Lyxumia

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

11-03-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
lixisenatide
Pieejams no:
Sanofi-aventis groupe
ATĶ kods:
A10BJ03
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
lixisenatide
Ārstniecības grupa:
Zāles, ko lieto cukura diabēta, , Glucagon-piemēram, peptīdu-1 (GLP-1) analogi
Ārstniecības joma:
Cukura diabēts, 2. tips
Ārstēšanas norādes:
Lyxumia tiek norādīts ārstēšanai pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu sasniegt glycaemic kontrole apvienojumā ar mutisku glikozes, samazinot zāļu un/vai bazālo insulīna, kad tie kopā ar diētu un fiziskiem vingrinājumiem, nenodrošina pietiekamu glycaemic kontrole (sk. 4. 4 un 5. 1, lai iegūtu pieejamos datus par dažādām kombinācijām).
Produktu pārskats:
Revision: 10
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/002445
Autorizācija datums:
2013-01-31
EMEA kods:
EMEA/H/C/002445

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

11-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

11-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

11-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

11-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

15-10-2014

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

11-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

11-03-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

11-03-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

11-03-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

15-10-2014

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Lyxumia 10 mikrogrami šķīdums injekcijām

Lyxumia 20 mikrogrami šķīdums injekcijām

lixisenatidum

Pirms šo zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas

attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Lyxumia un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Lyxumia lietošanas

Kā lietot Lyxumia

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Lyxumia

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Lyxumia un kādam nolūkam tās lieto

Lyxumia satur aktīvo vielu liksizenatīdu.

Tās ir injicējamas zāles, ko lieto, lai palīdzētu Jūsu organismam kontrolēt cukura līmeni asinīs tad, kad

tas ir pārāk augsts. Tās lieto pieaugušajiem ar 2. tipa cukura diabētu.

Lyxumia lieto kopā ar citām zālēm diabēta ārstēšanai, ja ar tām neizdodas pietiekami kontrolēt

glikozes līmeni asinīs. Tās var būt:

iekšķīgi lietojamie pretdiabēta līdzekļi (piemēram, metformīns, pioglitazons, sulfonilurīnvielas

atvasinājumi) un/vai

bazālais insulīns, insulīna veids, kas darbojas visu dienu.

2.

Kas Jums jāzina pirms Lyxumia lietošanas

Nelietojiet Lyxumia šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret liksizenatīdu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Lyxumia lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu:

ja Jums ir 1. tipa cukura diabēts vai „diabētiskā ketoacidoze” (diabēta komplikācija, kas rodas,

kad organisms nespēj noārdīt glikozi nepietiekama insulīna daudzuma dēļ), jo šīs zāles nebūs

Jums piemērotas;

ja Jums ir vai kādreiz ir bijis aizkuņģa dziedzera iekaisums (pankreatīts);

ja Jums ir smagi kuņģa vai zarnu darbības traucējumi, piemēram, kuņģa muskuļu slimība, ko

dēvē par „gastroparēzi” un kas izraisa kuņģa iztukšošanās aizkavēšanos;

ja Jums ir smaga nieru slimība vai Jums tiek veikta dialīze, jo šo zāļu lietošana nebūs ieteicama;

ja Jūs lietojat arī sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bazālo insulīnu. Tas tādēļ, ka var

pazemināties glikozes līmenis asinīs (rasties hipoglikēmija). Jūsu ārsts var vēlēties kontrolēt

Jums glikozes līmeni asinīs un tad pieņemt lēmumu par bazālā insulīna vai sulfonilurīnvielas

atvasinājuma devas samazināšanu. Lyxumia nevajadzētu lietot kombinācijā ar bazālo insulīnu

un sulfonilurīnvielas atvasinājumu;

ja Jūs lietojat citas zāles, jo ir zāles, piemēram, antibiotikas vai pret kuņģa skābes iedarbību

izturīgas tabletes vai kapsulas, kurām nevajadzētu palikt kuņģī pārāk ilgi (skatīt apakšpunktu

„Citas zāles un Lyxumia”);

ja Jums ir šķidruma zudums/dehidratācija, piemēram, vemšanas, sliktas dūšas un caurejas

gadījumā. Svarīgi ir izvairīties no dehidratācijas, dzerot daudz šķidruma, īpaši uzsākot ārstēšanu

ar Lyxumia;

ja Jums ir sirdsdarbības traucējumi, kas var izraisīt aizdusu vai potīšu pietūkumu, jo pieredze

šai pacientu grupai ir ierobežota.

Bērni un pusaudži

Nav pieredzes par Lyxumia lietošanu bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam un tādēļ

Lyxumia nav ieteicams lietot šajā vecuma grupā.

Citas zāles un Lyxumia

Pastāstiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis

vai varētu lietot.

Lyxumia var ietekmēt dažu iekšķīgi lietojamo zāļu iedarbību. Dažas zāles, piemēram, antibiotikas vai

pret kuņģa skābes iedarbību izturīgas tabletes vai kapsulas, kurām nevajadzētu palikt kuņģī pārāk ilgi,

var būt jālieto vismaz vienu stundu pirms vai četras stundas pēc Lyxumia injekcijas.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Lyxumia nedrīkst lietot grūtniecības laikā. Nav zināms, vai Lyxumia var kaitēt nedzimušam bērnam.

Lyxumia nedrīkst lietot barošanas ar krūti laikā. Nav zināms, vai Lyxumia izdalās mātes pienā. Ja

Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies

grūtniecība vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Ja lietojat Lyxumia kopā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bazālo insulīnu, Jums var pazemināties

glikozes līmenis asinīs (rasties hipoglikēmija). Tas var apgrūtināt koncentrēšanos, un Jūs varat just

reiboni vai miegainību. Ja tā notiek, nevadiet automašīnu, nelietojiet instrumentus un neapkalpojiet

mehānismus.

Svarīga informācija par kādu no Lyxumia sastāvdaļām

Viena šo zāļu deva satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg), t.i., būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

Šīs zāles satur metakrezolu, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

3.

Kā lietot Lyxumia

Vienmēr lietojiet šīs zāles saskaņā ar ārsta, farmaceita vai medmāsas norādījumiem. Neskaidrību

gadījumā vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai.

Cik daudz zāļu jāinjicē

Sākumdeva ir 10 mikrogramu vienreiz dienā pirmās 14 dienas – injicējiet, izmantojot

zaļo

pildspalvveida pilnšļirci.

Pēc tam deva būs 20 mikrogramu vienreiz dienā, izmantojot

purpursarkano

pildspalvveida

pilnšļirci.

Kad jāveic injekcija

Injicējiet Lyxumia stundas laikā pirms jebkuras dienas maltītes. Lyxumia ieteicams injicēt katru dienu

pirms vienas un tās pašas maltītes, kuru Jūs izvēlaties par ērtāko injekcijas veikšanai.

Kur veikt injekciju

Injicējiet Lyxumia ādā (zemādā) vēdera, augšstilba vai augšdelma apvidū.

Pildspalvveida pilnšļirču lietošanas apmācība

Pirms lietosiet pildspalvveida pilnšļirci pirmo reizi, ārsts vai medmāsa Jums parādīs, kā jāveic

Lyxumia injekcija.

Vienmēr izlasiet kastītē ievietotos „Norādījumus par lietošanu”.

Vienmēr lietojiet pildspalvveida pilnšļirci

saskaņā ar lietošanas instrukcijā sniegtajiem

norādījumiem.

Cita nozīmīga informācija par pildspalvveida pilnšļirču lietošanu

Vairāk informācijas par pildspalvveida pilnšļirču lietošanu ir sniegts sadaļā “Norādījumi par

lietošanu”. Nozīmīgākie punkti:

Vienmēr katrai injekcijai izmantojiet jaunu adatu. Adata ir jāizmet pēc katras lietošanas reizes,

atbilstošā konteinerā aso priekšmetu savākšanai. Aprunājieties ar savu ārstu, medmāsu vai

farmaceitu, lai uzzinātu, kā atbrīvoties no asiem priekšmetiem.

Lietojiet tikai ar Lyxumia pildspalvveida pilnšļirci saderīgas adatas (skatīt "Norādījumi par

lietošanu").

Jums jāaktivizē Lyxumia pildspalvveida pilnšļirce pirms pirmās lietošanas reizes.

nepieciešams tādēļ, lai pārliecinātos, ka tā darbojas pareizi un ka Jūsu pirmās injekcijas deva ir

pareiza.

Ja domājat, ka Jūsu Lyxumia pildspalvveida pilnšļirce varētu būt bojāta, nelietojiet to. Paņemiet

jaunu. Nemēģiniet labot pildspalvveida pilnšļirci.

Ja esat lietojis Lyxumia vairāk nekā noteikts

Ja esat lietojis Lyxumia vairāk nekā noteikts, nekavējoties konsultējieties ar ārstu. Pārāk liela Lyxumia

deva var izraisīt sliktu dūšu vai vemšanu.

Ja esat aizmirsis lietot Lyxumia

Ja esat izlaidis Lyxumia devu, varat injicēt to stundas laikā pirms nākamās maltītes. Nelietojiet divas

devas vienā reizē, lai kompensētu aizmirsto injekciju.

Ja pārtraucat lietot Lyxumia

Nepārtrauciet Lyxumia lietošanu, kamēr neesat apspriedies ar ārstu. Ja pārtraucat Lyxumia lietošanu,

Jums var paaugstināties glikozes līmenis asinīs.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, vaicājiet ārstam, medmāsai vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Pacientiem, kuri saņem Lyxumia, retāk ziņots par dažām smagām alerģiskām reakcijām (piemēram,

anafilaksi). Ja Jums rodas tādi simptomi kā sejas, mēles vai rīkles pietūkums, kas apgrūtina elpošanu,

Jums nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība.

Ja Jums ir kāda no turpmāk minētām nopietnām blakusparādībām, nekavējoties pārtrauciet Lyxumia

lietošanu un sazinieties ar ārstu:

stipras nepārejošas sāpes vēderā (kuņģa apvidū), kas var izstarot uz muguru, kā arī slikta dūša

un vemšana, jo tās var būt aizkuņģa dziedzera iekaisuma (pankreatīta) pazīmes.

Biežākās blakusparādības, par kurām ziņots, lietojot Lyxumia, un kas var rasties vairāk nekā 1 no 10

lietotājiem (ļoti bieži), bija slikta dūša (nelabums) un vemšana. Šīs blakusparādības lielākoties bija

vieglas un parasti izzuda laika gaitā.

Citas blakusparādības ir:

Ļoti biežas blakusparādības: var rasties vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem

Caureja

Galvassāpes

Zems cukura līmenis asinīs (hipoglikēmija), īpaši lietojot Lyxumia kopā ar insulīnu vai

sulfonilurīnvielas atvasinājumu

Zema cukura līmeņa asinīs brīdinošās pazīmes var būt auksti sviedri, vēsa bāla āda, galvassāpes,

miegainība, vājums, reibonis, apjukums vai aizkaitināmība, izsalkums, ātra sirdsdarbība un

nervozitāte. Jūsu ārsts Jums pastāstīs, kā rīkoties zema cukura līmeņa asinīs gadījumā.

Hipoglikēmijas iespējamība ir lielāka, ja lietojat arī sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bazālo

insulīnu. Ārsts Jums var samazināt šo zāļu devu, pirms Jūs sākat lietot Lyxumia.

Biežas blakusparādības:

var rasties līdz 1 no 10 cilvēkiem

Gripa

Saaukstēšanās (augšējo elpceļu infekcija)

Reibonis

Gremošanas traucējumi (dispepsija)

Muguras sāpes

Cistīts

Vīrusu infekcija

Zems cukura līmenis asinīs (lietojot Lyxumia kopā ar metformīnu)

Miegainība

Reakcijas injekcijas vietā (piemēram, nieze)

Retāk sastopama blakusparādība: var rasties līdz 1 no 100 cilvēkiem

Nātrene

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu. Tas attiecas

arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši, izmantojot

V pielikumā

minēto nacionālās ziņošanas sistēmas

kontaktinformāciju. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku

informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Lyxumia

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts pildspalvveida pilnšļirces marķējumā un

uz kastītes pēc „EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Pirms pirmās lietošanas

Uzglabāt ledusskapī (2°C–8°C). Nesasaldēt. Neglabāt saldētavas tuvumā.

Pildspalvveida pilnšļirces lietošanas laikā

Pildspalvveida pilnšļirci var lietot 14 dienas, ja to uzglabā temperatūrā līdz 30°C. Nesasaldēt.

Neuzglabāt ar pievienotu adatu. Ja nelietojat pildspalvveida pilnšļirci, uzglabājiet to ar uzliktu vāciņu,

lai pasargātu no gaismas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Lyxumia satur

Aktīvā viela ir liksizenatīds.

Lyxumia 10 mikrogrami šķīdums injekcijām: katra deva satur 10 mikrogramus liksizenatīda

(50 mikrogramu vienā ml).

Lyxumia 20 mikrogrami šķīdums injekcijām: katra deva satur 20 mikrogramus liksizenatīda

(100 mikrogramu vienā ml).

Citas sastāvdaļas ir glicerīns 85 %, nātrija acetāta trihidrāts, metionīns, metakrezols, sālsskābe

(pH pielāgošanai), nātrija hidroksīda šķīdums (pH pielāgošanai) un ūdens injekcijām.

Lyxumia ārējais izskats un iepakojums

Lyxumia ir dzidrs un bezkrāsains šķīdums injekcijām (injekcija), kas iepildīts pildspalvveida pilnšļircē

ievietotā stikla kārtridžā.

Katra zaļā Lyxumia 10 mikrogrami šķīdums injekcijām pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml šķīduma,

nodrošinot 14 devas pa 10 mikrogramiem. Iepakojumā ir viena pildspalvveida pilnšļirce.

Katra purpursarkanā Lyxumia 20 mikrogrami šķīdums injekciām pildspalvveida pilnšļirce satur 3 ml

šķīduma, nodrošinot 14 devas pa 20 mikrogramiem. Iepakojumā 1, 2 vai 6 pildspalvveida pilnšļirces.

Visi iepakojuma lielumi Jūsu valstī var nebūt pieejami.

Ir pieejams arī terapijas uzsākšanas iepakojums lietošanai pirmajās 28 terapijas dienās. Terapijas

uzsākšanas iepakojums satur vienu zaļu pildspalvveida pilnšļirci ar 10 mikrogramiem Lyxumia

šķīduma injekcijām un vienu purpursarkanu pildspalvveida pilnšļirci ar 20 mikrogramiem Lyxumia

šķīduma injekcijām.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

sanofi-aventis groupe

54, rue La Boétie

F – 75008 Paris

Francija

Ražotājs:

Sanofi -Aventis Deutschland GmbH

Industriepark Höchst - 65926 Frankfurt am Main

Vācija

Lai saņemtu papildu informāciju par šīm zālēm, lūdzam sazināties ar reģistrācijas apliecības īpašnieka

vietējo pārstāvniecību:

België/Belgique/Belgien

Sanofi Belgium

Tél/Tel: +32 (0)2 710 54 00

Lietuva

UAB “SANOFI-AVENTIS LIETUVA“

Tel: +370 5 2755224

България

sanofi-aventis Bulgaria EOOD

Тел.: +359 (0)2 970 53 00

Luxembourg/Luxemburg

Sanofi Belgium

Tél/Tel: +32 (0)2 710 54 00 (Belgique/Belgien)

Česká republika

sanofi-aventis, s.r.o.

Tel: +420 233 086 111

Magyarország

SANOFI-AVENTIS Zrt.

Tel.: +36 1 505 0050

Danmark

Sanofi A/S

Tlf: +45 45 16 70 00

Malta

Sanofi S.p.A

Tel: +39 02 39394275

Deutschland

Sanofi-Aventis Deutschland GmbH

Tel: +49 (0)180 2 222010

Nederland

sanofi-aventis Netherlands B.V.

Tel: +31 20 245 4000

Eesti

sanofi-aventis Estonia OÜ

Tel: +372 627 34 88

Norge

sanofi-aventis Norge AS

Tlf: +47 67 10 71 00

Ελλάδα

sanofi-aventis AEBE

Τηλ: +30 210 900 16 00

Österreich

sanofi-aventis GmbH

Tel: +43 1 80 185 – 0

España

sanofi-aventis, S.A

Tel: +34 93 485 94 00

Polska

sanofi-aventis Sp. z o.o.

Tel.: +48 22 280 00 00

France

sanofi-aventis France

Tél: 0 800 222 555

Appel depuis l’étranger : +33 1 57 63 23 23

Portugal

Sanofi - Produtos Farmacêuticos, Lda.

Tel: +351 21 35 89 400

Hrvatska

sanofi-aventis Croatia d.o.o.

Tel: +385 1 600 34 00

România

Sanofi Romania SRL

Tel: +40 (0) 21 317 31 36

Ireland

sanofi-aventis Ireland Ltd. T/A SANOFI

Tel: +353 (0) 1 403 56 00

Slovenija

sanofi-aventis d.o.o.

Tel: +386 1 560 48 00

Ísland

Vistor hf.

Sími: +354 535 7000

Slovenská republika

sanofi-aventis Pharma Slovakia s.r.o.

Tel: +421 2 33 100 100

Italia

Sanofi S.p.A.

Tel: 800 13 12 12 (domande di tipo tecnico)

800 536389 (altre domande)

Suomi/Finland

Sanofi Oy

Puh/Tel: +358 (0) 201 200 300

Κύπρος

sanofi-aventis Cyprus Ltd.

Τηλ: +357 22 871600

Sverige

Sanofi AB

Tel: +46 (0)8 634 50 00

Latvija

sanofi-aventis Latvia SIA

Tel: +371 67 33 24 51

United Kingdom

Sanofi

Tel: +44 (0) 845 372 7101

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē:

http/www,ema.europa.eu

Lyxumia 10 mikrogrami šķīdums injekcijām

Liksizenatīds

NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU

Katrā pildspalvveida pilnšļircē ir 14 devas, katrā devā ir

10

mikrogramu aktīvās vielas/0,2 ml

1. sadaļa – NOZĪMĪGA INFORMĀCIJA

Pirms Lyxumia pildspalvveida pilnšļirces lietošanas rūpīgi izlasiet šos norādījumus.

Saglabājiet šo instrukciju, lai vēlāk varētu pārlasīt.

Informācija par Lyxumia pildspalvveida pilnšļirci

Lyxumia ir pieejams pildspalvveida pilnšļircē injekcijām.

Injicējiet tikai vienu devu dienā.

Katrā Lyxumia pildspalvveida pilnšļircē ir 14 iepriekš iestatītas devas. Katra deva nav jānomēra.

Pirms pilnšļirces lietošanas konsultējieties ar ārstu, farmaceitu vai medmāsu par to, kā pareizi

jāveic injekcija.

Ja pats nevarat pilnībā ievērot visus norādījumus vai nespējat lietot pildspalvveida pilnšļirci

(piemēram, ja Jums ir redzes traucējumi), lietojiet to tikai tad, ja Jums kāds palīdz.

Par Jūsu Lyxumia pildspalvveida pilnšļirci

Aktivizācijas

logs

Injekcijas

poga

Bultiņas

logs

Devu skala

Kārtridžs

Pilnšļirces

vāciņš

Gumijas

blīvējums

Šī pilnšļirce ir paredzēta tikai vienam cilvēkam. Nedodiet to nevienam citam.

Vienmēr pārbaudiet marķējumu, lai pārliecinātos, ka Jums ir pareizā Lyxumia pildspalvveida

pilnšļirce. Tāpat pārbaudiet, vai nav beidzies derīguma termiņš. Nepareizu zāļu lietošana var

kaitēt Jūsu veselībai.

Nemēģiniet atvilkt šķidrumu no kārtridža ar šļirci.

Par Jūsu adatu

(kas tiek piegādāta

atsevišķi)

Lietojiet tikai adatas, kas ir apstiprinātas Lyxumia ievadīšanai. Ar Lyxumia pildspalvveida

pilnšļirci lietojiet 29. – 32. izmēra vienreiz lietojamās pilnšļirces adatas. Vaicājiet ārstam,

farmaceitam vai medmāsai, kura izmēra un garuma adata Jums ir vispiemērotākā.

Ja injekciju veic kāds cits, jāievēro piesardzība, lai ar adatu nejauši netiktu savainots kāds cits.

Tā var notikt infekcijas pārnese.

Vienmēr katrai injekcijai izmantojiet jaunu adatu. Tas palīdz izvairīties no Lyxumia

piesārņošanās vai iespējamas adatas nosprostošanās.

2. sadaļa – SAGATAVOŠANĀS

Aktivizējiet pilnšļirci pirmās injekcijas veikšanas dienā

Vispirms aktivizējiet jauno pilnšļirci

Pirms devas injicēšanas –

pirms injekcijas veikšanas Jums no jaunās pilnšļirces vispirms

jāizvada liekais šķidrums. To veic vienreiz un dēvē par aktivizācijas procesu. Tālāk 1. – 5. punktā

ir aprakstīts, kā tas veicams.

Aktivizāciju veic, lai pārliecinātos, ka pilnšļirce darbojas pareizi un ka Jūsu pirmās injekcijas

deva ir pareiza.

Neatkārtojiet

aktivizācijas procesu, jo tad Jūs no Lyxumia pilnšļirces neiegūsiet 14 devas.

Tālāk attēlos parādīts, kā pēc aktivizācijas mainās Jūsu pilnšļirces injekcijas pogas aktivizācijas logs.

Melnais virzulis.

Virzulis pārvietosies gar devu skalu pēc katras injekcijas. Augstāk

redzamajā piemērā devu skaits liecina, ka ir atlikušas 13 injekcijas.

Ārējais adatas

uzgalis

Iekšējais adatas

uzgalis

Adata

Aizsarg-

uzlīme

Jauna pilnšļirce

(oranžs logs)

Injekciju veikšanai sagatavota pilnšļirce

(balts logs)

Pilnšļirce ir aktivizēta un gatava injekcijām. Logs pēc aktivizācijas paliek balts.

Jaunas Lyxumia pilnšļirces aktivizēšana

1.

solis.

Noņemiet pilnšļirces vāciņu un pārbaudiet pilnšļirci

Pārbaudiet šķidrumu. Tam jābūt dzidram un

bezkrāsainam, bez daļiņām. Ja tā nav, nelietojiet šo

pilnšļirci.

Sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai medmāsu.

Pārbaudiet, vai

aktivizācijas logs ir

oranžs.

2.

solis.

Pievienojiet adatu un noņemiet adatu uzgaļus

Vienmēr aktivizācijai izmantojiet

jaunu adatu

Noņemiet ārējā adatas uzgaļa aizsarguzlīmi.

Turiet adatu un pilnšļirci vienā līnijā. Uzskrūvēšanas laikā turiet adatu taisni.

Uzmanieties, lai nesavainotu sevi, kamēr rīkojaties ar adatu.

Noņemiet ārējo un iekšējo adatas uzgali. Saglabājiet ārējo adatas uzgali – Jums tas būs nepieciešams

vēlāk, lai noņemtu adatu.

Saglabāt

Izmest

3.

solis.

Izvelciet injekcijas pogu

Kārtīgi izvelciet injekcijas pogu, līdz tā apstājas.

Bultiņa tagad norādīs uz adatu.

4.

solis.

Nospiediet un turiet injekcijas pogu nospiestu, lai izvadītu lieko šķidrumu

Vērsiet adatu pret piemērotu trauku (piemēram, papīra glāzīti vai salveti), lai savāktu un iznīcinātu

šķidrumu.

Nospiediet injekcijas pogu līdz galam

. Jūs varat sajust vai dzirdēt “klikšķi”.

Turiet injekcijas pogu nospiestu un lēnām aizskaitiet līdz 5, lai izpilinātu pēdējos pilienus.

Ja šķidrums neizdalās, skat. sadaļu “Jautājumi un atbildes”.

Pārbaudiet, vai aktivizācijas logs tagad ir baltā krāsā.

5.

solis.

Pilnšļirce tagad ir aktivizēta.

Neaktivizējiet šo pilnšļirci vēlreiz.

Jums

nav

jānomaina adata starp aktivizāciju un pirmo injekciju.

Klikšķis

sekunde

s

Lai veiktu pirmo injekciju, skat. 3. sadaļu, C soli.

Skat. otrā pusē.

3. sadaļa – PILNŠĻIRCES LIETOŠANA IKDIENĀ

Izpildiet šajā sadaļā sniegtos norādījumus tikai tad, ja aktivizācijas logs ir balts.

Injicējiet tikai vienu devu katru dienu.

A

solis.

Noņemiet pilnšļircei vāciņu un pārbaudiet pilnšļirci

Pārbaudiet šķidrumu. Tam jābūt dzidram un bezkrāsainam, bez daļiņām. Ja tā nav, nelietojiet šo

pilnšļirci. Ja ir redzami gaisa burbulīši, skat. sadaļu „Jautājumi un atbildes”.

Pārbaudiet pilnšļircē esošo devu skaitu. To var noteikt pēc melnā virzuļa novietojuma devas skalā.

Pārbaudiet, vai aktivizācijas logs ir baltā krāsā. Ja tas ir oranžā krāsā, skat. 2. sadaļu.

Pārbaudiet Jūsu pilnšļirces marķējumu, lai pārliecinātos, ka Jums ir pareizās zāles.

B

solis.

Pievienojiet adatu un noņemiet adatu uzgaļus

Vienmēr katrai injekcijai izmantojiet

jaunu adatu

Noņemiet ārējā adatas uzgaļa aizsarguzlīmi.

Turiet adatu un pilnšļirci vienā līnijā. Uzskrūvēšanas laikā turiet adatu taisni.

Uzmanieties, lai nesavainotu sevi, kamēr rīkojaties ar adatu.

Noņemiet ārējo un iekšējo adatas uzgali. Saglabājiet ārējo adatas uzgali – Jums tas būs nepieciešams

vēlāk, lai noņemtu adatu.

Saglabāt

Izmest

C

solis.

Izvelciet injekcijas pogu

Kārtīgi izvelciet injekcijas pogu, līdz tā apstājas.

Bultiņa tagad norādīs uz adatu.

D

solis.

Nospiediet un turiet nospiestu injekcijas pogu, lai injicētu devu

Satveriet ādas kroku un ieduriet adatu (informāciju par to, kur veikt injekciju, skat. sadaļā „Injekcijas

vietas”).

Nospiediet injekcijas pogu līdz galam

. Jūs varat sajust vai dzirdēt “klikšķi”.

Turiet injekcijas pogu nospiestu un lēnām aizskaitiet līdz 5

, lai ievadītu visu devu.

Jūsu deva tagad ir ievadīta. Izvelciet adatu no ādas.

E

solis.

Noņemiet un izmetiet adatu pēc katras injekcijas

Novietojiet ārējo adatas uzgali uz gludas virsmas. Ievietojiet adatu ārējā adatas uzgalī.

Uzlieciet atpakaļ ārējo adatas uzgali.

sekundes

klikšķis

Saspiediet ārējo adatas uzgali, lai satvertu adatu, un izmantojiet to, lai atskrūvētu adatu no pilnšļirces.

Vaicājiet farmaceitam, kā izmest adatu, kuru vairs nelietojat.

Uzlieciet atpakaļ pilnšļirces vāciņu.

F solis. Katrai injekcijai atkārtojiet visus 3. sadaļā aprakstītos soļus.

Izmetiet pilnšļirci 14 dienas pēc aktivizācijas. Rīkojieties tā, pat ja pilnšļircē vēl ir nedaudz zāļu.

Aktivizācijas un iznīcināšanas tabula

Ierakstiet tabulā datumu, kad aktivizējāt savu pilnšļirci, un datumu, kad Jums tā jāizmet pēc 14

dienām.

Pilnšļirce

Aktivizācijas

datums

Izmešanas datums

1

Uzglabāšana

Vispārēja informācija

Uzglabājiet Lyxumia pilnšļirces drošā, bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.

Sargājiet Lyxumia pilnšļirces no putekļiem un netīrumiem.

Uzlieciet pilnšļirces vāciņu pēc katras lietošanas reizes, lai pasargātu to no gaismas.

Nelietojiet Lyxumia pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts marķējumā un uz kastītes.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Pirms pilnšļirces aktivizācijas

Uzglabājiet nelietotās Lyxumia pilnšļirces ledusskapī, 2 °C - 8°C temperatūrā.

Nesasaldējiet Lyxumia pilnšļirces un nelietojiet Lyxumia, ja pilnšļirce ir bijusi sasalusi.

Pirms lietošanas ļaujiet pilnšļircei sasilt istabas temperatūrā.

Pēc pilnšļirces aktivizācijas

Pēc aktivizācijas uzglabājiet Lyxumia pilnšļirci temperatūrā līdz 30°C. Nesasaldējiet Lyxumia

pēc pilnšļirces aktivizācijas.

Neuzglabājiet Lyxumia pilnšļirci ar pievienotu adatu. Ja adata ir pievienota, iespējama

piesārņošanās un gaisa iekļūšana, kas varētu ietekmēt devas precizitāti.

Kad Lyxumia pilnšļirce ir aktivizēta, to var lietot 14 dienas. Izmetiet lietoto Lyxumia pilnšļirci

pēc 14 dienām. Rīkojieties tā, pat ja pilnšļircē vēl ir nedaudz zāļu.

Izmešana

Pirms Lyxumia pilnšļirces izmešanas uzlieciet tai vāciņu.

Lai izmestu Lyxumia pilnšļirci;,vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat.

Apkope

Rīkojieties ar Lyxumia pilnšļirci uzmanīgi.

Lyxumia pilnšļirces ārpusi Jūs varat tīrīt, noslaukot to ar mitru drānu.

Neiemērciet Lyxumia pilnšļirci šķidrumā, nemazgājiet un neaplejiet (neieziediet ar slīdvielu)

Lyxumia pilnšļirci, jo tas var izraisīt bojājumu.

Ja domājat, ka Jūsu Lyxumia pildspalvveida pilnšļirce varētu būt bojāta, nelietojiet to.

Nemēģiniet labot pildspalvveida pilnšļirci.

Injekcijas vietas

Lyxumia jāinjicē zem ādas un to var injicēt jebkurā augstāk zilā krāsā norādītajā apvidū. Injekciju var

veikt augšstilbā, vēderā vai augšdelmā. Vaicājiet ārstam, farmaceitam vai medmāsai, kā pareizi veikt

injekciju.

Jautājumi un atbildes

Kā jārīkojas, ja esmu aizmirsis aktivizēt Lyxumia pildspalvveida pilnšļirci vai esmu veicis sev

injekciju pirms aktivizācijas?

Ja esat sev veicis injekciju pirms pilnšļirces aktivizācijas, nemēģiniet to labot, veicot sev otru

injekciju. Sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai medmāsu, lai saņemtu padomu par to, kā pārbaudīt

glikozes līmeni asinīs.

Kā jārīkojas, ja kārtridžā ir gaisa burbuļi?

Nelieli gaisa burbuļi kārtridžā ir normāla parādība – tie Jums nekaitēs. Jūsu deva būs pareiza un Jūs

varat turpināt ievērot norādījumus. Ja Jums nepieciešama palīdzība, sazinieties ar savu ārstu,

farmaceitu vai medmāsu.

Kā jārīkojas, ja aktivizācijas laikā neizdalās šķidrums?

Adata var būt bloķēta vai nepareizi pieskrūvēta. Noņemiet adatu no pildspalvveida pilnšļirces,

pievienojiet jaunu un atkārtojiet tikai 4. un 5. solī minētās darbības. Ja šķidrums aizvien neizdalās,

Jūsu Lyxumia pildspalvveida pilnšļirce var būt bojāta. Nelietojiet šo Lyxumia iepakojumu. Sazinieties

ar savu ārstu, farmaceitu vai medmāsuu, lai saņemtu palīdzību.

Kā jārīkojas, ja ir grūti līdz galam nospiest injekcijas pogu?

Adata var būt bloķēta vai nepareizi pieskrūvēta. Izvelciet adatu no ādas un noņemiet adatu no

pildspalvveida pilnšļirces. Pievienojiet jaunu adatu un atkārtojiet tikai D un E solī minētās darbības. Ja

joprojām ir grūti nospiest injekciju pogu, Jūsu Lyxumia pildspalvveida pilnšļirce var būt bojāta.

Nelietojiet šo Lyxumia iepakojumu. Sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai medmāsu, lai saņemtu

palīdzību.

Ja Jums ir kādi jautājumi par Lyxumia vai diabētu, vaicājiet savam ārstam, farmaceitam vai medmāsai

vai piezvaniet pa vietējo sanofi-aventis tālruņa numuru, kas norādīts Lyxumia „Lietošanas instrukcijā:

informācija lietotājam” (ievietota atsevišķi kastītē).

Mugurpuse

Priekšpuse

Lyxumia 20 mikrogrami šķīdums injekcijām

Liksizenatīds

NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU

Katrā pildspalvveida pilnšļircē ir 14 devas, katrā devā ir

20

mikrogramu aktīvās vielas/0,2 ml

1. sadaļa – NOZĪMĪGA INFORMĀCIJA

Pirms Lyxumia pildspalvveida pilnšļirces lietošanas rūpīgi izlasiet šos norādījumus.

Saglabājiet šo instrukciju, lai vēlāk varētu pārlasīt.

Informācija par Lyxumia pildspalvveida pilnšļirci

Lyxumia ir pieejams pildspalvveida pilnšļircē injekcijām.

Injicējiet tikai vienu devu dienā.

Katrā Lyxumia pildspalvveida pilnšļircē ir 14 iepriekš iestatītas devas. Katra deva nav jānomēra.

Pirms pilnšļirces lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, farmaceitu vai medmāsu par to, kā pareizi

jāveic injekcija.

Ja pats nevarat pilnībā ievērot visus norādījumus vai nespējat lietot pildspalvveida pilnšļirci

(piemēram, ja Jums ir redzes traucējumi), lietojiet to tikai tad, ja Jums kāds palīdz.

Par Jūsu Lyxumia pildspalvveida pilnšļirci

Šī pilnšļirce ir paredzēta tikai vienam cilvēkam. Nedodiet to nevienam citam.

Vienmēr pārbaudiet marķējumu, lai pārliecinātos, ka Jums ir pareizā Lyxumia pildspalvveida

pilnšļirce. Tāpat pārbaudiet, vai nav beidzies derīguma termiņš. Nepareizu zāļu lietošana var

kaitēt Jūsu veselībai.

Aktivizācijas

logs

Injekcijas

poga

Bultiņas

logs

Devu skala

Injektora vāciņš

Melnais virzulis.

Virzulis pārvietosies gar devu skalu pēc katras

injekcijas.

Augstāk redzamajā piemērā devu

skaits liecina, ka ir atlikušas 13 injekcijas.

Gumijas

blīvējums

Kārtridžs

Nemēģiniet atvilkt šķidrumu no kārtridža ar šļirci.

Par Jūsu adatu

(kas tiek piegādāta atsevišķi)

Lietojiet tikai adatas, kas ir apstiprinātas Lyxumia ievadīšanai. Ar Lyxumia pildspalvveida

pilnšļirci lietojiet 29. – 32. izmēra vienreiz lietojamās pilnšļirces adatas. Vaicājiet savam ārstam,

farmaceitam vai medmāsai, kura izmēra un garuma adata Jums ir vispiemērotākā.

Ja injekciju veic kāds cits, jāievēro piesardzība, lai ar adatu nejauši netiktu savainots kāds cits.

Tā var notikt infekcijas pārnese.

Vienmēr katrai injekcijai izmantojiet jaunu adatu. Tas palīdz izvairīties no Lyxumia

piesārņošanās vai iespējamas adatas nosprostošanās.

2. sadaļa - SAGATAVOŠANĀS

Aktivizējiet pilnšļirci pirmās injekcijas veikšanas dienā.

Vispirms aktivizējiet jauno pilnšļirci

Pirms devas injicēšanas –

pirms injekcijas veikšanas Jums no jaunās pilnšļirces vispirms

jāizvada liekais šķidrums. To veic vienreiz un dēvē par aktivizācijas procesu. Tālāk 1. – 5. punktā

ir aprakstīts, kā tas veicams.

Aktivizāciju veic, lai pārliecinātos, ka pilnšļirce darbojas pareizi un ka Jūsu pirmās injekcijas

deva ir pareiza.

Neatkārtojiet

aktivizācijas procesu, jo tad Jūs no Lyxumia pilnšļirces neiegūsiet 14 devas.

Tālāk attēlos parādīts, kā pēc aktivizācijas mainās Jūsu pilnšļirces injekcijas pogas aktivizācijas logs.

Jauna pilnšļirce

(oranžs logs)

Injekciju veikšanai sagatavota pilnšļirce

(balts logs)

Pilnšļirce ir aktivizēta un gatava injekcijām. Logs pēc aktivizācijas paliek balts.

Jaunas Lyxumia pilnšļirces aktivizēšana

1.

solis.

Noņemiet pilnšļircei vāciņu un pārbaudiet pilnšļirci

Adatas ārējais

uzgalis

Adatas iekšējais

uzgalis

Adata

Aizsarg-

uzlīme

Pārbaudiet šķidrumu. Tam jābūt dzidram un bezkrāsainam,

bez daļiņām. Ja tā nav, nelietojiet šo pilnšļirci. Sazinieties

ar savu ārstu, farmaceitu vai medmāsu.

Pārbaudiet, vai aktivizēšanas

lodziņš ir oranžā krāsā.

2.

solis.

Pievienojiet adatu un noņemiet adatu uzgaļus

Vienmēr aktivizācijai izmantojiet

jaunu adatu

Noņemiet ārējā adatas uzgaļa aizsarguzlīmi.

Turiet adatu un pilnšļirci vienā līnijā. Uzskrūvēšanas laikā turiet adatu taisni.

Uzmanieties, lai nesavainotu sevi, kamēr rīkojaties ar adatu.

Noņemiet ārējo un iekšējo adatas uzgali. Saglabājiet ārējo adatas uzgali – Jums tas būs nepieciešams

vēlāk, lai noņemtu adatu.

3.

solis.

Izvelciet injekcijas pogu

Kārtīgi izvelciet injekcijas pogu, līdz tā apstājas.

Bultiņa tagad norādīs uz adatu.

4.

solis.

Nospiediet un turiet injekcijas pogu nospiestu, lai izvadītu lieko šķidrumu

Saglabāt

Izmest

Vērsiet adatu pret piemērotu trauku (piemēram, papīra glāzīti vai salveti), lai savāktu un iznīcinātu

šķidrumu.

Nospiediet injekcijas pogu līdz galam

. Jūs varat sajust vai dzirdēt “klikšķi”.

Turiet injekcijas pogu nospiestu un lēnām aizskaitiet līdz 5, lai izpilinātu pēdējos pilienus.

Ja šķidrums neizdalās, skat. sadaļu “Jautājumi un atbildes”.

Pārbaudiet, vai aktivizācijas logs tagad ir baltā krāsā.

5.

solis.

Pilnšļirce tagad ir aktivizēta.

Neaktivizējiet šo pilnšļirci vēlreiz.

Jums

nav

jānomaina adata starp aktivizāciju un pirmo injekciju.

Lai veiktu pirmo injekciju, skat. 3. sadaļu, C soli.

Skat. otrā pusē.

3. sadaļa – PILNŠĻIRCES LIETOŠANA IKDIENĀ

Izpildiet šajā sadaļā sniegtos norādījumus tikai tad, ja aktivizācijas logs ir balts.

Injicējiet tikai vienu devu katru dienu.

A

solis.

Noņemiet pilnšļircei vāciņu un pārbaudiet pilnšļirci

Pārbaudiet šķidrumu. Tam jābūt dzidram un bezkrāsainam, bez daļiņām. Ja tā nav, nelietojiet šo

pilnšļirci.

Ja ir redzami gaisa burbulīši, skat. sadaļu „Jautājumi un atbildes”.

Pārbaudiet pilnšļircē esošo devu skaitu. To var noteikt pēc melnā virzuļa novietojuma devas skalā.

Pārbaudiet, vai aktivizācijas logs ir baltā krāsā. Ja tas ir oranžā krāsā, skat. 2. sadaļu.

Pārbaudiet Jūsu pilnšļirces marķējumu, lai pārliecinātos, ka Jums ir pareizās zāles.

Klikšķis

sekundes

B

solis.

Pievienojiet adatu un noņemiet adatu uzgaļus

Vienmēr katrai injekcijai izmantojiet

jaunu adatu

Noņemiet ārējā adatas uzgaļa aizsarguzlīmi.

Turiet adatu un pilnšļirci vienā līnijā. Uzskrūvēšanas laikā turiet adatu taisni.

Uzmanieties, lai nesavainotu sevi, kamēr rīkojaties ar adatu.

Noņemiet ārējo un iekšējo adatas uzgali. Saglabājiet ārējo adatas uzgali – Jums tas būs nepieciešams

vēlāk, lai noņemtu adatu.

C

solis.

Izvelciet injekcijas pogu

Kārtīgi izvelciet injekcijas pogu, līdz tā apstājas.

Bultiņa tagad norādīs uz adatu.

D

solis.

Nospiediet un turiet nospiestu injekcijas pogu, lai injicētu devu

Satveriet ādas kroku un ieduriet adatu (informāciju par to, kur veikt injekciju, skat. sadaļā „Injekcijas

vietas”).

Saglabāt

Izmest

sekundes

klikšķis

Nospiediet injekcijas pogu līdz galam

. Jūs varat sajust vai dzirdēt “klikšķi”.

Turiet injekcijas pogu nospiestu un lēnām aizskaitiet līdz 5

, lai ievadītu visu devu.

Jūsu deva tagad ir ievadīta. Izvelciet adatu no ādas.

E

solis.

Noņemiet un izmetiet adatu pēc katras injekcijas

Novietojiet ārējo adatas uzgali uz gludas virsmas. Ievietojiet adatu ārējā adatas uzgalī.

Uzlieciet atpakaļ ārējo adatas uzgali.

Saspiediet ārējo adatas uzgali, lai satvertu adatu, un izmantojiet to, lai atskrūvētu adatu no pilnšļirces.

Vaicājiet farmaceitam, kā izmest adatu, kuru vairs nelietojat.

Uzlieciet atpakaļ pilnšļirces vāciņu.

F solis. Katrai injekcijai atkārtojiet visus 3. sadaļā aprakstītos soļus.

Izmetiet pilnšļirci 14 dienas pēc aktivizācijas. Rīkojieties tā, pat ja pilnšļircē vēl ir nedaudz zāļu.

Aktivizācijas un iznīcināšanas tabula

Ierakstiet tabulā datumu, kad aktivizējāt savu pilnšļirci, un datumu, kad Jums tā jāizmet pēc 14

dienām.

Pilnšļirce

Aktivizācijas

datums

Izmešanas

datums

1

2

3

4

5

6

Uzglabāšana

Vispārēja informācija

Uzglabājiet Lyxumia pilnšļirci drošā, bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.

Sargājiet Lyxumia pilnšļirci no putekļiem un netīrumiem.

Uzlieciet pilnšļirces vāciņu pēc katras lietošanas reizes, lai pasargātu no gaismas.

Nelietojiet Lyxumia pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts marķējumā un uz kastītes.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Pirms pilnšļirces aktivizācijas

Uzglabājiet nelietotās Lyxumia pilnšļirces ledusskapī, 2 °C - 8°C temperatūrā.

Nesasaldējiet Lyxumia pilnšļirces un nelietojiet Lyxumia, ja pilnšļirce ir bijusi sasalusi.

Pirms lietošanas ļaujiet pilnšļircei sasilt istabas temperatūrā.

Pēc pilnšļirces aktivizācijas

Pēc aktivizācijas uzglabājiet Lyxumia pilnšļirci temperatūrā līdz 30°C. Nesasaldējiet Lyxumia

pēc pilnšļirces aktivizācijas.

Neuzglabājiet Lyxumia pilnšļirci ar pievienotu adatu. Ja adata ir pievienota, iespējama

piesārņošanās un gaisa iekļūšana, kas varētu ietekmēt devas precizitāti.

Kad Lyxumia pilnšļirce ir aktivizēta, to var lietot 14 dienas. Izmetiet lietoto Lyxumia pilnšļirci

pēc 14 dienām. Rīkojieties tā, pat ja pilnšļircē vēl ir nedaudz zāļu.

Izmešana

Pirms Lyxumia pilnšļirces izmešanas uzlieciet tai vāciņu.

Lai izmestu Lyxumia pilnšļirci, vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat.

Apkope

Rīkojieties ar Lyxumia pilnšļirci uzmanīgi.

Lyxumia pilnšļirces ārpusi Jūs varat tīrīt, noslaukot to ar mitru drānu.

Neiemērciet Lyxumia pilnšļirci šķidrumā, nemazgājiet un neaplejiet (neieziediet ar slīdvielu)

Lyxumia pilnšļirci, jo tas var izraisīt bojājumu.

Ja domājat, ka Jūsu Lyxumia pildspalvveida pilnšļirce varētu būt bojāta, nelietojiet to.

Nemēģiniet labot pildspalvveida pilnšļirci.

Injekcijas vietas

Lyxumia jāinjicē zem ādas un to var injicēt jebkurā augstāk zilā krāsā norādītajā apvidū. Injekciju var

veikt augšstilbā, vēderā vai augšdelmā. Vaicājiet savam ārstam, farmaceitam vai medmāsai, kā pareizi

veikt injekciju.

Jautājumi un atbildes

Kā jārīkojas, ja esmu aizmirsis aktivizēt Lyxumia pildspalvveida pilnšļirci vai esmu veicis sev

injekciju pirms aktivizācijas?

Ja esat sev veicis injekciju pirms pilnšļirces aktivizācijas, nemēģiniet to labot, veicot sev otru

injekciju. Sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai medmāsu, lai saņemtu padomu par to, kā pārbaudīt

glikozes līmeni asinīs.

Mugurpuse

Priekšpuse

Kā jārīkojas, ja kārtridžā ir gaisa burbuļi?

Nelieli gaisa burbuļi kārtridžā ir normāla parādība – tie Jums nekaitēs. Jūsu deva būs pareiza un Jūs

varat turpināt ievērot norādījumus. Ja Jums nepieciešama palīdzība, sazinieties ar savu ārstu,

farmaceitu vai medmāsu.

Kā jārīkojas, ja aktivizācijas laikā neizdalās šķidrums?

Adata var būt bloķēta vai nepareizi pieskrūvēta. Noņemiet adatu no pildspalvveida pilnšļirces,

pievienojiet jaunu un atkārtojiet tikai 4. un 5. solī minētās darbības. Ja šķidrums aizvien neizdalās,

Jūsu Lyxumia pildspalvveida pilnšļirce var būt bojāta. Nelietojiet šo Lyxumia iepakojumu. Sazinieties

ar savu ārstu, farmaceitu vai medmāsu, lai saņemtu palīdzību.

Kā jārīkojas, ja ir grūti līdz galam nospiest injekcijas pogu?

Adata var būt bloķēta vai nepareizi pieskrūvēta. Izvelciet adatu no ādas un noņemiet adatu no

pildspalvveida pilnšļirces. Pievienojiet jaunu adatu un atkārtojiet tikai D un E solī minētās darbības. Ja

joprojām ir grūti nospiest injekciju pogu, Jūsu Lyxumia pildspalvveida pilnšļirce var būt bojāta.

Nelietojiet šo Lyxumia iepakojumu. Sazinieties ar savu veselības aprūpes speciālistu, lai saņemtu

palīdzību.

Ja Jums ir kādi jautājumi par Lyxumia vai diabētu, vaicājiet savam ārstam, farmaceitam vai medmāsai

vai piezvaniet pa vietējo sanofi-aventis tālruņa numuru, kas norādīts Lyxumia „Lietošanas instrukcijā:

informācija lietotājam” (ievietota atsevišķi kastītē).

Lyxumia

Liksizenatīds

NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU

Terapijas uzsākšanas iepakojums – satur divas pildspalvveida pilnšļirces, katrā pa

14

devām.

Viena zaļa

10 mikrogramu

pilnšļirce (Lyxumia 10 mikrogrami šķīdums injekcijām), katra deva satur

10 mikrogramus

aktīvās vielas/

0,2 ml.

Viena purpursarkana

20 mikrogramu

pilnšļirce (Lyxumia 20 mikrogrami šķīdums injekcijām

)

, katra

deva satur

20 mikrogramus

aktīvās vielas/

0,2 ml.

1. sadaļa – NOZĪMĪGA INFORMĀCIJA

Pirms Lyxumia pildspalvveida pilnšļirču lietošanas rūpīgi izlasiet šos norādījumus.

Saglabājiet šo instrukciju, lai vēlāk varētu pārlasīt.

Informācija par Lyxumia pildspalvveida pilnšļirci

Injicējiet tikai vienu devu dienā.

Katrā Lyxumia pildspalvveida pilnšļircē ir 14 iepriekš iestatītas devas. Katra deva nav jānomēra.

Pirms pilnšļirces lietošanas konsultējieties ar savu ārstu, farmaceitu vai medmāsu par to, kā pareizi

jāveic injekcija.

Ja pats nevarat pilnībā ievērot visus norādījumus vai nespējat lietot pildspalvveida pilnšļirci

(piemēram, ja Jums ir redzes traucējumi), lietojiet to tikai tad, ja Jums kāds palīdz.

Par Jūsu terapijas uzsākšanas iepakojumu

Lyxumia terapijas uzsākšanas iepakojumā ir divu dažādu krāsu pilnšļirces. Katra pilnšļirce satur citādu

Lyxumia stiprumu. Abas pilnšļirces lieto vienādi.

Zaļajā pilnšļircē ir 14 iepriekš iestatītas devas; katra deva satur 10 mikrogramus Lyxumia.

Purpursarkanajā pilnšļircē ir 14 iepriekš iestatītas devas; katra deva satur 20 mikrogramus

Lyxumia.

Jums terapija jāsāk ar zaļo, 10 mikrogramus Lyxumia saturošo pilnšļirci. Jums vispirms jāizlieto visas

14 devas no šīs pilnšļirces. Pēc tam lietojiet purpursarkano, 20 mikrogramus Lyxumia saturošo

pilnšļirci.

Par Jūsu Lyxumia pildspalvveida pilnšļircēm

Zaļā, 10 mikrogramus Lyxumia saturošā pilnšļirce

Purpursarkanā, 20

mikrogramus

Lyxumia

saturošā pilnšļirce

Šīs pilnšļirces ir paredzētas tikai vienam cilvēkam. Nedodiet tās nevienam citam.

Vienmēr pārbaudiet marķējumu, lai pārliecinātos, ka Jums ir pareizā Lyxumia pildspalvveida

pilnšļirce. Tāpat pārbaudiet, vai nav beidzies derīguma termiņš. Nepareizu zāļu lietošana var

kaitēt Jūsu veselībai.

Nemēģiniet atvilkt šķidrumu no kārtridža ar šļirci.

Par Jūsu adatu

(kas tiek piegādāta atsevišķi)

Melnais viruzlis.

Virzulis pārvietosies gar devu skalu pēc katras

injekcijas. Augstāk redzamajā piemērā devu

skaits liecina, ka ir atlikušas 13 injekcijas

Aktivizācijas

logs

Injekcijas

poga

Bultiņas

logs

Devu skala

Kārtridžs

Šļirces vāciņš

Gumijas

blīvējums

Adatas ārējais

uzgalis

Adatas

iekšējais

uzgalis

Adata

Aizsarguzlīme

Lietojiet tikai adatas, kas ir apstiprinātas Lyxumia ievadīšanai. Ar Lyxumia pildspalvveida

pilnšļirci lietojiet 29. – 32. izmēra vienreiz lietojamās pilnšļirču adatas. Vaicājiet savam ārstam,

farmaceitam vai medmāsai, kura izmēra un garuma adata Jums ir vispiemērotākā.

Ja injekciju veic kāds cits, jāievēro piesardzība, lai ar adatu nejauši netiktu savainots kāds cits.

Tā var notikt infekcijas pārnese.

Vienmēr katrai injekcijai izmantojiet jaunu adatu. Tas palīdz izvairīties no Lyxumia

piesārņošanās vai iespējamas adatas nosprostošanās.

2. sadaļa - SAGATAVOŠANĀS

Sāciet ar zaļo, 10 mikrogramus saturošo Lyxumia pilnšļirci

Neaktivizējiet purpursarkano, 20 mikrogramus Lyxumia saturošo pilnšļirci, kamēr neesat

izlietojis zaļo pilnšļirci.

Aktivizējiet pilnšļirci pirmās injekcijas veikšanas dienā.

Vispirms aktivizējiet jauno pilnšļirci

Pirms devas injicēšanas –

pirms injekcijas veikšanas Jums no jaunās pilnšļirces vispirms

jāizvada liekais šķidrums. To veic vienreiz un dēvē par aktivizācijas procesu. Tālāk 1. – 5. punktā

ir aprakstīts, kā tas veicams.

Aktivizāciju veic, lai pārliecinātos, ka pilnšļirce darbojas pareizi un ka Jūsu pirmās injekcijas

deva ir pareiza.

Neatkārtojiet

aktivizācijas procesu, jo tad Jūs no Lyxumia pilnšļirces neiegūsiet 14 devas.

Tālāk attēlos parādīts, kā pēc aktivizācijas mainās Jūsu pilnšļirces injekcijas pogas aktivizācijas logs.

Jauna pilnšļirce

(oranžs logs)

Injekciju veikšanai sagatavota pilnšļirce

(balts logs)

Pilnšļirce ir aktivizēta un gatava injekcijām. Logs pēc aktivizācijas paliek balts.

Jaunas Lyxumia pilnšļirces aktivizēšana

1.

solis.

Noņemiet pilnšļircei vāciņu un pārbaudiet pilnšļirci

Pārbaudiet, vai aktivizācijas

logs ir oranžs.

Pārbaudiet šķidrumu. Tam jābūt dzidram un

bezkrāsainam, bez daļiņām. Ja tā nav, nelietojiet šo

terapijas uzsākšanas iepakojumu.

Sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai medmāsu.

2.

solis.

Pievienojiet adatu un noņemiet adatu uzgaļus

Vienmēr aktivizācijai izmantojiet

jaunu adatu

Noņemiet ārējā adatas uzgaļa aizsarguzlīmi.

Turiet adatu un pilnšļirci vienā līnijā. Uzskrūvēšanas laikā turiet adatu taisni.

Uzmanieties, lai nesavainotu sevi, kamēr rīkojaties ar adatu.

Noņemiet ārējo un iekšējo adatas uzgali. Saglabājiet ārējo adatas uzgali – Jums tas būs nepieciešams

vēlāk, lai noņemtu adatu.

3

. solis.

Izvelciet injekcijas pogu

Kārtīgi izvelciet injekcijas pogu, līdz tā apstājas.

Bultiņa tagad norādīs uz adatu.

4.

solis.

Nospiediet un turiet injekcijas pogu nospiestu, lai izvadītu lieko šķidrumu

Vērsiet adatu pret piemērotu trauku (piemēram, papīra glāzīti vai salveti), lai savāktu un iznīcinātu

šķidrumu.

Nospiediet injekcijas pogu līdz galam

. Jūs varat sajust vai dzirdēt “klikšķi”.

Turiet injekcijas pogu nospiestu un lēnām aizskaitiet līdz 5, lai izpilinātu pēdējos pilienus.

Saglabāt

Izmest

Ja šķidrums neizdalās, skat. sadaļu “Jautājumi un atbildes”.

Pārbaudiet, vai aktivizācijas logs tagad ir baltā krāsā.

5.

solis.

Pilnšļirce tagad ir aktivizēta.

Neaktivizējiet šo pilnšļirci vēlreiz.

Jums

nav

jānomaina adata starp aktivizāciju un pirmo injekciju.

Lai veiktu pirmo injekciju, skat. 3. sadaļu, C soli.

Skat. otrā pusē.

3. sadaļa – PILNŠĻIRCES LIETOŠANA IKDIENĀ

Izpildiet šajā sadaļā sniegtos norādījumus tikai tad, ja aktivizācijas logs ir balts.

Injicējiet tikai vienu devu katru dienu.

A

solis.

Noņemiet pilnšļircei vāciņu un pārbaudiet pilnšļirci

Pārbaudiet šķidrumu. Tam jābūt dzidram un bezkrāsainam, bez daļiņām. Ja tā nav, nelietojiet šo

terapijas uzsākšanas iepakojumu.

Ja ir redzami gaisa burbulīši, skat. sadaļu „Jautājumi un atbildes”.

Pārbaudiet pilnšļircē esošo devu skaitu. To var noteikt pēc melnā virzuļa novietojuma devas skalā.

Pārbaudiet, vai aktivizācijas logs ir baltā krāsā. Ja tas ir oranžā krāsā, skat. 2. sadaļu.

Pārbaudiet Jūsu pilnšļirces marķējumu, lai pārliecinātos, ka Jums ir pareizās zāles.

B

solis.

Pievienojiet adatu un noņemiet adatu uzgaļus

sekundes

Vienmēr katrai injekcijai izmantojiet

jaunu adatu

Noņemiet ārējā adatas uzgaļa aizsarguzlīmi.

Turiet adatu un pilnšļirces vienā līnijā. Uzskrūvēšanas laikā turiet adatu taisni.

Uzmanieties, lai nesavainotu sevi, kamēr rīkojaties ar adatu.

Noņemiet ārējo un iekšējo adatas uzgali. Saglabājiet ārējo adatas uzgali – Jums tas būs nepieciešams

vēlāk, lai noņemtu adatu.

C

solis.

Izvelciet injekcijas pogu

Kārtīgi izvelciet injekcijas pogu, līdz tā apstājas.

Bultiņa tagad norādīs uz adatu.

D

solis.

Nospiediet un turiet nospiestu injekcijas pogu, lai injicētu devu

Satveriet ādas kroku un ieduriet adatu (informāciju par to, kur veikt injekciju, skat. sadaļā „Injekcijas

vietas”).

Nospiediet injekcijas pogu līdz galam

. Jūs varat sajust vai dzirdēt “klikšķi”.

Turiet injekcijas pogu nospiestu un lēnām aizskaitiet līdz 5

, lai ievadītu visu devu.

Jūsu deva tagad ir ievadīta. Izvelciet adatu no ādas.

Saglabāt

Izmest

sekundes

klikšķis

E

solis.

Noņemiet un izmetiet adatu pēc katras injekcijas

Novietojiet ārējo adatas uzgali uz gludas virsmas. Ievietojiet adatu ārējā adatas uzgalī.

Uzlieciet atpakaļ ārējo adatas uzgali.

Saspiediet ārējo adatas uzgali, lai satvertu adatu, un izmantojiet to, lai atskrūvētu adatu no pilnšļirces.

Vaicājiet farmaceitam, kā izmest adatu, kuru vairs nelietojat.

Uzlieciet pilnšļirces vāciņu.

F solis. Katrai injekcijai atkārtojiet visus 3. sadaļā aprakstītos soļus.

Izmetiet pilnšļirci 14 dienas pēc aktivizācijas. Rīkojieties tā, pat ja pilnšļircē vēl ir nedaudz zāļu.

Kad esat izmetis zaļo pilnšļirci, pārejiet pie

4. sadaļas

, lai sāktu lietot purpursarkano pilnšļirci.

4. sadaļa – PĀREJA UZ PURPURSARKANĀS PILNŠĻIRCES LIETOŠANU

Pabeigta zaļās, 10 mikrogramus saturošās pilnšļirces lietošana

Zaļā, 10 mikrogramus Lyxumia saturošā pilnšļirce ir tukša, kad melnais virzulis ir sasniedzis „0”

atzīmi uz devu skalas un injekcijas pogu nav iespējams pilnībā izvilkt.

Kad zaļā, 10 mikrogramus Lyxumia saturošā pilnšļirce ir tukša, Jums jāturpina ārstēšanos, ievadot

nākamo injekciju, kad ir pienācis laiks, lietojot purpursarkano, 20 mikrogramus Lyxumia saturošo

pilnšļirci. To lieto tieši tādā pašā veidā.

Purpursarkanās 20 mikrogramu pilnšļirces lietošana

Purpursarkanās, 20 mikrogramus saturošās pilnšļirces aktivizācija

Arī purpursarkanā, 20 mikrogramus Lyxumia saturošā pilnšļirce pirms lietošanas ir jāaktivizē.

Ievērojiet visus 2. sadaļā sniegtos norādījumus.

Purpursarkanās 20 mikrogramu pilnšļirces lietošana

Lai injicētu devu ar purpursarkano 20 mikrogramu Lyxumia pilnšļirci, ievērojiet visus 3. sadaļā

sniegtos norādījumus. Veicot injekciju katru dienu, atkārtoti izpildiet 3. sadaļā sniegtos norādījumus,

līdz pilnšļirce ir tukša.

Aktivizācijas un izmešanas tabula

Ierakstiet tabulā datumu, kad aktivizējāt savu pilnšļirci, un datumu, kad Jums tā jāizmet pēc 14

dienām.

Pilnšļirce

Aktivizācijas

datums

Izmešanas datums

10 mikrogrami

___ / ___ / ___

___ / ___ / ___

20 mikrogrami

___ / ___ / ___

___ / ___ / ___

Uzglabāšana

Vispārēja informācija

Uzglabājiet Lyxumia pilnšļirces drošā, bērniem nepieejamā un neredzamā vietā.

Sargājiet Lyxumia pilnšļirces no putekļiem un netīrumiem.

Uzlieciet pilnšļirces

vāciņu pēc katras lietošanas reizes, lai pasargātu no gaismas.

Nelietojiet Lyxumia pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz marķējuma un kastītes.

Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Pirms pilnšļirces aktivizācijas

Uzglabājiet nelietotās Lyxumia pilnšļirces ledusskapī, 2°C - 8°C temperatūrā.

Nesasaldējiet Lyxumia pilnšļirces un nelietojiet Lyxumia, ja pilnšļirce ir bijusi sasalusi.

Pirms lietošanas ļaujiet pilnšļircei sasilt istabas temperatūrā.

Pēc pilnšļirces aktivizācijas

Pēc aktivizācijas uzglabājiet Lyxumia pilnšļirci temperatūrā līdz 30°C. Nesasaldējiet Lyxumia

pēc pilnšļirces aktivizācijas.

Neuzglabājiet Lyxumia pilnšļirci ar pievienotu adatu. Ja adata ir pievienota, iespējama

piesārņošanās un gaisa iekļūšana, kas varētu ietekmēt devas precizitāti.

Kad Lyxumia pilnšļirce ir aktivizēta, to var lietot 14 dienas. Izmetiet lietoto Lyxumia pilnšļirci

pēc 14 dienām. Rīkojieties tā, pat ja pilnšļircē vēl ir nedaudz zāļu.

Izmešana

Pirms Lyxumia pilnšļirces izmešanas uzlieciet tai vāciņu.

Lai izmestu Lyxumia pilnšļirci, vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs nelietojat.

Apkope

Rīkojieties ar Lyxumia pilnšļirci uzmanīgi.

Lyxumia pilnšļirces ārpusi Jūs varat tīrīt, noslaukot to ar mitru drānu.

Neiemērciet Lyxumia pilnšļirci šķidrumā, nemazgājiet un neaplejiet (neieziediet ar slīdvielu)

Lyxumia pilnšļirci, jo tas var izraisīt bojājumu.

Ja domājat, ka Jūsu Lyxumia pildspalvveida pilnšļirce varētu būt bojāta, nelietojiet to. Paņemiet

jaunu. Nemēģiniet labot pildspalvveida pilnšļirci.

Injekcijas vietas

Lyxumia jāinjicē zem ādas un to var injicēt jebkurā augstāk zilā krāsā norādītajā apvidū. Injekciju var

veikt augšstilbā, vēderā vai augšdelmā. Vaicājiet savam ārstam, farmaceitam vai medmāsai, kā pareizi

veikt injekciju.

Jautājumi un atbildes

Kā jārīkojas, ja esmu aizmirsis aktivizēt Lyxumia pildspalvveida pilnšļirci vai esmu veicis sev

injekciju pirms aktivizācijas?

Ja esat sev veicis injekciju pirms pilnšļirces aktivizācijas, nemēģiniet to labot, veicot sev otru

injekciju. Sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai medmāsu, lai saņemtu padomu par to, kā pārbaudīt

glikozes līmeni asinīs.

Kā jārīkojas, ja kārtridžā ir gaisa burbuļi?

Nelieli gaisa burbuļi kārtridžā ir normāla parādība – tie Jums nekaitēs. Jūsu deva būs pareiza un Jūs

varat turpināt ievērot norādījumus. Ja Jums nepieciešama palīdzība, sazinieties ar savu ārstu,

farmaceitu vai medmāsu.

Kā jārīkojas, ja aktivizācijas laikā neizdalās šķidrums?

Adata var būt bloķēta vai nepareizi pieskrūvēta. Noņemiet adatu no pildspalvveida pilnšļirces,

pievienojiet jaunu un atkārtojiet tikai 4. un 5. solī minētās darbības. Ja šķidrums aizvien neizdalās,

Jūsu Lyxumia pildspalvveida pilnšļirce var būt bojāta. Nelietojiet šo Lyxumia terapijas uzsākšanas

iepakojumu. Sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai medmāsu, lai saņemtu palīdzību.

Kā jārīkojas, ja ir grūti līdz galam nospiest injekcijas pogu?

Adata var būt bloķēta vai nepareizi pieskrūvēta. Izvelciet adatu no ādas un noņemiet adatu no

pildspalvveida pilnšļirces. Pievienojiet jaunu adatu un atkārtojiet tikai D un E solī minētās darbības. Ja

joprojām ir grūti nospiest injekciju pogu, Jūsu Lyxumia pildspalvveida pilnšļirce var būt bojāta.

Nelietojiet šo Lyxumia terapijas uzsākšanas iepakojumu. Sazinieties ar savu ārstu, farmaceitu vai

medmāsu, lai saņemtu palīdzību.

Ja Jums ir kādi jautājumi par Lyxumia vai diabētu, vaicājiet savam ārstam, farmaceitam vai medmāsai

vai piezvaniet pa vietējo sanofi-aventis tālruņa numuru, kas norādīts Lyxumia „Lietošanas instrukcijā:

informācija lietotājam” (ievietota atsevišķi kastītē).

Mugurpuse

Priekšpuse

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Lyxumia 10 mikrogrami šķīdums injekcijām

Lyxumia 20 mikrogrami šķīdums injekcijām

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Lyxumia 10 mikrogrami šķīdums injekcijām

Viena deva (0,2 ml) satur 10 mikrogramus (µg) liksizenatīda (lixisenatidum) (50 µg vienā ml).

Lyxumia 20 mikrogrami šķīdums injekcijām

Viena deva (0,2 ml) satur 20 mikrogramus (µg) liksizenatīda (lixisenatidum) (100 µg vienā ml).

Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību

Katra deva satur 540 mikrogramus metakrezola.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām (injekcija)

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Lyxumia ir indicēts 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai pieaugušajiem, lai sasniegtu glikēmijas kontroli,

lietojot kombinācijā ar perorālām glikozes līmeni pazeminošām zālēm un/vai bazālo insulīnu, ja tie

kopā ar diētu un fizisko slodzi nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli (pieejamo informāciju par

dažādām kombinācijām skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktā).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Sākumdeva: lietošanu sāk ar 10 µg liksizenatīda vienreiz dienā 14 dienas.

Balstdeva: fiksētu liksizenatīda balstdevu 20 µg vienreiz dienā sāk lietot 15. dienā.

Sākumdevai ir pieejams Lyxumia 10 mikrogrami šķīdums injekcijām.

Balstdevai ir pieejams Lyxumia 20 mikrogrami šķīdums injekcijām.

Pievienojot Lyxumia jau lietotai metformīna terapijai, metformīnu var turpināt lietot tādā pašā devā,

nemainot to.

Pievienojot Lyxumia jau lietotai sulfonilurīnvielas atvasinājuma terapijai vai bazālam insulīnam, lai

mazinātu hipoglikēmijas risku, var apsvērt sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai bazālā insulīna devas

samazināšanu. Lyxumia nedrīkst lietot kombinācijā ar bazālo insulīnu un sulfonilurīnvielas

atvasinājumiem palielināta hipoglikēmijas riska dēļ (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietojot Lyxumia, specifiska glikozes līmeņa asinīs uzraudzība nav nepieciešama. Taču, lietojot

kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bazālo insulīnu, var būt jākontrolē glikozes līmenis

asinīs vai jāveic glikozes līmeņa asinīs paškontrole, lai pielāgotu sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai

bazālā insulīna devas.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Vecuma dēļ devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav

nepieciešama.

Terapeitiskās pieredzes pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss

mazāks par 30 ml/min) vai nieru slimību terminālā stadijā nav un tādēļ šajās populācijās lietot

liksizenatīdu nav ieteicams (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2.

apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Liksizenatīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, vēl nav

pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Lyxumia jāinjicē subkutāni augšstilbā, vēderā vai augšdelmā. Lyxumia nedrīkst ievadīt intravenozi vai

intramuskulāri.

Injekcija tiek ievadīta reizi dienā, stundas laikā pirms jebkuras maltītes. Ar maltīti saistīto Lyxumia

injekciju ieteicams veikt katru dienu pirms vienas un tās pašas maltītes, izvēloties šim nolūkam ērtāko

maltīti. Ja deva ir izlaista, tā jāinjicē stundas laikā pirms nākamās maltītes.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpašas terapeitiskās pieredzes par liksizenatīda lietošanu pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu nav un to

nedrīkst lietot šiem pacientiem. Liksizenatīdu nedrīkst lietot diabētiskās ketoacidozes ārstēšanai.

Akūts pankreatīts

Glikagonam līdzīgā peptīda-1 (GLP-1) receptoru agonistu lietošana ir bijusi saistīta ar akūta

pankreatīta rašanās risku. Pēc liksizenatīda lietošanas ir aprakstīti daži akūta pankreatīta gadījumi,

tomēr cēloņsakarība nav noteikta. Pacienti jāinformē par raksturīgiem akūta pankreatīta simptomiem:

pastāvīgas, stipras sāpes vēderā. Ja ir aizdomas par pankreatītu, liksizenatīda lietošana jāpārtrauc; ja

tiek apstiprināta akūta pankreatīta diagnoze, liksizenatīda lietošanu nedrīkst atsākt. Piesardzība

jāievēro pacientiem, kuriem anamnēzē ir pankreatīts.

Smaga kuņģa-zarnu trakta slimība

GLP-1 receptoru agonistu lietošana var būt saistīta ar kuņģa-zarnu trakta blakusparādībām.

Liksizenatīds nav pētīts pacientiem ar smagu kuņģa-zarnu trakta slimību, tostarp pacientiem ar smagu

gastroparēzi, un tādēļ liksizenatīda lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.

Nieru darbības traucējumi

Terapeitiskās pieredzes pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss

mazāks par 30 ml/min) vai nieru slimību terminālā stadijā nav. To nav ieteicams lietot pacientiem ar

smagiem nieru darbības traucējumiem vai nieru slimību terminālā stadijā (skatīt 4.2. un 5.2.

apakšpunktu).

Hipoglikēmija

Pacientiem, kuri saņem Lyxumia kopā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bazālo insulīnu, var būt

palielināts hipoglikēmijas risks. Lai mazinātu hipoglikēmijas risku, var apsvērt sulfonilurīnvielas

atvasinājuma vai bazālā insulīna devas samazināšanu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Liksizenatīdu nedrīkst

lietot kombinācijā ar bazālo insulīnu un sulfonilurīnvielas atvasinājumiem palielināta hipoglikēmijas

riska dēļ.

Vienlaikus lietotās zāles

Aizkavētā kuņģa iztukšošanās, lietojot liksizenatīdu, var samazināt iekšķīgi lietotu zāļu uzsūkšanos.

Liksizenatīds piesardzīgi jānozīmē pacientiem, kuri saņem iekšķīgi lietojamas zāles, kam

nepieciešama strauja uzsūkšanās no kuņģa-zarnu trakta, rūpīga klīniska uzraudzība vai kam ir šaurs

terapeitiskais indekss. Specifiski ieteikumi par šādu zāļu lietošanu ir sniegti 4.5. apakšpunktā.

Nepētītas populācijas

Liksizenatīds nav pētīts, lietojot kombinācijā ar dipeptidilpeptidāzes 4 (DPP-4) inhibitoriem.

Dehidratācija

Ar liksizenatīdu ārstētiem pacientiem jāsniedz informācija par iespējamo dehidratācijas risku saistībā

ar kuņģa-zarnu trakta nevēlamām reakcijām un par piesardzības pasākumiem, kas jāveic, lai izvairītos

no šķidruma daudzuma samazināšanās.

Palīgvielas

Šīs zāles satur metakrezolu, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Šīs zāles satur mazāk kā 1 mmol nātrija (23 mg devā), t.i., būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Liksizenatīds ir peptīds, un to metabolizē citohroms P450. In vitro pētījumos liksizenatīds neietekmēja

pārbaudīto citohroma P450 izozīmu vai cilvēka transportvielu aktivitāti.

Kuņģa iztukšošanās aizkavēšanās, lietojot liksizenatīdu, var samazināt iekšķīgi lietotu zāļu uzsūkšanās

ātrumu. Pacienti, kas lieto zāles ar šauru terapeitisko indeksu vai zāles, kuras lietojot jāveic rūpīga

klīniska uzraudzība, rūpīgi jānovēro, īpaši liksizenatīda terapijas sākumā. Šīs zāles jālieto standarta

veidā attiecībā pret liksizenatīdu. Ja šādas zāles jālieto kopā ar uzturu, pacientiem jāiesaka, ja

iespējams, lietot šīs zāles tās maltītes laikā, kurā netiek lietots liksizenatīds.

Lietojot iekšķīgi zāles, kuru efektivitāte ir īpaši atkarīga no robežkoncentrācijas, piemēram,

antibiotikas, pacientiem jāiesaka šīs zāles lietot vismaz 1 stundu pirms vai 4 stundas pēc liksizenatīda

injekcijas.

Zarnās šķīstošās zāļu formas, kas satur pret sadalīšanos kuņģī jutīgas vielas, jālieto 1 stundu pirms vai

4 stundas pēc liksizenatīda injekcijas.

Paracetamols

Paracetamolu izmantoja kā modeļzāles, lai novērtētu liksizenatīda ietekmi uz kuņģa iztukšošanos.

Neatkarīgi no lietošanas laika (pirms vai pēc liksizenatīda injekcijas), pēc vienreizējas 1000 mg devas

lietošanas paracetamola AUC un t

nemainījās. Lietojot 1 vai 4 stundas pēc 10 µg liksizenatīda,

paracetamola C

samazinājās attiecīgi par 29 % un 31 %, un vidējais t

aizkavējās attiecīgi par 2,0

un 1,75 stundām. Paredzams, ka, lietojot 20 µg balstdevu, paracetamola t

un C

aizkavētos vai

samazinātos vēl vairāk.

Lietojot paracetamolu 1 stundu pirms liksizenatīda, ietekmi uz paracetamola C

un t

nenovēroja.

Ņemot vērā šos rezultātus, paracetamola devas pielāgošana nav nepieciešama, taču aizkavētais t

, ko

novēroja, lietojot paracetamolu 1–4 stundas pēc liksizenatīda, jāņem vērā, kad efektivitātei

nepieciešams ātrs darbības sākums.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi

Pēc vienreizējas perorālā kontracepcijas līdzekļa (0,03 mg etinilestradiola/0,15 mg levonorgestrela)

devas lietošanas 1 stundu pirms vai 11 stundas pēc 10 µg liksizenatīda, etinilestradiola un

levonorgestrela C

, AUC, t

un t

nemainījās.

Perorālā kontracepcijas līdzekļa lietošana 1 stundu vai 4 stundas pēc liksizenatīda neietekmēja

etinilestradiola un levonorgestrela AUC un t

bet etinilestradiola

samazinājās attiecīgi par 52 %

un 39 % un levonorgestrela C

samazinājās attiecīgi par 46 % un 20 %, bet vidējais t

aizkavējās

par 1 – 3 stundām.

samazinājumam ir ierobežota klīniskā nozīmē, un perorālā kontracepcijas līdzekļa deva nav

jāpielāgo.

Atorvastatīns

Lietojot 20 µg liksizenatīda un 40 mg atorvastatīna vienlaikus no rīta 6 dienas, atorvastatīna iedarbība

nemazinājās, bet C

samazinājās par 31 % un t

aizkavējās par 3,25 stundām.

Šādu t

palielināšanos nenovēroja, ja atorvastatīnu lietoja vakarā un liksizenatīdu no rīta, bet

atorvastatīna AUC un C

palielinājās attiecīgi par 27 % un 66 %.

Šīs izmaiņas nav klīniski nozīmīgas un tādēļ, lietojot vienlaikus ar liksizenatīdu, atorvastatīna deva

nav jāpielāgo.

Varfarīns un citi kumarīna atvasinājumi

Lietojot vienlaikus 25 mg varfarīna un atkārtoti 20 µg liksizenatīda, ietekmi uz AUC vai INR

(starptautisko standartizēto koeficientu) nekonstatēja, bet C

samazinājās par 19 % un t

aizkavējās

par 7 stundām.

Pamatojoties uz šiem rezultātiem, lietojot vienlaikus ar liksizenatīdu, varfarīna deva nav jāpielāgo;

taču, uzsākot vai beidzot ārstēšanu ar liksizenatīdu, pacientiem, kuri lieto varfarīna un/vai kumarīna

atvasinājumus, ieteicams bieži kontrolēt INR.

Digoksīns

Pēc vienlaicīgas 20 µg liksizenatīda un 0,25 mg digoksīna lietošanas līdzsvara koncentrācijā digoksīna

AUC nemainījās. Digoksīna t

aizkavējās par 1,5 stundu, un C

samazinājās par 26 %.

Pamatojoties uz šiem rezultātiem, lietojot vienlaikus ar liksizenatīdu, digoksīna deva nav jāpielāgo.

Ramiprils

Pēc 20 µg liksizenatīda un 5 mg ramiprila vienlaikus lietošanas 6 dienas ramiprila AUC palielinājās

par 21 %, bet C

samazinājās par 63 %. Aktīvā metabolīta (ramiprilāta) AUC un C

nemainījās.

Ramiprila un ramiprilāta t

aizkavējās par aptuveni 2,5 stundām.

Pamatojoties uz šiem rezultātiem, lietojot vienlaikus ar liksizenatīdu, ramiprila deva nav jāpielāgo.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Reproduktīvā vecuma sievietes

Lyxumia nav ieteicams lietot reproduktīvā vecuma sievietēm, kuras nelieto kontracepciju.

Grūtniecība

Atbilstošu datu par Lyxumia lietošanu grūtniecēm nav. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīta

reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Lyxumia

nedrīkst lietot grūtniecības laikā. Tā vietā ieteicams lietot insulīnu. Ja paciente vēlas, lai viņai iestātos

grūtniecība, vai pacientei iestājas grūtniecība, ārstēšana ar Lyxumia ir jāpārtrauc.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai Lyxumia izdalās mātes pienā cilvēkam. Lyxumia nedrīkst lietot, barojot bērnu ar

krūti.

Fertilitāte

Ar dzīvniekiem veiktie pētījumi neliecina par tiešu nelabvēlīgu ietekmi uz auglību.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Liksizenatīds neietekmē vai minimāli ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Lietojot kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bazālo insulīnu, pacientiem jāiesaka veikt

piesardzības pasākumus, lai izvairītos no hipoglikēmijas, vadot transportlīdzekli un apkalpojot

mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Lyxumia atsevišķi vai kombinācijā ar metformīnu, sulfonilurīnvielas atvasinājumu (kopā ar

metformīnu vai bez tā) vai bazālo insulīnu (kopā ar metformīnu vai bez tā, vai kopā ar

sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bez tā) astoņos lielos ar placebo vai aktīvu līdzekli kontrolētos III

fāzes pētījumos ir saņēmuši vairāk nekā 2 600 pacienti.

Klīniskajos pētījumos biežāk novērotās blakusparādības bija slikta dūša, vemšana un caureja. Šīs

reakcijas lielākoties bija vieglas un pārejošas. Turklāt radās arī hipoglikēmija (lietojot Lyxumia

kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu un/vai bazālo insulīnu) un galvassāpes.

Par alerģiskām reakcijām ziņots 0,4 % ar Lyxumia ārstēto pacientu.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Blakusparādības, par kurām ziņots visos ar placebo vai aktīvu līdzekli kontrolētos III fāzes pētījumos

visā ārstēšanas periodā, ir uzskaitītas 1. tabulā. Tabulā iekļautas blakusparādības, kas radušās ar

sastopamības biežumu >5 %, ja ar Lyxumia ārstētiem pacientiem tās bija biežāk nekā pacientiem, kas

saņēma visus citus salīdzināšanai izmantotos līdzekļus. Tabulā iekļautas arī blakusparādības, kuru

sastopamības biežums bija ≥1 % Lyxumia grupā, ja tas vairāk nekā divas reizes pārsniedza

sastopamības biežumu visu citu salīdzināšanai izmantoto līdzekļu grupā.

Blakusparādību biežums ir definēts šādi: ļoti bieži: ≥1/10; bieži: ≥1/100 līdz <1/10; retāk: ≥1/1 000

līdz <1/100; reti: ≥1/10 000 līdz <1/1 000; ļoti reti: <1/10 000.

Katrā orgānu sistēmu grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to biežuma samazinājuma secībā.

1. tabula. Blakusparādības, par kurām ziņots ar placebo un aktīvu līdzekli kontrolētos III fāzes

pētījumos visā ārstēšanas periodā (arī laikā pēc 24 nedēļu terapijas pamatperioda pētījumos, kuros

ārstēšanas kopējais ilgums bija ≥76 nedēļas).

Orgānu sistēmu

grupa

Rašanās biežums

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Infekcijas un

infestācijas

Gripa

Augšējo elpceļu

infekcija

Cistīts

Vīrusu infekcija

Imūnās sistēmas

traucējumi

Anafilaktiska reakcija

Vielmaiņas un

uztures traucējumi

Hipoglikēmija (lietojot

kombinācijā ar

sulfonilurīnvielas

atvasinājumu un/vai

bazālo insulīnu)

Hipoglikēmija (lietojot

kombinācijā tikai ar

metformīnu)

Nervu sistēmas

traucējumi

Galvassāpes

Reibonis

Miegainība

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Slikta dūša

Dispepsija

Vemšana

Caureja

Ādas un zemādas

audu bojājumi

Nātrene

Skeleta-muskuļu un

saistaudu sistēmas

bojājumi

Muguras sāpes

Vispārēji traucējumi

un reakcijas

ievadīšanas vietā

Nieze injekcijas vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Hipoglikēmija

Pacientiem, kuri lietoja Lyxumia monoterapijā, simptomātiska hipoglikēmija radās 1,7 % ar

liksizenatīdu ārstēto pacientu un 1,6 % ar placebo ārstēto pacientu. Lietojot Lyxumia kombinācijā tikai

ar metformīnu, simptomātiska hipoglikēmija visā ārstēšanas periodā radās 7,0 % ar liksizenatīdu

ārstēto pacientu un 4,8 % ar placebo ārstēto pacientu.

Pacientiem, kuri Lyxumia lietoja kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu un metformīnu,

simptomātiska hipoglikēmija visā ārstēšanas periodā radās 22,0 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu un

18,4 % placebo lietotāju (absolūtā atšķirība 3,6 %). Lietojot Lyxumia kombinācijā ar bazālo insulīnu

kopā ar metformīnu vai bez tā, simptomātiska hipoglikēmija visā ārstēšanas periodā radās 42,1 % ar

liksizenatīdu ārstēto pacientu un 38,9 % placebo lietotāju (absolūtā atšķirība 3,2 %).

Visā ārstēšanas periodā, lietojot Lyxumia kopā tikai ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, simptomātiska

hipoglikēmija radās 22,7 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 15,2 % placebo lietotāju

(absolūtā atšķirība 7,5 %). Lietojot Lyxumia kopā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu un bazālo

insulīnu, simptomātiska hipoglikēmija radās 47,2 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar

21,6 % placebo lietotāju (absolūtā atšķirība 25,6 %).

Kopumā smagas simptomātiskas hipoglikēmijas sastopamība visā ārstēšanas periodā III fāzes placebo

kontrolētos pētījumos bija retāka (0,4 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu un 0,2 % placebo lietojušo

pacientu).

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

24 nedēļu terapijas pamatperiodā biežāk novērotās blakusparādības bija slikta dūša un vemšana.

Sliktas dūšas sastopamība liksizenatīda grupā (26,1 %) salīdzinājumā ar placebo grupu (6,2 %) bija

lielāka, un vemšanas sastopamība liksizenatīda grupā (10,5 %) bija lielāka nekā placebo grupā

(1,8 %). Tās lielākoties bija vieglas un pārejošas un radās pirmo 3 nedēļu laikā pēc ārstēšanas

uzsākšanas. Pēc tam nākamo nedēļu laikā tās progresējoši mazinājās.

Reakcijas injekcijas vietā

Par reakcijām injekcijas vietā 24 nedēļu terapijas pamatperiodā ziņots 3,9 % pacientu, kuri saņēma

Lyxumia, un 1,4 % pacientu, kuri saņēma placebo. Lielākā daļa reakciju bija vieglas un parasti to dēļ

ārstēšana nebija jāpārtrauc.

Imunogenitāte

Ņemot vērā olbaltumvielas vai peptīdus saturošo zāļu potenciāli imūngēniskās īpašības, pacientiem

pēc ārstēšanas ar Lyxumia var attīstīties anti-liksizenatīda antivielas, un 24 nedēļu terapijas

pamatperioda beigās placebo kontrolētos pētījumos 69,8 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu bija

pozitīvs antivielu statuss. Procentuālais to pacientu daudzums, kuriem visa 76 nedēļu terapijas perioda

beigās konstatētas antivielas, bija līdzīgs. 24 nedēļu terapijas pamatperioda beigās 32,2 % pacientu ar

pozitīvu antivielu statusu antivielu koncentrācija bija virs kvantitatīvā satura noteikšanas apakšējās

robežas, un visa 76 nedēļu terapijas perioda beigās 44,7 % pacientu antivielu koncentrācija bija virs

kvantitatīvā satura noteikšanas apakšējās robežas. Pēc ārstēšanas pārtraukšanas dažiem antivielu

pozitīviem pacientiem turpināja novērot antivielu statusu; to procentuālais daudzums samazinājās līdz

aptuveni 90 % vērtībai 3 mēnešu laikā un līdz 30 % vērtībai pēc 6 mēnešiem vai vēlāk.

izmaiņas salīdzinājumā ar sākuma stāvokli bija līdzīgas, neatkarīgi no antivielu statusa

(pozitīvs vai negatīvs).

Starp pacientiem, kuri ārstēti ar liksizenatīdu un kuriem veikti HbA

mērījumi, 79,3 % antivielu

statuss bija negatīvs vai arī antivielu koncentrācija bija zem kvantitatīvā satura noteikšanas apakšējās

robežas, bet 20,7 % pacientu bija kvantitatīvi nosakāma antivielu koncentrācija. Pacientu apakšgrupā

(5,2 %) ar augstāko antivielu koncentrāciju vidējais HbA

uzlabojums 24. un 76. nedēļā bija klīniski

nozīmīgā diapazonā; taču glikēmijas atbildes reakcija bija dažāda, un 1,9 % pacientu HbA

vērtība

nebija samazinājusies.

Antivielu statuss (pozitīvs vai negatīvs) neliecina par iespējamo HbA

samazinājumu konkrētam

pacientam.

Neatkarīgi no antivielu statusa vispārējais drošuma profils pacientiem neatšķīrās, izņemot palielinātu

reakciju sastopamību injekcijas vietā (4,7 % pacientu ar antivielām un 2,5 % pacientu bez antivielām,

visā ārstēšanas periodā). Lielākā daļa reakciju injekcijas vietā bija vieglas, neatkarīgi no antivielu

statusa.

Krustenisku reakciju ar dabīgo glikagonu vai endogēno GLP-1 nekonstatēja.

Alerģiskas reakcijas

Par alerģiskām reakcijām, kas iespējami saistītas ar liksizenatīdu (piemēram, anafilaktiska reakcija,

angioneirotiska tūska un nātrene), 24 nedēļu terapijas pamatperioda laikā ziņots 0,4 % ar liksizenatīdu

ārstēto pacientu, turpretim placebo grupā iespējami saistītās alerģiskās reakcijas radās mazāk nekā

0,1 % pacientu. Anafilaktiskas reakcijas novērotas 0,2 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu un nevienam

placebo grupas pacientam. Vairumā gadījumu alerģiskās reakcijas bija viegli izteiktas.

Liksizenatīda klīnisko pētījumu laikā ziņots par vienu anafilaktoīdas reakcijas gadījumu.

Sirdsdarbības ātrums

Pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem pēc 20 µg liksizenatīda lietošanas novēroja īslaicīgu

sirdsdarbības ātruma palielināšanos. Ar liksizenatīdu ārstētajiem pacientiem ir ziņots par sirds

aritmiju, īpaši tahikardiju (0,8 %, vs <0,1 %) un sirdsklauvēm (1,5 %, vs 0,8 %), salīdzinot ar placebo

lietotājiem.

Lietošanas pārtraukšana

Terapijas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ 24 nedēļu terapijas pamatperioda laikā bija 7,4 %

ar Lyxumia ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 3,2 % placebo grupā. Biežākās blakusparādības, kuru dēļ

bija jāpārtrauc terapija liksizenatīda grupā, bija slikta dūša (3,1 %) un vemšana (1,2 %).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Klīnisko pētījumu laikā 13 nedēļu pētījumā 2. tipa cukura diabēta pacientiem lietoja devas līdz 30 µg

liksizenatīda divreiz dienā. Novēroja palielinātu kuņģa-zarnu trakta traucējumu sastopamību.

Pārdozēšanas gadījumā jāuzsāk piemērota atbalstoša terapija atbilstoši pacienta klīniskajām pazīmēm

un simptomiem, un liksizenatīda deva jāsamazina līdz parakstītajai devai.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles cukura diabēta ārstēšanai, glikagonam līdzīgā peptīda-1 (GLP-1)

analogi, ATĶ kods: A10BJ03.

Darbības mehānisms

Liksizenatīds ir selektīvs GLP-1 receptoru agonists. GLP-1 receptors ir dabīgā GLP-1 mērķis.

Dabīgais GLP-1 ir endogēns inkretīnais hormons, kas pastiprina no glikozes atkarīgu insulīna

sekrēciju no aizkuņģa dziedzera bēta šūnām.

Liksizenatīda darbība notiek, pateicoties specifiskai mijiedarbībai ar GLP-1 receptoriem, kā rezultātā

palielinās intracelulārā cikliskā adenozīna monofosfāta (cAMF) koncentrācija. Liksizenatīds stimulē

insulīna sekrēciju, kad glikozes līmenis asinīs ir paaugstināts, bet ne normoglikēmijas gadījumā, kas

ierobežo hipoglikēmijas risku. Vienlaikus tiek nomākta arī glikagona sekrēcija. Hipoglikēmijas

gadījumā glikagona sekrēcijas glābējmehānisms saglabājas.

Liksizenatīds palēnina kuņģa iztukšošanos, tādējādi samazinot ātrumu, kādā maltītes laikā uzņemtā

glikozes nokļūst asinsritē.

Farmakodinamiskā iedarbība

Lietojot vienreiz dienā, liksizenatīds pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu uzlabo glikēmijas kontroli,

tūlītēji un pastāvīgi pazeminot gan postprandiālo glikozes koncentrāciju, gan glikozes koncentrāciju

tukšā dūšā.

Šo ietekmi uz postprandiālo glikozes līmeni apstiprināja 4 nedēļu pētījumā, salīdzinot ar 1,8 mg

liraglutīda lietošanu vienreiz dienā kombinācijā ar metformīnu. Plazmas glikozes AUC

0:30-4:30 h

samazinājums pēc pārbaudes maltītes salīdzinājumā ar sākuma stāvokli bija šāds: -12,61 h*mmol/l

(-227,25 h*mg/dl) liksizenatīda grupā un -4,04 h*mmol/l (-72,83 h*mg/dl) liraglutīda grupā. To

apstiprināja arī 8 nedēļas ilgs pētījums, salīdzinot ar liraglutīdu, ko lietoja pirms brokastīm

kombinācijā ar glargīna insulīnu kopā ar metformīnu vai bez tā.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Lyxumia klīniskā efektivitāte un drošums tika vērtēts deviņos randomizētos, dubultmaskētos, placebo

kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros piedalījās4508 pacienti ar 2. tipa cukura diabētu (2869 pacienti

tika randomizēti liksizenatīda lietošanai, 47,5 % bija vīrieši, bet 52,5 % - sievietes, 517 bija 65 gadus

veci un vecāki).

Lyxumia efektivitāte tika vērtēta arī divos pētījumos - randomizētā, atklātā, ar aktīvu līdzekli

kontrolētā pētījumā (salīdzinot ar eksenatīdu vai glulizīna insulīnu) un pētījumā par injicēšanu

ēdienreižu laikā (kopā 1067 pacienti randomizēti liksizenatīda lietošanai).

Lyxumia efektivitāte un drošums par 70 gadiem vecākiem pacientiem tika vērtēts īpaši plānotā

placebo kontrolētā pētījumā (176 pacienti tika randomizēti liksizenatīda lietošanai, ieskaitot 62

pacientus ≥75 gadu vecumā).

Turklāt dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā par kardiovaskulāru iznākumu (ELIXA) iekļāva

6068 pacientus ar 2. tipa cukura diabētu, kam iepriekš bijis akūts koronārs sindroms (3034

randomizēja liksizenatīda lietošanai, ieskaitot 198 pacientus ≥75 gadu vecumā un 655 pacientus ar

vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem).

Pabeigtajos III fāzes pētījumos novēroja, ka 24 nedēļu terapijas pamatperioda beigās aptuveni 90 %

pacientu varēja turpināt lietot 20 µg Lyxumia balstdevu vienreiz dienā.

Glikēmijas kontrole

Papildterapija kombinācijai ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem

Lyxumia kombinācijā ar metformīnu, sulfonilurīnvielas atvasinājumu, pioglitazonu vai šo līdzekļu

kombināciju 24 nedēļu terapijas pamatperioda beigās statistiski nozīmīgi pazemināja HbA

līmeni,

glikozes koncentrāciju plazmā tukšā dūšā un postprandiālo glikozes līmeni 2 stundas pēc pārbaudes

maltītes (2. un 3. tabula), salīdzinot ar placebo. HbA

samazinājums bija nozīmīgs, lietojot vienreiz

dienā no rīta vai vakarā.

Šī ietekme uz HbA

ilgstošos pētījumos saglabājās līdz 76 nedēļām ilgi.

Papildterapija atsevišķi lietotam metformīnam 2. tabula. Placebo kontrolēti pētījumi kombinācijā ar

metformīnu (24 nedēļu rezultāti).

Metformīns kā pamatterapija

Liksizenatīds 20 µg

(N= 160)

Placebo

(N= 159)

Liksizenatīds 20 µg

Placebo

(N= 170)

No rīta

255)

Vakarā

(N= 255)

Vidējā HbA

1c

vērtība (%)

Sākuma stāvoklī

Vidējās izmaiņas,

salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko

kvadrātu metodes

7,99

-0,92

8,03

-0,42

8,07

-0,87

8,07

-0,75

8,02

-0,38

Pacienti (%), kas sasniedz

HbA

1c

< 7,0 %

47,4

24,1

43,0

40,6

22,0

Vidējā ķermeņa masa (kg)

Sākuma stāvoklī

Vidējās izmaiņas,

salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko

kvadrātu metodes

90,30

-2,63

87,86

-1,63

90,14

-2,01

89,01

-2,02

90,40

-1,64

Ar aktīvu līdzekli kontrolētā pētījumā konstatēja, ka 24 nedēļas ilgā terapijas pamatperioda beigās

Lyxumia lietošana vienreiz dienā HbA

pazemina par -0,79 %, bet eksenatīda lietošana divreiz dienā -

par -0,96 %; vidējā atšķirība starp terapijām bija 0,17 % (95 % TI: 0,033, 0,297); liksizenatīda grupā

(48,5 %) un eksenatīda grupā (49,8 %) līdzīgs procentuālais pacientu daudzums sasniedza par 7 %

zemāku HbA

līmeni.

Sliktas dūšas sastopamība liksizenatīda grupā bija 24,5 %, salīdzinot ar 35,1 % grupā, kurā eksenatīdu

lieto divreiz dienā, un simptomātiskas hipoglikēmijas sastopamība, lietojot liksizenatīdu, bija 2,5 %

24 nedēļas ilgā terapijas pamatperioda laikā, salīdzinot ar 7,9 % eksenatīda grupā.

24 nedēļas ilgā atklātā pētījumā, lietojot liksizenatīdu pirms dienas galvenās maltītes, tas bija

līdzvērtīgs pirms brokastīm lietotam liksizenatīdam attiecībā uz HbA

samazināšanu (vidējās

izmaiņas, salīdzinot ar sākuma stāvokli, pēc mazāko kvadrātu metodes: -0,65 %, salīdzinot ar -

0,74 %). Līdzīgu HbA

samazinājumu novēroja neatkarīgi no tā, kura maltīte bija galvenā (brokastis,

pusdienas vai vakariņas). Pētījuma beigās 43,6 % (galvenās maltītes grupa) un 42,8 % (brokastu

grupa) pacientu HbA

bija mazāks par 7 %. Par sliktu dūšu ziņots 14,7 % un 15,5 % pacientu un par

simptomātisku hipoglikēmiju 5,8 % un 2,2 % pacientu attiecīgi galvenās maltītes un brokastu grupā.

Papildterapija atsevišķi vai kombinācijā ar metformīnu lietotam sulfonilurīnvielas atvasinājumam

3. tabula. Placebo kontrolēts pētījums kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu (24 nedēļu

rezultāti)

Sulfonilurīnvielas atvasinājums kā pamata terapija,

lietojot kopā ar metformīnu vai bez tā

Liksizenatīds 20 µg

(N= 570)

Placebo

(N= 286)

Vidējā HbA

1c

vērtība (%)

Sākuma stāvoklī

Vidējās izmaiņas, salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko kvadrātu metodes

8,28

-0,85

8,22

-0,10

Pacienti (%), kas sasniedz HbA

1c

< 7,0 %

36,4

13,5

Vidējā ķermeņa masa (kg)

Sākuma stāvoklī

Vidējās izmaiņas, salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko kvadrātu metodes

82,58

-1,76

84,52

-0,93

Papildterapija atsevišķi vai kombinācijā ar metformīnu lietotam pioglitazonam

Klīniskajā pētījumā, pievienojot liksizenatīdu pioglitazonam (lietotam kopā ar metformīnu vai bez tā),

pacientiem, kuru stāvoklis nebija pietiekami kontrolēts ar pioglitazonu, 24 nedēļas ilgā terapijas pamat

perioda beigās HbA

samazinājās par 0,90 %, salīdzinot ar sākuma stāvokli, turpretim placebo grupā

samazinājās par 0,34 %, salīdzinot ar sākuma stāvokli. 24 nedēļas ilgā terapijas pamat perioda

beigās par 7 % zemāka HbA

vērtība bija sasniegta 52,3 % liksizenatīda grupas pacientu un 26,4 %

placebo grupas pacientu.

24 nedēļas ilgajā terapijas pamat periodā sliktu dūšu novēroja 23,5 % liksizenatīda grupas pacientu un

10,6 % placebo grupas pacientu, un simptomātisku hipoglikēmiju novēroja 3,4 % liksizenatīda grupas

pacientu un 1,2 % placebo grupas pacientu.

Papildterapija kombinētai terapijai ar bazālo insulīnu

Lietojot Lyxumia kopā tikai ar bazālo insulīnu vai kopā ar bazālo insulīnu un metformīnu, vai kopā ar

bazālo insulīnu un sulfonilurīnvielas atvasinājumu, salīdzinājumā ar placebo konstatēja statistiski

nozīmīgu HbA

samazinājumu un divu stundu postprandiālā glikozes līmeņa pazeminājumu pēc testa

maltītes.

4. tabula. Placebo kontrolēti pētījumi kombinācijā ar bazālo insulīnu (24 nedēļu rezultāti)

Bazālais insulīns kā pamata

terapija, atsevišķi vai kombinācijā

ar metformīnu

Bazālais insulīns kā pamata

terapija, atsevišķi vai kombinācijā

ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu*

Liksizenatīds 20 µg

(N= 327)

Placebo

(N= 166)

Liksizenatīds 20 µg

(N= 154)

Placebo

(N= 157)

Vidējā HbA

1c

vērtība

(%)

Sākuma stāvoklī

Vidējās izmaiņas,

salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko

kvadrātu metodes

8,39

-0,74

8,38

-0,38

8,53

-0,77

8,53

0,11

Pacienti (%), kas

sasniedz HbA

1c

< 7,0 %

28,3

12,0

35,6

Vidējais ārstēšanas

ilgums ar bazālo

insulīnu pētījuma

sākumā (gadi)

3,06

2,94

3,01

Vidējās bazālā insulīna

devas izmaiņas (V)

Sākuma stāvoklī

Vidējās izmaiņas,

salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko

kvadrātu metodes

53,62

-5,62

57,65

-1,93

24,87

-1,39

24,11

-0,11

Vidējā ķermeņa masa

(kg)

Sākuma stāvoklī

Vidējās izmaiņas,

salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko

kvadrātu metodes

87,39

-1,80

89,11

-0,52

65,99

-0,38

65,60

0,06

* novērtēts aziātu populācijā

Klīnisko pētījumu veica insulīnu iepriekš nesaņēmušiem pacientiem, kuru stāvoklis nebija pietiekami

kontrolēts, lietojot perorālos pretdiabēta līdzekļus. Šim pētījumam bija 12 nedēļas ilgs ievadperiods ar

glargīna insulīna lietošanas uzsākšanu un devas titrēšanu un 24 nedēļas ilgs ārstēšanas periods, kura

laikā pacienti saņēma liksizenatīdu vai placebo kombinācijā ar glargīna insulīnu un metformīnu, kā arī

tiazolidīndioniem vai bez tiem. Šajā periodā nepārtraukti titrēja glargīna insulīna devu.

12 nedēļas ilgā ievadperioda laikā glargīna insulīna pievienošana un devas titrēšana samazināja HbA

par aptuveni 1 %. Liksizenatīda pievienošana izraisīja nozīmīgi izteiktāku HbA

pazeminājumu par

0,71 % liksizenatīda grupā, salīdzinot ar 0,40 % placebo grupā. 24 nedēļas ilgā ārstēšanas perioda

beigās 56,3 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu sasniedza HbA

mazāku par 7 %, salīdzinot ar 38,5 %

placebo grupā.

24 nedēļas ilgajā ārstēšanas periodā 22,4 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu ziņoja par vismaz vienu

simptomātisku hipoglikēmijas gadījumu, salīdzinot ar 13,5 % placebo grupā. Hipoglikēmijas

sastopamība liksizenatīda grupā bija paaugstināta galvenokārt pirmajās sešās ārstēšanas nedēļās un pēc

tam bija līdzīga kā placebo grupā.

Pacienti ar 2. tipa cukura diabētu, kas saņēma bazālo insulīnu kombinācijā ar 1 – 3 perorāliem

pretdiabēta līdzekļiem, tika iekļauti atklātā, randomizētā pētījumā par insulīna lietošanas

intensificēšanu. Pēc 12 nedēļu glargīna insulīna titrēšanas, lietojot vai nelietojot metformīnu, pacienti,

kas nesasniedza atbilstošu glikozes līmeņa kontroli, tika randomizēti vienas liksizenatīda dienas devas

vai vienas glulizīna insulīna dienas devas (abas pirms galvenās maltītes) pievienošanai vai glulizīna

insulīna trīs reizes dienā pievienošanai 26 nedēļas.

HbA1c samazināšanās līmenis grupās bija līdzīgs (sk. 5. tabulu).

Atšķirībā no abu glulizīna insulīnu lietošanas shēmām liksizenatīds samazināja ķermeņa masu (sk. 5.

tabulu).

Simptomātisku hipoglikēmijas gadījumu sastopamība mazāka bija liksizenatīda grupā (36 %),

salīdzinot ar glargīna insulīna lietošanu reizi un trīs reizes dienā (attiecīgi 47 % un 52 %).

5. tabula. Aktīvi kontrolēts pētījums kombinācijā ar bazālo insulīnu, lietojot vai nelietojot metformīnu

(26 nedēļu rezultāti) - modificētā ārstēšanai paredzētā (mITT) un drošuma populācija

Liksizenatīds

Glulizīna insulīns

reizi dienā

Glulizīna insulīns

trīs reizes dienā

Vidējā HbA

1c

vērtība (%)

Izmaiņas, salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko kvadrātu

metodes

Liksizenatīda vidējā atšķirība

(VA) pēc mazāko kvadrātu

metodes, salīdzinot ar 95% TI

N = 297

-0,63

N = 298

-0,58

-0,05 (0,059)

(-0,170 līdz 0,064)

N = 295

-0,84

0,21 (0,059)

(0,095 līdz 0,328)

Vidējā ķermeņa masa

N = 297

N = 298

N = 295

Izmaiņas, salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko kvadrātu

metodes

Liksizenatīda vidējā atšķirība

(VA) pēc mazāko kvadrātu

metodes, salīdzinot ar 95% TI

-0,63

+1,03

-1,66 (0,305)

(-2,257 līdz -1,062)

+1,37

-1,99 (0,305)

(-2,593 līdz -1,396)*

*p<0,0001

Glikozes līmenis plazmā tukšā dūšā

Placebo kontrolētos pētījumos 24 nedēļas ilgā terapijas pamatperioda beigās glikozes līmeņa

pazeminājums plazmā tukšā dūšā, kas iegūts, lietojot Lyxumia, bija robežās no 0,42 mmol/l līdz

1,19 mmol/l (no 7,6 līdz 21,4 mg/dl), salīdzinot ar sākuma stāvokli.

Glikozes līmenis pēc ēšanas

Lietojot Lyxumia, postprandiālais glikozes līmenis divas stundas pēc testa maltītes pazeminājās

statistiski vairāk, nekā lietojot placebo, neatkarīgi no lietotās pamata terapijas.

Visos pētījumos, kuros mērīja postprandiālo glikozes līmeni, 24 nedēļu terapijas pamatperioda beigās

samazinājums, lietojot Lyxumia, bija robežās no 4,51 līdz 7,96 mmol/l (no 81,2 līdz 143,3 mg/dl),

salīdzinot ar sākuma stāvokli; 26,2 % - 46,8 % pacientu postprandiālais glikozes līmenis divas stundas

pēc ēšanas bija mazāks par 7,8 mmol/l (140,4 mg/dl).

Ķermeņa masa

Lietojot Lyxumia kombinācijā ar metformīnu un/vai sulfonilurīnvielas atvasinājumu, 24 nedēļu

terapijas pamatperioda beigās konstatēja noturīgu ķermeņa masas samazinājumu diapazonā no -

1,76 līdz -2,96 kg, salīdzinot ar sākuma stāvokli.

Ķermeņa masas izmaiņas salīdzinājumā ar sākuma stāvokli diapazonā no -0,38 līdz -1,80 kg novēroja

arī tiem pacientiem, kuri saņēma liksizenatīdu un tikai stabilu bazālā insulīna devu vai bazālo insulīnu

kombinācijā ar metformīnu vai sulfonilurīnvielas atvasinājumu.

Pacientiem, kas insulīna lietošanu uzsāka pirmo reizi, ķermeņa masa liksizenatīda grupā saglabājās

gandrīz nemainīga, bet placebo grupā konstatēja pieaugumu.

Ķermeņa masas samazinājums ilgstošos pētījumos saglabājās līdz 76 nedēļām ilgi.

Ķermeņa masas samazinājums nav atkarīgs no sliktas dūšas vai vemšanas rašanās.

Bēta šūnu funkcija

Klīniskie pētījumi ar Lyxumia liecināja par labāku bēta šūnu funkciju, novērtējot bēta šūnu funkciju ar

homeostāzes modeli (HOMA-β).

Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (n=20) pēc vienreizējas Lyxumia devas lietošanas konstatēja

pirmās fāzes insulīna sekrēcijas atjaunošanos un labāku otrās fāzes insulīna sekrēciju kā atbildes

reakciju uz intravenozu glikozes bolus devas ievadīšanu.

Kardiovaskulārais novērtējums

Nevienā placebo kontrolētā III fāzes pētījumā pacientiem ar 2. tipa diabētu nekonstatēja vidējā

sirdsdarbības ātruma palielināšanos.

Trešās fāzes placebo kontrolētos pētījumos konstatēja vidējā sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena

pazemināšanos attiecīgi pat par 2,1 mmHg un 1,5 mmHg.

Pētījums ELIXA bija randomizēts, dubultmaskēts, placebo kontrolēts, starptautisks pētījums, kurā

vērtēja kardiovaskulāros (KV) iznākumus ārstēšanas laikā ar liksizenatīdu pacientiem ar 2. tipa cukura

diabētu pēc nesen bijuša akūta koronāra sindroma.

Kopumā 6068 pacienti tika randomizēti attiecībā 1:1 vai nu placebo vai 20 µg liksizenatīda lietošanai

(pēc 10 µg sākumdevas pirmajās 2 nedēļās).

Deviņdesmit seši procenti pacientu abās ārstēšanas grupās pabeidza pētījumu saskaņā ar protokolu un

pētījuma beigās veselības stāvoklis bija zināms 99,0 % un 98,6 % pacientu, kas attiecīgi bija saņēmuši

liksizenatīdu vai placebo. Liksizenatīda grupā ārstēšanas ilguma mediāna bija 22,4 mēneši un 23,3

mēneši placebo grupā, pētījuma novērošanas ilguma mediāna bija attiecīgi 25,8 un 25,7 mēneši.

Vidējais HbA1c (±SN) liksizenatīda un placebo grupās attiecīgi bija 7,72 % (±1,32) un 7,64 % (±1,28)

sākumā un attiecīgi 7,46 % (±1,51) un 7,61 % (±1,48) pēc 24 mēnešiem.

Primārā un sekundārā saliktā vērtētā efektivitātes raksturlieluma rezultāti un visu saliktā vērtētā

raksturlieluma atsevišķu sastāvdaļu rezultāti parādīti 1. attēlā.

1. attēls. Forest diagramma: katra atsevišķa kardiovaskulāra notikuma analīze -- ITT

populācija

KV: kardiovaskulārs, MI: miokarda infarkts, HM: hospitalizācija sirds mazspējas dēļ, Revask.:

koronāras revaskularizācijas procedūra, RA: riska attiecība, TI: ticamības intervāls.

Gados vecāki pacienti

Cilvēki ≥70 gadu vecumā

Liksizenatīda efektivitāte un drošums cilvēkiem ≥70 gadu vecumā ar 2. tipa cukura diabētu tika vērtēts

dubultmaskētā, placebo kontrolētā, 24 nedēļas ilgā pētījumā. Novājināti pacienti, arī pacienti ar

nepietiekama barojuma risku, pacienti ar nesen bijušiem kardiovaskulāriem traucējumiem un pacienti

ar vidēji smagiem vai smagiem kognitīviem traucējumiem netika iekļauti. Pavisam tika randomizēti

350 pacienti (randomizācijas attiecība 1:1). 37% pacientu bija ≥75 gadus veci (N=131) un 31 % bija

vidēji smagi nieru darbības traucējumi (N=107). Pacienti saņēma perorālu pretdiabēta zāļu (PAZ)

stabilu(-as) devu(-as) un/vai bazālo insulīnu kā pamatterapiju. Sulfonilurīnvielas atvasinājumivai

glinīdi netika izmantoti pamatterapijā ar bazālo insulīnu.

Liksizenatīds nozīmīgi mazināja HbA1c (-0,64 % pārmaiņas, salīdzinot ar placebo; 95 % TI: no -

0,810 % līdz -0,464%; p<0,0001) no sākotnējā vidējā HbA1c 8,0 %.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus ar Lyxumia vienā vai vairākās

pediatriskās populācijas apakšgrupās 2. tipa cukura diabēta gadījumā (informāciju par lietošanu

bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

Riska attiecība ar 95% TI

Lixi n(%)

Placebo n(%)

HR

[95% CI]

Primārais saliktais vērtētais raksturlielums

KV nāve, neletāls MI, neletāls

insults vai hospitalizācija

nestabilas stenokardijas dēļ

399 (13.2%)

1.02

[0.89, 1.17]

Sekundārais saliktais vērtētais raksturlielums

Primārie + SM

456 (15.0%)

469 (15.5%)

0.97

[0.85, 1.10]

Primārie + SM + Revask.

661 (21.8%)

659 (21.7%)

1.00

[0.90, 1.11]

Saliktā raksturlieluma atsevišķas sastāvdaļas

KV nāve

156 (5.1%)

158 (5.2%)

0.98

[0.78, 1.22]

270 (8.9%)

261 (8.6%)

1.03

[0.87, 1.23]

Insults

67 (2.2%)

60 (2.0%)

1.12

[0.79, 1.58]

Hospitalizācija nestabilas

stenokardijas dēļ

11 (0.4%)

10 (0.3%)

1.11

[0.47, 2.62]

Hospitalizācija sirds

mazspējas dēļ

122 (4.0%)

127 (4.2%)

0.96

[0.75, 1.23]

Koronāra

revaskularizācijas

procedūra

368 (12.1%)

356 (11.7%)

1.03

[0.89, 1.19]

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu liksizenatīda uzsūkšanās notiek strauji

un to neietekmē lietotā deva.

Neatkarīgi no devas un no tā, vai liksizenatīdu lietoja vienreizējas vai

vairāku devu veidā, vidējais t

pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu ir 1 – 3,5 stundas. Ievadot

liksizenatīdu subkutāni vēderā, augšstilbā vai rokā, tā uzsūkšanās ātrums klīniski nozīmīgi neatšķiras.

Izkliede

Liksizenatīda saistīšanās ar cilvēka olbaltumvielām ir mērena (55 %).

Šķietamais izkliedes tilpums pēc liksizenatīda subkutānas ievadīšanas (Vz/F) ir aptuveni 100 l.

Biotransformācija un eliminācija

Tā kā liksizenatīds ir peptīds, tā eliminācija notiek glomerulārās filtrācijas ceļā, pēc tam notiek

tubulāra reabsorbcija un turpmāka metaboliska sadalīšanās, kā rezultātā veidojas mazāki peptīdi un

aminoskābes, kas tiek atkārtoti izmantotas olbaltumvielu metabolismā.

Pēc vairāku devu lietošanas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu vidējais terminālais eliminācijas

pusperiods bija aptuveni 3 stundas, un vidējais šķietamais klīrenss (CL/F) bija aptuveni 35 l/h.

Īpašas pacientu grupas

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem nieru darbības traucējumiem (pēc Cockcroft-Gault formulas aprēķinātais

kreatinīna klīrenss 60-90 ml/min), vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss

30-60 ml/min) un smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss 15-30 ml/min) AUC bija

palielinājies attiecīgi par 46 %, 51 % un 87 %.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Tā kā liksizenatīds tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm, farmakokinētikas pētījums pacientiem ar

akūtiem vai hroniskiem aknu darbības traucējumiem nav veikts. Nav gaidāms, ka aknu darbības

traucējumi varētu ietekmēt liksizenatīda farmakokinētiku.

Dzimums

Dzimums neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz liksizenatīda farmakokinētiku

.

Rase

Pamatojoties uz farmakokinētikas pētījumu rezultātiem baltās rases pārstāvjiem, japāņiem un

ķīniešiem, secināms, ka etniskā izcelsme neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz liksizenatīda

farmakokinētiku.

Gados vecāki cilvēki

Vecumam nepiemīt klīniski nozīmīga ietekme uz liksizenatīda farmakokinētiku.

Lietojot 20 µg liksizenatīda farmakokinētikas pētījumā gados vecākiem ar diabētu neslimojošiem

pētījuma dalībniekiem, gados vecākiem cilvēkiem (11 pētījuma dalībnieki vecumā no 65 līdz 74

gadiem un 7 pētījuma dalībnieki ≥75 gadus veci) liksizenatīda AUC palielinājās vidēji par 29 %,

salīdzinot ar 18 pētījuma dalībniekiem 18 – 45 gadu vecumā, kas, iespējams, saistīts ar pavājinātu

nieru darbību gados vecākiem cilvēkiem.

Ķermeņa masa

Ķermeņa masa neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz liksizenatīda AUC.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko

drošumu un toksikoloģiju neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Divus gadus ilgos subkutānas kanceroģenēzes pētījumos žurkām un pelēm konstatēja neletālus

vairogdziedzera C šūnu audzējus. Uzskata, ka šīs izmaiņas izraisa negenotoksisks GLP-1 receptoru

pastarpināts mehānisms, pret kuru grauzēji ir īpaši jutīgi. C šūnu hiperplāziju un adenomu žurkām

konstatēja, lietojot visas devas, un līmeni bez novērotas nelabvēlīgas ietekmes (NOAEL) nav

iespējams definēt. Pelēm šī ietekme radās pie iedarbības līmeņa, kas 9,3 reizes pārsniedz iedarbību

cilvēkam, lietojot terapeitisku devu. Pelēm C šūnu karcinomas nekonstatēja un žurkām C šūnu

karcinoma radās pie iedarbības līmeņa, kas terapeitiskās devas iedarbības līmeni cilvēkam pārsniedza

aptuveni 900 reižu. Divus gadus ilgajā subkutānas kancerogenitātes pētījumā pelēm vidējas devas

grupā konstatēja trīs adenokarcinomas gadījumus ar statistiski nozīmīgu pieaugumu, kas atbilst 97

reizes lielākai iedarbībai. Ar ārstēšanu saistītu ietekmi nekonstatēja.

Ar dzīvniekiem veiktie pētījumi neliecina par tiešu nelabvēlīgu ietekmi uz žurku tēviņu un mātīšu

auglību.

Ar liksizenatīdu ārstētiem suņiem konstatēja atgriezeniskus sēklinieku un sēklinieku piedēkļu

bojājumus. Veseliem vīriešiem līdzīgu ietekmi uz spermatoģenēzi nekonstatēja. Embriofetālās

attīstības pētījumos anomālijas, augšanas aizturi, pārkaulošanās aizturi un ietekmi uz skeletu žurkām

novēroja pie visām devām (piecas reizes izteiktāka iedarbība nekā iedarbība uz cilvēku), un trušiem -

lietojot lielas liksizenatīda devas (32 reizes izteiktāka iedarbība nekā iedarbība uz cilvēku). Abām

sugām konstatēja nelielu toksisku ietekmi uz mātīti, kas izpaudās kā mazs barības patēriņš un

samazināta ķermeņa masa. Novēroja pavājinātu jaundzimušo vīrišķā dzimuma žurkulēnu augšanu pēc

lielu liksizenatīda devu lietošanas vēlīnā grūsnības un zīdīšanas laikā, kā rezultātā nedaudz palielinājās

novērotā mazuļu mirstība.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Glicerīns 85 %

Nātrija acetāta trihidrāts

Metionīns

Metakrezols

Sālsskābe (pH pielāgošanai)

Nātrija hidroksīda šķīdums (pH pielāgošanai)

Ūdens injekcijām

6.2.

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pēc pirmās lietošanas reizes: 14 dienas

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C–8°C).

Nesasaldēt.

Neglabāt saldētavas tuvumā.

Pēc pirmās lietošanas reizes: uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Nesasaldēt.

Neuzglabāt ar pievienotu adatu. Uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci ar uzliktu vāciņu, lai pasargātu no

gaismas.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Pirmās hidrolītiskās klases stikla kārtridžs ar (brombutil) gumijas virzuli, (alumīnija) vāciņi ar

atlocītām sānu malām un ievietotiem laminētiem noslēdzošiem diskiem (brombutilgumija iekšpusē un

poliizoprēns ārpusē). Katrs kārtridžs ir ievietots vienreiz lietojamā pildspalvveida pilnšļircē.

Lyxumia 10 mikrogrami šķīdums injekcijām

Katrā zaļajā pildspalvveida pilnšļircē ir 3 ml šķīduma, ar to var injicēt 14 devas pa 10 µg.

Iepakojumā ir vienaa zaļa pildspalvveida pilnšļirce.

Lyxumia 20 mikrogrami šķīdums injekcijām

Katrā purpursarkanajā pildspalvveida pilnšļircē ir 3 ml šķīduma, ar to var injicēt 14 devas pa 20 µg.

Iepakojumos ir viena, divas un sešas purpursarkanas pildspalvveida pilnšļirces.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Lyxumia nedrīkst lietot, ja pilnšļirce ir bijusi sasalusi.

Lyxumia var lietot ar 29. – 32. izmēra vienreiz lietojamām pildspalvveida pilnšļirču adatām.

Pildspalvveida pilnšļirču adatas nav iepakojumā.

Pacientam jānorāda, ka adata ir jāizmet pēc katras lietošanas reizes saskaņā ar vietējām prasībām, un

pildspalvveida pilnšļirce jāuzglabā bez pievienotas adatas. Tas palīdz novērst piesārņošanos un

iespējamu adatas nosprostojumu. Pildspalvveida pilnšļirci drīkst lietot tikai viens pacients.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

sanofi-aventis groupe

54, rue La Boétie

F – 75008 Paris

Francija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Lyxumia 10 mikrogrami šķīdums injekcijām

EU/1/12/811/001 (1 pildspalvveida pilnšļirce)

Lyxumia 20 mikrogrami šķīdums injekcijām

EU/1/12/811/002 (1 pildspalvveida pilnšļirce)

EU/1/12/811/003 (2 pildspalvveida pilnšļirces)

EU/1/12/811/004 (6 pildspalvveida pilnšļirces)

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2013. 01. februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http :/www,ema.europa.eu.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Terapijas uzsākšanas iepakojums

Lyxumia 10 mikrogrami šķīdums injekcijām

Lyxumia 20 mikrogrami šķīdums injekcijām

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Lyxumia 10 mikrogrami šķīdums injekcijām

Viena deva (0,2 ml) satur 10 mikrogramus (µg) liksizenatīda (lixisenatidum) (50 µg vienā ml).

Lyxumia 20 mikrogrami šķīdums injekcijām

Viena deva (0,2 ml) satur 20 mikrogramus (µg) liksizenatīda (lixisenatidum) (100 µg vienā ml).

Palīgviela(s) ar zināmu iedarbību

Katra deva satur 540 mikrogramus metakrezola.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Šķīdums injekcijām (injekcija)

Dzidrs, bezkrāsains šķīdums.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Lyxumia ir indicēts 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai pieaugušajiem, lai sasniegtu glikēmijas kontroli,

lietojot kombinācijā ar perorālām glikozes līmeni pazeminošām zālēm un/vai bazālo insulīnu, ja tie

kopā ar diētu un fizisko slodzi nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli (pieejamo informāciju par

dažādām kombinācijām skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktā).

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Sākumdeva: lietošanu sāk ar 10 µg liksizenatīda vienreiz dienā 14 dienas.

Balstdeva: fiksētu liksizenatīda balstdevu 20 µg vienreiz dienā sāk lietot 15. dienā.

Pievienojot Lyxumia jau lietotai metformīna terapijai, metformīnu var turpināt lietot tādā pašā devā,

nemainot to.

Pievienojot Lyxumia jau lietotai sulfonilurīnvielas atvasinājuma terapijai vai bazālam insulīnam, lai

mazinātu hipoglikēmijas risku, var apsvērt sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai bazālā insulīna devas

samazināšanu. Lyxumia nedrīkst lietot kombinācijā ar bazālo insulīnu un sulfonilurīnvielas

atvasinājumiem palielināta hipoglikēmijas riska dēļ (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Lietojot Lyxumia, specifiska glikozes līmeņa asinīs uzraudzība nav nepieciešama. Taču, lietojot

kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bazālo insulīnu, var būt jākontrolē glikozes līmenis

asinīs vai jāveic glikozes līmeņa asinīs paškontrole, lai pielāgotu sulfonilurīnvielas atvasinājuma vai

bazālā insulīna devas.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Vecuma dēļ devas pielāgošana nav nepieciešama.

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem devas pielāgošana nav

nepieciešama.

Terapeitiskās pieredzes pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss

mazāks par 30 ml/min) vai nieru slimību terminālā stadijā nav un tādēļ šajās populācijās lietot

liksizenatīdu nav ieteicams (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Pacientiem ar aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama (skatīt 5.2.

apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Liksizenatīda drošums un efektivitāte, lietojot bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 18 gadiem, vēl nav

pierādīta. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Lyxumia jāinjicē subkutāni augšstilbā, vēderā vai augšdelmā. Lyxumia nedrīkst ievadīt intravenozi vai

intramuskulāri.

Injekcija tiek ievadīta reizi dienā, stundas laikā pirms jebkuras maltītes. Ar maltīti saistīto Lyxumia

injekciju ieteicams veikt katru dienu pirms vienas un tās pašas maltītes, izvēloties šim nolūkam ērtāko

maltīti. Ja deva ir izlaista, tā jāinjicē stundas laikā pirms nākamās maltītes.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Īpašas terapeitiskās pieredzes par liksizenatīda lietošanu pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu nav un to

nedrīkst lietot šiem pacientiem. Liksizenatīdu nedrīkst lietot diabētiskās ketoacidozes ārstēšanai.

Akūts pankreatīts

Glikagonam līdzīgā peptīda-1 (GLP-1) receptoru agonistu lietošana ir bijusi saistīta ar akūta

pankreatīta rašanās risku. Pēc liksizenatīda lietošanas ir aprakstīti daži akūta pankreatīta gadījumi,

tomēr cēloņsakarība nav noteikta. Pacienti jāinformē par raksturīgiem akūta pankreatīta simptomiem:

pastāvīgas, stipras sāpes vēderā. Ja ir aizdomas par pankreatītu, liksizenatīda lietošana jāpārtrauc; ja

tiek apstiprināta akūta pankreatīta diagnoze, liksizenatīda lietošanu nedrīkst atsākt. Piesardzība

jāievēro pacientiem, kuriem anamnēzē ir pankreatīts.

Smaga kuņģa-zarnu trakta slimība

GLP-1 receptoru agonistu lietošana var būt saistīta ar kuņģa-zarnu trakta blakusparādībām.

Liksizenatīds nav pētīts pacientiem ar smagu kuņģa-zarnu trakta slimību, tostarp pacientiem ar smagu

gastroparēzi, un tādēļ liksizenatīda lietošana šiem pacientiem nav ieteicama.

Nieru darbības traucējumi

Terapeitiskās pieredzes pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss

mazāks par 30 ml/min) vai nieru slimību terminālā stadijā nav. To nav ieteicams lietot pacientiem ar

smagiem nieru darbības traucējumiem vai nieru slimību terminālā stadijā (skatīt 4.2. un 5.2.

apakšpunktu).

Hipoglikēmija

Pacientiem, kuri saņem Lyxumia kopā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bazālo insulīnu, var būt

palielināts hipoglikēmijas risks. Lai mazinātu hipoglikēmijas risku, var apsvērt sulfonilurīnvielas

atvasinājuma vai bazālā insulīna devas samazināšanu (skatīt 4.2. apakšpunktu). Liksizenatīdu nedrīkst

lietot kombinācijā ar bazālo insulīnu un sulfonilurīnvielas atvasinājumiem palielināta hipoglikēmijas

riska dēļ.

Vienlaikus lietotās zāles

Aizkavētā kuņģa iztukšošanās, lietojot liksizenatīdu, var samazināt iekšķīgi lietotu zāļu uzsūkšanos.

Liksizenatīds piesardzīgi jānozīmē pacientiem, kuri saņem iekšķīgi lietojamas zāles, kam

nepieciešama strauja uzsūkšanās no kuņģa-zarnu trakta, rūpīga klīniska uzraudzība vai kam ir šaurs

terapeitiskais indekss. Specifiski ieteikumi par šādu zāļu lietošanu ir sniegti 4.5. apakšpunktā.

Nepētītas populācijas

Liksizenatīds nav pētīts, lietojot kombinācijā ar dipeptidilpeptidāzes 4 (DPP-4) inhibitoriem.

Dehidratācija

Ar liksizenatīdu ārstētiem pacientiem jāsniedz informācija par iespējamo dehidratācijas risku saistībā

ar kuņģa-zarnu trakta nevēlamām reakcijām un par piesardzības pasākumiem, kas jāveic, lai izvairītos

no šķidruma daudzuma samazināšanās.

Palīgvielas

Šīs zāles satur metakrezolu, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Šīs zāles satur mazāk kā 1 mmol nātrija (23 mg devā), t.i., būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Liksizenatīds ir peptīds, un to metabolizē citohroms P450. In vitro pētījumos liksizenatīds neietekmēja

pārbaudīto citohroma P450 izozīmu vai cilvēka transportvielu aktivitāti.

Kuņģa iztukšošanās aizkavēšanās, lietojot liksizenatīdu, var samazināt iekšķīgi lietotu zāļu uzsūkšanās

ātrumu. Pacienti, kas lieto zāles ar šauru terapeitisko indeksu vai zāles, kuras lietojot jāveic rūpīga

klīniska uzraudzība, rūpīgi jānovēro, īpaši liksizenatīda terapijas sākumā. Šīs zāles jālieto standarta

veidā attiecībā pret liksizenatīdu. Ja šādas zāles jālieto kopā ar uzturu, pacientiem jāiesaka, ja

iespējams, lietot šīs zāles tās maltītes laikā, kurā netiek lietots liksizenatīds.

Lietojot iekšķīgi zāles, kuru efektivitāte ir īpaši atkarīga no robežkoncentrācijas, piemēram,

antibiotikas, pacientiem jāiesaka šīs zāles lietot vismaz 1 stundu pirms vai 4 stundas pēc liksizenatīda

injekcijas.

Zarnās šķīstošās zāļu formas, kas satur pret sadalīšanos kuņģī jutīgas vielas, jālieto 1 stundu pirms vai

4 stundas pēc liksizenatīda injekcijas.

Paracetamols

Paracetamolu izmantoja kā modeļzāles, lai novērtētu liksizenatīda ietekmi uz kuņģa iztukšošanos.

Neatkarīgi no lietošanas laika (pirms vai pēc liksizenatīda injekcijas), pēc vienreizējas 1000 mg devas

lietošanas paracetamola AUC un t

nemainījās. Lietojot 1 vai 4 stundas pēc 10 µg liksizenatīda ,

paracetamola C

samazinājās attiecīgi par 29 % un 31 %, un vidējais t

aizkavējās attiecīgi par 2,0

un 1,75 stundām. Paredzams, ka, lietojot 20 µg balstdevu, paracetamola t

un C

aizkavētos vai

samazinātos vēl vairāk.

Lietojot paracetamolu 1 stundu pirms liksizenatīda, ietekmi uz paracetamola C

un t

nenovēroja.

Ņemot vērā šos rezultātus, paracetamola devas pielāgošana nav nepieciešama, taču aizkavētais t

novēroja, lietojot paracetamolu 1–4 stundas pēc liksizenatīda, jāņem vērā, kad efektivitātei

nepieciešams ātrs darbības sākums.

Perorālie kontracepcijas līdzekļi

Pēc vienreizējas perorālā kontracepcijas līdzekļa (0,03 mg etinilestradiola/0,15 mg levonorgestrela)

devas lietošanas 1 stundu pirms vai 11 stundas pēc 10 µg liksizenatīda, etinilestradiola un

levonorgestrela C

, AUC, t

un t

nemainījās.

Perorālā kontracepcijas līdzekļa lietošana 1 stundu vai 4 stundas pēc liksizenatīda neietekmēja

etinilestradiola un levonorgestrela AUC un t

bet etinilestradiola

samazinājās attiecīgi par 52 %

un 39 % un levonorgestrela C

samazinājās attiecīgi par 46 % un 20 %, bet vidējais t

aizkavējās

par 1 – 3 stundām.

samazinājumam ir ierobežota klīniskā nozīmē, un perorālā kontracepcijas līdzekļa deva nav

jāpielāgo.

Atorvastatīns

Lietojot 20 µg liksizenatīda un 40 mg atorvastatīna vienlaikus no rīta 6 dienas, atorvastatīna iedarbība

nemazinājās, bet C

samazinājās par 31 % un t

aizkavējās par 3,25 stundām.

Šādu t

palielināšanos nenovēroja, ja atorvastatīnu lietoja vakarā un liksizenatīdu no rīta, bet

atorvastatīna AUC un C

palielinājās attiecīgi par 27 % un 66 %.

Šīs izmaiņas nav klīniski nozīmīgas un tādēļ, lietojot vienlaikus ar liksizenatīdu, atorvastatīna deva

nav jāpielāgo.

Varfarīns un citi kumarīna atvasinājumi

Lietojot vienlaikus 25 mg varfarīna un atkārtoti 20 µg liksizenatīda, ietekmi uz AUC vai INR

(starptautisko standartizēto koeficientu) nekonstatēja, bet C

samazinājās par 19 % un t

aizkavējās

par 7 stundām.

Pamatojoties uz šiem rezultātiem, lietojot vienlaikus ar liksizenatīdu, varfarīna deva nav jāpielāgo;

taču, uzsākot vai beidzot ārstēšanu ar liksizenatīdu, pacientiem, kuri lieto varfarīna un/vai kumarīna

atvasinājumus, ieteicams bieži kontrolēt INR.

Digoksīns

Pēc vienlaicīgas 20 µg liksizenatīda un 0,25 mg digoksīna lietošanas līdzsvara koncentrācijā digoksīna

AUC nemainījās. Digoksīna t

aizkavējās par 1,5 stundu, un C

samazinājās par 26 %.

Pamatojoties uz šiem rezultātiem, lietojot vienlaikus ar liksizenatīdu, digoksīna deva nav jāpielāgo.

Ramiprils

Pēc 20 µg liksizenatīda un 5 mg ramiprila vienlaikus lietošanas 6 dienas ramiprila AUC palielinājās

par 21 %, bet C

samazinājās par 63 %. Aktīvā metabolīta (ramiprilāta) AUC un C

nemainījās.

Ramiprila un ramiprilāta t

aizkavējās par aptuveni 2,5 stundām.

Pamatojoties uz šiem rezultātiem, lietojot vienlaikus ar liksizenatīdu, ramiprila deva nav jāpielāgo.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Reproduktīvā vecuma sievietes

Lyxumia nav ieteicams lietot reproduktīvā vecuma sievietēm, kuras nelieto kontracepciju.

Grūtniecība

Atbilstošu datu par Lyxumia lietošanu grūtniecēm nav. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīta

reproduktīvā toksicitāte (skatīt 5.3. apakšpunktu). Iespējamais risks cilvēkam nav zināms. Lyxumia

nedrīkst lietot grūtniecības laikā. Tā vietā ieteicams lietot insulīnu. Ja paciente vēlas, lai viņai iestātos

grūtniecība, vai pacientei iestājas grūtniecība, ārstēšana ar Lyxumia ir jāpārtrauc.

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai Lyxumia izdalās mātes pienā cilvēkam. Lyxumia nedrīkst lietot, barojot bērnu ar

krūti.

Fertilitāte

Ar dzīvniekiem veiktie pētījumi neliecina par tiešu nelabvēlīgu ietekmi uz auglību.

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Liksizenatīds neietekmē vai minimāli ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Lietojot kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bazālo insulīnu, pacientiem jāiesaka veikt

piesardzības pasākumus, lai izvairītos no hipoglikēmijas, vadot transportlīdzekli un apkalpojot

mehānismus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Drošuma profila kopsavilkums

Lyxumia atsevišķi vai kombinācijā ar metformīnu, sulfonilurīnvielas atvasinājumu (kopā ar

metformīnu vai bez tā) vai bazālo insulīnu (kopā ar metformīnu vai bez tā, vai kopā ar

sulfonilurīnvielas atvasinājumu vai bez tā) astoņos lielos ar placebo vai aktīvu līdzekli kontrolētos III

fāzes pētījumos ir saņēmuši vairāk nekā 2 600 pacienti.

Klīniskajos pētījumos biežāk novērotās blakusparādības bija slikta dūša, vemšana un caureja. Šīs

reakcijas lielākoties bija vieglas un pārejošas. Turklāt radās arī hipoglikēmija (lietojot Lyxumia

kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu un/vai bazālo insulīnu) un galvassāpes.

Par alerģiskām reakcijām ziņots 0,4 % ar Lyxumia ārstēto pacientu.

Nevēlamo blakusparādību saraksts tabulas veidā

Blakusparādības, par kurām ziņots visos ar placebo vai aktīvu līdzekli kontrolētos III fāzes pētījumos

visā ārstēšanas periodā, ir uzskaitītas 1. tabulā. Tabulā iekļautas blakusparādības, kas radušās ar

sastopamības biežumu >5 % un ja ar Lyxumia ārstētiem pacientiem tās bija biežāk nekā pacientiem,

kas saņēma visus citus salīdzināšanai izmantotos līdzekļus.. Tabulā iekļautas arī blakusparādības, kuru

sastopamības biežums bija ≥1 % Lyxumia grupā, ja tas vairāk nekā divas reizes pārsniedza

sastopamības biežumu visu citu salīdzināšanai izmantoto līdzekļu grupā.

Blakusparādību biežums ir definēts šādi: ļoti bieži: ≥1/10; bieži: ≥1/100 līdz <1/10; retāk: ≥1/1 000

līdz <1/100; reti: ≥1/10 000 līdz <1/1 000; ļoti reti: <1/10 000.

Katrā orgānu sistēmu grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to biežuma samazinājuma secībā.

1. tabula. Blakusparādības, par kurām ziņots ar placebo un aktīvu līdzekli kontrolētos III fāzes

pētījumos visā ārstēšanas periodā (arī laikā pēc 24 nedēļu terapijas pamatperioda pētījumos, kuros

ārstēšanas kopējais ilgums bija ≥76 nedēļas).

Orgānu sistēmu

grupa

Rašanās biežums

Ļoti bieži

Bieži

Retāk

Infekcijas un

infestācijas

Gripa

Augšējo elpceļu infekcija

Cistīts

Vīrusu infekcija

Imūnās sistēmas

traucējumi

Anafilaktiska

reakcija

Vielmaiņas un

uztures traucējumi

Hipoglikēmija (lietojot

kombinācijā ar

sulfonilurīnvielas

atvasinājumu un/vai

bazālo insulīnu)

Hipoglikēmija (lietojot

kombinācijā tikai ar

metformīnu)

Nervu sistēmas

traucējumi

Galvassāpes

Reibonis

Miegainība

Kuņģa-zarnu trakta

traucējumi

Slikta dūša

Dispepsija

Vemšana

Caureja

Ādas un zemādas

audu bojājumi

Nātrene

Skeleta-muskuļu un

saistaudu sistēmas

bojājumi

Muguras sāpes

Vispārēji traucējumi

un reakcijas

ievadīšanas vietā

Nieze injekcijas vietā

Atsevišķu blakusparādību apraksts

Hipoglikēmija

Pacientiem, kuri lietoja Lyxumia monoterapijā, simptomātiska hipoglikēmija radās 1,7 % ar

liksizenatīdu ārstēto pacientu un 1,6 % ar placebo ārstēto pacientu. Lietojot Lyxumia kombinācijā tikai

ar metformīnu, simptomātiska hipoglikēmija visā ārstēšanas periodā radās 7,0 % ar liksizenatīdu

ārstēto pacientu un 4,8 % ar placebo ārstēto pacientu.

Pacientiem, kuri Lyxumia lietoja kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu un metformīnu,

simptomātiska hipoglikēmija visā ārstēšanas periodā radās 22,0 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu un

18,4 % placebo lietotāju (absolūtā atšķirība 3,6 %). Lietojot Lyxumia kombinācijā ar bazālo insulīnu

kopā ar metformīnu vai bez tā, simptomātiska hipoglikēmija visā ārstēšanas periodā radās 42,1 % ar

liksizenatīdu ārstēto pacientu un 38,9 % placebo lietotāju (absolūtā atšķirība 3,2 %).

Visā ārstēšanas periodā, lietojot Lyxumia kopā tikai ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu, simptomātiska

hipoglikēmija radās 22,7 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 15,2 % placebo lietotāju

(absolūtā atšķirība 7,5 %). Lietojot Lyxumia kopā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu un bazālo

insulīnu, simptomātiska hipoglikēmija radās 47,2 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu salīdzinājumā ar

21,6 % placebo lietotāju (absolūtā atšķirība 25,6 %).

Kopumā smagas simptomātiskas hipoglikēmijas sastopamība visā ārstēšanas periodā III fāzes placebo

kontrolētos pētījumos bija retāka (0,4 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu un 0,2 % placebo lietojušo

pacientu).

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

24 nedēļu terapijas pamatperiodā biežāk novērotās blakusparādības bija slikta dūša un vemšana.

Sliktas dūšas sastopamība liksizenatīda grupā (26,1 %) salīdzinājumā ar placebo grupu (6,2 %) bija

lielāka, un vemšanas sastopamība liksizenatīda grupā (10,5 %) bija lielāka nekā placebo grupā

(1,8 %). Tās lielākoties bija vieglas un pārejošas un radās pirmo 3 nedēļu laikā pēc ārstēšanas

uzsākšanas. Pēc tam nākamo nedēļu laikā tās progresējoši mazinājās.

Reakcijas injekcijas vietā

Par reakcijām injekcijas vietā 24 nedēļu terapijas pamatperiodā ziņots 3,9 % pacientu, kuri saņēma

Lyxumia, un 1,4 % pacientu, kuri saņēma placebo. Lielākā daļa reakciju bija vieglas un parasti to dēļ

ārstēšana nebija jāpārtrauc.

Imunogenitāte

Ņemot vērā olbaltumvielas vai peptīdus saturošo zāļu potenciāli imūngēniskās īpašības, pacientiem

pēc ārstēšanas ar Lyxumia var attīstīties anti-liksizenatīda antivielas, un 24 nedēļu terapijas

pamatperioda beigās placebo kontrolētos pētījumos 69,8 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu bija

pozitīvs antivielu statuss. Procentuālais to pacientu daudzums, kuriem visa 76 nedēļu terapijas perioda

beigās konstatētas antivielas, bija līdzīgs. 24 nedēļu terapijas pamatperioda beigās 32,2 % pacientu ar

pozitīvu antivielu statusu antivielu koncentrācija bija virs kvantitatīvā satura noteikšanas apakšējās

robežas, un visa 76 nedēļu terapijas perioda beigās 44,7 % pacientu antivielu koncentrācija bija virs

kvantitatīvā ssatura noteikšanas apakšējās robežas. Pēc ārstēšanas pārtraukšanas dažiem antivielu

pozitīviem pacientiem turpināja novērot antivielu statusu; to procentuālais daudzums samazinājās līdz

aptuveni 90 % vērtībai 3 mēnešu laikā un līdz 30 % vērtībai pēc 6 mēnešiem vai vēlāk.

izmaiņas salīdzinājumā ar sākuma stāvokli bija līdzīgas, neatkarīgi no antivielu statusa

(pozitīvs vai negatīvs).

Starp pacientiem, kuri ārstēti ar liksizenatīdu un kuriem veikti HbA

mērījumi, 79,3 % antivielu

statuss bija negatīvs vai arī antivielu koncentrācija bija zem kvantitatīvā satura noteikšanas apakšējās

robežas, bet 20,7 % pacientu bija kvantitatīvi nosakāma antivielu koncentrācija. Pacientu apakšgrupā

(5,2 %) ar augstāko antivielu koncentrāciju vidējais HbA

uzlabojums 24. un 76. nedēļā bija klīniski

nozīmīgā diapazonā; taču glikēmijas atbildes reakcija bija dažāda, un 1,9 % pacientu HbA

vērtība

nebija samazinājusies.

Antivielu statuss (pozitīvs vai negatīvs) neliecina par iespējamo HbA1c samazinājumu konkrētam

pacientam.

Neatkarīgi no antivielu statusa vispārējais drošuma profils pacientiem neatšķīrās, izņemot palielinātu

reakciju sastopamību injekcijas vietā (4,7 % pacientu ar antivielām un 2,5 % pacientu bez antivielām,

visā ārstēšanas periodā). Lielākā daļa reakciju injekcijas vietā bija vieglas, neatkarīgi no antivielu

statusa.

Krustenisku reakciju ar dabīgo glikagonu vai endogēno GLP-1 nekonstatēja.

Alerģiskas reakcijas

Par alerģiskām reakcijām, kas iespējami saistītas ar liksizenatīdu (piemēram, anafilaktiska reakcija,

angioneirotiska tūska un nātrene), 24 nedēļu terapijas pamatperioda laikā ziņots 0,4 % ar liksizenatīdu

ārstēto pacientu; turpretim placebo grupā iespējami saistītās alerģiskās reakcijas radās mazāk nekā

0,1 % pacientu. Anafilaktiskas reakcijas novērotas 0,2 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu un nevienam

placebo grupas pacientam. Vairumā gadījumu alerģiskās reakcijas bija viegli izteiktas.

Liksizenatīda klīnisko pētījumu laikā ziņots par vienu anafilaktoīdas reakcijas gadījumu.

Sirdsdarbības ātrums

Pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem pēc 20 µg liksizenatīda lietošanas novēroja īslaicīgu

sirdsdarbības ātruma palielināšanos.

Ar liksizenatīdu ārstētajiem pacientiem ir ziņots par sirds aritmiju, īpaši tahikardiju (0,8 %, vs.

<0,1 %) un sirdsklauvēm (1,5 %, vs. 0,8 %), salīdzinot ar placebo lietotājiem.

Lietošanas pārtraukšana

Terapijas pārtraukšanas biežums blakusparādību dēļ 24 nedēļu terapijas pamatperioda laikā bija 7,4 %

ar Lyxumia ārstēto pacientu salīdzinājumā ar 3,2 % placebo grupā. Biežākās blakusparādības, kuru dēļ

bija jāpārtrauc terapija liksizenatīda grupā, bija slikta dūša (3,1 %) un vemšana (1,2 %).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvuma/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām, izmantojot V pielikumā minēto nacionālās

ziņošanas sistēmas kontaktinformāciju.

4.9.

Pārdozēšana

Klīnisko pētījumu laikā 13 nedēļu pētījumā 2. tipa cukura diabēta pacientiem lietoja devas līdz 30 µg

liksizenatīda divreiz dienā. Novēroja palielinātu kuņģa-zarnu trakta traucējumu sastopamību.

Pārdozēšanas gadījumā jāuzsāk piemērota atbalstoša terapija atbilstoši pacienta klīniskajām pazīmēm

un simptomiem, un liksizenatīda deva jāsamazina līdz parakstītajai devai.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: zāles cukura diabēta ārstēšanai, glikagonam līdzīgā peptīda-1 (GLP-1)

analogi, ATĶ kods: A10BJ03.

Darbības mehānisms

Liksizenatīds ir selektīvs GLP-1 receptoru agonists. GLP-1 receptors ir dabīgā GLP-1 mērķis.

Dabīgais GLP-1 ir endogēns inkretīnhormons, kas pastiprina no glikozes atkarīgu insulīna sekrēciju no

aizkuņģa dziedzera bēta šūnām.

Liksizenatīda darbība notiek, pateicoties specifiskai mijiedarbībai ar GLP-1 receptoriem, kā rezultātā

palielinās intracelulārā cikliskā adenozīna monofosfāta (cAMF) koncentrācija. Liksizenatīds stimulē

insulīna sekrēciju, kad glikozes līmenis asinīs ir paaugstināts, bet ne normoglikēmijas gadījumā, kas

ierobežo hipoglikēmijas risku. Vienlaikus tiek nomākta arī glikagona sekrēcija. Hipoglikēmijas

gadījumā glikagona sekrēcijas glābējmehānisms saglabājas.

Liksizenatīds palēnina kuņģa iztukšošanos, tādējādi samazinot ātrumu, kādā maltītes laikā uzņemtā

glikozes nokļūst asinsritē.

Farmakodinamiskā iedarbība

Lietojot vienreiz dienā, liksizenatīds pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu uzlabo glikēmijas kontroli,

tūlītēji un pastāvīgi pazeminot gan postprandiālo glikozes koncentrāciju, gan glikozes koncentrāciju

tukšā dūšā.

Šo ietekmi uz postprandiālo glikozes līmeni apstiprināja 4 nedēļu pētījumā, salīdzinot ar 1,8 mg

liraglutīda lietošanu vienreiz dienā kombinācijā ar metformīnu. Plazmas glikozes AUC

0:30-4:30 h

samazinājums pēc pārbaudes maltītes salīdzinājumā ar sākuma stāvokli bija šāds: -12,61 h*mmol/l (-

227,25 h*mg/dl) liksizenatīda grupā un -4,04 h*mmol/l (-72,83 h*mg/dl) liraglutīda grupā. To

apstiprināja arī 8 nedēļas ilgs pētījums, salīdzinot ar liraglutīdu, ko lietoja pirms brokastīm

kombinācijā ar glargīna insulīnu kopā ar metformīnu vai bez tā.

Klīniskā efektivitāte un drošums

Lyxumia klīniskā efektivitāte un drošums tika vērtēts deviņos randomizētos, dubultmaskētos, placebo

kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros piedalījās4508 pacienti ar 2. tipa cukura diabētu (2869 pacienti

tika randomizēti liksizenatīda lietošanai, 47,5 % bija vīrieši, bet 52,5 % - sievietes, 517 bija 65 gadus

veci un vecāki).

Lyxumia efektivitāte tika vērtēta arī divos pētījumos - randomizētā, atklātā, ar aktīvu līdzekli

kontrolētā pētījumā (salīdzinot ar eksenatīdu vai glulizīna insulīnu) un pētījumā par injicēšanu

ēdienreižu laikā (kopā 1067 pacienti randomizēti liksizenatīda lietošanai).

Lyxumia efektivitāte un drošums par 70 gadiem vecākiem pacientiem tika vērtēts īpaši plānotā

placebo kontrolētā pētījumā (176 pacienti tika randomizēti liksizenatīda lietošanai, ieskaitot 62

pacientus ≥75 gadu vecumā).

Turklāt dubultmaskētā, placebo kontrolētā pētījumā par kardiovaskulāru iznākumu (ELIXA) iekļāva

6068 pacientus ar 2. tipa cukura diabētu, kam iepriekš bijis akūts koronārs sindroms (3034

randomizēja liksizenatīda lietošanai, ieskaitot 198 pacientus ≥75 gadu vecumā un 655 pacientus ar

vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem).

Pabeigtajos III fāzes pētījumos novēroja, ka 24 nedēļu terapijas pamatperioda beigās aptuveni 90 %

pacientu varēja turpināt lietot 20 µg Lyxumia balstdevu vienreiz dienā.

Glikēmijas kontrole

Papildterapija kombinācijai ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem

Lyxumia kombinācijā ar metformīnu, sulfonilurīnvielas atvasinājumu, pioglitazonu vai šo līdzekļu

kombināciju 24 nedēļu terapijas pamatperioda beigās statistiski nozīmīgi pazemināja HbA

līmeni,

glikozes koncentrāciju plazmā tukšā dūšā un postprandiālo glikozes līmeni 2 stundas pēc pārbaudes

maltītes (2. un 3. tabula), salīdzinot ar placebo. HbA

samazinājums bija nozīmīgs, lietojot vienreiz

dienā no rīta vai vakarā.

Šī ietekme uz HbA

ilgstošos pētījumos saglabājās līdz 76 nedēļām ilgi.

Papildterapija atsevišķi lietotam metformīnam

2. tabula. Placebo kontrolēti pētījumi kombinācijā ar metformīnu (24 nedēļu rezultāti).

Metformīns kā pamata terapija

Liksizenatīds 20 µg

(N= 160)

Placebo

(N= 159)

Liksizenatīds 20 µg

Placebo

(N= 170)

No rīta

(N= 255)

Vakarā

(N= 255)

Vidējā

vērtība

(%)

Sākuma

stāvoklī

Vidējās

izmaiņas,

salīdzinot ar

sākuma

stāvokli, pēc

mazāko

kvadrātu

metodes

7,99

-0,92

8,03

-0,42

8,07

-0,87

8,07

-0,75

8,02

-0,38

Pacienti (%),

kas sasniedz

HbA

1c

< 7,0 %

47,4

24,1

43,0

40,6

22,0

Vidējā ķermeņa

masa (kg)

Sākuma

stāvoklī

Vidējās

izmaiņas,

salīdzinot ar

sākuma

stāvokli, pēc

mazāko

kvadrātu

metodes

90,30

-2,63

87,86

-1,63

90,14

-2,01

89,01

-2,02

90,40

-1,64

Ar aktīvu līdzekli kontrolētā pētījumā konstatēja, ka 24 nedēļas ilgā terapijas pamatperioda beigās

Lyxumia lietošana vienreiz dienā HbA

līmeni pazemina par 0,79 %, bet eksenatīda lietošana divreiz

dienā — par 0,96 %; vidējā atšķirība starp terapijām bija 0,17 % (95 % TI: 0,033, 0,297), un

liksizenatīda grupā (48,5 %) un eksenatīda grupā (49,8 %) līdzīgs procentuālais pacientu daudzums

sasniedza par 7 % zemāku HbA

līmeni.

Sliktas dūšas sastopamība liksizenatīda grupā bija 24,5 %, salīdzinot ar 35,1 % grupā, kurā eksenatīdu

lieto divreiz dienā, un simptomātiskas hipoglikēmijas sastopamība, lietojot liksizenatīdu, bija 2,5 %

24 nedēļas ilgā terapijas pamatperioda laikā, salīdzinot ar 7,9 % eksenatīda grupā.

24 nedēļas ilgā atklātā pētījumā, lietojot liksizenatīdu pirms dienas galvenās maltītes, tas bija

līdzvērtīgs pirms brokastīm lietotam liksizenatīdam attiecībā uz HbA

samazināšanu (vidējās

izmaiņas, salīdzinot ar sākuma stāvokli, pēc mazāko kvadrātu metodes: -0,65 %, salīdzinot ar -

0,74 %). Līdzīgu HbA

samazinājumu novēroja neatkarīgi no tā, kura maltīte bija galvenā (brokastis,

pusdienas vai vakariņas). Pētījuma beigās 43,6 % (galvenās maltītes grupa) un 42,8 % (brokastu

grupa) pacientu HbA

bija mazāks par 7 %. Par sliktu dūšu ziņots 14,7 % un 15,5 % pacientu un par

simptomātisku hipoglikēmiju 5,8 % un 2,2 % pacientu attiecīgi galvenās maltītes un brokastu grupā.

Papildterapija atsevišķi lietotam vai kombinācijā ar metformīnu lietotam sulfonilurīnvielas

atvasinājumam

3. tabula. Placebo kontrolēts pētījums kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumu (24 nedēļu

rezultāti)

Sulfonilurīnvielas atvasinājums kā pamata terapija,

lietojot kopā ar metformīnu vai bez tā

Liksizenatīds 20 µg

(N= 570)

Placebo

(N= 286)

Vidējā HbA

1c

vērtība

(%)

Sākuma stāvoklī

Vidējās izmaiņas,

salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko

kvadrātu metodes

8,28

-0,85

8,22

-0,10

Pacienti (%), kas

sasniedz HbA

1c

< 7,0 %

36,4

13,5

Vidējā ķermeņa masa

(kg)

Sākuma stāvoklī

Vidējās izmaiņas,

salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko

kvadrātu metodes

82,58

-1,76

84,52

-0,93

Papildterapija atsevišķi vai kombinācijā ar metformīnu lietotam pioglitazonam

Klīniskajā pētījumā, pievienojot liksizenatīdu pioglitazonam (lietotam kopā ar metformīnu vai bez tā),

pacientiem, kuru stāvoklis nebija pietiekami kontrolēts ar pioglitazonu, 24 nedēļas ilgā terapijas

pamatperioda beigās HbA

samazinājās par 0,90 %, salīdzinot ar sākuma stāvokli, turpretim placebo

grupā HbA

samazinājās par 0,34 %, salīdzinot ar sākuma stāvokli. 24 nedēļas ilgā terapijas

pamatperioda beigās par 7 % zemāka HbA

vērtība bija sasniegta 52,3 % liksizenatīda grupas

pacientu un 26,4 % placebo grupas pacientu.

24 nedēļas ilgajā terapijas pamatperiodā sliktu dūšu novēroja 23,5 % liksizenatīda grupas pacientu un

10,6 % placebo grupas pacientu, un simptomātisku hipoglikēmiju novēroja 3,4 % liksizenatīda grupas

pacientu un 1,2 % placebo grupas pacientu.

Papildterapija kombinētai terapijai ar bazālo insulīnu

Lietojot Lyxumia kopā tikai ar bazālo insulīnu vai kopā ar bazālo insulīnu un metformīnu, vai kopā ar

bazālo insulīnu un sulfonilurīnvielas atvasinājumu, salīdzinājumā ar placebo konstatēja statistiski

nozīmīgu HbA

samazinājumu un divu stundu postprandiālā glikozes līmeņa pazeminājumu pēc testa

maltītes.

4. tabula. Placebo kontrolēti pētījumi kombinācijā ar bazālo insulīnu (24 nedēļu rezultāti)

Bazālais insulīns kā pamata terapija,

atsevišķi vai kombinācijā ar

metformīnu

Bazālais insulīns kā pamata terapija,

atsevišķi vai kombinācijā ar

sulfonilurīnvielas atvasinājumu*

Liksizenatīds

20 µg

(N= 327)

Placebo

(N= 166)

Liksizenatīds 20 µg

(N= 154)

Placebo

(N= 157)

Vidējā HbA

1c

vērtība

(%)

Sākuma stāvoklī

Vidējās izmaiņas,

salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko

kvadrātu metodes

8,39

-0,74

8,38

-0,38

8,53

-0,77

8,53

0,11

Pacienti (%), kas

sasniedz HbA

1c

< 7,0 %

28,3

12,0

35,6

Vidējais ārstēšanas

ilgums ar bazālo

insulīnu pētījuma

sākumā (gadi)

3,06

2,94

3,01

Vidējās bazālā

insulīna devas

izmaiņas (V)

Sākuma stāvoklī

Vidējās izmaiņas,

salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko

kvadrātu metodes

53,62

-5,62

57,65

-1,93

24,87

-1,39

24,11

-0,11

Vidējā ķermeņa masa

(kg)

Sākuma stāvoklī

Vidējās izmaiņas,

salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko

kvadrātu metodes

87,39

-1,80

89,11

-0,52

65,99

-0,38

65,60

0,06

* novērtēts aziātu populācijā

Klīnisko pētījumu veica insulīnu iepriekš nesaņēmušiem pacientiem, kuru stāvoklis nebija pietiekami

kontrolēts, lietojot perorālos pretdiabēta līdzekļus. Šim pētījumam bija 12 nedēļas ilgs ievadperiods ar

glargīna insulīna lietošanas uzsākšanu un devas titrēšanu un 24 nedēļas ilgs ārstēšanas periods, kura

laikā pacienti saņēma liksizenatīdu vai placebo kombinācijā ar glargīna insulīnu un metformīnu, kā arī

tiazolidīndioniem vai bez tiem. Šajā periodā nepārtraukti titrēja glargīna insulīna devu.

12 nedēļas ilgā ievadperioda laikā glargīna insulīna pievienošana un devas titrēšana samazināja HbA

par aptuveni 1 %. Liksizenatīda pievienošana izraisīja nozīmīgi izteiktāku HbA

pazeminājumu par

0,71 % liksizenatīda grupā, salīdzinot ar 0,40 % placebo grupā. 24 nedēļas ilgā ārstēšanas perioda

beigās 56,3 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu sasniedza HbA

mazāku par 7 %, salīdzinot ar 38,5 %

placebo grupā.

24 nedēļas ilgajā ārstēšanas periodā 22,4 % ar liksizenatīdu ārstēto pacientu ziņoja par vismaz vienu

simptomātisku hipoglikēmijas gadījumu, salīdzinot ar 13,5 % placebo grupā. Hipoglikēmijas

sastopamība liksizenatīda grupā bija paaugstināta galvenokārt pirmajās sešās ārstēšanas nedēļās un pēc

tam bija līdzīga kā placebo grupā.

Pacienti ar 2. tipa cukura diabētu, kas saņēma bazālo insulīnu kombinācijā ar 1 – 3 perorāliem

pretdiabēta līdzekļiem, tika iekļauti atklātā, randomizētā pētījumā par insulīna lietošanas

intensificēšanu. Pēc 12 nedēļu glargīna insulīna titrēšanas, lietojot vai nelietojot metformīnu, pacienti,

kas nesasniedza atbilstošu glikozes līmeņa kontroli, tika randomizēti vienas liksizenatīda dienas devas

vai vienas glulizīna insulīna dienas devas (abas pirms galvenās maltītes) pievienošanai vai glulizīna

insulīna trīs reizes dienā pievienošanai 26 nedēļas.

HbA1c samazināšanās līmenis grupās bija līdzīgs (sk. 5. tabulu).

Atšķirībā no abu glulizīna insulīnu lietošanas shēmām liksizenatīds samazināja ķermeņa masu (sk. 5.

tabulu).

Simptomātisku hipoglikēmijas gadījumu sastopamība mazāka bija liksizenatīda grupā (36 %),

salīdzinot ar glargīna insulīna lietošanu reizi un trīs reizes dienā (attiecīgi 47 % un 52 %).

5. tabula. Aktīvi kontrolēts pētījums kombinācijā ar bazālo insulīnu, lietojot vai nelietojot metformīnu

(26 nedēļu rezultāti) - modificētā ārstēšanai paredzētā (mITT) un drošuma populācija

Liksizenatīds

Glulizīna insulīns

reizi dienā

Glulizīna insulīns

trīs reizes dienā

Vidējā HbA

1c

vērtība (%)

Izmaiņas, salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko kvadrātu

metodes

Liksizenatīda vidējā atšķirība

(VA) pēc mazāko kvadrātu

metodes, salīdzinot ar 95% TI

N = 297

-0,63

N = 298

-0,58

-0,05 (0,059)

(-0,170 līdz 0,064)

N = 295

-0,84

0,21 (0,059)

(0,095 līdz 0,328)

Vidējā ķermeņa masa

N = 297

N = 298

N = 295

Izmaiņas, salīdzinot ar sākuma

stāvokli, pēc mazāko kvadrātu

metodes

Liksizenatīda vidējā atšķirība

(VA) pēc mazāko kvadrātu

metodes, salīdzinot ar 95% TI

-0,63

+1,03

-1,66 (0,305)

(-2,257 līdz -1,062)

+1,37

-1,99 (0,305)

(-2,593 līdz -1,396)*

*p<0,0001

Glikozes līmenis plazmā tukšā dūšā

Placebo kontrolētos pētījumos 24 nedēļas ilgā terapijas pamatperioda beigās glikozes līmeņa

pazeminājums plazmā tukšā dūšā, kas iegūts, lietojot Lyxumia, bija robežās no 0,42 mmol/l līdz

1,19 mmol/l (no 7,6 līdz 21,4 mg/dl), salīdzinot ar sākuma stāvokli.

Glikozes līmenis pēc ēšanas

Lietojot Lyxumia, postprandiālais glikozes līmenis divas stundas pēc testa maltītes pazeminājās

statistiski vairāk, nekā lietojot placebo, neatkarīgi no lietotās pamata terapijas.

Visos pētījumos, kuros mērīja postprandiālo glikozes līmeni, 24 nedēļu terapijas pamatperioda beigās

samazinājums, lietojot Lyxumia, bija robežās no 4,51 līdz 7,96 mmol/l (no 81,2 līdz 143,3 mg/dl),

salīdzinot ar sākuma stāvokli 26,2 % - 46,8 % pacientu postprandiālais glikozes līmenis divas stundas

pēc ēšanas bija mazāks par 7,8 mmol/l (140,4 mg/dl).

Ķermeņa masa

Lietojot Lyxumia kombinācijā ar metformīnu un/vai sulfonilurīnvielas atvasinājumu, 24 nedēļu

terapijas pamatperioda beigās konstatēja noturīgu ķermeņa masas samazinājumu diapazonā no -

1,76 līdz -2,96 kg, salīdzinot ar sākuma stāvokli.

Ķermeņa masas izmaiņas salīdzinājumā ar sākuma stāvokli diapazonā no 0,38 līdz 1,80 kg novēroja

arī tiem pacientiem, kuri saņēma liksizenatīdu un tikai stabilu bazālā insulīna devu vai bazālo insulīnu

kombinācijā ar metformīnu vai sulfonilurīnvielas atvasinājumu.

Pacientiem, kas insulīna lietošanu uzsāka pirmo reizi, ķermeņa masa liksizenatīda grupā saglabājās

gandrīz nemainīga, bet placebo grupā konstatēja pieaugumu.

Ķermeņa masas samazinājums ilgstošos pētījumos saglabājās līdz 76 nedēļām ilgi.

Ķermeņa masas samazinājums nav atkarīgs no sliktas dūšas vai vemšanas rašanās.

Bēta šūnu funkcija

Klīniskie pētījumi ar Lyxumia liecināja par labāku bēta šūnu funkciju, novērtējot bēta šūnu funkciju ar

homeostāzes modeli (HOMA-β).

Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (n=20) pēc vienreizējas Lyxumia devas lietošanas konstatēja

pirmās fāzes insulīna sekrēcijas atjaunošanos un labāku otrās fāzes insulīna sekrēciju kā atbildes

reakciju uz intravenozu glikozes bolus devas ievadīšanu.

Kardiovaskulārais novērtējums

Nevienā placebo kontrolētā III fāzes pētījumā pacientiem ar 2. tipa diabētu nekonstatēja vidējā

sirdsdarbības ātruma palielināšanos.

Trešās fāzes placebo kontrolētos pētījumos konstatēja vidējā sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena

pazemināšanos attiecīgi pat par 2,1 mmHg un 1,5 mmHg.

Pētījums ELIXA bija randomizēts, dubultmaskēts, placebo kontrolēts, starptautisks pētījums, kurā

vērtēja kardiovaskulāros (KV) iznākumus ārstēšanas laikā ar liksizenatīdu pacientiem ar 2. tipa cukura

diabētu pēc nesen bijuša akūta koronāra sindroma.

Kopumā 6068 pacienti tika randomizēti attiecībā 1:1 vai nu placebo vai 20 µg liksizenatīda lietošanai

(pēc 10 µg sākumdevas pirmajās 2 nedēļās).

Deviņdesmit seši procenti pacientu abās ārstēšanas grupās pabeidza pētījumu saskaņā ar protokolu un

pētījuma beigās veselības stāvoklis bija zināms 99,0 % un 98,6 % pacientu, kas attiecīgi bija saņēmuši

liksizenatīdu vai placebo. Liksizenatīda grupā ārstēšanas ilguma mediāna bija 22,4 mēneši un 23,3

mēneši placebo grupā, pētījuma novērošanas ilguma mediāna bija attiecīgi 25,8 un 25,7 mēneši.

Vidējais HbA1c (±SN) liksizenatīda un placebo grupās attiecīgi bija 7,72 % (±1,32) un 7,64 % (±1,28)

sākumā un attiecīgi 7,46 % (±1,51) un 7,61 % (±1,48) pēc 24 mēnešiem.

Primārā un sekundārā saliktā vērtētā efektivitātes raksturlieluma rezultāti un visu saliktā vērtētā

raksturlieluma atsevišķu sastāvdaļu rezultāti parādīti 1. attēlā.

1. attēls. Forest diagramma: katra atsevišķa kardiovaskulāra notikuma analīze -- ITT

populācija

KV: kardiovaskulārs, MI: miokarda infarkts, HM: hospitalizācija sirds mazspējas dēļ, Revask.:

koronāras revaskularizācijas procedūra, RA: riska attiecība, TI: ticamības intervāls.

Gados vecāki pacienti

Cilvēki ≥70 gadu vecumā

Liksizenatīda efektivitāte un drošums cilvēkiem ≥70 gadu vecumā ar 2. tipa cukura diabētu tika vērtēts

dubultmaskētā, placebo kontrolētā, 24 nedēļas ilgā pētījumā. Novājināti pacienti, arī pacienti ar

nepietiekama barojuma risku, pacienti ar nesen bijušiem kardiovaskulāriem traucējumiem un pacienti

ar vidēji smagiem vai smagiem kognitīviem traucējumiem netika iekļauti. Pavisam tika randomizēti

350 pacienti (randomizācijas attiecība 1:1). 37% pacientu bija ≥75 gadus veci (N=131) un 31 % bija

vidēji smagi nieru darbības traucējumi (N=107). Pacienti saņēma perorālu pretdiabēta zāļu (PAZ)

stabilu(-as) devu(-as) un/vai bazālo insulīnu kā pamatterapiju. Sulfonilurīnvielas atvasinājumi vai

glinīdi netika izmantoti pamatterapijā ar bazālo insulīnu.

Liksizenatīds nozīmīgi mazināja HbA1c (-0,64 % pārmaiņas, salīdzinot ar placebo; 95 % TI: no -

0,810 % līdz -0,464 %; p<0,0001) no sākotnējā vidējā HbA1c 8,0 %.

Pediatriskā populācija

Eiropas Zāļu aģentūra atliek pienākumu iesniegt pētījumu rezultātus ar Lyxumia vienā vai vairākās

pediatriskās populācijas apakšgrupās 2. tipa cukura diabēta gadījumā (informāciju par lietošanu

bērniem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Pēc subkutānas ievadīšanas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu liksizenatīda uzsūkšanās notiek strauji

un to neietekmē lietotā deva.

Neatkarīgi no devas un no tā, vai liksizenatīdu lietoja vienreizējas vai

Riska attiecība ar 95% TI

Lixi n(%)

Placebo n(%)

HR

[95% CI]

Primārais saliktais vērtētais raksturlielums

KV nāve, neletāls MI, neletāls

insults vai hospitalizācija

nestabilas stenokardijas dēļ

399 (13.2%)

1.02

[0.89, 1.17]

Sekundārais saliktais vērtētais raksturlielums

Primārie + SM

456 (15.0%)

469 (15.5%)

0.97

[0.85, 1.10]

Primārie + SM + Revask.

661 (21.8%)

659 (21.7%)

1.00

[0.90, 1.11]

Saliktā raksturlieluma atsevišķas sastāvdaļas

KV nāve

156 (5.1%)

158 (5.2%)

0.98

[0.78, 1.22]

270 (8.9%)

261 (8.6%)

1.03

[0.87, 1.23]

Insults

67 (2.2%)

60 (2.0%)

1.12

[0.79, 1.58]

Hospitalizācija nestabilas

stenokardijas dēļ

11 (0.4%)

10 (0.3%)

1.11

[0.47, 2.62]

Hospitalizācija sirds

mazspējas dēļ

122 (4.0%)

127 (4.2%)

0.96

[0.75, 1.23]

Koronāra

revaskularizācijas

procedūra

368 (12.1%)

356 (11.7%)

1.03

[0.89, 1.19]

vairāku devu veidā, vidējais t

pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu ir 1 – 3,5 stundas. Ievadot

liksizenatīdu subkutāni vēderā, augšstilbā vai rokā, tā uzsūkšanās ātrums klīniski nozīmīgi neatšķiras.

Izkliede

Liksizenatīda saistīšanās ar cilvēka olbaltumvielām ir mērena (55 %).

Šķietamais izkliedes tilpums pēc liksizenatīda subkutānas ievadīšanas (Vz/F) ir aptuveni 100 l.

Biotransformācija un eliminācija

Tā kā liksizenatīds ir peptīds, tā eliminācija notiek glomerulārās filtrācijas ceļā, pēc tam notiek

tubulāra reabsorbcija un turpmāka metaboliska sadalīšanās, kā rezultātā veidojas mazāki peptīdi un

aminoskābes, kas tiek atkārtoti izmantotas olbaltumvielu metabolismā.

Pēc vairāku devu lietošanas pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu vidējais terminālais eliminācijas

pusperiods bija aptuveni 3 stundas, un vidējais šķietamais klīrenss (CL/F) bija aptuveni 35 l/h.

Īpašas pacientu grupas

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem

Pacientiem ar viegliem (pēc Cockcroft-Gault formulas aprēķinātais kreatinīna klīrenss 60-90 ml/min),

vidēji smagiem (kreatinīna klīrenss 30-60 ml/min) un smagiem nieru darbības traucējumiem

(kreatinīna klīrenss 15-30 ml/min) AUC bija palielinājies par attiecīgi 46 %, 51 % un 87 %.

Pacienti ar aknu darbības traucējumiem

Tā kā liksizenatīds tiek izvadīts galvenokārt caur nierēm, farmakokinētikas pētījums pacientiem ar

akūtiem vai hroniskiem aknu darbības traucējumiem nav veikts. Nav gaidāms, ka aknu darbības

traucējumi varētu ietekmēt liksizenatīda farmakokinētiku.

Dzimums

Dzimums neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz liksizenatīda farmakokinētiku

.

Rase

Pamatojoties uz farmakokinētikas pētījumu rezultātiem baltās rases pārstāvjiem, japāņiem un

ķīniešiem, secināms, ka etniskā izcelsme neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz liksizenatīda

farmakokinētiku.

Gados vecāki cilvēki

Vecumam nepiemīt klīniski nozīmīga ietekme uz liksizenatīda farmakokinētiku.

Lietojot 20 µg liksizenatīda farmakokinētikas pētījumā gados vecākiem ar diabētu neslimojošiem

pētījuma dalībniekiem, gados vecākiem cilvēkiem (11 pētījuma dalībnieki vecumā no 65 līdz 74

gadiem un 7 pētījuma dalībnieki ≥75 gadus veci) liksizenatīda AUC palielinājās vidēji par 29 %,

salīdzinot ar 18 pētījuma dalībniekiem 18 – 45 gadu vecumā, kas, iespējams, saistīts ar pavājinātu

nieru darbību gados vecākiem cilvēkiem.

Ķermeņa masa

Ķermeņa masa neradīja klīniski nozīmīgu ietekmi uz liksizenatīda AUC.

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu un toksikoloģiju neliecina

par īpašu risku cilvēkam.

Divus gadus ilgos subkutānas kanceroģenēzes pētījumos žurkām un pelēm konstatēja neletālus

vairogdziedzera C šūnu audzējus. Uzskata, ka šīs izmaiņas izraisa negenotoksisks GLP-1 receptoru

pastarpināts mehānisms, pret kuru grauzēji ir īpaši jutīgi. C šūnu hiperplāziju un adenomu žurkām

konstatēja, lietojot visas devas, un līmeni bez novērotas nelabvēlīgas ietekmes (NOAEL) nav

iespējams definēt. Pelēm šī ietekme radās pie iedarbības līmeņa, kas 9,3 reizes pārsniedz iedarbību

cilvēkam, lietojot terapeitisku devu. Pelēm C šūnu karcinomas nekonstatēja un žurkām C šūnu

karcinoma radās pie iedarbības līmeņa, kas terapeitiskās devas iedarbības līmeni cilvēkam pārsniedza

aptuveni 900 reižu. Divus gadus ilgajā subkutānas kancerogenitātes pētījumā pelēm vidējas devas

grupā konstatēja trīs adenokarcinomas gadījumus ar statistiski nozīmīgu pieaugumu, kas atbilst 97

reizes lielākai iedarbībai. Ar ārstēšanu saistītu ietekmi nekonstatēja.

Ar dzīvniekiem veiktie pētījumi neliecina par tiešu nelabvēlīgu ietekmi uz žurku tēviņu un mātīšu

auglību.

Ar liksizenatīdu ārstētiem suņiem konstatēja atgriezeniskus sēklinieku un sēklinieku piedēkļu

bojājumus. Veseliem vīriešiem līdzīgu ietekmi uz spermatoģenēzi nekonstatēja. Embriofetālās

attīstības pētījumos anomālijas, augšanas aizturi, pārkaulošanās aizturi un ietekmi uz skeletu žurkām

novēroja pie visām devām (piecas reizes izteiktāka iedarbība nekā iedarbība uz cilvēku), un trušiem -

lietojot lielas liksizenatīda devas (32 reizes izteiktāka iedarbība nekā iedarbība uz cilvēku). Abām

sugām konstatēja nelielu toksisku ietekmi uz mātīti, kas izpaudās kā mazs barības patēriņš un

samazināta ķermeņa masa. Novēroja pavājinātu jaundzimušo vīrišķā dzimuma žurkulēnu augšanu pēc

lielu liksizenatīda devu lietošanas vēlīnā grūsnības un zīdīšanas laikā, kā rezultātā nedaudz palielinājās

novērotā mazuļu mirstība

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Glicerīns 85 %

Nātrija acetāta trihidrāts

Metionīns

Metakrezols

Sālsskābe (pH pielāgošanai)

Nātrija hidroksīda šķīdums (pH pielāgošanai)

Ūdens injekcijām

6.2.

Nesaderība

Saderības pētījumu trūkuma dēļ šīs zāles nedrīkst sajaukt (lietot maisījumā) ar citām zālēm.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

Pēc pirmās lietošanas reizes: 14 dienas

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt ledusskapī (2°C–8°C).

Nesasaldēt.

Neglabāt saldētavas tuvumā.

Pēc pirmās lietošanas reizes: uzglabāt temperatūrā līdz 30°C. Nesasaldēt.

Neglabāt ar pievienotu adatu. Uzglabāt pildspalvveida pilnšļirci ar uzliktu vāciņu, lai pasargātu no

gaismas.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Terapijas uzsākšanas iepakojums

Pirmās hidrolītiskās klases stikla kārtridžs ar (brombutil) gumijas virzuli, (alumīnija) vāciņi ar

atlocītām sānu malām un ievietotiem laminētiem noslēdzošiem diskiem (brombutilgumija iekšpusē un

poliizoprēns ārpusē). Katrs kārtridžs ir ievietots vienreiz lietojamā pildspalvveida pilnšļircē.

Iepakojums, kurā ir viena zaļa Lyxumia 10 mikrogrami šķīdums injekcijām pilnšļirce un viena

purpursarkana Lyxumia 20 mikrogrami šķīdums injekcijām pilnšļirce.

Katrā zaļajā pildspalvveida pilnšļircē ir 3 ml šķīduma, ar to var injicēt 14 devas pa 10 µg.

Katrā purpursarkanajā pildspalvveida pilnšļircē ir 3 ml šķīduma, ar to var injicēt 14 devas pa 20 µg.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos

Lyxumia nedrīkst lietot, ja pilnšļirce ir bijusi sasalusi.

Lyxumia var lietot ar 29. – 32. izmēra vienreiz lietojamām pildspalvveida pilnšļirču adatām.

Pildspalvveida pilnšļirču adatas nav iepakojumā.

Pacientam jānorāda, ka adata ir jāizmet pēc katras lietošanas reizes saskaņā ar vietējām prasībām, un

pildspalvveida pilnšļirce jāuzglabā bez pievienotas adatas. Tas palīdz novērst piesārņošanos un

iespējamu adatas nosprostojumu. Pildspalvveida pilnšļirci drīkst lietot tikai viens pacients.

Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

sanofi-aventis groupe

54, rue La Boétie

F – 75008 Paris

Francija

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

EU/1/12/811/005 (1 pildspalvveida pilnšļirce + 1 pildspalvveida pilnšļirce)

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2013. 01. februāris

Pēdējās pārreģistrācijas datums:

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē

http

: /www,ema.europa.eu.

EMA/439670/2014

EMEA/H/C/002445

EPAR kopsavilkums plašākai sabiedrībai

Lyxumia

liksisenatīds

Šis ir Eiropas Publiskā novērtējuma ziņojuma (EPAR) kopsavilkums par Lyxumia. Tajā ir paskaidrots,

kā Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) novērtēja šīs zāles, pirms sniegt pozitīvu atzinumu par

reģistrācijas apliecības piešķiršanu un ieteikumus par Lyxumia lietošanu.

Kas ir Lyxumia?

Lyxumia ir pretdiabēta zāles, kas satur aktīvo vielu liksisenatīdu. Tās ir pieejamas kā injekciju šķīdums

pildspalvinjektoros, ar kuriem katra deva nodrošina 10 mikrogramu vai 20 mikrogramu liksisenatīda.

Kāpēc lieto Lyxumia?

Lyxumia lieto pieaugušiem pacientiem ar 2. tipa diabētu, lai kontrolētu glikozes (cukura) līmeni asinīs.

Tās tiek lietotas kopā ar perorālām pretdiabēta zālēm un/vai bazālo insulīnu (ilgas iedarbības insulīnu)

pacientiem, kuriem ar šīm zālēm, kā arī diētu un fiziskiem vingrinājumiem nevar nodrošināt pietiekamu

glikozes līmeņa kontroli asinīs.

Šīs zāles var iegādāties tikai pret recepti.

Kā lieto Lyxumia?

Lyxumia tiek injicētas vienreiz dienā katru dienu pirms vienas un tās pašas ēdienreizes. Šīs zāles ievada

zemādas injekcijas veidā vēdera dobuma priekšējā sienā (vidukļa augstumā), augšdelmā vai augšstilbā.

Ārstēšanu ar Lyxumia sāk ar 10 mikrogramu devu vienreiz dienā, kuru pēc 14 dienām palielina līdz

20 mikrogramiem vienreiz dienā.

Ja pacients jau lieto sulfonilurīnvielu (citas pretdiabēta zāles) vai bazālo insulīnu, ārstam var būt

jāsamazina sulfonilurīnvielas vai bazālā insulīna deva, jo pastāv hipoglikēmijas (zema cukura līmeņa

asinīs) risks. Pievienojot Lyxumia metformīna terapijai, šāds risks nepastāv. Lyxumia nedrīkst nozīmēt

kombinācijā gan ar bazālo insulīnu, gan ar sulfonilurīnvielu.

30 Churchill Place

Canary Wharf

London E14 5EU

United Kingdom

An agency of the European Union

Telephone

+44 (0)20 3660 6000

Facsimile

+44 (0)20 3660 5555

Send a question via our website

www.ema.europa.eu/contact

© European Medicines Agency, 2014. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

Lyxumia darbojas?

Saslimstot ar 2. tipa cukura diabētu, aizkuņģa dziedzeris nesintezē pietiekami daudz insulīna, lai

kontrolētu glikozes līmeni asinīs, vai arī organisms nespēj insulīnu izmantot efektīvi. Lyxumia aktīvā

viela liksisenatīds ir GLP–1 receptoru agonists. Tas darbojas, piesaistoties pie glikagonam līdzīgā

peptīda–1 (GLP–1) receptoriem, kas atrodas uz aizkuņģa dziedzera šūnu virsmas un izraisa insulīna

veidošanos aizkuņģa dziedzerī. Pēc Lyxumia injekcijas liksisenatīds meklē aizkuņģa dziedzerī receptorus

un tos aktivē. Rezultātā izdalās insulīns, kas palīdz samazināt glikozes līmeni asinīs un kontrolēt 2. tipa

diabētu.

Kā noritēja Lyxumia izpēte?

Lyxumia tika pētītas septiņos pamatpētījumos, iesaistot 3 825 pieaugušos ar 2. tipa diabētu. Sešos

pētījumos Lyxumia tika salīdzinātas ar placebo (neīstu ārstēšanu, lietojot vienas pašas, pievienojot pie

metformīna, sulfonilurīnvielas, bazālā insulīna vai kombinācijā ar divām no šīm zālēm iepriekš

neārstētiem pacientiem. Vienā pētījumā Lyxumia tika salīdzinātas ar citām pretdiabēta zālēm,

eksenatīdu, pievienojot tās pie metformīna pacientiem, kuru cukura līmeni asinīs nevarēja attiecīgi

kontrolēt ar metformīnu.

Visos pētījumos noteica izmaiņas glikozilētā hemoglobīna (HbA1c) līmenī, kas ir hemoglobīna

procentuālā daļa, pie kuras piesaistījusies glikoze. HbA1c raksturo, cik labi tiek kontrolēts glikozes

līmenis asinīs. HbA1c līmeņus noteica pēc 12 nedēļām, lietojot Lyxumia vienas pašas, un pēc

24 nedēļām, lietojot kombinācijā ar citam pretdiabēta zālēm.

Kādas ir Lyxumia priekšrocības šajos pētījumos?

Kontrolējot glikozes līmeni asinīs, Lyxumia bija iedarbīgākas nekā placebo. Lietojot vienas pašas,

Lyxumia samazināja Hb1Ac līmeni par 0,6 % vairāk nekā placebo. Lietojot kopā ar citām pretdiabēta

zālēm, Lyxumia samazināja Hb1Ac līmeni par 0,4 līdz 0,9 % vairāk nekā placebo.

Pētījumā, kurā Lyxumia tika salīdzinātas ar eksenatīdu (ko pievienoja pie metformīna), konstatēja par

0,79 % samazinātu HbA1c līmeni pēc 24 Lyxumia terapijas nedēļām, salīdzinot ar 0,96 % HbA1c līmeņa

samazinājumu ar eksenatīdu, ievadot to divreiz dienā.

Kāds risks pastāv, lietojot Lyxumia?

Visbiežāk novērotās Lyxumia blakusparādības (vairāk nekā 1 pacientam no 10) ir slikta dūša

(nelabums), vemšana, caureja un galvassāpes. Šīs blakusparādības vairumā gadījumu bija vāji izteiktas

un parasti laika gaitā izzuda. Lietojot kopā ar sulfonilurīnvielu vai bazālo insulīnu, visbiežāk novērotā

blakusparādība (vairāk nekā 1 pacientam no 10) ir hipoglikēmija (zems glikozes līmenis asinīs). Par

alerģiskām reakcijām ir ziņas par mazāk nekā 1 no 100 pacientiem, kuri lietoja Lyxumia.

Pilns visu Lyxumia izraisīto blakusparādību un ierobežojumu saraksts ir atrodams zāļu lietošanas

instrukcijā.

Kāpēc Lyxumia tika apstiprinātas?

CHMP secināja, ka ir pierādīta Lyxumia efektivitāte glikozes līmeņa asinīs samazināšanai pacientiem ar

2. tipa diabētu, lietojot tās vienas pašas vai kombinācijā ar citām pretdiabēta zālēm. Turklāt, ārstējot ar

Lyxumia, pacientiem novēroja labvēlīgu svara samazināšanos. Attiecībā uz drošumu vairums

blakusparādību ir salīdzināmas ar citu līdzīgu pretdiabēta zāļu blakusparādībām, kas galvenokārt

Lyxumia

EMA/439670/2014

2. lappuse no 3

izpaužas kā zarnu kairinājums. CHMP nolēma, ka pacientu ieguvums, lietojot Lyxumia, pārsniedz šo

zāļu radīto risku, un ieteica izsniegt šo zāļu reģistrācijas apliecību.

Kas tiek darīts, lai nodrošinātu nekaitīgu un efektīvu Lyxumia lietošanu?

Lai nodrošinātu iespējami nekaitīgu Lyxumia lietošanu, ir izstrādāts riska pārvaldības plāns.

Pamatojoties uz šo plānu, Lyxumia zāļu aprakstā ir ietverta drošuma informācija, kā arī lietošanas

instrukcija, tostarp attiecīgi piesardzības pasākumi, kas jāievēro veselības aprūpes speciālistiem un

pacientiem.

Cita informācija par Lyxumia

Eiropas Komisija 2013. gada 1. februārī izsniedza Lyxumia reģistrācijas apliecību, kas derīga visā

Eiropas Savienībā.

Pilns Lyxumia EPAR teksts ir atrodams aģentūras tīmekļa vietnē:

ema.europa.eu/Find medicine/Human

medicines/European public assessment reports. Plašāka informācija par ārstēšanu ar Lyxumia ir

pieejama zāļu lietošanas instrukcijā (kas arī ir EPAR daļa) vai sazinoties ar ārstu vai farmaceitu.

Šo kopsavilkumu pēdējo reizi atjaunināja 08.2014.

Lyxumia

EMA/439670/2014

3. lappuse no 3

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju