Lemtrada

Eiropas Savienība - latviešu - EMA (European Medicines Agency)

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

21-07-2020

Aktīvā sastāvdaļa:
alemtuzumab
Pieejams no:
Sanofi Belgium
ATĶ kods:
L04AA34
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
alemtuzumab
Ārstniecības grupa:
Selective immunosuppressants
Ārstniecības joma:
Multiplā skleroze
Ārstēšanas norādes:
Lemtrada indicēts pieaugušiem pacientiem ar recidivējoši-remitējošu multiplo sklerozi (RRMS) ar aktīvu slimību, ko nosaka klīniskas vai attēlveidošanas funkcijas.
Produktu pārskats:
Revision: 10
Autorizācija statuss:
Autorizēts
Autorizācija numurs:
EMEA/H/C/003718
Autorizācija datums:
2013-09-12
EMEA kods:
EMEA/H/C/003718

Dokumenti citās valodās

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - bulgāru

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - bulgāru

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - bulgāru

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - spāņu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - spāņu

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - spāņu

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - čehu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - čehu

21-07-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - dāņu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - dāņu

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - dāņu

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - vācu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - vācu

21-07-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - igauņu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - igauņu

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - igauņu

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - grieķu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - grieķu

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - grieķu

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - angļu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - angļu

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - angļu

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - franču

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - franču

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - franču

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - itāļu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - itāļu

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - itāļu

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - lietuviešu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - lietuviešu

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - lietuviešu

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - ungāru

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - ungāru

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - ungāru

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - maltiešu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - maltiešu

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - maltiešu

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - holandiešu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - holandiešu

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - holandiešu

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - poļu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - poļu

21-07-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - portugāļu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - portugāļu

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - portugāļu

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - rumāņu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - rumāņu

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - rumāņu

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovāku

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovāku

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovāku

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - slovēņu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - slovēņu

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - slovēņu

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - somu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - somu

21-07-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - zviedru

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - zviedru

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - zviedru

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - norvēģu bukmols

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - norvēģu bukmols

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - norvēģu bukmols

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - īslandiešu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - īslandiešu

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - īslandiešu

29-01-2020

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija - horvātu

21-07-2020

Produkta apraksts Produkta apraksts - horvātu

21-07-2020

Publiskā novērtējuma ziņojums Publiskā novērtējuma ziņojums - horvātu

29-01-2020

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

LEMTRADA

12 mg koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

Alemtuzumabs (

alemtuzumabum)

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Jūs varat palīdzēt, ziņojot par jebkādām novērotajām

blakusparādībām. Par to, kā ziņot par blakusparādībām, skatīt 4. punkta beigās.

Pirms zāļu ievadīšanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju. Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu. Tas attiecas arī uz iespējamām

blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt

Kas ir LEMTRADA un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms LEMTRADA ievadīšanas

Kā tiks ievadīta LEMTRADA

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt LEMTRADA

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir LEMTRADA un kādam nolūkam to lieto

LEMTRADA satur aktīvo vielu alemtuzumabu, ko lieto tādas multiplās sklerozes (MS) formas

ārstēšanai pieaugušajiem, ko sauc par recidivējoši remitējošu multiplo sklerozi (RRMS). LEMTRADA

neārstē multiplo sklerozi, bet var samazināt multiplās sklerozes recidīvu skaitu. Tā var arī būt noderīga

multiplās sklerozes pazīmju un simptomu palēnināšanā vai novēršanā. Klīniskajos pētījumos

pacientiem, kuri tika ārstēti ar LEMTRADA, bija mazāk recidīvu un mazāka invaliditātes

pasliktināšanās iespējamība salīdzinājumā ar pacientiem, kuri ārstēti, vairākas reizes nedēļā injicējot

bēta interferonu.

LEMTRADA lieto, ja jūsu MS ir ļoti aktīva, neskatoties uz to, ka esat ārstēts ar vismaz vienām citām

zālēm MS ārstēšanai, vai ja jūsu MS strauji progresē.

Kas ir multiplā skleroze?

MS ir autoimūna slimība, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu (smadzenes un muguras smadzenes).

MS gadījumā imūnā sistēma kļūdaini uzbrūk aizsargapvalkam (mielīnam) ap nervu šķiedrām, izraisot

iekaisumu. Ja iekaisums izraisa simptomus, to bieži sauc par “uzbrukumu” vai “recidīvu”. RRMS

pacientiem ir recidīvi, kam seko atveseļošanās periodi.

Jums radušos simptomus nosaka tā centrālās nervu sistēmas daļa, kas tiek skarta. Šī iekaisuma laikā

radītie nervu bojājumi var būt atgriezeniski, bet, slimībai progresējot, bojājumi var uzkrāties un kļūt

pastāvīgi.

Kā LEMTRADA darbojas

LEMTRADA pielāgo Jūsu imūno sistēmu, ierobežojot tās uzbrukumus nervu sistēmai.

2.

Kas Jums jāzina pirms LEMTRADA ievadīšanas

Nelietojiet LEMTRADA šādos gadījumos:

ja Jums ir alerģija pret alemtuzumabu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu;

ja Jums ir cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija;

ja Jums ir nopietna infekcija;

ja Jums ir kāds no šādiem stāvokļiem:

cita autoimūna slimība, izņemot multiplo sklerozi;

nekontrolēts augsts asinsspiediens;

smadzenes apasiņojošo asinsvadu plīsumi anamnēzē,

insults anamnēzē;

sirdslēkme vai sāpes krūškurvī anamnēzē;

asiņošanas traucējumi anamnēzē.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms LEMTRADA ievadīšanas konsultējieties ar ārstu. Pēc ārstēšanas kursa ar LEMTRADA Jums

var būt paaugstināts citu autoimūno stāvokļu attīstības vai nopietnu infekciju rašanās risks. Ir svarīgi

izprast šos riskus un zināt, kā tos kontrolēt. Jums tiks iedota pacienta brīdinājuma kartīte un pacienta

rokasgrāmata ar sīkāku informāciju. Ārstēšanas laikā un 4 gadus pēc pēdējās LEMTRADA infūzijas ir

svarīgi saglabāt pacienta brīdinājuma kartīti, jo blakusparādības var rasties daudzus gadus pēc

ārstēšanas. Ja Jūs saņemat medicīnisku ārstēšanu, pat ja tā nav MS ārstēšana, uzrādiet pacienta

brīdinājuma kartīti ārstam.

Pirms sākat ārstēšanos ar LEMTRADA, ārsts veiks asins analīzes. Šīs analīzes tiek veiktas, lai redzētu,

vai drīkstat lietot LEMTRADA. Pirms ārstēšanas uzsākšanas ar LEMTRADA ārsts vēlēsies arī

pārliecināties, vai Jums nav kādi noteikti medicīniskie stāvokļi vai traucējumi.

Autoimūnie stāvokļi

Ārstēšana ar LEMTRADA var paaugstināt autoimūno stāvokļu risku. Tie ir stāvokļi, kad imūnā

sistēma kļūdaini uzbrūk organismam. Zemāk sniegta informācija par dažiem īpašiem stāvokļiem, kas

novēroti MS pacientiem, kuri ārstēti ar LEMTRADA.

Autoimūnie stāvokļi var rasties daudzus gadus pēc ārstēšanas ar LEMTRADA. Tāpēc 4 gadus pēc

pēdējās infūzijas regulāri jāveic asins un urīna analīzes. Analīzes jāveic pat tad, ja jūtaties labi un MS

simptomi tiek kontrolēti. Ir noteiktas pazīmes un simptomi, kas Jums jānosaka pašam. Turklāt šie

stāvokļi var rasties pēc 4 gadiem; tāpēc Jums jāturpina uzmanīt pazīmes un simptomus pat pēc tam,

kad Jums vairs nav jāveic ikmēneša asins un urīna analīzes. Sīkāka informācija par pazīmēm un

simptomiem, analīzēm un veicamajiem pasākumiem sniegta 2. un 4. punktā —

Autoimūnie stāvokļi

Vairāk noderīgas informācijas par šiem autoimūnajiem stāvokļiem (un to pārbaudi) var atrast

LEMTRADA pacienta rokasgrāmatā

Iegūtā A hemofīlija

Retāk pacientiem attīstījušies asiņošanas traucējumi, ko izraisīja antivielas, kas darbojas

pret VIII faktoru (normālai asiņu sarecēšanai vajadzīga olbaltumviela), ko sauc par iegūto

A hemofīliju. Šis stāvoklis ir nekavējoties jādiagnosticē un jāārstē. Iegūtās A hemofīlijas

simptomi ir aprakstīti 4. punktā.

Imūnā trombocitopēniskā purpura (ITP)

Bieži pacientiem attīstījušies maza trombocītu skaita izraisīti

asiņošanas traucējumi,

sauc par imūno trombocitopēnisko purpuru (ITP). Tā ir jānosaka un jāārstē agri, citādi šī

iedarbība var būt

nopietna vai pat letāla

. ITP pazīmes un simptomi aprakstīti 4. punktā.

Nieru slimība (piemēram, anti-GBM slimība)

Reti pacientiem ir bijuši ar paša imunitāti saistīti

nieru

darbības traucējumi, piemēram,

antiglomerulu bazālās membrānas slimība (anti-GBM slimība). Nieru slimības pazīmes un

simptomi aprakstīti 4. punktā. Ja slimība netiek ārstēta, tā var izraisīt nieru mazspēju,

kuras gadījumā ir nepieciešama dialīze vai transplantācija un kura var izraisīt nāvi.

Vairogdziedzera darbības traucējumi

Ļoti bieži pacientiem ir bijuši

vairogdziedzera

autoimūni traucējumi, ietekmējot tā spēju

veidot un kontrolēt hormonus, kam ir svarīga nozīme vielmaiņā.

LEMTRADA var izraisīt dažādus vairogdziedzera darbības traucējumu veidus, ieskaitot:

pārmērīgi aktīvu vairogdziedzeri

(hipertireoze), kad vairogdziedzeris producē

pārāk daudz hormonu;

nepietiekami aktīvu vairogdziedzeri

(hipotireoze), kad vairogdziedzeris

neproducē pietiekami daudz hormonu.

Vairogdziedzera darbības traucējumu pazīmes un simptomi aprakstīti 4. punktā.

Ja attīstās vairogdziedzera darbības traucējumi, lielākā daļā gadījumu Jums būs jāārstējas

visu atlikušo dzīvi ar zālēm, kas kontrolē vairogdziedzera darbības traucējumus, un dažos

gadījumos vairogdziedzeris ir jāizoperē.

Ir ļoti svarīgi, lai vairogdziedzera darbības traucējumi tiktu pienācīgi ārstēti, īpaši, ja Jums

iestājas grūtniecība pēc LEMTRADA lietošanas. Neārstēti vairogdziedzera darbības

traucējumi var kaitēt Jūsu nedzimušajam bērnam vai kaitēt bērnam pēc piedzimšanas.

Aknu iekaisums

Dažiem pacientiem pēc LEMTRADA lietošanas attīstījās aknu iekaisums. Aknu

iekaisumu var diagnosticēt, veicot asins analīzes, ko Jums regulāri veiks pēc

LEMTRADA ārstēšanas. Ziņojiet savam ārstam, ja Jums attīstās viens vai vairāki no

šādiem simptomiem: slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, nogurums, ēstgribas zudums,

dzeltena āda vai acis, tumšs urīns vai asiņošana, vai zilumi rodas vieglāk nekā parasti.

Citi autoimūnie stāvokļi

Retāk pacientiem ir autoimūnie stāvokļi, kas saistīti ar

eritrocītiem vai limfocītiem

. Tos

var diagnosticēt ar asins

analīzēm, kas tiks regulāri veiktas

pēc ārstēšanas ar

LEMTRADA. Ja Jums rodas kāds no šiem stāvokļiem, ārsts Jūs par to informēs un

ordinēs piemērotus ārstēšanas pasākumus.

Ar infūziju saistītas reakcijas

Lielākai daļai pacientu, kuri ārstēti ar LEMTRADA, ir blakusparādības infūzijas laikā vai 24 stundu

laikā pēc infūzijas. Lai mazinātu ar infūziju saistītas reakcijas, ārsts Jums dos citas zāles (skatīt

4. punktu —

Infūzijas reakcijas

Citas nopietnas reakcijas, kas rodas neilgi pēc LEMTRADA infūzijas

Dažiem pacientiem pēc LEMTRADA infūzijas bija nopietnas vai dzīvībai bīstamas reakcijas, ieskaitot

asiņošanu plaušās, sirdslēkmi, insultu vai plīsumus smadzeņu asinsvados. Ārstēšanas laikā reakcijas

var rasties pēc jebkādas devas. Lielākajā daļā gadījumu reakcijas radās 1-3 dienu laikā pēc infūzijas.

Ārsts uzraudzīs vitāli svarīgās pazīmes pirms infūzijas un tās laikā, ieskaitot asinsspiedienu.

Nekavējoties vērsieties pēc palīdzības, ja Jums ir kāds no šādiem simptomiem: apgrūtināta elpošana,

asiņu atklepošana, sāpes krūškurvī, sejas daļu noslīdēšana, pēkšņas smagas galvassāpes, vājums vienā

ķermeņa pusē, grūtības runāt vai sāpes kaklā.

Hemofagocītiska limfohistiocitoze

Ārstēšana ar LEMTRADA var paaugstināt pārmērīgas balto asins šūnu aktivācijas risku, kas saistīts ar

iekaisumu (hemofagocītiska limfohistiocitoze), kas var būt letāla, ja netiek diagnosticēta un agrīni

ārstēta. Ja Jums rodas vairāki simptomi, tādi kā drudzis, pietūkuši dziedzeri, zilumi vai izsitumi uz

ādas, nekavējoties sazinieties ar ārstu.

Infekcijas

Pacientiem, kuri ārstēti ar LEMTRADA, ir paaugstināts risks iegūt

nopietnu infekciju

(skatīt

4. punktu —

Infekcijas

). Kopumā infekcijas var ārstēt ar standarta zālēm.

Lai mazinātu inficēšanās iespēju, ārsts pārbaudīs, vai citas lietotās zāles var ietekmēt Jūsu imūno

sistēmu. Tāpēc ir

svarīgi izstāstīt ārstam par visām zālēm, ko lietojat

Tāpat, pastāstiet savam ārstam, ja Jums, pirms Jūs uzsākat ārstēšanu ar LEMTRADA, ir nopietna

infekcija, jo

ārstam jāapsver ārstēšanas atlikšana, līdz infekcija būs izārstēta.

Ar LEMTRADA ārstēti pacienti ir pakļauti augstākam herpes infekcijas riskam (piemēram,

mutes

herpes

). Ja pacientam kādreiz jau ir bijusi herpes infekcija, viņam ir paaugstināts risks vēl vienas

attīstībai. Pastāv arī iespēja pirmoreiz inficēties ar herpes vīrusu. Ieteicams ārstam izrakstīt zāles, kas

samazina iespēju inficēties ar herpes vīrusu; šīs zāles jālieto tajās dienās, kad tiekat ārstēts ar

LEMTRADA, un vienu mēnesi pēc ārstēšanas.

Turklāt ir iespējamas infekcijas, kas var izraisīt

dzemdes kakla patoloģiju

. Tāpēc visām sievietēm

katru gadu ieteicams veikt skrīningu, piemēram, iztriepi no dzemdes kakla. Ārsts paskaidros, kādas

pārbaudes Jums būs nepieciešamas

.

Pacientiem, kuri ārstēti ar LEMTRADA, ziņots par vīrusa, saukta par

citomegalovīrusu

, ierosinātām

infekcijām. Lielākā daļa šo gadījumu radās 2 mēnešu laikā pēc alemtuzumaba lietošanas. Nekavējoties

pastāstiet ārstam, ja Jums ir infekcijas simptomi, piemēram, drudzis vai pietūkuši dziedzeri.

Pacientiem, kas ārstēti ar LEMTRADA, ir bijušas vīrusa, ko sauc par Epšteina-Barra vīrusu (EBV),

izraisītas infekcijas, ieskaitot gadījumus ar smagu aknu iekaisumu. Nekavējoties pastāstiet ārstam, ja

Jums ir tādi infekcijas simptomi kā drudzis, pietūkuši dziedzeri vai nogurums.

Pacienti, kurus ārstē ar LEMTRADA, pakļauti arī augstākam riskam saslimt ar

listeriju infekciju

(bakteriāla infekcija, ko izraisa piesārņotas pārtikas lietošana). Listēriju infekcija var izraisīt nopietnu

slimību, ieskaitot meningītu, bet to var ārstēt ar atbilstošām zālēm. Lai šo risku mazinātu, Jums divas

nedēļas pirms ārstēšanas ar LEMTRADA, ārstēšanas laikā un vismaz vienu mēnesi pēc ārstēšanas ar

LEMTRADA jāizvairās no jēlas vai nepietiekami pagatavotas gaļas, mīksto sieru un nepasterizētu

piena produktu lietošanas uzturā.

Ja dzīvojat apvidū, kur

tuberkulozes

infekcija ir bieži sastopama, Jums var būt paaugstināts risks

inficēties ar tuberkulozi. Jūsu ārsts noorganizēs tuberkulozes skrīningu.

Ja esat

B vai C hepatīta infekcijas

nēsātājs (šīs infekcijas skar aknas), pirms ārstēšanas ar

LEMTRADA nepieciešama īpaša piesardzība, jo nav zināms, vai ārstēšana var izraisīt hepatīta

infekcijas uzliesmojumu, kas pēc tam var bojāt aknas.

Pacientiem, kuri saņēmuši Lemtrada, ir bijuši retas smadzeņu infekcijas gadījumi, ko sauc par PML

(progresējoša multifokāla leikoencefalopātija). Par PML ziņots pacientiem ar citiem riska faktoriem,

īpaši, ja bijusi iepriekšēja ārstēšana ar MS zālēm, kas saistītas ar PML.

PML var izraisīt smagu invaliditāti nedēļu vai mēnešu laikā un var būt letāla.

Simptomi var būt līdzīgi MS recidīviem un ietvert progresējošu ekstremitāšu vājumu vai neveiklību,

redzes traucējumus, runas grūtības vai domāšanas, atmiņas un orientācijas izmaiņas, kas izraisa

apjukumu un personības izmaiņas. Ir svarīgi informēt savus radiniekus vai aprūpētājus par savu

ārstēšanu, jo viņi var pamanīt simptomus, kurus pats nepamanāt. Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja

Jums attīstās kādi simptomi, kas liecina par PML.

Pneimonīts un perikardīts

Ar LEMTRADA ārstētiem pacientiem ziņots par pneimonītu (plaušu audu iekaisumu). Lielākā daļa

gadījumu radās pirmajā mēnesī pēc ārstēšanas ar LEMTRADA. Pacientiem, kuri ārstēti ar

LEMTRADA, ziņots arī par perikardiāla izsvīduma (šķidruma uzkrāšanās ap sirdi) un perikardīta

(sirdi aptverošās somiņas iekaisuma) gadījumiem. Jums jāziņo savam ārstam par tādiem simptomiem

kā elpas trūkums, klepus, sēkšana, sāpes vai saspringums krūškurvī un asiņu atklepošana, jo tos var

izraisīt pneimonīts, perikardiāls izsvīdums vai perikardīts.

Žultspūšļa iekaisums

LEMTRADA Jums var palielināt žultspūšļa iekaisuma iespējamību. Tas var būt nopietns dzīvībai

bīstams medicīnisks stāvoklis. Jums jāziņo savam ārstam, ja Jums ir tādi simptomi kā sāpes vēderā vai

diskomforts, drudzis, slikta dūša vai vemšana.

Iepriekš diagnosticēts vēzis

Ja Jums iepriekš ir bijis diagnosticēts vēzis, lūdzu, informējiet par to savu ārstu.

Vakcīnas

Nav zināms, vai LEMTRADA ietekmē atbildes reakciju uz vakcīnu. Ja neesat pabeidzis standarta

obligāto vakcīnu kursu, ārsts apsvērs, vai Jums tas ir jāpabeidz pirms ārstēšanas ar LEMTRADA.

Ārsts īpaši apsvērs vakcinēšanu pret vējbakām, ja Jums tādas nekad nav bijušas. Visas vakcīnas

jāievada vismaz 6 nedēļas pirms LEMTRADA ārstēšanas kursa sākšanas.

Ja nesen esat ārstējies ar LEMTRADA, Jūs NEDRĪKSTAT saņemat noteiktus vakcīnu veidus (

dzīva

vīrusa vakcīnas

Bērni un pusaudži

LEMTRADA nav paredzēts lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo tā nav pētīta

MS pacientiem, kas jaunāki par 18 gadiem.

Citas zāles un LEMTRADA

Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat, pēdējā laikā esat lietojis vai varētu

lietot (ieskaitot jebkādu vakcināciju un augu izcelsmes zāles).

Bez LEMTRADA pastāv arī citas zāles (ieskaitot zāles MS vai citu stāvokļu ārstēšanai), kas var

ietekmēt imūno sistēmu un līdz ar to arī Jūsu spēju cīnīties ar infekcijām. Ja saņemat šādas zāles, ārsts

var lūgt pārtraukt šo zāļu lietošanu pirms ārstēšanas ar LEMTRADA uzsākšanas.

Grūtniecība

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt grūtniecība, vai plānojat

grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu.

Sievietēm ar reproduktīvo potenciālu katra ārstēšanas kursa laikā ar LEMTRADA un 4 mēnešus pēc

katra ārstēšanas kursa ar LEMTRADA jālieto efektīva kontracepcijas metode.

Ja Jums iestājas grūtniecība pēc ārstēšanas ar LEMTRADA un grūtniecības laikā rodas

vairogdziedzera darbības traucējumi, nepieciešama īpaša piesardzība. Vairogdziedzera darbības

traucējumi var būt kaitīgi bērnam (skatīt 2. punktu

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā – autoimūnie

stāvokļi

Barošana ar krūti

Nav zināms, vai LEMTRADA var nonākt bērna organismā ar mātes pienu, bet tāda iespēja pastāv.

Tāpēc nav ieteicams barot bērnu ar krūti ārstēšanās ar LEMTRADA kursa laikā un 4 mēnešus pēc

katra ārstēšanas kursa. Taču var būt arī ieguvumi no mātes piena (kas var pasargāt bērnu no

infekcijām), tāpēc konsultējieties ar ārstu, ja plānojat barot bērnu ar krūti. Ārsts Jums ieteiks, kas ir

pareizi Jums un Jūsu bērnam.

Fertilitāte

Ārstēšanas kursa laikā un 4 mēnešus pēc tā Jūsu organismā var būt LEMTRADA. Nav zināms, vai

šajā laikā LEMTRADA ietekmē fertilitāti. Konsultējieties ar ārstu, ja plānojat grūtniecību.

Pierādījumu, ka LEMTRADA ietekmētu vīriešu auglību, nav.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Daudziem pacientiem infūzijas laikā vai 24 stundu laikā pēc LEMTRADA infūzijas rodas

blakusparādības, un dažas no tām, piemēram, reibonis, var padarīt transportlīdzekļu vadīšanu un

mehānismu apkalpošanu nedrošu. Ja rodas šādas blakusparādības, pārtrauciet šīs darbības, līdz jūtaties

labāk.

LEMTRADA satur kāliju un nātriju

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol

kālija

(39 mg) vienā infūzijas devā, t. i., būtībā tās ir kāliju

nesaturošas.

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol

nātrija

(23 mg) vienā infūzijas devā, t. i., būtībā tās ir nātriju

nesaturošas.

3.

Kā tiks ievadīta LEMTRADA

Ārsts Jums paskaidros, kā LEMTRADA tiks ievadīta. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam.

Sākotnējā ārstēšana,

ko Jūs saņemsiet, sastāvēs no vienas infūzijas dienā 5 dienas (1. kursā) un

vienas infūzijas dienā 3 dienas pēc viena gada (2. kursā).

Starp abiem kursiem ārstēšanas ar LEMTRADA nav. Divi ārstēšanas kursi var samazināt MS aktivitāti

līdz 6 gadiem.

Daži pacienti, ja viņiem pēc sākotnējiem diviem kursiem ir MS slimības simptomi vai pazīmes, var

saņemt vienu vai divus papildu ārstēšanas kursus, kas sastāv no vienas infūzijas dienā 3 dienas. Šos

papildu ārstēšanas kursus var ordinēt divpadsmit vai vairāk mēnešus pēc iepriekšējās ārstēšanas.

Maksimālā dienas deva ir viena infūzija.

LEMTRADA ievadīs kā infūziju vēnā. Katra infūzija ilgs aptuveni 4 stundas. 4 gadus pēc pēdējās

infūzijas ir regulāri jākontrolē blakusparādības un jānodod analīzes.

Lai Jums palīdzētu labāk izprast ārstēšanas ietekmes ilgumu un nepieciešamo kontroles vizīšu ilgumu,

skatīt attēlu zemāk.

Kontrole pēc ārstēšanas ar LEMTRADA

Kad būsiet saņēmis LEMTRADA, Jums vajadzēs regulāri veikt analīzes, lai nodrošinātu visu

iespējamo blakusparādību nekavējošu noteikšanu un ārstēšanu. Šīs pārbaudes jāturpina 4 gadus pēc

pēdējās infūzijas, un tās ir aprakstītas 4. punktā –

Vissvarīgākās blakusparādības

Ja esat saņēmis LEMTRADA vairāk nekā noteikts

Pacientiem, kuri netīšām vienas infūzijas laikā ir saņēmuši pārāk lielu LEMTRADA devu, ir bijušas

nopietnas reakcijas, piemēram, galvassāpes, izsitumi, zems asinsspiediens vai paātrināta sirdsdarbība.

Lielākas devas nekā ieteicamā var izraisīt nopietnākas un ilgākas infūzijas reakcijas (skatīt 4. punktu)

vai stiprāku ietekmi uz imūno sistēmu. Ārstēšana sastāv no LEMTRADA ievadīšanas pārtraukšanas

un simptomu ārstēšanas.

Izlaistas LEMTRADA devas

Maz ticams, ka Jūsu deva varētu tikt izlaista, jo to ievada veselības aprūpes speciālists. Tomēr, lūdzu,

ņemiet vērā, ka izlaistas devas gadījumā to nedrīkst ievadīt tajā pašā dienā, kad ievada plānoto devu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet ārstam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Vissvarīgākās

blakusparādības

autoimūnie stāvokļi,

kas aprakstīti 2. punktā un ietver:

Iegūtu A hemofīliju (asinsrecēšanas traucējumu veids)

(retāk

var skart līdz 1 no

100 cilvēkiem): var parādīties kā spontāni zilumi, deguna asiņošana, sāpīgas vai pietūkušas

locītavas, citi asiņošanas veidi vai asiņošana no iegriezuma, kas pārstāj pēc ilgāka laika nekā

parasti.

ITP (asiņošanas traucējumi)

(bieži — var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem): var izpausties kā

nelieli izkaisīti plankumi uz ādas sarkanā, sārtā vai purpurkrāsā; viegla zilumu veidošanās;

grūtāk apturama asiņošana no iegriezuma, smagāki, ilgāki vai biežāki menstruālie cikli

salīdzinājumā ar normu; asiņošana starp menstruālajiem cikliem; asiņošana no smaganām vai

deguna, kas notiek pirmo reizi vai nepieciešams vairāk laika nekā parasti, lai to apturētu; vai

asiņu izklepošana;

nieru darbības traucējumus

(reti — var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem): var izpausties kā

asinis urīnā (urīns var būt sarkanā vai tējas krāsā) vai kā pietūkums kājās vai pēdās. Tie var

izraisīt arī plaušu bojājumus, kā rezultātā var būt asiņu izklepošana.

Ja novērojat kādu no šīm asiņošanas vai nieru darbības traucējumu pazīmēm vai simptomiem,

nekavējoties sazinieties ar ārstu, lai ziņotu par simptomiem. Ja nevarat sazināties ar ārstu,

jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība.

vairogdziedzera darbības traucējumus

(ļoti bieži — var skart vairāk nekā 1 lietotāju no 10):

var izpausties kā pārmērīga svīšana; neizskaidrojams svara zudums vai pieaugums; acu pietūkums;

nervozitāte; ātra sirdsdarbība; aukstuma sajūta; noguruma pastiprināšanās; vai agrāk nebijis

aizcietējums;

eritrocītu un limfocītu darbības traucējumus

(retāk — var skart līdz 1 lietotājam no 100), ko

nosaka ar asins analīzēm.

Visas šīs nopietnās blakusparādības var sākties daudzus gadus pēc LEMTRADA saņemšanas.

Ja

novērojat kādu no šīm pazīmēm vai simptomiem, nekavējoties sazinieties ar ārstu, lai par tiem

ziņotu.

Jums tiks veiktas arī regulāras asins un urīna analīzes, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja

attīstās kāds no šiem stāvokļiem, tas tiktu

nekavējoties ārstēts

Autoimūno stāvokļu noteikšanai nepieciešamo analīžu kopsavilkums

Analīze

Kad?

Cik ilgi?

Asins analīze

(visu augstāk minēto svarīgo

nopietno blakusparādību

noteikšanai)

Pirms ārstēšanas sākšanas un

katru mēnesi pēc ārstēšanas

Līdz 4 gadiem pēc pēdējās

LEMTRADA infūzijas

Urīna analīze

(papildu analīze, lai noteiktu

nieru darbības traucējumus)

Pirms ārstēšanas sākšanas un

katru mēnesi pēc ārstēšanas

Līdz 4 gadiem pēc pēdējās

LEMTRADA infūzijas

Ja pēc šī perioda Jums ir ITP, iegūtā A hemofilija, nieru vai vairogdziedzera darbības traucējumu

simptomi, ārsts veiks vairāk analīžu. Jums arī jāturpina novērošana attiecībā uz blakusparādību

pazīmēm un simptomiem pēc četru gadu perioda, kā norādīts pacienta rokasgrāmatā, un Jums

jāturpina nēsāt līdzi pacienta brīdinājuma kartīte.

Cita blakusparādība ir

paaugstināts infekciju risks

(skatīt zemāk informāciju par to, cik bieži

pacientiem rodas infekcijas). Lielākā daļā gadījumu tās ir vieglas, bet var rasties

nopietnas infekcijas

Nekavējoties informējiet ārstu,

ja Jums rodas kāda no šīm infekcijas pazīmēm:

drudzis un/vai drebuļi

pietūkuši dziedzeri

Lai palīdzētu pazemināt dažu infekciju risku, ārsts var apsvērt vakcinēšanu pret vējbakām un/vai citas

vakcinācijas, kas pēc viņa domām nepieciešamas (skatīt 2. punktu:

Kas Jums jāzina pirms

LEMTRADA ievadīšanas — vakcīnas

). Ārsts var arī parakstīt zāles mutes herpes ārstēšanai (skatīt

2. punktu:

Kas jāzina pirms LEMTRADA ievadīšanas — Infekcijas

Visbiežāk

sastopamās blakusparādības

ir ar

infūziju saistītas reakcijas

(skatīt zemāk informāciju

par to, cik bieži tās rodas pacientiem), kas var rasties infūzijas laikā vai 24 stundu laikā pēc infūzijas.

Lielākā daļā gadījumu tās ir vieglas, bet ir iespējamas dažas nopietnas reakcijas. Dažkārt var rasties

alerģiskas reakcijas.

Lai mazinātu infūzijas reakcijas, ārsts Jums dos zāles (kortikosteroīdus) pirms katras no pirmajām 3

LEMTRADA kursa infūzijām. Lai ierobežotu šīs reakcijas, pirms infūzijas vai simptomu rašanās

gadījumā var tikt sākta cita ārstēšana. Turklāt infūzijas laikā un 2 stundas pēc infūzijas pabeigšanas

Jūs novēros. Nopietnu reakciju gadījumā infūzijas ātrumu var palēnināt vai pat pārtraukt infūziju.

Sīkāku informāciju par šiem gadījumiem skatīt

LEMTRADA pacienta rokasgrāmatā

Jums var rasties šādas

blakusparādības

Ļoti bieži

(var skart vairāk nekā 1 lietotāju no 10)

Infūzijas reakcijas

, kas var rasties infūzijas laikā vai 24 stundu laikā pēc infūzijas:

sirdsdarbības ātruma izmaiņas, galvassāpes, izsitumi, izsitumi pa visu ķermeni, drudzis, nātrene,

drebuļi, nieze, sejas un kakla apsārtums, nogurums, slikta dūša.

Infekcijas

: elpceļu infekcijas, piemēram, saaukstēšanās vai deguna blakusdobumu infekcijas,

urīnceļu infekcijas, herpes infekcijas.

Balto asins šūnu (limfocītu, leikocītu, neitrofilo leikocītu) skaita samazināšanās.

Vairogdziedzera darbības traucējumi, piemēram, pārāk aktīvs vai neaktīvs vairogdziedzeris.

Bieži

(var skart līdz 1 lietotājam no 10)

Infūzijas reakcijas

, kas var rasties infūzijas laikā vai 24 stundu laikā pēc infūzijas: gremošanas

traucējumi, diskomforts krūtīs, sāpes, reibonis, garšas izmaiņas, miega traucējumi, elpošanas

grūtības vai elpas trūkums, zems asinsspiediens, sāpes infūzijas vietā.

Infekcijas

: klepus, auss infekcija, gripai līdzīga slimība, bronhīts, plaušu karsonis, mutes piena

sēne vai maksts kandidoze, jostas roze (herpes zoster), mutes herpes, pietūkuši vai palielināti

dziedzeri, gripa, jostas rozes (herpes zoster) infekcija, zoba infekcija.

Palielināts balto asins šūnu skaits, tādu kā neitrofilie leikocīti, eozinofilie leikocīti (dažāda veida

baltās asins šūnas), anēmija, sarkano asins šūnu procentuāls samazinājums, viegla vai pārmērīga

zilumu veidošanās vai asiņošana, limfmezglu pietūkums.

Pārmērīga imūnā atbildes reakcija.

Sāpes mugurā, kaklā vai rokās un kājās, muskuļu sāpes, muskuļu spazmas, sāpes locītavās,

sāpīga mute vai rīkle.

Mutes/smaganu/mēles iekaisums.

Vispārīgs diskomforts, vājums, vemšana, caureja, sāpes vēderā, kuņģa darbības traucējumi,

žagas.

Normai neatbilstoši aknu darbības rādītāji.

Grēmas.

Neatbilstība normai, ko var konstatēt izmeklējumu laikā: asinis vai olbaltumvielas urīnā,

palēnināta sirdsdarbība, neregulāra vai normai neatbilstoša sirdsdarbība, augsts asinsspiediens,

nieru darbības traucējumi, baltās asins šūnas urīnā.

Sasitums.

MS recidīvs.

Trīce, jušanas zudums, dedzinoša vai durstoša sajūta.

Autoimūns pārmērīgi aktīvs vai nepietiekami aktīvs vairogdziedzeris jeb kākslis

(vairogdziedzera pietūkums kaklā).

Roku un/vai kāju pietūkums.

Redzes traucējumi, konjunktivīts, ar vairogdziedzera slimību saistīta acu slimība.

Griešanās sajūta vai līdzsvara zudums, migrēna.

Nemiers, depresija.

Normai neatbilstoši smags, ilgstošs vai neregulārs menstruālais cikls.

Akne, ādas apsārtums, pārmērīga svīšana, ādas krāsas izmaiņas, ādas bojājums, dermatīts.

Deguna asiņošana, zilumi.

Matu izkrišana.

Astma.

Muskuļu un kaulus sāpes, diskomforts krūškurvī.

Retāk

(var skart līdz 1 lietotājam no 100)

Infekcijas

: vēdera gripa, smaganu iekaisums, nagu sēnīte, mandeļu iekaisums, akūts sinusīts,

bakteriāla ādas infekcija, pneimonīts, citomegalovīrusa infekcija.

Atlēta pēda.

Normām neatbilstoša iztriepe no maksts, paaugstināta jutība, jušanas traucējumi, piemēram,

nejutīgums, durstīšanas sajūta un sāpes, saspringuma galvassāpes.

Redzes dubultošanās.

Sāpes ausī.

Apgrūtināta rīšana, rīkles kairinājums, produktīvs klepus.

Samazināta ķermeņa masa, palielināta ķermeņa masa, sarkano asins šūnu skaita samazināšanās,

glikozes līmeņa asinīs paaugstināšanās, sarkano asins šūnu izmēra palielināšanās.

Aizcietējums, skābes atvilnis, sausa mute.

Taisnās zarnas asiņošana.

Smaganu asiņošana.

Samazināta ēstgriba.

Čulgas, svīšana naktīs, sejas pietūkums, ekzēma, stīvums, diskomforts rokās un kājās.

Nierakmeņi, ketonvielu izdalīšanās urīnā, nieru slimība.

Novājināta/vāja imūnā sistēma.

Tuberkuloze.

Žultspūšļa iekaisums ar vai bez žultsakmeņiem.

Kārpas.

Autoimūni traucējumi, kuriem raksturīga asiņošana (iegūtā A hemofīlija).

Reti

(var skart līdz 1 lietotāju no 1 000)

Ar iekaisumu saistīta pārmērīga balto asins šūnu aktivācija (hemofagocītiska limfohistiocitoze).

Nav zināmi

(nevar noteikt pēc pieejamiem datiem)

Listerioze/listeriju meningīts.

Asiņošana plaušās.

Sirdslēkme.

Insults.

Karotīda vai mugurkaula artēriju (asinsvadi, kas apasiņo smadzenes) plīsumi.

Vīrusa, kas pazīstams kā Epšteina-Barra vīruss, izraisīta infekcija.

Parādiet pacienta brīdinājuma kartīti un šo lietošanas instrukciju visiem ārstējošajiem ārstiem, ne tikai

neirologam.

I PIELIKUMS

ZĀĻU APRAKSTS

Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko

informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām

iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Skatīt 4.8. apakšpunktu par to, kā ziņot par nevēlamām

blakusparādībām.

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

LEMTRADA 12 mg

koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katrs 1,2 ml

flakons satur 12 mg alemtuzumaba (

Alemtuzumabum)

(10 mg/ml).

Alemtuzumabs ir monoklonāla antiviela, kas iegūta zīdītāju šūnu (Ķīnas kāmju olnīcu) suspensijas

kultūru barotnēs, izmantojot rekombinantās DNS tehnoloģiju.

Palīgvielas ar zināmu iedarbību

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol kālija (39 mg) vienā infūzijā, t.i., būtībā tās ir kāliju nesaturošas.

Šīs zāles satur mazāk nekā 1 mmol nātrija (23 mg) vienā infūzijā, t.i., būtībā tās ir nātriju nesaturošas.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai (sterils koncentrāts).

Dzidrs, bezkrāsains vai nedaudz iedzeltens koncentrāts ar pH 7,0–7,4.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

LEMTRADA ir paredzēta kā atsevišķa, slimību modificējoša terapija pieaugušajiem ar ļoti aktīvu

recidivējoši remitējošu multiplo sklerozi (RRMS) šādām pacientu grupām:

pacienti ar ļoti aktīvu slimību, neskatoties uz pilnu un adekvātu ārstēšanas kursu ar vismaz

vienu slimību modificējošu terapiju (SMT), vai

pacienti ar strauji progresējošu smagu recidivējoši remitējošu multiplo sklerozi, kas definēta kā

2 vai vairāki invaliditāti izraisoši recidīvi viena gada laikā, un ar 1 vai vairākiem gadolīniju

uzkrājošiem perēkļiem smadzeņu MRI vai arī nozīmīga T2 perēkļu palielināšanās, salīdzinot ar

iepriekšējo neseno MRI.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Ārstēšanu ar LEMTRADA drīkst uzsākt un uzraudzīt tikai neirologs ar pieredzi multiplās sklerozes

(MS) pacientu ārstēšanā slimnīcā ar intensīvas aprūpes pieejamību. Jābūt pieejamiem speciālistiem un

aprīkojumam, kas nepieciešams nevēlamo blakusparādību, īpaši miokarda išēmijas un miokarda

infarkta, cerebrovaskulāru blakusparādību, autoimūnu stāvokļu un infekciju savlaicīgai

diagnosticēšanai un ārstēšanai.

Jābūt pieejamiem citokīnu atbrīvošanās sindroma, paaugstinātas jutības un/vai anafilaktisku reakciju

ārstēšanas resursiem.

Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar LEMTRADA, jāizsniedz pacienta brīdinājuma kartīte un pacienta

rokasgrāmata, un viņi jāinformē par LEMTRADA lietošanas riskiem (skatīt arī lietošanas instrukciju).

Devas

Ieteicamā alemtuzumaba deva ir 12 mg dienā, ko ievada intravenozas infūzijas veidā 2 sākotnējos

ārstēšanas kursos, un nepieciešamības gadījumā līdz 2 papildu ārstēšanas kursos.

2 kursu sākotnējā ārstēšana

Pirmais ārstēšanas kurss: 12 mg dienā 5 dienas pēc kārtas (kopējā deva 60 mg).

Otrais ārstēšanas kurss: 12 mg dienā 3 dienas pēc kārtas (kopējā deva 36 mg), ko ievada

12 mēnešus pēc pirmā ārstēšanas kursa.

Ja nepieciešams, var apsvērt divus papildu ārstēšanas kursus (skatīt 5.1. apakšpunktu)

Trešais vai ceturtais kurss: 12 mg dienā 3 dienas pēc kārtas (kopējā deva 36 mg), ko ievada

vismaz 12 mēnešus pēc iepriekšējā ārstēšanas kursa (skatīt 4.1., 5.1. apakšpunktu).

Izlaistās devas nedrīkst ievadīt tajā pašā dienā, kad jāievada plānotā deva.

Pacientu kontrole

Terapija ieteicama kā 2 kursu sākotnējā ārstēšana ar līdz 2 papildu ārstēšanas kursiem nepieciešamības

gadījumā (skatīt „Devas”) ar pacientu drošības kontroli no pirmā ārstēšanas kursa sākuma un vismaz

48 mēnešus pēc pēdējās infūzijas otrajā ārstēšanas kursā. Ja zāles ievada papildu trešajā vai ceturtajā

ārstēšanas kursā, drošības kontrole jāturpina vismaz 48 mēnešus pēc pēdējās infūzijas (skatīt

4.4. apakšpunktu).

Iepriekšēja ārstēšana

Jebkura ārstēšanas kursa pirmajās trīs dienās tieši pirms LEMTRADA ievadīšanas pacientiem jāsaņem

iepriekšēja ārstēšana ar kortikosteroīdiem. Klīniskajos pētījumos katra LEMTRADA ārstēšanas kursa

pirmajās trīs dienās pacienti iepriekš tika ārstēti ar 1000 mg metilprednizolona.

Pirms LEMTRADA ievadīšanas var arī apsvērt iepriekšēju ārstēšanu ar antihistamīniem un/vai

pretdrudža līdzekļiem.

Sākot ar katra ārstēšanas kursa pirmo dienu visiem pacientiem jāsaņem perorāla herpes infekcijas

profilakse, un tā jāturpina vismaz 1 mēnesi pēc ārstēšanas ar LEMTRADA (skatīt arī „Infekcijas”

4.4. apakšpunktā). Klīniskajos pētījumos pacienti divas reizes dienā lietoja 200 mg aciklovīra vai

līdzvērtīgas zāles.

Īpašas pacientu grupas

Gados vecāki pacienti

Klīniskajos pētījumos neiekļāva pacientus, kas vecāki par 61 gadu. Nav noteikts, vai viņu atbildes

reakcija uz zālēm atšķiras no atbildes reakcijas jaunākiem pacientiem.

Nieru un aknu darbības traucējumi

LEMTRADA nav pētīta pacientiem ar nieru un aknu darbības traucējumiem.

Pediatriskā populācija

LEMTRADA drošums un efektivitāte, lietojot bērniem ar MS vecumā no 0 līdz 18 gadiem, līdz šim

nav pierādīta. Alemtuzumabs nav piemērots lietošanai multiplās sklerozes ārstēšanai bērniem no

dzimšanas līdz 10 gadu vecumam. Dati nav pieejami.

Lietošanas veids

Pirms infūzijas LEMTRADA ir jāatšķaida. Atšķaidītais šķīdums jāievada intravenozas infūzijas veidā

aptuveni 4 stundu laikā.

Norādījumus par zāļu atšķaidīšanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcija.

Pacienti ar smagu aktīvu infekciju līdz tās pilnīgai izārstēšanai.

Pacienti ar nekontrolētu hipertensiju.

Pacienti ar cervikocefālisko artēriju atslāņošanos anamnēzē.

Pacienti ar insultu anamnēzē.

Pacienti ar stenokardiju vai miokarda infarktu anamnēzē.

Pacienti ar zināmu koagulopātiju, ko ārstē ar antiagregantu vai antikoagulantu terapiju.

Pacienti ar citām vienlaicīgām autoimūnām slimībām (bez MS).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

LEMTRADA nav ieteicama pacientiem ar neaktīvu slimību vai tiem, kuriem pašreizējā terapija

nodrošina stabilu stāvokli.

Pacientiem, kuri tiek ārstēti ar LEMTRADA, jāizsniedz lietošanas instrukcija, pacienta brīdinājuma

kartīte un pacienta rokasgrāmata. Pirms ārstēšanas pacienti jāinformē par riskiem un ieguvumiem, kā

arī novērošanas vizīšu nepieciešamību no ārstēšanas sākuma līdz vismaz 48 mēnešiem pēc otrā

LEMTRADA ārstēšanas kursa pēdējās infūzijas. Ja zāles ievada papildu kursā, drošības kontrole

jāturpina vismaz 48 mēnešus pēc pēdējās infūzijas.

Autoimunitāte

Ārstēšana var izraisīt autoantivielu veidošanos un paaugstināt autoimūni mediētu stāvokļu risku, kas

var būt nopietni un dzīvībai bīstami. Ziņotie autoimūnie stāvokļi ietver vairogdziedzera darbības

traucējumus, imūno trombocitopēnisko purpuru (ITP), nefropātijas (piemēram, antiglomerulu bazālās

membrānas slimību), autoimūnu hepatītu (AIH) un iegūtu A hemofīliju. Pēcreģistrācijas periodā tika

novēroti pacienti, kuriem pēc ārstēšanas ar LEMTRADA attīstījās vairāki autoimūni traucējumi.

Pacientiem, kuriem attīstās autoimunitāte, jāizvērtē citi autoimūni meditēti stāvokļi (skatīt

4.3. apakšpunktu). Pacienti un ārsti jābrīdina par iespējamu autoimūnu traucējumu sākšanos pēc

48 mēnešu kontroles perioda.

Iegūtā A hemofīlija

Ziņots par iegūtas A hemofīlijas (anti-VIII faktora antivielu) gadījumiem klīniskajā pētījumā un

pēcreģistrācijas periodā. Pacientiem parasti ir spontānas zemādas hematomas un plaši zilumi, lai gan

var rasties hematūrija, asiņošana no deguna, kuņģa-zarnu trakta vai cita veida asiņošana. Visiem

pacientiem ar šādiem simptomiem, jānosaka koagulopātijas panelis, ieskaitot APTL (aktivētā parciālā

tromboplastīna laiks). Pagarināta APTL gadījumā pacients jānosūta pie hematologa. Izglītojiet

pacientus par iegūtas A hemofīlijas pazīmēm un simptomiem un dodiet norādījumus nekavējoties

meklēt medicīnisko palīdzību, ja tiek novērots kāds no šiem simptomiem.

Imūnā trombocitopēniskā purpura (ITP)

MS kontrolētos klīniskajos pētījumos (atbilstoši gada rādītājam 4,7 gadījumi/1000 pacientgadiem) ITP

nopietnas nevēlamās blakusparādības tika novērotas 12 (1%) ārstēto pacientu. Papildu 12 nopietni ITP

gadījumi tika novēroti novērošanas laika mediānā 6,1 gads (maksimāli 12 gadi) (kumulatīvais gada

rādītājs 2,8 gadījumi/1000 pacientgadiem). Vienam pacientam attīstījās ITP, kas netika konstatēta, jo

vēl nebija ieviesta ikmēneša asins analīžu kontroles prasība, un pacients nomira iekšējās smadzeņu

asiņošanas rezultātā. 79,5% gadījumu ITP sākās 4 gadu laikā pēc pirmās ievadīšanas reizes. Tomēr

dažos gadījumos ITP attīstījās pēc vairākiem gadiem. ITP simptomi var iekļaut (bet ne tikai) zilumu

vieglu veidošanos, petehijas, spontānu gļotādu asiņošanu (piemēram, deguna asiņošanu un asiņu

spļaušanu), smagāku nekā parasti vai neregulāru menstruālo asiņošanu. Asiņu spļaušana var arī

liecināt par antiGBM slimību (skatīt zemāk), tad nepieciešama atbilstoša diferenciāldiagnoze.

Atgādiniet pacientam būt modram par simptomiem, kas var rasties, un nekavējoties meklēt

medicīnisku palīdzību, ja rodas jebkādas bažas.

Pirms ārstēšanas uzsākšanas un pēc tam vienu reizi mēnesī vismaz 48 mēnešus pēc pēdējās infūzijas

jānosaka pilna asinsaina ar leikocitāro formulu. Pēc šī laika posma ir jāveic testēšana, pamatojoties uz

klīniskām atradēm, kas var liecināt par ITP. Ja ir aizdomas par ITP, pilna asinsaina jānosaka

nekavējoties.

Ja apstiprināts ITP sākums, nekavējoties jāsāk atbilstoša medicīniskā iejaukšanās, ieskaitot tūlītēju

nosūtījumu pie speciālista. MS klīnisko pētījumu dati liecina, ka asinsainas kontroles prasību stingra

ievērošana un izglītošana par ITP pazīmēm un simptomiem garantējusi ātrāku ITP noteikšanu un

ārstēšanu, kad lielākā daļā gadījumu bijusi atbildes reakcija uz pirmās izvēles zāļu terapiju.

Nefropātijas

MS klīniskajos pētījumos ar novērošanas mediānu 6,1 gads (maksimāli 12 gadu) 6 (0,4%) pacientiem

novērotas nefropātijas, ieskaitot antiglomerulu bazālās membrānas (anti-GBM) slimību, un parasti tās

radās 39 mēnešu laikā pēc pēdējās LEMTRADA ievadīšanas. Klīniskajos pētījumos bija 2 anti-GBM

slimības gadījumi. Abi gadījumi bija nopietni, tika atklāti agri klīniskās un laboratoriskās novērošanas

rezultātā, un pēc ārstēšanas bija ar pozitīvu iznākumu.

Nefropātijas klīniskās izpausmes var ietvert kreatinīna līmeņa paaugstināšanos serumā, hematūriju

un/vai proteinūriju. Lai gan klīniskajos pētījumos nav novērota alveolāra asiņošana, kas izpaužas kā

asiņu spļaušana, tā var rasties līdz ar anti-GBM slimību. Asiņu spļaušana var arī liecināt par ITP vai

iegūtu A hemofīliju (skatīt augstāk), tad nepieciešama atbilstoša diferenciāldiagnoze. Pacientam

jāatgādina būt modram par simptomiem, kas var rasties, un nekavējoties meklēt medicīnisku

palīdzību, ja rodas jebkādas bažas. Anti-GBM slimība var izraisīt nieru mazspēju, kuras dēļ, ja to

neārstē uzreiz, ir nepieciešama dialīze un/vai transplantācija, un tā var būt dzīvībai bīstama, ja netiek

ārstēta.

Kreatinīna līmenis serumā jānosaka pirms ārstēšanas uzsākšanas un pēc tam vienu reizi mēnesī vismaz

48 mēnešus pēc pēdējās infūzijas. Urīna analīze ar mikroskopiju jāveic pirms ārstēšanas uzsākšanas un

pēc tam ar mēneša intervālu vismaz 48 mēnešus pēc pēdējās infūzijas. Novērojot klīniski nozīmīgas

kreatinīna serumā izmaiņas no sākuma stāvokļa, neizskaidrotu hematūriju un/vai proteinūriju,

nefropātija nekavējoties sīkāk jāizvērtē,

ieskaitot tūlītēju nosūtīšanu pie speciālista. Nefropātijas agrīna

noteikšana un ārstēšana var samazināt slikta rezultāta risku. Pēc šī perioda jāveic pārbaudes,

pamatojoties uz klīniskām atradēm, kas liecina par nefropātijām.

V

airogdziedzera darbības traucējumi

MS klīniskajos pētījumos ar novērošanas mediānu 6,1 gads (maksimāli 12 gadu) pēc pirmās

LEMTRADA ievadīšanas reizes vairogdziedzera darbības traucējumi, ieskaitot autoimūnus

vairogdziedzera darbības traucējumus, ir novēroti 36,8% pacientu, kuri ārstēti ar LEMTRADA 12 mg.

Abās ar LEMTRADA un ar interferonu bēta 1a (INFB-1a) ārstēto pacientu grupās vairogdziedzera

darbības traucējumu sastopamība bija lielāka pacientiem, kuru anamnēzē bija vairogdziedzera darbības

traucējumi. Novērotie autoimūnie vairogdziedzera darbības traucējumi ietvēra hipertireozi vai

hipotireozi. Lielākā daļa gadījumu attiecībā uz smagumu bija viegli vai vidēji smagi. Endokrīnās

sistēmas nopietni notikumi radās 4,4% pacientu ar Bazedova slimību (zināma arī kā Greivsa slimība),

hipertireozi, hipotireozi, autoimūnu tireoidītu un kāksli, un radās vairāk nekā 1 pacientam. Lielākā

daļa ar vairogdziedzeri saistītu notikumu tika ārstēti ar tradicionālo medicīnisko terapiju, tomēr dažiem

pacientiem bija nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Pēcreģistrācijas periodā vairākiem pacientiem,

kuriem attīstījās ar biopsiju pierādīts AIH, iepriekš bija attīstījušies autoimūni vairogdziedzera

traucējumi.

Tādi vairogdziedzera funkcionālie testi kā vairogdziedzeri stimulējošā hormona līmenis jānosaka

pirms ārstēšanas uzsākšanas un pēc tam ik pēc 3 mēnešiem līdz 48 mēnešus pēc pēdējās infūzijas. Pēc

šī laika perioda testi jāveic, pamatojoties uz klīniskām atradēm, kas var liecināt par vairogdziedzera

darbības traucējumiem, vai grūtniecības gadījumā.

Vairogdziedzera slimība rada īpašus riskus grūtniecēm (skatīt 4.6. apakšpunktu).

Klīniskajos pētījumos 74% pacientu ar pozitīvu antitireoperoksidāzes (anti-TPO) antivielu statusu

pirms ārstēšanas radās ar vairogdziedzeri saistīti notikumi, salīdzinot ar 38% pacientu, kam šis statuss

pirms ārstēšanas bija negatīvs. Lielākai daļai (aptuveni 80%) pacientu, kuriem pēc ārstēšanas radās ar

vairogdziedzeri saistīti notikumi, pirms ārstēšanas bija negatīvs anti-TPO antivielu rezultāts. Tādēļ

neatkarīgi no anti-TPO antivielu statusa pirms ārstēšanas pacientiem var rasties ar vairogdziedzeri

saistītas nevēlamas blakusparādības, un viņiem ir periodiski jāveic visi testi, kā aprakstīts iepriekš.

Citopēnijas

MS klīniskajos pētījumos reti ziņots par iespējamām autoimūnām citopēnijām, piemēram,

neitropēniju, hemolītisku anēmiju un pancitopēniju. Lai kontrolētu citopēnijas, ieskaitot neitropēniju,

jāizmanto pilnas asinsainas rezultāti (skatīt augstāk sadaļā par ITP). Ja citopēnija ir apstiprināta,

nekavējoties jāsāk atbilstoša medicīniskā iejaukšanās, ieskaitot nosūtījumu pie speciālista.

Autoimūns hepatīts un aknu bojājums

Pacientiem, kuri ārstēti ar LEMTRADA, ziņots par autoimūnu hepatītu (ieskaitot letālus gadījumus un

gadījumus, kuros nepieciešama aknu transplantācija) un ar infekcijām saistītu aknu bojājumu (skatīt

4.3. apakšpunktu). Pirms sākotnējās ārstēšanas un ar mēneša intervālu vismaz 48 mēnešus pēc pēdējās

infūzijas jānosaka aknu funkcionālie testi. Pacienti jāinformē par autoimūna hepatīta, aknu bojājuma

risku un saistītajiem simptomiem.

Hemofagocītiskā limfohistiocitoze (HLH)

Pēcreģistrācijas laikā ar LEMTRADA ārstētiem pacientiem ziņots par HLH. HLH ir dzīvībai bīstams

patoloģiskas imūnās aktivācijas sindroms, ko raksturo ekstremāla sistēmiska iekaisuma klīniskās

pazīmes un simptomi. HLH ir raksturīgs drudzis, hepatomegālija un citopēnijas. Tas ir saistīts ar

augstiem mirstības rādītājiem, ja nav agri atpazīts un ārstēts. Ziņots, ka simptomi rodas dažu mēnešu

līdz četru gadu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas. Pacienti jāinformē par HLH simptomiem un laiku līdz

sākumam. Pacienti, kuriem attīstās agrīnas patoloģiskas imūnās aktivācijas izpausmes, nekavējoties

jānovērtē un jāapsver HLH diagnoze.

Ar infūziju saistītās reakcijas (AISR)

Klīniskajos pētījumos ar infūziju saistītās reakcijas (AISR) tika definētas kā jebkura nevēlama

blakusparādība, kas rodas 24 stundu laikā pēc LEMTRADA infūzijas. Lielākā daļa no tām var būt

saistītas ar citokīnu izdalīšanos infūzijas laikā.

MS klīniskajos pētījumos lielākai daļai pacientu, kuri

ārstēti ar LEMTRADA, bija vieglas vai vidēji smagas AISR LEMTRADA 12 mg ievadīšanas laikā

un/vai līdz 24 stundām pēc tās. AISR sastopamība 1. kursa laikā bija lielāka nekā nākamajos kursos.

Visā pieejamajā novērošanas laikā, ieskaitot pacientus, kuri saņēma papildu ārstēšanas kursus,

visbiežākās AISR ietvēra galvassāpes, izsitumus, pireksiju, sliktu dūšu, nātreni, niezi, bezmiegu,

drebuļus, pietvīkumu, nogurumu, aizdusu, disgeiziju, diskomfortu krūškurvī, ģeneralizētus izsitumus,

tahikardiju, bradikardiju, gremošanas traucējumus, reiboni un sāpes. Nopietnas nevēlamās

blakusparādības radās 3% pacientu un ietvēra galvassāpes, pireksiju, nātreni, tahikardiju,

priekškambaru mirdzēšanu, sliktu dūšu, diskomfortu krūškurvī un hipotensiju. Anafilakses klīniskās

izpausmes var būt līdzīgas ar infūziju saistīto reakciju klīniskajām izpausmēm, taču ar tendenci būt

smagākām vai potenciāli dzīvībai bīstamām. Pretstatā ar infūziju saistītām reakcijām, par reakcijām,

kas saistītas ar anafilaksi, ir ziņots reti.

Pacientiem ieteicama premedikācija, lai atvieglotu infūzijas reakciju iedarbību (skatīt

4.2. apakšpunktu).

Lielākā daļa pacientu kontrolētajos klīniskajos pētījumos pirms vismaz vienas LEMTRADA infūzijas

saņēma antihistamīna un/vai pretdrudža līdzekļus. Pacientiem AISR var rasties, neraugoties uz

premedikāciju. LEMTRADA infūzijas laikā un vismaz 2 stundas pēc tam ieteicams novērot reakcijas

uz infūziju. Vajadzības gadījumā jāapsver pagarināts novērošanas laiks (hospitalizācija). Ja rodas

smagas infūzijas reakcijas intravenozā infūzija nekavējoties jāpārtrauc.

Jābūt pieejamiem resursiem

anafilakses vai nopietnu reakciju ārstēšanai (skatīt zemāk).

Citas nopietnas reakcijas, kas saistītas laikā ar LEMTRADA infūziju

Lietojot pēcreģistrācijas laikā, ziņots par retām, nopietnām, dažkārt letālām un neparedzētām dažādu

orgānu sistēmu nevēlamajām blakusparādībām. Lielākajā daļā gadījumu tās sākās 13 dienu laikā pēc

LEMTRADA infūzijas. Reakcijas radās pēc jebkādas devas un arī pēc 2. kursa. Pacienti jāinformē par

šādu blakusparādību pazīmēm un simptomiem un to sākšanās laiku. Pacientiem jāiesaka nekavējoties

meklēt medicīnisko palīdzību, ja rodas kāds no šiem simptomiem, un viņi jāinformē par iespējamu

vēlīnu sākumu.

Hemorāģisks insults

Vairāki no ziņotajiem pacientiem bija jaunāki par 50 gadiem un bez hipertensijas, asiņošanas

traucējumu vai vienlaicīgas antikoagulantu vai trombocītu inhibitoru lietošanas anamnēzē. Dažiem

pacientiem pirms asiņošanas bija paaugstināts asinsspiediens, salīdzinot ar sākotnējo līmeni.

Miokarda išēmija un miokarda infarkts

Vairāki no ziņotajiem pacientiem bija jaunāki par 40 gadiem un bez sirds išēmiskās slimības riska

faktoriem. Atzīmēts, ka dažiem pacientiem infūzijas laikā asinsspiediens un/vai sirdsdarbības ātrums

īslaicīgi bija patoloģisks.

Cervikocefālisko artēriju atslāņošanās

Ziņots par cervikocefālisko artēriju atslāņošanās gadījumiem, ieskaitot multiplas atslāņošanās; par

abām ziņots pirmajās dienās pēc LEMTRADA infūzijas vai vēlāk mēneša laikā pēc infūzijas.

Plaušu alveolu asiņošana

Ziņotie laikā saistītie gadījumi nebija saistīti ar anti-GBM slimību (Gudpaščera sindroms).

Trombocitopēnija

Ziņotā trombocitopēnija radās pirmajās dienās pēc infūzijas (atšķirībā no ITP). Tā bieži bija

pašierobežojoša un samērā viegla, lai gan daudzos gadījumos smaguma pakāpe un iznākums nebija

zināms.

Perikardīts

Retos gadījumos ziņots par perikardītu, perikardiālu izsvīdumu un citiem perikarda gadījumiem

kā akūtas infūzijas reakcijas daļu, gan ar vēlāku sākumu.

Norādījumi par infūziju, lai mazinātu ar LEMTRADA infūziju

laikā saistītās nopietnās reakcijas

Novērtējumi pirms infūzijas:

nosakiet sākotnējo EKG un organisma vispārējā stāvokļa rādītājus, ieskaitot sirdsdarbības

ātruma un asinsspiediena mērījumus;

veiciet laboratoriskos testus (pilna asins aina ar leikocitāro formulu, seruma

transamināzes, kreatinīna līmenis serumā, vairogdziedzera funkcijas pārbaude un urīna

analīze ar mikroskopiju).

Infūzijas laikā:

pastāvīgi/bieži (vismaz katru stundu) kontrolējiet pacienta sirdsdarbības ātrumu,

asinsspiedienu un vispārējo klīnisko stāvokli;

pārtrauciet infūziju

smagas nevēlamas blakusparādības gadījumā,

ja pacientam ir klīniskie simptomi, kas liecina par nopietnas ar infūziju saistītas

nevēlamas blakusparādības attīstību (miokarda išēmija, hemorāģisks insults,

cervikocefāliskas artērijas atslāņošanās vai plaušu alveolu asiņošana).

Pēc infūzijas:

infūzijas reakciju novērošana pēc LEMTRADA infūzijas ir ieteicama vismaz 2 stundas.

Pacienti ar klīniskiem simptomiem, kas liecina par nopietnas nevēlamas blakusparādības

attīstību, kas laikā saistīta ar infūziju (miokarda išēmija, hemorāģisks insults,

cervikocefāliskas artērijas atslāņošanās vai plaušu alveolu asiņošana) cieši jānovēro līdz

simptomu pilnīgai izzušanai. Novērošanas laiks pēc vajadzības attiecīgi jāpagarina

(hospitalizācija). Pacienti jāizglīto par iespējamu vēlīnu ar infūziju saistīto reakciju

sākšanos un jādod norādījumi ziņot par simptomiem un meklēt atbilstošu medicīnisko

palīdzību;

trombocītu skaits jānosaka tūlīt pēc infūzijas pirmā infūziju kursa 3. un 5. dienā, kā arī

tūlīt pēc infūzijas jebkura nākamā kursa 3. dienā. Klīniski nozīmīga trombocitopēnija

jākontrolē līdz tās izzušanai. Ārstēšanai jāapsver nosūtīšana pie hematologa.

Infekcijas

MS kontrolētajos klīniskajos pētījumos infekcijas radās 71% pacientu, kurus ārstēja ar LEMTRADA

12 mg, salīdzinājumā ar 53% pacientiem, kurus ārstēja ar subkutāni ievadītu interferonu bēta-1a

[IFNB 1a] (44

g 3 reizes nedēļā) divus gadus, un tās bija galvenokārt vieglas vai vidēji smagas.

Infekcijas, kas biežāk radās ar LEMTRADA ārstētiem pacientiem nekā ar IFNB 1a ārstētiem

pacientiem, ietvēra nazofaringītu, urīnceļu infekciju, augšējo elpceļu infekciju, sinusītu, mutes

dobuma herpes, gripu un bronhītu. MS kontrolētajos klīniskajos pētījumos nopietnas infekcijas radās

2,7% pacientu, kuri tika ārstēti ar LEMTRADA, salīdzinājumā ar 1% pacientu, kurus ārstēja ar IFNB-

1a. Nopietnas infekcijas LEMTRADA grupā ietvēra apendicītu, gastroenterītu, pneimoniju

, herpes

zoster

un zobu infekciju. Infekcijām parasti bija tipisks ilgums, un tās izzuda pēc tradicionālās

medicīniskās ārstēšanas.

Infekciju kumulatīvais gada rādītājs bija 0,99 novērošanas laika mediānā 6,1 gads (maksimāli 12 gadi)

no pirmās LEMTRADA ievadīšanas reizes, salīdzinot ar 1,27 kontrolētos klīniskos pētījumos.

Klīniskajos pētījumos nopietnas

varicella zoster

vīrusa infekcijas, ieskaitot primāras vējbakas un

varicella zoster

reaktivāciju, biežāk radās pacientiem, kuri tika ārstēti ar LEMTRADA 12 mg (0,4%),

salīdzinājumā ar IFNB-1a (0%). Pacientiem, kuri ārstēti ar LEMTRADA 12 mg (2%), ziņots arī par

dzemdes kakla cilvēka papilomas vīrusa (CPV,

HPV - human papilloma virus

) infekciju, ieskaitot

dzemdes kakla displāziju un anoģenitālās kārpas. Pacientēm katru gadu ieteicams CPV skrīnings.

Ziņots par citomegalovīrusa (CMV) infekcijām, ieskaitot CMV reaktivācijas gadījumus, ar

LEMTRADA ārstētajiem pacientiem. Lielākā daļa šo gadījumu radās 2 mēnešu laikā pēc

alemtuzumaba lietošanas. Pirms ārstēšanas uzsākšanas ir jāapsver imunitātes seroloģiskā stāvokļa

izvērtēšana saskaņā ar vietējām vadlīnijām.

Ar LEMTRADA ārstētiem pacientiem ziņots par Epšteina-Barra vīrusa (EBV) reaktivāciju, ieskaitot

smaga EBV hepatīta gadījumus.

Kontrolētajos klīniskajos pētījumos pacientiem, kuri ārstēti ar LEMTRADA un IFNB-1a, ir ziņots par

tuberkulozi. Par aktīvo un latento tuberkulozi, ieskaitot dažus diseminētas tuberkulozes gadījumus, ir

ziņots 0,3% pacientu, kuri ārstēti ar LEMTRADA, visbiežāk endēmiskajos reģionos. Pirms terapijas

uzsākšanas visi pacienti atbilstoši vietējām vadlīnijām jānovērtē attiecībā uz aktīvu vai neaktīvu

(latentu) tuberkulozes infekciju.

Ir ziņots par listeriozi/

Listeria meningitis

ar LEMTRADA ārstētiem pacientiem

,

parasti viena mēneša

laikā pēc LEMTRADA infūzijas. Lai mazinātu infekcijas risku, pacientiem, kuri saņem LEMTRADA,

divas nedēļas pirms infūzijas, tās laikā un vismaz mēnesi pēc LEMTRADA infūzijas jāizvairās no

jēlas vai nepietiekami pagatavotas gaļas, mīksto sieru un nepasterizētu piena produktu lietošanas

uzturā.

MS kontrolētajos klīniskajos pētījumos virspusējas sēnīšu infekcijas, īpaši mutes dobuma un maksts

kandidoze, biežāk radās pacientiem (12%), kuri tika ārstēti ar LEMTRADA, nekā pacientiem, kuri tika

ārstēti ar IFNB-1a (3%).

Pacientiem, kuri saņēma LEMTRADA infūzijas, ir ziņots par pneimonītu. Lielākā daļa gadījumu radās

pirmajā mēnesī pēc ārstēšanas ar LEMTRADA. Pacientiem jāiesaka ziņot par pneimonīta

simptomiem, kas var ietvert elpas trūkumu, klepu, sēkšanu, sāpes krūškurvī vai saspringumu un

hemoptīzi.

Ārstiem jāapsver ārstēšanas ar LEMTRADA uzsākšanas atlikšana pacientiem, kuriem ir aktīva

infekcija, līdz atveseļošanai. Pacientiem, kuri saņem LEMTRADA, jādod norādījumi par

nepieciešamību ziņot ārstam par infekciju simptomiem.

Sākot ar pirmo ārstēšanas dienu ar LEMTRADA, jāsāk profilakse ar iekšķīgi lietojamu pretherpes

līdzekli, un tā jāturpina vismaz 1 mēnesi pēc katra ārstēšanas kursa. Klīniskajos pētījumos pacienti

divas reizes dienā lietoja 200 mg aciklovīra vai līdzvērtīgas zāles.

LEMTRADA nav ievadīta MS ārstēšanai vienlaicīgi ar pretvēža vai imūnsupresīvu terapiju vai pēc

tās. Tāpat kā citu imūnmodulējošu terapiju gadījumā, apsverot LEMTRADA lietošanu, ir jāņem vērā

iespējamā kombinētā iedarbība uz pacienta imūno sistēmu. LEMTRADA vienlaicīga lietošana ar kādu

no šīm terapijām var paaugstināt imūnsupresijas risku.

Dati par LEMTRADA saistību ar B hepatīta vīrusa (HBV) vai C hepatīta vīrusa (HCV) reaktivāciju

nav pieejami, jo pacienti ar aktīvas vai hroniskas infekcijas pazīmēm tika izslēgti no klīniskajiem

pētījumiem. Pirms LEMTRADA lietošanas uzsākšanas jāapsver pacientu skrīnings, kuriem pastāv

augsts HBV un/vai HCV infekcijas risks, un jārīkojas piesardzīgi, parakstot LEMTRADA pacientiem,

kas identificēti kā HBV un/vai HCV nēsātāji, jo šiem pacientiem var būt neatgriezenisku aknu

bojājumu risks saistībā ar iespējamu vīrusa reaktivāciju kā sekām iepriekš esošajam stāvoklim.

Progresējoša multifokāla leikoencefalopātija (PML)

Pēc ārstēšanas ar alemtuzumabu MS pacientiem ziņots par retiem PML gadījumiem (ieskaitot letālus).

Ar alemtuzumabu ārstētiem pacientiem jāuzrauga jebkādas pazīmes, kas varētu liecināt par PML. Īpaši

nozīmīgi riska faktori ietver iepriekšēju imūnsupresīvu ārstēšanu, galvenokārt cita veida MS ārstēšanu

ar zināmu PML izraisošu risku.

MRI atrades var būt acīmredzamas pirms klīniskiem simptomiem. Pirms ārstēšanas ar alemtuzumabu

uzsākšanas un atkārtotas ārstēšanas jāveic MRI skenēšana un jānovērtē pazīmes, kas atbilst PML.

Vajadzības gadījumā jāveic turpmāka novērtēšana, ieskaitot cerebrospinālā šķidruma CSŠ (

CSF

cerebrospinal fluid

) pārbaudi uz JC (

John Cunningham

) vīrusa DNS un atkārtotus neiroloģiskos

izvērtējumus. Ārstam jābūt īpaši uzmanīgam attiecībā uz simptomiem, kas norāda uz PML, kurus

pacients var nepamanīt (piemēram, kognitīvos, neiroloģiskos vai psihiskos simptomus). Pacientiem arī

jāiesaka informēt savus radiniekus vai aprūpētājus par savu ārstēšanu, jo viņi var pamanīt simptomus,

kurus pacients var nepamanīt. PML jāapsver kā diferenciāldiagnoze ikvienam MS pacientam, kurš

lieto alemtuzumabu un kam ir neiroloģiski simptomi un/vai jauni smadzeņu bojājumi MRI.

Ja ir diagnosticēta PML, ārstēšanu ar alemtuzumabu nevajadzētu uzsākt vai atsākt.

Akūts akalkulozs holecistīts

LEMTRADA var paaugstināt akūta akalkuloza holecistīta risku. Kontrolētos klīniskajos pētījumos

0,2% ar LEMTRADA ārstēto MS pacientu attīstījās akūts akalkulozs holecistīts, salīdzinot ar

0% pacientu, kas tika ārstēti ar INFB-1a. Pēcreģistrācijas periodā ar LEMTRADA ārstētiem

pacientiem ziņots par akūta akalkuloza holecistīta papildu gadījumiem. Laiks līdz simptomu rašanās

brīdim pēc LEMTRADA infūzijas bija robežās no mazāk nekā 24 stundām līdz 2 mēnešiem. Lielāko

daļu pacientu ārstēja konservatīvi ar antibiotikām, un atveseļošanās notika bez ķirurģiskas iejaukšanās,

savukārt citiem pacientiem tika veikta holecistektomija. Akūta akalkuloza holecistīta simptomi ietver

sāpes vēderā, vēdera jutīgumu, drudzi, sliktu dūšu un vemšanu. Akūts akalkulozs holecistīts ir

stāvoklis, kas var būt saistīts ar augstu saslimstības un mirstības līmeni, ja to agri nediagnosticē un

neārstē. Ja ir aizdomas par akūtu akalkulozu holecistītu, tas nekavējoties jānovērtē un jāārstē.

Ļaundabīgi audzēji

Tāpat kā citu imūnmodulāru terapiju gadījumā, uzsākot LEMTRADA terapiju pacientiem ar iepriekš

bijušiem un/vai esošiem ļaundabīgiem audzējiem, ir jāievēro piesardzība. Pašlaik nav zināms, vai

LEMTRADA paaugstina vairogdziedzera ļaundabīgo audzēju attīstības risku, jo vairogdziedzera

autoimunitāte pati par sevi var būt ļaundabīgu vairogdziedzera audzēju riska faktors.

Kontracepcija

Pelēm grūsnības laikā un pēc dzemdībām tika novērota LEMTRADA placentas šķērsošana un

iespējama farmakoloģiskā aktivitāte. Sievietēm ar reproduktīvo potenciālu ārstēšanās laikā un

4 mēnešus pēc ārstēšanas kursa ar LEMTRADA jālieto efektīva kontracepcijas metode (skatīt

4.6. apakšpunktu).

Vakcīnas

Vismaz 6 nedēļas pirms ārstēšanas ar LEMTRADA uzsākšanas pacientiem ieteicams izpildīt visas

vakcinācijas vietējās prasības. Spēja veidot imūno atbildes reakciju uz kādu no vakcīnām pēc

ārstēšanas ar LEMTRADA nav pētīta.

MS kontrolētajos klīniskajos pētījumos imunizācijas drošums ar dzīva vīrusa vakcīnām pēc ārstēšanas

kursa ar LEMTRADA nav formāli pētīts, tāpēc vakcīnas nedrīkst ievadīt MS pacientiem, kuri nesen

saņēmuši LEMTRADA ārstēšanas kursu.

Vējbaku vīrusa antivielu pārbaude/vakcinēšana

Kā jebkuru imūnmodulējošu zāļu gadījumā, pirms ārstēšanas kursa ar LEMTRADA uzsākšanas

pacientiem, kuri nav pārslimojuši vējbakas vai nav vakcinēti pret vējbaku vīrusu (

VZV - varicella

zoster virus

), jāpārbauda antivielas pret

VZV

. Pirms ārstēšanas uzsākšanas ar LEMTRADA, jāapsver

pacientu, kuriem antivielu pārbaudes rezultāts pret

VZV

bijis negatīvs, vakcinēšana. Lai

VZV

vakcīna

pilnībā iedarbotos, ārstēšana ar LEMTRADA pēc vakcinācijas jāatliek par 6 nedēļām.

Ieteicamās laboratoriskās pārbaudes pacientu kontrolei

Klīniskie izmeklējumi un laboratoriskie testi jāveic periodiski vismaz 48 mēnešus pēc pēdējā

ārstēšanas kursa ar LEMTRADA, lai kontrolētu autoimūnu slimību agrīnās pazīmes:

pilna asinsaina ar leikocitāro formulu, seruma transamināzes un seruma kreatinīna līmenis

(pirms ārstēšanas uzsākšanas un pēc tam katru mēnesi);

urīna analīze ar mikroskopiju (pirms ārstēšanas uzsākšanas un pēc tam katru mēnesi);

vairogdziedzera funkcionālais tests, piemēram, vairogdziedzeri stimulējošā hormona līmenis

(pirms ārstēšanas uzsākšanas un pēc tam ik pēc 3 mēnešiem).

Informācija par alemtuzumaba lietošanu pirms LEMTRADA reģistrācijas uzņēmuma nesponsorētos

pētījumos

Tālāk minētās nevēlamās blakusparādības tika identificētas pirms LEMTRADA reģistrācijas

alemtuzumaba lietošanas laikā, ārstējot hronisku B šūnu limfoleikozi (

B-CLL - B-cell chronic

lymphocytic leukaemia

), kā arī ārstējot citas slimības, parasti ar lielākām un biežāk lietotām devām

(piemēram, 30 mg) nekā ieteicamā deva MS ārstēšanā. Tā kā par šīm reakcijām ir ziņots brīvprātīgi no

nezināma lieluma populācijas, ne vienmēr iespējams ticami novērtēt to biežumu vai noteikt

cēloņsaistību ar alemtuzumaba iedarbību.

Official address

Domenico Scarlattilaan 6

1083 HS Amsterdam

The Netherlands

An agency of the European Union

Address for visits and deliveries

Refer to www.ema.europa.eu/how-to-find-us

Send us a question

Go to www.ema.europa.eu/contact

Telephone

+31 (0)88 781 6000

© European Medicines Agency, 2020. Reproduction is authorised provided the source is acknowledged.

EMA/653536/2019

EMEA/H/C/003718

Lemtrada (alemtuzumabs)

Lemtrada pārskats un kāpēc tās ir reģistrētas ES

Kas ir Lemtrada un kāpēc tās lieto?

Lemtrada ir zāles, ko lieto, lai ārstētu pieaugušos ar recidivējošu-remitējošu multiplo sklerozi, t. i.,

slimību, kuras gadījumā iekaisums bojā nervu aizsargapvalku un pašus nervus. “Recidivējoša-

remitējoša” nozīmē, ka pacientam starp periodiem ar nelieliem simptomiem vai bez tiem (remisijas) ir

simptomu uzliesmojumi (recidīvi).

Lemtrada lieto pacientiem ar:

slimību, kas ir ļoti aktīva, pat ja viņi ir ārstēti ar slimību modificējošu terapiju;

pacientiem, kuriem ir smaga slimība, kas strauji progresē, kuriem ir bijuši vismaz divi recidīvi viena

gada laikā un kuriem smadzeņu skenēšanā uzrāda noteiktus smadzeņu bojājumus.

Lemtrada satur aktīvo vielu alemtuzumabu.

Kā lieto Lemtrada?

Lemtrada var iegādāties tikai pret recepti. Ārstēšana ir jāsāk un jāuzrauga tikai neirologam ar pieredzi

multiplās sklerozes ārstēšanā. Zāles jālieto slimnīcā ar piekļuvi intensīvajai aprūpei, kā arī

aprīkojumam un specializētam personālam, lai kontrolētu nopietnas reakcijas un blakusparādības, ko

var izraisīt Lemtrada. Pacientiem pirms ārstēšanas vai tās laikā jāsaņem noteiktas citas zāles, lai

mazinātu blakusparādības.

Lemtrada ievada četras stundas ilgas infūzijas veidā (pa pilienam) vēnā. Tās sākotnēji ievada divos

ārstēšanas kursos: pirmais kurss ar 12 mg dienas devu 5 dienas un pēc 12 mēnešiem otrais kurss ar

12 mg dienas devu 3 dienas. Var veikt ne vairāk kā divus papildu kursus ar 12 mēnešu starplaiku,

katru ar 12 mg dienas devu 3 dienas.

Papildu informāciju par Lemtrada lietošanu skatīt zāļu lietošanas instrukcijā vai jautāt ārstam vai

farmaceitam.

Lemtrada darbojas?

Multiplās sklerozes gadījumā imūnsistēma (organisma dabiskā aizsargsistēma) darbojas nepilnvērtīgi

un uzbrūk centrālās nervu sistēmas daļām (galvas smadzenēm, muguras smadzenēm un redzes

Lemtrada (alemtuzumabs)

EMA/653536/2019

2. lpp. no 3

nervam [nervam, kas sūta signālus no acīm uz galvas smadzenēm]), izraisot iekaisumu, kas bojā

nervus un to apvalkus. Lemtrada esošā aktīvā viela alemtuzumabs ir olbaltumvielas veids, ko dēvē par

monoklonālu antivielu un kas paredzēts, lai piesaistītos citai olbaltumvielai, ko dēvē par CD52. CD52 ir

atrodama limfocītos, baltajās asins šūnās, kas ir daļa no imūnsistēmas. Piesaistoties limfocītiem,

alemtuzumabs izraisa to bojāeju, un tie tiek aizstāti ar jauniem limfocītiem. Alemtuzumaba iedarbība

uz multiplo sklerozi vēl nav pilnībā izprasta, bet uzskata, ka tā ietekme uz limfocītiem samazina

imūnsistēmas kaitīgo darbību.

Kādi Lemtrada ieguvumi atklāti pētījumos?

Lemtrada tika pētītas divos pamatpētījumos, iesaistot 1421 pacientu ar recidivējošu-remitējošu

multiplo sklerozi. Abos pētījums Lemtrada tika salīdzinātas ar bēta-1a-interferonu, kas ir citas zāles

multiplās sklerozes ārstēšanai. Pirmajā pētījumā piedalījās iepriekš neārstēti pacienti, bet otrajā

pētījumā piedalījās pacienti, kuriem, neskatoties uz ārstēšanu, slimība bija recidivējusi. Abos pētījumos

galvenais efektivitātes rādītājs bija pacienta recidīvu skaits katrā gadā un invaliditātes progresēšana

pēc divus gadus ilgas ārstēšanas.

Pirmajā pētījumā vidējais recidīvu skaits gadā pacientiem, kuri lietoja Lemtrada, bija uz pusi mazāks

nekā pacientiem, kuri lietoja bēta-1a-interferonu (0,18 pret 0,39), taču nebija nozīmīgas ietekmes uz

invaliditātes progresēšanu. Otrajā pētījumā vidējais recidīvu skaits gadā pacientiem, kuri lietoja

Lemtrada, bija uz pusi mazāks nekā pacientiem, kuri lietoja bēta-1a-interferonu (0,26 pret 0,52), un

invaliditāte turpināja progresēt apmēram 13 % pacientu, kuri lietoja Lemtrada, salīdzinot ar 21 %

pacientu, kuri lietoja bēta-1a-interferonu.

Abos pamatpētījumos iesaistītos pacientus apsekoja vismaz četrus gadus ilgā pagarinājuma pētījumā,

kurā pacienti, kuriem slimība progresēja, saņēma līdz divām papildu Lemtrada devām ar viena gada

starplaiku starp tām. Vairāk nekā pusei pagarinājuma pētījumā iesaistīto pacientu slimība neprogresēja

un nebija nepieciešamas Lemtrada papildu infūzijas. Pacientiem, kuriem bija nepieciešama viena vai

divas Lemtrada papildu infūzijas, recidīvu skaits bija mazāks un invaliditāte progresēja lēnāk nekā

iepriekšējā gadā.

Kāds risks pastāv, lietojot Lemtrada?

Visnopietnākās Lemtrada blakusparādības ir autoimūni stāvokļi (kad organisma aizsargsistēma uzbrūk

normālajiem audiem), tostarp vairogdziedzera darbības traucējumi, imūnā trombocitopēniskā purpura

(asiņošanas traucējums, ko izraisa zems trombocītu skaits asinīs) un nieru bojājumi, kā arī zems asins

šūnu skaits, reakcijas uz infūziju un infekcijas. Visbiežākās Lemtrada blakusparādības (kas var rasties

vairāk nekā 1 no 5 cilvēkiem) ir izsitumi, galvassāpes, drudzis un elpceļu infekcijas (rīkles un

krūškurvja infekcijas). Pilnu visu blakusparādību sarakstu, lietojot Lemtrada, skatīt zāļu lietošanas

instrukcijā.

Lemtrada nedrīkst lietot pacientiem ar HIV infekciju un pacientiem ar nopietnām infekcijām. Tās

nedrīkst lietot pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju (augstu asinsspiedienu), pacientiem, kuriem ir

bijusi kakla un galvas artēriju disekcija (plīsumi), insults, stenokardija (fiziskas piepūles izraisītas sāpes

krūtīs, žoklī un mugurā sirds asinsrites traucējumu dēļ) vai miokarda infarkts (sirdslēkme). Lemtrada

nedrīkst lietot pacientiem ar koagulopātiju (asins recēšanas traucējumiem) vai pacientiem, kuri saņem

prettrombocītu vai antikoagulantu terapiju. Zāles nedrīkst lietot pacientiem ar citām autoimūnajām

slimībām, kas nav multiplā skleroze. Pilnu ierobežojumu sarakstu skatīt zāļu lietošanas instrukcijā.

Lemtrada (alemtuzumabs)

EMA/653536/2019

3. lpp. no 3

Kāpēc Lemtrada ir reģistrētas ES?

Eiropas Zāļu aģentūra nolēma, ka ieguvums, lietojot Lemtrada, pārsniedz šo zāļu radīto risku un zāles

var reģistrēt lietošanai ES. Aģentūra uzskatīja, ka pētījumos ir pierādīti ieguvumi pacientiem ar ļoti

aktīvu slimību un ar smagu slimību, kas strauji progresē. Attiecībā uz drošumu Lemtrada ir retas, bet

nopietnas blakusparādības, tostarp sirds, asinsvadu un imūnsistēmas darbības traucējumi, un ir ieviesti

šāda riska mazināšanas pasākumi.

Kas tiek darīts, lai garantētu drošu un efektīvu Lemtrada lietošanu?

Uzņēmums, kas piedāvā tirgū Lemtrada, veiks pētījumus par šo zāļu drošumu un novērtējumu par to,

vai zāles tiek lietotas atbilstoši jaunākajiem ieteikumiem.

Uzņēmums nodrošinās, ka ārsti, kuri varētu izrakstīt šīs zāles, saņem izglītojošus materiālus ar svarīgu

informāciju par drošumu un kontrolsarakstu, kurā iekļauti nepieciešamie izmeklējumi, zāles

blakusparādību mazināšanai, novērošana pirms infūzijas, tās laikā un pēc tās un pacientu ilgstoša

novērošana. Pacienti saņems pacientu brīdinājuma kartīti un rokasgrāmatu, kur izskaidroti zāļu riski un

Lemtrada nopietno blakusparādību simptomi.

Turklāt zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā tika ietverti ieteikumi un piesardzības pasākumi, kas

jāievēro veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem, lai garantētu drošu un efektīvu Lemtrada

lietošanu.

Tāpat kā par visām zālēm, dati par Lemtrada lietošanu tiek pastāvīgi uzraudzīti. Ziņotās ar Lemtrada

lietošanu saistītās blakusparādības tiek rūpīgi izvērtētas, un tiek veikti visi pacientu aizsardzībai

nepieciešamie pasākumi.

Cita informācija par Lemtrada

2013. gada 12. septembrī Lemtrada saņēma reģistrācijas apliecību, kas derīga visā ES.

Sīkāka informācija par Lemtrada ir atrodama aģentūras tīmekļa vietnē:

ema.europa.eu/medicines/human/EPAR/lemtrada

Šis kopsavilkums pēdējo reizi atjaunināts 2019.12.

Skatīt 2019. gadā veiktā drošuma pārskata rezultātus.

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju