Methotrexate "Ebewe" 5 mg tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

10-09-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

10-09-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
Metotreksāts
Pieejams no:
Sandoz d.d., Slovenia
ATĶ kods:
L01BA01
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Methotrexatum
Deva:
5 mg
Zāļu forma:
Tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Salutas Pharma GmbH, Germany; Lek Pharmaceuticals d.d., Slovenia; Ebewe Pharma Ges.m.b.H Nfg.KG, Austria
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Ir apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
05-0314

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Methotrexate “Ebewe” 2,5 mg tabletes

Methotrexate “Ebewe” 5 mg tabletes

Methotrexatum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecās arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Methotrexate “Ebewe” un kādam nolūkam tās lieto

2. Kas Jums jāzina pirms Methotrexate “Ebewe” lietošanas

Kā lietot Methotrexate “Ebewe”

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Methotrexate “Ebewe”

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Methotrexate “Ebewe” un kādam nolūkam tās lieto

Methotrexate “Ebewe” ir zāles, kas:

organismā nomāc noteikta veida šūnu augšanu, kas ātri vairojas (pretvēža zāles);

samazina organisma aizsardzības sistēmas nevēlamās reakcijas (imūnsupresīvs līdzeklis).

Methotrexate “Ebewe” ir zāles, kurām ir pretiekaisuma iedarbība.

Methotrexate “Ebewe” lieto, lai ārstētu:

aktīvu reimatoīdo artrītu pieaugušajiem;

smaga, aktīva, juvenīla idiopātiska artrīta (JIA) poliartrītiskās formas, kad atbildes reakcija uz

nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem ir bijusi nepieteiekama;

smagas un ģeneralizētas, nekontrolētas psoriāzes gadījumos, īpaši perēkļveida, pieaugušajiem. To

parasti nozīmē pacientiem, kuriem jau tika veikta terapija, piemēram, fototerapija, PUVA

terapija (fotoķīmijterapija) un retinoīdu terapija, bet veselības stāvoklis nav uzlabojies;

akūtas limfoleikozes uzturošā terapija.

2.

Kas Jums jāzina pirms Methotrexate “Ebewe” lietošanas

Nelietojiet Methotrexate “Ebewe” šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret metotreksātu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu

sastāvdaļu;

ja Jums ir smagas un/vai aktīvas infekcijas, imūndeficīta sindroms;

ja Jums ir stomatīts, kuņģa-zarnu trakta čūla;

ja Jums ir smagi nieru darbības traucējumi;

ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi;

ja Jums ir nopietnas izmaiņas asins sastāvā;

ja Jūs pārmērīgi lietojat alkoholiskos dzērienus;

ja Jūs barojat bērnu ar krūti – papildus, neonkoloģisku indikāciju gadījumā (ārstējot citas

slimības, nevis audzējus) – ja jūs esat stāvoklī (sk. punktu “Grūtniecība, barošana ar krūti un

fertilitāte”);

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

ja Jums pašlaik ir kāda asins slimība;

ja Jums nesen veikta vakcinācija ar dzīvu vakcīnu vai šī vakcinācija ir plānota.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Methotrexate “Ebewe” lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja Jums ir:

cukura diabēts, ko ārstē ar insulīnu;

neaktīvas, ilgstošas infekcijas (piemēram, tuberkuloze, B vai C hepatīts, herpes zoster), jo tās var

aktivizēties;

traucēta plaušu funkcija;

aknu slimība;

nieru slimība;

psoriāze;

dehidratācija vai stāvoklis, kas izraisa dehidratāciju (vemšana, caureja, stomatīts);

uzkrājies šķidrums starp plaušām un krūšu kurvja sieniņu vai ir šķidrums vēdera dobumā

(ascīts), šķidrums ir jāatsūc pirms ārstēšanas ar Methotrexate “Ebewe” uzsākšanas;

ja Jums nesen veikta vai ir jāveic vakcinācija, jo metotreksāts var samazināt vakcīnas iedarbību.

Pacientiem ar esošu reimatoloģisku slimību, lietojot metotreksātu, ir ziņots par akūtu plaušu asiņošanu.

Ja Jums rodas tādi simptomi kā asiņu spļaušana vai atklepošana, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

Ārstēšana tiek nozīmēta vienu reizi nedēļā.

Nepareiza metotreksāta lietošana var izraisīt nopietnas nevēlamas blakusparādības, tajā skaitā letālas.

Rūpīgi izlasiet šīs lietošanas instrukcijas 3. punktu.

Bērni, pusaudži un gados vecāki pacienti

Devas ir atkarīgas no pacienta ķermeņa svara. Bērniem līdz 3 gadiem lietot šīs zāles nav ieteicams, jo

nav pietiekamu datu par lietošanas efektivitāti un drošību šai pacientu grupai.

Ārstēšanas laikā ar Methotrexate “Ebewe” bērniem un gados vecākiem pacientiem nepieciešams

regulāri veikt pārbaudes un laboratoriskus izmeklējumus, lai pēc iespējas ātrāk konstatētu iespējamās

blakusparādības.

Speciālie piesardzības pasākumi ārstēšanas laikā ar

Methotrexate

“Ebewe

Metotreksātu drīkst izrakstīt tikai ārsti ar pietiekamu pieredzi attiecīgo slimību ārstēšanā ar Methotrexate

“Ebewe”.

Metotreksāts uz laiku var ietekmēt spermas un olšūnu ražošanu. Tāpēc pacientiem dzimumbrieduma

vecumā (sievietēm un vīriešiem) jāizmanto efektīva kontracepcija Methotrexate “Ebewe” lietošanas

laikā un vismaz 6 mēnešus pēc tam. Skatīt arī punktu „Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte”.

Ieteicamās pārbaudes

Pat tad, ja Methotrexate “Ebewe” lieto mazās devās, var rasties nopietnas blakusparādības. Lai tās

savlaicīgi konstatētu, nepieciešams regulāri veikt pārbaudes un laboratoriskus izmeklējumus pie Jūsu

ārsta.

Pirms terapijas uzsākšanas

Pirms terapijas uzsākšanas ārsts var nozīmēt asins analīzes, kā arī pārbaudīt aknu, nieru un plaušu

funkcijas. Jūsu ārsts var arī veikt krūšu kurvja rentgenuzņēmumu. Ārstēšanas laikā var būt nepieciešams

veikt arī citas analīzes. Neizlaidiet kārtējo asins analīzi.

Ja kāda testa rezultāti nav apmierinoši, ārstēšanu turpinās tikai tad, kad visi radītāji atkal būs normas

robežās.

Citas zāles un Methotrexate “Ebewe”

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu

lietot, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes, un vitamīnu piedevas.

Neaizmirstiet pastāstīt Jūsu ārstam par ārstēšanos ar Methotrexate “Ebewe”, ja ārstēšanas laikā Jums

paraksta citas zāles.

Īpaši nepieciešams pastāstīt Jūsu ārstam, ja tiek lietoti:

vielas, kas var būt kaitīgas aknām, piemēram azatioprīns, leflunomīds, retinoīdi un sulfasalazīns

(zāles, kuras lieto reimatisma ārstēšanai), alkohols;

omeprazols, pantoprazols, lansoprazols (zāles, ko lieto, lai samazinātu kuņģa skābes

izdalīšanos);

salicilāti (aspirīns vai līdzīgas zāles);

antibiotikas (sulfanilamīdi, tetraciklīni, hloramfenikols, penicilīni, pirimetamīns,

ciprofloksacīns);

retinoīdi, piemēram, etretināts (lieto psoriāzes un citu ādas slimību ārstēšanai);

pirimetamīns (lieto malārijas profilaksei un ārstēšanai);

teofilīns (astmas ārstēšanai);

probenecīds (podagras ārstēšanā) (Jums būs jāsamazina metotreksāta deva);

trimetoprims un sulfametoksazols (antibiotikas), ja tās tiek lietotas vienlaicīgi ar metotreksātu,

var pasliktināties kaulu smadzeņu funkcija un Jūs varat kļūt uzņēmīgāks pret infekcijām. Tāpat

var arī samazināties metotreksāta uzsūkšanās zarnās;

vitamīni, kas satur folijskābi;

nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) (sāpju vai iekaisuma ārstēšanā);

ja veicat vakcināciju, Jūsu imūnās sistēmas aizsardzības spējas, lietojot šīs zāles, var būt

samazinātas;

metotreksāts no organisma tiek izvadīts caur nierēm. Citas zāles, kas arī tiek izvadītas no

organisma caur nierēm, var traucēt šo procesu, kā rezultātā var paaugstināties metotreksāta

koncentrācija asinīs;

amidopirīna atvasinājumi, paraminobenzoiskābe, barbiturāti, doksorubicīns, perorālie

kontraceptīvie līdzekļi, fenilbutazons fenitoīns, probenecīds, salicilāti, sulfonamīdi, tetraciklīni,

trankvilizatori, sulfonurīnviela, penicilīni, pristinamicīns, hloramfenikols konkurē ar metotreksātu

par saistīšanos pie plazmas olbaltumvielām un tādā veidā palielina biopieejamību.

slāpekļa oksiduls (lieto anestēzijas veikšanai);

L-asparagināze (darbojas antagonistiski pret metotreksātu);

holestiramīns (zāles holesterīna līmeņa samazināšanai);

eritrocītu koncentrāti;

sulfasalazīns (lieto zarnu iekaisumu ātrstēšanā un kā pretreimatisma zāles);

kortikosteroīdi (lieto dažādu iekaisumu un imunoloģisko slimību ārstēšanā);

levetiracetāms (pretepilepsijas līdzeklis);

amiodarons (pretaritmijas līdzeklis);

staru terapija.

Methotrexate “Ebewe” lietošana kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Methotrexate “Ebewe” lietošanas laikā ieteicams atturēties no alkohola lietošanas, kā arī pārmērīgas

kafijas, kofeīnu saturošu bezalkoholisko dzērienu un melnās tējas lietošanas.

Ārstēšanas laikā ar Methotrexate “Ebewe” ir daudz jādzer, jo dehidratācija (ūdens daudzuma

samazināšanās organismā) var palielināt Methotrexate “Ebewe” toksicitāti. Jums jālieto tabletes 1 stundu

pirms vai 1,5 – 2 stundas pēc ēšanas.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Grūtniecība

Nelietojiet Methotrexate “Ebewe” grūtniecības laikā, izņemot, ja Jūsu ārsts tās ir parakstījis

onkoloģiskas slimības ārstēšanai. Metotreksāts var izraisīt iedzimtus defektus, kaitēt nedzimušajam

bērnam vai izraisīt spontāno abortu. Tas ir saistīts ar galvaskausa, sejas, sirds un asinsvadu, galvas

smadzeņu un ekstremitāšu patoloģijām. Tāpēc ir ļoti svarīgi nedot metotreksātu grūtniecēm vai

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

pacientēm, kas plāno grūtniecību, ja vien šīs zāles nelieto onkoloģiskas slimības ārstēšanai.

Neonkoloģisku slimību gadījumā sievietēm reproduktīvā vecumā pirms ārstēšanas uzsākšanas ir

jāizslēdz grūtniecības iespējamība, piemēram, veicot grūtniecības testu.

Nelietojiet Methotrexate “Ebewe”, ja mēģināt palikt stāvoklī. Jums jāizvairās no grūtniecības

iestāšanās metotreksāta lietošanas laikā un vismaz 6 mēnešus pēc ārstēšanas beigām. Tāpēc Jums

jālieto iedarbīgi kontracepcijas līdzekļi visā šajā laikā (skatīt arī punktu “Brīdinājumi un piesardzība

lietošanā“).

Ja Jums iestājas grūtniecība ārstēšanas laikā vai, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, pēc

iespējas drīzāk konsultējieties ar ārstu. Ja Jums ārstēšanas laikā ir iestājusies grūtniecība, Jums jāsaņem

konsultācija par iespējamu kaitīgu ietekmi uz bērnu ārstēšanas dēļ .

Ja plānojat grūtniecību, pirms plānotās terapijas uzsākšanas jākonsultējas ar ārstu, kurš var Jūs norīkot

pie speciālista.

Barošana ar krūti

Metotreksāts izdalās mātes pienā, tāpēc terapijas laikā nedrīkst barot bērnu ar krūti.

Ja Jūsu ārsts uzskata, ka ārstēšana ar metotreksātu bērna barošanas ar krūti laikā ir nepieciešama, bērna

barošana ar krūti ir jāpārtrauc.

Vīriešu fertilitāte

Pieejamie pierādījumi neliecina par iedzimtu defektu vai spontānā aborta paaugstinātu risku, ja bērna

tēvs lietojis metotreksāta devas, kas mazākas par 30 mg/nedēļā. Taču šo risku nevar pilnībā izslēgt, un

nav informācijas par lielākām metotreksāta devām. Metotreksāts var būt genotoksisks. Tas nozīmē, ka

šīs zāles var izraisīt ģenētiskas mutācijas. Metotreksāts var ietekmēt spermas ražošanu, kas ir saistīts ar

iedzimtu defektu iespējamību.

Jums jāizvairās kļūt par tēvu vai spermas donoru metotreksāta lietošanas laikā un vismaz 6 mēnešus

pēc ārstēšanas pārtraukšans. Tā kā lielākas metotreksāta devas, ko parasti lieto vēža ārstēšanai, var

izraisīt neauglību un ģenētiskas mutācijas, vīriešiem, kurus ārstē ar metotreksātu lielākā devā nekā

30 mg/nedēļā, pirms terapijas uzsākšanas ieteicams apsvērt spermas saglabāšanas iespēju (skatīt arī

punktu “Brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Terapijas laikā var parādīties centrālās nervu sistēmas darbības traucējumu simptomi, piem., nogurums

un reibonis. Tātad atsevišķos gadījumos spēja vadīt transportlīdzekļus un/vai apkalpot mehānismus var

pavājināties. Ja Jūs jūtat nogurumu vai reiboni, Jūs nedrīkstat vadīt transportlīdzekļus vai apkalpot

mehānismus.

Methotrexate „Ebewe” satur laktozi (piena cukuru)

Ja ārsts Jums ir teicis, ka nepanesat dažus cukurus, pirms šo zāļu lietošanas konsultējaties ar savu ārstu.

3.

Kā lietot Methotrexate “Ebewe”

Svarīgs brīdinājums par Methotrexate “Ebewe” (metotreksāta) devu

Ārstējot reimatiskas vai ādas slimības (RA, JIA un psoriāzi vai psoriātisku artrītu), metotreksāts

jālieto tikai vienu reizi nedēļā.

Pārāk lielas Methotrexate “Ebewe” (metotreksāta) devas lietošana var būt nāvējoša.

Lūdzu, ļoti uzmanīgi izlasiet šīs lietošanas instrukcijas 3. punktu.

Ja Jums ir kādi jautājumi, lūdzu, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu pirms šo zāļu lietošanas.

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

ārstam vai farmaceitam.

Methotrexate „Ebewe” lieto tikai vienu reizi nedēļā

Jums jālieto tabletes 1 stundu pirms vai 1,5 – 2 stundas pēc ēšanas. Parastās devas ir šādas:

Psoriāze

Ieteicams terapiju uzsākt ar vienreizēju 7,5 mg devu vienu reizi nedēļā vai plānoto nedēļas devu var

lietot sadalot to trīs devās 24 stundu laikā (ik pēc 12 stundām) ar 2,5 mg devas palielinājumu nedēļā.

Reimatoīdais artrīts

Terapiju uzsāk ar 7,5 mg (10 mg) vienreizējā devā vienu reizi nedēļā, ar 5 mg devas palielinājumu

katru mēnesi, līdz maksimālajam pieļaujamajam līmenim, kas nepārsniedz 25 mg (30 mg) nedēļā.

Nepietiekamas klīniskās atbildes reakcijas vai nepanesības gadījumā jāapsver parenterālas ievadīšanas

iespējamība.

Terapeitiskais efekts parasti tiek sasniegts 6 nedēļu laikā, un pacienta stāvoklis turpina uzlaboties

nākamo 12 nedēļu laikā vai pat ilgāk. Ja 6-8 nedēļu laikā nenovēro uzlabošanos un nav attīstījušies arī

toksicitātes simptomi, devu var pakāpeniski palielināt kā iepriekš norādīts.

Ja 8 nedēļu laikā, lietojot maksimālo devu, nav uzlabošanās, terapija ar metotreksātu ir jāpārtrauc. Kad

ir sasniegta atbilstoša atbildes reakcija, uzturošai terapijai ir jālieto vismazākā efektīvā deva.

Optimālais terapijas ilgums līdz šim nav noteikts, bet pašlaik esošie dati liecina, ka sākotnēji sasniegto

uzlabošanos, lietojot pastāvīgu uzturošu terapiju, var saglabāt vismaz 2 gadus. Terapiju pārtraucot,

simptomus atkal novēro pēc 3-6 nedēļām.

Devas bērniem un pusaudžiem ar juvenīla idiopātiska artrīta (JIA) poliartrītiskajām formām

Ieteicamā deva ir 10-15 mg/m

ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL) nedēļā. Grūti ārstējamas slimības

gadījumā nedēļas devu var palielināt līdz 20 mg/m

ķermeņa virsmas laukuma/nedēļā. Tomēr devas

palielināšanas gadījumā ir nepieciešama pacientu biežāka novērošana.

Pacienti ar JIA vienmēr jānosūta uz reimatoloģijas nodaļu, kas specializējas bērnu un pusaudžu

ārstēšanā.

Limfoleikozes uzturošā terapija

Ārsts noteiks Jūsu ķermeņa virsmas laukumu, lai aprēķinātu Jums piemēroto Methotrexate

“Ebewe” devu. Metotreksāta devu līdz 30 mg/m

perorāla lietošana ir pieļaujama, bet lielākas devas ir

jāievada parenterāli.

Gados vecākiem pacientiem metotreksāta deva jāpielāgo atbilstoši aknu un nieru rādītājiem..

Ja Jums liekas, ka Methotrexate “Ebewe” iedarbība ir pārāk stipra vai pārāk vāja, lūdzu nekavējoties par

to paziņojiet savam ārstam vai farmaceitam.

Ja esat lietojis Methotrexate “Ebewe” vairāk nekā noteikts

Ja Jūs nejauši esat iedzēris pārāk daudz tablešu, vai arī ja Jūsu bērns ir iedzēris kādu no tām, sazinieties ar

savu ārstu vai tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Noteikti paņemiet līdz iepakojumu, lai ārsts zinātu

kādas zāles ir lietotas.

Ja esat aizmirsis lietot Methotrexate “Ebewe”

Iedzeriet aizmirsto devu tiklīdz par to atcerieties. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

Nopietnas blakusparādības

Ja Jūs novērojat jebkādu no sekojošām blakusparādībām, nekavējoties sazinieties ar ārstu:

plaušu iekaisums (simptomi var būt slikta vispārējā pašsajūta, sauss, kairinošs klepus, elpas

trūkums, elpas trūkums miera stāvoklī, sāpes krūtīs vai drudzis);

asiņu spļaušana vai atklepošana*

izteikta ādas zvīņošanās, pārklāšanās ar tulznām;

neparastā asiņošana (ieskaitot vemšanu ar asinīm) vai zilumu rašanos;

smaga caureja;

čūlas mutes dobumā;

melna vai darvaina vēdera izeja;

asinis urīnā vai izkārnījumos;

sīki sarkani plankumi uz ādas;

drudzis;

dzeltenīga āda (hepatīts);

sāpes urinējot vai apgrūtināta urinācija;

slāpes un/vai bieža urinācija;

lēkmes (krampji);

samaņas zudums;

neskaidra vai pavājināta redze;

smadzeņu bojājumi.

*(ziņots, lietojot metotreksātu pacientiem ar esošu reimatoloģisku slimību).

Tika ziņots arī par šādām blakusparādībām.

Ļoti bieži (var skart vairāk nekā 1 no 10 pacientiem):

-

samazināta asins šūnu veidošanās ar samazinātu balto asins šūnu un/vai trombocītu

skaitu (leikopēnija, trombocitopēnija);

-

galvassāpes, reibonis;

-

klepus;

-

ēstgribas zudums, caureja, sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, mutes dobuma

iekaisums un čūlas (čūlains stomatīts);

-

izmaiņas aknu bioķīmiskajos rādītājos (asins analīžu laboratoriskie izmeklējumi);

-

matu izkrišana;

-

kreatinīna klīrensa samazināšanās;

-

nogurums, nespēks.

Bieži: (var skart mazāk nekā 1 no 10 un vairāk nekā 1 no 100 pacientiem):

herpes zoster;

anēmija, pancitopēnija, nomākta kaulu smadzeņu darbība (mielosupresija), agranulocitoze;

miegainība;

konjunktivīts;

plaušu komplikācijas intersticiāla alveolīta/pneimonīta dēļ;

izsitumi, ādas apsārtums, nieze, fotosensibilizācija, ādas čūlošanās.

Retāk: (var skart mazāk nekā 1 no 100 un vairāk nekā 1 no 1000 pacientiem):

oportūnistiskas infekcijas, kas var būt letālas;

ļaundabīga limfoma;

smagas alerģiskas reakcijas līdz anafilaktiskajam šokam, imūnās sistēmas nomākums;

cukura diabēts;

depresija;

vienas ķermeņa puses vājums (hemiparēze), apjukums;

asinsvadu iekaisums, alerģisks asinsvadu iekaisums;

plaušu bojājums, izsvīdums pleirā;

kuņģa-zarnu trakta čūlas un asiņošana, pankreatīts;

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

aknu bojājumi (hepatotoksicitāte, hepatosteatoze, hroniska aknu fibroze un ciroze, albumīnu

koncentrācijas serumā pazemināšanās);

Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermas nekrolīze, smagas toksiskas reakcijas:

herpētiskas formas izsitumi uz ādas, nātrene, pastiprināta ādas pigmentācija, noduloze,

perēkļveida psoriāzes sāpīga erozija, traucēta brūču dzīšana;

locītavu, muskuļu sāpes, osteoporoze (samazināta kaulu masa);

nefropātija, nieru mazspēja, urīnpūšļa iekaisums ar čūlu veidošanos (iespējams ar asins

piejaukumu urīnā), urinēšanas traucējumi, samazināts urīna daudzums vai tā neizdalīšanās

(dizūrija, oligūrija, anūrija);

augļa patoloģijas;

maksts iekaisums un čūlu veidošanās;

ķermeņa temperatūras paaugstināšanas (pireksija).

Reti: (var skart mazāk nekā 1 no 1 000 un vairāk nekā 1 no 10 000 pacientiem):

sepse (tai skaitā letāla sepse);

megaloblastiskā anēmija;

garastāvokļa svārstības, pārejoši uztveres traucējumi;

parēze, runas traucējumi, tai skaitā dizartrija, afāzija, leikoencefalopātija;

daļēji smagi redzes traucējumi, smaga tīklenes vēnu tromboze;

pazemināts asinsspiediens, asins trombu gadījumi;

faringīts, elpošanas apstāšanās, plaušu embolija;

zarnu iekaisums, smaganu iekaisums, melna, darvai līdzīga vēdera izeja;

akūts hepatīts (aknu iekaisums);

pinnes, asins izplūdumi zem ādas, naga plāksnītes atdalīšanās no naga gultnes, erythema

multiforme, eritematozi izsitumi, pastiprināta nagu pigmentācija;

kaulu lūzumi;

paaugstināta urīnvielas un kreatinīna koncentrācija serumā;

pārejoši menstruāciju traucējumi, pārejoša oligospemija;

aborts.

Ļoti reti: (var skart mazāk nekā 1 no 10 000 pacientiem):

herpes simplex hepatīts, kriptokokoze (sēnīšu izraisīta infekcija), histoplazmoze (sistēmiska

sēnīšu izraisīta slimība), citomegalovīrusa izraisītas infekcijas (tai skaitā pneimonija), diseminēta

herpes simplex, nokardioze, pneumocystis-jiroveci pneimonija;

aplastiskā anēmija, eozinofīlija, neitropēnija, palielinati limfmezgli, limfoproliferatīvi traucējumi

(balto asinsķermenīšu skaita pārmērīga palielināšanās organismā,daļēji atgriezeniski);

hipogammaglobulinēmija;

muskuļu vājums, sāpes ekstremitātēs, garšas sajūtas izmaiņas (metāliska garša mutē), aseptisks

meningīts, meningisms (paralīze, vemšana), kraniālo nervu sindroms;

pietūkums ap acīm, plakstiņu iekaisums, asaru tecēšana, jutība pret gaismu, pārejošs aklums,

redzes zudums;

sirds somiņas iekaisums, šķidruma uzkrāšanās sirds somiņā

hroniska plaušu slimība, bronhiālajai astmai līdzīgas reakcijas ar klepu, aizdusa un novirzes

plaušu funkciju rādītājos;

vemšana ar asinīm;

akūta aknu nekroze, akūta aknu deģenerācija, aknu mazspēja;

furunkuloze, mazo asinsvadu paplašināšanās, iekaisusi āda ap nagiem;

asinis urīnā, olbaltumvielas urīnā;

augļa nāve;

ovoģenēzes un spermatoģenēzes traucējumi, neauglība, cikla traucējumi, dzimumtieksmes

zudums, izdalījumi no maksts impotence, vīriešu krūšu palielināšanās (ginekomastija);

nejutīguma vai tirpšanas sajūta / mazāka jutība pret stimulāciju nekā parasti.

Nav zināmi: (nevar noteikt pēc pieejamajiem datiem):

pneimonija, B hepatīta reaktivācija, C hepatīta saasināšanās;

ādas vēzis;

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

krampji, neirotoksicitāte, galvas vai muguras smadzeņu apvalka iekaisums (arahnoidīts), abu

apakšējo ekstremitāšu paralīze (paraplēģija), psihiskās aktivitātes nomākuma stāvoklis, kas

izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā (stupors), kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi

(ataksija), demence;

acs tīklenes izmaiņas;

sāpes krūtīs, hipoksija, plaušu alveolu asiņošana;

neinfekciozs vēderplēves iekaisums, toksisks resnās zarnas paplašinājums, tievās zarnas

perforācija, mēles gļotādas iekaisums;

zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīlijas un sistēmiskiem simptomiem, dermatīts;

osteonekroze, žokļa kaula bojājumi;

uroģenitālā trakta darbības traucējumi;

drebuļi, sāpes krūtīs;

ādas apsārtums un lobīšanās;

pietūkums.

Ir ziņojumi, ka metotreksāts izraisa hromosomu bojājumu dzīvnieku somātiskajās šūnās un cilvēka

kaulu smadzeņu šūnās, bet tas ir atgriezeniski un pārejoši. Terapija ar metotreksātu var paaugstināt

neoplāziju risku (parasti limfoma), bet nav pietiekamu datu, lai izdarītu galīgos secinājumus. Ir

ziņojumi, ka metotreksāts cilvēkiem var izraisīt reproduktīvās funkcijas traucējumus, oligospermiju,

olnīcu disfunkciju un amenoreju gan ārstēšanas laikā, gan neilgi pēc terapijas pārtraukšanas.

Turklāt metotreksāts ir embriotoksisks, fetotoksisks un var izraisīt abortu. Pacientiem reproduktīvajā

vecumā ir jāizskaidro iespējamais risks.

Nevēlamās blakusparādības un to smaguma pakāpe ir atkarīga no devas lieluma, ievadīšanas veida un

biežuma. Tomēr, tā kā nevēlamās blakusparādības var parādīties, pat lietojot mazas devas, obligāti pēc

īsiem laika intervāliem jāveic regulāra novērošana pie ārsta.

Metotreksāts var izraisīt balto asins šūnu skaita samazināšanos, un tādēļ var samazināties organisma

pretošanās spēja infekcijām. Ja Jums ir infekcija ar tādiem simptomiem kā drudzis un nopietna

vispārējā stāvokļa pasliktināšanās, vai drudzis ar lokālas infekcijas simptomiem, piemēram, iekaisis

kakls/iekaisusi rīkle/iekaisis mutes dobums vai apgrūtināta urinēšana, nekavējoties jāapmeklē ārsts. Lai

pārbaudītu, vai nesamazinās balto asins šūnu skaits (agranulocitoze), tiks veiktas asins analīzes. Ir

svarīgi informēt savu ārstu par lietotajām zālēm.

Metotreksāts var izraisīt nopietnas (dažreiz dzīvībai bīstamas) nelabvēlīgas blakusparādības. Tādēļ

ārsts Jūs izmeklēs, lai pārbaudītu, vai asins sastāvā neveidojas novirzes no normas (piem., mazs balto

asins šūnu skaits, mazs trombocītu skaits, limfoma) un nerodas pārmaiņas nierēs un aknās.

Uzmanību! Klepus vai aizdusas parādīšanās gadījumā, ir nekavējoties jāgriežas pie ārsta.

Ir ziņojumi par citām nevēlamām reakcijām, kas saistītas ar metotreksāta lietošanu, piemēram,

osteoporozi, nepareizu sarkano asins šūnu morfoloģiju (parasti megaloblastiskā), diabēta rašanos, un

citām izmaiņām metabolismā, kā arī pēkšņas nāves gadījumiem.

Pacientiem ar esošu reimatoloģisku slimību, lietojot metotreksātu, ziņots par plaušu asiņošanu.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī

tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu

drošumu.

5.

Kā uzglabāt Methotrexate “Ebewe”

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Uzglabāt temperatūrā līdz 25 °C.

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām (“EXP”), kas norādīts uz iepakojuma. Derīguma

termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Methotrexate “Ebewe” satur

Aktīvā viela ir metotreksāts. Katra tablete satur 2,5 mg vai 5 mg aktīvās vielas.

Citas sastāvdaļas ir: laktozes monohidrāts, kukurūzas ciete, mikrokristāliskā celuloze, magnija stearāts

un koloidālais silīcija dioksīds.

Methotrexate “Ebewe” ārējais izskats un iepakojums

Iedzeltenas, apaļas tabletes.

30, 50 vai 100 tabletes

Balts polipropilēna trauciņš ar baltu polipropilēna skrūvējamu vāciņu.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Sandoz d.d.

Verovškova 57

SI-1000 Ljubljana

Slovēnija

Par sērijas izlaidi atbildīgais ražotājs

Ebewe Pharma Ges.m.b.H. Nfg. KG

A-4866 Unterach, Austrija

Salutas Pharma GmbH

Otto-von-Guericke-Allee 1

39179 Barleben

Vācija

Lek Pharmaceuticals d.d.

Verovškova 57

1526 Ljubljana

Slovēnija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 07/2020

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Methotrexate “Ebewe” 2,5 mg tabletes

Methotrexate “Ebewe” 5 mg tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra Methotrexate “Ebewe” 2,5 mg tablete satur 2,5 mg metotreksāta.

Katra Methotrexate “Ebewe” 5 mg tablete satur 5 mg metotreksāta.

Palīgviela(-s) ar zināmu iedarbību

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

Iedzeltena apaļa tablete.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Pretreimatisma līdzeklis

Aktīvs reimatoīds artrīts pieaugušajiem, kad ir indicēta ārstēšana ar slimību modificējošiem

pretreimatisma līdzekļiem (SMPRL).

Smaga, aktīva, juvenīla idiopātiska artrīta (JIA) poliartrītiskās formas, kad atbildes reakcija uz

nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL) ir bijusi nepietiekama.

Pretpsoriāzes līdzeklis

Smaga un ģeneralizēta psoriāze, īpaši perēkļveida, pieaugušajem, kurus nevar pienācīgi ārstēt ar

vispārpieņemto terapiju, piemēram fototerapiju, PUVA (fotoķīmijterapija) un retinoīdiem.

Citostatisks līdzeklis

Akūtas limfoleikozes uzturošā terapija.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Personai, kura izraksta zāles, ir jāpārliecinās, ka pacienti vai viņu aprūpētāji spēs ievērot lietošanas

shēmu vienu reizi nedēļā.

Svarīgs brīdinājums par Methotrexate “Ebewe” (metotreksāta) devām

Ārstējot reimatoloģiskas vai dermatoloģiskas slimības, Methotrexate “Ebewe” (metotreksātu) jālieto

tikai vienu reizi nedēļā. Kļūdainu Methotrexate “Ebewe” (metotreksāta) devu lietošana var izraisīt

nopietnas blakusparādības, tai skaitā nāvi. Lūdzu, ļoti uzmanīgi izlasiet šo zāļu apraksta apakšpunktu.

Šīs zāles jālieto tikai vienu reizi nedēļā.

Personai, kura izraksta zāles, receptē jānorāda konkrēta zāļu lietošanas diena.

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

Devas

Tabletes jālieto 1 stundu pirms vai 1,5 – 2 stundas pēc ēšanas.

Reimatoīdais artrīts un psoriāze

Zāles drīkst nozīmēt tikai speciālisti dermatoloģijā, reimatoloģijā vai iekšķīgajās slimībās.

Psoriāze

Ieteicams terapiju uzsākt ar vienreizēju 7,5 mg devu vienu reizi nedēļā vai plānoto nedēļas devu var

lietot sadalot to trīs devās 24 stundu laikā (ik pēc 12 stundām) ar 2,5 mg devas palielinājumu nedēļā.

Reimatoīdais artrīts

Terapiju uzsāk ar 7,5 mg (10 mg) vienreizējā devā vienu reizi nedēļā, ar 5 mg devas palielinājumu

katru mēnesi, līdz maksimālajam pieļaujamajam līmenim, kas nepārsniedz 25 mg (30 mg) nedēļā.

Nepietiekamas klīniskās atbildes reakcijas vai nepanesības gadījumā jāapsver parenterālas ievadīšanas

iespējamība.

Terapeitiskais efekts parasti tiek sasniegts 6 nedēļu laikā, un pacienta stāvoklis turpina uzlaboties

nākamo 12 nedēļu laikā vai pat ilgāk. Ja 6-8 nedēļu laikā nenovēro uzlabošanos un nav attīstījušies arī

toksicitātes simptomi, devu var pakāpeniski palielināt kā iepriekš norādīts.

Ja 8 nedēļu laikā, lietojot maksimālo devu, nav uzlabošanās, terapija ar metotreksātu ir jāpārtrauc.

Kad ir sasniegta atbilstoša atbildes reakcija, uzturošai terapijai ir jālieto viszemākā efektīvā deva.

Optimālais terapijas ilgums līdz šim nav noteikts, bet pašlaik esošie dati liecina, ka sākotnēji

sasniegto uzlabošanos, lietojot pastāvīgu uzturošu terapiju, var saglabāt vismaz 2 gadus. Terapiju

pārtraucot, simptomus atkal novēro pēc 3-6 nedēļām.

Devas bērniem un pusaudžiem ar juvenīla idiopātiska artrīta poliartrītiskajām formām

Ieteicamā deva ir 10-15 mg/m

ķermeņa virsmas laukuma (ĶVL) nedēļā. Grūti ārstējamas slimības

gadījumā nedēļas devu var palielināt līdz 20 mg/m

ķermeņa virsmas laukuma/nedēļā. Tomēr devas

palielināšanas gadījumā ir nepieciešama pacientu biežāka novērošana.

Pacienti ar JIA vienmēr jānosūta uz reimatoloģijas nodaļu, kas specializējas bērnu un pusaudžu

ārstēšanā.

Nav ieteicams lietot bērniem, kas jaunāki par 3 gadiem, jo dati par efektivitāti un drošumu šajā

populācijā nav pietiekami (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citostatisks līdzeklis

Metotreksāta devu līdz 30 mg/m

perorāla lietošana ir pieļaujama, bet lielākas devas ir jāievada

parenterāli.

Devas pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

Metotreksāts jālieto piesardzīgi pacientiem ar nieru darbības traucējumiem

(skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Deva jāpielāgo šādi:

Kreatinīna klīrenss

(ml/min)

Ievadāmā deva, %

˃60

30-59

˂30

Metotreksātu nedrīks lietot

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar smagu esošu vai iepriekš izslimotu aknu slimību, it īpaši, ja tā saistīta ar alkohola

lietošanu, metotreksāts jālieto ar lielu piesardzību. Ja bilirubīns ir

5 mg/dl (85,5 µmol/l),

metotreksāts ir kontrindicēts (skatīt 4.3. apakšpunktu).

4.3.

Kontrindikācijas

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

Methotrexate “Ebewe” nedrīkst lietot šādos gadījumos:

paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām

palīgvielām;

smagas un/vai aktīvas infekcijas;

stomatīts, kuņģa-zarnu trakta čūlas;

smagi nieru darbības traucējumi (kreatinīna klīrenss <30 ml/min, skatīt 4.2. apakšpunktu);

smagi aknu darbības traucējumi;

asinsrades sistēmas darbības traucējumi (piem., pēc iepriekšējais staru terapijas vai

ķīmijterapijas);

imūndeficīts;

pastiprināta alkohola lietošana, alkohola izraisīta aknu slimība un cita hroniska aknu slimība;

barošana ar krūti;

Papildu neonkoloģiskām indikācijām:

esoša asins slimība;

grūtniecība (skatīt 4.6. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Personai, kura izraksta zāles, receptē jānorāda konkrēta zāļu lietošanas diena.

Personai, kura izraksta zāles, jāpārliecinās, vai pacients saprot, ka metotreksāts jālieto tikai vienu reizi

nedēļā.

Ir ziņots par nāves gadījumiem, kļūdaini nedēļas devu lietojot katru dienu, it īpaši gados vecākiem

pacientiem.

Pacienti jāinformē, cik svarīgi ir šīs zāles lietot tikai vienu reizi nedēļā.

Metotreksātu drīkst nozīmēt tikai ārsti, kuriem ir pietiekama pieredze slimību ārstēšanā ar

metotreksātu.

Toksicitāte

Psoriāze

Smagas toksiskas reakcijas (kas var būt letāla) iespējamības dēļ metotreksāts jālieto tikai pacientiem

ar psoriāzi ar smagu, pastāvīgu, invaliditāti izraisošu gaitu, ja nav atbilstošas atbildes reakcijas uz citu

ārstēšanu.

Pacientus, kuri saņem metotreksāta terapiju, stingri jākontrolē, lai pēc iespējas ātrāk varētu noteikt un

novērtēt iespējamās toksiskās ietekmes vai blakusparādību pazīmes.

Pacienti jāinformē par metotreksāta terapijas iespējamo ieguvumu un risku (arī par toksicitātes

agrīnām pazīmēm un simptomiem). Turklāt pacienti jāinformē par nepieciešamību nekavējoties

konsultēties ar ārstu, ja rodas intoksikācijas simptomi, un par turpmāku nepieciešamību kontrolēt

intoksikācijas simptomus (tai skaitā par laboratoriskām analīzēm).

Metotreksāta lietošanas pārtraukšana ne vienmēr rada pilnīgu blakusparādību remisiju.

Ārstējot ar metotreksātu, jānosaka tā līmenis serumā.

Metotreksāts lēni izdalās no ķermrņa dobumiem (tā sauktā “trešā telpa”), kur novērojama šķidruma

patoloģiska uzkrāšanās, piemēram, ar ascītu vai pleiras izsvīdumu. Rezultātā var pagarināties plazmas

eliminācijas pusperiods un rasties neparedzēta toksicitāte. Ja iespējams, šķidruma uzkrāšanās jānovērš

pirms metotreksāta terapijas uzsākšanas, veicot punkciju.

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

Ja rodas čūlains stomatīts vai caureja, asiņu vemšana, melni izkārnījumi vai asinis izkārnījumos,

terapija jāpārtrauc, jo pretējā gadījumā var rasties hemorāģisks enterīts un iestāties nāve zarnu

perforācijas dēļ.

Asins un limfātiskā sistēma

Metotreksāts var nomākt hematopoēzi, izraisot anēmiju, aplastisku anēmiju, pancitopēniju,

leikopēniju, neitropēniju un/vai trombocitopēniju.

Dzīvībai bīstamo komplikāciju pirmās pazīmes ir drudzis, kakla sāpes, čūlas mutes gļotādā, gripai

līdzīgas sūdzības, liels nogurums, deguna asiņošana un asiņošana ādā.

Neoplastisku slimību ārstēšanā, metotreksāta terapija jāturpina tikai gadījumos, ja iespējamais

ieguvums pārsniedz nopietnas mielosupresijas risku.

Gados vecākiem pacientiem, it īpaši ilgstošas terapijas gadījumā, ir ziņots par megaloblastiskas

anēmijas gadījumiem.

Pēc ārstēšanas ar zālēm ar kumulatīvu mielotoksicitāti, kā arī pēc apstarošanas, ietverot kaulu

smadzenes, jāņem vērā, ka mazinās kaulu smadzeņu rezerves. Tas var palielināt kaulu smadzeņu

jutību pret metotreksāta terapiju, pastiprinot asinsrades sistēmas nomākumu.

Ilgstošas metotreksāta terapijas laikā, ja nepieciešams, jāveic kaulu smadzeņu biopsija.

Akūtas limfoleikozes gadījumā metotreksāts var izraisīt sāpes kreisajā, augšējā vēdera daļā (liesas

kapsulas iekaisums leikēmisko šūnu sabrukuma dēļ).

Aknu funkcijas

Potenciāli hepatotoksiskas ietekmes dēļ ieteicams papildus nelietot citus hepatotoksiskus vai

potenciāli hepatotoksiskus līdzekļus, un metotreksāta terapijas laikā atturēties no alkohola lietošanas.

Metotreksāts var veicināt iespējamu akūta hepatīta risku un hronisku potenciāli letālu hepatotoksicitāti

(fibrozi un cirozi), tomēr parasti šāda ietekme rodas tikai pēc ilgstošas lietošanas. Bieži novērota akūta

aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās. Parasti tā ir pārejoša un asimptomātiska un neliecina par

turpmāku aknu slimību rašanos.

Hroniska toksicitāte parasti rodas pēc ilgstošas lietošanas (parasti pēc vismaz2 gadiem vai vairāk) un

pēc kopējās kumulatīvās devas, kas lielāka par 1,5 g, lietošanas. Pētījumos ar psoriāzes pacientiem

atklāts, ka hepatotoksicitāte saistīta ar kopējo kumulatīvo devu, un toksicitāti palielina pārmērīga

alkohola lietošana, aptaukošanās, cukura diabēts un lielāks vecums. Aknu biopsijās, kas veiktas pēc

ilgstošas lietošanas, bieži atklātas histoloģiskas pārmaiņas; ziņots arī par fibrozi un cirozi.

Metotreksāts izraisīja B hepatīta infekcijas reaktivāciju un C hepatīta infekcijas paasinājumu, dažos

gadījumos letālu. Daži B hepatīta reaktivācijas gadījumi radās pēc metotreksāta lietošanas

pārtraukšanas. Lai novērtētu esošu aknu slimību pacientiem, kuriem anamnēzē ir B vai C hepatīta

infekcija, jāveic klīniskas un laboratoriskas pārbaudes. Pamatojoties uz šīm pārbaudēm, ārstēšana ar

metotreksātu dažiem pacientiem var nebūt piemērota.

Īpaša piesardzība jāievēro arī neaktīvu, hronisku infekciju gadījumos, piemēram herpes zoster vai

tuberkuloze, to iespējamās aktivēšanās dēļ.

Pacientiem ar insulīnatkarīgu cukura diabētu jāievēro īpaša piesardzība, jo metotreksāta terapijas laikā

radās atsevišķi aknu cirozes gadījumi bez intermitējošas transamināžu līmeņa paaugstināšanās.

Nieru funkcijas

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem metotreksāta terapija jāpiemēro mazās devās un jāveic

īpaša uzraudzība, jo šiem pacientiem ir aizkavēta metotreksāta eliminācija (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Metotreksāta terapija var izraisīt nieru funkciju pasliktināšanos ar noteiktu nieru funkciju rādītāju

laboratorisko vērtību palielināšanos (kreatinīns, urīnviela, urīnskābe serumā), kas var izraisīt akūtu

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

nieru mazspēju ar oligūriju/anūriju. To iespējams var saistīt ar metotreksāta un tā metabolītu salipšanu

nieru kanāliņos.

Stāvokļi, kas izraisa dehidratāciju, piemēram, vemšana, caureja, stomatīts, var palielināt metotreksāta

toksicitāti, jo ir palielināts veicinošo faktoru daudzums. Šajos gadījumos ir jāuzāk atbalstoša terapija

un metotreksāta lietošana jāpārtrauc līdz simptomi izzūd.

Nervu sistēma

Pacientiem, kuri saņēma atkārtotas lielas metotreksāta devas kopā ar kalcija folinātu, kaitīgas

ietekmes mazināšanai, bez iepriekšējas galvaskausa apstarošanas, radās hroniska leikoencefalopātija.

Metotreksāta intravenoza ievadīšana var izraisīt akūtu encefalītu un letālu akūtu encefalopātiju. Ir

ziņots par leikoencefalopātiju pacientiem, kuru saņēmuši metotreksātu iekšķīgi.

Elpošanas sistēmas funkcijas

Pacientiem ar elpošanas sistēmas darbības traucējumiem ir jāievēro īpaša piesardzība.

Plaušu komplikācijas, izsvīdums pleirā, alveolīts vai pneimonīts ar tādiem simptomiem kā sauss

klepus, drudzis, nespēks, klepus, sāpes krūškurvī, aizdusa, hipoksēmija un infiltrāti krūškurvja

rentgenuzņēmumā vai nespecifiska pneimonija, kas rodas metotreksāta terapijas laikā, var būt

potenciāli bīstama bojājuma pazīmes ar iespējamu letālu iznākumu. Plaušu biopsijā atklātas dažādas

atradnes (piemēram, intersticiāla tūska, mononukleāri infiltrāti vai nekazeīna granulomas). Ja ir

aizdomas par šīm komplikācijām, ārstēšana ar metotreksātu nekavējoties jāpārtrauc un jāveic

vispusīgi izmeklējumi, lai izslēgtu infekcijas un audzējus. Metotreksāta ierosināta plaušu slimība var

rasties jebkurā brīdī akūtas terapijas laikā, tā ne vienmēr ir pilnībā atgriezeniska, un ziņots, ka tā

radās, lietojot mazu devu - 7,5 mg nedēļā.

Turklāt ir ziņots par plaušu alveolu asiņošanu, lietojot metotreksātu reimatoloģisku un saistītu

indikāciju gadījumā. Asiņošana var būt saistīta arī ar vaskulītu un citām blakusslimībām. Ja ir

aizdomas par plaušu alveolu asiņošanu, jāapsver tūlītēja izmeklēšana, lai apstiprinātu diagnozi.

Āda un zemādas audi

Pēc vienreizējas vai ilgstošas metotreksāta lietošanas ziņots par nopietnām, dažkārt letālām ādas

reakcijām, piemēram, Stīvensa-Džonsona sindromu un toksisku epidermas nekrolīzi (Laiela

sindromu).

Vienlaicīgas ārstēšanas laikā ar metotreksātu var pastiprināties psoriātiski bojājumi UV starojuma dēļ.

Dermatīts un saules starojuma izraisīts apdegums var atkārtoties metotreksāta lietošanas laikā (tā

sauktās atkārtotās reakcijas).

Imūnā sistēma

Ārstēšanas laikā ar metotreksātu iespējamas letālas oportūnistiskas infekcijas, tai skaitā Pneumocystis

jirovecii izraisīta pneimonija. Ja pacientiem ir plaušu darbības traucējumu simptomi, jāņem vērā

Pneumocystis jirovecii izraisītas pneimonijas iespējamība.

Metotreksāta iespējamās ietekmes dēļ uz imūno sistēmu var būt traucēta atbildes reakciju uz

vakcinēšanu un izmainīti imunoloģisko testu rezultāti (imūnās reakcijas novērtēšanai).

Vakcinēšana metotreksāta terapijas laikā var būt neefektīva.

Paaugstināta infekciju rašanās riska dēļ metotreksāta terapijas laikā nedrīkst veikt vakcinēšanu ar

dzīvām vakcīnām.

Audzēji

Pacientiem ar ātri augošiem audzējiem, metotreksāts, tāpat kā citi citostatiski līdzekļi, var izraisīt

audzēja sabrukšanas sindromu. Piemēroti atbalstošie un farmakoloģiskie pasākumi var novērst vai

samazināt šīs komplikācijas.

Lietojot mazu metotreksāta devu, retāk ziņots par ļaundabīgas limfomas rašanos. Dažos gadījumos tā

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

izzuda pēc metotreksāta terapijas pārtraukšanas, un citostatiska ārstēšana nebija nepieciešama. Ja

rodas limfoma, vispirms jāpārtrauc metotreksāta terapija un tikai tad, ja limfoma neizzūd, jāsāk

atbilstoša ārstēšana. Nesen veiktā pētījumā netika atklāta palielināta limfomas rašanās sastopamība

metotreksāta terapijas laikā.

Skeleta-muskuļu, saistaudu un kaulu bojājumi

Radioterapija metotreksāta lietošanas laikā var palielināt mīksto audu vai kaulu nekrozes risku.

Folskābes papildu lietošana

Folātu trūkums var palielināt metotreksāta toksicitāti (skatīt 4.5. apakšpunktu). Folskābes vai

folīnskābes lietošana var samazināt metotreksāta toksicitāti (kuņģa-zarnu trakta simptomus, stomatītu,

alopēciju un palielinātu aknu enzīmu līmeni).

Pirms folskābes preparātu lietošanas ieteicams pārbaudīt B

vitamīna līmeni organismā, jo folātu

lietošana var maskēt B

vitamīna deficītu, it īpaši pieaugušajiem, kas vecāki par 50 gadiem.

Ieteicamās pārbaudes un drošuma pasākumi

Metotreksāta terapijas laikā, lai ātri noteiktu intoksikācijas simptomus, pacienti rūpīgi jāuzrauga, tai

skaitā jānosaka, vai ir atbilstoša hidratācija, urīna alkalizācija, jānosaka metotreksāta līmenis serumā

un nieru funkcija.

Pirms ārstēšanas uzsākšanas jāveic šādi izmeklējumi:

pilna asinsaina ar diferenciāciju;

aknu enzīmu līmenis (AlAT [GPT], AsAT [GOT], AP);

bilirubīns;

albumīni serumā;

nieru retences tests (ja nepieciešams, ar kreatinīna klīrensu);

hepatīta seroloģija (A, B, C);

ja nepieciešams, jāizslēdz tuberkulozes iespējamība, kā arī jāveic krūškurvja rentgenuzņēmums;

ja nepieciešams, jāveic plaušu funkciju pārbaude. Tas būtu ieteicam gadījumos, kad ir aizdomas

par plaušu slimību (piemēram, intersticiāla pneimonija) vai ir atbilstošas atsauces vērtības no

pirmās izmeklēšanas.

Nepieciešama regulāra metotreksāta līmeņa kontrole serumā atkarībā no devas vai izmantotās

ārstēšanas shēmas, īpaši lielu devu metotreksāta terapijas laikā un pēc tās (skatīt arī 4.9. apakšpunktu).

Pielāgojot metotreksāta devas un piemērojot atbilstošus drošības pasākumus, var ievērojami samazināt

metotreksāta toksicitāti un iespējamo mirstību.

Pacientiem ar izsvīdumu pleirā, ascītu, kuņģa-zarnu trakta nosprostojumu, iepriekš saņemtu cisplatīna

terapiju, dehidratāciju, samazinātu urīna pH vai nieru darbības traucējumiem, ir īpašs metotreksāta

līmeņa paaugstināšanās vai kavētas metotreksāta līmeņa pazemināšanās risks; šos pacientus stingri

jākontrolē. Dažiem pacientiem var būt arī kavēta metotreksāta izvadīšana pat bez minētiem

novērojamiem cēloņiem. Svarīgi identificēt šos pacientus 48 stundu laikā pēc terapijas, jo pretējā

gadījumā metotreksāta toksicitāte var būt neatgriezeniska.

Metotreksāta terapijas laikā ilgstoši (reizi dienā – reizi nedēļā) jākontrolē asinsaina, tai skaitā

trombocītu un leikocītu skaits. Pirms kombinētas terapijas, tai skaitā lielas metotreksāta devas,

leikocītu un trombocītu skaitam jābūt virs minimālā līmeņa, kas norādīts atbilstošajā ārstēšanas

protokolā (leikocīti 1000 - 1500/µl, trombocīti 50 000 – 100 000/µl).

Cirkulējošo leikocītu, neitrofilu un trombocītu skaita samazināšanos parasti novēro starp 5. un

13. dienu pēc metotreksāta intravenozas ievadīšanas (ar skaita atjaunošanos starp 14.-28. dienu).

Leikocīti un neitrofili parasti var uzrādīt divas to daudzuma pazemināšanās, pirmā 4.-7. dienā un otrā

12.-21. dienā pēc terapijas uzsākšanas, ar sekojošu to daudzuma atjaunošanos asinīs.

Aknu un nieru funkcionālie testi, kā arī urīna analīze jāveic ar regulāriem starplaikiem.

13 – 20% pacientu, kas ārstēti ar metotreksātu, novērota īslaicīga transamināžu līmeņa

paaugstināšanās 2 – 3 reizes. Parasti tādēļ ārstēšanas shēma nav jāmaina. Tomēr ilgstošas aknu

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

enzīmu līmeņa novirzes un/vai seruma albumīna līmeņa pazemināšanās var liecināt par smagu

hepatotoksicitāti. Ja aknu enzīmu līmenis ilgstoši ir paaugstināts, atbilstoši tam jāapsver devas

samazināšana vai terapijas pārtraukšana. Pacientiem ar ilgstošiem aknu darbības traucējumiem

metotreksāta lietošana jāpārtrauc jebkurā gadījumā. Enzīmu līmeņa pārbaude nedod iespēju ticami

paredzēt morfoloģiski nosakāmas hepatotoksicitātes attīstīšanos, proti, pat normāla transamināžu

līmeņa gadījumā var būt tikai histoloģiski nosakāma aknu fibroze vai, retāk, ciroze. Smagas psoriāzes

gadījumos lūdzam skatīt “Izmeklējumi – Aknu biopsija”.

Ieteicams kontrolēt kreatinīna, urīnvielas un elektrolītu līmeni 2. un 3. dienā, īpaši lietojot lielas

metotreksāta devas, lai agrīnā stadijā atklātu nenovēršamus metotreksāta izvadīšanas traucējumus.

Ja bijuši nieru darbības traucējumi (piemēram, izteikti smagas blakusparādības iepriekšējā

metotreksāta lietošanas reizē vai urīnceļu nosprostojums), jānosaka kreatinīna klīrenss. Ja kreatinīna

līmenis ir paaugstināts, deva jāsamazina; ja kreatinīna līmenis serumā ir >2 mg/dl, ārstēšanu ar

metotreksātu nedrīkst uzsākt. Ja nieru darbība ir tuvu normas robežai (piemēram, gados vecākiem

pacientiem), kontrolei jābūt biežākai. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad tiek lietotas citas zāles,

kas var samazināt metotreksāta izvadīšanu, izraisīt nefrotoksicitāti (piemēram, nesteroīdie

pretreimatisma līdzekļi) vai asinsrades traucējumus.

Katru dienu jāpārbauda mutes dobums un rīkle, vai nerodas gļotādas izmaiņas.

Īpaši stingri jākontrolē pacienti, kuriem iepriekš veikta intensīva staru terapija, kuriem ir pavājināts

vispārējais veselības stāvoklis, kā arī gados jauni vai gados vecāki pacienti.

Aknu biopsija

Lemjot par aknu biopsijas veikšanu, jāizvērtē iespēja lietot alternatīvas metodes (piemēram, kolagēna

III tipa propeptīda noteikšana), ņemot vērā nacionālās vadlīnijas un pacienta individuālo stāvokli.

Smagāko psoriāzes formu ilgstošas ārstēšanas gadījumā ar metotreksātu, jāveic aknu biopsija, jo ir

iespējama hepatotoksicitāte. Ir lietderīgi identificēt pacientus, kuriem nav hepatotoksicitātes riska un,

kuriem tas ir paaugstināts.

Pacienti bez riska faktoriem

Saskaņā ar pašreizējiem medicīniskajiem standartiem aknu biopsija nav nepieciešama, iekams nav

sasniegta 1,0–1,5 g liela kumulatīvā deva.

Pacienti ar riska faktoriem

Primārie ir:

alkoholisms anamnēzē;

pastāvīgi paaugstināts aknu enzīmu līmenis;

hepatopātija, tai skaitā hronisku B vai C hepatītu, anamnēzē;

pārmantota hepatopātija ģimenes anamnēzē.

Sekundārie riska faktori (iespējams, mazāk nozīmīgi):

cukura diabēts;

aptaukošanās;

hepatotoksisku zāļu vai ķīmisku vielu iedarbība anamnēzē.

Šādiem pacientiem metotreksāta terapijas laikā vai neilgi pēc tās sākuma ieteicams veikt aknu

biopsiju. Tā kā nelielai daļai pacientu dažādu iemeslu dēļ terapija tiek pārtraukta pēc 2–4 mēnešiem,

pirmo biopsiju var atlikt līdz laikam pēc šīs sākuma fāzes. Tā jāveic, kad var veikt ilgāku terapiju.

Kad sasniegta 1,0–1,5 g kumulatīvā deva, ieteicams veikt atkārtotu aknu biopsiju.

Reimatoīdā artrīta un psoriāzes smagu formu gadījumā pacienta vecums terapijas uzsākšanas brīdī un

terapijas ilgums ir hepatotoksicitātes riska faktori. Pastāvīgas novirzes aknu funkciju rādītājos var būt

fibrozes vai cirozes pazīme pacientiem ar reimatoīdo artrītu.

Tikai pacientiem, kuriem ir aizdomas par esošu aknu slimību, pirms terapijas uzsākšanas ir jāveic

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

aknu biopsija.

Aknu biposija terapijas laikā ir jāveic pacientiem, kuriem ir konstatēta novirze aknu funkciju

rādītājos, kas radusies metotreksāta terapijas laikā vai pēc tās pārtraukšanas.

Vidēji smagas fibrozes vai cirozes gadījumā metotreksāta ietošana ir jāpārtrauc. Vieglas fibrozes

gadījumā, biopsija ieteicama atkārtoti pēc 6 mēnešiem.

Aknu biopsija nav nepieciešama šādos gadījumos:

gados vecākiem pacientiem;

pacientiem ar akūtu slimību;

pacientiem ar kontrindikācijām aknu biopsijas veikšanai (piem., nestabila sirdsdarbība, izmainīti

asins koagulācijas rādītāji);

pacientiem ar mazu paredzamo dzīves ilgumu.

Ārstam, kurš izraksta šīs zāles, ir jāveic pienācīga pacienta uzraudzība un, pieņemot lēmumus par

terapiju, ir jāņem vērā nacionālās un starptautiskās vadlīnijas slimību ārstēšanā.

Biežākas pārbaudes var būt nepieciešamas uzsākot ārstēšanu, mainot devu vai tad, kad pastāv

paaugstināta metotreksāta līmeņa risks (piemēram, dehidratācija, nieru darbības traucējumi, tādu

vienlaicīgi lietoto zāļu papildu nozīmēšana vai devu palielināšana kā nesteroīdie pretreimatisma

līdzekļi).

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Īpaša piesardzība jāievēro, lietojot metotreksātu bērnu ārstēšanai. Ārstēšana jāveic atbilstoši ārstēšanas

shēmām, kas izstrādātas tieši bērniem.

Lietošana gados vecākiem pacientiem

Īpaša piesardzība nepieciešama arī gados vecākiem pacientiem. Pacienti jāpārbauda ar īsiem

starplaikiem, lai atklātu agrīnus toksicitātes pazīmes. Metotreksāta klīniskā farmakoloģija gados

vecākiem pacientiem nav pilnīgi noskaidrota. Metotreksāta deva jāpielāgo atbilstoši aknu un nieru

rādītājiem, ņemot vērā lielāku pacienta vecumu. Gados vecākiem pacientiem (no 55 gadu vecuma)

izveidotas daļēji mainītas ārstēšanas shēmas, piemēram, ALL ārstēšanai.

Fertilitāte un reproduktivitāte

Metotreksāts tā lietošanas laikā vai īsā periodā pēc ārstēšanas pārtraukšanas ietekmē spermatoģenēzi

un ovoģenēzi, var radīt menstruālā cikla traucējumus un amenoreju, kas var izraisīt fertilitātes

samazināšanos. Šī iedarbība ir atgriezeniska, pārtraucot terapiju. Iespējamā ietekme uz reproduktivitāti

pirms terapijas uzsākšanas ir jāpārrunā ar sieviešu un vīriešu kārtas pacientiem, kuri sasnieguši

seksuālā brieduma vecumu.

Tā kā metotreksāts var būt genotoksisks, ar metotreksātu ārstētiem vīriešiem ieteicams neradīt bērnu

ārstēšanas laikā un 6 mēnešus pēc tās un pirms ārstēšanas jākonsultējas par spermas saglabāšanas

iespējām.

Sievietēm, kuras plāno grūtniecību, pirms terapijas uzsākšanas jāiesaka ārsta ģenētiķa konsultācija.

Teratogenitāte

Metotreksāts var izraisīt embriotoksicitāti, spontāno abortu un bojājumus auglim, tāpēc ar

reproduktīvā vecuma pacientēm ir jāpārrunā iespējamā ietekme uz reproduktivitāti, kā arī spontānā

aborta un iedzimtu defektu risks (skatīt 4.6. apakšpunktu). Pirms metotreksāta lietošanas ir

jāpārliecinās, ka pacientei nav iestājusies grūtniecība. Sievietēm reproduktīvā vecumā ārstēšanas laikā

un vismaz sešus mēnešus pēc tam ir jālieto efektīva kontracepcijas metode.

Kontracepcijas ieteikumus vīriešiem skatīt 4.6. apakšpunktā.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Slāpekļa oksidula lietošana pastiprina metotreksāta ietekmi uz folāta metabolismu, izraisot

paaugstinātu toksicitāti, piemēram, smagu, neprognozējamu mielosupresiju un stomatītu, un,

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

intratekālas ievadīšanas gadījumā, paaugstinātu smagu, neprognozējamu neirotoksicitāti. Lai arī šo

ietekmi var samazināt, ievadot kalcija folinātu, jāizvairās no slāpekļa oksidula un metotreksāta

vienlaicīgas lietošanas.

L-asparagināze vienlaicīgas lietošanas laikā ar metotreksātu darbojas antagonistiski pret metotreksātu.

Holestiramīns var pastiprināt metotreksāta izvadīšanu pa citiem izvadceļiem, bet ne caur nierēm, jo

pārtrauc enterohepatisko cirkulāciju.

Vienlaicīgas eritrocītu koncentrātu un metotreksāta lietošanas gadījumā nepieciešama īpaša pacientu

uzraudzība, jo ilgstošas paaugstinātas metotreksāta koncentrācijas plazmā dēļ, ir paaugstināts

toksicitātes risks.

Vienlaicīga tādu zāļu lietošana, kas izraisa folātu deficītu (piemēram, sulfonamīdi, trimetoprims-

sulfametoksazols) var izraisīt metotreksāta toksicitātes palielināšanos. Tādēļ nepieciešama īpaša

piesardzība arī jau esoša folātu deficīta gadījumā. No otras puses, vienlaicīga folskābi saturošu zāļu kā

arī vitamīnu, kas satur folskābi vai tās atvasinājumus, lietošana var mazināt metotreksāta efektivitāti.

Vienlaicīga metotreksāta un sulfasalazīna lietošana var pastiprināt metotreksāta iedarbību, jo

sulfasalazīns izraisa folskābes sintēzes infibīciju. Rezultātā var palielināties blakusparādību rašanās

risks, kaut gan vairākos pētījumos tas tika novērots tikai atsevišķiem pacientiem.

Metotreksāta hepatotoksicitāte var palielināties, ja regulāri tiek lietots alkohols vai ja tiek lietotas

hepatotoksiskas zāles, piemēram, azatioprīns, leflunomīds, retinoīdi, sulfasalazīns. Pacienti, kuri

vienlaicīgi lieto hepatotoksiskas zāles, papildus rūpīgi jānovēro. Metotreksāta terapijas laikā jānovērš

alkohola lietošana.

Atsevišķos gadījumos kortikosteroīdi var izraisīt herpes zoster disemināciju pacientiem ar herpes

zoster vai pēcherpētiskas infekcijas neiralģiju, vienlaicīgi lietojot metotreksātu.

Metotreksāta un leflunomīda vienlaicīga lietošana var paaugstināt pancitopēnijas risku.

Metotreksāts palielina merkaptopurīnu līmeni plazmā, tāpēc vienlaicīgas lietošanas gadījumā var būt

nepieciešama devu pielāgošana.

Pētījumos ar dzīvniekiem nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, tai skaitā salicilskābe, izraisīja

metotreksāta tubulārās sekrēcijas samazināšanos, tādējādi palielinot ar paaugstinātu metotreksāta

līmeni saistīto toksicitāti. Tādēļ nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un metotreksāts mazās devās

vienlaicīgi jālieto tikai ievērojot piesardzību. Ir ziņots par nopietnām blakusparādībām, tai skaitā nāvi,

negaidītu, spēcīgu kaulu smadzeņu nomākumu, aplastisku anēmiju un kuņģa-zarnu trakta toksicitāti,

vienlaicīgi lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus un metotreksātu sevišķi lielās devās. Ja ir tāds

riska faktors kā piemēram, nieru darbība tuvu normas robežai, vienlaicīga nesteroīdo pretiekaisuma

līdzekļu un metotreksāta lietošana nav ieteicama.

Perorāli lietojamās antibiotikas, piemēram, tetraciklīni, hloramfenikols, un neabsorbējamās plaša

spektra antibiotikas var samazināt metotreksāta uzsūkšanos zarnās vai ietekmēt enterohepātisko

cirkulāciju, inhibējot zarnu mikrofloru un ar baktērijām saistīto metotreksāta metabolismu.

Penicilīni un sulfonamīdi atsevišķos gadījumos var mazināt metotreksāta nieru klīrensu, tādēļ var

palielināties metotreksāta koncentrācija serumā un hematoloģiska, un kuņģa-zarnu trakta toksicitāte.

Ciprofloksacīns samazina nieru tubulāro sekrēciju; metotreksāta lietošana ar šīm zālēm rūpīgi

jākontrolē.

Pirimetamīns vai kotrimoksazols kombinācijā ar metotreksātu var izraisīt pancitopēniju, iespējams,

tādēļ, ka šīs vielas un metotreksāts aditīvi inhibē dihidrofolskābes reduktāzi (par mijiedarbību starp

sulfonamīdiem un metotreksātu skatīt iepriekš).

SASKAŅOTS ZVA 10-09-2020

Protonu sūkņa inhibitoru (omeprazola, pantoprazola, lansoprazola) vienlaicīga lietošana var aizkavēt

vai inhibēt metotreksāta elimināciju caur nierēm un tādējādi paaugstināt metotreksāta līmeni plazmā,

radot metotreksāta toksicitātes klīniskas pazīmes un simptomus. Pacientiem ar nieru darbības

traucējumiem jāievēro piesardzība.

Pacienti, kas vienlaicīgi tiek ārstēti ar retinoīdiem, piemēram, etretinātu, un metotreksātu, stingri

jākontrolē, jo var palielināties hepatotoksicitāte.

Staru terapija metotreksāta lietošanas laikā var paaugstināt mīksto audu nekrozes vai osteonekrozes

risku.

Metotreksāta un teofilīna vienlaicīga lietošana var samazināt teofilīna klīrensu. Tādēļ regulāri

jānosaka teofilīna koncentrācija plazmā.

Metotreksāta terapijas laikā jāizvairās no pārāk liela kofeīnu vai teofilīnu saturošu dzērienu patēriņa

(kafija, bezalkoholiski kofeīnu saturoši dzērieni, melnā tēja), jo metotreksāta efektivitāte var tikt

samazināta iespējamas mijiedarbības dēļ starp metotreksātu un metilksantīniem pie adenozīna

receptoriem.

Turpmāk minētās zāles var palielināt metotreksāta biopieejamību (netieša devas palielināšana) un

palielināt tā toksicitāti, izspiežot metotreksātu no saistīšanās vietām pie plazmas proteīniem:

amidopirīna atvasinājumi, paraaminobenzoiskābe, barbiturāti, doksorubicīns, perorālie kontraceptīvie

līdzekļi, fenilbutazons, fenitoīns, probenecīds, salicilāti, sulfonamīdi, tetraciklīni un trankvilizatori,

sulfonilurīnvielas, penicilīni, pristinamicīns un hloramfenikols. Tādēļ vienlaicīga metotreksāta

lietošana rūpīgi jākontrolē.

Turpmāk minētās zāles var samazināt sekrēciju nieru kanāliņos un tādējādi palielināt metotreksāta

toksicitāti, īpaši lietojot mazas devas: paraaminohipūrskābe, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi,

probenecīds, salicilāti, sulfonamīdi un citas vājas organiskas skābes. Tādēļ vienlaicīga metotreksāta

lietošana rūpīgi jākontrolē.

Ja iepriekš lietotas vai tiek lietotas zāles, kas var izraisīt kaulu smadzeņu blakusparādības (piemēram,

amidopirīna atvasinājumi, hloramfenikols, fenitoīns, pirimetamīns, sulfonamīdi,

trimetoprims/sulfametoksazols, citostatiski līdzekļi), jāņem vērā, ka metotreksāta terapija var izraisīt

izteikti smagus asinsrades traucējumus.

Vienlaicīgi lietojot triamterēnu un metotreksātu, ir aprakstīti kaulu smadzeņu nomākuma un folātu

līmeņa samazināšanās gadījumi.

Metotreksāta terapijas laikā nedrīkst veikt vakcināciju ar dzīvām vakcīnām (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ir ziņots, ka levetiracetāma un metotreksāta vienlaicīga lietošana samazina metotrekāta klīrensu kā

rezultātā palielinās/pagarinās metotreksāta koncentrācija asinīs līdz potenciāli toksiskam līmenim. Šo

zāļu vienlaicīgas lietošanas gadījumā, pacientiem rūpīgi jāuzrauga metotreksāta un levetiracetāma

līmeņi asinīs.

Vienlaicīga metotreksāta lietošana ar pamata terapeitiskiem līdzekļiem (piemēram, zelta preparāti,

penicilamīns, hidroksihlorokvīns, sulfasalazīns, azatioprīns, ciklosporīns) nav pētīta, tāpēc nevar

izslēgt toksisku efektu palielināšanos.

Pacientiem, kuri saņem metotreksāta terapiju psoriāzes gadījumā, vienlaicīga lietošana ar amiodaronu

izraisīja čūlainus ādas bojājumus.

Dažiem pacientiem ar psoriāzi ir ziņots par ādas vēzi, lietojot metotreksātu un PUVA terapiju.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Sievietes fertilā vecumā/kontracepcija sievietēm

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju