Lopinavir/Ritonavir Sun 200 mg/50 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

01-08-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

01-08-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Lopinavirum, Ritonavirum
Pieejams no:
Sun Pharmaceutical Industries Europe B.V., Netherlands
ATĶ kods:
J05AR10
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Lopinavirum, Ritonavirum
Deva:
200 mg/50 mg
Zāļu forma:
Apvalkotā tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Basics GmbH, Germany; Ranbaxy Ireland Ltd, Ireland; S.C. Terapia S.A., Romania
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Ir apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
14-0080

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Lopinavir/Ritonavir SUN 200 mg/50 mg apvalkotās tabletes

Lopinavir/Ritonavir

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums vai Jūsu bērnam svarīgu

informāciju.

- Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

- Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

- Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir

līdzīgas slimības pazīmes.

- Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

1. Kas ir Lopinavir/Ritonavir SUN un kādam nolūkam to lieto

2. Kas Jums vai Jūsu bērnam jāzina pirms Lopinavir/Ritonavir SUN lietošanas

3. Kā lietot Lopinavir/Ritonavir SUN

4. Iespējamās blakusparādības

5. Kā uzglabāt Lopinavir/Ritonavir SUN

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

1. Kas ir Lopinavir/Ritonavir SUN un kādam nolūkam to lieto

- Ārsts Jums parakstījis Lopinavir/Ritonavir SUN, lai palīdzētu kontrolēt cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV)

infekciju. Lopinavir/Ritonavir SUN to veic, palēninot infekcijas izplatīšanos Jūsu organismā.

- Lopinavir/Ritonavir SUN nav HIV infekcijas vai AIDS ārstniecisks līdzeklis.

- Lopinavir/Ritonavir SUN lieto bērniem, kuri ir 2 gadus veci vai vecāki, pusaudžiem un pieaugušajiem, kuri ir

inficēti ar HIV – vīrusu, kas izraisa AIDS. Lopinavir/Ritonavir SUN satur aktīvās vielas lopinavīru un

ritonavīru. Lopinavir/Ritonavir SUN ir pretretrovīrusu zāles. Tās pieder pie zāļu grupas, ko sauc par proteāzes

inhibitoriem.

- Lopinavir/Ritonavir SUN tiek nozīmēts lietošanai kombinācijā ar citām pretvīrusu zālēm. Jūsu ārsts pārrunās ar

Jums un noteiks, kādas zāles Jums ir piemērotākas.

2. Kas Jums vai Jūsu bērnam jāzina pirms Lopinavir/Ritonavir SUN lietošanas

Nelietojiet Lopinavir/Ritonavir SUN šādos gadījumos:

- ja Jums ir alerģija pret aktīvajām vielām vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

- ja Jums ir smagi aknu darbības traucējumi.

Nelietojiet Lopinavir/Ritonavir SUN kopā ar kādām no tālāk minētajām zālēm:

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

- astemizolu vai terfenadīnu (parasti lieto, lai ārstētu alerģijas simptomus - šīs zāles var iegādāties arī bez

receptes);

- perorāli (iekšķīgi) lietotu midazolāmu, triazolāmu (lieto trauksmes un/vai miega traucējumu mazināšanai);

- pimozīdu (lieto šizofrēnijas ārstēšanai);

- kvetiapīnu (lieto šizofrēnijas, bipolāru traucējumu un depresijas ārstēšanai);

lurazidonu (lieto depresijas ārstēšanai);

ranolazīnu (lieto hronisku sāpju krūtīs (stenokardija) ārstēšanai);

- cisaprīdu (lieto, lai mazinātu noteiktus kuņģa darbības traucējumus);

- ergotamīnu,dihidroergotamīnu, ergonovīnu, metilergonovīnu (lieto galvassāpju ārstēšanai);

- amiodaronu, dronedaronu (lieto sirdsdarbības traucējumu ārstēšanai);

- lovastatīnu, simvastatīnu (lieto holesterīna līmeņa pazemināšanai asinīs);

- alfuzosīnu (lieto vīriešiem, lai ārstētu palielinātas prostatas simptomus (labdabīgu prostatas hiperplāziju (LPH);

- fuzidīnskābi (lieto, lai ārstētu ādas infekcijas, ko izraisa Staphylococcus baktērijas, piemēram, impetigo un

inficētu dermatītu). Fuzidīnskābes lietošanu, lai ārstētu ilgstošas kaulu un locītavu infekcijas, jāveic ārsta

uzraudzībā (skatīt punktu„Citas zāles un Lopinavir/Ritonavir SUN”);

- kolhicīnu (zāles podagras ārstēšanai);

- ja Jums ir nieru un/vai aknu darbības traucējumi (skatīt punktā “Citas zāles un Lopinavir/Ritonavir SUN”);

elbasvīru/grazoprevīru (lieto hroniskas C hepatīta vīrusa (HCV) infekcijas ārstēšanai);

ombitasvīru/paritaprevīru/ritonavīru ar dasabuvīru vai bez tā (lieto hroniskas C hepatīta vīrusa (HCV)

infekcijas ārstēšanai);

- avanafilu vai vardenafilu (lieto erektīlās disfunkcijas ārstēšanai);

- sildenafilu - lieto plaušu arteriālās hipertensijas ārstēšanai (augsts asinsspiediens plaušu artērijā). Sildenafila

lietošana pacientiem erektīlās disfunkcijas ārstēšanai var būt ārsta uzraudzībā (skatīt sadaļu „Brīdinājumi un

piesardzība lietošanā”);

- zāles, kuru sastāvā ir divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum).

Par zālēm, kurām ir nepieciešams pievērst īpašu uzmanību, lasiet zāļu sarakstā punktā “Citas zāles

unLopinavir/Ritonavir SUN”.

Ja pašlaik lietojat kādas no šīm zālēm, jautājiet ārstam par nepieciešamību veikt izmaiņas vai nu kāda Jūsu

stāvokļa ārstēšanā, vai pretvīrusu terapijā.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms

Lopinavir/Ritonavir SUN

lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Svarīga informācija

- Cilvēkiem, lietojot Lopinavir/Ritonavir SUN, joprojām var attīstīties infekcijas vai slimības, kas saistītas ar

HIVinfekciju un AIDS. Tādēļ ir svarīgi atrasties ārsta uzraudzībā, kamēr lietojat Lopinavir/Ritonavir SUN.

-Lai gan efektīvas pretretrovīrusu terapijas rezultātā risks mazinās, tomēr Jūs varat turpināt izplatīt HIV arī

šo zāļu lietošanas laikā. Pārrunājiet ar savu ārstu nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai izvairītos no citu

cilvēku inficēšanas.

Izstāstiet ārstam, ja Jums ir vai agrāk bijusi:

- A un B tipa hemofilija. Lopinavir/Ritonavir SUN var palielināt asiņošanas risku;

- cukura diabēts, jo ir ziņots par glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs pacientiem, kuri

lietojušiLopinavir/Ritonavir SUN;

- aknu slimības, jo pacientiem ar pārciestām aknu slimībām, tai skaitā, hronisku B vai C hepatītu, ir palielināts

smagu un pat letālu aknu blakusparādību risks.

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Informējiet savu ārstu, ja Jums ir bijusi:

- slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, apgrūtināta elpošana un izteikts muskuļu vājums kājās un rokās, jo šie

simptomi var liecināt par paaugstinātu pienskābes līmeni;

- slāpes, bieža urinēšana, redzes miglošanās vai ķermeņa masas samazināšanās, jo tas var liecināt par

paaugstinātu glikozes līmeni asinīs;

- slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, jo stipra triglicerīdu (taukvielu asinīs) līmeņa paaugstināšanās tiek uzskatīta

par pankreatīta (aizkuņģa dziedzera iekaisuma) riska faktoru, un šie simptomi var liecināt par šo traucējumu;

- dažiem pacientiem ar progresējošu HIV infekciju un oportunistisku infekciju anamnēzē iepriekšējās infekcijas

iekaisuma pazīmes un simptomi var parādīties neilgi pēc pret-HIV terapijas uzsākšanas. Uzskata, ka šos

simptomus izraisa organisma imūnsistēmas darbības uzlabošanās, kas ļauj organismam cīnīties ar infekcijām,

kas var pastāvēt pat bez jebkādiem redzamiem simptomiem. Ja Jūs ievērojat jebkādus infekcijas simptomus,

lūdzu, nekavējoties par to informējiet savu ārstu, lai saņemtu nepieciešamo ārstēšanu.

Papildus oportūnistiskām infekcijām, autoimūni traucējumi (stāvoklis, kas rodas, kad

imūnsistēma uzbrūk veseliem ķermeņa audiem) var parādīties arī pēc zāļu, kas paredzētas HIV infekcijas

ārstēšanai, lietošanas uzsākšanas. Autoimūni traucējumi var rasties vairākus mēnešus pēc ārstēšanas uzsākšanas.

Ja Jūs ievērojat jebkādus infekcijas simptomus vai citus simptomus, piemēram, muskuļu vājums, nespēks, kas

sākoties rokās un kājās, pārvietojas uz augšu pa visu ķermeni, sirdsklauves, trīce vai hiperaktivitāte, lūdzu,

nekavējoties par to informējiet savu ārstu, lai saņemtu nepieciešamo ārstēšanu;

- locītavu stīvums, smeldze un sāpes (īpaši gūžās, ceļos un plecos) un apgrūtinātas kustības, jo dažiem

pacientiem, kuri lieto šīs zāles, var sākties kaulu slimība, ko sauc par osteonekrozi (kaulaudu atmiršana, ko

izraisa asiņu apgādes zudums kaulos). Daži no šīs slimības riska faktoriem ir kombinētas pretretrovīrusu

terapijas ilgums, kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smaga imūnsupresija (imūnās sistēmas aktivitātes

samazināšanās), palielināts ķermeņa masas indekss;

- muskuļu sāpes, jutīgums vai vājums, īpaši apvienojumā ar šīm zālēm. Retos gadījumos šīs muskuļu slimības ir

bijušas nopietnas;

- reiboņa, apskurbuma simptomi, ģībšana vai patoloģiska sirdsdarbības sajūta. Lopinavir/Ritonavir SUN var

izraisīt Jūsu sirds ritma un Jūsu sirds elektriskās aktivitātes izmaiņas. Šīs izmaiņas var būt redzamas EKG

(elektrokardiogrammā).

Citas zāles un Lopinavir/Ritonavir SUN

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

- levotiroksīns (lieto, lai ārstētu vairogdziedzera problēmas);

- antibiotikas (piemēram, rifabutīns, rifampicīns, klaritromicīns);

- pretvēža zāles (piemēram, afatinibs, certitinib, venoteklakss, lielākā daļa tirozīna kināzes inhibitori, piemēram,

dasatinibs un nilotinibs, arī vinkristīns un vinblastīns);

- antikoagulanti (piemēram, varfarīns, rivaroksabāns, vorapaksars);

- antidepresanti (piemēram, trazodons, bupropions);

- pretepilepsijas līdzekļi (piemēram, karbamazepīns, fenitoīns, fenobarbitāls, lamotrigīns un valproāts);

- pretsēnīšu līdzekļi (piemēram, ketokonazols, itrakonazols, vorikonazols);

- zāles pret podagru (piem., kolhicīns); nelietojiet Lopinavir/Ritonavir SUN ar kolhicīnu, ja Jums ir nieru un/vai

aknu darbības traucējumi (skatīt punktā “Nelietojiet Lopinavir/Ritonavir SUN”);

- zāles pret tuberkulozi (bedahilīns, delamanīds);

- pretvīrusu līdzekļi, ko lieto hroniska C hepatīta vīrusa (HCV) infekcijas ārstēšanai pieaugušajiem (piemēram,

boceprevīrs, simeprevīrs un telaprevīrs);

- zāles erektīlās disfunkcijas ārstēšanai (piemēram, sildenafils un tadalafils);

- fuzidīnskābi lieto, lai ārstētu ilgstošas kaulu un locītavu infekcijas (piemēram, osteomielīts);

- sirds zāles, tai skaitā:

digoksīns;

kalcija kanālu antagonisti (piemēram, felodipīns, nifedipīns, nikardipīns);

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

zāles sirdsdarbības ritma koriģēšanai (piemēram, bepridils, sistēmiski ievadīts lidokaīns,

hinidīns);

- HIV CCR5 antagonisti (piemēram, maraviroks);

- HIV-1 integrāzes inhibitori (piemēram, raltegravīrs);

- zāles holesterīna līmeņa pazemināšanai asinīs (piemēram, atorvastatīns, lovastatīns, rosuvastatīns vai

simvastatīns);

- zāles astmas un citu ar plaušām saistītu traucējumu ārstēšanai, piemēram, hroniska obstruktīva plaušu slimība

(HOPS) (piemēram, salmeterols);

- zāles plaušu arteriālās hipertensijas (augsts asinsspiediens plaušu artērijā) ārstēšanai (piemēram, bosentāns,

riociguats, sildenafils, tadalafils);

- imūnsistēmu ietekmējošas zāles (piemēram, ciklosporīns, siroliims (rapamicīns), takroliims);

- zāles smēķēšanas atmešanas atvieglošanai (piemēram, bupropions);

- pretsāpju līdzekļi (piemēram, fentanils);

- morfīnam līdzīgas zāles (piemēram, metadons);

- ne-nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitori (NNRTI) (piemēram, efavirenzs, nevirapīns);

- iekšķīgi lietojami pretpapaugļošanās līdzekļi vai kontraceptīva plākstera lietošana, lai izsargātos no

grūtniecības (skatīt sadaļu tālāk „Pretapaugļošanās līdzekļi”);

- proteāžu inhibitori (piemēram, fosamprenavīrs, indinavīrs, ritonavīrs, sakvinavīrs, tipranavīrs);

- sedatīvi līdzekļi (piemēram, injekcijas veidā ievadīts midazolāms);

- steroīdi (piemēram, budezonīds, deksametazons, flutikazona propionāts, etinilestradiols, triamcinolons).

Informāciju par zālēm, kuras nedrīkst lietot kopā ar Lopinavir/Ritonavir SUN, lasiet nodaļā „Nelietojiet

Lopinavir/Ritonavir SUN kopā ar kādām no tālāk minētajām zālēm”.

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai varētu lietot.

Zāles erektīlās disfunkcijas ārstēšanai (avanafils, vardenafils, sildenafils, tadalafils)

- Nelietojiet Lopinavir/Ritonavir SUN, ja pašlaik lietojat avanafilu vai vardenafilu.

- Jūs nedrīkstiet lietot Lopinavir/Ritonavir SUN vienlaicīgi ar sildenafilu, lai ārstētu plaušu arteriālo hipertensiju

(augsts asinsspiediens plaušu artērijā) (skatīt arī sadaļu „Nelietojiet Lopinavir/Ritonavir SUN šādos

gadījumos”).

- Ja lietojat sildenafilu vai tadalafilu kopā ar Lopinavir/Ritonavir SUN, Jums var rasties tādas blakusparādības kā

pazemināts asinsspiediens, ģībonis, redzes pārmaiņas un par 4 stundām ilgāka dzimumlocekļa erekcija. Ja

erekcija ilgst vairāk par 4 stundām, Jums nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība, lai izvairītos no paliekoša

dzimumlocekļa bojājuma. Ārsts var Jums izskaidrot šos simptomus.

Pretapaugļošanās līdzekļi

- Ja lietojat perorālos pretapaugļošanās līdzekļus vai kontracepcijas plāksteri, lai izsargātos no grūtniecības, Jums

jāizmanto papildus vai cita veida pretapaugļošanās metode (piemēram, prezervatīvs), jo Lopinavir/Ritonavir

SUN var mazināt perorālo un plākstera veida pretapaugļošanās līdzekļu efektivitāti.

- Lopinavir/Ritonavir SUN nemazina HIV nodošanas risku citiem cilvēkiem. Dzimumkontakta laikā jāievēro

atbilstoši piesardzības pasākumi, lai nepieļautu slimības pārnešanu (piemēram, jāizmanto prezervatīvi).

Grūtniecība un barošana ar krūti

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

- Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas nekavējoties konsultējieties ar ārstu. Sievietes barošanas ar krūti laikā

nedrīkst lietot Lopinavir/Ritonavir SUN, ja vien ārsts nav īpaši norādījis.

- Ar HIV inficētām sievietēm ir ieteicams nebarot bērnu ar krūti, jo pastāv iespēja ar mātes pienu bērnu inficēt ar

HIV.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Lopinavir/Ritonavir SUN iespējamā ietekme uz spēju vadīt autotransportu vai apkalpot mehānismus nav īpaši

pārbaudīta. Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, ja izjūtat kādas blakusparādības

(piemēram, sliktu dūšu), kas var ietekmēt Jūsu spēju droši veikt šādas darbības. Šādā gadījumā sazinieties ar

ārstu.

Lopinavir/Ritonavir SUN satur laktozes monohidrātu un sorbitāna laurātu.

Lopinavir/Ritonavir SUN cita starpā satur palīgvielas laktozes monohidrātu un sorbitāna laurātu. Ja Jums ārsts ir

teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu.

3. Kā lietot Lopinavir/Ritonavir SUN

Lopinavir/Ritonavir SUN tabletes jānorij veselas, tās nedrīkst sakošļāt, salauzt vai sasmalcināt.

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai

farmaceitam par zāļu lietošana.

Lietošana pieaugušajiem

- Ieteicamā deva pieaugušajiem ir 400 mg/100 mg divas reizes dienā, t. i., ik pēc 12 stundām, kombinācijā ar

citiem pret-HIV līdzekļiem. Pieaugušie pacienti, kuri agrāk nav lietojuši citas pretvīrusu zāles, var lietot arī

Lopinavir/Ritonavir SUN 800 mg/200 mg vienu reizi dienā. Jūsu ārsts noteiks, cik tablešu jālieto. Pieaugušie

pacienti, kuri iepriekš ir lietojuši citas pretvīrusu zāles, var lietot Lopinavir/ Ritonavir SUN 800 mg/200 mg reizi

dienā, ja ārsts nolemj, ka tas ir lietderīgi.

- Lopinavir/Ritonavir SUN nedrīkst lietot vienu reizi dienā kopā ar amprenavīru, efavirenzu, nevirapīnu,

nelfinavīru, karbamazepīnu, fenobarbitālu un fenitoīnu.

- Lopinavir/Ritonavir SUN var lietot neatkarīgi no ēdienreizes.

Lietošana bērniem

- Ārsts noteiks nepieciešamo devu (tablešu skaitu), ņemot vērā bērna auguma garumu un ķermeņa masu.

- Lopinavir/Ritonavir SUN var lietot neatkarīgi no ēdienreizes.

Pacientiem, kuriem ir grūtības norīt tabletes, lopinavīrs/ritonavīrs ir pieejams arī iekšķīgi lietojama šķīduma

veidā.

Ja esat lietojis vairāk Lopinavir/Ritonavir SUN nekā noteikts

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

- Ja Jums šķiet, ka esat ieņēmis vairāk Lopinavir/Ritonavir SUN nekā nepieciešams, nekavējoties sazinieties ar

ārstu.

- Ja nevarat sazināties ar savu ārstu, dodieties uz slimnīcu.

Ja Jūs vai Jūsu bērns ir aizmirsis lietot Lopinavir/Ritonavir SUN

Ja Jūs lietojat Lopinavir/Ritonavir SUN divas reizes dienā

- Ja Jūs konstatējat, ka esat izlaidis devu sešu stundu laikā pēc ierastā lietošanas laika, pēc

iespējas ātrāk ieņemiet izlaisto, un tad turpiniet regulāri lietot parasto devu, kā norādījis Jūsu

ārsts.

- Ja Jūs konstatējat, ka pēc ierastās devas lietošanas laika ir pagājušas vairāk nekā sešas stundas,

nelietojiet aizmirsto devu, bet nākamo devu lietojiet ierastajā lietošanas laikā. Nelietojiet

dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jūs lietojat Lopinavir/Ritonavir SUN vienreiz dienā

- Ja Jūs konstatējat, ka esat izlaidis devu divpadsmit stundu laikā pēc ierastā lietošanas laika,

pēc iespējas ātrāk ieņemiet izlaisto, un tad turpiniet regulāri lietot parasto devu, kā norādījis

Jūsu ārsts.

- Ja Jūs konstatējat, ka pēc ierastās devas lietošanas laika ir pagājušas vairāk nekā divpadsmit

stundas nelietojiet aizmirsto devu, bet nākamo devu lietojiet ierastajā lietošanas laikā.

Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja Jūs pārtraucāt Lopinavir/Ritonavir SUN lietošanu

− Nemainiet dienas devu un nepārtrauciet Lopinavir/Ritonavir SUN lietošanu, pirms neesat konsultējies ar ārstu.

− Lopinavir/Ritonavir SUN jālieto katru dienu, lai palīdzētu kontrolēt HIV infekciju, neatkarīgi no tā, cik labi

Jūs jūtaties.

− Lietojot Lopinavir/Ritonavir SUN saskaņā ar ieteikumiem, Jums būs labākas izredzes aizkavēt rezistences

veidošanos pret šīm zālēm.

− Ja kāda blakusparādība traucē lietot Lopinavir/Ritonavir SUN kā norādīts, nekavējoties informējiet ārstu.

− Lai zāles negaidīti nebeigtos, vienmēr pārliecinieties, ka Jums ir pietiekami daudz Lopinavir/Ritonavir SUN.

Pirms ceļojuma vai pirms uzturēšanās slimnīcā pārliecinieties, ka Jums pietiks Lopinavir/Ritonavir SUN līdz

brīdim, kad varēsiet saņemt jaunu iepakojumu.

− Turpiniet lietot šīs zāles, līdz ārsts Jums dos citus norādījumus.

4. IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

Tāpat kā visas zāles, Lopinavir/Ritonavir SUN var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Var

būt grūti atšķirt blakusparādības, ko izraisījusi Lopinavir/Ritonavir SUN, un blakusparādības, ko var izraisīt citas

vienlaikus lietotas zāles un HIV infekcijas komplikācijas. HIV terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un

paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs. Tas daļēji tiek saistīts ar veselības atgūšanu un dzīvesveidu, bet

lipīdu līmeņa izmaiņu gadījumā – dažreiz arī ar zālēm pret HIV. Jūsu ārsts veiks izmeklējumus, lai atklātu šīs

izmaiņas.

No pacientiem, kuri lietoja šīs zāles, ir saņemti sekojoši ziņiojumi par blakusparādībām. Jums ir

nekavējoties jāizstāsta ārstam par šiem vai jebkādiem citiem simptomiem. Ja blakusparādības neizzūd vai pat

pastiprinās, meklējiet medicīnisku palīdzību.

ĻOTI BIEŽI (var skart vairāk nekā 1 no katriem 10 pacientiem):

- caureja;

- slikta dūša;

- augšējo elpceļu infekcijas.

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

BIEŽI (var skart 1 līdz 10 no katriem 100 pacientiem):

- aizkuņģa dziedzera iekaisums;

- vemšana, palielināts vēders, sāpes vēdera augšdaļā un lejasdaļā, gāzu izdalīšanās, gremošanas traucējumi,

samazināta apetīte, kuņģa satura atvilnis barības vadā, kas var izraisīt sāpes;

- kuņģa, tievo zarnu vai resnās zarnas tūskainība vai iekaisums;

- paaugstināts holesterīna līmenis Jūsu asinīs, paaugstināts triglicerīdu (taukvielu paveids) līmenis Jūsu asinīs,

augsts asinsspiediens;

- samazināta organisma spēja pārstrādāt cukuru, tai skaitā cukura diabēts, svara zudums;

- zems sarkano asins ķermenīšu skaits, zems balto asins ķermenīšu skaits, kas parasti piedalās cīņā pret infekciju;

- izsitumi, ekzēma, zvīņu uzkrāšanās taukainā ādā;

- reibonis, trauksme, grūtības gulēt;

- noguruma sajūta, enerģijas un spēka iztrūkums, galvassāpes, ieskaitot migrēnu;

- hemoroīdi;

- aknu iekaisums, tai skaitā aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās;

- alerģiskas reakcijas, tai skaitā nātrene un mutes iekaisums;

- apakšējo elpceļu infekcijas;

- limfmezglu palielināšanās;

- impotence, patoloģiski stipra vai ilgstoša menstruālā asiņošana vai menstruāciju iztrūkums;

- muskuļu traucējumi, piemēram, vājums un spazmas, sāpes locītavās, muskuļos un mugurā;

- perifērās nervu sistēmas nervu bojājumi;

- nakts svīšana, nieze, izsitumi, tai skaitā, puni uz ādas, ādas iekaisums, ādas un matu poru

iekaisums, šķidruma uzkrāšanās šūnās vai audos.

RETĀK (var skart 1 līdz 10 no katriem 1 000 pacientiem):

- patoloģiski sapņi;

- garšas izmaiņas vai zudums;

- matu izkrišana;

- patoloģiskas izmaiņas elektrokardiogrammā, ko sauc par atrioventrikulāru blokādi;

- pangu veidošanās Jūsu artēriju iekšpusē, kas var izraisīt sirds lēkmi vai insultu;

- asinsvadu un kapilāru iekaisums;

- žultsceļu iekaisums;

- nekontrolēta ķermeņa kratīšanās;

- aizcietējumi;

- dziļo vēnu iekaisums sakarā ar asins trombu;

- sausa mute;

- nespēja kontrolēt zarnu darbību;

- tievo zarnu sākumdaļas, kas atrodas uzreiz aiz kuņģa, iekaisums, ievainojums vai čūla

gremošanas traktā, asiņošana no zarnu trakta vai no taisnās zarnas;

- sarkanie asins ķermenīši urīnā;

- tauku nogulsnēšanās aknās, palielinātas aknas;

- sēklinieku nefunkcionēšana;

- simptomu uzliesmojums, kas saistīti ar neaktīvu Jūsu ķermeņa infekciju (imūnā rekonstitūcija);

- palielināta apetīte;

- patoloģiski augsts bilirubīna (pigments, kas rodas sabrūkot sarkanajiem asins ķermenīšiem) līmenis asinīs;

- samazināta dzimumtieksme;

- nieru iekaisums;

- kaulu atmiršana, ko izraisa slikta asins apgāde šim rajonam;

- jēlums vai čūlas mutē, kuņģa un zarnu iekaisums;

- nieru mazspēja;

- muskuļšķiedru sabrukšana, kā rezultātā notiek muskuļšķiedru satura (mioglobīna) izdalīšanās asinsritē;

- troksnis vienā vai abās ausīs, piemēram, zumēšana, zvanīšana vai svilpšana;

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

- trīce;

- patoloģiska vienas vārstules slēgšanās (Jūsu sirds trikuspidālā vārstule);

- vertigo (griešanās sajūta);

- redzes traucējumi, patoloģiska redze;

- svara pieaugums.

Blakusparādības, kuru biežums nav zināms:

Citas ziņotās Lopinavir/Ritonavir SUN izraisītas blakusparādības:

dzeltena āda vai acs baltumi (dzelte),

smagi vai dzīvībai bīstami izsitumi uz ādas un čulgas (Stīvensa-Džonsona sindroms un erythema multiforme).

Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām

Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam. Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamajām

blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts

aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv.

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5. Kā uzglabāt Lopinavir/Ritonavir SUN

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc: ”Derīgs līdz:/EXP”. Derīguma

termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.

ABPE pudele: Uzglabāt cieši noslēgtā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Blisteri: Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

ABPE pudele: Pēc pirmās atvēršanas: 30 dienas.

Uzglabāt šīs zāles temperatūrā līdz 25°C oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras vairs

nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6. Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Lopinavir/Ritonavir SUN satur

aktīvās vielas ir lopinavīrs un ritonavīrs.

Viena Lopinavir/Ritonavir SUN 200 mg/50 mg apvalkotā tablete satur 200 mg lopinavīra kopā ar 50 mg

ritonavīra kā farmakokinētikas pastiprinātāju.

citas sastāvdaļas ir:

Tablete:

Kopovidons, sorbitāna laurāts (skatīt 2. punktu), koloidāls bezūdens silīcija dioksīds, laktozes monohidrāts

(skatīt 2.punktu), nātrija stearilfumarāts.

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Tabletes apvalks:

Opadry II Yellow 85F42187 (polivinilspirts, titāna dioksīds E171, talks, makrogols 3350/polietilēnglikols 3350,

dzeltenais dzelzs oksīds E172).

Lopinavir/Ritonavir SUN ārējais izskats un iepakojums

Lopinavir/Ritonavir SUN 200mg/50mg apvalkotās tabletes ir bāli dzeltenas krāsas kapletes formas tabletes ar

iespiedumu "LR2" vienā pusē un gludu otru pusi.

Tabletes ir 20,4 mm±0,3 mm garas un 10,6 mm±0,3 mm platas.

Lopinavir/Ritonavir SUN 200mg/50mg apvalkotās tabletes ir iepakojumā pa 120 tabletēm (1 plastmasas pudeles

ar 120 tabletēm) un 360 tabletēm (3 plastmasas pudeles ar 120 tabletēm). Ir pieejams arī blistera iepakojums ar

120 tabletēm (1 iepakojums ar 120 tabletēm vai 3 iepakojumi pa 40 tabletēm).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotāji

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

Sun Pharmaceutical Industries Europe B.V.

Polarisavenue 87

2132JH Hoofddorp

Nīderlande

Ražotāji

Ranbaxy Ireland Limited

Spafield Cork Road,

Cashel, Co-Tipperary

Īrija

S.c. Terapia S.A.

124 Fabricii Street

400 632 Cluj Napoca

Rumānija

Basics GmbH

Hemmelrather Weg 201

D-51377 Leverkusen

Vācija

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

ZĀĻU APRAKSTS

1. ZĀĻU NOSAUKUMS

Lopinavir/ Ritonavir SUN 200 mg/50 mg apvalkotās tabletes

2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Viena apvalkotā tablete satur 200 mg lopinavīra (lopinavir) kopā ar 50 mg ritonavīra (ritonavir) kā

farmakokinētikas pastiprinātāju.

Palīgviela ar zināmu iedarbību: laktoze (373,00 mg)

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3. ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete

Bāli dzeltenas krāsas kapletes formas apvalkotās tabletes ar iespiedumu „LR 2“ vienā pusē un gludu otru pusi.

Tabletes ir 20,4 mm ± 0,3 mm garas un 10,6 mm ± 0,3 mm platas.

4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1. Terapeitiskās indikācijas

Lopinavir/Ritonavir SUN kombinācijā ar citām pretretrovīrusu zālēm ir indicēts cilvēka imūndeficīta vīrusa

(HIV–1) infekcijas ārstēšanai pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem pēc 2 gadu vecuma.

Lopinavir/Ritonavir SUN ar proteāzes inhibitoru ārstētu HIV-1 inficētu pacientu terapijai jāizvēlas, ņemot vērā

pacientu individuālo vīrusu rezistences pārbaudi un ārstēšanas anamnēzi (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

4.2. Devas un lietošanas veids

Lopinavir/Ritonavir SUN drīkst ordinēt ārsti, kuriem ir pieredze HIV infekcijas ārstēšanā.

Lopinavir/Ritonavir SUN tabletes jānorij veselas, nesakošļājot, nesalaužot un nesasmalcinot.

Devas

Pieaugušie un pusaudži: ieteicamā lopinavīra/ritonavīra tablešu deva ir 400/100 mg (pa divām 200/50 mg

tabletēm) divreiz dienā, lietojot neatkarīgi no ēdienreizes. Ja pieaugušiem pacientiem sakarā ar nepieciešamību

kontrolēt zāļu lietošanu lopinavīra/ritonavīra tabletes ieteicamāk lietot vienu reizi dienā, var lietot 800/200 mg

lopinavīra/ritonavīra tabletes (pa četrām 200/50 mg tabletēm) vienu reizi dienā neatkarīgi no ēdienreizes.

Lietošana vienu reizi dienā ieteicama tikai tiem pieaugušiem pacientiem, kuriem ir tikai nedaudzas proteāzes

inhibitoru (PI) mutācijas (t.i., mazāk nekā 3 PI mutācijas, kas saskan ar klīnisko pētījumu rezultātiem; pilnu

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

populācijas aprakstu skatīt 5.1. apakšpunktā), un jāņem vērā iespējamā mazāk ilgtspējīgā virusoloģiskā supresija

(skatīt 5.1. apakšpunktu) un augstāks caurejas risks (skatīt 4.8. apakšpunktu), salīdzinot ar ieteicamo standarta

devu divreiz dienā.

Pacientiem ar rīšanas traucējumiem ir pieejams šķīdums iekšķīgai lietošanai.

Pediatriskā populācija (no 2 gadu vecuma un vecākiem bērniem)

Pieaugušajiem ieteikto lopinavīra/ritonavīra tablešu devu (400/100 mg divas reizes dienā) var lietot bērniem ar

ķermeņa svaru 40 kg un vairāk, vai ar ķermeņa virsmas laukumu (ĶVL)* virs 1,4 m

. Zemāk tabulā norādītas

ieteicamās zāļu devas bērniem ar ķermeņa svaru zem 40 kg vai ar ĶML robežās no 0,5 līdz 1,4 m

, un spējīgiem

norīt tabletes.

Bērniem, kuri nevar norīt tabletes, jālieto šķīdums iekšķīgai lietošanai, kas satur

lopinavīru/ritonavīru. Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju, lopinavīru/ritonavīru bērniem nevajadzētu

lietot reizi dienā (skatīt 5.1. apakšpunktu).

* Ķermeņa virsmas laukumu var aprēķināt pēc šādas formulas:

ĶVL (m

) = √ (Augums (cm) x Svars (kg) / 3600)

Bērniem līdz 2 gadu vecumam: lopinavīra/ritonavīradrošība un efektivitāte, lietojot bērniem vecumā līdz 2

gadiem, līdz šim nav pierādīta. Pašlaik pieejamie dati aprakstīti 5.2. apakšpunktā, taču ieteikumus par devām

nevar sniegt.

Vienlaicīga terapija: efavirenzs vai nevirapīns

Tabulā sniegti ieteikumi par lopinavīra/ritonavīra tablešu lietošanu, pamatojoties uz ĶVL, ja to lieto kombinācijā

ar efavirenzu vai nevirapīnu bērniem.

Pediatrisko devu ieteikumi, lietojot vienlaikus ar efarivenzu vai nevirapīnu

Ķermeņa virsmas laukums (m

Ieteicamā lopinavīra/ritonavīra deva (mg) divreiz

dienā.

Atbilstošā deva var tikt sasniegta, lietojot divu dažādu

stiprumu lopinavīra/ritonavīra tabletes: 100/25 mg un

200/50 mg.*

≥ 0,5 to < 0,8

200/50 mg

≥ 0,8 to < 1,2

300/75 mg

≥ 1,2 to < 1,4

400/100 mg

≥ 1,4

500/125 mg

* lopinavīra/ritonavīra tabletes nedrīkst sakost, salauzt vai sasmalcināt.

Aknu darbības traucējumi: HIV inficētiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības

traucējumiem novērota lopinavīra kopējās iedarbības pastiprināšanās par aptuveni 30%, taču nav paredzams, ka

tam varētu būt klīniska nozīme (skatīt 5.2. apakšpunktu). Nav pieejami dati par pacientiem ar smagiem aknu

darbības traucējumiem. Lopinavīru/ritonavīru nedrīkst dot šiem pacientiem (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi: lopinavīra un ritonavīra nieru klīrenss ir niecīgs, tāpēc pacientiem ar nieru darbības

traucējumiem koncentrācijas paaugstināšanās plazmā nav gaidāma. Lopinavīra un ritonavīra izteiktās saistības

dēļ ar olbaltumvielām, nav paredzams, ka tos nozīmīgā daudzumā varētu izvadīt ar hemodialīzi vai peritoneālo

dialīzi.

Grūtniecība un pēcdzemdību periods

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

- Grūtniecības un pēcdzemdību perioda laikā lopinavīra/ritonavīra devas pielāgošana nav nepieciešama.

- Tā kā nav pieejami farmakokinētiskie un klīniskie dati, grūtniecēm nav ieteicama lopinavīra/ritonavīra

lietošana vienreiz dienā.

Lietošanas veids

Lopinavīra/ritonavīra tabletes lieto iekšķīgi un tās jānorij veselas, nesakošļājot, nesadalot un nesasmalcinot.

Lopinavīra/ritonavīra tabletes var lietot neatkarīgi no ēdienreizes.

4.3. Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskatītajām palīgvielām.

Smaga aknu mazspēja.

Lopinavir/Ritonavir SUN satur lopinavīru un ritonavīru, un abi ir P450 izoformas CYP3A inhibitori. Lopinavīra/

ritonavīra tabletes nedrīkst lietot vienlaikus ar zālēm, kuru klīrenss ir būtiski atkarīgs no CYP3A un kuru

koncentrācijas palielināšanās plazmā saistīta ar nopietniem un/vai dzīvībai bīstamiem traucējumiem. Šīs zāles ir:

Zāļu grupa

Zāļu nosaukums

grupā

Pamatojums

Paaugstinās vienlaikus lietoto zāļu līmenis

Alpha

-adrenoreceptoru

antagonisti

Alfuzosīns

Paaugstināta alfuzosīna koncentrācija

plazmā, kas var izraisīt smagu hipotensiju.

Vienlaikus lietošana ar alfuzosīnu ir

kontrindicēta (skatīt 4.5. apakšpunktā).

Pretstenokardijas līdzekļi

Ranolazīns

Paaugstināta ranolazīna koncentrācija

plazmā var palielināt nopietnu un / vai

dzīvībai bīstamu reakciju iespējamību (skatīt

4.5. apakšpunktu).

Antiaritmiski līdzekļi

Amiodarons, dronedarons

Paaugstinās amiodarona un dronedarona

koncentrācija plazmā, tādēļ palielinās

aritmiju vai citu nopietnu blakusparādību

risks.

Antibiotikas

Fuzidīnskābe

Fuzidīnskābes koncentrācija plazmā

paaugstinās. Dermatoloģisku infekciju

gadījumā vienlaikus lietošana ar

fuzidīnskābi ir kontrindicēta (skatīt 4.5.

apakšpunktā).

Pretpodagras līdzekļi

Kolhicīns

Paaugstināta kolhicīna koncentrācija

plazmā. Pacientiem ar nieru un/vai aknu

darbības traucējumiem ir iespējamas

nopietnas un/vai dzīvībai bīstamas reakcijas

(skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Antihistamīna līdzekļi

Astemizols, terfenadīns

Astemizola un terfenadīna koncentrācija

plazmā paaugstinās, tādēļ palielinās šo

līdzekļu izraisītu nopietnu aritmiju risks.

Antipsihotiski līdzekļi/

neiroleptiski līdzekļi

Pimozīds

Pimozīda koncentrācija plazmā paaugstinās,

tādēļ paaugstinās šī līdzekļa izraisītu smagu

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

hematoloģisku blakusparādību vai citas

nopietnas nevēlamas ietekmes risks.

Kvetiapīns

Paaugstināta kvetiapīna koncentrācija

plazmā, kas var izraisīt komu.Vienlaikus

lietošana ar kvetiapīnu ir kontrindicēta

(skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lurazidons

Paaugstināta lurazidona koncentrācija

plazmā var palielināt nopietnu un / vai

dzīvībai bīstamu reakciju iespējamību (skatīt

4.5. apakšpunktu).

Melnā rudzu grauda

alkaloīdi

Dihidroergotamīns,

ergonovīns,

ergotamīns,

metilergonovīns

Melnā rudzu grauda atvasinājumu

koncentrācija plazmā paaugstinās, kas var

izraisīt akūtu melnā rudzu grauda

toksicitāti, tostarp asinsvadu spazmas un

išēmiju.

Kuņģa-zarnu trakta

motilitāti ietekmējošie

līdzekļi

Cisaprīds

Cisaprīda koncentrācija plazmā paaugstinās,

tādēļ palielinās šī līdzekļa izraisītu nopietnu

aritmiju risks.

HMG Co-A reduktāzes

inhibitori

Lovastatīns, simvastatīns

Lovastatīna un simvastatīna koncentrācija

plazmā paaugstinās, tādēļ palielinās

miopātijas, tostarp rabdomiolīzes risks

(skatīt 4.5. apakšpunktā).

Fosfodiesterāzes (PDE5)

inhibitori

Avanafils

Paaugstināta avanafila koncentrācija plazmā

(skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Sildenafils

Kontrindicēts, kad lietots tikai pulmonālas

arteriālas hipertensijas (PAH) ārstēšanai.

Paaugstināta sildenafila koncentrācija

plazmā. Tādējādi palielinās ar sildenafilu

saistīto blakusparādību rašanās iespējamība

(tai skaitā hipotensija un ģībonis). Par

vienlaikus sidenafila lietošanu pacientiem ar

erektīlo disfunkciju skatīt 4.4. un 4.5.

apakšpunktu.

Vardenafils

Paaugstināta vardenafila koncentrācija

plazmā (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Sedatīvie/miega līdzekļi

Midazolāms iekšķīgi,

triazolāms

Paaugstināta iekšķīgi lietojama midazolāma

un triazolāma koncentrācija plazmā.

Tādējādi pieaug ar šiem līdzekļiem saistīto

ekstrēmas sedācijas un elpošanas nomākuma

risks. Par piesardzību lietojot midazolāmu

parenterāli, skatīt 4.5. apakšpunktu.

Lopinavīra/ritonavīra līmenis pazeminās

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Ārstniecības augu līdzekļi

Divšķautņu asinszāle

Asinszāli (Hypericum perforatum) saturoši

ārstniecības augu līdzekļi samazinātas

plazmas koncentrācijas un pavājinātas

lopinavīra un ritonavīra klīniskās iedarbības

riska dēļ (skatīt 4.5. apakšpunktu).

4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pacienti, kuriem ir blakusslimības

Aknu darbības traucējumi: nav pētīta lopinavīra/ ritonavīra lietošanas drošība un efektivitāte pacientiem ar

ievērojamiem aknu darbības traucējumiem. Pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem

lopinavīra/ritonavīra lietošana ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu). Pacientiem ar hronisku B vai C hepatītu,

lietojot kombinētu pretretrovīrusu terapiju ir palielināts smagu un potenciāli letālu aknu blakusparādību risks.

Vienlaikus lietojot arī pretvīrusu terapiju B un C hepatīta ārstēšanai, lūdzu skatīt attiecīgo zāļu aprakstus.

Lietojot kombinēto pretretrovīrusu terapiju pacientiem ar jau esošiem aknu funkciju traucējumiem, t.sk. hronisku

hepatītu, biežāk novēro aknu funkciju izmaiņas un pacienti jānovēro saskaņā ar standarta klīniskajām

rekomendācijām. Ja šiem pacientiem aknu slimība pasliktinās, jāapsver iespēja terapiju pārtraukt vai atcelt.

Ir ziņots par paaugstinātu transamināžu līmeni ar vai bez paaugstināta bilirubīna līmeņa HIV-1 mono-inficētiem

pacientiem un indivīdiem, kuri tika ārstēti pēcekspozīcijas profilaksei, jau pēc7 dienām kopš

lopinavīra/ritonavīra lietošanas uzsākšanas kombinācijā ar citiem antiretrovirālajiem (pretretrovīrusu)

līdzekļiem. Dažos gadījumos aknu disfunkcija bija smaga.

Jāveic atbilstoši laboratoriskie izmeklējumi pirms lopinavīra/ritonavīra terapijas uzsākšanas un terapijas laikā

jānodrošina rūpīga medicīniskā uzraudzība.

Nieru darbības traucējumi: tā kā lopinavīra un ritonavīra nieru klīrenss ir nenozīmīgs, pacientiem ar nieru

darbības traucējumiem nav raksturīga palielināta to koncentrācija plazmā. Tā kā lopinavīrs un ritonavīrs plaši

saistās ar olbaltumvielām, maz ticams, ka to var nozīmīgā daudzumā izvadīt ar hemodialīzi vai peritoneālo

dialīzi.

Hemofilija: ir ziņojumi par pastiprinātu asiņošanu, to starpā par spontāniem asinsizplūdumiem ādā un

hemartrozēm A un B tipa hemofilijas pacientiem, kuri ārstēti ar proteāzes inhibitoriem. Dažiem pacientiem

papildus tika dots VIII faktors. Vairāk nekā pusē ziņoto gadījumu ārstēšanu ar proteāzes inhibitoriem turpināja

vai atsāka, ja ārstēšana bija pārtraukta. Tika apstiprināta cēloniska sakarība, kaut gan darbības mehānisms netika

izskaidrots. Tādēļ hemofilijas pacienti jābrīdina par iespējamu asiņošanas pastiprināšanos.

Pankreatīts

Ir ziņots par pankreatīta gadījumiem pacientiem, kuri saņem lopinavīru/ritonavīru, tostarp tiem, kuriem radās

hipertrigliceridēmija. Vairumā gadījumu pacientiem anamnēzē bija pankreatīts un/vai vienlaikus tika veikta

ārstēšana ar citām pankreatītu izraisošām zālēm. Stipri palielināts triglicerīdu līmenis ir pankreatīta riska faktors.

Pacientiem ar progresējošu HIV slimību var būt palielināta triglicerīdu līmeņa un pankreatīta risks.

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Par pankreatītu jādomā, ja rodas raksturīgi klīniski simptomi (slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā) vai

patoloģiskas laboratorisko raksturlielumu pārmaiņas (piemēram, palielināts lipāzes vai amilāzes līmenis

serumā). Pacienti, kuriem rodas šīs pazīmes vai simptomi, jāizmeklē, un, ja tiek noteikta pankreatīta diagnoze,

terapija ar lopinavīru/ritonavīru ir jāpārtrauc (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Iekaisīgs imūnreakcijas atjaunošanās sindroms

HIV inficētiem pacientiem, kuriem, uzsākot kombinēto pretretrovīrusu terapiju (combination antiretroviral

therapy - CART), ir smags imūndeficīts, var parādīties iekaisuma reakcija uz asimptomātiskiem vai esošiem

oportūniskajiem patogēnajiem mikroorganismiem. Iekaisuma reakcija var novest pie smaga klīniskā stāvokļa vai

pasliktināt simptomu izpausmes. Parasti šādas reakcijas ir novērotas dažu pirmo nedēļu vai mēnešu laikā pēc

CART uzsākšanas. Nozīmīgākie šādu reakciju piemēri ir citomegalovīrusu izraisīts tīklenes iekaisums,

ģeneralizētas un/vai vietējas mikobaktēriju izraisītas infekcijas un Pneumocystis jiroveci pneimonija. Visas

iekaisuma reakciju pazīmes ir jāizvērtē, un nepieciešamības gadījumā jāordinē ārstēšana.

Imunitātes atjaunošanās laikā, ir saņemti ziņojumi par autoimūnu traucējumu (tādu kā Greivsa slimība

autoimūns hepatīts) parādīšanos, tomēr pirmo simptomu parādīšanās laiks ir mainīgs, tas var būt vairākus

mēnešus pēc ārstēšanas uzsākšanas.

Osteonekroze

Tiek ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar progresējošu HIV-slimību un/vai pacientiem, kuri

ilgstoši saņēmuši kombinēto pretretrovīrusu terapiju (combination antiretroviral therapy - CART), lai gan tiek

uzskatīts, ka etioloģiju nosaka vairāki faktori (tai skaitā kortikosteroīdu lietošana, alkohola lietošana, smaga

imūnsupresija, palielināts ķermeņa masas indekss). Ja rodas locītavu smeldze un sāpes, locītavu stīvums vai

kļūst apgrūtinātas kustības, pacientam jāiesaka konsultēties ar ārstu.

PR intervāla pagarināšanās

Konstatēts, ka lopinavīrs/ritonavīrs dažiem veseliem pieaugušajiem izraisa nelielu asimptomātisku PR intervāla

pagarināšanos. Pacientiem, kuri saņem lopinavīru/ritonavīru un kuriem ir strukturāla sirds blakusslimība vai

vadīšanas sistēmas patoloģijas, vai kuri saņem zāles, kas, kā zināms, pagarina PR intervālu (piemēram,

verapamilu vai atazanaviru), retos gadījumos ziņots par 2. vai 3. pakāpes atrioventrikulāru blokādi. Šādiem

pacientiem Lopinavir/Ritonavir SUN jālieto uzmanīgi (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Ķermeņa masa un vielmaiņas raksturlielumi

Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs.

Šīs izmaiņas daļēji var būt saistītas ar slimības kontroli un ar dzīvesveidu. Dažos gadījumos iegūti pierādījumi

par terapijas ietekmi uz lipīdu līmeni, bet nav pārliecinošu pierādījumu, kas ķermeņa masas palielināšanos ļautu

saistīt ar kādu noteiktu ārstēšanas līdzekli.

Par lipīdu un glikozes līmeņa kontroli asinīs sniegta atsauce uz

oficiālām HIV ārstēšanas vadlīnijām. Lipīdu līmeņa traucējumi jāārstē atbilstoši klīniskām indikācijām.

Zāļu mijiedarbība

Lopinavir/Ritonavir SUN satur lopinavīru un ritonavīru, un abi ir P450 izoformas CYP3A inhibitori. Lopinavīrs/

ritonavīrs palielina zāļu, kuras metabolizē galvenokārt CYP3A, koncentrāciju plazmā. Šī vienlaikus lietoto zāļu

koncentrācijas palielināšanās plazmā var pastiprināt vai paildzināt to terapeitisko iedarbību un blakusparādības

(skatīt 4.3. un 4.5. apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Spēcīgi CYP3A4 inhibitori, piemēram, proteāzes inhibitori, var pastiprināt bedahilīna kopējo iedarbību, kas var

palielināt ar bedahilīnu saistīto blakusparādību risku. Tāpēc jāizvairās no bedahilīna lietošanas kopā ar

lopinavīru/ritonavīru. Tomēr, ja ieguvums pārsniedz risku, bedahilīns kopā ar lopinavīru/ritonavīru jālieto

piesardzīgi. Ieteicams biežāk pārbaudīt elektrokardiogrammas rādītājus un transamināžu līmeni (skatīt 4.5.

apakšpunktu un bedahilīna zāļu aprakstu).

Delamanīda lietošana vienlaikus ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, lopinavīrs/ ritonavīrs) var

palielināt delamanīda metabolīta iedarbības intensitāti, un šāda palielināšanās ir bijusi saistīta ar QTc intervāla

pagarināšanos. Tādēļ tad, ja tiek uzskatīts, ka ir nepieciešama delamanīda lietošana vienlaikus ar ritonavīru vai

lopinavīru, ieteicams visu delamanīda terapijas laiku ļoti bieži kontrolēt EKG (skatīt 4.5. apakšpunktu un

delamanīda zāļu aprakstu).

Ziņots, ka pacientiem, kas vienlaikus ārstēti ar kolhicīnu un spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem, piemēram,

ritonavīru, ir bijušas dzīvībai bīstamas un letālas ar zāļu mijiedarbību saistītas reakcijas. Pacientiem ar nieru

un/vai aknu darbības traucējumiem lietošana vienlaikus ar kolhicīnu ir kontrindicēta (skatīt 4.3. un 4.5.

apakšpunktu).

Lopinavīrs/ritonavīrs kombinācijā ar:

- tadalafilu, indicēts plaušu arteriālās hipertensijas ārstēšanai, nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu);

- riociguatu nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu);

- vorapaksaru nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu);

- fuzidīnskābi, kaulu un locītavu infekciju gadījumā, nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu);

- salmetrolu nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu);

- rivaroksabānu nav ieteicama (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lopinavīru/ritonavīrunav ieteicams lietot kombinācijā ar atorvastatīnu. Ja atorvastatīna lietošanu uzskata par

noteikti nepieciešamu, jālieto mazākā iespējamā atorvastatīna deva rūpīgā medicīniskā uzraudzībā. Lietojot

lopinavīru/ritonavīru vienlaikus ar rosuvastatīnu, jāievēro piesardzība un jāapsver mazākas devas lietošana. Ja

indicēta ārstēšana ar HMG-CoA reduktāzes inhibitoru, ieteicams lietot pravastatīnu vai fluvastatīnu (skatīt 4.5.

apakšpunktu).

PDE5 inhibitori: pacientiem, kuri saņem lopinavīru/ritonavīru, erektīlās disfunkcijas ārstēšanai īpaši uzmanīgi

jāordinē sildenafils, tadalafils. Lopinavīra/ritonavīra un šo zāļu vienlaikus lietošana var būtiski palielināt to

koncentrāciju un izraisīt blakusparādības, piemēram, hipotensiju, ģīboni, redzes pārmaiņas un ilgstošu erekciju

(skatīt 4.5. apakšpunktu). Vienlaicīga vardenafila vai avanafila un lopinavīra/ritonavīra lietošana ir kontrindicēta

(skatīt 4.3. apakšpunktu). Vienlaicīga lopinavīra/ritonavīra lietošana ar sildenafilu, kas parakstīts plaušu

arteriālās hipertensijas ārstēšanai, ir kontrindicēta (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Īpaši uzmanīgi lopinavīrs/ritonavīrs jāordinē vienlaikus ar zālēm, kas inducē QT intervāla pagarināšanos,

piemēram, ar hlorfeniramīnu, hinidīnu, eritromicīnu, klaritromicīnu. Lopinavīrs/ritonavīrs var palielināt

vienlaikus lietoto zāļu koncentrāciju un to izraisīto sirds blakusparādību biežumu. Preklīniskos pētījumos,

lietojot lopinavīru/ ritonavīru, ziņots par kardiāliem traucējumiem, tādēļ pašlaik nevar noliegt

lopinavīra/ritonavīra iespējamo kardiālo ietekmi (skatīt 4.8. un 5.3. apakšpunktu).

Lopinavīru/ritonavīru nav ieteicams lietot vienlaikus ar rifampicīnu. Rifampicīns kombinācijā ar

lopinavīru/ritonavīru izraisa ievērojamu lopinavīra koncentrācijas pazemināšanos, kas, savukārt, var

būtiskisamazināt lopinavīra terapeitisko iedarbību. Atbilstošu kopējo lopinavīra/ritonavīra iedarbību var sasniegt,

ja lieto lielāku lopinavīra/ritonavīra devu, taču tas ir saistīts ar paaugstinātu aknu un gastrointestinālās

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

toksicitātes risku. Tāpēc no šādas vienlaikus lietošanas būtu jāizvairās, ja vien to neuzskata par absolūti

nepieciešamu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Nav ieteicams vienlaikus lietot lopinavīru/ritonavīru un flutikazonu vai citus glikokortikoīdus, kas tiek

metabolizēti ar CYP3A4, piemēram, budezonīdu un triamcinolonu, izņemot gadījumus, kad varbūtējais

terapeitiskais ieguvums ir lielāks par kortikosteroīdu sistēmiskās iedarbības izraisīto risku, ieskaitot Kušinga

sindromu un virsnieru nomākumu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Citi faktori

Ar lopinavīru/ritonavīru nevar izārstēt HIV infekciju vai AIDS. Lai gan ir pierādīts, ka efektīva vīrusu supresija,

lietojot pretretrovīrusu terapiju, būtiski mazina seksuālas transmisijas risku, nevar izslēgt noteiktu atlikušo risku.

Jāveic piesardzības pasākumi transmisijas novēršanai saskaņā ar nacionālajām vadlīnijām.

Cilvēkiem, kuri lieto lopinavīru/ ritonavīru, vēl aizvien var rasties infekcijas vai citas ar HIV un AIDS saistītas

slimības.

Pacientiar retuiedzimtugalaktozesnepanesību, Lapp laktāzes deficītuvai glikozes-galaktozes

malabsorbcijunedrīkst lietot šīszāles.

4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Lopinavir/Ritonavir SUN satur lopinavīru un ritonavīru, un abi in vitro ir P450 izoformas CYP3A inhibitori.

Lietojot vienlaikus lopinavīru/ritonavīru un zāles, kuras primāri metabolizē galvenokārt CYP3A, var

palielināties šo zāļu koncentrācija plazmā un pastiprināties vai paildzināties to terapeitiskā iedarbība un

blakusparādības. Lopinavīrs/ritonavīrs klīniski nozīmīgā koncentrācijā neinhibē CYP2D6, CYP2C9, CYP2C19,

CYP2E1, CYP2B6 vai CYP1A2 (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pierādīts, ka lopinavīrs/ritonavīrs in vivo inducē savu metabolismu un pastiprina dažu zāļu, kuras metabolizē

citohroma P450 enzīmi (tai skaitā CYP2C9 un CYP2C19) un kas tiek metabolizētas glikuronizācijas ceļā,

bioloģisko transformāciju. Tas var izraisīt koncentrācijas pazemināšanos plazmā un mazināt vienlaikus lietoto

zāļu efektivitāti.

Ir ziņots par pēcreģistrācijas gadījumiem, kas liecina par potenciālu mijiedarbību starp ritonavīru saturošiem

līdzekļiem un levotiroksīnu. Pacientiem, kas ārstēti ar levotiroksīnu, vismaz vienu mēnesi pēc ritonavīra

terapijas uzsākšanas un / vai beigām jākontrolē vairogdziedzera stimulējošais hormons (TSH). Zāles, kuru

lietošana kontrindicēta īpaši paredzamās izteiktās mijiedarbības un iespējamo nopietno blakusparādību dēļ,

uzskaitītas 4.3. apakšpunktā.

Visipētījumi par mijiedarbību, javien nav norādīts citādi, tika veikti, izmantojotlopinavīra/ritonavīrakapsulas,

kuru sastāvā esošais lopinavīrs ir par aptuveni20% mazāk iedarbīgs nekā200/50mgtabletēs.

Zināmā un teorētiskā mijiedarbība ar atsevišķiem pretretrovīrusu un ne-pretretrovīrusu līdzekļiem norādīta

tabulā tālāk.

Mijiedarbību tabula

Mijiedarbība starp lopinavīru/ritonavīru un vienlaikus lietotām zālēm norādīta tabulā tālāk (palielināšanās

apzīmēta ar “↑”, samazināšanās ar “↓”, nekādas pārmaiņas ar “↔”, reizi dienā ar “QD”, divreiz dienā ar “BID”

un trīsreiz dienā ar "TID").

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Ja vien nav norādīts citādi, pētījumi, kas raksturoti tālāk, veikti ar ieteikto lopinavīra/ritonavīra devu (t. i.

400/100 mg divreiz dienā).

Vienlaikus lietotās zāles

pa terapeitiskajām

jomām

Ietekme uz zāļu līmeni

Ģeometriskā vidējā AUC, C

max

,

C

min

pārmaiņa (%)

Mijiedarbības mehānisms

Klīniskie ieteikumi par lietošanu vienlaikus ar

lopinavīru/ritonavīru

Pretretrovīrusu līdzekļi

Nukleozīdu/Nukleotīdu reversās transkriptāzes inhibitori (NRTI)

Stavudīns, lamivudīns

Lopinavīrs: ↔

Deva nav jāpielāgo.

Abakavirs, zidovudīns

Abakavirs, zidovudīns:

Koncentrācija var pazemināties

pastiprinātās lopinavīra/ritonavīra

glikuronidācijas dēļ.

Pazeminātās abakavira un zidovudīna

koncentrācijas klīniskā nozīme nav zināma.

Tenofovirs, 300 mg QD

Tenofovirs:

AUC: ↑ 32%

Cmax: ↔

Cmin : ↑51%

Lopinavīrs: ↔

Devas pielāgošana nav nepieciešama.

Augstāka tenofovira koncentrācija var pastiprināt

ar tenofovira lietošanu saistītās blakusparādības,

tostarp nieru darbības traucējumus.

Nenukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitori (NNRTI)

Efavirenzs, 600 mg QD

Lopinavīrs:

AUC: ↓ 20%

Cmax: ↓ 13%

Cmin: ↓ 42%

Lopinavīra/ritonavīra tablešu deva jāpalielina līdz

500/125 mg divreiz dienā, lietojot kopā ar

efavirenzu. Lopinavīra/ritonavīra tabletes nedrīkst

lietot vienu reizi dienā, ja vienlaikus lieto

efavirenzu.

Efavirenzs, 600 mg QD

(Lopinavīrs/ritonavīrs

500/125 mg BID)

Lopinavīrs: ↔

(salīdzinot ar 400/100 mg BID,

lietojot vienu pašu)

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Nevirapīns, 200 mg BID

Lopinavīrs:

AUC: ↓ 27%

Cmax: ↓ 19%

Cmin: ↓ 51%

Lopinavīra/ritonavīra tablešu deva jāpalielina līdz

500/125 mg divreiz dienā, lietojot kopā ar

nevirapīnu. Lopinavīra/ritonavīra tabletes nedrīkst

lietot vienureizi dienā, ja vienlaikus lieto

nevirapīnu.

Etravirīns

(Lopinavīrs/ritonavīrs

tabletes 400/100 mg BID)

Etravirīns :

AUC: ↓ 35%

Cmin: ↓ 45%

Cmax: ↓ 30%

Lopinavīrs :

AUC: ↔

Cmin: ↓ 20%

Cmax: ↔

Devas pielāgošana nav nepieciešama.

Rilpivirīns

(Lopinavīrs/ritonavīrs

kapsulas 400/100 mg BID)

Rilpivirīns:

AUC: ↑ 52%

Cmin: ↑ 74%

Cmax: ↑ 29%

Lopinavīrs:

AUC: ↔

Cmin: ↓ 11%

Cmax: ↔

(CYP3A enzīmu inhibīcija)

Vienlaikus lopinavīra/ritonavīra lietošana ar

rilpivirīnu izraisa rilpivirīna koncentrācijas

pieaugumu plazmā, taču devas pielāgošana nav

nepieciešama.

HIV CCR5 antagonists

Maraviroks

Maraviroks:

AUC: ↑ 295%

Cmax: ↑ 97%

Lopinavīra/ritonavīra izraisīta

CYP3A inhibīcija.

Lietojot vienlaikus ar

lopinavīra/ritonavīratabletēm 400/100 mg divreiz

dienā, maraviroka deva jāsamazina līdz 150 mg

divreiz dienā.

Integrāzes inhibitors

Raltegravirs

Raltegravirs:

AUC: ↔

Cmax: ↔

: ↓ 30%

Lopinavīrs: ↔

Deva nav jāpielāgo

Vienlaikus lietošana ar citiem HIV proteāzes inhibitoriem (PI)

Saskaņā ar pašreizējām ārstēšanas vadlīnijām, dubultā terapija ar proteāzes inhibitoriem vispār nav ieteicama.

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Fosamprenavīrs/ ritonavīrs

(700/100 mg BID)

(Lopinavīrs/ritonavīrs

400/100 mg BID)

Fosamprenavīrs (1400 mg

BID)

(Lopinavīrs/ritonavīrs

533/133 mg BID)

Fosamprenavīrs: Amprenavīra

koncentrācija samazinās nozīmīgi.

Palielinātu fosamprenavīra devu (1400 mg BID)

lietošana kopā ar lopinavīru/ritonavīru (533/133

mg BID) pacientiem, lietojot kombinēto shēmu,

kuri iepriekš lietojuši proteāzes inhibitorus,

izraisīja lielāku gastrointestinālu blakusparādību

un triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos

sastopamību, nepaaugstinot viroloģisko

efektivitāti, salīdzinot ar standarta

fosamprenavira/ritonavīra devām. Vienlaicīga šo

zāļu lietošana nav ieteicama.

Lopinavīra/ritonavīra tabletes nedrīkst lietot vienu

reizi dienā, ja vienlaikus lieto amprenavīru.

Indinavīrs, 600 mg BID

Indinavirs:

AUC: ↔

Cmin: ↑ 3,5 reizes

Cmax: ↓

(salīdzinot ar indinavīru 800 mg

TID vienu pašu)

Lopinavīrs: ↔

(attiecībā uz vēsturisko

salīdzinājumu)

Šīs kombinācijas pareizās devas, ņemot vērā

efektivitāti un lietošanas drošumu, nav noteiktas.

Sakvinavīrs 1000 mg BID Sakvinavīrs: ↔

Deva nav jāpielāgo.

Tipranavīrs/ritonavīrs

(500/100 mg BID)

Lopinavīrs:

AUC: ↓ 55%

Cmin: ↓ 70%

Cmax : ↓ 47%

Vienlaicīga šo zāļu lietošana nav ieteicama.

Kuņģa skābes izdali mazinoši līdzekļi

Omeprazols (40 mg QD)

Omeprazols: ↔

Lopinavīrs: ↔

Deva nav jāpielāgo.

Ranitidīns (150 mg viena

deva)

Ranitidīns: ↔

Deva nav jāpielāgo.

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Alfa1-adrenoreceptoru antagonists

Alfuzosīns

Alfuzosīns: Lopinavīra/ritonavīra

izraisītās CYP3A inhibīcijas dēļ,

tiek paredzēts, ka paaugstināsies

alfuzosīna koncentrācija.

Lopinavīra/ritonavīra vienlaikus lietošana ar

alfuzosīnu ir kontrindicēta (skatīt 4.3.

apakšpunktu), jo var paaugstināties ar alfuzosīnu

saistītā toksicitāte, tai skaitā hipotensija.

Pretsāpju līdzekļi

Fentanils

Fentanils:

Lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP3A4 inhibīcijas dēļ

paaugstināta koncentrācija

plazmā, palielina blakusparādību

riskus (elpošanas nomākums,

sedācija).

Lietojot fentanilu vienlaikus ar

lopinavīru/ritonavīru, ieteicams rūpīgi kontrolēt

blakusparādības (sevišķi elpošanas nomākumu, kā

arī sedāciju).

Pretstenokardijas līdzekļi

Ranolazīns

Tā kā lopinavīrs/ritonavīrs inhibē

CYP3A, ir paredzama ranolazīna

koncentrācijas palielināšanās.

Lopinavīra/ritonavīra lietošana vienlaikus ar

ranolazīnu ir kontrindicēta (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Antiaritmiskie līdzekļi

Amiodarons, dronedarons

Amiodarons un dronedarons:

lopinavīra/ritonavīra izraisītas

CYP3A4 inhibīcijas dēļ var

paaugstināties šo zāļu

koncentrācija.

Lopinavīra/ritonavīra lietošana vienlaikus ar

amiodaronu vai dronedaronu ir kontrindicēta

(skatīt 4.3. apakšpunktu), jo var palielināties

aritmijas un citu nopietnu nevēlamu

blakusparādību risks.

Digoksīns

Digoksīns:

Koncentrācija plazmā var

paaugstināties, jo

lopinavīrs/ritonavīrs inhibē P-

glikoproteīnu. Ar laiku

paaugstinātais digoksīna līmenis

var pazemināties līdz ar Pgp

indukciju.

Vienlaicīgas lopinavīra/ritonavīra un digoksīna

lietošanas gadījumā jāievēro piesardzība un jāveic

terapeitiska zāļu monitorēšana digoksīna

koncentrācijas kontrolei, ja tas ir iespējams. Īpaša

uzmanība jāpievērš gadījumos, kad

lopinavīrs/ritonavīrs tiek parakstīts pacientiem,

kuri lieto digoksīnu, jo paredzams, ka akūtā

inhibējošā ritonavīra ietekme uz Pgp nozīmīgi

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

paaugstinās digoksīna līmeni. Paredzams, ka

digoksīna lietošanas sākšana pacientiem, kuri jau

lieto lopinavīru/ritonavīru, izraisīs mazāku

digoksīna koncentrācijas palielināšanos nekā

gaidīts.

Bepridils, sistēmiski

ievadīts lidokaīns un

hinidīns

Bepridils, sistēmiski ievadīts

lidokaīns, hinidīns:

lietojot kopā ar

lopinavīru/ritonavīru,

koncentrācijas var palielināties.

Jāievēro piesardzība un ieteicama terapeitiska

zāļu koncentrācijas uzraudzība, ja iespējams.

Antibiotikas

Klaritromicīns

Klaritromicīns:

Paredzama vidēji izteikta

klaritromicīna AUC palielināšanās

lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP3A inhibīcijas dēļ.

Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem (KrKL

<30 ml/min) jāapsver klaritromicīna devas

samazināšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pacientiem ar traucētu aknu vai nieru darbību,

jāievēro piesardzība, lietojot klaritromicīnu kopā

ar lopinavīru/ritonavīru.

Pretvēža līdzekļi

Afatinibs (Ritonavīrs 200

mg divreiz dienā)

Afatinibs:

AUC: ↑

Cmax: ↑

Palielināšanās pakāpe ir atkarīga

no tā, kad tiek lietots ritonavīrs.

Lopinavīra/ritonavīra izraisītas

BCRP (krūts vēža rezistences

proteīna/ABCG2) un akūtas Pgp

inhibīcijas dēļ

Vienlaikus lietojot afatinibu un

lopinavīru/ritonavīru, jāievēro piesardzība.

Ieteikumus par devu pielāgošanu skatīt afatiniba

ZA. Nepieciešama uzraudzība attiecībā uz

afatiniba izraisītām BP.

Ceritinibs

Lopinavīra/ritonavīra izraisītas

CYP3A un P-gp inhibīcijas dēļ

serumā var palielināties

koncentrācija.

Vienlaikus lietojot ceritinibu un

lopinavīru/ritonavīru, jāievēro piesardzība.

Ieteikumus par devu pielāgošanu skatīt ceritiniba

ZA. Nepieciešama uzraudzība attiecībā uz

ceritiniba izraisītām BP.

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Lielākā daļa tirozīna

kināzes inhibitori,

piemēram, dasatinibs un

nilotinibs, vinkristīns,

vinblastīns

Lielākā daļa tirozīna kināzes

inhibitori tādi kā dasatinibs un

nilotinibs, arī vinkristīns,

vinblastīns:

Paaugstināts blakusparādību risks

paaugstinātās koncentrācijas

serumā, lopinavīra/ritonavīra

izraisītās CYP3A4 inhibīcijas dēļ.

Rūpīgi kontrolēt šo pretvēža līdzekļu panesību.

Antikoagulanti

Varfarīns

Varfarīns:

lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP2C9 indukcijas dēļ, var tikt

ietekmētas koncentrācijas.

Ieteicams kontrolēt INR (international normalised

ratio - starptautisko normalizēto attiecību).

Rivaroksabāns

(Ritonavīrs 600 mg divreiz

dienā)

Rivaroksabāns:

AUC: ↑ 153%

Cmax: ↑ 55%

CYP3A un P-gp inhibīcijas dēļ

lopinavīra/ritonavīra ietekmē.

Rivaroksabāna un lopinavīra/ritonavīra

vienlaicīga lietošana var pastiprināt rivaroksabāna

iedarbību, kas var palielināt asiņošanas risku.

Rivaroksabānu nav ieteicams lietot pacientiem,

kas vienlaikus tiek ārstēti ar lopinavīru/ritonavīru

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vorapaksars

Lopinavīra/ritonavīra izraisītas

CYP3A inhibīcijas dēļ serumā var

palielināties koncentrācija.

Vorapaksara lietošana vienlaikus ar

lopinavīru/ritonavīru nav ieteicama (skatīt 4.4.

apakšpunktu un vorapaksara ZA).

Pretkrampju līdzekļi

Fenitoīns

Fenitoīns:

Lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP2C9 un CYP2C19 indukcijas

dēļ, mēreni pazeminājās

koncentrācija līdzsvara stāvoklī.

Lopinavīrs:

fenitoīna izraisītās CYP3A

indukcijas dēļ, pazeminās

koncentrācija.

Jāievēro piesardzība, lopinavīru/ritonavīru lietojot

vienlaikus ar fenitoīnu.

Lietojot kopā ar lopinavīru/ritonavīru, jākontrolē

fenitoīna līmenis.

Iespējams jāparedz lopinavīra/ritonavīra devas

palielināšana, lietojot kopā ar fenitoīnu. Devas

koriģēšana klīniskajā praksē nav pētīta.

Lopinavīra/ritonavīra tabletes nedrīkst lietot vienu

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

reizi dienā, ja vienlaikus lieto fenitoīnu.

Karbamazepīns un

fenobarbitāls

Karbamazepīns:

Lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP3A inhibīcijas dēļ, var

paaugstināties koncentrācija

serumā

Lopinavīrs:

karbamazepīna un fenobarbitāla

izraisītās CYP3A indukcijas dēļ,

var pazemināties koncentrācija.

Jāievēro piesardzība, lopinavīru/ritonavīru lietojot

vienlaikus ar karbamazepīnu vai fenobarbitālu.

Lietojot kopā ar lopinavīru/ritonavīru, jākontrolē

karbamazepīna un fenobarbitāla līmenis.

Iespējam jāparedz lopinavīra/ritonavīra devas

palielināšana, lietojot kopā ar karbamazepīnu un

fenobarbitālu. Devas koriģēšana klīniskajā praksē

nav pētīta.

Lopinavīra/ritonavīra tabletes nedrīkst lietot vienu

reizi dienā, ja vienlaikus lieto karbamazepīnu un

fenobarbitālu.

Lamotrigīns un valproāts

Lamotrigīns:

AUC: ↓ 50%

Cmax: ↓ 46%

Cmin: ↓ 56%

Lamotrigīna glikuronizācijas

inducēšanas dēļ

Valproāts: ↓

Pacienti rūpīgi jānovēro, lai konstatētu, vai nav

pavājināta VPS iedarbība gadījumā, kad

vienlaikus tiek lietots lopinavīrs/ritonavīrs un

valproiskābe.

Pacientiem, kam lamotrigīna balstdevas lietošanas

laikā tiek uzsākta vai pārtraukta

lopinavīra/ritonavīra lietošana:

lamotrigīna deva var būt jāpalielina, ja tiek

pievienots lopinavīrs/ritonavīrs, vai jāsamazina, ja

tiek pārtraukta lopinavīra/ritonavīra lietošana;

tādēļ jākontrolē lamotrigīna koncentrācija plazmā,

jo īpaši pirms ārstēšanas ar lopinavīru/ritonavīru,

kā arī 2 nedēļu laikā pēctās uzsākšanas vai

pārtraukšanas, lai noskaidrotu, vai nav jāpielāgo

lamotrigīna deva.

Pacientiem, kas jau lieto lopinavīru/ritonavīru un

kam tiek uzsākta lamotrigīna lietošana: nav

jāpielāgo devas ieteiktās lamotrigīna devas

kāpināšanas laikā.

Antidepresanti un anksiolītiskie līdzekļi

Trazodons vienā devā

Trazodons:

AUC: ↑ 2,4 reizes

Nav zināms, vai lopinavīra/ritonavīra kombinācija

izraisa līdzīgu trazodona kopējās iedarbības

pastiprināšanos. Kombinācija lietojama

piesardzīgi un jāapsver mazākas trazodona devas

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

(Ritonavīrs, 200 mg BID)

Pēc vienlaicīgas trazodona un

ritonavīra lietošanas novērotas

šādas blakusparādības: slikta dūša,

reibonis, hipotensija un ģībonis.

lietošana.

Pretsēnīšu līdzekļi

Ketokonazols un

itrakonazols

Ketokonazols, itrakonazols:

lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP3A inhibīcijas dēļ, var

paaugstināties koncentrācijas

serumā.

Lielas ketokonazola un itrakonazola devas

(> 200 mg/dienā) nav ieteicamas.

Vorikonazols

Vorikonazols:

Var pazemināties koncentrācija.

Jāizvairās no vienlaicīgas vorikonazola un mazas

devas ritonavīra (100 mg BID), kādu satur

lopinavīrs/ritonavīrs, lietošanas, ja vien ieguvuma

un riska attiecības novērtējums pacientam

neattaisno vorikonazola lietošanu.

Pretpodagras līdzekļi:

Kolhicīns viena deva

(Ritonavīrs 200 mg divas

reizes dienā)

Kolhicīns:

AUC : ↑ 3 reizes

Cmax : ↑ 1.8 reizes

Pgp dēļ un/vai ritonavīra izraisītās

CYP3A inhibīcijas dēļ.

Lopinavīra/ritonavīra un kolhicīna vienlaicīga

lietošana pacientiem ar nieru un/vai aknu darbības

traucējumiem ir kontrindicēta, jo var

pastiprināties ar kolhicīnu saistītās nopietnās

un/vai dzīvībai bīstamās reakcijas, piemēram,

neiromuskulāra toksicitāte, arī rabdomiolīze

(skatīt 4.3. un 4.4. apakšpunktu). Ja pacienti ar

normālu nieru vai aknu darbību jāārstē ar

lopinavīru/ritonavīru, ieteicams samazināt

kolhicīna devu vai pārtraukt ārstēšanu ar

kolhicīnu. Skatīt informāciju par kolhicīna

lietošanu.

Pretinfekcijas līdzekļi:

Fuzidīnskābe

Fuzidīnskābe:

Var būt paaugstināta koncentrācija

lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP3A inhibīcijas dēļ.

Dermatoloģisku indikāciju gadījumā,

lopinavīra/ritonavīra vienlaikus lietošana ar

fuzidīnskābi ir kontrindicēta, sakarā ar palielinātu

ar fuzidīnskābi saistīto blakusparādību risku, īpaši

rabdomiolīzes (skatīt 4.3. apakšpunktā). Ja lieto

kaulu un locītavu infekciju gadījumā, kad no

vienlaikus lietošanas nav iespējams izvairīties,

ļoti ieteicama ir rūpīga klīniska muskulāru

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

blakusparādību novērošana (skatīt 4.4.

apakšpunktā).

Pretmikobaktēriju līdzekļi

Bedahilīns (vienreizēja

deva)

(Lopinavīrs/ritonavīrs

400/100 mg BID, vairākas

devas)

Bedahilīns:

AUC: ↑ 22%

Cmax: ↔

Ilgstoši lietojot kopā ar

lopinavīru/ritonavīru, var

novērot izteiktāku ietekmi uz

bedahilīna koncentrāciju

plazmā. Iespējama CYP3A4

inhibīcija lopinavīra/ritonavīra

dēļ.

Ar bedahilīnu saistītu blakusparādību riska dēļ

no bedahilīna un lopinavīra/ritonavīra

vienlaicīgas lietošanas jāizvairās. Ja ieguvums

pārsniedz risku, bedahilīns kopā ar

lopinavīru/ritonavīru jālieto piesardzīgi.

Ieteicams biežāk pārbaudīt

elektrokardiogrammas rādītājus un

transamināžu līmeni (skatīt 4.4. apakšpunktu un

bedahilīna zāļu aprakstu).

Delamanīds (100 mg BID)

(lopinavīrs/ritonavīrs

400/100 mg BID)

Delamanīds

AUC: ↑ 22%

DM-6705 (delamanīda aktīvais

metabolīts):

AUC: ↑ 30%

Ilgstoši lietojot kopā ar

lopinavīru/ritonavīru, var

novērot izteiktāku ietekmi uz

DM-6705 koncentrāciju plazmā.

Tā kā DM-6705 iedarbība ir saistīta ar QTc

intervāla pagarināšanās risku, gadījumos, kad

tiek uzskatīts, ka ir nepieciešama delamanīda

lietošana vienlaikus ar ritonavīru vai lopinavīru,

ieteicams visu delamanīda terapijas laiku ļoti

bieži kontrolēt EKG (skatīt 4.4. apakšpunktu un

delamanīda zāļu aprakstu).

Rifabutīns, 150 mg QD

Rifabutīns (sākotnējās zāles un

aktīvais 25-O-

dezacetilmetabolīts):

AUC: ↑ 5,7 reizes

Cmax : ↑ 3,5 reizes

Lietojot vienlaicīgi ar lopinavīru/ritonavīru,

ieteicamā rifabutīna deva ir

150 mg 3 reizes nedēļā noteiktās dienās

(piemēram, pirmdien- trešdien-piektdien).

Jānodrošina pastiprināta ar rifabutīnu saistīto

blakusparādību, ieskaitot neitropēniju un uveītu,

novērošana, jo paredzams ekspozīcijas pret

rifabutīnu pieaugums. Pacientiem, kuri nepanes

150 mg devu 3 reizes nedēļā, ieteicams rifabutīna

devu samazināt līdz 150 mg divas reizes nedēļā

noteiktās dienās. Jāatcerās, ka 150 mg deva

divreiz nedēļā var nesniegt optimālo ekspozīciju

pret rifabutīnu, tādējādi var būt rifamicīna

rezistences risks un neveiksmīga terapija. Nav

nepieciešama lopinavīra/ritonavīra devas

pielāgošana.

Rifampicīns

Lopinavīrs:

rifampicīna izraisītās CYP3A

indukcijas dēļ, var novērot stipru

Lopinavīru/ritonavīru nav ietiecams lietot

vienlaikus ar rifampicīnu, jo lopinavīra

koncentrācijas samazināšanās var savukārt

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

lopinavīra koncentrācijas

pazemināšanos.

nozīmīgi mazināt lopinavīra terapeitisko

iedarbību. Lopinavīra/ritonavīra 400 mg/400 mg

devas pielāgošana (t. i., lopinavīrs/ritonavīrs

400/100 mg + ritonavīrs 300 mg) divreiz dienā

nodrošina rifampicīna CYP 3A4 inducējošās

ietekmes kompensāciju. Tomēr šāda devas

pielāgošana var būt saistīta ar ALAT/ASAT

līmeņa paaugstināšanos un gastrointestinālu

traucējumu pastiprināšanos. Tāpēc no šādas

vienlaikus lietošanas būtu jāizvairās, ja vien to

neuzskata par noteikti nepieciešamu. Ja šādu

vienlaikus lietošanu uzskata par absolūti

nepieciešamu, palielināto lopinavīra/ritonavīra

devu 400 mg/400 mg divreiz dienā kopā ar

rifampicīnu var lietot stingrā zāļu drošības un

terapeitiskā kontrolē. Lopinavīra/ritonavīra deva

pakāpeniski jāpalielina tikai pēc rifampicīna

lietošanas uzsākšanas (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Antipsihotiski līdzekļi

Kvetiapīns

Sakarā ar lopinavīra/ritonavīra

izraisīto CYP3A inhibīciju, ir

paredzams, ka kvetiapīna

koncentrācija paaugstināsies.

Vienlaicīga lopinavīra/ritonavīra un kvetiapīna

lietošana ir kontrindicēta, jo tas var paaugstināt

ar kvetiapīnu saistīto toksicitāti.

Pimozīds

Tā kā lopinavīrs/ritonavīrs

inhibē CYP3A, ir paredzama

pimozīda koncentrācijas

palielināšanās.

Vienlaicīga lopinavīra/ritonavīra un pimozīda

lietošana ir kontrindicēta, jo tas var palielināt šī

līdzekļa izraisītu smagu hematoloģisku

patoloģiju vai citas nopietnas nevēlamas

ietekmes risku.

Lurazidons

Tā kā lopinavīrs/ritonavīrs

inhibē CYP3A, ir paredzama

lurazidona koncentrācijas

palielināšanās.

Lietošana vienlaikus ar

lurazidonu ir kontrindicēta (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Benzodiazepīni

Midazolāms

Midazolāms iekšķīgi:

AUC: ↑ 13 reizes

Midazolāms parenterāli: AUC: ↑ 4

reizes

Lopinavīru/ritonavīru nedrīkst lietot vienlaikus ar

iekšķīgi lietotu midazolāmu (skatīt 4.3.

apakšpunktu), un jāievēro piesardzība, lopinavīru/

ritonavīru lietojot vienlaikus ar parenterāli

ievadītu midazolāmu. Ja lopinavīrs/ritonavīrs tiek

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP3A inhibīcijas dēļ

lietots vienlaikus ar parenterāli ievadītu

midazolāmu, tas jādara intensīvās aprūpes nodaļā

vai līdzīgos apstākļos, kas nodrošina rūpīgu

klīnisku uzraudzību un atbilstošu medicīnisku

ārstēšanu elpošanas nomākuma un/vai

paildzinātas sedācijas gadījumā. Jāapsver

midazolāma devas pielāgošana, īpaši gadījumos,

kad tiek lietots vairāk par vienu midazolāma devu.

Beta-2 adrenoceptoru agonists (ilgstošas darbības)

Salmeterols

Salmeterols: Lopinavīra/ritonavīra

izraisītās CYP3A inhibīcijas dēļ, ir

sagaidāma koncentrācijas

paaugstināšanās.

Kombinācijas rezultātā, saistībā ar salmeterolu,

paaugstinās kardiovaskulāro blakusparādību risks,

tai skaitā QT intervāla pagarināšanās, sirdsklauves

un sīnusa tahikardija. Līdz ar to,

lopinavīra/ritonavīra vienlaikus lietošana ar

salmeterolu, nav ieteicama (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Kalcija kanālu blokatori

Felodipīns, nifedipīns un

nikardipīns

Felodipīns, nifedipīns, nikardipīns:

lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP3A inhibīcijas dēļ,

koncentrācijas var paaugstināties.

Kad šīs zāles lieto vienlaikus ar

lopinavīru/ritonavīru, ieteicama klīniska

terapeitiskās iedarbības un blakusparādību

uzraudzība.

Kortikosteroīdi

Deksametazons

Lopinavīrs:

Deksametazona izraisītās CYP3A

indukcijas dēļ, var pazemināties

koncentrācija.

Kad šīs zāles lieto vienlaikus ar

lopinavīru/ritonavīru, ieteicama

pretvīrusuiedarbības klīniska uzraudzība.

Inhalējams, injicējams vai

intranazāli ievadāms

flutikazona propionāts,

budezonīds vai

triamcinolons

Flutikazona propionāts, 50 μg

intranazāli 4 reizes dienā:

Koncentrācija plazmā ↑ Kortizola

līmenis ↓ 86%

Lielāku ietekmi var sagaidīt, ja flutikazona

propionātu inhalē. Ziņots par sistēmiskiem

kortikosteroīdu efektiem, tostarp Kušinga

sindromu un virsnieru nomākumu pacientiem, kas

saņēma ritonavīru un inhalēja vai intranazāli

lietoja flutikazona propionātu; to var novērot arī

ar citiem kortikosteroīdiem, kas tiek metabolizēti

ar P450 3A, piemēram, budezonīdu un

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

triamcinolonu. Tādējādi, vienlaikus lietot

lopinavīru/ritonavīru un šos glikokortikoīdus nav

ieteicams, izņemot gadījumus, kad varbūtējais

terapeitiskais ieguvums ir lielāks par

kortikosteroīdu sistēmiskās iedarbības izraisīto

risku (skatīt 4.4. apakšpunktu). Jādomā par

glikokortikoīda devas mazināšanu un jāvēro, vai

neparādās lokāli vai sistēmiski efekti, vai jāpāriet

uz glikokortikoīdu, kurš nav CYP3A4 substrāts

(piemēram, beklometazonu). Turklāt, pārtraucot

glikokortikoīdu lietošanu, devas samazināšana

būtu jāveic pakāpeniski ilgākā periodā.

Fosfodiesterāzes (PDE5) inhibitori

Avanafils (ritonavīrs 600

mg divas reizes dienā)

Avanafils: AUC: ↑ 13 reizes

Lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP3A4 inhibīcijas dēļ.

Avanafila lietošana kopā ar

lopinavīru/ritonavīru ir kontrindicēta (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Tadalafils

Tadalafils :

AUC: ↑ 2 reizes

Lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP3A4 inhibīcijas dēļ.

Plaušu arteriālas hipertensijas ārstēšanai:

lopinavīru/ritonavīru vienlaikus lietošana ar

sildenafilu ir kontrindicēta (skatīt 4.3.

apakšpunktu). Lopinavīru/ritonavīru vienlaikus

lietošana ar tadalafilu nav ieteicama.

Erektilas disfunkcijas ārstēšanai: Īpaša uzmanība

jāpievērš gadījumos, kad pacientiem, kuri lieto

lopinavīru/ritonavīru, tiek parakstīts sildenafils

vai tadalafils – pastiprināti jākontrolē, vai nerodas

blakusparādības, tai skaitā hipotensijas, ģīboņa,

redzes pārmaiņu un paildzinātas erekcijas,

pastiprināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu). Lietojot

kopā ar lopinavīru/ritonavīru, sildenafila devas

nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 25 mg 48

stundās un tadalafila samazinātās devās, kas

nepārsniedz 10 mg tadalafila ik pēc 72 stundām.

Sildenafils

Sildenafils:

AUC: ↑ 11 reizes

Lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP3A inhibīcijas dēļ.

Vardenafils

Vardenafils: AUC: ↑ 49 reizes

lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP3A inhibīcijas dēļ.

Vardenafila lietošana kopā ar

lopinavīru/ritonavīru ir kontrindicēta (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

HCV proteāzes inhibitori

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Boceprevirs 800 mg trīs

reizes dienā

Boceprevirs:

AUC: ↓ 45%

Cmax : ↓ 50%

Cmin: ↓ 57%

Lopinavīrs:

AUC: ↓ 34%

Cmax : ↓ 30%

Cmin: ↓ 43%

Lopinavīra/ritonavīra un boceprevira vienlaicīga

lietošana nav ieteicama.

Simeprevīrs 200 mg

vienreiz dienā (ritonavīrs

100 mg BID)

Simeprevīrs:

AUC: ↑ 7,2-reizes

Cmax: ↑ 4,7- reizes

Cmin: ↑ 14,4- reizes

Lopinavīra/ritonavīra un simeprevīra vienlaicīga

lietošana nav ieteicama

Telaprevīrs 750 mg trīs

reizes dienā

Telaprevirs:

AUC: ↓ 54%

Cmax: ↓ 53%

Cmin: ↓ 52%

Lopinavīrs: ↔

Lopinavīra/ritonavīra un telaprevīra vienlaicīga

lietošana nav ieteicama.

Ārstniecības augu līdzekļi

Divšķautņu asinszāle

(Hypericum perforatum)

Lopinavīrs:

Ārstniecības auga divšķautņu

asinszāles preparāta izraisītās

CYP3A indukcijas dēļ, var

pazemināties koncentrācija.

Divšķautņu asinszāli saturošus ārstniecības augu

līdzekļus nedrīkst kombinēt ar lopinavīru un

ritonavīru. Ja pacients jau lieto divšķautņu

asinszāles līdzekļus, to lietošana jāpārtrauc un, ja

iespējams, jāpārbauda vīrusu līmenis. Pārtraucot

divšķautņu asinszāles līdzekļu lietošanu,

lopinavīra un ritonavīra līmenis var palielināties.

Var būt jāpielāgo lopinavīra/ritonavīra deva.

Inducējošā iedarbība var saglabāties vismaz 2

nedēļas pēc ārstēšanas pārtraukšanas ar

divšķautņu asinszāli (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Tāpēc lopinavīru/ritonavīru droši var sākt lietot

divas nedēļas pēc asinszāles lietošanas

pārtraukšanas.

Imūnsupresanti

Ciklosporīns, sirolims

(rapamicīns) un takrolims

Ciklosporīns, sirolims

(rapamicīns), takrolims:

Lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP3A inhibīcijas dēļ, var

palielināties koncentrācijas.

Ieteicama biežāka terapeitiskās koncentrācijas

kontrole, līdz šo zāļu līmenis plazmā nav

stabilizējies.

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Lipīdu līmeni pazeminošie līdzekļi

Lovastatīns un

simvastatīns

Lovastatīns, simvastatīns:

Lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP3A inhibīcijas dēļ, ir stipri

paaugstināta koncentrācija

plazmā.

Tā kā palielināta HMG-CoA reduktāzes inhibitoru

koncentrācija var izraisīt miopātiju, tostarp

rabdomiolīzi, šo līdzekļu lietošana kombinācijā ar

lopinavīru/ritonavīruir kontrindicēta (skatīt 4.3.

apakšpunktu).

Atorvastatīns

Atorvastatīns:

AUC: ↑ 5,9 reizes

Cmax : ↑ 4,7 reizes

Lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP3A inhibīcijas dēļ.

Lopinavīrs/ritonavīrs kombinācijā ar atorvastatīnu

nav ieteicams. Ja atorvastatīna lietošanu uzskata

par noteikti nepieciešamu, jālieto mazākā

iespējamā atorvastatīna deva rūpīgā medicīniskā

uzraudzībā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Rosuvastatīns, 20 mg QD

Rosuvastatīns:

AUC: ↑ 2 reizes

Cmax: ↑ 5 reizes

Kaut arī rosuvastatīnu niecīgi

metabolizē CYP3A4, tomēr tā

koncentrācijas palielināšanās

plazmā tika sasniegta. Šīs

mijiedarbības mehānisms varētu

būt transporta proteīnu inhibīcijas

sekas.

Lopinavīru/ritonavīru lietojot vienlaikus ar

rosuvastatīnu, jāievēro piesardzība un jāapsver

devu samazināšana (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Fluvastatīns vai

pravastatīns

Fluvastatīns, pravastatīns: Klīniski

būtiska mijiedarbība nav

paredzama.

Pravastatīns netiek metabolizēts ar

CYP3A.

Fluvastatīns daļēji tiek

metabolizēts ar CYP2C9.

Ja ārstēšana ar HMG-CoA reduktāzes inhibitoru ir

indicēta, iesaka fluvastatīnu vai pravastatīnu.

Opioīdi

Buprenorfīns, 16 mg QD

Buprenorfīns: ↔

Deva nav jāpielāgo.

Metadons

Metadons: ↓

Ieteicams kontrolēt metadona koncentrāciju

plazmā.

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Perorālie pretapaugļošanās līdzekļi

Etinilestradiols

Etinilestradiols: ↓

Vienlaicīgas lopinavīra/ritonavīra un

etinilestradiolu saturošu pretapaugļošanās līdzekļu

(neatkarīgi no pretapaugļošanās līdzekļa zāļu

formas, piemēram, perorālas vai plākstera)

lietošanas gadījumā, jāizmanto papildu

kontracepcijas metode.

Palīglīdzekļi smēķēšanas atmešanai

Bupropions

Buproprions un tā aktīvais

metabolīts hidroksibupropions:

AUC un Cmax ↓ ~50% .

Šo ietekmi varētu izraisīt

bupropiona metabolisma

indukcija.

Ja lopinavīra/ritonavīra un bupropiona vienlaikus

lietošana ir absolūti nepieciešama, tas jāveic

stingrā bupriopiona klīniskās efektivitātes

uzraudzībā, nepārsniedzot ieteikto devu, neņemot

vērā novēroto indukciju.

Vazodilatējoši līdzekļi:

Bosentāns

Lopinavīrs/ritonavīrs:

Var samazināties

lopinavīra/ritonavīra koncentrācija

plazmā, bosentāna izraisītās

CYP3A4 indukcijas dēļ.

Bosentāns: AUC: ↑ 5 reizes

Cmax : ↑ 6 reizes

Sākotnējais bosentāna Cmin:

↑ apmēram 48 reizes.

Lopinavīra/ritonavīra izraisītās

CYP3A4 inhibīcijas dēļ.

Lietojot lopinavīru/ritonavīru kopā ar bosentānu,

jāievēro piesardzība. Ja lopinavīru/ritonavīru lieto

vienlaikus ar bosentānu, jākontrolē HIV terapijas

efektivitāte un pacientiem rūpīgi jānovēro

bosentāna toksicitāte, īpaši vienlaikus lietošanas

pirmajā nedēļā.

Riociguats

Lopinavīra/ritonavīra izraisītas

CYP3A un P-gp inhibīcijas dēļ

serumā var palielināties

koncentrācija.

Riociguata lietošana vienlaikus ar

lopinavīru/ritonavīru nav ieteicama (skatīt 4.4.

apakšpunktu un riociguata ZA).

Citas zāles

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Ņemot vērā zināmo metabolisma raksturojumu, klīniski nozīmīga mijiedarbība nav paredzama starp

lopinavīru/ritonavīru un dapsonu, trimetoprimu/sulfametoksazolu, azitromicīnu vai flukonazolu.

4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Parasti, pieņemot lēmumu lietot pretretrovīrusu līdzekļus HIV infekcijas ārstēšanai grūtniecēm un tādējādi

mazināt HIV vertikālās transmisijas risku jaundzimušajiem, ka būtu jāņem vērā dzīvnieku dati, kā arī klīniskā

pieredze grūtniecēm, lai raksturotu drošību auglim.

Vairāk nekā 3000 sievietēm tika izvērtēta lopinavīra/ritonavīra darbība grūtniecības laikā, tai skaitā vairāk nekā

1000 pirmā trimestra laikā.

Pēcreģistrācijas uzraudzībā, izmantojot pretretrovīrusu grūtniecības reģistru, kas izveidots kopš 1989. gada

janvāra, vairāk nekā 1000 sievietēm, kuras tika pakļautas iedarbībai pirmā trimestra laikā, netika ziņots par ar

lopinavīra/ritonavīra saistītās iedarbības palielinātu iedzimto defektu risku. Iedzimto defektu izplatība, pēc

pakļaušanas iedarbībai ar lopinavīru jebkurā trimestrī, ir salīdzināma ar izplatību, kāda ir novērota vispārējā

populācijā. Nav novēroti iedzimto defektu veidi, kas norādītu uz kopīgu etioloģiju. Pētījumi ar dzīvniekiem

pierāda reproduktīvo toksicitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu). Pamatojoties uz iepriekš minētajiem ierobežotajiem

datiem, maz ticams, ka cilvēkiem ir iespējams malformāciju risks. Lopinavīru, ja tas ir klīniski nepieciešams,

drīkst lietot grūtniecības laikā.

Barošana ar krūti

Pētījumos ar žurkām konstatēja, ka lopinavīrs izdalās ar pienu. Nav zināms, vai šīs zāles izdalās ar mātes pienu

cilvēkam. Parasti, lai izvairītos no HIV transmisijas, ir rekomendēts HIV inficētām mātēm nekādā gadījumā

nebarot savus bērnus ar krūti.

Fertilitāte

Pētījumi ar dzīvniekiem neuzrāda ietekmi uz fertilitāti. Dati par lopinavīra/ritonavīra ietekmi uz fertilitāti

cilvēkiem nav pieejami.

4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacienti

jāinformē, ka ārstēšanas laikā ar lopinavīru/ritonavīru ir bijuši ziņojumi par sliktu dūšu (skatīt 4.8.

apakšpunktu).

4.8. Nevēlamās blakusparādības

a. Drošības profila kopsavilkums

Lopinavīra/ritonavīra drošība ir pētīta II-IVfāzes klīniskos pētījumos vairāk nekā 2600 pacientiem, no kuriem

vairāk nekā 700 saņēma 800/200 mg devas vienreiz dienā (6 kapsulas vai 4 tabletes). Dažos pētījumos, kopā ar

nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem (NRTIs), lopinavīru/ritonavīrulietoja kombinācijā ar efavirenzu

vai nevirapīnu.

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Klīniskajos pētījumos visbiežāk ar lopinavīra/ritonavīra terapiju saistītās blakusparādības bija caureja, slikta

dūša, vemšana, hipertrigliceridēmija un hiperholesterinēmija. Terapijas sākumā var attīstīties caureja, slikta dūša

un vemšana, bet vēlāk hipertrigliceridēmija un hiperholesterinēmija. II-IV fāzes pētījumos, ārstēšanas izraisīto

blakusparādību dēļ, priekšlaicīgi no pētījuma izstājās 7% pacientu.

Svarīgi atzīmēt, ka pacientiem, kuri saņem lopinavīru/ritonavīru, ziņots par pankreatīta gadījumiem, tostarp

pacientiem, kuriem radās hipertrigliceridēmija. Turklāt retos gadījumos lopinavīra/ritonavīra terapijas laikā

ziņots par PR intervāla pagarināšanos (skatīt 4.4. apakšpunktu).

b. Tabulā izvietots blakusparādību saraksts

Nevēlamās blakusparādības pieaugušajiem un bērniem klīniskajos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzes

laikā:

Sekojoši notikumi tika atzīti par blakusparādībām. Biežuma kategorija ietver visas ziņotās vidēji smagās un

smagās blakusparādības, neņemot vērā individuālo cēļoņsakarību novērtējumu. Blakusparādības ir sakārtotas pa

orgānu sistēmu grupām. Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības

samazinājuma secībā: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10), retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100) un nav zināmi

(nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Pēcreģistrācijas uzraudzības pieredzē tika identificētas blakusparādības, kuru biežums bija noteikts kā „nav

zināms”.

Nevēlamās blakusparādības pieaugušiem pacientiem klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas pieredzes

laikā

Orgānu sistēmas grupa

Sastopamības

biežums

Blakusparādības

Infekcijas un infestācijas

Ļoti bieži

Augšējo elpceļu infekcijas

Bieži

Apakšējo elpceļu infekcijas, ādas infekcijas,

taiskaitā celulīts, folikulīts un furunkuls

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Bieži

Anēmija, leikopēnija, neitropēnija,

limfadenopātija

Imūnās sistēmas traucējumi

Bieži

Paaugstināta jutība, tai skaitā nātrene un

angioneirotiskā tūska

Retāk

Iekaisīgs imūnreakcijas atjaunošanās sindroms

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Retāk

Hipogonādisms

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Bieži

Glikozes traucējumi asinīs, tai skaitā cukura

diabēts, hipertrigliceridēmija,

hiperholesterolēmija, samazināts svars,

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

samazināta apetīte

Retāk

Palielināts svars, palielināta apetīte

Psihiskie traucējumi

Bieži

Nemiers

Retāk

Patoloģiski sapņi, samazināts libido

Nervu sistēmas traucējumi

Bieži

Galvassāpes (tai skaitā migrēna), neiropātija (tai

skaitā perifēra neiropātija), reibonis, bezmiegs

Retāk

Cerebrovaskulāri notikumi, krampji, disgeizija,

ageizija, trīce

Acu bojājumi

Retāk

Redzes traucējumi

Ausu un labirinta bojājumi

Retāk

Troksnis ausīs, vertigo

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk

Ateroskleroze, piemēram, miokarda infarkts,

atrioventrikulāra blokāde, trikuspidālās vārstules

neslēgšanās

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži

Hipertensija

Retāk

Dziļo vēnu tromboze

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

Caureja, slikta dūša

Bieži

Pankreatīts

, vemšana, gastroezofageālā refluksa

slimība, gastroenterīts un kolīts, sāpes vēderā

(augšdaļā un lejas daļā), vēdera uzpūšanās,

dispepsija, hemoroīdi, flatulence

Retāk

Asiņošana no kuņģa-zarnu trakta, tai skaitā

kuņģa-zarnu trakta čūla, duodenīts, gastrīts un

rektāla asiņošana, stomatīts un čūlas mutē,

izkārnījumu nesaturēšana, aizcietējums, sausa

mute

Aknu un/vai žults izvades sistēmas

traucējumi

Bieži

Hepatīts, tai skaitā AsAT, AlAT, GGT

palielinājums

Retāk

Aknu steatoze, hepatomegālija, holangīts,

hiperbilirubinēmija

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Nav zināmi

Dzelte

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bieži

Izsitumi, tai skaitā makulopapulozi izsitumi,

dermatīts/izsitumi, tai skaitā ekzēma un

seboreisks dermatīts, svīšana naktīs, nieze

Retāk

Alopēcija, kapilarīts, vaskulīts

Nav zināmi

Stīvensa-Džonsona sindroms, multiformā

eritēma

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas

bojājumi

Bieži

Miaļģija, sāpes skeleta muskulatūrā, tajā skaitā

artraļģija un muguras sāpes, muskuļu darbības

traucējumi, piemēram, vājums un spazmas

Retāk

Rabdomiolīze, osteonekroze

Nieru un urīnzivades sistēmas traucējumi

Retāk

Samazināts kreatinīna klīrenss, nefrīts,

hematūrija

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts

slimības

Bieži

Erektīlā disfunkcija, menstruālie traucējumi-

amenoreja, pastiprināta menstruālā asiņošana

Vispārējie traucējumi un reakcija

ievadīšanas vietā

Bieži

Nogurums, ieskaitot astēniju

Skatīt 4.4. apakšpunktu: Pankreatīts un Lipīdi

c. Atlasītu blakusparādību apraksts

Ir ziņots par Kušinga sindromu pacientiem, kuri saņēma ritonavīru un inhalācijas vai intranazālā veidā

flutikazona propionātu; tas var rasties arī ar citiem kortikosteroīdiem, kas tiek metabolizēti ar P450 3A

starpniecību, t.i., budesonīdu (skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Saistībā ar proteāzes inhibitoriem, īpaši kombinācijā ar nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem, tika

ziņots par paaugstinātu kreatinīnfosfokināzi (KFK), mialģiju, miozītu un, retos gadījumos rabdomiolīzi.

Vielmaiņas parametri

Pretretrovīrusu terapijas laikā var palielināties ķermeņa masa un paaugstināties lipīdu un glikozes līmenis asinīs

(skatīt 4.4. apakšpunktu).

HIV inficētiem pacientiem ar smagu imūndeficītu laikā, kad tiek uzsākta kombinēta pretretrovīrusu terapija

(CART), var palielināties iekaisuma reakcijas līdz asimptomātiskām vai reziduālām oportuniskām infekcijām

(skatīt 4.4. apakšpunktu).Ir saņemti ziņojumi par autoimūnu traucējumu (tādu kā Greivsa slimība

un autoimūns

hepatīts) parādīšanos, tomēr pirmo simptomu parādīšanās laiks ir mainīgs, tas var būt vairākus mēnešus pēc

ārstēšanas uzsākšanas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Tiek ziņots par osteonekrozes gadījumiem, īpaši pacientiem ar vispār zināmiem riska faktoriem, progresējošu

HIV slimību vai ilgtermiņa iedarbības kombinētu pretretrovīrusu terapiju (CART).Biežums nav zināms (skatīt

4.4. apakšpunktu).

d. Pediatriskā populācija

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

2 gadus veciem un vecākiem bērniem drošības profila raksturojums ir līdzīgs kā pieaugušajiem (skatīt tabulu

apakšpunktā b).

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām

iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne:

www.zva.gov.lv

4.9. Pārdozēšana

Pašlaik pieredze par akūtu lopinavīra/ritonavīra pārdozēšanu cilvēkam ir ierobežota.

Suņiem novēroja šādas klīniski nelabvēlīgas pazīmes: siekalošanās, vemšana un caureja/patoloģiskas

izkārnījumu pārmaiņas. Pelēm, žurkām vai suņiem novērotās toksiskuma pazīmes ir samazināta aktivitāte,

ataksija, novājēšana, dehidratācija un trīce.

Lopinavīra/ritonavīra pārdozēšanas gadījumā nav specifiska antidota. Lopinavīra/ritonavīra pārdozēšanas

ārstēšanai jāizmanto vispārējie uzturošie pasākumi, to vidū dzīvībai svarīgo funkciju kontrole un pacienta

klīniskā stāvokļa novērošana. Ja nepieciešams, neuzsūkušos aktīvo vielu var izvadīt ar vemšanu vai kuņģa

skalošanu. Lai izvadītu neuzsūkušos aktīvo vielu, var izmantot aktivēto ogli. Tā kā lopinavīrs/ritonavīrs plaši

saistās ar olbaltumvielām, ar dialīzi nevar izvadīt nozīmīgu aktīvās vielas daudzumu.

5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1. Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretvīrusu līdzekļi sistēmiskai lietošanai, pretvīrusu līdzekļi HIV infekcijas

ārstēšanai, kombinēti līdzekļi, ATĶ kods: J05AR10.

Darbības mehānisms:lopinavīrs nodrošina Lopinavir/Ritonavir SUN pretvīrusu darbību. Lopinavīrs ir HIV–1

un HIV–2 proteāzes inhibitors. HIV proteāzes inhibēšana novērš gag–pol poliproteīnu šķelšanu, tādējādi

veidojas nenobrieduši, neinfekciozi vīrusi.

Ietekme uz elektrokardiogrammu: QTcF intervāls tika vērtēts randomizētā, placebo un aktīvas vielas

(moksifloksacīns 400 mg reizi dienā) kontrolētā krusteniskā pētījumā 39 veseliem pieaugušajiem,12 stundu laikā

3. dienā veicot 10 mērījumus. Maksimālā vidējā (95% augšējā ticamības robeža) QTcF atšķirība no placebo bija

3,6 (6,3) un 13,1 (15,8), LPV/r lietojot attiecīgi 400/100 mg divreiz dienā un supraterapeitisku devu – 800/200

mg divreiz dienā. Lielas lopinavīra/ritonavīra devas (attiecīgi 800/200 mg divreiz dienā) izraisītā QRS intervāla

pagarināšanās no 6 msec līdz 9,5 msec veicina QT pagarināšanos. Abu ārstēšanas shēmu lietošana 3. dienā

izraisīja kopējo iedarbību, kas bija aptuveni 1,5 un 3 reizes lielāka nekā tā, kas novērota līdzsvara koncentrācijā,

lietojot ieteikto LPV/r devu reizi vai divas reizes dienā. Nevienam no subjektiem QTcF nepalielinājās ≥ 60 msec,

salīdzinot ar sākumstāvokli, vaiQTcF intervāls nepārsniedza potenciāli klīniski nozīmīgo 500 msec slieksni.

Šajā pašā pētījumā subjektiem, kuri saņēma lopinavīru/ritonavīru, 3. dienā novēroja arī mērenu PR intervāla

pagarināšanos. Salīdzinot ar sākumstāvokli, vidējās izmaiņas PR intervālā svārstījās no 11,6 msec līdz 24,4 msec

12 stundu intervālā pēc devas ieņemšanas. Maksimālais PR intervāls bija 286 msec, un 2. vai 3. pakāpes sirds

blokāde netika novērota (skatīt 4.4 apakšpunktu).

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Pretvīrusu aktivitāte in vitro: in vitro lopinavīra pretvīrusu aktivitāti pret laboratoriskiem un klīniskiem HIV

celmiem pētīja attiecīgi akūti inficētās limfoblastisku šūnu līnijās un perifērisko asiņu limfocītos. Ārpus cilvēka

seruma lopinavīra vidējā IK50 pret pieciem dažādiem HIV–1 laboratoriskiem celmiem bija 19 nM. Bez cilvēka

seruma un ar 50% cilvēka seruma lopinavīra vidējā IK50 pret HIV– 1IIIB MT4 šūnās bija attiecīgi 17 nM un

102 nM. Bez cilvēka seruma lopinavīra vidējā IK50 bija 6,5 nM pret vairākiem klīniski izolētiem HIV–1.

Rezistence

In vitro izlases rezistence:

In vitro tika radīti HIV–1 izolāti ar samazinātu jutību pret lopinavīru. In vitro HIV–1 apstrādāja ar lopinavīru un

ar lopinavīru + ritonavīru koncentrācijā, kas atbilst koncentrācijai plazmā, lietojot lopinavīru/ritonavīru. Šādi

apstrādātu vīrusu genotipiska un fenotipiska analīze liecina, ka ritonavīra klātbūtne šādās koncentrācijās būtiski

neietekmē pret lopinavīru rezistentu vīrusu veidošanos.

Kopumā in vitro veiktā lopinavīra un citu proteāzes inhibitoru krustotās rezistences fenotipiskā raksturošana

liecina, ka samazināta jutība pret lopinavīru stingri korelē ar samazinātu jutību pret ritonavīru un indinaviru, bet

stingri nekorelē ar samazinātu jutību pret amprenaviru, sakvinaviru un nelfinaviru.

Rezistences analīze ar ARV līdzekļiem iepriekš neārstētiem pacientiem

Klīniskajos pētījumos ar ierobežotu skaitu analizētiem izolātiem, iepriekš neārstētiem pacientiem, bez būtiskas

proteāžu inhibitoru rezistences sākumposmā, rezistence pret lopinavīru selekciju netika novērota. Detalizētāku

klīnisko pētījumu aprakstu skatīt tālāk.

Rezistences analīze ar PI iepriekš ārstētiem pacientiem

Rezistences pret lopinavīru selekcija pacientiem, kuriem bijusi neveiksmīga iepriekšējā ārstēšana ar proteāzes

inhibitoru, tika raksturota, analizējot gareniskos izolātus no 19 ar proteāzes inhibitoru iepriekš ārstētiem

subjektiem, divos II fāzes un vienā III fāzes pētījumā. Šiem pacientiem bija konstatēta vai nu nepilnīga vīrusu

supresija, vai vīrusu recidīvs pēc sākotnējas atbildreakcijas uz lopinavīra/ritonavīra terapiju un bija uzskatāma in

vitro rezistences palielināšanās starp sākotnējo stāvokli un vīrusu recidīvu (noteikta kā jaunu mutāciju

parādīšanās vai divkārša fenotipiskās jutības pret lopinavīru izmaiņa). Rezistences palielināšanās biežāk tika

novērota subjektiem, no kuriem iegūtie sākotnējie izolāti saturēja vairākas proteāzes inhibitoru izraisītas

mutācijas, bet vienlaikus bija < 40 reižu mazāk jutīgi pret lopinavīru. Biežāk radušās mutācijas bija V82A, I54V

un M46I. Tikai novērotas arī mutācijas L33F, I50V un V32I apvienojumā ar I47V/A. Šajos 19 izolātos tika

novērots 4,3 kārtīgs IK50 pieaugums salīdzinājumā ar sākotnējiem izolātiem (no 6,2 līdz 43 reizēm

salīdzinājumā ar dabā sastopamo vīrusu).

Fenotipiski samazinātas jutības pret lopinavīru genotipiska korelācija bija vīrusiem, kas bijuši pakļauti citu

proteāzes inhibitoru iedarbībai. In vitro novērtēja lopinavīra pretvīrusu aktivitāti pret112 klīniskiem izolātiem,

kas ņemti no pacientiem, kuriem ārstēšana ar vienu vai vairākiem proteāzes inhibitoriem bijusi neveiksmīga. Šai

pārbaudē tālāk minētās HIV proteāzes mutācijas tika saistītas ar samazinātu in vitro jutību pret lopinavīru: L10F/

I/R/V, K20M/R, L241, M46I/L, F53L, I54L/T/V, L63P, A71I/L/T/V, V82A/F/T, I84V un L90M. Lopinavīra

vidējā EK50 pret izolātiem ar 0 – 3, 4 – 5, 6 – 7 un 8 – 10 mutācijām iepriekš minētās aminoskābju pozīcijās bija

attiecīgi 0,8; 2,7; 13,5 un 44,0 reizes augstāka nekā EK50 pret dabiska tipa HIV. 16 vīrusiem, kam jutība

mainījās > 20 reizes, visiem bija mutācijas 10., 54., 63. plus 82. un/vai 84. pozīcijā. Turklāt tiem bija vidēji trīs

mutācijas 20., 24., 46., 53., 71. un 90. aminoskābju pozīcijā. Papildus iepriekš aprakstītajām mutācijām,

recidivējošo vīrusu izolātos ar proteāzes inhibitoriem iepriekš ārstētiem pacientiem, kuri saņēma

lopinavīra/ritonavīra terapiju, tika novērotas V32I un I47A mutācijas ar samazinātu jutību pret lopinavīru, un

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

recidivējošo vīrusu izolātos ar samazinātu lopinavīra jutību, kas iegūti no lopinavīra/ritonavīra terapiju

saņemošiem pacientiem, tika novērotas I47A un L76V mutācijas.

Secinājumi par noteiktu mutāciju vai mutāciju formu nozīmi var mainīties, iegūstot papildu datus, un ieteicams

vienmēr pārbaudīt spēkā esošās interpretēšanas sistēmas, analizējot rezistences testa rezultātus.

Lopinavīra/ritonavīra pretvīrusu aktivitāte pacientiem, kuriem ārstēšana ar proteāzes inhibitoru bijusi

neveiksmīga: samazinātas in vitro jutības pret lopinavīru klīnisko nozīmi pētīja, nosakot virusoloģisko

atbildreakciju pret lopinavīra/ritonavīra terapiju, ņemot vērā vīrusa sākotnējo genotipu un fenotipu, 56

pacientiem, kuriem iepriekš ārstēšana ar vairākiem proteāzes inhibitoriem bijusi neveiksmīga. Lopinavīra EK50

pret 56 sākotnējiem vīrusu izolātiem bija 0,6 – 96 reizes augstāka nekā EK50 pret dabiska tipa HIV. Pēc 48

ārstēšanas nedēļām ar lopinavīru/ritonavīru, efavirenzu un nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem HIV

RNS līmeni plazmā ≤ 400 kopijas/ml novēroja 93% (25/27), 73% (11/15) un 25% (2/8) pacientu, kuriem

sākotnēji bija attiecīgi < 10 reizes, 10 līdz 40 reizes un > 40 reizes samazināta jutība pret lopinavīru. Turklāt

virusoloģisku atbildreakciju novēroja 91% (21/23), 71% (15/21) un 33% (2/6) pacientu ar 0 - 5, 6 - 7 un 8 - 10

HIV proteāzes mutācijām, kas saistītas ar samazinātu in vitro jutību pret lopinavīru. Tā kā šie pacienti iepriekš

nebija lietojuši ne lopinavīra/ritonavīra terapiju, ne efavirenzu, atbildreakcija daļēji var būt saistīta ar efavirenza

pretvīrusu darbību, īpaši pacientiem, kuriem ir pret lopinavīru izteikti rezistenti vīrusi. Pētījumā nav iekļauta

pacientu kontrolgrupa, kuri nesaņēma lopinavīru/ritonavīru.

Krustotā rezistence: Citu proteāzes inhibitoru aktivitāte pret izolātiem ar pastiprinātu rezistenci pret lopinavīru,

kas radusies pēc lopinavīra/ritonavīra terapijas ar proteāzes inhibitoriem jau iepriekš ārstētiem pacientiem:

krustotās rezistences esamība pret citiem proteāzes inhibitoriem tika analizēta trijos II fāzes un vienā III fāzes

pētījumā par lopinavīra/ritonavīra lietošanu ar proteāzes inhibitoriem iepriekš ārstētu pacientu 18 recidivējošu

vīrusu izolātos, kam bija uzskatāma rezistences izveidošanās pret lopinavīru. Vidējā lopinavīra IK50

palielināšanās pret šiem 18 izolātiem sākotnēji un pēc vīrusu recidīva bija attiecīgi 6,9 un 63 reizes

salīdzinājumā ar dabā sastopamo vīrusu. Kopumā recidivējošo vīrusu izolāti vai nu saglabāja (ja sākotnēji

piemita krustotā rezistence), vai izstrādāja nozīmīgu krustoto rezistenci pret indinaviru, sakvinaviru un

atazanaviru. Tika konstatēta neliela amprenavira aktivitātes samazināšanās pret sākotnējiem un recidivējošiem

vīrusu izolātiem ar vidējo tā IK50 palielināšanos no 3,7 līdz 8 reizēm attiecīgi. Izolāti saglabāja jutību pret

tipranaviru ar vidējo tā IK50 palielināšanos pret sākotnējiem un recidivējošiem vīrusu izolātiem attiecīgi 1,9 un

1,8 reizes salīdzinājumā ar dabā sastopamo vīrusu. Papildu informāciju par tipranavira lietošanu, tostarp par

genotipiskajiem atbildreakcijas priekšvēstnešiem pret lopinavīru rezistentas HIV-1 infekcijas ārstēšanā, lūdzu,

skatīt Aptivis zāļu aprakstā.

Klīniskie rezultāti

Lopinavīra/ritonavīra ietekme (kombinācijā ar citiem pretretrovīrusu līdzekļiem) uz bioloģiskiem marķieriem

(HIV RNS līmeni plazmā un CD4 + T šūnu skaitu) pētīta 48 līdz 360 nedēļu kontrolētos pētījumos ar lopinavīru/

ritonavīru.

Lietošana pieaugušajiem

Pacienti, kuriem iepriekš nav veikta pretretrovīrusu terapija

M98-863 bija randomizēts, dubultmaskēts pētījums ar 653 iepriekš pretretrovīrusu terapiju nesaņēmušiem

pacientiem lopinavīrs/ritonavīrs (400/100 mg divreiz dienā) pētīšanai, salīdzinot ar nelfinaviru (750 mg 3 reizes

dienā) plus stavudīnu un lamivudīnu. Vidējais sākotnējais CD4 + T šūnu skaits bija 259 šūnas/mm3 (robežās: 2

līdz 949 šūnas/mm3) un vidējais sākotnējais HIV–1 RNS līmenis plazmā bija 4,9 log10 kopijas/ml (2,6 līdz 6,8

log10 kopijas/ml).

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

1. tabula

Galarezultāti 48. nedēļā: Pētījums M98-863

Lopinavīrs/ritonavīrs

(N=326)

Nelfinavīrs

(N=327)

HIV RNS < 400 kopijas/ml*

HIV RNS < 50 kopijas/ml*†

Vidējais CD4 + T šūnu skaita (šūnas/mm

) pieaugums no

sākotnējā līmeņa

* intent to treat analīze, kur pacientiem, par kuriem nav datu, virusoloģisko terapiju uzskata par neveiksmīgu.

† p< 0,001

Sākot no 24 terapijas nedēļas līdz pat 96. nedēļai simts trīspadsmit ar nelfinaviru ārstētiem pacientiem un 74 ar

lopinavīru/ritonavīru ārstētiem pacientiem bija HIV RNS virs 400 kopijas/ml. No tiem, 96 ar nelfinaviru

ārstētiem pacientiem un 51 ar lopinavīru/ritonavīru ārstētiem pacientiem varētu paplašināt rezistences testēšanu.

Rezistence pret nelfinaviru, nozīmē, ka pašreizējos apstākļos proteāzē notiek D30N vai L90M mutācijas, kas tika

novērotas 41/96 (43%) pacientu. Rezistence pret lopinavīru, nozīmē, ka pašreizējos apstākļos proteāzē notiek

jebkāda primāra vai aktīva vietas mutācija (skatīt iepriekš), kas tika novērota 0/51 (0%) pacientu. Fenotipiskā

analīze pierādīja, ka pret lopinavīru nav rezistences.

Pētījums M05 - 730 bijarandomizēts, atklāts, daudzcentru pētījums, kurā tika salīdzināta antiretrovirāla terapija

ar lopinavīru/ritonavīru 800 /200 mg vienu reizi dienā kopā ar tenofoviru DF un emtricitabīnu pret

lopinavīru/ritonavīru 400 /100 mg divas reizes dienā kopā ar tenofoviru DF un emtricitabīnu 664 iepriekš

neārstētiem pacientiem. Ņemot vērāfarmakokinētisko mijiedarbību starp lopinavīru/ritonavīru un tenofoviru

(skatīt 4.5. apakšpunktu), šī pētījuma rezultāti var nebūt stingri ekstrapolējami, salīdzinot ar citām shēmām,

kurās tiek izmantots lopinavīrs/ritonavīrs. Pacienti tika randomizēti attiecībā 1:1, saņemot vai nu

lopinavīru/ritonavīru 800 /200 mg vienu reizi dienā (n = 333) vai lopinavīru/ritonavīru 400/100 mg divreiz dienā

(n = 331). Tālāka stratifikācija katrā grupā bija 1:1 (tabletes pret mīkstajām kapsulām). Pacienti lietoja vai nu

tabletes, vai mīkstās kapsulas 8 nedēļas, pēc tam atlikušo pētījuma laiku visi pacienti lietoja tikai tablešu formu

reizi dienā vai divas reizes dienā. Pacienti lietoja emtricitabīnu 200 mg vienu reizi dienā un tenofoviru DF 300

mg vienu reizi dienā. Protokolā noteiktais līdzvērtīgums, zāles lietojot vienu reizi dienā, salīdzinot ar devu

divreiz dienā, tika pierādīts, jazemākā atšķirības 95 % ticamības intervāla robeža proporcionāli subjektu ar

atbildes reakciju (deva reizi dienā mīnus deva divreiz dienā ) 48. nedēļā samazinājās par 12%. Iesaistīto pacientu

vidējais vecums bija 39 gadi (diapazonā no 19 līdz 71), 75 % bija baltās rases pārstāvji un 78 % bija vīrieši.

Vidējais sākotnējais CD4 + T šūnu skaits bija 216 šūnas/mm

(robežās no 20-775 šūnas/mm

) un vidējais

sākotnējais plazmas HIV - 1 RNS bija 5,0 log

kopijas/ml (diapazons: 1,7-7,0 log

kopijas/ml).

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

2. tabula

Pētījuma subjektu virusoloģiskā atbilde 48.un 96. nedēļā

48. nedēļa

96. nedēļa

QD

(vienu

reizi

dienā)

BID

(divas

reizes

dienā)

Atšķirība

[95% CI]

QD

(vienu

reizi

dienā)

BID

(divas

reizes

dienā)

Atšķirība

[95% CI]

NC= pasliktināšanās

257/333

(77.2%)

251/331

(75.8%)

1.3 %

[-5.1, 7.8]

216/333

(64.9%)

229/331

(69.2%)

-4.3%

[-11.5, 2.8]

Novērotie rezultāti

257/295

(87.1%)

250/280

(89.3%)

-2.2%

[-7.4, 3.1]

216/247

(87.4%)

229/248

(92.3%)

-4.9%

[-10.2, 0.4]

Vidējais CD4 + T šūnu skaita

(šūnas/mm

) pieaugums no sākotnējā

līmeņa

Sākot ar 96. nedēļu bija pieejami QD grupas 25 pacientu un BID grupas 26 pacientu genotipa rezistences

testēšanas rezultāti, kuriem bija nepilnīga virusoloģiskās atbildes reakcija. QD grupā nevienam pacientam

nenovēroja rezistenci pret lopinavīru,betBID grupā- 1 pacientam, kam bija būtiska rezistence pret proteāzes

inhibitoriem sākumā, pētījumā papildus uzrādīja rezistenci pret lopinavīru.

Ilgstoša virusoloģiskas atbildes reakcija pret lopinavīru/ritonavīru (kombinācijā ar nukleozīdu/nukleotīdu

reversās transkriptāzes inhibitoriem) novērota arī nelielā II fāzes pētījumā (M97-720) 360 ārstēšanas nedēļu

laikā. Pētījumā sākotnēji ar lopinavīru/ritonavīru tika ārstēti simts pacienti (no tiem 51 pacients saņēma 400/100

mg devu divreiz dienā, un 49 pacienti saņēma vai nu 200/100 mg devu divreiz dienā, vai 400/200 mg devu

divreiz dienā). Visi pacienti starp 48. un 72. nedēļu pārgāja uz atklātu 400/100 mg lopinavīra/ritonavīra lietošanu

divreiz dienā. Pētījumu pārtrauca trīsdesmit deviņi pacienti (39%), no tiem 16 (16%) blakusparādību dēļ, tai

skaitā viens gadījums bija saistīts ar nāvi. Pētījumu pabeidza 61 pacients (35 pacienti saņēma ieteikto 400/100

mg devu divreiz dienā visā pētījuma laikā).

3. tabula

Galarezultāti 360. nedēļā: Pētījums M97-720

Lopinavīrs/ritonavīrs (N=100)

HIV RNA < 400 kopijas/ml

HIV RNA < 50 kopijas/ml

Vidējais CD4 + T šūnu skaita (šūnas/mm

) pieaugums no sākotnējā

līmeņa

360 ārstēšanas nedēļu laikā, 19 no 28 pacientiem ar apstiprinātu HIV RNS virs 400 kopijas/ml sekmīgi tika

veikta vīrusu izolātu genotipa analīze un netika atklāta primāra vai aktīva vietas mutācija proteāzē (aminoskābes

pozīcijā 8,30, 32, 46, 47, 48, 50, 82, 84 un 90) vai proteāzes inhibitoru fenotipiska rezistence.

Pacienti, kuriem iepriekš veikta pretretrovīrusu terapija

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

M06 - 802 bija randomizēts atklāts pētījums, kurā salīdzināja drošību, panesamību un pretvīrusu darbību, lietojot

lopinavīra/ritonavīra tabletes vienu reizi dienā un divas reizes dienā 599 pacientiem ar nosakāmu vīrusu slodzi,

saņemot savu pašreizējo pretvīrusu terapiju. Pacienti iepriekš nebija lietojuši lopinavīru/ritonavīru. Pacienti tika

randomizēti attiecībā 1:1, saņemot vai nu lopinavīru/ritonavīru 800 /200 mg vienu reizi dienā (n = 300) vai

lopinavīru/ritonavīru 400/100 mg divreiz dienā (n = 299). Pacienti saņēma vismaz divus nukleozīdu/nukleotīdu

reversās transkriptāzes inhibitorus, ko noteica pētnieki. Iesaistītie pacienti bija ar mērenu PI pieredzi un vairāk

nekā puse pacientunekad nav saņēmuši iepriekšēju PI, un aptuveni 80 % pacientu bija vīrusu celmi ar mazāk

nekā 3 PI mutācijām. Vidējais iesaistīto pacientu vecums bija 41 gads (robežās no 21 līdz 73), 51 % bija baltās

rases pārstāvji un 66 % bija vīrieši. Vidējais sākotnējais CD4 + T šūnu skaits bija 254 šūnas/mm

(robežās no 4-

952 šūnas/mm

) un vidējais sākotnējais plazmas HIV - 1 RNS bija 4,3 log

kopijas/ml ( diapazons: 1,7-6,6 log

kopijas/ml). Apmēram 85 % pacientu vīrusu slodze bija < 100000 kopijas/ml.

4. tabula

Pētījuma subjektu virusoloģiskā atbilde 48. nedēļā; pētījums 802

QD

BID

Atšķirība

[95% CI]

NC= pasliktināšānās

171/300

(57%)

161/299

(53.8%)

3.2%

[-4.8%, 11.1%]

Novērotie rezultāti

171/225

(76.0%)

161/223

(72.2%)

3.8%

[-4.3%, 11.9%]

Vidējais CD4 + T šūnu skaita (šūnas/mm

pieaugums no sākotnējā līmeņa

Sākot ar48.nedēļubija pieejami QDgrupas 75pacientu un75pacientu no BID grupasgenotipa

rezistencestestēšanasrezultāti, kuriembijanepilnīgavirusoloģiskāsatbildes reakcija. QDgrupā6/75 (8%)

pacientiem uzrādīja jaunuprimāro proteāzesinhibitorumutāciju (kodonos 30, 32, 48, 50,82, 84, 90), un

12/77(16%) pacientiem BID grupā.

Pediatriskā populācija

M98-940 bija atklāts pētījums, kurā lopinavīra/ritonavīra šķidrā zāļu forma pētīta 100 bērniem, kuri iepriekš

nebija saņēmuši pretretrovīrusu terapiju (44%) un kuri iepriekš bija saņēmuši pretretrovīrusu terapiju (56%).

Visi pacienti nebija ārstēti ar nenukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoru. Pacienti pēc nejaušības principa

saņēma vai nu 230 mg lopinavīra/57,5 mg ritonavīra uz m

, vai 300 mg lopinavīra/75 mg ritonavīra uz m

Iepriekš neārstēti pacienti saņēma arī nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitorus. Iepriekš ārstēti pacienti

saņēma nevirapīnu un līdz diviem nukleozīdu reversās transkriptāzes inhibitoriem. Abu dozēšanas shēmu

drošību, efektivitāti un farmakokinētiskās īpašības novērtēja pēc 3 ārstēšanas nedēļām katram pacientam. Pēc

tam visi pētījuma dalībnieki saņēma 300/75 mg/m

devu. Pacientu vidējais vecums bija 5 gadi (diapazonā no 6

mēnešiem līdz 12 gadiem), 14 pacienti bija jaunāki par 2 gadiem un 6 pacienti bija 1 gadu veci vai jaunāki.

Sākotnējais CD4+T šūnu skaits bija vidēji 838 šūnas/mm

, un sākotnējais HIV–1 RNS līmenis plazmā vidēji bija

4,7 log

kopijas/ml.

5. Tabula

Galarezultāti 48. nedēļā: pētījums M98-940

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Iepriekš nav saņēmuši

pretretrovīrusu terapiju (N=44)

Iepriekš saņēmuši

pretretrovīrusu terapiju (N=56)

HIV RNS < 400 kopijas/ml

Vidējais CD4 + T šūnu skaita

(šūnas/mm3) pieaugums no sākotnējā

līmeņa

KONCERT/PENTA 18 ir prospektīvs, multicentru, randomizēts, atklāts pētījums, kurā tika novērtēts lopinavīra/

ritonavīra 100 mg/25 mg tablešu devas divreiz dienā farmakokinētiskais profils, efektivitāte un drošums,

salīdzinot ar devu vienreiz dienā, devu nosakot, ņemot vērā ķermeņa masas rādītāju, kā daļu no kombinētās

pretretrovīrusu terapijas (cART) vīrusu novājinātiem HIV-1 inficētiem bērniem (n = 173). Bērni tika iekļauti, ja

viņi bija jaunāki par 18 gadiem, ķermeņa masas rādītājs bija ≥ 15 kg, saņēma cART, kur bija ietverts

lopinavīrs/ritonavīrs, HIV-1 ribonukleīnskābe (RNS) < 50 kopijas/ml vismaz 24 nedēļas, un kuri spēja norīt

tabletes. 48. nedēļā divreiz dienā lietotas devas (n = 87) efektivitāte un drošums pediatriskajai populācijai, kam

tika dots lopinavīrs/ritonavīrs 100 mg/25 mg tabletēs, atbilda efektivitātes un drošuma rādītājiem iepriekšējos

pētījumos ar pieaugušajiem un bērniem, kas lopinavīru/ritonavīru lietoja divreiz dienā. Procentuālais pacientu

skaits ar HIV-1 RNS < 50 kopijām/ml, kas 48 nedēļu laikā saņēma lopinavīra/ritonavīra tabletes reizi dienā, bija

augstāks pediatriskajiem pacientiem (12%) nekā to pacientu skaits, kuri saņēma devu divreiz dienā (8%, p =

0,19), galvenokārt tādēļ, ka atbilstība QD grupai bija zemāka. Efektivitātes datus, kas labvēlīgāki divreiz dienā

lietotās devas režīmam, apliecina farmakokinētisko īpašību atšķirības, kas ir būtiski labvēlīgākas divreiz dienā

lietotas devas režīmam (skatīt 5.2. apakšpunktu).

5.2. Farmakokinētiskās īpašības

Lopinavīra farmakokinētiskās īpašības, lietojot vienlaikus ar ritonavīru, pētītas veseliem pieaugušajiem

brīvprātīgiem un ar HIV inficētiem pacientiem; starp abām grupām nenovēroja būtiskas atšķirības. Lopinavīru

gandrīz pilnībā metabolizē CYP3A. Ritonavīrs inhibē lopinavīra metabolizēšanos, tādējādi paaugstinot

lopinavīra līmeni plazmā. Pētījumos, lietojot lopinavīru/ritonavīru 400/100 mg divreiz dienā, ar HIV inficētiem

pacientiem lopinavīra vidējā līdzsvara koncentrācija plazmā bija 15 līdz 20 reizes augstāka nekā ritonavīra

koncentrācija. Ritonavīra līmenis plazmā ir mazāks nekā 7% no tā, kāds novērots pēc 600 mg ritonavīra

lietošanas divreiz dienā. In vitro lopinavīra EK50 ir apmēram 10 reizes zemāka nekā ritonavīram. Tādēļ

lopinavīra/ritonavīra pretvīrusu aktivitāti nodrošina lopinavīrs.

Uzsūkšanās

Atkārtoti lietojot 400/100 mg lopinavīru un ritonavīru divreiz dienā 2 nedēļas un neierobežojot ēdiena

uzņemšanu, lopinavīra maksimālā koncentrācija plazmā (Cmax) vidēji ± SN bija 12,3 ± 5,4 μg/ml, un tā tiek

sasniegta apmēram 4 stundas pēc lietošanas. Līdzsvara koncentrācija pirms rīta devas ieņemšanas vidēji bija 8,1

± 5,7 μg/ml. Lopinavīra AUC 12 stundu dozēšanas intervālā, vidēji bija113,2 ± 60,5 μgh/ml. Lopinavīra un

ritonavīra kombinācijas absolūtā bioloģiskā pieejamība cilvēkam nav noteikta.

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Uztura ietekme uz perorālo uzsūkšanos

Lietojot vienu lopinavīra/ritonavīra tableti 400/100 mg devu kopā ar uzturu (augsts tauku saturs 872 kcal, 56%

no taukiem), salīdzinot at lietošanu tukšā dūša, netika novērotas būtiskas AUC un Cmax izmaiņas. Tādēļ

lopinavīra/ritonavīra tabletes var lietot neatkarīgi no ēdienreizes. Lopinavīra/ritonavīratabletēm arīnovērota

mazāka farmakokinētiskāmainība, lietojot dažāda veida uzturu, salīdzinot arlopinavīra/ritonavīramīkstām

kapsulām.

Izkliede

Līdzsvara koncentrācijā apmēram 98 − 99% lopinavīra saistās ar seruma olbaltumvielām. Lopinavīrs saistās gan

ar alfa-1 skābo glikoproteīnu (ASG), gan ar albumīnu, tomēr augstāka afinitāte tam ir pret ASG. Līdzsvara

stāvoklī lopinavīra saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām paliek nemainīga koncentrācijām, kādas novērotas pēc

lopinavīra/ritonavīra400/100 mg lietošanas divreiz dienā, un ir līdzīgas veseliem brīvprātīgajiem un HIV

pozitīviem pacientiem.

Biotransformācija

In vitro eksperimenti ar cilvēka aknu mikrosomām liecina, ka lopinavīrs tiek metabolizēts galvenokārt oksidatīvā

ceļā. Lopinavīru plaši metabolizē aknu citohroma P450 sistēma, gandrīz tikai CYP3A izoforma. Ritonavīrs ir

spēcīgs CYP3A inhibitors, kas inhibē lopinavīra metabolizēšanos, un tādēļ palielina lopinavīra līmeni plazmā.

Pētījumā ar

C-lopinavīru cilvēkiem konstatēja, ka 89% plazmas radioaktivitātes pēc vienreizējas 400/100 mg

lopinavīra/ritonavīra lietošanas veido sākotnējā aktīvā viela. Cilvēkam konstatēti vismaz 13 lopinavīra

oksidatīvie metabolīti. 4-okso un 4- hidroksi metabolītu epimēriskie pāri ir galvenie metabolīti ar pretvīrusu

aktivitāti, bet tie veido tikai nelielu daudzumu no kopējās plazmas radioaktivitātes. Pierādīts, ka ritonavīrs

inducē metaboliskos enzīmus, tādējādi inducējot pats savu un arī lopinavīra metabolizēšanos. Lietojot vairākas

devas, lopinavīra koncentrācija pirms devas ieņemšanas ar laiku mazinās, tā stabilizējas apmēram pēc 10 dienām

līdz 2 nedēļām.

Eliminācija

Pēc 400/100mg

C- lopinavīra/ritonavīra lietošanas attiecīgi apmēram 10,4±2,3% un 82,6± 2,5% no lietotās

lopinavīra devas konstatējami urīnā un izkārnījumos. Lopinavīru nemainītā veidā urīnā un izkārnījumos

konstatēja attiecīgi 2,2% un 19,8% lietotās devas. Pēc vairāku devu lietošanas mazāk nekā 3% lopinavīra devas

izdalās nemainītā veidā ar urīnu. Lopinavīra efektīvais pusperiods 12 stundu dozēšanas intervālā, vidēji bija 5–6

stundas, un lopinavīra šķietamais perorālais klīrenss (CL/F) ir 6 līdz 7 l/h.

Lietošana vienreiz dienā

Vienreiz dienā lietota lopinavīra/ritonavīra farmakokinētika ir pētīta ar HIV inficētiem pacientiem, kuri nebija

lietojuši antiretrovirālo terapiju. Lopinavīru/ritonavīru 800/200 mg lietoja kombinācijā ar 200 mg emtricitabīna

un tenofovīra DF 300 mg reizi dienā. Vairāku devu 800/200 mg lopinavīrs u nritonavīrs reizi dienā, lietojot 2

nedēļas bez ēšanas ierobežojumiem (n =16), radīja vidēji ±SN lopinavīra maksimālo plazmas koncentrāciju

(Cmax) 14,8±3,5µg/ml, kas tika sasniegta aptuveni 6 stundas pēc lietošanas. Līdzsvara koncentrācija pirmsrīta

devas bija 5,5±5,4µg/ml. Lopinavīra AUC 24 stundu dozēšanas intervālā vidēji bija 206,5±89,7µgh/ml.

Salīdzinājumā ar lietošanu divreiz dienā, lietošana vienreiz dienā saistīta ar C

vērtības samazināšanos

aptuveni par 50%.

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija

Farmakokinētikas dati bērniem līdz 2 gadu vecumam ir ierobežoti.

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

300/75 mg/m

divreiz dienā un 230/57,5 mg/m

divreiz dienā lopinavīra/ritonavīra farmakokinētiku pētīja

kopumā 53 pacientiem – bērniem, kuru vecums bija robežās no 6 mēnešiem līdz 12 gadiem. Lopinavīra

līdzsvara koncentrācijas AUC, Cmax un Cmin vidēji bija attiecīgi 72,6 ± 31,1 μgh/ml, 8,2 ± 2,9 μg/ml un 3,4

± 2,1 μg/ml pēc lopinavīra/ritonavīra 230/57,5 mg/m

lietošanas divreiz dienā bez nevirapīna (n = 12) un

attiecīgi 85,8 ± 36,9 μgh/ml, 10,0 ± 3,3 μg/ml un 3,6 ± 3,5 μg/ml pēc 300/75 mg/m

lietošanas divreiz dienā ar

nevirapīnu (n = 12). Lietojot 230/57,5 mg/m

divreiz dienā bez nevirapīna un 300/75 mg/m

divreiz dienā kopā

ar nevirapīnu, lopinavīra koncentrācija plazmā bija līdzīga kā pieaugušajiem pacientiem, kuri saņem 400/100 mg

divreiz dienā bez nevirapīna.

Dzimums, rase un vecums

Lopinavīra/ritonavīra farmakokinētika nav pētīta gados vecākiem cilvēkiem. Pieaugušajiem pacientiem

nenovēroja farmakokinētikas atšķirības, kas būtu saistītas ar vecumu vai dzimumu. Nav konstatētas

farmakokinētikas atšķirības dažādu rasu pārstāvjiem.

Grūtniecība un pēcdzemdību periods

Atklātā farmakokinētikas pētījumā 12 ar HIV inficētām sievietēm, kurām grūtniecības laiks bija

mazāks nekā 20 nedēļas un kuras saņēma kombinētu pretretrovīrusu terapiju, sākotnēji nozīmēja

400 mg/100 mg lopinavīra/ritonavīra (divas 200/50 mg tabletes) divreiz dienā līdz 30. grūtniecības

nedēļai. 30. grūtniecības nedēļā deva tika palielināta līdz 500/125 mg (divas 200/50 mg tabletes un

viena 100/25 mg tablete) divreiz dienā, kas tika pārtraukta 2 nedēļā pēc dzemdībām. Lopinavīra

koncentrācija plazmā tika mērīta četros 12 stundu periodos otrajā trimestrī (20.–24. grūtniecības

nedēļā), trešajā trimestrī pirms devas palielināšanas (30. grūtniecības nedēļā), trešajā trimestrī pirms

devas palielināšanas (32. grūtniecības nedēļā) un 8. nedēļā pēc dzemdībām. Devas palielināšana

neizraisīja būtisku lopinavīra koncentrācijas palielināšanos plazmā.

Citā atklātā farmakokinētikas pētījumā 19 ar HIV inficētas grūtnieces saņēma 400/100 mg

lopinavīra/ritonavīra divas reizes dienā kā daļu no kombinētās pretretrovīrusu terapijas grūtniecības

laikā un jau pirms grūtniecības iestāšanās. Farmakokinētiskām analīzēm, lai analizētu kopējo un

nesaistīto lopinavīra koncentrācijas līmeni plazmā, tika paņemta virkne asins paraugu pirms devas un

intervālos 12 stundu laikā 2. trimestrī un 3. trimestrī, dzemdību laikā un 4.–6. nedēļā pēc dzemdībām

(sievietēm, kuras turpināja terapiju pēc dzemdībām).

6. tabulā ir ietverti farmakokinētiskie dati ar HIV-1 inficētām grūtniecēm, kuras saņēma 400/100 mg

lopinavīra/ritonavīra divas reizes dienā (skatīt 4.2. apakšpunktu).

6. tabula

Lopinavīra vidējie (SK%) farmakokinētiskie rādītāji līdzsvara stāvoklī ar HIV

inficētām grūtniecēm

Farmakokinētiskie

rādītāji

2. trimestris

n = 17*

3. trimestris

n = 23

Pēc

dzemdībām n =

17**

0-12

μgh/ml

68,7 (20,6)

61,3 (22,7)

94,3 (30,3)

Cmax

7,9 (21,1)

7,5 (18,7)

9,8 (24,3)

predose

μg/ml

4,7 (25,2)

4,3 (39,0)

6,5 (40,4)

* n = 18 rādītājam C

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

** n = 16 rādītājam C

predose

Nieru mazspēja

Lopinavīra/ritonavīra farmakokinētika nav pētīta pacientiem ar nieru mazspēju, tomēr, tā kā lopinavīra nieru

klīrenss ir neliels, pacientiem ar nieru mazspēju nav raksturīga kopējā organisma klīrensa mazināšanās.

Aknu mazspēja

Vairākkārtēju devu pētījumā ar lopinavīru/ritonavīru 400/100 mg divreiz dienā lopinavīra farmakokinētiskos

raksturlielumus līdzsvara stāvoklī HIV inficētiem pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības

traucējumiem salīdzināja ar raksturlielumiem HIV inficētiem pacientiem ar normālu aknu darbību. Novērota

neliela kopējās lopinavīra koncentrācijas palielināšanās par aptuveni 30%, kam nevarētu būt klīniska nozīme

(skatīt 4.2. apakšpunktu).

5.3. Preklīniskie dati par drošumu

Veicot atkārtotu devu toksicitātes pētījumus ar grauzējiem un suņiem, konstatēja, ka galvenie mērķorgāni ir

aknas, nieres, vairogdziedzeris, liesa un cirkulējošie eritrocīti. Aknās novērotās pārmaiņas bija šūnu tūska ar

fokālu deģenerāciju. Iedarbība, kas izraisīja šīs pārmaiņas, bija salīdzināma ar klīnisko iedarbību cilvēkam vai

vājāka, bet dzīvniekiem lietotās devas bija 6 reizes lielākas nekā ieteiktās klīniskās devas. Nelielu nieru kanāliņu

deģenerāciju konstatēja pelēm, kas bija pakļautas divreiz spēcīgākai iedarbībai nekā ieteicams cilvēkam; nieres

netika bojātas žurkām un suņiem. Žurkām samazināts tiroksīna līmenis serumā izraisīja pastiprinātu TSH

atbrīvošanos un vairogdziedzera folikulāro šūnu hipertrofiju. Šīs pārmaiņas bija atgriezeniskas pēc aktīvās vielas

lietošanas pārtraukšanas, un tās nenovēroja pelēm un suņiem. Kumbsa negatīvu anizocitozi un poikilocitozi

novēroja žurkām, bet pelēm un suņiem to nekonstatēja. Palielinātas liesas ar histiocitozi novēroja žurkām, bet

citām sugām šādas pārmaiņas nekonstatēja. Grauzējiem bija palielināts holesterīna līmenis serumā, bet suņiem

tas nebija palielināts, triglicerīdu līmenis bija palielināts tikai pelēm.

Pētījumos in vitro klonēti cilvēka sirds kālija kanāli (HERG) tika inhibēti par 30% pie augstākās pārbaudītās

lopinavīra/ritonavīra koncentrācijas, atbilstošas lopinavīra iedarbībai, kas rada 7 reizes lielāku kopējo un 15

reizes lielāku brīvo maksimālo līmeni plazmā, nekā lietojot maksimālās rekomendētās terapeitiskās devas.

Turpretim suņiem līdzīgas lopinavīra/ritonavīra devas neizraisīja sirds Purkinjē šķiedru repolarizācijas

novēlošanos. Zemākas lopinavīra/ritonavīra koncentrācijas neizraisīja nozīmīgu kālija (HERG) kanālu blokādi.

Izkliedes audos pētījumos uz žurkām netika konstatēta ievērojama aktīvās vielas retence sirdī: 72 stundu AUC

sirdī sastādīja apmēram 50% noplazmā konstatētā AUC. Tādejādi varētu domāt, ka lopinavīra līmenis sirdī

ievērojami nepārsniedz līmeni plazmā.

Suņiem elektrokardiogrammā novēroja izteiktus U zobus vienlaikus ar pagarinātu PR intervālu un bradikardiju.

Uzskata, ka šo iedarbību izraisa elektrolītu līdzsvara traucējumi.

Kaut gan šo preklīnisko datu klīniskā nozīme nav zināma, nevar noliegt zāļu ietekmes iespēju uz sirdi cilvēkam

(skatīt arī 4.4. un 4.8. apakšpunktu).

Žurkām, lietojot mātītei toksisku devu, novēroja embriofetotoksiskumu (grūtniecības pārtraukšanos, samazinātu

augļa izdzīvošanu, samazinātu augļa ķermeņa masu, palielinātu skeleta anomāliju biežumu) un toksisku ietekmi

uz attīstību pēc dzimšanas (samazinātu mazuļu dzīvildzi). Lopinavīra/ritonavīra sistēmiskā iedarbība, lietojot

mātītei un augļa attīstībai toksiskas devas, bija vājāka nekā plānotā terapeitiskā iedarbība cilvēkam.

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Ilgstošos lopinavīra/ritonavīra kanceroģenēzes pētījumos pelēm konstatēja negenotoksisku, mitogēnu aknu

audzēju indukciju. Parasti uzskata, ka tam ir neliela saistība ar risku cilvēkam.

Kancerogenitātes pētījumos ar žurkām tumorogēnu iedarbību nekonstatēja. Vairākos in vitro un in vivo testos,

tostarp Eimsa baktēriju atgriezenisko mutāciju testā, peļu limfomas testā, peļu mikrokodoliņu testā un

hromosomu aberāciju testos ar cilvēka limfocītiem, lopinavīram/ritonavīram nekonstatēja mutagēnas vai

klastogēnas īpašības.

6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1. Palīgvielu saraksts

Tablete:

Kopovidons K28

Sorbitāna laurāts

Koloidāls bezūdens silīcija dioksīds

Laktozes monohidrāts

Nātrija stearilfumarāts

Tabletes apvalks

Opadry

Yellow

85F42187

Polivinilspirts

Titāna dioksīds E171

Talks

Makrogols 3350/Polietilēnglikols 3350

Dzelzs oksīds, dzeltenais E172

6.2. Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3. Uzglabāšanas laiks

2 gadi

ABPE pudele

Pēc pirmās atvēršanas: 30 dienas

6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešami īpaši temperatūras uzglabāšanas apstākļi.

ABPE pudele: Uzglabāt iepakojumu cieši noslēgtu, lai pasargātu no mitruma.

Blisteri: Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no mitruma.

ABPE pudele: Pēc pirmās atvēršanas uzglabāt temperatūrā līdz 25°C oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no

mitruma.

6.5. Iepakojuma veids un saturs

Lopinavir/Ritonavir SUN 200 mg/50 mg

SASKAŅOTS ZVA 01-08-2019

Baltas necaurspīdīgas augsta blīvuma polietilēna (ABPE) pudeles, noslēgtas ar propilēna (PP) vāciņiem. Katra

pudele satur 120 tabletes.

Pieejami divi iepakojuma lielumi:

- 1 pudele ar 120 tabletēm

- 3 pudeles ar 120 tabletēm (360 tabletes).

Aukstspiedes tehnikā veidoti blisteri, kas sastāv no desikanta un lamināta, ar foliju blistera pamatnē (oPA-Al-

PE-desikants/Al-PE)

Pieejami divi iepakojuma lielumi:

- 40 apvalkotās tabletes. Katrs iepakojums satur 3 kārbiņas (120 tabletes).

-120 apvalkotās tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Sun Pharmaceutical Industries Europe B.V.

Polarisavenue 87

2132JH Hoofddorp

Nīderlande

8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(I)

14-0080

9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

05.03.2014.

10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

08/2017.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju