas akūtas, smagas paaugstinātas jutības

reakcijas. Tās parasti attīstās pirmo ievadīšanas minūšu laikā, un tām parasti ir raksturīga pēkšņa

apgrūtināta elpošana un/vai kardiovaskulārs kolapss; ziņots arī par nāves gadījumiem. Citas, mazāk

smagas tūlītējas paaugstinātas jutības izpausmes ir arī retākās, un tās ir: nātrene vai nieze. Parenterāli

ievadot dzelzi saturošus līdzekļus grūtniecības laikā, auglim var būt novērota bradikardija.

Intravenozi ievadot dzelzi saturošus līdzekļus, var rasties Fišbeina reakcija, (retāk) kam raksturīgs

sejas pietūkums, akūtas krūšu un/vai muguras sāpes un spiedoša sajūta krūšu apvidū ar aizdusu. Tas

var norādīt uz agrīnām anafilaktoīdām/anafilaktiskām rekacijām. Ievadīšana nekavējoties jāpārtrauc,

un jāizvērtē pacienta dzīvības pazīmes. Simptomi izzūd pēc dzelzs ievadīšanas pārtraukšanas. Parasti

simptomi vairs nerodas, ja ievadīšanu atjauno ar mazāku ātrumu.

SASKAŅOTS ZVA 09-04-2020

Pēcreģistrācijas laikā ziņots arī par atšķirīgas ādas krāsas pārmaiņām pēc dzelzs ievadīšanas

intravenozi.

Nevēlamās blakusparādības, kas novērotas klīniskajos pētījumos un pēc reģistrācijas.

Orgānu sistēmu

klase

Bieži (≥1/100, <1/10) Retāk (≥1/1000,

<1/100)

Reti (≥1/10 000,

<1/1000)

Nav zināmi

Imūnās sistēmas

traucējumi

Paaugstināta jutība

ieskaitot smagas

reakcijas

Anafilaktoīdas/

anafilaktiskās

rekacijas

Nervu sistēmas

traucējumi

Galvassāpes, parestēzija,

garšas sajūtas

traucējumi, neskaidra

redze,

samaņas zudums,

reibonis, nogurums

Disfoniju,

krampji,

trīce,

mentālā statusa

izmaiņas

Sirds funkcijas

traucējumi

Tahikardija

Aritmija

Kounis sindroms

Asinsvadu sistēmas

traucējumi

Hipotensija, hipertensija

Elpošanas sistēmas

traucējumi, krūšu

kurvja un videnes

slimības

Sāpes krūtīs, aizdusa,

bronhu spazmas

Kuņģa-zarnu

trakta traucējumi

Slikta dūša

Sāpes vēderā, vemšana,

dispepsija, aizcietējums,

caureja

Ādas un zemādas

audu bojājumi

Izsitumi

Nieze, nātrene,

pietvīkums, svīšana,

dermatīts

Angioedēma

Ādas krāsas

izmaiņas

attālināti no

injekcijas vietas

Vielmaiņas un

uztures traucējumi

Hipofosfatēmija

Skeleta-muskuļu

un saistaudu

sistēmas bojājumi

Muguras sāpes, muskuļu

sāpes, locītavu sāpes,

muskuļu spazmas

Vispārēji

traucējumi un

reakcijas

ievadīšanas vietā

Reakcijas injekcijas

vietā

Drudzis, drebuļi,

infekcija, vietēja flebīta

reakcija.

Slikta

pašsajūta, gripai

līdzīga slimība

Izmeklējumi

Paaugstināts aknu

enzīmu līmenis

* Ietver tādus ieteiktos terminus: eritēma injekcijas vietā, pietūkums, dedzināšanas sajūta, sāpes,

hematoma, krāsas pārmaiņas, ekstravazācija, kairinājums, reakcija.

Gripai līdzīga slimība, kuras sākums var variēt no dažām stundām līdz vairākām dienām.

Atsevišķu nevēlamo blakusparādību apraksts

SASKAŅOTS ZVA 09-06-2020

Pēc parenterālas dzelzs līdzekļu ievadīšanas ir iespējamas arī vēlīnas reakcijas, kas var būt smagas.

Tām raksturīgas locītavu sāpes, muskuļu sāpes un dažkārt arī drudzis. Reakcijas sākas dažas stundas

līdz pat četras dienas pēc zāļu ievadīšanas. Simptomi parasti ilgst 2–4 dienas un izzūd spontāni vai

pēc vienkāršu analgētisko līdzekļu lietošanas.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

4.9.

Pārdozēšana

Dzelzs (III) izomaltozīdam 1000, kas ietilpst Monofer sastāvā, ir zema toksicitāte. Tā panesamība ir

laba, un tam ir minimāls nejaušas pārdozēšanas risks.

Pārdozēšana var izraisīt dzelzs akumulāciju tā uzkrāšanās vietā, kas izpaužas kā hemosideroze.

Dzelzs rādītāju, piemēram, feritinīna koncentrācijas serumā, novērošana var palīdzēt atpazīt dzelzs

uzkrāšanos. Var izmantot atbalsta līdzekļus, piemēram, dzelzs saistvielas.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: dzelzs, parenterāli preparāti , ATĶ kods B03AC

Monofer šķīdums injekcijām ir koloīds ar stipri saistītu dzelzi sferoīdajās dzelzs ogļhidrātu daļiņās.

Monofer satur dzelzs kompleksu, kas nodrošina lēnu biopieejamas dzelzs atbrīvošanos un saistīšanos

ar proteīniem un mazu brīvo dzelzs jonu veidošanās risku.

Katra daļiņa sastāv no dzelzs (III) atomu un izomaltozīda ar vidējo molekulmasu 1000 Da un šauru

molekulmasas sadalījumu, kas tikpat kā nesatur monosaharīdus un disaharīdus.

INN nosaukums: dzelzs derizomaltoze.

Dzelzs (III) gredzena veidošanās ar ogļhidrātu apvalku piešķir daļiņām struktūru, kāda ir feritīnam,

kas, kā tiek uzskatīts, pasargā no nesaistītā neorganiskā dzelzs (III) toksicitātes.

Pieejamā dzelzs ir nejoniskā, ūdenī šķīstošā formā ūdeni saturošos šķīdumos, kuru pH ir robežās no

5.0 – 7.0.

Terapeitisko atbildes reakciju var novērot dažu dienu laikā pēc Monofer ievadīšanas kā palielinātu

retikulocītu skaitu. Biopieejamās dzelzs lēnās atbrīvošanās dēļ maksimālais feritīna līmenis serumā

tiek sasniegts dažas dienas pēc intravenozas Monofer ievadīšanas, un feritīna sākotnējais līmenis

atjaunojas lēni – vairāku nedēļu laikā.

Klīniskā efektivitāte

Monofer efektivitāte ir pētīta saistībā ar dažādām terapeitiskām vajadzībām, kuru dēļ nepieciešama

dzelzs deficīta novēršana, i.v. ievadot dzelzs līdzekļus. Vairāk izvērsts galveno pētījumu apraksts ir

tālāk.

Dzelzs deficīta izraisīta anēmija pacientiem, kam nav

P-Monofer-IDA-01 bija nemaskēts randomizēts salīdzinošs daudzcentru pētījums par vismaz

līdzvērtību, un tajā piedalījās 511 pacientu ar dzelzs deficīta izraisītu anēmiju (IDA). Viņi attiecībā

2:1 bija randomizēti Monofer vai dzelzs saharāta saņemšanai. 90 % iekļauto pacientu bija sievietes.

SASKAŅOTS ZVA 09-04-2020

Monofer devas tika noteiktas saskaņā ar iepriekš 4.2. apakšpunktā aprakstīto vienkāršoto tabulu, un

dzelzs saharāta deva tika aprēķināta pēc Ganconi metodes. Ar vienu infūziju tika ievadītas 200 mg

devas. Primārais mērķa kritērijs bija to pacientu daļa, kuriem 1.–5. nedēļā sākotnējais Hb līmenis

jebkurā brīdī bija palielinājies par ≥ 2 g/dl. Primāro mērķa kritēriju sasniedza ievērojami vairāk ar

Monofer, nevis dzelzs saharātu ārstēto pacientu daļa, t. i., 68,5 pret 51,6 % pacientu (FAS, p < 0,0001).

P-Monofer-IDA-03 pētījums bija atklāts, salīdzinošs, randomizēts, daudzcentru pētījums, kurā

piedalījās 1512 pacienti ar IDA, kas randomizēti 2: 1 vai nu Monofer 1000 mg saņemšanai infūzijas

veidā 20 minūšu laikā (1009 subjekti), vai dzelzs saharāta saņemšanai, ievadot to kā 200 mg IV

injekciju, atkārtojot līdz kumulatīvajai devai 1000 mg (503 subjekti). Attiecībā uz primāro

efektivitātes mērķa kritēriju Hb izmaiņas no sākotnējā stāvokļa līdz 8. nedēļai bija 2,49 g / dL

Monofer grupā un 2,49 g / dL dzelzs saharozes grupā. Dzelzs izomaltozīda - dzelzs saharozes

paredzētā terapijas atšķirība [95% TI] bija 0,00 g / dL [-0,13; 0,13]. Tā kā 95% TI apakšējā robeža

attiecībā uz ārstēšanas atšķirību bija virs -0,5 g / dL, tika secināts, ka nav pārākuma. Attiecībā uz

primāro drošuma mērķa kritēriju kopumā no 3 terapijām nopietnas vai smagas paaugstinātas jutības

reakcijas radās 989 subjektiem (0,3%), ko pieņēma un apstiprināja šķīrējtiesas komisija dzelzs

izomaltosīdu grupā. 95% TI bija [0,06%; 0,88%] un, tā kā augšējā robeža bija <3%, primārais

drošuma mērķa kritērijs tika uzskatīts par sasniegtu. Dzelzs saharozes 2. grupas terapijā 494

subjektiem (0,4%) šķīrējtiesas komisija atzina un apstiprināja nopietnas vai smagas paaugstinātas

jutības reakcijas. Riska atšķirība starp dzelzs izomaltozīda un dzelzs saharozes grupu tika lēsta līdz -

0,10% [95% TI: -0,91; 0,71].

Nefroloģija

No dialīzes neatkarīga hroniska nieru slimība

P-Monofer-CKD-02 bija nemaskēts salīdzinošs randomizēts daudzcentru pētījums par vismaz

līdzvērtību. Tajā piedalījās 351 no dialīzes neatkarīgs pacients ar dzelzs deficītu un no dialīzes

neatkarīgu hronisku nieru slimību (HNS). Attiecībā 2:1 randomizētie pacienti astoņu nedēļu garumā

divreiz dienā saņēma 100 mg dzelzs (pa 200 mg dienā) Monofer vai perorāli lietojama dzelzs sulfāta

formā. Monofer grupas pacienti bija randomizēti vienreizējas 1000 mg devas saņemšanai infūzijas

veidā vai vienreizējas 500 mg devas saņemšanai bolusinjekcijas veidā. 4. nedēļā Monofer bija vismaz

līdzvērtīgs perorāli lietotam dzelzs līdzeklim (p < 0,001), un salīdzinājumā ar perorāli lietoto dzelzs

līdzekli bija pārāks, no 3. nedēļas līdz pētījuma beigām 8. nedēļā uzturot Hb līmeņa paaugstināšanos

(3. nedēļā p = 0,009).

P-Monofer-CKD-04 pētījums bija atklāts, salīdzinošs, randomizēts, daudzcentru pētījums, kurā

piedalījās 1538 NDD-CKD pacienti ar IDA, kas randomizēti 2: 1 vai nu Monofer 1000 mg

saņemšanai infūzijas veidā 20 minūšu laikā (1027 subjekti) vai 200 mg dzelzs saharāta saņemšanai i/v

injekcijas veidā, kas tika atkārtota līdz kumulatīvajai devai 1000 mg (511 subjekti). Attiecībā uz

primāro efektivitātes mērķa kritēriju Hb izmaiņas no sākotnējā stāvokļa līdz 8. nedēļai bija 1,22 g / dL

Monofer grupā un 1,14 g / dL dzelzs saharozes grupā. Monofer grupā un 1,14 g / dL dzelzs saharozes

grupā. Paredzmā terapijas atšķirība bija 0,08 g / dL [95% TI: -0,06; 0,23]. Tā kā 95% TI apakšējā

robeža bija virs -0,5 g / dL, tika secināts, ka nav pārākuma.Attiecībā uz primāro drošuma mērķa

kritēriju kopumā no 3 terapijām nopietnas vai smagas paaugstinātas jutības reakcijas radās 1019

subjektiem (0,3%), ko pieņēma un apstiprināja šķīrējtiesas komisija dzelzs izomaltosīdu grupā. 95%

TI bija [0,06%; 0,86%] un tā kā augšējā robeža bija <3%, primārais drošuma mērķa kritērijs tika

uzskatīts par sasniegtu. Šķīrējtiesas komisija dzelzs saharozes grupas nekontatēja un neapstiprināja

nekādas nopietnas vai smagas paaugstinātas jutības reakcijas. Riska atšķirība starp dzelzs

izomaltozīdu un dzelzs saharozi tika lēsta līdz 0,29% [95% TI: -0,19; 0,77].

No hemodialīzes atkarīga hroniska nieru slimība

P-Monofer-CKD-03 bija nemaskēts randomizēts salīdzinošs daudzcentru pētījums par vismaz

līdzvērtību, un tajā piedalījās 351 hemodializējams pacients ar dzelzs deficīta izraisītu anēmiju (IDA),

kas attiecībā 2:1 bija randomizēti Monofer vai dzelzs saharāta saņemšanai. Pacienti tika randomizēti,

lai saņemtu 500 mg Monofer vienas vai dalītu injekciju veidā vai 500 mg dzelzs saharāta dalītu devu

veidā. Abu zāļu efektivitāte bija līdzīga, un vairāk nekā 82 % pacientu Hb līmenis bija vēlamajā

diapazonā (rezultāts norāda uz vismaz līdzvērtīgu efektivitāti, p = 0,01).

SASKAŅOTS ZVA 09-06-2020

Onkoloģija

Ar vēzi saistīta anēmija

P-Monofer-CIA-01 bija nemaskēts salīdzinošs randomizēts daudzcentru pētījums par vismaz

līdzvērtību. Tajā piedalījās 350 vēža slimnieku, kam bija anēmija. Attiecībā 2:1 randomizētie pacienti

12 nedēļu garumā divreiz dienā saņēma 100 mg dzelzs (pa 200 mg dienā) Monofer vai perorāli

lietojama dzelzs sulfāta formā. Monofer grupas pacienti bija randomizēti vai nu vienreizējas, ne

vairāk kā 1000 mg lielas devas saņemšanai 15 minūtes ilgas infūzijas veidā, vai vienreizējas 500 mg

lielas devas saņemšanai divas minūtes ilgas bolusinjekcijas veidā. Primārais mērķa kritērijs bija

Hb sākotnējās koncentrācijas pārmaiņas līdz pētījuma 4. nedēļai. 4. nedēļā Monofer bija vismaz

līdzvērtīgs perorāli lietotam dzelzs preparātam (p < 0,001), un pēc Monofer infūzijas tika novērota

straujāka Hb līmeņa atbildreakcija.

Gastroenteroloģija

Iekaisīga zarnu slimība

P-Monofer-IBD-01 bija nemaskēts salīdzinošs randomizēts daudzcentru pētījums par vismaz

līdzvērtību. Tajā piedalījās 338 pacienti, kam bija iekaisīga zarnu slimība (IZS). Attiecībā

2:1 randomizētie pacienti astoņas nedēļas divreiz dienā saņēma 100 mg dzelzs (pa 200 mg dienā)

Monofer vai perorāli lietojama dzelzs sulfāta formā. Monofer grupas pacienti bija randomizēti vai nu

vienreizējas, ne vairāk kā 1000 mg devas saņemšanai 15 minūtes ilgas infūzijas veidā, vai vienreizējas

500 mg devas saņemšanai divas minūtes ilgas bolusinjekcijas veidā. Lai aprēķinātu i.v. ievadāmās

dzelzs daudzumu, kas nepieciešams vēlamā Hb līmeņa (tikai 13 g/dl) sasniegšanai astoņu nedēļu

laikā, tika izmantota modificētā Ganconi formula, un pēc tās iegūtais rezultāts bija 884 mg dzelzs

salīdzinājumā ar 200 mg dzelzs sulfāta vienreiz dienā (kopā 11 200 mg dzelzs). Primārais mērķa

kritērijs bija Hb sākotnējās koncentrācijas pārmaiņas līdz pētījuma 8. nedēļai. Pacientu slimības

aktivitāte bija viegla vai vidēji smaga. Vismaz līdzvērtību saistībā ar Hb līmeņa pārmaiņām līdz

8. nedēļai neizdevās pierādīt. Monofer lietošanas laikā novērotā sakarība starp devas lielumu un

atbildes reakciju liek uzskatīt, ka, izmantojot modificēto Ganconi formulu, patiesā nepieciešamība pēc

i.v. ievadāmas dzelzs ir novērtēta par zemu. Starp > 1000 mg Monofer devas saņēmušajiem

pacientiem Hb līmeņa atbildreakcijas (Hb pieaugums ≥2 g / dl) sastopamība bija 93 %.

Sieviešu veselība

Pēcdzemdību periods

P-Monofer-PP-01 bija nemaskēts randomizēts salīdzinošs viencentra pētījums, un tajā piedalījās

200 sieviešu ar pēcdzemdību asiņošanu, kuras bija > 700 ml un ≤1000 ml vai PPH > 1000 ml un Hb >

6,5 g / dl, nosakot > 12 stundas pēc dzemdībām. Attiecībā 1:1 randomizētās sievietes saņēma vai nu

vienu 1200 mg lielu Monofer devu vai standartterapiju. Primārais mērķa kritērijs bija fiziskā nespēka

kopējās pārmaiņas 12 nedēļu laikā pēc dzemdībām. Fiziskā nespēka kopējo pārmaiņu atšķirība

12 nedēļu laikā pēc dzemdībām bija –0,97 vērtējumpunkti par labu Monofer (p = 0,006).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Monofer zāļu forma satur dzelzi cieši saistīta kompleksa formā, kas nodrošina kontrolētu un lēnu

biopieejamā dzelzs atbrīvošanos olbaltumvielās, kas saistās ar dzelzi ar nelielu brīvā dzelzs

toksicitātes iespējas risku. Farmakokinētikas pētījumos pēc vienas 100–1000 mg dzelzs devas

ievadīšanas, izmantojot Monofer, injicētās vai infundētās dzelzs plazmas klīrensa pusperiods bija 1–

4 dienas. Dzelzs eliminācija caur nierēm ir maznozīmīga.

Pēc intravenozas infūzijas dzelzs izomaltozīds 1000 ātri uzsūcas retikuloendoteliālās sistēmas (RES)

šūnās, it īpaši aknās un liesā, no kurienes dzelzs tiek lēni atbrīvota.

Retikuloendoteliālās sistēmas šūnas atbrīvo no plazmas cirkulējošo dzelzi un sadala tās kompleksu

dzelzs un izomaltozīda 1000 komponentos. Dzelzs nekavējoties savienojas ar pieejamajām

olbaltumvielām, veidojot hemosiderīnu vai feritīnu -fizioloģiskās dzelzs formas, vai mazāks tās

daudzums – ar transportmolekulu transferīnu. Šī dzelzs, kas ir fizioloģiskās kontroles subjekts, ir

fizioloģisks hemoglobīna un samazināto dzelzs krājumu papildinājums.

SASKAŅOTS ZVA 09-04-2020

Dzelzs nav tik viegli izvadāma no organisma, un tās uzkrāšanās var būt toksiska. Kompleksa apjoma

dēļ Monofer neizdalās caur nierēm. Neliels dzelzs daudzums tiek izvadīts ar urīnu un izkārnījumiem.

Izomaltozīds 1000 tiek metabolizēts vai izvadīts.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Ir ziņots, ka dzelzs kompleksi ir teratogēni un embriocīdi grūsnām dzīvnieku mātītēm, kuras neslimo

ar anēmiju, ja tiek lietotas lielas (vairāk kā 125 mg dzelzs uz 1 kg ķermeņa masas) vienreizējas devas.

Maksimālā ieteicamā klīniski lietojamā deva ir 20 mg dzelzs/kg ķermeņa masas.

Pētījumā par Monofer ietekmi uz žurku fertilitāti neviena līmeņa devas ietekme uz sieviešu

fertilitāti un vīriešu reproduktivitāti vai spermatoģenēzes parametriem nav novērota.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Ūdens injekcijām,

Nātrija hidroksīds (pH koriģēšanai),

Sālsskābe (pH koriģēšanai).

6.2.

Nesaderība

Šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm izņemot 6.6. apakšpunktā minētās.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

Uzglabāšanas laiks ampulām, kas iepakotas pārdošanai:

3 gadi

Uzglabāšanas laiks flakoniem, kas iepakoti pārdošanai:

3 gadi

Uzglabāšanas laiks pēc pirmās iepakojuma atvēršanas (neatšķaidīts šķīdums):

No mikrobioloģiskā viedokļa, ja vien atvēršanas metode izslēdz mikrobioloģisku piesārņojumu, šīs

zāles jāizlieto nekavējoties pēc iepakojuma atvēršanas.

Ja šīs zāles netiek lietotas nekavējoties, par uzglabāšanas laiku un apstākļiem pirms lietošanas ir

atbildīgs zāļu lietotājs.

Uzglabāšanas laiks pēc atšķaidīšanas ar sterilu 0,9 % nātrija hlorīdu:

No mikrobioloģiskā viedokļa šīs zāles jālieto nekavējoties.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu atšķaidīšanas skatīt 6.3. apakšpunktā.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

I tipa stikla ampulas:

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju