Lamotrix 100 mg tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

11-07-2019

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

11-07-2019

Aktīvā sastāvdaļa:
Lamotrigīns
Pieejams no:
Medochemie Ltd., Cyprus
ATĶ kods:
N03AX09
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Lamotriginum
Deva:
100 mg
Zāļu forma:
Tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
Medochemie Ltd., Cyprus
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Ir apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
04-0212

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Lietošanas instrukcija: informācija lietotājam

Lamotrix 25 mg tabletes

Lamotrix 50 mg tabletes

Lamotrix 100 mg tabletes

Lamotriginum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet savam vai sava bērna ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja

šiem cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums vai Jūsu bērnam rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu vai sava

bērna ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas

šajā instrukcijā. Skatīt 4. punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Lamotrix un kādam nolūkam to lieto

Kas Jums jāzina pirms Lamotrix lietošanas

Kā lietot Lamotrix

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Lamotrix

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Lamotrix un kādam nolūkam to lieto

Lamotrix pieder zāļu grupai, ko sauc par pretepilepsijas līdzekļiem. To izmanto divu slimību –

epilepsijas un bipolāru traucējumu ārstēšanai.

Lamotrix ārstē epilepsiju, bloķējot smadzenēs signālus, kas izraisa epilepsijas lēkmes (krampjus).

Pieaugušie un bērni no 13 gadu vecuma Lamotrix var lietot vienu pašu vai vienlaicīgi ar citām

zālēm, lai ārstētu epilepsiju. Lamotrix vienlaicīgi ar citām zālēm var lietot, arī lai ārstētu

krampjus, kas rodas saistībā ar stāvokli, kura nosaukums ir Lenoksa-Gasto sindroms.

Bērniem vecumā no 2 līdz 12 gadiem Lamotrix minēto stāvokļu ārstēšanai var lietot

vienlaicīgi kopā ar citiem līdzekļiem. Šīs zāles var lietot vienas pašas, ārstējot epilepsijas

paveidu, ko dēvē par tipiskām absansa lēkmēm.

Lamotrix izmanto arī bipolāru traucējumu ārstēšanā.

Cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem (ko dažkārt dēvē par maniakālo depresiju) ir izteiktas

garastāvokļa svārstības, kad mānijas (uzbudinājuma vai eiforijas) periodi mijas ar depresijas (izteiktu

skumju vai nomāktības) periodiem. Pieaugušajiem, kuri vecāki par 18 gadiem, Lamotrix var lietot

vienu pašu vai vienlaicīgi ar citiem līdzekļiem, lai novērstu depresijas periodus, kas ir raksturīgi

bipolāru traucējumu gadījumā. Lamotrix darbības mehānisms smadzenēs, kas nodrošina tā

terapeitisko iedarbību, līdz šim nav noskaidrots.

2.

Kas Jums jāzina pirms Lamotrix lietošanas

Nelietojiet Lamotrix šādos gadījumos

ja Jums vai Jūsu bērnam ir alerģija pret lamotrigīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu

sastāvdaļu;

Ja tas attiecas uz Jums vai Jūsu bērnu:

pastāstiet par to savam vai sava bērna ārstam un nelietojiet Lamotrix.

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Lamotrix lietošanas konsultējieties ar savu vai sava bērna ārstu vai farmaceitu.

Pirms Jūs vai Jūsu bērns sāk lietot Lamotrix, Jūsu vai Jūsu bērna ārstam jāzina:

ja Jums vai Jūsu bērnam ir nieru slimības;

ja Jums vai Jūsu bērnam jebkad ir radušies izsitumi, lietojot lamotrigīnu vai citas zāles, ko

izmanto epilepsijas ārstēšanā;

ja Jūs vai Jūsu bērns jau lietojat lamotrigīnu saturošas zāles.

Ja jebkas no iepriekš minētā ir attiecināms uz Jums vai Jūsu bērnu:

pastāstiet par to savam vai sava bērna ārstam, kurš var pieņemt lēmumu par to, ka

jāsamazina deva vai, ka Lamotrix Jums vai Jūsu bērnam nav piemērots.

Pievērsiet uzmanību nozīmīgiem simptomiem

Ja pēc tam, kad Jūs vai Jūsu bērns ir uzsācis lietot Lamotrix, Jums vai Jūsu bērnam rodas jebkuri no

zemāk minētajiem simptomiem, nekavējoties meklējiet ārsta palīdzību:

neparasta ādas reakcija, piemēram, apsārtums vai izsitumi;

jēlums mutē vai acu kairinājums;

paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis), gripai līdzīgi simptomi vai miegainība;

pietūkums sejas apvidū vai pietūkuši dziedzeri kaklā, padusē vai cirksnī;

negaidīta asiņošana vai zilumu veidošanās, vai pirkstu iekrāsošanās zilā krāsā;

iekaisis kakls vai biežākas infekcijas (piemēram, saaukstēšanās), nekā ierasts.

Šo simptomu iespējamība ir lielāka dažos pirmajos Lamotrix terapijas mēnešos, jo īpaši, ja Jūs vai

Jūsu bērns uzsāk zāļu lietošanu ar pārāk lielu devu, ja deva tiek pārāk strauji palielināta vai, ja Jūs vai

Jūsu bērns lieto Lamotrix vienlaicīgi ar citām zālēm, kuras sauc par valproātu. Bērniem šo simptomu

rašanās iespējamība ir lielāka nekā pieaugušajiem.

Ja iepriekš minētos simptomus neārstē, tie var attīstīties un kļūt par nopietnāku problēmu, piemēram,

izraisīt orgānu mazspēju vai ļoti smagus ādas bojājumus. Ja konstatējat kādu no šiem simptomiem:

nekavējoties sazinieties ar ārstu. Jūsu vai Jūsu bērna ārsts var izlemt pārbaudīt aknu vai nieru

darbību vai veikt asins analīzes, un viņš var ieteikt pārtraukt lietot Lamotrix.

Svarīga informācija par iespējami dzīvību apdraudošām reakcijām

Lamotrigīna lietošana atsevišķos gadījumos var izraisīt nopietnas alerģiskas reakcijas vai iespējami

dzīvību apdraudošas ādas reakcijas, tajā skaitā DRESS (zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un

sistēmiskiem simptomiem [Drug Reaction with Eosinophilia and Systemic Symptoms]). Sīkāku

informāciju par šīm reakcijām, lūdzu, lasīt 4. punktā (Iespējamās blakusparādības).

DRESS sākotnēji izpaužas kā gripai līdzīgi simptomi un izsitumi uz sejas, pēc tam plaši izsitumi ar

paaugstinātu ķermeņa temperatūru, paaugstinātu aknu enzīmu līmeni (ko nosaka ar asins analīžu

palīdzību) un palielinātu balto asins šūnu veida skaitu (eozinofīlija) un palielināti limfmezgli.

Domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību

Pretepilepsijas līdzekļus lieto, lai ārstētu smagus stāvokļus, tajā skaitā epilepsiju un bipolārus

traucējumus. Pacientiem ar bipolāriem traucējumiem reizēm var ienākt prātā doma par kaitējuma

nodarīšanu sev vai pašnāvību. Ja Jums vai Jūsu bērnam ir bipolāri traucējumi, šādas domas Jums vai

Jūsu bērnam biežāk varētu būt:

kad pirmo reizi sākat ārstēšanos;

ja Jums vai Jūsu bērnam jau agrāk bijušas domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību;

ja Jūs esat jaunāks par 25 gadiem.

Ja Jums vai Jūsu bērnam ir mokošas domas vai izjūtas, vai ievērojat, ka Lamotrix lietošanas laikā Jūs

vai Jūs bērns jūtas sliktāk vai radušies jauni simptomi:

nekavējoties dodieties pie ārsta vai uz tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu pēc

palīdzības.

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Nelielam cilvēku skaitam, kuri tika ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem, piemēram, Lamotrix, arī

novēroja domas par kaitējuma nodarīšanu sev vai pašnāvību. Ja Jums vai Jūsu bērnam jebkad

novērojamas šīs domas, nekavējoties sazinieties ar savu vai sava bērna ārstu.

Ja Jūs vai Jūsu bērns lieto Lamotrix epilepsijas ārstēšanai

Lamotrix lietošanas laikā reizēm lēkmes dažu epilepsijas paveidu gadījumā var pastiprināties vai

rasties biežāk. Dažiem pacientiem var būt smagas lēkmes, kas var izraisīt nopietnas veselības

problēmas. Ja Jums vai Jūsu bērnam Lamotrix lietošanas laikā lēkmes ir biežākas vai, ja sākas smaga

lēkme:

nekavējoties sazinieties ar savu vai sava bērna ārstu.

Brugadas sindroms

Brugadas sindroms ir ģenētiska slimība, kuras rezultātā rodas novirzes sirds elektriskajā aktivitātē.

Lamotrigīns var ierosināt izmaiņas EKG, kuru rezultātā var rasties aritmija (patoloģisks sirdsdarbības

ritms). Ja Jums ir šī slimība, konsultējieties ar ārstu.

Hemofagocītiska limfohistiocitoze (HLH)

Saņemti ziņojumi par retas, bet ļoti nopietnas imūnās sistēmas reakcijas rašanos pacientiem, kuri lieto

lamotrigīnu. Nekavējoties sazinieties ar ārstu vai farmaceitu, ja lamotrigīna lietošanas laikā Jums

rodas jebkurš no šādiem simptomiem: drudzis, izsitumi, neiroloģiski simptomi (piemēram, drebēšana

vai trīce, apjukums, galvas smadzeņu darbības traucējumi).

Bērni un pusaudži

Lamotrix bipolāru traucējumu ārstēšanai nedrīkst lietot pacienti, kuri jaunāki par 18 gadiem.

Bērniem un pusaudžiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, zāles depresijas un citu garīgu traucējumu

ārstēšanai palielina pašnāvniecisku domu un uzvedības risku.

Citas zāles un Lamotrix

Pastāstiet savam vai sava bērna ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras Jūs vai Jūs bērns lieto,

ir lietojis pēdējā laikā vai varētu lietot, tajā skaitā ārstniecības augu līdzekļiem vai citām zālēm, ko var

iegādāties bez receptes.

Ja Jūs vai Jūsu bērns lieto dažas zāles, Jūsu vai Jūsu bērna ārstam var būt jāpārbauda nozīmētā

Lamotrix deva. Šīs zāles ir:

okskarbazepīns,

felbamāts,

gabapentīns,

levetiracetāms,

pregabalīns,

topiramāts

zonisamīds, ko izmanto epilepsijas ārstēšanai;

litijs, ko izmanto garīgu traucējumu ārstēšanai;

bupropions, ko izmanto garīgu traucējumu ārstēšanai;

Pastāstiet savam vai sava bērna ārstam, ja Jūs vai Jūsu bērns lieto kādas no šīm zālēm.

Dažas zāles mijiedarbojas ar Lamotrix vai palielina blakusparādību risku Jums vai Jūsu bērnam. Pie

šādām zālēm pieder:

valproāts, ko izmanto epilepsijas un garīgu traucējumu ārstēšanai;

karbamazepīns, ko izmanto epilepsijas un garīgu traucējumu ārstēšanai;

fenitoīns, primidons un fenobarbitāls, ko izmanto epilepsijas ārstēšanai;

olanzapīns, ko izmanto garīgu traucējumu ārstēšanai;

risperidons, ko izmanto garīgu traucējumu ārstēšanai;

rifampicīns, kas ir antibiotisks līdzeklis;

lopinavīra un ritonavīra vai atazanavīra un ritonavīra kombinācija, ko izmanto cilvēka

imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas ārstēšanai;

hormonālie kontracepcijas līdzekļi, piemēram, tabletes (skatīt zemāk).

Ja Jūs vai Jūsu bērns pašlaik lieto, uzsāk vai pārtrauc lietot kādas no šīm zālēm, pastāstiet par

to savam vai sava bērna ārstam.

Hormonālie kontracepcijas līdzekļi (piemēram, tabletes) var ietekmēt Lamotrix iedarbību.

Ārsts var ieteikt Jums izmantot noteikta veida hormonālo kontracepcijas līdzekli vai citu

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

kontracepcijas metodi, piemēram, prezervatīvus, dzemdes kakla uzmavu vai spirāli. Ja Jūs lietojat

hormonālos kontracepcijas līdzekļus, piemēram, hormonālās tabletes, ārsts var paņemt Jūsu asins

paraugu, lai noteiktu lamotrigīna koncentrāciju asinīs. Ja plānojat sākt lietot hormonālos

kontracepcijas līdzekļus:

konsultējieties ar ārstu, kurš ar Jums pārrunās piemērotas kontracepcijas metodes.

Lamotrix var arī ietekmēt hormonālo kontracepcijas līdzekļu darbību, lai gan varbūtība, ka varētu

samazināties to efektivitāte, ir niecīga. Ja Jūs lietojat hormonālos kontracepcijas līdzekļus un

novērojat jebkādas menstruālā cikla izmaiņas, piemēram, starpmenstruālu asiņošanu vai smērēšanos:

pastāstiet par to ārstam. Šīs pazīmes var liecināt, ka Lamotrix ietekmē kontraceptīvā līdzekļa

darbību.

Grūtniecība, barošana ar krūti un fertilitāte

Ja Jūs esat grūtniece vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies grūtniecība

vai arī Jūs plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Grūtniecība

Jūs nedrīkstat grūtniecības laikā pārtraukt epilepsijas ārstēšanu. Tomēr mazuļiem, kuru mātes

grūtniecības laikā lietojušas Lamotrix, ir palielināts iedzimtu defektu risks. Minētie defekti ietver

lūpas vai aukslēju šķeltni. Plānojot grūtniecību un grūtniecības laikā ārsts var ieteikt Jums papildus

lietot folskābi. Grūtniecība var arī izmainīt Lamotrix efektivitāti, tādēļ ārsts var paņemt asins

paraugus, lai pārbaudītu lamotrigīna koncentrāciju, un var arī pielāgot Jūsu devu.

Ja Jums iestājusies grūtniecība, ir aizdomas par to vai, ja plānojat grūtniecību,

konsultējieties ar ārstu.

Barošana ar krūti

Ja barojat bērnu ar krūti vai gatavojaties to darīt, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai

farmaceitu. Lamotrix aktīvā viela nokļūst mātes pienā un var ietekmēt Jūsu bērnu. Ārsts pārrunās ar

Jums krūts barošanas risku un ieguvumu lamotrigīna lietošanas laikā un, ja izlemsit par labu krūts

barošanai, laiku pa laikam veiks pārbaudes Jūsu bērnam, lai noskaidrotu, vai bērnam nerodas

miegainība, izsitumi vai slikta pieņemšanās svarā. Ja savam bērnam novērojat jebkuru no šiem

simptomiem, informējiet par to ārstu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Lamotrix var izraisīt reiboni un redzes dubultošanos.

Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, ja vien neesat pilnīgi drošs, ka

Jums nav šādu traucējumu.

Ja Jūs slimojat ar epilepsiju, pārrunājiet transportlīdzekļu vadīšanu un mehānismu apkalpošanu ar

ārstu.

Lamotrix satur laktozes monohidrātu

Ja ārsts ir teicis, ka Jums vai Jūsu bērnam ir kāda cukura nepanesība, pirms lietojat šīs zāles,

konsultējieties ar savu vai sava bērna ārstu.

3.

Kā lietot Lamotrix

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā Jūsu vai Jūsu bērna ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību

gadījumā vaicājiet savam vai sava bērna ārstam vai farmaceitam.

Cik daudz Lamotrix lietot

Lai noteiktu Jums vai Jūsu bērnam piemērotāko Lamotrix devu, var būt vajadzīgs zināms laiks. Deva,

kuru Jūs vai Jūsu bērns lietos, būs atkarīga no:

Jūsu vai Jūsu bērna vecuma;

tā, vai Lamotrix lieto kopā ar citām zālēm;

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

tā, vai Jums vai Jūsu bērnam ir nieru vai aknu slimības.

Jūsu vai Jūsu bērna ārsts sākumā noteiks nelielu devu un dažu nedēļu laikā pakāpeniski palielinās to,

līdz būs sasniegta deva, kas iedarbosies (to sauc par efektīvo devu). Nekad nelietojiet Lamotrix vairāk

kā to noteicis Jūsu vai Jūsu bērna ārsts.

Parastā efektīvā Lamotrix deva pieaugušajiem un bērniem, kuri vecāki par 12 gadiem, ir 100 – 400

mg katru dienu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Bērniem vecumā no 2 līdz 12 gadiem efektīvā deva ir atkarīga no viņu ķermeņa masas; parasti tā ir

robežās no 1 – 15 mg uz kilogramu bērna ķermeņa masas, un maksimālā deva ir 400 mg dienā.

Kā lietot Lamotrix devu

Lietojiet Lamotrix devu vienu vai divas reizes dienā saskaņā ar ārsta ieteikumiem. Tabletes var lietot

ēšanas laikā vai neatkarīgi no tās.

Jūsu vai Jūsu bērna ārsts var arī ieteikt sākt vai pārtraukt lietot citas zāles - atkarībā no tā, kādu

slimību Jums vai Jūsu bērnam ārstē un kā Jūs vai Jūsu bērns reaģē uz ārstēšanu.

Tabletes jānorij veselas. Nedaliet, nekošļājiet un nesasmalciniet tās.

Vienmēr lietojiet visu ārsta noteikto devu. Nekādā gadījumā nelietojiet tikai daļu tabletes.

Ja Jūs vai Jūsu bērns ir lietojis Lamotrix vairāk nekā noteikts

Ja kāds ir lietojis vairāk Lamotrix kā noteikts:

nekavējoties sazinieties ar ārstu vai farmaceitu. Ja iespējams, parādiet viņiem Lamotrix

iepakojumu.

Personai, kura lietojusi vairāk Lamotrix nekā noteikts, iespējams kāds no zemāk minētajiem

simptomiem:

straujas, nekontrolējamas acu kustības (nistagms);

neveiklas kustības un koordinācijas trūkums, kas ietekmē līdzsvaru (ataksija);

samaņas zudums vai koma.

Ja Jūs vai Jūsu bērns aizmirsis lietot Lamotrix

Nelietojiet papildus tabletes vai dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto devu.

Ja izlaista Lamotrix deva:

vaicājiet padomu savam vai sava bērna ārstam, kā atsākt lietot zāles. Tas ir svarīgi.

Ja Jūs vai Jūsu bērns pārtrauc lietot Lamotrix

Nepārtrauciet lietot Lamotrix, iepriekš nekonsultējoties ar savu vai sava bērna ārstu.

Lietojiet Lamotrix tik ilgi, cik to ieteicis Jūsu vai Jūsu bērna ārsts. Nepārtrauciet lietot zāles, ja vien to

neiesaka Jūsu vai Jūsu bērna ārsts.

Ja Lamotrix lieto epilepsijas ārstēšanai

Lai pārtrauktu lietot Lamotrix, ir svarīgi aptuveni 2 nedēļu laikā pakāpeniski samazināt devu. Ja Jūs

vai Jūsu bērns pārtrauc lietot Lamotrix pēkšņi, epilepsija var atjaunoties vai pasliktināties.

Ja Lamotrix lieto bipolāru traucējumu ārstēšanai

Var paiet kāds laiks, līdz Lamotrix sāks iedarboties, tāpēc maz ticams, ka Jūs vai Jūsu bērns uzreiz

jutīsies labāk. Ja Jūs vai Jūs bērns pārtrauc Lamotrix lietošanu, deva nebūs jāsamazina pakāpeniski.

Tomēr, ja vēlaties pārtraukt lietot Lamotrix, Jums vienalga iepriekš jākonsultējas ar savu vai sava

bērna ārstu.

Ja Jums ir kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, jautājiet savam vai sava bērna ārstam vai farmaceitam.

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Alerģiska reakcija vai iespējami bīstama ādas reakcija: nekavējoties meklējiet medicīnisku palīdzību.

Nelielam skaitam cilvēku, kuri lieto Lamotrix, rodas alerģiska reakcija, kas neārstējot var izvērsties

nopietnākās un pat dzīvībai bīstamās problēmās. Šādu reakciju simptomi ir, piemēram:

izsitumi vai ādas apsārtums, kas var progresēt līdz dzīvību apdraudošām ādas reakcijām ar

čulgām un ādas lobīšanos, rodoties galvenokārt ap muti, degunu, acīm un dzimumorgāniem

(Stīvensa – Džonsona sindroms), plašu ādas lobīšanos (vairāk kā 30 % no ķermeņa virsmas

laukuma – toksiska epidermas nekrolīze) vai DRESS;

jēlums mutē vai acu kairinājums;

paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis), gripai līdzīgi simptomi vai miegainība;

pietūkums sejas apvidū vai pietūkuši dziedzeri kaklā, padusē vai cirksnī;

negaidīta asiņošana vai zilumu veidošanās, vai pirkstu iekrāsošanās zilā krāsā;

iekaisis kakls vai biežākas infekcijas (piemēram, saaukstēšanās), nekā ierasts.

Daudzos gadījumos šie simptomi būs mazāk nopietnu blakusparādību pazīmes. Taču Jums jāzina, ka

šīs blakusparādības var būt arī nopietnas, tādēļ, ja pamanāt kādu no šiem simptomiem:

nekavējoties sazinieties ar savu vai sava bērna ārstu. Jūsu vai Jūsu bērna ārsts var izlemt

pārbaudīt aknu vai nieru darbību un veikt asins analīzes, un viņš var ieteikt pārtraukt lietot

Lamotrix.

Ļoti biežas blakusparādības

Tās var rasties vairāk kā 1 pacientam no 10:

galvassāpes;

reibonis;

miegainība vai miegainums;

neveiklas kustības un koordinācijas trūkums (ataksija);

redzes dubultošanās vai redzes miglošanās;

slikta dūša vai vemšana;

izsitumi uz ādas.

Biežas blakusparādības

Tās var rasties mazāk kā 1 pacientam no 10:

agresija vai aizkaitināmība;

straujas, nekontrolējamas acu kustības (nistagms);

drebuļi vai trīce;

miega traucējumi;

caureja;

sausuma sajūta mutē;

noguruma sajūta;

muguras vai locītavu, vai citu ķermeņa daļu sāpes.

Retas blakusparādības

Tās var rasties mazāk kā 1 pacientam no 1000:

acu kairinājums, ko pavada izdalījumi un plakstiņu pārklājums (konjunktivīts);

rets ādas bojājums ar izteiktām čūlām un lūpu, acu, mutes, deguna un dzimumorgānu

asiņošanu (Stīvensa–Džonsona sindroms).

Ļoti retas blakusparādības

Tās var rasties mazāk kā 1 pacientam no 10000:

halucinācijas (reāli neesošu lietu redzēšana vai dzirdēšana);

apmulsums vai nemiers;

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

nestabilitātes vai nedrošības sajūta kustoties;

nekontrolējamas ķermeņa kustības (tiks), nekontrolējamas muskuļu spazmas, kas skar acis,

galvu un torsu (horeoatetoze), vai citas neparastas ķermeņa kustības, piemēram, raustīšanās,

drebuļi vai stīvums;

nopietna ādas reakcija, kas sākas ar sāpīgu sarkanu plankumu, kas pārvēršas lielās čūlās, pēc

kā rodas ādas slāņu lobīšanās (toksiska epidermas nekrolīze);

cilvēkiem, kuriem jau ir epilepsija, biežāk rodas lēkmes;

aknu darbības izmaiņas, ko var konstatēt, veicot aknu pārbaudes, vai aknu mazspēja;

izmaiņas, ko var konstatēt, veicot asins analīzes; pie tām pieder samazināts sarkano asins šūnu

skaits

(anēmija),

samazināts

balto

asins

šūnu

skaits

(leikopēnija,

neitropēnija,

agranulocitoze), samazināts trombocītu skaits (trombocitopēnija), samazināts visu šo šūnu

veidu skaits (pancitopēnija) un kaulu smadzeņu darbības traucējumi, ko dēvē par aplastisko

anēmiju;

asins recēšanas traucējumi, kas var izraisīt negaidītu asiņošanu vai zilumu veidošanos

(diseminēta intravaskulāra koagulācija);

paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis);

pietūkums sejas apvidū (tūska)

vai pietūkuši dziedzeri kaklā, padusē vai cirksnī

(limfadenopātija);

cilvēkiem, kuriem jau ir Parkinsona slimība, iespējams simptomu saasinājums;

hemofagocītiska limfohistiocitoze (HLH) (skatīt 2. punktu “Kas Jums jāzina pirms Lamotrix

lietošanas”).

Nelielam skaitam pacientu ir radušās citas blakusparādības, bet precīzs to sastopamības

biežums nav zināms:

DRESS;

pazemināta imunitāte, jo asinīs samazinās antivielu, ko sauc par imūnglobulīniem,

koncentrācija, kas palīdz pasargāt pret infekciju.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar savu vai sava bērna ārstu vai farmaceitu.

Tas attiecas arī uz iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par

blakusparādībām arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003. Tīmekļa vietne:

www.zva.gov.lv

Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz plašāku informāciju par šo zāļu

drošumu.

5.

Kā uzglabāt Lamotrix

Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma pēc „EXP:”. Derīguma

termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Lamotrix satur

Aktīvā viela ir lamotrigīns.

Katra Lamotrix 25 mg tablete satur 25 mg lamotrigīna.

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Katra Lamotrix 50 mg tablete satur 50 mg lamotrigīna.

Katra Lamotrix 100 mg tablete satur 100 mg lamotrigīna.

Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, mikrokristāliskā celuloze, nātrija cietes glikolāts,

povidons, magnija stearāts un dzeltenais dzelzs oksīds (E172).

Lamotrix ārējais izskats un iepakojums

Lamotrix 25 mg tabletes ir bēšas krāsas, apaļas, plakanas tabletes, kas marķētas ar MC vienā pusē un

to diametrs ir 6 mm.

Lamotrix 50 mg tabletes ir bēšas krāsas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju un to diametrs ir 8

Lamotrix 100 mg tabletes ir bēšas krāsas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju un to diametrs ir

9,5 mm.

PVH/Al blisteri pa 10 tabletēm.

Iepakojumā 30, 60 vai 90 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs

Medochemie Ltd, 1-10 Constantinoupoleos street, 3011 Limassol, Kipra

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 2019.gada jūlijā.

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Lamotrix 25 mg tabletes

Lamotrix 50 mg tabletes

Lamotrix 100 mg tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra Lamotrix 25 mg tablete satur 25 mg lamotrigīna (Lamotriginum).

Katra Lamotrix 50 mg tablete satur 50 mg lamotrigīna (Lamotriginum).

Katra Lamotrix 100 mg tablete satur 100 mg lamotrigīna (Lamotriginum).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

Katra Lamotrix 25 mg tablete satur 24,7 mg laktozes monohidrāta.

Katra Lamotrix 50 mg tablete satur 49,4 mg laktozes monohidrāta.

Katra Lamotrix 100 mg tablete satur 98,8 mg laktozes monohidrāta.

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Tablete.

Lamotrix 25 mg tabletes ir bēšas krāsas, apaļas, plakanas tabletes, kas marķētas ar MC vienā pusē un

to diametrs ir 6 mm.

Lamotrix 50 mg tabletes ir bēšas krāsas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju un to diametrs ir 8

Lamotrix 100 mg tabletes ir bēšas krāsas, apaļas, plakanas tabletes ar dalījuma līniju un to diametrs ir

9,5 mm.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Epilepsija

Pieaugušie un pusaudži no 13 gadu vecuma

Papildinošā vai monoterapija, ārstējot parciālas un ģeneralizētas krampju lēkmes, tajā skaitā

toniski-kloniskus krampjus.

Krampji, kas saistīti ar Lenoksa-Gasto sindromu. Lamotrigīnu jālieto kā papildterapiju, taču

tas var būt arī pirmais pretepilepsijas līdzeklis (PEL), ar kuru sāk Lenoksa-Gasto sindroma

ārstēšanu.

Bērni un pusaudži no 2 līdz 12 gadu vecumam

Papildinošā terapija, ārstējot parciālas un ģeneralizētas krampju lēkmes, tajā skaitā toniski -

kloniskus krampjus un krampjus, kas saistīti ar Lenoksa-Gasto sindromu.

Monoterapija tipisku absansa lēkmju gadījumā.

Bipolāri traucējumi

Pieaugušie no 18 gadu vecum

Depresijas epizožu profilakse pacientiem ar I tipa bipolāriem traucējumiem, kuriem dominē

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

depresijas epizodes (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Lamotrigīns nav indicēts mānijas vai depresijas epizožu akūtai ārstēšanai.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Ja aprēķinātā lamotrigīna deva (piemēram, ārstējot bērnus ar epilepsiju vai pacientus ar pavājinātu

aknu darbību) neatbilst veselām tabletēm, jālieto tāda deva, kas ir vienāda ar mazāko skaitu veselu

tablešu.

Terapijas atsākšana

Ārstiem jāizvērtē nepieciešamība pēc devas palielināšanas līdz balstdevai, atsākot lamotrigīna terapiju

pacientiem, kuri jebkāda iemesla dēļ ir pārtraukuši lamotrigīna lietošanu, jo liela sākuma deva un

ieteiktās lamotrigīna devas kāpināšanas shēmas neievērošana ir saistīta ar nopietnu izsitumu risku

(skatīt 4.4. apakšpunktu). Jo ilgāks laiks pagājis no iepriekšējās devas, jo lielāka uzmanība jāpievērš

devas palielināšanai līdz balstdevai. Ja laika intervāls kopš lamotrigīna lietošanas pārtraukšanas

pārsniedz piecus eliminācijas pusperiodus (skatīt 5.2. apakšpunktu), lamotrigīna deva līdz balstdevai

jāpalielina saskaņā ar atbilstošo shēmu.

Ieteicams neatsākt lamotrigīna terapiju pacientiem, kam terapija pārtraukta ar iepriekšēju lamotrigīna

terapiju saistītu izsitumu dēļ, ja vien iespējamais ieguvums pārliecinoši neatsver risku.

Epilepsija

Tālāk parādītas ieteicamās devas palielināšanas shēmas un balstdevas pieaugušajiem un pusaudžiem

no 13 gadu vecuma (1. tabula), kā arī bērniem un pusaudžiem vecumā no 2 līdz 12 gadiem (2. tabula).

Tā kā pastāv izsitumu risks, nedrīkst pārsniegt norādīto sākuma devu un turpmāko devas

palielināšanas shēmu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Pārtraucot lietot citus PEL vai pievienojot lamotrigīnu ietverošai terapijas shēmai citus PEL vai citus

līdzekļus, jāapsver, kādu ietekmi tas var atstāt uz lamotrigīna farmakokinētiku (skatīt 4.5.

apakšpunktu).

1. tabula. Pieaugušie un pusaudži no 13 gadu vecuma — ieteicamā ārstēšanas shēma epilepsijas

gadījumā

Ārstēšanas shēma

1.+2.

nedēļa

3.+4.

nedēļa

Parastā balstdeva

Monoterapija

dienā

(vienu reizi

dienā)

dienā

(vienu

reizi

dienā)

100 - 200 mg dienā (vienu reizi dienā

vai divās dalītās devās) Lai sasniegtu

balstdevu, devu ik pēc vienas vai

divām

nedēļām

palielināt

maksimāli 50 – 100 mg, līdz panākta

optimāla

atbildes

reakcija.

Dažiem

pacientiem, lai panāktu vēlamo atbildes

reakciju, nepieciešamā deva ir 500 mg

dienā.

Papildinošā terapija KOPĀ AR valproātu (lamotrigīna glikuronizācijas inhibitors — skatīt 4.5.

apakšpunktu)

Kombinācijas

valproātu

gadījumā jāizmanto šī shēma —

neatkarīgi no pārējām vienlaikus

lietotajām zālēm.

12,5

dienā

(lietojot 25

katru

otro dienu)

dienā

(vienu

reizi

dienā)

100 - 200 mg dienā (vienu reizi dienā

divās

devās)

sasniegtu

balstdevu, devu ik pēc vienas vai

divām

nedēļām

palielināt

maksimāli 25–50 mg, līdz panākta

optimāla atbildes reakcija.

Papildinošā terapija BEZ valproāta un KOPĀ AR lamotrigīna glikuronizācijas inducētājiem

(skatīt 4.5. apakšpunktu)

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Šī ārstēšanas shēma jāizmanto, ja

kombinētā

terapija

neietver

valproātu, bet ietver: fenitoīnu,

karbamazepīnu,

fenobarbitālu,

primidonu,

rifampicīnu,

lopinavīru/ritonavīru.

dienā

(vienu reizi

dienā)

100 mg

dienā

(divās

dalītās

devās)

200 - 400 mg dienā (divās dalītās

devās) Lai sasniegtu balstdevu, devu ik

pēc vienas vai divām nedēļām var

palielināt par maksimāli 100 mg, līdz

panākta

optimāla

atbildes

reakcija.

Dažiem pacientiem, lai panāktu vēlamo

atbildes reakciju, nepieciešamā deva ir

700 mg dienā.

Papildinošā terapija BEZ valproāta un BEZ lamotrigīna glikuronizācijas inducētājiem (skatīt

4.5. apakšpunktu)

Šī

devu

shēma

jāizmanto

gadījumā,

terapija

ietver

kombināciju ar citām zālēm, kuras

būtiski

neinhibē

neinducē

lamotrigīna glikuronizāciju.

dienā

(vienu reizi

dienā)

dienā

(vienu

reizi

dienā)

100 - 200 mg dienā (vienu reizi dienā

vai divās dalītās devās) Lai sasniegtu

balstdevu, devu ik pēc vienas vai

divām

nedēļām

palielināt

maksimāli 50–100 mg, līdz panākta

optimāla atbildes reakcija.

Pacientiem, kuri lieto zāles, kuru farmakokinētiskā mijiedarbība ar lamotrigīnu šobrīd nav zināma

(skatīt 4.5. apakšpunktu), jāizmanto tā pati devas palielināšanas shēma, kas ieteicama, lietojot

lamotrigīnu vienlaicīgi ar valproātu.

2. tabula. Bērni un pusaudži no 2 līdz 12 gadu vecumam — ieteicamā ārstēšanas shēma epilepsijas

gadījumā (kopējā dienas deva, izsakot mg uz kg ķermeņa masas dienā)

Ārstēšanas shēma

1.+2.

nedēļa

3.+4.

nedēļa

Parastā balstdeva

Monoterapija tipisku absansa

lēkmju gadījumā

0,3 mg/kg

dienā

(vienu

reizi dienā

divās

dalītās

devās)

0,6 mg/kg

dienā

(vienu

reizi dienā

divās

dalītās

devās)

1–10 mg/kg dienā, lai gan dažiem

pacientiem vēlamās atbildes reakcijas

panākšanai

bijušas

vajadzīgas

lielākas devas (līdz 15 mg/kg dienā)

(vienu reizi dienā vai divās dalītās

devās) Lai sasniegtu balstdevu, dienas

devu ik pēc vienas vai divām nedēļām

var palielināt par maksimāli 0,6 mg/kg

dienā, līdz panākta optimāla atbildes

reakcija.

Papildinošā terapija KOPĀ AR valproātu (lamotrigīna glikuronizācijas inhibitors — skatīt 4.5.

apakšpunktu)

Kombinācijas

valproātu

gadījumā jāizmanto šī shēma —

neatkarīgi no pārējām vienlaikus

lietotajām zālēm.

0,15

mg/kg

dienā

(vienu

reizi

dienā)

0,3 mg/kg

dienā

(vienu

reizi

dienā)

1 - 5 mg/kg dienā (vienu reizi dienā

vai divās dalītās devās) Lai sasniegtu

balstdevu, devu ik pēc vienas vai

divām

nedēļām

palielināt

maksimāli 0,3 mg/kg, līdz panākta

optimāla atbildes reakcija; maksimālā

balstdeva ir 200 mg dienā.

Papildinošā terapija BEZ valproāta un KOPĀ AR lamotrigīna glikuronizācijas inducētājiem

(skatīt 4.5. apakšpunktu)

Šī ārstēšanas shēma jāizmanto, ja

kombinētā

terapija

neietver

valproātu, bet ietver: fenitoīnu,

karbamazepīnu,

fenobarbitālu,

primidonu,

rifampicīnu,

lopinavīru/ritonavīru.

0,6 mg/kg

dienā

(divās

dalītās

devās)

1,2 mg/kg

dienā

(divās

dalītās

devās)

5 - 15 mg/kg dienā (vienu reizi dienā

vai divās dalītās devās) Lai sasniegtu

balstdevu, devu ik pēc vienas vai

divām

nedēļām

palielināt

maksimāli 1,2 mg/kg, līdz panākta

optimāla atbildes reakcija; maksimālā

balstdeva ir 400 mg dienā.

Papildinošā terapija BEZ valproāta un BEZ lamotrigīna glikuronizācijas inducētājiem (skatīt

4.5. apakšpunktu)

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Šī

devu

shēma

jāizmanto

gadījumā,

terapija

ietver

kombināciju

citām

zālēm,

kuras

būtiski

neinhibē

neinducē

lamotrigīna

glikuronizāciju.

0,3 mg/kg

dienā

(vienu

reizi dienā

divās

dalītās

devās)

0,6 mg/kg

dienā

(vienu

reizi dienā

divās

dalītās

devās)

1 - 10 mg/kg dienā (vienu reizi dienā

vai divās dalītās devās) Lai sasniegtu

balstdevu, devu ik pēc vienas vai

divām

nedēļām

palielināt

maksimāli 0,6 mg/kg, līdz panākta

optimāla atbildes reakcija; maksimālā

balstdeva ir 200 mg dienā.

Pacientiem, kuri lieto zāles, kuru farmakokinētiskā mijiedarbība ar lamotrigīnu šobrīd nav zināma

(skatīt 4.5. apakšpunktu), jāizmanto tā pati devas kāpināšanas shēma, kas ieteicama, lietojot

lamotrigīnu kopā ar valproātu.

Lai nodrošinātu terapeitiskās devas saņemšanu, nepieciešams sekot līdzi bērna ķermeņa masai un

pārskatīt devu ķermeņa masas izmaiņu gadījumā. Domājams, ka bērniem vecumā no diviem līdz

sešiem gadiem būs nepieciešama lielākā ieteicamā balstdeva.

Ja epilepsijas kontroli nodrošina papildinošā terapija, citu vienlaikus lietoto PEL lietošanu var

pārtraukt un pacientus var turpināt ārstēt ar lamotrigīna monoterapiju.

Bērni vecumā līdz 2 gadiem

Ir pieejams ierobežots datu daudzums par lamotrigīna lietošanas drošumu un efektivitāti parciālu

krampju papildterapijā bērniem no 1 mēneša līdz 2 gadu vecumam (skatīt 4.4. apakšpunktu). Nav datu

par bērniem līdz 1 mēneša vecumam. Tāpēc lamotrigīnu nav ieteicams lietot bērniem līdz 2 gadu

vecumam. Ja, ņemot vērā klīnisko nepieciešamību, tomēr tiek pieņemts lēmums ārstēt, skatiet 4.4.,

5.1. un 5.2. apakšpunktu.

Bipolāri traucējumi

Ieteicamā devas kāpināšanas shēma un balstdeva pieaugušajiem, kuri vecāki par 18 gadiem, ir

parādīta tabulās zemāk. Pārejas shēmā ietilpst lamotrigīna devas kāpināšana līdz stabilizācijas

balstdevai sešu nedēļu laikā (3. tabula), pēc kuras sasniegšanas var tikt atcelti pārējie psihotropie

un/vai pretepilepsijas līdzekļi, ja tam ir klīniskas indikācijas (4. tabula). Dotas arī devas pielāgošanas

shēma pēc citu psihotropo un/vai PEL pievienošanas (5. tabula). Tā kā pastāv izsitumu risks, nedrīkst

pārsniegt norādīto sākuma devu un turpmāko devas kāpināšanas shēmu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

3. tabula. Pieaugušie no 18 gadu vecuma — ieteicamā devas kāpināšanas shēma līdz pilnai

stabilizācijas balstdevai, ārstējot bipolārus traucējumus

Ārstēšanas shēma

1.+2.

nedēļa

3.+4.

nedēļa

5. nedēļa

Vēlamā stabilizācijas deva

(6. nedēļa)*

Lamotrigīna monoterapija VAI papildinošā terapija BEZ valproāta un BEZ lamotrigīna

glikuronizācijas inducētājiem (skatīt 4.5. apakšpunktu)

Šī

devu

shēma

jāizmanto

gadījumā,

terapija

ietver

kombināciju

citām

zālēm,

kuras

būtiski

neinhibē

neinducē

lamotrigīna

glikuronizāciju.

dienā

(vienu

reizi

dienā)

dienā

(vienu

reizi dienā

vai divās

dalītās

devās)

dienā

(vienu

reizi dienā

divās

dalītās

devās)

200 mg dienā - parastā

vēlamā

deva

optimālai

atbildes

reakcijai

(vienu

reizi dienā vai divās dalītās

devās)

Klīniskajos

pētījumos

lietoto

dienas

devu diapazons ir 100–400

Papildinošā terapija KOPĀ AR valproātu (lamotrigīna glikuronizācijas inhibitors - skatīt 4.5.

apakšpunktu)

Kombinācijas

valproātu

gadījumā jāizmanto šī shēma -

neatkarīgi no citām vienlaikus

lietotajām zālēm.

12,5

dienā

(lietojot 25

katru

otro dienu)

dienā

(vienu

reizi

dienā)

dienā

(vienu

reizi dienā

divās

100 mg dienā - parastā

vēlamā

deva

optimālai

atbildes

reakcijai

(vienu

reizi dienā vai divās dalītās

devās)

Atkarībā

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

dalītās

devās)

klīniskās atbildes reakcijas

var lietot maksimālo devu-

200 mg dienā.

Papildinošā terapija BEZ valproāta un KOPĀ AR lamotrigīna glikuronizācijas inducētājiem

(skatīt 4.5. apakšpunktu)

Šī ārstēšanas shēma jāizmanto, ja

kombinētā

terapija

neietver

valproātu, bet ietver: fenitoīnu,

karbamazepīnu,

fenobarbitālu,

primidonu,

rifampicīnu,

lopinavīru/ritonavīru.

dienā

(vienu

reizi

dienā)

dienā

(divās

dalītās

devās)

dienā

(divās

devās)

300 mg dienā 6. nedēļā; ja

vajadzīgs,

optimālas

atbildes

reakcijas

panākšanai 7. nedēļā to var

palielināt

līdz

parastajai

vēlamajai devai - 400 mg

dienā (divās dalītās devās)

Pacientiem, kuri lieto zāles, kuru farmakokinētiskā mijiedarbība ar lamotrigīnu šobrīd nav zināma

(skatīt 4.5. apakšpunktu), jāizmanto tā pati devas kāpināšanas shēma, kas ieteicama, lietojot

lamotrigīnu kopā ar valproātu.

* Vēlamā stabilizācijas deva mainīsies atkarībā no klīniskās atbildes reakcijas.

4. tabula. Pieaugušie no 18 gadu vecuma — stabilizācijas kopējā dienas balstdeva pēc citu zāļu

atcelšanas, ārstējot bipolārus traucējumus

Kad sasniegta vēlamā dienas stabilizācijas balstdeva, citas zāles var atcelt, kā parādīts tālāk.

Ārstēšanas shēma

Pašreizējā

lamotrigīna

stabilizācijas

deva

(pirms atcelšanas)

nedēļa

(sākot

atcelšanas

brīža)

nedēļa

nedēļas*

Valproāta atcelšana (lamotrigīna glikuronizācijas inhibitors — skatīt 4.5. apakšpunktu), atkarībā no

sākotnējās lamotrigīna devas

Atceļot

valproātu,

dubultojiet

stabilizācijas

devu,

taču

devas

pieaugums nedrīkst būt lielāks par

100 mg nedēļā

100 mg dienā

200 mg dienā

Turpiniet lietot šo devu

(200 mg dienā) (divās

dalītās devās)

200 mg dienā

300 mg dienā

400 mg

dienā

Turpiniet

lietot šo devu

(400

dienā)

Lamotrigīna glikuronizācijas inducētāju atcelšana (skatīt 4.5. apakšpunktu), atkarībā no sākotnējās

lamotrigīna devas

Šī devu shēma jāizmanto, atceļot

šādus

līdzekļus:

fenitoīnu,

karbamazepīnu,

fenobarbitālu,

primidonu,

rifampicīnu,

lopinavīru /ritonavīru.

400 mg dienā

400 mg dienā

300 mg

dienā

200 mg dienā

300 mg dienā

300 mg dienā

225 mg

dienā

150 mg dienā

200 mg dienā

200 mg dienā

150 mg

dienā

100 mg dienā

Tādu zāļu atcelšana, kas būtiski NEINHIBĒ vai NEINDUCĒ lamotrigīna glikuronizāciju (skatīt

4.5. apakšpunktu)

Šī

devu

shēma

jāizmanto

gadījumā, kad tiek atcelti līdzekļi,

kuri būtiski neinhibē vai neinducē

lamotrigīna glikuronizāciju.

Turpiniet lietot devas kāpināšanā sasniegto vēlamo devu (200

mg dienā divās dalītās devās) (dienas devas diapazons 100–400

mg).

Pacientiem, kuri lieto zāles, kuru farmakokinētiskā mijiedarbība ar lamotrigīnu šobrīd nav zināma

(skatīt 4.5. apakšpunktu), jāizmanto tā pati devas kāpināšanas shēma, kas ieteicama, lietojot

lamotrigīnu kopā ar valproātu.

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

* Nepieciešamības gadījumā devu var palielināt līdz 400 mg dienā.

5. tabula. Pieaugušie no 18 gadu vecuma — lamotrigīna dienas devas pielāgošana pēc citu zāļu

pievienošanas, ārstējot bipolārus traucējumus

Nav klīniskās pieredzes, pielāgojot lamotrigīna dienas devu pēc citu zāļu pievienošanas. Tomēr,

pamatojoties uz pētījumiem par mijiedarbību ar citiem līdzekļiem, var sniegt šādus ieteikumus:

Ārstēšanas shēma

Pašreizējā

lamotrigīna

stabilizācijas

deva

(pirms

pievienošanas)

1. nedēļa (skaitot

no pievienošanas

brīža)

nedēļa

nedēļas

Valproāta pievienošana (lamotrigīna glikuronizācijas inhibitors - skatīt 4.5. apakšpunktu), atkarībā

no sākotnējās lamotrigīna devas

Pievienojot valproātu, jāizmanto šī

shēma

neatkarīgi

citām

vienlaikus lietotajām zālēm.

200 mg dienā

100 mg dienā

Turpiniet lietot šo

devu

(100

dienā)

300 mg dienā

150 mg dienā

Turpiniet lietot šo

devu

(150

dienā)

400 mg dienā

200 mg dienā

Turpiniet lietot šo

devu

(200

dienā)

Lamotrigīna glikuronizācijas inhibitoru pievienošana terapijai pacientiem, kuri NELIETO

valproātu (skatīt 4.5. apakšpunktu), atkarībā no sākotnējās lamotrigīna devas

Šī devu shēma jāizmanto, pievienojot

šādus

līdzekļus

(terapija

neietver

valproātu): fenitoīnu, karbamazepīnu,

fenobarbitālu,

primidonu,

rifampicīnu, lopinavīru/ritonavīru.

200 mg dienā

200 mg dienā

300 mg

dienā

400 mg

dienā

150 mg dienā

150 mg dienā

225 mg

dienā

300 mg

dienā

100 mg dienā

100 mg dienā

150 mg

dienā

200 mg

dienā

Tādu zāļu pievienošana, kas būtiski NEINHIBĒ vai NEINDUCĒ lamotrigīna glikuronizāciju

(skatīt 4.5. apakšpunktu)

Šī devu shēma jāizmanto gadījumā,

tiek

pievienoti

līdzekļi,

kuri

būtiski

neinhibē

neinducē

lamotrigīna glikuronizāciju.

Turpiniet lietot devas kāpināšanā sasniegto vēlamo devu (200

mg dienā; dienas devas diapazons 100–400 mg).

Pacientiem, kuri lieto zāles, kuru farmakokinētiskā mijiedarbība ar lamotrigīnu šobrīd nav zināma

(skatīt 4.5. apakšpunktu), jāizmanto tā pati devas kāpināšanas shēma, kas ieteicama, lietojot

lamotrigīnu kopā ar valproātu.

Lamotrix lietošanas pārtraukšana pacientiem ar bipolāriem traucējumiem

Klīniskajos pētījumos netika novērots nelabvēlīgu reakciju biežuma, smaguma vai veida izmaiņas pēc

straujas lamotrigīna terapijas pārtraukšanas, salīdzinot ar placebo. Tādējādi pacienti var pārtraukt

lietot lamotrigīnu bez pakāpeniskas devas samazināšanas.

Pediatriskā populācija

Lamotrigīnu nav ieteicams lietot bērniem līdz divu gadu vecumam, jo nav pietiekamas informācijas

par drošumu un efektivitāti (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Vispārēji ieteikumi Lamotrix devu noteikšanai īpašām pacientu grupām

Sievietes, kuras lieto hormonālos kontracepcijas līdzekļus

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Etinilestradiola un levonorgestrela kombinācijas (30 µg/150 µg) lietošana aptuveni divas reizes

paātrina lamotrigīna klīrensu, kā rezultātā samazinās lamotrigīna koncentrācija. Pēc titrēšanas var būt

nepieciešamas lielākas (pat divreiz lielākas) lamotrigīna balstdevas, lai panāktu maksimālu

terapeitisku iedarbību. Nedēļā, kad kontracepcijas līdzekli nelieto, novērota divreiz augstāka

lamotrigīna koncentrācija. Nevar izslēgt no devas atkarīgas nevēlamās blakusparādības. Tādēļ

jāapsver iespēja lietot kontracepcijas metodi, kas neparedz nedēļu bez tablešu lietošanas (piemēram,

nepārtraukta hormonālā kontracepcija vai nehormonālas kontracepcijas metodes; skatīt 4.4. un 4.5.

apakšpunktu).

Hormonālo kontracepcijas līdzekļu lietošanas uzsākšana pacientēm, kuras jau saņem lamotrigīna

balstdevu un NESAŅEM lamotrigīna glikuronizācijas inducētājus

Vairumā gadījumu lamotrigīna balstdevu nāksies palielināt līdz pat divām reizēm (skatīt 4.4. un 4.5.

apakšpunktu). No brīža, kad tiek sākta hormonālo kontracepcijas līdzekļu lietošana, lamotrigīna

dienas devu katru nedēļu ieteicams palielināt par 50–100 mg atbilstoši pacientes individuālajai

klīniskajai atbildes reakcijai. Devu nedrīkst palielināt vairāk, nekā norādīts, ja vien to neprasa klīniskā

atbildes reakcija. Var apsvērt lamotrigīna koncentrācijas noteikšanu serumā pirms un pēc hormonālo

kontracepcijas līdzekļu lietošanas uzsākšanas, lai nodrošinātu lamotrigīna sākotnējās koncentrācijas

saglabāšanu. Nepieciešamības gadījumā deva jāpielāgo. Ja sieviete lieto hormonālo kontracepcijas

līdzekli, kas ietver vienu neaktīvas ārstēšanas nedēļu ("nedēļu bez tabletēm"), lamotrigīna

koncentrācija serumā jānosaka 3. aktīvas ārstēšanas nedēļā, t.i., kontracepcijas tablešu lietošanas cikla

15.–21. dienā. Tāpēc par pirmās izvēles terapiju jāapsver tāda pretapaugļošanās līdzekļa lietošana,

kuram nav „nedēļas bez tabletēm” (piemēram, pastāvīgie hormonu pretapaugļošanās līdzekļi vai

nehormonālas metodes; skatīt 4.4. un 4.5. apakšpunktu).

Hormonālo kontraceptīvo līdzekļu lietošanas beigšana pacientēm, kuras jau saņem lamotrigīna

balstdevu un NESAŅEM lamotrigīna glikuronizācijas inducētājus

Vairumā gadījumu lamotrigīna balstdevu nāksies samazināt (līdz pat par 50 %) (skatīt 4.4. un 4.5.

apakšpunktu). Lamotrigīna dienas devu ieteicams samazināt pakāpeniski, proti, par 50–100 mg katru

nedēļu (katru nedēļu devu drīkst samazināt par apjomu, kas nepārsniedz 25 % no kopējās dienas

devas) 3 nedēļu laikā, ja vien klīniskā atbildes reakcija neprasa citādu pieeju. Var apsvērt lamotrigīna

koncentrācijas noteikšanu serumā pirms un pēc hormonālo kontraceptīvo līdzekļu lietošanas

pārtraukšanas, lai nodrošinātu lamotrigīna sākotnējās koncentrācijas saglabāšanu. Ja sieviete vēlas

pārtraukt lietot hormonālo kontracepcijas līdzekli, kas ietver vienu neaktīvas ārstēšanas nedēļu

("nedēļu bez tabletēm"), lamotrigīna koncentrācija serumā jānosaka 3. aktīvas ārstēšanas nedēļā, t.i.,

kontracepcijas tablešu lietošanas cikla 15.–21. dienā. Paraugus lamotrigīna koncentrācijas noteikšanas

nolūkā nedrīkst ņemt pirmajā nedēļā pēc pilnīgas hormonālā kontraceptīvā līdzekļa lietošanas

pārtraukšanas.

Lamotrigīna lietošanas uzsākšana pacientēm, kuras jau lieto hormonālos kontracepcijas līdzekļus

Devu kāpināšana jāveic saskaņā ar parastajiem ieteikumiem par devām, kas doti tabulās.

Hormonālo kontraceptīvo līdzekļu lietošanas uzsākšana un pārtraukšana pacientēm, kuras jau saņem

lamotrigīna balstdevu un LIETO lamotrigīna glikuronizācijas inducētājus

Var nebūt nepieciešama ieteiktās lamotrigīna balstdevas pielāgošana.

Lietošana vienlaicīgi ar atazanavīru/ritonavīru

Pievienojot lamotrigīnu jau uzsāktai atazanavīra/ritonavīra terapijai, nav nepieciešams pielāgot

ieteicamo lamotrigīna devas palielināšanas shēmu.

Pacientiem, kuri jau lieto lamotrigīna balstdevas un nelieto glikuronizācijas induktorus, lamotrigīna

deva var būt jāpalielina, ja tiek pievienots atazanavīrs/ritonavīrs, vai arī jāsamazina, ja

atazanavīra/ritonavīra lietošana tiek pārtraukta. Lamotrigīna koncentrācija plazmā jākontrolē pirms un

2 nedēļu laikā pēc atazanavīra/ritonavīra lietošanas uzsākšanas vai pārtraukšanas, lai redzētu, vai

nepieciešams pielāgot lamotrigīna devu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Lietošana vienlaicīgi ar lopinavīru/ritonavīru

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Pievienojot lamotrigīnu jau uzsāktai lopinavīra/ritonavīra terapijai, nav nepieciešams pielāgot

ieteicamo lamotrigīna devas palielināšanas shēmu.

Pacientiem, kuri jau lieto lamotrigīna balstdevas un nelieto glikuronizācijas induktorus, lamotrigīna

deva

būt

jāpalielina,

tiek

pievienots

lopinavīrs/ritonavīrs,

arī

jāsamazina,

lopinavīra/ritonavīra lietošana tiek pārtraukta. Lamotrigīna koncentrācija plazmā jākontrolē pirms un

2 nedēļu laikā pēc lopinavīra/ritonavīra lietošanas uzsākšanas vai pārtraukšanas, lai redzētu, vai

nepieciešams pielāgot lamotrigīna devu (skatīt 4.5. apakšpunktu).

Gados vecāki pacienti (no 65 gadu vecuma)

Ieteiktajā shēmā norādīto devu pielāgošana nav vajadzīga. Lamotrigīna farmakokinētika šajā vecuma

grupā ietilpstošiem pacientiem būtiski neatšķiras no farmakokinētikas pārējiem pieaugušajiem (skatīt

5.2. apakšpunktu).

Nieru darbības traucējumi

Nozīmējot lamotrigīnu pacientiem ar nieru mazspēju, jāievēro piesardzība. Pacientiem ar nieru

mazspēju beigu stadijā lamotrigīna sākuma deva jānosaka, balstoties uz pacienta vienlaikus lietotajām

zālēm; pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem var būt efektīvas samazinātas balstdevas

(skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

Parasti pacientiem ar aknu darbības traucējumiem sākuma deva, kāpināšanas deva un balstdeva ir

jāsamazina aptuveni par 50 %, ja traucējumi ir mēreni (Child-Pugh B pakāpe), vai par 75 %, ja

traucējumi ir smagi (Child-Pugh C pakāpe). Deva jākāpina un balstdeva jāpielāgo atkarībā no

klīniskās atbildes reakcijas (skatīt 5.2. apakšpunktu).

Lietošanas veids

Lamotrix tabletes jānorij veselas, un tās nedrīkst košļāt vai sasmalcināt.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Brugadas tipa EKG

Pacientiem, kuri lietojuši lamotrigīnu, ziņots par aritmogēnām ST-T izmaiņām un tipisku Brugadas

sindroma ainu EKG. Pacientiem ar Brugadas sindromu rūpīgi jāizvērtē lamotrigīna lietošana.

Hemofagocītiska limfohistiocitoze (HLH)

Pacientiem pēc lamotrigīna lietošanas ziņots par HLH rašanos (skatīt 4.8. apakšpunktu). HLH

raksturīgās

pazīmes

simptomi

šādi

drudzis,

izsitumi,

neiroloģiski

simptomi,

hepatosplenomegālija,

limfadenopātija,

citopēnija,

augsts

feritīna

līmenis

serumā,

hipertrigliceridēmija un aknu darbības un asinsreces patoloģijas. Simptomi parasti rodas 4 nedēļu

laikā pēc terapijas sākšanas. HLH var būt bīstama dzīvībai.

Pacienti jāinformē par ar HLH saistītajiem simptomiem, un viņiem jāiesaka nekavējoties meklēt

medicīnisku palīdzību, ja šādi simptomi rodas lamotrigīna lietošanas laikā.

Pacientiem, kuriem rodas šādas pazīmes un simptomi, nekavējoties jāveic atbilstoši izmeklējumi un

jāapsver HLH diagnoze. Lamotrigīna lietošana jāpārtrauc nekavējoties, ja vien nav pierādīta

alternatīva etioloģija.

Izsitumi uz ādas

Ir ziņots par nevēlamām ādas reakcijām, kas parasti radušās pirmajās astoņās nedēļās pēc lamotrigīna

lietošanas uzsākšanas. Vairumā gadījumu izsitumi ir viegli un pašierobežojoši, tomēr ir ziņots arī par

nopietniem izsitumiem, kuru dēļ nepieciešama hospitalizēšana un lamotrigīna lietošanas pārtraukšana.

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

To skaitā ir bijuši potenciāli dzīvībai bīstami izsitumi, piemēram, Stīvensa-Džonsona sindroms

(SDžS) un toksiska epidermas nekrolīze (TEN) un zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un

sistēmiskiem simptomiem (Drug Reaction with Eosinophilia and Systemic Symptoms [DRESS])

(skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pieaugušajiem, kuri piedalījās pētījumos un kuriem tika lietotas lamotrigīna devas saskaņā ar šeit

dotajiem ieteikumiem, smagi ādas izsitumi novēroti aptuveni 1 no 500 pacientiem, kuri slimoja ar

epilepsiju. Aptuveni pusē gadījumu ir ziņots par Stīvensa-Džonsona sindromu (1 no 1000).

Klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar bipolāriem traucējumiem, smagu izsitumu biežums

bija aptuveni 1 no 1000.

Bērniem smagu ādas izsitumu risks ir lielāks nekā pieaugušajiem. Dati, kas iegūti vairākos pētījumos,

norāda, ka to izsitumu, kas saistīti ar hospitalizāciju, biežums bērniem ar epilepsiju ir no 1 no 300 līdz

1 no 100.

Bērniem izsitumus to sākuma stadijā ir iespējams sajaukt ar infekciju, tādēļ ārstiem ir jāapsver

reakcijas uz lamotrigīnu iespēja tiem bērniem, kuriem pirmo astoņu terapijas nedēļu laikā parādās

izsitumi vai drudzis.

Bez tam kopumā izsitumu risks ir cieši saistīts ar:

lielām sākotnējām lamotrigīna devām un ieteicamās devas kāpināšanas shēmas pārsniegšanu

(skatīt 4.2. apakšpunktu);

vienlaicīgu valproāta lietošanu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Piesardzība jāievēro, arī ārstējot pacientus, kam anamnēzē ir alerģija vai izsitumi saistībā ar citu PEL

lietošanu, jo viņiem nenopietnu izsitumu rašanās pēc lamotrigīna terapijas bija aptuveni trīs reizes

biežāka nekā pacientiem bez šādas anamnēzes.

Visu pacientu (pieaugušo un bērnu), kuriem parādās izsitumi uz ādas, stāvoklis nekavējoties rūpīgi

jāizvērtē, un lamotrigīna terapija nekavējoties jāatceļ, izņemot gadījumus, kad ir pilnīgi skaidrs, ka

izsitumi nav saistīti ar lamotrigīna terapiju. Ieteicams neatsākt lamotrigīna terapiju pacientiem, kuriem

terapija pārtraukta ar iepriekšēju lamotrigīna terapiju saistītu izsitumu dēļ, ja vien iespējamais

ieguvums pārliecinoši neatsver risku. Ja pacientam lamotrigīna lietošanas laikā rodas SDžS, TEN vai

DRESS, terapiju ar lamotrigīnu šim pacientam nedrīkst atsākt nekad.

Ir ziņots arī par tādiem izsitumiem, kas ir daļa no hipersensitivitātes sindroma, kurš saistīts ar

dažādiem sistēmiskiem simptomiem, tajā skaitā drudzi, limfadenopātiju, sejas tūsku un asinsainas un

aknu funkciju izmaiņām (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šim sindromam iespējamas dažādas smaguma

pakāpes, un retos gadījumos tas var izraisīt diseminētu intravazālu koagulāciju un vairāku orgānu

mazspēju. Tādēļ īpaši svarīgi ir pamanīt paaugstinātas jutības agrīnās izpausmes (piemēram, drudzi,

limfadenopātiju), pat ja izsitumus nenovēro. Ja parādās šādi simptomi un pazīmes, nekavējoties

jāizvērtē pacienta stāvoklis, un, ja nav iespējams noteikt citu etioloģisko cēloni, jāpārtrauc lamotrigīna

terapija.

Klīniska pasliktināšanās un pašnāvības risks

Attiecībā uz pacientiem, kuri dažādu indikāciju dēļ saņem pretepilepsijas līdzekļus, ir ziņots par

pašnāvnieciskām domām un uzvedību. Randomizētu ar placebo kontrolētu klīnisko pētījumu ar

pretepilepsijas zālēm metaanalīze norāda uz nedaudz palielinātu pašnāvnieciskas uzvedības un

pašnāvniecisku domu risku. Šī riska mehānisms nav zināms un pieejamie dati neizslēdz palielināta

riska

iespējamību

lamotrigīna

lietošanas

gadījumā.

Tāpēc

pacienti

jānovēro

attiecībā

pašnāvniecisku domu un uzvedības pazīmēm un jāapsver atbilstoša ārstēšana. Pacienti (un pacientu

aprūpētāji) jābrīdina par nepieciešamību meklēt medicīnisko palīdzību pašnāvniecisku domu un

uzvedības simptomu rašanās gadījumā.

Pacienti ar bipolāriem traucējumiem var rasties depresijas simptomu pastiprināšanās un/vai

pašnāvības tieksme neatkarīgi no tā, vai viņi lieto zāles bipolāru traucējumu ārstēšanai, ieskaitot

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

lamotrigīnu. Tādēļ pacienti, kuri lieto lamotrigīnu bipolāru traucējumu ārstēšanai, ir rūpīgi jānovēro,

lai noteiktu, vai viņiem nerodas klīnisks pasliktinājums (ieskaitot jaunus simptomus) un tieksme uz

pašnāvību, īpaši ārstēšanas kursa sākumā vai mainot devas. Dažiem pacientiem, piemēram, tiem,

kuriem iepriekš novērota nosliece uz pašnāvību vai domas par to, gados jauniem pieaugušajiem un

pacientiem ar izteiktu noslieci uz pašnāvību pirms terapijas sākšanas, var būt lielāks pašnāvības domu

vai pašnāvības mēģinājumu risks, tādēļ ārstēšanas laikā viņi rūpīgi jānovēro.

Attiecībā uz pacientiem, kuriem rodas klīniska pasliktināšanās (ieskaitot jaunu simptomu rašanos) un/

vai pašnāvnieciskas domas/rīcība, īpaši ja šie simptomi ir smagi, sākas pēkšņi vai nebija pacienta

pašreizējo simptomu vidū, jāapsver terapijas shēmas mainīšana un iespējama zāļu lietošanas

pārtraukšana.

Hormonālie kontracepcijas līdzekļi

Hormonālo kontracepcijas līdzekļu ietekme uz lamotrigīna efektivitāti

Etinilestradiola un levonorgestrela kombinācijas (30 µg/150 µg) lietošana aptuveni divas reizes

paātrina lamotrigīna klīrensu, kā rezultātā samazinās lamotrigīna koncentrācija (skatīt 4.5.

apakšpunktu). Lamotrigīna koncentrācijas pazemināšanās bija saistīta ar krampju lēkmju kontroles

samazināšanos. Pēc titrēšanas vairumā gadījumu būs nepieciešamas lielākas (pat divreiz lielākas)

lamotrigīna balstdevas, lai panāktu maksimālu terapeitisku iedarbību. Pārtraucot hormonālo

kontracepcijas līdzekļu lietošanu, lamotrigīna klīrenss var kļūt uz pusi lēnāks. Lamotrigīna

koncentrācijas paaugstināšanās var būt saistīta ar nevēlamajām blakusparādībām, kas saistītas ar devu.

Pacienti atbilstoši jānovēro.

Sievietēm, kuras nelieto lamotrigīna glikuronizācijas induktorus un lieto hormonālos kontracepcijas

līdzekļus, kuru lietošana ietver vienu neaktīvas terapijas nedēļu (piemēram, "nedēļa bez tabletēm"), šīs

neaktīvās terapijas nedēļas laikā pakāpeniski un pārejoši palielināsies lamotrigīna koncentrācija (skatīt

4.2. apakšpunktu). Šādas lamotrigīna koncentrācijas svārstības var būt saistītas ar nevēlamām

blakusparādībām. Tādēļ jāapsver iespēja lietot kontracepcijas metodi, kas neparedz nedēļu bez tablešu

lietošanas (piemēram, nepārtraukta hormonālā kontracepcija vai nehormonālas kontracepcijas

metodes).

Lamotrigīna mijiedarbība ar citiem perorāliem kontracepcijas līdzekļiem un HAT nav pētīta, tomēr tie

var līdzīgi ietekmēt lamotrigīna farmakokinētiskos parametrus.

Lamotrigīna ietekme uz hormonālo kontracepcijas līdzekļu efektivitāti

Mijiedarbības pētījumā ar 16 veselām brīvprātīgajām tika konstatēts, ka, vienlaicīgi lietojot

lamotrigīnu un hormonālos kontracepcijas līdzekļus (etinilestradiola/levonorgestrela kombināciju),

novēro mērenu levonorgestrela klīrensa pieaugumu un FSH un LH koncentrācijas serumā izmaiņas

(skatīt 4.5. apakšpunktu). Šo izmaiņu ietekme uz ovulācijas funkciju nav zināma. Tomēr dažām

pacientēm, kuras vienlaicīgi lieto hormonu līdzekļus un lamotrigīnu, nevar izslēgt šādu izmaiņu

iespējamību, kā rezultātā samazinās kontracepcijas līdzekļu efektivitāte. Tādēļ pacientiem jālūdz

nekavējoties ziņot par menstruālā cikla izmaiņām, piemēram, starpmenstruālu asiņošanu.

Dihidrofolāta reduktāze

Lamotrigīns nedaudz inhibē dihidrofolskābes reduktāzi, tādēļ ilgstošas terapijas gadījumā iespējami

folātu metabolisma traucējumi (skatīt 4.6. apakšpunktu). Tomēr, ilgstoši lietojot lamotrigīnu

cilvēkiem, tas neizraisīja ne ievērojamas hemoglobīna koncentrācijas izmaiņas, ne izmaiņas tādos

rādītājos kā vidējais eritrocītu tilpums, seruma vai eritrocītu folāta koncentrācijas gada laikā vai

eritrocītu folāta koncentrācijas līdz pat 5 gadiem.

Nieru mazspēja

Pētījumos ar vienu devu pacientiem ar nieru mazspēju beigu stadijā lamotrigīna koncentrācijas plazmā

nebija ievērojami izmainītas. Tomēr ir sagaidāma glikuronīda metabolīta kumulācija; tādēļ, ārstējot

pacientus ar nieru mazspēju, jāievēro piesardzība.

Pacienti, kuri lieto citas lamotrigīnu saturošas zāles

Lamotrigīnu bez konsultēšanās ar ārstu nedrīkst lietot pacientiem, kuri tiek ārstēti ar jebkādiem citiem

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

lamotrigīnu saturošiem līdzekļiem.

Lamotrix tablešu palīgviela

Lamotrix tabletes satur laktozes monohidrātu. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu

galaktozes nepanesību, ar pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Izstrāde bērniem

Nav datu par lamotrigīna ietekmi uz bērna augšanu, dzimumnobriešanu un kognitīvo, emocionālo un

uzvedības attīstību.

Piesardzības pasākumi saistībā ar epilepsiju

Tāpat kā lietojot citus PEL, strauja lamotrigīna atcelšana var provocēt krampjus. Lamotrigīna deva ir

pakāpeniski jāsamazina divu nedēļu laikā, izņemot gadījumus, kad drošuma apsvērumu dēļ

(piemēram, izsitumu gadījumā) ir nepieciešama strauja zāļu atcelšana.

Literatūrā pieejami ziņojumi par to, ka smagi konvulsīvi krampji, tajā skaitā status epilepticus, var

izraisīt rabdomiolīzi, vairāku orgānu disfunkciju un diseminēto intravazālo koagulāciju, dažreiz ar

letālu iznākumu. Līdzīgi gadījumi ir bijuši arī saistībā ar lamotrigīna lietošanu.

Uzlabošanās vietā var novērot klīniski nozīmīgu krampju biežuma palielināšanos. Pacientiem ar

vairāk nekā vienu krampju veidu konstatētā labvēlīgā ietekme uz vienu krampju veidu jāsalīdzina ar

novēroto jebkādu citu krampju veidu pastiprināšanos.

Lamotrigīns var pastiprināt miokloniskos krampjus. Dati liecina, ka atbildes reakcija, lietojot

kombinācijā ar enzīmu induktoriem, ir mazāka nekā lietojot kombinācijā ar enzīmus neinducējošiem

pretepilepsijas līdzekļiem. Iemesls nav skaidrs.

Ne visiem bērniem, kuri lieto lamotrigīnu tipisko absansa lēkmju ārstēšanai, efektivitāte var

saglabāties.

Piesardzības pasākumi saistībā ar bipolāriem traucējumiem

Bērni un pusaudži līdz 18 gadu vecumam

Antidepresantu terapija ir saistīta ar paaugstinātu pašnāvniecisku domu un uzvedības risku bērniem un

pusaudžiem ar depresiju un citām psihiskām slimībām.

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Mijiedarbības pētījumi veikti vienīgi ar pieaugušajiem.

Konstatēts, ka UDP-glikuroniltransferāzes ir enzīmi, kas iesaistīti lamotrigīna metabolismā. Nav

pierādījumu, ka lamotrigīns izraisītu zāļu metabolismā iesaistīto oksidatīvo aknu enzīmu klīniski

nozīmīgu indukciju vai inhibīciju, un lamotrigīna mijiedarbība ar zālēm, ko metabolizē citohroma

P450 enzīmi, ir maz ticama. Lamotrigīns var inducēt pats savu metabolismu, taču šis efekts ir mērens,

un būtiskas klīniskas sekas ir maz ticamas.

6. tabula. Citu zāļu ietekme uz lamotrigīna glikuronizāciju

Zāles,

kas

būtiski

inhibē

lamotrigīna glikuronizāciju

Zāles,

kas

būtiski

inducē

lamotrigīna glikuronizāciju

Zāles, kas būtiski neinhibē

un

neinducē

lamotrigīna

glikuronizāciju

Valproāts

Fenitoīns

Okskarbazepīns

Karbamazepīns

Felbamāts

Fenobarbitāls

Gabapentīns

Primidons

Levetiracetāms

Rifampicīns

Pregabalīns

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Lopinavīrs/ritonavīrs

Topiramāts

Etinilestradiola

levonorgestrela kombinācija*

Zonisamīds

Atazanavīrs/ritonavīrs⃰

Litijs

Buproprions

Olanzapīns

* Norādījumus par devām skatīt 4.2. apakšpunktā.

**Citu perorālo kontracepcijas līdzekļu un HAT lietošana nav pētīta, tomēr tiem varētu būt līdzīga

ietekme uz lamotrigīna farmakokinētiku (skatīt 4.2. un 4.4. apakšpunktu).

Mijiedarbība, kas ietver pretepilepsijas līdzekļus

Valproāts, kas inhibē lamotrigīna glikuronizāciju, samazina tā metabolismu, un gandrīz divas reizes

pagarina lamotrigīna vidējo eliminācijas pusperiodu. Pacientiem, kuri vienlaikus lieto valproātu,

jāizmanto atbilstoša ārstēšanas shēma (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Daži PEL (piemēram, fenitoīns, karbamazepīns, fenobarbitāls un primidons), kuri inducē zāles

metabolizējošos

aknu

enzīmus,

inducē

lamotrigīna

glikuronizāciju

veicina

lamotrigīna

metabolismu. Pacientiem, kuri vienlaikus lieto fenitoīnu, karbamazepīnu, fenobarbitālu vai

primidonu, jāizmanto atbilstoša ārstēšanas shēma (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ir ziņots par centrālās nervu sistēmas reakcijām, ieskaitot reiboni, ataksiju, diplopiju, redzes

miglošanos un sliktu dūšu pacientiem, kuri lietoja karbamazepīnu, pēc tam, kad uzsākta lamotrigīna

lietošana. Samazinot karbamazepīna devu, šīs reakcijas parasti izzūd. Līdzīgu ietekmi novēroja

pētījumā ar veseliem pieaugušajiem brīvprātīgajiem, lietojot lamotrigīnu un okskarbazepīnu, bet

devas samazināšanas ietekme netika pētīta.

Literatūrā pieejami ziņojumi par pazeminātu lamotrigīna līmeni, lietojot lamotrigīnu kombinācijā ar

okskarbazepīnu. Tomēr prospektīvā pētījumā ar veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem, lietojot 200

mg lamotrigīna un 1200 mg okskarbazepīna, okskarbazepīns nemainīja lamotrigīna metabolismu, un

lamotrigīns nemainīja okskarbazepīna metabolismu. Tādēļ pacientiem, kuri vienlaikus lieto

okskarbazepīnu, jāizmanto ārstēšanas shēma lamotrigīna lietošanai papildinošā terapijā bez valproāta

un bez lamotrigīna glikuronizācijas inducētājiem (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pētījumā, kurā piedalījās veseli brīvprātīgie, felbamāta (1200 mg divas reizes dienā) un lamotrigīna

(100 mg divas reizes dienā 10 dienas ilgi) vienlaicīga lietošana klīniski būtiski neietekmēja

lamotrigīna farmakokinētiku.

Pamatojoties uz lamotrigīna koncentrācijas plazmā retrospektīvu analīzi pacientiem, kuri lietoja

lamotrigīnu kopā ar gabapentīnu un bez tā, gabapentīns nemaina lamotrigīna šķietamo klīrensu.

Levetiracetāma un lamotrigīna iespējamo mijiedarbību novērtēja, izvērtējot abu līdzekļu koncentrāciju

serumā placebo kontrolētu klīnisko pētījumu ietvaros. Šie dati liecina, ka lamotrigīns neietekmē

levetiracetāma farmakokinētiku un levetiracetāms neietekmē lamotrigīna farmakokinētiku.

Lamotrigīna līdzsvara koncentrāciju neietekmēja vienlaicīga pregabalīna lietošana (200 mg, 3 reizes

dienā). Lamotrigīnam un pregabalīnam nepiemīt farmakokinētiska mijiedarbība.

Topiramāts nemainīja lamotrigīna koncentrāciju plazmā. Lamotrigīna lietošanas rezultātā par 15 %

palielinājās topiramāta koncentrācija.

Pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar epilepsiju, vienlaicīga zonisamīda (200 – 400 mg dienā) un

lamotrigīna (150 – 500 mg dienā) lietošana 35 dienu garumā būtiski neietekmēja lamotrigīna

farmakokinētiku.

Lai gan ir ziņots par izmaiņām citu PEL koncentrācijas plazmā, kontrolētos pētījumos nav konstatēts,

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

ka lamotrigīns izmainītu citu vienlaicīgi lietotu PEL koncentrāciju plazmā. Dati no pētījumiem in

vitro liecina, ka lamotrigīns neizspiež citus PEL no to saistīšanās vietām ar olbaltumvielām.

Mijiedarbība ar citiem psihoaktīviem līdzekļiem

20 veseliem indivīdiem sešu dienu garumā lietojot 2 g bezūdens litija glikonāta divas reizes dienā,

litija farmakokinētika nemainījās, ja paralēli lietoja 100 mg lamotrigīna dienā.

Vairākas iekšķīgi lietotas bupropiona devas neradīja statistiski nozīmīgu ietekmi uz lamotrigīna

vienas devas farmakokinētiku 12 cilvēkiem, izraisot tikai nelielu lamotrigīna glikuronīda AUC

palielināšanos.

Pētījumā ar veseliem pieaugušiem brīvprātīgajiem, lietojot 15 mg olanzapīna, lamotrigīna AUC un

samazinājās vidēji attiecīgi par 24 % un 20 %. Kopumā nav sagaidāms, ka šī ietekme būtu

klīniski nozīmīga. Lamotrigīns 200 mg lielā devā neatstāja būtisku ietekmi uz olanzapīna

farmakokinētiku.

Vairākas lamotrigīna lietošanas reizes, lietojot to iekšķīgi 400 mg devā, neatstāja būtisku ietekmi uz

vienas 2 mg risperidona devas farmakokinētiku 14 veseliem brīvprātīgajiem. Pēc risperidona

lietošanas 2 mg devā vienlaicīgi ar lamotrigīnu 12 no 14 brīvprātīgajiem ziņoja par miegainību;

salīdzinājumam, par šādiem traucējumiem ziņoja 1 no 20 brīvprātīgajiem, kad lietoja tikai

risperidonu, un neviens brīvprātīgais, kad lietoja tikai lamotrigīnu.

In vitro eksperimenti liecināja, ka amitriptilīns, bupropions, klonazepāms, haloperidols un lorazepāms

minimāli inhibē lamotrigīna primārā metabolīta 2-N-glikuronīda veidošanos. Šie eksperimenti arī ļāva

secināt, ka klozapīns, fluoksetīns, fenelzīns, risperidons, sertralīns vai trazodons neinhibē lamotrigīna

metabolismu. Turklāt bufuralola metabolisma pētījums, kurā izmantoja cilvēka aknu mikrosomu

līdzekļus, ļāva secināt, ka lamotrigīns nemazina tādu zāļu klīrensu, ko metabolizē galvenokārt

CYP2D6.

Mijiedarbība ar hormonālajiem kontracepcijas līdzekļiem

Hormonālo kontracepcijas līdzekļu ietekme uz lamotrigīna farmakokinētiku

Pētījumā ar 16 brīvprātīgajām sievietēm, 30 µg etinilestradiola/150 µg levonorgestrela lietošana

kombinēto perorālās kontracepcijas tablešu veidā izraisīja aptuveni divkāršu lamotrigīna perorālā

klīrensa pieaugumu, kā rezultātā lamotrigīna AUC un C

attiecīgi samazinājās vidēji par 52 % un 39

%. Lamotrigīna koncentrācija serumā pakāpeniski pieaug neaktīvās terapijas nedēļas laikā (piemēram,

nedēļā, kurā tabletes netiek lietotas): koncentrācija neaktīvās nedēļas beigās pirms aktīvās vielas

lietošanas ir vidēji divas reizes augstāka nekā vienlaicīgas lietošanas laikā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ieteiktā lamotrigīna devas kāpināšanas shēma nav jāmaina tikai hormonālo kontracepcijas līdzekļu

lietošanas dēļ, taču vairumā gadījumu būs nepieciešams palielināt vai samazināt lamotrigīna

balstdevu, uzsākot vai pārtraucot lietot hormonālos kontracepcijas līdzekļus (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Lamotrigīna ietekme uz kontracepcijas līdzekļu farmakokinētiku

Pētījumā ar 16 brīvprātīgajām sievietēm 300 mg liela lamotrigīna deva neietekmēja kombinēto

kontracepcijas tablešu etinilestradiola komponenta farmakokinētiku. Novēroja nelielu levonorgestrela

komponenta klīrensa pieaugumu, kā rezultātā samazinājās levonorgestrela AUC un C

attiecīgi

vidēji par 19 % un 12 %. Seruma FSH, LH un estradiola noteikšana pētījuma laikā parādīja olnīcu

hormonālās aktivitātes nomākuma zudumu dažām sievietēm, tomēr seruma progesterona noteikšana

parādīja, ka nevienai no 16 sievietēm nebija ovulācijas hormonālo pazīmju. Nelielā levonorgestrela

klīrensa pieauguma, FSH un LH izmaiņu serumā ietekme uz olnīcu ovulatoro aktivitāti nav zināma

(skatīt 4.4. apakšpunktu). Nav pētīta citu lamotrigīna devu, izņemot 300 mg dienā, ietekme un nav

veikti pētījumi ar citiem sieviešu hormonālajiem līdzekļiem.

Mijiedarbība ar citām zālēm

Pētījumā ar 10 brīvprātīgajiem vīriešiem rifampicīns paaugstināja lamotrigīna klīrensu un samazināja

lamotrigīna eliminācijas pusperiodu, inducējot aknu enzīmus, kuri ir atbildīgi par glikuronizāciju.

Pacientiem, kuri vienlaikus lieto rifampicīnu, jāizmanto atbilstoša ārstēšanas shēma (skatīt 4.2.

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

apakšpunktu).

Pētījumā, kurā piedalījās veseli brīvprātīgie, lopinavīrs/ritonavīrs aptuveni uz pusi samazināja

lamotrigīna koncentrāciju plazmā, iespējams, inducējot glikuronizāciju. Pacientiem, kuri vienlaikus

lieto lopinavīru vai ritonavīru, jāizmanto atbilstoša ārstēšanas shēma (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pētījumā, kurā piedalījās veseli brīvprātīgie pieaugušie, lietojot atazanavīru/ritonavīru (300 mg/100

mg) 9 dienas, samazinās lamotrigīna plazmas AUC un C

(viena 100 mg deva) attiecīgi par 32 % un

6 %. Pacientiem, kuri vienlaicīgi lieto atazanavīru/ritonavīru, jāpiemēro atbilstoša terapijas shēma

(skatīt 4.2. apakšpunktu).

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Ar pretepilepsijas zāļu lietošanu saistīts vispārējs risks

Sievietēm reproduktīvajā vecumā ir jāsaņem speciālista padoms. Ja sieviete plāno grūtniecību, ir

jāpārskata PEL lietošanas nepieciešamība. Ja sievietei ārstē epilepsiju, PEL terapiju nedrīkst pārtraukt

pēkšņi, jo tas var izraisīt lēkmju atjaunošanos, kas var radīt nopietnas sekas sievietei un vēl

nedzimušajam bērnam.

Ar PEL ārstētu māšu bērniem iedzimtu defektu risks ir 2–3 reizes lielāks nekā paredzamais biežums

kopējā populācijā, kas ir aptuveni 3 %. Visbiežāk ziņots par šādiem defektiem: lūpas šķeltne,

kardiovaskulāri defekti un nervu caurulītes defekti. Ārstēšana ar vairākiem PEL ir saistīta ar lielāku

iedzimtu patoloģiju risku nekā monoterapijas gadījumā, tādēļ, kad vien iespējams, jālieto

monoterapija.

Ar lamotrigīna lietošanu saistītais risks

Grūtniecība

Epidemioloģiskajos pētījumos, kuros kopumā piedalījušās aptuveni 2000 sievietes, kas tika ārstētas ar

lamotrigīna monoterapiju grūtniecības laikā, nevarēja izslēgt palielinātu iedzimtu defektu risku. Vienā

datu reģistrā ir ziņots par palielinātu sejas šķeltņu biežumu. Citi datu apkopojumi neapstiprina šo

atradi. Pētījumos ar dzīvniekiem pierādīta toksicitātes attīstība (skatīt 5.3. apakšpunktu).

Ja terapija ar lamotrigīnu grūtniecības laikā tiek uzskatīta par nepieciešamu, ieteicams lietot mazāko

iespējamo terapeitisko devu.

Lamotrigīns nelielā mērā inhibē dihidrofolskābes reduktāzi, tādējādi teorētiski tas varētu palielināt

embrija un augļa bojājuma risku, samazinot folskābes līmeni (skatīt 4.4. apakšpunktu). Jāapsver

folskābes lietošanas nepieciešamība, plānojot grūtniecību un agrīnā grūtniecības laikā.

Fizioloģiskas pārmaiņas grūtniecības laikā var ietekmēt lamotrigīna koncentrāciju un/vai terapeitisko

efektu. Ir ziņots par pazeminātu lamotrigīna koncentrāciju plazmā grūtniecības laikā, kas rada

iespējamu lēkmju kontroles zuduma risku. Pēc dzemdībām iespējams lamotrigīna koncentrācijas

straujš kāpums, kas rada ar devu saistītu nevēlamu blakusparādību risku. Tādēļ pirms grūtniecības,

grūtniecības laikā un pēc tās, kā arī neilgi pēc dzemdībām, jāpārbauda lamotrigīna koncentrācija

serumā. Nepieciešamības gadījumā devu var pielāgot, lai saglabātu tādu pašu lamotrigīna

koncentrāciju serumā kā pirms grūtniecības; to arī var pielāgot atbilstoši klīniskajai atbildes reakcijai.

Turklāt pēc dzemdībām jākontrolē ar devu saistīto nevēlamo blakusparādību rašanās.

Barošana ar krūti

Ziņots, ka lamotrigīns izdalās mātes pienā ļoti mainīgā koncentrācijā, līdz ar to kopējais lamotrigīna

līmenis zīdaiņa organismā var sasniegt pat aptuveni 50 % no līmeņa mātes organismā. Tādēļ dažiem

ar krūti barotiem zīdaiņiem lamotrigīna koncentrācija serumā var sasniegt līmeni, kurā rodas

farmakoloģiska iedarbība.

Iespējamais

pozitīvais

krūts

barošanas

efekts

jāvērtē

attiecībā

pret

potenciālo

nevēlamo

blakusparādību risku bērnam. Ja sieviete izlemj par labu krūts barošanai lamotrigīna terapijas laikā,

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

zīdainis jānovēro, lai konstatētu, vai viņam nerodas nevēlamas blakusparādības, piemēram, sedācija,

izsitumi un slikta pieņemšanās svarā.

Fertilitāte

Eksperimentos ar dzīvniekiem lamotrigīnam netika atklāta negatīva ietekme uz auglību (skatīt 5.3.

apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Tā kā atbildes reakcija uz terapiju ar PEL dažādiem indivīdiem atšķiras, pacientiem, kuri lieto

lamotrigīnu epilepsijas ārstēšanai, jākonsultējas ar ārstu par specifiskiem jautājumiem attiecībā uz

transportlīdzekļu vadīšanu un epilepsiju.

Nav veikti pētījumi, lai novērtētu ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.

Divos pētījumos ar brīvprātīgajiem pierādīts, ka lamotrigīna ietekme uz smalko vizuālo motoro

koordināciju, acu kustībām, ķermeņa līdzsvaru un subjektīvais sedatīvais efekts neatšķiras no placebo.

Klīniskajos pētījumos ar lamotrigīnu ir ziņots par tādām neiroloģiskām blakusparādībām kā reiboņi un

diplopija. Tādēļ pacientam pirms transportlīdzekļu vadīšanas vai mehānismu apkalpošanas jāpavēro,

kā lamotrigīna terapija ietekmē viņus.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Pamatojoties uz pašlaik pieejamajiem datiem, blakusparādības ir sadalītas epilepsijas un bipolāru

traucējumu sadaļās. Tomēr, apsverot lamotrigīna kopējo drošuma profilu, jāpievērš uzmanība abām

sadaļām.

Blakusparādību klasifikācijā ir izmantoti šādi apzīmējumi: ļoti bieži (

1/10), bieži (

1/100 līdz

<1/10), retāk (

1/1 000 līdz <1/100), reti (

1/10 000 līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000) un nav

zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Katrā biežuma grupā nevēlamās blakusparādības minētas to nopietnības samazinājuma secībā.

Epilepsija

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Ļoti reti: hematoloģiskas izmaiņas, ieskaitot neitropēniju, leikopēniju, anēmiju, trombocitopēniju,

pancitopēniju, aplastisko anēmiju, agranulocitozi, hemofagocītiska limfohistiocitoze (HLH).

Hematoloģiskās izmaiņas var būt vai nebūt saistītas ar paaugstinātas jutības sindromu (skatīt "Imūnās

sistēmas traucējumi"**).

Imūnās sistēmas traucējumi

Ļoti reti: paaugstinātas jutības sindroms** (ieskaitot tādus simptomus kā drudzis, limfadenopātija,

sejas tūska, asinsainas un aknu funkciju izmaiņas, diseminēta intravazālā koagulācija un vairāku

orgānu mazspēja).

Nav zināmi: hipogammaglobulinēmija.

** Ziņots, ka izsitumi var būt viens no simptomiem paaugstinātas jutības sindromam, kurš saistīts ar

dažādiem sistēmiskiem simptomiem, ieskaitot drudzi, limfadenopātiju, sejas tūsku un asinsainas un

aknu funkciju izmaiņām. Šim sindromam iespējamas dažādas smaguma klīniskās pakāpes, un retākos

gadījumos tas var izraisīt diseminētu intravazālu koagulāciju un vairāku orgānu mazspēju. Tādēļ īpaši

svarīgi ievērot paaugstinātas jutības agrīnās izpausmes (piemēram, drudzi, limfadenopātiju), pat ja

izsitumus nenovēro. Ja parādās šādi simptomi un pazīmes, nekavējoties jāizvērtē pacienta stāvoklis,

un, ja nav iespējams noteikt citu etioloģisko cēloni, jāpārtrauc lamotrigīna terapija.

Psihiskie traucējumi

Bieži: agresija, aizkaitināmība.

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Ļoti reti: apmulsums, halucinācijas, tiks.

Nervu sistēmas traucējumi

Monoterapijas klīniskajos pētījumos:

Ļoti bieži: galvassāpes.

Bieži: miegainība, reibonis, trīce, bezmiegs.

Retāk: ataksija.

Reti: nistagms.

Cita veida klīniskā pieredze:

Ļoti bieži: miegainība, ataksija, reibonis, galvassāpes.

Bieži: nistagms, trīce, bezmiegs.

Ļoti reti: uzbudinājums, nenosvērtība, kustību traucējumi, Parkinsona slimības pasliktināšanās,

ekstrapiramidāli efekti, horeoatetoze, krampju biežuma palielināšanās.

Ir ziņojumi, ka lamotrigīns var pasliktināt parkinsonisma simptomus pacientiem ar iepriekš

diagnosticētu Parkinsona slimību un atsevišķi ziņojumi par ekstrapiramidālu efektu un horeoatetozi

pacientiem, kam nav šīs slimības.

Acu bojājumi

Monoterapijas klīniskajos pētījumos:

Retāk: redzes dubultošanās, redzes miglošanās.

Cita veida klīniskā pieredze:

Ļoti bieži: redzes dubultošanās, redzes miglošanās.

Reti: konjunktivīts.

Kuņģa – zarnu trakta traucējumi

Monoterapijas klīniskajos pētījumos:

Bieži: slikta dūša, vemšana, caureja.

Cita veida klīniskā pieredze:

Ļoti bieži: slikta dūša, vemšana.

Bieži: caureja.

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Ļoti reti: aknu mazspēja, aknu disfunkcija, paaugstināti aknu funkciju rādītāji.

Aknu disfunkcija parasti rodas saistībā ar paaugstinātas jutības reakcijām, bet ir ziņots par atsevišķiem

gadījumiem bez skaidrām paaugstinātas jutības pazīmēm.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži: izsitumi uz ādas.

Reti: Stīvensa-Džonsona sindroms.

Ļoti reti: toksiska epidermas nekrolīze.

Nav zināmi: DRESS.

Dubultaklā klīniskajā pētījumā ar pieaugušajiem, kur lamotrigīnu pievienoja jau esošai terapijai, ādas

izsitumi parādījās 10 % pacientu, kuri saņēma lamotrigīnu, un 5 % pacientu, kuri saņēma placebo.

Ādas izsitumi bija par iemeslu lamotrigīna terapijas pārtraukšanai 2 % pacientu. Izsitumi, kas parasti

ir makulopapulāri, parādās vidēji 8 nedēļu laikā pēc terapijas uzsākšanas brīža un pāriet, pārtraucot

lamotrigīna lietošanu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Ziņots par nopietniem, iespējami dzīvībai bīstamiem izsitumiem, ieskaitot Stīvensa-Džonsona

sindromu un toksisku epidermas nekrolīzi (Laiela sindroms). Lai gan lielākā daļa pacientu izveseļojas,

pārtraucot lamotrigīna terapiju, tomēr dažiem pacientiem parādās neatgriezeniska rētošanās, un ir

bijuši reti nāves gadījumi (skatīt 4.4. apakšpunktu).

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Kopumā izsitumu risks ir cieši saistīts ar:

lielām lamotrigīna sākuma devām un ieteicamās devas kāpināšanas shēmas pārsniegšanu

(skatīt 4.2. apakšpunktu);

vienlaicīgu valproāta lietošanu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Ziņots arī, ka izsitumi var būt viens no simptomiem paaugstinātas jutības sindromam, kurš saistīts ar

dažādiem sistēmiskiem simptomiem (skatīt Imūnās sistēmas traucējumi**).

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Ļoti reti: sarkanai vilkēdei līdzīgas reakcijas.

Vispārīgi traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži: nogurums.

Bipolāri traucējumi

Zemāk minētās blakusparādības jāapsver kopā ar tām blakusparādībām, kuras novēro epilepsijas

gadījumā, lai novērtētu lamotrigīna kopējo drošuma profilu.

Nervu sistēmas traucējumi

Bipolāru traucējumu klīniskajos pētījumos:

Ļoti bieži: galvassāpes.

Bieži: uzbudinājums, miegainība, reibonis.

Kuņģa – zarnu trakta traucējumi

Bipolāru traucējumu klīniskajos pētījumos:

Bieži: sausuma sajūta mutē.

Ādas un zemādas audu bojājumi

Bipolāru traucējumu klīniskajos pētījumos:

Ļoti bieži: izsitumi uz ādas.

Reti: Stīvensa – Džonsona sindroms.

Ļoti reti: toksiska epidermas nekrolīze.

Nav zināmi: DRESS.

Ņemot vērā visus bipolāru traucējumu klīniskos pētījumus (kontrolētus un nekontrolētus), kuros tiek

lietots lamotrigīns, izsitumi radās 12 % pacientu, kuri saņēma lamotrigīnu. Taču kontrolētos

pētījumos ar pacientiem, kuriem bija bipolāri afektīvi traucējumi, izsitumi radās 8 % pacientu, kuri

lietoja lamotrigīnu, un 6 % pacientu, kuri saņēma placebo.

Skeleta-muskuļu un saistaudu sistēmas bojājumi

Bipolāru traucējumu klīniskajos pētījumos:

Bieži: artralģija.

Vispārīgi traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bipolāru traucējumu klīniskajos pētījumos:

Bieži: sāpes, muguras sāpes.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā15, Rīgā, LV

1003. Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Simptomi un pazīmes

Ziņots par akūtu saindēšanos ar devu, kas 10 – 20 reizes pārsniedz maksimālo terapeitisko devu.

Pārdozēšana ir izraisījusi tādus simptomus kā nistagms, ataksija, apziņas traucējumi un koma.

Ārstēšana

Pārdozēšanas gadījumā pacients jāievieto slimnīcā un viņam jāsniedz atbilstoša atbalstoša terapija. Ja

indicēta, jāveic ārstēšana, kas vērsta uz uzsūkšanās kavēšanu (aktivētā ogle, caurejas līdzeklis vai

kuņģa skalošana). Nav pieredzes par hemodialīzes izmantošanu, ārstējot pārdozēšanu.

Sešiem brīvprātīgajiem ar nieru mazspēju 20 % lamotrigīna devas tika izvadīta no organisma 4

stundas ilgas hemodialīzes sesijas laikā (skatīt 5.2. apakšpunktu).

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: pretepilepsijas līdzekļi, citi pretepilepsijas līdzekļi.

ATĶ kods: N03AX09

Darbības mehānisms

Farmakoloģisko pētījumu rezultāti liecina, ka lamotrigīns ir no devas un sprieguma atkarīgs

sprieguma aktivēto nātrija kanālu blokators. Tas nomāc uzbudinājuma pārvadi neironos un nomāc

glutamāta (neirotransmiters, kam ir svarīga loma epilepsijas lēkmju rašanās procesā) izdalīšanos.

Domājams, ka minētā iedarbība ir saistīta ar lamotrigīna pretkonvulsīvajām īpašībām.

Savukārt mehānisms, kas nodrošina lamotrigīna terapeitisko iedarbību bipolāru traucējumu gadījumā,

nav noskaidrots, lai gan uzskata, ka būtiska loma ir mijiedarbībai ar sprieguma aktivētajiem nātrija

jonu kanāliem.

Farmakodinamiskā

darbība

Pētījumos, kas veikti, lai pētītu, kā zāles iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, rezultāti, ko ieguva,

veseliem brīvprātīgajiem ievadot 240 mg lamotrigīna, neatšķīrās no placebo, kamēr gan 1000 mg

fenitoīna, gan 10 mg diazepāma ievērojami ietekmēja smalko vizuāli motoro koordināciju un acu

kustības, palielināja ķermeņa diskoordināciju un radīja subjektīvu sedatīvo efektu.

Citā pētījumā vienreizējas 600 mg karbamazepīna devas ievērojami pasliktināja smalko vizuāli

motoro koordināciju un acu kustības, palielināja ķermeņa diskoordināciju un paātrināja sirdsdarbību,

bet rezultāti, lietojot lamotrigīnu 150 mg un 300 mg devās, neatšķīrās no placebo.

Klīniskā efektivitāte un lietošanas drošums bērniem no 1 līdz 24 mēnešu vecumam

Parciālo krampju papildterapijas efektivitāte un drošums pacientiem no 1 līdz 24 mēnešu vecumam

vērtēts mazā, dubultmaskētā, placebo kontrolētā lietošanas pārtraukšanas pētījumā. Ārstēšana tika

sākta 177 pacientiem, lietojot devas titrēšanas shēmu, kas bija tāda pati kā bērniem no 2 līdz 12 gadu

vecumam.

Mazākā pieejamā lamotrigīna tablešu deva ir 2 mg, tāpēc dažos gadījumos titrēšanas fāzē standarta

dozēšanas shēma tika pielāgota (piemēram, lietojot 2 mg tableti ik pārdienas, ja aprēķinātā deva bija

mazāk nekā 2 mg). Koncentrāciju serumā noteica titrēšanas 2. nedēļas beigās, un pēc tam devu vai nu

samazināja, vai nepalielināja, ja koncentrācija pārsniedza 0,41 µg/ml, kas ir pieaugušajiem paredzamā

koncentrācija šajā brīdī. Dažiem pacientiem 2. nedēļas beigās deva bija jāsamazina pat par 90 %.

Trīsdesmit astoņiem pacientiem, kuriem bija atbildes reakcija (krampju biežums samazinājās > 40 %),

tika randomizēti iedalīti vai nu saņemt placebo, vai turpināt lietot lamotrigīnu. Placebo grupā pacientu

daļa, kuriem ārstēšana bija neveiksmīga, bija 84 % (16/19 pacienti), bet lamotrigīna grupā 58 %

(11/19 pacienti). Atšķirība nebija statistiski nozīmīga: 26,3 %, TI 95 % - 2,6 % <> 50,2 %, p=0,07.

Kopumā 256 pētāmās personas vecumā no 1 līdz 24 mēnešiem saņēmušas lamotrigīnu devā no 1 līdz

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

15 mg/kg dienā līdz 72 nedēļām. Lamotrigīna drošuma raksturojums no 1 līdz 24 mēnešus veciem

bērniem bija tāds pats kā vecākiem bērniem, izņemot to, ka par 2 gadiem jaunākiem bērniem biežāk

(26 %) ziņoja par klīniski nozīmīgu krampju pastiprināšanos (≥50 %) nekā vecākiem bērniem (14 %).

Klīniskā efektivitāte un drošums Lenoksa – Gasto sindroma gadījumā

Nav datu par monoterapiju ar Lenoksa – Gasto sindromu saistītu krampju gadījumā.

Klīniskā efektivitāte afektīvu epizožu profilaksei pacientiem ar bipolāriem traucējumiem

Efektivitāte afektīvu epizožu profilaksē pacientiem ar I tipa bipolāriem afektīviem traucējumiem

novērtēta divos pētījumos.

Pētījums SCAB2003 bija multicentru, dubultakls, divkāršas shēmas, placebo un litija kontrolēts,

randomizēts fiksētas devas pētījums par ilgstošu depresijas un/vai mānijas recidīvu un atkārtošanās

profilaksi pacientiem ar I tipa bipolāriem afektīviem traucējumiem, kuriem bija sākusies vai nesen

bijusi depresijas epizode. Pēc stabilizēšanas ar lamotrigīna monoterapiju vai papildinošo terapiju

pacienti tika randomizēti piecās terapijas grupās: lamotrigīns (50, 200, 400 mg dienā), litijs

(koncentrācija serumā no 0,8 līdz 1,1 mmol/l ) vai placebo maksimāli 76 nedēļas (18 mēnešus).

Primārais atskaites punkts bija „laiks līdz intervencei ar garastāvokli saistītas epizodes dēļ” (Time to

Intervention for a Mood Episode, TIME), kur iejaukšanās bija papildus medikamentoza terapija vai

elektrošoka terapija (EŠT). Pētījuma SCAB2006 plānojums bija līdzīgs pētījuma SCAB2003

plānojumam, taču tas atšķīrās no SCAB2003 ar elastīgās lamotrigīna devas (100 – 400 mg dienā)

vērtēšanu un pacientu iekļaušanu, kuriem bija sākusies vai nesen bijusi mānijas epizode. Rezultāti

parādīti 7. tabulā.

7. tabula: Pētījumu, kuros pārbaudīta lamotrigīna efektivitāte garastāvokļa traucējumu epizožu

profilaksē pacientiem ar I tipa bipolāriem traucējumiem, rezultātu apkopojums

Pacientu “daļa”, kuriem nebija traucējumu 76. nedēļā

Pētījums SCAB2003

Bipolāri I

Pētījums SCAB2006

Bipolāri I

Iekļaušanas kritērijs

Depresijas epizode

Mānijas epizode

Lamotrigīn

Litijs

Placebo

Lamotrigīn

Litijs

Placebo

Bez iejaukšanās

0,22

0,21

0,12

0,17

0,24

0,04

p-raksturlieluma Log rindas tests

0,004

0,00

0,023

0,00

Bez depresijas

0,51

0,46

0,41

0,82

0,71

0,40

p-raksturlieluma Log rindas tests

0,047

0,20

0,015

0,16

Bez mānijas

0,70

0,86

0,67

0,53

0,64

0,37

p-raksturlieluma Log rindas tests

0,339

0,02

0,280

0,00

Atbalstošajā laika līdz pirmajai depresijas epizodei un laika līdz mānijas/hipomānijas vai jauktai

epizodei analīzē ar lamotrigīnu ārstētiem pacientiem bija nozīmīgi ilgāks laiks līdz pirmajai depresijas

epizodei nekā placebo grupas pacientiem un terapijas atšķirība laika ziņā līdz mānijas/hipomānijas vai

jauktai epizodei nebija statistiski nozīmīga.

Lamotrigīna efektivitāte kombinācijā ar garastāvokļa stabilizatoriem nav pietiekami pētīta.

Suicidalitātes analīze

Suicidālu domu un uzvedības sastopamība tika izvērtēta placebo kontrolētu lamotrigīna klīnisko

pētījumu apkopotajā analīzē par 6467 pacientiem ar dažādām indikācijām.

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Bipolāru traucējumu pētījumu grupā šo blakusparādību biežums, lietojot lamotrigīnu, bija skaitliski,

bet ne statistiski nozīmīgi lielāks (29/1212 [2,4 %]), nekā lietojot placebo (19/1054 [1,8 %]).

Psihiatrisko indikāciju apkopotajā analīzē šīs blakusparādības biežāk radās pirmajā terapijas mēnesī,

pacientiem, kuri lietoja lamotrigīnu. Ar uzvedību saistīti gadījumi biežāk bija novērojami vīriešiem.

Epilepsijas pētījumu grupā nebija statiski nozīmīgas atšķirības gadījumu biežumā starp lamotrigīna un

placebo grupu. Kaut arī suicidālu domu un uzvedības gadījumu skaits bija pārāk mazs (6/1073 [0,6

%] lamotrigīna grupā un 2/805 [0,3 %] placebo grupā), lai veiktu salīdzinājumu starp terapijas

grupām, relatīvais biežums šajā lamotrigīna analīzē saskan ar PEL klases efektu (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Pētījums par lamotrigīna ietekmi uz sirds vadītspēju

Pētījumā, kurā piedalījās veseli, pieauguši brīvprātīgie, tika novērtēta atkārtotu lamotrigīna devu (līdz

400 mg dienā) ietekme uz sirds vadītspēju, ko noteica ar 12 novadījumu EKG palīdzību.

Lamotrigīnam netika konstatēta klīniski nozīmīga ietekme uz QT intervālu, salīdzinot ar placebo.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Lamotrigīns ātri un pilnībā uzsūcas no gremošanas sistēmas, un tam nav nozīmīga pirmā loka

metabolisma. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta aptuveni 2,5 stundas pēc iekšķīgas

lamotrigīna lietošanas. Maksimālās koncentrācijas sasniegšana ir mazliet aizkavēta, ja zāles lieto pēc

ēdienreizēm, bet netiek ietekmēts absorbcijas apjoms. Maksimālais līdzsvara koncentrācijas līmenis

plazmā ievērojami atšķiras dažādiem indivīdiem, bet katram atsevišķajam indivīdam svārstības ir

retas.

Izkliede

Saistīšanās ar plazmas olbaltumvielām ir aptuveni 55 %. Varbūtība, ka saistīšanās izmaiņas plazmā

izraisītu toksiskas reakcijas, ir ļoti neliela.

Izkliedes tilpums ir no 0,92 līdz 1,22 l/kg.

Biotransformācija

Konstatēts, ka UDP-glikuroniltransferāzes ir enzīmi, kas iesaistīti lamotrigīna metabolismā.

Lamotrigīns pats atkarībā no devas nedaudz inducē savu metabolismu. Tomēr nav pierādījumu, ka

lamotrigīns ietekmētu citu PEL farmakokinētiku, un dati norāda, ka mijiedarbības iespēja starp

lamotrigīnu un zālēm, kuras metabolizē citohroma P450 enzīmi, ir zema.

Eliminācija

Šķietamais plazmas klīrenss veseliem indivīdiem ir aptuveni 30 ml/min. Lamotrigīna klīrensam

primāri ir metabolisks raksturs, tam seko glikuronētās vielas izdalīšana ar urīnu. Nemainītā veidā ar

urīnu izdalās mazāk kā 10 % no lietotās devas. Tikai apmēram 2 % ar lamotrigīnu saistīto vielu

izdalās ar fēcēm. Klīrenss un eliminācijas pusperiods ir atkarīgs no devas. Tiek uzskatīts, ka

eliminācijas pusperiods plazmā veseliem indivīdiem ir aptuveni 33 stundas (robežās no 14 – 103

stundām). Pētījumā, kurā piedalījās pacienti ar Žilbēra sindromu, vidējais šķietamais klīrenss bija par

32 % mazāks, salīdzinot ar kontroles grupu, taču iegūtās vērtības ietilpa vispārējai populācijai

novērotajā diapazonā.

Lamotrigīna eliminācijas pusperiodu lielā mērā ietekmē vienlaicīgi lietotās zāles. Vidējais

eliminācijas pusperiods samazinās apmēram līdz 14 stundām, ja tiek lietotas glikuronizāciju

inducējošas zāles, piemēram, karbamazepīns un fenitoīns, un palielinās vidēji līdz aptuveni 70

stundām, ja paralēli lieto tikai nātrija valproātu (skatīt 4.2. apakšpunktu).

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

Linearitāte

Līdz pat 450 mg lamotrigīna farmakokinētika ir lineāra, un šī ir augstākā vienreizējā deva, kuras

iedarbība ir pārbaudīta.

Īpašas pacientu grupas

Pediatriskā populācija

Klīrenss attiecībā pret ķermeņa masu bērniem ir lielāks nekā pieaugušajiem, un vislielākais tas ir

bērniem līdz piecu gadu vecumam. Lamotrigīna eliminācijas pusperiods bērniem parasti ir īsāks nekā

pieaugušajiem, vidēji apmēram 7 stundas, lietojot to vienlaicīgi ar enzīmus inducējošām zālēm,

piemēram, karbamazepīnu un fenitoīnu, savukārt, lietojot to vienlaicīgi ar valproātu vienu pašu,

eliminācijas vidējais pusperiods pagarinās līdz 45–50 stundām (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Zīdaiņi no 2 līdz 26 mēnešu vecuma

143 bērnu vecuma pacientiem vecumā no 2 līdz 26 mēnešiem, kuru ķermeņa masa bija no 3 līdz 16

kg un kuri saņēma līdzīgas iekšķīgas devas uz kg ķermeņa masas kā bērni, kuri vecāki par 2 gadiem,

klīrenss bija mazāks nekā vecākiem bērniem ar tādu pašu ķermeņa masu. Vidējais sagaidāmais

eliminācijas pusperiods zīdaiņiem, kuri jaunāki par 26 mēnešiem un kuri saņēma enzīmus inducējošu

terapiju,

bija

stundas,

lietojot

vienlaicīgi

valproātu

stundas,

enzīmu

induktoriem/inhibitoriem ārstētiem pacientiem – 38 stundas. Perorālā klīrensa atšķirība starp

indivīdiem bērnu vecuma pacientu grupā no 2 līdz 26 mēnešu vecumā bija liela (47 %). Paredzamais

koncentrācijas līmenis serumā 2 – 26 mēnešus veciem bērniem kopumā bija tādās pašās robežās kā

vecākiem bērniem, lai gan domājams, ka dažiem bērniem, kuru ķermeņa masa ir mazāka nekā 10 kg,

būs augstāks C

līmenis.

Gados vecāki pacienti

Populāciju farmakokinētikas pētījumos, kuros iesaistīti gan gados vecāki, gan jauni epilepsijas

pacienti vienos un tajos pašos klīniskajos pētījumos, tika pierādīts, ka lamotrigīna klīrensa izmaiņas

nesasniedz klīniski nozīmīgu pakāpi. Pēc vienas devas lietošanas šķietamais klīrenss samazinājās par

12 %, proti, no 35 ml/min 20 gadu vecumā līdz 31 ml/min 70 gadu vecumā. Pēc 48 nedēļu terapijas

klīrenss samazinājās par 10 %, proti, no 41 līdz 37 ml/min attiecīgi jauniešiem un gados vecākiem

cilvēkiem. Lamotrigīna farmakokinētiku pēc vienreizējas 150 mg devas pētīja arī 12 veseliem gados

vecākiem cilvēkiem. Vidējais klīrenss gados vecākiem pacientiem (0,39 ml/min/kg) iekļaujas kopējā

vidējā klīrensa rādītājos (0,31 līdz 0,65 ml/min/kg), kas iegūts deviņos pētījumos ar jauniem un vidēja

vecuma pieaugušajiem pēc vienreizējas 30– 450 mg lielas devas lietošanas.

Nieru darbības traucējumi

Divpadsmit brīvprātīgajiem ar hronisku nieru mazspēju un sešām citām personām, kurām tika veikta

hemodialīze, katram lietoja vienu 100 mg lielu lamotrigīna devu. Vidējais klīrenss bija 0,42

ml/min/kg (hroniska nieru mazspēja), 0,33 ml/min/kg (starp hemodialīzes procedūrām) un 1,57

ml/min/kg (hemodialīzes laikā), salīdzinot ar 0,58 ml/min/kg veseliem brīvprātīgajiem. Vidējais

plazmas eliminācijas pusperiods bija 42,9 stundas (hroniska nieru mazspēja), 57,4 stundas (starp

hemodialīzes procedūrām) un 13 stundas (hemodialīzes laikā), salīdzinot ar 26,2 stundām veseliem

brīvprātīgajiem. Vidēji apmēram 20 % (no 5,6 līdz 35,1 %) organismā esošā lamotrigīna tika izvadīts

4 stundas ilgā hemodialīzes procedūrā.

Šajā pacientu grupā lamotrigīna sākuma devai jābūt balstītai uz pacienta vienlaicīgi lietotajām zālēm;

pacientiem ar izteikti smagiem nieru darbības traucējumiem var būt efektīvas samazinātas balstdevas

(skatīt 4.4. un 4.2. apakšpunktu).

Aknu darbības traucējumi

24 pacientiem ar dažāda aknu darbības traucējumu smaguma pakāpēm un 12 veselu cilvēku kontroles

grupai veica vienreizējas devas farmakokinētikas pētījumu. Vidējais šķietamais lamotrigīna klīrenss

bija 0,31, 0,24 vai 0,10 ml/min/kg pacientiem ar attiecīgi A, B vai C pakāpes aknu darbības

traucējumiem (Child-Pugh klasifikācija), salīdzinot ar 0,34 ml/min/kg veselajai kontroles grupai.

Pacientiem ar vidēji smagiem vai smagiem aknu darbības traucējumiem parasti jāsamazina sākuma

deva, devas kāpināšanā izmantotās devas un balstdeva (skatīt 4.2. apakšpunktu).

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Neklīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošumu, atkārtotu devu toksicitāti,

genotoksicitāti un iespējamu kancerogenitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam.

Reproduktīvās funkcijas un attīstības toksicitātes pētījumos grauzējiem un trušiem, sasniedzot mazāku

vai līdzīgu ekspozīciju kā sagaidāmā klīniskā ekspozīcija, netika novērota teratogēna ietekme, bet bija

samazināts augļa svars un aizkavēta skeleta pārkaulošanās. Tā kā toksiskas ietekmes dēļ mātītei

nevarēja pārbaudīt lielāku ekspozīciju ietekmi uz dzīvniekiem, lamotrigīna teratogēnais potenciāls,

sasniedzot lielāku ekspozīciju nekā klīniskā, nav zināms.

Žurkām, lietojot lamotrigīnu vēlīnā grūtniecības laikā un agrīnā pēcdzemdību periodā, novēroja

lielāku augļa un postnatālu mirstību. Šie efekti tika novēroti pie paredzamās klīniskās ekspozīcijas.

Jaunām žurkām pie ekspozīcijas, kas aptuveni divas reizes pārsniedza terapeitisko ekspozīciju

pieaugušiem cilvēkiem, novēroja ietekmi uz mācīšanos, izmantojot Bīla labirinta testu, nelielu

balanopreputiālās atdalīšanās un vagīnas veidošanās kavējumu, kā arī samazinātu ķermeņa masas

pieaugumu pēc dzemdībām 1. paaudzes dzīvniekiem.

Eksperimentos ar dzīvniekiem netika atklāts, ka lamotrigīns negatīvi ietekmētu auglību. Lamotrigīns

samazināja folskābes līmeni augļa organismā žurkām. Uzskata, ka folskābes trūkums ir saistīts ar

palielinātu iedzimtu defektu risku dzīvniekiem, kā arī cilvēkiem.

Lamotrigīns izraisīja ar devu saistītu hERG kanāla gala, kas atrodams cilvēka embrija nieru šūnās,

inhibīciju. IC50 rādītājs bija aptuveni deviņas reizes augstāks par maksimālo terapeitisko brīvo

koncentrāciju. Lamotrigīns neizraisīja QT intervāla pagarināšanos dzīvniekiem, kuru organismā zāļu

koncentrācija bija aptuveni divas reizes lielāka par maksimālo terapeitisko brīvo koncentrāciju.

Klīniskajā pētījumā lamotrigīnam nenovēroja klīniski nozīmīgu ietekmi uz QT intervālu veseliem

pieaugušajiem brīvprātīgajiem (skatīt 5.1. apakšpunktu).

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Laktozes monohidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Nātrija cietes glikolāts

Povidons

Magnija stearāts

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172)

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

3 gadi.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Šīm zālēm nav nepieciešama īpaša uzglabāšanas temperatūra.

Uzglabāt oriģinālā iepakojumā, lai pasargātu no gaismas.

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

SASKAŅOTS ZVA 11-07-2019

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

PVH/Al blisteri pa 10 tabletēm.

Iepakojumā 30, 60 vai 90 tabletes.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Medochemie Ltd, 1-10 Constantinoupoleos street, 3011 Limassol, Kipra

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Lamotrix 25 mg tabletes (04-0210)

Lamotrix 50 mg tabletes (04-0211)

Lamotrix 100 mg tabletes (04-0212)

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2004.gada 20.aprīlis.

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2009.gada 30.aprīlis.

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

2019.gada jūlijs.

04-0210/IB/013

04-0211/IB/013

04-0212/IB/013

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju