Kventiax 25 mg apvalkotās tabletes

Latvija - latviešu - Zāļu valsts aģentūra

Nopērc to tagad

Lietošanas instrukcija Lietošanas instrukcija (PIL)

20-12-2018

Produkta apraksts Produkta apraksts (SPC)

20-12-2018

Aktīvā sastāvdaļa:
Kvetiapīns
Pieejams no:
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia
ATĶ kods:
N05AH04
SNN (starptautisko nepatentēto nosaukumu):
Quetiapine
Deva:
25 mg
Zāļu forma:
Apvalkotā tablete
Receptes veids:
Pr.
Ražojis:
KRKA, d.d., Novo mesto, Slovenia; KRKA-FARMA d.o.o., Croatia
Produktu pārskats:
Lietošana bērniem: Nav apstiprināta
Autorizācija statuss:
Uz neierobežotu laiku
Autorizācija numurs:
07-0229

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

Lietošanas instrukcija: informācija pacientam

Kventiax 25 mg apvalkotās tabletes

Kventiax 100 mg apvalkotās tabletes

Kventiax 200 mg apvalkotās tabletes

Kventiax 300 mg apvalkotās tabletes

Quetiapinum

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.

Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Šīs zāles ir parakstītas tikai Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgas slimības pazīmes.

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī

uz iespējamām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Skatīt 4.punktu.

Šajā instrukcijā varat uzzināt:

Kas ir Kventiax un kādam nolūkam tās lieto

Kas Jums jāzina pirms Kventiax lietošanas

Kā lietot Kventiax

Iespējamās blakusparādības

Kā uzglabāt Kventiax

Iepakojuma saturs un cita informācija

1.

Kas ir Kventiax un kādam nolūkam tās lieto

Kventiax satur vielu, ko sauc par kvetiapīnu. Tas pieder antipsihotisko līdzekļu zāļu grupai. Kventiax

lieto vairāku slimību ārstēšanai, piemēram:

bipolāra depresija: kad Jums ir bēdīgs garastāvoklis. Šādā stāvoklī Jūs jūtaties nomākts, izjūtat

vainas apziņu, enerģijas trūkumu, apetītes zudumu vai nevarat gulēt.

mānija: kad Jūs jūtaties ļoti patīkami uztraukts, sajūsmināts, uzbudināts, entuziastisks vai

pārmērīgi aktīvs, vai ar pavājinātu spriešanas spēju, ieskaitot agresīvu vai graujošu uzvedību.

šizofrēnija: Jūs redzat, dzirdat vai jūtat klāt neesošo, ticat lietām, kuras nepastāv vai jūtaties

nepierasti aizdomīgs, uztraukts, apmulsis, vainīgs, sasprindzis vai depresīvs.

Pat tad, kad Jūs jutīsieties labāk, iespējams, ārsts turpinās ārstēšanu ar Kventiax.

2.

Kas Jums jāzina pirms Kventiax lietošanas

NELIETOJIET Kventiax šādos gadījumos

Ja Jums ir alerģija pret kvetiapīnu vai kādu citu (6. punktā minēto) šo zāļu sastāvdaļu.

Ja Jūs lietojat kādas no zālēm:

dažas zāles HIV infekcijas ārstēšanai;

azola atvasinājumus (pretsēnīšu līdzekļus);

eritromicīnu vai klaritromicīnu (infekciju ārstēšanai);

nefazodonu (depresijas ārstēšanai).

Nelietojiet Kventiax, ja augstāk minētais attiecas uz Jums. Ja Jums rodas šaubas, pirms Kventiax

lietošanas vaicājiet ārstam vai farmaceitam.

Brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Pirms Kventiax lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, ja:

Jums vai kādam Jūsu ģimenes loceklim ir vai ir bijušas sirds slimības, piemēram, sirds ritma

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

traucējumi, novājināts sirds muskulis vai sirds iekaisums, vai Jūs lietojat zāles, kas iedarbojas

uz sirds ritmu;

Jums ir pazemināts asinsspiediens;

Jums ir bijis insults, īpaši, ja Jūs esat gados vecāks pacients;

Jums ir aknu darbības traucējumi;

Jums kādreiz ir bijuši krampji;

Jums ir diabēts vai paaugstināts risks saslimt ar diabētu. Lietojot Kventiax, ārsts Jums var

pārbaudīt cukura līmeni asinīs;

Jūs zināt, ka Jums kādreiz ir bijis mazs balto asins šūnu skaits (neatkarīgi no tā, vai tas bija vai

nebija saistīts ar citu zāļu lietošanu);

esat gados vecāks cilvēks ar demenci (smadzeņu funkciju zudumu). Kventiax nevajadzētu lietot,

jo Kventiax pieder zāļu grupai, kas var paaugstināt insulta vai dažos gadījumos nāves risku

vecākiem cilvēkiem ar demenci;

Jūs esat gados vecāks cilvēks, kuram ir Parkinsona slimība/parkinsonisms;

Jums vai kādam citam Jūsu ģimenes loceklim ir bijusi asins recekļu veidošanās, jo šāda tipa

zāles ir tikušas saistītas ar asins recekļu veidošanos;

Jums ir vai ir bijušas epizodes, kad Jūs pārstājat elpot uz īsu brīdi Jūsu normālā miega laikā

(saukts par “miega apnoju”) un Jūs lietojat zāles, kas palēlina normālu smadzeņu darbību

(“depresanti’);

Jums ir vai ir bijušas situācijas, kad Jūs nespējat pilnībā iztukšot urīnpūsli (urīna aizture), Jums

ir palielināta prostata, zarnu nosprostojums, vai palielināts spiediens acīs. Šīs saslimšanas

dažkārt izraisa zāles, ar antiholīnerģisku efektu, kas ietekmē veidu kā nervu šūnas strādā, lai

ārstētu kādu konkrētu medicīnisku saslimšanu.

Jums ir bijusi alkohola vai jebkādu zāļu atkarība.

Nekavējoties pastāstiet savam ārstam, ja pēc Kventiax lietošanas Jūs jūtat jebko no tālāk minētā:

kombinācijā drudzi, stipru muskuļu stīvumu, svīšanu vai traucētu apziņu (traucējumus, ko sauc

par „ļaundabīgu neiroleptisko sindromu”). Var būt nepieciešama tūlītēja medicīniskā palīdzība.

Nekontrolējamas kustības, īpaši sejas un mēles.

reiboni vai stipru miegainību. Gados vecākiem pacientiem tas var palielināt nejaušas traumas

(kritiena) iespējamību.

krampjus.

ilgstošu un sāpīgu erekciju (priāpisms).

Visi minētie stāvokļi var rasties no šīs grupas medikamentu lietošanas.

Pēc iespējas ātrāk pastāstiet savam ārstam, ja Jums ir:

gripai līdzīgi simptomi, sausa mute, vai jebkura cita infekcija, kas var rasties balto asins šūnu

skaita samazināšanās rezultātā un var radīt nepieciešamību pārtraukt Kventiax lietošanu vai

uzsākt atbilstošu ārstēšanu.

aizcietējums ar pastāvīgām vēdera sāpēm, vai aizcietējums, kam nav atbildreakcijas uz

ārstēšanu, jo tas var izraisīt smagu zarnu nosprostojumu.

Domas par pašnāvību un depresijas saasinājums

Ja Jums ir depresija, Jums dažkārt var būt domas par pašsavainošanos vai pašnāvību. Pirmoreiz sākot

ārstēšanu, tās var pastiprināties, jo, lai šīs zāles sāktu darboties, jāpaiet zināmam laikam, parasti

aptuveni 2 nedēļām, bet dažkārt ilgākam laikam. Šīs domas var pastiprināties, arī pārtraucot ārstēšanu.

Lielāka šādu domu iespējamība ir, ja esat jauns pieaugušais. Informācija no klīniskajiem pētījumiem

liecina, ka palielināts domu par pašnāvību un/vai uz pašnāvību vērstas uzvedības risks ir jauniem

pieaugušajiem līdz 25 gadu vecumam, kuriem ir depresija.

Ja Jums jebkurā brīdī rodas domas par pašsavainošanos vai pašnāvību, sazinieties ar savu ārstu vai

nekavējoties dodieties uz slimnīcu. Iespējams, Jums liksies noderīgi pastāstīt tuviniekam vai tuvam

draugam, ka ciešat no depresijas, un palūgt viņam izlasīt šo lietošanas instrukciju. Jūs varat lūgt, lai šis

cilvēks pastāsta, ja viņam liekas, ka Jūsu depresija saasinās, vai, ja viņu uztrauc izmaiņas Jūsu

uzvedībā.

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

Ķermeņa masas palielināšanās

Pacientiem, kuri lieto Kventiax, novērota ķermeņa masas palielināšanās. Jums un Jūsu ārstam regulāri

jāpārbauda Jūsu masu.

Bērni un pusaudži

Kventiax nav paredzēts lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam.

Citas zāles un Kventiax

Pastāstiet savam ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat pēdējā laikā, esat lietojis vai

varētu lietot.

Nelietojiet Kventiax, ja Jūs lietojat šādas zāles:

dažas zāles HIV infekcijas ārstēšanai;

azola atvasinājumus (pretsēnīšu līdzekļus);

eritromicīnu vai klaritromicīnu (infekciju ārstēšanai);

nefazodonu (depresijas ārstēšanai).

Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs lietojat šādas zāles:

zāles epilepsijas ārstēšanai (fenitoīnu vai karbamazepīnu);

zāles augsta asinsspiediena ārstēšanai;

barbiturātus (pret bezmiegu);

tioridazīnu vai litiju (citas antipsihotiskas zāles);

zāles, kas var ietekmēt sirdsdarbību, piemēram, zāles, kas var izraisīt izmaiņas asins elektrolītu

sastāvā (zems kālija vai magnija līmenis), kā diurētiķi (urīndzenošas zāles) vai dažas

antibiotikas (zāles infekciju ārstēšanai);

zāles, kas var radīt aizcietējumu;

zāles, kurām piemīt antiholīnerģisks efekts, kas ietekmē veidu kā nervu šūnas strādā, lai ārstētu

kādu konkrētu medicīnisku stāvokli.

Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs pārtrauksiet lietot kādas no zālēm.

Kventiax kopā ar uzturu, dzērienu un alkoholu

Kventiax drīkst lietot neatkarīgi no ēdienreizes.

Esiet uzmanīgs un sekojiet, cik Jūs lietojat alkoholu. Kventiax un alkohola mijiedarbības

rezultātā Jūs varat kļūt miegains.

Nedzeriet greipfrūtu sulu Kventiax lietošanas laikā. Tā var ietekmēt zāļu darbību.

Grūtniecība un barošana ar krūti

Ja Jums iestājusies grūtniecība vai barojat bērnu ar krūti, ja domājat, ka Jums varētu būt iestājusies

grūtniecība, vai plānojat grūtniecību, pirms šo zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu.

Kventiax nedrīkst lietot grūtniecības laikā, ja vien tas nav atrunāts ar ārstu. Kventiax nedrīkst lietot, ja

barojat bērnu ar krūti.

Jaundzimušajiem, kuru mātes pēdējā trimestrī (grūtniecības pēdējos trijos mēnešos) ir lietojušas

Kventiax, iespējami simptomi, kas var būt saistīti ar zāļu lietošanas atcelšanu, piemēram, trīce,

muskuļu stīvums un/vai vājums, miegainība, uzbudinājums, elpošanas traucējumi un barošanas

traucējumi. Ja Jūsu bērnam attīstās kāds no šiem simptomiem, var būt

nepieciešams sazināties ar ārstu.

Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana

Jūsu tabletes var izraisīt miegainību. Nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus, kamēr

Jūs nezināt, kā šīs tabletes Jūs ietekmē.

Kventiax satur laktozi un nātriju

Kventiax satur laktozi, kas ir cukura veids. Ja Jūsu ārsts ir teicis, ka Jums ir kāda cukura nepanesība,

pirms lietojat šīs zāles, konsultējieties ar savu ārstu.

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

Zāļu noteikšana urīnā (skrīnings)

Nosakot zāļu vielas urīnā ar dažām testa metodēm, Kventiax lietošana var izraisīt pozitīvu rezultātu

attiecībā pret metadonu un tricikliskajiem antidepresantiem. Ieteicama rezultātu apstiprināšana,

izmantojot specifiskus testus.

3.

Kā lietot Kventiax

Vienmēr lietojiet šīs zāles tieši tā, kā ārsts vai farmaceits Jums teicis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet

ārstam vai farmaceitam. Ārsts nolems, kādu sākuma devu Jums lietot. Uzturošā deva (dienas deva) būs

atkarīga no Jūsu slimības un parasti ir no 150 mg līdz 800 mg.

Lietojiet tabletes vienu reizi dienā pirms gulētiešanas vai divas reizes dienā, atkarībā no Jūsu

slimības.

Norijiet tabletes veselas, uzdzerot ūdeni.

Lietojiet tabletes neatkarīgi no ēdienreizes.

Nedzeriet greipfrūtu sulu Kventiax lietošanas laikā. Tā var ietekmēt zāļu iedarbību.

Pat ja jūtaties labāk, bez ārsta ziņas nepārtrauciet tablešu lietošanu.

Aknu darbības traucējumi

Ja Jums ir aknu darbības traucējumi, ārsts var izmainīt zāļu devu.

Gados vecāki cilvēki

Gados vecākiem pacientiem ārsts var izmainīt devu.

Lietošana bērniem un pusaudžiem

Kventiax nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 18 gadiem.

Ja esat lietojis Kventiax vairāk nekā noteikts

Ja esat ieņēmis Kventiax vairāk nekā ārsts Jums ir nozīmējis, Jums var būt miegainība, reibonis un

sirdsdarbības traucējumi. Nekavējoties sazinieties ar ārstu vai tuvāko slimnīcu. Paņemiet līdzi

Kventiax tabletes.

Ja esat aizmirsis lietot Kventiax

Ja esat aizmirsis lietot devu, lietojiet to, tiklīdz atcerieties. Ja gandrīz pienācis nākamās devas

lietošanas laiks, pagaidiet līdz tam. Nelietojiet dubultu devu, lai aizvietotu aizmirsto tableti.

Ja Jūs pārtraucat lietot Kventiax

Ja Jūs pēkšņi pārtraucat lietot Kventiax, Jums var būt grūti aizmigt (bezmiegs), vai slikta dūša vai

galvassāpes, caureja, nelabums (vemšana), reibonis vai uzbudinājums. Ārsts var ieteikt samazināt

devu pakāpeniski, pirms pārtraucat lietot Kventiax.

Ja Jums ir vēl kādi jautājumi par šo zāļu lietošanu, vaicājiet savam ārstam vai farmaceitam.

4.

Iespējamās blakusparādības

Tāpat kā visas zāles, šīs zāles var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas.

Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

reibonis (var izraisīt kritienu), galvassāpes, sausums mutē;

miegainība (ar laiku var izzust, turpinot Kventiax lietošanu), var izraisīt kritienu;

lietošanas pārtraukšanas simptomi (simptomi, kuri rodas, pārtraucot lietot Kventiax), kā

bezmiegs, slikta dūša, galvassāpes, caureja, nelabums (vemšana), reibonis un uzbudinājums.

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

Ieteicama pakāpeniska zāļu lietošanas atcelšana 1 līdz 2 nedēļu laikā;

ķermeņa masas pieaugums;

neparastas muskuļu kustības. Tai skaitā grūtības uzsākt muskuļu kustības, trīcēšana, nemiera vai

muskuļu stīvuma sajūta bez sāpēm.

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

ātra sirdsdarbība;

izmainīta sirdsdarbība- sajūta, ka sirds kūleņo, ātri sit vai nav sirdspukstu;

aizcietējums, gremošanas traucējumi;

vājuma sajūta;

roku vai kāju pietūkums;

zems asinsspiediens pieceļoties, kas var izraisīt reiboni vai ģīboni (var izraisīt kritienu);

paaugstināts cukura līmenis asinīs;

neskaidra redze;

patoloģiski sapņi un nakts murgi;

pastiprināta izsalkuma sajūta;

kairinājuma sajūta;

runas un valodas traucējumi;

domas par pašnāvību un depresijas pastiprināšanās;

elpas trūkums;

vemšana (galvenokārt vecākiem pacientiem);

drudzis;

izmaiņas vairogdziedzera hormonu daudzumā asinīs;

samazināts specifisku asins šūnu daudzums asinīs;

paaugstināts aknu enzīmu daudzums asinīs;

paaugstināts hormona- prolaktīna daudzums asinīs:

sievietem un vīriešiem krūšu pietūkums un negaidīta piena izdalīšanās no krūtīm;

sievietēm menstruāciju iztrūkumu vai neregulāras menstruācijas.

Retākas blakusparādības (var skart līdz 1 no 100 cilvēkiem):

krampji;

alerģiskas reakcijas, kas var izpausties kā izsitumi, čulgas vai ādas pietūkums ap muti;

nepatīkamas sajūtas kājās (nemierīgo kāju sindroms);

grūtības norīt;

galvenokārt sejas vai mēles patvaļīgas kustības;

seksuāla disfunkcija;

cukura diabēts;

sirds elektriskās aktivitātes izmaiņas, ko novēro EKG (QT intervāla pagarināšanās);

ārstēšanas sākumā var palēnināties sirdsdarbība, iespējams, kopā ar zemu asinsspiedienu un

ģīboni;

urinēšanas grūtības;

ģībonis (var būt par iemeslu kritienam);

aizlikts deguns;

samazināts sarkano asins šūnu daudzums;

samazināts nātrija daudzums asinīs;

esošā diabēta stāvokļa pasliktināšanās.

Retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 1000 cilvēkiem):

augstas temperatūras (drudzis), svīšanas, muskuļu stīvuma, izteiktas miegainības vai samaņas

traucējumu kombinācija (traucējumi, ko sauc par „ļaundabīgo neiroleptisko sindromu”);

dzeltena āda un acis (dzelte);

aknu iekaisums (hepatīts);

ilgstoša un sāpīga erekcija (priāpisms).

krūšu pietūkums un negaidīta piena izdalīšanās no krūtīm (galaktoreja);

menstruāciju traucējumi;

asins recekļi vēnās, jo īpaši kāju vēnās (pie simptomiem pieder pietūkums, sāpes un kājas

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

apsārtums), kuri pa asinsvadiem var nonākt līdz plaušām, izraisot sāpes krūtīs un apgrūtinātu

elpošanu. Ja Jūs pamanāt kādu no šiem simptomiem, nekavējoties meklējiet medicīnisko

palīdzību;

staigāšana, runāšana vai ēšana, vai citas aktivitātes gulēšanas laikā;

pazemināta ķermeņa temperatūra (hipotermija);

aizkuņģa dziedzera iekaisums;

stāvoklis, ko sauc par metabolo sindromu, kad Jums ir 3 vai vairāk no šādām pazīmēm:

aptaukošanās vēdera rajonā, “labā holesterīna” (ABL-H) līmeņa pazemināšanās, triglicerīdu

(asinīs esošu taukvielu veids) līmeņa paaugstināšanās asinīs, paaugstināts asinsspiediens un

paaugstināts cukura līmenis asinīs;

kombinācijā augsta temperatūra (drudzis), gripai līdzīgi simptomi, kakla sāpes vai cita infekcija

ar ļoti zemu balto asins šūnu skaitu (šo stāvokli sauc par agranulocitozi);

zarnu nosprostojums;

palielināts kreatīnfosfokināzes daudzums asinīs (muskuļos esoša viela).

Ļoti retas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 000 cilvēkiem):

smagi izsitumi, pūšļi vai sarkani plankumi uz ādas;

smagas alerģiskas reakcijas (anafilakse), kas var izraisīt elpas trūkumu vai šoku;

ātri parādās ādas uztūkums, kas skar acis, lūpas vai kaklu (angioedēma);

izteikta pūšļu veidošanās uz ādas, mutē, acu apvidū un uz dzimumorgāniem (Stīvensa-Džonsona

sindroms);

nepietiekama hormona sekrēcija, kas kontrolē urīna daudzumu;

muskuļu šķiedru bojājums un sāpes muskuļos (rabdomiolīze).

Nav zināms (biežumu nevar noteikt pēc pieejamiem datiem):

izsitumi uz ādas ar neregulāriem sarkaniem plankumiem (daudzformu eritēma);

smaga, pēkšņa alerģiska reakcija ar simptomiem, kā drudzis un ādas lobīšanās (toksiska

epidermas nekrolīze);

zāļu lietošanas pārtraukšanas simptomi var rasties jaundzimušiem bērniem, kuru mātes

lietojušas Kventiax grūtniecības laikā;

insults;

zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (Drug Reaction with

Eosinophilia and Systemic Symptoms, DRESS). Plaši izplatīti izsitumi, augsta ķermeņa

temperatūra, paaugstināts aknu enzīmu līmenis, asins analīžu rezultātu novirzes (eozinofīlija),

palielināti limfmezgli un citu orgānu pārmaiņas (zāļu izraisīta reakcija ar eozinofīliju un

sistēmiskiem simptomiem, kas pazīstama arī ar nosaukumu DRESS jeb zāļu paaugstinātas

jutības sindroms). Ja Jums rodas šie simptomi, pārtrauciet Kventiax lietošanu un nekavējoties

sazinieties ar savu ārstu vai vērsieties pēc medicīniskas palīdzības.

Zāļu grupa, kurai pieder Kventiax, var izraisīt sirds ritma traucējumus, kuri var būt nopietni un smagos

gadījumos izraisīt nāvi.

Dažas blakusparādības var noteikt tikai pēc asins analīzēm. Šīs izmaiņas ir izmainīts taukvielu

(triglicerīdi un kopējais holesterīns), cukura vai vairogdziedzera hormonu daudzums Jūsu asinīs,

palielināti aknu enzīmu rādītāji, samazināts noteikta veida asins šūnu skaits, samazināts sarkano asins

šūnu skaits, paaugstināts kreatīnfosfokināzes (muskuļos esošas vielas) līmenis asinīs, samazināts

nātrija daudzums asinīs, kā arī palielināts hormona prolaktīna daudzums asinīs. Hormona prolaktīna

līmeņa paaugstinājums retos gadījumos var izraisīt:

krūšu pietūkumu un negaidītu piena veidošanos gan vīriešiem, gan sievietēm;

sievietēm menstruāciju cikla iztrūkumu vai neregulāras menstruācijas.

Periodiski ārsts var lūgt veikt asins analīzes.

Blakusparādības bērniem un pusaudžiem

Bērniem un pusaudžiem var rasties tādas pašas blakusparādības kā pieaugušajiem.

Tālāk minētās blakusparādības ir novērotas biežāk bērniem un pusaudžiem vai nav novērotas

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

pieaugušajiem:

Ļoti biežas blakusparādības (var skart vairāk nekā 1 no 10 cilvēkiem):

palielināts hormona prolaktīna daudzums asinīs. Palielināts hormona prolaktīna daudzums

asinīs retos gadījumos var izraisīt:

krūts dziedzeru pietūkumu zēniem un meitenēm un negaidītu piena veidošanos;

menstruāciju iztrūkumu vai neregulāras menstruācijas meitenēm.

pastiprināta izsalkuma sajūta;

vemšana;

traucētas muskuļu kustības. Pie tām pieder apgrūtināta muskuļu kustību sākšana, trīce, nemiera

sajūta vai muskuļu stīvums bez sāpēm;

paaugstināts asinsspiediens.

Biežas blakusparādības (var skart līdz 1 no 10 cilvēkiem):

vājuma sajūta, ģībonis (var būt par iemeslu kritienam);

aizlikts deguns;

nogurums.

Ziņošana par blakusparādībām

Ja Jums rodas jebkādas blakusparādības, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tas attiecas arī uz

iespējamajām blakusparādībām, kas nav minētas šajā instrukcijā. Jūs varat ziņot par blakusparādībām

arī tieši Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv. Ziņojot par blakusparādībām, Jūs varat palīdzēt nodrošināt daudz

plašāku informāciju par šo zāļu drošumu.

5.

Kā uzglabāt Kventiax

Uzglabāt šīs zāles bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.

Nelietot šīs zāles pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes, pudelītes un blistera pēc

“EXP”. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu.

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

ABPE pudelīte ar tabletēm:

Uzglabāšanas laiks pēc pirmās atvēršanas ir 3 mēneši.

Neizmetiet zāles kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vaicājiet farmaceitam, kā izmest zāles, kuras

vairs nelietojat. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

6.

Iepakojuma saturs un cita informācija

Ko Kventiax satur

Aktīvā viela ir kvetiapīns (Quetiapinum). Viena tablete satur 25 mg, 100 mg, 200 mg vai

300 mg kvetiapīna (kvetiapīna hemifumarāta veidā).

Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts, mikrokristāliskā

celuloze, povidons, nātrija cietes glikolāts (A tipa), magnija stearāts tabletes kodolā un

hipromeloze, titāna dioksīds (E171), makrogols 4000, dzeltenais dzelzs oksīds (E172) (tikai

25 mg un 100 mg tabletēs) un sarkanais dzelzs oksīds (E172) (tikai 25 mg tabletēs) tabletes

apvalkā (skatīt 2. sadaļu).

Kventiax ārējais izskats un iepakojums

25 mg tabletes ir gaiši sarkanas, apaļas apvalkotās tabletes ar slīpām malām.

100 mg tabletes ir dzelteni brūnas, apaļas apvalkotās tabletes.

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

200 mg tabletes ir baltas, apaļas apvalkotās tabletes.

300 mg tabletes ir baltas, kapsulas formas apvalkotās tabletes.

Kventiax apvalkotās tabletes ir pieejamas kastītēs pa 6 (tikai 25 mg tabletes), 10, 20, 30, 30 x 1, 50,

60, 90, 98, 100, 100 x 1, 120 (tikai 300 mg tabletes), 180 (tikai 300 mg tabletes) vai 240 (tikai 300 mg

tabletes) tabletēm blisteriepakojumos un 250 tabletēm (tikai 100 mg un 200 mg tabletes) pudelītē

(ABPE).

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

Reģistrācijas apliecības īpašnieks

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

Ražotājs

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

KRKA - FARMA d.o.o., V. Holjevca 20/E, 10450 Jastrebarsko, Horvātija

Šīs zāles Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs ir reģistrētas ar šādiem nosaukumiem:

Dalībvalsts

Zāļu nosaukums

Austrija, Dānija, Zviedrija

Quetiapin Krka

Beļģija, Nīderlande, Norvēģija

Quetiapine Krka

Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva,

Polija, Rumānija, Slovākija

Kventiax

Vācija

Quetiapin TAD

Grieķija

Quetiapine TAD

Itālija, Spānija

Quentiax

Lielbritānija

Quetiapine

Šī lietošanas instrukcija pēdējo reizi pārskatīta 12/2018

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

ZĀĻU APRAKSTS

1.

ZĀĻU NOSAUKUMS

Kventiax 25 mg apvalkotās tabletes

Kventiax 100 mg apvalkotās tabletes

Kventiax 200 mg apvalkotās tabletes

Kventiax 300 mg apvalkotās tabletes

2.

KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Katra apvalkotā tablete satur 25 mg, 100 mg, 200 mg vai 300 mg kvetiapīna (quetiapinum) (kvetiapīna

hemifumarāta veidā).

Palīgviela ar zināmu iedarbību:

25 mg

100 mg

200 mg

300 mg

Laktoze

4,28 mg

17,10 mg

34,20 mg

51,30 mg

Nātrijs

< 23 mg

< 23 mg

< 23 mg

< 23 mg

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.

ZĀĻU FORMA

Apvalkotā tablete.

25 mg tabletes ir gaiši sarkanas, apaļas apvalkotās tabletes ar slīpām malām.

100 mg tabletes ir dzelteni brūnas, apaļas apvalkotās tabletes.

200 mg tabletes ir baltas, apaļas apvalkotās tabletes.

300 mg tabletes ir baltas, kapsulas formas apvalkotās tabletes.

4.

KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.

Terapeitiskās indikācijas

Kventiax indicēts:

šizofrēnijas ārstēšanai.

bipolāru traucējumu ārstēšanai:

vidēji smagu līdz smagu mānijas epizožu terapijai bipolāru traucējumu gadījumā,

smagu depresijas epizožu terapijai bipolāru traucējumu gadījumā,

mānijas vai depresijas epizožu recidīvu profilaksei pacientiem ar bipolāriem traucējumiem,

kas pirms tam pakļāvās kvetiapīna terapijai.

4.2.

Devas un lietošanas veids

Devas

Katrai indikācijai ir atšķirīga devu lietošanas shēma. Tāpēc jānodrošina, lai pacienti saņemtu skaidru

informāciju par viņu traucējumam atbilstošo devu.

Pieaugušie

Šizofrēnijas ārstēšanai

Šizofrēnijas ārstēšanai Kventiax jālieto divas reizes dienā. Kopējā dienas deva pirmajās četrās

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

terapijas dienās ir 50 mg (1. dienā), 100 mg (2. dienā), 200 mg (3. dienā) un 300 mg (4. dienā).

Sākot ar 4. dienu un turpmāk deva jātitrē līdz parastajai efektīvajai dienas devai robežās no 300 līdz

450 mg. Atkarībā no pacienta individuālās klīniskās atbildes reakcijas un zāļu panesamības devu var

pielāgot robežās no 150 mg līdz 750 mg dienā.

Vidēji smagas līdz smagas mānijas epizodes bipolāru traucējumu gadījumā

Ar bipolāriem afektīviem traucējumiem saistītu mānijas epizožu ārstēšanai Kventiax jālieto divas

reizes dienā. Kopējā diennakts deva pirmajās četrās ārstēšanas dienās ir 100 mg (1. dienā), 200 mg (2.

dienā), 300 mg (3. dienā) un 400 mg (4. dienā).

Turpmāka devas pielāgošana līdz 800 mg dienā veicama līdz 6. dienai, paaugstinot devu par ne vairāk

kā 200 mg dienā. Devu var pielāgot atkarībā no pacienta individuālās klīniskās atbildes reakcijas un

zāļu panesamības robežās no 200 mg līdz 800 mg dienā. Parastā efektīvā deva ir robežās no 400 līdz

800 mg dienā.

Smagu depresijas epizožu ārstēšanai bipolāru traucējumu gadījumā

Kventiax jālieto vienu reizi dienā pirms gulētiešanas. Kopējās dienas devas pirmajās četrās ārstēšanas

dienās ir 50 mg (1. dienā), 100 mg (2. dienā), 200 mg (3. dienā) un 300 mg (4. dienā). Ieteicamā

dienas deva ir 300 mg. Klīniskos pētījumos nav konstatēta papildus labvēlīga ietekme grupā, kas

saņēma 600 mg dienā, salīdzinot ar 300 mg grupu (skatīt 5.1. apakšpunktu). Atsevišķiem pacientiem

var būt piemērota 600 mg deva. Devas virs 300 mg jānozīmē ārstiem ar pieredzi bipolāru traucējumu

ārstēšanā.

Ja ir aizdomas par toleranci, klīniskajos pētījumos konstatēts, ka atsevišķiem pacientiem var apsvērt

devas samazināšanu līdz minimāli 200 mg.

Bipolāru traucējumu recidīvu profilaksei

Māniju, depresijas un jaukta tipa lēkmju recidīvu profilaksei bipolāru traucējumu gadījumā

pacientiem, kuri ir reaģējuši uz kvetiapīna terapiju akūtu bipolāru traucējumu gadījumā, tā ir jāturpina,

lietojot to pašu devu. Devu var pielāgot, atkarībā no konkrētā pacienta klīniskās atbildes reakcijas un

panesības, robežās no 300 mg līdz 800 mg dienā, ieņemot divās dalītās devās.

Uzturošai terapijai ir svarīgi lietot mazāko efektīvo devu.

Gados vecāki cilvēki

Līdzīgi kā citi antipsihotiskie līdzekļi, Kventiax gados vecākiem pacientiem jālieto piesardzīgi, īpaši

sākotnējā devas titrēšanas periodā.

Atkarībā no katra pacienta klīniskās atbildes reakcijas un panesamības devas titrēšanas posms var būt

ilgāks un dienas deva var būt mazāka nekā jaunākiem pacientiem. Vidēji plazmas klīrenss gados

vecākiem pacientiem ir par 30 - 50% mazāks nekā jaunākiem pacientiem.

Pacientiem ar depresijas epizodēm virs 65 gadu vecuma efektivitāte un drošums bipolāro traucējumu

gadījumā nav izvērtēti.

Pediatriskā populācija

Kventiax nav ieteicams lietošanai bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav informācijas,

kas pamatotu zāļu lietošanu šajā vecuma grupā. Pieejamā informācija no placebo kontrolētiem

klīniskiem pētījumiem, ir atspoguļota 4.4., 4.8., 5.1. un 5.2. apakšpunktā.

Nieru darbības traucējumi

Devas pielāgošana pacientiem ar nieru darbības traucējumiem nav nepieciešama.

Aknu darbības traucējumi

Kvetiapīns lielā mērā tiek metabolizēts aknās. Tādēļ jāievēro piesardzība, lietojot Kventiax pacientiem

ar aknu darbības traucējumiem, īpaši sākotnējā titrēšanas periodā.

Sākotnējā deva pacientiem ar aknu darbības traucējumiem ir 25 mg dienā. Deva jāpalielina katru dienu

par 25 - 50 mg dienā, līdz efektīvai devai atkarībā no pacienta individuālās klīniskās atbildes reakcijas

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

un panesamības.

Lietošanas veids

Kventiax drīkst lietot neatkarīgi no ēdienreizes.

4.3.

Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu un/vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Lietošana vienlaikus ar citohroma P450 3A4 inhibitoriem, piemēram, HIV proteāzes inhibitoriem,

azola atvasinājumu pretsēnīšu līdzekļiem, eritromicīnu, klaritromicīnu un nefazodonu, ir kontrindicēta

(skatīt arī 4.5. apakšpunktu).

4.4.

Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Tā kā Kventiax ir vairākas indikācijas, drošuma īpašības jāvērtē atkarībā no konkrētā pacienta

diagnozes un ordinētās devas.

Pediatriskā populācija

Kvetiapīnu nav ieteicams lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam, jo nav pietiekamas

informācijas, kas pamatotu zāļu lietošanu šajā vecuma grupā. Klīniskajos pētījumos ar kvetiapīnu ir

pierādīts, ka papildus zināmajam drošuma profilam pieaugušajiem (skatīt 4.8. apakšpunktu), noteiktas

blakusparādības (palielināta ēstgriba, paaugstināta prolaktīna koncentrācija serumā, vemšana, rinīts un

sinkope) rodas biežāk nekā pieaugušajiem, kā arī var atšķirties to (ekstrapiramidālo simptomu un

aizkaitināmības) uz bērniem un pusaudžiem, turklāt šajā vecuma grupā reģistrēta viena

blakusparādība, kas iepriekš pētījumos ar pieaugušajiem nebija novērota (asinsspiediena

paaugstināšanās). Bērniem un pusaudžiem novēroja arī vairogdziedzera funkcijas izmaiņas.

Turklāt nav novērtēts, kā ārstēšana ar kvetiapīnu vairāk nekā 26 nedēļu garumā ilgtermiņā ietekmē

augšanu un nobriešanu. Nav zināma ilgtermiņa ietekme uz kognitīvo un sociālo iemaņu attīstību.

Placebo kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros piedalījās bērni un pusaudži, pacientiem, kuriem ar

kvetiapīnu ārstēja šizofrēniju, bipolāru māniju un bipolāru depresiju, biežāk nekā ar placebo ārstētiem

pacientiem novēroja ekstrapiramidālos simptomus (EPS) (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Pašnāvība/pašnāvnieciskas domas vai klīnisks paasinājums

Depresija bipolāro traucējumu gadījumā ir saistīta ar paaugstinātu pašnāvniecisku domu,

pašsavainošanās un pašnāvības (ar pašnāvību saistītu gadījumu) risku. Šis risks pastāv, līdz iestājas

būtiska remisija. Tā kā uzlabojums var neiestāties pirmajās pāris ārstēšanās nedēļās vai ilgāk, pacienti

rūpīgi jānovēro, līdz iestājas uzlabojums. Vispārējā klīniskā pieredze liecina, ka pašnāvības risks var

palielināties atveseļošanās agrīnajā stadijā.

Turklāt ārstiem jāņem vērā iespējamais pašnāvības mēģinājumu risks pēc pēkšņas kvetiapīna

lietošanas pārtraukšanas, kas var būt nepieciešama ar ārstējamo slimību saistīto riska faktoru dēļ. Ar

palielinātu pašnāvības mēģinājumu risku var būt saistīti arī citi garīgie traucējumi, kuru ārstēšanai

ordinēts kvetiapīns. Turklāt šie stāvokļi iespējami vienlaikus ar smagu depresiju. Tādēļ tie paši

piesardzības pasākumi, kas jāveic, ārstējot pacientus ar smagu depresiju, nepieciešami, arī ārstējot

pacientus ar citām garīgajām slimībām.

Ir zināms, ka pacienti, kam anamnēzē ir pašnāvības mēģinājumi, kā arī pacienti ar intensīvām domām

par pašnāvību pirms tam, kad sākta ārstēšana, ir pakļauti lielākam domu par pašnāvību un pašnāvības

mēģinājumu riskam, tādēļ ārstēšanas laikā viņi rūpīgi jānovēro. Veicot meta-analīzi rezultātiem, kas

iegūti ar placebo kontrolētos klīniskos antidepresantu pētījumos, kuros piedalījās pieauguši pacienti ar

garīgiem traucējumiem, ir konstatēts, ka pacientiem līdz 25 gadu vecumam antidepresantu lietošanas

laikā ir lielāks pašnāvības mēģinājumu risks, nekā lietojot placebo.

Šo zāļu lietošanas laikā pacienti rūpīgi jāuzrauga (tas īpaši attiecas uz pacientiem ar lielu risku,

agrīnajām terapijas stadijām un laiku pēc devas maiņas). Pacienti (un viņu aprūpētāji) jābrīdina par

nepieciešamību ievērot jebkādu klīniskā stāvokļa pasliktināšanos, pašnāvības mēģinājumus vai domas

par pašnāvību un neparastas uzvedības pārmaiņas, kā arī nepieciešamību minēto simptomu gadījumos

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

nekavējoties meklēt medicīnisku palīdzību.

Īslaicīgos, ar placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos pacientiem ar smagām depresijas epizodēm

bipolāro traucējumu gadījumā ar kvetiapīnu ārstētiem jauniem pieaugušiem pacientiem (par 25 gadiem

jaunāki) novēroja paaugstinātu ar pašnāvību saistītu gadījumu risku, salīdzinot ar placebo grupu

(attiecīgi 3,0% pret 0%). Retrospektīvs populācijas pētījums par kvetiapīna lietošanu tādu pacientu

ārstēšanai, kuriem ir smaga depresija, liecināja par palielinātu paškaitnieciskas uzvedības un

pašnāvības risku 25-64 gadus veciem pacientiem bez paškaitnieciskas uzvedības anamnēzē, lietojot

kvetiapīnu kopā ar citiem antidepresantiem.

Metabolais risks

Ņemot vērā klīniskajos pētījumos novēroto pacientu metabolā profila pasliktināšanās risku, tai skaitā

ķermeņa masas, asins glikozes (skatīt „Hiperglikēmija”) un lipīdu izmaiņas, terapijas sākšanas laikā

jāizvērtē pacientu metaboliskie raksturlielumi un to izmaiņas regulāri jākontrolē visā terapijas laikā.

Šo raksturlielumu pasliktināšanās jāārstē atbilstoši klīniskai nepieciešamībai (skatīt arī 4.8.

apakšpunktu)

Ekstrapiramidālie simptomi

Placebo kontrolētos pētījumos smagu depresijas epizožu ārstēšanai bipolāru traucējumu gadījumā

kvetiapīna grupas pieaugušiem pacientiem EPS sastopamība bija biežāka nekā placebo grupas

pacientiem (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Kvetiapīna lietošana ir bijusi saistīta ar akatīzijas attīstību, kas raksturīga ar subjektīvi nepatīkamu vai

stresu izraisošu nemieru un tieksmi kustēties, kam bieži pievienojas nespēja mierīgi nosēdēt vai

nostāvēt. Šīs parādības visvairāk ir iespējamas dažu pirmo terapijas nedēļu laikā. Pacientiem, kam

attīstās minētie simptomi, devas palielināšana var būt kaitīga.

Tardīvā diskinēzija

Ja parādās tardīvās diskinēzijas pazīmes un simptomi, jāapsver kvetiapīna devas samazināšana vai

lietošanas pārtraukšana. Pēc terapijas pārtraukšanas tardīvās diskinēzijas simptomi var pastiprināties

vai pat rasties (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Miegainība un reibonis

Kvetiapīna terapija var būt saistīta ar miegainību un līdzīgiem simptomiem, piem., sedāciju (skatīt 4.8.

apakšpunktu). Klīniskajos pētījumos pacientiem ar bipolāro depresiju tā parasti iestājās terapijas pirmo

trīs dienu laikā un pārsvarā bija viegla vai mērena. Pacienti, kuri izjūt stipru miegainību, jānovēro

biežāk vismaz 2 nedēļas kopš miegainības parādīšanās vai, līdz simptomi uzlabojas. Jāapsver arī

terapijas pārtraukšana.

Ortostatiskā hipotensija

Kvetiapīna terapija ir bijusi saistīta ar ortostatisku hipotensiju un tās izraisītiem reiboņiem (skatīt 4.8.

apakšpunktu), kas, tāpat kā miegainība, parasti sākas pirmajā devas titrēšanas periodā. Minētais var

palielināt nejaušu traumu (kritienu) biežumu, īpaši gados vecāku pacientu populācijā. Tādēļ

pacientiem jāiesaka ievērot piesardzību, kamēr viņiem nav zināma šo zāļu iespējamā iedarbība.

Jāievēro piesardzība, lietojot kvetiapīnu pacientiem ar sirds-asinsvadu sistēmas slimībām,

cerebrovaskulārām slimībām un citiem stāvokļiem, kas var veicināt hipotensijas rašanos. Ja rodas

ortostatiskā hipotensija, jāapsver devas samazināšana vai daudz pakāpeniskāka titrēšana, īpaši

pacientiem ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību.

Miega apnojas sindroms

Ziņots par miega apnojas sindromu pacientiem, kuri lieto kvetiapīnu. Pacientiem, kuri saņem

vienlaicīgu terapiju ar centrālās nervu sistēmas depresantiem un kuriem ir bijusi vai patreiz ir miega

apnojas risks, piemēram, pacientiem ar palielinātu svaru vai vīriešiem, kvetiapīns jālieto ar

piesardzību.

Krampji

Kontrolētos klīniskos pētījumos netika konstatēta atšķirība krampju biežumā starp pacientiem, kuri

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

saņēma kvetiapīnu vai placebo. Dati par krampju biežumu pacientiem, kam anamnēzē ir ar krampjiem

raksturīgi traucējumi, nav pieejami. Līdzīgi kā ar citiem antipsihotiskiem līdzekļiem, jāievēro

piesardzība, nozīmējot to pacientiem ar krampjiem anamnēzē (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Neiroleptiskais ļaundabīgais sindroms

Neiroleptiskais ļaundabīgais sindroms ir saistīts ar antipsihotisko līdzekļu, arī kvetiapīna, lietošanu

(skatīt 4.8. apakšpunktu). Klīniskās izpausmes ietver hipertermiju, psihiskā stāvokļa pārmaiņas,

muskuļu rigiditāti, autonomās nervu sistēmas nestabilitāti un paaugstinātu kreatīnfosfokināzes līmeni

asinīs.

Šādos gadījumos kvetiapīna lietošana ir jāpārtrauc un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana.

Smaga neitropēnija un agranulocitoze

Klīniskajos pētījumos tika ziņots par smagu neitropēniju (neitrofilu skaits <0,5X109/l). Lielākajā daļā

gadījumu smaga neitropēnija parādījās dažu mēnešu laikā, uzsākot terapiju ar kvetiapīnu. Nav

saistības ar devu. Pēcreģistrācijas pieredze liecina, ka daži gadījumi bija letāli. Iespējamie

neitropēnijas riska faktori ir iepriekš zems balto asinsķermenīšu daudzums un medikamentu izraisīta

neitropēnija anamnēzē. Tomēr zināmi daži pacienti bez iepriekšējiem riska faktoriem. Kvetiapīns

jāpārtrauc lietot pacientiem ar neitrofilu skaitu <1.0x109/l. Pacientiem jānovēro infekcijas pazīmes un

simptomi un jāseko neitrofilu skaitam (līdz tas pārsniedz 1,5x109/l). (Skatīt 5.1. apakšpunktu).

Neitropēnijas iespēja jāapsver pacientiem, kuriem radusies infekcija vai drudzis, sevišķi tad, ja nav

acīmredzamu to riska faktoru, un jāveic klīniski atbilstoša šo pacientu aprūpe.

Pacientiem jāiesaka nekavējoties ziņot ārstam, ja jebkurā Kventiax lietošanas brīdī viņiem rodas

izpausmes/simptomi, kas atbilst agranulocitozes vai infekcijas klīniskai ainai (piemēram, drudzis,

vājums, letarģija vai rīkles sāpes). Šādiem pacientiem jānosaka leikocītu un absolūtais neitrofilo

leikocītu skaits, īpaši tad, ja nav šādu slimību riska faktoru.

Antiholīnerģiskais (muskarīna) efekts

Aktīvajam kvetiapīna metabolītam- norkvetiapīnam piemīt vidēji stipra līdz stipra piesaistes spēja pie

vairākiem muskarīna receptoru apakštipiem. Tas izraisa zāļu blakusparādības ar antiholīnerģisku

efektu, lietojot kvetiapīnu ieteiktajās devās, lietojot ar citām antiholīnerģisku efektu izraisošām zālēm,

vai pārdozēšanas gadījumā. Kvetiapīns jālieto ar piesardzību pacientiem, kas saņem zāles ar

antiholīnerģisku (muskarīna) efektu. Kvetiapīns jālieto ar piesardzību pacientiem ar šādām esošām

diagnozēm vai diagnozēm slimības vēsturē: urīna aizture, klīniski nozīmīga prostatas hipertrofija,

zarnu nosprostojums vai līdzīgi stāvokļi, palielināts intraokulārais spiediens vai šaurleņķa glaukoma

(skatīt 4.5., 4.8., 5.1. un 4.9. apakšpunktu).

Mijiedarbības

Skatīt arī 4.5. apakšpunktu.

Kvetiapīna un spēcīgu aknu enzīmu inducētāju, tādu kā karbamazepīns un fenitoīns, vienlaicīga

lietošana var ievērojami samazināt kvetiapīna koncentrāciju plazmā, kas var ietekmēt ārstēšanas ar

kvetiapīnu efektivitāti.

Nozīmēt Kventiax pacientiem, kuri saņem aknu enzīmus inducējošus medikamentus, var tikai pēc tam,

kad ir izvērtēts iespējamais ieguvums no Kventiax lietošanas attiecībā pret risku, kas saistīts ar aknu

enzīmu inducētāju lietošanas pārtraukšanu. Ir svarīgi jebkuras pārmaiņas aknu enzīmu inducētāju

lietošanā veikt pakāpeniski. Ja nepieciešams, aknu enzīmu inducētāji jāaizvieto ar neinducējošiem

līdzekļiem (piemēram, nātrija valproātu).

Ķermeņa masa

Pacientiem, kuri ārstēti ar kvetiapīnu, ziņots par ķermeņa masas palielināšanos, tāpēc šie pacienti

jāuzrauga un klīniski atbilstoši jāārstē saskaņā ar izmantotajām antipsihotisko līdzekļu lietošanas

vadlīnijām (skatīt 4.8. un 5.1. apakšpunktu).

Hiperglikēmija

Reti ziņots par hiperglikēmiju un/vai cukura diabēta rašanos vai pasliktināšanos, reizēm ar ketoacidozi

vai komu, bijuši arī daži letāli gadījumi (skatīt 4.8 apakšpunktu). Dažos gadījumos ziņots par

iepriekšēju ķermeņa masas palielināšanos, kas var būt predisponējošs faktors. Ieteicams veikt klīnisko

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

uzraudzību atbilstoši antipsihotisko līdzekļu vadlīnijām. Pacienti, kuri tiek ārstēti ar kādu

antipsihotisko līdzekli, arī kvetiapīnu, jānovēro, vai tiem neparādās hiperglikēmijas simptomi

(piemēram, polidipsija, poliūrija, polifāgija un vājums), un pacienti ar cukura diabētu vai cukura

diabēta riska faktoriem regulāri jānovēro, lai konstatētu, vai nepasliktinās glikozes līmeņa kontrole.

Regulāri jākontrolē ķermeņa masa.

Lipīdi

Klīniskajos pētījumos ar kvetiapīnu novērota triglicerīdu un holesterīna rādītāju palielināšanās un

ABL-holesterīna samazināšanās (skatīt 4.8. apakšpunktu). Lipīdu izmaiņas ārstē atbilstoši klīniskai

nepieciešamībai.

QT intervāla pagarināšanās

Klīniskos pētījumos un, lietojot saskaņā ar zāļu aprakstu, nav novērots, ka kvetiapīns pastāvīgi

pagarinātu absolūtos QT intervālus. Pēcreģistrācijas pieredzē ziņots par QT intervāla pagarināšanos

pie kvetiapīna terapeitiskās devas (skatīt 4.8. apakšpunktu) un pārdozēšanas (skatīt 4.9. apakšpunktu).

Līdzīgi kā lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus, jāievēro piesardzība, nozīmējot kventiapīnu

pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām, kā arī pacientiem, kuru ģimenes anamnēzē ir QT intervāla

pagarināšanās. Piesardzība jāievēro gadījumos, kad kvetiapīnu ordinē kopā ar zālēm, par kurām

zināms, ka tās pagarina QT intervālu, vai neiroleptiķiem. Šī piesardzība ir īpaši svarīga, nozīmējot

kvetiapīnu gados vecākiem pacientiem, pacientiem ar iedzimtu QT intervāla pagarinājuma sindromu,

sastrēguma sirds mazspēju, sirds hipertrofiju, hipokaliēmiju vai hipomagnēmiju (skatīt 4.5.

apakšpunktu).

Kardiomiopātija un miokardīts

Klīniskos pētījumos un pēcreģistrācijas uzraudzības laikā ziņots par kardiomiopātijas un miokardīta

rašanos, taču cēloniska saistība ar kvetiapīna lietošanu nav pierādīta. Pacientiem, kuriem ir radusies

iespējama kardiomiopātija vai miokardīts, kvetiapīna terapija jāizvērtē atkārtoti.

Lietošanas pārtraukšana

Pēc pēkšņas kvetiapīna lietošanas pārtraukšanas ir aprakstīti akūti abstinences simptomi, piemēram,

bezmiegs, slikta dūša, galvassāpes, caureja, vemšana, reibonis un uzbudināmība. Tādēļ ieteicams

pārtraukt lietošanu pakāpeniski vismaz vienas līdz divu nedēļu laikā (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Ar demenci saistīta psihoze gados vecākiem cilvēkiem

Kvetiapīns nav apstiprināts ar demenci saistītas psihozes ārstēšanai.

Nejaušinātos, placebo kontrolētos klīniskajos pētījumos ir novērots, ka, lietojot dažus atipiskos

antipsihotiskos līdzekļus, pacientiem ar demenci 3 reizes palielinājās cerebrovaskulāro nevēlamo

blakusparādību risks. Šīs riska palielināšanās mehānisms nav zināms. Nevar izslēgt riska

palielināšanos, lietojot citus antipsihotiskos līdzekļus un citās pacientu populācijās. Pacientiem ar

insulta riska faktoriem kvetiapīns jālieto, ievērojot piesardzību.

Atipisko antipsihotiķu metaanalīzē konstatēts, ka ar demenci saistītas psihozes gadījumā gados

vecākiem pacientiem ir paaugstināts nāves risks, salīdzinot ar placebo.

Divos 10 nedēļu ilgos, placebo kontrolētos kvetiapīna pētījumos tajā pašā pacientu populācijā (n=710;

vidējais vecums: 83 gadi; diapazons: 56 - 99 gadi) mirstības sastopamība ar kvetiapīnu ārstētiem

pacientiem bija 5,5% salīdzinot ar 3,2% placebo grupā. Pacienti šajos pētījumos bija miruši dažādu

iemeslu dēļ, kas sakrita ar paredzamajiem iemesliem šajā populācijā.

Gados vecāki pacienti ar Parkinsona slimību (PS)/parkinsonismu

Retrospektīvs populācijas pētījums par kvetiapīna lietošanu tādu pacientu ārstēšanai, kuriem ir smaga

depresija, liecināja par palielinātu nāves risku kvetiapīna lietošanas laikā > 65 gadus veciem

pacientiem. Šādu saistību nenovēroja, ja no analīzes izslēdza pacientus ar PS. Parakstot kvetiapīnu

gados vecākiem pacientiem ar PS, jāievēro piesardzība.

Disfāgija

Ir ziņots par disfāgijas (skatīt 4.8. apakšpunktu) gadījumiem, lietojot kvetiapīnu. Pacientiem ar

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

aspirācijas pneimonijas risku kvetiapīns jālieto piesardzīgi.

Aizcietējums un zarnu obstrukcija

Aizcietējums ir zarnu obstrukcijas riska faktors. Kvetiapīna lietošanas laikā ziņots par aizcietējuma un

zarnu obstrukcijas rašanos (skatīt 4.8. apakšpunktu). Tai skaitā ir saņemti ziņojumi par letālu

galarezultātu pacientiem ar lielāku zarnu obstrukcijas risku, tai skaitā tiem pacientiem, kuri vienlaicīgi

lieto vairākas zarnu kustīgumu samazinošas zāles un/vai var neziņot par aizcietējuma simptomiem.

Pacientiem, kuriem radusies zarnu obstrukcija/ileuss, jānodrošina stingra novērošana un neatliekama

aprūpe.

Venoza trombembolija (VTE)

Saistībā ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu saņemti ziņojumi par venozas trombembolijas (VTE)

gadījumiem. Pacientiem, kurus ārstē ar antipsihotiskiem līdzekļiem, bieži mēdz būt iegūtie VTE riska

faktori. Tāpēc pirms ārstēšanas sākšanas ar kvetiapīnu un tās laikā jānosaka visi iespējamie VTE riska

faktori un jāveic profilaktiski pasākumi.

Pankreatīts

Klīnisko pētījumu un pēcreģistrācijas laikā ir aprakstīts pankreatīts. Pēcreģistrācijas laikā saņemtajos

ziņojumos ir minēti daudzi pacienti ar faktoriem, par ko zināms, ka tie ir saistīti ar pankreatītu, kaut ne

visos gadījumos bija šie riska faktori. Šādi faktori ir, piemēram, paaugstināts triglicerīdu līmenis

(skatīt 4.4. apakšpunktu) žultsakmeņi un alkoholisko dzērienu lietošana.

Cita informācija

Ir ierobežoti dati par kvetiapīna kombinētu lietošanu ar divalproeksu vai litiju vidēji smagu līdz smagu

mānijas epizožu ārstēšanā, tomēr kombinētā terapija bija labi panesama (skatīt arī 4.8. un 5.1.

apakšpunktu). Dati uzrādīja papildus labvēlīgu ietekmi 3. nedēļā.

Nepareiza vai ļaunprātīga zāļu lietošana

Ziņots par nepareizas un ļaunprātīgas zāļu lietošanas gadījumiem. Jāievēro piesardzība, kvetiapīnu

parakstot pacientiem ar pārmērīgas alkohola vai ļaunprātīgas zāļu lietošanas pieredzi.

Laktoze

Šīs zāles satur laktozi. Tās nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību,

pilnīgu laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju.

Nātrijs

Šīs zāles satur mazāk par 1 mmol nātrija (23 mg) katrā tabletē, būtībā tās ir "nātriju nesaturošas".

4.5.

Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Tā kā kvetiapīns galvenokārt ietekmē centrālo nervu sistēmu, kvetiapīns jālieto piesardzīgi

kombinācijā ar citiem centrālas darbības mehānisma līdzekļiem un alkoholu.

Jāievēro piesardzība ārstējot pacientus, kuri vienlaicīgi saņem terapiju ar citām zālēm, kurām piemīt

antiholīnerģiskais (muskarīna) efekts (skatīt 4.4. apakšpunktu).

Citohroms P450 (CYP) 3A4 ir galvenais enzīms, kas primāri atbildīgs par kvetiapīna metabolismu ar

citohroma P450 starpniecību. Mijiedarbības pētījumā ar veseliem brīvprātīgajiem vienlaicīga

kvetiapīna (deva 25 mg) un ketokonazola (CYP3A4 inhibitora) lietošana 5 - 8 reizes palielināja

kvetiapīna AUC. Tādēļ kvetiapīna vienlaikus lietošana ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem ir

kontrindicēta. Neiesaka arī lietot kvetiapīnu kopā ar greipfrūtu sulu.

Farmakokinētikas atkārtotu devu pētījumā tika novērots, ka karbamazepīna (zināms aknu enzīmu

inducētājs) lietošana kvetiapīna terapijas laikā nozīmīgi palielināja kvetiapīna klīrensu. Šis klīrensa

pieaugums pavājināja kvetiapīna sistēmisko iedarbību (nosakot to pēc AUC) vidēji līdz 13%,

salīdzinot ar pacientiem, kuri saņēma tikai kvetiapīnu, lai gan dažiem pacientiem novēroja lielāku

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

ietekmi. Kvetiapīna un fenitoīna (cits mikrosomālo enzīmu inducētājs) vienlaicīga lietošana izraisīja

kvetiapīna klīrensa palielināšanos par aptuveni 450%. Nozīmēt Kventiax pacientiem, kuri saņem aknu

enzīmus inducējošus līdzekļus, var tikai pēc tam, kad ir izvērtēts iespējamais ieguvums no Kventiax

lietošanas attiecībā pret risku, kas saistīts ar aknu enzīmu inducētāju lietošanas pārtraukšanu. Ir svarīgi

jebkuras pārmaiņas aknu enzīmu inducētāju lietošanā veikt pakāpeniski. Ja nepieciešams, aknu enzīmu

inducētāji jāaizvieto ar neinducējošiem līdzekļiem (piemēram, nātrija valproātu) (skatīt 4.4.

apakšpunktu).

Kvetiapīna farmakokinētika netika nozīmīgi ietekmēta, lietojot to vienlaikus ar antidepresantiem -

imipramīnu (kas ir zināms CYP 2D6 inhibitors) vai fluoksetīnu (zināms CYP 3A4 un CYP 2D6

inhibitors).

Kvetiapīna farmakokinētika netika nozīmīgi ietekmēta, lietojot to vienlaikus ar antipsihotiskiem

līdzekļiem - risperidonu vai haloperidolu. Tomēr kvetiapīna un tioridazīna vienlaicīga lietošana

palielināja kvetiapīna klīrensu vidēji par 70%.

Lietojot vienlaicīgi ar cimetidīnu, kvetiapīna farmakokinētika nemainījās.

Lietojot vienlaicīgi ar kvetiapīnu, litija farmakokinētika netika ietekmēta.

Sešas nedēļas ilgā randomizētā pētījumā, kura laikā pieaugušiem pacientiem ar akūtu māniju litija

preparāta un kvetiapīna kombinētu lietošanu salīdzināja ar placebo un kvetiapīna lietošanu, grupā, kas

saņēma arī litija preparātu, ekstrapiramidālu simptomu (īpaši trīces), miegainības un ķermeņa masas

palielināšanās sastopamība bija lielāka nekā grupā, kas saņēma arī placebo (skatīt 5.1. apakšpunktu).

Lietojot vienlaicīgi nātrija valproātu un kvetiapīnu, to farmakokinētika klīniski nozīmīgā apjomā

nemainījās. Retrospektīvā pētījumā bērniem un pusaudžiem, kuri saņēma valproātu, kvetiapīnu vai

abus, kombinācijas grupā leikopēnija un neitopēnija bija biežāk nekā monoterapijas grupās.

Oficiāli mijiedarbības pētījumi ar bieži lietotajiem kardiovaskulārajiem līdzekļiem nav veikti.

Piesardzība jāievēro gadījumos, kad kvetiapīnu lieto vienlaicīgi ar preparātiem, par kuriem zināms, ka

tie izraisa elektrolītu līdzsvara traucējumus vai pagarina QT intervālu.

Pacientiem, kas lietojuši kvetiapīnu, ir aprakstīti pseidopozitīvi rezultāti, ar enzimātiskām

imunoloģiskām metodēm nosakot metadona un triciklisko antidepresantu klātbūtni. Apšaubāmus, ar

imunoloģiskām analīzēm iegūtus skrīninga rezultātus ieteicams apstiprināt ar piemērotām

hromatogrāfiskām metodēm.

4.6.

Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Pirmais trimestris

Ir pieejams ierobežots daudzums publicētu datu (t.i. 300-1000 grūtniecību) par kvetiapīna ietekmei

pakļautas grūtniecības gadījumiem, tai skaitā atsevišķi ziņojumi un daži novērojuma pētījumi, kas

norāda uz palielinātu jaunveidojumu veidošanās risku. Tomēr ņemot vērā pieejamos datus,

viennozīmīgus secinājumus nevar izdarīt. Pētījumi ar dzīvniekiem ir uzrādījuši reproduktīvo toksicitāti

(skatīt 5.3. apakšpunktu). Tādēļ Kventiax grūtniecības laikā lietojams tikai gadījumos, kad ieguvums

pārsniedz iespējamos riskus.

Trešais trimestris

Jaundzimušajiem, kas grūtniecības trešajā trimestrī bijuši pakļauti antipsihotisko līdzekļu (tostarp

kvetiapīnu) iedarbībai, pēc piedzimšanas ir lielāks nevēlamu blakusparādību, tostarp dažādas

smaguma pakāpes un ilguma ekstrapiramidālu un/vai atcelšanas simptomu, risks. Ir aprakstīts

uzbudinājums, hipertonija, hipotonija, trīce, miegainība, elpošanas traucējumi vai zīšanas traucējumi.

Tādēļ šādi jaundzimušie rūpīgi jānovēro.

Barošana ar krūti

Pamatojoties uz publicētos ziņojumos pieejamiem ļoti ierobežotajiem datiem par kvetiapīna

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

izdalīšanos pienā, izdalīšanās pēc tā lietošanas terapeitiskās devās nav pastāvīga. Tā kā nav

pārliecinošu datu, jāpieņem lēmums par barošanas ar krūti pārtraukšanu vai Kventiax lietošanas

pārtraukšanu, ņemot vērā barošanas ar krūti sniegto ieguvumu bērnam un terapijas sniegto ieguvumu

sievietei.

Fertilitāte

Kvetiapīna ietekme uz cilvēka fertilitāti nav vērtēta. Žurkām novērotas izpausmes, kas saistītas ar

paaugstinātu prolaktīna līmeni, taču šie novērojumi nav tieši attiecināmi uz cilvēku (skatīt 5.3.

apakšpunktu).

4.7.

Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Kvetiapīns galvenokārt ietekmē centrālo nervu sistēmu, tādēļ tas var ietekmēt darbības, kuru veikšanai

nepieciešama modrība. Tādēļ pacientiem jāiesaka izvairīties no transportlīdzekļu vadīšanas vai

mehānismu apkalpošanas, līdz nav zināma viņu individuālā jutība pret šīm zālēm.

4.8.

Nevēlamās blakusparādības

Visbiežākās nevēlamās blakusparādības (NBP) kvetiapīna lietošanas laikā (10%) ir miegainība,

reibonis, galvassāpes, sausums mutē, abstinences (zāļu lietošanas pārtraukšanas) simptomi,

paaugstināts triglicerīdu līmenis serumā, paaugstināts kopējā holesterīna (galvenokārt ZBL

holesterīna) līmenis, pazemināts ABL holesterīna līmenis, ķermeņa masas palielināšanās, hemoglobīna

līmeņa pazemināšanās un ekstrapiramidāli simptomi.

Saistībā ar kvetiapīna lietošanu ziņots par smagām ādas nevēlamām blakusparādībām (severe

cutaneous adverse reactions; SCAR), to vidū par Stīvensa-Džonsona sindromu (SDžS), toksisku

epidermas nekrolīzi (TEN), zāļu izraisītu reakciju ar eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (drug

reaction with eosinophilia and systemic symptoms; DRESS).

Blakusparādību sastopamība, lietojot kvetiapīnu, norādīta tabulā (1. tabula)atbilstoši Starptautisko

medicīnisko zinātņu organizācijas padomes (CIOMS III darba grupa; 1995) ieteiktam formātam.

1. tabula. Ar kvetiapīna terapiju saistītās NBP

Nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas šādās biežuma grupās: ļoti bieži (≥ 1/10), bieži (≥ 1/100

< 1/10), retāk (≥ 1/1000 < 1/100), reti (≥ 1/10 000 < 1/1000), ļoti reti (< 1/10 000) un nav zināms

(nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Orgānu sistēmas

klase

Nevēlamās blakusparādības

Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

samazināts hemoglobīna daudzums

Bieži:

leikopēnija

1,28

, samazināts neirtrofīlo skaits,

palielināts eozinofīlo skaits

Retāk:

trombocitopēnija, anēmija, samazināts trombocītu skaits

, neitropēnija

Reti:

agranulocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk:

paaugstināta jutība (ieskaitot alerģiskas ādas reakcijas)

Ļoti reti:

anafilaktiskas reakcijas

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Bieži:

hiperprolaktinēmija

, samazināts kopējais T

, samazinātrs brīvais T

samazināts kopējais T

, paaugstināts TSH

Retāk:

samazināts brīvais T

, hipotiroīdisms

Ļoti reti:

neatbilstoša antidiurētiskā hormona sekrēcija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži:

paaugstināts seruma triglicerīdu līmenis

10,30

, paaugstināts kopējais holesterīns

(pārsvarā ABL holesterīns)

11,30

, samazināts ZBL holesterīns

17,30

, svara

pieaugums

8,30

Bieži:

pastiprināta apetīte, glikozes līmeņa pieaugums asinīs līdz hiperglikēmijas

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

līmenim

6,30

Retāk:

hiponatriēmija

, diabetes mellitus

, iepriekš esoša cukura diabēta

saasināšanās

Reti:

metabolais sindroms

Psihiskie traucējumi

Bieži:

patoloģiski sapņi un nakts murgi, domas par pašnāvību un pašnāvības

mēģinājumi

Reti:

mēnessērdzība un līdzīgas reakcijas, piemēram, runāšana miegā un ar

miegainību saistīti ēšanas traucējumi

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

reibonis

4,16

, galvassāpes, miegainība

2,16

, ekstrapirimidāli simptomi

1,21

Bieži:

disartrija

Retāk:

krampji

, nemierīgo kāju sindroms, tardīvā diskinēzija

, sinkope

4, 16

Sirds funkcijas traucējumi

Bieži:

tahikardija

, sirdsklauves

Retāk:

QT pagarināšanās

1,12,18

, bradikardija

Acu bojājumi

Bieži:

neskaidra redze

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži:

ortostatiskā hipotensija

4,16

Reti:

venoza trombembolija

Nav zināms:

insults

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži:

aizdusa

Retāk

rinīts

Kuņģa- zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži:

sausa mute

Bieži:

dispepsija, aizcietējums, vemšana

Retāk:

disfāgija

Reti:

pankreatīts, zarnu obstrukcija/Ileus

Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi

Bieži:

seruma transamināžu (ALAT) pieaugums

, paaugstināts gamma-GT līmenis

Retāk

paaugstināts aspartāta aminotransferāzes (ASAT) līmenis serumā

Reti:

dzelte

, hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti reti:

angioedēma

, Stīvensa- Džonsona sindroms

Nav zināms:

toksiskā epidermas nekrolīze, daudzformu eritēma, zāļu izraisīta reakcija ar

eozinofīliju un sistēmiskiem simptomiem (DRESS)

Skeleta-muskuļu, saistaudu sistēmas un kaulu bojājumi

Ļoti reti:

rabdomiolīze

Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi

Retāk:

urīna aizture

Traucējumi grūtniecības, pēcdzemdību un perinatālajā periodā

Nav zināms:

zāļu atcelšanas sindroms jaundzimušajam

Reproduktīvās sistēmas traucējumi un krūts slimības

Retāk:

seksuāla disfunkcija

Reti:

priāpisms, galaktoreja, krūšu pietūkums, menstruāciju traucējumi

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Ļoti bieži:

atcelšanas (lietošanas pārtraukšanas) simptomi

Bieži:

viegla astēnija, perifēra tūska, aizkaitināmība, drudzis

Reti:

ļaundabīgs neiroleptisks sindroms

, hipotermija.

Izmeklējumi

Reti:

paaugstināta kreatīna fosfokināzes koncentrācija asinīs

1. Skatīt 4.4. apakšpunktu

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

2. Var parādīties miegainība, parasti pirmajās divās ārstēšanas nedēļās, kas parasti izzūd, turpinot kvetiapīna

terapiju.

3. Dažiem pacientiem, kuri saņēma kvetiapīnu, novēroja asimptomātisku seruma transamināžu (AlAT, AsAT)

vai gamma GT līmeņa paaugstināšanos (no normāla uz > 3x jebkurā laikā). Šī paaugstināšanās parasti izzuda,

turpinot kvetiapīna terapiju.

4. Līdzīgi kā citi antipsihotiskie līdzekļi ar alfa 1 adrenerģiskos receptorus bloķējošu ietekmi, kvetiapīns var

bieži izraisīt ortostatisko hipotensiju, kas saistīta ar reiboni, tahikardiju un, dažiem pacientiem, ģīboni, īpaši

sākotnējā devas titrēšanas posmā (skatīt 4.4. apakšpunktu).

5. Šo NBP sastopamību pamato tikai pēcreģistrācijas perioda dati.

6. Vismaz vienā gadījumā cukura līmenis >126 mg/dl (> 7.0 mmol/l) tukšā dūšā vai pēc ēšanas cukura līmenis

>200 mg/dl (> 11.1 mmol/l).

7. Disfāgijas biežuma palielināšanās, lietojot kvetiapīnu, salīdzinot ar placebo, bija novērota tikai klīniskos

pētījumos bipolāras depresijas gadījumā.

8. Ņemot vērā ķermeņa masas pieaugumu par >7%, salīdzinot ar sākotnējo. Pārsvarā novērojams terapijas

pirmajās nedēļās.

9. Šādi atcelšanas simptomi novēroti visbiežāk akūtos placebo kontrolētos klīniskos pētījumos, kuros izvērtēja

terapijas pārtraukšanas simptomus: bezmiegs, slikta dūša, galvas sāpes, caureja, vemšana, reibonis,

uzbudināmība. Šo reakciju biežums ievērojami samazinājās 1 nedēļu pēc pārtraukšanas.

10. Triglicerīdi ≥200mg/dL (≥2,258 mmol/L) (pacientiem ≥ 18 gadi) vai ≥150 mg/dL (≥1,694 mmol/L)

(pacientiem < 18 gadi) vismaz vienā pārbaudē.

11. Holesterīns ≥240mg/dL (≥6,2064 mmol/L) (pacientiem ≥ 18 gadi) vai ≥200 mg/dL (≥5,172 mmol/L)

(pacientiem < 18 gadi) vismaz vienā pārbaudē. Ļoti bieži novērota ZBL-holesterīna palielināšanās par

≥30 mg/dL (≥0,769 mmol/L). Vidējās izmaiņas pacientiem, kuriem bija šī palielināšanās, bija 41,7 mg/dL (≥1,07

mmol/L) kvetiapīna grupā un 42,1 mg/dL (≥1,08 mmol/L) placebo grupā.

12. Skatīt tekstu zemāk.

13. Trombocītu skaits ≤100 x 10

/l vismaz vienā pārbaudē.

14. Pamatojoties uz nevēlamo blakusparādību ziņojumiem klīniskajos pētījumos par paaugstinātu kreatīna

fosfokināzes līmeni asinīs, kas nebija saistīts ar ļaundabīgu neiroleptisko sindromu.

15. Prolaktīna līmeņi (pacienti>18 gadiem): >20 μg/L (>869.56 pmol/L) vīriešiem; >30 μg/L (>1304,34 pmol/L)

sievietēm jebkurā laikā.

16. Var izraisīt kritienu.

17. ABL-holesterīns: <40 mg/dL (1,025 mmol/L) vīriešiem; <50 mg/dL (1,282 mmol/L) sievietēm jebkurā laikā.

18. Pacientu daudzums, kuriem ir QTc novirze no <450 msek. līdz ≥ 450 msek. ar vairāk kā ≥ 30 msek.

pieaugumu. Ar placebo kontrolētos pētījumos ar kvetiapīnu vidējā pacientu skaita izmaiņa, kuriem ir klīniski

nozīmīga novirze, ir līdzīga kvetiapīna un placebo grupās.

19. Maiņa >132 mmoll/L uz ≤132 mmol/L.

20. Aprakstīts, ka kvetiapīna lietošanas laikā vai drīz pēc tās beigām pacientiem ir bijušas domas par pašnāvību

un pašnāvības mēģinājumi (skatīt 4.4. un 5.1. apakšpunktu).

21. Skatīt 5.1. apakšpunktu.

22. Visos klīniskajos pētījumos, tostarp to nemaskētajās pagarinājuma fāzēs, 11% ar kvetiapīnu ārstēto pacientu

vismaz vienu reizi bija pazemināta hemoglobīna koncentrācija [

13 g/dl (8,07 mmol/l) vīriešiem un

12 g/dl

(7,45 mmol/l) sievietēm]. Šiem pacientiem hemoglobīna koncentrācija jebkurā laikā pazeminājās vidēji par ne

vairāk kā 1,50 g/dl.

23. Bieži aprakstīta pacientiem ar tahikardiju, reiboni, ortostatisku hipotensiju un/vai vienlaicīgu sirds/elpošanas

sistēmas slimību.

24. Pamatojoties uz novirzēm no normālajām sākotnējām vērtībām līdz iespējami klīniski nozīmīgām vērtībām

jebkurā laikā pēc visu klīnisko pētījumu sākuma. Kopējā T 4, brīvā T 4, kopējā T 3 un brīvā T 3 izmaiņas

definētas kā <0,8 x LLN (pmol/l) un TSH izmaiņas ir > 5 mSV/l jebkurā laikā.

25. Pamatojoties uz biežākiem vemšanas gadījumiem gados vecākiem pacientiem (≥ 65 g.v.).

26. Neitrofilo leikocītu skaita izmaiņa no sākotnēji ≥1,5 x 109/l līdz <0,5 x 109/l jebkurā brīdī terapijas laikā.

27. Pamatojoties uz izmaiņām no sākotnējās normas līdz potenciāli klīniski nozīmīgam rādītājam jebkurā laikā

pēc pētījuma sākuma visos klīniskajos pētījumos. Eozinofilu skaita novirzes definētas kā > 1 x 10

šūnas/l

jebkurā laikā.

28. Pamatojoties uz izmaiņām no sākotnējās normas līdz potenciāli klīniski nozīmīgam rādītājam jebkurā laikā

pēc sākotnējā visos klīniskajos pētījumos. leikocītu skaita izmaiņas definē kā ≥3x 10

šūnas/L jebkurā laikā.

29. Pamatojoties uz visu kvetiapīna klīnisko pētījumu laikā aprakstītajiem metabolā sindroma kā blakusparādības

gadījumiem.

30. Klīnisko pētījumu laikā dažiem pacientiem aprakstītas negatīvas vairāk nekā viena metabolismu raksturojošā

faktora (ķermeņa masas, glikozes koncentrācijas asinīs vai lipīdu līmeņa) pārmaiņas (skatīt 4.4. apakšpunktu).

31. Skatīt 4.6. apakšpunktu.

32. Var rasties, uzsākot ārstēšanos, vai ārstēšanas sākumā un var tikt saistīts ar hipotensiju un/vai sinkopi.

Biežums balstīts uz bradikardijas un saistīto notikumu blakusparādību ziņojumiem visos kvetiapīna klīniskajos

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

pētījumos.

. Pamatojoties uz vienu retrospektīvu nerandomizētu epidemioloģisku pētījumu.

Neiroleptisko līdzekļu lietošanas laikā ir aprakstīta QT intervāla pagarināšanās, sirds kambaru

aritmija, pēkšņa, neizskaidrota iemesla izraisīta nāve, sirdsdarbības apstāšanās un Torsades de pointes.

Pediatriskā populācija

Jāievēro, ka bērniem un pusaudžiem ir iespējamas tās pašas iepriekš minētās NBP, kas ir aprakstītas

pieaugušajiem. Turpmāk tabulā ir apkopotas NBP, kuras 10 - 17 gadus veciem bērniem un

pusaudžiem novēro biežāk nekā pieaugušo populācijā vai NBP, kuras pieaugušo populācijā nav

konstatētas.

2. tabula. Bērniem un pusaudžiem ar kvetiapīna terapiju saistītās NBP, kas radušās biežāk nekā

pieaugušajiem vai nav novērotas pieaugušo populācijā

Nevēlamās blakusparādības pēc to biežuma ir iedalītas šādi: ļoti bieži (

1/10), bieži

1/100

līdz < 1/10), retāk (

1/1000 līdz < 1/100), reti (

1/10 000 līdz < 1/1000), ļoti reti

(< 1/10 000).

Endokrīnās sistēmas traucējumi

Ļoti bieži

prolaktīna koncentrācijas palielināšanās

Vielmaiņas un uztures traucējumi

Ļoti bieži:

pastiprināta apetīte

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

ekstrapiramidāli simptomi

Bieži

sinkope

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži:

asinsspiediena paaugstināšanās

Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži

rinīts

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži

vemšana

Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā

Bieži:

aizkaitināmība

1. Prolaktīna koncentrācija pacientiem līdz 18 gadu vecumam: > 20 µg/l (> 869,56 pmol/l) zēniem; > 26 µg/l (>

1130,428 pmol/l) meitenēm jebkurā laikā. Mazāk nekā 1 % pacientu prolaktīna koncentrācija palielinājās līdz

vērtībai, kas pārsniedz 100 µg/l.

2. Ņemot vērā novirzes virs klīniski nozīmīgām robežvērtībām (pielāgots pēc Nacionālā veselības institūta

kritērijiem) jeb sistoliskā asinsspiediena palielināšanās par vairāk nekā 20 mmHg vai diastoliskā asinsspiediena

palielināšanās par vairāk nekā 10 mmHg jebkurā laikā ir noteikti, pamatojoties uz novirzēm divu akūtu (3 – 6

nedēļas ilgu) ar placebo kontrolētu pētījumu laikā.

3. Piezīme: Biežums atbilst pieaugušajiem novērotajam, taču bērniem un pusaudžiem varētu būt saistīta ar

atšķirīgām klīniskajām sekām nekā pieaugušajiem.

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu

ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par

jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.

Pārdozēšana

Simptomi

Kopumā novērotās pazīmes un simptomus izraisīja aktīvās vielas zināmās farmakoloģiskās iedarbības

pastiprināta izpausme: miegainība un sedācija, tahikardija, hipotensija un antiholīnerģiskais efekts.

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

Pārdozēšana var izraisīt QT intervāla pagarināšanos, krampjus, status epilepticus, rabdomiolīzi,

elpošanas nomākumu, urīna aizturi, apjukumu, delīrij un/vai uzbudinājumu, komu nāvi.

Pacientiem ar jau agrāk esošām smagām kardiovaskulārām slimībām pārdozēšanas izraisīto parādību

risks ir lielāks (skatīt 4.4.apakšpunktu „Ortostatiskā hipotensija”).

Pārdozēšanas terapija

Kvetiapīnam nav specifiska antidota. Smagi saindēšanās pazīmju gadījumos jāapsver vairāku zāļu

iesaistes iespēja un tiek ieteikti intensīvās aprūpes pasākumi, ieskaitot brīvu elpceļu nodrošināšanu un

uzturēšanu, adekvātas skābekļa apgādes un elpošanas nodrošināšanu, kā arī kardiovaskulārās sistēmas

novērošanu un atbalstu.

Pamatojoties uz publicēto literatūru, pacientiem ar delīriju, uzbudinājumu un skaidru antiholīnerģisko

sindromu terapijā var izmantot fizostigmīnu pa 1-2 mg (veicot nepārtrauktu EKG monitorēšanu). Tā

lietošana nav ieteicama standartterapijā, jo fizostigmīnam var būt nevēlama ietekme uz vadīšanu sirdī.

Fizostigmīnu var lietot tad, ja nav izmaiņu EKG. Nelietojiet fizostigmīnu disritmijas, jebkādas

pakāpes sirds blokādes vai QRS kompleksa paplašināšanās gadījumā.

Lai gan nav pētīta uzsūkšanās inhibīcija pārdozēšanas gadījumā, kuņģa skalošanas var būt indicēta

smagas saindēšanās gadījumā un, ja to iespējams veikt vienas stundas laikā pēc zāļu ieņemšanas.

Jāapsver aktivētās ogles lietošana.

Kvetiapīna pārdozēšanas gadījumos rezistentas hipotensijas ārstēšanai jāveic atbilstoši pasākumi,

piemēram, intravenozi jāievada šķidrums un/vai jālieto simpatomimētiskie līdzekļi. Jāizvairās no

epinefrīna un dopamīna lietošanas, jo beta receptoru stimulācija kvetiapīna izraisītas alfa receptoru

blokādes apstākļos var pastiprināt hipotensiju.

Rūpīga medicīniska uzraudzība un novērošana jāturpina, līdz pacients atveseļojas.

5.

FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.

Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: Antipsihotiskie līdzekļi; Diazepīni, oksazepīni, tiazepīni un oksepīni, ATĶ

kods: N05AH04.

Darbības mehānisms:

Kvetiapīns ir atipisks antipsihotisks līdzeklis. Kvetiapīns un tā aktīvais metabolīts, kas atrodas cilvēka

plazmā (N-dealkilkvetiapīns), mijiedarbojas ar daudziem nervu impulsu pārvades receptoriem.

Kvetiapīnam un N-dealkilkvetiapīnam ir raksturīga afinitāte pret smadzeņu serotonīna 5HT2

receptoriem un dopamīna D1 un D2 receptoriem. Uzskata, ka, salīdzinot ar tipiskiem antipsihotiskiem

līdzekļiem, to klīniskās antipsihotiskās īpašības un zemo tendenci izraisīt nevēlamas EPS rakstura

blakusparādības (EPS) nosaka tā receptoru antagonisma kombinācija ar augstāku selektivitāti pret

5HT2 receptoriem, salīdzinot ar selektivitāti pret D2 receptoriem.

Kvetiapīnam un norkvetiapīnam nav novērojama afinitāte pret benzodiazepīna receptoriem, bet ir liela

afinitāte pret histamīna un alfa1 adrenoreceptoriem un vidēja afinitāte pret alfa2 adrenoreceptoriem.

Kvetiapīna afinitāte pret muskarīna receptoriem ir vāja vai nav, kamēr norkvetiapīnam ir vidēja, vai

liela afinitāte pret vairāku tipu muskarīna receptoriem, kas izskaidro antiholīnerģisko (muskarīna)

efektu. Norkvetiapīna izraisītā NET inhibīcija un daļēja agonista ietekme uz 5HT1A receptoriem var

sekmēt kvetiapīna terapeitisko antidepresanto iedarbību.

Farmakodinamiskā iedarbība:

Kvetiapīns uzrāda aktivitāti antipsihotiskās aktivitātes testos, piemēram, izvairīšanās testā. Tas bloķē

arī dopamīna agonistu iedarbību, kas konstatēts uzvedības testos vai elektrofizioloģiski, kā arī

paaugstina dopamīna metabolītu koncentrāciju, kas ir neiroķīmisks D2 receptoru blokādes rādītājs.

Preklīniskos pētījumos par iespējamām EPS kvetiapīns nelīdzinās tipiskiem antipsihotiskiem

līdzekļiem, un tam ir atipiskas īpašības. Kvetiapīns nerada dopamīna D2 receptoru paaugstinātu jutību

pēc ilgstošas lietošanas. Lietojot to efektīvās dopamīna D2 receptoru bloķējošās devās, kvetiapīns rada

tikai vieglu katalepsiju. Pēc ilgstošas lietošanas kvetiapīns selektīvi iedarbojas uz limbisko sistēmu,

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

radot depolarizējošu blokādi mezolimbiskos dopamīnerģiskos neironos, bet ne nigrostriatālajos

neironos.

Kvetiapīns rada minimālu distonijas iespēju ar haloperidolu sensitizētiem vai zāles nelietojušiem

Cebus pērtiķiem pēc akūtas vai ilgstošas lietošanas (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Klīniskā efektivitāte:

Šizofrēnija

Trīs placebo kontrolētos klīniskos pētījumos pacientiem ar šizofrēniju, lietojot dažādas kvetiapīna

devas, netika novērota nekāda atšķirība starp kvetiapīna un placebo EPS sastopamībā vai vienlaikus

antiholīnerģisko līdzekļu lietošanas ziņā. Placebo kontrolētā pētījumā, kur tika izvērtētas fiksētas

kvetiapīna devas robežās no 75 līdz 750 mg/dienā, netika konstatēta biežāka EPS sastopamība vai

antiholīnerģisko līdzekļu lietošana. EPS sastopamība vai antiholīnerģisko līdzekļu lietošana.

Kvetiapīna ilgtermiņa efektivitāte šizofrēnijas recidīvu profilaksei nav pētīta aklos klīniskos

pētījumos. Atklātos klīniskos pētījumos pacientiem ar šizofrēniju kvetiapīns bija efektīvs klīnisko

uzlabojumu uzturēšanā, turpinot terapiju pacientiem ar sākotnēju atbildi uz terapiju, kas norāda uz

zināmu ilgtermiņa efektivitāti.

Bipolāri traucējumi

Četros placebo kontrolētos klīniskos pētījumos, vērtējot kvetiapīna devas līdz 800 mg dienā vidēji

smagas un smagas mānijas epizožu ārstēšanai, divi bija monoterapijas pētījumi un divi kā

kombinācijas terapija ar litiju vai divalproeksu, nekonstatēja atšķirības starp kvetiapīna un placebo

terapijas grupām EPS sastopamības vai vienlaikus antiholīnerģisko līdzekļu lietošanas ziņā.

Vidēji smagu un smagu mānijas epizožu ārstēšanas laikā kvetiapīns uzrādīja lielāku efektivitāti,

salīdzinot ar placebo, mānijas simptomu samazināšanās ziņā pēc 3 un 12 nedēļām divos monoterapijas

pētījumos. Nav datu no ilgtermiņa pētījumiem par kvetiapīna efektivitāti sekojošu mānijas vai

depresijas epizožu profilaksē. Dati par kvetiapīna lietošanu kombinācijā ar divalproeksu vai litiju

akūtu, vidēji smagu līdz smagu mānijas epizožu ārstēšanā pēc 3 un 6 nedēļām ir ierobežoti, tomēr

kombinētā terapija ir labi panesama. Dati uzrādīja papildus labvēlīgu ietekmi 3. nedēļā. Otrajā

pētījumā netika novērota papildus labvēlīga ietekme 6. nedēļā.

Vidējā pēdējās nedēļas kvetiapīna deva pacientiem ar uzlabošanos bija aptuveni 600 mg, un aptuveni

85% gadījumu tā bija no 400 līdz 800 mg dienā.

Četros 8 nedēļu klīniskos pētījumos, kuros piedalījās pacienti ar mērenas vai smagas depresijas

epizodēm, bipolāru I vai bipolāru II traucējumu gadījumā, kvetiapīna 300 mg un 600 mg rezultāti bija

ievērojami pārāki nekā placebo pacientu grupā attiecīgajiem rādītājiem: vidējā uzlabošanās MADRS

skalā un atbildes reakcijām, ko definēja kā vismaz 50 % uzlabošanos MADRS kopējā skalā, salīdzinot

ar sākotnējo stāvokli. Nebija efekta atšķirības pacientiem, kuri saņēma kvetiapīna 300 mg un 600 mg

devu.

Divu šo pētījumu turpinājuma fāzē konstatēja, ka ilgtermiņa ārstēšana pacientiem, kuri reaģēja uz

kvetiapīna 300 mg un 600 mg terapiju, bija efektīva, salīdzinot ar placebo uz depresijas simptomiem,

bet neietekmēja mānijas simptomus.

Divos recidīva profilakses pētījumos, kuros vērtēja kvetiapīnu kombinācijā ar garastāvokļa

stabilizētājiem pacientiem ar mānijas, depresijas vai jauktām garastāvokļa epizodēm, kombinācija ar

kvetiapīnu bija labāka par garastāvokļa stabilizētāju monoterapiju, pagarinot laiku līdz jebkādam

atkārtotam garastāvokļa traucējumam (mānijai, jauktam vai depresīvam traucējumam). kvetiapīns tika

lietots divas reizes dienā, pavisam 400 - 800 mg dienā, kombinētā terapijā ar litiju vai valproātu.

Sešas nedēļas ilgā randomizētā pētījumā, kura laikā pieaugušiem pacientiem ar akūtu māniju litija

preparāta un ilgstošās darbības kvetiapīna kombinētu lietošanu salīdzināja ar placebo un ilgstošās

darbības kvetiapīna lietošanu, vidējo YMRS rādītāju uzlabošanās atšķirība starp litija preparātu un

placebo saņēmušo pacientu grupu bija 2,8 punkti, un uz terapiju reaģējošo pacientu % daļas (definēta

kā sākotnējā YMRS rādītāja uzlabošanās par 50%) atšķirība bija 11% (79% litija preparātu saņēmušo

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

pacientu grupā un 68% placebo saņēmušo pacientu grupā).

Ilgstoša pētījuma laikā (terapija līdz 2 gadiem) vērtējot recidīvu profilaksi pacientiem ar māniju,

depresijas vai jaukta tipa lēkmēm, kvetiapīns bija pārāks par placebo, pacientiem ar I tipa bipolārajiem

traucējumiem, attālinot jebkāda veida garastāvokļa traucējumu (māniju, depresijas vai jaukta tipa

traucējumu) recidīvus. Garastāvokļa maiņas pacientu bija attiecīgi 91 (22.5%) kvetiapīna, 208 (51.5%)

placebo un 95 (26.1%) litija terapijas grupā.

Salīdzinot ilgstošu kvetiapīna terapiju un pāreju uz litija preparātiem, pacientiem, kuri ir reaģējuši uz

akūtu kvetiapīna terapiju, pāreja uz litija preparātu lietošanu nenodrošina garastāvokļa maiņas recidīva

attālināšanu.

Klīniskajos pētījumos pierādīts, ka kvetiapīns ir efektīvs šizofrēnijas un mānijas gadījumos, to lietojot

divas reizes dienā, lai gan kvetiapīna farmakokinētiskais pussabrukšanas periods ir 7 stundas. To

apstiprinājuši arī dati no pozitrona emisijas tomogrāfijas (PET) pētījuma, kur secināts, ka kvetiapīna

5HT2 un D2 receptoru savienošanās laiks ir līdz 12 stundām. Devu, kas lielākas par 800 mg/dienā,

drošums un efektivitāte nav izvērtēta.

Klīniskais drošums

Īstermiņa, placebo kontrolētos klīniskos šizofrēnijas un bipolāras mānijas pētījumos kopējā

ekstrapiramidālu simptomu sastopamība bija tāda pati kā placebo lietošanas gadījumā (šizofrēnija:

7,8% kvetiapīna un 8,0% placebo lietošanas gadījumā; bipolāra mānija: 11,2% kvetiapīna un 11,4%

placebo lietošanas gadījumā). Īstermiņa placebo kontrolētos depresīvu traucējumu un bipolārās

depresijas klīniskos pētījumos ekstrapiramidālie simptomi biežāk bija kvetiapīna pacientu grupā,

salīdzinot ar placebo. Īstermiņa, placebo kontrolētos bipolāras depresijas pētījumos kopējā

ekstrapiramidālo simptomu sastopamība bija 8,9% kvetiapīna lietošanas gadījumā, salīdzinot ar 3,8%

placebo lietošanas gadījumā. Īstermiņa, placebo kontrolētos depresīvo traucējumu monoterapijas

pētījumos kopējā ekstrapiramidālu simptomu sastopamība bija 5,4% ilgstošās darbības kvetiapīna

lietošanas gadījumā un 3,2% placebo lietošanas gadījumā. Īstermiņa, placebo kontrolētā depresīvu

traucējumu monoterapijas pētījumā gados vecākiem pacientiem kopējā ekstrapiramidālu simptomu

sastopamība bija 9,0% ilgstošās darbības kvetiapīna lietošanas gadījumā un 2,3% placebo lietošanas

gadījumā. Gan bipolāras depresijas, gan depresīvo traucējumu gadījumā atsevišķu blakusparādību

(piemēram, akatīzijas, ekstrapiramidālu traucējumu, trīces, diskinēzijas, distonijas, nemiera, muskuļu

patvaļīgu kontrakciju, psihomotoras hiperaktivitātes un muskuļu rigiditātes) sastopamība nepārsniedza

4% nevienā ārstēšanas grupā.

Īstermiņa fiksētas devas (50 mg/d līdz 800 mg/d), placebo kontrolētos pētījumos (ilgums 3 līdz 8

nedēļas) ķermeņa masas pieaugums kvetiapīna pacientu grupā bija no 0,8 kg, lietojot 50 mg dienas

devu līdz 1,4 kg, lietojot 600 mg dienas devu (ar mazāku svara pieaugumu, lietojot 800 mg dienas

devu), salīdzinot ar ķermeņa masas pieaugumu 0,2 kg placebo grupā. Pacientu, kuru ķermeņa masa

palielinājās par >7%, procentuālais daudzums kvetiapīna grupā bija robežās no 5,3%, lietojot 50 mg

dienas devu līdz 15,5%, lietojot 400 mg dienas devu (ar mazāku palielinājumu, lietojot 600 un 800 mg

dienas devas), salīdzinot ar 3,7% placebo pacientu grupā.

Sešas nedēļas ilgā randomizētā pētījumā, kura laikā pieaugušiem pacientiem ar akūtu māniju litija

preparāta un ilgstošās darbības kvetiapīna kombinētu lietošanu salīdzināja ar placebo un ilgstošās

darbības kvetiapīna lietošanu, novēroja, ka litija preparāta un ilgstošās darbības kvetiapīna

kombinācija biežāk izraisa nevēlamas blakusparādības (63 %, salīdzinot ar 48%, lietojot ilgstošās

darbības kvetiapīna kombinācijā ar placebo). Drošuma vērtēšanas rezultāti liecināja par biežākiem

ekstrapiramidālo simptomu gadījumiem (litija preparātu un placebo saņēmušo pacientu grupā

aprakstīti attiecīgi 16,8% un 6,6% pacientu), un vairumā gadījumu šie simptomi izpaudās kā trīce

(litija preparātu un placebo saņēmušo pacientu grupā aprakstīta attiecīgi 15,6% un 4,9% pacientu).

Ilgstošās darbības kvetiapīna un litija preparāta kombināciju saņēmušajā grupā biežāk nekā ilgstošās

darbības kvetiapīna un placebo saņēmušajā grupā novēroja miegainību – attiecīgi 12,7% un 5,5%

gadījumu. Turklāt salīdzinājumā ar placebo saņēmušo pacientu grupu lielākai litija preparātu

saņēmušo pacientu procentuālajai daļai (attiecīgi 4,7% un 8,0% pacientu) terapijas beigās bija

palielinājusies ķermeņa masa (par ≥ 7%).

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

Ilgāka termiņa recidīvu profilakses pētījumos bija atklātais periods (ilgums 4 līdz 36 nedēļas), kura

laikā pacientus ārstēja ar kvetiapīnu, kam sekoja randomizēts izslēgšanas periods, kura laikā pacientus

randomizēja kvetiapīna un placebo grupās. Pacientiem, kurus randomizēja kvetiapīna grupā, vidējais

ķermeņa masas pieaugums atklātā perioda laikā bija 2,56 kg un randomizācijas perioda 48. nedēļā

vidēji 3,22 kg, salīdzinot ar sākotnējo ķermeņa masu atklātā perioda sākumā. Pacientiem, kurus

randomizēja placebo grupā, vidējais ķermeņa masas pieaugums atklātā perioda laikā bija 2,39 kg un

randomizācijas perioda 48. nedēļā vidēji 0,89 kg, salīdzinot ar sākotnējo ķermeņa masu atklātā perioda

sākumā.

Placebo kontrolētos pētījumos gados vecākiem pacientiem ar demences izraisītu psihozi

cerebrovaskulāru blakusparādību sastopamība 100 pacientgados ar kvetiapīnu ārstētiem pacientiem

nebija lielāka kā ar placebo ārstētiem pacientiem.

Visos placebo kontrolētos monoterapijas īstermiņa pētījumos pacientiem ar sākotnējo neitrofilo

leikocītu skaitu ≥1,5 x 10

/l, neitrofilo leikocītu skaita izmaiņas pārejas līdz <1,5 x 10

/l rašanās

biežums vismaz vienā gadījumā bija 1,9% pacientu, kurus ārstēja ar kvetiapīnu, salīdzinot ar 1,3%

pacientu, kuri lietoja placebo. Pārmaiņu līdz >0.5-<1.0 x 10

/L biežums bija vienāds (0,2%) gan ar

kvetiapīnu, gan placebo ārstētiem pacientiem. Visos klīniskos pētījumos (placebo kontrolētos, atklātos,

aktīvi salīdzinošos) pacientiem ar sākotnējo neitrofilo leikocītu skaitu ≥1,5 x 10

/l), neitrofilo leikocītu

skaita izmaiņas līdz <1,5 x 10

/l rašanās biežums vismaz vienā gadījumā bija 2,9% un izmaiņas līdz

<0,5 x 10

/l bija 0,21% pacientu, kurus ārstēja ar kvetiapīnu.

Kvetiapīna terapija bija saistīta ar no devas atkarīgu vairogdziedzera hormonu līmeņa pazemināšanos.

Īstermiņa placebo kontrolētos klīniskos pētījumos iespējami klīniski nozīmīgu TSH izmaiņu biežums

bija 3,2% kvetiapīnam un 2,7% placebo. Īstermiņa placebo kontrolētos klīniskos pētījumos

atgriezenisku, iespējami klīniski nozīmīgu T

un TSH izmaiņu biežums bija reti, un šīs izmaiņas

vairogdziedzera hormonu līmeņos neradīja hipotireoidisma klīnisku izpausmi.

Visizteiktāk kopējā un brīvā T

līmenis pazeminājās kvetiapīna terapijas pirmajās sešās nedēļās.

Turpmākas ilgstošas ārstēšanas laikā tas nepazeminājās. Pārtraucot kvetiapīna terapiju, gandrīz 2/3

gadījumu ietekme uz kopējo un brīvo T

izzuda neatkarīgi no terapijas ilguma.

Katarakta/ lēcas apduļķošanās

Klīniskajā pētījumā, salīdzinot kvetiapīna (200-800 mg/dienā) kataroģenētisko ietekmi ar risperidonu

(2-8 mg/dienā) šizofrēnijas pacientiem vai pacientiem ar šizoaktīviem traucējumiem, pacientu

procents ar palielinātu lēcas apduļķošanās pakāpi kvetiapīna grupā (4%) nebija lielāks kā risperidona

grupā (10%), saņemot terapiju vismaz 21 mēnesi.

Pediatriskā populācija

Klīniskā efektivitāte

Kvetiapīna efektivitāte un drošums pētīts 3 nedēļas ilgā placebo kontrolētā pētījumā par mānijas

ārstēšanu (n= 284, pacienti no ASV, vecums 10–17 gadi). Aptuveni 45% pacientu papildus bija

diagnosticēts UDHS. Turklāt tika veikts 6 nedēļas ilgs placebo kontrolēts pētījums par šizofrēnijas

ārstēšanu (n = 222 pacienti, vecums 13–17 gadi). Abos pētījumos no tiem izslēdza pacientus, kam

nebija atbildes reakcijas pret kvetiapīnu. Ārstēšanu ar kvetiapīnu sāka ar devu 50 mg dienā, ko 2.

dienā palielināja līdz 100 mg dienā; pēc tam devu titrēja līdz mērķa devai (400–600 mg dienā mānijas

gadījumā; 400–800 mg dienā šizofrēnijas gadījumā), izmantojot soli 100 mg dienā un lietojot zāles

divas vai trīs reizes dienā.

Pētījumā par māniju LS vērtības vidējās izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējiem YMRS kopējiem

rādītājiem (aktīvā ārstēšana mīnus placebo) bija –5,21 ar 400 mg kvetiapīna dienā un –6,56 ar 600 mg

kvetiapīna dienā. Atbildes reakcijas biežums (YMRS uzlabojums par ≥50%) bija 64% ar 400 mg

kvetiapīna dienā, 58 % ar 600 mg kvetiapīna dienā un 37 % placebo grupā.

Pētījumā par šizofrēniju LS vērtības vidējās izmaiņas, salīdzinot ar sākotnējiem PANSS kopējiem

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

rādītājiem (aktīvā ārstēšana mīnus placebo) bija -8,16 ar 400 mg kvetiapīna dienā un -9,29 ar 800 mg

kvetiapīna dienā. Ne terapija ar nelielām kvetiapīna devām (400 mg dienā), ne ar lielām kvetiapīna

devām (800 mg dienā) nebija pārāka par placebo attiecībā uz tādu pacientu procentuālo daudzumu,

kuriem bija panākta atbildes reakcija, ko definēja kā PANSS kopējā rādītāja samazinājumu par ≥30 %,

salīdzinot ar sākotnējo vērtību. Gan mānijas, gan šizofrēnijas gadījumā lielākas devas deva skaitliski

mazāku atbildes reakcijas biežumu.

Trešajā īslaicīgajā, ar placebo kontrolētajā ilgstošās darbības kventiapīna monoterapijas pētījumā ar

10–17 gadus veciem bērniem un pusaudžiem, kam bija bipolāra depresija, nekonstatēja efektivitāti.

Nav pieejami dati par efekta saglabāšanos vai recidīva profilaksi šajā vecuma grupā.

Klīniskais drošums

Iepriekš aprakstītajos īslaicīgajos kvetiapīna pētījumos ar bērniem EPS sastopamība aktīvās terapijas

grupā salīdzinājumā ar placebo grupu bija attiecīgi 12,9% un 5,3% šizofrēnijas pētījumā, 3,6% un

1,1% bipolāras mānijas pētījumā un 1,1% un 0% bipolārās depresijas pētījumā. Ķermeņa masas

palielināšanās par ≥ 7% salīdzinājumā ar sākotnējo stāvokli sastopamība aktīvās terapijas grupā

salīdzinājumā ar placebo grupu šizofrēnijas un bipolārās mānijas pētījumos bija attiecīgi 17% un

2,5%, un bipolārās depresijas pētījumā tā bija attiecīgi 13,7% un 6,8%. Pašnāvnieciskas uzvedības

sastopamība aktīvās terapijas grupā salīdzinājumā ar placebo grupu bija attiecīgi 1,4% un 1,3%

šizofrēnijas pētījumā, 1,0% un 0% bipolārās mānijas pētījumā un 1,1% un 0% bipolārās depresijas

pētījumā. Bipolārās depresijas pētījuma pagarinātajā novērojumu fāzē pēc terapijas beigām divi

pacienti izdarīja vēl divus pašnāvības mēģinājumus, turklāt viens no šiem pacientiem pašnāvības

mēģinājuma laikā bija lietojis kvetiapīnu.

Ilgtermiņa drošums

26 nedēļas ilgā atklātā akūto pētījumu pagarinājumā (n= 380 pacienti), elastīgi lietojot kvetiapīnu 400-

800 mg lielās dienas devās, tika iegūti papildu dati par drošību. Tika ziņots par asinsspiediena

paaugstināšanos bērniem un pusaudžiem, kā arī par pastiprinātu ēstgribu, ekstrapiramidālajiem

simptomiem un prolaktīna līmeņa serumā paaugstināšanos, ko bērniem un pusaudžiem novēroja

biežāk nekā pieaugušajiem (skatīt 4.4. un 4.8. apakšpunktu). Vērtējot ķermeņa masas palielināšanos

koriģējot atbilstoši normālai augšanai ilgtermiņā, par klīniski nozīmīgu izmaiņu kritēriju izmantoja

sākotnējā ķermeņa masas indeksa (ĶMI) pieaugumu vismaz par 0,5 standarta novirzēm; šim kritērijam

atbilda 18,3% pacientu, kuri bija ārstēti ar kvetiapīnu vismaz 26 nedēļas.

5.2.

Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Kvetiapīns pēc iekšķīgas lietošanas labi uzsūcas un izteikti metabolizējas. Kvetiapīna lietošanai kopā

ar uzturu nav nozīmīgas ietekmes uz tā biopieejamību. Stabilas koncentrācijas apstākļos augstākā

aktīvā metabolīta (norkvetiapīna) molārā koncentrācija atbilst 35% no konstatētās kvetiapīna

koncentrācijas.

Lietošanai reģistrēto preparāta devu robežās kvetiapīna un norkvetiapīna farmakokinētika ir lineāra.

Izkliede

Aptuveni 83% kvetiapīna saistās ar plazmas olbaltumvielām.

Biotransformācija

Kvetiapīns izteikti metabolizējas aknās, pēc radioiezīmēta kvetiapīna ieņemšanas mazāk nekā 5%

izdalās neizmainītā veidā ar urīnu vai izkārnījumiem. In vitro pētījumos ir noteikts, ka CYP3A4 ir

galvenais par kvetiapīna metabolismu ar citohroma P450 starpniecību atbildīgais enzīms.

Norkvetiapīna veidošanās un eliminācija galvenokārt ir saistīta ar CYP3A4.

Aptuveni 73% radioaktīvās vielas izdalās ar urīnu un 21% ar izkārnījumiem.

In vitro kvetiapīns un vairāki tā metabolīti (arī norkvetiapīns) ir vāji cilvēka citohromu P450 1A2,

2C9, 2C19, 2D6 un 3A4 aktivitātes inhibitori. In vitro apstākļos CYP inhibīciju novēro tikai tad, ja

vielas koncentrācija aptuveni 5 - 50 reizes pārsniedz koncentrāciju, ko novēro, cilvēkam lietojot

preparāta devas, kuru lielums ir robežās no 300 līdz 800 mg dienā. Ievērojot minētos in vitro iegūtos

rezultātus, ir maz ticams, ka kvetiapīna lietošana vienlaicīgi ar citām zālēm varētu izraisīt klīniski

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

nozīmīgu ar citohromu P450 saistītu citu zāļu metabolisma nomākumu. Pētījumos ar dzīvniekiem

konstatēts, ka kvetiapīns var inducēt citohroma P450 enzīmus. Tomēr īpašos mijiedarbības pētījumos

psihotiskiem pacientiem, pēc kvetiapīna lietošanas netika novērota citohroma P450 aktivitātes

paaugstināšanās.

Eliminācija

Kvetiapīna un N-norkvetiapīna eliminācijas pusperiodu ilgums ir attiecīgi aptuveni 7 un 12 stundas.

Vidējais ar urīnu izvadītais molārais brīvā kvetiapīna un tā aktīvā metabolīta (norkvetiapīna), kas

atrodas cilvēka plazmā, daudzums ir <5%.

Īpašas pacientu grupas

Dzimums

Vīriešiem un sievietēm kvetiapīna farmakokinētikas parametri neatšķiras.

Gados vecāki pacienti

Kvetiapīna vidējais klīrenss gados vecākiem cilvēkiem par aptuveni 30 - 50% mazāks nekā 18 - 65

gadus veciem pieaugušajiem.

Nieru darbības traucējumi

Pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (kreatinīna klīrenss mazāks par 30

ml/min/1,73 m

) vidējais kvetiapīna plazmas klīrenss bija samazināts par aptuveni 25%, bet

individuālie klīrensa rādītāji bija normas robežās.

Aknu darbības traucējumi

Vidējais kvetiapīna plazmas klīrenss samazinās aptuveni par 25% pacientiem ar zināmiem aknu

bojājumiem (stabilu alkohola cirozi). Tā kā kvetiapīns tiek plaši metabolizēts aknās, populācijai ar

aknu bojājumiem sagaidāma paaugstināta tā koncentrācija plazmā. Šiem pacientiem var būt

nepieciešama devas pielāgošana (skatīt 4.2. apakšpunktu).

Pediatriskā populācija

Farmakokinētikas rādītājus noteica, izmantojot paraugus no 9 bērniem 10–12 gadu vecumā un 12

pusaudžiem, kuri saņēma stabilu ārstēšanu ar 400 mg kvetiapīna divreiz dienā. Atbilstoši devai

koriģētā pamatsavienojuma kvetiapīna koncentrācija plazmā bērniem un pusaudžiem (10–17 gadu

vecumā) līdzsvara fāzē kopumā bija līdzīga kā pieaugušajiem, taču bērniem Cmax rādītāji bija

augstāki par pieaugušajiem novēroto diapazonu. Salīdzinot ar pieaugušajiem, bija augstākas aktīvā

metabolīta norkvetiapīna AUC un Cmax vērtības, attiecīgi par aptuveni 62% un 49% bērniem (10–12

gadu vecumā) un par 28% un 14% pusaudžiem (13–17 gadu vecumā).

5.3.

Preklīniskie dati par drošumu

Vairākos in vitro un in vivo genotoksicitātes pētījumos genotoksicitāte netika pierādīta. Laboratorijas

dzīvniekiem klīniski nozīmīgas iedarbības līmeņu ietekmē novēroja sekojošas novirzes, kuras vēl nav

pierādītas ilgtermiņa klīniskā izpētē: žurkām tika novērota pigmenta izgulsnēšanās vairogdziedzerī;

mērkaķiem novēroja vairogdziedzera folikulāro šūnu hipertrofiju, plazmas T3 līmeņa pazemināšanos,

samazinātu hemoglobīna koncentrāciju un samazinātu balto un sarkano asinsķermenīšu skaitu; suņiem

– lēcas saduļķošanos un kataraktu. (Skatīt 5.1. apakšpunktu „Katarakta/lēcas apduļķošanās”).

Embriofetālās toksicitātes pētījumā ar trušiem tika novērots palielināts karpālā/tarsālā izliekuma

rašanās biežums auglim. Šī parādība radās tad, ja bija acīmredzama ietekme uz mātīti, piemēram,

samazināts ķermeņa masas pieaugums. Šī ietekme tika novērota gadījumos, kad zāļu kopējā ietekme

uz mātīti bija līdzīga vai nedaudz pārsniedza ietekmi uz cilvēkiem maksimālās terapeitiskās devas

lietošanas gadījumā. Šī novērojuma nozīme cilvēkiem nav zināma.

Fertilitātes pētījumā ar žurkām novēroja marginālu tēviņu fertilitātes un pseidogrūsnības biežuma

samazinājumu, palielinātu diestrus periodu, palielinātu prekoitālo intervālu un samazinātu grūsnības

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

biežumu. Šīs izpausmes bija saistītas ar paaugstinātu prolaktīna līmeni un nav tieši attiecināmas uz

cilvēku, jo reprodukcijas hormonālā kontrole dažādiem dzīvniekiem atšķiras.

6.

FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.

Palīgvielu saraksts

Tabletes kodols:

Laktozes monohidrāts

Kalcija hidrogēnfosfāta dihidrāts

Mikrokristāliskā celuloze

Povidons

Nātrija cietes glikolāts (A tipa)

Magnija stearāts

Tabletes apvalks:

Hipromeloze

Titāna dioksīds (E171)

Makrogols 4000

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172) - tikai 25 mg un 100 mg tabletēs

Sarkanais dzelzs oksīds (E172) - tikai 25 mg tabletēs

6.2.

Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.

Uzglabāšanas laiks

5 gadi.

ABPE pudelīte ar tabletēm:

Uzglabāšanas laiks pēc pirmās atvēršanas ir 3 mēneši.

6.4.

Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi.

6.5.

Iepakojuma veids un saturs

Blisteris (PVH/Al): 6 (tikai 25 mg tabletes), 10, 20, 30, 30 x 1, 50, 60, 90, 98, 100, 100 x 1, 120 (tikai

300 mg tabletes), 180 (tikai 300 mg tabletes) vai 240 (tikai 300 mg tabletes) tabletes kastītē.

Polietilēna (ABPE) plastmasas pudelīte: 250 tabletes (tikai 100 mg un 200 mg) kastītē.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.

Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija

SASKAŅOTS ZVA 20-12-2018

8.

REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURI

Kventiax 25 mg apvalkotās tabletes: 07-0229

Kventiax 100 mg apvalkotās tabletes: 07-0230

Kventiax 200 mg apvalkotās tabletes: 07-0232

Kventiax 300 mg apvalkotās tabletes: 07-0233

9.

PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2007. gada 30. jūlijs

Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2013. gada 8. marts

10.

TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

12/2018

Līdzīgi produkti

Meklēt brīdinājumus, kas saistīti ar šo produktu

Skatīt dokumentu vēsturi

Kopīgojiet šo informāciju